Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumus Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām".
Ministru kabineta noteikumi Nr.461

Rīgā 2010.gada 18.maijā (prot. Nr.25 33.§)
Izdoti saskaņā ar Darba likuma 40.panta septīto daļu un
Standartizācijas likuma 13. panta otro daļu
(Grozīta ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 794)
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošos pamatuzdevumus un kvalifikācijas pamatprasības, Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību, kā arī obligāti piemērojamos profesiju standartus.

(Grozīts ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 794)

2. Profesiju klasifikators ir sistematizēts profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) saraksts (turpmāk – klasifikators), kas veidots, lai nodrošinātu starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu.

3. Klasifikatorā profesijas klasificētas grupās atbilstoši Starptautiskās Darba organizācijas noteiktiem kodiem, kā arī noteiktas to kvalifikācijas pamatprasības un profesionālās darbības pamatuzdevumi (1.pielikums). Klasifikatorā sagrupēti arī profesiju standarti.

4. Klasifikatora lietošana ir obligāta:

4.1. darba tiesiskajās attiecībās un dienesta attiecībās (izņemot valsts drošības iestādes), personas profesijas (aroda, amata, specialitātes) nosaukumu norādot atbilstoši klasifikatoram;

4.2. informācijas sistēmās, kuras lietojot tiek nodrošināta darbaspēka uzskaitei nepieciešamās informācijas aprite;

4.3. oficiālās statistikas jomā;

4.4. ar darbaspēku saistītu pētījumu veikšanā;

4.5. Starptautiskās Darba organizācijas noteiktai praksei atbilstošas darbaspēka uzskaites un salīdzināšanas nodrošināšanā;

4.6. ārējā ekonomiskajā sadarbībā;

4.7. izglītības programmu satura izstrādei kā pamatdokumentus izmantojot profesiju standartus;

4.8. citās jomās, kur nepieciešams lietot apstiprinātus profesiju nosaukumus.

(Grozīts ar MK 26.07.2011. noteikumiem Nr.579; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.99)

5. Labklājības ministrija:

5.1. atbild par klasifikatora aktualizēšanu;

5.2. uztur un nodod citām institūcijām lietošanā klasifikatora elektronisko versiju;

5.3. atbild par klasifikatora elektroniskās versijas atbilstību šiem noteikumiem;

5.4. nodrošina klasifikatora elektroniskās versijas bezmaksas pieejamību vismaz TXT, CSV, XML un XLSX formātā.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.579)

II. Klasifikatora struktūra

6. Klasifikatoru veido:

6.1. profesijas, kas sagrupētas 10 pamatgrupās atbilstoši Starptautiskās Darba organizācijas noteiktiem kodiem augošā secībā;

6.2. pamatgrupas, kurās profesijas klasificētas apakšgrupās un mazajās grupās, kur apvienotas profesijas ar augstu līdzības pakāpi;

6.3. mazās grupas, kurās profesijas klasificētas atsevišķajās grupās, kur apvienotas atsevišķu darbības jomu atbilstošās profesijas;

6.4. profesiju kvalifikācijas pamatprasības (minimālais izglītības līmenis, teorētisko zināšanu, prasmes un atbildības pakāpe, kas nodrošina darba pamatuzdevumu sekmīgu izpildi), kuras norādītas profesiju mazajā grupā un attiecināmas uz visām tajā iekļautajām atsevišķo grupu profesijām;

6.5. profesiju profesionālās darbības pamatuzdevumi (klasifikācijas grupā ietverto profesiju galveno darba uzdevumu īss apraksts), kas norādīti katrai pamatgrupai un atsevišķajai grupai;

6.6. profesiju standarti, kas sagrupēti pa pieciem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem (teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu) (2.pielikums).

(Grozīts ar MK 26.07.2011. noteikumiem Nr.579; MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.579)

7. Klasifikatora pamatgrupās ietvertas šādas profesijas:

7.1. pirmā pamatgrupa – profesijas, kuru profesionālās darbības pamatuzdevumi ir saistīti ar valsts politikas izstrādāšanu un formulēšanu, ārējo normatīvo aktu izstrādāšanu, valsts un uzņēmumu politikas un tās īstenošanas pasākumu izpildes organizēšanu;

7.2. otrā pamatgrupa – profesijas, kurās nepieciešams teorētisko un profesionālo zināšanu līmenis dabas, sociālajās un humanitārajās zinātnēs un nepieciešama prasme risināt teorētiskās problēmas. Profesionālās darbības pamatuzdevums ir esošo zināšanu plaša lietošana un papildināšana, sistemātiska pieredzes apgūšana;

7.3. trešā pamatgrupa – profesijas, kurās nepieciešamas tehniskās zināšanas un pieredze vienā vai vairākās tehnikas, dabas, sociālo vai humanitāro zinātņu nozarēs. Profesionālās darbības pamatuzdevums ir tehniska rakstura darbu veikšana, īstenojot konceptuālas nostādnes, dažādu darba metožu lietošana atbilstoši minētajām nozarēm;

7.4. ceturtā pamatgrupa – profesijas, kurās nepieciešamas zināšanas un prasme iegūt un lietot informāciju. Profesionālās darbības pamatuzdevums ir nodrošināt dokumentu pārvaldību un informācijas pakalpojumus, prast strādāt ar biroja tehniku, izpildīt naudas izmaksas un pieņemšanas operācijas;

7.5. piektā pamatgrupa – profesijas, kurās nepieciešamas zināšanas un pieredze iedzīvotāju (pasūtītāju, pircēju) apkalpošanā, preču pārdošanā tirgū un veikalos. Profesionālās darbības pamatuzdevums ir tādu pakalpojumu sniegšana, kuri saistīti ar mājturību, pārtikas produktu piegādi, preču pārdošanu, ceļojumiem, personisko automobiļu apkopi, personu un īpašuma aizsardzību un apdrošināšanu;

7.6. sestā pamatgrupa – profesijas, kurās nepieciešamas zināšanas un pieredze darbam lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai zivkopībā. Profesionālās darbības pamatuzdevums ir labības, mājdzīvnieku un zivju audzēšana, meža saglabāšana un izmantošana (atsevišķos gadījumos – lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības produkcijas pārdošana);

7.7. septītā pamatgrupa – profesijas, kurās nepieciešamas zināšanas, pieredze un prasme, kā arī spēja orientēties darba procesā izmantojamos materiālos, darbarīkos un tehnoloģijā. Profesionālās darbības pamatuzdevums ir prast izvēlēties izejvielas, materiālus, tehnoloģiju un iekārtas, ražot produkciju, preces, amatniecības (roku darba) izstrādājumus, noteikt ražošanas galaproduktu;

7.8. astotā pamatgrupa – profesijas, kurās nepieciešamas zināšanas un pieredze augsti automatizētu un citu rūpniecisko mašīnu un iekārtu izmantošanā. Profesionālās darbības pamatuzdevums ir saistīts ar darbu izpildi mašīnbūvē un iekārtu ražošanā, automatizētu rūpnīcu iekārtu vadīšanu un apkalpošanu, iekārtu montāžu;

7.9. devītā pamatgrupa – profesijas, kurās zināšanu līmenis un pieredze ļauj veikt vienkāršus darbus, kas atkārtojas, ar rokas instrumentiem (atsevišķos gadījumos – ar ievērojamu fizisku piepūli), kur nav nepieciešama iniciatīva vai darba izpildes variantu izvēle un apspriešana. Profesionālās darbības pamatuzdevums ir nekvalificētu darbu veikšana (piemēram, būvniecībā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā, rūpniecībā);

7.10. nulles pamatgrupa – profesijas, kuru profesionālās darbības pamatuzdevumi ir saistīti ar aktīvā dienesta (profesionālais dienests, militārais dienests mobilizācijas gadījumā un rezerves karavīru mācības) vai dienesta Zemessardzē (Zemessardzes uzdevumu pildīšana un zemessargu apmācība) pildīšanu.

(Grozīts ar MK 26.07.2011. noteikumiem Nr.579)

8. Strādnieku profesijas klasificētas atbilstoši šādiem principiem:

8.1. ja profesionālās darbības pamatuzdevumi ir saistīti ar roku vai roku un mašīnu darbu un prasa no izpildītāja prasmi izvēlēties lietojamos darba instrumentus, materiālus, darba tehnoloģiju un noteikt galaproduktu, profesija ietverta klasifikatora septītajā pamatgrupā;

8.2. ja profesionālās darbības pamatuzdevumi nav saistīti ar materiālu un instrumentu izvēli, bet to veikšanai labi jāpārzina lietojamā darbmašīna, jābūt pieredzei tās apkalpošanā un normāla darba režīma nodrošināšanā, profesija ietverta klasifikatora astotajā pamatgrupā;

8.3. ja profesionālās darbības pamatuzdevumu izpilde neprasa pieredzi un tie veicami ar rokas instrumentiem un lietojot fizisku spēku, kā arī ja izpildāms nekvalificēts darbs, profesija ietverta klasifikatora devītajā pamatgrupā.

9. Profesijas kodā pirmās četras zīmes (cipari) atbilst Starptautiskās Darba organizācijas noteiktajai starptautiskajai profesiju klasifikācijai un raksturo profesiju klasifikācijas hierarhiju klasifikatora grupās:

9.1. pirmais cipars norāda pamatgrupas kārtas numuru;

9.2. otrais cipars (kopā ar pirmo) norāda apakšgrupas koda numuru;

9.3. trešais cipars (kopā ar pirmajiem diviem) norāda mazās grupas koda numuru;

9.4. ceturtais cipars (kopā ar pirmajiem trim) norāda atsevišķās grupas koda numuru.

10. Profesijas kodā nākamās zīmes (cipari) norāda konkrētas profesijas kārtas numuru klasifikatora atsevišķajā grupā augošā secībā.

III. Klasifikatora lietošana

11. Klasifikatora lietotājam profesijas (aroda, amata, specialitātes) nosaukums jāizvēlas atbilstoši klasifikatorā noteiktiem profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumiem.

(MK 04.03.2014. noteikumu Nr.119 redakcijā)

12. Profesijas nosaukums sastāv no pamatvārda vai pamatvārdiem un tam vai tiem pievienotajiem apzīmējumiem – primārās, sekundārās un terciārās pazīmes, kas raksturo kādu no profesijas īpašībām:

12.1. pamatvārds ir profesijas nosaukums, kas var pilnīgi raksturot profesiju ar vienu vārdu vai atsevišķos gadījumos – diviem vārdiem. Ja profesijas nosaukumā ir vairāki pamatvārdi (rakstīti ar latviešu alfabēta lielajiem burtiem), kas atdalīti ar slīpsvītru, klasifikatora lietotājs atkarībā no uzņēmuma struktūras izvēlas vienu nepieciešamo pamatvārdu vai divus pamatvārdus, kas profesijas nosaukumā atdalīti ar slīpsvītru;

12.2. primārā pazīme parasti ir viens vārds, kas paskaidro pamatvārdu un raksturo profesijas darbības jomu. Primārā pazīme ir norādīta tieši pirms pamatvārda(-iem), kas rakstīts(-i) lielajiem burtiem;

12.3. sekundārā pazīme ir vārds, kas sniedz papildu informāciju par primārās pazīmes nozīmi. Sekundārā pazīme ir nošķirta no primārās pazīmes ar slīpsvītru un norādīta pirms primārās pazīmes;

12.4. terciārā pazīme ir vārds, kas sniedz papildu informāciju par pamatvārda nozīmi. Terciāro pazīmi liek iekavās, un tā nav jānorāda profesijas nosaukumā.

(Grozīts ar MK 14.12.2010. noteikumiem Nr.1116; MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.579)

13. Klasifikatorā pamatā nav norādīti atvasinātie profesiju nosaukumi (piemēram, ar apzīmējumiem "vietnieks", "vecākais", "vadošais", "galvenais", "jaunākais", "pirmais", "otrais", "maiņas", "iecirkņa", "ceha"). Nav norādītas arī profesiju kvalifikācijas kategorijas un klases. Ja attiecīgajai profesijai nav izveidota atvasinātā profesija, klasifikatora lietotājs var brīvi izvēlēties vienu no atvasināto profesiju nosaukumiem un to lietot pēc nepieciešamības, saglabājot pamatnosaukuma kodu:

13.1. apzīmējumu "vietnieks" – attiecīgajiem vadītāju profesiju nosaukumiem;

13.2. apzīmējumu "vecākais", "vadošais", "galvenais" – attiecīgajiem vecāko speciālistu profesiju nosaukumiem;

13.3. apzīmējumu "jaunākais", "pirmais", "otrais", "maiņas", "iecirkņa", "ceha" – attiecīgajiem speciālistu, kalpotāju, darbinieku un strādnieku profesiju nosaukumiem.

14. Klasifikatorā apzīmējums:

14.1. "uzņēmums" ir kopīgs apzīmējums valsts vai pašvaldību iestādei, komersantam, personālsabiedrībai, biedrībai, nodibinājumam vai fondam, reliģiskajai organizācijai, politiskajai partijai vai citam tiesību subjektam, kas nodarbina vismaz vienu darbinieku;

14.2. "pamatdarbības struktūrvienība" attiecināms uz jebkuru šādu struktūrvienību – pārvalde, filiāle, departaments, nodaļa, apakšnodaļa, daļa, sektors, grupa, punkts, iecirknis, cehs, brigāde, posms, vienība, birojs, dienests, postenis, bataljons, vads, rota. Profesijas nosaukumā vārdu "pamatdarbības struktūrvienības" vietā norāda struktūrvienības nosaukumu, kuru izvēlas atkarībā no uzņēmuma pamatdarbības struktūras;

14.3. "atbalsta struktūrvienība" attiecināms uz jebkuru šādu struktūrvienību – pārvalde, filiāle, departaments, nodaļa, apakšnodaļa, daļa, sektors, grupa, punkts, iecirknis, cehs, brigāde, posms, vienība, birojs, dienests, postenis, bataljons, vads, rota. Profesijas nosaukumā vārda "struktūrvienības" vietā norāda struktūrvienības apzīmējumu, kuru izvēlas atkarībā no uzņēmuma struktūras.

(Grozīts ar MK 14.12.2010. noteikumiem Nr.1116; MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.579)

15. Profesiju nosaukumi klasifikatorā un valsts nozīmes informācijas sistēmās ir norādīti galvenokārt vīriešu dzimtē. Ja profesiju pārstāv sieviete, klasifikatora lietotājs profesiju nosaukuma pamatvārdā lieto atbilstošu sieviešu dzimtes galotni.

16. Klasifikatora lietotājam atļauts sīkāk paskaidrot klasifikatorā norādītās profesijas nosaukumu ar apzīmējumiem, kā arī piešķirt tai savu papildu kodu, papildinot to ar kārtas numuru.

IV. Klasifikatora aktualizēšana

17. Klasifikatoru aktualizē pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Publisko tiesību subjekti priekšlikumus par klasifikatora aktualizēšanu iesniedz Labklājības ministrijā.

18. Labklājības ministrija katru gadu sagatavo un līdz 1.augustam iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem klasifikatorā, kurā apkopoti priekšlikumi klasifikatora aktualizēšanai, kas iesniegti līdz 1.maijam, bet līdz 30.decembrim – noteikumu projektu par grozījumiem klasifikatorā, kurā apkopoti priekšlikumi klasifikatora aktualizēšanai, kas iesniegti līdz 1.oktobrim.

19. Iesniedzot Labklājības ministrijā priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, norāda šādu informāciju:

19.1. profesijas nosaukums (ja nepieciešams, pievienojot arī papildu apzīmējumus);

19.2. profesijas nepieciešamības pamatojums (profesijas standarts, amata apraksts, sertifikāts vai cits dokuments);

19.3. profesijas paredzamā vieta klasifikācijas pamatgrupas mazās grupas atsevišķajā grupā;

19.4. profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.

V. Noslēguma jautājumi

20. Atzīt par spēku zaudējušiem:

20.1. Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumus Nr.552 "Noteikumi par Valsts robežsardzes vecākā virsnieka profesijas standartu" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 106.nr.);

20.2. Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumus Nr.125 "Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 29., 165.nr.; 2008, 18., 124.nr.; 2009, 13., 113., 166.nr.);

20.3. Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumus Nr.551 "Noteikumi par Valsts robežsardzes jaunākā virsnieka profesijas standartu" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 106.nr.).

(MK 26.07.2011. noteikumu Nr.579 redakcijā)

21. Klasifikatora lietotāji četru mēnešu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās dienas saskaņo profesiju nosaukumus ar noteikumos iekļauto profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) nosaukumiem.

21.1 Šo noteikumu 2. pielikuma 3.57. apakšnodaļa un grozījumi saistībā ar profesijas "5131 01 VIESMĪLIS" nosaukuma precizēšanu šo noteikumu 1. pielikuma V nodaļas "Piektā pamatgrupa "PAKALPOJUMU UN TIRDZNIECĪBAS DARBINIEKI"" 5131 atsevišķās grupas "VIESMĪĻI" profesiju uzskaitījumā stājas spēkā 2014. gada 1. jūlijā.

(MK 04.03.2014. noteikumu Nr.119 redakcijā)

21.2 Šo noteikumu 2. pielikuma 4.2. apakšnodaļa ir spēkā līdz 2014. gada 30. jūnijam.

(MK 14.01.2014. noteikumu Nr.22 redakcijā)

21.3 Šo noteikumu 2. pielikuma:

21.3 1. 3.9. apakšnodaļa ir spēkā līdz 2014. gada 1. decembrim;

21.3 2. 3.75. apakšnodaļa un grozījumi saistībā ar profesijas "3339 16 Loģistikas DARBINIEKS" nosaukuma precizēšanu šo noteikumu 1. pielikuma III nodaļas "Trešā pamatgrupa "SPECIĀLISTI"" 3339 atsevišķās grupas "CITUR NEKLASIFICĒTI KOMERCPAKALPOJUMU JOMAS SPECIĀLISTI" profesiju uzskaitījumā stājas spēkā 2014. gada 1. decembrī.

(MK 04.03.2014. noteikumu Nr.119 redakcijā)

22. Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.jūnijā.

Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše

Labklājības ministrs U.Augulis
Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 18.maija noteikumiem Nr.461

(Pielikums MK 30.09.2014. noteikumu Nr. 579 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.01.2015. noteikumiem Nr. 24; MK 04.08.2015. noteikumiem Nr. 445; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 794; MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 503)

Profesiju klasifikators

1. Pirmās pamatgrupas
"1 Vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1. Šie vadītāji nosaka, formulē valsts politiku, izstrādā normatīvos aktus, pārstāv valsti un rīkojas tās vārdā, uzrauga, kā tiek ievērota valsts politika un normatīvie akti, nosaka uzņēmuma politiku, darbības kārtību un regulējumu, plāno, vada un koordinē uzņēmuma vai tā struktūrvienību darbību un pasākumus.

2. Pamatgrupā "1 Vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt, formulēt valsts un pašvaldību politiku, izstrādāt normatīvos aktus; pārstāvēt valsti, pašvaldību un rīkoties to vārdā, uzraudzīt, kā tiek īstenota valsts politika un ievēroti normatīvie akti; veikt uzdevumus, kas ir kopīgi politiskajām partijām, arodbiedrībām un citām valsts mēroga organizācijām; noteikt uzņēmuma politiku, darbības kārtību un regulējumu; plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma vai tā struktūrvienību darbību un pasākumus; vadīt citus darbiniekus.

3. Pamatgrupas "1 Vadītāji" profesijas klasificētas šādās apakšgrupās:

3.1. apakšgrupa "11 Likumdevēji, amatpersonas un vadītāji";

3.2. apakšgrupa "12 Administratīvie vadītāji un komercdirektori";

3.3. apakšgrupa "13 Ražošanas un specializēto pakalpojumu jomas vadītāji";

3.4. apakšgrupa "14 Viesmīlības, ēdināšanas, tirdzniecības un citu pakalpojumu jomas vadītāji".

4. Apakšgrupas "11 Likumdevēji, amatpersonas un vadītāji" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

4.1. mazā grupa "111 Likumdevēji, amatpersonas un vadītāji";

4.2. mazā grupa "112 Rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji".

5. Apakšgrupas "12 Administratīvie vadītāji un komercdirektori" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

5.1. mazā grupa "121 Komercpakalpojumu un administratīvie vadītāji";

5.2. mazā grupa "122 Tirdzniecības, tirgvedības un attīstības jomas vadītāji".

6. Apakšgrupas "13 Ražošanas un specializēto pakalpojumu jomas vadītāji" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

6.1. mazā grupa "131 Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ražošanas vadītāji";

6.2. mazā grupa "132 Apstrādes un ieguves rūpniecības, būvniecības un loģistikas jomas vadītāji";

6.3. mazā grupa "133 Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji";

6.4. mazā grupa "134 Specializēto pakalpojumu jomas vadītāji".

7. Apakšgrupas "14 Viesmīlības, ēdināšanas, tirdzniecības un citu pakalpojumu jomas vadītāji" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

7.1. mazā grupa "141 Viesmīlības un ēdināšanas pakalpojumu jomas vadītāji";

7.2. mazā grupa "142 Mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomas vadītāji";

7.3. mazā grupa "143 Citu pakalpojumu jomas vadītāji".

1.1. Mazās grupas
"111 Likumdevēji, amatpersonas un vadītāji"
klasifikācija

8. Šie likumdevēji nosaka, formulē valsts vai pašvaldību politiku, izstrādā, pieņem un groza likumus, valsts augstākās amatpersonas un vadītāji konsultē Saeimu, valdību, pārrauga, kā tiek īstenota valsts politika un ievēroti normatīvie akti, pārstāv valsti ārzemēs un starpvalstu organizācijās, republikas pilsētas domes, novada domes deputāti nosaka pašvaldību politiku, pieņem lēmumus un saistošos noteikumus, pašvaldību vadītāji veic dažādus jurisdikcijas, administratīvos un ceremoniālos pienākumus, kas izriet no tradīcijām, viņiem paredzētajām tiesībām un funkciju sadales valsts pārvaldē, politisko partiju, arodbiedrību, komercsabiedrību, rūpniecības un tirdzniecības asociāciju, humanitāro, žēlsirdības un sporta biedrību un nodibinājumu vadītāji pārstāv šīs biedrības un nodibinājumus un darbojas to vārdā.

9. Mazās grupas "111 Likumdevēji, amatpersonas un vadītāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

9.1. atsevišķā grupa "1111 Likumdevēji";

9.2. atsevišķā grupa "1112 Valsts augstākās amatpersonas";

9.3. atsevišķā grupa "1114 Biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību un politisko partiju amatpersonas".

1.1.1. Atsevišķās grupas
"1111 Likumdevēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

10. Šie likumdevēji nosaka, formulē valsts politiku, izstrādā, pieņem un groza likumus un citus normatīvos aktus, nosaka republikas pilsētas pašvaldības un novada pašvaldības politiku, pieņem lēmumus un saistošos noteikumus.

11. Atsevišķajā grupā "1111 Likumdevēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt, formulēt valsts, pašvaldību politiku; izstrādāt, pieņemt un grozīt likumus un citus normatīvos aktus saskaņā ar Satversmi un pastāvošo jurisdikciju; strādāt Saeimas un valdības sēdēs vai Saeimas komisijās; aizstāvēt to vēlētāju intereses, kurus tie pārstāv; dot norādījumus par valsts politikas īstenošanu; nodrošināt konsultatīvo un administratīvo atbalstu Saeimas Prezidija loceklim; vadīt Saeimas Prezidija locekļa biroja darbu; sniegt padomus un konsultācijas Saeimas Prezidija loceklim jautājumos, kuros nepieciešama dziļa noteiktas nozares vai vairāku apakšnozaru darbības pārzināšana; noteikt pašvaldību politiku; piedalīties domes sēdēs un deputātu komitejās; izskatīt jebkuru attiecīgās pašvaldības kompetencē esošu jautājumu; pieņemt lēmumus un saistošos noteikumus, kas ir spēkā konkrētā novadā vai pilsētā; vadīt citus darbiniekus.

12. Atsevišķās grupas "1111 Likumdevēji" profesijas:

12.1. Valsts PREZIDENTS – profesijas kods "1111 01";

12.2. Saeimas PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "1111 02";

12.3. Saeimas PRIEKŠSĒDĒTĀJA BIEDRS – profesijas kods "1111 03";

12.4. Saeimas SEKRETĀRS – profesijas kods "1111 04";

12.5. Saeimas SEKRETĀRA BIEDRS – profesijas kods "1111 05";

12.6. Saeimas/komisijas PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "1111 06";

12.7. Saeimas/komisijas PRIEKŠSĒDĒTĀJA BIEDRS – profesijas kods "1111 07";

12.8. Saeimas/komisijas SEKRETĀRS – profesijas kods "1111 08";

12.9. Saeimas/frakcijas PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "1111 09";

12.10. Saeimas DEPUTĀTS – profesijas kods "1111 10";

12.11. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

12.12. Saeimas DEPUTĀTA PALĪGS – profesijas kods "1111 12";

12.13. Parlamentārais SEKRETĀRS – profesijas kods "1111 13";

12.14. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

12.15. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

12.16. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

12.17. Ministru PREZIDENTS – profesijas kods "1111 17";

12.18. Ministru PREZIDENTA BIEDRS – profesijas kods "1111 18";

12.19. MINISTRS – profesijas kods "1111 19";

12.20. Īpašu uzdevumu MINISTRS – profesijas kods "1111 20";

12.21. Republikas pilsētas pašvaldības domes DEPUTĀTS – profesijas kods "1111 21";

12.22. Novada pašvaldības domes DEPUTĀTS – profesijas kods "1111 22";

12.23. Republikas pilsētas pašvaldības domes PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "1111 23";

12.24. Republikas pilsētas pašvaldības domes PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1111 24";

12.25. Novada pašvaldības domes PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "1111 25";

12.26. Novada pašvaldības domes PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1111 26";

12.27. Saeimas Prezidija locekļa biroja VADĪTĀJS – profesijas kods "1111 27";

12.28. Saeimas Prezidija locekļa PADOMNIEKS – profesijas kods "1111 28".

1.1.2. Atsevišķās grupas
"1112 Valsts augstākās amatpersonas"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

13. Šīs valsts augstākās amatpersonas konsultē Saeimu, valdību, pārrauga, kā tiek īstenota valsts politika un ievēroti normatīvie akti, pārstāv valsti ārzemēs un starpvalstu organizācijās, plāno, vada un koordinē iestādes darbību paredzēto mērķu sasniegšanai un noteikto funkciju izpildei, īsteno valsts ārpolitiku, veic dažādus jurisdikcijas, administratīvos un ceremoniālos pienākumus, kas izriet no tradīcijām, viņiem paredzētajām tiesībām un funkciju sadales valsts pārvaldē.

14. Atsevišķajā grupā "1112 Valsts augstākās amatpersonas" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– nodrošināt Saeimas Administrācijas darba vadību, plānošanu, stratēģijas izstrādi un īstenošanu; koordinēt darbu starp Saeimas Administrāciju un citām Saeimas struktūrvienībām, kā arī nodrošināt Saeimas budžeta veidošanu un tā izpildi; konsultēt Saeimu, valdību un pašvaldību iestādes; sniegt konsultācijas valsts budžeta sastādīšanā un izpildes nodrošināšanā, normatīvo aktu un to grozījumu sagatavošanā; pārraudzīt, kā valsts iestādēs un institūcijās tiek īstenota valsts politika un ievēroti normatīvie akti; pārstāvēt valsti ārzemēs; pārstāvēt valsti starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās un starpvalstu organizācijās; informēt par Ministru kabineta darbu, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdēs izskatītajiem jautājumiem, nodrošinot Ministru kabineta komitejā un Ministru kabinetā pieņemto lēmumu skaidrošanu; vadīt Ministru kabineta, Ministru prezidenta un Valsts kancelejas organizētās preses konferences; organizēt žurnālistu tikšanās ar Ministru kabineta un Valsts kancelejas amatpersonām; aizstāvēt Latvijas valsts, tās pilsoņu un juridisko personu intereses un tiesības ārvalstīs; koordinēt Latvijas Republikas valsts iestāžu starptautiskos sakarus; informēt ārvalstu oficiālās iestādes un sabiedrību par norisēm Latvijas Republikā; sekot ārvalstu saimnieciskās, politiskās un kultūras dzīves norisēm un informēt par tām Latvijas valsts iestādes un sabiedrību; veicināt Latvijas ekonomiskos un kultūras sakarus ar ārvalstīm; izsniegt ārvalstniekiem Latvijas Republikas vīzas; plānot, vadīt un koordinēt politikas un stratēģijas izstrādāšanu un politisko lēmumu īstenošanu, darba plānu izstrādāšanu un izpildi valsts pārvaldes jomā saskaņā ar augstākās iestādes vai amatpersonas noteikto politiku un stratēģiju, analizēt nozaru politikas un stratēģijas izstrādāšanu; plānot, sadalīt finanšu resursus; veidot valsts robežas apsardzības un kontroles politiku un attīstības stratēģiju; organizēt ugunsdrošības, glābšanas un civilās aizsardzības uzdevumu izpildi; organizēt brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa izpildi; nodrošināt pamatfunkciju un atbalsta funkciju īstenošanu brīvības atņemšanas soda mērķa sasniegšanai; pieņemt lēmumus, izdot pavēles, rīkojumus; analizēt iestāžu darbības rezultātus un sagatavot priekšlikumus to darbības uzlabošanai; koordinēt sadarbību ar tiesībaizsardzības un citām valsts un pašvaldību iestādēm, starptautiskajām organizācijām noziedzības apkarošanas un sabiedriskās drošības garantēšanas jautājumos; uzraudzīt un kontrolēt valsts varas un pārvaldes institūciju izdoto normatīvo aktu izpildi pakļautībā esošajās iestādēs; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemt darbā, iecelt amatā un atlaist no darba darbiniekus; izdot administratīvos aktus vai ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus; plānot, vadīt un koordinēt darbību pašvaldībās; iznomāt pašvaldību rīcībā esošo zemi un citus resursus; sadalīt peļņu, kas gūta no pašvaldību īpašuma; izšķirt domstarpības starp iedzīvotājiem; nodrošināt sabiedriskās kārtības un normatīvo aktu ievērošanu; izpildīt formalitātes un ceremoniālos pienākumus iedzīvotāju dzimšanas, laulību, nāves un citos gadījumos; pārstāvēt savas pašvaldības iedzīvotājus augstākās iestādēs; informēt tos par valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem un norādījumiem; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; vadīt citus darbiniekus.

15. Atsevišķās grupas "1112 Valsts augstākās amatpersonas" profesijas:

15.1. Starpvalstu/institūcijas VADĪTĀJS – profesijas kods "1112 01";

15.2. Starpvalstu/institūcijas struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1112 02";

15.3. ĢENERĀLPROKURORS – profesijas kods "1112 03";

15.4. Valsts KONTROLIERIS – profesijas kods "1112 04";

15.5. Augstākās tiesas priekšsēdētājs – profesijas kods "1112 05";

15.6. Satversmes tiesas PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "1112 06";

15.7. Valsts PREZIDENTA PADOMNIEKS – profesijas kods "1112 07";

15.8. Valsts PREZIDENTA PALĪGS – profesijas kods "1112 08";

15.9. Ministru PREZIDENTA biroja VADĪTĀJS – profesijas kods "1112 09";

15.10. Ministru PREZIDENTA BIEDRA sekretariāta VADĪTĀJS – profesijas kods "1112 10";

15.11. Ministru PREZIDENTA PADOMNIEKS – profesijas kods "1112 11";

15.12. Ministru PREZIDENTA PALĪGS – profesijas kods "1112 12";

15.13. Ministru PREZIDENTA BIEDRA PADOMNIEKS – profesijas kods "1112 13";

15.14. Ministru PREZIDENTA BIEDRA PALĪGS – profesijas kods "1112 14";

15.15. MINISTRA PADOMNIEKS – profesijas kods "1112 15";

15.16. Īpašu uzdevumu MINISTRA sekretariāta VADĪTĀJS – profesijas kods "1112 16";

15.17. Īpašu uzdevumu MINISTRA sekretariāta VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1112 17";

15.18. Latvijas PĀRSTĀVIS starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās – profesijas kods "1112 18";

15.19. Ministra biroja VADĪTĀJS – profesijas kods "1112 19";

15.20. Aizsardzības PADOMNIEKS starptautiskajās organizācijās – profesijas kods "1112 20";

15.21. PĀRSTĀVIS starptautiskajā organizācijā – profesijas kods "1112 21";

15.22. Aizsardzības PADOMNIEKS – profesijas kods "1112 22";

15.23. Valsts SEKRETĀRS – profesijas kods "1112 23";

15.24. Valsts SEKRETĀRA VIETNIEKS – profesijas kods "1112 24";

15.25. Valsts protokola VADĪTĀJS – profesijas kods "1112 25";

15.26. Valsts protokola VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1112 26";

15.27. Galvenais valsts NOTĀRS – profesijas kods "1112 27";

15.28. Galvenā valsts NOTĀRA VIETNIEKS – profesijas kods "1112 28";

15.29. Iestādes VADĪTĀJS/ ĢENERĀLDIREKTORS/ DIREKTORS/ PRIEKŠNIEKS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "1112 29";

15.30. Iestādes VADĪTĀJA VIETNIEKS/ ĢENERĀLDIREKTORA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1112 30";

15.31. Pārvaldes VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "1112 31";

15.32. Pārvaldes VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS – profesijas kods "1112 32";

15.33. Pulka KOMANDIERIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1112 33";

15.34. Pulka KOMANDIERA VIETNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1112 34";

15.35. Valsts robežas PILNVAROTAIS – profesijas kods "1112 35";

15.36. Pašvaldības iestādes VADĪTĀJS/ PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "1112 36";

15.37. Pašvaldības iestādes VADĪTĀJA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS – profesijas kods "1112 37";

15.38. Pašvaldības IZPILDDIREKTORS – profesijas kods "1112 38";

15.39. Pašvaldības IZPILDDIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1112 39";

15.40. Komisijas PRIEKŠSĒDĒTĀJS (valsts pārvaldes jomā) – profesijas kods "1112 40";

15.41. Komisijas PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS (valsts pārvaldes jomā) – profesijas kods "1112 41";

15.42. Komisijas LOCEKLIS (valsts pārvaldes jomā) – profesijas kods "1112 42";

15.43. Komisijas SEKRETĀRS (valsts pārvaldes jomā) – profesijas kods "1112 43";

15.44. TIESĪBSARGS – profesijas kods "1112 44";

15.45. Padomes LOCEKLIS (valsts pārvaldes jomā) – profesijas kods "1112 45";

15.46. Kolēģijas LOCEKLIS (valsts pārvaldes jomā) – profesijas kods "1112 46";

15.47. Ārkārtējais un pilnvarotais VĒSTNIEKS – profesijas kods "1112 47";

15.48. Speciālo uzdevumu VĒSTNIEKS – profesijas kods "1112 48";

15.49. ĢENERĀLINSPEKTORS (ārlietu jomā) – profesijas kods "1112 49";

15.50. VĒSTNIEKS – profesijas kods "1112 50";

15.51. Pastāvīgais PĀRSTĀVIS (ārlietu jomā) – profesijas kods "1112 59";

15.52. Pilnvarotais LIETVEDIS – profesijas kods "1112 51";

15.53. Pagaidu pilnvarotais LIETVEDIS – profesijas kods "1112 52";

15.54. PADOMNIEKS (ārlietu jomā) – profesijas kods "1112 53";

15.55. Konsulāta VADĪTĀJS – profesijas kods "1112 60";

15.56. ĢENERĀLKONSULS – profesijas kods "1112 54";

15.57. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

15.58. Reģiona attīstības padomes PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "1112 56";

15.59. Reģiona attīstības padomes LOCEKLIS – profesijas kods "1112 57";

15.60. Komisijas LOCEKLIS (pašvaldībās) – profesijas kods "1112 58";

15.61. Saeimas Kancelejas DIREKTORS – profesijas kods "1112 61";

15.62. Saeimas Kancelejas DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1112 62";

15.63. Saeimas Administrācijas ĢENERĀLSEKRETĀRS – profesijas kods "1112 63";

15.64. Saeimas Administrācijas IZPILDDIREKTORS – profesijas kods "1112  64".

1.1.3. Atsevišķās grupas
"1114 Biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību un politisko partiju amatpersonas"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

16. Šīs biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību un politisko partiju amatpersonas nosaka un formulē šo biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību un politisko partiju politiku, izstrādā statūtus, kas reglamentē biedrības, nodibinājuma, arodbiedrības un politiskās partijas darbību, pārstāv biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību un politisko partiju citās institūcijās.

17. Atsevišķajā grupā "1114 Biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību un politisko partiju amatpersonas" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt biedrības, nodibinājuma, arodbiedrības un politiskās partijas politiku, pamatvirzienus, statūtus un noteikumus; aizstāvēt savas biedrības, nodibinājuma, arodbiedrības un politiskās partijas biedru intereses; veicināt interesi par biedrībām, nodibinājumiem un arodbiedrībām; plānot un organizēt partijas darbu vēlēšanu kampaņā, rūpēties par savas partijas kandidātu izvirzīšanu vēlēšanās; plānot un organizēt pasākumus partijas biedru izglītošanai un jaunu biedru iesaistīšanai; vadīt citus darbiniekus.

18. Atsevišķās grupas "1114 Biedrību, nodibinājumu, arodbiedrību un politisko partiju amatpersonas" profesijas:

18.1. Biedrības vai nodibinājuma VADĪTĀJS/ PREZIDENTS/ VICEPREZIDENTS/ ĢENERĀLDIREKTORS/ ĢENERĀLSEKRETĀRS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJS/ IZPILDDIREKTORS – profesijas kods "1114 01";

18.2. Biedrības vai nodibinājuma VADĪTĀJA Vietnieks/ PREZIDENTA VIETNIEKS/ VICEPREZIDENTA VIETNIEKS/ ĢENERĀLDIREKTORA Vietnieks/ ĢENERĀLSEKRETĀRA Vietnieks/ PRIEKŠSĒDĒTĀJA Vietnieks/ IZPILDDIREKTORA Vietnieks – profesijas kods "1114 02";

18.3. Biedrības vai nodibinājuma valdes PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "1114 03";

18.4. Biedrības vai nodibinājuma valdes LOCEKLIS – profesijas kods "1114 04";

18.5. Arodbiedrības VADĪTĀJS/ PREZIDENTS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "1114 05";

18.6. Arodbiedrības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ VICEPREZIDENTS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1114 06";

18.7. Arodorganizācijas VADĪTĀJS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "1114 07";

18.8. Politiskās partijas VADĪTĀJS/ PREZIDENTS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJS/ ĢENERĀLSEKRETĀRS – profesijas kods "1114 08";

18.9. Arodorganizācijas VADĪTĀJA VIETNIEKS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1114 09".

1.2. Mazās grupas
"112 Rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji"
un atsevišķās grupas
"1120 Rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

19. Šie rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji vada uzņēmumu, izņemot biedrību un nodibinājumu, kopīgi ar citiem vadītājiem nosaka, formulē uzņēmuma darbības pamatvirzienus, plāno, vada, koordinē struktūrvienību darbu, parasti izveido direktoru padomi, valdi vai vadības grupu, kurai tie sniedz pārskatus par darba rezultātiem.

20. Mazās grupas "112 Rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "1120 Rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji".

21. Atsevišķajā grupā "1120 Rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt vai formulēt uzņēmuma darbības pamatvirzienus; plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma darbu kopumā; noteikt ekonomiskos un tehniskās attīstības rādītājus, konkrētus uzdevumus un konsultēt pakļautos vadītājus; vadīt ikdienas darījumus, operatīvos darba procesus (piemēram, darījumu slēgšana ar piegādātājiem, klientiem, citām iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, organizācijām); pārstāvēt uzņēmumu darījumos ar citiem uzņēmumiem, tai skaitā valsts pārvaldes iestādēm vai citām valsts varas institūcijām; kontrolēt izdevumus, nodrošināt materiāltehnisko un citu resursu apgādes plānošanu un to racionālu izmantošanu; izvēlēties un apmācīt personālu un kontrolēt tā pienākumu izpildi; analizēt un novērtēt uzņēmuma darbību, tās rezultātus un ziņot par tiem direktoru padomei, vadības grupai un augstākajiem vadītājiem; organizēt operatīvo, grāmatvedības, statistisko uzskaiti un pārskatus par vadītā uzņēmuma darbību; slēgt darba koplīgumus un kontrolēt to izpildi; nodrošināt vides aizsardzību; organizēt un vadīt valdes, komisijas un padomes darbu; sagatavot atzinumus, vērtējumus un priekšlikumus; ievērot komercsabiedrības statūtus un personu (dalībnieku) grupas vai to pārstāvošās institūcijas – padomes – sapulces lēmumus; būt lojālam un uzticamam pret komercsabiedrību un tās dalībniekiem; sniegt patiesu un pilnīgu informāciju par savu darbību gan valsts un pašvaldību iestādēm, gan komercsabiedrības dalībniekiem; rīkoties ar vislielāko rūpību, pieņemot lēmumus par komercsabiedrības darbību, tās vadību un pārvaldību; pildīt savus pienākumus, mazinot iespējamos komercdarbības riskus; organizēt un nodrošināt saskaņoto un akceptēto būvprojektu vai citas būvniecības dokumentācijas pārbaudi; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; vadīt citus darbiniekus.

22. Atsevišķās grupas "1120 Rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji" profesijas:

22.1. VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ ĢENERĀLDIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS/ PREZIDENTS/ VICEPREZIDENTS/ IZPILDDIREKTORS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJS/ PRIEKŠNIEKS/ ĢENERĀLSEKRETĀRS – profesijas kods "1120 01";

22.2. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ ĢENERĀLDIREKTORA VIETNIEKS/ PĀRVALDNIEKA VIETNIEKS/ PREZIDENTA VIETNIEKS/ VICEPREZIDENTA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORA VIETNIEKS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS/ RĪKOTĀJDIREKTORS – profesijas kods "1120 02";

22.3. Tehniskais DIREKTORS – profesijas kods "1120 03";

22.4. KOMERCDIREKTORS – profesijas kods "1120 04";

22.5. Ekonomikas DIREKTORS – profesijas kods "1120 05";

22.6. Ražošanas DIREKTORS – profesijas kods "1120 06";

22.7. Apgādes DIREKTORS – profesijas kods "1120 07";

22.8. Loģistikas DIREKTORS – profesijas kods "1120 08";

22.9. PĀRZINIS – profesijas kods "1120 09";

22.10. Valdes PRIEKŠSĒDĒTĀJS/ VADĪTĀJS – profesijas kods "1120 10";

22.11. Valdes PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS/ VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1120 11";

22.12. Padomes VADĪTĀJS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "1120 12";

22.13. Komisijas VADĪTĀJS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "1120 13";

22.14. Valdes LOCEKLIS – profesijas kods "1120 14";

22.15. Padomes LOCEKLIS – profesijas kods "1120 15";

22.16. Kolēģijas LOCEKLIS – profesijas kods "1120 16";

22.17. PROKŪRISTS – profesijas kods "1120 17";

22.18. Kapitāldaļu turētāja PĀRSTĀVIS – profesijas kods "1120 18";

22.19. Padomes VADĪTĀJA VIETNIEKS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1120 19";

22.20. Komisijas VADĪTĀJA VIETNIEKS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1120 20".

1.3. Mazās grupas
"121 Komercpakalpojumu un administratīvie vadītāji"
klasifikācija

23. Šie komercpakalpojumu un administratīvie vadītāji vada jebkuras īpašuma formas un saimnieciskās darbības veida uzņēmumu; komercpakalpojumu un administratīvo struktūrvienību vadītāji plāno, vada un koordinē savu darbību tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

24. Mazās grupas "121 Komercpakalpojumu un administratīvie vadītāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

24.1. atsevišķā grupa "1211 Administratīvie un finanšu vadītāji";

24.2. atsevišķā grupa "1212 Personāla vadītāji";

24.3. atsevišķā grupa "1213 Politikas un plānošanas vadītāji";

24.4. atsevišķā grupa "1219 Citur neklasificēti administratīvie un komercpakalpojumu vadītāji".

1.3.1. Atsevišķās grupas
"1211 Administratīvie un finanšu vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

25. Šie administratīvie un finanšu vadītāji vada personisko vai citu īpašnieku komerciālo pakalpojumu uzņēmumu, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību; administratīvo un finanšu struktūrvienību vadītāji tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem, plāno, vada un koordinē uzņēmuma administratīvās un finanšu operācijas, sniedz atbalstu uzņēmuma pamatdarbības struktūrvienībām.

26. Atsevišķajā grupā "1211 Administratīvie un finanšu vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma politiku komercpakalpojumos; plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma administratīvās un finanšu operācijas; plānot un vadīt darbības stratēģiju, nodrošināt tās izpildi; sastādīt budžeta tāmi; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; noteikt uzņēmuma nodokļu politiku atbilstoši finansiālajam stāvoklim, sastādīt budžetu un kontrolēt dažādas finanšu operācijas; kontrolēt izdevumus un nodrošināt racionālu resursu izmantošanu; vadīt kvalitātes un risku vadības sistēmas ieviešanu un uzturēšanu uzņēmumā; vadīt darba un pārvaldes procedūras; organizēt un vadīt stratēģiskās plānošanas un attīstības darbu uzņēmumā; plānot un vadīt ikdienas darījumus; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; nodrošināt visu uzņēmuma struktūrvienību darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, uzņēmuma noteikumiem, rīkojumiem, norādījumiem, instrukcijām; nodrošināt materiālo un naudas vērtību saglabāšanu; nodrošināt klientu apkalpošanu augstā līmenī, klientu iesniegumu izskatīšanu; vadīt un organizēt kancelejas darbu; vadīt un kontrolēt dokumentu pārvaldību un arhīva darbu; ievadīt datus, kontrolēt korespondences izskatīšanas, virzības un izpildes termiņus; organizēt pabeigto dokumentu uzskaiti un nodrošināt to glabāšanu; plānot, organizēt un kontrolēt stenogrammu sagatavošanu, Saeimas sēžu statistikas datu apkopošanu, Saeimas un Ministru kabineta izstrādāto tiesību aktu un citu dokumentu rediģēšanu, arhivēšanu un tulkošanu; koordinēt un kontrolēt izveidoto komisiju sekretāru darbu; organizēt un vadīt konsultāciju sniegšanu un palīdzību uzņēmumiem; nodrošināt juridiskās analīzes, atzinumu (priekšlikumu) sagatavošanu Saeimas Prezidijam un Saeimas komisijām par Saeimai iesniegto likumprojektu un citu tiesību aktu projektu atbilstību juridiskās tehnikas un kodifikācijas prasībām; sniegt konsultācijas Saeimas amatpersonām un struktūrvienībām par Saeimas un Saeimas Prezidija tiesību aktu pieņemšanas procedūru; nodrošināt valsts interešu pārstāvību tiesvedības procesos, tai skaitā Satversmes tiesā, kā arī organizēt normatīvo aktu oficiālo publikāciju uzglabāšanu, uzskaiti un apriti; vadīt citus darbiniekus.

27. Atsevišķās grupas "1211 Administratīvie un finanšu vadītāji" profesijas:

27.1. VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (komercpakalpojumos) – profesijas kods "1211 01";

27.2. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (komercpakalpojumos) – profesijas kods "1211 02";

27.3. Finanšu DIREKTORS – profesijas kods "1211 03";

27.4. Galvenais GRĀMATVEDIS – profesijas kods "1211 04";

27.5. Galvenā GRĀMATVEŽA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 05";

27.6. Administratīvais DIREKTORS – profesijas kods "1211 06";

27.7. Administratīvā DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 07";

27.8. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS (komercpakalpojumos) – profesijas kods "1211 08";

27.9. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS (komercpakalpojumos) – profesijas kods "1211 09";

27.10. Administratīvās struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 10";

27.11. Administratīvās struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 11";

27.12. Uzskaites struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 12";

27.13. Uzskaites struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 13";

27.14. Budžeta struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 14";

27.15. Budžeta struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 15";

27.16. Finanšu un attīstības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 16";

27.17. Finanšu un attīstības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 17";

27.18. Analītiskās struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 18";

27.19. Analītiskās struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 19";

27.20. Juridiskā dienesta VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 20";

27.21. Juridiskās struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 21";

27.22. Juridiskās struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 22";

27.23. Kreditēšanas struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORs – profesijas kods "1211 23";

27.24. Līzinga struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 24";

27.25. Darba algas struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1211 25";

27.26. Iekšējā audita struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 26";

27.27. Iekšējā audita struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 27";

27.28. Reklamāciju struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1211 28";

27.29. Reklamāciju struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 29";

27.30. Galvenās kases VADĪTĀJS – profesijas kods "1211 30";

27.31. Starptautiskā norēķinu centra VADĪTĀJS – profesijas kods "1211 31";

27.32. Naudas pārvedumu struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1211 32";

27.33. Pakalpojumu struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 33";

27.34. Lietvedības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 34";

27.35. Lietvedības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 35";

27.36. Kancelejas VADĪTĀJS/ PĀRVALDNIEKS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 36";

27.37. Kancelejas VADĪTĀJA VIETNIEKS/ PĀRVALDNIEKA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 37";

27.38. Dokumentu pārvaldības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 38";

27.39. Dokumentu pārvaldības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 39";

27.40. Konsultāciju struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 40";

27.41. Konsultāciju struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 41";

27.42. Kvalitātes un risku vadības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 42";

27.43. Kvalitātes un risku vadības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 43";

27.44. Grāmatvedības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 44";

27.45. Grāmatvedības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 45";

27.46. Stratēģiskās plānošanas un attīstības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 46";

27.47. Stratēģiskās plānošanas un attīstības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 47";

27.48. Stenogrammu struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1211 48";

27.49. Stenogrammu struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 49".

1.3.2. Atsevišķās grupas
"1212 Personāla vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

28. Šie personāla vadītāji tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem, plāno, vada un koordinē uzņēmuma politiku personāla jautājumos.

29. Atsevišķajā grupā "1212 Personāla vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma politiku personāla jautājumos; plānot un organizēt darbinieku pieņemšanu darbā, mācīšanu un paaugstināšanu amatā, noteikt algu struktūru un vadīt pārrunas ar darbiniekiem algu jautājumos, konsultēt darbiniekus u.tml.; kontrolēt darba un vides aizsardzības, veselības aizsardzības un citu programmu izpildi; kontrolēt izdevumus un nodrošināt resursu racionālu izmantošanu; izstrādāt un vadīt darba un pārvaldes procedūras; plānot un vadīt ikdienas darījumus; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; organizēt uzņēmuma darbinieku apbalvojumu, darba izvērtējumu un sodu uzskaiti; veidot, uzturēt un glabāt personāla statistisko un skaitlisko uzskaiti; īstenot pasākumus kvalitātes sistēmas uzturēšanai un pilnveidošanai; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; vadīt citus darbiniekus.

30. Atsevišķās grupas "1212 Personāla vadītāji" profesijas:

30.1. Personāla DIREKTORS – profesijas kods "1212 01";

30.2. Personālvadības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1212 02";

30.3. Personālvadības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1212 03";

30.4. Personāla struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1212 04";

30.5. Personāla struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1212 05";

30.6. Personāla mācību VADĪTĀJS – profesijas kods "1212 06".

1.3.3. Atsevišķās grupas
"1213 Politikas un plānošanas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

31. Šie politikas un plānošanas vadītāji vada uzņēmuma struktūrvienību, plāno, izrīko un koordinē darījumu norisi, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, sniedz pakalpojumus ārējo sakaru, valsts pārvaldes, ārlietu, nodokļu administrēšanas un muitas, tiesu varas, darbinieku interešu un tiesību aizsardzības, tiesību administrēšanas un pārvaldījuma jomā tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

32. Atsevišķajā grupā "1213 Politikas un plānošanas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt un koordinēt struktūrvienības darbību valsts pārvaldes jomā, darbinieku interešu un tiesību aizsardzības jomā, tiesību administrēšanas un pārvaldījuma jomā un uzņēmuma politikas un politikas plānošanas jomā; plānot, vadīt, koordinēt prokuratūras un prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu finansiālo un saimniecisko darbību; plānot, vadīt un koordinēt pasākumus dažādu pakalpojumu sniegšanā, piemēram, statistikā, mikroekonomikā, sociālajā plānošanā, naudas uzkrājumu un nodokļu maksāšanas kontrolē, saimnieciskās darbības regulēšanā, kā arī valsts dienesta vadīšanā u.tml.; plānot, vadīt un koordinēt ārlietu dienestu, sociālo grupu darbību; plānot, koordinēt un pārraudzīt ārējo sakaru struktūrvienības darbu; nodrošināt Saeimas sakarus ar citu valstu parlamentiem un starptautiskajām organizācijām; piedalīties Saeimas un citu parlamentu, Saeimas un starptautisko organizāciju sadarbības projektu plānošanā un īstenošanā; nodrošināt Saeimas delegāciju nacionālo sekretāru pienākumu izpildi starptautiskajās parlamentārajās organizācijās; nodrošināt Saeimā un ārvalstīs plānoto diplomātisko vizīšu, kā arī valstiska mēroga starptautisku pasākumu, valsts svētku un atceres pasākumu organizēšanu, nodrošināt to norisi; izstrādāt Saeimas diplomātiskā protokola stratēģiju; piedalīties valsts ārējo sakaru veidošanā; plānot un vadīt darbības stratēģiju, nodrošināt tās izpildi; sastādīt struktūrvienības budžeta tāmi; sagatavot, iesniegt augstākajam vadītājam lēmumu projektus, kas tieši ietekmē iestādes politiku un stratēģiju, sabiedrības un valsts intereses atbilstošā valsts pārvaldes jomā; izdot administratīvos aktus vai ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus; pieņemt struktūrvienības darbu ietekmējošus lēmumus, uzraudzīt un kontrolēt normatīvo aktu izpildi padotībā esošajās iestādēs; izstrādāt priekšlikumus nodokļu (nodevu) administrēšanas, akcīzes preču aprites, nodrošinājuma un uzraudzības, kā arī muitas politikas veidošanai un attīstības stratēģijai; organizēt nodokļu maksātāju uzskaiti, nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, noziedzīgu nodarījumu un likumpārkāpumu atklāšanu un novēršanu muitas valsts ieņēmumu un muitas jomā; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; nodrošināt prokuratūras iestāžu materiālo apgādi; radoši un inovatīvi plānot un īstenot ārējo sakaru stratēģiju atbilstoši uzņēmuma mērķiem; analizēt, novērtēt un pilnveidot ārējo sakaru jautājumus; saskaņot savu darbību ar uzņēmuma vadītāju, kā arī sadarboties ar citu struktūrvienību vadītājiem; plānot un organizēt uzņēmuma ārējās un iekšējās darbības vides novērošanu, informācijas sniegšanu, pārliecināšanu; veidot un saglabāt uzticēšanos uzņēmuma vadībai, prognozēt un novērst konfliktus, plānot un vadīt uzņēmuma korporatīvā publiskā tēla veidošanu; izmantot sakaru un citas sociālo zinātņu teorijas, analizējot un plānojot uzņēmuma operatīvo un ilglaicīgo saskarsmes mērķu īstenošanu, kā arī pilnveidot praktiskās sakaru metodes; organizēt un vadīt darījumus, veikt administratīvus pienākumus; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; vadīt citus darbiniekus.

33. Atsevišķās grupas "1213 Politikas un plānošanas vadītāji" profesijas:

33.1. Pārvaldes DIREKTORS (valsts pārvaldes jomā) – profesijas kods "1213 01";

33.2. Pārvaldes DIREKTORA VIETNIEKS (valsts pārvaldes jomā) – profesijas kods "1213 02";

33.3. Nozares politikas un politikas plānošanas struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1213 03";

33.4. Nozares politikas un politikas plānošanas struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1213 04";

33.5. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (valsts pārvaldes jomā) – profesijas kods "1213 05";

33.6. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (valsts pārvaldes jomā) – profesijas kods "1213 06";

33.7. Ārējo sakaru struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1213 07";

33.8. Ārējo sakaru struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1213 08";

33.9. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (ārlietu jomā) – profesijas kods "1213 09";

33.10. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (ārlietu jomā) – profesijas kods "1213 10";

33.11. Muitas iestādes struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1213 11";

33.12. VIRSUZRAUGS (muitas jomā) – profesijas kods "1213 12";

33.13. VIRSUZRAUGA VIETNIEKS (muitas jomā) – profesijas kods "1213 13";

33.14. Muitas maiņas VADĪTĀJS – profesijas kods "1213 14";

33.15. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (nodokļu administrēšanas un muitas jomā) – profesijas kods "1213 15";

33.16. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (nodokļu administrēšanas un muitas jomā) – profesijas kods "1213 16";

33.17. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS (sabiedrības pārvaldes jomā) – profesijas kods "1213 17";

33.18. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS (sabiedrības pārvaldes jomā) – profesijas kods "1213 18";

33.19. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ PRIEKŠNIEKS (tiesu varas jomā) – profesijas kods "1213 19";

33.20. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS (tiesu varas jomā) – profesijas kods "1213 20";

33.21. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS (darbinieku interešu un tiesību aizsardzības jomā) – profesijas kods "1213 21";

33.22. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS (tiesību administrēšanas un pārvaldījuma jomā) – profesijas kods "1213 22";

33.23. Pašvaldības pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "1213 23";

33.24. Pašvaldības pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS – profesijas kods "1213 24";

33.25. Galvenais valsts INSPEKTORS – profesijas kods "1213 25";

33.26. Valsts INSPEKTORS – profesijas kods "1213 26";

33.27. VirsMEŽZINIS – profesijas kods "1213 27";

33.28. VirsMEŽZIŅA VIETNIEKS – profesijas kods "1213 28";

33.29. Vecākais MEŽZINIS – profesijas kods "1213 31";

33.30. Diplomātiskā protokola struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1213 32";

33.31. Diplomātiskā protokola struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1213 33".

1.3.4. Atsevišķās grupas
"1219 Citur neklasificēti administratīvie un komercpakalpojumu vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

34. Šie vadītāji vada uzņēmumu komercpakalpojumu, komunālo un tiem radniecīgo pakalpojumu jomā, plāno, izrīko un koordinē darījumu norisi, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, struktūrvienību vadītāji plāno, vada un koordinē uzņēmuma pamatdarbību komunālo un tiem radniecīgo pakalpojumu jomā, individuālo pakalpojumu, sabiedriskās kārtības un drošības jomā, apsardzes jomā tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem, piedalās darbības plāna, budžeta, personāla un pārējo resursu plānu sastādīšanā, plāno, vada un koordinē uzņēmuma klientu apkalpošanas un starpbanku operācijas, pasta darba tehnoloģisko procesu mehanizāciju un automatizāciju un pasta pakalpojumus.

35. Atsevišķajā grupā "1219 Citur neklasificētie administratīvie un komercpakalpojumu vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt un koordinēt struktūrvienības darbību komunālajos, un tiem radniecīgos pakalpojumos, sabiedriskās kārtības un drošības jomā, apsardzes jomā, darba aizsardzības jomā, poligrāfijas jomā, individuālo pakalpojumu (tai skaitā skaistumkopšanas) jomā un citur neklasificētos komercpakalpojumos; plānot, vadīt, koordinēt, ieviest un kontrolēt pasta darba tehnoloģisko procesu mehanizāciju un automatizāciju; plānot, vadīt un koordinēt darbību tehnisko pakalpojumu nodrošināšanā; plānot un vadīt darbības stratēģiju, nodrošināt tās izpildi; plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma klientu apkalpošanas un starpbanku operācijas, pasta pakalpojumus tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem; sastādīt struktūrvienības budžeta tāmi; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; nodrošināt resursu racionālu izmantošanu un pakalpojumu izpildes termiņu ievērošanu; izstrādāt un nodrošināt uzņēmuma struktūrvienības ar nepieciešamajām instrukcijām, metodiskajiem un normatīvajiem dokumentiem; plānot, vadīt un koordinēt sabiedriskās kārtības un drošības pasākumus; nodrošināt darba kvalitātes pārvaldību; kontrolēt rezultātu atbilstību noteiktajiem mērķiem; organizēt un kontrolēt klientu apkalpošanas pakalpojumu procesus; sagatavot un iesniegt pārskatus par darba gaitu un rezultātiem struktūrvienību un uzņēmuma vadībai; plānot un organizēt objekta darba uzdevumu izpildi, sadalīt darba uzdevumus un kontrolēt to izpildi; koordinēt objektu patrulēšanu; nodrošināt individuālo pakalpojumu uzņēmuma vai tā struktūrvienību (tai skaitā frizētavu un kosmētisko salonu) materiālo apgādi; kontrolēt darba aizsardzības un citu noteikumu ievērošanu; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; vadīt citus darbiniekus.

36. Atsevišķās grupas "1219 Citur neklasificētie administratīvie un komercpakalpojumu vadītāji" profesijas:

36.1. VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (komunālajos pakalpojumos) – profesijas kods "1219 01";

36.2. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (komunālajos pakalpojumos) – profesijas kods "1219 02";

36.3. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS (komunālajos pakalpojumos) – profesijas kods "1219 03";

36.4. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS (komunālajos pakalpojumos) – profesijas kods "1219 04";

36.5. Pārvaldes PRIEKŠNIEKS (sabiedriskās kārtības un drošības jomā) – profesijas kods "1219 05";

36.6. Pārvaldes PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS (sabiedriskās kārtības un drošības jomā) – profesijas kods "1219 06";

36.7. Pamatdarbības struktūrvienības PRIEKŠNIEKS (sabiedriskās kārtības un drošības jomā) – profesijas kods "1219 07";

36.8. Pamatdarbības struktūrvienības PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS (sabiedriskās kārtības un drošības jomā) – profesijas kods "1219 08";

36.9. Tehniskās struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1219 09";

36.10. Tehniskās struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1219 10";

36.11. Klientu apkalpošanas struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1219 11";

36.12. Klientu apkalpošanas struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1219 12";

36.13. Korespondentattiecību struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1219 13";

36.14. Korespondentattiecību struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1219 14";

36.15. Vērtspapīru darījumu struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1219 15";

36.16. Vērtspapīru darījumu struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1219 16";

36.17. Valūtu konvertācijas struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1219 17";

36.18. Valūtu konvertācijas struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1219 18";

36.19. Pasta ekspluatācijas struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1219 19";

36.20. Darba organizācijas struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1219 20";

36.21. Metodiskās struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1219 22";

36.22. Pasta tehniskās struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1219 23";

36.23. Starptautisko pasta sūtījumu struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1219 24";

36.24. Pasta vērtszīmju un filatēlijas struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1219 25";

36.25. Pasta vērtszīmju un filatēlijas struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1219 26";

36.26. Saimniecības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "1219 27";

36.27. Saimniecības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS – profesijas kods "1219 28";

36.28. Transporta struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "1219 29";

36.29. Transporta struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS – profesijas kods "1219 30";

36.30. Struktūrvienības VADĪTĀJS (citur neklasificētos komercpakalpojumos) – profesijas kods "1219 31";

36.31. Struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS (citur neklasificētos komercpakalpojumos) – profesijas kods "1219 32";

36.32. Darba aizsardzības struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1219 33";

36.33. Darba aizsardzības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1219 34";

36.34. Poligrāfijas struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1219 35";

36.35. Poligrāfijas struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1219 36";

36.36. MEISTARS (poligrāfijas jomā) – profesijas kods "1219 37";

36.37. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (apsardzes jomā) – profesijas kods "1219 38";

36.38. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (apsardzes jomā) – profesijas kods "1219 39".

1.4. Mazās grupas
"122 Tirdzniecības, tirgvedības un attīstības jomas vadītāji"
klasifikācija

37. Šie tirdzniecības, tirgvedības un attīstības jomas vadītāji plāno, vada un koordinē savu darbību tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

38. Mazās grupas "122 Tirdzniecības, tirgvedības un attīstības jomas vadītāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

38.1. atsevišķā grupa "1221 Tirdzniecības un tirgvedības jomas vadītāji";

38.2. atsevišķā grupa "1222 Reklāmas un sabiedrisko attiecību jomas vadītāji";

38.3. atsevišķā grupa "1223 Pētniecības un attīstības jomas vadītāji".

1.4.1. Atsevišķās grupas
"1221 Tirdzniecības un tirgvedības jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

39. Šie tirdzniecības un tirgvedības jomas vadītāji tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem, plāno, vada un koordinē uzņēmuma pirkšanas un pārdošanas operācijas.

40. Atsevišķajā grupā "1221 Tirdzniecības un tirgvedības jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma pirkšanas un pārdošanas operācijas; plānot un organizēt speciālas pirkšanas un pārdošanas programmas; noteikt cenas, diskonta līmeni un piegādes termiņus, pārdošanas paplašināšanas budžetus, pārdošanas metodes, speciālus stimulus un kampaņas; kontrolēt izdevumus un nodrošināt resursu racionālu izmantošanu; izstrādāt un vadīt darba un pārvaldes procedūras; plānot un vadīt ikdienas darījumus; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; vadīt citus darbiniekus.

41. Atsevišķās grupas "1221 Tirdzniecības un tirgvedības jomas vadītāji" profesijas:

41.1. Tirdzniecības DIREKTORS – profesijas kods "1221 01";

41.2. Tirgvedības DIREKTORS – profesijas kods "1221 02";

41.3. Tirdzniecības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1221 03";

41.4. Tirdzniecības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1221 04";

41.5. Tirgvedības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1221 05";

41.6. Tirgvedības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1221 06";

41.7. Iepirkumu struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1221 07";

41.8. Iepirkumu struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1221 08".

1.4.2. Atsevišķās grupas
"1222 Reklāmas un sabiedrisko attiecību jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

42. Šie vadītāji tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties un sadarbojoties ar citu struktūrvienību vadītājiem, plāno, vada un koordinē uzņēmuma darbību reklāmas, sabiedrisko attiecību un informācijas jautājumos.

43. Atsevišķajā grupā "1222 Reklāmas un sabiedrisko attiecību jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma darbību reklāmas un sabiedrisko attiecību jautājumos; slēgt līgumus ar laikrakstu redakciju, radio un televīzijas, sporta un kultūras organizāciju un reklāmas aģentūru amatpersonām ar reklāmu saistītos jautājumos; plānot un vadīt informatīvās programmas likumdevēju, preses un plašākās sabiedrības daļas informēšanai par uzņēmuma plāniem, sasniegumiem vai iecerēm; plānot un vadīt darbību investīciju palielināšanai izglītības, humanitāro un citu bezpeļņas iestāžu vajadzībām; kontrolēt izdevumus un nodrošināt resursu racionālu izmantošanu; izstrādāt un vadīt darījumu un pārvaldes procedūras; plānot un vadīt ikdienas darījumus; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; vadīt citus darbiniekus.

44. Atsevišķās grupas "1222 Reklāmas un sabiedrisko attiecību jomas vadītāji" profesijas:

44.1. Reklāmas struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1222 01";

44.2. Reklāmas struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1222 02";

44.3. Sabiedrisko attiecību struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1222 03";

44.4. Sabiedrisko attiecību struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1222 04".

1.4.3. Atsevišķās grupas
"1223 Pētniecības un attīstības jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

45. Šie vadītāji tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem, plāno, vada un koordinē uzņēmuma zinātnisko darbību un attīstību.

46. Atsevišķajā grupā "1223 Pētniecības un attīstības jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt un koordinēt savu vai no citām zinātniskām organizācijām patentēto zinātnisko darbību un uzņēmuma attīstību; izstrādāt jaunus vai uzlabot esošos tehnoloģiskos procesus un produkciju vai pilnveidot izejvielu izmantošanu; plānot uzņēmuma zinātnes un attīstības programmu, sīki aprakstot mērķus un budžeta izdevumus; kontrolēt izdevumus un nodrošināt resursu racionālu izmantošanu; izstrādāt un vadīt darījumu un pārvaldes procedūras; plānot un vadīt ikdienas darījumus; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; vadīt citus darbiniekus.

47. Atsevišķās grupas "1223 Pētniecības un attīstības jomas vadītāji" profesijas:

47.1. Pētniecības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1223 01";

47.2. Pētniecības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1223 02";

47.3. Laboratorijas VADĪTĀJS – profesijas kods "1223 03".

1.5. Mazās grupas
"131 Ražošanas un specializēto pakalpojumu jomas vadītāji"
klasifikācija

48. Šie vadītāji vada personiskas vai cita īpašnieka lauku saimniecības (fermas) vai komercdarījumus, kas saistīti ar medībām, mežkopību vai zvejošanu, un sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, lauku saimniecībās, mežsaimniecībās un zivsaimniecībās plāno, vada un koordinē ražošanas procesus, pakalpojumu sniegšanu un citus savas darbības uzdevumus tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

49. Mazās grupas "131 Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ražošanas vadītāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

49.1. atsevišķā grupa "1311 Lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas vadītāji";

49.2. atsevišķā grupa "1312 Akvakultūras un zivsaimniecības ražošanas vadītāji".

1.5.1. Atsevišķās grupas
"1311 Lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

50. Šie vadītāji vada personiskas vai cita īpašnieka lauku saimniecības (fermas) vai komercdarījumus, kas saistīti ar medībām vai mežkopību, un sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, lauku saimniecībās, mežsaimniecībās un medību saimniecībās plāno, vada un koordinē uzņēmuma pamatdarbību preču ražošanā tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

51. Atsevišķajā grupā "1311 Lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt lauksaimniecības un mežsaimniecības darbības stratēģiju, nodrošināt tās izpildi; sastādīt budžeta tāmi; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izmantošanu, kā arī darbinieku piesaistīšanu; organizēt ikdienas darbu izpildi; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; plānot, vadīt un koordinēt darbību preču ražošanas jomā; nodrošināt resursu racionālu izmantošanu un ražošanas normu izpildi; plānot un vadīt ikdienas darījumus; kontrolēt izdevumus; organizēt un vadīt darījumus, veikt administratīvus pienākumus; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; vadīt citus darbiniekus.

52. Atsevišķās grupas "1311 Lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas vadītāji" profesijas:

52.1. Lauksaimniecības uzņēmuma VADĪTĀJS – profesijas kods "1311 01";

52.2. Saimniecības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (lauksaimniecībā) – profesijas kods "1311 02";

52.3. Saimniecības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (mežsaimniecībā) – profesijas kods "1311 03";

52.4. Saimniecības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (mežsaimniecībā) – profesijas kods "1311 04";

52.5. Saimniecības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (medību saimniecībā) – profesijas kods "1311 05";

52.6. Saimniecības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (medību saimniecībā) – profesijas kods "1311 06";

52.7. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (lauksaimniecībā) – profesijas kods "1311 07";

52.8. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (lauksaimniecībā) – profesijas kods "1311 08";

52.9. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (mežsaimniecībā) – profesijas kods "1311 09";

52.10. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (mežsaimniecībā) – profesijas kods "1311 10";

52.11. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (medību saimniecībā) – profesijas kods "1311 11";

52.12. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (medību saimniecībā) – profesijas kods "1311 12";

52.13. Mežizstrādes MEISTARS – profesijas kods "1311 17".

1.5.2. Atsevišķās grupas
"1312 Akvakultūras un zivsaimniecības ražošanas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

53. Šie vadītāji vada personiskas vai cita īpašnieka lauku saimniecības (fermas) vai komercdarījumus, kas saistīti ar zvejošanu, un sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, zivsaimniecībās plāno, vada un koordinē uzņēmuma pamatdarbību preču ražošanā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

54. Atsevišķajā grupā "1312 Akvakultūras un zivsaimniecības ražošanas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt zivsaimniecības darbības stratēģiju, nodrošināt tās izpildi; sastādīt budžeta tāmi; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izmantošanu, kā arī darbinieku piesaistīšanu; organizēt ikdienas darbu izpildi; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; plānot, vadīt un koordinēt darbību preču ražošanas jomā; nodrošināt resursu racionālu izmantošanu un ražošanas normu izpildi; plānot un vadīt ikdienas darījumus; kontrolēt izdevumus; organizēt un vadīt darījumus, veikt administratīvus pienākumus; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; vadīt citus darbiniekus.

55. Atsevišķās grupas "1312 Akvakultūras un zivsaimniecības ražošanas vadītāji" profesijas:

55.1. Saimniecības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (zivsaimniecībā) – profesijas kods "1312 01";

55.2. Saimniecības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (zivsaimniecībā) – profesijas kods "1312 02";

55.3. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (zivsaimniecībā) – profesijas kods "1312 03";

55.4. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (zivsaimniecībā) – profesijas kods "1312 04".

1.6. Mazās grupas
"132 Apstrādes un ieguves rūpniecības, būvniecības un loģistikas jomas vadītāji"
klasifikācija

56. Šie vadītāji apstrādes un ieguves rūpniecības, būvniecības un loģistikas jomā vada jebkuras īpašuma formas un saimnieciskās darbības veida uzņēmumus, pamatdarbības struktūrvienību vadītāji plāno, vada un koordinē ražošanas procesus, pakalpojumu sniegšanu un citus savas darbības uzdevumus tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

57. Mazās grupas "132 Apstrādes un ieguves rūpniecības, būvniecības un loģistikas jomas vadītāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

57.1. atsevišķā grupa "1321 Apstrādes rūpniecības jomas vadītāji";

57.2. atsevišķā grupa "1322 Ieguves rūpniecības jomas vadītāji";

57.3. atsevišķā grupa "1323 Būvniecības jomas vadītāji";

57.4. atsevišķā grupa "1324 Transporta, sakaru, noliktavu, sagādes, sadales, loģistikas un tām radniecīgu jomu vadītāji".

1.6.1. Atsevišķās grupas
"1321 Apstrādes rūpniecības jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

58. Šie vadītāji apstrādes rūpniecībā vada personisko vai cita īpašnieka uzņēmumu, plāno, izrīko un koordinē darījumu gaitu, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, pamatdarbības struktūrvienību vadītāji apstrādes rūpniecībā plāno, vada un koordinē uzņēmuma pamatdarbību preču ražošanas jomā tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

59. Atsevišķajā grupā "1321 Apstrādes rūpniecības jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt apstrādes rūpniecības uzņēmuma darbības stratēģiju un nodrošināt tās izpildi; sastādīt budžeta tāmi; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu; organizēt ikdienas darbu izpildi; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; plānot, vadīt un koordinēt darbību preču ražošanas jomā, elektrības ražošanā, gāzes un ūdens ieguvē un sadalē; nodrošināt resursu racionālu izmantošanu un ražošanas normu izpildi; plānot un vadīt ikdienas ražošanas darbību; plānot un vadīt poligrāfijas jomas uzņēmumu darbu; kontrolēt izdevumus; organizēt un vadīt darījumus, veikt administratīvus pienākumus; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; apsekot teritorijas, kurās plānots ierīkot apgaismojumu; organizēt un izstrādāt tehnisko dokumentāciju; sekot esošā apgaismojuma tīkla stāvoklim, novērtēt tā nolietojumu un pieņemt lēmumus par atjaunošanas nepieciešamību; veikt nepieciešamo materiālu patēriņa apjoma un veidu savlaicīgu plānošanu, pasūtīšanu sagādes dienestam un piegādi darba objektā; plānot un organizēt pakļauto brigāžu darbu, kā arī gatavot atskaites par paveikto darba apjomu; vadīt citus darbiniekus.

60. Atsevišķās grupas "1321 Apstrādes rūpniecības jomas vadītāji" profesijas:

60.1. VADĪTĀJS/ DIREKTORS (apstrādes rūpniecībā) – profesijas kods "1321 01";

60.2. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (apstrādes rūpniecībā) – profesijas kods "1321 02";

60.3. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (apstrādes rūpniecībā) – profesijas kods "1321 03";

60.4. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (apstrādes rūpniecībā) – profesijas kods "1321 04";

60.5. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (enerģētikā) – profesijas kods "1321 05";

60.6. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (enerģētikā) – profesijas kods "1321 06";

60.7. Ražošanas maiņas VADĪTĀJS – profesijas kods "1321 07";

60.8. Vecākais MEISTARS (enerģētikā) – profesijas kods "1321 08";

60.9. MEISTARS (enerģētikā) – profesijas kods "1321 09";

60.10. Vecākais MEISTARS (apstrādes rūpniecībā) – profesijas kods "1321 10";

60.11. MEISTARS (apstrādes rūpniecībā) – profesijas kods "1321 11";

60.12. MEISTARS (elektrotehnikā) – profesijas kods "1321 12";

60.13. Darbu VADĪTĀJS (kuģu remontā) – profesijas kods "1321 13";

60.14. Būvdarbu VADĪTĀJS (kuģu būvē) – profesijas kods "1321 14";

60.15. Maiņas MEISTARS (pārtikas rūpniecībā) – profesijas kods "1321 15";

60.16. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (poligrāfijas jomā) – profesijas kods "1321 16";

60.17. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (poligrāfijas jomā) – profesijas kods "1321 17".

1.6.2. Atsevišķās grupas
"1322 Ieguves rūpniecības jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

61. Šie vadītāji ieguves rūpniecībā vada personisko vai cita īpašnieka uzņēmumu, plāno, izrīko un koordinē darījumu gaitu, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, pamatdarbības struktūrvienību vadītāji ieguves rūpniecībā plāno, vada un koordinē uzņēmuma pamatdarbību preču ražošanas jomā tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

62. Atsevišķajā grupā "1322 Ieguves rūpniecības jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt ieguves rūpniecības uzņēmuma darbības stratēģiju un nodrošināt tās izpildi; sastādīt budžeta tāmi; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu; organizēt ikdienas darbu izpildi; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; plānot, vadīt un koordinēt darbību preču ražošanas jomā vai cieto minerālu ieguvē apakšzemes un virszemes raktuvēs un karjeros; nodrošināt resursu racionālu izmantošanu un ražošanas normu izpildi; plānot un vadīt ikdienas ražošanas darbību; kontrolēt izdevumus; organizēt un vadīt darījumus, veikt administratīvus pienākumus; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; apsekot teritorijas, kurās plānots ierīkot apgaismojumu; organizēt un izstrādāt tehnisko dokumentāciju; sekot esošā apgaismojuma tīkla stāvoklim, novērtēt tā nolietojumu un pieņemt lēmumus par atjaunošanas nepieciešamību; veikt nepieciešamo materiālu patēriņa apjoma un veidu savlaicīgu plānošanu, pasūtīšanu sagādes dienestam un piegādi darba objektā; plānot un organizēt pakļauto brigāžu darbu, kā arī gatavot pārskatus par paveikto darba apjomu; vadīt citus darbiniekus.

63. Atsevišķās grupas "1322 Ieguves rūpniecības jomas vadītāji" profesijas:

63.1. VADĪTĀJS/ DIREKTORS (ieguves rūpniecībā) – profesijas kods "1322 01";

63.2. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (ieguves rūpniecībā) – profesijas kods "1322 02";

63.3. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (ieguves rūpniecībā) – profesijas kods "1322 03";

63.4. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (ieguves rūpniecībā) – profesijas kods "1322 04".

1.6.3. Atsevišķās grupas
"1323 Būvniecības jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

64. Šie vadītāji būvniecībā vada personisko vai cita īpašnieka būvniecības uzņēmumu, plāno, izrīko un koordinē darījumu gaitu, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, pamatdarbības struktūrvienību vadītāji būvniecībā plāno, vada un koordinē būvniecības uzņēmuma pamatdarbību tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

65. Atsevišķajā grupā "1323 Būvniecības jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt būvniecības uzņēmuma darbības stratēģiju un nodrošināt tās izpildi; sastādīt budžeta tāmi; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu; organizēt ikdienas darbu izpildi; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; plānot, vadīt un koordinēt būvniecības darbus; nodrošināt resursu racionālu izmantošanu un ražošanas normu izpildi; plānot konkrētu būvobjektu īstenošanu, pamatojoties uz projekta dokumentāciju, būvobjekta īstenošanas nosacījumiem; plānot un vadīt ikdienas ražošanu; kontrolēt izdevumus; organizēt un vadīt darījumus, veicot administratīvus pienākumus; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; vadīt citus darbiniekus.

66. Atsevišķās grupas "1323 Būvniecības jomas vadītāji" profesijas:

66.1. VADĪTĀJS/ DIREKTORS (būvniecībā) – profesijas kods "1323 01";

66.2. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (būvniecībā) – profesijas kods "1323 02";

66.3. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (būvniecībā) – profesijas kods "1323 03";

66.4. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (būvniecībā) – profesijas kods "1323 04";

66.5. Būvdarbu VADĪTĀJS – profesijas kods "1323 05";

66.6. BūvMEISTARS (būvniecībā) – profesijas kods "1323 06";

66.7. Inženierkomunikāciju būvdarbu VADĪTĀJS – profesijas kods "1323 07".

1.6.4. Atsevišķās grupas
"1324 Transporta, sakaru, noliktavu, sagādes, sadales, loģistikas un tām radniecīgu jomu vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

67. Šie vadītāji vada personisko vai cita īpašnieka uzņēmumu transporta, sakaru, noliktavu jomā, plāno, izrīko un koordinē darījumu norisi, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību; transporta, sakaru, noliktavu, sagādes, sadales un loģistikas pamatdarbības struktūrvienību vadītāji plāno, vada un koordinē uzņēmuma pamatdarbību svarīgu pakalpojumu sniegšanā tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

68. Atsevišķajā grupā "1324 Transporta, sakaru, noliktavu, sagādes, sadales, loģistikas un tām radniecīgu jomu vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt transporta, sakaru, noliktavu, sagādes, sadales un loģistikas jomas uzņēmuma darbības stratēģiju un nodrošināt tās izpildi; sastādīt budžeta tāmi; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; organizēt un kontrolēt pasažieru un kravu autopārvadājumus, kravas iekraušanas un izkraušanas darbus; vadīt tiesību normām atbilstošu līgumu (īpaši saistībā ar pārvadājumu veikšanas nosacījumiem) sagatavošanu un noslēgšanu; izvērtēt otras līgumslēdzējpuses prasības; sekot, lai tiktu ievērots normatīvajos aktos noteiktais transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas režīms; sastādīt transportlīdzekļu periodiskās tehniskās apkopes plānus, instrukcijas; sadalīt darba uzdevumus; nodrošināt normatīvo aktu ievērošanu kravu iekraušanas un izkraušanas vietās un pārvadājuma laikā; organizēt darbinieku apmācību atbilstoši viņu atbildībai un pienākumiem; plānot, vadīt un koordinēt darbību sagādes, uzglabāšanas un sadales, kā arī loģistikas jautājumos; pārraudzīt loģistikas pakalpojumu kvalitāti; noteikt loģistikas procesu politiku uzņēmumā; veikt vispārēju uzraudzību pār piegādātāju darbības kvalitāti un veidot sadarbības politiku ar piegādātājiem un preču un pakalpojumu pircējiem; nodrošināt uzņēmuma loģistikas izmaksu līmeņa kontroli un analīzi, īstenot optimizācijas vadību; kopā ar uzņēmuma vadību, tirgvedības, iepirkumu vai pārdošanas speciālistiem veidot uzņēmuma krājumu vadības stratēģiju; stratēģiskajā līmenī atbildēt par preču un pakalpojumu sadales kanālu un piegāžu ķēžu izveidošanu, iekļaujot noliktavu izvietojumu un transportēšanas veidu un to kombināciju izvēli, izmaksu optimizāciju; nodrošināt un pārvaldīt starptautiskos jūras, gaisa, sauszemes vai multimodālus kravu pārvadājumus, kā arī dzelzceļa pasažieru pārvadājumus; pasažieru pārvadājumos nodrošināt pasažieru plūsmu analīzes un izmaksu līmeņa vadību; ja nepieciešams, īstenot plūsmu optimizāciju; sadarbībā ar kvalitātes vadības speciālistiem kontrolēt pasažieru apmierinātības līmeni; atbilstoši pasažieru plūsmām noteikt maršrutu plānošanas metodoloģiju; nodrošināt pasažieru pārvadājumu regularitāti un pietiekamību; noslēgt pirkuma līgumus ar piegādātājiem, vienoties par cenām un preču kvalitāti; plānot un rīkot inventarizācijas; kārtot ar materiālo vērtību sagādi un sadali saistītus jautājumus, orientējoties uz ieņēmumu palielināšanu un preču krājumu samazināšanu, kā arī attiecīgo izmaksu samazināšanu; organizēt drošu kuģu satiksmi visā ostas akvatorijā; veikt drošības kontroli; uzraudzīt navigācijas līdzekļu, loču dienesta, ostas kontroles dienesta un kuģošanas atbalsta dienesta darbību; izstrādāt kuģu manevrēšanas shēmas; kontrolēt ostas kuģu ceļu atbilstību projektētajiem dziļumiem un nodrošināt to savlaicīgu padziļināšanu, nodrošināt ostas akvatorijas dziļuma kontroli un nodrošināt navigācijas līdzekļu darbību ostā un noteiktās vietās jūrā un piekrastē; nodrošināt kuģu žurnālu reģistrāciju; organizēt un vadīt ostā notikušo avāriju seku likvidācijas darbus un cilvēku glābšanas darbus; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu; izrīkot ikdienas darbus; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; plānot, vadīt un koordinēt darbību svarīgu pakalpojumu sniegšanā; nodrošināt resursu racionālu izmantošanu un pakalpojumu plānu izpildi; plānot un vadīt ikdienas darījumus pakalpojumu jomā; kontrolēt izdevumus; organizēt un vadīt darījumus, veikt administratīvus pienākumus; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; vadīt citus darbiniekus.

69. Atsevišķās grupas "1324 Transporta, sakaru, noliktavu, sagādes, sadales, loģistikas un tām radniecīgu jomu vadītāji" profesijas:

69.1. VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (transportā) – profesijas kods "1324 01";

69.2. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (transportā) – profesijas kods "1324 02";

69.3. VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (sakaros) – profesijas kods "1324 03";

69.4. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (sakaros) – profesijas kods "1324 04";

69.5. VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (noliktavās) – profesijas kods "1324 05";

69.6. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (noliktavās) – profesijas kods "1324 06";

69.7. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (transportā) – profesijas kods "1324 07";

69.8. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (transportā) – profesijas kods "1324 08";

69.9. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (sakaros) – profesijas kods "1324 09";

69.10. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (sakaros) – profesijas kods "1324 10";

69.11. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (noliktavās) – profesijas kods "1324 11";

69.12. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (noliktavās) – profesijas kods "1324 12";

69.13. Dzelzceļa stacijas PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "1324 13";

69.14. Dzelzceļa stacijas PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS – profesijas kods "1324 14";

69.15. Pasta nodaļas PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "1324 15";

69.16. Pasta nodaļas PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS – profesijas kods "1324 16";

69.17. Ceļu distances PRIEKŠNIEKS (transportā) – profesijas kods "1324 17";

69.18. Ceļu distances PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS (transportā) – profesijas kods "1324 18";

69.19. Vilciena priekšnieks – profesijas kods "1324 19";

69.20. Signalizācijas un sakaru distances PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "1324 20";

69.21. Signalizācijas un sakaru distances PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS – profesijas kods "1324 21";

69.22. Lokomotīvju/ vagonu depo PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "1324 22";

69.23. Lokomotīvju/ vagonu depo PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS – profesijas kods "1324 23";

69.24. Filiāles DIREKTORS – profesijas kods "1324 24";

69.25. Filiāles DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1324 25";

69.26. Pastmarku bāzes VADĪTĀJS – profesijas kods "1324 26";

69.27. Pastmarku bāzes VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1324 27";

69.28. Iecirkņa PRIEKŠNIEKS (transportā un sakaros) – profesijas kods "1324 28";

69.29. Iecirkņa PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS (transportā un sakaros) – profesijas kods "1324 29";

69.30. Ceha PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "1324 30";

69.31. Ceha PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS – profesijas kods "1324 31";

69.32. Ostas KAPTEINIS – profesijas kods "1324 32";

69.33. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ PRIEKŠNIEKS (dzelzceļā) – profesijas kods "1324 33";

69.34. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS (dzelzceļā) – profesijas kods "1324 34";

69.35. Sagādes struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1324 35";

69.36. Sagādes struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1324 36";

69.37. Sadales struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1324 37";

69.38. Sadales struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1324 38";

69.39. Loģistikas struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1324 39";

69.40. Loģistikas struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1324 40";

69.41. Vecākais MEISTARS (transportā) – profesijas kods "1324 41";

69.42. MEISTARS (transportā) – profesijas kods "1324 42";

69.43. Ostas KAPTEIŅA VIETNIEKS – profesijas kods "1324 43".

1.7. Mazās grupas
"133 Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji" un atsevišķās grupas
"1330 Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji" nodarbinātības apraksts un klasifikācija

70. Šie vadītāji informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā vada jebkuras īpašuma formas un saimnieciskās darbības veida uzņēmumu, struktūrvienību vadītāji plāno, vada un koordinē savu darbību uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

71. Mazās grupas "133 Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "1330 Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji".

72. Atsevišķajā grupā "1330 Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izzināt no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietotājiem un augstākstāvošiem vadītājiem nepieciešamās vajadzības; plānot, vadīt un koordinēt struktūrvienības darbību informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā; slēgt darījumus ar piegādātājiem un citiem uzņēmumiem; vadīt un organizēt IKT ierīkošanu un tās lietotāju apmācību; vadīt IKT darbību, analizējot darba plūsmu, nosakot prioritātes, izstrādājot standartus un nosakot termiņus; pārraudzīt IKT drošības sistēmas; novērtēt uzņēmuma tehnoloģiju izmantošanu un ieteikt uzlabojumus (piemēram, aparatūras un programmatūras atjaunināšana); noteikt nepieciešamos resursus un kontrolēt to izlietojumu; organizēt ikdienas darbu izpildi; sniegt pārskatus par vadītā uzņēmuma darbību īpašniekiem, ja tādi ir; pieņemt darbiniekus darbā, tos apmācīt un vadīt; izstrādāt un vadīt darba un pārvaldes procedūras; vadīt ikdienas darījumus, veikt operatīvos darba un administratīvos pienākumus; uzturēt sakarus ar citu struktūrvienību vadītājiem; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; izstrādāt informācijas drošības pārvaldības sistēmas arhitektūru; izstrādāt informācijas drošības pārvaldības īstermiņa un ilgtermiņa plānus un nodrošināt to īstenošanas un ieviešanas uzraudzību; veikt valsts informācijas sistēmu drošības pārvaldības funkcijas, īstenojot valsts informācijas sistēmu drošības pārvaldību saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē valsts informācijas sistēmu jomu; vadīt un konsultēt darbiniekus, kuri iesaistīti drošības pārvaldībā; nodrošināt drošības pārvaldības sistēmas atbilstību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī nozares starptautiskajiem normatīvajiem aktiem; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; vadīt citus darbiniekus.

73. Atsevišķās grupas "1330 Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji" profesijas:

73.1. VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā) – profesijas kods "1330 01";

73.2. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā) – profesijas kods "1330 02";

73.3. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā) – profesijas kods "1330 03";

73.4. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā) – profesijas kods "1330 04";

73.5. Informācijas tehnoloģiju struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1330 05";

73.6. Informācijas tehnoloģiju struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1330 06";

73.7. Elektronisko sakaru struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1330 07";

73.8. Elektronisko sakaru struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1330 08";

73.9. Informācijas drošības VADĪTĀJS – profesijas kods "1330 09";

73.10. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (informācijas jomā) – profesijas kods "1330 10";

73.11. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (informācijas jomā) – profesijas kods "1330 11".

1.8. Mazās grupas
"134 Specializēto pakalpojumu jomas vadītāji"
klasifikācija

74. Šie vadītāji specializēto sociālo pakalpojumu jomā vada jebkuras īpašuma formas un saimnieciskās darbības veida uzņēmumu, struktūrvienību vadītāji plāno, vada un koordinē ražošanas procesus, pakalpojumu sniegšanu un citus savas darbības uzdevumus tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

75. Mazās grupas "134 Specializēto pakalpojumu jomas vadītāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

75.1. atsevišķā grupa "1341 Bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jomas vadītāji";

75.2. atsevišķā grupa "1342 Veselības aprūpes pakalpojumu jomas vadītāji";

75.3. atsevišķā grupa "1343 Pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jomas vadītāji";

75.4. atsevišķā grupa "1344 Sociālās labklājības jomas vadītāji";

75.5. atsevišķā grupa "1345 Izglītības jomas vadītāji";

75.6. atsevišķā grupa "1346 Finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu jomas vadītāji";

75.7. atsevišķā grupa "1349 Citur neklasificētu specializēto pakalpojumu jomas vadītāji".

1.8.1. Atsevišķās grupas
"1341 Bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

76. Šie vadītāji bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jomā plāno, vada, koordinē un novērtē, kā tiek nodrošināti bērnu aprūpes pakalpojumi (pirmsskolas bērnu iestādēs, brīvā laika pavadīšanas iestādēs, dienas aprūpes centros u.c. sociālās aprūpes institūcijās), vada nelielu personisko vai cita īpašnieka uzņēmumu, plāno, organizē un koordinē darījumu norisi, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, struktūrvienību vadītāji sniedz bērnu aprūpes pakalpojumus tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

77. Atsevišķajā grupā "1341 Bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu uzņēmuma darbības stratēģiju (programmu) bērnu fiziskai, psiholoģiskai, sociālai, emocionālai un intelektuālai attīstībai, nodrošināt tās izpildi; uzņemties atbildību par budžeta izstrādi, saistību izpildi; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu un profesionālo izaugsmi; pārraudzīt un koordinēt tiesību aktu ievērošanu sociālās drošības un bērnu tiesību aizsardzības jomā bērnu aprūpes iestādēs; pārraudzīt un koordinēt iestādes ikdienas darbus; organizēt bērniem, personālam un apmeklētājiem piemērotu vidi (telpu iekārtojumu, aprīkojumu, iestādes teritoriju u.c.); sadarbībā ar iestādes speciālistiem pārraudzīt bērnu attīstību dinamikā, apspriežot to ar bērna vecākiem vai aizbildņiem; plānot, vadīt un koordinēt pasākumus naudas uzkrājumu un nodokļu maksāšanas kontrolē, saimnieciskās darbības regulēšanā u.tml.; sniegt pārskatus, tai skaitā statistikas pārskatus, un ziņojumus par iestādes darbību; veikt citus administratīvus pienākumus; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; vadīt citus darbiniekus.

78. Atsevišķās grupas "1341 Bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jomas vadītāji" profesijas:

78.1. VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā) – profesijas kods "1341 01";

78.2. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā) – profesijas kods "1341 02";

78.3. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā) – profesijas kods "1341 03";

78.4. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā) – profesijas kods "1341 04".

1.8.2. Atsevišķās grupas
"1342 Veselības aprūpes pakalpojumu jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

79. Šie vadītāji plāno, vada un koordinē veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu slimnīcās un citās veselības aprūpes iestādēs.

80. Atsevišķajā grupā "1342 Veselības aprūpes pakalpojumu jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– nodrošināt veselības aprūpes uzņēmuma, struktūrvienības vai pakalpojuma attīstību un vadību; vadīt, plānot, pārraudzīt un novērtēt medicīniskā, aprūpes, tehniskā u.c. personāla darbu; kontrolēt administratīvās darbības, piemēram, budžeta plānošanu, preču un pakalpojumu iepirkšanu; konsultēt valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjus par pasākumiem veselības un sociālo pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai; pārstāvēt uzņēmumu; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; vadīt citus darbiniekus.

81. Atsevišķās grupas "1342 Veselības aprūpes pakalpojumu jomas vadītāji" profesijas:

81.1. VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (veselības aprūpes jomā) – profesijas kods "1342 01";

81.2. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (veselības aprūpes jomā) – profesijas kods "1342 02";

81.3. Veselības aprūpes vadības ĀRSTS – profesijas kods "1342 03";

81.4. Veselības aprūpes VADĪTĀJS – profesijas kods "1342 04";

81.5. Galvenā medicīnas MĀSA – profesijas kods "1342 05";

81.6. Galvenā VECMĀTE – profesijas kods "1342 06".

1.8.3. Atsevišķās grupas
"1343 Pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

82. Šie vadītāji pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā plāno, vada, koordinē un novērtē institucionālos un alternatīvos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pilngadīgām personām un ģimenēm, kurām tie nepieciešami, vada nelielu personisko vai cita īpašnieka uzņēmumu, plāno, organizē un koordinē darījumu norisi, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, struktūrvienību vadītāji sniedz pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

83. Atsevišķajā grupā "1343 Pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas uzņēmuma darbības stratēģiju (programmu) visaptverošu pakalpojumu nodrošināšanā pilngadīgām personām; nodrošināt programmu izstrādi, ieviešanu un uzraudzību; plānot iestādes budžetu; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu un apmācību; vadīt, uzraudzīt un novērtēt iestādes personāla darbu (sociālā darba speciālistu, aprūpētāju, tehniskā u.c. personāla); organizēt tiesību aktos noteikto prasību ievērošanu un, ja nepieciešams, izstrādāt, ieviest un novērtēt iestādes darbam vajadzīgos standartus un procedūras; izstrādāt struktūrvienību mērķus un darbības novērtēšanas kritērijus; plānot, vadīt un koordinēt pasākumus dažādu pakalpojumu (kopšanas pakalpojumu, tehnisko pakalpojumu, garīdznieka pakalpojumu, sociālās aprūpes u.c. pakalpojumu) sniegšanai; pakalpojumu sniegšanā sadarboties ar citām veselības un sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijām un finanšu institūcijām; plānot, vadīt un koordinēt pasākumus naudas uzkrājumu un nodokļu maksāšanas kontrolē, saimnieciskās darbības regulēšanā, u.tml.; sniegt pārskatus, tai skaitā statistikas pārskatus, un ziņojumus par iestādes darbību; veikt citus administratīvus pienākumus; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; informēt sabiedrību par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pilngadīgām personām; izteikt priekšlikumus institūcijām par pasākumiem, kas uzlabotu sociālos pakalpojumus; pārstāvēt iestādi publiskos pasākumos; vadīt citus darbiniekus.

84. Atsevišķās grupas "1343 Pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jomas vadītāji" profesijas:

84.1. VADĪTĀJS/ DIREKTORS (pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā) – profesijas kods "1343 01";

84.2. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā) – profesijas kods "1343 02";

84.3. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā) – profesijas kods "1343 03";

84.4. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā) – profesijas kods "1343 04".

1.8.4. Atsevišķās grupas
"1344 Sociālās labklājības jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

85. Šie vadītāji sociālās labklājības jomā plāno, vada, koordinē un nodrošina sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību pašvaldībā, vada nelielu personisko vai cita īpašnieka uzņēmumu, plāno, organizē un koordinē darījumu norisi, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, struktūrvienību vadītāji sniedz sociālos pakalpojumus tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

86. Atsevišķajā grupā "1344 Sociālās labklājības jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– organizēt sociālās vides izpēti kopienā (pašvaldībā vai sociālā grupā) un sociālo problēmu noteikšanu; piedalīties pašvaldības attīstības plānu izstrādē sadarbībā ar publisko un privāto sektoru; plānot un vadīt darbības stratēģiju, nodrošināt tās izpildi; attīstīt, ieviest un pārraudzīt personāla politiku un nodrošināt personāla vadību, tai skaitā personāla atlasi, apmācību un pārraudzību; nodrošināt efektīvu iestādes resursu vadību, tai skaitā plānot un nodrošināt resursu piesaisti; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; sociālo problēmu risināšanā un sociālo pakalpojumu nodrošināšanā veidot sadarbību ar publisko un privāto sektoru; uzraudzīt un novērtēt resursu izlietojumu sociālajai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem atbilstoši tiesību aktos noteiktajam, t.sk. mājokļa pakalpojumiem (dzīvokļa pabalsti, nakts patversmes, sociālie dzīvokļi u.tml.); ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā, kā arī, ja nepieciešams, izstrādāt, ieviest un novērtēt iestādes iekšējās darbības procedūras un standartus; izstrādāt struktūrvienību mērķus un darbības novērtēšanas kritērijus; plānot, vadīt un koordinēt pasākumus dažādu pakalpojumu sniegšanā, sadarbojoties ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, finanšu institūcijām un citām iesaistītajām institūcijām; nodrošināt iestādes administratīvo darbu (piemēram, finanšu vadību, tai skaitā izdevumu pārraudzību par piegādēm, aprīkojumu un pakalpojumiem, saimniecisko darbību u.c. administratīviem pasākumiem); nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; sniegt pārskatus, tai skaitā statistikas pārskatus, un ziņojumus par iestādes darbību, kā arī par sociālajām problēmām kopienā (pašvaldībā vai sociālā grupā); sniegt priekšlikumus valsts institūcijām, kas uzlabotu sociālos pakalpojumus; pārstāvēt iestādi publiskos forumos; plānot, organizēt un kontrolēt bāriņtiesas locekļu darbu, pārstāvēt bāriņtiesu valsts un pašvaldību institūcijās, piedalīties lietu izskatīšanā bāriņtiesas sēdēs; vadīt citus darbiniekus.

87. Atsevišķās grupas "1344 Sociālās labklājības jomas vadītāji" profesijas:

87.1. VADĪTĀJS/ DIREKTORS (sociālās labklājības jomā) – profesijas kods "1344 01";

87.2. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (sociālās labklājības jomā) – profesijas kods "1344 02";

87.3. Sociālā dienesta VADĪTĀJS – profesijas kods "1344 03";

87.4. Sociālā dienesta VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1344 04";

87.5. Bāriņtiesas PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "1344 05";

87.6. Bāriņtiesas PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1344 06";

87.7. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (sociālās labklājības jomā) – profesijas kods "1344 07";

87.8. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (sociālās labklājības jomā) – profesijas kods "1344 08".

1.8.5. Atsevišķās grupas
"1345 Izglītības jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

88. Šie vadītāji izglītības jomā vada uzņēmumu, plāno, izrīko un koordinē darījumu norisi, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, struktūrvienību vadītāji sniedz izglītības pakalpojumus tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

89. Atsevišķajā grupā "1345 Izglītības jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt izglītības jomas uzņēmuma darbības stratēģiju, nodrošināt tās izpildi; sastādīt budžeta tāmi; plānot, vadīt un koordinēt darbību izglītības jomā; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu; izrīkot ikdienas darbus; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; plānot, vadīt un koordinēt darbību valsts vai privātās izglītības jomā; plānot, vadīt un koordinēt pasākumus dažādu pakalpojumu sniegšanā, piemēram, statistikā, mikroekonomikā, sociālajā plānošanā, naudas uzkrājumu un nodokļu maksāšanas kontrolē, saimnieciskās darbības regulēšanā, kā arī valsts dienesta vadīšanā u.tml.; veikt administratīvus pienākumus; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; vadīt citus darbiniekus.

90. Atsevišķās grupas "1345 Izglītības jomas vadītāji" profesijas:

90.1. REKTORS – profesijas kods "1345 01";

90.2. PROREKTORS – profesijas kods "1345 02";

90.3. VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (izglītības jomā) – profesijas kods "1345 03";

90.4. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (izglītības jomā) – profesijas kods "1345 04";

90.5. DEKĀNS – profesijas kods "1345 05";

90.6. ProDEKĀNS – profesijas kods "1345 06";

90.7. Skolas PĀRZINIS – profesijas kods "1345 07";

90.8. Skolas DIREKTORS/ PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "1345 08";

90.9. Skolas DIREKTORA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS – profesijas kods "1345 09";

90.10. Koledžas DIREKTORS – profesijas kods "1345 10";

90.11. Koledžas DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1345 11";

90.12. Profesionālās vidusskolas VADĪTĀJS – profesijas kods "1345 12";

90.13. Skolas katedras VADĪTĀJS – profesijas kods "1345 13";

90.14. Koledžas katedras VADĪTĀJS – profesijas kods "1345 14";

90.15. Mācību centra VADĪTĀJS/ PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "1345 15";

90.16. Mācību centra VADĪTĀJA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS – profesijas kods "1345 16";

90.17. Mācību centra daļas PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "1345 17";

90.18. Profesionālās augstākās izglītības programmas VADĪTĀJS – profesijas kods "1345 18";

90.19. Profesionālās augstākās izglītības kursa VADĪTĀJS – profesijas kods "1345 19";

90.20. Mācību kursu VADĪTĀJS – profesijas kods "1345 20";

90.21. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (izglītības jomā) – profesijas kods "1345 21";

90.22. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (izglītības jomā) – profesijas kods "1345 22";

90.23. Katedras VADĪTĀJS – profesijas kods "1345 23".

1.8.6. Atsevišķās grupas
"1346 Finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

91. Šie vadītāji finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu jomā vada personisko vai citu īpašnieku finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu uzņēmumu, plāno, izrīko un koordinē uzņēmuma darbību, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, struktūrvienību vadītāji plāno, vada un koordinē uzņēmuma pamatdarbību finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanā tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

92. Atsevišķajā grupā "1346 Finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu jomas uzņēmuma darbības stratēģiju, nodrošināt tās izpildi; sastādīt budžeta tāmi; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu; izrīkot ikdienas darbus; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; plānot, vadīt un koordinēt finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu, piemēram, naudas noguldījumu pieņemšanu, nekustamā īpašuma apdrošināšanu, datu apstrādi, tirgus izpēti, kreditēšanu; nodrošināt resursu racionālu izmantošanu un pakalpojumu izpildes termiņu ievērošanu; plānot un vadīt ikdienas darījumus; kontrolēt izdevumus; organizēt un vadīt darījumus, veikt administratīvus pienākumus; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; vadīt citus darbiniekus.

93. Atsevišķās grupas "1346 Finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu jomas vadītāji" profesijas:

93.1. VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (finanšu un apdrošināšanas jomā) – profesijas kods "1346 01";

93.2. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (finanšu un apdrošināšanas jomā) – profesijas kods "1346 02";

93.3. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (finanšu un apdrošināšanas jomā) – profesijas kods "1346 03";

93.4. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (finanšu un apdrošināšanas jomā) – profesijas kods "1346 04".

1.8.7. Atsevišķās grupas
"1349 Citur neklasificētu specializēto pakalpojumu jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

94. Šie vadītāji citur neklasificētu specializēto pakalpojumu jomā vada uzņēmumu, plāno, izrīko un koordinē darījumu norisi, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, struktūrvienību vadītāji sniedz pakalpojumus vides aizsardzības, farmācijas un citās jomās tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem, pašvaldībās struktūrvienību vadītāji plāno, vada un koordinē iestādes administratīvās funkcijas, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (Valsts policija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) pamatdarbības struktūrvienību vadītāji plāno, vada un koordinē šo struktūrvienību darbību paredzēto mērķu sasniegšanai un noteikto funkciju izpildei, pamatdarbības struktūrvienību vadītāji apcietinājuma un brīvības atņemšanas jomā plāno, vada un koordinē iestāžu struktūrvienību darbību paredzēto mērķu sasniegšanai un noteikto funkciju izpildei, pamatdarbības struktūrvienību vadītāji revīzijas jomā plāno, vada un koordinē Valsts kontroles, tās struktūrvienību darbību Valsts kontroles likumā paredzētā mērķa sasniegšanai un noteikto funkciju izpildei, vada meža ugunsdzēsības stacijas darbu.

95. Atsevišķajā grupā "1349 Citur neklasificētu specializēto pakalpojumu jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt citur neklasificētu specializēto pakalpojumu jomas uzņēmuma darbības stratēģiju, nodrošināt tās izpildi; sastādīt budžeta tāmi; plānot, vadīt un koordinēt darbību vides aizsardzības, farmācijas, izdevējdarbības un citās jomās; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; plānot, vadīt un koordinēt īpašu teritoriālo organizāciju un grupu darbību; plānot struktūrvienības, darba grupas darbu vides pārvaldības jomā; novērtēt vides stāvokli, identificēt un profesionāli formulēt vides problēmu risinājumu pašvaldībā, rūpniecībā, vides aizsardzības struktūrvienībās; izstrādāt un vadīt projektus vides pārvaldības, vides aizsardzības, vides apsaimniekošanas, vides plānošanas, vides sakaru, vides ekspertīzes jomās; pārzināt dokumentāciju un veikt administratīvo koordinēšanu struktūrvienībā; nodrošināt un organizēt vides informācijas apriti, vides sakarus pašvaldības (uzņēmuma) līmenī; pārstāvēt pašvaldību (uzņēmuma) vides aizsardzības struktūras sadarbībā ar vides pārvaldības, apsaimniekošanas vai konsultāciju institūcijām; slēgt līgumus ar vides apsaimniekošanas, vides saimniecības, pašvaldību vides uzņēmumiem, vides konsultāciju uzņēmumiem; plānot, vadīt un koordinēt zāļu klīniskos pētījumus un novērojumus; organizēt datu un informācijas vākšanu par iespējām veikt jaunus klīniskos pētījumus un novērojumus, izvēloties pētniekus un sadarbojoties ar potenciālajiem pētījumu centriem; organizēt un sastādīt pētījumu budžetus, kā arī pārraudzīt maksājumu plūsmu; plānot, vadīt un koordinēt medicīnisko pārstāvju grupas darbu; organizēt un veikt tirgus izpēti un analizēt tirgus izpētes rezultātus; plānot informēšanas, reklāmas un citus nepieciešamos pasākumus produktu virzīšanai; nodrošināt regulāru saikni ar attiecīgajām valsts veselības aprūpes/farmācijas institūcijām; uzraudzīt zāļu reģistrācijas procesu; noteikt iestādes politiku atbilstoši sabiedrības interesēm un pašvaldības uzdevumiem; nodrošināt visu iestādes struktūrvienību darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, iestādes noteikumiem, rīkojumiem, norādījumiem un instrukcijām; nodrošināt materiālo un naudas vērtību saglabāšanu; nodrošināt klientu apkalpošanu augstā līmenī, klientu iesniegumu izskatīšanu; plānot, vadīt un koordinēt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu struktūrvienību darbību un atbildēt par uzticēto pienākumu izpildi; izstrādāt normatīvos aktus; veikt darbu sabiedriskās kārtības un personu drošības nodrošināšanas, t. sk. personu speciālās drošības nodrošināšanas, noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanas un atklāšanas, personu, kuras izdarījušas likumpārkāpumus, bezvēsts pazudušu personu meklēšanas jomās, personu, kuras nespēj sniegt ziņas par sevi, personības noskaidrošanu, neatpazītu līķu identificēšanu īpaši sarežģītos gadījumos; īstenot īpaši sarežģītus pasākumus ķīlnieku un objektu atbrīvošanā, terora aktu novēršanā un pārtraukšanā; atbilstoši kompetencei uzsākt kriminālprocesus un veikt izmeklēšanu, operatīvo darbību; īstenot kriminālizlūkošanas funkciju; nodrošināt starptautisko sadarbību noziedzības apkarošanā; veidot valsts robežas apsardzības un kontroles politiku un attīstības stratēģiju, plānot nepieciešamos resursus; organizēt ugunsdrošības, glābšanas un civilās aizsardzības uzdevumu izpildi; plānot, vadīt un koordinēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes iestāžu struktūrvienību darbību un atbildēt par uzticēto pienākumu izpildi; veidot Ieslodzījuma vietu pārvaldes cietumu, nepilngadīgo audzināšanas iestāžu un Mācību centra iestāžu darbības un kontroles politiku; organizēt brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa izpildi; nodrošināt pamatfunkciju un atbalsta funkciju īstenošanu brīvības atņemšanas soda mērķa sasniegšanai; plānot, vadīt un koordinēt Valsts kontroles, tās struktūrvienību darbību; veikt revīzijas; kontrolēt rīcību ar valsts, pašvaldību, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju un institūciju piešķirtajiem līdzekļiem; sagatavot likumā paredzētos atzinumus un ziņojumus; pieņemt lēmumus, izdot rīkojumus; sagatavot iekšējos normatīvos aktus; apkopot un analizēt informāciju, kas saistīta ar likumā noteiktās darbības izpildi; sagatavot metodiskos dokumentus; veikt iekšējo auditu; analizēt iestāžu darbības rezultātus un sagatavot priekšlikumus to darbības uzlabošanai; koordinēt sadarbību ar tiesībaizsardzības un citām valsts un pašvaldību iestādēm, starptautiskajām organizācijām noziedzības apkarošanas un sabiedriskās drošības garantēšanas jautājumos; uzraudzīt un kontrolēt valsts varas un pārvaldes institūciju izdoto tiesību aktu izpildi pakļautībā esošajās iestādēs; sadarboties ar citu valstu un starptautiskajām augstākajām finanšu kontroles institūcijām; izskatīt iedzīvotāju iesniegumus; vadīt meža ugunsdzēsības stacijas darbu; organizēt un vadīt meža ugunsdzēsības komandas profesionālo apmācību un treniņus; nodrošināt ugunsdzēsības tehnikas un inventāra sagatavošanu atbilstoši tehniskā stāvokļa normām; piedalīties meža ugunsdzēsības operatīvā plāna izstrādāšanā; informēt un piesaistīt meža īpašniekus ugunsgrēka vietas uzraudzībā; izbraukt uz ugunsgrēka vietu un vadīt dzēšanas darbus; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemt darbā, iecelt amatā un atlaist no darba darbiniekus; apmācīt personālu; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; plānot, vadīt, organizēt un koordinēt muzeja vai bibliotēkas darbu, nodrošinot muzeja vai bibliotēkas misijas, mērķu un uzdevumu izpildi; plānot, vadīt un koordinēt bibliotēkas struktūrvienības darbību; vadīt, organizēt un kontrolēt iestādes bibliotēkas darbu; atbildēt par iestādes informatīvo resursu un pakalpojumu nodrošinājumu; izstrādāt iestādes bibliotēkas stratēģiju un fonda komplektēšanas politiku un nodrošināt tās realizāciju; vadīt citus darbiniekus.

96. Atsevišķās grupas "1349 Citur neklasificētu specializēto pakalpojumu jomas vadītāji" profesijas:

96.1. Vides PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "1349 01";

96.2. VADĪTĀJS (personu sertificēšanas jomā) – profesijas kods "1349 02";

96.3. VADĪTĀJS (inspicēšanas jomā) – profesijas kods "1349 03";

96.4. VADĪTĀJS (kuģu reģistrēšanas jomā) – profesijas kods "1349 04";

96.5. VADĪTĀJS (hidrogrāfijas jomā) – profesijas kods "1349 05";

96.6. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (farmācijas jomā) – profesijas kods "1349 06";

96.7. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (farmācijas jomā) – profesijas kods "1349 07";

96.8. Pašvaldības policijas pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "1349 08";

96.9. Pašvaldības policijas pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS – profesijas kods "1349 09";

96.10. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ KOMANDIERIS/ PRIEKŠNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349 10";

96.11. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ KOMANDIERA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349 11";

96.12. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ PRIEKŠNIEKS (apcietinājuma un brīvības atņemšanas jomā) – profesijas kods "1349 12";

96.13. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS (apcietinājuma un brīvības atņemšanas jomā) – profesijas kods "1349 13";

96.14. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (revīzijas jomā) – profesijas kods "1349 14";

96.15. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ PĀRVALDNIEKA VIETNIEKS (revīzijas jomā) – profesijas kods "1349 15";

96.16. Galvenais INSPEKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349 16";

96.17. Galvenais INSPEKTORS (apcietinājuma un brīvības atņemšanas jomā) – profesijas kods "1349 17";

96.18. Galvenais INSPEKTORS – SAPIERIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349 18";

96.19. Vecākais valsts REVIDENTS (revīzijas jomā) – profesijas kods "1349 19";

96.20. Operatīvais DEŽURANTS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349 20";

96.21. Operatīvā DEŽURANTA VIETNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349 21";

96.22. Sakaru VIRSNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349 22";

96.23. Reģiona iestādes VECĀKAIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349 23";

96.24. Valsts REVIDENTS (revīzijas jomā) – profesijas kods "1349 24";

96.25. Meža ugunsdzēsības stacijas VADĪTĀJS (Valsts meža dienestā) – profesijas kods "1349 25";

96.26. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (izdevējdarbības jomā) – profesijas kods "1349 26";

96.27. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (izdevējdarbības jomā) – profesijas kods "1349 27";

96.28. Valsts policijas vecākais VIRSNIEKS – profesijas kods "1349 28";

96.29. Rotas KOMANDIERA VIETNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349 29";

96.30. Vada KOMANDIERA VIETNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349 30";

96.31. Vada KOMANDIERIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349 31";

96.32. Bibliotēkas struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1349  32";

96.33. Muzeja VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1349  33";

96.34. Bibliotēkas VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1349  34".

1.9. Mazās grupas
"141 Viesmīlības, ēdināšanas, tirdzniecības un citu pakalpojumu jomas vadītāji"
klasifikācija

97. Šie vadītāji viesmīlības un ēdināšanas pakalpojumu jomā vada jebkuras īpašuma formas un saimnieciskās darbības veida uzņēmumu un veic citus nepieciešamos uzdevumus, kas nodrošina uzņēmuma rentablu darbību.

98. Mazās grupas "141 Viesmīlības un ēdināšanas pakalpojumu jomas vadītāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

98.1. atsevišķā grupa "1411 Viesmīlības pakalpojumu jomas vadītāji";

98.2. atsevišķā grupa "1412 Ēdināšanas pakalpojumu jomas vadītāji".

1.9.1. Atsevišķās grupas
"1411 Viesmīlības pakalpojumu jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

99. Šie vadītāji vada nelielas personiskās vai cita īpašnieka viesnīcas, nometnes vai pansijas, plāno, izrīko un koordinē darījumu norisi, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, struktūrvienību vadītāji viesnīcās, nometnēs, pansijās plāno, vada un koordinē darbību, kas saistīta ar telpu nodrošinājumu un attiecīgu pakalpojumu sniegšanu tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

100. Atsevišķajā grupā "1411 Viesmīlības pakalpojumu jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt viesmīlības pakalpojumu jomas uzņēmuma darbības stratēģiju un nodrošināt tās izpildi; sastādīt budžeta tāmi; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu; izrīkot ikdienas darbus; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; plānot, vadīt un koordinēt darbību, kas saistīta ar telpu nodrošinājumu un citiem līdzīgiem pakalpojumiem; plānot tirgvedības un reklāmas projektus/kampaņas, organizēt to izstrādi un īstenošanu; nodrošināt resursu racionālu izmantošanu un darba grafika ievērošanu; plānot un vadīt ikdienas darījumus; kontrolēt izdevumus; organizēt un vadīt darījumus, veikt administratīvus pienākumus; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; vadīt citus darbiniekus.

101. Atsevišķās grupas "1411 Viesmīlības pakalpojumu jomas vadītāji" profesijas:

101.1. Viesnīcas VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "1411 01";

101.2. Viesnīcas VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1411 02";

101.3. Nometnes VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "1411 03";

101.4. Nometnes VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1411 04";

101.5. Pansijas VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "1411 05";

101.6. Pansijas VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1411 06";

101.7. VIESNĪCNIEKS – profesijas kods "1411 07";

101.8. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS (viesnīcās) – profesijas kods "1411 08";

101.9. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS (viesnīcās) – profesijas kods "1411 09".

1.9.2. Atsevišķās grupas
"1412 Ēdināšanas pakalpojumu jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

102. Šie vadītāji vada nelielus personiskos vai cita īpašnieka restorānus, kafejnīcas, ēdnīcas un bārus, plāno, izrīko un koordinē darījumu norisi, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, struktūrvienību vadītāji restorānos, kafejnīcās, ēdnīcās un bāros plāno, vada un koordinē darbību, kas saistīta ar attiecīgu pakalpojumu sniegšanu tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

103. Atsevišķajā grupā "1412 Ēdināšanas pakalpojumu jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt ēdināšanas pakalpojumu jomas uzņēmuma darbības stratēģiju un nodrošināt tās izpildi; sastādīt budžeta tāmi; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu; izrīkot ikdienas darbus; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; plānot, vadīt un koordinēt darbību, kas saistīta ar sabiedrisko ēdināšanu un citiem līdzīgiem pakalpojumiem; plānot tirgvedības un reklāmas projektus/kampaņas, organizēt to izstrādi un īstenošanu; nodrošināt resursu racionālu izmantošanu un darba grafika ievērošanu; plānot un vadīt ikdienas darījumus; kontrolēt izdevumus; organizēt un vadīt darījumus, veikt administratīvus pienākumus; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; vadīt citus darbiniekus.

104. Atsevišķās grupas "1412 Ēdināšanas pakalpojumu jomas vadītāji" profesijas:

104.1. Restorāna VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "1412 01";

104.2. Restorāna VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1412 02";

104.3. Kafejnīcas VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "1412 03";

104.4. Kafejnīcas VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA vietnieks – profesijas kods "1412 04";

104.5. Ēdnīcas VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "1412 05";

104.6. Ēdnīcas VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORa vietnieks – profesijas kods "1412 06";

104.7. Ēdināšanas pakalpojumu ORGANIZATORS – profesijas kods "1412 07";

104.8. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS (restorānos) – profesijas kods "1412 08";

104.9. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS (restorānos) – profesijas kods "1412 09".

1.10. Mazās grupas
"142 Mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomas vadītāji"
un atsevišķās grupas
"1420 Mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

105. Šie vadītāji mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomā vada jebkuras īpašuma formas un saimnieciskās darbības veida uzņēmumu, struktūrvienību vadītāji plāno, vada un koordinē ražošanas procesus, pakalpojumu sniegšanu un citus savas darbības uzdevumus tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

106. Mazās grupas "142 Mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomas vadītāji" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "1420 Mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomas vadītāji".

107. Atsevišķajā grupā "1420 Mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomas uzņēmuma darbības pamatvirzienus un ekonomiskos rādītājus; slēgt darījumus ar piegādātājiem un citiem uzņēmumiem; noteikt nepieciešamos resursus un kontrolēt to izlietojumu; organizēt ikdienas darbu izpildi; sniegt pārskatus par vadītā uzņēmuma darbību īpašniekiem, ja tādi ir; veikt citus uzdevumus, piemēram, slēgt darba koplīgumus, nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; pieņemt darbiniekus darbā un tos apmācīt; plānot, vadīt un koordinēt struktūrvienības darbību uzņēmuma pamatdarbībā preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā; izstrādāt un vadīt darba un pārvaldes procedūras; plānot un vadīt ikdienas darījumus un operatīvos darba procesus; plānot, organizēt un vadīt lielveikalu tīkla un interneta veikala darbu; izstrādāt un īstenot iepirkumu un tirgvedības politiku, noteikt cenas; nodrošināt un kontrolēt preču krājumu plānošanu, pasūtīšanu, uzskaiti un atbilstību pieprasījumam; veicināt preču un pakalpojumu reklamēšanu; izvēlēties un apmācīt darbiniekus, kontrolēt to pienākumu izpildi; uzturēt sakarus ar citu struktūrvienību vadītājiem; pārstāvēt struktūrvienību citās struktūrvienībās vai uzņēmumos; vadīt citus darbiniekus.

108. Atsevišķās grupas "1420 Mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomas vadītāji" profesijas:

108.1. VADĪTĀJS/ DIREKTORS (mazumtirdzniecībā) – profesijas kods "1420 01";

108.2. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (mazumtirdzniecībā) – profesijas kods "1420 02";

108.3. VADĪTĀJS/ DIREKTORS (vairumtirdzniecībā) – profesijas kods "1420 03";

108.4. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (vairumtirdzniecībā) – profesijas kods "1420 04";

108.5. VEIKALVEDIS – profesijas kods "1420 05";

108.6. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS (vairumtirdzniecībā) – profesijas kods "1420 06";

108.7. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS (vairumtirdzniecībā) – profesijas kods "1420 07";

108.8. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS (mazumtirdzniecībā) – profesijas kods "1420 08";

108.9. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS (mazumtirdzniecībā) – profesijas kods "1420 09".

1.11. Mazās grupas
"143 Citu pakalpojumu jomas vadītāji"
klasifikācija

109. Šie vadītāji citu pakalpojumu jomā vada jebkuras īpašuma formas un saimnieciskās darbības veida uzņēmumu, struktūrvienību vadītāji plāno, vada un koordinē ražošanas procesus, pakalpojumu sniegšanu un citus savas darbības uzdevumus tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

110. Mazās grupas "143 Citu pakalpojumu jomas vadītāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

110.1. atsevišķā grupa "1431 Sporta, atpūtas un kultūras centru vadītāji";

110.2. atsevišķā grupa "1439 Citur neklasificētu pakalpojumu jomas vadītāji".

1.11.1. Atsevišķās grupas
"1431 Sporta, atpūtas un kultūras centru vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

111. Šie vadītāji atpūtas, kultūras un sporta pasākumu jomā vada nelielu personisko vai cita īpašnieka uzņēmumu, plāno, izrīko un koordinē darījumu norisi, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, struktūrvienību vadītāji sniedz sporta, atpūtas un kultūras pakalpojumus, organizē atpūtas, kultūras un sporta pasākumus tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

112. Atsevišķajā grupā "1431 Sporta, atpūtas un kultūras centru vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt atpūtas, kultūras un sporta pasākumu jomas uzņēmuma darbības stratēģiju, nodrošināt tās izpildi; sastādīt budžeta tāmi; plānot, vadīt un koordinēt darbību sporta, atpūtas un kultūras jomā; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu; izrīkot ikdienas darbus; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; plānot, vadīt un koordinēt tūrisma un atpūtas uzņēmumu vai tā struktūrvienību darbību; plānot, vadīt un koordinēt atpūtas, kultūras un sporta pasākumus; plānot struktūrvienības, darba grupas darbu ekotūrisma pārvaldības jomā; izstrādāt un vadīt projektus ekotūrisma pārvaldības jomā; veikt administratīvus pienākumus; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; vadīt citus darbiniekus.

113. Atsevišķās grupas "1431 Sporta, atpūtas un kultūras centru vadītāji" profesijas:

113.1. VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (kultūras jomā) – profesijas kods "1431 01";

113.2. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (kultūras jomā) – profesijas kods "1431 02";

113.3. VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (sporta jomā) – profesijas kods "1431 03";

113.4. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (sporta jomā) – profesijas kods "1431 04";

113.5. VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (tūrisma jomā) – profesijas kods "1431 05";

113.6. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (tūrisma jomā) – profesijas kods "1431 06";

113.7. Ekotūrisma PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "1431 07;

113.8. Tūrisma un atpūtas organizācijas VADĪTĀJS – profesijas kods "1431 08;

113.9. PRODUCENTS (kultūras jomā) – profesijas kods "1431 09";

113.10. IMPRESĀRIJS – profesijas kods "1431 10;

113.11. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (kultūras jomā) – profesijas kods "1431 11";

113.12. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (kultūras jomā) – profesijas kods "1431 12";

113.13. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (sporta jomā) – profesijas kods "1431 13";

113.14. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (sporta jomā) – profesijas kods "1431 14";

113.15. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (tūrisma un atpūtas pakalpojumu jomā) – profesijas kods "1431 15";

113.16. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (tūrisma un atpūtas pakalpojumu jomā) – profesijas kods "1431 16".

1.11.2. Atsevišķās grupas
"1439 Citur neklasificētu pakalpojumu jomas vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

114. Šie vadītāji citur neklasificētu pakalpojumu jomā vada nelielu personisko vai cita īpašnieka uzņēmumu citu pakalpojumu jomā, plāno, izrīko un koordinē darījumu norisi, sniedz dažādu nekomerciālu palīdzību, struktūrvienību vadītāji sniedz pakalpojumus tiešā uzņēmuma vadītāja vadībā, konsultējoties ar citu struktūrvienību vadītājiem.

115. Atsevišķajā grupā "1439 Citur neklasificētu pakalpojumu jomas vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, vadīt citur neklasificētu pakalpojumu jomas uzņēmuma darbības stratēģiju, nodrošināt tās izpildi; sastādīt budžeta tāmi; plānot, vadīt un koordinēt darbību citu pakalpojumu jomā; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izlietojumu, darbinieku piesaistīšanu; izrīkot ikdienas darbus; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; plānot, vadīt un koordinēt darbību individuālo pakalpojumu (tai skaitā skaistumkopšanas) jomā; nodrošināt individuālo pakalpojumu uzņēmuma vai tā struktūrvienību (tai skaitā frizētavu un kosmētisko salonu) materiālo apgādi; vadīt un koordinēt darbību informācijas jomā (plašsaziņas līdzekļi); kontrolēt izdevumus; organizēt un vadīt darījumus, veikt administratīvus pienākumus; plānot un vadīt kuģu klientu apkalpošanas servisu, t.sk. ēdināšanas pakalpojumus; nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu; administratīvi vadīt uzņēmuma struktūrvienību radioprogrammu; veikt darba plānošanu, koordinēt struktūrvienības tiešās darbības nodrošināšanai nepieciešamo projektu (t.sk. tiesisku darījumu) īstenošanu; nodrošināt ēterā augstu žurnālistikas standartu atbilstoši vispārpieņemtajiem plašsaziņas līdzekļu darbības principiem – neatkarībai, objektivitātei, viedokļu daudzveidībai; sekot līdzi radioprogrammā pārraidīto raidījumu kvalitātei, par to ziņojot programmas vadītājam; apzināt ar attiecīgās radioprogrammas profilu saistītos aktuālos notikumus, ierosināt to atspoguļošanu ēterā; piedalīties attiecīgās radioprogrammas raidījumu tīkla izveidošanā, ievērojot radioprogrammas attīstības koncepciju, stratēģiskās pamatnostādnes; vadīt citus darbiniekus.

116. Atsevišķās grupas "1439 Citur neklasificētu pakalpojumu jomas vadītāji" profesijas:

116.1. VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (individuālo pakalpojumu jomā) – profesijas kods "1439 01";

116.2. VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (individuālo pakalpojumu jomā) – profesijas kods "1439 02";

116.3. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS (individuālo pakalpojumu jomā) – profesijas kods "1439 03";

116.4. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS (individuālo pakalpojumu jomā) – profesijas kods "1439 04";

116.5. Pamatdarbības struktūrvienības vadītājs (automobiļu tehniskajā apkopē un remontā) – profesijas kods "1439 05";

116.6. Pamatdarbības struktūrvienības vadītājA VIETNIEKS (automobiļu tehniskajā apkopē un remontā) – profesijas kods "1439 06";

116.7. Pamatdarbības struktūrvienības vadītājs (sadzīves aparatūras un priekšmetu remontā) – profesijas kods "1439 07";

116.8. Pamatdarbības struktūrvienības vadītājA VIETNIEKS (sadzīves aparatūras un priekšmetu remontā) – profesijas kods "1439 08";

116.9. MEISTARS (automobiļu tehniskajā apkopē un remontā) – profesijas kods "1439 09";

116.10. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

116.11. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

116.12. Kuģa klientu apkalpošanas servisa VADĪTĀJS – profesijas kods "1439 12";

116.13. Televīzijas/ radio programmas DIREKTORS – profesijas kods "1439 13";

116.14. Televīzijas/ radio programmas DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1439 14";

116.15. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (citur neklasificētu pakalpojumu jomā) – profesijas kods "1439 15";

116.16. Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS (citur neklasificētu pakalpojumu jomā) – profesijas kods "1439 16".

2. Otrās pamatgrupas
"2 Vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

117. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskus pētījumus, izglīto sabiedrību, sagatavo normatīvo aktu projektus un metodiskos dokumentus, piedalās tautas saimniecības nozares vai darbības jomas attīstības, nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanā, veic praktisku darbu materiālo un garīgo vērtību radīšanā visos tautas saimniecības uzņēmumos, kā arī patstāvīgi. Vecākie speciālisti strādā vadītāju vadībā, atsevišķos gadījumos viņi var būt vadītāji.

118. Pamatgrupā "2 Vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izstrādāt zinātniskos darbus, teorijas, koncepcijas, pētniecības metodiku, sniegt konsultācijas; piedalīties nozares politikas vai attīstības stratēģijas veidošanā, dienesta darbības pamatvirzienu noteikšanā un finanšu resursu sadales (izlietojuma) kontrolē; izstrādāt normatīvo aktu projektus vai kontrolēt to ievērošanu; sagatavot administratīvus aktus, citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus; nodrošināt sabiedrisko kārtību un personu drošību; organizēt Latvijas valsts robežas apsardzību un kontroli; organizēt ārzemnieku un bezvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtības kontroli Latvijas Republikā; apsargāt valsts robežu, robežzīmes un citas robežbūves; nodrošināt brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa izpildi, kontrolēt muitas lietās, akcīzes preču aprites jomā un nodokļu (nodevu) jomā pieņemto normatīvo aktu ievērošanu; strādāt visu līmeņu tautas izglītības iestādēs, mācot, audzinot visu paaudžu iedzīvotājus; veikt praktisku darbu materiālo vērtību radīšanā, ražošanā, realizācijā; sniegt veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus; sniegt juridiskos, reliģiskos pakalpojumus.

119. Pamatgrupas "2 Vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās apakšgrupās:

119.1. apakšgrupa "21 Zinātnes un inženierzinātņu jomas vecākie speciālisti";

119.2. apakšgrupa "22 Veselības aprūpes jomas vecākie speciālisti";

119.3. apakšgrupa "23 Izglītības jomas vecākie speciālisti";

119.4. apakšgrupa "24 Komercdarbības un pārvaldes (administrācijas) vecākie speciālisti";

119.5. apakšgrupa "25 Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vecākie speciālisti";

119.6. apakšgrupa "26 Juridisko, sociālo un kultūras lietu vecākie speciālisti".

120. Apakšgrupas "21 Zinātnes un inženierzinātņu jomas vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

120.1. mazā grupa "211 Zinātnieki, fizikas un Zemes zinātņu vecākie speciālisti";

120.2. mazā grupa "212 Matemātiķi, aktuāri un statistiķi";

120.3. mazā grupa "213 Dabas zinātņu vecākie speciālisti";

120.4. mazā grupa "214 Inženieri (izņemot elektrotehnoloģiju inženierus)";

120.5. mazā grupa "215 Elektrotehnoloģiju inženieri";

120.6. mazā grupa "216 Arhitekti, plānotāji, ģeodēzijas un kartogrāfijas inženieri un dizaineri".

121. Apakšgrupas "22 Veselības aprūpes jomas vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

121.1. mazā grupa "221 Ārsti";

121.2. mazā grupa "222 Medicīnas māsu un vecmāšu profesiju vecākie speciālisti";

121.3. mazā grupa "223 Alternatīvās un papildinošās medicīnas vecākie speciālisti";

121.4. mazā grupa "224 Ārstu palīgi";

121.5. mazā grupa "225 Veterinārārsti";

121.6. mazā grupa "226 Citi veselības aprūpes jomas vecākie speciālisti".

122. Apakšgrupas "23 Izglītības jomas vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

122.1. mazā grupa "231 Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls";

122.2. mazā grupa "232 Profesionālās izglītības pedagogi";

122.3. mazā grupa "233 Vidējās izglītības pedagogi";

122.4. mazā grupa "234 Pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi";

122.5. mazā grupa "235 Citi izglītības jomas vecākie speciālisti".

123. Apakšgrupas "24 Komercdarbības un pārvaldes (administrācijas) vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

123.1. mazā grupa "241 Finanšu vecākie speciālisti";

123.2. mazā grupa "242 Pārvaldes (administrācijas) vecākie speciālisti";

123.3. mazā grupa "243 Tirdzniecības, tirgvedības un sabiedrisko attiecību vecākie speciālisti".

124. Apakšgrupas "25 Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

124.1. mazā grupa "251 Programmētāji un lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi";

124.2. mazā grupa "252 Datubāzu un tīklu vecākie speciālisti".

125. Apakšgrupas "26 Juridisko, sociālo un kultūras lietu vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

125.1. mazā grupa "261 Juridisko lietu vecākie speciālisti";

125.2. mazā grupa "262 Bibliotekāri, arhīvisti un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti";

125.3. mazā grupa "263 Sociālo un reliģisko lietu vecākie speciālisti";

125.4. mazā grupa "264 Rakstnieki, žurnālisti un lingvisti";

125.5. mazā grupa "265 Radošo un izpildītājmākslu mākslinieki".

2.1. Mazās grupas
"211 Zinātnieki, fizikas un Zemes zinātņu vecākie speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

126. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, lai iegūtu jaunas zināšanas par pētāmajām parādībām dabā, apziņas jomā un sabiedrībā, tie ietver faktu vākšanu, sistematizēšanu, teorētisko priekšstatu pārbaudīšanu, popularizēšanu un sagatavošanu praktiskai izmantošanai, izstrādā un pilnveido teorijas, koncepcijas un pētniecības metodiku, izmanto praksē zināšanas, kas saistītas ar bioloģiju, botāniku, zooloģiju, ekoloģiju, anatomiju, bakterioloģiju, bioķīmiju, fizioloģiju, citoloģiju, ģenētiku, agronomiju, patoloģiju un farmakoloģiju, kā arī veic mācību darbu fizikas, astronomijas, meteoroloģijas, ķīmijas, ģeoloģijas, ģeofizikas nozarēs.

127. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "211 Zinātnieki, fizikas un Zemes zinātņu vecākie speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

127.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

127.2. prot: brīvi izvēlēties pētījumu virzienu un metodes; lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

127.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par savu zinātnisko pētījumu rezultātu objektivitāti un secinājumiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par informācijas neizpaušanu, ja tā ir valsts noslēpums; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

127.4. izglītība: augstākā izglītība.

128. Mazās grupas "211 Zinātnieki, fizikas un Zemes zinātņu vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

128.1. atsevišķā grupa "2111 Zinātnieki, fiziķi un astronomi";

128.2. atsevišķā grupa "2112 Meteorologi";

128.3. atsevišķā grupa "2113 Ķīmiķi";

128.4. atsevišķā grupa "2114 Ģeologi un ģeofiziķi".

2.1.1. Atsevišķās grupas
"2111 Zinātnieki, fiziķi un astronomi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

129. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, lai iegūtu jaunas zināšanas par pētāmajām parādībām dabā, apziņas jomā un sabiedrībā, tie ietver faktu vākšanu, sistematizēšanu, teorētisko priekšstatu pārbaudīšanu, popularizēšanu un sagatavošanu praktiskai izmantošanai, izstrādā un attīsta teorijas, koncepcijas, pētniecības metodiku, kā arī veic praktisku darbu fizikas, astronomijas, rūpniecības, medicīnas, militārajās un citās nozarēs.

130. Atsevišķajā grupā "2111 Zinātnieki, fiziķi un astronomi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izmantot zinātnes atziņas, pētot dabu, apziņas jomu un sabiedrību, vēstures avotu veidus vai atsevišķas to satura un formas īpašības, nodrošināt pētījumu objektivitāti; informēt sabiedrību par pētījumu rezultātiem; atbilstoši kompetencei sniegt konsultācijas un eksperta atzinumus; popularizēt zinātnes sasniegumus un atziņas; izstrādāt un attīstīt teorijas, koncepcijas, pētniecības metodiku fizikas un astronomijas nozarēs; veikt izmēģinājumus, analīzi mehānikā, termodinamikā, optikā, tehniskajā akustikā, magnētismā, elektronikā, atomfizikā un citās nozarēs; veikt izmēģinājumus un analīzi, pētot cietvielu struktūru un kvalitāti, kā arī to izmaiņas sildot, spiežot, stiepjot un citādi iedarbojoties; novērtēt izmēģinājumu rezultātus, izdarīt secinājumus, izmantojot matemātiskās metodes un modeļus; attīstīt un pilnveidot fizikas un astronomijas likumu un metožu praktisko lietojumu rūpniecības, medicīnas un militārajās nozarēs; novērot, analizēt un izskaidrot debess parādības, darboties navigācijā un kosmosa pētīšanā; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; vadīt citus darbiniekus.

131. Atsevišķās grupas "2111 Zinātnieki, fiziķi un astronomi" profesijas:

131.1. Vadošais PĒTNIEKS – profesijas kods "2111 01";

131.2. PĒTNIEKS – profesijas kods "2111 02";

131.3. Asistents – profesijas kods "2111 03";

131.4. AERODINAMIĶIS – profesijas kods "2111 04";

131.5. ASTRONOMS – profesijas kods "2111 05";

131.6. RadioASTRONOMS – profesijas kods "2111 06";

131.7. AstroFIZIĶIS – profesijas kods "2111 07";

131.8. BALLISTIĶIS – profesijas kods "2111 08";

131.9. HIDRODINAMIĶIS – profesijas kods "2111 09";

131.10. FIZIĶIS – profesijas kods "2111 10";

131.11. Akustikas FIZIĶIS – profesijas kods "2111 11";

131.12. AtomFIZIĶIS – profesijas kods "2111 12";

131.13. ElektromagnetoFIZIĶIS – profesijas kods "2111 13";

131.14. Elektronikas FIZIĶIS – profesijas kods "2111 14";

131.15. SiltumFIZIĶIS – profesijas kods "2111 15";

131.16. Gaismas FIZIĶIS – profesijas kods "2111 16";

131.17. Mehānikas FIZIĶIS – profesijas kods "2111 17";

131.18. MolekulārFIZIĶIS – profesijas kods "2111 18";

131.19. KodolFIZIĶIS – profesijas kods "2111 19";

131.20. Optikas FIZIĶIS – profesijas kods "2111 20";

131.21. Cietvielu FIZIĶIS – profesijas kods "2111 21";

131.22. Skaņas FIZIĶIS – profesijas kods "2111 22";

131.23. Teorētiskās fizikas FIZIĶIS – profesijas kods "2111 23";

131.24. TERMODINAMIĶIS – profesijas kods "2111 24";

131.25. Radioloģijas FIZIĶIS – profesijas kods "2111 25";

131.26. METROLOGS – profesijas kods "2111 26";

131.27. Medicīnas FIZIĶIS – profesijas kods "2111 27".

2.1.2. Atsevišķās grupas
"2112 Meteorologi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

132. Šie vecākie speciālisti veic pētījumus, izstrādā un attīsta teorijas, koncepcijas un metodiku atmosfēras veidošanās, struktūras un tās dinamikas nozarēs, sagatavo īslaicīgas un ilglaicīgas prognozes aviācijas, kuģniecības, lauksaimniecības un citu nozaru vajadzībām, kā arī informē par tām sabiedrību.

133. Atsevišķajā grupā "2112 Meteorologi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt pētījumus, sagatavot teorijas, koncepcijas un metodikas atmosfēras veidošanās, tās struktūras un izmaiņu dinamikas nozarēs; pētīt gaisa kustības virzienu un ātrumu, spiedienu, temperatūru, mitrumu un citas parādības – mākoņu veidošanos, nokrišņu krišanu, saules radiāciju; pētīt datus, kas iegūti meteoroloģiskajās stacijās; sagatavot laika kartes un prognozes aviācijas, kuģniecības, lauksaimniecības un citu nozaru vajadzībām un informēt par tām sabiedrību; veikt miglas izkliedes pētījumus, kontrolēt nokrišņus; pētīt mijsakarību starp koku gadskārtām un meteoroloģiskajiem elementiem – gaisa temperatūru, nokrišņiem un Saules spīdēšanas ilgumu; veikt pagātnes klimata rekonstrukciju un iespēju robežās prognozēt klimata pārmaiņas nākotnē; sagatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; vadīt citus darbiniekus.

134. Atsevišķās grupas "2112 Meteorologi" profesijas:

134.1. KLIMATOLOGS – profesijas kods "2112 01";

134.2. METEOROLOGS – profesijas kods "2112 02";

134.3. SINOPTIĶIS – profesijas kods "2112 03";

134.4. AgroMETEOROLOGS – profesijas kods "2112 04";

134.5. HidroMETEOROLOGS – profesijas kods "2112 05";

134.6. AEROLOGS – profesijas kods "2112 06";

134.7. OKEANOLOGS – profesijas kods "112 07";

134.8. RADIOMETEOROLOGS – profesijas kods "2112 08";

134.9. Meteoroloģijas RADIOMETRISTS – profesijas kods "2112 09";

134.10. AeroMETEOROLOGS – profesijas kods "2112 10";

134.11. DendroKLIMATOLOGS – profesijas kods "2112 11".

2.1.3. Atsevišķās grupas
"2113 Ķīmiķi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

135. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, izstrādā un attīsta teorijas, koncepcijas un metodikas, kā arī izmanto ķīmijas zinātnes sasniegumus dažādās tautas saimniecības nozarēs, vispirms meklējot, izgatavojot un uzlabojot rūpniecības izejvielas, ražojumus un procesus.

136. Atsevišķajā grupā "2113 Ķīmiķi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt pētniecības darbus, sagatavot un attīstīt teorijas, koncepcijas un pētniecības metodiku ķīmijas nozarēs; veikt izmēģinājumus un analīzi, pētot dažādu dabisku un sintētisku materiālu, izejvielu un ražojumu ķīmisko sastāvu, kā arī to enerģētiskās un ķīmiskās izmaiņas; izvērtēt pētījumu rezultātus un izdarīt secinājumus; izstrādāt un pilnīgot farmaceitiskos un citus rūpniecības materiālus, ražojumus un procesus; izstrādāt kvalitātes pārbaudes metodiku ražotājiem un lietotājiem; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; vadīt citus darbiniekus.

137. Atsevišķās grupas "2113 Ķīmiķi" profesijas:

137.1. KRISTALOGRĀFS – profesijas kods "2113 01";

137.2. ĶĪMIĶIS – profesijas kods "2113 02";

137.3. Analītiķis – profesijas kods "2113 03";

137.4. Kristalogrāfijas ĶĪMIĶIS – profesijas kods "2113 04";

137.5. Mazgāšanas līdzekļu ĶĪMIĶIS – profesijas kods "2113 05";

137.6. Krāsošanas ĶĪMIĶIS – profesijas kods "2113 06";

137.7. Pārtikas ĶĪMIĶIS – profesijas kods "2113 07";

137.8. Stikla ĶĪMIĶIS – profesijas kods "2113 08";

137.9. Neorganisko vielu ĶĪMIĶIS – profesijas kods "2113 09";

137.10. Ādu apstrādes ĶĪMIĶIS – profesijas kods "2113 10";

137.11. Metalurģijas ĶĪMIĶIS – profesijas kods "2113 11";

137.12. Radioaktīvo vielu ĶĪMIĶIS – profesijas kods "2113 12";

137.13. Organisko vielu ĶĪMIĶIS – profesijas kods "2113 13";

137.14. Krāsvielu ĶĪMIĶIS – profesijas kods "2113 14";

137.15. Naftas ĶĪMIĶIS – profesijas kods "2113 15";

137.16. Kosmētisko līdzekļu ķīmiķis – profesijas kods "2113 16";

137.17. Radioloģijas Ķīmiķis – profesijas kods "2113 17";

137.18. ĶĪMIĶIS Analītiķis – profesijas kods "2113 18".

2.1.4. Atsevišķās grupas
"2114 Ģeologi un ģeofiziķi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

138. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, izstrādā un attīsta teorijas, koncepcijas un pētniecības metodiku, izvirza zinātniskas atziņas, praktiski izmanto tās naftas, gāzes un minerālu atradņu meklējumos, ūdens resursu aizsardzībā, būvniecībā, telekomunikācijās, kuģniecībā u.c.

139. Atsevišķajā grupā "2114 Ģeologi un ģeofiziķi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt pētniecības darbus, izstrādāt un attīstīt teorijas, koncepcijas un pētniecības metodiku ģeoloģijas un ģeofizikas nozarēs; veikt Zemes garozas sastāva un struktūras, kalnu minerālu, derīgo izrakteņu un citus pētījumus, lai, pētot pagātnes evolūcijas un ģeoloģiskos formēšanās procesus un hronoloģiju, noteiktu procesus, kas ietekmē Zemes attīstību; analizēt pētījumos iegūtos datus, gatavot ģeogrāfiskos pārskatus, sastādīt kartes, jūras kartes un diagrammas; lietot pētījumu rezultātus, nosakot minerālu, gāzes, naftas atradņu un pazemes ūdeņu resursus; lietot ģeoloģiskās zināšanas dambju, tiltu, tuneļu un ēku būvniecībā; pētīt un noteikt seismiskos, gravitāros, elektriskos, tehniskos un magnētiskos spēkus, kas iedarbojas uz Zemi; pētīt un noteikt optiskās un akustiskās parādības atmosfērā; noteikt Zemes svaru, lielumu un masu, tās iekšējo sastāvu un struktūru, kā arī veikt vulkānu, ledāju un zemestrīču darbības un citus dabas pētījumus; sastādīt Zemes magnētiskā pola karti izmantošanai laika prognozēs un navigācijā; pētīt un noteikt jūras un atmosfēras fizikālās īpašības, kā arī to savstarpējo mijiedarbību; noteikt naftas, gāzes un minerālu atradņu, gruntsūdeņu resursu vietas un lielumu, izmantojot seismiskās, magnētiskās un radiometriskās metodes; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; vadīt citus darbiniekus.

140. Atsevišķās grupas "2114 Ģeologi un ģeofiziķi" profesijas:

140.1. AerofotoĢEODĒZISTS – profesijas kods "2114 01";

140.2. GLACIOLOGS – profesijas kods "2114 02";

140.3. ĢEODĒZISTS – profesijas kods "2114 03";

140.4. ĢeoFIZIĶIS – profesijas kods "2114 04";

140.5. ĢEOLOGS – profesijas kods "2114 05";

140.6. ĢeoMAGNĒTIĶIS – profesijas kods "2114 06";

140.7. ĢeoMORFOLOGS – profesijas kods "2114 07";

140.8. HidroAKUSTIĶIS – profesijas kods "2114 08";

140.9. HidroĢEOLOGS – profesijas kods "2114 09";

140.10. HIDROLOGS – profesijas kods "2114 10";

140.11. MikroPALEONTOLOGS – profesijas kods "2114 11";

140.12. MINERALOGS – profesijas kods "2114 12";

140.13. OKEANOGRĀFS – profesijas kods "2114 13";

140.14. PALEONTOLOGS – profesijas kods "2114 14";

140.15. SEISMOLOGS – profesijas kods "2114 15";

140.16. STRATOGRĀFS – profesijas kods "2114 16";

140.17. HIDROGRĀFS – profesijas kods "2114 17".

2.2. Mazās grupas
"212 Matemātiķi, aktuāri un statistiķi"
un atsevišķās grupas
"2120 Matemātiķi, aktuāri un statistiķi"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

141. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, izstrādā un attīsta matemātikas un statistikas teoriju, koncepcijas, pētniecības metodes un lieto tās praksē, sniedz konsultācijas inženierzinātņu, dabas, medicīnas, komerczinātņu un citās darbības jomās.

142. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "212 Matemātiķi, aktuāri un statistiķi" atsevišķajā grupā:

142.1. zina: darba izpildes teorētiskos un praktiskos pamatus; finanšu institūciju un sociāli finansiālo sistēmu finanšu vadību; finanšu institūciju grāmatvedības principus; datu apstrādes un analīzes matemātiskās un statistiskās metodes un paņēmienus; aktuāraprēķinu metodes un to pielietojumu konkrētajā jomā; pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

142.2. prot: aprēķināt riskus, tiem atbilstošos maksājumus par riska nodošanu un apdrošināšanas fondus; pamatot secinājumus un formulēt tos vadības lēmumu pieņemšanai; lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

142.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par aprēķinu atbilstību vispārpieņemtajām statistisko un aktuāraprēķinu metodēm, par secinājumiem, kas izdarīti, pamatojoties uz šiem aprēķiniem; par izstrādāto novērtējumu, atzinumu un priekšlikumu kompetenci; par sekām, kas radušās saskaņā ar vadības lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz izstrādātajiem priekšlikumiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

142.4. izglītība: augstākā izglītība.

143. Mazās grupas "212 Matemātiķi, aktuāri un statistiķi" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "2120 Matemātiķi, aktuāri un statistiķi".

144. Atsevišķajā grupā "2120 Matemātiķi, aktuāri un statistiķi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pētīt un attīstīt matemātikas un ar to saistītās teorijas un metodes; lietot matemātiskos principus, modeļus un metodes dabas, medicīnas, lauksaimniecības, sabiedrisko zinātņu nozarēs, kā arī inženierzinātnēs un tehnoloģijā, sniegt konsultācijas; veikt finanšu un citu darījumu analīzi; gatavot pensijas dokumentus, kā arī nepieciešamos dokumentus sociālajai apdrošināšanai, dzīvības un veselības apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; vākt statistikas datus, apstrādāt tos ar matemātiskās statistikas metodēm, analizēt rezultātus, izdarīt secinājumus, pamatot secinājumu ticamības robežas; aprēķināt notikumu, zaudējumu statistisko biežumu un lielumu, salīdzināt iegūtos rezultātus ar matemātiskās statistikas modeļiem, novērtēt matemātiski ticamās novirzes; aprēķināt varbūtību (risku) skaitliskās vērtības un matemātiskās novirzes; veikt specifiskos aktuāraprēķinus – apdrošināšanas tarifu, apdrošināšanas fondu (tehnisko rezervju) aprēķinu un pietiekamības novērtējumu; veikt sociāli finansiālo sistēmu (veselības apdrošināšana, pensiju apdrošināšana) ilgtspējības analīzi un novērtējumu, sagatavot un pamatot priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām šādās sistēmās; pētīt, attīstīt un izstrādāt statistikas teorijas un metodes, lietot tās praksē, sniegt konsultācijas; plānot un organizēt statistiskos pētījumus un citus novērojumus; analizēt, interpretēt un novērtēt statistikas datus, sagatavot tos publicēšanai; sniegt konsultācijas datu vākšanas metožu un statistikas metodikas lietošanā, noteikt savākto datu lietošanas mērķi dabaszinātņu, tehnisko, medicīnas un sabiedrisko zinātņu nozarēs un komercdarbībā; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; vadīt citus darbiniekus.

145. Atsevišķās grupas "2120 Matemātiķi, aktuāri un statistiķi" profesijas:

145.1. Darījumu operāciju ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2120 01";

145.2. Statistikas MATEMĀTIĶIS – profesijas kods "2120 02";

145.3. Lietišķās matemātikas MATEMĀTIĶIS – profesijas kods "2120 03";

145.4. Klasiskās matemātikas MATEMĀTIĶIS – profesijas kods "2120 04";

145.5. MATEMĀTIĶIS – profesijas kods "2120 05";

145.6. AKTUĀRS – profesijas kods "2120 06";

145.7. BIOMETRISTS – profesijas kods "2120 07";

145.8. DEMOGRĀFS – profesijas kods "2120 08";

145.9. Vecākais STATISTIĶIS – profesijas kods "2120 09";

145.10. Lauksaimniecības STATISTIĶIS – profesijas kods "2120 10";

145.11. Lietišķās statistikas STATISTIĶIS – profesijas kods "2120 11";

145.12. Biometrijas STATISTIĶIS – profesijas kods "2120 12";

145.13. Demogrāfijas STATISTIĶIS – profesijas kods "2120 13";

145.14. Ekonomikas STATISTIĶIS – profesijas kods "2120 14";

145.15. Izglītības STATISTIĶIS – profesijas kods "2120 15";

145.16. Tehnikas STATISTIĶIS – profesijas kods "2120 16";

145.17. Finanšu STATISTIĶIS – profesijas kods "2120 17";

145.18. Veselības aprūpes STATISTIĶIS – profesijas kods "2120 18";

145.19. Pārskatu STATISTIĶIS – profesijas kods "2120 19";

145.20. Medicīnas STATISTIĶIS – profesijas kods "2120 20".

2.3. Mazās grupas
"213 Dabas zinātņu vecākie speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

146. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, izstrādā un attīsta teorijas, koncepcijas un pētniecības metodes, kā arī izmanto praksē zināšanas, kas saistītas ar bioloģiju, botāniku, zooloģiju, ekoloģiju, anatomiju, bakterioloģiju, bioķīmiju, fizioloģiju, citoloģiju, ģenētiku, agronomiju, patoloģiju un farmakoloģiju, konsultē un vada procedūras, kas saistītas ar darba un apkārtējās vides, tajā skaitā dabas, aizsardzību, veic mācību darbu darba un vides, tajā skaitā dabas, aizsardzības nozarēs.

147. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "213 Dabas zinātņu vecākie speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

147.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

147.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

147.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

147.4. izglītība: augstākā izglītība.

148. Mazās grupas "213 Dabas zinātņu vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

148.1. atsevišķā grupa "2131 Biologi, botāniķi, zoologi un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti";

148.2. atsevišķā grupa "2132 Lauksamniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības vecākie speciālisti";

148.3. atsevišķā grupa "2133 Vides aizsardzības vecākie speciālisti".

2.3.1. Atsevišķās grupas
"2131 Biologi, botāniķi, zoologi un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

149. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, izstrādā un attīsta teorijas, koncepcijas un metodiku bioloģijā, mikrobioloģijā, bakterioloģijā, citoloģijā, ģenētikā, zooloģijā, botānikā, ekoloģijā, anatomijā, bioķīmijā, biofizikā, fizioloģijā, patoloģijā, ģeogrāfijā, lieto zinātnes atziņas praksē medicīnas nozarē, lauksaimniecībā, farmakoloģijas rūpniecībā un citās nozarēs.

150. Atsevišķajā grupā "2131 Biologi, botāniķi, zoologi un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt zinātniskās pētniecības darbu, izstrādāt un attīstīt teorijas, koncepcijas un metodiku atbilstošajās nozarēs; darba rezultātus noformēt zinātnisko rakstu, pārskatu un referātu, izgudrojumu un patentu veidā; analizēt un sistematizēt eksperimentālo un klīnisko izmēģinājumu rezultātus; sintezēt sistēmas konstrukcijas un veikt nepieciešamos tehniskos aprēķinus; veikt izmēģinājumus, pētot formu, struktūru un citas anatomiskas dzīvo organismu īpašības; veikt izmēģinājumus, pētot dzīvo organismu ķīmisko sastāvu un procesus; veikt izmēģinājumus, pētot cilvēku, dzīvnieku un augu orgānu, šūnu, audu, dziedzeru un sistēmu dzīvības procesus un funkcijas normālos, anormālos vai ekstremālos apstākļos; veikt izmēģinājumus, pētot cilvēku, dzīvnieku un augu saslimšanas un citu traucējumu raksturu, cēloņus un attīstību; veikt izmēģinājumus, pētot medikamentu un citu vielu ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku orgāniem, audiem un fizioloģiskiem procesiem, kā arī uzlabot esošos un radīt jaunus medikamentus; lietot zināšanas ražošanas, medicīnas un citu nozaru atbilstošās jomās; veikt izmēģinājumus laboratorijās un uz lauka, pētot visu dzīvības formu – cilvēku, dzīvnieku un augu – īpatnības ar identifikācijas un klasifikācijas paņēmieniem, kā arī pētot to izcelsmi, attīstību, ķīmisko un fizikālo formu, struktūru, sastāvu, dzīvības un reproduktīvos procesus; pētīt baktēriju, vienšūnu organismu, vīrusu un tamlīdzīgu mikroorganismu attīstību, struktūru un raksturojumus; veikt izmēģinājumus, pētot dzīvo šūnu struktūru un funkcionēšanu, kā arī fizikālo un ķīmisko faktoru ietekmi uz normālām un nenormālām šūnām; veikt izmēģinājumus, pētot cilvēku, dzīvnieku un augu iedzimtības raksturlielumu rašanos, attīstību un pārmantošanu; veikt visu augu valsts dzīvības formu pētījumus un praktiski izmantot tos lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un medicīnā; veikt visu dzīvnieku valsts dzīvības formu pētījumus un praktiski izmantot tos lauksaimniecībā un medicīnā; veikt dzīvnieku valsts, augu valsts un apkārtējās vides faktoru mijiedarbības pētījumus un sniegt konsultācijas; izmantot zināšanas ražošanas, medicīnas un citās atbilstošās nozarēs; veikt selekcijas darbu, pārraudzību un vērtēt zirgus; trenēt un konsultēt zirgu audzēšanas, ēdināšanas, turēšanas, trenēšanas un izmantošanas jautājumos; vadīt zirgu sagatavošanas procesu darbspēju pārbaudēm; noteikt zirgu tirgus vērtību; veikt sacensību tiesneša pienākumus valsts mēroga jātnieku sporta sacensībās; atbildēt par cilvēku drošību un zirgu labturību viņam pakļautajā sektorā; apzināt cietzemes, ūdeņu, gaisa un dzīvības sfēru mijiedarbību globālā, reģionālā un lokālā mērogā; apzināt dabas un cilvēka darbības mijiedarbību, kultūras, sociālo, ekonomisko un politisko procesu lomu vides veidošanā, vides tipu izvietojuma likumsakarības globālā, reģionālā un lokālā līmenī; veikt mainīgo vides faktoru ietekmes uz koku attīstību pētījumus; veikt vides kvalitātes bioindikatīvo vērtēšanu; ar dendroekoloģijas metožu palīdzību pētīt gaisa piesārņojuma, kukaiņu, skābo lietu, kā arī citu ekoloģisko faktoru ietekmi uz koku gadskārtu veidošanos; pēc koku gadskārtu platuma laikrindām pētīt arī uguns, sniega, mežsaimniecībai kaitīgo kukaiņu masveida savairošanos u.c. konkrētu vides faktoru ietekmi uz koku ikgadējo radiālo pieaugumu; vadīt citus darbiniekus.

151. Atsevišķās grupas "2131 Biologi, botāniķi, zoologi un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti" profesijas:

151.1. ANATOMS – profesijas kods "2131 01";

151.2. BAKTERIOLOGS – profesijas kods "2131 02";

151.3. Lauksaimniecības BAKTERIOLOGS – profesijas kods "2131 03";

151.4. Piensaimniecības BAKTERIOLOGS – profesijas kods "2131 04";

151.5. Zivsaimniecības BAKTERIOLOGS – profesijas kods "2131 05";

151.6. Pārtikas rūpniecības BAKTERIOLOGS – profesijas kods "2131 06";

151.7. Rūpniecības BAKTERIOLOGS – profesijas kods "2131 07";

151.8. Medicīnas BAKTERIOLOGS – profesijas kods "2131 08";

151.9. Farmācijas BAKTERIOLOGS – profesijas kods "2131 09";

151.10. Augsnes BAKTERIOLOGS – profesijas kods "2131 10";

151.11. Veterinārmedicīnas BAKTERIOLOGS – profesijas kods "2131 11";

151.12. BIOFIZIĶIS – profesijas kods "2131 12";

151.13. BIOĶĪMIĶIS – profesijas kods "2131 13";

151.14. BIOLOGS – profesijas kods "2131 14";

151.15. Saldūdens BIOLOGS – profesijas kods "2131 15";

151.16. Jūras BIOLOGS – profesijas kods "2131 16";

151.17. Molekulārās bioloģijas BIOLOGS – profesijas kods "2131 17";

151.18. BOTĀNIĶIS – profesijas kods "2131 18";

151.19. Ekoloģijas BOTĀNIĶIS – profesijas kods "2131 19";

151.20. Histoloģijas BOTĀNIĶIS – profesijas kods "2131 20";

151.21. Mikoloģijas BOTĀNIĶIS – profesijas kods "2131 21";

151.22. Augsnes BOTĀNIĶIS – profesijas kods "2131 22";

151.23. CITOLOGS – profesijas kods "2131 23";

151.24. Dzīvnieku CITOLOGS – profesijas kods "2131 24";

151.25. Augu CITOLOGS – profesijas kods "2131 25";

151.26. EKOLOGS – profesijas kods "2131 26";

151.27. Dzīvnieku EKOLOGS – profesijas kods "2131 27";

151.28. Augu EKOLOGS – profesijas kods "2131 28";

151.29. EMBRIOLOGS – profesijas kods "2131 29";

151.30. Ģenētikas INŽENIERIS – profesijas kods "2131 30";

151.31. ENTOMOLOGS – profesijas kods "2131 31";

151.32. EPIDEMIOLOGS – profesijas kods "2131 32";

151.33. FARMAKOLOGS – profesijas kods "2131 33";

151.34. ToksikoFARMAKOLOGS – profesijas kods "2131 34";

151.35. FIZIOLOGS – profesijas kods "2131 35";

151.36. Augu FIZIOLOGS – profesijas kods "2131 36";

151.37. Dzīvnieku FIZIOLOGS – profesijas kods "2131 37";

151.38. Endokrinoloģijas FIZIOLOGS – profesijas kods "2131 38";

151.39. Epidemioloģijas FIZIOLOGS – profesijas kods "2131 39";

151.40. Klīniskais FIZIOLOGS – profesijas kods "2131 40";

151.41. Neiroloģijas FIZIOLOGS – profesijas kods "2131 41";

151.42. PsihoFIZIOLOGS – profesijas kods "2131 42";

151.43. ĢENĒTIĶIS – profesijas kods "2131 43";

151.44. Dzīvnieku ĢENĒTIĶIS – profesijas kods "2131 44";

151.45. Augu ĢENĒTIĶIS – profesijas kods "2131 45";

151.46. HISTOLOGS – profesijas kods "2131 46";

151.47. Dzīvnieku HISTOLOGS – profesijas kods "2131 47";

151.48. Augu HISTOLOGS – profesijas kods "2131 48";

151.49. HidroBIOLOGS – profesijas kods "2131 49";

151.50. IHTIOLOGS – profesijas kods "2131 50";

151.51. IMUNOLOGS – profesijas kods "2131 51";

151.52. MikroBIOLOGS – profesijas kods "2131 52";

151.53. MIKOLOGS – profesijas kods "2131 53";

151.54. ORNITOLOGS – profesijas kods "2131 54";

151.55. PARAZITOLOGS – profesijas kods "2131 55";

151.56. PATOLOGS – profesijas kods "2131 56";

151.57. Augu PATOLOGS – profesijas kods "2131 57";

151.58. Dzīvnieku PATOLOGS – profesijas kods "2131 58";

151.59. HistoPATOLOGS – profesijas kods "2131 59";

151.60. Ķirurģijas PATOLOGS – profesijas kods "2131 60";

151.61. NeiroPATOLOGS – profesijas kods "2131 61";

151.62. Medicīnas PATOLOGS – profesijas kods "2131 62";

151.63. Veterinārmedicīnas PATOLOGS – profesijas kods "2131 63";

151.64. SISTEMĀTIĶIS – profesijas kods "2131 64";

151.65. Dzīvnieku SISTEMĀTIĶIS – profesijas kods "2131 65";

151.66. Augu SISTEMĀTIĶIS – profesijas kods "2131 66";

151.67. ZOOLOGS – profesijas kods "2131 67";

151.68. VIRUSOLOGS – profesijas kods "2131 68";

151.69. HIPOLOGS – profesijas kods "2131 69";

151.70. NEMATOLOGS – profesijas kods "2131 70";

151.71. TOKSIKOLOGS – profesijas kods "2131 71";

151.72. ĢEOGRĀFS – profesijas kods "2131 72";

151.73. DendroEKOLOGS – profesijas kods "2131 73".

2.3.2. Atsevišķās grupas
"2132 Lauksamniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

152. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbu, izstrādā un attīsta koncepcijas, teorijas un metodiku, kā arī pielieto zinātnes atziņas graudkopības, zivkopības, mežkopības un lopkopības nozarēs, sniedz tehnisko palīdzību un padomu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības problēmu un metožu jautājumos.

153. Atsevišķajā grupā "2132 Lauksamniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pētīt labības un lauka kultūras, attīstīt jaunas kultivācijas metodes, vadīt lauksaimniecisko ražošanu; pētīt un attīstīt koku audzēšanas metodes, veikt tīruma īpatnību, izmantošanas iespēju un ražības pētījumus un lietot iegūtos rezultātus lauksaimniecības, dārzkopības un mežkopības nozarēs, vadīt mežsaimniecības darbus; veikt neskartās dabas aizsardzības metožu pētījumus un sagatavot jaunas metodes; veikt ganību zemju ekonomiskas izmantošanas metožu pētījumus un sagatavot jaunas metodes; veikt nekarantīnas organismu monitoringu (kaitēkļu un slimību parādīšanās attīstības un izplatības monitorings); brīdināt sabiedrību par nekarantīnas organismu izplatību; apmācīt personas, kuras ieguvušas atļauju lietot 2. reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus, par nozīmīgāko galveno lauksaimniecības kultūraugu kaitēkļu un slimību izplatību un attīstību; sniegt konsultācijas; izstrādāt ieteikumus kaitīgo organismu izplatības apkarošanai; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; lietot lauksaimniecībai un mežsaimniecībai piemērotas metodes un tehnoloģijas; sniegt padomus par produktivitātes, ražības un produkcijas kvalitātes paaugstināšanas metodēm, kā arī dabas resursu un apkārtējās vides saglabāšanas jautājumiem; sniegt padomus cīņā ar eroziju un lauksaimniecības kaitēkļiem; vākt datus, kas nepieciešami materiālu, darba patēriņa un pašizmaksas noteikšanai, projektu īstenošanai dzīvē; lasīt lekcijas un izplatīt materiālus par jaunākajiem sasniegumiem, metodēm un tehnoloģiju lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, organizēt to demonstrēšanu; izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, risinot problēmas, kas rodas darba procesā; nodarboties ar augkopības un lopkopības produkcijas ražošanu, ražas un produkcijas pirmapstrādi, uzglabāšanu un realizāciju, kā arī kopt un izstrādāt mežu; reģistrēt liellopu, cūku, aitu, kazu ganāmpulku atbilstoši īpašnieka sniegtajiem datiem; apsekot ganāmpulku dabā; noformēt dzīvnieku reģistra grāmatas un dzīvnieku pases to īpašniekiem; konsultēt lopkopjus un citu dzīvnieku īpašniekus; laboratoriski pārbaudīt asinis uz infekcijas slimībām; vakcinēt dzīvniekus pret infekcijas slimībām; sekot infekciju izplatībai valstī, novadā, pagastā; sekot dzīvnieku labturībai un produktivitātei kūtīs un fermās; kontrolēt kvalitatīvu un patērētāju veselībai nekaitīgu dzīvnieku izcelsmes produktu apriti; pārbaudīt piena ieguves noteikumu ievērošanu fermās; pārbaudīt pienotavās pilnu ciklu produkcijas ieguvē, pārbaudīt ūdens kvalitāti fermās, pienotavās; pārbaudīt darbu kautuvēs; konsultēt par aktualitātēm lauku attīstības un lauksaimniecības jautājumos; organizēt valsts atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, dažādu fondu atbalsta veidu piesaisti, informatīvās dienas, iniciatīvas un interešu grupu tikšanās; vadīt citus darbiniekus.

154. Atsevišķās grupas "2132 Lauksamniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības vecākie speciālisti" profesijas:

154.1. Sēklkopības AGRONOMS – profesijas kods "2132 01";

154.2. AGRONOMS – profesijas kods "2132 02";

154.3. Vecākais SPECIĀLISTS MEŽKOPIS – profesijas kods "2132 03";

154.4. Vecākais SPECIĀLISTS PUĶKOPIS – profesijas kods "2132 04";

154.5. Vecākais SPECIĀLISTS DĀRZKOPIS – profesijas kods "2132 05";

154.6. Vecākais SPECIĀLISTS DĀRZEŅKOPIS – profesijas kods "2132 06";

154.7. POMOLOGS – profesijas kods "2132 07";

154.8. Vecākais SPECIĀLISTS ZIVKOPIS – profesijas kods "2132 08";

154.9. Ciltslietu ZOOTEHNIĶIS – profesijas kods "2132 09";

154.10. Zemkopības KONSULTANTS – profesijas kods "2132 10";

154.11. Lauksaimniecības KONSULTANTS – profesijas kods "2132 11";

154.12. Mežsaimniecības KONSULTANTS – profesijas kods "2132 12";

154.13. Lauksaimniecības PADOMNIEKS – profesijas kods "2132 13";

154.14. Zemkopības PADOMNIEKS – profesijas kods "2132 14";

154.15. Mežsaimniecības PADOMNIEKS – profesijas kods "2132 15".

2.3.3. Atsevišķās grupas
"2133 Vides aizsardzības vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

155. Šie vecākie speciālisti piedalās vides, tajā skaitā dabas, aizsardzības projektu izstrādē, sniedz konsultācijas par ķīmiskiem, fizikāliem, bioloģiskiem un citiem faktoriem apkārtējā vidē.

156. Atsevišķajā grupā "2133 Vides aizsardzības vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt pētījumus, izstrādāt un attīstīt koncepcijas par vides aizsardzību atbilstoši videi, kurā sastopami apkārtējai videi kaitīgie fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie un citi faktori; izstrādāt avāriju novēršanas pasākumus; ieviest un vadīt apkārtējās vides aizsardzības tehnisko iekārtu un procesu tehnoloģiju; veikt organizatoriskas, uzraudzības, kontroles un informatīvi izglītojošas funkcijas atbilstoši organizācijas darbības specifikai; nodrošināt saikni starp organizācijas administrāciju un nodarbinātajiem vides aizsardzības jomā; analizēt un ievērot normatīvo aktu prasības; sadarboties ar citu profesiju speciālistiem riska faktoru izpētē un analīzē, izmantojot ķīmijas, fizikas un tām radniecīgo nozaru jaunākās zinātniskās atziņas; vadīt vides monitoringa projektu izstrādi; piedalīties vidi un dabas resursus saudzējošu atkritumu vai otrreiz izmantojamās produkcijas tehnoloģiju izstrādē; vadīt procedūras, kas saistītas ar ražošanas tehnoloģiju drošību; veikt konsultatīvo darbību; piedalīties dabas, tajā skaitā sugu un biotopu, aizsardzības un pārraudzības un kontroles plānu izstrādāšanā un ieviešanā; izpildīt uzdevumus, kas saistīti ar vides, tajā skaitā dabas, aizsardzības normatīvo aktu prasību nodrošināšanu; piedalīties dabas, tajā skaitā sugu un biotopu, aizsardzības plānos paredzēto darbību plānošanā un izpildē, to saskaņošanā ar teritorijas, mežsaimniecības un citiem plānošanas dokumentiem; sniegt atzinumus par mikroliegumu izveidošanu un atzinumus normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāniem un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; vadīt citus darbiniekus.

157. Atsevišķās grupas "2133 Vides aizsardzības vecākie speciālisti" profesijas:

157.1. Vides aizsardzības vecākais SPECIĀLISTS – profesijas kods "2133 01";

157.2. Dabas aizsardzības vecākais SPECIĀLISTS – profesijas kods "2133 02";

157.3. Sertificēts EKSPERTS (sugu un biotopu aizsardzības jomā) – profesijas kods "2133 03".

2.4. Mazās grupas
"214 Inženieri (izņemot elektrotehnoloģiju inženierus)"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

158. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, vada un piedalās starptautiskā, nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritoriju un uzņēmuma attīstības politiku un plānošanas dokumentu izstrādē, izstrādā un attīsta teorijas, koncepcijas un metodes un iegūtās zināšanas izmanto praksē inženierzinātnēs, kā arī ražošanas procesu tehnoloģiskās un ekonomiskās efektivitātes jomā.

159. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "214 Inženieri (izņemot elektrotehnoloģiju inženierus)" atbilstošās atsevišķajās grupās:

159.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas. Vides aizsardzības jomā – fizikālos un ķīmiskos procesus, kuri norit apkārtējā vidē, dabas un mākslīgo ekosistēmu attīstības enerģētiku un dinamiku, to likumsakarības; vides aizsardzības un stāvokļa analīzes matemātiskās metodes; vides aizsardzības tehnoloģiju, procesu, tehnisko līdzekļu būtību, uzbūvi, darbības principus, optimizācijas un riska analīzes metodoloģiju; vidi saudzējošo, ekoloģiski drošo tehnoloģiju pamatprincipus, to projektēšanas, izveides un novērtēšanas metodoloģiju, veicamo darbu tehnoloģiju būtību; vides kvalitātes kontroles, monitoringa, vērtēšanas un analīzes sistēmas, aparatūru, iekārtas, to darbības principus, lietošanas noteikumus; dabas resursu struktūru, ieguves un pārstrādes metožu, resursu racionālas, taupīgas, kompleksas izmantošanas pamatprincipus; darba organizācijas un plānošanas metodes, darba aizsardzības metodes, riska analīzes metodes, ar tām saistītos normatīvos materiālus; vides aizsardzības pasākumu, ekoloģizēto tehnoloģiju, monitoringa sistēmu, dabas un antropogēno resursu izmantošanas un pārstrādes tehnoloģiju ekonomiski ekoloģisko aprēķinu metodoloģiju. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanā – aviācijas, dzelzceļa un jūras transporta infrastruktūras uzbūvi, to struktūrvienību uzdevumus un savstarpējo mijiedarbību; aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu, dzelzceļa avāriju un jūras negadījumu izmeklēšanas procesu, kas nepieciešams, lai veiktu izmeklēšanu atbilstoši starptautisko standartu prasībām izmeklēšanas jomā; nelaimes gadījumu izmeklēšanas tehniku; gaisa, dzelzceļa un jūras transporta ekspluatācijas tehniskās jomas;

159.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas. Vides aizsardzības jomā – analizēt un novērtēt vides kvalitātes stāvokli, izstrādāt priekšlikumus par tās saglabāšanu, kontroli un monitoringu, praktiski veikt vides parametru analīzes; veikt vides attīrīšanas un atjaunošanas analīzes tehnoloģisko sistēmu un iekārtu inženiertehniskos aprēķinus, kas saistīti ar to projektēšanu, parametru optimizāciju un ekspluatāciju; izstrādāt un pilnveidot izejmateriālu un enerģijas patēriņa, kā arī atkritumu un piesārņojuma daudzuma samazināšanas tehniku un tehnoloģiju, produktu kaitīgās ietekmes uz vidi visā tā dzīves laikā kontroles un samazināšanas metodes, iekārtas un tehnoloģiju; īstenot praksē un pilnveidot dabas resursu racionālas un kompleksās ieguves un pārstrādes metodes, veikt tehniski ekonomiskos aprēķinus, to ekoloģisko novērtēšanu; izmantot tautas saimniecības objektu un darbības procesu ietekmes uz vidi novērtēšanas metodes, šo objektu projektēšanas un ekspluatācijas posmos; organizēt darba kolektīvus uzdevumu izpildē, kontrolēt darba aizsardzības apstākļus, precīzi piemērot darba organizācijas normatīvos dokumentus; transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanā – spēj pielietot un pārvaldīt tehnisko nodrošinājumu un resursus, kas svarīgi sekmīgai izmeklēšanas veikšanai; savākt, dokumentēt un saglabāt lietiskos pierādījumus; identificēt un analizēt iegūtos derīgos pierādījumus un liecības, lai noteiktu nelaimes gadījumu faktiskos cēloņus un izstrādātu drošības rekomendācijas to novēršanai nākotnē; sagatavot izmeklēšanas Nobeiguma ziņojumus un pārskatus atbilstoši starptautisko standartu prasībām;

159.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

159.4. izglītība: augstākā izglītība vai augstākā profesionālā izglītība nozarē, apmācība speciālos nelaimes gadījumu izmeklēšanas kursos aviācijas jomā, dzelzceļa jomā un jūrniecības jomā.

160. Mazās grupas "214 Inženieri (izņemot elektrotehnoloģiju inženierus)" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

160.1. atsevišķā grupa "2141 Rūpniecības un ražošanas inženieri";

160.2. atsevišķā grupa "2142 Būvinženieri";

160.3. atsevišķā grupa "2143 Vides inženieri";

160.4. atsevišķā grupa "2144 Mehānikas inženieri";

160.5. atsevišķā grupa "2145 Ķīmijas inženieri";

160.6. atsevišķā grupa "2146 Ieguves rūpniecības inženieri, metalurgi un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti";

160.7. atsevišķā grupa "2149 Citur neklasificēti inženieri".

2.4.1. Atsevišķās grupas
"2141 Rūpniecības un ražošanas inženieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

161. Šie vecākie speciālisti veic pētījumus, konsultē vai izpilda procedūras, kas saistītas ar ražošanas efektivitātes drošības paaugstināšanu un darba organizācijas pilnveidošanu, nosaka darbu apjomu, pēta un sniedz konsultācijas par izstrādājumu un ražošanas procesu tehnoloģiskajiem aspektiem un lietojamiem materiāliem.

162. Atsevišķajā grupā "2141 Rūpniecības un ražošanas inženieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sniegt konsultācijas vadošām personām par ražošanas veidiem un plānošanas jautājumiem; konsultēt vadītājus par darba organizāciju, materiālu un iekārtu ekonomiskas, drošas un efektīvas izmantošanas veidiem; sagatavot ieteikumus racionālai darba organizācijai laikā un telpā, kā arī veikt darba procesu uzraudzību; sagatavot un kontrolēt stikla, keramikas, tekstila, ādas izstrādājumu ražošanas, kokapstrādes un iespieddarbu tehnoloģiju; vadīt un plānot kokapstrādes tehnoloģiskos procesus un pieņemt lēmumus par šo procesu izpildi; izgatavot rasējumus un projektēt kioskus, tentus, teltis, angārus, nojumes, markīzes, pieturvietas, smago automašīnu virsbūves, dažādu veidu pārsegus laivām un motocikliem; analizēt informāciju un sagatavot priekšlikumus stratēģisko mērķu definēšanai, plānot darbības, kas nepieciešamas vidēja termiņa (3–5 gadi) mērķu sasniegšanai, un atbildēt par šo mērķu īstenošanu; nodrošināt ražošanas apstākļu atbilstību darba un vides aizsardzības prasībām; veikt pedagoģisko un zinātnisko darbību kokapstrādes nozarē; plānot tehnoloģisko procesu un darbības; sagādāt preces; pārzināt un pārraudzīt inženiertehnisko sistēmu atslēgšanas vietas; kontrolēt un vadīt pamatlīdzekļu un mazvērtīgā inventāra uzstādīšanu; analizēt informāciju par apģērbu ražošanas un tekstila nozares attīstības tendencēm; izstrādāt stratēģiskās attīstības plānus un sekmēt to īstenošanu; projektēt un ieviest jaunus tehnoloģiskos procesus, pamatojot tos ar attiecīgiem biznesa plāniem un tāmēm; konsultēt vadītājus par resursu ekonomiskas un efektīvas izmantošanas veidiem, par jaunākajiem apģērbu un tekstila nozares zinātnes (un tehnikas) sasniegumiem, to ieviešanas iespējām un efektivitāti; nodrošināt nepārtrauktu uzņēmuma raudzētavas, filtrētavas, vārītavas un mazgāšanas iekārtu CIP (clean–in–place) darbu; kontrolēt tehnoloģijas ievērošanu uzņēmuma raudzēšanas, vārīšanas, filtrēšanas un mazgāšanas iekārtu CIP procesos; gatavot zinātniskus rakstus un pārskatus; vadīt citus darbiniekus.

163. Atsevišķās grupas "2141 Rūpniecības un ražošanas inženieri" profesijas:

163.1. Rūpniecības projektēšanas INŽENIERIS – profesijas kods "2141 01";

163.2. Ražošanas sagatavošanas INŽENIERIS – profesijas kods "2141 02";

163.3. Robotu INŽENIERIS – profesijas kods "2141 03";

163.4. Darba organizācijas INŽENIERIS – profesijas kods "2141 04";

163.5. Cementa TEHNOLOGS – profesijas kods "2141 05";

163.6. Keramikas TEHNOLOGS – profesijas kods "2141 06";

163.7. Stikla TEHNOLOGS – profesijas kods "2141 07";

163.8. Ādas TEHNOLOGS – profesijas kods "2141 08";

163.9. Iesaiņošanas TEHNOLOGS – profesijas kods "2141 09";

163.10. Iespiešanas TEHNOLOGS – profesijas kods "2141 10";

163.11. Audumu TEHNOLOGS – profesijas kods "2141 11";

163.12. Kokapstrādes INŽENIERIS – profesijas kods "2141 12";

163.13. Ražošanas vadības organizācijas INŽENIERIS – profesijas kods "2141 13";

163.14. Darba normēšanas INŽENIERIS – profesijas kods "2141 14";

163.15. Materiālu normēšanas TEHNOLOGS – profesijas kods "2141 15";

163.16. Vērpšanas TEHNOLOGS – profesijas kods "2141 16";

163.17. Adīšanas TEHNOLOGS – profesijas kods "2141 17";

163.18. Apģērbu KONSTRUKTORS – profesijas kods "2141 18";

163.19. Šūšanas tehnologs – profesijas kods "2141 19";

163.20. tehnologs – profesijas kods "2141 20";

163.21. konstruktors – profesijas kods "2141 21";

163.22. Tekstilmateriālu apdares tehnologs – profesijas kods "2141 22";

163.23. Projektēšanas inženieris – profesijas kods "2141 23";

163.24. Ražošanas inženieris – profesijas kods "2141 24";

163.25. Apģērbu un tekstila ražošanas INŽENIERIS – profesijas kods "2141 25";

163.26. KOLORISTS – profesijas kods "2141 26";

163.27. Alus darīšanas TEHNOLOGS – profesijas kods "2141 27".

2.4.2. Atsevišķās grupas
"2142 Būvinženieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

164. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, projektē, būvē, vada darbus un kontrolē ēku būvniecības apkalpošanu, pēta un sniedz konsultācijas par būvniecībā lietojamo materiālu tehnoloģiskajiem aspektiem.

165. Atsevišķajā grupā "2142 Būvinženieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot jaunas būvniecības inženierzinātņu teorijas un metodes, attīstīt esošās; projektēt tiltus, dambjus, ceļus, dokus, lidostas, dzelzceļus, kanālus, cauruļvadus un tamlīdzīgas būves, kā arī ēkas, sniegt konsultācijas; projektēt atkritumu novākšanas sistēmas, ražošanas un citas būves; precīzi noteikt būvniecības metodes, materiālu atjaunošanas un kvalitātes standartus; vadīt būvdarbus; noteikt būvju ekspluatācijas efektivitātes un drošības kontroles sistēmas; noskaidrot bojājumus un tos novērst; organizēt uzbūvēto būvju ekspluatācijas un remonta darbus un uzraudzīt tos; pārbaudīt projekta dokumentāciju; plānot visu būvobjekta īstenošanā iesaistīto dalībnieku sadarbību un būvdarbu veikšanas kārtību; plānot nepieciešamos pasākumus kvalitātes nodrošināšanai un darba un satiksmes drošībai objektā; sastādīt un kontrolēt būves izpilddokumentāciju; izstrādāt un izsniegt piesaistes inženierkomunikāciju projektēšanai pie ielu sarkanajām līnijām, ēkām vai citiem apbūves elementiem, ņemot vērā normatīvās prasības, apstiprināt pilsētbūvniecisko dokumentāciju; klasificēt un kontrolēt grafiskā materiāla ievietošanu dokumentu glabātavā; veikt apgaismojuma vai augstsprieguma līniju balstu, karogmastu un citu konstruktīvu elementu piesaisti pie ielu sarkanajām līnijām; izskatīt un pieņemt lēmumus par mazo arhitektūras formu, kiosku, pilsētas sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju, skulptūru apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas un labiekārtošanas elementu un citu objektu izvietošanu ielu sarkanajās līnijās un joslā līdz noteiktajai apbūves līnijai; izvērtēt vienkāršotās renovācijas un rekonstrukcijas pieteikumus; atbildēt par ēku energoefektivitātes normatīvo aktu un piemērojamo standartu ievērošanu, ēku energoefektivitātes aprēķinam nepieciešamo datu kvalitātes kontroli, ēku energoefektivitātes aprēķinu rezultātu pareizību un ēku energoefektivitātes novērtēšanas objektivitāti un ticamību; pētīt un sniegt konsultācijas par dažu būvniecībā lietojamo materiālu tehnoloģiskajiem aspektiem; uzturēt tehniskos kontaktus un konsultēties ar attiecīgajiem speciālistiem; veikt būvniecības darbu izmaksu tāmes aprēķinus un dzīvojamo māju pārvaldīšanas obligāto un citu darbību izmaksu tāmes aprēķinus; atbildēt par būvniecības un pārvaldīšanas darbību tehnoloģisko ciklu prasību izmaksu izvērtēšanu un aprēķināto izmaksu atbilstību darbu faktiskajiem izdevumiem; organizēt ilgtspējīgas būvniecības tehnisko, tehnoloģisko un organizatorisko procesu vadības metožu, mērīšanas, vērtēšanas un atbilstības novērtēšanas metodoloģiju izstrādāšanu; rūpēties, lai uzņēmumā radītie ilgtspējīgas būvniecības produkti, sniegtie pakalpojumi neradītu kaitējumu videi; nodrošināt būvniecības pārvaldes un tehnoloģisko uzdevumu izstrādi un izpildi, projektu plānošanu un izpildi, sniegt konsultācijas; organizēt un izpildīt vidi aizsargājošo un videi draudzīgo ilgtspējīgas būvniecības tehnoloģiju projektēšanas, iekārtu konstruēšanas, montāžas un to darbības nodrošināšanas, vides monitoringa un kontroles uzdevumus; piedalīties ilgtspējīgas būvniecības tehnoloģisko procesu inženiertehniskajā pilnveidošanā saskaņā ar vides normatīvajiem aktiem un vides standartu prasībām; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; vadīt citus darbiniekus.

166. Atsevišķās grupas "2142 Būvinženieri" profesijas:

166.1. BūvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 01";

166.2. Ēku konstrukciju būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 02";

166.3. Lidostu būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 03";

166.4. Tiltu būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 04";

166.5. Ēku būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 05";

166.6. Skursteņu būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 06";

166.7. Energoauditors INŽENIERIS – profesijas kods "2142 07";

166.8. Doku un ostu būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 08";

166.9. Bagarēšanas būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 09";

166.10. Ātrgaitas šoseju un ielu būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 10";

166.11. Hidrotehnisko būvju būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 11";

166.12. Hidroloģijas būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 12";

166.13. Apūdeņošanas būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 13";

166.14. Dzelzceļa būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 14";

166.15. Ceļu būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 15";

166.16. Sanitārtehnikas būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 16";

166.17. Zemes būvju/ mehānikas būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 17";

166.18. Konstrukciju būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 18";

166.19. Torņu būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 19";

166.20. Tuneļu būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 20";

166.21. Zemes rakšanas INŽENIERIS – profesijas kods "2142 21";

166.22. Hidraulikas INŽENIERIS – profesijas kods "2142 22";

166.23. Hidroloģijas INŽENIERIS – profesijas kods "2142 23";

166.24. Apūdeņošanas INŽENIERIS – profesijas kods "2142 24";

166.25. Sanitārijas INŽENIERIS – profesijas kods "2142 25";

166.26. Būvmateriālu TEHNOLOGS – profesijas kods "2142 26";

166.27. Būvniecības TEHNOLOGS – profesijas kods "2142 27";

166.28. Meliorācijas INŽENIERIS – profesijas kods "2142 28";

166.29. Transportbūvju būvINŽENIERIS – profesijas kods "2142 29";

166.30. Būvmateriālu INŽENIERIS – profesijas kods "2142 30";

166.31. Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas INŽENIERIS – profesijas kods "2142 31";

166.32. Būvniecības tāmju INŽENIERIS – profesijas kods "2142 32";

166.33. Inženierkomunikāciju piesaistes INŽENIERIS – profesijas kods "2142 33";

166.34. Vienkāršotās renovācijas un rekonstrukcijas objektu INŽENIERIS – profesijas kods "2142 34";

166.35. Ilgtspējīgas būvniecības INŽENIERIS – profesijas kods "2142 35".

2.4.3. Atsevišķās grupas
"2143 Vides inženieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

167. Šie vecākie speciālisti veic pētījumus, konsultē vai izpilda procedūras, kas saistītas ar vides jomu.

168. Atsevišķajā grupā "2143 Vides inženieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– organizēt un izpildīt vidi aizsargājošu, videi draudzīgu, dabas resursus taupošu tehnoloģiju un būvju projektēšanas, iekārtu konstruēšanas, montāžas un to darbības nodrošināšanas, vides monitoringa un kontroles uzdevumus; īstenot un uzraudzīt procesus saistībā ar ķīmisko vielu un maisījumu izmantošanu un apsaimniekošanu; piedalīties tehnoloģisko procesu inženiertehniskā pilnveidošanā saskaņā ar vides normatīvo aktu un vides standartu prasībām; izstrādāt inovatīvas vides aizsardzības metodes; iegūt un analizēt informāciju un sagatavot priekšlikumus stratēģisko mērķu definēšanai ražošanā vai pārvaldībā vides kvalitātes saglabāšanas, dabas resursu racionālas un pilnvērtīgas izmantošanas un ilgtspējīgas attīstības jomā; piedalīties politikas, plānošanas dokumentu, tiesību aktu projektu, atzinumu un citu dokumentu vides aizsardzības jomā sagatavošanā, vadībā un uzraudzībā; veikt pedagoģisko un zinātnisko darbību vides inženiertehniskās aizsardzības jomā; veikt vides tehnoloģiju un vides kvalitāti nodrošinošu tehnoloģisko risinājumu izstrādi, projektēšanu un ieviešanu; piedalīties vides pārvaldības darbā; risināt ar vides aizsardzību, vides tehnoloģijām, resursu apsaimniekošanu un atkritumu apsaimniekošanu saistītus uzdevumus; vadīt projektus; vadīt citus darbiniekus.

169. Atsevišķās grupas "2143 Vides inženieri" profesijas:

169.1. Vides INŽENIERIS – profesijas kods "2143 01";

169.2. Vides TEHNOLOGS – profesijas kods "2143 02".

2.4.4. Atsevišķās grupas
"2144 Mehānikas inženieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

170. Šie vecākie speciālisti pēta mašīnas, iekārtas un mehāniskos agregātus, konsultē, vada ražošanas darbus, iekārtu un sistēmu apkalpošanu un remontu, pēta attiecīgo materiālu, izstrādājumu un procesu tehnoloģiskos aspektus, piedalās projektēšanas, ražošanas, pētniecības, tehniskās uzraudzības, izstrādājumu pilnveidošanas, realizācijas un remonta procesos un sniedz konsultācijas.

171. Atsevišķajā grupā "2144 Mehānikas inženieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izstrādāt ražošanā, ieguvē, būvniecībā, lauksaimniecībā un citur izmantojamas mašīnas, iekārtas un instrumentus un sniegt konsultācijas; izstrādāt dzelzceļa lokomotīvēs, automobiļos vai lidaparātos izmantojamus iekšdedzes dzinējus un citus neelektriskus motorus un dzinējus un sniegt konsultācijas; izstrādāt kuģu vadības sistēmas, spēka agregātus, sildīšanas un ventilācijas sistēmas, stūrēšanas mehānismus, sūkņus un citas mehāniskas iekārtas un sniegt konsultācijas; izstrādāt kuģu korpusus un sniegt konsultācijas; izstrādāt lidaparātus, to šasijas un citus aviācijas rūpniecības izstrādājumus un sniegt konsultācijas; nodrošināt nacionālo, Eiropas Savienības un vienoto starptautisko aviācijas noteikumu prasības, organizēt, plānot un kontrolēt gaisa kuģu plūsmu; nodrošināt lidojumu aeronavigācijas apkalpošanu; nodrošināt gaisa kuģu apkalpi ar nepieciešamo pirmslidojuma informāciju, tai skaitā ar meteoroloģisko informāciju; analizēt nestandarta un avārijas situācijas un pieņemt atbilstošus lēmumus; organizēt avārijas, meklēšanas un glābšanas dienesta darbību; izstrādāt transporta ierīču virsbūves, bremzes un citus komponentus un sniegt konsultācijas; izstrādāt sildīšanas un dzesēšanas sistēmas un sniegt konsultācijas; izstrādāt atomstaciju izmēģinājuma un izslēgšanas kontroles iekārtas un mehāniskos agregātus un sniegt konsultācijas; piedalīties projektēšanas, ražošanas, pētniecības, tehniskās uzraudzības, izstrādājumu pilnveidošanas, realizācijas un remonta procesos; izmantot speciālās zināšanas un prasmes dažādu praktisku tehnisko problēmu vai uzdevumu risinājumiem; izstrādāt valodu procesorus, precīzijas instrumentus un tamlīdzīgas ierīces un aparātus; veikt lauksaimniecības un citu mehānismu, mašīnu, dzinēju, agregātu un iekārtu darba un produkcijas kontroli; izstrādāt siltumenerģijas ražošanas, sadales un pārvades sistēmas un sniegt konsultācijas; izvēlēties, projektēt un uzstādīt siltumenerģijas ražošanas, sadales un izmantošanas uzņēmuma siltumenerģētiskās un siltumtehniskās iekārtas (termoelektrostacijas un katlu mājas, katlu agregātus, rūpnieciskas krāsnis, žāvētavas, siltummaiņas, individuālos siltummezglus, siltumtrases, tvertnes, kompresorus, saldētavas); projektēt un izstrādāt ventilācijas, kondicionēšanas un apkures sistēmas; veikt un uzraudzīt tehnoloģiskos mērījumus un procesu automātisko vadību; sastādīt siltuma bilances; noteikt kaitīgo izmešu daudzumu, kurināmā sastāvu un patēriņu; vadīt siltumenerģētisko objektu montāžu, pārbūvi, modernizācijas un pārbaudes darbus; izstrādāt siltumenerģētisko un siltumtehnisko projektu tehniski ekonomiskos pamatojumus un dokumentāciju; izstrādāt siltumenerģētisko iekārtu ekspluatācijas, apkopes un remontdarbu izmaksu tāmes; izvērtēt nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību; izstrādāt siltuma centrāļu siltuma mehānisko iekārtu, siltuma tīklu sistēmas; noteikt mašīnu, mehānismu, darbgaldu, agregātu un citu iekārtu efektīvas izmantošanas un drošības pārbaudes kontroles standartus; izstrādāt tehnoloģisko aprīkojumu, instrumentus; noteikt un novērst bojājumus; organizēt un vadīt darbojošos mašīnu, mehānismu, darbgaldu, motoru, dzinēju, agregātu iekārtu un sistēmu apkalpošanu un remontu; veikt attiecīgo materiālu, izstrādājumu un procesu tehnoloģisko aspektu pētījumus un sniegt konsultācijas; izstrādāt mehatronikas iekārtas; vadīt kopīgu mehāniķu, elektriķu, elektroniķu un datorspeciālistu darba grupu mehatronikas sistēmu projektēšanai; veikt mehatronikas iekārtu darbības uzraudzību un mehatronikas iekārtu komplektēšanas uzdevumus; plānot, nodrošināt siltumenerģijas ražošanas, pārvades un sadales, kā arī ēku iekšējo siltumsistēmu optimālu darbību; nodrošināt darba aizsardzību ražošanas vidē; sniegt konsultācijas vadošajām personām par ražošanas veidiem un plānošanas jautājumiem, par darba organizāciju, iekārtu ekonomiskas un drošas izmantošanas veidiem; sagatavot ieteikumus racionālai darba organizācijai; izstrādāt un uzturēt efektīvas transporta tehnoloģiskās sistēmas un tehnoloģijas, kas saistītas ar kravu un pasažieru pārvadājumu loģistisko un tehnisko nodrošinājumu; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; vadīt citus darbiniekus.

172. Atsevišķās grupas "2144 Mehānikas inženieri" profesijas:

172.1. Kuģu dizaina INŽENIERIS – profesijas kods "2144 01";

172.2. Gaisa kuģu projektēšanas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 02";

172.3. Automobiļu dizaina INŽENIERIS – profesijas kods "2144 03";

172.4. Aeronavigācijas apkalpošanas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 04";

172.5. Gaisa kondicionēšanas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 05";

172.6. Automātu INŽENIERIS – profesijas kods "2144 06";

172.7. Dīzeļu INŽENIERIS – profesijas kods "2144 07";

172.8. Gāzes turbīnu INŽENIERIS – profesijas kods "2144 08";

172.9. Iekšdedzes dzinēju INŽENIERIS – profesijas kods "2144 09";

172.10. Reaktīvo dzinēju INŽENIERIS – profesijas kods "2144 10";

172.11. Lokomotīves dzinēju INŽENIERIS – profesijas kods "2144 11";

172.12. Eļļošanas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 12";

172.13. Kuģu būves INŽENIERIS – profesijas kods "2144 13";

172.14. Mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 14";

172.15. Aeronautikas/ mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 15";

172.16. Lauksaimniecības/ mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 16";

172.17. Gaisa kondicionēšanas/ mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 17";

172.18. Pašgājējmehānismu/ mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 18";

172.19. Dīzeļu/ mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 19";

172.20. Gāzes turbīnu/ mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 20";

172.21. Apsildes, ventilācijas un saldēšanas/ mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 21";

172.22. Rūpniecisko mašīnu un darbarīku/ mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 22";

172.23. Instrumentu/ mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 23";

172.24. Sauszemes motoru un mašīnu/ mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 24";

172.25. Ostas mehānismu/ mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 25";

172.26. Kodolenerģētikas/ mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 26";

172.27. Saldēšanas iekārtu/ mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 27";

172.28. Motoru INŽENIERIS – profesijas kods "2144 28";

172.29. Mehānikas TEHNOLOGS – profesijas kods "2144 29";

172.30. Metināšanas TEHNOLOGS – profesijas kods "2144 30";

172.31. Aprīkojuma INŽENIERIS – profesijas kods "2144 31";

172.32. Mehānikas KONSTRUKTORS – profesijas kods "2144 32";

172.33. Siltumenerģijas/ pārvades un sadales INŽENIERIS – profesijas kods "2144 33";

172.34. Medicīnas iekārtu inženieris – profesijas kods "2144 34";

172.35. dzelzceļa lokomotīvju/ remonta Inženieris – profesijas kods "2144 35";

172.36. Vagonu/ remonta Inženieris – profesijas kods "2144 36";

172.37. Medicīnas fizikālo tehnoloģiju INŽENIERIS – profesijas kods "2144 37";

172.38. Mehatronikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 38";

172.39. Siltumenerģētikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 39";

172.40. Siltumtehnikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 40";

172.41. Siltumsistēmu ekspluatācijas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 41";

172.42. Siltumiekārtu ekspluatācijas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 42";

172.43. Siltumenerģijas un siltumtehnikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 43";

172.44. Gaisa kuģu tehniskās apkopes mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 44";

172.45. Transportsistēmu INŽENIERIS – profesijas kods "2144 45";

172.46. Kuģu mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144 46";

172.47. Mašīnu un aparātu būves INŽENIERIS – profesijas kods "2144 47";

172.48. Siltumtehnisko iekārtu INŽENIERIS – profesijas kods "2144 48";

172.49. Mašīnu un aparātu būves TEHNOLOGS – profesijas kods "2144 49";

172.50. Rūpniecisko iekārtu un rīku INŽENIERIS – profesijas kods "2144 50";

172.51. Mehāniķis (inženieris) – profesijas kods "2144 51";

172.52. Gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas mehānikas INŽENIERIS – profesijas kods "2144  52".

2.4.5. Atsevišķās grupas
"2145 Ķīmijas inženieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

173. Šie vecākie speciālisti veic pētījumus, konsultē, izstrādā un vada ķīmiskos procesus naftas, gāzes, naftas produktu, sprāgstvielu, pārtikas produktu, suņu un kaķu barības, medikamentu, sintētisko materiālu ražošanā, kā arī vada iekārtu apkalpošanu un remontu un konsultē attiecīgo materiālu, ražojumu un procesu tehnoloģijas jautājumos.

174. Atsevišķajā grupā "2145 Ķīmijas inženieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt pētījumus, sniegt konsultācijas un izstrādāt ķīmisko procesu tehnoloģiju, sagatavot un vadīt gāzes un naftas produktu, sprāgstvielu, pārtikas produktu, suņu un kaķu barības, medikamentu, sintētisko materiālu ražošanu; noteikt ķīmijas rūpniecības ražotņu būvniecības aspektus; noteikt ražošanas veidus, materiālus un kvalitātes standartus un nodrošināt to atbilstību noteikumiem; noteikt produkcijas ražošanas efektivitātes un drošības nodrošināšanas procedūras un kontroles standartus; noteikt un novērst bojājumus; organizēt un vadīt iekārtu apkalpošanu un remontu; vadīt, plānot, organizēt pārtikas produktu un dzērienu ražošanu, to kvalitātes kontroli visos ražošanas procesa posmos; izstrādāt izejvielu patēriņa normas un kontrolēt to izlietojumu pārtikas produktu un dzērienu ražošanā; veikt jaunu pārtikas produktu un dzērienu izstrādi un to ieviešanu ražošanā; pārzināt augu un dzīvnieku valsts izejvielu pārstrādi, tehnoloģiskos procesus, ražošanas procesu iekārtas un to darbību; sniegt priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem pārtikas produktu un dzērienu ražošanā; veikt attiecīgo materiālu, izstrādājumu un procesu tehnoloģisko aspektu pētījumus un sniegt konsultācijas; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; vadīt citus darbiniekus.

175. Atsevišķās grupas "2145 Ķīmijas inženieri" profesijas:

175.1. Ķīmijas INŽENIERIS – profesijas kods "2145 01";

175.2. Ķīmisko procesu INŽENIERIS – profesijas kods "2145 02";

175.3. Naftas un dabasgāzes/ ķīmijas INŽENIERIS – profesijas kods "2145 03";

175.4. Dabasgāzes ieguves un sadales/ ķīmijas INŽENIERIS – profesijas kods "2145 04";

175.5. Naftas INŽENIERIS – profesijas kods "2145 05";

175.6. Raudzēšanas TEHNOLOGS – profesijas kods "2145 06";

175.7. Ķīmisko procesu TEHNOLOGS (inženieris) – profesijas kods "2145 07";

175.8. Ķīmijas TEHNOLOGS – profesijas kods "2145 08";

175.9. Šķiedru TEHNOLOGS – profesijas kods "2145 09";

175.10. Pārtikas un dzērienu TEHNOLOGS – profesijas kods "2145 10";

175.11. Degvielas TEHNOLOGS – profesijas kods "2145 11";

175.12. Krāsu TEHNOLOGS – profesijas kods "2145 12";

175.13. Papīra TEHNOLOGS – profesijas kods "2145 13";

175.14. Plastmasas TEHNOLOGS – profesijas kods "2145 14";

175.15. Polimēru TEHNOLOGS – profesijas kods "2145 15";

175.16. Gumijas TEHNOLOGS – profesijas kods "2145 16";

175.17. Riepu TEHNOLOGS – profesijas kods "2145 17";

175.18. Plastmasas INŽENIERIS – profesijas kods "2145 18";

175.19. Farmācijas TEHNOLOGS – profesijas kods "2145 19";

175.20. Ķīmisko procesu TEHNOLOGS – profesijas kods "2145 20";

175.21. Suņu un kaķu barības ražošanas TEHNOLOGS – profesijas kods "2145 21".

2.4.6. Atsevišķās grupas
"2146 Ieguves rūpniecības inženieri, metalurgi un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

176. Šie vecākie speciālisti veic pētījumus, attīsta un apkalpo minerālu, metālu, ūdens, naftas, gāzes ieguvi, kā arī pēta un rada jaunas kausējumu, keramikas un citu materiālu ražošanas metodes, konsultē attiecīgo materiālu, izstrādājumu un procesu tehnoloģiskajos jautājumos.

177. Atsevišķajā grupā "2146 Ieguves rūpniecības inženieri, metalurgi un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt ar naftas, gāzes vai ūdens ieguvi saistītus pētījumus, sniegt konsultācijas un izstrādāt jaunas metodes vai attīstīt un pilnveidot esošās; noteikt efektīvus zemes dzīļu izrakteņu ieguves veidus un nepieciešamo mehānismu tipus; izstrādāt šahtu un eju būvniecības plānu un vadīt būvdarbus; noteikt urbšanas iecirkņus un izstrādāt urbumos izmantojamos ūdens, gāzes un naftas izplūdes kontroles paņēmienus; plānot un vadīt gāzes, naftas un ūdens uzglabāšanu, pirmapstrādi, drošību un transportēšanu; noteikt pirmās palīdzības iekārtas un drošības līdzekļus, sevišķi pazemē; veikt pētījumus un izstrādāt tehnoloģiju metālu ieguvei no rūdas, sniegt konsultācijas par tās lietošanas veidiem; pētīt metāla un kausējumu īpašības, izstrādāt jaunus sakausējumus, uzraudzīt ražošanas procesu tehnoloģiskos aspektus un sniegt konsultācijas; pētīt attiecīgo materiālu un procesu tehnoloģiskos aspektus un sniegt konsultācijas; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; vadīt citus darbiniekus.

178. Atsevišķās grupas "2146 Ieguves rūpniecības inženieri, metalurgi un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti" profesijas:

178.1. Iežguves INŽENIERIS – profesijas kods "2146 01";

178.2. Metalurģijas INŽENIERIS – profesijas kods "2146 02";

178.3. Iežguves ĢEODĒZISTS – profesijas kods "2146 03";

178.4. Raudzes/ proves NOTEICĒJS – profesijas kods "2146 04";

178.5. Ieguves METALURGS – profesijas kods "2146 05";

178.6. Lietuves METALURGS – profesijas kods "2146 06";

178.7. Fizikālo procesu METALURGS – profesijas kods "2146 07";

178.8. Radioaktīvo minerālu METALURGS – profesijas kods "2146 08";

178.9. METALURGS (analītiķis) – profesijas kods "2146 09";

178.10. Ieguves TEHNOLOGS – profesijas kods "2146 10";

178.11. Velmju KALIBRĒTĀJS – profesijas kods "2146 11".

2.4.7. Atsevišķās grupas
"2149 Citur neklasificēti inženieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

179. Šie vecākie speciālisti veic pētījumus, konsultē vai izpilda procedūras, kas saistītas ar ražošanas efektivitātes drošības paaugstināšanu un darba organizācijas pilnveidošanu, nosaka darbu apjomu, izstrādā smaržkompozīcijas parfimērijas un kosmētikas, kā arī sadzīves ķīmijas izstrādājumiem, veic tirgus izpēti, sniedz konsultācijas parfimērijas jomā, pēta un sniedz konsultācijas par izstrādājumu un ražošanas procesu tehnoloģiskajiem aspektiem un lietojamiem materiāliem, veic aviācijas nelaimes gadījumu un nopietnu incidentu, smagu dzelzceļa avāriju un avāriju, kā arī jūras negadījumu izmeklēšanu, veic pienākumus, kas ir saistīti ar kompleksu uzņēmuma sistēmu vai zinātņietilpīgu produktu izveidi, uzturēšanu un pilnveidošanu, vada meža atjaunošanas, kopšanas, izstrādes, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas, koksnes produktu pārdošanas un piegādes procesus.

180. Atsevišķajā grupā "2149 Citur neklasificēti inženieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot energosistēmas siltumtīklu optimālu darba režīmu; izstrādāt elektrostaciju darba režīmus, kontrolēt to maksimālo un minimālo jaudu; aprēķināt un izstrādāt metodiku ekonomiskai slodzes sadalei starp TEC agregātiem; gatavot būvniecības un arhitektūras projektu kalkulācijas un vadīt šo darbu; izstrādāt pasta pakalpojumu sniegšanas tehnoloģijas instrukcijas, metodiskos un normatīvos dokumentus; plānot mežsaimniecības uzņēmuma darbu; kārtot finanšu un grāmatvedības jautājumus; izstrādāt biznesa plānus un tāmes; plānot tehnoloģisko procesu un darbības; organizēt medību saimniecību; nodrošināt ūdenssaimniecības un atkritumsaimniecības pārvaldības un tehnoloģisko uzdevumu izstrādi un izpildi, sniegt konsultācijas; nodrošināt ūdensapgādi, ūdens ieguvi un sateces baseinu pārvaldību; izveidot integrētas un līdzsvarotas dzelzceļa transporta un autotransporta sistēmas, pilnveidot tās un vadīt; izveidot dzelzceļa transporta un autotransporta infrastruktūras un tehnisko līdzekļu ekspluatācijas un remonta tehnoloģiju, ieviest un pilnveidot tās; veikt dzelzceļa transporta sistēmu tehnisko, tehnoloģisko, operacionālo un organizatorisko procesu vadību; izstrādāt normatīvos dokumentus, kas saistīti ar transportlīdzekļu un mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrāciju un ar transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas un eksaminācijas jomu; veikt kvalifikācijas un eksaminācijas jomā iesaistīto darbinieku apmācību un atestāciju; veikt ar transportlīdzekļu vadītājiem noteikto aizliegumu reģistrācijas procesu saistītās darbības; pieņemt lēmumus par eksaminācijas un kvalifikācijas jautājumiem normatīvajos aktos tieši neatrunātos gadījumos; plānot mežsaimniecības uzņēmumu tehnoloģisko procesu un pieņemt lēmumus par šo procesu izpildi; vadīt meža atjaunošanas, kopšanas, izstrādes, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas, koksnes produktu pārdošanas un piegādes procesus; veikt meža inventarizāciju, novērtēt meža resursus un meža apsaimniekošanas darbību ietekmi uz meža resursu stāvokli, vidi un sociālo jomu, sagatavot meža apsaimniekošanas plānus; novērtēt meža bojājumu riskus un bojājumu apmēru, organizēt medības un meža aizsardzības pasākumus; sagādāt preces; pārzināt un pārraudzīt inženiertehnisko sistēmu atslēgšanas vietas; kontrolēt un vadīt pamatlīdzekļu un mazvērtīgā inventāra uzstādīšanu; izstrādāt smaržkompozīcijas parfimērijas un kosmētikas, kā arī sadzīves ķīmijas izstrādājumiem; ražot smaržkompozīcijas; veikt tirgus izpēti; organizēt darbus smaržkompozīciju radīšanai, ņemot vērā to funkcionālo nozīmi, klienta vēlmi, pēc analogiem un perspektīvas; strādāt ar izejvielām – dabīgām, sintētiskām smaržvielām un kompozīcijām; veikt aviācijas nelaimes gadījumu un nopietnu incidentu, smagu dzelzceļa avāriju un avāriju, kā arī jūras negadījumu izmeklēšanu, izstrādāt drošības rekomendācijas un ieteikumus to novēršanai nākotnē, veikt liecinieku iztaujāšanu, lietisko pierādījumu vākšanu un uzglabāšanu, sagatavot izmeklēšanas nobeiguma ziņojumus un pārskatus; konsultēt vadītājus par iekārtas un personāla racionālu izvietošanu; nodrošināt darba aizsardzību ražošanas vidē un darbinieku instruktāžu darba aizsardzības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības jautājumos; izstrādāt avāriju novēršanas pasākumus; nodrošināt apkures, ūdensapgādes, kanalizācijas, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu (turpmāk – ēku sistēmas) pareizu ekspluatāciju un darbību, pārzināt to uzbūvi, principiālo darbību un režīmu regulēšanas iespējas; plānot un veikt materiālo un tehnisko resursu iegādi ēku sistēmu darbības nodrošināšanai; sagatavot līgumus ar specializētām organizācijām par ēku sistēmu apkalpošanu un remontu veikšanu, kontrolēt šo līgumu izpildi; veikt ēku sistēmu ekspluatācijā izlietoto resursu uzskaiti; sagatavot prasības ēku sistēmu pārveidošanas un pilnveidošanas projektēšanai; veikt izstrādāto projektu pārbaudi un saskaņošanu; nodrošināt ēku sistēmu ikdienas apsekošanas rezultātu un informācijas par jebkuru apkopes vai remonta darbu pabeigšanu ierakstīšanu attiecīgās ēku sistēmas uzturēšanas žurnālā; plānot, koordinēt un vadīt uzņēmuma sistēmu izstrādāšanu, testēšanu, ekspluatēšanu un utilizāciju; plānot, koordinēt un vadīt sistēmu inženierijas ikdienas darbu; veikt sistēmu modelēšanu un analīzi; veikt sistēmu ekonomiskos aprēķinus, izstrādāšanas un ekspluatācijas izmaksu analīzi; kontrolēt padotās struktūrvienības izdevumus un resursu racionālu izmantošanu; vadīt inženiertehnisko risinājumu izstrādāšanu un nodrošināt struktūrvienības darījumu un vadības procedūras; sniegt konsultācijas; gatavot zinātniskus rakstus un pārskatus; reģistrēt un arhivēt ienākošo un izejošo aeronavigācijas informāciju; sagatavot aeronavigācijas informāciju publicēšanai Latvijas Aeronavigācijas informācijas publikācijā (AIP) un sagatavot eAIP (Master disk elektroniskā veidā); veikt dokumentu pavadlapu aprites vadību un slēgšanu; vadīt citus darbiniekus.

181. Atsevišķās grupas "2149 Citur neklasificēti inženieri" profesijas:

181.1. Komunikāciju/ izņemot skaitļotāju ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2149 01";

181.2. Sistēmu/ izņemot skaitļotāju ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2149 02";

181.3. Sistēmu/ izņemot skaitļotāju dizaina INŽENIERIS – profesijas kods "2149 03";

181.4. Cenu veidošanas INŽENIERIS – profesijas kods "2149 04";

181.5. Plānošanas INŽENIERIS – profesijas kods "2149 05";

181.6. Sistēmu/ izņemot skaitļotāju INŽENIERIS – profesijas kods "2149 06";

181.7. Laika un kustības pētījumu INŽENIERIS – profesijas kods "2149 07";

181.8. Zinātniski tehniskās informācijas INŽENIERIS – profesijas kods "2149 08";

181.9. Patentu un izgudrojumu INŽENIERIS – profesijas kods "2149 09";

181.10. Personāla sagatavošanas INŽENIERIS – profesijas kods "2149 10";

181.11. Standartizācijas INŽENIERIS – profesijas kods "2149 11";

181.12. Energotīklu DISPEČERS – profesijas kods "2149 12";

181.13. Kurināmā sagādes un sadales DISPEČERS – profesijas kods "2149 13";

181.14. Energosistēmu Inženieris – profesijas kods "2149 14";

181.15. Kvalitātes Inženieris – profesijas kods "2149 15";

181.16. Meža tehnologs – profesijas kods "2149 16";

181.17. Iekārtu ekspluatācijas inženieris – profesijas kods "2149 17";

181.18. Dzelzceļa ekspluatācijas INŽENIERIS – profesijas kods "2149 18";

181.19. Metroloģijas INŽENIERIS – profesijas kods "2149 19";

181.20. Naftas avāriju TEHNOLOGS – profesijas kods "2149 20";

181.21. Sertifikācijas INŽENIERIS – profesijas kods "2149 21";

181.22. KomunālINŽENIERIS – profesijas kods "2149 22";

181.23. Pasta ekspluatācijas METODIĶIS – profesijas kods "2149 23";

181.24. Mežsaimniecības INŽENIERIS – profesijas kods "2149 24";

181.25. Mežsaimniecības TEHNOLOGS – profesijas kods "2149 25";

181.26. Ūdens un atkritumsaimniecības SPECIĀLISTS – profesijas kods "2149 26";

181.27. Dzelzceļa transporta INŽENIERIS – profesijas kods "2149 27";

181.28. Automobiļu transporta INŽENIERIS – profesijas kods "2149 28";

181.29. Kuģu vadīšanas INŽENIERIS – profesijas kods "2149 29";

181.30. Ēku ekspluatācijas un aprīkojuma nodrošinājuma INŽENIERIS – profesijas kods "2149 30";

181.31. Darba NORMĒTĀJS – profesijas kods "2149 31";

181.32. Tāmju INŽENIERIS – profesijas kods "2149 32";

181.33. Vecākais PARFIMĒRS – profesijas kods "2149 33";

181.34. PARFIMĒRS – profesijas kods "2149 34";

181.35. Darba aizsardzības INŽENIERIS – profesijas kods "2149 35";

181.36. INŽENIERINSPEKTORS – profesijas kods "2149 36";

181.37. INŽENIERKONTROLIERIS – profesijas kods "2149 37";

181.38. Ugunsdrošības INŽENIERIS – profesijas kods "2149 38";

181.39. Civilās aizsardzības INŽENIERIS – profesijas kods "2149 39";

181.40. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības INŽENIERIS – profesijas kods "2149 40";

181.41. Galvenais INŽENIERIS – profesijas kods "2149 42";

181.42. Posma INŽENIERIS – profesijas kods "2149 43";

181.43. Ieslodzījuma vietas INŽENIERIS – profesijas kods "2149 44";

181.44. Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu vecākais IZMEKLĒTĀJS – profesijas kods "2149 45";

181.45. Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu IZMEKLĒTĀJS – profesijas kods "2149 46";

181.46. Dzelzceļa avāriju vecākais IZMEKLĒTĀJS – profesijas kods "2149 47";

181.47. Dzelzceļa avāriju IZMEKLĒTĀJS – profesijas kods "2149 48";

181.48. Jūras negadījumu vecākais IZMEKLĒTĀJS – profesijas kods "2149 49";

181.49. Jūras negadījumu IZMEKLĒTĀJS – profesijas kods "2149 50";

181.50. Ēku sistēmu INŽENIERIS – profesijas kods "2149 51";

181.51. Sistēmu vadības INŽENIERIS – profesijas kods "2149 52";

181.52. Transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas SPECIĀLISTS – profesijas kods "2149 53";

181.53. Mežkopības INŽENIERIS – profesijas kods "2149 54";

181.54. Mežizstrādes INŽENIERIS – profesijas kods "2149 55";

181.55. Aeronavigācijas informācijas publikāciju SPECIĀLISTS – profesijas kods "2149  56".

2.5. Mazās grupas
"215 Elektrotehnoloģiju inženieri"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

182. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, vada un piedalās starptautiskā, nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritoriju un uzņēmuma attīstības politiku un plānošanas dokumentu izstrādē, izstrādā un attīsta teorijas, koncepcijas un metodes un iegūtās zināšanas izmanto praksē inženierzinātnēs, kā arī ražošanas procesu tehnoloģiskās un ekonomiskās efektivitātes jomā.

183. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "215 Elektrotehnoloģiju inženieri" atbilstošās atsevišķajās grupās:

183.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

183.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

183.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

183.4. izglītība: augstākā izglītība.

184. Mazās grupas "215 Elektrotehnoloģiju inženieri" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

184.1. atsevišķā grupa "2151 Elektroinženieri";

184.2. atsevišķā grupa "2152 Elektronikas inženieri";

184.3. atsevišķā grupa "2153 Telekomunikāciju inženieri".

2.5.1. Atsevišķās grupas
"2151 Elektroinženieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

185. Šie vecākie speciālisti veic pētījumus, konsultē, projektē un vada montāžas un remonta darbus, uzrauga elektrisko sistēmu, dzinēju un iekārtu darbu.

186. Atsevišķajā grupā "2151 Elektroinženieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izstrādāt elektroenerģijas ražošanas, sadales un pārvades sistēmas un sniegt konsultācijas; izstrādāt elektrisko dzinēju, elektrības ievilkšanas (instalācijas) un citu iekārtu, kā arī svarīgu elektrisko ierīču sistēmas un sniegt konsultācijas; vadīt elektroiekārtu montāžas darbus; noteikt kontroles parametrus un tehnoloģiskos procesus, lai efektīvi izmantotu elektrisko dzinēju un iekārtu sistēmas un nodrošinātu to drošību; noteikt un novērst bojājumus; organizēt darbojošos elektrisko sistēmu, dzinēju un iekārtu apkalpošanu un remontu; pētīt attiecīgo materiālu, ražojumu un procesu tehnoloģiskos aspektus un sniegt konsultācijas; apkalpot, izstrādāt, regulēt un pilnveidot energotehniskās iekārtas, piesaistīt tās lauksaimniecības objektiem; veikt efektīvu dzelzceļa transporta elektrosistēmu izstrādāšanu un uzturēšanu, kas saistītas ar dzelzceļa automātikas un telemehānikas iekārtu, elektriskā transporta tehnisko līdzekļu projektēšanu, ekspluatāciju un remontu; veikt dzelzceļa elektrosistēmu tehnisko, tehnoloģisko un organizatorisko procesu izstrādi un vadību; organizēt ražošanas procesu; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; vadīt citus darbiniekus.

187. Atsevišķās grupas "2151 Elektroinženieri" profesijas:

187.1. ElektroINŽENIERIS – profesijas kods "2151 01";

187.2. Elektroapgaismes INŽENIERIS – profesijas kods "2151 02";

187.3. Elektrisko sistēmu INŽENIERIS – profesijas kods "2151 03";

187.4. Elektroenerģijas sadales elektroINŽENIERIS – profesijas kods "2151 04";

187.5. Ģeneratoru elektroINŽENIERIS – profesijas kods "2151 05";

187.6. Elektroenerģijas pārvades elektroINŽENIERIS – profesijas kods "2151 06";

187.7. Elektrovilkmes elektroINŽENIERIS – profesijas kods "2151 07";

187.8. Elektromehānisko iekārtu elektroINŽENIERIS – profesijas kods "2151 08";

187.9. Augstsprieguma elektroINŽENIERIS – profesijas kods "2151 09";

187.10. Releju aizsardzības un automātikas INŽENIERIS – profesijas kods "2151 10";

187.11. Elektrotehnisko iekārtu elektroINŽenieris – profesijas kods "2151 11";

187.12. Galvenais ENERĢĒTIĶIS – profesijas kods "2151 12";

187.13. Lauksaimniecības enerģētikas INŽENIERIS – profesijas kods "2151 13";

187.14. ENERĢĒTIĶIS – profesijas kods "2151 14";

187.15. Kuģu elektroautomātikas INŽENIERIS – profesijas kods "2151 15";

187.16. Elektroietaišu ekspluatācijas INŽENIERIS – profesijas kods "2151 16";

187.17. Elektrotehnisko iekārtu INŽENIERIS – profesijas kods "2151 17";

187.18. Dzelzceļa INŽENIERIS – profesijas kods "2151 18";

187.19. Apsardzes tehnisko sistēmu INŽENIERIS – profesijas kods "2151 19";

187.20. Dzelzceļa elektrosistēmu INŽENIERIS – profesijas kods "2151 20".

2.5.2. Atsevišķās grupas
"2152 Elektronikas inženieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

188. Šie vecākie speciālisti veic elektronisko sistēmu, iekārtu, datortehnikas un perifērijas ierīču, kā arī attiecīgo materiālu, izstrādājumu un procesu tehnoloģisko aspektu pētījumus, konsultē, vada iekārtu montāžas darbus, apkalpošanu un remontu, uzstāda datortehniku un perifērijas ierīces, veic to tehnisko apkalpošanu, profilakses, remonta un modernizācijas darbus, nodrošina jauno sistēmu programmu instalāciju.

189. Atsevišķajā grupā "2152 Elektronikas inženieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt elektronisko iekārtu, sistēmu, dzinēju un iekārtu, piemēram, skaitļotāju un datortehnikas iekārtu, projektēšanu un sniegt konsultācijas; noteikt ražošanas veidus, materiālus un kvalitātes standartus, vadīt elektronisko un sistēmu ražošanu un ierīkošanu; noteikt kontroles paraugus un tehnoloģiskos procesus elektronisko sistēmu, dzinēju un iekārtu ekspluatācijas efektivitātes un drošības nodrošināšanai; noteikt un novērst bojājumus; organizēt un vadīt darbojošos elektronisko sistēmu, dzinēju un iekārtu apkalpošanu un remontu; uzstādīt datortehniku, veikt tās tehnisko apkalpošanu, profilakses, remonta un modernizācijas darbus, nodrošināt jauno sistēmu programmu instalāciju; pētīt izstrādājumu un procesu tehnoloģiskos aspektus un sniegt konsultācijas; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; vadīt citus darbiniekus.

190. Atsevišķās grupas "2152 Elektronikas inženieri" profesijas:

190.1. Elektronikas INŽENIERIS – profesijas kods "2152 01";

190.2. Skaitļotāju/ elektronikas INŽENIERIS – profesijas kods "2152 02";

190.3. Informācijas/ elektronikas INŽENIERIS – profesijas kods "2152 03";

190.4. Mērinstrumentu/ elektronikas INŽENIERIS – profesijas kods "2152 04";

190.5. Pusvadītāju/ elektronikas INŽENIERIS – profesijas kods "2152 05";

190.6. Elektronikas TEHNOLOGS – profesijas kods "2152 06";

190.7. Datortehnikas INŽENIERIS – profesijas kods "2152 07";

190.8. Gaisa kuģu tehniskās apkopes avionikas INŽENIERIS – profesijas kods "2152 08";

190.9. Radioelektronikas INŽENIERIS – profesijas kods "2152 09";

190.10. Gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas avionikas INŽENIERIS – profesijas kods "2152  10".

2.5.3. Atsevišķās grupas
"2153 Telekomunikāciju inženieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

191. Šie vecākie speciālisti veic elektronisko sistēmu un telekomunikāciju iekārtu, kā arī attiecīgo materiālu, izstrādājumu un procesu tehnoloģisko aspektu pētījumus, konsultē, vada iekārtu montāžas darbus, apkalpošanu un remontu, nodrošina jauno sistēmu programmu instalāciju.

192. Atsevišķajā grupā "2153 Telekomunikāciju inženieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt elektronisko iekārtu, sistēmu, dzinēju un iekārtu, telekomunikāciju iekārtu, projektēšanu un sniegt konsultācijas; noteikt ražošanas veidus, materiālus un kvalitātes standartus, vadīt telekomunikāciju izstrādājumu un sistēmu ražošanu un ierīkošanu; noteikt kontroles paraugus un tehnoloģiskos procesus telekomunikāciju sistēmu, dzinēju un iekārtu ekspluatācijas efektivitātes un drošības nodrošināšanai; noteikt un novērst bojājumus; organizēt un vadīt darbojošos telekomunikāciju sistēmu, dzinēju un iekārtu apkalpošanu un remontu; montēt un kopēt dažādus videomateriālus; sekot montāžā izmantojamās videoaparatūras tehniskajam stāvoklim atbilstoši prasībām; veikt montāžas videoaparatūras sīko tehnisko apkopi; reģistrēt montēto un kopēto materiālu uzskaites žurnālā; pārraudzīt audiovizuālā materiāla kvalitāti; pētīt izstrādājumu un procesu tehnoloģiskos aspektus un sniegt konsultācijas; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; vadīt citus darbiniekus.

193. Atsevišķās grupas "2153 Telekomunikāciju inženieri" profesijas:

193.1. Telekomunikāciju INŽENIERIS – profesijas kods "2153 01";

193.2. Kosmosa komunikāciju INŽENIERIS – profesijas kods "2153 02";

193.3. Radara komunikāciju INŽENIERIS – profesijas kods "2153 03";

193.4. Radiosakaru INŽENIERIS – profesijas kods "2153 04";

193.5. Signālsistēmas/ komunikāciju INŽENIERIS – profesijas kods "2153 05";

193.6. Telegrāfa/ komunikāciju INŽENIERIS – profesijas kods "2153 06";

193.7. Telefona/ komunikāciju INŽENIERIS – profesijas kods "2153 07";

193.8. Televīzijas/ komunikāciju INŽENIERIS – profesijas kods "2153 08";

193.9. Telekomunikāciju TEHNOLOGS – profesijas kods "2153 09";

193.10. Telekomunikāciju KONSTRUKTORS – profesijas kods "2153 10";

193.11. VideoINŽENIERIS – profesijas kods "2153 11".

2.6. Mazās grupas
"216 Arhitekti, plānotāji, ģeodēzijas un kartogrāfijas inženieri un dizaineri"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

194. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, vada un piedalās starptautiskā, nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritoriju un uzņēmuma attīstības politiku un plānošanas dokumentu izstrādē, izstrādā un attīsta teorijas, koncepcijas un metodes un iegūtās zināšanas izmanto praksē arhitektūrā un topogrāfijas jomā.

195. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "216 Arhitekti, plānotāji, ģeodēzijas un kartogrāfijas inženieri un dizaineri" atbilstošās atsevišķajās grupās:

195.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

195.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

195.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

195.4. izglītība: augstākā izglītība.

196. Mazās grupas "216 Arhitekti, plānotāji, ģeodēzijas un kartogrāfijas inženieri un dizaineri" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

196.1. atsevišķā grupa "2161 Arhitekti";

196.2. atsevišķā grupa "2162 Ainavu arhitekti";

196.3. atsevišķā grupa "2163 Izstrādājumu un apģērbu dizaineri";

196.4. atsevišķā grupa "2164 Pilsētplānotāji un satiksmes plānotāji";

196.5. atsevišķā grupa "2165 Ģeodēzijas un kartogrāfijas inženieri";

196.6. atsevišķā grupa "2166 Grafikas, multimediju un citi dizaineri".

2.6.1. Atsevišķās grupas
"2161 Arhitekti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

197. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, organizē, vada un piedalās starptautiskā, nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa telpiskās attīstības politiku un plānošanas dokumentu izstrādē, konsultē, projektē dzīvojamās mājas, komerciālās un ražošanas būves.

198. Atsevišķajā grupā "2161 Arhitekti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– radīt un attīstīt jaunas arhitektūras teorijas un metodes; veikt būvlaukumu apskati, konsultēt klientus un sniegt ieteikumus par būvniecības stilu un citiem aspektiem; projektēt ēkas, gatavot detalizētus zīmējumus un plānus, kas nepieciešami būvniecībai un restaurēšanai, dibināt svarīgus kontaktus, lai sekmētu projektu īstenošanu saskaņā ar to cenu, stilu, darba laika patēriņu, instrukcijām; noteikt un atrisināt problēmas, kas saistītas ar būvju optimālu funkcionēšanu un interjera kvalitāti, kā arī veikt nepieciešamo projektu, zīmējumu, plānu izstrādi; kontrolēt būvnormatīvus; uzturēt tehniskos sakarus un konsultēties ar attiecīgajiem speciālistiem; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; projektēt arhitektūras konstruktīvos mezglus; uzmērīt konkrētas telpas, izgatavot uzmērījumu rasējumus un projektēt; izstrādāt interjera arhitektūras konstruktīvos mezglus, ieskaitot materiālu un detaļu specifikācijas; izstrādāt un apkopot darba vides optimizācijas un telpu noformējuma priekšlikumus; izstrādāt un saskaņot telpu renovācijas un rekonstrukcijas skiču un tehniskos projektus, iekārtojuma plānus; organizēt ēku renovācijas un rekonstrukcijas un ēku teritoriju labiekārtošanas projektu izstrādi un piedalīties būvdarbu un teritorijas labiekārtošanas darbu uzraudzībā; vadīt citus darbiniekus.

199. Atsevišķās grupas "2161 Arhitekti" profesijas:

199.1. ARHITEKTS – profesijas kods "2161 01";

199.2. ARHITEKTA PALĪGS – profesijas kods "2161 02";

199.3. Darba vides PĀRZINIS – profesijas kods "2161 03".

2.6.2. Atsevišķās grupas
"2162 Ainavu arhitekti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

200. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, organizē, vada un piedalās starptautiskā, nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa telpiskās attīstības politiku un plānošanas dokumentu izstrādē, konsultē, projektē ainavas.

201. Atsevišķajā grupā "2162 Ainavu arhitekti" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt uzdevumus, kas saistīti ar ainavu, publisko un privāto ārtelpu labiekārtojuma un apstādījumu izpēti, analīzi, attīstību, saglabāšanu, atjaunošanu un pārvaldīšanu; vērtēt un pētīt ainavas telpisko struktūru un ainavas elementu savstarpējo mijiedarbību; novērtēt prognozējamo izmaiņu ietekmi uz ainavu; izstrādāt vadlīnijas, metodiku, rekomendācijas ainavu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai; izstrādāt kultūrvēsturisko un degradēto ainavu un teritoriju atjaunošanas vai rekonstrukcijas projektus, izstrādāt ainavu un publiskās ārtelpas kompozicionālo plānojumu un telpisko struktūru, teritoriju labiekārtojuma un apstādījumu funkcionālos un kompozicionālos risinājumus, tehniskos risinājumus, darba zīmējumus un specifikācijas; konsultēt projektētājus, būvniecības procesa dalībniekus un iedzīvotājus ainavu, teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu veidošanas un saglabāšanas jautājumos; vadīt citus darbiniekus.

202. Atsevišķās grupas "2162 Ainavu arhitekti" profesija ir "Ainavu ARHITEKTS" – profesijas kods "2162 01".

2.6.3. Atsevišķās grupas
"2163 Izstrādājumu un apģērbu dizaineri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

203. Šie vecākie speciālisti apgūst un izmanto dažādas mākslas metodes, veicot izstrādājumu un apģērbu projektēšanas darbus.

204. Atsevišķajā grupā "2163 Izstrādājumu un apģērbu dizaineri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izstrādāt rūpnieciskās produkcijas dizainu; radīt jaunu veidu un stilu apģērbus un aksesuārus; piedāvāt dažāda stila tērpus un komplektēt garderobi, ņemot vērā cilvēka individualitāti; plānot un organizēt savu darbu; projektēt, izstrādāt skices; modelēt, veikt materiālu aprēķinus; sagatavot un apstrādāt materiālus; īstenot ieceres un izgatavot tehnoloģiskām prasībām atbilstošu izstrādājumu; pēc savām vai klienta idejām veidot skices, modelēt, izvēlēties materiālus atbilstoši izstrādājuma lietojumam; aprēķināt materiālu un darba patēriņu; mērīt objektus; izstrādāt konstruktīvos mezglus, materiālu un detaļu specifikācijas; izgatavot rasējumus; projektēt tehnoloģiju; veikt nepieciešamos aprēķinus; noteikt izstrādājuma kopējās izmaksas; grafiski sakopot informāciju; noformēt vienreizējam pasūtījumam vai mazsēriju ražotnei nepieciešamo tehnisko dokumentāciju; attīstīt praktiskus dizaina risinājumus atbilstoši produktu īpašam lietojumam un produktu estētiskās pielietojamības kvalitātes uzlabošanai; izmantot radošo ideju vizualizācijas metodes, materiālu īpašību un to apstrādes tehnoloģiju zinības jaunu produktu, to kolekciju vai sēriju radīšanas, projektēšanas un ieviešanas procesā rūpnieciskai un amatnieciskai tiražēšanai; vadīt citu speciālistu darbu; plānot un veikt jaunrades, projektēšanas, zinātniskās pētniecības darbu; veikt pedagoģisko darbību; vadīt darbinieku grupu, kas veic pirmo paraugu tehnoloģiskās un tehniskās dokumentācijas izgatavošanu, kā arī pildīt individuālus pasūtījumus; veikt individuālu komercdarbību; sadarboties ar klientiem; plānot un organizēt savu darbu; modelēt un konstruēt tērpus, izgatavojot rūpnieciskos lekālus, izstrādājot dizainparaugus un rūpnieciskos etalonus; izvēlēties nepieciešamos palīgmateriālus un furnitūru, mezglu apstrādes iekārtas; vest pārrunas ar pasūtītāju, noskaidrojot produkta/kolekcijas koncepciju, darbības stabilitātes un izgatavošanas kritērijus; sekot līdzi modes tendencēm; izvēlēties piemērotākos materiālus konkrētam izstrādājumam; veidot modeli – paraugu; vadīt citus darbiniekus.

205. Atsevišķās grupas "2163 Izstrādājumu un apģērbu dizaineri" profesijas:

205.1. Izstrādājumu PROJEKTĒTĀJS – profesijas kods "2163 01";

205.2. Mēbeļu DIZAINERS – profesijas kods "2163 02";

205.3. Modes DIZAINERS – profesijas kods "2163 03";

205.4. Produktu DIZAINERS – profesijas kods "2163 04".

2.6.4. Atsevišķās grupas
"2164 Pilsētplānotāji un satiksmes plānotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

206. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, piedalās starptautiskā, nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa plānošanas dokumentu izstrādē, veic pilsētu, ainavu, transporta maģistrāļu iezīmēšanu, plāno un kontrolē to būvniecību, apkalpošanu un atjaunošanu.

207. Atsevišķajā grupā "2164 Pilsētplānotāji un satiksmes plānotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt pilsētu zonu attīstības iezīmju plānošanu un koordinēšanu; plānot ceļu būvi un sniegt konsultācijas par šiem jautājumiem; uzturēt tehniskos sakarus un konsultēties ar attiecīgajiem speciālistiem; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; veikt visu veidu tehniskos darbus teritoriju plānojumu izstrādāšanā; izstrādāt atsevišķu plānojuma veidu iekārtojuma izvietojumu; vākt, apkopot un analizēt informāciju; organizēt datubāzu veidošanu; novērtēt ekonomisko, sociālo un vides situāciju, situāciju satiksmes un citās jomās; identificēt problēmas un attīstības tendences; organizēt un vadīt plānošanas procesu; piedalīties plānošanas dokumentu (attīstības programmu, stratēģiju, plānu, teritorijas plānojumu, dabas aizsardzības plānu) izstrādē; veidot sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām un sabiedrību; veikt izpētes; gatavot pētniecības darbu dokumentāciju un pārskatus; izskatīt iesniegumus par maršrutu (reisu) atklāšanu, grozīšanu vai slēgšanu un sagatavot atzinumu projektus; sagatavot nepieciešamo dokumentāciju un atzinumu projektus maršruta atļauju izsniegšanai, anulēšanai un autobusu kustības sarakstu saskaņošanai un apstiprināšanai; gatavot līguma projektus par pasažieru regulāro pārvadājumu veikšanu ar sabiedrisko transportu; gatavot dokumentāciju un organizēt konkursus pasažieru regulāro pārvadājumu veikšanai ar sabiedrisko transportu; izstrādāt priekšlikumus sabiedriskā transporta rajona maršrutu tīkla izstrādei un tā turpmākai pilnveidošanai, organizēt pasažieru plūsmas apsekošanu; gatavot nepieciešamo informāciju rajona attīstības programmai un teritorijas plānojumam par sabiedrisko transportu; koordinēt plānošanas dokumentos noteikto attīstības politiku, nosacījumu un rīcības ieviešanu; vadīt, koordinēt un piedalīties attīstības un telpiskās attīstības plānošanas projektu izstrādē; izvērtēt attīstības politiku un telpiskās attīstības plānošanas dokumentus; ja nepieciešams, sagatavot priekšlikumus to grozīšanai; piedalīties teritoriju attīstības plānošanā, organizēšanā, uzraudzībā un novērtēšanā, pašvaldību budžeta veidošanā; veikt nepieciešamos ekonomiskos un finanšu aprēķinus; izvērtēt teritoriju inženiertehniskās infrastruktūras plānošanas un ekspluatācijas problēmas; analizēt sociāli ekonomiskās vides likumsakarības un urbanizācijas procesa ietekmi uz vietu attīstību, kā arī veicināt zaļās ekonomikas politikas īstenošanu; vadīt citus darbiniekus.

208. Atsevišķās grupas "2164 Pilsētplānotāji un satiksmes plānotāji" profesijas:

208.1. Teritorijas PLĀNOTĀJS – profesijas kods "2164 01";

208.2. Satiksmes PLĀNOTĀJS – profesijas kods "2164 02";

208.3. Transporta/ tīklu INŽENIERIS – profesijas kods "2164 03";

208.4. Aeronavigācijas VADĪTĀJS – profesijas kods "2164 04";

208.5. Satiksmes organizācijas INŽENIERIS – profesijas kods "2164 05";

208.6. Sabiedriskā transporta ORGANIZATORS – profesijas kods "2164 06";

208.7. Maršrutu tīkla PLĀNOTĀJS – profesijas kods "2164 07";

208.8. Telpiskās attīstības PLĀNOTĀJS – profesijas kods "2164 08";

208.9. Attīstības plānošanas INŽENIERIS – profesijas kods "2164 09".

2.6.5. Atsevišķās grupas
"2165 Ģeodēzijas un kartogrāfijas inženieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

209. Šie vecākie speciālisti piemēro topogrāfijas metodes un tehnoloģiju, lai noteiktu dabiskas un cilvēka radītas sauszemes, jūras, pazemes zonu un debess ķermeņu īpašības un precīzas atrašanās koordinātas un robežas, kā arī gatavo pārskatiem skaitliskus, grafiskus un mākslinieciskus attēlus.

210. Atsevišķajā grupā "2165 Ģeodēzijas un kartogrāfijas inženieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– novērot, mērīt un aprakstīt zemes virsmu dažādiem mērķiem, ieskaitot karšu sastādīšanu, būvdarbus vai īpašuma robežu noteikšanu; izlūkot šahtas, aprakstīt pazemes virsmu, norādot precīzas dažādu īpatnību vietas, kā arī gatavot plānus un kartes, lai kontrolētu pazemes izstrādņu virzienus un attālumus; veikt jūru, upju un ezeru gultņu pētījumus, aprakstīt zemūdens virsmas, pievēršot uzmanību dažādu īpatnību precīzām vietām, un gatavot kartes, tai skaitā jūras kartes, nosakot kuģniecības iespējas, applūšanas vietas, kā arī plānojot būves jūrā; plānot un veikt aerofotografēšanu; analizēt gaisa joslu un citas fotogrāfijas, kā arī distantnovērojumu un citus mērījumus un izmantot tos, sastādot un izmainot topogrāfiskās, jūras, koplietošanas un citas kartes; pētīt karšu sastādīšanas estētiskos un ekonomiskos, kā arī tehnoloģiskos aspektus un sniegt konsultācijas; uzturēt tehniskos kontaktus ar citiem vecākajiem speciālistiem; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; veikt datu reģistrāciju un aktualizāciju kadastrā; sagatavot kadastra dokumentu projektus; sniegt priekšlikumus darba pilnveidošanai un efektivitātes paaugstināšanai; sadarboties ar citiem speciālistiem; vadīt citus darbiniekus.

211. Atsevišķās grupas "2165 Ģeodēzijas un kartogrāfijas inženieri" profesijas:

211.1. Kartogrāfijas INŽENIERIS – profesijas kods "2165 01";

211.2. Jūras ģeodēzijas INŽENIERIS – profesijas kods "2165 02";

211.3. Fotogrammetrijas INŽENIERIS – profesijas kods "2165 03";

211.4. Kadastra INŽENIERIS – profesijas kods "2165 04";

211.5. Ģeodēzijas INŽENIERIS – profesijas kods "2165 05";

211.6. Hidrogrāfijas INŽENIERIS – profesijas kods "2165 06";

211.7. Zemes ierīcības INŽENIERIS – profesijas kods "2165 07";

211.8. Aerofotogrāfijas INŽENIERIS – profesijas kods "2165 08";

211.9. Ģeoinformātikas INŽENIERIS – profesijas kods "2165 09".

2.6.6. Atsevišķās grupas
"2166 Grafikas, multimediju un citi dizaineri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

212. Šie vecākie speciālisti rada oriģinālus, individuāli vai atsevišķos gadījumos arī vairāku autoru kopīgi radītus grafikas darbus, vides objektus, funkcionāli un konstruktīvi pamatotus, estētiski augstvērtīgus interjera elementus un interjera ansambļus, īsteno māksliniecisku ideju, izmantojot datortehnoloģijas un citas mūsdienu tehnoloģijas, veido videomākslas darbus, videoinstalācijas un rīko mākslinieciskas akcijas.

213. Atsevišķajā grupā "2166 Grafikas, multimediju un citi dizaineri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt iekštelpu funkcionālās shēmas un pilna apjoma interjera projektu, kā arī interjera stila piedāvājumu izstrādi, telpisku objektu projektēšanu, projekta izpildes organizēšanu un autoruzraudzību; izstrādāt projektējamā objekta vizualizāciju digitālā formātā; izstrādāt, apstrādāt, stilizēt un radikāli mainīt grafisko attēlu un telpisko objektu (poligrāfijā, modelēšanā, vides dizainā un reklāmā), un kustīgo attēlu (video, animācija) ar datora palīdzību, kā arī sagatavot tehnoloģiski pamatotu projekta īstenošanai nepieciešamo dokumentāciju; plānot, organizēt darbu grafikas dizaina projekta īstenošanā; atbilstoši darba uzdevumam veikt kompleksu poligrāfiskās vai digitālās grafikas dizaina pasūtījumu izpildi (datu izpēte, problēmu konstatēšana, analīze un radošs risinājums); komunicēt ar pasūtītāju; organizēt grafikas dizaina projekta īstenošanas procesu un veikt tā autoruzraudzību; vadīt citus darbiniekus.

214. Atsevišķās grupas "2166 Grafikas, multimediju un citi dizaineri" profesijas:

214.1. DatorDIZAINERS – profesijas kods "2166 01";

214.2. Interjera DIZAINERS – profesijas kods "2166 02";

214.3. Grafikas DIZAINERS – profesijas kods "2166 03".

2.7. Mazās grupas
"221 Ārsti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

215. Šie vecākie speciālisti, izmantojot zinātniski pamatotas modernās medicīnas metodes un principus, nodarbojas ar cilvēka slimību, traumu un citu fizisku un garīgu traucējumu izpēti, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un pētniecību, veic pedagoģisko darbu.

216. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "221 Ārsti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

216.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

216.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

216.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

216.4. izglītība: augstākā izglītība.

217. Mazās grupas "221 Ārsti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

217.1. atsevišķā grupa "2211 Vispārējās prakses ārsti";

217.2. atsevišķā grupa "2212 Specialitāšu ārsti".

2.7.1. Atsevišķās grupas
"2211 Vispārējās prakses ārsti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

218. Šie vecākie speciālisti, izmantojot zinātniski pamatotas modernās medicīnas metodes un principus, nodarbojas ar cilvēka slimību, traumu un citu fizisku un garīgu traucējumu izpēti, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi. Šie vecākie speciālisti nav specializējušies noteiktu slimību ārstēšanā vai noteiktu ārstēšanas metožu lietošanā.

219. Atsevišķajā grupā "2211 Vispārējās prakses ārsti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izmeklēt pacientu; nozīmēt diagnostiskos izmeklējumus un analizēt to rezultātus; izrakstīt ārstniecības līdzekļus, informēt par to lietošanu; veikt medicīniskās procedūras; konsultēt pacientu par veselības veicināšanu; specializētas veselības aprūpes saņemšanai nosūtīt pacientus uz slimnīcu, rehabilitācijas centru vai citu veselības aprūpes institūciju; visaptverošas ārstēšanas un tās nepārtrauktības nodrošināšanai sniegt un saņemt pacienta ārstēšanai nepieciešamo informāciju no citiem veselības aprūpes speciālistiem; novērtēt pacienta veselības stāvokļa izmaiņas ārstēšanas laikā; plānot un piedalīties infekciju slimību kontroles programmās; pētīt cilvēku slimības, ārstēšanas un profilakses metodes; vadīt citus darbiniekus.

220. Atsevišķās grupas "2211 Vispārējās prakses ārsti" profesijas:

220.1. ĀRSTS – profesijas kods "2211 01";

220.2. ĀRSTS (STAŽIERIS) – profesijas kods "2211 02";

220.3. Ģimenes/ vispārējās prakses ĀRSTS – profesijas kods "2211 03";

220.4. REZIDENTS (ģimenes/ vispārējās prakses ārsta specialitātē) – profesijas kods "2211 04";

220.5. Kuģa ĀRSTS – profesijas kods "2211 05".

2.7.2. Atsevišķās grupas
"2212 Specialitāšu ārsti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

221. Šie vecākie speciālisti nodarbojas ar cilvēka slimību, traumu un citu fizisku un garīgu traucējumu izpēti, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi, izmantojot zinātniski pamatotas un specializētas modernās medicīnas metodes. Šie vecākie speciālisti ir specializējušies noteiktu slimību ārstēšanā vai noteiktu ārstniecības metožu lietošanā.

222. Atsevišķajā grupā "2212 Specialitāšu ārsti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izmeklēt pacientu; nozīmēt specializētus diagnostiskos izmeklējumus; novērtēt pacienta veselības stāvokļa izmaiņas ārstēšanas laikā; veikt ķirurģiskas operācijas; nodrošināt specializētu ārstēšanu pirms grūtniecības, grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā; informēt pacientu par pasākumiem saslimšanu profilaksei vai ārstēšanas uzlabošanai; saņemt un sniegt pacienta ārstniecības procesa nodrošināšanai nepieciešamo informāciju no citiem ārstniecības procesā iesaistītajiem speciālistiem; nosūtīt pacientus uz stacionāru, pie citiem speciālistiem; sniegt informāciju pacientam un viņa piederīgajiem; veikt autopsijas un noteikt nāves cēloni; plānot un piedalīties dažādu slimību izplatības ierobežošanas programmās; pētīt cilvēku slimības, ārstēšanas un profilakses metodes; vadīt citus darbiniekus.

223. Atsevišķās grupas "2212 Specialitāšu ārsti" profesijas:

223.1. ALERGOLOGS – profesijas kods "2212 01";

223.2. Bērnu ALERGOLOGS – profesijas kods "2212 02";

223.3. ALGOLOGS – profesijas kods "2212 03";

223.4. ANDROLOGS – profesijas kods "2212 04";

223.5. ANESTEZIOLOGS, REANIMATOLOGS – profesijas kods "2212 05";

223.6. Arodslimību ĀRSTS – profesijas kods "2212 06";

223.7. Arodveselības ĀRSTS – profesijas kods "2212 07";

223.8. Arodveselības un arodslimību ĀRSTS – profesijas kods "2212 08";

223.9. ĀRSTS (CITOLOGS) – profesijas kods "2212 09";

223.10. ĀRSTS (DIETOLOGS) – profesijas kods "2212 10";

223.11. ĀRSTS (EKSPERTS) – profesijas kods "2212 11";

223.12. ĀRSTS (ENDOKRINOLOGS) – profesijas kods "2212 12";

223.13. ĀRSTS (ENDOSKOPISTS gastrointestinālajā endoskopijā) – profesijas kods "2212 13";

223.14. ĀRSTS (klīniskais FARMAKOLOGS) – profesijas kods "2212 14";

223.15. ĀRSTS (klīniskais FIZIOLOGS) – profesijas kods "2212 15";

223.16. Fizikālās medicīnas ĀRSTS – profesijas kods "2212 16";

223.17. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ĀRSTS – profesijas kods "2212 17";

223.18. Kara medicīnas ĀRSTS – profesijas kods "2212 18";

223.19. ĀRSTS (ĢENĒTIĶIS) – profesijas kods "2212 19";

223.20. Hospitālās infekcijas kontroles ĀRSTS – profesijas kods "2212 20";

223.21. ĀRSTS (IMUNOLOGS) – profesijas kods "2212 21";

223.22. Intensīvās terapijas ĀRSTS – profesijas kods "2212 22";

223.23. Katastrofu medicīnas ĀRSTS – profesijas kods "2212 23";

223.24. Laboratorijas ĀRSTS – profesijas kods "2212 24";

223.25. ĀRSTS (klīniskais MIKROBIOLOGS) – profesijas kods "2212 25";

223.26. ĀRSTS (MIKROBIOLOGS) – profesijas kods "2212 26";

223.27. Mikrobioloģijas ĀRSTS – profesijas kods "2212 27";

223.28. Neatliekamās medicīnas ĀRSTS – profesijas kods "2212 28";

223.29. Neatliekamās palīdzības ĀRSTS – profesijas kods "2212 29";

223.30. ĀRSTS (PARAZITOLOGS) – profesijas kods "2212 30";

223.31. ĀRSTS (PATOLOGS) – profesijas kods "2212 31";

223.32. ĀRSTS (paliatīvās aprūpes SPECIĀLISTS) – profesijas kods "2212 32";

223.33. ĀRSTS (PERFUZIONISTS) – profesijas kods "2212 33";

223.34. ProtēžORTOPĒDS – profesijas kods "2212 34";

223.35. Sociālās apdrošināšanas ĀRSTS – profesijas kods "2212 35";

223.36. Sporta ĀRSTS – profesijas kods "2212 36";

223.37. DERMATOLOGS, VENEROLOGS – profesijas kods "2212 37";

223.38. Bērnu ENDOKRINOLOGS – profesijas kods "2212 38";

223.39. Tiesu medicīnas EKSPERTS – profesijas kods "2212 39";

223.40. Tiesu psihiatrijas EKSPERTS – profesijas kods "2212 40";

223.41. FLEBOLOGS – profesijas kods "2212 41";

223.42. FONIATRS – profesijas kods "2212 42";

223.43. FTIZIOPNEIMONOLOGS – profesijas kods "2212 43";

223.44. GASTROENTEROLOGS – profesijas kods "2212 44";

223.45. Bērnu GASTROENTEROLOGS – profesijas kods "2212 45";

223.46. GERIATRS – profesijas kods "2212 46";

223.47. GINEKOLOGS, dzemdību speciālists – profesijas kods "2212 47";

223.48. Bērnu GINEKOLOGS – profesijas kods "2212 48";

223.49. Onkoloģijas GINEKOLOGS – profesijas kods "2212 49";

223.50. HEMATOLOGS – profesijas kods "2212 50";

223.51. HEPATOLOGS – profesijas kods "2212 51";

223.52. Bērnu HEMATOONKOLOGS – profesijas kods "2212 52";

223.53. HipnoTERAPEITS – profesijas kods "2212 53";

223.54. INFEKTOLOGS – profesijas kods "2212 54";

223.55. Bērnu INFEKTOLOGS – profesijas kods "2212 55";

223.56. KARDIOLOGS – profesijas kods "2212 56";

223.57. Bērnu KARDIOLOGS – profesijas kods "2212 57";

223.58. KOMBUSTIOLOGS – profesijas kods "2212 58";

223.59. KOSMETOLOGS – profesijas kods "2212 59";

223.60. BALNEOLOGS (KURORTOLOGS) – profesijas kods "2212 60";

223.61. ĶIRURGS – profesijas kods "2212 61";

223.62. Ambulatorais ĶIRURGS – profesijas kods "2212 62";

223.63. Asinsvadu ĶIRURGS – profesijas kods "2212 63";

223.64. Bērnu ĶIRURGS – profesijas kods "2212 64";

223.65. Endovazālais ĶIRURGS – profesijas kods "2212 65";

223.66. Plastiskais ĶIRURGS – profesijas kods "2212 66";

223.67. Rokas ĶIRURGS – profesijas kods "2212 67";

223.68. Sirds ĶIRURGS – profesijas kods "2212 68";

223.69. Torakālais ĶIRURGS – profesijas kods "2212 69";

223.70. NARKOLOGS – profesijas kods "2212 70";

223.71. NEFROLOGS – profesijas kods "2212 71";

223.72. Bērnu NEFROLOGS – profesijas kods "2212 72";

223.73. NEIROĶIRURGS – profesijas kods "2212 73";

223.74. NEIROLOGS – profesijas kods "2212 74";

223.75. Bērnu NEIROLOGS – profesijas kods "2212 75";

223.76. NEONATOLOGS – profesijas kods "2212 76";

223.77. OFTALMOLOGS – profesijas kods "2212 77";

223.78. Onkoloģijas ĶIRURGS – profesijas kods "2212 78";

223.79. ONKOLOGS ĶĪMIJTERAPEITS – profesijas kods "2212 79";

223.80. ONKOLOGS – profesijas kods "2212 80";

223.81. ĀRSTS (OSTEOPĀTS) – profesijas kods "2212 81";

223.82. OTOLARINGOLOGS – profesijas kods "2212 82";

223.83. PEDIATRS – profesijas kods "2212 83";

223.84. PNEIMONOLOGS – profesijas kods "2212 84";

223.85. Bērnu PNEIMONOLOGS – profesijas kods "2212 85";

223.86. PSIHIATRS – profesijas kods "2212 86";

223.87. Bērnu PSIHIATRS – profesijas kods "2212 87";

223.88. RADIOLOGS – profesijas kods "2212 88";

223.89. RADIOLOGS (TERAPEITS) – profesijas kods "2212 89";

223.90. RADIOLOGS (DIAGNOSTS) – profesijas kods "2212 90";

223.91. REHABILITOLOGS – profesijas kods "2212 91";

223.92. REIMATOLOGS – profesijas kods "2212 92";

223.93. Bērnu REIMATOLOGS – profesijas kods "2212 93";

223.94. REZIDENTS (izņemot REZIDENTUS ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitātē) – profesijas kods "2212 94";

223.95. SEKSOLOGS, SEKSOPATOLOGS – profesijas kods "2212 95";

223.96. PSIHOTERAPEITS – profesijas kods "2212 96";

223.97. Manuālais TERAPEITS – profesijas kods "2212 97";

223.98. OSTEOREFLEKSOTERAPEITS – profesijas kods "2212 98";

223.99. TRANSPLANTOLOGS – profesijas kods "2212 99";

223.100. TRANSFUZIOLOGS – profesijas kods "2212 100";

223.101. TRAUMATOLOGS, ORTOPĒDS – profesijas kods "2212 101";

223.102. TRIHOLOGS – profesijas kods "2212 102";

223.103. UROLOGS – profesijas kods "2212 103";

223.104. INTERNISTS – profesijas kods "2212 104";

223.105. Veselības aprūpes ĀRSTS – profesijas kods "2212 105".

2.8. Mazās grupas
"222 Medicīnas māsu un vecmāšu profesiju vecākie speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

224. Šie vecākie speciālisti organizē, koordinē un veic pacientu aprūpi, organizē, koordinē un sniedz medicīnisko palīdzību grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laikā, piedalās ārstniecībā, nodarbojas ar pētniecību.

225. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "222 Medicīnas māsu un vecmāšu profesiju vecākie speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

225.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

225.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

225.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

225.4. izglītība: augstākā izglītība, atsevišķos gadījumos – profesionālā vidējā izglītība.

226. Mazās grupas "222 Medicīnas māsu un vecmāšu profesiju vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

226.1. atsevišķā grupa "2221 Medicīnas māsu profesiju vecākie speciālisti";

226.2. atsevišķā grupa "2222 Vecmāšu profesiju vecākie speciālisti".

2.8.1. Atsevišķās grupas
"2221 Medicīnas māsu profesiju vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

227. Šie vecākie speciālisti organizē, koordinē un veic medicīnisko aprūpi pacientiem, kuriem tā ir nepieciešama sakarā ar novecošanos, slimību, ievainojumu vai citiem fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem.

228. Atsevišķajā grupā "2221 Medicīnas māsu profesiju vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, sniegt un uzraudzīt pacientu aprūpi; koordinēt pacientu aprūpi sadarbībā ar citiem veselības aprūpes vecākajiem speciālistiem un citiem pacienta aprūpes procesā iesaistītajiem speciālistiem; veikt pacientu aprūpi slimnīcās, klīnikās un citās ārstniecības iestādēs; asistēt ārsta darbā, nodrošināt medikamentu saņemšanu pacientiem; prast ārstēšanas, kā arī diagnostiskās metodes un procedūras, ko noteicis ārsts; piedalīties garīgi slimu cilvēku sagatavošanā fiziskam un psiholoģiskam ārstēšanas procesam; piedalīties pacientu ar garīgās vai fiziskās veselības traucējumiem sagatavošanā sabiedriskajai rehabilitācijai, turpmākai attīstībai un izglītības iegūšanai; sniegt pacientiem kvalificētu medicīnisko aprūpi mājās; sniegt kvalificētu medicīnisko palīdzību sabiedriskās vietās vai darba vietās; sniegt medicīniskas konsultācijas skolās, rūpnīcās un citās institūcijās; nodarboties ar pētniecību un pedagoģisko darbu; vadīt citus darbiniekus.

229. Atsevišķās grupas "2221 Medicīnas māsu profesiju vecākie speciālisti" profesijas:

229.1. Vecākā medicīnas MĀSA – profesijas kods "2221 01";

229.2. VirsMĀSA – profesijas kods "2221 02";

229.3. Ambulatorās aprūpes MĀSA – profesijas kods "2221 03";

229.4. Ambulatorās medicīnas MĀSA – profesijas kods "2221 04";

229.5. Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes MĀSA – profesijas kods "2221 05";

229.6. Bērnu aprūpes MĀSA – profesijas kods "2221 06";

229.7. Bērnu MĀSA – profesijas kods "2221 07";

229.8. Dermatoveneroloģijas MĀSA – profesijas kods "2221 08";

229.9. Diabēta aprūpes MĀSA – profesijas kods "2221 09";

229.10. Diabetoloģijas un endokrinoloģijas MĀSA – profesijas kods "2221 10";

229.11. Diētas MĀSA – profesijas kods "2221 11";

229.12. Endoskopijas MĀSA – profesijas kods "2221 12";

229.13. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas MĀSA – profesijas kods "2221 13";

229.14. Fizikālās terapijas MĀSA – profesijas kods "2221 14";

229.15. Ftiziopulmoloģijas MĀSA – profesijas kods "2221 15";

229.16. Funkcionālās diagnostikas MĀSA – profesijas kods "2221 16";

229.17. Garīgās veselības aprūpes MĀSA – profesijas kods "2221 17";

229.18. Ginekoloģijas MĀSA – profesijas kods "2221 18";

229.19. Hemodialīzes un nieru transplantācijas MĀSA – profesijas kods "2221 19";

229.20. Infektoloģijas MĀSA – profesijas kods "2221 20";

229.21. Internās aprūpes MĀSA – profesijas kods "2221 21";

229.22. Intensīvās terapijas un anestēzijas MĀSA – profesijas kods "2221 22";

229.23. Ķirurģiskās aprūpes MĀSA – profesijas kods "2221 23";

229.24. Ķirurģijas MĀSA – profesijas kods "2221 24";

229.25. Narkoloģijas MĀSA – profesijas kods "2221 25";

229.26. Neatliekamās palīdzības MĀSA – profesijas kods "2221 26";

229.27. Neiroķirurģijas MĀSA – profesijas kods "2221 27";

229.28. Neiroloģijas MĀSA – profesijas kods "2221 28";

229.29. Oftalmoloģijas MĀSA – profesijas kods "2221 29";

229.30. Onkoloģiskās aprūpes MĀSA – profesijas kods "2221 30";

229.31. Onkoloģijas MĀSA – profesijas kods "2221 31";

229.32. Operāciju MĀSA – profesijas kods "2221 32";

229.33. Peritoneālās dialīzes MĀSA – profesijas kods "2221 33";

229.34. Pirmsskolas iestāžu un skolu MĀSA – profesijas kods "2221 34";

229.35. Podiatrijas MĀSA – profesijas kods "2221 35";

229.36. Psihiatrijas MĀSA – profesijas kods "2221 36";

229.37. Rentgenoloģijas un radioloģijas MĀSA – profesijas kods "2221 37";

229.38. Sabiedrības veselības MĀSA – profesijas kods "2221 38";

229.39. Terapijas MĀSA – profesijas kods "2221 39";

229.40. Transfuzioloģijas MĀSA – profesijas kods "2221 40";

229.41. Traumatoloģijas un ortopēdijas MĀSA – profesijas kods "2221 41";

229.42. Zobārstniecības MĀSA – profesijas kods "2221 42";

229.43. Uroloģijas MĀSA – profesijas kods "2221 43".

2.8.2. Atsevišķās grupas
"2222 Vecmāšu profesiju vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

230. Šie vecākie speciālisti plāno, vada, novērtē, kā arī sniedz veselības aprūpes pakalpojumus pirmsgrūtniecības, grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laikā, veic mātes un vesela jaundzimušā aprūpi.

231. Atsevišķajā grupā "2222 Vecmāšu profesiju vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– nodrošināt fizioloģiskas grūtniecības aprūpi; organizēt un vadīt fizioloģiskas dzemdības un aprūpi pēc fizioloģiskām dzemdībām; veikt veselu jaundzimušo aprūpi; nosūtīt pacientu pie atbilstošas specialitātes ārsta, konstatējot savā aprūpē esošas grūtnieces, dzemdētājas, nedēļnieces, kā arī jaundzimušā veselības riska faktorus vai iespējamu patoloģiju; piedalīties ārstniecībā; sniegt informāciju un veikt izglītošanas darbu ģimenes plānošanas un kontracepcijas, grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību, krūts barošanas, seksuālās un reproduktīvās veselības un bērna aprūpes jautājumos; nodarboties ar pētniecību.

232. Atsevišķās grupas "2222 Vecmāšu profesiju vecākie speciālisti" profesijas:

232.1. Vecākā VECMĀTE – profesijas kods "2222 01";

232.2. VECMĀTE – profesijas kods "2222 02".

2.9. Mazās grupas
"223 Alternatīvās un papildinošās medicīnas vecākie speciālisti"
un atsevišķās grupas
"2230 Alternatīvās un papildinošās medicīnas vecākie speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

233. Šie vecākie speciālisti nodarbojas ar cilvēka slimību, traumu un citu fizisku un garīgu traucējumu profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, izmantojot padziļinātās studijās iegūtas zināšanas, prasmes un iemaņas par dažādu kultūru tradīcijām, ticējumiem un paņēmieniem medicīnā. Ārstēšanā izmantojamās metodes var aizvietot vai papildināt modernajā medicīnā izmantotās.

234. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "223 Alternatīvās un papildinošās medicīnas vecākie speciālisti" atsevišķajā grupā:

234.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

234.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

234.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

234.4. izglītība: augstākā izglītība.

235. Mazās grupas "223 Alternatīvās un papildinošās medicīnas vecākie speciālisti" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "2230 Alternatīvās un papildinošās medicīnas vecākie speciālisti".

236. Atsevišķajā grupā "2230 Alternatīvās un papildinošās medicīnas vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izmeklēt pacientu, novērtēt viņa veselības stāvokli, veikt ārstēšanu, izmantojot tādas metodes kā akupunktūra, ajūrvēda, homeopātija; dziedēt slimības un traucējumus ar preparātiem, kuri izgatavoti no dabas produktiem, augiem, minerāliem, dzīvniekiem, un kas dziedē organismu un stimulē tā darbību; novērtēt un dokumentēt personas ārstēšanas procesu; konsultēt par tādiem jautājumiem kā veselība, uzturs, dzīvesveids; saņemt un sniegt pacienta ārstniecības procesa nodrošināšanai nepieciešamo informāciju no citiem veselības aprūpes speciālistiem; veikt pētījumus par cilvēka saslimšanām, profilakses un ārstniecības metodēm; vadīt citus darbiniekus.

237. Atsevišķās grupas "2230 Alternatīvās un papildinošās medicīnas vecākie speciālisti" profesijas:

237.1. Ajūrvēdas medicīnas SPECIĀLISTS – profesijas kods "2230 01";

237.2. HOMEOPĀTS (ĀRSTS) – profesijas kods "2230 02";

237.3. Akupunktūras ĀRSTS – profesijas kods "2230 03";

237.4. NEIROPĀTS – profesijas kods "2230 04".

2.10. Mazās grupas
"224 Ārstu palīgi"
un atsevišķās grupas
"2240 Ārstu palīgi"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

238. Šie vecākie speciālisti konsultē slimniekus, diagnosticē, izpilda profilaktisko darbību un ārstē, taču to darbības joma ir šaurāka nekā ārstiem. Viņi strādā patstāvīgi vai arī ārstu uzraudzībā iestādēs vai lauku apstākļos.

239. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "224 Ārstu palīgi" atsevišķajā grupā:

239.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

239.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

239.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

239.4. izglītība: augstākā izglītība, atsevišķos gadījumos – profesionālā vidējā izglītība.

240. Mazās grupas "224 Ārstu palīgi" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "2240 Ārstu palīgi".

241. Atsevišķajā grupā "2240 Ārstu palīgi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt medicīnisko apskati un noteikt diagnozi; izrakstīt zāles un ārstēt slimības, savainojumus un citus traucējumus; nozīmēt diagnostiskos izmeklējumus; veikt vienkāršas ķirurģiskās operācijas un medicīniskās procedūras; asistēt ārstam sarežģītu ķirurģisko operāciju laikā; novērtēt un dokumentēt personas ārstēšanas procesu; sagatavot mākslīgās asinsrites aparatūru, šķidrumus, medikamentus un citus nepieciešamos materiālus operācijai mākslīgās asinsrites apstākļos; uzpildīt un atgaisot mākslīgās asinsrites oksigenatoru; sadarbībā ar ķirurgiem un anesteziologiem uzsākt un nodrošināt mākslīgo asinsriti pacientam, sekojot hemodinamikas rādītājiem operācijas laikā; sarežģītu vai netipisku saslimšanu gadījumos nosūtīt pacientu pie ārsta; aptaujāt personas un kontaktpersonas infekcijas slimības gadījumā, organizēt laboratorisko pārbaudi; veikt kontaktpersonu primāro medicīnisko pārbaudi, medicīnisko novērošanu; ņemt paraugus laboratoriskajai pārbaudei; izvērtēt vides riska faktoru ietekmi uz veselību, dzīves un darba apstākļiem; konsultēt atsevišķas personas vai iedzīvotāju grupas dzimstības regulēšanas, higiēnas, diētiskā uztura un citos medicīnas profilakses jautājumos; izvērtēt pacientu veselības stāvokli; veikt traumu guvušu cietušo primāro novērtēšanu; sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību traumu guvušiem cietušajiem; sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem militāro operāciju laikā; sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem ar šautiem un sprādzienu izraisītiem ievainojumiem; sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību saslimušajiem; sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko vielu un kodolieroču izraisītajos negadījumos un katastrofās; veikt cietušo šķirošanu un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību ārkārtas medicīniskās situācijās; organizēt un veikt cietušo evakuāciju; patstāvīgi lietot medicīniskos preparātus, tai skaitā arī stipri iedarbīgos, pildot militāras operācijas un piedaloties ārkārtēju situāciju seku likvidācijā; izglītot ārstniecības atbalsta personas, pacientus un sabiedrību par neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības veicināšanas jautājumiem; konstatēt bioloģiskās nāves faktu, pildot militāras operācijas.

242. Atsevišķās grupas "2240 Ārstu palīgi" profesijas:

242.1. ĀRSTA PALĪGS (FELDŠERIS) – profesijas kods "2240 01";

242.2. Ambulatorās aprūpes ĀRSTA PALĪGS – profesijas kods "2240 02";

242.3. Militārais PARAMEDIĶIS – profesijas kods "2240 03".

2.11. Mazās grupas
"225 Veterinārārsti"
un atsevišķās grupas
"2250 Veterinārārsti"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

243. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbu, izstrādā un attīsta koncepcijas, teorijas un metodiku, lieto medicīniskās zināšanas veterinārmedicīnas nozarē.

244. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "225 Veterinārārsti" atsevišķajā grupā:

244.1. zina: pamatuzdevumu izpildei nepieciešamos teorētiskos un praktiskos pamatus, pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

244.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

244.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību;

244.4. izglītība: augstākā izglītība.

245. Mazās grupas "225 Veterinārārsti" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "2250 Veterinārārsti".

246. Atsevišķajā grupā "2250 Veterinārārsti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt zinātniskās pētniecības darbus, sagatavot koncepcijas, teorijas un metodiku, diagnosticēt dzīvnieku slimības un ievainojumus; ārstēt dzīvniekus ķirurģiski vai ar medikamentiem; veikt piena un citu lopu ganāmpulku pētījumus, kā arī potēt tos pret slimībām; sniegt ieteikumus lopu audzēšanā un pavairošanā; pētīt cilvēku patēriņam izmantojamo dzīvnieku izcelsmes produktu kvalitāti, tīrību un derīgumu; veikt dzīvnieku veselības epidemioloģiskos un radioloģiskos pētījumus; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; vadīt citus darbiniekus.

247. Atsevišķās grupas "2250 Veterinārārsti" profesijas:

247.1. VeterinārĀRSTS EPIDEMIOLOGS – profesijas kods "2250 01";

247.2. VeterinārĀRSTS ĶIRURGS – profesijas kods "2250 02";

247.3. Veterinārārsts – profesijas kods "2250 03".

2.12. Mazās grupas
"226 Citi veselības aprūpes jomas vecākie speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

248. Šie vecākie speciālisti sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas saistīti ar zobārstniecību, farmāciju, vides veselību un higiēnu, darba aizsardzību, fizioterapiju, uzturu, dzirdes, runas un redzes rehabilitāciju, tehniskiem palīglīdzekļiem.

249. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "226 Citi veselības aprūpes jomas vecākie speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

249.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

249.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

249.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

249.4. izglītība: augstākā izglītība.

250. Mazās grupas "226 Citi veselības aprūpes jomas vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

250.1. atsevišķā grupa "2261 Zobārsti";

250.2. atsevišķā grupa "2262 Farmaceiti";

250.3. atsevišķā grupa "2263 Vides, darba aizsardzības, higiēnas un sabiedrības veselības vecākie speciālisti";

250.4. atsevišķā grupa "2264 Fizioterapeiti";

250.5. atsevišķā grupa "2265 Uzturzinātnes un uztura speciālisti";

250.6. atsevišķā grupa "2266 Audiologi un runas terapeiti";

250.7. atsevišķā grupa "2267 Optometristi";

250.8. atsevišķā grupa "2269 Citur neklasificēti veselības aprūpes jomas vecākie speciālisti".

2.12.1. Atsevišķās grupas
"2261 Zobārsti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

251. Šie vecākie speciālisti diagnosticē un ārstē mutes dobuma orgānu un ar tiem saistīto žokļu un sejas slimības, traumas un patoloģijas, nodarbojas ar šo slimību etioloģijas pētīšanu un profilakses veicināšanu.

252. Atsevišķajā grupā "2261 Zobārsti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt diagnozes, ieteikt un veikt nepieciešamo stomatoloģisko ārstēšanu; veikt stomatoloģisko saslimšanu profilaksi; ārstēt ķirurģiski, ar medikamentiem vai citādā veidā atsevišķas zobu vai mutes dobuma slimības vai traucējumus; veikt pacienta žokļu un zobu mērījumus un paņemt to nospiedumus; konstruēt un izgatavot mākslīgos zobus, tiltiņus vai sniegt instrukcijas to izgatavošanai; pētīt zobu slimības un tām radniecīgus traucējumus un slimības, kā arī profilakses un ārstniecības metodes; vadīt citus darbiniekus.

253. Atsevišķās grupas "2261 Zobārsti" profesijas:

253.1. Zobu PROTĒZISTS – profesijas kods "2261 01";

253.2. ZOBĀRSTS – profesijas kods "2261 02";

253.3. ORTODONTS – profesijas kods "2261 03";

253.4. ENDODONTISTS – profesijas kods "2261 04";

253.5. Bērnu ZOBĀRSTS – profesijas kods "2261 05";

253.6. PARADONTOLOGS – profesijas kods "2261 06";

253.7. Mutes, sejas un žokļu ĶIRURGS – profesijas kods "2261 07".

2.12.2. Atsevišķās grupas
"2262 Farmaceiti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

254. Šie vecākie speciālisti uzglabā, pagatavo, izsniedz un konsultē par zāļu pareizu lietošanu un to blakusefektiem, ievērojot ārstu vai citu veselības aprūpes speciālistu norādījumus; nodarbojas ar pētniecību.

255. Atsevišķajā grupā "2262 Farmaceiti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sniegt farmakoterapeitiskās konsultācijas, informāciju par zālēm un to lietošanu, gatavot zāles atbilstoši ārstu receptēm vai noteiktiem priekšrakstiem vai vadīt to gatavošanu, kontrolēt zāļu identitāti un kvalitāti, izplatīt zāles un citus veselības aprūpes produktus un nodrošināt zāļu un citu preču pareizu apriti atbilstoši normatīvo aktu prasībām; piedalīties iedzīvotāju veselības veicināšanas, izglītošanas un ārstniecības procesā, veicināt racionālu zāļu lietošanu; nodarboties ar pētniecību.

256. Atsevišķās grupas "2262 Farmaceiti" profesijas:

256.1. FARMACEITS – profesijas kods "2262 01";

256.2. Klīniskais FARMACEITS – profesijas kods "2262 02";

256.3. Rūpnieciskais FARMACEITS – profesijas kods "2262 03".

2.12.3. Atsevišķās grupas
"2263 Vides, darba aizsardzības, higiēnas un sabiedrības veselības vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

257. Šie vecākie speciālisti novērtē, plāno un īsteno pasākumus, lai atklātu, kontrolētu un uzraudzītu kaitīgos vides faktorus, nodrošinātu drošu un ergonomisku darba vidi un novērstu bioloģisku, fizikālu ķīmisku un ergonomisku faktoru izraisītus veselības traucējumus, kā arī plāno, organizē, koordinē un īsteno veselības veicināšanas, slimību izplatības ierobežošanas un profilakses pasākumus.

258. Atsevišķajā grupā "2263 Vides, darba aizsardzības, higiēnas un sabiedrības veselības vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izstrādāt, ieviest un pārskatīt vides un darba aizsardzības politiku; izstrādāt dokumentus visu veidu atkritumu apsaimniekošanas jomā; ieviest programmas un plānus infekciju slimību kontroles jomā, pārtikas drošuma, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas, peldūdeņu un dzeramā ūdens kvalitātes un citās līdzīgās jomās; identificēt, dokumentēt un ziņot par kaitīgajiem faktoriem apkārtējā vidē un darbavietās, kontrolēt riska faktorus darba un apkārtējā vidē un konsultēt par normatīvo aktu piemērošanu vides un darba aizsardzības jomā; izstrādāt, ieviest un uzraudzīt programmas ķīmisko, fizikālo un bioloģisko faktoru radītā piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai apkārtējā vidē; izstrādāt pasākumus sabiedrības, atsevišķu grupu un apkārtējās vides aizsardzībai pret kaitīgajiem faktoriem; nodarboties ar ergonomisko principu ieviešanu darba vidē; apmācīt, informēt un konsultēt par darba aizsardzības un vides veselības jautājumiem; dokumentēt un izmeklēt traumu un iekārtu bojājumus; koordinēt kompensācijas saņemšanas, rehabilitācijas un darbā atgriešanās jautājumus darbiniekiem, kuri guvuši traumas darba pienākumu pildīšanas laikā; plānot, organizēt un veikt darbu iedzīvotāju veselības aizsardzībai, uzturēšanai, veicināšanai un atgūšanai; veikt sabiedrības veselības stāvokli raksturojošo indikatoru monitoringu; izvērtēt sabiedrības veselības stāvokli; iegūt, apkopot, apstrādāt un analizēt sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistikas datus; identificēt problēmas un noteikt prioritārās rīcības; apzināt sabiedrības veselības riska faktorus; īstenot pasākumus veselības riska faktoru mazināšanai un novēršanai; veikt infekcijas slimību un citu slimību epidemioloģisko uzraudzību; plānot, koordinēt un īstenot veselības veicināšanas, slimību izplatības ierobežošanas un profilakses pasākumus; izglītot iedzīvotājus veselības saglabāšanas un veicināšanas jautājumos; veikt rentgena iekārtu darba zonu monitoringu; nodrošināt ar radiācijas drošību saistīto instrukciju izstrādi un aktualizāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām; vadīt citus darbiniekus.

259. Atsevišķās grupas "2263 Vides, darba aizsardzības, higiēnas un sabiedrības veselības vecākie speciālisti" profesijas:

259.1. Darba aizsardzības vecākais SPECIĀLISTS – profesijas kods "2263 01";

259.2. Vides veselības ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2263 02";

259.3. Sabiedrības veselības ĀRSTS – profesijas kods "2263 03";

259.4. Higiēnas ĀRSTS – profesijas kods "2263 04";

259.5. HIGIĒNISTS – profesijas kods "2263 05";

259.6. ĀRSTS (EPIDEMIOLOGS) – profesijas kods "2263 06";

259.7. Sabiedrības veselības SPECIĀLISTS – profesijas kods "2263 07";

259.8. Pretradiācijas aizsardzības SPECIĀLISTS – profesijas kods "2263  08".

2.12.4. Atsevišķās grupas
"2264 Fizioterapeiti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

260. Šie vecākie speciālisti, izmantojot dažādas fizikālās terapijas metodes un paņēmienus, nodarbojas ar personas funkcionālā stāvokļa izmeklēšanu, novērtēšanu un ārstēšanu, palīdz pacientam atgūt zaudēto funkciju, mazināt tās trūkumu vai to kompensēt.

261. Atsevišķajā grupā "2264 Fizioterapeiti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt muskuļu, nervu, locītavu un funkcionālo spēju testus, lai diagnosticētu un novērtētu fiziska rakstura traucējumus; kopā ar pacientu izstrādāt ārstēšanas plānu; veikt ārstēšanu, lai samazinātu sāpes, uzlabotu asinsriti, stiprinātu muskulatūru, uzlabotu kardiovaskulārās un respiratorās funkcijas, atjaunotu locītavu mobilitāti, uzlabotu līdzsvara sajūtu un koordināciju; ārstēšanā izmantot vingrošanas, ultraskaņas, siltuma, aukstuma, masāžas, hidroterapijas, elektroterapijas, ultravioleto un infrasarkano staru procedūras; novērtēt un dokumentēt personas ārstēšanas procesu; konsultēt pacientus un viņu ģimenes locekļus par fizikālās terapijas procedūru veikšanu mājās; sniegt un saņemt pacienta ārstēšanai nepieciešamo informāciju no citiem veselības aprūpes speciālistiem; izstrādāt un ieviest fizisku traucējumu vai bojājumu skrīninga un profilakses programmas; vadīt citus darbiniekus.

262. Atsevišķās grupas "2264 Fizioterapeiti" profesijas:

262.1. ElektroTERAPEITS – profesijas kods "2264 01";

262.2. FIZIOTERAPEITS – profesijas kods "2264 02";

262.3. KINEZOTERAPEITS – profesijas kods "2264 03";

262.4. ERGOTERAPEITS – profesijas kods "2264 04";

262.5. Fizikālais TERAPEITS – profesijas kods "2264 05";

262.6. REITTERAPEITS – profesijas kods "2264 06".

2.12.5. Atsevišķās grupas
"2265 Uzturzinātnes un uztura speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

263. Šie vecākie speciālisti nodarbojas ar uztura plānošanas jautājumiem.

264. Atsevišķajā grupā "2265 Uzturzinātnes un uztura speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– konsultēt personas un sabiedrības grupas par veselīga uztura un ēdiena pagatavošanas jautājumiem; plānot diētas un ēdienkartes, pārraudzīt ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas procesu, uzraudzīt pārtikas kvalitāti uzņēmumos, kas nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumiem; iegūt un analizēt informāciju, kas saistīta ar indivīdu un sabiedrības grupu veselības un uztura jautājumiem; plānot un vadīt diētu izstrādāšanu atsevišķām personām, personu grupām vai noteiktas nozares darbiniekiem; apmācīt indivīdus un sabiedrības grupas veselīga uztura jautājumos; plānot un vadīt pētījumus uzturzinātnē; vadīt citus darbiniekus.

265. Atsevišķās grupas "2265 Uzturzinātnes un uztura speciālisti" profesijas:

265.1. Uztura SPECIĀLISTS – profesijas kods "2265 01";

265.2. Uzturzinātnes SPECIĀLISTS – profesijas kods "2265 02".

2.12.6. Atsevišķās grupas
"2266 Audiologi un runas terapeiti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

266. Šie vecākie speciālisti nodarbojas ar dzirdes, runas/valodas, fonācijas un rīšanas traucējumu diagnostiku un ārstēšanu.

267. Atsevišķajā grupā "2266 Audiologi un runas terapeiti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt dzirdes, runas un (vai) valodas, skaņu veidošanas un rīšanas traucējumu novērtējumu, diagnostiku, korekciju un rehabilitāciju personām, kurām ir dažādu etioloģiju izraisīti dzirdes, runas, valodas, balss un rīšanas traucējumi; izmantojot diagnostiskos līdzekļus un metodes, noteikt bojājuma pakāpi; veikt logopēdisko korekciju un rehabilitāciju, strādājot ar runas (artikulācijas, tempa un ritma, balss) un valodas traucējumiem, orāli faringālās funkcijas traucējumiem, kā arī ar runas un (vai) valodas traucējumiem, kuri ir sekundāri attiecībā pret citu funkciju traucējumiem; veicināt runas un valodas, kā arī komunikatīvās funkcijas attīstību; lemt par dzirdes un citu palīgierīču nepieciešamību pacientam un konsultēt par to pareizu lietošanu; nosūtīt pacientus pie citiem speciālistiem; konsultēt, sadarboties un apmācīt personas piederīgos, citus korekcijā un rehabilitācijā iesaistītos speciālistus; veikt runas un (vai) valodas traucējumu profilaksi; vadīt citus darbiniekus.

268. Atsevišķās grupas "2266 Audiologi un runas terapeiti" profesijas:

268.1. AudioLOGOPĒDS – profesijas kods "2266 01";

268.2. Runas TERAPEITS – profesijas kods "2266 02";

268.3. LOGOPĒDS – profesijas kods "2266 03";

268.4. AUDIOLOGS – profesijas kods "2266 04";

268.5. Bērnu AUDIOLOGS – profesijas kods "2266 05";

268.6. PEDAUDIOLOGS – profesijas kods "2266 06".

2.12.7. Atsevišķās grupas
"2267 Optometristi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

269. Šie vecākie speciālisti nodarbojas ar redzes traucējumu diagnostiku un ārstēšanu un izraksta optiskos palīglīdzekļus vai citas redzes traucējumu ārstēšanas procedūras.

270. Atsevišķajā grupā "2267 Optometristi" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pārbaudīt redzi un diagnosticēt redzes traucējumus un patoloģijas; izrakstīt brilles, kontaktlēcas vai izvēlēties citas redzes traucējumu ārstēšanas metodes; sarežģītos gadījumos nosūtīt pie ārsta; konsultēt par redzes veselības, briļļu, kontaktlēcu vai citu redzes uzlabošanas līdzekļu lietošanas jautājumiem.

271. Atsevišķās grupas "2267 Optometristi" profesija ir "OPTOMETRISTS" – profesijas kods "2267 01".

2.12.8. Atsevišķās grupas
"2269 Citur neklasificēti veselības aprūpes jomas vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

272. Šie vecākie speciālisti attiecas uz veselības aprūpes speciālistiem, kas citur nav klasificēti, piemēram, podiatri, darba terapeiti un citi, kā arī vecākie speciālisti izstrādā un izgatavo biotehniskās, protēžu-ortožu un biomehāniskās sistēmas atbilstoši kvalitātes un funkcionalitātes prasībām.

273. Atsevišķajā grupā "2269 Citur neklasificēti veselības aprūpes jomas vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izmeklēt personu, diagnosticēt traucējumu vai slimību; sastādīt ārstēšanas plānu un dokumentēt ārstēšanas procesu; novērtēt pacienta funkcionālos traucējumus un veikt rehabilitācijas pasākumus; novērtēt personas emocionālo, psiholoģisko un fizisko stāvokli; sekmēt ārstēšanas un rehabilitācijas procesu ar mūzikas, mākslas un darba terapijas metodēm; plānot un īstenot terapeitisko darbību, organizējot vingrināšanos, arodapmācības un atpūtu cilvēkiem ar psihiskiem vai fiziskiem traucējumiem; risināt neredzīgo orientēšanās problēmas; veikt pacientu pēdas kaulu locītavu sistēmas, asinsrites, jušanas, mīksto audu trofikas pārbaudi un bojājuma riska pakāpes novērtēšanu, pēdas aprūpi; konsultēt, sadarboties un apmācīt pacienta piederīgos, citus ārstēšanā un rehabilitācijā iesaistītos speciālistus; veikt medicīniski radioloģiskās procedūras, radionukleīdās medicīnas (kodolmedicīnas) procedūras un diagnostiskās radioloģijas (radiodiagnostiskos) izmeklējumus, izvērtēt manipulāciju nepieciešamību atbilstoši klīniskajai situācijai un mainīt to; nosūtīt personas pie citiem veselības aprūpes speciālistiem; analizēt sabiedrības veselības stāvokli, fizisko un sociālo vidi; apzināt un analizēt veselības riska faktorus un to novēršanas iespējas; noskaidrot sabiedrības veselības vajadzības un prioritātes; piedalīties sabiedrības veselības politikas veidošanā, tiesību aktu pilnveidošanā; plānot, īstenot un novērtēt dažādas sabiedrības veselības programmas; izglītot atsevišķus indivīdus un sabiedrību veselības jautājumos; veikt pētniecisko darbu; izmeklēt pacientu; noteikt protēžu un palīglīdzekļu specifikācijas; konstruēt, izgatavot, pārveidot protēzes un palīglīdzekļus, pārbaudīt un pielāgot tās atbilstoši pacienta vajadzībām; modificēt modeļus; izstrādāt (sagatavot tehnisko dokumentāciju un aprēķinus) un organizēt biotehnisko un protēžu sistēmu un mezglu izgatavošanu; organizēt un vadīt biotehnisko un protēžu sistēmu ražošanu un ieviest jaunas tehnoloģijas; novērtēt pacienta acs dobuma veselības stāvokli; izvērtēt manipulāciju nepieciešamību atbilstoši acs dobuma situācijai; noteikt un izgatavot atbilstošas nepieciešamības acs protēzes (izmeklējot pacientu, nozīmēt izstrādājuma veidu, veikt mērījumus, noņemt atlējumu, noņemt izmērus, sagatavot ģipsi, apstrādāt mākslīgo plastmasu un stiklu, formēt, izgatavot gatavu formu); pārbaudīt un pielāgot acs protēzes atbilstoši pacienta vajadzībām; dokumentēt veikto manipulāciju procesu; konsultēt pacientus par acu protēžu lietošanu un kopšanu; veikt pētniecisko darbu; noteikt acu protēžu specifikācijas; sagatavot tehnisko dokumentāciju, aprēķinus un organizēt acu protēžu sistēmu un izgatavošanu; organizēt un vadīt acu protēžu sistēmu ražošanu un ieviest jaunas tehnoloģijas.

274. Atsevišķās grupas "2269 Citur neklasificēti veselības aprūpes jomas vecākie speciālisti" profesijas:

274.1. Sabiedrības veselības ORGANIZATORS – profesijas kods "2269 01";

274.2. Sabiedrības veselības METODIĶIS – profesijas kods "2269 02";

274.3. Sabiedrības veselības ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2269 03";

274.4. Veselības veicināšanas KONSULTANTS – profesijas kods "2269 04";

274.5. Veselības veicināšanas KOORDINĒTĀJS – profesijas kods "2269 05";

274.6. PODOLOGS – profesijas kods "2269 06";

274.7. Darba TERAPEITS – profesijas kods "2269 07";

274.8. Mākslas TERAPEITS – profesijas kods "2269 08";

274.9. Mūzikas TERAPEITS – profesijas kods "2269 09";

274.10. Neredzīgo TERAPEITS – profesijas kods "2269 10";

274.11. RADIOGRĀFERS – profesijas kods "2269 11";

274.12. Mākslas terapijas SPECIĀLISTS – profesijas kods "2269 12";

274.13. BIONIĶIS PROTĒZISTS – profesijas kods "2269 13";

274.14. Bionikas un protezēšanas INŽENIERIS – profesijas kods "2269 14";

274.15. Acu PROTĒZISTS (OKULĀRISTS) – profesijas kods "2269 15".

2.13. Mazās grupas
"231 Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls"
un atsevišķās grupas
"2310 Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

275. Šie vecākie speciālisti māca savu disciplīnu augstākajās izglītības iestādēs, strādā pētniecības darbu un attīsta koncepcijas, teorijas un darba metodes, kas nepieciešamas pasniedzamajās disciplīnās, gatavo pedagoģiskus rakstus, kā arī raksta mācību grāmatas.

276. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "231 Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls" atsevišķajā grupā:

276.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

276.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

276.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

276.4. izglītība: augstākā izglītība, zinātniskais grāds atbilstoši amatam.

277. Mazās grupas "231 Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "2310 Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls".

278. Atsevišķajā grupā "2310 Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sastādīt un pēc pieprasījuma grozīt mācību plānus un studiju programmas; lasīt lekcijas, vadīt kursus, seminārus un laboratorijas darbus studentiem; veicināt studentu diskusiju un patstāvīgas domāšanas attīstību; vadīt studentu praktiskos un eksperimentālos darbus un sekot šiem darbiem; novērtēt studenta atbildi un ierakstīt atzīmi studentam, kurš izgājis testēšanu vai nokārtojis eksāmenu; vadīt zinātnisko darbu augstskolu beigušam studentam vai citam fakultātes loceklim; veikt mācību pētniecības darbu, attīstīt koncepcijas, teorijas un metodiku, lai lietotu tās ražošanas un citās jomās; rakstīt mācību grāmatas, zinātniskos rakstus; piedalīties konferencēs un semināros, kā arī apspriedēs par skolu budžetu un citiem jautājumiem; vadīt citus darbiniekus.

279. Atsevišķās grupas "2310 Universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskais personāls" profesijas:

279.1. ASISTENTS (izglītības jomā) – profesijas kods "2310 01";

279.2. DOCENTS – profesijas kods "2310 02";

279.3. LEKTORS – profesijas kods "2310 03";

279.4. PROFESORS – profesijas kods "2310 04";

279.5. Asociētais PROFESORS – profesijas kods "2310 05";

279.6. Vecākais PASNIEDZĒJS – profesijas kods "2310 07";

279.7. PASNIEDZĒJS – profesijas kods "2310 08";

279.8. PEDAGOGS – profesijas kods "2310 09".

2.14. Mazās grupas
"232 Profesionālās izglītības pedagogi"
un atsevišķās grupas
"2320 Profesionālās izglītības pedagogi"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

280. Šie vecākie speciālisti pasniedz vienu vai vairākas disciplīnas, lai sākumskolu beigušie iegūtu aroda, profesionālo, speciālo vidējo izglītību pamata vai vidējā pakāpē un sagatavotos izglītības turpināšanai nākamajā izglītības pakāpē, kā arī īsteno profesionālās ievirzes interešu izglītības programmas.

281. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "232 Profesionālās izglītības pedagogi" atsevišķajā grupā:

281.1. zina: pedagoģisko problēmu analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko mācību līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar izglītību saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

281.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas; sadarboties ar skolēniem un viņu vecākiem;

281.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

281.4. izglītība: augstākā izglītība.

282. Mazās grupas "232 Profesionālās izglītības pedagogi" profesijas klasificētas atsevišķā grupā "2320 Profesionālās izglītības pedagogi".

283. Atsevišķajā grupā "2320 Profesionālās izglītības pedagogi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– gatavot un mainīt mācību plānus, izstrādāt arodizglītības, profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas; vadīt sava mācību priekšmeta stundas un skolēnu darbu klasē, nodrošināt disciplīnu klasē; gatavot mācībām nepieciešamos materiālus; gatavot skolēnu sekmju pārbaudes testus un eksāmenu materiālus; gatavot pārskatus par skolēnu darbu un apspriest tos ar citiem skolotājiem un vecākiem; piedalīties diskusijās par skolas mācību un organizatorisko darbu; organizēt ārpusklases darbu; organizēt un vadīt individuālo darbu ar skolēniem.

284. Atsevišķās grupas "2320 Profesionālās izglītības pedagogi" profesijas:

284.1. Profesionālās izglītības SKOLOTĀJS – profesijas kods "2320 01";

284.2. Profesionālās ievirzes izglītības SKOLOTĀJS – profesijas kods "2320 02".

2.15. Mazās grupas
"233 Vidējās izglītības pedagogi"
un atsevišķās grupas
"2330 Vidējās izglītības pedagogi"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

285. Šie vecākie speciālisti pasniedz vienu vai vairākas disciplīnas, lai sākumskolu beigušie iegūtu vidējo izglītību pamata vai vidējā pakāpē un sagatavotos izglītības turpināšanai nākamajā izglītības pakāpē.

286. Kvalifikācijas pamatprasības profesijai, kas klasificēta mazās grupas "233 Vidējās izglītības pedagogi" atsevišķajā grupā:

286.1. zina: pedagoģisko problēmu analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko mācību līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar izglītību saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

286.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas; sadarboties ar skolēniem un viņu vecākiem;

286.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

286.4. izglītība: augstākā izglītība.

287. Mazās grupas "233 Vidējās izglītības pedagogi" profesija klasificēta atsevišķajā grupā "2330 Vidējās izglītības pedagogi".

288. Atsevišķajā grupā "2330 Vidējās izglītības pedagogi" iekļauto profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– gatavot un mainīt mācību plānus, izstrādāt izglītības programmas; vadīt sava mācību priekšmeta stundas un skolēnu darbu klasē, nodrošināt disciplīnu klasē; gatavot mācībām nepieciešamos materiālus; gatavot skolēnu sekmju pārbaudes testus un eksāmenu materiālus; gatavot pārskatus par skolēnu darbu un apspriest tos ar citiem skolotājiem un vecākiem; piedalīties diskusijās par skolas mācību un organizatorisko darbu; organizēt ārpusklases darbu; organizēt un vadīt individuālo darbu ar skolēniem.

289. Atsevišķās grupas "2330 Vidējās izglītības pedagogi" profesija ir "Vispārējās vidējās izglītības SKOLOTĀJS" – profesijas kods "2330 01".

2.16. Mazās grupas
"234 Pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

290. Šie vecākie speciālisti māca vairākus mācību priekšmetus pamatizglītības un pirmsskolas izglītības līmenī, organizē grupu un individuālās rotaļas un mācību nodarbības, kas palīdz bērnam fiziski un garīgi attīstīties, iegūt komunikatīvās iemaņas.

291. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "234 Pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi" atbilstošās atsevišķajās grupās:

291.1. zina: audzināšanas un mācību teoriju, pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; mācību priekšmetus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; izglītības procesa izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar izglītību saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

291.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas; sadarboties ar bērniem un viņu vecākiem;

291.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par mācību darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

291.4. izglītība: augstākā izglītība.

292. Mazās grupas "234 Pamatizglītības un pirmsskolas pedagogi" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

292.1. atsevišķā grupa "2341 Pamatizglītības pedagogi";

292.2. atsevišķā grupa "2342 Pirmsskolas pedagogi".

2.16.1. Atsevišķās grupas
"2341 Pamatizglītības pedagogi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

293. Šie vecākie speciālisti māca dažādus mācību priekšmetus pamatizglītības līmenī.

294. Atsevišķajā grupā "2341 Pamatizglītības pedagogi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– gatavot izglītības programmas un mācīt lasīšanu, rakstīšanu, matemātiku un citus mācību priekšmetus atbilstoši ieteiktajam mācību plānam; gatavot, izraudzīties un novērtēt testus un uzdevumus, lai attīstītu skolēnu domāšanu, noteiktu to sekmju līmeni un, ja nepieciešams, norādītu, kā šo līmeni uzlabot; organizēt un vadīt skolēnu ārpusklases darbu; veicināt skolēna individualitātes attīstību un apspriest attīstības sekmes ar skolēna vecākiem un citiem skolotājiem; nodrošināt skolēnu disciplīnu klasē un ārpus tās; gatavot pārskatus par mācību darbu.

295. Atsevišķās grupas "2341 Pamatizglītības pedagogi" profesijas:

295.1. Vispārējās pamatizglītības SKOLOTĀJS – profesijas kods "2341 01";

295.2. Sākumizglītības SKOLOTĀJS – profesijas kods "2341 02".

2.16.2. Atsevišķās grupas
"2342 Pirmsskolas pedagogi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

296. Šie vecākie speciālisti organizē pirmsskolas programmas apguvi, grupu un individuālās spēles un mācību darbību pirmsskolas vecuma bērnu fiziskās, intelektuālās un sabiedriskās attīstības veicināšanai.

297. Atsevišķajā grupā "2342 Pirmsskolas pedagogi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot un organizēt darbību, lai veicinātu bērnu fizisko, intelektuālo un sabiedrisko iemaņu attīstību; veicināt runas attīstību ar stāstu, spēļu (rotaļu), dziesmu, dzejoļu un reālu sarunu un diskusiju palīdzību; novērot bērnus, lai kopā ar vecākiem novērtētu viņu attīstību un apspriestu iespējamās problēmas; uzraudzīt bērnu darbību, lai nodrošinātu viņu drošību un atrisinātu konfliktus; plānot un organizēt darbību, kas stimulē agrīnā vecuma bērnu psihomotoro un komunikatīvo iemaņu attīstību, veicināt runas attīstību, dzimtās valodas izpratni un apguvi.

298. Atsevišķās grupas "2342 Pirmsskolas pedagogi" profesijas:

298.1. Pirmsskolas izglītības SKOLOTĀJS – profesijas kods "2342 01";

298.2. Pirmsskolas izglītības mūzikas SKOLOTĀJS – profesijas kods "2342 02";

298.3. Pirmsskolas izglītības sporta SKOLOTĀJS – profesijas kods "2342 03".

2.17. Mazās grupas
"235 Citi izglītības jomas vecākie speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

299. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbu, gatavo mācību līdzekļus, metodiku un konsultē to lietošanā, kontrolē skolotāju darbu, kā arī attiecīgo izglītības programmu rezultativitāti un, ja nepieciešams, ierosina tās mainīt vai papildināt, māca bērnus, pusaudžus un pieaugušos ar fiziskās vai psihiskās attīstības traucējumiem vai tos, kuriem grūti mācīties kādā mācību līmenī, māca izglītojamiem mācību priekšmetus un organizē mācības profesionālajā izglītībā un profesionālajā pilnveides izglītībā, organizē interešu izglītības darbu un vada pulciņus, organizē internāta un dienesta viesnīcas darbu izglītības iestādē, māca mūzikas teoriju, mūziku un tās sasniegumus, kā arī māca vadīt gaisa kuģus, kuģus, automašīnas, dzelzceļa, metropolitēna vilcienus un citus transportlīdzekļus, darba mašīnas un veic kompetences atbilstības vērtēšanas pakalpojumus.

300. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "235 Citi izglītības jomas vecākie speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

300.1. zina: pedagoģisko problēmu analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko mācību līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar izglītību saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

300.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas; sadarboties ar izglītojamajiem un viņu vecākiem;

300.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

300.4. izglītība: augstākā izglītība vai atsevišķos gadījumos – vidējā izglītība.

301. Mazās grupas "235 Citi izglītības jomas vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

301.1. atsevišķā grupa "2351 Izglītības metodikas speciālisti";

301.2. atsevišķā grupa "2352 Speciālās izglītības pedagogi";

301.3. atsevišķā grupa "2354 Citi mūzikas skolotāji";

301.4. atsevišķā grupa "2356 Informācijas tehnoloģiju, komunikāciju un transportlīdzekļu instruktori un pasniedzēji";

301.5. atsevišķā grupa "2359 Citur neklasificēti izglītības jomas vecākie speciālisti".

2.17.1. Atsevišķās grupas
"2351 Izglītības metodikas speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

302. Šie vecākie speciālisti veic pētījumus un konsultē mācīšanas metodikas un mācību līdzekļu izmantošanas jautājumos, pārbauda skolotāju darbu un atbilstošo izglītības programmu izmantošanas rezultātus un, ja nepieciešams, piedāvā priekšlikumus grozījumiem un papildinājumiem.

303. Atsevišķajā grupā "2351 Izglītības metodikas speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt pētījumus mācību plāna, mācīšanas metodikas pilnveidošanas un citos izglītības procesa aspektos; konsultēt iespējamo papildinājumu jautājumos; konsultēt mācību kursa un eksaminēšanas metožu jautājumos; veikt audiovizuālo un citu mācību līdzekļu izmantošanas pētījumus, konsultēt, plānot un organizēt to izmantošanu izglītības iestādēs; pārbaudīt skolotāju darbu un izglītības programmu izmantošanas rezultātus; ieteikt izdarīt būtiskus grozījumus un papildinājumus; gatavot dokumentus un pārskatus; organizēt novada pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un koordinēt metodisko darbu; īstenot vispārējo, profesionālo, profesionālās ievirzes un interešu izglītību; organizēt pieaugušo izglītības pasākumus; veidot un uzturēt izglītības informācijas bāzi; īstenot projektus izglītības un kultūras jomā; koordinēt interešu izglītības programmu izstrādi un izsniegt licences; organizēt novada pieaugušo izglītības konkursus; periodiski inspicēt skolas un kopā ar skolas vadību un skolotājiem apspriest jautājumus par skolas mācību plāniem, mācību bāzi un citus jautājumus; apmeklēt nodarbības, lai iepazītos ar mācīšanas metodiku un novērtētu skolotāja darbu stundās un sasniegtos rezultātus; gatavot pārskatus un ieteikumus skolas vadībai par iespējamiem mācību plāna, izglītības procesa un citiem grozījumiem un papildinājumiem; nodrošināt kvalitatīvu izglītošanas procesa vadību, organizāciju un iekšējo kontroli izglītības iestādē atbilstoši kompetencei; pārzināt ar pirmsskolas izglītību saistīto normatīvo aktu bāzi, iepazīties ar izmaiņām normatīvajos aktos un nodrošināt to izpildi iestādē; izstrādāt un piedalīties izglītības iestādes izglītības procesa darbību reglamentējošo dokumentu (pirmsskolas izglītības iestādes nolikuma, pirmsskolas izglītības programmu, dienas kārtības noteikumu, pedagogu pienākumu sadales, iekšējās kārtības noteikumu u.c. dokumentu) izstrādāšanā un nodrošināt to izpildi; plānot un vadīt metodisko darbu pirmsskolas izglītības iestādē (obligāto dokumentāciju, pedagoģiskā darba galvenos uzdevumus, nedēļas, mēneša, gada, pedagoģisko pasākumu plānu u.c.) un nodrošināt tā izpildi; organizēt, vadīt un koordinēt pedagoģiskā personāla pedagoģiski metodisko izglītošanu, pedagoģiskās padomes sēdes, pedagoģiskā darba sanāksmes, metodiskās apvienības, kursus, seminārus, pieredzes skolas, konsultācijas, darba grupas, pārrunas, sarunas u.c. veidu sadarbības formas ar pedagogiem par pirmsskolas izglītības jautājumiem; piedalīties izstādēs, skatēs, konferencēs u.c.; organizēt un vadīt pedagogu, bērnu, ģimeņu piedalīšanos radošajos metodisko darbu konkursos, skatēs, izstādēs, mācību ekskursijās, svētkos u.c.; sniegt metodisku palīdzību pedagogiem un vecākiem darbā ar bērniem (pedagoģiskā procesa organizācijas, ārpusnodarbību, tālākizglītības, pašizglītības, saskarsmes u.c. jautājumos); nodrošināt izglītības iestādē jaunāko (pedagoģisko, bērnu u.c.) literatūru, bibliotēkas izveidi; izstrādāt, veidot, apkopot metodiskos materiālus pirmsskolas izglītības procesa kvalitātes pilnveidei, papildinot tos ar jaunākajām pedagoģiskajām un psiholoģiskajām atziņām; veikt pedagoģiskā darba pieredzes apmaiņu izglītības iestādē un ārpus tās, to apkopot, pilnveidot un popularizēt; veicināt un nodrošināt pirmsskolas un sākumskolas pēctecības jautājumu risināšanu, pedagogu sadarbību.

304. Atsevišķās grupas "2351 Izglītības metodikas speciālisti" profesijas:

304.1. Izglītības METODIĶIS – profesijas kods "2351 01";

304.2. METODIĶIS – profesijas kods "2351 02";

304.3. Galvenais SPECIĀLISTS METODIĶIS – profesijas kods "2351 03";

304.4. Izglītības valsts INSPEKTORS – profesijas kods "2351 04";

304.5. Valsts bērnu tiesību aizsardzības INSPEKTORS – profesijas kods "2351 05";

304.6. Pirmsskolas izglītības METODIĶIS – profesijas kods "2351 06".

2.17.2. Atsevišķās grupas
"2352 Speciālās izglītības pedagogi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

305. Šie vecākie speciālisti māca bērnus, pusaudžus un pieaugušos ar fiziskās vai psihiskās attīstības traucējumiem vai tos, kuriem grūti mācīties kādā mācību līmenī.

306. Atsevišķajā grupā "2352 Speciālās izglītības pedagogi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– gatavot un mainīt mācību plānus, gatavot stundas un vadīt tās saskaņā ar prasībām; mācīt speciālo līdzekļu lietošanas tehnoloģiju, Braila rakstu vai lasīšanu no lūpām atbilstoši skolēnu attīstības līmenim, kā arī uzraudzīt darbu klasē; radīt un stiprināt skolēnos ticību sev, savām spējām, palīdzēt viņiem atrast un apgūt darbības metodes, kas kompensētu attīstības līmeņa dēļ radušos ierobežojumus, radīt viņos panākuma izjūtu; gatavot un izmantot testus, novērtēt un atzīmēt katra skolēna sekmes, apspriest tās ar vecākiem, vecāko skolotāju, ārstējošo ārstu, sociālajiem darbiniekiem; organizēt un vadīt individuālās mācības; gatavot pārskatus par skolēnu mācību darbu.

307. Atsevišķās grupas "2352 Speciālās izglītības pedagogi" profesijas:

307.1. SKOLOTĀJS LOGOPĒDS – profesijas kods "2352 01";

307.2. Speciālās izglītības SKOLOTĀJS – profesijas kods "2352 02";

307.3. Speciālais PEDAGOGS – profesijas kods "2352 03".

2.17.3. Atsevišķās grupas
"2354 Citi mūzikas skolotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

308. Šie vecākie speciālisti māca mūziku un sniedz atbalstu kora kolektīviem mākslinieciskā izpildījuma kvalitātes paaugstināšanā.

309. Atsevišķajā grupā "2354 Citi mūzikas skolotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– novērtēt skolēnu līmeni un spējas; plānot un izstrādāt studiju programmas, mācību seminārus atsevišķiem studentiem un grupām; sagatavot un sniegt materiālus par mūzikas teoriju un mūzikas interpretācijām; mācīt dziedāt un spēlēt instrumentus; mācīt lasīt un rakstīt notis; novērtēt audzēkņu mūzikas sniegumu un sniegt padomus; pārskatīt mācību materiālus un mācību metodes; sagatavot studentus vai audzēkņus pārbaudēm; organizēt ekskursijas uz koncertiem; sniegt atbalstu koru kolektīviem.

310. Atsevišķās grupas "2354 Citi mūzikas skolotāji" profesijas:

310.1. Mūzikas SKOLOTĀJS – profesijas kods "2354 01";

310.2. Vokālais PEDAGOGS – profesijas kods "2354 02".

2.17.4. Atsevišķās grupas
"2356 Informācijas tehnoloģiju, komunikāciju un transportlīdzekļu instruktori un pasniedzēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

311. Šie vecākie speciālisti māca vadīt gaisa kuģus, kuģus, automašīnas, dzelzceļa, metropolitēna vilcienus un citus transportlīdzekļus, darba mašīnas un veic kompetences atbilstības vērtēšanas pakalpojumus.

312. Atsevišķajā grupā "2356 Informācijas tehnoloģiju, komunikāciju un transportlīdzekļu instruktori un pasniedzēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– mācīt gaisa un sauszemes transportlīdzekļu darbības un vadīšanas principus; pavadīt audzēkņus mācību lidojumos, ceļojumos un izskaidrot veicamos uzdevumus; izskaidrot gaisa un sauszemes transportlīdzekļu kustības noteikumus; mācīt racionālas darba metodes; veikt kompetences atbilstības vērtēšanas pakalpojumus noteikto starptautisko un nacionālo profesionālās apmācības standartu prasību ievērošanā; organizēt pasta ekspluatācijas darbu; konsultēt metodisko un normatīvo dokumentu piemērošanas un izmantošanas jautājumos; pieņemt transportlīdzekļu vadītāju teorētisko un praktisko eksāmenu; sniegt klientiem informāciju par eksaminācijas procesu klātienē un pa telefonu; norīkot pretendentus uz vadītāju kvalifikācijas iegūšanas teorētisko eksāmenu; norīkot pretendentus uz vadītāju kvalifikācijas iegūšanas braukšanas eksāmenu; veikt ar autovadītāju apmācības kontroles procesu saistītās darbības; veikt ar transportlīdzekļu vadītājiem noteikto aizliegumu reģistrācijas procesu saistītās darbības; organizēt un uzraudzīt kvalifikācijas un eksaminācijas procesu norisei nepieciešamo iekārtu un palīglīdzekļu sagādi, uzskaiti, nepārtrauktas darbības nodrošināšanu.

313. Atsevišķās grupas "2356 Informācijas tehnoloģiju, komunikāciju un transportlīdzekļu instruktori un pasniedzēji" profesijas:

313.1. Aviācijas INSTRUKTORS – profesijas kods "2356 01";

313.2. Kuģu INSTRUKTORS – profesijas kods "2356 02";

313.3. Glābšanas darbu INSTRUKTORS – profesijas kods "2356 03";

313.4. Dzelzceļa INSTRUKTORS – profesijas kods "2356 04";

313.5. Jūrnieku profesionālās apmācības PEDAGOGS (instruktors) – profesijas kods "2356 05";

313.6. Jūrnieku kompetences atbilstības VĒRTĒTĀJS – profesijas kods "2356 06";

313.7. Jūrnieku kompetences atbilstības PĀRRAUGS – profesijas kods "2356 07";

313.8. Autoskolas teorētisko priekšmetu PASNIEDZĒJS – profesijas kods "2356 08";

313.9. (Svītrots ar MK 27.01.2015. noteikumiem Nr.24);

313.10. Bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļu vadītāju apmācības PASNIEDZĒJS – profesijas kods "2356 10";

313.11. Jūrnieku praktiskās apmācības PASNIEDZĒJS (instruktors) – profesijas kods "2356 11";

313.12. Jūrnieku kvalifikācijas VĒRTĒTĀJS – profesijas kods "2356 12";

313.13. Atbilstības VĒRTĒTĀJS – profesijas kods "2356 13";

313.14. Pasta darba organizācijas INSTRUKTORS – profesijas kods "2356 14";

313.15. Bīstamo kravu pārvadājumu drošības konsultantu (padomnieku) apmācības PASNIEDZĒJS – profesijas kods "2356 15";

313.16. Vecākais INSTRUKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "2356 16";

313.17. INSTRUKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "2356 17";

313.18. Transportlīdzekļu vadītāju eksaminācijas INSPEKTORS – profesijas kods "2356 18".

2.17.5. Atsevišķās grupas
"2359 Citur neklasificēti izglītības jomas vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

314. Šie vecākie speciālisti organizē skolēnu klases (grupas) kopīgo darbību un veic individuālo darbu ar skolēniem vai visas skolas (vairāku klašu) kopīgo darbību ārpusstundu laikā, kā arī plāno nodarbību sarakstu un sagatavo atskaites, veic sociālpedagoģisko darbību bērnu un jauniešu negatīvas socializācijas cēloņu un seku ierobežošanā un novērtēšanā, koordinē sociālās palīdzības, izglītības, pašvaldību iestāžu darbu jauniešu sociālās reintegrācijas mērķu sasniegšanai, māca izglītojamiem mācību priekšmetus un organizē mācības profesionālajā izglītībā un profesionālajā pilnveides izglītībā, organizē interešu izglītības darbu un vada pulciņus, organizē internāta un dienesta viesnīcas darbu izglītības iestādē, plāno studentiem prakses.

315. Atsevišķajā grupā "2359 Citur neklasificēti izglītības jomas vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot un vadīt skolēnu papildizglītības procesu; radīt apstākļus personības garīgai un fiziskai attīstībai, interešu apmierināšanai; organizēt veselību veicinošus pasākumus, sporta nodarbības; veidot un attīstīt izglītības iestādes tradīcijas, tai skaitā sporta tradīcijas; nodrošināt palīdzību mācību mājas uzdevumu izpildē; vadīt šiem uzdevumiem atbilstošas mācībstundas, nodarbības vai pasākumus; koordinēt skolēnu pašpārvaldi; organizēt un vadīt individuālo darbu ar skolēniem, sociāli pedagoģisko un psiholoģisko palīdzību; sagatavot un nodrošināt izmaiņas nodarbību sarakstos, pārbaudījumu un konsultāciju grafikos, uzskaitīt nostrādātās slodzes un sagatavot atskaites; nodrošināt pozitīvu un atbilstošu saskarsmi audzēkņu prasmju un iemaņu apguvei konkrētā sporta veidā vai profesijā; organizēt un vadīt nodarbības treniņu un audzināšanas mērķu sasniegšanai, analizēt un vērtēt audzēkņu iegūtās vispārējās speciālās profesionālās fiziskās prasmes un iemaņas; veidot audzēkņu radošo attieksmi un patstāvību treniņu procesā; izstrādāt metodiskos materiālus mācību/treniņu un audzināšanas procesa īstenošanai; plānot, vadīt sporta izglītības vai treniņu programmu, izvērtēt to atbilstoši sporta zinātnes teorētiskiem un praksē pamatotiem principiem, piemērojot cilvēka organismam atbilstošas fiziskās slodzes, racionāli izmantojot sportu cilvēka veselības nostiprināšanai, saglabāšanai vai augstas meistarības sasniegšanai; konkrētā sporta veida vai profesijas prasmju un iemaņu apguvē nodrošināt pozitīvu vidi un tai atbilstošu saskarsmi; plānot, organizēt un vadīt nodarbības atbilstoši izvirzītajiem treniņu mērķiem; analizēt un novērtēt cilvēku iegūtās vispārējās, speciālās profesionālās fiziskās spējas, prasmes un iemaņas; veidot indivīdu radošo attieksmi un patstāvību treniņu procesā; izvēlēties vai izstrādāt metodiskos materiālus mācību/treniņu procesa īstenošanai; apzināt, analizēt un organizēt konkrētā pašvaldībā pedagoģiski medicīnisku palīdzību ģimenēm, kurās ir pirmsskolas vecuma bērni ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, organizējot pirmsskolas grupas dažādiem profiliem; analizēt pedagoģisko procesu pirmsskolas izglītības iestādēs un pašvaldības teritorijā; piedalīties izglītības iestāžu un izglītības programmu sagatavošanā licencēšanai; piedalīties izglītības pārvaldes darba plānošanā; apkopot un veikt vispārizglītojošo skolu statistisko un analītisko mācību darba analīzi; konsultēt izglītības iestāžu direktorus, direktoru vietniekus, metodiķus, pašvaldības skolu skolotāju metodisko apvienību vadītājus un pedagogus par izglītības satura, vērtēšanas, metodikas, pārbaudes darbu organizācijas un citiem jautājumiem; informēt sabiedrību par vispārējās izglītības jautājumiem pašvaldības teritorijā; konsultēt un koordinēt izglītības iestādes jautājumos, kas saistīti ar vērtēšanas procesa organizāciju; uzraudzīt un apsekot bērnu tiesību nodrošinājumu un interešu ievērošanu pašvaldības teritorijā; koordinēt dažādu institūciju (piemēram, mācību un audzināšanas iestādes, bāriņtiesas, sociālie dienesti, ārstniecības iestādes, sabiedriskās organizācijas) sadarbību bērnu tiesību aizsardzības jautājumos; izzināt un analizēt bērnu tiesību aizsardzības nodrošinājumu pašvaldības teritorijā, un veikt pasākumus, lai pilnveidotu bērnu tiesību aizsardzību; informēt un izglītot bērnus, lai veidotu iemaņas, kā izsargāties no situācijām, kurās var tikt apdraudēta garīgā un fiziskā veselība; veikt pasākumus bērnu tiesību pārkāpumu atklāšanā un novēršanā; kā pilnvarotai personai pārstāvēt bērna intereses tiesu iestādēs; piedalīties bērnu dzīves un audzināšanas apstākļu izpētē un konfliktsituāciju risināšanā; kārtot nepieciešamo dokumentāciju bērna nosūtīšanai uz mācību un pāraudzināšanas iestādēm; piedalīties profilaktiskajā darbā ar sociālā riska ģimenēm; piedalīties pašvaldības skolas vecuma bērnu uzskaitē, noskaidrot apstākļus, ja bērni neapmeklē skolu; organizēt izglītojošo darbu bērnu tiesību aizsardzības jautājumos; informēt sabiedrību par bērna tiesību aizsardzības stāvokli pašvaldības teritorijā; koordinēt citu darbinieku darbību; atbilstoši pedagoģiskajai kompetencei veikt riska grupas bērnu un jauniešu sociālās dzīves analīzi un pētīt degradācijas cēloņus; plānot un īstenot audzinošu darbu bērnu un jauniešu socializācijas vietās (piemēram, ģimenēs, izglītības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, ārstniecības iestādēs, bērnu un jauniešu rehabilitācijas centros, brīvā laika pavadīšanas vietās); nodrošināt bērnu un jauniešu tiesību aizsardzību, socializācijas un resocializācijas procesam izvirzīto mērķu un uzdevumu īstenošanai nepieciešamos nosacījumus sociālpedagoģiskajā jomā; diagnosticēt bērnu un jauniešu socializācijas procesa problēmas, kā arī noteikt esošo sociālo risku ietekmi uz viņu pilnvērtīgu integrēšanos sabiedrībā un dzīves prasmju apguvi; prognozēt socializācijas procesa kvalitāti ģimenēs ar bērniem un jauniešiem, kā arī citās formālajās un neformālajās sociālajās struktūrās; plānot un īstenot konkrēto sociālpedagoģisko darbību bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības un resocializācijas jomā; koordinēt starpinstitucionālo sadarbību sociālpedagoģisko uzdevumu risināšanā; plānveidīgi veikt preventīvo darbu; veikt ģimeņu sociālpedagoģiskās konsultācijas un veicināt to pedagoģisko un juridisko izglītību; risināt sociālo apstākļu radītos konfliktus starp skolu, ģimeni, pašvaldību, bāriņtiesu un citām institūcijām; nodrošināt bērnu un jauniešu sociālās reintegrācijas optimālai norisei nepieciešamo pedagoģisko vidi un līdzekļus; veicināt bērnu tiesību aizsardzības iestādēs pedagoģiski optimālu lēmumu pieņemšanu un īstenošanu; īstenot sociālpedagoģisko darbu bērnu un jauniešu specifiskajās sociālajās grupās (piemēram, narkotiku un alkohola atkarīgo jauniešu grupās); veikt sistemātisku profilakses darbu (informēšanu, atbalstu, izglītošanu un motivāciju) ar bērniem, jauniešiem un viņu ģimenēm; veikt savlaicīgu psihoaktīvo vielu lietotāju un datorspēlētāju atklāšanu, apsekošanu un situācijas novērtēšanu; vadīt nodarbības izglītības iestādēs; motivēt atkarīgos jauniešus uz ārstēšanos un psihoaktīvo vielu lietošanas, datorspēļu un azartspēļu spēlēšanas pārtraukšanu; sniegt izglītojamiem profesionālo izglītību, profesionālās pilnveides izglītību un interešu izglītību; organizēt internāta un dienesta viesnīcas darbu izglītības iestādē; plānot studentiem prakses; meklēt prakses darba vadītājus un prakses vietas; plānot, izstrādāt un īstenot brīvā laika, atpūtas projektus, pasākumus un programmas dažāda vecuma un dzimuma klientiem ar mērķi atjaunot un nostiprināt cilvēka fiziskās, garīgās un emocionālās spējas, orientējoties uz tūrisma, sporta, dziednieciskām un citām rekreācijas darbībām un ievērojot konkrētā administratīvā rajona rekreācijas resursus; uzsākt, vadīt un izvērtēt mentordarbības situāciju; veltīt laiku pieredzes pārņēmējam un dalīties savā pieredzē un zināšanās; iepazīstināt ar skolas mācību un sociālo vidi, veicināt iekļaušanos profesionālajā vidē; palīdzēt pieredzes pārņēmējam identificēt problēmas un rast risinājumus; palīdzēt plānot pieredzes pārņēmēja darbību; novērot un analizēt pieredzes pārņēmēja darbību; uzsākt, vadīt un izvērtēt mentordarbības situāciju; konsultēt izglītojamos, viņu vecākus un skolotājus (individuāli un grupu konsultācijās), lai palīdzēt apzināties savu potenciālu, pašrealizācijas iespējas un veicināt patstāvību lēmuma pieņemšanā; informēt izglītojamos, viņu vecākus un skolotājus karjeras veidošanas jautājumos; izglītot izglītojamos, viņu vecākus un skolotājus karjeras veidošanas jautājumos, veicinot izpratni sevis izzināšanā, izglītības iespēju un tās satura izpētes prasmju veidošanos un sekmējot karjeras plānošanas un lēmuma pieņemšanas prasmju veidošanos; izstrādāt nodarbību ciklu pēctecīgai profesijas izvēles jautājumu iekļaušanai klases stundās un citās aktivitātēs; piedalīties izglītības iestādes audzināšanas programmas izstrādē, iesniedzot priekšlikumus tēmām par karjeras izaugsmes iespējām un profesijas izvēli; veidot, uzturēt un papildināt metodisko materiālu bāzi skolēnu izpētē; veidot, uzturēt un papildināt datubāzi par absolventu tālāko izglītību, profesijas izvēli; veikt pētniecisko un metodisko darbu; veicināt sadarbību starp vecākiem, atbalsta personālu un citām institūcijām, kas nodarbojas ar izglītojamo apmācību, audzināšanu un konsultāciju sniegšanu.

316. Atsevišķās grupas "2359 Citur neklasificēti izglītības jomas vecākie speciālisti" profesijas:

316.1. Sociālais PEDAGOGS – profesijas kods "2359 01";

316.2. Atkarību profilakses SPECIĀLISTS – profesijas kods "2359 02";

316.3. Pagarinātās dienas grupas SKOLOTĀJS – profesijas kods "2359 03";

316.4. Izglītības iestādes muzeju PEDAGOGS – profesijas kods "2359 04";

316.5. PEDAGOGA PALĪGS – profesijas kods "2359 05";

316.6. Interešu izglītības SKOLOTĀJS – profesijas kods "2359 06";

316.7. Internāta, dienesta viesnīcas SKOLOTĀJS – profesijas kods "2359 07";

316.8. Sporta ORGANIZATORS – profesijas kods "2359 08";

316.9. Vecākais sporta TRENERIS – profesijas kods "2359 09";

316.10. SPECIĀLISTS bērnu tiesību aizsardzības jautājumos – profesijas kods "2359 10";

316.11. Arod(amat)mācības SKOLOTĀJS – profesijas kods "2359 11";

316.12. Rekreācijas SPECIĀLISTS – profesijas kods "2359 12";

316.13. PLĀNOTĀJS – profesijas kods "2359 13";

316.14. SKOLOTĀJS MENTORS – profesijas kods 2359 14";

316.15. PEDAGOGS karjeras KONSULTANTS – profesijas kods "2359 15".

2.18. Mazās grupas
"241 Finanšu vecākie speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

317. Šie vecākie speciālisti pilnveido un piemēro saimnieciskās darbības organizēšanas un vadīšanas metodes, konsultē saimnieciskās darbības jautājumos, sniedz grāmatvedības pakalpojumus, izstrādā finansiālās darbības stratēģiju, piesaista un izvieto finanšu resursus.

318. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "241 Finanšu vecākie speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

318.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

318.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

318.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

318.4. izglītība: augstākā izglītība.

319. Mazās grupas "241 Finanšu vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

319.1. atsevišķā grupa "2411 Grāmatveži";

319.2. atsevišķā grupa "2412 Finanšu un investīciju konsultanti";

319.3. atsevišķā grupa "2413 Finanšu analītiķi".

2.18.1. Atsevišķās grupas
"2411 Grāmatveži"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

320. Šie vecākie speciālisti sniedz grāmatvedības pakalpojumus, konsultē grāmatvedības jautājumos, veic grāmatvedības grāmatu, dokumentu un pārskatu revīziju un auditu; izdara par tiem atzinumus un izstrādā metodiskus dokumentus.

321. Atsevišķajā grupā "2411 Grāmatveži" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot un noteikt budžeta un grāmatvedības kontroli un citus grāmatvedības darbības aspektus un sistēmas, kā arī konsultēt šajos jautājumos; gatavot finanšu dokumentus apstiprināšanai pirms iesniegšanas vadībai, akcionāriem, juridiskām un citām ar likumu noteiktām personām; gatavot maksājumu deklarācijas, konsultēt par nodokļu un maksājumu problēmām, apstrīdēt strīdīgas prasības nodokļu komisijā; gatavot budžeta ieņēmumu prognožu pārskatus; veikt finanšu pētījumus dokumentu viltošanas un bankrota jautājumos; kontrolēt pārskatus un grāmatvedības grāmatas; veikt kredītiestāžu auditu, grāmatvedības un statistikas pārskatu analīzi, izdarīt atzinumus, gatavot normatīvos un metodiskos dokumentus, veikt analītisko darbu; identificēt iestādes iekšējā audita apjomā esošo auditējamo sistēmu kopumu; sagatavot iestādes iekšējā audita ilgtermiņa attīstības plānu, stratēģisko plānu, gada plānu un iekšējo auditora mācību plānu; nodrošināt finanšu, vadības, izpildes novērtējuma, kvalitātes un citu veidu iekšējo auditu veikšanu; organizēt iekšējos auditus atbilstoši iekšējā audita standartiem un ētikas principiem; analizēt un izvērtēt kapitāla izlietojumu; plānot kapitāla palielināšanu un finansēšanas avotus; veikt finanšu plānošanu un prognozēšanu; sagatavot investīciju projektus; plānot un veikt zinātniskās pētniecības darbu finanšu ekonomikā; sniegt metodisko palīdzību grāmatvedības jautājumos budžeta izpildītājiem un grāmatvežiem; nodrošināt budžeta grāmatvedības reģistru kārtošanu, grāmatvedības dokumentu vai datu attēlu uzglabāšanu; zvērināta revidenta pārraudzībā sniegt revīzijas pakalpojumus saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; piedalīties auditu veikšanā.

322. Atsevišķās grupas "2411 Grāmatveži" profesijas:

322.1. Vecākais GRĀMATVEDIS – profesijas kods "2411 01";

322.2. REVIDENTS – profesijas kods "2411 02";

322.3. Zvērināts REVIDENTS – profesijas kods "2411 03";

322.4. Aizdevumu REVIDENTS – profesijas kods "2411 04";

322.5. auditors – profesijas kods "2411 05";

322.6. Informācijas sistēmu AUDITORS – profesijas kods "2411 06";

322.7. Uzraudzības AUDITORS – profesijas kods "2411 07";

322.8. Iekšējais AUDITORS – profesijas kods "2411 08";

322.9. Kredītiestāžu uzraudzības EKSPERTS – profesijas kods "2411 09";

322.10. Grāmatvedības EKSPERTS – profesijas kods "2411 10";

322.11. Metodikas EKSPERTS – profesijas kods "2411 11";

322.12. Kredītiestāžu uzraudzības ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2411 12";

322.13. Iekšējās kontroles galvenais SPECIĀLISTS – profesijas kods "2411 13";

322.14. Iekšējās kontroles galvenais INSPEKTORS – profesijas kods "2411 14";

322.15. Struktūrvienību koordinācijas, profilakses un informācijas uzskaites galvenais SPECIĀLISTS – profesijas kods "2411 15";

322.16. Zvērināta REVIDENTA PALĪGS – profesijas kods "2411 16".

2.18.2. Atsevišķās grupas
"2412 Finanšu un investīciju konsultanti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

323. Šie vecākie speciālisti pēta un piemēro ar finansēm saistītus saimnieciskās darbības aspektus, kā arī darbības, kas svarīgas saimnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā un iekšējo rezervju ekonomiskā izmantošanā, sniedz konsultācijas šajos jautājumos, veido un uztur organizācijas tēlu, organizē mērķtiecīgu informācijas plūsmu, kas veicina uzņēmuma darbību.

324. Atsevišķajā grupā "2412 Finanšu un investīciju konsultanti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– analizēt, izvērtēt kapitāla izlietojumu; plānot kapitāla palielināšanu un finansēšanas avotus; veikt finanšu plānošanu un prognozēšanu; kontrolēt finanšu sadali un izlietojumu; sagatavot investīciju projektus; veikt zinātniskās pētniecības darbu finanšu ekonomikā; pētīt un organizēt ar saimnieciskās darbības organizēšanu un vadīšanu saistītus finanšu aspektus; pētīt un skaidrot iekšējo ekonomiku un saimniekošanas iespējas, informēt par šiem jautājumiem un konsultēt; konsultēt klientus par iepirkumu organizēšanas jautājumiem; konsultēt klientus par jautājumiem, kas saistīti ar nodokļiem; organizēt saimniecisko darbību klienta vārdā atbilstoši normatīvo aktu prasībām ar nodokļiem saistītajos jautājumos; piedalīties strīdu izšķiršanā un tiesas sēdēs; apzināt ar komercdarbību saistītās problēmas, piedāvājot iespējamo problēmrisinājumu; piedalīties ar komercdarbības vidi saistīto projektu plānošanā; sagatavot, analizēt un sniegt ar komercdarbības vidi saistīto informāciju valsts un pašvaldību institūcijām.

325. Atsevišķās grupas "2412 Finanšu un investīciju konsultanti" profesijas:

325.1. FINANSISTS – profesijas kods "2412 01";

325.2. Komercdarbības KONSULTANTS – profesijas kods "2412 02";

325.3. Vecākais komercdarbības SPECIĀLISTS – profesijas kods "2412 03";

325.4. KONSULTANTS iepirkumu SPECIĀLISTS – profesijas kods "2412 04";

325.5. Nodokļu KONSULTANTS – profesijas kods "2412 05".

2.18.3. Atsevišķās grupas
"2413 Finanšu analītiķi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

326. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbu, izstrādājot un attīstot ekonomiskās teorijas, koncepcijas un metodiku, plāno un prognozē finansiālo darbību, risinot pašreizējās un nākotnes finansiālās problēmas un sniedzot konsultācijas.

327. Atsevišķajā grupā "2413 Finanšu analītiķi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– analizēt vērtspapīru, akciju, obligāciju un citu finanšu dokumentu, tai skaitā arī ārzemju valūtās, tirgus tendences; izstrādāt finansiālās darbības stratēģiju; piesaistīt un izvietot finanšu resursus; optimizēt kapitāla struktūru; sagatavot investīciju projektus; sagatavot un kontrolēt budžetu; plānot naudas plūsmu un finanšu rezultātus; sagatavot finanšu pārskatus; nodrošināt uzņēmuma vadību ar pilnīgu informāciju par finanšu stāvokli; izveidot finansiālās darbības novērtēšanas sistēmu un kontrolēt normatīvajos aktos noteikto finansiālo darbību reglamentējošo prasību ievērošanu; vadīt finanšu plānošanas un analīzes darbu; veikt valūtas, zelta, vērtspapīru un citu finanšu instrumentu analīzi; īstenot ārvalstu valūtas un zelta rezervju pārvaldīšanas principus, ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijas un taktiku; veikt darījumus ar ārvalstu un vietējām finanšu institūcijām; pārvaldīt ārvalstu valūtas un zelta rezervju portfeļus; veikt valūtu kursu kotāciju; sekot jaunākajiem notikumiem pasaules finanšu tirgos, izvērtēt to ietekmi uz pārvaldāmo ieguldījumu portfeli; pilnveidot ieguldījumu portfeļu pārvaldīšanas tehniku; piedalīties finanšu risku pārvaldīšanas un kontroles programmas pilnveidošanā; veikt ikdienas riska kontroli; piedalīties ieguldījumu pārvaldītāju darījumu apstrādē un kontrolē; veikt ārvalstu valūtas un zelta ieguldījumu portfeļu novērtēšanu; apkopot datus par vērtspapīru cenām un procentu likmēm; aprēķināt portfeļu peļņas rādītājus un peļņas sadalījumu; sagatavot riska pārskatus; sagatavot pārskatus par ārvalstu valūtas un zelta rezervēm; analizēt riska kontroles procedūras un pilnveidot tās; veikt nodarbināto apmācību finanšu analīzes un plānošanas jautājumos; patstāvīgi plānot un veikt zinātniskās pētniecības darbu finanšu jomā.

328. Atsevišķās grupas "2413 Finanšu analītiķi" profesijas:

328.1. Finanšu tirgus ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2413 01";

328.2. Finanšu ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2413 02";

328.3. Naudas apgrozības ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2413 03";

328.4. Naudas plūsmas ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2413 04";

328.5. Riska ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2413 05";

328.6. Finanšu ieguldījumu portfeļa VADĪTĀJS – profesijas kods "2413 06";

328.7. Finanšu risku VADĪTĀJS – profesijas kods "2413 07".

2.19. Mazās grupas
"242 Pārvaldes (administrācijas) vecākie speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

329. Vecākie speciālisti pilnveido un piemēro saimnieciskās darbības organizēšanas un vadīšanas metodes, konsultē saimnieciskās darbības jautājumos, veic kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu un uzturēšanu un nodrošina risku vadības procesu, nodrošina kompleksu projektu vai programmu vadīšanu un koordinēšanu, sagatavo normatīvo aktu projektus un metodiskos dokumentus, piedalās tautas saimniecības nozares vai darbības jomas attīstības, nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanā, veic analītisko darbu.

330. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "242 Pārvaldes (administrācijas) vecākie speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

330.1. zina: uzdotā darba izpildes teorētiskos un praktiskos pamatus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus, analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; pakalpojumu un citu darbības veidu izmaksu veidošanos, kvalitātes vadības teorētiskos un praktiskos aspektus, kā arī ISO 9000 kvalitātes standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

330.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

330.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par lēmumiem amata noteikto valsts pārvaldes funkciju īstenošanā un amatam noteikto funkciju īstenošanā profesionālajā jomā; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par sagatavotās informācijas atbilstību un pareizību; par izstrādāto atzinumu un priekšlikumu kompetenci; par materiāli tehnisko, finanšu resursu lietderīgu izmantošanu; par darbības atbilstību normatīvajiem aktiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

330.4. izglītība: augstākā izglītība.

331. Mazās grupas "242 Pārvaldes (administrācijas) vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

331.1. atsevišķā grupa "2421 Vadības un organizācijas analītiķi";

331.2. atsevišķā grupa "2422 Politikas pārvaldības vecākie speciālisti";

331.3. atsevišķā grupa "2423 Personāla un karjeras, kvalitātes vadības sistēmu un risku vadības vecākie speciālisti";

331.4. atsevišķā grupa "2424 Apmācības un personāla attīstības vecākie speciālisti".

2.19.1. Atsevišķās grupas
"2421 Vadības un organizācijas analītiķi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

332. Šie vecākie speciālisti veic darbības, kas svarīgas saimnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā un iekšējo rezervju ekonomiskā izmantošanā, sniedz konsultācijas šajos jautājumos, veido un uztur organizācijas tēlu, organizē mērķtiecīgu informācijas plūsmu, kas veicina uzņēmuma darbību.

333. Atsevišķajā grupā "2421 Vadības un organizācijas analītiķi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pētīt un organizēt ar saimnieciskās darbības organizēšanu un vadīšanu saistītus finanšu aspektus; pētīt un skaidrot iekšējo ekonomiku un saimniekošanas iespējas, informēt par šiem jautājumiem un konsultēt; izstrādāt stratēģijas un plānus, kuru mērķis ir panākt klientu apmierinātību, efektīvi izmantot organizācijas resursus; analizēt un izvērtēt pašreizējo sistēmu un struktūru; apspriest pašreizējo sistēmu ar personālu; risināt organizatoriskās problēmas; veikt uzņēmuma pētījumu, analizējot esošās administratīvās un lietvedības procedūras; reģistrēt un analizēt organizācijas darbu plūsmas diagrammas, protokolus, ziņojumus, rokasgrāmatas un darba aprakstus; sniegt priekšlikumus metožu un procedūru pārskatīšanai, lai atrisinātu organizatoriskās problēmas; īstenot apstiprinātās rekomendācijas, pārskatītās instrukcijas un procedūru rokasgrāmatas; nodrošināt incidentu, nelaimes gadījumu un citu bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumu pārkāpumu izmeklēšanu un pasākumu organizēšanu, lai novērstu šādu gadījumu atkārtošanos un paaugstinātu kopējo drošības stāvokli; sniegt atzinumus par izvērtēšanai iesniegtajiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem; nodrošināt nepieciešamās informācijas saņemšanu no Eiropas Savienības institūcijām; analizēt ekonomiskās politikas stratēģiskos virzienus un izstrādāt priekšlikumus to pilnveidošanai; nodrošināt analītisko produktu izvērtēšanu un uzlabošanu atbilstoši labākajai pasaules praksei; piedalīties apspriedēs, darba grupās, komisijās, kas izstrādā normatīvos aktus un kompleksus uzdevumus par uzņēmuma pamatdarbības jautājumiem; izstrādāt un koordinēt pasākumus, kuri saistīti ar darbības nepārtrauktības nodrošināšanu; koordinēt struktūrvienību rīcību darbības nepārtrauktības nodrošināšanā incidenta, ārkārtas situācijas vai krīzes gadījumos; plānot, organizēt un veikt pasākumus darbības nepārtrauktības pārvaldīšanas procesa testēšanai; organizēt incidentu, kuru ietekme pārsniedz vienas struktūrvienības darbības jomu, un ārkārtas situāciju vienotu uzskaiti un analīzi; veikt darbinieku apmācību un izglītošanu darbības nepārtrauktības pārvaldīšanas jomā; sniegt konsultācijas darbības nepārtrauktības pārvaldīšanas jautājumos; sagatavot un iesniegt vadībai pārskatu par situāciju darbības nepārtrauktības pārvaldīšanas jomā un priekšlikumus darbības nepārtrauktības procesa uzlabošanai; vadīt centralizētu darbības risku identificēšanas un novērtēšanas procesu, nodrošinot regulāru pārskatu sniegšanu par esošajiem darbības riskiem, īstenotajiem un papildus nepieciešamajiem to ierobežošanas pasākumiem un sasniegtajiem riska ierobežošanas rezultātiem; izstrādāt un pilnveidot darbības risku analīzes metodiku un sniegt atbalstu citiem darbiniekiem darbības risku identificēšanā un novērtēšanā; vadīt un pilnveidot darbības risku pārvaldības informācijas sistēmas izstrādi, ieviešanu un sistēmas lietotāju apmācību un rūpēties par izveidotās sistēmas efektīvu darbību; sagatavot priekšlikumus ar darbības risku pārvaldīšanu saistīto iekšējo normatīvo aktu pilnveidei un kontrolēt attiecīgo spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu, apmācīt un konsultēt darbiniekus darbības risku pārvaldīšanas jomā; vadīt stratēģijas izstrādes un aktualizēšanas procesu, nodrošinot, ka stratēģiskās vadības sistēma sekmē mērķu sasniegšanu un uzdevumu efektīvu izpildi, ņemot vērā labāko zināmo praksi un rīcībā esošos resursus; nodrošināt, ka stratēģisko vadību reglamentējošo iekšējo normatīvo aktu prasības ir aktuālas un adekvātas; nodrošināt, ka plānošanā un apstiprināto plānu izpildes kontrolē tiek lietderīgi izmantoti citu vadības procesu rezultāti, t.sk. risku pārvaldīšanas, darbības nepārtrauktības nodrošināšanas, vadības uzskaites, iekšējā un ārējā audita rezultāti; koordinēt stratēģiskās attīstības plāna izstrādi un savlaicīgu tā aktualizēšanu; nodrošināt ar darbu plānošanu un plānu izpildes kontroli saistītās informācijas regulāru un savlaicīgu sagatavošanu un sniegšanu vadībai; uzturēt funkciju un procesu katalogu, nodrošinot tā aktualitāti un pilnīgumu; vadīt uzņēmuma vadības sistēmu pilnveidošanu.

334. Atsevišķās grupas "2421 Vadības un organizācijas analītiķi" profesijas:

334.1. Vecākais Konsultants – profesijas kods "2421 01";

334.2. KONSULTANTS – profesijas kods "2421 02";

334.3. Šūšanas ražošanas KONSULTANTS – profesijas kods "2421 03";

334.4. Medicīnas KONSULTANTS – profesijas kods "2421 04";

334.5. Zinātniskais KONSULTANTS – profesijas kods "2421 05";

334.6. Bīstamo kravu pārvadājumu drošības KONSULTANTS (padomnieks) – profesijas kods "2421 06";

334.7. Drošības KONSULTANTS (padomnieks) – profesijas kods "2421 07";

334.8. PADOMNIEKS (konsultants) – profesijas kods "2421 08";

334.9. Darbības nepārtrauktības VADĪTĀJS – profesijas kods "2421 09";

334.10. Darbības risku VADĪTĀJS – profesijas kods "2421 10";

334.11. Stratēģiskās vadības procesa VADĪTĀJS – profesijas kods "2421 11".

2.19.2. Atsevišķās grupas
"2422 Politikas pārvaldības vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

335. Šie vecākie speciālisti pēta un piemēro saimnieciskās darbības aspektus, kā arī darbības, kas svarīgas saimnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā un iekšējo rezervju ekonomiskā izmantošanā, sniedz konsultācijas šajos jautājumos, veido un uztur organizācijas tēlu, organizē mērķtiecīgu informācijas plūsmu, kas veicina uzņēmuma darbību, nodrošina kompleksu projektu vai programmu vadīšanu un koordinēšanu, nodarbojas ar lietisko pierādījumu, notikumu, situāciju un tajos esošo objektu un pēdu izpēti, izmantojot zinātniski pamatotas un specializētas izpētes metodes, lai noskaidrotu kriminālprocesam, administratīvajam procesam vai civilprocesam nozīmīgus faktus un apstākļus, dodot eksperta atzinumu, izstrādā attiecīgās nozares normatīvo aktu projektus un metodiskos dokumentus, piedalās tautas saimniecības nozares vai darbības jomas attīstības, nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanā, veic analītisku darbu, noformē dokumentus, izpilda kontroles funkcijas, veic pārbaudes un ekspertīzes, sastāda pārskatus, izskata iedzīvotāju iesniegumus un sūdzības; analizē institūcijas vai struktūrvienības darbību un attīstības tendences atbilstoši Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un citiem ilgtspējīgas attīstības kritērijiem un principiem, definē institūcijas vai struktūrvienības prioritārās un kompleksās problēmas, iesaka jaunas konceptuālas idejas un risinājumus, attīsta teritoriālo struktūrvienības ekonomisko, sociālo un dabas vidi atbilstoši institūcijas kompetencei, veicina pilsoniskas sabiedrības attīstību, nodrošina ar brīvības atņemšanu notiesāto un probācijas klientu resocializācijas pasākumu izpildi; organizē sabiedrībā izciešamo kriminālsodu izpildi un citu brīvības atņemšanai alternatīvu līdzekļu izmantošanu sabiedrības drošības nodrošināšanai un taisnīguma atjaunošanai.

336. Atsevišķajā grupā "2422 Politikas pārvaldības vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izstrādāt programmas stratēģiju (mērķus, uzdevumus, plānotās aktivitātes un to rezultātus) un piedalīties programmas izvērtēšanā; nodrošināt programmā iesniegto projektu pieteikumu izskatīšanu, vērtēšanu, koriģēšanu, veicināt potenciālo partneru identificēšanu; pārraudzīt un vadīt programmā apstiprinātos projektus; definēt attiecīgās nozares projektu, tai skaitā noteikt projekta kvalitāti, laiku un izmaksas, veikt attiecīgās nozares projekta finanšu analīzi, nosakot tā saimniecisko derīgumu un ekonomisko efektivitāti; organizēt attiecīgās nozares projektu; plānot attiecīgās nozares projektu; veikt attiecīgās nozares projekta uzraudzību un tālākvirzīšanu; sastādīt attiecīgās nozares projekta dokumentāciju, ziņojumus; prezentēt attiecīgās nozares projekta starprezultātus; noslēgt attiecīgās nozares projektu; novērot uzņēmuma ārējās darbības vides attīstību (īpaši nozares kontekstā) un iekšējos sakaru procesus; sniegt informāciju, pārliecināt, veicināt saprašanos, radīt un saglabāt uzticēšanos, prognozēt un novērst konfliktus, sekmēt sabiedrības atbalstu uzņēmuma darbībai; vadīt uzņēmuma noliktavu un transporta saimniecību, sekot informācijas sistēmas darbībai; pētīt un organizēt ar saimnieciskās darbības organizēšanu un vadīšanu saistītus finanšu, juridiskos un organizatoriskos aspektus; pētīt un skaidrot iekšējo ekonomiku un saimniekošanas iespējas, informēt par šiem jautājumiem un konsultēt; piedalīties nozares politikas vai attīstības stratēģijas veidošanā, koordinēt nozares darbību, izstrādāt normatīvo aktu projektus, kontrolēt normatīvo aktu ievērošanu, sagatavot administratīvos aktus, citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus kontroles un uzraudzības jomā; izskatīt un analizēt Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju materiālus, nodrošināt informācijas apriti; sagatavot starptautisko sadarbības līgumu projektus; organizēt ārvalstu delegāciju vizītes; sagatavot starptautiskajām organizācijām nepieciešamos pārskatus; sadarboties ar citu valstu organizācijām; koordinēt struktūrvienību darbību un atbildēt par uzticēto pienākumu izpildi; apkopot un analizēt informāciju, kas saistīta ar normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi; sniegt pārskatus un priekšlikumus par iestādes darbību; sagatavot likumā paredzētos atzinumus un ziņojumus; nodrošināt starptautisko sadarbības saraksti un piedalīties starptautisko projektu dokumentu tehniskajā sagatavošanā; izskatīt iedzīvotāju iesniegumus, priekšlikumus un sūdzības; izmantot informācijas tehnoloģijas sistēmas; nodrošināt nepieciešamo izmaiņu izstrādi un ieviešanu, līgumu izpildi; sniegt informāciju par savu uzņēmumu un konsultēt par ražošanas organizācijas produktivitātes paaugstināšanu un kvalitāti; veikt savstarpējo tiesību un pienākumu nodrošināšanu; organizēt un kontrolēt ražošanas procesus; organizēt preču prezentāciju norisi; sadarboties ar esošajiem un potenciāliem sadarbības partneriem; piesaistīt jaunus klientus; veikt ekspertīzes; risināt klīnisko pētījumu problēmas; organizēt datu vākšanu par jaunu pētījumu veikšanas iespējām, izvēloties pētniekus un sazinoties ar potenciālajiem pētījumu centriem; organizēt un sastādīt pētījumu budžetus; pārraudzīt maksājumu plūsmu; organizēt datu ievadīšanu datubāzēs; organizēt monitorēšanas vizītes un piedalīties tajās, veicinot augstas kvalitātes pētījumu datu iegūšanu; sadarboties ar centrālajām zāļu reģistrācijas struktūrvienībām, lai saņemtu informāciju, kas nepieciešama zāļu (produktu) reģistrācijai vai izmaiņām reģistrācijas dokumentācijā; laikus sagatavot zāļu reģistrācijas dokumentāciju iesniegšanai institūcijās; organizēt pienākumu sadali starp zāļu reģistrācijas speciālistiem; organizēt zāļu iepakojumu maketu nosūtīšanu ražotnēm; sagatavot iepakojumu apstiprināšanu; organizēt zāļu lietošanas instrukciju un aprakstu veidošanu un (vai) adaptēšanu; organizēt tehniskās piegādes nosacījumu salīdzināšanu ar reģistrētajām specifikācijām; iesniegt ziņojumus par zāļu reģistrāciju; apstiprināt sagatavotos reklāmas materiālus zāļu reģistrācijas jomā; ievadīt vietējos reģistros informāciju par ziņojumiem; apkopot informāciju par spontāniem nevēlamiem notikumiem un incidentiem ar zālēm (produktiem); organizēt periodisko drošības ziņojumu iesniegšanu; apzināt ar komercdarbību saistītās problēmas, piedāvājot iespējamo problēmrisinājumu; piedalīties ar komercdarbības vidi saistīto projektu plānošanā; sagatavot, analizēt un sniegt ar komercdarbības vidi saistīto informāciju valsts un pašvaldību institūcijām; organizēt zinātnisko institūciju (augstskolu un zinātnisko institūtu) augstāko koleģiālo orgānu (Senāts, zinātniskā padome, promocijas padome) darbu un koordinēt dokumentu apriti; plānot koleģiālo orgānu perspektīvo darbu; organizēt sēžu darbu un kontrolēt sēdē izskatāmos dokumentus, sagatavot sēžu izrakstus; kontrolēt lēmumu izpildes termiņus un rezultātus; organizēt personāla zinātnisko atestāciju, vēlēšanas uz akadēmiskajiem amatiem; koordinēt zinātnisko institūciju darbības pārskatu sagatavošanu, zinātnisko darbu izdošanu; organizēt projektu pieteikumu ekspertīzes komisiju darbu; koordinēt koleģiālo orgānu sadarbību augstskolu pētniecības stratēģijas īstenošanai; kontrolēt un organizēt kontrolieru darbības un taktiku pārbaudes vietās; vadīt un organizēt kontrolieru darbu; aizturēt un izņemt dokumentus, izsniegt pagaidu atļaujas; pieņemt lēmumu par administratīvās lietas uzsākšanu, sastādīt protokolus un citus administratīvos dokumentus; veikt darbu ar jaunatni; sadarbojoties ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām, izstrādāt priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidei; īstenot un koordinēt informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un programmas jaunatnes politikas jomā; sekmēt jauniešu pilsonisko audzināšanu; veicināt jauniešu brīvprātīgo darbu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē; konsultēt jauniešus jaunatnes politikas jomā, tajā skaitā par pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu, kā arī veicināt jauniešu personības attīstību; veikt darbu ar jaunatni, iesaistot jauniešus darba ar jaunatni īstenošanā un izvērtēšanā; nodrošināt aktivitātes un brīvā laika lietderīgas pavadīšanas iespējas jauniešiem vietējā līmenī; līdzdarboties starptautisko pasākumu un projektu īstenošanā; nodrošināt informācijas pieejamību un apriti par jaunatnes politikas jautājumiem; plānot, vadīt un organizēt "Sanus per Aquam" jeb "veselība caur ūdeni"" (turpmāk – SPA) pakalpojumu sniegšanu; plānot un vadīt ikdienas darījumus; veikt darbus, kas saistīti ar dzīvojamo māju, nedzīvojamo namu un cita veida nekustamā īpašuma pārvaldīšanu atbilstoši lietošanas mērķiem un tehniskajā dokumentācijā noteiktajiem tehnoloģiskiem un procesuāliem aspektiem; pārzināt un analizēt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, rekonstrukcijas vai renovācijas darbu plānošanu un izpildi, pārzināt būvdarbu vadīšanu, būvniecības materiālu tehnoloģiju un būvju ekspluatāciju; pārbaudīt, vai ceļamās un jau uzceltās un nodošanai sagatavotās būves atbilst būvniecības likumiem, apstiprinātajiem plāniem, specifikācijām un standartiem, kā arī citiem normatīviem par ēku kvalitāti, drošību un drošības zonām; pārbaudīt uzbūvētās ēkas un celtnes, lai konstatētu ekspluatācijas pārkāpumus, atkāpes, kas var radīt bīstamus darba un sadzīves apstākļus; pārzināt nekustamā īpašuma pārvaldīšanu ietekmējošos faktorus; izvēlēties efektīvākos attiecīgā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas paņēmienus, pamatojoties uz noteiktajām prognozēm par nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēm, tehnoloģisko procesu izvērtēšanas rezultātiem, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas inženierekonomiskajiem aprēķiniem; veikt zinātniskās pētniecības darbus un izstrādāt jaunas nekustamā īpašuma pārvaldīšanas formas un metodes; veikt savu izstrādājumu un pakalpojumu cenu noteikšanas pētījumus, konsultēt šajos jautājumos; lietot praksē teorētiskās un zināšanas un tās nepārtraukti papildināt, piedaloties prasmju pārbaudes testos; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; gatavot pārskatus atbildīgiem administrācijas darbiniekiem; nodrošināt informācijas sagatavošanu vides aizsardzības un vides apsaimniekošanas jomās; identificēt un formulēt vides problēmas pašvaldībā, pašvaldības kapitālsabiedrībās, lauku attīstību noteicošās jomās; konsultēt pašvaldības vadību par iespējamiem risinājumiem noteiktos vides apsaimniekošanas sektoros; pārzināt pašvaldības vai uzņēmumu dokumentāciju un veikt iekšējo administratīvo koordinēšanu struktūrvienībā; papildināt ar nepieciešamo informāciju jebkuru no esošajām sistēmām, reģistriem vai programmām; sagatavot nepieciešamo dokumentāciju no jebkura uzņēmuma vai struktūrvienības datubāzes vai reģistra; piedalīties projektu izstrādē un koordinēšanā vides aizsardzības, vides apsaimniekošanas, lauku attīstības pasākumu jomās; organizēt vides informācijas apriti pašvaldībā; pārstāvēt pašvaldību vai uzņēmumu sadarbībā ar vides apsaimniekošanas vai tehnoloģiju piegādātāju institūciju; organizēt un vadīt saimniecību iestādēs, privātās mājās; novērtēt un veidot darbinieku motivācijas sistēmu; konsultēt darbiniekus; organizēt produktu pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu viesiem; veikt pasta sūtījumu pieņemšanu, apstrādi, izsniegšanu un sniegt pasta citus pakalpojumus; veikt ekspluatācijas darba kontroli; organizēt un veikt namu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu; uzturēt namu un tam funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu labā tehniskā kārtībā; nodrošināt to sanitāro apkopi; sistemātiski pārbaudīt nama vispārējo stāvokli un ugunsdrošību; pārzināt un uzraudzīt remontdarbu norisi; kontrolēt izpildīto darbu apjomus, kvalitāti un termiņus; organizēt namu renovāciju; aprēķināt un iekasēt īres, nomas un apsaimniekošanas maksas; sagatavot materiālus tiesvedības vajadzībām; kārtot visus nodokļu maksājumus, kuri attiecas uz namiem; slēgt līgumus ar komunālo pakalpojumu piegādātājiem un nodrošināt šajos līgumos paredzēto saistību izpildi; veikt kontroli par esošajos namos deklarētajām un iemitinātajām personām; izvēlēties darbiniekus; izskatīt iedzīvotāju iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus un sniegt atbildes uz tiem; veikt izskaidrošanas darbu licences saņēmējam; izskaidrot licences saņēmēja un licences izsniedzēja pienākumus un tiesības; sagatavot un izsniegt licences; apkopot datus par izsniegtajām licencēm; kontrolēt licenču nepieciešamību attiecīgajos objektos un veikt izskaidrošanas darbu par licences nepieciešamību, veidiem un citiem nosacījumiem; veikt darbības, kas attiecas uz preču muitošanu, īstenojot muitas kontroles pasākumus, tai skaitā preču aplikšanu ar muitas maksājumiem un muitas maksājumu iekasēšanu; novērtēt ekonomisko un sociālo vidi un tās attīstības tendences; organizēt problēmu sabiedrisko apspriešanu; noteikt un analizēt institūcijas vai struktūrvienības darbības un attīstības problēmas un to risinājumus; izstrādāt stratēģisko, taktisko un operatīvo plānu projektus, pārskatus un ziņojumus; noteikt sociālās vides problēmas un sniegt priekšlikumus to risinājumam; pārbaudīt deklarētāja personību, adreses esību un tiesisko pamatu; deklarēt dzīvesvietu, anulēt deklarēto dzīvesvietu; konsultēt; izsniegt izziņas; pieņemt iedzīvotāju iesniegumus iedzīvotāju deklarēšanas jautājumos; reģistrēt personu deklarēto dzīvesvietu; noformēt darbinieku personas lietas; organizēt apsaimniekošanā nodoto dzīvojamo ēku apsaimniekošanu; koordinēt dzīvojamo māju apsaimniekotāju darbību; organizēt apsaimniekošanā nodoto ēku renovācijas projektu izstrādi un kredītresursu piesaisti; uzskaitīt pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu; reģistrēt un likumā noteiktajā kārtībā pieņemt izskatīšanai nekustamo īpašumu pirkumu līgumus pašvaldības pirmpirkuma tiesību izmantošanai; uzskaitīt noslēgtos zemes nomas līgumus; organizēt un kontrolēt nomas maksas iekasēšanu, uzskaitīt mazdārziņus; slēgt mazdārziņu nomas līgumus; organizēt un kontrolēt pašvaldības dzīvojamā fonda piešķiršanu, organizēt kapitāli remontējamo telpu apsekošanu, uzskaiti un piešķiršanu iedzīvotājiem; apsekot pašvaldības īpašumus; reģistrēt jaundzimušos bērnus; pieņemt un reģistrēt paternitātes iesniegumus; noformēt adopcijas dokumentus atbilstoši tiesas spriedumam; reģistrēt personu miršanu, risinot ar to saistītos jautājumus; noformēt īpašos miršanas reģistrus; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņemt un izsludināt laulību pieteikumus; svinīgi reģistrēt laulības, noformēt laulību zāli, sagatavot laulību ceremonijas scenāriju; pieņemt personu pieteikumus uzvārda, vārda vai tautības ieraksta maiņai; veikt nekustamā īpašuma tiesisko reģistrāciju; apkopot pašvaldības kapitālsabiedrību sniegto informāciju par brīvajām nomas telpām, organizēt šo brīvo telpu nodošanu nomā; kontrolēt neapdzīvojamo telpu nomas līgumu nosacījumu izpildi; organizēt telpu nomas līgumu noslēgšanu; uzskaitīt pašvaldības teritorijā deklarētos pirmsskolas un obligātā skolas vecuma bērnus un izglītības iestāžu audzēkņus; pieņemt un reģistrēt iedzīvotāju iesniegumus un izsniegt norīkojumus bērnu ievietošanai pirmsskolas izglītības iestādēs; sagatavot izglītojamo sarakstus līgumu slēgšanai par pašvaldības izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem citu pašvaldību teritorijās deklarētajiem iedzīvotājiem un vietējās pašvaldības iedzīvotāju saņemtajiem izglītības pakalpojumiem citu pašvaldību izglītības iestādēs; sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu; nodrošināt probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu; organizēt kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi; organizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi; pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības; organizēt un vadīt izlīgumu kriminālprocesā; uzraudzīt personas, kuras nosacīti notiesātas vai nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm vai kurām noteikta probācijas uzraudzība; nodrošināt papildsoda – probācijas uzraudzība – izpildi; aizstāvēt Latvijas valsts, tās pilsoņu un juridisko personu intereses un tiesības ārvalstīs; koordinēt Latvijas Republikas valsts iestāžu starptautiskos sakarus; informēt ārvalstu oficiālās iestādes un sabiedrību par norisēm Latvijas Republikā; sekot ārvalstu saimnieciskās, politiskās un kultūras dzīves norisēm un informēt par tām Latvijas valsts iestādes un sabiedrību; veicināt Latvijas ekonomiskos un kultūras sakarus ar ārvalstīm; izsniegt ārvalstniekiem Latvijas Republikas vīzas; organizēt, kontrolēt, uzraudzīt pārziņa veiktās personas datu apstrādes atbilstību likuma prasībām; veidot reģistru, kurā iekļauj informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ko bez maksas sniedz datu subjektam vai Datu valsts inspekcijai pēc to pieprasījuma; saglabāt un bez tiesiska pamata neizpaust personas datus arī pēc darba tiesisko vai dienesta attiecību izbeigšanas; sagatavot gada pārskatu par savu darbību; sniegt nepieciešamās ziņas ministrijas (pašvaldības) vadībai vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteiktai amatpersonai (pašvaldības iestāžu darbinieku vidus ieceltajai personai), kura pilda kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus; sagatavot dokumentus, lai ministrijas (pašvaldības) vadība vai attiecīgā amatpersona (ieceltā persona) varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas publiski privātajā kapitālsabiedrībā vai privātajā kapitālsabiedrībā vai pieņemt dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumus valsts kapitālsabiedrībā; nodrošināt Saeimas komisiju darbu, sagatavojot komisijas pārziņā esošos likumprojektus un lēmumu projektus, sniedzot konsultācijas un sadarbojoties ar iestādēm un politiskajām amatpersonām, koordinējot iesaistīto iestāžu un amatpersonu sadarbību likumdošanas procesa ietvaros un organizējot Saeimas komisiju sēdes; nodrošināt konsultatīvo un administratīvo atbalstu Saeimas frakcijai, kā arī kārtot visus ar frakcijas deputātu darbību saistītos organizatoriskos, tehniskos, konsultatīvos un citus jautājumus.

337. Atsevišķās grupas "2422 Politikas pārvaldības vecākie speciālisti" profesijas:

337.1. Projekta VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "2422 01";

337.2. Projekta KOORDINATORS – profesijas kods "2422 02";

337.3. Vecākais REFERENTS – profesijas kods "2422 03";

337.4. REFERENTS – profesijas kods "2422 04";

337.5. Jaunākais REFERENTS – profesijas kods "2422 05";

337.6. Vecākais INSPEKTORS – profesijas kods "2422 06";

337.7. INSPEKTORS – profesijas kods "2422 07";

337.8. Jaunākais INSPEKTORS – profesijas kods "2422 08";

337.9. Vecākais EKSPERTS – profesijas kods "2422 09";

337.10. EKSPERTS – profesijas kods "2422 10";

337.11. Jaunākais EKSPERTS – profesijas kods "2422 11";

337.12. Klīnisko pētījumu VADĪTĀJS – profesijas kods "2422 12";

337.13. Zāļu reģistrācijas VADĪTĀJS – profesijas kods "2422 13";

337.14. SPA VADĪTĀJS – profesijas kods "2422 14";

337.15. Zinātniskais SEKRETĀRS – profesijas kods "2422 15";

337.16. Galvenais SPECIĀLISTS sadarbības jautājumos starp valsts un pašvaldību iestādēm – profesijas kods "2422 16";

337.17. Vecākais KONTROLIERIS (pašvaldībās) – profesijas kods "2422 17";

337.18. KONTROLIERIS (pašvaldībās) – profesijas kods "2422 18";

337.19. Jaunākais KONTROLIERIS (pašvaldībās) – profesijas kods "2422 19";

337.20. Nekustamā īpašuma PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "2422 20";

337.21. Namu PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "2422 21";

337.22. Kancelejas pārzinis – profesijas kods "2422 22";

337.23. Civilaizsardzības ORGANIZATORS – profesijas kods "2422 23";

337.24. Ārējo sakaru ORGANIZATORS – profesijas kods "2422 24";

337.25. Viesnīcu pakalpojumu ORGANIZATORS – profesijas kods "2422 25";

337.26. Pašvaldības/ finanšu stabilizācijas procesa UZRAUGS – profesijas kods "2422 26";

337.27. Jaunatnes lietu SPECIĀLISTS – profesijas kods "2422 27";

337.28. Penitenciārā un probācijas darba SPECIĀLISTS – profesijas kods "2422 28";

337.29. Dzimtsarakstu INSPEKTORS – profesijas kods "2422 29";

337.30. Arodbiedrību/ darba KOORDINĒTĀJS – profesijas kods "2422 30";

337.31. Vides pārvaldības SPECIĀLISTS – profesijas kods "2422 31";

337.32. Pasta SPECIĀLISTS – profesijas kods "2422 32";

337.33. Licencēšanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "2422 33";

337.34. Muitošanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "2422 34";

337.35. Sabiedrības pārvaldes SPECIĀLISTS – profesijas kods "2422 35";

337.36. Iedzīvotāju reģistrēšanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "2422 36";

337.37. Dzīvojamo māju/ īpašumu apsaimniekošanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "2422 37";

337.38. SPECIĀLISTS zemes nomas jautājumos – profesijas kods "2422 38";

337.39. SPECIĀLISTS mājokļu jautājumos – profesijas kods "2422 39";

337.40. Dzimtsarakstu SPECIĀLISTS – profesijas kods "2422 40";

337.41. Nekustamā īpašuma tiesiskās reģistrācijas SPECIĀLISTS – profesijas kods "2422 41";

337.42. Izglītības darba SPECIĀLISTS – profesijas kods "2422 42";

337.43. Pirmais SEKRETĀRS – profesijas kods "2422 43";

337.44. KONSULS – profesijas kods "2422 44";

337.45. Otrais SEKRETĀRS – profesijas kods "2422 45";

337.46. Trešais SEKRETĀRS – profesijas kods "2422 46";

337.47. VICEKONSULS – profesijas kods "2422 47";

337.48. ATAŠEJS – profesijas kods "2422 48";

337.49. ATAŠEJS –VĒSTNIEKA SEKRETĀRS – profesijas kods "2422 49";

337.50. Virsmežniecības INŽENIERIS – profesijas kods "2422 50";

337.51. Galvenais SPECIĀLISTS starptautiskās sadarbības jautājumos – profesijas kods "2422 52";

337.52. Programmu DIREKTORS/ VADĪTĀJS – profesijas kods "2422 53";

337.53. BūvINSPEKTORS – profesijas kods "2422 54";

337.54. BūvINSPEKTORA PALĪGS – profesijas kods "2422 55";

337.55. MEŽZINIS – profesijas kods "2422 56";

337.56. Jaunatnes DARBINIEKS – profesijas kods "2422 57";

337.57. Personas datu aizsardzības SPECIĀLISTS – profesijas kods "2422 58";

337.58. Vecākais SPECIĀLISTS kapitāldaļu jautājumos – profesijas kods "2422 59";

337.59. Probācijas SPECIĀLISTS – profesijas kods "2422 60";

337.60. Nozares PADOMNIEKS – profesijas kods "2422 61";

337.61. Saeimas komisijas vecākais KONSULTANTS – profesijas kods "2422 62";

337.62. Saeimas komisijas KONSULTANTS – profesijas kods "2422 63";

337.63. Saeimas frakcijas vecākais KONSULTANTS – profesijas kods "2422 64";

337.64. Saeimas frakcijas KONSULTANTS – profesijas kods "2422 65".

2.19.3. Atsevišķās grupas
"2423 Personāla un karjeras, kvalitātes vadības sistēmu un risku vadības vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

338. Šie vecākie speciālisti sniedz profesionālus saimnieciskās darbības pakalpojumus, kas saistīti ar tādu personāla politiku kā darbinieku līgšana un kvalifikācijas celšana, profesionālā analīze, atlase un orientācija, veic kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu un uzturēšanu un nodrošina risku vadības procesus.

339. Atsevišķajā grupā "2423 Personāla un karjeras, kvalitātes vadības sistēmu un risku vadības vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt un formulēt uzņēmuma personāla vadības stratēģiju un politiku; plānot un vadīt darbu atbilstoši uzņēmuma mērķiem; plānot un prognozēt uzņēmuma personāla resursus; izstrādāt iekšējos normatīvos aktus un rīkojumus uzņēmuma personāla jautājumos un kontrolēt iekšējo normatīvo aktu ievērošanu; īstenot uz klientu vērstu pieeju; analizēt klientu iegūtās vispārējās vai profesionālās zināšanas un prasmes; palīdzēt klientiem apzināties savu potenciālu un aktivizēt patstāvību izglītības un profesionālās darbības izvēles procesā; sniegt psiholoģisku atbalstu; pārzināt un kārtot darbinieku līgšanu, norīkošanu vai izvirzīšanu amatā, mācības, darba samaksu, stimulēšanu un citus personāla politikas jautājumus un sniegt konsultācijas šajos jautājumos; pētīt un analizēt izpildāmo darbu, izmantojot pārrunas ar darbiniekiem, kontrolieriem un vadību, kā arī līdzīgas pētīšanas metodes un detalizēti aprakstīt šo pētījumu rezultātā veicamo darbu; gatavot informatīvos biļetenus par profesijām vai profesiju klasifikācijas sistēmām; izstrādāt iepriekš minētos un citus vadošā personāla darba profesionālās analīzes aspektus un konsultēt to, plānot tā personālu; konsultēt, informēt un izglītot klientus karjeras veidošanas jautājumos; konsultēt, informēt un izglītot klientus (skolēni un viņu vecāki, skolotāji, nodarbinātie, bezdarbnieki, personas ar invaliditāti) un darba devējus karjeras attīstības jautājumos; sniegt atbalstu klientiem viņu karjeras plānošanā un veidošanā, tai skaitā atbalsta lēmuma pieņemšanā par profesijas, darba, formālās un neformālās izglītības izvēli; palīdzēt attīstīt karjeras vadības, tai skaitā darba meklēšanas prasmes; konsultēt dažādu vecumu, sociālās un kultūras izcelsmes cilvēkus individuālu pārrunu veidā un grupās; informēt un izglītot sabiedrību jautājumos, kas saistīti ar karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem: veikt pētniecisko un metodisko darbu karjeras veidošanas jautājumos; vadīt un kontrolēt kvalitātes sistēmas ieviešanu un uzturēšanu uzņēmumā; nodrošināt uzņēmuma risku vadības procesus, t.sk., risku vadības plānošanu, risku identificēšanu, risku analīzi un risku uzraudzību, kā arī nodrošināt risku vadības procesu pilnveidošanu atbilstoši uzņēmuma darbības stratēģijai un ikdienas vajadzībām; organizēt tehnisko, tehnoloģisko un organizatorisko procesu vadības metožu, mērīšanas, vērtēšanas, atbilstības novērtēšanas un pilnveides metodoloģiju izstrādāšanu, kvalitātes risku identifikāciju un vadību; analizēt, izvērtēt, veidot, izplatīt un ieviest praksē kvalitātes vadības un pilnveides metodes, lai sekmētu pastāvīgu uzņēmuma darbības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu; rūpēties, lai uzņēmuma procesi un produkti apmierinātu klientu prasības, vajadzības, vēlmes, neradītu kaitējumu sabiedrībai un videi; pārzināt uzņēmuma vadības, klientu, īpašnieku un sabiedrības intereses; vadīt un īstenot kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu un pilnveidi; veikt savu darbu, ievērojot saistošās, nozares specifiskās, uz procesiem un produktiem attiecināmās normatīvo aktu un standartu prasības; rosināt konkurentu un citu uzņēmumu pieredzes apgūšanu un prasmīgas saimniekošanas izpratni; izstrādāt, ieviest, uzturēt un pilnveidot uzņēmuma integrētās vadības sistēmu, tai skaitā kvalitātes vadības, vides pārvaldības un citas vadības sistēmas; piedalīties uzņēmuma darbības uzlabošanas projektos un metodiski atbalstīt tos; veikt kvalitātes risku identifikāciju un vadību; analizēt, izvērtēt, piemērot un ieviest praksē kvalitātes vadības un pilnveides metodes, lai sekmētu uzņēmuma darbības pilnveidi un efektivitātes nodrošināšanu; gatavot materiālus kvalitātes sistēmas izmaiņām; piedalīties kvalitātes audita procesos; veicināt to, lai klients uzstāda sabalansētus dzīves un profesionālos mērķus, kā arī nosaka optimālās prioritātes; veicināt optimālu, klientam organisku darbības vidi stratēģijas radīšanai un tās realizācijas patstāvīgu plānošanu; palīdzēt klientam apzināt, atklāt un patstāvīgi attīstīt tādas īpašības un prasmes, kas ir nepieciešamas uzstādīto mērķu sasniegšanai; sekmēt jaunu uzvedības modeļu izstrādi un ieviešanu, jaunu prasmju apguvi, personīgo, profesionālo, vadības un organizācijas pārmaiņu ieviešanu; stimulēt pieņemto lēmumu apzināšanās līmeņa celšanu un personīgās atbildības uzņemšanos par to realizāciju un iespējamajām sekām, atbalstīt šo lēmumu ekoloģiskuma pārbaudi attiecībā pret cilvēku/grupu/organizāciju un sabiedrību kopumā; veidot motivējošo vidi, palīdzēt klientam koncentrēties uz uzstādīto mērķu sasniegšanu; nodrošināt klientam kvalitatīvu, uz faktiem balstītu atgriezenisko saiti, kas ir domāta efektivitātes, rezultativitātes un mācīšanās paaugstināšanai; veicināt sociālās un profesionālās komunikācijas kvalitātes celšanu, tādas vides paplašināšanu, kas atbalsta attīstību, personīgo un profesionālo pilnveidošanos; nodrošināt profesionālas izdegšanas profilaksi un veicināt stresa noturības paaugstināšanu.

340. Atsevišķās grupas "2423 Personāla un karjeras, kvalitātes vadības sistēmu un risku vadības vecākie speciālisti" profesijas:

340.1. Nodarbinātības ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2423 01";

340.2. Darba satura ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2423 02";

340.3. Personāla VADĪTĀJS – profesijas kods "2423 03";

340.4. Vecākais personāla INSPEKTORS – profesijas kods "2423 04";

340.5. Personāla INSPEKTORS – profesijas kods "2423 05";

340.6. Personāla atlases SPECIĀLISTS – profesijas kods "2423 06";

340.7. Personāla SPECIĀLISTS – profesijas kods "2423 07";

340.8. Personāla lietu PĀRZINIS – profesijas kods "2423 08";

340.9. Profesiju izvēles KONSULTANTS – profesijas kods "2423 09";

340.10. Karjeras KONSULTANTS – profesijas kods "2423 10";

340.11. Procesu kvalitātes vadības INŽENIERIS – profesijas kods "2423 11";

340.12. Kvalitātes vadības sistēmu KONSULTANTS – profesijas kods "2423 12";

340.13. Kvalitātes vadības sistēmu SPECIĀLISTS – profesijas kods "2423 13";

340.14. Kvalitātes VADĪTĀJS – profesijas kods "2423 14";

340.15. Risku vadības SPECIĀLISTS – profesijas kods "2423 15";

340.16. Izaugsmes VEICINĀTĀJS – profesijas kods "2423 16".

2.19.4. Atsevišķās grupas
"2424 Apmācības un personāla attīstības vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

341. Šie vecākie speciālisti sniedz profesionālus saimnieciskās darbības pakalpojumus, kas saistīti ar personāla apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu.

342. Atsevišķajā grupā "2424 Apmācības un personāla attīstības vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt un formulēt uzņēmuma personāla vadības stratēģiju un politiku; analizēt klientu iegūtās vispārējās vai profesionālās zināšanas un prasmes; palīdzēt klientiem apzināties savu potenciālu un aktivizēt patstāvību izglītības un profesionālās darbības izvēles procesā; sniegt psiholoģisku atbalstu; apmācīt, informēt par profesijām un veikt profesionālo orientāciju vai atlasi; pētīt darbā līgšanas iespējas un konsultēt personālu profesionālās karjeras, tālākas kvalifikācijas celšanas vai pārkvalifikācijas jautājumos; organizēt un vadīt mācību centra darbu, plānot, organizēt un koordinēt personāla mācības; veikt personāla atlasi un novērtēšanu; izstrādāt personāla mācību programmas; organizēt personāla apmācības; apmācīt personālu un kontrolēt tā pienākumu izpildi; analizēt un novērtēt uzņēmuma darbinieku darbību, tās rezultātus un ziņot par to uzņēmuma vadībai; kārtot un uzraudzīt personāla lietas rakstiskā un elektroniskā veidā; konsultēt klientus individuāli un grupās karjeras izvēlē un veidošanā; organizēt un vadīt supervīzijas (mērķtiecīgi organizēts konsultatīvais un izglītojošais atbalsts, ko profesionālajā kontekstā saņem indivīds, grupa vai organizācija, lai pilnveidotu profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti) procesu; īstenot pētniecisko darbību un veicināt profesijas attīstību.

343. Atsevišķās grupas "2424 Apmācības un personāla attīstības vecākie speciālisti" profesijas:

343.1. Personāla mācību KOORDINĒTĀJS – profesijas kods "2424 01";

343.2. Mācību projekta VADĪTĀJS – profesijas kods "2424 02";

343.3. Mācību centra vecākais PASNIEDZĒJS – profesijas kods "2424 03";

343.4. Mācību centra PASNIEDZĒJS – profesijas kods "2424 04";

343.5. Personāla apmācības SPECIĀLISTS – profesijas kods "2424 05";

343.6. SUPERVIZORS/ KONSULTANTS PĀRRAUGS – profesijas kods "2424 06";

343.7. Gaisa kuģu tehniskās apkopes personāla mācību INSTRUKTORS – profesijas kods "2424  07".

2.20. Mazās grupas
"243 Tirdzniecības, tirgvedības un sabiedrisko attiecību vecākie speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

344. Šie vecākie speciālisti pilnveido un piemēro saimnieciskās darbības organizēšanas un vadīšanas metodes, konsultē saimnieciskās darbības jautājumos, nodrošina kompleksu projektu vai programmu vadīšanu un koordinēšanu.

345. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "243 Tirdzniecības, tirgvedības un sabiedrisko attiecību vecākie speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

345.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

345.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

345.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

345.4. izglītība: augstākā izglītība.

346. Mazās grupas "243 Tirdzniecības, tirgvedības un sabiedrisko attiecību vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

346.1. atsevišķā grupa "2431 Reklāmas un tirgvedības vecākie speciālisti";

346.2. atsevišķā grupa "2432 Sabiedrisko attiecību vecākie speciālisti";

346.3. atsevišķā grupa "2433 Tehnisko un medicīnas preču tirdzniecības vecākie speciālisti (izņemot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT))";

346.4. atsevišķā grupa "2434 Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tirdzniecības vecākie speciālisti".

2.20.1. Atsevišķās grupas
"2431 Reklāmas un tirgvedības vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

347. Šie vecākie speciālisti pēta un piemēro tirgvedības un citus saimnieciskās darbības aspektus, kā arī darbības, kas svarīgas saimnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā un iekšējo rezervju ekonomiskā izmantošanā, sniedz konsultācijas šajos jautājumos, veido un uztur organizācijas tēlu, organizē mērķtiecīgu informācijas plūsmu, kas veicina uzņēmuma darbību, izstrādā tūrisma un ekskursiju maršrutus, to aprakstus, vada ekskursijas, nodrošina ārzemju tūristu sakaru iespējas.

348. Atsevišķajā grupā "2431 Reklāmas un tirgvedības vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt savu izstrādājumu un pakalpojumu cenu noteikšanas pētījumus, konsultēt šajos jautājumos, kā arī noteikt tirgus potenciāla un tā turpmākās attīstības tendences; plānot, konsultēt, vadīt un koordinēt reklāmas kampaņu; novērot uzņēmuma ārējās darbības vides attīstību (īpaši nozares kontekstā) un iekšējos sakaru procesus; sniegt informāciju, pārliecināt, veicināt saprašanos, radīt un saglabāt uzticēšanos, prognozēt un novērst konfliktus, sekmēt sabiedrības atbalstu uzņēmuma darbībai; vadīt uzņēmuma noliktavu un transporta saimniecību, sekot informācijas sistēmas darbībai; veidot un uzraudzīt iepērkamo kārtējo krājumu piegāžu pasūtīšanas kārtību; kontrolēt krājumus iepērkamām izejvielām un pārdodamām precēm; vadīt pārdodamo preču sadales sistēmas darbību; pētīt un gatavot sabiedrības informēšanas programmas, pētīt un veidot uzņēmuma tēlu; sagatavot pētījuma piedāvājumus klientiem un pēc klientu apstiprinājuma koordinēt pētījuma sagatavošanu un prezentēt klientam rezultātu, ja nepieciešams, piesaistot vajadzīgos speciālistus; sadarboties ar citiem speciālistiem, lai identificētu klienta pētījumu vajadzības; izstrādāt radošās koncepcijas komunikāciju stratēģijas īstenošanai atbilstoši radošajam uzdevumam un prezentēt tās klientam; vadīt drukāto, video un citu reklāmas materiālu izstrādes procesu, sadarbojoties ar māksliniekiem un teksta autoriem, kā arī ar videostudijām, fotostudijām un skaņas studijām; piedalīties auditorijas izpētes pasākumos; organizēt un kontrolēt pārdošanas pakalpojumu procesus; organizēt sadarbību ar korporatīvajiem (lielajiem) klientiem; sagatavot un iesniegt pakalpojumu piedāvājumus; konsultēt patentu un licenču jautājumos, palīdzēt sagatavot iesniegumus, izskatīt tos un gatavot pārskatus par patentu un licenču izsniegšanu vai noraidīšanu, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā izsniegt licences un atļaujas komercdarbības uzsākšanai un veikšanai; sadarboties ar esošajiem un potenciāliem sadarbības partneriem; piesaistīt jaunus klientus; piedalīties normatīvo aktu projektu izstrādē; veikt zinātniskās pētniecības darbus tūrisma jomā, veikt pētniecības darbu jaunu ekskursiju maršrutu izstrādē; sagatavot ekskursiju tekstus; vadīt ekskursijas; nodrošināt ārzemju tūristu sakaru iespējas; veidot un uzturēt kontaktus ar lielajiem klientiem; slēgt sadarbības līgumus; organizēt pārrunas un prezentēt produkcijas; plānot tirgvedības pasākumus; analizēt tirdzniecības rezultātus un uzturēt datubāzes; ar mērķtiecīgām, plānotām, savlaicīgām un kreatīvām tirgvedības aktivitātēm nodrošināt atbildībā esošos dzērienu kategorijas produktu un citu produktu virzību tirgū; attīstīt attiecīgo produktu zīmolus, balstoties uz izstrādātām stratēģijām; vadīt citus darbiniekus.

349. Atsevišķās grupas "2431 Reklāmas un tirgvedības vecākie speciālisti" profesijas:

349.1. Vecākais reklāmas AĢENTS – profesijas kods "2431 01";

349.2. Reklāmas VADĪTĀJS – profesijas kods "2431 02";

349.3. Tirgvedības VADĪTĀJS – profesijas kods "2431 03";

349.4. Tirdzniecības VADĪTĀJS – profesijas kods "2431 04";

349.5. Pārdošanas VADĪTĀJS – profesijas kods "2431 05";

349.6. Eksporta VADĪTĀJS – profesijas kods "2431 06";

349.7. Klientu apkalpošanas VADĪTĀJS – profesijas kods "2431 07";

349.8. Vecākais tirgus pētījumu ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2431 08";

349.9. Patentu AĢENTS – profesijas kods "2431 09";

349.10. Loģistikas vecākais SPECIĀLISTS – profesijas kods "2431 10";

349.11. Tūristu GIDS – profesijas kods "2431 11";

349.12. Tūrisma ORGANIZATORS – profesijas kods "2431 12";

349.13. Ekskursiju ORGANIZATORS – profesijas kods "2431 13";

349.14. Lielo klientu VADĪTĀJS – profesijas kods "2431 14";

349.15. Produktu grupas VADĪTĀJS – profesijas kods "2431 15".

2.20.2. Atsevišķās grupas
"2432 Sabiedrisko attiecību vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

350. Šie vecākie speciālisti pēta un piemēro tirgvedības un citus saimnieciskās darbības aspektus, kā arī darbības, kas svarīgas saimnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā un iekšējo rezervju ekonomiskā izmantošanā, sniedz konsultācijas šajos jautājumos, veido un uztur organizācijas tēlu, organizē mērķtiecīgu informācijas plūsmu, kas veicina uzņēmuma darbību.

351. Atsevišķajā grupā "2432 Sabiedrisko attiecību vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sniegt informāciju, pārliecināt, veicināt saprašanos, radīt un saglabāt uzticēšanos, prognozēt un novērst konfliktus, sekmēt sabiedrības atbalstu uzņēmuma darbībai; pārvaldīt attiecību veidošanu ar plašsaziņas līdzekļiem, koordinēt sadarbību ar plašsaziņas līdzekļu aģentūrām; pārzināt gan drukāto, gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu darba organizāciju un žurnālista profesijas specifiku; vadīt sabiedrisko attiecību projektu izstrādi; izstrādāt komunikāciju un masu mediju stratēģiju, un sniegt konsultācijas klientiem par šo stratēģiju; plānot, konsultēt, vadīt un koordinēt sabiedrības informēšanas kampaņas; pārzināt sabiedriskās domas veidošanas un uzņēmuma auditorijas specifiku; veidot uzņēmumam labvēlīgu informācijas vidi; sadarboties ar esošajiem un potenciāliem sadarbības partneriem; piesaistīt jaunus klientus; piedalīties normatīvo aktu projektu izstrādē.

352. Atsevišķajās grupas "2432 Sabiedrisko attiecību vecākie speciālisti" profesijas:

352.1. Sabiedrisko attiecību VADĪTĀJS – profesijas kods "2432 01";

352.2. Preses sekretārs – profesijas kods "2432 02";

352.3. Ministru PREZIDENTA preses SEKRETĀRS – profesijas kods "2432 03";

352.4. Ministru PREZIDENTA BIEDRA preses SEKRETĀRS – profesijas kods "2432 04";

352.5. Ministru kabineta preses SEKRETĀRS – profesijas kods "2432 05";

352.6. MINISTRA preses SEKRETĀRS – profesijas kods "2432 06";

352.7. Valsts KONTROLIERA preses SEKRETĀRS – profesijas kods "2432 07";

352.8. Sabiedrisko attiecību SPECIĀLISTS – profesijas kods "2432 08".

2.20.3. Atsevišķās grupas
"2433 Tehnisko un medicīnas preču tirdzniecības vecākie speciālisti (izņemot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT))"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

353. Šie vecākie speciālisti organizē lietišķus kontaktus, reklamē savu produkciju un pārdod to, piedāvā kredīta un citu komercinformāciju un tamlīdzīgus komerciālus pakalpojumus.

354. Atsevišķajā grupā "2433 Tehnisko un medicīnas preču tirdzniecības vecākie speciālisti (izņemot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT))" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagādāt informāciju par pārdodamajiem pakalpojumiem un iespējamo pircēju prasībām; veikt sarunas par kontraktu slēgšanu pārdevēja vai pircēja vārdā un izskaidrot klientam pārdošanas, kā arī samaksas noteikumus; parakstīt līgumu pircēja vai pārdevēja vārdā un nodrošināt līguma izpildi; rūpēties, lai savāktā informācija pircējam tiktu sniegta norunātajā veidā un laikā; apkalpot pircējus; organizēt preču iepirkšanu un pārdošanu; uzskaitīt un kontrolēt preču apgrozījumu; nodrošināt preču iepirkšanu, uzglabāšanu un kvalitātes kontroli, saimnieciskās darbības grāmatvedības uzskaiti; apkalpot klientus, izstrādāt projektus, uzskaitīt un kontrolēt materiālās vērtības.

355. Atsevišķās grupas "2433 Tehnisko un medicīnas preču tirdzniecības vecākie speciālisti (izņemot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT))" profesija ir "Medicīniskais PĀRSTĀVIS" – profesijas kods "2433 01".

2.20.4. Atsevišķās grupas
"2434 Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tirdzniecības vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

356. Šie vecākie speciālisti apzina tirgū piedāvātos informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktus, organizē lietišķus kontaktus, reklamē savu produkciju un pārdod to, piedāvā kredīta un citu komercinformāciju un tamlīdzīgus komerciālus pakalpojumus.

357. Atsevišķajā grupā "2434 Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tirdzniecības vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– nodrošināt informāciju klientu vajadzību pētīšanai; sagādāt informāciju par pārdodamajiem pakalpojumiem un iespējamo pircēju prasībām; noteikt nepieciešamo resursu daudzumu un apjomu; apkopot informāciju par cenām un preču krājumiem; veikt sarunas par kontraktu slēgšanu pārdevēja vai pircēja vārdā un izskaidrot klientam pārdošanas, kā arī samaksas noteikumus; parakstīt līgumu pircēja vai pārdevēja vārdā un nodrošināt līguma izpildi; rūpēties, lai savāktā informācija pircējam tiktu sniegta norunātajā veidā un laikā; konsultēt klientus darbam ar informatīvajām sistēmām un to elementiem; apkalpot pircējus; organizēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu iepirkšanu un pārdošanu; uzskaitīt un kontrolēt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu apgrozījumu; nodrošināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu iepirkšanu, uzglabāšanu un kvalitātes kontroli, saimnieciskās darbības grāmatvedības uzskaiti; apkalpot klientus, intervēt informatīvās sistēmas projekta pasūtītāju un apkopot interviju rezultātus; izstrādāt projektus, uzskaitīt un kontrolēt materiālās vērtības.

358. Atsevišķās grupas "2434 Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju tirdzniecības vecākie speciālisti" profesijas:

358.1. Komercdarbības SPECIĀLISTS (informātikā) – profesijas kods "2434 01";

358.2. Elektroniskās komercijas SPECIĀLISTS – profesijas kods "2434 02".

2.21. Mazās grupas
"251 Programmētāji un lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

359. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, plāno, izstrādā, raksta, testē un sniedz padomus, kā uzlabot informācijas tehnoloģiju sistēmas, kā aparatūru, programmatūru un lietojumprogrammas, kam jāatbilst noteiktām specifiskām prasībām.

360. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "251 Programmētāji un lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi" atbilstošās atsevišķajās grupās:

360.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

360.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

360.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

360.4. izglītība: augstākā izglītība.

361. Mazās grupas "251 Programmētāji un lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

361.1. atsevišķā grupa "2511 Sistēmanalītiķi";

361.2. atsevišķā grupa "2512 Programmētāji";

361.3. atsevišķā grupa "2513 Tīmekļa lapu un multimediju veidotāji";

361.4. atsevišķā grupa "2514 Lietojumprogrammu izstrādātāji";

361.5. atsevišķā grupa "2519 Citur neklasificēti programmētāji un lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi".

2.21.1. Atsevišķās grupas
"2511 Sistēmanalītiķi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

362. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, analizē un izvērtē klientu prasības attiecībā uz informācijas tehnoloģijām, procedūrām vai problēmām, kā arī attīsta un īsteno priekšlikumus, ieteikumus un izstrādā plānus, lai uzlabotu pašreizējo vai jaunās informācijas sistēmas.

363. Atsevišķajā grupā "2511 Sistēmanalītiķi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– konsultēties ar informācijas tehnoloģiju lietotājiem, lai formulētu nepieciešamo dokumentu prasības un pārvaldību, lai panāktu vienošanos par sistēmas darbības un pārvaldības principiem; noteikt un analizēt biznesa procesus, procedūras un darba pieredzi; identificēt un novērst nepilnības un ieteikt optimālu risinājumu komercdarbībā, lai sistēma būtu funkcionāla un pārskatāma; uzņemties atbildību par funkcionālo risinājumu, piemēram, radot, pieņemot un īstenojot sistēmas testēšanas plānus; attīstīt funkcionālo specifikāciju, ko var izmantot sistēmas attīstītāji; paplašināt vai mainīt esošās sistēmas, lai uzlabotu to darbu vai lai tās kalpotu jauniem mērķiem; koordinēt un uzlabot datoru sistēmu organizāciju, lai palielinātu savietojamību.

364. Atsevišķās grupas "2511 Sistēmanalītiķi" profesijas:

364.1. Skaitļotāju/ sistēmu ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2511 01";

364.2. SistēmANALĪTIĶIS – profesijas kods "2511 02";

364.3. Skaitļošanas sistēmu ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2511 03".

2.21.2. Atsevišķās grupas
"2512 Programmētāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

365. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, analizē un izvērtē prasības attiecībā uz esošu vai jaunu lietojumprogrammu, operētājsistēmu dizainu, izstrādā, pārbauda un uztur programmatūras, lai nodrošinātu sistēmu lietotāju vajadzības.

366. Atsevišķajā grupā "2512 Programmētāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pētīt, analizēt un novērtēt programmatūras prasības un darbības sistēmas; izstrādāt datoru programmatūru sistēmas; konsultēties par šiem jautājumiem ar sistēmu konstruktoriem, analītiķiem un citiem speciālistiem; attīstīt programmatūras testēšanas un apstiprināšanas procedūras; izstrādāt un pārveidot esošās programmatūras atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, konfigurējot izstrādes vidi un rakstot programmas kodu saskaņā ar projektējuma un kodēšanas vadlīnijām; ieviest un uzturēt programmatūru un konsultēt tās lietotājus; veikt vides sagatavošanu programmatūras ieviešanai, kā arī sagatavot programmatūras testēšanas plānu un veikt nepieciešamās programmatūras izmaiņas; analizēt esošo situāciju; plānot programmatūras projektus; izstrādāt programmatūras plānošanas un attīstības dokumentāciju; organizēt un vadīt programmētāju darba grupu; konsultēt klientus par sistēmu uzturēšanu.

367. Atsevišķās grupas "2512 Programmētāji" profesijas:

367.1. Skaitļotāju/ sistēmu KONSTRUKTORS – profesijas kods "2512 01";

367.2. Programmēšanas INŽENIERIS – profesijas kods "2512 02";

367.3. Mehanizētās apstrādes projektēšanas INŽENIERIS – profesijas kods "2512 03";

367.4. Datorvadības tehnoloģiju INŽENIERIS – profesijas kods "2512 04";

367.5. PROGRAMMĒTĀJS – profesijas kods "2512 05";

367.6. Skaitļošanas sistēmu PROJEKTĒTĀJS – profesijas kods "2512 06".

2.21.3. Atsevišķās grupas
"2513 Tīmekļa lapu un multimediju veidotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

368. Šie vecākie speciālisti apvieno projektēšanas un tehniskās zināšanas, lai izpētītu, analizētu, novērtētu, izstrādātu, programmētu un uzlabotu mājaslapas un lietojumprogrammu programmas, kas satur tekstu, grafiku, animāciju, attēlu, audio un video pārraidi un citus interaktīvus plašsaziņas līdzekļus.

369. Atsevišķajā grupā "2513 Tīmekļa lapu un multimediju veidotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– analizēt, plānot un attīstīt interneta mājaslapām piemērotu vidi, apvienojot māksliniecisku un radošu pieeju ar programmēšanas un skriptu valodu; izstrādāt un attīstīt digitālo animāciju, attēlu, prezentācijas, spēles, audio un video klipus un interneta lietojumprogrammas, izmantojot multivides programmas, rīkus un pakalpojumus, interaktīvās grafikas un programmēšanas valodas; sazināties ar tīkla speciālistiem par jautājumiem, saistītiem ar drošību interneta portālos; kontrolēt un uzturēt interneta un tīmekļa servera drošību, atbilstošu telpu izmantošanu, lietotāju piekļuvi, komercdarbības nepārtrauktības nodrošināšanu, arhīvu nodrošināšanu un plānošanu katastrofu gadījumā; izstrādāt, attīstīt un integrēt datora programmu kodus citiem specializētiem gadījumiem, piemēram, attēlu failiem, audio failiem un skriptu valodām, kā arī izveidot, uzturēt un atbalstīt tīmekļa vietnes; analizēt, precizēt un attīstīt interneta stratēģijas, tīmekļa balstītas metodoloģijas un attīstības plānus; apgūt datorspēļu, kā arī citu spēļu (piemēram, galda spēļu) vēsturi un attīstību; orientēties spēļu uzbūves pamatprincipos; analizēt auditoriju; apgūt un prast orientēties datorspēļu žanros un to pieprasījumā tirgū; pastāvīgi sekot līdzi tirgus izmaiņām; organizēt un koordinēt datorspēles izstrādes procesu un iesaistīt spēles izveidošanā nepieciešamo profesiju pārstāvjus; orientēties programmēšanas jaunākajās tendencēs, lietotņu teorijā, maketos, audio, video un spēļu reklamēšanas medijos spēļu izstrādei; orientēties spēļu pārdošanas jomā.

370. Atsevišķās grupas "2513 Tīmekļa lapu un multimediju veidotāji" profesijas:

370.1. Skaitļotāju/ komunikāciju ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2513 01";

370.2. Informatīvo sistēmu PROJEKTĒTĀJS – profesijas kods "2513 02";

370.3. DATORGRAFIĶIS – profesijas kods "2513 03";

370.4. Datorspēļu izstrādes ORGANIZATORS – profesijas kods "2513 04".

2.21.4. Atsevišķās grupas
"2514 Lietojumprogrammu izstrādātāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

371. Šie vecākie speciālisti raksta un uztur programmas kodus, tos iestrādājot tehniskajās instrukcijās un specifikācijās lietojumprogrammu programmās un operētājsistēmās.

372. Atsevišķajā grupā "2514 Lietojumprogrammu izstrādātāji" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– rakstīt un uzturēt programmas kodus instrukcijās un specifikācijas saskaņā ar noteiktiem kvalitātes standartiem; pārskatīt, atjaunot vai paplašināt esošās programmas, lai uzlabotu to darbības efektivitāti vai pielāgotos jaunajām prasībām; izmēģināt programmu un lietojumprogrammu darbību, lai apstiprinātu, ka panākts vēlamais efekts; apkopot un rakstīt programmu dokumentāciju; identificēt tehniskas problēmas dažādiem procesiem un risinājumiem.

373. Atsevišķās grupas "2514 Lietojumprogrammu izstrādātāji" profesija ir "Lietojumprogrammu IZSTRĀDĀTĀJS" – profesijas kods "2514 01".

2.21.5. Atsevišķās grupas
"2519 Citur neklasificēti programmētāji un lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

374. Šie vecākie speciālisti apkalpo datu bankas un datubāzes sistēmas, lai nodrošinātu datu apstrādi, to ticamību un drošības saglabāšanu.

375. Atsevišķajā grupā "2519 Citur neklasificēti programmētāji un lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– apkalpot datu bankas un datubāzes sistēmas, lai nodrošinātu datu apstrādi, to ticamību un datu drošības saglabāšanu; izstrādāt un dokumentēt programmatūras testēšanas plānus; instalēt programmatūru un operētājsistēmu, konfigurēt, veikt testēšanu; pārliecināties, ka programmas darbojas saskaņā ar lietotāja prasībām un atbilst pamatnostādnēm; izpildīt, analizēt un dokumentēt lietojumprogrammu testēšanas rezultātus un arī informāciju un telekomunikāciju sistēmu testus; izstrādāt un īstenot programmatūras un informāciju sistēmu testēšanas politiku, procedūru un programmas kodus; projektēt un izstrādāt interneta pārlūkprogrammās un mobilajās komunikāciju ierīcēs izmantojamus informācijas komunikāciju tehnoloģijas produktus, tajā skaitā Web 2.0 programmatūru; realizēt Web programmatūras izskata māksliniecisko ideju; projektēt, uzstādīt, konfigurēt un ekspluatēt Web serverus, nodrošināt to drošību un sniegt atbalstu lietotājiem; veidot serveru un programmatūras tehnisko dokumentāciju.

376. Atsevišķās grupas "2519 Citur neklasificēti programmētāji un lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi" profesijas:

376.1. Skaitļotāju lietošanas INŽENIERIS – profesijas kods "2519 01";

376.2. Komunikāciju PROGRAMMĒTĀJS – profesijas kods "2519 02";

376.3. Tehnisko sistēmu apsardzes programmēšanas INŽENIERIS – profesijas kods "2519 03";

376.4. Elektroniskās komunikāciju vides IZSTRĀDĀTĀJS – profesijas kods "2519 04";

376.5. Informācijas sistēmu TESTĒTĀJS – profesijas kods "2519 05".

2.22. Mazās grupas
"252 Datubāzu un tīklu vecākie speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

377. Šie vecākie speciālisti izstrādā, attīstīta, kontrolē, uztur un atbalsta optimālu informācijas tehnoloģiju sistēmu un tās infrastruktūras darbu un drošību, tai skaitā datubāzes, aparatūru un programmatūru, tīklu un operētājsistēmas.

378. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "252 Datubāzu un tīklu vecākie speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

378.1. zina: pētāmās problēmas sistēmanalīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

378.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

378.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

378.4. izglītība: augstākā izglītība.

379. Mazās grupas "252 Datubāzu un tīklu vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

379.1. atsevišķā grupa "2521 Datubāzu veidotāji un administratori";

379.2. atsevišķā grupa "2522 Sistēmu administratori";

379.3. atsevišķā grupa "2523 Datortīklu vecākie speciālisti";

379.4. atsevišķā grupa "2529 Citur neklasificēti datubāzu un tīklu vecākie speciālisti".

2.22.1. Atsevišķās grupas
"2521 Datubāzu veidotāji un administratori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

380. Šie vecākie speciālisti izstrādā, attīstīta, kontrolē, uztur un atbalsta optimālu datubāzu darbību un drošību.

381. Atsevišķajā grupā "2521 Datubāzu veidotāji un administratori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izstrādāt datubāzu arhitektūru, datu struktūras, tabulas, vārdnīcas un terminoloģiju informācijas sistēmu projektiem; projektēt, izstrādāt, uzlabot, integrēt, ieviest un testēt datubāzu pārvaldības sistēmas; veikt pētījumus, atlasi un sniegt konsultācijas par datubāzu pārvaldības instrumentu piemērošanu; izstrādāt un ieviest datu administrēšanas politiku, dokumentāciju, standartus un modeļus; izstrādāt metodes un procedūras, lai nodrošinātu piekļuvi datubāzēm un to izmantošanu, kā arī veidotu rezerves kopijas un nodrošinātu datu atjaunošanu; veikt profilaktisko apkopi, veidot rezerves kopijas, nodrošināt reģenerācijas procesus, īstenot un nodrošināt integritātes kontroli.

382. Atsevišķās grupas "2521 Datubāzu veidotāji un administratori" profesijas:

382.1. Skaitļotāju/ datubāzes ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2521 01";

382.2. Skaitļotāju/ datubāzes VADĪTĀJS – profesijas kods "2521 02";

382.3. Informācijas tehnoloģijas projektu VADĪTĀJS – profesijas kods "2521 03";

382.4. Datubāzes PROGRAMMĒTĀJS – profesijas kods "2521 04";

382.5. Datubāzu INŽENIERIS – profesijas kods "2521 05";

382.6. Datubāzu ADMINISTRATORS – profesijas kods "2521 06".

2.22.2. Atsevišķās grupas
"2522 Sistēmu administratori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

383. Šie vecākie speciālisti izstrādā, kontrolē, uztur un atbalsta optimālu un drošu informācijas tehnoloģiju sistēmu darbību.

384. Atsevišķajā grupā "2522 Sistēmu administratori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– uzturēt un administrēt datoru tīklus un to skaitļošanas vidi, tai skaitā datortehniku, sistēmas programmatūru, lietojumprogrammas un visu veidu konfigurācijas; veikt izmaiņas, lai uzlabotu sistēmu, tīklu konfigurāciju atbilstoši aparatūras vai programmatūras prasībām; diagnosticēt problēmas aparatūrai un programmatūrai; nodrošināt datu kopijas un datu atjaunošanu; nodrošināt datortehnikas un programmatūras, kā arī datortīkla optimālo darbspēju lietotāju vajadzībām; projektēt, konfigurēt un administrēt datorsistēmas un datortīklus; nodrošināt informācijas aizsardzību un drošību; sniegt tehnisko un konsultatīvo atbalstu lietotājiem; sagatavot nepieciešamo lietotāja dokumentāciju un darba instrukcijas; uzraudzīt datorsistēmas un tīklus, kā arī koordinēt piekļuvi datortīklam un tā izmantošanu.

385. Atsevišķās grupas "2522 Sistēmu administratori" profesijas:

385.1. Datorsistēmu un datortīklu ADMINISTRATORS – profesijas kods "2522 01";

385.2. Informācijas tehnoloģiju ADMINISTRATORS – profesijas kods "2522 02";

385.3. Informācijas sistēmu ADMINISTRATORS – profesijas kods "2522 03";

385.4. Informācijas sistēmu UZTURĒTĀJS – profesijas kods "2522 04".

2.22.3. Atsevišķās grupas
"2523 Datortīklu vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

386. Šie vecākie speciālisti pēta, analizē un iesaka tīklu struktūru stratēģiju un attīstību, kā arī īsteno, pārvalda, uztur un konfigurē tīkla aparatūru un programmatūru, meklē traucējumus un uztur tīklu optimizētu darbību.

387. Atsevišķajā grupā "2523 Datortīklu vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– analizēt, izstrādāt, interpretēt un izvērtēt sarežģītu sistēmu projektēšanas un arhitektūras specifikācijas, datu modeļus un diagrammas, attīstīt, konfigurēt un integrēt datorsistēmas; pētīt, analizēt, izvērtēt un uzraudzīt tīklu infrastruktūru, konfigurēt, lai nodrošinātu tīklu optimālu darbību; novērtēt un ieteikt uzlabojumus tīkla darbībā un integrēt aparatūru, programmatūru, komunikācijas un vadības sistēmas; risināt problēmas tīklu traucējumu un ārkārtas situācijās; instalēt, konfigurēt, testēt, uzturēt, administrēt un modernizēt tīklus, datubāzes programmas, serverus un darba stacijas; sagatavot un uzturēt procedūras un dokumentāciju, veikt tīkla inventarizāciju, ierakstu diagnozi tīkla traucējumu gadījumā, veikt uzlabojumus un modifikācijas tīklos un apkopes instrukcijās; uzraudzīt tīkla darbību, jaudas izmantošanu, lai nodrošinātu nepārtrauktu integritāti un optimālu tīkla veiktspēju.

388. Atsevišķās grupas "2523 Datortīklu vecākie speciālisti" profesijas:

388.1. Skaitļotāju/ sistēmu INŽENIERIS – profesijas kods "2523 01";

388.2. Vecākais datortīkla ADMINISTRATORS – profesijas kods "2523 02";

388.3. Operāciju sistēmu INŽENIERIS – profesijas kods "2523 03";

388.4. Informācijas sistēmINŽENIERIS – profesijas kods "2523 04".

2.22.4. Atsevišķās grupas
"2529 Citur neklasificēti datubāzu un tīklu vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

389. Šie vecākie speciālisti vada informācijas tehnoloģiju pakalpojumu pārvaldības procesus un sniedz konsultācijas, īsteno informācijas sistēmu drošības pārvaldības plāna ieviešanu, administrē bankomāta tīklus un interneta bankas, izstrādā un uztur plānojuma ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS).

390. Atsevišķajā grupā "2529 Citur neklasificēti datubāzu un tīklu vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt informācijas tehnoloģiju pakalpojumu pārvaldības procesus un sniegt konsultācijas; administrēt bankomāta tīklus un interneta bankas; izstrādāt plānus, lai nodrošinātu datora failus pret nejaušu vai neatļautu piekļuvi, iznīcināšanu vai izpaušanu un nodrošinātu datu apstrādi ārkārtas situācijās; apmācīt lietotājus un nodrošināt sistēmas drošību, kā arī uzlabot serveru un tīklu efektivitāti; ar lietotājiem apspriest jautājumus, piemēram, par datoru datu piekļuves vajadzībām, drošības pārkāpumiem un izmaiņām programmās; uzraudzīt ziņojumus par datoru vīrusiem, atjaunināt vīrusu aizsardzības sistēmas; uzlabot datoru drošības failus, iekļaut jaunā programmatūrā, labot kļūdas, mainīt individuālās pieejas statusu; uzraudzīt datu izmantošanu, regulētu piekļuvi failiem; veikt riska novērtējumu un testēt datu apstrādes sistēmu, lai nodrošinātu to darbību un drošības pasākumus; īstenot informācijas sistēmu drošības pārvaldības plāna ieviešanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības; izstrādāt un uzturēt plānojuma ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS); piedalīties teritorijas plānojuma grafiskās daļas izstrādes uzraudzībā un sabiedriskā transporta ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) izveidē un uzturēšanā; pārraudzīt ar informācijas sistēmu drošību saistīto iekšējo normatīvo aktu ieviešanu un ievērošanu; pārraudzīt ārējo normatīvo aktu, kas attiecas uz informācijas sistēmu jomu, ievērošanu uzņēmumā; organizēt un vadīt valsts informācijas sistēmas drošības pasākumu īstenošanu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības; piedalīties ar informācijas sistēmu drošību saistītajos projektos, piedalīties informācijas sistēmu risku analīzes veikšanā, sniegt pilnveides ieteikumus minēto sistēmu pārvaldībai un pārraudzīt to īstenošanu, veikt informācijas sistēmu īpašnieku, kā arī pārējo darbinieku izglītošanu informācijas sistēmu drošības jomā; sekot līdzi jaunumiem informācijas sistēmu drošības jomā, izvērtēt to iespējamo ietekmi uz uzņēmuma darbību un sniegt priekšlikumus vadībai.

391. Atsevišķās grupas "2529 Citur neklasificēti datubāzu un tīklu vecākie speciālisti" profesijas:

391.1. Informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu VADĪTĀJS – profesijas kods "2529 01";

391.2. Informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu pārvaldības procesu VADĪTĀJS – profesijas kods "2529 02";

391.3. Informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu pārvaldības procesu KONSULTANTS – profesijas kods "2529 03";

391.4. Interneta portāla REDAKTORS – profesijas kods "2529 04";

391.5. Bankomātu tīkla ADMINISTRATORS – profesijas kods "2529 05";

391.6. Interneta bankas ADMINISTRATORS – profesijas kods "2529 06";

391.7. Informācijas sistēmas drošības PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "2529  07";

391.8. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas SPECIĀLISTS – profesijas kods "2529 08".

2.23. Mazās grupas
"261 Juridisko lietu vecākie speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

392. Šie vecākie speciālisti veic pētījumus juridiskajā jomā, konsultē klientus juridiskajos jautājumos, tiesās veic aizstāvja vai apsūdzētāja funkcijas, kā arī vada tiesas sēdes un pasludina tiesas spriedumu.

393. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "261 Juridisko lietu vecākie speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

393.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

393.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

393.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

393.4. izglītība: augstākā izglītība.

394. Mazās grupas "261 Juridisko lietu vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

394.1. atsevišķā grupa "2611 Juristi";

394.2. atsevišķā grupa "2612 Tiesneši";

394.3. atsevišķā grupa "2619 Citur neklasificēti juridisko lietu vecākie speciālisti".

2.23.1. Atsevišķās grupas
"2611 Juristi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

395. Šie vecākie speciālisti konsultē klientus dažādos juridiskajos jautājumos, tiesā veic aizstāvja funkcijas un veic kriminālvajāšanu un uztur valsts apsūdzību tiesā.

396. Atsevišķajā grupā "2611 Juristi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– uzraudzīt izmeklēšanas un operatīvo iestāžu darbu; organizēt, vadīt un veikt izmeklēšanu krimināllietās; pieņemt lēmumu par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības; veikt apsūdzības funkcijas tiesā; pētīt juridiskās teorijas un principus; gatavot ar spēkā esošiem likumiem saskaņotus likumprojektus un valdības lēmumus, konsultēt klientus, tai skaitā valdību, juridiskajos jautājumos un organizēt likumīgu saimniecisko darbību klientu vārdā; palīdzēt klientiem tiesas prāvās gadījumos, kad iespējama juridiska polemika; gatavot prasītāja vai atbildētāja iesniegumus, konstatēt faktus; gatavot juridiskos dokumentus; sniegt juridisko palīdzību personām, aizstāvēt un pārstāvēt tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniegt juridiskas konsultācijas un veikt citas juridiskas darbības; vadīt citus darbiniekus.

397. Atsevišķās grupas "2611 Juristi" profesijas:

397.1. JURISTS – profesijas kods "2611 01";

397.2. Zvērināts ADVOKĀTS – profesijas kods "2611 02";

397.3. Zvērināta ADVOKĀTA PALĪGS – profesijas kods "2611 03";

397.4. VirsPROKURORS – profesijas kods "2611 04";

397.5. VirsPROKURORA VIETNIEKS – profesijas kods "2611 05";

397.6. PROKURORS – profesijas kods "2611 06";

397.7. Saeimas struktūrvienības juridiskais PADOMNIEKS – profesijas kods "2611  07".

2.23.2. Atsevišķās grupas
"2612 Tiesneši"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

398. Šie vecākie speciālisti vada prāvu un pasludina spriedumu tiesā.

399. Atsevišķajā grupā "2612 Tiesneši" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izskatīt likumu, Ministru kabineta tiesību aktu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei; izskatīt civillietas, administratīvās lietas un krimināllietas, pasludināt spriedumu; vadīt tiesas sēdes; izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, pieņemt šajās lietās lēmumus; tiesas procesos izskaidrot pusēm viņu pienākumus un tiesības; izskaidrot pasludinātos spriedumus un pieņemtos lēmumus; vadīt citus darbiniekus.

400. Atsevišķās grupas "2612 Tiesneši" profesijas:

400.1. Tiesas priekšsēdētājs – profesijas kods "2612 01";

400.2. Tiesnesis – profesijas kods "2612 02";

400.3. Senators – profesijas kods "2612 03";

400.4. Tiesas PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "2612 04";

400.5. Tiesu palātas PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "2612 05";

400.6. Tiesu kolēģijas PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "2612 06";

400.7. Tiesu nama PRIEKŠSĒDĒTĀJS – profesijas kods "2612 07".

2.23.3. Atsevišķās grupas
"2619 Citur neklasificēti juridisko lietu vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

401. Šie vecākie speciālisti veic ar apsūdzību un aizstāvību nesaistītas juridiskas funkcijas.

402. Atsevišķajā grupā "2619 Citur neklasificēti juridisko lietu vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– konsultēt dažādos darba, personiskos un pārvaldes problēmu juridiskajos aspektos; veikt tiesu ekspertīzes noteiktās tiesu eksperta specialitātēs, izstrādāt jaunas pētīšanas metodes un līdzekļus, apmācīt un sniegt konsultācijas ekspertīžu noteicējiem par lietisko pierādījumu, ekspertīzes objektu, t.sk. pēdu, izņemšanu un sagatavošanu ekspertīzei un ekspertīzē iespējamajiem risināmajiem jautājumiem; pārstāvēt klientu tiesas procesā; gatavot un apliecināt juridiskos dokumentus; organizēt mantas nodošanu; noskaidrot nedabiskas nāves iemeslus; veikt tiesiskās aizsardzības procesa un juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesa administratora pienākumus; vadīt sabiedrības likvidācijas procesu; pieteikt sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra; sabiedrības grāmatvedības un citus dokumentus nodot glabāšanā Latvijā vienam no sabiedrības biedriem, trešajai personai vai valsts arhīvam; izstrādāt lēmumus un līgumus; pārbaudīt sagatavoto un iesniegto projektu tiesiskumu; sniegt juridiskas konsultācijas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām un iedzīvotājiem valsts pārvaldes un pašvaldības darbības jomā; nodrošināt valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību pārstāvniecību tiesvedības procesos; taisīt notariālos aktus; taisīt apliecinājumus; pieņemt glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus; vest mantojuma lietas; sastādīt mantas dalīšanas projektus likumā paredzētajos gadījumos; gādāt par tiesību un tiesību nodrošinājumu nostiprināšanu zemesgrāmatās; gādāt no valsts, pašvaldības un privātām iestādēm, kā arī no amatpersonām un privātām personām atļaujas, apliecības un citus dokumentus, kas vajadzīgi notariāli taisāmo un apliecināmo aktu noslēgšanai vai nostiprināšanai; sastādīt aktu, līgumu un citu ar zvērināta notāra darbību saistītu dokumentu projektus, kā arī izgatavot norakstus un tulkojumus; vadīt citus darbiniekus; nodrošināt transportlīdzekļu un mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijas procesa virsuzraudzību; plānot un ieviest jaunus transportlīdzekļu reģistrācijas pakalpojumus; sniegt informāciju, konsultācijas un skaidrojumus par transportlīdzekļu un mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijas jautājumiem; pilnveidot un papildināt transportlīdzekļu reģistra datubāzi un programmu; sadarboties ar ārvalstu un Latvijas Republikas dažādām institūcijām informācijas apmaiņā par transportlīdzekļu reģistrācijas jautājumiem; pieņemt lēmumus par transportlīdzekļu un mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrāciju ļoti komplicētos gadījumos, nodrošināt transportlīdzekļu un mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijas procesa veikšanai nepieciešamo materiālu piegādi.

403. Atsevišķās grupas "2619 Citur neklasificēti juridisko lietu vecākie speciālisti" profesijas:

403.1. JURISKONSULTS – profesijas kods "2619 01";

403.2. Tieslietu KONSULTANTS – profesijas kods "2619 02";

403.3. Vecākais tiesu EKSPERTS – profesijas kods "2619 03";

403.4. Tiesu EKSPERTS – profesijas kods "2619 04";

403.5. Zvērināts NOTĀRS – profesijas kods "2619 05";

403.6. Zvērināta NOTĀRA PALĪGS – profesijas kods "2619 06";

403.7. Zvērināts tiesu IZPILDĪTĀJS – profesijas kods "2619 07";

403.8. ĢENERĀLPROKURORA PADOMNIEKS – profesijas kods "2619 08";

403.9. Maksātnespējas procesa ADMINISTRATORS – profesijas kods "2619 09";

403.10. LIKVIDATORS – profesijas kods "2619 10";

403.11. Valsts NOTĀRS – profesijas kods "2619 11";

403.12. Transportlīdzekļu reģistrācijas SPECIĀLISTS – profesijas kods "2619 12".

2.24. Mazās grupas
"262 Bibliotekāri, arhīvisti un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

404. Šie vecākie speciālisti apkalpo arhīvu, bibliotēku, muzeju, mākslas galeriju un citu līdzīgu organizāciju krājumus un to lietotājus.

405. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "262 Bibliotekāri, arhīvisti un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

405.1. zina: informācijas un dokumentu pārvaldības politikas pamatprincipus un problēmas; pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnoloģiju darbības izmantošanas iespējas, lietošanas nosacījumus; informācijas kvalitātes izvērtēšanas principus; informācijas iegūšanas, sakārtošanas, ieguves un nodošanas lietotājiem principus un metodes; informācijas lietotāju vajadzību noteikšanas un apmierināšanas sistēmu; informācijas resursu veidošanas metodes un principus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju; nozares terminoloģiju; pārvaldības, personālvadības un sabiedrisko attiecību organizācijas principus un realizācijas metodes, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

405.2. prot: strādāt ar datorprogrammām un izmantot informācijas tehnoloģijas; lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas;

405.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

405.4. izglītība: augstākā izglītība.

406. Mazās grupas "262 Bibliotekāri, arhīvisti un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

406.1. atsevišķā grupa "2621 Arhīvisti un muzeju vecākie speciālisti";

406.2. atsevišķā grupa "2622 Bibliotekāri un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti".

2.24.1. Atsevišķās grupas
"2621 Arhīvisti un muzeju vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

407. Šie vecākie speciālisti muzejos un mākslas galerijās veic zinātniskās pētniecības darbu, vāc un novērtē dokumentus, materiālus un faktus, kam ir vēsturiska, kultūras un mākslas un (vai) arhīviska vērtība, kā arī mākslas darbus un citas lietas, rūpējas par to dokumentēšanu, drošību un saglabāšanu, nodrošina sabiedrības izglītošanu, kā arī materiālās un nemateriālās kultūras un dabas vērtību popularizēšanu, strādā Latvijas Nacionālajā arhīvā un īsteno valsts politiku arhīvu un dokumentu pārvaldības jomā, nodrošinot nacionālā dokumentārā mantojuma uzkrāšanu, pieejamību, izmantošanu, popularizēšanu, kā arī arhīvu un dokumentu pārvaldības uzraudzību institūcijās, veic institūciju arhīvu darbības analīzi, piedalās arhīvu darbības pilnveidošanā un arhīvu informācijas sistēmas izstrādē, akceptēšanā un pilnveidošanā, strādā publisko un privāto tiesību juridisko personu arhīvos un struktūrvienībās, kas nodarbojas ar dokumentu pārvaldību, organizē un pārvalda attiecīgās institūcijas dokumentu sistēmas un procesus, veic dokumentu komplektēšanu iestādēs.

408. Atsevišķajā grupā "2621 Arhīvisti un muzeju vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt zinātniskās pētniecības darbu, vākt, novērtēt, komplektēt un sargāt arhīviski vērtīgus dokumentus, fotogrāfijas, filmas, skaņu ierakstus un muzejiskos priekšmetus ar kultūrvēsturisku nozīmi; organizēt un vadīt savāktā materiāla bibliogrāfijas, mikrofilmu kopiju un citu informācijas līdzekļu sagatavošanu, kā arī nodrošināt to pieejamību; noteikt uzņēmuma dokumentēšanas un dokumentu pārvaldības vajadzības; nodrošināt dokumentu pārvaldības procesa norisi; vadīt dokumentu sistēmu veidošanu; veikt dokumentu sistēmu auditus un darbības kontroli; nodrošināt dokumentu sistēmu atbilstību normatīvajiem aktiem un uzņēmuma vajadzībām; veikt dokumentu pārvaldības iekšējo kontroli un uzraudzību; plānot un vadīt dokumentu pārvaldību atbilstoši uzņēmuma mērķiem tiešā uzņēmuma vadības pakļautībā un sadarbībā ar citu struktūrvienību vadītājiem; organizēt dokumentu sakārtošanu, izvērtēšanu, atlasi iznīcināšanai un dokumentu ar arhīvisku vērtību nodošanu/pieņemšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā; veikt arhīvu dokumentu sistematizāciju un aprakstīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem un pieņemtajiem standartiem; pētīt oriģinālus, izmantot un sadalīt materiālus un priekšmetus, kam ir kultūras un mākslas vērtība; organizēt mākslas, kultūras un vēsturisko priekšmetu dokumentēšanu, sargāšanu un saglabāšanu muzejos un mākslas galerijās; nodrošināt dokumentu preventīvo aizsardzību un nodrošinājuma fonda papildināšanu; gatavot savākto materiālu klasifikatorus un katalogus muzejos un galerijās, veidot un papildināt arhīvu uzziņu sistēmu (rokasgrāmatas, ceļvežus, katalogus), piedalīties nacionālā dokumentārā mantojuma reģistra aktualizēšanā; vadīt šo darbu un organizēt izstādes; vadīt un organizēt dokumentu izmantošanas procesus un projektus; stiprināt saikni ar sabiedrību; gatavot zinātniskos rakstus, pārskatus un dokumentu krājumus; organizēt dokumentu komplektēšanu iestādes arhīvā; izvērtēt iestādes dokumentus; organizēt pastāvīgi glabājamo un uz laiku glabājamo dokumentu sakārtošanu; piedalīties informācijas sistēmas datu izvērtēšanā un glabāšanas termiņu noteikšanā; piedalīties iestādes dokumentu klasifikācijas shēmas un dokumentu glabāšanas termiņu (nomenklatūras) izstrādē; sniegt konsultācijas arhīvu un dokumentu glabātavu darbiniekiem par dokumentu apstrādi, saglabāšanu un informācijas sistēmas lietošanu; recenzēt zinātniski pētnieciskos un metodiskos darbus; piedalīties Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga veidošanā; veidot ekspozīcijas un izstādes muzejos; izstrādāt un vadīt muzejpedagoģiskās programmas un citus izglītojošos pasākumus muzejos; īstenot uzņēmuma apmeklētāju centra (turpmāk – centrs) darbības koncepciju saskaņā ar uzņēmuma darbības un sabiedrisko attiecību mērķiem; gatavot centra darba plānus; nodrošināt centra objektu kolekcionēšanu, saglabāšanu, pētīšanu un eksponēšanu; sekot centra attīstības izdevumu izlietojumam atbilstoši apstiprinātajam budžetam; kontrolēt centra stendu un multimediju tekstuālo un vizuālo saturu; vadīt centra satura un uzskates materiālu izstrādi un pilnveidošanu; plānot un nodrošināt ekspozīcijas materiāltehniskās bāzes pietiekamību un centra darba nepārtrauktību, kā arī organizēt ekspozīcijas sastāvdaļu sagādi, montāžu un tehnisko apkalpošanu, vadīt centra apmeklētāju grupas un individuālos apmeklētājus, vadot ekskursijas latviešu, krievu un angļu valodā; organizēt un nodrošināt skaņas pastiprināšanas un informācijas elektroniskās vizualizācijas sistēmu darbību; plānot un īstenot centra darbu ārpus ekspozīcijas – seminārus, izstādes u. tml.; organizēt un īstenot centra sadarbību ar starptautiskajām un nacionālajām muzeju un naudas muzeju organizācijām un apkopot to pieredzi; pārzināt centra struktūru un īstenot tā darbības koncepciju; vadīt centra apmeklētāju grupu un individuālās ekskursijas latviešu, krievu un angļu valodā; regulāri papildināt zināšanas un izpratni par globālās un valsts ekonomikas procesiem, finanšu aktualitātēm un uzņēmuma lomu tajās; paaugstināt ekskursiju vadīšanas kvalifikāciju; kontrolēt centra stendu un multimediju tekstuālo un vizuālo saturu; piedalīties centra ekspozīcijas un darbības attīstības plānošanas procesā; veikt centra vajadzībām nepieciešamā satura un ilustratīvā materiāla atlasi un izstrādi; sagatavot stendu un multimediju aplikāciju skices un projektus; koordinēt un īstenot sadarbību ar satura un ilustratīvā materiāla atainotājiem stendu un multimediju radīšanas vai pārveides procesā; piedalīties interneta vietnes ekonomikas izglītības sadaļas izveidē un satura uzturēšanā, regulāri veikt centra darbības un satura kvantitatīvu un kvalitatīvu novērtējumu, apkopojot apmeklētāju statistiku, veicot apmeklētāju aptaujas u. tml.; organizēt sadarbību ar izglītības sistēmas darbiniekiem un turpināt uzlabot apmeklējuma metodisko materiālu; plānot, organizēt un vadīt centrā notiekošos pasākumus; piedalīties centra darbā ārpus ekspozīcijas – semināru, izstāžu u. tml. organizēšanā.

409. Atsevišķās grupas "2621 Arhīvisti un muzeju vecākie speciālisti" profesijas:

409.1. ARHĪVISTS – profesijas kods "2621 01";

409.2. Mākslas EKSPERTS (muzejos) – profesijas kods "2621 02";

409.3. Krājuma GLABĀTĀJS (muzejos) – profesijas kods "2621 03";

409.4. Fondu GLABĀTĀJS (arhīvos) – profesijas kods "2621 04";

409.5. Ekspozīciju un izstāžu KURATORS – profesijas kods "2621 05";

409.6. MUZEJPEDAGOGS – profesijas kods "2621 06";

409.7. Galvenais ARHĪVISTS – profesijas kods "2621 07";

409.8. Dokumentu sistēmu VADĪTĀJS – profesijas kods "2621 08";

409.9. Arhīva EKSPERTS – profesijas kods "2621 09";

409.10. Galvenais krājuma GLABĀTĀJS (muzejos) – profesijas kods "2621 10";

409.11. Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem VADĪTĀJS (muzejos) – profesijas kods "2621 11";

409.12. Apmeklētāju centra VADĪTĀJS – profesijas kods "2621 12";

409.13. Apmeklētāju centra SPECIĀLISTS – profesijas kods "2621 13".

2.24.2. Atsevišķās grupas
"2622 Bibliotekāri un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

410. Šie vecākie speciālisti strādā zinātniskajā, publiskajā, speciālajā vai izglītības iestādes bibliotēkā, informācijas iestādē (centrā), tās struktūrvienībā vai arī studiju resursu centrā, pārvalda attiecīgās institūcijas informācijas sistēmas un informācijas infrastruktūru, izstrādā un īsteno bibliotēku integrētās informācijas sistēmas izvēles, ieviešanas un attīstības stratēģiju, vāc un uzglabā rokrakstus un iespieddarbus, atjauno tos un apgādā pasūtītājus ar informāciju par tiem.

411. Atsevišķajā grupā "2622 Bibliotekāri un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veicināt informācijas tehnoloģiju (IT) ieviešanu institūcijā; organizēt datortehnikas un programmatūras iegādi, interneta pieslēgumu, lokālā tīkla izveidi, integrētās informācijas sistēmas (IIS) izvēli, iegādi un ieviešanu; administrēt un konfigurēt IIS, informēt IIS izstrādātājus/piegādātājus par sistēmas nepilnībām, uzlabošanas vēlmēm un prasībām; sekmēt IIS adaptāciju, apgūšanu, attīstību; atbildēt par standartu, noteikumu, formātu protokolu, datu ieguves sistēmu ieviešanu un ievērošanu; sadarboties ar valsts, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām institūcijas automatizācijas pilnveidošanā; nodrošināt kvalitatīvus informācijas pakalpojumus, izmantojot visus pieejas punktus un datu ieguves iespējas; organizēt datubāzu un elektronisko katalogu izveidi, nodrošinot bibliogrāfisko ierakstu funkcionālās prasības; papildināt zināšanas un organizēt klientu apmācību IT izmantošanā, informācijas ieguvē un apstrādē; sistemātiski veidot, gatavot un sargāt grāmatu, periodisko izdevumu un citu iespieddarbu vai audiovizuālo materiālu kolekcijas; izvēlēties un ieteikt bibliotēkas grāmatas un citus iespieddarbus vai audiovizuālos materiālus, klasificēt bibliotēkas materiālu un veidot katalogu; organizēt un vadīt grāmatu pagaidu lietošanas sistēmu un informācijas tīklu; pētīt bibliotēkas u.tml. pakalpojumu izmantotāju intereses un atbilstoši tām veikt nepieciešamos grozījumus pakalpojumu sistēmā; vākt, novērtēt, komplektēt un sargāt grāmatas, periodiskos izdevumus, bibliogrāfiskas vēsturiskas vērtības un citus iespieddarbus; organizēt un vadīt savāktā materiāla sagatavošanu, sargāšanu un glabāšanu; nodrošināt materiālu pieejamību; nodarboties ar elektroniskās informācijas resursu detalizētu aprakstīšanu; veidot metadatus (dati par elektroniskās informācijas objektu datiem); organizēt izstādes.

412. Atsevišķās grupas "2622 Bibliotekāri un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti" profesijas:

412.1. BIBLIOGRĀFS – profesijas kods "2622 01";

412.2. Vecākais BIBLIOTEKĀRS – profesijas kods "2622 02";

412.3. DOKUMENTĀLISTS – profesijas kods "2622 03";

412.4. INFORMĀTIĶIS – profesijas kods "2622 04";

412.5. Sistēmbibliotekārs – profesijas kods "2622 05";

412.6. Fondu GLABĀTĀJS (bibliotēkās) – profesijas kods "2622 06";

412.7. Izglītības iestādes BIBLIOTEKĀRS – profesijas kods "2622 07";

412.8. Metadatu REDAKTORS – profesijas kods "2622 08";

412.9. Metadatu VEIDOTĀJS – profesijas kods "2622 09".

2.25. Mazās grupas
"263 Sociālo un reliģisko lietu vecākie speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

413. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbus, pilnveido un attīsta teorijas, koncepcijas un metodes, izmanto savas zināšanas ekonomikas, socioloģijas, antropoloģijas, vēstures, psiholoģijas, reliģijas un citu sociālo zinātņu nozarēs, kā arī sniedz sociālus pakalpojumus, veic zinātniskās pētniecības darbus teoloģijas jomā, attīsta un skaidro reliģiskas koncepcijas, piedalās to īstenošanā un sniedz konsultācijas, sniedz palīdzību dažādām klientu grupām ar sociālo un kultūras adaptāciju saistītu dzīves problēmu un grūtību pārvarēšanā.

414. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "263 Sociālo un reliģisko lietu vecākie speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

414.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

414.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

414.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

414.4. izglītība: augstākā izglītība.

415. Mazās grupas "263 Sociālo un reliģisko lietu vecākie speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

415.1. atsevišķā grupa "2631 Ekonomisti";

415.2. atsevišķā grupa "2632 Sociologi, antropologi un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti";

415.3. atsevišķā grupa "2633 Filozofi, vēsturnieki un politologi";

415.4. atsevišķā grupa "2634 Psihologi";

415.5. atsevišķā grupa "2635 Sociālā darba un konsultāciju vecākie speciālisti";

415.6. atsevišķā grupa "2636 Reliģisko lietu vecākie speciālisti".

2.25.1. Atsevišķās grupas
"2631 Ekonomisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

416. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbu, izstrādājot un attīstot ekonomiskās teorijas, koncepcijas un metodiku, ko izmanto, nosakot un aprakstot nacionālo un starptautisko preču, pakalpojumu un darba izvēles stāvokli, kā arī izmanto zināšanas, veidojot ekonomisko politiku, risinot pašreizējās un nākotnes ekonomiskās problēmas un sniedzot konsultācijas.

417. Atsevišķajā grupā "2631 Ekonomisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pētīt dažādas ekonomiskās problēmas – makroekonomiskos procesus, naudas apgrozību, ražošanas veidus un tirgvedību, nacionālās un starptautiskās tirdzniecības tendences, valūtas finansiālo politiku un cenu politiku, nodarbinātību, darba ražīgumu un samaksu, ražošanas izdevumus, kā arī konsultēt šajos jautājumos; vākt, analizēt un interpretēt ekonomikas datus, izmantojot ekonomikas teorijas, kā arī dažādas statistikas un citas metodes; konsultēt ekonomiskās politikas un darbības virziena izvēles jautājumos, ņemot vērā iepriekšējos, esošos un sagaidāmos ekonomiskos faktorus un tendences; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; veikt darbus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu darījumu vadīšanas, vērtēšanas, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas ekonomiskajiem un vadīšanas aspektiem; analizējot un sintezējot nekustamā īpašuma tirgū esošos ekonomiskos procesus, tos ietekmējošos faktorus, noteikt komercsabiedrības mērķus, izvēlēties efektīvākos projektus investīciju ieguldījumiem nekustamā īpašuma jomā, pamatojoties uz noteiktajām prognozēm nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēs, vērtēšanas rezultātiem, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas ekonomiskajiem aprēķiniem dažādos īpašumu veidos.

418. Atsevišķās grupas "2631 Ekonomisti" profesijas:

418.1. EKONOMETRISTS – profesijas kods "2631 01";

418.2. EKONOMISTS – profesijas kods "2631 02";

418.3. Lauksaimniecības EKONOMISTS – profesijas kods "2631 03";

418.4. Ekonometrijas EKONOMISTS – profesijas kods "2631 04";

418.5. Finanšu EKONOMISTS – profesijas kods "2631 05";

418.6. Ārējās tirdzniecības EKONOMISTS – profesijas kods "2631 06";

418.7. Darba EKONOMISTS – profesijas kods "2631 07";

418.8. Cenu EKONOMISTS – profesijas kods "2631 08";

418.9. Nodokļu EKONOMISTS – profesijas kods "2631 09";

418.10. Darba algas ekonomists – profesijas kods "2631 10";

418.11. Makroekonomikas ANALĪTIĶIS – profesijas kods "2631 11";

418.12. Budžeta EKONOMISTS – profesijas kods "2631 12";

418.13. Starptautisko ekonomisko attiecību SPECIĀLISTS – profesijas kods "2631 13";

418.14. Nekustamā īpašuma EKONOMISTS – profesijas kods "2631 14";

418.15. Galvenais EKONOMISTS – profesijas kods "2631 15".

2.25.2. Atsevišķās grupas
"2632 Sociologi, antropologi un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

419. Šie vecākie speciālisti pēta un apraksta sabiedrības sociālo struktūru, cilvēces izcelšanos un evolūciju, apkārtējās vides un cilvēku darbības savstarpējās attieksmes un izmanto iegūtās ziņas par pamatu politisku lēmumu pieņemšanā.

420. Atsevišķajā grupā "2632 Sociologi, antropologi un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt cilvēku sabiedrības izcelšanās, struktūras, sociālo normu, organizācijas un savstarpējo attiecību pētījumus; skaidrot cilvēces izcelšanos un evolūciju, pētot mainīgas kultūras un sociālās problēmas un parādības; skaidrot cilvēces attīstību, pētot pagātnes materiālās kultūras paliekas, piemēram, dzīvojamās telpas, tempļus, instrumentus, monētas, ieročus, skulptūras; pētīt zonu un apgabalu fizikālos un klimatiskos apstākļus un pieskaņot tiem ekonomisko, sociālo un kultūras darbību; konsultēt par šo pētījumu praktisko izmantošanu, veidojot ekonomisko un sociālo politiku; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; veikt sociālo grupu un sociālo institūtu uzvedības, attieksmju un savstarpējās mijiedarbības izpēti un analīzi; analizēt sociālos procesus un problēmas; organizēt un vadīt sociālos pētījumus; nodrošināt informāciju un zināšanas vadības un pārvaldes lēmumu pieņemšanai vai akadēmiskiem nolūkiem.

421. Atsevišķās grupas "2632 Sociologi, antropologi un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti" profesijas:

421.1. ANTROPOLOGS – profesijas kods "2632 01";

421.2. ARHEOLOGS – profesijas kods "2632 02";

421.3. KRIMINOLOGS – profesijas kods "2632 03";

421.4. ETNOLOGS – profesijas kods "2632 04";

421.5. EkonomĢEOGRĀFS – profesijas kods "2632 05";

421.6. FizioĢEOGRĀFS – profesijas kods "2632 06";

421.7. PolitoĢEOGRĀFS – profesijas kods "2632 07";

421.8. PENOLOGS – profesijas kods "2632 08";

421.9. SOCIĀLPATOLOGS – profesijas kods "2632 09";

421.10. SOCIOLOGS – profesijas kods "2632 10";

421.11. KriminoSOCIOLOGS – profesijas kods "2632 11";

421.12. Rūpniecības SOCIOLOGS – profesijas kods "2632 12";

421.13. PenoSOCIOLOGS – profesijas kods "2632 13";

421.14. Izglītības SOCIOLOGS – profesijas kods "2632 14".

2.25.3. Atsevišķās grupas
"2633 Filozofi, vēsturnieki un politologi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

422. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbu, aprakstot pagājušus notikumus un darbību, aplūkojot sociālo un ekonomisko struktūru, kultūras un politisko institūtu attīstību, un izmanto iegūtās zināšanas par pamatu valsts, diplomātiskā un tamlīdzīgā politikā.

423. Atsevišķajā grupā "2633 Filozofi, vēsturnieki un politologi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pētīt un pamatot pasaules un sabiedrības darbības, pieredzes un pastāvēšanas galvenos cēloņus, principus un līdzekļus, kā arī skaidrot un attīstīt filozofiskās koncepcijas un teorijas; salīdzināt pagātnes liecību oriģinālus, šolaiku pierakstus un tamlīdzīgus pirmavotus, kā arī sekundāros avotus, arheoloģiskos, antropoloģiskos un citus atradumus un konsultēt šajos jautājumos; iegūt materiālus, pārbaudīt to autentiskumu, pētīt un aprakstīt attiecīgā perioda, valsts vai apgabala vai attiecīgā ekonomiskā, sociālā vai politiskā aspekta vēsturi; veikt politiskās filozofijas, politisko sistēmu, institūciju un rīcības iepriekšējās un pašreizējās teorijas un prakses pētījumus; pētīt pastāvošos politiskos institūtus un vākt datus no dažādiem avotiem, ieskaitot sarunas ar oficiālām valdības un politisko partiju personām; iesniegt publicēšanai vai izmantošanai atradumus un secinājumus biedrībām un nodibinājumiem, organizācijām, politiskajām partijām, ieinteresētajām personām; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus; veikt vēsturiskās koksnes, t.sk. vēsturisko koka konstrukciju un priekšmetu dendrohronoloģisko datēšanu; veikt koku gadskārtu ilggadīgo hronoloģiju izstrādāšanu; iegūt informāciju no koku gadskārtas raksturojošo datu laikrindām, kuru izmanto vēstures zinātnēs (arheoloģijā, etnogrāfijā, arhitektūras un mākslas vēsturē), mežsaimniecībā, ekoloģijā, klimatoloģijā, ģeoloģijā un citās nozarēs.

424. Atsevišķās grupas "2633 Filozofi, vēsturnieki un politologi" profesijas:

424.1. ĢENEALOGS – profesijas kods "2633 01";

424.2. VĒSTURNIEKS – profesijas kods "2633 02";

424.3. Ekonomikas VĒSTURNIEKS – profesijas kods "2633 03";

424.4. Politikas VĒSTURNIEKS – profesijas kods "2633 04";

424.5. Sabiedrības VĒSTURNIEKS – profesijas kods "2633 05";

424.6. Mākslas VĒSTURNIEKS – profesijas kods "2633 06";

424.7. Medicīnas vēsturnieks – profesijas kods "2633 07";

424.8. FILOZOFS – profesijas kods "2633 08";

424.9. Politikas FILOZOFS – profesijas kods "2633 09";

424.10. POLITOLOGS – profesijas kods "2633 10";

424.11. DendroHRONOLOGS – profesijas kods "2633 11".

2.25.4. Atsevišķās grupas
"2634 Psihologi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

425. Šie vecākie speciālisti veic zinātniskās pētniecības darbu un pēta psiholoģiskos procesus un cilvēku – atsevišķu personu un grupu – izturēšanos, konsultē šajos jautājumos un lieto zināšanas, atbalstot personības, sociālo, izglītības un profesionālo atlasi un attīstību.

426. Atsevišķajā grupā "2634 Psihologi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izstrādāt testus, lai noteiktu psihiskos, fiziskos un citus raksturlielumus (piemēram, intelektu, spējas, noslieces, iespējas), interpretēt un novērtēt konsultēšanas rezultātus; analizēt iedzimtības, sociālo, profesionālo un citu faktoru ietekmi uz personības domāšanu un izturēšanos; konsultēt psiholoģijas jautājumos, sarunāties ar atsevišķām personām un grupām, kā arī sniegt no tā izrietošos pakalpojumus; uzturēt nepieciešamos kontaktus ar saskarpersonām, piemēram, ar ģimenes locekļiem, izglītības iestāžu vadītājiem, darba devējiem, un dot ieteikumus jautājumu atrisināšanai un problēmu noregulēšanai; veikt klientu psiholoģisko izpēti saskaņā ar psihologa norādījumiem: psiholoģisku testēšanu, anketēšanu, intervēšanu, kā arī konsultēšanu vienkāršākās klienta problēmsituācijās, nobeigumposmā apstrādājot un apkopojot ievāktos datus atbilstoši psiholoģijas zinātnes prasībām, sagatavojot pārskatus par tiem un piedaloties to analīzē kopā ar psihologu; informēt klientu par izpētes vai konsultēšanas gaitu un psihologa pārraudzībā izvērtēt rezultātus; piedalīties psiholoģiskās adaptācijas un attīstības veicināšanas un rehabilitācijas programmu īstenošanā psihologa pārraudzībā; veikt zinātniskos pētījumus, prezentēt to rezultātus; strādājot psihologa vadībā, analizēt un piemērot psihologa profesionālajā darbībā psiholoģijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus; izvirzīt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas mērķus; veikt indivīda, grupas vai organizāciju psiholoģisko izpēti (novērtēšanu); veikt atbalsta psiholoģisko konsultēšanu un lietot citas psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes atbilstoši izvirzītajiem mērķiem; novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti; rakstīt un sniegt atzinumus; veikt zinātniskus pētījumus psiholoģijas jomā; pētīt psiholoģiskos faktorus, kā arī emocionālos personības traucējumus, konsultēties ar radniecīgu profesiju speciālistiem; veicināt cilvēka resursu optimizāciju izglītībā, ražošanā, tirdzniecībā, ģimenē, pārvaldē un citās sociālajās jomās, kur īpaša nozīme ir cilvēkam kā darbības subjektam; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus.

427. Atsevišķās grupas "2634 Psihologi" profesijas:

427.1. PSIHOLOGS – profesijas kods "2634 01";

427.2. Klīniskais PSIHOLOGS – profesijas kods "2634 02";

427.3. Izglītības PSIHOLOGS – profesijas kods "2634 03";

427.4. Eksperimentālo procesu PSIHOLOGS – profesijas kods "2634 04";

427.5. Ražošanas PSIHOLOGS – profesijas kods "2634 05";

427.6. Profesiju/ amatu PSIHOLOGS – profesijas kods "2634 06";

427.7. SocioPSIHOLOGS – profesijas kods "2634 07";

427.8. Organizācijas PSIHOLOGS – profesijas kods "2634 08";

427.9. Praktiskais PSIHOLOGS – profesijas kods "2634 09";

427.10. PSIHOLOGA ASISTENTS – profesijas kods "2634 10";

427.11. PSIHOLOGS KONSULTANTS – profesijas kods "2634 11".

2.25.5. Atsevišķās grupas
"2635 Sociālā darba un konsultāciju vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

428. Šie vecākie speciālisti nodrošina konsultācijas un padomu personām individuāli, grupā un organizācijā, kā arī ģimenēm, lai risinātu sociālās un individuālās problēmas, palīdz klientiem attīstīt prasmi piekļūt resursiem un atbalsta pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai risinātu sociālās problēmas.

429. Atsevišķajā grupā "2635 Sociālā darba un konsultāciju vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt klienta sociālo problēmu risināšanu sadarbībā ar klientu, piesaistot nepieciešamos speciālistus; izmantot atbilstošas metodes darbam ar klientu individuāli vai grupā, vai darbam ar ģimeni, lai identificētu sociālo problēmu un noteiktu atbilstošo sociālā pakalpojuma veidu; analizēt klienta sociālo problēmu un palīdzēt rast alternatīvas problēmu risinājuma iespējas; pārstāvēt klienta tiesības; nodrošināt klienta sociālā atbalsta tīkla veidošanu, strādāt ar ģimeni, lai rastu risinājumus savstarpējo attiecību, mijiedarbības, sociālo lomu un aprūpes problēmām; strādāt ar grupu, lai palīdzētu klientam attīstīt nepieciešamās prasmes, lai atrisinātu klienta sociālās un individuālās problēmas; aizstāvēt atsevišķu klientu grupas intereses pašvaldībā, iesaistot šīs klientu grupas savu interešu pārstāvēšanā; attīstīt preventīvās un intervences programmas, lai veicinātu iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu; veidot sadarbību ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, izglītības un veselības aprūpes iestādēm, kas iesaistītas klienta sociālās problēmas risināšanā, lai iegūtu visaptverošu atgriezenisko informāciju par klienta sociālās problēmas dinamiku; veicot karitatīvo sociālo darbu, konsultēt personas starppersonu attiecību problēmu un reliģijas jautājumos un īstenot uz personas izaugsmi orientētu sociālā un garīgā līdzsvara piedāvājumu, līdzdarboties personas ētisko vērtību veidošanā.

430. Atsevišķās grupas "2635 Sociālā darba un konsultāciju vecākie speciālisti" profesijas:

430.1. Sociālais DARBINIEKS – profesijas kods "2635 01";

430.2. Karitatīvais sociālais DARBINIEKS – profesijas kods "2635 02";

430.3. Sociālais DARBINIEKS darbam ar ģimeni un bērniem – profesijas kods "2635 03";

430.4. Sociālais DARBINIEKS darbam ar veciem cilvēkiem – profesijas kods "2635 04";

430.5. Sociālais DARBINIEKS darbam ar bezpajumtniekiem – profesijas kods "2635 05";

430.6. Sociālais DARBINIEKS darbam ar personām ar atkarības problēmām – profesijas kods "2635 06";

430.7. Sociālais DARBINIEKS darbam ar personām brīvības atņemšanas iestādēs un personām, kuras atbrīvotas no šīm iestādēm – profesijas kods "2635 07";

430.8. Sociālais DARBINIEKS darbam ar personām ar funkcionāliem traucējumiem – profesijas kods "2635 08";

430.9. Sociālais DARBINIEKS darbam ar klientiem ārstniecības iestādēs – profesijas kods "2635 09";

430.10. Sociālais DARBINIEKS darbam ar vardarbībā cietušām personām – profesijas kods "2635 10";

430.11. Sociālais DARBINIEKS darbam ar personu grupām – profesijas kods "2635 11";

430.12. Kopienas sociālais DARBINIEKS – profesijas kods "2635 12".

2.25.6. Atsevišķās grupas
"2636 Reliģisko lietu vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

431. Šie vecākie speciālisti ir profesionāli garīgi praktiskās palīdzības sniedzēji, kuri praksē aktualizē kristietības vērtības un savā profesionālajā kalpošanā ievēro kristīgās ticības likumus, vērtības un simbolus, un ticības praksi atzīst par cilvēku garīgās dzīvības rekreācijas avotu un tās inkubācijas (saudzēšanas un briedināšanas) metodi, praktizē to kā sociālās terapijas metodi darbā ar sociālo un kultūras adaptāciju saistītu dzīves problēmu un grūtību pārvarēšanā darbā ar dažādām klientu grupām, veic zinātniskās pētniecības darbus teoloģijas jomā, attīsta un skaidro reliģiskas koncepcijas, piedalās to īstenošanā un sniedz konsultācijas.

432. Atsevišķajā grupā "2636 Reliģisko lietu vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt zinātniskās pētniecības darbu, pētīt, skaidrot un attīstīt reliģiskās koncepcijas; sniegt palīdzību reliģiskās politikas veidošanā, izvēlē un praksē; pildīt dažādus administratīvos un sabiedriskos pienākumus; veikt reliģiskos rituālus; izplatīt reliģiskās doktrīnas savā valstī vai ārzemēs; radīt reliģiskos darbus vai pārskatus; veikt zinātnisku izpēti par garīgās aprūpes un tās izglītības uzlabošanu un integrāciju veselības aprūpes nozarē; veidot un attīstīt konceptuālās nostādnes un politiku garīgās aprūpes jomā veselības aprūpes iestādēs; organizēt un sniegt profesionālas, uz rezultātu orientētas garīgās aprūpes pakalpojumus dažādās ar veselības aprūpi saistītās situācijās visu ticību, kā arī konkrētas ticības tradīcijām nepiederošiem pacientiem, viņu tuviniekiem, kā arī veselības aprūpes iestāžu personālam; plānot, vadīt un attīstīt klīniskās garīgās mācību programmas un praksi garīdzniekiem, lajiem un teoloģijas studentiem, kā arī tālākizglītības programmas kapelāniem un vietējo reliģisko organizāciju brīvprātīgajiem; organizēt un koordinēt garīdznieku, citu ārpusinstitūciju garīgās aprūpes sniedzēju un brīvprātīgo darbu veselības aprūpes iestādē; plānot un vadīt atbalsta programmas dažādām pacientu, viņu tuvinieku un personāla grupām; sagatavot un vadīt mācību programmas veselības aprūpes iestādes personālam par tēmām, kas saistītas ar garīgo aprūpi veselības aprūpes iestādēs; piedalīties veselības aprūpes iestāžu ētikas komiteju darbā; veikt vienas vai vairāku personu, ģimeņu un grupu garīgo aprūpi un konsultēšanu, integrējot reliģiskos resursus un humanitāro, sociālo un izglītības zinātņu atziņas, lai veicinātu personības vispusīgu garīgo un psiholoģisko attīstību, kā arī lai sniegtu atbalstu daudzveidīgu garīgu, psiholoģisku un sociālu problēmu risināšanā; veikt savu profesionālo darbību patstāvīgi vai arī multiprofesionālas un daudzdisciplināras komandas sastāvā; vadīt citus darbiniekus.

433. Atsevišķās grupas "2636 Reliģisko lietu vecākie speciālisti" profesijas:

433.1. ARHIBĪSKAPS – profesijas kods "2636 01";

433.2. BĪSKAPS – profesijas kods "2636 02";

433.3. BONZA – profesijas kods "2636 03";

433.4. GARĪDZNIEKS – profesijas kods "2636 04";

433.5. IMAMS – profesijas kods "2636 05";

433.6. MĀCĪTĀJS – profesijas kods "2636 06";

433.7. MISIONĀRS – profesijas kods "2636 07";

433.8. PRIESTERIS – profesijas kods "2636 08";

433.9. Katoļu PRIESTERIS – profesijas kods "2636 09";

433.10. RABĪNS – profesijas kods "2636 10";

433.11. TEOLOGS – profesijas kods "2636 11";

433.12. VIKĀRS – profesijas kods "2636 12";

433.13. PRĀVESTS – profesijas kods "2636 13";

433.14. KARDINĀLS – profesijas kods 2636 14";

433.15. Sociālās aprūpes karitatīvais darbinieks, DIAKONS – profesijas kods "2636 15";

433.16. Garīgās aprūpes dienesta VADĪTĀJS – profesijas kods "2636 16";

433.17. Profesionālais veselības aprūpes KAPELĀNS – profesijas kods "2636 17";

433.18. Asociētais veselības aprūpes KAPELĀNS – profesijas kods "2636 18";

433.19. KAPELĀNS – profesijas kods "2636 19";

433.20. Baznīcas MŪZIĶIS – profesijas kods "2636 20";

433.21. VIRSKAPELĀNS (Nacionālajos bruņotajos spēkos un apcietinājuma un brīvības atņemšanas jomā) – profesijas kods "2636 21";

433.22. Pastorālais KONSULTANTS – profesijas kods "2636 22".

2.26. Mazās grupas
"264 Rakstnieki, žurnālisti un lingvisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

434. Šie vecākie speciālisti rada vai izpilda literārus, dramatiskus un citus mākslas darbus, veic zinātniskās pētniecības darbus, pilnveido un attīsta teorijas, koncepcijas un metodes, izmanto savas zināšanas filoloģijas jomā.

435. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "264 Rakstnieki, žurnālisti un lingvisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

435.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

435.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

435.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

435.4. izglītība: augstākā izglītība.

436. Mazās grupas "264 Rakstnieki, žurnālisti un lingvisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

436.1. atsevišķā grupa "2641 Rakstnieki un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti";

436.2. atsevišķā grupa "2642 Žurnālisti";

436.3. atsevišķā grupa "2643 Tulkotāji, tulki un citi lingvisti".

2.26.1. Atsevišķās grupas
"2641 Rakstnieki un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

437. Šie vecākie speciālisti rada literārus darbus publicēšanai vai dramatiskiem uzvedumiem, vērtē literārus, citus mākslas darbus un mākslas izstrādājumus.

438. Atsevišķajā grupā "2641 Rakstnieki un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iecerēt un radīt literārus darbus publicēšanai vai dramatiskiem uzvedumiem; veidot scenārijus un iestudēt programmas teātrī, kino, radio vai televīzijā; recenzēt literārus, muzikālus un citus mākslas darbus, aktieru darbu; izveidot audiovizuāla darba vai pasākuma scenāriju; kopīgi ar režisoru, redaktoru, audiovizuāla ieraksta, tiešraides vai pasākuma dalībniekiem atbilstoši radošajai koncepcijai piedāvāt optimālo saturisko risinājumu.

439. Atsevišķās grupas "2641 Rakstnieki un tiem radniecīgu profesiju vecākie speciālisti" profesijas:

439.1. AUTORS – profesijas kods "2641 01";

439.2. BIOGRĀFS – profesijas kods "2641 02";

439.3. DRAMATURGS – profesijas kods "2641 03";

439.4. DZEJNIEKS – profesijas kods "2641 04";

439.5. ESEJISTS – profesijas kods "2641 05";

439.6. FEĻETONISTS – profesijas kods "2641 06";

439.7. KRITIĶIS – profesijas kods "2641 07";

439.8. LIRIĶIS – profesijas kods "2641 08";

439.9. RAKSTNIEKS – profesijas kods "2641 09";

439.10. SCENĀRISTS – profesijas kods "2641 10".

2.26.2. Atsevišķās grupas
"2642 Žurnālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

440. Šie vecākie speciālisti raksta, rediģē ziņas, stāstus un komentārus, literāri rediģē dažādus runātus un rakstītus tekstus, sagatavo tekstus publicēšanai.

441. Atsevišķajā grupā "2642 Žurnālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– intervēt politiskos un citus sabiedriskos darbiniekus preses konferencēs un citos pasākumos, gatavot individuālās intervijas raidīšanai radio vai televīzijā; radīt, atlasīt, labot, rediģēt rakstus iespiešanai periodikā; novērtēt un rediģēt grāmatu, brošūru rokrakstus vai vadīt materiālu rediģēšanu; novērtēt un rediģēt iespieddarbu – grāmatu, brošūru, prospektu, bukletu – manuskriptus, normatīvo aktu projektus u.c. informatīvos materiālus vai vadīt materiālu rediģēšanu; veidot attiecīgā izstrādājuma vai pakalpojuma reklāmu; atlasīt, gatavot publicēšanai presē, radio, televīzijā vai citos plašsaziņas līdzekļos reklāmas materiālus par uzņēmumu, gatavot publicēšanai presē normatīvos aktus un citus informatīvos materiālus; gatavot brošūras, ziņas un citus speciālos izdevumus; vākt, apstrādāt, analizēt un radio/ televīzijā mutiski pasniegt aktuālu informāciju dažādos žurnālistikas žanros un formātos gan tiešajā ēterā, gan veidojot raidījumus ierakstā; rediģēt ziņas, komentārus un citu informāciju, sagatavojot tekstus lasīšanai ēterā; publiski intervēt personas radio/ televīzijā; pieteikt cilvēkus, kurus intervē radio/ televīzijā un citur.

442. Atsevišķās grupas "2642 Žurnālisti" profesijas:

442.1. ŽURNĀLISTS – profesijas kods "2642 01";

442.2. KOMENTĒTĀJS – profesijas kods "2642 02";

442.3. KOREKTORS – profesijas kods "2642 03";

442.4. KORESPONDENTS – profesijas kods "2642 04";

442.5. REDAKTORS – profesijas kods "2642 05";

442.6. Galvenais REDAKTORS – profesijas kods "2642 06";

442.7. REPORTIERIS – profesijas kods "2642 07";

442.8. Literārais REDAKTORS – profesijas kods "2642 08";

442.9. Televīzijas/ radio raidījuma VADĪTĀJS – profesijas kods "2642 09".

2.26.3. Atsevišķās grupas
"2643 Tulkotāji, tulki un citi lingvisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

443. Šie vecākie speciālisti pēta valodas izcelšanos, attīstību un struktūru, kā arī veic mutiskus un rakstiskus tulkojumus no vienas valodas otrā.

444. Atsevišķajā grupā "2643 Tulkotāji, tulki un citi lingvisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pētīt seno un mūsdienu valodu sakarus, dialektu un izlokšņu attiecības un vēsturi; skaidrot vārdu, to gramatisko un leksisko formu cilmi un attīstību; izstrādāt valodas klasifikācijas, gramatikas, vārdnīcu un līdzīga materiāla sistēmas un konsultēt šajos jautājumos; rakstiski tulkot no vienas valodas otrā, nodrošināt juridisku, tehnisku un zinātnisku oriģinālu satura kvalitatīvu atveidi; tulkot dažāda tipa tekstus atbilstoši izvirzītajām prasībām un teksta lietojuma īpatnībām; orientēties tulkojamo dokumentu nozarē un izmantot nozarē lietoto terminoloģiju; rediģēt paša un citu tulkotos tekstus; attīstīt skaitļotāju izmantošanas metodiku, lai pilnveidotu tulkošanas kvalitāti un produktivitāti; mutiski tulkot no vienas valodas otrā, sevišķi sanāksmēs, sēdēs un līdzīgos pasākumos; sniegt pakalpojumus starptautiskās konferencēs, vietējo organizāciju organizētajās sēdēs un pasākumos ar ārzemju pārstāvju piedalīšanos; piedalīties uzņēmuma reprezentācijā, tulkot sarunas, lietišķos un cita veida rakstiskos tekstus, privātas un darījuma vēstules; organizēt darījuma braucienus un piedalīties tajos; kārtot lietvedību svešvalodās; gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus.

445. Atsevišķās grupas "2643 Tulkotāji, tulki un citi lingvisti" profesijas:

445.1. ETIMOLOGS – profesijas kods "2643 01";

445.2. GRAFOLOGS – profesijas kods "2643 02";

445.3. TULKS – profesijas kods "2643 03";

445.4. LEKSIKOGRĀFS – profesijas kods "2643 04";

445.5. LINGVISTS – profesijas kods "2643 05";

445.6. MORFOLOGS – profesijas kods "2643 06";

445.7. FILOLOGS – profesijas kods "2643 07";

445.8. SEMANTIĶIS – profesijas kods "2643 08";

445.9. FONOLOGS – profesijas kods "2643 09";

445.10. TULKOTĀJS – profesijas kods "2643 10";

445.11. Tiesas TULKS – profesijas kods "2643 11";

445.12. Zīmju valodas TULKS – profesijas kods "2643 12";

445.13. TERMINOLOGS – profesijas kods "2643 13";

445.14. TULKS REFERENTS – profesijas kods "2643 14".

2.27. Mazās grupas
"265 Radošo un izpildītājmākslu mākslinieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

446. Šie vecākie speciālisti rada vai izpilda literārus, dramatiskus, muzikālus un citus mākslas darbus vai skaņdarbus, restaurē mākslas darbus, izklaidē publiku, iestudējot uzvedumus uz skatuves, ielās, stadionos u.c.

447. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "265 Radošo un izpildītājmākslu mākslinieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

447.1. zina: pētāmās problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; veicamā darba tehnoloģiju un organizāciju, ar to saistītos normatīvos materiālus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

447.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

447.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un radītajām sekām; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

447.4. izglītība: augstākā izglītība, atsevišķos gadījumos – profesionālā vidējā izglītība.

448. Mazās grupas "265 Radošo un izpildītājmākslu mākslinieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

448.1. atsevišķā grupa "2651 Vizuālo mākslu mākslinieki";

448.2. atsevišķā grupa "2652 Mūziķi, dziedātāji, komponisti un muzikologi";

448.3. atsevišķā grupa "2653 Dejotāji un horeogrāfi";

448.4. atsevišķā grupa "2654 Kino, teātru un tiem radniecīgu jomu režisori un producenti";

448.5. atsevišķā grupa "2655 Aktieri";

448.6. atsevišķā grupa "2656 Radio, televīzijas un citu mediju diktori";

448.7. atsevišķā grupa "2659 Citur neklasificēti radošo un izpildītājmākslu jomas mākslinieki".

2.27.1. Atsevišķās grupas
"2651 Vizuālo mākslu mākslinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

449. Šie vecākie speciālisti rada oriģinālus, individuāli vai atsevišķos gadījumos arī vairāku autoru kopīgi radītus glezniecības, tēlniecības un grafikas darbus, grāmatu ilustrācijas, lietišķās mākslas priekšmetus, vides objektus, funkcionāli un konstruktīvi pamatotus, estētiski augstvērtīgus interjera elementus un interjera ansambļus, īsteno māksliniecisku ideju, izmantojot datortehnoloģijas un citas mūsdienu tehnoloģijas, veido videomākslas darbus, videoinstalācijas un rīko mākslinieciskas akcijas, atjauno agrāk radītus mākslas darbus, vēstures un kultūras pieminekļus, piešķirot tiem sākotnējo veidu.

450. Atsevišķajā grupā "2651 Vizuālo mākslu mākslinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veicināt tēlotājas mākslas un lietišķās mākslas, kā arī citu vizuālās mākslas veidu profesionāli augstvērtīgu attīstību; radīt tēlainas vai abstraktas trīsdimensiju vai reljefas formas objektus, izmantojot koku, akmeni, metālu vai citu materiālu; radīt tēlainus vai abstraktus zīmējumus un gleznas jebkurā tehnikā; radīt zīmējumus vai gravīras metālā, kokā vai citos materiālos; radīt cilvēkus un notikumus attēlojošu multiplikāciju; radīt zīmējumus un ilustrācijas grāmatām, žurnāliem, reklāmai un citiem nolūkiem; restaurēt mākslas priekšmetus, vēstures un kultūras pieminekļus; radīt miniatūras; veikt iekštelpu funkcionālās shēmas un pilna apjoma interjera projektu, kā arī interjera stila piedāvājumu izstrādi, telpisku objektu projektēšanu, projekta izpildes organizēšanu un autoruzraudzību; izstrādāt projektējamā objekta vizualizāciju digitālā formātā; izstrādāt, apstrādāt, stilizēt un radikāli mainīt grafisko attēlu un telpisko objektu (poligrāfijā, modelēšanā un reklāmā), un kustīgo attēlu (video, animācija) ar datora palīdzību, kā arī sagatavot tehnoloģiski pamatotu projekta īstenošanai nepieciešamo dokumentāciju; noteikt restaurējamā objekta defektu rašanās iemeslus un to novēršanas paņēmienus un metodes; novērtēt un dokumentēt objekta stāvokli; veikt objekta profilaktisko nostiprināšanu, konservāciju, dezinfekciju un tīrīšanu; izgatavot darba objekta uzmērījumu, zīmējumu un dokumentālo foto; restaurēt mākslas priekšmetus, vēstures un kultūras pieminekļus, piešķirot tiem sākotnējo veidu; konsekventi ievērot profesionālās ētikas normas un atbildēt par objekta autentiskuma saglabāšanu; izprast un ievērot objektu dokumentālo dabu – neatkarīgi no tā, vai tie būtu augsti mākslinieciski izstrādājumi vai vienkārši sadzīves priekšmeti; sagatavot restaurācijas darbu programmu un nodrošināt tās īstenošanu; apzināt, organizēt un vadīt atsevišķu darbu veidu un apjomu izpildītājus.

451. Atsevišķās grupas "2651 Vizuālo mākslu mākslinieki" profesijas:

451.1. BrīvMĀKSLINIEKS – profesijas kods "2651 01";

451.2. GLEZNOTĀJS – profesijas kods "2651 02";

451.3. GRAFIĶIS – profesijas kods "2651 03";

451.4. KARIKATŪRISTS – profesijas kods "2651 04";

451.5. MĀKSLINIEKS – profesijas kods "2651 05";

451.6. Galvenais MĀKSLINIEKS – profesijas kods "2651 06";

451.7. MULTIPLIKATORS – profesijas kods "2651 07";

451.8. RESTAURĒTĀJS – profesijas kods "2651 08";

451.9. TĒLNIEKS (SKULPTORS) – profesijas kods "2651 09";

451.10. Mākslinieciskais VADĪTĀJS – profesijas kods "2651 10";

451.11. Teātra apavu MODELĒTĀJS – profesijas kods "2651 11";

451.12. Teātra kostīmu MODELĒTĀJS – profesijas kods "2651 12";

451.13. MĀKSLINIEKS INSCENĒTĀJS – profesijas kods "2651 13";

451.14. MODELĒTĀJS – profesijas kods "2651 14";

451.15. Ādas apdares MĀKSLINIEKS – profesijas kods "2651 15";

451.16. Dzintara apstrādes MĀKSLINIEKS – profesijas kods "2651 16";

451.17. Kinofilmu MĀKSLINIEKS – profesijas kods "2651 17";

451.18. KokTĒLNIEKS – profesijas kods "2651 18";

451.19. INSTALATORS – profesijas kods "2651 19";

451.20. JuvelierMĀKSLINIEKS – profesijas kods "2651 21";

451.21. Mākslas KERAMIĶIS – profesijas kods "2651 22";

451.22. Porcelāna APGLEZNOTĀJS – profesijas kods "2651 23";

451.23. MetālMĀKSLINIEKS – profesijas kods "2651 24";

451.24. PLAKĀTISTS – profesijas kods "2651 25";

451.25. SCENOGRĀFS – profesijas kods "2651 26";

451.26. Stikla apstrādes MĀKSLINIEKS – profesijas kods "2651 27";

451.27. TekstilMĀKSLINIEKS – profesijas kods "2651 28";

451.28. VideoMĀKSLINIEKS – profesijas kods "2651 29";

451.29. Vides MĀKSLINIEKS – profesijas kods "2651 30";

451.30. VITRĀŽISTS – profesijas kods "2651 31";

451.31. Teātra kostīmu MĀKSLINIEKS – profesijas kods "2651 32";

451.32. Vecākais mākslas pasākumu ORGANIZATORS – profesijas kods "2651 33";

451.33. RESTAURATORS – profesijas kods "2651 34";

451.34. Monumentālo gleznu RESTAURATORS – profesijas kods "2651 35";

451.35. Stājgleznu RESTAURATORS – profesijas kods "2651 36";

451.36. Monumentāli dekoratīvās tēlniecības objektu RESTAURATORS – profesijas kods "2651 37";

451.37. Grafikas RESTAURATORS – profesijas kods "2651 38";

451.38. Rokrakstu, dokumentu, grāmatu RESTAURATORS – profesijas kods "2651 39";

451.39. Mēbeļu, kokgriezuma RESTAURATORS – profesijas kods "2651 40";

451.40. Keramikas, stikla izstrādājumu RESTAURATORS – profesijas kods "2651 41";

451.41. Tekstiliju RESTAURATORS – profesijas kods "2651 42";

451.42. Ādas, pergamenta izstrādājumu RESTAURATORS – profesijas kods "2651 43";

451.43. Metāla izstrādājumu RESTAURATORS – profesijas kods "2651 44";

451.44. Foto un kino materiālu RESTAURATORS – profesijas kods "2651 45";

451.45. Arheoloģiskā materiāla RESTAURATORS – profesijas kods "2651 46".

2.27.2. Atsevišķās grupas
"2652 Mūziķi, dziedātāji, komponisti un muzikologi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

452. Šie vecākie speciālisti analizē, komponē vai aranžē muzikāli dramatiskus darbus vai skaņdarbus, raksta recenzijas, diriģē vai izpilda skaņdarbus vai muzikāli dramatiskus darbus, organizē un vada orķestra, kora, ansambļa un citu kolektīvu darbu, spēlē mūzikas instrumentus, dzied muzikālos pasākumos vai koncertos, uzstājas koncertzālēs, klubos, brīvdabas estrādēs un tamlīdzīgās vietās.

453. Atsevišķajā grupā "2652 Mūziķi, dziedātāji, komponisti un muzikologi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– analizēt, izdomāt un komponēt dažādu stilu, žanru un formu skaņdarbus, muzikāli dramatiskus un multimediālus darbus, lietojot klasiskās un mūsdienu kompozīcijas tehnikas; rakstīt recenzijas; adaptēt vai instrumentēt un aranžēt mūziku attiecīgajām instrumentu grupām, orķestriem, instrumentiem, vokālajiem kolektīviem (koriem, ansambļiem); veikt skaņdarba pārlikumus; spēlēt vienu vai vairākus mūzikas instrumentus; patstāvīgi iestudēt un publiski atskaņot dažādas sarežģītības pakāpes instrumentālos skaņdarbus – solo, ansamblī, orķestrī, instrumenta vai orķestra pavadījumā; ar kori vai orķestri, solistiem vai cita sastāva muzicējošo vienību iestudēt dažādu laikmetu, stilu, žanru un formu, tai skaitā augstākās sarežģītības pakāpes, skaņdarbus un vadīt skaņdarba atskaņojumu; novērtēt atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni; veidot skaņdarba interpretāciju; atlasīt un izvērtēt muzicējošās vienības māksliniecisko repertuāru; sastādīt koncertu programmas; īstenot muzikālus projektus; dziedāt solo vai vokālajos kolektīvos; piedalīties vokālās mākslas attīstības procesos; pārvaldīt dažādu laikmetu vokālās mūzikas stilus, dziedāšanas tehnikas; patstāvīgi, diriģenta vai režisora vadībā vai kopā ar citiem mūziķiem iestudēt un publiski atskaņot dažādas sarežģītības pakāpes vokālos, vokāli instrumentālos un vokāli simfoniskos darbus; novērtēt dziedājuma tehnisko un māksliniecisko līmeni, skaņdarba interpretāciju; izvērtēt sasniegumus un izdarīt korekcijas; atlasīt vokālā žanra spilgtāko māksliniecisko repertuāru un sastādīt koncertprogrammas; organizēt un vadīt orķestra, kora, ansambļa un citu muzikālu kolektīvu darbu; pētīt un izskaidrot mūzikas attīstības procesus, mūzikas attīstības likumsakarības; savākt un analizēt muzikoloģijas jomas nepieciešamos datus; izdarīt slēdzienus, kas ietver mūzikas sociālo, zinātnisko vai ētisko aspektu atspoguļojumu; sniegt informāciju, idejas un risinājumus gan speciālistu, gan nespeciālistu auditorijā; analizēt un izvērtēt dažādu laikmetu un stilu skaņdarbus; vadīt koncertlekcijas; spēlēt vismaz vienu mūzikas instrumentu; lasīt lekcijas; sastādīt koncertprogrammas; sniegt informāciju par mūzikas dzīves notikumiem; novērtēt atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni, skaņdarba interpretāciju; veicināt latviešu mūzikas iekļaušanos pasaules kultūras apritē; rūpēties par Latvijas mūzikas kultūras mantojuma saglabāšanu; pielietot masu mediju mūsdienīgos tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami muzikologa pamatuzdevumu veikšanai; vadīt folkloras kopas nodarbības; veicināt folkloras kopu kolektīvu profesionālo izaugsmi, nodrošinot attiecīgās folkloras kopas novirzienam atbilstošu, repertuāru; organizēt un nodrošināt folkloras kopu dalību pasākumos, konkursos, skatēs un festivālos; veicinot folkloras kopu izaugsmi, piesaistīt jaunus folkloras kopu dalībniekus; veikt darbu tautasdziesmu atlasīšanai folkloras krātuvēs; veikt novada dziesmu pūra izzināšanu un pētīt reģiona tradīcijas; izpildīt skaņdarbus vai muzikāli dramatiskus darbus koncertos, muzikālos uzvedumos vai citos pasākumos; īstenot mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus; vākt, apkopot un sistematizēt informāciju muzikālu darbu datubāzēm; palīdzēt sastādīt bibliotēku, mūzikas fondu un izdevniecību krājumus; sadarboties ar plašsaziņas līdzekļiem; patstāvīgi īstenot ieceres, pētot un analizējot mūzikas kultūrā nozīmīgu personību daiļradi un darbību, kā arī dažādu laikmetu, stilu un žanru mūzikas kultūrvēsturisko nozīmi; vadīt citus darbiniekus.

454. Atsevišķās grupas "2652 Mūziķi, dziedātāji, komponisti un muzikologi" profesijas:

454.1. DIRIĢENTS – profesijas kods "2652 01";

454.2. Galvenais DIRIĢENTS – profesijas kods "2652 02";

454.3. Orķestra KONCERTMEISTARS – profesijas kods "2652 03";

454.4. MUZIKOLOGS – profesijas kods "2652 04";

454.5. Instrumentu MŪZIĶIS – profesijas kods "2652 05";

454.6. Pūšaminstrumentu MŪZIĶIS – profesijas kods "2652 06";

454.7. Sitaminstrumentu MŪZIĶIS – profesijas kods "2652 07";

454.8. Stīginstrumentu MŪZIĶIS – profesijas kods "2652 08";

454.9. Taustiņinstrumentu MŪZIĶIS – profesijas kods "2652 09";

454.10. SOLISTS – profesijas kods "2652 10";

454.11. Operas VOKĀLISTS – profesijas kods "2652 11";

454.12. Galvenais KORMEISTARS – profesijas kods "2652 12";

454.13. KOMPONISTS – profesijas kods "2652 13";

454.14. Vecākais mūzikas pasākumu organizators – profesijas kods "2652 14";

454.15. Kora DZIEDĀTĀJS – profesijas kods "2652 15";

454.16. Orķestra VADĪTĀJS – profesijas kods "2652 16";

454.17. Orķestra DIRIĢENTS – profesijas kods "2652 17";

454.18. Ansambļa VADĪTĀJS – profesijas kods "2652 18";

454.19. MŪZIĶIS – profesijas kods "2652 19";

454.20. DZIEDĀTĀJS – profesijas kods "2652 20";

454.21. KORMEISTARS – profesijas kods "2652 21";

454.22. Operas trupas VADĪTĀJS – profesijas kods "2652 22";

454.23. Baznīcas mūzikas dzīves ORGANIZATORS – profesijas kods "2652 23";

454.24. Kora DIRIĢENTS – profesijas kods "2652 24";

454.25. KONCERTMEISTARS – profesijas kods "2652 25";

454.26. VOKĀLISTS – profesijas kods "2652 26";

454.27. Folkloras kopas VADĪTĀJS – profesijas kods "2652 27";

454.28. Mūzikas teorijas SPECIĀLISTS – profesijas kods "2652 28";

454.29. Orķestra MŪZIĶIS – profesijas kods "2652 29".

2.27.3. Atsevišķās grupas
"2653 Dejotāji un horeogrāfi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

455. Šie vecākie speciālisti iecer un rada dejas vai dejo, organizē un vada deju kolektīva darbu, dejo muzikālos pasākumos, ielās, klubos, cirkā un tamlīdzīgās vietās.

456. Atsevišķajā grupā "2653 Dejotāji un horeogrāfi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iecerēt un radīt dejas, kas ar attiecīgiem soļiem, kustībām atspoguļo vēsturi, tēmu, ideju, garastāvokli; izpildīt dejas solo, divatā ar partneri vai deju kolektīvā; organizēt un vadīt deju kolektīva darbu; veikt horeogrāfa, deju kolektīva vadītāja, repetitora darbu, kā arī dejot teātros, aktiermākslas grupās un kolektīvos, kuri savā darbībā izmanto horeogrāfiju, īstenot kultūrizglītības konkrētos projektus; dejot solo vai divatā ar partneri, vai arī deju grupās klubos, estrādē; izdomāt un radīt horeogrāfijas iestudējumus; ar horeogrāfijas mākslas izteiksmes līdzekļu palīdzību paust idejas un realizēt radošus projektus; piedalīties horeogrāfijas mākslas attīstības procesos; pārzināt un orientēties izvēlētajā dejas mākslas žanrā, to izkopt un pilnveidot; orientēties dejas mākslas stilu un žanru daudzveidībā; apgūt teorētiskās zināšanas un iegūt praktiskās iemaņas dejas tehnikās; vadīt citus darbiniekus.

457. Atsevišķās grupas "2653 Dejotāji un horeogrāfi" profesijas:

457.1. Baleta SOLISTS – profesijas kods "2653 01";

457.2. DEJOTĀJS – profesijas kods "2653 02";

457.3. HOREOGRĀFS – profesijas kods "2653 03";

457.4. BaletDEJOTĀJS – profesijas kods "2653 04";

457.5. Baleta REPETITORS – profesijas kods "2653 05";

457.6. BALETMEISTARS – profesijas kods "2653 06";

457.7. Baleta režisors – profesijas kods "2653 07";

457.8. Deju kolektīvu, kopu un naktsklubu DEJOTĀJS – profesijas kods "2653 08";

457.9. Baleta trupas VADĪTĀJS – profesijas kods "2653 09";

457.10. Deju kopu VADĪTĀJS – profesijas kods "2653 10";

457.11. Deju ansambļa VADĪTĀJS – profesijas kods "2653 11";

457.12. Deju kolektīva VADĪTĀJS – profesijas kods "2653 12";

457.13. Deju kolektīva REPETITORS – profesijas kods "2653  13".

2.27.4. Atsevišķās grupas
"2654 Kino, teātru un tiem radniecīgu jomu režisori un producenti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

458. Šie vecākie speciālisti vada filmēšanu, televīzijas, radio vai skatuves uzvedumus.

459. Atsevišķajā grupā "2654 Kino, teātru un tiem radniecīgu jomu režisori un producenti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pētīt scenāriju, lai pamatoti raksturotu aktieru māksliniecisko pārvēršanos, skaidrotu aktiera tēlošanas, kā arī visa dramatiskā uzveduma veidošanas metodes darbam teātrī, televīzijā, radio vai kino, pieņemt galīgo lēmumu par aktieru izvēli, kostīmiem, skaņas un gaismas efektiem u.c.; piedalīties audiovizuālo darbu veidošanā, sadarbībā ar scenāristu vai žurnālistu izstrādājot audiovizuālā darba radošo koncepciju, un darboties radošajā komandā kopīgi ar operatoru, redaktoru, mākslinieku, skaņu režisoru, stilistu, grimētāju, apgaismotāju un citiem tehniskajiem darbiniekiem, kā arī ieraksta vai tiešraides dalībniekiem, veidojot audiovizuālo darbu; atbilstoši radošajai koncepcijai realizēt optimālu audiovizuālā darba risinājumu; veikt kvalitatīvu uzņemšanas objekta fiksāciju un sadarbībā ar videoinženieri veikt videomateriāla pēcapstrādi un montāžu; lietotāja līmenī pārzināt video režijas daudzkameru komutācijas pulti, dažādu videoefektu pielietošanas tehniku, kadra kompozīcijas veidošanu, dramaturģijas pamatprincipus, inscenējuma veidošanu, darbu ar aktieriem, dažādu žanru video estētiku, dažādus audiovizuālo darbu formātus, videomontāžas principus, dokumentālā un mākslinieciskā tēla vizuālo veidošanu; izstrādāt sadarbībā ar raidījuma scenārija autoru, raidījuma vadītāju raidījuma koncepciju, nodrošinot tā satura atbilstību augstam žurnālistikas standartam saskaņā ar vispārpieņemtajiem plašsaziņas līdzekļu darbības principiem – neatkarība, objektivitāte, viedokļu daudzveidība; plānot raidījuma realizēšanas un attīstības posmus, veikt raidījuma darbu, termiņu, resursu plānošanu, koordinēšanu un kontroli; plānot raidījuma veidotāju komandas darba apspriedes; atbilstoši raidījuma koncepcijai realizēt optimālu raidījuma risinājumu; sekot raidījuma plānu izpildei, analizēt rezultātus, izstrādāt priekšlikumus, veikt korekcijas esošajos plānos, sagatavot raidījuma atskaites; vadīt raidījuma dokumentēšanu, koordinēt interaktivitāti ar klausītājiem par raidījuma formātu un tajā aplūkotajām tēmām; vadīt citus darbiniekus.

460. Atsevišķās grupas "2654 Kino, teātru un tiem radniecīgu jomu režisori un producenti" profesijas:

460.1. Kinofilmas DIREKTORS – profesijas kods "2654 01";

460.2. Radiouzveduma DIREKTORS – profesijas kods "2654 02";

460.3. Izrādes DIREKTORS – profesijas kods "2654 03";

460.4. Televīzijas uzveduma DIREKTORS – profesijas kods "2654 04";

460.5. Izrādes REŽISORS – profesijas kods "2654 05";

460.6. Kinofilmas REŽISORS – profesijas kods "2654 06";

460.7. Skaņu REŽISORS – profesijas kods "2654 07";

460.8. Kustību REŽISORS – profesijas kods "2654 08";

460.9. REŽISORA ASISTENTS – profesijas kods "2654 09";

460.10. Dramatisko kopu VADĪTĀJS – profesijas kods "2654 10";

460.11. Amatierteātra kolektīva VADĪTĀJS – profesijas kods "2654 11";

460.12. Televīzijas REŽISORS – profesijas kods "2654 12";

460.13. Televīzijas un kino PRODUCENTS – profesijas kods "2654 13";

460.14. Televīzijas/ radio raidījuma PRODUCENTS – profesijas kods "2654 14";

460.15. Gaismu REŽISORS – profesijas kods "2654 15".

2.27.5. Atsevišķās grupas
"2655 Aktieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

461. Šie vecākie speciālisti atveido lomas.

462. Atsevišķajā grupā "2655 Aktieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– lasīt dzejoļus vai replikas, tēlot lomu dramatiskajos uzvedumos teātrī, televīzijā, radio vai filmās; stāstīt stāstus vai lasīt literārus darbus; piedalīties izrāžu, koncertu un citu skatuves mākslas veidu iestudēšanā un izrādīšanā; sadarbībā ar citiem speciālistiem (režisoriem, horeogrāfiem, aktieriem,) izstrādāt un atveidot lomu masu skatos dramatiskajos vai horeogrāfiskajos uzvedumos teātrī, televīzijā, radio, ielas performancēs vai filmās ar estētiskās un mākslinieciskās vērtības pamatpazīmēm.

463. Atsevišķās grupas "2655 Aktieri" profesijas:

463.1. AKTIERIS (piektā līmeņa kvalifikācija) – profesijas kods "2655 01";

463.2. Leļļu teātra AKTIERIS – profesijas kods "2655 02";

463.3. AKTIERIS (trešā līmeņa kvalifikācija) – profesijas kods "2655 03";

463.4. AKTRISE TRAVESTIJA – profesijas kods "2655 04".

2.27.6. Atsevišķās grupas
"2656 Radio, televīzijas un citu mediju diktori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

464. Šie vecākie speciālisti lasa ziņas vai citus ziņojumus radio, televīzijā, teātrī un citās vietās.

465. Atsevišķajā grupā "2656 Radio, televīzijas un citu mediju diktori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– lasīt jaunākos un citus ziņojumus radio un televīzijā; pieteikt aktierus vai cilvēkus, kurus intervē radio, televīzijā, teātros, klubos un citās vietās; publiski intervēt personas radio, televīzijā.

466. Atsevišķās grupas "2656 Radio, televīzijas un citu mediju diktori" profesijas:

466.1. Televīzijas DIKTORS – profesijas kods "2656 01";

466.2. Radio DIKTORS – profesijas kods "2656 02";

466.3. DISKŽOKEJS – profesijas kods "2656 03";

466.4. Radio un televīzijas KOMENTĒTĀJS – profesijas kods "2656 04";

466.5. KONFERANSJĒ – profesijas kods "2656 05";

466.6. Radio un televīzijas INTERVĒTĀJS – profesijas kods "2656 06";

466.7. SUFLIERIS – profesijas kods "2656 07".

2.27.7. Atsevišķās grupas
"2659 Citur neklasificēti radošo un izpildītājmākslu jomas mākslinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

467. Šie vecākie speciālisti izklaidē publiku cirkos un citās vietās, izpildot dažādus priekšnesumus.

468. Atsevišķajā grupā "2659 Citur neklasificēti radošo un izpildītājmākslu jomas mākslinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izpildīt izklaidējošus trikus un stāstīt uzjautrinošus atgadījumus; demonstrēt trikus, roku veiklību, hipnozes mākslu; izpildīt sarežģītus akrobātiskus, vingrošanas un žonglēšanas trikus; dresēt dzīvniekus un piedalīties ar tiem priekšnesumos.

469. Atsevišķās grupas "2659 Citur neklasificēti radošo un izpildītājmākslu jomas mākslinieki" profesijas:

469.1. Cirka AKROBĀTS – profesijas kods "2659 01";

469.2. Cirka izrādes VADĪTĀJS – profesijas kods "2659 02";

469.3. Striptīza MĀKSLINIEKS – profesijas kods "2659 03";

469.4. KLAUNS – profesijas kods "2659 04";

469.5. KOMIĶIS – profesijas kods "2659 05";

469.6. HIPNOTIZĒTĀJS – profesijas kods "2659 06";

469.7. ILUZIONISTS (burvju mākslinieks) – profesijas kods "2659 07";

469.8. IMITĒTĀJS – profesijas kods "2659 08";

469.9. ŽONGLIERIS – profesijas kods "2659 09";

469.10. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

469.11. Triku MEISTARS – profesijas kods "2659 11";

469.12. Leļļu MEISTARS – profesijas kods "2659 12";

469.13. DRESĒTĀJS – profesijas kods "2659 13";

469.14. VēderRUNĀTĀJS – profesijas kods "2659 14";

469.15. Cirka VINGROTĀJS – profesijas kods "2659 15";

469.16. Cirka ATLĒTS – profesijas kods "2659 16";

469.17. EKVILIBRISTS – profesijas kods "2659 17";

469.18. FAĶĪRS – profesijas kods "2659 18".

3. Trešās pamatgrupas
"3 Speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

470. Šie speciālisti veic pēc satura līdzīgas tehniskās funkcijas, kas saistītas ar zinātnisko, sociālo, valstisko, komerciālo vai māksliniecisko koncepciju, principu, likumu un metožu sagatavošanu un lietošanu, kā arī vada attiecīga līmeņa mācības. Speciālisti strādā vadītāju vai vecāko speciālistu vadībā, atsevišķos gadījumos viņi var būt vadītāji.

471. Pamatgrupas "3 Speciālisti" profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt tehnisko darbību, kas attiecas uz koncepciju un pētīšanas metožu sagatavošanu un lietošanu dabas, medicīnas, lauksaimniecības un sabiedrisko zinātņu jomās, kā arī inženierzinātnēs un humanitārajās zinātnēs; veikt dažādu tehnisko darbību tirdzniecības, finanšu, pārvaldes jomā, lai panāktu dažu valsts likumu un lēmumu iedarbīgu izmantošanu; darboties ar mākslu un sportu saistītā sociālajā jomā; īstenot dažas reliģiskās darbības funkcijas.

472. Pamatgrupas "3 Speciālisti" profesijas klasificētas šādās apakšgrupās:

472.1. apakšgrupa "31 Zinātnes un inženierzinātņu speciālisti";

472.2. apakšgrupa "32 Veselības aprūpes jomas speciālisti";

472.3. apakšgrupa "33 Komercdarbības un pārvaldes (administrācijas) speciālisti";

472.4. apakšgrupa "34 Juridisko, sociālo, kultūras lietu un tām radniecīgu lietu speciālisti";

472.5. apakšgrupa "35 Informācijas tehnoloģiju jomas speciālisti".

473. Apakšgrupas "31 Zinātnes un inženierzinātņu speciālisti" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

473.1. mazā grupa "311 Fizikas un inženierzinātņu speciālisti";

473.2. mazā grupa "312 Ieguves, apstrādes rūpniecības un būvniecības uzraugi";

473.3. mazā grupa "313 Tehnoloģisko procesu kontroles speciālisti";

473.4. mazā grupa "314 Dabas zinātņu un tām radniecīgu zinātņu speciālisti";

473.5. mazā grupa "315 Kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti".

474. Apakšgrupas "32 Veselības aprūpes jomas speciālisti" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

474.1. mazā grupa "321 Medicīnas un farmācijas speciālisti";

474.2. mazā grupa "322 Medicīnas māsu speciālisti";

474.3. mazā grupa "323 Alternatīvās un papildinošās medicīnas speciālisti";

474.4. mazā grupa "324 Veterinārfeldšeri un veterinārārstu asistenti";

474.5. mazā grupa "325 Citi veselības aprūpes jomas speciālisti".

475. Apakšgrupas "33 Komercdarbības un pārvaldes (administrācijas) speciālisti" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

475.1. mazā grupa "331 Finanšu un matemātikas speciālisti";

475.2. mazā grupa "332 Tirdzniecības un iepirkumu aģenti un starpnieki";

475.3. mazā grupa "333 Komercpakalpojumu speciālisti";

475.4. mazā grupa "334 Administratīvie un specializētie sekretāri";

475.5. mazā grupa "335 Valsts varas īstenošanas speciālisti".

476. Apakšgrupas "34 Juridisko, sociālo un kultūras lietu un tām radniecīgu lietu speciālisti" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

476.1. mazā grupa "341 Juridisko, sociālo un reliģijas lietu speciālisti";

476.2. mazā grupa "342 Sporta un fiziskās sagatavotības speciālisti";

476.3. mazā grupa "343 Mākslas, kultūras un kulinārijas speciālisti".

477. Apakšgrupas "35 Informācijas tehnoloģiju speciālisti" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

477.1. mazā grupa "351 Informācijas tehnoloģiju darbības un lietotāju atbalsta speciālisti";

477.2. mazā grupa "352 Telekomunikāciju un radiosakaru iekārtu speciālisti".

3.1. Mazās grupas
"311 Fizikas un inženierzinātņu speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

478. Šie speciālisti veic tehniskus uzdevumus, kas saistīti ar zinātniskās pētniecības darbību vai ar praktisko koncepciju, principu un darba metožu lietošanu fizikas zinātnēs, kā arī inženierzinātnēs, tehniskās rasēšanas nozarēs.

479. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "311 Fizikas un inženierzinātņu speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

479.1. zina: pētāmās problēmas teorētiskos un praktiskos aspektus, analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; produkcijas, pakalpojumu un citu darbības veidu izmaksu veidošanos; ēku un inženierbūvju kadastrālās uzmērīšanas metodes, mērījumu veikšanā nodrošināmo precizitāti un kadastrālajai vērtēšanai nepieciešamos tehniskos datus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

479.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

479.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par ēku un inženierbūvju kvalitatīvu kadastrālo uzmērīšanu un tehniskā stāvokļa novērtēšanu; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

479.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

480. Mazās grupas "311 Fizikas un inženierzinātņu speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

480.1. atsevišķā grupa "3111 Ķīmijas un fizikas zinātņu speciālisti";

480.2. atsevišķā grupa "3112 Būvniecības speciālisti";

480.3. atsevišķā grupa "3113 Elektrotehnikas speciālisti";

480.4. atsevišķā grupa "3114 Elektronikas speciālisti";

480.5. atsevišķā grupa "3115 Inženiermehānikas speciālisti";

480.6. atsevišķā grupa "3116 Inženierķīmijas speciālisti";

480.7. atsevišķā grupa "3117 Ieguves rūpniecības un metalurģijas speciālisti";

480.8. atsevišķā grupa "3118 Rasētāji";

480.9. atsevišķā grupa "3119 Citur neklasificēti fizikas un inženierzinātņu speciālisti".

3.1.1. Atsevišķās grupas
"3111 Ķīmijas un fizikas zinātņu speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

481. Šie speciālisti veic tehniskus uzdevumus, kas saistīti ar pētniecības darbiem ķīmijas, fizikas, ģeoloģijas, ģeofizikas, meteoroloģijas un astronomijas nozarē, kā arī ar šo pētniecības darbības rezultātu lietošanu rūpniecības, medicīnas un militārajās nozarēs.

482. Atsevišķajā grupā "3111 Ķīmijas un fizikas zinātņu speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vākt paraugus, gatavot materiālus un iekārtas eksperimentiem, veikt izmēģinājumus un pētījumus; piedalīties mēģinājumu un pētniecības darbu gatavošanā un īstenošanā; atbilstoši instrukcijām gatavot vispusīgus aprēķinus par materiāliem, to daudzumu, cenām, kā arī par darba patēriņu, kas nepieciešams projekta īstenošanai; lietot tehniskās iemaņas darba procesā; organizēt pētniecības iekārtu apkalpi un remontu; veikt ķīmisko sintēzi vai tās daļu, ķīmiskās un fizikāli ķīmiskās analīzes, izmantojot klasiskās un instrumentālās analīzes metodes atbilstoši standartu un tehniskās dokumentācijas prasībām vai vadošā speciālista norādēm.

483. Atsevišķās grupas "3111 Ķīmijas un fizikas zinātņu speciālisti" profesijas:

483.1. Astronomijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3111 01";

483.2. Fizikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3111 02";

483.3. Ģeofizikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3111 03";

483.4. Ģeoloģijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3111 04";

483.5. Ķīmijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3111 05";

483.6. Meteoroloģijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3111 06";

483.7. Okeanogrāfijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3111 07";

483.8. Ķīmijas un fizikas LABORANTS – profesijas kods "3111 08";

483.9. Metroloģijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3111 09";

483.10. Hidroloģijas tehniķis – profesijas kods "3111 10";

483.11. Hidrogrāfijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3111 11".

3.1.2. Atsevišķās grupas
"3112 Būvniecības speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

484. Šie speciālisti veic tehniskus uzdevumus, kas saistīti ar pētniecības darbu būvniecībā, kā arī ar civilo un rūpniecības ēku un tamlīdzīgu būvobjektu ūdens padeves, attīrīšanas iekārtu, tiltu, ceļu un lidostu projektēšanu, konstruēšanu, būvniecību, ekspluatāciju, aprūpi un remontu, veic būvju, tai skaitā ēku un inženierbūvju, kadastrālo uzmērīšanu, lai iegūtu datus par kadastrālās uzmērīšanas objektu, inspicē jaunas vai jau esošas dzīvojamās ēkas, rūpniecības objektus, iestādes, viesnīcas un citas celtnes un būves, lai nodrošinātu būvnormatīvu un būvniecības noteikumu, apstiprināto plānu, specifikāciju un standartu, pretugunsgrēka aizsardzības nolikumu un citu normatīvu ievērošanu, izlūko ugunsgrēku vietas, konstatē to cēloņus, sniedz ieteikumus.

485. Atsevišķajā grupā "3112 Būvniecības speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt grunts un būvmateriālu pārbaudi lauka vai laboratorijas apstākļos vai sniegt palīdzību šo darbu izpildē; sniegt tehnisko palīdzību celtņu un citu būvkonstrukciju vai būvlaukumu inspicēšanā vai inspicēšanas pārskatu gatavošanā; iepazīstināt arhitektus un celtniekus ar būvlaukumu, lai panāktu garantētu materiālu un darba standartu atbilstību; izstrādāt ceļamo objektu projektus, darba zīmējumus; lietot tehniskos būvniecības principus un praktiskās atziņas, risinot problēmas, kas rodas darba procesā; gatavot vispusīgus datus par projekta īstenošanai nepieciešamo materiālu un darba patēriņu un aprēķinus pēc spēkā esošajām instrukcijām; organizēt ietaišu aprūpi un remontu; veikt konkrētu ēku inženiertīklu montāžas darbu organizēšanu, pamatojoties uz projekta dokumentāciju, objekta realizācijas līguma nosacījumiem; organizēt ceļu būves konkrēta iecirkņa darbu īstenošanu, pamatojoties uz projekta dokumentāciju un ceļu būves darbu vadītāja norādījumiem; vadīt atsevišķu inženiertīklu montāžas darbu veidu un apjomu strādnieku posmus; vadīt ceļu būves strādnieku posmus atsevišķu darba apjomu veikšanai; izpildīt apdares darbus jaunbūvēs, remontējamās un rekonstruējamās ēkās; lasīt rasējumus, izplānot veicamā darba operācijas un darba vietu; izvēlēties instrumentus un aprīkojumu šo darbu veikšanai atbilstoši projektā paredzētajiem materiāliem un iekārtām; plānot to piegādi, novietojumu un glabāšanu būvobjektā; saskaņot savu darbu ar visu projekta īstenošanā iesaistīto dalībnieku darbu veikšanas kārtību un grafiku; veikt ģeodēziskos uzmērījumus un ģeodēzisko kontroli; rūpēties, lai darbi tiktu veikti atbilstoši būvprojekta, būvnormatīvu un standartu prasībām un izdevumi iekļautos apstiprinātās tāmes ietvaros; veikt nepieciešamos pasākumus kvalitātes nodrošināšanai un darba aizsardzībai objektā; izgatavot nepieciešamo izpilddokumentāciju; sagatavot un iesniegt vadībai nepieciešamās atskaites; veikt ēku un inženierbūvju kadastrālo uzmērīšanu un tehniskā stāvokļa novērtēšanu; sagatavot atbildes uz fizisko un juridisko personu iesniegumiem; sagatavot administratīvos aktus; konsultēt apmeklētājus; piedalīties priekšlikumu izstrādē industriālā mantojuma saglabāšanai un aizsardzībai; piedalīties iesniegto būvprojektu izvērtēšanā, saskaņošanā un akceptēšanā; piedalīties vienotas informatīvās bāzes izveidē par esošajām un projektējamām apakšzemes inženierkomunikācijām; konsultēt uzņēmumus, kas veic būvniecības un montāžas darbus, par likumu, normatīvu izpratni un ievērošanu būvniecībā, nodrošinot celtņu kvalitāti un drošību; inspicēt rūpniecības objektus, iestādes, viesnīcas, kinoteātrus un citas būves, lai noskaidrotu ugunsgrēka izcelšanās un tā likvidēšanas iespējas; konsultēt ugunsgrēka signalizācijas montāžas, ugunsdrošo materiālu un transportēšanas līdzekļu izvēlē; izlūkot ugunsgrēka vietas un noteikt ugunsgrēka cēloņus; izstrādāt rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam; izstrādāt ugunsdrošības instrukcijas saskaņā ar ugunsdrošības noteikumiem, ražošanas iekārtu tehnoloģiskajām un ekspluatācijas instrukcijām, kā arī ņemot vērā ugunsgrēka riskus, ēku un būvju plānošanas un ugunsaizsardzības risinājumus, tehnoloģisko iekārtu un ražošanas iekārtu sprādzienbīstamību un ugunsbīstamību; veikt ugunsdrošības instruktāžu objektā (uzņēmumā) visiem darbiniekiem, kā arī personām, kas veic pagaidu darbus, atrodas ražošanas praksē vai apmācībā, dzīvo viesnīcās, viesu namos un pansionātos; organizēt konkrētu ikdienas darbu izpildi ceļu būvniecības jomā; kontrolēt darba aizsardzības un citu noteikumu ievērošanu; vadīt ceļu uzturēšanas darbus konkrētu darba apjomu veikšanai pēc darbu vadītāja norādījumiem; organizēt uz tiltiem, satiksmes pārvadiem un gājēju tuneļos (mākslīgās būves) avārijas dienesta dežūru nodrošināšanu un remontdarbus (piemēram, asfaltbetona seguma remontu un frēzēšanu, bruģakmens ieklāšanu un iesēdumu remontu, profilēto metāla barjeru uzstādīšanu un remontu, triecienabsorbējošu sistēmu remontu, norobežojošā stiepļu žoga uzstādīšanu un remontu, metāla durvju izgatavošanu, uzstādīšanu un remontu, metāla un dzelzsbetona margu remontu, mākslīgo būvju konusu remontu un to nostiprināšanu, deformācijas šuvju remontu un izbūvi, kāpņu remontu, lietusūdens pieņēmēju restu, kolektoru un aku tīrīšanu, izbūvi un remontu, atbalsta sienu remontu, margu tīrīšanu, krāsošanu, uzstādīšanu un remontu, bērnu ratiņu nobrauktuvju izbūvi un remontu, nogāžu izskalojumu remontu, grīdas flīžu ieklāšanu un remontu); organizēt ceļu satiksmes negadījumu seku likvidācijas darbus; organizēt sniega izvešanu no mākslīgām būvēm, smilts un nogulšņu savākšanu no mākslīgām būvēm un ielām, zāles pļaušanas darbus, metināšanas darbus un atkritumu urnu uzstādīšanu; veikt iekšējo un ārējo inženierkomunikāciju sistēmu, tai skaitā apkures, vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, aukstumiekārtu sistēmu (turpmāk – inženierkomunikācijas), izbūves, ekspluatācijas un remonta darbu organizēšanu un vadīšanu; noteikt atsevišķu inženierkomunikāciju montāžas darbu veidus un apjomu; izvēlēties materiālus, instrumentus un aprīkojumu inženierkomunikāciju montāžas darbu veikšanai atbilstoši būvprojektā paredzētajiem materiāliem un iekārtām, plānot to piegādi, novietojumu un uzglabāšanu būvobjektā; saskaņot savu darbu ar visiem projekta īstenošanā iesaistītajiem dalībniekiem, kopējiem darbu grafikiem; veikt betona un dzelzsbetona konstrukciju izgatavošanu (t.sk. izveidot pamatni, izgatavot veidņu konstrukcijas un stiegrojumu, ievietot būvizstrādājumus un detaļas, veikt konstrukciju betonēšanu, betona virsmas apstrādi, betona kopšanu cietēšanas laikā, konstrukciju atveidņošanu) ēku, autoceļu, dzelzceļu un hidrotehnisko būvju būvniecības darbos vai izgatavot betona būvizstrādājumus uzņēmuma ražotnē; atbilstoši tehniskajam uzdevumam organizēt sausās būves montāžas darbus, vadīt sausās būves montētāju darbu un veikt ārējo un iekšējo sienu apšuvuma, starpsienu konstrukciju, piekārto griestu, grīdas konstrukciju, logu, durvju un citu konstrukciju montāžu ar sausās būves tehnoloģijām, ievērojot un nodrošinot būvfizikālās un dizaina projekta prasības.

486. Atsevišķās grupas "3112 Būvniecības speciālisti" profesijas:

486.1. Būvniecības KALKULĒTĀJS – profesijas kods "3112 01";

486.2. Ēku būvTEHNIĶIS – profesijas kods "3112 02";

486.3. Mērniecības būvTEHNIĶIS – profesijas kods "3112 03";

486.4. Uzraudzības būvTEHNIĶIS – profesijas kods "3112 04";

486.5. Apūdeņošanas būvTEHNIĶIS – profesijas kods "3112 05";

486.6. Meliorācijas būvTEHNIĶIS – profesijas kods "3112 06";

486.7. Inženierkomunikāciju TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 07";

486.8. Bagarēšanas būvTEHNIĶIS – profesijas kods "3112 08";

486.9. Konstrukciju būvTEHNIĶIS – profesijas kods "3112 09";

486.10. Hidroloģijas būvTEHNIĶIS – profesijas kods "3112 10";

486.11. Iekšējo iekārtu būvTEHNIĶIS – profesijas kods "3112 11";

486.12. Hidrotehnikas būvTEHNIĶIS – profesijas kods "3112 12";

486.13. Pazemes darbu būvTEHNIĶIS – profesijas kods "3112 13";

486.14. Arhitektūras tehniķis – profesijas kods "3112 14";

486.15. ĢeoTEHNIĶIS – profesijas kods "3112 15";

486.16. Ceļu būvTEHNIĶIS – profesijas kods "3112 16";

486.17. Apdares darbu TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 17";

486.18. Būvju kadastrālās uzmērīšanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3112 18";

486.19. Industriālās apbūves SPECIĀLISTS – profesijas kods "3112 19";

486.20. Apbūves aizsardzības zonu SPECIĀLISTS – profesijas kods "3112 20";

486.21. Inženierkomunikāciju piesaistes galvenais SPECIĀLISTS – profesijas kods "3112 21";

486.22. Ugunsdrošības INSPEKTORS – profesijas kods "3112 23";

486.23. Ugunsdrošības TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 25";

486.24. Civilās aizsardzības TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 26";

486.25. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 27";

486.26. Būvdarbu VADĪTĀJA PALĪGS – profesijas kods "3112 29";

486.27. Nomnieku KOORDINATORS – profesijas kods "3112 30";

486.28. Ceļu MEISTARS – profesijas kods "3112 31";

486.29. Ceļu MEISTARA PALĪGS – profesijas kods "3112 32";

486.30. Mākslīgo būvju MEISTARS – profesijas kods "3112 33";

486.31. Vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 34";

486.32. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 35";

486.33. Aukstumiekārtu sistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 36";

486.34. Gāzes apgādes sistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 37";

486.35. Siltumapgādes un apkures sistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 38";

486.36. Betonēšanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 39";

486.37. Sausās būves TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 40";

486.38. Būvdarbu projekta VADĪTĀJA PALĪGS – profesijas kods "3112 41";

486.39. Ugunsdrošības SPECIĀLISTS – profesijas kods "3112 42".

3.1.3. Atsevišķās grupas
"3113 Elektrotehnikas speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

487. Šie speciālisti veic tehniskus uzdevumus, kas saistīti ar pētniecības darbu elektrotehnikas jomā, kā arī ar elektropievades ierīkošanu, ietaišu un sadales sistēmu projektēšanu, ražošanu, montāžu, ieviešanu, lietošanu, tehnisko apkopi un remontu.

488. Atsevišķā grupā "3113 Elektrotehnikas speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sniegt palīdzību tehniskos darbos ar elektriskām ietaisēm vai to izmēģinājuma paraugu pētīšanā un pilnveidošanā; pēc spēkā esošajām instrukcijām gatavot elektriskās instalācijas rasējumus; pēc spēkā esošajām instrukcijām veikt vispusīgus aprēķinus par materiāliem un darba izdevumiem, kas nepieciešami elektrības sistēmu un ierīču izgatavošanai un ieviešanai; veikt tehniskās funkcijas elektrosistēmu un ierīču ražošanā, ieregulēšanā, tehniskajā apkopē, instalācijas lietošanā, uzraudzībā un remontā, lai garantētu drošu darbību, kā arī atbilstību spēkā esošajām instrukcijām un norādījumiem; izmantot elektronikas principus un praktiskās iemaņas, risinot darba procesā radušās problēmas; veikt elektrisko iekārtu montāžu, apkalpošanu un remontu; organizēt un vadīt nepieciešamos mērījumus un elektroiekārtu regulēšanu; organizēt un vadīt iekšējo instalāciju, kabeļu līniju, gaisvada elektrolīniju un piekarkabeļu montāžu; izstrādāt elektroietaišu projektus; plānot, organizēt un veikt elektroietaišu projektēšanas, izbūves un ekspluatācijas (elektroietaišu darbspējas uzturēšanas un darbmūža pagarināšanas) darbus sadarbībā ar tiešo darba vadītāju; izsniegt rakšanas darbu atļaujas; iezīmēt planšetēs jaunas apgaismojuma kabeļu līnijas; izgatavot planšetu kopijas pazemes komunikāciju uzrādīšanai un to skiču iesniegšanai būvdarbu objektos; ja nepieciešams, veikt kontrolmērījumus kabeļu piesaistēm; konstruēt jaunas planšetes; veikt materiālu kopēšanas darbus, uzraudzīt aģentūras tehnisko arhīvu un materiālu izsniegšanas kārtību.

489. Atsevišķās grupas "3113 Elektrotehnikas speciālisti" profesijas:

489.1. Elektrības KALKULĒTĀJS – profesijas kods "3113 01";

489.2. ElektroTEHNIĶIS – profesijas kods "3113 02";

489.3. Elektroapgaismes TEHNIĶIS – profesijas kods "3113 03";

489.4. Elektrosprieguma sadales TEHNIĶIS – profesijas kods "3113 04";

489.5. Elektriskās vilces TEHNIĶIS – profesijas kods "3113 05";

489.6. Elektrosistēmas TEHNIĶIS – profesijas kods "3113 06";

489.7. Augstsprieguma TEHNIĶIS – profesijas kods "3113 07";

489.8. Elektrosprieguma pārvades TEHNIĶIS – profesijas kods "3113 08";

489.9. ElektroTEHNIĶIS (elektrisko iekārtu speciālists) – profesijas kods "3113 09";

489.10. Tehniskais SPECIĀLISTS – profesijas kods "3113 10";

489.11. Elektrisko iekārtu SPECIĀLISTS – profesijas kods "3113 11";

489.12. Lauksaimniecības enerģētikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3113 12";

489.13. Elektrisko tīklu TEHNIĶIS – profesijas kods "3113 13";

489.14. Rūpnīcu elektroiekārtu TEHNIĶIS – profesijas kods "3113 14";

489.15. Elektromontāžas TEHNIĶIS – profesijas kods "3113 15".

3.1.4. Atsevišķās grupas
"3114 Elektronikas speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

490. Šie speciālisti veic tehniskus uzdevumus, kas saistīti ar pētniecības darbu elektronikas un telekomunikāciju nozarē, kā arī ar elektronisko iekārtu un elektronisko sistēmu projektēšanu, ražošanu, montāžu, komunikāciju lietošanu, uzraudzību un remontu.

491. Atsevišķajā grupā "3114 Elektronikas speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt tehniska rakstura darbus, kas saistīti ar elektronikas iekārtām un to izmēģinājuma paraugu izpēti un pilnveidošanu; pēc spēkā esošajām instrukcijām gatavot elektronisko shēmu rasējumus; pēc spēkā esošajām instrukcijām veikt vispusīgu materiālu un darba patēriņa aprēķinu nepieciešamo elektronisko iekārtu izgatavošanai un ieviešanai; sniegt tehnisku palīdzību elektronisko sistēmu izgatavošanā, lietošanā, uzraudzībā un remontā, lai nodrošinātu to apmierinošu darbību un atbilstību standartiem un norādījumiem; piemērot tehniskos elektronikas principus un praktiskās iemaņas, risinot darba procesā radušās problēmas; veikt tehniskus uzdevumus, kas saistīti ar elektronisko komunikāciju sistēmu projektēšanu, uzstādīšanu, montāžu, programmēšanu, trenēšanu un apkalpošanu; pārbaudīt, remontēt, regulēt signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas (SCB) iekārtas; veikt elektromontāžas darbus, mērījumus un ierakstus speciālos žurnālos; izgatavot, montēt, regulēt, remontēt, uzstādīt, testēt un apkalpot elektroniskās iekārtas; programmēt un apkalpot elektroniskās sistēmas; veikt kabeļu instalācijas.

492. Atsevišķās grupas "3114 Elektronikas speciālisti" profesijas:

492.1. Elektronikas KALKULĒTĀJS – profesijas kods "3114 01";

492.2. Elektronikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3114 02";

492.3. Elektronikas/ kontrolmēraparātu TEHNIĶIS – profesijas kods "3114 03";

492.4. Aerokosmisko/ iekārtu elektronikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3114 04";

492.5. Informātikas/ elektronikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3114 05";

492.6. Pusvadītāju/ elektronikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3114 06";

492.7. Televīzijas komunikāciju/ elektronikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3114 07";

492.8. Telefona komunikāciju/ elektronikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3114 08";

492.9. Telegrāfa komunikāciju/ elektronikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3114 09";

492.10 Elektroiekārtas vecākais TEHNIĶIS – profesijas kods "3114 10";

492.11. Elektronisko komunikāciju SPECIĀLISTS – profesijas kods "3114 11";

492.12. Elektronikas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3114 12";

492.13. Dzelzceļa transporta automātikas, telemehānikas un sakaru TEHNIĶIS – profesijas kods "3114 13".

3.1.5. Atsevišķās grupas
"3115 Inženiermehānikas speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

493. Šie speciālisti veic tehniskos uzdevumus, kas saistīti ar pētniecības darbu inženiermehānikas nozarē, ar gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanu, datu apstrādi un uzskaiti, kā arī ar iekārtu un mehānisko ierīču projektēšanu, izgatavošanu, montāžu, lietošanu, uzraudzību un remontu, valdības un iestāžu vārdā inspicē energoietaišu, elektrotehnisko, siltumtehnisko rūpniecības objektu vai transportlīdzekļu lietošanu, lai konstatētu bīstamus un veselībai kaitīgus apstākļus transportlīdzekļu lietošanā, ražošanas produkcijas un pakalpojumu jomā, kā arī valdības nolikumu un lēmumu pārkāpumus, kas skar ražošanas teritoriju, transportlīdzekļu, mehānismu un iekārtu ekspluatāciju, vides piesārņošanas un kaitīgo vielu glabāšanas aspektus.

494. Atsevišķajā grupā "3115 Inženiermehānikas speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt tehniskos darbus, kas saistīti ar mehānisko iekārtu, ierīču, to mezglu, izmēģinājuma paraugu pētīšanu un pilnveidošanu; pēc spēkā esošajām instrukcijām gatavot ierīču un mehānisko iekārtu, aparātu un to mezglu maketus; lietojot speciālas datorprogrammas, konstruēt detaļas un mezglus, projektēt to izgatavošanas un montāžas tehnoloģiskos procesus, nodrošinot ar programmām automatizētos ciparu programmas vadības darbgaldus; uzraudzīt mehāniķu, iekārtu atslēdznieku un izstrādājumu montētāju darbu; pēc spēkā esošajām instrukcijām veikt vispusīgus materiālu un darba patēriņa aprēķinus; saskaņā ar spēkā esošajām instrukcijām un norādījumiem īstenot tehnisko ierīču un mehānisko iekārtu, aparatūras un to mezglu ražošanu, lietošanu, uzraudzību un remontu; lietot tehniskās ierīces un mehāniskos principus, kā arī tehniskās iemaņas, risinot darba procesā radušās problēmas; īstenot drošības prasības darbu uzraudzībā; izstrādāt siltumražojošo iekārtu, ēku siltumapgādes un siltumtīklu projektus; organizēt un izpildīt siltumražojošo un siltumapgādes iekārtu montāžu; veikt siltumtīklu būves un montāžas darbus; veikt mērījumus un procesu automātisko vadību; veikt siltumenerģētisko iekārtu ekspluatāciju un remontu; veikt mehāniskās apstrādes, salikšanas, iepakošanas un citos tehnoloģiskajos procesos izmantojamo automātisko iekārtu projektēšanu, ieviešanu, uzstādīšanu un salikšanu; organizēt un veikt automātisko iekārtu apkalpošanas un remonta darbus; veikt mehatronisko sistēmu iestādīšanas, programmēšanas, mērīšanas un regulēšanas darbus; veikt automatizētos un datorizēti vadāmos tehnoloģiskos procesos izmantotu mehānisku, elektronisku un programmējamu vadības ierīču montāžu, tehnisko apkopi, diagnostiku un remontu; vadīt un organizēt darbu automobiļu un to mezglu tehniskās apkopes un remonta uzņēmumos, automobiļu diagnostikas centros, automobiļu tehniskās apskates punktos un tam radniecīgos uzņēmumos; veikt automobiļa tehnisko apkopi, tehniskā stāvokļa diagnostiku un remontu; novērst automobiļu un to sastāvdaļu bojājumus, nomainot agregātus, mezglus un detaļas, veicot demontāžas un montāžas darbus; atjaunot detaļas vai to salāgojumus, veicot atslēdznieka darbus; sniegt konsultācijas automobiļu tirdzniecības uzņēmumos; veikt tehniskos uzdevumus, kas saistīti ar aukstuma iekārtu un mehānisko ierīču izgatavošanu, montāžu, lietošanu, uzraudzību un remontu; veikt materiālu un darba patēriņa aprēķinus, risināt uzdevumus aukstuma iekārtu optimālā darba režīma sasniegšanai; nodarboties ar aukstuma iekārtu un sistēmu projektēšanu, ražošanu, uzstādīšanu, regulēšanu, apkalpošanu un komplektāciju, ievērojot jaunākos aukstumtehnikas attīstības sasniegumus; prast strādāt atbilstoši Eiropas standartu prasībām; nodrošināt normatīvo aktu ievērošanu aukstuma nozarē; organizēt un kontrolēt cilvēkiem un videi drošu aukstumiekārtu ekspluatāciju; veikt kvalitātes vadību un kontroli; noteikt lokomotīves agregātu darbības bojājumus un novērst tos vilciena braukšanas laikā; veikt vagonu tehniskās uzturēšanas, apkalpes un remonta darbus; nodrošināt vilcienu kustības grafika un vilcienu formēšanas plāna ievērošanu, kravu pieņemšanu un izsniegšanu, noformēt pārvadājumu dokumentus, saņemt tarifos paredzēto maksu; kontrolēt kravu iekraušanu un kravu pārvadājumu noteikumu ievērošanu; veikt vagonu komerciālo apskati, bīstamo un negabarīta kravu pārvadāšanu, starptautisko nolīgumu un robežu līgumu izpildi; izstrādāt pārkraušanas tehnoloģiju atbilstoši kravas īpašībām; organizēt un vadīt dokeru darbu; kontrolēt kravas pārkraušanas procesu; veikt transportlīdzekļu bojājumu identificēšanu, novērtēšanu, atjaunošanas izdevumu aprēķināšanu; noteikt bojājumu un lūzumu rašanās iemeslus; pārbaudīt izstrādājumu kvalitāti; piedalīties ceļu satiksmes negadījumu izpētē; veikt tehnoloģisko iekārtu un ierīču montāžu, ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu; plānot un organizēt iekārtu montāžas un remonta darbus; nodrošināt darba aizsardzību iekārtu montāžas, ekspluatācijas un remonta laikā; konsultēt uzņēmumus par automobiļu, gaisa kuģu, citu transportlīdzekļu apkalpi un remontu; par pareizu valdības rīkojumu, normu tehnisko standartu ievērošanu un lietošanu, par pareizu jautājumu izpratni un rīcību ar ražojamo un realizējamo vai izmantojamo preču un pakalpojumu kvalitāti saistītu lēmumu un noteikumu ievērošanā; kā arī konsultēt uzņēmumus par pareizu valdības lēmumu izpratni higiēnas, sanitārijas, izejvielu tīrības un kvalitātes jautājumos, lauksaimniecības, pārtikas, medikamentu, parfimērijas un tamlīdzīgas produkcijas ražošanā un tirdzniecībā; pārbaudīt ekspluatācijā esošos transportlīdzekļus, lai konstatētu, vai tie atbilst valsts tehniskajiem standartiem; inspicēt transportlīdzekļu apkalpes un remonta vietas; konsultēt darba devējus un darbiniekus ražošanas apstākļu un rūpnieciskās vides drošuma jautājumos; kontrolēt pašvaldības normatīvo aktu ievērošanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā; konstatēt pārkāpumus; sastādīt administratīvos protokolus; pārbaudīt vizuāli transporta kravas tilpnes, pārkraušanas iekārtas, noliktavu tīrību; pārbaudīt svaru verifikācijas dokumentus, svarus, kravas dokumentus, kravas plombu un citu drošības nosacījumu izpildi, citu kravas fizisko aspektu, kas var būt būtiski no fitosanitārā viedokļa; pārbaudīt kravas identitāti un viendabīgumu (pārliecināties, vai auga vai auga produkta vai sugas veids atbilst saņemtajam vai izsniedzamajam fitosanitārajam sertifikātam); apskatīt vizuāli kravas, lai konstatētu kaitīgos organismus un citus fitosanitāro prasību aspektus (piemēram, augsnes vai iepriekš transportētas kravas atlikuma neesamību); ņemt un noformēt paraugus uzglabāšanai atbilstoši starptautiskajiem standartiem; organizēt starptautiskos kravu pārvadājumus; izpētīt un analizēt tirgu, sadarboties ar citiem transporta uzņēmumiem; attīstīt klientu datubāzi un kravu pārvadājumu iespējas Latvijas teritorijā; veikt kuģu izvēli Ostas Valsts kontroles (OVK) inspekcijām Latvijas ostās; veikt Latvijas kuģu un jahtu radio boju reģistrāciju; veikt OVK inspekcijas Latvijas ostās ienākošajiem ārvalstu kuģiem; veikt Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēto un reģistrējamo kuģu karoga valsts un tehnisko uzraudzību, ar to saistīto dokumentu sastādīšanu un kuģu apliecību sagatavošanu, atpūtas kuģu pārbaudi un komercdarbībai paredzēto kuģu tehnisko uzraudzību; sagatavot nepieciešamos pārskatus par kuģu inspekcijām OVK un karoga valsts kontroles ietvaros; veikt Latvijas karoga kuģu drošības operatīvo kontroli; veikt pilnvaroto klasifikācijas sabiedrību starptautiskā drošības vadības kodeksa ieviešanas auditu uz Latvijas karoga kuģiem un Latvijas kuģošanas sabiedrībās; veikt kuģu būves un modernizācijas projektu atzīšanu, veikt kuģu būves remonta darbu uzraudzību; veikt kuģu noturības, tilpības u.c. aprēķinu izstrādāšanu atzīšanai; veikt Latvijas kuģu būves un remonta uzņēmumu, kā arī aprīkojuma servisa staciju pārbaudi to sertifikācijas nolūkā.

495. Atsevišķās grupas "3115 Inženiermehānikas speciālisti" profesijas:

495.1. Mehānikas darbu KALKULĒTĀJS – profesijas kods "3115 01";

495.2. Sausā doka PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "3115 02";

495.3. Zemūdens tīrīšanas doka PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "3115 03";

495.4. Kuģu PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "3115 04";

495.5. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.6. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.7. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.8. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.9. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.10. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.11. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.12. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.13. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.14. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.15. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.16. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.17. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.18. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.19. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.20. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.21. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.22. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.23. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.24. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.25. Atomenerģijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 25";

495.26. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.27. Siltumenerģētikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 27";

495.28. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.29. Energosistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 29";

495.30. Siltumapgādes, ventilācijas un saldēšanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 30";

495.31. Dzelzceļa automātisko sistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 31";

495.32. Transporta lokomotīvju TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 32";

495.33. Sliežu ceļu saimniecības TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 33";

495.34. Mēriekārtu TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 34";

495.35. Mašīnbūves TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 35";

495.36. Siltumenerģētikas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3115 36";

495.37. MEHATRONIĶIS – profesijas kods "3115 37";

495.38. Autoapkopes SPECIĀLISTS – profesijas kods "3115 38";

495.39. Lokomotīvju saimniecības TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 39";

495.40. Transporta vagonu TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 40";

495.41. Dzelzceļa transporta pārvadājumu organizācijas un kustības drošības TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 41";

495.42. Kraušanas darbu VADĪTĀJS (stividors) – profesijas kods "3115 42";

495.43. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.44. Gaisa kuģu tehniskās ekspluatācijas mehānikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 44";

495.45. Gaisa kuģu tehniskās ekspluatācijas avionikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 45";

495.46. Mehatronisku sistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 46";

495.47. Kuģa TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 47";

495.48. Sauszemes transportlīdzekļu tehniskais EKSPERTS – profesijas kods "3115 48";

495.49. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

495.50. Gāzes iekārtu TEHNIĶIS – profesijas kods "3115 50";

495.51. Ritošā sastāva PIEŅĒMĒJS – profesijas kods "3115 51";

495.52. Valsts/ tehniskās uzraudzības INSPEKTORS – profesijas kods "3115 52";

495.53. Energouzraudzības INSPEKTORS – profesijas kods "3115 53";

495.54. Tehniskās drošības INSPEKTORS – profesijas kods "3115 54";

495.55. Katlu uzraudzības INSPEKTORS – profesijas kods "3115 55";

495.56. Kuģošanas drošības INSPEKTORS – profesijas kods "3115 56";

495.57. Tehniskās uzraudzības INSPEKTORS – profesijas kods "3115 57";

495.58. Avāriju izmeklēšanas INSPEKTORS – profesijas kods "3115 58";

495.59. Glābšanas darbu koordinācijas INSPEKTORS – profesijas kods "3115 59";

495.60. Transportlīdzekļu tehniskās kontroles INSPEKTORS – profesijas kods "3115 60";

495.61. Civilās aviācijas drošības uzraudzības INSPEKTORS – profesijas kods "3115 61";

495.62. Dzelzceļa INSPEKTORS – profesijas kods "3115 62";

495.63. Tehniskais INSPEKTORS – profesijas kods "3115 63";

495.64. Kravas INSPEKTORS – profesijas kods "3115 64";

495.65. Dzelzceļa MEISTARS – profesijas kods "3115 65";

495.66. Mašīnbūves SPECIĀLISTS – profesijas kods "3115 66";

495.67. Aukstumtehnikas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3115 67";

495.68. Starptautisko kravu pārvadājumu SPECIĀLISTS – profesijas kods "3115 68";

495.69. Kuģu inspekciju KOORDINĒTĀJS – profesijas kods "3115 69";

495.70. Kuģu kontroles INSPEKTORS – profesijas kods "3115 70";

495.71. Gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3115  71".

3.1.6. Atsevišķās grupas
"3116 Inženierķīmijas speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

496. Šie speciālisti veic tehniskus darbus, kas saistīti ar pētniecību ķīmijas nozarē, kā arī šai nozarē izmantojamo ierīču projektēšanu, izgatavošanu, lietošanu, uzraudzību un remontu.

497. Atsevišķajā grupā "3116 Inženierķīmijas speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt tehniskos darbus, kas saistīti ar rūpniecisko ķīmijas procesu iekārtošanu vai to izmēģinājuma paraugu pētīšanu un pilnveidošanu; pēc pastāvošām instrukcijām un norādījumiem gatavot ķīmiskās rūpniecības iekārtu maketus; veikt ķīmijas rūpniecības iekārtu un konstrukciju ieviešanu, izmantošanu, uzraudzību un remontu; izmantot ķīmijas principus un praktiskās iemaņas, risinot darba procesā radušās problēmas; sniegt tehnisko palīdzību atsevišķos tehnoloģisko materiālu, ražojumu vai procesu aspektos; veikt ķīmiskas analīzes; veikt ķīmiskās, fizikāli ķīmiskās, bioķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes, izmantojot klasiskās un instrumentālās analīzes metodes atbilstoši standartu un citu normatīvo aktu prasībām; apkopot un izvērtēt analīžu rezultātus; sagatavot paraugus analīzes veikšanai; sekot izmantojamās aparatūras darba stāvoklim; apkopot materiālus un piedalīties atskaišu sagatavošanā, veikt metožu statistisku apstrādi; veikt starpproduktu un neiepakotu produktu paraugu vispusīgu pārbaudi atbilstoši apstiprinātajai dokumentācijai; veikt ķīmisko reaģentu, darba šķīdumu gatavošanu un kvalitātes kontroles analīzes; veikt tehnoloģisko procesu vai tā daļu atbilstoši ražošanas un kvalitātes kontroles dokumentācijai, lai iegūtu kvalitātes prasībām atbilstošu materiālu vai ķīmisku maisījumu, ievērojot darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības; darba procesā sadarboties ar citiem speciālistiem.

498. Atsevišķās grupas "3116 Inženierķīmijas speciālisti" profesijas:

498.1. Ķīmijas KALKULĒTĀJS – profesijas kods "3116 01";

498.2. Inženierķīmijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3116 02";

498.3. Dabasgāzes pārvades TEHNIĶIS – profesijas kods "3116 03";

498.4. Ķīmisko procesu TEHNIĶIS – profesijas kods "3116 04";

498.5. Naftas TEHNIĶIS – profesijas kods "3116 05";

498.6. Ķīmijas LABORANTS – profesijas kods "3116 06";

498.7. Ķīmijas TEHNOLOGA PALĪGS – profesijas kods "3116 07";

498.8. Analītiskās ķīmijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3116 08";

498.9. Materiālu ķīmijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3116 09".

3.1.7. Atsevišķās grupas
"3117 Ieguves rūpniecības un metalurģijas speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

499. Šie speciālisti veic tehniska rakstura uzdevumus, kas saistīti ar pētniecības darbu iežguves, kalnrūpniecības un metalurģijas nozarē, pilnveidojot cieto minerālu, naftas un gāzes ieguvju veidus, kā arī ar naftas un gāzes transporta un izmantošanas sistēmām un iekārtām un metāla rūdu ieguvi no raktuvēm.

500. Atsevišķajā grupā "3117 Ieguves rūpniecības un metalurģijas speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt tehniskos darbus, kas saistīti ar metālu un jaunu sakausējumu īpašību pētīšanu un ražošanas procesu pilnveidošanu, dārgmetālu raudzes noteikšanu; meklēt jaunus minerālu, naftas un gāzes ieguves paņēmienus; veikt ģeoloģiskās un topogrāfiskās izlūkošanas tehniskos uzdevumus, plānojot naftas, gāzes un rūdas ieguves un transportēšanas sistēmas, minerālu un metālu apstrādes un rafinēšanas rūpnīcas; gatavot vispusīgus materiālu un darba patēriņa aprēķinus, kas nepieciešami minerālu, naftas, gāzes atradņu izpētei, šo produktu ieguvei un transportēšanai minerālu apstrādes rūpnīcās; izmantot, uzraudzīt un remontēt naftas un gāzes atradņu meklēšanas, ieguves, transportēšanas, aizsardzības, apstrādes iekārtas; lietot tehniskos kalnu raktuvju, naftas un gāzes ieguves, transportēšanas un uzraudzības paņēmienus, kā arī praktiskās iemaņas, risinot darba procesā radušās problēmas.

501. Atsevišķās grupas "3117 Ieguves rūpniecības un metalurģijas speciālisti" profesijas:

501.1. Naftas un gāzes/ urbumu CEMENTĒTĀJS – profesijas kods "3117 01";

501.2. Urbumu SKĀBJOTĀJS – profesijas kods "3117 02";

501.3. Metalurģijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3117 03";

501.4. Metālraudzes TEHNIĶIS – profesijas kods "3117 04";

501.5. Naftas un gāzes/ urbumu URBĒJS – profesijas kods "3117 05";

501.6. Proves/ raudzes noteicējs – profesijas kods "3117 06".

3.1.8. Atsevišķās grupas
"3118 Rasētāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

502. Šie speciālisti gatavo tehniskos rasējumus, kartes un zīmējumus, kartes un ilustrācijas pēc skicēm, veicot mērīšanu un izmantojot citus paņēmienus, kā arī kopē zīmējumus un rasējumus uz iespiedplatēm.

503. Atsevišķajā grupā "3118 Rasētāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– gatavot un pārbaudīt darba rasējumus pēc skicēm un instrukcijām, ko sagatavojuši inženieri un projektētāji; strādāt ar rasēšanas skaitļotājiem, radot, pārveidojot un izgatavojot darba rasējumus skaitļu izteiksmē un uz papīra; strādāt ar citām ierīcēm, ar kurām darba rasējumus, kartes un citus zīmējumus atveido uz papīra un skaitļu izteiksmē; lietot stereoinstrumentus, vācot topogrāfijas datus analogu jeb skaitļu formā, kā arī izmantot šos un citus faktus, gatavojot un pētot topogrāfiskās, hidrogrāfiskās, vispārējās lietošanas un citas kartes; iekārtot un pārbaudīt ilustrācijas, kas paredzētas tehniskiem rakstu krājumiem, brošūrām, informācijas izdevumiem; kopēt rasējumus, zīmējumus; veikt ģeogrāfisko nosaukumu lauku apsekošanas darbus, ja nepieciešams, arī situācijas pārbaudi un punktu koordinātu noteikšanu un pārbaudi; vākt, apkopot, pārbaudīt un uzturēt darbam nepieciešamo informāciju; tehniski apstrādāt darba nodrošināšanai nepieciešamos materiālus; tehniski sagatavot datus karšu, ģeotelpisko datu, datubāzes, katalogu un vārdnīcu un tamlīdzīgām vajadzībām; ievadīt, tehniski apstrādāt, pārbaudīt un koriģēt informāciju datubāzē; kārtot, uzskaitīt un reģistrēt darbam nepieciešamos materiālus, literatūru un dokumentus; reģistrēt veiktos darbus un uzturēt aktuālus reģistrācijas žurnālus; ja nepieciešams, veikt vienkāršus kamerālos un lauka darbus toponīmu un ar tiem saistītās informācijas vākšanā, precizēšanā un aktualizācijā; veikt karšu lauku apsekošanas darbus un noformēt lauku darbu rezultātus; sastādīt, digitizēt un noformēt kartes; dešifrēt aerofotoainas vai ortofotokartes; veikt darbus, saistītus ar kartogrāfisko datubāzu aizpildīšanu un papildināšanu; izveidot un rediģēt digitālā augstuma modeļus; salīdzināt ortofotokartes ar agrāk izgatavotajām ortofotokartēm; labot kļūdas ortofotokartēs; meklēt jaunas idejas izstrādājumiem un to iepakojumiem galvenokārt mašīnbūves, aparātbūves un metālizstrādājumu ražošanas jomā, ievērojot funkcionalitātes, dizaina un ergonomikas prasības, veikt to attīstīšanu un vizualizēšanu, pielietojot modernās datorizētās tehnoloģijas; izstrādāt vai līdzdarboties izstrādājumu konstrukciju izveidē atkarībā no to sarežģītības pakāpes; izvēlēties materiālus un izgatavošanas pamattehnoloģijas; izgatavot rasējumus un citu tehnisko dokumentāciju; organizēt izstrādājumu prototipu vai modeļu izveidi un piedalīties tajā; izstrādāt vizuālās reklāmas objektus un materiālus.

504. Atsevišķās grupas "3118 Rasētāji" profesijas:

504.1. RASĒTĀJS – profesijas kods "3118 01";

504.2. Tehnikas ILUSTRĒTĀJS – profesijas kods "3118 02";

504.3. Arhitektūras RASĒTĀJS – profesijas kods "3118 03";

504.4. Kartogrāfijas RASĒTĀJS – profesijas kods "3118 04";

504.5. Spiedveidnes RASĒTĀJS – profesijas kods "3118 05";

504.6. Tehnikas RASĒTĀJS – profesijas kods "3118 06";

504.7. Būvtehnikas RASĒTĀJS – profesijas kods "3118 07";

504.8. Elektrosistēmu RASĒTĀJS – profesijas kods "3118 08";

504.9. Elektronikas RASĒTĀJS – profesijas kods "3118 09";

504.10. Apsildes un ventilācijas sistēmu RASĒTĀJS – profesijas kods "3118 10";

504.11. Kuģu/ tehnikas RASĒTĀJS – profesijas kods "3118 11";

504.12. Mehānikas RASĒTĀJS – profesijas kods "3118 12";

504.13. Aeronautikas RASĒTĀJS – profesijas kods "3118 13";

504.14. Ģeoloģijas RASĒTĀJS – profesijas kods "3118 14";

504.15. Ierīču un instrumentu RASĒTĀJS – profesijas kods "3118 15";

504.16. Litogrāfijas RASĒTĀJS – profesijas kods "3118 16";

504.17. Topogrāfijas RASĒTĀJS – profesijas kods "3118 17";

504.18. Zīmējumu un rasējumu KOPĒTĀJS – profesijas kods "3118 18";

504.19. Tehniskais REDAKTORS – profesijas kods "3118 19";

504.20. KARTOGRĀFS – profesijas kods "3118 20";

504.21. FOTOGRAMMETRISTS – profesijas kods "3118 21";

504.22. RASĒTĀJS DIZAINERS – profesijas kods "3118 22".

3.1.9. Atsevišķās grupas
"3119 Citur neklasificēti fizikas un inženierzinātņu speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

505. Šie speciālisti palīdz inženieriem produkcijas ražošanas inženiertehniskajās lietās, darba laika un kustības pētīšanā vai ražošanas pašizmaksas un apjoma aprēķinu gatavošanā.

506. Atsevišķajā grupā "3119 Citur neklasificēti fizikas un inženierzinātņu speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vākt datus un piedalīties tehniskos darbos, kas saistīti ar ražošanas metožu plānošanu, efektīvu, drošu un ekonomisku personāla, izejvielu un iekārtu izmantošanu un darbu veikšanas kārtības noteikšanu; veikt elektrotīklu darbības režīmu uzraudzību, regulēšanu un kontroli; vadīt operatīvos pārslēgumus, bojājumu novēršanu; piedalīties darbos, kas saistīti ar potenciālu nelaimes gadījumu analīzi, aizsardzības nodrošināšanu un drošas tehnoloģijas ieviešanu; vākt datus un palīdzēt ar būvniecības un arhitektūras projektu pašizmaksas, apjoma aprēķinu gatavošanu un pārbaudi saistītu tehnisku uzdevumu izpildē; veikt darba aizsardzības sistēmas organizēšanu un darba vides iekšējo uzraudzību, kā arī darba aizsardzības pasākumu plānošanu un izpildes uzraudzību atbilstoši kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem; spēt novērtēt darba vides riskus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumos; veikt tehnoloģiskos uzdevumus, kas saistīti ar ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un darba organizācijas pilnveidošanu koksnes mehāniskās apstrādes jomā, koka izstrādājumu projektēšanu un izgatavošanu, kā arī iekārtu un mehānisko ierīču lietošanu, uzraudzību un remontu; veikt materiāla un darba patēriņa aprēķinus; risināt darba procesā radušās problēmas un īstenot darba un vides aizsardzības prasības; veikt pārtikas tehnoloģisko procesu vadīšanu un kontroli; atbildēt par ražošanas higiēnu un sanitāriju; organizēt un vadīt ražošanas vides un personāla higiēnas kontroles pasākumus; orientēties un strādāt ar ražošanas tehnoloģijām un iekārtām; organizēt poligrāfijas produkcijas ražošanu; organizēt darba vietas, izkārtot tās; izvēlēties un aprēķināt ražošanā nepieciešamo materiālu apjomu, sastādīt pasūtījuma specifikāciju; noteikt adījuma tehnoloģiskos parametrus, adītās drānas, kuponu un detaļu defektus; izgatavot iespieddarba maketu; nodrošināt tehnoloģisko procesu norisi, izejvielu pieņemšanu, uzglabāšanu, kā arī higiēnas noteikumu ievērošanu; palīdzēt nodrošināt kvalitātes vadību un kontroli; izstrādāt sanitārās normas un programmas atsevišķiem ražošanas iecirkņiem; noformēt dokumentāciju; veikt ekonomiskos aprēķinus atbilstoši izvēlētajam tehnoloģijas un iekārtu veidam; piedalīties jaunu tehnoloģisko procesu ieviešanā, jaunu produktu izstrādē, jaunu ražošanas iekārtu ražošanā un kvalitātes vadības sistēmas uzlabojumu izstrādē; atbildēt par ražošanas sanitāriju un personāla higiēnu, un darba aizsardzības ievērošanu darba vietā; prast strādāt ar ražošanas tehnoloģijām; izprast uzņēmuma normatīvi tehnisko dokumentāciju; organizēt ar projektiem saistīto dokumentu apriti saskaņā ar noteikto kārtību; projektu vadītāju uzdevumā piedalīties projektu tehniskajā vadībā; organizēt apaļkoku krautuves darbus; uzraudzīt apaļkoku zāģēšanu un nodrošināt zāģmateriālu šķirošanu, žāvēšanu un aizsardzību; izstrādāt tehnoloģisko dokumentāciju, režīmus un tehnoloģiskās kartes; koordinēt ar projekta vadītāju, darbuzņēmējiem un pašnodarbinātajiem noteikto prasību izpildi; sagatavot atbilstošu dokumentāciju, iekļaujot informāciju par darba aizsardzības prasībām; izstrādāt darba aizsardzības plānu; koordinēt darba aizsardzības vispārīgo principu īstenošanu, lemjot par tehniskajiem vai organizatoriskajiem pasākumiem, plānojot dažādu būvdarbu veikšanu vienlaikus vai secīgi un aprēķinot to izpildei nepieciešamo laiku; sagatavot plānošanas un arhitektūras uzdevumus labiekārtojuma projektu izstrādei; konsultēt apmeklētājus jautājumos, kas saistīti ar tradicionālas pilsētvides saglabāšanu, aizsardzību un atjaunošanu; izvērtēt un saskaņot reklāmas un vizuālās informācijas izveides priekšlikumus; sniegt rakstiskus atzinumus; piedalīties iesniegto būvprojektu izvērtēšanā, saskaņošanā un akceptēšanā; apsekot aizsargājamos kultūras pieminekļus pirms jebkādu darbu sākšanas vai lai noskaidrotu kultūras pieminekļa saglabāšanas stāvokli; konstatēt laika gaitā radušās pārmaiņas; pārzināt situāciju tradicionālās pilsētvides dizaina objektu saglabāšanā un aizsardzībā; piedalīties izstrādājumu ražošanas tehnoloģijas uzlabošanā un pilnveidošanā; kontrolēt izstrādājumu atbilstību pasūtītāja prasībām un kontrolēt prasību izpildi; kontrolēt tehnoloģisko operāciju izpildi; pārbaudīt ķīmisko, fizikālo, tehnisko, mehānisko un citu procesu norises, stāvokļa, kā arī kvalitātes kritēriju atbilstību tehniskajai un tehnoloģiskajai dokumentācijai un instrukcijām; reģistrēt konstatētās parametru novirzes; laboratoriski pārbaudīt tehnoloģiskā procesa norises; novērtēt sanitāro normu ievērošanu, apstrādājot pārtikas produktus, kontrolēt pārpalikumu iznīcināšanu un sabiedrisko vietu tīrību; noņemt pārtikas produktu un to izejvielu analīžu paraugus; veikt pārtikas produktu ķīmiskās, organoleptiskās un mikrobioloģiskās analīzes; aprēķināt un noformēt analīžu rezultātus; pārbaudīt pārtikas produktu kvalitātes atbilstību valsts standartu prasībām; plānot paraugu noņemšanas un analīžu grafikus; organizēt laboratorijas darbu analīžu veikšanai; piedalīties pārtikas ražošanas tehnoloģijas uzlabošanā un pilnveidošanā; kontrolēt higiēnas prasību ievērošanu pārtikas apritē; ierīkot videonovērošanas sistēmas objektos; konfigurēt analogās un digitālās videonovērošanas iekārtas; ierīkot apsardzes signalizācijas sistēmas un ugunsdrošības signalizācijas sistēmas objektos, novērst to bojājumus un veikt remonta darbus; remontēt apsardzes tehniskās sistēmas, drošības signalizācijas sistēmas un centralizētās apsardzes pults signalizācijas sistēmas, kā arī ierīkot šīs sistēmas objektos; plānot, organizēt, uzraudzīt un kontrolēt koka izstrādājumu ražošanu; veikt izejvielu, izejmateriālu un gatavās produkcijas pieņemšanu, kontrolējot gatavās produkcijas un tehnoloģiskā procesa atbilstību normatīvajiem aktiem un tehniskajai dokumentācijai; sagatavot tehnisko dokumentāciju un rasējumus; strādāt ar kokapstrādes tehnoloģiskajām iekārtām; apkalpot alus liešanas un dzesēšanas iekārtas; veikt alus liešanas un dzesēšanas iekārtu montāžu un demontāžu, tehniskās apkopes un remontu; veikt alus liešanas un dzesēšanas iekārtu sanitāro apstrādi; sniegt klientiem tehnisko atbalstu izbraukuma pasākuma ietvaros; izgatavot tekstilijas vai piedalīties tekstiliju ražošanā; koordinēt un plānot tekstiliju ražošanas ikdienas darbu norisi, nodrošinot kvalitatīva produkta izstrādi atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām; vadīt un kontrolēt darba norisi, lai nodrošinātu koncertus un citus radošās industrijas jomas pasākumus ar kraušanas un pārvietošanas iekārtām, balsta konstrukcijām un sistēmām, piekares un celšanas iekārtām, gaismas un skaņas iekārtām, videoiekārtām un filmēšanas iekārtām, elektrību un signāliem, efektiem, scenogrāfiju un dekorācijām, pasākumu vietas iekārtojumu un infrastruktūru; vadīt citus darbiniekus.

507. Atsevišķās grupas "3119 Citur neklasificēti fizikas un inženierzinātņu speciālisti" profesijas:

507.1. Metožu TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 01";

507.2. Plānošanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 02";

507.3. Ražošanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 03";

507.4. Darba aizsardzības SPECIĀLISTS – profesijas kods "3119 04";

507.5. Nedatorizēto/ sistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 05";

507.6. Telekomunikāciju/ darba normēšanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 06";

507.7. Izmaksu TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 07";

507.8. Darba izpētes TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 08";

507.9. Kvantitatīvās analīzes TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 09";

507.10. Elektrotīklu DISPEČERS – profesijas kods "3119 10";

507.11. TEHNOLOGA PALĪGS – profesijas kods "3119 11";

507.12. Tehniskās informācijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 12";

507.13. Kvalitātes tehniķis – profesijas kods "3119 13";

507.14. Krimināllietu TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 14";

507.15. Ieroču TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 15";

507.16. TEHNIĶIS – KRIMINĀLISTS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3119 16";

507.17. TEHNIĶIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3119 17";

507.18. Kokapstrādes TEHNOLOGS – profesijas kods "3119 18";

507.19. Poligrāfijas ražošanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 19";

507.20. Pārtikas produktu ražošanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 20";

507.21. Trikotāžas izstrādājumu ražošanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 21";

507.22. Tekstiliju ražošanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3119 22";

507.23. Šūto izstrādājumu ražošanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 23";

507.24. Pārtikas produktu pārstrādes SPECIĀLISTS – profesijas kods "3119 24";

507.25. Projektu ASISTENTS – profesijas kods "3119 25";

507.26. Zāģmateriālu ražošanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 26";

507.27. Koka izstrādājumu ražošanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 27";

507.28. Darba aizsardzības KOORDINATORS – profesijas kods "3119 28";

507.29. Darbu VADĪTĀJS (dzelzceļā) – profesijas kods "3119 29";

507.30. EnergoDISPEČERS – profesijas kods "3119 30";

507.31. Saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 31";

507.32. Administratīvās inspekcijas INSPEKTORS – profesijas kods "3119 32";

507.33. Pieminekļu aizsardzības INSPEKTORS – profesijas kods "3119 33";

507.34. Apģērbu PĀRBAUDĪTĀJS – profesijas kods "3119 34";

507.35. Audumu PĀRBAUDĪTĀJS – profesijas kods "3119 35";

507.36. Kvalitātes konsultants – profesijas kods "3119 36";

507.37. Šūšanas kvalitātes KONSULTANTS – profesijas kods "3119 37";

507.38. Produkcijas KONTROLIERIS – profesijas kods "3119 38";

507.39. Produkcijas drošuma INSPEKTORS – profesijas kods "3119 39";

507.40. Produkcijas kvalitātes INSPEKTORS – profesijas kods "3119 40";

507.41. Pārtikas produktu kvalitātes INSPEKTORA PALĪGS – profesijas kods "3119 41";

507.42. Pārtikas kvalitātes SPECIĀLISTS – profesijas kods "3119 42";

507.43. DISPEČERS (enerģētikā) – profesijas kods "3119 43";

507.44. TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 44";

507.45. Apsardzes sistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 45";

507.46. Alus liešanas un dzesēšanas iekārtu TEHNIĶIS – profesijas kods "3119 46";

507.47. Vērpto tekstiliju ražošanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3119 47";

507.48. Austo tekstiliju ražošanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3119 48";

507.49. Adīto tekstiliju ražošanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3119 49";

507.50. Neausto drānu un izstrādājumu ražošanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3119 50".

3.2. Mazās grupas
"312 Ieguves, apstrādes rūpniecības un būvniecības uzraugi"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

508. Šie speciālisti koordinē, pārrauga un kontrolē ieguves un apstrādes rūpniecības un būvniecības ražošanas procesus.

509. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "312 Ieguves, apstrādes rūpniecības un būvniecības uzraugi" atbilstošās atsevišķajās grupās:

509.1. zina: pētāmās problēmas teorētiskos un praktiskos aspektus, analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; produkcijas, pakalpojumu un citu darbības veidu izmaksu veidošanos; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

509.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas; prast rīkoties ar pārtikas produktu kontroles laboratorijās lietojamām iekārtām un aparātiem; orientēties pārtikas produktu kvalitātes nodrošināšanas standartos un tehniskajos noteikumos, orientēties pārtikas produktu ražošanas tehnoloģijas procesos;

509.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

509.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

510. Mazās grupas "312 Ieguves, apstrādes rūpniecības un būvniecības uzraugi" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

510.1. atsevišķā grupa "3121 Ieguves rūpniecības uzraugi";

510.2. atsevišķā grupa "3122 Apstrādes rūpniecības uzraugi";

510.3. atsevišķā grupa "3123 Būvniecības uzraugi".

3.2.1. Atsevišķās grupas
"3121 Ieguves rūpniecības uzraugi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

511. Šie speciālisti koordinē, pārrauga un kontrolē ieguves rūpniecības ražošanas procesus karjeros un raktuvēs.

512. Atsevišķajā grupā "3121 Ieguves rūpniecības uzraugi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pārraudzīt un koordinēt vadības procesu karjeros; izstrādāt metodes un organizēt pasākumus, lai uzlabotu produktivitāti; risināt tehniskā personāla darba problēmas; sniegt ziņojumus un citu informāciju ieguves rūpniecības vadītājiem par darba rezultātiem; noteikt raktuvju vai karjeru personāla un nepieciešamās materiālās vērtības; apmācīt un vadīt citus darbiniekus.

513. Atsevišķās grupas "3121 Ieguves rūpniecības uzraugi" profesijas:

513.1. Ieguves rūpniecības UZRAUGS – profesijas kods "3121 01";

513.2. Karjera UZRAUGS – profesijas kods "3121 02".

3.2.2. Atsevišķās grupas
"3122 Apstrādes rūpniecības uzraugi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

514. Šie speciālisti koordinē, pārrauga un kontrolē apstrādes rūpniecības ražošanas procesus.

515. Atsevišķajā grupā "3122 Apstrādes rūpniecības uzraugi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pārraudzīt un koordinēt vadības procesu apstrādes rūpniecības uzņēmumos; organizēt un plānot ikdienas darbu attiecībā uz darba plāniem, ekonomiku, darba un vides aizsardzību; sagatavot tāmes, nepieciešamos dokumentus un ziņojumus; nodrošināt ražošanas procesu ar nepieciešamajiem materiāliem; nodrošināt darbinieku darba aizsardzību darba vietā; instruēt un apmācīt jaunos darbiniekus; vadīt citus darbiniekus.

516. Atsevišķās grupas "3122 Apstrādes rūpniecības uzraugi" profesijas:

516.1. Apstrādes rūpniecības UZRAUGS – profesijas kods "3122 01";

516.2. Montāžu UZRAUGS – profesijas kods "3122 02";

516.3. Ražošanas VADĪTĀJS – profesijas kods "3122 03".

3.2.3. Atsevišķās grupas
"3123 Būvniecības uzraugi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

517. Šie speciālisti koordinē, pārrauga un kontrolē būvniecības un ēku, ceļu un citu celtņu un būvju remontu ražošanas procesus.

518. Atsevišķajā grupā "3123 Būvniecības uzraugi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pārraudzīt un koordinēt vadības procesu būvniecības uzņēmumos; organizēt un plānot ikdienas darbu; nodrošināt būvniecības procesu ar nepieciešamajiem materiāliem un cilvēkresursiem; nodrošināt celtņu kvalitāti un drošību; pārbaudīt, vai ceļamās un jau uzceltās un nodošanai sagatavotās būves atbilst būvniecības likumiem, apstiprinātajiem plāniem, specifikācijām un standartiem, kā arī citiem normatīviem par ēku kvalitāti, drošību un drošības zonām; pārbaudīt uzbūvētās ēkas un celtnes, lai konstatētu ekspluatācijas pārkāpumus, atkāpes, kas var radīt bīstamus darba un sadzīves apstākļus; instruēt un apmācīt jaunos darbiniekus; vadīt citus darbiniekus.

519. Atsevišķās grupas "3123 Būvniecības uzraugi" profesijas:

519.1. Būvuzraugs – profesijas kods "3123 01";

519.2. Ceļu būvUZRAUGS – profesijas kods "3123 02";

519.3. Tiltu būvUZRAUGS – profesijas kods "3123 03".

3.3. Mazās grupas
"313 Tehnoloģisko procesu kontroles speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

520. Šie speciālisti vada, kontrolē un uzrauga komutatorus, datorizētas kontroles sistēmas, elektrostacijas, vairāku funkciju procesa kontroles mašīnas, meža apsaimniekošanas darbiem paredzētās speciālās meža mašīnas un uztur tvaika dzinējus, turbīnas, katlus, termokrāsnis, ūdens un notekūdeņu attīrīšanas un ūdens sūkņu stacijas un citas iekārtas.

521. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "313 Tehnoloģisko procesu kontroles speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

521.1. zina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principus, ekspluatācijas, kontroles un apkopes noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

521.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

521.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par drošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

521.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

522. Mazās grupas "313 Tehnoloģisko procesu kontroles speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

522.1. atsevišķā grupa "3131 Elektrostaciju operatori";

522.2. atsevišķā grupa "3132 Atkritumu dedzināšanas, ūdens un notekūdeņu attīrīšanas un ūdens pārstrādes iekārtu operatori";

522.3. atsevišķā grupa "3133 Ķīmiskās pārstrādes rūpnīcu operatori";

522.4. atsevišķā grupa "3134 Naftas un dabasgāzes pārstrādes rūpnīcu operatori";

522.5. atsevišķā grupa "3135 Metāla ražošanas procesu speciālisti";

522.6. atsevišķā grupa "3139 Citur neklasificēti tehnoloģisko procesu kontroles speciālisti".

3.3.1. Atsevišķās grupas
"3131 Elektrostaciju operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

523. Šie speciālisti vada un uzrauga komutatorus un saistītās iekārtas, elektriskās kontroles centru, kas kontrolē ražošanu un izplatīšanu elektriskas vai cita veida elektroenerģijas pārvades tīklos, darbina reaktoru, turbīnas, ģeneratorus un citas papildu iekārtas elektriskās strāvas ģenerēšanai.

524. Atsevišķajā grupā "3131 Elektrostaciju operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt siltuma elektrostacijas, kurās par kurināmo izmanto ogles un mazutu; vadīt un uzraudzīt atomstacijas un hidroelektrostacijas, saules, paisuma un bēguma, ģeotermiskās, vēja un citu veidu enerģijas ģenerēšanas stacijas.

525. Atsevišķās grupas "3131 Elektrostaciju operatori" profesijas:

525.1. Elektrospēkstacijas OPERATORS – profesijas kods "3131 01";

525.2. Hidroelektrospēkstacijas OPERATORS – profesijas kods "3131 02";

525.3. Elektrospēkstacijas/ komutatora OPERATORS – profesijas kods "3131 03";

525.4. Atomenerģijas/ reaktora OPERATORS – profesijas kods "3131 04";

525.5. Elektroģeneratora/ turbīnas OPERATORS – profesijas kods "3131 05";

525.6. Spēkstacijas/ turbīnas OPERATORS – profesijas kods "3131 06";

525.7. Tvaika/ spēkstacijas OPERATORS – profesijas kods "3131 07";

525.8. Vēja/ elektrostacijas OPERATORS – profesijas kods "3131 08";

525.9. Dīzeļģeneratora operators – profesijas kods "3131 09".

3.3.2. Atsevišķās grupas
"3132 Atkritumu dedzināšanas, ūdens un notekūdeņu attīrīšanas un ūdens pārstrādes iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

526. Šie speciālisti kontrolē un vada atkritumu dedzināšanas, notekūdeņu un šķidro atkritumu attīrīšanas iekārtas, ūdens filtrēšanas un attīrīšanas iekārtas, saldēšanas iekārtas un citas iekārtas, kas regulē ūdens pārstrādi un sadali.

527. Atsevišķajā grupā "3132 Atkritumu dedzināšanas, ūdens un notekūdeņu attīrīšanas un ūdens pārstrādes iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt, uzraudzīt augstas temperatūras krāsnis un iekārtas, kas paredzētas atkritumu un citu atlieku dedzināšanai; vadīt un uzraudzīt dzeramā ūdens sagatavošanas, ūdens un notekūdeņu attīrīšanas iekārtas; vadīt un uzraudzīt gaisa un gāzes kompresorus, sūkņus, kas pārsūknē šķidrumus, gāzes, pusšķidrus un smalknes materiālus refrižeratoru sistēmās; vadīt un uzraudzīt ventilācijas un apsildes sistēmas; vadīt un uzraudzīt saldēšanas un ūdens pārstrādes iekārtas; vadīt un uzraudzīt vārtu un aizbīdņu iekārtas ūdensvados, kanālos un slūžās; pārbaudīt iekārtas un atklāt darbības traucējumus, lai nodrošinātu attīrīšanas sistēmu normālu darbību.

528. Atsevišķās grupas "3132 Atkritumu dedzināšanas, ūdens un notekūdeņu attīrīšanas un ūdens pārstrādes iekārtu operatori" profesijas:

528.1. Dzesēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3132 01";

528.2. Karsēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3132 02";

528.3. Kompresora OPERATORS – profesijas kods "3132 03";

528.4. Atkritumu sadedzināšanas/ krāsns OPERATORS – profesijas kods "3132 04";

528.5. Ledus ražošanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3132 05";

528.6. Saldēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3132 06";

528.7. Ūdens aizsprosta OPERATORS – profesijas kods "3132 07";

528.8. Ventilācijas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3132 08";

528.9. Skābekļa ražošanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3132 09";

528.10. Skābekļa balonu PILDĪTĀJS – profesijas kods "3132 10";

528.11. Ūdens ķīmiskās apstrādes OPERATORS – profesijas kods "3132 11";

528.12. Ķīmisko reaģentu SAGATAVOTĀJS – profesijas kods "3132 12";

528.13. Automatizētas kurināmā padeves OPERATORS – profesijas kods "3132 13";

528.14. Slāpekļa/ ražošanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3132 14";

528.15. Sūknēšanas iekārtas apkalpotājs – profesijas kods "3132 15";

528.16. Spiedieniekārtu OPERATORS – profesijas kods "3132 16";

528.17. Attīrīšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3132 17";

528.18. Filtrēšanas OPERATORS – profesijas kods "3132 18";

528.19. Notekūdeņu rūpnieciskās pārstrādes OPERATORS – profesijas kods "3132 19";

528.20. Rezervuāra OPERATORS – profesijas kods "3132 20";

528.21. Sūknēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3132 21";

528.22. Ūdens pārstrādes OPERATORS – profesijas kods "3132 22".

3.3.3. Atsevišķās grupas
"3133 Ķīmiskās pārstrādes rūpnīcu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

529. Šie speciālisti vada un uzrauga ķīmiskās pārstrādes iekārtas, kas destilē un filtrē ķīmiskos materiālus.

530. Atsevišķajā grupā "3133 Ķīmiskās pārstrādes rūpnīcu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas paredzētas ķīmisko un līdzīgu materiālu apstrādei, iekārtas, kurās šķīdinājumi (ar lielu spiedienu) tiek izlaisti cauri filtriem, iekārtas, kurās šķīdinājumi ar vakuuma metodi tiek izlaisti cauri filtriem uz rotējoša veltņa; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas atdala materiālus ar centrifūgu; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas nerafinēto naftu atbrīvo no nogulsnēm un ūdens, iekārtas, kurās šķidras nerafinētas ķīmiskās vielas tiek rafinētas vai sadalītas pamatkomponentos; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kurās tiek veiktas vairākas operācijas ar ķīmiskām reakcijām un iekārtas radioaktīvo elementu atdalīšanai no rūdas un tamlīdzīgiem minerāliem; pārbaudīt iekārtas un atklāt darbības traucējumus.

531. Atsevišķās grupas "3133 Ķīmiskās pārstrādes rūpnīcu operatori" profesijas:

531.1. Ķīmisko vielu/ karstās apstrādes OPERATORS – profesijas kods "3133 01";

531.2. Ķīmisko vielu/ filtrpreses OPERATORS – profesijas kods "3133 02";

531.3. Ķīmisko vielu/ separatora OPERATORS – profesijas kods "3133 03";

531.4. Ķīmijas destilēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3133 04";

531.5. Reaktora OPERATORS – profesijas kods "3133 05";

531.6. Radioaktīvo atkritumu/ pārstrādes OPERATORS – profesijas kods "3133 06".

3.3.4. Atsevišķās grupas
"3134 Naftas un dabasgāzes pārstrādes rūpnīcu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

532. Šie speciālisti vada un uzrauga naftas un dabasgāzes pārstrādes iekārtas.

533. Atsevišķajā grupā "3134 Naftas un dabasgāzes pārstrādes rūpnīcu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas atdala sēru no naftas un naftas produktiem, kā arī no tās blakusproduktiem; vadīt un uzraudzīt sūkņus, kas pārsūknē naftas produktus, ūdeni, ķīmiskos šķīdumus naftas attīrīšanas rūpnīcās; vadīt un uzraudzīt destilēšanas iekārtas, kurās destilē un rafinē naftas produktus; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas sajauc benzīnu ar ķīmiskām vielām un citām piedevām; pārbaudīt iekārtas un atklāt darbības traucējumus.

534. Atsevišķās grupas "3134 Naftas un dabasgāzes pārstrādes rūpnīcu operatori" profesijas:

534.1. Benzīna/ kontrolierīču OPERATORS – profesijas kods "3134 01";

534.2. Gāzes/ kontrolierīču OPERATORS – profesijas kods "3134 02";

534.3. Benzīna/ pārsūknēšanas OPERATORS – profesijas kods "3134 03";

534.4. Gāzes/ pārsūknēšanas OPERATORS – profesijas kods "3134 04".

3.3.5. Atsevišķās grupas
"3135 Metāla ražošanas procesu speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

535. Šie speciālisti vada un uzrauga metāla apstrādes iekārtas, krāsnis, metāla velmētavas un citas iekārtas.

536. Atsevišķajā grupā "3135 Metāla ražošanas procesu speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt, uzraudzīt melno un krāsaino metālu kausēšanas krāsnis, krāsnis metāla atkārtotai karsēšanai pirms kalšanas, presēšanas, valcēšanas vai citādas apstrādes; vadīt un uzraudzīt velmēšanas iekārtas, kas piešķir karstiem un aukstiem krāsainajiem metāliem attiecīgo formu, veidojot plāksnes, loksnes, foliju; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas veido liela un maza diametra bezšuvju caurules; vadīt un uzraudzīt liešanas mašīnas un iekārtas izkausētā metāla liešanai veidnēs; pārbaudīt iekārtas un atklāt darbības traucējumus.

537. Atsevišķās grupas "3135 Metāla ražošanas procesu speciālisti" profesijas:

537.1. Kausēšanas OPERATORS – profesijas kods "3135 01";

537.2. Spiedliešanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3135 02";

537.3. Metāla lējējs – profesijas kods "3135 03";

537.4. Metāla žāvēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3135 04";

537.5. Metāla apstrādes iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3135 05".

3.3.6. Atsevišķās grupas
"3139 Citur neklasificēti tehnoloģisko procesu kontroles speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

538. Šie speciālisti vada un uzrauga citur neklasificētas iekārtas, piemēram, ražošanas montāžas līnijas, papīra un celulozes ražošanas iekārtas un citas iekārtas.

539. Atsevišķajā grupā "3139 Citur neklasificēti tehnoloģisko procesu kontroles speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt, uzraudzīt iekārtas un defiberus, kas smalcina baļķus un pulpu; iekārtas autoklāvu pulpas izgatavošanai no koksnes, lupatām, skaidām, salmiem, papīra atliekām; iekārtas, kas balina koksnes pulpu; iekārtas, kas samaisa, samaļ un hidratē pulpu un citus ingredientus, lai iegūtu pamatmasu papīra izgatavošanai; automātiskās un pusautomātiskās montāžas līnijas, rūpniecisko robotu darbu, programmējot vai pārprogrammējot robotu programmas, risinot speciālos uzdevumus un nodrošinot rūpniecisko robotu darba uzsākšanu; vadīt un uzraudzīt vadāmos un autonomos zemūdens aparātus un zemūdens iekārtas.

540. Atsevišķās grupas "3139 Citur neklasificēti tehnoloģisko procesu kontroles speciālisti" profesijas:

540.1. Papīra masas/ ražošanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3139 01";

540.2. Papīra masas/ pārstrādāšanas OPERATORS – profesijas kods "3139 02";

540.3. Papīra masas/ rafinēšanas OPERATORS – profesijas kods "3139 03";

540.4. Papīra masas/ sijāšanas OPERATORS – profesijas kods "3139 04";

540.5. Papīra masas/ vārīšanas OPERATORS – profesijas kods "3139 05";

540.6. Robotu UZRAUGS – profesijas kods "3139 06";

540.7. Robotu TEHNIĶIS – profesijas kods "3139 07";

540.8. Automatizētās/ montāžas līnijas OPERATORS – profesijas kods "3139 08";

540.9. Zemūdens tālvadības aparātu un zemūdens iekārtu OPERATORS – profesijas kods "3139  09".

3.4. Mazās grupas
"314 Dabas zinātņu un tām radniecīgu zinātņu speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

541. Šie speciālisti veic tehniskos darbus, kas saistīti ar koncepciju, teoriju, principu, metožu izstrādāšanu un praktisku lietošanu bioloģijā, botānikā, zooloģijā, bakterioloģijā, bioķīmijā un tamlīdzīgās dabaszinātnēs, kā arī lauksaimniecībā un ainavas veidošanā.

542. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "314 Dabas zinātņu un tām radniecīgu zinātņu speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

542.1. zina: pētāmās problēmas teorētiskos un praktiskos aspektus; vides problēmas ūdenssaimniecībās un atkritumu saimniecībās, kā arī citās jomās; analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; produkcijas, pakalpojumu un citu darbības veidu izmaksu veidošanos; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

542.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas; rīkoties ar automātiskajām savākšanas un kontroles ierīcēm, ar datortehnikas sistēmām; orientēties vides aizsardzības tehnoloģiju problemātikā;

542.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

542.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

543. Mazās grupas "314 Dabas zinātņu un tām radniecīgu zinātņu speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

543.1. atsevišķā grupa "3141 Dabas zinātņu speciālisti (izņemot medicīnu)";

543.2. atsevišķā grupa "3142 Lauksaimniecības un nekustamā īpašuma speciālisti";

543.3. atsevišķā grupa "3143 Mežsaimniecības speciālisti".

3.4.1. Atsevišķās grupas
"3141 Dabas zinātņu speciālisti (izņemot medicīnu)"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

544. Šie speciālisti veic tehniskos uzdevumus, kas saistīti ar pētniecību bioloģijas un citās dabaszinātnēs, kā arī ar praktisko pētniecības rezultātu lietošanu rūpniecībā, lauksaimniecībā, medicīnā, veselības aizsardzībā u.tml.

545. Atsevišķajā grupā "3141 Dabas zinātņu speciālisti (izņemot medicīnu)" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot materiālus un ierīces eksperimentiem, izmēģinājumiem, analīzēm; vākt un sagatavot augu, dzīvnieku un cilvēku šūnu, audu un orgānu paraugus, preparātus mēģinājumu un analīžu veikšanai; veikt eksperimentus, izmēģinājumus un analīzes savā nozarē vai asistēt speciālistiem; vākt datus un materiālus, noteikt darba patēriņu un pašizmaksu projekta ieviešanai dzīvē; izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, risinot problēmas, kas radušās darba procesā; apkopt un remontēt pētījumos izmantojamo aparatūru; veikt tehnisko darbu vides aizsardzības centru laboratorijās, uzņēmumu sanitārijas laboratorijās un notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un atkritumu saimniecībās; risināt pašvaldību vides sakopšanas un vides aizsardzības problēmas; veikt tehnisko un pētniecisko darbu bioloģiski aktīvu vielu ražošanas uzņēmumos ar mikrobioloģisko sintēzi un bioķīmijas, mikrobioloģijas laboratorijās; izstrādāt, organizēt un vadīt biotehnoloģiskos procesus uzņēmumā un veikt pētījumus un konsultācijas šajā jomā; organizēt un vadīt iekārtu ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu atbilstoši normatīvajiem aktiem un tehniskajai dokumentācijai; patstāvīgi vai biotehnoloģijas speciālista vadībā veikt biotehnoloģiskos procesus vai to daļu; nodrošināt biotehnoloģisko iekārtu ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu uzņēmuma struktūrvienībā atbilstoši reglamentējošajai dokumentācijai; piedalīties biotehnoloģisko ražošanas procesu pētījumos un apkopot to rezultātus; veikt uzdevumus, kas saistīti ar dzeramā ūdens, notekūdeņu, gaisa un augsnes kontroli, ar tehnoloģisko procesu uzraudzību un nodrošināšanu dzeramā ūdens sagatavošanā, notekūdeņu attīrīšanā un atkritumu apsaimniekošanā; plānot un organizēt izpildāmo darbu.

546. Atsevišķās grupas "3141 Dabas zinātņu speciālisti (izņemot medicīnu)" profesijas:

546.1. TAKSIDERMISTS – profesijas kods "3141 01";

546.2. Dabaszinātņu LABORANTS – profesijas kods "3141 02";

546.3. Anatomijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 03";

546.4. Bakterioloģijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 04";

546.5. Bioķīmijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 05";

546.6. Biofizikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 06";

546.7. Asins pārliešanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 07";

546.8. Botānikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 08";

546.9. Citoloģijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 09";

546.10. Ekoloģijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 10";

546.11. Ģenētikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 11";

546.12. Hematoloģijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 12";

546.13. Histoloģijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 13";

546.14. Farmakoloģijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 14";

546.15. Fizioloģijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 15";

546.16. Seroloģijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 16";

546.17. Audu TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 17";

546.18. Zooloģijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 18";

546.19. MikroBIOLOGA PALĪGS – profesijas kods "3141 19";

546.20. VIRUSOLOGA PALĪGS – profesijas kods "3141 20";

546.21. Pārtikas un dzērienu TEHNOLOGA PALĪGS – profesijas kods "3141 21";

546.22. PARAZITOLOGA PALĪGS – profesijas kods "3141 22";

546.23. ENTOMOLOGA PALĪGS – profesijas kods "3141 23";

546.24. (svītrots ar MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 503);

546.25. Vides TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 25";

546.26. BioTEHNOLOGS – profesijas kods "3141 26";

546.27. BioTEHNOLOGA PALĪGS – profesijas kods "3141 27";

546.28. Piena un piena produktu TEHNOLOGA PALĪGS – profesijas kods "3141 28";

546.29. Vides iekārtu TEHNIĶIS – profesijas kods "3141 29";

546.30. Dzīvnieku PĀRRAUGS – profesijas kods "3141 30";

546.31. Dzīvnieku vērtēšanas EKSPERTS – profesijas kods "3141 31";

546.32. KINOLOGS – profesijas kods "3141 32".

3.4.2. Atsevišķās grupas
"3142 Lauksaimniecības un nekustamā īpašuma speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

547. Šie speciālisti veic tehniskos uzdevumus, kas saistīti ar pētījumiem un to izmantošanu lauksaimniecības, nekustamo īpašumu jomā, kā arī ainavu veidošanā.

548. Atsevišķajā grupā "3142 Lauksaimniecības un nekustamā īpašuma speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot materiālus un iekārtas izmēģinājumiem un analīzei; vākt un sagatavot augu, šūnu un audu paraugus izmēģinājumiem un analīzei; lietot attiecīgās metodes un tehnoloģijas ainavu un apstādījumu veidošanā un kopšanā, zemes ierīcībā, agronomijā, zemkopībā; konsultēt produkcijas kvalitātes, ražas palielināšanas metožu un dabas rezervju un apkārtējās vides saglabāšanas, ainavu un apstādījumu veidošanas un kopšanas jautājumos; konsultēt erozijas un lauksaimniecības kaitēkļu apkarošanas jautājumos; veikt izmēģinājumus savas specialitātes jomā vai asistēt speciālistiem; veikt sēklu paraugu kvalitātes, tīrības un dīgtspējas analīzi; vākt datus un materiālus, noteikt darba patēriņu un pašizmaksu projektu ieviešanai dzīvē; apkalpot un remontēt pētniecības ierīces; izstrādāt dārzkopības produkcijas ražošanas tehnoloģijas un organizēt to izpildi; izstrādāt mēslošanas un augu aizsardzības programmas; nodrošināt darbu mehanizācijas iespējas un konkurētspējīgas kvalitātes standartiem atbilstošas produkcijas ražošanu; plānot, organizēt un vadīt darbus stādu audzētavā; lasīt lekcijas un izplatīt materiālus par jaunākajiem sasniegumiem, metodēm un tehnoloģiju lauksaimniecībā, organizēt to demonstrēšanu; izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, risinot problēmas, kas rodas darba procesā; nodarboties ar augkopības un lopkopības produkcijas ražošanu, ražas un produkcijas pirmapstrādi, uzglabāšanu un realizāciju, kā arī kopt un reģistrēt liellopu, cūku, aitu, kazu ganāmpulku atbilstoši īpašnieka sniegtajiem datiem; apsekot ganāmpulku dabā; noformēt dzīvnieku reģistra grāmatas un dzīvnieku pases to īpašniekiem; konsultēt lopkopjus un citu dzīvnieku īpašniekus; sekot infekciju izplatībai valstī, rajonā, pagastā; sekot dzīvnieku labturībai un produktivitātei kūtīs un fermās; pārbaudīt piena ieguves noteikumu ievērošanu fermās; pārbaudīt pienotavās pilnu ciklu produkcijas ieguvē, pārbaudīt ūdens kvalitāti fermās, pienotavās; konsultēt par aktualitātēm lauku attīstības un lauksaimniecības jautājumos; organizēt valsts atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, dažādu fondu atbalsta veidu piesaisti, informatīvās dienas, iniciatīvas un interešu grupu tikšanās; vērtēt nekustamo īpašumu pasūtītāja – nekustamā īpašuma īpašnieka, pircēja, valsts vai pašvaldības iestādes, kredītiestādes – uzdevumā, vērtējumu saskaņot ar sertificēšanas institūcijas apstiprināto prakses vadītāju (sertificētu personu); izpētīt problēmas un piedāvāt to risinājumu nekustamā īpašuma ietvaros; atlasīt informāciju, izmantojot normatīvos aktus un starptautiskos noteikumus; organizēt lietišķo saraksti un nodrošināt lietvedības prasību ievērošanu; nodrošināt pasūtījuma izpildi; sagatavot domes lēmumu projektus par lauku teritorijas zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā vai tās atsavināšanā; sagatavot nepieciešamo dokumentāciju par lauku teritorijas brīvo valstij piekrītošo zemi; sagatavot domes lēmumu projektus par lauku teritorijas nekustamā īpašuma lietošanas tiesību pāreju, par pilsētas un lauku teritorijas nekustamā īpašuma sadalīšanu/apvienošanu, nosaukuma/adrešu piešķiršanu un maiņu; noformēt dokumentus par kompensācijas sertifikātu piešķiršanu; aktualizēt zemes nekustamā īpašuma lietošanas mērķus; veikt nekustamā īpašuma lietošanas mērķu maiņu; sagatavot nepieciešamos materiālus ar zemes lietām saistītām tiesvedībām; izskatīt fizisko, juridisko personu un valsts institūciju iesniegumus; apzināt, noformēt, sagatavot reģistrācijai un uzskaitīt pašvaldības nekustamos īpašumus, pašvaldības zemes fondu, kas nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai; veikt darbības pašvaldības īpašumu un pašvaldības dzīvojamo māju reģistrācijai zemesgrāmatā; veikt darbības ar zemesgrāmatā reģistrēto pašvaldības īpašumu un pašvaldības dzīvojamo māju uzņemšanu domes grāmatvedības bilancē, bilances vērtību maiņu, privatizēto daļu svītrošanu no bilances; koordinēt jautājumus, kas saistīti ar pašvaldības īpašumu maiņu, citām personām piederošu īpašumu atsavināšanu pašvaldības vajadzībām, valstij piekrītošo īpašumu nodošanu pašvaldības īpašumā, pašvaldības nekustamā īpašuma izmantošanu; sekot nekustamo īpašumu nomas un īres līgumu termiņiem un nosacījumu izpildei; pildīt zemes komisijas locekļa pienākumus; veikt augu aizsardzības pasākumus pret dažādām augu slimībām un kaitēkļiem, veikt augu kolekciju fitosanitāro novērošanu un stāvokļa novērtēšanu; sekot līdzi augu aizsardzības līdzekļu sortimenta izmaiņām; sniegt klientiem konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar vidi, augu aizsardzību, augu audzēšanas tehnoloģijām integrētajā, bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā; sniegt priekšlikumus par augkopību Konsultatīvās sistēmas atbalsta datorprogrammā; sniegt klientiem pakalpojumu kultūraugu mēslošanas plānu izstrādāšanā; piedalīties projektos, demonstrējumu programmās un apmācību sistēmās augkopības jomā; pārzināt un izskaidrot klientiem lopkopības nozaru Eiropas Savienības un nacionālās atbalsta programmas; sastādīt liellopu barības devas; organizēt apmācības, sniegt klientiem konsultācijas un neatkarīga eksperta viedokli piena un gaļas lopkopībā; darboties piena un gaļas lopkopības projektos, demonstrējumu programmās, interešu grupās un apmācību sistēmās; sniegt konsultācijas veterinārmedicīnas jautājumos; sniegt informāciju par pakalpojumiem lauku komersantiem un lauku iedzīvotājiem par nacionālajiem un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, nacionālajām un Eiropas Savienības aktualitātēm lauksaimniecības un lauku attīstības jomā; apkopot resursus un finanšu instrumentus lauku attīstības veicināšanai un informēt par tiem lauku iedzīvotājus; plānot, organizēt un veikt kultūraugu audzēšanu, ražas novākšanu un uzglabāšanu dažādās lauksaimniecības sistēmās, kādā no četrām dārzkopības apakšnozarēm (stādaudzēšana, puķkopība, dārzeņkopība vai augļkopība); plānot, organizēt un veikt dzīvnieku ēdināšanu, kopšanu, turēšanu, atražošanu un nodrošināt kvalitatīvas lopkopības produkcijas ieguvi, uzglabāšanu un realizāciju.

549. Atsevišķās grupas "3142 Lauksaimniecības un nekustamā īpašuma speciālisti" profesijas:

549.1. Agronomijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3142 01";

549.2. Kokaudzēšanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3142 02";

549.3. Puķkopības TEHNIĶIS – profesijas kods "3142 03";

549.4. Dārzkopības TEHNIĶIS – profesijas kods "3142 04";

549.5. Sakņkopības TEHNIĶIS – profesijas kods "3142 05";

549.6. Pomoloģijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3142 06";

549.7. Augsnes TEHNIĶIS – profesijas kods "3142 07";

549.8. MĒRNIEKS – profesijas kods "3142 08";

549.9. ZOOTEHNIĶIS – profesijas kods "3142 09";

549.10. Ainavu tehniķis – profesijas kods "3142 10";

549.11. Nekustamā īpašuma VĒRTĒTĀJS – profesijas kods "3142 12";

549.12. Dārzkopības SPECIĀLISTS – profesijas kods "3142 13";

549.13. Stādaudzēšanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3142 14";

549.14. Nekustamā īpašuma VĒRTĒTĀJA ASISTENTS – profesijas kods "3142 15";

549.15. Zemes lietu SPECIĀLISTS – profesijas kods "3142 16";

549.16. Nekustamā īpašuma SPECIĀLISTS – profesijas kods "3142 17";

549.17. Zemkopības LABORANTS – profesijas kods "3142 18";

549.18. Sēklkopības TEHNIĶIS – profesijas kods "3142 19";

549.19. Lauksaimniecības organizators – profesijas kods "3142 20";

549.20. Lauku īpašuma APSAIMNIEKOTĀJS – profesijas kods "3142 21";

549.21. Zemnieku KONSULTANTS – profesijas kods "3142 22";

549.22. Lauku attīstības SPECIĀLISTS – profesijas kods "3142 23";

549.23. Augu aizsardzības SPECIĀLISTS – profesijas kods "3142 24";

549.24. Augkopības KONSULTANTS – profesijas kods "3142 25";

549.25. Lopkopības KONSULTANTS – profesijas kods "3142 26";

549.26. Lauku attīstības KONSULTANTS – profesijas kods "3142 27";

549.27. Augkopības TEHNIĶIS – profesijas kods "3142 28";

549.28. Lopkopības TEHNIĶIS – profesijas kods "3142 29".

3.4.3. Atsevišķās grupas
"3143 Mežsaimniecības speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

550. Šie speciālisti veic tehniskos uzdevumus, kas saistīti ar pētījumiem un to izmantošanu mežsaimniecības jomā.

551. Atsevišķajā grupā "3143 Mežsaimniecības speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot materiālus un iekārtas izmēģinājumiem un analīzei; vākt un sagatavot augu, šūnu un audu paraugus izmēģinājumiem un analīzei; lietot attiecīgās metodes un tehnoloģijas mežsaimniecībā; veikt izmēģinājumus savas specialitātes jomā vai asistēt speciālistiem; plānot, organizēt, kontrolēt un sniegt konsultācijas meža atjaunošanas, meža kopšanas un mežizstrādes darbos atbilstoši darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām; piedalīties biznesa plānu un tāmju izstrādē; veikt meža atjaunošanu, kopšanu, kokmateriālu sagatavošanu un pievešanu; lasīt lekcijas un izplatīt materiālus par jaunākajiem sasniegumiem, metodēm un tehnoloģiju mežsaimniecībā, organizēt to demonstrēšanu; izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, risinot problēmas, kas rodas darba procesā; kopt mežu; plānot, veikt, organizēt un uzraudzīt mežkopību (meža atjaunošanu, uzmērīšanu, novērtēšanu, aizsardzību, kopšanu), stādāmā materiāla audzēšanu, šķirošanu, pirmapstrādi, sagatavošanu realizācijai, stādīšanu, meža infrastruktūras ikdienas uzturēšanu; pārzināt veicamo darbu paņēmienus un pašizmaksu kalkulēšanu; pārzināt meža dzīvnieku un putnu bioloģiju, vides aizsardzību; izprast un spēt uzraudzīt mežizstrādes procesus; veikt meža inventarizāciju (iegūt informāciju par mežu un tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm konkrētā meža īpašumā vai valdījumā un dokumentēt iegūto informāciju); izstrādāt meža apsaimniekošanas plānu, paredzot maksimāli vienmērīgi un ilgtspējīgi izmantot koksnes resursus.

552. Atsevišķās grupas "3143 Mežsaimniecības speciālisti" profesijas:

552.1. Meža TEHNIĶIS – profesijas kods "3143 01";

552.2. Mežkopības TEHNIĶIS – profesijas kods "3143 02";

552.3. Mežsaimniecības TEHNIĶIS – profesijas kods "3143 03";

552.4. Mežsaimniecības LABORANTS – profesijas kods "3143 04";

552.5. Meža INVENTARIZATORS – profesijas kods "3143 05".

3.5. Mazās grupas
"315 Kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

553. Šie speciālisti komandē un vada kuģus un gaisa kuģus, kontrolē kuģu un gaisa kuģu iekārtu darbību, izpilda funkcijas, kas nodrošina kustības drošību un ekspluatācijas efektivitāti.

554. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "315 Kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

554.1. zina: darba izpildes teorētiskos un praktiskos pamatus un to pielietojumu konkrētajā jomā; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus un lietošanas noteikumus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

554.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

554.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

554.4. izglītība: augstākā profesionālā izglītība nozarē, profesionālā vidējā izglītība vai 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilstoša profesionālā tālākizglītība nozarē;

554.5. jūrniecības jomā, lai iegūtu tiesības strādāt uz kuģiem, nepieciešams izpildīt jūrnieku sertificēšanas noteikumu prasības un saņemt attiecīgu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

555. Mazās grupas "315 Kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

555.1. atsevišķā grupa "3151 Kuģu mehāniķi";

555.2. atsevišķā grupa "3152 Kuģu vadītāji un loči";

555.3. atsevišķā grupa "3153 Gaisa kuģu piloti un tiem radniecīgu profesiju speciālisti";

555.4. atsevišķā grupa "3154 Gaisa satiksmes vadības dispečeri";

555.5. atsevišķā grupa "3155 Gaisa satiksmes drošības elektronikas speciālisti".

3.5.1. Atsevišķās grupas
"3151 Kuģu mehāniķi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

556. Šie speciālisti strādā uz dažādu tipu kuģiem, plāno, organizē un patstāvīgi veic savā pārziņā esošo mehānisko, elektrisko un elektronisko iekārtu ekspluatāciju un remontu, kā arī pilda citas ar kuģa darbību saistītas operācijas uz kuģa vai krastā, kā to pieprasa starptautiskie un Latvijas Republikas normatīvie akti.

557. Atsevišķajā grupā "3151 Kuģu mehāniķi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, organizēt un veikt savā pārziņā esošo mehānisko, elektrisko un elektronisko sistēmu ekspluatāciju un remontu; nodrošināt degvielas un citu materiālu pasūtīšanu un saņemšanu un attiecīgu pierakstu uzturēšanu; veikt tehnisko uzraudzību pār kuģu mašīnu un aprīkojuma uzstādīšanu, apkopi un remontu, lai nodrošinātu atbilstību specifikācijām un normatīvo aktu prasībām; veikt mašīnu, mehānismu un aprīkojuma apskates, apkopi un, ja nepieciešams, remontu; pildīt sardzi mašīntelpās, kontrolēt un pierakstīt mašīnu, mehānismu un sistēmu darba parametrus; uzraudzīt citu darbinieku darbu mašīntelpās.

558. Atsevišķās grupas "3151 Kuģu mehāniķi" profesijas:

558.1. Vecākais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku – profesijas kods "3151 01";

558.2. Otrais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku – profesijas kods "3151 02";

558.3. Vecākais mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku – profesijas kods "3151 03";

558.4. Otrais mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku – profesijas kods "3151 04";

558.5. Vecākais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW – profesijas kods "3151 05";

558.6. Otrais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW – profesijas kods "3151 06";

558.7. Sardzes MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku – profesijas kods "3151 07";

558.8. MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW – profesijas kods "3151 08";

558.9. Vecākais mehāniķis uz iekšējo ūdeņu kuģiem, mazākiem par 3000 kW – profesijas kods "3151 09";

558.10. Vecākais mehāniķis uz iekšējo ūdeņu kuģiem, mazākiem par 1000 kW – profesijas kods "3151 10";

558.11. Mehāniķis uz iekšējo ūdeņu kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW – profesijas kods "3151 11";

558.12. Mehāniķis uz iekšējo ūdeņu kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 1000 kW – profesijas kods "3151 12";

558.13. Vecākais MEHĀNIĶIS uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW – profesijas kods "3151 13";

558.14. Otrais mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW – profesijas kods "3151 14";

558.15. Sardzes mehāniķis uz zvejas kuģiem – profesijas kods "3151 15";

558.16. Mehāniķis uz zvejas kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW – profesijas kods "3151 16";

558.17. Kuģa galvenais elektroMEHĀNIĶIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3151 17";

558.18. Kuģa elektroMEHĀNIĶIS – profesijas kods "3151 18";

558.19. Kuģa elektroMEHĀNIĶIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3151 19";

558.20. Kutera elektroMEHĀNIĶIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3151 20";

558.21. Kuģu MEHĀNIĶIS (vadības līmenī) – profesijas kods "3151 21";

558.22. Kuģu MEHĀNIĶIS (ekspluatācijas līmenī) – profesijas kods "3151 22".

3.5.2. Atsevišķās grupas
"3152 Kuģu vadītāji un loči"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

559. Šie speciālisti komandē un vada kuģus un citus peldošos līdzekļus, pilda citas ar kuģa darbību saistītas funkcijas uz kuģa vai krastā, kā to pieprasa starptautiskie un Latvijas Republikas normatīvie akti.

560. Atsevišķajā grupā "3152 Kuģu vadītāji un loči" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– komandēt un vadīt kuģus vai citus peldošos līdzekļus jūrā vai iekšējos ūdeņos; kontrolēt uz klāja vai uz tiltiņa veicamas darbības un piedalīties tajās; vadīt kuģus, uzbraucot un iebraucot ostās, braucot pa kanāliem, šaurumiem un citiem ūdeņiem, kur vajadzīgas speciālās zināšanas; nodrošināt drošas iekraušanas un izkraušanas operācijas un kontrolēt darba aizsardzības noteikumu ievērošanu ar kuģa apkalpes locekļiem un pasažieriem; veikt tehnisko uzraudzību pār kuģa apkopi un remontu, lai nodrošinātu atbilstību specifikācijām un normatīvo aktu prasībām; izmantot teorijas un prakses zināšanas ar kuģiem un kuģošanu saistīto problēmu noteikšanā un novēršanā; nodrošināt nepieciešamo materiālu piegādi uz kuģi, komplektēt kuģa apkalpi atbilstoši visām prasībām un uzturēt nepieciešamos pierakstus par veiktajām darbībām; uzturēt radio sakarus ar krasta stacijām un citiem kuģiem, pārraidīt un saņemt ikdienas un ārkārtas informāciju; uzraudzīt kuģa apkalpes locekļu un citu darbinieku darbu uz kuģa; vadīt atpūtas kuģus – motorjahtas, kuterus un motorlaivas, kuru garums ir no 2,5 līdz 24 metriem, kā arī ūdensmotociklus.

561. Atsevišķās grupas "3152 Kuģu vadītāji un loči" profesijas:

561.1. Kapteinis uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem – profesijas kods "3152 01";

561.2. Vecākais stūrmanis uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem – profesijas kods "3152 02";

561.3. KAPTEINIS uz zvejas kuģiem ar garumu 45 m un garākiem neierobežotā zvejas rajonā – profesijas kods "3152 03";

561.4. Vecākais STŪRMANIS uz zvejas kuģiem ar garumu 45 m un garākiem neierobežotā zvejas rajonā – profesijas kods "3152 04";

561.5. Kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT – profesijas kods "3152 05";

561.6. Kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 500 BT – profesijas kods "3152 06";

561.7. Kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 200 BT – profesijas kods "3152 07";

561.8. Vecākais stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT – profesijas kods "3152 08";

561.9. Sardzes stūrmanis uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem – profesijas kods "3152 09";

561.10. Sardzes stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 500 BT piekrastes kuģošanā – profesijas kods "3152 10";

561.11. Kapteinis uz iekšējo ūdeņu kuģiem, mazākiem par 3000 BT – profesijas kods "3152 11";

561.12. Kapteinis uz iekšējo ūdeņu kuģiem, mazākiem par 500 BT – profesijas kods "3152 12";

561.13. Iekšējo ūdeņu kuģa STŪRMANIS – profesijas kods "3152 13";

561.14. Tāljūras LOCIS – profesijas kods "3152 14";

561.15. LOCIS – profesijas kods "3152 15";

561.16. Sardzes STŪRMANIS uz zvejas kuģiem ar garumu 45 m un garākiem neierobežotā zvejas rajonā – profesijas kods "3152 16";

561.17. KAPTEINIS uz zvejas kuģiem, īsākiem par 45 m, neierobežotā zvejas rajonā – profesijas kods "3152 17";

561.18. Sardzes STŪRMANIS uz zvejas kuģiem, īsākiem par 45 m, neierobežotā zvejas rajonā – profesijas kods "3152 18";

561.19. KAPTEINIS uz zvejas kuģiem, īsākiem par 45 m, ierobežotā zvejas rajonā – profesijas kods "3152 19";

561.20. Sardzes STŪRMANIS uz zvejas kuģiem, īsākiem par 45 m, ierobežotā zvejas rajonā – profesijas kods "3152 20";

561.21. Kuģu satiksmes OPERATORS – profesijas kods "3152 21";

561.22. Kuģa KAPTEINIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3152 22";

561.23. Kutera KAPTEINIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3152 23";

561.24. Kuģa klāja VIRSNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3152 24";

561.25. Kuģa STŪRMANIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3152 25";

561.26. Kuģa STŪRESVĪRS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3152 26";

561.27. Peldošā celtņa MEISTARS (KAPTEINIS) – profesijas kods "3152 27";

561.28. Kuģa VADĪTĀJS uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā – profesijas kods "3152 28";

561.29. Atpūtas kuģu VADĪTĀJS – profesijas kods "3152 29";

561.30. Kuģu VADĪTĀJS (vadības līmenī) – profesijas kods "3152 30";

561.31. Kuģu VADĪTĀJS (ekspluatācijas līmenī) – profesijas kods "3152 31".

3.5.3. Atsevišķās grupas
"3153 Gaisa kuģu piloti un tiem radniecīgu profesiju speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

562. Šie speciālisti kontrolē gaisa kuģu iekārtu darbību, komandē un vada gaisa kuģus, nodrošinot pasažieru, pasta un kravas pārvadājumus, veic noteiktus pienākumus lidojuma sagatavošanā un lidojuma laikā.

563. Atsevišķajā grupā "3153 Gaisa kuģu piloti un tiem radniecīgu profesiju speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– kontrolēt gaisa kuģu iekārtu darbību; komandēt un vadīt gaisa kuģus; vadīt gaisa kuģus atbilstoši ekspluatācijas un kontroles procedūrām; gatavot un apstiprināt lidojuma plānu vai pieņemt lidojuma standartplānu; garantēt normālu ierīču un vadības institūciju darbību; lietot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, konstatējot problēmas un pieņemot risinājumus; vadīt citus darbiniekus.

564. Atsevišķās grupas "3153 Gaisa kuģu piloti un tiem radniecīgu profesiju speciālisti" profesijas:

564.1. Gaisa kuģa KAPTEINIS – profesijas kods "3153 01";

564.2. Lidojumu INŽENIERIS – profesijas kods "3153 02";

564.3. Gaisa kuģa STŪRMANIS – profesijas kods "3153 03";

564.4. Gaisa kuģa PILOTS – profesijas kods "3153 04";

564.5. Helikoptera PILOTS – profesijas kods "3153 05";

564.6. Helikoptera jaunākais PILOTS – profesijas kods "3153 06";

564.7. Hidroplāna PILOTS – profesijas kods "3153 07";

564.8. Gaisa kuģa komercPILOTS – profesijas kods "3153 08";

564.9. Helikoptera komercPILOTS – profesijas kods "3153 09";

564.10. Aviolīniju transporta gaisa kuģa PILOTS – profesijas kods "3153 10";

564.11. Aviolīniju transporta helikoptera PILOTS – profesijas kods "3153 11";

564.12. Planiera PILOTS – profesijas kods "3153 12";

564.13. Gaisa balona PILOTS – profesijas kods "3153 13";

564.14. Vecākais LIDOTĀJS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3153 14";

564.15. LIDOTĀJS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3153 15";

564.16. LIDOTĀJS (inženieris) – profesijas kods "3153 16";

564.17. STŪRMANIS – profesijas kods "3153 17";

564.18. LIDOTĀJS (radiotelefona operators) – profesijas kods "3153 18";

564.19. Gaisa kuģa PILOTS (instruktors) – profesijas kods "3153 19";

564.20. Helikoptera PILOTS (instruktors) – profesijas kods "3153 20";

564.21. Planiera PILOTS (instruktors) – profesijas kods "3153 21";

564.22. Gaisa balona PILOTS (instruktors) – profesijas kods "3153 22";

564.23. PILOTS – profesijas kods "3153 23";

564.24. Deltaplāna LIDOTĀJS – profesijas kods "3153 24";

564.25. LIDOTĀJS (bortmehāniķis operators) – profesijas kods "3153 25";

564.26. LIDOTĀJS (operators) – profesijas kods "3153 26".

3.5.4. Atsevišķās grupas
"3154 Gaisa satiksmes vadības dispečeri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

565. Šie speciālisti pārvalda gaisa kuģu kustību gaisā un uz zemes, lietojot radio, radiolokatoru un gaismas sistēmas, un sniedz informāciju par lidojumiem, kā arī sniedz aeronavigācijas pakalpojumus.

566. Atsevišķajā grupā "3154 Gaisa satiksmes vadības dispečeri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt, kontrolēt gaisa kuģu kustību, tuvojoties aerodromam vai izlidojot no tā; vadīt un kontrolēt gaisa kuģus, kas atrodas noteiktā gaisa telpas sektorā; apspriest un apstiprināt lidojuma plānu; informēt apkalpi par meteoroloģiskajiem apstākļiem, aparatūras darbību, lidojuma plānu un gaisa kuģa kustību; izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas gaisa kuģu kustības jomā, risinot problēmas, kas rodas darbā; organizēt avārijas, meklēšanas un glābšanas dienesta darbību; sniegt aeronavigācijas pakalpojumus un speciālus paziņojumus lidotājiem (NOTAM), kas tiek nosūtīti, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus, un kas satur informāciju par jebkuru aeronavigācijas iekārtu, pakalpojumu un noteikumu ieviešanu, izmaiņām vai informāciju par briesmām; vadīt citus darbiniekus.

567. Atsevišķās grupas "3154 Gaisa satiksmes vadības dispečeri" profesijas:

567.1. Gaisa satiksmes DISPEČERS – profesijas kods "3154 01";

567.2. Gaisa satiksmes kontroliekārtu OPERATORS – profesijas kods "3154 02";

567.3. Gaisa satiksmes vadības DISPEČERS – profesijas kods "3154 03";

567.4. Lidojumu VADĪTĀJS – profesijas kods "3154 04";

567.5. Lidlauka rajona lidojumu informācijas dienesta (AFIS) OPERATORS – profesijas kods "3154 05";

567.6. Speciālu ziņojumu sniegšanas lidotājiem (NOTAM) sistēmu INŽENIERIS – profesijas kods "3154 06";

567.7. Speciālu ziņojumu sniegšanas lidotājiem (NOTAM) sistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3154 07".

3.5.5. Atsevišķās grupas
"3155 Gaisa satiksmes drošības elektronikas speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

568. Šie speciālisti veic tehniskos uzdevumus, kas saistīti ar gaisa kuģu kustības un aeronavigācijas kontroles sistēmu projektēšanu, izstrādāšanu, iekārtošanu, ekspluatāciju, apkalpi un remontu.

569. Atsevišķajā grupā "3155 Gaisa satiksmes drošības elektronikas speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt tādus tehniskos uzdevumus, kas saistīti ar elektronisko un elektrotehnisko aeronavigācijas sistēmu ierīču izstrādāšanu un prototipu izmēģināšanu; sniegt tehnisko palīdzību, projektējot un sagatavojot vispārējās darbības aeronavigācijas un gaisa kuģu vietas noteikšanas sistēmas, kā arī norādot kursu; sadarboties, gatavojot tāmes, iekārtu tehniskās un apmācības specifikācijas, kas paredzētas gaisa kuģu kustības drošībai un kontrolei; izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas gaisa kuģu kustības drošuma jomā; modificēt darbojošās virszemes iekārtas, pielāgojot tās jaunām gaisa kuģu kustības kontroles operācijām; kontrolēt un saskaņot virszemes aeronavigācijas aparatūru, cenšoties panākt maksimālo precizitāti un drošu pacelšanos, lidojumu vai nolaišanos; sniegt palīdzību tehniskās uzraudzības jomā virszemes aeronavigācijas iekārtu izstrādāšanas, uzstādīšanas, ekspluatācijas, apkalpes un remonta laikā, kā arī apkalpot radionavigācijas un radiolokācijas aparatūru un sistēmas, lai nodrošinātu starptautisko standartu un ieteikumu ievērošanu; izmeklēt aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus; vadīt citus darbiniekus.

570. Atsevišķās grupas "3155 Gaisa satiksmes drošības elektronikas speciālisti" profesijas:

570.1. Gaisa satiksmes drošības TEHNIĶIS – profesijas kods "3155 01";

570.2. Lidojumu nodrošināšanas INŽENIERIS – profesijas kods "3155 02";

570.3. Elektronavigācijas INŽENIERIS – profesijas kods "3155 03";

570.4. Radiolokācijas un radionavigācijas INŽENIERIS – profesijas kods "3155 04";

570.5. Radiolokācijas un radionavigācijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3155 05";

570.6. Radiolokācijas un radionavigācijas iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "3155 06";

570.7. Radiolokācijas INŽENIERIS – profesijas kods "3155 07";

570.8. Radionavigācijas INŽENIERIS – profesijas kods "3155 08";

570.9. Radiolokācijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3155 09";

570.10. Radionavigācijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3155 10";

570.11. Radiolokācijas OPERATORS – profesijas kods "3155 11";

570.12. Radionavigācijas OPERATORS – profesijas kods "3155 12";

570.13. Gaisa kuģu tehniskās apkopes SPECIĀLISTS – profesijas kods "3155 13";

570.14. Radiokontroles punkta OPERATORS – profesijas kods "3155 14";

570.15. LIDOTĀJS (kravas operators) – profesijas kods "3155 15";

570.16. Aeronavigācijas datu apstrādes sistēmu INŽENIERIS – profesijas kods "3155 16";

570.17. Aviācijas mobilo sakaru INŽENIERIS – profesijas kods "3155 17";

570.18. Aviācijas mobilo sakaru TEHNIĶIS – profesijas kods "3155 18";

570.19. Aviācijas fiksēto sakaru/ datu pārraides tīkla INŽENIERIS – profesijas kods "3155 19";

570.20. Aviācijas fiksēto sakaru/ datu pārraides tīkla TEHNIĶIS – profesijas kods "3155 20";

570.21. Aviācijas fiksēto sakaru/ datu pārraides tīkla OPERATORS – profesijas kods "3155 21".

3.6. Mazās grupas
"321 Medicīnas un farmācijas speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

571. Šie speciālisti veic tehniskās funkcijas medicīnas un farmācijas nozarēs.

572. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "321 Medicīnas un farmācijas speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

572.1. zina: pamatuzdevumu izpildei nepieciešamos teorētiskos un praktiskos pamatus, analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko u.c. līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto ārstēšanas procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

572.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

572.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

572.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

573. Mazās grupas "321 Medicīnas un farmācijas speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

573.1. atsevišķā grupa "3211 Vizuālās diagnostikas un terapijas iekārtu speciālisti";

573.2. atsevišķā grupa "3212 Klīnisko un patoloģijas laboratoriju speciālisti";

573.3. atsevišķā grupa "3213 Farmaceitu asistenti";

573.4. atsevišķā grupa "3214 Medicīnisko protēžu un palīglīdzekļu un zobu protēžu speciālisti".

3.6.1. Atsevišķās grupas
"3211 Vizuālās diagnostikas un terapijas iekārtu speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

574. Šie speciālisti kontrolē tādu tehnisko iekārtu darbību, kuras izmanto slimību diagnozes noteikšanai un ārstēšanai. Radiologa vai cita veselības aprūpes vecākā speciālista pārraudzībā var veikt medicīniski radioloģiskās procedūras un diagnostiskās radioloģijas (radiodiagnostiskos) izmeklējumus.

575. Atsevišķajā grupā "3211 Vizuālās diagnostikas un terapijas iekārtu speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izskaidrot pacientam procedūras norisi, novērot pacientu un nodrošināt viņa drošību un komfortu izmeklēšanas vai ārstēšanas laikā; veikt medicīniski radioloģiskās procedūras un diagnostiskās radioloģijas (radiodiagnostiskos) izmeklējumus; kontrolēt tehniskās iekārtas, kas tiek lietotas dzirdes, sirdsdarbības, nieru, nervu sistēmas un citu slimību diagnozes noteikšanai vai ārstēšanai, kā arī anestezioloģijā un radiogrāfijā; nodrošināt radiācijas drošumu; stingri ievērot radiācijas drošību un starojuma dozas optimizāciju; nepārtraukti veicināt nozares attīstību, pilnveidojot savas zināšanas un profesionālās prasmes; piedalīties izglītības programmu ieviešanā ārstniecības iestādē; izvēlēties izmeklējumam atbilstošu ekspozīcijas režīmu un parametrus; novērtēt sagatavoto uzņēmumu kvalitāti un saglabāt iegūtos rezultātus; mērīt, aprēķināt un dokumentēt jonizējošā starojuma dozu, izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas medicīnas iekārtu jomā, risinot problēmas, kas rodas darba procesā un iekārtas apkalpošanā.

576. Atsevišķās grupas "3211 Vizuālās diagnostikas un terapijas iekārtu speciālisti" profesijas:

576.1. RADIOLOGA ASISTENTS – profesijas kods "3211 01";

576.2. Elektrokardiogrāfijas OPERATORS – profesijas kods "3211 02";

576.3. Elektroencefalogrāfijas OPERATORS – profesijas kods "3211 03";

576.4. Rentgenstaru iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3211 04".

3.6.2. Atsevišķās grupas
"3212 Klīnisko un patoloģijas laboratoriju speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

577. Šie speciālisti izmeklē cilvēka ķermeņa audus un šķidrumus, lai iegūtu informāciju par personas veselības stāvokli vai nāves cēloni.

578. Atsevišķajā grupā "3212 Klīnisko un patoloģijas laboratoriju speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt ķīmiskās asins, urīna un mugurkaulāja šķidruma analīzes; apkalpot un kalibrēt iekārtas izmeklējumu veikšanai; ievadīt datus laboratorisko izmeklējumu uzskaites sistēmās un informēt ārstus un citus veselības aprūpes vecākos speciālistus par analīžu rezultātiem; organizēt un sagatavot darba vietu izmeklējumu veikšanai, uzturēt kārtībā laboratorijas iekārtas; informēt pacientu vai pacienta aprūpes personālu, kā noņemt izmeklējamo materiālu vai sagatavoties tā noņemšanai; ja nepieciešams, noņemt, pieņemt, un izvērtēt izmeklējamo materiālu; laboratorijā piedalīties izmeklējamā materiāla izmeklēšanā; izvērtēt un dokumentēt iegūtos testēšanas rezultātus; izveidot un uzraudzīt programmas, lai nodrošinātu analīžu rezultātu precizitāti; izstrādāt, standartizēt, novērtēt un uzlabot paraugu izmeklēšanas procedūras un metodes.

579. Atsevišķās grupas "3212 Klīnisko un patoloģijas laboratoriju speciālisti" profesijas:

579.1. Patoloģijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3212 01";

579.2. Medicīnas LABORANTS – profesijas kods "3212 02";

579.3. Biomedicīnas LABORANTS – profesijas kods "3212 03";

579.4. Laboratorijas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3212 04".

3.6.3. Atsevišķās grupas
"3213 Farmaceitu asistenti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

580. Šie speciālisti sagatavo un izsniedz zāles farmaceitu vadībā.

581. Atsevišķajā grupā "3213 Farmaceitu asistenti" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot iekārtas un aparatūru zāļu pagatavošanai; pagatavot un izsniegt zāles un citus ārstniecības līdzekļus farmaceitu vadībā; saskaņā ar ārsta norādījumiem informēt pacientus par zāļu lietošanu.

582. Atsevišķās grupas "3213 Farmaceitu asistenti" profesija ir "FARMACEITA asistents" – profesijas kods "3213 01".

3.6.4. Atsevišķās grupas
"3214 Medicīnisko protēžu un palīglīdzekļu un zobu protēžu speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

583. Šie speciālisti izgatavo, pielāgo un labo medicīniskās protēzes, palīglīdzekļus un stomatoloģiskās protēzes atbilstoši veselības aprūpes vecāko speciālistu norādījumiem.

584. Atsevišķajā grupā "3214 Medicīnisko protēžu un palīglīdzekļu un zobu protēžu speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izmeklēt pacientu; sadarbībā ar veselības aprūpes vecākajiem speciālistiem noteikt protēžu un palīglīdzekļu specifikācijas; konstruēt, izgatavot, labot, pārveidot un pielaikot protēzes un palīglīdzekļus, pārbaudīt un pielāgot tās atbilstoši pacienta vajadzībām; noņemt ģipša nospiedumus, modificēt modeļus; instruēt pacientus par protēžu un palīgierīču lietošanu.

585. Atsevišķās grupas "3214 Medicīnisko protēžu un palīglīdzekļu un zobu protēžu speciālisti" profesijas:

585.1. Protēžu MEISTARS – profesijas kods "3214 01";

585.2. Tehniskais ORTOPĒDS – profesijas kods "3214 02";

585.3. Ortopēdijas TEHNIĶIS – profesijas kods "3214 03";

585.4. Protēžu PIELĀGOTĀJS – profesijas kods "3214 04";

585.5. Zobu/ protēžu MEISTARS – profesijas kods "3214 05";

585.6. Zobu TEHNIĶIS – profesijas kods "3214 06".

3.7. Mazās grupas
"322 Medicīnas māsu speciālisti"
un atsevišķās grupas
"3221 Medicīnas māsu profesiju speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

586. Šie speciālisti veselības aprūpes vecākā speciālista vadībā veic medicīnisko aprūpi personām, kurām tā nepieciešama sakarā ar novecošanos, slimību, ievainojumu vai citiem fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem.

587. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "322 Medicīnas māsu speciālisti" atsevišķajā grupā:

587.1. zina: slimību ārstēšanas, slimnieku aprūpes teorētiskos un praktiskos pamatus, ārstēšanas un aprūpes paņēmienus; darbā lietojamo līdzekļu darbības principus, lietošanas noteikumus; ārstēšanas un aprūpes procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

587.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

587.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā aprūpes darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

587.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

588. Mazās grupas "322 Medicīnas māsu speciālisti" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "3221 Medicīnas māsu profesiju speciālisti".

589. Atsevišķajā grupā "3221 Medicīnas māsu profesiju speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt slimnieku, ievainoto, invalīdu un citu personu medicīnisko aprūpi; izsniegt medikamentus un veikt ārstēšanas procedūras atbilstoši ārsta vai cita veselības aprūpes vecākā speciālista norādījumiem; uzraudzīt, novērot un dokumentēt pacienta veselības stāvokli; piedalīties pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā; palīdzēt gatavot ārstēšanai pacientus ar psihiskām slimībām; palīdzēt cilvēkiem ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem sociālās adaptācijas jomā; sniegt medicīnisko palīdzību mājās; sniegt medicīnisko palīdzību iedzīvotāju grupām vai cilvēkiem viņu darbavietās, konsultēt medicīniskās palīdzības jautājumos.

590. Atsevišķās grupas 3221 Medicīnas māsu profesiju speciālisti" profesijas:

590.1. MĀSA (Medicīnas MĀSA) – profesijas kods "3221 01";

590.2. Iecirkņa MĀSA – profesijas kods "3221 02".

3.8. Mazās grupas
"323 Alternatīvās un papildinošās medicīnas speciālisti"
un atsevišķās grupas
"3230 Alternatīvās un papildinošās medicīnas speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

591. Šie speciālisti, izmantojot augu valsts preparātus, jogu un citas metodes un principus, kas balstīti zināšanās par dažādu kultūru tradīcijām un metodēm, nodarbojas ar cilvēka slimību, traucējumu un traumu profilaksi un ārstēšanu.

592. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "323 Alternatīvās un papildinošās medicīnas speciālisti" atsevišķajā grupā:

592.1. zina: pamatuzdevumu izpildei nepieciešamos teorētiskos un praktiskos pamatus, analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko u.c. līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto ārstēšanas procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

592.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

592.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā aprūpes darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

592.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

593. Mazās grupas "323 Alternatīvās un papildinošās medicīnas speciālisti" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "3230 Alternatīvās un papildinošās medicīnas speciālisti".

594. Atsevišķajā grupā "3230 Alternatīvās un papildinošās medicīnas speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izmeklēt pacientus, lai noteiktu slimības vai sūdzības raksturu un nepieciešamo ārstēšanu; ārstēt slimības un traumas, izmantojot dabas dziedniecības līdzekļus (augus, kukaiņus, dzīvnieku ekstraktus u.c.) un citas tautas ārstniecības metodes, kas stimulē organisma darbību; dziedināt un palīdzēt, lai veicinātu atveseļošanās un psihofiziskā stāvokļa uzlabošanas procesus, izmantojot jogas terapijas metodes, vadīt individuālās un grupu jogas nodarbības, mācīt, kā izpildīt jogas vingrinājumus, kā izmantot relaksācijas un vizualizācijas tehnikas, meditāciju, elpošanas vingrinājumus un pašmasāžas paņēmienus vispārējā fiziskā un psihiskā stāvokļa uzlabošanai un nostiprināšanai, konsultēt par jogas uztura izvēli, masāžas un pašmasāžas eļļu un citu preparātu izvēli, pašmasāžas veikšanu un citiem jautājumiem, kas saistīti ar psihofiziskā stāvokļa uzlabošanu un nostiprināšanu; nosūtīt pacientus un konsultēties ar citiem veselības aprūpes speciālistiem.

595. Atsevišķās grupas "3230 Alternatīvās un papildinošās medicīnas speciālisti" profesijas:

595.1. Dziednieks – profesijas kods "3230 01";

595.2. FITOTERAPEITS – profesijas kods "3230 02";

595.3. Jogas TERAPEITS – profesijas kods "3230 03";

595.4. Jogas MEISTARS – profesijas kods "3230 04";

595.5. Jogas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3230 05".

3.9. Mazās grupas
"324 Veterinārfeldšeri un veterinārārstu asistenti"
un atsevišķās grupas
"3240 Veterinārfeldšeri un veterinārārstu asistenti"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

596. Šie speciālisti konsultē, diagnosticē, veic profilakses darbu veterinārmedicīnas jomā, bet viņu darbības joma ir ierobežota, un viņi veic mazāk sarežģītus darbus nekā veterinārārsti, palīdz veterinārārstiem, sagatavo un uzrauga instrumentus un ierīces, sagatavo materiālus un dzīvniekus apskatei un ārstēšanai.

597. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "324 Veterinārfeldšeri un veterinārārstu asistenti" atsevišķajā grupā:

597.1. zina: pamatuzdevumu izpildei nepieciešamos teorētiskos un praktiskos pamatus, analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko u.c. līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto ārstēšanas procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

597.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

597.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā aprūpes darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

597.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

598. Mazās grupas "324 Veterinārfeldšeri un veterinārārstu asistenti" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "3240 Veterinārfeldšeri un veterinārārstu asistenti".

599. Atsevišķajā grupā "3240 Veterinārfeldšeri un veterinārārstu asistenti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– konsultēt iedzīvotājus un atsevišķas personas dzīvnieku ārstēšanas jautājumos; apskatīt dzīvniekus un noteikt diagnozi, ja nepieciešams, nosūtīt pie veterinārārsta; ārstēt slimus vai savainotus dzīvniekus; sagatavot dzīvnieku ārstēšanai nepieciešamos instrumentus un materiālus; veikt tehniskus uzdevumus dzīvnieku mākslīgajā apsēklošanā; sagatavot dzīvniekus apskatei un ārstēšanai un, ja nepieciešams, nodrošināt miera stāvokli.

600. Atsevišķās grupas "324 Veterinārfeldšeri un veterinārārstu asistenti" profesijas:

600.1. VeterinārĀRSTA ASISTENTS – profesijas kods "3240 01";

600.2. Veterinārfeldšeris – profesijas kods "3240 02";

600.3. Mākslīgās apsēklošanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3240 03".

3.10. Mazās grupas
"325 Citi veselības aprūpes jomas speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

601. Šie speciālisti veic tehniskās funkcijas medicīnas, stomatoloģijas, sanitārijas, veselības aizsardzības un radniecīgās nozarēs.

602. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "325 Citi veselības aprūpes jomas speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

602.1. zina: pamatuzdevumu izpildei nepieciešamos teorētiskos un praktiskos pamatus, analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko u.c. līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto ārstēšanas procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

602.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

602.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

602.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

603. Mazās grupas "325 Citi veselības aprūpes jomas speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

603.1. atsevišķā grupa "3251 Zobārstu asistenti un palīgi";

603.2. atsevišķā grupa "3252 Medicīniskās dokumentācijas un informācijas apstrādes speciālisti";

603.3. atsevišķā grupa "3254 Optiķi";

603.4. atsevišķā grupa "3255 Fizioterapijas speciālisti";

603.5. atsevišķā grupa "3257 Vides un darba aizsardzības inspektori un asistenti";

603.6. atsevišķā grupa "3258 Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki";

603.7. atsevišķā grupa "3259 Citur neklasificēti veselības aprūpes jomas speciālisti".

3.10.1. Atsevišķās grupas
"3251 Zobārstu asistenti un palīgi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

604. Šie speciālisti asistē zobārstam mutes dobuma ārstēšanas procesā, veic profilakses darbu, pēc zobārsta norādījumiem sagatavo darbam instrumentus, iekārtas un materiālus.

605. Atsevišķajā grupā "3251 Zobārstu asistenti un palīgi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– informēt iedzīvotāju grupas un atsevišķas personas mutes dobuma higiēnas, diētiskā uztura un citos profilakses jautājumos; veikt pirmreizējo zobārstniecisko apskati; sagatavot medicīnas dokumentāciju, instrumentus, iekārtas un zobārstniecības materiālus; diagnosticēt, konsultēt un ārstēt vienkāršās zobu kariesa formas, kā arī izdarīt zobu ekstrakcijas, strādājot zobārsta vadībā un uzraudzībā.

606. Atsevišķās grupas "3251 Zobārstu asistenti un palīgi" profesijas:

606.1. Zobu FELDŠERIS – profesijas kods "3251 01";

606.2. Zobu HIGIĒNISTS – profesijas kods "3251 02";

606.3. Zobārsta ASISTENTS – profesijas kods "3251 03".

3.10.2. Atsevišķās grupas
"3252 Medicīniskās dokumentācijas un informācijas apstrādes speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

607. Šie speciālisti atbilstoši medicīniskajām, juridiskajām, ētikas un administratīvajām prasībām veselības aprūpes pakalpojumu jomā vāc, apstrādā un uztur pacientu medicīniskos datus slimnīcās un citās veselības aprūpes institūcijās.

608. Atsevišķajā grupā "3252 Medicīniskās dokumentācijas un informācijas apstrādes speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, izveidot, uzturēt veselības datu glabāšanas un apstrādes sistēmas un strādāt ar tām; apkopot, klasificēt, kodēt, uzglabāt un analizēt pacientu medicīnisko informāciju; pārbaudīt datu pareizību un atbilstību; nodrošināt datu konfidencialitāti atbilstoši fizisko personu datu aizsardzības prasībām; pārraudzīt lietvedības un administratīvos darbiniekus, kas iesaistīti medicīniskās dokumentācijas apstrādē.

609. Atsevišķās grupas "3252 Medicīniskās dokumentācijas un informācijas apstrādes speciālisti" profesijas:

609.1. Medicīniskās uzskaites un veselības aprūpes informācijas KODĒTĀJS – profesijas kods "3252 01";

609.2. Medicīniskās uzskaites un veselības aprūpes KOREKTORS – profesijas kods "3252 02".

3.10.3. Atsevišķās grupas
"3254 Optiķi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

610. Šie speciālisti izgatavo optiskās lēcas atbilstoši oftalmologa vai optometrista izrakstītai receptei, veic briļļu un citu redzes korekcijas līdzekļu labošanu un atjaunošanu.

611. Atsevišķajā grupā "3254 Optiķi" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– atbilstoši optisko līdzekļu receptei izgatavot briļļu lēcas, pieslīpēt un iemontēt tās briļļu ietvaros, pielāgot briļļu rāmi personas sejas un acu īpatnībām; informēt par briļļu, kontaktlēcu vai citu redzes uzlabošanas līdzekļu pareizu lietošanu; palīdzēt klientiem pareizi izvēlēties ietvarus vai kontaktlēcas.

612. Atsevišķās grupas "3254 Optiķi" profesija ir "OPTIĶIS" – profesijas kods "3254 01".

3.10.4. Atsevišķās grupas
"3255 Fizioterapijas speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

613. Šie speciālisti veic fizikālās terapijas procedūras saskaņā ar fizioterapeita vai cita veselības aprūpes vecākā speciālista norādījumiem.

614. Atsevišķajā grupā "3255 Fizioterapijas speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt masāžu, lai uzlabotu asinsriti, nomierinātu nervu sistēmu, likvidētu sauso dzīslu savilkšanos un sniegtu citādus terapeitiskos efektus; instruēt, motivēt un palīdzēt pacientiem fizisko vingrinājumu laikā; veikt manuālās terapijas, sildīšanas, gaismas, skaņas, ūdens, ultraskaņas un citas fizikālās terapijas procedūras; novērot pacienta stāvokli ārstniecisko procedūru laikā, novērtēt to efektivitāti; kopā ar veselības aprūpes vecāko speciālistu pārrunāt pacienta ārstēšanas gaitu un, ja nepieciešams, lemt par ārstēšanas plāna koriģēšanu; apmācīt pacientus tehnisko palīglīdzekļu lietošanā; veikt akupresūras vai šiatsu un citas atveseļošanos veicinošas procedūras, piemēram, ar infrasarkanajiem stariem, mitrajām kompresēm, ledu, ēteriskajām eļļām, augiem un minerāliem; konsultēt iedzīvotāju grupas vai atsevišķas personas par pareizu ķermeņa stāvokli darba procesā, lai izvairītos no traumām, liekas spriedzes, kā arī lai nostiprinātu muskulatūru; praktizēt ārstniecībā un, lietojot dažādus masāžas veidus, veicināt pacienta vai klienta veselības un funkcionālā stāvokļa, kā arī ar veselību saistītās dzīves kvalitātes un labsajūtas uzlabošanos.

615. Atsevišķās grupas "3255 Fizioterapijas speciālisti" profesijas:

615.1. MASIERIS (trešā līmeņa kvalifikācija) – profesijas kods "3255 01";

615.2. FIZIOTERAPEITA asistents – profesijas kods "3255 02";

615.3. Bērnu MASIERIS – profesijas kods "3255 03";

615.4. ERGOTERAPEITA ASISTENTS – profesijas kods "3255 04";

615.5. REITTERAPEITA ASISTENTS – profesijas kods "3255 05";

615.6. Akupresūras SPECIĀLISTS – profesijas kods "3255 06";

615.7. Šiatsu SPECIĀLISTS – profesijas kods "3255 07";

615.8. MASIERIS (ceturtā līmeņa kvalifikācija) – profesijas kods "3255 08".

3.10.5. Atsevišķās grupas
"3257 Vides un darba aizsardzības inspektori un asistenti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

616. Šie speciālisti uzrauga un kontrolē normatīvajos aktos noteiktās prasības apkārtējās vides faktoriem, kas var ietekmēt cilvēka veselību, veselību un drošību darbavietā, kā arī preču un pakalpojumu drošību, veselības aprūpes vecāko speciālistu uzraudzībā ievieš un novērtē sanitārijas pasākumus.

617. Atsevišķajā grupā "3257 Vides un darba aizsardzības inspektori un asistenti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– konsultēt par normatīvajos aktos noteiktajām prasībām darba un produktu drošības un higiēnas jomā; kontrolēt higiēnas un darba aizsardzības normatīvo prasību ievērošanu darbavietās; sagatavot administratīvos aktus, citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus vides un darba aizsardzības jomā; veikt nepieciešamos pasākumus sanitārijas apstākļu uzlabošanai un gaisa, ūdens, augsnes, pārtikas produktu piesārņojuma novēršanai; novērtēt sanitāro normu ievērošanu, apstrādājot pārtikas produktus, kontrolēt pārpalikumu iznīcināšanu un sabiedrisko vietu tīrību; veikt profilakses un neitralizēšanas pasākumus, likvidēt slimību pārnēsātāju organismus vai kaitīgās vielas; noteikt apjomu un izmaksas projektiem darba aizsardzības un higiēnas jomā.

618. Atsevišķās grupas "3257 Vides un darba aizsardzības inspektori un asistenti" profesijas:

618.1. Valsts darba INSPEKTORS – profesijas kods "3257 01";

618.2. Darba INSPEKTORS – profesijas kods "3257 02";

618.3. Vides aizsardzības inspektors – profesijas kods "3257 03";

618.4. Sanitārais INSPEKTORS – profesijas kods "3257 04";

618.5. Higiēnas DEZINFEKTORS – profesijas kods "3257 05";

618.6. Higiēnas ĀRSTA PALĪGS – profesijas kods "3257 06";

618.7. ĀRSTA (EPIDEMIOLOGA) PALĪGS – profesijas kods "3257 07".

3.10.6. Atsevišķās grupas
"3258 Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

619. Šie speciālisti sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un transportē personas uz ārstniecības iestādēm.

620. Atsevišķajā grupā "3258 Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību dzīvībai vai veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī; izmeklēt pacientu, noteikt diagnozi un izvērtēt pacienta veselības stāvokļa smaguma pakāpi; saskaņā ar protokolu veikt ārstnieciskās procedūras; atdzīvināt un defibrilēt pacientus un lietot dzīvības uzturēšanas iekārtas; transportēt pacientus uz/no ārstniecības iestādēm; apmācīt pirmās palīdzības sniegšanā.

621. Atsevišķās grupas "3258 Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki" profesija ir "Neatliekamās palīdzības ĀRSTA PALĪGS (FELDŠERIS)" – profesijas kods "3258 01".

3.10.7. Atsevišķās grupas
"3259 Citur neklasificēti veselības aprūpes jomas speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

622. Šie speciālisti attiecas uz veselības aprūpes speciālistiem, kas citur nav klasificēti.

623. Atsevišķajā grupā "3259 Citur neklasificēti veselības aprūpes jomas speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izmeklēt pacientu un diagnosticēt saslimšanu vai problēmu; novērot un dokumentēt ārstēšanas gaitu un rezultātus; veikt sejas un ķermeņa ādas apstrādes procedūras; ja nepieciešams, nosūtīt pacientu pie veselības aprūpes vecākā speciālista vai speciālista.

624. Atsevišķās grupas "3259 Citur neklasificēti veselības aprūpes jomas speciālisti" profesijas:

624.1. ORTOĒPISTS – profesijas kods "3259 01";

624.2. ORTOFONISTS – profesijas kods "3259 02";

624.3. ORTOOPTIĶIS – profesijas kods "3259 03";

624.4. Skaistumkopšanas SPECIĀLISTS (kosmetoloģijā) – profesijas kods "3259 04";

624.5. KOSMĒTIĶIS – profesijas kods "3259 05";

624.6. (Svītrots ar MK 27.01.2015. noteikumiem Nr.24);

624.7. (Svītrots ar MK 27.01.2015. noteikumiem Nr.24);

624.8. (Svītrots ar MK 27.01.2015. noteikumiem Nr.24).

3.11. Mazās grupas
"331 Finanšu un matemātikas speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

625. Šie speciālisti pērk un pārdod finanšu vērtspapīrus, ārzemju valūtu, noformē dažādus apdrošinājuma veidus, nekustamo īpašumu, veic ceļojumu pakalpojumus, darbojas kā vairumtirdzniecības aģenti, novērtē preces, nekustamo un citu īpašumu un pārdod to izsolē.

626. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "331 Finanšu un matemātikas speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

626.1. zina: uzdotā darba izpildes teorētiskos pamatus, analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; produkcijas, pakalpojumu un citu darbības veidu izmaksu veidošanos; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

626.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

626.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

626.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

627. Mazās grupas "331 Finanšu un matemātikas speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

627.1. atsevišķā grupa "3311 Vērtspapīru un finanšu mākleri un brokeri";

627.2. atsevišķā grupa "3312 Kredītu un aizņēmumu speciālisti";

627.3. atsevišķā grupa "3313 Grāmatvedības speciālisti";

627.4. atsevišķā grupa "3314 Statistikas, matemātikas un tām radniecīgu jomu speciālisti";

627.5. atsevišķā grupa "3315 Novērtētāji un izsolītāji".

3.11.1. Atsevišķās grupas
"3311 Vērtspapīru un finanšu mākleri un brokeri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

628. Šie speciālisti pērk un pārdod vērtspapīrus, akcijas, obligācijas un citus finanšu dokumentus, pērk un pārdod ārzemju valūtu biržās, pamatojoties uz klientu pilnvarām, vai pilnvaro darījumu ar klientiem vai to vecākajiem administratoriem, pilnveido kredītiestāžu korespondentattiecību tīklus, analizē korespondētājbanku finanšu stāvokli, kontrolē reģiona filiāļu darbības visus virzienus.

629. Atsevišķajā grupā "3311 Vērtspapīru un finanšu mākleri un brokeri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iegūt informāciju par klienta vai sabiedrības materiālo stāvokli pirms investīcijas darījuma; analizēt vērtspapīru, akciju, obligāciju un citu finanšu dokumentu, tai skaitā arī ārzemju valūtās, tirgus tendences, pārvaldīt finanšu institūciju aktīvu kopumu; informēt iespējamos pircējus par tirgus apstākļiem un perspektīvām; veikt darījumus ar vērtspapīriem un obligācijām; sadalīt akcijas un obligācijas tirgū, lai palielinātu klienta kapitālu; reģistrēt orderus un tos nodot, pērkot un pārdodot vērtspapīrus, akcijas, obligācijas un citus finanšu dokumentus; veikt valdības finanšu aģenta funkcijas ārvalstu kredītu uzskaitē un apkalpošanā, veikt dokumentāros norēķinus starptautiskā tirdzniecībā, veikt ārzemju valūtas operāciju darījumus; optimizēt korespondētājbanku tarifus; analizēt ekonomisko un sociālo situāciju reģionā vai pilsētā un novērtēt uzņēmuma pakalpojumu sniegšanas nepieciešamību un pilnveidošanas iespējas; uzturēt sakarus ar esošajiem klientiem, piesaistīt jaunus, izvēlēties klientam vispiemērotākos pakalpojumus; nodrošināt bankas un tās klientu norēķinus; konsultēt klientus par bankas pakalpojumiem un produktiem; esošajiem un potenciālajiem klientiem sniegt vispārēju informāciju par banku darbību un to veidošanās vēsturi, par bankas īpašniekiem (akcionāriem) un par bankas piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem; prast atvērt un apkalpot noguldījumu un norēķinu kontus; veikt klientu padziļinātu izpēti; veikt kreditēšanas operācijas un nodrošināt to kvalitatīvu novērtējumu; izpildīt kases operācijas, ārvalstu valūtu operācijas; nodrošināt bankas operāciju uzskaiti; lietot informācijas tehnoloģijas; pārzināt banku attālinātos norēķinus; pārzināt banku darbību reglamentējošos normatīvos dokumentus un banku komercdarbības vidi; informēt un konsultēt klientus par maksājumu karšu pakalpojumiem, analizēt datus par maksājumu karšu darbību un izmantošanu; izgatavot maksājumu kartes, nodrošināt to darbību; vadīt maksājumu karšu izplatīšanu un apkalpošanu; veikt risku analīzi; vadīt esošo bankas produktu attīstību un uzlabošanu, izstrādāt jaunus produktus un pakalpojumus, pārraudzīt to ieviešanu; izstrādāt finanšu institūcijas procedūras, sniegt konsultācijas metodikā; sniegt konsultācijas, izpildīt pa telefonu saņemtos klienta uzdevumus; bloķēt kartes; aizpildīt deklarācijas; nodrošināt bankas maksājumu sistēmu operacionālo darbību un risināt visus ar sistēmu funkcionēšanu saistītos jautājumus; nodrošināt nepieciešamās maksājumu informācijas nosūtīšanu sistēmu dalībniekiem (kredītiestādēm, Latvijas Republikas Valsts kasei un citiem), konsultēt sistēmu dalībniekus par visiem ar bankas maksājumu sistēmu darbu saistītiem jautājumiem; uzkrāt un apkopot sistēmas statistiku; veikt dalībnieku bloķēšanu, izslēgšanu vai atjaunošanu, maksājumu sistēmās sekot dalībnieku likviditātei, sekot bloķēto maksājumu rindām; sadarboties ar maksājumu sistēmu dalībniekiem vai, ja nepieciešams, sākt šā jautājuma risināšanu; sniegt atzinumu par sistēmas darbību bloķējošām situācijām un pieņemt lēmumus par situācijas novēršanu; sekot uz dienas daļu izsniegto (intraday) kredītu izmantošanas un uz nakti izsniegto (overnight) kredītu piešķiršanas un atmaksas procesiem; nodrošināt Kredītu reģistra operācijas; piedalīties Kredītu reģistra sistēmas risku novērtēšanā; vadīt Kredītu reģistra dalībnieku un to pilnvaroto personu mācības darbā ar Kredītu reģistru; konsultēt Kredītu reģistra dalībniekus un citas juridiskās un fiziskās personas jautājumos par Kredītu reģistru; sagatavot atbildes uz fizisko un juridisko personu iesniegumiem un pretenzijām; risināt visus ar Kredītu reģistra sistēmas funkcionēšanu saistītos jautājumus; sagatavot un analizēt Kredītu reģistra statistiku; reģistrēt nosūtīto, saņemto un iekšējo reklamāciju; reģistrēt un tehnoloģiski apstrādāt saņemto karšu operāciju dokumentu pieprasījumu; izskatīt un tehnoloģiski apstrādāt interneta tirgotāju karšu reklamācijas; izskatīt karšu lietotāju pretenzijas.

630. Atsevišķās grupas "3311 Vērtspapīru un finanšu mākleri un brokeri" profesijas:

630.1. STARPNIEKS – profesijas kods "3311 01";

630.2. Valūtas maiņas STARPNIEKS – profesijas kods "3311 02";

630.3. Investīciju STARPNIEKS – profesijas kods "3311 03";

630.4. Obligāciju STARPNIEKS – profesijas kods "3311 04";

630.5. Vērtspapīru un akciju STARPNIEKS – profesijas kods "3311 05";

630.6. Biržas MĀKLERIS – profesijas kods "3311 06";

630.7. Parādzīmju PĀRDEVĒJS – profesijas kods "3311 07";

630.8. Vērtspapīru tirgotājs – profesijas kods "3311 08";

630.9. Akciju STARPNIEKS – profesijas kods "3311 09";

630.10. DĪLERIS – profesijas kods "3311 10";

630.11. Banku SPECIĀLISTS – profesijas kods "3311 11";

630.12. Vērtspapīru INSPEKTORS – profesijas kods "3311 12";

630.13. Ārējā parāda ANALĪTIĶIS – profesijas kods "3311 13";

630.14. BROKERIS – profesijas kods "3311 14";

630.15. Reģiona VADĪTĀJS – profesijas kods "3311 15";

630.16. Vērtspapīru EKSPERTS – profesijas kods "3311 16";

630.17. Akreditīvu EKSPERTS – profesijas kods "3311 17";

630.18. Klientu apkalpošanas PĀRZINIS – profesijas kods "3311 18";

630.19. Norēķinu karšu PĀRZINIS – profesijas kods "3311 19";

630.20. Norēķinu karšu izpārdošanas PĀRZINIS – profesijas kods "3311 20";

630.21. Korespondentattiecību ADMINISTRATORS – profesijas kods "3311 21";

630.22. Klientu/ korporatīvo klientu VADĪTĀJS (privātbaņķieris) – profesijas kods "3311 22";

630.23. Kontu ADMINISTRATORS (finanšu un tirdzniecības jomā) – profesijas kods "3311 23";

630.24. Testa atslēgu ADMINISTRATORS (pārzinis) – profesijas kods "3311 24";

630.25. Norēķinu ADMINISTRATORS – profesijas kods "3311 25";

630.26. Klientu KONSULTANTS – profesijas kods "3311 26";

630.27. Maksājumu karšu SPECIĀLISTS – profesijas kods "3311 27";

630.28. Maksājumu karšu izgatavošanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3311 28";

630.29. Maksājumu karšu ADMINISTRATORS – profesijas kods "3311 29";

630.30. Maksājumu karšu projektu VADĪTĀJS – profesijas kods "3311 30";

630.31. Finanšu produktu attīstības projektu VADĪTĀJS – profesijas kods "3311 31";

630.32. METODIĶIS (finanšu un tirdzniecības jomā) – profesijas kods "3311 32";

630.33. Dežurējošais maksājumu karšu ADMINISTRATORS – profesijas kods "3311 33";

630.34. Tirdzniecības finansēšanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3311 34";

630.35. Dokumentāro operāciju SPECIĀLISTS – profesijas kods "3311 35";

630.36. Muitas BROKERIS – profesijas kods "3311 36";

630.37. DEKLARANTS – profesijas kods "3311 37";

630.38. Maksājumu sistēmu EKSPERTS – profesijas kods "3311 38";

630.39. Kredītu reģistra EKSPERTS – profesijas kods "3311 39";

630.40. Reklamācijas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3311 40".

3.11.2. Atsevišķās grupas
"3312 Kredītu un aizņēmumu speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

631. Šie speciālisti analizē un novērtē finanšu informāciju par kredīta vai aizdevuma pieteikumiem un izsaka savu viedokli par piekrišanu (noraidīšanu) aizdevuma vai kredīta piešķiršanai.

632. Atsevišķajā grupā "3312 Kredītu un aizņēmumu speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iegūt informāciju par klienta vai sabiedrības materiālo stāvokli pirms kredīta vai aizdevuma darījuma sākšanas; konsultēt un piedalīties aizdevumu noteikumu apspriešanā, aizdevumu pieprasījumu dokumentu analīzē un aizdevumu izsniegšanas organizēšanā; sekot aizņēmēju finansiālajam stāvoklim un nodrošinājumu (ķīlu) stāvoklim; veikt valsts ārējā parāda analīzi, izstrādāt ārējo aizņēmumu stratēģiju; attīstīt un izstrādāt līzinga projektus; attīstīt un izstrādāt faktūrkreditēšanas pakalpojumus; nodarboties ar klientiem izsniegto aizdevumu atgūšanu un restrukturizāciju; izstrādāt kredītreitinga noteikšanas kritērijus/metodikas, analizēt potenciālo un esošo darījumu partneru kredītspēju.

633. Atsevišķās grupas "3312 Kredītu un aizņēmumu speciālisti" profesijas:

633.1. Kredītu INSPEKTORS – profesijas kods "3312 01";

633.2. Kredītprojektu VADĪTĀJS – profesijas kods "3312 02";

633.3. Kredītu ANALĪTIĶIS – profesijas kods "3312 03";

633.4. Kredītportfeļa ADMINISTRATORS – profesijas kods "3312 04";

633.5. Aizdevumu ADMINISTRATORS – profesijas kods "3312 05";

633.6. Līzinga SPECIĀLISTS – profesijas kods "3312 06";

633.7. Faktūrkreditēšanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3312 07";

633.8. Kredītu piedziņas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3312 08".

3.11.3. Atsevišķās grupas
"3313 Grāmatvedības speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

634. Šie speciālisti veic pilnu finanšu operāciju uzskaiti uzņēmumos un pārbauda dokumentu noformēšanas pareizību, seko bankas finanšu resursu stāvoklim, nodrošina valūtas darījumu grāmatvedības darbību, veic jebkura veida dokumentu norēķinus starptautiskā tirdzniecībā.

635. Atsevišķajā grupā "3313 Grāmatvedības speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt pilnu uzņēmuma finansiālo operāciju uzskaiti grāmatvedības ekspertu vadībā, pamatojoties uz vispārējiem grāmatvedības uzskaites principiem; nodrošināt finanšu informācijas apkopošanu un apstrādi, finanšu rādītāju aprēķināšanu un analīzi; plānot un kontrolēt finanšu resursu sadali; izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma finansiālās darbības pilnveidošanai; veikt uzņēmuma finansiālo operāciju pilnu uzskaiti; nodrošināt savlaicīgu finanšu informācijas apkopošanu, apstrādi un finanšu rādītāju aprēķināšanu; analizēt uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus; gatavot finanšu pārskatus un nodokļu deklarācijas; apkopot, plānot un kontrolēt finanšu resursu sadali; izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma finansiālās darbības pilnveidošanai; nodrošināt Latvijas Republikas normatīvo aktu un starptautisko tiesību normu ievērošanu un piemērošanu grāmatvedības jomā; organizēt un vadīt citus darbiniekus; izstrādāt iekšējos normatīvos aktus un rīkojumus finanšu jomā; kontrolēt valūtas darījumu grāmatvedības darbību, veikt dokumentāros norēķinus starptautiskajā tirdzniecībā; pārbaudīt naudas maksājumus, ienākumus un citu finanšu operāciju dokumentu pareizību; uzskaitīt ilgtermiņa ieguldījumus un krājumus, pārcenot un norakstīt tos, uzskaitīt pilnvaras un kreditorus; kontrolēt un aprēķināt darba samaksu; gatavot finanšu pārskatus; lietot teorētiskās un praktiskās grāmatvedības zināšanas, risinot problēmas, kas radušās darba procesā; konsultēt grāmatvežus grāmatvedības programmas lietošanā; sniegt vispārēju informāciju esošajiem un potenciālajiem klientiem; apkalpot noguldījumu un norēķinu kontus; izpildīt kases operācijas un vienkāršākās valūtas operācijas; nodrošināt finanšu operāciju uzskaiti; veikt maksājumu un vērtspapīru norēķinu operācijas, kas saistītas ar ārvalstu rezervju pārvaldīšanas darījumiem, monetārās politikas darījumiem, kā arī ar klientu darījumu apkalpošanu; nodrošināt informācijas apriti ar korespondentbankām un citām bankām; uzskaitīt un pārbaudīt maksājumu un darījumu apstiprinājumu dokumentāciju; veikt ārvalstu korespondentkontu transakciju uzskaiti un kontroli; veikt norēķinus valdības finanšu aģenta funkcijas valdības līdzekļu (valdības aizņēmumi, Eiropas Savienības struktūrfondi un citi) apkalpošanā, gatavot pārskatus par valdības līdzekļu apkalpošanu.

636. Atsevišķās grupas "3313 Grāmatvedības speciālisti" profesijas:

636.1. GRĀMATVEDIS (ceturtā līmeņa kvalifikācija) – profesijas kods "3313 01";

636.2. Valūtas darījumu GRĀMATVEDIS – profesijas kods "3313 02";

636.3. Vērtspapīru GRĀMATVEDIS – profesijas kods "3313 03";

636.4. Valūtas operāciju GRĀMATVEDIS – profesijas kods "3313 04";

636.5. Kontu OPERATORS – profesijas kods "3313 05";

636.6. Kontu ADMINISTRATORS – profesijas kods "3313 06";

636.7. Finanšu SPECIĀLISTS – profesijas kods "3313 07";

636.8. GRĀMATVEDIS (KONSULTANTS) – profesijas kods "3313 08";

636.9. Finanšu DARBINIEKS – profesijas kods "3313 09";

636.10. Materiālu uzskaites GRĀMATVEDIS – profesijas kods "3313 10";

636.11. Tirgus operāciju un maksājumu SPECIĀLISTS – profesijas kods "3313 11".

3.11.4. Atsevišķās grupas
"3314 Statistikas, matemātikas un tām radniecīgu jomu speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

637. Šie speciālisti sniedz palīdzību, plānojot un veicot matemātisko, statistisko un apdrošināšanas datu vākšanu, apstrādi un iesniegšanu. Viņu darbību vada vecākie statistikas speciālisti.

638. Atsevišķajā grupā "3314 Statistikas, matemātikas un tām radniecīgu jomu speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vākt un apstrādāt valsts statistiskās informācijas datus; sniegt palīdzību, plānojot un veicot statistiskos, matemātiskos un apdrošināšanas rēķinus un ar tiem saistītos aprēķinus; gatavot darba apjoma, izmaksu un materiālu detalizētu novērtējumu; pildīt uzdevumus, kas saistīti ar datu vākšanu un reģistrācijas, arī pētījumu kvalitātes kontroli; lietot standarta skaitļotāju programmu kompleksus apdrošināšanas, statistikas un matemātikas aprēķinu izpildei; gatavot apdrošināšanas, statistikas un matemātikas aprēķinus grafiski un tabulu veidā; veikt tehniskos uzdevumus, kas saistīti ar skaitļotāju un modelējošo sistēmu izmantošanu un apkalpošanu uzskaitē un pētījumos; veikt tehniskos uzdevumus, kas saistīti ar datu vākšanu uzskaitei un pētījumiem un to kvalitātes kontroli; izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas statistikas, matemātikas un apdrošināšanas aprēķinos; vākt, gatavot un analizēt statistikas un citus datus; plānot un veikt matemātisko, statistisko un apdrošināšanas datu apstrādi.

639. Atsevišķās grupas "3314 Statistikas, matemātikas un tām radniecīgu jomu speciālisti" profesijas:

639.1. STATISTIĶA PALĪGS – profesijas kods "3314 01";

639.2. GRĀMATVEŽA PALĪGS – profesijas kods "3314 02";

639.3. STATISTIĶIS – profesijas kods "3314 03";

639.4. AKTUĀRA ASISTENTS – profesijas kods "3314 04".

3.11.5. Atsevišķās grupas
"3315 Novērtētāji un izsolītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

640. Šie speciālisti novērtē mantu un dažādas preces, kā arī zaudējumus atbilstoši apdrošināšanas līgumam, pārdod mantu un preces vairāksolīšanā.

641. Atsevišķajā grupā "3315 Novērtētāji un izsolītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– novērtēt izejvielas, nekustamās mantas, rūpnieciskās iekārtas, personiskās mājas, mantas, mākslas priekšmetus, dārgakmeņus un citus objektus, ko piedāvā pārdošanai vai apdrošināšanai, un noteikt to vērtību; noteikt zaudējumu un kaitējuma apmērus, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošinātāju atbildību, kad jāatlīdzina zaudējumi, pamatojoties uz apdrošināšanas līgumu; pārdot izsolēs dažādus īpašuma veidus, automobiļus, preces, mājlopus, mākslas un juvelieru izstrādājumus; identificēt, novērtēt transportlīdzekļu bojājumus, aprēķināt un pamatot atjaunošanas izdevumus.

642. Atsevišķās grupas "3315 Novērtētāji un izsolītāji" profesijas:

642.1. Apdrošināšanas INSPEKTORS – profesijas kods "3315 01";

642.2. Prasību INSPEKTORS – profesijas kods "3315 02";

642.3. IZSOLĪTĀJS – profesijas kods "3315 03";

642.4. Prasību KONSULTANTS – profesijas kods "3315 04";

642.5. NOVĒRTĒTĀJS – profesijas kods "3315 05";

642.6. Apdrošināšanas KONSULTANTS – profesijas kods "3315 06";

642.7. Sauszemes transportlīdzekļu tehniskais VĒRTĒTĀJS – profesijas kods "3315 07".

3.12. Mazās grupas
"332 Tirdzniecības un iepirkumu aģenti un starpnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

643. Šie speciālisti pērk un pārdod finanšu vērtspapīrus, ārzemju valūtu, noformē dažādus apdrošinājumu veidus, nekustamo īpašumu, veic ceļojumu pakalpojumus, darbojas kā vairumtirdzniecības aģenti, novērtē preces, nekustamo un citu īpašumu un pārdod to izsolē.

644. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "332 Tirdzniecības un iepirkumu aģenti un starpnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

644.1. zina: uzdotā darba izpildes teorētiskos pamatus, analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; produkcijas, pakalpojumu un citu darbības veidu izmaksu veidošanos; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

644.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

644.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

644.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

645. Mazās grupas "332 Tirdzniecības un iepirkumu aģenti un starpnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

645.1. atsevišķā grupa "3321 Apdrošināšanas pārstāvji";

645.2. atsevišķā grupa "3322 Tirdzniecības pārstāvji";

645.3. atsevišķā grupa "3323 Iepirkumu speciālisti";

645.4. atsevišķā grupa "3324 Tirdzniecības starpnieki".

3.12.1. Atsevišķās grupas
"3321 Apdrošināšanas pārstāvji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

646. Šie speciālisti sniedz konsultācijas par visiem apdrošināšanas jautājumiem un noformē dažādus dzīvības un īpašuma apdrošināšanas veidus.

647. Atsevišķajā grupā "3321 Apdrošināšanas pārstāvji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iegūt informāciju par klientu materiālo stāvokli, kas nepieciešama, nosakot piemērotus apdrošināšanas veidus un to noteikumus; veikt pārrunas ar klientu, nosakot riska pakāpi un veidu, kādā tiek apdrošināts, noteikt apdrošināšanas summu un maksāšanas noteikumus; apspriest noteikumus un sastādīt atkārtotus apdrošināšanas līgumus; apspriest lielu un speciālu projektu vai būvju apdrošināšanas noteikumus, sastādīt līgumus un konsultēt šajos jautājumos.

648. Atsevišķās grupas "3321 Apdrošināšanas pārstāvji" profesijas:

648.1. Apdrošināšanas AĢENTS – profesijas kods "3321 01";

648.2. Apdrošināšanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3321 02";

648.3. Apdrošināšanas STARPNIEKS – profesijas kods "3321 03";

648.4. INSPEKTORS (apdrošināšanā) – profesijas kods "3321 04".

3.12.2. Atsevišķās grupas
"3322 Tirdzniecības pārstāvji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

649. Šie speciālisti vairumā pārdod dažādas preces, tai skaitā iekārtas, ierīces un citu tehnisko produkciju, vai veic ar pārdošanu saistītos pakalpojumus un sniedz nepieciešamo speciālo informāciju.

650. Atsevišķajā grupā "3322 Tirdzniecības pārstāvji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iegūt pasūtījumus un pārdot preces rūpniecības, mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības uzņēmumiem; pārdot tehniskās iekārtas, produkciju un ar to saistītos pakalpojumus komerciestādēm vai atsevišķām personām; sniegt iespējamiem pircējiem vispārējo un speciālo informāciju, kas raksturo iekārtu darbību, demonstrēt ietaišu darbību, paziņot klientu iebildumus un pretenzijas izgatavotājiem; apkalpot un piesaistīt jaunus klientus; konsultēt klientus par datortīklu tehnoloģijām; pārdot pa tālruni produkciju un pakalpojumu; piedalīties uzņēmuma darbības plāna un citu plānu sastādīšanā; kontrolēt rezultātu atbilstību noteiktajiem mērķiem; organizēt un kontrolēt pārdošanas pakalpojumu procesus; sadarboties ar esošajiem un potenciālajiem sadarbības partneriem; sniegt informāciju par pakalpojumu produktivitātes paaugstināšanu un kvalitāti; pieņemt pasūtījumus no klientiem pa telefonu, faksu vai e-pastu; veikt klientu apzvanīšanu pēc pārdošanas speciālista pieprasījuma; ievadīt, apkopot nepieciešamo informāciju datubāzē; sagatavot produktu (preču) izvietošanas dokumentus noliktavai; asistēt produktu grupas vadītājam ikdienas darbā; sagatavot dažādas atskaites, analītiskus pārskatus; uzturēt, atjaunināt un veikt izmaiņas esošo klientu datubāzē; ja nepieciešams, veikt klientu apkalpošanu tirdzniecības zālē, sniedzot informāciju par precēm un pakalpojumiem, kā arī risinot ar klientu radušās problēmsituācijas.

651. Atsevišķās grupas "3322 Tirdzniecības pārstāvji" profesijas:

651.1. Garantijas pakalpojumu KONSULTANTS – profesijas kods "3322 01";

651.2. Tirdzniecības AĢENTS – profesijas kods "3322 02";

651.3. Izpārdošanas PĀRSTĀVIS – profesijas kods "3322 03";

651.4. Tirdzniecības PĀRDEVĒJS – profesijas kods "3322 04";

651.5. Ceļojošais PĀRDEVĒJS – profesijas kods "3322 05";

651.6. tirgotājs – profesijas kods "3322 06";

651.7. Tirdzniecības PĀRSTĀVIS – profesijas kods "3322 07";

651.8. Klientu/ pārdošanas KONSULTANTS – profesijas kods "3322 08";

651.9. Pārdošanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3322 09";

651.10. Telefonbankas OPERATORS – profesijas kods "3322 10";

651.11. Pārdošanas SPECIĀLISTA ASISTENTS – profesijas kods "3322 11";

651.12. Tirdzniecības PĀRDEVĒJA ASISTENTS – profesijas kods "3322 12";

651.13. Produktu grupas VADĪTĀJA ASISTENTS – profesijas kods "3322  13".

3.12.3. Atsevišķās grupas
"3323 Iepirkumu speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

652. Šie speciālisti uzpērk preces un sniedz pakalpojumus rūpniecības, komerciālo un citu iestāžu un organizāciju vārdā.

653. Atsevišķajā grupā "3323 Iepirkumu speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt sarunas un noslēgt līgumus par iekārtu, izejvielu un produkcijas iepirkšanu rūpniecības uzņēmumiem, kā arī iepirkt preces, lai tās pārdotu; iegūt informāciju par tirgus konjunktūru, nepieciešamajām un esošajām rezervēm un noteikt iegādājamo preču daudzumu un kvalitāti, to vērtību, piegādes termiņu un citus līguma noteikumus; sastādīt regulāri papildināmo izejvielu un preču pasūtīšanas shēmas saskaņā ar apstiprinātajiem modeļiem, nosūtīt pasūtījumus; organizēt piegādājamo preču pieņemšanu; uzkrāt informāciju par izejvielu un preču pieprasījuma izmaiņām un dažādu piegādātāju darbības kvalitāti; analizēt izejvielu un preču krājumus uzņēmumā un to kustību noliktavās; veikt pircēju pasūtījumu apstrādi un sagatavot preces nosūtīšanai; analizēt preču nosūtīšanas maršrutus, sekot pārvadātāju darba kvalitātei; koordinēt preču plūsmas un krājumus; analizēt uzņēmuma loģistikas izmaksas sadarbībā ar tirgvedības, iepirkumu vai pārdošanas speciālistiem un koordinēt pasūtījumus krājumu papildināšanai; sekot pasūtīto piegāžu atrašanās vietai piegādes procesā un pēc nepieciešamības nodrošināt to izkraušanu un glabāšanu uzņēmuma noliktavā; organizēt preču glabāšanu noliktavā, to komplektāciju un savlaicīgu sadali un nosūtīšanu pircējiem; veikt pasūtīto preču komplektēšanu; kārtot preču transportēšanas pavaddokumentāciju, attiecības ar ekspeditoriem, transporta organizācijām; kontrolēt preču virzību starptautiskajā un nacionālajā līmenī līdz pircējam; pasūtīt un koordinēt starptautiskos jūras, gaisa, sauszemes vai multimodālus kravu pārvadājumus; pasažieru pārvadājumos veikt pasažieru plūsmas analīzi, izmaksu kontroli; sadarbībā ar kvalitātes vadības speciālistiem analizēt pasažieru apmierinātības līmeni; veikt maršrutu plānošanu un izstrādi atbilstoši pasažieru plūsmai; sekot pasažieru pārvadājumu regularitātes un pietiekamības nodrošināšanai vietējos un starptautiskos jūras, gaisa, sauszemes vai dzelzceļa pasažieru pārvadājumos; izstrādāt atbilstošo iepirkumu dokumentāciju; kontrolēt iepirkumu virzību un izpildi; organizēt un vadīt iepirkumu konkursus (organizēt un izsludināt iepirkumu procedūras, organizēt un protokolēt iepirkumu komisijas sanāksmes); sastādīt un slēgt līgumus ar telpu iznomātājiem un citiem piegādātājiem; plānot savas darbības jomas attīstību un nepieciešamos materiālos resursus; organizēt un kontrolēt mantisko vērtību pasūtīšanu, saņemšanu, uzskaiti un izsniegšanu; pārbaudīt saņemto mantisko vērtību atbilstību pamatdokumentiem; organizēt mantisko vērtību izvietošanu telpās un uzglabāšanu; organizēt, saskaņot un kontrolēt uzņēmuma autoparka un degvielas karšu uzskaiti un dokumentācijas apriti; realizēt un kontrolēt konkrētas preču grupas iepirkumu plānu saskaņā ar gada plānu un ievērojot uzņēmuma noteiktās prioritātes un stratēģiju; sniegt priekšlikumus plāna izmaiņām saskaņā ar izmaiņām tirgū, piegādātāju piedāvājumiem un preču kategoriju izmaiņām kopumā; savlaicīgi veikt preču pasūtījumus un sniegt ieteikumus preču realizēšanai, uzņēmuma maksimāli efektīvas darbības nodrošināšanai; uzturēt un koriģēt nepieciešamos preču krājumus, ievērojot krājumu aprites normas; izvērtēt neaktuālas, mazkustīgas un defektīvas preces; veidot preču pārdošanas cenas saskaņā ar tirgus situāciju, izmaksām un uzņēmuma noteiktiem mērķiem; sagatavot preču piedāvājumus akcijām un regulāri tos atjaunot, saskaņojot tos ar iepirkumu speciālistu; regulāri atjaunot un apstrādāt uzņēmuma pārdošanas katalogu; apkopot un sagatavot pasūtījuma veikšanai nepieciešamo informāciju; izskatīt un novērtēt jaunu piegādātāju piedāvājumus, saskaņojot tos ar iepirkumu speciālistu; sagatavot pārskatus par piegādātāja pārdošanas rezultātiem; plānot un nodrošināt loģistiku valsts amatpersonu dalības sanāksmēm; plānot un sniegt atbalstu uzņēmuma sūtījumu un korespondences piegādes procesā; piedalīties uzņēmuma reprezentācijas pasākumu tehniskajā nodrošināšanā.

654. Atsevišķās grupas "3323 Iepirkumu speciālisti" profesijas:

654.1. Iepirkumu SPECIĀLISTS – profesijas kods "3323 01";

654.2. Loģistikas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3323 02";

654.3. Iepirkumu AĢENTS – profesijas kods "3323 03";

654.4. Sagādes AĢENTS – profesijas kods "3323 04";

654.5. SAGĀDNIEKS – profesijas kods "3323 05";

654.6. Mazumtirdzniecības SAGĀDNIEKS – profesijas kods "3323 06";

654.7. Vairumtirdzniecības SAGĀDNIEKS – profesijas kods "3323 07";

654.8. Preču IEPIRCĒJS – profesijas kods "3323 08";

654.9. Vairumtirdzniecības preču IEPIRCĒJS – profesijas kods "3323 09";

654.10. Mazumtirdzniecības preču IEPIRCĒJS – profesijas kods "3323 10";

654.11. TIRGZINIS – profesijas kods "3323 11";

654.12. Vairumtirdzniecības AĢENTS – profesijas kods "3323 12";

654.13. Preču kategoriju VADĪTĀJS – profesijas kods "3323 13";

654.14. Iepirkumu SPECIĀLISTA ASISTENTS – profesijas kods "3323 14".

3.12.4. Atsevišķās grupas
"3324 Tirdzniecības starpnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

655. Šie speciālisti pērk un pārdod preces, parasti vairumā, preču tirgus izsolēs vai tieši tirgū.

656. Atsevišķajā grupā "3324 Tirdzniecības starpnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– nodibināt kontaktus starp preču produkcijas un pakalpojumu pircējiem un pārdevējiem; analizēt klienta prasības pērkot vai pārdodot, kā arī sniegt konsultācijas; organizēt izsoļu katalogu iesniegšanu, noteikt preču nosūtīšanas cenu; apmeklēt izsoles un tirgu un celt cenas izsolēs klienta vārdā; veikt sarunas ar klientu par izsolēs nepārdoto preču uzpirkšanu un pārdošanu; saņemt kravas vietas, noteikt pārtransportēšanas cenu un piedzīt to no klienta.

657. Atsevišķās grupas "3324 Tirdzniecības starpnieki" profesijas:

657.1. Pārtikas preču STARPNIEKS – profesijas kods "3324 01";

657.2. Tirdzniecības STARPNIEKS – profesijas kods "3324 02";

657.3. Transporta STARPNIEKS – profesijas kods "3324 03";

657.4. Tirdzniecības BROKERIS – profesijas kods "3324 04".

3.13. Mazās grupas
"333 Komercpakalpojumu speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

658. Šie speciālisti veido kontaktus starp pircējiem un pārdevējiem, ja tiek pirktas un pārdotas preces vairumā, veic muitas nodevu procedūras, noformē apdrošināšanas un eksporta licences, meklē darba vietas darba meklētājiem, kā arī meklē darbiniekus vakantām darba vietām vai slēdz darba līgumus ar personām par noteikta darba veikšanu atbilstoši darbuzņēmēja lūgumam, konsultē klientus atbilstoši apģērba etiķetes standartiem, piedāvā citus komercpakalpojumus.

659. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "333 Komercpakalpojumu speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

659.1. zina: uzdotā darba izpildes teorētiskos un praktiskos pamatus, problēmas analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; produkcijas, pakalpojumu un citu darbības veidu izmaksu veidošanos; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

659.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

659.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

659.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

660. Mazās grupas "333 Komercpakalpojumu speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

660.1. atsevišķā grupa "3331 Preču pārvadājumu aģenti";

660.2. atsevišķā grupa "3332 Konferenču un pasākumu organizatori";

660.3. atsevišķā grupa "3333 Nodarbinātības aģenti";

660.4. atsevišķā grupa "3334 Nekustamā īpašuma mākleri un īpašumu pārvaldes speciālisti";

660.5. atsevišķā grupa "3339 Citur neklasificēti komercpakalpojumu jomas speciālisti".

3.13.1. Atsevišķās grupas
"3331 Preču pārvadājumu aģenti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

661. Šie speciālisti veic preču pārvadājumu muitas procedūras un nodrošina apdrošināšanas, eksporta un importa licenču un citu dokumentu noformēšanu.

662. Atsevišķajā grupā "3331 Preču pārvadājumu aģenti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– realizēt importa un eksporta pārvadājumus, atbrīvojot preces no muitas nodevas, noformēt apdrošināšanas dokumentus; nodrošināt importa un eksporta licenču noformēšanu; parakstīt un izsniegt dokumentus, kuros fiksēti kravas pārvadāšanas līguma noteikumi; veikt muitas dokumentu noformēšanu; organizēt produkcijas piegādi no ārvalstu sadarbības partneriem; veikt importēto produktu nepārtrauktu kontroli un plānveidīgu pasūtīšanu saskaņā ar uzņēmuma budžetu, ražošanas plānu un pārdošanas aktivitātēm.

663. Atsevišķās grupas "3331 Preču pārvadājumu aģenti" profesijas:

663.1. Ekspedīcijas AĢENTS – profesijas kods "3331 01";

663.2. Realizācijas AĢENTS – profesijas kods "3331 02";

663.3. EKSPEDITORS – profesijas kods "3331 03";

663.4. DEKLARĒTĀJS – profesijas kods "3331 04";

663.5. Importa un eksporta SPECIĀLISTS – profesijas kods "3331 05".

3.13.2. Atsevišķās grupas
"3332 Konferenču un pasākumu organizatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

664. Šie speciālisti plāno un organizē konferences, seminārus, banketus un dažādu veidu pasākumus.

665. Atsevišķajā grupā "3332 Konferenču un pasākumu organizatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot un organizēt konferences, seminārus, banketus, kāzas un citus pasākumus; risināt jautājumus par telpu un iekārtu īri, ēdināšanas pakalpojumiem, transportu un pasākuma dalībnieku izmitināšanu; apzināt klientu vajadzības; organizēt pasākuma dalībnieku reģistrāciju; pārzināt pasākuma budžetu un iekļauties tajā.

666. Atsevišķās grupas "3332 Konferenču un pasākumu organizatori" profesijas:

666.1. Konferenču un pasākumu ORGANIZATORS – profesijas kods "3332 01";

666.2. Kāzu PLĀNOTĀJS – profesijas kods "3332 02".

3.13.3. Atsevišķās grupas
"3333 Nodarbinātības aģenti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

667. Šie speciālisti meklē vakantas vietas personām, kas meklē darbu, meklē darbiniekus darba devējam, izstrādā līgumus noteiktu darbu veikšanai atbilstoši iestāžu, tai skaitā arī valsts iestāžu, pieprasījumam.

668. Atsevišķajā grupā "3333 Nodarbinātības aģenti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus personām, kas meklē darbu; sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus darba devēja vai darbinieka uzdevumā; apspriest kvalifikācijas un citus noteikumus, kas tiek izvirzīti nolīgstamajiem darbiniekiem, slēdzot līgumus ar darba devēju pārstāvjiem; meklēt darbiniekus ar noteiktu kvalifikāciju un nokārtot nepieciešamās formalitātes, ievērojot nacionālās un starptautiskās tiesību normas; nodrošināt darba līgumu atbilstību tiesību normām, sagatavot to projektus.

669. Atsevišķās grupas "3333 Nodarbinātības aģenti" profesijas:

669.1. Nodarbinātības AĢENTS – profesijas kods "3333 01";

669.2. Nodarbinātības organizators – profesijas kods "3333 02".

3.13.4. Atsevišķās grupas
"3334 Nekustamā īpašuma mākleri un īpašumu pārvaldes speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

670. Šie speciālisti pērk, pārdod, nomā nekustamo īpašumu un maksā nomu, parasti klientu vārdā un ar viņu pilnvarām.

671. Atsevišķajā grupā "3334 Nekustamā īpašuma mākleri un īpašumu pārvaldes speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vākt informāciju par pārdodamo vai iznomājamo īpašumu, tā īpašnieka materiālo stāvokli un noteikumiem iespējamiem pircējiem vai nomātājiem; parādīt pārdodamo vai iznomājamo īpašumu un paskaidrot pārdošanas vai nomas noteikumus iespējamiem pircējiem vai nomātājiem; organizēt īpašuma vai nomas tiesību nodošanu un līguma parakstīšanu; vākt nomas maksu un naudas summas par obligācijām, ar īpašnieka pilnvaru apskatīt īpašumu pirms nomas līguma noslēgšanas, nomāšanas laikā un pēc nomas līguma izbeigšanās; izvērtēt situāciju nekustamā īpašuma tirgū; organizēt un piedalīties reklāmas pasākumos; noteikt komercsabiedrības mērķus; izvēlēties efektīvākos projektu ieguldījumus nekustamā īpašuma jomā; konsultēt klientus; strādāt pārdevēja, pircēja vai nomnieka interesēs.

672. Atsevišķās grupas "3334 Nekustamā īpašuma mākleri un īpašumu pārvaldes speciālisti" profesijas:

672.1. Īpašuma AĢENTS – profesijas kods "3334 01";

672.2. Nekustamā īpašuma AĢENTS – profesijas kods "3334 02";

672.3. Īpašuma PĀRDEVĒJS – profesijas kods "3334 03";

672.4. Nekustamā īpašuma PĀRDEVĒJS – profesijas kods "3334 04";

672.5. Dzīvokļu AĢENTS – profesijas kods "3334 05";

672.6. Nekustamā īpašuma darījumu STARPNIEKS – profesijas kods "3334 06".

3.13.5. Atsevišķās grupas
"3339 Citur neklasificēti komercpakalpojumu jomas speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

673. Šie speciālisti organizē lietišķus kontaktus, piedāvā reklāmas plašsaziņas līdzekļos, transporta pakalpojumus, kredīta un citu komercinformāciju un tamlīdzīgus komerciālus pakalpojumus, nodrošina komercpakalpojumu iestāžu grafiskās identitātes ievērošanu un pielietojumu to vizuālajā noformējumā un reklāmpasākumos, organizē un kontrolē komercpakalpojumu iestāžu reklāmpasākumus, organizē kontraktu slēgšanu ar sportistiem, aktieriem, kā arī ar grāmatizdevējiem par lugu iestudēšanu, muzikālo mākslas darbu atskaņošanu, to ierakstu un muzikālās produkcijas pārdošanu, konsultē klientus atbilstoši apģērba etiķetes standartiem, izstrādā un īsteno kultūras tūrisma projektus.

674. Atsevišķajā grupā "3339 Citur neklasificēti komercpakalpojumu jomas speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot, organizēt un kontrolēt procesus ražošanas un pakalpojumu nozarēs; analizēt un novērtēt uzņēmuma darbību, tās rezultātus; pārstāvēt uzņēmumu darījumos ar citiem uzņēmumiem un institūcijām; sniegt konsultācijas par saimnieciskās darbības organizēšanu un rezultativitātes paaugstināšanu; piedalīties nepieciešamo resursu plānošanā, sagādē un produkcijas realizācijā; organizēt vai veikt struktūrvienības iekšējo pārskatu un atskaišu sagatavošanu un prezentēšanu uzņēmuma vadībai; sagādāt informāciju par pārdodamajiem pakalpojumiem un iespējamo pircēju prasībām; sagatavot reklāmas kampaņu; pieskaņot reklāmpasākumus sabiedriskajiem pasākumiem; administratīvi nodrošināt apstiprināto reklāmas kampaņu un budžetu, kontrolēt un optimizēt izdevumus; pētīt reklāmas kampaņu efektivitāti; kontrolēt komercpakalpojumu iestāžu grafiskās identitātes ievērošanu, nodrošināt nepieciešamo izmaiņu izstrādi un ieviešanu; veikt tirgvedības un reklāmas komunikācijas projektu/kampaņu plānošanu, to izstrādes un īstenošanas organizēšanu; organizēt lietišķus kontaktus; piedāvāt reklāmas plašsaziņas līdzekļos; nodrošināt komercpakalpojumu iestāžu grafiskās identitātes ievērošanu un pielietojumu to vizuālajā noformējumā un reklāmpasākumos; organizēt un kontrolēt komercpakalpojumu iestāžu reklāmpasākumus, organizēt līgumu slēgšanu; konsultēt klientus atbilstoši komercdarbības etiķetes standartiem; veikt sarunas par kontraktu slēgšanu pārdevēja vai pircēja vārdā un izskaidrot klientam pārdošanas, kā arī samaksas noteikumus; parakstīt līgumu pircēja vai pārdevēja vārdā un nodrošināt līguma izpildi; rūpēties, lai savāktā informācija pircējam tiktu sniegta norunātajā veidā un laikā; mācēt pareizi redzēt proporcionālas attiecības starp apģērbiem: žakete un svārki, žakete un bikses un precīzi noteikt pareizās proporcijas, pareizu savstarpējo toņu gammu individuāli katram klientam, izvēloties apģērbu atbilstoši etiķetei; sadarboties ar apģērbu māksliniekiem – dizaineriem, krāsu stilistiem; novērot sava uzņēmuma darbības ārējās vides un iekšējā stāvokļa attīstību; vākt un apkopot aktuālo informāciju par publiskajiem viedokļiem, to galvenajām iezīmēm; piedalīties bukletu, brošūru, ziņu kopu, gada atskaišu un citu speciālo informatīvo materiālu sagatavošanā un preses konferenču, prezentāciju, īpašu pasākumu organizēšanā; sniegt informāciju par savu uzņēmumu, pārliecināt un veicināt saprašanos, radīt un saglabāt uzticēšanos; sekmēt dažādu publisku atbalstu uzņēmuma darbībai; veicināt darbinieku lojalitāti uzņēmumam; organizēt un veikt tirgus izpēti un analizēt tirgus izpētes rezultātus; plānot tirgvedības un reklāmas projektus/kampaņas, organizēt to izstrādi un īstenošanu; nodarboties ar dārzkopības produkcijas ražošanu nelielā uzņēmumā vai lielākā uzņēmumā ar ražošanas materiālu sagādi un saražotās produkcijas realizāciju, kā arī grāmatvedības datu uzskaiti un apstrādi; nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu; organizēt lauksaimniecības produktu ražošanu un pārdošanu; koordinēt lauksaimniecības darbības veikšanai nepieciešamo resursu (tai skaitā Eiropas Savienības finansējuma) ieguvi un sadali; organizēt lauksaimniecības darbu, tehnoloģiskos procesus; sekot līdzi aktivitātēm lauksaimniecības nozarē gan Latvijā, gan pasaulē; orientēties lauksaimniecības produktu attīstības tendencēs un galvenajos statistikas rādītājos; organizēt saimniecisko darbību; plānot komercdarbību struktūrvienībā vai uzņēmumā; sniegt konsultācijas par ražošanas organizāciju, produktivitātes paaugstināšanu un kvalitāti; īstenot projektus; veikt stratēģisko plānošanu, administrēšanu, klientu (patērētāju un ražotāju) tirdzniecības pakalpojumu savstarpējo tiesību un pienākumu nodrošināšanu; plānot, organizēt un kontrolēt ražošanas un apkalpošanas procesus, nodrošināt personāla vadīšanu; plānot uzņēmuma attīstību; apkalpot pircējus; organizēt preču iepirkšanu un pārdošanu; uzskaitīt un kontrolēt preču apgrozījumu; nodrošināt preču iepirkšanu, uzglabāšanu un kvalitātes kontroli, saimnieciskās darbības grāmatvedības uzskaiti; uzkrāt, grupēt un apstrādāt ekonomikas informācijas datus; nodrošināt informāciju uzņēmuma mērķu un uzdevumu sasniegšanai; iepirkt un pārdot gatavo produkciju mākslas un amatniecības jomā; apkalpot klientus, izstrādāt projektus, uzskaitīt un kontrolēt materiālās vērtības; piedalīties kultūras preču izstāžu un reklāmas kampaņu organizēšanā; sagatavot dokumentus zāļu reģistrācijai; veidot un nosūtīt ražotnēm zāļu iepakojumu maketus, pārbaudīt un apstiprināt gatavos iepakojumus; veidot un adaptēt zāļu marķējumus, lietošanas instrukcijas un aprakstus; organizēt zāļu reģistrācijas dokumentācijas tulkošanu no angļu valodas latviešu valodā; sagatavot reklāmas materiālus; izstrādāt ilgtermiņa tirgvedības, sabiedrības izglītošanas un reklāmas plānus, tos īstenot un novērot; organizēt un īstenot dažādās auditorijās tirgvedības, sabiedrības informēšanas un reklāmas pasākumus; nodrošināt speciālistu un darbinieku sagatavotību produktu ieviešanas un citu kampaņas plānu izpildei; pasūtīt un veikt tirgus pētījumus; analizēt dažādus pētījumu un statistikas datus; apkopot un apstrādāt informāciju; piedalīties pētnieku un pētījumu centru izvēlē, novērtēt to piemērotību; būt atbildīgiem par pētnieku sanāksmju organizēšanu un norisi; piedalīties starptautiskās pētījumu novērotāju sanāksmēs; sagatavot dokumentāciju, kas nepieciešama atļauju saņemšanai klīnisko pētījumu sākšanai; sagatavot korespondenci pētījuma laikā; būt atbildīgiem par savlaicīgiem pētījumu materiālu pasūtījumiem, šo pētījumu materiālu savlaicīgu izsniegšanu pētījumu centriem un neizlietoto pētījumu materiālu izņemšanu no pētījumu centriem; regulāri novērot pētījumus; iepirkt izejvielas, materiālus, pusfabrikātus un gatavos produktus; nodrošināt atbilstošu glabāšanu, ražošanas apgādi un gatavo produktu realizāciju; nodrošināt kravu, izejmateriālu, preču marķēšanu, komplektēšanu un nosūtīšanu; sekot krājumu glabāšanai un noformēšanai uzņēmuma struktūrvienībās; nodrošināt aktuālās informācijas publicēšanu uzņēmuma mājaslapās un saistītos kanālos; izveidot un uzturēt uzņēmuma profilu sociālajos tīklos; nodrošināt komunikāciju sociālajos tīklos; plānot un kontrolēt tirdzniecības un tirgvedības aktivitātes sociālajos medijos; sagatavot un nodrošināt jauninājumu izsūtīšanu uzņēmuma klientiem un darbiniekiem; uzturēt uzņēmuma iekšējo mājaslapu, nodrošinot aktuālās informācijas sagatavošanu un publicēšanu; analizēt sociālo mediju profilu apmeklējumu statistiku; veidot uzņēmuma tēlu un popularizēt uzņēmumu sociālajos medijos; konsultēt komersantus par saimniecību vadību un veikt saimniecību ekonomisko analīzi; sastādīt biznesa plānus, projektu pieteikumus un sniegt konsultācijas par ekonomikas un kooperācijas jautājumiem; pārzināt mikroekonomikas un makroekonomikas kopsakarības, kā arī ekonomikas terminoloģiju; izstrādāt un īstenot kultūras tūrisma projektus; sagatavot kultūras tūrisma produktus; nodarboties ar tirgvedību kultūras tūrisma jomā.

675. Atsevišķās grupas "3339 Citur neklasificēti komercpakalpojumu jomas speciālisti" profesijas:

675.1. Grāmatu tirdzniecības AĢENTS – profesijas kods "3339 01";

675.2. Muzikālo priekšnesumu AĢENTS – profesijas kods "3339 02";

675.3. Sporta AĢENTS – profesijas kods "3339 03";

675.4. Teātra AĢENTS – profesijas kods "3339 04";

675.5. Reklāmas komercdarbības pakalpojumu SPECIĀLISTS – profesijas kods "3339 05";

675.6. Sludinājumu ievietošanas/ komercdarbības pakalpojumu PĀRSTĀVIS – profesijas kods "3339 06";

675.7. Reklāmas/ komercpakalpojumu PĀRDEVĒJS – profesijas kods "3339 07";

675.8. Reklāmas AĢENTS – profesijas kods "3339 08";

675.9. Reklāmas KONSULTANTS – profesijas kods "3339 09";

675.10. Monētu tirdzniecības AĢENTS – profesijas kods "3339 10";

675.11. Saziņas līdzekļu KOORDINĒTĀJS – profesijas kods "3339 11";

675.12. Tirgus pētījumu ANALĪTIĶIS – profesijas kods "3339 12";

675.13. Apģērba etiķetes KONSULTANTS – profesijas kods "3339 13";

675.14. Reklāmas VADĪTĀJA ASISTENTS – profesijas kods "3339 14";

675.15. Tirgvedības VADĪTĀJA ASISTENTS – profesijas kods "3339 15";

675.16. Loģistikas DARBINIEKS – profesijas kods "3339 16";

675.17. Dārzkopības KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339 17";

675.18. Mazumtirdzniecības KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339 18";

675.19. Komercdarbības SPECIĀLISTS (lauksaimniecībā) – profesijas kods "3339 19";

675.20. Komercdarbības SPECIĀLISTS – profesijas kods "3339 20";

675.21. Tirgvedības un tirdzniecības SPECIĀLISTS – profesijas kods "3339 21";

675.22. Agrārā sektora KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339 22";

675.23. Transporta pārvadājumu KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339 23";

675.24. Reklāmas pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339 24";

675.25. Viesnīcu pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339 25";

675.26. Restorāna pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339 26";

675.27. Rūpniecības KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339 27";

675.28. Komercdarījumu DARBINIEKS – profesijas kods "3339 28";

675.29. Komercpakalpojumu DARBINIEKS – profesijas kods "3339 29";

675.30. Tūrisma pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339 30";

675.31. Mākslas KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339 31";

675.32. Zāļu reģistrācijas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3339 32";

675.33. Produktu SPECIĀLISTS – profesijas kods "3339 33";

675.34. Klīnisko pētījumu SPECIĀLISTS – profesijas kods "3339 34";

675.35. Reklāmas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3339 35";

675.36. Reklāmas un tirgvedības projektu PLĀNOTĀJS – profesijas kods "3339 36";

675.37. Eksporta SPECIĀLISTS – profesijas kods "3339 37";

675.38. Ekonomikas KONSULTANTS – profesijas kods "3339 38";

675.39. Sociālo mediju SPECIĀLISTS – profesijas kods "3339 39";

675.40. KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339 40";

675.41. Kultūras tūrisma ORGANIZATORS – profesijas kods "3339 41".

3.14. Mazās grupas
"334 Administratīvie un specializētie sekretāri"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

676. Šie speciālisti pārzina dokumentāciju, nodrošina informācijas apmaiņu starp dažādām struktūrvienībām, veic struktūrvienības iekšējo organizatorisko koordināciju.

677. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "334 Administratīvie un specializētie sekretāri" atbilstošās atsevišķajās grupās:

677.1. zina: uzdotā darba izpildes teorētiskos un praktiskos pamatus, analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; produkcijas, pakalpojumu un citu darbības veidu izmaksu veidošanos; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

677.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

677.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par darba un veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par sagatavotās informācijas atbilstību un pareizību; par izstrādāto atzinumu un priekšlikumu kvalitāti; par materiāli tehnisko, finanšu resursu lietderīgu izmantošanu; par darbības atbilstību normatīvajiem aktiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

677.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

678. Mazās grupas "334 Administratīvie un specializētie sekretāri" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

678.1. atsevišķā grupa "3341 Biroja administratori";

678.2. atsevišķā grupa "3342 Juridiskie sekretāri";

678.3. atsevišķā grupa "3343 Administratīvie sekretāri un izpildsekretāri";

678.4. atsevišķā grupa "3344 Medicīnas jomas sekretāri".

3.14.1. Atsevišķās grupas
"3341 Biroja administratori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

679. Šie speciālisti veic uzņēmuma vai tā struktūrvienības vadītāja darba apkalpošanu, lietojot datoru un citus tehniskos līdzekļus, apgādā vadītāja darba vietu ar kancelejas piederumiem un rada apstākļus vadītāja darba efektīvai izpildei, apstrādā saņemto un nosūtāmo pastu, organizē lietišķās tikšanās, kārto lietvedību, patstāvīgi atbild uz korespondenci.

680. Atsevišķajā grupā "3341 Biroja administratori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– organizēt un vadīt sekretariāta/biroja darbu kopumā; atbildēt par efektīvu informācijas un dokumentu plūsmas nodrošināšanu; nodrošināt kancelejas un saimniecības preču sagādi; dokumentēt sapulces un sagatavot prezentācijas; organizēt lietišķās tikšanās un uzņemt viesus; vadīt biroja darba attīstības projektus; piedalīties uzņēmuma iekšējo pasākumu organizēšanā; sniegt atbalstu uzņēmuma vadībai, citu struktūrvienību vadītājiem un darbiniekiem dažādos ikdienas jautājumos; koordinēt un īstenot uzņēmuma politiku personāla jautājumos; kārtot personāla lietvedību; sagatavot, noformēt, reģistrēt, uzskaitīt, sadalīt un nosūtīt dokumentus; veidot lietas saskaņā ar lietu nomenklatūru; sagatavot dokumenta atvasinājumus; pārzināt un nodrošināt dokumentu arhivēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izmantojot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku; kontrolēt dokumentu un iesniegumu izpildes termiņus; gatavot pārskatus, apkopot materiālus; organizēt un tehniski nodrošināt informatīvās sanāksmes un lietišķās tikšanās; izstrādāt darbinieku aptaujas anketas, apkopot, analizēt un sistematizēt iegūtos rezultātus; organizēt darbinieku atlases procedūru, atlasi un pienākumu pildīšanai nepieciešamo apmācību; rediģēt un kārtot korespondenci, protokolus un paziņojumus, normatīvo aktu projektus; reģistrēt un organizēt telefonsarunas un apmeklētāju pieņemšanu; drukāt (ievadīt vai izvadīt no datora) dokumentus vai informāciju; sekot vadītāja rīkojumu un pavēļu izpildei; stenografēt tekstu, atšifrēt stenogrammas; pierakstīt dažādus ziņojumus vadītāja prombūtnes laikā un informēt par tiem vadītāju; pieņemt iesniegumus.

681. Atsevišķās grupas "3341 Biroja administratori" profesijas:

681.1. Biroja ADMINISTRATORS – profesijas kods "3341 01";

681.2. Sekretariāta VADĪTĀJS – profesijas kods "3341 02";

681.3. Vecākais LIETVEDIS – profesijas kods "3341 03";

681.4. LIETVEDIS – profesijas kods "3341 04";

681.5. Lietvedības galvenais INSPEKTORS – profesijas kods "3341 05";

681.6. Lietvedības INSPEKTORS – profesijas kods "3341 06";

681.7. Administratīvās lietvedības INSPEKTORS – profesijas kods "3341 07";

681.8. Biroja VADĪTĀJS – profesijas kods "3341 08".

3.14.2. Atsevišķās grupas
"3342 Juridiskie sekretāri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

682. Šie speciālisti pārstāv uzņēmumu starptautiskajās organizācijās un veic tehniskās funkcijas kā atbildīgie sekretāri, analizē informācijas avotu datus, gatavo pārskatus atbildīgiem administrācijas darbiniekiem, sniedz nepieciešamo informāciju un konsultē politikas, resoru programmu, darba organizācijas un citos jautājumos.

683. Atsevišķajā grupā "3342 Juridiskie sekretāri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt uzņēmumu vadītāju atbildīgo sekretāru pienākumus; veikt diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību atbildīgo sekretāru pienākumus; pārstāvēt uzņēmumu starptautiskajās organizācijās un piedalīties starptautiskajos projektos un starptautiskās ietvaru programmās; veikt pētījumus, izmantojot dažādus informācijas avotus, un gatavot pārskatus atbildīgiem administrācijas darbiniekiem; pārzināt pašvaldības vai uzņēmuma dokumentāciju un veikt iekšējo administratīvo koordinēšanu struktūrvienībā; papildināt ar nepieciešamo informāciju jebkuru no esošajām sistēmām, reģistriem vai programmām; sagatavot nepieciešamo dokumentāciju no jebkura uzņēmuma vai struktūrvienības datubāzes vai reģistra.

684. Atsevišķās grupas "3342 Juridiskie sekretāri" profesijas:

684.1. Atbildīgais SEKRETĀRS – profesijas kods "3342 01";

684.2. Komitejas SEKRETĀRS – profesijas kods "3342 02";

684.3. Pašvaldības SEKRETĀRS – profesijas kods "3342 03";

684.4. Valdības administrācijas SEKRETĀRS – profesijas kods "3342 04";

684.5. Vēstniecības/ pārstāvniecības SEKRETĀRS – profesijas kods "3342 05";

684.6. Komitejas izpildSEKRETĀRS – profesijas kods "3342 06";

684.7. Valsts pārvaldes izpildSEKRETĀRS – profesijas kods "3342 07";

684.8. Pašvaldības administrācijas/ izpildSEKRETĀRS – profesijas kods "3342 08";

684.9. Valdības administrācijas/ izpildSEKRETĀRS – profesijas kods "3342 09";

684.10. Komisijas SEKRETĀRS – profesijas kods "3342 10";

684.11. Sabiedrības SEKRETĀRS – profesijas kods "3342 11".

3.14.3. Atsevišķās grupas
"3343 Administratīvie sekretāri un izpildsekretāri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

685. Šie speciālisti veic tehniskās funkcijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, atbildīgos resoros un valsts komitejās kā atbildīgie sekretāri, analizē kartīšu un citu informācijas avotu datus, gatavo pārskatus atbildīgiem administrācijas darbiniekiem, sniedz nepieciešamo informāciju un konsultē politikas, resoru programmu, administrācijas problēmu un citos jautājumos, veic darbības, kas saistītas ar informācijas komunikāciju nodrošināšanu, dokumentu pārzināšanu, sēžu protokolēšanu un organizatoriskās struktūrvienības iekšējo administratīvo koordināciju, lai palīdzētu struktūrvienības vadītājam un citiem darbiniekiem.

686. Atsevišķajā grupā "3343 Administratīvie sekretāri un izpildsekretāri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– kārtot administratīvo saraksti un protokolēt; kontrolēt un saskaņot atsevišķu pasākumu izpildes termiņus, ja nepieciešama izpildes atlikšana uz vēlāku laiku; apkopot iesniegumus sēdēm, plānot, organizēt sēdes, plānot un kārtot vadītāja un citu darbinieku dienesta braucienus; izsniegt dokumentus; izlikt sludinājumus; saņemt piedzītos naudas līdzekļus; veikt mantas apraksti un mantas izvešanu lietās par telpu atbrīvošanu (izlikšanu); veikt izpildu darbības lietās par atjaunošanu darbā un par mantas konfiskāciju; veikt mantas apraksti kopīgas mantas dalīšanas nolūkā vai mantojuma lietā; kontrolēt budžeta projektu izdevumus, sagatavot līgumu un pirkšanas pasūtījumu projektus; sniegt administratīvas un organizatoriskas izziņas vadītājam un citiem darbiniekiem, organizēt vadītājam apmeklētāju vai darbinieku pieņemšanu; veikt diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību resoru vadītāju palīgu pienākumus; veikt iekšlietu jomas iestāžu un to resoru vadītāju palīgu pienākumus; noformēt valsts pārvaldes iestāžu, iekšlietu iestāžu, tiesu un citu iestāžu sēžu protokolus; kārtot lietišķo, tehnisko vai cita veida saraksti; nodrošināt informācijas sagatavošanu un apriti, novērtēt vides stāvokli, izstrādāt projektus vides aizsardzības jomā, pārzināt, analizēt un novērtēt dokumentāciju un veikt darba organizācijas koordinēšanu struktūrvienībā; palīdzēt projekta vadītājam veikt projekta organizēšanu un vadīšanu; analizēt un novērtēt dokumentāciju un kontrolēt dokumentu apriti bāriņtiesā; veikt iekšējo administratīvo koordinēšanu; kontrolēt un saskaņot bāriņtiesas priekšsēdētāja dažādu pasākumu izpildi; koordinēt un kontrolēt pastāvīgo komiteju sekretāru darbu; protokolēt, reģistrēt domē pieņemtos lēmumus; sagatavot protokollēmumus, lēmumu norakstus un organizēt to nosūtīšanu adresātiem; kontrolēt domes lēmumu izpildi un ziņot par to vadībai; organizēt un nodrošināt reprezentācijas pakalpojumus, sadarbības partneru un klientu uzņemšanas pakalpojumus (t.sk. rezervēt viesnīcas, organizēt lietišķās tikšanās, kultūras pasākumus, nodrošināt reprezentācijas priekšmetu izgatavošanu un iegādi, sniegt gida pakalpojumus uzņēmuma organizēto starptautisko semināru un konferenču dalībniekiem un viesiem, nodrošināt transporta pakalpojumus); organizēt sadarbību protokola pakalpojumu jomā ar Eiropas Centrālo banku un Eiropas Centrālo banku sistēmu atbilstoši tiesību aktu prasībām; organizēt Eiropas Centrālo banku sistēmas komiteju un darba grupu sanāksmes atbilstoši nacionālo centrālo banku pamatfunkciju specifikai; veikt reprezentācijas, konferenču organizēšanas u.tml. pakalpojumu tirgus izpēti un sadarbības partneru izvēli; nodrošināt struktūrvienības operatīvo darbu izpildes organizēšanu un kontroli; nodrošināt struktūrvienības pārraudzībā esošo budžeta līdzekļu izlietošanas uzskaiti, nodrošināt struktūrvienības risku vadības sistēmas un kvalitātes vadības sistēmas uzturēšanu; sagatavot struktūrvienības iekšējo normatīvo aktu projektus, nodrošināt struktūrvienības darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas mācību plānošanu un uzskaiti; nodrošināt struktūrvienības vadītāja rīkoto sanāksmju protokolēšanu; organizēt struktūrvienības vadītāja tikšanās un dažādu ar pamatdarbību saistītu komiteju, darba grupu sēdes, protokolēt šīs sēdes; veikt struktūrvienības saraksti ar organizācijām Latvijā un ārvalstīs, veikt ar struktūrvienības darbu saistītus tulkošanas darbus, sagatavot dažādu veidu ar pamatdarbību saistītus pārskatus vadītāja uzdevumā, piedalīties līgumu (un to grozījumu) ar ārvalstu rezervju pārvaldītājiem sagatavošanā un tulkošanā.

687. Atsevišķās grupas "3343 Administratīvie sekretāri un izpildsekretāri" profesijas:

687.1. Pārvaldes SEKRETĀRS – profesijas kods "3343 01";

687.2. Tiesas sēžu SEKRETĀRS – profesijas kods "3343 02";

687.3. Tiesas SEKRETĀRS – profesijas kods "3343 03";

687.4. SEKRETĀRS – KONSULTANTS (tiesu varas jomā) – profesijas kods "3343 04";

687.5. Ministru PREZIDENTA SEKRETĀRS – profesijas kods "3343 05";

687.6. Ārējo sakaru KOORDINĒTĀJS – profesijas kods "3343 06";

687.7. Diplomātiskais kurjers – profesijas kods "3343 07";

687.8. VĒSTNIEKA PALĪGS – profesijas kods "3343 08";

687.9. Ekspedīcijas pārzinis – profesijas kods "3343 09";

687.10. Arhīva pārzinis – profesijas kods "3343 10";

687.11. Lietvedības pārzinis – profesijas kods "3343 11";

687.12. Vides pārvaldības KONSULTANTS – profesijas kods "3343 12";

687.13. Projekta VADĪTĀJA ASISTENTS – profesijas kods "3343 13";

687.14. Bāriņtiesas PRIEKŠSĒDĒTĀJA PALĪGS – profesijas kods "3343 14";

687.15. Bāriņtiesas sēžu SEKRETĀRS – profesijas kods "3343 15";

687.16. Sēžu protokolu VADĪTĀJS – profesijas kods "3343 16";

687.17. Ministru PREZIDENTA preses SEKRETĀRA PALĪGS – profesijas kods "3343 17";

687.18. MINISTRA PALĪGS – profesijas kods "3343 18";

687.19. Īpašu uzdevumu ministra sekretariāta VADĪTĀJA PALĪGS – profesijas kods "3343 19";

687.20. Valsts SEKRETĀRA PALĪGS – profesijas kods "3343 20";

687.21. Valsts SEKRETĀRA VIETNIEKA PALĪGS – profesijas kods "3343 21";

687.22. Valsts kancelejas DIREKTORA PALĪGS – profesijas kods "3343 22";

687.23. VADĪTĀJA/ DIREKTORA/ ĢENERĀLDIREKTORA PALĪGS – profesijas kods "3343 23";

687.24. DIREKTORA PALĪGS (revīzijas jomā) – profesijas kods "3343 24";

687.25. Valdes PRIEKŠSĒDĒTĀJA PALĪGS – profesijas kods "3343 25";

687.26. VADĪTĀJA/ DIREKTORA/ ĢENERĀLDIREKTORA PADOMNIEKS – profesijas kods "3343 26";

687.27. Iestādes VADĪTĀJA/ DIREKTORA PALĪGS – profesijas kods "3343 27";

687.28. Koledžas DIREKTORA PALĪGS – profesijas kods "3343 28";

687.29. Zvērināta tiesu IZPILDĪTĀJA PALĪGS – profesijas kods "3343 29";

687.30. PRIEKŠNIEKA PALĪGS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3343 30";

687.31. PRIEKŠNIEKA dežurējošais PALĪGS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3343 31";

687.32. KOMANDIERA PALĪGS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3343 32";

687.33. Operatīvā DEŽURANTA PALĪGS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3343 33";

687.34. PRIEKŠNIEKA PALĪGS (apcietinājuma un brīvības atņemšanas jomā) – profesijas kods "3343 34";

687.35. Ieslodzījuma vietas PRIEKŠNIEKA dežurējošais PALĪGS (apcietinājuma un brīvības atņemšanas jomā) – profesijas kods "3343 35";

687.36. Valsts KONTROLIERA PALĪGS (revīzijas jomā) – profesijas kods "3343 36";

687.37. Valsts REVIDENTA PALĪGS (revīzijas jomā) – profesijas kods "3343 37";

687.38. DEŽURANTA PALĪGS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3343 38";

687.39. INSPEKTORA PALĪGS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3343 39";

687.40. EKSPERTA PALĪGS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3343 40";

687.41. Padomes SEKRETĀRS – profesijas kods "3343 41";

687.42. Valdes SEKRETĀRS – profesijas kods "3343 42";

687.43. Senāta PRIEKŠSĒDĒTĀJA PALĪGS – profesijas kods "3343 43";

687.44. Protokola SPECIĀLISTS – profesijas kods "3343 44";

687.45. Struktūrvienības VADĪTĀJA PALĪGS – profesijas kods "3343 45";

687.46. VĒSTNIEKA SEKRETĀRS – profesijas kods "3343  46".

3.14.4. Atsevišķās grupas
"3344 Medicīnas jomas sekretāri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

688. Šie speciālisti veic darbības, kas saistītas ar informācijas komunikāciju nodrošināšanu, dokumentu pārzināšanu, izmantojot zināšanas ārstniecības tehnoloģijas un veselības aprūpes jomā, un organizatoriskās struktūrvienības iekšējo administratīvo koordināciju, lai palīdzētu struktūrvienības vadītājam un citiem darbiniekiem, pieņem klientus un pacientus, sniedz tiem informāciju, organizē tikšanos ar vajadzīgām amatpersonām iestādēs, slimnīcās, poliklīnikās u.c.

689. Atsevišķajā grupā "3344 Medicīnas jomas sekretāri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pieņemt un reģistrēt klientus un pacientus; sniegt vajadzīgo informāciju, arī pa tālruni; noteikt klientiem un pacientiem pieņemšanas laiku pie attiecīgām amatpersonām; organizēt tikšanos ar vajadzīgajām amatpersonām; rediģēt un kārtot korespondenci, protokolus un paziņojumus; reģistrēt un organizēt telefonsarunas un apmeklētāju pieņemšanu; drukāt (ievadīt vai izvadīt no datora) dokumentus vai informāciju; sekot vadītāja rīkojumu un pavēļu izpildei; stenografēt tekstu, atšifrēt stenogrammas; pierakstīt dažādus ziņojumus vadītāja prombūtnes laikā un informēt par tiem vadītāju; pieņemt personiskos iesniegumus.

690. Atsevišķās grupas "3344 Medicīnas jomas sekretāri" profesijas:

690.1. Ārstniecības iestādes SEKRETĀRS – profesijas kods "3344 01";

690.2. Ārstniecības iestādes klientu un pacientu REĢISTRATORS – profesijas kods "3344 02".

3.15. Mazās grupas
"335 Valsts varas īstenošanas speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

691. Šie speciālisti nodrošina praktisko lietojumu valsts lēmumiem un noteikumiem, kas attiecas uz valsts robežu, nodokļiem, sociālās nodrošināšanas maksājumiem, veic valsts ekonomiskās robežas aizsardzību, veic noziedzīgu nodarījumu un likumpārkāpumu atklāšanu valsts ieņēmumu un muitas jomā, pārbauda nodokļu deklarācijas, ķīlu aktus un citus dokumentus, nosaka nodokļu veidu un summu, muitas nodevas un citus ieņēmumus, kas pienākas no fiziskām un juridiskām personām, sagatavo administratīvos aktus un metodiskos dokumentus, veic analītisko darbu, izskata iedzīvotāju iesniegumus un sūdzības, nodrošina vai kontrolē licenču, iebraukšanas un izbraukšanas atļauju izsniegšanu, preču ievešanu un izvešanu, ēku būvniecību un citas darbības, ko regulē valsts, organizē policijas dienestu, izmeklē nozieguma vai likumpārkāpuma faktus un apstākļus, vāc informāciju par personām un iestādēm, ko izmanto, lai novērstu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, organizē uzņēmuma, tā īpašuma un personāla drošību un aizsardzību, novērš un dzēš ugunsgrēkus, glābj cilvēkus un materiālās vērtības, kā arī veic Latvijas valsts robežas apsardzību un kontroli.

692. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "335 Valsts varas īstenošanas speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

692.1. zina: uzdotā darba izpildes teorētiskos un praktiskos pamatus, analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

692.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas; lietot ieroci un aizsargāt sevi un citus no iespējamiem uzbrukumiem; sniegt pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību, veikt administratīvo pārkāpumu profilaksi, atklāt administratīvo pārkāpumu un citu likumpārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus, organizēt robežkontroli un robežuzraudzību; vadīt personālu; sadarboties ar juridiskajām un fiziskajām personām; vadīt personāla profesionālo sagatavošanu; sagatavot dokumentāciju;

692.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

692.4. izglītība: augstākā izglītība, atsevišķos gadījumos – vidējā profesionālā izglītība.

693. Mazās grupas "335 Valsts varas īstenošanas speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

693.1. atsevišķā grupa "3351 Muitnieki";

693.2. atsevišķā grupa "3352 Valsts nodokļu inspektori";

693.3. atsevišķā grupa "3353 Valsts sociālās apdrošināšanas speciālisti";

693.4. atsevišķā grupa "3354 Valsts licencēšanas speciālisti";

693.5. atsevišķā grupa "3355 Iekšlietu inspektori un izmeklētāji";

693.6. atsevišķā grupa "3359 Citur neklasificēti valsts varas īstenošanas speciālisti".

3.15.1. Atsevišķās grupas
"3351 Muitnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

694. Šie speciālisti veic valsts ekonomiskās robežas aizsardzību, veic noziedzīgu nodarījumu un likumpārkāpumu atklāšanu muitas jomā, veic preču un citu priekšmetu muitas kontroli, to aplikšanu ar muitas nodokli un muitas nodevām, muitas nodokļa un muitas nodevu iekasēšanu un muitas kontroles noformēšanu, kā arī valsts ekonomiskās robežas aizsardzību, veic izziņu kontrabandas lietās, pārbauda personas un transportlīdzekļus, kas šķērso valsts robežu, lai nodrošinātu valsts lēmumu un normatīvo aktu ievērošanu.

695. Atsevišķajā grupā "3351 Muitnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– kontrolēt muitas lietās, akcīzes preču aprites jomā un nodokļu (nodevu) jomā pieņemto normatīvo aktu ievērošanu; piemērot muitas tarifus; sagatavot un izsniegt muitas atļaujas, kontrolēt preču un citu priekšmetu ievešanas un izvešanas atļaujas sistēmas ievērošanu; iekasēt valsts nodokļus, muitas nodokli un muitas nodevas, kā arī citus valsts noteiktos obligātos maksājumus, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem maksājami uz muitas robežas; pārbaudīt dokumentus, bagāžu personām, kas šķērso valsts robežu, lai noskaidrotu, vai tām ir nepieciešamās atļaujas un vajadzīgie dokumenti preču ievešanai vai izvešanai; pārbaudīt transportlīdzekļu dokumentus un kravu, lai konstatētu, vai netiek pārkāpti pastāvošie preču ievešanas un izvešanas noteikumi, kā arī pārbaudīt nodokļu samaksu; ja nepieciešams, atkarībā no apstākļiem un izdarīto pārbaužu rezultātiem piedalīties tiesā kā lieciniekiem, veikt likumā noteikto operatīvo darbību un citus kontroles pasākumus, lai atklātu un novērstu noziedzīgos nodarījumus muita jomā, veikt izziņu muitas jomā.

696. Atsevišķās grupas "3351 Muitnieki" profesijas:

696.1. Vecākais muitas EKSPERTS – profesijas kods "3351 01";

696.2. Vecākais muitas UZRAUGS – profesijas kods "3351 02";

696.3. Muitas eksperts – profesijas kods "3351 03";

696.4. Muitas uzraugs – profesijas kods "3351 04";

696.5. Jaunākais muitas EKSPERTS – profesijas kods "3351 05";

696.6. Jaunākais muitas UZRAUGS – profesijas kods "3351 06".

3.15.2. Atsevišķās grupas
"3352 Valsts nodokļu inspektori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

697. Šie speciālisti pārbauda nodokļu deklarācijas, ķīlu aktus un citus dokumentus, nosaka nodokļu veidu un summu, muitas nodevas un citus ieņēmumus, kas pienākas no fiziskām un juridiskām personām, sagatavo administratīvos aktus un metodiskos dokumentus; veic analītisko darbu; izskata iedzīvotāju iesniegumus un sūdzības.

698. Atsevišķajā grupā "3352 Valsts nodokļu inspektori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izstrādāt nodokļu aprēķināšanas metodiku, un reglamentēt uzskaiti nodokļu aprēķināšanas vajadzībām, izstrādāt nodokļu uzskaites metodiku nodokļu pārskatu un deklarāciju sastādīšanai, izstrādāt nodokļu aplikšanas jautājumos noslēgto starpvalstu līgumu piemērošanas metodiku; uzskaitīt un reģistrēt nodokļu maksātājus un ar nodokļiem apliekamos objektus; iekasēt valsts nodokļus un nodevas, kā arī citus valsts noteiktos obligātos maksājumus Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasēt nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam; konsultēt nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos; kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas kārtību; veikt uzņēmumu nodokļu aprēķinu un nodokļu maksājumu revīziju (auditu); veikt uzdevumus, kas saistīti ar nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanu; izsniegt, reģistrēt un pārreģistrēt speciālās atļaujas (licences), atļaujas un izziņas saimnieciskajai darbībai, kas saistīta ar akcīzes preču apriti; organizēt un veikt kontroles pasākumus akcīzes preču aprites jomā; piedzīt Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļu un nodevu parādus, kā arī citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādus, kuru iekasēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem piekrīt Valsts ieņēmumu dienestam; uzskaitīt konfiscēto, bezīpašnieka un atbilstoši mantošanas tiesībām valsts īpašumā pārgājušo mantu, nodrošināt kontroli pār tās realizāciju un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā; sadarboties ar tiesībaizsardzības, valsts kontroles un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī citām institūcijām.

699. Atsevišķās grupas "3352 Valsts nodokļu inspektori" profesijas:

699.1. Galvenais nodokļu INSPEKTORS – profesijas kods "3352 01";

699.2. Vecākais nodokļu INSPEKTORS – profesijas kods "3352 02";

699.3. Galvenais INSPEKTORS (nodokļu administrēšanas jomā) – profesijas kods "3352 03".

3.15.3. Atsevišķās grupas
"3353 Valsts sociālās apdrošināšanas speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

700. Šie speciālisti apspriež iesniegumus, kas skar valsts sociālo apdrošināšanu un palīdzību naudas vai naturālā izteiksmē, un iesniegumus valsts pensijas nodrošināšanai vai pensijas un tās lieluma noteikšanai, nosūtot sevišķi svarīgus iesniegumus izskatīšanai valsts vecākajiem speciālistiem vai vadītājiem.

701. Atsevišķajā grupā "3353 Valsts sociālās apdrošināšanas speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– konsultēt atsevišķus pilsoņus jautājumos, kas skar valsts sociālās un pensiju apdrošināšanas programmas, izmaksājamo summu noteikšanu, kā arī pilsoņu tiesību un pienākumu jautājumos; izskatīt līgumus un citus dokumentus, lai noteiktu sociālās apdrošināšanas vai palīdzības veidu un pensiju vai izmaksu lielumu.

702. Atsevišķās grupas "3353 Valsts sociālās apdrošināšanas speciālisti" profesijas:

702.1. Pabalstu INSPEKTORS – profesijas kods "3353 01";

702.2. Pensiju INSPEKTORS – profesijas kods "3353 02";

702.3. Pensiju un pabalstu INSPEKTORS – profesijas kods "3353 03".

3.15.4. Atsevišķās grupas
"3354 Valsts licencēšanas speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

703. Šie speciālisti izskata pieteikumus par preču ievešanas un izvešanas, uzņēmumu dibināšanas, namu vai citu būvju celšanas licenču piešķiršanu, kā arī vīzu vai pases saņemšanas jautājumiem, vai arī nosaka šādu licenču piešķiršanas sevišķus noteikumus vai sevišķi svarīgos gadījumos pieteikumus nosūta izlemšanai valsts vecākajiem speciālistiem vai vadītājiem.

704. Atsevišķajā grupā "3354 Valsts licencēšanas speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– konsultēt atsevišķas personas jautājumos, kas skar licenču veidus un izsniegšanas noteikumus, kā arī personu tiesību un pienākumu jautājumos; iztirzāt lūgumu un cita veida dokumentu licenču piešķiršanas noteikumus un iespējas.

705. Atsevišķās grupas "3354 Valsts licencēšanas speciālisti" profesijas:

705.1. Licenču INSPEKTORS – profesijas kods "3354 01";

705.2. PATENTVEDIS – profesijas kods "3354 02";

705.3. Imigrācijas inspektors – profesijas kods "3354 03";

705.4. Licencēšanas EKSPERTS – profesijas kods "3354 04".

3.15.5. Atsevišķās grupas
"3355 Iekšlietu inspektori un izmeklētāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

706. Šie speciālisti izmeklē noziedzīgu nodarījumu faktus un apstākļus, vāc informāciju par personām un iestādēm, ko izmanto, lai novērstu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, veic noziedzīgu nodarījumu un likumpārkāpumu atklāšanu valsts ieņēmumu jomā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (Valsts policija, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Valsts robežsardze, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) speciālisti aizsargā personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem, kā arī sniedz personām neatliekamo palīdzību, nodrošina valsts robežas neaizskaramību un novērš nelegālo migrāciju, novērš un dzēš ugunsgrēkus, glābj cilvēkus un materiālās vērtības, pilda ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas un civilās aizsardzības uzdevumus, pašvaldības policijas speciālisti aizsargā personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem, kā arī sniedz personām neatliekamo palīdzību.

707. Atsevišķajā grupā "3355 Iekšlietu inspektori un izmeklētāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izveidot informācijas avotus par noziedzīgiem nodarījumiem, veikt profilaktisko darbu, izsekot likumpārkāpējus; dot liecību tiesā vai ziņot augstākām instancēm vai klientiem par izmeklēšanas rezultātiem; veikt likumā noteikto operatīvo darbību, lai atklātu un novērstu noziedzīgos nodarījumus valsts ieņēmumu jomā; sadarboties ar tiesībaizsardzības, valsts kontroles un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī citām institūcijām; piedalīties dienesta darbības pamatvirzienu noteikšanā un finanšu resursu sadales (izlietojuma) kontrolē un atbildēt par uzticēto pienākumu izpildi; nodrošināt sabiedrisko kārtību un personu drošību; organizēt un vadīt robežkontroli un robežuzraudzību; organizēt personu robežas šķērsošanas kārtību; organizēt ieroču, munīcijas kravu, indīgo un radioaktīvo vielu, priekšmetu un citu mantu robežas šķērsošanas kārtību; organizēt transportlīdzekļu robežkontroli; organizēt un vadīt meklējamo personu, transportlīdzekļu, ieroču un sprāgstvielu meklēšanu un aizturēšanu, kā arī citu aizliegto vielu un priekšmetu meklēšanu un aizturēšanu; kontrolēt dienesta dokumentāciju; organizēt ārzemnieku un bezvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtības kontroli Latvijas Republikā, nelegālo imigrantu aizturēšanu un izraidīšanu no valsts; organizēt sadarbību ar juridiskām un fiziskām personām; apsargāt valsts robežu, robežzīmes un citas robežbūves; novērst un atvairīt bruņotus iebrukumus, provokācijas uz valsts robežas; veikt personu, transportlīdzekļu, kravu robežkontroli; dzēst ugunsgrēkus un veikt glābšanas darbus avāriju gadījumos; īstenot civilās aizsardzības uzdevumus noziegumu novēršanā un atklāšanā; novērtēt un prognozēt operatīvo situāciju; apkopot un analizēt informāciju, kas saistīta ar normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi; sniegt pārskatus un priekšlikumus par iestādes darbību; sadarboties ar tiesībaizsardzības un citām valsts un pašvaldību iestādēm; kontrolēt dienestu un darbinieku darbību; gatavot pavēles un rīkojumus; izvēlēties un apmācīt personālu un kontrolēt tā pienākumu izpildi; veikt dienesta pārbaudes; plānot un veikt darbu sabiedriskās kārtības un personu drošības jomās; atbilstoši kompetencei veikt izmeklēšanas darbības kriminālprocesos un operatīvo darbību; īstenot kriminālizlūkošanas funkciju; izpildīt uzdevumus starptautiskajā sadarbībā noziedzības apkarošanā; veikt pasākumus likumpārkāpēju noskaidrošanā, aizturēšanā un saukšanā pie likumā noteiktās atbildības; veikt darbu sabiedriskās kārtības un personu drošības nodrošināšanā, likumpārkāpumu prevencijā, kā arī bezvēsts pazudušu personu un personu, kuras izdarījušas likumpārkāpumus, meklēšanā; veikt aizturēto, apcietināto un notiesāto konvojēšanu un apsardzi; apsargāt personas un objektus; uzraudzīt un kontrolēt ceļu un ūdens satiksmes drošību; uzraudzīt un kontrolēt ceļu satiksmes drošību; vadīt personāla profesionālo sagatavotību; organizēt, vadīt un veikt robežkontroli; uzraudzīt personu robežas šķērsošanas kārtību; uzraudzīt ieroču, munīcijas kravu, indīgo un radioaktīvo vielu, priekšmetu un citu mantu robežas šķērsošanas kārtību; organizēt meklējamo personu, transportlīdzekļu, kā arī ieroču un sprāgstvielu meklēšanu un aizturēšanu; vadīt indīgo, narkotisko un radioaktīvo vielu, kā arī citu aizliegto priekšmetu meklēšanu un aizturēšanu; pārzināt un tehniski pareizi ekspluatēt kuģošanas līdzekļa vai gaisa kuģa navigācijas ierīces un piederumus; sagatavot dienesta dokumentāciju; organizēt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli valsts teritorijā, nelegālo imigrantu aizturēšanu un izraidīšanu no valsts; novērst un dzēst ugunsgrēkus; izmantot speciālu tehniku ugunsgrēka dzēšanā un avāriju likvidēšanā; glābt cilvēkus, dzīvniekus, mantu un citas materiālās vērtības ugunsgrēka un citu avāriju laikā; īstenot civilās aizsardzības uzdevumus; sadarboties ar juridiskām un fiziskām personām; organizēt pašvaldības policijas dienesta darbību; organizēt sabiedriskās kārtības sargāšanu pašvaldības teritorijā; uzturēt kārtību sabiedriskās vietās un masu pasākumos; sargāt iedzīvotājus un to likumiskās intereses no prettiesiskiem apdraudējumiem; veikt glābšanas darbus uz ūdens; aizturēt likumpārkāpējus; veikt pasākumus likumpārkāpēju saukšanā pie atbildības; uzlikt un iekasēt naudas sodus, nodrošināt skaidrās naudas glabāšanu un ieskaitīšanu pašvaldības policijas kontā; sagatavot dienesta dokumentus, atbilstoši kompetencei veikt darbības administratīvo pārkāpumu lietu lietvedībā; veikt likumpārkāpumu profilaksi; uzraudzīt un kontrolēt ceļu satiksmes drošību; organizēt, uzturēt un vadīt operatīvo transportu; apsargāt objektus; vadīt personāla profesionālo pilnveidošanu; pārbaudīt iesniegumus un sūdzības; novērst provokācijas, ugunsgrēkus un avārijas situācijas, novērtēt un prognozēt operatīvo situāciju; apkopot un analizēt informāciju, kas saistīta ar normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi; sniegt pārskatus un priekšlikumus par iestāžu darbību; sadarboties ar tiesībaizsardzības un citām valsts un pašvaldību iestādēm.

708. Atsevišķās grupas "3355 Iekšlietu inspektori un izmeklētāji" profesijas:

708.1. Policijas INSPEKTORS – profesijas kods "3355 01";

708.2. Vecākais IZMEKLĒTĀJS (nodokļu administrēšanas jomā) – profesijas kods "3355 02";

708.3. IZMEKLĒTĀJS (nodokļu administrēšanas jomā) – profesijas kods "3355 03";

708.4. Jaunākais IZMEKLĒTĀJS (nodokļu administrēšanas jomā) – profesijas kods "3355 04";

708.5. Vecākais INSPEKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 05";

708.6. Vecākais INSPEKTORS - posteņa KOMANDIERIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 06";

708.7. Valsts robežsardzes INSPEKTORS – profesijas kods "3355 07";

708.8. Pašvaldības policijas vecākais INSPEKTORS – profesijas kods "3355 08";

708.9. Valsts robežsardzes vecākais VIRSNIEKS – profesijas kods "3355 09";

708.10. Sevišķi svarīgu lietu INSPEKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 10";

708.11. Vecākais iecirkņa INSPEKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 11";

708.12. Sevišķi svarīgu uzdevumu INSPEKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 12";

708.13. INSPEKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 13";

708.14. Pašvaldības policijas INSPEKTORS – profesijas kods "3355 14";

708.15. INSPEKTORS – KRIMINĀLISTS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 15";

708.16. INSPEKTORS – SAPIERIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 16";

708.17. INSPEKTORS – SNAIPERIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 17";

708.18. INSPEKTORS –KINOLOGS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 18";

708.19. DežūrINSPEKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 19";

708.20. DežūrINSPEKTORS - vada KOMANDIERIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 20";

708.21. Iecirkņa INSPEKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 21";

708.22. Ceļu policijas INSPEKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 22";

708.23. Administratīvās prakses INSPEKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 23";

708.24. INSPEKTORS –DEŽURANTS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 24";

708.25. INSPEKTORS (KINOLOGS – SAPIERIS) (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 25";

708.26. Pašvaldības policijas civilās aizsardzības vecākais SPECIĀLISTS – profesijas kods "3355 26";

708.27. Pašvaldības policijas civilās aizsardzības SPECIĀLISTS – profesijas kods "3355 27";

708.28. Valsts robežsardzes jaunākais VIRSNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 28";

708.29. Jaunākais INSPEKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 29";

708.30. Jaunākais INSPEKTORS – SAPIERIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 30";

708.31. Jaunākais INSPEKTORS – KINOLOGS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 31";

708.32. Pašvaldības policijas jaunākais INSPEKTORS – profesijas kods "3355 32";

708.33. Pašvaldības policijas vecākais KĀRTĪBNIEKS – profesijas kods "3355 33";

708.34. Pašvaldības policijas KĀRTĪBNIEKS – profesijas kods "3355 34";

708.35. KĀRTĪBNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 35";

708.36. Jaunākais KĀRTĪBNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 36";

708.37. Pašvaldības policijas jaunākais KĀRTĪBNIEKS – profesijas kods "3355 37";

708.38. Koledžas KADETS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355 38";

708.39. Valsts policijas jaunākais VIRSNIEKS – profesijas kods "3355 39";

708.40. Valsts policijas jaunākais INSPEKTORS – profesijas kods "3355 40".

3.15.6. Atsevišķās grupas
"3359 Citur neklasificēti valsts varas īstenošanas speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

709. Šie speciālisti inspicē tirdzniecības vietas, lai nodrošinātu likumīgu un pareizu mērīšanas un svēršanas līdzekļu lietošanu tirdzniecībā, un kontrolē cenu un darba samaksas noteikumu ievērošanu, sevišķi svarīgas lietas nosūtot izlemšanai valsts vecākajiem speciālistiem vai vadītājiem.

710. Atsevišķajā grupā "3359 Citur neklasificēti valsts varas īstenošanas speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– inspicēt tirdzniecības vietas, lai nodrošinātu pareizu mērīšanas un svēršanas līdzekļu lietošanu tirdzniecībā; kontrolēt cenu un darba samaksas noteikumu ievērošanu.

711. Atsevišķās grupas "3359 Citur neklasificēti valsts varas īstenošanas speciālisti" profesijas:

711.1. Cenu INSPEKTORS – profesijas kods "3359 01";

711.2. Algu INSPEKTORS – profesijas kods "3359 02";

711.3. Svaru un mēru INSPEKTORS – profesijas kods "3359 03".

3.16. Mazās grupas
"341 Juridisko, sociālo un reliģijas lietu speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

712. Šie speciālisti palīdz dažādu institūciju vadītājiem, kā arī vecākajiem speciālistiem juridiskās lietās, kas saistītas ar apdrošināšanas līgumiem, aizdevumu izsniegšanu un citiem finanšu darījumiem, sniedz konsultatīvu, organizatorisku palīdzību klientiem sociālo problēmu risināšanas procesā, sniedz sociālās palīdzības pakalpojumus, kā arī palīdzību personām ar īpašām vajadzībām, speciālisti veic vai palīdz veikt reliģiskos rituālus, sprediķo vai palīdz reliģisko sanāksmju laikā un māca bērnus un citus, kas gatavojas pieņemt ticību.

713. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "341 Juridisko, sociālo un reliģijas lietu speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

713.1. zina: uzdoto uzdevumu izpildes teorētiskos pamatus; risināmās problēmas gan teorētisku, gan uz praktiskiem pētījumiem pamatotu izpratni; sociālā darba procesus; sociālā darba formas un metodes; nedzirdīgo cilvēku kultūru un psiholoģiju; darbā izmantojamās komunikāciju tehnikas un datortehnikas darbības principus un lietošanas noteikumus; veicamā darba organizāciju un tehnoloģiju; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

713.2. prot: veidot kontaktu ar klientu un piemēroties apstākļiem; nodrošināt tulkojamā satura pilnīgu atveidi, stilistisku atbilstību un gramatisko pareizību; izmantot komunikāciju tehniku un datortehniku; noteikt problēmu un tās risināšanas fāzes; motivēt klientu pārmaiņām; risināt konfliktsituācijas; lietot praksē teorētiskās zināšanas; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas; sadarboties un strādāt komandā ar citiem speciālistiem; novērtēt savu darbu;

713.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā darba norisi un rezultātiem, par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par profesionālās ētikas ievērošanu; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

713.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

714. Mazās grupas "341 Juridisko, sociālo un reliģijas lietu speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

714.1. atsevišķā grupa "3411 Juristi un tiem radniecīgu profesiju speciālisti";

714.2. atsevišķā grupa "3412 Sociālā darba speciālisti";

714.3. atsevišķā grupa "3413 Reliģisko lietu speciālisti".

3.16.1. Atsevišķās grupas
"3411 Juristi un tiem radniecīgu profesiju speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

715. Šie speciālisti palīdz korporāciju, iestāžu un organizāciju vadītājiem, kā arī vecākajiem speciālistiem juridiskās lietās, kas saistītas ar apdrošināšanas līgumiem, aizdevumu izsniegšanu un citiem finanšu darījumiem vai tiesu ekspertīžu veikšanu.

716. Atsevišķajā grupā "3411 Juristi un tiem radniecīgu profesiju speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izpētīt juridiskus vai tamlīdzīgus dokumentus vai organizēt to izpēti; gatavot dienesta rakstus un ziņojumus, kas apkopo juridisko stāvokli, apdrošināšanas vai aizdevuma izsniegšanas apstākļu izklāstu; konsultēt klientus vai aģentus juridiskajos vai tehniskajos jautājumos; gatavot dokumentus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma, akciju vai citu lietu nodošanas formālu reģistrāciju; pārbaudīt dokumentu likumību un tos nosūtīt; rediģēt juridiska satura tekstus, pārbaudot to atbilstību gan no juridiskā, gan filoloģiskā viedokļa un nodrošinot to korektūru; pārbaudīt tekstā sastopamo tiesību aktu izmantošanas juridisko pamatotību, to nosaukumu un satura valodisko precizitāti; izvērtēt no citām valodām tulkoto juridisko tekstu un tiesību aktu satura atbilstību juridiskajai terminoloģijai latviešu valodā; sniegt atbalstu tiesu ekspertīžu veikšanā; pieņemt, pārbaudīt un reģistrēt valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistrācijas sistēmā nostiprinājuma lūgumus; noformēt nekustamā īpašuma lietas un nosūtāmo korespondenci; apstrādāt informācijas pieprasījumus; veikt ar transportlīdzekļu un mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijas procesu saistītās darbības saskaņā ar normatīvajiem aktiem; veikt agregātu numuru salīdzināšanu; sniegt klientiem informāciju par transportlīdzekļu un mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijas jautājumiem; veikt invalīdu stāvvietu izmantošanas karšu izsniegšanu; veikt velosipēdu reģistrāciju; piešķirt atļaujas ārvalstīs pastāvīgi reģistrēto vieglo automobiļu lietošanai Latvijā; veikt ar transportlīdzekļu tirdzniecības procesu saistītās darbības, t. sk. veikt rēķinu–uzziņu veidlapu izsniegšanu un tirdzniecības numuru reģistrāciju; veikt ar aizliegumu transportlīdzekļiem un mazizmēra kuģošanas līdzekļiem reģistrācijas procesu saistītās darbības; veikt ar reģistrācijas iekārtām un palīglīdzekļiem saistītās darbības, t. sk. organizēt reģistrācijas procesu norisei nepieciešamo iekārtu un palīglīdzekļu sagādi, uzskaiti, nepārtrauktas darbības nodrošināšanu; pieņemt maksājumus.

717. Atsevišķās grupas "3411 Juristi un tiem radniecīgu profesiju speciālisti" profesijas:

717.1. PROKURORA PALĪGS – profesijas kods "3411 01";

717.2. JURISTA PALĪGS – profesijas kods "3411 02";

717.3. TIESNEŠA PALĪGS – profesijas kods "3411 03";

717.4. Tiesas KONSULTANTS – profesijas kods "3411 04";

717.5. Tiesas priekšsēdētāja palīgs – profesijas kods "3411 05";

717.6. Tiesu kolēģijas priekšsēdētāja palīgs – profesijas kods "3411 06";

717.7. Senatora palīgs – profesijas kods "3411 07";

717.8. Tiesu EKSPERTA PALĪGS – profesijas kods "3411 08";

717.9. JURISTS LINGVISTS – profesijas kods "3411 09";

717.10. KONSULTANTS (zemesgrāmatu nodaļā) – profesijas kods "3411 10";

717.11. Transportlīdzekļu REĢISTRATORS – profesijas kods "3411 11".

3.16.2. Atsevišķās grupas
"3412 Sociālā darba speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

718. Šie speciālisti administrē un ievieš sociālās palīdzības programmas un valsts un pašvaldību sociālos pakalpojumus, kā arī sniedz konsultatīvu, organizatorisku palīdzību klientiem personīgo individuālo un sociālo problēmu risināšanas procesā, sniedz palīdzību personām ar speciālām vajadzībām, aizstāv bērna vai citas rīcībnespējīgas personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības, māca klientiem nepieciešamās sociālās un darba prasmes, organizē interešu izglītības darbu un vada interešu pulciņus.

719. Atsevišķajā grupā "3412 Sociālā darba speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– ievākt informāciju par klienta pamatvajadzībām un novērtēt viņa būtiskākās iemaņas, stiprās un vājās puses; palīdzēt personām ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem saņemt sociālos pakalpojumus un uzlabot viņu sociālās funkcionēšanas spējas; novērtēt, kā mainās klienta iespējas aprūpēt sevi, un attiecīgi mainīt sociālās aprūpes pakalpojumu kompleksa apjomu un saturu; palīdzēt sociālajam darbiniekam sadarbībā ar citiem speciālistiem izstrādāt un īstenot klientu individuālos sociālās rehabilitācijas plānus sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saņemšanas laikā, mainīt un papildināt tos atbilstoši pārmaiņām klienta dzīves situācijā; palīdzēt klientam atrast alternatīvus risinājuma variantus un attīstīt rīcības plānus sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā, nodrošinot nepieciešamo atbalstu un palīdzību; palīdzēt klientam atrast un piekļūt valsts un pašvaldības resursiem, tai skaitā juridiskiem, medicīnas un finansiālai palīdzībai, mājokļa jautājumu risināšanai, nodarbinātībai, pārvietošanās iespējām, palīdzībai pārvākties uz citu mājokli, dienas aprūpei un citiem nepieciešamajiem pakalpojumiem; novērtēt personas (ģimenes) sociālo un materiālo situāciju un noteikt nepieciešamās sociālās palīdzības veidu, apjomu, saņemšanas ilgumu un līdzdarbības pienākumus; informēt klientu par viņa tiesībām uz sociālo palīdzību un par šo tiesību īstenošanas iespējām, kā arī līdzdarbības pienākumiem; konsultēt grupu māju un pusceļa māju klientus, uzraudzīt viņu aktivitātes un piedalīties izmaiņu plānošanā; piedalīties klientu atlases un novērtēšanas procesā, piemeklējot piemērotas sociālās programmas; nodrošināt palīdzību krīzes situācijā; īstenot dzīves prasmju darbnīcu, vardarbības terapijas programmas, uzvedības prasmju programmas, pakalpojumu programmas jauniešiem, kā arī citas sociālo pakalpojumu programmas sociālā darbinieka vai veselības aprūpes profesionāļa vadībā; palīdzēt klientam uzlabot esošās un apgūt jaunas sociālās prasmes; piedalīties intervences novērtēšanā un klienta progresa ziņojuma sagatavošanā; uzturēt kontaktu ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, izglītības iestādēm un veselības aprūpes institūcijām, kas var nodrošināt informāciju un atgriezenisko saiti par klienta visaptverošu sociālo situāciju un progresu; nodrošināt komunikācijas iespējas personām ar dzirdes traucējumiem, izmantojot simultāno/sinhrono, konsekutīvo/secīgo vai rakstveida tulkošanu; tulkot tekstus no latviešu zīmju valodas latviešu skaņu valodā un otrādi publiskos pasākumos, individuālās sarunās; tulkot no latviešu zīmju valodas svešvalodā un otrādi; tulkot latviešu valodā rakstīto tekstu zīmju valodā; zīmju valodā izteikto tekstu uzrakstīt latviešu valodā; komunikācijā ar klientu nodot un iegūt informāciju, izmantojot komunikāciju līdzekļus un datortehniku; uzturēt kontaktu ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem; risināt ar aizbildnības, aizgādības, adopcijas vai aizgādnības lietām saistītos jautājumus atbilstoši bāriņtiesas kompetencei; izskatīt iesniegumus par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību; aizstāvēt bērna personiskās intereses attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām; izšķirt vecāku domstarpības bērna aprūpes un aizgādības jautājumos (izņemot domstarpības par bērna dzīvesvietas noteikšanu), bērna un vecāku domstarpības, bērna un aizbildņa, kā arī aizbildņa un bērna vecāku domstarpības; sadarboties ar citām valsts un pašvaldības institūcijām un speciālistiem; veikt amatpersonu un iedzīvotāju aptaujas, uzaicināt personas uz pārrunām, veikt pārrunas ar bērnu bez citu personu klātbūtnes, pārbaudīt bērna un citas rīcībnespējīgas personas dzīves apstākļus, kā arī pieprasīt un bez maksas saņemt ziņas un citu informāciju, lai prioritāri nodrošinātu bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un interešu aizstāvību un izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošus jautājumus; izvērtēt personas vai ģimenes atbilstību audžuģimenes pienākumu veikšanai un audžuģimenes statusa piešķiršanai; izvērtēt personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai; izvērtēt un lemt par personas atzīšanu par adoptētāju; uzraudzīt aizbildņu rīcību bērna personisko un mantisko interešu un tiesību nodrošināšanā un aizgādņu rīcību aizgādņa pienākumu izpildē, pārbaudīt audžuģimenē un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā ievietota bērna aprūpi un viņa tiesību ievērošanu; uzraudzīt bērna aprūpi ģimenē divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas; risināt ar bērna vai citas rīcībnespējīgas personas mantas pārvaldību saistītos jautājumus; sniegt palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādāt par mantojuma apsardzību, izdarīt apliecinājumus un pildīt citus uzdevumus; piedalīties lietas izskatīšanā tiesā un sniegt atzinumu, ja normatīvie akti nosaka vai tiesa atzīst bāriņtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu; informēt pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība; pārstāvēt bērnu vai citu rīcībnespējīgu personu kriminālprocesā; mācīt klientiem prasmi saskatīt resursus sevī, nepieciešamās prasmes saskarsmei, uzņemties dažādas sociālās lomas; veicināt klientu līdzdalību savu sociālo un interešu prasmju apgūšanā; mācīt klientiem uzņemties atbildību par savu rīcību un lēmumiem; organizēt interešu izglītības darbu un vadīt interešu pulciņus.

720. Atsevišķās grupas "3412 Sociālā darba speciālisti" profesijas:

720.1. Sociālais APRŪPĒTĀJS – profesijas kods "3412 01";

720.2. Sociālais REHABILITĒTĀJS – profesijas kods "3412 02";

720.3. Sociālās palīdzības ORGANIZATORS – profesijas kods "3412 03";

720.4. SurdoTULKS – profesijas kods "3412 04";

720.5. Latviešu nedzirdīgo zīmju valodas TULKS – profesijas kods "3412 05";

720.6. Bāriņtiesas LOCEKLIS – profesijas kods "3412 06";

720.7. Bāriņtiesas LOCEKĻA PALĪGS – profesijas kods "3412 07";

720.8. Bāriņtiesas struktūrvienības VADĪTĀJA PALĪGS – profesijas kods "3412 08";

720.9. Interešu pulciņa AUDZINĀTĀJS – profesijas kods "3412 09".

3.16.3. Atsevišķās grupas
"3413 Reliģisko lietu speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

721. Šie speciālisti veic vai palīdz veikt reliģiskos rituālus, sprediķo vai palīdz reliģisko sanāksmju laikā un māca bērnus un citus, kas gatavojas pieņemt ticību, organizē pastorālās aprūpes darbu un līdzdarbojas reliģiskajā darbībā.

722. Atsevišķā grupā "3413 Reliģisko lietu speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– dzīvot noteiktā atšķirtībā no pasaulīgās sabiedrības, apgūstot reliģiskās mācības, sludināt reliģisko ticību ticīgo un neticīgo sanāksmēs vai nodarbībās; propagandēt reliģisko mācību starp neticīgajiem; mācīt bērnus un citus, kas gatavojas pieņemt ticību; atbilstoši Latvijas Republikā atzīto reliģisko konfesiju darbības praksei, tradīcijai un iekšējai kārtībai reliģisko lietu vecāko speciālistu vadībā organizēt pastorālās aprūpes darbu un līdzdarboties reliģiskajā darbībā; koordinēt reliģiska satura informatīvus un izglītojošus pasākumus; izskaidrot praktiskās teoloģijas jautājumus.

723. Atsevišķās grupas "3413 Reliģisko lietu speciālisti" profesijas:

723.1. Pestīšanas armijas DARBINIEKS – profesijas kods "3413 01";

723.2. EVAņĢĒLISTS – profesijas kods "3413 02";

723.3. ĶESTERIS – profesijas kods "3413 03";

723.4. MŪKS – profesijas kods "3413 04";

723.5. MŪĶENE – profesijas kods "3413 05";

723.6. SLUDINĀTĀJS – profesijas kods "3413 06";

723.7. Pastorālā darba SPECIĀLISTS – profesijas kods "3413 07".

3.17. Mazās grupas
"342 Sporta un fiziskās sagatavotības speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

724. Šie speciālisti trenē sportistus, organizē sporta pasākumus, vada fiziskās sagatavotības nodarbības, piedalās sporta sacensībās un veicina sporta attīstību, kā arī veic citas atpūtas pasākumus.

725. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "342 Sporta un fiziskās sagatavotības speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

725.1. zina: uzdevumu izpildes teorētiskos pamatus, analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

725.2. prot: lietot praksē iegūtās teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

725.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

725.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

726. Mazās grupas "342 Sporta un fiziskās sagatavotības speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

726.1. atsevišķā grupa "3421 Individuālo un komandu sporta veidu sportisti";

726.2. atsevišķā grupa "3422 Sporta treneri, sporta instruktori un sporta speciālisti";

726.3. atsevišķā grupa "3423 Fiziskās sagatavotības instruktori un sporta pasākumu organizatori".

3.17.1. Atsevišķās grupas
"3421 Individuālo un komandu sporta veidu sportisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

727. Šie speciālisti piedalās sporta sacensībās, atsevišķi vai komandā.

728. Atsevišķajā grupā "3421 Individuālo un komandu sporta veidu sportisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– piedalīties dažādu veidu sporta sacensībās; piedalīties regulāros treniņos; sniegt intervijas plašsaziņas medijiem; uzturēt augsta līmeņa zināšanas par konkrētu sporta veidu; pieņemt lēmumus par stratēģijām, konsultējoties ar treneri; novērtēt citus konkurentus un vietas apstākļus, konkurēt sporta pasākumos; ievērot noteikumus, kas saistīti ar konkrētu sporta veidu.

729. Atsevišķās grupas "3421 Individuālo un komandu sporta veidu sportisti" profesijas:

729.1. ATLĒTS – profesijas kods "3421 01";

729.2. Sacīkšu BRAUCĒJS – profesijas kods "3421 02";

729.3. ŽOKEJS – profesijas kods "3421 03";

729.4. Profesionāls SPORTISTS – profesijas kods "3421 04";

729.5. ALPĪNISTS – profesijas kods "3421 05".

3.17.2. Atsevišķās grupas
"3422 Sporta treneri, sporta instruktori un sporta speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

730. Šie speciālisti trenē sportistus un tiesā sporta sacensības.

731. Atsevišķajā grupā "3422 Sporta treneri, sporta instruktori un sporta speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– trenēt sportistus; plānot, organizēt, vadīt un izvērtēt mācību/treniņu procesu noteiktā sporta veidā, lietojot dažādas metodes; atrast, izvērtēt un radoši izmantot informāciju profesionālo uzdevumu izpildei un problēmu risinājumiem mācību/treniņu procesā; virzīt savu darbību atbilstīgi sporta nozares konceptuālām pamatnostādnēm paredzamās un mainīgās situācijās; identificēt sportistu vai sportistu komandu vājās un stiprās puses; plānot un vadīt mācību/treniņu procesu; motivēt sportistus uzvarai sporta sacensībās; tiesāt sporta sacensības; analizēt un novērtēt sportistu vai sportistu komandas rezultatīvos rādītājus un pilnveidot sporta veidu treniņu programmas; uzraudzīt un analizēt sportistu tehniku, nākotnē veicot uzlabojumus; nodrošināt, lai tiktu ievēroti sporta sacensību noteikumi; reģistrēt laika un citus rezultatīvos rādītājus sporta sacensībās; apkopot rezultatīvos rādītājus un sporta sacensību ierakstus.

732. Atsevišķās grupas "3422 Sporta treneri, sporta instruktori un sporta speciālisti" profesijas:

732.1. Sporta INSTRUKTORS – profesijas kods "3422 01";

732.2. Sporta TIESNESIS – profesijas kods "3422 02";

732.3. Sporta TRENERIS – profesijas kods "3422 03";

732.4. Sporta METODIĶIS – profesijas kods "3422 04";

732.5. Sporta SPECIĀLISTS – profesijas kods "3422 05".

3.17.3. Atsevišķās grupas
"3423 Fiziskās sagatavotības instruktori un sporta pasākumu organizatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

733. Šie speciālisti vada fiziskās sagatavotības nodarbības un apmāca dažādu veidu vingrinājumus, organizē sporta pasākumus.

734. Atsevišķajā grupā "3423 Fiziskās sagatavotības instruktori un sporta pasākumu organizatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot un veikt atpūtas un sporta aktivitātes, kā arī organizēt sporta pasākumus; nodrošināt sporta pasākumu tiesāšanu; izstrādāt sporta nodarbību grafikus un nodrošināt treniņu procesu norisi; popularizēt sporta pasākumus un nodrošināt sporta aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo materiāli tehnisko aprīkojumu; vadīt fiziskās sagatavotības nodarbības; nodrošināt drošību un, ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību; konsultēt, ieteikt un vadīt vingrošanas veidam atbilstošas grupu nodarbības un klienta fiziskai sagatavotībai, veselības stāvoklim un vēlmēm atbilstošas individuālās vingrošanas nodarbības ar inventāru vai bez tā; demonstrēt nepieciešamos vingrinājumus un sniegt norādījumus, kā lietot sporta inventāru vai aprīkojumu; skaidrot sporta nodarbību noteikumus un ieviest drošības pasākumus.

735. Atsevišķās grupas "3423 Fiziskās sagatavotības instruktori un sporta pasākumu organizatori" profesijas:

735.1. Vingrošanas nodarbību INSTRUKTORS – profesijas kods "3423 01";

735.2. Trenažieru zāles INSTRUKTORS – profesijas kods "3423 02";

735.3. Sporta pasākumu ORGANIZATORS – profesijas kods "3423 03";

735.4. Sporta spēļu VADĪTĀJS – profesijas kods "3423 04".

3.18. Mazās grupas
"343 Mākslas, kultūras un kulinārijas speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

736. Šie speciālisti nodarbojas ar preču dizainu un interjeru noformēšanu, fotografē, sniedz informāciju plašsaziņas līdzekļos, sniedz bibliotēku un informācijas centru lietotājiem nepieciešamo informāciju un informācijas pakalpojumus, izstrādā ēdienkartes, plāno un organizē virtuves darbu, atjauno un restaurē vēsturiskas koka un akmens būves, organizē kultūras un atpūtas pasākumus.

737. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "343 Mākslas, kultūras un kulinārijas speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

737.1. zina: uzdevumu izpildes teorētiskos pamatus, analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

737.2. prot: lietot praksē iegūtās teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

737.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

737.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

738. Mazās grupas "343 Mākslas, kultūras un kulinārijas speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

738.1. atsevišķā grupa "3431 Fotogrāfi";

738.2. atsevišķā grupa "3432 Dizaina speciālisti un dekoratori";

738.3. atsevišķā grupa "3433 Galeriju, muzeju un bibliotēku speciālisti";

738.4. atsevišķā grupa "3434 Šefpavāri";

738.5. atsevišķā grupa "3435 Citi mākslas un kultūras speciālisti".

3.18.1. Atsevišķās grupas
"3431 Fotogrāfi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

739. Šie speciālisti fotografē.

740. Atsevišķajā grupā "3431 Fotogrāfi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izgatavot fotogrāfijas reklāmas, mākslas, komerciāliem, ražošanas, zinātniskiem un citiem nolūkiem, ilustratīviem materiāliem preses un citos izdevumos; izgatavot atsevišķu personu vai personu grupu fotogrāfijas; piedalīties vizuālo darbu veidošanā visās jomās, kurās lieto fotogrāfiskus attēlus; darbojoties gan patstāvīgi, gan radošajā komandā kopīgi ar redaktoru, žurnālistu, mākslinieku, stilistu, grimētāju, apgaismotāju, fotosesiju dalībniekiem; atbilstoši radošajai koncepcijai piedāvāt optimālu vizuālo risinājumu un, izmantojot fotokameru, veikt kvalitatīvu uzņemšanas objekta vai subjekta fiksāciju un fotogrāfisko attēlu apstrādi; lietotāja un projektu vadītāja līmenī pārzināt foto uzņemšanas un attēlu veidošanas tehniku, kadra kompozīcijas veidošanu, krāsu mācību, apgaismošanas pamatprincipus; izvēlēties atbilstošas tehnoloģijas un atbildēt par attēla gala kvalitāti; izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas skaņas un attēla ierakstu jomā, risināt problēmas, kas rodas darba procesā.

741. Atsevišķās grupas "3431 Fotogrāfi" profesijas:

741.1. MikroFOTOGRĀFS – profesijas kods "3431 01";

741.2. Mākslas FOTOGRĀFS – profesijas kods "3431 02".

3.18.2. Atsevišķās grupas
"3432 Dizaina speciālisti un dekoratori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

742. Šie speciālisti apgūst un izmanto dažādas mākslas metodes, veicot dizainu, interjeru noformēšanu, preču realizācijas stimulēšanas darbus.

743. Atsevišķajā grupā "3432 Dizaina speciālisti un dekoratori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt rūpnieciskās produkcijas dizainu; radīt jaunu veidu un stilu apģērbus un aksesuārus; radīt interjeru, dzīvojamo un sabiedrisko ēku un celtņu noformēšanas un citu objektu izdaiļošanas projektus; veidot teātra izrāžu dekorācijas; mākslinieciski noformēt skatlogus vai citas vietas, kur tiek izstādītas preces; noformēt un ilustrēt grāmatas, kalendārus, katalogus un citus izdevumus, kā arī visus ar vizuālo noformējumu saistītos darbus; izstrādāt reklāmas produkciju, noformēt skatlogus, izgatavot izkārtņu projektus (bukleti, plakāti, vizītkartes, uzlīmes) atbilstoši dizainera skicei vai dizainera vadībā; piedāvāt dažāda stila tērpus un komplektēt garderobi, ņemot vērā cilvēka individualitāti; plānot un organizēt savu darbu; sadarbībā ar klientu izvēlēties tērpu modeļus un zīmēt to skices; komplektēt tērpu garderobi; pārzināt modes tendences un vizuālā tēla veidošanas pamatprincipus; patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu; konstruēt, modelēt, piegriezt, izgatavot dažādu stilu apģērbus, kas piemēroti individuālai izgatavošanai vai rūpnieciskai ražošanai; projektēt, izstrādāt skices; modelēt, veikt materiālu aprēķinus; sagatavot un apstrādāt materiālus; īstenot ieceres un izgatavot tehnoloģiskām prasībām atbilstošu izstrādājumu; veikt individuālu komercdarbību; sadarboties ar klientiem; plānot un organizēt savu darbu; veikt ar kultūrvidi saistītu pasūtījumu (vizuālā reklāma, ēku eksterjera un interjera noformējums) izpēti, skiču piedāvājuma izstrādi, projekta prezentāciju, tā izpildes organizēšanu un autoruzraudzību; modelēt un konstruēt tērpus, izgatavojot rūpnieciskos lekālus, izstrādājot dizainparaugus un rūpnieciskos etalonus; izvēlēties nepieciešamos palīgmateriālus un furnitūru, mezglu apstrādes iekārtas; vest pārrunas ar pasūtītāju, noskaidrojot produkta/kolekcijas koncepciju, darbības stabilitātes un izgatavošanas kritērijus; attīstīt dizaina koncepcijas, lietojot automatizētās projektēšanas sistēmas; projektēt konstruktīvos mezglus, veidot detalizētus galīgos rasējumus un specifikācijas, lietojot atbilstošas datorprogrammas (CAD), tai skaitā sastādīt materiālu un detaļu specifikācijas un izmaksu vērtējumus; veidot paraugus vai darba modeļus ar rokām vai lietojot speciālas datorizētas prototipu iekārtas vai vadīt to izgatavošanu; testēt dizaina koncepcijas, lietojot matemātisko vai fizikālo modelēšanu; dažādās projektēšanas stadijās sagatavot prezentācijas augstākai vadībai vai klientiem, kā arī sagatavot priekšlikumus konkursiem, dizaina projektu pieteikumus; radīt interjerus; veikt dzīvojamo un sabiedrisko ēku un celtņu noformēšanas un citus objektu izdaiļošanas projektus, tai skaitā arī atbilstošo priekšmetu restaurāciju; sadarbībā ar citiem speciālistiem plānot un izstrādāt vizuāli, tehnoloģiski, ergonomiski sakārtotus un pamatotus interjerus un reklāmas vai to daļas, kā arī atsevišķu elementu projektus ar estētiskām pazīmēm; piedalīties projekta izpildes organizēšanā un sagatavošanā; sekot līdzi modes tendencēm; izvēlēties piemērotākos materiālus konkrētam izstrādājumam; veidot modeli – paraugu; radīt dažādu stilu mēbeles vienā eksemplārā, ievērojot dažādu stilu prasības un to izmaiņas atbilstoši klienta vēlmēm; noskaidrot klienta vēlmes; sagatavot nepieciešamos materiālus; aprēķināt materiālu daudzumu; noformēt dāvanas; sagatavot skatlogu noformēšanas skices (vizualizācija); izstrādāt atbilstošas konstrukcijas projektu; iegādāties materiālus; noformēt skatlogus un vitrīnas; veikt iespieddarbu digitālo noformēšanu, to sagatavošanu iespiešanai un pēcapstrādei; plānot un izstrādāt iespieddarbu digitālā noformējuma projektus individuāli vai sadarbībā ar citiem speciālistiem.

744. Atsevišķās grupas "3432 Dizaina speciālisti un dekoratori" profesijas:

744.1. DEKORĒTĀJS – profesijas kods "3432 01";

744.2. Izstādes DEKORĒTĀJS – profesijas kods "3432 02";

744.3. Skatlogu DEKORĒTĀJS – profesijas kods "3432 03";

744.4. Dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 04";

744.5. Juvelierizstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 05";

744.6. Iesaiņojuma dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 06";

744.7. Plakātu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 07";

744.8. Audumu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 08";

744.9. ILUSTRATORS – profesijas kods "3432 09";

744.10. Teātra DEKORĒTĀJS – profesijas kods "3432 10";

744.11. Noformēšanas MĀKSLINIEKS – profesijas kods "3432 11";

744.12. Mākslas pasākumu ORGANIZATORS – profesijas kods "3432 12";

744.13. Augu valsts dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 13";

744.14. Apģērbu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 14";

744.15. Ādas izstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 15";

744.16. Keramikas izstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 16";

744.17. Koka izstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods 3432 17";

744.18. Metāla izstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 18";

744.19. Stikla izstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 19";

744.20. Tekstilizstrādājumu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 20";

744.21. Interjera un reklāmas dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 21";

744.22. Ādas izstrādājumu MODELĒTĀJS – profesijas kods "3432 22";

744.23. Tekstilizstrādājumu MODELĒTĀJS – profesijas kods "3432 23";

744.24. Rokdarbu MODELĒTĀJS – profesijas kods "3432 24";

744.25. Dekoratīvo objektu TĒLNIEKS – profesijas kods "3432 25";

744.26. Lietišķās mākslas izstrādājumu MODELĒTĀJS – profesijas kods "3432 26";

744.27. Vides DIZAINERS – profesijas kods "3432 27";

744.28. Apģērbu modelēšanas un konstruēšanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 28";

744.29. Tērpu stila SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 29";

744.30. Interjera NOFORMĒTĀJS – profesijas kods "3432 30";

744.31. Vizuālās reklāmas NOFORMĒTĀJS – profesijas kods "3432 31";

744.32. Produkta dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 32";

744.33. Vizuālās reklāmas dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 33";

744.34. Interjera dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 34";

744.35. Multimediju dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 35";

744.36. Mēbeļu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 36";

744.37. Ādas materiālu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 37";

744.38. Keramikas dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 38";

744.39. Koksnes materiālu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 39";

744.40. Stikla dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 40";

744.41. Tekstilmateriālu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 41";

744.42. Metālmateriālu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 42";

744.43. Materiālu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 43";

744.44. Stila mēbeļu MODELĒTĀJS – profesijas kods "3432 44";

744.45. Dāvanu NOFORMĒTĀJS – profesijas kods "3432 45";

744.46. Skatlogu NOFORMĒTĀJS – profesijas kods "3432 46";

744.47. Foto dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 47";

744.48. Tēlniecības objektu dizaina SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 48";

744.49. Apģērbu MODELĒTĀJS – profesijas kods "3432 49";

744.50. Iespieddarbu noformējuma SPECIĀLISTS – profesijas kods "3432 50".

3.18.3. Atsevišķās grupas
"3433 Galeriju, muzeju un bibliotēku speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

745. Šie speciālisti strādā zinātniskajās, speciālajās, publiskajās un izglītības iestāžu bibliotēkās, kā arī informācijas centros un sniedz bibliotēku un informācijas centru lietotājiem nepieciešamo informāciju un informācijas pakalpojumus.

746. Atsevišķajā grupā "3433 Galeriju, muzeju un bibliotēku speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veidot bibliotēku un informācijas centru krājumus un datubāzes; sniegt bibliotēkas un informācijas pakalpojumus; popularizēt bibliotēku un tās piedāvājumus; komplektēt un kataloģizēt iespiestos un elektroniskos dokumentus; pārzināt bibliotēku informācijas sistēmas un resursus.

747. Atsevišķās grupas "3433 Galeriju, muzeju un bibliotēku speciālisti" profesijas:

747.1. BIBLIOTEKĀRS – kods "3433 01";

747.2. Bibliotēku informācijas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3433 02";

747.3. Izglītības iestādes BIBLIOTEKĀRS (ceturtā un trešā līmeņa kvalifikācija) – profesijas kods "3433 03".

3.18.4. Atsevišķās grupas
"3434 Šefpavāri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

748. Šie speciālisti izstrādā ēdienkartes, plāno un organizē virtuves darbu, gatavo ēdienus un dzērienus viesnīcās, restorānos un citās iestādēs, uz kuģiem, vilcienos un privātās mājās.

749. Atsevišķajā grupā "3434 Šefpavāri" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– novērtēt pārtikas produktu kvalitāti; plānot receptes un ēdienkartes; pasūtīt pārtikas piegādi; uzraudzīt ēdiena kvalitāti un noformējumu; pārraudzīt citu pavāru darbu; apmācīt un instruēt citus pavārus par ēdinu gatavošanas, higiēnas un pārtikas drošības jautājumiem; gatavot un noformēt ēdienus un dzērienus; plānot un koordinēt virtuves darbu; atbildēt par sava darba kvalitāti vadības un kontroles nodrošināšanā; vadīt citus darbiniekus.

750. Atsevišķās grupas "3434 Šefpavāri" profesija ir "ŠEFPAVĀRS" – profesijas kods "3434 01".

3.18.5. Atsevišķās grupas
"3435 Citi mākslas un kultūras speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

751. Šie speciālisti atjauno un restaurē kultūras vērtības arhitektūrā – koka un akmens būves, organizē kultūras un atpūtas pasākumus uzņēmumā, sniedz atbalstu citiem mākslas un kultūras speciālistiem.

752. Atsevišķajā grupā "3435 Citi mākslas un kultūras speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt restaurējamās koka un akmens būves izpēti, vadoties pēc tās izgatavošanas paņēmieniem un tehnoloģijām; noteikt restaurējamā objekta bojājumu rašanās iemeslus un to novēršanas paņēmienus; restaurācijas procesā saglabāt esošās detaļas vai arī pārveidot to, piemērojot mūsdienu apstākļiem un tehnoloģijām; veikt restaurējamā objekta profilaktisko nostiprināšanu, konservāciju, dezinfekciju un tīrīšanu; restaurēt vēstures un kultūras pieminekļus – koka un akmens būves (ēkas); restauratora vadībā saglabāt, konservēt un restaurēt kultūras vērtību – ēku, mākslas darbu, iekārtu un priekšmetu – tehnisko stāvokli; plānot, organizēt un vadīt dažādus kultūras un atpūtas pasākumus; vadīt vietēja vai reģionāla mēroga kultūras uzņēmumu; vadīt interešu pulciņus; izstrādāt ar kultūras un izglītības jomām saistītus radošus projektus; rūpēties par mākslinieciskā līmeņa kvalitāti; piedalīties valstiski un starptautiski nozīmīgu kultūras pasākumu īstenošanā; kontrolēt šiem mērķiem piešķirto līdzekļu izlietojumu; sniegt atbalstu citiem kultūras un mākslas speciālistiem; strādāt ar pirotehniskajiem izstrādājumiem un digitālajām uguņošanas vadības sistēmām; ievērot drošības pasākumus pirotehnikas izstrādājumu uzglabāšanai, transportēšanai un lietošanai.

753. Atsevišķās grupas "3435 Citi mākslas un kultūras speciālisti" profesijas:

753.1. Polihromā koka RESTAURATORS – profesijas kods "3435 06";

753.2. Koka būvju RESTAURATORS – profesijas kods "3435 13";

753.3. Akmens būvju RESTAURATORS – profesijas kods "3435 14";

753.4. Zeltījumu RESTAURATORS – profesijas kods "3435 17";

753.5. RESTAURATORA ASISTENTS – profesijas kods "3435 18";

753.6. Kultūras METODIĶIS – profesijas kods "3435 19";

753.7. Kultūras pasākumu ORGANIZATORS – profesijas kods "3435 20";

753.8. Kultūras pasākumu VADĪTĀJS – profesijas kods "3435 21";

753.9. Svētku REŽISORS – profesijas kods "3435 22";

753.10. Kultūras VADĪTĀJS – profesijas kods "3435 23";

753.11. Interešu pulciņa VADĪTĀJS – profesijas kods "3435 28";

753.12. PiroTEHNIĶIS – profesijas kods "3435 29".

3.19. Mazās grupas
"351 Informācijas tehnoloģiju darbības un lietotāju atbalsta speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

754. Šie speciālisti sniedz tehnisko palīdzību komunikāciju sistēmas, datoru sistēmu un tīklu lietotājiem, veic ar informācijas ievadīšanu saistītus pienākumus programmēšanā, nodrošina programmu un aparatūras apkalpošanu.

755. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "351 Informācijas tehnoloģiju darbības un lietotāju atbalsta speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

755.1. zina: pētāmās problēmas teorētiskos un praktiskos aspektus, analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; produkcijas, pakalpojumu un citu darbības veidu izmaksu veidošanos; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

755.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

755.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

755.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

756. Mazās grupas "351 Informācijas tehnoloģiju darbības un lietotāju atbalsta speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

756.1. atsevišķā grupa "3511 Informācijas tehnoloģiju darbības speciālisti";

756.2. atsevišķā grupa "3512 Informācijas tehnoloģiju lietotāju atbalsta speciālisti";

756.3. atsevišķā grupa "3513 Datortīklu un datorsistēmu speciālisti";

756.4. atsevišķā grupa "3514 Tīklu speciālisti".

3.19.1. Atsevišķās grupas
"3511 Informācijas tehnoloģiju darbības speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

757. Šie speciālisti apkalpo informācijas tehnoloģiju sistēmas, aparatūras, programmatūras un ar to saistīto datoru aprīkojumu, kā arī perifērijas iekārtas, kas tiek lietotas skaitļu datu pierakstam, saglabāšanai, pārraidei, apstrādei un to pārveidošanai grafiskā attēlā uz ekrāna, papīra vai lentes, apkalpo S.W.I.F.T. (Society worldwide interbank financial telecomunication) sistēmu.

758. Atsevišķajā grupā "3511 Informācijas tehnoloģiju darbības speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– apkalpot un kontrolēt informācijas tehnoloģiju sistēmas, aparatūras, programmatūras un ar to saistīto datoru aprīkojumu; ekspluatēt un kontrolēt perifērijas iekārtas, kas atbilstoši lietotāja prasībām tiek izmantotas skaitlisko datu pierakstīšanai, saglabāšanai, pārraidei un to pārveidošanai grafiskā attēlā uz ekrāna, papīra vai lentē; sekot S.W.I.F.T. sistēmas darbībai, nodrošināt datu ievadīšanu S.W.I.F.T. sistēmā un to pārraidi, pārbaudīt sagatavotos S.W.I.F.T. ziņojumus pirms to pārraidīšanas, pārbaudīt pa elektronisko pastu saņemtos maksājumu uzdevumus, ievadīt tos programmā un nosūtīt; organizēt un savlaicīgi, efektīvi izpildīt lietotāja norādītos skaitļošanas darbus; uzstādīt magnētlentes un magnētdiskus, kas nepieciešami datu apstrādei un pierakstam tādā veidā, kas piemērots mašīnlasīšanai vai ierakstīšanai, kā arī saglabāt diskus un lentes; kārtot skaitļošanas operāciju žurnālu; izpildīt dublējošās operācijas atbilstoši procedūrām; lietot teorētiskās un praktiskās atziņas skaitļotāju un perifērijas iekārtu jomā, konstatējot un risinot problēmas, kas radušās skaitļošanas ierīču izmantošanā vai neliela remonta rezultātā, un veikt korekcijas.

759. Atsevišķās grupas "3511 Informācijas tehnoloģiju darbības speciālisti" profesijas:

759.1. Skaitļotāja OPERATORS – profesijas kods "3511 01";

759.2. Perifērijas iekārtu OPERATORS – profesijas kods "3511 02";

759.3. Datora OPERATORS – profesijas kods "3511 03";

759.4. s.w.i.f.t. operators – profesijas kods "3511 04";

759.5. Mijieskaita norēķinu OPERATORS – profesijas kods "3511 05";

759.6. s.w.i.f.t. ADMINISTRATORS – profesijas kods "3511 06".

3.19.2. Atsevišķās grupas
"3512 Informācijas tehnoloģiju lietotāju atbalsta speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

760. Šie speciālisti palīdz standarta programmu sistēmu pakešu lietotājiem, ievadot programmas un risinot problēmas to darbā, ievieš jaunas programmas, izdara nelielas izmaiņas, vecāko speciālistu vadībā izmantojot un pilnveidojot esošās programmas, reģistrē un sankcionē informatīvo sistēmu lietotājus, kontrolē starptautiska datortīkla lietotājus, testē un uztur no jauna izstrādātās un jau esošās informācijas sistēmas, kontrolē un nodrošina to kvalitāti un drošību, veido interneta lapas.

761. Atsevišķajā grupā "3512 Informācijas tehnoloģiju lietotāju atbalsta speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– palīdzēt speciālistiem, kas izmanto standartprogrammu sistēmas, ievadot programmas un risinot to izmantošanas problēmas; pievienot jaunas programmas attiecīgās aparātu apgādes un darbojošos konfigurāciju sistēmas ietvaros; ieviest jaunas periferiālās iekārtas un izpildīt nepieciešamo labojumu darbojošos sistēmu parametros; ievadīt, apkalpot un pilnveidot programmas, vecāko speciālistu vadībā izpildot nelielus labojumus un korekcijas; kārtot un pilnveidot programmas un to ievadīšanas dokumentāciju; uzstādīt interneta bankas programmas un apmācīt to lietotājus; pilnveidot interneta bankas datubāzi; pilnveidot un attīstīt interneta bankas programmatūru; konsultēt interneta bankas lietotājus; uzraudzīt POS terminālu (dators (parasti nestandarta "kases" veidā), kas ietver sevī kasiera monitoru, pircēja displeju čeka datu atspoguļošanai, čeku printeri un fiskālās atmiņas moduli čeka rezultātu reģistrācijai) un bankomātu tīkla darbību; izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas programmēšanā un skaitļotāju lietošanā; veikt programmatūras izstrādi, pārbaudīt tās darbību un veikt nepieciešamās izmaiņas, lai izveidotu funkcionālus un izvirzītajām prasībām atbilstošus programmatūras risinājumus; plānot, sagatavot un veikt programmatūras īpašību pārbaudi; analizēt rezultātus, dokumentēt reālo stāvokli un atbilstību noteiktajām prasībām; izstrādāt un noformēt dokumentus; organizēt pakalpojumu un dokumentu aprites procedūru aprakstīšanu; iegūt, analizēt un klasificēt informāciju; nodrošināt mājaslapas internetā pastāvēšanu un (vai) strādāt ar attēla rediģēšanu un izstrādāt vienkāršas programmas; veikt nepieciešamās izmaiņas mājaslapas internetā saturā saskaņā ar pasūtītāja prasībām; izvietot tekstu, attēlus, virsrakstus, kadrēt un veikt citas līdzīgas darbības; attīstīt mājaslapas internetā dizainu, lietojot speciālas programmatūras; attīstīt iestādes tīmekļa vidi un atbildēt par tehniskiem risinājumiem; veikt mājaslapas izstrādei nepieciešamo programmēšanu; programmēt vai attīstīt satura vadības sistēmas; strādāt ar dizaina un attēlu apstrādes programmām; sniegt konsultācijas darbā ar datortehniku, programmatūru un biroja tehniku.

762. Atsevišķās grupas "3512 Informācijas tehnoloģiju lietotāju atbalsta speciālisti" profesijas:

762.1. DatorTEHNIĶIS – profesijas kods "3512 01";

762.2. Datubāzu TEHNIĶIS – profesijas kods "3512 02";

762.3. Programmēšanas TEHNIĶIS – profesijas kods "3512 03";

762.4. Informācijas vadības SPECIĀLISTS – profesijas kods "3512 04".

3.19.3. Atsevišķās grupas
"3513 Datortīklu un datorsistēmu speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

763. Šie speciālisti izstrādā, uztur un darbojas ar tīklu un citu datu komunikāciju sistēmām.

764. Atsevišķajā grupā "3513 Datortīklu un datorsistēmu speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– uzstādīt vienkāršus lokālos datortīklus; pārbaudīt un novērst kļūmes visu veidu datortehnikas un programmatūras darbībā; konfigurēt, diagnosticēt un modernizēt datortehniku, programmatūru un vienkāršus lokālos datortīklus; sniegt konsultācijas darbā ar datortehniku, programmatūru un biroja tehniku, tai skaitā elektroniski un telefoniski; ar savu profesionālo darbību veicināt un uzlabot datorlietotāju darba efektivitāti; ierīkot datortehnikas, tīkla programmatūru, operētājsistēmas programmatūru un lietojumprogrammu programmatūru.

765. Atsevišķās grupas "3513 Datortīklu un datorsistēmu speciālisti" profesijas:

765.1. Datorsistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3513 01";

765.2. Operāciju sistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3513 02";

765.3. Informācijas sistēmu kvalitātes KONTROLIERIS – profesijas kods "3513 04";

765.4. Informācijas sistēmu drošības KONTROLIERIS – profesijas kods "3513 05";

765.5. Informācijas sistēmu drošības ADMINISTRATORS – profesijas kods "3513 06";

765.6. Datorsistēmu TESTĒTĀJS – profesijas kods "3513 07".

3.19.4. Atsevišķās grupas
"3514 Tīklu speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

766. Šie speciālisti uzrauga un apkalpo interneta un intraneta mājaslapas, tīmekļa servera aparatūru un programmatūru.

767. Atsevišķajā grupā "3514 Tīklu speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– ierīkot, uzraudzīt un apkalpot interneta un intraneta mājaslapas, tīmekļa servera aparatūru un programmatūru; pilnveidot un uzturēt dokumentāciju un instrukcijas; attīstīt, koordinēt, īstenot un uzraudzīt drošības pasākumus; analizēt un sniegt priekšlikumus, lai uzlabotu tīklu darbības rezultātus, tostarp modernizēt un apgūt jaunas sistēmas; sniegt konsultācijas klientiem un lietotājiem; modificēt interneta lapas; veikt tīmekļa servera rezerves un reģenerācijas darbības; apkalpot biroja tehniku, uzpildīt lāzerprintera kasetnes; uzstādīt datorprogrammas; novērst neatļautas programmatūras lietošanu.

768. Atsevišķās grupas "3514 Tīklu speciālisti" profesijas:

768.1. Informācijas tīkla PĀRZINIS – profesijas kods "3514 01";

768.2. Datortīkla ADMINISTRATORS – profesijas kods "3514 02";

768.3. Mājaslapas ADMINISTRATORS – profesijas kods "3514 03".

3.20. Mazās grupas
"352 Telekomunikāciju un radiosakaru iekārtu speciālisti"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

769. Šie speciālisti darbojas ar kinofilmu iekārtām un videokamerām vai citām ierīcēm, ar kurām tiek ierakstīts un rediģēts attēls un skaņa, apkalpo radiotranslācijas un televīzijas translācijas iekārtas un telekomunikāciju sistēmas.

770. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "352 Telekomunikāciju un radiosakaru iekārtu speciālisti" atbilstošās atsevišķajās grupās:

770.1. zina: pētāmās problēmas teorētiskos un praktiskos aspektus, analīzes un sintēzes metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; produkcijas, pakalpojumu un citu darbības veidu izmaksu veidošanos; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

770.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

770.3. atbild: par savas profesionālās darbības rezultātiem; par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

770.4. izglītība: augstākā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība.

771. Mazās grupas "352 Telekomunikāciju un radiosakaru iekārtu speciālisti" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

771.1. atsevišķā grupa "3521 Radiosakaru un audiovizuālās jomas speciālisti";

771.2. atsevišķā grupa "3522 Telekomunikāciju tehniskās attīstības speciālisti".

3.20.1. Atsevišķās grupas
"3521 Radiosakaru un audiovizuālās jomas speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

772. Šie speciālisti kontrolē kino, videokameru un citas attēla un skaņas ieraksta un montēšanas aparatūras darbu, radiotranslācijas un televīzijas translācijas aparatūras, kas pārraida iepriekš ierakstītu vai tiešā ētera attēlu un skaņu, kā arī citādus radiosakaru signālus uz sauszemes, ūdenī un gaisā.

773. Atsevišķajā grupā "3521 Radiosakaru un audiovizuālās jomas speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izgatavot attēla un skaņu ierakstus reklāmas, mākslas, komerciāliem, ražošanas, zinātniskiem un citiem nolūkiem, ilustratīviem materiāliem preses un citos izdevumos; iestatīt un izmantot kinokameras un videokameras, kā arī mikrouzņemšanas, aerouzņemšanas un citus speciālu attēlu ierakstīšanas aparātus; kontrolēt kinofilmām, videolentēm, platēm, diskiem, lentēm, skaitliskās informācijas diskiem tiešā ētera vai citiem mērķiem paredzēto skaņu iekārtu aparatūru darbu; izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas skaņas un attēla ierakstu jomā, risinot problēmas, kas rodas darba procesā; kontrolēt pārraides un translācijas sistēmu un pavadoņu komunikāciju sistēmu darbību, translējot tālsarunas, radio un televīzijas programmas; kontrolēt kinoprojekcijas aparatūras darbību; plānot un izstrādāt vizuāli, tehnoloģiski, ekonomiski un komunikatīvi sakārtotus un pamatotus videoproduktus (filma, televīzijas raidījums, videoinstalācija, videoklips u.c.), to daļu vai atsevišķus elementus; nodrošināt dažādu pasākumu atskaņošanu un apgaismošanu; izvēlēties atbilstošu mūziku, video projekciju un apgaismojumu.

774. Atsevišķās grupas 3521 Radiosakaru un audiovizuālās jomas speciālisti" profesijas:

774.1. Radio/ elektronikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3521 01";

774.2. Radioiekārtas vecākais TEHNIĶIS – profesijas kods "3521 02";

774.3. KinoOPERATORA ASISTENTS – profesijas kods "3521 03";

774.4. KinoOPERATORS – profesijas kods "3521 04";

774.5. Audio iekārtu OPERATORS – profesijas kods "3521 05";

774.6. Kinofilmu/ skaņu REDAKTORS – profesijas kods "3521 06";

774.7. Televīzijas OPERATORS – profesijas kods "3521 07";

774.8. Ieskaņošanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3521 08";

774.9. Mikrofona OPERATORS – profesijas kods "3521 09";

774.10. Ierakstīšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3521 10";

774.11. Skaņu OPERATORS – profesijas kods "3521 11";

774.12. Kuģa RADISTS – profesijas kods "3521 12";

774.13. Pārraides iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3521 13";

774.14. Studijas tehniskās iekārtas OPERATORS – profesijas kods "3521 14";

774.15. Morzes alfabēta OPERATORS – profesijas kods "3521 15";

774.16. Aviācijas/ radioiekārtas OPERATORS – profesijas kods "3521 16";

774.17. Sauszemes/ radioiekārtas OPERATORS – profesijas kods "3521 17";

774.18. Jūras/ radioiekārtas OPERATORS – profesijas kods "3521 18";

774.19. Telegrāfa OPERATORS – profesijas kods "3521 19";

774.20. KinoPROJICĒTĀJS – profesijas kods "3521 20";

774.21. TELEGRĀFISTS – profesijas kods "3521 21";

774.22. Kuģa radioOPERATORS – profesijas kods "3521 22";

774.23. GMDSS (globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēma) universālais OPERATORS – profesijas kods "3521 23";

774.24. GMDSS (globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēma) ierobežotais OPERATORS – profesijas kods "3521 24";

774.25. Kultūras pasākumu tehniskais REŽISORS – profesijas kods "3521 25";

774.26. VideoOPERATORS – profesijas kods "3521 26";

774.27. Audio un video TEHNIĶIS – profesijas kods "3521 27";

774.28. GAISMOTĀJS – profesijas kods "3521 28".

3.20.2. Atsevišķās grupas
"3522 Telekomunikāciju tehniskās attīstības speciālisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

775. Šie speciālisti veic tehniskus uzdevumus, kas saistīti ar pētniecības darbu telekomunikāciju jomā, kā arī ar elektromehānisko telekomunikāciju sistēmu projektēšanu, ražošanu, montāžu, komunikāciju lietošanu, uzraudzību un remontu.

776. Atsevišķajā grupā "3522 Telekomunikāciju tehniskās attīstības speciālisti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt tehniska rakstura darbus, kas saistīti ar telekomunikāciju iekārtām un to izmēģinājuma paraugu izpēti un pilnveidošanu; pēc spēkā esošajām instrukcijām gatavot elektronisko shēmu rasējumus; pēc spēkā esošajām instrukcijām veikt vispusīgu materiālu un darba patēriņa aprēķinu nepieciešamo telekomunikāciju iekārtu izgatavošanai un ieviešanai; ierīkot telekomunikāciju tīklu; novērtēt tīkla un tā elementu veiktspēju; veikt tīkla bojājumu diagnostiku un novēršanu; konfigurēt komutācijas un maršrutēšanas iekārtas, izmantojot atbilstošus instrumentus, mērinstrumentus un programmnodrošinājumu; nodrošināt kvalitatīvu un nepārtrauktu telekomunikāciju tīkla darbību un attīstību; sniegt tehnisku palīdzību telekomunikāciju sistēmu izgatavošanā, lietošanā, uzraudzībā un remontā, lai nodrošinātu to apmierinošu darbību un atbilstību standartiem un norādījumiem; piemērot tehniskos telekomunikāciju principus un praktiskās iemaņas, risinot darba procesā radušās problēmas; veikt tehniskus uzdevumus, kas saistīti ar elektronisko komunikāciju sistēmu projektēšanu, uzstādīšanu, montāžu, programmēšanu, trenēšanu un apkalpošanu.

777. Atsevišķās grupas "3522 Telekomunikāciju tehniskās attīstības speciālisti" profesijas:

777.1. Telekomunikāciju TEHNIĶIS – profesijas kods "3522 01";

777.2. Aerokosmisko telekomunikāciju/ elektronikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3522 02";

777.3. Radara telekomunikāciju/ elektronikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3522 03";

777.4. Signālsistēmu telekomunikāciju/ elektronikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3522 04";

777.5. Telekomunikāciju SPECIĀLISTS – profesijas kods "3522 05";

777.6. Tālsakaru OPERATORS – profesijas kods "3522 06";

777.7. GMDSS (globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēma) I klases radioELEKTRONIĶIS – profesijas kods "3522 07";

777.8. GMDSS (globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēma) II klases radioELEKTRONIĶIS – profesijas kods "3522 08".

4. Ceturtās pamatgrupas
"4 Kalpotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

778. Šie darbinieki organizē, sistematizē, novērtē, glabā attiecīgas problēmas risināšanai nepieciešamo informāciju, ievada un meklē to datortehnikā, veic pienākumus, kas saistīti ar kancelejas darbu, naudas operācijām, ceļojumu organizēšanu, informē klientus, organizē lietišķas tikšanās. Kalpotāji strādā vadītāju vai vecāko speciālistu vadībā.

779. Pamatgrupas "4 Kalpotāji" profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– stenografēt; rakstīt ar datoru; ievadīt datus datorā un izvadīt no tā; veikt sekretāra pienākumus, kārtot lietvedību; uzskaitīt noliktavas produkciju, ražošanas rezerves, reģistrēt transporta kustību; veikt bibliotēkas un pasta pakalpojumus; aizpildīt dokumentus; veikt naudas operācijas; organizēt ceļojumus; informēt klientus, reģistrēt pacientus.

780. Pamatgrupas "4 Kalpotāji" profesijas klasificētas šādās apakšgrupās:

780.1. apakšgrupa "41 Iestāžu kalpotāji un kancelejas tehnikas operatori";

780.2. apakšgrupa "42 Klientu apkalpotāji";

780.3. apakšgrupa "43 Uzskaites un materiālo vērtību reģistrēšanas darbinieki";

780.4. apakšgrupa "44 Citi kalpotāji".

781. Apakšgrupas "41 Iestāžu kalpotāji un kancelejas tehnikas operatori" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

781.1. mazā grupa "411 Iestāžu kalpotāji";

781.2. mazā grupa "412 Sekretāri";

781.3. mazā grupa "413 Kancelejas tehnikas operatori".

782. Apakšgrupas "42 Klientu apkalpotāji" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

782.1. mazā grupa "421 Kasieri un tiem radniecīgu profesiju darbinieki";

782.2. mazā grupa "422 Klientu informētāji".

783. Apakšgrupas "43 Uzskaites un materiālo vērtību reģistrēšanas darbinieki" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

783.1. mazā grupa "431 Uzskaites darbinieki";

783.2. mazā grupa "432 Materiālo vērtību un transporta darbības uzskaites darbinieki".

784. Apakšgrupas "44 Citi kalpotāji" profesijas klasificētas mazajā grupā "441 Citi kalpotāji".

4.1. Mazās grupas
"411 Iestāžu kalpotāji"
un atsevišķās grupas
"4110 Iestāžu kalpotāji"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

785. Šie darbinieki veic lietvedības un administratīvos uzdevumus saskaņā ar noteiktajām procedūrām.

786. Kvalifikācijas pamatprasības profesijai, kas klasificēta mazās grupas "411 Iestāžu kalpotāji" atsevišķajā grupā:

786.1. zina: kancelejas darba metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus un lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

786.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

786.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

786.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

787. Mazās grupas "411 Iestāžu kalpotāji" profesija klasificēta atsevišķajā grupā "4110 Iestāžu kalpotāji".

788. Atsevišķajā grupā "4110 Iestāžu kalpotāji" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– reģistrēt, sagatavot, šķirot un klasificēt iesniegto informāciju; atvērt un nosūtīt pastu; strādāt ar datortehniku, veicot korespondences un citu dokumentu teksta maketēšanu, rediģēšanu un izdrukāšanu; strādāt ar faksu vai citiem tehniskiem līdzekļiem; veikt kancelejas darbus; rediģēt un kārtot korespondenci, protokolus un paziņojumus; reģistrēt un organizēt telefonsarunas un apmeklētāju pieņemšanu.

789. Atsevišķās grupas "4110 Iestāžu kalpotāji" profesija ir "Vadošais biroja SEKRETĀRS" – profesijas kods "4110 01".

4.2. Mazās grupas
"412 Sekretāri"
un atsevišķās grupas
"4120 Sekretāri"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

790. Šie darbinieki veic uzņēmuma vai tā struktūrvienības vadītāja darba apkalpošanu, lietojot datoru un citus tehniskos līdzekļus, apgādā vadītāja darba vietu ar kancelejas piederumiem un rada apstākļus vadītāja darba efektīvai izpildei, apstrādā saņemto un nosūtāmo pastu, organizē lietišķās tikšanās, kārto lietvedību, patstāvīgi atbild uz korespondenci.

791. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "412 Sekretāri" atsevišķajā grupā:

791.1. zina: kancelejas darba metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus un lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

791.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

791.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

791.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

792. Mazās grupas "412 Sekretāri" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "4120 Sekretāri".

793. Atsevišķajā grupā "4120 Sekretāri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– kvalificēti organizēt un vadīt dokumentu pārvaldības procesu uzņēmumā; nodrošināt efektīvu informācijas un dokumentu apriti; operatīvi vadīt un koordinēt uzņēmuma informācijas apmaiņas plūsmu, saņemt, reģistrēt un nosūtīt dokumentus; organizēt un nodrošināt raitu sanāksmju norisi un protokolēšanu, lietišķās tikšanās un darījuma braucienus; pārzināt un nodrošināt dokumentu sagatavošanu nodošanai arhīvam un arhivēšanu, izmantojot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku; pārzināt uzņēmuma struktūru un procesus, sazināties gan ar uzņēmuma darbiniekiem, gan ar klientiem atbilstoši kompetencei; rediģēt un kārtot korespondenci, protokolus un paziņojumus; reģistrēt un organizēt telefonsarunas un apmeklētāju pieņemšanu; drukāt (ievadīt vai izvadīt no datora) dokumentus vai informāciju; sekot vadītāja rīkojumu un pavēļu izpildei; stenografēt tekstu, atšifrēt stenogrammas; pierakstīt dažādus ziņojumus vadītāja prombūtnes laikā un informēt par tiem vadītāju; pieņemt personiskos iesniegumus.

794. Atsevišķās grupas "4120 Sekretāri" profesijas:

794.1. SEKRETĀRS – profesijas kods "4120 01";

794.2. Tehniskais SEKRETĀRS – profesijas kods "4120 02";

794.3. Lietvedības SEKRETĀRS – profesijas kods "4120 03".

4.3. Mazās grupas
"413 Kancelejas tehnikas operatori"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

795. Šo darbinieku profesionālā darbība ir saistīta ar tehniskām ierīcēm, tie pieraksta, stenografē diktēto materiālu, to atšifrē un pārraksta ar datoru; sagatavo informāciju un apstrādā to ar datoru atbilstoši iepriekš sagatavotai programmai.

796. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "413 Kancelejas tehnikas operatori" atbilstošās atsevišķajās grupās:

796.1. zina: kancelejas darba metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus un lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

796.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

796.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

796.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

797. Mazās grupas "413 Kancelejas tehnikas operatori" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

797.1. atsevišķā grupa "4131 Mašīnrakstītāji un dokumentu sagatavošanas darbinieki";

797.2. atsevišķā grupa "4132 Datu ievadīšanas operatori".

4.3.1. Atsevišķās grupas
"4131 Mašīnrakstītāji un dokumentu sagatavošanas darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

798. Šie darbinieki stenografē un veic mašīnrakstīšanas darbus, pierakstot teikto vai tehniski sniegto informāciju, redakcionāli sagatavo dažādus dokumentus, lietojot speciālu tehniku, nosūta un pieņem informāciju un dokumentus pa telefaksu vai ar citiem tehniskiem līdzekļiem.

799. Atsevišķajā grupā "4131 Mašīnrakstītāji un dokumentu sagatavošanas darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– stenografēt vai pierakstīt runas, lekcijas, sēžu protokolus, vēstules, pavēles, instrukcijas, atzinumus, telefonogrammas un citu dokumentālu informāciju, atšifrēt stenogrammas; veikt audioierakstu salīdzināšanu ar sagatavotu stenogrammas teksta izdruku; sinhroni atšifrēt teksta redaktorā audioierakstus (Saeimas sēžu audioierakstus, atbildes uz deputātu jautājumiem, parlamentārās izmeklēšanas komisiju sēdes, Saeimā un ārpus tās notiekošo semināru, konferenču un citu pasākumu audioierakstus); veikt stenogrammu un citu dokumentu datorizētu sagatavošanu un apstrādi; pēc kontrolnoklausīšanās (audioierakstu salīdzināšanas ar teksta izdruku) veikt stenogrammas tekstā pieļauto kļūdu operatīvu labošanu; ievadīt stenogrammas provizoriskajā tekstā redakcionālus un korektūras labojumus, starpsaucienus no zāles; komplektēt atsevišķus teksta failus; strādāt ar jebkuras sistēmas rakstāmmašīnām, ar tekstiem no iespieddarbu oriģināliem vai rokraksta; veikt kancelejas darbus, dokumentu iešūšanu vai to kopēšanu; ar skaitļošanas tehnikas palīdzību maketēt, rediģēt un izdrukāt korespondences un citu dokumentu tekstus; strādāt ar telefaksu un citiem tehniskiem līdzekļiem; apstrādāt informācijas pavaddokumentus, sagatavot un kontrolēt informācijas mehanizētās apstrādes datus; izpildīt dažus kancelejas darbus; ievadīt sistēmā ienākošo preču, kravu dokumentus; saņemt un ievadīt sistēmā, preču, kravu un transporta rēķinus; saņemt un ievadīt sistēmā inventarizācijas un citus datus; ievadīt sistēmā klientu anketu datus; sniegt informāciju pārskatu sagatavošanai; pieņemt un apstrādāt dažādus dokumentus; sagatavot nepieciešamos dokumentus, izmantojot darba specifikai atbilstošas lietojumprogrammas; sniegt tehnisku atbalstu pārdošanas speciālistiem un citiem speciālistiem dokumentu sagatavošanas jomā.

800. Atsevišķās grupas "4131 Mašīnrakstītāji un dokumentu sagatavošanas darbinieki" profesijas:

800.1. MAŠĪNRAKSTĪTĀJS – profesijas kods "4131 01";

800.2. STENOGRĀFS – profesijas kods "4131 02";

800.3. Telefaksa OPERATORS – profesijas kods "4131 03";

800.4. Teleksa OPERATORS – profesijas kods "4131 04";

800.5. Teletaipa OPERATORS – profesijas kods "4131 05";

800.6. Datu ievades OPERATORS – profesijas kods "4131 06";

800.7. Teksta redaktora OPERATORS – profesijas kods "4131 07";

800.8. Tehniskais un datu apstrādes OPERATORS – profesijas kods "4131 08";

800.9. Audioierakstu atšifrēšanas OPERATORS – profesijas kods "4131 09".

4.3.2. Atsevišķās grupas
"4132 Datu ievadīšanas operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

801. Šie darbinieki ievada kodētus, statistikas, finanšu un citus skaitliskos datus vai informāciju elektroniskās iekārtās, kas paredzētas informācijas apstrādei un pārraidei, veic matemātiskus aprēķinus ar elektronisko ierīču palīdzību, veic personu apliecinošu dokumentu personalizācijas operācijas atbilstoši noteiktajam tehnoloģiskajam procesam, izmantojot attiecīgu informācijas sistēmu, kā arī lietojot darba procesā nepieciešamos tehniskos līdzekļus un speciālo personalizācijas un kvalitātes pārbaudes aparatūru.

802. Atsevišķajā grupā "4132 Datu ievadīšanas operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– ievadīt, labot, formatēt tekstu (informāciju), pievienot tekstam grafiskos elementus un attēlus, sūtīt un saņemt teksta dokumentus, izmantojot informācijas tehnoloģijas, profesionālās datorprogrammas un biroja tehniku; strādāt ar uzskaites elektroniskām iekārtām; ievadīt datus no dažādām datubāzēm, sistēmām un programmatūrām; strādāt ar kalkulatoru; veikt personu apliecinošu dokumentu personalizāciju, izmantojot attiecīgu informācijas sistēmu un strādājot ar speciālo personalizācijas datortehniku; izmantojot datortehniku un citus tehniskos līdzekļus, veikt ar personalizācijas procesu saistītas darbības – saņemt, šķirot un nosūtīt dokumentus, kā arī noformēt to pavaddokumentus; veikt līdzīga satura uzdevumus.

803. Atsevišķās grupas "4132 Datu ievadīšanas operatori" profesijas:

803.1. Informācijas ievadīšanas OPERATORS – profesijas kods "4132 01";

803.2. Elektroniskā pasta OPERATORS – profesijas kods "4132 02";

803.3. Pārkodēšanas OPERATORS – profesijas kods "4132 03";

803.4. Signalizācijas pults OPERATORS – profesijas kods "4132 04";

803.5. Energosistēmas vadības pults OPERATORS – profesijas kods "4132 05";

803.6. Teksta MAKETĒTĀJS – profesijas kods "4132 06";

803.7. Uzskaites OPERATORS – profesijas kods "4132 07";

803.8. Kalkulatoru OPERATORS – profesijas kods "4132 08";

803.9. Summatoru OPERATORS – profesijas kods "4132 09";

803.10. Dokumentu personalizācijas OPERATORS – profesijas kods "4132 10";

803.11. Teksta IEVADĪTĀJS – profesijas kods "4132 11".

4.4. Mazās grupas
"421 Kasieri un tiem radniecīgu profesiju darbinieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

804. Šie darbinieki tieši no klientiem iekasē naudu par precēm un pakalpojumiem, izsniedz skaidru naudu bankās un tām radniecīgās iestādēs, sniedz dažādus finansiālus pakalpojumus tieši klientiem bankās, pastā, pieņemot, mainot, izmaksājot naudu, pieņem un izmaksā derību likmes sporta un citās sacensībās, kā arī vada azarta spēles spēļu namos, izsniedz naudu pret ieķīlātām mantām, priekšmetiem un vērtspapīriem.

805. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "421 Kasieri un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

805.1. zina: profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju; darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus, produkcijas, pakalpojumu un citu darbības veidu izmaksu veidošanos; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

805.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

805.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par pašu pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

805.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

806. Mazās grupas "421 Kasieri un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

806.1. atsevišķā grupa "4211 Bankas kasieri un tiem radniecīgu profesiju darbinieki";

806.2. atsevišķā grupa "4212 Bukmeikeri, krupjē un tiem radniecīgu profesiju spēļu industrijas darbinieki";

806.3. atsevišķā grupa "4213 Lombardu darbinieki un naudas aizdevēji";

806.4. atsevišķā grupa "4214 Parādu piedzinēji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki".

4.4.1. Atsevišķās grupas
"4211 Bankas kasieri un tiem radniecīgu profesiju darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

807. Šie darbinieki apkalpo klientus bankās un pasta iestādēs, pieņem, maina un izmaksā naudu, pērk un pārdod skaidro ārzemju valūtu, šķiro un iesaiņo naudas vienības pēc to nosaukuma, veida, nomināla un skaita, sniedz pasta pakalpojumus, iemaksā skaidru naudu bankās un tām līdzīgās iestādēs.

808. Atsevišķajā grupā "4211 Bankas kasieri un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– organizēt un plānot darbu centrālajā kasē, kontrolēt naudas plūsmu starp filiālēm; nodrošināt pietiekamu skaidras naudas apjomu darbam; pieņemt no klientiem naudu vai čekus; izmaksāt klientiem naudu; samaksāt klientu uzdevumā rēķinus un naudas pārvedumus; debetēt un kreditēt klientu rēķinus; mainīt klientu naudu no vienas valūtas citā; veikt naudas operāciju sabalansēšanu; pirkt un pārdot skaidro ārzemju valūtu; veikt nolietotu un novecojušu naudas banknošu apmaiņu; pieņemt un uzglabāt klientu vērtības bankas depozītglabātavās; nodrošināt naudas līdzekļu, vērtspapīru, stingrās uzskaites veidlapu un citu vērtību glabāšanu; saņemot (nododot) naudas līdzekļus vai citas materiālās vērtības naudas glabātavā, no cita kasiera vai inkasācijas, kontrolēt kases dokumentu precīzu noformēšanu; pieņemt naudu no kasēm, veikt naudas apstrādi – skaitīšanu, pārbaudi, šķirošanu, iesaiņošanu; noformēt naudas pārvedumus un pārdot pastmarkas; iemaksāt skaidru naudu bankās pēc orderiem, kredītzīmēm; izmaksāt darba algas uzņēmuma darbiniekiem; strādāt ar elektronisko kases aparātu (EKA); reģistrēt EKA saņemto un izsniegto naudu; aizpildīt un pārbaudīt EKA žurnālu; veikt ar maksājumu iekasēšanas un maksājumu dokumentu noformēšanas procesu saistītās darbības; sniegt klientiem informāciju par uzņēmuma pakalpojumu, nodevu, nodokļu un naudas sodu apmaksas iespējām; pieņemt lēmumu par maksājumu jautājumiem normatīvajos aktos tieši neatrunātos gadījumos; pieņemt lēmumu par dokumentu aizturēšanu viltojumu gadījumā; sagatavot kases dokumentus, ikdienas un ikmēneša pārskatus par veiktajām maksājumu operācijām un sniegtajiem pakalpojumiem.

809. Atsevišķās grupas "4211 Bankas kasieri un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" profesijas:

809.1. Bankas KASIERIS – profesijas kods "4211 01";

809.2. Naudas MAINĪTĀJS – profesijas kods "4211 02";

809.3. Pastmarku PĀRDEVĒJS – profesijas kods "4211 03";

809.4. Valūtas KASIERIS – profesijas kods "4211 04";

809.5. KontrolKASIERIS – profesijas kods "4211 05";

809.6. Naudas SADALĪTĀJS – profesijas kods "4211 06";

809.7. Naudas APSTRĀDĀTĀJS – profesijas kods "4211 07";

809.8. Kases kontu OPERATORS – profesijas kods "4211 08";

809.9. Galvenais KASIERIS – profesijas kods "4211 09";

809.10. Kases VADĪTĀJS – profesijas kods "4211 10";

809.11. Pasta OPERATORS – profesijas kods "4211 11";

809.12. Bankas INKASENTS – profesijas kods "4211 12";

809.13. Naudas izmaksas KASIERIS – profesijas kods "4211 13";

809.14. Bagāžas KASIERIS – profesijas kods "4211 15";

809.15. Preču KASIERIS – profesijas kods "4211 16";

809.16. Lietvedības INSPEKTORS KASIERIS – profesijas kods "4211 17";

809.17. KASIERIS OPERATORS – profesijas kods "4211 18";

809.18. Pakalpojumu KASIERIS – profesijas kods "4211 19".

4.4.2. Atsevišķās grupas
"4212 Bukmeikeri, krupjē un tiem radniecīgu profesiju spēļu industrijas darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

810. Šie darbinieki aprēķina laimestu apmērus, pieņem un izmaksā derību summas sporta un citās sacensībās, kā arī vada azartspēles azartspēļu norises vietās, no klientiem pieņem samaksu par pārdotajām bingo kartītēm.

811. Atsevišķajā grupā "4212 Bukmeikeri, krupjē un tiem radniecīgu profesiju spēļu industrijas darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt riska pakāpi azartspēlēs; aprēķināt iemaksu likmes, organizēt un vadīt ruletes spēli; izskaidrot azartspēļu noteikumus; izziņot laimējušos numurus, izmaksāt laimestus, iekasēt naudu no zaudētājiem; iepazīstināt apmeklētājus ar azartspēļu automātu noteikumiem; mainīt naudu; izsniegt žetonus; kontrolēt, lai pie azartspēļu automātiem nespēlētu personas, kas jaunākas par 18 gadiem; sekot azartspēļu automātu tehniskajam stāvoklim un informēt par to bojājumiem tehniskos darbiniekus; izskaidrot bingo spēles noteikumus un pārdot bingo kartītes apmeklētājiem.

812. Atsevišķās grupas "4212 Bukmeikeri, krupjē un tiem radniecīgu profesiju spēļu industrijas darbinieki" profesijas:

812.1. BUKMEIKERS – profesijas kods "4212 01";

812.2. KRUPJĒ – profesijas kods "4212 02";

812.3. Totalizatora BUKMEIKERS – profesijas kods "4212 03";

812.4. Spēļu iekārtu PĀRRAUGS – profesijas kods "4212 04";

812.5. Bingo kartīšu PĀRDEVĒJS – profesijas kods "4212 05".

4.4.3. Atsevišķās grupas
"4213 Lombardu darbinieki un naudas aizdevēji" nodarbinātības apraksts un klasifikācija

813. Šie darbinieki izsniedz naudu pret ieķīlātajām mantām, priekšmetiem un vērtspapīriem.

814. Atsevišķajā grupā "4213 Lombardu darbinieki un naudas aizdevēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– novērtēt ieķīlātās mantas, aprēķināt procentus un veikt naudas izmaksas; atdot mantas, ja parāds tiek dzēsts, un pārdot mantas, ja parāds nav atdots; izsniegt naudas un citus aizdevumus ar nosacījumu, ka tie tiks dzēsti noteiktā termiņā, dzēsti no nākamā gada ražas vai ar citiem nosacījumiem.

815. Atsevišķās grupas "4213 Lombardu darbinieki un naudas aizdevēji" profesijas:

815.1. Naudas AIZDEVĒJS – profesijas kods "4213 01";

815.2. NOVĒRTĒTĀJS (lombardos) – profesijas kods "4213 02".

4.4.4. Atsevišķās grupas
"4214 Parādu piedzinēji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

816. Šie darbinieki savāc parādus un veic ar to saistītos pienākumus.

817. Atsevišķajā grupā "4214 Parādu piedzinēji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– atgādināt klientiem pa tālruni vai vēstulēs par parāda atdošanas termiņu vai par tā pārcelšanu; noskaidrot parādnieku adreses un tos personiski apmeklēt; aprēķināt savāktās summas un soda naudas; kārtot dokumentus par parādu nemaksātāju nodošanu tiesai; organizēt un savākt labdarības ziedojumus.

818. Atsevišķās grupas "4214 Parādu piedzinēji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" profesijas:

818.1. Parāda PIEDZINĒJS – profesijas kods "4214 01";

818.2. Ziedojumu VĀCĒJS – profesijas kods "4214 02".

4.5. Mazās grupas
"422 Klientu informētāji"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

819. Šie darbinieki uztur tiešus sakarus ar klientiem, organizējot ceļojumus un pasūtot transportlīdzekļus, rezervē vietas viesnīcās, reģistrē klientus un ārstnieciskās iestādes pacientus, sniedzot tiem nepieciešamo informāciju, organizējot tikšanos ar amatpersonām, ārstiem, informē klientus un pacientus pa tālruni, veic dežūrdienestu pie telefona komutatora pults.

820. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "422 Klientu informētāji" atbilstošās atsevišķajās grupās:

820.1. zina: profesionālās darbības metodes un paņēmienus; klientu apkalpošanas iestāžu darba grafikus un darbības principus; dokumentu noformēšanas kārtību; lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus un lietošanas noteikumus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

820.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās papildināt, nodibināt lietišķus kontaktus ar klientiem; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

820.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par laikā veiktu, precīzu pienākumu izpildi; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

820.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

821. Mazās grupas "422 Klientu informētāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

821.1. atsevišķā grupa "4221 Ceļojumu konsultanti un ceļojumu biroju darbinieki";

821.2. atsevišķā grupa "4222 Apmeklētāju pieņemšanas un informēšanas darbinieki";

821.3. atsevišķā grupa "4223 Telefona komutatoru operatori";

821.4. atsevišķā grupa "4224 Viesnīcu administratori";

821.5. atsevišķā grupa "4225 Uzziņu operatori";

821.6. atsevišķā grupa "4226 Reģistratori";

821.7. atsevišķā grupa "4227 Aptauju un tirgus pētījumu intervētāji";

821.8. atsevišķā grupa "4229 Citur neklasificēti klientu informēšanas darbinieki".

4.5.1. Atsevišķās grupas
"4221 Ceļojumu konsultanti un ceļojumu biroju darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

822. Šie darbinieki plāno ceļojumu maršrutus un sarakstus, ceļotāju izmitināšanu, organizē un pārdod atpūtas un lietišķo ceļojumu ceļazīmes, sniedz informāciju, izstrādā ceļojumu maršrutus, rezervē vietas viesnīcās, transportlīdzekļos u.c., organizē viesu uzņemšanu un apkalpošanu lauku tūrisma saimniecībās, apkalpo ekotūrisma objektus.

823. Atsevišķajā grupā "4221 Ceļojumu konsultanti un ceļojumu biroju darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iegūt informāciju par dažādu veidu transportlīdzekļu skaitu un izmantošanas maksu, kā arī par telpām ceļotāju izmitināšanai; noskaidrot ceļotāju prasības un informēt par organizatoriskiem jautājumiem, kas saistīti ar ceļojumu; rezervēt un pārbaudīt iepriekš pasūtītās biļetes un istabas viesnīcās, izsniegt ceļotājiem biļetes un talonus; organizēt grupām dienesta un atpūtas braucienus un nodot lietas atbildīgajām personām vai personu grupām; organizēt ceļam nepieciešamo apliecību un dokumentu iegūšanu; palīdzēt klientiem izvēlēties ceļojuma maršrutu un ceļošanas veidu; rezervēt vietas transportlīdzekļos un viesnīcās; izsniegt biļetes un citus dokumentus; kārtot vīzas; izrakstīt rēķinus un iekasēt naudu par pakalpojumiem; organizēt viesu uzņemšanu un apkalpošanu lauku tūrisma saimniecībā (pieņemt pasūtījumus, organizēt viesu apkalpošanu, piedāvāt un sniegt lauku tūrisma un viesmīlības pakalpojumus viesiem, veikt uzskaiti un atskaites par viesiem tūrisma uzņēmumā); sagatavot un prezentēt ekotūrisma produktu; apkalpot ekotūrisma objektus; piedalīties ekotūrisma maršrutu plānošanā, izstrādē un iekārtošanā, ekotūrisma ekskursiju sagatavošanā un grupu vai individuālu apmeklētāju pavadīšanā; piedalīties videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā.

824. Atsevišķās grupas "4221 Ceļojumu konsultanti un ceļojumu biroju darbinieki" profesijas:

824.1. Ceļojumu KONSULTANTS – profesijas kods "4221 01";

824.2. Ceļojumu ORGANIZATORS – profesijas kods "4221 02";

824.3. Tūrisma informācijas KONSULTANTS – profesijas kods "4221 03";

824.4. Ceļojumu AĢENTS – profesijas kods "4221 04";

824.5. Lauku tūrisma SPECIĀLISTS – profesijas kods "4221 05";

824.6. Ekotūrisma SPECIĀLISTS – profesijas kods "4221 06".

4.5.2. Atsevišķās grupas
"4222 Apmeklētāju pieņemšanas un informēšanas darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

825. Šie darbinieki pieņem klientus un pacientus, sniedz tiem informāciju, organizē tikšanos ar vajadzīgām amatpersonām iestādēs, slimnīcās, poliklīnikās u.c.

826. Atsevišķajā grupā "4222 Apmeklētāju pieņemšanas un informēšanas darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pieņemt klientus un pacientus; sniegt vajadzīgo informāciju, arī pa tālruni; noteikt klientiem un pacientiem pieņemšanas laiku pie attiecīgām amatpersonām; organizēt tikšanos ar vajadzīgajām amatpersonām; rezervēt klientiem un pacientiem vietas viesnīcās un transportlīdzekļos; izsniegt reklāmas prospektus, bukletus un informācijas lapas; pieņemt no klientiem pasūtījumus, apstrādāt tos, lietojot datorprogrammu; sniegt informāciju par preču cenām, iespēju iegādāties, raksturot preces, to īpašības; saskaņot ar klientu preču piegādes laiku, vietu, adresi, informēt par to loģistikas nodaļu; informēt klientus par izmaiņām pasūtījumā, saskaņot izmaiņas; noformēt un izrakstīt rēķinus un preču pavadzīmes; informēt preču iepircēju par precēm, kas jāiepērk klienta vajadzībām; atbildēt pa tālruni uz klientu jautājumiem, sniegt konsultācijas, izpildīt pa tālruni saņemtos klienta uzdevumus; konsultēt pa tālruni klientus par maksājumu kartēm, bloķēt kartes; strādāt ar datortehniku, izstrādājot, rediģējot, apstrādājot korespondenci un citus pārvaldes dokumentus; strādāt ar faksu un citu biroja tehniku; pierakstīt un apstrādāt datorsalikumā runas, sēžu protokolus, vēstules, rīkojumus, instrukcijas, atzinumus un citu dokumentāru informāciju; veikt biroja un kancelejas darbus; organizēt telefonsarunas un personu pieņemšanu; izsniegt un mainīt vadītāju apliecību; veikt pretendentu norīkošanu uz vadītāju kvalifikācijas iegūšanas braukšanas eksāmenu; veikt inspektoru izlozi uz vadītāja kvalifikācijas iegūšanas braukšanas eksāmenu; pieņemt maksājumus.

827. Atsevišķās grupas "4222 Apmeklētāju pieņemšanas un informēšanas darbinieki" profesijas:

827.1. PASZINIS – profesijas kods "4222 01";

827.2. Izziņu SNIEDZĒJS – profesijas kods "4222 02";

827.3. INFORMĒTĀJS (transportā) – profesijas kods "4222 03";

827.4. Klientu apkalpošanas OPERATORS – profesijas kods "4222 04";

827.5. Telefona informācijas dienesta KONSULTANTS – profesijas kods "4222 05";

827.6. Telefonbankas KONSULTANTS – profesijas kods "4222 06";

827.7. Klientu apkalpošanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "4222 07";

827.8. Transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas INSPEKTORS – profesijas kods "4222 08".

4.5.3. Atsevišķās grupas
"4223 Telefona komutatoru operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

828. Šie darbinieki strādā pie komutatora pults vai komutatora sekcijām vietējās un starptautiskajās telefonu centrālēs.

829. Atsevišķajā grupā "4223 Telefona komutatoru operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– savienot abonentus; izsaukt abonentus vietējās un starptautiskās līnijās; fiksēt maksu par sarunām; sniegt izziņas pa telefonu, konsultēt pa telefonu, pierakstīt abonentu norādījumus un paziņot tos adresātiem.

830. Atsevišķās grupas "4223 Telefona komutatoru operatori" profesijas:

830.1. Telefona komutatora OPERATORS – profesijas kods "4223 01";

830.2. Telefonists – profesijas kods "4223 02";

830.3. Abonentu daļas OPERATORS (konsultants) – profesijas kods "4223 03".

4.5.4. Atsevišķās grupas
"4224 Viesnīcu administratori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

831. Šie darbinieki organizē un vada saimniecību viesnīcās, reģistrē klientus.

832. Atsevišķajā grupā "4224 Viesnīcu administratori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– salīgt, mācīt un atbrīvot darbiniekus, kas veic kalpotāju pienākumus, organizēt un vadīt viņu darbu; iegādāties produktus un citus materiālus, kontrolēt to izlietošanu un uzglabāšanu; nodarboties ar viesu uzņemšanu; veikt vietu rezervēšanu, reģistrēt viesus, sniegt informāciju un papildpakalpojumus; veikt norēķinus; sagatavot telpas, uzņemt viesus; rezervēt klientiem un pacientiem vietas viesnīcās.

833. Atsevišķās grupas "4224 Viesnīcu administratori" profesijas:

833.1. Viesu uzņemšanas ORGANIZATORS – profesijas kods "4224 01";

833.2. Viesnīcas ADMINISTRATORS – profesijas kods "4224 02";

833.3. Viesnīcas klientu REĢISTRATORS – profesijas kods "4224 03".

4.5.5. Atsevišķās grupas
"4225 Uzziņu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

834. Šie darbinieki pieņem iesniegumus, sūdzības par organizācijas precēm un pakalpojumiem, sniedz par tiem informāciju un nodod informāciju attiecīgām amatpersonām.

835. Atsevišķajā grupā "4225 Uzziņu operatori" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sniegt informāciju par preču cenām, iespēju iegādāties, raksturot preces, to īpašības; saskaņot ar klientu preču piegādes laiku, vietu, adresi, informēt par to loģistikas nodaļu; informēt klientus par izmaiņām pasūtījumā, saskaņot izmaiņas; noformēt un izrakstīt rēķinus un preču pavadzīmes; informēt preču iepircēju par precēm, kas jāiepērk klienta vajadzībām; sniegt palīdzību un padomu; atbildēt pa tālruni uz klientu jautājumiem; reģistrēt sūdzības; sniegt informāciju, atsaucoties uz ekspertu viedokli; izsniegt reklāmas prospektus, bukletus un informācijas lapas; sniegt un izplatīt informāciju tirdzniecības centra veikalos; tirgot elektroniskās dāvanu kartes un elektroniskās lojalitātes kartes.

836. Atsevišķās grupas "4225 Uzziņu operatori" profesija ir "Uzziņu OPERATORS" – profesijas kods "4225 01".

4.5.6. Atsevišķās grupas
"4226 Reģistratori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

837. Šie darbinieki pieņem apmeklētājus, klientus, pacientus vai viesus, reģistrē tos un sniedz tiem informāciju, organizē tikšanos ar vajadzīgām amatpersonām iestādēs, slimnīcās, poliklīnikās, spēļu zālēs un citos uzņēmumos.

838. Atsevišķajā grupā "4226 Reģistratori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pieņemt un reģistrēt klientus un pacientus; sniegt vajadzīgo informāciju, arī pa tālruni; noteikt klientiem un pacientiem pieņemšanas laiku pie attiecīgām amatpersonām; organizēt tikšanos ar vajadzīgajām amatpersonām; rezervēt klientiem un pacientiem vietas transportlīdzekļos; izsniegt reklāmas prospektus, bukletus un informācijas lapas; pieņemt no klientiem pasūtījumus, apstrādāt tos, lietojot datorprogrammu; atbildēt pa tālruni uz klientu jautājumiem, sniegt konsultācijas, izpildīt pa tālruni saņemtos klienta uzdevumus; reģistrēt un organizēt telefonsarunas un personu pieņemšanu.

839. Atsevišķās grupas "4226 Reģistratori" profesijas:

839.1. Klientu un pacientu REĢISTRATORS – profesijas kods "4226 01";

839.2. REĢISTRATORS – profesijas kods "4226 02".

4.5.7. Atsevišķās grupas
"4227 Aptauju un tirgus pētījumu intervētāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

840. Šie darbinieki intervē iedzīvotājus un ieraksta viņu atbildes par aptaujas vai tirgus pētījuma jautājumiem par vairākām tēmām.

841. Atsevišķajā grupā "4227 Aptauju un tirgus pētījumu intervētāji" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sazināties ar personām pa tālruni vai personīgi un paskaidrot intervijas nolūkus; uzdot konkrētus aptaujas vai apsekojuma jautājumus; pierakstīt atbildes uz papīra vai ievadīt tieši datubāzē, izmantojot datoru; identificēt un atrisināt pretrunīgas atbildes; nodrošināt atgriezenisko saiti ar apsekojuma sponsoriem par problēmām, lai saņemtu ticamus datus.

842. Atsevišķās grupas "4227 Aptauju un tirgus pētījumu intervētāji" profesija ir "INTERVĒTĀJS" – profesijas kods "4227 01".

4.5.8. Atsevišķās grupas
"4229 Citur neklasificēti klientu informēšanas darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

843. Šie darbinieki iegūst un apstrādā informāciju no klientiem, kas nepieciešama, lai noteiktu tiesības saņemt pakalpojumus.

844. Atsevišķajā grupā "4229 Citur neklasificēti klientu informēšanas darbinieki" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iegūt un apstrādāt informāciju par pacientu aptaujas rezultātiem, kas nepieciešama, lai nodrošinātu slimnīcu ārstniecības pakalpojumus; intervēt pretendentus par valsts palīdzību, lai vāktu informāciju, kas attiecas uz tās piemērošanu; pārbaudīt informāciju; piešķirt, pārtraukt vai atteikt palīdzību; sniegt informāciju saistībā ar pabalstiem un citām sociālajām garantijām; sniegt informāciju par citām ārstniecības iestādēm.

845. Atsevišķās grupas "4229 Citur neklasificēti klientu informēšanas darbinieki" profesija ir "Ārstniecības pakalpojumu informēšanas OPERATORS" – profesijas kods "4229 01".

4.6. Mazās grupas
"431 Uzskaites darbinieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

846. Šie darbinieki vāc, klasificē un sistematizē grāmatvedības, finanšu un statistikas informāciju, veic apdrošināšanas un bankas finanšu operācijas.

847. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "431 Uzskaites darbinieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

847.1. zina: profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; produkcijas, pakalpojumu un citu darbības veidu izmaksu veidošanos; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

847.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

847.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

847.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

848. Mazās grupas "431 Uzskaites darbinieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

848.1. atsevišķā grupa "4311 Uzskaites un grāmatvedības darbinieki";

848.2. atsevišķā grupa "4312 Statistikas, finanšu un apdrošināšanas darbinieki";

848.3. atsevišķā grupa "4313 Algu aprēķināšanas darbinieki".

4.6.1. Atsevišķās grupas
"4311 Uzskaites un grāmatvedības darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

849. Šie darbinieki palīdz veikt uzskaiti un grāmatvedības operācijas, aprēķināt pašizmaksu un algas, saņemt naudu no abonentiem, kā arī izmaksāt algas un veikt inventarizācijas.

850. Atsevišķajā grupā "4311 Uzskaites un grāmatvedības darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izdarīt ierakstus uzskaites un grāmatvedības dokumentos; veikt nepieciešamos aprēķinus; veikt citas mazāk atbildīgas uzskaites un grāmatvedības funkcijas; atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām rēķināt produkcijas pašizmaksu; saņemt naudu no abonentiem; aprēķināt pašvaldības nodokļus un nodevas; pieņemt un reģistrēt ziņojumus par visu veidu bojājumiem; veikt izpildīto remontdarbu uzskaiti; sagatavot aprēķinus objekta remonta, renovācijas vai rekonstrukcijas darbu tāmēm; aprēķināt objekta telpu remonta, renovācijas vai rekonstrukcijas darbu apjomus; pārbaudīt iestāžu vai būvuzņēmumu sagatavotās objekta remonta, renovācijas un rekonstrukcijas darbu tāmes un sniegt atzinumu par tām; piedalīties objektu apsekošanā un to tehniskā stāvokļa novērtēšanā; periodiski braukt uz veikaliem; veikt inventarizācijas veikalos; konstatēt preču atlikumus vai iztrūkumus; nodot atskaites par inventarizācijas rezultātiem; strādāt ar skaidras naudas un pamatlīdzekļu uzskaiti mazajā uzņēmumā; veikt algu aprēķinu; veikt uzskaiti noliktavās; veikt materiālu, izejvielu, darba instrumentu un darba apģērbu, kā arī citu preču uzskaiti; pieņemt, pārbaudīt un parakstīt materiālu, izejvielu un preču piegādes dokumentus; kontrolēt materiālu, izejvielu, darba instrumentu un darba apģērbu, kā arī citu preču atlikumus noliktavā; pēc pieprasījuma sagatavot nepieciešamās informatīvās atskaites.

851. Atsevišķās grupas "4311 Uzskaites un grāmatvedības darbinieki" profesijas:

851.1. GRĀMATVEDIS (trešā līmeņa kvalifikācija) – profesijas kods "4311 01";

851.2. KASIERIS – profesijas kods "4311 02";

851.3. Grāmatvedības UZSKAITVEDIS – profesijas kods "4311 03";

851.4. Pašizmaksas RĒĶINĀTĀJS – profesijas kods "4311 04";

851.5. Remontdarbu DISPEČERS – profesijas kods "4311 05";

851.6. Nodokļu (nodevu) ADMINISTRATORS – profesijas kods "4311 06";

851.7. RĒĶINVEDIS – profesijas kods "4311 07";

851.8. TĀMĒTĀJS – profesijas kods "4311 08";

851.9. INVENTARIZATORS – profesijas kods "4311 09".

4.6.2. Atsevišķās grupas
"4312 Statistikas, finanšu un apdrošināšanas darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

852. Šie darbinieki uzskaita un apstrādā statistikas, finanšu un apdrošināšanas informāciju, veic ar bankas operācijām saistītus kancelejas darbus.

853. Atsevišķajā grupā "4312 Statistikas, finanšu un apdrošināšanas darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– saņemt un sakārtot statistikas informāciju; saskaitīt skaitļus, aprēķināt procentus un ierakstīt tos tabulās; sagatavot finanšu dokumentus; aprēķināt starpnieku maksājumus; uzskaitīt vērtspapīrus; intervēt iedzīvotājus, lai īstenotu Valsts statistikas likumā noteiktās funkcijas.

854. Atsevišķās grupas "4312 Statistikas, finanšu un apdrošināšanas darbinieki" profesijas:

854.1. TAKSĒTĀJS – profesijas kods "4312 01";

854.2. Statistikas un finanšu UZSKAITVEDIS – profesijas kods "4312 02";

854.3. Apdrošināšanas DARBINIEKS – profesijas kods "4312 03".

4.6.3. Atsevišķās grupas
"4313 Algu aprēķināšanas darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

855. Šie darbinieki veic darba algas aprēķinu un izmaksu un citas grāmatvedības operācijas.

856. Atsevišķajā grupā "4313 Algu aprēķināšanas darbinieki" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt uzskaiti par darbinieka nostrādāto laiku, atvaļinājuma laiku un virsstundām; aprēķināt darbinieku darba samaksu un pabalstus, izmantojot datorprogrammas; aprēķināt un sagatavot izziņas par darbinieku vidējo izpeļņu; veikt darba samaksas un pabalstu maksājumus.

857. Atsevišķās grupas "4313 Algu aprēķināšanas darbinieki" profesija ir "Algu GRĀMATVEDIS" – profesijas kods "4313 01".

4.6.4. Mazās grupas
"432 Materiālo vērtību un transporta darbības uzskaites darbinieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

858. Šie darbinieki uzskaita novietoto, pasūtīto vai uzkrājamo produkcijas daudzumu, plāno ražošanai nepieciešamo materiālu daudzumu, veic nepārtrauktu ražošanas uzskaiti, koordinē pasažieru un kravas transporta darbību.

859. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "432 Materiālo vērtību un transporta darbības uzskaites darbinieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

859.1. zina: profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas noteikumus; darba drošības noteikumus jūras ostās, kravu iekraušanas un nostiprināšanas tehniskos noteikumus, kravu pārvadāšanas noteikumus, ostas iekārtu un ostas akvatorijas ekspluatācijas tehniskos noteikumus, jūras ostu pacēlājtransporta iekārtu ekspluatācijas tehniskos noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

859.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

859.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

859.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

860. Mazās grupas "432 Materiālo vērtību un transporta darbības uzskaites darbinieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

860.1. atsevišķā grupa "4321 Noliktavu darbinieki";

860.2. atsevišķā grupa "4322 Ražošanas uzskaites darbinieki";

860.3. atsevišķā grupa "4323 Transporta uzskaites darbinieki".

4.6.5. Atsevišķās grupas
"4321 Noliktavu darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

861. Šie darbinieki uzskaita noliktavā saņemto gatavo produkciju, saņemtos, nosvērtos, sakrautos un novietotos materiālus.

862. Atsevišķajā grupā "4321 Noliktavu darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– organizēt un kontrolēt preču saņemšanu un izsniegšanu; pārbaudīt pieņemto vērtību atbilstību pamatdokumentiem; organizēt izkraušanas, iekraušanas un novietošanas darbus; komplektēt preces atbilstoši pasūtītāja pavadrakstam; uzskaitīt noliktavā novietotās preces; rakstīt inventarizācijas sarakstus; pieņemt preci (pienu) savākšanas maršrutā; pieņemt produkciju (preces) uzglabāšanai noliktavā, saskaitīt to un apskatīt, vai tā nav bojāta, atbilst pēc daudzuma, pēc svara un iepakojuma atbilstoši pavadzīmei; parakstīt pavadzīmi par produkcijas (preču) pieņemšanu; pirms nosūtīšanas pārbaudīt nokomplektētās produkcijas (preces) atbilstību produkcijas (preces) saņēmēja (klienta) iesniegtajiem pieprasījuma dokumentiem; ziņot savam tiešajam vadītājam par nepareizu produkcijas (preču) nokomplektēšanu; būt materiāli atbildīgam par precēm; uzskaitīt (numurēt un reģistrēt kostīmu reģistrā) kostīmus; labot kostīmus; nodrošināt kostīmu apriti; uzturēt noliktavas labā darba kārtībā; pieņemt un nodot importa un eksporta kravas; uzskaitīt pieņemto un izdoto taru; organizēt taras izkraušanu un uzkraušanu atbilstoši pavaddokumentiem; pieņemt atgriezto produkciju saskaņā ar pavaddokumentiem; uzskaitīt faktiski atgriezto produkciju; atbildēt par precīzu, savlaicīgu un kvalitatīvu produkcijas pakošanu saskaņā ar uzņēmuma mērķiem.

863. Atsevišķās grupas "4321 Noliktavu darbinieki" profesijas:

863.1. Noliktavu EKSPEDITORS – profesijas kods "4321 01";

863.2. MANTZINIS – profesijas kods "4321 02";

863.3. Noliktavas PĀRZINIS – profesijas kods "4321 03";

863.4. SVĒRĀJS – profesijas kods "4321 04";

863.5. Kravas NOFORMĒTĀJS – profesijas kods "4321 05";

863.6. PREČZINIS – profesijas kods "4321 06";

863.7. Produkcijas (preces) PIEŅĒMĒJS – profesijas kods "4321 07";

863.8. Noliktavas DARBINIEKS – profesijas kods "4321 08";

863.9. Komplektēšanas KONTROLIERIS – profesijas kods "4321 09";

863.10. Maiņas VECĀKAIS – profesijas kods "4321 10";

863.11. Taras PĀRZINIS – profesijas kods "4321 11";

863.12. Atgrieztās produkcijas UZSKAITVEDIS – profesijas kods "4321 12".

4.6.6. Atsevišķās grupas
"4322 Ražošanas uzskaites darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

864. Šie darbinieki plāno, aprēķina ražošanas programmas izpildei nepieciešamo materiālu, enerģijas un kurināmā daudzumu, kā arī seko produkcijas piegādes grafikam, enerģijas sadalei un patēriņam.

865. Atsevišķajā grupā "4322 Ražošanas uzskaites darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– aprēķināt ražošanai vai iestādes darbībai nepieciešamo materiālo resursu daudzumu, kvalitāti un sortimentu; sastādīt materiālo resursu pasūtīšanas grafiku un sekot to piegādei; organizēt resursu sadali; kontrolēt saimniecisko līgumu saistību izpildi; veikt produkcijas operatīvo uzskaiti; pārbaudīt ražošanas pasūtījumus; pieņemt preču un materiālu vērtības pēc daudzuma, kvalitātes un nomenklatūras; noformēt materiālu un izejvielu pieņemšanas dokumentus; izvietot un sašķirot ienākošos materiālus; nosūtīt un izsniegt materiālus uz atbilstošo dokumentu pamata; noformēt pasūtījumus; nodrošināt degvielas uzpildes operācijas un iekraušanas darbu drošību; strādāt ar datorprogrammām, ievadot ienākošas un izejošas pārvietošanas dokumentus; nodrošināt nepārtrauktu un kvalitatīvu dzērienu ražošanas uzdevumu izpildi; nodrošināt efektīvu ražošanas plāna izpildi.

866. Atsevišķās grupas "4322 Ražošanas uzskaites darbinieki" profesijas:

866.1. Materiālu PLĀNOTĀJS – profesijas kods "4322 01";

866.2. Ražošanas PLĀNOTĀJS – profesijas kods "4322 02";

866.3. Ražošanas DISPEČERS – profesijas kods "4322 03";

866.4. Darbu RĪKOTĀJS – profesijas kods "4322 04";

866.5. Ražošanas KONTROLIERIS – profesijas kods "4322 05";

866.6. Galvenais saimniecības PĀRZINIS – profesijas kods "4322 06";

866.7. Vecākais saimniecības PĀRZINIS – profesijas kods "4322 07";

866.8. Degvielas UZSKAITVEDIS – profesijas kods "4322 08";

866.9. Dzērienu ražošanas BRIGADIERIS – profesijas kods "4322 09".

4.6.7. Atsevišķās grupas
"4323 Transporta uzskaites darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

867. Šie darbinieki veic visu transportlīdzekļu veidu uzskaiti, koordinē pasažieru un kravas pārvadājumu kustību pa autoceļiem, dzelzceļu, gaisa, ūdens līnijām, gatavo informāciju iestādes vadībai, uzskaita, nodrošina un organizē transportlīdzekļu iekraušanas/izkraušanas darbus, kā arī veic kuģu ienākšanas un iziešanas formalitātes ostās un citās valsts vai pašvaldību institūcijās, pieņem un uzskaita kokmateriālus un citu kravu.

868. Atsevišķajā grupā "4323 Transporta uzskaites darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt visas transporta kustības (tai skaitā kravas pārvadājumu) uzskaiti un koordinēšanu; pieņemt un uzskaitīt kokmateriālus; veikt kokmateriālu kontroli; organizēt kokmateriālu nosūtīšanas darbus; noskaidrot un noteikt vilcienu kustības grafiku attiecīgajā dzelzceļa zonā; uzskaitīt un kontrolēt kravas pārvadājumus; sastādīt un koordinēt kravu iekraušanas un izkraušanas grafikus; koordinēt pasažieru pārvadāšanu; nodrošināt autotransporta savlaicīgu tehnisko apkopju un remontdarbu veikšanu; kontrolēt autotransporta tehnisko stāvokli; plānot autovadītāju darbu; kontrolēt ceļazīmes un degvielas izlietojumu; novērot un kontrolēt satiksmes plūsmu un satiksmes organizāciju svarīgākajos satiksmes mezglos konkrētās pilsētas vietās, kur uzstādītas videonovērošanas sistēmas; pieņemt informāciju par novērotajiem satiksmes traucējumiem pa diennakts bezmaksas tālruni; saņemot informāciju par būtiskiem satiksmes traucējumiem pilsētas ielās, nodot to iestādēm un uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar satiksmi, tās organizāciju, sabiedriskā transporta pakalpojumiem pilsētā, kā arī informēt plašsaziņas līdzekļus; būt informētam par satiksmes ierobežojumiem pilsētā, kas saistīti ar satiksmes slēgšanu un satiksmes organizācijas izmaiņām sakarā ar objektu uzturēšanas un būvniecības darbu izpildi ielu tīklā, sabiedriskajiem pasākumiem; informēt vadību par notiekošo; efektīvi un kvalitatīvi nodrošināt transportlīdzekļu (kuģu, dzelzceļa vagonu, autotransporta) iekraušanu/izkraušanu noteiktā laikā; sniegt ieinteresētajām pusēm atskaiti par uzskaitītās kravas stāvokļa atbilstību noteiktu standartu prasībām; nodrošināt izstrādes normu izpildi; kontrolēt ostas teritorijā esošo būvju, iekārtu, inventāra, sliežu ceļu un noliktavu stāvokli; novērtēt pārkraušanai paredzētās kravas īpatnības un stāvokli, pārkraušanas kārtību; veikt instruktāžu; kontrolēt darba aizsardzības instrukciju un tehnoloģijas ievērošanu; saņemt pārkraušanas dokumentus; noteikt iekrautās/izkrautās kravas daudzumu; noformēt kravas apstrādes dokumentus; vadīt kuģu pietauvošanos (attauvošanos no) piestātnēm; nodrošināt kravu uzskaiti; veikt paveikto darbu uzskaiti; pārstāvēt kuģa īpašnieka intereses darbībās ar citām juridiskām un fiziskām personām; veikt kuģu ienākšanas un iziešanas formalitātes ostās un citās valsts un pašvaldības institūcijās; īstenot kuģa apkalpes interesēs konsulārās formalitātes un finanšu operācijas pēc kuģa īpašnieka pilnvarojuma; pieņemt no kuģu aģentiem kuģu ienākšanas un iziešanas dokumentus; veikt kuģu kustības uzskaiti; pieņemt un izziņot kuģiem un ostā esošajiem uzņēmumiem meteoroloģijas prognozes un ūdenslīmeņa svārstības; nodrošināt kuģu žurnālu reģistrēšanu; organizēt ostas akvatorijā piesārņojumu seku likvidēšanu, glābšanas un avārijas darbus; vadīt trases treniņus no informācijas telpas un sadarboties ar ledus dienestu; pirms darba uzsākšanas pārbaudīt nepieciešamo iekārtu darbību (skaļruņus, informācijas selektorus, starta kameras, monitorus informācijas dienestā, rācijas, laika ņemšanas iekārtas); saņemt apstiprinājumu par trases gatavību treniņam no trases apkalpojošā dienesta; saņemt starta kārtības protokolu no trenera un vienoties par to, kādā valodā tiks sniegta informācija treniņa laikā; informēt sportistus par starta secību un atlikušo laiku līdz treniņa sākumam; sniegt nepieciešamo informāciju pirms treniņa, treniņa laikā un treniņa beigās.

869. Atsevišķās grupas "4323 Transporta uzskaites darbinieki" profesijas:

869.1. Transporta DISPEČERS – profesijas kods "4323 01";

869.2. Galvenais transporta INSPEKTORS – profesijas kods "4323 02";

869.3. Transporta INSPEKTORS – profesijas kods "4323 03";

869.4. Transporta KONTROLIERIS – profesijas kods "4323 04";

869.5. Transporta biroja PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "4323 05";

869.6. Dzelzceļa pārvadājumu un kustības ORGANIZATORS – profesijas kods "4323 06";

869.7. Maršruta pārraugs – profesijas kods "4323 07";

869.8. Transportlīdzekļu manevru pārraugs – profesijas kods "4323 08";

869.9. Transportlīdzekļu pieņēmējs – profesijas kods "4323 09";

869.10. Kravas PIEŅĒMĒJS NOSŪTĪTĀJS – profesijas kods "4323 10";

869.11. Ātrummērīšanas lenšu NOLASĪTĀJS – profesijas kods "4323 11";

869.12. Stacijas DEŽURANTS – profesijas kods "4323 12";

869.13. (Svītrots ar MK 27.01.2015. noteikumiem Nr.24);

869.14. Līnijas dzelzceļa stacijas PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "4323 14";

869.15. Dzelzceļa DISPEČERS – profesijas kods "4323 15";

869.16. Dzelzceļa depo DEŽURANTS – profesijas kods "4323 16";

869.17. Transporta grafika ANALĪTIĶIS – profesijas kods "4323 17";

869.18. Lokomotīvju NORĪKOTĀJS – profesijas kods "4323 18";

869.19. Autoremonta darbnīcas VADĪTĀJS – profesijas kods "4323 19";

869.20. Dzelzceļa DISPEČERA PALĪGS – profesijas kods "4323 20";

869.21. Dzelzceļa OPERATORS – profesijas kods "4323 21";

869.22. Dzelzceļa OPERATORA PALĪGS – profesijas kods "4323 22";

869.23. Dzelzceļa DEŽURANTS – profesijas kods "4323 23";

869.24. Dzelzceļa DEŽURANTA PALĪGS – profesijas kods "4323 24";

869.25. Pasažieru vilciena KONTROLIERIS (revidents) – profesijas kods "4323 25";

869.26. Transporta PĀRRAUGS – profesijas kods "4323 26";

869.27. Videonovērošanas OPERATORS – profesijas kods "4323 27";

869.28. Kravas pārkraušanas darbu ORGANIZATORS ostā – profesijas kods "4323 28";

869.29. TĀLMANIS – profesijas kods "4323 29";

869.30. Kuģu AĢENTS – profesijas kods "4323 30";

869.31. BRIGADIERIS (ostās) – profesijas kods "4323 31";

869.32. Ostas UZRAUGS – profesijas kods "4323 32";

869.33. Trases DISPEČERS – profesijas kods "4323 33";

869.34. Līnijas dzelzceļa stacijas DEŽURANTS – profesijas kods "4323  34".

4.7. Mazās grupas
"441 Citi kalpotāji"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

870. Šie darbinieki reģistrē, komplektē, izsniedz un saņem grāmatas no lasītājiem, klasificē un aizpilda kartotēkas, šķiro un iznēsā pastu, šifrē un koriģē tekstus, aizpilda dokumentus, veic citus pienākumus.

871. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "441 Citi kalpotāji" atbilstošās atsevišķajās grupās:

871.1. zina: profesionālā darba metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

871.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

871.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

871.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

872. Mazās grupas "441 Citi kalpotāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

872.1. atsevišķā grupa "4411 Bibliotēku darbinieki";

872.2. atsevišķā grupa "4412 Pasta piegādes un šķirošanas darbinieki";

872.3. atsevišķā grupa "4413 Informācijas kodētāji, korektori un tiem radniecīgu profesiju darbinieki";

872.4. atsevišķā grupa "4414 Rakstveži un tiem radniecīgu profesiju darbinieki";

872.5. atsevišķā grupa "4415 Arhivēšanas un kopēšanas darbu darbinieki";

872.6. atsevišķā grupa "4416 Personāla uzskaites darbinieki";

872.7. atsevišķā grupa "4419 Citur neklasificēti kalpotāji".

4.7.1. Atsevišķās grupas
"4411 Bibliotēku darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

873. Šie darbinieki veic bibliotēkas dienesta darbus, kā arī aizpilda un klasificē lietvedības kartotēku reģistrācijas dokumentus.

874. Atsevišķajā grupā "4411 Bibliotēku darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– uzglabāt, komplektēt vai reģistrēt grāmatas un dokumentus; reģistrēt bibliotēkas apmeklētājus, izsniegt un saņemt grāmatas; gatavot dokumentu vai izziņu kopijas; sastādīt, sistematizēt un ierakstīt izziņas, pamatojoties uz arhīva dokumentiem; uzskaitīt dokumentus.

875. Atsevišķās grupas "4411 Bibliotēku darbinieki" profesijas:

875.1. REĢISTRĒTĀJS – profesijas kods "4411 01";

875.2. Bibliotēku LIETVEDIS – profesijas kods "4411 02";

875.3. Kopēšanas mašīnu OPERATORS – profesijas kods "4411 03".

4.7.2. Atsevišķās grupas
"4412 Pasta piegādes un šķirošanas darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

876. Šie darbinieki veic pasta sūtījumu pieņemšanu un apstrādi, šķiro, reģistrē pasta korespondenci un piegādā to adresātiem no pasta nodaļām, kā arī paša uzņēmuma ietvaros.

877. Atsevišķajā grupā "4412 Pasta piegādes un šķirošanas darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– saņemt, šķirot, reģistrēt un sagatavot piegādei korespondenci, bandroles, iespiedizdevumus; noteiktā laikā piegādāt adresātiem visu veidu pasta sūtījumus; koordinēt iestāžu un organizāciju pasta piegādes laika grafiku; sniegt pasta norēķinu sistēmas (PNS) un citus pakalpojumus klientiem; pieņemt sūdzības un priekšlikumus no klientiem; sagatavot darba dienas/maiņas un mēneša atskaites; veikt skaidras naudas, pasta sūtījumu un mantisko vērtību apgrozījuma uzskaiti.

878. Atsevišķās grupas "4412 Pasta piegādes un šķirošanas darbinieki" profesijas:

878.1. Pasta NOSŪTĪTĀJS – profesijas kods "4412 01";

878.2. Pasta KURJERS – profesijas kods "4412 02";

878.3. PASTNIEKS – profesijas kods "4412 03";

878.4. Tiesas ZIŅNESIS – profesijas kods "4412 04";

878.5. Pasta ŠĶIROTĀJS – profesijas kods "4412 05";

878.6. Pasta DARBINIEKS – profesijas kods "4412 06".

4.7.3. Atsevišķās grupas
"4413 Informācijas kodētāji, korektori un tiem radniecīgu profesiju darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

879. Šie darbinieki kodē informāciju, pārbauda un labo kļūdas, kā arī veic citus kancelejas darbus.

880. Atsevišķajā grupā "4413 Informācijas kodētāji, korektori un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– kodēt, klasificēt informāciju turpmākai apstrādei; salīdzināt iespiešanai paredzēto tekstu ar oriģinālo tekstu, labot kļūdas; šķirot un apzīmēt ar atšķirības zīmēm veidlapas; uzrakstīt adreses uz reklāmas un cirkulārām vēstulēm.

881. Atsevišķās grupas "4413 Informācijas kodētāji, korektori un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" profesijas:

881.1. Informācijas KODĒTĀJS – profesijas kods "4413 01";

881.2. Informācijas KOREKTORS – profesijas kods "4413 02";

881.3. Dokumentu ZĪMOGOTĀJS – profesijas kods "4413 03";

881.4. Dokumentu ŠĶIROTĀJS – profesijas kods "4413 04".

4.7.4. Atsevišķās grupas
"4414 Rakstveži un tiem radniecīgu profesiju darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

882. Šie darbinieki raksta vēstules un aizpilda veidlapas par personām, kas nespēj rakstīt un lasīt, un sniedz nepieciešamo informāciju.

883. Atsevišķajā grupā "4414 Rakstveži un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– lasīt un paskaidrot dokumentus lasītnepratējiem; rakstīt vēstules un aizpildīt veidlapas par personām, kas nespēj rakstīt un lasīt, un sniegt nepieciešamo informāciju.

884. Atsevišķās grupas "4414 Rakstveži un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" profesija ir "RAKSTVEDIS" – profesijas kods "4414 01".

4.7.5. Atsevišķās grupas
"4415 Arhivēšanas un kopēšanas darbu darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

885. Šie darbinieki arhivē korespondenci, kartes, rēķinus, kvītis un citu informāciju uzskaites alfabēta vai numerācijas kārtībā vai izmanto reģistrācijas sistēmu, sniedz pieprasītos dokumentus, fotokopijas un citus materiālus, veic pienākumus, kas saistīti ar procesiem un darbībām dokumentu tehniskai un intelektuālai saglabāšanai, tai skaitā ar preventīvo aizsardzību un pārnesi uz jaunu informācijas nesēju.

886. Atsevišķajā grupā "4415 Arhivēšanas un kopēšanas darbu darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– šķirot vai klasificēt materiālus saskaņā ar noteiktiem kritērijiem vai hronoloģiskā, alfabētiskā vai skaitliskā secībā; uzglabāt materiālus speciālos skapjos, uzglabāšanas kastēs; atrast un izņemt nepieciešamos materiālus no datora datnēm pēc pieprasījuma; kopēt, digitalizēt dokumentus; sūtīt dokumentus pa faksu; izvietot dokumentus arhīvglabātavā un veikt dokumentu pārvietošanu, veikt dokumentu profilaktisko apstrādi (piemēram, atputekļošana, dezinfekcija), sakārtot dokumentus pastāvīgai glabāšanai atbilstoši informācijas nesējam, uzturēt optimālus dokumentu glabāšanas apstākļus, nodrošināt dokumentu preventīvo aizsardzību, veikt dokumentu izsniegšanu no arhīvglabātavas, sagatavot dokumentus izmantošanai, veikt dokumentu esības un fiziskā stāvokļa pārbaudes, sagatavot dokumentus konservācijai, restaurācijai, mikrofilmēšanai un digitalizācijai, veikt dokumentu uzskaiti arhīvglabātavā, veikt dokumentu glabāšanas apstākļu sistemātisku novērošanu un īstenot pasākumus to uzlabošanai, apzināt un atlasīt sevišķi vērtīgos un unikālos dokumentus; veikt transportlīdzekļu un mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijas dokumentu apstrādi, t. sk. izdrukāt reģistrācijas dokumentus, sagatavot tehniskās apskates uzlīmes, sagatavot pārskatus par anulētajām, bojātajām un lietošanai nederīgajām reģistrācijas dokumentu veidlapām un numuru zīmēm, laminēt reģistrācijas dokumentus, izsniegt klientiem reģistrācijas dokumentus un numuru zīmes, vākt, uzskaitīt un uzglabāt nodotās iznīcināšanai paredzētās numuru zīmes; plānot un koordinēt kopēšanas aparatūras tehnisko apkopi, remontu un rezerves daļu iegādi; patstāvīgi novērst vienkāršus kopēšanas tehnikas bojājumus.

887. Atsevišķās grupas "4415 Arhivēšanas un kopēšanas darbu darbinieki" profesijas:

887.1. ARHIVĀRS – profesijas kods "4415 01";

887.2. KOPĒTĀJS – profesijas kods "4415 02";

887.3. Jaunākais fondu GLABĀTĀJS (arhīvos) – profesijas kods "4415 03";

887.4. Dokumentu DIGITALIZĒTĀJS – profesijas kods "4415 04";

887.5. Transportlīdzekļu REĢISTRATORA PALĪGS – profesijas kods "4415 05";

887.6. Dokumentu pavairošanas tehnikas OPERATORS – profesijas kods "4415 06".

4.7.6. Atsevišķās grupas
"4416 Personāla uzskaites darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

888. Šie darbinieki uztur un atjauno personāla dokumentus, informāciju par pārcelšanu un paaugstināšanu, darbinieku atvaļinājumu, uzkrāto darba samaksu, apmācību un citu informāciju.

889. Atsevišķajā grupā "4416 Personāla uzskaites darbinieki" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– atjaunot informāciju par darbinieku nodarbinātības vēsturi, algu, kvalifikāciju un apmācību, atvaļinājumu; uzskaitīt darbiniekus; izsūtīt darba pieteikumus; apstrādāt darba pieteikumus un sniegt atbildi par konkursa rezultātiem; uzturēt un atjaunot reģistrācijas sistēmas; sagatavot ziņojumus un dokumentus par personāla darbību; informēt potenciālos darbiniekus par darba iespējām uzņēmumā; sagatavot un uzturēt personāla uzskaites dokumentāciju.

890. Atsevišķās grupas "4416 Personāla uzskaites darbinieki" profesija ir "Personāla uzskaites DARBINIEKS" – profesijas kods "4416 01".

4.7.7. Atsevišķās grupas
"4419 Citur neklasificēti kalpotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

891. Šie darbinieki attiecas uz kancelejas darbiniekiem, kas citur nav klasificēti.

892. Atsevišķajā grupā "4419 Citur neklasificēti kalpotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– uzskaitīt uzņēmumā strādājošos, reģistrēt no darba atbrīvotos strādājošos; rakstīt organizācijai nepieciešamo adrešu un tālruņa numuru sarakstus un reģistrēt izmaiņas tajos; rakstīt un nosūtīt vēstules, aizpildīt dokumentu veidlapas; tulkot tekstu.

893. Atsevišķās grupas "4419 Citur neklasificēti kalpotāji" profesijas:

893.1. TABEĻVEDIS – profesijas kods "4419 01";

893.2. UZSKAITVEDIS – profesijas kods "4419 02".

5. Piektās pamatgrupas
"5 Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

894. Šie pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki sniedz pakalpojumus ceļojumos un mājsaimniecībā, aprūpē bērnus, slimniekus, invalīdus un vecos cilvēkus, strādā sabiedriskajā ēdināšanā, dzēš ugunsgrēkus, sargā sabiedrisko kārtību, mantu un cilvēkus, pārdod un demonstrē preces, strādā par modeļiem. Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki strādā vadītāju vai vecāko speciālistu vadībā, atsevišķos gadījumos viņi var būt vadītāji.

895. Pamatgrupas "5 Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki" profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sniegt individuālos pakalpojumus ceļojumos; organizēt mājsaimniecību; sagatavot un pasniegt ēdienus un dzērienus; apkalpot frizētavās un skaistumkopšanas salonos; kopt bērnus, slimniekus, invalīdus un vecos cilvēkus; organizēt bēres, iezārkot, balzamēt; sargāt cilvēkus, mantu un sabiedrisko kārtību; pārdot preces vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumos, kioskos, tirgus laukumos; demonstrēt preces pircējiem; pozēt fotogrāfiem, skulptoriem un gleznotājiem; demonstrēt tērpus; vadīt citus darbiniekus.

896. Pamatgrupas "5 Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki" profesijas klasificētas šādās apakšgrupās:

896.1. apakšgrupa "51 Individuālo pakalpojumu jomas darbinieki";

896.2. apakšgrupa "52 Tirdzniecības darbinieki";

896.3. apakšgrupa "53 Individuālās aprūpes darbinieki";

896.4. apakšgrupa "54 Apsardzes pakalpojumu jomas darbinieki".

897. Apakšgrupas "51 Individuālo pakalpojumu jomas darbinieki" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

897.1. mazā grupa "511 Ceļojumu pavadoņi, konduktori un gidi";

897.2. mazā grupa "512 Pavāri";

897.3. mazā grupa "513 Viesmīļi un bārmeņi";

897.4. mazā grupa "514 Frizieri, skaistumkopšanas darbinieki un tiem radniecīgu profesiju darbinieki";

897.5. mazā grupa "515 Namu pārziņi un saimniecības vadītāji";

897.6. mazā grupa "516 Citi individuālo pakalpojumu jomas darbinieki".

898. Apakšgrupas "52 Tirdzniecības darbinieki" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

898.1. mazā grupa "521 Ielu un tirgus pārdevēji";

898.2. mazā grupa "522 Veikalu pārdevēji";

898.3. mazā grupa "523 Kasieri un biļešu pārdevēji";

898.4. mazā grupa "524 Citi tirdzniecības darbinieki".

899. Apakšgrupas "53 Individuālās aprūpes darbinieki" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

899.1. mazā grupa "531 Bērnu pieskatītāji un skolotāju palīgi";

899.2. mazā grupa "532 Individuālās aprūpes darbinieki".

900. Apakšgrupas "54 Apsardzes pakalpojumu jomas darbinieki" profesijas klasificētas mazajā grupā "541 Apsardzes pakalpojumu jomas darbinieki".

5.1. Mazās grupas
"511 Ceļojumu pavadoņi, konduktori un gidi"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

901. Šie darbinieki sniedz dažādus individuālus pakalpojumus ceļojumos ar gaisa kuģi, vilcienu, kuģi, autobusu un citiem transportlīdzekļiem, pavada tūristu grupas vai atsevišķus tūristus tūrisma ceļojumos, ievērojamo vietu apskatē un ekskursijās.

902. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "511 Ceļojumu pavadoņi, konduktori un gidi" atbilstošās atsevišķajās grupās:

902.1. zina: profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

902.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

902.3. atbild: par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

902.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

903. Mazās grupas "511 Ceļojumu pavadoņi, konduktori un gidi" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

903.1. atsevišķā grupa "5111 Ceļojumu pavadoņi un stjuarti";

903.2. atsevišķā grupa "5112 Transporta konduktori";

903.3. atsevišķā grupa "5113 Ceļojumu gidi".

5.1.1. Atsevišķās grupas
"5111 Ceļojumu pavadoņi un stjuarti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

904. Šie darbinieki sniedz individuālos pakalpojumus ceļojumos, lai nodrošinātu ceļotāju komfortu un drošību, apkalpo tūristus transportlīdzekļos, nodrošina tajos kārtību.

905. Atsevišķajā grupā "5111 Ceļojumu pavadoņi un stjuarti" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sniegt pakalpojumus gaisa kuģos un citos transportlīdzekļos; skaidrot uzvedības noteikumus tajos; piedāvāt ceļotājiem avīzes, žurnālus u.tml.; sniegt nepieciešamo un interesējošo informāciju; pasniegt iepriekš sagatavotus ēdienus un dzērienus salonā, kajītēs, kupejās un citur; pārdot dažādas preces; ja nepieciešams, sniegt pirmo medicīnisko palīdzību ceļotājiem; apkalpot ceļotājus lidostās, stacijās un citur; apkalpot ceļotājus vilcienos, nodrošinot viņu drošību, komfortu; sniegt nepieciešamo informāciju vilcienos; sniegt pakalpojumus guļamvagonos; apkalpot ceļotājus uz kuģiem, nodrošinot komfortu un drošību.

906. Atsevišķās grupas "5111 Ceļojumu pavadoņi un stjuarti" profesijas:

906.1. Lidostas pasažieru apkalpošanas AĢENTS – profesijas kods "5111 01";

906.2. Ielidošanas servisa aģents – profesijas kods "5111 02";

906.3. Vilciena PAVADONIS – profesijas kods "5111 03";

906.4. Kuģa vecākais STJUARTS – profesijas kods "5111 04";

906.5. Kuģa STJUARTS – profesijas kods "5111 05";

906.6. Gaisa kuģa STJUARTS – profesijas kods "5111 06";

906.7. Vagonu PAVADONIS – profesijas kods "5111 07";

906.8. Dienesta vagona PAVADONIS – profesijas kods "5111 08".

5.1.2. Atsevišķās grupas
"5112 Transporta konduktori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

907. Šie darbinieki pārdod un pārbauda biļetes, kā arī nodrošina ceļotāju komfortu un drošību vilcienos, autobusos un citos transportlīdzekļos.

908. Atsevišķajā grupā "5112 Transporta konduktori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pārdot biļetes vai pārbaudīt agrāk nopirktās biļetes; informēt ceļotājus par pieturām un pārsēšanos; veikt nepieciešamos pasākumus nelaimes gadījumā.

909. Atsevišķās grupas "5112 Transporta konduktori" profesijas:

909.1. Autobusa KONDUKTORS – profesijas kods "5112 01";

909.2. Pārceltuves KONDUKTORS – profesijas kods "5112 02";

909.3. Tramvaja KONDUKTORS – profesijas kods "5112 03";

909.4. Trošu vagona KONDUKTORS – profesijas kods "5112 04";

909.5. Pasažieru vilciena KONDUKTORS (kontrolieris) – profesijas kods "5112 05".

5.1.3. Atsevišķās grupas
"5113 Ceļojumu gidi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

910. Šie darbinieki vada ekskursijas, pavada atsevišķas personas vai grupas, apskatot vietējas nozīmes ievērojamās vietas (piemēram, muzejus, arhitektūras pieminekļus, dabas mantojumu), un sniedz interesējošo informāciju.

911. Atsevišķajā grupā "5113 Ceļojumu gidi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot ekskursiju tekstus; vadīt ekskursijas, nodrošināt ārzemju tūristu sakaru iespējas; pavadīt tūristus, nodrošinot viņu komfortu un drošību, kā arī apskatot vietējas nozīmes ievērojamās vietas; sniegt informāciju par tūrisma objektiem, atbildēt uz tūristu jautājumiem; organizēt izklaidēšanos; pavadīt tūristu grupas vai individuālos tūristus ceļojumu laikā; plānot un organizēt savus ceļojumam nepieciešamos darbus.

912. Atsevišķās grupas "5113 Ceļojumu gidi" profesijas:

912.1. Tūristu grupas VADĪTĀJS – profesijas kods "5113 01";

912.2. Ekskursiju GIDS – profesijas kods "5113 02";

912.3. Tūrisma GIDS – profesijas kods "5113 03";

912.4. Kultūras tūrisma GIDS – profesijas kods "5113 04".

5.2. Mazās grupas
"512 Pavāri"
un atsevišķās grupas
"5120 Pavāri"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

913. Šie darbinieki plāno un organizē virtuves darbu, gatavo ēdienus un dzērienus viesnīcās, restorānos un citās iestādēs, komercsabiedrībās, ārstniecības iestādēs, ražojot sviestmaizes un citus ātri pagatavojamus vai uzreiz lietojamus produktus pārtikas rūpniecībā un pārtikas tirdzniecības uzņēmumu kulinārijas nodaļās, kā arī privātās mājās, kuģos, vilcienos un citur.

914. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "512 Pavāri" atsevišķajā grupā:

914.1. zina: uzdotā darba izpildes teorētiskos un praktiskos pamatus, profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus, pārtikas produktu un citu preču cenas un glabāšanas termiņus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; higiēnas, darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

914.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

914.3. atbild: par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

914.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

915. Mazās grupas "512 Pavāri" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "5120 Pavāri".

916. Atsevišķajā grupā "5120 Pavāri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– novērtēt pārtikas produktu kvalitāti un veikt to pirmapstrādi; gatavot un noformēt ēdienus, t.sk. ievērot ēdienu porciju lieluma, noformēšanas un pasniegšanas noteikumus; zināt ārzemju virtuves raksturīgākās īpatnības, dažādu diētu raksturojumu un šo diētu produktus; plānot un koordinēt virtuves darbu vai veikt šos uzdevumus citu speciālistu uzraudzībā.

917. Atsevišķās grupas "5120 Pavāri" profesijas:

917.1. Vecākais PAVĀRS – profesijas kods "5120 01";

917.2. PAVĀRS – profesijas kods "5120 02";

917.3. Kuģa PAVĀRS – profesijas kods "5120 03".

5.3. Mazās grupas
"513 Viesmīļi un bārmeņi"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

918. Šie darbinieki klāj galdus, pasniedz ēdienus un dzērienus restorānos, ēdnīcās un citās iestādēs, komercsabiedrībās, ārstniecības iestādēs, restorānvagonos, klubos, kā arī privātās mājās, kuģos, pasažieru vilcienos un citur.

919. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "513 Viesmīļi un bārmeņi" atbilstošās atsevišķajās grupās:

919.1. zina: uzdotā darba izpildes teorētiskos un praktiskos pamatus, profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus, pārtikas produktu un citu preču cenas un glabāšanas termiņus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; higiēnas, darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

919.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

919.3. atbild: par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

919.4. izglītība: pamata, vidējā vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

920. Mazās grupas "513 Viesmīļi un bārmeņi" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

920.1. atsevišķā grupa "5131 Viesmīļi";

920.2. atsevišķā grupa "5132 Bārmeņi".

5.3.1. Atsevišķās grupas
"5131 Viesmīļi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

921. Šie darbinieki piedāvā un pasniedz ēdienus un dzērienus sabiedriskās ēdināšanas iestādēs vai klubos, ārstniecības iestādēs, uz kuģiem, vilcienos un citur.

922. Atsevišķajā grupā "5131 Viesmīļi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– apkalpot viesus, ievērojot to vēlmes un apkalpošanas procesus; klāt galdus ikdienā un raksturot galda klājumus svētku gadījumos; pasniegt ēdienus un dzērienus; konsultēt par pārtikas un dzērienu izvēli; kopt aprīkojumu; orientēties noliktavu saimniecībā; raksturot ražošanas uzskaiti; izsniegt rēķinus un pieņemt samaksu; nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus; nodrošināt ēdināšanas uzņēmumus, viesnīcas, vīna veikalus un citus uzņēmumus ar alkoholisko dzērienu sortimentu; organizēt alkoholisko dzērienu rotāciju, kalkulāciju, uzskaiti, pasūtīšanu un pārdošanu; izstrādāt un izveidot vīna un alkoholisko dzērienu kartes; strādāt tiešā kontaktā ar klientiem, organizējot un pasniedzot vīnu un citus alkoholiskos dzērienus atbilstoši to pasniegšanas standartiem; ieteikt vīnu un citus alkoholiskos dzērienus pie klientu izvēlētajiem ēdieniem.

923. Atsevišķās grupas "5131 Viesmīļi" profesijas:

923.1. VIESMĪLIS – profesijas kods "5131 01";

923.2. Bistro pakalpojumu DARBINIEKS – profesijas kods "5131 02";

923.3. Bufetes KALPOTĀJS – profesijas kods "5131 03";

923.4. VĪNZINIS – profesijas kods "5131 04".

5.3.2. Atsevišķās grupas
"5132 Bārmeņi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

924. Šie darbinieki sagatavo un pasniedz alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus sabiedriskās ēdināšanas iestādēs vai klubos, uz kuģiem, vilcienos un citur.

925. Atsevišķajā grupā "5132 Bārmeņi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un apkalpot klientus pie bāra letes; kopt bāra leti, tējkannas, kafijas automātus un citas dzērienu gatavošanas ierīces, izmantojot mazgāšanas līdzekļus; izsniegt rēķinu un pieņemt samaksu par pakalpojumu; pārdot uzkodas un citas pārtikas preces; pārzināt dažādu kafijas veidu pagatavošanas mākslu un pagatavot dažādu veidu kafiju; nodrošināt restorānos, kafejnīcās un citos ēdināšanas uzņēmumos augstvērtīga dzēriena (kafijas, tējas, ūdens, stipro alkoholisko dzērienu un vīna) uzglabāšanu, izvēli un pasniegšanu.

926. Atsevišķās grupas "5132 Bārmeņi" profesijas:

926.1. Vecākais BĀRMENIS – profesijas kods "5132 01";

926.2. BĀRMENIS – profesijas kods "5132 02";

926.3. Minibāru PĀRZINIS – profesijas kods "5132 03";

926.4. Kafijas dzērienu BĀRMENIS – profesijas kods "5132 04".

5.4. Mazās grupas
"514 Frizieri, skaistumkopšanas darbinieki un tiem radniecīgu profesiju darbinieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

927. Šie darbinieki apkalpo klientus skaistumkopšanas salonos, frizētavās, pirtīs, veic kalpotāju pienākumus.

928. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "514 Frizieri, skaistumkopšanas darbinieki un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

928.1. zina: profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus, dažādu pakalpojumu veidu izmaksu veidošanos; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

928.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

928.3. atbild: par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

928.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

929. Mazās grupas "514 Frizieri, skaistumkopšanas darbinieki un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

929.1. atsevišķā grupa "5141 Frizieri";

929.2. atsevišķā grupa "5142 Skaistumkopšanas un tai radniecīgu profesiju darbinieki".

5.4.1. Atsevišķās grupas
"5141 Frizieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

930. Šie darbinieki griež un ieveido matus vai suņa spalvas, skuj bārdas un veic citus līdzīgus darbus.

931. Atsevišķajā grupā "5141 Frizieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– griezt, mazgāt, krāsot un ieveidot matus; skūt bārdu; pēc klienta pieprasījuma piemērīt parūkas; tīrīt ādu, ieziest ar krēmu, losjonu un tamlīdzīgiem līdzekļiem; noteikt un veidot klienta individuālo krāsu paleti; modelēt un veidot frizūras; modelēt un veidot frizūras un frizūru modes kolekcijas; lietot jaunākās tehnoloģijas un izmantot daudzveidīgus instrumentus, profesionālo matu un dekoratīvo kosmētiku; ievērot sanitāri higiēniskos noteikumus; patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu; strādāt komandā; modelēt un veidot frizūras atbilstoši izstrādātajam individuālajam stilistiskajam tēlam, sadarbojoties ar klientu un pēc vajadzības piesaistot citus speciālistus; veidot individuālajam stilam un frizūrai piemērotu grimu; pārzināt modes un stila laikmetu tendences; veidot pozitīvas attiecības ar klientu; griezt, mazgāt, krāsot suņa spalvas un veidot frizūras suņiem; pārzināt suņu šķirnes; atbilstoši suņu izskata standartam gatavot suņus izstādēm.

932. Atsevišķās grupas "5141 Frizieri" profesijas:

932.1. FRIZIERIS – profesijas kods "5141 01";

932.2. Parūku MEISTARS – profesijas kods "5141 02";

932.3. Frizūru MODELĒTĀJS – profesijas kods "5141 03";

932.4. Dāmu FRIZIERIS – profesijas kods "5141 04";

932.5. Kungu FRIZIERIS – profesijas kods "5141 05";

932.6. Suņu FRIZIERIS – profesijas kods "5141 06";

932.7. FRIZIERIS-STILISTS – profesijas kods "5141 07".

5.4.2. Atsevišķās grupas
"5142 Skaistumkopšanas un tai radniecīgu profesiju darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

933. Šie darbinieki sniedz kosmētiskos pakalpojumus, grimē un veic citus līdzīgus darbus.

934. Atsevišķajā grupā "5142 Skaistumkopšanas un tai radniecīgu profesiju darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izdarīt sejas, galvas ādas un ķermeņa ādas kosmētisko aprūpi; noteikt sejas ādas īpašības un īpatnības, izvēlēties atbilstošus dekoratīvās kosmētikas līdzekļus, aprīkojumu, sagatavot seju un veidot dažādām sadzīves situācijām atbilstošus grimus (meikapus), saskaņojot tos ar tēlu (piemēram, dienas, vakara, svētku, konkursu, modes skatēm, izklaides programmām, fotogrāfijām), modes un skaistumkopšanas salonos un citās pakalpojumu jomās; grimēt klientus skaistumkopšanas salonos; grimēt aktierus un citus māksliniekus; strādāt pie konkrēta tēla (piemēram, sociālais, vēsturiskais, nacionālais) veidošanas, izvēloties atbilstošus līdzekļus, aprīkojumu; veidot savu darbu kolekciju; sadarbībā ar klientu radīt koptēlu, komplektēt apģērbu, veidot frizūru un grimu, apgleznot seju un ķermeni; pieskaņot vidi; izvēlēties koptēla veidošanai nepieciešamos līdzekļus, tehnoloģiju un materiālus; aprēķināt darba izmaksas; patstāvīgi plānot un organizēt darbu; orientēties modes tendencēs; izdarīt pedikīru un manikīru; sniegt palīdzību klientiem pirtīs; veikt specifiskām pirts masāžas tehnikām ("Stoun" masāža, šokolādes ietīšana, dzintara terapija, krāsu terapija, fitoterapija, Latvijas un citu tautu sejas un ķermeņa kopšanas tradīcijas) atbilstošas procedūras, veikt pirts procedūras, izmantojot vingrojumus un fizisko slodzi, galvaniku, jonofrēzi, press- un vakuumaparātus; izmantot dabiskas vielas (piemēram, augus, mālus, eļļas) atbilstoši klienta vajadzībām, apkalpot, veidot klienta individuālo vizuālo tēlu; zīmēt savu priekšlikumu skices; grimēt klienta ķermeni un seju; izpildīt vizāžas elementus; veidot auguma proporcijām atbilstošu tērpa skici un mulāžu; veidot tēlus reklāmas klipiem, modes kolekciju izrādēm; caurdurt ādu, dekoratīvi izdaiļojot ķermeni ar juvelierizstrādājumiem; veikt mikropigmentācijas procedūru (ievadot krāsu zem ādas un izmantojot speciālu aparatūru un krāsas); izvēlēties piemērotākās tehnikas, adatu tipus, pigmentu krāsas atbilstoši klienta prasībām un vēlmēm; apkalpot klientu un sadarboties individuālā vizuālā tēla veidošanā un kopšanā; patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu; strādāt komandā; sniegt SPA pakalpojumus; izvērtēt klientus, plānot un īstenot procedūras, izmantojot kā palīglīdzekļus eļļas (augu, ēteriskās un citas dabīgās aktīvās vielas); konsultēt klientus; lietot atbilstošas darba tehnoloģijas ar eļļām un profesionālās aromterapeita darbības metodes; ievērot sanitāri higiēniskās normas un profesionālo ētiku; veicināt klientu labsajūtas un psiholoģiskā komforta uzturēšanu.

935. Atsevišķās grupas "5142 Skaistumkopšanas un tai radniecīgu profesiju darbinieki" profesijas:

935.1. STILISTS – profesijas kods "5142 01";

935.2. Vizuālā tēla STILISTS – profesijas kods "5142 02";

935.3. ĢĒRBĒJS – profesijas kods "5142 03";

935.4. GRIMĒTĀJS – profesijas kods "5142 04";

935.5. VIZĀŽISTS – profesijas kods "5142 05";

935.6. ESTĒTISTS – profesijas kods "5142 06";

935.7. Manikīra un pedikīra SPECIĀLISTS – profesijas kods "5142 07";

935.8. MANIKĪRS – profesijas kods "5142 08";

935.9. PEDIKĪRS – profesijas kods "5142 09";

935.10. Mikropigmentācijas SPECIĀLISTS – profesijas kods "5142 10";

935.11. TETOVĒTĀJS – profesijas kods "5142 11";

935.12. Dekoratīvās caurduršanas MEISTARS – profesijas kods "5142 12";

935.13. PIRTNIEKS – profesijas kods "5142 13";

935.14. Pirts MEISTARS – profesijas kods "5142 14";

935.15. Pirts MEISTARA PALĪGS – profesijas kods "5142 15";

935.16. Solārija DARBINIEKS – profesijas kods "5142 16";

935.17. SPA SPECIĀLISTS – profesijas kods "5142 17";

935.18. AromTERAPEITS – profesijas kods "5142 18".

5.5. Mazās grupas
"515 Namu pārziņi un saimniecības vadītāji"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

936. Šie darbinieki organizē un vada saimniecību, uzrauga tīrīšanas darbus birojos, viesnīcās un citās institūcijās, pārvalda tiem nodotās ēkas, būves un tām piegulošo teritoriju, veic mājsaimniecības darbus.

937. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "515 Namu pārziņi un saimniecības vadītāji" atbilstošās atsevišķajās grupās:

937.1. zina: uzdotā darba izpildes teorētiskos un praktiskos pamatus, profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus, pārtikas produktu un citu preču cenas un glabāšanas termiņus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

937.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

937.3. atbild: par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

937.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

938. Mazās grupas "515 Namu pārziņi un saimniecības vadītāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

938.1. atsevišķā grupa "5151 Uzkopšanas un saimniecības daļas vadītāji birojos, viesnīcās un citās iestādēs";

938.2. atsevišķā grupa "5152 Saimniecības vadītāji mājsaimniecībās";

938.3. atsevišķā grupa "5153 Namu apsaimniekotāji".

5.5.1. Atsevišķās grupas
"5151 Uzkopšanas un saimniecības daļas vadītāji birojos, viesnīcās un citās iestādēs"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

939. Šie darbinieki organizē un vada saimniecību birojos, vēstniecībās, viesnīcās, viesu mājās, moteļos, ēdināšanas uzņēmumos, klubos, izglītības iestādēs un citur.

940. Atsevišķajā grupā "5151 Uzkopšanas un saimniecības daļas vadītāji birojos, viesnīcās un citās iestādēs" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– salīgt, mācīt un atbrīvot darbiniekus, kas veic kalpotāju pienākumus, organizēt un vadīt viņu darbu; iegādāties produktus un citus materiālus, kontrolēt to izlietošanu un uzglabāšanu; nodarboties ar viesu uzņemšanu; veikt vietu rezervēšanu, reģistrēt viesus, sniegt informāciju un papildpakalpojumus; veikt norēķinus; plānot, organizēt, vadīt lauku tūrismam izmantojamo māju viesu uzņemšanas un apkalpošanas darba procesus; sagatavot telpas, uzņemt viesus; gatavot un pasniegt vienkāršus ēdienus un dzērienus; apkalpot viesus; plānot un organizēt viesu apkalpošanu banketos; pieņemt pasūtījumus; organizēt pasūtījumu izpildi; sastādīt ēdienkarti, vīnu un dzērienu kartes; veikt kalkulāciju; pārzināt bāra un restorāna tehnoloģiskās iekārtas; strādāt ar dokumentiem; uz kuģiem vadīt ēdināšanas un apkalpošanas procesus; organizēt uzskaiti un pārskatu sniegšanu; plānot un organizēt darba uzdevumu izpildi; kontaktēties ar kuģa komandu; sadalīt darba uzdevumus un kontrolēt to izpildi; veikt ēdināšanas procesa paškontroli; plānot kapsētas darbu; kārtot un saglabāt kapsētas lietvedības dokumentāciju; uzskaitīt un saglabāt kapsētas materiālās vērtības; iekasēt maksu par kapsētā sniegtajiem pakalpojumiem; nospraust, uzmērīt un ierādīt kapa vietu, to precīzi uzskaitīt un reģistrēt; nodrošināt apbedīšanu, kapsētas apgādi ar atkritumu izvešanas konteineriem un ūdenssūkņiem; kontrolēt kapsētas teritorijas un tai piegulošo teritoriju kopšanu un tīrību; noformēt un izsniegt izziņas par apbedījumiem; pieņemt un reģistrēt iesniegumus; izskatīt sūdzības un sniegt atbildes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; piedalīties saimniecības struktūrvienības darba organizēšanā; uzturēt un pilnveidot saimniecības struktūrvienības kvalitātes vadības procesus; kontrolēt pakļauto darbinieku darba kvalitāti; organizēt administrācijas īpašuma saglabāšanu, racionālu izmantošanu un precīzu uzskaiti; piedalīties kancelejas un prezentācijas preču iegādes, uzskaites un izsniegšanas organizēšanā; pieņemt un reģistrēt no citām struktūrvienībām transporta pieteikumus un izsniegt automobiļu vadītājiem maršrutu norīkojumus; pierakstīt klientus pie SPA speciālistiem; koordinēt SPA centra klientu plūsmu; nodrošināt personāla apmācību; vadīt citus darbiniekus.

941. Atsevišķās grupas "5151 Uzkopšanas un saimniecības daļas vadītāji birojos, viesnīcās un citās iestādēs" profesijas:

941.1. ADMINISTRATORS – profesijas kods "5151 01";

941.2. Nometnes PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "5151 02";

941.3. Saimniecības VADĪTĀJS – profesijas kods "5151 03";

941.4. Teātra/ galvenais ADMINISTRATORS – profesijas kods "5151 04";

941.5. Virtuves VADĪTĀJS – profesijas kods "5151 05";

941.6. Sporta zāles PĀRZINIS – profesijas kods "5151 06";

941.7. Atpūtas bāzes PĀRZINIS – profesijas kods "5151 07";

941.8. Tiesas administrators – profesijas kods "5151 08";

941.9. Veļas mazgātavas vadītājs – profesijas kods "5151 09";

941.10. Mājas PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "5151 10";

941.11. Saimniecības pārzinis – profesijas kods "5151 11";

941.12. Dienesta viesnīcas vadītājs – profesijas kods "5151 12";

941.13. Viesu uzņemšanas dienesta SPECIĀLISTS – profesijas kods "5151 13";

941.14. Viesmīlības pakalpojumu SPECIĀLISTS – profesijas kods "5151 14";

941.15. Viesnīcu pakalpojumu SPECIĀLISTS – profesijas kods "5151 15";

941.16. Restorānu pakalpojumu SPECIĀLISTS – profesijas kods "5151 16";

941.17. Ēdināšanas pakalpojumu SPECIĀLISTS – profesijas kods "5151 17";

941.18. Zāles ADMINISTRATORS – profesijas kods "5151 18";

941.19. Uzkopšanas darba VADĪTĀJS – profesijas kods "5151 19";

941.20. Kapsētas PĀRZINIS – profesijas kods "5151 20";

941.21. Kapsētas PĀRZIŅA PALĪGS – profesijas kods "5151 21";

941.22. SPA ADMINISTRATORS – profesijas kods "5151 22";

941.23. Viesnīcas stāva PĀRZINIS – profesijas kods "5151 23".

5.5.2. Atsevišķās grupas
"5152 Saimniecības vadītāji mājsaimniecībās"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

942. Šie darbinieki organizē un vada saimniecību privātās mājās vai līdzīgās saimniecībās.

943. Atsevišķajā grupā "5152 Saimniecības vadītāji mājsaimniecībās" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pārraudzīt un mācīt mājkalpotājus; organizēt un vadīt viņu darbu; iegādāties produktus un citas preces, kontrolēt to izlietošanu un uzglabāšanu; nodarboties ar viesu uzņemšanu; pārraudzīt tīrīšanas darbus; rūpēties par mājsaimniecības mājdzīvniekiem; atbildēt uz telefona zvaniem; organizēt ēdienreizes.

944. Atsevišķās grupas "5152 Saimniecības vadītāji mājsaimniecībās" profesijas:

944.1. EKONOMS – profesijas kods "5152 01";

944.2. MĀJSAIMNIECE – profesijas kods "5152 02".

5.5.3. Atsevišķās grupas
"5153 Namu apsaimniekotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

945. Šie darbinieki pārvalda un apsaimnieko tiem nodotos namus, būves un tiem funkcionāli nepieciešamos zemesgabalus, rūpējas par dzīvojamo ēku, viesnīcu, iestāžu, baznīcu, citu ēku, mākslīgo būvju un to teritoriju saglabāšanu un uzturēšanu kārtībā.

946. Atsevišķajā grupā "5153 Namu apsaimniekotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– nodrošināt un veikt namu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, nodrošināt namu un tiem funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu uzturēšanu tehniskā kārtībā, sanitāro apkopi un labiekārtošanu; veikt namu ārējo fasāžu apkopi; nodrošināt koplietošanas telpu uzkopšanu; sistemātiski pārbaudīt nama vispārējo stāvokli un ugunsdrošību; plānot un uzraudzīt namu remonta, rekonstrukcijas un renovācijas darbu veikšanu, pārzināt un uzraudzīt remontdarbu norisi, kontrolēt izpildīto darbu apjomus, kvalitāti un termiņus; uzraudzīt dzīvojamo māju un citu ēku inženiertehnisko sistēmu darbību; sagatavot materiālus tiesvedības vajadzībām, veikt nepieciešamos pasākumus pret likumpārkāpumiem, kas vērsti pret pārvaldāmo un apsaimniekojamo īpašumu; slēgt līgumus, kas saistīti ar namu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, tai skaitā ar pakalpojumu piegādātājiem, kontrolēt noslēgto līgumu saistību izpildi; veikt darbības, kas saistītas ar namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksājumu aprēķināšanu un iekasēšanu; nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un citu noteikumu ievērošanu; nodrošināt iedzīvotāju iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanu un atbilžu sagatavošanu uz tiem; nodrošināt informācijas pakalpojumu sniegšanu īpašniekiem un pārvaldniekam; piedalīties ēku interjeru uzpošanā un sīkajā remontā; rūpēties par apkures un ūdensapgādes sistēmas uzturēšanu kārtībā; uzturēt kontaktus ar īrniekiem, lai saglabātu ēkas un citu īpašumu; organizēt uz tiltiem, satiksmes pārvadiem un gājēju tuneļos (mākslīgās būves) atkritumu urnu iegādi un to uzstādīšanu, grafiti zīmējumu notīrīšanu no sienām, melnzemes slāņa atjaunošanu, gājēju tuneļu informatīvo norāžu atjaunošanu, ielu slaucīšanas un sniega un lapu tīrīšanas darbus, sniega izvešanu, atkritumu savākšanu un izvešanu, sienu un grīdu mazgāšanu, lietusūdens noteces un savākšanas sistēmu tīrīšanu un skalošanu, zāles pļaušanas darbus; vadīt citus darbiniekus.

947. Atsevišķās grupas "5153 Namu apsaimniekotāji" profesijas:

947.1. Namu PĀRZINIS – profesijas kods "5153 01";

947.2. Ēku un apsaimniekojamās teritorijas PĀRZINIS – profesijas kods "5153 02";

947.3. Namu APSAIMNIEKOTĀJS – profesijas kods "5153 03";

947.4. Uzkopšanas darbu MEISTARS – profesijas kods "5153 04";

947.5. Ēkas inženiertehnisko sistēmu UZRAUGS – profesijas kods "5153 05".

5.6. Mazās grupas
"516 Citu individuālo pakalpojumu jomas darbinieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

948. Šie darbinieki apkalpo klientus, kavē laiku, veic kalpotāju pienākumus, sniedz apbedīšanas pakalpojumus.

949. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "516 Citu individuālo pakalpojumu jomas darbinieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

949.1. zina: profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus, dažādu pakalpojumu veidu izmaksu veidošanos; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

949.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

949.3. atbild: par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

949.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

950. Mazās grupas "516 Citu individuālo pakalpojumu jomas darbinieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

950.1. atsevišķā grupa "5161 Astrologi, zīlnieki un tiem radniecīgu profesiju darbinieki";

950.2. atsevišķā grupa "5162 Pavadoņi un sulaiņi";

950.3. atsevišķā grupa "5163 Apbedīšanas pakalpojumu darbinieki";

950.4. atsevišķā grupa "5164 Mājdzīvnieku kopēji un dzīvnieku aprūpes darbinieki";

950.5. atsevišķā grupa "5165 Braukšanas apmācības instruktori";

950.6. atsevišķā grupa "5169 Citur neklasificēti individuālo pakalpojumu jomas darbinieki".

5.6.1. Atsevišķās grupas
"5161 Astrologi, zīlnieki un tiem radniecīgu profesiju darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

951. Šie darbinieki sastāda klientiem horoskopus, kuros ar astroloģiskām un tamlīdzīgām metodēm skaidro viņu pagātnes notikumus un pareģo nākotni, skaidro pagātnes notikumus un pareģo nākotni pēc klienta plaukstu līnijām, spēļu kārtīm un ar citām metodēm, dziedē fizisko un psihisko nespēku ar garīgu ietekmi, iedvesmu, biostrāvu un biolauku palīdzību.

952. Atsevišķajā grupā "5161 Astrologi, zīlnieki un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sastādīt klientiem horoskopus, sniedzot informāciju par viņu pagātni un nākotni; noteikt piemērotāko laiku dažādu veidu darbībai; pētīt zvaigznāju un zvaigžņu ietekmi uz klienta dzīvi; dot padomus par attiecīgu aizsardzības līdzekļu lietošanu; atšifrēt klienta plaukstu līniju nozīmi; interpretēt klienta izvilkto kāršu nozīmi, tējas vai kafijas biezumu izvietojumu tasītē u.tml. un, pamatojoties uz šo interpretāciju, paredzēt nākotnes notikumus; brīdināt klientu par draudošām briesmām un dot padomus par vēlamo rīcību; dziedēt psihisko un fizisko nespēku ar iedvesmu, garīgu ietekmi, lūgšanām, biostrāvām, biolauku; konsultēt iedzīvotājus un atsevišķas personas par pareizas uzvedības veidiem, stiprinot pārliecību par sekmīgu izārstēšanos; apmācīt uztvert pasaules uzbūves kopainu vienā veselumā; koriģēt un harmonizēt cilvēka enerģijas lauka struktūru.

953. Atsevišķās grupas "5161 Astrologi, zīlnieki un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" profesijas:

953.1. ASTROLOGS – profesijas kods "5161 01";

953.2. HIROMANTS – profesijas kods "5161 02";

953.3. OKULTISTS – profesijas kods "5161 03";

953.4. ZĪLNIEKS – profesijas kods "5161 04";

953.5. EKSTRASENSS – profesijas kods "5161 05";

953.6. BIOENERĢĒTIĶIS – profesijas kods "5161 06".

5.6.2. Atsevišķās grupas
"5162 Pavadoņi un sulaiņi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

954. Šīs atsevišķās grupas darbinieki strādā par laika kavētājiem, pavadoņiem, izpildot dažādus darba devēja uzdevumus, vai asistentiem, sociālajiem mentoriem un sniedz atbalstu personām ar I vai II grupas invaliditāti, personām ar grūtībām integrēties sabiedrībā un darba tirgū, t. sk. ilgstošajiem bezdarbniekiem, patvēruma meklētājiem, personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, bērniem ar invaliditāti, kuriem konstatēts ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, un citām personām ārpus mājokļa un mājoklī.

955. Atsevišķajā grupā "5162 Pavadoņi un sulaiņi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pavadīt darba devēju dažādās dzīves situācijās, lasīt priekšā, sarunāties un piedalīties ar viņu dažādos pasākumos, piemēram, sporta sacensībās; palīdzēt uzņemt viesus darba devēja mājās; kārtot darba devēja apģērbu un citas personiskās lietas; palīdzēt personai nokļūt vietā, kur tā mācās, strādā vai saņem pakalpojumus; palīdzēt personai pārvietoties un veikt pašaprūpi izglītības iestādē, algota darba vietā; sniegt personai atbalstu saskarsmē ar citām fiziskajām un juridiskajām personām; palīdzēt personai ar redzes invaliditāti piedalīties profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas apgūšanā; palīdzēt identificēt un izvērtēt vajadzības, apzināt, piesaistīt un ieteikt nepieciešamos resursus, respektējot šo personu pašnoteikšanos; uzlabot un veicināt tiešās saziņas prasmes ar dzirdīgajiem un nedzirdīgajiem cilvēkiem, kompensējot iztrūkstošo maņu – dzirdi; būt vārdiskās informācijas starpniekam un precīzam interpretētājam; sniegt atbalstu personai ar garīga rakstura traucējumiem, kura saņem valsts finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus, tās pārejas posmā no institūcijas uz dzīvi sabiedrībā, veidojot izpratni par dzīvi sabiedrībā, palīdzot reālā sabiedrības vidē apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes, rosinot attīstīt un radīt jaunas iemaņas; sniegt atbalstu personām ar grūtībām integrēties sabiedrībā un darba tirgū, t. sk. ilgstošajiem bezdarbniekiem, patvēruma meklētājiem, personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu to integrācijas pārejas posmā un citām personām, veidojot izpratni par dzīvi sabiedrībā, palīdzot reālā sabiedrības vidē apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes, rosinot attīstīt un radīt jaunas iemaņas; sniegt atbalstu ikdienas situāciju risināšanā, kā resursus izmantojot savas zināšanas, vidē pieejamos resursus; veikt situācijas apzināšanu un sniegt iespējamo risinājumu, sadarbojoties ar pašu klientu vai klienta ģimeni.

956. Atsevišķās grupas "5162 Pavadoņi un sulaiņi" profesijas:

956.1. PAVADONIS – profesijas kods "5162 01";

956.2. ASISTENTS personām ar invaliditāti – profesijas kods "5162 02";

956.3. ASISTENTS personām ar dzirdes traucējumiem – profesijas kods "5162 03";

956.4. Sociālais MENTORS – profesijas kods "5162  04".

5.6.3. Atsevišķās grupas
"5163 Apbedīšanas pakalpojumu darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

957. Šie darbinieki sniedz dažādus apbedīšanas pakalpojumus.

958. Atsevišķajā grupā "5163 Apbedīšanas pakalpojumu darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– kremēt, balzamēt, iezārkot; apglabāt, kremēt cilvēku līķus (mirušā saglabāšana, sagatavošana apglabāšanai vai kremācijai, apbedīšanas un kremēšanas pakalpojumu nodrošināšana); noformēt sēru ceremonijas telpu, iznomāt to; transportēt mirušo (cilvēku mirstīgo atlieku transportēšana Latvijas teritorijā, cilvēku mirstīgo atlieku transportēšana ārpus Latvijas teritorijas un šīs procedūras veikšanai nepieciešamo dokumentu noformēšana); tirgot apbedīšanas piederumus; ražot zārkus (koka un tapsētos), ražot apbedīšanas piederumus – šūtos izstrādājumus un citur nekvalificētos apbedīšanas piederumus; vadīt sēru ceremonijas; teikt sēru runas un izpildīt sēru ceremonijas mūziku.

959. Atsevišķās grupas "5163 Apbedīšanas pakalpojumu darbinieki" profesijas:

959.1. BALZAMĒTĀJS – profesijas kods "5163 01";

959.2. IEZĀRKOTĀJS – profesijas kods "5163 02";

959.3. KAPRACIS – profesijas kods "5163 03";

959.4. Apbedīšanas pakalpojumu SPECIĀLISTS – profesijas kods "5163 04";

959.5. Sēru ceremoniju MĀKSLINIEKS (vadītājs) – profesijas kods "5163 05".

5.6.4. Atsevišķās grupas
"5164 Mājdzīvnieku kopēji un dzīvnieku aprūpes darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

960. Šie darbinieki veic mājdzīvnieku un citu dzīvnieku apmācību, aprūpi un kopšanu.

961. Atsevišķajā grupā "5164 Mājdzīvnieku kopēji un dzīvnieku aprūpes darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt mājdzīvnieku un citu dzīvnieku kopšanas darbus; mācīt dzīvniekus, lai attīstītu un saglabātu vēlamo dzīvnieku uzvedību un paklausību; dresēt dzīvniekus sacīkstēm, cirka priekšnesumiem u.tml.; vākt un reģistrēt informāciju par dzīvniekiem, piemēram, par svaru, lielumu, fizisko stāvokli un saņemtās zāles ārstēšanas gadījumā; uzraudzīt, barot un aizsargāt dzīvniekus zooloģiskajā dārzā, dzīvnieku rezervātā, vivārijā, suņu audzētavā u.c.

962. Atsevišķās grupas "5164 Mājdzīvnieku kopēji un dzīvnieku aprūpes darbinieki" profesijas:

962.1. Zirgu TRENERIS – profesijas kods "5164 01";

962.2. Suņu pavadonis – profesijas kods "5164 02";

962.3. Zooloģiskā dārza UZRAUGS – profesijas kods "5164 03";

962.4. Zooloģiskā dārza STRĀDNIEKS – profesijas kods "5164 04";

962.5. Dzīvnieku rezervāta UZRAUGS – profesijas kods "5164 05";

962.6. Suņu audzētavas UZRAUGS – profesijas kods "5164 06";

962.7. Vivārija dzīvnieku KOPĒJS – profesijas kods "5164 07";

962.8. Suņu un kaķu KOPĒJS – profesijas kods "5164 08".

5.6.5. Atsevišķās grupas
"5165 Braukšanas apmācības instruktori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

963. Šie darbinieki māca, kā vadīt transportlīdzekļus.

964. Atsevišķajā grupā "5165 Braukšanas apmācības instruktori" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– instruēt apmācāmos, izskaidrot un demonstrēt viņiem, kā darbojas bremzes, sajūgs un inventāra izvēle, automātiskā pārnesumkārba, signāli un gaismas; mācīt ceļa satiksmes noteikumus; sniegt konsultācijas.

965. Atsevišķās grupas "5165 Braukšanas apmācības instruktori" profesijas:

965.1. Autovadīšanas INSTRUKTORS – profesijas kods "5165 01";

965.2. Autoskolas praktiskās braukšanas INSTRUKTORS – profesijas kods "5165 02".

5.6.6. Atsevišķās grupas
"5169 Citur neklasificēti individuālo pakalpojumu jomas darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

966. Šie darbinieki strādā par darba devēju pavadoņiem, deju partneriem, pavada klientus uz dažādiem izklaidējošiem pasākumiem vai arī strādā klubos par maksas partneriem.

967. Atsevišķajā grupā "5169 Citur neklasificēti individuālo pakalpojumu jomas darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– piedalīties kopā ar darba devēju dažādos pasākumos; pavadīt klientus uz restorāniem un citām izklaidēšanās vietām; pavadīt klientu uz dejām, būt par viņa deju partneri; sagaidīt klientus klubos un nodrošināt izklaidēšanos.

968. Atsevišķās grupas "5169 Citur neklasificēti individuālo pakalpojumu jomas darbinieki" profesijas:

968.1. Kluba SAIMNIEKS – profesijas kods "5169 01";

968.2. PAVADONIS (izklaides pasākumos) – profesijas kods "5169 02";

968.3. Deju PARTNERIS – profesijas kods "5169 03".

5.7. Mazās grupas
"521 Ielu un tirgus pārdevēji"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

969. Šie pārdevēji pārdod dažādas preces – mākslas izstrādājumus, adījumus, avīzes, augļus un dārzeņus, kā arī citas preces tirgus teritorijā un pašvaldības iekārtotās vai ar pašvaldību saskaņotās publiskās vietās.

970. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "521 Ielu un tirgus pārdevēji" atbilstošās atsevišķajās grupās:

970.1. zina: profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas nosacījumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; pakalpojumu un preču cenu veidošanās pamatprincipus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

970.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

970.3. atbild: par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

970.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

971. Mazās grupas "521 Ielu un tirgus pārdevēji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

971.1. atsevišķā grupa "5211 Tirgus pārdevēji";

971.2. atsevišķā grupa "5212 Ielu tirgotāji".

5.7.1. Atsevišķās grupas
"5211 Tirgus pārdevēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

972. Šie darbinieki pārdod dažādas preces – mākslas izstrādājumus, adījumus, augļus un dārzeņus, kā arī citas preces tirgus teritorijā (tirgus paviljoni, kioski, novietnes un citas tirdzniecības ēkas, nojumes, tirdzniecības galdi (letes) vai citas speciāli iekārtotas tirdzniecības vietas, kā arī brīva tirgus teritorija tirdzniecībai no transportlīdzekļiem un noliktavas).

973. Atsevišķajā grupā "5211 Tirgus pārdevēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– parakstīt līgumu par produktu derīgumu pārdošanai; iepirkt preces vai noslēgt līgumu par preču un pārtikas produktu regulāru piegādi; noteikt cenas un pārdot preci; iepirkt no lauksaimniekiem augļus un dārzeņus un pārdot tos tirgū; iekraut un izkraut tirdzniecībai paredzētās preces; veikt uzskaiti.

974. Atsevišķās grupas "5211 Tirgus pārdevēji" profesijas:

974.1. Kioska PĀRDEVĒJS – profesijas kods "5211 01";

974.2. Tirgus PĀRDEVĒJS – profesijas kods "5211 02".

5.7.2. Atsevišķās grupas
"5212 Ielu tirgotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

975. Šie darbinieki pārdod preces pašvaldības iekārtotās vai ar pašvaldību saskaņotās publiskās vietās, tai skaitā no pārvietojamā mazumtirdzniecības punkta.

976. Atsevišķajā grupā "5212 Ielu tirgotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pārdošanas vietā vai pirms pārdošanas sagatavot preces, pārtikas produktus un dzērienus; iekraut preces, pārtikas produktus un dzērienus stumjamos ratiņos vai citos transportlīdzekļos un izkraut no tiem, nogādājot preces pārdošanas vietās; demonstrēt preci; iekasēt naudu par precēm tirgošanās vietās.

977. Atsevišķās grupas "5212 Ielu tirgotāji" profesijas:

977.1. Preču/ ielas PĀRDEVĒJS – profesijas kods "5212 01";

977.2. Bufetes PĀRDEVĒJS – profesijas kods "5212 02".

5.8. Mazās grupas
"522 Veikalu pārdevēji"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

978. Šie darbinieki pārdod preces mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem vairumtirdzniecības uzņēmumos vai pircējiem mazumtirdzniecības uzņēmumos.

979. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "522 Veikalu pārdevēji" atbilstošās atsevišķajās grupās:

979.1. zina: profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas nosacījumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; pakalpojumu un preču cenu veidošanās pamatprincipus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

979.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

979.3. atbild: par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

979.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

980. Mazās grupas "522 Veikalu pārdevēji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

980.1. atsevišķā grupa "5222 Vecākie pārdevēji";

980.2. atsevišķā grupa "5223 Veikalu pārdevēji un pārdevēju palīgi".

5.8.1. Atsevišķās grupas
"5222 Vecākie pārdevēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

981. Šie darbinieki uzrauga un koordinē mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības veikala pārdevēju darbu, pārdod preces mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem vairumtirdzniecības uzņēmumos vai pircējiem mazumtirdzniecības uzņēmumos.

982. Atsevišķajā grupā "5222 Vecākie pārdevēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– uzraudzīt un vadīt pakļauto darbinieku efektīvu darbu; analizēt veikala pārdošanas rādītājus un preču krājumus, sekot, lai savlaicīgi tiktu pasūtīta jauna un klientus interesējoša prece; uzraudzīt, lai preces būtu pārskatāmi un kolekcijām/sekcijām atbilstoši izvietotas tirdzniecības zālē; organizēt un, ja nepieciešams, veikt preču pasūtīšanu, pieņemšanu, nodošanu, pārbaudi, marķēšanu un sagatavošanu pārdošanai; izskaidrot pircējiem preces īpašības un kvalitāti; palīdzēt izvēlēties preci; iepazīstināt pircējus ar cenām, kredīta un diskontēšanas noteikumiem; iesaiņot preces un nogādāt tās pasūtītājiem; izrakstīt rēķinus, kvītis; ja nepieciešams, kontrolēt elektroniskā kases aparāta žurnāla aizpildīšanu, aktu noformēšanu un citas uzskaites dokumentācijas aizpildīšanas precizitāti saskaņā ar dokumentu aprites noteikumiem; vadīt citus darbiniekus.

983. Atsevišķās grupas "5222 Vecākie pārdevēji" profesijas:

983.1. Vecākais PĀRDEVĒJS – profesijas kods "5222 01";

983.2. Mazumtirdzniecības veikala VADĪTĀJS – profesijas kods "5222 02";

983.3. Mazumtirdzniecības veikala VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "5222 03".

5.8.2. Atsevišķās grupas
"5223 Veikalu pārdevēji un pārdevēju palīgi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

984. Šie darbinieki pārdod dažādas preces un sniedz nomas un citus pakalpojumus.

985. Atsevišķajā grupā "5223 Veikalu pārdevēji un pārdevēju palīgi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– konsultēt pircējus par preču klāstu, cenām, piegādi, garantiju un preču lietošanu un aprūpi; izskaidrot tirdzniecības uzņēmuma pakalpojumus; pārdot preces un sniegt pakalpojumus; noformēt pirkumus, sagatavot un uzturēt kārtībā tirdzniecības vietu; veikt preču pasūtīšanu, pieņemšanu, uzskaiti, uzglabāšanu, uzticēto mantisko vērtību kvalitātes un kvantitātes kontroli; transportēt pārdošanai paredzētās preces no noliktavas uz tirdzniecības zālēm un izvietot vitrīnās; palīdzēt izvēlēties preci; iesaiņot preces un nogādāt tās pasūtītājiem; iznomāt preces pret atlīdzību iedzīvotājiem; pieņemt atpakaļ iznomātās preces; izvietot aktuālajām tirdzniecības akcijām atbilstošus reklāmas materiālus un noņemt tos pēc aktivitāšu beigām; nodrošināt drukāto reklāmas materiālu un citu materiālu, kas saistīti ar pārdošanas veicināšanu, izvietošanu tirdzniecības vietās; veikt drukāto reklāmas materiālu uzraudzību, glītu noformēšanu un bojāto materiālu nomaiņu.

986. Atsevišķās grupas "5223 Veikalu pārdevēji un pārdevēju palīgi" profesijas:

986.1. Mazumtirdzniecības veikala PĀRDEVĒJS – profesijas kods "5223 01";

986.2. Vairumtirdzniecības veikala PĀRDEVĒJS – profesijas kods "5223 02";

986.3. PĀRDEVĒJS KONSULTANTS – profesijas kods "5223 03";

986.4. Mazumtirdzniecības AĢENTS – profesijas kods "5223 04";

986.5. PĀRDEVĒJA PALĪGS – profesijas kods "5223 05";

986.6. Nomas punkta DARBINIEKS – profesijas kods "5223 06";

986.7. Tirdzniecības VEICINĀTĀJS – profesijas kods "5223 07".

5.9. Mazās grupas
"523 Kasieri un biļešu pārdevēji"
un atsevišķās grupas
"5230 Kasieri un biļešu pārdevēji"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

987. Šie darbinieki strādā ar kases aparātiem vai citu aprīkojumu, tieši no klientiem pieņem samaksu par pārdotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem veikalos, biļešu kasēs sporta, kultūras un citos pasākumos.

988. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "523 Kasieri un biļešu pārdevēji" atsevišķajā grupā:

988.1. zina: profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju; darba režīmus; produkcijas, pakalpojumu un citu darbības veidu izmaksu veidošanos; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

988.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

988.3. atbild: par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par pašu pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

988.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

989. Mazās grupas "523 Kasieri un biļešu pārdevēji" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "5230 Kasieri un biļešu pārdevēji".

990. Atsevišķajā grupā "5230 Kasieri un biļešu pārdevēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pieņemt samaksu skaidrā naudā un ar kredītkartēm vai čekiem par pirkumiem veikalā un biļešu kasē; pārdot biļetes kasēs; pieņemt no uzņēmumiem skaidru naudu un pārbaudīt to pēc kvītīm vai citiem dokumentiem; strādāt ar kases aparātu vai citu aprīkojumu.

991. Atsevišķās grupas "5230 Kasieri un biļešu pārdevēji" profesijas:

991.1. Biļešu kases KASIERIS – profesijas kods "5230 01";

991.2. Biļešu PĀRDEVĒJS – profesijas kods "5230 02";

991.3. Veikala KASIERIS – profesijas kods "5230 03".

5.10. Mazās grupas
"524 Citi tirdzniecības darbinieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

992. Šie darbinieki demonstrē apģērbus un to piederumus pircējiem, pozē fotogrāfiem vai māksliniekiem, pārdod preces un citus produktus, apkalpo degvielas uzpildes un tehniskās apkopes stacijas.

993. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "524 Citi tirdzniecības darbinieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

993.1. zina: profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; pakalpojumu un preču cenu veidošanās pamatprincipus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

993.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

993.3. atbild: par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

993.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

994. Mazās grupas "524 Citi tirdzniecības darbinieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

994.1. atsevišķā grupa "5241 Tērpu demonstrētāji un citi modeļi";

994.2. atsevišķā grupa "5242 Preču demonstrētāji";

994.3. atsevišķā grupa "5243 Komivojažieri";

994.4. atsevišķā grupa "5244 Pārdevēji pa elektroniskiem saziņas līdzekļiem";

994.5. atsevišķā grupa "5245 Pārdevēji degvielas uzpildes stacijā";

994.6. atsevišķā grupa "5246 Ēdināšanas uzņēmuma kasieri-pārdevēji".

5.10.1. Atsevišķās grupas
"5241 Tērpu demonstrētāji un citi modeļi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

995. Šie darbinieki demonstrē apģērbus un to piederumus pircējiem, pozē fotogrāfiem vai māksliniekiem.

996. Atsevišķajā grupā "5241 Tērpu demonstrētāji un citi modeļi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– demonstrēt apģērbus vai to piederumus pircējiem fabriku modeļu demonstrācijas zālēs, vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības uzņēmumos vai speciālās modes skatēs; pozēt fotomāksliniekiem, skulptoriem un gleznotājiem, kā arī fotogrāfiem un filmu operatoriem reklāmas veidošanai; demonstrēt apģērbus vai aksesuārus televīzijas, video un kino reklāmas un citos iestudējumos; izrādīt un reklamēt tērpus, preces, pakalpojumus, izmantojot savu izskatu un spēju iejusties modes skates, reklāmas vēstījumā; sadarbojoties ar modes dizaineriem, stilistiem, horeogrāfiem un režisoriem, uz mēles (modes skatēm pielāgotas skatuves) demonstrēt tērpus vai aksesuārus, savu gaitu (defilē), kustības un sejas izteiksmi piemērojot modes mākslinieka un režisora kopējai idejai; izmantojot dažādus profesionālus paņēmienus, izcelt demonstrējamā tērpa kopskatu un tā detaļas; piedalīties fotosesijās vai filmēšanā; piedalīties dažādos izklaides un reklāmas pasākumos, ar savu izskatu, manierēm un darbībām palīdzot radīt pasākuma vai vietas tēlu un gaisotni; pārzināt gan savas profesijas iemaņas, gan arī stilista, friziera, modes mākslinieka darbu, lai veiksmīgi sadarbotos ar pārējiem modes skatē vai reklāmā iesaistītajiem darbiniekiem un kopīgi radītu labu rezultātu; spēt iejusties dažādos tēlos, pārliecinoši rādīt tos publikas priekšā vai fotosesijā.

997. Atsevišķās grupas "5241 Tērpu demonstrētāji un citi modeļi" profesijas:

997.1. Mākslas MODELIS – profesijas kods "5241 01";

997.2. Reklāmas MODELIS – profesijas kods "5241 02";

997.3. Tērpu DEMONSTRĒTĀJS – profesijas kods "5241 03".

5.10.2. Atsevišķās grupas
"5242 Preču demonstrētāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

998. Šie darbinieki demonstrē preces mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem vairumtirdzniecības uzņēmumos vai pircējiem mazumtirdzniecības uzņēmumos.

999. Atsevišķajā grupā "5242 Preču demonstrētāji" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– demonstrēt preces, lai iepazīstinātu pircējus ar to labajām īpašībām un veicinātu to pārdošanu; sniegt padomus par preču lietošanu; piedāvāt preču katalogus un reklāmas bukletus.

1000. Atsevišķās grupas "5242 Preču demonstrētāji" profesija ir "Preču DEMONSTRĒTĀJS" – profesijas kods "5242 01".

5.10.3. Atsevišķās grupas
"5243 Komivojažieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1001. Šie darbinieki, kas ir ceļojoši pārdevēji, pārdod preces un pakalpojumus, apmeklējot klientus mājās vai darba vietās.

1002. Atsevišķajā grupā "5243 Komivojažieri" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pārdot preces un pakalpojumus, apmeklējot klientus mājās vai darba vietās; sniegt informāciju par dažādām precēm un pakalpojumiem, pārdošanas noteikumiem, apmeklējot klientus mājās vai darba vietās; reģistrēt pasūtījumus vai darījumus un pasūtījumus no piegādātājiem; sagatavot rēķinus un pārdošanas līgumus un saņemt samaksu no klientiem; izplatīt informatīvās lapas, vēstules un cita veida informāciju par precēm un pakalpojumiem.

1003. Atsevišķās grupas "5243 Komivojažieri" profesija ir "KOMIVOJAŽIERIS" – profesijas kods "5243 01".

5.10.4. Atsevišķās grupas
"5244 Pārdevēji pa elektroniskiem saziņas līdzekļiem"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1004. Šie darbinieki sazinās ar esošajiem un potenciālajiem pircējiem pa telefonu vai citiem elektronisko sakaru līdzekļiem, organizē tirdzniecības vizītes, piedāvā preces pircēju dzīvesvietā tieši vai pa tālruni.

1005. Atsevišķajā grupā "5244 Pārdevēji pa elektroniskiem saziņas līdzekļiem" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sazināties ar esošajiem un potenciālajiem pircējiem pa telefonu vai citiem elektronisko sakaru līdzekļiem; radīt interesi par precēm un citiem produktiem; organizēt tikšanos ar tirdzniecības pārstāvjiem; apmeklēt pircējus personiski vai zvanīt tiem pa tālruni, piedāvājot un sīki raksturojot preces, pakalpojumu veidus, pārdošanas noteikumus; demonstrēt preces un to īpašības; pierakstīt pasūtījumus un nogādāt tos firmā; izplatīt reklāmliteratūru un preču paraugu bukletus; ja nepieciešams, pārdot preces uz kredīta; uzturēt preču reģistrus; veikt statistiku un uzskaiti par preču pārdošanu; sniegt ziņojumus par tirdzniecības rezultātiem.

1006. Atsevišķās grupas "5244 Pārdevēji pa elektroniskiem saziņas līdzekļiem" profesija ir "Pasūtījumu pieņemšanas OPERATORS" – profesijas kods "5244 01".

5.10.5. Atsevišķās grupas
"5245 Pārdevēji degvielas uzpildes stacijā"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1007. Šie darbinieki pārdot degvielu un citas preces degvielas uzpildes stacijā; apkalpo degvielas uzpildes un tehniskās apkopes stacijas, uzpilda degvielu citos uzņēmumos.

1008. Atsevišķajā grupā "5245 Pārdevēji degvielas uzpildes stacijā" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pārdot degvielu un iepildīt degvielu tvertnēs; uzskaitīt degvielas uzpildes stacijā esošo degvielas krājumu; vadīt automātisku degvielas izsniegšanas procesu ar vienotā sistēmā saslēgtām nepieciešamām ierīcēm un iekārtām; strādāt ar kases aparātu; uzskaitīt saņemto degvielu atsevišķi no citu preču un pakalpojumu uzskaites; apkopt un mazgāt transportlīdzekļus; veikt nelielus transportlīdzekļu remontdarbus; pārdot citas preces degvielas uzpildes stacijās; saņemt rēķinus; tīrīt apkārtējo uzpildes un tehniskās apkopes stacijas teritoriju, veikalu un iekārtas; pirms degvielas pieņemšanas pārliecināties, vai nav bojātas tvertnes, to aprīkojums, cauruļvadi, degvielas autocisterna un tās cauruļvadi, vai autocisternas korpuss ir pieslēgts iezemētājam un vai cauruļvadi ir savienoti pareizi; uzpildīt automašīnas un citus transportlīdzekļus ar degvielu; veikt automašīnu uzpildi ar gāzi.

1009. Atsevišķās grupas "5245 Pārdevēji degvielas uzpildes stacijā" profesijas:

1009.1. Degvielas uzpildes stacijas PĀRDEVĒJS – profesijas kods "5245 01";

1009.2. Degvielas uzpildes stacijas OPERATORS – profesijas kods "5245 02".

5.10.6. Atsevišķās grupas
"5246 Ēdināšanas uzņēmuma kasieri-pārdevēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1010. Šie darbinieki sniedz vienkāršus pārtikas pārdošanas pakalpojumus klientiem restorānos, kafejnīcās, viesnīcās, slimnīcās un citās institūcijās.

1011. Atsevišķajā grupā "5246 Ēdināšanas uzņēmuma kasieri-pārdevēji" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– palīdzēt klientiem izdarīt pārtikas izvēli; veikt pārtikas iepakojuma labošanu un tīrīšanu; sagatavot pārtikas pasūtījumus; iesaiņot pārtiku; pieņemt samaksu skaidrā naudā un ar kredītkartēm vai čekiem par pirkumiem ēdnīcas kasē.

1012. Atsevišķās grupas "5246 Ēdināšanas uzņēmuma kasieri-pārdevēji" profesija ir "Ēdināšanas uzņēmuma KASIERIS-PĀRDEVĒJS" – profesijas kods "5246 01".

5.11. Mazās grupas
"531 Bērnu pieskatītāji un skolotāju palīgi"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1013. Šie darbinieki uzrauga bērnus un skolēnus, aprūpē viņus mājās, sociālajās un ārstniecības institūcijās.

1014. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "531 Bērnu pieskatītāji un skolotāju palīgi" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1014.1. zina: profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus, pārtikas produktu un citu preču cenas un glabāšanas termiņus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1014.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1014.3. atbild: par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1014.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1015. Mazās grupas "531 Bērnu pieskatītāji un skolotāju palīgi" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1015.1. atsevišķā grupa "5311 Bērnu aprūpes darbinieki";

1015.2. atsevišķā grupa "5312 Skolotāju palīgi".

5.11.1. Atsevišķās grupas
"5311 Bērnu aprūpes darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1016. Šie darbinieki audzina un aprūpē bērnus, organizē viņu ikdienas darbību.

1017. Atsevišķajā grupā "5311 Bērnu aprūpes darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– ēdināt, aprūpēt, mazgāt, ģērbt bērnus, rūpēties par bērnu dienas režīma ievērošanu; veidot bērnos kulturālas uzvedības un higiēnas iemaņas; sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību; nodrošināt bērnam bārenim, bez vecāku gādības palikušam bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu sociālo audzināšanu, izglītību un aprūpi ģimenes apstākļiem pietuvinātā vidē; sadarbībā ar sociālā darba speciālistu veidot ilglaicīgas attiecības ar audzināmo bērnu un viņa bioloģisko ģimeni, rūpēties par bērnu un viņa vajadzību apmierināšanu, atbalstīt bērnu rehabilitācijas un ārstēšanās laikā, veidot higiēnas un kulturālas uzvedības iemaņas, mājsaimniecības prasmes; vadīt bērna individuālo attīstību, pamatojoties uz individuālās attīstības plānošanu un īstenojot plānā izvirzītos uzdevumus; plānot un nodrošināt bērna spējām atbilstošas radošās un sporta nodarbības, saturīgu brīvā laika pavadīšanu, nodarbinātības pasākumus; sekot pusaudžu un jauniešu profesijas izvēles un ieguves procesam, līdz bērns kļūst patstāvīgs (viņam ir profesija, stabili ienākumi un sava dzīvesvieta).

1018. Atsevišķās grupas "5311 Bērnu aprūpes darbinieki" profesijas:

1018.1. AUKLIS – profesijas kods "5311 01";

1018.2. GUVERNANTS – profesijas kods "5311 02";

1018.3. Skolēnu PAVADONIS – profesijas kods "5311 03";

1018.4. Bērnu aprūpes un audzināšanas iestādes AUDZINĀTĀJS – profesijas kods "5311 04";

1018.5. Bērnu APRŪPĒTĀJS (diennakts) – profesijas kods "5311 05";

1018.6. Sociālais AUDZINĀTĀJS – profesijas kods "5311 06".

5.11.2. Atsevišķās grupas
"5312 Skolotāju palīgi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1019. Šie darbinieki palīdz audzinātājiem vai skolotājiem audzināt un aprūpēt bērnus, organizēt viņu ikdienas darbību.

1020. Atsevišķajā grupā "5312 Skolotāju palīgi" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– ēdināt, aprūpēt, mazgāt, ģērbt bērnus, rūpēties par bērnu dienas režīma ievērošanu; veidot bērnos kulturālas uzvedības un higiēnas iemaņas; sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību; palīdzēt bērniem apgūt skolas mācību priekšmetus; nodrošināt bērna spējām atbilstošas radošās un sporta aktivitātes, saturīgu brīvā laika pavadīšanu; sadarbojoties ar izglītības iestādi, sniegt pedagoģisku atbalstu bērnam mācību priekšmetu apguvē.

1021. Atsevišķās grupas "5312 Skolotāju palīgi" profesija ir "SKOLOTĀJA PALĪGS" – profesijas kods "5312 01".

5.12. Mazās grupas
"532 Individuālās aprūpes darbinieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1022. Šie darbinieki aprūpē slimniekus, invalīdus un vecos cilvēkus mājās, ārstniecības iestādēs un sociālajās institūcijās, palīdz ārstiem, medicīnas māsām, sociālā darba speciālistiem, veterinārārstiem, farmaceitiem un citam medicīniskajam personālam slimnīcās, citās ārstniecības iestādēs un sociālajās institūcijās.

1023. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "532 Individuālās aprūpes darbinieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1023.1. zina: profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus, pārtikas produktu un citu preču cenas un glabāšanas termiņus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1023.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1023.3. atbild: par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1023.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1024. Mazās grupas "532 Individuālās aprūpes darbinieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1024.1. atsevišķā grupa "5321 Sanitāri";

1024.2. atsevišķā grupa "5322 Individuālās mājaprūpes darbinieki";

1024.3. atsevišķā grupa "5329 Citur neklasificēti individuālās aprūpes darbinieki".

5.12.1. Atsevišķās grupas
"5321 Sanitāri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1025. Šie darbinieki slimnīcās, rehabilitācijas centros, neatliekamajā medicīnas palīdzībā un citās veselības aprūpes iestādēs veselības aprūpes vecākā speciālista vai veselības aprūpes speciālista vadībā palīdz pacientiem ikdienas aktivitāšu veikšanā un personīgās higiēnas nodrošināšanā.

1026. Atsevišķajā grupā "5321 Sanitāri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt nozīmētās darbības pacienta pamata vajadzību nodrošināšanai; veikt higiēnas procedūras pacientiem; palīdzēt veikt pacienta sagatavošanu diagnostiskajām un ārstnieciskām procedūrām un izmeklēšanām; sagatavot pacientu ārsta apskatei vai ārstēšanai; apmainīt gultas veļu; palīdzēt pacientam pārģērbties; pabarot pacientu; uzkopt, tīrīt un dezinficēt darba virsmas, aprīkojumu, kā arī sanitāros mezglus telpās, kur notiek darbs ar biomateriālu; savākt vairākkārt izmantojamos laboratorijas traukus un nogādāt mazgātavā, kā arī nogādāt tīros laboratorijas traukus laboratoriju telpās; sterilizēt medicīnas instrumentus.

1027. Atsevišķās grupas "5321 Sanitāri" profesijas:

1027.1. SANITĀRS – profesijas kods "5321 01";

1027.2. Neatliekamās palīdzības SANITĀRS – profesijas kods "5321 02";

1027.3. MĀSAS PALĪGS – profesijas kods "5321 03";

1027.4. Sterilizācijas tehniskais DARBINIEKS – profesijas kods "5321 04".

5.12.2. Atsevišķās grupas
"5322 Individuālās mājaprūpes darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1028. Šie darbinieki aprūpē klientus mājās, sociālajās institūcijās, kā arī pavada ārpus mājas, nodrošinot viņiem nepieciešamo palīdzību.

1029. Atsevišķajā grupā "5322 Individuālās mājaprūpes darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt klientu aprūpi sociālā darba speciālistu uzraudzībā; palīdzēt personām, kuras pašas sevi nevar aprūpēt, t.i., palīdzēt apgulties vai piecelties no gultas; palīdzēt apģērbties, nomazgāties; apmainīt gultas veļu; sagatavot un uzņemt ēdienu; pasniegt ēdienu un, ja nepieciešams, pabarot; uzraudzīt medikamentu lietošanu; pavadīt dažādu institūciju un pasākumu apmeklēšanas laikā; novērot pacientu veselības stāvokli un informēt par to ārstējošo ārstu vai sociālo darbinieku, apkopt telpas ar rokām vai putekļsūcēju; mazgāt grīdas; gludināt veļu; maksāt par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem; pirkt pārtikas produktus un citas saimniecībā nepieciešamās preces; veikt starpnieka funkcijas.

1030. Atsevišķās grupas "5322 Individuālās mājaprūpes darbinieki" profesijas:

1030.1. Slimu bērnu AUKLIS – profesijas kods "5322 01";

1030.2. APRŪPĒTĀJS – profesijas kods "5322 02".

5.12.3. Atsevišķās grupas
"5329 Citur neklasificēti individuālās aprūpes darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1031. Šie darbinieki palīdz farmaceitiem.

1032. Atsevišķajā grupā "5329 Citur neklasificēti individuālās aprūpes darbinieki" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– līmēt etiķetes uz zāļu pudelītēm un kastītēm; papildināt ķīmisko un citu farmācijas līdzekļu krājumus plauktos; sterilizēt pudeles un citus trauciņus.

1033. Atsevišķās grupas "5329 Citur neklasificēti individuālās aprūpes darbinieki" profesija ir "FARMACEITA PALĪGS" – profesijas kods "5329 01".

5.13. Mazās grupas
"541 Apsardzes pakalpojumu jomas darbinieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1034. Šie darbinieki dzēš ugunsgrēkus, glābj cilvēkus, mantu un materiālās vērtības ugunsgrēka laikā un pēc tā, sargā sabiedrisko kārtību, aiztur personas, kas pārkāpj likumus, sniedz kvalificētus apsardzes pakalpojumus juridiskām un fiziskām personām, organizē, nodrošina apsargājamo objektu īpašuma vērtību saglabāšanu un aizsardzību, regulē ceļu satiksmi, vada operācijas nelaimes gadījumu laikā, nodrošina kārtību un disciplīnu notiesāto cietumos un kolonijās.

1035. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "541 Apsardzes pakalpojumu jomas darbinieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1035.1. zina: profesionālās darbības metodes un paņēmienus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1035.2. prot: lietot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1035.3. atbild: par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1035.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1036. Mazās grupas "541 Apsardzes pakalpojumu jomas darbinieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1036.1. atsevišķā grupa "5411 Ugunsdzēsēji un glābēji";

1036.2. atsevišķā grupa "5412 Policisti";

1036.3. atsevišķā grupa "5413 Ieslodzījuma vietu apsardzes un uzraudzības darbinieki";

1036.4. atsevišķā grupa "5414 Apsardzes darbinieki";

1036.5. atsevišķā grupa "5419 Citur neklasificēti apsardzes pakalpojumu jomas darbinieki".

5.13.1. Atsevišķās grupas
"5411 Ugunsdzēsēji un glābēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1037. Šie darbinieki novērš un dzēš ugunsgrēkus, glābj cilvēkus un materiālās vērtības.

1038. Atsevišķajā grupā "5411 Ugunsdzēsēji un glābēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– novērst un dzēst ugunsgrēkus; atklāt meža ugunsgrēku atrašanās vietas; izmantot speciālo tehniku ugunsgrēka atklāšanā, dzēšanā un avāriju likvidēšanā; veikt neatliekamos avārijas seku likvidēšanas un glābšanas darbus pēc ceļu satiksmes negadījumiem, ķīmiskām avārijām, sprādzieniem, kā arī radiācijas avārijām, veikt glābšanas darbus augstumā, nogruvumos, ūdeņos, uz ledus un citus glābšanas darbus; glābt cilvēkus, dzīvniekus, mantu un citas materiālās vērtības ugunsgrēka un citu avāriju laikā; vadīt operatīvo transportlīdzekli.

1039. Atsevišķās grupas "5411 Ugunsdzēsēji un glābēji" profesijas:

1039.1. UGUNSDZĒSĒJS – profesijas kods "5411 01";

1039.2. Meža UGUNSDZĒSĒJS – profesijas kods "5411 02";

1039.3. glābējs – profesijas kods "5411 03";

1039.4. UGUNSDZĒSĒJS GLĀBĒJS – profesijas kods "5411 04";

1039.5. Meža ugunsnovērošanas torņa DEŽURANTS – profesijas kods "5411 05";

1039.6. Operatīvais DEŽURANTS (Valsts meža dienestā) – profesijas kods "5411 06";

1039.7. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta UGUNSDZĒSĒJS GLĀBĒJS – profesijas kods "5411 08";

1039.8. GLĀBĒJS ŪDENSLĪDĒJS – profesijas kods "5411 09";

1039.9. KĀRTĪBNIEKS GLĀBĒJS – profesijas kods "5411 10";

1039.10. GLĀBĒJS MOTORISTS – profesijas kods "5411 11";

1039.11. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta UGUNSDZĒSĒJS GLĀBĒJS (autovadītājs) – profesijas kods "5411 12".

5.13.2. Atsevišķās grupas
"5412 Policisti"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1040. Šie darbinieki sargā sabiedrisko kārtību, nodrošina likumu un instrukciju izpildi.

1041. Atsevišķajā grupā "5412 Policisti" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sargāt sabiedrisko kārtību; sargāt cilvēkus un mantu no pretlikumīgas rīcības; aizturēt likumpārkāpējus; regulēt satiksmi un vadīt operācijas nelaimes gadījumu laikā; pildīt sabiedriskās kārtības sargāšanas funkcijas; uzturēt kārtību sabiedriskās vietās un masu pasākumos; sargāt iedzīvotājus un to likumiskās intereses no prettiesiskiem apdraudējumiem; sniegt personām neatliekamo palīdzību; veikt pasākumus likumpārkāpēju saukšanā pie atbildības; dokumentēt likumpārkāpumus.

1042. Atsevišķās grupas "5412 Policisti" profesija ir "Sabiedriskās kārtības SARGS" – profesijas kods "5412 01".

5.13.3. Atsevišķās grupas
"5413 Ieslodzījuma vietu apsardzes un uzraudzības darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1043. Šie darbinieki apcietinājuma un brīvības atņemšanas jomā koordinē iestāžu vai apakšvienību darbību noziedzības novēršanā, nodrošina brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa izpildi, sagatavo normatīvo aktu projektus un metodiskos dokumentus, piedalās tautas saimniecības nozares vai darbības jomas attīstības, nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanā, veic analītisko darbu, izskata iedzīvotāju iesniegumus, nodrošina nepārtrauktu ieslodzīto personu diennakts apsardzi, izolāciju un uzraudzību ieslodzījuma vietās, kontrolē ieslodzītajām personām noteikto pienākumu precīzu bezierunu izpildi, kā arī uzvedības normu un tiesību ievērošanu ieslodzījuma vietās.

1044. Atsevišķajā grupā "5413 Ieslodzījuma vietu apsardzes un uzraudzības darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– piedalīties dienesta, cietumu un Mācību centra darbības pamatvirzienu noteikšanā un finanšu resursu sadales (izlietojuma) kontrolē un atbildēt par uzticēto pienākumu izpildi; nodrošināt brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa izpildi; ieslodzījuma vietās veikt nepārtrauktu ieslodzīto diennakts apsardzi, lai nepieļautu ieslodzīto bēgšanu, neatļautu priekšmetu nonākšanu ieslodzījuma vietas teritorijā; nepieļautu normatīvajos aktos aizliegtos kontaktus; nodrošinātu aizliegtās teritorijas apsardzi, caurlaides režīma ievērošanu, ieslodzīto izolāciju no ārpasaules, sabiedrības drošību, kā arī novērstu uzbrukumu ieslodzījuma vietai; veikt nepārtrauktu ieslodzīto uzraudzību, lai nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; kontrolēt ieslodzītajiem noteikto pienākumu precīzu bezierunu izpildi, kā arī uzvedības normu un tiesību ievērošanu ieslodzījuma vietās.

1045. Atsevišķās grupas "5413 Ieslodzījuma vietu apsardzes un uzraudzības darbinieki" profesijas:

1045.1. Vecākais INSPEKTORS (apcietinājuma un brīvības atņemšanas jomā) – profesijas kods "5413 01";

1045.2. Ieslodzījuma vietas vecākais INSPEKTORS – profesijas kods "5413 02";

1045.3. INSPEKTORS (apcietinājuma un brīvības atņemšanas jomā) – profesijas kods "5413 03";

1045.4. Ieslodzījuma vietas INSPEKTORS – profesijas kods "5413 04";

1045.5. Mācību centra INSPEKTORS (apcietinājuma un brīvības atņemšanas jomā) – profesijas kods "5413 05";

1045.6. Ieslodzījuma vietu pārvaldes centrālā aparāta jaunākais INSPEKTORS – profesijas kods "5413 06";

1045.7. Ieslodzījuma vietas vecākais UZRAUGS – profesijas kods "5413 07";

1045.8. Ieslodzījuma vietas UZRAUGS – profesijas kods "5413 08";

1045.9. Ieslodzījuma vietas vecākais APSARGS – profesijas kods "5413 09";

1045.10. Ieslodzījuma vietas APSARGS – profesijas kods "5413 10";

1045.11. Ieslodzījuma vietas jaunākais INSPEKTORS – profesijas kods "5413 11".

5.13.4. Atsevišķās grupas
"5414 Apsardzes darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1046. Šie darbinieki atrodas un patrulē objektos, dienesta autostāvvietās, teritorijās un dienesta telpās, lai novērstu zādzības, vardarbību, apsargā īpašumu un materiālās vērtības no izlaupīšanas un uzbrukumiem, nodrošina apsargājamajos objektos sabiedrisko kārtību un ugunsdrošības normu ievērošanu, šo objektu apmeklētāju, klientu un darbinieku drošību, aiztur likumpārkāpējus un veic miesassargu funkcijas.

1047. Atsevišķajā grupā "5414 Apsardzes darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– organizēt un koordinēt objekta apsardzes dienesta darbu, lai nodrošinātu uzņēmuma mantas, komercdarbības un personāla aizsardzību pret pastāvošajiem riskiem; iesniegt priekšlikumus uzņēmuma vadībai par drošības uzlabošanas jautājumiem; organizēt drošības, ugunsdrošības, vides un citu normatīvo aktu prasību izpildi, kā arī uzraudzīt to ievērošanu; vadīt un organizēt apsardzes struktūrvienības darbību; patrulēt pie ēkām, dienesta autostāvvietām, teritorijās un dienesta telpās, lai novērstu zādzības un vardarbību; veikt īpašuma un materiālo vērtību apsardzi; nodrošināt naudas līdzekļu pārvietošanu apsargājamās dienesta telpās, pavadīt inkasāciju; veikt klienta skaidras naudas, algu, avansu un deponentu saņemšanu un nogādāšanu uz/no bankām vai banku nodaļām Latvijas teritorijā; nogādāt maiņas naudu tirdzniecības vietās, nogādāt kases atlikumu bankās vai banku nodaļās; pārvadāt dokumentus un citu vērtīgu kravu; veikt naudas apstrādi un citus pakalpojumus; ja nepieciešams, lietot spēku likumpārkāpēju aizturēšanā; nodrošināt apsardzes ieroču uzskaiti un glabāšanu, veikt citus personu apsardzes pienākumus; dienesta pienākumu izpildes laikā nēsāt noteikto formas tērpu un emblēmas; vadīt automašīnu; sastādīt un saskaņot ar vadību kontroles pasākumu grafikus klientu objektos; veikt kontroles pasākumus uzņēmuma apsargājamos objektos; ziņot vadībai par notiekošajiem pārkāpumiem uzņēmuma apsargājamos objektos, kā arī par citiem ārkārtas notikumiem objektā; piedalīties ārkārtas situāciju izmeklēšanā apsargājamos objektos; koordinēt objektu patrulēšanu; strādāt ar centrālo apsardzes pulti un pieņemt informāciju no apsargājamiem objektiem par šo objektu operatīvo stāvokli; apstrādāt un pārbaudīt trauksmes signalizāciju; garantēt trauksmes situāciju operatīvu, juridiski un psiholoģiski korektu risināšanu; nodot un pieņemt dežuranta maiņas; uzturēt sakarus ar dežurantu un nekavējoties informēt viņu par pieļautajiem objektu apsardzes režīma pārkāpumiem un notikumiem; darba pienākumu pildīšanas laikā novērst noziedzīgus uzbrukumus un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izmantot tiesības pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, kā arī ārkārtēju līdzekli – šaujamieroci (ja ir tā nēsāšanas atļauja); vadīt citus darbiniekus.

1048. Atsevišķās grupas "5414 Apsardzes darbinieki" profesijas:

1048.1. Apsardzes dienesta VADĪTĀJS – profesijas kods "5414 01";

1048.2. Apsardzes dienesta VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "5414 02";

1048.3. Apsardzes ORGANIZATORS – profesijas kods "5414 03";

1048.4. APSARGS – profesijas kods "5414 04";

1048.5. Apsardzes DARBINIEKS – profesijas kods "5414 05";

1048.6. Centrālās apsardzes pults DEŽURANTS – profesijas kods "5414 06";

1048.7. Apsardzes galvenais INSPEKTORS – profesijas kods "5414 07";

1048.8. Apsardzes INSPEKTORS – profesijas kods "5414 08";

1048.9. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

1048.10. Apsardzes DEŽURANTS – profesijas kods "5414 10";

1048.11. Apsardzes dienesta kontrolieris – profesijas kods "5414 11";

1048.12. Dzelzceļa apsardzes grupas VADĪTĀJS – profesijas kods "5414 12";

1048.13. Dzelzceļa apsardzes grupas VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "5414 13";

1048.14. Dzelzceļa sardzes PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "5414 14";

1048.15. Dzelzceļa apsardzes grupas INSTRUKTORS – profesijas kods "5414 15";

1048.16. Dzelzceļa apbruņots SARGS – profesijas kods "5414 16";

1048.17. MIESASSARGS – profesijas kods "5414 18";

1048.18. Mobilās grupas APSARGS – profesijas kods "5414 19";

1048.19. Videonovērošanas iekārtu OPERATORS – profesijas kods "5414 20";

1048.20. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

1048.21. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

1048.22. INKASENTS – profesijas kods "5414 23";

1048.23. Inkasācijas APSARGS – profesijas kods "5414 24";

1048.24. Inkasācijas apsardzes dienesta VADĪTĀJS – profesijas kods "5414 25";

1048.25. Inkasācijas apsardzes dienesta VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "5414 26".

5.13.5. Atsevišķās grupas
"5419 Citur neklasificēti apsardzes pakalpojumu jomas darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1049. Šie darbinieki atrodas un patrulē lidostas teritorijā un ēkās, lai novērstu zādzības, vardarbību, apsargā lidostu un tur esošās materiālās vērtības no izlaupīšanas un uzbrukumiem, nodrošina lidostā sabiedrisko kārtību un ugunsdrošības normu ievērošanu, lidostas apmeklētāju, klientu un darbinieku drošību, aiztur likumpārkāpējus, patrulē teritorijās (piemēram, pludmalēs, mežos, liegumos) un dienesta telpās, meklē noziedzīgu nodarījumu izdarījušās vai bez vēsts pazudušās personas, organizē uzņēmuma, tā īpašuma un personāla drošību un aizsardzību, nodrošina aizsargājamo objektu noteikto darba dienas režīmu, šo objektu apmeklētāju, klientu un darbinieku drošību, vada un organizē kuģa aizsardzības un ostas aizsardzības pasākumus, veic vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tālruņa numura "01" ienākošo zvanu apstrādi un pāradresāciju.

1050. Atsevišķajā grupā "5419 Citur neklasificēti apsardzes pakalpojumu jomas darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– organizēt uzņēmuma, tā īpašuma un personāla drošību un aizsardzību; organizēt uzņēmuma drošībai nepieciešamo inženiertehnisko līdzekļu pasūtīšanu; veikt uzņēmuma materiālo un komerciālo interešu aizsardzību; organizēt uzņēmuma vadības un uzņēmuma rīkoto pasākumu drošību; veidot un uzturēt attiecības ar valsts institūcijām drošības un apsardzes jomā; uzraudzīt drošības tehnikas noteikumu ievērošanu uzņēmumā; nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu drošības dienesta darbību, rīkoties ar sarežģītām drošības sistēmām; atbildēt par drošības sistēmu tehnisko apkopi; analizēt pastāvošos riskus, atbildēt par drošības ievērošanu; apstrādāt un glabāt dienesta darba nodrošināšanai nepieciešamo informāciju; patrulēt pludmalēs un peldbaseinos, lai novērstu nelaimes gadījumus un glābtu slīcējus; patrulēt liegumos, mežos, lai novērstu zādzības un malumedniecību; vākt ziņas civillietās un krimināllietās; meklēt noziedzīgu nodarījumu izdarījušās vai bez vēsts pazudušās personas; noskaidrot ar noziedzīgu darbību saistītus faktus, lietas vai personas; sniegt konsultācijas fiziskajām un juridiskajām personām drošības jautājumos; noskaidrot negodīgas konkurences, nelikumīgas komercdarbības vai citas nelikumīgas saimnieciskās darbības faktus; vākt personu raksturojošas ziņas pirms darba līguma vai cita civiltiesiskā līguma noslēgšanas un ziņas par personas maksātspēju; pārbaudīt ar apdrošināšanas līguma saistību izpildīšanu un materiālo zaudējumu atlīdzināšanu saistītas ziņas; meklēt fizisko un juridisko personu nozaudēto vai prettiesiski atsavināto mantu; novērtēt kuģa aizsardzību, izvērtējot kuģa aizsargātību pret incidentiem un noteikt incidentu riska līmeni; sagatavot kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojumu, kurā sniegt ieteikumus un norādījumus par aizsardzības pasākumiem; izstrādāt kuģa aizsardzības plānu vai tā grozījumus, izmantojot kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojumā iekļauto informāciju un secinājumus, kas izdarīti, analizējot kuģa aizsardzības novērtējuma ziņojumā iekļauto informāciju, secinājumus, kas izdarīti, analizējot faktiskos apstākļus, un secinājumus, kas izdarīti, analizējot inspekcijas un citu ar valsts drošību un aizsardzību saistīto iestāžu (piemēram, Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Latvijas Jūras spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) ieteikumus; veikt vispārējās ostas aizsardzības apskates, ņemot vērā attiecīgo ostas iekārtas aizsardzības novērtējumu; īstenot ostas aizsardzības plānu, veikt tā saskaņošanu un pārskatīšanu, nodrošināt ostas aizsardzības plāna uzturēšanu; veikt ostas aizsardzības regulārās pārbaudes; uzturēt dokumentāciju par ostas vai ostas iekārtu apdraudējuma gadījumiem; nodrošināt aizsardzības ierīču pienācīgu lietošanu, pārbaudi, kalibrēšanu un uzturēšanu; ja nepieciešams, sagatavot aizsardzības deklarāciju kuģa un ostas mijiedarbības nodrošinājumam; sniegt palīdzību kuģa aizsardzības virsniekam; veikt vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tālruņa numura "01" ienākošo zvanu apstrādi un pāradresāciju; pieņemt pieteikumus par ugunsgrēkiem un glābšanas darbiem, nosūtīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienības uz notikuma vietu; organizēt informācijas apmaiņu ar citām notikumā iesaistītajām institūcijām un dienestiem; sniegt informāciju iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumos; vadīt citus darbiniekus.

1051. Atsevišķās grupas "5419 Citur neklasificēti apsardzes pakalpojumu jomas darbinieki" profesijas:

1051.1. Drošības SPECIĀLISTS – profesijas kods "5419 01";

1051.2. Lidostas aviodrošības dienesta DARBINIEKS – profesijas kods "5419 02";

1051.3. Drošības dienesta VADĪTĀJS – profesijas kods "5419 03";

1051.4. Drošības dienesta VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "5419 04";

1051.5. Drošības dienesta SPECIĀLISTS – profesijas kods "5419 05";

1051.6. Civilās aviācijas drošības uzraudzības SPECIĀLISTS – profesijas kods "5419 06";

1051.7. Bruņojuma un sakaru galvenais SPECIĀLISTS – profesijas kods "5419 07";

1051.8. Galvenais dežūrINSPEKTORS – profesijas kods "5419 08";

1051.9. MEŽSARGS – profesijas kods "5419 09";

1051.10. Rezervāta UZRAUGS – profesijas kods "5419 10";

1051.11. Dežurants – profesijas kods "5419 11";

1051.12. Eksponātu uzraugs – profesijas kods "5419 12";

1051.13. Caurlaižu INSPEKTORS – profesijas kods "5419 13";

1051.14. Režīma UZRAUGS – profesijas kods "5419 14";

1051.15. Drošības galvenais INSPEKTORS – profesijas kods "5419 15";

1051.16. Drošības INSPEKTORS – profesijas kods "5419 16";

1051.17. Bruņojuma INSPEKTORS – profesijas kods "5419 17";

1051.18. Bākas UZRAUGS – profesijas kods "5419 18";

1051.19. DETEKTĪVS – profesijas kods "5419 19";

1051.20. Kuģošanas kompānijas aizsardzības VIRSNIEKS – profesijas kods "5419 20";

1051.21. Kuģa aizsardzības VIRSNIEKS – profesijas kods "5419 21";

1051.22. Ostas aizsardzības VIRSNIEKS – profesijas kods "5419 22";

1051.23. Ostas aizsardzības VIRSNIEKA VIETNIEKS – profesijas kods "5419 23";

1051.24. Ostas iekārtas aizsardzības VIRSNIEKS – profesijas kods "5419 24";

1051.25. DISPEČERS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "5419 25";

1051.26. Centralizētā apsardzes punkta DEŽURANTS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "5419 26".

6. Sestās pamatgrupas
"6 Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1052. Šie kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki audzē lauksaimniecības kultūras, novāc ražu, ražo lopkopības produkciju, audzē, apsargā un izmanto mežu, audzē un zvejo zivis, medī dzīvniekus.

1053. Pamatgrupas "6 Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki" profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot, mēslot zemi sēšanai, stādīšanai; sēt, stādīt, novākt ražu; audzēt augļu kokus, ogu krūmus, sakņaugus, novākt ražu; audzēt, uzraudzīt un izmantot mežu; uzraudzīt meža zvērus un organizēt to medīšanu; audzēt un zvejot zivis; pārstrādāt, glabāt, realizēt lopkopības, lauksaimniecības, zivsaimniecības produkciju; vadīt citus darbiniekus.

1054. Pamatgrupas "6 Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki" profesijas klasificētas šādās apakšgrupās:

1054.1. apakšgrupa "61 Kvalificēti tirgus lauksaimniecības darbinieki";

1054.2. apakšgrupa "62 Kvalificēti tirgus mežsaimniecības, zivsaimniecības un medību saimniecības darbinieki";

1054.3. apakšgrupa "63 Personiskā patēriņa lauksaimnieki, zvejnieki, mednieki un vācēji".

1055. Apakšgrupas "61 Kvalificēti tirgus lauksaimniecības darbinieki" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

1055.1. mazā grupa "611 Kultūraugu audzētāji";

1055.2. mazā grupa "612 Lopkopji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki";

1055.3. mazā grupa "613 Jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji".

1056. Apakšgrupas "62 Kvalificēti tirgus mežsaimniecības, zivsaimniecības un medību saimniecības darbinieki" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

1056.1. mazā grupa "621 Mežkopji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki";

1056.2. mazā grupa "622 Zivsaimniecības darbinieki un mednieki".

1057. Apakšgrupas "63 Personiskā patēriņa lauksaimnieki, zvejnieki, mednieki un vācēji" profesija klasificēta mazajā grupā "633 Personiskam patēriņam paredzētu jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji".

6.1. Mazās grupas
"611 Kultūraugu audzētāji"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1058. Šie darbinieki audzē lauksaimniecības kultūras, piemēram, kviešus, rudzus un citas graudaugu kultūras, saknes, kartupeļus, augļu kokus, ogu krūmus, puķes, koku un krūmu stādus, sīpolus, dārzeņus, āra platībās vai siltumnīcās, novāc ražu un piegādā to realizācijas organizācijām vai pārdod tirgū.

1059. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "611 Kultūraugu audzētāji" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1059.1. zina: augkopības agronomiju; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; produkcijas izmaksu veidošanos; tirgzinību; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1059.2. prot: izmantot praksē augkopības teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1059.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1059.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1060. Mazās grupas "611 Kultūraugu audzētāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1060.1. atsevišķā grupa "6111 Labības un sakņaugu audzētāji";

1060.2. atsevišķā grupa "6112 Koku un krūmu audzētāji";

1060.3. atsevišķā grupa "6113 Dārznieki, dārza kultūru un stādu audzētāji";

1060.4. atsevišķā grupa "6114 Jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji".

6.1.1. Atsevišķās grupas
"6111 Labības un sakņaugu audzētāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1061. Šie darbinieki audzē kviešus, rudzus un citas graudaugu kultūras, sakņaugus, piemēram, bietes, cukurbietes, kartupeļus, novāc ražu un piegādā to realizācijas organizācijām vai pārdod tirgū.

1062. Atsevišķajā grupā "6111 Labības un sakņaugu audzētāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt audzēšanai paredzēto lauksaimniecības kultūru un sakņaugu daudzumu un šķirnes; iegādāties sēklas, mēslojumu un citus nepieciešamos materiālus; sagatavot zemi; mēslot zemi; stādīt, audzēt kultūraugus; novākt ražu; vadīt citus darbiniekus.

1063. Atsevišķās grupas "6111 Labības un sakņaugu audzētāji" profesijas:

1063.1. Graudaugu audzēšanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6111 01";

1063.2. Linu audzēšanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6111 02";

1063.3. Dārzeņu audzēšanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6111 03";

1063.4. Cukurbiešu audzēšanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6111 04";

1063.5. Kartupeļu audzēšanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6111 05";

1063.6. Graudaugu audzēšanas laukSTRĀDNIEKS – profesijas kods "6111 06";

1063.7. Linu audzēšanas laukSTRĀDNIEKS – profesijas kods "6111 07";

1063.8. Dārzeņu audzēšanas laukSTRĀDNIEKS – profesijas kods "6111 08";

1063.9. Cukurbiešu audzēšanas laukSTRĀDNIEKS – profesijas kods " 6111 09";

1063.10. Kartupeļu audzēšanas laukSTRĀDNIEKS – profesijas kods "6111 10".

6.1.2. Atsevišķās grupas
"6112 Koku un krūmu audzētāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1064. Šie darbinieki audzē augļu kokus un ogu krūmus, novāc ražu un veic tās pirmapstrādi, spiež sulu, piegādā produkciju realizācijas organizācijām vai pārdod tirgū.

1065. Atsevišķajā grupā "6112 Koku un krūmu audzētāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt audzēšanai paredzēto augļu koku un ogu krūmu daudzumu un šķirnes; iegādāties sēklas, stādus, mēslojumu un citus nepieciešamos materiālus; sagatavot zemi; mēslot zemi; stādīt augļu kokus un ogu krūmus; novākt ražu; spiest sulu un veikt citus produkcijas pirmapstrādes darbus; vadīt citus darbiniekus.

1066. Atsevišķās grupas "6112 Koku un krūmu audzētāji" profesijas:

1066.1. Augļu koku APGRIEZĒJS – profesijas kods "6112 01";

1066.2. Kokaudzētavas SAIMNIEKS – profesijas kods "6112 02";

1066.3. Augļu koku POTĒTĀJS – profesijas kods "6112 03";

1066.4. Augļu audzēšanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6112 04";

1066.5. Krūmu kultūru audzēšanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6112 05";

1066.6. Apiņu audzēšanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6112 06";

1066.7. Augļu audzēšanas laukSTRĀDNIEKS – profesijas kods "6112 07";

1066.8. Krūmu kultūru audzēšanas laukSTRĀDNIEKS – profesijas kods "6112 08";

1066.9. Apiņu audzēšanas laukSTRĀDNIEKS – profesijas kods "6112 09".

6.1.3. Atsevišķās grupas
"6113 Dārznieki, dārza kultūru un stādu audzētāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1067. Šie darbinieki audzē dārzeņus ar intensīvām metodēm, audzē kokus, krūmus, puķes un citus augus, audzē stādus, sīpolus, iegūst sēklas, piegādā produkciju realizācijas organizācijām vai pārdod tirgū.

1068. Atsevišķajā grupā "6113 Dārznieki, dārza kultūru un stādu audzētāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt audzēšanai paredzēto dārzeņu, augļkopības un siltumnīcu produkcijas daudzumu un šķirnes; iegādāties sēklas, stādus, mēslojumu un citus nepieciešamos materiālus; sagatavot un mēslot zemi; audzēt dārzeņus ar intensīvām metodēm; audzēt puķes, koku un krūmu stādus, sīpolaugus; audzēt puķes, kokus un krūmus parkos un izstādēm; audzēt ārstniecības augus un sēnes; sabiedriskos un individuālos apstādījumos stādīt, kopt, formēt un izzāģēt kokus un krūmus, veidot to vainagus; likvidēt vēja vai citā veidā nodarītos postījumus un novākt bīstamos kokus, kas apdraud ēkas, elektrolīnijas, autoceļus un citus objektus; veikt augu pavairošanu, audzēšanu, kopšanu un ražas novākšanu, dārzkopības produkcijas sagatavošanu realizācijai, pirmapstrādei un uzglabāšanai, šķirojot un iepakojot atbilstoši kvalitātes un marķēšanas prasībām; veikt darbus kultūraugu audzēšanā, pļavu un ganību apsaimniekošanā, ražas novākšanā un uzglabāšanā dažādās lauksaimniecības sistēmās, ievērojot labas lauksaimniecības prakses nosacījumus.

1069. Atsevišķās grupas "6113 Dārznieki, dārza kultūru un stādu audzētāji" profesijas:

1069.1. DĀRZNIEKS – profesijas kods "6113 01";

1069.2. Dārzniecības LAUKKOPIS – profesijas kods "6113 02";

1069.3. Parka DĀRZNIEKS – profesijas kods "6113 03";

1069.4. Siltumnīcas DĀRZNIEKS – profesijas kods "6113 04";

1069.5. Sēklu audzēšanas DĀRZNIEKS – profesijas kods "6113 05";

1069.6. Puķu AUDZĒTĀJS – profesijas kods "6113 06";

1069.7. Sēņu AUDZĒTĀJS – profesijas kods "6113 07";

1069.8. DĀRZKOPIS (stādu audzētājs) – profesijas kods "6113 08";

1069.9. Apstādījumu kopējs – profesijas kods "6113 09";

1069.10. Daiļdārznieks – profesijas kods "6113 10";

1069.11. KOKKOPIS (arborists) – profesijas kods "6113 11";

1069.12. DĀRZKOPIS – profesijas kods "6113 12";

1069.13. AUGKOPIS – profesijas kods "6113 13".

6.1.4. Atsevišķās grupas
"6114 Jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1070. Šie darbinieki audzē graudaugus, sakņaugus, augļu kokus un ogu krūmus nespecializētās saimniecībās, piegādā produkciju realizācijas organizācijām vai pārdod to tirgū.

1071. Atsevišķajā grupā "6114 Jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt audzēšanai paredzēto kultūru daudzumu un šķirnes; iegādāties sēklas, stādus, mēslojumu un citus nepieciešamos materiālus; sagatavot un mēslot zemi; stādīt un audzēt kultūraugus; novākt ražu; vadīt citus darbiniekus.

1072. Atsevišķās grupas "6114 Jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji" profesijas:

1072.1. LaukSAIMNIEKS – profesijas kods "6114 01";

1072.2. LaukSTRĀDNIEKS – profesijas kods "6114 02".

6.2. Mazās grupas
"612 Lopkopji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1073. Šie lopkopji un radniecīgu profesiju darbinieki audzē un kopj mājlopus, piemēram, govis, aitas, cūkas, kazas, zirgus, kā arī mājputnus, bites, gliemežus, sliekas, kā arī citus dzīvniekus (kukaiņus), kažokzvērus, meža putnus, meža zvērus, iegūto produkciju regulāri piegādā realizācijas organizācijām vai pārdod tirgū.

1074. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "612 Lopkopji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1074.1. zina: lopkopības teoriju; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; produkcijas izmaksu veidošanos; tirgzinību; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1074.2. prot: izmantot praksē lopkopības teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1074.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1074.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1075. Mazās grupas "612 Lopkopji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1075.1. atsevišķā grupa "6121 Piena lopu un citu mājdzīvnieku audzētāji";

1075.2. atsevišķā grupa "6122 Mājputnu audzētāji";

1075.3. atsevišķā grupa "6123 Biškopji un zīdtārpiņu audzētāji";

1075.4. atsevišķā grupa "6129 Citur neklasificēti lopkopji".

6.2.1. Atsevišķās grupas
"6121 Piena lopu un citu mājdzīvnieku audzētāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1076. Šie darbinieki audzē un kopj mājlopus – govis, aitas, cūkas, kazas, darba un sporta zirgus, kā arī citus mājdzīvniekus, piemēram, suņus, kaķus, bet pienu, gaļu, vilnu, ādas un citu produkciju piegādā realizācijas organizācijām vai pārdod tirgū.

1077. Atsevišķajā grupā "6121 Piena lopu un citu mājdzīvnieku audzētāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt audzēšanai paredzēto dzīvnieku skaitu un sugas; audzēt un pārdot lopbarību; audzēt un kopt lopus; slaukt govis un kazas, cirpt aitas, kaut mājlopus; glabāt produkciju un veikt tās pirmapstrādi; nomāt ēkas, mašīnas un inventāru, veikt to mazo remontu; piegādāt un realizēt produkciju; vadīt citus darbiniekus.

1078. Atsevišķās grupas "6121 Piena lopu un citu mājdzīvnieku audzētāji" profesijas:

1078.1. LOPKOPIS – profesijas kods "6121 01";

1078.2. Mājdzīvnieku audzēšanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6121 02";

1078.3. Liellopu audzēšanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6121 03";

1078.4. Aitu CIRPĒJS – profesijas kods "6121 04";

1078.5. GANS – profesijas kods "6121 05";

1078.6. Gaļas un ādu APSTRĀDĀTĀJS – profesijas kods "6121 06";

1078.7. Mehanizētās slaukšanas OPERATORS – profesijas kods "6121 07";

1078.8. Liellopu LOPKOPIS – profesijas kods "6121 08";

1078.9. CŪKKOPIS – profesijas kods "6121 09";

1078.10. AITKOPIS – profesijas kods "6121 10";

1078.11. Zirgaudzētavas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6121 11";

1078.12. Cūku audzēšanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6121 12";

1078.13. Aitu audzēšanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6121 13";

1078.14. Kažokādu mājdzīvnieku audzēšanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6121 14";

1078.15. Suņu AUDZĒTĀJS – profesijas kods "6121 15";

1078.16. Sporta zirgu TRENERIS – profesijas kods "6121 16";

1078.17. Jaunlopu KOPĒJS – profesijas kods "6121 17";

1078.18. ZIRGKOPIS – profesijas kods "6121 18";

1078.19. Lauku STRĀDNIEKS (lopkopībā) – profesijas kods "6121 19".

6.2.2. Atsevišķās grupas
"6122 Mājputnu audzētāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1079. Šie darbinieki audzē un kopj mājputnus, bet olas, gaļu un spalvas piegādā realizācijas organizācijām vai pārdod tirgū.

1080. Atsevišķajā grupā "6122 Mājputnu audzētāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt audzēšanai paredzēto mājputnu skaitu un sugas; audzēt vai iepirkt barību un nepieciešamos putnkopības materiālus; vairot putnus, tos audzēt un uzraudzīt, savākt olas; kaut putnus, apstrādāt, iesaiņot un transportēt gaļu; nomāt ēkas, mašīnas un inventāru, veikt to mazo remontu; piegādāt un realizēt produkciju; vadīt citus darbiniekus.

1081. Atsevišķās grupas "6122 Mājputnu audzētāji" profesijas:

1081.1. Mājputnu audzēšanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6122 01";

1081.2. Mājputnu audzēšanas laukSTRĀDNIEKS – profesijas kods "6122 02";

1081.3. Inkubatora OPERATORS – profesijas kods "6122 03";

1081.4. PUTNKOPIS – profesijas kods "6122 04";

1081.5. Olu ražošanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6122 05";

1081.6. Spalvu ŠĶIROTĀJS – profesijas kods "6122 06".

6.2.3. Atsevišķās grupas
"6123 Biškopji un zīdtārpiņu audzētāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1082. Šie darbinieki vairo, audzē un uzrauga bites, iegūst biškopības produkciju, piegādā to realizācijas organizācijām vai pārdod tirgū.

1083. Atsevišķajā grupā "6123 Biškopji un zīdtārpiņu audzētāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt audzēšanai paredzēto bišu saimju daudzumu un šķirnes; audzēt vai iepirkt bišu barību un nepieciešamos materiālus; vairot bites, tās audzēt un uzraudzīt; ievākt medu, vasku un citu biškopības produkciju, veikt tās pirmapstrādi; piegādāt un realizēt produkciju.

1084. Atsevišķās grupas "6123 Biškopji un zīdtārpiņu audzētāji" profesijas:

1084.1. BIŠKOPIS – profesijas kods "6123 01";

1084.2. DRAVNIEKS – profesijas kods "6123 02".

6.2.4. Atsevišķās grupas
"6129 Citur neklasificēti lopkopji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1085. Šie darbinieki audzē un kopj meža zvērus, meža putnus, meža kažokzvērus, gliemežus, sliekas, kā arī citus dzīvniekus (kukaiņus), piegādā tos un to produkciju realizācijas organizācijām, zooloģiskiem dārziem, cirkiem vai arī pārdod tirgū, nodarbojas ar dzīvnieku dresēšanu.

1086. Atsevišķajā grupā "6129 Citur neklasificēti lopkopji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– nomāt vai iepirkt zemi, ēkas, inventāru un to izmantot; noteikt audzēšanai paredzēto meža dzīvnieku skaitu un sugas; iepirkt barību un nepieciešamos materiālus; audzēt, vairot un kopt dzīvniekus, gliemežus, sliekas un citus dzīvniekus (kukaiņus); kaut dzīvniekus, dīrāt ādas, veikt produkcijas pirmapstrādi u.tml., sagatavot un piegādāt to realizācijai; aizsargāt un barot dzīvniekus medību saimniecībās; vadīt citus darbiniekus.

1087. Atsevišķās grupas "6129 Citur neklasificēti lopkopji" profesijas:

1087.1. Laboratorijas dzīvnieku AUDZĒTĀJS – profesijas kods "6129 01";

1087.2. Savvaļas/ putnu AUDZĒTĀJS – profesijas kods "6129 02";

1087.3. Savvaļas/ kažokādu dzīvnieku KOPĒJS – profesijas kods "6129 03";

1087.4. Savvaļas/ kažokādu dzīvnieku audzēšanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6129 04";

1087.5. Dzīvnieku kāvējs – profesijas kods "6129 05";

1087.6. Gliemežu AUDZĒTĀJS – profesijas kods "6129 06";

1087.7. Slieku AUDZĒTĀJS – profesijas kods "6129 07".

6.3. Mazās grupas
"613 Jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji"
un atsevišķās grupas
"6130 Jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1088. Šie darbinieki audzē un kopj dažādus mājlopus, mājdzīvniekus, mājputnus, kā arī citus dzīvniekus, bet produkciju piegādā realizācijas organizācijām vai pārdod tirgū.

1089. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "613 Jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji" atsevišķajā grupā:

1089.1. zina: augkopības agronomiju; lopkopības teoriju; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; produkcijas izmaksu veidošanos; tirgzinību; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1089.2. prot: izmantot praksē augkopības un lopkopības teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1089.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1089.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1090. Mazās grupas "613 Jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "6130 Jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji".

1091. Atsevišķajā grupā "6130 Jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt optimālu jauktā ganāmpulka lielumu un sastāvu; audzēt vai iepirkt labību un nepieciešamos materiālus; audzēt, kopt, vairot mājlopus, mājdzīvniekus, mājputnus un citus dzīvniekus; slaukt govis un kazas, cirpt aitas, savākt olas, ievākt medu un citu produkciju; uzglabāt produkciju un veikt tās pirmapstrādi; nomāt ēkas, mašīnas un inventāru, veikt to mazo remontu; piegādāt un realizēt produkciju; vadīt citus darbiniekus.

1092. Atsevišķās grupas "6130 Jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji" profesijas:

1092.1. Dažādu sugu dzīvnieku LOPKOPIS – profesijas kods "6130 01";

1092.2. Dažādu sugu dzīvnieku audzēšanas laukSAIMNIEKS – profesijas kods "6130 02";

6.4. Mazās grupas
"621 Mežkopji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki"
un atsevišķās grupas
"6210 Mežkopji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1093. Šie darbinieki plāno un veic nepieciešamos meža audzēšanas, aizsargāšanas un izmantošanas darbus, stāda, kopj mežu, izstrādā cirsmas, cērt kokus, tos atzaro, izved no cirsmām, sazāģē, sakrauj, sien un pludina plostus, sargā mežu, dzēš ugunsgrēku, iegūst kokogles un terpentīnu, piegādā meža produkciju realizācijas organizācijām.

1094. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "621 Mežkopji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" atsevišķajā grupā:

1094.1. zina: mežu audzēšanas, kopšanas un izstrādes teoriju; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; produkcijas izmaksu veidošanos; tirgzinību; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1094.2. prot: izmantot praksē mežsaimniecības un mežu izstrādes teorētiskās zināšanas, lietot medību ieroci; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1094.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1094.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1095. Mazās grupas "621 Mežkopji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "6210 Mežkopji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki".

1096. Atsevišķajā grupā "6210 Mežkopji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– stādīt un kopt kokus; novērtēt koksnes rezerves; cirst un zāģēt kokus; strādāt ar motorzāģi kokmateriālu sagatavošanā; krautnēt un uzmērīt apaļos kokmateriālus cirsmā; strādāt ar krūmgriezi; apstrādāt baļķus cirsmās; izvest, kraut baļķus, siet plostus un pludināt tos pa upēm; uzraudzīt mežu; dzēst meža ugunsgrēkus; iegūt kokogles, vienkāršos cepļos lēni sadedzinot koksni; iegūt terpentīnu, ar vienkāršas iekārtas palīdzību termiski apstrādājot koksni; gatavot kokmateriālus cirsmā ar ķēdes motorzāģi atbilstoši noteiktajam sortimentam; kopt jaunaudzes un meža kultūras ar krūmgriezi; veikt ķēdes motorzāģa un krūmgrieža apkopes; precīzi un laikā veikt kokmateriālu uzmērījumus, lietojot dažādas metodes un mērlīdzekļus atbilstoši standartu un tehnisko instrukciju prasībām; veikt kokmateriālu uzmērīšanu jebkurā piemērotā vietā (mežā, pie ceļa, saimniecībā, kraujlaukumos, ostā), kā arī dažādos transportlīdzekļos (pajūgos, kravas automobiļos un to piekabēs, vagonos, kuģos); noformēt dokumentus par kokmateriālu uzmērīšanu un kokmateriālu uzskaiti.

1097. Atsevišķās grupas "6210 Mežkopji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki" profesijas:

1097.1. Koku AIZZĪMĒTĀJS – profesijas kods "6210 01";

1097.2. Koku ATZAROTĀJS – profesijas kods "6210 02";

1097.3. Koku VEDĒJS – profesijas kods "6210 03";

1097.4. MEŽCIRTĒJS – profesijas kods "6210 04";

1097.5. MEŽSTRĀDNIEKS – profesijas kods "6210 05";

1097.6. PLOSTNIEKS – profesijas kods "6210 06";

1097.7. Koku PLUDINĀTĀJS – profesijas kods "6210 07";

1097.8. Malkas SKALDĪTĀJS – profesijas kods "6210 08";

1097.9. ZĀĢĒTĀJS (mežā) – profesijas kods "6210 09";

1097.10. Plostu SĒJĒJS – profesijas kods "6210 10";

1097.11. Meža STĀDĪTĀJS – profesijas kods "6210 11";

1097.12. Kokmateriālu MARĶĒTĀJS – profesijas kods "6210 12";

1097.13. Koku KRĀVĒJS – profesijas kods "6210 13";

1097.14. Koksnes ŠĶIROTĀJS – profesijas kods "6210 14";

1097.15. Zāģu SAGATAVOTĀJS – profesijas kods "6210 15";

1097.16. Pašgājēja transportlīdzekļa VADĪTĀJS – profesijas kods "6210 16";

1097.17. Vinčas VADĪTĀJS – profesijas kods "6210 17";

1097.18. Treilēšanas un iekraušanas iekārtu MAŠĪNISTS – profesijas kods "6210 18";

1097.19. Automatizēto meža transportlīdzekļu OPERATORS – profesijas kods "6210 19";

1097.20. Motorzāģa OPERATORS – profesijas kods "6210 20";

1097.21. ATSVEĶOTĀJS – profesijas kods "6210 21";

1097.22. OGĻDEĢIS – profesijas kods "6210 22";

1097.23. Kokmateriālu UZMĒRĪTĀJS – profesijas kods "6210 23".

6.5. Mazās grupas
"622 Zivsaimniecības darbinieki un mednieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1098. Šie darbinieki audzē zivis, kultivē ūdens floru un faunu, zvejo zivis iekšējos ūdeņos, piekrastes zonā un jūrā, tāljūrā, medī zvērus, piegādā produkciju realizācijas organizācijām.

1099. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "622 Zivsaimniecības darbinieki un mednieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1099.1. zina: zivkopības, medību saimniecības teoriju, ūdens floru un faunu; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; produkcijas izmaksu veidošanos; tirgzinību; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1099.2. prot: izmantot praksē zvejniecības, medību saimniecības, akvakultūras teorētiskās zināšanas, tās papildināt, lietot medību ieroci; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1099.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem; par darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1099.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1100. Mazās grupas "622 Zivsaimniecības darbinieki un mednieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1100.1. atsevišķā grupa "6221 Akvakultūras darbinieki";

1100.2. atsevišķā grupa "6222 Iekšējo ūdeņu un piekrastes zvejnieki";

1100.3. atsevišķā grupa "6223 Jūras, tāljūras zvejnieki";

1100.4. atsevišķā grupa "6224 Mednieki".

6.5.1. Atsevišķās grupas
"6221 Akvakultūras darbinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1101. Šie darbinieki audzē un vairo zivis, ūdens augus un dzīvniekus, piegādā tos realizācijas organizācijām vai pārdod tirgū.

1102. Atsevišķajā grupā "6221 Akvakultūras darbinieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– audzēt un uzraudzīt audzējamās zivis, ūdens augus un dzīvniekus; sagādāt tiem barību un citus produktus; veikt zivju, ūdens augu un dzīvnieku pirmapstrādi un sagatavot tos transportēšanai; veikt ēku un tehnisko līdzekļu mazo remontu; piegādāt zivis, ūdens augus un dzīvniekus realizācijas organizācijām; vadīt citus darbiniekus.

1103. Atsevišķās grupas "6221 Akvakultūras darbinieki" profesijas:

1103.1. Zivsaimniecības ZIVKOPIS – profesijas kods "6221 01";

1103.2. Akvakultūras ZIVKOPIS – profesijas kods "6221 02";

1103.3. Zivsaimniecības SAIMNIEKS – profesijas kods "6221 03";

1103.4. Zivju/ inkubatora STRĀDNIEKS – profesijas kods "6221 04".

6.5.2. Atsevišķās grupas
"6222 Iekšējo ūdeņu un piekrastes zvejnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1104. Šie darbinieki individuāli vai zvejas kuģu ekipāžu sastāvā zvejo iekšējās ūdenskrātuvēs vai piekrastes zonā jūras ūdeņos, produkciju piegādā realizācijas organizācijām vai pārdod tirgū.

1105. Atsevišķajā grupā "6222 Iekšējo ūdeņu un piekrastes zvejnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot un labot tīklus un citus zvejas rīkus; vadīt zvejas kuģus un laivas uz zvejas vietām, no tām un tajās; iemest tīklus, ievietot citus zvejas rīkus un tos izņemt; tīrīt, saldēt, atlaidināt un sālīt zivis uz kuģa vai krastā; realizēt produkciju.

1106. Atsevišķās grupas "6222 Iekšējo ūdeņu un piekrastes zvejnieki" profesijas:

1106.1. Saldūdens un piekrastes zivju APSTRĀDĀTĀJS – profesijas kods "6222 01";

1106.2. Iekšējo ūdeņu un piekrastes ZVEJNIEKS – profesijas kods "6222 02";

1106.3. ŠĶIPERIS – profesijas kods "6222 03";

1106.4. Iekšējo ūdeņu un piekrastes zvejniecības STRĀDNIEKS – profesijas kods "6222 04".

6.5.3. Atsevišķās grupas
"6223 Jūras, tāljūras zvejnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1107. Šie darbinieki zvejas kuģu ekipāžu sastāvā zvejo zivis jūrā, tāljūrā, piegādā zivis realizācijas organizācijām.

1108. Atsevišķajā grupā "6223 Jūras, tāljūras zvejnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot tīklus un citus zvejas rīkus; vadīt zvejas kuģus uz zvejas vietām, no tām un tajās; iemest tīklus, ievietot citus zvejas rīkus un tos izņemt; tīrīt, saldēt, atlaidināt un sālīt zivis uz kuģa vai krastā; realizēt produkciju.

1109. Atsevišķās grupas "6223 Jūras, tāljūras zvejnieki" profesijas:

1109.1. Zivju apstrādes OPERATORS (tāljūras zvejā) – profesijas kods "6223 01";

1109.2. Jūras, tāljūras ZVEJNIEKS – profesijas kods "6223 02";

1109.3. Vecākais TRAĻMEISTARS – profesijas kods "6223 03";

1109.4. TRAĻMEISTARS – profesijas kods "6223 04";

1109.5. Zivju apstrādes iekārtu STRĀDNIEKS – profesijas kods "6223 05".

6.5.4. Atsevišķās grupas
"6224 Mednieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1110. Šie darbinieki medību saimniecībā vada nelielas personiskas vai cita īpašnieka lauku saimniecības vai komercdarījumus, kas saistīti ar medībām, medī un ķer lamatās zvērus un putnus, lai iegūtu gaļu, ādas, spalvas un citus produktus, ko piegādā realizācijas organizācijām vai pārdod tirgū.

1111. Atsevišķajā grupā "6224 Mednieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– plānot un vadīt darbības stratēģiju, nodrošināt tās izpildi; sastādīt budžeta tāmi; slēgt darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; plānot un kontrolēt resursu izmantošanu, kā arī darbinieku piesaistīšanu; organizēt ikdienas darbu izpildi; sniegt pārskatus uzņēmējam, ja tāds ir; medīt zvērus un putnus; izlikt lamatas zvēru un putnu ķeršanai; veikt medījumu pirmapstrādi; realizēt produkciju.

1112. Atsevišķās grupas "6224 Mednieki" profesijas:

1112.1. Medību DZINĒJS – profesijas kods "6224 01";

1112.2. MEDNIEKS – profesijas kods "6224 02".

6.6. Mazās grupas
"633 Personiskam patēriņam paredzētu jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji"
un atsevišķās grupas
"6330 Personiskam patēriņam paredzētu jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1113. Šie darbinieki audzē labību, dārzeņus, augļus un citas kultūras un mājlopus, vāc savvaļas augļus un augus, medī zvērus un zvejo zivis savam un savas ģimenes patēriņam.

1114. Kvalifikācijas pamatprasības profesijai, kas klasificēta mazās grupas "633 Personiskam patēriņam paredzētu jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji" atsevišķajā grupā:

1114.1. zina: agronomijas, dārzkopības un lopkopības pamatprincipus; darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi un darbības principus, darba procesu izpildes secību un to organizāciju; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības;

1114.2. prot: izmantot praksē agronomijas, dārzkopības un lopkopības teorētiskās zināšanas; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas;

1114.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem, par citu darba procesā nodarbināto personu drošību;

1114.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1115. Mazās grupas "633 Personiskam patēriņam paredzētu jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji" profesija klasificēta atsevišķajā grupā "6330 Personiskam patēriņam paredzētu jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji".

1116. Atsevišķajā grupā "6330 Personiskam patēriņam paredzētu jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot augsni, sēt, stādīt, kopt lauksaimniecības kultūras, novākt ražu; audzēt un novākt dārzeņus, augļus; audzēt un vākt ārstniecības augus; audzēt un kopt mājlopus un citus mājdzīvniekus; iegūt pienu, gaļu, vilnu, ādas un citus produktus; medīt zvērus; zvejot zivis; sagādāt malku; celt dzīvojamās un saimniecības ēkas; izgatavot vienkāršus darbarīkus, traukus, apģērbu; dažus produktus pārdot vietējā tirgū; veikt līdzīga satura uzdevumus.

1117. Atsevišķās grupas "6330 Personiskam patēriņam paredzētu jauktu lauksaimniecības kultūru audzētāji un lopkopji" profesija ir "ZEMNIEKS" – profesijas kods "6330 01".

7. Septītās pamatgrupas
"7 Kvalificēti strādnieki un amatnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1118. Šie kvalificētie strādnieki un amatnieki savas speciālās zināšanas izmanto būvniecības, metālapstrādes un mašīnu apkalpošanas nozarēs, mašīnu un darbarīku ražošanā, veicot iespieddarbus, pārstrādājot produktus, kā arī ražojot izstrādājumus no auduma, ādas, māla, metāla, ziediem vai citiem materiāliem. Darbi tiek veikti ar rokām vai mehāniskām ierīcēm, ko izmanto fiziskā spēka un laika patēriņa samazināšanai, kā arī izstrādājumu kvalitātes uzlabošanai. Šiem strādniekiem un amatniekiem jāzina ražošanas process, izmantojamie materiāli un ierīces, kā arī galaprodukta īpašības un lietojamība.

1119. Pamatgrupas "7 Kvalificēti strādnieki un amatnieki" profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt ēku un citu būvju būvniecību, tehnisko aprūpi un remontu; izgatavot metāla konstrukcijas, iekārtas un ierīces, pārklāt, pulēt metāla virsmas, uzstādīt un vadīt darbgaldus; apkalpot un remontēt transportlīdzekļus, dzinējus, ražošanas iekārtas; montēt, regulēt un remontēt elektromehāniskās un elektrotehniskās mašīnas un instrumentus; izgatavot precīzijas instrumentus, dārgmetāla, stikla, keramikas, koka, ziedu, ādas, auduma vai citu materiālu izstrādājumus, mākslas priekšmetus; veikt iespieddarbus; veikt pārtikas produktu pārstrādi.

1120. Pamatgrupas "7 Kvalificēti strādnieki un amatnieki" profesijas klasificētas šādās apakšgrupās:

1120.1. apakšgrupa "71 Būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki (izņemot elektriķus)";

1120.2. apakšgrupa "72 Metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki";

1120.3. apakšgrupa "73 Amatnieki un iespieddarbu strādnieki";

1120.4. apakšgrupa "74 Elektrisko un elektronisko iekārtu strādnieki";

1120.5. apakšgrupa "75 Pārtikas produktu pārstrādes un kokapstrādes strādnieki, apģērbu izgatavošanas un citi amatnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki".

1121. Apakšgrupas "71 Būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki (izņemot elektriķus)" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

1121.1. mazā grupa "711 Būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1121.2. mazā grupa "712 Apdares būvdarbu strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1121.3. mazā grupa "713 Krāsotāji, būvju konstrukciju tīrītāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki".

1122. Apakšgrupas "72 Metālapstrādes, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

1122.1. mazā grupa "721 Valcētāji, skārdnieki un metāla konstrukciju montētāji, metāllējēji, metinātāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1122.2. mazā grupa "722 Kalēji, instrumentu izgatavotāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1122.3. mazā grupa "723 Mašīnu mehāniķi un remontatslēdznieki".

1123. Apakšgrupas "73 Amatnieki un iespieddarbu strādnieki" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

1123.1. mazā grupa "731 Amatnieki";

1123.2. mazā grupa "732 Iespieddarbu strādnieki".

1124. Apakšgrupas "74 Elektrisko un elektronisko iekārtu strādnieki" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

1124.1. mazā grupa "741 Elektroiekārtu uzstādītāji un labotāji";

1124.2. mazā grupa "742 Elektronisko un telekomunikāciju iekārtu mehāniķi un labotāji".

1125. Apakšgrupas "75 Pārtikas produktu pārstrādes un kokapstrādes strādnieki, apģērbu izgatavošanas un citi amatnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

1125.1. mazā grupa "751 Pārtikas pārstrādes strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1125.2. mazā grupa "752 Kokapstrādes strādnieki, mēbeļu izgatavotāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1125.3. mazā grupa "753 Apģērbu izgatavotāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1125.4. mazā grupa "754 Citi amatnieki un strādnieki".

7.1. Mazās grupas
"711 Būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1126. Šie strādnieki veic būvdarbus, ēku remontu un tehnisko apkalpi, no tradicionāliem un netradicionāliem būvmateriāliem ceļ un remontē ēkas un citas celtnes, veido nesējkonstrukcijas (pamatus, sienas), noklāj ēku sienas, grīdas un griestus ar plāksnēm, mūrē krāsnis (arī rūpnieciskās), dūmvadus un kamīnus, bruģē celiņus, mūrē dārzu mūrus un citus dekoratīvos elementus, būvē dzelzsbetona karkasus un citas konstrukcijas, gatavo veidnes dzelzsbetona lējumiem, veic cementēšanas darbus, lej aku grodus, veic būvgaldniecības darbus, ceļ koka ēkas, izgatavo koka izstrādājumus būvniecībai, izgatavo koka detaļas gaisa kuģiem, kuģiem, vilcieniem, iestiklo logus.

1127. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "711 Būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1127.1. zina: darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1127.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1127.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1127.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība, arodizglītība.

1128. Mazās grupas "711 Būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1128.1. atsevišķā grupa "7111 Ēku būvnieki";

1128.2. atsevišķā grupa "7112 Mūrnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1128.3. atsevišķā grupa "7113 Akmeņu mūrnieki un akmeņkaļi";

1128.4. atsevišķā grupa "7114 Betonētāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1128.5. atsevišķā grupa "7115 Namdari un būvgaldnieki";

1128.6. atsevišķā grupa "7119 Citur neklasificēti būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki".

7.1.1. Atsevišķās grupas
"7111 Ēku būvnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1129. Šie strādnieki sagatavo būvlaukumus, būvē ēkas un citas celtnes, veido sienas, liek grīdas un klāj jumtus.

1130. Atsevišķajā grupā "7111 Ēku būvnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot būvlaukumus; veikt būvdarbus; atlasīt materiālus un veikt to pirmapstrādi; ierīkot ēku pamatus; uzstādīt metāla un koka sienu, starpsienu un griestu karkasus; montēt ģipškartona plāksnes; ierīkot sausās grīdas, uzstādīt logu un durvju blokus, palodzes; būvēt dažādu veidu un konstrukciju ēku pamatus, sienas, ēkas stāvus, starpsienas, griestus, vienkāršas grīdas, jumta konstrukcijas; siltināt sienas un grīdas; uzstādīt logu un durvju blokus, palodzes; veikt ēkas būvelementu ķīmiskās apstrādes darbus; veikt ēkas būvelementu konservācijas darbus; montēt būvniecības detaļas, kas izgatavotas no koka un koka materiāliem, alumīnija, nerūsējošā tērauda, krāsainajiem metāliem, keramikas, plastmasas un citiem materiāliem; veikt ārējo un iekšējo sienu apšuvuma, starpsienu konstrukciju, piekārto griestu, grīdu konstrukciju, logu, durvju un citu konstrukciju montāžas darbus ar sausās būves tehnoloģijām, darbā izmantojot ģipškartonu, metāla karkasa profilus un izolācijas materiālus, ģipsi, ģipša lējumus un dekoratīvos dizaina elementus; veikt virsmu apdari – špaktelēšanu, apmešanu, kā arī siltināšanu no iekšpuses un ārpuses, ievērojot būvfizikālās, dizaina projekta, akustikas, ugunsdrošības un siltumtehnikas prasības un saistošos normatīvos aktus; veikt izolācijas darbus; lasīt darba rasējumus; pārzināt darbu tehnoloģisko procesu un to pareizu secību; plānot darba procesu; atlasīt materiālus un veikt to pirmapstrādi.

1131. Atsevišķās grupas "7111 Ēku būvnieki" profesijas un to klasifikācija:

1131.1. Ēku CELTNIEKS – profesijas kods "7111 01";

1131.2. BŪVNIEKS – profesijas kods "7111 02";

1131.3. Būvkonstrukciju MONTĒTĀJS – profesijas kods "7111 03";

1131.4. Sausās būves MONTĒTĀJS – profesijas kods "7111 04";

1131.5. Metāla būvkonstrukciju MONTĒTĀJS – profesijas kods "7111  05";

1131.6. Dzelzsbetona būvkonstrukciju MONTĒTĀJS – profesijas kods "7111  06";

1131.7. Stikloto būvkonstrukciju MONTĒTĀJS – profesijas kods "7111  07";

1131.8. Koka būvkonstrukciju MONTĒTĀJS – profesijas kods "7111  08".

7.1.2. Atsevišķās grupas
"7112 Mūrnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1132. Šie strādnieki būvē un remontē ķieģeļu un citu materiālu celtnes, klāj bruģakmeni, gājēju celiņu plāksnes, mūrē dārzu mūrus un citus dekoratīvos elementus.

1133. Atsevišķajā grupā "7112 Mūrnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt dažādu mūra būvkonstrukciju (armētu un nearmētu pamatu, sienu, stabu, starpsienu, pārsedžu, arku, velvju u.c.) mūrēšanu, kā arī mūra remontdarbus; mūrēt kamīnus, krāsnis, dūmeņus; klāt celiņus; klāt no ugunsizturīgiem ķieģeļiem velves un arkas kuģu katlos un krāsnīs; aplikt ar ugunsizturīgu materiālu kuģu katlu un krāšņu dūmvadus.

1134. Atsevišķās grupas "7112 Mūrnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas:

1134.1. BRUĢĒTĀJS – profesijas kods "7112 01";

1134.2. Krāšņu PODNIEKS – profesijas kods "7112 02";

1134.3. MŪRNIEKS – profesijas kods "7112 03";

1134.4. Akmeņu MŪRNIEKS – profesijas kods "7112 04";

1134.5. Kausu ODERĒTĀJS – profesijas kods "7112 05";

1134.6. Kamīnu LICĒJS – profesijas kods "7112 06";

1134.7. Kuģu katlu un krāšņu MŪRNIEKS – profesijas kods "7112 07".

7.1.3. Atsevišķās grupas
"7113 Akmeņu mūrnieki un akmeņkaļi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1135. Šie strādnieki šķeļ akmens bluķus, apstrādā tos ar rokas instrumentiem, lai veidotu skulptūras vai izmantotu tos būvniecībā.

1136. Atsevišķā grupā "7113 Akmeņu mūrnieki un akmeņkaļi" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– šķelt, griezt, urbt un slīpēt granīta, marmora un citus akmens bluķus; uzstādīt skulptūras un pieminekļus; griezt akmens plāksnes.

1137. Atsevišķās grupas "7113 Akmeņu mūrnieki un akmeņkaļi" profesija ir "AKMEŅKALIS" – profesijas kods "7113 01".

7.1.4. Atsevišķās grupas
"7114 Betonētāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1138. Šie strādnieki izgatavo betona grīdas, bunkurus un citas būves un veic citus betonēšanas darbus.

1139. Atsevišķajā grupā "7114 Betonētāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– būvlaukumā ēku, autoceļu, dzelzceļu un hidrotehnisko būvju būvniecības darbos veikt betona un dzelzsbetona konstrukciju betonēšanu vai izgatavot betona konstrukcijas būvizstrādājumu ražotnē; betonēt grīdas; betonēt sienas; veikt līdzīga satura uzdevumus.

1140. Atsevišķās grupas "7114 Betonētāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas:

1140.1. BETONĒTĀJS – profesijas kods "7114 01";

1140.2. STIEGROTĀJS – profesijas kods "7114 02".

7.1.5. Atsevišķās grupas
"7115 Namdari un būvgaldnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1141. Šie strādnieki izgatavo un montē dažādu konstrukciju koka ēkas, veido koka sienas, jumta konstrukcijas, izgatavo un uzstāda koka, alumīnija, nerūsējošā tērauda, plastmasas, krāsaino metālu un cita materiāla logus un durvis, veic koka ēku remontdarbus, ierīko siltumizolācijas, skaņas, ugunsdrošības un citas izolācijas, montē gatavās detaļas, galvenokārt plākšņu veida būvniecības detaļas, kas paredzētas griestu un sienu apšūšanai, vieglo starpsienu ierīkošanai, montē un demontē dramatisko uzvedumu dekorācijas uz skatuves.

1142. Atsevišķajā grupā "7115 Namdari un būvgaldnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izgatavot un uzstādīt dažādu konstrukciju koka ēkas un būvelementus; veidot skices; atlasīt kokmateriālus atbilstoši projektam un veikt to pirmapstrādi; būvēt ēkas pamatus, koka karkasa, vairoga un guļbūves ēku stāvus, starpsienas, griestus, vienkāršas grīdas, jumta konstrukcijas; siltināt sienas un grīdas; veikt koka izstrādājumu remontdarbus; izgatavot un montēt būvniecības detaļas, tai skaitā logus un durvis, kas izgatavotas no koka un koka materiāliem, alumīnija, nerūsējošā tērauda, krāsainajiem metāliem, keramikas, plastmasas, azbestcementa; savienot celtnes daļas, kas sastāv no ģipškartona plāksnēm, minerālšķiedras materiāliem; izgatavot vieglās starpsienas, ieskaitot nepieciešamo durvju un stiklojumu iebūvēšanu, kam arī jānodrošina skaņas izolācija un ugunsdrošība; iebūvēt izolācijas materiālus; montēt un demontēt dramatisko uzvedumu dekorācijas uz skatuves.

1143. Atsevišķās grupas "7115 Namdari un būvgaldnieki" profesijas:

1143.1. NAMDARIS – profesijas kods "7115 01";

1143.2. Guļbūves ēku CELTNIEKS – profesijas kods "7115 02";

1143.3. Koka ēku CELTNIEKS – profesijas kods "7115 03";

1143.4. BūvGALDNIEKS – profesijas kods "7115 04";

1143.5. Skatuves MONTĒTĀJS – profesijas kods "7115 05";

1143.6. Skatuves MEISTARS – profesijas kods "7115 06";

1143.7. Sausās būves MONTIERIS – profesijas kods "7115 07".

7.1.6. Atsevišķās grupas
"7119 Citur neklasificēti būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1144. Šie strādnieki veic dažādus māju, pagrabu, garāžu un citu telpu būvdarbus un remontdarbus, veic tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu (mākslīgo būvju) remontdarbus, veic ūdensvadu un kanalizācijas tīklu izbūvi un remontu, veic dažādas tehnoloģiskas operācijas augstumā un grūti pieejamās vietās, izmantojot alpīnisma iemaņas un alpīnismam paredzēto aprīkojumu, kā arī vada ražošanas procesu.

1145. Atsevišķajā grupā "7119 Citur neklasificēti būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt dažādu palīgtelpu būvdarbus; veikt remontdarbus; sagatavot būvlaukumus, montēt sastatnes; montēt drenāžas un kanalizācijas būves; veikt remonta būvdarbus, pārbaudes un tehnisko uzraudzību augstceltnēs, konstrukcijās, radiotorņos, balstos, uz tiltiem, skursteņos, šahtās, tuneļos un citur; veikt kravu pacelšanu, izmantojot pacelšanas mehānismus/sistēmas; veikt ēku nojaukšanu; veikt tīrīšanas darbus (piemēram, logu mazgāšanu, jumtu atbrīvošanu no sniega un lāstekām); veikt montāžas, demontāžas darbus (piemēram, kondicionieri, pacelšanas iekārtas, plakāti, antenas, zibensnovedēji); vadīt ražošanas procesu, atbildēt par uzdevumu savlaicīgu izpildi, darbu kvalitāti; atlasīt materiālus un veikt to pirmapstrādi; montēt koka kuģu būvkonstrukcijas; sagatavot koka kuģus transportēšanai pa sauszemi un nogādāšanai pasūtītājam; veikt hidroizolācijas darbus un betonēšanas darbus; piedalīties pāļu dzīšanas darbos; mūrēt; gatavot veidņus; montēt metāla un dzelzsbetona konstrukcijas; siet stiegras; būvēt caurtekas un hidrobūves; veikt uz tiltiem, satiksmes pārvadiem un gājēju tuneļos (mākslīgās būves) avārijas dienesta dežūras un remontdarbus (piemēram, asfaltbetona seguma remontu un frēzēšanu, bruģakmens ieklāšanu un iesēdumu remontu, profilēto metāla barjeru uzstādīšanu un remontu, triecienabsorbējošu sistēmu remontu, norobežojošā stiepļu žoga uzstādīšanu un remontu, metāla durvju izgatavošanu, uzstādīšanu un remontu, metāla un dzelzsbetona margu remontu, mākslīgo būvju konusu remontu un to nostiprināšanu, deformācijas šuvju remontu un izbūvi, kāpņu remontu, lietusūdens pieņēmēju restu, kolektoru un aku tīrīšanu, izbūvi un remontu, atbalsta sienu remontu, margu tīrīšanu, krāsošanu, uzstādīšanu un remontu, bērnu ratiņu nobrauktuvju izbūvi un remontu, nogāžu izskalojumu remontu, grīdas flīžu ieklāšanu un remontu); veikt ceļu satiksmes negadījumu seku likvidācijas darbus; veikt sniega izvešanu no mākslīgām būvēm, smilts un nogulšņu savākšanu no mākslīgām būvēm un ielām, zāles pļaušanas darbus, metināšanas darbus un atkritumu urnu uzstādīšanu; būvēt un kvalificēti remontēt ūdensapgādes un kanalizācijas maģistrālo cauruļvadu tīklus un ar tiem saistītās sistēmas; veikt demontāžas un montāžas, regulēšanas, pielāgošanas, testēšanas un pārbaudes darbus saskaņā ar normatīvajiem aktiem, būvnormatīviem, tehnisko projektu un darba devēja prasībām; uzraudzīt un organizēt būvniecības procesu; izstrādāt nepieciešamo dokumentāciju; ar ledus ēvelēm veidot (būvēt) ledus trases virāžu ledus profilus; atbrīvot ledus trasi no sniega, uzsalumiem un svešķermeņiem (lapām, zariem, akmeņiem, smiltīm); ja nepieciešams, ar traktoru un ledus frēzi sagatavot ledus virsmu ledus trases taisnajos posmos un starta zonās.

1146. Atsevišķās grupas "7119 Citur neklasificēti būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas:

1146.1. Drenu LICĒJS – profesijas kods "7119 01";

1146.2. Sastatņu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7119 02";

1146.3. BRIGADIERIS – profesijas kods "7119 03";

1146.4. Inženiertehnisko būvju BRIGADIERIS – profesijas kods "7119 04";

1146.5. Industriālais ALPĪNISTS – profesijas kods "7119 05";

1146.6. Koka kuģu BŪVĒTĀJS – profesijas kods "7119 06";

1146.7. Mākslīgo būvju būvSTRĀDNIEKS – profesijas kods "7119 07";

1146.8. Mākslīgo būvju STRĀDNIEKS – profesijas kods "7119 08";

1146.9. Cauruļvadu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7119 09";

1146.10. Ārējo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7119 10";

1146.11. Ārējo gāzes tīklu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7119 11";

1146.12. Ārējo siltumapgādes tīklu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7119 12";

1146.13. Ugunsdzēsības sistēmu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7119 13";

1146.14. Gāzes sistēmu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7119 14";

1146.15. Ledus MEISTARS – profesijas kods "7119 15".

7.2. Mazās grupas
"712 Apdares būvdarbu strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1147. Šie strādnieki veic noslēguma būvdarbus.

1148. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "712 Apdares būvdarbu strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1148.1. zina: darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas noteikumus, savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1148.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas un tās papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1148.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem, par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1148.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība, arodizglītība.

1149. Mazās grupas "712 Apdares būvdarbu strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas klasificētas šādas atsevišķajās grupās:

1149.1. atsevišķā grupa "7121 Jumiķi";

1149.2. atsevišķā grupa "7122 Grīdu seguma klājēji un flīzētāji";

1149.3. atsevišķā grupa "7123 Apmetēji";

1149.4. atsevišķā grupa "7124 Izolācijas darbu veicēji";

1149.5. atsevišķā grupa "7125 Stiklinieki";

1149.6. atsevišķā grupa "7126 Sanitārtehniķi";

1149.7. atsevišķā grupa "7127 Gaisa kondicionēšanas un atdzesēšanas iekārtu mehāniķi".

7.2.1. Atsevišķās grupas
"7121 Jumiķi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1150. Šie strādnieki veic jumtu konstrukciju izbūvi un ierīko dakstiņu, bitumena, metāla, akmens šķeldas, koka skaidu un dēlīšu, niedru, sintētiskās šķiedras materiālu u.c. segumu jumtus.

1151. Atsevišķajā grupā "7121 Jumiķi" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot sastatnes vai kāpnes; noteikt nepieciešamos materiālus; izbūvēt jumta konstrukcijas; klāt dažādu materiālu jumtus; iestrādāt jumta logus, skursteņus un ventilācijas šahtas; ierīkot dažāda veida hidroizolāciju, siltumizolāciju un skaņas izolāciju; montēt ūdens novadīšanas sistēmas.

1152. Atsevišķās grupas "7121 Jumiķi" profesija ir "JUMIĶIS" – profesijas kods "7121 01".

7.2.2. Atsevišķās grupas
"7122 Grīdu seguma klājēji un flīzētāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1153. Šie strādnieki sagatavo grīdas laukumu parketa, plāksnīšu vai cita seguma likšanai un liek grīdas, klāj sienas ar plāksnītēm, flīzēm vai citu segumu.

1154. Atsevišķajā grupā "7122 Grīdu seguma klājēji un flīzētāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot pamatnes grīdu ieklāšanai, sienas flīzēšanai; klāt parketu, paklāju, linoleju un citus grīdas segumus, klāt flīzes un tamlīdzīgus apdares materiālus; veikt mozaīkas darbus; organizēt darbu atbilstoši darba aizsardzības noteikumiem un tehnoloģijas prasībām; izvēlēties un sagatavot materiālus.

1155. Atsevišķās grupas "7122 Grīdu seguma klājēji un flīzētāji" profesijas:

1155.1. Grīdas KLĀJĒJS – profesijas kods "7122 01";

1155.2. FLĪZĒTĀJS – profesijas kods "7122 02";

1155.3. Mozaīkas KLĀJĒJS – profesijas kods "7122 03";

1155.4. Parketa KLĀJĒJS – profesijas kods "7122 04".

7.2.3. Atsevišķās grupas
"7123 Apmetēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1156. Šie strādnieki apmet sienas un griestus, veido un atjauno dekoratīvos ornamentus, veido ārējo apmetumu, veic visu veidu iekšējos apdares darbus.

1157. Atsevišķajā grupā "7123 Apmetēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot virsmu apmešanai; veikt apmetēja darbus; veikt visu veidu iekšējos sienas, griestu, grīdas apdares darbus; krāsot logus un durvis; montēt un atjaunot dekoratīvās detaļas.

1158. Atsevišķās grupas "7123 Apmetēji" profesijas:

1158.1. APMETĒJS – profesijas kods "7123 01";

1158.2. Apdares darbu STRĀDNIEKS – profesijas kods "7123 02";

1158.3. Dekoratīvo būvelementu VEIDOTĀJS – profesijas kods "7123 03".

7.2.4. Atsevišķās grupas
"7124 Izolācijas darbu veicēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1159. Šie strādnieki veido sienu un griestu, kā arī cauruļu un katlu izolāciju ar uzpūšanas un citiem paņēmieniem.

1160. Atsevišķajā grupā "7124 Izolācijas darbu veicēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt izolācijas materiālu daudzumu; griezt izolācijas materiālus pēc lieluma un formas; iestrādāt izolācijas materiālus; veikt izolācijas darbus.

1161. Atsevišķās grupas "7124 Izolācijas darbu veicēji" profesijas:

1161.1. Hidro un siltumIZOLĒTĀJS – profesijas kods "7124 01";

1161.2. Akustikas IZOLĒTĀJS – profesijas kods "7124 02";

1161.3. Ēku SILTINĀTĀJS – profesijas kods "7124 03";

1161.4. IZOLĒTĀJS – profesijas kods "7124 04".

7.2.5. Atsevišķās grupas
"7125 Stiklinieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1162. Šie strādnieki stiklo logus, durvis, izgatavo dekoratīvos logus un vitrāžas.

1163. Atsevišķajā grupā "7125 Stiklinieki" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izvēlēties stikla veidu; griezt stiklu; veikt stiklošanas darbus; uzstādīt vai aizstāt stiklus transportlīdzekļos.

1164. Atsevišķās grupas "7125 Stiklinieki" profesija ir "STIKLINIEKS" – profesijas kods "7125 01".

7.2.6. Atsevišķās grupas
"7126 Sanitārtehniķi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1165. Šie strādnieki veic ūdensvadu un kanalizācijas iekārtu, ūdensapgādes un kanalizācijas cauruļvadu, iekārtu montēšanu un remontu, iekārto kolektorus un ūdens maģistrāles.

1166. Atsevišķajā grupā "7126 Sanitārtehniķi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– griezt, liekt caurules, uzgriezt vītnes; montēt cauruļvadus; veikt ēku ūdensapgādes, kanalizācijas un ventilācijas tīklu, iekārtu un ēku iekšējo siltumapgādes tīklu, iekārtu un individuālo ēku siltuma avotu, apkures cauruļvadu un armatūras montāžu, apkopi un remontu; atbilstoši tehniskajam uzdevumam veikt konkrētu iekšējo un ārējo inženierkomunikāciju montāžas, ekspluatācijas un remonta darbus, tai skaitā siltumapgādes, apkures, vēdināšanas, gaisa kondicionēšanas, dzesēšanas, ūdensapgādes, ugunsdzēsības, kanalizācijas, gāzes apgādes un citās inženierkomunikāciju tehnoloģiskās sistēmās, izmantojot atbilstošas iekārtas, instrumentus un tehnoloģiskos paņēmienus.

1167. Atsevišķās grupas "7126 Sanitārtehniķi" profesijas:

1167.1. SANTEHNIĶIS – profesijas kods "7126 01";

1167.2. Sanitārtehnisko iekārtu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7126 02";

1167.3. Apkures sistēmu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7126 04";

1167.4. Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7126 05";

1167.5. Inženierkomunikāciju MONTĒTĀJS – profesijas kods "7126 06".

7.2.7. Atsevišķās grupas
"7127 Gaisa kondicionēšanas un atdzesēšanas iekārtu mehāniķi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1168. Šie strādnieki apkalpo, regulē un remontē ventilācijas, gaisa kondicionēšanas un dzesēšanas sistēmas un aprīkojumu.

1169. Atsevišķajā grupā "7127 Gaisa kondicionēšanas un atdzesēšanas iekārtu mehāniķi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas iekārtu un to apkalpojošo elektrisko, elektronisko, pneimatisko un hidraulisko vadības sistēmu tehnisko ekspluatāciju, tehnisko apkopi un remontu, lai nodrošinātu kravu transportēšanai un uzglabāšanai nepieciešamo režīmu; apkalpot un remontēt apkures, gaisa kondicionēšanas un dzesēšanas iekārtas; izpildīt metālapstrādes darbus – metināšanas, virpošanas, kniedēšanas vai aizlodēšanas darbus; konstatēt defektus un veikt iekārtu ikdienas uzturēšanu vai apkopi.

1170. Atsevišķās grupas "7127 Gaisa kondicionēšanas un atdzesēšanas iekārtu mehāniķi" profesijas:

1170.1. Kondicionēšanas un aukstumiekārtu sistēmu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7127 01";

1170.2. Aukstuma iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7127 03";

1170.3. Vēdināšanas sistēmu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7127 04";

1170.4. Kuģa saldēšanas iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7127 05";

1170.5. Gaisa kondicionēšanas mehānismu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7127 06";

1170.6. Apkures, ventilācijas un saldēšanas iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7127 07".

7.3. Mazās grupas
"713 Krāsotāji, būvju konstrukciju tīrītāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1171. Šie strādnieki sagatavo, krāso vai pārklāj ēku, transportlīdzekļu vai rūpniecības izstrādājumu virsmas.

1172. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "713 Krāsotāji, būvju konstrukciju tīrītāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1172.1. zina: darbā lietojamo tehnisko līdzekļu darbības principus, lietošanas noteikumus, savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1172.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas un tās papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1172.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem, par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1172.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība, arodizglītība.

1173. Mazās grupas "713 Krāsotāji, būvju konstrukciju tīrītāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1173.1. atsevišķā grupa "7131 Krāsotāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1173.2. atsevišķā grupa "7132 Apsmidzinātāji un lakotāji";

1173.3. atsevišķā grupa "7133 Būvju konstrukciju tīrītāji".

7.3.1. Atsevišķās grupas
"7131 Krāsotāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1174. Šie strādnieki sagatavo un krāso ēku sienas un citas konstrukcijas vai aplīmē tās ar tapetēm, zīdu un citu materiālu.

1175. Atsevišķajā grupā "7131 Krāsotāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot virsmas krāsošanas darbiem; krāsot ēku sienas un citas konstrukcijas; līmēt tapetes un citus materiālus.

1176. Atsevišķās grupas "7131 Krāsotāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas:

1176.1. krāsotājs – profesijas kods "7131 01";

1176.2. BALSINĀTĀJS – profesijas kods "7131 02";

1176.3. Tapešu LĪMĒTĀJS – profesijas kods "7131 03".

7.3.2. Atsevišķās grupas
"7132 Apsmidzinātāji un lakotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1177. Šie strādnieki krāso un lako transportlīdzekļus, metāla un koka izstrādājumus, strādā ar smidzinātājiem, tonē stikla izstrādājumus.

1178. Atsevišķajā grupā "7132 Apsmidzinātāji un lakotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sagatavot virsmas krāsošanas darbiem, krāsot transportlīdzekļus; krāsot metāla un citus izstrādājumus; tonēt stikla izstrādājumus.

1179. Atsevišķās grupas "7132 Apsmidzinātāji un lakotāji" profesijas:

1179.1. Transportlīdzekļu KRĀSOTĀJS – profesijas kods "7132 01";

1179.2. LAKOTĀJS – profesijas kods "7132 02";

1179.3. TONĒTĀJS – profesijas kods "7132 03".

7.3.3. Atsevišķās grupas
"7133 Būvju konstrukciju tīrītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1180. Šie strādnieki tīra akmens, ķieģeļu, metāla virsmas ar ķimikālijām, tvaiku, ūdens strūklu un citiem līdzekļiem.

1181. Atsevišķajā grupā "7133 Būvju konstrukciju tīrītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– tīrīt dažādas virsmas; izmantot ķīmiskos un citus tīrīšanas līdzekļus.

1182. Atsevišķās grupas "7133 Būvju konstrukciju tīrītāji" profesijas:

1182.1. Būvju TĪRĪTĀJS – profesijas kods "7133 01";

1182.2. Konstrukciju TĪRĪTĀJS – profesijas kods "7133 02";

1182.3. SKURSTEŅSLAUĶIS – profesijas kods "7133 03".

7.4. Mazās grupas
"721 Valcētāji, skārdnieki un metāla konstrukciju montētāji, metāllējēji, metinātāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1183. Šie strādnieki izgatavo veidnes un serdeņus metālliešanai, metina un griež metālu ar gāzes liesmas vai elektrisko loku, velmē, izgatavo, montē un remontē metāla lokšņu izstrādājumus vai to daļas, gatavo biezas metāla plāksnes un montē tās karkasos un konstrukcijās, uzstāda un apkalpo celtņus, funikulierus, urbšanas iekārtas.

1184. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "721 Valcētāji, skārdnieki un metāla konstrukciju montētāji, metāllējēji, metinātāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1184.1. zina: darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1184.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1184.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1184.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība, arodizglītība.

1185. Mazās grupas "721 Valcētāji, skārdnieki un metāla konstrukciju montētāji, metāllējēji, metinātāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1185.1. atsevišķā grupa "7211 Metālliešanas veidņu izgatavotāji";

1185.2. atsevišķā grupa "7212 Metinātāji un griezēji";

1185.3. atsevišķā grupa "7213 Valcētāji un skārdnieki";

1185.4. atsevišķā grupa "7214 Metāla konstrukciju sagatavotāji un montētāji";

1185.5. atsevišķā grupa "7215 Takelētāji".

7.4.1. Atsevišķās grupas
"7211 Metālliešanas veidņu izgatavotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1186. Šie strādnieki izgatavo veidnes un serdeņus metālliešanai.

1187. Atsevišķajā grupā "7211 Metālliešanas veidņu izgatavotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izgatavot liešanas veidnes; izgatavot serdeņus.

1188. Atsevišķās grupas "7211 Metālliešanas veidņu izgatavotāji" profesijas:

1188.1. Veidņu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7211 01";

1188.2. Metāllējumu VEIDOTĀJS – profesijas kods "7211 03";

1188.3. Metāllējumu APCIRTĒJS – profesijas kods "7211 04";

1188.4. metāllējumu IZSITĒJS – profesijas kods "7211 05".

7.4.2. Atsevišķās grupas
"7212 Metinātāji un griezēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1189. Šie strādnieki veic kausēšanas, kontaktmetināšanas, lodēšanas un termiskās griešanas darbus.

1190. Atsevišķajā grupā "7212 Metinātāji un griezēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt gāzmetināšanas un elektrometināšanas darbus; veikt kontaktmetināšanu; griezt metālu; veikt manuālās metināšanas darbus, izmantojot skābekļa-deggāzes maisījumu; atbilstoši tehniskajiem noteikumiem izgatavot metālizstrādājumus un to konstrukcijas; veikt montāžas, demontāžas un remonta darbus, izmantojot gāzmetināšanas iekārtas, materiālus un tehnoloģiskos paņēmienus; veikt manuālās metināšanas darbus, izmantojot elektrolokmetināšanas iekārtas; veikt montāžas, demontāžas un remonta darbus, izmantojot elektrolokmetināšanas iekārtas, materiālus un tehnoloģiskos paņēmienus; griezt metālu un metāla velmējumus ar gāzes plazmu; alvot un lodēt; veikt līdzīga satura uzdevumus (piemēram, slīpripām, metāla griešanas šķērēm, kas nepieciešams profesionālās darbības pamatuzdevumu izpildei).

1191. Atsevišķās grupas "7212 Metinātāji un griezēji" profesijas:

1191.1. GāzMETINĀTĀJS (OAW) – profesijas kods "7212 01";

1191.2. LODĒTĀJS – profesijas kods "7212 02";

1191.3. KontaktMETINĀTĀJS – profesijas kods "7212 03";

1191.4. Rokas lokMETINĀTĀJS (MMA) – profesijas kods "7212 04";

1191.5. LokMETINĀTĀJS metināšanā ar mehanizēto iekārtu aktīvās gāzes vidē (MAG) – profesijas kods "7212 05";

1191.6. LokMETINĀTĀJS metināšanā ar mehanizēto iekārtu inertās gāzes vidē (MIG) – profesijas kods "7212 06";

1191.7. LokMETINĀTĀJS metināšanā ar volframa elektrodu inertās gāzes vidē (TIG) – profesijas kods "7212 07";

1191.8. LokMETINĀTĀJS metināšanā ar automātiskām iekārtām – profesijas kods "7212 08";

1191.9. LāzerMETINĀTĀJS – profesijas kods "7212 09";

1191.10. TermoGRIEZĒJS – profesijas kods "7212 10";

1191.11. Plastmasas METINĀTĀJS – profesijas kods "7212 11";

1191.12. Metālmateriālu METINĀTĀJS – profesijas kods "7212 12";

1191.13. Dzelzceļa METINĀTĀJS – profesijas kods "7212 13";

1191.14. Gāzes plazmas GRIEZĒJS – profesijas kods "7212 14".

7.4.3. Atsevišķās grupas
"7213 Valcētāji un skārdnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1192. Šie strādnieki apstrādā dažādu metālu loksnes un izgatavo no tām dažādus izstrādājumus, veic transportlīdzekļu virsbūvju un to sastāvdaļu nomaiņu, remontu, restaurāciju.

1193. Atsevišķajā grupā "7213 Valcētāji un skārdnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iezīmēt loksnes; izgatavot no skārda sadzīves priekšmetus; izgatavot dažādas skārda detaļas; nomainīt, remontēt, restaurēt transportlīdzekļu virsbūves un to sastāvdaļas.

1194. Atsevišķās grupas "7213 Valcētāji un skārdnieki" profesijas:

1194.1. Skārda VALCĒTĀJS – profesijas kods "7213 01";

1194.2. SKĀRDNIEKS – profesijas kods "7213 02";

1194.3. Jumtu SKĀRDNIEKS – profesijas kods "7213 03";

1194.4. Skārda LIECĒJS – profesijas kods "7213 04";

1194.5. Transportlīdzekļu SKĀRDNIEKS – profesijas kods "7213 05";

1194.6. Automobiļu SKĀRDNIEKS – profesijas kods "7213 06".

7.4.4. Atsevišķās grupas
"7214 Metāla konstrukciju sagatavotāji un montētāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1195. Šie strādnieki apstrādā un montē smagas metāla detaļas un plāksnes, piemēram, kuģu un tiltu būvniecībā.

1196. Atsevišķajā grupā "7214 Metāla konstrukciju sagatavotāji un montētāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iezīmēt metāla detaļas; montēt metāla detaļas; sastiprināt metāla detaļas (arī kniedējot); montēt kuģa galveno mehānismu sistēmas (degvielas sistēmas, atdzesēšanas sistēmas, saspiestā gaisa sistēmas, izplūdes gāzu un gaisa padeves sistēmas).

1197. Atsevišķās grupas "7214 Metāla konstrukciju sagatavotāji un montētāji" profesijas:

1197.1. Metāla konstrukciju ATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7214 01";

1197.2. Kuģubūves ATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7214 02";

1197.3. Kuģu remontATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7214 03";

1197.4. KNIEDĒTĀJS – profesijas kods "7214 04";

1197.5. Metāla GRIEZĒJS – profesijas kods "7214 05";

1197.6. AIZZĪMĒTĀJS – profesijas kods "7214 06";

1197.7. Kuģu cauruļu ATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7214 07".

7.4.5. Atsevišķās grupas
"7215 Takelētāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1198. Šie strādnieki nostiprina troses un apkalpo dažādus cēlējmehānismus uz kuģiem, gaisa kuģiem, gāzes un naftas ieguves vietās, trošu ceļos, uz skatuves un citur.

1199. Atsevišķajā grupā "7215 Takelētāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– montēt dažādus celšanas mehānismus trošu ceļos; novietot un pārvietot dekorācijas uz skatuves un citur, veikt to izkraušanu un iekraušanu; nostiprināt detaļas ar trosēm; montēt kabeļus; vīt troses.

1200. Atsevišķās grupas "7215 Takelētāji" profesijas:

1200.1. TAKELĒTĀJS – profesijas kods "7215 01";

1200.2. Kuģu TAKELĒTĀJS – profesijas kods "7215 02";

1200.3. Trošu VIJĒJS – profesijas kods "7215 03".

7.5. Mazās grupas
"722 Kalēji, instrumentu izgatavotāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1201. Šie strādnieki kaļ, presē, velk dzelzs, tērauda vai cita metāla stiepli, veido stieņus, plāksnes un citus izstrādājumus, lai izgatavotu un remontētu tehniku, izgatavo un remontē metāla instrumentus, sporta ieročus, štances, atslēgas un citus izstrādājumus, izmantojot rokas instrumentus un precīzas metāla apstrādes mehānismus, uzstāda un regulē precīzas metāla apstrādes darbgaldus, regulē, veic tehnisko apkopi un remontē iekārtas, dzinējus un citus mehānismus.

1202. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "722 Kalēji, instrumentu izgatavotāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1202.1. zina: darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1202.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1202.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1202.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība, arodizglītība.

1203. Mazās grupas "722 Kalēji, instrumentu izgatavotāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1203.1. atsevišķā grupa "7221 Kalēji un presētāji";

1203.2. atsevišķā grupa "7222 Instrumentatslēdznieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1203.3. atsevišķā grupa "7223 Metālapstrādes un citu darbgaldu strādnieki un operatori";

1203.4. atsevišķā grupa "7224 Metāla pulētāji, slīpētāji un instrumentu asinātāji".

7.5.1. Atsevišķās grupas
"7221 Kalēji un presētāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1204. Šie strādnieki veido metāla izstrādājumus ar aukstās un karstās kalšanas un presēšanas metodēm, kā arī izmantojot metāla velmēšanu.

1205. Atsevišķajā grupā "7221 Kalēji un presētāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– kalt, štancēt, presēt metālu; velmēt metālu; liet metālu; veikt metāla termoapstrādi kalšanā, t.sk., metāla rūdīšanu.

1206. Atsevišķās grupas "7221 Kalēji un presētāji" profesijas:

1206.1. KALĒJS – profesijas kods "7221 01";

1206.2. Metāla ŠTANCĒTĀJS – profesijas kods "7221 02";

1206.3. Metāla PRESĒTĀJS – profesijas kods "7221 03";

1206.4. VELMĒTĀJS – profesijas kods "7221 04";

1206.5. ATSPEROTĀJS – profesijas kods "7221 05";

1206.6. TERMISTS – profesijas kods "7221 06";

1206.7. METĀLLĒJĒJS – profesijas kods "7221 07";

1206.8. VARKALIS – profesijas kods "7221 08".

7.5.2. Atsevišķās grupas
"7222 Instrumentatslēdznieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1207. Šie strādnieki ar rokas un precīzās apstrādes instrumentiem izgatavo un remontē slēdzenes, štances, sporta inventāru un citus izstrādājumus.

1208. Atsevišķajā grupā "7222 Instrumentatslēdznieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izgatavot spiedveidnes; veikt precīzus atslēdznieka darbus; veikt iekārtu un to mezglu tehnisko apkopi, mezglu montāžu, demontāžu un atjaunošanu, izmantojot atslēdznieka instrumentus, iekārtas, materiālus un tehnoloģiskos paņēmienus; izgatavot liešanas presformas; veikt līdzīga satura uzdevumus (piemēram, darbs ar urbjmašīnu, slīpripām, metāla griešanas šķērēm, kas nepieciešams profesionālās darbības pamatuzdevumu izpildei).

1209. Atsevišķās grupas "7222 Instrumentatslēdznieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas:

1209.1. ATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7222 01";

1209.2. Slēdzeņu ATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7222 02";

1209.3. Instrumentu ATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7222 03";

1209.4. Ieroču ATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7222 04".

7.5.3. Atsevišķās grupas
"7223 Metālapstrādes un citu darbgaldu strādnieki un operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1210. Šie strādnieki apkalpo un regulē darbgaldus (arī ar programmvadību), apstrādā metālu un visus materiālus, kas pakļaujas šādai apstrādei, ražo vidējas sarežģītības pakāpes metāla produkciju, izmantojot metālapstrādes tehnoloģiskās līnijas un ievērojot produkcijas tehniskās un tehnoloģiskās prasības, organizē darba izpildi saskaņā ar darba uzdevumu, ievērojot operāciju secību, sagatavo darbam metālapstrādes tehnoloģiskās līnijas, regulē metālapstrādes tehnoloģisko līniju darba iekārtas, palīgierīces un instrumentus, nodrošina iekārtu un instrumentu darbspēju.

1211. Atsevišķajā grupā "7223 Metālapstrādes un citu darbgaldu strādnieki un operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iestatīt un regulēt dažādus metālapstrādes un citus darbgaldus; veikt dažādus metāla un tamlīdzīgu materiālu apstrādes darbus; veikt atslēdznieka, virpotāja, frēzētāja uzdevumus; sastādīt vadības programmu; sagatavot darbgaldu darbam; ievadīt, pārbaudīt un rediģēt vadības programmu; veikt darbgalda darba sastāvdaļu un instrumentu regulēšanu; veikt operatora darbu, vadot un uzraugot vienu vai vairākus metālapstrādes darbagaldus (piemēram, virpas, frēzes, metāla zāģus, ciparu vadības darbagaldus); veikt darbgaldu iestatīšanu atbilstoši tehnoloģiskajam procesam; operatīvi veikt nepieciešamās tehnoloģiskā procesa korekcijas un sniegt tehnisku atbalstu datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu operatoram; atbilstoši darba uzdevumam sagatavot datorizētās ciparu vadības (CNC) darbgaldus, izejmateriālus un instrumentus produkcijas ražošanai; kontrolēt produkcijas kvalitāti; veikt metāla skaidas griešanas un cita veida darbus ar datorizētās ciparu vadības (CNC) metāla apstrādes iekārtām; vadīt un uzraudzīt cauruļu liekšanas iekārtas; izgatavot izstrādājumu karkasus un smago automašīnu virsbūves; sagatavot zāģripas, gaterzāģus un zāģlentes darbam; valcēt, veserot, spriegot, iztaisnot zāģripas un labot zāģripu plātņu defektus; veikt līdzīga satura uzdevumus, kas nepieciešams profesionālās darbības pamatuzdevumu izpildei.

1212. Atsevišķās grupas "7223 Metālapstrādes un citu darbgaldu strādnieki un operatori" profesijas:

1212.1. FRĒZĒTĀJS – profesijas kods "7223 01";

1212.2. URBĒJS – profesijas kods "7223 02";

1212.3. VIRPOTĀJS – profesijas kods "7223 03";

1212.4. ĒVELĒTĀJS – profesijas kods "7223 04";

1212.5. TĒSĒJS – profesijas kods "7223 05";

1212.6. Darbgaldu IESTATĪTĀJS – profesijas kods "7223 06";

1212.7. MetālAPSTRĀDĀTĀJS – profesijas kods "7223 07";

1212.8. Datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu IESTATĪTĀJS – profesijas kods "7223 08";

1212.9. BRIGADIERIS (dzelzceļā) – profesijas kods "7223 09";

1212.10. Sliežu ceļu BRIGADIERIS – profesijas kods "7223 10";

1212.11. Zemes klātnes uzturēšanas BRIGADIERIS – profesijas kods "7223 11";

1212.12. Zāģripu LABOTĀJS – profesijas kods "7223 12";

1212.13. Metālapstrādes tehnoloģisko līniju OPERATORS – profesijas kods "7223 13";

1212.14. Stiegrojuma ražošanas OPERATORS – profesijas kods "7223 14";

1212.15. Ciparu vadības frēzēšanas OPERATORS – profesijas kods "7223 15";

1212.16. Metāla gravēšanas OPERATORS – profesijas kods "7223 16";

1212.17. Metāla griešanas OPERATORS – profesijas kods "7223 17";

1212.18. Kabeļu ražošanas OPERATORS – profesijas kods "7223 18";

1212.19. Kniedēšanas OPERATORS – profesijas kods "7223 19";

1212.20. Metāla liekšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "7223 20";

1212.21. Štancēšanas OPERATORS – profesijas kods "7223 21";

1212.22. Ciparu vadības virpošanas OPERATORS – profesijas kods "7223 22";

1212.23. Metāla zāģēšanas OPERATORS – profesijas kods "7223 23";

1212.24. Metālapstrādes darbgaldu OPERATORS – profesijas kods "7223 24";

1212.25. Vītņu griešanas OPERATORS – profesijas kods "7223 25";

1212.26. Grātēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "7223 26";

1212.27. Lodēšanas iekārtu OPERATORS – profesijas kods "7223 27";

1212.28. ELEKTROEROZISTS – profesijas kods "7223 28";

1212.29. Atsperu tīšanas OPERATORS – profesijas kods "7223 29";

1212.30. Erozijas mašīnas iekārtu OPERATORS – profesijas kods "7223 30";

1212.31. Cauruļu liekšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "7223 31";

1212.32. IZVIRPOTĀJS – profesijas kods "7223 32";

1212.33. Ražošanas BRIGADIERIS – profesijas kods "7223 33";

1212.34. Datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu OPERATORS – profesijas kods "7223 34".

7.5.4. Atsevišķās grupas
"7224 Metāla pulētāji, slīpētāji un instrumentu asinātāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1213. Šie strādnieki veic slīpēšanas, pulēšanas un asināšanas darbus.

1214. Atsevišķajā grupā "7224 Metāla pulētāji, slīpētāji un instrumentu asinātāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– asināt, slīpēt un pulēt darbarīkus un instrumentus, izmantojot slīpēšanas ripas vai mehāniski vadāmas pulēšanas mašīnas; veikt līdzīga satura uzdevumus (piemēram, darbs ar urbjmašīnu, slīpripu, metāla griešanas šķērēm, kas nepieciešams profesionālās darbības pamatuzdevumu izpildei).

1215. Atsevišķās grupas "7224 Metāla pulētāji, slīpētāji un instrumentu asinātāji" profesijas:

1215.1. PULĒTĀJS – profesijas kods "7224 01";

1215.2. Instrumentu ASINĀTĀJS – profesijas kods "7224 02";

1215.3. SLĪPĒTĀJS – profesijas kods "7224 03";

1215.4. smirģelētājs – profesijas kods "7224 04";

1215.5. Metāla RŪDĪTĀJS – profesijas kods "7224 05".

7.6. Mazās grupas
"723 Mašīnu mehāniķi un remontatslēdznieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1216. Šie strādnieki regulē, uzrauga, apkalpo un remontē mašīnas un iekārtas rūpniecībā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, ceļu būvē, aviācijā, kā arī automobiļus un citus transportlīdzekļus.

1217. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "723 Mašīnu mehāniķi un remontatslēdznieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1217.1. zina: darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1217.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1217.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1217.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība, arodizglītība.

1218. Mazās grupas "723 Mašīnu mehāniķi un remontatslēdznieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1218.1. atsevišķā grupa "7231 Mehānisko transportlīdzekļu mehāniķi un remontatslēdznieki";

1218.2. atsevišķā grupa "7232 Gaisa kuģu mehāniķi un remontatslēdznieki";

1218.3. atsevišķā grupa "7233 Lauksaimniecības un rūpniecības mašīnu mehāniķi un remontatslēdznieki";

1218.4. atsevišķā grupa "7234 Velosipēdu atslēdznieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki".

7.6.1. Atsevišķās grupas
"7231 Mehānisko transportlīdzekļu mehāniķi un remontatslēdznieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1219. Šie strādnieki apkalpo, regulē un remontē automobiļu un citu transportlīdzekļu dzinējus un mehāniskos mezglus.

1220. Atsevišķajā grupā "7231 Mehānisko transportlīdzekļu mehāniķi un remontatslēdznieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– montēt, remontēt un regulēt mehāniskos mezglus; remontēt un regulēt dzinējus, tai skaitā iekšdedzes dzinējus un dīzeļdzinējus; veikt automobiļu un citu transportlīdzekļu tehnisko apkopi, tehniskā stāvokļa pārbaudi un remontu; konstatēt un novērst automobiļu un citu transportlīdzekļu bojājumus, patstāvīgi veikt detaļu, mezglu, agregātu demontāžu, montāžu; veikt transportlīdzekļu, transportlīdzekļu sastāvu, traktortehnikas virsbūvju, kabīņu, furgonu, vagonu, kā arī to sastāvdaļu nomaiņu, remontu, restaurāciju un virsmas sagatavošanu krāsošanai; spēt diagnosticēt detaļu nomaiņas nepieciešamību un pasūtīt nepieciešamās detaļas.

1221. Atsevišķās grupas "7231 Mehānisko transportlīdzekļu mehāniķi un remontatslēdznieki" profesijas:

1221.1. Transporta MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7231 01";

1221.2. AutoMEHĀNIĶIS – profesijas kods "7231 02";

1221.3. Transportlīdzekļu dzinēju REGULĒTĀJS – profesijas kods "7231 03";

1221.4. AutoATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7231 04";

1221.5. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

1221.6. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

1221.7. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

1221.8. AutoMEHĀNIĶA PALĪGS – profesijas kods "7231 08";

1221.9. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

1221.10. Transportlīdzekļu motoru MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7231 10";

1221.11. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

1221.12. Motociklu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7231 12";

1221.13. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

1221.14. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

1221.15. Autovirsbūvju REMONTATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7231 15";

1221.16. Automobiļu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7231 16";

1221.17. Iekšdedzes dzinēju MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7231 17";

1221.18. Dīzeļdzinēju MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7231 18".

7.6.2. Atsevišķās grupas
"7232 Gaisa kuģu mehāniķi un remontatslēdznieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1222. Šie strādnieki apkalpo, regulē un remontē gaisa kuģu dzinējus un mehāniskos mezglus.

1223. Atsevišķajā grupā "7232 Gaisa kuģu mehāniķi un remontatslēdznieki" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– apkalpot, remontēt gaisa kuģu mehāniskos mezglus; apkalpot un remontēt gaisa kuģu dzinējus, reaktīvos dzinējus un gāzes turbīnu dzinējus.

1224. Atsevišķās grupas "7232 Gaisa kuģu mehāniķi un remontatslēdznieki" profesijas:

1224.1. Gaisa kuģa MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7232 01";

1224.2. Gaisa kuģu tehniskās apkopes MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7232 02";

1224.3. Aeronautikas MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7232 03";

1224.4. Reaktīvo dzinēju MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7232 04";

1224.5. Gāzes turbīnu dzinēju MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7232 05".

7.6.3. Atsevišķās grupas
"7233 Lauksaimniecības un rūpniecības mašīnu mehāniķi un remontatslēdznieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1225. Šie strādnieki apkalpo, regulē un remontē rūpniecības un lauksaimniecības mašīnu dzinējus un mehāniskos mezglus, siltuma un ūdens padeves iekārtas.

1226. Atsevišķajā grupā "7233 Lauksaimniecības un rūpniecības mašīnu mehāniķi un remontatslēdznieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– apkalpot un remontēt rūpniecības un lauksaimniecības mašīnas; apkalpot un remontēt rūpniecības un lauksaimniecības mašīnu dzinējus; apkalpot un remontēt siltuma un citas iekārtas; plānot, organizēt un veikt rūpniecības (ķīmisko, biotehnoloģisko, farmaceitisko, poligrāfijas, kokapstrādes, metālapstrādes, tekstilražošanas) tehnoloģisko iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču montāžu un demontāžu, nodošanu ekspluatācijā, ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu; nodrošināt darba aizsardzības prasību ievērošanu iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču montāžas, ekspluatācijas, apkalpošanas un remonta laikā; veikt uzņēmuma dzelzceļa sliežu ceļu uzturēšanai nepieciešamos remontdarbus atbilstoši normatīvajos aktos par dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju noteiktajām prasībām; montēt, remontēt un regulēt kuģu mehāniskos mezglus; remontēt un regulēt kuģu dzinējus un kuģu motorus; veikt vēja turbīnu vai ģeneratoru uzstādīšanas, apkopes un remonta darbus (detaļu savākšana un samontēšana uz sauszemes, mehāniski uzstādīšanas darbi jūrā, pamatdetaļu nomainīšana, mehānikas remonts pēc turbīnu uzstādīšanas, regulāri apkopes darbi u.c.); veikt līdzīga satura uzdevumus (piemēram, darbs ar urbjmašīnu, slīpmašīnu, kas nepieciešams profesionālās darbības pamatuzdevumu izpildei); veikt tehnikas tehniskā stāvokļa novērtēšanu, demontāžu, detaļu un agregātu defektēšanu, detaļu demontāžu/montāžu, regulēšanu; veikt tehnikas un traktortehnikas tehniskās apkopes un remontdarbus; apkalpot, regulēt un remontēt metālapstrādes mašīnu un citu mehānisko iekārtu mezglus; vadīt, apkalpot un remontēt meža apsaimniekošanas darbiem paredzētās speciālās meža mašīnas, kuras izmanto meža augsnes sagatavošanai, kociņu stādīšanai, koku zāģēšanai un apstrādei, kokmateriālu pievešanai līdz ceļmalas krautuvei, celmu raušanai, ciršanas atlieku saiņošanai, kā arī pārstrādei kurināmās koksnes šķeldā.

1227. Atsevišķās grupas "7233 Lauksaimniecības un rūpniecības mašīnu mehāniķi un remontatslēdznieki" profesijas:

1227.1. MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 01";

1227.2. REMONTATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7233 02";

1227.3. Lauksaimniecības mašīnu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 03";

1227.4. Lauksaimniecības tehnikas REMONTATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7233 04";

1227.5. MONTĒTĀJS – profesijas kods "7233 05";

1227.6. EĻĻOTĀJS – profesijas kods "7233 06";

1227.7. Poligrāfisko iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 07";

1227.8. Celtniecības un ceļu būves mašīnu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 08";

1227.9. Celtniecības un ceļu būves mašīnu REMONTATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7233 09";

1227.10. Tekstilražošanas iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 10";

1227.11. Siltumiekārtu REMONTATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7233 11";

1227.12. Siltumiekārtu apkalpošanas ATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7233 12";

1227.13. Gāzes iekārtu remontatslēdznieks – profesijas kods "7233 13";

1227.14. Meistara palīgs – profesijas kods "7233 14";

1227.15. Kokapstrādes iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 15";

1227.16. Metālapstrādes iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 16";

1227.17. Metālapstrādes iekārtu REMONTATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7233 17";

1227.18. Meža mašīnu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 18";

1227.19. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445);

1227.20. Mehānismu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 20";

1227.21. Lauksaimniecības tehnikas MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 21";

1227.22. Rūpniecisko iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 22";

1227.23. Instrumentu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 23";

1227.24. Eļļošanas mehānismu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 24";

1227.25. Dzinēju mehānismu MEHĀNIĶIS (lauksaimniecībā un rūpniecībā) – profesijas kods "7233 25";

1227.26. Ķīmisko un biotehnoloģisko iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 26";

1227.27. Farmācijas iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 27";

1227.28. Atomenerģijas ražošanas iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 28";

1227.29. Ostas tehnikas mehānismu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 29";

1227.30. Ceha iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 30";

1227.31. Pazemes darbu mehānismu un iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 31";

1227.32. Transporta lokomotīvju dzinēju MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 32";

1227.33. Ritošā sastāva ATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7233 33";

1227.34. Sliežu ceļu mašīnu un mehānismu REGULĒTĀJS – profesijas kods "7233 34";

1227.35. Refrižeratorsekciju MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 35";

1227.36. Dzelzceļa REMONTATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7233 36";

1227.37. Jūras mehānismu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 37";

1227.38. Kuģu būves MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 38";

1227.39. Kuģu dzinēju MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233 39";

1227.40. Kuģa ATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7233 40";

1227.41. Kuģa armatūras REMONTATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7233 41";

1227.42. Ritošā sastāva REMONTATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7233  42".

7.6.4. Atsevišķās grupas
"7234 Velosipēdu atslēdznieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1228. Šie strādnieki apkalpo, regulē un remontē velosipēdu un līdzīgu transportlīdzekļu dzinējus un mehāniskos mezglus.

1229. Atsevišķajā grupā "7234 Velosipēdu atslēdznieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– montēt, remontēt un regulēt mehāniskos mezglus; remontēt un regulēt dzinējus; pazīt velosipēdu un līdzīgu transportlīdzekļu markas un to konstrukciju; spēt diagnosticēt detaļu nomaiņas nepieciešamību un pasūtīt nepieciešamās detaļas; remontēt un regulēt velosipēdus, dzinējus, to konstrukcijas un ritošo daļu.

1230. Atsevišķās grupas "7234 Velosipēdu atslēdznieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesija ir "Velosipēdu MEHĀNIĶIS" – profesijas kods "7234 02".

7.7. Mazās grupas
"731 Amatnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1231. Šie amatnieki izgatavo un labo mūzikas instrumentus, dārgmetāla izstrādājumu rotājumus, navigācijas, meteoroloģijas, optikas, ķirurģijas, stomatoloģijas, ortopēdijas un citus precīzijas instrumentus un ierīces, izgatavo izstrādājumus no māla, fajansa, porcelāna, veido ķieģeļus, dakstiņus, abrazīvos diskus, veic stikla pūšanas un veidošanas darbus, griež, slīpē un pulē stikla izstrādājumus, veic stikla gravēšanas un kodināšanas darbus, dekorē koka, metāla, stikla, keramikas un citu materiālu izstrādājumus, izmantojot tradicionālo tehniku un modeļus, sagatavo koku, akmeņus, mālu, ziedus un citus materiālus un izgriež, veido, komplektē, pin vai apglezno dažādus izstrādājumus, kas izmantojami mājsaimniecībā kā personiskie vai dekoratīvie priekšmeti, izgatavo austus materiālus, adītus, šūtus, austus apģērbus, kā arī mājsaimniecības un personiskās lietošanas priekšmetus, senu paraugu apavus, ortopēdiskos apavus, ortopēdiskās zolītes un apavu ieliktņus, rokassomiņas, jostas un citus priekšmetus.

1232. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "731 Amatnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1232.1. zina: darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1232.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1232.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību;

1232.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība, arodizglītība.

1233. Mazās grupas "731 Amatnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1233.1. atsevišķā grupa "7311 Precīzijas izstrādājumu izgatavotāji un labotāji";

1233.2. atsevišķā grupa "7312 Mūzikas instrumentu izgatavotāji un labotāji";

1233.3. atsevišķā grupa "7313 Juvelieri";

1233.4. atsevišķā grupa "7314 Podnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1233.5. atsevišķā grupa "7315 Stikla izstrādājumu izgatavotāji un apdarinātāji";

1233.6. atsevišķā grupa "7316 Dekoratīvie apgleznotāji, gravētāji un kodinātāji";

1233.7. atsevišķā grupa "7317 Koka, pinumu un tiem radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotāji";

1233.8. atsevišķā grupa "7318 Tekstila, ādas un tām radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotāji";

1233.9. atsevišķā grupa "7319 Citur neklasificēti amatnieki".

7.7.1. Atsevišķās grupas
"7311 Precīzijas izstrādājumu izgatavotāji un labotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1234. Šie amatnieki izgatavo un labo mehāniskos, rokas un galda pulksteņus, ortopēdijas instrumentus, zemūdens, meteoroloģijas, optikas un citas precīzijas ierīces un instrumentus.

1235. Atsevišķajā grupā "7311 Precīzijas izstrādājumu izgatavotāji un labotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– labot un regulēt mehāniskos pulksteņus; labot un regulēt optiskās ierīces; izgatavot ortopēdijas iekārtas.

1236. Atsevišķās grupas "7311 Precīzijas izstrādājumu izgatavotāji un labotāji" profesijas:

1236.1. PulksteņMEISTARS – profesijas kods "7311 01";

1236.2. Optikas ierīču MEISTARS – profesijas kods "7311 02";

1236.3. Instrumentu MEISTARS – profesijas kods "7311 03";

1236.4. Ortopēdijas instrumentu MEISTARS – profesijas kods "7311 04".

7.7.2. Atsevišķās grupas
"7312 Mūzikas instrumentu izgatavotāji un labotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1237. Šie amatnieki izgatavo, labo un regulē stīgu, pūšamos un citus instrumentus, piemēram, klavieres, ērģeles, akordeonus.

1238. Atsevišķajā grupā "7312 Mūzikas instrumentu izgatavotāji un labotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izgatavot dažādus mūzikas instrumentus; skaņot ērģeles un klavieres.

1239. Atsevišķās grupas "7312 Mūzikas instrumentu izgatavotāji un labotāji" profesijas:

1239.1. Stīgu instrumentu BŪVĒTĀJS – profesijas kods "7312 01";

1239.2. Akordeonu TEHNIĶIS – profesijas kods "7312 02";

1239.3. Koka pūšamo instrumentu TEHNIĶIS – profesijas kods "7312 03";

1239.4. Metāla pūšamo instrumentu TEHNIĶIS – profesijas kods "7312 04";

1239.5. Klavieru BŪVĒTĀJS – profesijas kods "7312 05";

1239.6. Ērģeļu BŪVĒTĀJS – profesijas kods "7312 06";

1239.7. Mūzikas instrumentu SKAŅOTĀJS – profesijas kods "7312 07";

1239.8. Stīgu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7312 08";

1239.9. Mūzikas instrumentu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7312 09";

1239.10. Mūzikas instrumentu LABOTĀJS – profesijas kods "7312 10";

1239.11. Klavieru RESTAURĒTĀJS – profesijas kods "7312 11";

1239.12. Vijoļu BŪVĒTĀJS – profesijas kods "7312 12".

7.7.3. Atsevišķās grupas
"7313 Juvelieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1240. Šie amatnieki izgatavo un labo juvelierizstrādājumus no dārgmetāliem un krāsainajiem metāliem, piemēram, gredzenus, saktas, aproces, slīpē un iestiprina juvelierizstrādājumos dārgakmeņus, sasmalcina un valcē dārgmetāla lūžņus, gravē juvelierizstrādājumus.

1241. Atsevišķajā grupā "7313 Juvelieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izgatavot rotaslietas no dārgmetāliem un krāsainajiem metāliem; slīpēt un ielikt dārgakmeņus; izgatavot traukus no dārgmetāliem; valcēt un gravēt dārgmetālus.

1242. Atsevišķās grupas "7313 Juvelieri" profesijas:

1242.1. JUVELIERIS – profesijas kods "7313 01";

1242.2. Juvelierizstrādājumu GRAVIERIS – profesijas kods "7313 02";

1242.3. SUDRABKALIS – profesijas kods "7313 03";

1242.4. ROTKALIS – profesijas kods "7313 04";

1242.5. Dārgmetālu KALĒJS – profesijas kods "7313 05";

1242.6. ZELTKALIS – profesijas kods "7313 06".

7.7.4. Atsevišķās grupas
"7314 Podnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1243. Šie amatnieki izgatavo māla un porcelāna izstrādājumus, ķieģeļus, dakstiņus un abrazīvos diskus.

1244. Atsevišķajā grupā "7314 Podnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izgatavot keramikas izstrādājumus; liet māla izstrādājumus; izgatavot ķieģeļus, dakstiņus; veidot abrazīvos diskus.

1245. Atsevišķās grupas "7314 Podnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas:

1245.1. PODNIEKS – profesijas kods "7314 01";

1245.2. Māla PRESĒTĀJS – profesijas kods "7314 02";

1245.3. KERAMIĶIS – profesijas kods "7314 03".

7.7.5. Atsevišķās grupas
"7315 Stikla izstrādājumu izgatavotāji un apdarinātāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1246. Šie amatnieki pūš un veido stiklu, presē to veidnēs, kā arī slīpē un pulē stikla izstrādājumus.

1247. Atsevišķajā grupā "7315 Stikla izstrādājumu izgatavotāji un apdarinātāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veidot sakarsētu stiklu, to pūšot; izgatavot optikas stiklu; slīpēt un pulēt stikla izstrādājumus.

1248. Atsevišķās grupas "7315 Stikla izstrādājumu izgatavotāji un apdarinātāji" profesijas:

1248.1. Stikla PŪTĒJS – profesijas kods "7315 01";

1248.2. Stikla SLĪPĒTĀJS – profesijas kods "7315 02".

7.7.6. Atsevišķās grupas
"7316 Dekoratīvie apgleznotāji, gravētāji un kodinātāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1249. Šie amatnieki gravē un griež stiklā zīmējumus, dekorē un apglezno tekstilijas, koka, metāla, stikla, keramikas un citu materiālu izstrādājumus.

1250. Atsevišķajā grupā "7316 Dekoratīvie apgleznotāji, gravētāji un kodinātāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– gravēt monogrammas; griezt stiklā zīmējumus un ornamentus; attaukot, matēt stiklu; kodināt stiklu; uzklāt dekoratīvos zīmējumus ar otu, smidzinātāju un citiem paņēmieniem; pārklāt spoguļstiklu ar sudraba šķīdumu; izgatavot izkārtnes.

1251. Atsevišķās grupas "7316 Dekoratīvie apgleznotāji, gravētāji un kodinātāji" profesijas:

1251.1. Stikla GRAVIERIS – profesijas kods "7316 01";

1251.2. Stikla MATĒTĀJS – profesijas kods "7316 02";

1251.3. APGLEZNOTĀJS – profesijas kods "7316 03";

1251.4. EMALJĒTĀJS – profesijas kods "7316 04";

1251.5. DaiļKRĀSOTĀJS – profesijas kods "7316 05".

7.7.7. Atsevišķās grupas
"7317 Koka, pinumu un tiem radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1252. Šie amatnieki izmanto tradicionālos paņēmienus, izgatavojot mājsaimniecības un dekoratīvos priekšmetus, pin grozus, izgatavo pītās mēbeles, sukas, slotas un citus pītos priekšmetus, izgatavo kapu akmens plāksnes, pieminekļus un citus akmens izstrādājumus.

1253. Atsevišķajā grupā "7317 Koka, pinumu un tiem radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– apstrādāt koku, salmus, klūgas, gliemežvākus, akmeņus; izkalt izstrādājumus no metāla un tamlīdzīgiem materiāliem, kā arī tos apgleznot; izgriezt, pīt, aust izstrādājumus no koka un tamlīdzīgiem materiāliem, kā arī tos apgleznot; izgatavot vēsturiskā un laikmetīgā stila mēbeles, dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetus un interjera elementus; patstāvīgi plānot un organizēt darba uzdevuma izpildi – pieņemt pasūtījumus, konsultēt, izstrādāt skices, sagatavot tāmi un nodot darbu klientam; gatavot pītās, klūgu mēbeles; gatavot pinumus no dažādiem materiāliem; izgatavot kapu akmens plāksnes, pieminekļus un citus akmens izstrādājumus.

1254. Atsevišķās grupas "7317 Koka, pinumu un tiem radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotāji" profesijas:

1254.1. AMATNIEKS – profesijas kods "7317 01";

1254.2. KokGRIEZĒJS – profesijas kods "7317 02";

1254.3. Koka māksliniecisko izstrādājumu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7317 03";

1254.4. PINĒJS – profesijas kods "7317 04";

1254.5. MUCINIEKS – profesijas kods "7317 05";

1254.6. RATNIEKS – profesijas kods "7317 06";

1254.7. Akmens GRIEZĒJS – profesijas kods "7317 07";

1254.8. AKMEŅKALIS AMATNIEKS – profesijas kods "7317 08";

1254.9. Kapu/ akmens plākšņu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7317 09".

7.7.8. Atsevišķās grupas
"7318 Tekstila, ādas un tām radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1255. Šie amatnieki izmanto tradicionālos paņēmienus, izgatavojot adītus, šūtus, austus apģērbus un citus mājsaimniecības priekšmetus, kā arī apavus, ortopēdiskos apavus, ortopēdiskās zolītes un apavu ieliktņus, rokassomiņas, jostas un līdzīgus priekšmetus, sagatavo vilnas, linu, kokvilnas un citas dabiskās šķiedras vērpšanai un sagriešanai, vērpj un griež pavedienus ar rokām, auž audumus un paklājus, ada un tamborē.

1256. Atsevišķajā grupā "7318 Tekstila, ādas un tām radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– krāsot vilnas, kokvilnas un citus materiālus; aust, šūt, pīt; sagatavot un krāsot ādas; izgatavot mākslas un mājsaimniecības priekšmetus; novērtēt personas nepieciešamību pēc ortopēdiskajiem apaviem, ortopēdiskajām zolītēm un apavu ieliktņiem, lai mazinātu tās funkcionālo mazspēju vai anatomiskos trūkumus, tos izgatavot un pielāgot klientam; izstrādāt dekoratīvās tekstilijas; izgatavot dekoratīvus izstrādājumus interjera iekārtošanai, visu veidu žalūzijas un aizsargslēģus, rotājošus elementus tērpiem, aksesuāriem un prezentācijas priekšmetus; sagatavot izstrādājumu, dekoratīvo tekstiliju izmaksu aprēķinus; veikt realizētā izstrādājuma un tekstilizstrādājuma kvalitātes kontroli; gatavot rotas no pērlītēm; gatavot tautastērpu detaļas; gatavot dekoratīvus interjera priekšmetus; šķirot dabiskās tekstilšķiedras; mazgāt vilnas šķiedru; tīrīt, plūkāt tekstilšķiedras; veidot šķiedru pavedienos, kārst, vērpt un šķeterēt dziju; ar rokām vērpt un griezt pavedienus; aust audumus ar stellēm; siet paklājus ar rokām vai adāmmašīnām; adīt un tamborēt; aust tīklus.

1257. Atsevišķās grupas "7318 Tekstila, ādas un tām radniecīgu materiālu mākslas priekšmetu izgatavotāji" profesijas:

1257.1. Paklāju AUDĒJS – profesijas kods "7318 01";

1257.2. Ādas AMATNIEKS – profesijas kods "7318 02";

1257.3. Apģērbu AMATNIEKS – profesijas kods "7318 03";

1257.4. Tautas tērpu DARINĀTĀJS – profesijas kods "7318 04";

1257.5. Ortopēdisko apavu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7318 05";

1257.6. Dekoratīvo tekstiltehniku IZSTRĀDĀTĀJS – profesijas kods "7318 06";

1257.7. Šķiedras mākslas izstrādājumu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7318 07";

1257.8. Žalūziju IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7318 08";

1257.9. Pērlīšu izstrādājumu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7318 09";

1257.10. Šķiedru KĀRSĒJS – profesijas kods "7318 10";

1257.11. Dzijas VĒRPĒJS – profesijas kods "7318 11";

1257.12. Šķiedru griezējs – profesijas kods "7318 12";

1257.13. Šķiedru CIRTĒJS – profesijas kods "7318 13";

1257.14. Šķiedru SMALCINĀTĀJS – profesijas kods "7318 14";

1257.15. ADĪTĀJS – profesijas kods "7318 15";

1257.16. AUDĒJS – profesijas kods "7318 16";

1257.17. IESTATĪTĀJS – profesijas kods "7318 17";

1257.18. TINĒJS – profesijas kods "7318 18";

1257.19. Spoļu TĪRĪTĀJS – profesijas kods "7318 19";

1257.20. MEZGLOTĀJS – profesijas kods "7318 20";

1257.21. Mežģīņu DARINĀTĀJS – profesijas kods "7318 21";

1257.22. KNIPELĒTĀJS – profesijas kods "7318 22";

1257.23. TAMBORĒTĀJS – profesijas kods "7318 23";

1257.24. Zvejas rīku IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7318 24";

1257.25. Ādas priekšmetu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7318 25".

7.7.9. Atsevišķās grupas
"7319 Citur neklasificēti amatnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1258. Šie amatnieki izmanto tradicionālos paņēmienus, izgatavojot mājsaimniecības un dekoratīvos priekšmetus.

1259. Atsevišķajā grupā "7319 Citur neklasificēti amatnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– no ziediem un citiem dabas materiāliem veidot floristikas izstrādājumus; veidot telpu noformējumu, stādīt un kopt augus; izgatavot dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetus un interjera elementus; patstāvīgi plānot un organizēt darba uzdevuma izpildi – pieņemt pasūtījumus, konsultēt, izstrādāt skices, sagatavot tāmi un nodot darbu klientam.

1260. Atsevišķās grupas "7319 Citur neklasificēti amatnieki" profesijas:

1260.1. FLORISTS – profesijas kods "7319 01";

1260.2. Floristikas SPECIĀLISTS – profesijas kods "7319 02".

7.8. Mazās grupas
"732 Iespieddarbu strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1261. Šie strādnieki saliek iespiešanai, vada un kontrolē iespiešanas procesu, iesien grāmatas un veic to apdares darbus, izgatavo sietspiedes formas.

1262. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "732 Iespieddarbu strādnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1262.1. zina: darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1262.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1262.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1262.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība, arodizglītība.

1263. Mazās grupas "732 Iespieddarbu strādnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1263.1. atsevišķā grupa "7321 Burtliči, iespiedgravētāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1263.2. atsevišķā grupa "7322 Iespiedēji";

1263.3. atsevišķā grupa "7323 Grāmatu iesējēji un apdarinātāji".

7.8.1. Atsevišķās grupas
"7321 Burtliči, iespiedgravētāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1264. Šie strādnieki veido visu iespieddarbu maketus.

1265. Atsevišķajā grupā "7321 Burtliči, iespiedgravētāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– salikt tekstus; izgatavot visu veidu iespieddarbu maketus ar datoru, attēlu skanēšanu, apstrādi; veikt krāsu pārklāšanas kontroli, iespiedlokšņu elektronisko montāžu; prast izmantot krāsu modeļus; sagatavot darbam nepieciešamās iekārtas; strādāt ar ražošanas procesā nepieciešamo tehnoloģisko dokumentāciju; nodrošināt izgatavojamās produkcijas kvalitāti; sagatavot darbam un strādāt ar iespiedformu izgatavošanas iekārtām; veikt savlaicīgu iekārtu tehnisko apkopi (mazgāšanu, šķidrumu maiņu); ievērot darba drošības, ugunsdrošības, vides aizsardzības un sanitāri higiēniskās normas; izgatavot iespiedformas no papjēmašē, vaska vai citiem materiāliem; izgatavot klišejas; gravēt ar rokām tērauda, vara, koka, gumijas un linoleju blokus; gravēt ar mašīnām.

1266. Atsevišķās grupas "7321 Burtliči, iespiedgravētāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas:

1266.1. Iespieddarbu SALICĒJS – profesijas kods "7321 01";

1266.2. Iespieddarbu MAKETĒTĀJS – profesijas kods "7321 02";

1266.3. Iespiedformu izgatavotājs – profesijas kods "7321 04";

1266.4. Reproiekārtas OPERATORS – profesijas kods "7321 05";

1266.5. Lāzergravēšanas OPERATORS – profesijas kods "7321 06";

1266.6. BURTLICIS – profesijas kods "7321 07";

1266.7. STEREOTIPISTS – profesijas kods "7321 08";

1266.8. GRAVIERIS – profesijas kods "7321 09".

7.8.2. Atsevišķās grupas
"7322 Iespiedēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1267. Šie strādnieki nodarbojas ar iespieddarbu poligrāfisku pavairošanu – grāmatu, laikrakstu, žurnālu, reklāmprodukcijas, etiķešu, iepakojuma, krāsaino iespieddarbu izgatavošanu, strādā ar dažādiem apdrukājamiem materiāliem, vada un kontrolē iespiedprocesu.

1268. Atsevišķajā grupā "7322 Iespiedēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt iespiedmašīnas; kontrolēt iespiedmašīnu tehnisko stāvokli un regulēt atbilstoši ražotāju tehniskajām normām; izgatavot daudzveidīgus dažādas sarežģītības pakāpes iespieddarbus ofseta tehnoloģijā; izmantot poligrāfijas materiālus, atbilstošas ofseta iespiediekārtas, palīgiekārtas, aprīkojumu, instrumentus un mērierīces; organizēt un nodrošināt iespiešanas procesu; pārbaudīt iespieddarbu kvalitāti ražošanas procesa gaitā; veikt dažāda veida audumu iespiešanu; veikt iespiedformu sagatavošanu; sagatavot un pārbaudīt iespiedprocesam nepieciešamos materiālus; zināt un prast izmantot apdrukājamo materiālu, iespiedkrāsu, to piedevu u.c. materiālu īpašības atkarībā no veicamā darba specifikas; vizuāli kontrolēt iespiežamās produkcijas kvalitāti iespiešanas procesa laikā; strādāt ar ražošanas procesā nepieciešamo tehnoloģisko dokumentāciju; sadarboties ar klientu.

1269. Atsevišķās grupas "7322 Iespiedēji" profesijas:

1269.1. AUGSTSPIEDĒJS – profesijas kods "7322 01";

1269.2. Ofseta IESPIEDĒJS – profesijas kods "7322 02";

1269.3. Ofseta IESPIEDĒJA PALĪGS – profesijas kods "7322 03";

1269.4. FleksoIESPIEDĒJS – profesijas kods "7322 04";

1269.5. SietSPIEDĒJS – profesijas kods "7322 05";

1269.6. IESPIEDĒJS – profesijas kods "7322 06";

1269.7. Iespiedmašīnas OPERATORS – profesijas kods "7322 07";

1269.8. Audumu/ apdrukāšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "7322 08";

1269.9. Digitālās iespiešanas OPERATORS – profesijas kods "7322 09";

1269.10. Plēvju līmējamās iekārtas/ iespiedmašīnas operators – profesijas kods "7322 10";

1269.11. Auduma IESPIEDĒJS – profesijas kods "7322 11".

7.8.3. Atsevišķās grupas
"7323 Grāmatu iesējēji un apdarinātāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1270. Šie strādnieki iesien gatavos iespieddarbus un veic to apdares darbus, labo un no jauna iesien iespieddarbus bibliotēkās un arhīvos.

1271. Atsevišķajā grupā "7323 Grāmatu iesējēji un apdarinātāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas veic iespiesto lokšņu piekārtošanu atbilstoši formātam, sanešanu, locīšanu, sašūšanu vai pakošanu, skavošanu vai sastiprināšanu, apgriešanu un citas līdzīgas procedūras; veikt grāmatu bloku un vāku apdari, grāmatu ievākošanu, izmantojot dažādas karstspiedumu tehnoloģijas; izvērtēt produkcijas kvalitāti; novērtēt tās defektus un par konstatētajiem trūkumiem nekavējoši informēt tiešo vadītāju; veikt nepieciešamo iekārtu tehnisko apkopi, uzturot to tīru, par atklātajiem defektiem ziņot meistaram vai tehniskajam personālam; veikt iespieddarbu apstrādi un iesiešanu, izmantojot automātiskās apstrādes iekārtas, plūsmas līnijas, aprīkojumu, instrumentus; ar savu profesionālo darbību nodrošināt kvalitatīvas iespiedprodukcijas ražošanu; veikt poligrāfijas produkcijas apstrādi un iesiešanu; izmantot poligrāfijas apstrādes iekārtas un instrumentus; sagatavot darbam nepieciešamos materiālus un ievērot veicamo darbu izpildes secību.

1272. Atsevišķās grupas "7323 Grāmatu iesējēji un apdarinātāji" profesijas:

1272.1. Iespieddarbu apstrādes SPECIĀLISTS – profesijas kods "7323 01";

1272.2. Gatavās produkcijas piegriešanas operators – profesijas kods "7323 02";

1272.3. BROŠĒTĀJS – profesijas kods "7323 03";

1272.4. Iesiešanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "7323 04";

1272.5. Locīšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "7323 05";

1272.6. GRĀMATSĒJĒJS – profesijas kods "7323 06";

1272.7. Grāmatu LABOTĀJS – profesijas kods "7323 07".

7.9. Mazās grupas
"741 Elektroiekārtu uzstādītāji un labotāji"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1273. Šie strādnieki komplektē, regulē, montē un remontē elektroaparatūru un ierīces ēkās, fabrikās, cehos un citur, remontē, ievelk un remontē elektropārvades līnijas un kabeļus.

1274. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "741 Elektroiekārtu uzstādītāji un labotāji" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1274.1. zina: darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1274.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1274.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1274.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība, arodizglītība.

1275. Mazās grupas "741 Elektroiekārtu uzstādītāji un labotāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1275.1. atsevišķā grupa "7411 Būvelektriķi un tiem radniecīgu jomu elektriķi";

1275.2. atsevišķā grupa "7412 Elektroiekārtu mehāniķi un atslēdznieki";

1275.3. atsevišķā grupa "7413 Elektrolīniju uzstādītāji un labotāji".

7.9.1. Atsevišķās grupas
"7411 Būvelektriķi un tiem radniecīgu jomu elektriķi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1276. Šie strādnieki veic ārējo un iekšējo elektrisko tīklu izbūvi, elektroietaišu ierīkošanas, ekspluatācijas un remonta darbus, montē elektriskos tīklus, veic to ekspluatāciju un remontu.

1277. Atsevišķajā grupā "7411 Būvelektriķi un tiem radniecīgu jomu elektriķi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt ārējo un iekšējo elektrisko tīklu izbūvi un elektroietaišu ierīkošanu, ekspluatācijas un remonta darbus, elektromontāžas un elektroapkopes darbus rūpniecības, komunālos, sabiedriskos, elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales uzņēmumos, transportlīdzekļos un kuģos; montēt un apkalpot apgaismes ķermeņus.

1278. Atsevišķās grupas "7411 Būvelektriķi un tiem radniecīgu jomu elektriķi" profesijas:

1278.1. ELEKTRIĶIS – profesijas kods "7411 01";

1278.2. Elektromontieris – profesijas kods "7411 02";

1278.3. Elektrotīklu ELEKTRIĶIS – profesijas kods "7411 03";

1278.4. Apgaismes ELEKTRIĶIS – profesijas kods "7411 04";

1278.5. BūvELEKTRIĶIS – profesijas kods "7411 05";

1278.6. AutoELEKTRIĶIS – profesijas kods "7411 06";

1278.7. Kuģa ELEKTRIĶIS – profesijas kods "7411 07".

7.9.2. Atsevišķās grupas
"7412 Elektroiekārtu mehāniķi un atslēdznieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1279. Šie strādnieki remontē, montē un regulē elektromehāniskās, elektriskās un elektroniskās iekārtas, elektromotorus, ģeneratorus, kontrolmēraparatūru, kā arī mājamatniecības iekārtas un citas elektroiekārtas rūpnīcās, transportā, aviācijā, uz kuģiem un citur.

1280. Atsevišķajā grupā "7412 Elektroiekārtu mehāniķi un atslēdznieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– montēt, apkalpot un remontēt rūpniecības un transporta elektromehāniskās, elektriskās un elektroniskās iekārtas (piemēram, kases aparātus, sistēmas, alkometrus un citus kontroles aparātus un mēriekārtas); remontēt, apkopt un pārtīt elektromotorus; remontēt sadzīves elektroierīces atbilstoši izgatavotāja instrukcijām un tehnoloģijas secībai.

1281. Atsevišķās grupas "7412 Elektroiekārtu mehāniķi un atslēdznieki" profesijas:

1281.1. ElektroATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "7412 01";

1281.2. Liftu elektroMEHĀNIĶIS – profesijas kods "7412 02";

1281.3. Dzelzceļa elektroMONTIERIS – profesijas kods "7412 03";

1281.4. Elektromehānisko iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7412 04";

1281.5. Kontroles mēraparātu un automātikas elektroatslēdznieks – profesijas kods "7412 05";

1281.6. Kontroles aparātu un mēriekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7412 06";

1281.7. Sakaru elektromehāniķis – profesijas kods "7412 07";

1281.8. Peldošo līdzekļu dienesta galvenais elektroMEHĀNIĶIS – profesijas kods "7412 08";

1281.9. Pasažieru vilciena elektroMEHĀNIĶIS – profesijas kods "7412 13".

7.9.3. Atsevišķās grupas
"7413 Elektrolīniju uzstādītāji un labotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1282. Šie strādnieki montē, velk un remontē gaisa un pazemes elektrolīnijas vai telefona un telegrāfa sakarus.

1283. Atsevišķajā grupā "7413 Elektrolīniju uzstādītāji un labotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– montēt un remontēt gaisa un pazemes kabeļu līnijas, pievadkabeļus, sadales kārbu un apakšstaciju iekšējos kabeļus, sakaru līnijas; savienot un lodēt gaisa un pazemes līnijas; veikt elektrisko tīklu kabeļu (pievadkabeļi, līdzsprieguma un zemsprieguma kabeļi, telefonlīnijas) līniju tehnisko uzraudzību.

1284. Atsevišķās grupas "7413 Elektrolīniju uzstādītāji un labotāji" profesijas:

1284.1. Gaisa kabeļu LICĒJS – profesijas kods "7413 01";

1284.2. Vadu VILCĒJS – profesijas kods "7413 02";

1284.3. Elektrolīniju MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7413 03";

1284.4. Telefona sakaru MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7413 04";

1284.5. Telegrāfa sakaru MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7413 05";

1284.6. LīnijSTRĀDNIEKS – profesijas kods "7413 06";

1284.7. Pazemes kabeļu LICĒJS – profesijas kods "7413 07";

1284.8. Lauku elektroMONTIERIS – profesijas kods "7413 08";

1284.9. Augstsprieguma līniju elektroMONTIERIS – profesijas kods "7413 09";

1284.10. Kabeļu līniju elektroMONTIERIS – profesijas kods "7413 10";

1284.11. Kabeļu trašu UZRAUGS – profesijas kods "7413 11";

1284.12. Gaisvadu līniju elektroMONTIERIS – profesijas kods "7413 12";

1284.13. Kontakttīklu elektromontieris – profesijas kods "7413 13".

7.10. Mazās grupas
"742 Elektronisko un telekomunikāciju iekārtu mehāniķi un labotāji"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1285. Šie strādnieki komplektē, regulē, montē un remontē elektroniskās ierīces ēkās, fabrikās, cehos un citur, komplektē, regulē, apkalpo un remontē audioierakstu un videoierakstu aparatūru, datortehniku, sakaru iekārtas un citu elektronisko aparatūru, apkalpo un remontē radiouztvērējus, televizorus un citas līdzīgas iekārtas, uzstāda, montē, apkalpo un remontē informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju iekārtas sakaru mezglos un lietošanas vietās.

1286. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "742 Elektronisko un telekomunikāciju iekārtu mehāniķi un labotāji" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1286.1. zina: darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1286.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1286.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1286.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība, arodizglītība.

1287. Mazās grupas "742 Elektronisko un telekomunikāciju iekārtu mehāniķi un labotāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1287.1. atsevišķā grupa "7421 Elektronikas mehāniķi un apkalpotāji";

1287.2. atsevišķā grupa "7422 Informācijas tehnoloģiju uzstādītāji un apkalpotāji".

7.10.1. Atsevišķās grupas
"7421 Elektronikas mehāniķi un apkalpotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1288. Šie strādnieki remontē, montē, regulē un apkalpo videoaparatūru un audioaparatūru, elektroniskos mūzikas instrumentus, elektronisko medicīnas aparatūru un citas iekārtas, radiouztvērējus, magnetofonus, videomagnetofonus un līdzīgu aparatūru.

1289. Atsevišķajā grupā "7421 Elektronikas mehāniķi un apkalpotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– montēt, apkalpot un remontēt elektroniskās iekārtas, radioiekārtas; regulēt elektroniskās iekārtas; remontēt, regulēt un apkalpot televizorus un videomagnetofonus; nodrošināt nepārtrauktu spectehnoloģisko iekārtu darbību montāžas ražotnē; kontrolēt iekārtu pareizu ekspluatāciju; gatavot spectehnoloģiskās iekārtas atestācijai; nodrošināt jauno spectehnoloģisko iekārtu ieviešanu; sniegt savlaicīgu pieprasījumu rezerves daļām, materiāliem un instrumentiem, lai nodrošinātu iekārtu apkopi un remontu; remontēt rentgena iekārtas un veikt to tehnisko apkopi; nodrošināt, lai rentgena iekārtas netiktu ekspluatētas ar neatbilstoša standarta aprīkojumu.

1290. Atsevišķās grupas "7421 Elektronikas mehāniķi un apkalpotāji" profesijas:

1290.1. Elektronikas MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7421 01";

1290.2. Elektronikas MONTĒTĀJS – profesijas kods "7421 02";

1290.3. Signāliekārtu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7421 03";

1290.4. Kopēšanas tehnikas MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7421 04";

1290.5. Radio MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7421 05";

1290.6. Televizoru MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7421 06";

1290.7. RadioELEKTRONIĶIS – profesijas kods "7421 07";

1290.8. KinomehĀniķis – profesijas kods "7421 08";

1290.9. Radio un televīzijas iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7421 09";

1290.10. Elektronikas REGULĒTĀJS – profesijas kods "7421 10";

1290.11 Pusvadītāju aparātu būves IESTATĪTĀJS – profesijas kods "7421 11";

1290.12. Kontroles sistēmu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7421 12".

7.10.2. Atsevišķās grupas
"7422 Informācijas tehnoloģiju uzstādītāji un apkalpotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1291. Šie strādnieki montē, remontē, uzstāda, sagatavo ekspluatācijai un apkalpo datortehniku, telefona un telegrāfa iekārtas un faksus.

1292. Atsevišķajā grupā "7422 Informācijas tehnoloģiju uzstādītāji un apkalpotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– montēt, uzstādīt datortehniku, telefona un telegrāfa iekārtas, kā arī faksus; apkalpot un remontēt datortehniku, telefona, telegrāfa iekārtas.

1293. Atsevišķās grupas "7422 Informācijas tehnoloģiju uzstādītāji un apkalpotāji" profesijas:

1293.1. Datortehnikas MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7422 01";

1293.2. Telefonu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7422 02";

1293.3. Telekomunikāciju iekārtu MONTIERIS – profesijas kods "7422 03";

1293.4. Telegrāfa MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7422 04".

7.11. Mazās grupas
"751 Pārtikas pārstrādes strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1294. Šie strādnieki kauj dzīvniekus, tīra, sagriež un pārstrādā gaļu un zivis, izgatavo attiecīgos pārtikas produktus, sāla, konservē, kūpina vai žāvē gaļu un zivis, cep dažādu šķirņu maizi, kūkas un citus miltu izstrādājumus, kā arī izgatavo saldumus no cukura un šokolādes, ražo sviestu, sieru, krējumu un citus piena produktus, dažādi apstrādā un konservē augļus, dārzeņus, riekstus un citus pārtikas produktus, piemēram, vārot, žāvējot, sālot vai ražojot no tiem sulas vai spiežot eļļu, izgatavo, pārbauda, degustē un šķiro dzērienus un citus pārtikas produktus, ražo tabakas izstrādājumus.

1295. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "751 Pārtikas pārstrādes strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1295.1. zina: darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1295.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1295.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1295.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība, arodizglītība.

1296. Mazās grupas "751 Pārtikas pārstrādes strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1296.1. atsevišķā grupa "7511 Miesnieki, zivju pārstrādātāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1296.2. atsevišķā grupa "7512 Maiznieki, konditori un konfekšu ražotāji";

1296.3. atsevišķā grupa "7513 Piena produktu ražotāji";

1296.4. atsevišķā grupa "7514 Augļu, dārzeņu un tiem līdzīgu produktu pārstrādātāji";

1296.5. atsevišķā grupa "7515 Pārtikas produktu un dzērienu degustatori";

1296.6. atsevišķā grupa "7516 Tabakas apstrādātāji un tās izstrādājumu ražotāji".

7.11.1. Atsevišķās grupas
"7511 Miesnieki, zivju pārstrādātāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1297. Šie strādnieki kauj dzīvniekus, tīra, sagriež, pārstrādā gaļu un zivis, izgatavo sālītus, kūpinātus un konservētus produktus.

1298. Atsevišķajā grupā "7511 Miesnieki, zivju pārstrādātāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– kaut dzīvniekus un sagatavot gaļu apstrādei; sagatavot zivis apstrādei; pārstrādāt gaļu un zivis, sālot, kūpinot un izgatavojot konservus; ražot un realizēt kvalitatīvus, tirgus prasībām atbilstošus gaļas produktus, novērtēt izmantojamo izejvielu kvalitāti; sagatavot un strādāt ar gaļas izciršanā izmantojamām iekārtām un instrumentiem, izcirst gaļu atbilstoši tirgus tendencēm vai uzņēmumā noteiktajām prasībām; izgatavot gaļas produktus; kaut dzīvniekus (liellopus, cūkas, aitas, kazas, zirgus, savvaļas pārnadžus); pārzināt dzīvnieku anatomisko uzbūvi; prast strādāt ar kaušanā izmantojamām iekārtam un instrumentiem; uzraudzīt ražošanas iekārtas gaļas produktu ražošanā un uzglabāšanā, ievērojot sanitāros, higiēnas un darba aizsardzības noteikumus.

1299. Atsevišķās grupas "7511 Miesnieki, zivju pārstrādātāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas:

1299.1. MIESNIEKS – profesijas kods "7511 01";

1299.2. Zivju APSTRĀDĀTĀJS – profesijas kods "7511 02";

1299.3. Gaļas KŪPINĀTĀJS – profesijas kods "7511 03";

1299.4. Gaļas IZCIRTĒJS – profesijas kods "7511 04";

1299.5. Gaļas KULINĀRS – profesijas kods "7511 05";

1299.6. Zivju KŪPINĀTĀJS – profesijas kods "7511 06";

1299.7. Zivju KULINĀRS – profesijas kods "7511 07";

1299.8. Gaļas produktu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7511 08";

1299.9. Lopu KĀVĒJS – profesijas kods "7511 09".

7.11.2. Atsevišķās grupas
"7512 Maiznieki, konditori un konfekšu ražotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1300. Šie strādnieki cep dažādu šķirņu maizi, kūkas un tamlīdzīgus izstrādājumus, kā arī izgatavo saldumus no cukura un šokolādes.

1301. Atsevišķajā grupā "7512 Maiznieki, konditori un konfekšu ražotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– cept maizi, tortes, kūkas un tamlīdzīgus konditorijas izstrādājumus atbilstoši tehnoloģiskajām shēmām un receptūrām; izgatavot konfektes un tamlīdzīgus produktus.

1302. Atsevišķās grupas "7512 Maiznieki, konditori un konfekšu ražotāji" profesijas:

1302.1. MAIZNIEKS – profesijas kods "7512 01";

1302.2. CEPĒJS – profesijas kods "7512 02";

1302.3. DOZĒTĀJS – profesijas kods "7512 03";

1302.4. FORMĒTĀJS – profesijas kods "7512 04";

1302.5. MĪCĪTĀJS – profesijas kods "7512 05";

1302.6. KONDITORS – profesijas kods "7512 06";

1302.7. Mīklas GATAVOTĀJS – profesijas kods "7512 07";

1302.8. Konfekšu RAŽOTĀJS – profesijas kods "7512 08";

1302.9. KONDITORA PALĪGS – profesijas kods "7512 10";

1302.10. Maizes un miltu konditorijas izstrādājumu SPECIĀLISTS – profesijas kods "7512 11";

1302.11. CEPĒJA PALĪGS – profesijas kods "7512  12".

7.11.3. Atsevišķās grupas
"7513 Piena produktu ražotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1303. Šie strādnieki ražo krējumu, biezpienu, sviestu un citus piena produktus.

1304. Atsevišķajā grupā "7513 Piena produktu ražotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– sildīt pienu, krejot; kult sviestu; raudzēt pienu, izspiest sūkalas; slogot biezpienu, sieru; ražot un realizēt kvalitatīvus, tirgus prasībām atbilstošus piena produktus; kūpināt sieru; novērtēt izmantojamo izejvielu kvalitāti; rīkoties un uzraudzīt ražošanas iekārtas piena pārstrādē un uzglabāšanā, ievērojot sanitāros, higiēnas un darba aizsardzības noteikumus.

1305. Atsevišķās grupas "7513 Piena produktu ražotāji" profesijas:

1305.1. Sviesta MEISTARS – profesijas kods "7513 01";

1305.2. Siera IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7513 02";

1305.3. Piena produktu ražošanas MEISTARS – profesijas kods "7513 03";

1305.4. Piena produktu PĀRSTRĀDĀTĀJS – profesijas kods "7513 04";

1305.5. Siera KŪPINĀTĀJS – profesijas kods "7513 05".

7.11.4. Atsevišķās grupas
"7514 Augļu, dārzeņu un tiem līdzīgu produktu pārstrādātāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1306. Šie strādnieki apstrādā un konservē augļus, dārzeņus, riekstus un citus produktus.

1307. Atsevišķajā grupā "7514 Augļu, dārzeņu un tiem līdzīgu produktu pārstrādātāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– spiest sulu; vārīt augļus un dārzeņus; vārīt mērces, uzlējumus un sīrupus pārtikas produktu sagatavošanai; sālīt, žāvēt un marinēt; spiest eļļu; fasēt riekstus un citus produktus.

1308. Atsevišķās grupas "7514 Augļu, dārzeņu un tiem līdzīgu produktu pārstrādātāji" profesijas:

1308.1. Augļu KONSERVĒTĀJS – profesijas kods "7514 01";

1308.2. Sulas SPIEDĒJS – profesijas kods "7514 02";

1308.3. Eļļas SPIEDĒJS – profesijas kods "7514 03";

1308.4. VĀRĪTĀJS – profesijas kods "7514 04";

1308.5. Dārzeņu KONSERVĒTĀJS – profesijas kods "7514 05";

1308.6. ALDARIS – profesijas kods "7514 06";

1308.7. VĪNDARIS – profesijas kods "7514 07".

7.11.5. Atsevišķās grupas
"7515 Pārtikas produktu un dzērienu degustatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1309. Šie strādnieki pārbauda, degustē un atbilstoši kvalitātei šķiro lauksaimniecības produktus, pārtiku un dzērienus.

1310. Atsevišķajā grupā "7515 Pārtikas produktu un dzērienu degustatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pārbaudīt lauksaimniecības produkciju, pārtikas produktus, degustēt tos visos ražošanas posmos; noteikt kvalitāti un iedalīt produktus attiecīgajā šķirā.

1311. Atsevišķās grupas "7515 Pārtikas produktu un dzērienu degustatori" profesijas:

1311.1. ŠĶIROTĀJS – profesijas kods "7515 01";

1311.2. DEGUSTĒTĀJS – profesijas kods "7515 02".

7.11.6. Atsevišķās grupas
"7516 Tabakas apstrādātāji un tās izstrādājumu ražotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1312. Šie strādnieki apstrādā tabakas lapas, ražo tabakas izstrādājumus.

1313. Atsevišķajā grupā "7516 Tabakas apstrādātāji un tās izstrādājumu ražotāji" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– noteikt tabakas lapu šķirnes un sašķirot tās; sajaukt dažādu šķirņu tabakas lapas atbilstoši noteiktām receptēm; mitrināt tabaku; ražot tabakas izstrādājumus.

1314. Atsevišķās grupas "7516 Tabakas apstrādātāji un tās izstrādājumu ražotāji" profesija ir "Tabakas STRĀDNIEKS" – profesijas kods "7516 01".

7.12. Mazās grupas
"752 Kokapstrādes strādnieki, mēbeļu izgatavotāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1315. Šie strādnieki un amatnieki ar dažādām metodēm žāvē un apstrādā koksni, ar kokapstrādes instrumentiem un darbmašīnām ražo, izgrezno un labo mēbeles, transportlīdzekļu koka daļas, koka šablonus, modeļus un citus koka priekšmetus, piemēram, slēpes, ķegļus, sporta raketes; izgrezno mēbeles (piemēram, ar koka inkrustācijām, griezumiem), pulē koka detaļas un mēbeļu virsmas, regulē un vada precīzās griešanas, fasonēšanas, virpošanas, ēvelēšanas un citas kokapstrādes darbmašīnas, izgatavo pītās mēbeles, sukas un slotas, pin grozus.

1316. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "752 Kokapstrādes strādnieki, mēbeļu izgatavotāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1316.1. zina: darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1316.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1316.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1316.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība, arodizglītība.

1317. Mazās grupas "752 Kokapstrādes strādnieki, mēbeļu izgatavotāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1317.1. atsevišķā grupa "7521 Koksnes pirmapstrādes strādnieki";

1317.2. atsevišķā grupa "7522 Mēbeļu un citu koka izstrādājumu ražotāji";

1317.3. atsevišķā grupa "7523 Kokapstrādes instrumentu un darbgaldu regulētāji un operatori".

7.12.1. Atsevišķās grupas
"7521 Koksnes pirmapstrādes strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1318. Šie strādnieki ar dažādām metodēm žāvē un apstrādā koksni.

1319. Atsevišķajā grupā "7521 Koksnes pirmapstrādes strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– žāvēt zāģmateriālus žāvētavās; zāģēt un sagarumot kokus; apstrādāt koksni ar ķīmiskām vielām, lai tā nepūtu.

1320. Atsevišķās grupas "7521 Koksnes pirmapstrādes strādnieki" profesijas:

1320.1. Apaļkoku ŠĶIROTĀJS – profesijas kods "7521 01";

1320.2. Zāģmateriālu ŽĀVĒTĀJS – profesijas kods "7521 02";

1320.3. Koksnes IMPREGNĒTĀJS – profesijas kods "7521 03".

7.12.2. Atsevišķās grupas
"7522 Mēbeļu un citu koka izstrādājumu ražotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1321. Šie strādnieki un amatnieki ar kokapstrādes instrumentiem un darbgaldiem ražo, labo un izgrezno mēbeles, dažādu veidu koka būvizstrādājumus un citus koka izstrādājumus.

1322. Atsevišķajā grupā "7522 Mēbeļu un citu koka izstrādājumu ražotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– ražot un labot mēbeles, koka kāpnes, logu un durvju blokus un citus koka izstrādājumus, izgatavot un labot transportlīdzekļu koka detaļas; izgatavot koka modeļus, šablonus un sadzīves priekšmetus; izgatavot sagataves un detaļas no koka un koksnes plātņu materiāliem, kā arī izgatavot vienkāršus koka izstrādājumus; kvalificēta speciālista vadībā veikt koksnes mehānisko apstrādi; strādāt ar iestatītām kokapstrādes iekārtām, elektriskiem un rokas instrumentiem; veikt kokizstrādājumu ķīmiskās aizsardzības pasākumus, lietojot nemehanizētās materiāla uzklāšanas metodes vai iegremdēšanu; līmēt sagataves; izgatavot vēsturiskā un laikmetīgā stila mēbeles, dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmetus un interjera elementus; patstāvīgi plānot un organizēt darba uzdevumu izpildi, pieņemt pasūtījumus, konsultēt, izstrādāt skices, sagatavot tāmi un nodot darbu klientam; atlasīt atbilstošos materiālus; projektēt un izveidot nestandarta konstrukcijas un savienojumus; atbilstoši ekoloģiskām prasībām veikt produktu virsmu apstrādi un apdari; izgatavot traukus, telpu aksesuārus, mēbeles un būvelementus.

1323. Atsevišķās grupas "7522 Mēbeļu un citu koka izstrādājumu ražotāji" profesijas:

1323.1. GALDNIEKS – profesijas kods "7522 01";

1323.2. Mēbeļu GALDNIEKS – profesijas kods "7522 02";

1323.3. Transporta GALDNIEKS – profesijas kods "7522 03";

1323.4. Būvizstrādājumu GALDNIEKS – profesijas kods "7522 04";

1323.5. GALDNIEKA PALĪGS – profesijas kods "7522 05";

1323.6. Koksnes materiālu APSTRĀDĀTĀJS – profesijas kods "7522 06";

1323.7. Koka izstrādājumu KRĀSOTĀJS LAKOTĀJS – profesijas kods "7522 07";

1323.8. Koka modeļu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7522 08";

1323.9. Laivu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7522 09";

1323.10. Koka rotaļlietu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7522 10";

1323.11. Koka INKRUSTATORS – profesijas kods "7522 11";

1323.12. Parketa IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7522 12";

1323.13. Zārku IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7522 13";

1323.14. Koka izstrādājumu PULĒTĀJS – profesijas kods "7522 14";

1323.15. Koka dabisko formu izstrādājumu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7522 15".

7.12.3. Atsevišķās grupas
"7523 Kokapstrādes instrumentu un darbgaldu regulētāji un operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1324. Šie strādnieki regulē kokapstrādes instrumentus un darbmašīnas un strādā ar tiem, vada, kontrolē un uzrauga mašīnas, kas paredzētas koksnes un citu materiālu tālākapstrādei.

1325. Atsevišķajā grupā "7523  Kokapstrādes instrumentu un darbgaldu regulētāji un operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– regulēt dažādas kokapstrādes darbmašīnas un strādāt ar tām; regulēt kokapstrādes instrumentus; vadīt, kontrolēt un uzraudzīt mašīnas, kas paredzētas sazāģēšanai, frēzēšanai, urbšanai, dobšanai, slīpēšanai, virpošanai, apdarei, līmēšanai, izstrādājumu fasēšanai un citiem darbiem; veikt koksnes mehānisko apstrādi ar kokapstrādes darbmašīnām; izgatavot sagataves un detaļas no koka un koksnes plātņu materiāliem; izgatavot logus, durvis un citus līdzīgus izstrādājumus no plastikāta (PVC) profiliem, alumīnija profiliem un citiem materiāliem; iestatīt un regulēt kokapstrādes darbmašīnas, atskaitot speciālās darbmašīnas; veikt griezējinstrumentu sagatavošanu darbam; veikt koksnes un koksnes plātņu materiālu mehānisko apstrādi, izmantojot datorizētas kokapstrādes iekārtas; organizēt citu strādnieku darbu.

1326. Atsevišķās grupas "7523 Kokapstrādes instrumentu un darbgaldu regulētāji un operatori" profesijas:

1326.1. Kokapstrādes darbgaldu IESTATĪTĀJS – profesijas kods "7523 01";

1326.2. Koka SLĪPĒTĀJS – profesijas kods "7523 02";

1326.3. Koka ZĀĢĒTĀJS (kokapstrādē) – profesijas kods "7523 03";

1326.4. Koka URBĒJS – profesijas kods "7523 04";

1326.5. Koka VIRPOTĀJS – profesijas kods "7523 05";

1326.6. Datorizētu kokapstrādes iekārtu OPERATORS – profesijas kods "7523  06";

1326.7. Koksnes apstrādes virpas OPERATORS – profesijas kods "7523 07";

1326.8. Koksnes liekšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "7523 08";

1326.9. Koksnes zāģēšanas mašīnu OPERATORS – profesijas kods "7523 09";

1326.10. Koksnes kodināšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "7523 10";

1326.11. Koksnes apdares iekārtas OPERATORS – profesijas kods "7523 11";

1326.12. Mēbeļu izgatavošanas OPERATORS – profesijas kods "7523 12";

1326.13. Līmēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "7523 13";

1326.14. Kokapstrādes iekārtu OPERATORS – profesijas kods "7523 14";

1326.15. Kokapstrādes pusautomātisko iekārtu OPERATORS – profesijas kods "7523 15";

1326.16. logu izgatavošanas OPERATORS – profesijas kods "7523 16";

1326.17. BRIGADIERIS (kokapstrādē) – profesijas kods "7523 17";

1326.18. Plastikāta (PVC) un alumīnija logu un durvju izgatavošanas OPERATORS – profesijas kods "7523 18".

7.13. Mazās grupas
"753 Apģērbu izgatavotāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1327. Šie strādnieki un amatnieki sagatavo vilnas, linu, kokvilnas un citas šķiedras vērpšanai, vērpj un griež diegus ar rokām, auž audumus ar rokas darbgaldiem, sien mezglotus paklājus, ada, šuj un labo apģērbus pēc individuāla pasūtījuma, šuj un labo ādas izstrādājumus, sašuj piegrieztus apģērbus, labo un izrotā apģērbus un citus auduma vai ādas izstrādājumus ar rokām vai vienkāršām šujmašīnām, apvelk mēbeles, šuj matračus, dekorē interjeru ar audumu, ādu vai citiem materiāliem, sagatavo un izstrādā kažokādas un ādas apģērbu, šuj un labo standarta un speciālos apavus, šuj somas, jostas un citus dabiskās vai mākslīgās ādas galantērijas izstrādājumus.

1328. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "753 Apģērbu izgatavotāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1328.1. zina: darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1328.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1328.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1328.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība, arodizglītība.

1329. Mazās grupas "753 Apģērbu izgatavotāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1329.1. atsevišķā grupa "7531 Šuvēji un cepuru izgatavotāji";

1329.2. atsevišķā grupa "7532 Apģērbu un līdzīgu izstrādājumu modelētāji un piegriezēji";

1329.3. atsevišķā grupa "7533 Šuvēji, izšuvēji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1329.4. atsevišķā grupa "7534 Mēbeļu apvilcēji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1329.5. atsevišķā grupa "7535 Kažokādu apstrādātāji un ādmiņi";

1329.6. atsevišķā grupa "7536 Kurpnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki".

7.13.1. Atsevišķās grupas
"7531 Šuvēji un cepuru izgatavotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1330. Šie strādnieki un amatnieki pēc individuāla pasūtījuma šuj no dažādiem materiāliem kostīmus, kleitas un citus šūtos izstrādājumus, šuj cepures vai arī piedalās gatavu apģērbu šūšanā fabrikās, šuj un labo kažokādu apģērbus.

1331. Atsevišķajā grupā "7531 Šuvēji un cepuru izgatavotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– šūt dažādus apģērbus pēc individuāla pasūtījuma; atbilstošā kvalitātē un termiņā veikt pilnu darba procesu vai atsevišķus tā posmus, ievērojot dotos tehniskos noteikumus; konstruēt pamatpiegrieznes; modelēt, piegriezt un izgatavot šūto izstrādājumu saskaņā ar klienta vēlmēm, izmantojot atbilstošas iekārtas, instrumentus, materiālus un tehnoloģiskos paņēmienus; šūt cepures un citas galvassegas; pāršūt un labot apģērbu; piedalīties apģērbu šūšanā fabrikās; izvēlēties modeļus; zīmēt tērpu skices; noformēt pasūtījumus; konstruēt, modelēt, piegriezt un izgatavot apģērbu, izmantojot atbilstošas iekārtas, materiālus un apstrādes paņēmienus, patstāvīgi plānojot un organizējot savu darbu; nostiept kažokādas un tās piegriezt.

1332. Atsevišķās grupas "7531 Šuvēji un cepuru izgatavotāji" profesijas:

1332.1. ŠUVĒJS – profesijas kods "7531 01";

1332.2. CEPURNIEKS – profesijas kods "7531 02";

1332.3. DRĒBNIEKS – profesijas kods "7531 03";

1332.4. MODISTS – profesijas kods "7531 04";

1332.5. Kostīmu meistars – profesijas kods "7531 05";

1332.6. Dāmu apģērbu DRĒBNIEKS – profesijas kods "7531 06";

1332.7. Kungu apģērbu DRĒBNIEKS – profesijas kods "7531 07";

1332.8. Mīksto rotaļlietu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7531 08";

1332.9. Kažokādu DRĒBNIEKS – profesijas kods "7531 09".

7.13.2. Atsevišķās grupas
"7532 Apģērbu un līdzīgu izstrādājumu modelētāji un piegriezēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1333. Šie strādnieki izgatavo lekālus apģērbu piegriešanai (arī ar ciparu programmu vadību), piegriež cimdus un citus izstrādājumus.

1334. Atsevišķajā grupā "7532 Apģērbu un līdzīgu izstrādājumu modelētāji un piegriezēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izgatavot piegriešanas lekālus; piegriezt materiālus pēc lekāliem.

1335. Atsevišķās grupas "7532 Apģērbu un līdzīgu izstrādājumu modelētāji un piegriezēji" profesijas:

1335.1. LEKĀLISTS – profesijas kods "7532 01";

1335.2. PIEGRIEZĒJS – profesijas kods "7532 02";

1335.3. Piegriešanas izklātņu VEIDOTĀJS – profesijas kods "7532 03";

1335.4. Modeļu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7532 04";

1335.5. Audumu komplektētājs – profesijas kods "7532 05";

1335.6. Audumu izklājējs – profesijas kods "7532 06";

1335.7. Lekālu izklājējs – profesijas kods "7532 07".

7.13.3. Atsevišķās grupas
"7533 Šuvēji, izšuvēji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1336. Šie strādnieki un amatnieki šuj piegrieztus apģērbus, labo, izrotā apģērbus, cimdus un citus izstrādājumus.

1337. Atsevišķajā grupā "7533 Šuvēji, izšuvēji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt dažādas šūšanas operācijas; sadarboties ar klientiem; zīmēt šūto izstrādājumu skices; noformēt pasūtījumus; konstruēt, piegriezt un izgatavot šūtos izstrādājumus, izmantojot atbilstošas iekārtas, materiālus, apstrādes un apdares paņēmienus; šūt tekstilijas, ādu un citus materiālus; šūt buras, teltis un līdzīgus izstrādājumus; rotāt dažādus izstrādājumus ar izšuvumiem; apvilkt lietussargus; piedalīties šūto izstrādājumu izgatavošanā, veicot to sagatavošanas un noslēguma darbus, kā arī apstrādājot šūto izstrādājumu mezglus un detaļas.

1338. Atsevišķās grupas "7533 Šuvēji, izšuvēji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas:

1338.1. Apģērbu ŠUVĒJS – profesijas kods "7533 01";

1338.2. IZŠUVĒJS – profesijas kods "7533 02";

1338.3. Pārsegu/ telšu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7533 03";

1338.4. MašīnIZŠUVĒJS – profesijas kods "7533 04";

1338.5. Ādas apģērbu ŠUVĒJS – profesijas kods "7533 05";

1338.6. Šūto izstrādājumu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7533 06";

1338.7. PalīgŠUVĒJS – profesijas kods "7533 07".

7.13.4. Atsevišķās grupas
"7534 Mēbeļu apvilcēji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1339. Šie strādnieki un amatnieki apvelk mēbeles, šuj matračus, dekorē interjerus ar tekstilijām, ādu vai citiem materiāliem.

1340. Atsevišķajā grupā "7534 Mēbeļu apvilcēji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– apvilkt mēbeles; apvilkt rāmjus; gatavot apvilktus sēdekļus; izgatavot dažādu veidu tapsējumus, remontēt un restaurēt tos; veikt dažādu mēbeļu izstrādājumu apvilkšanu, izmantojot tapsēšanas materiālus.

1341. Atsevišķās grupas "7534 Mēbeļu apvilcēji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas:

1341.1. TAPSĒTĀJS – profesijas kods "7534 01";

1341.2. Mēbeļu TAPSĒTĀJS – profesijas kods "7534 02";

1341.3. Transportlīdzekļu TAPSĒTĀJS – profesijas kods "7534 03";

1341.4. Matraču ŠUVĒJS – profesijas kods "7534 04";

1341.5. Segu ŠUVĒJS – profesijas kods "7534 05".

7.13.5. Atsevišķās grupas
"7535 Kažokādu apstrādātāji un ādmiņi"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1342. Šie strādnieki un amatnieki sagatavo un izstrādā kažokādas un ādas apģērbu un citu izstrādājumu šūšanai.

1343. Atsevišķajā grupā "7535 Kažokādu apstrādātāji un ādmiņi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– šķirot kažokādas; notīrīt spalvas, gaļas atliekas un taukus no kažokādām; apstrādāt kažokādas ādu iegūšanai; krāsot ādas.

1344. Atsevišķās grupas "7535 Kažokādu apstrādātāji un ādmiņi" profesijas:

1344.1. ĀDMINIS – profesijas kods "7535 01";

1344.2. Ādu ŠĶIROTĀJS – profesijas kods "7535 02";

1344.3. Ādu MIECĒTĀJS – profesijas kods "7535 03";

1344.4. Ādu ATGAĻOTĀJS – profesijas kods "7535 04";

1344.5. Ādu KRĀSOTĀJS – profesijas kods "7535 05";

1344.6. Kažokādu KRĀSOTĀJS – profesijas kods "7535 06";

1344.7. Kažokādu IZSTRĀDĀTĀJS – profesijas kods "7535 07".

7.13.6. Atsevišķās grupas
"7536 Kurpnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1345. Šie strādnieki un amatnieki šuj un labo standarta un speciālos apavus, kā arī izgatavo ceļasomas, rokassomas, jostas un citus izstrādājumus.

1346. Atsevišķajā grupā "7536 Kurpnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– piegriezt apavu detaļas; gatavot un labot apavus pēc individuāla pasūtījuma; rotāt apavus; gatavot seglus, zirglietas, somas un citus izstrādājumus; atdalīt no apaviem maināmās detaļas, izgriezt tās no loksnēm vai piemērot no gatavām detaļām; veikt pirmapstrādi un piestiprināt maināmās detaļas, apstrādājot apavus; veikt vidējo un kapitālo remontu.

1347. Atsevišķās grupas "7536 Kurpnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas:

1347.1. KURPNIEKS – profesijas kods "7536 01";

1347.2. Apavu PIEGRIEZĒJS – profesijas kods "7536 02";

1347.3. Apavu LĪMĒTĀJS – profesijas kods "7536 03";

1347.4. Apavu KRĀSOTĀJS – profesijas kods "7536 04";

1347.5. Modeļu apavu IZGATAVOTĀJS – profesijas kods "7536 05";

1347.6. KURPNIEKA PALĪGS – profesijas kods "7536 06";

1347.7. Apavu LABOTĀJS – profesijas kods "7536 07";

1347.8. Apavu LABOTĀJA PALĪGS – profesijas kods "7536 08";

1347.9. Koka apavu KURPNIEKS – profesijas kods "7536 09";

1347.10. SEGLINIEKS – profesijas kods "7536 10".

7.14. Mazās grupas
"754 Citi amatnieki un strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1348. Šie strādnieki veic dažādu konstrukciju montāžas un demontāžas darbus zem ūdens, veic spridzināšanas darbus, nosaka spridzināšanas vietu un lādiņa stiprumu, pārbauda un kontrolē tehnoloģiskā procesa operāciju norises kvalitātes parametrus vizuāli, kā arī izmantojot kontroles un pārbaudes mērinstrumentus un aparātus, nosaka tehnoloģiskā procesa norises atbilstību tehniskajai dokumentācijai un instrukcijām, pārbauda materiālu, pusfabrikātu, izejvielu un gatavo izstrādājumu ķīmiskās, fizikālās, mehāniskās un citas īpašības, iznīdē kaitēkļus un nezāles, izmantojot ķimikālijas.

1349. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "754 Citi amatnieki un strādnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1349.1. zina: darbā lietojamo tehnisko līdzekļu uzbūvi, darbības principus, lietošanas noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1349.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1349.3. atbild: par uzdotā darba norisi un rezultātiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1349.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība, arodizglītība.

1350. Mazās grupas "754 Citi amatnieki un strādnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1350.1. atsevišķā grupa "7541 Ūdenslīdēji";

1350.2. atsevišķā grupa "7542 Spridzinātāji";

1350.3. atsevišķā grupa "7543 Produktu vērtētāji un izmēģinātāji (izņemot pārtiku un dzērienus)";

1350.4. atsevišķā grupa "7544 Dezinfektori un citi kaitēkļu un nezāļu iznīcinātāji";

1350.5. atsevišķā grupa "7549 Citur neklasificēti amatnieki un strādnieki".

7.14.1. Atsevišķās grupas
"7541 Ūdenslīdēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1351. Šie strādnieki veic remontdarbus, spridzināšanas darbus, darbus piesārņotā vidē, kā arī glābšanas darbus zem ūdens atbilstošos ūdenslīdēju tērpos.

1352. Atsevišķajā grupā "7541  Ūdenslīdēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt hidrotehnisko būvju un iekārtu zemūdensdaļas apsekošanu, zemūdens metināšanas, montāžas darbus un remontdarbus, aizvaru tīrīšanas darbus, zemūdens spridzināšanas darbus un zemūdens darbus piesārņotā vidē; kontrolēt kuģu zemūdens daļas; veikt glābšanas darbus zem ūdens.

1353. Atsevišķās grupas "7541 Ūdenslīdēji" profesijas:

1353.1. ŪDENSLĪDĒJS – profesijas kods "7541 01";

1353.2. Industriālais/ komerciālais ŪDENSLĪDĒJS – profesijas kods "7541  02";

1353.3. Glābšanas dienesta ŪDENSLĪDĒJS – profesijas kods "7541 03".

7.14.2. Atsevišķās grupas
"7542 Spridzinātāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1354. Šie strādnieki spridzina, lai sasmalcinātu ogles, rūdu vai citus minerālus, kā arī lai izveidotu būvbedres.

1355. Atsevišķajā grupā "7542 Spridzinātāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt spridzināšanas darbus; noteikt spridzināšanas vietas; noteikt sprādziena stiprumu un sagatavot lādiņu; nodrošināt darba drošību sprāgstvielu apstrādes, uzglabāšanas, pārvadāšanas un spridzināšanas laikā; sagatavot spridzināšanas vietu un spridzināt.

1356. Atsevišķās grupas "7542 Spridzinātāji" profesijas:

1356.1. SPRIDZINĀTĀJS – profesijas kods "7542 01";

1356.2. Spridzināšanas darbu VADĪTĀJS – profesijas kods "7542 02".

7.14.3. Atsevišķās grupas
"7543 Produktu vērtētāji un izmēģinātāji (izņemot pārtiku un dzērienus)"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1357. Šie strādnieki veic tehnoloģiskā procesa operāciju kontroli, izmantojot kontroles un pārbaudes mērinstrumentus, aparātus un metodes.

1358. Atsevišķajā grupā "7543 Produktu vērtētāji un izmēģinātāji (izņemot pārtiku un dzērienus)" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pārbaudīt un kontrolēt saņemto materiālu, izejvielu, pusfabrikātu kvalitātes rādītāju atbilstību tehniskajai un citai dokumentācijai, izmantojot kontroles un pārbaudes metodes un paņēmienus, kā arī mērinstrumentus un mēraparātus; kontrolēt tehnoloģisko operāciju izpildi; reģistrēt novirzes, pārbaudīt parametru atbilstību tehnoloģiskajai un citai dokumentācijai.

1359. Atsevišķās grupas "7543 Produktu vērtētāji un izmēģinātāji (izņemot pārtiku un dzērienus)" profesijas:

1359.1. KONTROLIERIS – profesijas kods "7543 01";

1359.2. DEFEKTOSKOPISTS – profesijas kods "543 02";

1359.3. IZMĒĢINĀTĀJS – profesijas kods "7543 03";

1359.4. Dozimetrists – profesijas kods "7543 04";

1359.5. radiometrists – profesijas kods "7543 05";

1359.6. Sliežu DEFEKTOSKOPISTS – profesijas kods "7543 06";

1359.7. Sliežu defektoskopijas BRIGADIERIS – profesijas kods "7543 07".

7.14.4. Atsevišķās grupas
"7544 Dezinfektori un citi kaitēkļu un nezāļu iznīcinātāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1360. Šie strādnieki veic kaitēkļu un nezāļu iznīdēšanu, izmantojot ķimikālijas.

1361. Atsevišķajā grupā "7544 Dezinfektori un citi kaitēkļu un nezāļu iznīcinātāji" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– uzraudzīt un darboties ar kaitēkļu un nezāļu iznīdēšanas iekārtām; veikt kaitēkļu un nezāļu iznīdēšanas darbus.

1362. Atsevišķās grupas "7544 Dezinfektori un citi kaitēkļu un nezāļu iznīcinātāji" profesija ir "DEZINFEKTORS" – profesijas kods "7544 01".

7.14.5. Atsevišķās grupas
"7549 Citur neklasificēti amatnieki un strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1363. Šie strādnieki rūpniecībā gatavo materiālus un iekārtas laboratorisko analīžu veikšanai atbilstoši metodikām un citiem norādījumiem, veic laboratoriskās pārbaudes un analīzes.

1364. Atsevišķajā grupā "7549 Citur neklasificēti amatnieki un strādnieki" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pārbaudīt saņemto materiālu, pusfabrikātu, izejvielu, furnitūras u.c., kā arī gatavo izstrādājumu ķīmiskās, fizikālās, mehāniskās īpašības, sārmainību, šķiedru garumu, stiprumu, lineāro blīvumu, grodumu u.c.; veikt krāsvielu un ķimikāliju ķīmiskā sastāva pārbaudes; gatavot krāsojumu paraugus, pārbaudīt krāsu noturību; veikt ūdeņu un notekūdeņu ķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes, noteikt kvalitāti.

1365. Atsevišķās grupas "7549 Citur neklasificēti amatnieki un strādnieki" profesija ir "LABORANTS" – profesijas kods "7549 01".

8. Astotās pamatgrupas
"8 Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1366. Šie strādnieki vada un uzrauga iekārtas un mašīnas vai automātiskās rūpnieciskās ražošanas līnijas personīgi vai ar distances vadības palīdzību, piemēram, vilcienus, motorizētos transportlīdzekļus un pārvietojamās rūpniecības iekārtas, veic produkcijas montāžu no sakomplektētām detaļām atbilstoši noteiktām instrukcijām un tehnoloģijai.

1367. Pamatgrupā "8 Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt kalnrūpniecības iekārtas; vadīt un uzraudzīt rūpniecības automātiskās iekārtas, apstrādāt metālu un citas izejvielas, piemēram, stiklu, keramiku, koku, papīru, ķīmiskos produktus; vadīt ūdens attīrīšanas iekārtas, vadīt iekārtas un mašīnas, kas ražo izstrādājumus no metāla un citām izejvielām; vadīt ķīmijas, pārtikas produktu, gumijas, plastmasas, koka, tekstila, ādas un kažokādu apstrādes iekārtas un mašīnas; vadīt transportlīdzekļus, lauksaimniecības, mežsaimniecības, ceļu būves un tām līdzīgas mašīnas, iekraušanas iekārtas; veikt darbus uz kuģiem un citiem peldošajiem līdzekļiem; veikt produkcijas montāžu atbilstoši noteiktām instrukcijām un tehnoloģijai.

1368. Pamatgrupas "8 Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri" profesijas klasificētas šādās apakšgrupās:

1368.1. apakšgrupa "81 Rūpniecisko iekārtu operatori";

1368.2. apakšgrupa "82 Montieri";

1368.3. apakšgrupa "83 Pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāji un celšanas iekārtu un mašīnu operatori".

1369. Apakšgrupas "81 Rūpniecisko iekārtu operatori" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

1369.1. mazā grupa "811 Ieguves un minerālu apstrādes iekārtu operatori";

1369.2. mazā grupa "812 Metāla apstrādes un metāla virsmas apstrādes iekārtu operatori";

1369.3. mazā grupa "813 Ķīmisko un fotoizstrādājumu ražošanas iekārtu un mašīnu operatori";

1369.4. mazā grupa "814 Gumijas, plastmasas un papīra izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori";

1369.5. mazā grupa "815 Tekstila, kažokādas un ādas izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori";

1369.6. mazā grupa "816 Pārtikas un līdzīgu produktu ražošanas iekārtu operatori";

1369.7. mazā grupa "817 Koksnes apstrādes un papīra ražošanas iekārtu operatori";

1369.8. mazā grupa "818 Citu rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori".

1370. Apakšgrupas "82 Montieri" profesijas klasificētas mazajā grupā "821 Montieri".

1371. Apakšgrupas "83 Pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāji un celšanas iekārtu un mašīnu operatori" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

1371.1. mazā grupa "831 Vilces līdzekļa vadītāji (mašīnisti) un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1371.2. mazā grupa "832 Transportlīdzekļu vadītāji";

1371.3. mazā grupa "833 Smago kravas automobiļu un autobusu vadītāji";

1371.4. mazā grupa "834 Lauksaimniecības, zemes darbu, celšanas un citu kraušanas iekārtu operatori";

1371.5. mazā grupa "835 Kuģu komandas un tām radniecīgu profesiju strādnieki".

8.1. Mazās grupas
"811 Ieguves un minerālu apstrādes iekārtu operatori"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1372. Šie strādnieki iegūst cietos minerālus, vada minerālu apstrādes iekārtas un mašīnas.

1373. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "811 Ieguves un minerālu apstrādes iekārtu operatori" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1373.1. zina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principus, ekspluatācijas, kontroles un apkopes noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1373.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1373.3. atbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par drošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1373.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1374. Mazās grupas "811 Ieguves un minerālu apstrādes iekārtu operatori" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1374.1. atsevišķā grupa "8111 Karjera strādnieki";

1374.2. atsevišķā grupa "8112 Minerālu un akmens apstrādes iekārtu operatori";

1374.3. atsevišķā grupa "8113 Urbumu urbēji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1374.4. atsevišķā grupa "8114 Cementa ražošanas, akmens un citu minerālizejvielu apstrādes iekārtu operatori".

8.1.1. Atsevišķās grupas
"8111 Karjera strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1375. Šie strādnieki iegūst minerālus no dziļajām un atklātajām atradnēm, izpilda pazemes izciršanas un karjeru ierīkošanas darbus.

1376. Atsevišķajā grupā "8111 Karjera strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iegūt ogles, rūdu un citus minerālus; gatavot koka vai metāla balstus un kolonnas; savākt paraugus laboratorijas pētījumiem; iegūt krītu, mālu, granti, smiltis atklātā karjerā; izcirst un izcelt iežus no cirtnes; izpildīt nojaukšanas un stiprināšanas darbus cirtnē, apvalka montāžas darbus, tamponēšanu; vadīt un uzraudzīt kalnrūpniecības iekārtas, kas cērt tuneļus, ejas akmeņlauztuvēs, urbumus sprāgstvielu ievietošanai; vadīt un uzraudzīt nepārtrauktas darbības kalnrūpniecības mašīnas.

1377. Atsevišķās grupas "8111 Karjera strādnieki" profesijas:

1377.1. Karjera STRĀDNIEKS – profesijas kods "8111 01";

1377.2. Paraugu NOŅĒMĒJS (karjeros) – profesijas kods "8111 02";

1377.3. Nepārtrauktas darbības iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8111 03";

1377.4. Karjera ražošanas līnijas OPERATORS – profesijas kods "8111 04".

8.1.2. Atsevišķās grupas
"8112 Minerālu un akmens apstrādes iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1378. Šie strādnieki vada un uzrauga iežu, minerālu un akmens apstrādes iekārtas, lai iegūtu rafinētu produktu tūlītējai izmantošanai vai tālākai apstrādei.

1379. Atsevišķajā grupā "8112 Minerālu un akmens apstrādes iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas skalda akmeņus un minerālus un tos sasmalcina līdz attiecīgam lielumam; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kur skalo, kausē, nostādina, filtrē minerālu rūdas, lai atdalītu liekos materiālus; vadīt un uzraudzīt iekārtas minerālu rūdas jaukšanai ar šķīdinātājiem, lai atvieglotu tās turpmāko apstrādi; vadīt un uzraudzīt iekārtas metālu vai to koncentrātu izdalīšanai ar sabiezināšanas, bagātināšanas, filtrācijas, gravitācijas metodēm, kā arī lietojot magnētiskos un elektromagnētiskos laukus.

1380. Atsevišķās grupas "8112 Minerālu un akmens apstrādes iekārtu operatori" profesijas:

1380.1. Akmens/ apstrādes iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8112 01";

1380.2. Drupināšanas OPERATORS – profesijas kods "8112 02";

1380.3. Šķirošanas OPERATORS – profesijas kods "8112 03";

1380.4. Kaļķakmens smalcinātāja operators – profesijas kods "8112 04".

8.1.3. Atsevišķās grupas
"8113 Urbumu urbēji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1381. Šie strādnieki vada un uzrauga urbšanas mašīnas un ar tām saistītas iekārtas.

1382. Atsevišķajā grupā "8113 Urbumu urbēji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt urbšanas torņu un cauruļu sagatavošanas transportu; vadīt un uzraudzīt rotējošās un triecienveida urbšanas iekārtas naftas un gāzes urbumu urbšanai; vadīt un uzraudzīt naftas un gāzes urbumu tīrīšanas un apkalpes, sūkņu cauruļu mainīšanas un uzstādīšanas iekārtas.

1383. Atsevišķās grupas "8113 Urbumu urbēji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas:

1383.1. Aku/ urbšanas OPERATORS – profesijas kods "8113 01";

1383.2. Naftas un gāzes atradņu/ urbšanas OPERATORS – profesijas kods "8113 02".

8.1.4. Atsevišķās grupas
"8114 Cementa ražošanas, akmens un citu minerālizejvielu apstrādes iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1384. Šie strādnieki vada un uzrauga cementa, akmens un citu minerālizejvielu izstrādājumu mašīnas un iekārtas.

1385. Atsevišķajā grupā "8114 Cementa ražošanas, akmens un citu minerālizejvielu apstrādes iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt veidošanas, slīpēšanas, sagriešanas iekārtas, ko izmanto pāļu, stabu, ēku pārsegumu, būvbloku, cauruļu segmentu, ventilācijas cauruļu un citu akmens izstrādājumu ražošanā; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas jauc smiltis, granti, cementu un ūdeni betona ražošanai.

1386. Atsevišķās grupas "8114 Cementa ražošanas, akmens un citu minerālizejvielu apstrādes iekārtu operatori" profesijas:

1386.1. Betona ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8114 01";

1386.2. Cementa dzirnavu OPERATORS – profesijas kods "8114 02";

1386.3. Cementa dzirnavu OPERATORA palīgs – profesijas kods "8114 03".

8.2. Mazās grupas
"812 Metāla apstrādes un metāla virsmas apstrādes iekārtu operatori"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1387. Šie strādnieki vada, kontrolē un uzrauga metāla apstrādes un metāla virsmas apstrādes iekārtas.

1388. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "812 Metāla apstrādes un metāla virsmas apstrādes iekārtu operatori" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1388.1. zina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principus, ekspluatācijas, kontroles un apkopes noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1388.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1388.3. atbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par drošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1388.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1389. Mazās grupas "812 Metāla apstrādes un metāla virsmas apstrādes iekārtu operatori" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1389.1. atsevišķā grupa "8121 Metāla apstrādes iekārtu operatori";

1389.2. atsevišķā grupa "8122 Metāla virsmas apstrādes iekārtu operatori".

8.2.1. Atsevišķās grupas
"8121 Metāla apstrādes iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1390. Šie strādnieki vada un uzrauga rūdas un metāla kausēšanas iekārtas, termiskās metāla apstrādes iekārtas, stiepļu stiepšanas iekārtas un citas iekārtas.

1391. Atsevišķajā grupā "8121 Metāla apstrādes iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt melno un krāsaino metālu rūdas kausēšanas domnas, čuguna vai metāla pārstrādes domnas; vadīt un uzraudzīt krāsaino metālu konvertēšanas un rafinēšanas iekārtas; vadīt un uzraudzīt metāla nokaitēšanas un atdzesēšanas krāsnis, kurās uzlabo metāla struktūru, atjauno tā plastiskumu; vadīt un uzraudzīt tērauda izstrādājumu rūdīšanas krāsnis, kurās nostiprina metāla virsmu, padara izstrādājumu serdē elastīgāku, apstrādā ar ķīmiskiem paņēmieniem, to kaitējot, norūdot un atdzesējot; vadīt un uzraudzīt rūdītā tērauda izstrādājumu atkārtotas karsēšanas krāsnis; vadīt un uzraudzīt stiepļu stiepšanas iekārtas; vadīt un uzraudzīt metāla izspiedējiekārtas, kas izgatavo metāla stieņus, loksnes un bezšuvju caurules.

1392. Atsevišķās grupas "8121 Metāla apstrādes iekārtu operatori" profesijas:

1392.1. Rūdas un metāla kausēšanas krāsns OPERATORS – profesijas kods "8121 01";

1392.2. Karstās apstrādes krāsns OPERATORS – profesijas kods "8121 02";

1392.3. Termiskās apstrādes iekārtu OPERATORS – profesijas kods "8121 03";

1392.4. Metāla stiepšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8121 04";

1392.5. Liešanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8121 05";

1392.6. Velmēšanas stāva OPERATORS – profesijas kods "8121 06";

1392.7. Metāla KAUSĒTĀJS – profesijas kods "8121 07".

8.2.2. Atsevišķās grupas
"8122 Metāla virsmas apstrādes iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1393. Šie strādnieki vada un uzrauga metāla virsmas apstrādes iekārtas.

1394. Atsevišķajā grupā "8122 Metāla virsmas apstrādes iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas notīra metāla virsmu pirms tā galvanizēšanas, emaljēšanas vai virsmas citādas pārklāšanas; vadīt un uzraudzīt galvanizēšanas iekārtas; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas pārklāj dzelzs un tērauda virsmas ar plēvi karstgremdējumā un pārklāj stieples ar krāsainā metāla plēvi; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas izsmidzina izkausētu metālu vai citu vielu uz metāla virsmas, lai izveidotu aizsargslāni vai tās restaurētu; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas pārsedz metālu ar korozijizturīgu maisījumu, sagatavo ķīmisko sastāvu.

1395. Atsevišķās grupas "8122 Metāla virsmas apstrādes iekārtu operatori" profesijas:

1395.1. ANODĒTĀJS – profesijas kods "8122 01";

1395.2. CINKOTĀJS – profesijas kods "8122 02";

1395.3. ALVOTĀJS – profesijas kods "8122 03";

1395.4. ElektroPĀRKLĀJĒJS (galvanizētājs) – profesijas kods "8122 04";

1395.5. Attaukošanas OPERATORS – profesijas kods "8122 05";

1395.6. Kodināšanas OPERATORS – profesijas kods "8122 06";

1395.7. Metāla krāsošanas OPERATORS – profesijas kods "8122 07";

1395.8. Oksidēšanas OPERATORS – profesijas kods "8122 08";

1395.9. Metāla pulverizēšanas OPERATORS – profesijas kods "8122 09";

1395.10. Metāla/ smilšstrūklas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8122 10".

8.3. Mazās grupas
"813 Ķīmisko un fotoizstrādājumu ražošanas iekārtu un mašīnu operatori"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1396. Šie strādnieki vada, kontrolē un uzrauga ķīmiskās produkcijas ražošanas iekārtas un mašīnas.

1397. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "813 Ķīmisko un fotoizstrādājumu ražošanas iekārtu un mašīnu operatori" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1397.1. zina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principus, ekspluatācijas, kontroles un apkopes noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba vidē ievērojamās higiēnas normas; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1397.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1397.3. atbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par drošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1397.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1398. Mazās grupas "813 Ķīmisko un fotoizstrādājumu ražošanas iekārtu un mašīnu operatori" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1398.1. atsevišķā grupa "8131 Ķīmisko izstrādājumu ražošanas iekārtu un mašīnu operatori";

1398.2. atsevišķā grupa "8132 Fotoizstrādājumu ražošanas iekārtu operatori".

8.3.1. Atsevišķās grupas
"8131 Ķīmisko izstrādājumu ražošanas iekārtu un mašīnu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1399. Šie strādnieki vada un uzrauga ķīmisko izstrādājumu ražošanas iekārtas un mašīnas.

1400. Atsevišķajā grupā "8131 Ķīmisko izstrādājumu ražošanas iekārtu un mašīnu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt ķīmisko vielu smalcinātājus un dzirnavas; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kurās samaisa un savieno cietos un šķidros materiālus, ko izmanto ķīmiskajos un citos procesos; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kurās nokaitē materiālus, lai tos iztīrītu, samaisītu un tiem piešķirtu speciālās īpašības vai mainītu minēto materiālu ķīmiskās īpašības; vadīt un uzraudzīt dedzināšanas krāsnis un līdzīgas iekārtas, kurās nokaitē, izžāvē un piešķir materiāliem speciālās īpašības; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas paredzētas ķīmisko un līdzīgu materiālu apstrādei; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kurās šķīdinājumi (ar lielu spiedienu) tiek izlaisti cauri filtriem; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kurās šķīdinājumi ar vakuuma metodi tiek izlaisti cauri filtriem uz rotējoša veltņa; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas atdala materiālus ar centrifūgu; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas nerafinēto naftu atbrīvo no nogulsnēm un ūdens; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kurās šķidras nerafinētas ķīmiskās vielas tiek rafinētas vai sadalītas pamatkomponentos; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kurās tiek veiktas vairākas operācijas ar ķīmiskām reakcijām; vadīt un uzraudzīt iztvaikošanas rezervuārus, kuros tiek koncentrētas suspensijas un šķīdumi; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kurās ķīmiskos šķīdumus pārstrādā balināšanas reaktīvos; vadīt un uzraudzīt iekārtas koksa un gāzes ražošanai no oglēm; vadīt un uzraudzīt iekārtas radioaktīvo elementu atdalīšanai no rūdas un tamlīdzīgiem minerāliem; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas izpilda dažādas operācijas, piemēram, veidošanu, filtrēšanu, fermentēšanu, karsēšanu, jaukšanu, smalcināšanu, iepildīšanu, aizvākošanu, iekārtas, kas regulē temperatūru, spiedienu, procesu ātrumu un gaitu, kā arī veikt iekārtu tīrīšanu un dezinficēšanu; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas jauc un ražo sprāgstvielu komponentus, piemēram, nitrocelulozi, želatīnu, propelentu; izgatavo detonatorus sprāgstvielām un pirotehnikas izstrādājumiem; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas komplektē un iepilda sprāgstvielas, piemēram, bumbās, raķetēs, mīnās; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas izgatavo linoleju un citus plastikātu pārseguma materiālus; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas izgatavo tualetes ziepes, mazgāšanas pulveri, sērkociņus un tamlīdzīgu ķīmisko produkciju; vadīt un uzraudzīt putuplasta un putuplasta izstrādājumu ražošanas iekārtas; patstāvīgi veikt biotehnoloģiskos ražošanas procesus vai to daļu, izmantojot tam paredzētās iekārtas atbilstoši ražošanas dokumentācijai.

1401. Atsevišķās grupas "8131 Ķīmisko izstrādājumu ražošanas iekārtu un mašīnu operatori" profesijas:

1401.1. Ķīmisko vielu/ malšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8131 01";

1401.2. Ķīmisko vielu/ pulverizēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8131 02";

1401.3. Apdedzināšanas krāsns OPERATORS – profesijas kods "8131 03";

1401.4. Ķīmisko procesu/ autoklāva OPERATORS – profesijas kods "8131 04";

1401.5. Asfaltbetona gatavošanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8131 05";

1401.6. Bitumena gatavošanas iekārtas operators – profesijas kods "8131 06";

1401.7. Rotējošās krāsns operators – profesijas kods "8131 07";

1401.8. Rotējošās krāsns operatorA palīgs – profesijas kods "8131 08";

1401.9. Termoķīmiskās apstrādes iekārtas operators – profesijas kods "8131 09";

1401.10. Ķīmisko vielu/ centrbēdzes separatora OPERATORS – profesijas kods "8131 10";

1401.11. Ķīmisko vielu/ ekstraktu pagatavošanas OPERATORS – profesijas kods "8131 11";

1401.12. Naftas produktu/ pārsūknēšanas OPERATORS – profesijas kods "8131 12";

1401.13. Smaržu/ destilēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8131 13";

1401.14. Farmaceitiskās produkcijas ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8131 14";

1401.15. Mazgāšanas līdzekļu ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8131 15";

1401.16. Tualetes piederumu ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8131 16";

1401.17. Ķīmisko/ šķīdumu sagatavošanas operators – profesijas kods "8131 17";

1401.18. Ķīmisko vielu/ kraušanas iekārtu OPERATORS – profesijas kods "8131 18";

1401.19. Biotehnoloģisko procesu OPERATORS – profesijas kods "8131 19";

1401.20. Ķīmiskās produkcijas ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8131 20";

1401.21. Putuplasta ražošanas/ putuplasta izstrādājumu ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8131 21".

8.3.2. Atsevišķās grupas
"8132 Fotoizstrādājumu ražošanas iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1402. Šie strādnieki attīsta un kopē fotogrāfijas un diapozitīvus, veic fotogrāfiju apstrādi un kopēšanu ar ciparu programmas vadības tehnoloģijām.

1403. Atsevišķajā grupā "8132 Fotoizstrādājumu ražošanas iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas attīsta krāsainās vai melnbaltās lentes vai fotoplates; iekārtas melnbalto vai krāsaino fotoattēlu izgatavošanai, kā arī fotoattēlu palielināšanai vai samazināšanai; attīstīt krāsainās un melnbaltās filmas; izgatavot negatīvus un diapozitīvus; izgatavot melnbaltās un krāsainās fotogrāfijas; veikt fotogrāfiju apstrādi un kopēšanu ar ciparu programmas vadības tehnoloģijām.

1404. Atsevišķās grupas "8132 Fotoizstrādājumu ražošanas iekārtu operatori" profesijas:

1404.1. FOTOGRĀFS – profesijas kods "8132 01";

1404.2. Fotogrāfiju/ iespiedmašīnas OPERATORS – profesijas kods "8132 02".

8.4. Mazās grupas
"814 Gumijas, plastmasas un papīra izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1405. Šie strādnieki vada un uzrauga gumijas, plastmasas un papīra izstrādājumu ražošanas iekārtas.

1406. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "814 Gumijas, plastmasas un papīra izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1406.1. zina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principus, ekspluatācijas, kontroles un apkopes noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1406.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1406.3. atbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par drošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1406.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1407. Mazās grupas "814 Gumijas, plastmasas un papīra izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1407.1. atsevišķā grupa "8141 Gumijas izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori";

1407.2. atsevišķā grupa "8142 Plastmasas izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori";

1407.3. atsevišķā grupa "8143 Papīra izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori".

8.4.1. Atsevišķās grupas
"8141 Gumijas izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1408. Šie strādnieki vada un uzrauga gumijas izstrādājumu ražošanas iekārtas.

1409. Atsevišķajā grupā "8141 Gumijas izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas plastificē un sajauc gumiju ar piedevām, ražo dabisko un sintētisko gumiju, dažādas detaļas un izstrādājumus; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas ražo gumijas apavus, mājas uzkopšanas piederumus, izolācijas materiālus un citas rūpniecības preces; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas ražo divriteņu, automašīnu, traktoru, gaisa kuģu un citu transportlīdzekļu riepas.

1410. Atsevišķās grupas "8141 Gumijas izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori" profesijas:

1410.1. Gumijas/ veidošanas OPERATORS – profesijas kods "8141 01";

1410.2. Gumijas/ apstrādes OPERATORS – profesijas kods "8141 02";

1410.3. Gumijas/ ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8141 03";

1410.4. Gumijas/ karstās presēšanas OPERATORS – profesijas kods "8141 04";

1410.5. Riepu/ restaurācijas (apstrādes) OPERATORS – profesijas kods "8141 05";

1410.6. Gumijas izstrādājumu/ vulkanizācijas OPERATORS – profesijas kods "8141 06";

1410.7. vulkanizētājs – profesijas kods "8141 07".

8.4.2. Atsevišķās grupas
"8142 Plastmasas izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1411. Šie strādnieki vada un uzrauga plastmasas izstrādājumu ražošanas iekārtas.

1412. Atsevišķajā grupā "8142 Plastmasas izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas plastificē un savieno sastāvdaļas plastmasas rūpniecībai; vadīt un uzraudzīt iekārtas plastmasas veidošanai, sagriešanai un citu veidu apstrādei; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas izgatavo plānas plastmasas loksnes un plēves, stiklplasta izstrādājumus.

1413. Atsevišķās grupas "8142 Plastmasas izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori" profesijas:

1413.1. Veidošanas OPERATORS – profesijas kods "8142 01";

1413.2. Plastmasas karstās presēšanas OPERATORS – profesijas kods "8142 02";

1413.3. Spiedliešanas OPERATORS – profesijas kods "8142 03";

1413.4. Celofāna, polietilēna/ iesaiņojuma ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8142 04";

1413.5. Plastikāta pudeļu izpūšanas OPERATORS – profesijas kods "8142 05".

8.4.3. Atsevišķās grupas
"8143 Papīra izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1414. Šie strādnieki vada un uzrauga papīra izstrādājumu ražošanas iekārtas.

1415. Atsevišķajā grupā "8143 Papīra izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas līmē papīru un kartonu, sagriež attiecīgā lielumā un izmērā, saloka dažādu veidu kartona kastīšu pusfabrikātus; vadīt un uzraudzīt preses, kas izgatavo papīra glāzītes vai citu veidu tilpnes no papīra un dažādu veidu kartona; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas sagriež, saliek un salīmē aploksnes, paketes un vākus.

1416. Atsevišķās grupas "8143 Papīra izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori" profesijas:

1416.1. Papīra un kartona piegriešanas OPERATORS – profesijas kods "8143 01";

1416.2. Kartona/ izstrādājumu ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8143 02";

1416.3. Papīra/ izstrādājumu ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8143 03".

8.5. Mazās grupas
"815 Tekstila, kažokādas un ādas izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1417. Šie strādnieki vada, uzrauga tekstila, kažokādas un ādas izstrādājumu ražošanas iekārtas.

1418. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "815 Tekstila, kažokādas un ādas izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1418.1. zina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principus, ekspluatācijas, kontroles un apkopes noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1418.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1418.3. atbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par drošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1418.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1419. Mazās grupas "815 Tekstila, kažokādas un ādas izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1419.1. atsevišķā grupa "8151 Dzijas sagatavošanas, vērpšanas un šķetināšanas mašīnu operatori";

1419.2. atsevišķā grupa "8152 Aušanas un adīšanas mašīnu operatori";

1419.3. atsevišķā grupa "8153 Šujmašīnu operatori";

1419.4. atsevišķā grupa "8154 Balināšanas, krāsošanas un audumu tīrīšanas mašīnu operatori";

1419.5. atsevišķā grupa "8155 Kažokādu un ādas apstrādes mašīnu operatori";

1419.6. atsevišķā grupa "8156 Apavu un tiem radniecīgu izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori";

1419.7. atsevišķā grupa "8157 Veļas mazgājamo mašīnu operatori";

1419.8. atsevišķā grupa "8159 Citur neklasificēti tekstila, kažokādas un ādas izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori".

8.5.1. Atsevišķās grupas
"8151 Dzijas sagatavošanas, vērpšanas un šķetināšanas mašīnu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1420. Šie strādnieki vada un uzrauga dzijas sagatavošanas, vērpšanas un šķetināšanas mašīnas.

1421. Atsevišķajā grupā "8151 Dzijas sagatavošanas, vērpšanas un šķetināšanas mašīnu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt mašīnas, kas sakārto šķiedru vienlaidu grīstēs, tīra, plucina šķiedru, pārvērš to pavedienā; vadīt un uzraudzīt mašīnas, kas savērpj pavedienus diegos (dzijā); vadīt un uzraudzīt mašīnas, kas satin diegus krustspolēs, pārtin no vienas krustspoles citā, dubulto diegus, vadīt un uzraudzīt mašīnas, kas uztin lentes, mežģīnes, adījumus un citus izstrādājumus; vadīt un uzraudzīt mašīnas, kas izgatavo apvīto pavedienu, ap diegu – serdeni – apvij vienu vai vairākus pavedienus.

1422. Atsevišķās grupas "8151 Dzijas sagatavošanas, vērpšanas un šķetināšanas mašīnu operatori" profesijas:

1422.1. Tekstilšķiedru apstrādes OPERATORS – profesijas kods "8151 01";

1422.2. Šķiedru gatavošanas OPERATORS – profesijas kods "8151 02";

1422.3. Sintētisko šķiedru apstrādes OPERATORS – profesijas kods "8151 03";

1422.4. Diegu un dzijas/ vērpšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8151 04";

1422.5. Diegu VĒRĒJS (tekstiliekārtās) – profesijas kods "8151 05";

1422.6. Spoļu LICĒJS – profesijas kods "8151 06";

1422.7. Šķērēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8151 07";

1422.8. Kāršanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8151 08";

1422.9. Ķemmēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8151 09";

1422.10. Priekšvērpšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8151 10";

1422.11. Spolēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8151 11";

1422.12. Dublēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8151 12";

1422.13. Grodošanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8151 13";

1422.14. šķeterētājs – profesijas kods "8151 14";

1422.15. Teksturēšanas OPERATORS – profesijas kods "8151 15";

1422.16. Apvīšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8151 16".

8.5.2. Atsevišķās grupas
"8152 Aušanas un adīšanas mašīnu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1423. Šie strādnieki vada un uzrauga aušanas un adīšanas mašīnas.

1424. Atsevišķajā grupā "8152 Aušanas un adīšanas mašīnu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt mašīnas, kas auž un ada vienkrāsainus un daudzkrāsainus audumus, gobelēnus un mežģīnes; vadīt un uzraudzīt mašīnas, kas auž paklājus; vadīt un uzraudzīt mašīnas, kas auž un ada trikotāžas izstrādājumus un citu veidu audumus un ražojumus.

1425. Atsevišķās grupas "8152 Aušanas un adīšanas mašīnu operatori" profesijas:

1425.1. Aušanas OPERATORS – profesijas kods "8152 01";

1425.2. Izšūšanas OPERATORS – profesijas kods "8152 02";

1425.3. Adīšanas OPERATORS – profesijas kods "8152 03".

8.5.3. Atsevišķās grupas
"8153 Šujmašīnu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1426. Šie strādnieki vada un uzrauga šūšanas un izšūšanas mašīnas.

1427. Atsevišķajā grupā "8153 Šujmašīnu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt standarta vai specializētas vienas adatas vai vairākadatu šujmašīnas, kas paredzētas apģērbu, veļas un korsešu izstrādājumu, cimdu, kažokādu, ādas, dažādu tekstilizstrādājumu izgatavošanai un labošanai; vadīt un uzraudzīt mašīnas, kas paredzētas dekoratīvo ornamentu izšūšanai uz apģērba vai citiem izstrādājumiem.

1428. Atsevišķās grupas "8153 Šujmašīnu operatori" profesijas:

1428.1. Šūšanas iekārtu OPERATORS – profesijas kods "8153 01";

1428.2. Izšūšanas iekārtu OPERATORS – profesijas kods "8153 02";

1428.3. Veļas un korsešu šūšanas OPERATORS – profesijas kods "8153 03".

8.5.4. Atsevišķās grupas
"8154 Balināšanas, krāsošanas un audumu tīrīšanas mašīnu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1429. Šie strādnieki vada un uzrauga balināšanas, krāsošanas un audumu tīrīšanas mašīnas.

1430. Atsevišķajā grupā "8154 Balināšanas, krāsošanas un audumu tīrīšanas mašīnu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt tekstilprodukcijas uztīšanas mašīnas un iekārtas; vadīt un uzraudzīt tekstilprodukcijas apstrādes mašīnas, kas piešķir gaišāku toni vai īpašu nokrāsu un kas piešķir tekstilprodukcijai speciālu īpašu struktūru vai efektu; vadīt un uzraudzīt mašīnas, kas ķīmiski tīra tekstilprodukciju, lai likvidētu netīrumus, plankumus un piejaukumus; vadīt un uzraudzīt mašīnas, kas audumu padara elastīgu, impregnē, apstrādā zīdu; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas presē, gludina vai rada audumiem spīdumu, dara tos ūdensizturīgus.

1431. Atsevišķās grupas "8154 Balināšanas, krāsošanas un audumu tīrīšanas mašīnu operatori" profesijas:

1431.1. Tekstilprodukcijas balināšanas OPERATORS – profesijas kods "8154 01";

1431.2. Ķīmiskās tīrīšanas OPERATORS – profesijas kods "8154 02";

1431.3. Žāvēšanas OPERATORS – profesijas kods "8154 03";

1431.4. Krāsošanas OPERATORS – profesijas kods "8154 04";

1431.5. Gludināšanas OPERATORS – profesijas kods "8154 05";

1431.6. Ūdensnecaurlaidīgu audumu ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8154 06";

1431.7. Tvaikošanas OPERATORS – profesijas kods "8154 07";

1431.8. Ķīmisko šķidrumu un krāsu SAGATAVOTĀJS – profesijas kods "8154 08";

1431.9. Ķīmiskās apstrādes OPERATORS – profesijas kods "8154 09";

1431.10. Tekstilprodukcijas apstrādes OPERATORS – profesijas kods "8154 10".

8.5.5. Atsevišķās grupas
"8155 Kažokādu un ādas apstrādes mašīnu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1432. Šie strādnieki vada un uzrauga kažokādu un ādas apstrādes iekārtas.

1433. Atsevišķajā grupā "8155 Kažokādu un ādas apstrādes mašīnu operatori" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt ādas piegriešanas iekārtas; vadīt un uzraudzīt ādas atmatošanas iekārtas un kažokādu atgaļošanas iekārtas; vadīt un uzraudzīt ādas apstrādes iekārtas; vadīt un uzraudzīt vilnas šķiedru maisīšanas iekārtas; vadīt un uzraudzīt ādas mazgāšanas, miecēšanas un kodināšanas iekārtas.

1434. Atsevišķās grupas "8155 Kažokādu un ādas apstrādes mašīnu operatori" profesija ir "Jēlādas apstrādes OPERATORS" – profesijas kods "8155 01".

8.5.6. Atsevišķās grupas
"8156 Apavu un tiem radniecīgu izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1435. Šie strādnieki vada, uzrauga apavu un tiem radniecīgu izstrādājumu ražošanas iekārtas.

1436. Atsevišķajā grupā "8156 Apavu un tiem radniecīgu izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas izgatavo lekālus apavu detaļu izgriešanai; vadīt un uzraudzīt mašīnas, ar kurām šuj apavu daļas, izveido apmales, pulē, izšuj dekoratīvus elementus un veic apdares darbus; vadīt un uzraudzīt mašīnas, ar kurām izgatavo ceļasomas, rokassomas, jostas un citus aksesuārus; vadīt un uzraudzīt mašīnas, ar kurām izgatavo, piemēram, seglus, zirgu iejūga piederumus.

1437. Atsevišķās grupas "8156 Apavu un tiem radniecīgu izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori" profesijas:

1437.1. Apavu ražošanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8156 01";

1437.2. Ādas izstrādājumu ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8156 02".

8.5.7. Atsevišķās grupas
"8157 Veļas mazgājamo mašīnu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1438. Šie strādnieki vada un uzrauga veļas mazgājamās mašīnas.

1439. Atsevišķajā grupā "8157 Veļas mazgājamo mašīnu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt veļas mazgājamās mašīnas, mašīnas, kas mazgā tekstilprodukciju, lai likvidētu netīrumus, plankumus un piejaukumus.

1440. Atsevišķās grupas "8157 Veļas mazgājamo mašīnu operatori" profesijas:

1440.1. Mazgāšanas OPERATORS – profesijas kods "8157 01";

1440.2. Veļas mazgājamās mašīnas OPERATORS – profesijas kods "8157 02".

8.5.8. Atsevišķās grupas
"8159 Citur neklasificēti tekstila, kažokādas un ādas izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1441. Šie strādnieki vada un uzrauga citur neklasificētas tekstila, kažokādas un ādas izstrādājumu ražošanas iekārtas.

1442. Atsevišķajā grupā "8159 Citur neklasificēti tekstila, kažokādas un ādas izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt mašīnas un iekārtas, ar kurām izgatavo izstrādājumus no tekstila, kažokādām un ādas, piemēram, pītās jostas un daiļamatniecības priekšmetus, mašīnas, kas apgriež un dala mežģīnes joslās u. tml.; vadīt un uzraudzīt tekstila cirpšanas mašīnu saskaņā ar instrukciju; veikt izšuvuma cirpšanu no izšūtā adījuma labās un kreisās puses, ievērojot cirpšanas tehnoloģiskos parametrus; kontrolēt cirpšanas kvalitāti; komplektēt jēlprodukcijas izšūtos gabalus, marķēt un sašūt tos; nodot jēlprodukcijas izšūtos gabalus tālākai apstrādei; beidzot darbu, sakārtot darba vietu un notīrīt cirpšanas mašīnu.

1443. Atsevišķās grupas "8159 Citur neklasificēti tekstila, kažokādas un ādas izstrādājumu ražošanas iekārtu operatori" profesijas:

1443.1. Dalīšanas mašīnas OPERATORS – profesijas kods "8159 01";

1443.2. Cirpšanas mašīnas OPERATORS – profesijas kods "8159 02".

8.6. Mazās grupas
"816 Pārtikas un līdzīgu produktu ražošanas iekārtu operatori"
un atsevišķās grupas
"8160 Pārtikas un līdzīgu produktu ražošanas iekārtu operatori"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1444. Šie strādnieki vada, kontrolē un uzrauga pārtikas un līdzīgu produktu ražošanas iekārtas.

1445. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "816 Pārtikas un līdzīgu produktu ražošanas iekārtu operatori" atsevišķajā grupā:

1445.1. zina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principus, ekspluatācijas, kontroles un apkopes noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1445.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1445.3. atbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par drošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par kvalitatīvu dezinfekcijas veikšanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1445.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1446. Mazās grupas "816 Pārtikas un līdzīgu produktu ražošanas iekārtu operatori" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "8160 Pārtikas un līdzīgu produktu ražošanas iekārtu operatori".

1447. Atsevišķajā grupā "8160 Pārtikas un līdzīgu produktu ražošanas iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas tiek izmantotas gaļas un gaļas produktu, piena produktu, zivju un zivju pārstrādes produktu, augļu un dārzeņu pārstrādes, dzērienu ražošanas, graudu, garšvielu un tehnisko kultūru apstrādes, maizes un miltu produktu, olu produktu un citu pārtikas produktu ražošanai, kā arī olu šķirošanai, iesaiņošanai un iepakošanai; pārraudzīt olu šķirošanas, iesaiņošanas, marķēšanas un iepakošanas automatizētās līnijas darbību; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas apstrādā tēju un kafiju; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas sasmalcina izejvielu un iegūst sīrupu; iekārtas, kas tīra cukura sīrupu vai no cukura sīrupa veido kristālus, nepārtrauktas darbības iekārtas, kas rafinē cukuru, iekārtas, kas pārstrādā medu; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas apstrādā tabaku cigarešu vai citu tabakas izstrādājumu izgatavošanai; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas izgatavo cigaretes vai citus tabakas izstrādājumus; pieņemt graudus; transportēt graudus uz glabāšanas torņiem, vadīt un uzraudzīt graudu kaltēšanas iekārtas, sekot līdzi graudu kaltēšanas temperatūrai un graudu mitrumam; vadīt un uzraudzīt suņu un kaķu barības ražošanas iekārtas; vārīt alus misas atbilstoši tehnoloģiskajām instrukcijām un uzņēmuma noteiktajām kvalitātes prasībām; patstāvīgi veikt alus raudzēšanu un alus filtrēšanu atbilstoši tehnoloģiskajām instrukcijām; veikt alus separēšanu un izejvielu pieņemšanu no autocisternām un mazgāšanas CIP iekārtām; sakopt darba vietu darba laikā, pēc darba veikt dezinfekciju, ievērojot instrukciju; veikt telpas un iekārtas dezinfekciju, ievērojot instrukciju; ievērot iekšējās darba kārtības, tehnikas drošības un higiēnas noteikumus.

1448. Atsevišķās grupas "8160 Pārtikas un līdzīgu produktu ražošanas iekārtu operatori" profesijas:

1448.1. Pārtikas produktu ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8160 01";

1448.2. Olu šķirošanas, iesaiņošanas, marķēšanas un iepakošanas iekārtu OPERATORS – profesijas kods "8160 02";

1448.3. Piena produktu ražošanas iekārtu OPERATORS – profesijas kods "8160 03";

1448.4. Zivju apstrādes iekārtu OPERATORS – profesijas kods "8160 04";

1448.5. Gaļas apstrādes iekārtu OPERATORS – profesijas kods "8160 05";

1448.6. Maiznīcas produkcijas ražošanas iekārtu OPERATORS – profesijas kods "8160 06";

1448.7. Maizes cepšanas iekārtu OPERATORS – profesijas kods "8160 07";

1448.8. Šokolādes ražošanas iekārtu OPERATORS – profesijas kods "8160 08";

1448.9. Graudu apstrādes OPERATORS – profesijas kods "8160 09";

1448.10. Alus, vīna un citu dzērienu ražošanas iekārtu operators – profesijas kods "8160 10";

1448.11. Graudu kaltēšanas iekārtu OPERATORS – profesijas kods "8160 11";

1448.12. Suņu un kaķu barības ražošanas iekārtu OPERATORS – profesijas kods "8160 12";

1448.13. MALĒJS – profesijas kods "8160 13";

1448.14. Alus misas VĀRĪTĀJS – profesijas kods "8160 14";

1448.15. Alus filtrēšanas OPERATORS – profesijas kods "8160 15".

8.7. Mazās grupas
"817 Koksnes apstrādes un papīra ražošanas iekārtu operatori"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1449. Šie strādnieki vada, kontrolē un uzrauga koksnes apstrādes un papīra ražošanas iekārtas.

1450. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "817 Koksnes apstrādes un papīra ražošanas iekārtu operatori" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1450.1. zina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principus, ekspluatācijas, kontroles un apkopes noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1450.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1450.3. atbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par drošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1450.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1451. Mazās grupas "817 Koksnes apstrādes un papīra ražošanas iekārtu operatori" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1451.1. atsevišķā grupa "8171 Papīra masas sagatavošanas un papīra ražošanas iekārtu operatori";

1451.2. atsevišķā grupa "8172 Koksnes apstrādes iekārtu operatori".

8.7.1. Atsevišķās grupas
"8171 Papīra masas sagatavošanas un papīra ražošanas iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1452. Šie strādnieki vada, uzrauga papīra masas sagatavošanas un papīra ražošanas iekārtas.

1453. Atsevišķajā grupā "8171 Papīra masas sagatavošanas un papīra ražošanas iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas slapju papīra masu pārvērš papīrā vai žāvē, izlīdzina, satin, sagriež un atkal satin papīru; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas papīra virskārtai piedod spīdumu un to izlīdzina; sagatavot sveķu šķīdumu un papīru impregnēšanas procesam, vadīt un uzraudzīt impregnētā papīra ražošanu, uzraudzīt impregnēšanas kvalitāti.

1454. Atsevišķās grupas "8171 Papīra masas sagatavošanas un papīra ražošanas iekārtu operatori" profesijas:

1454.1. Ražošanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8171 01";

1454.2. Virsmas apdares iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8171 02";

1454.3. Papīra žāvēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8171 03";

1454.4. Impregnēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8171 04".

8.7.2. Atsevišķās grupas
"8172 Koksnes apstrādes iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1455. Šie strādnieki vada un uzrauga koksnes apstrādes iekārtas.

1456. Atsevišķajā grupā "8172 Koksnes apstrādes iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt baļķu iekraušanas un transporta konveijerus; vadīt un uzraudzīt kokzāģēšanas iekārtas; veikt zāģmateriālu šķirošanu, kraušanu, žāvēšanu un aizsardzību; vadīt un uzraudzīt finieru lobīšanas un drāšanas iekārtas, preses vairākslāņu saplākšņa vai citu plātņu materiālu iegūšanai un citas koksnes apstrādes iekārtas.

1457. Atsevišķās grupas "8172 Koksnes apstrādes iekārtu operatori" profesijas:

1457.1. Mizošanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8172 01";

1457.2. Koksnes drupināšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8172 02";

1457.3. Šķeldas smalcināšanas OPERATORS – profesijas kods "8172 03";

1457.4. Granulu ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8172 04";

1457.5. Kokzāģētavas OPERATORS – profesijas kods "8172 05";

1457.6. Lentzāģa OPERATORS – profesijas kods "8172 06";

1457.7. Gatera mašīnists – profesijas kods "8172 07";

1457.8. Finieru lobīšanas OPERATORS – profesijas kods "8172 08";

1457.9. Zāģēšanas OPERATORS – profesijas kods "8172 09";

1457.10. Koksnes žāvēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8172 10";

1457.11. Šķirošanas līnijas OPERATORS – profesijas kods "8172 11";

1457.12. Preses OPERATORS – profesijas kods "8172 12";

1457.13. Zāģmateriālu ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8172 13";

1457.14. Finieru frēzēšanas operators – profesijas kods "8172 14";

1457.15. Finieru saaudzēšanas operators – profesijas kods "8172 15";

1457.16. Finieru piegriešanas operators – profesijas kods "8172 16";

1457.17. Finieru labošanas/ līnijas OPERATORS – profesijas kods "8172 17";

1457.18. Finieru paku savākšanas/ līnijas operators – profesijas kods "8172 18";

1457.19. Līmes sagatavošanas un formēšanas līnijas OPERATORS – profesijas kods "8172 19";

1457.20. Laminēšanas operators – profesijas kods "8172 20";

1457.21. Koksnes slīpēšanas/ līnijas operators – profesijas kods "8172 21".

8.8. Mazās grupas
"818 Citu rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1458. Šie strādnieki vada, kontrolē un uzrauga citur neklasificētas rūpnieciskas iekārtas un mašīnas.

1459. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "818 Citu rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1459.1. zina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principus, ekspluatācijas, kontroles un apkopes noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1459.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1459.3. atbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par drošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1459.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1460. Mazās grupas "818 Citu rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1460.1. atsevišķā grupa "8181 Stikla un keramikas ražošanas iekārtu operatori";

1460.2. atsevišķā grupa "8182 Tvaika turbīnu, dzinēju un boileru operatori";

1460.3. atsevišķā grupa "8183 Iepakošanas, iepildīšanas un marķēšanas iekārtu operatori";

1460.4. atsevišķā grupa "8189 Citur neklasificēti rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori".

8.8.1. Atsevišķās grupas
"8181 Stikla un keramikas ražošanas iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1461. Šie strādnieki vada un uzrauga stikla un keramikas ražošanas iekārtas.

1462. Atsevišķajā grupā "8181 Stikla un keramikas ražošanas iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt stikla kausēšanas, rūdīšanas un temperēšanas krāsnis; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas sajauc māla masu keramikas izstrādājumu ražošanai; vadīt un uzraudzīt ierīces, kas piešķir stiklam veidu ar pūšanas vai presēšanas metodēm; vadīt un uzraudzīt ierīces, kas velk un līdzina stikla masu stikla lokšņu iegūšanai; vadīt un uzraudzīt iekārtas stikla pulēšanai, kas veido un līdzina stikla virsmu spoguļiem; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas veido stikla stieņus un caurules no kausēta stikla ar vilkšanas vai pūšanas metodēm; vadīt un uzraudzīt krāsnis, kurās apdedzina stikla izstrādājumus, porcelānu, nostiprina uz izstrādājumiem glazūru vai dekoru, ķieģeļu vai dakstiņu apdedzināšanas krāsnis; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas sajauc sastāvdaļas stikla un keramikas izstrādājumu ražošanai; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas izgatavo glazūru un abrazīvus; vadīt un uzraudzīt ražošanas iekārtas stikla šķiedras iegūšanai.

1463. Atsevišķās grupas "8181 Stikla un keramikas ražošanas iekārtu operatori" profesijas:

1463.1. Ķieģeļu un dakstiņu/ apdedzināšanas krāsns OPERATORS – profesijas kods "8181 01";

1463.2. Stikla un keramikas maisīšanas iekārtas/ ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8181 02";

1463.3. Stikla un keramikas malšanas iekārtas/ ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8181 03";

1463.4. Māla/ ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8181 04";

1463.5. Stikla šķiedras/ ražošanas OPERATORS – profesijas kods "8181 05";

1463.6. Keramikas glazētājs – profesijas kods "8181 06";

1463.7. Stikla apstrādes līnijas operators – profesijas kods "8181 07".

8.8.2. Atsevišķās grupas
"8182 Tvaika turbīnu, dzinēju un boileru operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1464. Šie strādnieki vada un uzrauga tvaika turbīnas, boilerus un dzinējus.

1465. Atsevišķajā grupā "8182 Tvaika turbīnu, dzinēju un boileru operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt tvaika turbīnas, virszemes un virsūdens boilerus un dzinējus, ko kurina ar mazutu, gāzi un cieto kurināmo, ievērojot āra gaisa un siltumnesēja temperatūras grafiku; apkalpot žāvēšanas kameras, katlus, dūmu nosūcējus un gāzes vadus.

1466. Atsevišķās grupas "8182 Tvaika turbīnu, dzinēju un boileru operatori" profesijas:

1466.1. Rūpnīcas/ katlu KURINĀTĀJS – profesijas kods "8182 01";

1466.2. Tvaika mašīnas OPERATORS – profesijas kods "8182 02";

1466.3. Katlu MAŠĪNISTS – profesijas kods "8182 03";

1466.4. Apkures/ krāšņu KURINĀTĀJS – profesijas kods "8182 04";

1466.5. Siltumtīklu OPERATORS – profesijas kods "8182 05";

1466.6. Turbīnu iekārtu OPERATORS – profesijas kods "8182 06";

1466.7. Apkures iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8182 13";

1466.8. Gazificēto krāšņu OPERATORS – profesijas kods "8182 14";

1466.9. Gāzes OPERATORS (krematorijā) – profesijas kods "8182 15".

8.8.3. Atsevišķās grupas
"8183 Iepakošanas, iepildīšanas un marķēšanas iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1467. Šie strādnieki vada un uzrauga iekārtas, kas iesaiņo, līmē etiķetes, uzliek muitas zīmogus produkcijai (izstrādājumiem), iesaiņojumam un konteineriem.

1468. Atsevišķajā grupā "8183 Iepakošanas, iepildīšanas un marķēšanas iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas iesaiņo izstrādājumus, tai skaitā šķidrumus; vadīt un uzraudzīt iekārtas, kas līmē etiķetes un spiež zīmogus; veikt ikgadējās apkopes un remontu; uzraudzīt iekārtu tehnisko stāvokli; apkalpot uzņēmuma iepildīšanas cehus, veicot iekārtu palaišanu, ekspluatāciju, mazgāšanu un regulēšanu; nodrošināt ražošanas iekārtu ritmisku un nepārtrauktu darbību; vadīt un uzraudzīt iepildīšanas iekārtas saskaņā ar iekārtu instrukcijām un uzņēmuma kvalitātes prasībām, nodrošinot nepārtrauktu iekārtu darbu.

1469. Atsevišķās grupas "8183 Iepakošanas, iepildīšanas un marķēšanas iekārtu operatori" profesijas:

1469.1. Aizvākošanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8183 01";

1469.2. Cauruļu izolēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8183 02";

1469.3. Etiķešu līmēšanas OPERATORS – profesijas kods "8183 03";

1469.4. Saiņošanas OPERATORS – profesijas kods "8183 04";

1469.5. Marķēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8183 05";

1469.6. Konteineru/ pildīšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8183 06";

1469.7. Pudeļu uzpildes OPERATORS – profesijas kods "8183 07";

1469.8. Robota OPERATORS – profesijas kods "8183 08";

1469.9. Iepildīšanas līnijas REGULĒTĀJS – profesijas kods "8183 09";

1469.10. Iepildīšanas līnijas OPERATORS – profesijas kods "8183 10".

8.8.4. Atsevišķās grupas
"8189 Citur neklasificēti rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1470. Šie strādnieki vada un uzrauga citur neklasificētas rūpnieciskas iekārtas un mašīnas.

1471. Atsevišķajā grupā "8189 Citur neklasificēti rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un uzraudzīt iekārtas, veikt radiācijas mērījumus; vadīt un uzraudzīt otrreiz izmantojamo izejvielu presēšanas iekārtas; strādāt ar sniega ģeneratoriem, ražojot sniegu; vadīt un uzraudzīt vagonu mazgāšanas mašīnas; vadīt ūdens padevi vagonu mazgāšanai; gatavot speciālus mazgāšanas šķīdumus; vadīt un uzraudzīt ploteri (mašīna, kas izgriež no akrila vai cita speciāla auduma pēc piegrieztnes tentus) ar datorvadības palīdzību; veikt ikgadējās apkopes un remontu; uzraudzīt iekārtu tehnisko stāvokli; uzraudzīt sniega kvalitāti; vadīt un uzraudzīt sveču liešanas iekārtas; liet sveces formās, izmantojot roku darbu, un liet parafīna/stearīna masu speciālās formās; izgatavot sveces un novērst to bojājumus.

1472. Atsevišķās grupas "8189 Citur neklasificēti rūpniecisko iekārtu un mašīnu operatori" profesijas:

1472.1. Presēšanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8189 01";

1472.2. Šķidrumu iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8189 02";

1472.3. Sniega ģeneratoru OPERATORS – profesijas kods "8189 03";

1472.4. Vagonu mazgāšanas mašīnas OPERATORS – profesijas kods "8189 04";

1472.5. Griešanas OPERATORS – profesijas kods "8189 05";

1472.6. Sveču ražošanas iekārtas OPERATORS – profesijas kods "8189 06".

8.9. Mazās grupas
"821 Montieri"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1473. Šie strādnieki vada un uzrauga iekārtas, kas paredzētas produkcijas montāžai, kā arī montē izstrādājumus saskaņā ar noteiktām tehnoloģijas un konstrukcijas prasībām. Montējamo izstrādājumu var montēt arī uz konveijera.

1474. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "821 Montieri" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1474.1. zina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principus, ekspluatācijas, kontroles un apkopes noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1474.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1474.3. atbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par drošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1474.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1475. Mazās grupas "821 Montieri" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1475.1. atsevišķā grupa "8211 Mehānisko mašīnu un izstrādājumu montieri";

1475.2. atsevišķā grupa "8212 Elektrisko un elektronisko iekārtu un izstrādājumu montieri";

1475.3. atsevišķā grupa "8219 Citur neklasificēti montieri".

8.9.1. Atsevišķās grupas
"8211 Mehānisko mašīnu un izstrādājumu montieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1476. Šie strādnieki saskaņā ar noteiktām tehnoloģijas un konstrukcijas prasībām montē mehāniskas iekārtas.

1477. Atsevišķajā grupā "8211 Mehānisko mašīnu un izstrādājumu montieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– montēt no detaļām un komponentiem mehāniskās iekārtas (ierīces) dzinējus un automobiļus.

1478. Atsevišķās grupas "8211 Mehānisko mašīnu un izstrādājumu montieri" profesijas:

1478.1. Rūpniecisko iekārtu MONTIERIS – profesijas kods "8211 01";

1478.2. Montāžas darbu ATSLĒDZNIEKS – profesijas kods "8211 02";

1478.3. Sliežu ceļu MONTIERIS – profesijas kods "8211 03".

8.9.2. Atsevišķās grupas
"8212 Elektrisko un elektronisko iekārtu un izstrādājumu montieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1479. Šie strādnieki saskaņā ar noteiktām tehnoloģijas un konstrukcijas prasībām montē no detaļām un komponentiem dažādas elektroniskas un tamlīdzīgas iekārtas un ierīces.

1480. Atsevišķajā grupā "8212 Elektrisko un elektronisko iekārtu un izstrādājumu montieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– montēt no detaļām un komponentiem elektriskās mašīnas un iekārtas (ierīces); montēt audiovideoiekārtas un radioaparatūru; montēt elektroniskas un tamlīdzīgas iekārtas; uzstādīt apsardzes, ugunstrauksmes, videonovērošanas un piekļuves kontroles sistēmas; izmēģināt un montēt mikroshēmas; šķirot, lakot, hermetizēt un iesaiņot mikroshēmas.

1481. Atsevišķās grupas "8212 Elektrisko un elektronisko iekārtu un izstrādājumu montieri" profesijas:

1481.1. Elektroiekārtu MONTIERIS – profesijas kods "8212 01";

1481.2. Uztīšanas iekārtas MONTIERIS – profesijas kods "8212 02";

1481.3. AKUMULATORISTS – profesijas kods "8212 03";

1481.4. Audiovideoiekārtu MONTIERIS – profesijas kods "8212 04";

1481.5. Elektronisko iekārtu MONTIERIS – profesijas kods "8212 05";

1481.6. Pusvadītāju aparātu būves OPERATORS – profesijas kods "8212 06";

1481.7. Mikroelektronikas iekārtu MONTIERIS – profesijas kods "8212 07";

1481.8. Radioaparatūras MONTIERIS – profesijas kods "8212 08";

1481.9. Vājstrāvu sistēmu MONTIERIS – profesijas kods "8212 09".

8.9.3. Atsevišķās grupas
"8219 Citur neklasificēti montieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1482. Šie strādnieki saskaņā ar noteiktām tehnoloģijas un konstrukcijas prasībām montē dažādus izstrādājumus.

1483. Atsevišķajā grupā "8219 Citur neklasificēti montieri" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– montēt rotaļlietas, sporta inventāru un divriteņus, kioskus, tentus, teltis, angārus, nojumes, markīzes, pieturvietas, smago automašīnu virsbūves, dažādu veidu pārsegus laivām un motocikliem; komplektēt izstrādājumus no koka vai tamlīdzīga materiāla detaļām; komplektēt izstrādājumus no kartona, tekstilijas un tamlīdzīga materiāla detaļām; montēt izstrādājumus no dažādiem materiāliem; veikt radošo pasākumu tehniskā nodrošinājuma iekārtu, konstrukciju un aprīkojuma (balsta konstrukciju un sistēmu, piekares un celšanas iekārtu, gaismas un skaņas iekārtu, videoiekārtu un filmēšanas iekārtu, elektrības un signālu, efektu, scenogrāfijas un dekorāciju, pasākumu vietas iekārtojuma un infrastruktūras) uzstādīšanu, montāžu un demontāžu.

1484. Atsevišķās grupas "8219 Citur neklasificēti montieri" profesijas:

1484.1. Metāla/ mēbeļu MONTIERIS – profesijas kods "8219 01";

1484.2. Metāla izstrādājumu MONTĒTĀJS – profesijas kods "8219 02";

1484.3. Plastmasas izstrādājumu KOMPLEKTĒTĀJS – profesijas kods "8219 03";

1484.4. Gumijas izstrādājumu KOMPLEKTĒTĀJS – profesijas kods "8219 04";

1484.5. Koka izstrādājumu KOMPLEKTĒTĀJS – profesijas kods "8219 05";

1484.6. Koka/ mēbeļu KOMPLEKTĒTĀJS – profesijas kods "8219 06";

1484.7. Kartona izstrādājumu KOMPLEKTĒTĀJS – profesijas kods "8219 07";

1484.8. Kompozīto ražojumu MONTIERIS – profesijas kods "8219 08";

1484.9. Pasākumu tehniskā nodrošinājuma aprīkojuma MONTIERIS – profesijas kods "8219  09".

8.10. Mazās grupas
"831 Vilces līdzekļa vadītāji (mašīnisti) un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1485. Šie strādnieki vada un uzrauga pasažieru un kravas vilcienu lokomotīves, manevrē un pārslēdz dzelzceļa signalizāciju, komplektē sastāvus.

1486. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "831 Vilces līdzekļa vadītāji (mašīnisti) un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1486.1. zina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principus, ekspluatācijas, kontroles un apkopes noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1486.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1486.3. atbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par drošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1486.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1487. Mazās grupas 831 Vilces līdzekļa vadītāji (mašīnisti) un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1487.1. atsevišķā grupa "8311 Vilces līdzekļa vadītāji (mašīnisti)";

1487.2. atsevišķā grupa "8312 Dzelzceļa pārmijnieki, sakabinātāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki".

8.10.1. Atsevišķās grupas
"8311 Vilces līdzekļa vadītāji (mašīnisti)"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1488. Šie strādnieki vada vai palīdz vadīt lokomotīves (vilces līdzekļus).

1489. Atsevišķajā grupā "8311 Vilces līdzekļa vadītāji (mašīnisti)" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt vai palīdzēt vadīt tvaika lokomotīves, elektrolokomotīves, dīzeļlokomotīves; vadīt vai palīdzēt vadīt virszemes pasažieru vilcienus; vadīt vai palīdzēt vadīt lokomotīves, kas pārvadā vagonetes zem zemes vai virszemes akmeņlauztuvēs.

1490. Atsevišķās grupas "8311 Vilces līdzekļa vadītāji (mašīnisti)" profesijas:

1490.1. Dīzeļlokomotīves VADĪTĀJA (MAŠĪNISTA) PALĪGS – profesijas kods "8311 04";

1490.2. Vilces līdzekļa VADĪTĀJS (MAŠĪNISTS) – profesijas kods "8311 05";

1490.3. Vilces līdzekļa VADĪTĀJA (MAŠĪNISTA) PALĪGS – profesijas kods "8311 06";

1490.4. Dīzeļlokomotīves VADĪTĀJS (MAŠĪNISTS) INSTRUKTORS – profesijas kods "8311 07";

1490.5. Dīzeļvilciena vadītājs (MAŠĪNISTS) INSTRUKTORS – profesijas kods "8311 08";

1490.6. Elektrovilciena vadītājs (MAŠĪNISTS) INSTRUKTORS – profesijas kods "8311 09";

1490.7. Dīzeļlokomotīves VADĪTĀJS (MAŠĪNISTS) – profesijas kods "8311 10";

1490.8. Dīzeļvilciena VADĪTĀJS (MAŠĪNISTS) – profesijas kods "8311 11";

1490.9. Elektrovilciena VADĪTĀJS (MAŠĪNISTS) – profesijas kods "8311 12";

1490.10. Sliežu motortransporta VADĪTĀJS (MAŠĪNISTS) – profesijas kods "8311 13";

1490.11. Dīzeļvilciena vadītāja (MAŠĪNISTA) PALĪGS – profesijas kods "8311 14";

1490.12. Elektrovilciena vadītāja (MAŠĪNISTA) PALĪGS – profesijas kods "8311 15";

1490.13. Sliežu motortransporta vadītāja (MAŠĪNISTA) PALĪGS – profesijas kods "8311 16";

1490.14. Dzelzceļa nepašgājējas mašīnas un to sastāvu OPERATORS (MAŠĪNISTS) – profesijas kods "8311 17";

1490.15. Dzelzceļa nepašgājējas mašīnas un to sastāvu OPERATORA (MAŠĪNISTA) PALĪGS – profesijas kods "8311 18";

1490.16. Vilces līdzekļa VADĪTĀJS (MAŠĪNISTS) INSTRUKTORS – profesijas kods "8311 19";

1490.17. Sliežu motortransporta VADĪTĀJS (MAŠĪNISTS) INSTRUKTORS – profesijas kods "8311 20";

1490.18. Tvaika lokomotīves VADĪTĀJA (MAŠĪNISTA) PALĪGS – profesijas kods "8311 21";

1490.19. Tvaika lokomotīves VADĪTĀJS (MAŠĪNISTS) – profesijas kods "8311 22";

1490.20. Tvaika lokomotīves VADĪTĀJS (MAŠĪNISTS) INSTRUKTORS – profesijas kods "8311 23".

8.10.2. Atsevišķās grupas
"8312 Dzelzceļa pārmijnieki, sakabinātāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1491. Šie strādnieki atbild par dzelzceļa sastāvu drošību brauciena laikā, uzrauga dzelzceļa sastāvu kustību, komplektē pasažieru un kravas vilcienu sastāvus stacijās, kā arī karjeru vagonešu sastāvus un uzrauga to kustību.

1492. Atsevišķajā grupā "8312 Dzelzceļa pārmijnieki, sakabinātāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– atbildēt par dzelzceļa sastāvu drošību brauciena laikā; uzraudzīt dzelzceļa sastāvu kustību, tieši vērojot, kontrolējot kustību un nodrošinot tās drošību, vadot signālus un pārmijas no vadības pults, sastādot sastāvus ar vilces lokomotīvēm vai vilces kabeļiem.

1493. Atsevišķās grupas "8312 Dzelzceļa pārmijnieki, sakabinātāji un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas:

1493.1. Dzelzceļa PĀRMIJNIEKS – profesijas kods "8312 01";

1493.2. Vilcienu SASTĀDĪTĀJS – profesijas kods "8312 02";

1493.3. Vilcienu SARGS – profesijas kods "8312 03";

1493.4. Dzelzceļa SIGNALIZĒTĀJS – profesijas kods "8312 04";

1493.5. Dzelzceļa šķirošanas dežurants – profesijas kods "8312 05";

1493.6. Dzelzceļa pārbrauktuves dežurants – profesijas kods "8312 06";

1493.7. Vagonu APSKATĪTĀJS (remontētājs) – profesijas kods "8312 07";

1493.8. Vagonu parka DEŽURANTS – profesijas kods "8312 08";

1493.9. Līnijas dzelzceļa stacijas DEŽURANTS – profesijas kods "8312 09";

1493.10. Vilcienu PIEŅĒMĒJS – profesijas kods "8312 10";

1493.11. Kravas vilcienu KONDUKTORS – profesijas kods "8312 11";

1493.12. Vilcienu SASTĀDĪTĀJA PALĪGS – profesijas kods "8312 12";

1493.13. Vagonu kustības ātruma REGULĒTĀJS – profesijas kods "8312 13";

1493.14. Ritošā sastāva EKIPĒTĀJS – profesijas kods "8312 14";

1493.15. Vilcienu KONDUKTORS – profesijas kods "8312 15".

8.11. Mazās grupas
"832 Transportlīdzekļu vadītāji"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1494. Šie strādnieki vada un apkalpo motociklus, automobiļus, taksometrus, vieglos un mazietilpīgos kravas automobiļus vai mikroautobusus.

1495. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "832 Transportlīdzekļu vadītāji" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1495.1. zina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principus, ekspluatācijas, kontroles un apkopes noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1495.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1495.3. atbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par drošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1495.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1496. Mazās grupas "832 Transportlīdzekļu vadītāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1496.1. atsevišķā grupa "8321 Motociklu vadītāji";

1496.2. atsevišķā grupa "8322 Vieglo automobiļu, taksometru un mazietilpīgo kravas automobiļu un mikroautobusu vadītāji".

8.11.1. Atsevišķās grupas
"8321 Motociklu vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1497. Šie strādnieki vada un apkalpo motociklus.

1498. Atsevišķajā grupā "8321 Motociklu vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un apkalpot divriteņu un trīsriteņu motociklus, kas piemēroti kravas un pasažieru pārvadāšanai.

1499. Atsevišķās grupas "8321 Motociklu vadītāji" profesijas:

1499.1. Sakaru MOTOCIKLISTS – profesijas kods "8321 01";

1499.2. Motocikla VADĪTĀJS – profesijas kods "8321 02".

8.11.2. Atsevišķās grupas
"8322 Vieglo automobiļu, taksometru un mazietilpīgo kravas automobiļu un mikroautobusu vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1500. Šie strādnieki vada, remontē un apkalpo vieglos automobiļus, taksometrus, mazietilpīgos kravas automobiļus un mikroautobusus.

1501. Atsevišķajā grupā "8322 Vieglo automobiļu, taksometru un mazietilpīgo kravas automobiļu un mikroautobusu vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt, remontēt un apkalpot vieglos automobiļus, taksometrus, vieglos furgonus, mikroautobusus, kas paredzēti pasažieru, preču un vēstuļu pārvadāšanai.

1502. Atsevišķās grupas "8322 Vieglo automobiļu, taksometru un mazietilpīgo kravas automobiļu un mikroautobusu vadītāji" profesijas:

1502.1. Automobiļa VADĪTĀJS – profesijas kods "8322 01";

1502.2. Furgona VADĪTĀJS – profesijas kods "8322 02";

1502.3. Sanitārautomobiļa VADĪTĀJS – profesijas kods "8322 03";

1502.4. Mazietilpīga kravas automobiļa VADĪTĀJS – profesijas kods "8322 04";

1502.5. Taksometra VADĪTĀJS – profesijas kods "8322 05";

1502.6. Mikroautobusa VADĪTĀJS – profesijas kods "8322 06".

8.12. Mazās grupas
"833 Smago kravas automobiļu un autobusu vadītāji"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1503. Šie strādnieki vada un apkalpo tramvajus, trolejbusus un autobusus, smagos kravas automobiļus ar piekabēm vai furgonus un autovilcienus.

1504. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "833 Smago kravas automobiļu un autobusu vadītāji" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1504.1. zina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principus, ekspluatācijas, kontroles un apkopes noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1504.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1504.3. atbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par drošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1504.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1505. Mazās grupas "833 Smago kravas automobiļu un autobusu vadītāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1505.1. atsevišķā grupa "8331 Autobusu, trolejbusu un tramvaju vadītāji";

1505.2. atsevišķā grupa "8332 Smago kravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītāji".

8.12.1. Atsevišķās grupas
"8331 Autobusu, trolejbusu un tramvaju vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1506. Šie strādnieki vada un apkalpo autobusus, trolejbusus un tramvajus.

1507. Atsevišķajā grupā "8331 Autobusu, trolejbusu un tramvaju vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un apkalpot autobusus, trolejbusus un tramvajus, kas pārvadā pasažierus, kravu vai pastu; pieņemt autobusus, trolejbusus un tramvajus no maršruta līnijas vai pēc remonta, sagatavot tos izbraukumam maršruta līnijā; pārvietot autobusus, trolejbusus un tramvajus glabāšanai, remonta, apkopes un mazgāšanas darbu nodrošināšanai un sagatavošanai izbraukumam maršruta līnijā.

1508. Atsevišķās grupas "8331 Autobusu, trolejbusu un tramvaju vadītāji" profesijas:

1508.1. Autobusa VADĪTĀJS – profesijas kods "8331 01";

1508.2. Tramvaja VADĪTĀJS – profesijas kods "8331 02";

1508.3. Trolejbusa VADĪTĀJS – profesijas kods "8331 03";

1508.4. Autobusa, trolejbusa un tramvaja VADĪTĀJS (MANEVRĒTĀJS) – profesijas kods "8331 04".

8.12.2. Atsevišķās grupas
"8332 Smago kravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1509. Šie strādnieki vada, remontē un apkalpo smagos kravas automobiļus ar piekabēm un autovilcienus.

1510. Atsevišķajā grupā "8332 Smago kravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt, remontēt un apkalpot kravas automobiļus, paškrāvējus automobiļus ar uzmontētu iekārtu – hidromanipulatoru, autotransporta līdzekļus ar piekabēm preču, šķidrumu un smago kravu pārvadāšanai jebkurā attālumā; tīrīt, atjaunot un līdzināt ledu.

1511. Atsevišķās grupas "8332 Smago kravas automobiļu ar piekabēm un autovilcienu vadītāji" profesijas:

1511.1. Atkritumvedēja VADĪTĀJS – profesijas kods "8332 01";

1511.2. Bīstamu kravu pārvadāšanas transportlīdzekļu VADĪTĀJS – profesijas kods "8332 02";

1511.3. Kravas automobiļa VADĪTĀJS – profesijas kods "8332 03";

1511.4. Paškrāvēja/ automobiļa VADĪTĀJS – profesijas kods "8332 04";

1511.5. Vilcējautomobiļa VADĪTĀJS – profesijas kods "8332 05";

1511.6. Ielu laistīšanas/ automobiļa VADĪTĀJS – profesijas kods "8332 06";

1511.7. Ielu kaisīšanas/ automobiļa VADĪTĀJS – profesijas kods "8332 07";

1511.8. Specializētā/ automobiļa VADĪTĀJS – profesijas kods "8332 08";

1511.9. Mehāniskā transportlīdzekļa VADĪTĀJS – profesijas kods "8332 09";

1511.10. Betona maisītāja/ sūkņa VADĪTĀJS – profesijas kods "8332 10";

1511.11. Ledus atjaunošanas mašīnas VADĪTĀJS – profesijas kods "8332 11".

8.13. Mazās grupas
"834 Lauksaimniecības, zemes darbu, celšanas un citu kraušanas iekārtu operatori"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1512. Šie strādnieki vada, uzrauga un apkalpo traktortehniku, lauksaimniecības mašīnas, zemes racējus un citas mašīnas, kuras lieto karjeru izstrādē un minerālu ieguvē, ēku, tuneļu un ceļu būvniecībā, kā arī celtņus un citus pārvietojamos krāvējus.

1513. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "834 Lauksaimniecības, zemes darbu, celšanas un citu kraušanas iekārtu operatori" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1513.1. zina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principus, ekspluatācijas, kontroles un apkopes noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1513.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1513.3. atbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par drošības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1513.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1514. Mazās grupas "834 Lauksaimniecības, zemes darbu, celšanas un citu kraušanas iekārtu operatori" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1514.1. atsevišķā grupa "8341 Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu, mehānismu un iekārtu operatori";

1514.2. atsevišķā grupa "8342 Zemes racēju un tiem līdzīgu mašīnu operatori";

1514.3. atsevišķā grupa "8343 Autoceltņu un citu kraušanas iekārtu operatori";

1514.4. atsevišķā grupa "8344 Autoiekrāvēju operatori".

8.13.1. Atsevišķās grupas
"8341 Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu, mehānismu un iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1515. Šie strādnieki vada un apkalpo lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnas, mehānismus un iekārtas.

1516. Atsevišķajā grupā "8341 Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu, mehānismu un iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un apkalpot traktorus vai pašgājējarklus, sējmašīnas, kombainus, citas specializētās lauksaimniecības mašīnas, mehānismus vai iekārtas; vadīt mašīnas, kuras veic koku gāšanu un sagarumošanu, kokmateriālu pievešanu, šķirošanu, krautnēšanu un izvešanu no cirsmas, vadīt meža apsaimniekošanas darbiem paredzētas meža mašīnas (harvesteru, forvarderu augsnes gatavotāju, šķeldotāju, saiņotāju, celmu rāvēju un stādītāju), kas veic koku zāģēšanu un apstrādi, kokmateriālu pievešanu līdz ceļmalas krautuvei, kā arī celmu raušanu, ciršanas atlieku saiņošanu un pārstrādi kurināmās koksnes šķeldās, meža augsnes sagatavošanu un kociņu stādīšanu, ievērojot apkalpojamo iekārtu un traktoru ekspluatācijas, kontroles un apkopes noteikumus, savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju, darba režīmus, darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus, ceļu satiksmes un kustības drošības noteikumus; pārvadāt apaļos kokmateriālus un šķeldu, izmantojot kokvedēju automobili vai kokvedēja sastāvu, uzturot to tehniskā kārtībā; iekraut/izkraut kokmateriālus ar manipulatoru (kokvedēja automobiļa tehniskais aprīkojums kokmateriālu iekraušanai/izkraušanai) un aizvest kravu, uzskaitot pārvadāto sortimentu ar datoru un operatīvi nododot informāciju, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus.

1517. Atsevišķās grupas "8341 Lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu, mehānismu un iekārtu operatori" profesijas:

1517.1. Kombaina VADĪTĀJS – profesijas kods "8341 01";

1517.2. Lauksaimniecības mašīnu OPERATORS – profesijas kods "8341 02";

1517.3. Kokvedēja automobiļa VADĪTĀJS – profesijas kods "8341 04";

1517.4. Traktora VADĪTĀJS – profesijas kods "8341 05";

1517.5. Traktortehnikas VADĪTĀJS – profesijas kods "8341 06";

1517.6. Meža mašīnu OPERATORS – profesijas kods "8341 07".

8.13.2. Atsevišķās grupas
"8342 Zemes racēju un tiem līdzīgu mašīnu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1518. Šie strādnieki vada un apkalpo traktortehniku un citas mašīnas, kuras lieto karjeru izstrādē un minerālu ieguvē, ēku, tuneļu un ceļu būvniecībā.

1519. Atsevišķajā grupā "8342 Zemes racēju un tiem līdzīgu mašīnu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un apkalpot ekskavatorus, greiderus ar kustīgiem kausiem zemes, klintāju, smilšu, kūdras un citu iežu rakšanai, kā arī ēku, būvju un citu objektu graušanai; vadīt un apkalpot mašīnas, kas rok tranšejas kanalizācijai, drenāžai, ūdensvadiem, naftas, gāzes vai citiem cauruļvadiem; vadīt un apkalpot mašīnas, kas dzen zemē koka vai betona pāļus vai tērauda pāļus un rievsienas; vadīt un apkalpot mašīnas, kas nolīdzina grunts virsmu, būvējot ietves, asfaltētus vai tamlīdzīgus ceļus; vadīt un apkalpot maģistrālo gāzes vadu cauruļlicējus un dažādus iekrāvējus (piemēram, kāpurķēžu, riteņu, universālie, teleskopiskie, riteņu frontālie, kāpurķēžu frontālie).

1520. Atsevišķās grupas "8342 Zemes racēju un tiem līdzīgu mašīnu operatori" profesijas:

1520.1. Bagarēšanas mašīnu OPERATORS – profesijas kods "8342 01";

1520.2. Betona ieklājēja VADĪTĀJS – profesijas kods "8342 02";

1520.3. Betona ieklājēja OPERATORS – profesijas kods "8342 03";

1520.4. Asfaltēšanas ieklājēja VADĪTĀJS – profesijas kods "8342 04";

1520.5. Asfalta ieklājēja OPERATORS – profesijas kods "8342 05";

1520.6. Zemes urbšanas mašīnu OPERATORS (būvniecībā) – profesijas kods "8342 06";

1520.7. Buldozera VADĪTĀJS – profesijas kods "8342 07";

1520.8. Pamatu veltņa VADĪTĀJS – profesijas kods "8342 08";

1520.9. Asfalta veltņa VADĪTĀJS – profesijas kods "8342 09";

1520.10. Ekskavatora VADĪTĀJS – profesijas kods "8342 10";

1520.11. Kūdras ieguves mašīnas MAŠĪNISTS – profesijas kods "8342 11";

1520.12. Pāļdziņa VADĪTĀJS – profesijas kods "8342 12";

1520.13. Gudronatora VADĪTĀJS – profesijas kods "8342 13";

1520.14. Autogreidera VADĪTĀJS – profesijas kods "8342 14";

1520.15. Sliežu ceļa mašīnu IESTATĪTĀJS – profesijas kods "8342 15";

1520.16. Ceļa frēzes VADĪTĀJS – profesijas kods "8342 16";

1520.17. Ceļa frēzes OPERATORS – profesijas kods "8342 17";

1520.18. Pašgājēja iekrāvēja VADĪTĀJS – profesijas kods "8342 18";

1520.19. Bruģēšanas mašīnas VADĪTĀJS – profesijas kods "8342 19";

1520.20. Ceļu marķēšanas mašīnas vadītājs – profesijas kods "8342 20";

1520.21. Citas speciālās pašgājējtehnikas VADĪTĀJS – profesijas kods "8342 21";

1520.22. Zemessmēlēja VADĪTĀJS – profesijas kods "8342 22";

1520.23. Ceļa veltņa OPERATORS – profesijas kods "8342 23";

1520.24. Greideru un skrēperu VADĪTĀJS – profesijas kods "8342 24";

1520.25. Zemes pārvietošanas iekārtu OPERATORS – profesijas kods "8342 25";

1520.26. Cauruļlicēja VADĪTĀJS – profesijas kods "8342 26".

8.13.3. Atsevišķās grupas
"8343 Autoceltņu un citu kraušanas iekārtu operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1521. Šie strādnieki vada un apkalpo autoceltņus un citas kraušanas iekārtas.

1522. Atsevišķajā grupā "8343 Autoceltņu un citu kraušanas iekārtu operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un apkalpot visu veidu iekraušanas iekārtas (piemēram, autoceltņus, portālceltņus, peldošos celtņus), iekārtas, kas paceļ un nolaiž cilvēkus un kravas uz būvlaukuma vai šahtā, kas paceļ un nolaiž kravas kuģa tilpnē vai no dzelzceļa vagona, celšanas iekārtas kalnos (tai skaitā slēpotājiem), kravas un pasažieru prāmjus nelielos attālumos, tiltu pacelšanas mehānismus un citas iekārtas; ostas teritorijā veic kravu stropēšanu, iekraušanu, izkraušanu tālākai transportēšanai ar pārkraušanas mehānismu vai fiziskā veidā, nodrošinot kravu drošu pārvietošanu.

1523. Atsevišķās grupas "8343 Autoceltņu un citu kraušanas iekārtu operatori" profesijas:

1523.1. Celtņa OPERATORS – profesijas kods "8343 01";

1523.2. Elevatora OPERATORS – profesijas kods "8343 02";

1523.3. Eskalatora OPERATORS – profesijas kods "8343 03";

1523.4. Kuģa/ celtņa OPERATORS – profesijas kods "8343 04";

1523.5. Vinčas OPERATORS – profesijas kods "8343 05";

1523.6. Autoceltņa/ automobiļa VADĪTĀJS – profesijas kods "8343 06";

1523.7. Transportiera apkalpotājs – profesijas kods "8343 07";

1523.8. Pacēlāja mašīnists – profesijas kods "8343 08";

1523.9. Iekraušanas iekārtas apkalpotājs – profesijas kods "8343 09";

1523.10. Hidrokrāvēja MAŠĪNISTS – profesijas kods "8343 10";

1523.11. Metalurģiskās iekārtas/ celtņa OPERATORS – profesijas kods "8343 11";

1523.12. Dzelzceļa celtņa VADĪTĀJS – profesijas kods "8343 12";

1523.13. Dzelzceļa celtņa VADĪTĀJA PALĪGS – profesijas kods "8343 13";

1523.14. DOKERS – profesijas kods "8343 14";

1523.15. DOKERU BRIGADIERIS – profesijas kods "8343 15";

1523.16. Autotorņa VADĪTĀJS – profesijas kods "8343 16".

8.13.4. Atsevišķās grupas
"8344 Autoiekrāvēju operatori"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1524. Šie strādnieki vada un apkalpo autokārus un tamlīdzīgas iekārtas.

1525. Atsevišķajā grupā "8344 Autoiekrāvēju operatori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt un apkalpot autokārus vai tamlīdzīgas iekārtas, kas iekrauj vai izkrauj, transportē, paceļ un sakrauj iesaiņotas kravas lidostās, ostās, tirgotavās, noliktavās, fabrikās un rūpnīcās; ja nepieciešams, izmantot roku darbu.

1526. Atsevišķās grupas "8344 Autoiekrāvēju operatori" profesijas:

1526.1. Lifta/ platformas OPERATORS – profesijas kods "8344 01";

1526.2. Autokrāvēja VADĪTĀJS – profesijas kods "8344 02";

1526.3. Elektrokrāvēja OPERATORS – profesijas kods "8344 03";

1526.4. Elektrokāra VADĪTĀJS – profesijas kods "8344 04";

1526.5. Lidostas krāvējs – profesijas kods "8344 05".

8.4. Mazās grupas
"835 Kuģa klāja komandas un tām radniecīgu profesiju strādnieki"
un atsevišķās grupas
"8350 Kuģa klāja komandas un tām radniecīgu profesiju strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1527. Šie strādnieki veic darbus uz kuģiem vai citiem peldošajiem līdzekļiem.

1528. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "835 Kuģa klāja komandas un tām radniecīgu profesiju strādnieki" atsevišķajā grupā:

1528.1. zina: apkalpojamo iekārtu un mašīnu darbības principus, ekspluatācijas, kontroles un apkopes noteikumus; savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību, to racionālu organizāciju un darba režīmus; nozares terminoloģiju, ar nozari saistītos normatīvos aktus un standartus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1528.2. prot: izmantot praksē teorētiskās zināšanas, tās nepārtraukti papildināt; pašizglītoties, pilnveidot profesionālās prasmes un iemaņas; izmantot informācijas tehnoloģijas;

1528.3. atbild: par noteiktā darba norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem, iekārtām un mašīnām; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par darba aizsardzības noteikumu izpildi; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1528.4. izglītība: pamata vai vidējās pakāpes profesionālā izglītība.

1529. Mazās grupas "835 Kuģa klāja komandas un tām radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "8350 Kuģa klāja komandas un tām radniecīgu profesiju strādnieki".

1530. Atsevišķajā grupā "8350 Kuģa klāja komandas un tām radniecīgu profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pildīt sardzes pienākumus uz tiltiņa vai mašīntelpās jūrā un ostā; stūrēt kuģi pēc kuģa vadītāja norādījumiem; strādāt ar kuģa tauvošanas iekārtām un tauvām; apkopt un iedarbināt kuģa mehānismus, kravas ierīces, takelāžu, glābšanās līdzekļus un ugunsdzēšanas iekārtas; uzturēt kārtību un tīrību uz klāja un telpās, skrāpēt, krāsot un veikt citus nepieciešamus darbus; piedalīties kuģa mašīnu, iekārtu un mehānismu remontā, kravas vai degvielas iekraušanas/izkraušanas operācijās; izmantot avārijas iekārtas un līdzekļus, kā arī piemērot avārijas procedūras; apkalpot kuģus, veicot to pietauvošanas un attauvošanas darbus.

1531. Atsevišķās grupas "8350 Kuģa klāja komandas un tām radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas:

1531.1. BOCMANIS – profesijas kods "8350 01";

1531.2. Kuģa BOCMANIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "8350 02";

1531.3. Kuģa MATROZIS – profesijas kods "8350 03";

1531.4. Iekšējo ūdeņu kuģa MATROZIS – profesijas kods "8350 04";

1531.5. MATROZIS MOTORISTS – profesijas kods "8350 05";

1531.6. Kuģa MOTORISTS – profesijas kods "8350 06";

1531.7. Kuģa sūkņu MAŠĪNISTS – profesijas kods "8350 07";

1531.8. Kuģa SIGNALIZĒTĀJS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "8350 08";

1531.9. Kuģu TAUVOTĀJS – profesijas kods "8350 09".

9. Devītās pamatgrupas
"9 Vienkāršās profesijas"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1532. Šie strādnieki izpilda vienkāršus un monotonus darbus vai mehāniskas darba operācijas, lietojot rokas instrumentus un bieži arī fizisku spēku.

1533. Pamatgrupā "9 Vienkāršās profesijas" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pārdot preces ielās un citās sabiedriskās vietās vai piegādāt preces klientam viņa dzīvesvietā; sniegt dažādus pakalpojumus ielās; tīrīt, mazgāt, gludināt veļu un apģērbu; uzkopt dzīvojamo ēku, viesnīcu, iestāžu un citu ēku telpas; tīrīt logus un vitrīnas; piegādāt steidzamus paziņojumus un preces, pārvietot bagāžu, izpildīt šveicara pienākumus, dežurēt pie ieejām ēkās (pie vārtiem), pašās ēkās un to teritorijā; sniegt klientiem nepieciešamo informāciju; savākt atkritumus un tīrīt ielas vai citas sabiedriskas vietas; veikt lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un medību saimniecības palīgdarbus; attīrīt dīķus vai citas ūdenskrātuves; rakt grāvjus; izsekot vai dzīt medījumu; veikt derīgo izrakteņu ieguves, būvniecības un rūpniecības palīgdarbus – šķirot produkciju, komplektēt detaļas un iesaiņot; izkraut un iekraut pārvadājamo kravu; pārvadāt pasažierus, preces un materiālus ar transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar pedāļiem vai ar vilces spēku.

1534. Pamatgrupas "9 Vienkāršās profesijas" profesijas klasificētas šādās apakšgrupās:

1534.1. apakšgrupa "91 Apkopēji un palīgi mājas darbos";

1534.2. apakšgrupa "92 Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības strādnieki";

1534.3. apakšgrupa "93 Raktuvju, būvniecības, ražošanas un transporta strādnieki";

1534.4. apakšgrupa "94 Pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki";

1534.5. apakšgrupa "95 Ielu strādnieki un ielu pārdevēji";

1534.6. apakšgrupa "96 Atkritumu savācēji un citu vienkāršo profesiju strādnieki".

1535. Apakšgrupas "91 Apkopēji un palīgi mājas darbos" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

1535.1. mazā grupa "911 Māju, viesnīcu un biroju apkopēji un palīgi";

1535.2. mazā grupa "912 Transportlīdzekļu, logu un veļas mazgātāji un citu ar rokām veicamu tīrīšanas darbu izpildītāji".

1536. Apakšgrupas "92 Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības strādnieki" profesijas klasificētas mazajā grupā "921 Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības strādnieki".

1537. Apakšgrupas "93 Raktuvju, būvniecības, ražošanas un transporta strādnieki" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

1537.1. mazā grupa "931 Raktuvju un būvniecības strādnieki";

1537.2. mazā grupa "932 Rūpniecības un citi strādnieki"

1537.3. mazā grupa "933 Transporta strādnieki un krāvēji".

1538. Apakšgrupas "94 Pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki" profesijas klasificētas mazajā grupā "941 Pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki".

1539. Apakšgrupas "95 Ielu strādnieki un ielu pārdevēji" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

1539.1. mazā grupa "951 Ielu strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki";

1539.2. mazā grupa "952 Ielu pārdevēji (izņemot pārtikas preces)".

1540. Apakšgrupas "96 Atkritumu savācēji un citu vienkāršo profesiju strādnieki" profesijas klasificētas šādās mazajās grupās:

1540.1. mazā grupa "961 Atkritumu savācēji";

1540.2. mazā grupa "962 Citi vienkāršo profesiju strādnieki".

9.1. Mazās grupas
"911 Māju, viesnīcu un biroju apkopēji un palīgi"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1541. Šie strādnieki veic dažādus darbus, lai uzturētu tīrību un kārtību privātmājās, viesnīcās, birojos, slimnīcās un citās telpās, kā arī gaisa kuģos, vilcienos, autobusos un citos transportlīdzekļos.

1542. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "911 Māju, viesnīcu un biroju apkopēji un palīgi" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1542.1. zina: darba izpildes racionālos paņēmienus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1542.2. prot: lietot vienkāršus darbarīkus, profesionālo uzkopšanas inventāru un tīrīšanas līdzekļus un tos dozēt;

1542.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1542.4. izglītība: pamatizglītība un pamatiemaņas vai pamata pakāpes profesionālā izglītība.

1543. Mazās grupas "911 Māju, viesnīcu un biroju apkopēji un palīgi" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1543.1. atsevišķā grupa "9111 Mājstrādnieki";

1543.2. atsevišķā grupa "9112 Biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji".

9.1.1. Atsevišķās grupas
"9111 Mājstrādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1544. Šie strādnieki apkopj telpas ar rokām vai ar putekļu sūcēju, mazgā un pulē grīdas un mēbeles, pērk produktus, mazgā traukus, gatavo un pasniedz ēdienus, izpilda citus pienākumus.

1545. Atsevišķajā grupā "9111 Mājstrādnieki" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– apkopt telpas ar rokām vai ar putekļu sūcēju; mazgāt un vaskot grīdas, mazgāt logus un to rāmjus, palodzes; pulēt mēbeles; mazgāt, gludināt un lāpīt veļu; gatavot un pasniegt ēdienus, mazgāt traukus; pirkt pārtikas produktus; izpildīt citus ar mājas apkopšanu saistītus pienākumus.

1546. Atsevišķās grupas "9111 Mājstrādnieki" profesija ir "MĀJKALPOTĀJS" – profesijas kods "9111 01".

9.1.2. Atsevišķās grupas
"9112 Biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1547. Šie strādnieki veic dažādus darbus, lai uzturētu tīrību un kārtību viesnīcās, birojos un citās telpās, kā arī gaisa kuģos, vilcienos, autobusos un citos transportlīdzekļos.

1548. Atsevišķajā grupā "9112 Biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– apkopt telpas ar rokām vai ar putekļu sūcēju; mazgāt un vaskot grīdas, mazgāt logus un to rāmjus, palodzes, pulēt mēbeles; veikt sanitāro mezglu un citu telpu uzkopšanu saskaņā ar sanitāri tehniskajām prasībām; novietot un papildināt personīgās higiēnas līdzekļu daudzumu tualetēs un vannas istabās; klāt gultas, mainīt gultas veļu un dvieļus; iztukšot atkritumu tvertnes; pārzināt uzņēmuma darba organizāciju; sekmēt viesa labsajūtu, uzturot labvēlīgu mikroklimatu; spēt sazināties ar viesi valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā; ievērot konfidencialitāti informācijā par viesiem un uzņēmumu; ievērot savstarpējās kultūras un uzvedības normas; ievērot darba, personīgās higiēnas, vides aizsardzības un sanitārijas noteikumus; lietot viesmīlības un saskarsmes pamatprincipus; sniegt pirmo palīdzību viesim, ja nepieciešams; plānot un koordinēt savu darbu; uzkopt ražošanas un dienesta telpas; novākt metāla skaidas un atgriezumus; uzkopt sabiedriskās tualetes; iekasēt maksu no klientiem un izsniegt ieejas biļetes.

1549. Atsevišķās grupas "9112 Biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji" profesijas:

1549.1. APKOPĒJS – profesijas kods "9112 01";

1549.2. TĪRĪTĀJS (roku darba) – profesijas kods "9112 02";

1549.3. Viesnīcas ISTABENIS – profesijas kods "9112 03";

1549.4. ISTABENIS – profesijas kods "9112 04";

1549.5. Tūrisma mītnes ISTABENIS – profesijas kods "9112 05";

1549.6. Sabiedrisko tualešu APKOPĒJS – profesijas kods "9112 06".

9.2. Mazās grupas
"912 Transportlīdzekļu, logu un veļas mazgātāji un citu ar rokām veicamu tīrīšanas darbu izpildītāji"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1550. Šie strādnieki mazgā ēku vitrīnu logu stiklus, kā arī transportlīdzekļus, mazgā un gludina veļu.

1551. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "912 Transportlīdzekļu, logu un veļas mazgātāji un citu ar rokām veicamu tīrīšanas darbu izpildītāji" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1551.1. zina: darba izpildes racionālos paņēmienus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1551.2. prot: lietot vienkāršus darbarīkus;

1551.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1551.4. izglītība: pamatizglītība un pamatiemaņas vai pamata pakāpes profesionālā izglītība.

1552. Mazās grupas "912 Transportlīdzekļu, logu un veļas mazgātāji un citu ar rokām veicamu tīrīšanas darbu izpildītāji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1552.1. atsevišķā grupa "9121 Veļas mazgātāji un gludinātāji";

1552.2. atsevišķā grupa "9122 Transportlīdzekļu mazgātāji";

1552.3. atsevišķā grupa "9123 Logu mazgātāji";

1552.4. atsevišķā grupa "9129 Citi tīrīšanas darbu veicēji".

9.2.1. Atsevišķās grupas
"9121 Veļas mazgātāji un gludinātāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1553. Šie strādnieki mazgā un gludina ar rokām dažādu veļu.

1554. Atsevišķajā grupā "9121 Veļas mazgātāji un gludinātāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– mazgāt, ar gludekli gludināt veļu un apģērbu; piešūt pogas un veikt nelielus veļas un apģērbu remontdarbus; tīrīt apģērbus un ādas izstrādājumus ar ķīmiskiem preparātiem.

1555. Atsevišķās grupas "9121 Veļas mazgātāji un gludinātāji" profesijas:

1555.1. Veļas MAZGĀTĀJS – profesijas kods "9121 01";

1555.2. Veļas GLUDINĀTĀJS – profesijas kods "9121 02";

1555.3. Veļas PĀRZINIS – profesijas kods "9121 03";

1555.4. TĪRĪTĀJS (ķīmiskajā tīrīšanā) – profesijas kods "9121 04".

9.2.2. Atsevišķās grupas
"9122 Transportlīdzekļu mazgātāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1556. Šie strādnieki mazgā, tīra un pulē transportlīdzekļus.

1557. Atsevišķajā grupā "9122 Transportlīdzekļu mazgātāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt transportlīdzekļu virsbūvju un salonu mazgāšanu, tīrīšanu un spodrināšanu, ja nepieciešams, izmantot putekļu sūcēju vai augstspiediena mazgāšanas iekārtu; izmantot ķīmiskos tīrīšanas līdzekļus, lai noņemtu traipus transportlīdzekļu salonā; mazgāt un pulēt transportlīdzekļu logus.

1558. Atsevišķās grupas "9122 Transportlīdzekļu mazgātāji" profesijas:

1558.1. Transportlīdzekļu TĪRĪTĀJS – profesijas kods "9122 01";

1558.2. Automobiļu MAZGĀTĀJS – profesijas kods "9122 02".

9.2.3. Atsevišķās grupas
"9123 Logu mazgātāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1559. Šie strādnieki mazgā un tīra logus, vitrīnu stiklus.

1560. Atsevišķajā grupā "9123 Logu mazgātāji" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– mazgāt un spodrināt logus un vitrīnu stiklus; izmantot kāpnes vai sastatnes un citu aprīkojumu; izmantot atbilstošus tīrīšanas un pulēšanas līdzekļus.

1561. Atsevišķās grupas "9123 Logu mazgātāji" profesija ir "Logu/ vitrīnu stiklu MAZGĀTĀJS" – profesijas kods "9123 01".

9.2.4. Atsevišķās grupas
"9129 Citi tīrīšanas darbu veicēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1562. Šie strādnieki veic citus tīrīšanas darbus, mazgā traukus, materiālus priekšmetus un iekārtas.

1563. Atsevišķajā grupā "9129 Citi tīrīšanas darbu veicēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– mazgāt, tīrīt un spodrināt paklājus un mīkstās mēbeles; mazgāt traukus; tīrīt peldbaseinus, notekcaurules un citas iekārtas; mazgāt izejmateriālus un produkciju.

1564. Atsevišķās grupas "9129 Citi tīrīšanas darbu veicēji" profesijas:

1564.1. Trauku MAZGĀTĀJS – profesijas kods "9129 01";

1564.2. MAZGĀTĀJS (roku darba) – profesijas kods "9129 02";

1564.3. TĪRĪTĀJS – profesijas kods "9129 03".

9.3. Mazās grupas
"921 Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1565. Šie strādnieki rok grāvjus un bedres koku stādīšanai, tīra grāvjus un dīķus, vāc ražu, baro mājdzīvniekus un audzē zivis, apkopj mežmalas un kūtis, iekrauj un izkrauj dažādus materiālus, veic citus palīgdarbus.

1566. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "921 Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības strādnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1566.1. zina: darba izpildes racionālos paņēmienus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1566.2. prot: lietot vienkāršus darbarīkus;

1566.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1566.4. izglītība: pamatizglītība un pamatiemaņas vai pamata pakāpes profesionālā izglītība.

1567. Mazās grupas "921 Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības strādnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1567.1. atsevišķā grupa "9211 Lauksaimniecības kultūru audzēšanas saimniecības strādnieki";

1567.2. atsevišķā grupa "9212 Mājlopu fermu strādnieki";

1567.3. atsevišķā grupa "9213 Jauktu lauksaimniecības kultūru un lopkopības fermu strādnieki";

1567.4. atsevišķā grupa "9214 Dārzkopības strādnieki";

1567.5. atsevišķā grupa "9215 Mežstrādnieki";

1567.6. atsevišķā grupa "9216 Zivsaimniecības un akvakultūras strādnieki".

9.3.1. Atsevišķās grupas
"9211 Lauksaimniecības kultūru audzēšanas saimniecības strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1568. Šie strādnieki veic vienkāršus darbus lauksaimniecībā.

1569. Atsevišķajā grupā "9211 Lauksaimniecības kultūru audzēšanas saimniecības strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– tīrīt un rakt grāvjus; iekraut un izkraut ražu un dažādus materiālus; sagatavot augsni; sēt (stādīt) kultūraugus; kopt kultūraugus, kultivētas pļavas un ganības; uzturēt kārtībā lauku sētu; sagatavot sienu; laistīt un ravēt dārzus; savākt dažādus augus un augļus, novākt dārzeņus un labību; stādīt augus.

1570. Atsevišķās grupas "9211 Lauksaimniecības kultūru audzēšanas saimniecības strādnieki" profesijas:

1570.1. Saimniecības STRĀDNIEKS – profesijas kods "9211 01";

1570.2. Sezonas lauksaimniecības STRĀDNIEKS – profesijas kods "9211 02".

9.3.2. Atsevišķās grupas
"9212 Mājlopu fermu strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1571. Šie strādnieki veic vienkāršus darbus mājlopu fermās.

1572. Atsevišķajā grupā "9212 Mājlopu fermu strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– apkopt zirgus; barot, tīrīt un ganīt mājdzīvniekus; veikt slaukšanas darbus; sagatavot sienu; tīrīt kūtis un staļļus.

1573. Atsevišķās grupas "9212 Mājlopu fermu strādnieki" profesijas:

1573.1. ZIRGKOPĒJS – profesijas kods "9212 01";

1573.2. LOPKOPĒJS – profesijas kods "9212 02";

1573.3. SLAUCĒJS – profesijas kods "9212 03".

9.3.3. Atsevišķās grupas
"9213 Jauktu lauksaimniecības kultūru un lopkopības fermu strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1574. Šie strādnieki veic vienkāršus darbus lauksaimniecībā.

1575. Atsevišķajā grupā "9213 Jauktu lauksaimniecības kultūru un lopkopības fermu strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– tīrīt un rakt grāvjus; iekraut un izkraut ražu un dažādus materiālus; sagatavot augsni; sēt (stādīt) kultūraugus; kopt kultūraugus, kultivētas pļavas un ganības; uzturēt kārtībā lauku sētu; sagatavot sienu; laistīt un ravēt dārzus; savākt dažādus augus un augļus, novākt dārzeņus un labību; stādīt augus; barot un ganīt mājdzīvniekus; tīrīt kūtis.

1576. Atsevišķās grupas "9213 Jauktu lauksaimniecības kultūru un lopkopības fermu strādnieki" profesijas:

1576.1. Lauksaimniecības/ fermas STRĀDNIEKS – profesijas kods "9213 01";

1576.2. Lauksaimniecības palīgSTRĀDNIEKS – profesijas kods "9213 02".

9.3.4. Atsevišķās grupas
"9214 Dārzkopības strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1577. Šie darbinieki palīdz audzēt augļus, dārzeņus, kokus, krūmus, puķes un citus augus, audzēt stādus, sīpolus un iegūt sēklas, piegādāt produkciju realizācijas organizācijām vai pārdot tirgū.

1578. Atsevišķajā grupā "9214 Dārzkopības strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– palīdzēt iegādāties sēklas, stādus, mēslojumu un citus nepieciešamos materiālus; palīdzēt sagatavot un mēslot zemi; palīdzēt audzēt augļus, dārzeņus, puķes, koku un krūmu stādus, sīpolaugus; palīdzēt stādīt, kopt, formēt un izzāģēt kokus un krūmus; palīdzēt likvidēt vēja vai citādā veidā nodarītos postījumus un novākt bīstamos kokus, kas apdraud ēkas, elektrolīnijas, autoceļus un citus objektus.

1579. Atsevišķās grupas "9214 Dārzkopības strādnieki" profesijas:

1579.1. Dārzniecības STRĀDNIEKS – profesijas kods "9214 01";

1579.2. Siltumnīcas STRĀDNIEKS – profesijas kods "9214 02";

1579.3. Labiekārtošanas Strādnieks – profesijas kods "9214 03".

9.3.5. Atsevišķās grupas
"9215 Mežstrādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1580. Šie strādnieki veic vienkāršus darbus mežsaimniecībā.

1581. Atsevišķajā grupā "9215 Mežstrādnieki" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– rakt bedres koku stādīšanai; pārvietot un sakraut nocirstos kokus; kopt mežu un mežmalas.

1582. Atsevišķās grupas "9215 Mežstrādnieki" profesija ir "Mežsaimniecības STRĀDNIEKS" – profesijas kods "9215 01".

9.3.6. Atsevišķās grupas
"9216 Zivsaimniecības un akvakultūras strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1583. Šie strādnieki veic vienkāršus darbus zivsaimniecībā un akvakultūras jomā.

1584. Atsevišķajā grupā "9216 Zivsaimniecības un akvakultūras strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– tīrīt dīķus; barot zivis; tīrīt makšķerēšanas rīkus; makšķerēt zivis; tīrīt, šķirot un iepakot zivis un jūras veltes; vākt ūdensaugus; apkopt jūraszāles, ēdamos gliemežus un citus moluskus.

1585. Atsevišķās grupas "9216 Zivsaimniecības un akvakultūras strādnieki" profesijas:

1585.1. Zivsaimniecības STRĀDNIEKS – profesijas kods "9216 01";

1585.2. Akvakultūras STRĀDNIEKS – profesijas kods "9216 02".

9.4. Mazās grupas
"931 Raktuvju un būvniecības strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1586. Šie strādnieki veic vienkāršus darbus, kas saistīti ar derīgo izrakteņu ieguvi, ceļu vai dambju ekspluatāciju un remontu, ēku būvniecību.

1587. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "931 Raktuvju un būvniecības strādnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1587.1. zina: darbības izpildes racionālos paņēmienus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1587.2. prot: lietot vienkāršus darbarīkus;

1587.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1587.4. izglītība: pamatizglītība un pamatiemaņas vai pamata pakāpes profesionālā izglītība.

1588. Mazās grupas "931 Raktuvju un būvniecības strādnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1588.1. atsevišķā grupa "9311 Raktuvju un karjeru strādnieki";

1588.2. atsevišķā grupa "9312 Inženierbūvju strādnieki";

1588.3. atsevišķā grupa "9313 Ēku būvniecības strādnieki".

9.4.1. Atsevišķās grupas
"9311 Raktuvju un karjeru strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1589. Šie strādnieki veic vienkāršus darbus, kas saistīti ar derīgo izrakteņu ieguvi.

1590. Atsevišķajā grupā "9311 Raktuvju un karjeru strādnieki" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– uzstādīt koka un metāla sastatnes un noņemt tās izmantotajos karjeros un raktuvēs; rakt karjerā ģipsi, granti, mālus, smilti, kūdru u.tml.

1591. Atsevišķās grupas "9311 Raktuvju un karjeru strādnieki" profesija ir "Kūdras ieguves palīgSTRĀDNIEKS" – profesijas kods "9311 01".

9.4.2. Atsevišķās grupas
"9312 Inženierbūvju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1592. Šie strādnieki veic vienkāršus darbus būvniecībā, ceļu un dambju būvē un ekspluatācijā, uz tiltiem, satiksmes pārvadiem un gājēju tuneļos (mākslīgās būves).

1593. Atsevišķajā grupā "9312 Inženierbūvju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– rakt un aizbērt bedres; līdzināt zemi, granti, smiltis u.tml.; pienest ķieģeļus, javu u.tml.; krāsot ceļu horizontālos marķējumus; veikt grunts izstrādi būvbedrē un iestrādi un blīvēšanu uzbērumā ar rokas instrumentiem; veikt mākslīgo būvju betona konstrukciju, asfaltbetona segas atkalšanu ar pneimoāmuru un citiem rokas instrumentiem; veikt atkalto būvgružu iekraušanu autotransportā; veikt smilts līdzināšanu, šķembu pamata izbūvi, nogāžu planēšanu un melnzemes līdzināšanu; veikt piegādāto materiālu un konstrukciju izkraušanu, novietošanu un piegādi citiem objektā strādājošajiem; veikt būvobjekta teritorijas uzkopšanu, būvgružu savākšanu; veikt betona virsmu un metāla konstrukciju attīrīšanu ar rokas instrumentiem, gruntēšanu un krāsošanu; veikt vienkāršu sastatņu montāžu, koka, metāla konstrukciju un veidņu demontāžu; savlaicīgi un kvalitatīvi sagatavot ledu treniņiem un sacensībām; atbrīvot trasi no sniega, uzsalumiem un svešķermeņiem (lapām, zariem, akmeņiem, smiltīm); pārliecināties par saules un nokrišņu aizsardzības sistēmas stāvokli un, ja nepieciešams, tās sakārtot; sagatavot starta vietas atbilstoši Starptautiskās Bobsleja un tobogana federācijas (FIBT) un Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) noteikumiem (bobsleja starta brusu attīrīt no apledojuma, kamanu starta rokturus vīriešu un sieviešu startā novietot starta pozīcijā – 200–250 mm augstumā no ledus virsmas); attīrīt laika kontroles punktus no sarmas, sniega un mitruma; pēc ledus sagatavošanas atbrīvot trases braucamo daļu no darba instrumentiem; trasi nodot darba kārtībā elektronikas un informācijas dienestam 5 līdz 10 minūtes pirms pirmā treniņa sākuma.

1594. Atsevišķās grupas "9312 Inženierbūvju strādnieki" profesijas:

1594.1. Ceļa būves palīgSTRĀDNIEKS – profesijas kods "9312 01";

1594.2. Dzelzceļa STRĀDNIEKS – profesijas kods "9312 02";

1594.3. APGAITNIEKS – profesijas kods "9312 03";

1594.4. Inženiertehnisko būvju remonta STRĀDNIEKS – profesijas kods "9312 04";

1594.5. Ceļa marķējumu KRĀSOTĀJS – profesijas kods "9312 05";

1594.6. ASFALTĒTĀJS – profesijas kods "9312 06";

1594.7. Mākslīgo būvju palīgSTRĀDNIEKS – profesijas kods "9312 07";

1594.8. Trases STRĀDNIEKS – profesijas kods "9312 08".

9.4.3. Atsevišķās grupas
"9313 Ēku būvniecības strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1595. Šie strādnieki veic vienkāršus darbus, kas saistīti ar ēku būvniecību un ēku remontdarbiem.

1596. Atsevišķajā grupā "9313 Ēku būvniecības strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pienest ķieģeļus un javu; tīrīt lietotus ķieģeļus; veikt vienkāršus ēku nojaukšanas darbus; veikt vienkāršus ēku, dzīvojamo namu, saimniecības ēku, ražošanas ēku un citu ēku remontdarbus.

1597. Atsevišķās grupas "9313 Ēku būvniecības strādnieki" profesijas:

1597.1. BūvSTRĀDNIEKS – profesijas kods "9313 01";

1597.2. RemontSTRĀDNIEKS – profesijas kods "9313 02".

9.5. Mazās grupas
"932 Rūpniecības un citi strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1598. Šie strādnieki veic vienkāršus darbus rūpniecības un citos uzņēmumos, lietojot fizisko spēku, šķiro produkciju, komplektē detaļas, materiālus un produkciju iesaiņo maisos, kastēs un citur uzņēmumā, pārvieto un novieto izejmateriālus vai produkciju.

1599. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "932 Rūpniecības un citi strādnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1599.1. zina: darbības izpildes racionālos paņēmienus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1599.2. prot: lietot vienkāršus darbarīkus;

1599.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1599.4. izglītība: pamatizglītība un pamatiemaņas vai pamata pakāpes profesionālā izglītība.

1600. Mazās grupas "932 Rūpniecības un citi strādnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1600.1. atsevišķā grupa "9321 Iesaiņotāji";

1600.2. atsevišķā grupa "9329 Citur neklasificēti strādnieki".

9.5.1. Atsevišķās grupas
"9321 Iesaiņotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1601. Šie strādnieki iesaiņo ar rokām materiālus un produkciju, veic citus vienkāršus darbus rūpniecības un citos uzņēmumos.

1602. Atsevišķajā grupā "9321 Iesaiņotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iesaiņot ar rokām materiālus un produkciju kastēs, maisos, konteineros un citur; sagatavot neizlietotos komplektējošos izstrādājumus un iesaiņojuma materiālus atgriešanai noliktavā; sagatavot neatbilstošos izstrādājumus pārstrādei un novietot tos drupināšanas zonā; veikt preču uzskaiti un izvietošanu kontroles zonā (buferzonā) vai gatavo izstrādājumu noliktavā; komplektēt produkciju.

1603. Atsevišķās grupas "9321 Iesaiņotāji" profesijas:

1603.1. IESAIŅOTĀJS (roku darba) – profesijas kods "9321 01";

1603.2. KOMPLEKTĒTĀJS IESAIŅOTĀJS – profesijas kods "9321 02";

1603.3. KOMPLEKTĒTĀJS – profesijas kods "9321 03".

9.5.2. Atsevišķās grupas
"9329 Citur neklasificēti strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1604. Šie strādnieki šķiro produkciju, montē to ar rokām un veic citus vienkāršus darbus uzņēmumos. Darba procesā var nonākt saskarē ar sakarsēta metāla siltumizstarošanos.

1605. Atsevišķajā grupā "9329 Citur neklasificēti strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– šķirot ar rokām detaļas un produkciju; montēt un komplektēt ar rokām detaļas un izstrādājumus; sakārtot, šķirot un novākt no savācēja karstā metāla produkciju, sasiet to ar stiepli, lietojot dažādus mehānismus, palīgierīces un kravas transporta celšanas ierīces; iekraut, pārnēsāt, pacelt, izcelt, mazgāt izejmateriālus un produkciju; ar speciālām šķērēm izgriezt no dažādu veidu stiklplasta noteikta izmēra gabalus detaļām; formēt zeķes un citus trikotāžas izstrādājumus; veikt paraugu noņemšanu no dzelzceļa cisternām, kuģiem, rezervuāriem un cauruļvadiem; veikt dažādu gāzu analīzes; apkopt slēpes, nūjas, snovborda un slēpošanas zābakus un citu ziemas aktīvās atpūtas inventāru; konsultēt klientus par piemērota slēpošanas un snovborda inventāra izvēli; uzpildīt kasetni lāzerprinteriem un tintes printeriem; tīrīt kasetnes.

1606. Atsevišķās grupas "9329 Citur neklasificēti strādnieki" profesijas:

1606.1. ŠĶIROTĀJS (roku darba) – profesijas kods "9329 01";

1606.2. MONTĒTĀJS (roku darba) – profesijas kods "9329 02";

1606.3. Izejvielu SAGATAVOTĀJS – profesijas kods "9329 03";

1606.4. Produkcijas NOŅĒMĒJS (no mašīnas) – profesijas kods "9329 04";

1606.5. Spoļu ATTINĒJS (roku darba) – profesijas kods "9329 05";

1606.6. Karstā metāla NOVĀCĒJS (no velmēšanas stāva) – profesijas kods "9329 06";

1606.7. Iespieddarbu pēcapstrādes strādnieks (roku darba) – profesijas kods "9329 07";

1606.8. Ceha STRĀDNIEKS – profesijas kods "9329 08";

1606.9. PalīgSTRĀDNIEKS – profesijas kods "9329 09";

1606.10. Izstrādājumu MARĶĒTĀJS – profesijas kods "9329 10";

1606.11. Naftas produktu LĒJĒJS – profesijas kods "9329 11";

1606.12. Naftas produktu pieņēmējs – profesijas kods "9329 12";

1606.13. Slēpošanas un snovborda inventāra apkopes STRĀDNIEKS – profesijas kods "9329 13";

1606.14. SPOLĒTĀJS (roku darba) – profesijas kods "9329 14";

1606.15. Elektroiekārtu izolācijas SAGATAVOTĀJS – profesijas kods "9329 15";

1606.16. Trikotāžas izstrādājumu FORMĒTĀJS – profesijas kods "9329 16";

1606.17. Paraugu NOŅĒMĒJS – profesijas kods "9329 17";

1606.18. Kasetņu uzpildes pakalpojumu DARBINIEKS – profesijas kods "9329 18".

9.6. Mazās grupas
"933 Transporta strādnieki un krāvēji"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1607. Šie strādnieki vada un darbina nemehanizētus (ar roku vai pedāļiem darbināmus) transportlīdzekļus, kā arī dzīvnieku vilces transportlīdzekļus, lai pārvadātu pasažierus un preces, iesaiņo, pārnes, krauj un izkrauj mašīnu, gaisa kuģu vai kuģu kravas un novieto tās noliktavās, lietojot roku darbu un vienkāršus izkraušanas un iekraušanas mehānismus.

1608. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "933 Transporta strādnieki un krāvēji" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1608.1. zina: darba izpildes racionālos paņēmienus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1608.2. prot: lietot vienkāršus darbarīkus;

1608.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1608.4. izglītība: pamatizglītība un pamatiemaņas vai pamata pakāpes profesionālā izglītība.

1609. Mazās grupas "933 Transporta strādnieki un krāvēji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1609.1. atsevišķā grupa "9331 Ar roku vai pedāļiem darbināmu transportlīdzekļu vadītāji";

1609.2. atsevišķā grupa "9332 Kučieri";

1609.3. atsevišķā grupa "9333 Krāvēji";

1609.4. atsevišķā grupa "9334 Preču izvietotāji".

9.6.1. Atsevišķās grupas
"9331 Ar roku vai pedāļiem darbināmu transportlīdzekļu vadītāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1610. Šie strādnieki vada un darbina nemehanizētus (ar roku vai pedāļiem darbināmus) transportlīdzekļus, lai pārvadātu pasažierus un preces.

1611. Atsevišķajā grupā "9331 Ar roku vai pedāļiem darbināmu transportlīdzekļu vadītāji" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt ar roku vai pedāļiem darbināmus transportlīdzekļus un pārvadāt preces vai pasažierus; iekraut un izkraut preces vai sekot pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai; vadīt transportlīdzekli, ievērojot satiksmes noteikumus; veikt minimālu apkopi un uzturēt transportlīdzekli darba stāvoklī; noteikt cenu par pakalpojumu un iekasēt samaksu.

1612. Atsevišķās grupas "9331 Ar roku vai pedāļiem darbināmu transportlīdzekļu vadītāji" profesija ir "Velorikša" – profesijas kods "9331 01".

9.6.2. Atsevišķās grupas
"9332 Kučieri"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1613. Šie strādnieki pārvadā kravas ar dzīvnieku vilces transportlīdzekļiem.

1614. Atsevišķajā grupā "9332 Kučieri" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iejūgt dzīvniekus; iekraut un izkraut preces vai sekot pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai; vadīt transportlīdzekli, ievērojot satiksmes noteikumus; noteikt samaksu par pakalpojumu un iekasēt naudu.

1615. Atsevišķās grupas "9332 Kučieri" profesija ir "KUČIERIS" – profesijas kods "9332 01".

9.6.3. Atsevišķās grupas
"9333 Krāvēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1616. Šie strādnieki iesaiņo, pārnēsā, iekrauj un izkrauj mēbeles un citas preces kravas mašīnās, gaisa kuģos, kuģos un citur, pārnēsā un sakrauj preces noliktavās, savāc lielveikalā iepirkumu ratiņus un groziņus un savlaicīgi nogādā tos paredzētajā vietā, atlasa un izvieto rekvizītus, mēbeles, dekorācijas uz skatuves.

1617. Atsevišķajā grupā "9333 Krāvēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iesaiņot saimniecības preces, mēbeles un citus priekšmetus transportēšanai no vienas vietas uz citu; iekraut preces kravas mašīnās, preču vagonos, kuģos, gaisa kuģos un izkraut no tām; iekraut, izkraut un transportēt pasažieru bagāžu, kravas un pasta sūtījumus; apkalpot pasažieru bagāžu, parasto un specifisko kravu un aviopasta bagāžu; atpazīt bagāžas un speciālās bagāžas identifikācijas uzlīmes; iekraut un izkraut beramos materiālus, piemēram, smiltis, ogles, graudus; atlasīt, izvietot un pārvietot dekorācijas, rekvizītus uz skatuves; pārvietot preces noliktavās un citur; savākt lielveikalā un pie veikala esošajā autostāvvietā atstātos iepirkumu ratiņus un savlaicīgi nogādāt tos paredzētajā vietā; savākt veikalā pie kasēm un citviet novietotos iepirkumu groziņus un savlaicīgi nogādāt tos paredzētajā vietā; apsekot ēkas tehnisko stāvokli un uzturēt to darba kārtībā; veikt ikdienas darbus, kas saistīti ar galdniecību, sīkiem ēkas remontdarbiem, mēbeļu labošanu.

1618. Atsevišķās grupas "9333 Krāvēji" profesijas:

1618.1. KRĀVĒJS (roku darba) – profesijas kods "9333 01";

1618.2. STROPĒTĀJS – profesijas kods "9333 02";

1618.3. REKVIZITORS – profesijas kods "9333 03";

1618.4. Skatuves STRĀDNIEKS – profesijas kods "9333 04";

1618.5. Transporta STRĀDNIEKS – profesijas kods "9333 05";

1618.6. Noliktavas STRĀDNIEKS – profesijas kods "9333 06";

1618.7. SIGNALIZĒTĀJS – profesijas kods "9333 07";

1618.8. Tehniskais STRĀDNIEKS – profesijas kods "9333 08";

1618.9. RATIŅSTŪMĒJS (lielveikalos) – profesijas kods "9333 09".

9.6.4. Atsevišķās grupas
"9334 Preču izvietotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1619. Šie strādnieki veic preču izvietošanu lielveikalos un citos mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības veikalos.

1620. Atsevišķajā grupā "9334 Preču izvietotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iekraut, pārnēsāt, pacelt, izcelt, kārtot preces un izvietot tās vitrīnās, plauktos vai citur; pārbaudīt bojātas preces; pieņemt preces pēc daudzuma un pēc kvalitātes; nogādāt preces uz to glabāšanas vietu; pārraudzīt glabāšanā esošo preču atbilstību tirdzniecības prasībām; informēt pircējus par precēm; atrast pircējam nepieciešamās preces tirdzniecības vietā; demonstrēt pieprasītās preces un piedāvāt aizvietotājpreces; novērst ļaunprātīgu pircēju rīcību; risināt pircēju pretenzijas; uzturēt kārtībā darba vietu, tajā skaitā tirdzniecības iekārtas un inventāru.

1621. Atsevišķās grupas "9334 Preču izvietotāji" profesijas:

1621.1. Preču IZVIETOTĀJS – profesijas kods "9334 01";

1621.2. Tirdzniecības zāles DARBINIEKS – profesijas kods "9334 02".

9.7. Mazās grupas
"941 Pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1622. Šie strādnieki palīdz pārtikas produktu sagatavošanas darbos un virtuves darbos.

1623. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "941 Pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1623.1. zina: darba izpildes racionālos paņēmienus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1623.2. prot: lietot vienkāršus darbarīkus;

1623.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1623.4. izglītība: pamatizglītība un pamatiemaņas vai pamata pakāpes profesionālā izglītība.

1624. Mazās grupas "941 Pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1624.1. atsevišķā grupa "9411 Pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki ātrās ēdināšanas uzņēmumos";

1624.2. atsevišķā grupa "9412 Virtuves strādnieki".

9.7.1. Atsevišķās grupas
"9411 Pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki ātrās ēdināšanas uzņēmumos"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1625. Šie strādnieki palīdz pārtikas produktu sagatavošanas darbos ātrās ēdināšanas uzņēmumos, ražojot sviestmaizes un citus ātri pagatavojamus vai uzreiz lietojamus produktus pārtikas rūpniecībā.

1626. Atsevišķajā grupā "9411 Pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki ātrās ēdināšanas uzņēmumos" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– apkalpot viesus; sagatavot vienkāršus pārtikas produktus un dzērienus, piemēram, sviestmaizes, picas, salātus un kafiju; mazgāt, šķirot un griezt pārtikas produktus vārīšanai un cepšanai; darboties ar virtuves iekārtām; veikt un apkalpot pārtikas un dzērienu pasūtījumus; ievērot sanitārās normas un pārtikas kvalitātes normas.

1627. Atsevišķās grupas "9411 Pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki ātrās ēdināšanas uzņēmumos" profesija ir "Ātrās ēdināšanas STRĀDNIEKS" – profesijas kods "9411 01".

9.7.2. Atsevišķās grupas
"9412 Virtuves strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1628. Šie strādnieki palīdz pavāriem un veic virtuves darbus, veic vienkāršus darba uzdevumus pārtikas rūpniecībā un tirdzniecības uzņēmumu kulinārijas nodaļās.

1629. Atsevišķajā grupā "9412 Virtuves strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt pārtikas produktu pirmapstrādi; gatavot kulinārijas izstrādājumu pusfabrikātus; gatavot un pasniegt ēdienus; mazgāt traukus un palīdzēt citos virtuves darbos; veikt vienkāršus darba uzdevumus pārtikas rūpniecībā; kopt un tīrīt virtuves aprīkojumu.

1630. Atsevišķās grupas "9412 Virtuves strādnieki" profesijas:

1630.1. PAVĀRA PALĪGS – profesijas kods "9412 01";

1630.2. Virtuves DARBINIEKS – profesijas kods "9412 02";

1630.3. Zivju VĒRĒJS (roku darbs) – profesijas kods "9412 03";

1630.4. Zivju RETINĀTĀJS (roku darbs) – profesijas kods "9412 04";

1630.5. Šprotu pakotājs (roku darbs) – profesijas kods "9412 05".

9.8. Mazās grupas
"951 Ielu strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
un atsevišķās grupas
"9510 Ielu strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1631. Šie strādnieki tīra apavus ielās un citās sabiedriskās vietās, mazgā automašīnu logus vai izpilda izsūtāmā pienākumus.

1632. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "951 Ielu strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" atsevišķajā grupā:

1632.1. zina: darba izpildes racionālos paņēmienus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1632.2. prot: lietot vienkāršus darbarīkus;

1632.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1632.4. izglītība: pamatizglītība un pamatiemaņas vai pamata pakāpes profesionālā izglītība.

1633. Mazās grupas "951 Ielu strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "9510 Ielu strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki".

1634. Atsevišķajā grupā "9510 Ielu strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iegādāties materiālus apavu tīrīšanai, labošanai un citu pienākumu izpildei; tīrīt un spodrināt apavus; mazgāt un spodrināt automašīnu logus; izpildīt izsūtāmā pienākumus; iekasēt samaksu par darbu.

1635. Atsevišķās grupas "9510 Ielu strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas:

1635.1. Apavu TĪRĪTĀJS – profesijas kods "9510 01";

1635.2. Plakātu LĪMĒTĀJS – profesijas kods "9510 02";

1635.3. Automašīnu logu MAZGĀTĀJS – profesijas kods "9510 03".

9.9. Mazās grupas
"952 Ielu pārdevēji (izņemot pārtikas preces)"
un atsevišķās grupas
"9520 Ielu pārdevēji (izņemot pārtikas preces)"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1636. Šie strādnieki pārdod dažādas preces ielās un sabiedriskās vietās, piemēram, stadionos, kinoteātros, teātros.

1637. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "952 Ielu pārdevēji (izņemot pārtikas preces)" atsevišķajā grupā:

1637.1. zina: darba izpildes racionālos paņēmienus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1637.2. prot: lietot vienkāršus darbarīkus;

1637.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1637.4. izglītība: pamatizglītība un pamatiemaņas vai pamata pakāpes profesionālā izglītība.

1638. Mazās grupas "952 Ielu pārdevēji (izņemot pārtikas preces)" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "9520 Ielu pārdevēji (izņemot pārtikas preces)".

1639. Atsevišķajā grupā "9520 Ielu pārdevēji (izņemot pārtikas preces)" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– iegādāties vai izgatavot pārdošanai dažādus priekšmetus; iekraut preces stumjamos ratiņos, velosipēdos vai citos transportlīdzekļos un izkraut no tiem, nogādājot preces pārdošanas vietās; demonstrēt preces; piegādāt pircējiem un pārdot avīzes un tamlīdzīgas preces; izplatīt reklāmliteratūru un preču paraugu bukletus; iekasēt naudu par precēm tirgošanās vietās.

1640. Atsevišķās grupas "9520 Ielu pārdevēji (izņemot pārtikas preces)" profesijas:

1640.1. Laikrakstu PĀRDEVĒJS – profesijas kods "9520 01";

1640.2. Preču IZNĒSĀTĀJS – profesijas kods "9520 02";

1640.3. KOLPORTIERIS – profesijas kods "9520 03";

1640.4. Teātra programmu PĀRDEVĒJS – profesijas kods "9520 04".

9.10. Mazās grupas
"961 Atkritumu savācēji"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1641. Šie strādnieki savāc atkritumus no ēkām, ielām un citām sabiedriskām vietām, slauka ielas, ietves, laukumus.

1642. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "961 Atkritumu savācēji" atbilstošās atsevišķajās grupās:

1642.1. zina: darba izpildes racionālos paņēmienus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1642.2. prot: lietot vienkāršus darbarīkus;

1642.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem; par citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1642.4. izglītība: pamatizglītība un pamatiemaņas vai pamata pakāpes profesionālā izglītība.

1643. Mazās grupas "961 Atkritumu savācēji" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1643.1. atsevišķā grupa "9611 Atkritumu savākšanas un pārstrādes strādnieki";

1643.2. atsevišķā grupa "9612 Atkritumu šķirotāji";

1643.3. atsevišķā grupa "9613 Sētnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki".

9.10.1. Atsevišķās grupas
"9611 Atkritumu savākšanas un pārstrādes strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1644. Šie strādnieki dežurē izgāztuvēs, savāc atkritumus no ēkām, pagalmiem, ielām un citām sabiedriskām vietām.

1645. Atsevišķajā grupā "9611 Atkritumu savākšanas un pārstrādes strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– savākt atkritumus konteineros; savākt atkritumus un iekraut tos transportlīdzekļos; dežurēt izgāztuvēs.

1646. Atsevišķās grupas "9611 Atkritumu savākšanas un pārstrādes strādnieki" profesijas:

1646.1. Atkritumu SAVĀCĒJS – profesijas kods "9611 01";

1646.2. Izgāztuves dežurants – profesijas kods "9611 02".

9.10.2. Atsevišķās grupas
"9612 Atkritumu šķirotāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1647. Šie strādnieki identificē un šķiro nederīgas preces, kas piemērotas atkārtotai pārstrādei un pārdošanai.

1648. Atsevišķajā grupā "9612 Atkritumu šķirotāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– savākt nederīgas preces, kas piemērotas atkārtotai pārstrādei; šķirot papīra, stikla, plastmasas, alumīnija un citu materiālu nederīgas preces un iekļaut tās speciālajos konteineros; noteikt priekšmetus vai to sastāvdaļas, kuras derīgas remontam vai atkārtotai izmantošanai.

1649. Atsevišķās grupas "9612 Atkritumu šķirotāji" profesijas:

1649.1. Atkritumu ŠĶIROTĀJS – profesijas kods "9612 01";

1649.2. Otrreizējo izejvielu ŠĶIROTĀJS – profesijas kods "9612 02".

9.10.3. Atsevišķās grupas
"9613 Sētnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1650. Šie strādnieki slauka un tīra ielas, parkus, lidlaukus, stadionus vai citas sabiedriskas vietas, ķer klaiņojošus dzīvniekus, izvairoties no fizisku un garīgu ciešanu radīšanas dzīvniekam.

1651. Atsevišķajā grupā "9613 Sētnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– slaucīt ielas, parkus, lidlaukus, stadionus vai citas sabiedriskas vietas; tīrīt sniegu; tīrīt grīdsegas; tīrīt atkritumus, lapas un sniegu no piebraucamām vietām; pļaut zāli ar trimmeri; veikt citus vienkāršus sezonas rakstura tīrīšanas darbus; ķert klaiņojošus dzīvniekus, izvairoties no fizisku un garīgu ciešanu radīšanas dzīvniekam, un nogādāt tos dzīvnieku patversmē; ja pēc dzīvnieka identifikācijas datiem (kaklasiksna ar kontaktinformāciju, mikroshēma vai tetovējums) ir iespējams noteikt dzīvnieka īpašnieku, paziņot dzīvnieka īpašniekam par dzīvnieka atrašanās vietu vai informāciju par patversmi, uz kuru nogādās noķerto dzīvnieku; nodrošināt dzīvnieka transportēšanu un ievietošanu dzīvnieku patversmē astoņu stundu laikā; ja noķertajam dzīvniekam nepieciešama neatliekama veterinārmedicīniskā aprūpe, nodrošināt noķertā dzīvnieka nogādāšanu pie praktizējoša veterinārārsta, ar kuru patversmes īpašniekam ir līgumsaistības; iekārtot žurnālu, kurā norāda noķertā dzīvnieka sugu, krāsu (vai citas raksturīgas pazīmes) un veselības stāvokli, kā arī noķeršanas vietas adresi, datumu un laiku.

1652. Atsevišķās grupas "9613 Sētnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki" profesijas:

1652.1. SĒTNIEKS – profesijas kods "9613 01";

1652.2. Ielu SLAUCĪTĀJS – profesijas kods "9613 02";

1652.3. Dzīvnieku ĶĒRĀJS – profesijas kods "9613 03";

1652.4. Sezonas STRĀDNIEKS – profesijas kods "9613 04".

9.11. Mazās grupas
"962 Citi vienkāršo profesiju strādnieki"
kvalifikācijas pamatprasības un klasifikācija

1653. Šie strādnieki piegādā korespondenci vai preces, pārnēsā bagāžu, dežurē publiskās vietās, dežurē garderobēs, savāc naudu no preču pārdošanas, autostāvvietu un citiem automātiem, reģistrē komunālo pakalpojumu patēriņa rādītājus un veic citus vienkāršus darbus.

1654. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazajai grupai "962 Citi vienkāršo profesiju strādnieki" atbilstošās atsevišķās grupās:

1654.1. zina: darba izpildes racionālos paņēmienus; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba tiesisko attiecību normas; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1654.2. prot: lietot vienkāršus darbarīkus;

1654.3. atbild: par veiktā darba norisi un rezultātiem; citu savā darbībā skarto personu drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu;

1654.4. izglītība: pamatizglītība un pamatiemaņas vai pamata pakāpes profesionālā izglītība.

1655. Mazās grupas "962 Citi vienkāršo profesiju strādnieki" profesijas klasificētas šādās atsevišķajās grupās:

1655.1. atsevišķā grupa "9621 Kurjeri, sūtījumu piegādātāji un bagāžas nesēji";

1655.2. atsevišķā grupa "9622 Gadījuma darbu strādnieki";

1655.3. atsevišķā grupa "9623 Skaitītāju nolasītāji un pārdošanas automātu naudas savācēji";

1655.4. atsevišķā grupa "9624 Ūdens pienesēji un malkas sagādātāji";

1655.5. atsevišķā grupa "9629 Citur neklasificēti vienkāršo profesiju strādnieki".

9.11.1. Atsevišķās grupas
"9621 Kurjeri, sūtījumu piegādātāji un bagāžas nesēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1656. Šie strādnieki piegādā korespondenci vai preces, pārnēsā bagāžu.

1657. Atsevišķajā grupā "9621 Kurjeri, sūtījumu piegādātāji un bagāžas nesēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– piegādāt korespondenci vai preces; veikt izsūtāmā pienākumus; piegādāt un pārnēsāt bagāžu viesnīcu, staciju un lidostu telpās.

1658. Atsevišķās grupas "9621 Kurjeri, sūtījumu piegādātāji un bagāžas nesēji" profesijas:

1658.1. KURJERS – profesijas kods "9621 01";

1658.2. Preču PIEGĀDĀTĀJS – profesijas kods "9621 02".

9.11.2. Atsevišķās grupas
"9622 Gadījuma darbu strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1659. Šie strādnieki veic vienkāršus mājas darbus, vienkāršus remontus.

1660. Atsevišķajā grupā "9622 Gadījuma darbu strādnieki" iekļautās profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– veikt vienkāršus darbus un vienkāršus mājas remontus; izkraut ogles vai malku un novietot to māju pagrabtelpās; skaldīt un sakraut malku.

1661. Atsevišķās grupas "9622 Gadījuma darbu strādnieki" profesija ir "Gadījuma darbu STRĀDNIEKS" – profesijas kods "9622 01".

9.11.3. Atsevišķās grupas
"9623 Skaitītāju nolasītāji un pārdošanas automātu naudas savācēji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1662. Šie strādnieki izņem naudu no automātiem, reģistrē gāzes un elektrības skaitītāju un ūdens patēriņa mērītāju rādītājus, apkalpo pārtikas un dzērienu automātus.

1663. Atsevišķajā grupā "9623 Skaitītāju nolasītāji un pārdošanas automātu naudas savācēji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– izņemt naudu no preču pārdošanas, autostāvvietu un citiem automātiem; reģistrēt gāzes un elektrības skaitītāju un ūdens patēriņa mērītāju rādītājus; apkalpot pārtikas un dzērienu automātus; veikt pārtikas un dzērienu automātu tīrīšanu saskaņā ar ražotāja rekomendācijām un lietotāja instrukciju.

1664. Atsevišķās grupas "9623 Skaitītāju nolasītāji un pārdošanas automātu naudas savācēji" profesijas:

1664.1. Naudas automātu kontrolKASIERIS – profesijas kods "9623 01";

1664.2. Uzskaites rādījumu REĢISTRĒTĀJS – profesijas kods "9623 02";

1664.3. Dzērienu un pārtikas automātu APKALPOTĀJS – profesijas kods "9623  03".

9.11.4. Atsevišķās grupas
"9624 Ūdens pienesēji un malkas sagādātāji"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1665. Šie strādnieki sagādā malku un pienes ūdeni.

1666. Atsevišķajā grupā "9624 Ūdens pienesēji un malkas sagādātāji" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– savākt koksni mājsaimniecības lietošanai vai pārdošanai; skaldīt un sakraut malku; pienest ūdeni no akas, upes vai dīķa mājsaimniecības vajadzībām; savākt ūdeni spaiņos, konteineros, tvertnēs vai citos traukos un piegādāt ūdeni klientiem.

1667. Atsevišķās grupas "9624 Ūdens pienesēji un malkas sagādātāji" profesijas:

1667.1. Malkas SAGĀDĀTĀJS – profesijas kods "9624 01";

1667.2. Ūdens SAGĀDĀTĀJS – profesijas kods "9624 02".

9.11.5. Atsevišķās grupas
"9629 Citur neklasificēti vienkāršo profesiju strādnieki"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1668. Šie strādnieki dežurē pie ēku ieejām un garderobēs, dežurē valsts un pašvaldību iestādēs, tai skaitā izglītības iestādēs, pieņem, žāvē un labo netīrās darba drēbes, saņem ieejas biļetes izklaides pasākumos, vāc meža un pļavas veltes tirdzniecībai. Šie strādnieki neveic apsardzes darbu (neapsargā ēkas, teritoriju, transportlīdzekļus un citas materiālās vērtības) un video novērošanu, kā arī neatbild par klientu drošību ēkās un to teritorijās.

1669. Atsevišķajā grupā "9629 Citur neklasificēti vienkāršo profesiju strādnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– dežurēt pie ieejām viesnīcās, palīdzēt viesiem aiznest bagāžu, saņemt atslēgas un nepieciešamo informāciju; novietot klientu transportlīdzekļus stāvvietās; aprēķināt maksu par stāvvietu un iekasēt maksu no klientiem; uzraudzīt ēkas (bez apsardzes pults), viesnīcas, izstāžu un ekspozīciju zāles muzejos; uzraudzīt atrakciju iekārtas; dežurēt valsts un pašvaldību iestādēs, tai skaitā izglītības iestādēs, citās ēkās un teritorijās, autostāvvietās; dežurēt pie ēku ieejām (pie vārtiem); sniegt nepieciešamo informāciju; dežurēt garderobēs un iekasēt maksu garderobēs, kontrolēt biļetes pie ēku ieejām, saņemt ieejas biļetes izklaides pasākumos; pieņemt, žāvēt un labot netīrās darba drēbes; vākt meža ogas un meža sēnes, kā arī citas meža veltes tirdzniecībai; vākt pļavas augus un ziedus, kā arī ārstniecības augus tirdzniecībai; sniegt sīkus pakalpojumus un informāciju uz laiku iebraukušiem apmeklētājiem.

1670. Atsevišķās grupas "9629 Citur neklasificēti vienkāršo profesiju strādnieki" profesijas:

1670.1. ŠVEICARS – profesijas kods "9629 01";

1670.2. Biļešu KONTROLIERIS – profesijas kods "9629 02";

1670.3. GARDEROBISTS – profesijas kods "9629 03";

1670.4. Ēkas UZRAUGS – profesijas kods "9629 04";

1670.5. Ēkas DEŽURANTS – profesijas kods "9629 05";

1670.6. Muzeja izstāžu un ekspozīciju zāļu UZRAUGS – profesijas kods "9629 06";

1670.7. Ēkas un teritorijas DEŽURANTS – profesijas kods "9629 07";

1670.8. Meža un pļavas veltes VĀCĒJS – profesijas kods "9629 08";

1670.9. GARDEROBISTS (apstrādes rūpniecībā) – profesijas kods "9629 09";

1670.10. Teritorijas DEŽURANTS – profesijas kods "9629 10";

1670.11. Autostāvvietas DEŽURANTS – profesijas kods "9629 11";

1670.12. Atrakciju iekārtas UZRAUGS – profesijas kods "9629 12".

10. Nulles pamatgrupas
"0 Nacionālo bruņoto spēku profesijas"
nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1671. Šie profesionālā dienesta karavīri pilda aktīvo dienestu, kas ietver profesionālo dienestu, militārā dienesta tiešu izpildi mobilizācijas gadījumā un rezerves karavīru militārās mācības, kā arī zemessargi pilda dienestu Zemessardzē. Karavīriem un zemessargiem ir piešķirtas dienesta pakāpes.

1672. Pamatgrupas "0 Nacionālo bruņoto spēku profesijas" profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– pildot aktīvo militāro dienestu vai dienestu Zemessardzē, nodrošināt valsts sauszemes teritorijas aizsardzību un neaizskaramību, kā arī valsts jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli, aizsardzību un neaizskaramību; piedalīties starptautiskās operācijās; piedalīties valsts apdraudējuma situāciju novēršanā.

1673. Pamatgrupas "0 Nacionālo bruņoto spēku profesijas" profesijas klasificētas šādās apakšgrupās:

1673.1. apakšgrupa "01 Virsnieki";

1673.2. apakšgrupa "02 Instruktori";

1673.3. apakšgrupa "03 Kareivji un zemessargi".

1674. Apakšgrupas "01 Virsnieki" profesijas klasificētas mazajā grupā "011 Virsnieki".

1675. Apakšgrupas "02 Instruktori" profesijas klasificētas mazajā grupā "021 Instruktori".

1676. Apakšgrupas "03 Kareivji un zemessargi" profesijas klasificētas mazajā grupā "031 Kareivji un zemessargi".

10.1. Mazās grupas
"011 Virsnieki"
un atsevišķās grupas
"0110 Virsnieki"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1677. Šie karavīri un zemessargi nodrošina vienību (apakšvienību) vadību vai veic uzdevumus, kas saistīti ar aktīvo dienestu vai dienestu Zemessardzē. Virsniekiem ir piešķirta leitnanta vai augstāka dienesta pakāpe.

1678. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "011 Virsnieki" atsevišķajā grupā:

1678.1. zina: NATO un ES pamatnostādnes aizsardzības jautājumos; valdības politiku valsts aizsardzības jomā; gaisa, jūras un sauszemes spēku savstarpējo sadarbību nacionālajās, starptautiskajās un NATO operācijās; militāro dienestu un dienestu Zemessardzē reglamentējošo dokumentu prasības; pakļautās vienības (apakšvienības) kaujas un mobilizācijas gatavību, tās individuālos uzdevumus un uzdevumus kolektīvās aizsardzības sistēmā; personālsastāva vadības pamatprincipus; normatīvo dokumentu prasības valsts aizsardzības jomā; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1678.2. prot: plānot vienības (apakšvienības) ikdienas un kaujas uzdevumu izpildi, tās nodrošinājumu ar personālsastāvu un materiāltehniskajiem resursiem; nodrošināt pakļautās vienības (apakšvienības) kaujas un mobilizācijas gatavību; izstrādāt vienības (apakšvienības) un tās personālsastāva attīstības plānus;

1678.3. atbild: par pakļautās vienības (apakšvienības) kaujas un mobilizācijas gatavību, pakļautā personālsastāva militāro sagatavotību, audzināšanu, militāro disciplīnu un morālo stāvokli, pakļautās vienības (apakšvienības) materiāltehnisko līdzekļu stāvokli un saglabāšanu, materiāltehnisko līdzekļu un finanšu apgādi, drošības tehnikas prasību ievērošanu;

1678.4. izglītība: Militārā dienesta likumā attiecīgajai virsnieka dienesta pakāpei noteiktā atbilstošā militārā izglītība.

1679. Mazās grupas "011 Virsnieki" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "0110 Virsnieki".

1680. Atsevišķajā grupā "0110 Virsnieki" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– atkarībā no dienesta pakāpes un amata plānot, vadīt, analizēt un koordinēt vienību (apakšvienību) ikdienas un kaujas uzdevumu izpildi; nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību; veikt valsts drošības situācijas kontroli, aizsardzības plānošanu un attīstības koncepciju izstrādi; nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku militāro pārstāvniecību NATO un Eiropas Savienībā.

1681. Atsevišķās grupas "0110 Virsnieki" profesijas:

1681.1. ĢENERĀLLEITNANTS/ VICEADMIRĀLIS (Jūras spēkos) – profesijas kods "0110 01";

1681.2. ĢENERĀLMAJORS/ KONTRADMIRĀLIS (Jūras spēkos) – profesijas kods "0110 02";

1681.3. Brigādes ĢENERĀLIS/ Flotiles ADMIRĀLIS (Jūras spēkos) – profesijas kods "0110 03";

1681.4. PULKVEDIS/ Jūras KAPTEINIS (Jūras spēkos) – profesijas kods "0110 04";

1681.5. PULKVEŽLEITNANTS/ KOMANDKAPTEINIS (Jūras spēkos) – profesijas kods "0110 05";

1681.6. MAJORS/ KOMANDLEITNANTS (Jūras spēkos) – profesijas kods "0110 06";

1681.7. KAPTEINIS/ KAPTEIŅLEITNANTS (Jūras spēkos) – profesijas kods "0110 07";

1681.8. VIRSLEITNANTS – profesijas kods "0110 08";

1681.9. LEITNANTS – profesijas kods "0110 09".

10.2. Mazās grupas
"021 Instruktori"
un atsevišķās grupas
"0210 Instruktori"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1682. Šie karavīri un zemessargi nodrošina vienību (apakšvienību) ikdienas un kaujas uzdevumu izpildi, vada pakļautos karavīrus vai zemessargus, veic to teorētisko sagatavošanu un praktisko apmācību atbilstoši noteiktajiem standartiem un uzdevumiem vai veic uzdevumus, kas saistīti ar aktīvo dienestu vai dienestu Zemessardzē. Šiem karavīriem un zemessargiem piešķirta dienesta pakāpe no kaprāļa līdz augstākajam virsseržantam.

1683. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "021 Instruktori" atsevišķajā grupā:

1683.1. zina: militāro dienestu un dienestu Zemessardzē reglamentējošo dokumentu prasības; vienības (apakšvienības) ikdienas un kaujas uzdevumus; pakļautā personālsastāva personas un uzskaites datus, sadzīves un dienesta apstākļus; vienības (apakšvienības) un personālsastāva materiāltehnisko nodrošinājumu; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1683.2. prot: motivēt personālsastāvu ikdienas un kaujas uzdevumu izpildei; sastādīt vienības (apakšvienības), karavīru un zemessargu individuālos apmācību plānus un norīkojumu sarakstus; vadīt pakļautā personālsastāva apmācību un organizēt materiāltehnisko līdzekļu uzglabāšanu un uzskaiti atbilstoši normatīvo dokumentu prasībām;

1683.3. atbild: par pakļautā personālsastāva ikdienas un kaujas uzdevumu izpildi; pakļautā personālsastāva militāro apmācību, audzināšanu, militāro disciplīnu, morālo stāvokli, stāju, kārtīgu izskatu; par ieroču, kaujas tehnikas un pārējās tehnikas, uzkabes, formastērpa izmantošanu un saglabāšanu, par to uzturēšanu lietošanas kārtībā;

1683.4. izglītība: Militārā dienesta likumā attiecīgajai instruktora dienesta pakāpei noteiktā atbilstošā militārā izglītība.

1684. Mazās grupas "021 Instruktori" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "0210 Instruktori".

1685. Atsevišķajā grupā "0210 Instruktori" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– vadīt pakļautā personālsastāva apmācību, ikdienas un kaujas uzdevumu izpildi; plānot darba sadalījumu vienībā (apakšvienībā); motivēt un audzināt personālsastāvu; kontrolēt pakļautā personālsastāva dienesta pienākumu izpildes kvalitāti un atbilstību normatīvo dokumentu prasībām; nodrošināt militārās disciplīnas ievērošanu, materiāltehnisko līdzekļu uzturēšanu lietošanas kārtībā, to pareizu glabāšanu, uzskaiti un ekspluatācijas noteikumu ievērošanu; uzraudzīt iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu vienībā (apakšvienībā).

1686. Atsevišķās "0210 Instruktori" grupas profesijas:

1686.1. Augstākais VIRSSERŽANTS/ Augstākais BOCMANIS (Jūras spēkos) – profesijas kods "0210 01";

1686.2. Galvenais VIRSSERŽANTS/ Galvenais BOCMANIS (Jūras spēkos) – profesijas kods "0210 02";

1686.3. Štāba VIRSSERŽANTS/ Štāba BOCMANIS (Jūras spēkos) – profesijas kods "0210 03";

1686.4. VIRSSERŽANTS/ BOCMANIS (Jūras spēkos) – profesijas kods "0210 04";

1686.5. SERŽANTS – profesijas kods "0210 05";

1686.6. KAPRĀLIS – profesijas kods "0210 06".

10.3. Mazās grupas
"031 Kareivji un zemessargi"
un atsevišķās grupas
"0310 Kareivji un zemessargi"
kvalifikācijas pamatprasības, nodarbinātības apraksts un klasifikācija

1687. Šie karavīri un zemessargi veic ikdienas un kaujas uzdevumus vai veic uzdevumus, kas saistīti ar aktīvo dienestu. Šiem karavīriem piešķirta kareivja (Jūras spēkos – matroža) vai dižkareivja (dižmatroža) dienesta pakāpe, zemessargiem piešķirta zemessarga vai vecākā zemessarga dienesta pakāpe.

1688. Kvalifikācijas pamatprasības profesijām, kas klasificētas mazās grupas "031 Kareivji un zemessargi" atsevišķajā grupā:

1688.1. zina: militāro dienestu un dienestu Zemessardzē reglamentējošo dokumentu prasības; savus pienākumus un uzdevumus ikdienas un kaujas apstākļos; darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības; profesionālās ētikas pamatprincipus un uzvedības normas;

1688.2. prot: nekavējoties un precīzi reaģēt ikdienas un kaujas apstākļos; uzturēt sev uzticēto apbruņojumu un tehniku kaujas gatavībā;

1688.3. atbild: par savu pienākumu un doto uzdevumu precīzu un savlaicīgu izpildi; par uzticētā apbruņojuma un tehnikas kaujas gatavību;

1688.4. izglītība: Militārā dienesta likumā attiecīgajai kareivja dienesta pakāpei vai Latvijas Republikas Zemessardzes likumā zemessarga dienesta pakāpei noteiktā atbilstošā militārā izglītība.

1689. Mazās grupas "031 Kareivji un zemessargi" profesijas klasificētas atsevišķajā grupā "0310 Kareivji un zemessargi".

1690. Atsevišķajā grupā "0310 Kareivji un zemessargi" iekļauto profesiju attiecīgie profesionālās darbības pamatuzdevumi:

– godprātīgi pildīt karavīra vai zemessarga vispārīgos pienākumus; mācīties un uzturēt nepieciešamo zināšanu un prasmju līmeni; priekšzīmīgi pildīt dienesta pienākumus; zināt un pildīt militāro reglamentu prasības; ievērot militārās pieklājības noteikumus; uzturēt kārtībā un kaujas gatavībā uzticēto šaujamieroci, kaujas tehniku un pārējo tehniku.

1691. Atsevišķās grupas "0310 Kareivji un zemessargi" profesijas:

1691.1. DIŽKAREIVIS/ DIŽMATROZIS (Jūras spēkos) – profesijas kods "0310 01";

1691.2. Vecākais ZEMESSARGS – profesijas kods "0310 02";

1691.3. KAREIVIS/ MATROZIS (Jūras spēkos) – profesijas kods "0310 03";

1691.4. ZEMESSARGS – profesijas kods "0310 04".

Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 18.maija noteikumiem Nr.461

(Pielikums grozīts ar MK 14.09.2010. noteikumiem Nr. 861; MK 14.12.2010. noteikumiem Nr. 1116; MK 26.07.2011. noteikumiem Nr. 579; MK 03.01.2012. noteikumiem Nr. 15; MK 07.08.2012. noteikumiem Nr. 542; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr. 99; MK 03.09.2013. noteikumiem Nr. 756; MK 14.01.2014. noteikumiem Nr. 22; MK 04.03.2014. noteikumiem Nr. 119; MK 30.09.2014. noteikumiem Nr. 579; MK 27.01.2015. noteikumiem Nr. 24; MK 04.08.2015. noteikumiem Nr. 445; MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 794; MK 02.08.2016. noteikumiem Nr. 503)

Profesiju standarti

Saturs

Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem kopsavilkums

I. Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

II. Ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

III. Trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

IV. Otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

V. Pirmā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

Profesiju standartu sadalījumā pa profesionālās kvalifikācijas līmeņiem

KOPSAVILKUMS

1. Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti:

1.1. Galvenās vecmātes profesijas standarts

1.2. Kokapstrādes inženiera profesijas standarts

1.3. Apģērbu un tekstila ražošanas inženiera profesijas standarts

1.4. Dzelzceļa transporta inženiera profesijas standarts

1.5. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiera profesijas standarts

1.6. Dzelzceļa elektrosistēmu inženiera profesijas standarts

1.7. Arhitekta profesijas standarts

1.8. Kartogrāfijas inženiera profesijas standarts

1.9. Ģeodēzijas inženiera profesijas standarts

1.10. Zemes ierīcības inženiera profesijas standarts

1.11. Interjera dizainera profesijas standarts

1.12. Mākslas terapeita profesijas standarts

1.13. Radiogrāfera profesijas standarts

1.14. Rekreācijas speciālista profesijas standarts

1.15. Finanšu analītiķa profesijas standarts

1.16. Nekustamā īpašuma pārvaldnieka profesijas standarts

1.17. Jaunatnes lietu speciālista profesijas standarts

1.18. Personāla vadītāja profesijas standarts

1.19. Programmēšanas inženiera profesijas standarts

1.20. Jurista profesijas standarts

1.21. Juriskonsulta profesijas standarts

1.22. Baznīcas mūziķa profesijas standarts

1.23. Scenārista profesijas standarts

1.24. Žurnālista profesijas standarts

1.25. Skaņu režisora profesijas standarts

1.26. Televīzijas režisora profesijas standarts

1.27. Televīzijas un kino producenta profesijas standarts

1.28. Mākslas fotogrāfa profesijas standarts

1.29. Televīzijas operatora profesijas standarts

1.30. Ēku būvinženiera profesijas standarts

1.31. Transportbūvju būvinženiera profesijas standarts

1.32. (Svītrots ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 794)

1.33. Finansista profesijas standarts

1.34. Psihologa profesijas standarts

1.35. Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera profesijas standarts

1.36. Mehatronikas inženiera profesijas standarts

1.37. Ainavu arhitekta profesijas standarts

1.38. Vides pārvaldības speciālista profesijas standarts

1.39. Sociālā darbinieka profesijas standarts

1.40. Pastorālā konsultanta profesijas standarts

1.41. Lauksaimniecības uzņēmuma vadītāja profesijas standarts

1.42. Agronoma profesijas standarts

1.43. Ciltslietu zootehniķa profesijas standarts

1.44. Elektroinženiera profesijas standarts

1.45. Ergoterapeita profesijas standarts

1.46. Projekta vadītāja profesijas standarts

1.47. Ekonomista profesijas standarts

1.48. Valsts robežsardzes vecākā virsnieka profesijas standarts

1.49. Uzņēmuma vadītāja/ vadītāja vietnieka profesijas standarts (vadītājs/ direktors/ ģenerāldirektors/ pārvaldnieks/ prezidents/ viceprezidents/ izpilddirektors/ priekšsēdētājs/ priekšnieks/ ģenerālsekretārs, vadītāja vietnieks/ direktora vietnieks/ ģenerāldirektora vietnieks/ pārvaldnieka vietnieks/ prezidenta vietnieks/ viceprezidenta vietnieks/ izpilddirektora vietnieks/ priekšsēdētāja vietnieks/ priekšnieka vietnieks/ rīkotājdirektors, valdes vadītājs/ priekšsēdētājs, valdes vadītāja vietnieks/ priekšsēdētāja vietnieks, vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks (komercpakalpojumos), vadītāja vietnieks/ direktora vietnieks/ izpilddirektors (komercpakalpojumos), vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks (komunālajos pakalpojumos), vadītāja vietnieks/ direktora vietnieks/ izpilddirektors (komunālajos pakalpojumos), saimniecības vadītājs/ direktors (mežsaimniecībā), saimniecības vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (mežsaimniecībā), saimniecības vadītājs/ direktors (medību saimniecībā), saimniecības vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (medību saimniecībā), saimniecības vadītājs/ direktors (zivsaimniecībā), saimniecības vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (zivsaimniecībā), vadītājs/ direktors (apstrādes rūpniecībā), vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (apstrādes rūpniecībā), vadītājs/ direktors (ieguves rūpniecībā), vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (ieguves rūpniecībā), vadītājs/ direktors (būvniecībā), vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (būvniecībā), vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks (transportā), vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (transportā), vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks (sakaros), vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (sakaros), vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks (noliktavās), vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (noliktavās), vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā), vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā), vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks (bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā), vadītāja vietnieks/ direktora vietnieks/ izpilddirektors (bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā), vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks (veselības aprūpes jomā), vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (veselības aprūpes jomā), vadītājs/ direktors (pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā), vadītāja vietnieks/ direktora vietnieks/ izpilddirektors (pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā), vadītājs/ direktors (sociālās labklājības jomā), vadītāja vietnieks/ direktora vietnieks/ izpilddirektors (sociālās labklājības jomā), rektors, prorektors, vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks (izglītības jomā), vadītāja vietnieks/ direktora vietnieks/ izpilddirektors (izglītības jomā), skolas direktors/ priekšnieks, skolas direktora vietnieks/ priekšnieka vietnieks, koledžas direktors, koledžas direktora vietnieks, mācību centra vadītājs/ priekšnieks, mācību centra vadītāja vietnieks/ priekšnieka vietnieks, vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks (finanšu un apdrošināšanas jomā), vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (finanšu un apdrošināšanas jomā), viesnīcas vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks, viesnīcas vadītāja vietnieks/ direktora vietnieks, nometnes vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks, nometnes vadītāja vietnieks/ direktora vietnieks, pansijas vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks, pansijas vadītāja vietnieks/ direktora vietnieks, restorāna vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks, restorāna vadītāja vietnieks/ direktora vietnieks, kafejnīcas vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks, kafejnīcas vadītāja vietnieks/ direktora vietnieks, ēdnīcas vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks, ēdnīcas vadītāja vietnieks/ direktora vietnieks, vadītājs/ direktors (mazumtirdzniecībā), vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (mazumtirdzniecībā), vadītājs/ direktors (vairumtirdzniecībā), vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (vairumtirdzniecībā), vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks (kultūras jomā), vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (kultūras jomā), vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks (sporta jomā), vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (sporta jomā), vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks (tūrisma jomā), vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (tūrisma jomā), tūrisma un atpūtas organizācijas vadītājs, vadītājs/ direktors/ pārvaldnieks (individuālo pakalpojumu jomā), vadītāja vietnieks/ izpilddirektors (individuālo pakalpojumu jomā))

1.50. Sistēmu vadības inženiera profesijas standarts

1.51. Attīstības plānošanas inženiera profesijas standarts

1.52. Darba aizsardzības vecākā speciālista profesijas standarts

1.53. Procesu kvalitātes vadības inženiera profesijas standarts (kvalitātes inženieris, procesu kvalitātes vadības inženieris, kvalitātes vadības sistēmu speciālists, risku vadības speciālists)

1.54. Ārējo sakaru struktūrvienības vadītāja profesijas standarts (ārējo sakaru struktūrvienības vadītājs, ārējo sakaru struktūrvienības vadītāja vietnieks)

1.55. Loģistikas struktūrvienības vadītāja profesijas standarts (loģistikas struktūrvienības vadītājs, loģistikas struktūrvienības vadītāja vietnieks)

1.57. Produktu dizainera profesijas standarts

1.58. Zobārsta profesijas standarts

1.59. Farmaceita profesijas standarts

1.60. Karjeras konsultanta profesijas standarts

1.61. Dokumentu sistēmu vadītāja profesijas standarts

1.62. Psihologa asistenta profesijas standarts

1.63. Tulkotāja profesijas standarts

1.64. Muzikologa profesijas standarts

1.65. Instrumentu mūziķa profesijas standarts

1.66. Komponista profesijas standarts

1.67. Vokālista profesijas standarts

1.68. Horeogrāfa profesijas standarts

1.69. Siltumenerģētikas un siltumtehnikas inženiera profesijas standarts

1.70. Fizioterapeita profesijas standarts

1.71. Vides inženiera profesijas standarts

1.72. Mehānikas inženiera profesijas standarts

1.73. Klīniskā farmaceita profesijas standarts

1.74. Sociālā pedagoga profesijas standarts

1.75. Tulka profesijas standarts

1.76. Pārtikas un dzērienu tehnologa profesijas standarts

1.77. Uztura speciālista profesijas standarts

1.78. Vecākā sporta trenera profesijas standarts

1.79. Sociologa profesijas standarts

1.80. Pulkvežleitnanta/ komandkapteiņa (Jūras spēkos) profesijas standarts

1.81. Leitnanta profesijas standarts (virsleitnants, leitnants)

1.82. Statistikas matemātiķa profesijas standarts

1.83. Supervizora/ konsultanta pārrauga profesijas standarts

1.84. Nekustamā īpašuma vērtētāja profesijas standarts

1.85. Kuģu mehāniķa (vadības līmenī) profesijas standarts (vecākais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku, otrais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku, kuģu mehāniķis (vadības līmenī))

1.86. Kuģa elektromehāniķa profesijas standarts

1.87. Kuģu vadītāja (vadības līmenī) profesijas standarts (kapteinis uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem, vecākais stūrmanis uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem, kuģu vadītājs (vadības līmenī))

1.88. Drošības dienesta vadītāja profesijas standarts (drošības dienesta vadītājs, drošības dienesta vadītāja vietnieks)

1.89. Informācijas drošības vadītāja profesijas standarts

1.90. Rūpnieciskā farmaceita profesijas standarts

1.91. Būvniecības tāmju inženiera profesijas standarts

1.92. Ilgtspējīgas būvniecības inženiera profesijas standarts

1.93. Nekustamā īpašuma ekonomista profesijas standarts

1.94. Sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītāja profesijas standarts (sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītājs, sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītāja vietnieks)

1.95. Sabiedrisko attiecību vadītāja profesijas standarts

1.96. Arhīvista profesijas standarts

1.97. Mežsaimniecības inženiera profesijas standarts (mežsaimniecības inženieris, mežkopības inženieris, mežizstrādes inženieris)

1.98. Grafikas dizainera profesijas standarts

1.99. Sabiedrības veselības speciālista profesijas standarts

1.100. Kvalitātes vadītāja profesijas standarts (iekšējā audita struktūrvienības vadītājs/ direktors, iekšējā audita struktūrvienības vadītāja vietnieks/ direktors, kvalitātes un risku vadības struktūrvienības vadītājs/ direktors, kvalitātes un risku vadības struktūrvienības vadītāja vietnieks/ direktora vietnieks, kvalitātes vadības sistēmu konsultants, kvalitātes vadītājs)

1.101. Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standarts (pamatdarbības struktūrvienības komandieris/ priekšnieks (iekšlietu jomā), pamatdarbības struktūrvienības komandiera vietnieks/ priekšnieka vietnieks (iekšlietu jomā), galvenais inspektors (iekšlietu jomā), operatīvais dežurants (iekšlietu jomā), sakaru virsnieks (iekšlietu jomā), Valsts policijas vecākais virsnieks, vecākais inspektors (iekšlietu jomā), vecākais inspektors – posteņa komandieris (iekšlietu jomā))

1.102. Diriģenta profesijas standarts

2. Ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti:

2.1. Būvdarbu vadītāja profesijas standarts

2.2. Namu pārvaldnieka profesijas standarts

2.3. Penitenciārā un probācijas darba speciālista profesijas standarts

2.4. Personāla speciālista profesijas standarts

2.5. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķa profesijas standarts

2.6. Sauszemes transportlīdzekļu tehniskā eksperta profesijas standarts

2.7. Kokapstrādes tehnologa profesijas standarts

2.8. Jogas meistara profesijas standarts

2.9. Valsts robežsardzes jaunākā virsnieka profesijas standarts

2.10. Jurista palīga profesijas standarts

2.11. Bibliotēku informācijas speciālista profesijas standarts

2.12. Restauratora profesijas standarts

2.13. Kultūras pasākumu organizatora profesijas standarts

2.14. Kultūras pasākumu tehniskā režisora profesijas standarts

2.15. Arhitekta palīga profesijas standarts

2.16. Apdrošināšanas speciālista profesijas standarts

2.17. Skaistumkopšanas speciālista (kosmetoloģijā) profesijas standarts

2.18. Mašīnbūves speciālista profesijas standarts

2.19. Biomedicīnas laboranta profesijas standarts

2.20. Farmaceita asistenta profesijas standarts

2.21. Tirgvedības un tirdzniecības speciālista profesijas standarts

2.22. Ārsta palīga (feldšera) profesijas standarts

2.23. Komercdarbības speciālista lauksaimniecībā profesijas standarts

2.24. Kultūras tūrisma organizatora profesijas standarts

2.25. Militārā paramediķa profesijas standarts

2.26. Datorsistēmu un datortīklu administratora profesijas standarts

2.27. Aukstumtehnikas speciālista profesijas standarts

2.28. Radiologa asistenta profesijas standarts

2.29. Banku speciālista profesijas standarts

2.30. Grāmatveža (ceturtā līmeņa kvalifikācijas) profesijas standarts

2.31. Loģistikas speciālista profesijas standarts

2.32. Reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālista profesijas standarts (reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālists, reklāmas konsultants, reklāmas speciālists, reklāmas un tirgvedības projektu plānotājs)

2.33. Komercdarbības speciālista profesijas standarts

2.34. Sociālā aprūpētāja profesijas standarts

2.35. Podologa profesijas standarts

2.36. Pārtikas kvalitātes speciālista profesijas standarts

2.37. Zobu higiēnista profesijas standarts

2.38. Vides tehnologa profesijas standarts

2.39. Biotehnologa profesijas standarts

2.40. Masiera profesijas standarts

2.41. Pastorālā darba speciālista profesijas standarts

2.42. Jaunatnes darbinieka profesijas standarts

2.43. Programmētāja profesijas standarts

2.44. Pārtikas produktu pārstrādes speciālista profesijas standarts

2.45. Māsas (medicīnas māsas) profesijas standarts

2.46. Sporta trenera profesijas standarts

2.47. Vecmātes profesijas standarts

2.48. Kuģu mehāniķa (ekspluatācijas līmenī) profesijas standarts (vecākais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW, otrais mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW, sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku, kuģu mehāniķis (ekspluatācijas līmenī))

2.49. Kuģu vadītāja (ekspluatācijas līmenī) profesijas standarts (kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT, vecākais stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT, sardzes stūrmanis uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem, kuģu vadītājs (ekspluatācijas līmenī))

2.50. Drošības speciālista profesijas standarts

2.51. Viesnīcu pakalpojumu organizatora profesijas standarts

2.52. Informācijas sistēmas drošības speciālista profesijas standarts

2.53. Elektrisko iekārtu speciālista profesijas standarts

2.54. Telekomunikāciju speciālista profesijas standarts

2.55. Inženierkomunikāciju būvdarbu vadītāja profesijas standarts

2.56. Izstrādājumu projektētāja profesijas standarts

2.57. Sabiedrisko attiecību speciālista profesijas standarts

2.58. Valsts policijas jaunākā virsnieka profesijas standarts

(rotas komandiera vietnieks (iekšlietu jomā), vada komandiera vietnieks (iekšlietu jomā), vada komandieris (iekšlietu jomā), inspektors (iekšlietu jomā), Valsts policijas jaunākais VIRSNIEKS)

2.59. Autoapkopes speciālista profesijas standarts

2.60. Rasētāja dizainera profesijas standarts

2.61. Sociālā rehabilitētāja profesijas standarts

3. Trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti:

3.1. Mašīnbūves tehniķa profesijas standarts

3.2. Ķīmisko procesu tehniķa profesijas standarts

3.3. Analītiskās ķīmijas tehniķa profesijas standarts

3.4. Pārtikas produktu ražošanas tehniķa profesijas standarts

3.5. Saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas tehniķa profesijas standarts

3.6. Jogas speciālista profesijas standarts

3.7. Veterinārārsta asistenta profesijas standarts

3.8. Kosmētiķa profesijas standarts

3.9. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445)

3.10. Valsts robežsardzes inspektora profesijas standarts

3.11. Apģērbu dizaina speciālista profesijas standarts

3.12. Vizuālās reklāmas dizaina speciālista profesijas standarts

3.13. Interjera dizaina speciālista profesijas standarts

3.14. Multimediju dizaina speciālista profesijas standarts

3.15. Materiālu dizaina speciālista profesijas standarts

3.16. Foto dizaina speciālista profesijas standarts

3.17. Tēlniecības objektu dizaina speciālista profesijas standarts

3.18. Klientu apkalpošanas speciālista profesijas standarts

3.19. Frizūru modelētāja profesijas standarts

3.20. Ēdināšanas pakalpojumu speciālista profesijas standarts

3.21. Sociālā audzinātāja profesijas standarts

3.22. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsēja glābēja profesijas standarts

3.23. Dārznieka profesijas standarts

3.24. Biškopja profesijas standarts

3.25. Zivsaimniecības zivkopja profesijas standarts

3.26. Mēbeļu galdnieka profesijas standarts

3.27. SPA speciālista profesijas standarts

3.28. Viesmīlības pakalpojumu speciālista profesijas standarts

3.29. Būvizstrādājumu galdnieka profesijas standarts

3.30. Meža mašīnu operatora profesijas standarts

3.31. Iespieddarbu noformējuma speciālista profesijas standarts

3.32. Ceļojumu konsultanta profesijas standarts

3.33. Viesu uzņemšanas dienesta speciālista profesijas standarts

3.34. Automehāniķa profesijas standarts

3.35. Meža mašīnu mehāniķa profesijas standarts

3.37. Mežsaimniecības tehniķa profesijas standarts

3.38. Videooperatora profesijas standarts

3.39. Sekretāra profesijas standarts

3.40. Ieslodzījuma vietas jaunākā inspektora profesijas standarts

3.41. Elektronikas tehniķa profesijas standarts

3.42. Inženierkomunikāciju tehniķa profesijas standarts (inženierkomunikāciju tehniķis, vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmu tehniķis, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu tehniķis, aukstumiekārtu sistēmu tehniķis, gāzes apgādes sistēmu tehniķis, siltumapgādes un apkures sistēmu tehniķis)

3.43. Elektrotehniķa profesijas standarts (elektrotehniķis, lauksaimniecības enerģētikas tehniķis, elektrisko tīklu tehniķis, rūpnīcu elektroiekārtu tehniķis, elektromontāžas tehniķis)

3.44. Ķīmisko un biotehnoloģisko iekārtu mehāniķa profesijas standarts

3.45. Pārtikas produktu kvalitātes inspektora palīga profesijas standarts

3.46. Vides tehniķa profesijas standarts

3.47. Biotehnologa palīga profesijas standarts

3.48. Tērpu stila speciālista profesijas standarts

3.49. Programmēšanas tehniķa profesijas standarts

3.50. Datorsistēmu tehniķa profesijas standarts

3.51. Telekomunikāciju tehniķa profesijas standarts

3.52. Vizuālā tēla stilista profesijas standarts

3.53. Ķīmijas tehniķa profesijas standarts

3.54. Mehatronisku sistēmu tehniķa profesijas standarts

3.55. Koka izstrādājumu ražošanas tehniķa profesijas standarts

3.56. Sporta pasākumu organizatora profesijas standarts

3.57. Viesmīļa profesijas standarts

3.58. Friziera stilista profesijas standarts

3.59. Apsardzes organizatora profesijas standarts

3.60. Datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu iestatītāja profesijas standarts

3.61. Autovirsbūvju remontatslēdznieka profesijas standarts

3.62. Datorizētu kokapstrādes iekārtu operatora profesijas standarts

3.63. Tapsētāja profesijas standarts

3.64. Mūziķa profesijas standarts

3.65. Dziedātāja profesijas standarts

3.66. Kormeistara profesijas standarts

3.67. Mūzikas teorijas speciālista profesijas standarts

3.68. Tekstiliju ražošanas speciālista profesijas standarts (tekstiliju ražošanas speciālists, vērpto tekstiliju ražošanas speciālists, austo tekstiliju ražošanas speciālists, adīto tekstiliju ražošanas speciālists, neausto drānu un izstrādājumu ražošanas speciālists)

3.69. Dārzkopības tehniķa profesijas standarts

3.70. Augkopības tehniķa profesijas standarts

3.71. Lopkopības tehniķa profesijas standarts

3.72. Komercdarbinieka profesijas standarts (dārzkopības komercdarbinieks, mazumtirdzniecības komercdarbinieks, agrārā sektora komercdarbinieks, transporta pārvadājumu komercdarbinieks, reklāmas pakalpojumu komercdarbinieks, viesnīcu pakalpojumu komercdarbinieks, restorāna pakalpojumu komercdarbinieks, rūpniecības komercdarbinieks, tūrisma pakalpojumu komercdarbinieks, mākslas komercdarbinieks, komercdarbinieks)

3.73. Lauku tūrisma speciālista profesijas standarts

3.74. Iespieddarbu apstrādes speciālista profesijas standarts

3.75. Loģistikas darbinieka profesijas standarts

3.76. Aktiera (trešā līmeņa kvalifikācija) profesijas standarts

3.77. Ēku būvtehniķa profesijas standarts

3.78. Ceļu būvtehniķa profesijas standarts (ceļu būvtehniķis, būvdarbu vadītāja palīgs, ceļu meistars, būvdarbu projekta vadītāja palīgs)

3.79. Betonēšanas tehniķa profesijas standarts

3.80. Sausās būves tehniķa profesijas standarts

3.81. Poligrāfijas ražošanas tehniķa profesijas standarts

3.82. Aukstuma iekārtu mehāniķa profesijas standarts

3.83. Ofseta iespiedēja profesijas standarts

3.84. Mehāniķa uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW, profesijas standarts

3.85. Kuģa vadītāja uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā profesijas standarts (kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 500 BT, kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 200 BT, sardzes stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 500 BT, piekrastes kuģošanā, kuģa vadītājs uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā)

3.86. Kuģa elektriķa profesijas standarts

3.87. Deju kolektīva repetitora profesijas standarts

3.88. Bibliotekāra profesijas standarts

3.89. Būvkonstrukciju montētāja profesijas standarts (būvkonstrukciju montētājs, metāla būvkonstrukciju montētājs, dzelzsbetona būvkonstrukciju montētājs, stikloto būvkonstrukciju montētājs, koka būvkonstrukciju montētājs)

3.90. Rūpniecisko iekārtu mehāniķa profesijas standarts (poligrāfisko iekārtu mehāniķis, tekstilražošanas iekārtu mehāniķis, kokapstrādes iekārtu mehāniķis, metālapstrādes iekārtu mehāniķis, rūpniecisko iekārtu mehāniķis, ķīmisko un biotehnoloģisko iekārtu mehāniķis, farmācijas iekārtu mehāniķis)

4. Otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti:

4.1. Pavāra profesijas standarts

4.2. (Svītrots ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445)

4.3. Ugunsdzēsēja profesijas standarts

4.4. Metālapstrādes tehnoloģisko līniju operatora profesijas standarts

4.5. Maiznieka profesijas standarts

4.6. Konfekšu ražotāja profesijas standarts

4.7. Galdnieka profesijas standarts

4.9. Pārtikas produktu ražošanas operatora profesijas standarts

4.10. Rūpnīcas/ katlu kurinātāja profesijas standarts

4.11. Dispečera (iekšlietu jomā) profesijas standarts

4.12. Lietveža profesijas standarts

4.13. Friziera profesijas standarts

4.14. Asistenta personām ar dzirdes traucējumiem profesijas standarts

4.15. Datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu operatora profesijas standarts

4.16. Kokvedēja automobiļa vadītāja profesijas standarts

4.17. Vizāžista profesijas standarts

4.18. Manikīra un pedikīra speciālista profesijas standarts

4.19. Motorzāģa operatora profesijas standarts

4.20. Inženierkomunikāciju montētāja profesijas standarts (ārējo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu montētājs, ārējo gāzes tīklu montētājs, ārējo siltumapgādes tīklu montētājs, ugunsdzēsības sistēmu montētājs, gāzes sistēmu montētājs, sanitārtehnisko iekārtu montētājs, inženierkomunikāciju montētājs, apkures sistēmu montētājs, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu montētājs, kondicionēšanas un aukstumiekārtu sistēmu montētājs, vēdināšanas sistēmu montētājs)

4.21. Elektromontiera profesijas standarts

4.22. Gaļas izcirtēja profesijas standarts

4.23. Gaļas produktu izgatavotāja profesijas standarts

4.24. Lopu kāvēja profesijas standarts

4.25. Šuvēja profesijas standarts

4.26. Drēbnieka profesijas standarts

4.27. Biotehnoloģisko procesu operatora profesijas standarts

4.28. Ķīmiskās produkcijas ražošanas operatora profesijas standarts

4.29. Mazumtirdzniecības veikala pārdevēja profesijas standarts

4.30. Gāzmetinātāja (OAW) profesijas standarts

4.31. Rokas lokmetinātāja (MMA) profesijas standarts

4.32. Atslēdznieka profesijas standarts

4.33. Virpotāja profesijas standarts

4.34. Autoatslēdznieka profesijas standarts

4.35. Kokapstrādes iekārtu operatora profesijas standarts

4.36. Dārzkopja profesijas standarts

4.37. Augkopja profesijas standarts

4.38. Lopkopja profesijas standarts

4.39. Grāmatsējēja profesijas standarts

4.40. Teksta ievadītāja profesijas standarts

4.41. Noliktavas darbinieka profesijas standarts

4.42. Sausās būves montētāja profesijas standarts

4.43. Betonētāja profesijas standarts

4.44. Ofseta iespiedēja palīga profesijas standarts

4.45. Dokera profesijas standarts

4.46. Kuģa matroža profesijas standarts (bocmanis, kuģa matrozis)

4.47. Kuģa motorista profesijas standarts

4.48. Valsts policijas jaunākā inspektora profesijas standarts (kārtībnieks (iekšlietu jomā), Valsts policijas jaunākais inspektors)

5. Pirmā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti:

5.1. Galdnieka palīga profesijas standarts

5.2. Viesnīcas istabeņa profesijas standarts

5.3. Tirdzniecības zāles darbinieka profesijas standarts

5.4. Koksnes materiālu apstrādātāja profesijas standarts

I. Piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

1.1. Galvenās vecmātes profesijas standarts

1.1.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – galvenā vecmāte.

2. Profesijas kods – 1342 06.

1.1.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– galvenā vecmāte ir sertificēta ārstniecības persona, kura rūpējas par sievietes, viņas ģimenes un sabiedrības seksuālo un reproduktīvo veselību; veic pirmsgrūtniecības, grūtnieces, dzemdētājas, nedēļnieces un jaundzimušā aprūpi, vada un atbild par fizioloģiskas grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodu, piedalās ārstniecībā, organizē un vada dzemdībpalīdzību, izglīto pacientus, aprūpes personālu un sabiedrību, kā arī veicina savas profesijas un dzemdībpalīdzības darba attīstību.

Galvenā vecmāte strādā dažāda profila ārstniecības iestādēs (piemēram, doktorātos, veselības aprūpes centros, ginekologu un dzemdību speciālistu praksēs, stacionāro ārstniecības iestāžu dzemdību nodaļās) vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.1.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt un vadīt dzemdībpalīdzību.

2. Spēja nodrošināt fizioloģiskas grūtniecības vadīšanu un grūtnieces aprūpi.

3. Spēja vadīt fizioloģiskas dzemdības un pēcdzemdību periodu.

4. Spēja veikt jaundzimušā aprūpi.

5. Spēja veikt sievietes un jaundzimušā stāvokļa izvērtēšanu.

6. Spēja veikt grūtnieču, dzemdētāju un nedēļnieču uzraudzību stacionāra un ārpusstacionāra dzemdībās.

7. Spēja veikt un uzņemties atbildību par fizioloģiskas grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda norišu un veikto aktivitāšu dokumentāciju.

8. Spēja nodrošināt un uzņemties atbildību par normatīvo aktu ievērošanu dzemdībpalīdzībā.

9. Spēja izvērtēt sievietes un viņas ģimenes zināšanas un iemaņas dzemdībpalīdzības un veselības uzturēšanas, veicināšanas un saglabāšanas jautājumos.

10. Spēja izglītot sievietes, viņas ģimenes locekļus un sabiedrību par dzemdībpalīdzības un veselības uzturēšanas, veicināšanas un saglabāšanas jautājumiem.

11. Spēja izvērtēt epidemioloģisko situāciju un veikt ģimenes ārsta, ginekologa, dzemdību speciālista informēšanu par pamanītajām novirzēm saistībā ar seksuālo un reproduktīvo veselību.

12. Spēja uzņemties atbildību par sievietes un viņas ģimenes informēšanu par seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošiem faktoriem.

13. Spēja veikt sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus ikdienas praksē, sadarbojoties ar citiem veselības veicināšanas pasākumu organizētājiem.

14. Spēja sadarboties ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, sniedzot reproduktīvās veselības pakalpojumus.

15. Spēja izvērtēt un dokumentēt pacientu zināšanas, izpratni, prasmes un līdzdarbību veselību veicinošajos un uzturošajos pasākumos.

16. Spēja analizēt epidemioloģisko rādītāju dinamiku.

17. Spēja lietot sievietes reproduktīvās izmeklēšanas metodes.

18. Spēja analizēt reproduktīvās izmeklēšanas datus un uzņemties atbildību par ģimenes ārstu vai ginekologu informēšanu par tiem.

19. Spēja nodrošināt sievietei grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā nepieciešamo aprūpi, diagnostiskās un ārstnieciskās procedūras, izmantojot atbilstošas medicīniskās tehnoloģijas.

20. Spēja nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu grūtniecēm, dzemdētājām, nedēļniecēm un jaundzimušajiem un sniegt to ārsta prombūtnē.

21. Spēja nodrošināt medikamentu ordinēšanu un uzņemties atbildību par precīzu un drošu medikamentu saņemšanu.

22. Spēja veikt reproduktīvās veselības traucējumu diagnosticēšanu, nepieciešamās ārstēšanas nozīmēšanu un veselības stāvokļa stabilizēšanu.

23. Spēja atpazīt patoloģiskus stāvokļus grūtniecēm, dzemdētājām, nedēļniecēm un jaundzimušajiem, kuru dēļ nepieciešama ārsta konsultācija, un uzņemties atbildību par šādas konsultācijas organizēšanu.

24. Spēja izstrādāt klīniskās vadlīnijas attiecībā uz riskiem dzemdniecībā.

25. Spēja veikt dzemdību palīdzības personāla skaita plānošanu un piesaisti.

26. Spēja izstrādāt un pilnveidot grūtnieču un dzemdētāju aprūpes darba vadlīnijas un personāla amatu aprakstus.

27. Spēja izvērtēt un pārraudzīt katra grūtnieču un dzemdētāju aprūpes personāla paveiktā darba apjomu un kvalitāti.

28. Spēja veicināt dzemdību palīdzības, seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas personāla mūžizglītību un profesionālo kompetenci.

29. Spēja sazināties.

30. Spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību.

31. Spēja sadarboties ar pacientu tiesību aizsardzības organizācijām.

32. Spēja piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un realizācijā.

33. Spēja pilnveidot vecmāšu izglītību patstāvīgas prakses veikšanai.

34. Spēja izvērtēt un analizēt veikto izglītošanas darbu.

35. Spēja plānot un veikt grūtnieču un dzemdētāju aprūpes darba kvalitatīvo un kvantitatīvo datu savākšanu un analīzi.

36. Spēja analizēt iegūtos datus un veikt grūtnieču un dzemdētāju aprūpes kvalitātes pilnveidošanas pasākumus.

37. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos medicīnas zinātnes sasniegumus savā darbā.

38. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un angļu valodā).

1.1.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Vadīt fizioloģisko grūtniecību un dzemdības.

2. Veikt fizioloģiskas grūtniecības un dzemdību aprūpi.

3. Vadīt fizioloģisko pēcdzemdību periodu un nedēļnieces aprūpi.

4. Novērtēt jaundzimušā stāvokli.

5. Veikt jaundzimušā aprūpi.

6. Plānot ārpusstacionāra dzemdību vadīšanu.

7. Noteikt epidemioloģiskajos datos riskus reproduktīvajai veselībai.

8. Izmantot sievietes reproduktīvās izmeklēšanas metodes, tai skaitā onkocitoloģisko izmeklējumu veikšanu.

9. Pielietot diagnostiskās un ārstnieciskās procedūras grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.

10. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

11. Nozīmēt papildu izmeklēšanu un ārstēšanu saistībā ar reproduktīvo veselību.

12. Izstrādāt klīniskās vadlīnijas attiecībā uz riskiem dzemdniecībā.

13. Integrēt zinātnes sasniegumus aprūpes darbā.

14. Izstrādāt un aktualizēt dzemdību palīdzībā lietojamo dokumentāciju.

15. Plānot un veikt pacientu aprūpes darba kvalitatīvo un kvantitatīvo datu savākšanu un analīzi.

16. Pielietot kvalitātes pilnveidošanas pasākumus aprūpes darbā.

17. Ievērot savā profesionālajā darbībā normatīvos aktus un ētikas principus.

18. Noteikt prioritātes savā darbā.

19. Veicināt un pielietot pozitīvas saskarsmes iemaņas aprūpes darbā.

20. Sadarboties ar sievietēm, viņu ģimenēm.

21. Sadarboties ar citiem veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem un institūcijām.

22. Radīt un uzturēt drošu veselības aprūpes un dzemdībpalīdzības darba vidi.

23. Ievērot higiēnas un darba aizsardzības prasības.

24. Pielietot ar izpratni zinātnes sasniegumus un pētniecības rezultātus.

25. Piedalīties kolēģu/studentu profesionālajā pilnveidē.

26. Ievērot konfidencialitāti aprūpes darbā.

27. Uzturēt savu profesionālo kompetenci.

28. Lietot verbālas un neverbālas saskarsmes metodes.

29. Uzņemties atbildību par profesionālo darbību.

30. Spēt kritiski domāt un risināt problēmas.

31. Vākt, analizēt un sniegt informāciju.

32. Lietot datoru informācijas glabāšanai un apstrādei.

33. Analizēt un dokumentēt faktus.

34. Plānot un organizēt veicamo darbu.

35. Noteikt prioritātes un darba uzdevumus.

36. Sagatavot lietišķos un profesionālos dokumentus.

37. Līdzdarboties komandas darbā.

38. Ievērot multidisciplināras komandas darba principus.

39. Pārvaldīt valsts valodu.

40. Pārvaldīt divas svešvalodas (krievu un angļu valodu) saziņas līmenī.

41. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un angļu valodā).

42. Ievērot darba tiesiskās attiecības.

1.1.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vispārīgā bakterioloģija, virusoloģija, parazitoloģija;

1.2. vispārīgā biofizika, bioķīmija, radioloģija;

1.3. vispārīgā socioloģija un medicīnas sociālie jautājumi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vispārīgā anatomija un fizioloģija;

2.2. vispārīgā patoloģija;

2.3. pediatrija;

2.4. higiēna, veselības mācība, profilakse, agrīna slimību diagnostika;

2.5. vispārīgā farmakoloģija;

2.6. psiholoģija;

2.7. veselības aprūpes organizāciju reglamentējošie tiesību akti;

2.8. atsāpināšana, anestezioloģija un reanimācija;

2.9. jaundzimušā fizioloģija un patoloģija (neonatoloģija);

2.10. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un angļu valodā).

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. uzturmācība un dietoloģija (akcentējot tās uz sievietēm, jaundzimušajiem, zīdaiņiem);

3.2. mācību metodes un principi;

3.3. vecmātes profesionālā ētika un ar profesionālo darbību saistītie normatīvie akti;

3.4. seksuālā izglītošana un ģimenes plānošana;

3.5. mātes un bērna tiesību aizsardzība;

3.6. embrioloģija un augļa attīstība;

3.7. grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods;

3.8. ginekoloģiskā un dzemdību patoloģija;

3.9. topošo vecāku sagatavošana dzemdībām un vecāku statusam, ietverot psiholoģiskos aspektus;

3.10. sagatavošanās dzemdību pieņemšanai (ietverot zināšanas par dzemdniecībā izmantojamo tehnisko aprīkojumu un tā lietošanu);

3.11. jaundzimušā aprūpe, tās psiholoģiskie un sociālie faktori;

3.12. divas svešvalodas (krievu un angļu valoda) saziņas līmenī;

3.13. valsts valoda;

3.14. darba tiesiskās attiecības;

3.15. darba aizsardzība;

3.16. vides aizsardzība.

1.2. Kokapstrādes inženiera profesijas standarts

1.2.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kokapstrādes inženieris.

2. Profesijas kods – 2141 12.

1.2.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kokapstrādes inženieris plāno kokapstrādes tehnoloģiskus procesus un pieņem lēmumus par šo procesu izpildi; iegūst un analizē informāciju un sagatavo priekšlikumus stratēģisko mērķu definēšanai; nodrošina darba aizsardzības prasībām atbilstošus ražošanas apstākļus; vada kokapstrādes uzņēmumu tehnoloģiskos procesus; veic pedagoģisko un zinātnisko darbību kokapstrādes nozarē.

Kokapstrādes inženieris vada komersanta dažāda profila kokapstrādes uzņēmumus (iecirkņus) - kokzāģētavas, finieru un saplākšņu ražotnes, koksnes plātņu ražotnes, mēbeļu ražotnes u.c. vai strādā kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants, strādā valsts vai pašvaldību institūcijās un citās organizācijās kā ražošanas vadītājs, kokapstrādes konsultants, padomnieks.

1.2.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un organizēt kokapstrādes uzņēmuma vai tā struktūrvienību darbu.

2. Spēja strādāt radošā komandā.

3. Spēja plānot un organizēt darbu.

4. Spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību.

5. Spēja paaugstināt kvalifikāciju.

6. Spēja iegūt un analizēt informāciju.

7. Spēja strādāt ar kokapstrādes nozares tehnisko dokumentāciju.

8.Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību kokapstrādes jomā.

9. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos koksnes zinātnes sasniegumus savā darbā.

10. Spēja izvērtēt veiktos aprēķinus par veicamo pakalpojumu izmaksām, nepieciešamajām investīcijām un darbaspēka patēriņu.

11. Spēja izstrādāt priekšlikumus, kas vērsti uz efektīvāku un lietderīgāku resursu izmantošanu.

12. Spēja vadīt kokapstrādes tehnoloģiskos procesus.

13. Spēja pārzināt lietojamās mašīnas, instrumentus un darba rīkus.

14. Spēja noteikt darba realizēšanai nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas un plānot to izvietojumu.

15. Spēja pastāvīgi nodrošināt kvalitatīvu tehnoloģiskā risinājuma realizāciju.

16. Spēja izmantot aprēķinu metodes un speciālās datorprogrammas.

17. Spēja pastāvīgi veidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām.

18. Spēja veikt riska novērtēšanu un notikumu analīzi.

19. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.

20. Spēja veikt rekonstrukcijas un renovācijas projektu izpildes plānošanu, kontrolēt realizācijas atbilstību projektam.

21. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un autortiesības reglamentējošus dokumentus.

22. Spēja ievākt un apkopot nepieciešamo profesionālo informāciju un sekot nozares aktualitātēm.

23. Spēja noteikt uzdevumus noteikto mērķu sasniegšanā, gala rezultātā radot produktus ar paaugstinātu pievienoto vērtību.

24. Spēja organizēt un kontrolēt vidi saudzējošu ražošanas procesu.

25. Spēja nodrošināt darba drošības un ugunsdrošības pasākumus.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.2.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt darba uzdevuma profesionālu analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma saskaņošanu ar ražošanas tehnoloģiskajām iespējām.

2. Lietot darba izpildei nepieciešamo tehnisko un normatīvo dokumentāciju, kokapstrādes nozares normatīvos aktus un tehniskos standartus, gatavot lietišķos un profesionālos dokumentus.

3. Darboties komandā, plānot, organizēt un vadīt profesionālās komandas darbu, noteikt izpildāmo darbu prioritātes, veikt darbu arī individuāli.

4. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.

5. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

6. Nodrošināt augstu saskares kultūru un ētikas normu ievērošanu.

7. Plānot un organizēt darbu, kā arī kontrolēt izpildi.

8. Noteikt prioritātes savā darbā.

9. Sadarboties ar klientiem un risināt problēmas.

10. Ievērot multidisciplināras komandas darba principus.

11. Uzturēt savu profesionālo kompetenci.

12. Analizēt, vērtēt un izmantot zinātniskos un lietišķos pētījumus, lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, ieviest jaunas tehnoloģijas un datorprogrammas.

13. Novērtēt izstrādājumu kvalitāti un atbilstību valsts standartu, pasūtījumu u.c. prasībām.

14. Projektēt iekārtu izvietojumu un organizēt darba sadali starp strādājošajiem.

15. Pārzināt kokapstrādes mašīnu un iekārtu konstrukciju, organizēt to ekspluatāciju un remontu.

16. Pārzināt vides un darba aizsardzības prasības kokapstrādē, organizēt ar vidi un darba aizsardzību saistītos darbus uzņēmumā.

17. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos koksnes zinātnes sasniegumus savā darbā.

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.2.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. meža nozares politika;

1.2. zinātniskās pētījumu metodes;

1.3. autortiesības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. socioloģija;

2.2. filosofija;

2.3. ētika un estētika;

2.4. psiholoģija un lietišķā psiholoģija;

2.5. pedagoģija;

2.6. statistika;

2.7. lietvedība;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. informātikas un datorgrafikas lietošana kokapstrādes nozarē;

3.2. koksnes zinātne;

3.3. meža prečzinība;

3.4. kokapstrādes mašīnas un instrumenti, to ekspluatācija;

3.5. kokapstrādes procesu automatizācija;

3.6. kokapstrādes procesi un modelēšana;

3.7. zāģmateriālu un koksnes plātņu ražošana;

3.8. koksnes ķīmiskās tehnoloģijas;

3.9. koksnes hidrotermiskā apstrāde;

3.10. kokapstrādes nozarē lietojamo polimēru materiālu ķīmija;

3.11. koksnes materiālu apdare;

3.12. koksnes atlikumu pārstrādes tehnoloģijas;

3.13. tehniskās grafikas pielietojums kokapstrādē;

3.14. mašīnu elementi;

3.15. hidraulika un hidropiedziņa;

3.16. elektrotehnika un elektronika;

3.17. siltumtehnika un siltumapgāde kokapstrādē;

3.18. koka izstrādājumu un būvkonstrukciju projektēšana;

3.19. komercdarbība un komercdarbību reglamentējošie normatīvie akti;

3.20. darba aizsardzība;

3.21. vides aizsardzība;

3.22. grāmatvedība un uzskaite;

3.23. darba tiesiskās attiecības;

3.24. koksnes materiālu tirgzinība;

3.25. ekoloģija un vides aizsardzība;

3.26. ergonomika;

3.27. valsts valoda;

3.28. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.3. Apģērbu un tekstila ražošanas inženiera profesijas standarts

1.3.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – apģērbu un tekstila ražošanas inženieris.

2. Profesijas kods – 2141 25.

1.3.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– apģērbu un tekstila ražošanas inženieris plāno un organizē savu un citu darbu, nodrošinot darba drošību ražošanas vidē un tehnoloģiskā procesa vadīšanu un uzraudzību kvalitatīvas produkcijas iegūšanai, veic šo procesu ekonomisko izvērtējumu, kā arī nodrošina kvalitātes kontroles sistēmas darbību uzņēmumam; racionāli izvieto iekārtas un personālu, kontrolē darba kvalitāti un apjomu, instruē darbiniekus tehnoloģiskajos un darba drošības jautājumos; analizē informāciju par apģērbu un tekstila nozares attīstības tendencēm, izstrādā stratēģiskās attīstības plānus, sekmē to īstenošanu, projektē un ievieš jaunus tehnoloģiskos procesus, pamatojot tos ar attiecīgiem biznesa plāniem un tāmēm; konsultē vadītājus par resursu ekonomiskas un efektīvas izmantošanas veidiem, par jaunākajiem apģērbu un tekstila nozares zinātnes (un tehnikas) sasniegumiem, to ieviešanas iespējām un efektivitāti; gatavo zinātniskus rakstus un pārskatus.

Apģērbu un tekstila ražošanas inženieris strādā apģērbu un tekstila ražošanas uzņēmumos.

1.3.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izstrādāt apģērbu un tekstila ražošanas tehnisko dokumentāciju.

2. Spēja noteikt optimālos tehnoloģisko partiju/pasūtījumu apjomus.

3. Spēja pētīt un izvēlēties materiālu, palīgmateriālu un furnitūras piedāvājumus un kontrolēt to kvalitāti.

4. Spēja nodrošināt pasūtījumus ar nepieciešamo materiālu un palīgmateriālu apjomu un noteikt starpoperāciju rezerves.

5. Spēja izvērtēt un noteikt pasūtījuma izpildei nepieciešamo tehnoloģiju.

6. Spēja izstrādāt tehnoloģisko operāciju secību un noteikt to veikšanai nepieciešamo laiku.

7. Spēja noteikt nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas un plānot to izvietojumu.

8. Spēja izstrādāt struktūrvienības biznesa/ražošanas plānus.

9. Spēja organizēt un vadīt struktūrvienības personāla darbu.

10. Spēja analizēt izmaksas un sastādīt ražošanas kalkulācijas.

11. Spēja plānot darbus un organizēt to savlaicīgu izpildi.

12. Spēja uzskaitīt un kontrolēt darba un citu resursu apjomus.

13. Spēja risināt apģērbu un tekstila ražošanas loģistikas uzdevumus.

14. Spēja nodrošināt tehnoloģiskā procesa un produkcijas kvalitātes stabilitāti.

15. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

16. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.3.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt darba uzdevuma profesionālu analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma saskaņošanu ar ražošanas tehnoloģiskajām iespējām.

2. Lietot darba izpildei nepieciešamo tehnisko un normatīvo dokumentāciju, nozares tehniskos standartus un ar nozari saistīto juridisko dokumentāciju, gatavot lietišķos dokumentus.

3. Analizēt, vērtēt un izmantot zinātniskos un lietišķos pētījumus, lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, ieviest jaunas tehnoloģijas un datorprogrammas.

4. Brīvi orientēties apģērbu un tekstila izgatavošanas tradicionālajās un mūsdienu tehnoloģijās, novērtēt esošo iekārtu tehnoloģiskās iespējas un atbilstību jaunākajām tendencēm, pamatot iekārtu maiņas nepieciešamību un efektivitāti.

5. Analizēt apģērbu un tekstila nozares produkcijas tirgus situāciju, tās attīstības tendences un novērtēt ražotā produkta realizācijas iespējas.

6. Mērķtiecīgi izmantot iekārtas jaudu un organizēt tās tehnisko apkopi.

7. Racionāli organizēt savstarpēji saistīto darba procesu izpildi.

8. Projektēt iekārtu izvietojumu un organizēt darba sadali starp strādājošajiem.

9. Risināt apģērbu un tekstila nozares attīstības problēmu stratēģiskos un analītiskos aspektus.

10. Piedalīties ražošanas projektu analīzē, izstrādē, saskaņošanā un vadīšanā, sastādīt projekta vai programmas budžetu un ievērot to darba procesā.

11. Ieviest tikai apkārtējai videi draudzīgas tehnoloģijas.

12. Pārvaldīt valsts valodu.

13. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

14. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

15. Darboties komandā/grupā, plānot, organizēt un vadīt profesionālās komandas darbu, noteikt izpildāmo darbu prioritātes, veikt darbu arī individuāli.

16. Veikt jaunrades un pētniecības darbu.

17. Piedalīties pasākumu organizēšanā un sagatavošanā.

18. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.

19. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

20. Ievērot darba drošības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

21. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

1.3.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. socioloģija un politikas zinātnes;

1.2. saskarsmes pamati;

1.3. ētikas principi;

1.4. tirgzinības;

1.5. apģērbu un tekstilpreču loģistika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vispārējās inženierzinības – matemātika, fizika, inženierķīmija, apģērbu un tekstila nozares mašīnzinības;

2.2. vizuālās mākslas pamati;

2.3. modes prečzinību pamati;

2.4. ekonomiskās zinības, tai skaitā apģērbu un tekstila ražošanas un tirdzniecības ekonomika, uzņēmuma saimnieciskās darbības tehniski ekonomiskā analīze;

2.5. grāmatvedība;

2.6. finanses, inovāciju efektivitāte;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. vispārējās inženierzinības – tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika, datormācība, tekstilķīmija, tekstilmateriālu apdare;

3.2. tekstilmateriālu un preču zinības;

3.3. apģērbu un tekstila nozares tradicionālās un progresīvās tehnoloģijas (individuālajā un sērijveida ražošanā);

3.4. apģērbu un tekstila nozares tehnoloģiskās iekārtas, instrumenti un aprīkojums;

3.5. apģērbu un tekstila nozares uzņēmumu un darbnīcu projektēšana;

3.6. apģērbu un tekstila izstrādājumu un tehnoloģijas projektēšana, automatizētā projektēšana;

3.7. apģērbu un tekstila vizuālais noformējums;

3.8. apģērbu un tekstila kvalitātes vadība un kontrole, kontroles sistēmas izveide un uzturēšana;

3.9. projekta vadīšanas pamati;

3.10. darba tiesiskās attiecības;

3.11. civilā aizsardzība;

3.12. darba aizsardzība;

3.13. vides aizsardzība;

3.14. valsts valoda;

3.15. divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.4. Dzelzceļa transporta inženiera profesijas standarts

1.4.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – dzelzceļa transporta inženieris.

2. Profesijas kods – 2149 27.

1.4.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– dzelzceļa transporta inženieris ir kvalificēts speciālists, kurš veic efektīvu dzelzceļa transporta tehnoloģisko sistēmu un procesu izstrādāšanu un uzturēšanu, kas saistītas ar dzelzceļa infrastruktūras, tehnisko līdzekļu remontu un ekspluatāciju, kravu un pasažieru pārvadājumu tehnisko, organizatorisko un vadības nodrošinājumu; veic dzelzceļa transporta sistēmu tehnisko, tehnoloģisko, operacionālo un organizatorisko procesu vadību; izstrādā pamatdarbības stratēģiju un īsteno rīcības politiku; rosina inovatīvus pilnveides un pārmaiņu procesus; nodarbojas ar zinātnisko un pētniecisko darbu.

Dzelzceļa transporta inženieris strādā dzelzceļa transporta uzņēmumos, pētniecības un izglītības iestādēs, kā arī citās institūcijās.

1.4.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izveidot, pilnveidot un vadīt integrētu un līdzsvarotu dzelzceļa sistēmu.

2. Spēja izstrādāt un attīstīt progresīvas dzelzceļa transporta tehnoloģiskās sistēmas un tehnoloģijas, kas organiski iekļaujas starptautiskos pārvadājumos, nodrošinot to loģistikas metožu lietošanu un veicinot transporta integrācijas procesus.

3. Spēja izstrādāt un pilnveidot dzelzceļa transporta infrastruktūras funkcionēšanas sistēmas, kuras nodrošina kravu un pasažieru efektīvus un drošus pārvadājumus.

4. Spēja organizēt un realizēt praksē pasažieru un dažādu kravu pārvadājumu dzelzceļa transporta tehnoloģiskās shēmas un sistēmas.

5. Spēja novērtēt dzelzceļa transporta sistēmu tehnoloģisko procesu efektivitāti, ražīgumu un drošību.

6. Spēja veicināt iekšējās loģistikas un informācijas tehnoloģiju efektīvu lietošanu dzelzceļa transporta tehnoloģisko sistēmu un tehnoloģiju vadībā.

7. Spēja projektēt dzelzceļa transporta infrastruktūras un tehniskos līdzekļus, izstrādāt ekspluatācijas un remonta tehnoloģijas, ieviest un pilnveidot tās.

8. Spēja uzraudzīt dzelzceļa transporta infrastruktūras, tehnisko līdzekļu un speciālo iekārtu darbību.

9. Spēja organizēt un vadīt dzelzceļa transporta infrastruktūras, tehnisko līdzekļu un iekārtu ekspluatācijas un remonta darbus.

10. Spēja vadīt progresīvo tehnoloģiju un inovatīvo procesu ieviešanu dzelzceļa transportā.

11. Spēja pilnveidot dzelzceļa transporta tehnisko līdzekļu un iekārtu ekspluatācijas, remonta un servisa uzņēmuma organizatoriskās un vadības struktūras.

12. Spēja izstrādāt un ieviest progresīvas kravu pārstrādes metodes, mehanizācijas un automatizācijas līdzekļus dzelzceļa transportā.

13. Spēja organizēt dzelzceļa transporta tehnisko līdzekļu, iekārtu un pakalpojumu ekspertīzes un sertifikāciju.

14. Spēja izstrādāt dzelzceļa transporta tehnisko līdzekļu un iekārtu modernizācijas projektus, konstruktoru un tehnoloģisko dokumentāciju.

15. Spēja izglītot personālu, veicināt profesionālo apmācību un veidot programmu dzelzceļa transporta jomā.

16. Spēja organizēt dzelzceļa transporta speciālistu un apkalpojošā personāla apmācību un atestāciju.

17. Spēja veidot kvalifikācijas celšanas kursu programmas un piedalīties to īstenošanā sadarbībā ar dzelzceļa transporta profesionālām organizācijām.

18. Spēja rosināt jaunāko tehnoloģiju ieviešanu dzelzceļa transporta institūcijā.

19. Spēja piedalīties studiju programmu izstrādāšanā augstskolās.

20. Spēja rosināt, īstenot un vadīt pētniecības darbu, attīstības un pilnveides pasākumus un inovāciju.

21. Spēja piedalīties dzelzceļa transporta nozares fundamentālajos un lietišķajos pētījumos.

22. Spēja modelēt dzelzceļa transporta tehnoloģiskos un tehnisko līdzekļu funkcionēšanas procesus.

23. Spēja analizēt, vērtēt un optimizēt tehnoloģiskos un tehnisko līdzekļu darbības procesus dzelzceļa transporta nozarē.

24. Spēja piedalīties starptautisko un Eiropas Savienības standartu un normatīvo dokumentu ieviešanā un izstrādāšanā dzelzceļa transporta jomā.

25. Spēja analizēt un vērtēt dzelzceļa transporta institūcijas ražošanas un saimniecisko darbu.

26. Spēja vērtēt dzelzceļa transporta funkcionēšanas un ekoloģisko drošību.

27. Spēja prognozēt dzelzceļa transporta attīstību.

28. Spēja izstrādāt pētījumu un analīžu apskatus un publikācijas, pilnveidot informācijas, zinātniskos un mācību materiālus dzelzceļa transporta nozarē.

29. Spēja darbu veikt individuāli un mērķgrupās.

30. Spēja vadīt darbiniekus.

31. Spēja veidot saziņu un sadarbību vertikālā un horizontālā plāksnē institūcijā, pārzināt starptautiskos (globālos) dzelzceļa transporta funkcionēšanas un integrācijas principus.

32. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.4.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast transporta attīstības tendences un dzelzceļa transporta lomu pasaules, Eiropas un Latvijas mērogos.

2. Izprast Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvos aktus dzelzceļa transporta jomā.

3. Lietot teorētiskā zināšanas un praktiskās iemaņas konkrētu uzdevumu formulēšanai un risināšanai dzelzceļa transporta nozarē.

4. Prast pilnveidot profesionālās zināšanas, kas sakņojas jaunāko efektīvo pētījumu sasniegumos.

5. Prast profesionāli sistematizēt informāciju, radoši lietot normatīvos dokumentus, sagatavot apkopojošus pārskatus un publikācijas.

6. Sniegt priekšlikumus profesionālās kvalifikācijas celšanas mācībām, pilnveidot to programmu saturu.

7. Prast pārraudzīt apmācību procesu, pilnveidot tā organizāciju un metodoloģiju.

8. Pārzināt tehnisko aprēķinu un jauno izstrāžu ekonomiskā efekta noteikšanas metodes.

9. Prast lietot dzelzceļa transporta un tehnisko līdzekļu vadības principus, ņemot vērā tehniskos, finanšu un ergonomikas faktorus.

10. Patstāvīgi veidot dzelzceļa transporta sistēmu funkcionēšanas un iekšējās loģistikas modeļus.

11. Prast organizēt un vadīt dzelzceļa transporta infrastruktūras, tehnisko līdzekļu un iekārtu projektēšanas, ekspluatācijas un remonta darbus.

12. Prast organizēt un vadīt pasažieru un kravu pārvadājumus, izmantojot dzelzceļa transporta tehniskos līdzekļus un aprīkojumu.

13. Pārzināt un lietot dzelzceļa transporta sistēmu un pārvadājumu procesu optimizācijas metodes un instrumentus.

14. Prast veikt dzelzceļa transporta tehnisko līdzekļu un iekārtu konstrukciju optimizācijas aprēķinus.

15. Prast izstrādāt un ieviest kravu pārstrādes darbu mehanizācijas progresīvās metodes.

16. Prast analizēt dzelzceļa transporta tehnisko līdzekļu profilakses un remonta, pasažieru un kravu pārvadājumu izmaksas.

17. Prast pilnveidot dzelzceļa transporta sistēmas un procesus, izmantojot progresīvas tehnoloģijas un pieredzi.

18. Pārzināt dzelzceļa transporta normatīvos dokumentus, it īpaši vilcienu kustības drošības nodrošināšanas jomā.

19. Prast organizēt grupas darbu, strādāt grupā.

20. Prast efektīvi plānot un vadīt projektus.

21. Prast apkopot informāciju, izklāstīt un argumentēt to, patstāvīgi pieņemt lēmumus.

22. Prast lietot lietišķās datorprogrammas un sagatavot lietišķos profesionālos dokumentus.

23. Izprast zinātnes sasniegumus un pētniecības rezultātus, prast tos lietot.

24. Prast piemērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

25. Izprast ISO, Eiropas Savienības un citu valstu standartus dzelzceļa transporta jomā.

26. Pārzināt tehniskās dokumentācijas, materiālu, izstrādājumu un pakalpojumu prasības.

27. Pārzināt ekoloģijas un apkārtējās vides aizsardzības pamatprasības.

28. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu.

29. Pārvaldīt valsts valodu.

30. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

31. Prast piemērot standartus, pārzināt un lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

1.4.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vispārējā un vadības socioloģija;

1.2. politoloģija;

1.3. Latvijas politiskā sistēma, apvienota Eiropa un Latvija;

1.4. ekonomika;

1.5. saskarsmes pamati;

1.6. civilā aizsardzība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ievads specialitātē;

2.2. dzelzceļa vispārējais kurss;

2.3. dzelzceļa transporta ekonomika;

2.4. dzelzceļa uzņēmuma darba organizācija un vadība;

2.5. transporta vadības datu bāzes;

2.6. dzelzceļa transporta automatizētās vadības sistēmas;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. matemātika;

3.2. fizika;

3.3. teorētiskā mehānika;

3.4. materiālu pretestība;

3.5. materiālzinības;

3.6. siltummācība;

3.7. plūsmas mehānika;

3.8. ritošā sastāva un sliežu ceļa mijiedarbība;

3.9. kravu pārkraušanas tehnoloģija;

3.10. dzelzceļa transporta loģistika;

3.11. vilcienu kustības organizācija;

3.12. transporta sakaru sistēmas;

3.13. kravzinības transportā;

3.14. dzelzceļa ritošā sastāva uzbūve, teorija, ekspluatācija, projektēšana un tehniskā apkope;

3.15. dzelzceļa pārvadājumu organizācija, tehnoloģija un vadība;

3.16. infrastruktūras sliežu ceļa uzbūve, projektēšana, ekspluatācija un remontdarbu tehnoloģija, inženiertehnisko būvju ekspluatācija;

3.17. sliežu ceļa mašīnu uzbūve, teorija, piedziņa, konstruēšana, ekspluatācija un tehniskā apkope;

3.18. tehnisko līdzekļu drošuma analīze un kvalitātes nodrošināšana;

3.19. datormācība, datortehnoloģijas transportā un transporta uzdevumu programmēšana;

3.20. valsts valoda;

3.21. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.22. darba aizsardzība;

3.23. vides aizsardzība;

3.24. darba tiesiskās attiecības.

1.5. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiera profesijas standarts

1.5.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris.

2. Profesijas kods – 2149 40.

1.5.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris izstrādā ugunsdrošības pasākumus un civilās aizsardzības plānus, veic uzraudzību un kontrolē normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasību ievērošanu; vada reaģēšanas, glābšanas darbus un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā; veic nodarbināto apmācību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā; nodarbojas ar zinātnisko un pētniecisko darbu.

Ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženieris kā speciālists strādā uzņēmumos ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

1.5.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

2. Spēja analizēt ugunsdrošību un civilo aizsardzību objektos un sastādīt dokumentus stāvokļa uzlabošanai.

3. Spēja pārzināt civilās aizsardzības sistēmas tiesiskos pamatus.

4. Spēja izprast civilās aizsardzības sistēmu un tās darbības principus.

5. Spēja izstrādāt uzņēmumu civilās aizsardzības organizatorisko struktūru.

6. Spēja izstrādāt civilās aizsardzības plānu.

7. Spēja apzināt iespējamos apdraudējumus un raksturot tos.

8. Spēja plānot un izstrādāt ugunsdrošības un civilās aizsardzības pasākumus.

9. Spēja organizēt iedzīvotāju informēšanu un sadarboties ar valsts, pašvaldību un citām institūcijām ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

10. Spēja novērtēt informāciju par notikumu.

11. Spēja noteikt nepieciešamos resursus reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai notikuma vietā.

12. Spēja vadīt reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā.

13. Spēja apmācīt nodarbinātos.

14. Spēja organizēt mācības.

15. Spēja noteikt ugunsgrēku izcelšanās tehniskos iemeslus.

16. Spēja veikt administratīvo lietu lietvedību.

17. Spēja izmantot aprēķinu metodes un speciālās datorprogrammas.

18. Spēja plānot un organizēt darbu.

19. Spēja noteikt pienākumus un tiesības nodarbinātajiem ugunsdrošības, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības jomā.

20. Spēja veikt riska novērtēšanu un notikumu analīzi.

21. Spēja nodrošināt un kontrolēt vides aizsardzības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.

22. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.5.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

2. Noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomas normatīvo aktu prasībām.

3. Piemērot normatīvos aktus un ievērot to prasības ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

4. Plānot ugunsdrošības un civilās aizsardzības pasākumus.

5. Vadīt reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu darbus.

6. Noteikt nepieciešamos resursus reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai notikuma vietā.

7. Analizēt saņemto informāciju.

8. Plānot un organizēt darbu, kā arī kontrolēt izpildi.

9. Analizēt darba rezultātus.

10. Noteikt ugunsgrēku izcelšanās tehniskos iemeslus.

11. Pārzināt Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju lomu civilajā aizsardzībā.

12. Pārvaldīt valsts valodu.

13. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

14. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

15. Izmantot informācijas tehnoloģijas.

16. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu.

1.5.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju loma civilajā aizsardzībā;

1.2. vadības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. psiholoģija;

2.2. tiesību pamati;

2.3. komercdarbības, ekonomikas un ekoloģijas pamati;

2.4. praktiskā pedagoģija;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. normatīvie akti ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā;

3.2. civilās aizsardzības sistēma: struktūra, organizācija un uzdevumi;

3.3. civilās aizsardzības plāna izstrāde;

3.4. ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizācijas;

3.5. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūra un darbība;

3.6. katastrofu pārvaldīšana;

3.7. darba aizsardzība;

3.8. ugunsdzēsības taktika;

3.9. glābšanas darbi;

3.10. glābšanas un ugunsdzēsības tehnika un aprīkojums;

3.11. ugunsdzēsības, militārā ierindas mācība;

3.12. ugunsgrēku izcelšanās tehnisko iemeslu noteikšana;

3.13. pirmā palīdzība;

3.14. uzraudzība ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā;

3.15. personāla vadība;

3.16. darbs ar informācijas tehnoloģijām;

3.17. valsts valoda;

3.18. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.19. ugunsdrošība, veicot būvju un ēku projektēšanu un būvniecību;

3.20. ugunsaizsardzības sistēmas;

3.21. zinātniskais un pētnieciskais darbs;

3.22. ķīmisko vielu bīstamība;

3.23. vides aizsardzība;

3.24. darba tiesiskās attiecības.

1.6. Dzelzceļa elektrosistēmu inženiera standarts

1.6.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – dzelzceļa elektrosistēmu inženieris.

2. Profesijas kods – 2151 20.

1.6.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– dzelzceļa elektrosistēmu inženieris ir kvalificēts speciālists, kurš veic efektīvu dzelzceļa transporta elektrosistēmu izstrādāšanu un uzturēšanu, kas saistītas ar dzelzceļa automātikas un telemehānikas iekārtu, elektriskā transporta tehnisko līdzekļu projektēšanu, ekspluatāciju un remontu; veic dzelzceļa elektrosistēmu tehnisko, tehnoloģisko un organizatorisko procesu izstrādi un vadību; plāno, organizē un vada personāla darbu.

Dzelzceļa elektrosistēmu inženieris strādā dzelzceļa transporta uzņēmumos, pētniecības un izglītības iestādēs, kā arī citās institūcijās.

1.6.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izstrādāt, pilnveidot un vadīt efektīvas un inovatīvas dzelzceļa elektriskās sistēmas.

2. Spēja izstrādāt un attīstīt progresīvās dzelzceļa elektrisko sistēmu iekārtas un tehnoloģijas, kas organiski iekļaujas Eiropas Savienības dzelzceļu savietojamības procesā.

3. Spēja vadīt progresīvo tehnoloģiju un inovatīvo procesu ieviešanu dzelzceļa elektrosistēmu jomā.

4. Spēja novērtēt dzelzceļa elektrosistēmu tehnoloģisko procesu efektivitāti, ražīgumu un drošību.

5. Spēja veicināt informācijas tehnoloģiju efektīvu lietošanu dzelzceļa elektrosistēmu tehnoloģisko procesu un tehnoloģiju vadībā.

6. Spēja projektēt dzelzceļa automātikas un telemehānikas iekārtu un elektriskā transporta tehniskos līdzekļus, izstrādāt ekspluatācijas un remonta tehnoloģijas, ieviest un pilnveidot tās.

7. Spēja izstrādāt dzelzceļa elektrisko sistēmu iekārtu un tehnisko līdzekļu modernizācijas projektus, konstruktoru un tehnoloģisko dokumentāciju.

8. Spēja prast aprēķināt un projektēt dzelzceļa transporta speciālās ķēdes: signālkabeļlīnijas, barošanas tīkla un sliežu ķēdes.

9. Spēja organizēt un vadīt dzelzceļa automātikas lauku un posteņu, elektrotransporta borta iekārtu uzstādīšanas un montāžas darbu izpildi.

10. Spēja organizēt un vadīt automātikas un telemehānikas iekārtu regulēšanas un palaišanas darbus bez vilcienu kustības pārtraukšanas.

11. Spēja pārzināt un prast lietot vilcienu kustības vadības sistēmas, tehnoloģiskos vadu un bezvadu sakarus.

12. Spēja organizēt vilcienu kustības vadības sistēmu testēšanas programmu izstrādāšanu.

13. Spēja organizēt signālsistēmu, ceļu devēju un barošanas tīkla diagnostiku ar speciālā mērījumu vagona palīdzību.

14. Spēja veikt elektrisko sistēmu atteikumu analīzi un izstrādāt tehniskos un organizatoriskos pasākumus vilcienu kustības drošības paaugstināšanai.

15. Spēja plānot, organizēt un veikt automātikas un telemehānikas iekārtu un elektriskā transporta tehnisko līdzekļu, barošanas tīkla tehniskās apkopes un remontus.

16. Spēja pārraudzīt un optimizēt pārbrauktuvju darbību dzelzceļa un automobiļu transporta intensīvas kustības apstākļos.

17. Spēja vadīt un izglītot personālu, veicināt profesionālo apmācību un izstrādāt programmas dzelzceļa elektrosistēmu jomā.

18. Spēja vadīt personālu, plānot un organizēt tā darbu.

19. Spēja organizēt dzelzceļa elektrosistēmu speciālistu un apkalpojošā personāla apmācību un atestāciju.

20. Spēja izstrādāt kvalifikācijas celšanas kursu programmas un piedalīties to īstenošanā sadarbībā ar dzelzceļa transporta profesionālām organizācijām.

21. Spēja rosināt jaunāko tehnoloģiju ieviešanu dzelzceļa transportā.

22. Spēja piedalīties studiju programmu pilnveidošanā augstskolās.

23. Spēja rosināt, īstenot un vadīt pētniecības darbu, attīstības un pilnveides pasākumus.

24. Spēja veikt dzelzceļa elektrosistēmu fundamentālos un lietišķos pētījumos.

25. Spēja analizēt, modelēt, vērtēt un optimizēt dzelzceļa automātikas un elektriskā transporta tehnoloģiskos un tehnisko līdzekļu funkcionēšanas procesus.

26. Spēja piedalīties starptautisko un Eiropas Savienības standartu un normatīvo dokumentu ieviešanā un izstrādāšanā dzelzceļa elektrosistēmu jomā.

27. Spēja vērtēt dzelzceļa elektrosistēmu funkcionēšanas un ekoloģisko drošību.

28. Spēja prognozēt dzelzceļa elektrosistēmu attīstību.

29. Spēja darbu veikt individuāli un mērķgrupās.

30. Spēja vadīt darbiniekus.

31. Spēja veidot saziņu un sadarbību vertikālā un horizontālā plāksnē institūcijā, pārzināt starptautiskos (globālos) dzelzceļa transporta funkcionēšanas un integrācijas principus.

32. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.6.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast Eiropas Savienības tiesību normas dzelzceļa transporta nozarē.

2. Lietot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas konkrētu uzdevumu formulēšanai un risināšanai dzelzceļa elektrosistēmu jomā.

3. Pārzināt projektu tehniskās dokumentācijas izstrādes procesu.

4. Veikt aprēķinu un projektēšanas darbus ar datorprogrammu pielietošanu.

5. Prast profesionāli sistematizēt informāciju, radoši lietot normatīvos dokumentus dzelzceļa elektrosistēmu jomā, sagatavot apkopojošus pārskatus un publikācijas.

6. Rosināt profesionālās kvalifikācijas celšanas mācības, pilnveidot to programmu saturu.

7. Prast pārraudzīt apmācību procesu, pilnveidot tā organizāciju un metodoloģiju.

8. Prast veikt tehniskos aprēķinus un pārzināt jauno izstrāžu ekonomiskā efekta noteikšanas metodes dzelzceļa elektrosistēmu jomā.

9. Pārzināt mūsdienu ciparu mērījumu tehniku un prast to pielietot.

10. Prast prognozēt dzelzceļa elektrisko sistēmu darbības resursu.

11. Pārzināt dzelzceļa tīklu ar ceļu platumu 1435 un 1520 mm savietojamības prasības.

12. Prast patstāvīgi izstrādāt dzelzceļa elektrosistēmu funkcionēšanas modeļus, analizēt to darbības procesus.

13. Prast plānot, organizēt un vadīt automātikas un telemehānikas iekārtu un elektriskā transporta tehnisko līdzekļu, barošanas tīkla projektēšanas, ekspluatācijas un tehniskās apkopes darbus.

14. Prast organizēt un vadīt pasažieru pārvadājumus, izmantojot dzelzceļa elektriskā transporta tehniskos līdzekļus un aprīkojumu.

15. Prast lietot dzelzceļa automātikas un elektriskā transporta iekārtu un sistēmu optimizācijas metodes un veikt optimizācijas aprēķinus.

16. Prast atklāt dzelzceļa elektrosistēmu bojājumu cēloņus, prast tos novērst un noteikt sistēmu drošuma kritērijus pēc atteiču statistiskās apstrādes rezultātiem.

17. Pārzināt un prast lietot Eiropas un Latvijas standartizācijas institūciju standartus un normatīvos aktus elektroietaišu ekspluatācijas un drošības tehnikas jomā.

18. Pārzināt dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas, vilcienu kustības un manevru darbu, un signalizācijas sistēmu noteikumu prasības un nodrošināt to izpildi.

19. Pārzināt dzelzceļa transporta normatīvos dokumentus, it īpaši vilcienu kustības drošības nodrošināšanas jomā.

20. Prast organizēt grupas darbu, strādāt grupā.

21. Prast efektīvi plānot un vadīt projektus.

22. Prast apkopot informāciju, izklāstīt un argumentēt to, patstāvīgi pieņemt lēmumus.

23. Prast lietot lietišķās datorprogrammas un sagatavot lietišķos profesionālos dokumentus.

24. Izprast zinātnes sasniegumus un pētniecības rezultātus, prast tos lietot.

25. Prast piemērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

26. Izprast ISO, Eiropas Savienības un citu valstu standartus dzelzceļa transporta jomā.

27. Pārzināt tehniskās dokumentācijas, materiālu, izstrādājumu un pakalpojumu pamatprasības.

28. Pārzināt ekoloģijas un apkārtējās vides aizsardzības pamatprasības.

29. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu.

30. Pārvaldīt valsts valodu.

31. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

32. Prast piemērot standartus, pārzināt un lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

1.6.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vispārējā un vadības socioloģija;

1.2. politoloģija;

1.3. Latvijas politiskā sistēma, apvienota Eiropa un Latvija;

1.4. ekonomika;

1.5. saskarsmes pamati;

1.6. civilā aizsardzība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ievads specialitātē;

2.2. dzelzceļa vispārējais kurss;

2.3. transporta vadības datu bāzes;

2.4. dzelzceļa transporta automatizētās vadības sistēmas;

2.5. dzelzceļa transporta datortīklu administrēšana;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. matemātika;

3.2. fizika;

3.3. inženierķīmija;

3.4. varbūtību teorija un matemātiskā statistika;

3.5. materiālzinības;

3.6. elektriskie mērījumi elektromehāniskās sistēmas;

3.7. tehniskā mehānika;

3.8. elektrotehnikas teorētiskie pamati;

3.9. regulēšanas teorijas pamati;

3.10. matemātikas papildnodaļas (elektrozinības);

3.11. ciparu elektronika un datoru arhitektūra;

3.12. dzelzceļa transporta mikroprocesoru sistēmas;

3.13. ķēžu teorija;

3.14. signālu teorijas pamati;

3.15. elektroniskās iekārtas;

3.16. energoelektronika;

3.17. elektriskās mašīnas;

3.18. dzelzceļa automātikas un telemehānikas iekārtu uzbūve, teorija, projektēšana, ekspluatācija un tehniskā apkope;

3.19. dzelzceļa elektriskā transporta elektroapgāde, iekārtu uzbūve, teorija, ekspluatācija un tehniskā apkope;

3.20. dzelzceļa tehnisko līdzekļu drošums un drošība;

3.21. datormācība un datortehnoloģijas transportā;

3.22. valsts valoda;

3.23. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.24. darba aizsardzība;

3.25. vides aizsardzība;

3.26. darba tiesiskās attiecības.

1.7. Arhitekta profesijas standarts

1.7.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – arhitekts.

2. Profesijas kods – 2161 01.

1.7.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– arhitekts izstrādā visu veidu būvprojektus visās arhitektūras jomās, kontrolē, uzrauga un vada projektu īstenošanu, konsultē arhitektūras mākslinieciskajos un plānošanas jautājumos, veic zinātniskās pētniecības darbus un vada vai piedalās starptautiskā, nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritoriju, uzņēmumu attīstības politikas un plānošanas dokumentu izstrādē, izstrādā un attīsta teorijas, koncepcijas un metodes un iegūtās zināšanas izmanto praksē arhitektūrā un inženierzinātnēs, kā arī ražošanas procesu tehnoloģiskās un ekonomiskās efektivitātes jomā.

Arhitekts strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.7.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt arhitekta pienākumus un noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības un būvniecības, kā arī pilsētplānošanas un teritoriālās plānošanas jomas normatīvo aktu prasībām un Eiropas Savienības tiesībām.

2. Spēja sniegt profesionālos pakalpojumus saistībā ar vides veidošanu pilsētplānošanā, apdzīvotu vietu un ainavu projektēšanā, ēku un ēku grupu projektēšanā, būvniecībā un ēku paplašināšanā, konservācijā, restaurācijā vai pārbūvē.

3. Spēja veikt projektēšanai nepieciešamos iepriekšējās izpētes darbus, projektu, maketu, rasējumu un specifikāciju izstrādāšanu un tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, kā arī tehniskās dokumentācijas saskaņošanu ar atbilstošajām institūcijām.

4. Spēja plānot, organizēt un vadīt arhitektūras projektēšanas un plānošanas darbu izpildes procesus un tajos iesaistīto speciālistu darbu.

5. Spēja izmantot arhitektūras projektēšanas un plānošanas specializētās programmatūras.

6. Spēja piemērot darbības jomu regulējošos normatīvos aktus.

7. Spēja sagatavot projektu dokumentāciju valsts valodā un divās svešvalodās.

8. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

9. Spēja veikt pētījumus arhitektūras un pilsētplānošanas jomā.

1.7.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt nozares aktualitātes un orientēties nozarei saistošajos Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos.

2. Izprast vides fizisko, sociālo, ekonomisko, tehnisko, politisko, kultūras un ekoloģisko pazīmju kopsakarības un vides ilgtspējīgas attīstības vispārējās likumsakarības.

3. Uztvert un izprast vides estētiskās kvalitātes un vērtību.

4. Izstrādāt projektus, maketus, rasējumus un specifikācijas un noformēt projektu dokumentāciju atbilstoši lietvedības, kā arī un arhitektūras, plānošanas un būvniecības jomas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

5. Nodrošināt projektu vadību un līgumu izpildi.

6. Veikt būvuzraudzību.

7. Sagatavot projektu prezentācijas materiālus.

8. Pārzināt teorētiskā un zinātniski pētnieciskā darba metodikas pamatprincipus.

9. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdzēsības un vides aizsardzības prasības.

10. Radoši sadarboties ar citiem uzņēmumiem, klientiem, speciālistiem un citām personām.

11. Veikt darbu atbildīgi un patstāvīgi.

12. Mutiski un rakstiski argumentēt savu viedokli.

13. Spēt pašizglītoties.

14. Lietot arhitektūras un pilsētplānošanas profesionālos terminus valsts valodā un divās svešvalodās.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.7.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vispārējās ķīmijas un fizikas pamati;

1.2. pasaules vispārējā vēsture kontekstā ar mākslas un arhitektūras vēsturi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. matemātika;

2.2. socioloģija;

2.3. tiesību pamati;

2.4. civilā aizsardzība;

2.5. darba aizsardzība;

2.6. darba tiesiskās attiecības;

2.7. mākslas vēsture;

2.8. gleznošana un tēlotājmāksla;

2.9. ēku inženiertehniskās iekārtas;

2.10. apkure, vēdināšana un gaisa klimatizēšana;

2.11. ēku elektroiekārtas un elektrotehnika;

2.12. būvniecības tehnoloģija;

2.13. būvniecības plānošana un organizācija.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tēlotāja ģeometrija un priekšmetiskās vides grafiskā attēlošana;

3.2. būvmehānika;

3.3. būvniecības ekonomika, vadība un profesionālā ētika;

3.4. arhitektūras projektēšana un teritorijas plānošana;

3.5. reģionālā plānošana un pilsētbūvniecība, reģionālās ainavas arhitektūra;

3.6. interjeru projektēšana un dizains;

3.7. datorzinības arhitektūras projektēšanā;

3.8. kultūras pieminekļu aizsardzība un restaurācija;

3.9. arhitektūras vēsture, mūsdienu arhitektūra un Latvijas arhitektūra;

3.10. zīmēšana;

3.11. ēku daļas;

3.12. ēku tipoloģija;

3.13. būvmateriāli, būvkonstrukcijas un būvakustika;

3.14. būvniecības normatīvi;

3.15. ģeodēzija;

3.16. vides aizsardzība;

3.17. cilvēka un vides ekoloģija;

3.18. valsts valoda;

3.19. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.20. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

1.8. Kartogrāfijas inženiera profesijas standarts

1.8.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kartogrāfijas inženieris.

2. Profesijas kods – 2165 01.

1.8.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kartogrāfijas inženieris novēro, atpazīst un fiksē digitālā vai grafiskā veidā zemes virsmas un uzbūves elementus, veidojot kartogrāfiskos attēlus, modeļus, tai skaitā kartes, plānus un atlantus; prot izmantot speciālas datorprogrammas un veidot kartogrāfiskās informācijas modeļus atbilstoši to lietošanas specifikai; iesaka optimālos karšu un plānu veidošanas un lietošanas paņēmienus; sniedz konsultācijas; izstrādā priekšlikumus darba pilnveidošanai un efektivitātes paaugstināšanai; plāno, organizē un vada kartogrāfisko darbu izpildes procesus un speciālistu darbu; sadarbojas ar citu nozaru speciālistiem.

Kartogrāfijas inženieris strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.8.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt kartogrāfijas inženiera pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja projektēt un veidot dažādu veidu kartogrāfiskos attēlus vai kartogrāfiskās informācijas kopas, kā arī rediģēt un atjaunot to saturu.

3. Spēja plānot, organizēt un vadīt kartogrāfisko darbu izpildes procesus un tajos iesaistīto speciālistu darbu.

4. Spēja strādāt ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmu un speciālām kartogrāfijas datorprogrammām.

5. Spēja sagatavot kartogrāfiskos darbus valsts valodā un divās svešvalodās.

6. Spēja veikt pētniecisko darbu.

7. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.8.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt kartogrāfisko darbu izpildes tehnoloģijas, kartogrāfisko darbu organizācijas principus un paņēmienus.

2. Pārzināt normatīvos aktus, nozarei saistošos standartus un klasifikācijas, topogrāfisko plānu un karšu specifikācijas.

3. Noformēt dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos lietvedības un kartogrāfijas jomā.

4. Prast strādāt ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmu vai speciālām kartogrāfijas datorprogrammām.

5. Prast izmantot datubāzes un ģeotelpiskās informācijas sistēmas.

6. Prast izvērtēt karšu un plānu satura avotus, pārzināt kartējamo objektu atbilstību situācijai dabā un digitālās ortofotokartes veidošanas tehnoloģiju.

7. Prast apsekot un kontrolēt kartografējamās teritorijas.

8. Prast vizualizēt topogrāfiskos plānus un kartes, koriģēt un aktualizēt kartes un plānus.

9. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.

10. Prast novērtēt sociālo un politisko procesu ietekmi uz kartogrāfiskās darbības efektivitāti.

11. Lietot kartogrāfijas terminus valsts valodā un divās svešvalodās.

12. Radoši sadarboties ar uzņēmumiem, klientiem, speciālistiem un citām personām.

13. Veikt darbu atbildīgi un patstāvīgi.

14. Mutiski un rakstiski argumentēt savu viedokli.

15. Pašizglītoties.

16. Pārvaldīt valsts valodu.

17. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.8.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ģeomātikas kā zinātnes un prakses virziena struktūra, šo virzienu veidojošo sastāvdaļu – ģeodēzijas, kartogrāfijas, fotogrammetrijas un zemes pārvaldības – uzdevumi, aktivitātes un problēmas;

1.2. poligrāfisko tehnoloģiju īpatnības, kas ietekmē kartogrāfiskā attēla precizitāti un dizainu.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. normatīvo aktu prasības kartogrāfijā un ģeodēzijā;

2.2. makroekonomikas un mikroekonomikas attīstības tendences, rādītāji, kas veido sociāli ekonomisko karšu saturu;

2.3. ģeotelpiskās informācijas infrastruktūra un tās saistība ar kartogrāfiju;

2.4. aerosensori un kosmiskie sensori ģeotelpiskās informācijas ieguvei, to īpašības un iegūtās informācijas izmantošana fotogrammetrijā;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tematisko karšu veidošana un metodes;

3.2. matemātiskās metodes un to izmantošana kartogrāfiskajos darbos;

3.3. datorzinības un inženiergrafika, tēlotājas ģeometrijas metodes;

3.4. ģeodēzijas, ģeodēzisko metožu un tehnoloģiju lietošana kartogrāfisko darbu izpildē;

3.5. apvidus objektu attēlošanas (dešifrēšanas) principi un praktiskais lietojums;

3.6. ģeogrāfiskās informācijas sistēmu un informācijas tehnoloģiju pamati;

3.7. apvidus objektu attēlošanas (vizualizācijas) nosacījumi un prasības;

3.8. kartogrāfisko darbu tehnoloģijas un tehnoloģisko ciklu projektēšana;

3.9. kartogrāfisko darbu organizācija un vadība;

3.10. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.11. valsts valoda;

3.12. darba aizsardzība;

3.13. vides aizsardzība;

3.14. darba tiesiskās attiecības.

1.9. Ģeodēzijas inženiera profesijas standarts

1.9.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ģeodēzijas inženieris.

2. Profesijas kods – 2165 05.

1.9.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ģeodēzijas inženieris pēta, mēra un nosaka zemes formu, tās ģeodēziskos un ģeodinamiskos parametrus, projektē un ierīko ģeodēziskā atbalsta sistēmas – projektē/aprēķina teorētisko koordinātu piesaistes modeļu parametrus, plāno, nodrošina un organizē teorētisko koordinātu sistēmu īstenošanu konkrētās teritorijās, veidojot (ierīkojot un uzmērot) ģeodēziskos atbalsta punktus un tīklus, veic ģeodēziskos un ģeodinamiskos mērījumus un pētījumus, pārzina ģeodēzisko mērījumu tehnoloģijas, tehniku un sistēmas, analizē mērījumus un izpētes rezultātus, nosaka zemes garozas deformāciju un kustību ietekmi uz ģeodēzisko koordinātu atbalsta sistēmu izmaiņām, nosaka izpētes procesā iegūtos izmaiņu lielumus, tos dokumentē un praktiski izmanto, lai nodrošinātu ģeodēzijas darbus; veic ģeodēzisko darbu, tehnoloģiju un lietotās tehnikas atbilstības ekspertīzes; izmanto speciālās zināšanas un prasmes dažādu praktisku tehnisko problēmu vai uzdevumu risinājumiem; plāno, projektē un vada dažādus ģeodēziskos darbus.

Ģeodēzijas inženieris strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.9.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt ģeodēzijas inženiera pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja pārzināt un izmantot ģeogrāfiskās informācijas sistēmu tehnoloģiju metodes.

3. Spēja definēt valsts vai citu ģeodēzisko atbalsta sistēmu parametrus un īstenošanas prasības.

4. Spēja nodrošināt prasību un parametru īstenošanu praksē, tai skaitā praktiski veikt visu veidu ģeodēziskos mērījumus.

5. Spēja novērtēt, analizēt un apstrādāt informāciju par mērījumiem, kas iegūta, veicot ģeodēziskos darbus.

6. Spēja kontrolēt ģeodēzisko darbu izpildi un analizēt ekspertīzes līmenī.

7. Spēja projektēt, plānot un vadīt ģeodēziskos darbus.

8. Spēja lietot ģeodēziskajiem darbiem paredzētos instrumentus un tehnoloģijas un analizēt iegūtos rezultātus.

9. Spēja novērot zemes virsmas parametrus un deformācijas, organizēt šo novērojumu veikšanu un analizēt iegūtos rezultātus.

10. Spēja sagatavot pārskatus par ģeodēzisko darbu rezultātiem valsts valodā un divās svešvalodās.

11. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.9.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot, organizēt un vadīt ģeodēziskos darbus.

2. Pārzināt un piemērot ģeodēzijas jomu reglamentējošos normatīvos aktus.

3. Strādāt ar ģeodēziskajiem instrumentiem (piemēram, optiskajiem, digitālajiem, magnetometriskajiem, gravimetriskajiem).

4. Prast strādāt ar ģeodēziskajiem darbiem nepieciešamajām speciālajām datorprogrammām.

5. Izmantot un projektēt globālās pozicionēšanas sistēmu.

6. Apstrādāt un analizēt ģeodēzisko mērījumu datus.

7. Lietot dažādas koordinātu un augstumu sistēmas.

8. Pārzināt kartogrāfisko darbu veikšanas prasības.

9. Novērot zemes virsmas ģeodēziskās deformācijas vai organizēt šos novērojumus un analizēt iegūtos rezultātus.

10. Pārzināt fotogrammetrijas darbu procesus.

11. Pārzināt ģeodēziskā aprīkojuma un instrumentu izmantošanas un glabāšanas prasības.

12. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.

13. Sadarboties ar klientiem, speciālistiem un citām personām.

14. Pašizglītoties.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

1.9.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ģeomātika;

1.2. zemes pārvaldība;

1.3. nekustamā īpašuma vērtēšana;

1.4. nekustamā īpašuma kadastra pārzināšana;

1.5. zemes tiesības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. matemātika;

2.2. fizika;

2.3. ekonomika;

2.4. kartogrāfija;

2.5. topogrāfiskā uzmērīšana;

2.6. kadastrālā uzmērīšana;

2.7. hidrogrāfiskie mērījumi;

2.8. teritoriālās plānošanas pamati;

2.9. zemes informācijas sistēmu pamati;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika;

3.2. datorgrafika ģeomātikā;

3.3. augstākā ģeodēzija;

3.4. ģeodēzija;

3.5. ģeodēziskie instrumenti;

3.6. ģeodēziskie tīkli;

3.7. ģeodēzisko mērījumu apstrāde;

3.8. lietotāja programmas ģeomātikā;

3.9. inženierģeodēzija;

3.10. ģeodēziskā gravimetrija;

3.11. ģeodēziskā magnetometrija;

3.12. ģeodēziskā astronomija;

3.13. ģeoinformācijas sistēmu pamati;

3.14. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;

3.15. globālās pozicionēšanas sistēmas;

3.16. fotogrammetrija;

3.17. normatīvie akti ģeomātikas jomā;

3.18. datorzinības;

3.19. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.20. valsts valoda;

3.21. darba aizsardzība;

3.22. vides aizsardzība;

3.23. darba tiesiskās attiecības.

1.10. Zemes ierīcības inženiera profesijas standarts

1.10.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – zemes ierīcības inženieris.

2. Profesijas kods – 2165 07.

1.10.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– zemes ierīcības inženieris uzmēra nekustamā īpašuma objekta un zemes vienības daļas; veic ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti būvniecības un teritorijas plānošanas vajadzību aktualizācijai; noformē nekustamo īpašumu dokumentus, sastāda zemes robežu apgrūtinājumu, situācijas plānu un topogrāfisko plānu; grafiski vizualizē telpiskos datus; izstrādā teritorijas plānojumu grafiskās daļas un zemes ierīcības projektus; apvidū nosprauž detālplānojuma un zemes ierīcības projekta robežas; ierīko un pārzina ģeodēziskā (uzmērīšanas) atbalsttīkla punktus; strādā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datubāzi un veic nekustamā īpašuma objektu kadastrālo vērtēšanu; pārzina un lieto nozarei saistošos normatīvos aktus.

Zemes ierīcības inženieris strādā mērniecības un projektēšanas uzņēmumos.

1.10.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja ierīkot ģeodēziskā (uzmērīšanas) atbalsttīkla punktu.

2. Spēja veikt nekustamā īpašuma objektu kadastrālo mērniecību, ģeodēzisko un topogrāfisko izpēti būvniecības, teritorijas plānošanas un uzskaites vajadzībām.

3. Spēja sastādīt zemes robežu apgrūtinājumu un situācijas plānu un topogrāfisko plānu.

4. Spēja sastādīt lielmēroga topogrāfiskos plānus un kartes.

5. Spēja lietot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas.

6. Spēja pārzināt zemes racionālu izmantošanu un teritorijas organizāciju.

7. Spēja izstrādāt teritorijas plānojuma grafisko daļu.

8. Spēja izstrādāt zemes ierīcības projektu.

9. Spēja strādāt ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datubāzi.

10. Spēja veikt nekustamā īpašuma objektu kadastrālo vērtēšanu.

11. Spēja piemērot zemes ierīcības jomu regulējošos normatīvos aktus.

12. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.10.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Strādāt rūpīgi un precīzi.

2. Sadarboties ar klientiem.

3. Strādāt komandā.

4. Strādāt patstāvīgi.

5. Izmantot savas zināšanas praksē.

6. Pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei.

7. Analizēt informāciju un izdarīt secinājumus.

8. Plānot un organizēt savu un pakļauto darbinieku darbu.

9. Noformēt dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos lietvedības un zemes ierīcības jomā.

10. Strādāt ar speciālajām datorprogrammām.

11. Apkopot, sistematizēt un analizēt datus.

12. Izmantot nozarei atbilstošu speciālo literatūru divās svešvalodās.

13. Pārvaldīt valsts valodu.

14. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

15. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

1.10.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. stereodigitizēšanas instrumenti;

1.2. teritorijas plānošanas (detālplānošanas) izstrādes process;

1.3. zemes pārvaldības principi un metodes.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. fizikas un matemātiskās metodes un ģeofizikas likumsakarības;

2.2. ekonomikas pamati;

2.3. ekoloģija;

2.4. lietišķā psiholoģija;

2.5. ģeodēzijas instrumentu darbības principi;

2.6. fotogrammetrija;

2.7. kartogrāfija;

2.8. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas un tālizpēte;

2.9. teritorijas plānošana;

2.10. pašvaldības teritorijas zemes izmantošana un organizācija;

2.11. nekustamā īpašuma tirgus;

2.12. nekustamā īpašuma vērtību teorija, nekustamā īpašuma tirgus vērtēšanas metodika;

2.13. ugunsdrošības prasības;

2.14. agrārās reformas un zemes ierīcības vēsture Latvijā;

2.15. augsnes zinātne un ģeomorfoloģija;

2.16. zemes meliorācija;

2.17. nekustamā īpašuma kadastrs;

2.18. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. ģeodēzija un inženierģeodēzija;

3.2. mērījumu apstrāde;

3.3. zemes ierīcības projektu izstrāde;

3.4. reģionālā politika un tās pielietojums;

3.5. zemes ierīcības darbu plānošana un organizācija;

3.6. kadastrālā un topogrāfiskā uzmērīšana;

3.7. plānu un karšu sastādīšanas tehnoloģijas;

3.8. grafisko un telpisko datu datorprogrammu lietošana;

3.9. nekustamā īpašuma formēšana;

3.10. nekustamā īpašuma kadastrālā vērtēšana;

3.11. valsts valoda;

3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.13. vadība un komercdarbība;

3.14. augstākā matemātika;

3.15. darba tiesiskās attiecības;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. vides aizsardzība;

3.18. lietvedība.

1.11. Interjera dizainera profesijas standarts

1.11.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – interjera dizainers.

2. Profesijas kods – 2166 02.

1.11.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– interjera dizainers ir speciālists, kurš ieguvis zināšanas un izpratni par arhitektūras, interjera dizaina un tam radniecīgo nozaru vērtību kritērijiem kultūrvēsturiskā, politiskā, ekonomiskā, tehniskā, sociālā, estētiskā un etniskā kontekstā; ir kompetents plānot un īstenot pamatoti funkcionālu un augstvērtīgi estētisku telpisko vidi; atbilstoši darba uzdevumam veic kompleksu, ar sabiedriskās, dzīvojamās un multifunkcionālas vides projektēšanu un dizainu saistītu pasūtījumu izpildi (datu izpēte, problēmu konstatēšana, analīze un radošs risinājums), izveido interjera projekta konceptuālo modeli, izstrādā objekta funkcionālo shēmu un pilna apjoma interjera projektu, kā arī interjera stila piedāvājumu, projektē telpiskus objektus, prezentē un vada projektu, administrē līgumus, organizē projekta izpildi un veic autoruzraudzību.

Interjera dizainers strādā būvniecības, arhitektūras un dizaina uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, veicot projektēšanas un konsultēšanas funkcijas.

1.11.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja specificēt ar projektēšanu un projekta īstenošanu saistītās prasības, konfigurēt darba pamatuzdevumus un projekta īstenošanai nepieciešamos resursus.

2. Spēja novērtēt telpu pirms projektēšanas, izprast interjera dizaina un arhitektoniskās vides mijiedarbību.

3. Spēja izprast telpas veidošanas iespējas, izvērtējot nesošo būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju izvietojumu, novērtēt telpas pārveides iespējas interjera projekta izstrādē.

4. Spēja izprast interjera, arhitektūras un dizaina vērtību kritērijus kultūrvēsturiskā, politiskā, ekonomiskā, tehniskā, estētiskā, etniskā un sociālā kontekstā.

5. Spēja izprast kultūrvēsturiskā mantojuma un vides saglabāšanas nozīmi.

6. Spēja prognozēt konkrētā laikposma arhitektūras un dizaina nozaru estētisko vērtību stabilitāti, noteikt projektējamā objekta kontekstuālās, kultūrvēsturiskās, sociālās un ekonomiskās prioritātes, ievērot tās projekta koncepcijas izstrādē.

7. Spēja formulēt darba virsuzdevumu, patstāvīgi un radoši izstrādāt projekta konceptuālo modeli, saskaņot to ar pasūtītāju, darba devēju, arhitektu un atbildīgajiem dienestiem, izvēlēties ieceres īstenošanai visatbilstošākos interjera projektēšanas paņēmienus.

8. Spēja izprast un lietot stilistiski vienotu un (vai) eklektisku interjeru ansambļu veidošanas principus un paņēmienus.

9. Spēja izstrādāt tektoniski un funkcionāli loģisku, ergonomikas, drošības un pieejamības prasībām atbilstošu objekta funkcionālo shēmu, telpu funkcionālo plānojumu.

10. Spēja projektēt interjera elementus un detaļas (nenesošās konstrukcijas).

11. Spēja izprast mūsdienu tehnoloģiju piedāvātās iespējas un izmantot tās telpas funkcijai atbilstoša, augstvērtīgi estētiska mākslīgā apgaismojuma risinājumā.

12. Spēja izstrādāt apgaismojuma, elektropieslēgumu un komunikāciju izvietojuma plānus.

13. Spēja sadarboties ar citu profesionālo nozaru speciālistiem (piemēram, arhitektiem, inženieriem, tehnologiem, restauratoriem, dizaineriem, māksliniekiem), saskaņot projekta sastāvdaļas, koordinēt projektēšanas darbus.

14. Spēja izstrādāt objekta funkcijām un stilistikai atbilstošus telpu apdares un koloristiskā risinājuma projektus.

15. Spēja orientēties tradicionālo un mūsdienu būvniecības un apdares materiālu klāstā, būvniecības un apdares darbu tehnoloģijās.

16. Spēja pārzināt mēbeļu un gaismas ķermeņu stilistiku, orientēties dizaina un tam radniecīgo nozaru jaunumos, izvēlēties un komplektēt dizaina koncepcijai atbilstošas mēbeles un gaismas ķermeņus.

17. Spēja projektēt interjera objektus.

18. Spēja izprast dažādu sarežģītības pakāpju sērijveida un vienreizēju dizaina objektu atšķirības projektēšanā, projektu dokumentācijas izstrādē, ražotāja īpatnībām pieskaņota grafiskā materiāla izveidē.

19. Spēja izvēlēties projekta dokumentācijas standartu, izprast attēlojuma loģikas un precizitātes nozīmi idejas prezentēšanā.

20. Spēja sagatavot projekta saskaņošanai un īstenošanai nepieciešamos interjera un tā sastāvdaļu un detaļu rasējumus, maketus, specifikācijas, tāmes un dokumentus.

21. Spēja vizualizēt interjera projektu, izmantojot tradicionālos paņēmienus, datortehnoloģijas un citas mūsdienu tehnoloģijas.

22. Spēja saskaņot projekta dokumentāciju.

23. Spēja izvēlēties prezentācijas stratēģiju, prezentēt projektu.

24. Spēja plānot projekta izpildi un veikt autoruzraudzību, kontrolēt projekta īstenošanas atbilstību projekta koncepcijai, estētiskajām un tehniskajām kvalitātēm, drošības prasībām.

25. Spēja uzraudzīt interjera elementu vai detaļu (piemēram, mēbeles, gaismas ķermeņi) izgatavošanas darbu kvalitāti un atbilstību projekta koncepcijai.

26. Spēja sekot līdzi materiālu, mēbeļu, gaismas ķermeņu un iekārtu piegādes procesam un to uzstādīšanas darbu kvalitātei.

27. Spēja rast visatbilstošāko risinājumu problēmām, kas radušās projekta īstenošanas gaitā.

28. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.11.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Ievērot ar interjera dizaina nozari saistītos normatīvos aktus.

2. Lietot dizaina nozares tehniskos un estētiskos standartus.

3. Ievērot profesionālās un vispārīgās ētikas principus.

4. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

5. Pārvaldīt valsts valodu.

6. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

7. Vadīt projektus, administrēt līgumus, veikt projekta īstenošanas autoruzraudzību.

8. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

9. Patstāvīgi un analītiski domāt, pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei un uzņemties atbildību, risināt konfliktsituācijas.

10. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

11. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

12. Sazināties ar klientiem un sadarbības partneriem.

13. Veikt darbu individuāli.

14. Plānot un vadīt komandas darbu, strādāt darba grupā.

15. Lietot praksē vadības un psiholoģijas atziņas.

16. Veikt jaunrades un pētniecības darbu.

17. Analizēt, vērtēt un izmantot nozares zinātniskos un lietišķos pētījumus.

18. Izmantot informācijas meklēšanas, atlases un apkopošanas līdzekļus.

19. Izprast un izmantot zinātniski pētnieciskā darba metodikas pamatus.

20. Izprast dizaina un tam radniecīgo nozaru problēmu formulēšanu un risināšanu.

21. Sistemātiski pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

22. Izprast dizaina lomu Latvijas un Eiropas ekonomikas kontekstā.

1.11.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. socioloģija;

1.2. filozofija;

1.3. komercdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. intelektuālā īpašuma tiesības;

2.2. saskarsmes psiholoģija;

2.3. fotografēšana;

2.4. telpas uztveres psiholoģija;

2.5. krāsu psiholoģija;

2.6. būvniecības normatīvi;

2.7. telpu norobežojošo būvkonstrukciju veidi;

2.8. inženierkomunikācijas;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. mākslas vēsture;

3.2. arhitektūras un interjera vēsture;

3.3. dizaina vēsture;

3.4. zīmēšana (konstruktīvā/tonālā; analītiskā);

3.5. gleznošana;

3.6. plaknes un telpiskā kompozīcija;

3.7. krāsu teorija, koloristika;

3.8. ergonomika;

3.9. tēlotāja ģeometrija (rasēšana, perspektīva);

3.10. materiālmācība, būvniecības un apdares darbu tehnoloģijas;

3.11. formu modelēšana: tektonika, maketēšana, veidošana;

3.12. interjera projektēšanas teorija (telpas novērtējuma kritēriji, interjera veidošanas principi un paņēmieni);

3.13. vienkāršas un multifunkcionālas telpvides funkcionālās shēmas un to specifika;

3.14. individuālo dzīvojamo telpu, sabiedrisko telpu, multifunkcionālu kompleksu interjeru projektēšana;

3.15. interjera detaļu un elementu projektēšana (nenesošās konstrukcijas);

3.16. mēbeles un gaismas ķermeņi interjerā;

3.17. apgaismojuma tehnoloģijas, gaismas dizains;

3.18. telpisku objektu projektēšana (mēbeles, gaismas ķermeņi);

3.19. arhitektūras un dizaina nozaru jaunumi;

3.20. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas (datortehnoloģijas);

3.21. lietišķā informātika;

3.22. valsts valoda;

3.23. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.24. estētika;

3.25. projektēšanas prakse;

3.26. projekta dokumentācijas noformēšana;

3.27. darba tiesiskās attiecības;

3.28. darba aizsardzība;

3.29. vides aizsardzība.

1.12. Mākslas terapeita profesijas standarts

1.12.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mākslas terapeits.

2. Profesijas kods – 2269 08.

1.12.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mākslas terapeits ir ārstniecības persona, kas ir ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā no mākslas veidiem (vizuāli plastiskā māksla, deja un kustība, drāma, mūzika). Mākslas terapeits veic klienta vai pacienta izpēti vai novērtēšanu un realizē mākslas terapijas procesu, izmantojot specifisku mākslas formu kā instrumentu terapeitisko attiecību veidošanai un uzturēšanai atbilstoši specializācijai; palīdz klientam vai pacientam pārvarēt daudzveidīgas veselības un sociālās problēmas; piedalās zinātniski pētnieciskajos projektos un profesionālās izglītības realizēšanā, veicinot specialitātes attīstību.

Mākslas terapeits strādā veselības, sociālās aprūpes vai izglītības jomas uzņēmumos, veicot savu profesionālo darbību patstāvīgi, multiprofesionālas vai daudzdisciplināras komandas sastāvā.

1.12.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veidot terapeitiskas attiecības, ņemot vērā klienta vai pacienta vajadzības un savas darbības jomu.

2. Spēja izmantot mākslas līdzekļus un tehnikas atbilstoši specializācijai un radošo izpausmi mākslas terapijas procesā.

3. Spēja izprast un lietot neverbālo komunikāciju.

4. Spēja izmantot klienta vai pacienta refleksiju par radošo procesu un tā rezultātu.

5. Spēja noteikt mākslas terapijas mērķus, kas ir pamatā terapeitiskajām intervencēm.

6. Spēja izveidot un uzturēt drošu terapeitisko vidi un terapeitiskās attiecības.

7. Spēja izmantot tēlainību, simbolismu un metaforas mākslas terapijas procesā.

8. Spēja nodrošināt drošu, korektu un efektīvu uz klientu vai pacientu centrētu aprūpi mākslas terapijas procesā.

9. Spēja lietot profesionālo domāšanu, argumentēti spriest mākslas terapijas procesā.

10. Spēja terapeitiskajās attiecībās ar klientu vai pacientu būt uztverošam, aktīvam, interaktīvam un radošam.

11. Spēja ievērot profesionālo ētiku un respektēt klientu vai pacientu vajadzības.

12. Spēja plānot, organizēt un vadīt izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

13. Spēja uz pašrefleksiju.

14. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

15. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

16. Tikai vizuāli plastiskās mākslas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot mākslas un mākslas radīšanas tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam vai pacientam strādāt ar tām, spēja veikt klienta vai pacienta radītā darba analīzi.

17. Tikai mūzikas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot mūzikas radīšanas tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam vai pacientam izteikt sevi mūzikā, spēja veikt klienta vai pacienta radītās mūzikas analīzi.

18. Tikai deju un kustību terapeitiem – spēja kompetenti izmantot deju un kustību tehniku diapazonu un spēja palīdzēt klientam vai pacientam izpaust sevi kustībā, spēja veikt kustību novērošanu un analīzi, spēja lietot ķermeņa un prāta koncepciju darbībā.

19. Tikai drāmas terapeitiem – spēja kompetenti izmantot drāmas koncepciju, tehniku un procedūru diapazonu (ieskaitot spēles, aktivitātes, stilus un struktūras).

1.12.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt klienta vai pacienta izpēti/novērtēšanu atbilstoši kompetencei: sistemātiski izvērtēt un analizēt klienta vai pacienta problēmu, grūtības, situāciju, personību.

2. Izvērtēt pacienta vai klienta spējas un resursus, kas var tikt izmantoti mākslas terapijas procesā.

3. Novērtēt klienta vai pacienta apkārtējās vides faktorus, kultūras un sociālās iezīmes.

4. Atpazīt klienta vai pacienta personības iezīmju un psihisko stāvokļu izpausmes uzvedībā.

5. Formulēt atbilstošus mākslas terapijas procesa mērķus un uzdevumus saskaņā ar izpētes/novērtēšanas rezultātiem un tos realizēt.

6. Sadarboties ar pacientu vai klientu mākslas terapijas mērķu izvirzīšanā un realizēšanā.

7. Izvēlēties vienu vai vairākas teorētiskās koncepcijas, saskaņā ar kurām veidot mākslas terapijas plānu.

8. Izvēlēties un lietot piemērotas mākslas terapijas metodes un tehnikas atbilstoši specializācijai un respektējot profesionālās darbības jomu.

9. Izstrādāt un realizēt mākslas terapijas plānu atbilstoši pacienta vai klienta problēmām un resursiem.

10. Izvēlēties un lietot atbilstošus saskarsmes veidus un paņēmienus darbam ar dažāda vecuma un sociālo grupu pacientiem vai klientiem, viņu tuviniekiem un citām mākslas terapijas procesā iesaistītām personām.

11. Izvērtēt mākslas terapijas rezultātus.

12. Pārrunāt un izskaidrot klientam vai pacientam un viņa piederīgajiem vai aprūpētājiem mākslas terapijas procesu, tā rezultātus un ietekmi uz veselību.

13. Sadarboties ar citiem speciālistiem, iekļaujoties multiprofesionālā vai interdisciplinārā komandas darbā, lai pēc iespējas efektīvāk palīdzētu klientam vai pacientam.

14. Informēt un izskaidrot sabiedrībai mākslas terapijas procesu, mērķus un uzdevumus, iespējas un ierobežojumus, profesionālās ētikas principus.

15. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

16. Aizstāvēt pacientu vai klientu tiesības un intereses.

17. Dokumentēt mākslas terapijas procesu atbilstoši lietvedības normatīvo aktu prasībām.

18. Regulāri piedalīties supervīzijās.

19. Strādāt atbilstoši profesionālajai kompetencei, atpazīt savus profesionālos ierobežojumus un iespējas.

20. Sistemātiski iepazīties ar jaunāko profesionālo literatūru un profesionālajiem periodiskiem izdevumiem.

21. Lietot informācijas tehnoloģijas, tai skaitā informācijas glabāšanai, iegūšanai un izplatīšanai.

22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

23. Pārvaldīt valsts valodu.

24. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

25. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

1.12.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. kultūras un mākslas vēsture un teorijas atbilstoši specializācijai;

1.2. mākslas filozofija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija;

2.2. organisma funkciju regulācija un patoloģija;

2.3. veselības aprūpe;

2.4. psihiatrija;

2.5. psihodinamiskā psihiatrija;

2.6. psihosomatiskā medicīna;

2.7. personības attīstības psiholoģija;

2.8. klīniskā psiholoģija;

2.9. individuālā konsultēšana un psihoterapija;

2.10. grupu konsultēšanas un terapija;

2.11. ģimenes terapija;

2.12. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. medicīnas un biomedicīnas tiesības un ētika;

3.2. profesionālā darbība un ētika mākslas terapijā;

3.3. mākslas terapijas teorijas un koncepcijas atbilstoši specializācijai;

3.4. mākslas radīšana un analīze atbilstoši specializācijai;

3.5. izpēte un novērtēšana mākslas terapijā atbilstoši specializācijai;

3.6. mākslas terapijas metodes un tehnikas atbilstoši specializācijai;

3.7. individuālā konsultēšana mākslas terapijā atbilstoši specializācijai;

3.8. grupu konsultēšana mākslas terapijā, atbilstoši specializācijai;

3.9. mākslas terapija darbā ar jauniešiem un pieaugušajiem;

3.10. mākslas terapija darbā ar bērniem un pusaudžiem;

3.11. analītiskā un psihodinamiskā pieeja mākslas terapijā atbilstoši specializācijai;

3.12. mākslas terapijas dokumentēšana;

3.13. personīgās apmācības terapija;

3.14. kinezioloģija – tikai deju kustību terapijas speciālistiem;

3.15. pirmā palīdzība un neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3.16. zinātniskā darba metodoloģija;

3.17. darbs multiprofesionālā un interdisciplinārā komandā;

3.18. informāciju tehnoloģijas;

3.19. darba tiesiskās attiecības;

3.20. civilā un darba aizsardzība;

3.21. vides aizsardzība;

3.22. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.23. valsts valoda.

1.13. Radiogrāfera profesijas standarts

1.13.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – radiogrāfers.

2. Profesijas kods – 2269 11.

1.13.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– radiogrāfers ir ārstniecības persona, kura pēc pirmā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības iegūšanas radioloģijā ir ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko medicīnisko izglītību radioloģijā un patstāvīgi veic diagnostiskās radioloģijas (radiodiagnostiskās), kodolmagnētiskās rezonanses, pozitronu emisijas tomogrāfijas un terapeitiskās radioloģijas (radioterapeitiskās) procedūras atbilstoši apstiprinātiem izmeklējumu protokoliem, nodrošinot radiācijas drošību, jonizējošā starojuma dozas optimizāciju, kā arī pacienta aprūpi; ir atbildīgs par savu profesionālo darbību un tās kvalitāti, sadarbojas ar radiologa asistentiem, radiologiem, medicīnas fiziķiem un citiem medicīnas nozares speciālistiem, iesaistoties darba plānošanā, vadīšanā un novērtēšanā; kā kompetents speciālists nepārtraukti veicina radioloģijas nozares attīstību, pilnveido savas zināšanas un prasmes, kā arī iesaistās ar radioloģiju saistītā izglītības, pedagoģijas, zinātnes un pētniecības darbā.

Radiogrāfers strādā dažāda profila ārstniecības iestādēs (stacionāros, veselības aprūpes centros, doktorātos, privātpraksēs).

1.13.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi, atbilstoši vispārpieņemtai labai praksei radioloģijā un radiācijas drošības normatīvajiem aktiem veikt radiogrāfera pienākumus.

2. Spēja tiešā darba veikšanai nodrošināt nepieciešamos pasākumus saskaņā ar radiācijas drošības un darba aizsardzības prasībām.

3. Spēja pielietot radioloģiskās iekārtas saskaņā ar diagnostiskās radioloģijas (radiodiagnostiskās) vai terapeitiskās radioloģijas (radioterapeitiskās) procedūras aprakstu un pielāgot to katrai procedūrai.

4. Spēja izvērtēt procedūras nepieciešamību atbilstoši klīniskajai situācijai un mainīt to, lai nodrošinātu minimālu apstarojuma dozu pacientam.

5. Spēja sazināties ar pacientu, sagatavojot viņu paredzētajai procedūrai un sniedzot visu pacientam nepieciešamo informāciju atbilstoši radiācijas drošības normatīvajiem aktiem un iestādes iekšējās kārtības noteikumiem.

6. Spēja veikt diagnostiskās radioloģijas procedūrai nepieciešamās kontrastvielas ievades aprēķinus pacientam saskaņā ar procedūras indikācijām un kontrastvielas pielietojuma rekomendācijām.

7. Spēja veikt terapeitiskās radioloģijas (radioterpeitiskās) procedūras, kā arī visas ar tām saistītās darbības saskaņā ar radiācijas drošības normatīvajiem aktiem un radiācijas drošības prasībām.

8. Spēja veikt kodolmedicīnas diagnostikās procedūras, kā arī visas ar tām saistītās darbības saskaņā ar radiācijas drošības normatīvajiem aktiem un radiācijas drošības prasībām.

9. Spēja nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu atbilstoši kompetencei un pieņemtiem standartiem kardiopulmonālā reanimācijā pieaugušajiem vai bērniem kritiskā situācijā.

10. Spēja nodrošināt veikto pienākumu dokumentēšanu saskaņā ar medicīniskās dokumentācijas aizpildīšanas un radiācijas drošības normatīvajiem aktiem.

11. Spēja veikt iegūto attēlu pēcapstrādi un sākotnējo izvērtēšanu atbilstīgi pacienta klīniskam stāvoklim.

12. Spēja veikt attēlu saglabāšanu, uzglabāšanu, pārsūtīšanu un arhivēšanu saskaņā ar attēlu aprites kārtību.

13. Spēja nodrošināt pacientu tiesību ievērošanu.

14. Spēja plānot, vadīt un izvērtēt multidisciplinārās komandas darbu.

15. Spēja uzturēt savu profesionālo kvalifikāciju un prakses tiesības.

16. Spēja iesaistīties izglītības programmu organizēšanas un realizācijas procesā darba vietā.

17. Spēja atbalstīt studentus zināšanu apguves procesā, atbildīgu lēmumu pieņemšanā, attīstīt studentos spēju pielietot savas zināšanas un orientēties jaunās situācijās, attīstīt studentos uz pacientu vērstu pieeju.

18. Spēja pielietot pētniecības rezultātus savā profesionālajā darbībā.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.13.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Strādāt multidisciplinārā komandā.

2. Nodrošināt pacienta un personāla radiācijas drošību.

3. Pielietot praksē radioloģijas terminoloģiju.

4. Pārzināt diagnostiskās radioloģijas metodes un to pielietojumu.

5. Prast strādāt ar šādām radioloģijas iekārtām: konvencionālā un digitālā radiogrāfija, datortomogrāfija, kodolmagnētiskā rezonanse.

6. Identificēt attēlā akūtu pataloģiju neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai.

7. Izvērtēt un izvēlēties nepieciešamās datorprogrammas, protokolus, tehniskos attēla ieguves un apstrādes parametrus maksimāli kvalitatīva attēla ieguvei un pēcapstrādei.

8. Veikt attēlu rekonstrukcijas un pēcapstrādi, atbilstoši klīniskai situācijai.

9. Prast iegūt 3-dimensiju (3-D), multiplanārās (MPR), maksimālas intensitātes (MIP) attēlu rekonstrukcijas.

10. Veikt datu elektronisko uzglabāšanu, arhivēšanu, pārsūtīšanu, izdruku un atjaunošanu.

11. Izprast rentgenstarojuma un izkliedētā starojuma kvantitāti un kvalitāti.

12. Noteikt iekārtu minimālos tehniskos parametrus, lai iegūtu kvalitatīvu diagnostiskās radioloģijas (radiodiagnostiskās) vai terapeitiskās radioloģijas (radioterapeitiskās) procedūras rezultātu.

13. Veikt diagnostiskās radioloģijas (radiodiagnostiskās) vai terapeitiskās radioloģijas (radioterapeitiskās) procedūras atbilstoši protokolam.

14. Izvērtēt un pielāgot pielietojamās aparatūras tehniskos parametrus pacientu saņemtās dozas optimizācijai, lai iegūtu klīniski izvērtējamu attēlu.

15. Veikt pacienta aprūpi atbilstoši medicīniski radioloģiskajai procedūrai un klīniskai situācijai.

16. Ievērot kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles principus.

17. Prast noteikt un analizēt faktorus, kas ietekmē darba kvalitāti.

18. Pārzināt un pielietot tehniskos parametrus atkarībā no attēla kvalitātes un apstrādes procesa.

19. Izvēlēties sterilos materiālus, kontrastvielas, dezinfekcijas līdzekļus invazīvās radioloģijas procedūras nodrošināšanai.

20. Pielietot visus radiācijas drošības pasākumus darbā radioaktīviem farmaceitiskajiem preparātiem un pacientiem, kuriem šie preparāti ir ievadīti.

21. Izprast jonizējošā starojuma iedarbību uz organismu un audu struktūrām.

22. Prast piemērot ar profesionālo darbību saistītos radiācijas drošības normatīvos aktus.

23. Prast uztvert cilvēku kā bio-psiho-sociālu veselumu.

24. Sadarboties ar pacientu medicīniskās apstarošanas terapeitiskajā radioloģijas (radioterapeitiskajā) procedūrā, kā arī ar viņa ģimeni, lai veicinātu pacientu psiholoģisko un fizioloģisko atveseļošanos.

25. Atpazīt neatliekamu vai dzīvībai bīstamu stāvokli un piedalīties neatliekamās palīdzības pasākumus.

26. Ievērot vispārīgo medicīnisko terminoloģiju.

27. Pielietot zināšanas infekciju slimību profilaksē.

28. Pielietot pētniecības metodes savā darbā.

29. Pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.

30. Ievērot konfidencialitāti savā profesionālajā darbā.

31. Ievērot kultūras un profesionālās kompetences principus.

32. Veikt pedagoģisko darbību diagnostiskās un terapeitiskās radioloģijas jomā.

33. Pārvaldīt valsts valodu.

34. Lietot terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

35. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.13.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī nepieciešamas zināšanas par sociālās drošības sistēmu Latvijā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. biomehānika;

2.2. kvalitātes nodrošinājuma sistēmas;

2.3. vispārējā pedagoģija;

2.4. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. datortomogrāfija;

3.2. ultrasonogrāfija;

3.3. kodolmagnētiskā rezonanse;

3.4. radionuklīdā dignostika un terapija (kodolmedicīnas diagnostika un terapija);

3.5. radiācijas drošība radioloģiskās diagnostikas izmeklējumos;

3.6. kontrastvielu un radionuklīdu lietošana;

3.7. datu izvēle, manipulāciju un procedūru protokolu sastādīšana un lietošana;

3.8. datu apsrāde un pēcapstrāde;

3.9. datu saglabāšana digitālā arhīvā;

3.10. veselības aprūpes organizēšana un nodrošināšana;

3.11. neatliekamas vai dzīvībai bīstamas situācijas atpazīšana attēldiagnostikas izmeklējumā;

3.12. kvalitātes kontroles mērījumi un to pielietošana praksē;

3.13. kvalitātes nodrošinājums pielietojot dažādus mērījumus un protokolus;

3.14. pētniecība;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. darba tiesiskās attiecības;

3.18. valsts valoda;

3.19. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.14. Rekreācijas speciālista profesijas standarts

1.14.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – rekreācijas speciālists.

2. Profesijas kods – 2359 12.

1.14.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– rekreācijas speciālists, sadarbojoties ar valsts, pašvaldību institūcijām un nevalstiskām organizācijām iedzīvotāju veselības veicināšanā no darba brīvajā laikā, plāno, izstrādā un īsteno brīvā laika, atpūtas projektus, pasākumus un programmas dažāda vecuma un dzimuma klientiem ar mērķi atjaunot un nostiprināt cilvēka fiziskās, garīgās un emocionālās spējas, orientējoties uz tūrisma, sporta, dziednieciskām un citām rekreācijas darbībām un ievērojot konkrētā administratīvā rajona rekreācijas resursus.

Rekreācijas speciālists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.14.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja zinātniski pamatot rekreācijas nozīmi cilvēka veselības saglabāšanā un nostiprināšanā.

2. Spēja zinātniski pamatot rekreācijas līdzekļu pielietošanu cilvēka fizisko, garīgo spēku atjaunošanai.

3. Spēja izmantot piemērotus rekreācijas veidus, līdzekļus un darbības, fiziskās aktivitātes dažādu mērķa grupu klientu fiziskai pilnveidošanai un fiziskās un garīgās veselības veicināšanai.

4. Spēja orientēties rekreācijas resursos un izmantot tos.

5. Spēja izmantot informāciju savas darbības optimizēšanai.

6. Spēja lietot praksē iegūtās zināšanas un prasmes.

7. Spēja uzturēt saikni un sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām rekreācijas pasākumu organizēšanā, piesaistīt klientus.

8. Spēja motivēt cilvēkus iesaistīties rekreācijas pasākumos.

9. Spēja nodrošināt kompleksu rekreācijas darbību apkalpošanu.

10. Spēja izstrādāt rekreācijas pasākumu projektus, pasākuma plānus un saturu atbilstoši mērķa grupai.

11. Spēja formulēt mērķus, uzdevumus, uzdevumus un pielietojamās metodes dažādām klientu grupām.

12. Spēja pielāgot rekreācijas darbības un līdzekļus pēc slodzes komponentiem, metodēm un paņēmieniem dažādiem klientiem.

13. Spēja organizēt rekreācijas pasākumus darba vietās.

14. Spēja izskaidrot ikdienas paradumu ietekmi uz veselību un sniegt padomus veselīga dzīvesveida īstenošanā.

15. Spēja saudzīgi izturēties pret cilvēku, dabas resursiem un vidi, pielietojot rekreācijas darbības.

16. Spēja ieklausīties dabā, cilvēkos.

17. Spēja sadarboties ar dažāda vecuma klientiem.

18. Spēja darboties individuāli un sadarboties grupā.

19. Spēja sadarboties komandā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi.

20. Spēja risināt problēmsituācijas.

21. Spēja pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros un uzņemties atbildību par sekām.

22. Spēja pielietot un rīkoties saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un darba ētikas principiem.

23. Spēja nodrošināt rekreācijas drošību, darbību nestandarta situācijās un adekvāti rīkoties neparedzētās situācijās.

24. Spēja plānot un organizēt savu darbu.

25. Spēja sniegt padomus un praktisku palīdzību rekreācijas līdzekļu, inventāra un nepieciešamā ekipējuma izvēlē.

26. Spēja patstāvīgi un sistemātiski pilnveidot savu kvalifikāciju, papildināt savas zināšanas un prasmes.

27. Spēja analizēt un veikt kvantitatīvu un kvalitatīvu izvērtējumu par rekreatīvo ietekmi uz cilvēka fizisko un garīgo veselību, izvērtēt veselības potenciālu.

28. Spēja aprobēt inovatīvas tehnoloģijas rekreatīvo līdzekļu pielietošanā.

29. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.14.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Ievērot normatīvos aktus un citus ar iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanu un veselības nozari saistītos reglamentējošos dokumentus.

2. Sadarboties ar rekreāciju veicinošām institūcijām, valsts iestādēm un pašvaldībām, privātpersonām.

3. Sadarboties ar starptautiskām rekreācijas organizācijām.

4. Pamatot savas profesijas būtību un sociālo nozīmību.

5. Izvērtēt, pielietot un salīdzināt jaunākos zinātniskos atzinumus un tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

6. Izmantot iegūtās zināšanas praksē, kā arī veikt pētniecisko darbību rekreācijas jomā.

7. Pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei un nodrošināt saikni ar sabiedrību.

8. Ievērot rekreatīvo darbību un apkārtējās vides mijiedarbību un attiecības.

9. Izvēlēties rekreācijas līdzekļus, paņēmienus un metodes atbilstoši klientu kontingentam, vides apstākļiem un resursiem.

10. Noteikt rekreācijas iespējas konkrētā reģionā, novērtēt un pielietot inovatīvas rekreācijas tehnoloģijas.

11. Pārzināt un izmantot faktorus, kas nosaka iedzīvotāju iesaistīšanos aktīvās atpūtas pasākumos.

12. Pamatot brīvā laika un atpūtas pasākumu nozīmību un nepieciešamību veselības nostiprināšanā.

13. Konsultēt potenciālos klientus un nodrošināt ar informāciju par rekreācijas jautājumiem.

14. Respektēt klientu vajadzības un nodrošināt kvalitatīvu rekreācijas pakalpojumu sniegšanu un kontroli.

15. Pārzināt savstarpējo attiecību un sadarbības prasmju attīstīšanas un pilnveidošanas paņēmienus un metodes.

16. Nodrošināt kompleksu rekreācijas pakalpojumu sniegšanu.

17. Novērtēt rekreatīvo darbību ietekmi uz cilvēka fizisko, garīgo spēku atjaunošanos un veselības nostiprināšanos.

18. Koordinēt rekreatīvo pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu.

19. Informēt jebkuru auditoriju par savas darbības rezultātiem.

20. Argumentēt savu un respektēt citu viedokli.

21. Ievērot ētikas pamatprincipus.

22. Plānot, organizēt un vadīt komandas darbu.

23. Paaugstināt profesionālo kvalifikāciju.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.14.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. rekreācijas filozofija un attīstības pamati;

1.2. zinātniskā pētniecība rekreācijā, rekreācijas izglītības koncepcija;

1.3. rekreācijas būtība un realizācijas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tiesību pamati;

2.2. pasaules rekreācijas ģeogrāfija;

2.3. rekreācijas komercdarbības pamati;

2.4. rekreācijas produkta prezentācija;

2.5. grāmatvedība un finanšu plānošanas pamati;

2.6. dokumentu pārvaldības pamati;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. rekreācijas pamati;

3.2. sociālās tiesības;

3.3. sporta un tūrisma nozares reglamentējošie normatīvie akti;

3.4. Latvijas rekreācijas ģeogrāfija;

3.5. vide, dabas un antropogēnie resursi kā rekreācijas objekti;

3.6. rekreācijas līdzekļu brīvā dabā pielietošana;

3.7. rekreācijas maršrutu un infrastruktūras projektu, pasākumu un programmu veidošana un vadīšana;

3.8. rekreācijas pakalpojumu pedagoģiskie un psiholoģiskie aspekti darbā ar dažāda vecuma iedzīvotājiem;

3.9. lietišķās saskarsmes principi, grupu darba organizēšana;

3.10. veselības veicināšana, veselības veicināšanas politika valstī;

3.11. veselības psiholoģijas teorijas par veselību ietekmējošu paradumu izvēli;

3.12. cilvēka fiziskās un garīgās labsajūtas pedagoģiskie, psiholoģiskie un fizioloģiskie pamati;

3.13. personīgā higiēna, veselīgs uzturs, pārtikas drošība;

3.14. drošības prasības rekreācijas pasākumiem brīvā dabā un ekstremālos apstākļos;

3.15. pirmā palīdzība nelaimes gadījumos;

3.16. vides aizsardzība;

3.17. rekreācijas vadība, normatīvie akti un profesionālā ētika;

3.18. datorprasmes, interneta resursu izmantošana;

3.19. informācijas tehnoloģijas;

3.20. valsts valoda;

3.21. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.22. darba aizsardzība;

3.23. darba tiesiskās attiecības.

1.15. Finanšu analītiķa profesijas standarts

1.15.1.Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – finanšu analītiķis.

2. Profesijas kods – 2413 02.

1.15.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– finanšu analītiķis izstrādā uzņēmuma finansiālās darbības stratēģiju, piesaista un izvieto finanšu resursus, optimizē kapitāla struktūru, sagatavo investīciju projektus, sagatavo un kontrolē budžetu, plāno naudas plūsmu un finanšu rezultātus, sagatavo finanšu pārskatus, nodrošina ar pilnīgu informāciju par finanšu stāvokli, izveido finansiālās darbības novērtēšanas sistēmu un kontrolē normatīvajos aktos noteikto finansiālo darbību reglamentējošo prasību ievērošanu, vada finanšu plānošanas un analīzes darbu, veic nodarbināto apmācību finanšu analīzes un plānošanas jautājumos, kā arī patstāvīgi plāno un veic zinātniskās pētniecības darbu finanšu jomā.

Finanšu analītiķis strādā uzņēmuma struktūrvienībā, kura organizē un vada finansiālo darbību, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.15.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt un novērtēt vietējo un starptautisko ekonomisko vidi, tirgus attīstības tendences un perspektīvas, konkurences situāciju un konkurentu iespējamās aktivitātes.

2. Spēja definēt uzņēmuma finansiālās darbības mērķus un pamatvirzienus atbilstoši īpašnieku un sabiedrības interesēm.

3. Spēja noteikt uzņēmuma finansiālas darbības rādītājus.

4. Spēja sastādīt īstermiņa (taktiskos) un ilgtermiņa (stratēģiskos) uzņēmuma finansiālās darbības plānus un budžetu.

5. Spēja identificēt ekonomiskas vides un tirgus situācijas izmaiņas, novērtēt finansiālās darbības mērķu un plānu maiņas nepieciešamību.

6. Spēja koriģēt un pilnveidot finanšu plūsmu un budžetu.

7. Spēja informēt uzņēmuma vadību par sasniedzamajiem finansiālajiem mērķiem un uzdevumiem.

8. Spēja plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma darbību kopumā, organizēt finanšu speciālistu racionālu un saskaņotu darbību.

9. Spēja analizēt un novērtēt uzņēmuma finansiālo darbību un sasniegtos rezultātus, sekot finansiālās darbības mērķu īstenošanas gaitai, finansiālās darbības plānu izpildei, pieņemt lēmumus un korekcijas taktiskās un stratēģiskās darbības optimizēšanai.

10. Spēja noteikt kapitāla optimālo struktūru, sagatavot vērtspapīru emisiju.

11. Spēja pamatot pašu un aizņemtā kapitāla piesaistīšanu un izstrādāt finanšu resursu piesaistīšanas projektus.

12. Spēja plānot līdzekļu saņemšanu no valsts vai pašvaldību budžetiem.

13. Spēja pārvaldīt aizņemto līdzekļu saņemšanu un izlietošanu.

14. Spēja noteikt apgrozāmā kapitāla optimālo apmēru un struktūru.

15. Spēja analizēt un novērtēt apgrozāma kapitāla aktīvu izlietošanas efektivitāti.

16. Spēja pārvaldīt īstermiņa debitoru un kreditoru parādus.

17. Spēja pārvaldīt krājumus.

18. Spēja pārvaldīt naudas līdzekļus.

19. Spēja nodrošināt apgrozāmā kapitāla palielināšanai nepieciešamos finanšu resursus.

20. Spēja noteikt investīciju politiku.

21. Spēja nodrošināt kapitālieguldījumu finansēšanas avotus.

22. Spēja nodrošināt investīciju efektivitāti un kontrolēt investīciju projektu īstenošanu.

23. Spēja noteikt finanšu ieguldījumu ienesīgumu un risku.

24. Spēja īstenot diversificētu investīciju politiku.

25. Spēja sagatavot priekšlikumus finanšu investīcijām.

26. Spēja noteikt vērtspapīru portfeļa lielumu un struktūru.

27. Spēja nodrošināt investīcijām nepieciešamos finanšu resursus.

28. Spēja kontrolēt savlaicīgo norēķināšanos ar pircējiem un piegādātājiem.

29. Spēja kontrolēt savlaicīgu norēķināšanos par saņemtajiem kredītiem, pakalpojumiem un nodokļu maksājumiem.

30. Spēja noteikt cenu politiku un tās ietekmi uz uzņēmumu.

31. Spēja kontrolēt ieņēmuma plāna izpildi.

32. Spēja pārvaldīt izmaksas un sagatavot priekšlikumus izmaksu samazināšanai.

33. Spēja plānot peļņu un tās izlietošanu, prognozēt peļņas un rentabilitātes izmaiņas turpmākajos gados.

34. Spēja izstrādāt operatīvos un perspektīvos finanšu plānus.

35. Spēja analizēt, vērtēt un kontrolēt uzņēmuma maksātspēju, rentabilitāti, likviditāti, finanšu resursu izlietošanas efektivitāti un finansiālo stāvokli kopumā.

36. Spēja pārvaldīt finanšu riskus un izstrādāt priekšlikumus finanšu risku samazināšanai vai novēršanai.

37. Spēja pārvaldīt darījums ārvalstu valūtā, samazināt vai novērst valūtas risku.

38. Spēja nodrošināt finansiālās darbības likumību un tiesisku aizsardzību.

39. Spēja nodrošināt finanšu pārskatu savlaicīgu sastādīšanu un iesniegšanu.

40. Spēja sagatavot priekšlikumus vides aizsardzības, darba aizsardzības un darba tiesisko attiecību pilnveidošanai.

41. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.15.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast aktuālās ekonomikas un finanšu attīstības likumsakarības un principus.

2. Izprast tautsaimniecības un finanšu vidē notiekošos procesus un pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām.

3. Lietot finanšu analīzes un finanšu inženierijas modernās kvantitatīvās metodes uzņēmuma efektīvas darbības nodrošināšanai.

4. Lietot grāmatvedības un bilances datus, statistisko informāciju.

5. Piemērot finanšu jomas normatīvos aktus.

6. Novērtēt un vadīt projektus.

7. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

8. Strādāt komandā vai grupā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi.

9. Efektīvi plānot un organizēt savu darbu.

10. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

11. Analizēt, sistematizēt un integrēt iegūto informāciju.

12. Lietot modernās informācijas iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas tehnoloģijas.

13. Sazināties un sadarboties ar dažādu struktūrvienību darbiniekiem, tiešo vadību un partneriem.

14. Rīkoties atbilstoši normatīvajiem aktiem un ētikas normām.

15. Pārzināt lietišķos dokumentu noformēšanu.

16. Izprast un analizēt uzņēmuma saimnieciskās un finansiālās darbības kopsakarības.

17. Izprast un analizēt finanšu grāmatvedības, vadības grāmatvedības un finanšu pārskatos atspoguļoto rādītāju kopsakarības.

18. Analizēt un novērtēt kapitāla struktūru un efektivitāti, optimizēt kapitāla struktūru.

19. Piesaistīt finanšu resursus attīstības nodrošināšanai.

20. Prognozēt uzņēmuma finansiālo darbību ietekmējošos faktorus.

21. Pārzināt finanšu aktīvu vērtības noteikšanas metodes.

22. Izstrādāt rentabilitātes palielināšanas projektu.

23. Izstrādāt investīciju projektus.

24. Analizēt un novērtēt uzņēmuma finansiālo darbību.

25. Izstrādāt finanšu risku samazināšanas plānu.

26. Sagatavot vērtspapīru emisijai nepieciešamo dokumentu paketi.

27. Prognozēt uzņēmuma bankrota iespējamību.

28. Pārzināt uzņēmuma finanšu plānu, budžetu un finanšu pārskatu sastādīšanas metodes.

29. Pārvaldīt valsts valodu.

30. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

31. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu.

1.15.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju nostādnes finanšu analīzes un plānošanas jomā;

1.2. finanšu teorijas.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. makroekonomika;

2.2. mikroekonomika;

2.3. monetārā un banku ekonomika;

2.4. publiskās finanses;

2.5. statistika;

2.6. ekonomiskā informātika;

2.7. finansiālās darbības starptautiskā vide;

2.8. tirgvedība;

2.9. cenas un cenu veidošana;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. komercdarbības ekonomika;

3.2. finanšu grāmatvedība;

3.3. vadības grāmatvedība;

3.4. finanšu analīze un vadība;

3.5. komercdarbības un finanšu tiesības;

3.6. finanšu informatīvas sistēmas;

3.7. valsts valoda;

3.8. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.9. saziņas prasme;

3.10. komercdarbības ētika;

3.11. stratēģiskā vadīšana;

3.12. darba aizsardzība;

3.13. darba tiesiskās attiecības;

3.14. vides aizsardzība.

1.16. Nekustamā īpašuma pārvaldnieka profesijas standarts

1.16.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – nekustamā īpašuma pārvaldnieks.

2. Profesijas kods – 2422 20.

1.16.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– nekustamā īpašuma pārvaldnieks veic darbus, kas saistīti ar dzīvojamo māju, nedzīvojamo namu un cita veida nekustamā īpašuma pārvaldīšanu atbilstoši lietošanas mērķiem un tehniskajā dokumentācijā noteiktajiem tehnoloģiskiem un procesuāliem aspektiem; pārzina un analizē nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, rekonstrukcijas vai renovācijas darbu plānošanu un izpildi, pārzina būvdarbu vadīšanu, būvniecības materiālu tehnoloģiju un būvju ekspluatāciju; pārzina nekustamā īpašuma pārvaldīšanu ietekmējošos faktorus, izvēlas efektīvākos attiecīgā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas paņēmienus, pamatojoties uz noteiktajām prognozēm par nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēm, tehnoloģisko procesu izvērtēšanas rezultātiem, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas inženierekonomiskajiem aprēķiniem; veic zinātniskās pētniecības darbus un izstrādā jaunas nekustamā īpašuma pārvaldīšanas formas un metodes.

Nekustamā īpašuma pārvaldnieks strādā uzņēmumos, starptautiskajās un citās institūcijās, kas darbojas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas vai ar tām saistītās jomās.

1.16.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt nekustamā īpašuma pārvaldnieka pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja orientēties valsts stratēģijā un mājokļu politikā, noteikt komercdarbības mērķus uzņēmumam, kas darbojas nekustamā īpašuma pārvaldīšanas tirgū.

3. Spēja noteikt uzdevumus noteikto mērķu sasniegšanā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas jomā.

4. Spēja analizēt un izvērtēt uzņēmuma darbības stiprās un vājās puses, iespējas un draudus, ārējo ekonomisko un citu faktoru iespējamo ietekmi un nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendences pārvaldīšanas jomā, rezultātus apkopojot iekšējo un ārējo faktoru analīzes tabulās.

5. Spēja izvērtēt veiktos aprēķinus par veicamo pakalpojumu izmaksām, nepieciešamajām investīcijām un darbaspēka patēriņu.

6. Spēja veikt administratīvās un finansiālās darbības analīzi atsevišķās struktūrvienībās un institūcijā kopumā.

7. Spēja pārzināt un izstrādāt nekustamā īpašuma pārvaldības efektivitātes novērtēšanas metodes, formas un to pielietošanu noteikta veida nekustamā īpašuma apsaimniekošanas efektivitātes novērtēšanā.

8. Spēja izstrādāt priekšlikumus vadības lēmumiem, kas vērsti uz efektīvāku resursu izmantošanu.

9. Spēja izvērtēt uzņēmuma struktūru darbību un novērtēt tās atbilstību izvirzīto mērķu sasniegšanai nekustamo īpašumu jomā.

10. Spēja orientēties tradicionālo un mūsdienu būvniecības un apdares materiālu klāstā, būvniecības, apdares darbu un inženiertehnisko komunikāciju darbu tehnoloģijās.

11. Spēja veikt rekonstrukcijas un renovācijas vai restaurācijas projektu izpildes plānošanu, kontrolēt realizācijas atbilstību projektam.

12. Spēja tiešā darba veikšanai radīt un nodrošināt apkārtējai videi, darba aizsardzībai un ugunsdrošībai atbilstošus darba apstākļus saskaņā ar darba aizsardzības, vides aizsardzības un ugunsdrošības prasībām.

13. Spēja veikt zinātniskās pētniecības darbus.

14. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.16.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt un ievērot Eiropas Savienības tiesību normas, Latvijas Republikas likumus, standartus un citus normatīvos aktus, saistītus ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju.

2. Novērtēt nekustamā īpašuma pārvaldības iekšējo un ārējo vidi un analizēt tajās notiekošos procesus, un sintezēt pasākumus pārvaldības darbu izpildei.

3. Analizēt radušās problēmas, izprast to cēloņus un formulēt vadības uzdevumus nekustamā īpašuma pārvaldības jomā.

4. Zināt un izprast nekustamā īpašuma pārvaldības vispārējās un specifiskās attīstības tendences.

5. Prast izmantot saimnieciskās darbības analīzes metodes nekustamā īpašuma pārvaldības jomā.

6. Izmantot loģiskās pieejas, analīzes un sintēzes, indukcijas un dedukcijas, kvantitatīvās un kvalitatīvās, kā arī citas metodes nekustamā īpašuma pārvaldīšanā identificēto problēmu risināšanai.

7. Zināt un izprast nekustamā īpašuma vērtību un tā pārvaldības izmaksas ietekmējošos faktorus.

8. Izmantot stratēģiskās un taktiskās plānošanas metodes.

9. Pārzināt un izmantot nekustamā īpašuma pārvaldībā nepieciešamās inženierekonomikas kvantitatīvās un kvalitatīvās vadības metodes.

10. Nodrošināt efektīvu saziņu un saskarsmi ar klientiem.

11. Prast izmantot investīciju projektu efektivitātes noteikšanas metodes nekustamā īpašuma efektīvākai pārvaldībai.

12. Sagatavot investīciju projektu tehniski ekonomisko pamatojumu nekustamo īpašumu pārvaldības efektivitātes paaugstināšanai.

13. Izmantot iekšējo un ārējo faktoru analīzes metodes institūcijas priekšrocību un trūkumu novērtēšanā saistībā ar iekšējās un ārējās vides izmaiņām, īstenojot nekustamā īpašuma pārvaldības procesus.

14. Prast novērtēt dažādus sociālos un politiskos procesus un prognozēt to ietekmi uz nekustamā īpašuma pārvaldības jomu.

15. Izmantot prognozēšanas metodes un to rezultātus atbilstoši institūcijas mērķiem un uzdevumiem.

16. Ievērot ētikas un kultūras principus, apsaimniekojot un pārvaldot nekustamo īpašumu.

17. Pārzināt un saprast nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldības finansiālos aspektus.

18. Izmantot modernās informācijas tehnoloģijas, inženiertehniskos risinājumus risku vadībā, darbojoties nekustamā īpašuma pārvaldības jomā.

19. Prast izvēlēties pētāmās problēmas analīzes metodes, pētījumu paņēmienus un tehniskos līdzekļus.

20. Pārvaldīt valsts valodu.

21. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

22. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

1.16.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. nekustamā īpašuma tirgus analīzes tehnoloģija;

1.2. projektu sagatavošana un prezentēšana namu pārvaldīšanas jomā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. mikroekonomika;

2.2. makroekonomika;

2.3. nekustamā īpašuma starptautiskā ekonomika;

2.4. ekoloģiski orientētā vadīšana nekustamā īpašuma tirgū;

2.5. vides aizsardzība;

2.6. Eiropas tiesības namu pārvaldīšanas jomā;

2.7. matemātika;

2.8. informācijas tehnoloģijas;

2.9. statistika;

2.10. būvniecības pamati un būvizstrādājumi;

2.11. inženierbūves nekustamajos īpašumos;

2.12. būvprojekta grafika (tehniskā rasēšana);

2.13. būvju konstrukciju un inženierkomunikāciju novērtēšana;

2.14. nekustamā īpašuma arhitektoniskais novērtējums;

2.15. īpašuma topogrāfiskie uzmērījumi;

2.16. teritoriālā un detālplānojuma attīstības stratēģijas;

2.17. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un uzturēšanas tiesiski normatīvā bāze;

3.2. komerctiesības;

3.3. darba tiesiskās attiecības;

3.4. nekustamā un kustamā īpašuma tiesiskie pamati;

3.5. normatīvie akti būvniecības jomā un būvnormatīvi;

3.6. īpašuma tirgus tautsaimniecībā;

3.7. nekustamā īpašuma ekonomika;

3.8. investīcijas nekustamajā īpašumā;

3.9. komercaprēķini namu apsaimniekošanā;

3.10. īpašums un nodokļi;

3.11. grāmatvedība un īpašuma uzskaite;

3.12. nekustamo īpašumu pārvaldības finansiālie aspekti;

3.13. elektrotehnika;

3.14. inženierkomunikāciju un būvdarbu izcenojumi, tāmēšana;

3.15. cenu veidošana būvniecībā;

3.16. kadastrs un īpašuma kadastrālā vērtēšana;

3.17. komercdarbība un plānošana nekustamā īpašuma jomā;

3.18. nekustamā īpašuma apdrošināšana;

3.19. nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošanas organizēšana;

3.20. energoefektivitāte namu apsaimniekošanā;

3.21. namu pārvaldnieka darba organizēšana;

3.22. nekustamā īpašuma tirgvedība;

3.23. psiholoģija nekustamā īpašuma darījumos;

3.24. būvkomercdarbības plānošana un vadīšana;

3.25. būvkomercdarbības praktiskie aspekti;

3.26. nekustamā īpašuma inženierkomunikācijas;

3.27. būvniecības plānošana un organizācija;

3.28. ēku, būvju un inženierkomunikāciju tehniskā stāvokļa novērtēšana;

3.29. darba aizsardzība;

3.30. vadības zinības;

3.31. lietišķās saziņas un saskarsmes pamati;

3.32. ētika un komercdarbības etiķete;

3.33. lietvedība;

3.34. valsts valoda;

3.35. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.36. civilā aizsardzība.

1.17. Jaunatnes lietu speciālista profesijas standarts

1.17.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – jaunatnes lietu speciālists.

2. Profesijas kods – 2422 27.

1.17.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– jaunatnes lietu speciālists plāno un uzrauga darbu ar jaunatni, sadarbojoties ar jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītajām personām, izstrādā priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidei, koordinē informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un programmas jaunatnes politikas jomā, sekmē jauniešu pilsonisko audzināšanu, veicina jauniešu brīvprātīgo darbu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, konsultē jauniešus jaunatnes politikas jomā, tajā skaitā par pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu, kā arī veicina jauniešu personības attīstību.

Jaunatnes lietu speciālists strādā uzņēmumā, kas veic darbu ar jaunatni.

1.17.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamā profesionālā kompetence

1. Spēja organizēt darbu ar jaunatni saskaņā ar valsts un pašvaldību izvirzītajām prioritātēm jaunatnes politikas jomā.

2. Spēja izprast starptautiskās prioritātes jaunatnes politikas jomā.

3. Spēja formulēt un analizēt problēmas darbā ar jaunatni.

4. Spēja izvērtēt, kādi pasākumi, projekti un programmas ir nepieciešamas jauniešiem, kā arī, ja nepieciešams, izstrādāt priekšlikumus par to saturu, metodēm un mērķauditoriju.

5. Spēja izvēlēties un organizēt jauniešu vecumam piemērotus informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un programmas un analizēt to rezultātus.

6. Spēja izstrādāt pasākumu, projektu un programmu saturu, formu un darba metodes.

7. Spēja izvērtēt jauniešu izglītības, brīvā laika lietderīgas izmantošanas un izaugsmes vajadzības, ja nepieciešams, iesaistīt jauniešus dažādos pasākumos, projektos un programmās.

8. Spēja motivēt jauniešus iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

9. Spēja apmācīt jauniešus pasākumu, projektu un programmu plānošanā un īstenošanā.

10. Spēja veicināt jauniešos pilsonisko līdzdalību.

11. Spēja veidot jauniešos izpratni par darba dzīvi, karjeras izvēli un neformālo izglītību.

12. Spēja veicināt jauniešos saskarsmes un uzvedības kultūras veidošanos.

13. Spēja sekmēt jauniešu tikumisko īpašību attīstību.

14. Spēja konsultēt par jaunatnes un citām politikas jomām, kas attiecas uz bērniem un jauniešiem.

15. Spēja rast kompromisa risinājumus.

16. Spēja patstāvīgi pilnveidot savas zināšanas par jaunatnes politikas jautājumiem Latvijā un Eiropas Savienībā.

17. Spēja veicināt pozitīvu attieksmi pret neformālo izglītību un brīvprātīgo darbu, norādot uz tā pozitīvajiem aspektiem.

18. Spēja uzstāties auditorijas priekšā.

19. Spēja adekvāti rīkoties neparedzētās situācijās.

20. Spēja argumentēt savu viedokli, priekšlikumus un ieteikumus.

21. Spēja izmantot informāciju, lai optimizētu savu darbību.

22. Spēja atlasīt dažādām mērķauditorijām aktuālu informāciju, izmantojot Latvijas un starptautiskās informācijas avotus un iespējas.

23. Spēja iesaistīties informācijas apmaiņā ar starptautiskiem partneriem jaunatnes politikas jomā.

24. Spēja sagatavot prezentācijas materiālus un prezentēt tos.

25. Spēja iesaistīt pasākumos, projektos un programmās dažādus speciālistus, kuru darbs saistīts ar jaunatni.

26. Spēja iesaistīties jauniešu pasākumu, projektu un programmu īstenošanā, izvērtēšanā un pilnveidē.

27. Spēja izvērtēt jaunatnes politikas īstenošanu un apkopot priekšlikumus jaunatnes politikas pilnveidei.

28. Spēja aprēķināt un piesaistīt finanšu līdzekļus, kas nepieciešami pasākumu, projektu un programmu īstenošanai.

29. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

30. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības darba vidē un nodrošināt to izpildi.

31. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

32. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

33. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.17.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izvirzīt mērķus un plānot to sasniegšanu.

2. Iegūt, analizēt un atlasīt informāciju un izmantot to.

3. Izvēlēties un izmantot metodiskos materiālus, mācību un audzināšanas līdzekļus (saturu, metodes, formas).

4. Noteikt jauniešu individuālās īpatnības.

5. Noteikt un risināt problēmsituācijas.

6. Sadarboties ar personām, kas iesaistītas jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā.

7. Motivēt jauniešus lietderīgi izmantot brīvo laiku.

8. Veicināt jauniešos atbildības izjūtu.

9. Analizēt un pilnveidot savu darbību.

10. Izmantot iegūtās zināšanas praksē.

11. Argumentēt savu un respektēt citu viedokli.

12. Informēt par savas darbības rezultātiem.

13. Novērtēt jauniešu sasniegumus neformālajā izglītībā, brīvprātīgajā darbā, sabiedriskajā dzīvē.

14. Attīstīt jauniešos pašnovērtēšanas prasmes.

15. Koordinēt neformālās izglītības pasākumu, projektu un programmu izstrādi un īstenošanu.

16. Vērtēt jauniešu personības attīstību.

17. Atbilstoši kompetencei veikt pētniecības darbu jaunatnes politikas jomā.

18. Veidot darbam nepieciešamos izdales materiālus.

19. Konsultēt jaunatnes organizāciju (biedrību) dibināšanas jautājumos.

20. Nodrošināt jauniešus ar informāciju atbilstoši viņu uztverei.

21. Konsultēt jauniešus jaunatnes politikas jomā.

22. Strādāt ar datoru un biroja tehniku.

23. Veicināt jauniešos līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.

24. Attīstīt jauniešos saskarsmes spējas.

25. Mācīt jauniešus pieņemt argumentētus un izvērtētus lēmumus.

26. Piemērot dokumentu pārvaldības noteikumus.

27. Izprast jauniešu vecumposmu īpatnības un celt jauniešos pašapziņu.

28. Pārzināt un izmantot dažādas audzināšanas un neformālās izglītības metodes.

29. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

30. Plānot, organizēt un vadīt komandas darbu.

31. Izglītoties un izprast profesionālās kvalifikācijas pilnveides nepieciešamību.

32. Sniegt pirmo palīdzību.

33. Pārvaldīt valsts valodu.

34. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

35. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

36. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

37. ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

38. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.17.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. speciālā pedagoģija;

1.2. sociālā pedagoģija;

1.3. veselīgs dzīvesveids;

1.4. vecumposmu psiholoģija;

1.5. komercdarbības pamati;

1.6. grāmatvedība un finanšu plānošanas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. valsts un Eiropas Savienības jaunatnes lietas un tās reglamentējošie dokumenti;

2.2. cilvēktiesības;

2.3. normatīvie akti bērnu un jauniešu nodarbinātības jomā;

2.4. informācijas aprites organizēšana;

2.5. starpkultūru izglītība;

2.6. valsts un sabiedrība;

2.7. vispārcilvēciskās un nacionālās vērtības jauniešu vērtību sistēmā un to interpretācija ikdienas dzīvē (piemēram, garīgums, taisnīgums, godīgums, kultūra, mīlestība, humānisms, sirdsapziņa, tikumība, tolerance);

2.8. uzvedības un saskarsmes kultūra;

2.9. atkarību profilakse;

2.10. reproduktīvā veselība;

2.11. saziņas organizācija;

2.12. biedrību un nodibinājumu dibināšanas process un pamatdokumenti;

2.13. personības un attīstības psiholoģija;

2.14. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. projektu izstrāde, īstenošana un vadīšana;

3.2. prezentācijas un publiskas runas sagatavošana;

3.3. sadarbības organizēšana;

3.4. interneta resursu izmantošana;

3.5. jauniešu programmu veidošanas principi un īstenošanas metodes (līderu, komandas veidošana);

3.6. darbības novērtēšanas metodes un principi;

3.7. informācijas tehnoloģijas un biroja tehnika;

3.8. vispārīgā pedagoģija un psiholoģija;

3.9. personīgā higiēna;

3.10. valsts valoda;

3.11. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.12. bērnu tiesību aizsardzība;

3.13. saskarsmes psiholoģija;

3.14. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.15. pirmā palīdzība;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. darba aizsardzība;

3.18. vides aizsardzība.

1.18.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – personāla vadītājs.

2. Profesijas kods – 2423 03.

1.18.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– personāla vadītājs nosaka un formulē uzņēmuma personāla vadības stratēģiju, politiku un mērķus dinamiskā ekonomiskā vidē atbilstoši uzņēmuma mērķiem; analizē, novērtē un pilnveido uzņēmuma personāla vadības sistēmu; plāno un prognozē uzņēmuma personāla resursus, nodrošina uzņēmumu ar nepieciešamo personālu; organizē un vada uzņēmuma personāla struktūrvienības darbu; piedalās darba aizsardzības sistēmas izveidē un darbības nodrošināšanā, bet, noteiktos gadījumos, kontrolē darba aizsardzības sistēmas izveidi un veic tās darbības kontroli; sadarbojas ar uzņēmuma vadību un citu struktūrvienību vadītājiem personāla vadības stratēģisko mērķu sasniegšanā; konsultē uzņēmuma vadību un struktūrvienību vadītājus par darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un personāla vadības procesiem; seko līdzi tam, lai uzņēmumā tiktu ievērotas darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

Personāla vadītājs strādā uzņēmumos.

1.18.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt un novērtēt vietējo un starptautisko ekonomisko vidi, darba tirgus attīstības tendences.

2. Spēja definēt uzņēmuma personāla darbības mērķus un pamatvirzienus.

3. Spēja analizēt uzņēmuma personāla statistikas datus.

4. Spēja izstrādāt uzņēmuma personāla vadības sistēmas optimizācijas plānus.

5. Spēja izprast uzņēmuma ekonomiskās darbības rādītājus.

6. Spēja plānot uzņēmuma personāla budžetu, personāla resursus un personāla nepieciešamo kompetenci, kā arī pienākumu sadali.

7. Spēja vadīt uzņēmuma personāla struktūrvienības darbu.

8. Spēja nodrošināt uzņēmuma personāla vadības funkciju (personāla lietvedība, personāla atlase, apmācības, personāla attīstība, darba samaksas sistēma, motivēšanas sistēma, novērtēšanas sistēma u.c.).

9. Spēja izprast darba aizsardzības sistēmu un vadīt darba aizsardzības speciālistu darbu.

10. Spēja izstrādāt uzņēmuma organizatorisko struktūru.

11. Spēja organizēt un vadīt uzņēmuma pārmaiņu procesus.

12. Spēja vadīt un organizēt kolektīvās pārrunas un panākt vienošanos.

13. Spēja izprast un virzīt informācijas apmaiņas plūsmu uzņēmumā.

14. Spēja izprast darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības un spēja nodrošināt to izpildi.

15. Spēja vadīt darbiniekus.

16. Spēja sazināties valsts valodā augstākajā līmenī un divās svešvalodās.

1.18.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast darba tirgū notiekošos procesus un pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām.

2. Plānot un organizēt savu darbu.

3. Pielietot iegūtās zināšanas personāla vadībā.

4. Sastādīt uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa personāla plānus.

5. Prast strādāt psiholoģiski sarežģītās situācijās un risināt problēmsituācijas.

6. Prast pieņemt lēmumus.

7. Izprast uzņēmuma darbības kopsakarības.

8. Formulēt uzņēmuma personāla vadības mērķus.

9. Organizēt un vadīt personāla struktūrvienības darbu.

10. Pielietot vadības informācijas sistēmas uzņēmuma personāla vadīšanas procesa nodrošināšanā.

11. Ieviest progresīvus risinājumus un metodes uzņēmuma personāla vadībā.

12. Prast argumentēti izteikt savu viedokli.

13. Apgūt jaunas zināšanas patstāvīgi.

14. Sagatavot un sniegt prezentācijas.

15. Pielietot jaunākās darba organizācijas formas un informācijas tehnoloģijas.

16. Orientēties uzņēmuma darbu reglamentējošos dokumentos, darba tiesisko attiecību un darba aizsardzību reglamentējošos normatīvajos aktos.

17. Prast strādāt komandā/ grupā.

18. Pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī.

19. Spēt mutiski un rakstiski sazināties divās svešvalodās.

20. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

21. Sadarboties ar darbiniekiem un darbinieku pārstāvjiem, partneriem, īpašniekiem, masu saziņas līdzekļiem, valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām.

22. Rīkoties atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un ētikas normām.

23. Prast strādāt ar datoru.

1.18.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. kvalitātes vadības sistēmas;

1.2. finanšu grāmatvedība;

1.3. tirgzinības;

1.4. vides aizsardzība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. lietvedība;

2.2. personāla lietvedība;

2.3. statistika;

2.4. socioloģija;

2.5. komercdarbības tiesiskie pamati;

2.6. ekonomika;

2.7. iekšējā un ārējā komunikācija;

2.8. informācijas tehnoloģijas;

2.9. vadības grāmatvedība;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. personāla vadība;

3.2. projektu vadība;

3.3. profesionālā ētika;

3.4. organizāciju psiholoģija;

3.5. personības psiholoģija;

3.6. darba tiesiskās attiecības un sociālās tiesības;

3.7. darba aizsardzība;

3.8. lietišķā saskarsme;

3.9. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.10. valsts valoda augstākajā līmenī;

3.11. vadības zinības;

3.12. korporatīvā sociālā atbildība.

1.19. Programmēšanas inženiera profesijas standarts

1.19.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – programmēšanas inženieris.

2. Profesijas kods – 2512 02.

1.19.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās pamatdarbības kopsavilkums:

– programmēšanas inženieris izstrādā programmatūru atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, konfigurējot izstrādes vidi un rakstot programmas kodu saskaņā ar projektējuma un kodēšanas vadlīnijām; ievieš un uztur programmatūru un konsultē tās lietotājus; veic vides sagatavošanu programmatūras ieviešanai, kā arī sagatavo programmatūras testēšanas plānu un veic nepieciešamās programmatūras izmaiņas; analizē esošo situāciju; plāno programmatūras projektus; specificē prasības un sagatavo nepieciešamo lietotāja dokumentāciju; organizē un vada programmētāju darba grupu, kā arī sistemātiski pilnveido zināšanas un prasmes.

Programmēšanas inženieris strādā uzņēmumos, kas veic programmatūras izstrādi, ieviešanu vai uzturēšanu.

1.19.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja kodēt, lasot un saprotot programmatūras projektējuma aprakstus.

2. Spēja kodēt, analizējot ieejas un izejas datus.

3. Spēja kodēt, konfigurējot izstrādes vidi.

4. Spēja kodēt, rakstot programmas kodu saskaņā ar projektējumu un kodēšanas vadlīnijām.

5. Spēja kodēt, konstruējot algoritmus.

6. Spēja kodēt, lasot un analizējot svešus programmu tekstus.

7. Spēja kodēt, veidojot lietotāja saskarni.

8. Spēja kodēt, atkļūdojot programmas un veicot vienībtestēšanu.

9. Spēja kodēt, analizējot programmas izpildes laiku un to optimizējot.

10. Spēja kodēt, dokumentējot kodu.

11. Spēja kodēt, veidojot programmatūras instalāciju.

12. Spēja kodēt, veidojot iebūvēto palīdzības sistēmu.

13. Spēja kodēt, apstrādājot izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus.

14. Spēja projektēt, lasot un saprotot programmatūras prasību specifikācijas.

15. Spēja projektēt, iepazīstoties ar programmatūras projektējuma apraksta standartiem.

16. Spēja projektēt, veidojot un aprakstot programmatūras arhitektūru.

17. Spēja projektēt, analizējot dažādus tehniskos risinājumus un izvēloties piemērotāko.

18. Spēja projektēt, veidojot datu konceptuālo modeli un fizisko modeli.

19. Spēja projektēt, veidojot realizācijas modeli (klašu un/vai funkciju hierarhiju).

20. Spēja projektēt, konstruējot un aprakstot algoritmus.

21. Spēja projektēt lietotāja saskarnes.

22. Spēja projektēt, sagatavojot programmatūras projektējuma apraksta dokumentu.

23. Spēja uzturēt programmatūru, lasot un saprotot uzturamās sistēmas dokumentāciju un kodu.

24. Spēja uzturēt programmatūru, apstrādājot izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus.

25. Spēja uzturēt programmatūru, veicot izmaiņu ietekmes analīzi.

26. Spēja uzturēt programmatūru, veicot izmaiņas programmatūrā.

27. Spēja uzturēt programmatūru, veicot uzturamās programmatūras konfigurācijas pārvaldību.

28. Spēja uzturēt programmatūru, sistematizējot uzturēšanas gaitā uzkrāto atbalsta informāciju.

29. Spēja uzturēt programmatūru, konsultējot programmatūras lietotājus.

30. Spēja ieviest programmatūru, veicot vides sagatavošanu programmatūras uzstādīšanai.

31. Spēja ieviest programmatūru, veicot datu pārnešanu.

32. Spēja ieviest programmatūru, izpildot programmatūras uzstādīšanu un parametrizēšanu.

33. Spēja ieviest programmatūru, iepazīstoties ar lietotāja dokumentāciju.

34. Spēja ieviest programmatūru, sniedzot konsultācijas programmatūras ieviešanas laikā.

35. Spēja sagatavot programmatūras testēšanas plānu.

36. Spēja sagatavot programmatūras testēšanas specifikāciju.

37. Spēja analizēt programmatūras testēšanas programmas kodu.

38. Spēja sagatavot programmatūras testēšanas testpiemērus.

39. Spēja sagatavot testēšanas vidi programmatūras testēšanai.

40. Spēja izpildīt programmatūras testēšanas testpiemērus.

41. Spēja pierakstīt programmatūras testēšanas gaitu un rakstīt problēmu ziņojumus.

42. Spēja programmatūras testēšanā analizēt kļūdu avotus (prasības specifikācijā, projektējuma aprakstā, u.c.).

43. Spēja reproducēt programmatūras testēšanā konstatētās lietotāja kļūdas.

44. Spēja sagatavot programmatūras testēšanas pārskata dokumentu.

45. Spēja specificēt prasības, iepazīstoties ar esošo pasūtītāja programmatūru.

46. Spēja specificēt prasības, analizējot prasību realizācijas iespējas.

47. Spēja sagatavot lietotāja dokumentāciju, iepazīstoties ar lietotāja dokumentācijas standartiem.

48. Spēja sagatavot lietotāja dokumentāciju, iepazīstoties ar lietotāja darījumu terminoloģiju.

49. Spēja sagatavot lietotāja dokumentāciju, rakstot un noformējot lietotāja dokumentācijas tekstu.

50. Spēja sagatavot lietotāja dokumentāciju, saskaņojot lietotāja dokumentāciju ar iebūvēto palīdzības sistēmu (Help).

51. Spēja plānot programmatūras projektu, prognozējot darba uzdevuma darbietilpību un izpildes laiku.

52. Spēja plānot programmatūras projektu, veicot individuālā darba plānošanu un kontroli.

53. Spēja plānot programmatūras projektu, piedaloties projekta gaitas izpildes apspriešanā.

54. Spēja plānot programmatūras projektu, izstrādājot programmēšanas vadlīnijas.

55. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.19.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lietot informācijas tehnoloģijas nozares standartus.

2. Lietot informācijas tehnoloģijas terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Lietot operētājsistēmas.

4. Lietot teksta un grafikas redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammas.

5. Piedalīties projektu vadīšanā.

6. Kodēt un atkļūdot programmas.

7. Pielietot projektējuma shēmas un diagrammas.

8. Projektēt algoritmus un datu struktūras.

9. Izvēlēties uzdevumu risināšanai adekvātus līdzekļus.

10. Veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus.

11. Konfigurēt darba vietu un darba rīkus.

12. Lietot programmatūras izstrādes rīkus.

13. Analizēt programmas kodu.

14. Realizēt lietotāja saskarnes.

15. Lietot datu pieprasījumu valodas.

16. Mērīt programmatūras veiktspēju.

17. Lietot labu programmēšanas stilu.

18. Lietot programmatūras testēšanas paņēmienus.

19. Veikt sistēmu projektēšanu.

20. Strādāt komandā.

21. Vadīt citus.

22. Veikt darbu patstāvīgi.

23. Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

24. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

25. Sagatavot prezentācijas materiālus un pasākumus, tos vadīt.

26. Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.

27. Noformēt lietišķos dokumentus.

28. Ievērot profesionālās ētikas principus.

29. Ievērot darba aizsardzības prasības.

30. Pārvaldīt valsts valodu.

31. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.19.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. darba aizsardzība un ergonomika;

1.2. programmatūras izstrādes projektu vadīšana.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ekonomika un komercdarbība;

2.2. operētājsistēmu klasifikācija un izmantošana;

2.3. datorsistēmu uzbūve un funkcionēšana;

2.4. datortīklu tehnoloģijas;

2.5. informācijas tehnoloģiju nozares tiesiskā regulējuma pamati un standarti;

2.6. programmatūras inženierija;

2.7. darba tiesiskās attiecības;

2.8. vides aizsardzība;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.2. matemātika;

3.3. saskarsme un profesionālā ētika;

3.4. lietojumprogrammatūras klasifikācija un pielietojums;

3.5. programmēšanas valodas;

3.6. datu bāzu tehnoloģijas;

3.7. programmatūras izstrādes tehnoloģijas;

3.8. objektorientētā programmēšana;

3.9. datu struktūras un algoritmi;

3.10. interneta tehnoloģijas;

3.11. valsts valoda.

1.20. Jurista profesijas standarts

1.20.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – jurists.

2. Profesijas kods – 2611 01.

1.20.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis ar profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu tiesību zinātnē, kas piešķirts pēc vismaz piecus gadus ilgām tiesību zinātnes studijām, vai arī ne vēlāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam uzsāktās studijās iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija tiesību zinātnē bez maģistra grāda, ja to apliecina valsts atzīts augstākās izglītības diploms.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– jurists atbilstoši profesionālajai specializācijai un amatam atrod, analizē, iztulko un piemēro tiesību normas, izstrādā, analizē un apliecina juridiskus dokumentus, sniedz juridiskus atzinumus un juridisko palīdzību (sniedz juridiskās konsultācijas un veic tiesību subjektu pārstāvību), veic juridiskas darbības civilprocesā, administratīvajā procesā, Satversmes tiesas procesā un kriminālprocesā un izstrādā pētījumus ar zinātnisku vērtību jurisprudencē.

Jurists veic tiesneša, prokurora, zvērināta advokāta, zvērināta notāra, zvērināta tiesu izpildītāja un maksātnespējas administratora darbu un darbu citās profesijās, kurās nepieciešama jurista kvalifikācija. Jurists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.20.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja metodoloģiski pareizi atrast, analizēt un piemērot tiesību normas.

2. Spēja izstrādāt, analizēt un apliecināt tiesisku darījumu dokumentus un tiesību piemērošanas aktus.

3. Spēja sastādīt procesuālos dokumentus (piemēram, iesniegumus iestādēm un pieteikumus tiesām, blakus sūdzības, administratīvus aktus, tiesas nolēmumus).

4. Spēja sniegt juridiskus atzinumus un juridisko palīdzību.

5. Spēja veikt tiesību subjektu pārstāvību.

6. Spēja izstrādāt un analizēt normatīvo aktu projektus.

7. Spēja veikt tiesību normās paredzētās procesuālās darbības civilprocesā, kriminālprocesā, administratīvajā procesā un Satversmes tiesas procesā.

8. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību jurisprudencē.

9. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.20.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noskaidrot un vērtēt lietas būtiskos faktiskos apstākļus (tai skaitā prasme savākt, apstrādāt, analizēt un vērtēt informāciju, tajā skaitā pierādījumus).

2. Veikt faktisko apstākļu atbilstības analīzi tiesību normas sastāvam un izdarīt juridisku slēdzienu.

3. Argumentēt un izklāstīt izdarītos juridiskos slēdzienus.

4. Atrast piemērojamās tiesību normas.

5. Izpētīt tiesību normas pieņemšanas vēsturiskos apstākļus, noteikt tiesību normas mērķi un tiesību normas vietu tiesību sistēmā (prasme iztulkot tiesību normas).

6. Veikt tiesību tālākveidošanu un efektīvi izmantot citas juridiskās metodes.

7. Izveidot loģisku un pārskatāmu juridiskā dokumenta struktūru.

8. Veidot pareizu tiesību normu un citu juridisko tekstu struktūru.

9. Vadīt, organizēt un kontrolēt padoto darbu.

10. Izstrādāt juridiskus dokumentus atbilstoši tiesību normām un personu interesēm.

11. Publiski uzstāties.

12. Veikt aizstāvības funkcijas kriminālprocesā.

13. Veikt valsts apsūdzības uzturētāja funkcijas kriminālprocesā.

14. Veikt pārstāvības funkcijas civilprocesā, administratīvajā procesā, Satversmes tiesas procesā un kriminālprocesā.

15. Veikt civilprocesa, administratīvā procesa, Satversmes tiesas procesa un kriminālprocesa virzīšanu.

16. Ievērot profesionālās ētikas normas.

17. Lietot juridiska rakstura darba veikšanai nepieciešamās datorprogrammas, jo īpaši juridisko materiālu datu bāzes.

18. Organizēt un veikt pētījuma ar zinātnisku vērtību izstrādāšanu jurisprudencē.

19. Izmantot normatīvo aktu jaunrades tehniku.

20. Orientēties Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautisko tiesību sistēmā.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

1.20.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. datorzinības;

1.2. loģika;

1.3. zinātniskā darba izstrādāšanas pamati;

1.4. mediācijas pamatprincipi;

1.5. psiholoģijas pamati;

1.6. saskarsmes kultūra;

1.7. vadības teorijas pamati;

1.8. latīņu valodas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vides tiesības;

2.2. nodokļu tiesības;

2.3. lietvedība;

2.4. romiešu civiltiesības;

2.5. jūras tiesības;

2.6. vispārīgā valsts zinātne;

2.7. fizisko personu datu aizsardzības tiesības;

2.8. ārvalstu tiesību vēsture;

2.9. sociālās tiesības;

2.10. pašvaldību tiesības;

2.11. baznīcas tiesības;

2.12. starptautiskās tirdzniecības tiesības;

2.13. tiesību socioloģija;

2.14. konkurences tiesības;

2.15. kriminoloģija;

2.16. kriminālistika;

2.17. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tiesību teorija;

3.2. Latvijas tiesību vēsture;

3.3. tiesību filozofija;

3.4. konstitucionālās tiesības;

3.5. administratīvās tiesības;

3.6. administratīvais process;

3.7. civiltiesību vispārīgā daļa;

3.8. saistību tiesības;

3.9. lietu tiesības;

3.10. ģimenes tiesības;

3.11. mantojuma tiesības;

3.12. intelektuālā īpašuma tiesības;

3.13. komerctiesības;

3.14. darba tiesības;

3.15. civilprocess;

3.16. krimināltiesības;

3.17. kriminālprocess;

3.18. tiesību aizsardzības iestādes;

3.19. Eiropas Savienības tiesības;

3.20. starptautiskās publiskās tiesības;

3.21. starptautiskās privāttiesības;

3.22. profesionālā ētika;

3.23. juridiskā retorika (tai skaitā runas māksla);

3.24. valsts valoda;

3.25. divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.

1.21. Juriskonsulta profesijas standarts

1.21.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – juriskonsults.

2. Profesijas kods – 2619 01.

1.21.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– juriskonsults civilprocesā, administratīvajā procesā, disciplinārlietās, publisko, kā arī starptautisko un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību jomā patstāvīgi veic darbības, kas saistītas ar materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanu, tiesu prakses izmantošanu, kā arī pilda citus darba vai amata pienākumus atbilstoši ieņemamā amata vai darba pienākumu aprakstam; izstrādā juridiskos dokumentus, nodrošina pārstāvību tiešās un pastarpinātās pārvaldes iestādēs, starptautiskās organizācijās, Eiropas Savienībā, tiesās un citās institūcijās.

Juriskonsults strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.21.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja orientēties Latvijas, starptautisko un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību sistēmās.

2. Spēja patstāvīgi izmantot tiesību avotus.

3. Spēja pastāvīgi sekot izmaiņām politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktos.

4. Spēja sekot tiesu praksei un juridiskai literatūrai.

5. Spēja pārzināt juridiskās metodes.

6. Spēja izmantot problēmas atrisināšanai lietderīgāko juridisko metodi.

7. Spēja konsultēt personas juridiskajos jautājumos.

8. Spēja pārstāvēt valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī personas juridisku jautājumu risināšanā.

9. Spēja izstrādāt juridiskos dokumentus.

10. Spēja prezentēt informatīvos ziņojumus un tiesību aktu projektus.

11. Spēja argumentēt juridiskos slēdzienus.

12. Spēja pētīt juridisko informāciju.

13. Spēja atlasīt nepieciešamo juridisko informāciju.

14. Spēja sistematizēt iegūto juridisko informāciju, izmantot iegūto informāciju lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un izpildē.

15. Spēja veikt profesionālu un/vai zinātnisku pētniecību atbilstoši profesionālajai un ieņemamā amata specifikai.

16. Spēja pastāvīgi veidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām.

17. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.21.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izmantot un piemērot juridiskās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas juriskonsulta darbā un amatā.

2. Pārvaldīt valsts valodu.

3. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.

4. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

5. Spēt loģiski formulēt darba uzdevumus un darba saturu.

6. Izprast un pielietot juridiskās analīzes un sistēmas likumsakarības.

7. Orientēties Latvijas, Eiropas Savienības (Kopienu) un starptautisko tiesību sistēmā.

8. Izmantot tiesību avotus un piemērot tiesību normas.

9. Orientēties valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā.

10. Pārzināt galveno starptautisko organizāciju un Eiropas Savienības institucionālo sistēmu.

11. Identificēt juridiskās problēmas un šo problēmu atrisināšanai nozīmīgos faktus.

12. Izmantot juridiskās metodes juridisko problēmu un konfliktu risināšanā.

13. Sagatavot, organizēt un veikt juridisko problēmu atrisināšanai nepieciešamās tiesiskās darbības materiālo un procesuālo tiesību jomā.

14. Izstrādāt juridiskos dokumentus.

15. Spēt patstāvīgi vai darba grupu ietvaros prezentēt informatīvos ziņojumus, kā arī tiesību aktu projektus.

16. Atlasīt un apstrādāt darba uzdevumu izpildīšanai nepieciešamo juridisko informāciju, izmantojot piemērotas juridiskās pētniecības metodes un informācijas tehnoloģijas.

17. Spēt piemēroties jurista amata prasībām neatkarīgi no jurista amata darbības jomas un pildīt atbilstošos darba un amata pienākumus.

18. Spēt pastāvīgi papildināt savas zināšanas, apgūt jaunu informāciju un iemaņas.

19. Organizēt, plānot un kontrolēt savu un pakļauto darbinieku (ierēdņu) darbu.

20. Veikt darbu patstāvīgi vai kolektīvi kopā ar citu profesiju pārstāvjiem.

21. Spēt noteikt darba uzdevumu prioritātes.

22. Pieņemt lēmumus un izrādīt iniciatīvu.

23. Ievērot profesionālās ētikas noteikumus un vispārpieņemtās morāles normas.

24. Lietot datorprogrammas un citas informācijas tehnoloģijas.

25. Orientēties politiskajos, sociālajos un kultūras jautājumos valstī, reģionā, Eiropas Savienībā (Kopienās) un pasaulē.

1.21.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomika;

1.2. vēsture;

1.3. politikas zinātnes.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tiesību vēsture;

2.2. tiesību filozofija;

2.3. vides tiesības;

2.4. finanšu un nodokļu tiesības;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tiesību teorija;

3.2. konstitucionālās tiesības;

3.3. administratīvās tiesības;

3.4. administratīvais process;

3.5. pašvaldību tiesības;

3.6. civiltiesības;

3.7. komerctiesības;

3.8. darba tiesības;

3.9. komerctiesības;

3.10. civilprocess;

3.11. Eiropas Savienības (Kopienu) tiesības;

3.12. cilvēktiesības;

3.13. profesionālā ētika;

3.14. lietišķā informātika;

3.15. komunikāciju prasme;

3.16. lietvedība;

3.17. intelektuālā īpašuma tiesības;

3.18. krimināltiesības;

3.19. kriminālprocess;

3.20. starptautiskās tiesības;

3.21. valsts valoda;

3.22. divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.

1.22. Baznīcas mūziķa profesijas standarts

1.22.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – baznīcas mūziķis.

2. Profesijas kods – 2636 20.

1.22.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– baznīcas mūziķis ir muzikālu un teoloģisku izglītību ieguvis neordinēts baznīcas darbinieks, kas mācītāja pārraudzībā vada un veido draudzes mūzikas dzīvi saskaņā ar savas baznīcas mācību un savas baznīcas apstiprinātajā liturģiskajā kontekstā; prot vadīt kori un spēlēt mūzikas instrumentus, nodrošinot dievkalpošanas norisēm nepieciešamo muzikāli liturģisko izveidojumu; izstrādā plānu muzikāli liturģiskā darba veidošanai un attīstīšanai konkrētā draudzē saskaņā ar baznīcas normatīvajiem dokumentiem un dotajām vadlīnijām; veido un organizē savu darbu, izmantodams visas iespējas, kas ir draudzē, kurā viņš strādā; plānojot darbu savā nozarē, sadarbojas ar citu draudzes nozaru darbiniekiem; savu liturģiski muzikālo darbu teoloģiski pamato.

Baznīcas mūziķis strādā Luteriskajā Baznīcā un Romas Katoļu baznīcā, kā arī tiek nodarbināts citās konfesijās, kuru kulta darbību kvalitatīvai nodrošināšanai nepieciešams draudzes darbinieks, un kura kompetences, prasmes, pienākumi un uzdevumi atbilst šim standartam.

1.22.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja draudzes mācītāja pārraudzībā atbildīgi un patstāvīgi veidot muzikāli liturģisko darbu draudzē atbilstoši baznīcas noteiktajai liturģiskajai un administratīvajai kārtībai.

2. Spēja spēlēt baznīcas dievkalpojumu norisei nepieciešamos mūzikas instrumentus.

3. Spēja vadīt un veidot draudzes dziedāšanu.

4. Spēja organizēt un vadīt draudzes kolektīvās muzicēšanas vienības.

5. Spēja organizēt, radoši un profesionāli attīstīt draudzes mūzikas dzīvi.

6. Spēja sagatavot repertuāru atbilstoši baznīcas liturģiskajam kontekstam.

7. Spēja teoloģiski reflektēt un pamatot baznīcas muzikālo un liturģisko norišu saturu.

8. Spēja radoši sazināties savas darbības lauka ietvaros baznīcā un ārpus tās.

9. Spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību.

10. Spēja piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un realizācijā.

11. Spēja pilnveidot savu teoloģisko un muzikālo izglītību patstāvīgas prakses veikšanai.

12. Spēja izvērtēt un analizēt veikto pašizglītošanās darbu.

13. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.22.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Prast radoši veidot draudzes mūzikas dzīvi, iekļaujot to baznīcas noteiktajās dievkalpošanas norisēs.

2. Prast lietot muzikālu un liturģisku saturu draudzes dzīves bagātināšanai un aktivitātes veicināšanai.

3. Prast izvērtēt, plānot un sagatavot dievkalpojumā atskaņojamo mūziku saskaņā ar baznīcas noteikto attiecīgā laika liturģisko kontekstu, ņemot vērā dievkalpojuma veidu (mesa, stundu lūgšanas, dažādi svētbrīži, kā laulība, izvadīšana utt.) un liturģiskā gada laiku.

4. Prast kvalitatīvi iesaistīt ērģeles un citus instrumentus draudzes dievkalpojuma norisē.

5. Prast profesionāli atskaņot ērģeļmūziku, kā arī spēlēt citus mūzikas instrumentus gan solo, gan arī kā pavadījumu korim, ansamblim vai solistiem.

6. Prast radoši un profesionāli veidot draudzes dziesmu ievadu un pavadījumu.

7. Prast veidot atbilstošu pavadījumu liturģiskajām norisēm.

8. Prast atskaņot dievkalpošanai piemērotus ērģeļu skaņdarbus.

9. Prast attīstīt un vadīt darbu visās mūzikas jomās, kādas attiecīgajā draudzē iespējamas, (pieaugušo koris; bērnu koris; jauniešu ansamblis; bazūņkoris; blokflautu ansamblis).

10. Prast kontaktēties ar muzikālo vienību dalībniekiem un vadītājiem.

11. Prast organizēt draudzes muzikālo darbu diakonijas un misijas darba ietvaros.

12. Prast organizēt, veidot un vadīt mūzikas pasākumus draudzē ārpus dievkalpojumiem, piemēram, koncertus, uzvedumus, utt., saskaņā ar baznīcas liturģisko gadu.

13. Ievērot baznīcas un valsts tiesību normas.

14. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

15. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

16. Prast strādāt mācītāja pārraudzībā.

17. Prast sazināties un sadarboties ar citu draudzes struktūrvienību darbiniekiem.

18. Spēt pašizglītoties, regulāri vingrinoties instrumenta spēlē, izkopjot muzikālās vadīšanas prasmi un apmeklējot izglītojošus kursus.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

22. Ar izpratni pielietot muzikālās un teoloģiskās pētniecības sasniegumus.

23. Piedalīties kolēģu profesionālajā pilnveidē.

24. Uzturēt savu profesionālo kompetenci.

25. Lietot verbālas un neverbālas saskarsmes metodes.

26. Uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību.

27. Spēt kritiski domāt un risināt problēmas.

28. Vākt, analizēt, apkopot un sniegt tālāk informāciju.

29. Lietot datoru informācijas iegūšanai un apstrādei.

30. Analizēt un dokumentēt faktus.

31. Līdzdarboties komandas darbā.

32. Motivēt līdzstrādniekus uz sadarbību.

33. Prast argumentēt un aizstāvēt savu viedokli.

34. Noteikt darba prioritātes un izvirzīt uzdevumus.

35. Strādāt atbilstoši savai profesionālajai kompetencei, apzināties savus pienākumus, ierobežojumus un iespējas.

36. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

37. Veikt darba pienākumus atbilstoši vides aizsardzības prasībām.

1.22.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.2. psiholoģijas pamati;

1.3. vadības pamati;

1.4. prezentācijas pamati;

1.5. datorzinības;

1.6. latīņu valodas pamati;

1.7. darba tiesiskās attiecības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. baznīcas struktūra;

2.2. baznīcas vēstures pamati;

2.3. divu svešvalodu pielietojums baznīcas tradicionālajos liturģijas tekstos;

2.4. Svētie Raksti;

2.5. baznīcas mācības pamati;

2.6. pedagoģijas pamati;

2.7. mūzikas instrumentu (ērģeļu, klavieru, pūšamo instrumentu) uzbūve;

2.8. elpošanas un balss fizioloģijas principi un higiēna;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. dievkalpojumu uzbūve;

3.2. liturģijas vēsture;

3.3. baznīcas mūzikas vēsture;

3.4. mūzikas instrumentu – ērģeļu, klavieru un pūšaminstrumentu spēles specifika;

3.5. diriģēšanas pamati un kora darba metodika;

3.6. improvizācijas mācība;

3.7. mūzikas teorija (mūzikas formas mācība, harmonija, stilistika);

3.8. mūzikas instrumentu kopšana;

3.9. ģenerālbasa principi;

3.10. vokālā darba metodika;

3.11. profesionālā ētika;

3.12. darba aizsardzība;

3.13. vides aizsardzība;

3.14. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.15. valsts valoda.

1.23. Scenārista profesijas standarts

1.23.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – scenārists.

2. Profesijas kods – 2641 10.

1.23.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– scenārists ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts audiovizuālo mediju, producēšanas, filmu kompāniju vai publisku pasākumu veidošanas jomā; patstāvīgi vai kopā ar citiem speciālistiem, vai arī pēc pasūtījuma, izmantojot pieejamo informāciju un pamatojoties uz savu radošo potenciālu un apgūtajām zināšanām, izveido audiovizuāla darba vai pasākuma scenāriju; darbojoties radošajā komandā kopīgi ar režisoru, redaktoru, audiovizuāla ieraksta, tiešraides vai pasākuma dalībniekiem, atbilstoši radošajai koncepcijai scenārists piedāvā optimālo saturisko risinājumu; pārzina audiovizuālo darbu un pasākumu izveides specifiku, dažādos žanrus un dramaturģijas pamatprincipus.

Scenārists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.23.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja uztvert un definēt darba uzdevumu un izvirzītās prasības.

2. Spēja novērtēt realizējamā projekta īpatnības.

3. Spēja atrast un pielietot informāciju.

4. Spēja strādāt pie radošās idejas izstrādes.

5. Spēja plānot veicamos darbus un plānot to optimālo risinājumu.

6. Spēja atrast alternatīvus risinājuma variantus.

7. Spēja strādāt patstāvīgi un radošā komandā.

8. Spēja argumentēt savu viedokli.

9. Spēja adekvāti rīkoties projekta problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus.

10. Spēja ievākt un apkopot nepieciešamo profesionālo informāciju un sekot nozares aktualitātēm.

11. Spēja sadarboties ar citu radošo profesiju pārstāvjiem.

12. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, autortiesības un plašsaziņas līdzekļu jomu reglamentējošus dokumentus.

13. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.23.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt dramaturģijas pamatprincipus un žanrus.

2. Pārzināt dramaturģisko darbu analīzes pamatus.

3. Pārzināt radošā procesa psiholoģijas pamatus.

4. Pārzināt dialogu rakstīšanas pamatprincipus.

5. Analizēt un atlasīt nepieciešamo informāciju.

6. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam.

7. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem speciālistiem.

8. Organizēt savu darba vietu.

9. Pārzināt audiovizuālā darba un pasākumu tapšanas procesa pamatprincipus.

10. Izprast dokumentālā un mākslas video darbu specifiku.

11. Izprast mākslinieciskā tēla veidošanas pamatprincipus.

12. Pārzināt galvenos audiovizuālo darbu un pasākumu žanrus.

13. Pārzināt dažādu audiovizuālo darbu formātus un to specifiku.

14. Pārzināt mūsdienu audiovizuālo mediju specifiku.

15. Pārzināt mūsdienu audiovizuālo valodu.

16. Izprast video un kino montāžas pamatprincipus.

17. Izprast operatora darba pamatprincipus.

18. Pārvaldīt valsts valodu.

19. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

20. Lietot audiovizuālās nozares standartus un simboliku.

21. Pielietot praksē teorētiskās zināšanas.

22. Gūt priekšstatu un pielietot praksē iegūtās zināšanas par laikmetīgajiem radošajiem risinājumiem.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

1.23.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. radošā darba analīze un kritika;

1.2. pētījumu metodes;

1.3. autortiesības;

1.4. komercdarbības pamati;

1.5. prezentācijas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vispārējā kultūras vēsture un teorija;

2.2. mākslas vēsture un teorija;

2.3. teātra vēsture;

2.4. literatūras vēsture;

2.5. filozofija;

2.6. dokumentālā un aktierkino estētika;

2.7. mūsdienu audiovizuālie mediji;

2.8. tēlotāja māksla (tēla psiholoģija, kompozīcija, krāsu mācība);

2.9. foto estētika;

2.10. video estētika;

2.11. televīzijas režijas pamati;

2.12. darba tiesiskās attiecības;

2.13. darba aizsardzība;

2.14. vides aizsardzība;

2.15. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. radošā procesa psiholoģija;

3.2. semantika un semiotika;

3.3. valsts valoda;

3.4. televīzijas un kino dramaturģijas pamati;

3.5. audiovizuālo darbu žurnālistikas pamati;

3.6. televīzijas scenārija izveide;

3.7. pasākumu scenārija izveide;

3.8. scenārista darbs;

3.9. personības izaugsmes metodoloģija;

3.10. divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.24. Žurnālista profesijas standarts

1.24.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – žurnālists.

2. Profesijas kods – 2642 01.

1.24.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– žurnālists vāc, apstrādā, analizē un pasniedz aktuālu informāciju dažādos žurnālistikas žanros un formātos atbilstoši izvēlētajam medija tipam un žurnālistikas kā profesionālas darbības pamatprincipiem; veic savus profesionālos uzdevumus atbilstoši vārda brīvības principiem un tiesiskajam regulējumam, kā arī tiecoties sasniegt augstākos profesionālos, ieskaitot profesionālās ētikas, standartus; godīgi kalpo sabiedrības daudzveidīgajām un ilgtspējīgas mediju sistēmas interesēm.

Žurnālists profesionālos uzdevumus veic saskaņā ar sabiedrības vērtībām, kas ietver viedokļu daudzveidību un visu sabiedrības grupu tiesības uz publiskās telpas pieejamību.

Žurnālists strādā dažāda tipa mediju organizācijās vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.24.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izvēlēties informācijas vākšanas metodes un apstrādāt informāciju atbilstoši darba uzdevumam un saskaņā ar izvēlētā mediju tipa un žurnālistikas žanra pamatprasībām.

2. Spēja intervēt, veikt novērojumu, eksperimentu un veikt dokumentu analīzi.

3. Spēja strādāt preses konferencē un strādāt ar citām informācijas vākšanas metodēm, izmantojot mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

4. Spēja organizēt darbu ar informācijas avotiem, sistematizēt un līdzsvaroti izmantot informācijas avotus (dokumentus, sabiedrisko attiecību profesionāļu gatavotu informāciju medijiem – preses relīzes, fona informāciju, viedokļus u.c.).

5. Spēja pārbaudīt informācijas avotu atbilstību nepieciešamajai tēmai vai žanram un pārliecināties par to sniegtās informācijas patiesīgumu (atbilstību faktiem).

6. Spēja informācijas vākšanā un atlasē ievērot precizitāti, būt akurātam un ieturēt kritisku distanci pret avotiem, rūpēties par vispusīgumu, izvairīties no tendenciozitātes, fiksēt dažādu iesaistīto pušu viedokļus un nodrošināt iespējami pilnīgu faktu noskaidrošanu.

7. Spēja uzkrāt, izkārtot, organizēt un strukturēt informāciju, izmantojot mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

8. Spēja skaidrot, analizēt, interpretēt un komentēt iegūto informāciju.

9. Spēja rūpīgi pārbaudīt un salīdzināt iegūtos faktus un viedokļus, ievērot precizitāti, pārliecināties par to patiesumu un ticamību.

10. Spēja pasniegt informāciju atbilstoši darba uzdevumam un saskaņā ar izvēlētā mediju tipa un žurnālistikas žanra principiem.

11. Spēja pasniegt žurnālistikas materiālu, izmantojot mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

12. Spēja pasniegt informāciju atbilstoši valsts valodas runas un rakstu kultūras, kā arī runas tehnikas vadlīnijām.

13. Spēja, pasniedzot informāciju ziņu žurnālistikā, līdzsvaroti atainot viedokļu un balsu (viedokļu autoru) daudzveidību, izvairīties identificēties ar kādu nostāju un paust savu vērtējumu.

14. Spēja plānot, organizēt un vadīt informācijas vākšanas, atlases, apstrādes un pasniegšanas procesus (tēmas izvēle, darba uzdevuma formulēšana, redakcionālā plānošana, rediģēšana u.c.) gan individuāli, gan mediju organizācijas, it īpaši redakcijas vadības, ietvaros.

15. Spēja nodrošināt žurnālistikas teksta saikni ar auditoriju, veidot atgriezenisko saikni ar auditoriju un nodrošināt auditorijas iesaistīšanas iespējas.

16. Spēja profesionāli sadarboties ar mediju organizācijas tirgzinību (tirgvedību) un sabiedriskajām attiecībām.

17. Spēja nodrošināt informācijas sistematizēšanu un arhivēšanu kvalitatīvam darbam nepieciešamā apjomā.

18. Spēja vadīt žurnālistikas kvalitātes vērtēšanu un izstrādāt mehānismus kvalitātes uzlabošanai.

19. Spēja attīstīt žurnālistikas kvalitāti nodrošinošo infrastruktūru (mediju pētījumus, mediju žurnālistiku, mediju izglītību, profesionālo presi, profesionālās un publiskās apvienības).

20. Spēja vadīt informācijas procesus un veikt citus profesionālos uzdevumus saskaņā ar profesijas normatīvo aktu prasībām un ilgtspējīgas mediju sistēmas interesēm, palielinot mediju ticamību, kā arī tiecoties sasniegt augstākos profesionālās ētikas standartus.

21. Spēja nodrošināt informācijas vākšanas, atlases, apstrādes un pasniegšanas procesa kvalitāti atbilstoši žurnālistikas labas prakses profesionālajiem standartiem (ziņas un komentāra nošķiršana, godīga un rūpīga informācijas vākšana, atlase, apstrāde, analīze un pasniegšana, patiesa informācija, līdzsvarota informācija, viedokļu un balsu (viedokļu autoru) daudzveidība utt.).

22. Spēja godīgi kalpot sabiedrības daudzveidīgajām un sociāli atbildīga mediju komercdarbības interesēm.

23. Spēja veikt žurnālista profesionālos uzdevumus saskaņā ar demokrātiskās kultūras vērtībām.

24. Spēja pilnveidot zināšanas un prasmes pašmācības ceļā, iespēju robežās apmeklēt konferences, kursus, seminārus, kas veltīti mediju un žurnālistikas tematikai.

25. Spēja sekot līdzi jaunākajām tendencēm žurnālistikas un mediju nozares attīstībā, pilnveidot savas zināšanas un prasmes atbilstoši nozares attīstībai, īpaši jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piedāvātajām iespējām.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.24.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt darbu individuāli vai sadarboties komandā/grupā.

2. Prast efektīvi plānot un organizēt savu darbu, noteikt izpildāmo darbu prioritātes.

3. Spēt patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

4. Spēt pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.

5. Ievērot vispārīgos ētikas principus mērķu formulēšanā un to sasniegšanā.

6. Pārvaldīt valsts valodu.

7. Pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes tālākizglītības procesā.

8. Spēt pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.

9. Lietot datoru informācijas glabāšanai un apstrādei.

10. Spēt orientēties aktuālajos Latvijas un pasaules politiskajos, sociālajos un ekonomiskajos procesos, izprast tos.

11. Prast lietot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

12. Analizēt, sistematizēt jaunos datus un informāciju ar mērķi iegūt jaunas zināšanas.

13. Attīstīt saskarsmes prasmes.

14. Izprast katram medija tipam un žanram raksturīgās profesionālās ētikas prasības.

15. Pielietot katram medija tipam un žurnālistikas žanram raksturīgos valodas izteiksmes līdzekļus.

16. Pielietot jauniegūtās zināšanas informācijas vākšanas, atlases, apstrādes un pasniegšanas procesā.

17. Veidot avotu un informācijas tematiskās datu bāzes.

18. Spēt izvērtēt savas kompetences robežas atkarībā no dotā uzdevuma, pienākumiem un statusa mediju organizācijā.

19. Vākt, atlasīt, apkopot, apstrādāt un pasniegt (prezentēt) informāciju atbilstoši izvēlētajam mediju tipam un žanram, spējot informācijā atšķirt mediju tipam un žurnālistikas žanram atbilstošas satura daļas.

20. Spēt interpretēt informāciju, ievērojot žanra konvencionālās prasības (skaidrot, analizēt vai komentēt).

21. Spēt kritiski izvērtēt informācijas avotus un izvēlētās informācijas vākšanas metodes, pārliecināties par avotu ticamību, tiekties pēc patiesas informācijas, ziņās līdzsvarot pretējus viedokļus un ievērot informācijas avotu daudzveidības principu.

22. Plānot, organizēt un vadīt informācijas vākšanas, atlases, apstrādes un pasniegšanas (prezentēšanas) procesus.

23. Ievērot normatīvo aktu prasības žurnālistikas un mediju jomā un profesionālās ētikas kodeksu normas.

24. Izprast mediju satura producēšanas, kā arī lietošanas un interpretācijas teorētiskās atziņas.

25. Attīstīt prasmes radīt jaunus mediju satura formātus (rubrikas, slejas, starpžanru formātus), kas atbilstu mediju tehnoloģiju un satura attīstības tendencēm.

26. Prast izmantot informācijas tehnoloģijas atbilstoši medija tipam.

27. Prast darboties preses, televīzijas un radio, kā arī interneta žurnālistikas specifikas ietvaros.

28. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

29. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.24.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. saskarsmes pamati;

1.2. komercdarbības pamati;

1.3. eksaktās un dabas zinātnes.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. saziņas teorijas;

2.2. mediju ekonomika un vadība;

2.3. politoloģija;

2.4. socioloģija;

2.5. ekonomika;

2.6. kultūras vēsture u.c. sociālās zinātnes;

2.7. mediju pētniecība;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. žurnālistika;

3.2. mediju ētika un normatīvie akti žurnālistikas un mediju jomā;

3.3. mūsdienu komunikācijas un informācijas tehnoloģijas;

3.4. valsts valoda;

3.5. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.6. darba aizsardzība;

3.7. vides aizsardzība;

3.8. darba tiesiskās attiecības.

1.25. Skaņu režisora profesijas standarts

1.25.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – skaņu režisors.

2. Profesijas kods – 2654 07.

1.25.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– skaņu režisors ir speciālists, kurš ir apguvis zināšanas par mūzikas attīstības procesiem, dažādu laikmetu mūzikas stiliem un žanriem, skanējuma estētiku, kā arī prasmes strādāt ar mūzikas ierakstu un apskaņošanas tehnoloģijām, veikt publisku pasākumu apskaņošanu un skaņu ierakstus, radīt skaņas partitūras; atbilstoši darba uzdevumam veikt ar apskaņošanas un skaņas ieraksta darbību saistītu pasūtījumu izpildi – skaņas sistēmu veidošanu, skaņas sistēmas instalācijas plānošanu, koncertu un publisku pasākumu apskaņošanu, skaņas ierakstu veikšanu, skaņas partitūras veidošanu, skaņas ieraksta pēcapstrādi (mastering), telpu akustisko parametru mērījumus, ekspertīzi par skaņu ierakstu un apskaņošanas tehnoloģiju pielietojumiem.

Skaņu režisors strādā kultūras un izglītības institūcijās, kino industrijā, televīzijā, radio, apskaņošanas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.25.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja orientēties telpu akustikas jautājumos.

2. Spēja pārzināt mūzikas attīstības procesus, dažādu laikmetu mūzikas stilus un žanrus, skanējuma estētiku.

3. Spēja pārzināt dažādu mūzikas instrumentu spektrālo sastāvu, sakarības starp signāla spektru un tembru.

4. Spēja orientēties dažādu mūzikas stilu ierakstu specifikā.

5. Spēja pārzināt mūzikas tehnoloģiju attīstības procesus, analogo un digitālo apskaņošanas un skaņu ierakstu tehnoloģiju.

6. Spēja ar tehnikas palīdzību izveidot savu skaņas (skanējuma) modeli, radoši strādāt ar skaņas ieraksta tehnoloģijām.

7. Spēja pārzināt skaņu ierakstu tehnoloģiju veidus.

8. Spēja pārzināt mikrofonu izvietojumu tehnikas.

9. Spēja sadarboties ar atskaņotājmāksliniekiem, dot ieteikumus ieraksta tapšanā un apskaņošanas procesā.

10. Spēja pielietot specializētās datorprogrammas apskaņošanas un ierakstu procesā.

11. Spēja pārzināt mikrofonu, skaļruņu, pastiprinātāju, miksēšanas pulšu, signālu apstrādes ierīču darbības principus un raksturojošos parametrus.

12. Spēja organizēt darbu skaņu ierakstu studijā – plānot darba kārtību un konfigurēt tehniku.

13. Spēja pārzināt mūzikas tehnoloģiju attīstības procesus, analogo un digitālo apskaņošanas un skaņu ierakstu tehnoloģiju.

14. Spēja pārzināt skaņas sintēzes pamatprincipus.

15. Spēja formulēt un analītiski aprakstīt informāciju, problēmas un risinājumus par skaņu ierakstu un apskaņošanas tehnoloģijām, to inovācijām, izskaidrot un argumentēti diskutēt gan ar speciālistiem, gan nespeciālistiem.

16. Spēja demonstrēt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā.

17. Spēja uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu.

18. Spēja pieņemt lēmumus un rast risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.25.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izmērīt un aprēķināt galvenos telpu akustiku raksturojošos parametrus.

2. Izvēlēties ieraksta vai apskaņošanas situācijai atbilstošu mikrofonu daudzumu un tipus.

3. Strādāt ar analogu un digitālu skaņu miksēšanas pulti.

4. Izstrādāt apskaņošanas iekārtu un skaņu ierakstīšanas iekārtu izvietojuma un savienojumu shēmas.

5. Veikt testa mērījumus, noregulēt apskaņošanas iekārtu un skaņu ierakstīšanas iekārtas un optimizēt apskaņošanas sistēmu tehniskos parametrus.

6. Lietot ar apskaņošanu saistīto informācijas tehnoloģiju – skaņas signālu rediģēšanas, signāla virzīšanas (routing), miksēšanas un māsterēšanas programmas.

7. Izmērīt un novērtēt dažādu audio komponenšu parametrus.

8. Sastādīt audio komponenšu (mikrofonu, pastiprinātāju, skaņas signālu apstrādes ierīču, skaļruņu) savienojumu shēmu.

9. Veikt audio sistēmas darbības modelēšanu ar datorprogrammas palīdzību.

10. Sastādīt audio sistēmas komponenšu un savienojumu specifikāciju.

11. Veikt kompleksus audio sistēmas mērījumus.

12. Optimizēt audio sistēmas darbību, izvēloties atbilstošu signālu pastiprinājuma struktūru.

13. Pārbaudīt audio sistēmas komponenšu atbilstību tehniskajām prasībām.

14. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

15. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

16. Sazināties ar klientiem un sadarbības partneriem.

17. Veikt darbu individuāli.

18. Plānot un vadīt komandas darbu, strādāt darba grupā.

19. Izmantot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

20. Sistemātiski pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.25.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. literatūras vēsture;

1.2. mākslas vēsture;

1.3. filozofija;

1.4. reliģiju vēsture;

1.5. ētika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. mūzikas vēsture un teorija;

2.2. instrumentu mācība;

2.3. džeza un populārās mūzikas vēsture;

2.4. mūzikas formas mācība;

2.5. sociālā un saskarsmes psiholoģija;

2.6. pedagoģija;

2.7. komercdarbības pamati;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. akustika (telpu akustikas pamati, telpu akustikas parametru definīcijas un mērvienības, telpu akustisko parametru ietekme uz skaņas viļņu izplatīšanos, telpu akustikas normatīvi, skaņas viļņu veidi, parametri un izplatīšanās mehānismi, skaņas lauka raksturojums, frekvenču joslas, skaņas līmeņi un to mērījums, psihoakustika);

3.2. elektrotehnika un elektronika (elektriskās strāvas, sprieguma un jaudas definīcijas un likumsakarības, elektronu plūsmas likumsakarības vadītājos, elektronikas elementu - rezistoru, indukcijas spoļu, kondensatoru, pusvadītāju - īpašības un darbības principi, elektronikas elementu savstarpējās iedarbības pamati un likumsakarības);

3.3. digitālo signālu principi (binārās matemātikas pamati, digitālu signālu veidošanas principi, digitālu signālu raksturojoši parametri, no analoga signāla uz digitālu signālu un no digitāla signāla uz analogu signālu pārveidošanas principi, digitālu signālu standartizēti interfeisi, digitālo signālu formāti, digitālu signālu parametri, pārveidošanas procesi starp dažādiem formātiem, datorprogrammu plug-in moduļu pielietošana);

3.4. digitālie skaņu faili (formāti, skaņas failu rediģēšanas principi, darbības principi ar skaņas failiem internetā, darbības procesi ar skaņas failiem datorā);

3.5. skaņu ierakstu tehnoloģijas (skaņu ierakstu tehnoloģijas veidi, skaņu ierakstu principi un metodes, mikrofonu izvietošanas tehnikas, ierakstu veikšanai nepieciešamo ierīču raksturojums);

3.6. audio sistēmu komponenti un sistēmu veidošanas principi (mikrofonu, skaļruņu, pastiprinātāju, miksēšanas pulšu, signālu apstrādes ierīču darbības principi un raksturojošie parametri, skaņas viļņu mijiedarbības principi un parametri, audio sistēmu komponenšu darbības principi un raksturojumi, audio savienojumu veidi un principi);

3.7. mūzikas instrumentu un vokāla spektrālais sastāvs, sakarības starp signāla spektru un tembru;

3.8. mūzikas notācija (dažādu laikmetu un stilu kamermūzikas, kora mūzikas un simfoniskā orķestra partitūru pieraksti);

3.9. elektroakustiskās mūzikas tehnikas (skaņas sintēze, nolašu veidošana, skaņas efektu darbība, elektroakustiskās mūzikas attīstības procesi);

3.10. skaņu ierakstu producēšana (skaņas modeļa izveide un atbilstošu tehnisko līdzekļu izvēle, producentam nepieciešamās saskarsmes prasmes ar atskaņotājmāksliniekiem un tehnoloģisko specifiku darbam skaņu ierakstu studijā);

3.11. daudzkanālu ierakstu sistēmu uzbūve un principi, standartu prasības daudzkanālu sistēmām, daudzkanālu sistēmu attīstības vēsture un nākotnes tendences;

3.12. skaņu ieraksta gala apstrāde (Mastering) (tehniskie parametri skaņu ieraksta gala noformēšanai, standartu prasības skaņu ierakstu formātiem, metodes psihoakustisku rezultātu sasniegšanai);

3.13. valsts valoda;

3.14. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. darba tiesiskās attiecības;

3.18. zinātniskās pētniecības metodes;

3.19. nozares attīstības stratēģija un plānošanas metodes.

1.26. Televīzijas režisora profesijas standarts

1.26.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – televīzijas režisors.

2. Profesijas kods – 2654 12.

1.26.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– televīzijas režisors ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts audiovizuālo mediju, producēšanas kompāniju, filmu studiju un interneta jomā; piedalās audiovizuālo darbu veidošanā, sadarbībā ar scenāristu vai žurnālistu izstrādājot audiovizuālā darba radošo koncepciju un darbojoties radošajā komandā kopīgi ar operatoru, redaktoru, mākslinieku, skaņu režisoru, stilistu, grimētāju, apgaismotāju un citiem tehniskajiem darbiniekiem, kā arī ieraksta vai tiešraides dalībniekiem, veidojot audiovizuālo darbu; atbilstoši radošajai koncepcijai televīzijas režisors realizē optimālu audiovizuālā darba risinājumu; veic kvalitatīvu uzņemšanas objekta fiksāciju un sadarbībā ar videoinženieri veic videomateriāla pēcapstrādi un montāžu; lietotāja līmenī pārzina video režijas daudzkameru komutācijas pulti, dažādu videoefektu pielietošanas tehniku, kadra kompozīcijas veidošanu, dramaturģijas pamatprincipus, inscenējuma veidošanu, darbu ar aktieriem, dažādu žanru video estētiku, dažādus audiovizuālo darbu formātus, videomontāžas principus, dokumentālā un mākslinieciskā tēla vizuālo veidošanu.

Televīzijas režisors strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.26.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja profesionāli novērtēt veicamo audiovizuālo darbu realizāciju.

2. Spēja uztvert un definēt darba uzdevumu un izvirzītās prasības.

3. Spēja novērtēt realizējamā projekta īpatnības.

4. Spēja izstrādāt audiovizuālā darba radošo koncepciju.

5. Spēja izstrādāt kvalitatīvu audiovizuālā darba režisora scenāriju.

6. Spēja plānot veicamos darbus un plānot to optimālo risinājumu.

7. Spēja strādāt radošā komandā.

8. Spēja argumentēt savu viedokli.

9. Spēja atrast alternatīvus risinājuma variantus.

10. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildīšanā atbilstoši darbības plānam.

11. Spēja ņemt vērā tehnoloģiskos un darba vides ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības.

12. Spēja noteikt darba realizēšanai nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas un plānot to izvietojumu.

13. Spēja nodrošināt pastāvīgi kvalitatīvu audiovizuālā risinājuma realizāciju.

14. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus.

15. Spēja ievākt un apkopot nepieciešamo profesionālo informāciju un sekot nozares aktualitātēm.

16. Spēja sadarboties ar citu radošo profesiju pārstāvjiem.

17. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, autortiesību un plašsaziņas līdzekļu jomu reglamentējošus dokumentus.

18. Spēja nodrošināt vides, darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

19. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.26.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam.

2. Pārzināt audiovizuālā darba tapšanas procesa pamatprincipus.

3. Veikt audiovizuālo darbu fiksēšanu ar video režijas komutācijas pults palīdzību.

4. Pielietot audiovizuālās apstrādes efektu blokus.

5. Veikt audiovizuālo darbu inscenēšanu.

6. Pārzināt dramaturģijas pamatprincipus un žanrus.

7. Pārzināt režijas darbu ar aktieriem.

8. Pārzināt dažādus video formātus un to specifiku.

9. Veikt audiovizuālo darbu pēcapstrādi un montāžu.

10. Izprast audiovizuālās nozares specifiku.

11. Izprast mediju darba specifiku.

12. Pārzināt kadra kompozīcijas pamatprincipus.

13. Izprast dokumentālā un mākslas video darbu specifiku.

14. Izprast mākslinieciskā tēla veidošanas pamatprincipus.

15. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem tehnoloģisko iekārtu speciālistiem.

16. Organizēt savu un sadarbības partneru darbu un darba vietu.

17. Lietot racionālus darba paņēmienus.

18. Orientēties audiovizuālo tehnoloģiju specifikā.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

21. Lietot audiovizuālās nozares standartus un simboliku.

22. Gūt priekšstatu un pielietot praksē iegūtās zināšanas par laikmetīgajiem audiovizuālo darbu filmēšanas un montāžas tehnoloģiskajiem risinājumiem.

23. Ievērot elektrodrošību.

24. Ievērot ugunsdrošību.

25. Ievērot darba aizsardzību.

26. Sniegt pirmo palīdzību.

27. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

1.26.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. radošā darba analīze un kritika;

1.2. pētījumu metodes;

1.3. autortiesības;

1.4. komercdarbības pamati;

1.5. prezentācijas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vispārējā kultūras vēsture un teorija;

2.2. mākslas vēsture un teorija;

2.3. teātra vēsture;

2.4. literatūras vēstures pamati;

2.5. kino un televīzijas vēsture;

2.6. dokumentālā un aktierkino estētika;

2.7. mūsdienu audiovizuālie mediji;

2.8. tēlotāja māksla;

2.9. foto estētika;

2.10. audiovizuālās montāžas principi;

2.11. televīzijas un kino dramaturģijas pamatprincipi;

2.12. televīzijas scenārija izveides pamati;

2.13. televīzijas žurnālistikas pamati;

2.14. skaņas režijas pamati;

2.15. tēlotāja māksla;

2.16. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. kompozīcija;

3.2. krāsu mācība;

3.3. tēla psiholoģija;

3.4. radošā procesa psiholoģija;

3.5. semantika un semiotika;

3.6. darbs komandā;

3.7. video estētika;

3.8. audiovizuālo tehnoloģiju pamati;

3.9. apgaismošanas principi;

3.10. televīzijas un video režisora darbs;

3.11. personības izaugsmes metodoloģija;

3.12. valsts valoda;

3.13. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.14. vides aizsardzība;

3.15. darba aizsardzība;

3.16. darba tiesiskās attiecības.

1.27. Televīzijas un kino producenta profesijas standarts

1.27.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – televīzijas un kino producents.

2. Profesijas kods – 2654 13.

1.27.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– televīzijas un kino producents piedalās audiovizuālo darbu veidošanā; sadarbībā ar scenāristu, žurnālistu vai režisoru izstrādā audiovizuālā darba projekta (turpmāk – projekts) priekšlikumu; plāno projekta posmus; veic projekta strukturēšanu, projekta darbu, termiņu, resursu un izmaksu plānošanu; organizē un vada audiovizuālā projekta komandu; veido projekta organizāciju un kultūru; organizē projekta realizācijai nepieciešamo resursu piesaisti un nodrošinājumu; darbojoties radošajā komandā, atbilstoši radošajai koncepcijai, sadarbībā ar režisoru, operatoru, redaktoru, mākslinieku, skaņu režisoru, stilistu, grimētāju, apgaismotāju un citiem radošajiem un tehniskajiem darbiniekiem, kā arī filmas, ieraksta vai tiešraides dalībniekiem, koordinē audiovizuālā darba realizāciju; seko projekta plānu izpildei, analizē rezultātus, izstrādā priekšlikumus, veic korekcijas esošajos plānos; sastāda audiovizuālā darba atskaites; koordinē izpildproducentu, administratoru un citu projekta administratīvo darbinieku darbību; vada projekta dokumentēšanu; organizē televīzijas raidījumu vai filmu distribūciju.

Televīzijas un kino producents ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts audiovizuālo mediju, producēšanas kompāniju, filmu studiju un multimediju jomā un strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.27.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja profesionāli novērtēt veicamo audiovizuālo darbu realizāciju.

2. Spēja uztvert un definēt darba uzdevumu un izvirzītās prasības.

3. Spēja izstrādāt kvalitatīvu projekta pieteikumu.

4. Spēja uzstāties un prezentēt izstrādāto projektu.

5. Spēja argumentēt savu viedokli.

6. Spēja plānot, organizēt un vadīt veicamos darbus un plānot to optimālo risinājumu.

7. Spēja noteikt darba realizēšanai nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas un to apjomu.

8. Spēja strādāt radošā komandā.

9. Spēja koriģēt darba plānus un atrast alternatīvus risinājuma variantus.

10. Spēja piesaistīt audiovizuālajam darbam nepieciešamos finanšu līdzekļus.

11. Spēja efektīvi plānot un vadīt finanšu līdzekļu izlietojumu.

12. Spēja sastādīt projekta specifisko dokumentāciju visā projekta dzīves cikla laikā.

13. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.

14. Spēja sadarboties ar administratīvo un tehnisko profesiju pārstāvjiem.

15. Spēja nodrošināt pastāvīgi kvalitatīvu audiovizuālā risinājuma realizāciju.

16. Spēja analizēt, prognozēt un pieņemt lēmumus.

17. Spēja organizēt audiovizuālo darbu pārdošanu, demonstrēšanu un tiesību pārstāvēšanu.

18. Spēja ievākt un apkopot nepieciešamo profesionālo informāciju un sekot audiovizuālās nozares aktualitātēm.

19. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, nodrošināt autortiesību un masu mediju jomu reglamentējošo dokumentu piemērošanu.

20. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

21. Spēja nodrošināt vides, darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

22. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.27.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt mediju darba specifiku.

2. Pārzināt televīzijas un kino jomas specifiku.

3. Pārzināt dažādus attēlu nesēju formātus un to specifiku.

4. Pārzināt interneta televīzijas un multimediju specifiku.

5. Pārzināt personālvadības pamatus.

6. Pārzināt mārketinga psiholoģiju.

7. Izprast dokumentālā, spēlfilmas un animācijas žanru specifiku.

8. Izprast mākslinieciskā tēla veidošanas pamatprincipus.

9. Pārzināt audiovizuālās jomas socioloģisko pētījumu datus un prast tos izmantot projekta kvalitātes vadīšanā.

10. Plānot un organizēt savu un audiovizuālā darba izveides komandas darbu, atbilstoši uzdevumam.

11. Pārzināt audiovizuālā darba tapšanas procesa pamatprincipus.

12. Pārzināt finanšu un vadības grāmatvedības pamatus.

13. Pārzināt projektu vadības pamatprincipus un metodes.

14. Sastādīt projekta resursu un izmaksu plānu katrai darba norisei un projektam kopumā.

15. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem radošajiem, administratīvajiem un tehniskajiem speciālistiem.

16. Organizēt savu un sadarbības partneru darbu.

17. Lietot racionālus darba paņēmienus.

18. Orientēties pašmāju un ārzemju audiovizuālo darbu noieta tirgū un tā nosacījumos.

19. Pārzināt kopprojektu veidošanas principus.

20. Pārvaldīt valsts valodu.

21. Pārvaldīt divas svešvalodas (t.sk. angļu valodu) saziņas līmenī.

22. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

23. Gūt priekšstatu un zināšanas par laikmetīgajiem audiovizuālo darbu filmēšanas un montāžas tehnoloģiskajiem risinājumiem.

24. Nodrošināt elektrodrošības, ugunsdrošības un darba aizsardzības ievērošanu darba vidē.

1.27.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstatu līmenī:

1.1. filozofija;

1.2. estētika;

1.3. pētījumu metodes;

1.4. mākslas vēsture un teorija;

1.5. teātra vēstures pamati;

1.6. kultūras vēsture;

1.7. kino un televīzijas vēsture;

1.8. kostīmu un modes vēsture;

1.9. televīzijas un kino dramaturģija;

1.10. foto mākslas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. mūsdienu audiovizuālie mēdiji;

2.2. radošā procesa psiholoģija;

2.3. audiovizuālās tehnoloģijas;

2.4. mūzika komunikācijā;

2.5. audiovizuālās montāžas principi;

2.6. radošā darba analīze un kritika;

2.7. scenārija izveides pamati;

2.8. televīzijas un kino režijas pamati;

2.9. televīzijas žurnālistikas pamati;

2.10. televīzijas un kino operatora darbs;

2.11. aktiermeistarība;

2.12. apgaismošanas principi;

2.13. skaņas dizaina pamati;

2.14. darba tiesiskās attiecības;

2.15. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. televīzijas un kino producēšana;

3.2. mākslas menedžments;

3.3. televīzijas ražošanas tehnoloģija;

3.4. kino tehnoloģijas;

3.5. interneta televīzija;

3.6. vadībzinībās;

3.7. grāmatvedība;

3.8. projektu vadība;

3.9. krīzes menedžments;

3.10. sabiedriskās attiecības un mediji;

3.11. intelektuālā īpašuma tiesiskie aspekti;

3.12. komercdarbība;

3.13. valsts valoda;

3.14. divas svešvalodas (t.sk. angļu valodu) saziņas līmenī;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. darba aizsardzība.

1.28. Mākslas fotogrāfa profesijas standarts

1.28.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mākslas fotogrāfs.

2. Profesijas kods – 3431 02.

1.28.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mākslas fotogrāfs ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts vizuālās mākslas, drukāto un audiovizuālo mediju, interneta un izdevniecību jomā; piedalās vizuālo darbu veidošanā visās jomās, kurās lieto fotogrāfiskus attēlus; darbojoties gan patstāvīgi, gan radošajā komandā kopīgi ar redaktoru, žurnālistu, mākslinieku, stilistu, grimētāju, apgaismotāju, fotosesiju dalībniekiem, atbilstoši radošajai koncepcijai mākslas fotogrāfs piedāvā optimālu vizuālo risinājumu un, izmantojot fotokameru, veic kvalitatīvu uzņemšanas objekta vai subjekta fiksāciju un fotogrāfisko attēlu apstrādi; lietotāja un projektu vadītāja līmenī pārzina foto uzņemšanas un attēlu veidošanas tehniku, kadra kompozīcijas veidošanu, krāsu mācību, apgaismošanas pamatprincipus, izvēlas atbilstošas tehnoloģijas un atbild par attēla gala kvalitāti.

Mākslas fotogrāfs strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.28.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja profesionāli novērtēt veicamo uzdevumu realizāciju.

2. Spēja uztvert un definēt darba uzdevumu un izvirzītās prasības.

3. Spēja novērtēt realizējamā darba īpatnības.

4. Spēja ņemt vērā tehnoloģiskos un darba vides ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības.

5. Spēja noteikt darba veikšanai nepieciešamo fototehniku, optiku un palīgierīces.

6. Spēja strādāt patstāvīgi un radošā komandā.

7. Spēja piedāvāt veicamā darba optimālo risinājumu.

8. Spēja argumentēt savu viedokli.

9. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildīšanā atbilstoši darbības plānam.

10. Spēja organizēt, izmantot un uzturēt drošu un stabilu darba vidi.

11. Spēja nodrošināt kvalitatīvu foto materiālu pēcapstrādi.

12. Spēja veikt atbilstošu un drošu uzņemto foto materiālu arhivēšanu.

13. Spēja pielietot kvalitātes kontroles metodes.

14. Spēja adekvāti rīkoties projekta problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus.

15. Spēja ievākt un apkopot nepieciešamo profesionālo informāciju un sekot nozares aktualitātēm.

16. Spēja vadīt projektus, kas saistīti ar foto nozari.

17. Spēja veikt zinātniski pētniecisko darbu foto nozarē.

18. Spēja sadarboties ar citu radošo profesiju pārstāvjiem.

19. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, autortiesību un masu mediju jomu reglamentējošus dokumentus.

20. Spēja nodrošināt vides, darba aizsardzības un ugunsdrošības jomas normatīvo aktu prasības.

21. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.28.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam.

2. Organizēt savu un sadarbības partneru darbu un darba vietu.

3. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem tehnoloģisko iekārtu speciālistiem.

4. Pārzināt galvenos fotoaparātu veidus un to tehniskās iespējas.

5. Pārzināt dažādus fototehnoloģiju veidus un to specifiku.

6. Pārzināt dažādu apgaismošanas ierīču īpašības.

7. Prast sastādīt dažādas apgaismošanas shēmas.

8. Pārzināt radošā procesa psiholoģiju.

9. Pārzināt projektu vadības pamatprincipus.

10. Pārzināt kadra kompozīcijas pamatprincipus.

11. Izprast foto estētiku.

12. Izprast dokumentālā un mākslas video darbu specifiku.

13. Izprast mākslinieciskā tēla veidošanas pamatprincipus.

14. Pārzināt zinātniskās izpētes metodes.

15. Izprast audiovizuālās nozares specifiku.

16. Izprast dažādu mediju darba specifiku.

17. Orientēties attēla izgatavošanas un materiālu apstrādes tehnoloģijās.

18. Mērīt darba objektā apgaismojuma ekspozīciju.

19. Pārzināt fotogrāfa palīgtehniku un tās iespējas un pielietot to.

20. Lietot racionālus un radošus darba paņēmienus.

21. Orientēties foto tehnoloģiju tehniskajā dokumentācijā.

22. Lietot foto nozares standartus un simboliku.

23. Pielietot praksē teorētiskās zināšanas.

24. Sastādīt un noformēt lietišķos dokumentus.

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

27. Ievērot elektrodrošību.

28. Ievērot ugunsdrošību.

29. Ievērot darba aizsardzības prasības.

30. Sniegt pirmo palīdzību.

31. Pārzināt darba ergonomiku.

32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

1.28.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. radošā darba analīze un kritika;

1.2. zinātniskās pētījumu metodes;

1.3. autortiesības;

1.4. komercdarbības pamati;

1.5. prezentācijas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vispārējā kultūras vēsture un teorija;

2.2. mākslas vēsture un teorija;

2.3. teātra vēstures pamati;

2.4. literatūras vēstures pamati;

2.5. foto, kino un televīzijas vēsture;

2.6. filozofija;

2.7. dokumentālā un aktierkino estētika;

2.8. mūsdienu audiovizuālie mediji;

2.9. tēlotāja māksla;

2.10. video estētika;

2.11. vizuālās montāžas principi;

2.12. audiovizuālo darbu režijas pamati;

2.13. televīzijas scenārija izveides pamati;

2.14. žurnālistikas pamati;

2.15. projektu vadība un producēšana;

2.16. darba tiesiskās attiecības;

2.17. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tēla psiholoģija;

3.2. radošā procesa psiholoģija;

3.3. semantika un semiotika;

3.4. darbs komandā;

3.5. foto estētika;

3.6. attēla grafiskā rediģēšana;

3.7. vizuālo tehnoloģiju pamati;

3.8. interneta tehnoloģiju pamati;

3.9. apgaismošanas principi;

3.10. profesionālais fotogrāfa darbs;

3.11. personības izaugsmes metodoloģija;

3.12. valsts valoda;

3.13. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.14. vides aizsardzība;

3.15. darba aizsardzība;

3.16. ergonomika.

1.29. Televīzijas operatora profesijas standarts

1.29.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – televīzijas operators.

2. Profesijas kods – 3521 07.

1.29.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– televīzijas operators ir kvalificēts speciālists, kurš ir nodarbināts audiovizuālo mediju, producēšanas kompāniju, filmu studiju un interneta nozares jomā; piedalās audiovizuālo darbu veidošanā; darbojoties radošajā komandā kopīgi ar režisoru, redaktoru, skaņu režisoru, scenāristu, mākslinieku, stilistu, grimētāju, apgaismotāju, dekorāciju uzstādītāju, ieraksta vai tiešraides dalībniekiem, atbilstoši radošajai koncepcijai televīzijas operators piedāvā optimālu vizuālo risinājumu un atbilstoši režisora gala uzstādījumam, izmantojot videokameru un apkalpojot palīgtehniku, veic kvalitatīvu uzņemšanas objekta fiksāciju; lietotāja līmenī pārzina uzņemšanas videotehniku, kadra kompozīcijas veidošanu, dokumentālā un mākslinieciskā tēla vizuālo veidošanu, apgaismošanas pamatprincipus.

Televīzijas operators strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.29.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja profesionāli novērtēt veicamo audiovizuālo projektu realizāciju.

2. Spēja uztvert un definēt darba uzdevumu un izvirzītās prasības.

3. Spēja novērtēt realizējamā projekta īpatnības.

4. Spēja ņemt vērā tehnoloģiskos un darba vides ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības.

5. Spēja noteikt darba realizēšanai nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas un plānot to izvietojumu.

6. Spēja strādāt radošā komandā.

7. Spēja plānot veicamos darbus un piedāvāt to optimālo risinājumu.

8. Spēja argumentēt savu viedokli.

9. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildīšanā atbilstoši darbības plānam.

10. Spēja organizēt, izmantot un uzturēt drošu un stabilu darba vidi.

11. Spēja pastāvīgi nodrošināt kvalitatīvu tehnoloģiskā risinājuma realizāciju.

12. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus.

13. Spēja ievākt un apkopot nepieciešamo profesionālo informāciju un sekot nozares aktualitātēm.

14. Spēja sadarboties ar citu radošo profesiju pārstāvjiem.

15. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un citus darbības jomu reglamentējošus dokumentus.

16. Spēja nodrošināt vides, darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

17. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

1.29.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam.

2. Pārzināt galvenos videokameru veidus un to tehniskās iespējas.

3. Pārzināt dažādus video formātus un to specifiku.

4. Pārzināt dažādu apgaismošanas ierīču īpašības.

5. Veidot sadarbību ar projektā iesaistītajiem tehnoloģisko iekārtu speciālistiem.

6. Pārzināt kadra kompozīcijas pamatprincipus.

7. Izprast dokumentālā un mākslas video darbu specifiku.

8. Izprast mākslinieciskā tēla veidošanas pamatprincipus.

9. Pārzināt video montāžas radošos un tehniskos pamatprincipus.

10. Mērīt darba objektā apgaismojuma ekspozīciju, noteikt krāsu temperatūru un izvēlēties gaismas daudzumu luksos.

11. Pārzināt televīzijas operatora palīgtehniku un tās iespējas.

12. Pārvaldīt valsts valodu.

13. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

14. Organizēt savu un sadarbības partneru darbu un darba vietu.

15. Pārzināt audiovizuālā darba tapšanas procesa pamatprincipus.

16. Lietot racionālus darba paņēmienus.

17. Izprast audiovizuālās nozares specifiku.

18. Izprast mediju darba specifiku.

19. Orientēties audiovizuālo tehnoloģiju specifikā.

20. Lietot audiovizuālās nozares standartus un simboliku.

21. Gūt priekšstatu un pielietot praksē iegūtās zināšanas par laikmetīgajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem.

22. Ievērot elektrodrošību.

23. Ievērot ugunsdrošību.

24. Ievērot darba aizsardzību.

25. Sniegt pirmo palīdzību.

26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

1.29.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. radošā darba analīze un kritika;

1.2. pētījumu metodes;

1.3. autortiesības;

1.4. komercdarbības pamati;

1.5. prezentācijas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vispārējā kultūras vēsture un teorija;

2.2. mākslas vēsture un teorija;

2.3. teātra vēstures pamati;

2.4. literatūras vēstures pamati;

2.5. kino un televīzijas vēsture;

2.6. dokumentālā un aktierkino estētika;

2.7. mūsdienu audiovizuālie mediji;

2.8. tēlotāja māksla;

2.9. fotogrāfija;

2.10. audiovizuālās montāžas principi;

2.11. televīzijas režijas pamati;

2.12. televīzijas scenārija izveides pamati;

2.13. televīzijas žurnālistikas pamati;

2.14. skaņas režijas pamati;

2.15. darba tiesiskās attiecības;

2.16. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. kompozīcija;

3.2. krāsu mācība;

3.3. tēla psiholoģija;

3.4. radošā procesa psiholoģija;

3.5. semantika un semiotika;

3.6. darbs komandā;

3.7. video estētika;

3.8. audiovizuālo tehnoloģiju pamati;

3.9. apgaismošanas principi;

3.10. televīzijas un video operatora darbs;

3.11. valsts valoda;

3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.13. vides aizsardzība;

3.14. darba aizsardzība.

1.30. Ēku būvinženiera profesijas standarts

1.30.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ēku būvinženieris.

2. Profesijas kods – 2142 05.

1.30.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ēku būvinženieris ir speciālists, kas ieguvis otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvniecībā, kurš projektē ēkas, ēku rekonstrukciju un renovāciju un vada būvprojektus; veic konstrukciju aprēķinus, pārzina universālā dizaina principus, pārzina celtniecības materiālu tehnoloģiju un pārzina būvdarbu vadīšanu; organizē un vada būvlaukuma resursus profesionālā un no izmaksu viedokļa efektīvā veidā – veic būvniecības procesa plānošanu un uzraudzību; pārbauda projekta dokumentāciju; plāno visu būvobjekta realizācijā iesaistīto dalībnieku sadarbību un būvdarbu veikšanas kārtību; dod nepieciešamos rīkojumus padotajiem un būves realizācijas dalībniekiem un pārbauda šo rīkojumu izpildi; seko, lai būvdarbi tiktu veikti atbilstoši būvprojekta, būvnormatīvu un standartu prasībām noteiktos termiņos un to izmaksas iekļautos apstiprinātās tāmes ietvaros; plāno nepieciešamos pasākumus kvalitātes nodrošināšanai un darba drošībai objektā; sastāda un kontrolē būves izpilddokumentāciju; kontrolē un analizē darbu izpildi un izstrādā darbu organizēšanas un veikšanas projektus būvnormatīviem atbilstošā tehnoloģiskajā līmenī, efektīvi un lietderīgi izmantojot resursus; pārzina būvju ekspluatāciju; veic zinātniskās pētniecības darbus un izstrādā jaunas celtniecības inženierzinātņu teorijas un metodes.

Ēku būvinženieris strādā būvuzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.30.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt ēku būvinženiera pienākumus un noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības un būvniecības jomas normatīvo aktu prasībām un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja apkopot, analizēt un sagatavot būvprojektēšanas izejmateriālus.

3. Spēja pārstāvēt pasūtītāju, projektētāju un būvuzņēmēju līgumdarbos vai līgumu sastādīšanā.

4. Spēja vadīt būvprojektus ievērojot universālā dizaina principus, izstrādāt ēku projektu arhitektūras, būvkonstrukciju un ekonomiskās daļas, projektēt būvkonstrukcijas.

5. Spēja ievērot ēku inženiertehnisko iekārtu projektēšanas pamatnoteikumus un veikt būvprojektu izvērtēšanu, ekspertīzi vai saskaņošanu.

6. Spēja izstrādāt būvniecības procesa plānošanas un vadīšanas darbu veikšanas projektu.

7. Spēja ievērot būvnormatīviem atbilstošu darbu veikšanas tehnoloģiju, sagatavot un pildīt izpilddokumentāciju, kā arī noteikt darba aizsardzības pasākumus.

8. Spēja kontrolēt būvdarbu veikšanu un to kvalitāti, sekot darbu izpildes termiņiem un veikt darbu izmaksu aprēķinus.

9. Spēja vadīt būvniecības dalībnieku regulārās apspriedes un veikt nepieciešamās būvniecības grafiku izmaiņas.

10. Spēja ievērot vides aizsardzības pasākumus.

11. Spēja organizēt un vadīt darījumus.

12. Spēja izvērtēt būvuzņēmuma iespējas un konkurētspēju, sekot būvdarbu cenu aptaujām, konkursiem un izvērtēt līdzdalību, izvērtēt sadarbības priekšlikumus, izvēlēties sadarbības partnerus un slēgt līgumus.

13. Spēja pārzināt materiāli tehnisko resursu piedāvājumus, komunicēt un koordinēt aktivitātes starp uzņēmuma struktūrvienībām, veikt aktivitātes vertikālajā darba plūsmā.

14. Spēja nodrošināt būvniecības procesu ar darbaspēka resursiem, noteikt optimālo speciālistu sastāvu un būvdarbu izpildītāju struktūrvienību racionālu sastāvu, kā arī apzināt iespējamās darbaspēka rezerves (darbaspēka datu bāzes).

15. Spēja uzraudzīt būvniecības procesu, veikt izpildītā darba tehnisko un kvalitātes kontroli, veikt izpildīto darbu uzskaiti, pārbaudīt segtos darbus, kontrolēt izpilddokumentāciju, darba aizsardzības pasākumu izpildi un būvniecības grafiku izpildi.

16. Spēja izsekot būvprocesa attīstībai, salīdzināt faktisko un paredzēto rezultātu un veikt analīzi, veikt nepieciešamās izmaiņas darbu organizēšanā un ieteikt veiksmīgākos tehnoloģiskos risinājumus.

17. Spēja analizēt ekonomiskos faktorus, salīdzināt faktiskās un plānotās izmaksas, izvēlēties racionālus materiāli tehniskos resursus, izvērtēt vai materiāli tehniskie resursi tiek izmantoti efektīvi un lietderīgi.

18. Spēja salīdzināt faktisko un plānoto darbu izpildes tempu un termiņus, izvērtēt, veikt nepieciešamās korekcijas un izvērtēt būvprocesa tehniski ekonomisko efektivitāti.

19. Spēja izpētīt un optimizēt projekta dokumentāciju, apzināt un izstrādāt vai organizēt nepieciešamās izmaiņas, organizēt projekta izmaiņu akceptu, izvērtējot nepieciešamo izmaiņu efektivitāti.

20. Spēja organizēt būvobjekta nodrošinājumu, veidot būvobjekta infrastruktūru, nodrošināt sadzīves apstākļus, nodrošināt energoresursus, organizēt un nodrošināt būvlaukuma materiālo apgādi, organizēt būvniecības tehnisko nodrošinājumu (transportu, mehānismus, instrumentus).

21. Spēja orientēties valsts stratēģijā un politikā būvniecībā, veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību ēku būvinženierijas jomā, izvēlēties pētāmās problēmas analīzes metodes, izvēlēties pētījumu paņēmienus un tehniskos līdzekļus, pētīt materiālus, izstrādājumus un tehnoloģiskos paņēmienus.

22. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

23. Spēja pārzināt un pielietot universālā dizaina principus.

1.30.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Ievērot būvniecību reglamentējošos dokumentus.

2. Izstrādāt būvniecības rasējumus.

3. Pielietot būvniecības terminoloģiju.

4. Veidot datu bāzes.

5. Nodrošināt ugunsdrošības normas un prasības.

6. Pielietot normatīvos aktus darba tiesisko attiecību jomā.

7. Pielietot vadīšanas un sadarbības psiholoģiju.

9. Izstrādāt atbilstošu projekta dokumentāciju skiču vai tehniskā projekta sastāvā.

9. Pārzināt būvniecības tehnoloģiju, darba paņēmienus un operācijas, būvdarbu tehnoloģiskos procesus, būvdarbu klasifikāciju un speciālos būvdarbus, tehnoloģisko aprīkojumu.

10. Orientēties būvmateriālu piedāvājumā, piemērotībā un izmaksās.

11. Zināt būvmateriālu īpašības.

12. Pārzināt būtiskās prasības būvēm (mehānisko stiprību un stabilitāti (noturību), ugunsdrošību, higiēniskumu, nekaitīgumu cilvēka veselībai un videi, lietošanas drošību (atbilstību pielietojumam), aizsardzību pret troksni (vai nodrošināt akustiku), enerģijas ekonomiju un siltuma izolāciju, būvju pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu).

13. Pārzināt būvju konstruktīvos risinājumus (nesošo un norobežojošo konstrukciju projektēšanu, inženierkomunikāciju risinājumus un izbūves pamatprincipus, speciālo būvju risinājumus un izbūves pamatprincipus).

14. Izvēlēties būvdarbu speciālistus, atbilstoši veicamā darba saturam.

15. Pārzināt būvmašīnas, mehānismus, instrumentus un tehnoloģisko aprīkojumu.

16. Optimāli plānot un taupīgi izlietot finansējumu un materiālos resursus.

17. Pārzināt darba samaksas sistēmas, darba normēšanu un prast to pielietot.

18. Zināt būvdarbu izmaksas, to veidošanos.

19. Sastādīt būvdarbu tāmes, izvērtēt ekonomiskos faktorus un izvēlēties izdevīgāko variantu, izprast tehnisko faktoru mijiedarbību ar ekonomiskajiem.

20. Realizēt būvdarbu kvalitātes kontroles vadību.

21. Pārzināt būvlaukuma infrastruktūru.

22. Pārzināt ģeodēziskos un metroloģiskos darbus.

23. Pārzināt darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības un nodrošināt to realizāciju būvobjektā, veidojot optimālu būvlaukuma infrastruktūru, organizējot būvmašīnu un mehānismu drošu ekspluatāciju un drošu darbu veikšanu.

24. Pielietot būvnormatīvus un atbilstošos standartus.

25. Orientēties normatīvajos aktos civiltiesību un administratīvo tiesību jomā.

26. Izstrādāt būvdarbu organizēšanas (veikšanas) projektu (būvdarbu kalendāro plānu, būvdarbu ģenerālplānu, būvdarbu tehnoloģisko shēmu un kvalitātes nodrošināšanas plānu).

27. Organizēt materiālu, būvizstrādājumu un tehnisko līdzekļu uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu un būvdarbu līguma prasībām.

28. Novērtēt veikto darbu apjomu.

29. Noformēt izpilddokumentus, aizpildīt būvdarbu žurnālu un speciālos žurnālus.

30. Sazināties gan rakstveidā gan verbāli, veidot lietišķas attiecības ar pasūtītāju, darba devēju un padotajiem, vadīt darba grupu, prast analizēt un risināt problēmu situācijas.

31. Plānot savu un padoto darbu, organizēt informāciju un projektus, pārzināt kvalitātes sistēmas un pielietot piemērotas kontroles sistēmas principus.

32. Pārvaldīt valsts valodu.

33. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

34. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

35. Pārzināt un pielietot universālā dizaina principus.

1.30.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tēlotāja ģeometrija;

1.2. būvprojektēšana pamati (arhitektūra, inženierkomunikācija);

1.3. būvvēsture;

1.4. hidraulikas pamati;

1.5. universālā dizaina pamati;

1.6. krāsu un stilu mācība;

1.7. grāmatvedības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. būvmateriālu laboratoriskie pārbaudījumi;

2.2. inženierkomunikāciju pamati;

2.3. būvmašīnas, aprīkojums, instrumenti;

2.4. būvmehānika;

2.5. materiālu pretestības pamati;

2.6. vispārējā siltumtehnika;

2.7. būvfizika;

2.8. būvķīmija;

2.9. kvalitātes sistēmas būvniecībā;

2.10. vispārējā elektrotehnika;

2.11. vides kultūra;

2.12. resursu izmantošana;

2.13. augstākā matemātika;

2.14. lietvedība;

2.15. saskarsme, inženierpsiholoģija;

2.16. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. būvmateriāli;

3.2. būvdarbu tehnoloģija;

3.3. ēku, būvju un to mezglu konstrukcijas;

3.4. būvju stiprība un noturība;

3.5. inženierbūvju pamati;

3.6. būvdarbu organizācija;

3.7. būvniecības normatīvie akti, būvnormatīvi;

3.8. darba normēšanas pamati, darba samaksas sistēmas;

3.9. rasēšana;

3.10. ģeodēzija;

3.11. inženierģeodēzijas pamati;

3.12. metroloģija, standartizācija;

3.13. grunšu mehānika, pamatnes, pamati;

3.14. būvprojektēšanas pamati (dzelzsbetona un akmens konstrukcijas, metāla konstrukcijas; koka un sintētisko materiālu konstrukcijas);

3.15. ceļu un tiltu konstrukcijas;

3.16. inženierbūves ēku un konstrukciju apsekošana;

3.17. ēku rekonstrukcija un renovācija;

3.18. ģeotehnika;

3.19. elektrodrošība un ugunsdrošība;

3.20. datortehnika, informātika;

3.21. būvlaukuma un būvdarbu vadīšana un organizācija;

3.22. projektu vadīšana;

3.23. būvekonomika, būvizmaksas;

3.24. vides aizsardzība;

3.25. valsts valoda;

3.26. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.27. darba aizsardzība;

3.28. darba tiesiskās attiecības.

1.31. Transportbūvju būvinženiera profesijas standarts

1.31.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – transportbūvju būvinženieris.

2. Profesijas kods – 2142 29.

1.31.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– transportbūvju būvinženieris ir kvalificēts speciālists, kurš ievērojot universālā dizaina principus projektē ceļus, tiltus un citas transportbūves; vada būvprojektus, uztur šīs būves ekspluatācijas kārtībā; veic konstrukciju aprēķinus, pārzina būvniecības materiālu tehnoloģiju un būvdarbu vadīšanu; organizē un vada būvlaukuma resursus profesionālā un no izmaksu viedokļa efektīvā veidā - veic būvniecības un ekspluatācijas procesa plānošanu un uzraudzību; pārbauda projekta dokumentāciju; plāno visu būvobjekta realizācijā iesaistīto dalībnieku sadarbību un būvdarbu veikšanas kārtību; dod nepieciešamos rīkojumus padotajiem un būves realizācijas dalībniekiem un pārbauda šo rīkojumu izpildi; seko, lai būvdarbi tiktu veikti atbilstoši būvprojekta, būvnormatīvu un standartu prasībām noteiktos termiņos un to izmaksas iekļautos apstiprinātās tāmes ietvaros; plāno nepieciešamos pasākumus kvalitātes nodrošināšanai un darba un satiksmes drošībai objektā; sastāda un kontrolē būves izpilddokumentāciju; kontrolē un analizē darbu izpildi un izstrādā darbu organizēšanas un veikšanas projektus būvnormatīviem atbilstošā tehnoloģiskajā līmenī, efektīvi un lietderīgi izmantojot resursus; pārzina būvju ekspluatāciju; veic zinātniskās pētniecības darbus un izstrādā jaunas celtniecības inženierzinātņu teorijas un metodes.

Transportbūvju būvinženieris strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar transportbūvju projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.31.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt transportbūvju būvinženiera pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja izstrādāt tādas virszemes transporta infrastruktūras sistēmas, kas garantē drošu tās funkcionēšanu.

4. Spēja, ievērojot universālā dizaina principus, projektēt autoceļus, tiltus un citas transportbūves, pielietojot inovatīvas pieejas un tehnoloģiskos sasniegumus.

5. Spēja plānot, organizēt un vadīt transportbūvju projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas procesus un tajos iesaistīto speciālistu darbu.

6. Spēja vadīt progresīvo tehnoloģiju un inovatīvo procesu ieviešanu transportbūvju nozarē.

7. Spēja pilnveidot autoceļu, tiltu un citu transportbūvju pārvaldes, būvniecības un ekspluatācijas uzņēmumu organizatoriskās un vadības struktūras.

8. Spēja izglītot pakļautībā esošo personālu, veicināt tā profesionālo izaugsmi transportbūvju jomā.

9. Spēja strādāt ar transportbūvju projektu izstrādāšanai nepieciešamajām datorprogrammām.

10. Spēja lietišķi sazināties (verbāli, rakstveidā).

11. Spēja veidot profesionālas attiecības ar pasūtītāju, darba devēju un padotajiem.

12. Spēja darbu veikt individuāli un mērķgrupās.

13. Spēja analizēt un risināt problēmu situācijas.

14. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

15. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību transportbūvju un transporta virszemes infrastruktūras jomā.

16. Spēja pārzināt un pielietot universālā dizaina principus.

1.31.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pielietot gan vispārēju būvniecību reglamentējošus dokumentus, gan speciālos autoceļu būvniecību reglamentējošos dokumentus.

2. Pielietot transportbūvju būvnormatīvus un atbilstošos būvstandartus.

3. Pārzināt normatīvos aktus civiltiesību un administratīvo tiesību jomā.

4. Pielietot normatīvos aktus darba tiesisko attiecību jomā.

5. Projektēt transportbūves, izstrādāt projekta dokumentāciju skiču vai tehniskā projekta sastāvā.

6. Projektēt ceļa segas.

7. Izstrādāt ceļu satiksmes organizācijas projektu.

8. Pārzināt būtiskās prasības transportbūvēm (mehānisko stiprību un stabilitāti (noturību), nekaitīgumu videi, lietošanas drošību, atbilstību pielietojumam, būvju pieejamību, dabas resursu racionālu izmantošanu).

9. Pārzināt transportbūvju konstruktīvos risinājumus (nesošo un balstu konstrukciju projektēšanu, inženierkomunikāciju risinājumus un izbūves pamatprincipus).

10. Noteikt projekta izmaksas, ņemot vērā specifiskās prasības transportbūvēm.

11. Sastādīt transportbūvju būvdarbu tāmes, izvērtēt ekonomiskos faktorus un izvēlēties izdevīgāko variantu, izprast tehnisko faktoru mijiedarbību ar ekonomiskajiem.

12. Pielietot mūsdienu datortehniku un speciālo programmatūru transportbūvju projektēšanai.

13. Pārzināt transportbūvju būvniecības tehnoloģiju (darba paņēmienus un operācijas, būvdarbu tehnoloģiskos procesus, būvdarbu klasifikāciju un speciālos būvdarbus, tehnoloģisko aprīkojumu).

14. Orientēties autoceļu un tiltu būvniecībai raksturīgo būvmateriālu piedāvājumā, piemērotībā un izmaksās, pārzināt būvmateriālu īpašības.

15. Pārzināt transportbūvju būvniecībā pielietotās būvmašīnas, mehānismus un instrumentus.

16. Izstrādāt transportbūvju organizēšanas (veikšanas) projektu (būvdarbu kalendāro plānu, būvdarbu ģenerālplānu, būvdarbu tehnoloģisko shēmu, kvalitātes nodrošināšanas plānu).

17. Noformēt izpilddokumentus būvlaukumā, aizpildīt būvdarbu žurnālu un autoruzraudzības žurnālu.

18. Plānot un taupīgi izlietot finansējumu un materiālos resursus.

19. Pārzināt darba samaksas sistēmas, darba normēšanu un prast to pielietot.

20. Realizēt transportbūvju būvdarbu kvalitātes kontroles vadību.

21. Pārzināt transportbūvju būvniecībai raksturīgās darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības un nodrošināt to realizāciju būvobjektā, veidojot optimālu būvlaukuma infrastruktūru, organizējot būvmašīnu un mehānismu drošu ekspluatāciju un drošu darbu veikšanu.

22. Pārzināt būvlaukuma infrastruktūru.

23. Pārzināt ģeodēziskos un metroloģiskos darbus būvobjektā.

24. Organizēt materiālu, būvizstrādājumu un tehnisko līdzekļu uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu un būvdarbu līguma prasībām.

25. Pielietot vadīšanas un saskarsmes psiholoģiju.

26. Pārvaldīt valsts valodu.

27. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

28. Pielietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

29. Pārzināt un pielietot universālā dizaina principus.

1.31.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. normatīvie akti civiltiesībās un administratīvajās tiesībās;

1.2. būvniecības vēsture;

1.3. vispārējā elektrotehnika;

1.4. vides kultūra, resursu izmantošana;

1.5. saskarsme, inženierpsiholoģija;

1.6. universālā dizaina pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. metroloģija, standartizācija;

2.2. mūsdienu transporta attīstības tendences un politika;

2.3. elektrodrošība un ugunsdrošība;

2.4. kvalitātes sistēmas būvniecībā;

2.5. inženierkomunikāciju izbūve;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. augstākā matemātika;

3.2. datortehnika, informātika;

3.3. būvfizika;

3.4. būvķīmija;

3.5. plūsmas mehānika;

3.6. inženierģeodēzija;

3.7. inženierģeoloģija;

3.8. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.9. būvmateriāli; būvmateriālu testēšana;

3.10. būvniecības normatīvie akti, transportbūvju projektēšanā, būvniecībā un uzturēšanā pielietojamie būvnormatīvi un standarti;

3.11. satiksmes drošība un organizācija;

3.12. būvprojektēšana (transportbūvju novietojums un izveidojums, transportbūvju dimensēšana un arhitektūra, slodzes, to shēmas un ietekmes, hidroģeoloģija, grunšu mehānika, pamatnes, pamati, dzelzsbetona un mūra (akmens) konstrukcijas, metāla konstrukcijas, ceļu un tiltu elementu izveidojums, transportbūvju un to elementu inspekcija, transportbūvju un to elementu rekonstrukcija, ceļu mezgli);

3.13. būvdarbu tehnoloģija;

3.14. būvlaukuma un būvdarbu vadīšana un organizācija;

3.15. projektu vadīšana;

3.16. darba normēšanas pamati, darba samaksas sistēmas;

3.17. būvekonomika, būvizmaksas;

3.18. būvmašīnas;

3.19. vides aizsardzība;

3.20. valsts valoda;

3.21. darba aizsardzība;

3.22. darba tiesiskās attiecības.

1.32. Mežsaimniecības inženiera profesijas standarts
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 22.12.2015. noteikumiem Nr. 794) 

1.33. Finansista profesijas standarts

1.33.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – finansists.

2. Profesijas kods – 2412 01.

1.33.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– finansists analizē, izvērtē uzņēmuma darbību, plāno finansēšanas avotus, veic finanšu plānošanu un prognozēšanu, sagatavo investīciju projektus, analizē finanšu tirgus parādības, sagatavo un kontrolē budžetu, plāno naudas plūsmu un finanšu rezultātus, sagatavo finanšu pārskatus, kontrolē normatīvajos aktos un normatīvajos standartos noteikto finansiālo darbību reglamentējošo prasību ievērošanu.

Finansists strādā uzņēmumos un dažāda profila finanšu sabiedrībās (piemēram, komercbanka, apdrošināšanas sabiedrība, pensiju fonds, ieguldījumu sabiedrība u.c.).

1.33.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt finanšu tirgus analīzi, noteikt finanšu tirgus tendences un to ietekmējošus faktorus.

2. Spēja definēt uzņēmuma finansiālās darbības mērķus un pamatvirzienus atbilstoši īpašnieku un sabiedrības interesēm.

3. Spēja analizēt un izvērtēt komercdarbības finansiālo stāvokli.

4. Spēja informēt uzņēmuma vadību par sasniedzamajiem finansiālajiem mērķiem un uzdevumiem.

5. Spēja nodrošināt finanšu pārskatu savlaicīgu sastādīšanu un iesniegšanu.

6. Spēja noteikt un izvērtēt iekšējās un ārējās finansēšanas avotus.

7. Spēja noteikt kapitāla optimālo struktūru, izvērtēt iespējamās darbības ar vērtspapīriem un sagatavot vērtspapīru emisiju.

8. Spēja pārvaldīt īstermiņa debitoru un kreditoru parādus.

9. Spēja pārvaldīt krājumus.

10. Spēja pārvaldīt naudas līdzekļus.

11. Spēja noteikt finanšu ieguldījumu ienesīgumu un risku.

12. Spēja veikt finanšu prognozēšanu (prognozēt ražotās produkcijas vai sniedzamo pakalpojumu apjomus, prognozēt investīcijas, prognozēt finanšu darbības rādītājus).

13. Spēja izstrādāt iestādes budžetu un veikt tā izpildes kontroli.

14. Spēja sagatavot priekšlikumus finanšu investīcijām un darbībām ar vērtspapīriem.

15. Spēja aprēķināt un izvērtēt investīciju efektivitāti, sagatavot materiālo, finansiālo un nemateriālo investīciju projektus.

16. Spēja prezentēt iegūtos rezultātus.

17. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

18. Spēja veikt pētījumus par aktuāliem finanšu jautājumiem.

1.33.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Analizēt ekonomikas un finanšu attīstības likumsakarības un tendences un pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām.

2. Lietot finanšu darbību reglamentējošos normatīvos aktus un profesionālos standartus.

3. Lietot finanšu analīzes un finanšu inženierijas modernās kvantitatīvās metodes uzņēmuma efektīvas darbības nodrošināšanai.

4. Lietot grāmatvedības un bilances datus, statistisko informāciju, analizēt darbības rezultātus.

5. Analizēt, sistematizēt un integrēt iegūto informāciju, izmantot ekonomiskās, statistiskās un ekonometriskās metodes pētījumu veikšanā.

6. Prognozēt finansiālās darbības rezultātus.

7. Aprēķināt nodokļus.

8. Sagatavot investīciju projektus.

9. Lietot statistiskās metodes informācijas analīzē.

10. Novērtēt, analizēt un pārvaldīt finanšu riskus.

11. Sagatavot un prezentēt pārskatus.

12. Lietot informācijas iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas tehnoloģijas.

13. Strādāt komandā /grupā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi.

14. Pārvaldīt valsts valodu.

15. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

16. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

17. Sazināties un sadarboties ar dažādu struktūrvienību darbiniekiem, tiešo vadību un partneriem.

18. Efektīvi plānot un organizēt savu darbu.

19. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

20. Noformēt lietišķos dokumentus atbilstoši lietvedības un grāmatvedības prasībām.

21. Rīkoties atbilstoši reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un ētikas normām.

22. Ievērot profesionālās ētikas, uzvedības kodeksus un standartus.

1.33.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomikas un finanšu vēsture;

1.2. Eiropas Savienības un starptautisko organizāciju nostādnes finanšu analīzes un plānošanas jomā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. finanšu darbību reglamentējošās normatīvās bāzes izpratne;

2.2. mikroekonomika, makroekonomika;

2.3. finanšu teorijas;

2.4. lietišķās saskarsmes psiholoģija;

2.5. finanšu sistēmas uzbūve;

2.6. globālās finanses;

2.7. tirgzinības;

2.8. komercdarbības vadība;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. finanšu grāmatvedība un audita pamati;

3.2. finanšu analīze un finanšu vadība;

3.3. zinātniskās darbības organizācija;

3.4. statistisko metožu izmantošana finansēs;

3.5. komercdarbības informātika;

3.6. finanšu instrumentu tirgus;

3.7. banku darbība;

3.8. nodokļi un nodokļu un nodevu sistēmas;

3.9. investīcijas;

3.10. projektu finansēšana;

3.11. ētika, komercdarbības etiķete;

3.12. informācijas tehnoloģijas;

3.13. vides aizsardzība;

3.14. valsts valoda;

3.15. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. darba tiesiskās attiecības.

1.34. Psihologa profesijas standarts

1.34.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – psihologs.

2. Profesijas kods – 2634 01.

1.34.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– psihologs analizē un piemēro psihologa profesionālajā darbībā psiholoģijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus, izvirza psiholoģiskās palīdzības sniegšanas mērķus, veic indivīda vai grupas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), veic psiholoģisko konsultēšanu un pielieto citas psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes atbilstoši izvirzītajiem mērķiem, novērtē psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti, raksta un sniedz atzinumus, veic zinātniskus pētījumus.

Psihologs strādā uzņēmumos (t.sk. skolās, slimnīcās, klīnikās) vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.34.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā psiholoģijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus.

2. Spēja izvirzīt un saskaņot ar klientu psiholoģiskās palīdzības sniegšanas mērķus atbilstoši klienta vajadzībām un psiholoģijas zinātnes pamatprincipiem.

3. Spēja veidot psiholoģiskās palīdzības sniegšanas stratēģiju un izvēlēties palīdzības sniegšanas stratēģiju atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un psiholoģijas zinātnes pamatprincipiem.

4. Spēja veikt indivīda vai grupas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot atbilstošas metodes (intervijas, testus, aptaujas un/vai novērošanu).

5. Spēja veikt psiholoģisko konsultēšanu un lietot citas zinātniski pamatotas psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.

6. Spēja novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un intervences plānam.

7. Spēja rakstīt un sniegt atzinumus un profesionālās darbības aprakstus.

8. Spēja sniegt atgriezenisko saikni klientam atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.

9. Spēja kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību.

10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību psiholoģijas jomā.

11. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.34.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā psiholoģijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus.

2. Noskaidrot un izvērtēt klienta vajadzības un analizēt tās kopā ar klientu, lai plānotu turpmāko profesionālo darbību.

3. Izvirzīt klienta vajadzībām atbilstošus un sasniedzamus mērķus, saskaņojot tos ar klientu, un nosakot mērķu sasniegšanas kritērijus.

4. Veikt indivīda psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot specifiskai situācijai atbilstošas intervēšanas, testēšanas, aptauju un novērošanas metodes.

5. Veikt grupas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot specifiskai situācijai atbilstošas intervēšanas, testēšanas, aptauju un novērošanas metodes.

6. Veikt organizācijas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot specifiskai situācijai atbilstošas metodes (intervijas, testus, aptaujas un/vai novērošanu).

7. Atbilstoši klienta vajadzībām un esošai situācijai izstrādāt darbības plānu ar konkrētām metodēm un pieejām.

8. Veikt psiholoģisko konsultēšanu vai pielietot citas psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes (piemēram, vecāku mācību seminārus) atbilstoši klienta vajadzībām un izvirzītajiem mērķiem.

9. Izmantot psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes, kas palīdz indivīdiem vai grupām apgūt patstāvīgas problēmu risināšanas pieejas.

10. Izvirzīt kritērijus, ar kuriem novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti.

11. Novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti.

12. Analizēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitātes novērtēšanas rezultātus un izdarīt secinājumus.

13. Sniegt klientam atgriezenisko saikni par psiholoģisko izpēti un psiholoģiskās palīdzības sniegšanas procesu.

14. Izstrādāt profesionālus, precīzus un argumentētus atzinumus un citus psiholoģiskās darbības aprakstus.

15. Analizēt zinātnisko literatūru un izstrādāt pētījuma teorētisko pamatojumu.

16. Izvirzīt atbilstošas pētījuma hipotēzes vai pētījuma jautājumus.

17. Izvēlēties pētījuma veikšanai piemērotas pētījuma metodes.

18. Veikt pētījuma datu vai informācijas ievākšanu un to kvantitatīvo vai kvalitatīvo analīzi.

19. Veikt pētījumā iegūtās informācijas iztirzājumu un izdarīt secinājumus.

20. Izstrādāt pētījuma aprakstu atbilstoši zinātnisku rakstu pamatprincipiem.

21. Ievērot psihologu profesionālās ētikas normas.

22. Lietot psiholoģiskiem pētījumiem nepieciešamās datorprogrammas.

23. Pārvaldīt valsts valodu.

24. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.

25. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.34.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. datorzinības;

1.2. loģika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. filozofija;

2.2. socioloģija;

2.3. vides aizsardzība;

2.4. darba aizsardzība.

2.5. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. psiholoģijas vēsture;

3.2. psiholoģijas metodes;

3.3. vispārīgā psiholoģija;

3.4. psihofizioloģija;

3.5. neiropsiholoģija;

3.6. kognitīvā psiholoģija;

3.7. sociālā psiholoģija;

3.8. personības psiholoģija;

3.9. attīstības psiholoģija;

3.10. organizāciju psiholoģija;

3.11. diferenciālā psiholoģija;

3.12. patopsiholoģija;

3.13. veselības psiholoģija;

3.14. pedagoģiskā psiholoģija;

3.15. psiholoģiskās pētniecības metodes;

3.16. psihometrika;

3.17. statistiskās datu apstrādes metodes;

3.18. kvalitatīvās pētniecības analīzes metodes;

3.19. zinātnisko rakstu pamatprincipi;

3.20. psiholoģiskās izpētes (novērtēšanas) metodes;

3.21. psiholoģiskās konsultēšanas metodes;

3.22. psihoterapijas teoriju un metožu pamatprincipi;

3.23. psihologu profesionālās ētikas principi;

3.24. informācijas tehnoloģijas;

3.25. valsts valoda;

3.26. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda;

3.27. darba tiesiskās attiecības.

1.35. Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženiera profesijas standarts

1.35.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris.

2. Profesijas kods – 2144 37.

1.35.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris projektē un pilnveido medicīniskās iekārtas, aparātus un instrumentus; pārzina iekārtu fizikālos un tehniskos darbības principus, to izgatavošanas un konstruēšanas tehnoloģijas; prot pielietot zināšanas par fizikālo lauku iedarbību uz bioloģiskajiem objektiem, organizēt drošības pasākumus; piedalās medicīnisko iekārtu un sistēmu izvēlē, uzstādīšanā, regulēšanā, remontā un izmantošanā; spēj veikt radiācijas tehnoloģiju plānošanu un uzraudzību; veic pacienta dozimetriju, kā arī piedalās citās inženiera darbībās, kas saistītas ar radioloģiskajām procedūrām un jonizējošo starojumu; piedalās radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmas izstrādē ārstniecības iestādē; organizē medicīnisko iekārtu un sistēmu servisu, uzraudzību, kontroli un testēšanu; vada un organizē ražošanu, veicina jaunu tehnoloģiju ieviešanu; veic tehniskos, fizikālos un ekonomiskos aprēķinus medicīnas fizikālo tehnoloģiju jomā; sadarbībā ar ārstniecības personām optimizē, harmonizē medicīniskās fizikas metodes diagnostikai un ārstēšanai; piedalās starptautiskajos projektos; izvērtē nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību; ievēro profesionālo ētiku.

Medicīnas fizikālo tehnoloģiju inženieris strādā ārstniecības iestādēs – slimnīcās, poliklīnikās, doktorātos, veselības centros, rehabilitācijas iestādēs, specializētajos centros, laboratorijās, kā arī medicīnas iekārtu izplatītāju, pakalpojumu, sertifikācijas, uzraudzības, ražošanas, projektēšanas un pētniecības uzņēmumos.

1.35.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja projektēt un pilnveidot medicīniskās iekārtas, aparātus un sistēmas.

2. Spēja izstrādāt medicīnisko iekārtu un sistēmu izgatavošanas tehnoloģiju.

3. Spēja konstruēt medicīniskās iekārtas, aparātus un sistēmas.

4. Spēja vadīt un organizēt jaunu medicīnas fizikālo tehnoloģiju ražošanu.

5. Spēja veikt medicīnisko iekārtu iegādes izvēli un uzstādīšanu.

6. Spēja veikt medicīnisko iekārtu un sistēmu uzraudzību – apkalpošanu, regulēšanu, remontu, testēšanu un kalibrēšanu.

7. Spēja veikt radiācijas tehnoloģiju plānošanu un uzraudzību.

8. Spēja veikt pacienta dozimetriju un piedalīties darbībās, kas saistītas ar radioloģiskajām procedūrām un jonizējošo starojumu.

9. Spēja veikt radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmas izstrādi ārstniecības iestādēs un citos uzņēmumos.

10. Spēja veikt tehniskos, fizikālos un ekonomiskos aprēķinus medicīnas fizikālo tehnoloģiju jomā.

11 Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību sadarbībā ar mediķiem, biologiem un citiem speciālistiem.

12. Spēja organizēt un vadīt struktūrvienības personāla darbu.

13. Spēja plānot darbus un organizēt to savlaicīgu izpildi.

14. Spēja uzskaitīt un kontrolēt darba un citu resursu apjomus.

15. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

16. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.35.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izmantojot tehnisko dokumentāciju, izprast medicīnisko iekārtu, instrumentu uzbūvi un to attīstības tendences.

2. Lietot darba izpildei nepieciešamo tehnisko un normatīvo dokumentāciju, tehniskos standartus un citu ar medicīnas fizikālo tehnoloģiju nozari saistīto dokumentāciju, gatavot lietišķo, tehnisko dokumentāciju.

3. Analizēt, vērtēt un izmantot zinātniskus lietišķus pētījumus, lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, ieviest jaunas tehnoloģijas.

4. Pārzināt medicīnas iekārtu, instrumentu izgatavošanas tehnoloģijas, projektēt tehnoloģiskos procesus medicīnisko iekārtu un instrumentu izgatavošanai.

5. Prast sagatavot, lasīt rasējumus un skices, noformēt konstruktora dokumentāciju un veikt inženiertehniskos aprēķinus.

6. Izvērtēt medicīnisko iekārtu, instrumentu izmantošanas nosacījumus un drošību.

7. Prast atrast medicīnisko iekārtu un sistēmu bojājumu cēloņus un tos novērst.

8. Izvērtēt medicīnisko inženieriekārtu iegādes nosacījumus.

9. Vadīt medicīnisko inženieriekārtu uzstādīšanu, izmantošanu, regulēšanu un kvalitātes vadību, izstrādāt atbilstošas pārbaudes metodikas.

10. Prast pielietot starojumu avotu aizsardzības inženieraprēķinu metodikas, izstrādāt un pielietot matemātisko modelēšanu medicīnas fizikā un inženierijā.

11. Veikt dozimetriskos, radiometriskos un spektrometriskos mērījumus un tos dokumentēt.

12. Novērtēt medicīnas fizikālo tehnoloģiju nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību.

13. Sadarbībā ar mediķiem, biologiem un citiem speciālistiem piedalīties klīniskajos pētījumos.

14. Pārzināt kvalitātes sistēmas izveides un pielietojuma principus medicīnas fizikālo tehnoloģiju jomā.

15. Pielietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, datoru lietotājprogrammas tekstu, zīmējumu un grafiku noformēšanai.

16. Analizēt un pielietot praktiskajā darbā zinātnisko literatūru valsts valodā un divās svešvalodās.

17. Vadīt struktūrvienības personāla darbu.

18. Pārvaldīt valsts valodu.

19. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

20. Lietot nozares standartus un profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

21. Darboties komandā/grupā, plānot, organizēt un vadīt profesionālās komandas darbu, noteikt izpildāmo darbu prioritātes, veikt darbu arī individuāli.

22. Veikt jaunrades un pētniecības darbu.

23. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.

24. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

25. Ievērot darba aizsardzības, radiācijas drošības, ugunsdrošības, vides aizsardzības un higiēnas prasības.

26. Noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomas normatīvo aktu prasībām.

27. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

1.35.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. fundamentālo fizikālo un ķīmisko procesu un parādību pamati;

1.2. augstākās matemātikas lietišķie pamati;

1.3. inženiertehnikas un attiecīgo tehnoloģiju izveidošanas un izmantošanas pamati;

1.4. saskarsmes pamati un ētikas principi;

1.5. ekonomikas, vadības organizācija, tirgzinību pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. fizikas, ķīmijas, augstākās matemātikas pamati;

2.2. vispārējās inženierzinības: mehatronika, tehniskā un teorētiskā mehānika, iekārtu un tehnoloģiju projektēšana;

2.3. radiācijas izmantošana un drošība;

2.4. cilvēka anatomija un fizioloģija, bioķīmija un biofizika;

2.5. elektronika un elektrotehnika, ciparu iekārtas un sistēmas, mikroprocesoru tehnika, analogā un ciparu elektronika;

2.6. datoru sistēmas medicīna;

2.7. biomateriālu tehnoloģijas;

2.8. komercdarbības pamati, veselības aprūpes organizācija un ekonomika, kvalitātes regulēšana un kontrole;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika, medicīnas fizika, fizikālā un matemātiskā modelēšana, vispārīgā metroloģija, fizikālā materiālzinība;

3.2. informācijas tehnoloģijas, medicīniskā informātika;

3.3. fizioloģisko mērījumu tehnika;

3.4. radiācijas drošība medicīnā, medicīniskā attēlošana fizikā, medicīniskie instrumenti, iekārtas un sistēmas, medicīniskās tehnikas projektēšana, medicīnisko iekārtu drošums, medicīnisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģija, radiācijas terapijas tehnoloģija, mērīšanas tehnika medicīnā, spektroskopijas metodes medicīnā, elektronika medicīnā, bioloģisko signālu analīze;

3.5. mašīnu elementi;

3.6. medicīnas elektroniskās un datorizētās sistēmas;

3.7. tēlu atpazīšanas un attēlu apstrādes metodes medicīnā;

3.8. projektu vadīšana;

3.9. vides aizsardzība;

3.10. darba un civilā aizsardzībā;

3.11. darba tiesiskās attiecības, tiesību pamati medicīnā;

3.12. valsts valoda;

3.13. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.36. Mehatronikas inženiera profesijas standarts

1.36.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mehatronikas inženieris.

2. Profesijas kods – 2144 38.

1.36.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mehatronikas inženieris izstrādā tehnoloģiskā procesa automatizācijas algoritmus; vada mehatronikas sistēmu projektēšanu; veic mehatronikas iekārtu darbības uzraudzību un to komplektēšanas uzdevumus; izmanto speciālās zināšanas un prasmes dažādu praktisku tehnisko problēmu vai uzdevumu risinājumiem; projektē un izstrādā iespējamos automatizācijas variantus; konsultē par automatizācijas procesa efektivitāti, par jaunākajiem mehatronikas nozares sasniegumiem, to ieviešanas iespējām.

Mehatronikas inženieris strādā uzņēmumos, kuros tiek veikta elektromehānisku iekārtu vadība ar integrētu elektronikas un datortehnikas pielietošanu.

1.36.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izstrādāt automatizācijas procesa algoritmu un sagatavot tehnisko uzdevumu iekārtu projektēšanai.

2. Spēja strādāt ar speciālām projektēšanas un mehatronikas iekārtu vadības datorprogrammām.

3. Spēja veikt vizuālu mehatronikas iekārtu darbības novērtējumu.

4. Spēja izstrādāt mehatronikas iekārtu uzraudzības un vizualizācijas sistēmu.

5. Spēja orientēties automatizēto iekārtu apkalpošanas, diagnosticēšanas un remonta jautājumos.

6. Spēja sekot mehatronikas iekārtu rezerves daļu daudzumam un veikt to pasūtījumus.

7. Spēja izstrādāt ražošanas tehnoloģisko plānojumu.

8. Spēja izvērtēt ražošanas automatizācijas līmeni.

9. Spēja izvēlēties atbilstošus materiālus, veidojot iekārtu konstrukcijas.

10. Spēja sastādīt datorprogrammas automatizēto sistēmu vadības elementu programmēšanai.

11. Spēja noteikt mehatronikas sistēmas darbības precizitāti.

12. Spēja noteikt mehatronikas sistēmas kalpošanas laiku.

13. Spēja projektēšanas procesā izvēlēties salāgojumu izmērus un pielaides, lai nodrošinātu iekārtu kvalitatīvu un ilgstošu darbību.

14. Spēja izvērtēt ekonomiski izdevīgākos tehniskos risinājumus.

15. Spēja sagatavot projektējamās vai izgatavojamās iekārtas izmaksas un noteikt izdevumu atmaksāšanas laiku.

16. Spēja plānot darbus un organizēt to savlaicīgu izpildi.

17. Spēja organizēt un vadīt personāla darbu.

18. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

20. Spēja apzināt un izprast normatīvos aktus iekārtu drošuma jautājumos.

21. Spēja orientēties Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) kvalitātes drošuma un vides aizsardzības sistēmās.

1.36.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt konstruktoru dokumentācijas izstrādāšanas stadijas.

2. Izprast mehānikas, elektromehānikas, elektronikas un datortehnikas iekārtu savstarpēju mijiedarbību.

3. Veikt darba uzdevuma profesionālu analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma saskaņošanu ar ražošanas tehnoloģiskajām iespējām.

4. Lietot darba izpildei nepieciešamos mehatronikas nozares normatīvos aktus, tehnisko dokumentāciju un standartus, gatavot lietišķos dokumentus.

5. Analizēt, vērtēt un izmantot zinātniskos un lietišķos pētījumus, lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, ieviest jaunas tehnoloģijas un datorprogrammas.

6. Prast prognozēt mehānikas, elektroiekārtu, elektronikas un datortehnikas iekārtu bezatteikuma darbību.

7. Mērķtiecīgi izmantot mehānisko, elektromehānisko, elektronikas un datortehnikas iekārtu iespējas un organizēt to tehnisko apkopi.

8. Racionāli organizēt savstarpēji saistīto darba procesu izpildi.

9. Projektēt visu automatizēto vai uzstādāmo iekārtu izvietojumu un organizēt darba sadali starp strādājošajiem.

10. Prast izvēlēties automatizācijas procesam nepieciešamos izpildelementus (hidraulisko un pneimatisko sistēmu elementi, elektriskie un optiskie elementi u.c.).

11. Izmantot datorizētās projektēšanas un datorizētās ražošanas (CAD/CAM) tehnoloģijas projekta izstrādei.

12. Sagatavot prezentācijai automatizācijas projekta materiālus.

13. Piedalīties ražošanas projektu analīzē, izstrādē, saskaņošanā un vadīšanā.

14. Piemērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

15. Pielietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

16. Pārvaldīt valsts valodu.

17. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

18. Noteikt izpildāmo darbu prioritātes, darboties komandā un plānot, organizēt un vadīt tās darbu, kā arī veikt darbu individuāli.

19. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.

20. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

21. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

22. Sniegt pirmo palīdzību.

23. Saudzēt apkārtējo vidi.

1.36.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. socioloģija un politikas zinātnes;

1.2. saskarsmes pamati;

1.3. ētikas principi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. enerģētikas ekonomika, komercdarbības ekonomika;

2.2. komercdarbības organizācijas;

2.3. ražošanas un pakalpojumu organizēšana;

2.4. tirgus analīze;

2.5. tirdzniecības stratēģija;

2.6. programmējamie loģiskie kontrolleri;

2.7. regulēšanas tehnika ar mikroprocesoru kontrolleriem;

2.8. programmējamo loģisko kontrolleru perifērās iekārtas;

2.9. robotu vadības sistēmas;

2.10. detaļu precizitāte un standartizācija;

2.11. detaļu orientēšanas un padeves iekārtas;

2.12. salikšanas tehnoloģija un iekārtas;

2.13. berzes procesu fizikālie pamati;

2.14. ergonomika un dizains;

2.15. inženieraprēķinu programmatūras mašīnbūvē (CAE);

2.16. mehāniskās svārstības un akustika;

2.17. elektropiedziņa;

2.18. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. matemātika;

3.2. varbūtības teorija un matemātiskā statistika;

3.3. fizika;

3.4. materiālzinības;

3.5. datorgrafika mašīnbūvē;

3.6. tēlotājģeometrija un inženiergrafika;

3.7. elektrotehnikas teorija;

3.8. vispārīgā metroloģija;

3.9. programmēšanas valodas;

3.10. energoelektronika;

3.11. elektriskie mērījumi;

3.12. rūpnieciskās elektroniskās iekārtas;

3.13. elektriskās mašīnas;

3.14. tehniskā mehānika;

3.15. aparātu konstruēšana;

3.16. mašīnu un aparātu elementi;

3.17. ražošanas tehnoloģija – ražošanas tehnoloģijas pamati;

3.18. industriālā tehnoloģija;

3.19. CAD/CAM tehnoloģijas;

3.20. analogās iekārtas;

3.21. elektropneimotehnika;

3.22. robottehnika – robotu vadības sistēmas;

3.23. datorvadības sistēmas un to projektēšana;

3.24. automātikas sensoru sistēmas;

3.25. sistēmu aprēķinu algoritmizācija;

3.26. elektriskās piedziņas vadība;

3.27. civilā aizsardzība;

3.28. darba aizsardzība;

3.29. vides aizsardzība;

3.30. darba tiesiskās attiecības;

3.31. valsts valoda;

3.32. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.37. Ainavu arhitekta profesijas standarts

1.37.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ainavu arhitekts.

2. Profesijas kods – 2162 01.

1.37.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ainavu arhitekts veic uzdevumus, kas saistīti ar ainavu, publisko un privāto ārtelpu labiekārtojuma un apstādījumu izpēti, analīzi, attīstību, saglabāšanu, atjaunošanu un pārvaldīšanu; vērtē un pēta ainavas telpisko struktūru un ainavas elementu savstarpējo mijiedarbību; novērtē prognozējamo izmaiņu ietekmi uz ainavu; izstrādā vadlīnijas, metodiku, rekomendācijas ainavu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai; izstrādā kultūrvēsturisko un degradēto ainavu un teritoriju atjaunošanas vai rekonstrukcijas projektus (turpmāk – projektu), izstrādā ainavu un publiskās ārtelpas kompozicionālo plānojumu un telpisko struktūru, teritoriju labiekārtojuma un apstādījumu funkcionālos un kompozicinālos risinājumus, tehniskos risinājumus, darba zīmējumus un specifikācijas; konsultē projektētājus, būvniecības procesa dalībniekus un iedzīvotājus ainavu, teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu veidošanas un saglabāšanas jautājumos.

Ainavu arhitekts var strādāt uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.37.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast kultūrvēsturiskās ainavas un dabas mantojuma nozīmi tautsaimniecības attīstībā.

2. Spēja izstrādāt vadlīnijas, metodiku, rekomendācijas ainavu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai, pamatojoties uz ainavas izpēti, analīzi un saistīto nozaru speciālistu slēdzieniem.

3. Spēja veikt teritorijas pirmsprojekta izpēti, apkopojot informāciju par dabas un antropogēnajiem faktoriem, kā arī par apbūves raksturu.

4. Spēja izstrādāt projekta kompozicionālo ieceri atbilstoši veiktajai teritorijas pirmsprojekta izpētei, funkcionālajām prasībām un darba uzdevumam.

5. Spēja izstrādāt projektu publiskai un privātai ārtelpai, ietverot ceļu un laukumu plānojumu, apstādījumu plānu, vertikālo un horizontālo piesaistu plānus, labiekārtojuma elementu plānu, darbu un materiālu apjomus un specifikācijas.

6. Spēja izstrādāt projektu dokumentāciju meta, skiču un tehniskā projekta stadijās.

7. Spēja organizēt darba procesu sadarbībā ar citu nozaru speciālistiem.

8. Spēja plānot un vadīt darbu, strādāt darba grupā saskaņā ar projekta izstrādes laika grafiku.

9. Spēja sazināties un izstrādāt projektus valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību ainavu arhitektūras un plānošanas jomā.

11. Spēja strādāt saskaņā ar lietvedības, būvniecības, pieminekļu aizsardzības un dabas aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

1.37.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt visu ainavu tipu telpiskās uzbūves principus.

2. Apsekot un izvērtēt projektējamās teritorijas, iegūstot visu darbam nepieciešamo informāciju.

3. Pielietot datorprogrammas, izstrādājot projekta dokumentāciju, atspoguļojot projekta ieceri un veidojot prezentācijas.

4. Pārzināt inženiertehnisko risinājumu vispārējos principus, jaunākās tehnoloģijas un materiālus ainavu veidošanas, teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu ierīkošanas jomā.

5. Pielietot labiekārtojuma elementus atbilstoši funkcionālajām prasībām, ainavas raksturam, vides un arhitektūras kontekstam.

6. Pārzināt Baltijas reģionā lietojamo apstādījumu augu sortimentu un to botāniskos nosaukumus latīņu valodā.

7. Pielietot augus atbilstoši to estētiskajām un bioloģiskām īpašībām, funkcionālajām prasībām, ainavas raksturam, vides un arhitektūras kontekstam.

8. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

9. Pārvaldīt valsts valodu.

10. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

11. Sniegt konsultācijas ainavu, teritorijas labiekārtojuma un apstādījumu veidošanā un saglabāšanā, skaidri un argumentēti izklāstot viedokli un pieņemtos lēmumus.

1.37.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. matemātika;

1.2. fizika;

1.3. saskarsmes psiholoģija;

1.4. praktiskā filozofija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. plānošanas sociālekonomiskie pamati;

2.2. ekoloģija;

2.3. hidroloģija;

2.4. mērniecība;

2.5. ģeoloģija un augsnes zinātne;

2.6. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;

2.7. pētnieciskā darba pamati;

2.8. reģionālā un ainavu plānošana;

2.9. ēku arhitektūra;

2.10. ceļu un tiltu būvniecība;

2.11. lietišķā ekoloģija;

2.12. ūdenskrātuvju projektēšana;

2.13. sugu un biotopu aizsardzība;

2.14. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. zīmēšana, gleznošana;

3.2. projektu grafika;

3.3. datormācība;

3.4. ģeobotānika un dendroloģija;

3.5. kompozīcijas pamati;

3.6. arhitektūras un dārzu mākslas vēsture;

3.7. ainavu mācība;

3.8. ainavu arhitektūra un projektēšana;

3.9. publisko un privāto apstādījumu un parku veidošana;

3.10. ainavu analīze;

3.11. ārtelpas funkcionālais dizains;

3.12. apstādījumu augi;

3.13. ainavu menedžments;

3.14. dabīgā un mākslīgā apgaismojuma organizēšanas principi;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. darba tiesiskās attiecības;

3.18. valsts valoda;

3.19. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.38. Vides pārvaldības speciālista profesijas standarts

1.38.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – vides pārvaldības speciālists.

2. Profesijas kods – 2422 31.

1.38.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– vides pārvaldības speciālists nodrošina vides pārvaldības uzdevumu izstrādi un izpildi, vides plānošanu, dabas resursu ieguvi un pārvaldi, ietekmes uz vidi novērtējumu, vides kvalitātes kontroli un monitoringu, vides aizsardzības un ražošanas tehnoloģiju ieviešanu, darba uzdevumu sagatavošanu vides tehnoloģiju izstrādei, piedaloties to ieviešanā; nodrošina vides projektu izpildi un sniedz konsultācijas vides jomā.

Vides pārvaldības speciālists var strādāt uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

1.38.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja piemērot Latvijas Republikas, starptautiskos un Eiropas Savienības vides un vispārējos normatīvos aktus un izmantot vides aizsardzības institucionālās sistēmas iespējas vides pārvaldības uzdevumu risināšanai.

2. Spēja apkopot, sistematizēt un analizēt informāciju par vides aizsardzību un pārvaldi.

3. Spēja sastādīt datu bāžu struktūru un sagatavot informatīvus un analītiskus pārskatus vides pārvaldības uzdevumu izpildei.

4. Spēja izmantot uzņēmuma administratīvos vadības principus un lietvedības sistēmu dokumentu (līgumi, vienošanās, iesniegumi, vēstules u.c.) sagatavošanā, personāla vadības uzdevumu izstrādē.

5. Spēja analizēt un novērtēt vides kvalitāti, plānot vides pārvaldības pasākumus, nosakot nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi un cilvēkresursus un veicot pasākumu ekonomiskās efektivitātes aprēķinus.

6. Spēja organizēt vides kvalitātes kontroli, veikt iegūto rezultātu analīzi, izstrādāt priekšlikumus vides kvalitātes saglabāšanai, uzlabošanai vai atjaunošanai, izmantojot speciālās datorprogrammas vides kvalitātes novērtēšanai, prognozei un modelēšanai.

7. Spēja līdzdarboties ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.

8. Spēja sagatavot vides projektu tehniskos uzdevumus un veikt projektu saskaņošanu, kā arī sagatavot iesniegumus dabas resursu izmantošanas un citu atļauju saņemšanai.

9. Spēja veikt vides saziņas uzdevumus, sagatavojot sabiedrībai informāciju par vidi, tās kvalitāti un problēmām, izzinot sabiedrības viedokli un iesaistot to vides jautājumu risināšanā, izmantojot vides izglītības metodes.

10. Spēja sagatavot vides projektu iesniegumus un piedalīties to izvērtēšanā.

11. Spēja veicināt sabiedrības līdzdalību ilgtspējīgas attīstības veidošanā.

12. Spēja noteikt pētniecības mērķus un uzdevumus vides pārvaldības jomā, sastādīt eksperimentālo pētījumu plānus, veikt iegūto eksperimentālo datu matemātisko apstrādi, izmantojot datorprogrammas un matemātiskās analīzes metodes.

13. Spēja noteikt galvenos pētījumu zinātniskos un praktiskos rezultātus un sniegt rekomendācijas vides aizsardzības, tehnoloģiju un dabas resursu izmantošanas jomā.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

15. Spēja vadīt personāla darbu, pastāvīgi paaugstināt savu kvalifikāciju.

1.38.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast mijiedarbību starp ekonomisko, sociālo un vides attīstību un ilgtspējīgas attīstības koncepciju kā pamatu vides pārvaldībai.

2. Pielietot praktiskās iemaņas un teorētiskās zināšanas lēmumu izstrādē un pieņemšanā.

3. Identificēt galvenās vides kvalitātes problēmas, organizēt vides kvalitātes un piesārņojuma kontroles pasākumus un veikt nepieciešamos mērījumus, novērtēt tos un izstrādāt priekšlikumus iespējamiem risinājumiem vides aizsardzībā.

4. Sagatavot un izmantot informāciju vides aizsardzības jomā.

5. Izprast vides tehnoloģiju lietojuma jomas vides pārvaldības jautājumu risināšanā.

6. Pārzināt vides normatīvos aktus un vides aizsardzības sistēmas institucionālo struktūru.

7. Pārzināt administratīvās vadības principus.

8. Prast novērtēt vides kvalitāti, pielietojot vides monitoringa rezultātus, pieejamās datu bāzes vides jomā un vides kvalitātes normatīvus.

9. Izstrādāt un pielietot kritērijus vides novērtēšanai.

10. Interpretēt vides informāciju, to analizēt un apkopot.

11. Prast sniegt sabiedrībai informāciju par vides stāvokli un tās nepieciešamajiem uzlabojumiem.

12. Piedalīties vides projektu izstrādē, izpildē un vadībā.

13. Darboties un domāt patstāvīgi.

14. Plānot un organizēt savu un struktūrvienības darbību.

15. Uzstāties, argumentēti izteikt savu viedokli.

16. Organizēt darbu, izmantojot biroja tehniku.

17. Pielietot datorprogrammas un datu bāzes, datu analīzes un rezultātu attēlošanas programmatūru.

18. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus.

19. Ievērot saskarsmes kultūras principus un ētikas normas.

20. Pārvaldīt valsts valodu.

21. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

22. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

23. Pašizglītoties, apgūt jaunas zināšanas un prasmes.

24. Pielietot praksē iegūtās zināšanas un prasmes.

1.38.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ģeoloģija un ģeodēzija;

1.2. ekonomikas teorija;

1.3. riska analīze;

1.4. globālās vides problēmas;

1.5. vides saziņas metodes.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ķīmijas zinātnes;

2.2. fizikas zinātnes;

2.3. bioloģijas zinātnes;

2.4. ģeogrāfija;

2.5. vadības teorija;

2.6. personālvadība;

2.7. grāmatvedība;

2.8. attīstības plānošana;

2.9. vides filozofija un ētika;

2.10. vides monitorings;

2.11. kartogrāfija un nekustamo īpašumu kadastrs;

2.12. dabas resursu apsaimniekošana;

2.13. ekotoksikoloģija;

2.14. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. matemātika vides zinātnē;

3.2. vides ķīmija;

3.3. vides bioloģija;

3.4. vides fizika;

3.5. vides ekonomika;

3.6. projektu vadība;

3.7. vides politika;

3.8. vides pārvaldība;

3.9. ietekmes uz vidi novērtējums;

3.10. saskarsmes psiholoģija;

3.11. vides normatīvie akti;

3.12. ilgtspējīgas attīstības teorija;

3.13. vides tehnoloģijas;

3.14. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;

3.15. gaisa, ūdens un augsnes attīrīšanas tehnoloģijas un sanācija;

3.16. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu aizsargājamo teritoriju (piemēram, aizsargjoslas, ūdens ņemšanas vietas, urbumi, atradnes u.c.) pārvaldība;

3.17. degradēto teritoriju rekultivācija;

3.18. ūdenssaimniecība;

3.19. atkritumsaimniecība;

3.20. valsts valoda;

3.21. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.22. darba aizsardzība;

3.23. vides aizsardzība;

3.24. darba tiesiskās attiecības.

1.39. Sociālā darbinieka profesijas standarts

1.39.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sociālais darbinieks.

2. Profesijas kods – 2635 01.

1.39.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sociālais darbinieks konsultē un vada klienta sociālo gadījumu, piesaistot nepieciešamos resursus; novērtē klienta sociālās vajadzības; atjauno vai uzlabo klienta sociālās prasmes un sociālo funkcionēšanu, ņemot vērā klienta paša resursus; analizē klienta sociālās problēmas un palīdz rast alternatīvus sociālo problēmu risinājumus, izmantojot atbilstošas metodes darbā ar klientu individuāli vai grupā, vai darbā ar ģimeni; nodrošina klienta sociālā atbalsta tīkla veidošanos; plāno, organizē un vada sociālo darbu ar grupām; pārstāv un aizstāv klientu grupu intereses valsts un pašvaldības līmenī, iesaistot klientu grupas savu interešu pārstāvēšanā/aizstāvēšanā; izstrādā un īsteno preventīvos pasākumus; veicina noteiktas ģeogrāfiskās teritorijas vai atsevišķas personu grupas, ko vieno kopīga identitāte, (turpmāk – kopienas) un visas sabiedrības sociālo attīstību; izstrādā sociālās programmas, novērtē sociālās politikas efektivitāti un sociālā darba, karitatīvā sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk – sociālo pakalpojumu) un sociālās palīdzības kvalitāti, kā arī to atbilstību iedzīvotāju vajadzībām; veido sadarbību ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, valsts, pašvaldības, nevalstiskajām, reliģiskajām un privātajām institūcijām; veido, vada vai līdzdarbojas komandas darbā; veic sociālo darbu ar dažādām klientu grupām (ģimenēm un bērniem, veciem cilvēkiem, bezpajumtniekiem, vardarbībā cietušām personām, personām ar funkcionāliem traucējumiem, personām ar atkarības problēmām, cilvēku tirdzniecības upuriem, personām ieslodzījuma vietās un personām pēc soda izciešanas, kā arī kopienām, minoritātēm un citām grupām).

Sociālais darbinieks strādā valsts vai pašvaldību institūcijās, biedrībās, nodibinājumos, reliģiskās organizācijās, komercsabiedrībās, kā arī var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.39.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja identificēt, definēt, analizēt un risināt sociālās problēmas.

2. Spēja vadīt problēmu risināšanas procesu un sociālo gadījumu.

3. Spēja plānot, organizēt un vadīt sociālo darbu ar indivīdu, ģimeni, grupu un kopienu.

4. Spēja apzināt, piesaistīt un attīstīt resursus dažādās sociālā darba prakses jomās.

5. Spēja rast alternatīvus sociālo problēmu risinājumus un izvēlēties atbilstošo stratēģiju.

6. Spēja izvērtēt sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un lietderību.

7. Spēja izstrādāt un īstenot sociālo pakalpojumu projektus.

8. Spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību un pilnveidot to.

9. Spēja veicināt kopienas attīstību, sociālo pakalpojumu pieejamību atbilstoši kopienas iedzīvotāju sociālajām vajadzībām.

10. Spēja iesaistīties sociālās politikas izstrādē, attīstībā, realizācijā un novērtēšanā.

11. Spēja veidot supervīzijas praksi, iesaistoties, reflektējot un pilnveidojot profesionālās kompetences visas darba dzīves garumā.

12. Spēja īstenot nediskriminējošu sociālā darba praksi, sekmējot sociāli atstumtu un riska situācijā esošu personu sociālo iekļaušanu.

13. Spēja veikt pētniecisko darbību.

14. Spēja analizēt globālo sociālo problēmu veidošanos, attīstību un mijsakarības.

15. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties divās svešvalodās (krievu un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).

1.39.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Identificēt klienta sociālās problēmas sociālā darba mikro, mezo un makro līmenī.

2. Īstenot sociālo vajadzību izpēti sociālā darba un karitatīvā sociālā darba mikro, mezo un makro līmenī.

3. Atbalstīt, uzlabot un veicināt klienta un viņa ģimenes locekļu sociālo funkcionēšanu.

4. Sniegt klientam palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā, nodrošinot klienta līdzdarbības iespēju un ievērojot sociālo taisnīgumu.

5. Izvērtēt un identificēt vides atbilstību klienta vajadzībām.

6. Palīdzēt klientiem izvērtēt un piesaistīt resursus, aizstāvēt klientu intereses.

7. Sekmēt personas mijiedarbību ar sociālo vidi, pilnveidojot starppersonu atbalsta sistēmas.

8. Plānot un veikt sociālo darbu ar kopienu.

9. Plānot un veikt intervenci darbā ar ģimeni un grupu.

10. Identificēt, izvērtēt un plānot darbības sociālā riska un reliģiskās prakses riska grupu mazināšanā.

11. Izstrādāt un īstenot preventīvās programmas visos sociālā darba prakses līmeņos.

12. Analizēt globālo sociālo problēmu veidošanos, attīstību un mijsakarības.

13. Veicināt cieņu pret cilvēku tradīcijām, kultūru, uzskatiem un reliģijām starp dažādām etniskajām grupām un kopienām.

14. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

15. Noteikt izpildāmo darbu prioritātes, darboties komandā un plānot, organizēt un vadīt tās darbu, kā arī veikt darbu individuāli.

16. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).

18. Pārvaldīt valsts valodu.

19. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas (krievu valodu un kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām) saziņas līmenī.

1.39.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. Eiropas Savienības regulas integrācijas un diskriminācijas novēršanas jomā, integrācijas politika Latvijā;

1.2. Eiropas Savienības finanšu instrumenti;

1.3. Eiropas Savienības sociālās politikas pamatnostādnes, ES pamattiesību harta un sociālā harta;

1.4. sociālekonomiskie procesi valstī (demogrāfiskie procesi, nodarbinātība, inflācija, dzīves kvalitātes rādītāji, izglītība, kultūra, veselības aprūpe u.c.);

1.5. valsts politikas veidošanas un īstenošanas process, valsts pārvalde;

1.6. reģionālā attīstība un pašvaldības Latvijā (pašvaldību funkcijas, administratīvais aparāts, politiskās partijas, deputātu funkcijas);

1.7. globalizācijas procesu dinamika, sociālās pārmaiņas Eiropā un pasaulē.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. sociālā darba vēsturiskā attīstība;

2.2. sociālā attīstība un sociālā politika;

2.3. sociālo un vides faktoru ietekme uz cilvēku (indivīdu, ģimeni, grupu, kopienu);

2.4. funkcionālās un disfunkcionālās savstarpējās attiecības (partneru, ģimeņu, grupu attiecības);

2.5. ģimenes socioloģija un psiholoģija;

2.6. sabiedrības mazaizsargāto grupu dzīves apstākļi, un tos ietekmējošie sociālie faktori;

2.7. nabadzības teorijas, nabadzība kā sociāla problēma, nabadzības kultūra;

2.8. invaliditāte, tās veidi un personu ar invaliditāti aprūpe Latvijā;

2.9. suicīds, tā veidi un nāve;

2.10. vardarbība, tās veidi, pazīmes, vardarbību izraisošie faktori;

2.11. atkarības veidi un dinamika, darbs ar personu ar atkarības problēmām;

2.12. līdzatkarības veidi un līdzatkarīgo personu problēmas;

2.13. reliģijas un to loma cilvēka dzīvē;

2.14. starptautiskās cilvēktiesības;

2.16. diskriminācijas, sociālās izolācijas, apspiešanas pazīmes, process, cēloņi, sekas un iespējamie risinājumi sabiedrībā;

2.17. deviance un delinkvence;

2.18. sociālā statistika;

2.19. loģikas pamati;

2.20. psihiatrijas, psihoterapijas, antropoloģijas, psiholoģijas (vispārīgās, attīstības, personības un sociālās) pamati;

2.21. veselības aprūpes sistēma Latvijā;

2.22. izglītības sistēma Latvijā;

2.23. tiesību pamati un tieslietu sistēma Latvijā;

2.24. ekonomikas pamati;

2.25. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. sociālā darbinieka profesijas raksturojums;

3.2. sociālās drošības sistēma Latvijā;

3.3. sociālā darba teorijas, metodes un funkcijas darbam ar indivīdu, ģimeni, grupu un kopienu;

3.4. problēmu risināšanas process sociālajā darbā;

3.5. sociālā darba profesionālās vērtības un ētika;

3.6. sociālo pakalpojumu institūciju darbības tiesiskais regulējums Latvijā;

3.7. sociālo pakalpojumu institūciju tīkls Latvijā;

3.8. sociālais darbs ar dažādām klientu grupām;

3.9. komandas darbs sociālajā darbā;

3.10. sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības veidi;

3.11. sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības kvalitāte, novērtēšana un nodrošināšana;

3.12. saskarsme sociālajā darbā ar dažādām klientu grupām un klientu konsultēšana;

3.13. konfliktu risināšanas metodes sociālā darba praksē;

3.14. stresa vadība;

3.15. supervīzija sociālajā darbā;

3.16. minoritāšu dzīves veids, paražas, vērtības, stereotipi, diskriminācija un integrācijas process;

3.17. vides faktori sociālajā darbā;

3.18. socioloģijas pamati, sociālo pētījumu metodes;

3.19. brīvprātīgo darbs;

3.20. ielu sociālais darbs;

3.21. vadības teorijas;

3.22. projektu vadīšana;

3.23. ētikas principi;

3.24. informācijas tehnoloģiju izmantošana (Microsoft Office, datu bāzes, Interneta pārlūkprogrammas);

3.25. valsts valoda;

3.26. vismaz divas svešvalodas (krievu valoda un kāda no Eiropas Savienības oficiālajām valodām) saziņas līmenī;

3.27. darba aizsardzība;

3.28. vides aizsardzība;

3.29. darba tiesiskās attiecības.

1.40. Pastorālā konsultanta profesijas standarts

1.40.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – pastorālais konsultants.

2. Profesijas kods – 2636 22.

1.40.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– pastorālais konsultants ir sertificēts speciālists, kurš ieguvis augstāko izglītību reliģijā vai teoloģijā un profesionālo kvalifikāciju pastorālajā konsultēšanā, kas veic vienas vai vairāku personu, ģimeņu un grupu garīgo aprūpi un konsultēšanu, integrējot reliģiskos resursus un humanitāro, sociālo un izglītības zinātņu atziņas, lai veicinātu personības vispusīgu garīgo un psiholoģisko attīstību, kā arī, lai sniegtu atbalstu daudzveidīgu garīgu, psiholoģisku un sociālu problēmu risināšanā; veic savu profesionālo darbību patstāvīgi vai arī multiprofesionālas un daudzdisciplināras komandas sastāvā; piedalās zinātniski pētnieciskajos projektos un profesionālās izglītības realizēšanā, veicinot specialitātes attīstību; ir atbildīgs par savas kvalifikācijas uzturēšanu, garīgo un profesionālo izaugsmi, savā darbā ievērojot profesionālo ētiku.

Pastorālais konsultants strādā reliģiskajās draudzēs un institūcijās garīgās aprūpes un izglītības jomā, un atbilstoši savai kompetencei var veikt katehēta, garīgās aprūpes veicēja, ģimeņu konsultanta pienākumus.

Pastorālais konsultants var veikt kapelāna pienākumus veselības un sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījuma vietās, militārajās struktūrās un citos uzņēmumos.

1.40.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja konsultanta darbā balstīties uz savas konfesijas mācību.

2. Spēja pastorālajā konsultēšanā integrēt humanitāro, sociālo un izglītības zinātņu atziņas.

3. Spēja plānot, vadīt un izvērtēt apmācību (katehēzes) nodarbības.

4. Spēja plānot, vadīt pastorāla rakstura pasākumus sadarbībā ar attiecīgās institūcijas vadību.

5. Spēja pastorālās konsultēšanas procesā veidot atbalstošas un attīstību veicinošas attiecības, ņemot vērā personas vajadzības, resursus un pastorālajā konsultēšanā pieejamās palīdzības iespējas.

6. Spēja konsultēt personu, lai veicinātu ikvienas personas vispusīgu garīgo un psiholoģisko attīstību un pārvarētu dažādas garīgas, psiholoģiskas un sociālas problēmas.

7. Spēja lietot profesionālo domāšanu, argumentēti spriest pastorālās konsultēšanas procesā.

8. Spēja veikt pastorālo konsultēšanu un aprūpi, respektējot personas fiziskās, emocionālās un garīgās robežas, kā arī reliģiskos un konfesionālos uzskatus.

9. Spēja uzņemties atbildību par pastorālās konsultēšanas un garīgās aprūpes rezultātiem.

10. Spēja sniegt pastorālo aprūpi un konsultācijas personai veselības un sociālās aprūpes, brīvības atņemšanas iestādēs, militārajās struktūrās un citos uzņēmumos.

11. Spēja uzturēt profesionālas un starpdisciplināras attiecības ar citu jomu speciālistiem, lai efektīvāk palīdzētu personai.

12. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un normatīvo aktu prasības pastorālās konsultēšanas un aprūpes jomā.

13. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību apmācības (katehēzes) un pastorālās aprūpes un konsultēšanas jomās.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.40.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Apzināties un ievērot savas kompetences robežas saskaņā ar attiecīgās reliģiskās organizācijas mācību, profesionālās ētikas kodeksu un normatīvo aktu prasībām pastorālās konsultēšanas un aprūpes jomā.

2. Izvērtēt un integrēt apmācībā (katehēzē) un pastorālajā konsultēšanā teoloģijas, filozofijas, pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu aktuālās teorijas un praktiskās atziņas.

3. Koordinēt un plānot apmācību (katehēzi) un pastorālo aprūpi.

4. Izvēlēties attiecīgajai personai vai personu grupai piemērotas didaktiskās stratēģijas un pedagoģiskās metodes.

5. Izvērtēt apmācības (katehēzes) un pastorālās aprūpes gaitu un rezultātus.

6. Plānot un veikt zinātnisko darbu apmācību (katehēzes) pastorālās konsultēšanas un aprūpes jomā, īstenojot kvalitatīvās un kvantitatīvās informācijas iegūšanu un apstrādi.

7. Apkopot un analizēt pētījumā iegūtos datus, izstrādājot teorētiskas un praktiskas rekomendācijas.

8. Izvērtēt un kompetenti pielietot zinātnisko pētījumu rezultātus apmācības (katehēzes) un pastorālās konsultēšanas un aprūpes jomā.

9. Pārzināt un raksturot pastorālās konsultēšanas un aprūpes teoloģiju, kuras ietvaros konsultants darbojas.

10. Vispusīgi izvērtēt pastorālajā aprūpē esošās personas vajadzības, cerības un resursus.

11. Pielietot konsultanta kompetencei atbilstošas izpētes metodes.

12. Izvēlēties un lietot atbilstošu saziņas veidu un paņēmienus darbam ar dažāda vecuma un sociālo grupu personām, viņu tuviniekiem un citām garīgās aprūpes procesā iesaistītām personām.

13. Izvērtēt prioritātes (steidzamības pakāpi) un sniegt atbalstu krīzes situācijās pastorālās konsultēšanas un aprūpes ietvaros.

14. Sniegt pastorālās konsultācijas un aprūpi personai, kas pārdzīvo zaudējumu un sēras.

15. Sagatavot saderinātos laulībām.

16. Sniegt pastorālas konsultācijas personām, ģimenēm un grupām.

17. Izprast personu savstarpējo attiecību dinamiku grupās un organizācijās.

18. Veicināt un pielietot pozitīvas saskarsmes iemaņas pastorālās konsultēšanā un aprūpē.

19. Sniedzot garīgo aprūpi, sadarboties ar dažādu nozaru speciālistiem, tai skaitā, garīdzniekiem, ārstiem, psihologiem, psihoterapeitiem, sociālajiem darbiniekiem.

20. Sadarboties ar institūcijām, kas saistītas ar veicamo pastorālās aprūpes un konsultēšanas darbu.

21. Strādāt komandā/grupā, risinot kompleksas pastorālas problēmas.

22. Pārzināt garīgās aprūpes resursus un piedāvāt tos pastorālās konsultācijas ietvaros.

23. Koordinēt un organizēt publiskos dievkalpojumus atbilstoši apstākļiem un vajadzībām.

24. Veicināt starpreliģiju un ekumēnisko dialogu pastorālās konsultēšanas un aprūpes praksē.

25. Ievērot konfidencialitāti pastorālās konsultēšanas un aprūpes darbā.

26. Rūpēties par savu garīgo un profesionālo izaugsmi, fizisko un psiholoģisko labklājību.

27. Prast noformēt attiecīgo dokumentāciju.

28. Lietot datoru informācijas glabāšanai un apstrādei.

29. Pārvaldīt valsts valodu.

30. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

31. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

32. Ievērot darba tiesiskās attiecības, darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

1.40.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. antropoloģija;

1.2. sociālā ētika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. teoloģijas nozaru (sistemātiskā teoloģija, Bībeles ekseģēze, morālteoloģija) pastorālie aspekti;

2.2. pastorālteoloģija;

2.3. fizioloģija un psihosomātika;

2.4. personības teorijas un psihoterapijas veidi;

2.5. klīniskā psiholoģija un patopsiholoģija;

2.6. attīstības psiholoģija;

2.7. speciālā pedagoģija un psiholoģija;

2.8. sociālā un ģimenes psiholoģija;

2.9. reliģijas psiholoģija;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. garīgās dzīves teoloģija;

3.2. reliģijas pedagoģija un metodika;

3.3. pastorālpsiholoģija;

3.4. pastorālā konsultēšana (teorijas un prakse);

3.5. garīgā vadība un līdzgaitniecība;

3.6. starpreliģiju un ekumēniskais dialogs pastorālajā darbā;

3.7. pastorālā komunikācija;

3.8. starpkultūru pastorālā aprūpe un konsultēšana;

3.9. atbalsta sniegšana krīzes situācijās;

3.10. teoloģijas metodoloģija;

3.11. zinātniski pētnieciskās metodes pastorālajā darbā;

3.12. informācijas tehnoloģiju pielietojums pastorālajā darbā;

3.13. profesionālā ētika;

3.14. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.15. valsts valoda;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. darba aizsardzība;

3.18. vides aizsardzība.

1.41. Lauksaimniecības uzņēmuma vadītāja profesijas standarts

1.41.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs.

2. Profesijas kods – 1311 01.

1.41.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs plāno, vada un vajadzības gadījumā organizē lauksaimniecisko ražošanu, pārstrādi, realizāciju un kooperāciju; veic lauksaimniecības resursu izmantošanas plānošanu, saglabāšanu un aizsardzību; sastāda saimniecības budžeta tāmi, slēdz darījumus ar piegādātājiem, klientiem un citiem uzņēmumiem; vada ikdienas darbu izpildi; vada un koordinē saimniecības darbību; izstrādā darba un pārvaldes procedūras; izvēlas un apmāca darbiniekus un kontrolē to pienākumu izpildi; sastāda un vada projektus; sniedz konsultācijas lauku un lauksaimniecības politikas īstenošanas jautājumos; nodrošina ugunsdrošības un darba aizsardzības pasākumu ievērošanu un vides aizsardzību; pārstāv saimniecību citos uzņēmumos.

Lauksaimniecības uzņēmuma vadītājs vada savu vai cita īpašnieka saimniecību, kas saistīta ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu, pirmapstrādi un realizāciju; strādā ar lauksaimniecību saistītās valsts pārvaldes, izglītības, konsultatīvajās, pakalpojumu un zinātnes institūcijās, pie komersanta vai kā pašnodarbināta persona.

1.41.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi vadīt un plānot lauksaimniecības darbības stratēģiju.

2. Spēja izvērtēt lauksaimnieciskajai darbībai nepieciešamos un pieejamos resursus.

3. Spēja izvēlēties augsnes apstākļiem un saimniecības specializācijas virzienam piemērotākās kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku sugas un šķirnes.

4. Spēja novērtēt augsekas vai augu maiņas plānus, kultūraugu mēslošanas sistēmu un augu aizsardzības pasākumus.

5. Spēja izprast modernās lauksaimniecības tehnikas darbības principus.

6. Spēja vadīt ražas novākšanu atbilstoši ražas izmantošanas virzienam.

7. Spēja novērtēt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas, ēdināšanas un turēšanas tehnoloģiju racionālu pielietojumu.

8. Spēja vadīt un novērtēt kvalitatīvas lopbarības izaudzēšanu un sagatavošanu.

9. Spēja izprast biodegvielas ražošanas jautājumus.

10. Spēja orientēties bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības pamatprincipos.

11. Spēja aizpildīt ar saimniecības darbību saistītu dokumentāciju.

12. Spēja orientēties pārtikas aprites un kvalitātes prasībās.

13. Spēja analizēt lauksaimniecības nozaru izdevīgumu un novērtēt saimniecības konkurētspēju.

14. Spēja orientēties ekonomiskajā situācijā un attīstības tendencēs.

15. Spēja aprēķināt un novērtēt saimniecības saimnieciskās darbības rādītājus.

16. Spēja novērtēt konkrētas saimniecības riska faktorus un izvērtēt pasākumus riska mazināšanai.

17. Spēja orientēties un izmantot vadības grāmatvedības iespējas.

18. Spēja aprēķināt kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas izmaksas, bruto segumu, peļņu un zaudējumus.

19. Spēja orientēties kooperācijas organizēšanā un vadībā.

20. Spēja izvērtēt un salīdzināt lauksaimniecības produkcijas pārstrādes tehnoloģijas.

21. Spēja izvērtēt dažādus saimniekošanas modeļus.

22. Spēja orientēties Eiropas Savienības lauku politikā un tās īstenošanas metodēs.

23. Spēja izvērtēt piedāvāto preču un pakalpojumu klāstu.

24. Spēja izstrādāt iesniegumus Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumu saņemšanai un projektu iesniegumus investīciju piesaistei laukkopības, dārzkopības un lopkopības saimniecībā.

25. Spēja atrast veidus pievienotās vērtības radīšanai laukkopības, dārzkopības un lopkopības nozaru saražotai produkcijai, kā arī novērtēt saistības ar pārstrādes uzņēmumiem un kooperāciju.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

27. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību laukkopības, dārzkopības un lopkopības jomā.

28. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

29. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

1.41.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Racionāli plānot un vadīt darba procesus saimniecībā.

2. Strādāt sarežģītās situācijās un komandā.

3. Noteikt saimniecības darbības prioritātes atbilstoši situācijai.

4. Strādāt patstāvīgi, radoši, rūpīgi un precīzi.

5. Plānot un vadīt pakļauto darbinieku darbu.

6. Sadarboties ar klientiem.

7. Plānot un vadīt racionālu zemes resursu izmantošanu.

8. Novērtēt un vadīt augsnes apstrādes, mēslošanas, slimību, kaitēkļu un nezāļu apkarošanas tehnoloģiju procesus.

9. Izvēlēties dzīvnieku labturībai un labai lauksaimniecības praksei atbilstošu tehnoloģiju un ražošanas virzienam piemērotas šķirnes.

11. Analizēt un rīkoties atbilstoši tirgus situācijai lauksaimniecībā.

12. Analizēt informāciju un izdarīt secinājumus par saimniecības darbības rezultātiem.

13. Ievērot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvos aktus lauksaimniecības produkcijas ražošanā.

14. Novērtēt sagatavoto dokumentu atbilstību normatīvo aktu prasībām laukkopības, dārzkopības un lopkopības jomās.

15. Izstrādāt un vadīt projektus.

16. Strādāt ar speciālajām datorprogrammām.

17. Pārvaldīt valsts valodu.

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

19. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

20. Apzināt un izmantot speciālo literatūru, sekot jaunākajai informācijai zinātniskajās publikācijās, nozares žurnālos un citos plašsaziņas līdzekļos.

21. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

23. Piedalīties profesionālo asociāciju un nevalstisko organizāciju darbībā.

1.41.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. lauksaimniecības politikas jautājumi;

1.2. lauksaimniecības produktu iespējamā pārstrāde;

1.3. zemes tirgus jautājumi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. biometrija;

2.2. filozofija, ētika un estētika;

2.3. patentzinība un standarti;

2.4. agrofizika;

2.5. ķīmija;

2.6. zooloģija un botānika;

2.7. augu un dzīvnieku fizioloģija;

2.8. ekonomikas teorija;

2.9. pētījumu metodika;

2.10. lauksaimniecības resursi;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. uzņēmumu psiholoģija un vadībzinības;

3.2. komercdarbība;

3.3. normatīvie akti lauksaimniecībā;

3.4. grāmatvedība un investīcijas;

3.5. makro un mikroekonomika;

3.6. augsnes zinātne un agroķīmija;

3.7. augu aizsardzība;

3.8. laukkopība;

3.9. lauksaimniecības mehanizācija;

3.10. tirgzinība;

3.11. augkopības produkcijas ražošana;

3.12. dārzkopības produkcijas ražošana;

3.13. lopkopības produkcijas ražošana;

3.14. lopbarības ražošana;

3.15. datorzinības;

3.16. ekoloģija un vides aizsardzība;

3.17. valsts valoda;

3.18. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.19. darba un civilā aizsardzība;

3.20. darba tiesiskās attiecības.

1.42. Agronoma profesijas standarts

1.42.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – agronoms.

2. Profesijas kods – 2132 02.

1.42.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– agronoms ir speciālists, kas plāno un vada laukkopības vai dārzkopības produkcijas ražošanas procesus; veido sējumu vai stādījumu struktūru un sistēmu atbilstoši augsnes un agroklimatiskajiem apstākļiem; izvēlas tirgus prasībām un uzņēmuma darbības nodrošināšanai atbilstošas kultūraugu sugas un šķirnes; vada kultūraugu sēšanas, stādīšanas, sējumu un stādījumu kopšanas darbus, nodrošina barības elementu un pesticīdu atbilstošu lietošanu; rūpējas par augsnes auglības uzturēšanu; vada ražas novākšanu, produkcijas pirmapstrādi, tās atbilstošu uzglabāšanu un realizāciju, kā arī novērtē ražas kvalitāti; veic produkcijas materiālu un darba patēriņa uzskaiti; agronoma kompetences ietvaros konsultē citus lauksaimniecībā strādājošos; veic pētniecisko darbu laukkopības un dārzkopības nozarēs; nodrošina vides aizsardzību, ugunsdrošības un darba aizsardzības prasību ievērošanu.

Agronoms strādā lauksaimniecības uzņēmumā vai ar lauksaimniecību saistītās valsts pārvaldes, izglītības, konsultatīvās, pakalpojumu un zinātnes institūcijās.

1.42.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izvēlēties augsnes apstākļiem un specializācijai piemērotākos kultūraugus un šķirnes.

2. Spēja pazīt Latvijā audzētos vai perspektīvos dārzaugus, laukaugus un lopbarības zālaugus to attīstības fāzēs, izprast atšķirīgo un kopējo to bioloģijā un saimnieciskajā izmantojamībā.

3. Spēja izstrādāt un ieviest zinātniski pamatotas augu maiņas vai augsekas sistēmas.

4. Spēja pielietot kultūraugu bioloģiskajām īpašībām atbilstošu audzēšanas un novākšanas tehnoloģiju lauka un segtajās platībās.

5. Spēja izprast modernās lauksaimniecības tehnikas darbības principus.

6. Spēja veikt ģeogrāfisko, ekonomisko un ekoloģisko apstākļu izpēti un novērtēšanu konkrēta rakstura dārza vai apstādījumu ierīkošanai.

7. Spēja orientēties sēklu un stādu tirgū, vajadzības gadījumā organizēt to iegādi.

8. Spēja orientēties Latvijas un Eiropas kopējā augu šķirņu katalogā.

9. Spēja orientēties pesticīdu un augu augšanas regulatoru piedāvājumā, pieņemt lēmumu par to lietošanu un izvēlēties kultūraugiem atbilstošos veidus, lietošanas laiku un tehnoloģiju saskaņā ar Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu (AAL) saraksta prasībām, AAL marķējuma instrukcijām, kā arī nekaitējot apkārtējai videi un dzīviem organismiem.

10. Spēja izmantot bites kultūraugu apputeksnēšanā un citus derīgos kukaiņus kaitēkļu ierobežošanai.

11. Spēja organizēt organiskā mēslojuma uzkrāšanu, zaļmēslojuma izmantošanu un pamatot to pozitīvas trūdvielu bilances saglabāšanai augsnē.

12. Spēja izstrādāt sējumu un stādījumu izmantošanas plānus.

13. Spēja sagatavot produkciju realizācijai, pārzināt normatīvo aktu un standartu prasības kultūraugu realizācijai un iespējas tās nodrošināt.

14. Spēja sagatavot atbilstošas kvalitātes lopbarību lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.

15. Spēja aprēķināt un izvērtēt kultūraugu audzēšanas izmaksas, bruto segumu, peļņu un zaudējumus.

16. Spēja ievērot darba aizsardzības noteikumus un sistemātiski organizēt attiecīgās apmācības un pārbaudes pakļautajam personālam.

17. Spēja novērtēt meliorācijas sistēmu darbību, organizēt to kopšanu, atklāt bojājumus un vadīt to novēršanu.

18. Spēja pielietot bioloģiskās un integrētās lauksaimniecības metodes pamatprincipus.

19. Spēja pielietot ar lauksaimniecisko ražošanu vai ekonomiskiem aprēķiniem saistītas datorprogrammas.

20. Spēja orientēties Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikā un atbalsta iespējās.

21. Spēja izstrādāt projektu iesniegumus valsts un Eiropas Savienības atbalsta maksājumu saņemšanai vai investīciju piesaistei laukkopības vai dārzkopības uzņēmumā.

22. Spēja novērtēt atsevišķu tehnoloģiju un ražošanas procesu pārmaiņu ietekmi uz vidi kā ekoloģisku, sociālu un ekonomisku sistēmu.

23. Spēja atrast veidus laukkopības un dārzkopības nozaru saražotās produkcijas tālākam pielietojumam, kā arī novērtēt saistības ar pārstrādes uzņēmumiem un kooperāciju.

24. Spēja piemērot lauksaimniecības nozari reglamentējošos normatīvos aktus.

25. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

26. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību laukkopības un dārzkopības jomā.

27. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

1.42.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lietot nozares vispārējās pamatzināšanas un profesijas pamatzināšanas.

2. Strādāt rūpīgi, atbildīgi un precīzi.

3. Strādāt sarežģītās situācijās.

4. Strādāt radoši, patstāvīgi un komandā.

5. Izmantot savas zināšanas un citu uzņēmumu darba pieredzi praksē.

6. Risināt problēmas un pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei, paredzēt un novērtēt lēmumu iespējamo ietekmi uz laukkopības un dārzkopības produkcijas ražošanu.

7. Mutiski un rakstiski argumentēt savu viedokli.

8. Apkopot, sistematizēt, analizēt informāciju un datus, izdarot attiecīgos secinājumus.

9. Plānot un organizēt savu un pakļauto darbinieku darbu un laiku.

10. Radoši sadarboties ar citiem uzņēmumiem, klientiem, speciālistiem un citām personām.

11. Prast piemērot ar profesionālo darbību saistītās Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktās procedūras un profesionālos standartus.

12. Apzināt un izmantot speciālo literatūru, sekot jaunākajai informācijai zinātniskajās publikācijās, nozares žurnālos un citos plašsaziņas līdzekļos laukkopības un dārzkopības jomās.

13. Spēt pašizglītoties, sistemātiski pilnveidot savu kvalifikāciju, papildināt savas zināšanas un prasmes.

14. Noformēt dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām laukkopības un dārzkopības jomās.

15. Lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

16. Pārzināt zinātniski pētnieciskā darba metodikas pamatprincipus.

17. Pārvaldīt valsts valodu.

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

19. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

20. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

21. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

22. Piedalīties profesionālo asociāciju un nevalstisko organizāciju darbībā.

23. Regulāri sekot sējumu un stādījumu stāvoklim.

1.42.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. lauksaimniecības produktu pārstrāde;

1.2. zemes tirgus jautājumi;

1.3. lauksaimniecības politikas jautājumi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. biometrija;

2.2. ekonomikas pamati;

2.3. lietišķā psiholoģija un vadība;

2.4. filozofija, ētika un estētika;

2.5. patentzinība un standarti;

2.6. agrofizika;

2.7. ķīmija;

2.8. zooloģija un dzīvnieku fizioloģija;

2.9. dzīvnieku ēdināšana;

2.10. ģenētika un selekcija;

2.11. grāmatvedība un investīcijas;

2.12. biodegvielas ražošanas jautājumi un biomasas kā alternatīvās enerģijas avota izmantošanas iespējas;

2.13. zemes ierīcība un meliorācija;

2.14. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;

2.15. intelektuālais īpašums.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas pielietošanas līmenī:

3.1. lauksaimniecības resursi;

3.2. laukkopība un augkopība;

3.3. botānika un augu fizioloģija;

3.4. augsnes zinātne un agroķīmija;

3.5. mikrobioloģija;

3.6. dārzkopība;

3.7. entomoloģija, fitopatoloģija un augu aizsardzība;

3.8. pļavkopība;

3.9. lauksaimniecības mehanizācija;

3.10. pētījumu metodika;

3.11. normatīvie akti lauksaimniecībā;

3.12. biškopība;

3.13. augu biotehnoloģija;

3.14. komercdarbība un vadība lauksaimniecībā;

3.15. tirgzinība;

3.16. datorzinības;

3.17. valsts valoda;

3.18. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.19. darba tiesiskās attiecības;

3.20. darba aizsardzības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības;

3.21. ekoloģija un vides aizsardzība;

3.22. lietvedība.

1.43. Ciltslietu zootehniķa profesijas standarts

1.43.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ciltslietu zootehniķis.

2. Profesijas kods – 2132 09.

1.43.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ciltslietu zootehniķis ir speciālists, kas plāno zootehniskos pasākumus ciltsdarbā, organizē un nodrošina ganāmpulka atražošanas un izmantošanas procesu izpildi, izvēlas tirgus prasībām un uzņēmuma darbības nodrošināšanai atbilstošas dzīvnieku sugas un šķirnes, izvēlas racionālas dzīvnieku audzēšanas tehnoloģijas, organizē produkcijas pirmapstrādi, tās uzglabāšanu, veic produkcijas un darba patēriņa uzskaiti; seko labturības prasību ievērošanai dzīvnieku novietnēs; seko lopkopības produktu ieguves noteikumu ievērošanai; reģistrē un apseko ganāmpulkus, novērtē ganāmpulkā esošos dzīvniekus pēc eksterjera un produktivitātes rādītājiem; izdara ierakstus zootehniskās uzskaites dokumentos un veic dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatā; konsultē lopkopjus un dzīvnieku īpašniekus par aktualitātēm dzīvnieku audzēšanā, ēdināšanā, turēšanā un ar lopkopību saistītos normatīvajos aktos; organizē informatīvās dienas, iniciatīvas un interešu grupu tikšanās; vada padotībā esošos darbiniekus; nodrošina vides aizsardzību, ugunsdrošības un darba aizsardzības prasību ievērošanu, gatavo atbalsta maksājumu un investīciju projektu iesniegumus, veic pētniecisko darbu ar zinātnisku vērtību lopkopības nozarēs.

Ciltslietu zootehniķis strādā lopkopības produktu ražošanas uzņēmumos, ar lopkopību saistītās valsts pārvaldes, izglītības, konsultatīvajās, pakalpojumu un zinātnes institūcijās.

1.43.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt lauksaimniecības dzīvnieku labturības noteikumu ievērošanu dzīvnieku novietnēs.

2. Spēja orientēties lauksaimniecības nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos.

3. Spēja izvēlēties ražošanas virzienam piemērotākās dzīvnieku šķirnes un atražošanas sistēmu.

4. Spēja realizēt ciltsdarba (individuālās ražības kontroles) un zootehnisko uzskaiti.

5. Spēja organizēt un veikt dzīvnieku ciltsvērtēšanu un uz to balstītu efektīvu selekciju.

6. Spēja organizēt un veikt dzīvnieku ierakstīšanu ciltsgrāmatā.

7. Spēja izvēlēties dažādu sugu un grupu dzīvniekiem piemērotākos barības līdzekļus, to sagatavošanas tehnoloģiju.

8. Spēja novērtēt sagatavotās lopbarības kvalitāti.

9. Spēja, izmantojot datorprogrammas, veikt barības devu optimizāciju.

10. Spēja sastādīt lopbarības bilanci.

11. Spēja izvēlēties dzīvnieku turēšanas tehnoloģijai un ražošanas virzienam atbilstošu dzīvnieku ēdināšanas tehnoloģiju.

12. Spēja izvēlēties konkrētiem ražošanas apstākļiem piemērotāko dzīvnieku turēšanas tehnoloģiju.

13. Spēja plānot lopkopības produkcijas ieguves apjomu un veikt tās uzskaiti.

14. Spēja kontrolēt un analizēt iegūtās produkcijas kvalitāti.

15. Spēja izvēlēties lopkopības produkcijas pirmapstrādei piemērotas tehnoloģijas un iekārtas.

16. Spēja izvēlēties iegūtās produkcijas uzglabāšanas tehnoloģiju un iekārtas.

17. Spēja kontrolēt produkcijas kvalitātes izmaiņas.

18. Spēja veikt padarītā darba un nostrādātā laika uzskaiti.

19. Spēja veikt izlietoto materiālu uzskaiti.

20. Spēja aizpildīt ar ciltslietu zootehniķa darba izpildi saistīto dokumentāciju.

21. Spēja novērtēt lopkopības nozares riska faktorus un konkurētspēju.

22. Spēja ievērot darba aizsardzības noteikumus un sistemātiski organizēt attiecīgās apmācības vai pārbaudes pakļautajam personālam.

23. Spēja ievērot ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus, un prasīt to ievērošanu padotajam personālam.

24. Spēja izvēlēties un pielietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus.

25. Spēja ievērot medikamentu un dezinfekcijas līdzekļu lietošanu saskaņā ar instrukcijām, nekaitējot apkārtējai videi un dzīviem organismiem.

26. Spēja nodrošināt pirmās palīdzības sniegšanu.

27. Spēja novērtēt lopkopības produkcijas ražošanas ietekmi uz vidi.

28. Spēja sadarboties ar pārstrādes uzņēmumiem un veidot kooperatīvus.

29. Spēja izstrādāt lopkopības nozares ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

30. Spēja orientēties Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikā un atbalsta iespējās.

31. Spēja izstrādāt iesniegumus Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumu saņemšanai un projektu iesniegumus investīciju piesaistei uzņēmumā.

32. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

33. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku nozīmi lopkopības nozarē.

34. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

1.43.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lietot nozares vispārējās pamatzināšanas un profesijas pamatzināšanas.

2. Risināt problēmas un pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei, paredzēt un novērtēt lēmumu iespējamo ietekmi uz lopkopības produkcijas ražošanu.

3. Strādāt radoši, patstāvīgi un komandā.

4. Strādāt rūpīgi, atbildīgi un precīzi.

5. Strādāt sarežģītās situācijās.

6. Sadarboties ar klientiem.

7. Ievērot profesionālo ētiku.

8. Spēt pašizglītoties, sistemātiski pilnveidot savu kvalifikāciju, papildināt savas zināšanas un prasmes.

9. Izmantot savas zināšanas un citu uzņēmumu darba pieredzi praksē.

10. Analizēt informāciju un izdarīt secinājumus.

11. Plānot un organizēt savu un pakļautā personāla darbu.

12. Atbilstoši kompetencei piemērot Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvos aktus.

13. Ievērot Labas lauksaimniecības prakses un dzīvnieku labturības nosacījumus.

14. Noformēt dokumentus atbilstoši dokumentu pārvaldības prasībām.

15. Prast orientēties Latvijas dzīvnieku šķirņu katalogos.

16. Pazīt izplatītākās dzīvnieku slimības.

17. Pielietot konkrētiem apstākļiem atbilstošu dzīvnieku ēdināšanas un turēšanas tehnoloģiju.

18. Prast novērtēt lopbarības kvalitāti.

19. Prast izmantot modernas dzīvnieku audzēšanas metodes.

20. Pielietot ar lopkopības ražošanu un ciltsdarbu saistītas datorprogrammas.

21. Apzināt un izmantot speciālo literatūru, sekot jaunākajai informācijai zinātniskajās publikācijās, nozares žurnālos un presē.

22. Izstrādāt normatīvos aktus un projektus lopkopībā un pieteikumus Eiropas Savienības un valsts atbalsta maksājumu saņemšanai.

23. Apkopot, sistematizēt un analizēt datus.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

27. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

28. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

1.43.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. lauksaimniecības produktu pārstrāde;

1.2. lopkopības produktu pieprasījums un piedāvājums;

1.3. lauksaimniecības politikas jautājumi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. biometrija;

2.2. ekonomikas pamati;

2.3. lietišķā psiholoģija un vadība;

2.4. filozofija, ētika un estētika;

2.5. patentzinība un standarti;

2.6. agrofizika;

2.7. ķīmija;

2.8. augu fizioloģija;

2.9. augu ģenētika un selekcija;

2.10. grāmatvedība un investīcijas;

2.11. ekonomikas teorija;

2.12. mikrobioloģija;

2.13. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas pielietošanas līmenī:

3.1. lauksaimniecības resursi;

3.2. dzīvnieku fizioloģija;

3.3. botānika;

3.4. zooloģija;

3.5. dzīvnieku anatomija un fizioloģija;

3.6. dzīvnieku ģenētika;

3.7. kvantitatīvās ģenētikas metodes ciltsdarbā;

3.8. biotehnoloģijas metodes ciltsdarbā;

3.9. ganāmpulku un populāciju selekcijas programmas;

3.10. barības līdzekļi;

3.11. lopbarības ražošana;

3.12. dzīvnieku ēdināšana;

3.13. lauksaimniecības mehanizācija;

3.14. pētījumu metodika;

3.15. normatīvie akti lauksaimniecībā;

3.16. dzīvnieku audzēšana un ciltsdarbs;

3.17. govkopība;

3.18. cūkkopība;

3.19. putnkopība;

3.20. zirgkopība;

3.21. mazie atgremotājdzīvnieki;

3.22. dzemdniecība un ginekoloģija;

3.23. veterinārijas pamati;

3.24. lauksaimniecības produktu pārstrāde;

3.25. datorzinības;

3.26. valsts valoda;

3.27. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.28. darba tiesiskās attiecības;

3.29. darba aizsardzības, ugunsdrošības un civilās aizsardzības prasības;

3.30. ekoloģija un vides aizsardzība;

3.31. lietvedība.

1.44. Elektroinženiera profesijas standarts

1.44.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – elektroinženieris.

2. Profesijas kods – 2151 01.

1.44.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– elektroinženieris projektē elektroiekārtas; komplektē, uzrauga un apkalpo elektriskās iekārtas, ievērojot saistību ar tehnoloģijām; vada un pārrauga citu speciālistu darbu, plāno un organizē to.

Elektroinženieris strādā elektrotehniskajos uzņēmumos, kas ražo, pārvada un sadala elektroenerģiju, ražo elektroiekārtas tautsaimniecībai, kā arī rūpniecības, lauksaimniecības ražošanas un pārstrādes, transporta uzņēmumos, kuros tiek izmantotas modernas tehnoloģiskās iekārtas ar sarežģītu automatizētu elektrotehnisko aprīkojumu, kā arī projektēšanas, pētniecības, konsultāciju un apkalpes uzņēmumos.

1.44.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izveidot pilna apjoma automatizēto elektrotehnisko iekārtu projekta dokumentāciju, ieskaitot programmējamo loģisko kontrolleru (PLC – Programmable Logical Controllers) programmēšanu.

2. Spēja orientēties mikroprocesoru kontrolleru programmēšanā (asamblerā vai C++ valodā).

3. Spēja veikt pēc projekta izgatavotās iekārtas algoritmizētu testēšanu un regulēšanu.

4. Spēja veikt automatizēto elektroiekārtu piesaisti tehnoloģijām.

5. Spēja veikt uzņēmumu elektroapgādes, elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmu režīmu aprēķinus.

6. Spēja veikt elektrotehnisko projektu dokumentācijas koriģēšanu un pilnveidošanu.

7. Spēja veikt projektēto elektrotehnisko iekārtu tehniskiekonomisko novērtējumu.

8. Spēja sniegt konsultācijas par automatizēto elektrotehnisko sistēmu izveidi un darbības jautājumiem.

9. Spēja vadīt elektroiekārtu (elektrotehnoloģiju, elektrisko dzinēju, elektrisko ierīču) pēcprojekta montāžas darbus.

10. Spēja strādāt ar speciālām projektēšanas un elektroiekārtu vadības datorprogrammām.

11. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

12. Spēja organizēt elektrotehnisko un elektronisko automatizācijas iekārtu apskates un metroloģiskos novērtējumus, nosakot kontroles parametrus un tehnoloģisko procesu raksturojumus.

13. Spēja organizēt darbojošos elektrotehnisko un elektronisko automatizācijas iekārtu testēšanu un pārbaudes, pieregulēšanu, kontrolleru programmu pielāgošanu saskaņā ar ražotājuzņēmumu tehnisko dokumentāciju, nosakot un novēršot bojājumus.

14. Spēja noteikt tehnoloģisko elektroiekārtu elektrotehnisko un elektronisko mezglu bojājumus un vadīt to remontu.

15. Spēja organizēt jaunu elektrotehnisko un elektronisko iekārtu pieslēgšanu, testēšanu, pieregulēšanu, ievērojot tehniskos normatīvus un standartus, kā arī patērētāju prasības.

16. Spēja organizēt un vadīt padoto personālu ātrai elektroiekārtu bojājumu novēršanai, vienlaikus nodrošinot augstu kvalitāti.

17. Spēja organizēt un vadīt uzņēmumu elektroapgādes, pārvades un sadales iekārtu ekspluatāciju.

18. Spēja izvērtēt un noteikt elektroiekārtu atteikuma cēloņus un biežumu, ar nolūku tos novērst pirms to atteikuma.

19. Spēja pētīt elektrotehnisko materiālu, ražojumu un procesu tehnoloģiskos aspektus un sniegt konsultācijas, gatavot ziņojumus un pārskatus.

20. Spēja iepazīties ar jaunākajām elektroiekārtu izstrādnēm un to īpatnībām.

21. Spēja novērtēt dažādu elektroiekārtu un elektrisko tehnoloģiju pielietošanas iespējas Latvijā.

22. Spēja veikt tehnisko risinājumu efektivitātes novērtējumu.

23. Spēja veikt ārvalstu firmu elektrotehnisko iekārtu piesaistes projektēšanu.

24. Spēja veikt elektrotehnisko iekārtu uzstādīšanas vadību.

25. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu un angļu vai vācu valodā).

1.44.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt elektriskos, magnētiskos un elektronisko elementu aprēķinus, ievērojot normatīvo aktu prasības, Latvijas un starptautisko standartu prasības.

2. Veikt aprēķinus un procesu vadīšanu, pielietojot skaitļošanas tehniku.

3. Izprast datormodelēšanas un aprēķinu programmu sastādīšanas metodiku, pārbaudīt mikroprocesoru vadības sistēmu programmas.

4. Pielietot tipveida datorprogrammas, pielietot datorus modelēšanai.

5. Projektēt automatizētās elektrotehniskās iekārtas.

6. Izveidot principiālās elektriskās un elektroniskās shēmas, shēmu darbības aprakstus, montāžas un piesaistes shēmas.

7. Pielietot projektēšanas datorprogrammas.

8. Projektēt uzņēmumu elektroapgādes, elektropārvades un sadales iekārtas.

9. Izveidot elektroapgādes, elektropārvades un sadales iekārtu shēmas, veikt nepieciešamos aprēķinus, izveidot montāžas shēmas un konstruktīvos dokumentus.

10. Pielietot tipveida elektroapgādes, elektropārvades un sadales elementus un projektēšanas metodiku.

11. Izmantot diagnostikas un mērīšanas aparatūru.

12. Veikt metroloģiskos mērījumus ar dažāda tipa mēraparātiem.

13. Ievērot darba aizsardzības normas, pielietot darba aizsardzības pasākumus darbā ar diagnostikas un mērīšanas aparatūru.

14. Pielietot mikroprocesoru kontrollerus un datorvadības sistēmas.

15. Izprast automatizācijas elementu darbības principus.

16. Pielietot elektrodrošības tehniskos līdzekļus.

17. Sniegt pirmo neatliekamo palīdzību.

18. Veikt tehniski ekonomisko salīdzinājumu un darba organizācijas pasākumus.

19. Novērtēt tehniski ekonomisko rādītāju sistēmas (arī svešvalodās), veikt rādītāju datorizētus aprēķinus un novērtējumus.

20. Noformēt lietišķos dokumentus, protokolus, ziņojumus, sniegt konsultācijas.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas (krievu un angļu vai vācu valodā) saziņas līmenī.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.44.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vispārējā socioloģija;

1.2. saskarsmes pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ekonomika;

2.2. inženierķīmija;

2.3. mehānika;

2.4. matemātikas papildnodaļas (elektrozinātne);

2.5. varbūtības teorija un matemātiskā statistika;

2.6. programmējamie loģiskie kontrolleri;

2.7. fizika;

2.8. ievads elektronikas specialitātē;

2.9. elektrība un magnētisms.

2.10. elektroražošana;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. matemātika;

3.2. datormācība (pamatkurss);

3.3. datormācība (speckurss industriālajā elektronikā);

3.4. elektrotehnikas teorētiskie pamati;

3.5. elektroinženieru matemātikas datorrealizācija;

3.6. regulēšanas teorijas pamati;

3.7. programmēšanas valodas industriālajā elektronikā;

3.8. programmēšanas tehnoloģijas industriālajā elektronikā;

3.10. energoelektronika;

3.11. elektriskie mērījumi;

3.12. elektroniskās iekārtas;

3.13. elektriskās mašīnas;

3.14. elektriskās piedziņas pamati;

3.15. digitālā elektronika;

3.16. ķēžu teorija;

3.17. darba aizsardzība;

3.18. vides aizsardzība;

3.19. darba tiesiskās attiecības;

3.20. elektroapgāde, elektropārvade un elektrosadale;

3.21. valsts valoda;

3.22. divas svešvalodas (krievu un angļu vai vācu valodā) saziņas līmenī;

3.23. industriālās elektronikas un elektrotehnoloģijas specializācija (elektriskās piedziņas vadība un regulēšana, modernās ražošanas tehnoloģijas, ražošanas procesu automatizācijas pamati, tehnoloģisko procesu automatizācija, automatizētie elektrotehnoloģiskie procesi, elektroiekārtu projektēšana);

3.24. virszemes elektrotransporta specializācija (dzelzceļa pārvadājumu procesa vadības datortehnoloģijas, elektrotransporta vilces piedziņas, elektrotransporta pusvadītāju pārveidotāji, dzelzceļa transporta elektroapgāde, elektrovilcienu vadības sistēmas, vilces elektriskie aparāti);

3.25. dzelzceļa automātikas un datorvadības specializācija (transporta vadības datu bāzes, dzelzceļa transporta mikroprocesoru sistēmas, dzelzceļa automātikas un telemehānikas līnijas, automātikas un telemehānikas stacijas sistēmas, dzelzceļa transporta intervāla regulēšanas sistēmas).

1.45. Ergoterapeita profesijas standarts

1.45.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ergoterapeits.

2. Profesijas kods – 2264 04.

1.45.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ergoterapeits veic darba pienākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktai kompetencei, izmantojot ergoterapijas tehnoloģijas; patstāvīgi veic pacientu/klientu ergoterapeitisko izmeklēšanu, nodarbes veikšanas novērtēšanu un funkcionālo traucējumu noteikšanu, kā arī vides pieejamības un tehnisko palīglīdzekļu nepieciešamības un/vai atbilstības izvērtēšanu; veic konsultatīvo, profilaktisko darbu sabiedrībā, uzsverot nodarbes nepieciešamību cilvēka dzīvē; piedalās profesionālās izglītības realizēšanā, veicinot specialitātes attīstību, vada citus darbiniekus, organizē, piedalās vai vada multiprofesionālas rehabilitācijas komandas darbu; ievēro profesionālo ētiku; ir atbildīgs par savas profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu.

Ergoterapeits savu profesionālo darbību var veikt patstāvīgi vai multiprofesionālas komandas sastāvā ārstniecības iestādēs un sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās.

1.45.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja skaidrot teorētiskās koncepcijas, kas veido ergoterapijas pamatus.

2. Spēja skaidrot sakarību starp cilvēka nodarbi, veselību un labklājību.

3. Spēja noteikt cilvēka ķermeņa funkcijas un vides faktorus, kas ietekmē nodarbes veikšanu.

4. Spēja pielietot ergoterapijas praksei svarīgās bioloģijas, medicīnas, humanitārās, psiholoģijas, sociālo, tehnisko un nodarbes zinātņu zināšanas kopā ar teorijām par nodarbi un dalību.

5. Spēja diskutēt par ergoterapiju saistībā ar cilvēka nodarbi.

6. Spēja izmantot nodarbi cilvēka veselības veicināšanai, prevencijai, profilaksei un ārstēšanai.

7. Spēja izvēlēties un pielietot atbilstošas terapeitiskās pieejas, prakses modeļus un metodes, lai atrisinātu pacientu/klientu problēmas saistībā ar nodarbi un veselību.

8. Spēja argumentēti spriest ergoterapijas procesā.

9. Spēja lietot nodarbes analīzi ergoterapijas procesā.

10. Spēja izstrādāt terapijas plānu atbilstoši pacienta/klienta problēmām un resursiem.

11. Spēja izmantot zinātniskos pierādījumus, lai nodrošinātu terapijas efektivitāti.

12. Spēja kritiski izvērtēt ergoterapijas pakalpojumu kvalitāti.

13. Spēja lietot uz klientu vērstas prakses principus.

14. Spēja sadarboties ar indivīdu, grupu, organizāciju un sabiedrību ergoterapijas pakalpojumu organizēšanā.

15. Spēja izskaidrot pacientu/klientu tiesības risināt nodarbes problēmas.

16. Spēja izprast un respektēt pacienta/klienta kultūras tradīcijas, ticējumus un paražas un to ietekmi uz nodarbi.

17. Spēja organizēt un vadīt pacientu/klientu grupas ar mērķi veicināt to nodarbes.

18. Spēja dokumentēt terapijas procesu.

19. Spēja ievērot noteiktās procedūras, profesionālos standartus un normatīvos aktus, kas regulē ergoterapeita darbību.

20. Spēja iesaistīties mūžizglītības procesā, lai uzturētu/uzlabotu profesionālo kompetenci.

21. Spēja ievērot profesionālo ētiku un respektēt pacientu/klientu.

22. Spēja sniegt pakalpojumus ergoterapeita kompetences ietvaros.

23. Spēja veikt zinātniskus pētījumus veselības un sociālās aprūpes jomā, interpretēt un analizēt pētījuma rezultātus.

24. Spēja noteikt un formulēt pētniecības jautājumus saistībā ar nodarbi un ergoterapiju.

25. Spēja lasīt un kritiski analizēt zinātnisko literatūru.

26. Spēja lietot un kritiski apspriest atbilstošo zinātnisko pētījuma metodoloģiju.

27. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

28. Spēja attīstīt zināšanas par nodarbi un ergoterapijas praksi.

29. Spēja izplatīt pētījumu rezultātus interesentiem.

30. Spēja izpētīt pakalpojumu tirgu un piedalīties ergoterapijas pakalpojumu attīstīšanā un uzlabošanā.

31. Spēja noteikt prioritāti ergoterapijas pakalpojumiem atbilstoši pacienta/klienta vajadzībām.

32. Spēja nodrošināt ergoterapijas pakalpojumu izmaksu efektivitāti.

33. Spēja informēt par pakalpojumu.

34. Spēja identificēt, apspriest un ietekmēt tos veselības, sociālās aprūpes, sabiedrības un normatīvo aktu attīstības aspektus lokālajā, nacionālajā, starptautiskajā līmenī, kas ietekmē ergoterapijas pakalpojumu pieejamību un nodrošināšanu.

35. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.45.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Analizēt un sintezēt, lietot zināšanas praksē.

2. Prast plānot un izmantot laiku.

3. Lietot nozares vispārējās pamatzināšanas un lietot profesijas pamatzināšanas.

4. Lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

5. Veikt pētījumus un veidot uz pierādījumiem balstītu ergoterapijas praksi.

6. Domāt kritiski.

7. Radīt jaunas idejas, būt radošam.

8. Risināt problēmas un pieņemt lēmumus, paredzēt un novērtēt lēmumu iespējamo ietekmi uz pacientu/klientu.

9. Strādāt multiprofesionālā komandā un sadarboties ar citiem speciālistiem.

10. Sazināties un sadarboties ar pacientu/klientu, viņa piederīgajiem un aprūpētājiem.

11. Vērtēt, izprast sabiedrības daudzveidību un multikulturālo kontekstu.

12. Strādāt internacionālā vidē, izprast citas kultūras un paražas.

13. Strādāt patstāvīgi un izrādīt iniciatīvu, sistemātiski pilnveidot savu kvalifikāciju, papildināt savas zināšanas un prasmes.

14. Izstrādāt un vadīt projektus, rakstīt zinātniska un metodiska rakstura darbus rehabilitācijas (ergoterapijas) jomā.

15. Ievērot profesionālās ētikas principus un normas.

16. Piedalīties profesionālo asociāciju un nevalstisko organizāciju darbībā.

17. Informēt sabiedrību par veselīga dzīves veida un rehabilitācijas pasākumu nozīmi veselības atjaunošanā/uzturēšanā un profilaksē.

18. Veikt komercdarbību.

19. Dokumentēt savu darbību, ievērojot dokumentu pārvaldības prasības.

20. Prast piemērot ar profesionālo darbību saistītos normatīvos aktus, noteiktās procedūras un profesionālos standartus.

21. Pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.

22. Pārvaldīt valsts valodu.

23. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

24. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.45.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. kultūras vēsture;

1.2. retorika un loģika;

1.3. veselības sporta pamati;

1.4. pedagoģijas vēsture;

1.5. aktīvās didaktikas metodes;

1.6. medicīniskā biofizika;

1.7. konfesijas un reliģiskās kustības Latvijā;

1.8. psihoterapijas pamati;

1.9. vispārējā fizikālā medicīna;

1.10. masāžas elementi;

1.11. integratīvā medicīna un psihiskās pašregulācijas iespējas;

1.12. alternatīvās pieejas sociālajā darbā (diakonija un kristīgais sociālais darbs).

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. medicīnas vēsture;

2.2. filozofija;

2.3. socioloģija;

2.4. bioloģija;

2.5. biomehānika;

2.6. bērnu saslimšanas;

2.7. traumatoloģija un ortopēdija;

2.8. iekšķīgās slimības;

2.9. neiroloģiskās slimības;

2.10. psihiskās slimības;

2.11. farmakoloģija;

2.12. neiropsiholoģija ergoterapijā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. veselības aprūpes un rehabilitācijas pamati;

3.2. vispārējie tiesību pamati un cilvēktiesības;

3.3. ergoterapijas pamati;

3.4. profesionālā ētika;

3.5. anatomija;

3.6. fizioloģija;

3.7. medicīnas terminoloģija;

3.8. zināšanas par invaliditāti un vides pieejamību;

3.9. funkcionālo spēju ierobežojumu novērtēšana;

3.10. nodarbe un kultūrvide;

3.11. psiholoģija;

3.12. biometrija;

3.13. novērtēšanas metodoloģija ergoterapijā;

3.14. konceptuālie prakses modeļi ergoterapijā;

3.15. ergoterapija pediatrijā;

3.16. radošās aktivitātes ergoterapijā;

3.17. pirmā/ neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3.18. ergoterapija pieaugušajiem;

3.19. vispārējā rehabilitācija;

3.20. ergonomija;

3.21. ergoterapija gados veciem cilvēkiem;

3.22. sabiedrības veselība un epidemioloģija;

3.23. ekonomika un uzņēmējdarbība;

3.24. sociālā un profesionālā rehabilitācija;

3.25. lietišķā etiķete;

3.26. zinātniskā darba metodoloģiskie pamati;

3.27. alternatīvā komunikācija;

3.28. mākslas terapija;

3.29. uzturmācība;

3.30. tehnisko palīglīdzekļu aprites sistēma;

3.31. plaukstas ortozēšana;

3.32. dokumentu pārvaldības pamati;

3.33. informācijas tehnoloģijas;

3.34. darba aizsardzība;

3.35. vides aizsardzība;

3.36. darba tiesiskās attiecības;

3.37. valsts valoda;

3.38. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.46. Projekta vadītāja profesijas standarts

1.46.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – projekta vadītājs.

2. Profesijas kods – 2422 01.

1.46.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– projekta vadītājs izstrādā projekta pieteikumu (projekts var būt jebkurā tautsaimniecības nozarē); organizē un vada projekta komandu; veido projekta organizāciju un kultūru; nosaka projekta dalībnieku lomas, izvēlas projekta organizācijas formu, veido projekta komandas dalībnieku komunikācijas struktūru; plāno projekta posmus; veic projekta strukturizēšanu, projekta darbu, termiņu, resursu un izmaksu plānošanu, koordinēšanu un kontrollingu; veic projekta vides analīzi; plāno projekta šķirtnes (robežstabus) un darba apspriedes; veic projekta riska analīzi un koordinē dažādu interešu grupu intereses; seko projekta plānu izpildei, analizē rezultātus, izstrādā priekšlikumus, veic korekcijas esošajos plānos; sastāda projekta starpatskaites un gala atskaiti; vada projekta administrāciju un dokumentēšanu.

Projekta vadītājs savu darbību veic atbilstoši projektu vadīšanas jomas normatīvo aktu prasībām, kā arī starptautiskajiem projektu vadīšanas standartiem un vadlīnijām.

Projekta vadītājs strādā gan valsts vai pašvaldību iestādēs, gan uzņēmumos jebkurā tautsaimniecības nozarē.

1.46.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast un analizēt uzņēmumu saimniecisko darbību un piedāvāt jaunas un inovatīvas attīstības stratēģijas.

2. Spēja analizēt problēmas, izvirzīt mērķus un to sasniegšanas alternatīvos risinājumus.

3. Spēja veikt projekta alternatīvo risinājumu vērtēšanu pēc dažādiem kritērijiem.

4. Spēja formulēt pamatotus projektu priekšlikumus un projektu uzdevumus.

5. Spēja organizēt projektam nepieciešamo infrastruktūru.

6. Spēja analizēt uzņēmuma struktūru un pielāgot to projektu un programmu vadīšanas vajadzībām.

7. Spēja izvēlēties un pielietot projektu vadīšanai nepieciešamās plānošanas un kontrollinga metodes.

8. Spēja nodrošināt projektu vadīšanas procesa veiksmīgu norisi un koordināciju.

9. Spēja izstrādāt un uzturēt projektu vadīšanai nepieciešamo specifisko dokumentāciju visā projektu izstrādes un realizācijas gaitā.

10. Spēja patstāvīgi pieņemt pamatotus lēmumus par projekta gaitu.

11. Spēja vadīt projekta komandu, deleģēt uzdevumus, pieņemt un novērtēt darba rezultātus.

12. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

13. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

14. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus, vides aizsardzības noteikumus un saudzēt apkārtējo vidi.

15. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

16. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību projektu vadīšanas jomā.

1.46.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast un analizēt uzņēmuma saimniecisko darbību un piedāvāt jaunas un inovatīvas attīstības stratēģijas.

2. Analizēt problēmas, izvirzīt mērķus un to sasniegšanas alternatīvos risinājumus.

3. Noteikt projekta alternatīvo risinājumu veikšanai nepieciešamo produkta kvalitāti, laiku un izmaksas.

4. Prognozēt iespējamos ieņēmumus un ieguvumus produkta vai pakalpojuma lietošanas laikā.

5. Prognozēt produkta uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas.

6. Noteikt nākotnē sagaidāmās tīrās naudas plūsmas.

7. Veikt projektu alternatīvo risinājumu izmaksu-ieguvumu analīzi.

8. Izvērtēt projektu alternatīvo risinājumu vērtību analīzi un pamatot labākā risinājuma izvēli.

9. Formulēt pamatotus projektu priekšlikumus un projektu uzdevumus.

10. Organizēt projektam nepieciešamo infrastruktūru.

11. Analizēt organizācijas struktūras un pielāgot tās projektu un programmu vadīšanas vajadzībām.

12. Prast pielietot projektu plānošanas metodes – struktūranalīzes metodi, tīklplānošanas pamatmetodes (CPM, PERT, MPM), Ganta diagrammas metodes u.c.

13. Prast pielietot projektu kontrollinga metodes – trenda analīzes metodes, darba apjomu, termiņu un izmaksu integrētās kontrollinga metodes.

14. Nodrošināt projektu vadīšanas procesa veiksmīgu norisi un koordināciju.

15. Izstrādāt un uzturēt projektu vadīšanai nepieciešamo specifisko dokumentāciju visā projektu izstrādes un realizācijas gaitā.

16. Pieņemt pamatotus lēmumus par projekta gaitu.

17. Vadīt projekta komandu, deleģēt uzdevumus, pieņemt un novērtēt darba rezultātus.

18. Veidot pozitīvu saskarsmi, ievērot ētikas un uzvedības normas.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

21. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

23. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

1.46.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. civiltiesības;

1.2. komerctiesības;

1.3. apdrošināšana.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. multiprojektu vadīšana;

2.2. programmu vadīšana;

2.3. projektu portfeļu vadīšana;

2.4. projektorientētā komercdarbība;

2.5. profesionālā ētika un biznesa ētika;

2.6. saskarsmes psiholoģija;

2.7. grāmatvedības uzskaite;

2.8. nodokļi;

2.9. audits;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. projektu vadīšanas teorētiskie pamati;

3.2. projektu vadīšanas metodes, tehnikas un instrumenti;

3.3. projektu inicializācija;

3.4. projektu organizācija;

3.5. projektu starts;

3.6. projektu plānošana;

3.7. projektu kontrollings;

3.8. projektu noslēgums;

3.9. projektu kvalitātes vadīšana;

3.10. projektu risku vadīšana;

3.11. projektu personāla vadīšana;

3.12. projektu dokumentācijas vadīšana;

3.13. administratīvās un saimnieciskās tiesības;

3.14. piegāžu un līgumu vadīšana;

3.15. starptautiskie un nacionālie projektu vadīšanas standarti un vadlīnijas;

3.16. statistiskās datu apstrādes metodes;

3.17. datorzinības;

3.18. darba aizsardzība;

3.19. darba tiesiskās attiecības;

3.20. vides aizsardzība;

3.21. valsts valoda;

3.22. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.47. Ekonomista profesijas standarts

1.47.1.Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ekonomists.

2. Profesijas kods – 2631 02.

1.47.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ekonomists analizē dažādus ekonomiskos procesus gan atsevišķu uzņēmumu, gan tautsaimniecības līmenī, t.i., analizē nodarbinātības, darba ražīguma un samaksas, ražošanas ieņēmumu un izdevumu gūšanas procesus, naudas apgrozījuma, finanšu aprites procesus, noskaidro faktorus, kas šos procesus ietekmē; plāno uzņēmuma darbību ar mērķi palielināt tā rezultātu efektivitāti; meklē risinājumus, kas palīdz novērst riskus, izstrādā budžetu un seko tā izpildei, izveido rezultātu efektivitātes novērtēšanas sistēmu un kontrolē normatīvajos aktos minēto procesu reglamentējošo prasību ievērošanu; organizē un vada plānošanas un analīzes darbu; informē un konsultē par ilgtspējīgas izaugsmes un saimnieciskās darbības plānošanas jautājumiem, kā arī patstāvīgi plāno un veic zinātniskās pētniecības darbu ekonomikas jomā un izstrādā priekšlikumus tā rezultātu ieviešanai.

Ekonomists strādā uzņēmumos (valsts un pašvaldību iestādēs, komersantos, personālsabiedrības un citās institūcijās) jebkurā tautsaimniecības nozarē, kā arī nevalstiskajās organizācijās.

1.47.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt un novērtēt ekonomisko vidi makro un mikro līmenī, tās attīstības tendences un perspektīvas Latvijā un pasaulē un izstrādāt priekšlikumus nozaru un tautsaimniecības attīstības politikas pilnveidošanā.

2. Spēja identificēt sociālās un ekonomiskās vides un to procesu izmaiņas un pieņemt lēmumus par uzņēmuma saimnieciskās darbības mērķu un plānu maiņas nepieciešamību.

3. Spēja noteikt darbības mērķus un pamatvirzienus uzņēmuma, kā arī nozares un valsts ilgtspējīgas izaugsmes un attīstības efektivitātes paaugstināšanas nodrošināšanai.

4. Spēja orientēties normatīvo aktu prasībās ekonomikas jomā.

5. Spēja sastādīt, analizēt un koriģēt ekonomisko procesu prognozes.

6. Spēja pielietot finanšu un statistikas informāciju uzņēmuma saimnieciskās darbības uzskaitē, plānošanā un analīzē.

7. Spēja sastādīt, analizēt un koriģēt funkcionālos un finanšu budžetus, mērķtiecīgi analizējot ieņēmumu un izdevumu dinamiku un struktūru.

8. Spēja izvēlēties un izmantot uzņēmuma darbības alternatīvus finansēšanas avotus, izvērtējot resursu piesaistīšanas iespējas, riskus un to ietekmi uz rezultātu efektivitāti.

9. Spēja analizēt un novērtēt saimnieciskās darbības (pamatdarbības, investīciju un finanšu) rezultātus un identificēt uzņēmuma saimniecisko darbību ietekmējošos faktorus.

10. Spēja apkopot datus, izmantojot modernās informācijas tehnoloģijas darbības plānošanai, kontrolei un koriģēšanai.

11. Spēja nodrošināt efektīvu finanšu izlietošanu, analizējot, plānojot un koriģējot naudas plūsmu.

12. Spēja sagatavot informāciju uzņēmuma vadībai par plāna izpildes gaitu lēmumu pieņemšanai saimnieciskās darbības attīstībai.

13. Spēja izstrādāt un pielietot uzņēmumu saimnieciskās darbības efektivitātes rādītāju sistēmu.

14. Spēja izstrādāt un kontrolēt saimnieciskās darbības efektivitātes palielināšanas plānu.

15. Spēja izvērtēt un izmantot normatīvajos aktos noteiktos (tai skaitā, nodokļu) atvieglojumus darbības efektivitātes paaugstināšanai.

16. Spēja izstrādāt investīciju, jauno produktu ieviešanas un jauno tirgu apgūšanas projektus, tos vadīt.

17. Spēja pielietot ilgtermiņa ieguldījumu projektu efektivitātes novērtēšanas metodes, noteikt to ienesīgumu un riskus, sagatavot informāciju lēmumu pieņemšanai par investīcijām.

18. Spēja izstrādāt programmas un pasākumus darba efektivitātes paaugstināšanā, nodrošināt to īstenošanu, uzraudzību un kontroli.

19. Spēja izstrādāt programmas un pasākumus resursu (cilvēkresursu, finanšu, materiālu u.c. resursu) pārvaldībā, veikt to īstenošanu, uzraudzību un kontroli.

20. Spēja kontrolēt uzņēmuma aktīvu vērtību, izmantot uzskaites datu bāzes informāciju operatīvai kontrolei.

21. Spēja analizēt nodarbinātību, darba ražīgumu un darbaspēka izmaksas makro un mikro līmenī.

22. Spēja interpretēt un izmantot darbības plānošanai pamatdarbības, finanšu un investīciju darbības analīzes rezultātus.

23. Spēja noteikt finanšu vadības pasākumus mērķu sasniegšanai.

24. Spēja novērtēt saimnieciskās darbības un finanšu riskus un sastādīt to novēršanas plānu.

25. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

26. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

27. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

28. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisko vērtību ekonomikas nozarē un prezentēt iegūtos rezultātus.

1.47.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izmantot ekonomikas teorijas atzinumus konkrētu faktu vērtēšanā un analīzē.

2. Plānot un analizēt ekonomiskās aktivitātes produktu, finanšu un darba tirgos.

3. Izprast sabiedrībā notiekošos procesus un to ietekmi uz sociāli ekonomisko vidi.

4. Izprast likumdošanas procesu un tā ietekmi uz uzņēmumu un ekonomiku kopumā.

5. Izvērtēt sabiedriskajā apspriešanā izvirzīto normatīvo aktu projektus ekonomikas jomā un sniegt priekšlikumus to pilnveidošanai.

6. Izvērtēt un salīdzināt saimnieciskās darbības alternatīvas, novērtēt to iespējamās sekas.

7. Noteikt uzņēmuma mērķus.

8. Novērtēt makroekonomisko situāciju un plānot uzņēmuma saimniecisko darbību atbilstoši mainīgiem apstākļiem.

9. Izprast saimnieciskās darbības ietekmi uz sociālekonomisko un ekoloģisko vidi īsā un ilgā laika posmā.

10. Veikt saimnieciskās darbības plānošanu un finanšu vadību.

11. Prognozēt uzņēmuma saimniecisko darbību un to ietekmējošos faktorus.

12. Noteikt finanšu piesaistīšanas un izvietošanas veidus atbilstoši saimnieciskās darbības mērķiem.

13. Izprast un analizēt uzņēmuma pamatdarbības, finanšu un investīciju darbības kopsakarības un rezultātus.

14. Izstrādāt uzņēmuma saimnieciskās darbības efektivitātes palielināšanas pasākumus.

15. Vērtēt investīciju projektu efektivitāti.

16. Pārzināt un pielietot risku identificēšanas, novērtēšanas un novēršanas metodes.

17. Izstrādāt saimnieciskās darbības un finanšu risku samazināšanas plānu.

18. Pārzināt un pielietot aktīvu vērtības noteikšanas metodes.

19. Lietot finanšu un statistikas informāciju.

20. Pārzināt saimnieciskās darbības uzskaiti un kontroli.

21. Pārzināt funkcionālo un finanšu budžetu un finanšu pārskatu sastādīšanas metodes.

22. Pārzināt banku un finanšu sektora darbību un nodokļu sistēmu.

23. Izmantot atbilstošas vadības metodes un formas.

24. Pārzināt un lietot uz argumentiem balstītas lēmumu pieņemšanas metodes.

25. Lietot modernās informācijas tehnoloģijas.

26. Strukturēt, analizēt un izmantot iegūto saimnieciskās darbības informāciju.

27. Izmantot secinājumu veidošanas loģiskās metodes.

28. Izstrādāt ar saimniecisko darbību saistītus projektus un piedalīties to vadīšanā.

29. Plānot, koordinēt un vadīt darba grupu, kā arī darboties tajā.

30. Formulēt problēmas, dot uzdevuma nostādni.

31. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu un pētījumu rezultātus ieviest praksē.

32. Sagatavot prezentācijas un uzstāties ar ziņojumiem par profesionāliem jautājumiem konferencēs, semināros, sanāksmēs.

33. Pārvaldīt valsts valodu.

34. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

35. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

36. Pastāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas.

37. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

38. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

1.47.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomikas teorijas;

1.2. ekonomisko sistēmu attīstības tendences pasaulē;

1.3. saimnieciskās tiesības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. nodokļu politika;

2.2. starptautiskās ekonomiskās attiecības;

2.3. lietišķā komunikācija;

2.4. statistika;

2.5. socioloģija;

2.6. nozares tehnoloģijas;

2.7. vides ekonomika;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. makroekonomika;

3.2. mikroekonomika;

3.3. komercdarbības ekonomika;

3.4. ekonomiskā analīze un plānošana;

3.5. ekonomiskā prognozēšana;

3.6. vadības zinības;

3.7. finanšu vadība un analīze;

3.8. tirgzinības;

3.9. kvalitātes vadība;

3.10. projektu izstrāde, vadīšana un īstenošana;

3.11. informācijas tehnoloģijas;

3.12. finanšu grāmatvedība;

3.13. vadības grāmatvedība;

3.14. pētnieciskā darba metodoloģija;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. valsts valoda;

3.17. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.18. darba aizsardzība;

3.19. darba tiesiskās attiecības.

1.48. Valsts robežsardzes vecākā virsnieka profesijas standarts

1.48.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – Valsts robežsardzes vecākais virsnieks.

2. Profesijas kods – 3355 09.

1.48.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– Valsts robežsardzes vecākais virsnieks pilda dienesta pienākumus Valsts robežsardzē, organizē robežpārbaudes, robežuzraudzību, imigrācijas kontroles, patvēruma un izraidīšanas procedūras, operatīvo darbību un izmeklēšanu pirmstiesas procesā, kā arī vada struktūrvienību un nodrošina tās finanšu un saimniecisko darbību.

Valsts robežsardzes vecākais virsnieks Valsts robežsardzē var tikt iecelts amatā, kas atbilst Valsts robežsardzes jaunākā virsnieka profesijas standartam.

1.48.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja pārzināt situāciju uz valsts robežas un nelegālās migrācijas jomā, kā arī kriminogēno situāciju, veicot nepieciešamās informācijas ieguvi, apstrādi, analīzi un apmaiņu.

2. Spēja nodrošināt kvalitatīvu riska analīzes veikšanu par iespējamajiem apdraudējumiem un tās rezultātu izmantošanu robežpārbaudēs, robežuzraudzībā, imigrācijas kontrolē, kā arī veicot citus Valsts robežsardzes uzdevumus.

3. Spēja precīzi noteikt robežpārbaudes, robežuzraudzības un imigrācijas kontroles uzdevumus atbilstoši prioritātēm.

4. Spēja noteikt optimālus resursus robežpārbaudes, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles uzdevumu izpildei, kā arī operatīvajai darbībai un izmeklēšanai pirmstiesas procesā.

5. Spēja nodrošināt robežpārbaudes, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles, patvēruma, izraidīšanas un atgriešanas procedūru, patvēruma meklētāju un aizturēto ārzemnieku izmitināšanas, operatīvās darbības pasākumu, izmeklēšanas pirmstiesas procesā uzdevumu precīzu izpildi.

6. Spēja nodrošināt tiesiskumu un efektivitāti robežpārbaudes, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles, patvēruma, izraidīšanas un atgriešanas procedūrās, izmeklēšanas pirmstiesas procesā un operatīvās darbības pasākumu uzdevumu izpildē, izdodot administratīvos aktus, pieņemot procesuālus lēmumus, izstrādājot citus dokumentus, kā arī veicot preventīvus pasākumus.

7. Spēja nodrošināt robežpārbaužu, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles, operatīvās darbības un izmeklēšanas pirmstiesas procesā rezultātu kvalitatīvu apkopošanu un izvērtēšanu, izmantojot secinājumus jaunu uzdevumu noteikšanai.

8. Spēja nodrošināt rezultatīvu sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu kompetentām institūcijām, juridiskām un fiziskām personām drošības un tiesiskuma jomā.

9. Spēja organizēt darbu ar informācijas sistēmām, veicot datu apstrādi un analīzi, ievērojot datu aizsardzību.

10. Spēja nodrošināt struktūrvienību efektīvu vadīšanu, plānojot, organizējot un koordinējot padotā personāla darbību noteikto uzdevumu precīzai, savlaicīgai un kvalitatīvai izpildei.

11. Spēja nodrošināt padotā personāla kvalitatīvu profesionālo sagatavošanu, nosakot mācību vajadzības un organizējot kvalifikācijas paaugstināšanu.

12. Spēja objektīvi novērtēt padotā personāla darbību un tās rezultātus.

13. Spēja nodrošināt profesionālās ētikas, vispārpieņemto uzvedības normu un ārējā izskata prasību ievērošanu.

14. Spēja vadīt finanšu un saimniecisko darbību, nodrošinot resursu racionālu izmantošanu noteikto uzdevumu izpildei.

15. Spēja nodrošināt kvalitatīvu struktūrvienības darbību reglamentējošo normatīvo aktu un pārvaldes dokumentu izstrādi.

16. Spēja nodrošināt darba aizsardzības un ugunsdrošības prasību izpildi.

17. Spēja organizēt un vadīt personāla darbību ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvoklī un militārā apdraudējuma gadījumā atbilstoši Valsts robežsardzes kompetencei.

18. Spēja nodrošināt muitas kontroles pasākumus atbilstoši Valsts robežsardzes kompetencei, nepieļaujot preču un priekšmetu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai.

19. Spēja nodrošināt radiometriskās kontroles pasākumus, izmantojot radiometriskās kontroles iekārtas.

20. Spēja nodrošināt civilās aizsardzības pasākumus sadarbībā ar kompetentām institūcijām.

21. Spēja nodrošināt vides aizsardzības pasākumus sadarbībā ar kompetentām institūcijām.

22. Spēja nodrošināt cilvēku meklēšanas un glābšanas pasākumus sadarbībā ar kompetentām institūcijām.

23. Spēja nodrošināt sabiedriskās drošības un kārtības pasākumus, kontrolējot tiesību normu ievērošanu un īstenojot preventīvos pasākumus, tai skaitā sadarbībā ar kompetentām institūcijām.

24. Spēja pildīt dienesta pienākumus starptautiskajos pasākumos drošības un tiesiskuma jomā, sadarbojoties ar kompetentām ārvalstu institūcijām.

25. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.48.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noteikt prioritātes robežpārbaudei, robežuzraudzībai, imigrācijas kontrolei.

2. Izstrādāt un dot robežpārbaudes, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles uzdevumus un kontrolēt to izpildi.

3. Noteikt resursu izmantošanas prioritātes un kārtību, plānot optimālus resursus uzdevumu izpildei un izvērtēt to izmantošanas efektivitāti.

4. Organizēt un kontrolēt normatīvo aktu piemērošanu robežpārbaudes, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles, patvēruma, izraidīšanas un atgriešanas procedūras, izmeklēšanas pirmstiesas procesā un operatīvās darbības pasākumu uzdevumu izpildē.

5. Iegūt, apstrādāt, izvērtēt, analizēt ar robežpārbaudi, robežuzraudzību, imigrācijas kontroli, patvēruma un izraidīšanas procedūru un operatīvās darbības un izmeklēšanas pirmstiesas procesu saistītu informāciju, veikt tās apmaiņu un izmantot šīs informācijas analīzes rezultātus praktiskā darbībā.

6. Analizēt struktūrvienības darbības statistikas datus, rezultatīvos un kvalitatīvos rādītājus.

7. Izdarīt secinājumus un izmantot tos robežpārbaudes, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles uzdevumu noteikšanai, operatīvajā darbībā un izmeklēšanā pirmstiesas procesā.

8. Vadīt un kontrolēt piespiedu izraidīšanas un atgriešanas procedūras.

9. Vadīt un kontrolēt patvēruma procedūras bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanai.

10. Vadīt un kontrolēt patvēruma meklētāju un aizturēto ārzemnieku pārvietošanu apsardzes uzraudzībā, izmitināšanu un apsardzību.

11. Organizēt operatīvās informācijas iegūšanu.

12. Organizēt lietvedību operatīvās uzskaites lietās.

13. Vadīt un kontrolēt operatīvās darbības pasākumus, tai skaitā, sevišķā veidā veicamos pasākumus.

14. Organizēt personu iesaistīšanu slepenā sadarbībā.

15. Nodrošināt procesuālo darbību tiesisku izpildi.

16. Vadīt un kontrolēt izmeklēšanu pirmstiesas procesā.

17. Organizēt administratīvo aktu izstrādi un izdot administratīvos aktus savas kompetences ietvaros.

18. Izvērtēt normatīvajos aktos ietverto regulējumu un sniegt priekšlikumus vadībai par nepieciešamajiem grozījumiem tajos.

19. Organizēt struktūrvienības darbību reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi.

20. Organizēt un kontrolēt dokumentu izstrādi un noformēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

21. Organizēt un kontrolēt informācijas sistēmu lietošanu.

22. Organizēt un kontrolēt personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu.

23. Organizēt sadarbības līgumu un starpresoru vienošanās projektu izstrādi, izvērtēšanu un kontrolēt to izpildi.

24. Organizēt un kontrolēt darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

25. Organizēt, veikt un kontrolēt vides aizsardzības pasākumus atbilstoši Valsts robežsardzes kompetencei.

26. Organizēt un kontrolēt muitas kontroles pasākumus atbilstoši Valsts robežsardzes kompetencei.

27. Organizēt un vadīt personāla darbību civilās aizsardzības pasākumos, ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvoklī un militārā apdraudējuma gadījumā.

28. Organizēt cilvēku meklēšanas un glābšanas pasākumus.

29. Organizēt sabiedriskās drošības un kārtības pasākumus.

30. Organizēt un veikt preventīvos pasākumus.

31. Organizēt un veikt sadarbību ar valsts institūcijām, ārvalstu kompetentām institūcijām, kā arī juridiskām un fiziskām personām.

32. Organizēt un veikt radiometrisko kontroli.

33. Pildīt dienesta pienākumus starptautisko pasākumu ietvaros.

34. Organizēt nekustamā īpašuma un inženiertehnisko būvju racionālu ekspluatāciju, kā arī transportlīdzekļu, materiāli tehnisko līdzekļu, inženiertehnisko līdzekļu, bruņojuma un citu materiālo vērtību izmantošanu, uzturēšanu, uzskaiti, glabāšanu un norakstīšanu, to faktiskā stāvokļa novērtēšanu un kontroli.

35. Plānot, vadīt un koordinēt struktūrvienības darbību, kā arī organizēt darbu komandā.

36. Plānot un nodrošināt struktūrvienības finansiāli saimniecisko darbību.

37. Organizēt, vadīt un kontrolēt iepirkuma procedūras.

38. Kontrolēt līgumsaistību izpildi.

39. Nodrošināt personāla plānošanas, atlases un karjeras veidošanas procesu.

40. Motivēt padoto personālu un panākt noteiktu uzdevumu izpildi.

41. Organizēt un kontrolēt padotā personāla dienesta pienākumu izpildi.

42. Noteikt, plānot un organizēt mācības padotajam personālam.

43. Raksturot padoto personālu, novērtēt tā darbības rezultātus un pielietot padotā personāla personīgās īpašības un profesionālo kompetenci uzdevumu izpildē.

44. Veidot lietišķu un pozitīvu psiholoģisko klimatu struktūrvienībās.

45. Pildīt profesionālās ētikas, vispārpieņemto uzvedības normu un ārējā izskata prasības un nodrošināt to ievērošanu.

46. Komunicēt, publiski uzstāties, paust un aizstāvēt savu viedokli.

47. Pārvaldīt valsts valodu.

48. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

49. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

50. Lietot dienesta šaujamieročus.

51. Vadīt transportlīdzekli.

52. Sniegt pirmo palīdzību.

1.48.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. Eiropas Savienības tiesību akti, to hierarhija un piemērošana;

1.2. Eiropas Savienības tiesību pamati;

1.3. valsts militārās aizsardzības stratēģija;

1.4. pasaules valstu ekonomiskās un sociālās ģeogrāfijas attīstības tendences;

1.5. kvalitātes vadības sistēma;

1.6. stratēģiskā vadība;

1.7. pārmaiņu vadība;

1.8. politoloģija;

1.9. filozofija;

1.10. juridiskā psiholoģija;

1.11. pedagoģijas pamati;

1.12. socioloģija;

1.13. cilvēku meklēšana un glābšana;

1.14. finanšu grāmatvedības pamati;

1.15. tirgzinības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vadības teorija;

2.2. vadības psiholoģija;

2.3. tiesību teorija;

2.4. konstitucionālās tiesības;

2.5. starptautiskās publiskās tiesības;

2.6. starptautiskie līgumi un vienošanās;

2.7. starptautiskā komunikācija;

2.8. starpkultūru komunikācija;

2.9. kompetento dienestu funkcijas un uzdevumi;

2.10. operatīvās darbības un izmeklēšanas pirmstiesas procesā organizācija;

2.11. kriminālistika;

2.12. kriminoloģija;

2.13. normatīvo aktu izstrādes kārtība;

2.14. normatīvie akti un vienošanās institūciju sadarbības jomā;

2.15. saistību tiesības;

2.16. normatīvie akti radiometriskās kontroles jomā;

2.17. normatīvie akti iepirkuma procedūras jomā;

2.18. normatīvie akti muitas kontroles jomā;

2.19. datu aizsardzības tiesiskais regulējums;

2.20. Valsts robežsardzē izmantojamo informācijas sistēmu raksturojums, izmantošanas iespējas un lietošanas nosacījumi;

2.21. normatīvie akti nekustamā īpašuma un inženiertehnisko būvju izmantošanas un uzturēšanas jomā;

2.22. radiometriskās kontroles iekārtu tehniskais raksturojums un ekspluatācijas noteikumi;

2.23. normatīvie akti transportlīdzekļu, materiāli tehnisko līdzekļu, inženiertehnisko līdzekļu, bruņojuma, kā arī citu materiālo vērtību uzskaites, glabāšanas un norakstīšanas jomā;

2.24. civilās aizsardzības pamati;

2.25. personības psiholoģija;

2.26. organizāciju psiholoģija;

2.27. konfliktoloģija;

2.28. loģistika;

2.29. didaktika;

2.30. ekonomikas pamati;

2.31. loģika;

2.32. lietišķā etiķete;

2.33. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. cilvēktiesības;

3.2. administratīvās tiesības;

3.3. administratīvā procesa tiesības;

3.4. krimināltiesības;

3.5. kriminālprocesa tiesības;

3.6. robežuzraudzības organizācija;

3.7. robežpārbaužu organizācija;

3.8. struktūrvienību, kuras veic imigrācijas kontroli, darbības organizācija;

3.9. normatīvie akti robežuzraudzības jomā;

3.10. normatīvie akti robežpārbaudes jomā;

3.11. normatīvie akti imigrācijas un patvēruma jomā;

3.12. normatīvie akti patvēruma meklētāju un aizturēto ārzemnieku izmitināšanas jomā;

3.13. operatīvās darbības tiesiskais regulējums;

3.14. darba ar valsts noslēpumu tiesiskais regulējums;

3.15. riska analīze;

3.16. informācijas apstrādes metodika;

3.17. lēmumu pieņemšana;

3.18. personu profilēšanas, intervēšanas un identificēšanas metodika;

3.19. normatīvie akti piespiedu izraidīšanas un atgriešanas procedūru jomā;

3.20. dienesta gaitu reglamentējošie normatīvie akti;

3.21. darba tiesiskās attiecības reglamentējošie normatīvie akti;

3.22. normatīvie akti transportlīdzekļu, materiāli tehnisko līdzekļu, inženiertehnisko līdzekļu, bruņojuma, kā arī citu materiālo vērtību izmantošanas un uzturēšanas jomā;

3.23. tehnisko līdzekļu, inženiertehniskā aprīkojuma un bruņojuma tehniskie dati, parametri un ekspluatācijas noteikumi;

3.24. šaujamieroču uzbūve, darbības principi;

3.25. organizāciju vadība;

3.26. personālvadība;

3.27. laika pārvaldība;

3.28. personāla atlase;

3.29. plānošana;

3.30. datorzinības un datoru lietojumprogrammas;

3.31. sabiedriskā drošība un kārtība;

3.32. rīcība ārkārtējās situācijās, izņēmuma stāvoklī un militārā apdraudējuma gadījumā;

3.33. militārās sagatavošanas pamati;

3.34. darba aizsardzība;

3.35. ugunsdrošība;

3.36. vides aizsardzība;

3.37. dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība;

3.38. retorika;

3.39. pirmā palīdzība;

3.40. profesionālā ētika;

3.42. valsts valoda;

3.43. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.44. komunikācija, publiskā uzstāšanās;

3.45. lietišķā saskarsme;

3.46. saskarsmes psiholoģija;

3.47. saskarsmes kultūra.

1.49. Uzņēmuma vadītāja /vadītāja vietnieka profesijas standarts

1.49.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ ĢENERĀLDIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS/ PREZIDENTS/ VICEPREZIDENTS/ IZPILDDIREKTORS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJS/ PRIEKŠNIEKS/ ĢENERĀLSEKRETĀRS – profesijas kods "1120 01";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ ĢENERĀLDIREKTORA VIETNIEKS/ PĀRVALDNIEKA VIETNIEKS/ PREZIDENTA VIETNIEKS/ VICEPREZIDENTA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORA VIETNIEKS/ PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS/ RĪKOTĀJDIREKTORS – profesijas kods "1120 02";

Valdes PRIEKŠSĒDĒTĀJS/ VADĪTĀJS – profesijas kods "1120 10";

Valdes PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKS/ VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1120 11";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (komercpakalpojumos) – profesijas kods "1211 01";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (komercpakalpojumos) – profesijas kods "1211 02";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (komunālajos pakalpojumos) – profesijas kods "1219 01";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (komunālajos pakalpojumos) – profesijas kods "1219 02";

Saimniecības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (mežsaimniecībā) – profesijas kods "1311 03";

Saimniecības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (mežsaimniecībā) – profesijas kods "1311 04";

Saimniecības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (medību saimniecībā) – profesijas kods "1311 05";

Saimniecības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (medību saimniecībā) – profesijas kods "1311 06";

Saimniecības VADĪTĀJS/ DIREKTORS (zivsaimniecībā) – profesijas kods "1312 01";

Saimniecības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (zivsaimniecībā) – profesijas kods "1312 02";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS (apstrādes rūpniecībā) – profesijas kods "1321 01";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (apstrādes rūpniecībā) – profesijas kods "1321 02";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS (ieguves rūpniecībā) – profesijas kods "1322 01";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (ieguves rūpniecībā) – profesijas kods "1322 02";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS (būvniecībā) – profesijas kods "1323 01";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (būvniecībā) – profesijas kods "1323 02";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (transportā) – profesijas kods "1324 01";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (transportā) – profesijas kods "1324 02";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (sakaros) – profesijas kods "1324 03";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (sakaros) – profesijas kods "1324 04";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (noliktavās) – profesijas kods "1324 05";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (noliktavās) – profesijas kods "1324 06";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā) – profesijas kods "1330 01";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā) – profesijas kods "1330 02";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā) – profesijas kods "1341 01";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā) – profesijas kods "1341 02";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (veselības aprūpes jomā) – profesijas kods "1342 01";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (veselības aprūpes jomā) – profesijas kods "1342 02";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS (pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā) – profesijas kods "1343 01";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (pilngadīgo sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jomā) – profesijas kods "1343 02";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS (sociālās labklājības jomā) – profesijas kods "1344 01";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (sociālās labklājības jomā) – profesijas kods "1344 02";

REKTORS – profesijas kods "1345 01";

PROREKTORS – profesijas kods "1345 02";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (izglītības jomā) – profesijas kods "1345 03";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (izglītības jomā) – profesijas kods "1345 04";

Skolas DIREKTORS/ PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "1345 08";

Skolas DIREKTORA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS – profesijas kods "1345 09";

Koledžas DIREKTORS – profesijas kods "1345 10";

Koledžas DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1345 11";

Mācību centra VADĪTĀJS/ PRIEKŠNIEKS – profesijas kods "1345 15";

Mācību centra VADĪTĀJA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS – profesijas kods "1345 16";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (finanšu un apdrošināšanas jomā) – profesijas kods "1346 01";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (finanšu un apdrošināšanas jomā) – profesijas kods "1346 02";

Viesnīcas VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "1411 01";

Viesnīcas VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1411 02";

Nometnes VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "1411 03";

Nometnes VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1411 04";

Pansijas VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "1411 05";

Pansijas VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1411 06";

Restorāna VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "1412 01";

Restorāna VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1412 02";

Kafejnīcas VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "1412 03";

Kafejnīcas VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA vietnieks – profesijas kods "1412 04";

Ēdnīcas VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS – profesijas kods "1412 05";

Ēdnīcas VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORa vietnieks – profesijas kods "1412 06";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS (mazumtirdzniecībā) – profesijas kods "1420 01";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (mazumtirdzniecībā) – profesijas kods "1420 02";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS (vairumtirdzniecībā) – profesijas kods "1420 03";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (vairumtirdzniecībā) – profesijas kods "1420 04";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (kultūras jomā) – profesijas kods "1431 01";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (kultūras jomā) – profesijas kods "1431 02";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (sporta jomā) – profesijas kods "1431 03";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (sporta jomā) – profesijas kods "1431 04";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (tūrisma jomā) – profesijas kods "1431 05";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (tūrisma jomā) – profesijas kods "1431 06";

Tūrisma un atpūtas organizācijas VADĪTĀJS – profesijas kods "1431 08";

VADĪTĀJS/ DIREKTORS/ PĀRVALDNIEKS (individuālo pakalpojumu jomā) – profesijas kods "1439 01";

VADĪTĀJA VIETNIEKS/ IZPILDDIREKTORS (individuālo pakalpojumu jomā) – profesijas kods "1439 02" (turpmāk kopā – uzņēmuma vadītājs/ vadītāja vietnieks).

1.49.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– uzņēmuma vadītājs plāno, organizē un vada uzņēmuma darbu atbilstoši uzņēmuma stratēģijai, misijai un mērķiem īpašnieku un sabiedrības interesēs, kontrolē darbu izpildi, motivē darbiniekus un nodrošina komunikāciju ar ieinteresētajām pusēm; pārzina un kontrolē uzņēmuma darbības funkcionālās jomas: tirgzinības, ražošanas un pakalpojumu organizēšanu, personāla vadīšanu, finanses, vadības informācijas sistēmas, loģistiku u.c. Uzņēmuma vadītāja vietnieks plāno, organizē un vada uzņēmuma darbu vienā vai vairākās uzņēmuma darbības jomās un aizvieto uzņēmuma vadītāju tā prombūtnes laikā.

Uzņēmuma vadītājs /vadītāja vietnieks strādā komercsabiedrībās jebkurā tautsaimniecības nozarē, kā arī iestādēs un organizācijās, kuras atbilstoši Komerclikumam nav uzskatāmas par komercsabiedrībām, bet savu darbību veic saskaņā ar komercdarbības principiem.

1.49.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izmantot teorētiskās un praktiskās zināšanas un prasmes uzņēmuma un tā struktūrvienību efektīvā vadīšanā.

2. Spēja izstrādāt uzņēmuma darbības stratēģiju, misiju un mērķus valsts, īpašnieku un sabiedrības interesēs.

3. Spēja plānot un prognozēt uzņēmuma efektīvu darbību atbilstoši noteiktajiem mērķiem, ekonomiskajai videi un darba tirgus situācijai.

4. Spēja organizēt uzņēmuma racionālu darbību atbilstoši noteiktajiem mērķiem, ekonomiskajai videi un darba tirgus situācijai.

5. Spēja vadīt nacionālu un internacionālu – multikulturālu darbinieku kolektīvu.

6. Spēja strādāt individuāli un grupā, izmantojot savas zināšanas un līdera prasmes, spēja uzņemties atbildību par savas darbības rezultātiem.

7. Spēja pārstāvēt uzņēmumu darījumos ar citiem uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm, ieskaitot pašvaldības un valsts institūcijas.

8. Spēja sadarboties ar citiem uzņēmumiem, īpašniekiem un citām ieinteresēto personu grupām uzņēmuma mērķu sasniegšanai.

9. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisko vērtību vadībzinību jomā.

11. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

12. Spēja nodrošināt darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasību ievērošanu uzņēmumā.

13. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu uzņēmumā.

14. Spēja nodrošināt vides aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu uzņēmumā.

1.49.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast aktuālās ekonomiskās attīstības likumsakarības un principus.

2. Izprast uzņēmuma darbības kopsakarības.

3. Analizēt ekonomiskajā vidē notiekošos procesus un pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām.

4. Analizēt uzņēmuma darbību, identificēt problēmas un izstrādāt to risinājumus.

5. Analizēt, sistematizēt, sintezēt un integrēt uzņēmuma darbībai nepieciešamo informāciju.

6. Izmantot ekonomiski matemātiskās metodes vadīšanas procesā.

7. Lietot modernās informācijas iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas tehnoloģijas.

8. Organizēt un vadīt personāla darbu, prast risināt konflikta situācijas.

9. Vadīt komandas/grupas darbu.

10. Strādāt komandā/grupā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi.

11. Izvēlēties, novērtēt un motivēt personālu.

12. Ieviest progresīvus risinājumus un metodes uzņēmuma darba, ražošanas un vadīšanas organizācijā.

13. Formulēt uzņēmuma mērķus, sastādīt attīstības stratēģisko plānu un novērtēt tā izpildi.

14. Izprast tirgvedības principus un tās lomu uzņēmuma stratēģiskajā attīstībā.

15. Izprast ražošanas un pakalpojumu organizēšanas principus un paņēmienus.

16. Izprast uzņēmuma finanšu un tehnoloģiskās darbības rādītājus un pieņemt lēmumus, lai veicinātu uzņēmuma darbības optimizāciju un pelnītspējas uzlabošanu.

17. Analizēt, novērtēt un plānot uzņēmuma finanses.

18. Izmantot jaunākās darba organizācijas formas un vadības informācijas sistēmas uzņēmuma vadīšanas procesa nodrošināšanā.

19. Izprast īpašnieku un citu ieinteresēto pušu intereses un integrēt tās uzņēmuma attīstības stratēģiskajā plānā.

20. Komunicēt un sadarboties ar personālu, partneriem, īpašniekiem, masu saziņas līdzekļiem, valsts un nevalstiskajām institūcijām.

21. Orientēties uzņēmumu darbību reglamentējošajos dokumentos un normatīvajos aktos.

22. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

23. Efektīvi plānot un organizēt savu darbu.

24. Sagatavot un sniegt prezentācijas.

25. Ievērot normatīvos aktus un ētikas normas.

26. Pārvaldīt valsts valodu.

27. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

28. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

29. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

30. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

1.49.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomisko sistēmu attīstības tendences pasaulē;

1.2. globalizācijas loma ekonomisko procesu attīstībā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ekonomikas teorija;

2.2. ekonomiski matemātiskās metodes;

2.3. starptautiskā komercdarbības vide;

2.4. uzņēmuma darbības ilgtspējīgas attīstības plānošana;

2.5. korporatīvā sociālā atbildība;

2.6. inovāciju vadīšana;

2.7. sociālais dialogs;

2.8. loģistika;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. stratēģiskā vadīšana;

3.2. personāla vadīšana;

3.3. vadības psiholoģija;

3.4. ražošanas un pakalpojumu organizēšana;

3.5. finanšu un vadības grāmatvedība;

3.6. finanšu vadīšana;

3.7. vadības informācijas sistēmas;

3.8. kvalitātes vadības sistēmas;

3.9. tirgzinības;

3.10. datorzinības;

3.11. komercdarbības normatīvie akti;

3.12. darba tiesiskās attiecības;

3.13. vides aizsardzība;

3.14. darba aizsardzība;

3.15. lietišķā komunikācija;

3.16. ētika;

3.17. valsts valoda;

3.18. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.50. Sistēmu vadības inženiera profesijas standarts

1.50.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sistēmu vadības inženieris.

2. Profesijas kods – 2149 52.

1.50.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sistēmu vadības inženieris, saskaņojot savu darbību ar uzņēmuma vadītāju un sadarbojoties ar citu struktūrvienību vadītājiem, veic pienākumus, kas ir saistīti ar kompleksu uzņēmuma sistēmu (sistēma ir dažādu elementu kopums, kas kopā dod rezultātus, kuri nav iegūstami, izmantojot katru sistēmas elementu atsevišķi; sistēmas elementi vai to daļas var ietvert cilvēkus, aparatūru, programmatūru, iekārtas, telpas, reglamentējošās vadlīnijas un dokumentus, kā arī citus objektus, kas nepieciešami sistēmas līmenī rezultātu iegūšanai; rezultāti ietver sistēmas līmeņa kvalitāti, īpašumu, raksturlielumus, funkcijas, darbības un veiktspēju; sistēmas pievienotā vērtība primāri ir nodrošināta ar sistēmas sastāvdaļu mijiedarbību un to, kā daļas savstarpēji ir saistītas, neatkarīgi no katras sistēmas neatkarīgās sastāvdaļas ieguldījuma) vai zinātņietilpīgu produktu (turpmāk – sistēma, produkts) izveidi, uzturēšanu un pilnveidošanu: plāno, koordinē un vada uzņēmuma sistēmu izstrādāšanu, testēšanu, ekspluatēšanu un utilizāciju; plāno, koordinē un vada sistēmu inženierijas ikdienas darbu; veic sistēmu modelēšanu un analīzi; veic sistēmu ekonomiskos aprēķinus, izstrādāšanas un ekspluatācijas izmaksu analīzi; kontrolē padotās struktūrvienības izdevumus un resursu racionālu izmantošanu; vada inženiertehnisko risinājumu izstrādāšanu un nodrošina struktūrvienības darījumu un vadības procedūras; pārvalda struktūrvienības personāla resursus; pārstāv struktūrvienību vai uzņēmumu; veic citus uzdevumus, kas ir saistīti ar uzņēmuma sistēmu inženierijas procesu nodrošināšanu un vadīšanu.

Sistēmu vadības inženieris strādā uzņēmumā, kas darbojas ražošanas vai inženiertehniskā jomā.

1.50.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja noteikt, izvērtēt, vadīt un pilnveidot uzņēmuma procesus un to mijiedarbību.

2. Spēja definēt sistēmu izstrādāšanai nepieciešamos parametrus.

3. Spēja noteikt sistēmas funkcijas un tās sadalīt (dekompozīcija), lai izstrādātu sistēmu, un noteikt sistēmas izstrādāšanu ietekmējošos faktorus un riskus.

4. Spēja izstrādāt sistēmu un vadīt sistēmas izstrādāšanu atbilstoši definētajiem kritērijiem.

5. Spēja izprast sistēmas, procesus un produktus reglamentējošo normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

6. Spēja izprast sistēmām, procesiem un produktiem piemērojamos standartus un nodrošināt to izpildi.

7. Spēja izprast sistēmu izstrādāšanas, testēšanas, auditēšanas, uzturēšanas budžeta veidošanas principus un plānot nepieciešamos resursus sistēmu izstrādāšanai un pilnveidei.

8. Spēja noteikt nepieciešamā personāla kompetences, pienākumu un pilnvaru sadalījumu sistēmu izstrādāšanai, testēšanai, ieviešanai, uzturēšanai un pilnveidei.

9. Spēja izveidot, ieviest un pilnveidot sarežģītu sistēmu.

10. Spēja izprast integrētas vadības sistēmas izveides principus.

11. Spēja vadīt sistēmu izstrādāšanas struktūrvienības darbu, darba grupas un panākt vienošanos.

12. Spēja izprast sistēmas izstrādāšanas ekonomiskos kritērijus, uzņēmuma saimnieciskās darbības pamatrādītājus.

13. Spēja rosināt un vadīt uzņēmuma pārmaiņu procesus, izprast un virzīt informācijas apmaiņas plūsmu uzņēmumā.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

15. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību sistēmu vadības un pilnveides jomā, interpretēt un analizēt to rezultātus.

16. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

17. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

18. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

1.50.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast sistēmu, procesu un produktu izstrādāšanu un uz tiem attiecināmās normatīvo aktu un standartu prasības.

2. Noteikt sistēmu, procesu un produktu izstrādāšanas iespējas un nepieciešamību atbilstoši definētajam uzdevumam.

3. Izmantot zināšanas sistēmu, procesu un produktu izstrādāšanas vadībā.

4. Ieviest mūsdienīgas metodes sistēmu, procesu un produktu izstrādāšanas vadībā.

5. Izstrādāt priekšlikumus un metodes sistēmu, procesu un produktu pilnveidei.

6. Izmantot sistēmu, procesu un produktu atbilstības novērtēšanas metodes.

7. Analizēt sistēmas izmaksas un ekonomiskos rādītājus.

8. Izprast ar sistēmu, procesu un produktu izstrādi un ekspluatāciju saistītos riskus.

9. Izprast uzņēmuma darbības un procesu kopsakarības, piedalīties uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa darbības plānu izstrādāšanā.

10. Apkopot pētījumu rezultātus, veikt datu statistisko apstrādi, sagatavot pārskatus un publikācijas, kā arī prezentēt tos.

11. Izmantot mūsdienīgas darba organizācijas formas un informācijas tehnoloģijas.

12. Sadarboties ar uzņēmuma darbiniekiem, sadarbības partneriem, īpašniekiem, masu saziņas līdzekļiem, valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskām organizācijām.

13. Rīkoties atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ētikas normām.

14. Plānot un organizēt savu darbu, pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām un risināt problēmsituācijas, prast argumentēti izteikt savu viedokli.

15. Organizēt un vadīt struktūrvienības darbu.

16. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

17. Prast strādāt komandā un grupā.

18. Pārvaldīt valsts valodu.

19. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

20. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

21. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

1.50.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. materiālzinības;

1.2. tiesību pamati, darba tiesības;

1.3. dokumentu pārvaldība;

1.4. korporatīvā sociālā atbildība;

1.5. biznesa ētika;

1.6. komercdarbība;

1.7. tirgzinības;

1.8. socioloģija un saskarsmes psiholoģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vispārējā kvalitātes vadība;

2.2. tehnisko, ekonomisko un citu risku analīze;

2.3. modelēšana;

2.4. radošuma metodes un tehnikas;

2.5. tēlotājģeometrija un inženiergrafika;

2.6. komandas veidošana un vadīšana;

2.7. sistēmu funkcionālanalīze;

2.8. sistēmu un funkciju savstarpējā integrēšana;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. sistēmu inženierijas pamatprincipi;

3.2. sistēmu izstrādāšana un projektēšana;

3.3. sistēmu integrēšana un testēšana;

3.4. projektu vadīšana;

3.5. stratēģijas un pārmaiņu vadīšana;

3.6. komandas darbs, problēmu un konfliktu risināšanas metodes;

3.7. inženierekonomika un izmaksu analīze;

3.8. iekārtu noderīguma, izturības un remonta analīze;

3.9. tehnoloģiju plānošana;

3.10. valsts valoda;

3.11. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.12. vadības zinības;

3.13. datorzinības;

3.14. darba tiesiskās attiecības;

3.15. darba aizsardzība;

3.16. vides aizsardzība.

1.51. Attīstības plānošanas inženiera profesijas standarts

1.51.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – attīstības plānošanas inženieris.

2. Profesijas kods – 2164 09.

1.51.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– attīstības plānošanas inženieris veic darbus, kas saistīti ar teritorijas attīstības ekonomiskajiem un inženiertehniskajiem aspektiem; savas kompetences ietvaros piedalās teritorijas attīstības plānošanā, organizēšanā, uzraudzībā un novērtēšanā, pašvaldības budžeta veidošanā; veic nepieciešamos ekonomiskos un finanšu aprēķinus; izvērtē teritorijas inženiertehniskās infrastruktūras plānošanas un ekspluatācijas problēmas; analizē sociāli ekonomiskās vides likumsakarības un urbanizācijas procesa ietekmi uz vietu attīstību, kā arī veicina zaļās ekonomikas politikas īstenošanu.

Attīstības plānošanas inženieris strādā valsts, pašvaldību un starptautiskajās institūcijās, komercsabiedrībās un nevalstiskajās organizācijās, kuru darbības joma saistīta ar teritorijas attīstības ekonomiskajiem un inženiertehniskajiem aspektiem.

1.51.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas teritorijas attīstības plānošanas jomas normatīvo aktu prasībām un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja plānot, organizēt, uzraudzīt un novērtēt teritorijas attīstības procesus no tās attīstības ekonomiskajiem un inženiertehniskajiem aspektiem.

3. Spēja veikt ekonomiskos aprēķinus, kas saistīti ar pilsētu, novadu un reģionu ilgtspējīgu attīstību.

4. Spēja izprast teritorijas inženiertehniskās infrastruktūras ekspluatācijas problēmas un piedalīties tās attīstības plānošanā un īstenošanā.

5. Spēja izprast zaļās ekonomikas politiku ilgtspējīgā attīstībā.

6. Spēja piedalīties budžeta veidošanas procesā vietējā un reģionālā līmenī no teritorijas attīstības ekonomiskajiem un inženiertehniskajiem aspektiem.

7. Spēja izmantot teritorijas attīstības plānošanas specializētās programmatūras, tostarp ģeogrāfisko informācijas sistēmu (ĢIS) datorprogrammas.

8. Spēja kompetences ietvaros sagatavot un īstenot vietējos un starptautiskos projektus.

9. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību teritorijas attīstības jomā savas kompetences ietvaros.

11. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

12. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

1.51.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt nozares aktualitātes un orientēties nozarei saistošajos Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos.

2. Pārzināt teritoriju attīstības plānošanas organizācijas principus un attīstības novērtēšanas kritērijus un metodes.

3. Izprast vides fizisko, sociālo, ekonomisko, tehnisko, politisko, kultūras un ekoloģisko pazīmju kopsakarības un vides ilgtspējīgas attīstības vispārējās likumsakarības.

4. Izprast teritorijas plānošanas principus saistībā ar pilsētbūvnieciskajiem, inženiertehniskajiem, sociāli ekonomiskajiem un arhitektoniski telpiskajiem aspektiem.

5. Prast izmantot kartogrāfisko un topogrāfisko materiālu teritorijas plānošanas kontekstā un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas.

6. Spēt izmantot sistēmiskās domāšanas pamatprincipus un uztvert teritoriju (tai skaitā pilsētvidi) kā dinamisku sistēmu, analizēt procesus un to ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību.

7. Spēt veikt ekonomiskos un finanšu aprēķinus, izprast un izvērtēt pašvaldību un uzņēmumu budžetu veidošanas procesu.

8. Izprast teritoriju pārvaldības sistēmu, pašvaldību nozīmi un to funkcijas.

9. Pārzināt ar zemes pārvaldību saistītos procesus un organizatoriskās struktūras.

10. Izprast teritoriju ilgtspējīgu energoapgādes sistēmu plānošanas pamatprincipus, kā arī saistību starp teritorijas enerģijas patēriņu un energoapgādes sistēmu radīto ietekmi uz vidi.

11. Izprast atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipus un ar tiem saistīto procesu ietekmi uz vidi.

12. Pārzināt pilsētu un teritoriju inženiertehniskās infrastruktūras plānošanas un ekspluatācijas jautājumus, transporta plūsmu plānošanas principus.

13. Pārzināt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas principus.

14. Spēt orientēties arhitektūras un inženierzinātnes vēstures jautājumos, kā arī saprast kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmi.

15. Uztvert un izprast vides estētiskās kvalitātes un vērtību.

16. Savas kompetences ietvaros prast vadīt projektus un strādāt ar projektu dokumentāciju, sagatavot projektu prezentācijas materiālus.

17. Spēt novērtēt sociālo un politisko procesu ietekmi uz novadu, pilsētu un reģionu attīstību.

18. Izprast kvalitātes vadības sistēmas darbības principus.

19. Radoši sadarboties ar klientiem, komersantiem un speciālistiem, kā arī veicināt sabiedrības iesaisti reģiona attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanā.

20. Veikt darbu atbildīgi un patstāvīgi, kā arī iesaistīties mūžizglītības procesā.

21. Pārzināt zinātniskās izpētes metodikas pamatprincipus.

22. Izmantot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

23. Nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasību ievērošanu.

24. Lietot attīstības plānošanas profesionālos terminus valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

27. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

1.51.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomiskās sistēmas funkcionēšanas likumsakarības;

1.2. arhitektūras un pilsētplānošanas attīstības tendences;

1.3. arhitektūras, mākslas un inženierzinātnes vēsture.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. matemātika;

2.2. makroekonomika;

2.3. mikroekonomika;

2.4. socioloģija;

2.5. saimnieciskās tiesības;

2.6. vadīšanas teorija;

2.7. Eiropas Savienības ekonomiskā un reģionālā politika;

2.8. pilsētu un reģionu sociāli ekonomiskās problēmas;

2.9. ģeomātikas pamati;

2.10. teritorijas attīstības plānošanas pamati;

2.11. pilsētplānošanas pamati;

2.12. pilsētu un teritoriju sociālās infrastruktūras plānošana;

2.13. pašvaldību teritoriju zemes izmantošana un organizācija;

2.14. teritoriju ilgtspējīga energoapgāde;

2.15. vides aizsardzība un reciklizācijas procesi;

2.16. nekustamā īpašuma tirgus funkcionēšana;

2.17. nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana;

2.18. publiskās investīcijas reģionālajā attīstībā;

2.19. kvalitātes vadības sistēmas;

2.20. teritorijas attīstības plānošana un sistēmiskā izpratne;

2.21. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. datorzinības teritorijas attīstības plānošanā un ĢIS datorprogrammās;

3.2. sociāli ekonomiskā prognozēšana;

3.3. ekonomiskā statistika;

3.4. ekonomisko pētījumu metodoloģija;

3.5. reģionālās attīstības prognozēšana, plānošana un uzraudzība;

3.6. pilsētu un teritoriju inženiertehniskās (tai skaitā transporta) infrastruktūras plānošana;

3.7. reģionālās attīstības risku novērtēšana;

3.8. publiskā sektora ekonomika;

3.9. pašvaldību budžetu veidošana;

3.10. projektu vadīšana;

3.11. lietišķā komunikācija;

3.12. civilā aizsardzība;

3.13. vides aizsardzība;

3.14. darba aizsardzība;

3.15. darba tiesiskās attiecības;

3.16. valsts valoda;

3.17. divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.52. Darba aizsardzības vecākā speciālista profesijas standarts

1.52.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – darba aizsardzības vecākais speciālists.

2. Profesijas kods – 2263 01.

1.52.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– darba aizsardzības vecākais speciālists uzņēmumā veic darba aizsardzības sistēmas organizēšanu, darba vides iekšējo uzraudzību, kā arī ekspertīzi darba aizsardzības jomā; kā kompetents speciālists pārzina darba aizsardzības un apkārtējās vides aizsardzības jautājumus un piemēro ar tiem saistītos normatīvos aktus; veic zinātniski pedagoģisko darbību darba aizsardzības jomā.

Darba aizsardzības vecākais speciālists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbinātā persona vai individuālais komersants.

1.52.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt un praksē piemērot normatīvo aktu un standartu prasības darba aizsardzības jomā.

2. Spēja organizēt un plānot darbu, kas saistīts ar darba vides iekšējo uzraudzību, risku novērtēšanu un to novēršanas vai samazināšanas pasākumiem.

3. Spēja plānot darba aizsardzības darbību un ar to saistīto vides aizsardzības darbību uzņēmumā.

4. Spēja apsekot, uzraudzīt un kontrolēt uzņēmuma darba vidi, nodrošinot nodarbināto darba drošības un veselības aizsardzības pamatprasības darba vietās.

5. Spēja analizēt un novērtēt uzraudzības un kontroles rezultātu atbilstību darba vides iekšējās uzraudzības normatīvo aktu prasībām.

6. Spēja izmantot praksē darba vides risku novērtēšanas metodes, tai skaitā kvalitatīvās, puskvalitatīvās vai kvantitatīvās novērtēšanas metodes.

7. Spēja identificēt un organizatoriski risināt darba vides ergonomiskās, psihosociālās un organizatoriskās problēmas.

8. Spēja argumentēt plānoto darba aizsardzības un ar to saistīto vides aizsardzības pasākumu prioritāti un lietderību.

9. Spēja organizēt un īstenot nodarbināto apmācību darba aizsardzības jautājumos.

10. Spēja novērtēt kolektīvo un individuālo aizsardzības līdzekļu atbilstību veicamajam darbam un normatīvo aktu un standartu prasībām.

11. Spēja novērtēt darba aprīkojuma atbilstību normatīvo aktu un standartu prasībām.

12. Spēja novērtēt ugunsdrošības, elektrodrošības, sprādzienbīstamības, radiācijas un kodoldrošības situāciju un risku uzņēmumā.

13. Spēja novērtēt bīstamo iekārtu ekspluatācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām.

14. Spēja novērtēt un noteikt pasākumus bīstamo vielu drošai lietošanai darba vietās.

15. Spēja novērtēt un plānot nepieciešamās darbības ārkārtas situācijās.

16. Spēja veikt nelaimes gadījumu izmeklēšanu, analīzi un cēloņu noteikšanu.

17. Spēja sadarboties ar darba devēju, nodarbinātajiem, to pārstāvjiem un uzticības personām.

18. Spēja rast nepieciešamos risinājumus, saskaņojot darba devēju un nodarbināto intereses.

19. Spēja izprast uzņēmuma saimniecisko darbību.

20. Spēja sagatavot ziņojumus, pārskatus un protokolus, informējot par tiem uzņēmuma vadību un nodarbinātos.

21. Spēja vadīt uzņēmuma struktūrvienības (daļas, nodaļas u.tml.) darba un vides aizsardzības jomā.

22. Spēja organizēt uzdevumu racionālu sadali starp izpildītājiem.

23. Spēja izstrādāt darba aizsardzības instrukcijas un sagatavot informatīvo materiālu par darba aizsardzības pasākumiem darba vidē.

24. Spēja sadarboties ar citu profesiju speciālistiem.

25. Spēja pārstāvēt uzņēmumu citos uzņēmumos, valsts un nevalstiskajās institūcijās attiecībā uz fiziskām personām.

26. Spēja veidot, analizēt un izveidot darbam nepieciešamās datubāzes.

27. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

28. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

29. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību darba aizsardzības jomā.

30. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

1.52.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt un piemērot darba aizsardzības normatīvos aktus un standartus uzņēmumā.

2. Veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā.

3. Organizēt un veikt darba vides risku novērtēšanu, nosakot darba vides risku apjomu, raksturu un ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību.

4. Izmantot darba vides risku novērtēšanas metodes, tai skaitā kvalitatīvās, puskvalitatīvās vai kvantitatīvās novērtēšanas metodes.

