Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.248

Rīgā 2014.gada 29.oktobrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr.39 5.p.)
Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi
Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 34.2 panta ceturto daļu un
Finanšu instrumentu tirgus likuma 122.1 panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka minimālās prasības kredītriska pārvaldīšanai un ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ir iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (tālāk tekstā – Regula Nr. 575/2013) izpratnē (tālāk tekstā – iestāde). Iestādes ievēro šo noteikumu prasības individuāli un konsolidācijas grupas vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī, nodrošinot konsolidācijas grupā vai apakšgrupā, kā arī ikvienā meitas sabiedrībā noteikumu prasībām atbilstošu kredītriska pārvaldīšanu.

2. Noteikumus ieteicams piemērot Latvijas Republikā reģistrētajām krājaizdevu sabiedrībām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav iestādes Regulas Nr. 575/2013 izpratnē, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, apdrošināšanas brokeru sabiedrībām, privātajiem pensiju fondiem, regulētā tirgus organizētājiem, maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, ciktāl noteikumi ir attiecināmi uz to darbību.

3. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

3.1. kredītrisks – zaudējumu rašanās iespēja gadījumā, ja darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt līguma nosacījumiem atbilstošās saistības pret iestādi;

3.2. kredīts šo noteikumu izpratnē ir jebkuras līgumiskas attiecības, kuras līdzējam veido saistības vai iespējamas saistības pret otru pusi;

3.3. citi termini atbilst Regulā Nr. 575/2013 lietotajiem terminiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) 20.03.2009. normatīvajos noteikumos Nr. 38 "Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi", un Komisijas 01.11.2012. normatīvajos noteikumos Nr. 233 "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi" lietotajiem terminiem.

4. Katra iestāde veido savai darbībai piemērotu kredītriska pārvaldīšanas sistēmu, ņemot vērā kredītu kopējo apmēru, kredītu veidus, darījumu partneru raksturojumu, kredītriska pārvaldīšanā iesaistīto struktūrvienību daudzumu un citus faktorus, kuri būtiski ietekmē konkrētās iestādes kredītriska līmeni. Iestāde nodrošina kredītriska pārvaldīšanu, ņemot vērā tā mijiedarbību ar pārējiem iestādes darbībai piemītošajiem riskiem. Kredītriska pārvaldīšana tiek veikta nepārtraukti visa kredītriskam pakļautā darījuma pastāvēšanas laikā.

5. Kredītriskam ir pakļauti gan iestādes aizdevumi, gan citi aktīvu veidi, tādi kā parāda vērtspapīri, atvasinātie instrumenti, kā arī ES regulas Nr. 575/2013 1. pielikumā minētajos ārpusbilances posteņos iekļautie darījumi.

6. Noteikumu prasības piemēro visām iestādes darbības jomām un pakalpojumiem, kuriem piemīt kredītrisks, neatkarīgi no tā, vai tie ir iekļauti netirdzniecības portfelī vai tirdzniecības portfelī.

7. Darījuma partnera kredītrisks, valsts risks un norēķinu risks šo noteikumu izpratnē arī tiek uzskatīts par kredītrisku.

8. Lai nodrošinātu efektīvu kredītriska pārvaldīšanu, iestāde:

8.1. izstrādā un apstiprina kredītriska stratēģiju un politikas un nosaka vadības atbildību kredītriska pārvaldīšanas jomā, nodrošinot tās darbībai atbilstošu kredītriska pārvaldīšanas vidi;

8.2. nodrošina skaidri noteiktu saprātīgu kredītu piešķiršanas kritēriju lietošanu;

8.3. nepārtraukti veic kredītu administrēšanu un kredītriska mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību;

8.4. nodrošina adekvātu kredītriska kontroli.

9. Par kredītriska efektīvu pārvaldīšanu atbild iestādes padome (IBS – ja tāda ir izveidota) un valde.

II. Kredītriska stratēģija, politikas un procedūras

10. Iestāde kredītriska stratēģijā nosaka pieļaujamo kredītriska līmeni un citus kredītrisku raksturojošos parametrus. Pieļaujamā kredītriska līmeņa un citu kredītriska parametru noteikšana balstās uz iestādes spējas uzņemties kredītrisku novērtēšanas rezultātiem.

11. Iestāde izvērtē savu spēju uzņemties kredītrisku, ņemot vērā citus iestādes darbībai piemītošos riskus, kas izriet no iestādes risku stratēģijas. Iestāde izstrādā, dokumentē un konsekventi piemēro metodoloģiju iestādes spējas uzņemties kredītrisku novērtēšanai, kurā nosaka izmantojamās metodes vai modeļus, kā arī to parametrus, pieņēmumus un aplēses. Ņemot vērā to, ka iestādes spēja uzņemties kredītrisku ir atkarīga no iestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra, kredītu kopējā apmēra un kredītu kvalitātes, kā arī no ienākumiem un izdevumiem, kas rodas no kredītriskam pakļautajām darbībām, metodoloģijā var izmantot šādu iestādes darbību raksturojošo rādītāju analīzi:

11.1. iepriekšējo gadu un plānotais kredītriska pašu kapitāla prasības lielums, kas noteikts saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 prasībām;

11.2. iepriekšējo gadu un plānotais kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas 20.03.2009. normatīvo noteikumu Nr. 38 "Kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesa izveides normatīvie noteikumi" prasībām;

11.3. iepriekšējo gadu un plānotie ienākumi un izdevumi, kas saistīti ar kredītrisku;

11.4. iepriekšējo gadu un plānotais kredītu kopējais apmērs;

11.5. dažādu scenāriju stresa testu rezultāti.

12. Kredītriska stratēģijas detalizācijas līmenis atbilst iestādes kredītu kopējam apmēram un darbību daudzveidībai, un stratēģija nosaka vismaz:

12.1. kredītu veidus, kurus iestāde paredz piešķirt (piemēram, komerckredīti, patēriņa kredīti, ar mājokļa hipotēku nodrošinātie kredīti, kredīti, kuru kredītņēmēja ienākumu valūta atšķiras no kredīta valūtas), tautsaimniecības nozares, ģeogrāfisko izvietojumu, dažādu kredītu veidu pieļaujamo koncentrācijas līmeni, valūtu, termiņus un ienesīgumu;

12.2. pieļaujamo kredītriska līmeni un peļņu, kādu iestāde vēlas iegūt, uzņemoties attiecīgo kredītrisku;

12.3. kredītriska segšanai nepieciešamo kapitālu;

12.4. pamatprincipus kredītu klasifikācijai atbilstoši to kvalitātei;

12.5. kredītu vēlamo kvalitātes līmeni un kredītu kopējā apmēra palielinājumu vai samazinājumu;

12.6. paredzētās kredītriska mazināšanas metodes.

13. Izstrādājot kredītriska stratēģiju, iestāde izvērtē tās īstenošanai nepieciešamo darbinieku kvalifikāciju un pieejamību, kā arī vadības informācijas sistēmas un organizatoriskās struktūras iespējas šīs stratēģijas īstenošanai.

14. Iestādes kredītriska politikas un procedūras nodrošina kredītriska stratēģijas īstenošanu un nosaka pilnvaras un noteikumus efektīvai kredītu piešķiršanai, kredītu administrēšanai, kredītriska identificēšanai, mērīšanai, novērtēšanai, pārraudzībai, kontrolei un mazināšanai. Politikas un procedūras nodrošina regulējošo prasību ievērošanu, atbilst saprātīgai iestādes darbības praksei, iestādes lielumam, darbības raksturam un sarežģītībai un paredz to piemērošanai nepieciešamo resursu nodrošināšanu.

15. Iestāde izstrādā, dokumentē un īsteno vismaz tādas kredītriska politikas un procedūras, kas nosaka:

15.1. vēlamo kredītportfeļa struktūru, kredītportfeļa diversifikācijas līmeni, pieļaujamās koncentrācijas, tajā skaitā tādu kredītu koncentrācijas limitu, kas izsniegti no kredītņēmēja ienākumu valūtas atšķirīgā valūtā;

15.2. kredītu piešķiršanas politiku, kas ietver:

15.2.1. kredītu piešķiršanas kritērijus un limitus,

15.2.2. kredītu piešķiršanas kārtību un klienta maksājumu veikšanas kārtību,

15.2.3. valdes, izveidoto komiteju (kredītkomitejas) un kredītu piešķiršanā iesaistīto darbinieku pilnvaras un atbildību kredītu piešķiršanā,

15.2.4. nosacījumus un limitus nenodrošināto kredītu piešķiršanai,

15.2.5. kārtību procentu likmju un atmaksas nosacījumu noteikšanai kredītiem ar nodrošinājumu un bez tā, kā arī kredītiem, kas izsniegti no kredītņēmēja ienākumu valūtas atšķirīgā valūtā,

15.2.6. kredītņēmēju kredītspējas novērtēšanas kritērijus,

15.2.7. kredīta apkalpošanas rādītāju (debt service ratio (tālāk tekstā − DSR)), tas ir, kredītņēmēja – fiziskas personas − kredīta apkalpošanas izdevumu attiecību pret kredītņēmēja (kredītņēmēja ģimenes locekļu, kas piekrituši kredīta saņemšanai) tīro ienākumu kopsummu attiecīgajā periodā, un šāda rādītāja līmeņus dažādām kredītņēmēju kategorijām,

15.2.8. piemērotos nodrošinājuma veidus, dažādu nodrošinājuma veidu novērtēšanas procedūras un nodrošinājumu regulāras pārvērtēšanas procedūras,

15.2.9. limitus kredīta apmēra attiecībai pret nodrošinājuma vērtību (loan to value (tālāk tekstā − LTV)),

15.2.10. nosacījumus stingrāku prasību noteikšanai kredītu piešķiršanai kredītņēmējiem ar augstu kredītrisku, tajā skaitā stingrāku DSR rādītāju vai LTV limitu piemērošanu kredītņēmējiem, kuru ienākumu valūta atšķiras no kredīta valūtas;

15.3. kredītu administrēšanas noteikumus;

15.4. kredītriska mērīšanas, novērtēšanas un pārraudzības politikas un procedūras, tajā skaitā kredītu kvalitātes pārraudzības procedūras, kas ietver:

15.4.1. agrīnas brīdināšanas rādītājus par kredītu kvalitātes pasliktināšanos un kredītu ar agrīnas kvalitātes pasliktināšanas pazīmēm pārraudzības kārtību,

15.4.2. kredītu, kuru kvalitāte ir būtiski pasliktinājusies, identificēšanas, administrēšanas un atgūšanas kārtību;

15.5. kredītriskam pakļauto darījumu ar finanšu instrumentiem veikšanas noteikumus, kas ietver:

15.5.1. piemērotus darījumu veidus un atbilstošus limitus,

15.5.2. darījumus pamatojošo dokumentu sastāvu,

15.5.3. piemēroto darījumu partneru sarakstu un to novērtēšanas kritērijus,

15.5.4. darījumu aktuālā un potenciālā kredītriska novērtēšanai nepieciešamās tirgus informācijas saņemšanas avotus, tās glabāšanas kārtību, novērtēšanai izmantotos modeļus, metodes un kārtību, kādā, novērtējot šos finanšu instrumentus, tiek ņemts vērā to likviditātes līmenis,

15.5.5. darījumu veikšanā iesaistīto darbinieku pilnvaras un atbildību,

15.5.6. ziņošanas kārtību par līguma nosacījumu nepildīšanu;

15.6. pārskatu par kredītrisku un stresa testu rezultātiem saturu, to iesniegšanas biežumu, kā arī sagatavotājus un saņēmējus;

15.7. ziņošanas kārtību par atkāpēm no apstiprinātajām politikām un procedūrām.

