Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Apsardzes darbības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apsardzes darbība — apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, nekustamā īpašuma, kravas, preču vai citas kustamās mantas, skaidras naudas vai vērtspapīru un fizisko personu apsardze, iekšējās kārtības un drošības nodrošināšana apsargājamos objektos, apsardzes konsultāciju sniegšana, kā arī citi pasākumi vai pasākumu kopums, ko veic apsardzes darbinieks, apsardzes komersants vai iekšējās drošības dienests, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus;

2) apsardzes darbinieks — fiziskā persona, kas saņēmusi apsardzes sertifikātu un veic apsardzes darbību;

3) apsargājamais objekts — fiziskā persona, krava, preces un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi;

4) apsardzes pakalpojumi — apsardzes darbība, kuru veic apsardzes komersants, pamatojoties uz rakstveida līgumu, kas noslēgts ar apsardzes pakalpojuma pasūtītāju;

5) apsardzes sertifikāts — dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci apsardzes darbības jomā;

6) apsardzes tehniskā sistēma — apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus;

7) apsardzes komersants — komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai;

8) iekšējās drošības dienests — iestādes, komersanta vai organizācijas struktūrvienība, kas nodrošina tās apsardzi, iekšējo kārtību un drošību.

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu apsardzes darbības veikšanai, lai nodrošinātu personu un sabiedrības drošību.

(2) Likums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic apsardzes darbību.

(3) Likums neattiecas uz:

1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes, pašvaldības policijas un ostas policijas darbību, kas tiek veikta saskaņā ar speciālajiem likumiem;

2) apsardzes tehnisko sistēmu uzstādīšanu transportlīdzekļiem;

3) videonovērošanas sistēmu uzstādīšanu, ja tā nav paredzēta apsardzes darbības nodrošināšanai.

(4) Apsardzes komersants un apsardzes darbinieks, kā arī iestāde, komersants un organizācija, kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu, veicot apsardzes darbību, sadarbojas ar policiju un citām valsts pārvaldes iestādēm un sniedz tām atbalstu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.

(5) Apsardzes darbību kontrolē Valsts policija un citas institūcijas atbilstoši to kompetencei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

3.pants. Apsardzes pakalpojumu veidi

(1) Ir šādi apsardzes pakalpojumu veidi:

1) apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana;

2) fiziskā apsardze;

3) tehniskā apsardze;

4) inkasācijas apsardze.

(2) Apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana ietver apsardzes tehnisko risinājumu projektēšanu, apsardzes tehnisko sistēmu uzstādīšanu un apkalpošanu, kā arī konsultāciju sniegšanu par attiecīgiem jautājumiem.

(3) Sniedzot apsargājamā objekta fiziskās apsardzes pakalpojumu, apsardzes darbinieks atrodas apsargājamā objektā vai tiešā tā tuvumā vai ierodas apsargājamā objektā pēc apsardzes pakalpojuma saņēmēja, apsardzes darbinieka vai citas personas izsaukuma. Fiziskā apsardze ietver nekustamā īpašuma, preču vai citas kustamās mantas apsardzi, kravu vai citu materiālo vērtību pavadīšanu (izņemot inkasācijas apsardzi), fiziskās personas apsardzi (miesassardzi), iekšējās kārtības un drošības nodrošināšanu apsargājamā objektā un tajā esošo personu aizsardzību, kā arī konsultāciju sniegšanu par attiecīgiem jautājumiem.

(4) Apsargājamā objekta tehnisko apsardzi apsardzes komersants īsteno, izmantojot apsardzes vadības centru ar monitoringa un trauksmes signālu uztveršanas pulti (turpmāk — apsardzes vadības centrs), kas saņem signālu no apsargājamā objektā ierīkotās apsardzes tehniskās sistēmas, lai nodrošinātu nepārtrauktu apsardzes vadības centra darbību un apsardzes darbinieka vai apsardzes darbinieku mobilās grupas ierašanos apsargājamā objektā nekavējoties pēc apsardzes vadības centra informācijas (trauksmes signāla) saņemšanas. Sniedzot tehniskās apsardzes pakalpojumu, apsardzes komersants var sniegt arī šā panta otrajā un trešajā daļā minētos apsardzes pakalpojumus.

(5) Inkasācijas apsardzē apsardzes komersants izmanto apsardzes vadības centru, kas ar globālās navigācijas sistēmu nepārtraukti seko inkasācijas apsardzē izmantotā transportlīdzekļa atrašanās vietai un regulāri uztur sakarus ar apsardzes darbiniekiem, kuri veic inkasācijas apsardzi. Inkasācijas apsardze ietver arī konsultāciju sniegšanu par attiecīgiem jautājumiem.

