1. "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" (turpmāk – noteikumi) nosaka kredītriska pārvaldīšanas, aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas minimālās prasības.

2. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras ir iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 575/2013) izpratnē, (turpmāk abas kopā – iestāde).

3. Kredītiestādēm, kuru uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka, noteikumi piemērojami, ja Eiropas Centrālā banka nav noteikusi savas prasības kredītriska pārvaldībai un aktīvu kvalitātes novērtēšanai. Attiecīgi noteikumu VII, VIII un IX nodaļa nav saistoša kredītiestādēm, kuru uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka.

4. Noteikumus ieteicams piemērot Latvijas Republikā reģistrētajām krājaizdevu sabiedrībām, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav iestādes Regulas Nr. 575/2013 izpratnē, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, privātajiem pensiju fondiem, maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, ja noteikumi ir attiecināmi uz to darbību.

5. Iestāde ievēro noteikumu prasības individuāli un konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti, nodrošinot prudenciālās konsolidācijas grupā vai apakšgrupā, kā arī ikvienā meitas sabiedrībā noteikumu prasībām atbilstošu kredītriska pārvaldīšanu.

6. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

6.1. kredītrisks – zaudējumu rašanās iespēja gadījumā, ja darījuma partneris nespēs vai atteiksies pildīt līguma nosacījumiem atbilstošās saistības pret iestādi;

6.2. kredīts – jebkuras līgumiskas attiecības, kuras līdzējam veido saistības vai iespējamas saistības pret otru pusi un rada vai nākotnē varētu radīt iestādei kredītrisku;

6.3. kredītsaistības – saistības vai iespējamās saistības, kas izriet no kredīta līguma;

6.4. uzkrājumi – saskaņā ar grāmatvedības standartiem finanšu pārskatos atzītie vērtības samazināšanās zaudējumi;

6.5. procentu maksājumu kapitalizācija – uzkrāto procentu pieskaitīšana kredīta pamatsummai vai tās samaksa uz aizņēmējam izsniegta jauna kredīta rēķina;

6.6. grāmatvedības standarti – Starptautisko Grāmatvedības standartu padomes izdotie Starptautiskie Grāmatvedības standarti, Starptautiskie Finanšu pārskatu standarti un Starptautisko Finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretācijas, kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija un kuras publicētas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī";

6.7. pirmajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem kredītrisks no sākotnējās atzīšanas nav būtiski pieaudzis 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta izpratnē;

6.8. otrajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem kredītrisks no sākotnējās atzīšanas ir būtiski pieaudzis, bet nav samazināta kredītvērtība 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta izpratnē;

6.9. trešajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem – aktīvi, kuriem ir samazināta kredītvērtība 9. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta izpratnē;

6.10. pārskatīts aktīvs (forborne asset) – riska darījums, kas Eiropas Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regulas (ES) 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013, (turpmāk – Regula Nr. 680/2014) izpratnē ir pārskatīts riska darījums;

6.11. ienākumus nenesošs aktīvs (non-performing loan, turpmāk – NPL) – riska darījums, kas Regulas Nr. 680/2014 izpratnē ir ieņēmumus nenesošs riska darījums, tostarp tāds riska darījums, kurā netiek pildītas saistības (defaulted) saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 178. pantu, vai trešajā posmā esošie aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem;

6.12. Komisija – Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

6.13. finanšu iestādes – kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, līzinga sabiedrības, licencētie kredītu devēji un iespēju robežās citas iestādes, kas atbilst "Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2. red. "K" nozares "Finanšu un apdrošināšanas darbība"" definīcijai;

6.14. pārējo terminu lietojums atbilst terminu lietojumam Kredītiestāžu likumā, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Regulā Nr. 575/2013, Regulā Nr. 680/2014, grāmatvedības standartos, Latvijas Bankas noteikumos, kas nosaka monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata sagatavošanu un procentu likmju pārskatu sagatavošanu un regulē Kredītu reģistra darbību, Komisijas normatīvajos noteikumos, kas nosaka iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi, un Komisijas normatīvajos noteikumos par saistību neizpildes definīcijas piemērošanu un posteņu, kas saistīti ar īpaši augstu risku, noteikšanu.

(Grozīts ar FKTK 27.11.2019. noteikumiem Nr. 184)

7. Katra iestāde veido savai darbībai piemērotu kredītriska pārvaldīšanas sistēmu, ņemot vērā kredītu kopējo apmēru, kredītu veidus, darījumu partneru raksturojumu, kredītriska pārvaldīšanā iesaistīto struktūrvienību daudzumu un citus faktorus, kuri būtiski ietekmē konkrētās iestādes kredītriska līmeni. Iestāde nodrošina kredītriska pārvaldīšanu, ņemot vērā tā mijiedarbību ar pārējiem iestādes darbībai piemītošajiem riskiem. Kredītriska pārvaldīšana tiek veikta nepārtraukti visā kredītriskam pakļautā darījuma pastāvēšanas laikā.

8. Darījuma partnera kredītrisks šo noteikumu izpratnē arī tiek uzskatīts par kredītrisku.

9. Noteikumu prasības ir attiecināmas uz visu veidu darījumiem, kam saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 piemīt kredītrisks, (turpmāk arī – kredītriskam pakļauti darījumi), tajā skaitā finanšu aktīviem, kas ir parāda instrumenti, tostarp kredītiem, kā arī Regulas Nr. 575/2013 1. pielikumā minētajos ārpusbilances posteņos iekļautajiem darījumiem. Noteikumu prasības ir attiecināmas arī uz atvasinātajiem instrumentiem, kam saskaņā ar Regulu Nr. 575/2013 piemīt kredītrisks.

10. Noteikumu prasības piemēro visām iestādes darbības jomām un pakalpojumiem, kuriem piemīt kredītrisks, neatkarīgi no tā, vai tie ir iekļauti netirdzniecības portfelī vai tirdzniecības portfelī.

11. Par kredītriska efektīvu pārvaldīšanu atbild iestādes padome (ja tāda ir izveidota) un valde (turpmāk abas kopā – vadība), kas nodrošina, ka iestāde:

11.1. izstrādā un apstiprina kredītriska stratēģiju un politikas un nosaka vadības atbildību kredītriska pārvaldīšanas jomā, nodrošinot tās darbībai atbilstošu kredītriska pārvaldīšanas vidi;

11.2. nodrošina skaidri noteiktu kredītu piešķiršanas kritēriju izmantošanu;

11.3. izveido un uztur efektīvu aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmu;

11.4. nodrošina adekvātu kredītriska kontroli iestādē un prudenciālās konsolidācijas grupā vai subkonsolidēti;

11.5. nodrošina nepārtrauktu kredītu administrēšanu un kredītriska mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību.

12. Kredītriska stratēģija ir daļa no iestādes kopējās risku stratēģijas, kas ir pieskaņota iekšējam kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesam (ICAAP un ILAAP) un atspoguļo pieļaujamo (risk tolerance) un vēlamo kredītriska līmeni (risk appetite), minimālos kredītu izsniegšanas standartus, vēlamo kredītportfeļa struktūru, kredītportfeļa diversifikācijas līmeni, kredītu koncentrācijas limitus un citus kredītrisku raksturojošos parametrus. Kredītriska stratēģijas detalizācijas līmeni nosaka atbilstoši iestādes kredītu kopējam apmēram un biznesa modelim. Pieļaujamā kredītriska līmeņa un citu kredītriska parametru noteikšana balstās uz iestādes spējas uzņemties kredītrisku novērtēšanas rezultātiem.

13. Iestāde nosaka galējo iespējamo kredītriska līmeni, kuru tā spēj absorbēt ar sev pieejamiem resursiem (risk capacity), ņemot vērā citus iestādes darbībai piemītošos riskus, kas izriet no iestādes risku stratēģijas. Iestāde izstrādā, dokumentē un konsekventi piemēro metodoloģiju iestādes spējas uzņemties kredītrisku novērtēšanai, kurā nosaka izmantojamās metodes vai modeļus, kā arī to parametrus, pieņēmumus un aplēses. Ņemot vērā, ka iestādes spēja uzņemties kredītrisku ir atkarīga no iestādes rīcībā esošā kapitāla apmēra, kredītu kopējā apmēra un kredītu kvalitātes, kā arī no ienākumiem un izdevumiem, kas rodas no kredītriskam pakļautajām darbībām, metodoloģijā var izmantot šādu iestādes darbību raksturojošo rādītāju analīzi:

13.1. iepriekšējo gadu un plānotais kredītriska pašu kapitāla prasības lielums, kas noteikts saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 prasībām;

13.2. iepriekšējo gadu un plānotais kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas normatīvo noteikumu par kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesa izveidi prasībām;

13.3. iepriekšējo gadu un plānotie ienākumi un izdevumi, kas saistīti ar kredītrisku;

13.4. iepriekšējo gadu un plānotais kredītu kopējais apmērs;

13.5. dažādu scenāriju stresa testu rezultāti.

14. Kredītriska stratēģija nosaka vismaz:

14.1. kredītu veidus, kurus iestāde paredz piešķirt (piemēram, komerckredīti, patēriņa kredīti, ar mājokļa hipotēku nodrošināti kredīti, kredīti, kuru kredītņēmēja ienākumu valūta atšķiras no kredīta valūtas, tajā skaitā pret valūtas risku nenodrošināti kredīti), tautsaimniecības nozares, ģeogrāfisko izvietojumu, dažādu kredītu veidu pieļaujamo koncentrācijas līmeni, valūtu, termiņus un ienesīgumu;

14.2. pieļaujamo kredītriska līmeni un peļņu, kādu iestāde vēlas iegūt, uzņemoties attiecīgo kredītrisku;

14.3. kredītriska segšanai nepieciešamo kapitālu;

14.4. pamatprincipus kredītu klasifikācijai atbilstoši to kvalitātei;

14.5. kredītu vēlamo kvalitātes līmeni un kredītu kopējā apmēra palielinājumu vai samazinājumu;

14.6. paredzētās kredītriska mazināšanas metodes.

15. Izstrādājot kredītriska stratēģiju, iestāde izvērtē tās īstenošanai nepieciešamo darbinieku kvalifikāciju un pieejamību, kā arī vadības informācijas sistēmas un organizatoriskās struktūras iespējas šīs stratēģijas īstenošanai.

16. Iestāde izstrādā iekšējos normatīvos dokumentus atbilstoši tās lielumam, darbības raksturam un sarežģītībai, kā arī kredītriskam pakļauto riska darījumu apmēram un struktūrai un nodrošina to piemērošanai nepieciešamos resursus.

17. Iestādes pienākums ir panākt, ka tās iekšējie normatīvie dokumenti kredītriska jomā nodrošina kredītriska stratēģijas īstenošanu un nosaka pilnvaras un noteikumus efektīvai kredītu piešķiršanai, kredītu administrēšanai, kredītriskam pakļauto darījumu ar finanšu instrumentiem veikšanai, kredītriska identificēšanai, mērīšanai, novērtēšanai un uzkrājumu veidošanai, kredītu pārraudzībai, kredītu pārskatīšanai, NPL pārvaldībai, kredītriska kontrolei un mazināšanai, kā arī ar kredītiem saistītu krāpšanas gadījumu noteikšanai. Iekšējie normatīvie dokumenti nosaka vismaz tikpat piesardzīgas prasības kā regulējošās prasības. Iestāde izstrādā un dokumentē ar kredītriska pārvaldību saistītos iekšējos normatīvos dokumentus saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma prasībām.

18. Iestāde nosaka ziņošanas kārtību par atkāpēm no apstiprinātajiem iekšējiem normatīvajiem dokumentiem.

19. Iestāde regulāri pārskata kredītriska pārvaldības iekšējos normatīvos dokumentus, lai nodrošinātu to atbilstību iestādes biznesa modelim, darbības stratēģijai, makroekonomiskajai situācijai un nākotnes prognozēm, kā arī labākajai starptautiskajai praksei un mazinātu atšķirības starp zaudējumu aplēsēm un faktiskajiem zaudējumiem.

20. Iestāde nosaka vēlamo kredītportfeļa struktūru (piemēram, pēc klientu profila, kredītu veida) un un atbilstoši tai nosaka vismaz šādus kredītu koncentrācijas limitus:

20.1. limitus darījumiem ar vienu klientu vai ar savstarpēji saistītu klientu grupu;

20.2. limitus darījumiem ar personām, kas saistītas ar iestādi;

20.3. limitus iekšgrupas darījumiem;

20.4. limitus prasībām pret iestādēm;

20.5. limitus darījumiem ar klientiem, kas saistīti ar noteiktu tautsaimniecības nozari vai ģeogrāfisko reģionu;

20.6. limitus darījumiem, kas nodrošināti ar viena veida nodrošinājumu vai viena emitenta finanšu instrumentiem;

20.7. limitus kredītiem, kas izsniegti no kredītņēmēja ienākumu valūtas atšķirīgā valūtā.

21. Iestāde grupē divus vai vairākus klientus savstarpēji saistītu klientu grupā, kā arī izstrādā šo noteikumu 54. punktā minēto procedūru savstarpēji saistītu klientu grupu identificēšanai saskaņā ar Eiropas Banku iestādes 2018. gada 23. februāra pamatnostādnēs EBA/GL/2017/15 "Pamatnostādnes par savstarpēji saistītiem klientiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktu" (turpmāk – Pamatnostādnes Nr. EBA/GL/2017/15) noteiktajām prasībām. Papildus iestāde ņem vērā, ka:

21.1. Pamatnostādnēs Nr. EBA/GL/2017/15 minētā atsauce uz 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK, 22. panta 1. un 2. punktu ir saprotama kā atsauce uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 61. pantu;

21.2. Pamatnostādnēs Nr. EBA/GL/2017/15 minētā atsauce uz 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK, 23. pantu ir saprotama kā atsauce uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 64., 65., 66., 67. un 68. pantu.

(Grozīts ar FKTK 27.11.2019. noteikumiem Nr. 184)

22. Iestāde izvērtē nepieciešamību darījumiem, uz kuriem attiecas tiesību aktos noteiktie ierobežojumi, noteikt zemāku iekšējo limitu.

23. Noteiktos kredītu un citu kredītriskam pakļauto darījumu limitus un iestādes apstiprinātos standartizētos kredīta izsniegšanas noteikumus stingri ievēro, un tos nedrīkst pielāgot kredītņēmēja vajadzībām. Ja iestādes politikās ārkārtas gadījumos paredzēta iespēja atkāpties no noteiktajiem limitiem, šo atkāpšanos apstiprina valde vai šim nolūkam pilnvarota komiteja.

24. Ja iestādes stratēģija paredz piešķirt kredītus aizņēmējiem, kuru finansiālais stāvoklis un kredītsaistību izpilde ir atkarīga no citas dalībvalsts vai ārvalsts ekonomiskās, sociālās vai politiskās situācijas, iestāde izstrādā, apstiprina un īsteno politikas un procedūras, lai identificētu un pārvaldītu valsts risku un pārveduma risku, kas ir valsts riska komponents un ir saistīts ar kredītņēmēja spēju nodrošināt savā rīcībā ārvalstu valūtu, lai pildītu saistības pret iestādi. Šādu politiku un procedūru nosacījumos ņem vērā attiecīgajā valstī pastāvošos ierobežojumus ārvalstu valūtā saņemto ienākumu izmantošanai.

25. Kredītu ar iestādi saistītām personām piešķiršanas noteikumi un līguma pārskatīšanas nosacījumi nedrīkst būt labvēlīgāki par to kredītu noteikumiem, kuri piešķirti vai pārskatīti ar iestādi nesaistītām personām līdzīgos apstākļos.

26. Pirms jauna finanšu pakalpojuma ieviešanas vai pirms iekļaušanās jaunā tirgū iestāde analizē ar šiem pakalpojumiem saistīto iespējamo kredītriska apmēru un tā ietekmi uz iestādes kredītriska segšanai nepieciešamo kapitālu. Iestāde izvērtē nepieciešamību izstrādāt jaunas šo finanšu pakalpojumu kredītriska pārvaldīšanas politikas un procedūras vai veikt grozījumus jau piemērojamajās politikās vai procedūrās. Minētās prasības attiecas ne tikai uz jaunajiem finanšu pakalpojumiem, bet arī uz tādiem esošajiem finanšu pakalpojumiem, kuru nosacījumi būtiski mainās.

27. Iestādes padome ir atbildīga par kredītriska pārvaldīšanu, un tā:

27.1. apstiprina kredītriska stratēģiju, kurā noteikts pieļaujamais kredītriska līmenis un darbības mērķi, kurus iestāde plāno sasniegt, veicot kredītriskam pakļautās darbības;

27.2. apstiprina kredītriska stratēģijas īstenošanai svarīgākās politikas;

27.3. uzrauga un kontrolē, kā iestādes valde pārvalda iestādes darbībai piemītošo kredītrisku un vai šī darbība notiek saskaņā ar kredītriska stratēģiju un politikām;

27.4. nosaka, ka iekšējā audita funkcija regulāri pārbauda un novērtē iestādes darbības atbilstību tās kredītriska stratēģijai, politikām un procedūrām un ziņo padomei par pārbaužu rezultātiem;

27.5. nosaka informācijas apmaiņas kārtību starp padomi un valdi, piemēram, valde reizi ceturksnī iesniedz iestādes padomei ziņojumu par kredītriska pārvaldīšanu, kurā tā apkopo informāciju par kredītriska stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu, ziņo par stresa testu rezultātiem un nepieciešamības gadījumā iesniedz rīcības plānu kritisko situāciju pārvarēšanai;

27.6. nodrošina, ka iestādes atalgojuma politika nav pretrunā ar tās kredītriska stratēģiju un neveicina īstermiņa peļņas gūšanu, kas apdraud vidēja un ilgtermiņa mērķus, veicot kredītriskam pakļautus darījumus;

27.7. regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā, pamatojoties uz iestādes darbības finansiālajiem rezultātiem un darbības plāniem un ņemot vērā izmaiņas tiesību aktos, ekonomiskajā situācijā, tirgos, prognozēs, kā arī jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanu, pārskata kredītriska stratēģiju un svarīgākās politikas un novērtē iestādes pašu kapitāla pietiekamību kredītriska, kuru tā uzņēmusies vai uzņemsies, segšanai;

27.8. uzrauga aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas procesu.

28. Iestādes valde ir atbildīga par iestādes padomes apstiprinātās kredītriska stratēģijas īstenošanu un kredītriska pārvaldīšanu, un tā:

28.1. nodrošina kredītriska pārvaldīšanas politiku un procedūru izstrādāšanu;

28.2. nodrošina iestādes kredītriska stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un kredītriska pārvaldīšanas politiku un procedūru piemērošanu;

28.3. nosaka pilnvaru, pienākumu un atbildības par kredītriska pārvaldīšanu sadalījumu starp iestādes struktūrvienībām un atbildīgajiem darbiniekiem;

28.4. apstiprina stresa testēšanas kārtību, scenārijus un pārskatu par kredītriska pārvaldīšanas stresa testu rezultātiem iesniegšanas kārtību, nosakot struktūrvienību vai darbiniekus, kas atbild par pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu valdei, un kontrolē to savlaicīgumu;

28.5. nodrošina kredītu piešķiršanā un kredītriska pārvaldīšanā iesaistīto darbinieku informēšanu par kredītriska stratēģiju, politikām un procedūrām un atbildību par iestādes politiku un procedūru ievērošanu;

28.6. nodrošina tādu darbinieku piesaisti, kuru kvalifikācija atbilst veicamajiem pienākumiem kredītriska pārvaldīšanas jomā;

28.7. nodrošina, ka pastāvīgi tiek ievēroti kredītu piešķiršanas kritēriji un uzturēti augsti ētikas standarti, veicot kredītriska pārvaldīšanu;

28.8. apstiprina kredītu koncentrācijas limitus un nodrošina to ievērošanu;

28.9. regulāri izskata un izvērtē aktīvu kvalitātes vērtēšanas rezultātus un izveidoto uzkrājumu pietiekamību.

29. Iestāde ievieš vadības informācijas sistēmu, kas ļauj kvantitatīvi noteikt kredītriska apmēru un nodrošina kvalitatīvu, detalizētu un savlaicīgu informāciju par pārvaldāmo kredītu portfeļu struktūru, par klientiem, tajā skaitā par klientu savstarpējo saistību, informāciju, kas nodrošina personu, kas saistītas ar iestādi, identificēšanu, informāciju par dažādu kredītu koncentrāciju lielumu un limitu ievērošanu, kā arī datus par vēsturiskajiem rezultātiem no kredītu atgūšanas un pārskatīšanas pasākumu piemērošanas (atgūšanas izmaksas, ilgums, faktiskā peļņa vai zaudējumi) pa kredītu veidiem.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

30. Vadības informācijas sistēma nodrošina savlaicīgu informācijas sniegšanu attiecīgā līmeņa vadībai, ja koncentrācijas vai citi limiti ir pārsniegti.

31. Vadības informācijas sistēma nodrošina tādu informāciju, kas ļauj iestādes vadībai pienācīgi pārraudzīt kredītriska pārvaldīšanas sistēmu, ieskaitot kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla uzturēšanu un stresa testu rezultātu izskatīšanu. Vadības informācijas sistēma ļauj savlaicīgi un ticami novērtēt gan kopējo iestādes kredītriska apmēru, gan arī dažādu portfeļu vai darbību kredītriska apmēru un spriest par minētā kredītriska apmēra atbilstību kredītriska stratēģijā noteiktajiem mērķiem.

32. Iestādes vadības informācijas sistēma nodrošina, ka visi kredītriska avoti tiek identificēti, kredītriska apmērs tiek mērīts un novērtēts un notiek kredītriska pārraudzība jebkura portfeļa, struktūrvienības, meitas sabiedrības, prudenciālās konsolidācijas grupas līmenī vai subkonsolidēti.

33. Iestāde izveido un atbilstoši dokumentē pārskatāmu komunikācijas un ziņošanas mehānismu, lai nodrošinātu iestādes vadībai, struktūrvienībām un darbiniekiem iespēju saņemt informāciju par kredītriska pārvaldīšanu, tostarp izmaiņām kredītriska līmenī, un paredzamo zaudējumu aprēķina salīdzinājumu ar faktiskajiem zaudējumiem, kredītriska analīzi un pārraudzību un apmainīties ar to.

34. Iestāde kredītriska mērīšanā un pārvaldīšanā, tostarp kredītu piešķiršanas procesā, pēc iespējas izmanto tos pašus datus, pieņēmumus un procesus, ko tā izmanto savu finanšu pārskatu posteņu vērtēšanā un budžeta veidošanā. Pirms ārēju vai iekšēju datu izmantošanas kredītriska pārvaldībā iestāde veic atbilstošas datu kvalitātes pārbaudes un pārliecinās par datu pareizību un atbilstību to izmantošanas mērķim.

(Nodaļa FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

Vispārīgās prasības

35. Iestāde nosaka un ievēro stingrus un skaidri definētus kredītu piešķiršanas kritērijus un limitus, kas nodrošina iestādes kredītriska politikas realizēšanu saskaņā ar kredītriska stratēģiju un ir piemērojami, vērtējot plānotā riska darījuma ietekmi uz iestādes kredītrisku un spēju to absorbēt. Kredītu piešķiršanas kritērijus un limitus nosaka katram kreditēšanas mērķa tirgum, izsniedzamo kredītu veidam (tajā skaitā nenodrošinātiem kredītiem), mērķim un kredītņēmēja kredīta atmaksas spējai (turpmāk – kredītspēja), tajā skaitā nosaka kredīta apmēra limitu attiecībā pret nodrošinājuma vērtību un pret kredītņēmēja ienākumiem. Iestāde regulāri veic kredītu piešķiršanas kritēriju atbilstības un efektivitātes novērtējumu.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

36. Iestāde nodrošina, ka kredītriska vērtējums ietver kredītņēmēja kredītspējas un kredītrisku mazinošo faktoru, tajā skaitā nodrošinājuma (ja tāds ir), novērtējumu. Nodrošinājuma esamība neaizstāj kredītņēmēja kredītspējas novērtējumu un tai nepieciešamās informācijas saņemšanu.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

36.¹ Iestāde nodrošina veiktā kredītspējas novērtējuma, kā arī lēmuma par kredīta piešķiršanu vai piešķiršanas atteikumu dokumentēšanu. Dokumentētie rezultāti ir pietiekami, lai pamatotu priekšlikumu apstiprināt vai noraidīt kredīta līguma slēgšanu.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

37. Iestāde nosaka pieļaujamo maksimālo kredīta atmaksas termiņu dažādu veidu kredītiem, izņemot pārsnieguma kredītus, atjaunojamos kredītus, kredītlīnijas un norēķinu karšu kredītus vai līdzīgus produktus, kuru izsniegšanu un atmaksu nenosaka konkrēts iepriekš saskaņots atmaksas grafiks, kā arī to izsniegšana vai dzēšana ir iespējama visu līguma attiecību periodu noteikta limita ietvaros, (turpmāk visi kopā – pārsnieguma kredīti). Fiziskajai personai izsniegtā hipotekārā kredīta maksimālais atmaksas termiņš ir 30 gadi, bet patēriņa kredīta (tajā skaitā finanšu līzinga darījumiem) maksimālais atmaksas termiņš ir septiņi gadi.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

38. Iestāde nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par kredīta piešķiršanu un kādā kredītņēmējs veic maksājumus, šā lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju, kā arī valdes, izveidoto komiteju (kredītkomitejas) un kredītu piešķiršanā iesaistīto darbinieku pilnvaras un atbildību kredītu piešķiršanā, tajā skaitā tādā kredītu piešķiršanā, kas notiek, izmantojot automatizētus lēmumu pieņemšanas procesus.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

39. Ja iestāde piedalās sindicētā kredīta piešķiršanā, tā pirms lēmuma par kredīta piešķiršanu pieņemšanas neatkarīgi no galvenā sindicētā kredīta pārvaldītāja veiktās analīzes veic kredītriska un kredīta noteikumu analīzi.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

40. Iestāde, izsniedzot kredītu, slēdz ar kredītņēmēju līgumu, kurā norāda kredīta mērķi, apmēru, izsniegšanas un atmaksāšanas kārtību, procentu likmi un procentu aprēķināšanas kārtību, kredīta nodrošinājumu un citus nosacījumus.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

41. Piešķirot kredītu, iestādei ir pienākums pirms līguma noslēgšanas iepazīstināt kredītņēmēju ar patiesu un pilnīgu informāciju par visiem līguma nosacījumiem un riskiem, tajā skaitā:

41.1. ar kredītņēmēja regulārā maksājuma, kas saistīts ar kredīta atmaksu, struktūru (kredīta pamatsummas un procentu maksājumi) un apmēru;

41.2. ja kredītlīgums ir ar mainīgo procentu likmi, brīdināt par riskiem, kas saistīti ar procentu likmju pieauguma ietekmi uz kredītņēmēja veicamo kredītmaksājumu apmēru, sniedzot aprēķina piemērus, kas ilustrē, kā procentu likmes pieaugums var ietekmēt parāda apkalpošanas izdevumu apmēru un to attiecību pret kredītņēmēja ienākumiem;

41.3. ja kredīta valūta un kredītņēmēja ienākumu valūta nesakrīt, brīdināt pret valūtas risku neapdrošinātu kredītņēmēju par riskiem, kas saistīti ar minēto valūtu kursu iespējamām izmaiņām kredītņēmējam nelabvēlīgā virzienā, un šādu izmaiņu ietekmi uz veicamo maksājumu apmēru, salīdzinot ar situāciju, kad kredītņēmēja ienākumu valūta sakrīt ar kredīta valūtu. Iestāde iepazīstina šādu kredītņēmēju ar aprēķina piemēriem, kuri ilustrē, kā kredīta valūtas kursa izmaiņas var ietekmēt parāda apkalpošanas izdevumu apmēru un to attiecību pret kredītņēmēja ienākumiem. Ja kredītņēmēja ienākumu valūtas kurss ir piesaistīts kredīta valūtas kursam, iestāde skaidro valūtu piesaistes noteikumus;

41.4. ja kredītņēmējs ir finanšu iestāde, apdrošināšanas sabiedrība vai cits finanšu tirgus dalībnieks, kuram ir pietiekamas zināšanas un pieredze finanšu risku pārvaldībā, iestāde var samazināt sniedzamās informācijas apjomu, ja kredītņēmējs tam piekrīt.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

42. Izmantojot kredītu piešķiršanai ar tehnoloģijām saistītus automatizētus risinājumus (turpmāk – automatizēti risinājumi), iestāde:

42.1. paredz nosacījumus automatizētu risinājumu izmantošanas procesam, tostarp nosaka produktus un limitus, kuriem atļauta automatizēta lēmumu pieņemšana, ņemot vērā iestādes automatizēto risinājumu iespēju robežas;

42.2. savās riska pārvaldības un kontroles sistēmās pienācīgi iekļauj riskus, kas saistīti ar automatizēto risinājumu izmantošanu, paredzot atbilstošus kontroles mehānismus to ierobežošanai, piemēram, agrīnās brīdināšanas kritērijus un kritērijus automatizētu risinājumu darbības apturēšanai;

42.3. spēj izskaidrot izmantoto automatizēto risinājumu pamatā esošo modeli un nodrošina tā izsekojamību un stabilitāti;

42.4. regulāri uzrauga automatizēto risinājumu darbības rezultātus un salīdzina to faktisko sniegumu ar modelēto sniegumu lēmumu pieņemšanas brīdī;

42.5. pienācīgi dokumentē un periodiski pārskata ar tehnoloģijām saistītos automatizētos procesus un modeļus.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

Kredītņēmēja kredītspējas novērtēšana

43. Šie noteikumi nosaka minimālās prasības kredītņēmēja kredītspējas vērtēšanai. Iestāde var piemērot arī stingrākas prasības.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

44. Kredītņēmēja ienākumus uzskata par galveno kredīta atmaksas resursu, savukārt nodrošinājums vai citi riska mazināšanas faktori nodrošina papildu aizsardzību.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

45. Kredītņēmēja kredītspējas vērtējums ietver vismaz šādas informācijas analīzi: kredīta mērķis, kredītņēmēja finanšu stāvoklis un tā ilgtspēja, kredīta atmaksas avoti, riski, ko kredītņēmējs jau ir uzņēmies, risku kopējais apjoms un jutīgums pret izmaiņām ekonomikā, kredītņēmēja finansiālā līdzdalība kredīta mērķa finansēšanā, kredīta nodrošinājums.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

46. Iestāde izstrādā iekšējo kārtību par kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanai izmantojamās informācijas apjomu un detalizācijas pakāpi, ņemot vērā izsniedzamā kredīta apmēru un veidu. Ja kredītņēmējs ir atzīstams par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, iestāde ņem vērā arī Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās prasības. Kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanai izmantojamā informācija ietver datus par kredītņēmēja ienākumiem, saistībām un ar tām saistītiem maksājumiem, un tā ir pamats turpmākajam lēmumam par kredīta piešķiršanu.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

46.¹ Kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanai šo noteikumu 46. punktā minēto informāciju iegūst no kredītņēmēja un iestādes iekšējiem un ārējiem (Kredītu reģistrs, kredītinformācijas biroji, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un citas datubāzes) avotiem.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

46.² Iestāde pieprasa kredītņēmējam apliecināt kredīta pieteikumā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

46.³ Iestāde iespēju robežās pārliecinās par kredītņēmēja sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

46.⁴ Informācija par kredītņēmēja, kas ir patērētājs, ienākumiem ir uzskatāma par pietiekamu, ja tā atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma un šo noteikumu prasībām.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

46.⁵ Informācija par kredītņēmēja saistībām un ar tām saistītiem maksājumiem ir uzskatāma par pietiekamu, ja sniedz atbilstošu priekšstatu par kredītņēmēja ikmēneša maksājumu apmēru, ņemot vērā kredītinformācijas biroju un Kredītu reģistra informāciju, kā arī kredītņēmēja sniegto informāciju. Ja kredītņēmēja norādītais saistību vai kredītmaksājumu apmērs mēnesī ir lielāks par to, kādu iestāde noteikusi, ņemot vērā pieejamo informāciju ārējās un iekšējās datubāzēs, izvērtējot kredītņēmēja kredītspēju, iestāde ņem vērā kredītņēmēja norādīto informāciju.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

47. Kredītņēmēja, kas ir patērētājs, kredītspējas vērtējumā iestāde izmanto vismaz šādus rādītājus:

47.1. parāda apkalpošanas izdevumu attiecību pret ienākumiem (debt service to income ratio, turpmāk – DSTI), kuru aprēķina šādi:

kur:

DS ir kredītmaksājumu finanšu iestādēm kopējais apmērs mēnesī gan par kredītu, kuram kredītņēmējs ir pieteicies, gan par kredītņēmēja pārējiem kredītiem, tajā skaitā piešķirtajiem un vēl neizmantotajiem kredītiem, tostarp pārsnieguma kredītiem, bet atskaitot kredītmaksājumus par parādsaistībām, kuras tiktu dzēstas plānotā kredīta piešķiršanas rezultātā.

Kredītmaksājumu finanšu iestādēm kopējo apmēru veido pamatsummas atmaksa, procentu maksājumi, komisijas un citi regulārie maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saskaņā ar kreditēšanas līgumiem. Kredītmaksājumu finanšu iestādēm kopējais apmērs mēnesī tiek iegūts, summējot visu kredītu kredītmaksājumu apmēru. Kredītmaksājuma noteikšanai iestāde izmanto visu savā rīcībā esošo informāciju, kas iegūta no šo noteikumu 46.¹ punktā minētajiem avotiem. Iestāde var palielināt novērtējamā kredītmaksājuma apmēru, salīdzinot ar kredītmaksājuma apmēru atbilstoši kredītņēmēja sniegtajai informācijai, ja iestāde to uzskata par pamatotu, balstoties uz iestādes iekšējo kārtību kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanai.

Iestāde iekšējā kārtībā nosaka pietiekami konservatīvus pieņēmumus par citu finanšu iestāžu izsniegto kredītu procentu likmēm. Iestāde analizē kredītņēmēja kredītspēju, ņemot vērā iespēju, ka mainīgās kredīta procentu likmes var būtiski mainīties kredītņēmējam nelabvēlīgā virzienā. Kredīta un kredītņēmēja ienākumu valūtu nesakritības gadījumā iestāde kredītņēmēja kredītspējas analīzē papildus ņem vērā iespējamo valūtu kursu maiņu kredītņēmējam nelabvēlīgā virzienā.

Ja kredītmaksājumu periodiskums ir retāks nekā viena reize mēnesī (ik ceturksni, ik pusgadu, ik gadu vai cits), kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē kā mēneša vidējo rādītāju atbilstošajam periodiskumam (piemēram, ceturkšņa maksājumu dalot ar 3).

Ja kredīta atmaksa tiek atlikta vai notiek termiņa beigās, kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē kā mēneša vidējo rādītāju, kuru aprēķina, pieņemot, ka kredītņēmēja atlikušās (neatmaksātās) saistības (tajā skaitā pamatsummas un procentu kopsumma) tiek atmaksātas vienādās daļās līdz galēji noteiktajām saistību termiņa beigām.

Pārsnieguma kredītam kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē, dalot piešķirtā kredīta limita apmēru ar 48 (pieņēmums, ka šāda kredīta termiņš ir četri gadi).

Iestādes iekšējā procedūrā kapitālsabiedrību, kuras saņēmušas licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, izsniegto pārsnieguma kredītu procentu likmes pieņem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktajā kredīta kopējo izmaksu maksimālajā apmērā, bet pārējo kreditētāju izsniegto pārsnieguma kredītu procentu likmes pieņem ne mazākas kā Latvijas monetāro finanšu iestāžu mājsaimniecībām no jauna piešķirto norēķinu kartes kredītu procentu likmes, kas publicētas Latvijas Bankas tīmekļa vietnē.

