Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2000. gada 27. jūnija noteikumus Nr. 212 "Kārtība, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 176

Rīgā 1999.gada 11.maijā (prot. Nr. 25, 35.§)

Kārtība, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību" 6.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā saskaņā ar likumu "Par iekšējā tirgus aizsardzību" ierosināmi un veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi.

II. Pārbaudes ierosināšana

2. Iesniegums par pārbaudes ierosināšanu adresējams Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijai (turpmāk - komisija) un iesniedzams Ekonomikas ministrijā.

3. Iesniegumā norādāma šāda informācija:

3.1. vietējo ražotāju vai ražotāju asociāciju - pārbaudes ierosinātāja un visu pārbaudes atbalstītāju - nosaukumi, adreses, telefona numuri, darbības veidi un reģistrācijas numuri Uzņēmumu reģistrā, kā arī ziņas par to, kādu preces apjomu no kopējā attiecīgās preces ražošanas apjoma ražo pārbaudes ierosinātājs;

3.2. dokuments, kas apliecina, ka iesniegumu atbalsta lielākā daļa vietējo ražotāju vai ražotāju asociāciju. Iesniegums uzskatāms par vietējo ražotāju iesniegtu vai to vārdā iesniegtu tikai tad, ja to atbalsta vietējie ražotāji, kuru kopējais ražošanas apjoms ir lielāks par 50 procentiem no vietējās preces kopējā ražošanas apjoma, kuru ražo tā vietējo ražotāju daļa, kas vai nu atbalsta iesniegumu vai ir pret to. Tomēr pārbaudi nevar uzsākt, ja ražotāji, kuri apliecinājuši atbalstu iesniegumam, ražo mazāk nekā 25 procentus no kopējā ražošanas apjoma;

3.3. vietējās preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kā arī preces tehniskais apraksts un izmantošanas mērķi;

3.4. importētās preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kā arī preces tehniskais apraksts un izmantošanas mērķi;

3.5. valstis, no kurām prece tiek importēta;

3.6. pierādījumi, ka vietējā prece ir līdzīga vai tieši konkurējoša ar importēto preci, ja vietējai precei un importētajai precei atšķiras Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods;

3.7. importētās preces apjoms un vērtība, norādot datus par pēdējiem trim gadiem pirms iesnieguma iesniegšanas dienas un importētās preces apjoms pārbaudes ierosināšanas gadā;

3.8. vietējās preces apjoms un vērtība pēdējo trīs gadu laikā pirms iesnieguma iesniegšanas dienas un vietējās preces apjoms pārbaudes ierosināšanas gadā;

3.9. būtisku zaudējumu vai būtisku zaudējumu draudu esamības pamatojums un pierādījumi, ka importētās preces apjoms ir bijis par cēloni būtiskiem zaudējumiem vai būtisku zaudējumu draudiem vietējiem ražotājiem (tirgus daļa, pārdošanas apjomu samazināšanās, nodarbinātība, produktivitāte, jaudu izmantošana, nelabvēlīga ietekme uz preces cenu u.c.);

3.10. ieteikumi par attiecīgās ražotnes (nozares) konkurētspējas veicināšanu, kas jāveic vietējam ražotājam, ja tiek piemēroti aizsardzības pasākumi.

4. Ja komisija ierosina pārbaudi pēc savas iniciatīvas, to veic saskaņā ar šo noteikumu IV, V, VI, VII un VIII nodaļu.

III. Iesnieguma izskatīšana

5. Pēc iesnieguma saņemšanas komisija izvērtē tā atbilstību šo noteikumu 3.punkta prasībām.

6. Ja nepieciešams, komisija var pieprasīt iesnieguma iesniedzējam 15 dienu laikā sniegt papildu informāciju.

7. Izvērtējot iesniegumu, komisija var pieprasīt kompetentu valsts pārvaldes institūciju atzinumu par attiecīgās vietējās ražošanas nozares stāvokli un aizsardzības pasākumu nepieciešamību. Atzinums iesniedzams komisijā ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc atzinuma pieprasīšanas.

8. Komisija iesniegumu noraida, ja:

8.1. iesniegumā nav iekļauta visa šo noteikumu 3.punktā noteiktā informācija un iesniedzējs pēc komisijas rakstiska pieprasījuma nav noteiktajā laikā novērsis minētos trūkumus;

8.2. nav pietiekamu pierādījumu pārbaudes uzsākšanai.

IV. Pārbaudes uzsākšana

9. Pārbaude tiek uzskatīta par uzsāktu ar to dienu, kad lēmums par pārbaudes uzsākšanu publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

10. Lēmumā par pārbaudes uzsākšanu norādāma šāda informācija:

10.1. komisijas sagatavots pārskats par saņemto informāciju;

10.2. laikposms, kurā ieinteresētās personas var izteikt savu viedokli, iesniedzot rakstisku informāciju;

10.3. laikposms, kurā ieinteresētās personas var iesniegt pieteikumu par noklausīšanos saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu;

10.4. norāde, kur ieinteresētās personas var iesniegt šo noteikumu 10.2. un 10.3.apakšpunktā minētos dokumentus.

V. Ieinteresēto personu dalība pārbaudē

11. Pārbaudes laikā ieinteresētās personas var rakstiski iesniegt pierādījumus un informāciju, kas ir svarīga pārbaudei.

12. Pārbaudes laikā ieinteresētās personas, kuras izteikušas savu viedokli saskaņā ar šo noteikumu 10.2.apakšpunktu, var iepazīties ar visu komisijas rīcībā esošo informāciju, izņemot ierobežotas pieejamības un konfidenciālu informāciju. Ieinteresētajām personām ir tiesības komisijas noteiktajā termiņā (kas nedrīkst būt mazāks par 15 dienām un pārsniegt 30 dienas) izteikt savu viedokli par komisijas rīcībā esošajiem pierādījumiem un informāciju.

VI. Noklausīšanās

13. Komisija var noklausīties ieinteresētās personas, ja tās publiskajā paziņojumā norādītajā termiņā iesniegušas rakstisku pieteikumu, kurā ir pamatota šādas noklausīšanās nepieciešamība.

14. Noklausīšanās laikā puses izsaka savu viedokli tikai par tiem jautājumiem, kas norādīti un par kuriem iesniegts pārskats kopā ar pieteikumu par noklausīšanās nepieciešamību.

15. Paziņojumu par noklausīšanās laiku un vietu komisija nosūta attiecīgajām ieinteresētajām personām un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

VII. Pārbaudes veikšana

16. Lai noteiktu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu nepieciešamību, komisija izvērtē šādu informāciju:

16.1. attiecīgās preces importa palielināšanās (absolūtā un relatīvā izteiksmē attiecībā pret vietējo ražošanu un patēriņu) kvantitatīvā un vērtības izteiksmē par pēdējiem trim gadiem līdz iesnieguma iesniegšanas dienai;

16.2. apstākļi, kādos notiek attiecīgās preces importa palielināšanās (cena, kvalitāte, pārdošanas nosacījumi, importētās preces tirgus daļa un izmaiņas vietējās preces pārdošanas rādītājos - cena, apjoms, kvalitāte, vietējās preces pieprasījums iekšējā tirgū, nerealizētie krājumi u.c.);

16.3. attiecīgās preces importa palielināšanās negatīvā ietekme uz vietējo ražotāju;

16.4. katras eksportētājvalsts eksportspējas izvērtējums iesnieguma iesniegšanas dienā un tuvākajā nākotnē;

16.5. vietējiem ražotājiem nodarītais vai paredzamais zaudējumu apjoms;

16.6. cēloniskā saikne starp attiecīgās preces importu un būtiskajiem zaudējumiem vai būtisku zaudējumu draudiem.

17. Nosakot būtisku zaudējumu draudu esamību, komisija izvērtē, vai ir skaidri redzams, kā pieaugošais preces importa apjoms konkrētajā situācijā radīs būtiskus zaudējumus vietējiem ražotājiem.

18. Nosakot būtisku zaudējumu draudu esamību, komisija ņem vērā šādu informāciju:

18.1. attiecīgās preces importa palielināšanās;

18.2. eksportētājvalsts eksportspēja pārbaudes laikā un tuvākajā nākotnē;

18.3. iespējamība, ka eksportspēja tiks izmantota attiecīgās preces eksportam uz Latviju.

19. Ja pieprasītā informācija nav iesniegta komisijas noteiktajā termiņā un pārbaude tiek būtiski kavēta, komisija var pieņemt lēmumus, pamatojoties uz pieejamo un tās rīcībā esošo informāciju. Ja komisija konstatē, ka ieinteresētā persona sniegusi kļūdainu vai maldinošu informāciju, šāda informācija netiek ņemta vērā un komisijas lēmumi tiek pieņemti saskaņā ar pieejamo un tās rīcībā esošo informāciju.

VIII. Pārskata ziņojums

20. Komisija sagatavo pārskata ziņojumu par pārbaudes rezultātiem un ziņojumā norāda šādu informāciju:

20.1. importētās preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, preces tehniskais apraksts un izmantošanas mērķi;

20.2. attiecīgās preces eksportētājvalstis;

20.3. vietējās preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, preces tehniskais apraksts un izmantošanas mērķi;

20.4. ieteicamie aizsardzības pasākumi, ja tādi nepieciešami, to piemērošanas ilgums un aizsardzības pasākumu pakāpeniskas liberalizēšanas grafiks.

21. Ja pārskata ziņojumā par pārbaudes rezultātiem komisija iesaka noteikt aizsardzības pasākumus, ziņojums noteiktā kārtībā iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā.

IX. Pagaidu pasākums

22. Komisija ne vēlāk kā 30 dienas pēc pārbaudes uzsākšanas var pieņemt lēmumu par kritisku apstākļu esamību un pagaidu pasākuma nepieciešamību. Lēmumu par pagaidu pasākuma nepieciešamību komisija noteiktā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

23. Paziņojumu par pagaidu pasākuma nepieciešamību publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un tajā norāda šādu informāciju:

23.1. importētās preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu;

23.2. pagaidu pasākuma nepieciešamības pamatojums;

23.3. noteiktais pagaidu pasākums;

23.4. pagaidu pasākuma piemērošanas ilgums.

24. Ja attiecīgās preces imports vairs nerada būtiskus zaudējumus vai būtisku zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem, komisija lemj par ieteikumu atcelt pagaidu pasākumu.

X. Aizsardzības pasākumi

25. Komisija pārskata ziņojumā iesaka atbilstošākos aizsardzības pasākumus attiecīgajā situācijā.

26. Ja komisija iesaka importa kvotas noteikšanu, tā vienlaikus sniedz ziņas par pieļaujamās ikgadējās importa kvotas apmēriem. Ieteiktās kvotas nedrīkst būt mazākas par vidējo importa līmeni pēdējo trīs kalendāra gadu laikā, par kuriem ir pieejama Centrālās statistikas pārvaldes informācija, izņemot gadījumus, kad ir skaidri redzams, ka būtisku zaudējumu novēršanai ir nepieciešams cits importa kvotas apjoms.

27. Iesakot ikgadējās importa kvotas, komisija ņem vērā šādus faktorus:

27.1. kā tiks saglabāta tradicionālā preču plūsma;

27.2. preču apjomu, kas tiek eksportēts saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti pirms aizsardzības pasākumu stāšanās spēkā (ja komisijas rīcībā ir informācija par šādiem līgumiem);

27.3. nepieciešamību izvairīties pakļaut briesmām kvotas ieviešanas mērķa sasniegšanu.

28. Ikgadējās importa kvotas sadalāmas, konsultējoties ar visām attiecīgās preces eksportētājvalstīm, kurām ir būtiskas intereses attiecīgās preces eksportēšanā uz Latviju.

29. Ja vienošanos par ikgadējās importa kvotas sadalīšanu nevar panākt šo noteikumu 28.punktā noteiktajā kārtībā, kvotas sadala proporcionāli katra piegādātāja daļai kopējā importa apjomā pirms aizsardzības pasākumu piemērošanas. Ja komisija konstatē, ka pēdējo trīs gadu laikā attiecīgās preces imports no noteiktas valsts ir nesamērīgi palielinājies attiecībā pret kopējo preces importu, iespējams noteikt citu kvotu apjomu.

XI. Aizsardzības pasākumu termiņa pagarināšana un kontrole

30. Lai pagarinātu aizsardzības pasākumu termiņu, komisija veic jaunu pārbaudi atbilstoši šiem noteikumiem.

31. Komisija iesaka pagarināt aizsardzības pasākumu termiņu, ja:

31.1. pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka būtisko zaudējumu vai būtisko zaudējumu draudu novēršanai nepieciešams turpināt aizsardzības pasākumus;

31.2. komisijas rīcībā ir informācija, ka vietējie ražotāji veic nozīmīgus pasākumus konkurētspējas veicināšanai.

32. Komisija reizi gadā pārbauda aizsardzības pasākumu lietderību un lemj par aizsardzības pasākumu liberalizēšanas iespējām.

33. Pārbaudot aizsardzības pasākumu lietderību, komisija izvērtē:

33.1. piemēroto aizsardzības pasākumu efektivitāti;

33.2. kā aizsardzības pasākumu liberalizēšana ietekmēs vietējo ražotāju konkurētspēju;

33.3. citus būtiskus apstākļus.

34. Komisijai ir tiesības pieprasīt no vietējiem ražotājiem nepieciešamo informāciju par attiecīgās ražotnes (nozares) stāvokli pēc aizsardzības pasākumu veikšanas un pasākumiem, kas veikti konkurētspējas veicināšanai saskaņā ar šo noteikumu 3.10.apakšpunktu.

XII. Noslēguma jautājums

35. Atzīt par spēku zaudējušiem:

35.1. Ministru kabineta 1995.gada 17.janvāra noteikumus Nr.20 "Latvijā ražoto pārtikas preču iekšējā tirgus aizsardzības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 10.nr.; 1997, 40./41.nr.);

35.2. Ministru kabineta 1997.gada 4.februāra noteikumus Nr.62 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 17.janvāra noteikumos Nr.20 "Latvijā ražoto pārtikas preču iekšējā tirgus aizsardzības noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 40./41.nr.).

Ministru prezidents V.Krištopans

Finansu ministrs I.Godmanis

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 176Pieņemts: 11.05.1999.Stājas spēkā: 19.05.1999.Zaudē spēku: 01.07.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 159/160, 18.05.1999.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
24423
19.05.1999
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)