4.pants. Apsardzes darbības ierobežojumi

(1) Apsardzes darbībā ir aizliegts:

1) izmantot apsardzes tehniskās sistēmas un vielas, kas ir bīstamas cilvēka dzīvībai vai veselībai;

2) atklāti nēsāt ieročus un speciālos līdzekļus, ja apsardzes darbinieks nav formas tērpā;

3) izmantot šaujamieročus kārtības nodrošināšanai sapulču, gājienu, piketu un citu publisku pasākumu laikā;

4) apzināti apsargāt personu, kas gatavojas izdarīt vai izdara noziedzīgu nodarījumu;

5) veikt apsardzes darbību (izņemot apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanu), ja nav saņemts apsardzes sertifikāts;

6) uzdot veikt apsardzes darbību personai, ar kuru nav noslēgts darba līgums un kura nav saņēmusi apsardzes sertifikātu, izņemot gadījumu, kad atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai mācību prakses organizācijas kārtībai ir pieņemts mācību praksē praktikants, kurš akreditētā izglītības iestādē apgūst apsardzes sertifikāta saņemšanai nepieciešamo apmācību. Praktikants apsardzes darbību var veikt tikai apsardzes darbinieka vadībā. Apsardzes darbinieks vienlaikus var vadīt (apmācīt) tikai vienu praktikantu;

7) sniegt apsardzes pakalpojumu, ja nav noslēgts ar apsardzes pakalpojuma pasūtītāju rakstveida līgums par apsardzes pakalpojuma sniegšanu;

8) sniegt tādus apsardzes pakalpojumu veidus, kas nav norādīti speciālajā atļaujā (licencē) apsardzes darbības veikšanai [turpmāk — speciālā atļauja (licence)];

9) izmantot formas tērpu un simboliku, kas atbilst vai ir līdzīga cita apsardzes komersanta [arī tāda komersanta, kuram pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence)], valsts un pašvaldības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku vai Zemessardzes formas tērpiem un simbolikai un rada maldinošu priekšstatu par apsardzes darbības veicēju. Formas tērpam jāatšķiras no ikdienas apģērba ar skaidri izlasāmu tā apsardzes komersanta nosaukumu, ar kuru apsardzes darbinieks atrodas darba tiesiskajās attiecībās;

10) iesaistīt līguma par apsardzes pakalpojumu sniegšanu izpildē komersantu, kurš nav saņēmis speciālo atļauju (licenci) attiecīgo apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

(2) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētais apsardzes komersants sniedz apsardzes pakalpojumus Latvijas Republikā bez speciālās atļaujas (licences), ja apsardzes pakalpojumu sniegšana, kas uzsākta attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ir saistīta ar iebraukšanu Latvijas Republikā uz laiku, lai to turpinātu, bet nav pastāvīga apsardzes pakalpojumu sniegšana Latvijas Republikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2014. un 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

5.pants. Apsardzes komersantu, iekšējās drošības dienestu, apsardzes darbinieku, speciālo atļauju (licenču), pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju un apsardzes sertifikātu uzskaite

(1) Ziņas par apsardzes darbības veikšanai izsniegtajām speciālajām atļaujām (licencēm), pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujām, iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecībām un apsardzes sertifikātiem, kā arī par apsardzes komersantiem, iekšējās drošības dienestiem un to dalībniekiem, darbiniekiem un pārvaldes (pārstāvības) amatpersonām, kurām šajā likumā ir paredzēti ierobežojumi, Valsts policija reģistrē licenču un sertifikātu reģistrā. Licenču un sertifikātu reģistra pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(2) Licenču un sertifikātu reģistrā reģistrējamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas, glabāšanas un dzēšanas kārtību, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve šajā reģistrā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

II nodaļa
Apsardzes komersants

6.pants. Speciālā atļauja (licence)

(1) Apsardzes komersants apsardzes darbību var uzsākt pēc speciālās atļaujas (licences) saņemšanas.

(2) Speciālajā atļaujā (licencē) norāda to apsardzes pakalpojumu veidus, kurus atļauts sniegt apsardzes komersantam.

(3) Speciālo atļauju (licenci) izsniedz Valsts policija, un tā ir derīga apsardzes darbības veikšanai visā valsts teritorijā.

(4) Komersants saņem speciālās atļaujas (licences) dublikātu, ja speciālā atļauja (licence) ir bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, vai atkārtotu speciālo atļauju (licenci), ja mainīti tajā norādītie dati par komersantu.

(5) Ministru kabinets nosaka prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un prasības, kas jāpilda speciālās atļaujas (licences) darbības laikā, kārtību, kādā komersantam izsniedz speciālo atļauju (licenci), tās dublikātu vai atkārtotu speciālo atļauju (licenci), un kārtību, kādā anulē speciālo atļauju (licenci), kā arī par speciālās atļaujas (licences), tās dublikāta un atkārtotas speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.

(6) Lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju (licenci) var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

7.pants. Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi

(1) Speciālo atļauju (licenci) ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti un komercsabiedrības, kurās ārvalstu (izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis un Eiropas Ekonomikas zonas valstis) ieguldījums pamatkapitālā nepārsniedz 50 procentus. Par individuālo komersantu vai komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersonu var būt Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš nav sodīts par noziedzīgu nodarījumu vai kuram nav piemērots apsūdzētā statuss kriminālprocesā un kuram nav diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi.

(2) Individuālais komersants un vismaz viena persona, kas tiesīga pārstāvēt komercsabiedrību, vai komercsabiedrības noteikts darbinieks, kas tieši organizēs un vadīs apsardzes darbinieku darbu (apsardzes organizators), saņem apsardzes sertifikātu. Šis nosacījums neattiecas uz komersantu, kurš vēlas saņemt speciālo atļauju (licenci) tikai apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanai.