Kredītiem, kuri tiek piešķirti pa daļām piešķirtā kredītlimita ietvaros un kuru izsniegšanu un atmaksu nosaka konkrēts iepriekš saskaņots atmaksas grafiks (piemēram, būvniecības kredītiem), kredītmaksājumu apmēru mēnesī novērtē kā mēneša vidējo rādītāju, pamatojoties uz piešķirto kopējo kredītlimitu un pieņemot, ka kredītņēmēja saistības (tajā skaitā pamatsummas un procentu kopsumma) tiek atmaksātas vienādās daļās līdz termiņa beigām;

I ir kredītņēmēja dokumentēti un pierādāmi vidējie mēneša ienākumi pēc nodokļu un citu valstij veicamo un obligāto sociālo maksājumu nomaksas, kurus iestāde atzīst par ilgtspējīgiem (piemēram, ņemot vērā kredītņēmēja paredzamo pensionēšanās vecumu, terminēto darba līgumu u.c.), balstoties uz datiem par vismaz sešiem pēdējiem mēnešiem, par kuriem ir pieejama informācija par kredītņēmēja ienākumiem. Ja šo vismaz sešu pēdējo mēnešu ienākumi neraksturo kredītņēmēja regulāros ienākumus, tad izmanto ilgāku laika periodu, to attiecīgi pamatojot;

47.2. parāda attiecību pret gada ienākumiem (debt to income ratio, turpmāk – DTI), kuru aprēķina šādi:

kur:

D ir visas kredītņēmēja parādsaistības pret finanšu iestādēm un iespēju robežās arī nefinanšu iestādēm, ieskaitot kredītu, kuram kredītņēmējs ir pieteicies, un piešķirtos, bet vēl neizmantotos kredītus, bet atskaitot parādsaistības, kuras tiktu dzēstas plānotā kredīta piešķiršanas rezultātā;

I iegūst, reizinot saskaņā ar šo noteikumu 47.1. punkta prasībām aprēķinātos vidējos mēneša ienākumus ar 12;

47.3. kredīta apmēra attiecību pret nodrošinājuma vērtību (loan to value ratio, turpmāk – LTV), kuru aprēķina šādi:

kur:

L ir plānotā kredīta apmērs;

Vir nodrošinājuma vērtība;

47.4. ja šo noteikumu 47.1. punktā minētais DSTI pārsniedz 40 procentus vai šo noteikumu 47.2. punktā minētais DTI pārsniedz koeficientu 6, kredītņēmēja kredītspēja tiek vērtēta kā nepietiekama, un šāda kredīta izsniegšana nav atļauta, izņemot gadījumus, kad kredītņēmēja kredītspējas vērtējums liecina, ka viņš spēs atmaksāt kredītu, arī pastāvot augstākam DSTI vai DTI līmenim. Šajā punktā minētie izņēmuma gadījumi, kā arī atkāpes no šo noteikumu 37. punktā minētajiem maksimālā termiņa ierobežojumiem kalendārajā ceturksnī nedrīkst pārsniegt 10 procentus no iestādes fiziskām personām no jauna izsniegto kredītu apmēra (balstoties uz pēdējo pieejamo informāciju par iepriekšējo kalendāro ceturksni). Iestāde spēj izskaidrot risku mazinošos elementus konkrētajā gadījumā, kurā piemērots minētais izņēmums;

47.5. iestādes pienākums piemērot šo noteikumu 37. un 47.4. punktā minētās maksimālā kredīta termiņa, DSTI un DTI prasības neattiecas uz gadījumiem, kas saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu noteikti kā izņēmumi, uz kuriem neattiecina iestādes pienākumu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu, kā arī uz pārskatītiem aktīviem.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

48. Ja pēc kredīta termiņa beigām kredītņēmējam joprojām ir neizpildītas kredīta saistības (piemēram, kredīti piedziņas procesā), jauna kredīta izsniegšana kredītņēmējam ir aizliegta, ja vien tā netiek veikta pārskatīšanas pasākumu ietvaros atbilstoši šo noteikumu VII nodaļai.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

49. Iestāde vērtē kredīta garantiju (ja tādas ir) efektivitāti, to realizēšanas iespējas un tam nepieciešamo laiku, kā arī trešo personu, kuras galvo par izsniedzamo kredītu, kredītspēju.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

50. Kredītņēmēja kredītspēju un galvinieka spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības vērtē atsevišķi.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

50.¹ Vērtējot patērētāja kreditēšanas līguma galvinieka, kas nav saimnieciskās darbības veicējs, spēju izpildīt no galvojuma līguma izrietošās saistības, iestāde:

50.¹1. galviniekam, kas sniedz galvojumu, piemēro šo noteikumu 37. un 47.4. punktā minētās prasības, aprēķinā ietverot gan galvojuma saistības, par kurām tiek slēgts līgums, gan atlikušās citas esošās galvojuma saistības – abas vismaz 50 procentu apmērā;

50.¹2. galvojuma līgumā nosaka katra iesaistītā galvinieka galvojuma apmēru;

50.¹3. ja kredītam tiek piesaistīti vairāki galvinieki, šo galvinieku DSTI un DTI vērtējumā viņu ienākumus un kredītmaksājumus var summēt.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

50.² Ja kredīts tiek izsniegts aizņēmējam, kurš vienlaikus ir galvinieks par citām saistībām, viņa DSTI un DTI aprēķinā ņem vērā arī viņa sniegtos galvojumus (tajā skaitā galvojumus juridiskai personai) vismaz 50 procentu apmērā no atlikušajām galvotajām saistībām.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

50.³ Iestāde izstrādā kritērijus, balstoties uz kuriem šo noteikumu 50.¹1. un 50.² punktā minētā proporcija no atlikušajām galvotajām saistībām tiek noteikta augstāka nekā 50 procentu apmērā.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

50.⁴ Ja juridiski saistoša ir kredītņēmēju solidārā atbildība, tad DSTI un DTI vērtējumā var summēt kredītņēmēju ienākumus un kredītmaksājumus. Iestāde izstrādā kārtību, kā DSTI un DTI aprēķinā tiek ietverta kredītņēmēju dažāda atbildība saistību segšanā, ja tāda ir paredzēta kredīta līgumā.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

50.⁵ Ja kāds no solidārajiem kredītņēmējiem pēc kopējo parādsaistību uzņemšanās vēlas ņemt jaunu kredītu, kredītspējas vērtēšanā iestāde var:

50.⁵1. atkārtoti vērtēt visu solidāro kredītņēmēju kredītspēju kopā, balstoties uz aktuālajiem datiem par viņu ienākumiem, kredītmaksājumiem un galvojumiem;

50.⁵2. vērtēt konkrētā kredītņēmēja individuālo kredītspēju, balstoties uz aktuālajiem datiem par viņa ienākumiem, kredītmaksājumiem un galvojumiem, pieņemot, ka esošās kopējās (solidārās) kredītsaistības un ikmēneša maksājums tiek dalīts ar kredītņēmēju skaitu (piemēram, ja ir pamata aizņēmējs un viens solidārais aizņēmējs, kredītsaistības tiek dalītas ar divi), ja no saistītajiem līgumiem neizriet cita kredītņēmēju atbildība.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

50.⁶ Iestāde analizē kredītņēmēja, kas ir patērētājs, ienākumu stabilitāti, tostarp kredītņēmēja ienākumu avota tautsaimniecības nozares vai ģeogrāfiskā reģiona attīstību. Iestāde nosaka stingrākas prasības kredītu piešķiršanai kredītņēmējiem ar augstāku kredītrisku, tajā skaitā stingrāku DTI, DSTI vai LTV limitu piemērošanu kredītņēmējiem, kuru ienākumi ir svārstīgi vai nepastāvīgi vai kuru ienākumu valūta atšķiras no kredīta valūtas.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

50.⁷ Iestāde analīzē kredītņēmēja, kas ir patērētājs, regulāros izdevumus, kas nav saistīti ar parāda atmaksu (piemēram, īres maksas, komunālos maksājumus, izdevumus par apgādībā esošām personām u.c.), un ņem tos vērā, vērtējot kredītņēmēja kredītspēju. Šo izdevumu noteikšanai iestāde izstrādā savu metodiku un aprēķinus.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

51. Iestāde nosaka kārtību kredītu izsniegšanai mājokļa iegādei ar mērķi to izīrēt (buy-to-let) vai citādā veidā gūt ienākumus, kas izriet no kredītņēmēja darbības ar nekustamo īpašumu. Kredīta summa šādiem kredītiem nevar pārsniegt 70 procentus no šā kredīta nodrošinājuma – nekustamā īpašuma – tirgus vērtības, un, vērtējot kredītspēju, prognozējamos ienākumus no nekustamā īpašuma ņem vērā ne vairāk kā 70 procentu apmērā.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

52. Iestāde vērtē, cik lielā mērā kredītņēmēja, kas ir patērētājs, risks ir atkarīgs no deklarētajiem ienākumiem, ko rada nekustamais īpašums (piemēram, īres vai citiem ienākumiem, kas izriet no kredītņēmēja darbības ar nekustamo īpašumu), un cik – no esošās kredītņēmēja spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem. Ja, izvērtējot kredītņēmēja kredītspēju, aprēķinātajos kredītņēmēja ienākumos deklarētie ienākumi no nekustamā īpašuma pārsniedz 20 procentu īpatsvaru no kopējiem ienākumiem un ja kredīta, kuram kredītņēmējs ir pieteicies, summa pārsniedz 70 procentus no šā kredīta nodrošinājuma – nekustamā īpašuma – tirgus vērtības, tad kredītņēmēja kredītspēja tiek vērtēta kā nepietiekama.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

53. Vērtējot kredītņēmēja, kas ir saimnieciskās darbības veicējs, kredītspēju, iestāde analizē saimnieciskās darbības rezultātus, finansiālo stāvokli, paredzēto kredīta atmaksas naudas plūsmu, attiecīgās tautsaimniecības nozares vai ģeogrāfiskā reģiona attīstību, kā arī kredītņēmēja vadības kompetenci.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

54. Iestāde nosaka un kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanā ņem vērā kredītņēmēja piederību savstarpēji saistītu klientu grupai vai personām, kuras saistītas ar iestādi. Lai noteiktu šo piederību, iestāde izstrādā procedūru personu, kas saistītas ar iestādi, un savstarpēji saistītu klientu grupu identificēšanai.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā; sk. 210. punktu)

Kredīta cenas noteikšana

55. Iestāde definē kredīta cenas noteikšanas principus un kārtību, ietverot tajā visus kredīta cenas noteikšanas elementus un tādējādi nodrošinot iespēju pamatot lēmumu par kredīta cenu.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

55.¹ Pieņemot lēmumu par kredīta nosacījumiem, iestāde samēro ar katru kredītu saistītos riskus un paredzamos ieguvumus, ņemot vērā resursu izmaksas, nodrošinājuma un ierobežojošo nosacījumu esamību, kā arī kredītņēmēja ienākumu un izsniedzamā kredīta valūtas sakritību. Kredīta cenu nosaka tā, lai segtu visas ar kredītu saistītās izmaksas un kompensētu risku, ko iestāde uzņēmusies.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

Nodrošinājuma novērtēšana

56. Iestāde nosaka, kādi nodrošinājuma veidi ir piemēroti attiecīgo kredītu izsniegšanai, un izveido dažādu nodrošinājuma veidu novērtēšanas un nodrošinājuma vērtības pārraudzības mehānismu.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

56.¹ Iestāde analizē nodrošinājuma esamību, piemērotību un pietiekamību, ņemot vērā kredītu piešķiršanas politikā noteikto LTV, kā arī nodrošinājuma atsavināšanas vai izmantošanas iespējas saskaņā ar dažādiem scenārijiem.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

56.² Lai atzītu nodrošinājumu par piemērotu, iestāde pārbauda tā tiesiskos nosacījumus, pārliecinoties par nodrošinājuma atsavināšanas (pārņemšanas, pārdošanas) iespējām, apdrošināšanas izmantošanas iespējām un citiem nosacījumiem.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

56.³ Ja kredīts ir nodrošināts ar kredītiestādē izvietotu noguldījumu, iestāde pārliecinās, ka nav šķēršļu prasību un saistību savstarpējam ieskaitam arī tad, ja tiktu sākta nodrošinājuma devēja maksātnespējas procedūra. Ja darījums (darījumu kopsumma) ir būtisks un pakļauts vairākām jurisdikcijām, iestāde nodrošina juridisku atzinumu par prasību un saistību savstarpējā ieskaita iespēju.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

Kredītlietas uzturēšana

57. Iestāde veic kredītu nepārtrauktu pārraudzību, kas ietver kredītlietu uzturēšanu, paziņojumu un nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un nosūtīšanu.

58. Iestāde izveido un ievieš tādu kredītu pārraudzības sistēmu, kas nodrošina:

58.1. efektīvu dokumentācijas, līgumu noteikumu, ierobežojošo nosacījumu un nodrošinājuma pārraudzību;

58.2. vadības informācijas sistēmā sniegtās informācijas precizitāti un savlaicīgumu;

58.3. pienākumu dalīšanas principa ievērošanu, nodrošinot, ka svarīgāko dokumentu oriģinālu glabāšanu, resursu pārskaitīšanu un informācijas ievadīšanu iestādes datu bāzē veic dažādi darbinieki;

58.4. likumu un citu normatīvo aktu prasību, kā arī apstiprināto iestādes iekšējo normatīvo dokumentu ievērošanu.

59. Iestāde pastāvīgi pārbauda un kredītlietā dokumentē kredītņēmēja spēju pildīt līgumā noteiktās saistības. Iestāde nodrošina, ka kredītlieta satur visu informāciju, kas nepieciešama kredītņēmēja pašreizējā finansiālā stāvokļa novērtēšanai un pieņemto lēmumu un kredītvēstures pārskatāmībai (piemēram, kārtējos finanšu pārskatus un to analīzi, kredītņēmēja ienākumu esamību un apmēru apliecinošus dokumentus, kredīta izmantošanu līgumā paredzētajam mērķim apliecinošus dokumentus, kredīta novērtēšanas dokumentāciju, iekšējos ziņojumus iestādes vadībai, saraksti ar kredītņēmēju, kredītņēmēja vai nodrošinājuma apsekošanas ziņojumus, nodrošinājuma novērtējumu un vērtības monitoringa rezultātus vai atsauci uz dokumentu vai citu informācijas nesēju, kurā tie tiek glabāti).

Kredītu kvalitātes pārraudzība

60. Iestāde izveido un ievieš individuālo kredītu vai kredītu portfeļu kvalitātes pārraudzības sistēmu kredītu kvalitātes nepārtrauktai vērtēšanai.

61. Kredītu kvalitātes pārraudzības sistēma nodrošina, ka:

61.1. iestāde izprot kredītņēmēju pašreizējo un paredzamo finansiālo stāvokli un kredītspēju;

61.2. tiek ievēroti līgumu nosacījumi, tajā skaitā nosacījums, ka izsniegtais kredīts tiek izmantots līgumā noteiktajam mērķim;

61.3. nodrošinājumu pietiekamība tiek vērtēta, ņemot vērā izmaiņas tirgū un tā attīstības tendences;

61.4. iestāde atbilstoši reaģē uz agrīnās brīdināšanas sistēmas signāliem par kredītu kvalitātes pasliktināšanos;

61.5. iestāde veic kredītņēmēja situācijai piemērotus un ilgtspējīgus kredīta līgumu pārskatīšanas pasākumus;

61.6. iestāde veic iekšējos normatīvajos dokumentos noteiktās darbības, lai nodrošinātu kredītu, kuru kvalitāte būtiski pasliktinājusies, atveseļošanu vai atgūšanu, piemēram, kredītņēmēja problēmu papildu analīzi, pastiprinātu kredītņēmēja norēķinu konta kontroli, kredīta un nodrošinājuma dokumentācijas revidēšanu, korektīvo pasākumu plāna izstrādi.

62. Iestāde iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka kritērijus, pēc kuru iestāšanās iestāde sāk kredīta atgūšanas (piedziņas) pasākumus.

63. Iestādes vadība nosaka darbiniekus, kas ir atbildīgi par individuālo kredītu un kredītu portfeļu kvalitātes pārraudzību, kā arī nodrošinājumu vai garantiju sniedzēju kvalitātes pārraudzību. Iestādes valde, nosakot darbinieku pienākumus, ņem vērā iespējamo interešu konfliktu, īpaši darbiniekiem, kuru darbības rezultātu novērtējums atkarīgs no tādiem kritērijiem kā kredītu kopējais apmērs, kredītu vai kredītportfeļa kvalitāte vai īstermiņa ienesīgums vai nodrošinājuma novērtēšanas rezultāts.

64. Kredītriska pārraudzībā iesaistīto darbinieku atalgojums nedrīkst būt atkarīgs no šo noteikumu 63. punktā minētajiem kritērijiem. Iestāde nodrošina, ka tās atalgojuma politika veicina kredītu efektīvu pārraudzību un motivē iestādes darbiniekus reaģēt uz pirmajiem kredītu kvalitātes pasliktināšanās signāliem, lai novērstu tālāku kredītu kvalitātes pasliktināšanos.

65. Iestāde izveido regulāru kredītu nodrošinājuma vērtības un likviditātes pārraudzības mehānismu visiem kredītiem, kuriem iestāde ir pieņēmusi nodrošinājumu. Iestāde regulāri atjaunina nodrošinājuma vērtību, veicot individuālu aktīva novērtēšanu vai piemērojot vērtības indeksāciju vai citas statistiskas metodes. Ja iestāde piemēro indeksācijas metodi, tā pārliecinās, ka izmantotie indeksi tiek regulāri pārskatīti, tie ir piemērojami attiecīgajam nekustamā īpašuma veidam un balstīti uz faktiskajiem nekustamā īpašuma darījumiem pietiekamā laika periodā.

66. Iestāde apstiprina savu iekšējo un ārējo vērtētāju sarakstu un pārliecinās, ka sarakstā esošo vērtētāju pieredze un zināšanas aptver tos tirgus un nozares, kur iestāde ir izsniegusi kredītus ar nodrošinājumu. Iestāde kritiski izvērtē vērtētāju sniegto vērtējumu kvalitāti, iesaistot vērtētāju atlases un vērtējumu kvalitātes izvērtēšanas procesā riska kontroles un iekšējā audita funkciju.

Agrīnās brīdināšanas sistēma

67. Iestāde veic kredītu kvalitātes uzraudzību ienākumus nesošiem kredītiem, lai savlaicīgi konstatētu kredītu kvalitātes pasliktināšanos un pēc iespējas ātrāk sāktu darbības turpmākas kredīta kvalitātes pasliktināšanās novēršanai.

68. Iestāde nosaka atbilstošu rādītāju vai pazīmju kopu agrīnai brīdināšanai par kredītu kvalitātes pasliktināšanos un klienta iekļaušanai klientu ar kredītu agrīnām kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm kontrolsarakstā (watch list) (piemēram, maksājumu kavējumi vairāk par 15 dienām, uzņēmuma finansiālā stāvokļa pasliktināšanās, uzņēmuma, kurā strādā klients, maksātnespējas pieteikums) individuāla kredītņēmēja un darījuma līmenī un katrai iestādei būtiskai kredītu grupai, kas izveidota kredītiem ar līdzīgiem riska parametriem. Ja iestādei nav (tā nevar izveidot) kredītu grupas ar līdzīgiem riska parametriem, tā kredītus vērtē tikai individuāli.

69. Iestāde rādītājiem vai pazīmēm izmanto ārējus vai iekšējus datu avotus, kuros esošos datus tā regulāri atjaunina.

70. Iestāde izvērtē agrīno kvalitātes pasliktināšanās pazīmju iestāšanos vismaz reizi mēnesī gan grupu, gan atsevišķu kredītņēmēju un kredītu līmenī.

71. Ja iestāde identificē kredītu kvalitātes pasliktināšanās pazīmes kredītu grupas vai aizņēmēju grupas līmenī, tā veic šīs grupas detalizētu pārbaudi un nosaka veicamos pasākumus, lai mazinātu turpmāku kredītu kvalitātes pasliktināšanās risku individuāliem kredītiem.

72. Iestāde nodrošina, ka kredīti ar agrīnām kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm tiek atbilstoši atzīmēti vadības informācijas sistēmā un regulāri iekļauti atskaitēs par aktīvu kvalitāti iestādes vadībai.

