1. Noteikumi nosaka apsardzes komersanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limitu (turpmāk – apdrošināšanas limits).

(MK 23.07.2024. noteikumu Nr. 492 redakcijā)

2. Apsardzes darbības likuma 25. panta pirmajā daļā noteiktais apsardzes komersants (turpmāk – apsardzes komersants) mēneša laikā pēc reģistrācijas apsardzes darbības reģistrā (turpmāk – reģistrs) noslēdz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu (turpmāk – apdrošināšanas līgums).

(MK 23.07.2024. noteikumu Nr. 492 redakcijā)

3. Apsardzes komersants apdrošināšanas līgumu noslēdz uz termiņu, kas nav mazāks par vienu gadu.

4. Piecu darbdienu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas apsardzes komersants pievieno polisi savā profilā reģistrā.

(MK 23.07.2024. noteikumu Nr. 492 redakcijā)

5. Apsardzes komersants, kas civiltiesisko atbildību ir apdrošinājis citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, mēneša laikā pēc reģistrācijas savā profilā reģistrā pievieno polisi un tās tulkojumu.

(MK 23.07.2024. noteikumu Nr. 492 redakcijā)

6. Ja apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pirms termiņa, apsardzes komersanta pienākums ir noslēgt jaunu apdrošināšanas līgumu, kas ir spēkā ar dienu, kad izbeigts iepriekšējais apdrošināšanas līgums.

(MK 23.07.2024. noteikumu Nr. 492 redakcijā)

7. Ja apsardzes komersants pagarina apdrošināšanas līguma darbības termiņu vai noslēdz jaunu līgumu, viņš piecu darbdienu laikā savā profilā reģistrā pievieno polisi un polises tulkojumu, ja civiltiesiskā atbildība apdrošināta citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī.

(MK 23.07.2024. noteikumu Nr. 492 redakcijā)

8. Apdrošināšanas limits par apdrošināšanas periodu ir vismaz 10 procenti no apsardzes komersanta gada apgrozījuma, bet ne mazāks par 142 200 euro gadā.

9. Ja zādzība (ar iekļūšanu) vai laupīšana radījusi zaudējumus trešajai personai, šādu zaudējumu atlīdzības apmērs (par vienu apdrošināšanas gadījumu un par apdrošināšanas periodu) nedrīkst pārsniegt 25 procentus no apdrošināšanas limita.

10. Apdrošināšanas limits par apdrošināšanas periodu un zaudējumu atlīdzības apmērs, kas noteikts par apdrošināšanas periodā notikušajām zādzībām (ar iekļūšanu) vai laupīšanām, netiek summēts.

11. Apdrošināšanas limits par vienu apdrošināšanas gadījumu un zaudējumu atlīdzības apmērs, kas noteikts par vienu zādzību (ar iekļūšanu) vai laupīšanu, netiek summēts.

12. Apdrošināšanas līgumā paredzētais pašrisks nedrīkst būt lielāks par 1400 euro.

13. Apsardzes komersantam ir pienākums piecu darbdienu laikā pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atjaunot apdrošināšanas limitu, lai tas atbilstu šo noteikumu 8. punktā noteiktajam apmēram, un savā profilā reģistrā pievienot dokumentu, kas apliecina minētās prasības izpildi.

(MK 23.07.2024. noteikumu Nr. 492 redakcijā)

14. Apdrošināšanas līgumā paredz, ka apdrošinātājs sedz šādus izdevumus par trešās personas dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu:

14.1. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas ārstēšanu (tai skaitā izdevumus par trešās personas nogādāšanu, ievietošanu un uzturēšanos ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādē, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, personas kopšanu, ārstniecisko līdzekļu un ārstnieciskā uztura iegādi, ārstēšanos mājas apstākļos (ieskaitot ceļa izdevumus, kas radušies, apmeklējot ārstniecības vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi)), kā arī protezēšanu, endoprotezēšanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi vai nomu;

14.2. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas pārejošu darbnespēju (tai skaitā nesaņemtos ienākumus par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku – naudas summu, ko veido darba tiesiskās attiecības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā aprēķināta trešās personas vidējā izpeļņa par ārstniecības iestādes apliecināto darbnespējas laiku, no kuras atskaitīti pabalsti un kompensācijas, kas pēc veselības kaitējuma nodarīšanas trešajai personai piešķirti likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā);

14.3. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas darbspēju zaudējumu (tai skaitā ienākumu starpību, ko nosaka, no šo noteikumu 14.2. apakšpunktā minētajā kārtībā aprēķinātajiem nesaņemtajiem ienākumiem atskaitot saņemtos darba ienākumus (ja tādi ir) un no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta piešķirtās pensijas vai no valsts un pašvaldību budžeta saņemtos pabalstus);

14.4. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas nāvi (tai skaitā apgādājamiem nodarītos zaudējumus par nesaņemto ienākumu daļu, kura pienākas katram apgādājamam, trešajai personai dzīvai esot, un no kuras atskaita apgādājamam piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru). Par apgādājamiem tiek uzskatīti:

14.4.1. trešās personas bērni (arī adoptētie) līdz pilngadības sasniegšanai vai kamēr viņi mācās vidējās izglītības iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, kā arī (neatkarīgi no vecuma) ja viņi pirms pilngadības sasniegšanas ir kļuvuši par invalīdiem;

14.4.2. trešās personas brāļi, māsas un mazbērni, ja viņi ir jaunāki par 18 gadiem un viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku vai kamēr viņi mācās vidējās izglītības iestādē vai ir augstākās izglītības iestādes pilna laika studenti, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam, kā arī (neatkarīgi no vecuma) ja viņiem nav citu darbspējīgu apgādnieku un viņi pirms pilngadības sasniegšanas kļuvuši par invalīdiem;

14.4.3. trešās personas darbnespējīga atraitne (atraitnis), darbnespējīgi vecāki vai vecvecāki līdz viņu darbspēju atjaunošanai, kā arī darbspējīga atraitne (atraitnis), ja ģimenē ir bērni līdz astoņu gadu vecumam vai bērns invalīds;

14.4.4. citi ģimenes locekļi, kuri par tādiem uzskatāmi saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" un ir bijuši trešās personas apgādībā;

14.5. izdevumus, kas saistīti ar trešās personas apbedīšanu. Apdrošināšanas līgumā nosaka, ka tiek atlīdzināti faktiski iztērētie un ar dokumentiem pierādītie saprātīgie izdevumi. Tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību par trešās personas apbedīšanu ir fiziskai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu un ir uzrādījusi miršanas apliecības oriģinālu, kā arī iesniegusi dokumentus, kas apliecina apbedīšanas faktu;

14.6. izdevumus, kas saistīti ar valsts pensiju vai pabalstu izmaksu no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta vai valsts budžeta cietušajai trešajai personai vai apgādājamam.

15. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs, kas šo noteikumu 14.4.1. un 14.4.2. apakšpunktā minētajai personai izmaksājams sakarā ar trešās personas nāvi, kopā ar izmaksātās valsts pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru nedrīkst būt mazāks par normatīvajos aktos noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru nodrošināt bērnam ir katra vecāka pienākums.

16. Apdrošināšanas līgumā paredz, ka apdrošinātājs sedz izdevumus par trešās personas mantai nodarītajiem bojājumiem vai tās bojāeju.

17. Apsardzes komersants, iestājoties apdrošināšanas gadījumam:

17.1. nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstiski paziņo apdrošinātājam par jebkuru pret apsardzes komersantu vērsto pretenziju vai tiesā iesniegto prasību par trešās personas dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, trešās personas mantai nodarīto bojājumu vai tās bojāeju;

17.2. nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, rakstiski paziņo apdrošinātājam par notikumiem, kas varētu būt par pamatu pretenzijas vai prasības izvirzīšanai pret apdrošināto par zaudējumiem, kuru atlīdzināšanu paredz noslēgtais apdrošināšanas līgums.

18. Apsardzes komersants iesniedz apdrošinātājam aizpildītu apdrošināšanas gadījuma pieteikumu (paziņojumu par zaudējumiem). Pieteikumā (paziņojumā par zaudējumiem) pilnīgi (cik iespējams) apraksta iespējamo apdrošināšanas gadījumu. Pieteikumam (paziņojumam par zaudējumiem) pievieno:

18.1. apdrošināšanas polises kopiju;

18.2. dokumentus, kas apliecina apdrošinātā vainu zaudējumu izraisīšanā (ja tādi ir). Par šādiem dokumentiem uzskata:

18.2.1. izmeklēšanas iestāžu, tiesu iestāžu vai citu kompetentu institūciju nolēmumu, ar kuru apdrošinātais ir atzīts par vainīgu zaudējumu nodarīšanā trešajai personai;

18.2.2. citus dokumentus, kas apliecina apdrošinātā vainu.

19. Apsardzes komersants iesniedz apdrošinātājam arī šo noteikumu 20. punktā minētos dokumentus, ja trešā persona tos iesniegusi apsardzes komersantam.

20. Trešā persona vai – trešās personas nāves gadījumā – ieinteresētā persona (piemēram, mantinieks, tiesību un saistību pārņēmējs) iesniedz apdrošinātājam iesniegumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai. Iesniegumam pievieno:

20.1. Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra atzinumu vai ārstniecības iestādes atzinumu par:

20.1.1. trešās personas dzīvībai un veselībai nodarītā kaitējuma raksturu un pakāpi;

20.1.2. trešās personas nāves cēloni;

20.2. dokumentus (ja tādi ir), kas apliecina zaudējumus un to apmēru;

20.3. izmeklēšanas iestāžu, tiesu iestāžu vai citu kompetentu institūciju dokumentus par negadījumu (ja tādi ir);

20.4. administratīvo aktu vai protokolu par apsardzes noteikumu pārkāpumu (ja tāds ir);

20.5. tiesas lēmumu vai spriedumu par zaudējumu atlīdzināšanu trešajai personai, ja trešā persona iesniegusi prasību par zaudējumu atlīdzināšanu un tā izskatīta tiesā;

20.6. citus dokumentus, kas attiecas uz apdrošināšanas gadījumu.

21. Mēneša laikā no dienas, kad saņemts iesniegums zaudējumu atlīdzības saņemšanai un šo noteikumu 18. un 20. punktā minētie dokumenti, apdrošinātājs pieņem lēmumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu vai par atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas apdrošinātājs informē par to minētā iesnieguma iesniedzēju un pieteikuma (paziņojuma par zaudējumiem) iesniedzēju. Apdrošināšanas atlīdzību izmaksā 15 darbdienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

22. Apdrošināšanas atlīdzību par trešās personas darbspēju zaudējumu, kā arī apdrošināšanas atlīdzību par trešās personas nāvi izmaksā ne retāk kā reizi mēnesī (ja nav panākta cita vienošanās ar apdrošinātāju), kamēr saglabājas trešās personas darbspēju zaudējums vai kamēr apgādājamam saglabājas apgādājamā statuss.