(3) Speciālo atļauju (licenci) aizliegts izsniegt komersantam:

1) kurš neatbilst šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem;

2) kuram anulēta speciālā atļauja (licence) vai iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecība, ja nav pagājis gads pēc tās anulēšanas;

3) kura dalībnieks ir juridiskā persona, kam pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) vai iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecība;

4) kura dalībnieks vai komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersona ir fiziskā persona, kas bijusi tāda apsardzes komersanta dalībnieks, kuram pēdējā gada laikā anulēta speciālā atļauja (licence) vai iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecība, vai fiziskā persona, kas bija tiesīga pārstāvēt šādu komersantu vai kam pēdējā gada laikā anulēts apsardzes sertifikāts;

5) par kuru kompetentām valsts iestādēm ir pamats uzskatīt, ka individuālais komersants, komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersona vai dalībnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs, rada draudus valsts vai sabiedrības drošībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

8.pants. Pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauja

(1) Apsardzes komersants vai iekšējās drošības dienests euro skaidras naudas profesionālus pārrobežu autopārvadājumus starp eirozonas dalībvalstīm veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra regulu Nr. 1214/2011 par euro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autopārvadājumiem starp eurozonas dalībvalstīm (turpmāk — regula Nr. 1214/2011).

(2) Pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju saskaņā ar regulas Nr. 1214/2011 prasībām izsniedz, tās darbību aptur, kā arī atļauju anulē un attiecīgo prasību izpildes kontroli nodrošina Valsts policija.

(3) Valsts policija ir tiesīga izsniegt pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas dublikātu, ja pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauja ir bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, kā arī izsniegt atkārtotu pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju, ja mainīti tajā norādītie dati par komersantu, kas veic euro skaidras naudas pārrobežu autopārvadājumus.

(4) Lēmumu par atteikumu izsniegt pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju un lēmumu par atļaujas darbības apturēšanu vai anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par atļaujas darbības apturēšanu vai anulēšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(5) Ministru kabinets nosaka pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas izsniegšanas kārtību, prasības, kas jāpilda atļaujas darbības laikā, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas, pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas dublikāta un atkārtotas pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas izsniegšanu.

9.pants. Speciālās atļaujas (licences) anulēšana

(1) Speciālo atļauju (licenci) anulē, ja:

1) apsardzes komersanta darbība ir vērsta pret valsti vai sabiedrības likumīgajām interesēm;

2) apsardzes komersants pārkāpj vai nepilda šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības;

3) apsardzes komersants sniedzis Valsts policijai nepatiesas ziņas, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci), vai tādas sniedzis tai speciālās atļaujas (licences) darbības laikā;

4) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums;

5) konstatēts, ka uz apsardzes komersantu attiecas šā likuma 7.pantā noteiktie speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas ierobežojumi.

(2) Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

10.pants. Apsardzes komersanta tiesības un pienākumi

(1) Apsardzes komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) fiziskās apsardzes, tehniskās apsardzes vai inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir tiesības:

1) apsardzes darbības nodrošināšanai ar Valsts policijas atļauju iegādāties un glabāt šaujamieročus, kā arī iegādāties un glabāt gāzes pistoles (revolverus) un speciālos līdzekļus Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā noteiktajā kārtībā;

2) apsardzes darbības nodrošināšanai izmantot šaujamieročus, gāzes pistoles (revolverus) un speciālos līdzekļus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) radiosakaru nodrošināšanai noteiktā kārtībā izmantot radiofrekvences;

4) apsardzes darbībā izmantot dienesta suņus;

5) apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas;

6) nodrošināt savā valdījumā esošā nekustamā īpašuma un kustamās mantas apsardzi, iekšējo kārtību un drošību savā valdījumā vai turējumā esošajā nekustamajā īpašumā, nereģistrējot iekšējās drošības dienestu.

(2) Apsardzes komersantam ir pienākums:

1) noslēdzot darba līgumu ar apsardzes darbinieku, izsniegt viņam nodarbinātā apliecību. Nodarbinātā apliecībā norāda apsardzes komersanta nosaukumu, darbinieka vārdu, uzvārdu, darba atļaujas numuru (Latvijā nodarbinātajiem ārzemniekiem), darba līguma datumu un numuru, kā arī darba tiesisko attiecību sākuma datumu, ja tas nesakrīt ar darba līguma noslēgšanas datumu. Nodarbinātā apliecībā ir apsardzes komersanta zīmogs, kā arī darbinieka fotogrāfija;

2) slēdzot līgumu par apsardzes pakalpojumu sniegšanu, pārliecināties, vai personai ir tiesisks pamats slēgt līgumu par konkrētā objekta apsardzi;

3) informēt apsardzes pakalpojuma pasūtītāju, ja līguma saistību izpildē plānots iesaistīt citu apsardzes komersantu. Šādā gadījumā apsardzes pakalpojumu sniedz pēc tam, kad apstiprināti līguma grozījumi vai noslēgts jauns līgums;

4) veicot apsardzes darbību, novērtēt iespējamos riskus apsargājamam objektam, veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iespējamos apdraudējumus apsargājamā objekta drošībai, kā arī pret apsargājamo objektu vērstus likumpārkāpumus;

5) atbilstoši darba aizsardzības normatīvajiem aktiem nodrošināt apsardzes darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā.

