Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.313

Rīgā 2010.gada 13.novembrī (prot.Nr.44 6.p.)
Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi
Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 42. panta ceturto daļu, 43. panta trešo daļu,
50.8 panta sesto daļu, 50.9 panta astoto daļu un
Finanšu instrumentu tirgus likuma 122. panta piekto daļu
(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.301 redakcijā)
I. Vispārīgie jautājumi

1. "Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka riska darījumu ierobežojumiem pakļauto riska darījumu kopumu, šo darījumu apmēra noteikšanas kārtību, izņēmumus un pieļaujamās atkāpes no riska darījumu ierobežojumiem, pašu kapitāla apmēra noteikšanas kārtību Kredītiestāžu likuma 35. panta pirmās daļas 3. punktā, 42. un 43. pantā un Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. panta pirmās daļas 3. punktā un 122. panta otrajā daļā noteikto riska darījumu ierobežojumu izpildes aprēķinā, kā arī informācijas par lielajiem riska darījumiem, riska darījumiem ar personām, kas saistītas ar kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un pārskatu par ierobežojumu pārsniegumiem sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

(FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

2. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm un tām Latvijas Republikā reģistrētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. pantu, (tālāk tekstā – iestāde), izņemot Finanšu instrumentu tirgus likuma 122. panta sestajā daļā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības.

3. Noteikumu prasības attiecībā uz Kredītiestāžu likuma 43. pantā un Finanšu instrumentu tirgus likuma 122. panta pirmās daļas 4. punktā minētajiem riska darījumu ierobežojumiem iestāde ievēro individuāli, bet visas pārējās prasības – individuāli un konsolidācijas grupas vai konsolidācijas apakšgrupas līmenī saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 50.8 un 50.9 pantu un Finanšu instrumentu tirgus likuma 123.3 un 123.4 pantu.

4. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums:

4.1. aktīvu posteņos uzrādīto riska darījumu uzskaites vērtība ir saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) 24.02.2006. normatīvajiem noteikumiem Nr. 46 "Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi" noteiktā uzskaites vērtība;

4.2. riska darījumi ar ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai prasības pret ieguldījumu brokeru sabiedrībām šo noteikumu izpratnē nozīmē riska darījumus ar un prasības pret tādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras atbilst Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta 3. punktā dotajai ieguldījumu brokeru sabiedrības (investment firm) definīcijai un kurām piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. pantu, ņemot vērā šā likuma 119.1 panta nosacījumus;

4.3. pārējo šajos noteikumos nedefinēto terminu lietojums atbilst Komisijas 02.05.2007. normatīvo noteikumu Nr. 60 "Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi" (tālāk tekstā – MKPA noteikumi) un Komisijas 30.11.2007. normatīvo noteikumu Nr. 166 "Konsolidētās uzraudzības normatīvie noteikumi" terminu lietojumam.

5. Iestāde vienmēr ievēro tiesību aktos noteiktos riska darījumu ierobežojumus, kas aprēķināti saskaņā ar šo noteikumu prasībām. Ja izņēmuma gadījumā riska darījumu ierobežojumi tiek pārsniegti, iestāde nekavējoties ziņo par to Komisijai, norādot pārsnieguma rašanās iemeslus un pievienojot ziņojumam rīcības plānu ierobežojumu ievērošanas atjaunošanai, kura izpildes termiņus saskaņo ar Komisiju.

II. Ierobežojumiem pakļautie riska darījumi

6. Par iestādes ierobežojumiem pakļautajiem riska darījumiem uzskatāmi aktīvu posteņos un ārpusbilances posteņos uzrādītie riska darījumi un atvasinātie instrumenti, kas minēti MKPA noteikumu 89., 90. un 92. punktā, neņemot vērā riska pakāpi vai korekcijas pakāpi, izņemot:

6.1. riska darījumus, kas saskaņā ar MKPA noteikumu prasībām veido pašu kapitāla samazinājumu;

6.2. ārvalstu valūtas pirkšanas vai pārdošanas riska darījumu rezultātā izveidojušās prasības, kad iestāde jau ir izpildījusi savas saistības, bet vēl nav saņēmusi darījuma partnera maksājumu, un pēc iestādes maksājuma veikšanas pagājušas ne vairāk kā divas darbdienas (sākot ar trešo darbdienu, šādas prasības uzskatāmas par ierobežojumiem pakļauto riska darījumu);

6.3. vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas riska darījumu rezultātā izveidojušās prasības, kad iestāde ir veikusi maksājumu vai piegādājusi vērtspapīrus, bet vēl nav saņēmusi no darījuma partnera vērtspapīrus vai maksājumu, un pēc maksājuma veikšanas vai vērtspapīru piegādes pagājušas ne vairāk kā piecas darbdienas (sākot ar sesto darbdienu, šādas prasības uzskatāmas par ierobežojumiem pakļauto riska darījumu);

6.4. prasības, kas izveidojas, veicot klientu līdzekļu pārskaitīšanu, tostarp sniedzot maksājumu, klīringa un norēķinu pakalpojumus jebkurā valūtā, izmantojot jebkuru korespondējošo banku vai finanšu instrumentu norēķinu sistēmu, sniedzot līdzekļu vai nominālā konta turētāja pakalpojumus, gadījumā, kad iestāde nav saņēmusi no pakalpojuma sniedzēja apstiprinājumu par klienta riska darījumu izpildi, vai citas prasības, kas izveidojas klienta riska darījuma rezultātā vai veicot noguldījumus uz nakti (overnight darījumus) citā kredītiestādē, ja šāds riska darījums nav pabeigts darījuma veikšanas dienā, bet tiks pabeigts nākamajā darbdienā;

6.5. riska darījumus ar kredītiestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuri attiecas uz līdzekļu pārskaitīšanu, tostarp sniedzot maksājumu, klīringa un norēķinu pakalpojumus jebkurā valūtā, izmantojot jebkuru korespondējošo banku, ja riska darījums ar kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas sniedz minētos pakalpojumus, ir sākts un pabeigts vienā darba dienā.

7. Iestāde ievieš procedūras šo noteikumu 6.4. un 6.5. punktā minēto riska darījumu kopuma noteikšanai, ņemot vērā Eiropas Banku uzraudzības komitejas vadlīnijas šo punktu ieviešanai (Implementation Guidelines on Article 106 (2) (a) and (c) of Directive 2006/48/EC recast).

8. No riska darījumu ierobežojumiem pilnībā vai daļēji ir atbrīvoti šādi riska darījumi:

8.1. aktīvu posteņos uzrādītās prasības pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, dalībvalstu reģionālajām vai vietējām valdībām, ja nenodrošinātajiem riska darījumiem ar šādām centrālajām valdībām, centrālajām bankām, dalībvalstu reģionālajām un vietējām valdībām saskaņā ar MKPA noteikumu kredītriska kapitāla prasības aprēķina standartizēto pieeju piemēro 0 procentu riska pakāpi;

8.2. aktīvu posteņos uzrādītās prasības pret starptautiskajām attīstības bankām un starptautiskajām organizācijām, ja nenodrošinātajiem riska darījumiem ar šādām starptautiskajām attīstības bankām un starptautiskajām organizācijām saskaņā ar MKPA noteikumu kredītriska kapitāla prasības aprēķina standartizēto pieeju piemēro 0 procentu riska pakāpi;

8.3. aktīvu posteņos uzrādītās prasības tādā apmērā, kādā tās ir skaidri, bez nosacījumiem un tieši nodrošinātas ar centrālo valdību, centrālo banku, valsts institūciju, starptautisko organizāciju vai starptautisko attīstības banku, dalībvalstu reģionālo un vietējo valdību galvojumiem, ja nenodrošinātajiem riska darījumiem ar šādām centrālajām valdībām, centrālajām bankām, valsts institūcijām, dalībvalstu reģionālajām un vietējām valdībām, starptautiskajām organizācijām vai starptautiskajām attīstības bankām saskaņā ar MKPA noteikumu kredītriska kapitāla prasības aprēķina standartizēto pieeju piemēro 0 procentu riska pakāpi un šādi galvojumi (garantijas) ir atzīti par piemērotu nodrošinājumu kredītriska mazināšanai saskaņā ar MKPA noteikumu 3. pielikumu;

8.4. citi riska darījumi ar centrālajām valdībām, centrālajām bankām, valsts institūcijām, starptautiskajām organizācijām vai starptautiskajām attīstības bankām, dalībvalstu reģionālajām un vietējām valdībām, ja nenodrošinātajiem riska darījumiem ar šādām centrālajām valdībām, centrālajām bankām, valsts institūcijām, dalībvalstu reģionālajām un vietējām valdībām, starptautiskajām organizācijām vai starptautiskajām attīstības bankām saskaņā ar MKPA noteikumu kredītriska kapitāla prasības aprēķina standartizēto pieeju piemēro 0 procentu riska pakāpi, vai riska darījumi, ko šādas centrālās valdības, centrālās bankas, valsts institūcijas, starptautiskās organizācijas vai starptautiskās attīstības bankas garantē un šādas garantijas ir atzītas par piemērotu nodrošinājumu kredītriska mazināšanai saskaņā ar MKPA noteikumu 3. pielikumu;

8.5. riska darījumi ar iestādes meitas sabiedrībām, mātes sabiedrību un mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, riska darījumiem ar kurām saskaņā ar MKPA noteikumu 109. punktu Komisija ir atļāvusi piemērot 0 procentu riska pakāpi;

8.6. riska darījumi, kas nodrošināti ar kredītiestādē, tās mātes kredītiestādē vai meitas sabiedrībā - kredītiestādē uz noteiktu laiku izvietotu termiņnoguldījumu vai minēto kredītiestāžu emitētu noguldījuma sertifikātu, vai citu būtībā līdzīgu finanšu instrumentu, kurš atrodas attiecīgās kredītiestādes reālā valdījumā. Šāda termiņnoguldījuma atlikušajam termiņam jābūt vienādam ar prasības atlikušo termiņu vai ilgākam par to;

8.7. ārpusbilances posteņos iekļautie riska darījumi ar 0 procentu korekcijas pakāpi, kas minēti MKPA noteikumu 90.4. punktā, ja līgums starp iestādi un attiecīgo klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu paredz, ka tas tiks izpildīts vienīgi tad, ja tā izpildes rezultātā netiks pārsniegti riska darījumu ierobežojumi;

8.8. 50 procenti no to ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtības, kuri minēti MKPA noteikumu 90.3. punktā;

8.9. segtās obligācijas (covered bonds), kas atbilst MKPA noteikumu 2. pielikuma 1. daļas 12. punkta prasībām, (100 - RP) procentu apmērā no obligāciju vērtības, kur RP ir saskaņā ar minētā pielikuma 12.4. punktu segtajām obligācijām piemērojamā riska pakāpe;

8.10. 80 procenti no riska darījumu ar dalībvalstu reģionālajām vai vietējām valdībām vērtības vai riska darījumu, kas nodrošināti ar dalībvalstu reģionālo vai vietējo valdību galvojumiem vai vērtspapīriem, vērtības, ja šādiem riska darījumiem saskaņā ar MKPA noteikumu 2. pielikuma 1. daļas 2. punkta prasībām piemēro 20 procentu riska pakāpi;

8.11. ar Komisijas atļauju riska darījumi ar iestādes mātes sabiedrību vai konsolidācijas grupā iekļautajām iestādes meitas sabiedrībām, kuru uzraudzību konsolidācijas grupas līmenī veic Komisija vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcija, vai arī ārvalsts uzraudzības institūcija tādā ārvalstī, kurā konsolidētā uzraudzība notiek saskaņā ar prasībām, kuras līdzvērtīgas Eiropas Savienības direktīvā 2006/48/EK un 2006/49/EK noteiktajām prasībām;

8.12. tādi riska darījumi ar kredītiestādēm, kas nav ieguldījumi šo kredītiestāžu pašu kapitālā, neilgst vairāk kā līdz nākamās darbdienas beigām un nav izteikti galvenajās tirdzniecības valūtās. Iestāde veido un uztur galveno tirdzniecības valūtu sarakstu, pamatojoties uz tirgus praksi un valūtu tirdzniecības statistiku;

8.13. tiesību aktos pieprasītās garantijas, ko izmanto gadījumos, kad hipotekāro aizdevumu, kas tiek finansēts, emitējot hipotekārās ķīlas zīmes, piešķir hipotekārā kredīta ņēmējam pirms hipotēkas galīgās ierakstīšanas zemesgrāmatā ar noteikumu, ka šāda garantija netiek izmantota, lai mazinātu kredītrisku, aprēķinot aktīvu riska svērto vērtību;

8.14. tādas aktīvu posteņos uzrādītās prasības pret centrālajām bankām atbilstošās valsts nacionālajā valūtā, kas tiek ņemtas vērā obligāto rezervju prasības izpildes noteikšanai. Latvijas Republikā reģistrētajām kredītiestādēm – prasība pret Latvijas Banku, kuru veido kredītiestādes rezervju konta atlikums.

(Grozīts ar FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.301)

9. Saistības, kas veidojas, saņemot naudas līdzekļus ar kredītrisku saistīto parādzīmju (credit linked notes) emisijas rezultātā, un kredīti un depozīti, par kuriem noslēgts savstarpējo prasījumu ieskaita līgums, kas saskaņā ar MKPA noteikumu 3. pielikuma prasībām tiek atzīts par piemērotu kredītriska mazināšanai, tiek pielīdzināti šo noteikumu 8.6. punktā minētajiem riska darījumiem un tiek atbrīvoti no riska darījumu ierobežojumiem.

III. Ierobežojumiem pakļauto riska darījumu vērtības noteikšana, ņemot vērā piemērotu nodrošinājumu

10. Viena klienta ierobežojumiem pakļauto riska darījumu vērtība ir ar šo klientu veikto netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa riska darījumu kopsumma.

11. Netirdzniecības portfeļa riska darījumu vērtību nosaka šādi:

11.1. bilances aktīvu posteņos uzrādītajiem darījumiem, kuri minēti MKPA noteikumu 89. punktā, – atbilstoši darījuma uzskaites vērtībai, kas samazināta par uzkrājumu, kas aprēķināti saskaņā ar Komisijas 25.03.2009. normatīvo noteikumu Nr. 42 "Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi" prasībām, pārsniegumu pār saskaņā ar Starptautiskajiem Finanšu pārskatu standartiem izveidotajiem uzkrājumiem, ja par šādu pārsniegumu samazināts iestādes pašu kapitāls, kas nepieciešams minimālo kapitāla prasību segšanai;

11.2. ārpusbilances posteņos uzrādītajiem darījumiem, kuri minēti MKPA noteikumu 90. punktā, – atbilstoši darījuma atlikušajai vērtībai, t.i., ārpusbilances posteņa vērtībai, kas samazināta par izveidotajiem uzkrājumiem, neņemot vērā korekcijas pakāpi;

11.3. atvasinātajiem instrumentiem, kuri minēti MKPA noteikumu 92. punktā, – atbilstoši riska darījumu vērtībai, kas aprēķināta saskaņā ar vienu no MKPA noteikumu 1. pielikuma 2. daļā noteiktajām metodēm.

12. Iestāde, kas rēķina pozīcijas riska, norēķinu, neapmaksāto piegāžu un darījuma partnera kredītriska kapitāla prasību tirdzniecības portfeļa riska darījumiem saskaņā ar MKPA noteikumu II sadaļas 3. nodaļas 1.- 3. daļu vai, ja Komisija to atļāvusi, izmantojot iekšējos modeļus minēto risku kapitāla prasību noteikšanai, tirdzniecības portfelī iekļauto klienta riska darījumu vērtību kopsummu aprēķina kā šādu triju vērtību kopsummu:

12.1. visu klienta emitēto finanšu instrumentu garo pozīciju kopsummas un īso pozīciju kopsummas starpība, ja tā ir pozitīva. Katra finanšu instrumenta pozīciju aprēķina saskaņā ar MKPA noteikumu II sadaļas 3. nodaļas 1. daļu;

12.2. klienta emitēto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru tīrā pozīcija, kas izveidojas šo vērtspapīru sākotnējās izvietošanas laikā. Sākotnējās izvietošanas tīrā pozīcija ir atbilstošā vērtspapīra sākotnējās izvietošanas pozīcija, kas samazināta par vērtspapīru, kas jau izvietoti tirgū vai nodoti sākotnējai izvietošanai trešajai personai, vērtību;

12.3. tirdzniecības portfelī iekļauto norēķinu riskam, neapmaksāto piegāžu un darījuma partnera kredītriskam pakļauto riska darījumu ar klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar MKPA noteikumu II sadaļas 3. nodaļas 2. vai 3. daļas prasībām. Nosakot šādu riska darījumu vērtību saskaņā ar MKPA noteikumu 236. punktu, piemēro tikai kredītriska standartizēto pieeju.

13. Ja iestādei saskaņā ar MKPA noteikumu 74. punktu ir atļauts nerēķināt pozīcijas risku tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, visi iestādes riska darījumi tiek uzskatīti par netirdzniecības portfeli.

14. Nosakot riska darījumu vērtību ierobežojumu ievērošanai, iestāde var ņemt vērā riska darījuma nodrošinājumu un koriģēt riska darījuma vērtību saskaņā ar šo noteikumu 15.24. punkta nosacījumiem, ja šāds nodrošinājums atzīts par piemērotu kredītriska mazināšanai saskaņā ar MKPA noteikumu 3. pielikuma prasībām.

15. Iestāde var riska darījumu ar klientu vai tā daļu, kas ir skaidri, bez nosacījumiem un tieši nodrošināta ar trešās personas galvojumu, uzskatīt par riska darījumu ar šo trešo personu, kura ir sniegusi galvojumu, nevis par riska darījumu ar šo klientu, ja riska darījumam ar trešo personu piemēro tādu pašu riska pakāpi kā klienta nenodrošinātajam riska darījumam vai zemāku par to un pastāv visi šādi noteikumi:

15.1. galvojums ir atzīts par piemērotu kredītriska mazināšanai saskaņā ar MKPA noteikumu 3. pielikuma prasībām;

15.2. gadījumos, kad riska darījums un galvojums ir denominēti atšķirīgās valūtās, par nodrošinātu uzskatāmo riska darījuma vērtību rēķina saskaņā ar MKPA noteikumu 3. pielikumā paredzētajiem nosacījumiem par valūtu nesakritību nefondētajai kredīta aizsardzībai;

15.3. riska darījuma un galvojuma termiņu nesakritības gadījumā piemēro MKPA noteikumu 3. pielikumā paredzēto riska darījumu vērtības aprēķināšanas kārtību termiņu nesakritības gadījumā;

15.4. ja riska darījums ar klientu ir daļēji nodrošināts ar trešās personas galvojumu, šo nodrošināto daļu var atzīt par nodrošinātu riska darījumu atbilstoši MKPA noteikumu 3. pielikumā paredzētajiem nosacījumiem.

16. Šo noteikumu 8. un 15. punkta izpratnē galvojums nozīmē arī saskaņā ar MKPA noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 4. daļas un 3. pielikuma prasībām par piemērotiem atzītus kredīta atvasinātos instrumentus, izņemot ar kredītrisku saistītās parādzīmes (credit linked notes).

17. Iestāde var riska darījumu ar klientu vai tā daļu, kas ir skaidri, bez nosacījumiem un tieši nodrošināta ar trešās personas emitētu piemērotu finanšu nodrošinājumu tā tirgus vērtības apmērā, aizstāt ar riska darījumu ar šo trešo personu, nevis ar riska darījumu ar klientu, ja riska darījumam ar trešo personu piemēro tādu pašu riska pakāpi kā klienta nenodrošinātajam riska darījumam vai zemāku par to un riska darījuma un nodrošinājuma termiņi sakrīt vai nodrošinājuma termiņš ir ilgāks par riska darījuma termiņu.

18. Ja iestādei kredītriska mazināšanai ir atļauts izmantot gan finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, gan finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, tā var izmantot trešās personas emitēto piemēroto finanšu nodrošinājumu arī termiņu nesakritības gadījumā, koriģējot riska darījuma vērtību saskaņā ar MKPA noteikumu 3. pielikumā paredzēto riska darījumu vērtības aprēķināšanas kārtību termiņu nesakritības gadījumā.

19. Iestāde ierobežojumu ievērošanai var samazināt nodrošinātā riska darījuma vērtību par 50 procentiem no nekustamā īpašuma vērtības, kas noteikta saskaņā ar MKPA noteikumu 3. pielikuma 100.–103. punkta prasībām, tādiem kredītiem, kuri pilnībā nodrošināti ar zemesgrāmatā vai citas dalībvalsts reģistrā reģistrētu nekustamā īpašuma hipotēku, ja aizņēmējs un ķīlas devējs ir viena un tā pati fiziskā persona, kura šo nekustamo īpašumu apdzīvo vai izīrē, un tie atbilst MKPA noteikumu 2. pielikuma 1. daļas 9.3. punkta prasībām, kā arī finanšu līzinga darījumiem, ja iestāde saglabā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kuru līzinga ņēmējs apdzīvo vai izīrē, kamēr līzinga ņēmējs šo īpašumu neizpērk.

20. Iestāde ierobežojumu ievērošanai var samazināt nodrošinātā riska darījuma vērtību par 50 procentiem no citā dalībvalstī reģistrēta komerciālā nekustamā īpašuma vērtības, kas noteikta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām nekustamā īpašuma novērtēšanai, tādiem kredītiem, kuri pilnībā nodrošināti ar dalībvalsts atbilstošā reģistrā reģistrētu komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku, vai finanšu līzinga darījumiem, ja dalībvalsts normatīvie akti atļauj kredītriska kapitāla prasības aprēķinam piemērot 50 procentu riska pakāpi.

21. Ja iestāde kredītriska kapitāla prasības aprēķinā nodrošinājuma novērtēšanai izmanto MKPA noteikumu 3. pielikumā aprakstīto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, tā riska darījumu ierobežojumu ievērošanai riska darījumu vērtību var noteikt kā pilnībā koriģēto riska darījumu vērtību (E*).

22. Iestāde, kura ir saņēmusi atļauju lietot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju kredītriska kapitāla prasību aprēķinam un atļauju pašai noteikt saistību nepildīšanas zaudējumus vai korekcijas pakāpes un spēj finanšu nodrošinājuma ietekmi uz riska darījuma vērtību novērtēt atsevišķi no citiem saistību nepildīšanas zaudējumu līmeņa noteikšanas aspektiem, ievērojot MKPA noteikumu 6. pielikuma 58. un 59. punkta prasības, pēc Komisijas piekrišanas saņemšanas drīkst ierobežojumiem pakļautās riska darījumu vērtības noteikšanai ņemt vērā šādu MKPA noteikumu prasībām atbilstošu finanšu nodrošinājumu.

23. Ja iestāde ir saņēmusi šo noteikumu 22. punktā minētās atļaujas, tomēr neizmanto pašu noteikto finanšu nodrošinājuma vērtību riska darījumu vērtības noteikšanai, tā, nosakot ierobežojumiem pakļauto riska darījumu vērtību, ņem vērā finanšu nodrošinājuma vērtību saskaņā ar šo noteikumu 17. un 18. punkta prasībām vai lietojot finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi.

24. Iestāde nedrīkst izmantot riska darījumu ierobežojumu noteikšanai MKPA noteikumu 3. pielikuma 8.–11. punktā minēto nodrošinājumu, izņemot šo noteikumu 19. punktā minētos līzinga darījumus.

25. Iestāde, kas riska darījumu vērtības noteikšanai ņem vērā nodrošinājumu, analizē nodrošinājuma emitentus vai devējus attiecībā uz iespējamo koncentrācijas risku un nepieciešamības gadījumā veic pasākumus koncentrācijas riska mazināšanai. Šim nolūkam iestāde regulāri veic nodrošinājuma veidu koncentrācijas riska stresa testēšanu, tostarp attiecībā uz nodrošinājuma paredzamo realizācijas vērtību. Ja stresa testa rezultāti uzrāda nodrošinājuma vērtības samazinājumu līdz vērtībai, kas ir zemāka, nekā to atļauj atzīt šo noteikumu 22. un 23. punkts vai finanšu nodrošinājuma paplašinātā metode, tad riska darījuma vērtību koriģē saskaņā ar stresa testa rezultātiem.

26. Ja iestāde iesaistās klienta parāda vērtspapīru vai kapitāla vērtspapīru sākotnējās izvietošanas darījumā, tā izstrādā un ievēro šādu darījumu iekšējās kontroles un uzraudzības procedūras periodā starp saistību uzņemšanās dienu un pirmo izvietošanas darbdienu.

27. Savstarpēji saistītu klientu grupas ierobežojumiem pakļauto riska darījumu vērtība ir visu grupā iekļauto klientu ierobežojumiem pakļauto riska darījumu kopsumma. Savstarpēji saistītu klientu grupu nosaka, ievērojot šo noteikumu 1. pielikuma pamatprincipus. Ja iestādei ir riska darījumi, kas izriet no iestādes iesaistīšanās vērtspapirizēšanā, savstarpēji saistītu klientu grupu šādiem riska darījumiem nosaka, ievērojot Eiropas Banku uzraudzības komitejas 11.12.2009. vadlīnijas lielo riska darījumu ierobežojumu izpildei (CEBS Guidelines on the revised large exposures regime). Ja rodas domstarpības savstarpēji saistītu klientu grupas identifikācijā, lēmumu par iestādes klientu savstarpējo saistību pieņem Komisija.

(FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

28. Iestāde kontu atvēršanas, kredītu piešķiršanas un citu riska darījumu veikšanas procedūrās nodrošina klientu iespējamās savstarpējās saistības identificēšanu.

29. Iestāde saņem, apkopo, glabā un analizē visu tai pieejamo informāciju par klientiem, kas ļauj tai identificēt klientu savstarpējo saistību. Iestāde dara visu iespējamo, lai saņemtu nepieciešamo informāciju par tās klientu savstarpējo saistību.

30. Iestāde nosaka slieksni, sākot ar kuru tā nodrošina papildu informācijas saņemšanu un analīzi par klientiem. Neskatoties uz to, ka iestāde pēta visu savu klientu savstarpējo saistību, tādu klientu, kuru riska darījumu kopsumma pārsniedz 2 procentus no iestādes pašu kapitāla vai konsolidācijas grupas pašu kapitāla, saistību ar citiem klientiem pārskata vismaz reizi gadā, pieprasot klientiem nepieciešamo informāciju, kā arī analizējot publiski pieejamo informāciju par klientiem.

31. Iestāde ievieš un regulāri pārskata savstarpēji saistītu klientu grupu noteikšanas procedūru.

IV. Lielo riska darījumu ierobežojumu izpildes aprēķins

32. Riska darījumu ierobežojumu izpildi aprēķina kā klienta vai tādas savstarpēji saistītu klientu grupas, kuras sastāvā nav kredītiestāžu vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, riska darījumu kopsummas, kas aprēķināta saskaņā ar šo noteikumu 10.27. punkta prasībām, attiecību pret pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla, kas samazināts par tajā iekļauto MKPA noteikumu 343.7. punktā minēto pozitīvo rezultātu, kopsummu, no kuras atskaitīts saskaņā ar MKPA noteikumu 348.1.- 348.5. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums. Riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 25 procentus no atbilstoši šā punkta prasībām noteiktā pašu kapitāla.

33. Iestāde, kas ievēro pozīcijas riska, norēķinu, neapmaksāto piegāžu un darījuma partnera kredītriska kapitāla prasību, saņemot Komisijas atļauju, var riska darījumu ierobežojumu aprēķinā klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas riska darījumu kopsummu attiecināt pret šo noteikumu 32. punktā noteikto pašu kapitālu, kas papildināts ar izmantoto trešā līmeņa kapitālu. Riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 25 procentus, izņemot gadījumus, kad iestāde ir saņēmusi šo noteikumu 35. punktā minēto atļauju pārsniegt riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfelī iekļautajiem riska darījumiem.

34. Ja klients ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, vai savstarpēji saistītu klientu grupa, kuras sastāvā ir viena vai vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, tad riska darījumu kopsummu ar šādu klientu attiecina pret saskaņā ar šo noteikumu 32. vai 33. punktu noteikto iestādes pašu kapitālu un salīdzina ar 25 procentiem no pašu kapitāla vai 100 miljoniem euro atkarībā no tā, kura summa ir lielāka. Ja iestādes pašu kapitāls ir mazāks par 100 miljoniem euro, tad salīdzināšanu veic nevis ar 100 miljoniem euro, bet ar iestādes pašas noteikto ierobežojumu, kas nav lielāks par iestādes pašu kapitālu. Riska darījumu ar kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, vai savstarpēji saistītu klientu grupu, kuras sastāvā ir viena vai vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kopsumma nedrīkst pārsniegt saskaņā ar šo punktu noteikto ierobežojumu. Tādai savstarpēji saistītu klientu grupai, kuras sastāvā ir viena vai vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, iestāde papildus aprēķina citu klientu riska darījumu kopsummu un attiecina to pret saskaņā ar šo noteikumu 32. vai 33. punktu noteikto iestādes pašu kapitālu un salīdzina ar 25 procentiem no pašu kapitāla.

34.1 Šo noteikumu 34. punktā minētos ierobežojumus iestāde nosaka ne lielākus par 25 procentiem no iestādes pašu kapitāla tādām prasībām pret citām iestādēm, kuras veidojas iestādes līdzekļu investīciju gadījumā. Iestāde var noteikt lielāku iekšējo ierobežojumu, bet ne lielāku par iestādes pašu kapitālu vai 100 miljoniem euro tikai tādām prasībām pret iestādēm, kas tiek izmantotas likviditātes vajadzībām un norēķiniem, tajā skaitā tādiem atlikumiem, kas paredzēti nākamajā darbdienā veicamajiem valūtas darījumiem vai līdzekļu uzkrāšanai klienta maksājumiem vai ko veido drošības noguldījumi valūtas darījumu veikšanai. Ja iestādei ir nepieciešams noteikt investīciju ierobežojumu, kas lielāks par 25 procentiem no iestādes pašu kapitāla, bet nav lielāks par iestādes pašu kapitālu vai 100 miljoniem euro, šādu lēmumu pieņem iestādes valde, nodrošinot lēmuma pamatojuma dokumentēšanu. Iestāde iesniedz Komisijai tādu iestāžu un atbilstošo korespondējošo kontu sarakstu, ar kuru starpniecību notiek iestādes likviditātes un norēķinu nodrošināšana. Nosakot prasību pret iestādēm limitus, iestāde ņem vērā ne tikai prasību apmēra attiecību pret tās pašu kapitālu, bet arī prasību apmēra attiecību pret darījuma partnera pašu kapitālu. Prasību apmērs, kas pārsniedz 25 procentus no darījuma partnera pašu kapitāla, pieļaujams, ja iestādes valde ir pieņēmusi pamatotu lēmumu par lielāka limita, bet ne lielāka par iestādes pašu kapitālu vai 100 miljoniem euro noteikšanu riska darījumu ar konkrētu iestādi kopsummai.

(FKTK 07.06.2012. noteikumu Nr.126 redakcijā)

35. Iestāde, kas rēķina un ievēro pozīcijas riska, norēķinu, neapmaksāto piegāžu un darījuma partnera kredītriska kapitāla prasību, saņemot Komisijas atļauju, var pārsniegt riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfelī iekļautajiem riska darījumiem, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

35.1. klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas netirdzniecības portfeļa riska darījumu kopsummas attiecība pret saskaņā ar šo noteikumu 32. punktu aprēķināto pašu kapitālu nepārsniedz riska darījumu ierobežojumus, bet pārsniegumu veido tikai tirdzniecības portfelī iekļautie riska darījumi;

35.2. iestādes saskaņā ar šo noteikumu 33. punktu noteiktais pašu kapitāla apmērs ir pietiekams, lai segtu arī saskaņā ar šo noteikumu 37. punktu aprēķināto papildu kapitāla prasību riska darījumu ierobežojuma pārsniegumam;

35.3. ja kopš brīža, kad izveidojies pārsniegums pār klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas riska darījumu ierobežojumiem, pagājušas ne vairāk kā 10 dienas, šāda klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas tirdzniecības portfeļa riska darījumu kopsumma nepārsniedz 500 procentus no iestādes saskaņā ar šo noteikumu 33. punktu noteiktā pašu kapitāla;

35.4. visu pārsniegumu, kas pastāv ilgāk par 10 dienām, kopsumma nepārsniedz 600 procentus no iestādes saskaņā ar šo noteikumu 33. punktu noteiktā pašu kapitāla.

36. Pārsnieguma, kas minēts šo noteikumu 35. punktā, apmēru aprēķina kā klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas netirdzniecības un tirdzniecības portfelī iekļauto riska darījumu kopsummas pārsniegumu pār 25 procentiem no saskaņā ar šo noteikumu 33. punktu noteiktā pašu kapitāla apmēra.

37. Kapitāla prasību šo noteikumu 35. punktā minētajam pārsniegumam aprēķina šādi:

37.1. izvēlas klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas tirdzniecības portfeļa riska darījumus, sākot ar tādiem, kam piemēro augstāko svēršanas likmi, rēķinot specifiskā riska kapitāla prasību, vai augstāko riska pakāpi, rēķinot darījuma partnera kredītriska, neapmaksāto piegāžu vai norēķinu riska kapitāla prasību, saskaņā ar MKPA noteikumu II sadaļas 3. nodaļas 1. vai 2. un 3. daļu. Riska darījumus izvēlas minēto svēršanas likmju vai riska pakāpju pazemināšanās secībā, līdz to kopsumma ir vienāda ar pārsnieguma pār 25 procentiem no pašu kapitāla apmēru, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 32. punkta prasībām;

37.2. ja pārsniegums nepastāv ilgāk par 10 dienām, papildu kapitāla prasību saskaņā ar šo noteikumu 37.1. punkta prasībām izvēlētajiem riska darījumiem rēķina kā 200 procentus no šādu riska darījumu kapitāla prasību specifiskajam riskam vai darījuma partnera kredītriskam, neapmaksāto piegāžu riskam un norēķinu riskam kopsummas;

37.3. ja pārsniegums pastāv ilgāk par 10 dienām, papildu kapitāla prasību saskaņā ar šo noteikumu 37.1. punkta prasībām izvēlētajiem riska darījumiem rēķina kā šādu riska darījumu kapitāla prasību specifiskajam riskam vai darījuma partnera kredītriskam, neapmaksāto piegāžu un norēķinu riskam reizinājuma ar tabulā uzrādīto koeficientu kopsummu. Pārsniegumā iekļauto riska darījumu kopsummu veido, ievērojot riska darījumiem piemērojamo svēršanas likmju vai riska pakāpju paaugstināšanās secību.

Tabula. Riska darījumu ierobežojumu pārsnieguma kapitāla prasības aprēķinā izmantojamie koeficienti

Pārsnieguma summa salīdzinājumā ar pašu kapitālu

Koeficients

Līdz 40%

200%

No 40% līdz 60%

300%

No 60% līdz 80%

400%

No 80% līdz 100%

500%

No 100% līdz 250%

600%

Virs 250%

900%

38. Iestāde, nosakot pārsnieguma pastāvēšanas ilgumu, nedrīkst ņemt vērā riska darījumus, kuru rezultātā ierobežojumu pārsniegumu veidojošās pozīcijas uz laiku tiek nodotas citai komercsabiedrībai, vai citus mākslīgus darījumus ar komercsabiedrību vai privātpersonu, ar kuru veiktie riska darījumi pārsniedz riska darījumu ierobežojumu, ja šādi darījumi tiek veikti tikai ar nolūku samazināt ierobežojumu pārsniegumu veidojošās pozīcijas pastāvēšanas ilgumu, samazinot to līdz 10 dienām vai mazāk.

V. Ar iestādi saistīto personu riska darījumu vērtības noteikšana un ierobežojumu izpildes aprēķins

39. Ar iestādi saistīto personu ierobežojumiem pakļauto riska darījumu vērtība ir visu šādu personu riska darījumu vērtību kopsumma, izņemot riska darījumus ar iestādes mātes sabiedrību, meitas sabiedrībām un iestādes mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, iestādes līdzdalību tās meitas sabiedrību pamatkapitālā un to komercsabiedrību pamatkapitālā, kurās iestādei ir dalība, kā arī riska darījumus, kas nodrošināti ar kredītiestādē uz noteiktu laiku izvietotu termiņnoguldījumu vai kredītiestādes emitētu noguldījuma sertifikātu, vai citu būtībā līdzīgu finanšu instrumentu, kurš atrodas kredītiestādes reālā valdījumā. Šāda termiņnoguldījuma atlikušajam termiņam jābūt vienādam ar prasības atlikušo termiņu vai ilgākam par to.

39.1 Ja ar iestādi saistīta persona sniedz galvojumu iestādes klientam un iestāde ir izmantojusi šo galvojumu kredītriska mazināšanai, šādu galvojumu iekļauj ar iestādi saistīto personu riska darījumu kopsummā kā netiešo riska darījumu.

(FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

40. Ar iestādi saistīto personu riska darījumu vērtība tiek noteikta saskaņā ar šo noteikumu 10.13. punktu.

41. Riska darījumu ierobežojumu izpildi aprēķina kā ar iestādi saistīto personu riska darījumu kopsummas attiecību pret pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla, kas samazināts par tajā iekļauto MKPA noteikumu 343.7. punktā minēto pozitīvo rezultātu, kopsummu, no kuras atskaitīts saskaņā ar MKPA noteikumu 348.1.- 348.5. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums. Ar iestādi saistīto personu riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 15 procentus no atbilstoši šā punkta prasībām noteiktā pašu kapitāla.

42. Iestāde izstrādā un apstiprina ar iestādi saistīto personu riska darījumu veikšanas politikas un procedūras, kurās paredz par šo darījumu apstiprināšanu un riska pārvaldīšanu atbildīgās personas, uzkrājumu veidošanas un zaudējumu norakstīšanas kārtību, kvalitātes pārraudzības un zaudējumu no riska darījumiem ar personām, kas saistītas ar iestādi, norakstīšanas kārtību, kā arī nosaka limitus riska darījumu kopsummai katrai ar iestādi saistīto personu kategorijai kopējā 15 procentu limita ietvarā.

VI. Komisijas atļaujas saņemšanas kārtība

43. Lai saņemtu šo noteikumu 8.11. punktā minēto Komisijas atļauju neierobežot riska darījumus ar iestādes meitas sabiedrībām un mātes sabiedrību, ja minētās sabiedrības ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, kas attiecas arī uz pašu iestādi, iestāde iesniedz Komisijai rakstveida iesniegumu, kuram pievieno pēdējo apstiprināto mātes sabiedrības un meitas sabiedrību gada vai starpposma bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un riska darījumu kontroles un uzskaites politiku vai procedūras, kas nosaka riska darījumu apmēra kontroli konsolidācijas grupas ietvaros.

44. Lai saņemtu šo noteikumu 35. punktā minēto Komisijas atļauju riska darījumu ierobežojumu pārsniegumam tirdzniecības portfelī iekļautajiem riska darījumiem, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

44.1. ierobežojumu pārsnieguma mērķu un to atbilstības iestādes stratēģijai aprakstu;

44.2. pārsniegumu veidojošo riska darījumu un ar tiem saistīto tirgus risku pārvaldīšanas procedūras un politikas, kā arī attiecīgo pozīciju turēšanas ilguma pārraudzības procedūras;

44.3. informācijas sistēmas, kas dod iespēju aprēķināt papildu kapitāla prasību pārsniegumam un identificēt un reģistrēt šo noteikumu 38. punktā minētos riska darījumus, aprakstu;

44.4. pārsniegumu veidojošo finanšu instrumentu aprakstu un darījumu partneru raksturojumu, kā arī riska darījumu limitu struktūru;

44.5. citu papildu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu iesniegt Komisijai.

VII. Informācijas un pārskatu sagatavošanas kārtība

(Nodaļas nosaukums FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

45. Iestāde riska darījumu ierobežojumu izpildes analīzei sagatavo informāciju, kas nodrošina šādu veidņu aizpildīšanu:

45.1. "Lielo riska darījumu ierobežojumu izpildes analīzei nepieciešamā informācija" (2. pielikums);

45.2. "Riska darījumu ar personām, kas saistītas ar iestādi, ierobežojumu izpildes analīzei nepieciešamā informācija" (3. pielikums).

(FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

46. Iestāde, kura saņēmusi atļauju pārsniegt riska darījumu ierobežojumus, ievērojot šo noteikumu 35. punkta prasības, papildus sagatavo šādus pārskatus:

46.1. "Pārskatu par papildu kapitāla prasību riska darījumu ierobežojumu pārsniegumam" (4. pielikums);

46.2. "Pārskatu par riska darījumu ierobežojumu pārsnieguma gadījumiem pārskata periodā" (5. pielikums).

(Grozīts ar FKTK 06.07.2011. noteikumiem Nr.119)

47. Riska darījumu ierobežojumu izpildes analīzei nepieciešamajā informācijā un pārskatos skaitļus uzrāda veselos euro vai procentos ar diviem cipariem aiz komata.

(FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā, kas grozīta ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.287)

48. Iestāde sagatavo un iesniedz Komisijai šādu informāciju par klienta vai savstarpēji saistītu klientu grupas (tālāk tekstā – SSKG) lielajiem riska darījumiem, t.i., riska darījumiem, kas pēc to vērtības samazinājuma par izveidotajiem uzkrājumiem, bet pirms atbrīvojumu piemērošanas pārsniedz 10 procentus no pašu kapitāla:

48.1. klienta identifikators, kuru veido:

48.1.1. SSKG kods, kuru veido SSKG kārtas numurs iestādē (pieci cipari diapazonā no 00001 līdz 99998).Tādai SSKG, kuru veido iestādes meitas sabiedrības, mātes sabiedrība un mātes sabiedrības citas meitas sabiedrības, piešķir kodu "99999". Ja klients nepieder nevienai SSKG, ailē "SSKG kods" norāda simbolus "XXXXX";

48.1.2. klienta kods, kur:

48.1.2.1. klienta – juridiskas personas kods ir reģistrācijas vietas kods atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 3166 "Valstu un to teritoriju nosaukumu kodi: 1. daļa: Valstu kodi" un reģistrācijas numurs attiecīgajā reģistrā (rezidentiem – Latvijas Republikā, nerezidentiem – attiecīgajā valstī),

48.1.2.2. klienta – fiziskas personas kods ir reģistrācijas vietas kods atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 3166 "Valstu un to teritoriju nosaukumu kodi: 1. daļa: Valstu kodi" un personas kods vai līdzīgs kods, kas ļauj nepārprotami identificēt attiecīgo personu (rezidentiem – Latvijas Republikā, nerezidentiem – attiecīgajā valstī);

48.1.3. klienta kategorija:

1 – kredītiestāde,

2 – ieguldījumu brokeru sabiedrība,

3 – centrālā banka,

4 – centrālā valdība,

5 – reģionālā valdība vai pašvaldība,

6 – cita komercsabiedrība,

7 – privātpersona,

8 – strukturēto produktu neidentificēts klients,

9 – IFA;

10 – cits klients;

48.1.4. juridiskas personas nosaukums vai fiziskas personas vārds un uzvārds;

48.2. riska darījumu vērtība (kopsumma) pirms uzkrājumiem, vērtības korekcijas un nodrošinājuma iekļaušanas aprēķinā, sadalot šādos darījumu veidos:

48.2.1. kredīti;

48.2.2. investīcijas;

48.2.3. citi aktīvi;

48.2.4. atvasinātie instrumenti;

48.2.5. ārpusbilances posteņi;

48.2.6. netiešie riska darījumi, t.i., klientu galvojumi, kurus iestāde ir izmantojusi cita klienta riska darījumu nodrošinājumam, vai citi klienta emitētie finanšu instrumenti, kas tiek izmantoti kā nodrošinājums cita klienta riska darījuma vai tā daļas nodrošināšanai;

48.3. uzkrājumi vai vērtības korekcijas (tiek uzrādītas ar mīnusa zīmi);

48.4. kredītriska mazināšanas (tālāk tekstā – KM) apmērs, kas sadalīts šādos veidos un uzrādīts ar mīnusa zīmi:

48.4.1. nefondētā kredītu aizsardzība;

48.4.2. fondētā kredītu aizsardzība, izņemot nekustamā īpašuma hipotēku;

48.4.3. nekustamā īpašuma hipotēka;

48.5. no ierobežojumiem atbrīvoto riska darījumu vērtība ar mīnusa zīmi;

48.6. pašu kapitāla apmērs, kas uzrādīts Komisijas 20.11.2007. normatīvo noteikumu Nr. 165 "Pārskatu par minimālo kapitāla prasību un pašu kapitāla aprēķinu sagatavošanas un iesniegšanas normatīvie noteikumi" 1. pielikuma 1.3. LRD pozīcijā;

48.7. pašu kapitāla apmērs, kas uzrādīts Komisijas 20.11.2007. normatīvo noteikumu Nr. 165 "Pārskatu par minimālo kapitāla prasību un pašu kapitāla aprēķinu sagatavošanas un iesniegšanas normatīvie noteikumi" 1. pielikuma 1.6. LRD pozīcijā.

(FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

49. Iestāde, kas saņēmusi atļauju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam izmantot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, konsolidācijas grupas līmenī sniedz šo noteikumu 48. punktā pieprasīto informāciju par lielo riska darījumu ierobežojumu izpildi, kas gadījumā, kad klientu vai SSKG, kuru riska darījumu kopsumma ir pakļauta ierobežojumiem, skaits ir mazāks par 20, papildināta ar informāciju par to klientu vai SSKG riska darījumu kopsummām, kuras ir lielākās konsolidācijas grupā, rēķinātas pēc uzkrājumiem, izņēmumiem un atbrīvojumiem, kamēr visu klientu vai SSKG skaits sasniedz 20.

(FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

50. Iestāde sagatavo un iesniedz Komisijai šādu informāciju par riska darījumiem ar personām, kas saistītas ar iestādi:

50.1. saistītās personas identifikators, kuru veido:

50.1.1. saistītās personas kods, kur:

50.1.1.1. saistītās personas – juridiskas personas kods ir reģistrācijas vietas kods atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 3166 "Valstu un to teritoriju nosaukumu kodi: 1. daļa: Valstu kodi" un reģistrācijas numurs attiecīgajā reģistrā (rezidentiem – Latvijas Republikā, nerezidentiem – attiecīgajā valstī),

50.1.1.2. saistītās personas – fiziskas personas kods ir reģistrācijas vietas kods atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 3166 "Valstu un to teritoriju nosaukumu kodi: 1. daļa: Valstu kodi" un personas kods vai līdzīgs kods, kas ļauj nepārprotami identificēt attiecīgo personu (rezidentiem – Latvijas Republikā, nerezidentiem – attiecīgajā valstī);

50.1.2. saistītās personas kategorija:

1 – iestādes akcionārs,

2 – iestādes akcionārs un padomes loceklis,

3 – iestādes padomes loceklis,

4 – iestādes valdes loceklis,

5 – iestādes akcionārs un valdes loceklis,

6 – cits vadošais darbinieks,

7 – iestādes akcionāra – fiziskās personas laulātais, vecāki un bērni, padomes, valdes locekļa un vadošā darbinieka laulātais, vecāki un bērni,

8 – saistītās personas, kuru riska darījumu kopsumma nepārsniedz 1 500 euro,

9 – cita saistītā persona;

50.1.3. juridiskas personas nosaukums vai fiziskas personas vārds un uzvārds;

50.2. riska darījumu vērtība (kopsumma) pirms uzkrājumiem, vērtības korekcijas un nodrošinājuma iekļaušanas aprēķinā, sadalot šādos darījumu veidos:

50.2.1. kredīti;

50.2.2. investīcijas;

50.2.3. citi aktīvi;

50.2.4. atvasinātie instrumenti;

50.2.5. ārpusbilances posteņi;

50.2.6. netiešie riska darījumi, t.i., saistītās personas galvojumi iestādes klientam, kas tiek izmantoti šā klienta kredītriska mazināšanai;

50.3. piemērotā nodrošinājuma vērtība, uzkrājumi vai vērtības korekcijas (tiek uzrādītas ar mīnusa zīmi);

50.4. pašu kapitāla apmērs, kas uzrādīts Komisijas 20.11.2007. normatīvo noteikumu Nr. 165 "Pārskatu par minimālo kapitāla prasību un pašu kapitāla aprēķinu sagatavošanas un iesniegšanas normatīvie noteikumi" 1. pielikuma 1.3. LRD pozīcijā.

(FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā, kas grozīta ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.287)

51. Informāciju par riska darījumiem ar personām, kas saistītas ar iestādi, sagatavo, ievērojot šādas prasības:

51.1. iestāde sniedz informāciju par visiem iestādes riska darījumiem ar personām, kas saistītas ar iestādi, izņemot iestādes riska darījumus ar iestādes mātes sabiedrību vai meitas sabiedrību, vai tās mātes sabiedrības meitas sabiedrību un iestādes līdzdalību to komercsabiedrību pamatkapitālā, kurās iestādei ir dalība;

51.2. galvojumus, kurus ar iestādi saistīta persona izsniegusi citai personai, kas tos izmantojusi darījumos ar iestādi, uzrāda kā netiešos riska darījumus;

51.3. ja riska darījumu kopsumma ar personu, kas saistīta ar iestādi, nepārsniedz 1 500 euro, šādu personu riska darījumus summē un uzrāda kā riska darījumus ar kodu "8". Šādu ar iestādi saistītu personu riska darījumu kopsummu uzrāda kā atsevišķu darījumu, kuram klienta nosaukums ir "SP1000", reģistrācijas kods ir "SP1000" un valsts kods ir "LV".

(FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā, kas grozīta ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.287)

52. Pārskatā par papildu kapitāla prasību riska darījumu ierobežojumu pārsniegumam iekļauj katra klienta vai SSKG pārsniegumam aprēķināto kapitāla prasību. Visu klientu vai SSKG pārsnieguma kapitāla prasību kopsummu iekļauj MKPA noteikumu II sadaļas 1. nodaļas 2. daļā noteiktā nepieciešamā pašu kapitāla minimālā apmēra aprēķinā.

53. Pārskatā par riska darījumu ierobežojumu pārsnieguma gadījumiem pārskata periodā iekļauj visu klientu vai SSKG riska darījumu ierobežojumu pārsnieguma gadījumus, kas pieļauti pārskata periodā (ceturksnī). Vienam klientam vai SSKG pārskata periodā var būt vairāk nekā viens pārsniegums, un katru no tiem iekļauj atsevišķā pārskata rindā. Tādējādi vienam klientam vai SSKG var būt vairāk nekā viena aizpildīta pārskata rinda.

VIII. Informācijas un pārskatu iesniegšanas kārtība

(Nodaļas nosaukums FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

54. Iestāde individuāli sagatavo šo noteikumu 48. punktā minēto informāciju par lielo riska darījumu ierobežojumu izpildi par stāvokli katra ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā dienā elektroniski XML (Extensible Markup Language) faila formātā saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā norādīto aprakstu, 7. pielikumā norādīto paraugu un Komisijas sagatavoto XDS (XML Shema Definition) shēmu, ko Komisija nosūta iestādei. Individuāli sagatavoto informāciju iestāde nosūta Komisijai līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam. Informācija par iestādes konsolidācijas grupas, finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidācijas grupas un katras iestādes konsolidācijas apakšgrupas lielo riska darījumu ierobežojumu izpildi, kas papildināta ar šo noteikumu 49. punktā pieprasīto informāciju, tiek sagatavota par stāvokli katra ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā dienā elektroniski XML (Extensible Markup Language) faila formātā saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikumā norādīto aprakstu, 9. pielikumā norādīto paraugu un Komisijas sagatavoto XDS (XML Shema Definition) shēmu, ko Komisija nosūta iestādei. Konsolidācijas grupas informāciju iestāde nosūta Komisijai attiecīgi līdz pārskata gada 15. maijam, 15. augustam, 15. novembrim un pārskata gadam sekojošā gada 15. februārim.

(FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

54.1 Iestāde individuāli sagatavo šo noteikumu 50. punktā minēto informāciju par riska darījumu ar personām, kas saistītas ar iestādi, izpildi par stāvokli katra ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā dienā elektroniski XML (Extensible Markup Language) faila formātā saskaņā ar šo noteikumu 10. pielikumā norādīto aprakstu, 11. pielikumā norādīto paraugu un Komisijas sagatavoto XDS (XML Shema Definition) shēmu, ko Komisija nosūta iestādei, un nosūta Komisijai līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.

(FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

54.2 ''Pārskatu par papildu kapitāla prasību riska darījumu ierobežojumu pārsniegumam" un "Pārskatu par riska darījumu ierobežojumu pārsnieguma gadījumiem pārskata periodā" iestāde sagatavo par stāvokli pārskata ceturkšņa pēdējā mēneša pēdējā datumā un iesniedz Komisijai līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.

(FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

55. Informāciju un pārskatus sagatavo saskaņā ar Komisijas 14.10.2008. normatīvajos noteikumos Nr. 146 "Elektroniski sagatavoto pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi" noteikto kārtību.

(FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

56. Ja Komisija konstatē, ka informācija vai pārskats sagatavots kļūdaini, par to tiek paziņots pārskata iesniedzējam. Ja Komisija nav norādījusi citu termiņu, laboto informāciju vai pārskatu iesniedz ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc paziņojuma par kļūdu esamību saņemšanas no Komisijas.

(FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

IX. Noslēguma jautājumi

57. Riska darījumiem ar dalībvalstu un MKPA noteikumu 5. pielikumā minēto valstu iestādēm ar atlikušo termiņu no viena gada līdz trim gadiem, no kuru vērtības 80 procenti ir atbrīvoti no lielo riska darījumu ierobežojumiem pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, ja tie bija noslēgti līdz 31.12.2009., atbrīvojums tiek saglabāts līdz 31.12.2012.

58. Lai nodrošinātu šo noteikumu 1. pielikumā izklāstīto pamatprincipu ievērošanu savstarpēji saistītu klientu grupu noteikšanā, iestāde sastāda plānu klientu savstarpējās saistības pārskatīšanai, sadalot klientus atkarībā no riska darījumu kopsummas apmēra attiecībā pret pašu kapitālu. Klientu, kuru riska darījumu kopsumma pārsniedz 5 procentus no iestādes pašu kapitāla, savstarpējo saistību pārskata ne vēlāk kā līdz 31.01.2011., klientu, kuru riska darījumu kopsumma pārsniedz 2 procentus no iestādes pašu kapitāla, – līdz 31.03.2011., pārējo klientu – līdz atkarībā no iestādes lieluma noteiktajam un ar Komisiju saskaņotajam datumam.

59. Ja, pirmo reizi veicot esošo klientu savstarpējās saistības pārskatīšanu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma pamatprincipiem, iestādei mainās SSKG sastāvs un tādu jaunās SSKG riska darījumu kopsumma, kas noslēgti līdz 30.09.2010., pārsniedz lielo riska darījumu ierobežojumu, iestāde var vērsties Komisijā ar lūgumu atļaut noteiktu laiku pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus ar konkrētiem klientiem vai SSKG. Lai saņemtu atļauju, iestāde iesniedz katra klienta vai SSKG riska darījumu aprakstu, uzrādot tajā darījuma izpildes termiņus, apmēru 30.09.2010., 31.12.2010. un mēneša pēdējā dienā pirms atļaujas pieprasījuma iesniegšanas, kā arī plānu noteikto ierobežojumu ievērošanai.

60. Noteikumi stājas spēkā ar 31.12.2010.

61. Atzīt par spēku zaudējušiem Komisijas 02.05.2007. normatīvos noteikumus Nr. 62 "Riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumi".

62. Iestāde nepiemēro prasībām pret iestādēm šo noteikumu 34.1 punktā noteikto kārtību limitu noteikšanai, ja prasības veido darījumi, kas noslēgti pirms grozījumu stāšanās spēkā, līdz to grozīšanas, pārskatīšanas vai pagarināšanas brīdim vai termiņa beigām.

(FKTK 07.06.2012. noteikumu Nr.126 redakcijā)

63. Saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 spēkā stāšanos ar 2014. gada 1. janvāri šo noteikumu prasības nav piemērojamas attiecībā uz lielo riska darījumu ierobežojumu izpildi un attiecībā uz informācijas par lielo riska darījumu ierobežojumu izpildi sagatavošanu un iesniegšanu.

(FKTK 19.12.2013. noteikumu Nr.287 redakcijā)

64. Līdz stāsies spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK prasības Latvijas Republikas tiesību aktos, iestādes turpina piemērot šo noteikumu prasības attiecībā uz riska darījumu ar personām, kas ir saistītas ar kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, ierobežojumiem un pārskatu par minēto ierobežojumu izpildi sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

(FKTK 19.12.2013. noteikumu Nr.287 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādātā versija);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvas 2009/111/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja I.Krūmane
1.pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 13.11.2010.
normatīvajiem noteikumiem Nr.313
"Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi"
Savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšanas pamatprincipi

I. Savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšana, pamatojoties uz kontroles attiecībām

1. Iestādes klienti ir savstarpēji saistīti, ja tie veido kredītiestādei kopīgu risku, jo viens no šiem klientiem tieši vai netieši kontrolē citu klientu vai klientus, izņemot gadījumus, kad ir pierādīts, ka personas, starp kurām pastāv kontroles attiecības, neveido kredītiestādei vienu kopīgu risku.

2. Ja diviem klientiem veidojas vienāda kontrole pār trešo klientu, piemēram, ja abu klientu līdzdalība trešā klienta pamatkapitālā ir 50 procentu apmērā, tad iestādei veidojas divas savstarpēji saistītu klientu grupas (sk. 1. zīmējumu). Vienā savstarpēji saistītu klientu grupā iekļauj klientu Nr. 1, kas kontrolē klientu Nr. 3, un klientu Nr. 3, bet otrajā – klientu Nr. 2, kas kontrolē klientu Nr. 3, un klientu Nr. 3. Iestādes riska darījumi ar klientu Nr. 3 tiek iekļauti pilnā apmērā abu savstarpēji saistītu klientu grupu riska darījumu kopsummā.

1. zīmējums

Savstarpēji saistītu klientu grupa Nr. 1: klients Nr. 1 + klients Nr. 3, riska darījumu kopsumma – Ls 1 300.

Savstarpēji saistītu klientu grupa Nr. 2: klients Nr. 2 + klients Nr. 3, riska darījumu kopsumma – Ls 700.

3. Iestādes mātes sabiedrība, meitas sabiedrības un iestādes mātes sabiedrības citas meitas sabiedrības veido savstarpēji saistītu klientu grupu. Izņēmums ir riska darījumi ar iestādes mātes sabiedrību vai konsolidācijas grupā iekļautajām iestādes meitas sabiedrībām, kuru uzraudzību konsolidācijas grupas līmenī veic Komisija vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcija, vai arī ārvalsts uzraudzības institūcija tādā ārvalstī, kurā konsolidētā uzraudzība notiek saskaņā ar prasībām, kuras līdzvērtīgas Eiropas Savienības direktīvā 2006/48/EK un 2006/49/EK noteiktajām, ja Komisija to atļāvusi.

4. Pastāvot kontroles attiecībām starp personām, tomēr var būt gadījumi, kad riska darījumi ar šādiem klientiem iestādei neveido kopīgu risku, piemēram, ja kontroles attiecības starp klientiem veidojas tikai uz noteiktu pārejas periodu vai klientam pieder akcijas bez balsstiesībām, vai arī ir kādi citi ierobežojumi pastāvošās kontroles realizācijai. Ja klients pats brīvprātīgi rakstveidā apliecina savu kontroles funkciju izpildes ierobežošanu, tas nedod kredītiestādei tiesības izslēgt šādu klientu no savstarpēji saistītu klientu grupas.

5. Ja vairākas komercsabiedrības vai komercsabiedrību grupu kontrolē tāda centrālā valdība, riska darījumiem ar kuru saskaņā ar MKPA noteikumu kredītriska kapitāla prasības aprēķina standartizēto pieeju piemēro 0 procentu riska pakāpi, vai tādas dalībvalstu pašvaldības, kuru tiesību aktos noteikta centrālo valdību atbildība par pašvaldību saistību izpildi maksātnespējas gadījumā, šādas komercsabiedrības vai komercsabiedrību grupas netiek uzskatītas par savstarpēji saistītu klientu grupu. Ja šāda centrālā valdība vai vietējās vai reģionālās valdības kontrolē komercsabiedrību, kas ir mātes sabiedrība citām komercsabiedrībām, katra šāda mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrības veido iestādei atsevišķu savstarpēji saistītu klientu grupu.

II. Savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšana, pamatojoties uz klientu ekonomiskajām attiecībām

6. Ja starp klientiem nepastāv kontroles attiecības, iestāde izvērtē klientu savstarpējās ekonomiskās saites. Ja starp klientiem pastāv ekonomiskā atkarība un viena klienta finansiālās problēmas rada saistību nepildīšanas risku otram klientam, šādi klienti veido iestādei kopīgu risku. Klientu ekonomiskā atkarība var būt vienpusēja vai abpusēja. Nosakot savstarpēji saistītu klientu grupu, ņem vērā tikai idiosinkrātisko (specifisko) risku, t.i., klientu abpusējām attiecībām piemītošo specifisko risku, kas nav saistīts ar ģeogrāfisko, nozaru risku vai citu vispārējo risku.

7. Ekonomiska atkarība var rasties komercsabiedrību darbības rezultātā, piemēram, klienta atkarība no vienas piegādātāju ķēdes, klienta atkarība no lielajiem patērētājiem vai citiem lielajiem darījumu partneriem. Ja iestādei ir riska darījumi ar šāda veida klientiem, tad viena klienta maksātnespēja var izraisīt citu klientu maksātnespēju neatkarīgi no klientu ģeogrāfiskā izvietojuma vai nozares, kurā tie darbojas, t.i., šādu klientu grupa ir pakļauta idiosinkrātiskajam riskam klientu abpusējās saistības dēļ, kas padara citā jomā neatkarīgus klientus par savstarpēji saistītu klientu grupu, jo viena klienta saistību nepildīšana var izraisīt citu klientu saistību nepildīšanu.

8. Iespējamo klientu savstarpējo ekonomisko atkarību, kuras rezultātā veidojas savstarpēji saistītu klientu grupa, ilustrē šādi piemēri:

8.1. ja klients, kas pilnībā vai daļēji garantē iestādei riska darījumu ar citu klientu vai kādā citā veidā nodrošina riska darījumu ar citu klientu un šis galvojums vai nodrošinājums ir tik būtisks galvojuma vai nodrošinājuma devējam, ka šo saistību iestāšanās gadījumā galvotājs un nodrošinājuma devējs nevarēs pildīt savas saistības, tad klients un galvotājs vai nodrošinājuma devējs ir savstarpēji saistīti;

8.2. iestādes klients, kas ir mājokļa vai komercīpašuma īpašnieks, ir saistīts ar tādiem nomniekiem vai īrniekiem, kas maksā lielāko daļu īres vai nomas maksas;

8.3. klients un šā klienta produkcijas vai pakalpojumu būtiskas daļas patērētājs ir savstarpēji saistīti;

8.4. ja klienta debitoru parādu vai saistību būtisku daļu veido viena darījumu partnera parādi vai saistības, tad klients un šāds darījumu partneris ir savstarpēji saistīti;

8.5. savstarpēji saistīti ir piegādātājs un ražotājs, ja ražotājam piegādājamās preces aizvietošana prasa laiku vai tā vispār nav iespējama;

8.6. komercsabiedrība, kuras produkciju vai pakalpojumus izmanto skaitliski neliels patērētāju loks un iespēja atrast jaunus patērētājus ir ierobežota, un šie patērētāji ir savstarpēji saistīti;

8.7. savstarpēji saistīti ir aizņēmējs un līgumā noteiktais solidārais parādnieks (co-borrower), aizņēmējs un tā laulātais, ja laulības līgumā vai Civillikumā ir paredzēta abu atbildība par uzņemtajām saistībām un parāda apmērs ir būtisks abiem.

III. Savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšana, pamatojoties uz būtisku kopīgu finansējuma avotu

9. Iestādes klienti var būt savstarpēji saistīti, ja tie izmanto vienotus finansējuma avotus un metodes. Tas nozīmē, ka viena klienta finansējuma nodrošinājuma problēmas skar otru klientu, jo abi klienti izmanto vienu un to pašu finansējuma avotu vai saistītus finansējuma avotus. Atkarība no finansējuma avota nozīmē, ka klients nevar viegli piesaistīt nepieciešamos līdzekļus darbības finansēšanai, lai aizvietotu finansējumu, kuru nepieciešams atdot, pat piedāvājot augstāku cenu par resursiem un citus sev neizdevīgus nosacījumus.

10. Saistība starp klientiem neveidojas, ja tie izmanto vienu un to pašu finanšu un kapitāla instrumentu tirgu.

11. Vienas iestādes klienti, kurus tā finansē parastās darbības gaitā, nav savstarpēji saistīti viena finansējuma avota dēļ, jo iestādes klienti var refinansēt savu darbību, arī izmantojot citas iestādes vai piesaistot līdzekļus citā veidā.

12. Iestādes klienti, kuri nevar refinansēt savu darbību kredītspējas pasliktināšanās dēļ, neveido savstarpēji saistītu klientu grupu.

13. Savstarpēji saistītu klientu grupu noteikšanas piemērs (sk. 2. zīmējumu)

13.1. Iestādei "A" ir pieci klienti, kuru spēja saņemt refinansējumu ir atkarīga no garantējošās iestādes "A" maksātspējas/reputācijas un katra klienta aktīvu kvalitātes, finansiālā stāvokļa un reputācijas. Iestāde "A" uzskata šos piecus klientus par savstarpēji saistītu klientu grupu.

13.2. Iestādei "B" klients Nr. 4 un klients Nr. 5 veido savstarpēji saistītu klientu grupu, par klientu Nr. 3 iestāde "B" var pierādīt, ka klients neveido tai ar klientu Nr. 4 un klientu Nr. 5 kopīgu risku. Risks tiek atzīts par kopīgu, ja viena klienta finansiālās problēmas var radīt citam klientam vai klientiem finansiālas problēmas vai arī visiem klientiem finansiālas problēmas rodas vienlaikus. Finansiālas problēmas vairākiem klientiem var rasties vienlaikus, piemēram, šādos gadījumos:

13.2.1. klienti piesaista vienas komercsabiedrības līdzekļus,

13.2.2. klienti izmanto vienu un to pašu ieguldījumu konsultantu, piesaistot finansējumu,

13.2.3. klientu finansējuma struktūra ir līdzīga,

13.2.4. darbības refinansējums balstās uz saistībām (commitments) nodrošināt refinansējumu, ja tās uzņemas viens un tas pats nodrošinājuma devējs vai galvotājs (galvojumi, kredīta nodrošinājums strukturētajos darījumos, vienošanās par likviditātes nodrošināšanu),

13.2.5. refinansējums tiek nodrošināts ar vienādiem bāzes aktīviem.

14. Šo noteikumu 13. punktā aprakstītajā savstarpēji saistītu klientu grupu noteikšanas piemērā klienti Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 un klienti Nr. 4 un Nr. 5 veido iestādei "A" kopīgu risku. Galvenais pieņēmums šajā piemērā ir tas, ka visi pieci klienti ir savstarpēji saistīti, jo visu klientu darbības refinansējums problēmu gadījumā ir atkarīgs no iestādes "A". Savukārt iestāde "B", kas ir veikusi investīcijas klientu Nr. 3, Nr. 4 un Nr. 5 emitētos vērtspapīros vai aktīvos (conduit), var pierādīt, ka tikai klienti Nr. 4 un Nr. 5 veido iestādei "B" kopīgu risku, bet investīcijas klientā Nr. 3 neveido iestādei "B" ar klientiem Nr. 4 un Nr. 5 kopīgu risku, jo klienta Nr. 3 refinansējumu var viegli iegūt no citiem avotiem. Šajā gadījumā klienti Nr. 4 un Nr. 5 veido iestādei "B" savstarpēji saistītu klientu grupu, bet klients Nr. 3 kopā ar klientiem Nr. 4 un Nr. 5 netiek iekļauts iestādes "B" savstarpēji saistītu klientu grupā.

2. zīmējums

15. Savstarpējas saistības pastāvēšanu kopīga finansējuma avota dēļ ilustrē vēl viens piemērs: kredītiestāde uzņemas saistības finansēt vai nodrošina iespēju saņemt kredītu vairākām īpašam nolūkam izveidotām sabiedrībām, kas veic vērtspapirizēšanu, vai citam līdzīgam nodibinājumam (tālāk tekstā – ĪNIS) un ir iespējams, ka visas šādas saistības būs jāpilda vienlaikus tādēļ, ka šīs saistības ir atkarīgas no viena finansējuma avota. Piemēram, komercsabiedrība nodrošina likviditāti vairākām ĪNIS un paļaujas tikai uz emitētiem vērtspapīriem šo ĪNIS finansēšanai. ĪNIS nav citu finansējuma avotu, un saņemtie līdzekļi tiek ieguldīti ilgtermiņa aktīvos. Ja aktīvu kvalitāte pasliktināsies, tas nekavējoties būtiski samazinās uzticību emitētajiem vērtspapīriem tirgū un būs neiespējami emitēt jaunus vērtspapīrus, kā rezultātā daļa no ĪNIS nespēs refinansēt savus aktīvus, bet kredītiestāde kā galvenais galvotājs būs spiesta finansēt to ilgtermiņa aktīvus. Tādējādi, neskatoties uz to, ka dažādas ĪNIS ir veikušas ieguldījumus atšķirīgos aktīvos un tās ir juridiski neatkarīgas personas, ir skaidrs, ka šādas ĪNIS veido savstarpēji saistītu klientu grupu, jo tās veido kredītiestādei kopīgu risku. Šāds risks nav nozares risks, bet noteikta vērtspapīra risks naudas tirgū. Tajā brīdī, kad nav pieprasījuma pēc vērtspapīriem, kas emitēti no jauna, šo ĪNIS darbības apmēra, spēju un stabilitātes ierobežojumi kļūst acīmredzami un uzticība ir zaudēta.

16. Savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšana, pamatojoties uz būtisku kopīgu finansējuma avotu, ir atkarīga tikai no tā, vai visa klienta darbība vai būtiska tās daļa tiek finansēta no viena avota un tās spēja izmantot citu refinansēšanas avotu ir ierobežota. Netiek ņemta vērā ne klienta darbības būtība, ne finansēšanas forma.

IV. Klientu savstarpējās saistības noteikšana, izmantojot dažādas pieejas

17. Klientu savstarpējās saistības noteikšana, pamatojoties uz kontroles attiecībām, un klientu savstarpējās saistības noteikšana, pamatojoties uz ekonomiskajām attiecībām, ir divas dažādas pieejas savstarpēji saistītu klientu grupas noteikšanai. Iestāde vispirms izvērtē kontroles attiecības un, ja tādas nepastāv, vērtē klientu savstarpējo saistību, pamatojoties uz ekonomiskajām attiecībām. Tomēr ir gadījumi, kad klientus, kas iekļauti grupās, pamatojoties uz kontroles attiecībām, ietekmē to ekonomiskās attiecības.

18. Piemēram (sk. 3. zīmējumu), kredītiestāde ir identificējusi divas savstarpēji saistītu klientu grupas, pamatojoties uz kontroles attiecībām, – SSKG1 un SSKG2. Papildus tai ir informācija, ka šo grupu klienti "D" un "F" ir savstarpēji ekonomiski saistīti tādā veidā, ka klienta "F" problēmas pildīt saistības pret kredītiestādi ietekmē klientu "D", bet neskar citus SSKG1 klientus. Šādā gadījumā nav nepieciešams klientu "F" iekļaut SSKG1, bet jāveido papildu savstarpēji saistītu klientu grupa SSKG3, kurā jāiekļauj klienti "F" un "D".

3. zīmējums

19. Piemēram (sk. 4. zīmējumu), kredītiestāde ir identificējusi divas savstarpēji saistītu klientu grupas, pamatojoties uz kontroles attiecībām, – SSKG1 un SSKG2. Papildus tai ir informācija, ka šo grupu klienti "A", "B", "C", "D" un "F" ir savstarpēji ekonomiski saistīti tādā veidā, ka klienta "F" problēmas pildīt saistības pret kredītiestādi ietekmē visus SSKG1 klientus. Šādā gadījumā klientu "F" iekļauj arī SSKG1.

4. zīmējums

20. Ja iestādes klientus kontrolē viens un tas pats īpašnieks, bet starp pašiem klientiem nepastāv kontroles attiecības, iestāde izvērtē šo klientu savstarpējo saistību, ņemot vērā ne tikai šādu klientu ekonomisko atkarību, bet arī šā īpašnieka iespēju pieņemt lēmumus, kas var izveidot iestādei kopīgu risku.

21. Ja iestādes konsolidācijas grupā iekļauta komercsabiedrība pārvalda slēgto ieguldījumu fondu un šāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ar fonda starpniecību kontrolē komercsabiedrības, kuras saņem finansējumu no iestādes, šādas komercsabiedrības ir savstarpēji saistītas.

V. Strukturēto produktu emitentu un klientu, kuru riska darījumi veido šādus produktus, savstarpējās saistības noteikšanas kārtība

22. Ja iestāde veic ieguldījumus tādos strukturētos produktos, kuri iekļauti MKPA noteikumu 97.13. un 97.15. punktā minētajās kategorijās (vērtspapirizēšanas pozīciju veidojošie vērtspapīri un ieguldījumu fondu apliecības (tālāk tekstā – strukturēts produkts)) un kurus raksturo ne tikai paša strukturētā produkta risks, bet arī ieguldījumu fondu faktisko ieguldījumu un riska darījumu, kuri vērtspapirizēti (tālāk tekstā – strukturēto produktu bāzes aktīvs), risks, tad iestāde, nosakot iestādes savstarpēji saistītu klientu grupas, izvērtē gan paša strukturētā produkta emitenta saistību ar citiem klientiem, gan arī klientu, kuru riska darījumi veido strukturētā produkta bāzes aktīvus, saistību ar citiem klientiem, ņemot vērā to, ka savstarpēji saistīti var būt klienti, kuru riska darījumi veido dažādu strukturēto produktu bāzes aktīvus, kā arī paši strukturēto produktu emitenti.

23. Iestāde var piemērot vienu no šādām pieejām klientu, kuru riska darījumi veido strukturēto produktu bāzes aktīvus, vai strukturēto produktu emitentu saistības ar citiem klientiem izvērtēšanai:

23.1. visu bāzes aktīvu izvērtēšana: iestāde izvērtē un pastāvīgi pārskata visus strukturētā produkta bāzes aktīvus, lai noteiktu, vai klienti, kuru riska darījumi veido bāzes aktīvus, neveido savstarpēji saistītu klientu grupu savā starpā vai ar citiem iestādes klientiem;

23.2. daļēja bāzes aktīvu izvērtēšana: iestāde var izvērtēt daļu no strukturētā produkta bāzes aktīviem, par kuriem tai ir pietiekama informācija, lai noteiktu atbilstošo klientu savstarpējo saistību vai saistību ar citiem iestādes klientiem. Atlikušie bāzes aktīvi tiek uzskatīti par tādiem, kurus veido riska darījumi ar neidentificēto klientu, un šādu klientu iekļauj atsevišķā savstarpēji saistītu klientu grupā, kurā ir apvienoti visi strukturēto produktu neidentificētie klienti;

23.3. neidentificēto (unknown exposures) klientu riska darījumu izvērtēšana: visus strukturēto produktu neidentificētos klientus, ieskaitot šā pielikuma 23.2. punktā minētos neidentificētos klientus vai tos klientus, kuru riska darījumi veido tādu strukturēto produktu bāzes aktīvus, kas nav pietiekami granulēti, iekļauj vienā savstarpēji saistītu neidentificēto klientu grupā. Strukturēts produkts uzskatāms par pietiekami granulētu, ja tā lielākais bāzes aktīvs ir mazāks par 5 procentiem no šā produkta bāzes aktīvu kopsummas;

23.4. strukturētā produkta izvērtēšana: ja iestāde, piemēram, balstoties uz ieguldījumu fondu apliecību emisijas prospektu, ir pārliecināta, ka klients, kura riska darījumi veido strukturētā produkta bāzes aktīvu, nav tieši vai netieši saistīts ar tādiem iestādes klientiem, kuru riska darījumu kopsumma pārsniedz 2 procentus no iestādes pašu kapitāla, iestāde var uzskatīt šādu strukturētā produkta emitentu par iestādes klientu, neņemot vērā klientus, kuru riska darījumi veido šā strukturētā produkta bāzes aktīvus, un piemērot ierobežojumus tikai strukturētā produkta emitentam.

24. Atkarībā no iestādes strukturēto produktu apmēra un pieejamās informācijas par klientiem, kuru riska darījumi veido to bāzes aktīvus, iestāde, veicot savstarpēji saistītu klientu grupu noteikšanu, var piemērot kādu no šā pielikuma 23. punktā minētajām pieejām vai to kombināciju, vispirms izvērtējot iespēju piemērot šā pielikuma 23.1. punktā minēto pieeju kā vispiesardzīgāko. Ja iestāde izvēlas vienu no šā pielikuma 23.1.–23.3. punktā minētajām pieejām strukturēto produktu emitentu un klientu, kuru riska darījumi veido strukturēto produktu bāzes aktīvus, savstarpējās saistības un saistības ar citiem iestādes klientiem noteikšanai, tā vienlaikus piemēro riska darījumu ierobežojumus katram strukturētā produkta emitentam.

25. Izvērtējot klienta, kura riska darījumi veido strukturētos produktus, vai strukturētā produkta emitenta saistību ar citiem klientiem, iestāde ievēro šādus nosacījumus:

25.1. ja ieguldījumu fonda bāzes aktīvs ir ieguldījumu fonda apliecība, granularitātes kritēriju var piemērot, aizvietojot bāzes aktīvu – ieguldījumu fonda apliecību – ar to veidojošajiem bāzes aktīviem;

25.2. bāzes aktīvu struktūru pārskata regulāri, bet ne retāk kā reizi mēnesī;

25.3. riska darījuma, kas atspoguļots bāzes aktīvā, vērtību nosaka proporcionāli iestādes ieguldījumam strukturētajā produktā;

25.4. ja iestāde ir veikusi ieguldījumus strukturētajos produktos pirms 30.09.2010., tā var sākt piemērot jauno pieeju strukturēto produktu emitentu vai klientu, kuru riska darījumi veido strukturēto produktu bāzes aktīvus, savstarpējās saistības noteikšanai, sākot ar 31.12.2011.

2.pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
13.11.2010. normatīvajiem noteikumiem Nr.313
"Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi"

(Pielikums FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

3.pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
13.11.2010. normatīvajiem noteikumiem Nr.313
"Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi"

(Pielikums FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā, kas grozīta ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.287)

4.pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
13.11.2010. normatīvajiem noteikumiem Nr.313
"Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi"
Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai
četras reizes gadā

Iestādes nosaukums:

Kods:

Piemērošanas līmenis (individuāli, konsolidācijas grupa, konsolidācijas apakšgrupa):

Pārskats par papildu kapitāla prasību riska darījumu ierobežojumu pārsniegumam

. gada

(pārskata ceturksnis)

(tūkst. latu)

Nr. p.k.

Klienta vai SSKG identifikators

Riska darījumu vērtība pēc KM un atbrīvojumu piemērošanas

25% no pašu kapitāla (1.6LRD)*

Riska darījumu kopsummas pārsniegums pār 25% no pašu kapitāla (7-8)

Kapitāla prasība ierobežojumu pārsniegumam

SSKG kods

Klienta reģistrācijas vietas kods

Klienta reģistrācijas numurs vai personas kods

Klienta kategorija

Klienta vai SSKG nosaukums vai vārds un uzvārds

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

 

 

 

     

 

 

 

 

                   

Kopā     

 

 

 

* Komisijas 30.11.2007. normatīvo noteikumu Nr. 165 "Pārskatu par minimālo kapitāla prasību un pašu kapitāla aprēķinu sagatavošanas un iesniegšanas normatīvie noteikumi" 1. pielikumā uzrādītais pozīcijas kods.

Iestādes vadītājs

 

 

 

   

(paraksts)

(vārds, uzvārds)

(aizpildīšanas datums)

Izpildītājs
 

 

 

 

 

(vārds, uzvārds)

(e-pasta adrese)

(tālruņa numurs)


 

5.pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
13.11.2010. normatīvajiem noteikumiem Nr.313
"Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi"
Jāiesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai
četras reizes gadā

Iestādes nosaukums:

Kods:

Piemērošanas līmenis (individuāli, konsolidācijas grupa, konsolidācijas apakšgrupa):

Pārskats par riska darījumu ierobežojumu pārsnieguma gadījumiem pārskata periodā

. gada

(pārskata ceturksnis)

(tūkst. latu)

Nr. p.k.

Klienta vai SSKG identifikators

Riska darījumu kopsumma

25% no pašu kapitāla (1.6LRD)*

Riska darījumu kopsummas pārsniegums pār 25% no pašu kapitāla (7-8) , t.sk.

SSKG kods

Klienta reģistrācijas vietas kods

Klienta reģistrācijas numurs vai personas kods

Klienta kategorija

Klienta vai SSKG nosaukums vai vārds un uzvārds

īsaks vai vienāds ar 10 dienām

ilgāks par 10 dienām

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

 

 

 

     

 

 

 

 

 

 

 

     

 

 

 

 

 

 

 

     

 

 

 

 

Kopā

 

 

* Komisijas 30.11.2007. normatīvo noteikumu Nr. 165 "Pārskatu par minimālo kapitāla prasību un pašu kapitāla aprēķinu sagatavošanas un iesniegšanas normatīvie noteikumi" 1. pielikumā uzrādītais pozīcijas kods.

Iestādes vadītājs

 

 

 

(paraksts)

(vārds, uzvārds)

(aizpildīšanas datums)

Izpildītājs
 

 

 

   

(vārds, uzvārds)

(e-pasta adrese)

(tālruņa numurs)

6.pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
13.11.2010. normatīvajiem noteikumiem Nr.313
"Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi"

(Pielikums FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

7.pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
13.11.2010. normatīvajiem noteikumiem Nr.313
"Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi"

(Pielikums FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

8.pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
13.11.2010. normatīvajiem noteikumiem Nr.313
"Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi"

(Pielikums FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

9.pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
13.11.2010. normatīvajiem noteikumiem Nr.313
"Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi"

(Pielikums FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

10.pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
13.11.2010. normatīvajiem noteikumiem Nr.313
"Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi"

(Pielikums FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

11.pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
13.11.2010. normatīvajiem noteikumiem Nr.313
"Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi"

(Pielikums FKTK 06.07.2011. noteikumu Nr.119 redakcijā)

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: noteikumi Numurs: 313Pieņemts: 13.11.2010.Stājas spēkā: 31.12.2010.Zaudē spēku: 28.05.2014.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 182, 16.11.2010.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
221311
{"selected":{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-27.05.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-27.05.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.06.2012","iso_value":"2012\/06\/16","content":"<font class='s-1'>16.06.2012.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.12.2011","iso_value":"2011\/12\/29","content":"<font class='s-1'>29.12.2011.-15.06.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.07.2011","iso_value":"2011\/07\/13","content":"<font class='s-1'>13.07.2011.-28.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.12.2010","iso_value":"2010\/12\/31","content":"<font class='s-1'>31.12.2010.-12.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2014
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)