Iekšējo reitingu sistēma

73. Kredītu kvalitātes efektīvai pārraudzībai iestāde var izmantot iekšējo reitingu sistēmu. Iekšējo reitingu sistēmas ietvaros kredītņēmējam tiek piešķirts iekšējais reitings, kas atspoguļo tā kredītspēju un atbilstošo kredīta kvalitāti un tiek piešķirts, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, piemēram, kredīta veidu, nodrošinājuma veidu, apmēru un atrašanās vietu, saistību neizpildes varbūtību (PD), kredītvēsturi un citiem kredītņēmēju raksturojošiem rādītājiem. Iekšējos reitingus var izmantot kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanai, kredīta cenas noteikšanai, kredīta vai kredītportfeļa kvalitātes pārraudzībai, paredzamo zaudējumu apmēra un izveidoto uzkrājumu pietiekamības noteikšanai.

74. Lai nodrošinātu iekšējā reitinga atbilstību kredīta kvalitātei, iestāde regulāri pārskata kredītņēmējam piešķirto iekšējo reitingu, pamatojoties uz izmaiņām rādītājos, kas ietekmē kredītņēmēja kredītspēju, piemēram, nozares attīstības tendencēm, kredītņēmēja izaugsmes rādītājiem un makroekonomiskajām prognozēm. Iekšējā reitinga noteikšanu vai apstiprināšanu, kā arī pārskatīšanu veic darbinieki, kuri nav iesaistīti kredītu piešķiršanas procesā, piesaistot arī iekšējās kontroles funkcijas darbiniekus.

75. Iekšējo reitingu sistēma aptver visus izsniegtos kredītus, ne tikai kredītus, kas atrodas otrajā vai trešajā posmā saskaņā ar grāmatvedības standartiem. Šāda iekšējo reitingu sistēma nodrošina pietiekami detalizētu kredītriska mērīšanu un kredītu grupēšanu pēc līdzīgiem kredītriska parametriem, kā arī atspoguļo kredītriska līmeni katram individuālam kredītam un kredītportfelim kopumā.

Kredītriska mērīšana, novērtēšana un pārraudzība

76. Veicot kredītriska pārvaldīšanu, iestāde nodrošina kredītriska mērīšanu un novērtēšanu. Iestāde kredītriska līmeni pirmo reizi nosaka kredīta piešķiršanas brīdī, lai varētu nodrošināt kredītriska mērīšanu visu paredzamo kredīta termiņu.

77. Veicot kredītriska mērīšanu un novērtēšanu, iestāde ņem vērā kredīta paredzamos zaudējumus un kredītriska segšanai nepieciešamo kapitāla apmēru, tas ir, kapitālu, kas segs neparedzētos zaudējumus.

78. Iestāde iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka metodoloģiju, kas ļauj tai novērtēt atsevišķu parādnieku, vērtspapīru vai vērtspapīrošanas pozīciju riska darījumu kredītrisku un kredītrisku kredītu portfeļa līmenī. Iestāde nodrošina, ka tā kredītrisku vērtēšanā mehāniski nepaļaujas tikai uz ārējo kredītu novērtējuma institūciju (reitingu aģentūru) sniegtajiem kredītreitingiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulas (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām izpratnē, kā arī neizmanto tos kā vienīgo kredītriska novērtēšanas kritēriju.

79. Iestāde veic kredītriska pārraudzību individuālo kredītu, kredītu portfeļu (hipotekārie kredīti, kredītlīnijas, atvasinātie finanšu instrumenti un citi kredītu portfeļi), kredītriskam pakļauto riska darījumu vai to portfeļu un iestādes darbībai kopumā piemītošā kredītriska līmenī.

80. Veicot kredītriska mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību, iestāde piemēro tās darbības specifikai un sarežģītībai atbilstošas analītiskās metodes. Izmantojamo metožu izvēli un būtību, kā arī tajās izmantotos pieņēmumus un aplēses dokumentē un regulāri pārskata. Iestāde nedrīkst pārmērīgi paļauties uz kādu analītisko metodi, vērtējot kredītrisku, un kvantitatīvā kredītriska mērīšana vienmēr jāpapildina ar eksperta kvalitatīvo novērtējumu.

81. Iestāde izskata iespēju kredītam, kura kvalitāte būtiski pasliktinājusies, veikt pārskatīšanu saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā noteiktajām prasībām vai izstrādāt kredīta atgūšanas programmu, kas paredz, piemēram, nodrošinājuma izmantošanu vai maksātnespējas ierosināšanu.

Būtisks kredītriska pieaugums

82. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi ceturksnī un katru reizi, kad iestādes rīcībā nonāk informācija, kas norāda, ka noticis vai gaidāms būtisks kredītriska pieaugums, veic aktīvu kvalitātes novērtēšanu.

83. Iestāde izvērtē kredītriska pieauguma būtiskumu saskaņā ar grāmatvedības standartiem, īpaši izvērtējot šādas pazīmes:

83.1. darījumu partnerim iekšēji vai ārēji noteiktā kredītreitinga samazinājums vai reitinga prognozes pasliktināšanās;

83.2. kredītņēmējs ir informējis iestādi par vēlmi mainīt līguma nosacījumus, kas klasificējams kā aktīva pārskatīšana;

83.3. emitents ir ierosinājis pārskatīt aktīva emisijas prospektu;

83.4. kredītņēmējs iekļauts klientu ar kredītu agrīnām kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm kontrolsarakstā (watch list);

83.5. iestāde pieņēmusi lēmumu paaugstināt prasības attiecībā uz nodrošinājumu vai izvirzīt stingrākus līguma nosacījumus attiecībā uz jauniem kredītiem, kas ir līdzīgi jau izsniegtajiem kredītiem, un lēmuma pamatojums ir kredītriska pieaugums no sākotnējās atzīšanas jau izsniegtajiem kredītiem.

84. Iestāde neizmanto 30 dienu kavējuma rādītāju kā vienīgo būtiska kredītriska pieauguma pazīmi, savukārt visi aktīvi, kuriem kavējums pārsniedz 30 dienas, ir uzskatāmi par otrajā posmā esošiem aktīviem saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

85. Ja iestāde secina, ka nav noticis būtisks kredītriska pieaugums pirmajā posmā esošam aktīvam saskaņā ar grāmatvedības standartiem, tā, ja nepieciešams, palielina uzkrājumus, nepārvietojot aktīvu uz otro posmu saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

86. Pārskatītiem aktīviem, ja to atzīšana saskaņā ar grāmatvedības standartiem nav pārtraukta, iestāde izvērtē būtisku kredītriska pieaugumu kopš sākotnējās atzīšanas, salīdzinot saistību nepildīšanas risku pirms un pēc līguma nosacījumu pārskatīšanas. Iestāde ņem vērā pārskatīšanas ietekmi uz darījumu partnera spēju pildīt saistības, darījumu partnera finansiālo situāciju un nozares nākotnes prognozes, kā arī izvērtē darījumu partnera biznesa plānu un tā atbilstību saistību atmaksas grafikam pēc līguma pārskatīšanas.

87. Ja iestāde piemēro aktīviem zema kredītriska izņēmumu (low credit risk exemption), kas ļauj nevērtēt aktīvam būtisku kredītriska pieaugumu saskaņā ar grāmatvedības standartiem, iestāde izvērtē un dokumentē pierādījumus, ka aktīvs ir pamatoti uzskatāms par zema riska aktīvu. Šo izņēmumu iestāde nepiemēro kredītiem, izņemot gadījumu, kad darījumu partneris ir centrālā valdība un darījumu partnerim piešķirtais ārējo kredīta novērtējuma institūciju kredītreitings atbilst riska pakāpei no viens līdz trīs saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 114. pantu vai tāda vietējā pašvaldība, kuru saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 115. pantu attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ir pielīdzinājusi šajā pantā minētajai centrālajai valdībai.

88. Visi ienākumus nenesošie vai atgūšanas procesā esošie aktīvi ir klasificējami kā trešajā posmā esoši aktīvi saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

89. Iestāde izvērtē un atzīst būtisku kredītriska pieaugumu visam aktīvam kopumā, nedalot to sastāvdaļās.

90. Iestāde, izvērtējot būtisku kredītriska pieaugumu, izmanto visu informāciju, kuru tā saņem vai var saņemt un kuras iegūšana nav nesamērīgi apgrūtinoša vai saistīta ar pārmērīgām izmaksām. Iestāde nosaka iekšējos un ārējos informācijas avotus un metodes informācijas piemērošanai, ko tā izmanto būtiska kredītriska pieauguma noteikšanā un vērtēšanā. Aktīviem, kurus iestāde izvērtē individuāli, būtiska kredītriska pieauguma un NPL statusa piešķiršanas izvērtējumā iestāde vairāk paļaujas uz kvalitatīvu un uz nākotni vērstu informāciju, ne tikai uz kavējuma dienām.

91. Nākotnē paredzamo zaudējumu aprēķinā iestāde izmanto atbilstošus scenārijus, piemērojot piesardzības principu. Bāzes scenārijam iestāde pēc iespējas izmanto tos pašus datus un pieņēmumus, ko tā piemēro savu finanšu pārskatu posteņu vērtēšanā un budžeta veidošanā. Iestāde nosaka laika periodu, ko scenāriji aptver, piemērojot detalizētas makroekonomiskās prognozes divu līdz trīs gadu periodam un pēc tam sekojot līdzi vispārējām ekonomikas attīstības prognozēm.

Iekšējo modeļu validācija

92. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā veic paredzamo zaudējumu aprēķinā izmantoto modeļu validāciju. Iestāde nodrošina modeļa validāciju, sākot tā lietošanu, kā arī pēc būtisku izmaiņu veikšanas.

93. Modeļu validāciju veic darbinieki, kuriem ir nepieciešamā kvalifikācija, zināšanas un pieredze šāda uzdevuma veikšanai un kuri nav bijuši iesaistīti modeļa izveidē.

94. Modeļu validācija ietver vismaz modeļu ievades datu, modeļa pamatā esošo pieņēmumu un modeļa sniegto rezultātu analīzi. Iestāde nodrošina skaidri noteiktu pienākumu un atbildības sadalījumu, lai veiktu kvalitatīvu un neatkarīgu modeļa validāciju, kā arī atbilstošu modeļa validācijas dokumentāciju.

95. Iestāde vismaz reizi pusgadā veic aplēsto zaudējumu salīdzināšanu ar faktiskajiem zaudējumiem (back-test) visiem būtiskajiem aktīvu portfeļiem. Ja tiek atklātas būtiskas atšķirības starp aplēstajiem un faktiskajiem zaudējumiem, iestāde par to informē iekšējā audita funkciju un koriģē zaudējumu novērtēšanas metodes, lai mazinātu šādas atšķirības.

Kredītu kvalitātes pārvaldības efektivitātes novērtēšana

96. Iestāde kredītriska pārraudzībai nosaka kredītu kvalitātes pārvaldības efektivitātes mērīšanā izmantojamo rādītāju kopu, kas var ietvert šādus rādītājus:

96.1. NPL kopsummas attiecību pret kredītu kopsummu;

96.2. NPL izveidoto uzkrājumu kopsummas attiecību pret NPL kopsummu pirms uzkrājumu izveidošanas;

96.3. maksimālo papildu uzkrājumu apmēru, kuru varēs segt ar aprēķināto kapitāla pārpalikumu, kas pārsniedz pašu kapitāla prasību kopsummu;

96.4. maksimālo papildu uzkrājumu apmēru, kuru varēs segt ar pārskata perioda peļņu, nesamazinot pašu kapitālu;

96.5. kredītu sadalījumu reitingu grupās saskaņā ar piešķirtajiem iekšējiem reitingiem;

96.6. iekšējo reitingu migrācijas matricu.

97. Iestāde veic kredīta līguma pārskatīšanas pasākumus ar mērķi uzlabot kredīta kvalitāti, lai nodrošinātu ilgtspējīgu risinājumu kredīta atmaksai un izvairītos no nodrošinājuma pārņemšanas vai pārdošanas.

98. Iestāde izstrādā kredīta līgumu nosacījumu pārskatīšanas politiku, kurā izklāsta pieeju pārskatīšanas pasākumu piemērošanai kredītiem atbilstoši kredīta produktam, aizņēmēja veidam (fiziska vai juridiska persona), problēmas būtībai un nopietnībai, kā arī kredīta atmaksas termiņam un finansiālo grūtību atrisināšanai nepieciešamajam laikam. Izstrādājot politiku, iestāde var izmantot Eiropas Banku iestādes pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2018/06 "Pamatnostādnes par ienākumus nenesošu un pārskatītu riska darījumu pārvaldību" (turpmāk – Pamatnostādnes Nr. EBA/GL/2018/06) 5. pielikumā minētos pārskatīšanas pasākumus vai citus risinājumus. Iestāde var piedāvāt arī citus pārskatīšanas pasākumus, ja tā spēj pamatot, ka tie ir klienta situācijai atbilstošāki nekā iestādes kredītu pārskatīšanas politikā minētie pasākumi.

99. Ja iestādei ir kredītu portfeļi, kuros ir grupēti kredīti ar līdzīgām kredītriska pazīmēm, iestāde var noteikt standartizētus pārskatīšanas pasākumus šādiem portfelī esošajiem kredītiem, pamatojoties uz iestādē apstiprinātiem kritērijiem.

100. Iestāde veic detalizētu klienta finanšu stāvokļa izvērtējumu, lai noteiktu, vai kredīts pēc līguma grozīšanas atbildīs pārskatīta riska darījuma definīcijai saskaņā ar Regulu Nr. 680/2014. Iestāde izvērtē, vai ir vērojamas pazīmes, kas liecina par klienta finansiālām grūtībām, un šajā izvērtējumā iestāde neņem vērā kredīta nodrošinājumu vai saņemtās garantijas.

101. Uzskatāms, ka klientam ir finansiālas grūtības, ja pēdējo triju mēnešu laikā pirms grozījumu veikšanas klienta līgumā tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

101.1. klients ir kavējis saistību atmaksu vairāk nekā 30 dienas;

101.2. klienta kredīts ir iekļauts iestādes kredītu ar agrīnām kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm sarakstā;

101.3. iestādes iekšējā reitingu sistēmā kopš iepriekšējā novērtējuma ir paaugstināts kredītņēmēja saistību neizpildes varbūtības (PD) vai pazemināts cits kredīta kvalitātes novērtējuma rādītājs;

101.4. būtiski pasliktinājušies tirgus apstākļi, kas varētu ietekmēt klienta spēju pilnībā segt savas saistības pret iestādi.

102. Pirms lēmuma pieņemšanas par attiecīgajam kredītņēmējam vispiemērotāko un ilgtspējīgāko kredīta atgūšanas veidu un piemērotākajiem pārskatīšanas pasākumiem un pirms informācijas sniegšanas klientam par iestādes piedāvāto risinājumu iestāde:

102.1. izvērtē kredītņēmēja finanšu stāvokli saskaņā ar iepriekšējā gada finanšu pārskatiem un jaunāko aktuālo finanšu informāciju, tostarp novērtē kredītņēmēja parāda apkalpošanas spēju (debt servicing capacity) un kopējo parādsaistību apmēru, analizējot to pašu informāciju, kas tika izmantota kredīta piešķiršanas procesā. Ja kredītņēmēja finanšu pārskatam ir veikta revīzija vai ierobežota pārbaude, iestāde savā izvērtējumā balstās galvenokārt uz revidētu finanšu informāciju;

102.2. izvērtē klienta finansiālo grūtību cēloni, smagumu (severity) un paredzamo ilgumu;

102.3. nosaka iespējamos pārskatīšanas pasākumus vai dažādu pārskatīšanas pasākumu kombinācijas un veic to ilgtspējas novērtējumu (viability assessment) saskaņā ar šo noteikumu 103. un 104. punkta nosacījumiem;

102.4. veic salīdzinājumu starp nākotnes naudas plūsmu neto pašreizējo vērtību (net present value (turpmāk – NPV)), ja tiktu veikti plānotie pārskatīšanas pasākumi, un NPV, ja tiktu veikta nodrošinājuma realizācija vai pārņemšana vai tiktu piemēroti citi risinājumi kredīta prasības atgūšanai, ja iestāde šādus risinājumus plāno piemērot. Aprēķinos izmantotajiem parametriem, piemēram, paredzamajam likvidācijas periodam, diskonta likmei un ar objekta realizāciju saistītajiem izdevumiem, iestāde ņem vērā vēsturiskos datus.

103. Iestāde veic pārskatīšanas pasākumu ilgtspējas novērtējumu un piemēro pārskatīšanas pasākumus tikai tad, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

103.1. izvēlētais risinājums ilgtermiņā uzlabo visas atlikušās saistību summas atmaksas prognozi, salīdzinot ar nemainītiem līguma nosacījumiem, un vidējā termiņā tiek paredzēta būtiskas kredīta daļas (vismaz kopējo iepriekš kavēto maksājumu kopsummas vai pārskatīšanas pasākumu ietvaros norakstīto summu, ja maksājums iepriekš nav bijis kavēts) atmaksa;

103.2. iestādei ir finanšu informācija vai citi pierādījumi, kas liecina, ka izvēlētos pārskatīšanas pasākumus klients var finansiāli atļauties;

103.3. ja kredītam jau iepriekš ir piemēroti pārskatīšanas pasākumi, iestāde nodrošina riska kontroles funkcijas iesaisti pirms atkārtotu pārskatīšanas pasākumu piemērošanas un lēmumu par atkārtotu pārskatīšanas pasākumu piemērošanu pieņem iestādes valde vai komiteja, kuras sastāvā ir vismaz viens valdes loceklis;

103.4. pārskatīšanas pasākumu piemērošanas rezultātā neveidojas situācija, ka vienam un tam pašam darījumam tiek piemēroti vairāki pārskatīšanas pasākumi pēc kārtas, pirms kredītu atzīst par ienākumus nesošu kredītu.

104. Tādus pārskatīšanas pasākumus kā samazināti pamatsummas maksājumi uz noteiktu laiku, tikai procentu maksājumu iekasēšana, procentu maksājumu kapitalizācija un citus pasākumus, kas ir paredzēti finansiālu grūtību novēršanai īstermiņā un kas ir piemērojami īslaicīgi, tas ir, to ilgums nepārsniedz vienu gadu projektu vai komercīpašumu būvniecības finansēšanas darījumiem un divus gadus pārējiem darījumiem, iestāde piemēro tikai gadījumos, kad ir ievēroti šādi nosacījumi:

104.1. iestādei ir uzskatāmi pierādījumi, ka klientam ir īstermiņa likviditātes problēmas un naudas plūsma ilgtermiņā uzlabosies tādā mērā, ka pēc īstermiņa pārskatīšanas pasākumu piemērošanas beigām klients spēs pildīt savas saistības pilnā apmērā, vai pastāv būtiska neskaidrība par klienta finanšu stāvokli, tāpēc tiek pieņemts lēmums pagaidām nepiemērot pārskatīšanas pasākumus ilgtermiņā;

104.2. klientam ar iestādi ir laba sadarbība, tostarp klients līdz finansiālo grūtību iestāšanās brīdim ir maksājis kredītu saskaņā ar maksājumu grafiku, un klients izrāda vēlmi sadarboties ar iestādi.

