Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par iekšējā tirgus aizsardzību
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Terminu skaidrojums

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) prece — jebkura tirdzniecības prece, kuras kods ir ietverts Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, kas pieņemta un apstiprināta saskaņā ar likumu "Par Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu";

2) līdzīgas vai tieši konkurējošas preces — preces, kuras pēc uzbūves un īpašībām ir ļoti līdzīgas, spēj pildīt vienus un tos pašus uzdevumus un ir savstarpēji aizstājamas;

3) imports — preču pārvietošana pāri muitas robežai, tās ievedot Latvijas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam;

4) importa kvota — ierobežojums, kas limitē noteiktā laikposmā importējamo preču vērtību vai daudzumu;

5) vietējie ražotāji — līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražotāju kopums Latvijas teritorijā vai ražotāji, kuru kopējais līdzīgu vai tieši konkurējošu preču ražošanas apjoms veido lielāko daļu no minēto preču kopējā vietējās ražošanas apjoma;

6) būtiski zaudējumi — visaptveroši zaudējumi, kas importa dēļ nodarīti vietējiem ražotājiem;

7) būtisku zaudējumu draudi — skaidri paredzami būtiski zaudējumi;

8) konfidenciāla informācija — informācija, kura nav vispārpieejama un kuras izpaušana var kaitēt attiecīgās personas likumīgajām tiesībām un interesēm;

9) PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteja — Pasaules tirdzniecības organizācijas Iekšējā tirgus aizsardzības komiteja, kas nodibināta saskaņā ar Līguma par iekšējā tirgus aizsardzību 13.pantu (1994.gada Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas dibināšanu pielikums nr.1A — Vienošanās par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem).  

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt kārtību, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi (turpmāk — aizsardzības pasākumi), ja pārbaudes rezultātā konstatēts, ka attiecīgā prece tiek importēta pieaugošā (absolūti vai relatīvi attiecībā pret vietējo ražošanu vai patēriņu) apjomā un tādos apstākļos, ka vietējiem ražotājiem tiek nodarīti būtiski zaudējumi vai radīti būtisku zaudējumu draudi.

3.pants. Atbildīgā institūcija

(1) Lai nodrošinātu šā likuma, Antidempinga likuma un likuma "Par aizsardzību pret subsidēto importu" izpildi, Ministru kabinets izveido Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošu valsts pārvaldes iestādi — Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroju (turpmāk — birojs) un apstiprina tā nolikumu.

(2) Birojs ir juridiskā persona, tam ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un biroja nosaukumu. Birojam ir budžeta konts Valsts kasē.

(3) Biroja darbību finansē, piešķirot dotāciju no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem. Birojam ir tiesības sniegt maksas pakalpojumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Biroja funkcijas ir šādas:

1) savas kompetences ietvaros nodrošināt un pārraudzīt iekšējā tirgus aizsardzības politikas īstenošanu;

2) nodrošināt šā likuma, Antidempinga likuma un likuma "Par aizsardzību pret subsidēto importu" izpildi;

3) izstrādāt normatīvo aktu projektus iekšējā tirgus aizsardzības un antidempinga jomā, kā arī aizsardzībai pret subsidēto importu.

(5) Birojam ir tiesības:

1) pieprasīt no iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un citām juridiskajām un fiziskajām personām biroja funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, tai skaitā ierobežotas pieejamības informāciju, iepazīties ar nepieciešamajiem dokumentiem un iegūt to kopijas, kā arī saņemt no attiecīgajām personām rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus;

2) veicot šajā likumā, Antidempinga likumā un likumā "Par aizsardzību pret subsidēto importu" noteiktās funkcijas, pieaicināt neatkarīgus ekspertus, konsultantus un citus speciālistus.

(13.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.05.2000.)

3.1 pants. Biroja amatpersonu kompetence

(1) Biroja darbu vada direktors, kuru pēc ekonomikas ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

(2) Biroja direktors:

1) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv biroju;

2) vada, plāno un organizē biroja darbu;

3) rīkojas ar biroja finansu līdzekļiem un atbild par to izlietošanu;

4) ieceļ amatā un atbrīvo no amata biroja ierēdņus, pieņem darbā un atlaiž no darba biroja darbiniekus;

5) apstiprina biroja iekšējo struktūru, struktūrvienību funkcijas un amatu sarakstu, biroja darbinieku dienesta pienākumu aprakstus un birojā strādājošo ierēdņu (ierēdņu kandidātu) amatu aprakstus, iekšējās kārtības noteikumus un dienesta instrukcijas;

6) sekmē biroja amatpersonu un darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu.

(3) Biroja direktora prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda biroja direktora vietnieks. Direktora vietnieku ieceļ amatā un atbrīvo no amata biroja direktors.

(13.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.05.2000.)

II nodaļa
Pārbaudes procedūra

4.pants. Pārbaudes ierosināšana

Lai konstatētu, vai attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms ir nodarījis būtiskus zaudējumus vai radījis būtisku zaudējumu draudus, tiek uzsākta pārbaude pēc biroja iniciatīvas un balstoties uz tās rīcībā esošo dokumentāri pamatoto informāciju vai arī uz vietējā ražotāja, vietējo ražotāju vai tādas ražotāju asociācijas rakstveida iesniegumu (turpmāk — iesniegums), kura darbojas vietējo ražotāju vārdā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 05.05.2000.)

5.pants. Iesnieguma saturs

Iesniegums ietver dokumentāri pamatotu informāciju, kura raksturo importa tendences un faktorus, kas ietekmē vietējo ražotāju darbību (piemēram, izmaiņas pārdošanas līmenī un ražošanā; eksportētāji vai ražotāji saņēmuši valsts vai starptautisko organizāciju aizliegtu palīdzību, kas kavē, ierobežo vai deformē konkurenci) un apstiprina apgalvojumu, ka vietējiem ražotājiem tiek nodarīti būtiski zaudējumi vai radīti būtisku zaudējumu draudi attiecīgās preces pieaugošā importa apjoma dēļ.

6.pants. Pārbaudes uzsākšana

(1) Birojs ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas:

1) izlemj, vai ir pietiekami daudz pierādījumu pārbaudes uzsākšanai, un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" lēmumu par pārbaudes uzsākšanu;

2) rakstveidā informē visas zināmās ieinteresētās personas (eksportētājus, importētājus, vietējos ražotājus, vietējo ražotāju vai tirgotāju asociācijas un attiecīgās eksportētājvalsts vai eksportētājvalstu kompetentās iestādes) par pārbaudes uzsākšanu;

3) ja iesniegums noraidīts, rakstveidā informē iesniedzēju par noraidījuma iemesliem.

(2) Birojs par lēmumu uzsākt pārbaudi nekavējoties informē PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju un Asociācijas padomi, ja pārbaude skar Eiropas Savienības dalībvalsti.

(3) Pārbaude notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, atbildīgo institūciju savstarpējo saikni, kārtību, kādā veicami aizsardzības pasākumi, un citus jautājumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 05.05.2000.)

7.pants. Pārbaudes izbeigšana

Pārbaude tiek nekavējoties izbeigta, ja tās gaitā konstatē, ka būtisku zaudējumu vai būtisku zaudējumu draudu nav vai arī ka zaudējumus nav izraisījis attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms.

8.pants. Pārbaudes termiņi

Pārbaudi veic deviņu mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Izņēmuma gadījumos birojs var pieņemt lēmumu pārbaudes termiņu pagarināt par diviem mēnešiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 05.05.2000.)

9.pants. Pārbaudē izmantojamā informācija

(1) Birojam ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no pārbaudei pakļauto preču vietējiem ražotājiem, Centrālās statistikas pārvaldes un citām valsts pārvaldes institūcijām.

(2) Jebkura konfidenciāla informācija vai informācija, kas tiek sniegta uz konfidenciāla pamata, izmantojama tikai pārbaudes vajadzībām, un šo informāciju ir aizliegts izpaust bez tās personas piekrišanas, kura informāciju sniegusi.

(3) Personas, kuras sniedz konfidenciālu informāciju, iesniedz arī vispārēju pārskatu, kuram nav konfidenciāla rakstura. Ja šīs personas vispārēja pārskata sniegšanu uzskata par neiespējamu, norādāmi šādas rīcības iemesli.

(4) Ja persona nevēlas informāciju publiskot vai pilnvarot tās atklāšanu vispārēja pārskata veidā un birojs konstatē, ka prasība saglabāt konfidencialitāti nav pamatota, birojs, izvērtējot nodarītos būtiskos zaudējumus vai radītos būtisku zaudējumu draudus, var neņemt vērā šo informāciju (izņemot gadījumus, kad, pamatojoties uz drošiem avotiem, iespējams pierādīt, ka sniegtā informācija ir pareiza).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 05.05.2000.)

10.pants. Pārbaudes atklātums

Pārbaudē ietilpst argumentēta publiska paziņojuma sniegšana visām ieinteresētajām personām un publiskas noklausīšanās vai citi atbilstoši pasākumi, ar kuru palīdzību importētāji, eksportētāji un citas ieinteresētās personas var sniegt savus pierādījumus un paust savu viedokli (arī atbildēt uz citu personu sniegto informāciju un izteikt savu viedokli par to, vai aizsardzības pasākumu veikšana atbilst sabiedrības interesēm).

11.pants. Būtisku zaudējumu vai būtisku zaudējumu draudu konstatēšana

(1) Lai konstatētu, vai attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms ir nodarījis būtiskus zaudējumus vai radījis būtisku zaudējumu draudus, birojs izvērtē visus objektīvos un kvantitatīvos faktorus, kas attiecas uz konkrētu vietējo ražotāju situāciju, īpašu vērību veltot šādiem faktoriem:

1) attiecīgās preces pieaugošā importa rādītāji un apjoms absolūtā un relatīvā izteiksmē;

2) vietējā tirgus daļa, kuru aizņēmis attiecīgās preces pieaugošais imports;

3) ietekme uz vietējo ražošanu, ņemot vērā izmaiņas pārdošanas līmenī, ražošanu, produktivitāti, jaudu izmantošanu, peļņu un zaudējumus, kā arī nodarbinātību.

(2) Nav iespējams apstiprināt, ka attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms ir nodarījis būtiskus zaudējumus vai radījis būtisku zaudējumu draudus, ja pārbaudē, pamatojoties uz objektīviem pierādījumiem, netiek pierādīta cēloniskā saikne starp attiecīgās preces pieaugošā importa apjomu un būtiskiem zaudējumiem vai būtisku zaudējumu draudiem. Ja būtiskus zaudējumus vai būtisku zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem rada citi faktori, šādus zaudējumus nevar saistīt ar attiecīgās preces pieaugošo importa apjomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 05.05.2000.)

III nodaļa
Aizsardzības pasākumi

12.pants. Kārtība, kādā veicami aizsardzības pasākumi

(1) Birojs sagatavo pārskatu par pārbaudes rezultātiem un norāda, vai attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms nodara būtiskus zaudējumus vai rada būtisku zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem. Birojs nekavējoties informē PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju par pārskatu un publicē to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Ja birojs ierosina veikt aizsardzības pasākumus, Ministru kabinets lemj par atbildīgo institūciju likumprojekta par attiecīgu aizsardzības pasākumu veikšanu sagatavošanai. Birojs nekavējoties publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" detalizētu ziņojumu, kurā pamatota aizsardzības pasākumu nepieciešamība un ietverta informācija par pārbaudes rezultātiem un sabiedrības interesēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 05.05.2000.)

13.pants. Aizsardzības pasākumu veikšanas princips

Aizsardzības pasākumi pret visu attiecīgās preces importu tiek veikti neatkarīgi no tā, kura ir šīs preces izcelsmes valsts (izņemot šā likuma 23.pantā minētās valstis).

14.pants. Aizsardzības pasākumi

(1) Saeima uz noteiktu laikposmu un apmērā, kāds nepieciešams, lai atlīdzinātu nodarītos būtiskos zaudējumus vai novērstu būtisku zaudējumu draudus, nosaka šādus aizsardzības pasākumus:

1) importa kvotas ieviešana;

2) muitas nodokļa (tarifu) paaugstināšana.

(2) Birojs informē par noteikto aizsardzības pasākumu veikšanu PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju un Asociācijas padomi, ja pasākumi attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 05.05.2000.)

15.pants. Pagaidu pasākums

Ja birojs pieņem lēmumu par to, ka radušies kritiski apstākļi (apstākļi, kuros vilcināšanās var izraisīt grūti atlīdzināmus zaudējumus vietējiem ražotājiem), un pārbaudes gaitā tiek konstatēts, ka attiecīgās preces pieaugošais importa apjoms ir nodarījis būtiskus zaudējumus vai radījis būtisku zaudējumu draudus, Saeima lemj par pagaidu pasākuma veikšanu, negaidot pārbaudes beigas. Par pagaidu pasākuma veikšanu birojs paziņo PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komitejai un Asociācijas padomei, ja pagaidu pasākuma veikšana attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 05.05.2000.)

16.pants. Pagaidu pasākuma veikšana

Pagaidu pasākums ir muitas nodokļa (tarifu) paaugstināšana. Pagaidu pasākuma ilgums nedrīkst pārsniegt 200 dienas.

17.pants. Citu pasākumu veikšana

Citus šajā likumā neminētos pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt iekšējo tirgu, var veikt tikai gadījumos, kad tas nav pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

18.pants. Muitas maksājumu atmaksāšana

Ja pārbaudes rezultātā tiek konstatēts, ka pārbaudei pakļautās preces imports nav būtisku zaudējumu vai būtisku zaudējumu draudu cēlonis, muitas nodokļa (tarifu) paaugstināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi nekavējoties atmaksājami likumā noteiktajā kārtībā.

IV nodaļa
Aizsardzības pasākumu ilgums

19.pants. Aizsardzības pasākumu termiņi

(1) Aizsardzības pasākumu ilgums nedrīkst pārsniegt četrus gadus (izņemot gadījumus, kad pārbaudes rezultātā to termiņš tiek pagarināts).

(2) Ja pēc četriem gadiem tiek konstatēts, ka aizsardzības pasākumu termiņš pagarināms, nepieciešama jauna pārbaude, lai atkārtoti konstatētu, vai attiecīgās preces importa apjoms nodara būtiskus zaudējumus vai rada būtisku zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem. Sakarā ar aizsardzības pasākumu termiņa pagarināšanu no jauna noteiktais aizsardzības pasākums nedrīkst būt vairāk ierobežojošs par sākotnēji noteikto aizsardzības pasākumu tā piemērošanas termiņa beigās.

(3) Ja aizsardzības pasākumu ilgums pārsniedz gadu, attiecīgie pasākumi to termiņa ietvaros regulāri pēc noteikta laikposma tiek pakāpeniski liberalizēti.

20.pants. Aizsardzības pasākumu liberalizācija vai atcelšana

Ja birojs konstatē, ka konkrētajā gadījumā apstākļi, kuru dēļ tika veikti aizsardzības pasākumi, ir mainījušies vai zuduši, Saeima attiecīgos pasākumus liberalizē vai atceļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 05.05.2000.)

21.pants. Aizsardzības pasākumu kopējais ilgums

Aizsardzības pasākumu kopējais ilgums (ieskaitot pagaidu pasākuma un termiņa pagarinājuma ilgumu) nedrīkst pārsniegt astoņus gadus.

22.pants. Aizsardzības pasākumu atkārtota veikšana

(1) Aizsardzības pasākumus pret tādas preces importu, pret kuru jau veikti aizsardzības pasākumi, nedrīkst atkārtoti veikt agrāk kā pēc laikposma, kas vienāds ar iepriekšējo aizsardzības pasākumu termiņu, ņemot vērā, ka laikposms, kurā nekādus aizsardzības pasākumus nedrīkst atkārtoti veikt, ir vismaz divi gadi.

(2) Aizsardzības pasākumus, kuru ilgums ir 180 vai mazāk dienu, var atkārtoti veikt, ja ir pagājis vismaz gads, kopš uzsākti aizsardzības pasākumi pret attiecīgās preces importu un šie pasākumi nav veikti vairāk kā divas reizes piecu gadu laikā attiecībā uz to pašu preci no dienas, kad uzsākta aizsardzības pasākumu veikšana.

23.pants. Aizsardzības pasākumu veikšana attiecībā uz jaunattīstības valstīm

(1) Aizsardzības pasākumus nedrīkst veikt pret to preču importu, kuru izcelsmes valsts ir tāda Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, kurai piešķirts jaunattīstības valsts statuss, ja tās daļa attiecīgās preces importa apjomā nepārsniedz trīs procentus no kopējā importa apjoma Latvijas teritorijā.

(2) Aizsardzības pasākumus drīkst veikt pret to preču importu no jaunattīstības valstīm, kuru importa daļa ir mazāka par trim procentiem, ja šo valstu kopējais imports ir lielāks par deviņiem procentiem no attiecīgās preces kopējā importa apjoma Latvijas teritorijā.

(3) Ja saskaņā ar šajā pantā minēto nosacījumu aizsardzības pasākumi attiecībā uz jaunattīstības valstīm netiek veikti, birojs nekavējoties par to informē PTO Iekšējā tirgus aizsardzības komiteju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000. likumu, kas stājas spēkā 05.05.2000.)

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 11.februārī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1999.gada 24.februārī  
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 11.02.1999.Stājas spēkā: 01.04.1999.Zaudē spēku: 01.05.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 52/53 (1512/1513), 24.02.1999.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 6, 25.03.1999.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
22023
{"selected":{"value":"05.05.2000","content":"<font class='s-1'>05.05.2000.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"05.05.2000","iso_value":"2000\/05\/05","content":"<font class='s-1'>05.05.2000.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.1999","iso_value":"1999\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.1999.-04.05.2000.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
05.05.2000
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva