Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 2. septembra noteikumus Nr. 482 "Prasības svaigas gaļas, blakusproduktu un gaļas produkcijas ievešanai Latvijā, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 174

Rīgā 1999.gada 11.maijā (prot. Nr. 25, 34.§)

Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa

Izdoti saskaņā ar likuma "Par veterinārmedicīnu" 22.panta 6.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijā ievedama svaiga (saldēta) liellopu, aitu, kazu, cūku un viennadžu gaļa, vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu, paipalu, baložu, fazānu, strausu un irbju gaļa un tās blakusprodukti, kas nav citādi apstrādāti, tikai atvēsināti vai sasaldēti (var būt iesaiņoti vakuuma vai kontrolētas atmosfēras apstākļos), un ir minēti Latvijas kombinētās nomenklatūras 2.preču grupā, kā arī gaļas izstrādājumi, kas izgatavoti, izmantojot gaļu vai tās blakusproduktus, un ir minēti Latvijas kombinētās nomenklatūras 16. un 19.preču grupā, un nomedīto savvaļas dzīvnieku gaļa, kuru var izmantot cilvēka uzturā (turpmāk - gaļa).

2. Šie noteikumi neattiecas uz gaļu, kas:

2.1. ir personiskā bagāža personai, kura šķērso robežu, un paredzēta personiskajai lietošanai (nepārsniedzot vienu kilogramu), izņemot svaigu (saldētu) gaļu, kuru nav atļauts ievest kā personisko bagāžu;

2.2. ir pasta sūtījums (nepārsniedzot vienu kilogramu) personai un paredzēta personiskajai lietošanai, izņemot svaigu (saldētu) gaļu, kuru nav atļauts sūtīt pa pastu;

2.3. saskaņā ar pavaddokumentiem nav paredzēta izmantošanai cilvēka uzturā, bet ir paredzēta citiem mērķiem (piemēram, izstādēm, speciāliem pētījumiem). Šajā gadījumā kravas ievedējs (kravas īpašnieks) saņem Valsts veterinārā dienesta atļauju un nodrošina gaļas uzglabāšanu, tās atlieku iznīcināšanu vai nosūtīšanu atpakaļ uz eksportētājvalsti. Rajona (pilsētas) veterinārais inspektors kontrolē, lai gaļa netiktu izlietota citiem mērķiem.

3. Ja tiek pārkāpti šo noteikumu 2.punktā minētie nosacījumi, gaļu termiski apstrādā vai iznīcina ar Valsts veterināro dienestu saskaņotā vietā atbilstoši valsts sanitārā robežinspektora norādījumiem un veterinārajām prasībām.

4. Piemērojot Muitas likuma 24.panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5., 6., 7., 8., 14. un 15.punktā minētās muitas procedūras, gaļu pēc veterinārās pārbaudes, ko veicis valsts sanitārais robežinspektors, kuram ir veterinārārsta kvalifikācija, atļauts pārvietot pāri Latvijas Republikas muitas robežai (turpmāk - ievest) caur Ministru kabineta noteiktajām valsts robežas šķērsošanas vietām saskaņā ar šo noteikumu prasībām.

II. Eksportētājvalstis un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuriem atļauts Latvijā ievest gaļu

5. Latvijā atļauts ievest gaļu no tām valstīm vai to daļām, kas iekļautas gaļas eksportētājvalstu sarakstā, kuru saskaņā ar Eiropas Savienības attiecīgajiem sarakstiem apstiprinājis zemkopības ministrs.

6. Latvijā atļauts ievest gaļu, kas ražota šo noteikumu 5.punktā minētajā sarakstā ietverto valstu uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuri nodrošina Latvijas normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi un ir iekļauti gaļas eksportētāju uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sarakstā, kuru saskaņā ar Eiropas Savienības attiecīgajiem sarakstiem apstiprinājis zemkopības ministrs.

7. Lai noteiktu valsts, tās daļu vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbilstību Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un pieņemtu lēmumu par valsts vai tās daļas iekļaušanu šo noteikumu 5.punktā minētajā sarakstā, Valsts veterinārajam dienestam jānovērtē attiecīgās valsts:

7.1. dzīvnieku vispārējais veselības stāvoklis;

7.2. veterinārā dienesta struktūra un pilnvaras;

7.3. normatīvie akti un pasākumi dzīvnieku slimību profilaksei un slimību apkarošanai;

7.4. dzīvnieku barības piedevu, veterināro zāļu un citu vielu lietošana un tās kontrole;

7.5. vides piesārņojums, kas var ietekmēt cilvēku un dzīvnieku veselību;

7.6. informācijas sistēmas efektivitāte un regulāra informētība par dzīvnieku slimību parādīšanos un izplatīšanās novēršanu;

7.7. dzīvnieku atliekvielu kontroles programma;

7.8. sniegtās garantijas, lai nodrošinātu šajā punktā minēto kontroli.

8. Ja valsts, tās daļa vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nav iekļauts šo noteikumu 5. vai 6.punktā minētajā sarakstā, Valsts veterinārais dienests attiecīgajā valstī vai uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) veic inspekciju saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu instrukciju, ņemot vērā starptautiskās veterinārmedicīnas organizācijas - Starptautiskā epizootiskā biroja - izstrādātās valsts veterināro dienestu novērtēšanas vadlīnijas un Pasaules tirdzniecības organizācijas Sanitārā un fitosanitārā līguma principus, un novērtē attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbilstību higiēnas prasībām, paškontroles sistēmu un ražotās eksporta produkcijas atbilstību Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām. Ar inspekciju saistītos izdevumus sedz tās pieprasītājs.

9. Ja valsts, tās daļa vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) atbilst šo noteikumu 6. un 7.punktā minētajām prasībām, Valsts veterinārais dienests iesniedz Zemkopības ministrijā priekšlikumu par attiecīgās valsts, tās daļas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iekļaušanu attiecīgajā sarakstā.

10. Valsts veterinārais dienests ir atbildīgs par šo noteikumu 5. un 6. punktā minēto sarakstu sastādīšanu un papildināšanu atbilstoši attiecīgajos Eiropas Savienības sarakstos izdarītajiem grozījumiem, kā arī publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtīšanu Sanitārajai robežinspekcijai divu darbdienu laikā pēc valsts, tās daļas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iekļaušanas attiecīgajā sarakstā.

11. Latvijā gaļu drīkst ievest Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas ievēro pārtikas aprites prasības. Valsts veterinārais dienests pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pieprasījuma pārbauda, kā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) tiek ievērotas pārtikas aprites prasības saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu instrukciju. Ja saņemtais atzinums ir pozitīvs, attiecīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) iekļauj gaļas ievedēju uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sarakstā, kuru apstiprina zemkopības ministrs un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

12. Ja šo noteikumu 5., 6. vai 11.punktā minētās valstis un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) pārkāpj vai neievēro šo noteikumu prasības, zemkopības ministrs pēc Valsts veterinārā dienesta priekšlikuma ir tiesīgs svītrot valsti vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) no attiecīgā saraksta.

III. Gaļas ievešanas ierobežojumi

13. Liellopu, aitu, cūku, kazu un viennadžu liemenim jābūt apzīmogotam atbilstoši eksportētājvalsts veterinārajām prasībām, kas saskaņotas ar Valsts veterināro dienestu.

14. Ja tiek ievesti svaigi (saldēti) dzīvnieku liemeņi, uz pusēm sadalītiem cūku liemeņiem un uz pusēm vai četrās daļās sadalītiem liellopu liemeņiem jābūt rekonstruējamiem. Ja minētie liemeņi nav rekonstruējami, tos ievest aizliegts.

15. Transportlīdzekļiem, kuros pārvadā gaļu, un gaļas pārvadāšanas apstākļiem jāatbilst Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

16. Latvijā lietošanai pārtikā nav atļauts ievest:

16.1. gaļu, kura nav iesaiņota, iepakota vai marķēta atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Marķējumam jābūt uz katra iesaiņojuma (ja tā ir fasēta prece) vai uz katra liemeņa;

16.2. gaļu, kas apstrādāta ar jonizējošu vai ultravioletu starojumu;

16.3. gaļu, kurā konstatētas vielas, kas ietekmē gaļas kvalitāti un organoleptiskās īpašības;

16.4. gaļu, kas neatbilst Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām;

16.5. maltu vai līdzīgā veidā sasmalcinātu gaļu un gaļu, kas sadalīta gabalos, kuru masa ir mazāka par 100 gramiem;

16.6. kaušanas blakusproduktus (izņemot mēles, aknas un sirdis);

16.7. gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri nokauti, īstenojot lipīgo slimību apkarošanas programmu;

16.8. gaļu, kas iegūta no putniem vai dzīvniekiem, kuri baroti ar atgremotāju iekšējos orgānus un audus saturošu barību, kas iegūta no dzīvniekiem valstī, kurā reģistrēta govju spongiozā encefalopātija vai skrepi slimība;

16.9. putnu gaļu, kas iegūta valstī, kurā pēdējos trijos gados reģistrēta putnu gripa vai Ņūkāslas slimība;

16.10. putnu gaļu, kas iegūta no putniem, kuri 30 dienas pirms kaušanas vakcinēti ar dzīvo Ņūkāslas slimības vīrusa vakcīnu;

16.11. putnu gaļu, kas iegūta kautuvē, gaļas sadalīšanas cehā vai glabāta saldētavā, uz kuru attiecas ierobežojumi par Ņūkāslas slimību vai putnu gripu;

16.12. putnu gaļu, ja, kaujamos putnus pārvadājot uz kautuvi, tie ir bijuši kontaktā ar putniem, kas atzīti par inficētiem ar Ņūkāslas slimību vai putnu gripu, kā arī ja tie pārvadāti cauri valstīm vai to daļām, uz kurām attiecas minēto slimību ierobežojumi, izņemot gadījumus, ja pārvadāšanai izmanto valsts galvenās automaģistrāles vai dzelzceļu;

16.13. putnu gaļu, kas neatbilst Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām putnu veselības prasībām;

16.14. putnu gaļu, kas iegūta no putniem, kuri nav inkubēti eksportētājvalstī;

16.15. putnu gaļu, kas iegūta no putniem, kuri eksportētājvalstī ir ievesti kā cāļi, kas vecāki par diennakti;

16.16. putnu gaļu, kurai piecas dienas pirms nosūtīšanas noteiktie virusoloģiskā testa rezultāti ir pozitīvi;

16.17. gaļu, kas iegūta no kuiļiem vai kriptorhīdām cūkām;

16.18. gaļu, kas iegūta no liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem, ja minētie dzīvnieki nav sasnieguši 14 dienu vecumu;

16.19. gaļu, kas iegūta no liellopiem, cūkām, aitām, kazām vai zirgiem, ja minētie dzīvnieki nav dzimuši eksportētājvalstī vai tajā nav uzturējušies vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms kaušanas;

16.20. liellopu galvas;

16.21. asinis.

17. Valsts veterinārais dienests ir tiesīgs aizliegt ievest gaļu no valstīm vai to daļām, kas iekļautas šo noteikumu 5.punktā minētajā sarakstā, ja:

17.1. valstī vai tās daļā dzīvniekus vakcinē pret slimībām, kuras Latvijā netiek reģistrētas un pret kurām Latvijā dzīvniekus nevakcinē;

17.2. valsts, tās daļa vai tajā esošais ganāmpulks saskaņā ar Starptautiskā epizootiskā biroja izstrādāto Starptautisko dzīvnieku veselības kodeksu ir bijis vai ir uzskatāms par lipīgu slimību skartu un pastāv risks ievest ar attiecīgo slimību inficētu gaļu. Valsts veterinārais dienests riska faktoru novērtē, pamatojoties uz Pasaules tirdzniecības organizācijas Sanitāro un fitosanitāro līgumu, kā arī Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām veterinārajām prasībām.

18. Kravas ievedējs (kravas īpašnieks) vismaz divas darbdienas pirms gaļas ievešanas paziņo Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktam par kravu, tās ievešanas vietu un laiku. Sanitārā robežinspekcija informē kravas ievedēju (kravas īpašnieku) par ievešanas kārtību.

19. Uz valsts robežas veic kravas veterināro pārbaudi atbilstoši šiem noteikumiem un citiem Latvijas normatīvajiem aktiem.

20. Ja konstatē neatbilstību šajos noteikumos un citos Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, valsts sanitārais robežinspektors ir tiesīgs aizliegt gaļas ievešanu un:

20.1. ja pastāv draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai dzīvībai, vai videi, kravu aizturēt iznīcināšanai un uzraudzīt līdz brīdim, kad tās uzraudzību pārņem Valsts veterinārais dienests;

20.2. ja krava nav bīstama cilvēku un dzīvnieku veselībai vai dzīvībai, vai videi, nosūtīt to atpakaļ;

20.3. ja risks ir neliels, pēc kravas ievedēja (kravas īpašnieka) pieprasījuma lemt par kravas pārstrādi, iznīcināšanu vai izmantošanu citiem mērķiem (ne cilvēka uzturā) saskaņā ar Valsts veterinārā dienesta norādījumiem.

21. Izdevumus, kas saistīti ar kravas izņemšanu no apgrozības, iznīcināšanu, piespiedu pārstrādi vai pārvadāšanu uz pārstrādes vai iznīcināšanas vietu, vai izdevumus, kas saistīti ar kravas nosūtīšanu atpakaļ, sedz kravas ievedējs (kravas īpašnieks). Šajā gadījumā kravas ievedējs (kravas īpašnieks) sedz arī ar inspekciju saistītos izdevumus.

22. Lai ievestu gaļu, nepieciešams eksportētājvalsts pilnvarotās veterinārās institūcijas izdots veterinārais (veselības) sertifikāts, kas ir saskaņots ar Valsts veterināro dienestu un apliecina gaļas atbilstību Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes, veterinārajām un obligātajām nekaitīguma prasībām.

23. Gaļas ievešanai ir derīgs veterinārā (veselības) sertifikāta oriģināls. Veterināro (veselības) sertifikātu:

23.1. noformē latviešu un eksportētājvalsts valodā vai arī latviešu un angļu, vācu vai krievu valodā;

23.2. noformē katrai kravai un katram kravas saņēmējam (norādot nosūtītāju);

23.3. izdod kravas nosūtīšanas dienā;

23.4. noformē uz vienas lapas;

23.5. paraksta un apzīmogo eksportētājvalsts veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts. Ja sertifikātā ir labojumi vai svītrojumi, tiem jābūt apstiprinātiem.

24. Ja eksportētājvalstī ir lipīgas slimības uzliesmojums, papildus šo noteikumu prasībām zemkopības ministrs pēc Valsts veterinārā dienesta priekšlikuma ir tiesīgs ar rīkojumu noteikt, ka ir nepieciešama veterinārā atļauja gaļas ievešanai. Minētais rīkojums publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

25. Ar veterinārās atļaujas gaļas ievešanai izsniegšanu saistītos izdevumus saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto cenrādi sedz kravas ievedējs (kravas īpašnieks).

IV. Noslēguma jautājumi

26. Noteikumi stājas spēkā ar 1999.gada 1.jūniju.

27. Līdz 2000.gada 31.decembrim papildus šo noteikumu prasībām kravas ievedējam (kravas īpašniekam), lai Latvijā ievestu gaļu, Valsts veterinārajā dienestā jāsaņem veterinārā atļauja gaļas ievešanai.

28. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 25.augusta noteikumus Nr.321 "Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 246./247.nr.).

Ministru prezidents V.Krištopans

Zemkopības ministrs P.Salkazanovs

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Kārtība, kādā Latvijā ievedama gaļa Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 174Pieņemts: 11.05.1999.Stājas spēkā: 01.06.1999.Zaudē spēku: 01.10.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 159/160, 18.05.1999.
Dokumenta valoda:
EN
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
24421
01.06.1999
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)