105. Piemērojot pārskatīšanas pasākumus, līgumā ar klientu iestāde paredz iespēju mainīt pārskatīšanas pasākumus un nosaka, kādas izmaiņas var tikt piemērotas gadījumos, kad klienta finansiālā situācija uzlabojas tādā mērā, ka klients spēj veikt lielākus kredīta maksājumus, taču mainītā līguma nosacījumi nevar būt klientam nelabvēlīgāki kā sākotnēji noslēgtais līgums. Ja klients nespēj pildīt pārskatītajā kredīta līgumā paredzētos nosacījumus, iestāde var klientam pieprasīt papildu nodrošinājumu.

106. Pēc pārskatīšanas pasākumu piemērošanas iestāde var klientam noteikt īpašus nosacījumus, kas klientam jāpilda (piemēram, regulāri ziņojumi par finanšu stāvokli vai noteikto finanšu koeficientu izpildi, noslēgti līgumi, kas apliecina aizņēmēja pašreizējās un prognozētās naudas plūsmas, regulāri ziņojumi par statusu saistībā ar veicamo darbību plānu), lai iestāde varētu pastiprināti uzraudzīt pārskatīto kredītu kvalitāti. Pastiprinātus uzraudzības pasākumus iestāde veic vismaz pārbaudes perioda (probation period) laikā.

107. Iestāde regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā veic pārskatīšanas pasākumu un to piešķiršanas procesa efektivitātes izvērtējumu gan ienākumus nesošiem, gan ienākumus nenesošiem kredītiem, lai pārliecinātos, ka ar pārskatīšanas pasākumu piemērošanu netiek atlikti būtībā neatgūstami prasījumi. Pārskatīšanas pasākumu efektivitātes izvērtējumu veic pietiekami detalizētā līmenī atbilstoši iestādes kredītu portfeļa specifikai un pārskatīto kredītu skaitam, lai iestādes vadība varētu iegūt pilnvērtīgu informāciju par pārskatīšanas pasākumu efektivitāti īstermiņā un ilgtermiņā. Izvērtējumā iestāde apskata vismaz šādus rādītājus:

107.1. pārskatīto kredītu atveseļošanās rādītāji un atkārtotas saistību neizpildes (re-default) rādītāji un to iemesli;

107.2. no pārskatītiem kredītiem atgūtās (atmaksātās) summas (cash collection rate);

107.3. pārskatīšanas pasākumu rezultātā no bilances norakstītās summas (kredītu daļas).

Pārskatīšanas pasākumu sasaiste ar NPL statusu

108. Kredīti, kas ir klasificēti kā NPL pirms pārskatīšanas pasākumu piemērošanas, saglabā NPL statusu arī pēc pārskatīšanas pasākumu piemērošanas. Iestāde pēc pārbaudes perioda (probation period) beigām veic kredītņēmēja finanšu stāvokļa izvērtējumu, lai pārliecinātos, ka vairs nepastāv apstākļi, lai kredītu klasificētu kā NPL saskaņā ar Regulā Nr. 640/2014 minētajiem nosacījumiem.

109. Iestāde nosaka kritērijus minimālajam maksājumu (procentu un pamatsummas) apmēram, kuram ir jābūt veiktam atveseļošanās perioda laikā pēc pārskatīšanas pasākumu veikšanas, lai uzskatītu, ka kredīts vairs neatbilst NPL un pārskatīta kredīta statusam. Minimālo maksājumu apmērs nevar būt mazāks kā pirms pārskatīšanas pasākumu piemērošanas kavētās vai piešķirto atvieglojumu rezultātā norakstītās summas. Ja kredītņēmējam ir arī citi riska darījumi ar iestādi, kuriem netiek piemēroti pārskatīšanas pasākumi, šādi riska darījumi tiek ņemti vērā, vērtējot klienta spēju veikt atmaksu pēc pārskatīšanas pasākumu piemērošanas.

110. Kredītiem, kas pirms pārskatīšanas pasākumu piemērošanas bija klasificēti kā ienākumus nesoši kredīti, iestāde izvērtē, vai kredīts pēc pārskatīšanas pasākumu veikšanas ir uzskatāms par NPL pēc šādām pazīmēm:

110.1. pārskatītajā līgumā iekļauti punkti, kas atliek kredīta maksājumus ilgākā laika periodā (vairāk nekā divus gadus), piešķirot kredīta brīvdienas;

110.2. nākotnes naudas plūsma nav pietiekama maksājumu grafikā paredzēto maksājumu segšanai, par ko liecina atkārtota maksājumu grafika neievērošana un izmaiņu veikšana maksājumu grafikā ar mērķi nodrošināt savlaicīgu maksājumu veikšanu, nākotnes naudas plūsma nav veidota pietiekami piesardzīgi attiecībā pret aizņēmēja spēju un vēlēšanos segt savas saistības vai nākotnes makroekonomiskajām prognozēm.

111. Iestāde veic kredītņēmēja finanšu stāvokļa izvērtējumu, lai pārliecinātos, ka vairs nepastāv apstākļi, lai kredītu klasificētu kā pārskatītu kredītu saskaņā ar Regulas Nr. 640/2014 nosacījumiem.

112. Iestāde izveido aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmu, lai savlaicīgi novērtētu aktīvu kvalitāti un noteiktu paredzamo zaudējumu apmēru saskaņā ar iestādes politikām un procedūrām, ņemot vērā šo noteikumu prasības, kā arī izveidotu uzkrājumus saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām.

113. Iestāde regulāri vērtē aktīvu kvalitāti, pamatojoties uz vispusīgu, labi dokumentētu un konsekventi piemērojamu aktīvu portfeļa analīzi, izmantojot savus profesionālos spriedumus un pamatotus pieņēmumus un ņemot vērā visu pieejamo iekšējo un ārējo informāciju par vēsturiskajiem un pašreizējiem apstākļiem, kā arī nākotnes prognozes (forward looking information), kas ietekmē aktīvu kvalitāti.

114. Iestāde izstrādā un dokumentē aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas metodoloģiju (turpmāk – metodoloģija), lai piesardzīgi aplēstu paredzamos zaudējumus un noteiktu pārskata datumā finanšu pārskatos atzīstamos uzkrājumus. Metodoloģiju dokumentē iestādes politikās un procedūrās. Iestāde iespēju robežās izmanto vienus un tos pašus datus, procesus un datu apstrādes rīkus paredzamo zaudējumu aprēķināšanai grāmatvedības un kapitāla pietiekamības aprēķina mērķiem. Iestāde regulāri pārskata un atjaunina izmantoto metodoloģiju atbilstoši izmaiņām iestādes stratēģijā un ekonomiskajā situācijā.

115. Par aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidošanu un efektīvu darbību atbild iestādes vadība, kura apstiprina un regulāri pārskata iestādes politikas un procedūras, kā arī norīko par šo politiku un procedūru ieviešanu atbildīgos darbiniekus vai struktūrvienības.

Kritēriji aktīva vērtēšanai individuāli

116. Aktīvus, kuri ir individuāli nozīmīgi, iestāde vērtē individuāli. Pārējos aktīvus iestāde vērtē vai nu individuāli, vai apvienojot grupās pēc līdzīgiem kredītriska parametriem.

117. Iestāde izstrādā un dokumentē kritērijus, pēc kuriem nosaka, kuri aktīvi ir vērtējami individuāli. Kritēriju noteikšanā iestāde ņem vērā aktīva absolūto apmēru un relatīvo lielumu attiecībā pret kopējiem aktīviem, kredītportfeli, vērtspapīru portfeli vai pašu kapitālu. Iestāde ņem vērā tādus kvalitatīvus rādītājus kā paaugstināts valsts risks, paaugstināts nozares risks un personas saistība ar iestādi. Iestāde ņem vērā arī to, vai tās portfelī ir aktīvi ar līdzīgu riska profilu un vai ir pieejami vēsturiski dati, lai varētu veikt aktīvu vērtēšanu grupās.

118. Iestāde NPL vērtē individuāli, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar iestādes izstrādāto metodoloģiju aktīvus var vērtēt aktīvu grupās, jo tie ir nelieli un individuālas vērtēšanas izmaksas ir nesamērīgas, salīdzinot ar iespējamo zaudējumu apmēru.

119. Ja iestādi ar vienu darījumu partneri saista vairāki aktīvi un viens no aktīviem ir uzskatāms par NPL, iestāde rīkojas saskaņā ar Regulas Nr. 680/2014 V pielikumu.

120. Ja aktīvs atbilst individuāli vērtēta aktīva kritērijiem, taču tas ir klasificēts kā ienākumus nesošs (performing) aktīvs, iestāde to ietver aktīvu grupā ar līdzīgiem kredītriska parametriem un vērtē kopumā, lai noteiktu šādas aktīvu grupas vērtības samazināšanās zaudējumus. Ja iestādei nav (tā nevar izveidot) aktīvu grupas ar līdzīgiem riska parametriem, tā aktīvus vērtē tikai individuāli.

121. Aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumus, kas iestādei rodas, pārskatot aktīvu, vērtē, pamatojoties uz pārskatītā aktīva nākotnes naudas plūsmas aplēsi, ņemot vērā mainītos līguma nosacījumus un diskontēšanai izmantojot aktīva sākotnējo efektīvo procentu likmi, pirms tika veiktas līguma nosacījumu izmaiņas.

Aktīvu vērtēšana individuāli

122. Iestāde aktīva dzīves laikā paredzamos zaudējumus aprēķina kā starpību starp nākotnes naudas plūsmu, kas tai pienākas saskaņā ar līgumu, un nākotnes naudas plūsmu, ko tā paredz saņemt (expects to receive) no attiecīgā aktīva, piemērojot dažādu scenāriju iestāšanās varbūtības svaru (probability weighted), kas ir diskontēta saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām.

123. Nākotnes naudas plūsmas aplēse ir iestādes labākā aplēse, kurā tiek ņemta vērā visa iestādei pieejamā informācija aplēses brīdī, tostarp nākotnes prognozes, un kura balstās uz saprātīgiem un pamatotiem pieņēmumiem un prognozēm, kas ir pienācīgi dokumentētas.

124. Individuāli vērtētiem kredītiem nākotnē paredzamo naudas plūsmu aplēš, izmantojot šādus principus:

124.1. darbības turpināšanas (going concern) princips paredz, ka kredītņēmēja vai garantijas izsniedzēja naudas plūsma no pamatdarbības ir pietiekama, lai segtu esošās saistības. Ieņēmumus no nodrošinājuma realizācijas ņem vērā tikai tādā apmērā, kādā realizācija neietekmē naudas plūsmu no pamatdarbības. Šo principu piemēro gadījumos, kad nākotnē paredzamā naudas plūsma no pamatdarbības ir būtiska un to var ticami aplēst;

124.2. darbības pārtraukšanas (gone concern) princips paredz, ka kredītņēmējam nākotnē naudas plūsma no pamatdarbības nav paredzama vai tā nav pietiekama, lai izpildītu lielāko kredītsaistību daļu, un tiks realizēts vai pārņemts nodrošinājums. Šo principu piemēro vismaz tādos gadījumos, kad tiek izpildīts viens no šādiem kritērijiem:

124.2.1. būtiski kredīta maksājumi ir ilgstoši kavēti;

124.2.2. nākotnes naudas plūsma no pamatdarbības tiek vērtēta kā negatīva vai nebūtiska salīdzinājumā ar kredītsaistību apmēru;

124.2.3. nākotnē paredzamo naudas plūsmu nav iespējams ticami aplēst vai iestādes rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai veiktu nākotnes naudas plūsmas analīzi pēc darbības turpināšanas principa.

Darbības turpināšanas principa piemērošana

125. Piemērojot darbības turpināšanas principu nākotnes naudas plūsmas no pamatdarbības aplēsē, iestāde ņem vērā šādus faktorus:

125.1. iestādei ir pieejams kredītņēmēja biznesa plāns un aktuāla, uzticama informācija par paredzamo naudas plūsmu;

125.2. nākotnes naudas plūsma no pamatdarbības ir pamatota ar kredītņēmēja finanšu pārskatiem. Naudas plūsmu, piemērojot piesardzības principu, detalizēti nosaka trīs līdz piecu gadu periodam, pēc tam pieņem, ka naudas plūsma saglabājas pēdējā aplēses gada apmērā. Nākotnes naudas plūsmas aplēsē ņem vērā biznesa restrukturizācijas plāna ietekmi, ja tāds ir izstrādāts, un risku, ka kredītņēmējs nākotnē atkal nespēs pildīt savas saistības, pamatojoties uz kredītņēmēja nākotnē paredzamo kredītspēju (expected credit standing);

125.3. finanšu pārskatos pieejamo informāciju koriģē, lai izslēgtu faktorus, kas ietekmēja finanšu informāciju pārskatos (piemēram, vienreizēji darījumi, izmaiņas grāmatvedības politikā), taču nav piemērojami nākotnes naudas plūsmas noteikšanai;

125.4. ja kredīta atgūstamība ir atkarīga no kredītņēmējam piederošu aktīvu pārdošanas, nākotnes naudas plūsmu aprēķina, ņemot vērā gan plānotos ieņēmumus no realizācijas, gan ar realizāciju saistītos izdevumus, ja tie ir būtiski.

126. Kredīta atgūstamo vērtību, izmantojot darbības turpināšanas principu, aprēķina, izmantojot vienu no šādām metodēm: detalizētu naudas plūsmas analīzi (detailed cash flow analysis), stabilas naudas plūsmas metodi (steady state approach) vai divu soļu naudas plūsmas metodi (two step cash flow approach). Iestāde izvēlēto principu piemēro konsekventi un maina tikai gadījumos, kad tas ir pamatoti.

127. Detalizētas naudas plūsmas metodi var izmantot visiem kredītiem, īpaši komerciālo vai mājokļu nekustamo īpašumu projektiem, kad nekustamo īpašumu paredzēts pārdot, un ilgtermiņa kuģniecības projektiem.

128. Stabilas naudas plūsmas metodi izmanto gadījumos, kad kredītņēmēja naudas plūsma no pamatdarbības ir pozitīva un stabila. Iestāde izmanto kredītņēmēja ieņēmumus pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBIDTA), ko reizina ar multiplikatoru. Iestādes piemērotais multiplikators nepārsniedz "12" infrastruktūras projektiem, "10" – komunālo pakalpojumu projektiem un "6" – pārējiem projektiem. Ja kredītņēmējam ir vairāki kredīti, tostarp citās iestādēs, naudas plūsma tiek sadalīta starp šiem kredītiem.

129. Divu soļu naudas plūsmas metodi izmanto gadījumos, kad kredītņēmēja ieņēmumi nav stabili (tas ir, projekts ir sākuma vai attīstības stadijā, tiek veikta restrukturizācija). Iestāde izvērtē paredzamo naudas plūsmu katram periodam atsevišķi un pēdējā perioda beigās aplēš galīgo vērtību (terminal value), ko aprēķina, piemērojot pēdējam detalizēti izvērtētajam periodam multiplikatoru saskaņā ar stabilas naudas plūsmas metodi vai piemērojot darbības pārtraukšanas principu.

Darbības pārtraukšanas principa piemērošana

130. Ja tiek piemērots darbības pārtraukšanas princips, kredīta atgūstamā vērtība ir naudas plūsma, kura varētu rasties nodrošinājuma realizācijas rezultātā un no kuras tiek atskaitīti ar nodrošinājuma realizāciju saistītie izdevumi, ko diskontē, piemērojot kredīta efektīvo procentu likmi saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

131. Kredīta atgūstamo vērtību aprēķina pēc šādas formulas:

kur:

nodrošinājums (%) – nodrošinājuma daļa, par kuru iestādei ir pirmtiesības uz ieņēmumiem no nodrošinājuma realizācijas;

T – paredzamais laiks no aplēses datuma līdz nodrošinājuma realizācijai, kas noteikts, pamatojoties uz iestādes vēsturisko pieredzi par laiku no saistību neizpildes gadījuma (default) līdz nodrošinājuma realizācijai (time to sell);

ieņēmumi – paredzamie ieņēmumi no nodrošinājuma realizācijas pa gadiem, tajā skaitā ienākumi no nodrošinājuma izmantošanas līdz realizācijai;

izdevumi – ar objekta realizāciju saistītie izdevumi pa gadiem, tajā skaitā juridiskās izmaksas, nodevas un ar nodrošinājuma uzturēšanu saistītās izmaksas līdz realizācijai, kā arī tirgus diskonts (market price haircut), kas atspoguļo tirgus likviditāti šādiem objektiem un izvēlēto realizācijas stratēģiju. Iestāde nosaka tirgus diskontu, pamatojoties uz savu vēsturisko pieredzi un ņemot vērā nodrošinājuma tehnisko stāvokli un atrašanās vietu, kā arī pēdējā vērtējuma datumu. Ja iestāde izņēmuma gadījumā nepiemēro tirgus diskontu, tā dokumentē šāda lēmuma pamatojumu;

EIR – kredīta efektīvā procentu likme saskaņā ar grāmatvedības standartiem.

132. Kredīta naudas plūsmu pēc darbības pārtraukšanas principa nosaka, ņemot vērā:

132.1. nodrošinājuma apdrošināšanas esamību;

132.2. nākotnes ekonomikas prognozes, kas balstītas uz atzītiem un uzticamiem avotiem, ievērojot piesardzības principu;

132.3. to, ka atgūstamās naudas plūsmas aprēķinā finanšu garantijas realizāciju ņem vērā tikai tad, ja iestādes rīcībā ir uzticama informācija par garantijas izsniedzēja kredītspēju (creditworthiness) un garantijas realizācijas iespēju.

Nekustamā īpašuma, kas kalpo kā nodrošinājums ienākumus nenesošiem kredītiem, novērtēšana

133. Nekustamā īpašuma, kas kalpo kā kredīta nodrošinājums NPL, novērtējumu veic individuāli katram īpašumam.

134. Šo noteikumu 133. punktā minēto īpašumu novērtējumu veic neatkarīgs sertificēts iekšējais vai ārējais vērtētājs saskaņā ar Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, Eiropas īpašuma vērtēšanas standartiem vai starptautiskajiem īpašuma vērtēšanas standartiem brīdī, kad kredītu pārklasificē par ieņēmumus nenesošu kredītu. Ja pēdējais šo noteikumu prasībām atbilstošais vērtējums ir veikts mazāk nekā 12 mēnešus pirms NPL statusa iegūšanas, iestāde šādam nodrošinājumam var neveikt atkārtotu novērtējumu. Komercīpašumiem veic vērtības atjaunināšanu vismaz reizi gadā un mājokļiem – vismaz reizi trijos gados tik ilgi, kamēr kredīts ir NPL statusā. Iestāde nodrošina biežākus novērtējumus, ja tirgū vērojams būtisks nekustamā īpašuma vērtības kritums vai vērojama kāda individuāla kredīta nodrošinājuma vērtības strauja samazināšanās.

135. Iestāde var piemērot indeksāciju vai kādu citu statistisku nekustamā īpašuma vērtības atjaunināšanas metodi īpašuma vērtības samazināšanai, ja NPL nenokārtoto saistību summa nepārsniedz 300 000 euro un nodrošinājumam ir piemērojamas minētās novērtēšanas metodes. Indeksāciju var piemērot arī nekustamajiem īpašumiem, kuru iepriekšējais novērtējums ir veikts pēdējo 12 mēnešu laikā, lai atjauninātu nekustamā īpašuma vērtību zaudējumu aprēķināšanas brīdī.

136. Ja iestāde piemēro indeksācijas metodi, tā pārliecinās, ka izmantotie indeksi tiek regulāri pārskatīti, tie ir piemērojami attiecīgajam nekustamā īpašuma veidam un balstīti uz faktiskajiem nekustamā īpašuma darījumiem pietiekamā laika periodā.

137. Iestāde apstiprina savu iekšējo un ārējo vērtētāju sarakstu un nodrošina to atbilstību šādiem kritērijiem:

137.1. vērtētājs nav iesaistīts kredītu izsniegšanas procesā;

137.2. vērtētājs, nosakot īpašuma vērtību, neņem vērā kredītņēmēja kredītspēju;

137.3. vērtētājam nav interešu konflikta saistībā ar novērtējamo īpašumu un vērtētājs nav ar nekustamā īpašuma pircēju vai pārdevēju saistīta persona;

137.4. vērtētāja atlīdzība nav piesaistīta novērtējuma rezultātam vai nekustamā īpašuma vērtībai;

137.5. vērtētājs iesniedz objektīvu, pietiekami pamatotu un skaidru vērtējuma ziņojumu.

138. Viens vērtētājs var veikt nekustamā īpašuma vērtēšanu, tostarp vērtības atjaunināšanas vērtēšanu, ne vairāk kā trīs reizes pēc kārtas. Pēc tam iestāde nodrošina vērtētāju rotāciju.

139. Iestāde kritiski izvērtē nekustamā īpašuma vērtētāju sniegto vērtējumu kvalitāti, iesaistot vērtētāju atlases un vērtējumu kvalitātes izvērtēšanas procesā riska kontroles un iekšējā audita funkciju. Iestāde pārliecinās par vērtētāju atbilstību šo noteikumu 137. punkta nosacījumiem un regulāri salīdzina vērtējumus ar tirgus datiem.

140. Iestāde regulāri salīdzina un dokumentē nekustamā īpašuma vērtēšanā izmantotos pieņēmumus (tostarp piemēroto diskonta (haircut) likmi neatkarīga vērtētāja veiktajam vērtējumam) ar tirgus un iestādes datiem par līdzīgu objektu pārdošanu (back-testing), pārbaudes rezultātus attiecinot uz bilancē esošajiem aktīviem.

141. Iestāde kredītlietā uzglabā informāciju par nekustamajiem īpašumiem, kas kalpo kā kredīta nodrošinājums, pārņemtajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī informāciju par veiktajiem darījumiem ar šādiem īpašumiem, norādot nekustamā īpašuma veidu, tehnisko stāvokli, platību, atrašanās vietu (pilnu adresi), nekustamā īpašuma vērtību, visu vēsturisko vērtējumu datumu, vērtētāju, vērtēšanas metodi, pārdošanas cenu, tostarp norāda, vai pārdošana notikusi piespiedu kārtā.

142. Iestāde dokumentē informāciju par katru aktīvu, kurš novērtēts individuāli, saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma prasībām.

Aktīvi, kas vērtējami grupās

143. Aktīvus, kas netiek vērtēti individuāli, vērtības samazināšanās noteikšanai apvieno grupās, pamatojoties uz līdzīgiem kredītriska parametriem, piemēram, uz iekšējās aktīvu klasifikācijas kategorijām, kurās savukārt ņem vērā aktīva veidu, nozari vai tirgus segmentu, ģeogrāfisko novietojumu, informāciju par darījuma partnera ienākumiem un to stabilitāti, kavējumus, informāciju par pārskatīšanu un citus faktorus. Ienākumus nenesošos aktīvus negrupē kopā ar ienākumus nesošiem aktīviem. Izvēlētie riska parametri ir svarīgi aktīvu grupas nākotnes naudas plūsmas noteikšanai, jo tie raksturo darījuma partnera spēju pildīt savas saistības saskaņā ar līguma nosacījumiem.

144. Iestāde izmanto informāciju par vēsturiskajiem zaudējumiem nākotnes naudas plūsmas noteikšanai un nodrošina, ka informācija par vēsturiskajiem zaudējumiem tiek piemērota aktīvu grupām, kuru kredītriska parametri ir līdzīgi aktīvu grupām, kuru vēsturiskā zaudējumu likme tiek izmantota. Iestādes lietotā metode nodrošina iespēju attiecināt uz katru aktīvu grupu informāciju par vēsturiskajiem zaudējumiem, kas veidojas aktīvu grupām ar līdzīgiem kredītriska parametriem, un attiecīgos datus, kas atspoguļo pašreizējos apstākļus.

145. Iestāde koriģē vēsturisko zaudējumu likmi, pamatojoties uz pašreizējo informāciju, lai atspoguļotu tādu pašreizējo apstākļu ietekmi, kas nepastāvēja periodā, uz kuru attiecināma vēsturiskā zaudējumu likme, un novērstu tādu pagātnes perioda faktoru ietekmi, kas pašlaik vairs nepastāv, un ņem vērā:

145.1. izmaiņas iestādes aktīvu portfeļa apmērā un riska profilā, kā arī līguma nosacījumos;

145.2. jebkādas aktīvu koncentrācijas esamību un koncentrācijas līmeņa izmaiņas;

145.3. izmaiņas kavēto aktīvu apmērā, aktīvu ar paaugstinātu risku īpatsvaru, pārskatīto aktīvu un citu aktīvu ar mainītiem līguma nosacījumiem skaitu, šo izmaiņu tendences un būtiskumu;

145.4. izmaiņas starptautiskajā un vietējā ekonomiskajā un uzņēmējdarbības situācijā.

146. Iestāde izstrādā metodiku uzkrājumu veidošanai aktīvu grupām, ņemot vērā šādus faktorus:

146.1. metodikā izmantoto parametru pamatā ir laika rindas (time series) dati, pamatojoties uz pārbaudāmu un skaitliski izteiktu informāciju, minimāli piemērojot vadības vai ekspertu vērtējumu;

146.2. izmantotie parametri atspoguļo katras aktīvu grupas raksturīgākās pazīmes (characteristics), īpaši tad, ja iestāde zaudējumu aprēķinā izmanto saistību neizpildes zaudējumus (LGD), atveseļošanās rādītājus (cure rates) un atkārtotas saistību neizpildes rādītājus (re-default rates);

146.3. metodikā izmantotie ekonomiskie rādītāji ietver faktorus, kas ietekmē paredzamo zaudējumu apmēru, tostarp makroekonomiskos rādītājus, paredzamo tiesvedību ilgumu, paredzamās izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības prognozes;

146.4. iestāde ņem vērā arī paredzamās izmaiņas iestādes riska profilā kopumā, kā arī kreditēšanas, aktīvu pārskatīšanas, kredītu norakstīšanas un atgūšanas politikās.

147. Iestāde var izmantot iekšējās un ārējās statistikas datu bāzes, ja tā var pamatot, ka šie dati piemērojami attiecīgajai iestādes izveidotajai aktīvu grupai.

148. Vērtības samazināšanās atzīšana aktīvu grupai, pamatojoties uz šādu aktīvu kopējo novērtējumu, ir starpposms vērtības samazināšanās atzīšanai šādiem aktīviem individuāli. Ja iestādes rīcībā ir informācija, kas liecina par konkrēta aktīva, kas iekļauts grupā, būtisku kredītriska pieaugumu, aktīvu no grupas izslēdz un vērtē individuāli vai iekļauj citā kredītu grupā atbilstoši aktīva riska parametriem.

149. Iestāde regulāri pārskata izveidoto aktīvu grupu atbilstību ekonomiskajai situācijai un iestādes stratēģijai un pēc nepieciešamības veic pagaidu vai pastāvīgas izmaiņas kredītu grupās.

150. Iestāde dokumentē informāciju par katru aktīvu grupu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma prasībām.

Ienākumu atzīšana

151. Iestāde atzīst procentu ienākumus saskaņā ar grāmatvedības standartiem un iekšējā uzskaitē nodrošina informāciju par procentiem, kas:

151.1. uzkrāti NPL;

151.2. uzkrāti pārskatītajiem aktīviem, kuriem pārskatīšanas brīdī bija maksājumu kavējumi vairāk par 90 dienām, un neatkarīgi no maksājumu kavējumu ilguma pārskatīšanas brīdī pārskatītajiem aktīviem, kuri gada laikā bija pārskatīti atkārtoti;

151.3. kapitalizēti, veicot aktīva pārskatīšanu;

151.4. uzkrāti pārskatītajiem aktīviem divu gadu laikā pēc pārskatīšanas.

152. Informācija par uzkrātajiem procentiem, kas minēti šo noteikumu 151. punktā, tiek ņemta vērā pašu kapitāla aprēķinā saskaņā ar šo noteikumu 161. punkta nosacījumiem.

Uzkrājumu samazināšana (reversal)

153. Zaudējumus no aktīva vērtības samazināšanās apvērš, ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka vērtības samazinājums ir mazāks par iepriekš aplēsto, izmantojot iepriekšējā aprēķina brīdī pieejamo informāciju. Pazīmes, kas liecina par zaudējumu samazināšanos, ir šādas:

153.1. darījuma partneris ir atmaksājis būtiski lielāku summu, nekā tika paredzēts iepriekšējā zaudējumu no vērtības samazināšanās aprēķinā;

153.2. darījuma partnera pašreizējā naudas plūsma un naudas plūsmas prognoze ir pozitīva un stabila;

153.3. darījuma partneris pēc iepriekšējā zaudējumu no vērtības samazināšanās aprēķina ir iesniedzis papildu nodrošinājumu, tādējādi ievērojami palielinot kopējo kredīta nodrošinājuma vērtību.

Neatgūstamo aktīvu norakstīšana

154. Ja iestāde aktīvu vai tā daļu uzskata par neatgūstamu, tā laikus noraksta aktīvu vai tā daļu no bilances. Iestāde izvērtē aktīvu atgūstamību ilgtermiņā, īpaši pievēršot uzmanību aktīviem, kuri ilgstoši kavēti un par kuriem sākts maksātnespējas process. Iestāde nosaka maksimālo laika periodu, kurā ienākumus nenesošam, nenodrošinātam aktīvam vai tā nenodrošinātajai daļai izveido uzkrājumus 100 procentu apmērā no nenodrošinātās summas un noraksta šādu aktīvu vai tā daļu no bilances.

155. Iestāde uzglabā informāciju par kredītiem, kuri ir norakstīti no bilances, un iestādei tiek saglabātas tiesības uz šo kredītu atgūšanu.

Pārņemto aktīvu novērtēšana

156. Iestāde galvenokārt klasificē un novērtē pārņemtos aktīvus kā pārdošanai turētus ilgtermiņa aktīvus saskaņā ar 5. Starptautisko Finanšu pārskatu standartu, jo šādus aktīvus iestāde iegūst savā īpašumā izsniegta kredīta neatmaksāšanas rezultātā, proti, šādi aktīvi ir uzskatāmi par problemātiska kreditēšanas darījuma turpinājumu un to iegūšana īpašumā nav bijis iestādes sākotnējais mērķis, izsniedzot aizdevumu. Ja iestāde izņēmuma gadījumā pārņemto aktīvu klasificē kā ieguldījuma īpašumu saskaņā ar grāmatvedības standartiem, iestāde dokumentē šāda lēmuma pamatojumu. Ja pārņemtā aktīva patiesā vērtība ir noteikta atbilstoši 2. vai 3. līmeņa patiesās vērtības noteikšanas hierarhijai grāmatvedības standartu izpratnē, iestāde izvērtē nepieciešamību piemērot diskontu (haircut) atkarībā no aktīvu atrašanās vietas, stāvokļa un tirgus aktivitātes, kā arī atrašanās ilguma iestādes bilancē. Iestāde novērtē pārņemtos aktīvus saskaņā ar šo noteikumu 134. un 137.–141. punktā noteikto kārtību. Ja pārņemtā aktīva turēšanas ilgums iestādes bilancē pārsniedz piecus gadus, iestāde piemēro diskontu (haircut) vismaz 30 procentu apmērā no īpašuma patiesās vērtības, kas noteikta saskaņā ar 13. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta prasībām, un sagatavo un iesniedz Komisijā realizācijas plānu atbilstoši šo noteikumu 208. punkta prasībām. Šajā punktā minēto diskontu (haircut) iestāde atzīst finanšu pārskatos vai piemēro kā 1. līmeņa pamata kapitāla korekciju saskaņā ar šo noteikumu 161. punkta prasībām.

Ārpusbilances saistību novērtēšana

157. Iestādes izsniegtos galvojumus un garantijas, neizmantotās kredītlīnijas, kā arī citus darījumus, kuriem piemīt kredītrisks un kuri tiek atspoguļoti ārpusbilancē, iestāde vērtē un veido tiem uzkrājumus saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām, un savus pieņēmumus pamato ar vēsturiskajiem datiem, kā arī salīdzina aplēstos zaudējumus ar faktiskajiem zaudējumiem saskaņā ar šo noteikumu 95. punktu.

Komisijas pieeja aktīvu kvalitātes un uzkrājumu veidošanas procesa novērtēšanai

158. Komisija, vērtējot iestādes aktīvu portfeļa kvalitāti, metodoloģiju un izveidoto uzkrājumu pietiekamību, pamatojas uz iestādes sniegtās informācijas un pārskatu analīzi un ņem vērā, vai:

158.1. iestādes aktīvu kvalitātes pārbaudes sistēma ir efektīva un nodrošina aktīvu kvalitātes pasliktināšanās laicīgu identificēšanu, problemātisku kredītu pārraudzību un laicīgu nepieciešamo pasākumu veikšanu;

158.2. iestādes vadība tiek regulāri informēta par aktīvu portfeļa kvalitāti, izveidotajiem uzkrājumiem un nepieciešamo papildu kapitālu paredzamo zaudējumu segšanai (tostarp pašu kapitāla korekcijām);

158.3. iestādes pieņēmumi, aplēses un secinājumi ir saprātīgi un atbilstoši pamatoti un dokumentēti;

158.4. iestādes metodoloģija nodrošina, ka uzkrājumu apmērs atbilst piesardzīgi aplēstajiem un laicīgi atzītajiem aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumiem un iestāde pienācīgi novērtē paredzamos zaudējumus, proti:

158.4.1. procedūra, kuru iestāde piemēro, lai noteiktu uzkrājumu apmēru individuāli vērtējamam aktīvam, ir piesardzīga un balstās uz nākotnes naudas plūsmas aplēsi, kurā ņemtas vērā šo noteikumu prasības;

158.4.2. iestādes pieeja uzkrājumu noteikšanai ir pamatota;

158.4.3. kopējais izveidoto uzkrājumu un pašu kapitāla korekciju apmērs ir pietiekams, ņemot vērā kopējo kredītrisku iestādes aktīvu portfelī;

158.4.4. uzkrājumu veidošanas un kapitāla korekcijas noteikšanas process ir pienācīgi dokumentēts;

158.4.5. atzītie procentu ienākumi ir piesardzīgi vērtēti;

158.4.6. neatgūstamos aktīvus iestāde noraksta no bilances;

158.4.7. iestādes atbilstošās politikas, procedūras un prakse atbilst šo noteikumu prasībām.

159. Komisijai ir pamats uzskatīt iestādes aktīvu kvalitātes novērtēšanas procesu par apmierinošu un piekrist tās aplēsēm, ja iestāde:

159.1. uztur efektīvu aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmu aktīvu kvalitātes problēmu identificēšanai, monitoringam un savlaicīgai pasākumu veikšanai aktīva kvalitātes pasliktināšanās gadījumā;

159.2. pienācīgi analizē visus būtiskos kvalitatīvos faktorus, kuri ietekmē aktīvu portfeļa kvalitāti novērtēšanas brīdī;

159.3. ir izveidojusi grāmatvedības standartu prasībām atbilstošu uzkrājumu noteikšanas procedūru gan individuālajiem aktīviem, gan aktīvu grupām;

159.4. paredzamo zaudējumu noteikšanā ir ietvērusi saprātīgus un pienācīgi pamatotus pieņēmumus, vērtējumus un spriedumus.

160. Uzkrājumi aktīvu grupām vai individuāliem aktīviem ir izveidoti pietiekamā apmērā, ja iestāde ir nodrošinājusi, ka:

160.1. NPL, kuriem ir NPL statuss vairāk nekā vienu gadu, bet mazāk nekā divus gadus, iestāde, novērtējot nodrošinājumu, ņem vērā ne tikai to tirgus vai bilances vērtību, bet arī iespējas nodrošinājumu realizēt, un izveido uzkrājumus visai nenodrošinātajai daļai;

160.2. NPL, kuriem ir NPL statuss vismaz divus gadus, iestāde par efektīvu nodrošinājumu uzskata tikai nekustamo īpašumu un tādus nodrošinājuma veidus, kas atbilst Regulas Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas kritērijiem;

160.3. NPL, kuriem ir NPL statuss vismaz divus gadus un iestādes rīcībā ir efektīvs nodrošinājums atbilstoši šo noteikumu 160.2. punkta prasībām, iestāde piesardzīgi novērtē nodrošinājumu un katru gadu izvērtē nepieciešamību samazināt nodrošinājuma vērtību, ņemot vērā nodrošinājuma realizācijas iespējas un ar to saistītos izdevumus, bet ne mazāk kā 3 procentus ceturtajā gadā, 12 procentus piektajā gadā, 30 procentus sestajā gadā un 60 procentus septītajā gadā;

160.4. NPL nenodrošinātās daļas aprēķina vajadzībām šo noteikumu 160.3. punktā noteikto minimālo samazinājuma apmēru piemēro mazākajam no šādiem nodrošinājuma vērtējumiem:

160.4.1. pēdējam nodrošinājuma vērtējumam, kas veikts, pirms aktīvs tika klasificēts kā NPL;

160.4.2. pēdējam aktualizētajam nodrošinājuma vērtējumam;

160.5. NPL, kuriem ir NPL statuss vismaz septiņus gadus, iestāde izveido uzkrājumus 100 procentu apmērā pilnai atlikušajai aktīva vērtībai, tajā skaitā nodrošinātajai daļai.

161. Ja iestādes finanšu pārskatos atzītais uzkrājumu apmērs nav pietiekams, lai segtu paredzamos zaudējumus, Komisija, realizējot piesardzības pieeju un ņemot vērā iestādes riska profilu, nosaka iestādei pienākumu izveidot papildu uzkrājumus aplēstajiem paredzamajiem zaudējumiem finanšu pārskatos vai veikt 1. līmeņa pamata kapitāla korekciju uzraudzības pārskatos par aplēsto paredzamo zaudējumu pārsniegumu pār finanšu pārskatos izveidotajiem uzkrājumiem, kas samazināts par aplēsto paredzamo zaudējumu pārsnieguma reizinājumu ar riska darījumam, kuram aplēsti paredzamie zaudējumi, noteikto riska pakāpi un 8 procentiem. Iestāde, kas riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar standartizēto pieeju, minēto korekciju norāda Regulas Nr. 680/2014 pārskata "C 01.00 – PAŠU KAPITĀLS (CA1)" rindā "524" saskaņā ar Regulas Nr. 575/2013 3. pantu.

Vispārīgās prasības

162. Iestāde aprēķina ienākumus nenesošo kredītu rādītāju (turpmāk – NPL rādītājs) katra ceturkšņa beigās, izmantojot Eiropas Banku iestādes riska rādītāju metodikas rokasgrāmatu (The EBA risk indicators methodological guide) un balstoties uz Regulas Nr. 680/2014 pārskata "F 18.00.a (NPE) informācija par ienākumus nesošiem un ienākumus nenesošiem riska darījumiem" datiem. Saskaņā ar metodoloģiju, lai aprēķinātu rādītāju, skaitītājā izmanto ienākumus nenesošus kredītus (non-performing loans and advances), kas klasificēti amortizētajā iegādes vērtībā, pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos un saucējā izmanto visus kredītus, kas klasificēti amortizētajā iegādes vērtībā, pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā un pēc patiesās vērtības ar atspoguļojumu pārējos apvienotajos ienākumos (gross carrying amount loans and advances). Iestāde aprēķina NPL rādītāju gan no konsolidēto uzraudzības pārskatu datiem, gan iestādes individuālo uzraudzības pārskatu datiem.

163. Iestāde veic darbības vides novērtējumu, sagatavo un ievieš NPL pārvaldības stratēģiju un stratēģijas ieviešanas plānu un ievēro šajā nodaļā noteiktās prasības attiecībā uz NPL pārvaldību, ja iestāde atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

163.1. iestādes kopējais NPL rādītājs pārsniedz 5 procentus individuāli vai konsolidācijas grupas līmenī, vai subkonsolidēti divus ceturkšņus pēc kārtas;

163.2. iestādes kopējais NPL rādītājs ir zemāks par 5 procentiem, bet iestādei ir būtiska NPL koncentrācija kādā atsevišķā kredītu portfelī, kādai nozarei vai savstarpēji saistītu klientu grupai, vai kādā reģionā izsniegtajiem kredītiem.

164. Ja iestādes kredītu, kas izsniegti nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām, portfelis nepārsniedz 20 procentus no kopējiem aktīviem, NPL skaits ir neliels un NPL pieaugums ir īslaicīga rakstura, iestāde var izņēmuma kārtā, saskaņojot ar Komisiju, nepildīt šo noteikumu 163. punktā minētās prasības.

165. Komisija var noteikt iestādei pienākumu sagatavot un ieviest šo noteikumu 163. punktā minēto stratēģiju un pārvaldības prasības, ja tā uzraudzības procesā novēro kredītu kvalitātes pasliktināšanās pazīmes – būtisku jaunu NPL pieplūdumu, būtisku pārskatīšanas pasākumu piemērošanas pieaugumu, būtisku pārņemtu aktīvu pieaugumu, zemus zaudējumu seguma (coverage) rādītājus, agrīnās brīdināšanas rādītāju neievērošanu vai nepietiekamas kredītu pārskatīšanas darbības.

166. Iestāde iesniedz Komisijai pārskatu par darbības vides novērtējumu, NPL pārvaldības stratēģiju un stratēģijas ieviešanas plānu sešu mēnešu laikā no brīža, kad noticis šo noteikumu 163. punktā minētais pārsniegums. Pēc tam iestāde iesniedz atjauninātu darbības vides novērtējumu, grozījumus stratēģijā un nākamā gada stratēģijas ieviešanas plānu katru gadu kopā ar pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Komisijas normatīvajiem noteikumiem par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu. Ja šo noteikumu 163. punktā noteiktie kritēriji nav izpildīti divus ceturkšņus pēc kārtas, iestāde pārtrauc Komisijai iesniegt pārskatu par darbības vides novērtējumu, NPL pārvaldības stratēģiju un stratēģijas ieviešanas plānu.

167. Iestāde šīs nodaļas prasības ievieš atbilstoši iestādes lielumam, darbības raksturam un sarežģītībai, kā arī NPL apmēram, koncentrācijai un specifikai, tostarp kredītu veidam (piemēram, fiziskas vai juridiskas personas, mazie un vidējie uzņēmumi) un nodrošinājumam.

Pārskats par darbības vides novērtējumu

168. Pirms NPL pārvaldības stratēģijas sagatavošanas iestāde veic darbības vides novērtējumu, kura ietvaros:

168.1. izvērtē līdzšinējās prakses efektivitāti NPL, tostarp pārskatītu NPL, pārvaldībā un izsniegto līdzekļu atgūšanā un detalizēti izvērtē NPL apmēru un veidošanās iemeslus, kā arī analizē faktorus (drivers) un sakarības, kas veicina NPL pieaugumu (in-flow) un samazināšanos (out-flow);

168.2. izvērtē esošo iekšējo resursu pietiekamību, tostarp izmantotos procesus un instrumentus, datu kvalitāti, procesu automatizācijas pakāpi, darbinieku pieredzi un kompetenci, lēmumu pieņemšanu, iekšējo politiku vismaz šādos kredītriska pārvaldības procesa posmos:

168.2.1. agrīnā brīdināšana par kredīta kvalitātes pasliktināšanos un NPL statusa piešķiršana;

168.2.2. pārskatīšanas pasākumu piemērošana;

168.2.3. uzkrājumu veidošana un kredītu norakstīšana no bilances;

168.2.4. NPL nodrošinājuma novērtēšana;

168.2.5. kredīta atgūšana, tiesvedības un nodrošinājuma pārņemšana;

168.2.6. pārņemto aktīvu pārvaldība;

168.2.7. kredītriska pārskatu kvalitāte;

168.2.8. NPL pārraudzība un atgūšanas risinājumu efektivitāte;

168.3. veic ārējās darbības apstākļu un vides izvērtējumu, ietverot vismaz šādus faktorus:

168.3.1. makroekonomiskie apstākļi, tostarp nekustamā īpašuma tirgus dinamika un dažādu nozaru, kas iestādei ir nozīmīgas, attīstības tendences, ņemot vērā iestādes NPL portfeļa specifiku;

168.3.2. normatīvie, juridiskie un tiesiskie aspekti valstīs, kur atrodas kredītņēmējs vai nodrošinājums, tostarp tiesvedības procesa vidējais ilgums, paredzamais tiesvedības procesa iznākums, riska darījumu hierarhija (nodrošināti un nenodrošināti riska darījumi) un tās ietekme uz procesa iznākumu, nodrošinājuma un garantijas veidu (piemēram, otrās vai trešās kārtas prasījuma tiesības un personīgās garantijas) ietekme uz procesa iznākumu, ar patērētāju aizsardzību saistīto jautājumu ietekme uz tiesas lēmumiem (īpaši fizisku personu kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku) un tiesvedības vidējās kopējās izmaksas.

169. Papildus šo noteikumu 168. punktā minētajiem aspektiem iestāde var novērtēt arī šādas jomas, ja tās piemērojamas iestādes darbībai un NPL stratēģijas īstenošanai:

169.1. tirgus gaidas attiecībā uz pieļaujamajiem NPL rādītājiem un segumu, tostarp reitingu aģentūru, tirgus analītiķu, tirgus pētījumu veicēju un klientu gaidas;

169.2. vietējā un starptautiskā NPL tirgus tendences un dinamika attiecībā uz kredītu vai to portfeļu pārdošanu;

169.3. NPL kredītu apkalpošanas nozares pakalpojumu pieejamība;

169.4. nodokļu regulējuma ietekme uz uzkrājumu veidošanu un NPL norakstīšanu.

170. Pamatojoties uz šo noteikumu 168. punktā noteikto izvērtējumu, iestāde sagatavo pārskatu par darbības vides novērtējumu, kurā apkopo pašnovērtējuma rezultātus, iezīmējot iestādes spēcīgākās puses un norādot uz nepilnībām, ko nepieciešams novērst, lai veiksmīgi ieviestu NPL pārvaldības stratēģiju.

171. Iestādes risku kontroles funkcija vai ārējs neatkarīgs eksperts periodiski veic izvērtējumu, vai iestādes resursi ir pietiekami NPL efektīvai pārvaldībai.

NPL pārvaldības stratēģijas saturs

172. Iestādes NPL pārvaldības stratēģija ir daļa no iestādes kopējās stratēģijas, un tā ir saskaņota ar iekšējo kapitāla un likviditātes pietiekamības novērtēšanas procesu (ICAAP un ILAAP), riskiem, kādus iestāde kopumā vēlas uzņemties, lai sasniegtu savus stratēģiskos mērķus (risk appetite), darbības atjaunošanas plānu, iestādes atalgojuma politiku un budžetu, ņemot vērā potenciālos zaudējumus, kas varētu rasties NPL atgūšanas procesā.

173. Iestāde sagatavo NPL pārvaldības stratēģiju, kurā izklāsta savu pieeju un mērķus efektīvai NPL pārvaldībai (maksimālai kredītu atgūšanai) un NPL apmēra samazināšanai skaidrā, efektīvā un reāli sasniedzamā veidā katram būtiskam NPL vai kredītu grupai ar līdzīgām kredītriska pazīmēm atbilstoši iestādes NPL portfeļa specifikai. Ja iestādei ir būtisks pārņemto aktīvu portfelis, tā NPL pārvaldības stratēģijā ietver arī pārņemto aktīvu realizācijas stratēģiju.

174. NPL pārvaldības stratēģijā iestāde ietver:

174.1. stratēģijas ieviešanas ietekmes uz pašu kapitāla rādītājiem izvērtējumu, piemērojot dažādus ekonomikas attīstības scenārijus, un risinājumus, ko iestāde plāno piemērot, ja kādā no scenārijiem iestāde nespēs izpildīt kapitāla prasības;

174.2. stratēģijas īstenošanas plānu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, izvēloties attiecīgajam kredītam vai kredītu grupai piemērotāko risinājumu, piemēram, kredīta turēšanu vai pārskatīšanas pasākumu piemērošanu, pārdošanu, neatgūstamo aktīvu norakstīšanu, nodrošinājuma pārņemšanu, maksātnespējas procesu, mierizlīgumu vai citus risinājumus. Ja iestāde, pamatojoties uz veikto izvērtējumu, secina, ka neviens no risinājumiem nav efektīvs kādam kredītam vai kredītu grupai, iestāde attiecīgi veido šādam kredītam vai kredītu grupai uzkrājumus vai noraksta to no bilances kā neatgūstamu;

174.3. iestādes izvirzītos mērķus, kvantitatīvi nosakot būtiskāko NPL vai kredītu grupu samazinājumu īstermiņā un vidējā termiņā, kā arī paredzēto kopējo un būtiskāko NPL portfeļu absolūto un relatīvo samazinājumu, piemērojot šo noteikumu 174.2. punktā minētos risinājumus. NPL portfeļu absolūto un relatīvo samazinājumu norāda ar un bez izveidotajiem uzkrājumiem. Nosakot mērķus NPL apmēra samazināšanai, iestāde paredz aktīvu darbu ar NPL un nepaļaujas tikai uz tādu samazinājumu, kas izriet no pozitīvām makroekonomiskajām prognozēm. Iestāde plānošanā, pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem un nozares rādītājiem, nosaka to NPL daļu būtiskākajos NPL portfeļos un iestādē kopumā, ko nebūs iespējams atgūt īstermiņā vai vidējā termiņā un kas saglabāsies iestādes bilancē arī ilgtermiņā.

Stratēģijas ieviešanas plāns (operational plan)

175. Stratēģijas ieviešanas plānā iestāde nosaka, kā tā no operacionālā viedokļa plāno īstenot savu NPL stratēģiju īstermiņā un vidējā termiņā, norādot iekšējos faktorus, kas traucē stratēģijas veiksmīgai īstenošanai. Stratēģijas ieviešanas plānā iestāde ietver vismaz šādus elementus:

175.1. noteiktā termiņā sasniedzamie mērķi stratēģijā noteikto mērķu realizēšanai;

175.2. veicamie atgūšanas pasākumi būtiskāko kredītu vai kredītu grupu līmenī;

175.3. atgūšanas procesa pārvaldība, tostarp atbildības sadalījums un ziņošanas kārtība par atgūšanas pasākumiem un to rezultātiem;

175.4. iestādes noteiktie rādītāji stratēģijas ieviešanas virzības mērīšanai;

175.5. nepieciešamie personāla un citi resursi;

175.6. nepieciešamie infrastruktūras uzlabojumi;

175.7. plānotie NPL stratēģijas īstenošanas ienākumi un izdevumi;

175.8. iekšējā un ārējā sadarbība un komunikācija, kas nepieciešama, lai īstenotu NPL stratēģiju, tostarp darbinieku informēšana par iestādes NPL stratēģijā paredzētajiem pasākumiem un tās sasaisti ar iestādes kopējo un risku stratēģiju.

176. Iestāde izstrādā atbilstošus iekšējos normatīvos dokumentus, lai sasniegtu stratēģijā un stratēģijas ieviešanas plānā noteiktos mērķus, nosakot atbildības sadalījumu un ziņošanas kārtību par atgūšanas pasākumiem un to efektivitāti.

177. Ja iestāde konstatē būtiskas novirzes no stratēģijas ieviešanas plāna, tā par šādām novirzēm un to iemesliem ziņo iestādes vadībai un Komisijai.

Vadības loma NPL pārvaldībā

178. Iestādes vadība ir atbildīga par darbības vides novērtējuma sagatavošanu, NPL pārvaldības stratēģijas un pārvaldības prasību ieviešanu iestādē. Iestādes vadība apstiprina NPL pārvaldības stratēģiju, pārskatu par darbības vides novērtējumu un stratēģijas ieviešanas plānu.

179. Iestādes padome:

179.1. apstiprina un periodiski pārskata NPL pārvaldības stratēģiju, pārskatu par darbības vides novērtējumu, kas sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 168. punkta prasībām, un stratēģijas ieviešanas plānu, kas sagatavots saskaņā ar šo noteikumu 175. punkta prasībām;

179.2. pārrauga NPL pārvaldības stratēģijas īstenošanu;

179.3. periodiski izskata paveikto NPL pārvaldības stratēģijas ieviešanā un stratēģijas ieviešanas plānā noteikto mērķu sasniegšanā;

179.4. regulāri izskata iestādes iekšējās kontroles funkciju sagatavoto pārskatu par NPL pārvaldībā atklātajiem būtiskākajiem trūkumiem;

179.5. regulāri izskata iestādes sagatavoto ziņojumu par šo noteikumu 191. punktā minēto rādītāju izpildi;

179.6. nodrošina, ka padomes locekļiem kolektīvi ir pietiekamas zināšanas un pieredze, kā arī tie velta pietiekami daudz laika NPL pārvaldības jautājumu izskatīšanai.

180. Iestādes valde:

180.1. regulāri izskata paveikto NPL pārvaldības stratēģijas ieviešanā un darbības plānā noteikto mērķu sasniegšanā;

180.2. nosaka kvalitatīvus un kvantitatīvus kritērijus un mērķus tiem darbiniekiem, kuru pienākumos ir kredītu atgūšana;

180.3. apstiprina lielāko riska darījumu līdzekļu atgūšanas risinājumus;

180.4. apstiprina un vismaz reizi gadā pārskata ar līdzekļu atgūšanu saistītās politikas un procedūras un iepazīstina darbiniekus ar to saturu;

180.5. nodrošina pietiekamu iekšējo kontroli pār NPL pārvaldības procesu, īpašu uzmanību pievēršot NPL statusa piešķiršanai un pārtraukšanai, uzkrājumu veidošanai, aktīvu norakstīšanai no bilances, nodrošinājuma novērtēšanai un pārskatīšanas darbību efektivitātei;

180.6. regulāri izskata iestādes iekšējās kontroles funkciju sagatavoto pārskatu par NPL pārvaldībā atklātajiem būtiskākajiem trūkumiem;

180.7. regulāri izskata iestādes sagatavoto ziņojumu par šo noteikumu 191. punktā minēto rādītāju izpildi;

180.8. nodrošina, ka valdes locekļiem kolektīvi ir pietiekamas zināšanas un pieredze, kā arī tie velta pietiekami daudz laika NPL pārvaldības jautājumu izskatīšanai.

NPL pārvaldība

181. Iestāde nodrošina NPL pārvaldību atbilstoši iestādes lielumam, darbības raksturam un sarežģītībai, kā arī NPL apmēram un specifikai, tostarp kredītu veidam, klientu segmentam (piemēram, fiziskas vai juridiskas personas, mazie un vidējie uzņēmumi) un nodrošinājumam.

182. Iestāde izveido atsevišķu struktūrvienību vai struktūrvienības, kas nodarbojas ar NPL pārvaldību. Iestāde var pārvaldīt NPL vienā struktūrvienībā vai izveidot vairākas struktūrvienības atbilstoši kredīta dzīves cikla posmam – agrīnā brīdināšana (kavējums līdz 90 dienām), pārskatīšanas pasākumu piemērošana, kredīta atgūšana, tiesvedības un nodrošinājuma pārņemšana un pārņemto aktīvu pārvaldība.

183. Iestāde šo noteikumu 182. punktā minētajā struktūrvienībā vai struktūrvienībās nodrošina atbilstošus resursus, tostarp speciālistus ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi NPL pārvaldībā. Šo struktūrvienību darbiniekiem iestāde nosaka atalgojuma mainīgo daļu, veic darbinieku snieguma novērtējumu un veido darbinieku attīstības plānus saskaņā ar NPL stratēģijā un stratēģijas ieviešanas plānā paredzētajiem mērķiem, iekļaujot galvenokārt kvantitatīvus rādītājus, kas saistīti ar stratēģijā un stratēģijas ieviešanas plānā paredzēto mērķu sasniegšanu. Iestāde nodrošina, ka to valdes locekļu un citu augstākās vadības pārstāvju, kas ir atbildīgi par NPL pārvaldību, sniegums tiek vērtēts atbilstoši stratēģijas un stratēģijas ieviešanas plāna izpildei.

184. Iestāde skaidri nosaka rādītājus (triggers), kurus pārsniedzot kredīts tiek nodots šo noteikumu 182. punktā noteiktās struktūrvienības vai vairāku struktūrvienību atbildībā vai pārvietots starp minētajām struktūrvienībām. Iestāde nodrošina, ka nodošanas process un rādītāji ir skaidri noteikti un atkāpšanās no šo rādītāju piemērošanas ir pieļaujama tikai izņēmuma situācijās ar atbilstošu apstiprinājumu.

185. Iestāde nodrošina, ka NPL pārvaldības funkcija ir nodalīta no kredītu piešķiršanas funkcijas, tostarp izveidota atsevišķa struktūrvienība, formāli nodota atbildība par attiecību uzturēšanu ar klientu pēc kredīta kvalitātes pasliktināšanās, lēmumu pieņemšanas procesā netiek iesaistīti darbinieki, kuru pienākumos ir kredītu piešķiršana, tostarp lēmumus par kredīta atgūšanu vai pārskatīšanu nepieņem kredītkomiteja. Ja nav iespējams pilnībā izvairīties no darbinieku, kuri ir iesaistīti kredītu piešķiršanas procesā, iesaistes lēmumu pieņemšanā par kredītiem ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm, iestāde izstrādā un ievieš kontroles procedūras, kas nodrošina pastāvošo vai potenciālo interešu konflikta situāciju novēršanu, tostarp nosaka limitus, kuru pārsniegšanas gadījumā lēmumus apstiprina valde vai cita šim nolūkam speciāli izveidota lēmējinstitūcija, kas ir neatkarīga no kreditēšanas procesa. Iestāde nodrošina informācijas apmaiņu par kredītu kvalitāti un atgūšanas rezultātiem starp to struktūrvienību darbiniekiem, kas nodarbojas ar kredītu piešķiršanu un kredītu atgūšanu.

186. Iestāde nodrošina savam NPL apmēram un specifikai atbilstošu informācijas sistēmu, kurā ir pieejama pilnīga un regulāri atjaunināta informācija par katru NPL un kredītiem ar kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm, tostarp informācija par aizņēmēju un ar to saistītām personām, kā arī nodrošinājumu un saņemtajām garantijām, veiktajiem pārskatīšanas pasākumiem, informācija par komunikāciju ar klientu un saņemtajiem maksājumiem. Iekšējais audits vai ārējs, neatkarīgs eksperts regulāri veic informācijas sistēmas, tostarp datu kvalitātes, pārbaudi.

187. Ja iestādei pašai nav atbilstošu resursu NPL pārvaldībai, iestāde piesaista neatkarīgus, kvalificētus ārējos ekspertus. Ja iestāde nodod daļu no NPL pārvaldības pasākumiem ārpakalpojumā, tā nodrošina ārpakalpojumā nodoto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes pārraudzību.

188. Iestādes risku kontroles funkcija uzrauga NPL radītā riska mērīšanu iestādē kopumā un būtiskākajos portfeļos, kuros ir augsts NPL īpatsvars, tostarp šāda riska ietekmes uz kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu mērīšanu, kā arī novērtē NPL pārvaldības modeli kopumā un būtiskākos tā elementus, kā arī iesaistās būtisku darījumu ar paaugstinātu risku un sarežģītību izvērtēšanā, pirms iestāde pieņem lēmumu par darījuma noslēgšanu (piemēram, atkārtoti ilgtermiņa pārskatīšanas pasākumi, būtisku aktīvu norakstīšana, nodrošinājuma novērtēšana). Iestādes risku kontroles funkcija uzrauga arī agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību un efektivitāti (cik efektīvi iestādes izmantotā pazīmju kopa agrīnai brīdināšanai par kredītu kvalitātes pasliktināšanos un iestādes veiktie pasākumi agrīnā stadijā uzlabo kredītu atgūšanu).

189. Iestādes darbības atbilstības funkcija regulāri novērtē NPL pārvaldības procesu atbilstību iestādes kopējai politikai un likumiem, noteikumiem un standartiem atbilstības jomā. Atbilstības funkcija izvērtē vismaz NPL statusa piešķiršanu, nodrošinājuma novērtēšanu, pārskatīšanas pasākumu piemērošanu un agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, neatgūstamo kredītu norakstīšanu, kā arī saistību neizpildes definīcijas piemērošanu iestādē.

190. Iestādes iekšējā audita funkcija veic regulāras pārbaudes un pārliecinās, ka iestādes prakse NPL pārvaldības jomā atbilst iestādes iekšējiem normatīvajiem dokumentiem, un ziņo par pārbaužu rezultātiem un atklātajiem trūkumiem iestādes padomei. Pārbaužu regularitāti un tvērumu nosaka atbilstoši NPL apmēram un iepriekšējās pārbaudēs konstatēto trūkumu būtiskumam.

191. Iestāde nosaka galvenos darbības rādītājus (key performance indicators) NPL analīzei, ko iestāde regulāri salīdzina ar mērķiem, kas noteikti stratēģijas ieviešanas plānā, kā arī izmanto cenas noteikšanā kredītiem un sagaidāmo zaudējumu aplēsēs. Nosakot rādītājus, iestāde var izmantot Pamatnostādņu Nr. EBA/GL/2018/06 2. pielikumā minētos rādītājus vai citus darbības rādītājus, ja tie labāk raksturo iestādes darbību. Ziņojumos iestādes vadībai iekļauj vismaz šādus rādītājus iestādē kopumā un būtiskākajos kredītu portfeļos:

191.1. NPL rādītājs, pārņemto aktīvu apmērs, kredītu, kas kavēti mazāk nekā 90 dienas, apmērs, to salīdzinājums ar budžetu un NPL stratēģijā un stratēģijas ieviešanas plānā noteikto;

191.2. informācija par izveidotajiem uzkrājumiem NPL, nodrošinājuma veids un tā vērtība, uzkrājumu seguma rādītājs, atrašanās ilgums NPL statusā, paredzamais laiks līdz atgūšanai;

191.3. izmaiņas NPL apmērā, tostarp no jauna klasificētie NPL un kredīti, kuriem ir atcelts NPL statuss, pārskatīto NPL skaits un pārskatīto NPL apmērs, kredīti, kas kavēti līdz 90 dienām;

191.4. informācija par kredītiem ar agrīnām kvalitātes pasliktināšanās pazīmēm (watch-list), īpaši tādiem kredītiem, kuriem vērojamas turpmākas kvalitātes pasliktināšanās tendences, un lielajiem riska darījumiem;

191.5. informācija par veiktajām pārskatīšanas darbībām, tostarp darījumiem, kuros kredīts samainīts ar aktīvu (debt to asset swap), un atkārtotām pārskatīšanas darbībām, lai izvērtētu to efektivitāti;

191.6. peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītie procentu ieņēmumi no NPL;

191.7. informācija par atgūšanā esošajiem kredītiem, tostarp perioda laikā atgūto kredītu apmērs, atgūtā vērtība, atgūšanas veids, paredzamais atgūšanas procesa ilgums;

191.8. pārņemto īpašumu skaits un kustība pārskata perioda laikā, tostarp pārdošanas rezultāti, turēšanas ilgums un salīdzinājums ar budžetu būtiskāko nekustamā īpašuma portfeļu līmenī, peļņa vai zaudējumi no pārņemto īpašumu pārdošanas.

192. Vērtējot individuālos kredītus, iestāde analizē tautsaimniecības attīstības prognozes un izvērtē iespējamās kritiskās situācijas, tas ir, tādas iespējamās negatīvās situācijas, kad iestādei ārējo un iekšējo apstākļu dēļ var rasties būtiski zaudējumi. Kredītriska apmēru būtiski ietekmē noteikto makroekonomisko rādītāju izmaiņas un tendences. Tādēļ iestāde analizē šādu makroekonomisko rādītāju ietekmi uz kredītiem, to ienesīgumu, uz parādnieka spēju atmaksāt savas saistības, iespējamo zaudējumu segšanai nepieciešamo kapitālu vai citu resursu pieejamību un to cenu kritisko situāciju pārvarēšanai. Šāds novērtējums tiek iekļauts lēmumos par kredītriska pārvaldīšanu.

193. Lai novērtētu kredītriska segšanai nepieciešamo pašu kapitālu un identificētu iespējamās kritiskās situācijas (piemēram, tautsaimniecības vai atsevišķu tās nozaru, kuras iestāde kreditē, lejupslīde, kredītu, kuros parādnieki nepilda saistības, neprognozēts pieaugums, nelabvēlīgi apstākļi, kuru dēļ var rasties dažādu risku, īpaši kredītriska un tirgus risku, būtiska korelācija, risku iespējamā pārnese (spillovers) starp iestādēm), iestāde veic kredītriska stresa testēšanu ne retāk kā reizi pusgadā.

194. Iestāde izstrādā stresa testēšanas metodoloģiju, scenārijus un parametrus un pēc to apstiprināšanas valdē veic kredītriska stresa testus, analizē stresa testu rezultātus un izmanto tos kredītriska pārvaldīšanā, kā arī sagatavo pārskatus iestādes vadībai.

195. Lai nodrošinātu kvalitatīvu kredītriska stresa testēšanu, iestāde izstrādā tādus stresa scenārijus, kas ietver kvantitatīvu un kvalitatīvu kredītrisku ietekmējošo rādītāju izmaiņas dažādiem laika posmiem un stresa līmeņiem. Kredītriska apmēru ietekmē valstu makroekonomisko rādītāju izmaiņas, atsevišķu tautsaimniecības nozaru nelabvēlīgas attīstības tendences vai ārkārtas notikumi, kas iespaido finansējamo projektu realizāciju, kā arī būtisks tādu kredītu skaits, kuros kredītņēmēja ienākumu valūta nesakrīt ar kredīta valūtu.

196. Stresa testēšanā izmantotajiem scenārijiem jābūt ar pietiekami būtisku ietekmi uz iestādi, bet ne neiespējamiem. Stresa scenāriju daudzums un detalizācijas līmenis ir atkarīgs no iestādes kredītu kopējā apmēra, to dažādības, kredītportfeļa struktūras, kā arī no iestādes lieluma.

197. Iestāde nodrošina, ka kredītrisks tiek novērtēts dažādos satricinājuma līmeņos, tas ir, no vienkāršas jutīguma analīzes līdz pat stresa testiem iestādes vai grupas līmenī.

198. Iestāde, veicot stresa testēšanu, izmanto dažādus laika intervālus. Iestāde analizē gan vienreizēja notikuma iespējamo ietekmi, gan sekas, ko varētu izraisīt notikumi ilgākā laika periodā.

199. Kredītriska stresa testēšanas scenārijos iestāde paredz vismaz divus ilgstoša stresa notikumu periodus – viena gada laikā un ne īsākā periodā kā divu gadu laikā paredzētās izmaiņas. Iestāde izstrādā un veic kredītriska stresa testēšanu vismaz saskaņā ar diviem scenārijiem: pamatscenāriju, kas balstās uz ekonomikas attīstības prognozēm, kuras paredz samērā nebūtiskas izmaiņas makroekonomiskajos rādītājos (iekšzemes kopprodukta apmērs, bezdarba un inflācijas rādītāji, cenu izmaiņas), un pesimistisko scenāriju, kas balstās uz būtiskām nelabvēlīgām ekonomikas attīstības prognozēm.

200. Ja kredītriska stresa testa rezultāti uzrāda tādus iespējamos zaudējumus, kurus var segt ar iestādes rīcībā esošā pašu kapitāla pārpalikumu pār iestādes visu risku segšanai nepieciešamo pašu kapitālu, tad valde izskata iespējamos pasākumus kredītriska pārvaldīšanas uzlabošanai, lai nodrošinātu šo segumu arī turpmāk. Ja iespējamos zaudējumus nevar segt ar iestādes rīcībā esošo kapitāla pārpalikumu, tad iestāde izstrādā rīcības plānu, lai nodrošinātu kredītriska segšanai nepieciešamā kapitāla pietiekamību vai mazinātu stresa testēšanā izmantotā iespējamā negatīvā attīstības scenārija ietekmi.

201. Iestāde pastāvīgi veic kritisko situāciju iestāšanās iespējamības novērtēšanu, izvērtē savu spēju pārvarēt identificēto kritisko situāciju un analizē paredzētā rīcības plāna realizācijas iespēju, pamatojoties uz pieņēmumu maiņu attiecībā uz vienu vai vairākiem mainīgajiem lielumiem.

202. Iestāde nodrošina stresa testēšanu arī saskaņā ar Komisijas noteikto scenāriju un pieņēmumiem, ja tas tiek pieprasīts.

203. Veicot kredītriska stresa testēšanu, iestāde piemēro Eiropas Banku iestādes 2018. gada 19. jūlija pamatnostādnēs EBA/GL/2018/04 "Pamatnostādnes par iestāžu spriedzes testiem" (Guidelines on institutions’ stress testing) noteiktās prasības.

204. Iestāde nodrošina kredītriska pārvaldīšanas kontroli saskaņā ar Komisijas normatīvo noteikumu, kas nosaka iekšējās kontroles sistēmas izveidi, prasībām, lai izvērtētu kredītriska pārvaldīšanas sistēmas efektivitāti.

205. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Komisijas 2014. gada 29. oktobra normatīvie noteikumi Nr. 248 "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" un Komisijas 2018. gada 16. janvāra normatīvie noteikumi Nr. 19 "Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi".

206. Iestādes, kuras 2018. gada 31. decembrī ir pārsniegušas šo noteikumu 163. punktā minēto slieksni, sagatavo un iesniedz Komisijai pārskatu par darbības vides novērtējumu, NPL pārvaldības stratēģiju un stratēģijas ieviešanas plānu līdz 2019. gada 30. septembrim, kā arī ievieš šo noteikumu IX nodaļā minētās NPL pārvaldības prasības līdz 2020. gada 1. janvārim.

207. Šo noteikumu 160. punktā minētās prasības tiek piemērotas kredītiem, kas piešķirti līdz 2019. gada 25. aprīlim. Kredītiem, kas piešķirti, sākot no 2019. gada 26. aprīļa, un kam piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulas Nr. 2019/630, ar ko attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu ienākumus nenesošiem riska darījumiem groza Regulu (ES) Nr. 575/2013, prasības attiecībā uz minimālo uzkrājumu apmēru ienākumus nenesošiem riska darījumiem, ja Komisijai ir pamats uzskatīt, ka iestāde neievēro šo noteikumu 158. un 159. punktā noteiktās prasības, tiek piemērotas šo noteikumu 160.2. un 160.5. punkta prasības.

208. Uz aktīviem, kuri ir pārņemti pirms 2018. gada 1. jūlija un klasificēti kā ieguldījuma īpašumi saskaņā ar grāmatvedības standartiem, neattiecas šo noteikumu 156. punkta pirmajā un otrajā teikumā minētās prasības attiecībā uz aktīva klasifikāciju. Minētajiem aktīviem iestāde sagatavo realizācijas plānu, kuru apstiprina iestādes valde un kurā iekļauj informāciju par katra aktīva atrašanās vietu, izmantošanas veidu, iegādes vērtību, uzskaites vērtību plāna sagatavošanas brīdī un tās noteikšanas metodi, pēdējā vērtējuma datumu un summu, piemēroto diskonta (haircut) likmi, norāda iestādes veiktās darbības aktīva realizācijai pa gadiem no pārņemšanas brīža līdz plāna sagatavošanai, tostarp iepriekš piedāvātās pārdošanas cenas, nākotnē paredzamo realizācijas veidu un vērtību, paredzamo laika periodu līdz pārdošanai un tā pamatojumu, kā arī iekļauj iestādes sagatavotu pašnovērtējumu par iepriekšējā gadā iesniegtā plāna izpildi, norādot arī aktīvus, kas realizēti kopš iepriekšējā plāna iesniegšanas brīža. Iestāde iesniedz plānu Komisijai katru gadu kopā ar pārskatu, kas sagatavots saskaņā ar Komisijas normatīvajiem noteikumiem par kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu. Ja iestāde nav realizējusi šajā punktā minētos īpašumus līdz 2023. gada 1. janvārim, tā piemēro diskontu (haircut) vismaz 30 procentu apmērā no to patiesās vērtības, kas noteikta saskaņā ar 13. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta prasībām. Šajā punktā minēto diskontu (haircut) iestāde atzīst finanšu pārskatos vai piemēro kā 1. līmeņa pamata kapitāla korekciju saskaņā ar šo noteikumu 161. punkta prasībām.

209. Pārņemtajiem īpašumiem, kas 2019. gada 1. janvārī ir turēti iestādes bilancē ilgāk nekā piecus gadus, iestāde 2019. gadā piemēro diskontu (haircut) vismaz 10 procentu apmērā, 2020. gadā – vismaz 15 procentu apmērā, 2021. gadā – vismaz 20 procentu apmērā, 2022. gadā – vismaz 25 procentu apmērā no īpašuma patiesās vērtības, kas noteikta saskaņā ar 13. Starptautiskā Finanšu pārskatu standarta prasībām. Šajā punktā minēto diskontu (haircut) iestāde atzīst finanšu pārskatos vai piemēro kā 1. līmeņa pamata kapitāla korekciju saskaņā ar šo noteikumu 161. punkta prasībām.

210. Šo noteikumu 43.–54. punktā minētās prasības piemērojamas ne vēlāk kā no 2020. gada 1. jūnija.

(FKTK 27.11.2019. noteikumu Nr. 184 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK;

2) Bāzeles Banku uzraudzības komitejas dokumenta "Kredītriska pārvaldīšanas principi" ("Principles for the Management of Credit Risk", September 2000);

3) Bāzeles Banku uzraudzības komitejas dokumenta "Bāzeles Banku uzraudzības komitejas efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi" ("Core Principles for Effective Banking Supervision", September 2012);

4) Eiropas Banku iestādes 2017. gada 12. maija pamatnostādnēm EBA/GL/2017/06 "Pamatnostādnes par kredītiestāžu kredītriska pārvaldības praksi un paredzamo kredītzaudējumu uzskaiti" (Guidelines on credit institutions' credit risk management practices and accounting for expected credit losses);

5) Eiropas Centrālās bankas 2017. gada marta "Norādījumiem bankām par ienākumus nenesošiem kredītiem " (Guidance to banks on non-performing loans);

6) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 23. februāra pamatnostādnēm EBA/GL/2017/15 "Pamatnostādnes par savstarpēji saistītiem klientiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktu" (Guidelines on connected clients under Article 4(1)(39) of Regulation (EU) No 575/2013);

7) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 31. oktobra pamatnostādnēm EBA/GL/2018/06 "Pamatnostādnes par ienākumus nenesošu un pārskatītu riska darījumu pārvaldību" (Guidelines on management of non-performing and forborne exposures);

8) Eiropas Banku iestādes 2018. gada 19. jūlija pamatnostādnēm EBA/GL/2018/04 "Pamatnostādnes par iestāžu spriedzes testiem" (Guidelines on institutions’ stress testing).