16. Iestāde nosaka šādus kredītu koncentrācijas limitus:

16.1. limitus darījumiem ar vienu klientu vai ar savstarpēji saistītu klientu grupu;

16.2. limitus darījumiem ar personām, kas saistītas ar iestādi;

16.3. limitus iekšgrupas darījumiem;

16.4. limitus prasībām pret iestādēm;

16.5. limitus darījumiem ar klientiem, kas saistīti ar noteiktu tautsaimniecības nozari vai ģeogrāfisko reģionu;

16.6. limitus darījumiem, kas nodrošināti ar viena veida nodrošinājumu vai viena emitenta finanšu instrumentiem;

16.7. limitus kredītiem, kas izsniegti no kredītņēmēja ienākumu valūtas atšķirīgā valūtā.

17. Iestāde izvērtē nepieciešamību darījumiem, uz kuriem attiecas tiesību aktos noteiktie ierobežojumi, noteikt zemāku iekšējo limitu.

18. Noteiktos kredītu un citu kredītriskam pakļauto darījumu limitus stingri ievēro, un tos nedrīkst pielāgot kredītņēmēja vajadzībām. Ja iestādes politikās ārkārtas gadījumos paredzēta iespēja atkāpties no noteiktajiem limitiem, šo atkāpšanos apstiprina valde vai šim nolūkam pilnvarota komiteja.

19. Ja iestādes stratēģija paredz piešķirt kredītus aizņēmējiem, kuru finansiālais stāvoklis un kredītsaistību izpilde ir atkarīga no citas dalībvalsts vai ārvalsts ekonomiskās, sociālās vai politiskās situācijas, tā izstrādā, apstiprina un īsteno politikas un procedūras, lai identificētu un pārvaldītu valsts risku un pārveduma risku, kas ir valsts riska komponents un ir saistīts ar kredītņēmēja spēju nodrošināt savā rīcībā ārvalstu valūtu, lai pildītu saistības pret iestādi. Šādu politiku un procedūru nosacījumos ņem vērā attiecīgajā valstī pastāvošos ierobežojumus ārvalstu valūtā saņemto ienākumu izmantošanai.

20. Kredītu ar iestādi saistītām personām piešķiršanas noteikumi nedrīkst būt izdevīgāki par to kredītu noteikumiem, kuri piešķirti ar iestādi nesaistītām personām līdzīgos apstākļos.

21. Pirms jauna finanšu pakalpojuma ieviešanas vai pirms iekļaušanās jaunajā tirgū iestāde analizē ar šiem pakalpojumiem saistīto iespējamo kredītriska apmēru un tā ietekmi uz iestādes kredītriska segšanai nepieciešamo kapitālu. Iestāde izvērtē nepieciešamību izstrādāt jaunas šo finanšu pakalpojumu kredītriska pārvaldīšanas politikas un procedūras vai veikt grozījumus jau piemērojamajās politikās vai procedūrās. Minētās prasības attiecas ne tikai uz jaunajiem finanšu pakalpojumiem, bet arī uz tādiem esošajiem finanšu pakalpojumiem, kuru nosacījumi būtiski mainās.

III. Iestādes padomes un valdes atbildība kredītriska pārvaldīšanas jomā

22. Iestādes padome ir atbildīga par kredītriska pārvaldīšanu, un tā:

22.1. apstiprina kredītriska stratēģiju, kurā noteikts pieļaujamais kredītriska līmenis un darbības mērķi, kurus iestāde plāno sasniegt, veicot kredītriskam pakļautās darbības;

22.2. apstiprina kredītriska stratēģijas īstenošanai svarīgākās politikas;

22.3. uzrauga un kontrolē, kā iestādes valde pārvalda iestādes darbībai piemītošo kredītrisku un vai šī darbība notiek saskaņā ar kredītriska stratēģiju un politikām;

22.4. nosaka, ka iekšējā audita dienests regulāri pārbauda un novērtē iestādes darbības atbilstību tās kredītriska stratēģijai, politikām un procedūrām un ziņo padomei par pārbaužu rezultātiem;

22.5. nosaka informācijas apmaiņas kārtību starp padomi un valdi, piemēram, valde reizi ceturksnī iesniedz iestādes padomei ziņojumu par kredītriska pārvaldīšanu, kurā tā apkopo informāciju par kredītriska stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu, ziņo par stresa testu rezultātiem un nepieciešamības gadījumā iesniedz rīcības plānu kritisko situāciju pārvarēšanai;

22.6. nodrošina, ka iestādes atalgojuma politika nav pretrunā ar tās kredītriska stratēģiju un neveicina īstermiņa peļņas gūšanu, veicot kredītriskam pakļautus darījumus;

22.7. regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, pamatojoties uz iestādes darbības finansiālajiem rezultātiem, darbības plāniem un ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos, regulējošajās prasībās, ekonomiskajā situācijā, tirgos, prognozēs, kā arī jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanu, pārskata kredītriska stratēģiju un svarīgākās politikas un novērtē iestādes pašu kapitāla pietiekamību kredītriska, kuru tā uzņēmusies vai uzņemsies, segšanai.

23. Iestādes valde ir atbildīga par iestādes padomes apstiprinātās kredītriska stratēģijas īstenošanu, kredītriska pārvaldīšanu, un tā:

23.1. nodrošina kredītriska pārvaldīšanas politiku un procedūru izstrādāšanu;

23.2. nodrošina iestādes kredītriska stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un kredītriska pārvaldīšanas politiku un procedūru piemērošanu;

23.3. nosaka pilnvaru, pienākumu un atbildības par kredītriska pārvaldīšanu sadalījumu starp iestādes struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem;

23.4. apstiprina pārskatu par kredītriska pārvaldīšanas stresa testu rezultātiem iesniegšanas kārtību, nosakot struktūrvienību vai darbiniekus, kas atbild par pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu, un kontrolē to savlaicīgumu;

23.5. nodrošina kredītu piešķiršanā un kredītriska pārvaldīšanā iesaistīto darbinieku informēšanu par kredītriska stratēģiju, politikām un procedūrām un atbildību par iestādes politiku un procedūru ievērošanu;

23.6. nodrošina tādu darbinieku piesaisti, kuru kvalifikācija atbilst veicamajiem pienākumiem kredītriska pārvaldīšanas jomā;

23.7. nodrošina, ka pastāvīgi tiek ievēroti kredītu piešķiršanas kritēriji un uzturēti augsti ētikas standarti, veicot kredītriska pārvaldīšanu;

23.8. apstiprina kredītu koncentrācijas limitus un nodrošina to ievērošanu.

IV. Kredītu piešķiršana

24. Iestāde nosaka un ievēro tādus kredītu piešķiršanas kritērijus, kas ir pietiekami, lai pieņemtu saprātīgus lēmumus par kredītu piešķiršanu. Kredītu piešķiršanas kritērijus nosaka katram kreditēšanas mērķa tirgum, kurā iestāde veic kredītriskam pakļauto darbību, izsniedzamo kredītu veidiem, mērķiem un kredītņēmēju kredītspējai.

25. Pirms kredīta piešķiršanas iestāde izvērtē kredītņēmēja kredītspēju, analizējot šādu informāciju:

25.1. kredīta mērķi un kredīta atmaksas avotus;

25.2. kredītņēmēja pašreizējā riska raksturojumu, tajā skaitā risku veidus, ko tas jau ir uzņēmies, risku kopējo apmēru un jutīgumu pret izmaiņām ekonomikā, nodrošinājuma vērtību un tā tirgus likviditāti, kredīta valūtas un kredītņēmēja ienākumu valūtas sakritību;

25.3. kredīta un kredītņēmēja ienākumu valūtu nesakritības gadījumā kredītņēmēja spēju pildīt kredītsaistības, ja minēto valūtu kursi un kredīta procentu likmes būtiski mainīsies kredītņēmējam nelabvēlīgā virzienā un kredītņēmējs nav iegādājies finanšu instrumentu aizsardzībai pret šādu risku;

25.4. kredītņēmēja finansiālo līdzdalību kredīta mērķa finansējumā;

25.5. kredītņēmēja – fiziskas personas – ienākumu pietiekamību nepieciešamajiem izdevumiem kredīta apkalpošanai, ņemot vērā iestādes kredītņēmēja kategorijai noteikto kredīta apkalpošanas rādītāju, vienlaikus analizējot kredītņēmēja ienākumu stabilitāti, tajā skaitā kredītņēmēja darbavietas, kas ir saimnieciskās darbības veicēja, tautsaimniecības nozares vai ģeogrāfiskā reģiona attīstību un pozīciju tirgū;

25.6. kredītņēmēja – saimnieciskās darbības veicēja – saimnieciskās darbības rezultātus, finansiālo stāvokli, paredzēto kredīta atmaksas naudas plūsmu, kā arī attiecīgās tautsaimniecības nozares vai ģeogrāfiskā reģiona attīstību un kredītņēmēja pozīciju tajā, kā arī kredītņēmēja vadības kompetenci;

25.7. kredītņēmēja piederību savstarpēji saistītu klientu grupai vai personām, kuras saistītas ar iestādi. Lai noteiktu šo piederību, iestāde izstrādā procedūru personu, kas saistītas ar iestādi, un savstarpēji saistītu klientu grupu identificēšanai;

25.8. kredītņēmēja kredītvēsturi iestādē un informāciju no ārējiem avotiem, tajā skaitā no Kredītu reģistra;

25.9. nodrošinājuma esamību, piemērotību, pietiekamību, ņemot vērā kredītu piešķiršanas politikā noteikto limitu kredīta apmēra attiecībai pret nodrošinājuma vērtību, kā arī ķīlas atsavināšanas vai izmantošanas iespējas saskaņā ar dažādiem scenārijiem;

25.10. trešo personu, kuras galvo par izsniedzamo kredītu, kredītspēju.

26. Pieņemot lēmumu par kredīta nosacījumiem, iestāde samēro ar katru kredītu saistītos riskus un paredzamos ieguvumus, ņemot vērā resursu izmaksas, kā arī nodrošinājuma un ierobežojošo nosacījumu esamību. Kredīta cenu nosaka tā, lai segtu visas ar kredītu saistītās izmaksas un kompensētu risku, ko iestāde uzņēmusies.

27. Iestāde, izsniedzot kredītu, slēdz līgumu, kurā norāda kredīta mērķi, apmēru, izsniegšanas un atmaksāšanas kārtību, procentu likmi un procentu aprēķināšanas kārtību, kredītu nodrošinājumu un citus nosacījumus.

28. Piešķirot kredītu, iestādei ir pienākums pirms līguma noslēgšanas iepazīstināt klientu ar patiesu un pilnīgu informāciju par visiem kredītlīguma nosacījumiem un riskiem, t.sk.:

28.1. klienta regulāro maksājumu, kas saistīti ar kredīta atmaksu, struktūru (kredīta pamatsummas un procentu maksājumi) un apmēru;

28.2. ja kredītlīgums ir ar mainīgo procentu likmi, brīdināt par riskiem, kas saistīti ar procentu likmju pieauguma ietekmi uz klienta veicamo kredītmaksājumu apmēru, nepieciešamības gadījumā sniedzot klientam skaitliskus piemērus, kas ilustrē, kā procentu likmes pieaugums var ietekmēt atmaksājamās kredīta daļas apmēru;

28.3. ja kredīta valūta un kredītņēmēja ienākumu valūta nesakrīt, brīdināt par riskiem, kas saistīti ar minēto valūtu kursu iespējamām izmaiņām klientam nelabvēlīgā virzienā, un šādu izmaiņu ietekmi uz klienta veicamo kredītmaksājumu apmēru, salīdzinot ar situāciju, kad kredītņēmēja ienākumu valūta sakrīt ar kredīta valūtu. Iestāde iepazīstina klientu ar skaitliskiem piemēriem, kuri ilustrē, kā kredīta valūtas kursa izmaiņas pret ienākumu valūtas kursu var ietekmēt atmaksājamās kredīta daļas apmēru. Ja kredītņēmēja ienākumu valūtas kurss ir piesaistīts kredīta valūtas kursam, iestāde skaidro valūtu piesaistes noteikumus.

29. Ja iestāde piedalās sindicētā kredīta piešķiršanā, tā pirms lēmuma par kredīta piešķiršanu pieņemšanas neatkarīgi no galvenā sindicētā kredīta pārvaldītāja veiktās analīzes veic kredītriska un kredīta noteikumu analīzi.

30. Ja iestāde, piešķirot kredītu, izskata iespēju pieņemt nodrošinājumu, tā vispirms novērtē kredītņēmēja kredītspēju, bet piedāvāto nodrošinājumu uzskata par kredītrisku mazinošu faktoru. Nodrošinājuma esamība neaizstāj kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanu un nepieciešamās informācijas saņemšanu.

31. Lai atzītu nodrošinājumu par piemērotu, iestāde pārbauda tā tiesiskos nosacījumus, lai pārliecinātos par nodrošinājuma atsavināšanas (pārņemšanas, pārdošanas) iespējām, apdrošināšanas izmantošanas iespējām un citiem nosacījumiem.

32. Ja kredīta atmaksas vienīgais avots ir nodrošinājuma realizācija, iestāde veic nodrošinājuma tirgus vērtības izmaiņu un likviditātes monitoringu, lai pārliecinātos par to, kādā mērā nodrošinājuma tīrā realizācijas vērtība sedz kredītsaistības.

33. Ja kredīts ir nodrošināts ar kredītiestādē izvietotu noguldījumu, iestāde pārliecinās, ka nav šķēršļu prasību un saistību savstarpējam ieskaitam arī tad, ja tiktu sākta nodrošinājuma devēja bankrota procedūra. Ja darījums (darījumu kopsumma) ir būtisks un pakļauts vairākām jurisdikcijām, iestāde nodrošina juridisku atzinumu par prasību un saistību savstarpējā ieskaita iespēju.

34. Iestāde nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par kredīta piešķiršanu, šā lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju, kā arī komitejas (kredītkomitejas) vai personas, kas atkarībā no kredīta veida un apmēra pilnvarotas pieņemt attiecīgo lēmumu.

35. Lai varētu pārliecināties par lēmumu pieņemšanas atbilstību apstiprinātajām politikām un procedūrām, iestāde nodrošina lēmumu par kredīta piešķiršanu, kā arī par atteikumu to darīt dokumentēšanu, tajā skaitā dokumentos norāda personas, kas veikušas kredīta analīzi, kā arī personas, kas piekritušas piešķirt kredītu vai atteikušās apstiprināt šādu lēmumu, norādot pieņemtā lēmuma pamatojumu.

36. Ja personas, kas analizē kredītņēmēja kredītspēju, pamatoti iesaka neizsniegt kredītu, bet lēmums par kredīta izsniegšanu tomēr tiek pieņemts, pirms kredīta izsniegšanas šādu lēmumu apstiprina iestādes valde.

V. Kredītu administrēšana

37. Iestāde veic kredītu nepārtrauktu administrēšanu, kas ietver kredītlietu uzturēšanu, paziņojumu un nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un nosūtīšanu.

38. Iestāde izveido un ievieš tādu kredītu administrēšanas sistēmu, kas nodrošina:

38.1. efektīvu dokumentācijas, līgumu noteikumu, ierobežojošo nosacījumu un nodrošinājuma pārraudzību;

38.2. vadības informācijas sistēmai sniegtās informācijas precizitāti un savlaicīgumu;

38.3. pienākumu dalīšanas principa ievērošanu, nodrošinot, ka svarīgāko dokumentu oriģinālu glabāšanu, resursu pārskaitīšanu un informācijas ievadīšanu iestādes datu bāzē veic dažādi darbinieki;

38.4. likumu un citu normatīvo aktu prasību, apstiprināto iestādes politiku un procedūru ievērošanu.

39. Iestāde pastāvīgi pārbauda un dokumentē kredītņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Kredītlieta satur visu informāciju, kas nepieciešama kredītņēmēja pašreizējā finansiālā stāvokļa novērtēšanai un pieņemto lēmumu un kredītvēstures pārskatāmībai (piemēram, kārtējos finanšu pārskatus un to analīzi, kredītņēmēja ienākumu esamību un apmēru apliecinošos dokumentus, kredīta izmantošanu līgumā paredzētajam mērķim apliecinošus dokumentus, kredītu novērtēšanas dokumentāciju, iekšējos ziņojumus iestādes vadībai, saraksti ar kredītņēmēju, kredītņēmēja apmeklējuma ziņojumus, nodrošinājuma novērtējumu un vērtības monitoringa rezultātus vai atsauci uz dokumentu vai citu informācijas nesēju, kurā tie tiek glabāti).

VI. Kredītriska mērīšana, novērtēšana un pārraudzība

40. Veicot kredītriska pārvaldīšanu, iestāde nodrošina kredītriska mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību.

41. Veicot kredītriska mērīšanu un novērtēšanu, iestāde ņem vērā kredīta paredzamos zaudējumus un kredītriska segšanai nepieciešamo kapitāla apmēru, tas ir, kapitālu, kas segs neparedzētos zaudējumus.

42. Iestāde izveido un ievieš individuālo kredītu vai kredītu portfeļu kvalitātes pārraudzības sistēmu kredītu kvalitātes nepārtrauktai vērtēšanai.

43. Kredītu kvalitātes pārraudzība nodrošina, ka:

43.1. iestāde izprot kredītņēmēju pašreizējo finansiālo stāvokli un kredītspēju;

43.2. tiek ievēroti līgumu nosacījumi, tajā skaitā nosacījums, ka izsniegtais kredīts tiek izmantots līgumā noteiktajam mērķim;

43.3. nodrošinājumu pietiekamība tiek vērtēta, ņemot vērā izmaiņas tirgū un tā attīstības tendences;

43.4. kavētie maksājumi tiek savlaicīgi identificēti un kredītu kvalitātes pasliktināšanās tiek konstatēta pēc iespējas ātrāk. Iestāde nosaka rādītāju vai pazīmju kopu (piemēram, maksājumu kavējumi vairāk par 15 dienām, uzņēmuma finansiālā stāvokļa pasliktināšanās, uzņēmuma, kurā strādā klients, maksātnespējas pieteikums un tamlīdzīgi), kas tiek izmantotas agrīnai brīdināšanai par kredītu kvalitātes pasliktināšanos un klienta iekļaušanai klientu ar kredītu agrīnām kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm sarakstā (watch list). Iestāde nodrošina savlaicīgu sadarbības ar klientu sākšanu un kredītu, kuru kvalitāte būtiski pasliktinājusies (kredīti ar maksājumu (pamatsummas vai procentu) kavējumiem vairāk nekā 90 dienas un citām nozīmīgām kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm), identificēšanu;

43.5. iestāde veic politikā vai procedūrā noteiktās darbības, lai nodrošinātu kredītu, kuru kvalitāte būtiski pasliktinājusies, atgūšanu, piemēram, kredītņēmēja problēmu papildu analīzi, pastiprinātu kredītņēmēja norēķinu konta kontroli, kredīta un nodrošinājuma dokumentācijas revidēšanu, korektīvo pasākumu plāna izstrādi.

44. Iestādes vadība norīko darbiniekus, kas ir atbildīgi par individuālo kredītu un kredītu portfeļu kvalitātes pārraudzību, kā arī nodrošinājumu vai garantiju sniedzēju kvalitātes pārraudzību. Iestādes valde, nosakot darbinieku pienākumus, ņem vērā iespējamo interešu konfliktu, īpaši darbiniekiem, kuru darbības rezultātu novērtējums atkarīgs no tādiem kritērijiem kā kredītu kopējais apmērs, kredītu vai kredītportfeļa kvalitāte vai īstermiņa ienesīgums vai nodrošinājuma novērtēšanas rezultāts. Kredītriska pārraudzībā iesaistīto darbinieku atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no minētajiem kritērijiem.

45. Kredītu kvalitātes efektīvai pārraudzībai iestāde var izmantot iekšējo reitingu sistēmu. Iekšējo reitingu sistēmas ietvaros kredītņēmējam tiek piešķirts iekšējais reitings, kas atspoguļo tā kredītspēju un atbilstošo kredīta kvalitāti. Iekšējos reitingus var izmantot kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai, kredītu cenas noteikšanai, kredīta vai kredītportfeļa kvalitātes pārraudzībai, paredzamo zaudējumu apmēra un izveidoto uzkrājumu pietiekamības noteikšanai.

46. Lai nodrošinātu iekšējā reitinga atbilstību kredīta kvalitātei, iestāde regulāri pārskata kredītņēmējam piešķirto iekšējo reitingu. Iekšējā reitinga noteikšanu vai apstiprināšanu, kā arī pārskatīšanu veic darbinieki, kuri ir neatkarīgi no kredītu piešķiršanas.

47. Iestādei ir metodoloģija, kas tai ļauj novērtēt atsevišķu parādnieku, vērtspapīru vai vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu kredītrisku un kredītrisku portfeļa līmenī. Iestāde nodrošina, ka tā kredītrisku vērtēšanā mehāniski nepaļaujas tikai uz ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) sniegtajiem kredītreitingiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 9. septembra Regulas (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām izpratnē, kā arī neizmanto tos kā vienīgo kredītriska novērtēšanas kritēriju.

48. Iestāde veic kredītriska pārraudzību individuālo kredītu, kredītu portfeļu, kredītriskam pakļauto darījumu vai to portfeļu (hipotekārie kredīti, kredītlīnijas, atvasinātie finanšu instrumenti un citi portfeļi) un iestādes darbībai kopumā piemītošā kredītriska līmenī.

49. Veicot kredītriska mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību, iestāde piemēro tās darbības specifikai un sarežģītībai atbilstošas analītiskās metodes. Izmantojamo metožu izvēli un būtību, kā arī tajās izmantotos pieņēmumus un aplēses dokumentē un regulāri pārskata. Iestāde nedrīkst pārmērīgi paļauties uz kādu analītisko metodi, vērtējot kredītrisku, jo kvantitatīvā kredītriska mērīšana vienmēr jāpapildina ar eksperta kvalitatīvo novērtējumu.

50. Iestāde izskata iespēju kredītam, kura kvalitāte būtiski pasliktinājusies, veikt pārstrukturēšanu vai izstrādāt kredīta atgūšanas programmu, kas paredz, piemēram, ķīlas tiesību un galvojuma tiesību izmantošanu vai maksātnespējas ierosināšanu.

51. Ja kredītu kvalitātes pasliktināšanās tiek konstatēta būtiskai kredītu daļai, šādu kredītu pārvaldīšanas efektivitātes nodrošināšanai iestāde var izveidot atsevišķu struktūrvienību, kurā nodarbināti speciālisti ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi.

52. Iestāde kredītriska pārraudzībai nosaka šim nolūkam izmantojamo rādītāju kopu, kas var ietvert šādus rādītājus:

52.1. kavēto kredītu kopsummas attiecība pret kredītu kopsummu;

52.2. kavētajiem kredītiem izveidoto uzkrājumu kopsummas attiecība pret kavēto kredītu kopsummu;

52.3. maksimālais papildu uzkrājumu apmērs, kuru varēs segt ar aprēķināto kapitāla pārpalikumu, kurš pārsniedz kapitāla prasību kopsummu;

52.4. maksimālais papildu uzkrājumu apmērs, kuru varēs segt ar pārskata perioda peļņu, nesamazinot kapitālu;

52.5. kredītu sadalījums saskaņā ar piešķirtajiem iekšējiem reitingiem;

52.6. iekšējo reitingu migrācijas matrica.

VII. Vadības informācijas sistēma

53. Iestāde ievieš vadības informācijas sistēmu, kas ļauj kvantitatīvi noteikt kredītriska apmēru un nodrošina kvalitatīvu, detalizētu un savlaicīgu informāciju par pārvaldāmo kredītu portfeļu struktūru, par klientiem, tajā skaitā informāciju par klientu savstarpējo saistību, informāciju, kas nodrošina personu, kas saistītas ar iestādi, identificēšanu, kā arī informāciju par dažādu kredītu koncentrāciju lielumu un limitu ievērošanu.

54. Vadības informācijas sistēma nodrošina tādu informāciju, kas ļauj iestādes padomei un valdei pienācīgi pārraudzīt kredītriska pārvaldīšanas sistēmu, ieskaitot kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla uzturēšanu un stresa testu rezultātu izskatīšanu. Vadības informācijas sistēma ļauj savlaicīgi un ticami novērtēt gan kopējo iestādes kredītriska apmēru, gan arī dažādu portfeļu vai darbību kredītriska apmēru un spriest par minētā kredītriska apmēra atbilstību kredītriska stratēģijā noteiktajiem mērķiem.

55. Iestādes vadības informācijas sistēma nodrošina, ka visi kredītriska avoti tiek identificēti un kredītriska apmērs tiek mērīts un novērtēts un notiek kredītriska pārraudzība jebkura portfeļa, struktūrvienības, meitas sabiedrības, konsolidācijas grupas vai apakšgrupas līmenī.

56. Vadības informācijas sistēma nodrošina savlaicīgu informācijas sniegšanu attiecīgā līmeņa vadībai, ja koncentrācijas vai citi limiti ir pārsniegti.

57. Iestāde izveido formālu un pārskatāmu komunikācijas mehānismu, lai nodrošinātu iestādes padomei, valdei, struktūrvienībām un darbiniekiem iespēju saņemt informāciju par kredītriska pārvaldīšanu, analīzi un pārraudzību un apmainīties ar to.

VIII. Kredītriska kritisko situāciju novērtējums un pasākumi to nepieļaušanai vai novēršanai

58. Vērtējot individuālos kredītus, iestāde analīzē tautsaimniecības attīstības prognozes un izvērtē iespējamās kritiskās situācijas, tas ir, tādas iespējamās negatīvās situācijas, kad iestādei ārējo un iekšējo apstākļu dēļ var rasties būtiski zaudējumi. Kredītriska apmēru būtiski ietekmē noteikto makroekonomisko rādītāju izmaiņas un tendences. Tādējādi iestāde analizē šādu makroekonomisko rādītāju ietekmi uz kredītiem, to ienesīgumu, iespējamo zaudējumu segšanai nepieciešamo kapitālu vai citu resursu pieejamību un to cenas kritisko situāciju pārvarēšanai. Šāds novērtējums tiek iekļauts lēmumos par kredītriska pārvaldīšanu.

59. Lai novērtētu kredītriska segšanai nepieciešamo kapitālu un identificētu iespējamās kritiskās situācijas (piemēram, tautsaimniecības vai atsevišķu tās nozaru, kuras iestāde kreditē, lejupslīde, kredītņēmēju saistību nepildīšanas apmēra pieaugums, kas pārsniedz prognozēto līmeni, nelabvēlīgi apstākļi, kuru dēļ var rasties dažādu risku, īpaši kredītriska un tirgus risku, būtiska korelācija), iestāde veic kredītriska stresa testēšanu ne retāk kā reizi pusgadā.

60. Iestāde izstrādā stresa testēšanas metodoloģiju, scenārijus un parametrus un pēc to apstiprināšanas valdē veic kredītriska stresa testus, analizē stresa testu rezultātus un izmanto tos kredītriska pārvaldīšanā, kā arī sagatavo pārskatus iestādes padomei un valdei.

61. Lai nodrošinātu kvalitatīvu kredītriska stresa testēšanu, iestāde izstrādā tādus stresa scenārijus, kas ietver kvantitatīvu un kvalitatīvu kredītrisku ietekmējošo rādītāju izmaiņas dažādiem laika posmiem un stresa līmeņiem. Kredītriska apmēru ietekmē valstu makroekonomisko rādītāju izmaiņas, atsevišķu tautsaimniecības nozaru nelabvēlīgas attīstības tendences vai ārkārtas notikumi, kas iespaido finansējamo projektu realizāciju, kā arī būtisks tādu kredītu skaits, kuros kredītņēmēja ienākumu valūta nesakrīt ar kredīta valūtu.

62. Stresa testēšanā izmantotajiem scenārijiem jābūt ar pietiekami būtisku ietekmi uz iestādi, bet ne neiespējamiem. Stresa scenāriju daudzums un detalizācijas līmenis ir atkarīgs no iestādes kredītu kopējā apmēra, to dažādības, kredītportfeļa struktūras, kā arī no iestādes lieluma.

63. Kredītriska stresa testēšanas scenārijos iestāde paredz vismaz divus stresa notikumu periodus – viena gada laikā un divu gadu laikā paredzētās izmaiņas.

64. Iestāde izstrādā un veic kredītriska stresa testēšanu vismaz saskaņā ar diviem scenārijiem: pamatscenāriju, kas balstās uz ekonomikas attīstības prognozēm, kuras paredz samērā nebūtiskas izmaiņas makroekonomiskajos rādītājos (iekšzemes kopprodukta apmērs, bezdarba un inflācijas rādītāji, cenu izmaiņas), un pesimistisko scenāriju, kas balstās uz būtiskām nelabvēlīgām ekonomikas attīstības prognozēm.

65. Ja kredītriska stresa testa rezultāti uzrāda tādus iespējamos zaudējumus, kurus var segt ar iestādes rīcībā esošā kapitāla pārpalikumu pār iestādes visu risku segšanai nepieciešamo kapitālu, tad valde izskata iespējamos pasākumus kredītriska pārvaldīšanas uzlabošanai, lai nodrošinātu šo segumu arī turpmāk. Ja iespējamos zaudējumus nevar segt ar iestādes rīcībā esošo kapitāla pārpalikumu, tad iestāde izstrādā rīcības plānu, lai nodrošinātu kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla pietiekamību, palielinot pamatkapitālu vai piesaistot subordinēto kapitālu, vai pārdodot aktīvus, vai arī veicot citus pasākumus, lai nepieļautu vai mazinātu stresa testēšanā izmantotā iespējamā negatīvā attīstības scenārija ietekmi.

66. Iestāde pastāvīgi veic kritisko situāciju iestāšanās iespējamības novērtēšanu, izvērtē savu spēju pārvarēt identificēto kritisko situāciju un analizē paredzētā rīcības plāna realizācijas iespēju, pamatojoties uz pieņēmumu maiņu attiecībā uz vienu vai vairākiem mainīgajiem lielumiem.

67. Iestāde nodrošina stresa testēšanu arī saskaņā ar Komisijas noteikto scenāriju un pieņēmumiem, ja tas tiek pieprasīts.

IX. Kredītriska kontrole

68. Iestāde nodrošina kredītriska pārvaldīšanas kontroli saskaņā ar Komisijas 01.11.2012. normatīvo noteikumu Nr. 233 "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvie noteikumi" prasībām, lai izvērtētu kredītriska pārvaldīšanas sistēmas efektivitāti.

X. Noslēguma jautājums

69. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 28.12.2009. normatīvie noteikumi Nr. 194 "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi".

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām un citiem starptautiskajiem dokumentiem

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza direktīvu 2002/87/EK un atceļ direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK;

2) Bāzeles Banku uzraudzības komitejas dokumenta "Kredītriska pārvaldīšanas principi" ("Principles for the Management of Credit Risk", September 2000);

3) Bāzeles Banku uzraudzības komitejas dokumenta "Bāzeles Banku uzraudzības komitejas efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi" ("Core Principles for Effective Banking Supervision", September 2012).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
priekšsēdētāja vietnieks P.Putniņš
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: noteikumi Numurs: 248Pieņemts: 29.10.2014.Stājas spēkā: 05.11.2014.Zaudē spēku: 17.07.2019.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 219 (5279), 04.11.2014. OP numurs: 2014/219.20
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
269956
05.11.2014
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva