|
Ministru kabineta rīkojums Nr.178 Rīgā 2012.gada 18.aprīlī (prot. Nr.17 25.§) Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2012.gadam1. Apstiprināt Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2012.gadam (turpmāk - plāns). 2. Ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām atbilstoši tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos. 3. Atbildīgajām institūcijām līdz 2012.gada 31.maijam, 2012.gada 1.oktobrim un 2013.gada 4.janvārim iesniegt Ekonomikas ministrijā apkopošanai informāciju par plānā paredzēto pasākumu izpildi. 4. Ekonomikas ministrijai, ņemot vērā atbildīgo institūciju iesniegto informāciju un Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanas vadības grupas (apstiprināta ar Ministru prezidenta 2011.gada 28.marta rīkojumu Nr.109 "Par vadības grupu Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izpildes koordinēšanai") sēdē izteiktos viedokļus: 4.1. līdz 2012.gada 2.jūlijam un 2013.gada 15.februārim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plānā paredzēto pasākumu izpildi; 4.2. līdz 2013.gada 15.februārim iesniegt Ministru kabinetā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna projektu 2013.gadam. 5. Valsts kancelejai nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildes kontroli dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmā (DAUKS). Ministru prezidents V.Dombrovskis Ekonomikas ministrs D.Pavļuts
(Ministru kabineta Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns 2012.gadamSATURS Kopsavilkums Ievads 1. Globālās konkurētspējas indekss 2. Uzņēmēju aptauja par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi 2001.-2011.gadam 3. Pasaules Bankas pētījums "Doing Business" 3.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana 3.2. Būvniecības atļaujas 3.3. Nekustamā īpašuma reģistrācija 3.4. Kredītu reģistrs 3.5. Investoru aizsardzība 3.6. Nodokļi 3.7. Pārrobežu tirdzniecība (muita) 3.8. Līgumu izpilde 3.9. Uzņēmējdarbības izbeigšana 3.10. Darbinieku nodarbināšana 3.11. Elektroenerģijas pieslēgums 3.12. E-pakalpojumu attīstība 4. Citas aktivitātes administratīvā sloga mazināšanai 4.1. Labāka regulējuma politika 4.2. Publisko pakalpojumu pilnveidošana 4.3. Ēnu ekonomikas apkarošana un godīgas konkurences nodrošināšana 5. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi 2012.gadam SAĪSINĀJUMI EDS - Elektroniskā deklarēšanas sistēma EM - Ekonomikas ministrija ES - Eiropas Savienība FKTK - Finanšu un kapitāla tirgus komisija FM - Finanšu ministrija IIN - Iedzīvotāju ienākuma nodoklis GKI - Globālās konkurētspējas indekss LM - Labklājības ministrija MK - Ministru kabinets MVU - Mazie un vidējie uzņēmumi PVN - Pievienotās vērtības nodoklis SIA - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SM - Satiksmes ministrija SPRK - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija TA - Tiesu administrācija TM - Tieslietu ministrija UR - Uzņēmumu reģistrs UIN - Uzņēmumu ienākuma nodoklis VARAM - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija VID - Valsts ieņēmumu dienests VSAOI - Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas VRAA - Valsts reģionālās attīstības aģentūra VZD - Valsts zemes dienests ZN - Rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatas nodaļa Kopsavilkums Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no nozīmīgākajiem elementiem valsts konkurētspējas paaugstināšanai - jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē jaunu darba vietu rašanos un labklājību iedzīvotājiem. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna mērķis ir pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana, kas balstīta uz sistēmiskām un pārdomātām reformām, lai nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un nedublēšanos, kā arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu attīstību dažādos ciklus. Latvijā izplatītākais instruments, lai novērtētu uzņēmējdarbības vidi, ir Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business. Latvija Doing Business 2012.gada pētījumā, salīdzinoši ar Doing Business 2011.gada pētījumu, ir uzlabojusi savu kopējo novērtējumu par 10 vietām, ierindojoties 21.vietā no 31.vietas, un atrodas par 2 vietām augstāk - 7.vietā no 9.vietas - starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Salīdzinoši, Igaunija ir zaudējusi savas pozīcijas par 6 vietām (no 18.vietas uz 24.vietu), savukārt Lietuva ierindota par 2 pozīcijām zemāk nekā gadu iepriekš (no 25.vietas uz 27.vietu). Doing Business 2012.gadam pētījumā uzņēmējdarbības vide vērtēta 10 aspektos un Latvijas vērtējums ir sekojošs: • 4.vieta - kredītu reģistrs (reitings nemainīgs); • 15.vieta - pārrobežu tirdzniecība (reitings nemainīgs); • 17.vieta - līgumu izpilde (zaudēts reitings par 3 vietām); • 32.vieta - īpašuma reģistrācija (uzlabots reitings par 24 vietām); • 32.vieta - uzņēmējdarbības izbeigšana (uzlabots reitings par 54 vietām); • 51.vieta - uzņēmējdarbības uzsākšana (uzlabots reitings par 1 vietu); • 65.vieta - investoru tiesību aizsardzība (zaudēts reitings par 5 vietām); • 67.vieta - nodokļu maksāšana (zaudēts reitings par 3 vietām); • 84.vieta - pieslēgums elektroenerģijai (uzlabots reitings par 31.vietu); • 112.vieta - būvniecības atļaujas (zaudēts reitings par 9 vietām). Lai apsteigtu savus reģionālos konkurentus un pozicionētu Latviju kā uzņēmējdarbībai un investīcijām pievilcīgu ekonomiku, nepieciešams pieņemt uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus lēmumus, jo īpaši jomās, kur Latvijas reitings tiek zaudēts un attiecīgi ir zemāks par 50.vietu. Plāna 2012.gadam mērķis ir "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kuriem ir ietekme uz Latvijas rādītājiem Doing Business pētījumā, galvenokārt sekojošās jomās. Uzņēmējdarbības uzsākšanā, neskatoties uz plānu nodrošināt uzņēmumu elektronisku reģistrāciju Latvijas valsts portālā www.latvija.lv, ir jāturpina samazināt UR iesniedzamo dokumentu skaitu. Ir jānodrošina iespēju no bankas elektroniski saņemt un UR elektroniski iesniegt visas nepieciešamās izziņas par valsts nodevas samaksu un pamatkapitāla iemaksu, kā arī jānosaka samazinātu nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā reģistrācija. Tāpat būtiski ir uzlabot PVN maksātāja reģistrēšanas ātrumu u.c. Plānā paredzēto pasākumu ieviešana nodrošinātu Latvijas kāpumu uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā par 32 vietām (no 51.vietas uz 19.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Nodokļu maksāšanas jomā ir nepieciešams turpināt samazināt nodokļu deklarēšanas ilgumu līdz 100 stundām/gadā, pilnveidojot EDS risinājumu, izveidojot kļūdu moduļus, jāvienkāršo PVN deklarācijas, u.c. Minētie pasākumi, nodrošinātu grāmatvedības kārtošanai nepieciešamā laika samazinājumu, samazinātu veicinātu Latvijas kāpumu nodokļu administrēšanas jomā par 18 vietām (no 67.vietas uz 49.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Komercstrīdu risināšanā ir nepieciešams uzlabot šķīrējtiesu regulējumu, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu alternatīvu strīdu risināšanai tiesā. Nepieciešams izstrādāt risinājumus par iespējamiem tiesiskā regulējuma modeļiem attiecībā uz šķīrējtiesu dibināšanas nosacījumiem un šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasībām, lai mazinātu šķīrējtiesu skaitu un palielinātu sabiedrības uzticību šķīrējtiesu lēmumiem. Izstrādājama lietas slodzes rādītāju noteikšanas un lietu specializācijas kārtība, radot priekšnosacījumus vienādai tiesnešu noslodzei, kā arī tiesnešu specializāciju izveidei, tādējādi mazinot lietu izskatīšanas ilgumu un izslēdzot korupcijas risku, u.c. Plānā iekļauto pasākumu ieviešana nodrošinātu Latvijas kāpumu līgumu izpildes jomā par 12 vietām (no 17.vietas uz 4.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Investoru tiesību aizsardzībā nepieciešams nodrošināt Plānā 2011.gadam iekļauto uzdevumu izpildi, t.i., nodrošināt grozījumu Finanšu instrumentu tirgus likumā, Gada pārskatu likumā un Komerclikumā spēkā stāšanos (2011.gadā projekti iesniegti MK apstiprināšanai). Minēto pasākumu ieviešana ir īpaši svarīga Latvijas reitingam Doing Business pētījumā, pirmkārt, stabilizējot Latvijas kopējo pozīciju un, otrkārt, būtiski uzlabojot kāpumu investoru aizsardzības jomā par 61 vietu (no 65.vietas uz 4.vietu) un kopējā novērtējumā par 4 vietām (no 21.vietas uz 17.vietu) Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Būvniecības procesā neatliekama ir jaunā Būvniecības likuma pieņemšana 2012.gadā (apstiprināts MK un atkārtoti iesniegts Saeimā 2011.gada 22.novembrī, šobrīd notiek priekšlikumu apkopošana uz 2 lasījumu līdz 2012.gada 1.februārim) - tas būtiski uzlabos Latvijas būvniecības saskaņošanas procesa rādītājus Doing Business pētījumā - esošo 205 dienu un 23 procedūru vietā paredzētas 69 dienas un 6 procedūras. Būvniecības likumprojekta pieņemšana Latvijas kāpumu būvniecības jomā par 110 vietām (uz 2.vietu) un kopējā reitinga celšanu par 5 vietām (uz 16.vietu) Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Tāpat ir jāveic grozījumi no Būvniecības likumprojekta izrietošajiem MK noteikumiem, lai nodrošinātu vienlaicīgu to spēkā stāšanos ar Būvniecības likumprojektu. Realizējot visus Plānā 2011.gadam un 2012.gadam iekļautos pasākumus, Latvija Doing Business kopējā reitingā iegūtu 5.vietu starp visām 183 pasaules valstīm. Jānorāda, ka visu izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums modelēts uz Doing Business 2012.gada rādītājiem, pieņemot, ka pārējās valstīs reformas netiek veiktas. Kopumā Plānā 2012.gadam ietverti 30 pasākumi, par kuru izpildi ir noteikta atbildīgās institūcijas: EM, FM, TM, LM, SM, VARAM un to padotībā esošas iestādes. Plānā 2012.gadam tiek turpināti pasākumi, kas uzdoti ar Plānu 2011.gadam. Plāns 2012.gadam ir izstrādāts, balstoties uz Tautsaimniecības padomes, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī līdzatbildīgo ministriju un uzņēmēju izteiktajiem priekšlikumiem. Tāpat Plānā 2012.gadam ietverti pasākumi, kas identificēti EM veiktajā Uzņēmēju aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi 2001.-2011.gadā un tā reformu ziņojumu pasākumiem turpmākai uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Plāna izpildi regulāri uzrauga Plāna uzraudzības vadības grupa, tāpēc EM aicina uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, uzņēmējus, ekspertus sniegt priekšlikumus papildus veicamiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai. Ievads Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no nozīmīgākajiem elementiem valsts konkurētspējas paaugstināšanai - jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē jaunu darba vietu rašanos un labklājību iedzīvotājiem. Lai nodrošinātu likumdošanas procesa caurskatāmību, vienkāršību un nedublēšanos, kā arī noteiktu tikai tādu normu ievērošanu, kas neapgrūtina uzņēmumu attīstību dažādos ciklus, EM kopš 1999.gada tiek sagatavots un MK tiek apstiprināts ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns (turpmāk - Plāns). Lai novērtētu veikto reformu ietekmi, Latvijā izplatītākie instrumenti ir Pasaules Bankas starptautiskais pētījums Doing Business, kā arī Administratīvo procedūru ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi pētījums, ar kuru palīdzību tiek izzināts Latvijas uzņēmēju viedoklis par to darbību kavējošiem faktoriem un sagatavots veicamo uzdevumu saraksts Plāna ietvaros. Līdz šim Plāns ir sastādīts katru gadu kā atsevišķs plānošanas dokuments. Tomēr šobrīd ir nepieciešams turpināt pārskatīt uzņēmējdarbības regulējošos normatīvos aktus un valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus, un novērtējot to efektivitāti, īstenot uz tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā vērstus pasākumus, tādējādi veidojot konkurētspējīgu Latvijas uzņēmējdarbības vidi arī pasaules mērogā. Tāpēc Plāns 2012.gadam gan turpina Plāna 2011.gadam ietverto pasākumu īstenošanas uzraudzību, gan iekļauj pasākumus uz 2 gadiem, ar iespēju to papildināt, identificējot jaunus uzņēmēju darbību apgrūtinošus un nekavējoši risināmus pasākumus. Plāna 2012.gadam mērķis ir "vienkārši un kvalitatīvi pakalpojumi uzņēmējdarbībā: vairāk e-pakalpojumu" un tajā iekļauti veicamie pasākumi, kas identificēti EM veiktajā Uzņēmēju aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi 2001.-2011.gadā un tās reformu ziņojumā, un pasākumi, kuriem ir ietekme uz Latvijas Doing Business pētījuma un Globālās konkurētspējas indeksa rādītājiem tādās jomās kā uzņēmumu dibināšana, nodokļu administrēšana, nekustamā īpašuma reģistrēšana, ārējā tirdzniecība, elektroniskā pārvalde un būvniecības regulējuma pilnveidošana, un citas. Plāna tiesiskais pamats un darbība izriet no: 1. Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā MK iecerēto darbību - veidosim Baltijā konkurētspējīgāko uzņēmējdarbības vidi, izmantojot pasaules labāko praksi; 2. Latvijas nacionālās reformu programmas "ES 2020" stratēģijas īstenošanai (apstiprināta ar MK 2010.gada 16.novembrī protokola Nr.64 57.§). Programmā kā viens no galvenajiem Latvijas tautsaimniecības makro-strukturālajiem izaicinājumiem un politikas rīcības virzieniem ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana, paredzot administratīvo procedūru vienkāršošanu, administratīvo izmaksu un sloga samazinājumu un e-pakalpojumu ieviešanu saimnieciskās darbības veicējiem; 3. Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.-2013.gadam (apstiprinātas 2008.gada 3.jūnija MK sēdē). Pamatnostādņu mērķis ir tiesiskas, efektīvas un kvalitatīvas valsts pārvaldes izveide, kas nodrošina, lai tās sniegtie pakalpojumi atbilstu sabiedrības vajadzībām. Viens no rīcības virzieniem - administratīvo procedūru vienkāršošana, administratīvo izmaksu novērtēšana un administratīvā sloga samazināšana, paredz "izstrādāt ikgadējo Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, vienkāršojot administratīvās procedūras un samazinot administratīvās izmaksas un slogu saimnieciskās darbības veicējiem". 1. Globālās konkurētspējas indekss Globālās konkurētspējas indeksa (turpmāk - GKI) dati ļauj noteikt valsts konkurētspējas priekšrocības un trūkumus atsevišķo konkurētspēju noteicošo faktoru griezumā. GKI ietver specifisku metodoloģiju, kas apvieno mikro- un makro- rādītājus, ar mērķi kvantificēt plašu indikatoru loku, sākot ar institūcijām, infrastruktūru un makroekonomisko vidi un beidzot ar darba tirgus efektivitāti, tirgus lielumu, tehnoloģisko gatavību un inovācijām. Katram no GKI indikatoriem ir atšķirīgs svars kopējā rezultātā, atkarībā no valsts attīstības līmeņa. Jo attīstītāka valsts, jo mazāka nozīme faktoru indikatoriem (institūcijas, infrastruktūra) un lielāka nozīme efektivitātes un inovāciju indikatoriem. Latvijas vietu būtiski ietekmē tādi rādītāji kā darba tirgus, tehnoloģijas un inovācijas. Tādos indikatoros kā uzņēmumu reģistrēšana, muitas procedūras un kopējā nodokļu likme GKI izmanto Doing Business indeksa datus. GKI galvenokārt izmanto nevis konkrētus, likumos un noteikumos balstītus faktus par administratīvo procedūru laiku, izmaksām un soļiem, bet uzņēmumu vadītāju aptauju, kas balstās uz respondentu "izjūtām". Tāpēc īpaši svarīga ir šo datu precizitāte un iegūšanas kvalitāte. Valsts kopējā vieta indeksā ir atkarīga no vidējās svērtās vērtības, aplūkojot visus atsevišķos indikatorus kopā. Valstis papildus tiek vērtētas, atkarībā no to attīstības līmeņa, un dažādiem faktoriem dažādās valstīs ir dažāda ietekme. Līdz ar to efektīvākā GKI rādītāju uzlabošana iespējama, ar radošām metodēm, komunicējot veiktās reformas, veicinot pozitīvu valsts pārvaldes un administratīvo procedūru tēlu uzņēmēju vidē. Faktori, kas lielā mērā stimulē ekonomisko aktivitāti un Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ir uzņēmējdarbības vide, cilvēkresursu kvalitāte, darba tirgus elastība, kvalitatīva transporta un komunikāciju infrastruktūra, finanšu pieejamība. Līdz ar to, konkurētspēju veicinošie struktūrpolitikas pasākumi nepieciešami ne tikai tehnoloģiju attīstībai un inovācijas kapacitātes paaugstināšanai, bet arī finanšu, darba tirgos un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Latvijas konkurētspējas kavēkļi 2010.-2012.gadā
Atbilstoši Latvijas rezultātiem GKI 2011.gadā un 2012.gadā, par vairāk nekā 8% pieaudzis nodokļu likmju kā problēmas novērtējums, kas seko nodokļu likmju celšanai un bāzes paplašināšanai 2010.-2011.gadu budžeta konsolidācijas kontekstā. Vienlaikus par 3% problemātiskāka kļuvusi finanšu pieejamība, ko var skaidrot ar banku konservatīvo kreditēšanas politiku. Trešajā vietā ierindota korupcija. Nedaudz samazinājies birokrātijas un politiskās stabilitātes kā problēmas vērtējums, un būtiski uzlabojies nodokļu administrēšanas novērtējums. Kopumā Latvija GKI gada laikā pakāpās no 70.vietas uz 64.vietu, kas ir atzinīgi vērtējams kāpums, taču jāievēro, ka tas seko ievērojamam kritienam no 45.vietas 2007.gadā uz 70.vietu 2010.gadā. Dažu gadu laikā Latvija būtiski zaudēja savu konkurētspēju, jo bija nepieciešams konsolidēt budžetu, celt nodokļus un atlaist valsts sektora darbiniekus, tādējādi ietekmējot bezdarba līmeni un darbaspēka emigrāciju. Latvijas vietējā patēriņa un piegāžu tirgū vēl vairāk samazinājās konkurence. Starptautisku mērījumu dati un Latvijas uzņēmēju aptaujas rezultāti jāanalizē kopsakarā ar aktuālajām Latvijas tautsaimniecības un uzņēmumu vajadzībām. Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas mērķis ir pievilcīgas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides veidošana, lai stimulētu darba vietu radīšanu, darba ražīguma paaugstināšanu un attīstītu augstas pievienotās vērtības eksportu, ņemot vērā Latvijas ierobežoto cilvēku un finanšu resursu bāzi un specifisko makroekonomisko situāciju. Kaut arī administratīvie šķēršļi ir tikai viens no aspektiem, lai uzlabotu Latvijas konkurētspēju, tas būtiski ietekmē uzņēmējdarbības vides kvalitāti, mazinot birokrātiju, korupcijas risku. 2. Uzņēmēju aptauja par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi 2001.-2011.gadam 2011.gada vasarā pēc EM pasūtījuma sesto reizi tika veikta uzņēmēju aptauja par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un šā gada 25.oktobrī publicēti tās rezultāti. Minētais pētījums veikts kopš 2001.gada katru otro gadu un to rezultātā, sadarbībā ar nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām ir izstrādāti dažādi pasākumi uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai tādās jomās kā uzņēmējdarbības uzsākšana, būvniecības process, nekustamā īpašuma reģistrācija, pārrobežu tirdzniecība, uzņēmējdarbības izbeigšana un citās. 2001.gadā sadarbībā ar Pasaules Bankas Ārvalstu investīciju konsultāciju dienestu tika izstrādāta īpaša salīdzināma metodoloģija minētā pētījuma veikšanai un tika veikta pirmā aptauja par Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Kopumā ar salīdzināmas aptaujas palīdzību ir analizēta situācija desmit gadu laikā, tādējādi sniedzot pamatu problēmu kvalitatīvai analīzei un nepieciešamo reformu identificēšanai. 2011.gadā no 14.jūnija līdz 29.jūlijam uzņēmējdarbības vides izvērtējumu veica pētījumu centrs SKDS izmantojot tiešo (face-to-face) interviju metodi aptaujājot pēc nejaušas (kvotu) izlases principa izvēlētus 728 uzņēmumu vadītājus visā Latvijā. Aptaujātie uzņēmumi ir reprezentatīvi pret visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem (komercsabiedrībām un individuāliem komersantiem) Latvijā. No aptaujas rezultātiem var secināt, ka šogad samazinājies laiks, kas uzņēmējiem jāpavada, pildot dažādas administratīvās procedūras. Latvijas uzņēmēji 2011.gadā birokrātijai vidēji tērē 11% sava laika, kas ir zemākais rādītājs kopš 2001.gada. Aplūkojot minētās aptaujas rezultātus, 2011.gadā uzņēmēji visbiežāk - 78% gadījumu - kā uzņēmējdarbību kavējošu faktoru minēja nodokļu likmes. Augstās likmes īpaši smagi ietekmē ražotājus un ārvalstu investorus. Šogad vairāk par pusi uzņēmēju kā kavēkļus minēja inflāciju (61%), likumu un noteikumu izmaiņu biežumu (59%) un nodokļu deklarēšanu (59%). Pieaugusi tādu problēmu izplatība kā jaunu uzņēmumu reģistrācijas ātrums (+9%); inflācija (+9%); likumu un noteikumu izmaiņu biežums (+7%); infrastruktūras pieejamība (+7%) un darba aizsardzības un drošības prasības (+6%). Samazinājušās problēmas ar finanšu resursu (-10%) un valsts atbalsta pieejamību, valsts iepirkumu procesu un korupcija pašvaldību un valsts sektorā. Uzņēmējdarbības kavēkļu izplatība un intensitāte Latvijā
Vērtējot uzņēmējdarbības vieglumu, aptauja liecina par četru problēmjomu saasināšanos pēdējos četros gados, un tās ir uzņēmējdarbības uzsākšana, nodokļi, darba attiecības, komercstrīdu risināšana. Lai rastu risinājumu, EM 2011.gada septembrī tika organizētas ekspertu diskusijas un apzinātas rekomendācijas nepieciešamajiem pasākumiem uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, atbilstoši uzņēmēju šodienas vajadzībām. Tika piesaistīti eksperti gan no valsts pārvaldes, gan - privātā sektora. Rezultātā tika sagatavots Latvijas uzņēmējdarbības vides vērtējuma un reformu ziņojums: No skaidrām prioritātēm līdz ātrām un efektīvām reformām ar pasākumiem turpmākai rīcībai. Minētie pasākumi iekļauti Plānā 2012.gadam. Norādāms, ka problēmas, kas saistītas ar attiecīgo jomu politiku ir risināma valdības deklarācijas un nozaru ministriju kompetenču ietvaros, Plānā 2012.gadam netiek risināti šādi pasākumi. Latvijas vieta starptautiskos indeksos ir nostabilizējusies un pat cēlusies. Lai panāktu tālāku izaugsmi un mazinātu regresa risku, Latvijā nepieciešams mainīt pieeju administratīvo procedūru uzlabošanā un regulējošās politikas modernizēšanā. Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos ir tieši atkarīgas no izvirzīto pasākumu ieviešanas un piemērošanas kvalitātes, korektas informācijas sagatavošanas, uz kuru balstīts, piemēram, Pasaules Bankas vērtējums, kā arī no citās valstīs veiktajām reformām uzņēmējdarbības jomā. Publiskajai pārvaldei mērķtiecīgi jāstrādā uz noteiktām prioritātēm, atsakoties no liekajām administratīvajām procedūrām, dokumentiem un ieviešot e-risinājumus. 3. Pasaules Bankas pētījums "Doing Business" Pasaules Bankas Doing Business pētījums (www.doingbusinss.org) ir starptautisks, salīdzinošs uzņēmējdarbības vides reitings, kurš ik gadus mēra uzņēmējdarbību regulējošās administratīvās procedūras un to piemērošanu dažādās pasaules valstīs. Doing Business kvantitatīvi mēra un salīdzina valstu regulējošos nosacījumus un procedūras - gan tās, kas veicina uzņēmējdarbības aktivitāti, gan tās, kas to ierobežo. Doing Business pētījums nav tikai kvalitatīvs, aprakstošs uzņēmējdarbības vides novērtējums, bet kvantitatīvs indikatoru kopums, kas mēra uzņēmējdarbības regulējumu 183 dažādās pasaules valstīs. Jāatzīmē, ka Doing Business pētījums kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs indekss noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos, piemēram, vērtējot valstu globālo konkurētspēju. Gadskārtējais uzņēmējdarbības vides reitings un pievienotais tematiskais ziņojums tiek veidots jau septiņus gadus. Doing Business mēra likumdošanu 10 jomās, kas skar visus uzņēmējsabiedrības "dzīves cikla" posmus: uzņēmējdarbības uzsākšanu, būvniecības saskaņošanu, pieslēgumu elektroenerģijai, īpašuma reģistrēšanu, kredītu reģistrus, investoru aizsardzību, nodokļu maksāšanu, importa un eksporta procedūras, līgumsaistību izpildi un uzņēmējdarbības izbeigšanu. Doing Business pētījumā 2012.gadam nav ietverta "darbinieku nodarbināšana", jo tiek mainīta metodoloģija, lai rastu līdzsvaru starp elastīgumu un sociālo drošību, un tā tiks iekļauta vērtējumā nākamajā Doing Business pētījumā 2013.gadam. Reitingā pirmo reizi ir ņemtas vērā elektroenerģijas pieslēguma nodrošināšanas procedūras. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanā Latvijā ir sasniegts ievērojams progress - Pasaules Bankas Doing Business 2012.gada pētījumā Latvijas novērtējums uzlabojies par 10 vietām: Latvija no 31.vietas* (Doing Business 2011.gadam) pakāpusies uz 21.vietu (Doing Business 2012.gadam) starp 183 pasaules valstīm. * Latvija pēc Pasaules Bankas pārrēķinātajiem datiem Doing Business pētījuma 2011.gadam kopējā vērtējumā tiek ierindota 31.vietā, nevis 24.vietā kā Pasaules Bankā tika vērtēts pirms gada. Katru gadu, publicējot jauno Doing Business reitingu, iepriekšējā gada dati tiek pārrēķināti atbilstoši aktuālajai metodoloģijai. Latvijas un ES dalībvalstu
vietas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business
2012.gadā
Uzņēmējiem labvēlīgas vides novērtējumā Latvija atrodas 7.vietā, kas ir par 2 vietām augstāk nekā gadu iepriekš, starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, piekāpjoties Dānijai, Apvienotajai Karalistei, Īrijai, Somijai, Zviedrijai un Vācijai. Salīdzinot situāciju kaimiņvalstīs, Latvija pirmo reizi šajā reitingā apsteigusi Lietuvu un Igauniju. Igaunija ir zaudējusi savas pozīcijas par 6 vietām (no 18.vietas uz 24.vietu), savukārt Lietuva ir ierindota par 2 pozīcijām zemāk nekā gadu iepriekš (no 25.vietas uz 27.vietu). Minētā situācija ir skaidrojama ar to, ka šajās valstīs nav vispār (Igaunija) vai nav pietiekamā kvalitātē (Lietuva) veiktas reformas, kā arī tas noticis tāpēc, ka citas valstis ir veikušas nozīmīgākas uzņēmējdarbības vidi uzlabojošas reformas. Papildus jānorāda, ka Pasaules Banka veic pārrēķinu par Igaunijas izmaksām attiecībā uz būvniecības procedūrām - minētais skaidrojams ar faktu, ka būvniecības izmaksas, Igaunijai pārejot uz eiro režīmu, nav pārrēķinātas no Igauņu kronām uz eiro, bet ir ievietotas tādas pašas summas. Pēc EM veiktajām aplēsēm, minētie precizējumi var celt Igauniju par 1 vietu kopējā reitingā. Vienlaikus jānorāda, ka, lai gan kaimiņvalstis atrodas salīdzinoši zemākās vietās kopējā vērtējumā, tās apsteidz Latviju sekojošās pozīcijās: • Igaunija - uzņēmējdarbības uzsākšanā, būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma reģistrācijā, nodokļu maksāšanā, pārrobežu tirdzniecībā, • Lietuva - būvniecības un elektroenerģijas pieslēguma procesos, īpašuma reģistrācijā, nodokļu maksāšanā un līgumu izpildē. Latvija abas valstis apsteidz maksātnespējas un kredītu reģistra indikatoros. Visas trīs Baltijas valstis ir vērtētas vienlīdzīgi investoru tiesību aizsardzības jomā. Latvijas rādītāju izmaiņas Doing Business pētījumā 2012.gadam pret attiecīgajiem 2011.gada rādītājiem
* Pasaules Bankas pārrēķinātie dati. 2011.gada ietvaros ir atvieglota uzņēmumu saimnieciskā darbība un samazinātas tiem piemērojamās administratīvās procedūras. Vienlaikus jāatzīmē, ka jomās, kurās Latvijas vieta nedaudz pazeminājusies (piemēram, nodokļu maksāšanā, līgumu izpildē), tas noticis tāpēc, ka citas valstis, veicot šajās jomās reformas, ir apsteigušas Latviju. Reformas ir nepārtraukts process, un uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir atkarīga no valsts pārvaldes spējas pielāgoties un sniegt kvalitatīvus, konkurētspējīgus un esošā tirgus prasībām atbilstošus pakalpojumus. Līdz ar to nepieciešams turpināt darbu pie sniegto pakalpojumu pilnveidošanas pat situācijā, ja Latvijai attiecīgajā jomā ir salīdzinoši labs rādītājs. Reformu cikls
Publiskās pārvaldes reformu plānotājiem Doing Business ikgadējie mērījumi ļauj diagnosticēt, kuri administratīvie šķēršļi, birokrātiskās barjeras un regulējošās jomas uzņēmējiem sagādā problēmas un cik lielā mērā problēmas gadu gaitā samazinās vai pieaug. Pamatota izpratne un stabila monitoringa sistēma dialogā ar privāto sektoru palīdz novērtēt ieviesto reformu rezultativitāti un identificēt jaunas reformas, turpinot reformu ciklu. Lai uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju un attiecīgi uzlabotu Latvijas pozīcijas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business (attiecīgajā jomas reitingā panākot Latvijas ierindošanu pirmajās 10 vietās), jāveic sekojoši pasākumi: 1. uzņēmējdarbības uzsākšanā - jānodrošina uzņēmumu elektroniskā reģistrācija UR un vienlaikus reģistrēšana PVN maksātāju reģistrā, jāatceļ maksa ar uzņēmuma reģistrēšanu Komercreģistrā saistīto datu publikācijām Latvijas Vēstnesī; 2. būvniecības procesā - jāievieš jaunais Būvniecības likumprojekts, kas paredz būvatļaujas saņemšanai 6 procedūras un 69 dienas, jāveic grozījumi tā pakārtotajos normatīvajos aktos (MK) un jānodrošina Būvniecības informācijas sistēmas darbība, vienlaikus jāsamazina maksa par būvatļaujas saņemšanu. Šobrīd notiek likumprojekta izskatīšana uz 2.lasījumu Saeimā; 3. nekustamā īpašuma reģistrēšanā - valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā (2%) samazināšanu, kā arī lēmumam par ierakstīšanu zemesgrāmatās nepieciešamo dienu skaitu samazināšanu; 4. investoru aizsardzībā - jāpieņem Komerclikuma, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Gada pārskatu likumā, kas paredz sakārtot lēmuma pieņemšanu uzņēmumā, ja dalībniekiem pastāv interešu konflikts, ārēja auditora pārbaudes pielietošanu pirms biržā kotētās akciju sabiedrības darījums, kas satur interešu konfliktu, stājas spēkā, akcionāriem tiesības prasīt individuālu atbildību no uzņēmuma vadītāja vai valdes locekļa, ja tā darījuma laikā uzņēmumam ir radušies zaudējumi un darījums pēc būtības ir prettiesisks - negodīgs vai kaitē citiem akcionāriem, u.c. Grozījumi iesniegti apstiprināšanai MK 2011.gada nogalē; 5. nodokļu maksāšanā - jāatvieglo ar nodokļu nomaksu saistītās grāmatvedības un uzskaites procedūras, kas attiecīgi ietekmē uzņēmējam nepieciešamo laiku saimnieciskās darbības veikšanai; 6. darba attiecībās - jāveic grozījumi Darba likumā, kas paredz elastdrošības principu stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās, t.sk., ar sociālajiem partneriem saskaņotus grozījumus par darba līgumu uz noteiktu laiku slēgšanas iespējām un piemaksu izmaksu; 7. līgumsaistību izpildē (jeb komercstrīdu risināšanā) - jāpastiprina šķīrējtiesu nozīmība, jāsamazina komercstrīdu izskatīšanai nepieciešamo instanču (tiesu) skaits, jānodrošina paredz tiesnešu rotāciju, palielināt tiesnešu neatkarību un neietekmējamību, tādējādi risinot tiesu noslogotības jautājumu un attiecīgi paātrinot lietu izskatīšanas laiku. Norādāms, ka minēto jautājumu sakārtošana aizņem ne tikai administratīvo procedūru vienkāršošanu, bet arī lēmumu par izmaksu piešķiršanu, plānojot budžeta ietvaru, kā arī viennozīmīgi - ar politiskas plānošanu saistītu lēmumu pieņemšanu katrā no nozares jautājumiem. Plāna 2012.gada ietvaros ir izvirzīti pasākumi, lai risinātu Uzņēmēju aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi identificētās problēmas, kā arī iekļauti pasākumi, lai uzlabotu Latvijas pozīcijas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business, un, ievērojot savstarpējo korelāciju starp starptautiskajiem reitingiem, attiecīgi ietekmētu arī GKI rādītājus. Tāpat Plānā 2012.gadam tiek turpināti pasākumi, kas iekļauti Pānā 2011.gadam. Šo pasākumu ieviešana Latvijā ir svarīga Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas nodrošināšanā un investīcijām labvēlīgas vides veidošanā ne tikai salīdzinoši ar kaimiņvalstīm, bet arī pasaules mērogā. Visu Plānā 2012.gadam izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums tiek koncentrēts uz starptautiski atzītā Doing Business pētījuma metodoloģijas pamata, izmantojot to kā pamatdokumentu uzņēmējdarbības regulējošo administratīvo procedūru identificēšanā, un vienlaikus turpinot veikt Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējumu starptautiskajā līmenī. Jānorāda, ka visu izvirzīto uzlabošanas pasākumu ietekmes vērtējums modelēts uz Doing Business 2012.gada rādītājiem, pieņemot, ka pārējās valstīs reformas netiek veiktas. 3.1. Uzņēmējdarbības uzsākšana
Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Latvija Doing Business 2012.gadam ir atzinīgi vērtēta starp pasaules valstīm, kas veikusi būtiskas reformas uzņēmējdarbības uzsākšanā 2010.-2011.gada ietvaros. 2010.gada 1.maijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredz iespēju dibināt SIA ar pamatkapitālu, kas ir mazāks par 2000 latiem. Rezultāts: saskaņā ar Lursoft datiem no 2010.gada 1.maija līdz 2011.gada 29.novembrim kopumā reģistrētas 15655 SIA ar samazinātu pamatkapitālu jeb 69% no kopējo jaundibināto SIA skaita. Tāpat no 2010.gada 1.jūnija nodrošināta iespēja vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā iesniegt pieteikumu reģistrācijai PVN maksātāju reģistrā, nodrošināta uzņēmumu reģistrācijas apliecību izsniegšana elektroniski, kā arī samazināts dienu skaits reģistrācijai par PVN maksātāju no 15 uz 10 dienām. Savukārt, lai uzņēmums reģistrētu savus darba ņēmējus kā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicējus nav jādodas uz VID, bet izmantojot EDS ir jāiesniedz ziņas par darba ņēmējiem, par darba ņēmēju statusa iegūšanu, zaudēšanu vai statusa maiņu. 2011.gada 23.novembrī notikušajā Uzņēmumu reģistra, Latvijas Komercbanku asociācijas un lielāko komercbanku pārstāvju sanāksmē tika prezentēts AS "SEB banka" jaunais pakalpojums - pagaidu norēķinu konta atvēršana jaundibinātajiem uzņēmumiem, izmantojot e-parakstu. Sākot ar 2011.gada 15.novembri AS "SEB banka" klientiem ar e-paraksta palīdzību iespējams atvērt pagaidu norēķinu kontu, veikt pamatkapitāla iemaksu un saņemt no bankas ar e-parakstu apstiprinātu izziņu par pamatkapitāla iemaksu kontā, ko kopā ar dibināšanas dokumentiem uzreiz var iesniegt Uzņēmumu reģistrā. Izmantojot AS "SEB banka" pakalpojumu, reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā iespējams veikt elektroniski. 2011.gada 23.novembra sanāksmes laikā panākta vienošanās, ka Latvijas Komercbanku asociācija veicinās arī citu banku aktivitāti, nodrošinot iespēju pamatkapitāla iemaksu apliecinošo dokumentu klientam saņemt arī elektroniskā dokumenta formā. Ņemot vērā minēto pasākumu īstenošanas praksi, Doing Business 2012.gadam, ir samazināts uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamo procedūru skaits, apvienojot uzņēmumu dibināšanas procesu UR ar tā reģistrāciju ar PVN apliekamo personu reģistrā VID, tādējādi kopumā Latvijai identificējot 4 nepieciešamās procedūras. Kā arī, ievērojot būtisko progresu jaundibinātu uzņēmumu, kuru pamatkapitāls ir zem 2000 latu, reģistrēšanas dinamikā, Doing Business 2012.gadam ir atzīts, ka uzņēmuma minimālā pamatkapitāla dibināšanas izmaksas ir pielīdzināmas nullei. Kopumā minēto pasākumu korekcijas uzņēmējdarbības uzsākšanā ir ierindojusi Latviju par 1 vietu augstāk, no 52.vietas Doing Business 2011.gadā uz 51.vietu Doing Business 2012.gadam. Neskatoties uz īstenotajām aktivitātēm, Latvija uzņēmējdarbības uzsākšanā Doing Business 2012.gada pētījumā vēl joprojām atrodas zem 50.vietas, kas tieši norāda, ka ir nepieciešams turpināt ieviest reformas uzņēmējdarbības uzsākšanas atvieglošanai un ar uzņēmumu saistīto datu reģistrēšanu UR. Jānorāda, ka Uzņēmēju aptaujā par administratīvo procedūru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi uzņēmumu reģistrēšanas process 2011.gadā kā problēmas izplatība ir identificēts 9% apmērā, kas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā pētījumā pirms diviem gadiem. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Plāna 2012.gadam uzdevums uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā ir ieviest iespēju ne tikai uzņēmumu reģistrēt elektroniski vienas dienas laikā, bet arī atvieglot visas nepieciešamās formalitātes, kas kārtojamas UR. Lai to panāktu, nepieciešams samazināt uzņēmuma reģistrēšanai nepieciešamo: 1) dokumentu skaitu Nepieciešams samazināt dokumentācijas un dublējošās informācijas skaitu, dibinot jaunu uzņēmumu. Uzņēmējiem, lai nodibinātu jaunu uzņēmumu Latvijā, ir jāiesniedz vairāki dokumenti, kas satur līdzīgu informāciju un lielākajā daļā gadījumu fiziski jāapmeklē UR. Piemēram, lai reģistrētu kapitālsabiedrību, Komercreģistrā ir jāiesniedz dibināšanas līgums vai lēmums, sabiedrības statūti, valdības noteiktas formas pieteikums, kvīts par valsts nodevas apmaksu, kvīts par publikāciju, kvīts par pamatkapitāla apmaksu. Nepieciešams atvieglot administratīvo slogu uzņēmējam, kārtojot formalitātes UR un samazināt iesniedzamo dokumentu skaitu. • Samazinot iesniedzamo dokumentu apjomu, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un laiks, kas nepieciešams formalitāšu kārtošanā, tādējādi Latvijas vieta Doing Business minētās jomas rādītājā tiktu paaugstināta par 4 vietām (no 51.vietas uz 43.vietu) un par 1 vietu (no 21.vietas uz 20.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. 2) dienu skaitu Latvija Doing Business 2012.gada pētījumā atrodas 51.vietā pasaulē uzņēmumu reģistrēšanā. Ja no 2004.-2011.gadam Latvijā reģistrēšana nemainīgi prasīja 16 dienas, tad Igaunija uzlabojusi savu rādītāju Doing Business no 72 dienām līdz 7 dienām. Kanādā un Jaunzēlandē jauna uzņēmuma reģistrēšanai nepieciešama tikai viena elektroniska procedūra; Gruzijā, Kirgīzijā un Slovēnijā jauna uzņēmuma reģistrācija notiek divās dienās. Ar 2012.gada 1.maiju jānodrošina uzņēmumu reģistrāciju UR tiešsaistē (elektroniski). Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekta "UR informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana" ietvaros izstrādāta un nodota ekspluatācijai UR informācijas sistēma. Kā arī izstrādāts juridiskais un tehniskais risinājums informācijas nodošanai atkal izmantotājiem. Jaunā kārtība nosaka vienādus noteikumus jebkurai trešajai personai elektroniski saņemt UR vestajos reģistros uzkrāto informāciju. Ar 2012.gada 1.maiju plānots uzsākt uzņēmumu elektronisko reģistrāciju ar Latvijas valsts portāla www.latvija.lv starpniecību, t.s., uzņēmumu reģistrāciju tiešsaistē. • E-pakalpojumu ieviešana, t.sk., e-reģistrācija, valsts nodevu nomaksa tiešsaistē, UR sadarbības ar Latvijas bankām par komersanta apmaksāto pamatkapitālu pārbaudi nodrošināšana, samazinātu nepieciešamo laiku uzņēmējam formalitāšu kārtošanai, t.sk., atceltu 1 uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūru, kas identificēta Doing Business 2012.gadam pētījumā, ieviešana uzņēmumu reģistrēšanā būtiski ietekmētu Latvijas pozīcijas Doing Business novērtējumā - pieņemot, ka atsevišķi tiek uzskaitīts apmeklējums pie notāra, 32 vietām (no 51.vietas uz 19.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Jānodrošina uzņēmumu nekavējoša reģistrēšana klātienē. UR pieņemot pieteikumus, kas tiek sniegti ierakstu izdarīšanai Komercreģistrā, nepieciešams ieviest obligātu sākotnējo pievienojamo dokumentu pārbaudi, identificējot dokumentu esamību, un uzņēmuma reģistrāciju UR uzņēmēja klātienē, ja ir nodrošināta visu iesniedzamo reģistrācijas dokumentu atbilstība normatīvo aktu prasībām. Tā rezultātā tiks nodrošināts, ka netiek pieņemti nepilnīgi nokomplektēti dokumenti, tādējādi saīsinot lēmumu pieņemšanas laiku gadījumos, kad negatīvs lēmums par ierakstu UR tiek pieņemts tāpēc, ka nav iesniegts kāds dokuments (komersantam jāgaida vismaz 3 dienas, lai uzzinātu, ka nav iesniegts kāds dokuments). • Nodrošinot iespēju veikt komersanta reģistrāciju uzreiz pēc dokumentu iesniegšanas uzņēmēja klātbūtnē, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un paātrināts uzņēmumu reģistrācijai nepieciešamais laiks, tādējādi paaugstinot Latvijas vietu Doing Business minētās jomas rādītājā par 32 vietām (no 51.vietas uz 19.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Jāuzlabo PVN maksātāja reģistrēšanas sistēmu. Norādāms, ka uzņēmējdarbības uzsākšanas ātrums būtiski ietekmē uzņēmuma spēju veiksmīgi darboties un attīstīties vietējā tirgū. Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumi Nr.933 "Likuma "Par PVN" normu piemērošanas kārtība" nosaka, ka VID reģistrē PVN maksātājus 10 dienu laikā. Praksē jau šobrīd vidēji uzņēmumu reģistrēšana par PVN maksātājiem notiek ātrāk nekā 10 dienās. Uzņēmēju aptauja rāda, ka reģistrācija PVN maksātāju reģistrā vidēji notiek 7 dienās. Norādāms, ka minētā laika patēriņš būtiski kavē uzņēmēju saimnieciskās darbības attīstīšanu un sadārdzina izmaksas jau uzņēmuma dzīvescikla sākotnējā posmā, tādējādi ietekmējot uzņēmuma brīvos apgrozījuma līdzekļus. 2011.gadā VID tika pieņemti 11364 lēmumi saistībā ar PVN apliekamo personu reģistrāciju, t.sk., 1130 lēmumi par reģistrācijas atteikumu jeb 9,94%, kas nozīmē, ka vidēji vienas darba dienas laikā VID risku analīzes datu bāzēs tiek pārbaudīti ~ 50 uzņēmumi, no kuriem tikai 10% iekrīt riska zonā. Atbilstoši Doing Business 2012.gadam datiem, Latvijā uzņēmumu reģistrēšana aizņem 13 dienas, no kurām 10 dienas aizņem reģistrēšanās kā PVN maksātājam. Latvija GKI atrodas 68.vietā pasaulē, novērtējot dienu skaitu, kas nepieciešams jaunu uzņēmumu dibināšanai. Gruzijā, Kirgīzijā un Slovēnijā jauna uzņēmuma reģistrācija notiek 2 dienās. Reformas PVN maksātāja reģistrācijā ir visbūtiskākais elements, lai uzlabotu Latvijas pozīcijas gan Doing Business, gan GKI. Ir nepieciešams saīsināt uzņēmuma reģistrēšanas laiku ar PVN apliekamo personu maksātāja reģistrā no 10 dienām uz ne ilgāku kā 5 dienas gadījumos, kad komersants neatbilst nevienai no reģistrēšanas riska pazīmēm (kas šobrīd ir 90% gadījumu). • Samazinot nepieciešamo laiku uzņēmuma reģistrēšanai PVN maksātāju reģistrā, tiktu būtiski samazināts laiks uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī Latvijas vieta Doing Business minētās jomas rādītājā tiks paaugstināta par 23 vietām (no 51.vietas uz 38.vietu) un par 1 vietu (no 21.vietas uz 20.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Jānodrošina juridisku personu autentificēšana ar portāla www.latvija.lv starpniecību. Drukātiem medijiem aizvien samazinās ietekme informācijas sniegšanā, jo uzņēmēja ikdiena bieži vien ir ļoti dinamiska un nepieciešama ātra un ērta informācijas iegūšana un darījumu kārtošana. Līdz ar to rodas aizvien lielāka nepieciešamība pēc centrālā informācijas portāla uzņēmējiem, kur varētu atrast un saņemt visu nepieciešamo informāciju par atbilstošo dzīves situāciju vienuviet. Šāda iespēja tiek nodrošināta fiziskām personām ar portāla www.latvija.lv palīdzību. Savukārt, kā uzņēmēju aptauja liecina, ka vairāk nekā puse uzņēmēju neizmanto interneta vietni www.latvija.lv (57%). Nepieciešams orientēt portālu www.latvija.lv arī uz uzņēmēju auditoriju, lai personas autentificējoties (pierādot savu personību internetā, piemēram, ar internetbanku starpniecību) varētu ne tikai atrisināt savas kā privātpersonas jautājumus, bet arī risināt ar uzņēmējdarbību saistītus jautājumus, kā arī rast risinājumu, lai portālam www.latvija.lv būtu sasaiste ar UR, kā rezultātā būtu iespējams apliecināt privātpersonas kā uzņēmēja pārstāvības tiesības. Tāpat nepieciešams nodrošināt, ka uzņēmējs var izmantot iesniegumā norādīto e-pasta adresi kā oficiālo saziņas rīku, ja tas norādīts uzņēmuma reģistrācijas veidlapās vai attiecīgajos dokumentos. • Nodrošinot juridisku personu autentificēšanu ar portāla www.latvija.lv palīdzību, tiks samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un tiks pozitīvi ietekmēts Doing Business uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām nepieciešamais laiks (t.i., samazināts ilgums), kā arī ietekmēts uzņēmēju vispārējais viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai. 3) izmaksas Jānosaka samazinātu nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota elektroniskā (tiešsaistes) reģistrācija, un jāturpina atvieglojumu par pamatkapitāla palielināšanu saistīto ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā piemērošana mikrouzņēmumiem pēc 2012.gada 1.maija. Uzsākot saimniecisko darbību, ir svarīgi, lai uzņēmēja darbībā būtu pēc iespējas lielāks brīvo apgrozāmo līdzekļu daudzums. Līdz 2012.gada 1.maijam uzņēmumiem (mikro) nav jāmaksā valsts nodeva par tādu dibināšanas dokumentu grozījumu reģistrēšanu un tādu ierakstu izdarīšanu, kuri saistīti ar pamatkapitāla palielināšanu, kā arī nav jāmaksā par pamatkapitāla palielināšanas ierakstu izsludināšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Uzņēmēji uzskata, ka veicot uzņēmumu reģistrāciju elektroniski, valsts nodevām jābūt mazākām vai tās jāatceļ. Doing Business 2012.gadam rezultāti liecina, ka Latvijā nodevas sastāda 2,6% no ienākuma uz vienu iedzīvotāju gadā. Salīdzinoši Dānijā un Slovēnijā nav nekādu nodevu par uzņēmumu reģistrēšanu. Nepieciešams noteikt samazinātu nodevu uzņēmumiem, reģistrējoties Komercreģistrā (līdzīgi kā SIA ar samazinātu pamatkapitālu), ja tiek izmantota tiešsaistes reģistrācija, un paredzēt atvieglojumu par pamatkapitālu palielināšanu ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā turpināšanu mikrouzņēmumiem pēc 2012.gada 1.maija. • Nosakot samazinātu nodevu uzņēmumu reģistrācijai, ja tiek izmantota tiešsaistes reģistrācija, un turpinot atvieglojumu mikrouzņēmumiem par pamatkapitāla palielināšanu saistīto ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā piemērošana pēc 2012.gada 1.maija, tiktu veicināta turpmāka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iesaiste uzņēmējdarbībā un vienlaikus tiktu nodrošināta Latvijas nemainīgu rādītāju noturēšana Doing Business reitingā. Nepieciešams noņemt uzņēmumu ģeogrāfisko lietu piekritību UR. Šobrīd uzņēmuma reģistrācijas dokumentus UR var iesniegt jebkurā piekritīgajā UR nodaļā, taču nodaļas nevar mainīt, un dokumenti nākotnē vienmēr jāiesniedz tajā pašā sākotnējā nodaļā, kas padara uzņēmēju sadarbību ar UR neērtu un neelastīgu. Nepieciešams paredzēt, ka dokumentus jaunā komersanta reģistrācijai var iesniegt jebkurā UR nodaļā, neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas un šo praksi iepriekš reģistrētajiem subjektiem informācijas aktualizācijas gadījumā ieviest pakāpeniski, to sasaistot ar attiecīgā laika posma reģistrācijas lietu pilnīgu digitalizāciju, un tādējādi noņemt ģeogrāfisko lietu piekritību UR, lai ar UR uzņēmēji var kārtot formalitātes jebkurā UR nodaļā, neatkarīgi no uzņēmuma juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas. • Noņemot uzņēmumu ģeogrāfisko lietu piekritību UR, tiktu atvieglots uzņēmējdarbības uzsākšanas process un formalitāšu kārtošana UR, līdz ar to pozitīvi tiktu ietekmēts Latvijas rādītājus Doing Business un uzņēmēju vispārējs viedoklis par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai. Jānodrošina uz klientu vērsta apkalpošana uzņēmējdarbības uzsākšanas fāzē. Šobrīd vērojamas problēmas ar uzņēmējdarbības uzsācēju, t.sk., investoru, saistību izpildi, kas izriet no Latvijas likumdošanas, kas skaidrojams ar normatīvo aktu lielo apjomu un necaurskatāmību. Lai jaunais uzņēmējs vai potenciālais investors būtu informēts par savām saistībām un pienākumiem, kas izriet no Latvijas normatīvajiem aktiem, nepieciešams sagatavot īsu informatīvu materiālu par pienākumiem, kas attiecas uz formalitātēm un prasībām, kas kārtojamas saistībā ar uzņēmuma tiesisko statusu (Komercreģistrs) un nodokļu jautājumiem - likmes, atskaites. • Nodrošinot uzņēmēju savlaicīgu informēšanu par attiecīgo saistību izpildi, tiks veicināta uzņēmējdarbības caurskatāmība un paredzamība, kā arī mazināti riski uzņēmēju administratīvo prasību neizpildē. Pēc EM veiktajām aplēsēm, visu minēto pasākumu ieviešana nodrošinātu Latvijas kāpumu uzņēmējdarbības uzsākšanas jomā par 32 vietām (no 51.vietas uz 19.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. 3.2. Būvniecības atļaujas
Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Lai samazinātu dienu skaitu, kas nepieciešams plānošanas un arhitektūras procesam, tehnisko normatīvu un būvprojekta akcepta iegūšanai, kā arī noteiktu minimālo būvatļaujas saņemšanas termiņu, 2011.gada 28.maijā stājās spēkā MK noteikumi Nr.410 "Grozījumi MK 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi"" . Minētie noteikumi Pasaules Bankas pētījuma Doing Business 2012.gadam rādītājos būvniecības procesā identificētās 23 procedūras un 205 dienas paredz samazināt uz 14 procedūrām un 117 dienām. Šie grozījumi pieņemti kā papildus uzņēmējdarbību vienkāršojošs process jaunā Būvniecības likuma kontekstā. Ņemot vērā, ka grozījumi minētajos MK noteikumos stājās spēkā 2011.gada 28.maijā, Un Pasaule Banka ņem vērā veiktās reformas no 2.jūnija līdz 1.jūnijam, nebija iespējams 2011.gadā jau novērtēt pastāvošo praksi jauno normu piemērošanā. Doing Business 2012.gadam būvniecības jomā Latvijai ir atcelta elektrības pieslēguma procedūra (pēc Pasaules Bankas pārrēķinātajiem datiem), kas tika ieskaitīta Doing Business 2011.gada pētījumā. Izmaiņa skaidrojama ar faktu, ka Doing Business pētījums kopš 2011.gada apskata elektrības pieslēguma procedūru atsevišķi. Jānorāda, ka Pasaules Banka Doing Business pētījumā identificē procedūras un to kārtošanai nepieciešamo laiku, izmantojot attiecīgās valsts nozaru ekspertu un uzņēmēju sniegto informāciju. Doing Business 2012.gadam uzrāda, ka Latvijā būvniecības procedūrām nepieciešamas 205 dienas (pēc nozaru ekspertu un uzņēmēju sniegtās informācijas). Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvija būvatļauju saņemšanas jomā Doing Business 2012.gadam atradās viszemākajā - 112.vietā, Lietuva - 47.vietā, bet Igaunija - 89.vietā. Šī ir Latvijas viszemākā vieta Doing Business 2012.gadam no visām procedūrām. Šis rādītājs ne tikai pazemina Latvijas kopējo vietu reitingā, bet īpaši norāda, ka būvniecības process satur pārlieku daudz birokrātiskās procedūras un rada administratīvo slogu uzņēmējiem. Jāatzīmē, ka uzņēmēju aptaujā iegūtie rezultāti būvniecības jomā atšķiras - 2011.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu par 47 dienām samazinājies kopējais būvniecības saskaņošanas procesa ilgums. Dati liecina, ka būvatļaujas galīgai saņemšanai 2007.gadā bija nepieciešamas 144 dienas, 2009.gadā - 128 dienas, bet 2011.gadā - 81 diena. 2011.gada 12.aprīļa MK sēdē (prot. Nr.24 38.§) tika atbalstīts jaunais likumprojekts "Būvniecības likums", kas paredz samazināt Doing Business rādītājos būvniecības saskaņošanas procedūru ilgumu no 23 procedūras un 205 dienām līdz 69 dienām un 6 procedūrām, ierobežojot būvprojektu saskaņošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju skaitu un maksimāli patērējamo laiku. Tāpat paredzēts diferencēt prasības atkarībā no paredzamās būves. 2011.gada 22.novembrī MK ir iesniedzis 11.Saeimā lūgumu turpināt izskatīt likumprojektus, kuru izskatīšana ir iesākta 10.Saeimas laikā, tostarp Būvniecības likumprojektu. Līdz 2012.gada 1.februārim notiek Būvniecības likumprojekta priekšlikumu apkopošana uz 2.lasījumu. Būvniecības likumprojekta spēkā stāšanās ir neatliekams pasākums būvniecības procesa sakārtošanai un Latvijas vērtējuma celšanai arī starptautiski. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Neatliekama ir Būvniecības likuma apstiprināšana Saeimā galīgajā lasījumā. Šobrīd būvatļaujas saņemšanai nepieciešamo procedūru skaits un laiks īpaši norāda, ka būvniecības process satur pārlieku lielas birokrātiskās procedūras un rada administratīvo slogu uzņēmējiem un jebkuram iedzīvotājam. Vienlaikus jāizstrādā ar Būvniecības likumprojekta saistīto MK noteikumu grozījumi. Lai nodrošinātu būvniecības procesa pilnīgu sakārtošanu, nepieciešams nodrošināt Būvniecības likumprojektam pakārtoto normatīvo aktu vienlaicīgu spēkā stāšanos ar Būvniecības likumprojektu, piemēram, izstrādāt grozījumus 01.04.1997. MK noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi", 13.04.2004. MK noteikumos Nr.299 "Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā" un 10.02.2009. MK noteikumos Nr.131 "Noteikumi par valsts nodevu par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās". Vienlaikus būtiski ir atvieglot būvatļaujas saņemšanu vienkāršajām būvēm, līdz ar to jānosaka atšķirīgu būvprojekta dokumentācijas apjomu un saskaņošanas kārtību katrai būvju grupai. • Būvniecības likumprojekta un ar to pakārtoto normatīvo aktu pieņemšana, ierindotu Latviju šajā jomā 2.vietā (t.i., par 110.vietām augstāk) un ceļot kopējo reitingu par 5 vietām (no 21.vietas uz 16.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Tādējādi Latvija būvniecības procesā būtu labākais piemērs pasaulē. Uzdevums Būvniecības likumprojekta apstiprināšanai netiek iekļauts Plānā 2012.gadam, jo tas šobrīd atrodas uz izskatīšanu Saeimā. Ir jāsagatavo būvatļaujas saņemšanas procedūru apraksts EM interneta vietnē dažādām būvēm un ēkām. Šobrīd uzņēmējiem ir apgrūtināts process būvatļaujas saņemšanai, jo interneta vidē nav atrodama vienkopus informācija par nepieciešamajiem soļiem un procedūrām. Nepieciešams sagatavot būvatļaujas saņemšanas procedūru aprakstu EM interneta vietnē dažādām būvēm un ēkām, vienlaikus iekļaujot procedūru ēkai, ko apskata Doing Business pētījums. • Minēto materiālu sagatavošana atvieglos uzņēmēju izpratni par nepieciešamo rīcību būvatļaujas saņemšanai un veicinās procesa caurskatāmību. Jānodrošina Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ietverto e-pakalpojumu ieviešanu ar 2013.gadu (t.i., būvniecības ieceres izskatīšana, būvatļaujas izsniegšana, vienkāršotas rekonstrukcijas vai renovācijas saskaņošana, būves nodošana ekspluatācijā, informācija par nolaistajām būvēm). Kā piemērs ir Nīderlandē ieviestā e-pakalpojuma prakse - kopš 2010.gada 1.oktobra ir izveidota vienas pieturas pieeja ar būvniecības procesu saistīto atļauju saņemšanai no konkrētās pašvaldības, nodrošinot dokumentu iesniegšanu tiešsaistē, piemēram, šādiem dokumentiem: būvniecības atļauja, vides atļauja, piebraucamā ceļa izbūves atļauja, nojaukšanas atļauja u.c. Ir jāturpina darbs pie Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS). TAPIS nodrošinās nacionālā līmeņa teritorijas (reģiona līmeņa) attīstības plānošanas dokumentu - plānošanas reģiona attīstības stratēģiju un attīstības programmu, vietējā līmeņa dokumentu - vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu, kā arī visu līmeņu tematisko plānojumu teksta un grafisko daļu datu uzturēšanu, teritorijas attīstības plānošanas dokumentu uzturēšanu un publicēšanu, elektronisko pakalpojumu "Uzziņa par nekustamā īpašuma atļauto izmantošanu saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu". Sistēmas ieviešanas rezultātā komersanti iegūs risinājumu, kā ar interaktīvas kartes un dažādu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu palīdzību ērti meklēt un saņemt nepieciešamo ģeotelpisko informāciju. Tādējādi tiks uzlabota informācijas pieejamība par teritorijas attīstības iespējām un ierobežojumiem. • TAPIS un BIS projektu īstenošana būtiski atvieglotu uzņēmēju būvniecības saskaņošanu un tā izmaksas, un vienlaikus uzlabotu Latvijas rādītājus Doing Business reitingā, kā arī uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai. 3.3. Nekustamā īpašuma reģistrācija
Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Latvija ir atzīta starp tām 12 pasaules valstīm, kas veikusi būtiskas reformas arī nekustamā īpašuma reģistrācijā. Doing Business 2012.gadam Latvijai ir atcelta procedūra, kas paredzēja paziņojuma par nekustāmā īpašuma nodokli. Minētais skaidrojams ar to, ka, saskaņā ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9.panta trešo daļu un pārejas noteikumu 29. un 30.punktu, ar 2010.gada 1.jūliju izziņa par samaksātu nekustamā īpašuma nodokli zemesgrāmatu nodaļā vairs nav jāiesniedz. Zemesgrāmatu nodaļa par parādu neesamību pārliecinās tiešsaistes datu pārraides režīmā. Tādējādi šobrīd nekustamā īpašuma reģistrēšanā ir identificētas 5 procedūras, kuru formalitāšu kārtošana aizņem 18 dienas. Doing Business 2012.gadam iekļauti Likuma "Par pašvaldībām" grozījumi, kas stājušies spēkā 2010.gada 1.oktobrī, nosaka, ka pašvaldībām pirmpirkuma tiesību izmantošanu turpmāk pamatojama ne tikai ar nepieciešamību šo īpašumu izmantot pašvaldību funkciju īstenošanai, bet arī ar šīs funkcijas īstenošanai attiecīgā nekustamajā īpašumā atbilstošiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Tāpat precizēta vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtība un termiņi, t.sk., nosakot, ka izziņa par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības tiek izsniegta 5 darba dienu laikā. Doing Business pētījumā ir identificētas līdzšinējo 20 darba dienu vietā 5 darba dienas lēmuma par atteikumu izmantot pirmpirkuma tiesības izsniegšanai. Tāpat Doing Business 2012.gadam ņemts vērā, atbilstoši aptaujāto uzņēmumu praksei, ka nostiprinājuma lūguma izskatīšanas laiks līdzšinējo 15 dienu vietā aizņem 10 dienas. Norādāms, ka turpinot samazināt dienu skaitu nekustamā īpašuma reģistrācijā Zemesgrāmatā, Latvija varētu turpināt progresu šajā rādītājā. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Jāpārskata valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmērs. Šobrīd Latvijā vērojama problēma ar personu nekustamā īpašuma reģistrāciju un saistību izpildi, t.i., nodokļu nomaksu. Īpašniekam ne tikai nav motivācijas un bet arī iespēju reģistrēt nekustamā īpašuma tiesības zemesgrāmatā pēc tās patiesās vērtības, jo process ir saistīts ar ievērojamām izmaksām. Valsts noteiktā nodeva 2% apmērā no darījuma summas ir nesamērīgi liela un līdz ar to rosina uzņēmējus uzrādīt mazāku darījuma summu nekā tā ir patiesībā. Turklāt saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, persona var izvēlēties dažādus variantus kā "apiet" nodokļa nomaksu, līdz ar to rada riskus budžeta ienākumu plūsmai. Nepieciešams pārskatīt valsts nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmēru, t.sk., iespēju samazināt valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. • Nenoliedzami, jautājuma par valsts nodevas par īpašuma tiesību apmēra pārskatīšanu izlemšanā ņemama vērā tā fiskālā ietekme uz budžetu. Vienlaikus minētā pasākuma ieviešana veicinātu nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu, uzņēmēju izmaksu samazināšanu un līdz ar to mazinātu riskus nodevas nenomaksā. Ir jāturpina 2011.gadā uzsāktais darbs pie vienas pieturas aģentūras princips nodrošināšanas īpašuma datu reģistrēšanā un īpašumtiesību nostiprināšanā. Jebkurai fiziskai un juridiskai personai, noteiktos gadījumos, lai nekustamo īpašumu ierakstītu zemesgrāmatā jāvēršas vismaz divās institūcijās: Valsts zemes dienestā - lai reģistrētu nekustamā īpašuma objektu, un Zemesgrāmatā - lai nostiprinātu īpašumtiesības uz nekustamā īpašuma objektu. Nepieciešams noteikt, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā datu aktualizācija notiek savstarpēji iegūstot datus, neiesaistot nekustamā īpašuma īpašnieku. • Vienas pieturas aģentūras princips īpašuma datu un īpašumtiesību nostiprināšanā, samazinātu nekustamā īpašuma īpašniekam nepieciešamo laiku un izmaksas formalitāšu kārtošanai un tādējādi uzlabotu Latvijas pozīcijas arī Doing Business reitingā. 3.4. Kredītu reģistrs
Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Latvijas rādītājs Doing Business 2011.gadam kredītu reģistra jomā joprojām ir viens no labākajiem rādītājiem pasaulē - 4.vieta starp 183 pasaules valstu ekonomikām. Latvijā Kredītu reģistrs izveidots saskaņā ar Kredītiestāžu likuma, Krājaizdevu sabiedrību likuma, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma, un Latvijas Bankas Kredītu reģistra noteikumu, Maksas par Kredītu reģistra izmantošanu apmēra un maksāšanas kārtības un Noteikumu elektroniskai informācijas apmaiņai ar Latvijas Banku prasībām. Kredītu reģistru uztur un ziņas no tā sniedz Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvalde. Šajā reģistrā ir informācija par visiem fizisko un juridisku personu kredītiem (hipotēku kredītu, kredītu patēriņa preču iegādei, norēķinu karšu kredītu, finanšu līzingu, kredītu apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, operatīvo līzingu un faktoringu u.c.), sniegtajiem galvojumiem un citām saistībām (pēc kredītsaistību nokārtošanas ziņas par personu un viņa agrākajām saistībām saglabājas). Visas Latvijas Republikā reģistrētās bankas un ārvalstu banku filiāles, to meitas sabiedrības, kas sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrības un apdrošināšanas sabiedrības ir Kredītu reģistra dalībnieki. 2011.gada 5.oktobrī reģistrā ir reģistrēti 98 dalībnieki. Kredītu reģistra dalībnieki ievada ziņas par katru izsniegtu aizdevumu/saistību, kā arī Kredītu reģistrā automātiski reģistrēta parādnieku informācija, kura līdz tam bija reģistrēta Parādnieku reģistrā. Kredītu reģistra informācija ir pieejama tā dalībniekiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Latvijas Bankai un aizņēmējiem (tikai par sevi). Dalībnieki par saviem aizņēmējiem saņem pilnu informāciju, bet par citiem aizņēmējiem - ierobežotu. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Latvijai Doing Business 2012.gadam privāto kredītbiroju segums ir uzrādīts "nulle" vērtībā. Privātā kredītbiroja segums tiek saprasts kā lielākajā privātajā kredītbirojā fizisko un juridisko personu skaits procentuālā izteiksmē no pieaugušo iedzīvotāju kopskaita. Nepieciešams pārskatīt tiesisko regulējumu attiecībā uz informācijas par parādsaistībām apmaiņas tiesiskajam aspektiem un to institucionālo ieviešanas modeli (kredītbiroju). Pēdējos gados vērojama uzņēmumu un iedzīvotāju nodokļu parādu apjoma palielināšanās, iedzīvotāju saistību pieaugums pret komunālo pakalpojumu sniedzējiem, ne-banku kreditētāju aktivitātes un iedzīvotāju parādsaistību pieaugums, līdz ar to rodas nepieciešamība pēc kredītu informācijas apstrādes efektivitātes palielināšanas un informācijas apstrādes izmaksu samazināšanas. 2011.gada 8.novembrī MK apstiprināja informatīvo ziņojumu "Par Latvijas Komercbanku asociācijas iniciatīvu - kredītbiroja izveidi" (prot. Nr.65 44.§, TA-2657), kas uzsver tiesiskā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību kredītinformācijas apmaiņai Latvijā. Kopumā Latvijas Komercbanku asociācijas izstrādātie priekšlikumi kredītinformācijas apmaiņas pilnveidošanai ir vērsti uz kredītspējas/kredītrisku vērtēšanas kvalitātes uzlabošanu, priekšnoteikumu (tiesiskā regulējuma) radīšanu kredītinformācijas apmaiņas nodrošināšanai arī par parādnieku negatīvo informāciju, priekšnoteikumu (tiesiskā regulējuma) radīšanu kredītbiroja izveidei, kas būtu tiesīgs veikt fizisko personu datu apstrādi komerciālos nolūkos. Saskaņā ar minētā ziņojuma MK protokollēmumu EM sadarbībā ar TM, VARAM un Latvijas Komercbanku asociāciju uzdots izstrādāt un līdz 2012.gada 15.jūnijam noteiktā kārtībā iesniegt MK priekšlikumus izmaiņām tiesiskā regulējumā attiecībā uz informācijas par parādsaistībām apmaiņas tiesiskajam aspektiem un to institucionālo ieviešanas modeli (kredītbirojs). • Minētā jautājuma virzība palielinās kredītu informācijas apstrādes efektivitāti un caurskatāmību, kā arī labvēlīgi ietekmēs Latvijas pozīcijas Doing Business rādītājā turpmākajos gados, pēc kredītbiroja izveides. 3.5. Investoru aizsardzība
Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Latvijā darījumu caurspīdīgumu, uzņēmēju atbildību un tiesības, kā arī investoru tiesību aizsardzību regulē Komerclikums, Gada pārskatu likums, Finanšu instrumentu tirgus likums un Civillikuma normas. Kā uzrāda Doing Business metodoloģija, tad Latvijas vieta pēdējos gados būtiski pasliktinās - kopumā ir zaudētas 12 vietas 2 gadu laikā, Latviju Doing Business 2012.gada pētījumā ierindojot 65.vietā, kas skaidrojams ar to, ka Latvijā nav veiktas reformas investoru darbības regulējuma pilnveidošanai, kā arī tāpēc, ka citas valstis ir veikušas nozīmīgākas uzņēmējdarbības vidi uzlabojošas reformas un rezultātā apsteigušas Latviju. Plānā 2011.gadam tika uzdota virkne pasākumu investoru tiesību sakārtošanai Latvijas normatīvajos aktos. Rezultātā FM un TM ir izstrādāti grozījumi Komerclikumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā un Gada pārskatu likumā un iesniegti izskatīšanai MK. Minētie likumprojekti paredz: 1) sakārtot lēmuma pieņemšanu uzņēmumā, ja dalībniekiem pastāv interešu konflikts; 2) ārēja auditora pārbaudes pielietošanu pirms biržā kotētās akciju sabiedrības darījums, kas satur interešu konfliktu, stājas spēkā; 3) akcionāriem tiesības prasīt individuālu atbildību no uzņēmuma vadītāja vai valdes locekļa, ja tā darījuma laikā uzņēmumam ir radušies zaudējumi un darījums pēc būtības ir prettiesisks - negodīgs vai kaitē citiem akcionāriem, u.c. Šobrīd neatliekams pasākums ir minēto likumprojektu tālāka virzība to apstiprināšanai Saeimā. Īstenojot izvirzītos pasākumus ārvalstu investoru aizsardzības jomā ir lēšams, ka jomas kopējais rādītājs 2012.gada pētījumā tiktu uzlabots par 2,97 punktiem jeb būtu 8,67 punkti - darījumu caurskatāmības indeksā līdzšinējo 5 punktu vietā varētu nodrošināt 10 punktus, direktora atbildības indeksā varētu panākt papildus 4 punktus un pieņemt, ka akcionāru tiesību indeksa rādītājs paliek nemainīgs - 8 punkti. • Kopumā minēto pasākumu ieviešana ne tikai pilnveidotu investoru aizsardzības jautājumus, bet arī nodrošinātu Latvijas kāpumu investoru aizsardzības jomā par 61 vietu (no 65.vietas uz 4.vietu) un par 4 vietām (no 21.vietas uz 17.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. 3.6. Nodokļi
Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Nodokļu administrēšanas vienkāršošanā 2010.gada 1.septembrī ir stājies spēkā Mikrouzņēmumu nodokļa likums, kas nosaka iespēju mikrouzņēmumiem pieteikties iegūt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu un tā saimnieciskajai darbībai piemērot 9% likmi, kas ir galīgs maksājums. Šī stimula ieviešana, pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajiem datiem, veicinājusi 18294 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju reģistrēšanu (VID dati uz 2012.gada 1.janvāri). Lai gan likums ir absolūti inovatīvs uzņēmējdarbības veicināšanai, jāatzīmē, ka Mikrouzņēmumu nodokļa ieviešana neatstāj ietekmi uz Latvijas vietu Doing Business pētījumā, jo saskaņā ar pētījuma metodoloģiju tiek vērtētas reformas, kas attiecināmas uz "parastu" uzņēmumu. Latvija Doing Business 2011.gada rādītājos nodokļu administrēšanas jomā ir ierindojusies 67.vietā starp visām pasaules valstīm, kas ir par 11 pozīcijām zemāk nekā 2010.gadā. Jānorāda, ka, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.pantu, sākot ar 2011.gada 1.janvāri nodokļu un informatīvās deklarācijas VID ir jāiesniedz tikai elektroniski, izmantojot EDS, tādējādi samazinot uzņēmumu nodokļu saistību izpildei patērēto laiku. Lai uzlabotu uzņēmēju prasmes PVN taksācijas perioda deklarācijas sniegšanā EDS, VID 2011.gadā nodokļu maksātājiem par EDS izmantošanu tika organizēti 271 apvienotie semināri par dažādiem nodokļu deklarāciju veidiem, tajos piedalījušies 4515 apmeklētāji; pavisam sniegtas 197 575 konsultācijas. VID interneta vietnē ir publicētas izmaiņas EDS lietotāja rokasgrāmatas 2.sējumā par PVN deklarēšanas procesu - instrukcija nodrošina "soli pa solim" aprakstu PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanai EDS. 2011.gada 12.jūlijā VID interneta vietnē publicēts metodiskais materiāls par PVN deklarācijas aizpildīšanu, kurā ietverta atsevišķa sadaļa ar detalizētu darbību aprakstu, kas jāveic, aizpildot PVN deklarāciju EDS. Tāpat VID ir publicēts metodiskais materiāls "Ziņojuma par VSAOI no darba ņēmēju darba ienākumiem, IIN un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība EDS". Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Jānorāda, ka Doing Business metodoloģija nodokļu indikatoru skata taksācijas gada (no 1.janvāra līdz 31.decembrim) ietvaros, piemēram, 2012.gada rādītāji atspoguļo situāciju par periodu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim. Līdz ar to izvirzītie pasākumi 2012.gadam, atspoguļosies tikai Doing Business 2014.gadam. Uzņēmēju aptauja rāda, ka uzņēmēji Latvijā daudz laika tērē nodokļu deklarēšanai un maksāšanai. Visvairāk laika uzņēmēji velta PVN maksāšanai - vidēji 64 stundas gadā, UIN - 39 stundas, IIN - 37 stundas, VSAOI - 36 stundas. Savukārt atbilstoši Doing Business 2012.gadam datiem, grāmatvedības vešana, nodokļu deklarēšana un maksāšana standarta uzņēmumam Latvijā prasa 290 stundas gadā, bet tādam pašam uzņēmumam Igaunijā - 85 stundu gadā, Lietuvā - 175 stundas. Latvija Doing Business 2012.gadam atrodas viszemāk no Baltijas valstīm - 67.vietā, Igaunija - 51.vietā, Lietuva - 62.vietā. GKI Latvija nodokļu ietekmes indikatorā ierindojas 111.vietā, bet kopējā nodokļu sloga (% no peļņas) indikatorā - 66.vietā no 142 aplūkotajām valstīm. Jāvienkāršo PVN deklarācijas aizpildīšana EDS. EDS sistēma paredz visiem uzņēmējiem (PVN maksātājiem) aizpildīt PVN deklarāciju un ar to saistītos pielikumus, kas savstarpēji nav saistīti, līdz ar uzņēmējam nav redzamas deklarāciju kopsummas un katrs dokumenta pielikums atsevišķi manuāli jāpārbauda, kas ir laika un uzmanības ietilpīgs darbs. No 2011.gada 1.janvāra ir noteikts, ka uzņēmējiem deklarācijas jāiesniedz VID elektroniski, izmantojot EDS, kas turpmāk samazinās laiku, kas jāpatērē deklarācijas aizpildīšanai. Doing Business 2012.gadam uzrāda, ka būtisku apgrūtinājumu uzņēmējiem līdz šim sniedz PVN atskaišu aizpildīšana - PVN deklarāciju aizpildīšana aizņem 94 stundas gadā. Salīdzinoši - Igaunijā aizņem tikai 37 stundas gadā. Tomēr, lai EDS strādātu efektīvi, nepieciešams uzlabot PVN deklarāciju aizpildīšanas iespējas EDS, t.i., paredzot, ka PVN deklarācija ar pielikumiem ir viens vesels dokuments, tiktu nodrošināta automātiska lauku aizpildīšana (aizpildot PVN deklarācijas pielikumus, tiek aizpildīta kopējā PVN deklarācija u.tml.), tādējādi vienlaikus novēršot neuzmanības kļūdu konfliktsituācijas starp VID un uzņēmēju. • PVN taksācijas perioda deklarācijas aizpildīšanas EDS uzlabošana samazinātu PVN taksācijas perioda deklarācijas sagatavošanai nepieciešamo laiku par 57 stundām no 94 stundām līdz 37 stundām gadā nodrošinātu Latvijas kāpumu nodokļu administrēšanas jomā par 12 vietām (no 67.vietas uz 55.vietu) un par 4 vietām (no 21.vietas uz 17.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Jāpilnveido EDS, uzlabojot kļūdu moduli. Lai iesniegtu deklarācijas (pārskati) VID, uzņēmumam ir ne tikai jāved normatīvajos aktos noteiktā grāmatvedība, bet arī kvalitatīvi jāaizpilda un jāiesniedz VID attiecīgās deklarācijas (pārskatus). EDS sistēma paredz visiem uzņēmējiem aizpildīt deklarācijas (ik mēnesi, ceturksni u.tml.), kas savstarpēji nav saistītas, līdz ar to dati nav redzami un katrs dokuments atsevišķi manuāli jāpārbauda, kas ir laika un uzņēmēju uzmanības ietilpīgs darbs. Uzņēmēju aptaujas dati norāda, ka strauji - par 9% gadā - pieaudzis EDS problēmu vērtējums. Nepieciešams pilnveidot kļūdu moduli ar skaidru norādi par kļūdas būtību un iespējamiem labojuma variantiem, tādējādi novēršot neuzmanības kļūdu konfliktsituācijas starp VID un uzņēmēju. • Nodrošinot minēto pasākumu īstenošanu, būtiski tiktu samazināts laiks (par ~20h/gadā), kas jāpatērē deklarācijas aizpildīšanai, un būtu iespējams paaugstināt Latvijas pozīciju par 9 vietām (no 67.vietas uz 58.vietu) un par 4 vietām (no 21.vietas uz 20.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Jānosaka atvieglotus nosacījumus attiecībā uz PVN zaudētajiem parādiem, lai vienkāršotu nodokļu maksāšanu uzņēmējiem. PVN likuma 10.1pants paredz iespēju koriģēt budžetā maksājamo PVN, ja nodokļa maksātājs nav saņēmis samaksu par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem un ir veicis PVN likumā noteiktās darbības, lai atgūtu zaudēto parādu. Tāpat minētā likuma 10.1 panta otrā daļa nosaka, ka gadījumos, kad preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir sasniegusi vai pārsniegusi 300 latu, nodokļu maksātājam ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja papildus šā panta pirmās daļas nosacījumiem, ir saņemts tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību. Lai nodrošinātu minētā regulējuma efektīvu darbību, sniedzot būtisku atbalstu uzņēmumiem, kuriem esošajos ekonomiskajos apstākļos ir ierobežotas apgrozāmo līdzekļu iespējas un tie nav saņēmuši samaksu par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, nepieciešams izvērtēt minētā regulējuma līdzšinējo darbību un nepieciešamības gadījumā sagatavot priekšlikumus atvieglotu nosacījumu piemērošanai, vienlaikus izvērtēt iespēju pārskatīt zaudētā parāda vērtības slieksni, pie kura ir nepieciešams tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību. • Minētais pasākums atvieglotu nodokļu grāmatošanu un samaksu uzņēmumiem, tādējādi varētu saglabāt Doing Business nodokļa rādītājos Latvijai esošo pozīciju (67.vietu jomā un kopējā vērtējumā 21.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem, kā arī ietekmētu uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai. Jāvienkāršo kārtība, kādā tiek deklarēts nodoklis par kapitāla pieaugumu. Lai vienkāršotu minētās normas un atbrīvotu uzņēmējus no administratīvā sloga, nepieciešams atļaut nodokļu deklarāciju sagatavot reizi gadā, attiecīgi vienkāršojot IIN nomaksas procesu. Saskaņā ar IIN likumu, maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, deklarāciju par ienākumu no kapitāla VID iesniedz atkarībā no aktīvu atsavināšanas ienākuma vai nu reizi mēnesī, ceturksnī vai gadā. Nepieciešams izstrādāt grozījumus IIN likumā un saistošajos normatīvajos aktos, kas paredz vienkāršot procedūru, kādā tiek deklarēts un maksāts nodoklis par kapitāla pieaugumu, atļaujot nodokļu deklarācijas iesniegt reizi gadā, nevis uzliekot pienākumu reizi mēnesī vai ceturksnī, tādējādi nodrošinot investīcijām Latvijā labvēlīgākus nosacījumus, ja investīcijas tiek ieguldītas kapitāla aktīvos. Vienkāršojot administratīvo procedūru - kapitāla pieauguma deklarēšanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanu paredzot vienu reizi gadā, tiks radīts stimuls fiziskajām personām veikt ieguldījumus Latvijā, piemēram, iegādājoties uzņēmumu kapitāla daļas. • Minētais pasākums varētu saglabāt Doing Business nodokļa rādītājos Latvijai esošo pozīciju (67.vietu jomā un kopējā vērtējumā 21.vietu) Doing Business 2012.gada rādītājos, kā arī ietekmētu uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai. Kopumā visi minētie pasākumi, nodrošinātu grāmatvedības kārtošanai nepieciešamā laika samazinājumu un nodrošinātu Latvijas kāpumu nodokļu administrēšanas jomā par 18 vietām (no 67.vietas uz 49.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Tāpat minēto pasākumu īstenošana pozitīvi ietekmētu uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai. Vienlaikus turpinot darbu pie mazo uzņēmumu darbību regulējošo normatīvo aktu sakārtošanas, ir jāturpina vienkāršot uz mazajiem uzņēmumiem attiecināmo nodokļu administrēšanu. FM 2011.gada 9.novembrī nevalstiskajām organizācijām un EM prezentēja koncepciju "Par mazo uzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu konsolidāciju un vienkāršošanu". Koncepcijas ieviešanas rezultātā vienlaikus plānots vieglāk konstatēt nodokļa nemaksāšanas gadījumus un veicināt nodokļu samaksu valsts budžetā, kā arī atvieglot nodokļu nomaksu godprātīgajiem uzņēmējiem. Tā kā minētā koncepcija tiek izstrādāta Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam ietvaros, tā netiek iekļauta Plāna 2012.gadam uzdevumos. Tāpat, lai vienkāršotu nodokļu maksāšanu uzņēmējiem, 2012.gadā FM plānots turpināt darbu pie sekojošām aktivitātēm: 1. plānots izvērtēt iespēju padarīt IIN režīmu investīcijām pievilcīgāku. Šobrīd Latvijai konkurētspējas nodrošināšanai ir īpaši būtiski piesaistīt ārvalstu kapitālu. Būtiski ir nodrošināt investoriem - fiziskajām personām (rezidentiem un nerezidentiem) prognozējamu normatīvo regulējumu nodokļu jomā. Papildus nepieciešams izvērtēt iespēju noteikt investoriem - fiziskajām personām (rezidentiem un nerezidentiem) pievilcīgu IIN režīmu, nosakot iespēju izvēlēties maksāt IIN pamatojoties uz nodokļu maksātāja taksācijas periodā faktiski veiktajiem uzturēšanās izdevumiem, ar nosacījumu, ka tie nav zemāki par noteikto minimālo līmeni. Minētais pasākums, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu, paredz izvērtēt iespēju Latvijā, nepārkāpjot ES noteiktos nosacījumus, radīt vēl pievilcīgāku IIN režīmu atsevišķām fizisko personu kategorijām, lai ar šo režīmu piesaistītu personas, kas vēlās kļūt par Latvijas nodokļu maksātājiem; 2. plānots izvērtēt iespējas nemateriālo vērtību norakstīšanai nodokļu vajadzībām. Atbilstoši UIN likuma 13.panta ceturtajam punktam, nemateriālo ieguldījumu izveidošanas izmaksas par koncesijām, patentiem, licencēm un preču zīmēm noraksta sistemātiski, pēc lineārās (vienmērīgās) metodes. Pārējo nemateriālo ieguldījumu nolietojums nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nav norakstāms. Nepieciešams izvērtēt līdz šim Latvijā noteikto nemateriālo vērtību ("good will") darījumus un iespējas nemateriālo vērtību norakstīt nodokļu vajadzībām. Minētais pasākums radītu priekšnoteikumus nākotnē veikt grozījumus likumā "Par UIN", lai radītu vēl konkurētspējīgāku Latvijas UIN režīmu, kas ir viens no aspektiem, ko uzņēmēji vērtē pirms investīciju veikšanas. Šis aspekts interesē uzņēmējus, jo liela daļa Eiropas Savienības valstis, kurām nav liels risks par "good will" vērtības atbilstību patiesi vērtībai, to UIN mērķiem atzīsts saimnieciskās darbības izdevumos ilgstošā laika periodā. FM ir uzsākts darbs pie minēto jautājumu izvērtējuma un iespējamo risinājumu izstrādes. 3.7. Pārrobežu tirdzniecība (muita)
Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Pārrobežu tirdzniecības jomā Doing Business 2011.gadam Latvija nemainīgi saglabā 15.vietu. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Svarīgi ir turpināt projekta "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma"(SKLOIS) īstenošanu. Plānotā projekta ietvaros paredzēta sekojošu e-pakalpojumu ieviešana: 1) standartizētas informācijas un dokumentu iesniegšana un nodošana starptautisko kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem, izmantojot lietotāju saskarni; 2) standartizētas informācijas un dokumentu iesniegšana un nodošana starptautisko kravu pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem, izmantojot sistēmu līmeņa saskarni; 3) informācija par kravas statusiem, statistikas atskaites. SKLOIS piemērošanas būtiskākie ieguvumi būtu "vienas pieturas aģentūras" principa ieviešana arī kravu pārvadājumu jomā, kas atvieglos dokumentu iesniegšanu un novērsīs informācijas dublēšanu. Tāpat tiktu samazināts starptautisko kravu noformēšanai nepieciešamais laiks, jo informāciju būtu iespējams iesniegt elektroniski. Nepieciešams nodrošināt plānotā projekta "SKLOIS" īstenošanu un tajā ietverto e-pakalpojumu ieviešanu. • Ieviešot minēto pasākumu, tas nodrošinātu lētākas (par 25%) un ātrākas (par 50%) muitas procedūras uzņēmējiem, tādējādi nodrošinot šo procedūru viegluma koeficienta samazinājumu par 70%, kā arī varētu attiecīgi nodrošināt Latvijas kāpumu pārrobežu tirdzniecības jomā par 11 vietām (no 15.vietas uz 4.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. 3.8. Līgumu izpilde
Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Pēc Doing Business 2012.gada datiem Latvijā 2012.gadā līgumsaistību izpilde aizņem 369 dienas un 27 procedūras. Lietuvā - 275 dienas un 30 procedūras, Igaunijā - 425 dienas un 35 procedūras. Doing Business 2012.gadam līgumu izpildes jomā Latvija ir zaudējusi savu rādītāju par 3 vietām, noslīdot no 14.vietas uz 17.vietu. Minētās jomas rādītājā ir pieaudzis līgumu izpildei nepieciešamo dienu skaits - 2012.gada rādītājos par 60 dienām vairāk nekā 2011.gada rādītājos. Latvijā līgumu izpildes jomu regulē Civilprocesa likums, Administratīvā procesa likums, Administratīvā procesa pārkāpumu kodekss, Maksātnespējas likums, Komerclikums un citi normatīvie akti. Šobrīd TM intensīvi veic darbu pie politikas plānošanas dokumenta "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009. - 2015.gadam" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.685) īstenošanas. Ir atzīts, ka tiesai neraksturīgas funkcijas veido papildu noslodzi un ierobežo tiesu resursu izmantošanu tiesas spriešanas funkcijas realizācijai. Atbrīvojot tiesas no tādu lietu skatīšanas, kurās nav strīda, un no tiesām neraksturīgiem pienākumiem, saīsinātos lietu izskatīšanas termiņi un palielinātos tiesu efektivitāte. Līdz ar to tiesas varētu pievērsties tās galvenajai funkcijai - strīda izšķiršanai. Tādējādi ir izstrādāti grozījumi virknē normatīvo aktu, kas paredz atsevišķu tiesu funkciju deleģēšanu zvērinātiem notāriem. Tā, piemēram, ar 2011.gada 21.jūlija likumu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" zemesgrāmatu nodaļas iekļautas rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, papildus līdzšinējai funkcijai nododot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetencē vairāku ārpus tiesas sēdes skatāmo lietu kategoriju izskatīšanu - turpmāk atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 30.panta 1.1daļai zemesgrāmatu nodaļa pārzina ne tikai zemesgrāmatas, bet arī izskata pieteikumus par: 1) saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu; 2) saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā; 3) izsoles aktu apstiprināšanu (šo pieteikumu izskatīšana zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem tiks nodota pēc attiecīgo grozījumu veikšanas Civilprocesa likumā). Vienlaikus, lai paātrinātu un uzlabotu tiesas procesu gaitu ir izstrādi grozījumi Civilprocesa likumā. Piemēram, ieviešot jaunu regulējumu maza apmēra prasībām par naudas vai uzturlīdzekļu piedziņu, kas ievērojami paātrinās izskatīšanas termiņus būtiskai daļai no visām tiesas lietvedībā esošajām lietām. Tāpat grozījumi paplašina rakstveida procesa izmantošanu civillietu izskatīšanā (ar grozījumiem Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2011.gada 30.septembrī noteikts, ka pieteikumus par procesuālo termiņu pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu izlemj rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, kā arī jautājumus par pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu izlemj rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi) un atvieglo tiesas saziņu ar lietas dalībniekiem, veicot darbu pie civillietu sagatavošanas iztiesāšanai (ar minētajiem Civilprocesa likuma grozījumiem noteikts, ka tiesas dokumentus piegādā elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks paziņojis tiesai, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu). Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Jāpārskata šķīrējtiesu regulējumu. Pastāvošā situācija neveicina alternatīvo strīdu risināšanas metožu attīstību Latvijā, kas, rada negatīvu ietekmi uz komersantu iespējām panākt efektīvu līgumsaistību izpildi. Latvijā ir reģistrētas 200 šķīrējtiesas. Salīdzinoši ar citām pasaules valstīm lielais šķīrējtiesu skaits skaidrojams ar spēkā esošo šķīrējtiesu regulējumu, saskaņā ar kuru vienīgais izvirzītais kritērijs šķīrējtiesas dibinātājam ir juridiska persona (Civilprocesa likuma 486.panta trešā daļa). Pastāv virkne nepilnību, t.sk., attiecībā uz šķīrējtiesu darbību, šķīrējtiesnešu iecelšanu, šķīrējtiesu procesa un spriedumu kvalitātes uzraudzību, kā arī šķīrējtiesas spriedumu izpildi. Nereti strīdu izšķiršana Latvijas šķīrējtiesās nenoved pie ātra un efektīva risinājuma, rosinot uzņēmējus izvēlēties citu valstu, piemēram, Zviedrijas, šķīrējtiesu. Nepieciešams izstrādāt risinājumus par iespējamiem tiesiskā regulējuma modeļiem attiecībā uz šķīrējtiesu dibināšanas nosacījumiem un šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasībām, lai mazinātu šķīrējtiesu skaitu un palielinātu sabiedrības uzticību šķīrējtiesu lēmumiem. • Minētais pasākums nākotnē pozitīvi ietekmēs Doing Business rādītāju līgumsaistību izpildē un GKI indeksa rādītājus "tiesību sistēmas efektivitāte strīdu risināšanā", "tiesību sistēmas efektivitāte tiesību normu apstrīdēšanā", "mazākuma akcionāru interešu aizsardzība" un "ārvalstu investīciju aizsardzība". Jāsamazina lietu izskatīšanas noslodze. Latvijas tiesas ir noslogotas, kas rada lietu uzkrājumu un ilgus lietu izskatīšanas termiņus. Īpaši ilgi tiek izskatītas administratīvās lietas Rīgā. Ilgais laiks, kas uzņēmējiem jāgaida līdz tiesas spriedumam un strīda risinājumiem ietekmē biznesa attīstību un grauj Latvijas kā biznesam draudzīgas jurisdikcijas reputāciju. GKI mēra dažādus tiesu varas un tiesību aizsardzības parametrus kā daļu no valsts institūciju efektivitātes, piemēram, tiesu varas neatkarību (67.vieta), tiesību sistēmas efektivitāti strīdu risināšanā (104.vieta), tiesību sistēmas efektivitāti tiesību normu apstrīdēšanā (99.vieta), mazākuma akcionāru interešu aizsardzību (85.vieta) un ārvalstu investīciju aizsardzību (47.vieta). Nepieciešams izstrādāt un iesniegt Tieslietu padomei apstiprināšanai priekšlikumus par lietas slodzes rādītāju noteikšanas un lietu specializācijas kārtību, kā arī par tiesnešu profesionālo zināšanu pārbaudes saturu un kārtību, un nepieciešamo dokumentu paraugiem. • Minēto pasākumu ieviešana samazinātu komercstrīdu risināšanai nepieciešamo dienu skaitu par 20% un Latvija varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business turpmākajos gados, kā arī pozitīvi tiktu uzlaboti iepriekš uzskaitītie GKI rādītāji. Jāsamazina komercstrīdu izskatīšanai nepieciešamo instanču (tiesu) skaits. Ilgais laiks, kas uzņēmējiem jāgaida līdz tiesas spriedumam un strīda risinājumiem ietekmē biznesa attīstību un grauj Latvijas kā biznesam draudzīgas jurisdikcijas reputāciju. Uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultāti liecina, ka 15% no visiem Latvijas uzņēmējiem tiesu vara sagādā problēmas. Nepieciešams izstrādāt priekšlikumus (Tieslietu padomei), paredzot, ka visu komercstrīdu risināšanai pirmā instance ir rajona (pilsētas) tiesa. • Minētā pasākuma ieviešana samazinātu komercstrīdu risināšanai nepieciešamo dienu skaitu par 20% un Latvija varētu būtiski uzlabot savas pozīcijas Doing Business turpmākajos gados, kā arī pozitīvi tiktu uzlaboti iepriekš uzskaitītie GKI rādītāji. Ir jāturpina 2011.gadā uzsāktie darbi, tiesu sistēmā paredzot nodrošināt e-pakalpojumu izmantošanu un informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas, kā arī citus pakalpojumus, kas sekmē tiesu pieejamību. Tiesu administrācija īsteno Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālo projektu "Tiesu modernizācija Latvijā", kura ietvaros paredzēts izveidot Datu izplatīšanas sistēmu, kas nodrošinās fiziskām, juridiskām personām un valsts iestādēm elektronisku piekļuvi tiesu nolēmumiem, atkarībā no autorizācijas pakāpes piekļūt neanonimizētiem tiesu nolēmumiem un portālā esošajiem visiem anonimizētiem nolēmumiem, dokumentu elektronisku iesniegšanu tiesā. Tāpat turpinot īstenot projekta "Tiesu modernizācija Latvijā", nepieciešams veikt tiesvedības procedūru pašizmaksu vērtējumu un izvērtēt tiesvedības procedūru efektivizāciju. • Minēto pasākumu ieviešana samazinās Doing Business komercstrīdu risināšanai nepieciešamo laiku par 69 dienām, un attiecīgi varētu nodrošināt Latvijas kāpumu līgumsaistību izpildes jomā par 3 vietām (no 17.vietas uz 14.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. Tāpat minētie pasākumi ietekmēs uzņēmēju vispārējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai. Kopumā minēto pasākumu īstenošana ļautu gan samazināt nepieciešamo laiku (vismaz par 20%) un izmaksas (vismaz par 10%) komercstrīdu risināšanai, gan nodrošināt Latvijas kāpumu līgumsaistību izpildes jomā par 12 vietām (no 17.vietas uz 4.vietu) un par 2 vietām (no 21.vietas uz 19.vietu) kopējā novērtējumā Doing Business 2012.gada rādītājos pie citiem nemainīgiem rādītājiem. 3.9. Uzņēmējdarbības izbeigšana
Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Latvija ir iekļauta starp tām 29 pasaules valstīm, kas, izmantojot ekonomiskās krīzes izaicinājumus, ir spējušas kardināli uzlabot/ reorganizēt maksātnespējas jautājumus. 2010.gada 1.novembrī stājies spēkā jauns Maksātnespējas likums, kas kopumā paredz samazināt tā ilgumu un izmaksas, kā arī paredz uzņēmumu reorganizācijas iespēju. Kopumā aplēšot maksātnespējas ilgumu, paredzams, ka tas samazinās no Doing Business 2012.gadam uzrādītajiem 3 gadiem līdz aptuveni 1 gadam un 1 mēnesim. Tāpat plānots, ka procesa izmaksas sastāda uz pusi mazāku summu - aptuveni 7% līdzšinējo 13 % vietā. Kā arī plānojams, ka apmierināto prasību koeficients varētu pieaugt līdz 70%. Maksātnespējas likuma rezultāti vēl tiek vērtēti praksē un atstās ietekmi uz 2013.gada Doing Business reitingu, vienlaikus Latvijai Doing Business 2012.gadam ir ievērojami pieaudzis apmierināto prasību koeficients. Paredzot uzņēmumu reorganizācijas iespēju un ieviešot jaunu Maksātnespējas likumu, Latvijas pozīcija Doing Business 2012.gada uzņēmējdarbības izbeigšanas jomā paaugstināta par 54 vietām (no 86.vietas uz 32.vietu). Vienlaikus prognozējams rādītāja uzlabojums, jo Maksātnespējas likuma rezultāti tiek vēl vērtēti praksē. Papildus TM apzina problēmjautājumus un izvērtē Maksātnespējas likuma pilnveidošanas iespējas, lai padarītu to vēl efektīvāku un novērstu iespējas to ļaunprātīgi izmantot. Šobrīd ir apzināta nepieciešamība īpaši izvērtēt iespēju stingrāk un noteiktāk reglamentēt, ka strīdus par tiesībām izšķir prasības kārtībā, nevis tos izvērtē maksātnespējas procesa lietas ietvaros. Tāpat ir izvērtējama iespēja papildus Maksātnespējas likumā paredzētajam likviditātes jeb maksāšanas testam subjekta maksātnespējas noteikšanai atsevišķos gadījumos (piemēram, pēc parādnieka lūguma) paredzēt arī bilances testa izmantošanu. 3.10. Darbinieku nodarbināšana
Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Doing Business pētījumā 2012.gadam nav ietverta "darbinieku nodarbināšana", jo tiek mainīta metodoloģija, lai rastu līdzsvaru starp elastīgumu un sociālo drošību. Šīs jomas rādītāji tiks iekļauti nākamajā Doing Business 2013.gadam pētījumā. Darbinieku nodarbināšanas metodoloģijā izmaiņas veiktas attiecībā uz pieņēmumu par darbinieku, šobrīd tas noteikts kā 19 gadus jauns vīrietis (iepriekš - 40 gadus vecs vīrietis ar 20 gadu darba stāžu) - minētais apsvērums ir noteikts ņemot vērā pasaulē esošo bezdarba problēmu tieši jauniešu (vidusskolu beidzēju) vidū. Tāpat veiktas izmaiņas attiecībā uz uzņēmuma lielumu - šobrīd metodoloģija apskata uzņēmumu, kas nodarbina 60 darbiniekus (iepriekš - 201). Attiecībā uz darba laika elastīgumu tiek vērtēts vai maksimālais darba dienu skaits standarta gadījumā (normālais darba laiks bez virsstundām) nedēļā var būt 5,5 dienas vai pat 6 dienas (ja atbilde ir nē - tiek piemērota 0, ja jā - 1 (iepriekš - 5,5 dienas)), kā arī tiek vērtēts, vai ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma garums darbiniekam vidēji ir no 15 līdz 26 darba dienām (2012.gada metodoloģijā pozitīvu vērtējumu jeb 0 iegūst intervāls no 15 dienām līdz 21 dienai, 0,5 - ja 22 līdz 26 dienas, 1 ja mazāk par 15 un vairāk par 26 dienām). Darbinieku atlaišanas izmaksās tiek skatīts atlaišanas pabalsta apmērs (optimāls ietvars tiek noteikts kā pabalsts, kas ir mazāks par 8 nedēļām un darbinieks var gūt labumu no bezdarbnieka statusa), atlaišanas izmaksas netiek skatītas kolektīvās atlaišanas gadījumā un kā papildus prēmijas/pabalsti par darbinieka darba stāžu (iepriekš tika apskatītas izmaksas par darbinieku, kam ir 20 gadu darba stāžs). Latvijas darba tiesiskās attiecības regulējošos normatīvajos aktos noteiktās administratīvās prasības Doing Business 2010. gadā ierindoja Latviju 128.vietā pasaulē, kas ir par 3 vietām zemāk nekā 2009.gadā. Pēc EM aprēķiniem, atjaunotā metodoloģija būtiskas izmaiņas novērtējumā nesniegs. 2011.gadā veikti grozījumi Darba likumā, lai nodrošinātu elastdrošības principa stiprināšanu darba tiesiskajās attiecībās un atvieglotu uzņēmēju saimniecisko darbību un tiem uzlikto administratīvo slogu. Ir izslēgta šā likuma 104.panta otrā daļa, kas noteica, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā darba devējs ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš paziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai par atlaižamo darbinieku skaitu un profesiju. Likumprojekts stājās spēkā 2011.gada 16.jūnijā. Tādējādi plānots, ka tiks uzlabots atlaišanas no darba indekss Doing Business 2013.gadam. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Lai uzlabotu Latvijas pozīcijas Doing Business reitingā šajā jomā, nepieciešams īstenot sekojošas aktivitātes. Jānodrošina elastdrošības principu stiprināšana darba tiesiskajās attiecībās - tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai, labvēlīgas investīciju vides attīstīšanai un turpmākai nodarbinātības veicināšanai Plāns 2011.gadam paredzēja izvērtēt normatīvo regulējumu un izstrādāt priekšlikumus elastdrošības principu stiprināšanai, līdzsvarojot darba devēju un darbinieku intereses LM notiek darbs pie priekšlikumu apkopošanas un izvērtēšanas. Lai paātrinātu ar sociāliem partneriem saskaņoto priekšlikumu ieviešanu praksē, tiks izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Darba likumā", neizstrādājot informatīvo ziņojumu. Līdz ar to pasākums tiek turpināts Plāna 2012.gadam ietvaros un attiecīgi precizēts - paredz izstrādāt grozījumus Darba likumā elastdrošības principu stiprināšanai darba tiesiskajās attiecībās, vienlaikus paredzot iekļaut ar sociālajiem partneriem saskaņotus grozījumus par darba līgumu uz noteiktu laiku slēgšanas iespējām un piemaksu izmaksu. Viens no Doing Business rādītājiem, kas tiek vērtēts, ir iespējas noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku. Saskaņā ar Darba likuma 45.panta pirmo daļu, uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par 3 gadiem (ieskaitot termiņa pagarinājumus). Izņēmums attiecībā uz šī termiņa ievērošanu ir gadījumā, ja tiek aizvietots promesošs vai no darba atstādināts darbinieks, vai aizvietots tāds darbinieks, kura pastāvīgā darba vieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts darbā jauns darbinieks, kā arī, ja citā likumā ir noteikts cits darba līguma termiņš. Daudzās valstīs, piemēram, Dānijā, Īrijā, Anglijā un Ukrainā, nav nekādu ierobežojumu terminētajiem līgumiem, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Krievijā un Baltkrievijā maksimālais termiņš 60 mēneši (5 gadi), Nīderlandē un Latvijā - 36 mēneši (3 gadi), Polijā, Zviedrijā un Čehijā - 24 mēneši (2 gadi). Darba tirgus efektivitāte un elastīgums ir izšķiroši faktori, lai panāktu, ka darbinieki tiek izmantoti maksimāli atbilstoši savām iemaņām, un tiek radīti pietiekami stimuli, lai darbinieki censtos sasniegt visaugstāko darba ražīgumu. Piemēram, Igaunijā piemaksa par virsstundu darbu ir noteikta 50% apmērā. Darba likuma 67.pants (piemaksa par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā) paredz, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, - ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu, bet darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā. • Minētā pasākuma ieviešanas rezultātā iespējams izlīdzināt darbaspēka izmaksas Latvijā, salīdzinoši ar kaimiņvalstīm, kā arī uzlabot Latvijas rādītāju Doing Business indeksā 2012.gadam pie citiem nemainīgiem rādītājiem. 3.11. Elektroenerģijas pieslēgums
Īstenotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Doing Business ietver visu nepieciešamās uzņēmuma procedūras, lai iegūtu pastāvīgu elektrības pieslēgumu un tās piegādi standartizētai noliktavai. Šīs procedūras ietver pieteikumu un līgumus ar elektrouzņēmumiem, visas nepieciešamās atļaujas no citām aģentūrām, ārējā un gala pieslēguma nodrošināšanu. Doing Business elektrības pieslēguma nodrošināšanā vērtē procedūru skaitu, ilgumu un izmaksas. Latvija Doing Business 2012.gadam elektroenerģijas pieslēguma rādītājā ierindota 84.vietā, kas provizoriski ir par 31.vietu augstāk nekā 2011.gadā. Minētais kāpums realizēts, pateicoties tam, ka 2010.gada 1.novembrī stājās spēkā MK noteikumi Nr.1024 "Elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtība", kas nosaka vienkāršotu tehniskā projekta izstrādi elektrotīkla ierīkošanai vai rekonstrukcijai un attiecīgi paredz mazāk dienu skaitu praksē nekā saistošajos normatīvajos aktos noteikts. Arī šis pasākums ir ļāvis Latviju ierindot starp tām 12 pasaules valstīm, kas veikusi būtiskas reformas (vairāk nekā 3 jomās) uzņēmējdarbības vides sakārtošanā 2010.-2011.gada ietvaros. Doing Business 2012.gadam identificēts, ka elektroenerģijas pieslēguma projekta izstrādei un saskaņošanai nepieciešamais laiks aizņem 60 dienas (2011.gada datos tika uzrādītas 105 dienas). Līdzīga situācija ir elektrotīkla izbūvē - Doing Business 2012.gadam uzrādītas 30 dienas (2011.gadā - 60). Minētais skaidrojams ar Pasaules Bankas apzināto uzņēmēju un nozares ekspertu praksi minēto procedūru kārtošanā un to laika ietilpībā. Doing Business pētījumā 2011.gadam tika uzrādīts, ka rakšanas atļaujas saņemšana VAS "Latvijas Valsts" ceļi ir uzskaitāma kā atsevišķa procedūra uzņēmējam, kuram ir nepieciešams enerģijas pieslēgums, kas novērtējumā iekļauta kā viena papildus procedūra un aizņem 5 dienas. Doing Business pētījumā 2012.gadam precizēts, ka rakšanas atļauju iegūst būvniecības uzņēmums, kurš ir uzvarējis konkursā uz elektrotīkla izbūves darbiem, nevis pasūtītājs, līdz ar to minētā procedūra nav attiecināma uz procesu. Plānotās aktivitātes reitinga uzlabošanai Jāveic monitorings par tehnisko noteikumu izstrādes saīsinātā termiņa ievērošanu vienkāršota tehniska projekta gadījumā. Plāna 2011.gadam 9.1.pasākums noteica elektroenerģijas sistēmas pieslēguma tehnisko noteikumu izstrādes termiņu vienkāršota tehniska projekta gadījumā samazināt no 30 dienām uz 10 dienām (ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2012.gada 22.februāra lēmumu apstiprināto noteikumu Nr.1/5 "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem" 7.punkts). Saskaņā ar Sadales tīkla un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, pašlaik praksē vidējais dienu noteikumu izstrādes dienu skaits visiem gadījumiem - gan tiem, kam jāizstrādā vienkāršots projekts, gan pilna projekta izstrādes gadījumā ir 10 dienas. Līdz ar to minētajos noteikumos netika veikti grozījumi. Lai pārliecinātos par minētās prakses turpināšanu 2012.gadā un, nepieciešamības gadījumā, nodrošinātu preventīvus pasākumus, nepieciešams veikt uzraudzību saīsinātā termiņa ievērošanai (MK 2012.gada protokols Nr.17 24.§ otrais, trešais punkts). • Minētā aktivitāte netiek iekļauta Plānā, jo praktiski ir ieviesta, taču nepieciešams veikt minētās aktivitātes uzraudzību 2012.gadā. 3.12. E-pakalpojumu attīstība Jānodrošina projekta "Automātiskās ziņojumu apmaiņas sistēmas pilnveidošana" realizāciju ne vēlāk kā 2012.gada 1.pusē. Tā ietvaros paredzēts nodrošināt e-pakalpojuma "Informācija par valsts budžetā veiktā maksājuma statusu" ieviešanu, kas būtiski atvieglotu uzņēmēju administratīvo procedūru kārtošanu un samazinātu izdevumus, kā arī sniegtu caurskatāmību par uzņēmēju valsts budžetā veiktajiem maksājumiem, neapgrūtinot uzņēmējus ar izziņu kā apliecinājumu par veiktajiem maksas pakalpojumiem, valsts nodevām, kā arī nodokļu maksājumiem iesniegšanu. Jāievieš uzņēmējiem vienas pieturas kontaktpunktu, kur vienuviet var saņemt detalizētu un precīzu informāciju par uzņēmējiem nepieciešamajām administratīvajām formalitātēm un iespējām elektroniski veikt nepieciešamās procedūras. Minēto pasākumu plānots īstenot projekta "E-pakalpojumi un to infrastruktūras attīstība" ietvaros. Jāturpina darbs pie ceļa karšu izstrādes uzņēmējiem Doing Business noteiktos uzņēmējdarbības procesos. Pēc uzņēmējdarbības vairāku dzīves situāciju izpētes un regulējošo normatīvo aktu izvērtējuma par iespēju nokārtot elektroniski attiecīgās procedūras/publiskos pakalpojumus tika sagatavotas un publicētas portālā www.latvija.lv un interneta vietnē www.solipasolim.lv jaunas e-pamācības. Nepieciešams turpināt jaunu e-pamācību sagatavošanu būvniecības, iepirkumu procedūru, maksātnespējas jomās. • Minētie pasākumi gan atvieglotu administratīvās procedūras un izmaksas uzņēmējam, gan pozitīvi ietekmētu uzņēmēju kopējo viedokli par saskarsmi ar valsts iestādēm, kas ir pamatā GKI aptaujai. Realizējot Plānā 2011.gadam un 2012.gadam iekļautos pasākumus, Latvija Doing Business kopējā reitingā iegūtu 5.vietu starp visām 183 pasaules valstīm, ierindojoties aiz Singapūras, Ķīnas, Jaunzēlandes, ASV un Dānijas. Plāna 2012.gadam pasākumu ietekme tiek rēķināta uz Doing Business metodoloģijas pamata, jo paredz Latvijas likumdošanā ieviesto uzņēmējdarbības uzlabošanas pasākumu efektivitātes novērtēšanu un salīdzināmību. Norādāms, ka Latvijas rādītāju uzlabošana Doing Business pētījumā rada nepieciešamos priekšnoteikumus konkurētspējīgas un investīcijām labvēlīgas vides veidošanai, kā arī var spēlēt būtisku lomu Latvijas kā konkurētspējīgas un investoriem pievilcīgas ekonomikas nodrošināšanā.
4. Citas aktivitātes administratīvā sloga mazināšanai Papildus minētajām Plāna aktivitātēm tiek veikta administratīvo šķēršļu samazinoši pasākumi nozaru institūcijās. 4.1. Labāka regulējuma politika VK Eiropas Sociālā fonda 2007.-2013.gada darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" 1.5.prioritātes "Administratīvās kapacitātes stiprināšana" 1.5.1.pasākuma "Labāka regulējuma politika" ietvaros tiek īstenoti virkne pasākumi administratīvā sloga samazināšanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Ar Ministru kabineta 2011.gada 29.augusta rīkojumu Nr.409 "Par Pasākumu plānu administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem" apstiprināts Pasākumu plāns administratīvā sloga samazināšanai, administratīvo procedūru vienkāršošanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Plānā iekļautie pasākumi ir izstrādāti, balsoties uz Funkciju audita komisijas 2010.gada 4.oktobra sēdē apstiprināto gala ziņojumu un tajā iekļautajām rekomendācijām Minētais plāns 2 gadu laikā (no 2011.gada augusta līdz 2013.gada jūlijam) paredz īstenot 26 pasākumus, piemēram: 1. pilnveidot normatīvo aktu projektu ietekmes izvērtējumu, veicot izmaksu novērtējumu ne tikai uz valsts un pašvaldību budžetiem, bet arī uzņēmumiem un citām mērķgrupām; 2. izslēgt formālu izglītības prasību pārtikas apritē nodarbinātajiem, t.sk., samazinot higiēnas apmācības prasības atsevišķām uzņēmumu grupām, kurām ir kvalitāti izstrādāta paškontroles sistēma; 3. atvieglot ielu tirdzniecībai noteiktās prasības pašvaldības atļauju saņemšanai; 4. standartizēt būvniecības iepirkuma procedūras un izstrādāt visiem pieejamas vadlīnijas; 5. pilnveidot Atkarības pārskatā norādāmo informāciju un revidenta veicamās Atkarības pārskata pārbaudes kritērijus, u.c. Minētā plāna izpildē iesaistītās institūcijas un sadarbības partneri ir uzsākuši darbu pasākumu īstenošanā atbilstoši plānā ietvertajiem termiņiem. VK projekta "Administratīvā sloga samazināšana un administratīvo procedūru vienkāršošana" (Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/001) ietvaros ir izstrādājusi divas metodiskās rokasgrāmatas: "Paplašinātais standarta izmaksu modelis" un "Klienta maršruta attēlošanas metode", lai veicinātu zināšanu līmeņa celšanos par administratīvā sloga problemātiku un administratīvo procedūru vienkāršošanu valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, jo īpaši tiem, kas ikdienā saskaras ar normatīvo aktu projektu izstrādi. Tāpat no 2011.gada maija līdz oktobrim tika noorganizēti 72 vienas dienas semināri 18 valsts pārvaldes un 54 semināri pašvaldību darbiniekiem: kopumā piedalījās 1345 dalībnieki. 2011.gadā VK noslēgušies iepirkumi "Publiskas personas dalības kapitālsabiedrībā mērķa, statusa kritēriju izvērtējums", "Administratīvā procesa likuma ieviešanas ietekmes izvērtējums un efektivizēšanas priekšlikumu izstrāde" un uzsākti pētījumi to ietvaros. 2012.gadā plānots veikt Administratīvā sloga samazināšanas iespēju izpēti privātajam sektoram darbības dokumentēšanas un dokumentu glabāšanas jomā, kura ietvaros ir paredzēts izstrādāt rekomendācijas attiecībā uz Nacionālajā arhīvā nododamo dokumentu apjoma, dokumentu glabāšanas termiņa un dokumentu glabāšanas izmaksu samazināšanas iespējām, lai tādejādi mazinātu administratīvās izmaksas un administratīvo slogu valsts un pašvaldību institūcijām, komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem. 4.2. Publisko pakalpojumu pilnveidošana VARAM tiek īstenots Publisko pakalpojumu projekts, kura ietvaros ir plānoti vairāki publisko pakalpojumu sistēmas pārveides elementi. 2011.gadā ir veiktas sekojošas aktivitātes: 1. izstrādāts "Publisko pakalpojumu sniegšanas rekomendējamais modelis" projekts; 2. izstrādāti priekšlikumi vienas pieturas aģentūras principa ieviešanai valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā un MK apstiprināta "Koncepcija par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamībā" (13.09.2011 MK rīkojums Nr.446); 3. izstrādāts "Vienas pieturas aģentūras darbības, pakalpojumu sniegšanas un to kvalitātes novērtēšanas rekomendējamais modelis" u.c. 2012.gadā plānots veikt sekojošas aktivitātes: 1. visu publisko pakalpojumu izvērtēšana un klasifikācija (valsts, pašvaldību, neatkarīgo iestāžu un valsts kapitālsabiedrības). Plānots pabeigt uz 2012.gada 2.aprīli; 2. publisko pakalpojumu reģistra (kataloga) izstrādes rekomendācijas. Plānots pabeigt uz 2012.gada 2.aprīli; 3. publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides koncepcijas izstrāde un Publisko pakalpojumu likumprojekta koncepta izstrāde. Plānots pabeigt uz 2012.gada II.ceturkšņa beigām; 4. pēc visu publisko pakalpojumu izvērtēšanas procesa tiks precizēts dokuments "Publisko pakalpojumu sniegšanas rekomendējamais modelis". Plānots pabeigt uz 2012.gada 1.jūniju; 5. publiskās pārvaldes iestāžu darbinieku (4040) apmācību par publisko pakalpojumu pārvaldības un sniegšanas jautājumiem. Plānots veikt laika posmā no 2012.gada 2.aprīļa līdz 2012.gada 1.oktobrim, u.c. 4.3. Ēnu ekonomikas apkarošana un godīgas konkurences nodrošināšana FM tiek turpināts darbs pie pasākumu izstrādes ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences veicināšanai. Šo ēnu ekonomikas apkarošanai pasākumu mērķis ir radīt pēc iespējas mazāku negatīvu ietekmi uz tiem uzņēmējiem, kuri pilda savas saistības pret valsti, un radīt viņiem motivāciju arī turpmāk darboties legāli, kā arī ierobežojot tos uzņēmums, kas nodokļus nemaksā. Ar MK 2010.gada 26.augusta rīkojumu Nr.513 tika apstiprināts Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam, kopumā iekļaujot 59 pasākumus. Pasākumu plāns ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.-2013.gadam vairāk kārt grozīts un šobrīd iekļauj 66 pasākumus, no kuriem līdz 2012.gada 1.janvārim 46 pasākumi ir izpildīti. Būtiskākie pasākumi, kas paveikti 2011.gada ietvaros un turpināti 2012.gadā: 1. MK 2011.gada 13.decembra sēdē atbalstīts iesniegtais koncepcijas projekts "Par padziļinātās sadarbības programmu" (MK sēdes protokols Nr.74, 25.§), kas nosaka kritērijus, kādus iespējams izmantot uzticamo uzņēmumu saraksta veidošanā, sniedz ieskatu citu valstu pieredzē, kā arī piedāvā risinājumus līdzvērtīgas sistēmas ieviešanai Latvijā. Koncepcijai pievienotais MK rīkojums paredz FM līdz 2012.gada 1.februārim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Saeimā priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" otrajam lasījumam, lai iekļautu likumā normas programmas īstenošanai; 2. 2011.gada 1.decembrī Saeimā 1.lasījumā atbalstīts izstrādātais Nodokļu atbalsta pasākuma likums, kas paredz meklēt risinājumus, kas dotu iespēju nodokļu maksātājiem noteiktā periodā (maksimāli līdz 60 mēnešiem) segt savas nodokļu saistības (samaksāt nodokļu parādu) un attiecīgi turpināt uzņēmējdarbību, tādējādi palielinātu valsts budžeta ieņēmumus un arī atbalstītu nodokļu maksātāju pielāgošanos krīzes radītajiem izaicinājumiem. Šis pasākums būs ieviešams tikai pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas, jo šāda pasākuma ieviešana ir uzskatāma par valsts atbalstu; 3. 2012.gadā paredzēts turpināt pilnveidot nodokļu samaksas un uzskaites sistēmu, t.sk., iespēju izveidot sistēmu, kurā katram nodokļu maksātājam tiktu izveidots vienotais nodokļu konts, no kura tiek maksāti visi nodokļi un citi valsts obligātie maksājumi, kā arī uz kuru tiek pārskaitītas visas nodokļu pārmaksas. Lai pieņemtu lēmumu par labāko pieeju nodokļu samaksas un uzskaites sistēmas pilnveidošanai, ne tikai VID ir jāizvērtē un jāņem vērā izmaiņas visās Nodokļu maksājumu uzskaites sistēmās, t.sk., EDS, bet arī jākonsultējas ar Latvijas komercbankām par iespējamiem risinājumiem. Šobrīd notiek iepirkuma procedūra VID informācijas sistēmu pilnveidošanai, uzturēšanai un autoruzraudzības nodrošināšanai, kas var ietekmēt informāciju sistēmu attīstības izmaksas un iespējamos risinājumus. Lai turpinātu administratīvā sloga samazināšanu un pilnveidotu uzņēmējdarbības vidi, EM sadarbībā ar ekspertiem no līdzatbildīgajām nozaru ministrijām un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām ir sagatavojusi administratīvo procedūru skaitu un izmaksas samazinošus pasākumus Plānā 2012.gadam, liekot uzsvaru uz Doing Business 2012.gada pētījumā ietverto rādītāju uzlabošanu un iespēju saņemt elektroniskos pakalpojumus, tādējādi atvieglojot uzņēmēju saimniecisko darbību. Saskaņā ar Plāna rīkojumu paredzēta atbildīgo institūciju uzraudzība par Plānā paredzēto uzdevumu izpildi, sniedzot regulāras atskaites par sasniegto progresu tām uzdoto uzdevumu izpildē. Tāpat arī VK nodrošina Plānā iekļauto uzdevumu izpildes uzraudzību. Ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota arī vadības grupa Plāna izpildes koordinēšanai (turpmāk - Vadības grupa), kas koordinē un uzrauga kārtējā gada Plāna izpildi. Vadības grupas sastāvā ir par Plānā iekļauto pasākumu atbildīgo institūciju pārstāvji. Vadības grupas vadītājs ir ekonomikas ministrs. Pasākumu īstenošana ir paredzēta atbildīgo institūciju valsts budžeta ietvaros. Atbilstoši institūciju kompetencei veicamie pasākumi paredz sagatavot grozījumus normatīvajos aktos vai izstrādāt politikas plānošanas dokumentus, kuru projektos tiks iekļauts arī finansiālās ietekmes izvērtējums un par tālāko rīcību lems MK. 5. Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi 2012.gadam
Ekonomikas ministrs D.Pavļuts |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu 2012.gadam
Statuss:
Spēkā esošs
Saistītie dokumenti
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