(3) Tehniskās apsardzes pakalpojumus sniedz tikai tāds apsardzes komersants, kas izveidojis Ministru kabineta noteiktajām prasībām atbilstošu apsardzes vadības centru nepārtrauktai apsargājamā objektā ierīkotās apsardzes tehniskās sistēmas signālu pieņemšanai, apstrādei un informācijas (trauksmes signāla) tālākai paziņošanai apsardzes komersanta mobilajiem norīkojumiem (apsardzes darbiniekiem) un spēj nodrošināt to ierašanos apsargājamā objektā apsardzes pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā.

(4) Sniedzot inkasācijas apsardzes pakalpojumus, apsardzes komersants nodrošina, ka inkasācijas apsardzi vienlaikus veic ne mazāk kā divi apsardzes darbinieki, kuri ir ekipēti ar bruņuvestēm un šaujamieročiem un nodrošināti ar sakaru līdzekļiem, kā arī ar automašīnu, kas aprīkota ar globālās navigācijas sistēmu, sakaru līdzekļiem un trauksmes signalizācijas sistēmu. Inkasācijas apsardzi drīkst veikt viens apsardzes darbinieks, ja inkasācijas apsardzes nodrošināšanā izmantotajā transportlīdzeklī ir ierīkots normatīvo aktu prasībām atbilstošs banknošu konteiners ar intelektisko banknošu neitralizācijas sistēmu un par to ir attiecīgs marķējums uz šā transportlīdzekļa un banknošu konteinera.

(5) Fizisko apsardzi, tehnisko apsardzi un inkasācijas apsardzi veic tikai tāds apsardzes komersants, kura apsardzes darbinieku skaits, kā arī šā komersanta rīcībā esošais materiāltehniskais nodrošinājums ir pietiekams, lai pildītu apsardzes pakalpojumu līgumu saistības, nepārkāpjot šā likuma, darba tiesiskās attiecības reglamentējošo un citu normatīvo aktu prasības. Apsardzes komersants (ģenerāluzņēmējs) apsardzes pakalpojuma līguma saistību izpildei ir tiesīgs piesaistīt citus apsardzes komersantus (apakšuzņēmējus), bet apakšuzņēmējs nav tiesīgs nodot tālāk citiem izpildītājiem savu saistību izpildi. Par apsardzes pakalpojuma līguma saistību izpildi kopumā atbild ģenerāluzņēmējs.

(6) Apsardzes komersants nodrošina, ka apsardzes tehnisko risinājumu projektēšanu, apsardzes tehnisko sistēmu uzstādīšanu un apkalpošanu, kā arī konsultāciju sniegšanu par attiecīgajiem jautājumiem veic tikai tādi darbinieki, kuri ir apliecinājuši atbilstošas zināšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

III nodaļa
Iekšējās drošības dienests

11.pants. Iekšējās drošības dienesta izveidošana un reģistrācija

(1) Iestādes, komersanti un organizācijas, kuras pašas organizē savu objektu apsardzi, apsardzes darbības veikšanai izveido iekšējās drošības dienestu, pieņemot darbā personu, kas saņēmusi apsardzes sertifikātu. Ja darbā pieņemti vairāk nekā pieci apsardzes darbinieki, iestāde, komersants vai organizācija reģistrē iekšējās drošības dienestu Valsts policijā un saņem iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecību.

(2) Veicot apsardzes darbību, iekšējās drošības dienestam atļauts apsargāt iestādes, komersanta vai organizācijas, kas to izveidojusi, īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo nekustamo īpašumu, kustamo mantu vai citas vērtības un darbiniekus, kā arī nodrošināt iekšējo kārtību un drošību apsargājamā objektā.

(3) Iekšējās drošības dienests nedrīkst sniegt apsardzes pakalpojumus. Ja iekšējās drošības dienests, veicot apsardzes darbību savā apsargājamā objektā, ar to tieši nodrošina arī citas apsargājamā nekustamajā īpašumā vai tā teritorijā esošas iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzi, šādai darbībai nepieciešama speciālā atļauja (licence).

(4) Aizliegts izveidot iekšējās drošības dienestu, ja iestādei, komersantam vai organizācijai pēdējā gada laikā anulēta iekšējās drošības dienesta reģistrācija.

(5) Lēmumu par atteikšanos reģistrēt iekšējās drošības dienestu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Iestāde, komersants un organizācija saņem iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecības dublikātu, ja apliecība ir bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, vai atkārtotu apliecību, ja mainīti tajā norādītie dati par iestādi, komersantu vai organizāciju.

(7) Ministru kabinets nosaka prasības iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecības saņemšanai un prasības, kas jāpilda tās darbības laikā, kārtību, kādā iestādei, komersantam un organizācijai izsniedz iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecību, tās dublikātu vai atkārtotu apliecību, anulē iekšējās drošības dienesta reģistrācijas apliecību, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par reģistrācijas apliecības, tās dublikāta un atkārtotas apliecības izsniegšanu.

12.pants. Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas anulēšana

(1) Iestādes, komersanta vai organizācijas iekšējās drošības dienesta reģistrāciju anulē, ja:

1) iekšējās drošības dienesta darbība ir vērsta pret valsti vai sabiedrības likumīgajām interesēm;

2) iekšējās drošības dienests pārkāpj vai nepilda šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības;

3) iestāde, komersants vai organizācija sniegusi Valsts policijai nepatiesas ziņas, lai reģistrētu iekšējās drošības dienestu, vai tādas sniegusi tai savas darbības laikā;

4) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums;

5) iekšējās drošības dienests neatbilst šā likuma 11.pantā paredzētajiem nosacījumiem.

(2) Lēmumu par iestādes, komersanta vai organizācijas iekšējās drošības dienesta reģistrācijas anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

13.pants. Iekšējās drošības dienesta darbība

(1) Iestādei, komersantam un organizācijai, kas reģistrējusi iekšējās drošības dienestu Valsts policijā, ir pienākums:

1) noslēdzot darba līgumu ar apsardzes darbinieku, izsniegt viņam nodarbinātā apliecību. Nodarbinātā apliecībā norāda iestādes, komersanta vai organizācijas nosaukumu, darbinieka vārdu, uzvārdu vai darba atļaujas numuru (Latvijā nodarbinātajiem ārzemniekiem), darba līguma datumu un numuru, kā arī darba tiesisko attiecību sākuma datumu, ja tas nesakrīt ar darba līguma noslēgšanas datumu. Nodarbinātā apliecībā ir iestādes, komersanta vai organizācijas zīmogs, kā arī darbinieka fotogrāfija;

2) atbilstoši darba aizsardzības normatīvajiem aktiem nodrošināt apsardzes darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā.

(2) Iestādei, komersantam un organizācijai, kas reģistrējusi iekšējās drošības dienestu Valsts policijā, ir tiesības apsardzes darbības nodrošināšanai ar Valsts policijas atļauju iegādāties un glabāt šaujamieročus, kā arī iegādāties un glabāt gāzes pistoles (revolverus) un speciālos līdzekļus Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Veicot apsardzes darbību, iekšējās drošības dienestam ir pienākums novērtēt iespējamos riskus apsargājamam objektam, veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iespējamos apdraudējumus apsargājamā objekta drošībai, kā arī pret apsargājamo objektu vērstus likumpārkāpumus.

(4) Apsardzes darbības nodrošināšanai iekšējās drošības dienestam ir tiesības:

1) radiosakaru nodrošināšanai noteiktā kārtībā izmantot radiofrekvences;

2) apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas;

3) apsardzes darbībā izmantot dienesta suņus;

4) šajā likumā noteiktajā kārtībā izmantot šaujamieročus, gāzes pistoles (revolverus) un speciālos līdzekļus.

(5) Inkasācijas apsardzes nodrošināšanā uz iekšējās drošības dienestu ir attiecināmi tādi paši nosacījumi kā uz apsardzes komersantu.

IV nodaļa
Apsardzes darbinieks

14.pants. Apsardzes sertifikāts

(1) Apsardzes sertifikātu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz fiziskajai personai, kura ieguvusi noteiktu izglītību vai apguvusi attiecīgu izglītības programmu un nokārtojusi apsardzes darbinieka kvalifikācijas pārbaudījumu, vai personai, kurai atzīta ārvalstīs iegūtā profesionālā kvalifikācija atbilstoši likumam "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu". Apsardzes sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.

(2) Apsardzes darbinieks saņem apsardzes sertifikāta dublikātu, ja sertifikāts ir bojāts, nozaudēts vai nolaupīts, vai atkārtotu apsardzes sertifikātu, ja mainīti tajā norādītie fiziskās personas dati.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) apsardzes sertifikāta saņemšanai nepieciešamo izglītību;

2) personas, kurām apsardzes sertifikāta saņemšanai nav nepieciešams kārtot apsardzes darbinieka kvalifikācijas pārbaudījumu;

3) prasības attiecībā uz apsardzes darbinieka kvalifikācijas pārbaudījumu un kārtību, kādā persona to kārto;

4) kārtību, kādā fiziskajai personai izsniedzams apsardzes sertifikāts, tā dublikāts un atkārtots sertifikāts un pagarināms apsardzes sertifikāta derīguma termiņš;

5) apsardzes sertifikāta paraugu;

6) kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par apsardzes darbinieka kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu, apsardzes sertifikāta, tā dublikāta un atkārtota sertifikāta izsniegšanu un apsardzes sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2014. un 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

15.pants. Apsardzes sertifikāta izsniegšanas ierobežojumi

Apsardzes sertifikātu aizliegts izsniegt personai:

1) kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, — pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura ir notiesāta par šā panta 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, atbrīvojot no soda vai soda izciešanas, — ja nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda vai soda izciešanas stāšanās spēkā;

3) kura atbrīvota no kriminālatbildības par šā panta 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, — ja nav pagājis gads pēc lēmuma stāšanās spēkā;

4) kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības par šā panta 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, — pirms pārbaudes laika beigām;

5) kurai kriminālprocesā piemērots apsūdzētā statuss par šā panta 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu;

6) kura administratīvi sodīta par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu, par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, — ja nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;

7) kurai pēdējā gada laikā anulēts apsardzes sertifikāts;

8) kurai diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi;

9) kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu;

10) kurai nav nepieciešamo valsts valodas prasmju.

16.pants. Apsardzes sertifikāta anulēšana

(1) Valsts policija anulē apsardzes sertifikātu, ja:

1) apsardzes darbinieks pārkāpj šajā likumā noteiktās apsardzes darbinieka tiesības vai nepilda pienākumus;

2) apsardzes darbinieks neievēro šajā likumā noteiktos fiziska spēka, šaujamieroču, gāzes pistoļu (revolveru), speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošanas nosacījumus;

3) ir konstatēti šā likuma 15.pantā paredzētie ierobežojumi.

