1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā ierosināmi un veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi.

2. Iesniegums par pārbaudes ierosināšanu adresējams Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam (turpmāk — birojs).

3. Iesniegumā norādāma šāda informācija:

3.1. vietējo ražotāju vai ražotāju asociāciju — pārbaudes ierosinātāja un visu pārbaudes atbalstītāju — nosaukums, adrese, tālruņa numurs, darbības veidi un reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā, kā arī ziņas par to, kādu preces apjomu no kopējā attiecīgās preces ražošanas apjoma ražo pārbaudes ierosinātājs;

3.2. dokuments, kas apliecina, ka iesniegumu atbalsta lielākā daļa vietējo ražotāju vai ražotāju asociāciju. Iesniegums uzskatāms par vietējo ražotāju iesniegtu vai to vārdā iesniegtu tikai tad, ja to atbalsta vietējie ražotāji, kuru kopējais ražošanas apjoms ir lielāks par 50 % no vietējās preces kopējā ražošanas apjoma, ko ražo tie vietējie ražotāji, kuri vai nu atbalsta iesniegumu, vai ir pret to. Tomēr pārbaudi nevar uzsākt, ja ražotāji, kuri apliecinājuši atbalstu iesniegumam, ražo mazāk nekā 25 % no kopējā ražošanas apjoma;

3.3. vietējās preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kā arī preces tehniskais apraksts un izmantošanas mērķi;

3.4. importētās preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kā arī preces tehniskais apraksts un izmantošanas mērķi;

3.5. valstis, no kurām prece tiek importēta;

3.6. pierādījumi, ka vietējā prece ir līdzīga vai tieši konkurējoša ar importēto preci, ja vietējai precei un importētajai precei atšķiras Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas kods;

3.7. importētās preces apjoms un vērtība, norādot datus par pēdējiem trim gadiem pirms iesnieguma iesniegšanas dienas, un importētās preces apjoms pārbaudes ierosināšanas gadā;

3.8. vietējās preces apjoms un vērtība, norādot datus par pēdējiem trim gadiem pirms iesnieguma iesniegšanas dienas, un vietējās preces apjoms pārbaudes ierosināšanas gadā;

3.9. būtisku zaudējumu vai būtisku zaudējumu draudu esamības pamatojums un pierādījumi, ka importētās preces apjoms ir bijis cēlonis būtiskiem zaudējumiem vai būtisku zaudējumu draudiem vietējiem ražotājiem (tirgus daļa, pārdošanas apjomu samazināšanās, nodarbinātība, produktivitāte, jaudu izmantošana, nelabvēlīga ietekme uz preces cenu u.c.);

3.10. ieteikumi par attiecīgās ražotnes (nozares) konkurētspējas veicināšanu, kas jāveic vietējam ražotājam, ja tiek piemēroti aizsardzības pasākumi.

4. Ja birojs ierosina pārbaudi pēc savas iniciatīvas, to veic saskaņā ar šo noteikumu IV, V, VI, VII un VIII nodaļu.

5. Pēc iesnieguma saņemšanas birojs izvērtē tā atbilstību šo noteikumu 3.punkta prasībām.

6. Ja nepieciešams, birojs var pieprasīt iesnieguma iesniedzējam 15 dienu laikā sniegt papildu informāciju.

7. Izvērtējot iesniegumu, birojs var pieprasīt kompetentu valsts pārvaldes institūciju atzinumu par attiecīgās vietējās ražošanas nozares stāvokli un aizsardzības pasākumu nepieciešamību. Atzinums iesniedzams birojā 14 dienu laikā pēc atzinuma pieprasīšanas.

8. Birojs iesniegumu noraida, ja:

8.1. iesniegumā nav iekļauta visa šo noteikumu 3.punktā noteiktā informācija un iesniedzējs pēc biroja rakstiska pieprasījuma nav noteiktajā laikā novērsis minētos trūkumus;

8.2. nav pietiekamu pierādījumu pārbaudes uzsākšanai.

9. Pārbaude tiek uzskatīta par uzsāktu ar to dienu, kad lēmums par pārbaudes uzsākšanu publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

10. Lēmumā par pārbaudes uzsākšanu norādāma šāda informācija:

10.1. biroja sagatavots pārskats par saņemto informāciju;

10.2. termiņš, līdz kuram ieinteresētās personas var izteikt savu viedokli, iesniedzot rakstisku informāciju;

10.3. termiņš, līdz kuram ieinteresētās personas var iesniegt pieteikumu par noklausīšanos saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu;

10.4. norāde, kur ieinteresētās personas var iesniegt šo noteikumu 10.2. un 10.3.apakšpunktā minētos dokumentus.

11. Ieinteresētās personas pārbaudes laikā var rakstiski iesniegt pierādījumus un informāciju, kas ir svarīga pārbaudei.

12. Ieinteresētās personas, kuras izteikušas savu viedokli saskaņā ar šo noteikumu 10.2.apakšpunktu, pārbaudes laikā var iepazīties ar visu biroja rīcībā esošo informāciju, izņemot ierobežotas pieejamības un konfidenciālu informāciju. Ieinteresētajām personām ir tiesības biroja noteiktajā termiņā (kas nedrīkst būt mazāks par 15 dienām un nedrīkst pārsniegt 30 dienas) izteikt savu viedokli par biroja rīcībā esošajiem pierādījumiem un informāciju.

13. Birojs var noklausīties ieinteresētās personas, ja tās publiskajā paziņojumā norādītajā termiņā iesniegušas rakstisku pieteikumu, kurā ir pamatota šādas noklausīšanās nepieciešamība.

14. Noklausīšanās laikā puses izsaka savu viedokli tikai par tiem jautājumiem, kas norādīti un par kuriem iesniegts pārskats kopā ar pieteikumu par noklausīšanās nepieciešamību.

15. Paziņojumu par noklausīšanās laiku un vietu birojs nosūta attiecīgajām ieinteresētajām personām un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

16. Lai noteiktu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu nepieciešamību, birojs izvērtē šādu informāciju:

16.1. attiecīgās preces importa palielināšanās (absolūtā un relatīvā izteiksmē attiecībā pret vietējo ražošanu un patēriņu) kvantitatīvā un vērtības izteiksmē pēdējo triju gadu laikā līdz iesnieguma iesniegšanas dienai;

16.2. apstākļi, kādos notiek attiecīgās preces importa palielināšanās (cena, kvalitāte, pārdošanas nosacījumi, importētās preces tirgus daļa un izmaiņas vietējās preces pārdošanas rādītājos — cena, apjoms, kvalitāte, vietējās preces pieprasījums iekšējā tirgū, nerealizētie krājumi u.c.);

16.3. attiecīgās preces importa palielināšanās negatīvā ietekme uz vietējo ražotāju;

16.4. katras eksportētājvalsts eksportspējas izvērtējums iesnieguma iesniegšanas dienā un tuvākajā nākotnē;

16.5. vietējiem ražotājiem nodarīto zaudējumu apjoms vai paredzamais zaudējumu apjoms;

16.6. cēloniskā saikne starp attiecīgās preces importu un būtiskiem zaudējumiem vai būtisku zaudējumu draudiem.

17. Nosakot būtisku zaudējumu draudu esamību, birojs izvērtē, vai pieaugošais preces importa apjoms konkrētajā situācijā radīs būtiskus zaudējumus vietējiem ražotājiem.

18. Nosakot būtisku zaudējumu draudu esamību, birojs ņem vērā šādu informāciju:

18.1. attiecīgās preces importa palielināšanās;

18.2. eksportētājvalsts eksportspēja pārbaudes laikā un tuvākajā nākotnē;

18.3. iespējamība, ka eksportspēja tiks izmantota attiecīgās preces eksportam uz Latviju.

19. Ja pieprasītā informācija nav iesniegta biroja noteiktajā termiņā un pārbaude tiek būtiski kavēta, birojs var pieņemt lēmumus, pamatojoties uz pieejamo un tā rīcībā esošo informāciju. Ja birojs konstatē, ka ieinteresētā persona sniegusi kļūdainu vai maldinošu informāciju, šāda informācija netiek ņemta vērā un biroja lēmumi tiek pieņemti saskaņā ar pieejamo un tā rīcībā esošo informāciju.

20. Birojs sagatavo pārskata ziņojumu par pārbaudes rezultātiem un ziņojumā norāda šādu informāciju:

20.1. importētās preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, preces tehniskais apraksts un izmantošanas mērķi;

20.2. attiecīgās preces eksportētājvalstis;

20.3. vietējās preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, preces tehniskais apraksts un izmantošanas mērķi;

20.4. ieteicamie aizsardzības pasākumi, ja tādi nepieciešami, to piemērošanas ilgums un aizsardzības pasākumu pakāpeniskas liberalizēšanas grafiks.

21. Ja pārskata ziņojumā par pārbaudes rezultātiem birojs iesaka noteikt aizsardzības pasākumus, ziņojums noteiktā kārtībā iesniedzams izskatīšanai Ministru kabinetā.

22. Birojs ne vēlāk kā 30 dienas pēc pārbaudes uzsākšanas var pieņemt lēmumu par kritisku apstākļu esamību un pagaidu pasākuma nepieciešamību. Lēmumu par pagaidu pasākuma nepieciešamību birojs noteiktā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.

23. Paziņojumu par pagaidu pasākuma nepieciešamību publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un tajā norāda šādu informāciju:

23.1. importētās preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu;

23.2. pagaidu pasākuma nepieciešamības pamatojums;

23.3. noteiktais pagaidu pasākums;

23.4. pagaidu pasākuma piemērošanas ilgums.

24. Ja attiecīgās preces imports vairs nerada būtiskus zaudējumus vai būtisku zaudējumu draudus vietējiem ražotājiem, birojs lemj par ieteikumu atcelt pagaidu pasākumu.

25. Birojs pārskata ziņojumā iesaka atbilstošākos aizsardzības pasākumus attiecīgajā situācijā.

26. Ja birojs iesaka noteikt importa kvotu, tas vienlaikus sniedz ziņas par pieļaujamās ikgadējās importa kvotas apmēriem. Ieteiktās kvotas nedrīkst būt mazākas par vidējo importa līmeni pēdējo triju kalendāra gadu laikā, par kuriem ir pieejama Centrālās statistikas pārvaldes informācija, izņemot gadījumus, kad būtisku zaudējumu novēršanai ir nepieciešams cits importa kvotas apjoms.

27. Iesakot ikgadējās importa kvotas, birojs ņem vērā šādus faktorus:

27.1. kā tiks saglabāta tradicionālā preču plūsma;

27.2. preču apjomu, kas tiek eksportēts saskaņā ar līgumiem, kuri noslēgti pirms aizsardzības pasākumu stāšanās spēkā (ja biroja rīcībā ir informācija par šādiem līgumiem);

27.3. nepieciešamību izvairīties pakļaut briesmām kvotas ieviešanas mērķa sasniegšanu.

28. Ikgadējās importa kvotas sadalāmas, konsultējoties ar visām attiecīgās preces eksportētājvalstīm, kurām ir būtiskas intereses attiecīgās preces eksportēšanā uz Latviju.

29. Ja vienošanos par ikgadējās importa kvotas sadalīšanu nevar panākt šo noteikumu 28.punktā noteiktajā kārtībā, kvotas sadala proporcionāli katra piegādātāja daļai kopējā importa apjomā pirms aizsardzības pasākumu piemērošanas. Ja birojs konstatē, ka pēdējo triju gadu laikā attiecīgās preces imports no kādas valsts ir nesamērīgi palielinājies attiecībā pret kopējo preces importu, iespējams noteikt citu kvotu apjomu.

30. Lai pagarinātu aizsardzības pasākumu termiņu, birojs veic jaunu pārbaudi saskaņā ar šiem noteikumiem.

31. Birojs iesaka pagarināt aizsardzības pasākumu termiņu šādos gadījumos:

31.1. pārbaudes laikā ir konstatēts, ka būtisku zaudējumu vai būtisku zaudējumu draudu novēršanai nepieciešams turpināt aizsardzības pasākumus;

31.2. biroja rīcībā ir informācija, ka vietējie ražotāji veic nozīmīgus pasākumus konkurētspējas veicināšanai.

32. Birojs reizi gadā pārbauda aizsardzības pasākumu lietderību un lemj par aizsardzības pasākumu liberalizēšanas iespējām.

33. Pārbaudot aizsardzības pasākumu lietderību, birojs izvērtē:

33.1. piemēroto aizsardzības pasākumu efektivitāti;

33.2. kā aizsardzības pasākumu liberalizēšana ietekmēs vietējo ražotāju konkurētspēju;

33.3. citus būtiskus apstākļus.

34. Birojam ir tiesības pieprasīt no vietējiem ražotājiem nepieciešamo informāciju par attiecīgās ražotnes (nozares) stāvokli pēc aizsardzības pasākumu veikšanas un pasākumiem, kas veikti konkurētspējas veicināšanai saskaņā ar šo noteikumu 3.10.apakšpunktu.

35. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 11.maija noteikumus Nr.176 "Kārtība, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 159./160.nr.).