Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.873
Rīgā 2010.gada 14.septembrī (prot. Nr.47 79.§) Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu
Izdoti saskaņā ar likuma "Par reglamentētajām profesijām
un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 20.panta trešo daļu un Dzelzceļa likuma 37.1 panta septītās daļas 1.punktu un astoto daļu 1. Noteikumi nosaka: 1.1. vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas iegūšanas kārtību; 1.2. vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanas un atjaunošanas nosacījumus un kārtību; 1.3. vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kompetences apliecības (turpmāk – apliecība) un saskaņotā papildu sertifikāta izsniegšanas, darbības apturēšanas, anulēšanas un atjaunošanas nosacījumus un kārtību; 1.4. kārtību, kādā tiek kārtots saskaņoto papildu sertifikātu reģistrs, un tajā iekļauto datu apjomu. 2. Apliecību izsniedz, aptur, anulē un atjauno Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu apliecību viltošanu. 3. Saskaņoto papildu sertifikātu izsniedz, aptur, anulē un atjauno un saskaņoto papildu sertifikātu reģistra kārtošanu nodrošina vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devējs. 4. Saskaņoto papildu sertifikātu izdevējs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu saskaņoto papildu sertifikātu un saskaņoto papildu sertifikātu reģistra ierakstu viltošanu. 5. Personai var būt tikai viena lietošanai derīga apliecība. Par spēkā esošu uzskata to apliecību, kas personai izsniegta pēdējā. Ja konstatēta nederīgas apliecības izmantošana, to aiztur un iznīcina Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonas. 6. Apliecības iegūšanai persona vai tās pārstāvis Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniedz iesniegumu vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības saņemšanai (1.pielikums). 7. Apliecību saņem persona: 7.1. kura pastāvīgi dzīvo Latvijā vai kura Latvijā uzturas ilgāk par 185 dienām kalendāra gadā; 7.2. kura ir sasniegusi 18 gadu vecumu; 7.3. kura ir ieguvusi vismaz deviņu klašu vispārējo izglītību un profesionālo izglītību vilces ritošā sastāva saimniecības jomā, kas ir līdzvērtīga trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim; 7.4. kuras veselības stāvoklis novērtēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību un atbilst vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) veicamajam darbam; 7.5. kurai ir apliecināta psihofizioloģiskā piemērotība vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) veicamajam darbam; 7.6. kura ir nokārtojusi Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas teorētisko eksāmenu. 8. Psihofizioloģiskās piemērotības pārbaudi veic akreditēts psihologs likumā "Par atbilstības novērtēšanu" noteiktajā kārtībā. Akreditēts psihologs pārbauda, vai personai nav atklātu psihofizioloģisko trūkumu (īpaši attiecībā uz rīcībspēju) vai citu būtisku trūkumu un personību ietekmējošu faktoru, kas var kavēt pilnvērtīgi un droši pildīt vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākumus. 9. Saskaņā ar Komisijas 2009.gada 3.decembra Regulas (ES) Nr. 36/2010 par Kopienas paraugiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK noteikti vilciena vadītāja apliecībām, papildu sertifikātiem, apliecinātām papildu sertifikātu kopijām un pieteikuma veidlapām vilciena vadītāja apliecību saņemšanai (turpmāk – regula Nr. 36/2010), 1.pielikuma 4.daļas 9."a" apakšpunktu apliecības 9a.2 teksta lauciņā norāda valodu(-as), kurā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ir ieguvis pamata, vidējo vai augstāko izglītību. 12. Apliecība ir derīga, ja ir derīgs vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) veselības pārbaudes dokuments – apliecinājums par fiziskās veselības atbilstību veicamajam darbam – un psihofizioloģiskās veselības pārbaudes dokuments – apliecinājums par psihofizioloģisko piemērotību darbam. Lai saņemtu minētos dokumentus, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pārbauda veselību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību un kārto pārbaudi par psihofizioloģisko piemērotību darbam psihologa noteiktajos termiņos. Pēc pārbaudes veikšanas vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) iesniedz attiecīgos dokumentus Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā. 13. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija aptur apliecības darbību, ja tā kļuvusi nederīga saskaņā ar šo noteikumu 12.punktā minētajiem nosacījumiem. 14. Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē, ka citā Eiropas Savienības dalībvalstī izdotā apliecība ir kļuvusi nederīga saskaņā ar šo noteikumu 12.punktā minētajiem nosacījumiem vai apliecības saņemšanai persona ir sniegusi nepatiesu informāciju vai slēpusi būtiskus faktus, tā vēršas šīs apliecības izdevējiestādē ar pamatotu pieprasījumu pārbaudīt apliecības spēkā esību vai to anulēt, par to informējot arī Eiropas Komisiju un citas kompetentās iestādes. Līdz šīs apliecības izdevējiestādes lēmuma saņemšanai par apliecības derīgumu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija aptur šādas apliecības darbību Latvijas teritorijā. 15. Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir saņēmusi no citas valsts kompetentās iestādes pieprasījumu par inspekcijas izdotās apliecības darbības derīguma pārbaudi, inspekcija četru nedēļu laikā pieņem lēmumu par šādas apliecības darbības derīgumu un paziņo to kompetentajai iestādei, kā arī informē Eiropas Komisiju un citas kompetentās iestādes. 16. Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir saņēmusi informāciju, ka cita Eiropas Savienības dalībvalsts ir apturējusi apliecības darbību savā teritorijā, tā aptur šādas apliecības darbību arī Latvijas teritorijā, līdz šīs apliecības izdevējiestāde ir pieņēmusi lēmumu par apliecības derīgumu, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) veic savu darbību Latvijā. 17. Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē, ka šo noteikumu 14. un 16.punktā noteiktais citas Eiropas Savienības dalībvalsts apliecības izdevējiestādes lēmums par apliecības derīgumu neatbilst šo noteikumu 12.punktā minētajiem nosacījumiem vai apliecības saņemšanai persona ir sniegusi nepatiesu informāciju vai slēpusi būtiskus faktus, tā informē Eiropas Komisiju un aptur apliecības darbību Latvijas teritorijā, līdz Eiropas Komisija pieņem gala lēmumu šajā lietā. 18. Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija aptur apliecības darbību, tā paziņo Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā šīs apliecības turētājam un tā darba devējam, ja viņi savu darbību veic Latvijas teritorijā. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija lēmumā norāda nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu apliecības darbību. 19. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas vecākie inspektori anulē apliecību, ja: 19.1. šajos noteikumos noteiktajā kārtībā tai pašai personai ir izsniegta jauna apliecība; 19.2. apliecības saņemšanai persona ir sniegusi nepatiesu informāciju vai slēpusi būtiskus faktus; 19.3. persona, pārkāpjot dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumus, izraisījusi smagu dzelzceļa avāriju; 19.4. persona, pārkāpjot dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumus, ir pieļāvusi ritošā sastāva neatļautu pabraukšanu garām aizliedzošam signālam vai dzelzceļa satiksmes atļaujā noteiktajai vietai, izraisot nopietnu dzelzceļa negadījumu; 19.5. persona veikusi vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākumus alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. 20. Lēmumu par apliecības anulēšanu saskaņā ar šo noteikumu 19.2., 19.3., 19.4. vai 19.5.apakšpunktu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā paziņo: 20.1. apliecības turētājam; 20.2. apliecības turētāja darba devējam. 21. Persona, kurai ir anulēta apliecība, 10 darbdienu laikā pēc lēmuma par apliecības anulēšanu saņemšanas nodod apliecību Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā. 22. Apliecības atjaunošana ir jaunas apliecības izsniegšana: 22.1. nozaudētās, nozagtās, iznīcinātās vai bojātās apliecības vietā; 22.2. ja beidzies apliecības derīguma termiņš; 22.3. ja apliecība ir bijusi anulēta; 22.4. ja ir jāgroza apliecībā norādītie dati. 23. Ja apliecība ir anulēta saskaņā ar šo noteikumu 19.2., 19.3., 19.4. vai 19.5.apakšpunktu, persona var atjaunot apliecību ne ātrāk kā pēc gada. 24. Lai atjaunotu apliecību, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vai viņa pārstāvis Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā iesniedz attiecīgu apliecības atjaunošanas iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā minētajām prasībām. 25. Apliecības atjaunošanas iesniegumam nepievieno šo noteikumu 7.4. un 7.5.apakšpunktā minētos apliecinājumus, ja informācija par to derīgumu ir vilcienu vadītāju (mašīnistu) apliecību reģistrā. 26. Ja ir beidzies apliecības derīguma termiņš vai tā ir anulēta saskaņā ar šo noteikumu 19.2., 19.3., 19.4. vai 19.5.apakšpunktu, jaunas apliecības saņemšanai persona Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā kārto teorētisko eksāmenu. 27. Saņemot jaunu apliecību, iepriekšējo apliecību tās turētājs nodod Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā. 28. Teorētisko eksāmenu kārto datorizēti. Katrs pretendents teorētisko eksāmenu kārto patstāvīgi, bez citu personu vai palīgmateriālu palīdzības, kā arī netraucē citus eksāmena kārtotājus. 29. Teorētiskajā eksāmenā pretendents atbild uz Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas 35 jautājumiem par šo noteikuma 2.pielikuma II nodaļā minētajām tēmām. (Grozīts ar MK 16.06.2015. noteikumiem Nr.316) 31. Teorētiskais eksāmens ir nokārtots, ja pretendents ir pieļāvis ne vairāk par piecām nepareizām atbildēm. 32. Ja teorētiskais eksāmens nav nokārtots, atkārtota eksāmena kārtošana ir pieļaujama ne ātrāk kā pēc 10 darbdienām. 33. Saskaņotajā papildu sertifikātā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) iekļauj attiecīgas atļaujas, norādot: 33.1. dzelzceļa infrastruktūras iecirkņus, kuros ir atļauts braukt; 33.2. ritošo sastāvu, kādu atļauts vadīt. 34. Saskaņotais papildu sertifikāts atļauj vadīt atbilstošu vilces līdzekli vienā vai vairākās šādās ritošā sastāva: 34.1. kategorijās: 34.1.1. A – manevru lokomotīves, saimniecības vilcieni, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas sliežu motortransports un citi vilces līdzekļi, kurus izmanto manevru veikšanai un dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai (ietver visus A1, A2, A3, A4 un A5 apakškategorijas vilces līdzekļus); 34.1.2. B – vilces līdzekļi pasažieru un kravu pārvadājumiem (ietver visus B1 un B2 apakškategorijas vilces līdzekļus); 34.2. apakškategorijās: 34.2.1. A1 – manevru lokomotīves; 34.2.2. A2 – saimniecības vilcieni; 34.2.3. A3 – dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas sliežu motortransports; 34.2.4. A4 – citas lokomotīves, kuras izmanto manevru veikšanai; 34.2.5. A5 – citi vilces līdzekļi, kurus izmanto manevru veikšanai un dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un kuri neietilpst A1, A2, A3 un A4 apakškategorijā; 34.2.6. B1 – vilces līdzekļi pasažieru pārvadājumiem; 34.2.7. B2 – vilces līdzekļi kravu pārvadājumiem. 35. Saskaņotais papildu sertifikāts var atļaut vadīt visus A un B kategorijas vilces līdzekļu veidus. 36. Saskaņotais papildu sertifikāts ir derīgs tikai tajā norādītajā dzelzceļa infrastruktūras iecirknī un tikai tajā norādītajam ritošajam sastāvam. 37. Saskaņotais papildu sertifikāts ir tā izdevēja īpašums. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ir tiesības saņemt saskaņotā papildu sertifikāta apstiprinātu kopiju, kuru noformē saskaņā ar regulas Nr. 36/2010 3.pantu. 38. Saskaņotā papildu sertifikāta atjaunošana ir: 38.1. ieraksta veikšana esošajā sertifikātā, ar kuru piešķirtas, mainītas, apstiprinātas vai atsauktas šo noteikumu 33.punktā minētās atļaujas; 38.2. jauna saskaņotā papildu sertifikāta izsniegšana nozaudētā, nozagtā, iznīcinātā, bojātā vai aizpildītā sertifikāta vietā; 38.3. jauna saskaņotā papildu sertifikāta izsniegšana, ja ir mainījušies sertifikātā norādītie vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) dati. 39. Saskaņoto papildu sertifikātu izsniedz un atjauno, ja personai: 39.1. ir derīga Latvijā izdota apliecība; 39.2. ir derīga Eiropas Savienības dalībvalstī izdota apliecība un persona ir sasniegusi 20 gadu vecumu. 40. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devējam ir tiesības no vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) apliecību reģistra saņemt informāciju par apliecības derīgumu. Šo informāciju Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devējam izsniedz Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā. 41. Šo noteikumu 33.1.apakšpunktā minētās atļaujas iegūšanai vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ir nepieciešamas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktās saziņas valodas zināšanas atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā norādītajiem kritērijiem par attiecīgo dzelzceļa infrastruktūras iecirkni. 42. Šo noteikumu 33.punktā minēto atļauju iegūšanai darba devējs veic personas apmācību atbilstoši savai drošības pārvaldījuma sistēmai, kas izveidota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzelzceļa uzņēmumu drošības sertifikāciju. 43. Lai saņemtu šo noteikumu 33.punktā minētās atļaujas, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) kārto šādas pārbaudes: 43.1. šo noteikumu 33.2.apakšpunktā minētās atļaujas saņemšanai – profesionālo zināšanu un kompetences pārbaudi par ritošo sastāvu, kuram piemēro saskaņoto papildu sertifikātu, vismaz šo noteikumu 3.pielikumā norādītajā apjomā; 43.2. šo noteikumu 33.1.apakšpunktā minēto atļauju saņemšanai: 43.2.1. profesionālo zināšanu un kompetences pārbaudi par dzelzceļa infrastruktūras iecirkni, kuram piemēro saskaņoto papildu sertifikātu, vismaz šo noteikumu 4.pielikumā norādītajā apjomā; 43.2.2. tās valodas zināšanu pārbaudi, kuru dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs ir noteicis par saziņas valodu dzelzceļa iecirknī, ja personai tā nav dzimtā valoda vai ja šajā valodā nav iegūta pamata, vidējā vai augstākā izglītība, šo noteikumu 4.pielikuma 10. un 11. punktā norādītajā apjomā. (Grozīts ar MK 16.06.2015. noteikumiem Nr.316) 44. Ja saskaņotā papildu sertifikāta turētājs ir papildus ieguvis kādu no šo noteikumu 33.punktā minētajām atļaujām, viņa darba devējs nekavējoties atjauno saskaņoto papildu sertifikātu. 45. Lai saskaņotajā papildu sertifikātā iekļautās atļaujas būtu derīgas, tā turētājs periodiski kārto šādas pārbaudes: 45.1. šo noteikumu 33.2.apakšpunktā minētās atļaujas derīgumam – ne retāk kā reizi trijos gados vismaz šo noteikumu 3.pielikumā norādītajā apjomā; 45.2. šo noteikumu 33.1.apakšpunktā minēto atļauju derīgumam: 45.2.1. ne retāk kā reizi trijos gados vai pēc vairāk nekā gadu ilgas prombūtnes no attiecīgā maršruta vismaz šo noteikumu 4.pielikumā norādītajā apjomā; 45.2.2. ne retāk kā reizi trijos gados vai pēc vairāk nekā gadu ilgas prombūtnes no maršruta, kurā minētā valoda noteikta par saziņas valodu, šo noteikumu 4.pielikuma 10. un 11. punktā norādītajā apjomā personai, kurai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja konkrētā dzelzceļa iecirknī noteiktā saziņas valoda nav dzimtā valoda vai kura šajā valodā nav ieguvusi pamata, vidējo vai augstāko izglītību. (Grozīts ar MK 16.06.2015. noteikumiem Nr.316) 46. Latviešu valodas zināšanu pārbaudi neveic, ja personas valodas prasmes līmenis ir novērtēts ne zemāk par pamata līmeņa 2.pakāpi (A2) saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.733 "Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi". 46.1 Sagatavojot šo noteikumu 43. un 45.punktā minētās pārbaudes, nodrošina, lai pārbaužu jautājumi nebūtu pieejami pirms pārbaudes kārtošanas. (MK 22.05.2012. noteikumu Nr.351 redakcijā) 46.2 Šo noteikumu 43. un 45.punktā minēto pārbaužu pieņēmējs pārvalda pārbaudes valodu vismaz atbilstoši B2 līmenim Eiropas Padomes izveidotās Eiropas vienotās valodu prasmes noteikšanas sistēmas (CEFR) skalā. (MK 22.05.2012. noteikumu Nr.351 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.06.2015. noteikumiem Nr.316) 46.3 Šo noteikumu 43.1., 43.2.1., 45.1. un 45.2.1.apakšpunktā minēto pārbaužu norise ir caurskatāma un ilgums pietiekams, lai varētu pārbaudīt šo noteikumu 3. vai 4.pielikumā norādīto zināšanu apjomu. Pārbaužu rezultātus dokumentāri apliecina. (MK 22.05.2012. noteikumu Nr.351 redakcijā) 47. Par šo noteikumu 45.punktā minēto pārbaužu nokārtošanu izdara ierakstus saskaņotajā papildu sertifikātā un saskaņoto papildu sertifikātu reģistrā. 48. Šo noteikumu 43. un 45.punktā minētās pārbaudes organizē tā, lai izvairītos, ka pārbaudes rezultāts varētu ietekmēt pārbaudes pieņēmēja (kas var pārstāvēt vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devēju) personīgās vai mantiskās intereses. 49. Personai izsniegtais saskaņotais papildu sertifikāts ir nederīgs, ja persona izbeidz darba tiesiskās attiecības kā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists). 50. Ja personu nenodarbina par vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), saskaņotā papildu sertifikāta izdevējs par to nekavējoties paziņo Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai. 51. Ja persona izbeidz darba tiesiskās attiecības kā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), tā saņem saskaņotā papildu sertifikāta apstiprinātu kopiju un citu dokumentu kopijas, kas apliecina viņa apmācību, kvalifikāciju un profesionālo kompetenci. Izsniedzot šādai personai jaunu saskaņoto papildu sertifikātu, tā izsniedzējs, pamatojoties uz šajos dokumentos apliecināto personas apmācību, kvalifikāciju un profesionālo kompetenci, piešķir šo noteikumu 33.punktā minētās attiecīgās atļaujas bez šo noteikumu 43.punktā norādīto pārbaužu kārtošanas. 52. Vilces līdzekļa vadītāja iegūtās tiesības vadīt vilces līdzekli dzelzceļa infrastruktūras iecirknī apliecina derīga Eiropas Savienības dalībvalsts izdota apliecība un derīgs saskaņotais papildu sertifikāts. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devējs nodrošina un uzrauga, lai apliecība un saskaņotais papildu sertifikāts būtu derīgi. 53. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devējs izveido iegūto vilces līdzekļu vadīšanas tiesību pārraudzības sistēmu. Šajā sistēmā paredz neatbilstības novēršanas pasākumus, ja pārraudzības rezultāti rada šaubas par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba kompetenci un apliecības vai saskaņotajā papildu sertifikātā iekļauto atļauju turpmāko derīgumu. 54. Ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) uzskata, ka viņa veselības stāvoklis rada šaubas par piemērotību darbam, viņš nekavējoties par to informē darba devēju. 55. Ja vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devējs uzzina, ka vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) veselības stāvoklis rada šaubas par viņa piemērotību darbam, darba devējs nekavējoties veic pasākumus, lai noskaidrotu vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, tai skaitā nodrošina ārpuskārtas obligāto veselības pārbaudi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību, un, ja nepieciešams, saskaņotajā papildu sertifikātā nosaka vilces līdzekļa (vadītāja) mašīnista darbības ierobežojumus vai anulē to, aktualizējot attiecīgos datus saskaņoto papildu sertifikātu reģistrā. 56. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devējs nodrošina, lai, veicot pienākumus, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) neatrastos jebkādu apreibinošu vielu iespaidā, kas varētu ietekmēt koncentrēšanās spējas, uzmanību vai uzvedību. 57. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devējs informē Valsts dzelzceļa tehnisko inspekciju par gadījumiem, kad vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darbnespēja ir ilgāka par trim mēnešiem. 58. Ja Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija konstatē, ka vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darbība neatbilst viņa saskaņotā papildu sertifikāta nosacījumiem, tā: 58.1. pieprasa saskaņotā papildu sertifikāta izdevējam veikt šīs neatbilstības pārbaudi un novērst to vai apturēt saskaņotā papildu sertifikāta darbību; 58.2. ja šī neatbilstība apdraud dzelzceļa satiksmes drošību, aizliedz vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) vadīt vilces līdzekļus, līdz saskaņotā papildu sertifikāta izdevējs ir pieņēmis attiecīgu lēmumu, un par to paziņo Eiropas Komisijai un citām kompetentajām iestādēm. 59. Šo noteikumu 58.1.apakšpunktā minētajā gadījumā saskaņotā papildu sertifikāta izdevējs četru nedēļu laikā pēc Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas pieprasījuma pieņem attiecīgu lēmumu un par to paziņo Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai. 60. Darba devējs nodrošina nepārtrauktu apmācības procesu tiem vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), kas nodarbināti publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrā, saskaņā ar personāla apmācības programmām un drošības pārvaldījumu sistēmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzelzceļa uzņēmumu drošības sertifikāciju. 61. Vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) apmācība ietver: 61.1. vispārējo profesionālo zināšanu apguvi, kas nepieciešamas vilces līdzekļa vadītāja apliecības iegūšanai, atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajām prasībām; 61.2. specifisko profesionālo zināšanu apguvi, kas nepieciešamas saskaņotā papildu sertifikāta iegūšanai, atbilstoši šo noteikumu 3. un 4.pielikumā minētajām prasībām. 62. Vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) vispārējo profesionālo zināšanu apmācību veic profesionālās izglītības iestādes, kas darbojas saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu, izmantojot šo noteikumu 5.pielikumā minētās metodes, un kuras ir akreditētas vai reģistrētas Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. 63. Vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) valodas apmācību veic: 63.1. izglītības iestādes, kuras ir akreditētas vai reģistrētas Izglītības likumā noteiktajā kārtībā; 63.2. pedagogi, kuru privātprakse sertificēta Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. 64. Vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) specifisko profesionālo zināšanu apmācību par ritošo sastāvu, kuras nepieciešamas saskaņotā papildu sertifikāta iegūšanai, veic darba devēja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) instruktors vai profesionālās izglītības iestāde, kura darbojas saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu, izmantojot šo noteikumu 5.pielikumā minētās metodes, un kura ir akreditēta vai reģistrēta Izglītības likumā noteiktajā kārtībā. 65. Vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) specifisko profesionālo zināšanu apmācību par dzelzceļa infrastruktūras iecirkni, kuras nepieciešamas saskaņotā papildu sertifikāta iegūšanai, izmantojot šo noteikumu 5.pielikumā minētās metodes, var veikt: 65.1. darba devēja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) instruktors; 65.2. publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pilnvarots pārstāvis par publiskās lietošanas infrastruktūras dzelzceļa iecirkni, ja vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devējs veic manevru darbus vienas dzelzceļa stacijas robežās. 66. Apmācību kursa beigās vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) kārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaudi. Vilces līdzekļa vadīšanas prasmi pārbauda šo noteikumu 65.punktā minētās personas, veicot novērtēšanas braucienus pa dzelzceļa tīklu. Lai novērtētu ekspluatācijas noteikumu ievērošanu un vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) rīcību sarežģītās situācijās, var izmantot simulatorus. 66.1 Šo noteikumu 65.punktā minētajām personām, lai veiktu vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) specifisko profesionālo zināšanu apmācību, nepieciešamas vilces līdzekļa vadīšanas tiesības, kas atļauj vadīt tādu ritošo sastāvu, ar kuru notiek praktisko zināšanu pārbaude (vai līdzīgu ritošo sastāvu), tādā dzelzceļa infrastruktūras iecirknī, kurā noris vilces līdzekļa vadīšanas prasmes pārbaude (vai līdzīgā iecirknī). Ja šīm personām nav attiecīgu vadīšanas tiesību, pārbaudē piedalās arī tāds vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), kuram ir šādas vilces līdzekļa vadīšanas tiesības. (MK 22.05.2012. noteikumu Nr.351 redakcijā) 66.2 Komersanta, kas nodrošina dzelzceļa satiksmi starp stacijām, kā arī pārvadātāja un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) instruktors nedrīkst pārbaudīt vilces līdzekļa vadīšanas prasmes personai, kurai viņš veicis vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) profesionālo zināšanu apmācību. (MK 22.05.2012. noteikumu Nr.351 redakcijā) 66.3 Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apmācību un vilces līdzekļa vadīšanas prasmes pārbaudi ar vilces līdzekli, kuru ekspluatē tikai uz privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras, veic vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devēja norīkota persona atbilstoši tā drošības pārvaldījuma sistēmai, kas izveidota saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzelzceļa uzņēmumu drošības sertifikāciju. (MK 22.05.2012. noteikumu Nr.351 redakcijā) 68. Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija sadarbojas ar Eiropas Dzelzceļa aģentūru, lai nodrošinātu vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību reģistra un saskaņoto papildu sertifikātu reģistra savstarpēju izmantojamību. 70. Saskaņoto papildu sertifikātu reģistra informācija par vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) personas datiem ir ierobežotas pieejamības informācija. Minēto informāciju ir tiesības iegūt: 70.1. Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai; 70.2. Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ir atļauts vadīt vilces līdzekli; 70.3. institūcijai, kas izmeklē dzelzceļa satiksmes negadījumu, kurā iesaistīts attiecīgais vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists). 71. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devējs nodrošina, lai šo noteikumu 70.punktā minētajām iestādēm saskaņoto papildu sertifikātu reģistra informācija tiktu izsniegta nekavējoties, nodrošinot drošu informācijas pārsūtīšanu un personas datu aizsardzību. Minēto informāciju var sniegt: 71.1. rakstiski; 71.2. izmantojot elektronisko datu nesējus; 71.3. izmantojot tiešsaistes datu pārraidi. 72. Ja vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) ir atļauts vadīt vilces līdzekli citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, saskaņoto papildu sertifikātu reģistra turētājs nodrošina reģistra datu apmaiņu ar šīs dalībvalsts kompetento iestādi, kura kārto vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) apliecību reģistru. 73. Saskaņoto papildu sertifikātu reģistrā datus par attiecīgo vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) uzglabā vismaz 10 gadus pēc saskaņotā papildu sertifikāta derīguma termiņa beigām. 74. Ja vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devējs izbeidz darbību, komersants, kurš pārņem tā pakalpojumu sniegšanu, atbild par visiem saskaņotā papildu sertifikāta reģistra datiem. Ja pakalpojumu sniegšana netiek pārņemta, saskaņoto papildu sertifikātu reģistra datus glabā Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. 75. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonas lēmumu par apliecības izsniegšanu, atjaunošanu, apturēšanu un anulēšanu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas direktoram. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 76. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devējs nosaka procedūras, kuras ievēro, lai saskaņā ar šiem noteikumiem un atbilstoši drošības pārvaldījuma sistēmai darba devējs izsniegtu, atjaunotu un anulētu saskaņotos papildu sertifikātus. Šajās procedūrās nosaka nepieciešamo pārbaužu biežumu un kārtību, nokārtotas pārbaudes nosacījumus, kā arī pārbaužu pieņēmējus. 77. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darba devējs nosaka lēmumu apstrīdēšanas procedūras uzņēmumā, kas ļauj vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pieprasīt pārskatīt lēmumu, ar ko izsniedz, atjauno vai anulē saskaņoto papildu sertifikātu. Ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) un viņa darba devējs nevar vienoties par saskaņotā papildu sertifikāta izdošanas, atjaunošanas vai anulēšanas lēmuma nosacījumiem, viņi var vērsties Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā lēmuma tiesiskuma izvērtēšanai. 78. Darba devējs nodrošina saskaņoto papildu sertifikātu izdošanas un vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) kompetences un zināšanu novērtēšanas procedūru neatkarīgu novērtējumu uzņēmumā vismaz reizi piecos gados. Šo vērtējumu rezultātus dokumentē un paziņo Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai. 79. Šo noteikumu 78.punktā minēto neatkarīgo vērtējumu neveic, ja saskaņoto papildu sertifikātu izdošanas un vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) kompetences un zināšanu novērtēšanas procedūras ir drošības pārvaldījuma sistēmas daļa, ko saskaņā ar normatīvajiem aktiem par drošības sertifikāciju un drošības apliecināšanu ir ieviesuši vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) darba devēji. 80. Persona, kuras dati ir iekļauti vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) apliecību vai saskaņoto papildu sertifikātu reģistrā, ir tiesīga piekļūt tiem šo reģistru datiem, kas attiecas uz viņu, kā arī ir tiesīga pēc pieprasījuma saņemt šo datu kopijas. X1. Vilces līdzekļu vadīšanas tiesību iegūšana personām, kurām ir vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kompetences sertifikāts
(Nodaļa MK 22.05.2012. noteikumu Nr.351 redakcijā) 81. Šo noteikumu 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 68., 69., 70., 71., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79. un 80.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.novembrī. 82. Šo noteikumu 80.1, 80.2, 80.3, 80.4, 80.5, 80.6, 80.7, 80.8 un 80.9 punkts zaudē spēku 2017.gada 1.novembrī. (MK 22.05.2012. noteikumu Nr.351 redakcijā) 83. Personai, kurai ir derīga vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kompetences apliecība, kas iegūta līdz 2015. gada 31. decembrim, nav nepieciešams atkārtoti kārtot teorētisko eksāmenu atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajām vispārējo profesionālo zināšanu tēmām. (MK 16.06.2015. noteikumu Nr.316 redakcijā) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
(MK 16.06.2015. noteikumu Nr. 316 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.08.2016. noteikumiem Nr. 569) Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Direktīvas 2007/59/EK par to vilcienu vadītāju sertifikāciju, kuri vada lokomotīves un vilcienus Kopienas dzelzceļu sistēmā; 2) Komisijas 2014. gada 24. jūnija Direktīvas 2014/82/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK attiecībā uz vispārējām profesionālajām zināšanām un medicīniskajām prasībām un prasībām apliecībām; 3) Komisijas 2016. gada 1. jūnija Direktīvas (ES) 2016/882/ES, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/59/EK groza attiecībā uz valodas prasmju prasībām. Ministru prezidents V.Dombrovskis
Satiksmes ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis 1. pielikums
Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumiem Nr.873 (Pielikums grozīts ar MK 20.08.2019. noteikumiem Nr. 384) Iesnieguma paraugs vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības saņemšanai un tā izpildīšanas kārtība
1. Iesnieguma veidlapa vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības saņemšanai
2. Dokumenti, kurus pievieno aizpildītai iesnieguma veidlapai
3. Norādījumi iesnieguma veidlapas aizpildīšanai: 3.1. atzīmēt 1.2.2.apakšpunktu, ja iesniegumu iesniedz vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības iegūšanai. Šajā gadījumā iesniedz fotogrāfiju un šā pielikuma 2.1.apakšpunktā minētos dokumentus; 3.2. atzīmēt 1.2.3.apakšpunktu, ja iesniegumu iesniedz vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecībā norādīto datu grozīšanai, un aizpildīt nākamo lauciņu, norādot apliecības datu grozīšanas iemeslu; 3.3. atzīmēt 1.2.4.apakšpunktu, ja iesniegumu iesniedz apliecības atjaunošanai pēc tās anulēšanas vai derīguma termiņa beigām. Ja apliecību atjauno pēc tās derīguma termiņa beigām, iesniedz jaunu fotogrāfiju; 3.4. atzīmēt 1.2.5.apakšpunktu, ja iesniegumu iesniedz apliecības dublikāta saņemšanai, un aizpildīt nākamo lauciņu, norādot iemeslu (nozaudēta, nozagta, iznīcināta vai bojāta); 3.5. ja iesniegumu iesniedz apliecības grozīšanai, atjaunošanai vai dublikāta saņemšanai, 1.2.6.apakšpunktā norādīt apliecības Eiropas identifikācijas numuru (EIN numuru). Ja iesniegumu iesniedz apliecības iegūšanai, šo apakšpunktu neaizpilda; 3.6. ja iesniegumu iesniedz apliecības grozīšanai, atjaunošanai vai dublikāta saņemšanai, 1.2.7.apakšpunktā norādīt atjaunojamās, grozāmās vai dublējamās apliecības izdošanas datumu. Ja iesniegumu iesniedz apliecības iegūšanai, šo apakšpunktu neaizpilda; 3.7. atzīmēt 1.2.9.apakšpunktu, ja iesniegumu iesniedz iesniedzējs, un 1.2.10.apakšpunktu, ja iesniegumu iesniedz viņa pārstāvis. Šo informāciju var izmantot, lai sazinātos ar vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), kura kontaktinformācija vairs nav derīga; 3.8. ja iesniegumu iesniedz iesniedzēja pārstāvis, 1.2.11.apakšpunktā norādīt iesniedzēja pārstāvi, 1.2.12.apakšpunktā – iesniedzēja pārstāvja statusu (darba devējs/pakalpojuma līguma slēdzējs/cits) un 1.2.13.apakšpunktā – iesniedzēja pārstāvja adresi (iela, mājas un dzīvokļa numurs, pasta indekss, pilsēta, valsts); 3.9. no 1.2.15. līdz 1.2.25.apakšpunktam norādīt informāciju par iesniedzēju (1.2.20. un 1.2.21.apakšpunktu var neaizpildīt): 3.9.1. uzvārdu un vārdu (1.2.15. un 1.2.16.apakšpunkts) norādīt tieši tāpat kā iesniedzēja pasē vai personas apliecībā, ar kuru pierāda identitāti; 3.9.2. dzimšanas vietu (1.2.19.apakšpunkts) norādīt šādi: valsts atšķirības zīme (regulas Nr. 36/2010 I pielikuma 3.daļā noteiktais divu burtu simbols), vieta (pilsēta vai cita apdzīvota vieta); 3.9.3. adresi, uz kuru jānosūta apliecība (1.2.21.apakšpunkts), norādīt, ja tā atšķiras no 1.2.13. vai 1.2.22.apakšpunktā minētās adreses. Adresi norāda šādā secībā – iela, mājas un dzīvokļa numurs, pasta indekss, pilsēta, valsts. Šī informācija ļauj ātrāk sasniegt iesniedzēju vai viņa pārstāvi, lai precizētu iesniegtos dokumentus vai informāciju; 3.9.4. 1.2.23.apakšpunkta lauciņā pievienot iesniedzēja fotogrāfiju, ja iespējams, digitālā formā (vēlamie formāti: jpeg, bmp vai tiff), kas ļauj iegūt labas kvalitātes mazu attēlu. Fotogrāfija atbilst šādām prasībām: 3.9.4.1. fotogrāfijā ietverta visa seja pretskatā ar atvērtām acīm; 3.9.4.2. fotogrāfijā attēlota visa galva, sākot no matu augšējās daļas līdz pleciem; 3.9.4.3. fotogrāfija uzņemta uz gluda balta vai pelēkbalta fona; 3.9.4.4. jāizvairās no ēnām uz sejas vai fona; 3.9.4.5. sejai fotogrāfijā ir dabiska izteiksme (aizvērta mute); 3.9.4.6. uz acīm nav saulesbriļļu ar krāsainiem stikliem vai briļļu ar biezu ietvaru, stiklos neatspīd gaisma; 3.9.4.7. persona ir bez cepures, izņemot gadījumu, ja tas paredzēts normatīvajos aktos; 3.9.4.8. kontrasts un apgaismojums fotogrāfijā ir normāls; 3.9.5. 1.2.24.apakšpunktā norādīt iesniedzēja personas kodu; 3.9.6. 1.2.25.apakšpunktā norādīt valodu, kurā iesniedzējs ir ieguvis pamata, vidējo vai augstāko izglītību, ja tā atšķiras no dzimtās valodas; 3.10. 1.2.28.apakšpunktā norādīt iesnieguma parakstīšanas datumu. 4. Iesnieguma veidlapai pievienotajiem dokumentiem noteiktās prasības: 4.1. izglītības prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumu Nr.873 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu" 7.3.apakšpunktā; 4.2. fiziskās sagatavotības prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos Nr.219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude"; 4.3. prasības psihofizioloģiskās piemērotības apliecinājumam ir noteiktas Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumu Nr.873 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu" 8.punktā. Satiksmes ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības iegūšanas prasības un nepieciešamās vispārējās profesionālās zināšanas
(Pielikums MK 16.06.2015. noteikumu Nr.316 redakcijā) I. Vispārīgās prasības 1. Vispārējo profesionālo zināšanu apguves mērķis ir veidot vispārīgu kompetenci visos aspektos, kas ir svarīgi vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) profesijā. Vispārējo profesionālo zināšanu apguve vērsta uz tādu pamatzināšanu un pamatprincipu apguvi, kas ir piemērojami neatkarīgi no tā, kāds ir ritošā sastāva vai dzelzceļa infrastruktūras tips un raksturojums. To var organizēt bez praktiskajām mācībām. 2. Vispārīgā kompetence neietver zināšanas par konkrētu ritošā sastāva tipu drošības un ekspluatācijas prasībām un metodēm konkrētā dzelzceļa infrastruktūrā. Vispārējo profesionālo zināšanu apguve, veidojot kompetenci par konkrēta tipa ritošo sastāvu vai dzelzceļa infrastruktūru, attiecas uz vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) sertifikātu un ir norādīta šo noteikumu 3. un 4. pielikumā. 3. Vispārējo profesionālo zināšanu apguve aptver šā pielikuma II nodaļā norādītās tēmas (tēmas nav secīgi kārtotas pēc to svarīguma). 4. Šā pielikuma II nodaļā lietotie darbības vārdi norāda uz tās kompetences būtību, kuras apguve tiek sagaidīta no apmācāmā. To skaidrojums ir šāds:
II. Vispārējo profesionālo zināšanu tēmas 5. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) darbs, darba vide, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) uzdevums un pienākumi dzelzceļa pārvadājumu darbības procesā, profesionālās un personiskās prasības, ko ietver vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākumi: 5.1. pārzināt dzelzceļa pārvadājumu un drošības jomā piemērojamo normatīvo aktu noteikumus (prasības un procedūras attiecībā uz vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) sertifikāciju, bīstamajām kravām, vides aizsardzību, ugunsdrošību u. tml.); 5.2. saprast īpašās, profesionālās un individuālās prasības (darbs galvenokārt vienatnē, diennakts maiņu darbs, individuālā aizsardzība un drošība, dokumentu lasīšana un atjaunināšana u. tml.); 5.3. saprast, kāda uzvedība ir pieļaujama, pildot svarīgus ar drošību saistītus pienākumus, un kā to ietekmē zāļu, alkohola, narkotisko un citu psihoaktīvo vielu lietošana, saslimšana, stress, nogurums u. tml.; 5.4. spēt identificēt atsauces un darba dokumentus (piemēram, priekšrakstus, maršruta aprakstu, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) rokasgrāmatu); 5.5. spēt identificēt iesaistīto personu pienākumus un funkcijas; 5.6. saprast un ievērot darba aizsardzības prasības un precizitāti, pildot darba pienākumus un izmantojot darba metodes; 5.7. pārzināt arodveselības un drošības jautājumus, ergonomikas principus, darbinieku drošības noteikumus, individuālo aizsardzības līdzekļu izvēles un lietošanas pamatprincipus, kā arī ievērot darba aizsardzības instrukcijas (drošas darba metodes, droša rīcība uz sliežu ceļiem un to tuvumā un droša vilces līdzekļu lietošana u. tml.); 5.8. pārzināt uzvedības prasmes un principus (stresa pārvaldība, ārkārtas situācijas u. tml.); 5.9. pārzināt vides aizsardzības principus (ilgtspējīga vilciena vadība u. tml.). 6. Dzelzceļa tehnoloģijas, tostarp drošības principi, kas ir ekspluatācijas noteikumu pamatā: 6.1. pārzināt principus un noteikumus, kas attiecas uz dzelzceļa pārvadājumu drošību; 6.2. spēt identificēt iesaistīto personu pienākumus un funkcijas. 7. Dzelzceļa infrastruktūras pamatprincipi: 7.1. pārzināt sistemātiskos un strukturālos principus un parametrus; 7.2. pārzināt sliežu ceļu, staciju un šķirotavu galvenās iezīmes; 7.3. pārzināt dzelzceļa būves (piemēram, tilti, tuneļi, pārmijas); 7.4. pārzināt ekspluatācijas režīmus (ekspluatācija viena un divu sliežu ceļu režīmā u. tml.); 7.5. pārzināt signalizēšanas un vilciena kustības vadības sistēmas; 7.6. pārzināt drošības iekārtas (sakarsušu bukšu atklāšanas ierīces, dūmu detektori tuneļos u. tml.); 7.7. pārzināt vilces elektroapgādi (kontakttīkls, kontaktsliede u. tml.). 8. Operatīvo sakaru pamatprincipi: 8.1. pārzināt sakaru nozīmīgumu, sakaru līdzekļus un procedūras; 8.2. spēt identificēt personas, ar kurām vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) jāsazinās, un to uzdevumus un pienākumus (dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieki, citu dzelzceļa darbinieku darba pienākumi u. tml.); 8.3. spēt identificēt situācijas/cēloņus, kad nepieciešama sazināšanās; 8.4. saprast sazināšanās metodes. 9. Vilcieni, to sastāvs un tehniskās prasības vilces vienībām, kravas vagoniem, pasažieru vagoniem un pārējam ritošajam sastāvam: 9.1. pārzināt vispārējos vilces tipus (elektriskā, dīzeļa, tvaika u. tml. vilces); 9.2. spēt aprakstīt vilces līdzekļa shēmu (ratiņi, virsbūves, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kabīne, aizsardzības sistēmas u. tml.); 9.3. pārzināt marķējuma saturu un sistēmas; 9.4. pārzināt vilciena sastāva dokumentāciju; 9.5. pārzināt bremžu sistēmas un to efektivitātes aprēķinus; 9.6. spēt identificēt vilciena ātrumu; 9.7. spēt identificēt maksimālo slodzi un spēkus savienotāja punktā; 9.8. pārzināt vilciena vadības sistēmas darbību un mērķi. 10. Ar dzelzceļa ekspluatāciju saistītās iespējamās briesmas: 10.1. saprast satiksmes drošību noteicošos principus; 10.2. pārzināt ar dzelzceļa ekspluatāciju saistītos riskus un dažādus līdzekļus šo risku novēršanai; 10.3. pārzināt ar drošību saistītos incidentus un saprast, kā jārīkojas/jāreaģē; 10.4. pārzināt procedūras, kas piemērojamas nelaimes gadījumos iesaistītajām personām (piemēram, evakuācija). 11. Fizikas pamatprincipu izpratne: 11.1. saprast, kādi spēki iedarbojas uz riteni; 11.2. spēt identificēt faktorus, kas ietekmē paātrinājuma un bremzēšanas efektivitāti (laikapstākļi, bremžu iekārtas, samazināta saķere, smiltnīcas izmantojums u. tml.); 11.3 saprast elektrības principus (elektriskās ķēdes, sprieguma mērīšana u. tml.). I. Testi un pārbaudes pirms kustības uzsākšanas 1. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) spēj: 1.1. apkopot nepieciešamo dokumentāciju un savākt nepieciešamo aprīkojumu; 1.2. pārbaudīt vilces līdzekļa stāvokli; 1.3. pārbaudīt dokumentos ierakstītās informācijas atbilstību vilces līdzekļa stāvoklim; 1.4. veicot īpašas pārbaudes un testus, pārliecināties, vai vilces līdzeklim darbojas drošības ierīces; 1.5. uzsākot reisu vai nododot vilces līdzekli, pārbaudīt, vai tā aizsardzības un drošības ierīces ir pieejamas un darbojas; 1.6. veikt vilces līdzekļa ikdienas profilaktisko tehnisko apkopi. II. Zināšanas par ritošo sastāvu 2. Lai vadītu vilces līdzekli, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pārzina visas tā rīcībā esošās vilces līdzekļa vadības un kontroles ierīces, jo īpaši tās, kas saistītas ar: 2.1. vilci; 2.2. bremzēšanu; 2.3. dzelzceļa satiksmes drošību. 3. Lai atklātu un konstatētu ritošā sastāva bojājumu vietas, ziņotu par tām un noteiktu, kas ir nepieciešams to remontam, kā arī atsevišķos gadījumos veiktu remontu, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pārzina ritošā sastāva: 3.1. mehānisko uzbūvi; 3.2. sakabes iekārtas; 3.3. ritošo daļu; 3.4. drošības ierīces; 3.5. degvielas tvertnes, degvielas padeves sistēmu, gāzu izplūdes iekārtas; 3.6. iekšpuses un ārpuses marķējuma nozīmi, jo īpaši to simbolu nozīmi, kurus lieto bīstamu kravu pārvadāšanā; 3.7. reisu reģistrācijas sistēmas; 3.8. elektriskās un pneimatiskās sistēmas; 3.9. strāvas savākšanas un augstsprieguma sistēmas; 3.10. sakaru iekārtas (piemēram, vilcienu un manevru radiosakarus); 3.11. informatīvās sistēmas; 3.12. pamatsastāvdaļas, to uzdevumus, kā arī speciālo vagonu aprīkojumu, jo īpaši vilciena apturēšanas sistēmu, izmantojot pēkšņās bremzēšanas krānu; 3.13. bremžu sistēmu; 3.14. konkrēta vilces līdzekļa īpašo aprīkojumu; 3.15. vilces ķēdi, dzinējus un piedziņu. III. Bremžu sistēmas pārbaude 4. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) spēj: 4.1. pirms kustības uzsākšanas pārbaudīt un aprēķināt, vai vilciena nodrošinājums ar bremzēm atbilst tai bremzēšanas jaudai, kāda saskaņā ar ritošā sastāva dokumentāciju nepieciešama dzelzceļa iecirknī; 4.2. ja nepieciešams, pirms kustības uzsākšanas, vilces līdzekļa iedarbināšanas laikā un braukšanas laikā pārbaudīt vilces vienības un sastāva bremžu sistēmas elementu darbību. IV. Vilciena, manevru sastāva un vilces līdzekļa ekspluatācijas režīms un maksimālais braukšanas ātrums 5. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) spēj: 5.1. ievērot pirms kustības uzsākšanas saņemto informāciju; 5.2. noteikt vilciena, manevru sastāva vai vilces līdzekļa vadīšanas veidu un maksimālo ātrumu, ņemot vērā tādus mainīgus lielumus kā ātruma ierobežojumi, klimatiskie apstākļi vai signalizācijas rādījumi. V. Vilciena, manevru sastāva un vilces līdzekļa vadīšana, neapdraudot dzelzceļa infrastruktūras iekārtas vai ritošo sastāvu 6. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) spēj: 6.1. izmantot visas pieejamās vadības un kontroles sistēmas saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem; 6.2. uzsākt kustību ar vilcienu, ņemot vērā buksēšanu vai jaudas ierobežojumus; 6.3. lietot bremzes, lai samazinātu ātrumu un apturētu vilcienu manevru sastāvu vai vilces līdzekli, ņemot vērā ritošā sastāva un dzelzceļa infrastruktūras iekārtu stāvokli. VI. Bojājumi 7. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists): 7.1. spēj pamanīt vilciena, manevru sastāva un vilces līdzekļa darbībai neraksturīgas iezīmes; 7.2. spēj pārbaudīt vilcienu, manevru sastāvu un vilces līdzekli un noteikt bojājumu pazīmes, atšķirt tās un veikt pasākumus atbilstoši šo pazīmju nopietnībai, piešķirot prioritāti dzelzceļa satiksmes un cilvēku drošībai; 7.3. pārzina pieejamos aizsardzības, drošības un sakaru līdzekļus. VII. Ekspluatācijas starpgadījumi, ugunsgrēki un nelaimes gadījumi 8. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists): 8.1. spēj veikt pasākumus, lai aizsargātu vilcienu, manevru sastāvu vai vilces līdzekli un izsauktu palīdzību, ja nelaimes gadījumā cietuši ritošajā sastāvā esošie cilvēki; 8.2. spēj noteikt, ka vilciens pārvadā bīstamas kravas, kā arī noteikt to atrašanās vietu, vadoties pēc vilciena dokumentācijas; 8.3. pārzina procedūras, kas saistītas ar evakuāciju no vilciena, manevru sastāva un vilces līdzekļa. VIII. Brauciena turpināšana pēc starpgadījuma ar ritošo sastāvu 9. Vilces līdzekļa (vadītājs) mašīnists spēj novērtēt, vai ritošais sastāvs pēc starpgadījuma var turpināt ceļu un ar kādiem nosacījumiem to var darīt. Par šiem nosacījumiem viņš nekavējoties informē dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. 10. Vilces līdzekļa (vadītājs) mašīnists spēj noteikt, vai pirms ceļa turpināšanas ir nepieciešams eksperta viedoklis par ritošo sastāvu. IX. Vilciena, manevru sastāva vai vilces līdzekļa nostiprināšana 11. Vilces līdzekļa (vadītājs) mašīnists spēj veikt pasākumus, lai vilciens, manevru sastāvs, vilces līdzeklis vai vilciena (manevru sastāva) daļas negaidīti nesāktu kustību vai neaizripotu pat vissarežģītākajos apstākļos. 12. Vilces līdzekļa (vadītājs) mašīnists zina, kā apstādināt vilcienu, manevru sastāvu, vilces līdzekli vai vilciena (manevru sastāva) daļas, ja tās ir negaidīti uzsākušas kustību vai aizripojušas. Satiksmes ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
Saskaņotā papildu sertifikāta iegūšanai nepieciešamās profesionālās zināšanas par dzelzceļa infrastruktūru
(Pielikums grozīts ar MK 16.06.2015. noteikumiem Nr. 316; MK 23.08.2016. noteikumiem Nr. 569) I. Bremžu pārbaude 1. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) spēj pirms kustības uzsākšanas pārbaudīt un aprēķināt, vai vilciena, manevru sastāva vai vilces līdzekļa bremzēšanas spiedspēks atbilst tai bremzēšanas jaudai, kāda nepieciešama dzelzceļa iecirknī saskaņā ar vilciena, manevru sastāva vai vilces līdzekļa dokumentāciju. II. Vilciena, manevru sastāva un vilces līdzekļa ekspluatācijas veids un maksimālais braukšanas ātrums 2. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) spēj: 2.1. ievērot saņemto informāciju, piemēram, ātruma ierobežojumus vai signalizācijas izmaiņas; 2.2. noteikt vilciena, manevru sastāva vai vilces līdzekļa vadīšanas veidu un maksimālo ātrumu, ņemot vērā dzelzceļa iecirkņa raksturlielumus. III. Dzelzceļa iecirkņa pārzināšana 3. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) paredz iespējamās problēmas un atbilstoši reaģē saskaņā ar dzelzceļa satiksmes drošības un citiem izpildes nosacījumiem, piemēram, precizitāti un ekonomiskajiem aspektiem. Viņš pilnībā pārzina dzelzceļa iecirkņus un dzelzceļa aprīkojumu savā maršrutā. 4. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pārzina dzelzceļa iecirkņa būtiskos elementus: 4.1. ekspluatācijas nosacījumus (piemēram, sliežu ceļa maiņu, vienvirziena ceļu); 4.2. maršruta kontroli un attiecīgo dokumentu ievērošanu; 4.3. attiecīgajam braukšanas veidam piemēroto sliežu ceļu noteikšanu; 4.4. piemērojamos dzelzceļa satiksmes noteikumus un signalizācijas sistēmu rādījumu nozīmi; 4.5. ekspluatācijas režīmu; 4.6. bloķēšanas sistēmu un ar to saistītos noteikumus; 4.7. staciju (pieturas punktu) nosaukumus un atrašanās vietas, kā arī staciju (pieturas punktu) un signālierīču attāluma novērtēšanu, lai atbilstoši pielāgotu braukšanas veidu; 4.8. pārejas signalizāciju starp dažādām ekspluatācijas vai energoapgādes sistēmām; 4.9. ātruma ierobežojumus dažādām vilcienu, vilces līdzekļu un manevru sastāvu kategorijām; 4.10. sliežu ceļa profilu; 4.11. īpašus bremzēšanas nosacījumus, piemēram, dzelzceļa iecirkņos ar stāvu slīpumu vai vadošo kritumu; 4.12. ekspluatācijas īpatnības, piemēram, īpašos signālus, zīmes, gaitas uzsākšanas nosacījumus. IV. Drošības noteikumi 5. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) spēj: 5.1. uzsākt vilces līdzekļa kustību tikai pēc visu paredzēto nosacījumu izpildes (piemēram, grafiks, kustības atļauja vai signāls); 5.2. uztvert sliežu ceļa un vilces līdzekļa vadītāja kabīnes signālierīču signālus, nekavējoties tos izprast un nekļūdīgi rīkoties saskaņā ar to rīkojumiem vai norādījumiem; 5.3. nodrošināt drošu vilciena, manevru sastāva vai vilces līdzekļa vadību īpašos ekspluatācijas režīmos (piemēram, īpaši režīmi, kas noteikti instrukcijās, pagaidu ātruma ierobežojumi, braukšana pa nepareizo ceļu, braukšana garām signāliem ar aizliedzošiem rādījumiem, pārmiju pārlikšana, braukšana vietās, kur notiek, piemēram, sliežu ceļa remonts vai būvniecība); 5.4. ievērot plānotās vai papildu vilciena pieturas un, ja nepieciešams, šo pieturu laikā veikt pasažieriem nepieciešamās papildu darbības, piemēram, atvērt un aizvērt durvis. V. Vilciena, manevru sastāva un vilces līdzekļa vadīšana 6. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) spēj: 6.1. jebkurā brīdī noteikt vilciena, manevru sastāva vai vilces līdzekļa atrašanās vietu dzelzceļa iecirknī; 6.2. ņemot vērā ritošā sastāva un dzelzceļa infrastruktūras stāvokli, lietot bremzes vilciena, manevru sastāva vai vilces līdzekļa ātruma samazināšanai un apturēšanai; 6.3. vadīt vilcienu atbilstoši grafikam un saņemtajām energotaupības instrukcijām, ņemot vērā vilces vienības, vilciena, dzelzceļa iecirkņa un vides raksturlielumus. VI. Bojājumi 7. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) spēj: 7.1. pamanīt (ciktāl to atļauj vilciena, manevru sastāva vai vilces līdzekļa vadīšana) dzelzceļa infrastruktūrai vai apkārtnei neraksturīgas iezīmes attiecībā uz signāliem, sliežu ceļiem, energoapgādi, pārbrauktuvēm un pārejām, kā arī pārējo dzelzceļa satiksmi; 7.2. zināt noteiktos attālumus (gabarītus), lai izvairītos no šķēršļiem; 7.3. nekavējoties paziņot dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam par pamanīto bojājumu vietu un veidu, pārliecinoties, ka informācija ir pareizi saprasta; 7.4. ja nepieciešams, ņemot vērā dzelzceļa infrastruktūras stāvokli, nodrošināt dzelzceļa satiksmes un cilvēku drošību. VII. Ekspluatācijas starpgadījumi, ugunsgrēki un nelaimes gadījumi 8. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) spēj: 8.1. veikt pasākumus, lai aizsargātu vilcienu, manevru sastāvu vai vilces līdzekli un izsauktu palīdzību, ja nelaimes gadījumā cietuši cilvēki; 8.2. noteikt vilciena, manevru sastāva vai vilces līdzekļa piemērotu apstāšanās vietu ugunsgrēka gadījumā un, ja nepieciešams, nodrošināt cilvēku evakuāciju no ritošā sastāva; 8.3. nekavējoties sniegt nepieciešamo informāciju par ugunsgrēku, ja lokomotīves brigāde to nespēj likvidēt; 8.4. nekavējoties paziņot dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam par šā pielikuma 8.1., 8.2. un 8.3.apakšpunktā minētajiem apstākļiem; 8.5. novērtēt, vai ritošais sastāvs var turpināt ceļu, izmantojot konkrēto dzelzceļa infrastruktūru, un ar kādiem nosacījumiem to var darīt. VIII. Valodas prasmju pārbaude 9. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), kurš sazinās ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju būtiskos drošības jautājumos, ir valodas prasmes vismaz vienā no attiecīgā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajām valodām. 10. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) valodas prasmes ir tādā līmenī, lai viņš varētu aktīvi un efektīvi sazināties ikdienas, kā arī sarežģītās un ārkārtas situācijās. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) prot izmantot Komisijas 2012. gada 14. novembra Lēmumā 2012/757/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas "satiksmes nodrošināšanas un vadības" apakšsistēmu un par grozījumiem Lēmumā 2007/756/EK aprakstīto ziņojumu un sazināšanās metodi. 11. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) valodas prasmes ļauj viņam saprast (klausoties un lasot) informāciju un sazināties (mutiski un rakstiski) atbilstoši B1 līmenim Eiropas Padomes izveidotās Eiropas vienotās valodu prasmes noteikšanas sistēmas (CEFR) skalā. 12. Attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras posmu starp valsts robežu ar citu Eiropas Savienības dalībvalsti (turpmāk – robežvalsts) un staciju, kas atrodas pie minētās robežas un ir paredzēta pārrobežu pakalpojumiem, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var atbrīvot robežvalsts pārvadātāja vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) no šā pielikuma 11. punktā minēto prasību ievērošanas, piemērojot šādu procedūru: 12.1. robežvalsts pārvadātājs iesniedz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam lūgumu atbrīvot šī pārvadātāja vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) no šā pielikuma 11. punktā minēto prasību ievērošanas; 12.2. lai nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs visiem iesniegtajiem lūgumiem par atbrīvojumu no šā pielikuma 11. punktā minēto prasību ievērošanas piemēro vienādu novērtēšanas procedūru, kas ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskata satura daļa; 12.3. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs piešķir atbrīvojumu no šā pielikuma 11. punktā minēto prasību ievērošanas, ja robežvalsts pārvadātājs var pierādīt, ka ir veicis pietiekamus pasākumus, lai nodrošinātu saziņu starp savu vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu) un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieku ikdienas, sarežģītās un ārkārtas situācijās atbilstoši šā pielikuma 9. un 10. punktā noteiktajam; 12.4. robežvalsts pārvadātājs un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, ka to attiecīgie darbinieki ir informēti par nosacījumiem un kārtību, kādā atbrīvo no šā pielikuma 11. punktā minēto prasību ievērošanas, kā arī atbilstoši apmācīti savas drošības pārvaldījuma sistēmas ietvaros. Satiksmes ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
1. Ievērots līdzsvars starp teorētisko apmācību (apmācība klasē un uzskates līdzekļi) un praktisko apmācību (pieredze darba vietā, vilces līdzekļa vadīšana vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) instruktora uzraudzībā). 2. Datorizētā apmācība ir pieļaujama, individuāli apmācot ekspluatācijas noteikumus, signalizācijas veidus dažādās situācijas un citos līdzīgos gadījumos. 3. Simulatorus var izmantot vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) apmācībai darbam ārkārtas apstākļos vai tādu noteikumu apguvē, kurus piemēro reti. Simulatori sniedz apmācāmajiem iespēju apgūt praksē to, ko nav iespējams apgūt reālajos darba apstākļos. 4. Lai apgūtu maršrutu, apmācāmo vairākos braucienos gan dienā, gan naktī pavada vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) instruktors. Kā alternatīvu apmācību metodi papildus var izmantot videoierakstus, kuros redzams maršruts no vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kabīnes. Satiksmes ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
Vilcienu vadītāju (mašīnistu) saskaņoto papildu sertifikātu reģistra (CCR) pamata datu apjoms un parametri
I. Apkopojamie dati 1. Vilcienu vadītāju (mašīnistu) saskaņoto papildu sertifikātu reģistrs (CCR) sastāv no četrām datu iedaļām: 1.1. pirmā datu iedaļa satur informāciju par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecības pašreizējo statusu; 1.2. otrā datu iedaļa satur informāciju par izdoto saskaņoto papildu sertifikātu; 1.3. trešā datu iedaļa satur vēsturisku informāciju par saskaņoto papildu sertifikātu; 1.4. ceturtā datu iedaļa satur informāciju par pamatprasībām un sākotnējām pārbaudēm, kas nepieciešamas saskaņotā papildu sertifikāta izdošanai, kā arī par turpmākajām pārbaudēm, ko veic sertifikāta derīguma saglabāšanai. 2. Vilcienu vadītāju (mašīnistu) saskaņoto papildu sertifikātu reģistrā (CCR) apkopojamie dati minēti šā pielikuma II nodaļā. 3. Informāciju, kas attiecas uz vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pašreizējām zināšanām par ritošo sastāvu, zināšanām par dzelzceļa infrastruktūru un valodas zināšanām, kas novērtētas saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumu Nr.873 "Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanas tiesību iegūšanu" (turpmāk – noteikumi) 43. vai 45.punktu, iekļauj otrajā datu iedaļā. Šajā iedaļā norāda nākamo plānoto pārbaužu datumu. Attiecīgo informāciju atjauno pēc nākamā pārbaudes datuma, bet iepriekšējo informāciju pārvieto uz ceturto datu iedaļu, kas satur vēsturisko informāciju. II. Datu formāts 4. Vilcienu vadītāju (mašīnistu) saskaņoto papildu sertifikātu reģistra (CCR) datu formāta tabulas izkārtojums ir šāds:
5. Vilcienu vadītāju (mašīnistu) saskaņoto papildu sertifikātu reģistra (CCR) datu iedaļas: 5.1. pirmā datu iedaļa. Atsauce uz vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) apliecību
5.2. otrā datu iedaļa. Informācija par spēkā esošo saskaņoto papildu sertifikātu
5.3. trešā datu iedaļa. Vēsturiskie ieraksti par saskaņotā papildu sertifikāta statusu
5.4. ceturtā datu iedaļa. Vēsturiskie ieraksti par saskaņotā papildu sertifikāta izdošanas pamatprasībām un periodisko pārbaužu rezultātiem
Satiksmes ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
7. pielikums
Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumiem Nr.873 (Pielikums MK 22.05.2012. noteikumu Nr.351 redakcijā) 1. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) formulāra vāka paraugs.
2. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) formulāra 3.lappuses paraugs.
3. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) formulāra 4. un 5.lappuses paraugs.
4. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) formulāra 1.sadaļas 6. un 7.lappuses paraugs.
5. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) formulāra 2.sadaļas 8. un 9.lappuses paraugs.
6. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) formulāra 3.sadaļas 10., 12., 14., 16., 18., 20., 22., 24., 26., 28., 30., 32., 34., 36., 38., 40., 42., 44., 46., 48. un 50.lappuses paraugs.
7. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) formulāra 3.sadaļas 11., 13., 15., 17., 19., 21., 23., 25., 27., 29., 31., 33., 35., 37., 39., 41., 43., 45., 47., 49. un 51.lappuses paraugs.
8. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) formulāra 4.sadaļas 52., 53., 54. un 55.lappuses paraugs.
Piezīmes. 1. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) formulāra izmērs ir A6 formāta lapa. 2. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) formulāra lappuses ir numurētas. 3. Sadaļas numurs un nosaukums izvietots sadaļas pirmajā lappusē. |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) kvalifikācijas un vilces līdzekļa vadīšanas ..
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|