Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumus Nr. 408 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi". Ministru kabineta noteikumi Nr.230
Rīgā 2013.gada 25.aprīlī (prot. Nr.24 1.§) Studiju programmu licencēšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 55.1 panta trešo daļu,
55.2 panta septīto daļu un Izglītības likuma 14.panta 11.punktu 1. Noteikumi nosaka: 1.1. studiju programmu licencēšanas kārtību; 1.2. kritērijus, pēc kuriem studiju programmu licencēšanas procesā vērtē studiju programmas; 1.3. kārtību, kādā izveidojama studiju programmu licencēšanas komisija (turpmāk – komisija), kas pieņem lēmumu par studiju programmu licencēšanu, par atteikumu licencēt studiju programmu vai lēmumu anulēt licenci studiju programmas īstenošanai (turpmāk – licence), kā arī komisijas tiesības un pienākumus; 1.4. licences paraugu. 2. Lēmumu par studiju programmas licencēšanu, par atteikumu licencēt studiju programmu vai licences anulēšanu pieņem komisija. Lēmumu par licences piešķiršanu komisija pieņem divu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja studiju programma atbilst akreditētajam studiju virzienam augstskolā vai koledžā, vai triju mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja studiju programma atbilst jaunam studiju virzienam augstskolā vai koledžā. 3. Izglītības un zinātnes ministrs apstiprina komisijas personālsastāvu un ieceļ tās priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru, kā arī apstiprina komisijas reglamentu. 4. Komisijas sastāvā iekļauj šādus Studiju akreditācijas komisijas locekļus: 4.1. vienu Augstākās izglītības padomes pārstāvi; 4.2. vienu Latvijas Zinātnes padomes pārstāvi; 4.3. vienu Latvijas Koledžu asociācijas pārstāvi; 4.4. vienu Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvi; 4.5. vienu Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvi; 4.6. vienu Latvijas Studentu apvienības pārstāvi; 4.7. divus Rektoru padomes pārstāvjus (viens – valsts dibināto augstskolu pārstāvis, otrs – privātpersonu dibināto augstskolu pārstāvis); 4.8. vienu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvi; 4.9. trīs Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus; 4.10. pa vienam pārstāvim no Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas. 5. Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas un Aizsardzības ministrijas pārstāvjus komisijas sastāvā iekļauj, ja komisijā izskata studiju programmu, kas atbilst nozarei, kura ir attiecīgās ministrijas kompetencē. Šādā gadījumā attiecīgajā komisijas sēdē var piedalīties arī šo ministriju deleģētie nozaru eksperti. Deleģētajiem nozaru ekspertiem ir padomdevēja tiesības, kā arī šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minētās tiesības. 6. Komisija: 6.1. izskata augstskolas vai koledžas iesniegumu par studiju programmas licencēšanu (turpmāk – iesniegums); 6.2. izmantojot nejaušības principu, no pieciem ekspertiem ar atbilstošu kvalifikāciju izvēlas un apstiprina vienu atbilstošās nozares ekspertu: 6.2.1. studiju programmas izvērtēšanai; 6.2.2. augstskolai vai koledžai pieejamo resursu izvērtēšanai šo noteikumu 14.punktā paredzētajā gadījumā; 6.3. var apstiprināt vismaz vienu Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģēto pārstāvi studiju programmas izvērtēšanas darbam novērotāja statusā (bez balsstiesībām) (turpmāk – novērotājs); 6.4. pamatojoties uz iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem, eksperta atzinumu, novērotāja sniegto informāciju par studiju programmu (ja šāda informācija ir sniegta), kā arī citu komisijas rīcībā esošo informāciju, pieņem lēmumu par studiju programmas licencēšanu vai par atteikumu izsniegt licenci; 6.5. pieņem lēmumu par licences anulēšanu; 6.6. lemj par izmaiņu izdarīšanu licencē, ja ir mainīts augstskolas vai koledžas nosaukums, studiju programmas nosaukums, kods, īstenošanas vieta, forma un studiju programmas īstenošanas valoda. 7. Komisijai ir tiesības: 7.1. pieprasīt no augstskolām vai koledžām un valsts institūcijām licencēšanai nepieciešamo informāciju; 7.2. apmeklēt augstskolu vai koledžu, lai iepazītos ar studiju programmai atbilstošo studiju un informatīvo bāzi (tai skaitā bibliotēku), kā arī finansiālo un materiāltehnisko bāzi. 8. Studiju programmu licencēšanu organizē Izglītības un zinātnes ministrija vai tās pilnvarotā institūcija, kura saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditāciju organizē augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu (turpmāk – pilnvarotā institūcija). Lai saņemtu licenci, augstskola vai koledža iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā vai pilnvarotajā institūcijā iesniegumu. 9. Iesniegumā norāda: 9.1. augstskolas vai koledžas nosaukumu un augstskolas vai koledžas reģistrācijas apliecības numuru; 9.2. augstskolas vai koledžas juridisko adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi; 9.3. studiju programmas nosaukumu; 9.4. studiju programmai atbilstošā studiju virziena nosaukumu; 9.5. studiju programmas kodu saskaņā ar Latvijas izglītības klasifikāciju; 9.6. studiju programmas apjomu, īstenošanas ilgumu, studiju veidu, formu un īstenošanas valodu; 9.7. uzņemšanas prasības; 9.8. iegūstamo grādu, piešķiramo profesionālo kvalifikāciju vai grādu un profesionālo kvalifikāciju nosaukumus; 9.9. adresi, kur tiks īstenota studiju programma, norādot, vai studiju programmu īstenos augstskola, augstskolas filiāle, koledža vai koledžas filiāle; 9.10. studiju programmas direktora vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju un tās personas vārdu, uzvārdu, amatu un kontaktinformāciju, kuru augstskola vai koledža pilnvarojusi kārtot ar licencēšanu saistītos jautājumus. 10. Iesniegumam pievieno: 10.1. studiju programmas raksturojumu, kurā iekļauj: 10.1.1. studiju programmas studiju satura, studiju rezultātu, struktūras un apjoma salīdzinājumu ar vismaz divām tāda paša līmeņa un tādai pašai nozarei atbilstošu Eiropas Savienības valstīs (izņemot Latvijas Republiku) atzītu augstskolu un koledžu studiju programmām, norādot studiju kursus vai studiju moduļus un to apjomu kredītpunktos; 10.1.2. studiju programmas atbilstību valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam (ja tas ir apstiprināts Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē) un valsts profesionālās augstākās izglītības standartam; 10.1.3. studiju programmas studiju satura un īstenošanas aprakstu saskaņā ar Augstskolu likuma 55.panta pirmo daļu; 10.1.4. informāciju par Augstskolu likuma 55.panta ceturtajā daļā minētās neatkarīgās studiju programmas ekspertīzes rezultātiem; 10.1.5. studējošo prakses plānojumu un darba devēja nodomu līgumu par studējošo prakses nodrošināšanu, norādot prakses vietu skaitu un laikposmu, kad prakse tiks nodrošināta; 10.1.6. visu studiju programmas īstenošanā iesaistāmo mācībspēku sarakstu. Sarakstā norāda mācībspēku amatu, izglītību, zinātnisko, akadēmisko vai profesionālo grādu, profesionālo kvalifikāciju, īstenojamos studiju kursus un studiju moduļus, kā arī informāciju par to, vai mācībspēki ir ievēlēti akadēmiskajā amatā attiecīgajā augstskolā vai koledžā. Sarakstu paraksta visi tajā minētie mācībspēki. Ārvalstu mācībspēku dalību studiju programmā var ar parakstu apliecināt studiju programmas direktors, pievienojot dokumentus, kas apliecina viņu dalību studiju programmā; 10.1.7. papildu informāciju, kas nepieciešama studiju programmas novērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 18.punktā minētajiem vērtēšanas kritērijiem; 10.2. augstskolas senāta vai koledžas padomes lēmumu par studiju programmas ieviešanu; 10.3. studiju programmas īstenošanā iesaistīto mācībspēku radošās un zinātniskās biogrāfijas (curriculum vitae) un katra studiju programmas īstenošanā iesaistāmā mācībspēka ar studiju programmu saistīto pēdējo piecu gadu zinātnisko publikāciju sarakstu recenzējamos izdevumos vai pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades sasniegumu sarakstu; 10.4. Augstākās izglītības padomes atzinumu Augstskolu likuma 55.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā (nav attiecināms uz studiju programmām, kuras tiek izstrādātas un īstenotas kopā ar citu akreditētu augstskolu vai koledžu Latvijā vai attiecīgas valsts atzītu augstskolu vai koledžu ārvalstī (turpmāk – kopīgā studiju programma)); 10.5. dokumentus, kas apliecina, ka augstskola vai koledža studējošajiem nodrošinās iespējas turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā vai citā augstskolā vai koledžā (līgums ar citu akreditētu augstskolu vai koledžu), ja studiju programmas īstenošana tiks pārtraukta, vai dokumentu, kas apliecina, ka augstskola vai koledža studējošajiem garantē zaudējumu kompensāciju, ja studiju programma augstskolas vai koledžas rīcības (darbības vai bezdarbības) dēļ netiek akreditēta vai licence tiek anulēta un studējošais nevēlas turpināt studijas citā studiju programmā; 10.6. tās institūcijas atzinumu, kurai reglamentēto profesiju jomā deleģētas uzraudzības funkcijas nozarē, kurā attiecīgā augstskola vai koledža īsteno studiju programmas (turpmāk – uzraudzības institūcija); 10.7. informāciju par absolventu nodarbinātības prognozēm atbilstoši iegūtajam grādam vai profesionālajai kvalifikācijai un darba devēju iesaisti studiju programmas izstrādē; 10.8. studiju programmas īstenošanā iesaistīto mācībspēku parakstītu apliecinājumu par attiecīgo valodu prasmi atbilstoši Eiropas Valodas prasmes novērtējuma līmeņiem (līmeņu sadalījums pieejams tīmekļa vietnē www.europass.lv), ja studiju programmu vai tās daļu paredzēts īstenot svešvalodā. 11. Iesniegumam par kopīgās studiju programmas licencēšanu papildus 10.punktā minētajiem dokumentiem pievieno: 11.1. informāciju par studiju programmas atbilstību Augstskolu likuma 55.1 panta otrās un trešās daļas nosacījumiem; 11.2. rakstisku vienošanos ar studiju programmas īstenošanā iesaistīto augstskolu vai koledžu (turpmāk – partnerinstitūcija) par kopīgas studiju programmas izstrādi un īstenošanu. 12. Studiju programmas licencēšanai nepieciešamos datus par augstskolu vai koledžu, kas ir iekļauti valsts un Izglītības un zinātnes ministrijas reģistros, komisija pieprasa un saņem no šiem reģistriem. Augstskola vai koledža var vērtēšanai neiesniegt šo noteikumu 10.punktā minētos dokumentus, ja tie ir iesniegti tā studiju virziena akreditācijas ietvaros, kuram atbilst attiecīgā studiju programma, un studiju virziens ir akreditēts. 13. Iesniegumu un tam pievienotos dokumentus iesniedz vienā eksemplārā papīra formā vai elektroniska dokumenta formā. Elektroniska dokumenta formā iesniegtu iesniegumu vai tam pievienotos dokumentus paraksta ar drošu elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumā noteiktajiem nosacījumiem. 14. Ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu, kura atbilst jaunam studiju virzienam augstskolā vai koledžā, pirms jautājuma par studiju programmas licencēšanu izskatīšanas komisija apstiprina ekspertu, kurš izvērtē augstskolai vai koledžai pieejamos resursus un mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas sniedz atzinumu Izglītības un zinātnes ministrijai. Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Augstākās izglītības padome un Latvijas Darba devēju konfederācija, pamatojoties uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, Nacionālo attīstības plānu un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, sniedz viedokli par augstskolas vai koledžas jaunā studiju virziena atbilstību valsts attīstības prioritātēm. Izglītības un zinātnes ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā tiesību akta projektu par jauna studiju virziena atvēršanu vai par atteikumu atvērt jaunu studiju virzienu augstskolā vai koledžā. Minētajam tiesību akta projektam tiek pievienots eksperta atzinums, kā arī minēto institūciju viedokļi. Pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas komisija lemj par studiju programmas licencēšanu vai par atteikumu licencēt studiju programmu. Minētajos gadījumos termiņš lēmuma pieņemšanai par studiju programmas licencēšanu vai atteikumu licencēt studiju programmu tiek pagarināts par laiku, kāds bija nepieciešams lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā par jauna studiju virziena atvēršanu vai par atteikumu atvērt jaunu studiju virzienu. 15. Komisija pēc šo noteikumu 9.punktā minētā iesnieguma un šo noteikumu 10. un 11.punktā minēto dokumentu saņemšanas pārbauda sniegtās informācijas un ziņu atbilstību faktiskajiem apstākļiem augstskolā vai koledžā. Ja iesniegums un šo noteikumu 10. un 11.punktā minētie dokumenti satur nepietiekamu informāciju jautājuma objektīvai izlemšanai, komisija ir tiesīga pieprasīt šo dokumentu precizēšanu vai trūkstošo informāciju, attiecīgi pagarinot lēmuma pieņemšanas termiņu saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteikto kārtību. 16. Šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minētais eksperts mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas izvērtē studiju programmu un sniedz atzinumu Izglītības un zinātnes ministrijai vai tās pilnvarotajai institūcijai saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu. 17. Studiju programmas licencēšanas izdevumus, tai skaitā šo noteikumu 6.2.apakšpunktā minētā eksperta darba samaksu, sedz no attiecīgās augstskolas vai koledžas līdzekļiem. 18. Komisija izvērtē studiju programmu, ņemot vērā šādus kritērijus: 18.1. studiju programma atbilst augstskolas vai koledžas studiju virzienam; 18.2. iesniegtie dokumenti atbilst normatīvo aktu prasībām izglītības jomā (tai skaitā par reglamentētajām profesijām); 18.3. akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām augstākās izglītības jomā; 18.4. katram akadēmiskā personāla pārstāvim pēdējo piecu gadu laikā ir vismaz trīs publikācijas recenzējamos izdevumos, tai skaitā viena starptautiskā publikācija (ja nostrādāts īsāks laikposms, publikāciju skaits ir proporcionāls nostrādātajam laikam), vai mākslinieciskās jaunrades sasniegumi (piemēram, izstādes, filmas, teātra izrādes un koncertdarbība), vai piecu gadu praktiskā darba stāžs (izņemot studiju programmas īstenošanu) saskaņā ar Augstskolu likumu; 18.5. akadēmiskā personāla valodas prasmju līmenis atbilst vismaz B2 līmenim atbilstoši Eiropas Valodas prasmes novērtējuma līmeņiem (līmeņu sadalījums pieejams tīmekļa vietnē www.europass.lv), ja studiju programmu vai tās daļu paredzēts īstenot svešvalodā; 18.6. doktora studiju programmas īstenošanā piedalās vismaz pieci zinātņu doktori studiju programmai atbilstošā vai radniecīgā zinātnes jomā, kuri ir ievēlēti attiecīgajā augstskolā; 18.7. šo noteikumu 18.6.apakšpunktā minēto zinātņu doktoru zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija atbilst normatīvajos aktos par profesora un asociēta profesora amata pretendenta zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas novērtēšanu noteiktajiem kritērijiem; 18.8. studiju un informatīvā bāze (tai skaitā bibliotēka), kā arī finansiālā un materiāltehniskā bāze atbilst studiju programmas īstenošanas nosacījumiem; 18.9. studiju programmas saturs un īstenošanas mehānisms izstrādāts atbilstoši normatīvajiem aktiem augstākās izglītības jomā; 18.10. studiju programmas saturs atbilst studiju programmas mērķiem un uzdevumiem, kā arī definētiem studiju rezultātiem; 18.11. studiju programmas saturs atbilst iegūstamajam grādam, grādam un profesionālajai kvalifikācijai vai profesionālajai kvalifikācijai; 18.12. absolventiem būs nodarbinātības vai pašnodarbinātības iespējas atbilstoši iegūstamajam grādam vai profesionālajai kvalifikācijai; 18.13. vismaz trīs attiecīgās nozares speciālisti (izņemot augstskolas vai koledžas akadēmisko personālu) tika iesaistīti studiju programmas izstrādē. 19. Komisijas sēdes ir atklātas. Komisija ir lemttiesīga, ja jautājuma izskatīšanā piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu. Lēmumu pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. 20. Ja komisija pieņem lēmumu licencēt studiju programmu, Izglītības un zinātnes ministrija augstskolai vai koledžai izsniedz izglītības un zinātnes ministra parakstītu licenci (2.pielikums) un komisijas lēmumu. Licence ir beztermiņa vai ir spēkā līdz tās anulēšanai Augstskolu likumā noteiktajos gadījumos. 21. Licencēta studiju programma, kas atbilst augstskolā vai koledžā akreditētam studiju virzienam, līdz attiecīgā studiju virziena kārtējai akreditācijai atbilst Augstskolu likuma 1.panta 1.1 punktā noteiktajam nosacījumam, un to apliecina šai studiju programmai izsniegtā licence. 22. Komisija pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci studiju programmai Augstskolu likuma 55.2 panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos. 23. Augstskolu likuma 55.2 panta sestajā daļā noteiktajos gadījumos komisija var pieņemt lēmumu par licences anulēšanu studiju programmai. 24. Lēmumu par studiju programmas licencēšanu, atteikumu licencēt studiju programmu vai licences anulēšanu komisija noformē administratīva akta veidā, un to paraksta komisijas locekļi, kuri piedalījās balsošanā. 25. Lēmumu par atteikumu izsniegt licenci vai lēmumu par licences anulēšanu var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā. Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 26. Ja studiju programmās, kuras atbilst vēl neakreditētam studiju virzienam, ir mainījušās šo noteikumu 9. vai 11.punktā minētās ziņas, augstskola vai koledža 30 darbdienu laikā iesniedz attiecīgos dokumentus Izglītības un zinātnes ministrijā. 27. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumus Nr.650 "Augstākās izglītības programmu licencēšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 138.nr.; 2006, 138.nr.; 2009, 98.nr.). 28. Šo noteikumu prasības attiecībā uz studiju programmu licencēšanu piemēro ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu. Ja iesniegums studiju programmu licencēšanai iesniegts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, piemēro Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumus Nr.650 "Augstākās izglītības programmu licencēšanas kārtība". 29. Šo noteikumu 6.6.apakšpunkts attiecas uz tām licencēm, kuras izsniegtas pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Ja augstskola vai koledža iesniedz iesniegumu par izmaiņu izdarīšanu licencē, kura izsniegta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, komisija lemj par izmaiņu izdarīšanu un izsniedz izglītības un zinātnes ministra parakstītu licenci (2.pielikums) un komisijas lēmumu. 30. Licence, kura izsniegta līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir beztermiņa vai ir spēkā līdz tās anulēšanai Augstskolu likumā noteiktajos gadījumos. 31. Šo noteikumu prasības attiecībā uz studiju programmu licencēšanu neattiecas uz akreditētām studiju programmām. Ministru prezidents V.Dombrovskis
Izglītības un zinātnes ministra vietā – iekšlietu ministrs R.Kozlovskis Veidlapa aizpildāma datorrakstā un iesniedzama elektroniskā un papīra formā. Jāaizpilda katrs lauks, ja nav norādīts citādi. Eksperta vērtējums tiks publicēts Izglītības un zinātnes ministrijas vai pilnvarotās institūcijas tīmekļa vietnē. I. Informācija par ekspertu
Atzinums sagatavots uz (norādīt skaitu) lapām.
II. Informācija par studiju programmu
III. Studiju programmas/virziena atbilstība kritērijiem
(Ieteicamie pasākumi un obligāti risināmie uzdevumi konstatēto trūkumu un nepilnību novēršanai studiju programmas pilnveidei un attīstībai)
Izglītības un zinātnes ministra vietā – iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
(lielais Latvijas valsts ģerbonis) LICENCE
par tiesībām īstenot
Studiju programmas kods _____________________
Pamatojums: Studiju programmu licencēšanas komisijas sēdes _________.gada _______.________________________ lēmums Nr._________
Izglītības un zinātnes ministra vietā – iekšlietu ministrs R.Kozlovskis
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Studiju programmu licencēšanas noteikumi
Statuss:
Zaudējis spēku
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|