Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās

1.pants. (1) Šis likums nosaka kārtību, kādā pabeidzama zemes reforma pilsētās, kā arī līdz tās pabeigšanai sakārtojamas zemes lietošanas tiesības un īpašuma attiecības un izskatāmi strīdi ar zemes reformu saistītajos jautājumos.

(2) Šā likuma normas piemērojamas, ja Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

2.pants. (1) Līdz 1999.gada 1.martam Latvijas pilsoņi — dzīvojamās ēkas īpašnieki vai augļu dārza lietotāji, kuriem zeme piešķirta augļu dārza ierīkošanai ar apbūves tiesībām, var pieteikties uz zemes iegūšanu īpašumā par maksu, ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki nav pieprasījuši šo zemi vai pieprasījuši par to kompensāciju, vai saņēmuši līdzvērtīgu zemi citā vietā. Šādas tiesības ir arī bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem — Latvijas pilsoņiem, ja viņu zemes gabalam piegulošā zemes gabala platība ir mazāka par pilsētas apbūvei noteikto minimālo apbūves gabala lielumu vai tā konfigurācija nepieļauj zemes gabala daļas atdalīšanu. Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības šo zemes gabalu iegūt īpašumā par maksu atbilstoši zemes gabala kadastrālajai vērtībai, maksājot ar privatizācijas sertifikātiem vai euro pēc zemes izpircēja izvēles.

(2) Zemes komisijas līdz 1999.gada 1.martam (Rīgas un Daugavpils pilsētas zemes komisijas — līdz 1999.gada 1.aprīlim) izsūta personām, kuru pieteikumi zemes iegūšanai īpašumā par maksu vēl nav izskatīti, paziņojumu, kurā ir norādīti iesniedzamie dokumenti. To iesniegšanas termiņš ir ne vēlāk kā 1999.gada 1.maijs (Rīgas un Daugavpils pilsētās — ne vēlāk kā 1999.gada 1.jūlijs).

(3) Ja dokumenti nav iesniegti šajā likumā noteiktajā termiņā, tiesības izpirkt zemi tiek zaudētas likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Pilsētu zemes komisijas visus iesniegtos zemes pieprasījumus izskata un attiecīgos atzinumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par maksu pieņem līdz 1999.gada 1.jūlijam (Rīgas un Daugavpils pilsētas zemes komisijas — līdz 1999.gada 1.oktobrim).

(5) Ja līgums par zemes izpirkšanu ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (turpmāk — Latvijas Hipotēku un zemes banka) nav noslēgts līdz 2011.gada 30.decembrim, lēmums par tiesībām izpirkt zemi zaudē spēku un turpmākā zemes izpirkšana notiek Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005., 12.06.2009., 17.06.2010., 05.05.2011. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

3.pants. (1) Latvijas pilsoņi, kuri ieguvuši dzīvojamās ēkas īpašumā vai augļu dārzu ar apbūves tiesībām lietošanā pēc 1992.gada 20.jūnija, ir tiesīgi zemi iegūt īpašumā par maksu atbilstoši zemes gabala kadastrālajai vērtībai platībā, kāda nosakāma atbilstoši likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.pantam, ja minētās dzīvojamās ēkas un augļu dārzi ar apbūves tiesībām atrodas uz valstij vai pašvaldībai piekrītošas zemes, kā arī uz zemes, kuru nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vai viņi par to pieprasījuši kompensāciju, vai saņēmuši līdzvērtīgu zemi citā vietā, šādā kārtībā:

1) Latvijas pilsoņi — pirmās šķiras mantinieki un pārdzīvojušie laulātie, kuri šajā pantā minētās tiesības ieguvuši mantošanas ceļā, kā arī bērni, mazbērni un laulātie, kuri šīs tiesības ieguvuši dāvinājuma rezultātā, zemi ir tiesīgi iegūt īpašumā, maksājot ar privatizācijas sertifikātiem vai euro pēc zemes izpircēja izvēles;

2) Latvijas pilsoņi, izņemot šā panta pirmās daļas pirmajā punktā minētos, kuri šajā pantā minētās tiesības ieguvuši mantošanas, dāvinājuma, kā arī cita veida darījuma rezultātā, zemi ir tiesīgi iegūt īpašumā, maksājot ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai euro pēc zemes izpircēja izvēles.

(2) Latvijas pilsoņi, kuri ieguvuši dzīvojamās ēkas īpašumā vai augļu dārzu ar apbūves tiesībām lietošanā pēc 1992.gada 20.jūnija mantošanas ceļā, ir tiesīgi zemi iegūt īpašumā (ja to pieprasījis bijušais dzīvojamās ēkas īpašnieks vai augļu dārza ar apbūves tiesībām lietotājs līdz 1992.gada 20.jūnijam) par maksu atbilstoši zemes gabala kadastrālajai vērtībai, maksāšanas līdzekļus nosakot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajā kārtībā atkarībā no mantinieka tiesiskā statusa, tādā platībā, kāda nosakāma atbilstoši likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.pantam, arī tad, kad zemes gabalu ir pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki, izņemot gadījumus, kad pieņemts zemes komisijas lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

4.pants. Ja vēl nav uzsākta par valsts budžeta līdzekļiem finansētā to zemes gabalu robežu uzmērīšana, uz kuriem tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem ir tiesības līdz 1998.gada 31.decembrim no šīs zemes atteikties un pieprasīt par to īpašuma kompensācijas sertifikātus.

5.pants. (1) Zemes reforma uzskatāma par pabeigtu, ja pilsētas pašvaldības teritorijā vai novada pašvaldības teritoriālajā vienībā (pilsētā) ir izpildīti likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 6., 7. un 8.pantā paredzētie darbi.

(2) Pilsētu zemes komisijas izbeidz savu darbību pēc tam, kad veikti likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 6.panta 4.punktā un 8.panta 1.punktā, kā arī šā likuma 2.pantā noteiktie pasākumi. Lēmumu par zemes komisijas darbības izbeigšanu pieņem pilsētas vai novada dome pēc Valsts zemes dienesta ierosinājuma un pēc saskaņošanas ar Centrālo zemes komisiju.

(3) Pēc pilsētu zemes komisiju darbības izbeigšanas lēmumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par maksu pieņem attiecīgās pašvaldības dome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005., 17.07.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

6.pants. Līdz 2014.gada 30.novembrim attiecīgā pašvaldība sagatavo un iesniedz Valsts zemes dienestam paziņojumu par zemes reformas pabeigšanu un pārskatu par zemes reformu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto darbu izpildi, tai skaitā norādot zemes platības, uz kurām īpašuma tiesības saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” nostiprināmas zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda, zemes platības un personas, kuras noslēgušas zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar Ministru kabineta noteiktu institūciju vai kurām atjaunotas zemes īpašuma tiesības, kā arī informāciju par līdzvērtīgas zemes kompensācijas fondā ieskaitīto un neizmantoto zemi.

(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2010., 05.05.2011., 15.11.2012. un 16.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2014.)

7.pants. Tieslietu ministrs noteiktā kārtībā iesniedz Ministru kabinetam izskatīšanai Valsts zemes dienesta sagatavotos rīkojuma projektus par zemes reformas pabeigšanu attiecīgo pašvaldību teritorijā vai novada pašvaldības teritoriālajā vienībā (pilsētā).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

8.pants. Ja tiek pieņemts Ministru kabineta rīkojums par atsevišķu valstij piekrītošu zemes gabalu nodošanu kādai no pašvaldībām, īpašuma tiesības uz šiem zemes gabaliem nostiprināmas zemesgrāmatā uz attiecīgās pašvaldības vārda bez iepriekšējas īpašuma tiesību nostiprināšanas uz valsts vārda.

9.pants. (1) Uz valsts vārda Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā zemesgrāmatās nostiprināmas īpašuma tiesības uz zemi, kura piešķirta dzīvojamās ēkas īpašniekiem vai augļu dārza ar apbūves tiesībām lietotājiem — Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī citām fiziskajām personām, kas nav Latvijas pilsoņi, ja minētās dzīvojamās ēkas un augļu dārzi ar apbūves tiesībām atrodas uz valstij vai pašvaldībai piekrītošas zemes, kā arī uz zemes, kuru nav pieprasījuši bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vai viņi par to pieprasījuši kompensāciju, vai saņēmuši līdzvērtīgu zemi citā vietā.

(2) Zemes īpašuma tiesības uz valsts vārda Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā nostiprināmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz uzziņu, kas sastādīta saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 10.pantu. Šai uzziņai pievieno:

1) pilsētas zemes komisijas lēmumu par dzīvojamās ēkas būvei vai augļu dārza ar apbūves tiesībām lietošanai nodotā zemes gabala robežu, platības un kadastrālā novērtējuma apstiprināšanu, kā arī servitūtu un aprobežojumu noteikšanu;

2) zemes gabala robežu plānu ar kadastra numuru. Nosakot zemes gabala platību, pilsētas zemes komisija ievēro likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12.panta noteikumus.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās fiziskās personas pieteikumus zemes gabala pirkšanai iesniedz attiecīgās pilsētas zemes komisijai līdz 1999.gada 1.martam.

(4) Pilsētas zemes komisija iesniegtos pieteikumus izskata šā likuma 2.panta ceturtajā daļā noteiktajos termiņos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.06.2005. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

10.pants. Šā likuma 9.pantā minētos zemesgrāmatās nostiprināmos zemes gabalus, noslēdzot zemes pirkuma līgumu, Latvijas Hipotēku un zemes banka pārdod Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī citām fiziskajām personām, kuras nav Latvijas pilsoņi un kuras uz pārdodamā zemes gabala ieguvušas dzīvojamās ēkas īpašumā vai augļu dārzu ar apbūves tiesībām lietošanā, atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai euro pēc zemes pircēja izvēles.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

11.pants. Valstij piederošos zemes gabalus, uz kuriem atrodas Latvijas pilsoņu, Latvijas Republikas pastāvīgo iedzīvotāju vai citu fizisko personu īpašumā esošās dzīvojamās ēkas vai lietošanā esošie augļu dārzi ar apbūves tiesībām un kuri nostiprināti zemesgrāmatā uz valsts vārda citu institūciju personā, Latvijas Hipotēku un zemes banka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai pārdod šajā pantā minētajām personām par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai euro pēc zemes pircēja izvēles. Šajos gadījumos zemes gabalu īpašuma tiesību nostiprināšana Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā nav nepieciešama. Šajā pantā minēto zemes gabalu pārņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

12.pants. Fiziskās personas, kuras pērk šajā likumā noteiktajā kārtībā uz valsts vārda zemesgrāmatā nostiprinātos zemes gabalus, ir atbrīvotas no valsts nodevas maksāšanas. Noslēdzot zemes pirkuma līgumu, ievērojami likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 21.panta otrajā daļā minētie ierobežojumi.

13.pants. Izdevumus, kas saistīti ar zemes pirkuma līguma slēgšanu, apmaksā zemes pircējs euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

14.pants. Uz zemes gabaliem, kurus Latvijas Hipotēku un zemes banka pārdod šajā likumā noteiktajā kārtībā, pašvaldībām nav pirmpirkuma tiesību.

15.pants. Pilsētu zemes komisijas divu mēnešu laikā pēc savas darbības izbeigšanas nodod komisijas protokolus un ar zemes reformu saistīto dokumentāciju Valsts zemes dienesta attiecīgajai nodaļai. Dokumentācija tiek kārtota atbilstoši normatīvajiem aktiem par arhīviem. Neapmierināto zemes pieprasījumu sarakstus kopā ar pieprasītāju iesniegtajiem dokumentiem pilsētu zemes komisijas saskaņā ar likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 14.pantu nodod Centrālajai zemes komisijai.

16.pants. Pēc pilsētas zemes komisijas darbības izbeigšanās līdz zemes reformas pabeigšanai zemes strīdi izskatāmi šādā kārtībā:

1) ar zemes īpašuma robežām saistītos strīdus līdz īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā izskata Valsts zemes dienesta attiecīgās nodaļas izveidota komisija, kuras sastāvā ir pilsētas domes iecelts pārstāvis, un tās lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt Centrālajā zemes komisijā vai tiesā;

2) pilsētas zemes komisijas lēmumus par zemes īpašuma tiesībām, maksas noteikšanu par izpērkamo zemi un kompensācijas apmēriem mēneša laikā pēc to paziņošanas var pārsūdzēt Centrālajā zemes komisijā vai tiesā.

17.pants. (1) Ja nokavēts termiņš, līdz kuram bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, Centrālā zemes komisija var:

1) līdz 2008.gada 1.septembrim atjaunot zemes īpašuma tiesības, izņemot gadījumus, kad:

a) zemes īpašuma tiesības likumā noteiktajā kārtībā ir atjaunojusi vai ieguvusi cita persona,

b) pilsētas zemes komisija pieņēmusi attiecīgu atzinumu par zemes nodošanu īpašumā par maksu vai par fiziskās personas pieteikumu zemes gabala pirkšanai, vai par pieprasītā zemes gabala piešķiršanu citam bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem no līdzvērtīgu zemju kompensācijas fonda,

c) zeme kā apbūvēts vai neapbūvēts īpašuma objekts ir nodota privatizācijai vai atsavināšanai;

2) piešķirt īpašuma kompensācijas sertifikātus, ja kompensācija pieprasīta līdz 2006.gada 28.aprīlim.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos Centrālās zemes komisijas pieņemto lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt tiesā.

(30.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2005.)

18.pants. Pilsētu administratīvajās robežās, ja ēkas (būves) un zeme ir patstāvīgi īpašuma objekti, strīdus, kas saistīti ar zemes nomas maksas noteikšanu, izskata Centrālā zemes komisija, kuras lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt tiesā.

Pārejas noteikumi

1. Šajā likumā noteiktajā kārtībā izskatāmi arī to personu pieteikumi, kuras tos iesniegušas laikā no 1998.gada 8.augusta līdz 1998.gada 1.septembrim.

2. Ja novada pašvaldība ir uzsākusi darbu un novadā ir pilsēta, šajā likumā noteiktos pilsētas pašvaldības, pilsētas domes un pilsētas zemes komisijas pienākumus līdz zemes reformas pabeigšanai veic attiecīgā novada pašvaldība, novada dome un pilsētas zemes komisija.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

3. Pēc 2009.gada 1.jūlija šajā likumā noteiktos pilsētas pašvaldības, pilsētas domes un pilsētas zemes komisijas pienākumus līdz zemes reformas pabeigšanai turpina veikt attiecīgā republikas pilsētas pašvaldība, republikas pilsētas dome un republikas pilsētas zemes komisija.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 29.oktobrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 5.novembrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 29.10.1998.Stājas spēkā: 19.11.1998.Tēma:  Nekustamais īpašums, būvniecībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 333, 05.11.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 24, 24.12.1998.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
50579
{"selected":{"value":"01.02.2014","content":"<font class='s-1'>01.02.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.02.2014","iso_value":"2014\/02\/01","content":"<font class='s-1'>01.02.2014.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-31.01.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.12.2012","iso_value":"2012\/12\/14","content":"<font class='s-1'>14.12.2012.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2011","iso_value":"2011\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2011.-13.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2010","iso_value":"2010\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2010.-31.05.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-30.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.08.2008","iso_value":"2008\/08\/13","content":"<font class='s-1'>13.08.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2005","iso_value":"2005\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2005.-12.08.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.11.1998","iso_value":"1998\/11\/19","content":"<font class='s-1'>19.11.1998.-31.08.2005.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.02.2014
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva