Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Latviešu vēsturisko zemju ģerboņu likums
(Likuma nosaukums 28.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2023.) 1. pants. Šā likuma mērķis ir noteikt latviešu vēsturisko zemju — Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas — ģerboņu kā valsts simbolu tiesisko aizsardzību un izmantošanu. (28.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2023.) 2.pants. Vidzemes ģerbonis — sarkanā laukā sudraba grifs ar tādu pašu zobenu labajā ķetnā. Ģerboņa attēls un tā kontūrzīmējums sniegts šā likuma 1.pielikumā. 3.pants. Latgales ģerbonis — zilā laukā pretēji pagriezts sudraba grifs ar tādu pašu zobenu labajā ķetnā. Ģerboņa attēls un tā kontūrzīmējums sniegts šā likuma 2.pielikumā. 4.pants. Kurzemes ģerbonis — sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva. Ģerboņa attēls un tā kontūrzīmējums sniegts šā likuma 3.pielikumā. 5.pants. Zemgales ģerbonis — zilā laukā sudraba alnis. Ģerboņa attēls un tā kontūrzīmējums sniegts šā likuma 4.pielikumā. 5.1 pants. Sēlijas ģerbonis — sarkanā laukā pretēji pagriezts ejošs sudraba staltbriedis. Ģerboņa attēls un tā kontūrzīmējums sniegts šā likuma 5. pielikumā. (28.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2023.) 6.pants. Latviešu vēsturiskās zemes ģerbonis var būt veidots jebkādā vizuāli uztveramā formā, kas nodrošina tā atbilstību attiecīgajam latviešu vēsturiskās zemes ģerboņa aprakstam un likumam pievienotajam attēlam vai kontūrzīmējumam. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2023.) 7.pants. Latviešu vēsturiskās zemes ģerboni lieto likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos, kā arī tās valsts un pašvaldību institūcijas, kurām šādas tiesības nosaka Valsts prezidenta rīkojums, kas izdots, ņemot vērā Valsts Heraldikas komisijas atzinumu. Rīkojumu līdzparaksta attiecīgais Ministru kabineta loceklis. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2023.) 8.pants. Privātpersonām ir tiesības lietot latviešu vēsturiskās zemes ģerboni, garantējot pienācīgu cieņu pret to, izņemot gadījumus, kad latviešu vēsturiskās zemes ģerboņa lietošana maldina par lietotāja juridisko statusu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2023.) 9. pants. (1) Par latviešu vēsturiskās zemes ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu publisku personu iestāžu vadītājiem vai juridiskajām personām līdz četrdesmit piecām naudas soda vienībām. (2) Par latviešu vēsturiskās zemes ģerboņa lietošanu, maldinot par tā lietotāja juridisko statusu, piemēro naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām līdz četrdesmit piecām naudas soda vienībām. (3) Par klajas necieņas izrādīšanu latviešu vēsturiskās zemes ģerbonim piemēro naudas sodu līdz deviņdesmit naudas soda vienībām. (30.05.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2023.) 10. pants. Administratīvo sodu par klajas necieņas izrādīšanu latviešu vēsturiskās zemes ģerbonim piemēro neatkarīgi no tā, pret kādā vizuāli uztveramā formā veidotu ģerboni izrādīta necieņa. (30.05.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2023.) 11. pants. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 9. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija. (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 2. punktu) 1. Valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī privātpersonas nodrošina ģerboņa lietošanas atbilstību šā likuma 7. un 8.panta prasībām viena gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas vai izbeidz ģerboņa lietošanu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.05.2019. likumu, kas stājas spēkā 26.06.2019.) 2. Šā likuma 9., 10. un 11. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. (30.05.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.06.2019.) 3. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos likumos šajā likumā ietvertās norādes uz Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu kopu piemērojamas kā norādes uz šajā likumā noteiktajiem piecu latviešu vēsturisko zemju ģerboņiem. (28.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2023.) Likums Saeimā pieņemts 2012.gada 22.martā.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2012.gada 11.aprīlī
Latviešu vēsturisko zemju ģerboņu likuma
1.pielikums (Pielikuma uzraksts ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2023.) Latviešu vēsturisko zemju ģerboņu likuma
2.pielikums (Pielikuma uzraksts ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2023.) Latviešu vēsturisko zemju ģerboņu likuma
3.pielikums (Pielikuma uzraksts ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2023.) Latviešu vēsturisko zemju ģerboņu likuma
4.pielikums (Pielikuma uzraksts ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 18.10.2023.) Latviešu vēsturisko zemju ģerboņu likuma
5. pielikums (Pielikums 28.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2023.) |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Latviešu vēsturisko zemju ģerboņu likums
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|