1. Noteikumi nosaka valsts aģentūru (turpmāk – aģentūra) sniegto publis­ko pakalpojumu izcenojumu (turpmāk – izcenojums) noteikšanas metodiku un izcenojumu apstiprināšanas kārtību.

2. Noteikumi neattiecas uz publiskajiem pakalpojumiem, par kuru snieg­šanu ir noteikta valsts nodeva (piemēram, speciālo atļauju (licenču) izsniegšana) vai kuru maksas apmērs ir noteikts likumos.

3. Izcenojums ietver visas izmaksas, kuras rodas aģentūrai, sniedzot pub­lisko pakalpojumu, un izcenojumu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Ipmp – publiskā pakalpojuma izcenojums;

Tizm – tiešās izmaksas jeb publiskā pakalpojuma sniegšanas plānotās izmaksas, kuras veido tā aģentūras darbinieka (darbinieku, struktūrvienības) uzturēšanas izdevumi, kurš plāno sniegt attiecīgo publisko pakalpojumu, un izdevumi kapitālieguldījumiem, to skaitā pamatlīdzekļu nolietojuma summa;

Nizm – netiešās izmaksas jeb tādas publiskā pakalpojuma sniegšanas izmaksas, kas ir daļa no aģentūras kopējiem administrācijas izdevumiem;

Vsk – plānotais publiskā pakalpojuma vienību skaits gadā.

4. Tiešās izmaksas (Tizm) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

B – tā aģentūras darbinieka (darbinieku) atalgojums, kurš plāno sniegt attiecīgo publisko pakalpojumu. Plānoto atalgojumu veido procesā iesaistīto dar­binieku skaits, viņu izlietotais darba laiks un darba samaksa (gadā). Aģentūras darbiniekiem piemēro mēneša pamatalgas (laika darba samaksas) sistēmu;

S – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas piemēro atbilstoši iemaksu apjomam, kas noteikts plānojamam finanšu gadam;

C – komandējumu un dienesta braucienu izdevumus plāno tikai tad, ja tie veicami tiešā saistībā ar attiecīgā publiskā pakalpojuma sniegšanu;

D – samaksu par citiem pakalpojumiem, kā arī materiālu, energoresursu, ūdens un mazvērtīgā inventāra iegādes izdevumus plāno tādā apmērā, lai nodrošinātu attiecīgā publiskā pakalpojuma sniegšanu;

E – maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem, kuri saistīti ar attiecīgā publiskā pakalpojuma sniegšanu;

F– to pamatlīdzekļu nolietojuma summa, kurus izmanto attiecīgā publis­kā pakalpojuma sniegšanai. Ja publiskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešams iegādāties papildu pamatlīdzekļus, izdevumos iekļauj arī plānojamo pamatlī­dzekļu nolietojuma summu.

5. Netiešās izmaksas (Nizm) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A – administrācijas izdevumi jeb tādi izdevumi, kuri nodrošina aģentūras vispārējo darbību, lai attiecīgie darbinieki varētu sekmīgi sniegt publisko pakalpojumu;

k– koeficients (īpatsvars), kas raksturo, kādu daļu no kopējiem adminis­trācijas izdevumiem ir plānots attiecināt uz konkrētā publiskā pakalpojuma sniegšanu. To rēķina, konkrētā publiskā pakalpojuma sniegšanā tieši iesaistīto darbinieku plānoto atalgojumu (gadā) izdalot ar visos aģentūras publiskajos pakalpojumos tieši iesais­tīto darbinieku atalgojumu (gadā).

6. Lai noteiktu izcenojumu, aģentūra katram publiskā pakalpojuma veidam saskaņā ar šo noteikumu pielikumu izstrādā publiskā pakalpojuma izmaksu tāmi, ko apstiprina aģentūras vadītājs.

7. Publiskā pakalpojuma veids ir konkrēto pakalpojumu kopa ar vienādu kvalitatīvu rezultātu.

8. Izcenojuma izmaksas klasificē tāmē atbilstošibudžetu un finanšu vadī­bu regulējošajos normatīvajos aktos apstiprinātajai budžeta izdevumu ekonomis­kajai klasifikācijai, norādot izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodu (četras zīmes).

9. Aģentūra iesniedz ministram, kura pārraudzībā atrodas aģentūra, priekšlikumus noteikumu projekta izstrādei par aģentūras sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem (cenrādi), kas noteiktā kārtībā iesniedzams Ministru kabinetā. Noteikumu projektā par aģentūras sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem neiekļauj publisko pakalpojumu izmaksu tāmes.

10. Publisko pakalpojumu izcenojumu (cenrādi) pārskata šādos gadījumos:

10.1. ir izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, kas būtiski ietekmē publisko pakalpojumu apmēru;

10.2. ir būtiski mainījušās (samazinājušās vai palielinājušās vairāk nekā par 10%) tiešās vai netiešās izmaksas, kuras veido publiskā pakalpojuma izcenojumu.

11. Aģentūra, sagatavojot priekšlikumus noteikumu projekta izstrādei par aģentūras sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem (cenrādi), īpaši norāda tos pakalpojumus, par kuriem nosakāma zemāka samaksa, pamatojoties uz pakalpojumu saņēmēju piederību noteiktām grupām (piemēram, sociālai, vecuma grupai), pakalpojuma nozīmīgumu sabiedrībai vai pakalpojuma sniegšanai piešķirto dotāciju no valsts budžeta.