1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no valsts budžeta iestāžu (turpmāk – iestādes) sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi;

1.2. iestāžu un no valsts budžeta nefinansēto aģentūru (turpmāk – valsts aģentūras) sniegto maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku un izcenojumu apstiprināšanas kārtību.

2. Šo noteikumu II nodaļa nav saistoša tām valsts aģentūrām, kuras izveidotas pēc 2010.gada 1.janvāra un darbojas saskaņā ar Publisko aģentūru likumu. Valsts aģentūru ieņēmumus no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus plāno un uzskaita saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem par budžeta nefinansētām iestādēm un valsts aģentūrām.

3. Triju darbdienu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par iestādes vai valsts aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, maksas pakalpojumu sniedzējs atbilstoši normatīvo aktu prasībām par informācijas ievietošanu internetā un vienotajā pakalpojumu portālā ietvertās informācijas aktualizāciju nodrošina attiecīgās informācijas publicēšanu par maksas pakalpojumiem un to izcenojumiem vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla (www.latvija.lv) publisko pakalpojumu katalogā (turpmāk – katalogs), savukārt savā vai ministrijas (citas centrālās valsts iestādes) tīmekļa vietnē ietver saiti uz attiecīgo maksas pakalpojumu aprakstu katalogā.

4. Iestādes ieņēmumu apjomu no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus plāno attiecīgajā budžeta programmā (apakšprogrammā), izstrādājot budžeta pieprasījumu attiecīgajam saimnieciskajam gadam.

5. Iestādes ieņēmumu apjomu no sniegtajiem maksas pakalpojumiem plāno, ņemot vērā katram maksas pakalpojuma veidam apstiprināto cenu (ar pievienotās vērtības nodokli, ja tāds tiek piemērots) un prognozēto sniegto maksas pakalpojuma apjomu.

6. Ieņēmumi no iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem tiek ieskaitīti Valsts kasē atvērtajos iestāžu pamatbudžeta vai speciālā budžeta izdevumu kontos, un tie tiek izlietoti izdevumu finansēšanai atbilstoši kārtējā gada valsts budžeta likumā apstiprinātajai apropriācijai saskaņā ar iestādei apstiprināto finansēšanas plānu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

7. Maksājumi budžetā par iestādes sniegtajiem maksas pakalpojumiem atzīstami saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu.

8. Iestādes ar maksas pakalpojumu sniegšanu saistīto izdevumu apjomu plāno tādā pašā apmērā kā ieņēmumus no sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

9. Lai noteiktu maksas pakalpojumu izcenojumu, iestāde un valsts aģentūra katram maksas pakalpojuma veidam saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu izstrādā maksas pakalpojuma izcenojuma aprēķinu. Minēto aprēķinu saskaņo vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

10. Maksas pakalpojuma izcenojums ietver visas izmaksas, kuras rodas, sniedzot maksas pakalpojumu, un to aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Imp – viena sniegtā maksas pakalpojuma veida vienas vienības izcenojums;

Tizm – tiešās izmaksas jeb izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz maksas pakalpojuma sniegšanu. Šīs izmaksas parasti ietver maksas pakalpojuma sniegšanai izlietoto materiālu iegādes izmaksas un tiešos izdevumus darba samaksai, kā arī ar šo samaksu saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

Nizm – netiešās izmaksas jeb izmaksas, kas ir netieši saistītas ar attiecīgā maksas pakalpojuma sniegšanu, piemēram, iestādes vadībā un administrācijā nodarbināto darbinieku un citu darbinieku darba algas un ar šīm algām saistītās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, telpu apkures un apgaismošanas izdevumi, pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa un apdrošināšanas maksājumi, vispārējas nozīmes palīgmateriāli un citi ar attiecīgā maksas pakalpojuma sniegšanu netieši saistīti izdevumi;

Vsk – plānotais maksas pakalpojuma vienību skaits noteiktā laikposmā.

11. Kritērijus izmaksu klasificēšanai tiešajās un netiešajās izmaksās, kā arī netiešo izmaksu attiecināšanai uz konkrēto maksas pakalpojuma veidu iestāde nosaka, pamatojoties uz maksas pakalpojuma un tā sniegšanas procesa specifiku.

12. Maksas pakalpojumu izcenojumu aprēķinā iekļautās izmaksas klasificē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, norādot izdevumu klasifikācijas kodu (četras zīmes).

13. Aprēķinot maksas pakalpojumu izcenojumus, nosaka diferencētas maksas pakalpojumu cenas, ņemot vērā pakalpojumu sniegšanas (pieprasīšanas) veidus (piemēram, elektroniskā formā vai personīgi).

14. Aprēķinot maksas pakalpojumu izcenojumus, tajos paredz atvieglojumus normatīvajos aktos noteiktajām mērķa grupām (piemēram, bērni, studenti, daudzbērnu ģimenes, pensionāri, personas, kurām noteikta invaliditāte, bez vecāku gādības palikuši bērni), lai nodrošinātu maksas pakalpojumu pieejamību.

15. Maksas pakalpojumu izcenojumu aprēķinā un noteikumos par maksas pakalpojumu cenrādi izcenojumu summas norāda euro un centos.

(Grozīts ar MK 17.09.2013. noteikumiem Nr.839)

16. Iestāde un valsts aģentūra sagatavo noteikumu projektu par maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu iesniegšanas, saskaņošanas un virzības kārtību, virza to apstiprināšanai Ministru kabinetā.

17. Noteikumos par maksas pakalpojumu cenrādi var norādīt maksāšanas kārtību, atvieglojumus, to piemērošanas nosacījumus un citus īpašos nosacījumus. Maksas pakalpojumu cenrādi izstrādā kā noteikumu pielikumu saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu. Sagatavojot anotāciju noteikumu projektam par maksas pakalpojumu cenrādi, izmanto maksas pakalpojumu izcenojumu aprēķinus.

18. Grozījumus noteikumos par maksas pakalpojumu cenrādi izdara šādos gadījumos:

18.1. ir izdarīti grozījumi normatīvajos aktos vai mainījušies apstākļi, kas ietekmē iestādes vai valsts aģentūras sniedzamo maksas pakalpojumu klāstu;

18.2. ir būtiski mainījušās (samazinājušās vai palielinājušās) tiešās vai netiešās izmaksas, kuras veido maksas pakalpojumu izcenojumus;

18.3. ir tā mainījies plānoto maksas pakalpojumu vienību skaits noteiktā laikposmā, ka tas būtiski ietekmē vienas pakalpojuma vienības sniegšanas izmaksas.

19. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumus Nr.615 "Valsts aģentūru publisko pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 135.nr.).

20. Ja tiek veiktas izmaiņas nodokļu likmēs, iestāde nekavējoties nodrošina attiecīgas informācijas publicēšanu šo noteikumu 3.punktā minētajās tīmekļa vietnēs, bet nodokļa likme noteikumos par maksas pakalpojumu cenrādi tiek koriģēta, kad attiecīgajos noteikumos tiek veikti grozījumi pēc būtības saskaņā ar šo noteikumu 18.punktu.

21. Līdz 2012.gada 1.janvārim maksas pakalpojumu sniedzējs savā vai ministrijas (citas centrālās valsts iestādes) tīmekļa vietnē nodrošina informācijas publicēšanu par maksas pakalpojumiem un to izcenojumiem vai saites publicēšanu uz attiecīgo maksas pakalpojumu aprakstu katalogā.

22. Šo noteikumu 3.punkts stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

23. Ārlietu ministrijai nav saistošs šo noteikumu II nodaļas 8.punkts, kā arī III nodaļa attiecībā uz konsulāro maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku. Konsulāro maksas pakalpojumu izcenojumu regulē normatīvie akti konsulāro pakalpojumu jomā.

24. Nosakot maksas pakalpojumu izcenojumus par publikācijām oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", šo noteikumu III nodaļu nepiemēro līdz laikam, kad pilnā apmērā piešķirts finansējums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteikto valsts funkciju nodrošināšanai.

(MK 17.11.2015. noteikumu Nr. 651 redakcijā)