(2) Persona, kurai anulēts apsardzes sertifikāts, piecu darbdienu laikā pēc lēmuma saņemšanas par apsardzes sertifikāta anulēšanu nodod šo sertifikātu Valsts policijā.

(3) Lēmumu par atteikšanos izsniegt apsardzes sertifikātu vai pagarināt tā derīguma termiņu vai par apsardzes sertifikāta anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par apsardzes sertifikāta anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

17.pants. Pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu apsardzes darbinieks

(1) Euro skaidras naudas pārrobežu autopārvadājumus var veikt apsardzes darbinieks, kas atbilst regulas Nr. 1214/2011 5.panta prasībām, ja to ir apliecinājusi Valsts policija, izsniedzot apsardzes komersantam pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju, vai par to paziņojusi atļaujas darbības laikā un apsardzes komersants ir izsniedzis apsardzes darbiniekam nodarbinātā apliecību, tajā papildus norādot, ka apsardzes darbiniekam atļauts veikt euro skaidras naudas pārrobežu autopārvadājumus saskaņā ar regulas Nr. 1214/2011 prasībām.

(2) Apsardzes darbinieka sākotnējo apmācību saskaņā ar regulas Nr. 1214/2011 5.panta 1.punkta "c" apakšpunkta prasībām organizē juridiskā persona, kura atbilstoši profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtību regulējošiem normatīvajiem aktiem ir saņēmusi licenci, kas ļauj īstenot profesionālās izglītības programmu pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu apsardzes darbinieka apmācībai.

(3) Apsardzes darbinieku sākotnējo apmācību veic saskaņā ar izglītības programmu, kas rakstveidā saskaņota ar Valsts policiju.

(4) Pēc sākotnējās apmācības apsardzes darbinieks kārto kvalifikācijas pārbaudījumu, kuru pieņem šim nolūkam izveidota komisija.

(5) Apsardzes darbinieka papildu apmācību saskaņā ar regulas Nr. 1214/2011 5.panta 1.punkta "c" apakšpunkta prasībām nodrošina komersants, kas veic euro skaidras naudas pārrobežu autopārvadājumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

18.pants. Apsardzes darbinieka tiesības un pienākumi

(1) Apsardzes darbiniekam, veicot apsardzes darbību, ir pienākums:

1) nēsāt līdzi apsardzes sertifikātu un nodarbinātā apliecību un pēc pieprasījuma uzrādīt to kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem;

2) šajā likumā noteiktajos gadījumos ierobežojot personu tiesības un brīvības, pēc personas pieprasījuma nosaukt savu uzvārdu un apsardzes komersanta nosaukumu, uzrādīt nodarbinātā apliecību, kā arī sniegt paskaidrojumu, pamatojot katru konkrēto ierobežojumu;

3) nekavējoties sniegt Valsts policijai informāciju par gatavotu vai izdarītu noziedzīgu nodarījumu;

4) aizturēt personu, par kuru pastāv aizdomas, ka tā apsargājamā objektā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu, un nekavējoties par to informēt Valsts policiju, fiksēt lieciniekus, apsargāt notikuma vietu un nodrošināt tās neaizskaramību;

5) neizpaust trešajām personām informāciju par apsargājamā objekta apsardzes tehniskajām sistēmām, apsardzes darba organizāciju un citu informāciju, kas kļuvusi pieejama, veicot apsardzes darbinieka pienākumus.

(2) Apsardzes darbiniekam, veicot apsardzes darbību, ir tiesības:

1) prasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt apsargājamo objektu, kā arī izraidīt šo personu no apsargājamā objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt apsargājamā objektā noteikto kārtību un šādu izraidījumu paredz apsargājamā objekta apsardzes noteikumi;

2) apsargājamā objektā pārbaudīt caurlaidi vai dokumentu, kas apliecina tā turētāja identitāti, ja tas ir nepieciešams, lai tiktu ievēroti apsardzes noteikumi, kuru izpildi uzdots kontrolēt apsardzes darbiniekiem;

3) lūgt, lai persona labprātīgi uzrāda personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību apstiprinošus dokumentus, ja šādas darbības ir paredzētas apsargājamā objekta apsardzes noteikumos. Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personīgās mantas drīkst pārbaudīt tikai šīs personas vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtnē un ar viņu atļauju. Ja nav klāt minētās personas vecāku vai likumisko pārstāvju, apsardzes darbinieks izsauc Valsts policiju.

V nodaļa
Fiziska spēka, speciālo līdzekļu, gāzes pistoļu (revolveru) un šaujamieroču pielietošana un dienesta suņu izmantošana apsardzes darbībā

19.pants. Fiziska spēka, speciālo līdzekļu un gāzes pistoļu (revolveru) pielietošanas un dienesta suņu izmantošanas nosacījumi

(1) Ja likumpārkāpējs ar savu prettiesisko darbību rada reālus draudus apsardzes darbības veikšanai norīkotā apsardzes darbinieka vai citu personu dzīvībai vai veselībai vai apsargājamam objektam, apsardzes darbinieks pēc mutvārdos izteikta brīdinājuma par fiziska spēka, speciālā līdzekļa vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanu vai dienesta suņa izmantošanu drīkst pielietot fizisku spēku, speciālo līdzekli vai gāzes pistoli (revolveri) vai izmantot dienesta suni, lai izbeigtu prettiesisko darbību un aizturētu likumpārkāpēju. Aizturēto personu nekavējoties nodod Valsts policijai.

(2) Bez mutvārdos izteikta brīdinājuma fizisku spēku, speciālo līdzekli vai gāzes pistoli (revolveri) drīkst pielietot vai dienesta suni izmantot, ja likumpārkāpums ir saistīts ar vardarbīgu ielaušanos apsargājamā objektā vai ar pēkšņu uzbrukumu apsardzes darbiniekam, citai personai vai apsargājamam objektam.

(3) Ja nepieciešams, aizturētajai personai, pret kuru ir pielietots fizisks spēks, speciālais līdzeklis vai gāzes pistole (revolveris) vai izmantots dienesta suns, sniedz pirmo palīdzību un nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.

(4) Pielietojot fizisku spēku, speciālo līdzekli vai gāzes pistoli (revolveri) vai izmantojot dienesta suni, aizliegts pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas un radīt personai kaitējumu, kas acīmredzami neatbilst nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam. Aizliegts pielietot fizisku spēku, speciālo līdzekli vai gāzes pistoli (revolveri) vai izmantot dienesta suni, ja var ciest citas personas, pret kurām tas netiek pielietots.

20.pants. Dienesta suņu turēšana

(1) Veicot apgaitu ar dienesta suni, apsardzes darbinieks tur to saitē un ar uzpurni, izņemot šā likuma 19.pantā paredzētos gadījumus.

(2) Slēgtās teritorijās, kur nav cilvēku, var turēt nepiesietus suņus, ja redzamās vietās izvietoti skaidri salasāmi brīdinājuma uzraksti.

21.pants. Apsardzes darbībā izmantojamie ieroči un speciālie līdzekļi

(1) Apsardzes darbības veikšanai var izmantot B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus un B, C vai D kategorijas garstobra–gludstobra šaujamieročus, kas klasificēti kā dienesta šaujamieroči.

(2) Veicot apsardzes darbību, apsardzes darbinieks Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā noteiktajā kārtībā drīkst nēsāt personīgo B kategorijas pusautomātisko, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroci vai dienesta šaujamieroci, ja Valsts policija izsniegusi tā nēsāšanas atļauju. Dienesta šaujamierocis apsardzes darbiniekam tiek izsniegts tikai uz apsardzes pienākumu pildīšanas laiku.

(3) Apsardzes darbības veikšanai likumā noteiktajos gadījumos var izmantot pašaizsardzībai paredzētas gāzes pistoles (revolverus) un speciālos līdzekļus — pašaizsardzībai paredzētus gāzes baloniņus un elektrošoka ierīces, kā arī stekus, roku dzelžus un sasiešanas līdzekļus.

(4) Citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu, uz kurām attiecas regulas Nr. 1214/2011 prasības, skaidras naudas pārvadājumu apsardzes darbinieki, kas iebrauc Latvijas Republikā uz inkasācijas apsardzes laiku vai skaidras naudas pārvadājumu transportlīdzeklī šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, var būt bruņoti ar šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajiem šaujamieročiem, gāzes pistolēm (revolveriem) un to munīciju, kā arī speciālajiem līdzekļiem, ja viņiem ir attiecīgās dalībvalsts kompetentās valsts iestādes izsniegta atļauja, kas dod tiesības apsardzes darbībā izmantot šādus ieročus, vai viņiem attiecīgajā dalībvalstī ir tiesības apsardzes darbībā izmantot šādus speciālos līdzekļus bez atļaujas. Skaidras naudas pārvadājumu apsardzes darbinieki, veicot euro skaidras naudas profesionālos autopārvadājumus, Latvijas Republikas teritorijā pārvadā, nēsā, izmanto un pielieto ieročus un speciālos līdzekļus saskaņā ar regulas Nr. 1214/2011, šā likuma un Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likuma prasībām.

22.pants. Šaujamieroča pielietošanas un izmantošanas nosacījumi

(1) Apsardzes darbībā apsardzes darbinieks drīkst pielietot šaujamieroci kā galējo līdzekli, lai:

1) aizsargātu sevi vai citu personu no uzbrukuma, kas reāli apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai var nodarīt ievērojamu mantisko zaudējumu;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

3) aizturētu likumpārkāpēju, kurš pārsteigts, ielaužoties vai citādi vardarbīgi iekļūstot apsargājamā objektā vai izdarot citu noziedzīgu nodarījumu, ja likumpārkāpējs izrāda pretošanos;

4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(2) Apsardzes darbinieks drīkst izmantot šaujamieroci, lai brīdinātu par šaujamieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(3) Aizliegts izmantot un pielietot šaujamieročus, ja to izmantošanas vai pielietošanas dēļ var ciest citas personas, pret kurām ierocis nav vērsts.

(4) Pielietojot šaujamieroci, aizliegts pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas un radīt personai kaitējumu, kas acīmredzami neatbilst nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam.

23.pants. Šaujamieroča pielietošanas kārtība

(1) Par nodomu pielietot šaujamieroci brīdina, raidot brīdinājuma šāvienu. Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja:

1) uzbrukums, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, ir pēkšņs;

2) uzbrukumā tiek pielietoti ieroči vai priekšmeti, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, vai tiek izmantoti mehāniskie transportlīdzekļi;

3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieroci vai priekšmetu, ar kuru tiek apdraudēta citas personas dzīvība vai veselība.

(2) Ja tiek pielietots šaujamierocis, apsardzes darbinieks dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu.

(3) Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu apsardzes darbinieks nekavējoties ziņo Valsts policijai un savam tiešajam vadītājam. Ja nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai vai mantai, jāsaglabā pēc iespējas neskarta notikuma vieta, bet, ja ir cietušie, tiem nekavējoties jāsniedz pirmā palīdzība un jānodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana.

VI nodaļa
Atbildība un apdrošināšana apsardzes darbībā

24.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums

Apsardzes komersanta pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atlīdzināt trešajām personām zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.

25.pants. Apsardzes komersanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

(1) Apsardzes komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) fiziskās apsardzes, tehniskās apsardzes vai inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai vai veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai, kā arī par obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas esamību informēt speciālās atļaujas (licences) izsniedzēju.

(2) Trešās personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti, ievērojot kompensācijas principu atbilstoši likumam "Par apdrošināšanas līgumu". Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties.

(3) Ja, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, zaudējumi ir nodarīti vairākām personām un to apmērs pārsniedz apdrošināšanas līgumā (polisē) noteikto atbildības limitu, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta katram prasītājam proporcionāli viņam nodarītajiem zaudējumiem tādā apmērā, lai kopējā izmaksājamā atlīdzība nepārsniegtu apdrošināšanas līgumā (polisē) norādītā viena apdrošināšanas gadījuma atbildības limitu.

(4) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limitu nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 2006.gada 11.maijā pieņemtais Apsardzes darbības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 12.nr.; 2008, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 183.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2008.gada 11.novembra noteikumi Nr.930 "Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi";

2) Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra noteikumi Nr.66 "Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā";

3) Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta noteikumi Nr.594 "Noteikumi par apsardzes sertifikātu izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru

4) Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumi Nr.1110 "Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība".

3. Komersanti, kuriem izsniegtas pirmās kategorijas speciālās atļaujas (licences), ir tiesīgi sniegt apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanas pakalpojumus līdz 2017.gada 1.janvārim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

4. Komersanti, kuriem izsniegtas otrās kategorijas speciālās atļaujas (licences), ir tiesīgi sniegt visus šā likuma 3.panta pirmajā daļā paredzētos apsardzes pakalpojumus (izņemot euro skaidras naudas profesionālos pārrobežu autopārvadājumus starp eurozonas dalībvalstīm, ja nav saņemta pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauja) līdz 2017.gada 1.janvārim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

5. Komersanti, kuriem izsniegtas pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas (licences), saņem jaunas licences atbilstoši šā likuma prasībām līdz 2017.gada 1.janvārim vai nodod iepriekš izsniegtās licences Valsts policijai un izbeidz apsardzes pakalpojumu sniegšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

6. Apsardzes sertifikāti, kas izsniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir derīgi līdz to derīguma termiņa beigām.

7. Līdz 2017.gada 1.jūlijam apsardzes sertifikātu izsniedz arī tādai fiziskajai personai, kura apguvusi apsardzes sertifikāta iegūšanai nepieciešamo profesionālās pilnveides programmu, kā arī pirmās palīdzības sniegšanas mācību kursu un nokārtojusi apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu.

(10.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

8. Šā likuma nosacījumi attiecībā uz pienākumu tehniskās apsardzes īstenošanā izmantot Ministru kabineta noteiktajām prasībām atbilstošu apsardzes vadības centru komersantam ir obligāti no 2017.gada 1.janvāra.

(10.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

9. Komersanti, kuri saņēmuši speciālās atļaujas (licences) tehniskās apsardzes veikšanai, līdz 2016.gada 31.decembrim izveido Ministru kabineta noteiktajām prasībām atbilstošu apsardzes vadības centru vai nodod izsniegtās speciālās atļaujas (licences) Valsts policijai un izbeidz apsardzes pakalpojumu sniegšanu.

(10.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

10. Līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka valsts nodevas apmērus speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, par speciālo atļauju (licenci) apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanai maksājama valsts nodeva, kāda ir noteikta par pirmās kategorijas speciālās atļaujas (licences) saņemšanu.

(10.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

11. Līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka valsts nodevas apmērus speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, par speciālo atļauju (licenci) fiziskajai apsardzei, tehniskajai apsardzei un inkasācijas apsardzei maksājama valsts nodeva, kāda ir noteikta par otrās kategorijas speciālās atļaujas (licences) saņemšanu.

(10.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

12. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 14.panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017.gada 1.jūlijam ir piemērojami Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumi Nr.742 "Apsardzes sertifikātu izsniegšanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvai 98/48/EK, ar kuru groza direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 13.februārī.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2014.gada 6.martā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 13.02.2014.Stājas spēkā: 20.03.2014. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 47 (5107), 06.03.2014.OP numurs: 2014/47.1
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
264785
{"selected":{"value":"19.01.2017","content":"<font class='s-1'>19.01.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"19.01.2017","iso_value":"2017\/01\/19","content":"<font class='s-1'>19.01.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2017","iso_value":"2017\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-18.01.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.04.2014","iso_value":"2014\/04\/16","content":"<font class='s-1'>16.04.2014.-31.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.03.2014","iso_value":"2014\/03\/20","content":"<font class='s-1'>20.03.2014.-15.04.2014.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
19.01.2017
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)