5. Dokumentēt darba vides riska novērtēšanas rezultātus.

6. Organizēt laboratorisko mērījumu veikšanu.

7. Organizēt obligāto veselības pārbaužu veikšanu.

8. Veikt individuālo aizsardzības līdzekļu novērtēšanu un izvēli.

9. Plānot darba aizsardzības pasākumus.

10. Izstrādāt darba aizsardzības instrukcijas, iekšējos normatīvos aktus, rīkojumus un citu ar profesionālo darbību saistītu dokumentāciju.

11. Analizēt situāciju darba un vides aizsardzības jomā uzņēmumā.

12. Organizēt un veikt darba aizsardzības apmācību uzņēmuma līmenī.

13. Analizēt un sistematizēt pieejamo informāciju darba aizsardzības jomā.

14. Veikt darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanu vai piedalīties izmeklēšanas komisijas darbā.

15. Spēt novērtēt un noteikt pasākumus avāriju, nelaimes gadījumu un arodslimību novēršanai darba vietās.

16. Sadarboties ar nodarbināto pārstāvjiem un uzticības personām.

17. Vadīt uzņēmuma struktūrvienības (daļas, nodaļas u.tml.) darba un vides aizsardzības jomā.

18. Pārzināt nacionālos, Eiropas Savienības un Starptautiskās darba organizācijas normatīvos aktus darba aizsardzības jomā.

19. Pārzināt un piemērot ar darba aizsardzību saistītos vides aizsardzības normatīvos aktus.

20. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

21. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

22. Pārvaldīt valsts valodu.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

24. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

25. Lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

26. Veikt zinātniski pētniecisko darbu darba aizsardzības jomā.

1.52.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī nepieciešamās zināšanas par Eiropas Savienības un Starptautiskās darba organizācijas prasībām darba aizsardzības jomā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. arodveselības, darba medicīnas un veselības veicināšanas pamati;

2.2. saskarsmes un darba psiholoģija;

2.3. komercdarbības ekonomikas pamati;

2.4. vadībzinību pamati;

2.5. arodtoksikoloģijas pamati;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. darba aizsardzības prasības un ar to saistītie normatīvie akti;

3.2. vides aizsardzības prasības un ar to saistītie normatīvie akti;

3.3. ražošanā lietojamo tehnoloģiju drošība;

3.4. darba vides riska faktori un to ietekme uz nodarbināto drošību un veselību;

3.5. darba vides riska faktoru noteikšana, mērīšana un novērtēšana;

3.6. darba procesā lietojamie kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi;

3.7. darba ergonomikas pamati;

3.8. datorzinības un datortehnoloģijas darba aizsardzībā;

3.9. bīstamo vielu uzglabāšana un drošības pasākumi darbā ar tām;

3.10. pedagoģija;

3.11. nelaimes gadījumu izmeklēšanas un cēloņu noteikšanas pamatprincipi;

3.12. arodslimību cēloņu un sakarību noteikšana;

3.13. darba tiesiskās attiecības un sociālais dialogs uzņēmumā;

3.14. valsts valoda;

3.15. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.16. zinātniski pētnieciskā darba metodoloģija.

1.53. Procesu kvalitātes vadības inženiera profesijas standarts

1.53.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Kvalitātes INŽENIERIS – profesijas kods "2149  15";

Procesu kvalitātes vadības INŽENIERIS – profesijas kods "2423  11";

Kvalitātes vadības sistēmu SPECIĀLISTS – profesijas kods "2423  13";

Risku vadības SPECIĀLISTS – profesijas kods "2423  15" (turpmāk kopā – procesu kvalitātes vadības inženieris).

1.53.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– procesu kvalitātes vadības inženieris organizē tehnisko, tehnoloģisko un organizatorisko procesu vadības metožu, mērīšanas, vērtēšanas, atbilstības novērtēšanas un pilnveides metodoloģiju izstrādāšanu, kvalitātes risku identifikāciju un vadību; analizē, izvērtē, veido, izplata un ievieš praksē kvalitātes vadības un pilnveides metodes, lai sekmētu pastāvīgu uzņēmuma darbības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu; rūpējas, lai uzņēmuma procesi un produkti apmierinātu klientu prasības, vajadzības, vēlmes, neradītu kaitējumu sabiedrībai un videi; pārzina uzņēmuma vadības, klientu, īpašnieku un sabiedrības intereses; vada un īsteno kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu un pilnveidi; veic savu darbu, ievērojot saistošās, nozares specifiskās, uz procesiem un produktiem attiecināmās normatīvo aktu un standartu prasības; rosina konkurentu un citu uzņēmumu pieredzes apgūšanu un prasmīgas saimniekošanas izpratni.

Procesu kvalitātes vadības inženieris var strādāt gan par kvalitātes inženieri, procesu vadītāju, risku vadības speciālistu un kvalitātes vadības sistēmu speciālistu jebkuras tautsaimniecības nozares uzņēmumā neatkarīgi no tā darbības veida un lieluma, gan arī kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.53.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja noteikt, izvērtēt, vadīt un pilnveidot uzņēmuma procesus un to mijiedarbību.

2. Spēja definēt uzņēmuma mērķus un īstenojamo procesu, produktu, sistēmu kvalitātes pilnveides pasākumus.

3. Spēja noteikt uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitāti ietekmējošos faktorus un riskus.

4. Spēja noteikt kvalitātes riskiem atbilstošus preventīvus pasākumus.

5. Spēja izprast sistēmas, procesus un produktus reglamentējošo normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi savu pilnvaru ietvaros.

6. Spēja izprast sistēmām, procesiem un produktiem piemērojamos standartus un nodrošināt to izpildi savu pilnvaru ietvaros.

7. Spēja izprast uzņēmuma operacionālās darbības budžeta veidošanas principus un plānot nepieciešamos resursus sistēmu, procesu un produktu kvalitātes nodrošināšanai un pilnveidei.

8. Spēja noteikt personālam nepieciešamo kompetenci, pienākumu un pilnvaru sadalījumu sistēmu, procesu un produktu kvalitātes nodrošināšanai un pilnveidei.

9. Spēja izveidot, ieviest un pilnveidot uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmu.

10. Spēja izprast integrētas vadības sistēmas izveides principus.

11. Spēja izprast uzņēmuma saimnieciskās darbības pamatrādītājus.

12. Spēja rosināt un vadīt uzņēmuma pārmaiņu procesus.

13. Spēja vadīt darbu grupās un panākt vienošanos.

14. Spēja izprast un virzīt informācijas apmaiņas plūsmu uzņēmumā.

15. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

16. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību procesu vadības un pilnveides jomā, interpretēt un analizēt to rezultātus.

17. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

18. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

19. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

1.53.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast uzņēmuma sistēmas, procesus un produktus, uz tiem attiecināmās normatīvo aktu un standartu prasības.

2. Piemērot kvalitātes normatīvos aktus un standartus, kā arī uz sistēmām, procesiem un produktiem attiecināmos citu jomu normatīvos aktus un standartus.

3. Noteikt uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitātes vadības nepieciešamību.

4. Pielietot zināšanas sistēmu, procesu un produktu kvalitātes vadībā.

5. Ieviest mūsdienīgas metodes uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitātes vadībā.

6. Izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitātes pilnveidei.

7. Pielietot sistēmu, procesu un produktu pilnveides metodes.

8. Pielietot sistēmu, procesu un produktu atbilstības novērtēšanas metodes.

9. Analizēt kvalitātes izmaksas.

10. Izprast uzņēmuma sistēmu, procesu un produktu kvalitāti ietekmējošos riskus.

11. Izprast uzņēmuma darbības un procesu kopsakarības, piedalīties uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa darbības plānu izstrādāšanā.

12. Īstenot pētījumus procesu vadības un pilnveides jomā un apkopot to rezultātus, veikt datu statistisko apstrādi, sagatavot pārskatus un publikācijas, sagatavot un sniegt prezentācijas.

13. Pielietot jaunākās darba organizācijas formas un informācijas tehnoloģijas.

14. Sadarboties ar uzņēmuma darbiniekiem, sadarbības partneriem, īpašniekiem, plašsaziņas līdzekļiem, valsts un pašvaldību iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem.

15. Rīkoties atbilstoši normatīvo aktu prasībām un profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipiem.

16. Plānot un organizēt savu darbu, pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām un risināt problēmsituācijas, prast argumentēti izteikt savu viedokli.

17. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

18. Prast strādāt komandā un grupā.

19. Pielietot informācijas sistēmas uzņēmuma kvalitātes vadības procesos.

20. Pārvaldīt valsts valodu.

21. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

22. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

23. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

24. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

1.53.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomika;

1.2. komercdarbība;

1.3. tirgzinība;

1.4. komercdarbības tiesiskie pamati;

1.5. vadības grāmatvedība;

1.6. socioloģija un psiholoģija;

1.7. dokumentu pārvaldība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. visaptverošā kvalitātes vadība;

2.2. integrēto vadības sistēmu izveidošana, ieviešana, pilnveide;

2.3. kvalitātes izmaksu analīze;

2.4. stratēģiskā plānošana un vērtēšana;

2.5. loģistika, piegādes un sadales procesi;

2.6. personāla vadība, motivācija un uzņēmumu psiholoģija;

2.7. saskarsmes psiholoģija un lietišķā saskarsme;

2.8. statistika, statistiskās datu apstrādes metodes;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. procesu vadība;

3.2. kvalitātes vadības sistēmas izveidošana, ieviešana, pilnveide;

3.3. kvalitātes nodrošināšanas un pilnveides metodoloģijas;

3.4. sistēmu, procesu un produktu kvalitātes vērtēšanas metodes, to pielietojums;

3.5. atbilstības novērtēšana;

3.6. kvalitātes mērīšana;

3.7. projektu vadība;

3.8. komandas darbs, problēmu un konfliktu risināšanas metodes;

3.9. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi, korporatīvā sociālā atbildība;

3.10. informācijas tehnoloģijas;

3.11. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.12. valsts valoda;

3.13. vadības zinības;

3.14. darba tiesiskās attiecības;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. darba aizsardzība.

1.54. Ārējo sakaru struktūrvienības vadītāja profesijas standarts

1.54.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ārējo sakaru struktūrvienības vadītājs.

2. Profesijas kodi:

Ārējo sakaru struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1213 07";

Ārējo sakaru struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1213 08" (turpmāk kopā – ārējo sakaru struktūrvienības vadītājs).

1.54.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ārējo sakaru struktūrvienības vadītājs radoši un inovatīvi plāno, izstrādā un īsteno uzņēmuma ārējo sakaru stratēģiju; analizē, novērtē un pilnveido ārējo sakaru jautājumus; plāno, koordinē un pārrauga ārējo sakaru struktūrvienības darbu; saskaņo savu darbību ar uzņēmuma vadītāju, kā arī sadarbojas ar citu struktūrvienību vadītājiem.

Ārējo sakaru struktūrvienības vadītājs strādā uzņēmumā, kurā izveidota ārējo sakaru struktūrvienība.

1.54.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt un novērtēt vietējo un starptautisko ekonomisko, politisko un kultūras vidi, tirgus attīstības tendences.

2. Spēja izprast uzņēmuma darbības principus un rādītājus.

3. Spēja definēt uzņēmuma ārējo sakaru mērķus un attīstības virzienus, izstrādāt un realizēt ārējo sakaru plānu.

4. Spēja prognozēt ārējo sakaru darba rezultātus.

5. Spēja vadīt ārējo sakaru struktūrvienības darbu, sadarbojoties ar citām uzņēmuma struktūrvienībām un vadību.

6. Spēja iegūt, apstrādāt un izmantot informāciju.

7. Spēja izprast darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

8. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

9. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību ārējo sakaru jomā.

10. Spēja prezentēt un publiskot plānu, zinātnisko pētījumu un ārējo sakaru darba rezultātus.

11. Spēja definēt problēmu un pieņemt lēmumu.

12. Spēja izprast attiecības ar kolēģiem un sadarbības partneriem dažādās kultūrās un izvērtēt tās kā mijiedarbības sistēmu.

13. Spēja veidot pozitīvu darba vidi.

14. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

15. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

1.54.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Analizēt un izvērtēt vietējo un starptautisko politisko un ekonomisko situāciju.

2. Analizēt un izvērtēt uzņēmuma darbības kopsakarības.

3. Novērtēt uzņēmuma ārējo sakaru kvalitāti, ārējo sakaru struktūrvienības darba kvalitāti un to atbilstību uzņēmuma mērķa sasniegšanai.

4. Radoši un inovatīvi plānot un vadīt uzņēmuma ārējos sakarus.

5. Sadarboties ar citiem vietējiem un ārvalstu uzņēmumiem.

6. Vadīt ārējo sakaru struktūrvienības darbu.

7. Strādāt psiholoģiski sarežģītās situācijās un risināt problēmas.

8. Izstrādāt un vadīt sadarbības projektus.

9. Veidot struktūrvienības budžetu, projektu tāmes un citus finanšu plānus.

10. Ievērot lietišķo etiķeti starppersonu saskarsmē multikulturālā sabiedrībā.

11. Mutiski un rakstiski sazināties, veidot dokumentus un tulkot tos.

12. Piemērot ārējo sakaru jomas normatīvos aktus, profesionālās ētikas normas un rīkoties atbilstoši tām.

13. Pielietot jaunākās darba organizācijas formas un informācijas tehnoloģijas.

14. Sagatavot un prezentēt pārskatus par ārējo sakaru darbu.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

18. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

19. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

1.54.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomikas pamatteorijas;

1.2. praktiskā filozofija;

1.3. globalizācija;

1.4. dokumentu izveide.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. komercdarbība;

2.2. valsts pārvalde;

2.3. starptautiskās ekonomiskās attiecības;

2.4. finanšu vadība un grāmatvedība;

2.5. kvalitātes vadības sistēmas;

2.6. starptautiskās publiskās tiesības;

2.7. starptautiskās privātās tiesības;

2.8. korporatīvā sociālā atbildība;

2.9. psiholoģija;

2.10. diskusijas un manipulācijas;

2.11. lobēšana;

2.12. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. organizācijas vadība;

3.2. personāla vadība;

3.3. projektu vadība;

3.4. tirgzinība;

3.5. komunikācijas vadība;

3.6. reputācijas vadība;

3.7. sabiedriskās attiecības;

3.8. starpkultūru saskarsme;

3.9. starppersonu saskarsme;

3.10. prezentācijas māksla;

3.11. lietišķā etiķete un protokols;

3.12. profesionālā ētika;

3.13. valsts valoda;

3.14. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.15. informācijas tehnoloģijas;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. vides aizsardzība;

3.18. darba tiesiskās attiecības.

1.55. Loģistikas struktūrvienības vadītāja profesijas standarts

1.55.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – loģistikas struktūrvienības vadītājs.

2. Profesijas kodi:

Loģistikas struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1324 39";

Loģistikas struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1324 40" (turpmāk kopā – loģistikas struktūrvienības vadītājs).

1.55.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– loģistikas struktūrvienības vadītājs pārrauga loģistikas pakalpojumu kvalitāti; nosaka loģistikas procesu politiku uzņēmumā; veic vispārēju uzraudzību pār piegādātāju darbības kvalitāti un veido sadarbības politiku ar piegādātājiem un preču un pakalpojumu pircējiem; nodrošina uzņēmuma loģistikas izmaksu līmeņa kontroli un analīzi, īsteno optimizācijas vadību; kopā ar uzņēmuma vadību, tirgvedības, iepirkumu vai pārdošanas speciālistiem veido uzņēmuma krājumu vadības stratēģiju; sadarbojas ar uzņēmuma struktūrvienībām; stratēģiskajā līmenī atbild par preču un pakalpojumu sadales kanālu un piegāžu ķēžu izveidošanu, iekļaujot noliktavu izvietojumu un transportēšanas veidu un to kombināciju izvēli, izmaksu optimizāciju; vada un administrē loģistikas struktūrvienības personālu; nodrošina un pārvalda starptautiskos jūras, gaisa, sauszemes vai multimodālus kravu pārvadājumus; pasažieru pārvadājumos nodrošina pasažieru plūsmu analīzes un izmaksu līmeņa vadību; nepieciešamības gadījumos īsteno plūsmu optimizāciju; sadarbībā ar kvalitātes vadības speciālistiem kontrolē pasažieru apmierinātības līmeni; atbilstoši pasažieru plūsmām nosaka maršrutu plānošanas metodoloģiju; nodrošina pasažieru pārvadājumu regularitāti un pietiekamību; nodrošina un pārvalda starptautiskos jūras, gaisa, sauszemes vai dzelzceļa pasažieru pārvadājumus.

Loģistikas struktūrvienības vadītājs strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar loģistiku, starptautiskiem un nacionāliem kravu vai pasažieru pārvadājumiem, vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī valsts un pašvaldību institūcijās, kuru darbība ir saistīta ar transporta un loģistikas nozari vai paredz loģistikas pakalpojumu vadību un organizāciju.

1.55.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja vadīt loģistikas struktūrvienību un nodrošināt darbinieku profesionālo izaugsmi.

2. Spēja sadarboties ar uzņēmuma struktūrvienībām.

3. Spēja sadarboties ar preču piegādātājiem, pircējiem un pakalpojumu sniedzējiem.

4. Spēja novērtēt vispārekonomiskās likumsakarības.

5. Spēja prognozēt ekonomisko likumsakarību dinamiku un uzņēmuma vēlamo darbību.

6. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību un inovatīviem risinājumiem materiālo vērtību, preču kustības, glabāšanas un pārvadājumu jomās.

7. Spēja vadīt sadales centra vai termināla darbu.

8. Spēja novērtēt loģistikas procesu izmaksas un pārvietošanās intensitāti.

9. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

10. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

11. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

12. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

13. Spēja sagatavot prezentācijas materiālus un prezentēt tos.

1.55.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izvirzīt loģistikas uzņēmuma darbības mērķus un noteikt attīstības aktuālās problēmas Latvijas un starptautiskā mērogā.

2. Izstrādāt priekšlikumus par preču un pakalpojumu sadales atbalsta punktu (noliktavu) novietojumu, sadales veidu izvēli.

3. Izstrādāt rekomendācijas multimodālo pārvadājumu vadīšanas uzlabošanai.

4. Izvērtēt sadarbības nosacījumus ar partneriem, veidot un vadīt attiecīgos procesus.

5. Izvērtēt termināla darbības rezultātus, izstrādāt priekšlikumus tā attīstībai.

6. Izvērtēt uzņēmuma ekonomiskās priekšrocības, analizēt saimnieciskās darbības rādītājus, optimizēt izmaksas.

7. Formulēt loģistikas struktūrvienības uzdevumus uzņēmumā, spēt novērtēt citu struktūrvienību galvenos pienākumus un loģistikas struktūrvienības sadarbības virzienus ar tiem.

8. Pielietot informācijas tehnoloģijas loģistikas procesu vadīšanā.

9. Lietot normatīvos aktus, slēdzot līgumus par piegādēm vietējā un starptautiskā mērogā, ievērojot starptautiskās tirdzniecības un transportēšanas noteikumus.

10. Ievērot transportēšanas noteikumus ar dažādiem transporta veidiem vai to kombināciju, analizēt transportēšanas procesu starptautiskos un vietējos pārvadājumos.

11. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

12. Lietot starptautisko loģistikas terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

13. Pārvaldīt valsts valodu.

14. Piemērot loģistikas jomas atbilstošus normatīvos aktus, profesionālās ētikas normas un rīkoties atbilstoši tām.

15. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

16. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

17. Sagatavot un sniegt prezentācijas.

1.55.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. globalizācijas tendences pasaulē un to ietekme uz loģistikas attīstību;

1.2. starptautiskās tirdzniecības situācijas izmaiņas un ekonomiskās attīstības prognozēšana;

1.3. izmaksu un laika faktoru kopsakarības apkalpošanas līmeņa novērtēšanā;

1.4. pārvadājumu veidu un virzienu izmaiņas un to pamatojums pasaulē, Eiropā un Latvijā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. komercdarbības vadīšana;

2.2. vadības grāmatvedība;

2.3. kvalitātes sistēmas un to vadība;

2.4. normatīvie akti muitas un nodokļu jomā Latvijā un ārzemēs;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. komercdarbības plānošana;

3.2. finanšu grāmatvedība;

3.3. ekonomiskā analīze, saimnieciskās darbības analīze;

3.4. starptautisko ekonomisko sakaru vadīšana;

3.5. muitas un nodokļu normatīvie akti;

3.6. kvantitatīvās metodes ekonomikā un vadīšanā;

3.7. komercdarbības un starpniekdarbības loģistika;

3.8. transporta pakalpojumu ekonomika;

3.9. pārvadājumu organizēšana;

3.10. informācijas tehnoloģijas loģistikā;

3.11. personāla vadība un motivēšana;

3.12. prezentācijas prasme;

3.13. vides aizsardzība;

3.14. darba aizsardzība;

3.15. darba tiesiskās attiecības;

3.16. valsts valoda;

3.17. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.18. profesionālā ētika.

1.56. Izstrādājumu projektētāja profesijas standarts
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 27.01.2015. noteikumiem Nr.24)

1.57. Produktu dizainera profesijas standarts

1.57.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – produktu dizainers.

2. Profesijas kods – 2163 04.

1.57.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– produktu (apģērbs, mājas tekstils, koka un ādas izstrādājumi, mēbeles u.c.) (turpmāk – produkti) dizainers ir speciālists rūpnieciskā dizaina nozarē, kurš attīsta praktiskus dizaina risinājumus atbilstoši produktu īpašam pielietojumam un produktu estētiskās pielietojamības kvalitātes uzlabošanai; izmanto radošo ideju vizualizācijas metodes, materiālu īpašību un to apstrādes tehnoloģiju zinības jaunu produktu, to kolekciju vai sēriju radīšanas, projektēšanas un ieviešanas procesā rūpnieciskai un amatnieciskai tiražēšanai; vada citu speciālistu darbu; plāno un veic jaunrades, projektēšanas, zinātniskās pētniecības darbu; veic pedagoģisko darbību; vada darbinieku grupu, kas veic pirmo paraugu tehnoloģiskās un tehniskās dokumentācijas izgatavošanu, kā arī pilda individuālus pasūtījumus.

Produktu dizainers strādā uzņēmumos, kas specializējas jaunu materiālu, objektu formu, detaļu izvietojuma, produktu proporciju, krāsas, struktūras, estētiski, funkcionāli un ergonomiski augstvērtīgu patēriņa priekšmetu, to kolekciju, kā arī izgatavošanas tehnoloģiju projektēšanā, kā arī var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.57.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja radoši un patstāvīgi domāt, veikt izpēti produktu ideju attīstīšanai, izpētot gala lietotāja vajadzības un prognozējot visus uz pieredzi balstītus dizaina aspektus – tehnoloģiju, materiālu un modes tendences.

2. Spēja radīt ilglaicīgu produktu – jaunu, funkcionālu, racionālāk, lētāk izgatavojamu, viegli un ērti lietojamu, estētiski augstvērtīgu formās, krāsās un faktūrās.

3. Spēja formulēt dizaina pamatuzdevumus un plānot mākslinieciskās projektēšanas un konstruēšanas darbus.

4. Spēja analizēt un definēt produktu materiāltehnisko, funkcionālo, estētisko un ergonomisko īpašību kopumu.

5. Spēja noteikt ar produktu projektēšanu un realizāciju saistītās prasības un nepieciešamos resursus.

6. Spēja veikt tirgus piedāvājuma un pieprasījuma izpēti, lietošanas iespēju pētījumus un analīzi, izvēlēties tirgus segmentu/nišu un izveidot tā raksturojumu.

7. Spēja orientēties un pārzināt nozarē lietotos materiālus, analizēt to pilnveidošanas un attīstības tendences, prast tos pielietot darbā.

8. Spēja izprast dažādu ražotāju specifiku un sērijveida produktu projektēšanas sarežģītības līmeņus, pārzināt nepieciešamās darbmašīnas, iekārtas, instrumentus un aprīkojumus.

9. Spēja noteikt produktu izgatavošanas (ražošanas) ierobežojumus un izvēlēties optimālo risinājumu kopumu (iespējamo materiālu pielietojumu un savietojamību, kā arī iespējamos konstruktīvo risinājumu variantus).

10. Spēja izstrādāt produktu un to kolekciju vai sēriju konceptuālo risinājumu skices un digitālas trīsdimensiju vizualizācijas, kā arī organizēt un veikt maketu un paraugu izgatavošanu.

11. Spēja veikt projekta prezentāciju un saskaņošanu ar pasūtītāju (darba devēju) un atbildīgajiem dienestiem dažādos produktu izstrādes posmos, sagatavot un vadīt prezentācijas, skates un izstādes.

12. Spēja veikt fizisku, analogu vai matemātisku produktu vai to atsevišķu mezglu modelēšanu.

13. Spēja izstrādāt produkta konstruktīvos risinājumus un veikt nepieciešamās korekcijas.

14. Spēja izstrādāt materiālu piegriešanas kartes un citus materiālu racionālas izmantošanas dokumentus.

15. Spēja izvēlēties produkta izgatavošanai nepieciešamos materiālus, komplektējošos izstrādājumus vai to sastāvdaļas un sastādīt pasūtījumus.

16. Spēja organizēt pirmo produktu paraugu izgatavošanu un tiem nepieciešamās pārbaudes.

17. Spēja dokumentēt un analizēt produktu projektēšanas darbu rezultātus, kā arī veikt nepieciešamo dokumentu koriģēšanu un saskaņošanu.

18. Spēja izstrādāt produktu izgatavošanas tehnoloģiskos režīmus un tos reglamentējošo tehnoloģisko dokumentāciju.

19. Spēja organizēt produktu rūpniecisko paraugu (sēriju) izgatavošanu un to vispusīgas pārbaudes, t.sk. nepieciešamo lietošanas īpašību testēšanu.

20. Spēja pieņemt un noformēt pasūtījumus un plānot produktu izgatavošanu.

21. Spēja plānot vai prognozēt produkta izgatavošanas (realizācijas) izmaksas, izstrādāt izmaksu kalkulācijas un veidot produkta cenu politiku.

22. Spēja veikt projekta autoruzraudzību produktu izgatavošanas laikā, kontrolēt realizācijas atbilstību projekta koncepcijai un drošības prasībām, estētiskajām un tehniskajām kvalitātēm.

23. Spēja atbilstoši kompetencei atrast produktu realizācijas gaitā radušos problēmu labākos risināšanas veidus.

24. Spēja apzināt optimālo piegādātāju, pasūtītāju un apakšuzņēmēju loku un sadarboties ar tiem.

25. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

26. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

27. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

28. Spēja izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

29. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un autortiesības reglamentējošus dokumentus.

1.57.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izstrādāt produktu, to kolekciju vai sēriju konceptuālos risinājumus atbilstoši projekta prasībām.

2. Vizualizēt produktu, to kolekciju vai sēriju konceptuālo risinājumu skices, rasējumus, maketus un paraugus un veikt trīsdimensiju vizualizācijas.

3. Analizēt nozares vadošās tehnoloģijas, sekot jauno tehnoloģiju attīstībai un tendencēm.

4. Izmantot informācijas tehnoloģijas, lietot tās nozares tehnoloģiju pilnveidošanai.

5. Lietot progresīvas projektēšanas tehnoloģijas – vispārēja lietojuma un specializētās automatizētās projektēšanas sistēmas, automatizētās projektēšanas un izgatavošanas vadības sistēmas, programvadītās darbmašīnas (CMC).

6. Vadīt produktu izstrādi, slēgt līgumus un pārraudzīt to izpildi, veikt autoruzraudzību projekta izpildes gaitā.

7. Izprast savstarpēji saistīto darbu procesus, radoši un visaptveroši analītiski (holistiski) domāt, patstāvīgi pieņemt savam kompetences līmenim atbilstošus lēmumus un uzņemties par tiem atbildību.

8. Lietot nozares standartus un tehniskos noteikumus.

9. Pārzināt nozares kvalitātes sistēmas, prast tās pielietot darbā.

10. Pārzināt un lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

11. Veidot pozitīvu saskarsmi, pielietot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

12. Aizsargāt savus izstrādātos zīmolus, intelektuālo īpašumu.

13. Veikt pētniecības darbu, atspoguļot pētījumu rezultātus produktos, pārskatos un zinātniskās publikācijās.

14. Interpretēt pētījumos iegūtos rezultātus, formulēt secinājumus, veidot kopsavilkumus.

15. Analizēt un prognozēt rūpnieciskā dizaina produktu modes attīstības tendences.

16. Lasīt un izstrādāt rasējumus.

17. Plānot, veikt un vadīt materiālu atbilstības, tehnoloģiju, tirgus un citus nepieciešamos pētījumus.

18. Veikt produkta estētisko, materiāltehnisko, funkcionālo un ekonomisko analīzi.

19. Pārzināt produktu tehnoloģisko režīmu un nepieciešamās dokumentācijas izstrādi.

20. Saskaņot darba rezultātus ar klientiem, sadarbības partneriem un nepieciešamajām institūcijām.

21. Plānot produktu virzīšanas kampaņu, organizēt pasūtījuma nodošanu pasūtītājam.

22. Noformēt lietišķos dokumentus atbilstoši dokumentu pārvaldības normatīvo aktu prasībām.

23. Strādāt patstāvīgi vai darba grupā.

24. Plānot darbu un vadīt darba grupas, projektus rūpnieciskā dizaina nozarē.

25. Plānot un organizēt dizaina vadību.

26. Pārvaldīt valsts valodu.

27. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

28. Regulāri pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

29. Ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas noteikumu prasības.

30. Veikt pirmās palīdzības pasākumus.

31. Ievērot vides aizsardzības noteikumu prasības.

32. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

1.57.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. filozofija;

1.2. socioloģija;

1.3. makroekonomika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. komercdarbības pamati;

2.2. ekonomika;

2.3. profesionālā pedagoģija;

2.4. gleznošana;

2.5. prečzinības pamati;

2.6. materiālu struktūras un analīzes metodes;

2.7. lietišķā matemātika pētījumu plānošanai, rezultātu aprakstam, analīzei, modelēšanai, prognožu veidošanai;

2.8. tirgzinība;

2.9. projektu vadība;

2.10. kvalitātes nodrošināšana un pārvalde;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. zīmēšana un veidošana;

3.2. plaknes un telpiskā kompozīcija – tektonika;

3.3. dizaina, amatniecības, mākslas, modes un stila vēsture;

3.4. stila, tēla veidošanas metodes un līdzekļi;

3.5. grafikas datorprogrammas, specializētās automatizētās projektēšanas sistēmas, automatizētās projektēšanas un izgatavošanas vadības sistēmas;

3.6. grafiskā analīze un attēlošana (ideju skiču veidošana, detalizētu zīmējumu-plānu, rasējumu sagatavošana, objektu trīsdimensiju (3D) vizualizēšana, sienu notinumu (2D) rasējumu veidošana);

3.7. objektu modelēšana un paraugu/darba modeļu izveidošana un dizaina testēšana;

3.8. krāsu teorija, psiholoģija, koloristika;

3.9. ergonomikas principi un to ievērošanas nosacījumi;

3.10. produktu dizaina (ekskluzīvā ierobežota skaita izlaidumā, sērijveida (kolekciju) produkcijas veidā, masu produkcijas, pēc pasūtījuma izgatavotu, kā arī pielāgotu/adaptētu (apģērbs, mājas tekstils, koka, metāla, kompozītmateriālu un ādas izstrādājumi, mēbeles u.c.)) modelēšana, projektēšana un projektu noformēšana;

3.11. prezentācijas māksla;

3.12. materiālu mācība (kokapstrādes materiāli, āda, tekstilizstrādājumi u.c. mūsdienu materiāli);

3.13. progresīvās tehnoloģijas, produktu un procesu projektēšana specializēto automatizētās projektēšanas un automatizētās izgatavošanas vadības sistēmas vidē;

3.14. materiālu apdares un apstrādes tehnoloģijas (krāsošanas, drukāšanas, lāzergriešanas u.c.);

3.15. pirmo paraugu un mazsēriju objektu izgatavošanas tehnoloģijas un iekārtas (izgatavošanas tehnoloģiju projektēšana);

3.16. produktu un pakalpojumu izcenojumu aprēķināšana;

3.17. starpprofesiju saskarsme (sadarbība ar attīstības tendenču ekspertiem, inženieriem, modeļu veidotājiem, loģistikas speciālistiem un tirgvedības vadītājiem);

3.18. profesionālā ētika (saskarsme darba grupās, ar klientu, ar augstākstāvošu personālu, sabiedrību);

3.19. valsts valoda;

3.20. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.21. dokumentu pārvaldība;

3.22. darba aizsardzība;

3.23. darba tiesiskās attiecības;

3.24. vides aizsardzība.

1.58. Zobārsta profesijas standarts

1.58.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – zobārsts.

2. Profesijas kods – 2261 02.

1.58.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– zobārsts sniedz zobārstniecības pakalpojumus (vērtē vispārējo pacienta veselības stāvokli, veic sejas un mutes dobuma cieto un mīksto audu novērtējumu, patoloģisku pārmaiņu diagnostiku un to ārstēšanu, lai atjaunotu zobu–žokļu sistēmas anatomiskās un fizioloģiskās funkcijas) un veic stomatoloģisko saslimšanu profilaksi.

Zobārsts strādā ārstniecības iestādē, kas sniedz zobārstniecības pakalpojumus, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.58.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja pieņemt lēmumus, klīniski spriest un izteikt spriedumu, lai noteiktu zobārstniecības pacienta diferenciālu, provizorisku vai galīgo diagnozi, interpretējot un korelējot atradnes slimības vēsturē, klīniskajos un radiografiskajos izmeklējumos un citos diagnostiskos testos, ņemot vērā indivīda sociālo un kultūras fonu.

2. Spēja izvēlēties zobārstniecības pacienta ārstēšanas veidus, kas ir saskaņā ar esošajām ārstniecības metodēm zobārstniecībā, un noteikt prioritātes, kas atbilst katra pacienta individuālajām vajadzībām, mērķiem un vērtībām un ir atbilstošas vispārējai mutes veselības aprūpes filozofijai.

3. Spēja izglītot zobārstniecības pacientus un sniegt vispusīgu primāro aprūpi visu vecumu pacientiem, ievērojot pašreizējo koncepciju par mutes slimību profilaksi un ārstēšanu.

4. Spēja izrādīt rūpes un interesi par zobārstniecības pacientiem.

5. Spēja apzināties, ka visām mijiedarbībām, ieskaitot diagnozi, ārstēšanas plānošanu un ārstēšanu, jāatbilst zobārstniecības pacienta interesēm.

6. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

7. Spēja novērtēt sociālos un psiholoģiskos jautājumus, kas saistīti ar zobārstniecības pacientu aprūpi.

8. Spēja izprast un apzināties morālo un ētisko atbildību, nodrošinot aprūpi individuāliem pacientiem un iedzīvotājiem kopumā, ievērojot normatīvos aktus, kas saistīti ar zobārstniecības praksi.

9. Spēja noteikt psiholoģiskos un sociālos faktorus, kuri izraisa un uztur zobu, mutes un sejas slimību un disfunkciju, un pareizi tos diagnosticēt, ārstēt vai nosūtīt pie speciālista.

10. Spēja nodrošināt humānu un līdzcietīgu attieksmi pret visiem zobārstniecības pacientiem un praktizēt profesionāli godīgi, izraisot uzticību.

11. Spēja ievērot zobārstniecības pacienta tiesības un pienākumus, nodrošināt datu konfidencialitāti.

12. Spēja nodrošināt zobārstniecības pacienta aprūpi iespējami visaugstākajā kvalitātē.

13. Spēja veiksmīgi komunicēt ar pacientiem, viņu ģimenēm un tuviniekiem, kā arī ar citiem speciālistiem, kas iesaistīti zobārstniecības pacienta aprūpē.

14. Spēja bez aizspriedumiem respektēt zobārstniecības pacientus un kolēģus.

15. Spēja sniegt informāciju un profesionālās zināšanas gan zobārstniecības pacientam, gan citiem profesionāļiem kā mutiski, tā rakstiski, ieskaitot prasmi vienoties, kā arī izteikt un saņemt konstruktīvu kritiku.

16. Spēja meklēt profesionālās izaugsmes iespējas, lai nodrošinātu un uzturētu pastāvīgu augsta līmeņa klīnisko kompetenci un zināšanas atbilstoši jaunākajai informācijai.

17. Spēja kritiski novērtēt savas profesionālās zināšanas, nepilnības un meklēt profesionālu informāciju šo trūkumu novēršanai.

18. Spēja uzturēt profesionālās attīstības un kompetences līmeni, turpinot izglītoties mūža garumā.

19. Spēja ievērot veselības aprūpes jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.

20. Spēja komunicēt un sastrādāties ar citiem zobārstniecības aprūpes komandas locekļiem.

21. Spēja organizēt, nodrošināt un uzturēt drošu darba vidi, pievēršot īpašu uzmanību visiem infekcijas kontroles likumiem.

22. Spēja apzināties nepieciešamību rūpēties par paša veselību, iespējamo arodslimību attīstību un ievērot ergonomikas principus praktiskā darba laikā.

23. Spēja nodrošināt un sekot, lai arī pārējie darba kolēģi ievērotu darba drošību un rūpētos par veselības saglabāšanu.

24. Spēja novērtēt un pareizi rīkoties nekompetentas un neētiskas rīcības gadījumā, palīdzot kolēģiem un pacientiem.

25. Spēja orientēties tiesību un administratīvajos jautājumos, kas ietekmē zobārstniecības aprūpes aspektus.

26. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

27. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

28. Spēja izprast audita nepieciešamību, organizēšanas un klīnikas vadīšanas jautājumus.

29. Spēja izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas dokumentācijai, izglītības turpināšanai, komunikācijai, informācijas apstrādei un izmantošanai saistībā ar zobārstniecības aprūpi.

30. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību zobārstniecības jomā.

31. Spēja kritiski novērtēt publicētos zinātniskos pētījumus klīniskajās un bāzes zinātnēs un izmantot šo informāciju, lai uzlabotu pacienta mutes veselību.

32. Spēja izmantot pieredzi, zināšanas un zinātniskās metodes, lai kontrolētu zobārstniecības pacientu mutes veselības aprūpes problēmas.

33. Spēja plānot stratēģiju, lai paredzētu, novērstu un labotu trūkumus zobārstniecības pacienta mutes higiēnas iemaņās un iemācītu zobārstniecības pacientiem kontrolēt nevēlamus mutes higiēnas ieradumus.

34. Spēja novērtēt ārstēšanas rezultātus un ieteikt papildu darbības.

35. Spēja izprast savstarpējo saistību starp mutes veselību, uzturu, vispārējo veselību, medikamentiem un slimībām, kuras var ietekmēt mutes veselības aprūpi un mutes dobuma slimības.

36. Spēja izprast preventīvo pasākumu nozīmīgumu sabiedrībā.

37. Spēja apzināt sociālos, kultūras un vides faktorus, kas veicina veselību vai slimību.

1.58.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Iegūt un dokumentēt aptverošu anamnēzi.

2. Veikt manuāli un instrumentāli zobārstniecības pacienta mutes dobuma gļotādas, periodonta un zobu izmeklēšanu.

3. Diagnosticēt patoloģiskus stāvokļus mutes dobuma mīkstajos un cietajos audos.

4. Diagnosticēt dentāla rakstura un ar vispārējo veselības stāvokli saistītus neatliekamus stāvokļus.

5. Noteikt diagnozi un izplānot ārstēšanu visu vecumu (vajadzību un prasību) zobārstniecības pacientiem.

6. Saskatīt tos ārstēšanas veidus, kuri ir ārpus prasmju robežas, un nepieciešamību zobārstniecības pacientu nosūtīt pie speciālista.

7. Nozīmēt un analizēt nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus.

8. Veikt un izvērtēt rentgenuzņēmumus un digitālos attēlus.

9. Plānot un veikt ārstēšanu mutes dobuma cietajos un mīkstajos audos.

10. Pielietot medikamentozu ārstēšanu.

11. Informēt zobārstniecības pacientu par mutes dobuma higiēnas ievērošanas nepieciešamību, lokālu fluorīdu pielietošanu, zoba fisūru pārklāšanu.

12. Izskaidrot pareiza uztura nozīmi vispārējās un mutes dobuma veselības uzturēšanā.

13. Izvērtēt ārstēšanas rezultātus, sniegt rekomendācijas iegūtā ārstnieciskā efekta uzturēšanai.

14. Ar savu pozitīvo attieksmi mazināt zobārstniecības pacienta bailes no zobārstniecības procesa un psiholoģisku stresu.

15. Izglītot zobārstniecības pacientu par mutes slimību etioloģiju un profilaksi, mudināt zobārstniecības pacientus uzņemties atbildību pašiem par mutes dobuma veselības saglabāšanu.

16. Izmantot veselības veicināšanas un slimības novēršanas principus.

17. Iepazīstināt ar kaitīgiem ieradumiem, kas ietekmē mutes dobuma veselību.

18. Novērtēt sociālos, kultūras, apkārtējās vides faktorus, kas sekmē veselības vai slimības veidošanos.

19. Orientēt sabiedrību mutes dobuma saslimšanu profilaksei.

20. Komunicēt ar zobārstniecības pacientu, tai skaitā bērnu, pacienta ģimeni, tuviniekiem un citiem veselības aprūpes darbiniekiem.

21. Strādāt komandā.

22. Veikt viensakņu un daudzsakņu zobu restaurāciju ar mūsdienīgiem plombējamiem materiāliem.

23. Veikt terapeitiskas manipulācijas pulpas vitalitātes saglabāšanai.

24. Veikt endodontisku ārstēšanu viensakņu un daudzsakņu zobiem nekomplicētos gadījumos.

25. Veikt zobu un zobu rindas defektu protētiskās ārstēšanas plānu sastādīšanu.

26. Izmantot netiešās zobu atjaunošanas metodes.

27. Atjaunot zoba formu un funkciju ar izņemamām un fiksētām protēzēm, kā arī uz implantiem balstītām zobu protēzēm.

28. Sniegt informāciju par osseointegrētu implantu pielietošanas iespējām zobu rindas patoloģijas novēršanā.

29. Informēt zobārstniecības pacientu par protēžu konstrukcijas īpatnībām, to lietošanas ilgumu un iespējamo prognozi.

30. Ievērot aseptikas pamatprincipus ķirurģisku manipulāciju laikā.

31. Veikt infiltrācijas un bloka lokālās anestēzijas mutes dobumā.

32. Veikt zobu un sakņu izcelšanu nekomplicētos gadījumos.

33. Veikt ortodontisku zobu stāvokļa novērtējumu un sniegt norādi par nepieciešamo ārstēšanu.

34. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

35. Pārvaldīt valsts valodu.

36. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

37. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

38. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

39. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

40. Izmantot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

41. Rīkoties atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar zobārstniecības praksi un ētikas normām.

1.58.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. bioloģija (mikrobioloģija, imunoloģija, virusoloģija);

1.2. medicīniskā ģenētika;

1.3. anatomija (patoloģiskā anatomija);

1.4. psihiatrija un narkoloģija;

1.5. filozofiskā antropoloģija;

1.6. fizika;

1.7. ķīmija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. histoloģija un citoloģija;

2.2. embrioloģija;

2.3. cilvēka bioloģija;

2.4. vispārējā medicīniskā ķīmija;

2.5. bioķīmija;

2.6. vispārīgā fizioloģija;

2.7. speciālā patologiskā fizioloģija;

2.8. infekcijas slimības un epidemioloģija, profilaktiskā medicīna;

2.9. kraniofaciālā ģenētiskā patoloģija;

2.10. mikrobioloģija (orālā mikrobioloģija);

2.11. orālā morfoloģija;

2.12. ortodontija;

2.13. preprotētiskā ķirurģija;

2.14. implanti zobu protezēšanā;

2.15. katastrofu medicīna;

2.16. sabiedrības veselības organizācija un aprūpe, normatīvie akti veselības aprūpē;

2.17. zobārstniecības sociālie aspekti;

2.18. vispārīgā ķirurģija;

2.19. iekšķīgās slimības (t.sk. integrēti fizioterapija);

2.20. pediatrija;

2.21. otolaringoloģija;

2.22. dermatoveneroloģija;

2.23. ekonomika un komercdarbība;

2.24. biomehānika;

2.25. higiēna;

2.26. vides medicīna;

2.27. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. cilvēka anatomija;

3.2. dentālā anatomija;

3.3. orālā fizioloģija;

3.4. neatliekamā medicīniskā palīdzība (t.sk. integrēti anestezioloģija un reanimatoloģija);

3.5. terapeitiskā stomatoloģija;

3.6. zobu protezēšana (prostodontija);

3.7. zobu protēžu tehniskā laboratorija;

3.8. zobārstniecības materiāli, biomateriāli un ierīces;

3.9. mutes cieto un mīksto audu ķirurģija (t.sk. integrēti neiroloģija, fizioterapija, anestezioloģija un reanimācija);

3.10. integrētās ārstēšanas plānošana;

3.11. rentgenoloģija un radioloģija;

3.12. mutes dobuma patoloģiju diferenciāldiagnostika;

3.13. periodontoloģija;

3.14. bērnu zobārstniecība;

3.15. mutes gļotādas slimību ārstēšana;

3.16. stomatoloģisko slimību profilakse;

3.17. farmakoloģija (klīniskā farmakoloģija);

3.18. ekspresdiagnostikas pamati;

3.19. saskarsmes psiholoģija (t.sk. integrēti psihopatoloģija);

3.20. operatīvā ķirurģija un topogrāfiskā anatomija (t.sk. integrēti anestēzija zobārstniecībā; anestezioloģija un reanimācija);

3.21. ergonomika (zobārsta veselības pamatprincipi);

3.22. gerostomatoloģija;

3.23. valsts valoda;

3.24. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.25. medicīniskā terminoloģija latīņu valodā;

3.26. informācijas tehnoloģijas;

3.27. normatīvie akti, kas saistīti ar zobārstniecības praksi;

3.28. profesionālā ētika;

3.29. vides aizsardzība;

3.30. darba aizsardzība;

3.31. darba tiesiskās attiecības.

1.59. Farmaceita profesijas standarts

1.59.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – farmaceits.

2. Profesijas kods – 2262 01.

1.59.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– farmaceits ir vecākais veselības aprūpes speciālists, kurš organizē un veic farmaceitisko aprūpi; nodrošina zāļu apriti, gatavošanu, standartizāciju, kontroli, uzraudzību, pētniecību, dokumentācijas ekspertīzi, informatīvo un konsultatīvo darbību farmācijas jomā, kā arī nepārtrauktu savu profesionālo pilnveidi.

Farmaceits strādā aptiekās, zāļu lieltirgotavās, zāļu ražošanas uzņēmumos, dažāda profila laboratorijās, zinātniskās pētniecības iestādēs, zāļu reģistrācijas, uzraudzības un kontroles institūcijās, kā arī uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar farmācijas jomu.

1.59.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt atbildīgās amatpersonas pienākumus aptiekā, zāļu lieltirgotavā, zāļu ražošanas uzņēmumā, valsts, uzraudzības un kontroles struktūrās.

2. Spēja organizēt un veikt farmaceitisko aprūpi, sekmēt tās attīstību, savas kompetences ietvaros nodrošinot patstāvīgu sarežģītas situācijas analīzi un lēmuma pieņemšanu, farmakoterapeitisko konsultāciju, informācijas par zālēm un to lietošanu sniegšanu, zāļu lietošanas izraisīto blakusparādību uzraudzību, zāļu un citu veselības aprūpes, profilakses un veselības veicināšanas produktu izplatīšanu un lietošanas uzraudzību, zāļu gatavošanu un kvalitātes novērtēšanu, uz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un iedzīvotāju interesēs balstītu veselības veicināšanas un slimību profilakses propagandēšanu, fizisko personu datu aizsardzību.

3. Spēja sekot līdzi izmaiņām Latvijas Republikas normatīvajos aktos, kas reglamentē darbību farmācijas jomā, sekot jaunākajiem Eiropas Savienības un Eiropas Padomes normatīvajiem aktiem veselības jomā un Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām un lietot tās savā farmaceitiskajā darbībā.

4. Spēja nodrošināt Zāļu labas izplatīšanas un Zāļu labas ražošanas praksi.

5. Spēja nodrošināt nederīgo zāļu un medicīnisko ierīču pareizu un drošu savākšanu no klientiem.

6. Spēja savas kompetences ietvaros vadīt darba komandu profesionālo mērķu sasniegšanai.

7. Spēja darboties vienotā veselības aprūpes speciālistu komandā.

8. Spēja konsultēt citus veselības aprūpes speciālistus par zāļu pētniecību, ražošanu, lietošanu, uzglabāšanu, aprites organizāciju un citiem farmaceitiska rakstura jautājumiem.

9. Spēja atbildīgi piedalīties sabiedrības veselības politikas veidošanā un realizēšanā.

10. Spēja savas kompetences ietvaros izglītot sabiedrību par veselību un ar slimībām saistītiem jautājumiem, popularizēt veselīgu dzīvesveidu, prasmi sadzīvot ar hronisku slimību, kā arī veicināt un nostiprināt paradumu kontrolēt savu veselības stāvokli.

11. Spēja piedalīties savas kompetences ietvaros farmācijas jomas normatīvo aktu izstrādē un pilnveidošanā.

12. Spēja veicināt savas profesijas prestižu un savā darbībā ievērot profesionālās ētikas principus.

13. Spēja uzņemties atbildību par profesionālās darbības rezultātiem un nepārtrauktu savu profesionālo pilnveidi.

14. Spēja organizēt un iesaistīties kolēģu un studējošo izglītošanā.

15. Spēja plānot un veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību farmācijas jomā.

16. Spēja veikt zāļu izstrādi un standartizāciju un sagatavot atbilstošu dokumentāciju.

17. Spēja piedalīties zāļu ražošanā atbilstoši Labas ražošanas prakses prasībām.

18. Spēja piedalīties klīnisko pētījumu veikšanas uzraudzībā.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

20. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

21. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

22. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

1.59.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt atbildīgās amatpersonas pienākumus farmācijas jomā.

2. Pareizi, skaidri un nepārprotami izskaidrot zāļu iedarbību, lietošanu, glabāšanu, blakusparādības un rīcību to izpausmes gadījumā.

3. Ievākt un izvērtēt informāciju par pacienta problēmām, sniegt savas kompetences ietvaros pacientam saprotamā veidā nepieciešamo papildu informāciju, lai nodrošinātu pacienta līdzestību ārstēšanas procesā.

4. Novērtēt aptiekas klienta psiholoģiskās uzvedības tipu veiksmīgas saskarsmes veidošanai.

5. Dokumentēt konstatētās zāļu blakusparādības un ziņot par tām.

6. Uzraudzīt racionālu zāļu lietošanu un skaidrot klientiem zāļu nepareizas lietošanas sekas.

7. Uzturēt un lietot aptiekas pastāvīgo klientu reģistru.

8. Sekmēt to, lai aptiekas klients, kuram ir veselības problēmas, kas pārsniedz farmaceita kompetenci, apmeklētu ģimenes ārstu vai citu veselības aprūpes speciālistu.

9. Konsultēt par dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējām hroniskas slimības gadījumā.

10. Izsniedzot zāles, kompetences ietvaros piedāvāt pacientam izvēles iespējas.

11. Pārzināt un izmantot darbā valsts un privāto veselības apdrošināšanas sistēmu pamatprincipus, informējot pacientus par zāļu iegādes izdevumu kompensācijas iespējām.

12. Veikt ekspresdiagnostiku, kompetences ietvaros komentēt tās rezultātus un sniegt rekomendācijas klienta turpmākai rīcībai.

13. Kompetences ietvaros ieteikt veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai lietojamās preces, pareizi, skaidri un nepārprotami izskaidrot to lietošanu un uzglabāšanu.

14. Konsultēt klientus par ārstniecības augu drogu pareizu sagatavošanu un lietošanu.

15. Novērtēt izrakstīto ekstemporāli gatavojamo zāļu sastāvdaļu saderību un devas.

16. Sadarbojoties ar recepti izrakstījušo ārstu, novērst konstatētās nepilnības receptes noformējumā, zāļu vielu nesaderību, devu neatbilstību.

17. Nodrošināt zāļu gatavošanu un noformēšanu atbilstoši apstiprinātajiem priekšrakstiem, zāļu kvalitātes kontroli un noformēšanu izsniegšanai un šo procesu dokumentēšanu.

18. Novērtēt recepšu autentiskumu, nodrošināt pareizu recepšu apstrādi un uzglabāšanu.

19. Nodrošināt zāļu un citu preču apriti.

20. Izmantot farmaceitisko uzziņu literatūru, datubāzes un citus nekomerciālās informācijas avotus par zālēm, patstāvīgi izvērtēt iegūtās informācijas saturu un informācijas avotu atbilstību pirms tās pielietošanas.

21. Izmantot un ievērot normatīvos aktus, kas reglamentē farmācijas un veterinārfarmācijas jomu, kā arī komercdarbības un fizisko personu datu aizsardzības jomu.

22. Veikt sabiedrības izglītošanu par veselību apdraudošiem faktoriem, to novēršanas iespējām un par veselību veicinošiem pasākumiem, popularizējot veselīgu dzīvesveidu un slimību profilakses pasākumus.

23. Organizējot un sniedzot farmaceitisko aprūpi, veicot zinātniskus pētījumus, novērtēt situāciju, uzstādīt mērķus, pieņemt atbilstošus lēmumus, rīkoties saskaņā ar mērķiem un prognozēt paredzamo rezultātu.

24. Izmantot profesionālai darbībai nepieciešamās informācijas tehnoloģijas.

25. Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.

26. Strādāt saskaņā ar Zāļu labas ražošanas prakses un Zāļu labas izplatīšanas prakses prasībām.

27. Nodrošināt kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidi un vadīšanu farmaceitiskās darbības uzņēmumos.

28. Spēt novērtēt ražošanas un uzglabāšanas apstākļu ietekmi uz zāļu kvalitāti.

29. Ievērot precizitāti un drošību darbā ar zālēm un aktīvām vielām.

30. Nodrošināt pareizu nekvalitatīvo zāļu un preču glabāšanu līdz turpmākai rīcībai ar tām.

31. Veikt zāļu un veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamo nederīgo preču atpakaļpieņemšanu no klientiem normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, izglītot par zāļu un veselības aprūpes nodrošināšanai nepieciešamo preču bīstamību apkārtējai videi un informēt par to atpakaļnodošanas/atgriešanas iespējām.

32. Savas kompetences ietvaros veidot un vadīt profesionālu un darbspējīgu komandu farmaceitiskās darbības uzņēmumos, pielietojot saskarsmes iemaņas, novēršot vai risinot konfliktu situācijas.

33. Vadīt, konsultēt un pārraudzīt farmaceita asistenta, ražošanas personāla pienākumu izpildi farmaceitiskās darbības uzņēmumos, vadīt jaunākā zinātniskā personāla darbu.

34. Pielietot personāla vadības metodes un plānot personāla resursus farmaceitiskās darbības uzņēmumos.

35. Ievērot profesionālās ētikas principus.

36. Izmantot tirgzinības un komercdarbības pamatprincipus farmaceitiskajā darbībā.

37. Apzināt savas un savu darbinieku izglītības un tālākizglītības vajadzības, tās organizēt, realizēt un novērtēt rezultātus.

38. Uz abpusējas cieņas principiem sadarboties ar citiem veselības aprūpes speciālistiem un būt par veselības aprūpes komandas pilntiesīgu locekli.

39. Sniegt ārstniecības iestādes speciālistiem un citiem veselības aprūpes profesionāļiem nekomerciālu informāciju par zālēm, to lietošanu, uzglabāšanu un citiem farmaceitiskiem jautājumiem, darboties ārstniecības iestādes zāļu komitejā.

40. Pārzināt produktu, kuriem nedrīkst piedēvēt zālēm raksturīgās īpašības, reklāmu reglamentējošos normatīvos aktus, tajos paustās nostādnes un prasības.

41. Pārzināt zāļu reklāmas uzraudzības veidus un formas.

42. Pārzināt zāļu reklāmas izpausmes formas un reklāmās minēto faktu pasniegšanas metodes, to galvenās tendences, kā arī novērtēt reklāmā pausto faktu drošumu, patiesumu, līdzsvarotību un piemērotību mērķauditorijai, konstatēt reklāmas nepilnības, nepieļaujamos trūkumus un pārkāpumus, izdarīt slēdzienu par reklāmas atbilstību Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un zāļu tirgus dalībnieku starpā noslēgtajiem ētikas kodeksiem.

43. Novērot un novērtēt sabiedrības veselības stāvokli, ekoloģisko un sociālo vidi.

44. Noskaidrot un vērtēt sabiedrības veselības vajadzības un prioritātes.

45. Vērtēt, plānot un īstenot sabiedrības veselību sekmējošas programmas.

46. Izmantot epidemioloģiskās informācijas avotus un novērtēt nozīmīgākos epidemioloģiskos rādītājus, analizēt sabiedrības veselības dienestu darbu, nepieciešamības gadījumā rosināt veikt pārmaiņas.

47. Apzināt farmācijas jomai nozīmīgas situācijas, rosināt diskusijas, piedalīties sabiedrisku lēmumu apspriešanā un normatīvo aktu izstrādē farmācijas jomā.

48. Nepārtraukti pilnveidot savas zināšanas un iemaņas un sekmēt farmācijas jomas attīstību.

49. Nepārtraukti pilnveidot farmaceitiskās aprūpes procesu un veikt sniegtās farmaceitiskās aprūpes kvalitātes pašnovērtējumu.

50. Piedalīties studējošo praktisko zināšanu pilnveidē.

51. Izstrādāt zāļu formas, veikt to standartizāciju, kā arī sagatavot dokumentāciju zāļu ražošanai atbilstoši Labas ražošanas prakses standartiem.

52. Piedalīties vai savas kompetences ietvaros vadīt zāļu ražošanas procesu atbilstoši Labas ražošanas prakses standartiem.

53. Plānot zinātniskās pētniecības darbu, sagatavot projektus farmācijas jomā.

54. Vērtēt farmaceitisku pētījumu datu pierādījumu pakāpi.

55. Strādāt atbilstīgi zinātnes un tehnoloģiju attīstības līmenim, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus.

56. Sagatavot zinātniskus rakstus un pārskatus farmācijas jomā.

57. Pārvaldīt valsts valodu.

58. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

59. Lietot medicīnisko terminoloģiju valsts valodā un latīņu valodā;

60. Amata kompetences ietvaros lietot medicīnisko terminoloģiju.

61. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

62. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

63. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

64. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

1.59.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vispārīgā un neorganiskā ķīmija;

1.2. organiskā ķīmija (organisko vielu daudzveidība);

1.3. augu un dzīvnieku bioloģija (augu un dzīvnieku valsts daudzveidība, vieta un nozīme farmācijā);

1.4. organisma imūnsistēma un specifiskie un nespecifiskie aizsargmehānismi;

1.5. katastrofu medicīnas sistēmas organizatoriskie pamati un darbības principi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. fizika (izpratne par fizikāliem likumiem un lielumiem, instrumentālo analīžu metožu teorētiskais pamatojums, fizikas saikne ar ķīmiju, bioloģiju, medicīnu un farmāciju);

2.2. anatomija (cilvēka organisma uzbūve, orgānu sistēmas, anatomisko struktūru novietojums organismā, orgānu funkcijas, darbības kopsakarības);

2.3. iedzimtība un mainība, to galvenās likumsakarības, galvenie ontoģenētiskās attīstības pamatprincipi, cilvēka slimību saistība ar šūnas patoloģiju, cilvēka ģenētiskās patoloģijas galvenie veidi, to īpatnības un iedzimtības tipi, farmakoģenētikas pamatprincipi;

2.4. fizioloģija (cilvēka organisma normālie fizioloģiskie procesi, funkciju regulācijas mehānismi, to izpētes pamatmetodes);

2.5. cilvēka organisma vispārīgās patoloģijas likumsakarības un biežāko slimību patoģenēze;

2.6. medicīniskā bioķīmija (dzīvā organisma biomolekulu struktūra un funkcijas, bioķīmiskie procesi cilvēka organismā);

2.7. bioenerģētika, ogļhidrātu, lipīdu, aminoskābju, salikto olbaltumvielu metabolisms, tā regulācija un integrācija;

2.8. mikrobioloģija (mikroorganismi un vīrusi, to ietekme cilvēka organismā, zāļu mikrobioloģiskais piesārņojums, tā atklāšanas un novēršanas metodes);

2.9. cilvēka un vides attiecības, kaitīgie arodfaktori, to novēršanas metodes, vides, uztura, ūdens kvalitāte;

2.10. veselības, sabiedrības veselības, profilakses, veselības veicināšanas, epidemioloģijas teorētiskie pamati, farmakoepidemioloģija, diagnostikas un slimību skrīnings, epidemioloģisko pētījumu dizains, klīnisko pētījumu uzbūves pamatprincipi, veselības un veselības aprūpes statistika;

2.11. izplatītāko infekcijas slimību klīniskā gaita;

2.12. klīniskās un katastrofu toksikoloģijas pamatprincipi;

2.13. toksikoloģisko pacientu medicīniskā aprūpe;

2.14. aktīvo farmaceitisko vielu – zāļu sintēzes principi;

2.15. vielu fizikāli ķīmisko īpašību likumsakarības un darbības fizikāli ķīmiskie principi;

2.16. normatīvie akti veterinārfarmācijas jomā;

2.17. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas pielietošanas līmenī:

3.1. profesionālā ētika;

3.2. personības attīstības, vadības un saskarsmes psiholoģija, psiholoģiskā atbalsta sniegšana;

3.3. sociālpsiholoģiskās, administratīvās un ekonomiskās vadības metodes;

3.4. farmācijā lietojamā medicīniskā terminoloģija valsts valodā un latīņu valodā;

3.5. matemātiskās aprēķina metodes un informācijas tehnoloģiju pamatelementi, datu statistiskā apstrāde, datoru lietojumprogrammas, datubāzu izmantošanas pamatnostādnes;

3.6. zāļu vielu metabolisms;

3.7. veselības paškontrole un ekspresdiagnostikas testi aptiekā;

3.8. toksikoloģija (toksisku iedarbību izraisošo vielu kvalitatīvā un kvantitatīvā noteikšana, rezultātu toksikoloģiskā novērtēšana);

3.9. pirmās palīdzības sniegšanas pamatprincipi cilvēka dzīvībai un veselībai kritiskās situācijās;

3.10. laboratorijās, ražošanā un aptiekā lietojamie trauki, ierīces, iekārtas un aparāti, to sagatavošana un lietošana;

3.11. laboratorijās, aptiekās, zāļu ražotnēs veicamās manipulācijas un tehnoloģiskie procesi;

3.12. neorganiskās zāļu vielas, to īpašības, iegūšana un izmantošana farmācijā;

3.13. organiskās zāļu vielas, to struktūra, nosaukumi, īpašības, iegūšanas, izdalīšanas, attīrīšanas un struktūras analīzes metodes, izmantošana farmācijā;

3.14. farmakognozija (ārstniecības augi, ārstniecības augu drogas, izplatība, morfoloģisks apraksts, ķīmiskais sastāvs, sagatavošana, analīze, lietošana);

3.15. zāļu formu raksturojums un tehnoloģija, metodes aptiekā un ražotnēs atbilstīgi Labas ražošanas prakses prasībām;

3.16. homeopātiskās zāles, to gatavošanas pamatprincipi un lietošanas īpatnības;

3.17. Zāļu laba izplatīšanas prakse un Zāļu laba ražošanas prakse;

3.18. zāļu ražošanas dokumentācijas izstrāde;

3.19. zāļu reģistrācijas pamatprincipi;

3.20. zāļu vielu nesaderība ekstemporālajās zāļu formās;

3.21. analītiskā ķīmija, ķīmiskās un instrumentālās analīzes metodes;

3.22. farmācijas ķīmija un zāļu formu analīze, zāļu kvalitātes kontrole;

3.23. farmaceitiskā informācija, tās kvalitātes pamatkritēriji; informācijas veidi par zālēm, informācijas uzkrājēji un nesēji, to vērtējums un informācijas avotu vērtējums;

3.24. uz pierādījumiem balstītas medicīnas vispārējie principi;

3.25. farmakoloģija (zāļu darbības mehānismi, lietošanas indikācijas, kontrindikācijas, mijiedarbība, blakusparādības un to novēršanas iespējas);

3.26. racionāla, droša, efektīva zāļu lietošana, nepareizas zāļu lietošanas sekas, to novēršanas iespējas;

3.27. farmakoterapija;

3.28. medicīnisko un veselības aprūpes preču un ierīču klāsts aptiekā, to uzbūve, īpašības, lietošana un uzglabāšana;

3.29. uztura bagātinātāji, to sastāvs, lietošanas ieteikumi un piesardzība;

3.30. farmācijas un veterinārfarmācijas jomas, kā arī komercdarbības un fizisko personu datu aizsardzības jomas reglamentējošie Latvijas Republikas normatīvie akti, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes normatīvie akti veselības jomā un Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas;

3.31. slēgta tipa aptieku darba specifika (slimnīcas farmācija);

3.32. veselīga dzīvesveida pamatprincipi;

3.33. farmaceitiskās aprūpes būtība, tās realizācija;

3.34. farmaceitiskās darbības uzņēmumu tirgzinības un komercdarbības pamatprincipi;

3.35. farmakoekonomikas pamatprincipi;

3.36. fizisko personu datu aizsardzības pamatprincipi;

3.37. vides aizsardzība;

3.38. valsts valoda;

3.39. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.40. darba aizsardzība;

3.41. darba tiesiskās attiecības.

1.60. Karjeras konsultanta profesijas standarts

1.60.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – karjeras konsultants.

2. Profesijas kods – 2423 10.

1.60.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– karjeras konsultants ir speciālists, kurš konsultē, informē un izglīto klientus (skolēni un viņu vecāki, skolotāji, nodarbinātie, bezdarbnieki, personas ar invaliditāti) un darba devējus karjeras attīstības jautājumos, sniedz atbalstu klientiem viņu karjeras plānošanā un veidošanā, tai skaitā atbalsta lēmuma pieņemšanā par profesijas, darba, formālās un neformālās izglītības izvēli; palīdz attīstīt karjeras vadības, tai skaitā darba meklēšanas prasmes; konsultē dažādu vecumu, sociālās un kultūras izcelsmes cilvēkus individuālu pārrunu veidā un grupās; informē un izglīto sabiedrību jautājumos, kas saistīti ar karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem (raksta rakstus, uzstājas semināros un masu saziņas līdzekļos).

Karjeras konsultants strādā valsts un pašvaldību institūcijās, nevalstiskajās organizācijās, izglītības iestādēs, uzņēmumos, pie komersantiem, saistībā ar personāla jeb cilvēkresursu vadību vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.60.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izmantot karjeras konsultēšanas teorētiskās zināšanas praktiskā konsultēšanas darbībā atbilstoši profesionālās darbības profilam un mērķauditorijai, tautsaimniecības nozares vai uzņēmuma darbības specifikai un vides kontekstam.

2. Spēja apzināt un novērtēt klientu karjeras attīstību ietekmējošos faktorus dažādos dzīves posmos, viņu individuālās atšķirības, vajadzības un vēlmes.

3. Spēja pētīt un analizēt ES darba tirgus, kā arī izglītības politikas pamatnostādnes un tautsaimniecības attīstības tendences un izmantot aktuālo informāciju konsultēšanā.

4. Spēja izprast un izvērtēt klientu profesionālās piemērotības iespējas un karjeras lēmumu veidošanas prasmes.

5. Spēja sniegt profesionālu atbalstu klientiem karjeras attīstībā, noteikt karjeras konsultācijas mērķi, plānot konsultēšanas procesu un izstrādāt individuālu karjeras attīstības programmu.

6. Spēja sniegt atbalstu darba meklēšanā vai individuālās komercdarbības uzsākšanā.

7. Spēja izstrādāt dažāda veida (piemēram, individuālas, grupu, specifisku mērķgrupu klientu u.tml.) konsultēšanas metodikas un programmas, veikt to aprobāciju un izvērtēšanu.

8. Spēja atrast, apkopot un analizēt ar karjeras konsultēšanu saistīto informāciju.

9. Spēja ieviest jaunākos profesionālos sasniegumus karjeras konsultēšanas praksē.

10. Spēja ievērot ētikas normas un konfidencialitātes prasības, pildot profesionālos pienākumus un uzdevumus.

11. Spēja noteikt organizāciju kultūru ietekmējošos faktorus.

12. Spēja autonomi un sadarbībā ar citiem pētniekiem plānot un veikt lietišķos pētījumus karjeras konsultēšanas jomā.

13. Spēja izvērtēt savu un citu sniegto karjeras konsultēšanas pakalpojumu kvalitāti un veikt to pilnveidošanas pasākumus, kā arī noteikt savas profesionālās darbības izvērtēšanas kritērijus un rezultatīvos rādītājus.

14. Spēja patstāvīgi turpināt profesionālās pilnveides procesu.

15. Spēja konsultēt dažāda vecuma, sociālo grupu, kultūru un izglītības līmeņa klientus individuāli un grupās.

16. Spēja izveidot un uzturēt atbilstošu konsultēšanas vidi un attiecības ar klientiem.

17. Spēja izprast savu resursu atjaunošanas nepieciešamību, lai saglabātu psiholoģisko noturību un spētu relaksēties pēc psiholoģiskām stresa/konflikta situācijām.

18. Spēja sadarboties ar citiem profesionāļiem karjeras konsultēšanas jomā, lai uzlabotu konsultēšanas kvalitāti.

19. Spēja organizēt un vadīt karjeras atbalsta pakalpojumus.

20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās atbilstoši konsultējamai mērķgrupai.

21. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

22. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

1.60.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot un īstenot dažādus karjeras pakalpojumu veidus individuālajiem un korporatīvajiem klientiem.

2. Izvēlēties un lietot piemērotāko saziņas veidu ar dažādu kultūru, vecuma un sociālo grupu klientiem (ieskaitot klientus no sociālās atstumtības riska grupām) un sadarbības partneriem.

3. Noteikt un izvērtēt organizāciju kultūru veidojošos faktorus.

4. Noteikt klientu spējas un resursus un nozīmīgākos darba vides faktorus.

5. Sniegt profesionālu atbalstu klientiem viņu personīgo īpašību, spēju un prasmju samērošanā ar izvēlētājam karjeras virzienam nepieciešamajām kompetencēm.

6. Izvērtēt klientu individuālās atšķirības un vajadzības.

7. Noteikt klientiem piemēroto profesiju loku vai darbības jomas.

8. Veidot un kopā ar klientiem izvērtēt individuālās karjeras attīstīšanas programmas.

9. Palīdzēt klientiem atrast un izvērtēt nepieciešamo informāciju par izglītības un nodarbinātības iespējām.

10. Palīdzēt klientiem sagatavot CV un pieteikuma (motivācijas) vēstules.

11. Organizēt un vadīt darba intervijas.

12. Informēt, atbalstīt un veidot atgriezenisko saiti ar klientiem.

13. Pārzināt un ievērot karjeras atbalstu regulējošos normatīvos aktus.

14. Ievērot ētikas normas profesionālajā darbībā.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

18. Patstāvīgi plānot, organizēt, vadīt, analizēt un izvērtēt karjeras atbalsta pakalpojumus.

19. Patstāvīgi gūt un uzkrāt profesionālajā darbībā nepieciešamās zināšanas.

20. Izmantot informācijas tehnoloģijas nepieciešamās informācijas ieguvei, apstrādei, rezultātu izvērtēšanai, kā arī lietišķu rakstu sagatavošanai.

21. Izvēlēties un izmantot pētījuma mērķiem, uzdevumiem un iegūto datu specifikai atbilstošas datu ieguves un apstrādes metodes, analizēt un izvērtēt iegūtos rezultātus un izstrādāt ieteikumus.

22. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

23. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

1.60.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. speciālā pedagoģija;

1.2. darba medicīna;

1.3. projektu vadība;

1.4. vadības teorija;

1.5. sabiedriskās attiecības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. normatīvie akti karjeras pakalpojumu sniegšanas jomā;

2.2. normatīvie akti izglītībā;

2.3. izglītības sistēmas un mūžizglītības iespējas;

2.4. profesiju klasifikācija;

2.5. organizāciju kultūra;

2.6. nodarbinātības tendences (īstermiņa, vidējā un ilgtermiņa);

2.7. tautsaimniecības attīstības prognozes un tendences valstī, Eiropas Savienībā;

2.8. personības psiholoģija;

2.9. vecumposmu (attīstības) psiholoģija;

2.10. sociālā pedagoģija;

2.11. mācīšanas un mācīšanās metodes;

2.12. cilvēkresursu vadība;

2.13. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. karjeras konsultēšanas teorijas un metodes;

3.2. profesionālās piemērotības noteikšana;

3.3. darba meklēšanas process, veidi un metodes;

3.4. profesionālā ētika;

3.5. pētījumu metodoloģija;

3.6. pētnieciskā darba metodes;

3.7. datorzinības;

3.8. lietišķie raksti karjeras konsultēšanas jomā;

3.9. komunikācija ar klientu;

3.10. informācijas meklēšanas, apstrādes un publiskošanas metodes;

3.11. grupu darbs un komandas veidošana;

3.12. vides aizsardzība;

3.13. valsts valoda;

3.14. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.15. darba aizsardzība;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. komercdarbības pamati.

1.61. Dokumentu sistēmu vadītāja profesijas standarts

1.61.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – dokumentu sistēmu vadītājs.

2. Profesijas kods – 2621 08.

1.61.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– dokumentu sistēmu vadītājs nosaka uzņēmuma dokumentēšanas un dokumentu pārvaldības vajadzības; nodrošina dokumentu pārvaldības procesu norisi; vada dokumentu sistēmu veidošanu; veic dokumentu sistēmu auditus un darbības kontroli; nodrošina dokumentu sistēmu atbilstību normatīvajiem aktiem un uzņēmuma vajadzībām; plāno un vada darbu atbilstoši uzņēmuma mērķiem tiešā uzņēmuma vadības pakļautībā un sadarbībā ar citu struktūrvienību vadītājiem.

Dokumentu sistēmu vadītājs strādā uzņēmumā, kur izveidota dokumentu sistēma, vai uzņēmumā, kurš sniedz konsultācijas un piedāvā pakalpojumus dokumentu sistēmu izstrādē, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.61.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izstrādāt dokumentu pārvaldības politiku un stratēģiju, nodrošināt dokumentu pārvaldības attīstību.

2. Spēja definēt dokumentu pārvaldības mērķus un uzdevumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem un institūcijas darbības vajadzībām.

3. Spēja izstrādāt vai uzlabot dokumentu sistēmas, nodrošināt to darbību, sniegt konsultācijas dokumentu sistēmu izstrādāšanā un uzlabošanā.

4. Spēja sagatavot darba uzdevumus un projektu specifikācijas dokumentu sistēmu projektiem.

5. Spēja izstrādāt dokumentu pārvaldību reglamentējošos normatīvos aktus.

6. Spēja noteikt darbinieku atbildības līmeņus.

7. Spēja analizēt institūcijas darbību, noteikt institūcijas dokumentēšanas vajadzības, prasības dokumentiem un dokumentu sistēmām.

8. Spēja plānot un izmantot dokumentu sistēmu izveidošanai, uzlabošanai un uzturēšanai nepieciešamos finanšu resursus.

9. Spēja veikt izstrādātās vai uzlabotās dokumentu sistēmas novērtējumu, auditu un darbības pārbaudes.

10. Spēja organizēt un kontrolēt dokumentu (gan papīra dokumentu, gan elektronisku dokumentu) izstrādāšanu, uzskaiti, apriti un glabāšanu aktīvajā un pusaktīvajā dzīves ciklā.

11. Spēja organizēt un izstrādāt dokumentu pārvaldības procesus reglamentējošos dokumentus (dokumentu sarakstus, lietu nomenklatūru, klasifikatorus u.c.).

12. Spēja organizēt dokumentu izvērtēšanu, dokumentu glabāšanas termiņu un arhīviskās vērtības noteikšanu.

13. Spēja organizēt dokumentu izmantošanu, nodrošināt un kontrolēt dokumentu pieejamību, datu aizsardzību.

14. Spēja nodrošināt valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas un dokumentu pārvaldību.

15. Spēja organizēt un veikt dokumentu aprakstīšanu, uzziņu un uzskaites līdzekļu sagatavošanu.

16. Spēja organizēt dokumentu un datu migrāciju no vienas sistēmas un/ vai nesēja uz citu sistēmu vai nesēju.

17. Spēja brīvi pārvaldīt valsts valodu un sazināties vismaz divās svešvalodās.

18. Spēja veikt pētījumus par aktuāliem dokumentu pārvaldības jautājumiem.

19. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

20. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

21. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

22. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas.

1.61.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast institūciju darbības tiesiskās formas (valsts pārvaldes iestāde, komercsabiedrība, biedrība u.tml.) un pārvaldes principus.

2. Pielietot vadības zinātņu, kā arī dokumentu un arhīvu pārvaldības speciālās metodes (funkciju, riska analīzi u.c.).

3. Pielietot teorētiskās zināšanas praksē.

4. Izstrādāt normatīvos aktus un dokumentu pārvaldības procedūras, sekot to ieviešanai un nodrošināt to ievērošanu.

5. Organizēt, pārvaldīt un sistematizēt dokumentus to radīšanas, aprites, glabāšanas, izmantošanas un iznīcināšanas procesos.

6. Auditēt dokumentu sistēmas un informācijas sistēmas.

7. Izstrādāt prasības dokumentu (tai skaitā elektronisko) sistēmu projektiem, specifikācijām.

8. Izvērtēt dokumentus un informāciju.

9. Novērtēt un izvēlēties piemērotākos dokumentu sistēmu glabāšanas apstākļus atbilstoši informācijas (datu) nesējam un videi.

10. Ieviest progresīvus risinājumus un metodes dokumentu pārvaldībā.

11. Apzināt jaunākās dokumentu pārvaldības tendences, sekot aktualitātēm dokumentu un arhīvu pārvaldībā.

12. Pielietot jaunākās darba metodes un informācijas tehnoloģijas.

13. Pielietot nozarei specifiskās informācijas tehnoloģijas un aprīkojumu (e-paraksti, datubāzes, attēlveidošanas tehnoloģijas u.tml.)

14. Rīkoties atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, lietišķajai etiķetei un ētikas normām.

15. Strādāt komandā/grupā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi, motivēt darbiniekus.

16. Prast strādāt psiholoģiski sarežģītās situācijās un risināt problēmsituācijas.

17. Apgūt jaunas zināšanas patstāvīgi.

18. Plānot un organizēt savu darbu.

19. Prast argumentēti izteikt savu viedokli.

20. Sagatavot un sniegt prezentācijas.

21. Pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī.

22. Spēt sazināties divās svešvalodās.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

24. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

25. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

26. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

1.61.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. publiskās un privātās tiesības;

1.2. materiālzinātne.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. informācijas sabiedrības teorija;

2.2. mūsdienu valsts pārvaldes iestāžu vēsture;

2.3. informācijas zinātne;

2.4. datubāzu veidošana;

2.5. Latvijas mūsdienu vēsture;

2.6. kvalitātes vadība;

2.7. risku vadība;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. arhīvzinātne;

3.2. arhīvu pārvaldība;

3.3. diplomātika un dokumentu vērtības teorija;

3.4. dokumentu pārvaldība;

3.5. dokumentu pieejamība un popularizācija, datu aizsardzība;

3.6. klasificētās informācijas aizsardzība, aprite, izmantošana un saglabāšana;

3.7. informācijas tehnoloģijas;

3.8. informācijas tehnoloģiju pielietojums dokumentu pārvaldībā (metadati, elektroniskie katalogi, informācijas sistēmas);

3.9. dokumentu un informācijas saglabāšana;

3.10. vadīšanas teorijas pamati un prakse;

3.11. iekšējā kontrole un iekšējais audits;

3.12. autortiesības;

3.13. administratīvās tiesības un administratīvais process;

3.14. saskarsmes psiholoģija;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. valsts valoda;

3.17. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.18. darba aizsardzība;

3.19. darba tiesiskās attiecības;

3.20. personālvadība;

3.21. projektu vadība.

1.62. Psihologa asistenta profesijas standarts

1.62.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – psihologa asistents.

2. Profesijas kods – 2634 10.

1.62.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis ar profesionālā bakalaura grādu psiholoģijā vai bakalaura grādu psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikāciju.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– psihologa asistents ir speciālists, kas, strādājot psihologa vadībā, analizē un piemēro psihologa profesionālajā darbībā psiholoģijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus; izvirza psiholoģiskās palīdzības sniegšanas mērķus; veic indivīda, grupas vai organizāciju psiholoģisko izpēti (novērtēšanu); veic atbalsta psiholoģisko konsultēšanu un pielieto citas psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes atbilstoši izvirzītajiem mērķiem; novērtē psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti; raksta un sniedz atzinumus; veic zinātniskus pētījumus psiholoģijas jomā.

Psihologa asistents strādā psihologa vadībā izglītības, sociālās sfēras un citu jomu uzņēmumos, var būt pašnodarbinātais vai individuālais komersants, veicot profesionālo darbību psihologa vadībā.

1.62.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā psiholoģijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus.

2. Spēja izvirzīt un saskaņot ar klientu un psihologu psiholoģiskās palīdzības sniegšanas mērķus atbilstoši klienta vajadzībām un psiholoģijas zinātnes pamatprincipiem.

3. Spēja veidot un izvēlēties psiholoģiskās palīdzības sniegšanas stratēģiju atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un psiholoģijas zinātnes pamatprincipiem.

4. Spēja psihologa pārraudzībā veikt indivīda, grupas un organizāciju psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), izmantojot atbilstošas metodes (intervijas, testus, aptaujas un novērošanu).

5. Spēja veikt atbalsta psiholoģisko konsultēšanu un lietot citas zinātniski pamatotas psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.

6. Spēja psihologa vadībā novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un intervences plānam.

7. Spēja psihologa vadībā rakstīt un sniegt atzinumus un profesionālās darbības aprakstus.

8. Spēja sniegt atgriezenisko saiti klientam atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.

9. Spēja kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību un uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

10. Spēja sadarboties un strādāt psihologa pārraudzībā.

11. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību psiholoģijas jomā.

12. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

13. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

14. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

15. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

16. Spēja pildīt un nodrošināt profesionālās ētikas un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.

1.62.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā psiholoģijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus.

2. Noskaidrot un izvērtēt klienta vajadzības un analizēt tās kopā ar klientu un psihologu, lai plānotu turpmāko profesionālo darbību ar klientu.

3. Izvirzīt klienta vajadzībām atbilstošus un sasniedzamus mērķus, saskaņojot tos ar klientu un psihologu un nosakot mērķu sasniegšanas kritērijus.

4. Veikt indivīda, grupas un organizācijas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu) psihologa pārraudzībā, izmantojot specifiskai situācijai atbilstošas intervēšanas, testēšanas, aptauju un novērošanas metodes.

5. Atbilstoši klienta vajadzībām un esošai situācijai psihologa pārraudzībā izstrādāt darbības plānu ar konkrētām metodēm un pieejām.

6. Veikt psiholoģisko konsultēšanu psihologa pārraudzībā vai pielietot citas psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes (piemēram, vecāku mācību seminārus) atbilstoši klienta vajadzībām un izvirzītajiem mērķiem.

7. Izmantot psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes, kas palīdz indivīdiem vai grupām apgūt patstāvīgas problēmu risināšanas pieejas.

8. Psihologa vadībā novērtēt psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti, rezultātus un izdarīt secinājumus.

9. Psihologa vadībā sniegt klientam atgriezenisko saiti par psiholoģisko izpēti un psiholoģiskās palīdzības sniegšanas procesu.

10. Psihologa vadībā izstrādāt profesionālus, precīzus un argumentētus atzinumus un citus psiholoģiskās darbības aprakstus.

11. Analizēt zinātnisko literatūru un izstrādāt psiholoģiskā pētījuma teorētisko pamatojumu.

12. Izvirzīt atbilstošas psiholoģiskā pētījuma hipotēzes vai pētījuma jautājumus.

13. Izvēlēties psiholoģiskā pētījuma veikšanai piemērotas pētījuma metodes.

14. Veikt psiholoģiskā pētījuma datu vai informācijas ievākšanu un to kvantitatīvo vai kvalitatīvo analīzi.

15. Veikt psiholoģiskajā pētījumā iegūtās informācijas iztirzājumu un izdarīt secinājumus.

16. Izstrādāt psiholoģiskā pētījuma aprakstu atbilstoši zinātnisku rakstu pamatprincipiem.

17. Ievērot profesionālās ētikas un vispārpieņemtās uzvedības normas.

18. Lietot psiholoģiskiem pētījumiem un citai profesionālai darbībai nepieciešamās datorprogrammas.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.

21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

22. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

23. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

24. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

1.62.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. komercdarbības pamati;

1.2. loģika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. filozofija;

2.2. socioloģija;

2.3. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. psiholoģijas vēsture;

3.2. vispārīgā psiholoģija;

3.3. psihofizioloģija;

3.4. neiropsiholoģija;

3.5. kognitīvā psiholoģija;

3.6. sociālā psiholoģija;

3.7. personības psiholoģija;

3.8. attīstības psiholoģija;

3.9. organizāciju psiholoģija;

3.10. diferenciālā psiholoģija;

3.11. patopsiholoģija;

3.12. veselības psiholoģija;

3.13. pedagoģiskā psiholoģija;

3.14. psiholoģiskās pētniecības metodes;

3.15 psihometrika;

3.16. statistiskās datu apstrādes metodes;

3.17. psiholoģiskās izpētes (novērtēšanas) metodes;

3.18. psihoterapijas un psiholoģiskās konsultēšanas teoriju un metožu pamatprincipi;

3.19. profesionālās ētikas un uzvedības normas;

3.20. informācijas tehnoloģijas;

3.21. zinātniskās pētniecības metodes;

3.22. valsts valoda;

3.23. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda;

3.24. darba tiesiskās attiecības;

3.25. vides aizsardzība;

3.26. darba aizsardzība.

1.63. Tulkotāja profesijas standarts

1.63.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – tulkotājs.

2. Profesijas kods – 2643 10.

1.63.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– tulkotājs ir speciālists, kas tulko tekstus no vienas valodas otrā; tulko dažāda tipa tekstus atbilstoši izvirzītajām prasībām un teksta lietojuma īpatnībām; orientējas tulkojamo dokumentu nozarē un izmanto nozarē lietoto terminoloģiju; rediģē paša un citu tulkotos tekstus.

Tulkotājs strādā tulkošanas birojos vai citos uzņēmumos, kuriem nepieciešami tulkošanas pakalpojumi, kā arī starptautisku organizāciju tulkošanas nodaļās vai kā individuālais komersants vai pašnodarbinātais.

1.63.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja tulkot no vienas svešvalodas dzimtajā valodā lietišķos tekstus, lietišķo korespondenci, iestāžu dokumentāciju, tehniskus, medicīniskus, tirgvedības u.c. tekstus, piemēram, juridiskos.

2. Spēja analizēt, vērtēt un izmantot tulkošanas nozares pētījumus un jaunās tehnoloģijas.

3. Spēja identificēt tulkojamā teksta veidu, izmantot tulkošanas metodes atbilstoši pasūtītāja uzstādījumam un mērķauditorijas vajadzībām.

4. Spēja nodrošināt tulkojuma precizitāti, stilistisko un komunikatīvo atbilstību oriģinālam, atbilstīgu terminoloģijas lietojumu.

5. Spēja izvēlēties un novērtēt leksikogrāfiskos resursus kvalitatīva tulkojuma veikšanai.

6. Spēja noformēt tulkojamo tekstu atbilstoši lietvedības normatīvo aktu prasībām.

7. Spēja patstāvīgi formulēt teksta tulkošanas problēmas un piedāvāt to risinājumus.

8. Spēja pamatot un aizstāvēt savu tulkošanas risinājumu izvēli.

9. Spēja meklēt un apstrādāt nepieciešamo informāciju, izmantojot informācijas tehnoloģijas.

10. Spēja atrisināt aktuālas terminoloģijas problēmas mērķvalodā.

11. Spēja izprast savstarpēji saistīto darba procesa daļu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

12. Spēja pilnveidot darba valodu prasmi atbilstoši valodu attīstībai zemēs, kurās šīs valodas lieto.

13. Spēja sekot līdzi jaunākajiem tulkojumzinātnes un praktiskās tulkošanas atzinumiem.

14. Spēja pielāgoties mainīgajiem tulkošanas darba tirgus apstākļiem, sekojot tā attīstības tendencēm.

15. Spēja orientēties un prast papildināt zināšanas par ekonomiskajiem, politiskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.

16. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību tulkojumzinātnē un noformēt tos atbilstoši pētniecisko darbu izstrādes noteikumiem, kā arī prezentēt iegūtos rezultātus.

17. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

18. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

20. Spēja pildīt un nodrošināt profesionālās ētikas un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.

1.63.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Novērtēt savu profesionālo iemaņu un prasmju atbilstību profesijas standartam un starptautiskā darba tirgus prasībām.

2. Izprast tulkošanas nozares stratēģiskās un analītiskās problēmas, kā arī spēt rast tām risinājumu.

3. Izmantot tulkojumzinātnes atzinumus tulkošanas problēmu analīzē un risināšanā.

4. Pārzināt un izmantot mūsdienu tulkošanas metodes.

5. Lietot modernās tulkošanas tehnoloģijas.

6. Iegūt un izvērtēt tulkošanas darbam nepieciešamo informāciju, izmantojot informācijas tehnoloģijas.

7. Noformēt tulkojamo tekstu atbilstoši lietvedības normatīvo aktu prasībām.

8. Orientēties un prast papildināt zināšanas par ekonomiskajiem, politiskajiem, sociālajiem un kultūras procesiem.

9. Pilnveidot savu komunikatīvo kompetenci, izkopt klausītāja, runātāja, rakstītāja, lasītāja kultūru, pilnveidot sevi kā multilingvālu personību.

10. Ievērot tulkotāja profesionālās ētikas kodeksu, ievērot tulkojamo tekstu konfidencialitāti.

11. Pārvaldīt valsts valodu.

12. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas.

13. Lietot tulkojamo tekstu atbilstošās nozares profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodas.

14. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

15. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu un pētījumu rezultātus ieviest praksē.

16. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

1.63.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tulkošanas teorijas;

1.2. informācijas vadība;

1.3. saskarsmes psiholoģija;

1.4. pamatzināšanas politikā, ekonomikā, sociālajos un kultūras procesos.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tulkojumzinātne un tulkošanas metodika;

2.2. lietišķā valodniecība;

2.3. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

2.4. starpkultūru komunikācija;

2.5. komercdarbības pamati.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. darba valodas (vismaz divas svešvalodas);

3.2. datorzinības, tulkošanas programmatūras tulkošanas procesā;

3.3. zināšanas kvalitātes vadībā;

3.4. pētnieciskā darba metodoloģija;

3.5. valsts valoda;

3.6. vides aizsardzība;

3.7. darba aizsardzība;

3.8. darba tiesiskās attiecības;

3.9. profesionālās ētikas un uzvedības normas;

3.10. lietvedības pamati.

1.64. Muzikologa profesijas standarts

1.64.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – muzikologs.

2. Profesijas kods – 2652 04.

1.64.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– muzikologs ir speciālists, kurš pēta un izskaidro mūzikas attīstības procesus, mūzikas attīstības likumsakarības; savāc un analizē muzikoloģijas jomas nepieciešamos datus; izdara slēdzienus, kas ietver mūzikas sociālo, zinātnisko vai ētisko aspektu atspoguļojumu; sniedz informāciju, idejas un risinājumus gan speciālistu, gan nespeciālistu auditorijā; analizē un izvērtē dažādu laikmetu un stilu skaņdarbus; vada koncertlekcijas; spēlē vismaz vienu mūzikas instrumentu; lasa lekcijas; sastāda koncertprogrammas; sniedz informāciju par mūzikas dzīves notikumiem; novērtē atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni, skaņdarba interpretāciju; veicina latviešu mūzikas iekļaušanos pasaules kultūras apritē; rūpējas par Latvijas mūzikas kultūras mantojuma saglabāšanu; pielieto masu mediju mūsdienīgos tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami muzikologa pamatuzdevumu veikšanai.

Muzikologs strādā kultūras un izglītības jomas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.64.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja pielietot zināšanas muzikoloģijas jomā, pamatojoties gan uz tradīcijām, gan jaunākajām atziņām.

2. Spēja izskaidrot mūzikas attīstības likumsakarības, muzikālās daiļrades procesus.

3. Spēja analizēt un izvērtēt dažādu laikmetu un stilu skaņdarbus.

4. Spēja vadīt koncertlekcijas, demonstrējot uz instrumenta skaņdarbus vai skaņdarbu fragmentus.

5. Spēja lasīt lekcijas, pielietojot jaunākās informācijas tehnoloģijas.

6. Spēja novērtēt skaņdarba interpretāciju, atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni.

7. Spēja nodarboties ar publicistiku, mūzikas pētniecību, rakstīt anotācijas, kritikas, atsauksmes, sniegt atzinumus.

8. Spēja rūpēties par Latvijas mūzikas kultūras mantojuma saglabāšanu.

9. Spēja sadarboties ar kultūras un izglītības institūcijām, mūziķiem, mūziķu kolektīviem un to vadītājiem, horeogrāfiem, komponistiem, veicinot latviešu mūzikas iekļaušanos pasaules kultūras apritē.

10. Spēja brīvi spēlēt vismaz vienu mūzikas instrumentu.

11. Spēja organizēt un plānot savu radošo un pētniecisko darbību.

12. Spēja uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu.

13. Spēja pieņemt lēmumus un rast risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos.

14. Spēja demonstrēt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā.

15. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

16. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

17. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

18. Spēja ievērot autortiesības un blakustiesības.

1.64.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Analizēt, salīdzināt un izvērtēt dažādu laikmetu, stilu un žanru skaņdarbus, skaņdarbu struktūru, mūzikas formu, mūzikas izteiksmes līdzekļus.

2. Novērtēt skaņdarba atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni.

3. Nodarboties ar publicistiku, mūzikas pētniecību, rakstīt anotācijas, kritikas, atsauksmes, sniegt atzinumus.

4. Spēlēt vismaz vienu mūzikas instrumentu.

5. Vadīt koncertlekcijas, lasīt lekcijas.

6. Izmantot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, lietot biroja tehniku un informācijas tehnoloģijas.

7. Lietot mūzikas terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

8. Sadarboties ar kultūras un izglītības institūcijām, mūziķiem, mūziķu kolektīviem un to vadītājiem, horeogrāfiem un komponistiem.

9. Veikt darbu individuāli un komandā.

10. Plānot un vadīt komandas darbu.

11. Sistemātiski pilnveidot muzikologa profesionālo kvalifikāciju.

12. Pārvaldīt valsts valodu.

13. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

14. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

15. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

16. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

17. Pārzināt dokumentu pārvaldības noteikumus un gatavot dokumentus atbilstoši tiem.

1.64.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. literatūras vēsture un literatūras teorija;

1.2. mākslas vēsture;

1.3. filozofija;

1.4. reliģiju vēsture;

1.5. ētika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. Latvijas un Baltijas valstu tradicionālā mūzika;

2.2. sociālā un saskarsmes psiholoģija;

2.3. pedagoģija;

2.4. komercdarbības pamati;

2.5. autortiesības un blakustiesības;

2.6. mūzikas termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. muzikoloģija un etnomuzikoloģija;

3.2. mūzikas vēsture un teorija;

3.3. mūzikas forma;

3.4. harmonija un polifonija;

3.5. instrumentu mācība;

3.6. orķestra stilu vēsture, interpretācijas stili;

3.7. partitūru spēle un instrumentācija;

3.8. skatuves runa;

3.9. arhīvu prakse;

3.10. lauka pētījumi;

3.11. lektora prakse;

3.12. redaktora prakse;

3.13. publicistikas prakse;

3.14. žurnālistikas prakse;

3.15. akadēmisko vai tradicionālo instrumentu spēle;

3.16. valsts valoda;

3.17. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.18. darba aizsardzība;

3.19. vides aizsardzība;

3.20. darba tiesiskās attiecības;

3.21. informācijas tehnoloģijas;

3.22. zinātniskās pētniecības metodes;

3.23. muzikoloģijas attīstības stratēģija un plānošanas metodes.

1.65. Instrumentu mūziķa profesijas standarts

1.65.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – instrumentu mūziķis.

2. Profesijas kods – 2652 05.

1.65.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– instrumentu mūziķis ir speciālists, kurš patstāvīgi iestudē un publiski atskaņo dažādas sarežģītības pakāpes instrumentālos skaņdarbus – solo, ansamblī, orķestrī, instrumenta vai orķestra pavadījumā; novērtē atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni, skaņdarba interpretāciju; atlasa instrumentālā žanra māksliniecisko repertuāru un sastāda koncertprogrammas.

Instrumentu mūziķis strādā kultūras un izglītības jomas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.65.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja pielietot zināšanas atskaņotājmākslas jomā, pamatojoties gan uz tradīcijām, gan jaunākajām atziņām.

2. Spēja izskaidrot mūzikas attīstības likumsakarības.

3. Spēja analizēt un izvērtēt dažādu laikmetu un stilu skaņdarbus.

4. Spēja radīt pozitīvu un radošu atmosfēru.

5. Spēja prognozēt un sasniegt mākslinieciskā izpildījuma rezultātu.

6. Spēja brīvi spēlēt dažādu stilu un žanru iepriekš nesagatavotus skaņdarbus pēc notīm, transponēt tos, improvizēt.

7. Spēja patstāvīgi iestudēt un publiski atskaņot dažādas sarežģītības pakāpes instrumentālos skaņdarbus.

8. Spēja atlasīt instrumentālā žanra māksliniecisko repertuāru un sastādīt koncertprogrammas.

9. Spēja organizēt un plānot savu un muzicējošā kolektīva darbu.

10. Spēja uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu.

11. Spēja pieņemt lēmumus un rast risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos.

12. Spēja demonstrēt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā.

13. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

14. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

15. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

1.65.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Analizēt instrumentālos skaņdarbus.

2. Spēlēt vismaz divus mūzikas instrumentus solo, ansamblī vai orķestrī.

3. Iestudēt un publiski atskaņot dažādas sarežģītības pakāpes instrumentālos skaņdarbus.

4. Spēlēt iepriekš nesagatavotus dažādu stilu un žanru skaņdarbus pēc notīm, transponēt tos, improvizēt.

5. Atlasīt instrumentālā žanra māksliniecisko repertuāru un sastādīt koncertprogrammas.

6. Novērtēt atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni un izdarīt korekcijas.

7. Pārvaldīt vismaz viena cita radniecīga instrumenta spēli.

8. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

9. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

10. Veikt darbu individuāli un grupā.

11. Plānot un vadīt komandas darbu.

12. Izmantot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, lietot modernās informācijas tehnoloģijas.

13. Sistemātiski pilnveidot instrumentu mūziķa profesionālo kvalifikāciju.

14. Pārvaldīt valsts valodu.

15. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

16. Lietot mūzikas terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

17. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

1.65.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. literatūras vēsture;

1.2. mākslas vēsture;

1.3. filozofija;

1.4. reliģiju vēsture;

1.5. ētika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. mūzikas vēsture un teorija;

2.2. sociālā un saskarsmes psiholoģija;

2.3. pedagoģija;

2.4. komercdarbības pamati;

2.5. autortiesības un blakustiesības;

2.6. mūzikas termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. instrumentu spēle (solo, ansamblī, orķestrī, ar orķestri);

3.2. instrumentu spēles vēsture;

3.3. mūzikas formas mācība;

3.4. solfedžo, harmonija un polifonija;

3.5. instrumenta spēles mācības metodika;

3.6. mūzikas notācija (dažādu laikmetu un stilu kamermūzikas un simfoniskā orķestra partitūru pieraksti);

3.7. valsts valoda;

3.8. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.9. darba aizsardzība;

3.10. vides aizsardzība;

3.11. darba tiesiskās attiecības;

3.12. informācijas tehnoloģijas;

3.13. atskaņotājmākslas attīstības stratēģija un plānošanas metodes.

1.66. Komponista profesijas standarts

1.66.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – komponists.

2. Profesijas kods – 2652 13.

1.66.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– komponists ir speciālists, kurš komponē dažādu stilu, žanru un formu skaņdarbus, muzikāli dramatiskus un multimediālus darbus; pielietojot klasiskās un mūsdienu kompozīcijas tehnikas, instrumentē un aranžē mūziku orķestriem, koriem, ansambļiem; veic skaņdarba pārlikumus; kompozīciju iestudēšanas procesā sadarbojas ar mūziķiem, mūziķu kolektīviem un to vadītājiem, horeogrāfiem; novērtē kompozīcijas atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni.

Komponists strādā kultūras un izglītības jomas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.66.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja pielietot zināšanas kompozīcijas mākslas jomā, pamatojoties gan uz tradīcijām, gan jaunākajām atziņām.

2. Spēja izskaidrot mūzikas attīstības likumsakarības, muzikālās daiļrades procesus, skaņdarbu komponēšanas teorijas.

3. Spēja analizēt un izvērtēt dažādu laikmetu, stilu un žanru skaņdarbus, skaņdarbu struktūru, mūzikas formu, mūzikas izteiksmes līdzekļus.

4. Spēja komponēt, instrumentēt un aranžēt skaņdarbus, realizēt radošo muzikālo ideju.

5. Spēja sadarboties ar mūziķiem, mūziķu kolektīviem un to vadītājiem, horeogrāfiem, kompozīciju iestudēšanas procesā radīt pozitīvu un radošu atmosfēru.

6. Spēja novērtēt kompozīcijas atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni, skaņdarba interpretāciju.

7. Spēja brīvi spēlēt vienu vai vairākus instrumentus.

8. Spēja organizēt un plānot savu radošo darbu.

9. Spēja uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu komandā vai vadot citu cilvēku darbu.

10. Spēja izteikt idejas un informāciju par jaunrades procesu.

11. Spēja pieņemt lēmumus, demonstrēt zinātnisku pieeju jaunrades problēmu risināšanā.

12. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

13. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

14. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

15. Spēja ievērot autortiesības un blakustiesības.

1.66.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Komponēt, instrumentēt un aranžēt skaņdarbus, pielietojot klasiskās un mūsdienu kompozīcijas tehnikas.

2. Spēlēt vismaz vienu mūzikas instrumentu.

3. Izmantot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, lietot informācijas tehnoloģijas.

4. Analizēt dažādu laikmetu, stilu, žanru un formu skaņdarbus.

5. Piemērot skaņdarba ieceres rezultāta sasniegšanai atbilstošus mūzikas izteiksmes līdzekļus, mūzikas formu un kompozīcijas tehniku.

6. Lietot mūzikas terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

7. Sadarboties ar mūziķiem, mūziķu kolektīviem un to vadītājiem, horeogrāfiem, novērtēt skaņdarba atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni un izdarīt korekcijas.

8. Veikt darbu individuāli un komandā.

9. Sistemātiski pilnveidot komponista profesionālo meistarību.

10. Pārvaldīt valsts valodu.

11. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

12. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

13. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

14. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

1.66.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. literatūras vēsture;

1.2. mākslas vēsture;

1.3. filozofija;

1.4. reliģiju vēsture;

1.5. ētika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. Latvijas un Baltijas valstu tradicionālā mūzika;

2.2. sociālā un saskarsmes psiholoģija;

2.3. pedagoģija;

2.4. komercdarbības pamati;

2.5. autortiesības un blakustiesības;

2.6. mūzikas termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. kompozīcija;

3.2. instrumentācija;

3.3. mūzikas vēsture un teorija;

3.4. mūzikas forma;

3.5. solfedžo, harmonija un polifonija;

3.6. instrumentu mācība;

3.7. mūsdienu kompozīcijas tehnikas;

3.8. elektroakustiskā mūzika;

3.9. orķestra stilu vēsture;

3.10. ģenerālbass un improvizācija;

3.11. mūzikas notācija (dažādu laikmetu un stilu kora, orķestra, operas un baleta partitūru pieraksti);

3.12. valsts valoda;

3.13. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.14. darba aizsardzība;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. informācijas tehnoloģijas;

3.18. zinātniskās pētniecības metodes;

3.19. kompozīcijas attīstības stratēģija un plānošanas metodes.

1.67. Vokālista profesijas standarts

1.67.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – vokālists.

2. Profesijas kods – 2652 26.

1.67.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– vokālists ir speciālists, kurš piedalās vokālās mākslas attīstības procesos; pārvalda dažādu laikmetu vokālās mūzikas stilus, dziedāšanas tehnikas; patstāvīgi, diriģenta vai režisora vadībā vai kopā ar citiem mūziķiem iestudē un publiski atskaņo dažādas sarežģītības pakāpes vokālos, vokāli instrumentālos un vokāli simfoniskos darbus; novērtē dziedājuma tehnisko un māksliniecisko līmeni, skaņdarba interpretāciju; izvērtē sasniegumus un izdara korekcijas; atlasa vokālā žanra spilgtāko māksliniecisko repertuāru un sastāda koncertprogrammas.

Vokālists strādā kultūras un izglītības jomas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.67.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja publiski dziedāt solo, ansamblī, korī, ar kori klavieru, cita instrumenta vai orķestra pavadījumā.

2. Spēja pielietot zināšanas vokālās mākslas jomā, kas pamatojas uz nozares tradīcijām un jaunākajām nozares atziņām.

3. Spēja izskaidrot balss aparāta uzbūvi, skaņveides darbības mehāniku, vokālās tehnikas attīstības principus.

4. Spēja pielietot vokālās pedagoģijas atziņas balss tehnisko un māksliniecisko prasmju pilnveides procesos.

5. Spēja analizēt un izvērtēt dažādu laikmetu un stilu vokālos skaņdarbus.

6. Spēja attīstīt savu un citu dziedātāju vokālo tehniku.

7. Spēja mākslinieciska tēla radīšanai piemērot atbilstošu kustību, grima, tērpa un vokālo tehniku.

8. Spēja sasniegt mākslinieciskā izpildījuma rezultātu.

9. Spēja patstāvīgi, kā arī diriģenta vai režisora vadībā iestudēt dažādas sarežģītības pakāpes vokālos, vokāli instrumentālos un vokāli simfoniskos darbus.

10. Spēja atlasīt vokālā žanra māksliniecisko repertuāru un sastādīt uzstāšanās vietai atbilstošāko koncertprogrammu.

11. Spēja organizēt un plānot savu un citu mūziķu darbu.

12. Spēja uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu.

13. Spēja pieņemt lēmumus un rast risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos.

14. Spēja demonstrēt zinātnisku pieeju vokālo problēmu risināšanā.

15. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās saziņas līmenī.

16. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

17. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

1.67.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Analizēt, salīdzināt un izvērtēt dažādu laikmetu un stilu vokālos skaņdarbus, noteikt to piemērotību konkrētās balss specifikai.

2. Noteikt dziedātāja balss tipu.

3. Kopt un attīstīt savu un citu dziedātāju balss aparātu (elpošana, reģistri, rezonatori, diapazons, artikulācija, skaņveide).

4. Apgūt vokālo repertuāru patstāvīgi, diriģenta, režisora vai horeogrāfa vadībā.

5. Mākslinieciska tēla radīšanai piemērot atbilstošu aktiermeistarības, skatuves kustību un grima tehniku.

6. Dziedāt solo, ansamblī, korī, ar kori klavieru, cita instrumenta vai orķestra pavadījumā, mākslinieciska tēla radīšanai piemērojot atbilstošu kustību un vokālo tehniku.

7. Dziedāt pēc notīm vokālos skaņdarbus, transponēt tos.

8. Atlasīt vokālā žanra māksliniecisko repertuāru un sastādīt uzstāšanās vietai atbilstošāko koncertprogrammu.

9. Novērtēt dziedājuma tehnisko un māksliniecisko līmeni un izdarīt korekcijas.

10. Pārvaldīt klavierspēli pamatprasmju līmenī.

11. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

12. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

13. Veikt darbu individuāli un grupā.

14. Plānot un vadīt komandas darbu.

15. Veidot pozitīvu saskarsmi, ievērot ētikas un uzvedības normas.

16. Izmantot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, lietot modernās informācijas tehnoloģijas.

17. Sistemātiski pilnveidot vokālista profesionālo kvalifikāciju.

18. Pārvaldīt valsts valodu.

19. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

20. Lietot vokālo terminoloģiju valsts valodā, itāļu un vācu valodā.

21. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

1.67.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. literatūras vēsture;

1.2. mākslas vēsture;

1.3. filozofija;

1.4. reliģiju vēsture;

1.5. ētika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. mūzikas vēsture;

2.2. sociālā un saskarsmes psiholoģija;

2.3. pedagoģija;

2.4. komercdarbības pamati;

2.5. autortiesības un blakustiesības;

2.6. profesionālie termini valsts valodā, itāļu un vācu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. vokālās mākslas vēsture;

3.2. mūzikas teorija un analīze;

3.3. angļu, vācu, franču, itāļu un krievu valodas fonētika;

3.4. akadēmiskā dziedāšana;

3.5. kamerdziedāšana;

3.6. operdziedāšana;

3.7. ansambļa dziedāšana;

3.8. skatuves runa;

3.9. aktiermeistarība;

3.10. skatuves kustība un deja;

3.11. grims;

3.12. vokālā darba metodika;

3.13. klavierspēle;

3.14. valsts valoda;

3.15. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. vides aizsardzība;

3.18. darba tiesiskās attiecības;

3.19. informācijas tehnoloģijas;

3.20. vokālās mākslas attīstības stratēģija un plānošanas metodes.

1.68. Horeogrāfa profesijas standarts

1.68.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – horeogrāfs.

2. Profesijas kods – 2653 03.

1.68.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– horeogrāfs ir dejas mākslas speciālists, kurš izdomā un rada horeogrāfijas iestudējumus; ar horeogrāfijas mākslas izteiksmes līdzekļu palīdzību pauž idejas un realizē radošus projektus; piedalās horeogrāfijas mākslas attīstības procesos; pārzina un orientējas izvēlētajā dejas mākslas žanrā, to izkopj un pilnveido; orientējas dejas mākslas stilu un žanru daudzveidībā; apguvis teorētiskās zināšanas un ieguvis praktiskās iemaņas dejas tehnikās.

Horeogrāfs strādā kultūras un izglītības jomas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.68.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja pielietot zināšanas horeogrāfijas mākslas jomā, kas pamatojas gan uz nozares tradīcijām, gan jaunākajām nozares atziņām.

2. Spēja izskaidrot cilvēka ķermeņa uzbūvi, kustību mehāniku saistībā ar skatuviskās dejas tehniku pielietošanas principiem.

3. Spēja pētīt, attīstīt, pilnveidot un bagātināt horeogrāfisko leksiku.

4. Spēja radīt koncepciju un veidot horeogrāfiskus iestudējumus.

5. Spēja veidot horeogrāfisko tekstu vai kustību partitūru citos skatuves mākslas žanros vai multimediālos projektos (filmās, videoklipos, reklāmās, performancēs u.c.).

6. Spēja organizēt radošo procesu no idejas tapšanas līdz realizācijai.

7. Spēja izvēlēties horeogrāfiskai kompozīcijai atbilstošu muzikālo materiālu, orientēties mūzikas teorijas jautājumos, sadarboties ar komponistiem, mūziķiem, diriģentiem.

8. Spēja rast horeogrāfiskā iestudējuma vizuālo risinājumu, sadarboties ar scenogrāfu, kostīmu mākslinieku, gaismu mākslinieku un izmantot jaunākās tehnoloģijas iestudējumu veidošanā.

9. Spēja strādāt radošā komandā, sadarboties ar citiem horeogrāfiem, režisoriem, dramaturgiem, komponistiem, iestudējot dažādu laikmetu, stilu, žanru izrādes, horeogrāfiskus uzvedumus un koncertprogrammas.

10. Spēja analizēt un izvērtēt dažādu laikmetu, stilu un žanru horeogrāfiskas kompozīcijas.

11. Spēja veidot deju žanra māksliniecisko repertuāru un sastādīt koncertprogrammas.

12. Spēja uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu.

13. Spēja pieņemt lēmumus un rast risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos.

14. Spēja demonstrēt zinātnisku pieeju horeogrāfijas problēmu risināšanā.

15. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

16. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

17. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

1.68.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Radīt horeogrāfiska iestudējuma koncepciju, veidot režisorisko ideju, izstrādāt kompozīcijas plānu.

2. Rast atbilstošus horeogrāfijas mākslas izteiksmes līdzekļus māksliniecisko ideju realizācijai.

3. Veidot horeogrāfiskas kompozīcijas.

4. Izveidot horeogrāfiska iestudējuma radošo grupu, izvēlēties idejas realizācijai atbilstošus izpildītājus, novērtēt dejotāja vai deju grupas tehnisko un māksliniecisko līmeni, noteikt horeogrāfiskās kompozīcijas piemērotību un atbilstību konkrētam dejotājam vai deju grupai.

5. Orientēties dejas teorijas un dejas vēstures jautājumos, izvērtēt dažādu laikmetu, stilu, žanru horeogrāfiskas kompozīcijas.

6. Orientēties mūzikas vēstures un teorijas jautājumos, izvēlēties horeogrāfiskā iestudējuma koncepcijai atbilstošu muzikālo materiālu.

7. Strādāt radošā komandā, sadarboties ar komponistu, dramaturgu, režisoru, diriģentu, scenogrāfu, kostīmu mākslinieku un citiem radošā projekta dalībniekiem.

8. Veikt darbu individuāli.

9. Plānot un vadīt komandas darbu, strādāt grupā.

10. Veidot pozitīvu saskarsmi, ievērot ētikas un uzvedības normas.

11. Izmantot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, lietot modernās informācijas tehnoloģijas.

12. Sistemātiski pilnveidot horeogrāfa profesionālo kvalifikāciju.

13. Lietot horeogrāfijas terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

14. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

15. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

16. Pārvaldīt valsts valodu.

17. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

18. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

1.68.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. literatūras vēsture;

1.2. mākslas vēsture;

1.3. filozofija;

1.4. reliģiju vēsture;

1.5. ētika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. mūzikas vēsture un teorija;

2.2. sociālā un saskarsmes psiholoģija;

2.3. pedagoģija;

2.4. komercdarbības pamati;

2.5. autortiesības un blakustiesības;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. dejas mākslas vēsture;

3.2. folklora un etnogrāfija;

3.3. režijas pamati un scenārija veidošana;

3.4. kostīmu vēsture;

3.5. dejas kompozīcija;

3.6. klasiskās dejas teorija un prakse;

3.7. latviešu deja;

3.8. vēsturiskā deja;

3.9. cittautu tautas deja;

3.10. sarīkojumu deja;

3.11. modernā deja;

3.12. džeza deja;

3.13. laikmetīgās horeogrāfijas repertuārs;

3.14. funkcionālā anatomija;

3.15. somatiskās treniņu metodes;

3.16. improvizācijas tehnoloģijas;

3.17. valsts valoda;

3.18. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.19. darba aizsardzība;

3.20. vides aizsardzība

3.21. darba tiesiskās attiecības;

3.22. informācijas tehnoloģijas;

3.23. horeogrāfijas zinātniskās pētniecības metodes;

3.24. horeogrāfijas attīstības stratēģija un plānošanas metodes.

1.69. Siltumenerģētikas un siltumtehnikas inženiera profesijas standarts

1.69.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – siltumenerģētikas un siltumtehnikas inženieris.

2. Profesijas kods – 2144 43.

1.69.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– siltumenerģētikas un siltumtehnikas inženieris veic siltumenerģijas ražošanas, sadales un izmantošanas uzņēmuma siltumenerģētisko un siltumtehnisko iekārtu (termoelektrostaciju un katlu māju, katlu agregātu, rūpniecisko krāšņu, žāvētavu, siltummaiņu, individuālo siltummezglu, siltumtrašu, tvertņu, kompresoru, saldētavu) izvēli, projektēšanu, uzstādīšanu; veic un uzrauga tehnoloģiskos mērījumus un procesu automātisko vadību; sastāda siltuma bilances; nosaka kaitīgo izmešu daudzumu, kurināmā sastāvu un patēriņu; vada siltumenerģētisko objektu montāžu, pārbūvi, modernizācijas un pārbaudes darbus; izstrādā siltumenerģētisko un siltumtehnisko projektu tehniski ekonomiskos pamatojumus un dokumentāciju; izstrādā siltumenerģētisko iekārtu ekspluatācijas, apkopes un remontdarbu izmaksu tāmes; izvērtē nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību.

Siltumenerģētikas un siltumtehnikas inženieris strādā kā atbildīgais inženieris vai struktūrvienības vadītājs uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar siltumenerģijas ražošanu, sadali, pārvadi un izmantošanu.

1.69.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja pārzināt centralizēto siltumapgādes sistēmu, siltumtehnisko un siltumenerģētisko iekārtu uzbūvi, to fizikālos un tehniskos darbības principus, ekspluatācijas nosacījumus un drošības prasības.

2. Spēja veikt siltumtehnisko iekārtu un sistēmu izvēli, projektēšanu, uzstādīšanu, ekspluatāciju un regulēšanu.

3. Spēja organizēt un veikt siltumtehnisko iekārtu pārbaudes un uzraudzības darbības, piedalīties iekārtu un sistēmu tehniskās apkopes organizēšanā.

4. Spēja veicināt jaunu tehnoloģiju ieviešanu, patstāvīgi un sadarbībā ar projektētājiem un nozares zinātniekiem izstrādāt jaunas, optimizēt un pilnveidot esošās siltumtehniskās metodes, tehnoloģijas un sistēmas siltuma ģenerēšanai, sadalei, transportēšanai, izmantošanai un utilizācijai.

5. Spēja izvēlēties optimālos tehniskos un ekonomiskos risinājumus.

6. Spēja izvēlēties siltumtehniskajās iekārtās izmantojamos materiālus pēc to īpašībām, aprēķināt to daudzumu un patēriņu.

7. Spēja patstāvīgi strādāt ar darbam nepieciešamo programmnodrošinājumu profesionālā vai labā lietotāja līmenī siltumtehnisko, hidrodinamisko un aerodinamisko aprēķinu veikšanai un rasējumu izstrādei.

8. Spēja veikt tehnoloģisko iekārtu kalibrēšanu, verificēšanu un pārbaudi.

9. Spēja veikt siltumtehniskos, hidrauliskos un aerodinamiskos mērījumus.

10. Spēja izstrādāt attiecīgo siltumenerģētisko un siltumtehnisko projektu tehniski ekonomiskos pamatojumus un dokumentāciju.

11. Spēja sastādīt siltumenerģētisko iekārtu ekspluatācijas, apkopes un remontdarbu izmaksu tāmes.

12. Spēja pārzināt un pielietot bīstamo iekārtu (tvaika katlu, kurtuvju, ūdens sildkatlu un spiedtvertņu, siltumizmantojošo u.c. iekārtu) uzbūves, ekspluatācijas un drošības noteikumus.

13. Spēja saskaņot projektu dokumentāciju ar ieinteresētajām nevalstiskajām organizācijām un uzraugošajām institūcijām.

14. Spēja veikt un organizēt tehniskā palīgpersonāla apmācību, darboties profesionāļu komandā.

15. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību siltumenerģētikas un siltumtehnikas jomā.

16. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

17. Spēja izprast un izstrādāt attiecīgo siltumenerģētisko un siltumtehnisko iekārtu iepirkumu konkursu dokumentāciju.

18. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības, izvērtēt nozares projektu īstenošanas ietekmi uz vidi un sabiedrību.

19. Spēja pārzināt un ievērot normatīvos aktus, valsts standartus un būvnormatīvus, kā arī siltumenerģētikas un siltumtehnikas nozari reglamentējošās Eiropas Savienības un starptautiskās tiesību normas.

20. Spēja apgūt jaunu pieredzi un inovatīvus risinājumus siltumenerģētikas un siltumtehnikas nozarē, pārredzēt siltumenerģētikas nozares attīstības perspektīvas.

21. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

22. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

23. Spēja vadīt un organizēt uzņēmuma struktūrvienības darbu, strādāt komandā, kā arī veikt darbu individuāli.

1.69.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Atrast, izvērtēt, atlasīt un lietot jaunāko tehnisko un zinātnisko literatūru un dokumentāciju.

2. Izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskā darba pieredzi savā un pakļautās darba grupas uzdevumu izpildē.

3. Veikt siltumenerģētisko iekārtu izvēli un projektēšanu, iekārtu izgatavošanas un ekspluatācijas uzraudzību.

4. Analizēt un vadīt centralizēto siltumapgādes sistēmu darbu.

5. Veikt iekārtu un siltumapgādes sistēmu testēšanas un pētnieciskos eksperimentus ar zinātnisku vērtību, prast apstrādāt iegūtos datus un tos pielietot praksē.

6. Veikt nepieciešamos mērījumus un darba režīmu izmēģinājumus siltumtehnisko iekārtu siltuma bilances sastādīšanai un lietderības koeficienta noteikšanai.

7. Izstrādāt rekomendācijas un metodes enerģētisko iekārtu lietderības koeficienta paaugstināšanai un kurināmā ekonomijai.

8. Prast efektīvi argumentēt lokālo, atjaunojamo energoresursu lietderību un tos izmantot siltumenerģētikā, vienlaikus nodrošinot minimālas siltumenerģijas izmaksas.

9. Novērtēt kurināmā veida piemērotību izvirzītajam mērķim un izmaksu pamatotību.

10. Ievērot noteikumus kurināmā un degvielas piegādē un uzglabāšanā, prognozēt kurināmā resursu piegādes termiņus un daudzumus.

11. Montēt un apkalpot siltumenerģētiskās un siltumtehniskās iekārtas.

12. Izvēlēties optimālos risinājumus izmantojamo materiālu, siltumnesēju, armatūras, automatizētās procesu vadības un signalizācijas sistēmu un siltumtehnisko mērījumu tehnisko līdzekļu iegādē un izmantošanā.

13. Izskaidrot un aprēķināt siltumfizikālos procesus siltumenerģētiskajās un siltumtehniskajās iekārtās.

14. Izvēlēties un analizēt siltumenerģētisko un siltumtehnisko iekārtu alternatīvos variantus un to tehniski ekonomiskos rādītājus.

15. Atrast vajadzīgās iekārtas katalogos un veikt to pasūtījumus atbilstoši nepieciešamajām siltuma slodzēm un siltumnesēju parametriem.

16. Strādāt komandā, argumentēt savu viedokli, risināt konfliktsituācijas.

17. Izmantot datortehnoloģijas visās darba stadijās (sākot no informācijas iegūšanas, siltumtehniskajiem aprēķiniem un projektēšanas līdz siltumenerģijas, materiālu un izmaksu uzskaitei), kā arī sagatavot lietišķo dokumentāciju.

18. Izvēlēties un analizēt aukstumiekārtu tipus un aukstuma aģentu īpašības, veikt saldēšanas iekārtu ciklu aprēķinus.

19. Pielietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

20. Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību cietušajam, ievērot sanitāri higiēniskās prasības.

21. Izmantot praktiskajā darbā normatīvos aktus, valsts standartus un tehniskos noteikumus, kā arī siltumenerģētikas un siltumtehnikas nozari reglamentējošās Eiropas Savienības un starptautiskās tiesību normas.

22. Aprakstīt apkalpojamo enerģētisko iekārtu uzbūvi un darbības principus.

23. Novērtēt kurināmā veidus, šķirnes, kvalitāti un to izmantošanas iespējas.

24. Veikt siltumenerģijas un siltumnesēju patēriņa un citu parametru uzskaiti.

25. Izmantot siltumenerģētisko procesu automātiskās vadības ierīces.

26. Izvēlēties konstruktīvos un siltumizolācijas materiālus.

27. Novērtēt izmešu (SEG, pelni un izdedži, notekūdeņi) kaitīgumu un prast to samazināt, aprēķināt un komerciāli izmantot kaitīgo izmešu kvotas atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolam.

28. Ievērot deggāzes lietošanas noteikumus, orientēties gāzes degļu un šķidrā kurināmā degļu piedāvājumā un prast tos izvēlēties.

29. Aprēķināt, analizēt dažādu enerģijas veidu izmantošanas izmaksas.

30. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

31. Pārvaldīt valsts valodu.

32. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

33. Ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības noteikumus.

34. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

1.69.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. socioloģija un politikas zinātnes;

1.2. saskarsmes pamati;

1.3. ētikas principi;

1.4. tirgzinības;

1.5. loģistika;

1.6. tiesību pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ekonomika un komercdarbība;

2.2. grāmatvedība;

2.3. finanses;

2.4. inovāciju efektivitāte;

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. normatīvie akti siltumenerģētikas jomā;

3.2. augstākā matemātika;

3.3. fizika;

3.4. inženierķīmija;

3.5. tēlotājģeometrija un inženiergrafika;

3.6. datormācība, datorgrafikas pamati;

3.7. tehniskā termodinamika un siltumapmaiņas procesi;

3.8. teorētiskā mehānika un tehniskā mehānika;

3.9. plūsmu mehānika;

3.10. kurināmais, degšanas teorija, kurtuves un katli;

3.11. termiskās mašīnas;

3.12. siltumapgādes sistēmas;

3.13. elektrotehnikas pamati un elektropiedziņa;

3.14. termoelektrostacijas;

3.15. siltumizmantojošās iekārtas;

3.16. aukstumtehnika;

3.17. sūkņi, ventilatori un kompresori;

3.18. gāzes apgāde;

3.19. siltumtehniskie mērījumi un procesu automatizācija;

3.20. katlu ūdens ķīmiskā apstrāde un sagatavošana;

3.21. kvalitātes nodrošināšana un kontrole;

3.22. valsts valoda;

3.23. divas svešvalodas rakstos un mutvārdos vismaz tehniskās sarunvalodas līmenī, izpratne – jāprot brīvi tulkot ar profesiju saistīto tehnisko literatūru;

3.24. siltumtehnisko eksperimentu plānošana un datu apstrāde;

3.25. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

3.26. projektu vadīšanas pamati;

3.27. darba tiesiskās attiecības;

3.28. civilā aizsardzība, pirmā palīdzība nelaimes gadījumos;

3.29. darba aizsardzība;

3.30. vides aizsardzība.

1.70. Fizioterapeita profesijas standarts

1.70.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – fizioterapeits.

2. Profesijas kods – 2264 02.

1.70.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– fizioterapeits veic darba pienākumus, izmantojot fizioterapijas tehnoloģijas; veic pacientu (klientu) fizioterapeitisko izmeklēšanu, funkcionālo traucējumu novērtēšanu un to novēršanu vai mazināšanu; veic veselību veicinošo, konsultatīvo, profilaktisko darbu sabiedrībā; piedalās zinātniski pētnieciskajos projektos un profesionālās izglītības īstenošanā, veicinot specialitātes attīstību; vada citus darbiniekus, organizē, piedalās vai vada multiprofesionālas rehabilitācijas komandas darbu; ir atbildīgs par pastāvīgu profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu savas profesionālās darbības laikā.

Fizioterapeits savu profesionālo darbību var veikt patstāvīgi vai multiprofesionālas rehabilitācijas komandas sastāvā ārstniecības iestādē, kas reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un nodrošina ārstniecības pakalpojumus, var strādāt kā individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona.

1.70.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izvēlēties un plānveidīgi pielietot zinātniski pamatotas, mērķtiecīgas un piemērotas fizioterapijas novērtēšanas metodes, balstoties uz profesionālajām zināšanām un prasmēm un apkopojot, analizējot un kritiski interpretējot atbilstošo informāciju par pacienta vajadzībām.

2. Spēja formulēt fizioterapeita atzinumu, analizējot un kritiski izvērtējot pieejamo atbilstošo informāciju un iegūtos izmeklēšanas rezultātus, sintezējot vispārējās un profesionālās zināšanas.

3. Spēja plānot un realizēt fizioterapijas ārstēšanas procesu, pamatojoties uz izvirzīto fizioterapeita atzinumu, sistemātiski kritiski izvērtējot dažādu fizioterapijas teoriju un Latvijas Republikā apstiprināto fizioterapijas ārstēšanas tehnoloģiju pielietošanas aktuālās iespējas.

4. Spēja ārstēšanas procesā kritiski novērtēt pielietoto metožu ietekmi un pacienta aktuālo stāvokli, pēc nepieciešamības mainīt terapijas metodes vai pārtraukt ārstēšanu.

5. Spēja plānot un veikt zinātniskus pētījumus fizioterapijas nozarē, ziņot par pētījumu rezultātiem, kā arī piedalīties zinātniski pētnieciskajos projektos.

6. Spēja fizioterapijas profesionālim sadarboties ar citiem veselības aprūpes profesionāļiem multiprofesionālās aprūpes formā.

7. Spēja sazināties ar pacientiem (klientiem) un viņu tuviniekiem, ievērojot profesionālās ētikas principus, respektējot un cienot pacientu (klientu) un viņu tuvinieku pārliecību, ticību un kultūru, informējot un izglītojot par nepieciešamību aktīvi līdzdarboties ārstēšanas procesā un uzņemties atbildību par veselību veicinošu dzīvesveidu.

8. Spēja fizioterapeita profesionālajā darbībā ievērot ētiskās, deontoloģijas un tiesību normas, profesionālo darbu balstot uz zinātnisku pieeju (uz pierādījumiem balstīta prakse), kritisku attieksmi un profesionālo mūžizglītību.

9. Spēja izveidot un administrēt fizioterapeita praksi, dokumentēt savu darbību, ievērojot dokumentu pārvaldības prasības.

10. Spēja ievērot pacienta tiesības un pienākumus, nodrošināt datu konfidencialitāti.

11. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

12. Spēja ievērot ar fizioterapeita darbību saistīto regulējošo normatīvo aktu prasības.

13. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

14. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

15. Spēja izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas dokumentācijai, izglītības turpināšanai, komunikācijai, informācijas apstrādei un izmantošanai saistībā ar fizioterapeita darbību.

1.70.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Prast ievākt anamnēzi, lai iegūtu informāciju no pacienta, un analizēt citu izmeklējumu rezultātus un slēdzienus.

2. Prast apkopot, analizēt un interpretēt atbilstošo informāciju par pacienta problēmu, vispārējo veselības stāvokli, pašreizējo ārstēšanu, lai varētu plānot turpmāko funkcionālo izmeklēšanu.

3. Izvēlēties un prast pielietot pacienta fiziskā funkcionālā stāvokļa izmeklēšanas metodes un kritiski interpretēt to rezultātus, ņemot vērā aktuālos ietekmējošos faktorus.

4. Prast izmeklēšanas procesā sekot līdzi pacienta veselības stāvoklim, lai nodrošinātu pacienta drošību un maksimāli novērstu iespējamos riskus.

5. Izvēlēties un prast pielietot pacienta aktivitāšu un dalības izvērtēšanas metodes, analizēt un kritiski interpretēt to rezultātus.

6. Prast analizēt dažādu faktoru (darba vietas, nodarbošanās, socioekonomiskās situācijas, kultūras, reliģijas) ietekmi uz identificētajām problēmām, analīzi veicot saskaņā ar Starptautisko funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikāciju.

7. Identificēt pacienta problēmas (funkcionālos ierobežojumus, aktivitāšu un dalības ierobežojumu), interpretēt sūdzību un identificēto problēmu savstarpējo saistību un to saistību ar struktūras bojājumu.

8. Formulēt fizioterapeita atzinumu un izvirzīt specifiskus, izmērāmus, pacientam pieņemamus, īstenojamus un laikā ierobežojamus fizioterapijas mērķus.

9. Plānot fizioterapijas ārstēšanas procesu, kas ietver atkārtotu pacienta novērtēšanu.

10. Īstenot fizioterapijas ārstēšanas procesu, pielietojot dažādas ārstēšanas metodes, kuru izvēle balstīta uz to efektivitāti (uz pierādījumiem balstītu), pieejamību, izmaksām, individuālo piemērotību un kuras ir pacientam pieņemamas.

11. Motivēt pacientu aktīvai līdzdalībai ārstēšanas procesā, kā arī veselību veicinošam dzīvesveidam.

12. Nodrošināt pacienta atkārtotu izvērtēšanu un fizioterapijas mērķu sasniegšanu ārstēšanas procesa laikā, ja nepieciešams, mainīt ārstēšanas metodes.

13. Fizioterapeita kompetences ietvaros atbilstoši ārstēšanas mērķiem izveidot pacientam (klientam) patstāvīgi veicamu un izvērtējamu rehabilitācijas programmu un apmācīt pacientu izpildīt šo programmu.

14. Sniegt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību.

15. Prast pielietot fizioterapijas metožu īstenošanā nepieciešamās tehniskās iekārtas.

16. Profesionālās kompetences ietvaros konsultēt pacientu (klientu) par ergonomiskajiem aspektiem darba vietā un mājas vidē, rekomendēt korekcijas un profilakses pasākumu programmu.

17. Dokumentēt pacienta (klienta) izmeklēšanas datus, fizioterapeita atzinumu, terapijas mērķus un programmu, terapijas programmas norisi un atkārtotas izmeklēšanas datus, nodrošinot datu konfidencialitāti.

18. Strukturēti izklāstīt fizioterapeitiskās izmeklēšanas un interpretācijas rezultātus, ārstēšanas mērķus un plānu citiem pacienta veselības aprūpes procesā iesaistītajiem profesionāļiem, rehabilitācijas komandas locekļiem.

19. Prast iesaistīties kompleksu veselības aprūpes jautājumu un situāciju risināšanā.

20. Prast pacienta problēmas analīzes un klīniskās sintēzes procesā integrēt citu profesionāļu formulētus viedokļus, pielietojot komandas darbā balstītu lēmuma pieņemšanas stratēģiju.

21. Prast aktīvi klausīties un aktīvi iesaistīties komunikācijā, pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas ar pacientiem (klientiem), viņu tuviniekiem un veselības aprūpes profesionāļiem.

22. Prast argumentēt un pamatot savu profesionālo viedokli un idejas gan individuāli, gan auditorijas priekšā, izmantojot verbālās un neverbālās komunikācijas prasmes.

23. Izprast un izvērtēt viedokļu atšķirības un risināt konflikta situācijas, kas radušās profesionālo pienākumu veikšanas laikā.

24. Fizioterapeita kompetences ietvaros plānot, organizēt un vadīt dažādu veidu aktivitātes, kurās iesaistītas veselības aprūpes profesionāļu vai pacientu (klientu) grupas.

25. Veikt zinātniskos pētījumus fizioterapijas jomā.

26. Konsultēties ar kolēģiem un citiem veselības aprūpes darbiniekiem un ziņot viņiem par zinātniskās izpētes jautājumiem.

27. Kritiski izvērtēt zinātniskajās publikācijās pieejamos datus.

28. Lietot informācijas tehnoloģijas fizioterapeita profesionālās darbības veikšanai.

29. Administrēt fizioterapijas praksi.

30. Analizēt un izteikt priekšlikumus darba procesa pilnveidošanai savā darba vietā.

31. Veikt pašnovērtējumu un refleksiju par paša profesionālo darbību, izvērtēt savas profesionālās darbības kvalitāti un tās uzlabošanai nepieciešamos pasākumus.

32. Prast piemērot ar fizioterapeita darbību saistītos normatīvos aktus un dokumentēt savu profesionālo darbību, ievērojot dokumentu pārvaldības prasības.

33. Ievērot profesionālās ētikas principus un saskarsmes kultūru.

34. Pārvaldīt valsts valodu.

35. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

36. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

37. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

38. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

1.70.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. sociālā un profesionālā rehabilitācija;

1.2. filozofija;

1.3. vispārīgā psiholoģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. traumatoloģija un ortopēdija;

2.2. neiroloģija;

2.3. biomehānika;

2.4. pediatrija;

2.5. bioloģija;

2.6. internā medicīna;

2.7. medicīnas vēsture;

2.8. psihiatrija;

2.9. saskarsmes psiholoģija;

2.10. farmakoloģija;

2.11. ķirurģija;

2.12. gerontoloģija;

2.13. sievietes veselība;

2.14. profesionālās darbības tiesiskie pamati;

2.15. sabiedrības veselība un epidemioloģija;

2.16. ekonomika un komercdarbība;

2.17. sporta medicīna;

2.18. vispārējā rehabilitācija;

2.19. veselības sports;

2.20. uztura pamati;

2.21. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. cilvēka anatomija, fizioloģija;

3.2. patoloģiskā fizioloģija;

3.3. fizioterapijas teorētiskie pamati (motorā attīstība un motorā kontrole);

3.4. kinezioloģija;

3.5. fizioterapijā pielietojamās fiziskā funkcionālā stāvokļa izmeklēšanas metodes;

3.6. fizioterapijā pielietojamās pacienta vispārējā veselības stāvokļa un sociālās situācijas analīzes metodes;

3.7. fizioterapijā pielietojamās pacienta aktivitāšu un dalības izvērtēšanas metodes;

3.8. fizioterapijas izmeklēšanas rezultātu interpretācija, fizioterapeita slēdziena un terapijas mērķu formulēšana, fizioterapijas ārstēšanas plānošana;

3.9. fizioterapijā pielietojamās ārstēšanas metodes;

3.10. medicīnas terminoloģija;

3.11. sporta pedagoģija;

3.12. veselības aprūpes organizācijas un rehabilitācijas pamati;

3.13. profesionālā ētika;

3.14. funkcionālo spēju ierobežojumu novērtēšana un klasifikācija;

3.15. fizioterapijas integrācija kopējā ārstēšanas procesā un komandas darbs rehabilitācijā;

3.16. pirmā un neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3.17. fizioterapija pediatrijā;

3.18. fizioterapija pie iekšķīgajām slimībām;

3.19. fizioterapija gerontoloģijā;

3.20. fizioterapija neiroloģijā;

3.21. fizioterapija ortopēdijā un traumatoloģijā;

3.22. fizioterapija veselības veicināšanā un profilaksē;

3.23. ergonomija;

3.24. pētījumu metodoloģija veselības aprūpē;

3.25. informācijas tehnoloģijas;

3.26. lietvedība;

3.27. darba aizsardzība;

3.28. darba tiesiskās attiecības;

3.29. vides aizsardzība;

3.30. valsts valoda;

3.31. divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.71. Vides inženiera profesijas standarts

1.71.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – vides inženieris.

2. Profesijas kods – 2143 01.

1.71.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– vides inženieris organizē un izpilda vidi aizsargājošu, videi draudzīgu un dabas resursus taupošu tehnoloģiju un būvju projektēšanas, iekārtu konstruēšanas, montāžas un to darbības nodrošināšanas, vides monitoringa un kontroles uzdevumus; darbojas un uzrauga procesus saistībā ar ķīmisko vielu un maisījumu izmantošanu un apsaimniekošanu; piedalās tehnoloģisko procesu inženiertehniskā pilnveidošanā saskaņā ar vides normatīvo aktu un vides standartu prasībām; izstrādā inovatīvas vides aizsardzības metodes; iegūst un analizē informāciju un sagatavo priekšlikumus stratēģisko mērķu definēšanai ražošanā vai pārvaldībā vides kvalitātes saglabāšanas, dabas resursu racionālas un pilnvērtīgas izmantošanas un ilgtspējīgas attīstības jomā; piedalās politikas plānošanas dokumentu, projektu, atzinumu vai citu vides aizsardzības jomas dokumentu sagatavošanā, vadībā, uzraudzībā; vada zemāka līmeņa speciālistus; veic pedagoģisko un zinātnisko darbību vides inženiertehniskās aizsardzības jomā.

Vides inženieris strādā valsts, pašvaldības vai starptautiskajās institūcijās, pētniecības un izglītības iestādēs, citos uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.71.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt un novērtēt informāciju par vides kvalitāti, tās izmaiņām un ilgtspēju.

2. Spēja plānot un organizēt inženiertehniskos pasākumus vides aizsardzības jomā.

3. Spēja izvēlēties un pamatot nepieciešamo inženiertehnisko metožu izmantošanu vides aizsardzībā.

4. Spēja izvērtēt vides aizsardzības inženiertehnisko pasākumu apjomu, to ekonomisko efektivitāti, izvēlēties un pamatot optimālo variantu.

5. Spēja izstrādāt vides inženiertehniskās aizsardzības un vides tehnoloģiju projektus, kontrolēt un vadīt to īstenošanas gaitu, rezultātus un kvalitāti, organizēt vides aizsardzības objektu pārbaudes.

6. Spēja veikt vides projektu tehniskos aprēķinus (parametrus, režīmus un darbības efektivitātes rādītājus), izvēlēties nepieciešamo aparatūru, tehnoloģiskās iekārtas, papildaprīkojumu, kā arī sniegt netehniskus risinājumus.

7. Spēja izstrādāt un īstenot ūdenssaimniecības inženiertehniskos pasākumus pilsētvidē un lauku vidē.

8. Spēja nodrošināt vides tehnoloģisko iekārtu ekspluatāciju, kontrolēt, optimizēt un regulēt to darbības procesu.

9. Spēja izstrādāt un pilnveidot dabas materiālo un enerģētisko resursu ieguves un videi draudzīgas pārstrādes tehnoloģijas.

10. Spēja izvērtēt ražošanas procesā izmantojamo un ražošanas procesā radušos ķīmisko vielu, produktu un materiālu iespējamo risku dabai un cilvēkam.

11. Spēja izstrādāt rekomendācijas tehnoloģisko režīmu optimizācijai un vidi ietekmējošo parametru minimizācijai, piesārņojumu novēršanai un to izplatīšanās norobežošanai.

12. Spēja izstrādāt un īstenot degradēto teritoriju atjaunošanas pasākumu plānus (apzināt piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijas, izvērtēt teritorijas atjaunošanas metodes, veikt rekultivācijas inženiertehniskos aprēķinus).

13. Spēja izstrādāt un īstenot atkritumu apsaimniekošanas inženiertehniskos pasākumus (izanalizēt un novērtēt atkritumu daudzumu, sastāvu, struktūru, parametrus, īpašības, to izmaiņas, noteikt atkritumu savākšanas un tālākās apstrādes alternatīvas).

14. Spēja veikt ūdens, gaisa un augsnes piesārņojuma uzskaiti un novērtēt piesārņotības pakāpes kvalitatīvos un kvantitatīvos parametrus, izvēlēties un pamatot ūdens sagatavošanas, notekūdeņu, gaisa, augsnes attīrīšanas metodes, tehniku un tehnoloģiju.

15. Spēja plānot darba grupas (kolektīva) uzdevumus un organizēt to izpildi.

16. Spēja kontrolēt un optimizēt vides aizsardzības tehnoloģiju darbības procesu, izvērtēt radušos traucējumus un dot rekomendācijas to novēršanai, apkopot un dot rekomendācijas darba pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai.

17. Spēja veikt pētījumus vides inženiertehniskās aizsardzības jomā.

18. Spēja pastāvīgi pilnveidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām.

19. Spēja veikt riska novērtēšanu un notikumu analīzi, adekvāti rīkoties problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.

20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

22. Spēja ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

1.71.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izmantot ilgtspējīgās attīstības koncepcijas principus vides inženiertehnisko pasākumu analīzē un pilnveidošanā.

2. Novērtēt stāvokli vides kvalitātes un piesārņojuma jomā, kontrolēt tā izmaiņas.

3. Darboties ar vides kvalitāti raksturojošo indikatoru datubāzēm.

4. Veikt vides kvalitātes izmaiņu matemātisko analīzi un prognozi.

5. Veikt vides degradācijas un vides atjaunošanas procesu ekonomisko novērtējumu.

6. Piemērot nacionālos un Eiropas Savienības likumdošanas normatīvos aktus vides un darba aizsardzības jomā, konkrēto procesu un situāciju izvērtēšanā.

7. Izmantot starptautiskos vides standartus ISO 14000 un Eiropas Savienības Vides pārvaldības un audita sistēmu EMAS (Eco-Management and Audit Scheme) vides pārvaldības sistēmas vadībai uzņēmumā, plānot un veikt vides aizsardzības pasākumus uzņēmumos.

8. Piedalīties ar vides aizsardzību saistīto projektu izstrādē un īstenošanā.

9. Lietot informācijas tehnoloģijas un datorprogrammas vides procesu analīzē.

10. Veikt ekoloģiskā riska analīzi, novērtēt vides avāriju bīstamības pakāpi un sniegt attiecīgās rekomendācijas to novēršanai un seku likvidācijai.

11. Noteikt vides piesārņojumu avotus un novērtēt to bīstamības pakāpi, izstrādāt vides aizsardzības pasākumu plānus.

12. Veikt vides aizsardzības būvju un iekārtu, tehnoloģiju, vides kontroles un monitoringa sistēmu inženiertehniskos un ekonomiskos aprēķinus, pamatot optimālos variantus.

13. Izstrādāt, projektēt un ieviest ekoloģiski drošas, vidi saudzējošas tehnoloģijas, būves, tehniku, agregātus.

14. Projektēt atkritumu apsaimniekošanas, t.sk. reģenerācijas, tehnoloģijas.

15. Prast strādāt komandā (grupā) un vadīt padotos darbiniekus, plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritāti.

16. Veikt darbu patstāvīgi.

17. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

18. Sistemātiski paaugstināt savu kvalifikāciju, pilnveidot zināšanas un prasmes, t.sk. par vides projektu izstrādi, ieviešanu, projektu ciklu, vides projektu īstenošanai pieejamo finansējumu, šo procesu normatīvo aktu kopumu, ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūru.

19. Sagatavot prezentācijas materiālus sabiedrībai, organizēt un vadīt seminārus un citus pasākumus.

20. Pārliecināt citus un argumentēti izteikt savu viedokli.

21. Noformēt lietišķo dokumentāciju.

22. Ievērot profesionālās ētikas un morāles principus.

23. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas un profesionālās terminoloģijas līmenī.

26. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.71.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. mikrobioloģija;

1.2. klimatoloģija, hidroloģija un meteoroloģija;

1.3. eksperimentālā ekoloģija;

1.4. cilvēka ekoloģija;

1.5. elektronika un elektrotehnika;

1.6. vides tiesības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ķīmija un bioķīmija;

2.2. fizikas cikla zinātnes;

2.3. plūsmu mehānika un hidraulika;

2.4. termodinamika un siltumtehnika;

2.5. teorētiskā mehānika un materiālu pretestība;

2.6. aizsargājamo dabas objektu ekoloģija;

2.7. radioekoloģija;

2.8. ekotoksikoloģija;

2.9. dabas resursu ieguves un pārstrādes tehnoloģijas;

2.10. agroekoloģija;

2.11. ekonomika;

2.12. vides politika;

2.13. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas zināšanu lietošanas līmenī:

3.1. matemātikas, matemātisko modelēšanas metožu un informācijas tehnoloģiju lietošana vides inženierzinātnēs;

3.2. ekoloģija;

3.3. ģeoloģijas pamati, inženierģeoloģija un hidroģeoloģija;

3.4. grunts mehānika;

3.5. ģeodēzija, digitālā kartogrāfija, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;

3.6. tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika;

3.7. vidi saudzējošie tehnoloģiskie procesi un to projektēšana;

3.8. ķīmiskā tehnoloģija;

3.9. ekotehnoloģija;

3.10. energotehnoloģijas un to procesi;

3.11. gaisa un gāzu attīrīšanas tehnoloģijas;

3.12. ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas un tehnoloģijas;

3.13. transporta ietekmes uz vidi procesi;

3.14. pilsētvides un lauku vides aizsardzības metodes;

3.15. vides drošo objektu projektēšana un tehnoloģija;

3.16. sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošana;

3.17. dabas resursu izvērtēšana, to izmantošana un apsaimniekošana;

3.18. teritoriālā plānošana, degradēto teritoriju atjaunošana un rekultivācija;

3.19. ekonomikas pamati un vides ekonomika;

3.20. vides kvalitātes stāvokļa novērtēšana un vides monitorings;

3.21. ekoloģiskā riska vadīšana;

3.22. atjaunojamās un alternatīvās enerģētikas teorija;

3.23. vēja, saules, hidroenerģijas, ģeotermālās enerģijas, biomasas enerģijas resursu ekspluatācijas tehnika un tehnoloģijas;

3.24. katastrofu teorija;

3.25. dabas un tehnogēnās ārkārtas situācijas, avārijas un katastrofas;

3.26. antropogēno fizikālo lauku procesi (elektriskie, elektromagnētiskie, radiācijas, termiskie, mehāniskie);

3.27. zinātniskās pētniecības metodes;

3.28. prezentācijas prasmes;

3.29. informācijas tehnoloģijas un datorprogrammas;

3.30. ar vides aizsardzību saistīto projektu vadība;

3.31. valsts valoda;

3.32. divas svešvalodas profesionālās terminoloģijas un saziņas līmenī;

3.33. civilā un darba aizsardzība;

3.34. darba tiesiskās attiecības;

3.35. profesionālās ētikas un morāles principi.

1.72. Mehānikas inženiera profesijas standarts

1.72.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mehānikas inženieris.

2. Profesijas kods – 2144 14.

1.72.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mehānikas inženieris piedalās projektēšanas, ražošanas, pētniecības, tehniskās uzraudzības, izstrādājumu pilnveidošanas, realizācijas un remonta procesos; izmanto speciālās zināšanas un prasmes dažādu praktisku tehnisko problēmu vai uzdevumu risinājumiem, kā arī nodrošina normatīvo aktu ievērošanu darba aizsardzības un vides aizsardzības jomā.

Mehānikas inženieris strādā metālapstrādes, mašīnbūves, projektēšanas, lauksaimniecības, transporta, celtniecības, tirdzniecības un citos uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar iekārtu, ierīču, mašīnu projektēšanu, ražošanu, uzstādīšanu, uzraudzību, pilnveidošanu, realizāciju un remontu.

1.72.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sastādīt aprēķinu shēmas un sagatavot tehnisko uzdevumu iekārtu projektēšanai.

2. Spēja aprēķināt konstrukciju, mehānismu, mezglu un detaļu izmērus un izvēlēties atbilstošus materiālus.

3. Spēja veikt mehānismu kinemātisko, dinamisko un termodinamisko parametru aprēķinus.

4. Spēja noteikt detaļu stiprības un ilgizturības rādītājus.

5. Spēja orientēties mašīnbūves iekārtu apkalpošanas, diagnosticēšanas un remonta jautājumos.

6. Spēja projektēšanas procesā izvēlēties salāgojumu izmērus un pielaides, lai nodrošinātu iekārtu kvalitatīvu un ilgstošu darbību.

7. Spēja aprēķināt apstrādes režīmus un darbmašīnu skaitu, izplānot izgatavošanas maršrutu un pāreju secību tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai.

8. Spēja izstrādāt detaļu pārbaudes karti, izvēlēties nepieciešamos instrumentus un aprēķināt to skaitu, nosakot to lietošanas un uzglabāšanas nosacījumus, lai nodrošinātu nepieciešamo izstrādājumu kvalitāti.

9. Spēja analizēt ražošanas procesu, iepazīties ar esošiem analogiem un izstrādāt alternatīvus ražošanas konstruktīvos un tehnoloģiskos risinājumus.

10. Spēja noteikt palīgierīču nepieciešamību un nodrošināt to izgatavošanu.

11. Spēja izvērtēt tehnoloģisko procesu precizitāti un stabilitāti.

12. Spēja sagatavot projektējamās vai izgatavojamās iekārtas izmaksas un noteikt izdevumu atmaksāšanas laiku.

13. Spēja izvērtēt ražošanas automatizācijas līmeni.

14. Spēja izvērtēt ekonomiski izdevīgākos tehniskos risinājumus.

15. Spēja novērtēt iespējamos riskus, ko var radīt izstrādājumi, plānot produkcijas kvalitāti.

16. Spēja sekot mašīnbūves iekārtu rezerves daļu daudzumam un veikt to pasūtījumus.

17. Spēja plānot darbus un organizēt to savlaicīgu izpildi, organizēt un vadīt struktūrvienības darbu.

18. Spēja ievērot un nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

20. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

21. Spēja apzināt un izprast normatīvos aktus iekārtu drošuma jautājumos.

22. Spēja nodrošināt Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) prasību izpildi kvalitātes drošuma un vides aizsardzības sistēmās.

23. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.72.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt konstruktoru un tehnologu dokumentācijas izstrādāšanas stadijas.

2. Veikt mašīnu, mehānismu, mezglu un detaļu stiprības aprēķinus.

3. Veikt darba uzdevuma profesionālu analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma saskaņošanu ar ražošanas tehnoloģiskajām iespējām.

4. Piemērot darba izpildei nepieciešamos mehānikas nozares normatīvos aktus, tehnisko dokumentāciju un standartus, gatavot lietišķos dokumentus.

5. Analizēt, vērtēt un izmantot zinātniskos un lietišķos pētījumus, lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, ieviest jaunas tehnoloģijas un konstrukcijas.

6. Prast prognozēt mašīnbūves iekārtu bezatteikuma darbību.

7. Mērķtiecīgi izmantot ražošanas iekārtu jaudu un organizēt to tehnisko apkopi.

8. Prast izvēlēties automātikas elementus (hidraulisko un pneimatisko sistēmu elementi, elektriskie un optiskie elementi u.c.).

9. Izmantot datorizētās projektēšanas un datorizētās ražošanas (CAD/CAM) tehnoloģijas projekta izstrādei.

10. Racionāli organizēt savstarpēji saistīto darba procesu izpildi.

11. Projektēt ražošanas iekārtu izvietojumu un organizēt darba sadali starp strādājošajiem.

12. Piedalīties ražošanas projektu analīzē, izstrādē, saskaņošanā un vadīšanā.

13. Ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

14. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

17. Noteikt izpildāmo darbu prioritātes, darboties komandā un plānot, organizēt un vadīt tās darbu, kā arī veikt darbu individuāli.

18. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.

19. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

20. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

21. Sagatavot prezentācijai izstrādātā projekta materiālus un prezentēt to.

22. Sniegt pirmo palīdzību.

23. Saudzēt apkārtējo vidi.

24. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.72.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. socioloģija un politikas zinātnes;

1.2. saskarsmes pamati;

1.3. inženierpsiholoģija;

1.4. vadības zinības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. enerģētikas ekonomika, komercdarbības ekonomika;

2.2. komercdarbības organizēšana;

2.3. ražošanas un pakalpojumu organizēšana;

2.4. tirgus analīze;

2.5. tirdzniecības stratēģija;

2.6. inženierdarba organizācija un ergonomika;

2.7. spiedapstrādes tehnoloģijas un iekārtas;

2.8. detaļu orientēšanas un padeves iekārtas;

2.9. metināšanas tehnoloģijas un iekārtas;

2.10. mehānismu analīze un sintēze;

2.11. ergonomika un dizains;

2.12. inženieraprēķinu programmatūras mašīnbūvē;

2.13. precizitātes un drošuma pamati;

2.14. siltuma procesi tehnoloģiskajās sistēmās;

2.15. virsmu apstrādes tehnoloģijas un iekārtas;

2.16. mašīnu dinamika un termisko sistēmu svārstības;

2.17. kvalitātes vadība;

2.18. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. matemātika;

3.2. varbūtības teorija un matemātiskā statistika;

3.3. fizika;

3.4. materiālzinības;

3.5. datorgrafika mašīnbūvē;

3.6. tēlotājģeometrija un inženiergrafika;

3.7. elektrotehnikas teorija;

3.8. vispārīgā metroloģija;

3.9. inženierķīmija;

3.10. intelektuālā īpašuma tiesības un patenti;

3.11. elektrotehnika un elektronika;

3.12. materiālu pretestība;

3.13. mašīnu un aparātu elementi;

3.14. teorētiskā mehānika;

3.15. datorizētā projektēšana mašīnu un aparātu būvē;

3.16. mobilās mašīnas un aparāti;

3.17. plūsmas mehānika;

3.18. konstruēšanas pamati;

3.19. CAD/CAM tehnoloģijas;

3.20. apstrādes teorija un procesi;

3.21. elektroautomātika, pneimoautomātika, hidroautomātika;

3.22. robottehnika – robotu vadības sistēmas;

3.23. ražošanas automatizācijas pamati;

3.24. mašīnu un aparātu būves tehnoloģija;

3.25. mašīnbūves iekārtas, ierīces un instrumenti;

3.26. mašīnbūves iekārtu piedziņa un vadība;

3.27. civilā aizsardzība, pirmā palīdzība nelaimes gadījumos;

3.28. prezentācijas pamati;

3.29. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.30. darba aizsardzība;

3.31. vides aizsardzība;

3.32. darba tiesiskās attiecības;

3.33. valsts valoda;

3.34. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.73. Klīniskā farmaceita profesijas standarts

1.73.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums klīniskais farmaceits.

2. Profesijas kods – 2262 02.

1.73.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– klīniskais farmaceits ir farmaceits, kurš veic konsultatīvas un uzraudzības funkcijas ar racionālu zāļu lietošanu saistītos jautājumos; veic zāļu patēriņa analīzi un lietošanas efektivitātes novērtējumu; veic dokumentu ekspertīzi; nodarbojas ar pētniecību un nodrošina nepārtrauktu savu profesionālo pilnveidi; sniedz informāciju un konsultē farmācijas jomā.

Klīniskais farmaceits var strādāt ārstniecības iestādē, aptiekā, zāļu ražošanas uzņēmumā, dažādu profilu laboratorijās, zinātniskās pētniecības iestādēs, farmaceitiskās jomas uzraudzības un kontroles institūcijās, kā arī citos uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar farmācijas jomu.

1.73.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja piedalīties uz racionālu farmakoterapiju vērstas veselības politikas veidošanā, attīstības virzienu un mērķu noteikšanā, atsevišķu tās posmu prognozēšanā un plānošanā, lēmumu pieņemšanā, sistēmas pilnveidošanā.

2. Spēja konsultēt veselības aprūpes speciālistus un pacientus ar medikamentozo terapiju saistītos jautājumos.

3. Spēja veikt zāļu lietošanas un patēriņa uzraudzību, vērtēšanu un analīzi.

4. Spēja sadarbībā ar ārstniecības personām noteikt individuālam pacientam attiecīgu farmakoterapiju.

5. Spēja īstenot veselības veicināšanas pasākumus, veicināt slimību profilaksi un agrīnu slimību atklāšanu.

6. Spēja veikt hronisku slimību farmakoterapijas uzraudzību.

7. Spēja organizēt un iesaistīties veselības aprūpes speciālistu un studējošo izglītošanā.

8. Spēja uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību.

9. Spēja veicināt profesijas prestižu un savā darbībā ievērot profesionālās ētikas principus un normatīvos aktus, kas reglamentē farmācijas, ārstniecības un veselības aprūpes organizācijas dažādas jomas, nodrošināt fizisko personu datu aizsardzību.

10. Spēja plānot un īstenot pētījumus ar zinātnisku vērtību farmācijas jomā.

11. Spēja piedalīties klīnisko pētījumu organizēšanā un norises uzraudzībā.

12. Spēja vadīt pakļauto personālu, saliedēt komandu profesionālo mērķu sasniegšanai.

13. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

14. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

15. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

16. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas, sagatavot lietišķos dokumentus.

17. Spēja ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas pamatprincipus.

1.73.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Piedalīties zāļu iegādei atvēlēto līdzekļu racionālas izlietošanas plānošanā, organizēšanā un uzraudzībā.

2. Piedalīties nacionālo un slimnīcu zāļu formulāru izveidošanā un aktualizēšanā.

3. Piedalīties medikamentozās terapijas vadlīniju izstrādē, ieviešanā un pilnveidē.

4. Piedalīties farmakovigilances sistēmas izstrādē, ieviešanā un pilnveidē.

5. Piedalīties medikamentozās terpijas kļūdu atklāšanas, analīzes un novēršanas sistēmas izstrādē, ieviešanā un pilnveidē.

6. Piedalīties infekciju kontroles pasākumos.

7. Piedalīties racionālas zāļu lietošanas informācijas sistēmas izveidē, uzturēšanā un lietošanā.

8. Piedalīties ar zāļu lietošanu saistīto kvalitātes kritēriju izstrādē un uzraudzībā.

9. Analizēt sabiedrības veselības dienestu darbu un, ja nepieciešams, rosināt veikt pārmaiņas.

10. Piedalīties ārstniecības iestādes Zāļu komitejas darbā, ja tāda ir izveidota ārstniecības iestādē.

11. Sniegt konsultācijas veselības aprūpes speciālistiem, pamatojoties uz vadlīnijām, pieņemtiem standartiem, uz pierādījumiem balstītas medicīnas atziņām.

12. Sniegt mutisku un rakstisku informāciju personām, kas iesaistītas zāļu ordinēšanā, ievadīšanā vai patēriņā, par visiem ar zālēm un to lietošanu saistītiem jautājumiem atbilstoši konkrētai situācijai.

13. Konsultēt pacientus un farmaceitus par pacientu aprūpes un uzraudzības jautājumiem un vienlaikus lietoto bezrecepšu zāļu lietošanas īpatnībām.

14. Uzraudzīt, konstatēt un novērst nevēlamu zāļu mijiedarbību, blakusparādības un medikamentozās terapijas kļūdas, pārskatīt medikamentozo terapiju.

15. Kontrolēt un uzraudzīt medikamentozās terapijas efektivitāti un drošumu, īpašu vērību pievēršot pacientiem, kuriem parakstītas zāles ar šauru terapeitisko iedarbību, un, ja nepieciešams, aprēķināt konkrētam pacientam nepieciešamo devu, ieteikt terapijas uzraudzības principus.

16. Vadīt un uzraudzīt zāļu lietošanu īpašām pacientu grupām (pacientiem, kuriem nepieciešama īpaša barošana, geriatriskiem pacientiem, pediatriskiem pacientiem, onkoloģiskiem pacientiem, pacientiem ar nomāktu imūnsistēmu).

17. Iegūt informāciju, izmantojot medicīnisko dokumentāciju.

18. Apkopot un dokumentēt informāciju par pacienta terapijas galarezultātu un veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām, veikt farmakoekonomisko izpēti, nosakot terapijas metožu izmaksu atšķirības un salīdzināt šo metožu galarezultātu atšķirības.

19. Sadarbībā ar ārstu novērtēt pacienta veselības stāvokli, ņemot vērā diagnozi, simptomus un izmeklējumu rezultātus.

20. Kopīgi ar ārstu izvēlēties pacientam piemērotāko terapiju, pamatojoties uz drošības, efektivitātes un ekonomiskuma principiem attiecībā uz indikācijām, zāļu devām, lietošanas biežumu un ilgumu.

21. Piedalīties konsilijos un komisijās.

22. Sagatavot, interpretēt, analizēt un apkopot klīnisko informāciju par pacientu.

23. Veikt atbilstošu klīnisko izmeklēšanu (ekspresdiagnostika u.c.) atbilstoši kompetencei un interpretēt pieejamos klīniskās izmeklēšanas rezultātus.

24. Izveidot vispusīgu medicīnisko problēmu sarakstu.

25. Atbilstoši savai kompetencei novērtēt pacienta medicīnisko problēmu statusu, etioloģiju, riska faktorus un komplikācijas.

26. Atbilstoši savai kompetencei noteikt medicīnisko problēmu prioritāti, pamatojoties uz to risināšanas steidzamības un smaguma pakāpi.

27. Identificēt pacienta veselības jomas, kurās nepieciešama profilaktiska/preventīva iejaukšanās un veselības veicināšanās pasākumi.

28. Izvēlēties stratēģijas slimību/sarežģījumu profilaksei.

29. Pārliecinoši argumentēt ieteikumus konkrēta pacienta aprūpei, pamatojoties uz farmakoloģisko, farmakokinētisko, farmakodinamisko, farmakoģenētisko, farmakoekonomisko, ētisko, juridisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju.

30. Noskaidrot un novērtēt hronisko saslimšanu risku, pamatojoties uz pacientu (klientu) aptaujām, fiziskās izmeklēšanas un ekspresdiagnostikas testu rezultātiem.

31. Uzraudzīt hronisku slimību norisi un farmakoterapiju, dokumentējot efektivitāti, blakusparādības, ekonomisko analīzi.

32. Sagatavot medikamentozās terapijas pārskatus, analizēt un ieteikt ārstējošajam ārstam nepieciešamās terapijas izmaiņas, veicinot efektīvāku un ekonomiski pamatotāku zāļu lietošanu.

33. Novērtēt pacienta līdzestību terapijā un faktorus, kas to ietekmē.

34. Piedalīties veselības aprūpes speciālistu un studējošo izglītības aktivitāšu izveidē un īstenošanā.

35. Nepārtraukti pilnveidot savas zināšanas un iemaņas un sekmēt klīniskās farmācijas attīstību Latvijā.

36. Nepārtraukti pilnveidot klīniskās farmācijas pakalpojumu klāstu un kvalitāti un veikt sniegto klīniskās farmācijas pakalpojumu kvalitātes pašnovērtējumu.

37. Savā darbībā ievērot profesionālās ētikas pamatprincipus.

38. Izmantot un ievērot normatīvos aktus, kas reglamentē farmācijas, ārstniecības un veselības aprūpes organizāciju, fizisko personu datu aizsardzību.

39. Vērtēt, plānot, īstenot sabiedrības veselību sekmējošas programmas, pamatojoties uz epidemioloģiskās informācijas avotiem un nozīmīgākajiem epidemioloģiskajiem rādītājiem.

40. Novērtēt klīnisko situāciju, atbilstoši savai kompetencei noteikt mērķus, pieņemt atbilstošus lēmumus, rīkoties saskaņā ar mērķiem un prognozēt paredzamo rezultātu.

41. Plānot zinātniskās pētniecības darbu, sagatavot projektus, piedalīties to īstenošanā.

42. Vērtēt farmaceitisku pētījumu datu pierādījumu pakāpi.

43. Strādāt atbilstīgi zinātnes un tehnoloģiju attīstības līmenim, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus.

44. Sagatavot zinātniskus rakstus un pārskatus farmācijas jomā.

45. Piedalīties klīnisko pētījumu organizēšanā un norises uzraudzībā.

46. Organizēt un piedalīties klīnisko pētījumu datu apstrādē, interpretācijā un publiskošanā.

47. Veidot un uzturēt efektīvu komunikāciju.

48. Iekļauties daudzdisciplinārā veselības aprūpes komandā, ievērojot savas kompetences robežas.

49. Izmantot informācijas tehnoloģijas savā darbībā, sagatavot lietišķos dokumentus.

50. Pārvaldīt valsts valodu.

51. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

52. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

53. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

54. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas normatīvo aktu prasības.

55. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.73.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vadības metodes: sociālpsiholoģiskās, administratīvās un ekonomiskās;

1.2. ģenētikas pamati medicīnā;

1.3. rehabilitācijas pamatprincipi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. iekšķīgo slimību pamati;

2.2. anestezioloģijas un reanimatoloģijas pamati;

2.3. transplantoloģijas pamati;

2.4. infekciju slimību pamati;

2.5. hronisko slimību vispārējie aprūpes principi;

2.6. personalizētas medicīnas pamati;

2.7. garīgās veselības pamatprincipi, atkarību terapijas pamatprincipi;

2.8. alternatīvās medicīnas pamatprincipi un metodes;

2.9. uzturmācības pamatprincipi;

2.10. sabiedrības veselība un epidemioloģija, farmakoepidemioloģija, veselības un veselības aprūpes statistika;

2.11. veselības aprūpes organizēšana un finansēšanas vispārējie principi;

2.12. ekonomikas un veselības ekonomikas pamatprincipi;

2.13. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. uz pierādījumiem balstīti farmakoterapijas principi, vadlīnijas, standarti, aprūpes algoritmi;

3.2. farmakokinētikas procesa norise;

3.3. farmakodinamikas procesa norise;

3.4. iekšķīgo saslimšanu farmakoterapija;

3.5. nervu sistēmas slimību farmakoterapija;

3.6. farmakoterapijas principi uroloģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā;

3.7. dermatoloģisko saslimšanu farmakoterapijas principi;

3.8. infekcijas slimību farmakoterapijas principi un imunizācija;

3.9. acu, ausu un mutes dobuma saslimšanu farmakoterapijas principi;

3.10. īpašu pacientu grupu farmakoterapijas īpatnības;

3.11. farmakoterapija perioperatīvajā aprūpē;

3.12. sāpju terapijas principi;

3.13. farmakoekonomikas analīzes un modelēšanas metodes;

3.14. farmakoģenētikas principi;

3.15. diagnostikas, slimību un veselības skrīnings;

3.16. veselības veicināšana, veselības saglabāšana un slimību profilakse;

3.17. zāļu mijiedarbība (ar slimību, ar citām zālēm, ar laboratoriskiem izmeklējumiem, ar uzturvielām);

3.18. farmakovigilances sistēmas ieviešana un īstenošana;

3.19. nefarmakoloģiskās terapijas metodes, uztura bagātinātāji, augu valsts preparāti;

3.20. dietoloģija, barošana (eneterālā un parenterālā);

3.21. organisma šķidrumi, elektrolīti, skābju–bāzu līdzsvars;

3.22. laboratorisko un diagnostisko izmeklējumu interpretācija;

3.23. vides veselības pamatprincipi, cilvēka un vides attiecības, kaitīgie arodfaktori, to novēršanas metodes, vides, uztura, ūdens kvalitāte;

3.24. personības, attīstības, vadības un saskarsmes psiholoģija, psiholoģiskā atbalsta sniegšana;

3.25. profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti veselības aprūpē;

3.26. profesionālās ētikas pamatprincipi;

3.27. datu statistiskās apstrādes pamatprincipi;

3.28. informācijas tehnoloģijas;

3.29. dokumentu pārvaldības pamati;

3.30. vides aizsardzība;

3.31. valsts valoda;

3.32. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.33. darba aizsardzība;

3.34. darba tiesiskās attiecības.

1.74. Sociālā pedagoga profesijas standarts

1.74.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sociālais pedagogs.

2. Profesijas kods – 2359 01.

1.74.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sociālais pedagogs ar savu profesionālo darbību nodrošina bērnu un jauniešu tiesību aizsardzību, socializācijas un resocializācijas procesam izvirzīto mērķu un uzdevumu īstenošanai nepieciešamos nosacījumus sociālpedagoģiskajā jomā; diagnosticē bērnu un jauniešu socializācijas procesa problēmas, kā arī nosaka sociālo risku ietekmi uz viņu pilnvērtīgu integrēšanos sabiedrībā un dzīves prasmju apguvi; prognozē socializācijas procesa kvalitāti ģimenēs ar bērniem un jauniešiem, kā arī citās formālajās un neformālajās sociālajās struktūrās; plāno un īsteno konkrēto sociālpedagoģisko darbību bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības un resocializācijas jomā; koordinē starpinstitucionālo sadarbību sociālpedagoģisko uzdevumu risināšanā; plānveidīgi veic preventīvo darbu.

Sociālais pedagogs strādā izglītības iestādēs, sociālās korekcijas iestādēs, interešu izglītības un brīvā laika centros, bērnu bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, grupu mājās (dzīvokļos), krīzes centros, tiesību aizsardzības un iekšlietu institūcijās, sociālajos dienestos, bāriņtiesās, probācijas dienestā, nevalstiskajās organizācijās, brīvā laika nometnēs.

1.74.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja identificēt bērnu un jauniešu socializācijas procesa riskus.

2. Spēja analizēt un risināt identificētās problēmas.

3. Spēja modelēt socializācijas procesu.

4. Spēja prognozēt, plānot un organizēt darbu.

5. Spēja sadarboties profesionālajā jomā.

6. Spēja veikt preventīvo darbu.

7. Spēja prognozēt sociālpedagoģiskās darbības efektivitāti.

8. Spēja izglītot bērnu tiesību aizsardzībā gan bērnus un jauniešus, gan arī pieaugušos.

9. Spēja veicināt bērnu un jauniešu atbildības un pašrealizācijas iespējas.

10. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību sociālpedagoģiskajā jomā un analizēt un interpretēt to rezultātus.

11. Spēja analizēt un pilnveidot savu profesionālo darbību.

12. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties vismaz divās svešvalodās.

13. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas.

14. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

15. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

16. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.74.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Prognozēt sociālo problēmu rašanos.

2. Analizēt saņemto informāciju par bērnu un jauniešu socializācijas procesu ietekmējošiem faktoriem.

3. Noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām lietvedības prasībām.

4. Lietot diagnostikas metodes bērnu un jauniešu socializācijas risku noteikšanā.

5. Analizēt un atbilstoši situācijai piemērot normatīvos aktus bērnu un jauniešu tiesību aizsardzības jomā.

6. Plānot un organizēt darbu, kā arī analizēt tā izpildi.

7. Modelēt socializācijas procesa norisi bērnu un jauniešu labvēlīgas attīstības sekmēšanai.

8. Vadīt sociālpedagoģisko grupu darbu.

9. Darboties gan individuāli, gan komandā.

10. Izmantot dažādas informācijas tehnoloģijas.

11. Veikt pētniecisko darbu, analizējot un sistematizējot informāciju.

12. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

13. Ievērot profesionālās ētikas normas.

14. Sniegt pirmo palīdzību.

15. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).

16. Pārvaldīt valsts valodu.

17. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas (krievu valodu un kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām) saziņas līmenī.

18. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas normatīvo aktu prasības.

19. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

20. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.74.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. globalizācijas procesu ietekme, to izraisīti bērnu un jauniešu socializācijas procesa riski, kā arī iespējas;

1.2. integrācijas procesi Eiropā un Latvijā;

1.3. statistika;

1.4. komercdarbība;

1.5. politika;

1.6. andragoģija;

1.7. patopsiholoģija;

1.8. kriminoloģija;

1.9. ģenētika;

1.10. ergonomika;

1.11. sociālā medicīna;

1.12. sociālās drošības un aizbildnības sistēma Latvijā;

1.13. bāriņtiesu darbības pamati;

1.14. reliģijas attīstība Latvijā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. sociālās pedagoģijas priekšmets un kategorijas;

2.2. vispārējā, personības, attīstības, sociālā psiholoģija;

2.3. pedagoģija;

2.4. tiesību pamati;

2.5. socioloģija;

2.6. speciālā pedagoģija;

2.7. alternatīvā pedagoģija;

2.8. cilvēka attīstība un veselība;

2.9. deviantoloģija;

2.10. valsts pārvaldes un nevalstisko organizāciju darbības principi;

2.11. socializācijas procesa riska faktori un to ietekme;

2.12. bērnu un jauniešu grupu veidošanās principi un attīstības tendences;

2.13. saskarsmes un uzvedības kultūra;

2.14. ģimene, tās attīstības etapi;

2.15. etniskās tradīcijas;

2.16. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (krievu valodā un kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām).

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. sociālās pedagoģijas didaktika;

3.2. sociālpedagoģiskās darbības plānošana, īstenošana un izvērtēšana;

3.3. individuālās sociālās attīstības plānošana;

3.4. socializācijas vides modelēšana, optimizēšana un pārmaiņu vadīšana;

3.5. sociālpedagoģisko projektu īstenošana;

3.6. komandas darba organizācija;

3.7. sociālpedagoģiskā atbalsta grupu veidošana;

3.8. bērnu un ģimenes tiesību aizsardzība;

3.9. dzīves prasmju veidošanās sekmēšana;

3.10. konflikti, to veidi un risināšanas stratēģijas;

3.11. pašaudzināšanas sekmēšana;

3.12. sasniegumu un mācību motivācijas attīstība un to ietekmējošie faktori;

3.13. pirmās palīdzības sniegšana;

3.14. informācijas tehnoloģijas un to lietošana;

3.15. sociālpedagoģisko pētījumu metodoloģija un metodika;

3.16. radošo un sporta aktivitāšu organizācija;

3.17. dzimuma identitātes veidošanās, vardarbība un incests;

3.18. atkarību prevencija un to mazināšana;

3.19. stresa pārvaldīšana;

3.20. profesionālā ētika;

3.21. lietvedība;

3.22. vides aizsardzība;

3.23. valsts valoda;

3.24. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī (krievu valoda un kāda no Eiropas Savienības oficiālajām valodām);

3.25. darba aizsardzība;

3.26. darba tiesiskās attiecības.

1.75. Tulka profesijas standarts

1.75.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – tulks.

2. Profesijas kods – 2643 03.

1.75.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– tulks ir speciālists, kas apguvis tādus mutvārdu tulkošanas veidus kā konsekutīvā jeb secīgā tulkošana, sinhronā tulkošana, čuksttulkošana un kontakttulkošana, kā arī tulkošana internetā tiešsaistes režīmā u.c.; tulko tekstus apgūtajās valodās; tulko konferences, lekcijas, seminārus, amatpersonu uzrunas un citas mutvārdu saziņas formas.

Tulks strādā starptautiskos un Latvijas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.75.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja tulkot mutvārdos dažādus tekstus no vienas vai vairākām svešvalodām dzimtajā valodā un otrādi, kā arī no vienas svešvalodas citā.

2. Spēja tulkot secīgi (konsekutīvi) konferencēs, apspriedēs un sanāksmēs, izmantojot pierakstu metodi, tulkot sinhroni, izmantojot tulkošanas iekārtas un veikt čuksttulkošanu.

3. Spēja skaidri, saprotami izteikties un formulēt domas, prast kritiski izvērtēt, analizēt un sintezēt.

4. Spēja analizēt, vērtēt un izmantot tulkošanas nozares pētījumus un jaunās tehnoloģijas.

5. Spēja izmantot tulkošanas metodes atbilstoši pasūtītāja uzstādījumam un mērķauditorijas vajadzībām.

6. Spēja nodrošināt tulkojuma precizitāti, stilistisko un komunikatīvo atbilstību oriģinālam, atbilstīgu terminoloģijas lietojumu.

7. Spēja pareizi un skaidri artikulēt skaņas, intonatīvi pareizi atveidot teikuma loģisko struktūru tulkojumā.

8. Spēja izvēlēties un novērtēt leksikogrāfiskos resursus kvalitatīva tulkojuma veikšanai.

9. Spēja piemēroties apstākļiem un pārvarēt stresa situācijas.

10. Spēja pamatot un aizstāvēt savu tulkošanas risinājumu izvēli.

11. Spēja labvēlīgi un lietišķi sazināties ar cilvēkiem, t.sk. ievērot profesionālās ētikas un vispārpieņemtās uzvedības normas.

12. Spēja pilnveidot tulkošanas (darba) valodu prasmi atbilstoši valodu attīstībai zemēs, kurās valodas tiek lietotas.

13. Spēja sekot līdz jaunākajiem tulkojumzinātnes un praktiskās tulkošanas atzinumiem.

14. Spēja pielāgoties mainīgajiem tulkošanas darba tirgus apstākļiem, sekojot tā attīstības tendencēm.

15. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savā darbībā.

16. Spēja orientēties un prast papildināt zināšanas par sociālajiem, ekonomiskajiem, politiskajiem, kultūras u.c. procesiem.

17. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

20. Spēja veikt zinātniskās pētniecības darbu un noformēt to atbilstoši zinātnisko darbu rakstīšanas vadlīnijām.

1.75.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast tulkošanas nozares stratēģiskās un analītiskās problēmas, kā arī spēt rast tām risinājumu.

2. Izmantot tulkojumzinātnes atzinumus tulkošanas problēmu analīzē un risināšanā.

3. Pārzināt sinhronās tulkošanas tehnikas izmantošanas principus.

4. Pārzināt un izmantot mūsdienu tulkošanas metodes.

5. Pārzināt un izmantot piezīmju tehniku secīgajā (konsekutīvajā) tulkošanā.

6. Prast iegūt un izvērtēt tulkošanas darbam nepieciešamo informāciju, izmantojot informācijas tehnoloģijas.

7. Pārvaldīt valsts valodu.

8. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas.

9. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

10. Pilnveidot saskarsmes prasmes, izkopt klausītāja, runātāja, rakstītāja, lasītāja kultūru, pilnveidot sevi kā multilingvālu personību.

11. Ievērot profesionālās ētikas principus un saskarsmes kultūru.

12. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

13. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

14. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu, un pētījumu rezultātus ieviest praksē.

1.75.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tulkošanas teorijas;

1.2. informācijas vadība;

1.3. saskarsmes psiholoģija;

1.4. zināšanas par ekonomiskiem, politiskiem, sociālajiem, kultūras u.c. procesiem.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tulkojumzinātne un tulkošanas metodika;

2.2. lietišķā valodniecība;

2.3. dažādu nozaru termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

2.4. starpkultūru komunikācija;

2.5. komercdarbības pamati.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. valsts valoda (ja tā nav viena no darba valodām);

3.2. darba valodas (dzimtā valoda un vismaz divas svešvalodas);

3.3. tulkošanas iekārtas sinhronās tulkošanas procesā;

3.4. kvalitātes vadība;

3.5. pētnieciskā darba metodika;

3.6. profesionālās ētikas principi un uzvedības normas;

3.7. informācijas tehnoloģijas;

3.8. vides aizsardzība;

3.9. darba aizsardzība;

3.10. darba tiesiskās attiecības.

1.76. Pārtikas un dzērienu tehnologa profesijas standarts

1.76.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – pārtikas un dzērienu tehnologs.

2. Profesijas kods – 2145 10.

1.76.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– pārtikas un dzērienu tehnologs vada, plāno, organizē pārtikas produktu un dzērienu ražošanu, to kvalitātes kontroli visos ražošanas procesa posmos; izstrādā izejvielu patēriņa normas un kontrolē to izlietojumu pārtikas produktu un dzērienu ražošanā; veic jaunu pārtikas produktu un dzērienu izstrādi un to ieviešanu ražošanā; nodrošina personāla saskaņotu darbību un atbild par darba un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu pārtikas produktu un dzērienu ražošanā; seko normatīvo aktu, standartu un citu normatīvo dokumentu ievērošanai un piemērošanai pārtikas produktu un dzērienu ražošanā; pārzina augu un dzīvnieku valsts izejvielu pārstrādi, tehnoloģiskos procesus, ražošanas procesu iekārtas un to darbību; sniedz priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem pārtikas produktu un dzērienu ražošanā; īsteno kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas un uzturēšanas principus uzņēmumā drošas pārtikas produktu un dzērienu ražošanai.

Pārtikas un dzērienu tehnologs strādā pārtikas ražošanas uzņēmumos, pārtikas kontroles/uzraudzības dienestos, valsts pārvaldē, zinātniskajās institūcijās, profesionālās izglītības iestādēs.

1.76.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja vadīt un apmācīt personālu, precīzi definēt darba uzdevumus un kontrolēt to izpildi.

2. Spēja strādāt kolektīvā, risināt konfliktsituācijas un motivēt darbiniekus darbam.

3. Spēja attīstīt, vadīt un uzraudzīt pārtikas produktu un dzērienu ražošanu.

4. Spēja analizēt, vērtēt un optimizēt tehnoloģiskos procesus un pārzināt tehnoloģisko iekārtu darbību pārtikas un dzērienu ražotnēs.

5. Spēja projektēt pārtikas produktu ražošanu (tehnoloģiskās līnijas, iekārtu izvietojumu), izstrādāt un ieviest jaunus produktus.

6. Spēja pamatot progresīvo tehnoloģiju ieviešanu pārtikas un dzērienu ražotnēs.

7. Spēja orientēties un pārzināt pārtikas apriti reglamentējošos normatīvos aktus.

8. Spēja kontrolēt pārtikas produktu kvalitātes atbilstību normatīvi tehniskajai dokumentācijai.

9. Spēja pārzināt kvalitātes vadības sistēmas, ieviest tās ražošanā un nodrošināt to efektīvu darbību, atbilstošu uzraudzību un kontroli.

10. Spēja organizēt un vadīt pārtikas produktu un dzērienu vērtēšanu.

11. Spēja analizēt ražošanas procesā radušos zudumus, risināt to optimizācijas jautājumus, izstrādāt izejvielu patēriņa normas pārtikas produktu ražošanā, kontrolēt to izlietojumu.

12. Spēja sastādīt pārtikas ražošanas uzņēmuma struktūrvienības budžetu un sekot tā izpildei.

13. Spēja analizēt ražošanas datus un līdzdarboties uzņēmuma ražošanas programmas plānošanā.

14. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

15. Spēja veikt risku novērtēšanu un izstrādāt pasākumus pārtikas ražošanas procesa ilgtspējai.

16. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās saziņas līmenī.

17. Spēja lietot mūsdienu informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

19. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

1.76.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot un organizēt veicamo darbu, prioritāšu un darba uzdevumu noteikšanu, veikt to izpildes kontroli.

2. Sekot pārtikas produktu ražošanas tehnoloģisko procesu norisei un saskaņošanai visos tehnoloģiskā procesa posmos, pārzināt un koriģēt tehnoloģiskos režīmus.

3. Sekot un kontrolēt izejvielu, pusfabrikātu, starpproduktu, gatavo produktu un blakusproduktu/atkritumproduktu uzskaiti.

4. Sastādīt pakļautībā esošās uzņēmuma struktūrvienības budžetu un sekot tā izpildei.

5. Veicināt darba produktivitāti un efektivitāti saskaņā ar uzņēmuma stratēģiju un apstiprinātajiem darba efektivitātes rādītājiem.

6. Apkopot un izvērtēt jaunāko informāciju par pārtikas produktiem, tehnoloģijām un iekārtām, iepakošanas materiāliem, ražošanas tehnoloģiskajiem līdzekļiem, pārtikas piedevām.

7. Pārzināt pārtikas produktu un dzērienu ražošanas tehnoloģisko iekārtu darbību un uzbūvi, veikt iekārtu darbības optimizācijas aprēķinus.

8. Piedalīties un vadīt jaunu pārtikas produktu izstrādes procesus.

9. Izstrādāt normatīvos dokumentus (uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmai atbilstošu rokasgrāmatu, tehnoloģiskās instrukcijas un procedūras, tehniskos noteikumus, receptūras, tehnoloģiskās normas, izejvielu kalkulācijas atbilstoši uzņēmuma darbības specifikai) pārtikas ražošanas jomā.

10. Izstrādāt tehnoloģiskās shēmas, iekārtu izvietojuma skices un rasējumus.

11. Pārzināt pārtikas marķēšanu, sagatavot pārtikas preču marķējumā atspoguļojamo nepieciešamo informāciju.

12. Piedalīties uzņēmuma kvalitātes vadības sistēmas izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā.

13. Izstrādāt higiēnas prasības pārtikas produktu un dzērienu ražošanas procesam.

14. Analizēt pārtikas produktu un dzērienu ražošanas neatbilstību cēloņus un veikt korektīvās darbības to novēršanai un izstrādāt preventīvos pasākumus potenciālo neatbilstību novēršanai.

15. Veicināt tehnoloģisko procesu vadības un kontroles modernizēšanu.

16. Piedalīties personāla atlasē un līdzdarboties personāla apmācībā.

17. Vērtēt darbinieku atbilstību noteiktu darbu veikšanai.

18. Sekmēt vides un darba aizsardzības noteikumu ieviešanu un ievērošanu, izprotot pārtikas ražošanas ietekmi uz vidi.

19. Pārzināt normatīvos aktus pārtikas aprites jomā un darboties atbilstoši tiem.

20. Novērtēt un analizēt ražošanas tehnoloģiskos un ekonomiskos faktorus, piedalīties uzņēmuma ražošanas programmas plānošanā.

21. Profesionāli sistematizēt ražošanas informāciju, sagatavot tehnoloģiskos pārskatus.

22. Apkopot un analizēt informāciju stratēģisku un operatīvu lēmumu pieņemšanai.

23. Vadīt un strādāt kolektīvā, veidojot labas darba attiecības.

24. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.

25. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas pamatprincipus un darba tiesisko attiecību normas.

26. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

27. Pārvaldīt valsts valodu.

28. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

30. Lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

31. Pilnveidot profesionālo kvalifikāciju pārtikas un dzērienu tehnoloģijās un iekārtās.

32. Izprast savstarpēji saistīto darbu procesus, patstāvīgi pieņemt savam kompetences līmenim atbilstošus lēmumus un uzņemties par tiem atbildību.

1.76.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. filozofija;

1.2. socioloģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. fizika;

2.2. bioloģija;

2.3. saskarsmes psiholoģija;

2.4. ekonomikas teorija;

2.5. uzturmācība;

2.6. elektrotehnika;

2.7. celtniecības pamati (pārtikas ražotņu telpu un tehnoloģisko iekārtu izvietojuma projektēšana);

2.8. tirgzinības;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. matemātika;

3.2. ķīmija;

3.3. siltuma un aukstuma procesi;

3.4. pārtikas ražošanas procesi un iekārtas;

3.5. pārtikas produktu un dzērienu ražošanas tehnoloģijas;

3.6. pārtikas sensorā novērtēšana;

3.7. pārtikas kvalitātes vadīšana;

3.8. komercdarbība pārtikas rūpniecībā;

3.9. informācijas tehnoloģijas;

3.10. darba aizsardzība;

3.11. ekoloģija un vides aizsardzība;

3.12. mikrobioloģija, biotehnoloģija;

3.13. normatīvie akti pārtikas jomā;

3.14. valsts valoda;

3.15. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.16. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.17. darba tiesiskās attiecības.

1.77. Uztura speciālista profesijas standarts

1.77.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – uztura speciālists.

2. Profesijas kods – 2265 01.

1.77.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– uztura speciālists ir ārstniecības persona, kura ieguvusi otrā līmeņa profesionālo, augstāko medicīnisko izglītību; lietojot uztura terapiju, piedalās iedzīvotāju un pacientu veselības veicināšanas, ārstniecības un rehabilitācijas procesā; apmāca uztura jautājumos skolēnus, studentus, ārstniecības personas, pacientus, to asociācijas un citas sabiedrības grupas; veic ar uzturu un pārtiku saistītos pētījumus, to plānošanu un analīzi; organizē ēdināšanu bērnudārzos, izglītības iestādēs, ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās; konsultē komersantus uztura jautājumos; plāno diētas un ēdienkartes atsevišķām personām un personu grupām.

Uztura speciālists strādā dažāda profila ārstniecības iestādēs (doktorātos, slimnīcās, rehabilitācijas centros, veselības aprūpes centros, privātpraksēs), izglītības iestādēs, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, sabiedriskās ēdināšanas un pārtikas ražošanas uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.77.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja piedalīties bērnu un pilngadīgu personu veselības aprūpē.

2. Spēja veikt pacienta stāvokļa izvērtēšanu un dokumentēšanu.

3. Spēja sastādīt pacientam atbilstošu uztura terapijas plānu.

4. Spēja lietot uztura terapijas metodes, plānojot ēdienkartes un organizējot ēdināšanas struktūrvienības darbu.

5. Spēja sadarboties ar pacientu ģimenes locekļiem.

6. Spēja novērtēt pacienta un viņa ģimenes zināšanas par veselības veicināšanu un saglabāšanu.

7. Spēja sadarboties ar citām ārstniecības personām.

8. Spēja lietot atbilstošas medicīniskās tehnoloģijas.

9. Spēja nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.

10. Spēja izglītot iedzīvotājus un pacientus veselības veicināšanas, saglabāšanas, atgūšanas un slimību profilakses jautājumos.

11. Spēja veikt sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus.

12. Spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību.

13. Spēja uzturēt un paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju.

14. Spēja piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un realizācijā.

15. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos medicīnas zinātnes sasniegumus savā darbā.

16. Spēja izveidot un administrēt uztura speciālista praksi, dokumentēt savu darbību, ievērojot dokumentu pārvaldības prasības.

17. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

18. Spēja piedalīties uzturpolitikas realizācijas programmā.

19. Spēja īstenot uztura apmācības programmu.

20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

21. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

22. Spēja ievērot veselības aprūpes jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.

23. Spēja lietot mūsdienu informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

24. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un saskarsmes kultūru.

1.77.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Iegūt pacienta anamnēzi un veikt pacienta klīnisko apskati.

2. Izvērtēt pacienta bioķīmiskās analīzes.

3. Izvērtēt iespējamo uzturvielu trūkumu pacienta uzturā.

4. Mērīt pacienta antropometriskos rādītājus (auguma garumu, ādas tauku krokas biezumu, svaru, vidukļa apkārtmēru).

5. Novērtēt pacienta, viņa ģimenes zināšanas par veselības veicināšanu un saglabāšanu.

6. Veikt pacienta izmeklēšanas rezultātu apkopošanu un formulēt galveno problēmu.

7. Nozīmēt papildu izmeklēšanu.

8. Sniegt ieteikumus pacienta uzturam atbilstoši veselības stāvoklim.

9. Veikt ēdienkaršu sastādīšanu atbilstoši pacienta veselības stāvoklim.

10. Sekot, lai ēdināšanas struktūrvienības darbinieki precīzi ievērotu norādes ēdiena gatavošanas tehnoloģijā.

11. Izvirzīt pacienta ilgtermiņa un īstermiņa ārstēšanas mērķus.

12. Formulēt un pamatot pacienta ārstēšanas mērķus un izvēlētās ārstēšanas metodes.

13. Integrēt zinātnes sasniegumus darba veikšanā.

14. Ievērot savā profesionālajā darbībā normatīvos aktus veselības aprūpes jomā un profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

15. Veicināt un lietot pozitīvas saskarsmes iemaņas.

16. Sadarboties ar pacientiem, viņu ģimenēm.

17. Sadarboties ar citām ārstniecības personām pacienta terapijas laikā.

18. Ievērot higiēnas prasības.

19. Lietot ar izpratni zinātnes sasniegumus un pētniecības rezultātus.

20. Ievērot konfidencialitāti.

21. Uzturēt savu profesionālo kompetenci.

22. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

23. Uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību.

24. Kritiski domāt un risināt problēmas.

25. Lietot datoru informācijas meklēšanai, glabāšanai un apstrādei.

26. Plānot un organizēt savu veicamo darbu.

27. Noteikt prioritātes un darba uzdevumus.

28. Sagatavot lietišķos un profesionālos dokumentus.

29. Līdzdarboties komandas darbā un ievērot multidisciplināras komandas darba principus.

30. Pārvaldīt valsts valodu.

31. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, latīņu valodā un vienā svešvalodā.

33. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

34. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

35. Administrēt uztura speciālista praksi.

1.77.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. medicīnas vēsture;

1.2. ievads socioloģijā;

1.3. aprūpes process, tā posmi – novērtēšana, problēmu noteikšana, plānošana, realizācija, izvērtēšana;

1.4. ekonomikas principi;

1.5. valsts veselības aprūpes sistēmas organizācija;

1.6. vadības principi, aprūpes darba vadīšana.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. cilvēka anatomija, fizioloģija, patoloģiskā fizioloģija;

2.2. cilvēka biofizika, bioķīmiskā vide, citoloģija, ģenētika;

2.3. mikrobioloģija;

2.4. parazitoloģija;

2.5. pārtikas ķīmija;

2.6. vides veselība un to ietekmējošie fiziskie, ķīmiskie un bioloģiskie faktori, to novērtēšana un ietekmēšanas iespējas;

2.7. arodmedicīna un arodslimības;

2.8. patoloģiskā fizioloģija;

2.9. klīniskā farmakoloģija;

2.10. propedeitikas un iekšķīgo slimību pamati;

2.11. ķirurģisko slimību pamati;

2.12. sievietes veselības pamati;

2.13. psihiatrijas un narkoloģijas pamati;

2.14. infekciju slimību pamati;

2.15. stomatoloģisko saslimšanu profilakse;

2.16. epidemioloģija;

2.17. sabiedrības veselība;

2.18. pētniecības principi uztura speciālista praksē;

2.19. socioloģijas principi uztura speciālista darbā;

2.20. uztura speciālista profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie dokumenti, normatīvie akti, kuri nosaka darbību katastrofu un neatliekamo situāciju gadījumā;

2.21. pacientu aprūpes juridiskie aspekti;

2.22. pārtikas jomu regulējošie normatīvie akti;

2.23. pārtikas kvalitāte;

2.24. pārtikas produktu ražošanas pamati;

2.25. pārtikas piedevas;

2.26. uztura bagātinātāji;

2.27. tiesību zinību pamati;

2.28. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. uztura mācība;

3.2. valsts valoda;

3.3. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.4. profesionālie termini latīņu valodā;

3.5. uztura terapijas integrācija kopējā ārstēšanas procesā un ārstniecības personu komandas darbs rehabilitācijā;

3.6. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.7. veselības aprūpes jomu regulējošie normatīvie akti;

3.8. matemātiskā statistika un datubāzes;

3.9. veselības paškontrole un ekspresdiagnostika;

3.10. pacienta izmeklēšanas un diagnostikas metodes;

3.11. organisma šķidruma balansa, elektrolītu un skābju/bāzu līdzsvara nodrošināšanas veidi un metodes;

3.12. barības uzņemšanas, sagremošanas un uzsūkšanās procesu nodrošināšanas veidi un metodes, organisma eliminācijas procesu nodrošināšanas veidi un metodes;

3.13. parenterālā un enterālā barošana;

3.14. pediatrija, bērna augšana un attīstība, bērna aprūpe;

3.15. geriatrisku pacientu aprūpes principi;

3.16. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3.17. pacientu aprūpes darba dokumentēšanas principi;

3.18. pedagoģijas principi uztura speciālista praksē;

3.19. personības psiholoģija;

3.20. saskarsmes psiholoģija;

3.21. komercdarbības pamati un vadības pamati;

3.22. informācijas apstrādes organizēšana praksē;

3.23. informācijas tehnoloģijas;

3.24. darba aizsardzība;

3.25. vides aizsardzība;

3.26. darba tiesiskās attiecības.

1.78. Vecākā sporta trenera profesijas standarts

1.78.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – vecākais sporta treneris.

2. Profesijas kods – 2359 09.

1.78.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– vecākais sporta treneris ir kvalificēts sporta speciālists, kura darbība saistīta ar sporta izglītības vai treniņu programmu plānošanu, vadīšanu un izvērtēšanu atbilstoši sporta zinātnes teorētiskajiem un praksē pamatotiem principiem, piemērojot cilvēka organismam atbilstošas fiziskās slodzes, racionāli izmantojot sportu cilvēka veselības nostiprināšanai, saglabāšanai vai augstas meistarības sasniegšanai; konkrētā sporta veida vai profesijas prasmju un iemaņu apguvē nodrošina pozitīvu vidi un tai atbilstošu saskarsmi; plāno, organizē un vada nodarbības atbilstoši izvirzītajiem treniņu mērķiem; analizē un novērtē cilvēku iegūtās vispārējās, speciālās profesionālās fiziskās spējas, prasmes un iemaņas; veido indivīdu radošu attieksmi un patstāvību treniņu procesā; izvēlas vai izstrādā metodiskos materiālus mācību/treniņu procesa īstenošanai; veic savus pienākumus individuāli, komandā vai vadot citu treneru darbu; sadarbojas ar nepilngadīgu sportistu ģimenēm/aizbildņiem, atbild par sava darba kvalitāti.

Vecākais sporta treneris var strādāt valsts un pašvaldību institūcijās, bērnu, jauniešu vai pieaugušo sporta un izglītības iestādēs, biedrībās un citos uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.78.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā sporta zinātnes teorētiskos un empīriskos (praksē balstītos) pamatprincipus un lietot pedagoģijas, psiholoģijas un medicīniski bioloģiskā cikla teoriju.

2. Spēja izvirzīt sporta izglītības, treniņu programmu mērķus daudzgadu treniņu procesā, ņemot vērā sportistu spējas, sagatavotību un vajadzības.

3. Spēja plānot sporta izglītības, treniņu programmas daudzgadu treniņu procesā, ieviest inovācijas un izvēlēties īstenošanas stratēģiju atbilstoši izvirzītajiem mērķiem un sportista karjeras izaugsmes iespējām.

4. Spēja plānot mācību/treniņu procesu vienai sezonai, ieviest inovācijas atbilstoši izvirzītajiem sporta izglītības, treniņu programmas mērķiem, sportistu spējām, sagatavotībai un vajadzībām.

5. Spēja plānot treniņa nodarbības galvenos un pakārtotos uzdevumus atbilstoši mācību/treniņu procesa plāna mērķiem, sportistu spējām, sagatavotībai un vajadzībām.

6. Spēja plānot drošas sacensības un citus sporta pasākumus atbilstoši drošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā sportistu spējas un vajadzības, vadīt pasākumus un uzņemties atbildību par to drošību.

7. Spēja vadīt un organizēt treniņu procesu (nodarbības) atbilstoši izvirzītajiem mērķiem, treniņa galvenajiem un pakārtotajiem uzdevumiem, cilvēka spējām, sagatavotībai, vajadzībām un sportistu karjeras izaugsmes iespējām.

8. Spēja veikt sportistu dažādu sagatavotības veidu novērtēšanu.

9. Spēja prognozēt audzēkņu talantu sporta veidam vai sporta veida disciplīnai.

10. Spēja novērtēt sportistu mācību/treniņu procesa rezultātus un sasniegumu dinamiku.

11. Spēja organizēt, vadīt un izvērtēt sportistu izglītību un izglītošanās perspektīvas.

12. Spēja motivēt un ieinteresēt sportistus sporta veida mācību/treniņu darbam.

13. Spēja veidot pozitīvu, dinamisku saskarsmes vidi mācību/treniņu procesā.

14. Spēja izmantot vienotu starpdisciplināru pieeju mācību/treniņu procesā, norādot apgūstamās vielas saistību ar iepriekš apgūtajām priekšzināšanām.

15. Spēja lietot zinātniskās pētījuma metodes jaunradē un treniņu procesa monitoringā.

16. Spēja plānot un organizēt savu darbu.

17. Spēja ieviest novitātes mācību/treniņu procesā.

18. Spēja īstenot mācību/treniņu programmas, plānus un organizēt drošu un atbalstošu treniņu procesa vidi.

19. Spēja uzņemties atbildību par mācību/treniņu nodarbības drošību.

20. Spēja kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību.

21. Spēja sadarboties ar citiem treneriem, medicīnas personālu un sporta zinātnes ekspertiem.

22. Spēja vadīt topošo un jauno treneru pedagoģisko izaugsmi.

23. Spēja izvēlēties vai izstrādāt metodiskos materiālus mācību/treniņu un audzināšanas procesa īstenošanai.

24. Spēja uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

25. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

26. Spēja patstāvīgi iegūt, atlasīt, analizēt un izmantot informāciju savas darbības optimizēšanai.

27. Spēja piedalīties sporta jomas attīstībā.

28. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un sporta ētikas kodeksu.

29. Spēja organizēt, veidot saziņu un sadarbību ar citiem speciālistiem, sportistu vecākiem un sabiedrību.

30. Spēja pieņemt lēmumus un risināt problēmsituācijas.

31. Spēja izvērtēt savas profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību.

32. Spēja patstāvīgi un sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju, papildināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas.

33. Spēja sniegt mutisku un rakstisku informāciju un argumentēt savu viedokli.

34. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

35. Spēja ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī darba tiesisko attiecību normas.

36. Spēja ievērot sporta nozari reglamentējošos tiesību aktus un politikas plānošanas dokumentus, antidopinga konvenciju.

1.78.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā sporta zinātnes teorētiskos un empīriskos (praksē balstītos) pamatprincipus un lietot pedagoģijas, psiholoģijas un medicīniski bioloģiskā cikla teoriju mācību/treniņu procesā.

2. Radoši lietot profesionālajā darbībā apgūtos teorētiskos pamatus un prasmes.

3. Veikt sportistu dažādu sagatavotības veidu (fiziskās, tehniskās, taktiskās, psiholoģiskās, teorētiskās un integrālās) novērtēšanu, izmantojot katram sagatavotības veidam specifiskas novērtēšanas metodes.

4. Analizēt un izvērtēt sportistu individuālās īpatnības un spējas.

5. Sniegt sportistam atgriezenisko saikni par spēju novērtēšanu.

6. Atklāt un pilnveidot sportistu individuālās spējas un radošumu, izvērtēt sportista karjeras izaugsmes iespējas, prognozēt sportistu talantu sporta veidā vai sporta veida disciplīnā.

7. Izvirzīt sporta izglītības, treniņu programmu mērķus daudzgadu perspektīvā.

8. Plānot sporta izglītības, treniņu programmas daudzgadu treniņu procesā, ieviest inovācijas un izvēlēties īstenošanas stratēģiju atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.

9. Plānot mācību/treniņu procesu un nodarbības vienas sezonas ietvarā, ieviest inovācijas atbilstoši izvirzītajiem sporta izglītības, treniņu programmas mērķiem, sporta zinātnes pamatprincipiem, sportistu spējām, sagatavotībai un vajadzībām.

10. Izvirzīt konkrētos mācību/treniņu mērķus, balstoties uz sporta izglītības, treniņu programmām un darba tirgus prasībām.

11. Plānot treniņa nodarbības galvenos un pakārtotos uzdevumus atbilstoši mācību/treniņu procesa plāna mērķiem, sportistu spējām, sagatavotībai un vajadzībām.

12. Plānot, organizēt un izvērtēt mācību/treniņu procesā mācīšanu un mācīšanos.

13. Plānot, organizēt un vadīt drošas sacensības un citus sporta pasākumus, ņemot vērā sportistu spējas un vajadzības.

14. Vadīt un organizēt treniņu procesu (nodarbības) atbilstoši izvirzītajiem mērķiem, treniņa galvenajiem, pakārtotajiem uzdevumiem, cilvēka spējām, sagatavotībai, vajadzībām un sportistu karjeras izaugsmes iespējām.

15. Izvēlēties mācību/treniņu mērķiem atbilstošas pieejas, mācību un treniņu metodes.

16. Ievērot toleranci pedagoģiskā procesa diferenciācijā un individualizācijā atbilstoši sportistu spējām, vajadzībām un interesēm.

17. Noteikt un piemērot mācību/treniņu procesā sportistu spējām atbilstošu slodzes apjomu un intensitāti.

18. Sasaistīt mācību/treniņu procesā teoriju ar praktisko darbību.

19. Izmantot vienotu starpdisciplināru pieeju mācību/treniņu procesā, īstenojot mācāmās vielas saistību ar iepriekš apgūtajām priekšzināšanām.

20. Īstenot atbilstību starp mācību/treniņu nodarbības mērķiem, izmantotajiem līdzekļiem un sasniegtajiem rezultātiem.

21. Lietot mācību/treniņu procesā dažādas mācību, treniņu metodes, nodarbību formas un tehnoloģijas.

22. Mācīt un pilnveidot izvēlētā sporta veida teoriju, tehniku, taktiku un psiholoģiskās prasmes.

23. Apkopot, analizēt un novērtēt izglītošanās procesā sportistu iegūtās zināšanas.

24. Novērtēt sportistu mācību/treniņu procesa rezultātus un sasniegumu dinamiku, diagnosticēt un novērst sportistu tehniskās, taktiskās, fiziskās un psiholoģiskās sagatavotības nepilnības.

25. Veikt visu veidu sistemātisku treniņu procesa monitoringu (kontroli), sportista funkcionālā stāvokļa izvērtējumu, traumu profilaksi, sniegt pirmo palīdzību, veicināt sportista fizisko un psihisko rehabilitāciju.

26. Veicināt sportista personības veidošanos, novērtēt sportistu personības izaugsmi.

27. Veidot motivējošu un personību veidojošu mācību/treniņu vidi, ieinteresējot sportistus sporta veida treniņu procesā.

28. Veidot pozitīvu, dinamisku saskarsmes vidi mācību/treniņu procesā.

29. Veicināt sportistu līdzdalību, sadarbību un atbildību treniņu procesā.

30. Lietot zinātniskās pētījuma metodes jaunradē un treniņu procesa monitoringā.

31. Izvērtēt, lietot un salīdzināt jaunākos zinātniskos atzinumus un tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

32. Izstrādāt profesionālus, precīzus un argumentētus atzinumus par iegūtajām zināšanām praksē, kā arī veikt pētniecisko darbu sporta jomā.

33. Radīt inovatīvas atziņas mācību/treniņu darbā, veicot zinātnisku pētījumu, izmantojot kvalitatīvās un kvantitatīvās zinātniskās pētīšanas metodes.

34. Lietot pētījumiem sporta zinātnē nepieciešamās datorprogrammas.

35. Formulēt un analītiski aprakstīt informāciju, izstrādājot zinātniskā pētījuma aprakstu.

36. Formulēt un analītiski aprakstīt problēmas un to risinājumus sporta jomā.

37. Izskaidrot un argumentēti diskutēt par problēmām un to risinājumiem sporta jomā gan ar speciālistiem, gan ar nespeciālistiem.

38. Plānot un organizēt savu darbu.

39. Ieviest novitātes mācību/treniņu procesā.

40. Īstenot mācību/treniņu programmas, plānus un organizēt drošu un atbalstošu treniņu procesa vidi.

41. Uzņemties atbildību par mācību/treniņu nodarbības un sacensību drošību.

42. Kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību.

43. Vadīt sporta kolektīvu, komandu.

44. Sadarboties ar citiem treneriem, medicīnas personālu un sporta zinātnes ekspertiem.

45. Vadīt topošo un jauno treneru pedagoģisko izaugsmi, pamatojot savas profesijas būtību un sociālo nozīmību.

46. Virzīt savu un padoto tālāku mācīšanos un profesionālo pilnveidi.

47. Izvēlēties vai izstrādāt metodiskos materiālus mācību/treniņu un audzināšanas procesa īstenošanai.

48. Ievērot profesionālās, vispārējās un sporta ētikas pamatprincipus.

49. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

50. Uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu.

51. Lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

52. Noformēt, sistematizēt un glabāt mācību/treniņu grupas dokumentāciju.

53. Parādīt zinātnisku pieeju problēmu risināšanā.

54. Rast radošus risinājumus problēmsituācijās, orientēties un darboties nestandarta situācijās un apstākļos.

55. Organizēt, veidot saziņu un sadarbību institūcijā, ar vecākiem un sabiedrību.

56. Risināt konfliktsituācijas.

57. Patstāvīgi strukturēt savu mācīšanos un sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju, papildināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas.

58. Sniegt mutisku un rakstisku informāciju un argumentēt savu viedokli.

59. Izstrādāt, realizēt un vadīt projektus sporta jomā.

60. Pārvaldīt valsts valodu.

61. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

62. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

63. Ievērot spēkā esošos normatīvos aktus, sporta politikas plānošanas dokumentus un citus reglamentējošos dokumentus sporta jomā, kā arī vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un darba tiesisko attiecību normas.

1.78.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vadības teorija;

1.2. valsts izglītības sistēmas un to reglamentējošie dokumenti.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. cilvēka balsta un kustību sistēmas, asinsrites sistēmas un nervu sistēmas anatomija;

2.2. bioķīmijas pamati;

2.3. sporta bioķīmija;

2.4. cilvēka fizioloģijas pamati;

2.5. sporta vadības pamati;

2.6. olimpiskās izglītības pamati;

2.7. sports multikulturālā vidē;

2.8. sporta vēsture;

2.9. veselības veicināšana, fiziskie vingrinājumi un veselība;

2.10. traumas sportā;

2.11. pielāgotās fiziskās aktivitātes;

2.12. sociālā psiholoģija;

2.13. loģika;

2.14. dažādu sporta veidu pamati un didaktika;

2.15. nometņu mācība;

2.16. bērnu tiesību aizsardzība;

2.17. sporta ekoloģija un civilā aizsardzība;

2.18. sabiedriskās attiecības;

2.19. komercdarbības pamati;

2.20. projektu izstrādes pamati;

2.21. grāmatvedība un finanšu plānošanas pamati;

2.22. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. sporta, vecumposmu fizioloģija;

3.2. sporta biomehānikas pamati;

3.3. sporta nozares reglamentējošie normatīvie akti;

3.4. sporta teorija;

3.5. treniņu teorija;

3.6. sporta medicīna;

3.7. sporta masāža;

3.8. personīgā higiēna, sportistu uzturs;

3.9. uzturmācība sportā;

3.10. dinamiskā anatomija;

3.11. vispārīgā pedagoģija;

3.12. pieaugušo izglītība;

3.13. speciālā pedagoģija;

3.14. nozares pedagoģija;

3.15. vispārīgā psiholoģija;

3.16. sporta psiholoģija;

3.17. saskarsmes psiholoģija;

3.18. attīstības psiholoģija;

3.19. profesionālās, vispārējās ētikas pamatprincipi un sporta ētikas kodekss;

3.20. lietišķās saskarsmes principi, grupu darba organizēšana;

3.21. dokumentu pārvaldības pamati;

3.22. darba tiesiskās attiecības;

3.23. darba aizsardzība;

3.24. vides aizsardzība;

3.25. kvalitatīvā un kvantitatīvā pētniecības metodoloģija sporta zinātnē;

3.26. datorprasmes, interneta resursu izmantošana;

3.27. valsts valoda;

3.28. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.79. Sociologa profesijas standarts

1.79.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sociologs.

2. Profesijas kods – 2632 10.

1.79.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sociologs veic sociālo grupu un sociālo institūtu uzvedības, attieksmju un savstarpējās mijiedarbības izpēti un analīzi; analizē sociālos procesus un problēmas; organizē un vada sociālos pētījumus; nodrošina informāciju un zināšanas vadības un pārvaldes lēmumu pieņemšanai vai akadēmiskiem nolūkiem; izstrādā zinātniskos darbus, pētniecības metodiku; sniedz konsultācijas.

Sociologs strādā uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.79.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atrast informācijas avotus, izvēlēties un sistematizēt informāciju.

2. Spēja formulēt pētniecisko problēmu, izvirzīt hipotēzes.

3. Spēja izstrādāt sociālo pētījumu metodoloģiju.

4. Spēja piemērot dažādas sociālo pētījumu metodes.

5. Spēja veidot sociālo pētījumu izlases.

6. Spēja piemērot datu analīzes metodes.

7. Spēja veidot datubāzes un strādāt ar tām.

8. Spēja izstrādāt sociālo pētījumu veikšanai nepieciešamos dokumentus un instrumentāriju.

9. Spēja sociālo procesu analīzē izmantot teorētiskās nostādnes.

10. Spēja analizēt sociālo pētījumu rezultātus.

11. Spēja interpretēt sociālo pētījumu rezultātus.

12. Spēja sagatavot prezentāciju materiālus un pasākumus.

13. Spēja gatavot sociālo pētījumu pārskatus un atskaites.

14. Spēja pārliecināt citus.

15. Spēja argumentēt savu viedokli.

16. Spēja pamatot pieņemtos lēmumus, izvērtējot savu profesionālo lēmumu un darbību ietekmi uz sociālo vidi.

17. Spēja izvērtēt sociālās situācijas un pieņemt profesionālus un ētiskus lēmumus.

18. Spēja loģiski domāt.

19. Spēja kritiski spriest.

20. Spēja strādāt komandā.

21. Spēja komunicēt.

22. Spēja būt precīzam un atbildīgam.

23. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

24. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

25. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.79.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast, analizēt un piemērot profesionālajā darbībā socioloģijas teorētiskos un empīriski pamatotos principus.

2. Formulēt pētniecisku problēmu, izvirzīt hipotēzi.

3. Izstrādāt sociālo pētījumu programmu.

4. Izvēlēties un lietot sociālo pētījumu mērķiem atbilstošas pētīšanas metodes.

5. Izvēlēties un aprēķināt sociālajos pētījumos nepieciešamo respondentu izlasi.

6. Veidot datubāzes un tās izmantot.

7. Izstrādāt sociālo pētījumu instrumentāriju.

8. Izstrādāt sociālo pētījumu veikšanai nepieciešamo dokumentāciju.

9. Izmantot datorprogrammas datu apstrādei.

10. Analizēt un interpretēt datus, piedāvāt problēmu risinājumus.

11. Gatavot sociālo pētījumu pārskatus un atskaites.

12. Sagatavot un vadīt prezentācijas, prezentēt iegūtos datus.

13. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

14. Pārvaldīt valsts valodu.

15. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

16. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

17. Sagatavot un noformēt lietišķos dokumentus.

18. Veikt zinātniski pētniecisko darbu socioloģijas jomā.

19. Komunicēt ar dažādu sociālo grupu un statusu cilvēkiem.

20. Plānot veicamā darba secību, termiņus, noteikt prioritātes.

21. Pamatot ar faktiem savu lēmumu.

22. Strādāt grupā, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi.

23. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

24. Pārzināt un piemērot socioloģijas jomas normatīvos aktus, profesionālos standartus un pieņemtos kodeksus.

25. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

26. Noteikt prioritātes savā darbā.

27. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

1.79.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstatu līmenī:

1.1. loģika;

1.2. sociālā filozofija;

1.3. prezentācijas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. dažādas socioloģiskās teorijas un to vēsturiskā attīstība un saikne ar sociālo procesu analīzi mūsdienu sabiedrībā;

2.2. dažādu sabiedrības dzīves jomu socioloģija;

2.3. demogrāfijas pamatprincipi;

2.4. sociālā psiholoģija;

2.5. ekonomikas vispārējā teorija;

2.6. sociālā politika un sociālā darba organizācijas teorētiskie un praktiskie aspekti;

2.7. vadības teorijas;

2.8. Eiropas Savienība un reģionālā attīstība;

2.9. zinātnisko pētījumu pamatprincipi;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. kvantitatīvās un kvalitatīvās pētījumu metodes;

3.2. datorzinātnes un informātika;

3.3. datu analīze (statistiskā, matemātiskā u.c.);

3.4. pētījumu programmu izveides pamatprincipi;

3.5. saskarsmes psiholoģija;

3.6. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.7. normatīvie akti, profesionālie standarti un pieņemtie kodeksi socioloģijas jomā;

3.8. valsts valoda;

3.9. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.10. lietvedība un lietišķā sarakste;

3.11. vides aizsardzība;

3.12. darba aizsardzība;

3.13. darba tiesiskās attiecības.

1.80. Pulkvežleitnanta /komandkapteiņa (Jūras spēkos) profesijas standarts

1.80.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – pulkvežleitnants /komandkapteinis (Jūras spēkos).

2. Profesijas kods – 0110 05.

1.80.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– pulkvežleitnants /komandkapteinis (Jūras spēkos) ir Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militārpersona – augstākā līmeņa militārais vadītājs, kas spēj vadīt, plānot un nodrošināt padotās vienības (padotībā līdz pat 500 karavīriem un civilajiem darbiniekiem) darbību; nodrošina pakļautās vienības uzdevumu izpildi miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā, vadot personālu, veicot budžeta plānošanu, kā arī nodrošinot vienības tehnikas, tehnisko līdzekļu un ekipējuma uzturēšanu un lietošanu uzdevuma izpildē, ievērojot NBS darbību regulējošo un citu normatīvo aktu prasības.

Pulkvežleitnants /komandkapteinis (Jūras spēkos) var tikt sagatavots atbilstoši NBS vajadzībām un esošajām struktūrvienībām dienestam sauszemes, jūras vai gaisa spēkos.

1.80.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja profesionāli komandēt bataljonu vai brigādi.

2. Spēja profesionāli pildīt dienesta pienākumus operacionālā un taktiskā līmeņa štābos gan NBS un Aizsardzības ministrijā, gan starptautiskajās militārajās vai drošības struktūrās.

3. Spēja būt līderim un profesionalitātes paraugam saviem padotajiem.

4. Spēja plānot NBS politikas un stratēģijas izstrādāšanu un analizēt tās īstenošanu.

5. Spēja izstrādāt padotās vienības attīstības stratēģiju.

6. Spēja veikt valsts drošības un aizsardzības situācijas analīzi un kontroli, aizsardzības plānošanu un attīstības koncepciju izstrādi.

7. Spēja analizēt pasaules un valsts politiskos, ekonomiskos procesus un militāro konfliktu procesus.

8. Spēja pieņemt lēmumus un vadīt padotās vienības personālsastāvu dažādos un pastāvīgi mainīgos apstākļos, tai skaitā ekstrēmās un bīstamās vidēs, krīzes un kara apstākļos.

9. Spēja risināt operacionālās problēmas apvienoto štābu, bataljonu un brigādes līmenī.

10. Spēja plānot, sadalīt vienības finanšu resursus.

11. Spēja plānot, lietot un uzturēt savā vai pakļautās vienības atbildībā esošo kaujas tehniku (tai skaitā sauszemes transporta līdzekļus, kuģus, gaisa kuģus), tehniskos līdzekļus un ekipējumu atbilstoši attiecīgā NBS veida specifikai.

12. Spēja nodrošināt padotās vienības kaujas un mobilizācijas gatavību.

13. Spēja nodrošināt vienības personāla profesionalitāti un izglītošanu, pilnveidot un ievērot militāro kultūru, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

14. Spēja nodrošināt NBS militāro pārstāvniecību Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā (NATO – North Atlantic Treaty Organization) un Eiropas Savienībā.

15. Spēja piemērot NATO un Latvijas normatīvos aktus dienesta pienākumu izpildes kontekstā.

16. Spēja nodrošināt NBS un pārstāvētās profesijas lomu un vietu valsts aizsardzībā un sabiedrībā, sadarbojoties ar valsts, ārvalstu un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām valsts aizsardzības jomā atbilstoši savai kompetencei.

17. Spēja vadīt padotā personāla darbu ar informācijas sistēmām, ievērojot datu aizsardzību.

18. Spēja nodrošināt personāla drošības un vides aizsardzības pasākumus dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes laikā, ievērojot militārās vides specifiku.

19. Spēja izstrādāt un vadīt vidēja un liela mēroga projektus dienesta pienākumu izpildes kontekstā.

20. Spēja pildīt dienesta pienākumus valsts valodā un vismaz vienā no NATO oficiālajām valodām.

21. Spēja patstāvīgi uzturēt militārajam dienestam (amatam) atbilstošu fizisko un psiholoģisko sagatavotību, kā arī rūpēties par savu veselību.

1.80.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Orientēties ar valsts drošību un aizsardzību saistītajos starptautiskajos un Latvijas valsts normatīvajos aktos, kā arī iekšējos normatīvajos aktos, piemērot tos atbilstoši situācijai.

2. Vadīt padoto personālu (līdz 500 cilvēkiem) miera, krīzes, kara laikā dažādās ekstremālās un bīstamās vidēs, nodrošinot gatavību ikdienas vai kaujas uzdevumu izpildei.

3. Analizēt saņemtos uzdevumus un pavēles, plānot, organizēt un vadīt to izpildi atbilstoši uzdevumam, situācijai un standarta procedūrām.

4. Pieņemt un formulēt savu lēmumu, kā arī kontrolēt tā izpildi.

5. Identificēt nozīmīgākos no vienlaikus veicamajiem dienesta uzdevumiem un organizēt to izpildi prioritātes secībā.

6. Izrādīt iniciatīvu un uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un rīcību.

7. Plānot vienības karavīru individuālās un kolektīvās militārās apmācības, vadīt to realizāciju, kā arī personīgi piedalīties padotā personāla apmācībā.

8. Plānot un nodrošināt pastāvīgu pakļautībā esošās vienības profesionālo pilnveidošanos.

9. Plānot un vadīt pasākumus militārās disciplīnas nostiprināšanai, karavīru izglītošanai un apmācībai un komandas veidošanai.

10. Pārzināt dienesta vides specifiku noteiktajā jomā (jūra/gaiss/sauszeme) un ar to saistītos reglamentējošos normatīvos aktus.

11. Pārzināt un izmantot noteiktās darbības vides (jūra/gaiss/sauszeme) standarta operāciju procedūras.

12. Analizēt un izmantot statistiskos vides mērījumu (meteoroloģiskos, sinoptiskos u.c.) datus atbilstoši dienesta vides specifikai un uzdevumam.

13. Zināt un rīkoties ar noteiktajā vidē (jūra/gaiss/sauszeme) izmantojamo militāro tehniku un iekārtām.

14. Pārzināt specifiskās militārās tehnikas, mehānismu un iekārtu uzbūves un darbības principus, kā arī apkopes prasības un standartus atbilstoši specialitātei.

15. Pārzināt un vadīt specifiskās militārās operācijas atbilstoši pakļautās vienības līmenim un vietai kopējā militārā uzdevuma plānā.

16. Pārzināt protokola un lietišķās saskarsmes prasības.

17. Plānot gan savu, gan vienības darbu, sadalīt, deleģēt un koordinēt pienākumu izpildi.

18. Strādāt psiholoģiski sarežģītās situācijās un risināt problēmas stresa apstākļos.

19. Izprast un lietot psiholoģijas un pedagoģijas principus un metodes darbā ar personālu.

20. Analītiski lietot dienesta pienākumu izpildei pieejamo informāciju.

21. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas, pilnveidojot profesionālo kompetenci.

22. Pārzināt un izmantot datu iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas tehnoloģijas, lietot biroja tehniku.

23. Sagatavot un sniegt prezentācijas.

24. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā no NATO oficiālajām valodām.

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Pārvaldīt vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām.

27. Mutiski un rakstiski sazināties un noformēt dokumentus atbilstoši valodas un dokumentu pārvaldības prasībām.

28. Ievērot profesionālo ētiku un rīkoties atbilstoši tai.

29. Organizēt sadarbību ar valsts un sabiedriskajām institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem. Ievērot saskarsmes lietišķo etiķeti.

30. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes laikā.

1.80.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. starptautisko attiecību teorijas;

1.2. militārā teorija;

1.3. militārā vēsture;

1.4. līderības teorijas.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. NATO un Eiropas Savienības tiesību akti, to hierarhija un piemērošana;

2.2. NATO struktūra un galvenie uzdevumi, vēsture un veiktās operācijas;

2.3. NATO un NBS doktrīnas;

2.4. dažādu spēku vienību (jūra/gaiss/sauszeme) sadarbības principi apvienotajās operācijās;

2.5. starptautiskā drošība un stratēģija;

2.6. valsts militārās aizsardzības stratēģija;

2.7. aizsardzības politika un plānošana;

2.8. Eiropas drošība;

2.9. krīzes menedžments, krīzes reaģēšanas operācijas;

2.10. plašsaziņas līdzekļi demokrātiskā pasaulē un starptautiskajās operācijās;

2.11. militāro konfliktu vide;

2.12. neregulārā karadarbība;

2.13. nākotnes operacionālās tendences un attīstība;

2.14. militārā vadība un personālvadība;

2.15. militārās izglītības politika;

2.16. pedagoģijas, psiholoģijas un fiziskās sagatavotības pamati;

2.17. profesionālie termini valsts valodā un vienā no NATO oficiālajām valodām.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. doktrīnu un normatīvo aktu izstrādes kārtība, dokumentu pārvaldība;

3.2. starpkultūru lietišķā/militārā komunikācija, lietišķā etiķete, protokols un tradīcijas;

3.3. civilmilitārā sadarbība (sadarbība ar valsts un sabiedriskajām institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem);

3.4. NBS un NATO struktūra, bruņojums, taktika;

3.5. NATO apvienoto spēku operacionālās plānošanas process;

3.6. spēku veidu (jūra/gaiss/sauszeme) un dažādu ieroču šķiru (artilērija, inženieri, pretgaisa vienības u.tml.) organizācijas pamatprincipi;

3.7. lēmuma pieņemšanas process, vadības un kontroles cikls (situācijas izpratne, plānošana, pavēļu izdošana, uzraudzība/kontrole);

3.8. nacionālo un apvienoto militāro operāciju (jūra/gaiss/sauszeme) vadība un kontrole (savā vadības līmenī) – to plānošana, analīze, realizēšana;

3.9. militārā nodrošinājuma pamatprincipi;

3.10. NBS, vienības bruņojuma, tehnikas, ekipējuma standartu pārzināšana un uzturēšana;

3.11. militārās izglītības un mācību procesa vadība un analīze;

3.12. personāla vadība paaugstinātas spriedzes/stresa apstākļos;

3.13. sakaru sistēmas pārzināšana un lietošana;

3.14. informācijas tehnoloģijas un biroja tehnika;

3.15. prezentācijas māksla;

3.16. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.17. finanšu plānošana bataljona, brigādes līmenī;

3.18. projektu un darba grupu vadība;

3.19. vides aizsardzība;

3.20. valsts valoda;

3.21. viena no NATO oficiālajām valodām.

1.81. Leitnanta profesijas standarts

1.81.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

VIRSLEITNANTS – profesijas kods "0110  08";

LEITNANTS – profesijas kods "0110  09" (turpmāk kopā – leitnants).

1.81.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– leitnants ir Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) profesionālā dienesta karavīrs vai zemessargs, kas vada, plāno un nodrošina padotās apakšvienības uzdevumu izpildi miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā; vada personālu (līdz pat 40 karavīriem un civilajiem darbiniekiem); nodrošina apakšvienības tehnikas, tehnisko līdzekļu un ekipējuma uzturēšanu un lietošanu uzdevuma izpildē, ievērojot NBS darbību regulējošo normatīvo aktu prasības.

Leitnanti pilda dienesta pienākumus leitnantu amatos regulāro spēku vienībās vai Zemessardzē.

Pēc Militārā dienesta likumā noteikto nosacījumu izpildes leitnants iegūst tiesības tikt paaugstinātam par virsleitnantu.

1.81.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja komandēt vadu.

2. Spēja pieņemt lēmumus, risināt problēmas un vadīt padotās apakšvienības personālu dažādos un pastāvīgi mainīgos vai neskaidros apstākļos miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā, tai skaitā ekstrēmās un bīstamās vidēs.

3. Spēja iegūt, analizēt un lietot dienesta pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju.

4. Spēja formulēt un analītiski aprakstīt informāciju, problēmas un risinājumus, tos izskaidrot un argumentēti diskutēt par tiem.

5. Spēja nodrošināt un uzturēt padotās apakšvienības profesionalitāti un kaujas gatavību.

6. Spēja īstenot padotā personāla apmācību un audzināšanas darbu un nodrošināt disciplīnu un labu psiholoģisko mikroklimatu apakšvienībā.

7. Spēja plānot, lietot un uzturēt savā vai pakļautās apakšvienības atbildībā esošo kaujas tehniku (tai skaitā sauszemes transporta līdzekļus, kuģus, gaisa kuģus), tehniskos līdzekļus un ekipējumu atbilstoši attiecīgā NBS veida specifikai.

8. Spēja izprast un orientēties pasaules un valsts politiskajos, ekonomiskajos procesos un militāro konfliktu procesos.

9. Spēja orientēties Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO – North Atlantic Treaty Organization) un nacionālās militārās un civilās jomas normatīvajos aktos tiešo dienesta pienākumu izpildes kontekstā un lietot šīs zināšanas ikdienas dienesta situācijās.

10. Spēja izprast NBS un pārstāvētās specialitātes lomu un vietu valsts aizsardzībā, sabiedrībā, pasaules kontekstā, nodrošinot sadarbību ar valsts, ārvalstu un pašvaldību institūcijām, juridiskām un fiziskām personām valsts aizsardzības jomā atbilstoši savai kompetencei.

11. Spēja izprast ar valsts drošību un aizsardzību saistītos jautājumus un izprast pārstāvētā NBS veida apakšvienības vietu un lomu kopējā NBS uzdevumu kontekstā.

12. Spēja organizēt padotā personāla darbu ar informācijas sistēmām, ievērojot datu aizsardzību.

13. Spēja nodrošināt vides aizsardzības un personāla drošības pasākumus dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes laikā, ievērojot militārās vides specifiku un, ja nepieciešams, sadarbojoties ar kompetentajām institūcijām.

14. Spēja patstāvīgi uzturēt ieņemamajam amatam atbilstošu fizisko un psiholoģisko sagatavotību, kā arī rūpēties par savu veselību.

15. Spēja pildīt dienesta pienākumus valsts valodā un vismaz vienā no NATO oficiālajām valodām.

16. Spēja novērtēt un atbilstoši rīkoties dzīvībai bīstamās situācijās, sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumā.

1.81.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Vadīt padoto personālu (līdz pat 40 karavīriem un civilajiem darbiniekiem) miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā dažādās ekstremālās un bīstamās vidēs, nodrošinot personāla gatavību ikdienas un kaujas uzdevumu izpildei.

2. Analizēt saņemtos uzdevumus un pavēles, plānot, organizēt un vadīt to izpildi atbilstoši uzdevumam, situācijai un standarta procedūrām.

3. Pieņemt un formulēt savu lēmumu, kā arī kontrolēt tā izpildi.

4. Identificēt nozīmīgākos no vienlaikus veicamajiem dienesta uzdevumiem un organizēt to izpildi prioritātes secībā.

5. Izrādīt iniciatīvu un uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un rīcību.

6. Plānot un nodrošināt apakšvienības karavīru militārās apmācības, vadīt to realizāciju, kā arī personīgi piedalīties padotā personāla apmācībā.

7. Plānot un vadīt pasākumus militārās disciplīnas nostiprināšanai, karavīru apmācībai un komandas veidošanai.

8. Orientēties ar valsts drošību un aizsardzību saistītajos starptautiskajos, valsts un valsts aizsardzības jomas iekšējos normatīvajos aktos un piemērot tos atbilstoši situācijai.

9. Zināt un rīkoties ar noteiktajā vidē (jūra/gaiss/sauszeme) izmantojamo militāro tehniku un iekārtām.

10. Pārzināt specifiskās militārās tehnikas, mehānismu un iekārtu uzbūves un darbības principus, kā arī apkopes prasības un standartus atbilstoši specialitātei.

11. Analizēt un izmantot vides mērījumu (meteoroloģiskos, sinoptiskos u.c.) statistiskos datus atbilstoši dienesta vides specifikai un uzdevumam.

12. Pārzināt un izmantot militārās darbības vides (jūra/gaiss/sauszeme) standarta operāciju procedūras.

13. Pārzināt un vadīt specifiskās militārās operācijas atbilstoši pakļautās apakšvienības līmenim un vietai kopējā militārā uzdevuma plānā.

14. Pārzināt dienesta vides specifiku noteiktajā jomā (jūra/gaiss/sauszeme) un ar to saistītos reglamentējošos normatīvos aktus.

15. Pārzināt protokola un lietišķās saskarsmes prasības.

16. Analītiski lietot dienesta pienākumu izpildei pieejamo informāciju.

17. Pildīt uzdevumus gan individuāli, gan komandā, vadīt grupas darbu, uzņemoties līdera funkcijas.

18. Strādāt psiholoģiski sarežģītās situācijās un risināt problēmas.

19. Izprast un lietot psiholoģijas un pedagoģijas principus un metodes darbā ar personālu.

20. Pārzināt un izmantot datu iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas tehnoloģijas, lietot biroja tehniku.

21. Sagatavot un sniegt prezentācijas.

22. Organizēt sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem, ievērojot saskarsmes lietišķo etiķeti.

23. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas un prasmes.

24. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā no NATO oficiālajām valodām.

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Pārvaldīt vismaz vienu no NATO oficiālajām valodām.

27. Mutiski un rakstiski sazināties un noformēt dokumentus atbilstoši valodas un dokumentu pārvaldības prasībām.

28. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un rīkoties atbilstoši tiem.

29. Veikt pirmās palīdzības pasākumus nelaimes gadījumos.

30. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības dienesta pienākumu un uzdevumu izpildes laikā.

1.81.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. valsts militārās aizsardzības stratēģija;

1.2. dažādu spēku vienību (jūra/gaiss/sauszeme) sadarbības principi;

1.3. starptautiskie līgumi un vienošanās;

1.4. NATO un Eiropas Savienības tiesību akti, to hierarhija un piemērošana;

1.5. NATO struktūra un galvenie uzdevumi, vēsture un veiktās operācijas;

1.6. pasaules un valsts politikas un ekonomikas procesi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. dažādu ieroču šķiru (artilērija, inženieri, pretgaisa vienības u.tml.) apgādes organizācijas pamatprincipi;

2.2. civilmilitārā sadarbība (sadarbība ar valsts un sabiedriskajām institūcijām un plašsaziņas līdzekļiem);

2.3. NBS, NATO un nosacītā pretinieka struktūra, bruņojums, taktika;

2.4. militārās pedagoģijas, vadības un psiholoģijas pamati;

2.5. normatīvo aktu izstrādes kārtība;

2.6. fiziskā sagatavotība, fizioloģija, treniņu programmu izstrāde;

2.7. darbs starpkultūru lietišķajā/militārajā vidē un lietišķā etiķete, protokols, tradīcijas;

2.8. aizsardzība no masveida iznīcināšanas ieročiem;

2.9. karamākslas vēsture;

2.10. projektu vadība;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vienā no NATO oficiālajām valodām.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. visu veidu militārās operācijas (savas profesijas līmenī) – to plānošana, analīze, īstenošana;

3.2. lēmuma pieņemšanas process, vadības un kontroles cikls (situācijas izpratne, plānošana, pavēļu izdošana, uzraudzība/kontrole);

3.3. NBS struktūras, uzdevumu, bruņojuma, tehnikas, ekipējumu apkopes prasību un standartu pārzināšana, lietošanas uzdevuma izpildes nodrošināšana atbilstoši specialitātei;

3.4. sakaru sistēmas pārzināšana un lietošana;

3.5. informācijas tehnoloģijas un biroja tehnika;

3.6. prezentācijas māksla;

3.7. personāla vadība un personāla vadība paaugstinātas spriedzes/stresa apstākļos;

3.8. nodarbību sagatavošana un vadīšana, nodarbību analīze un vērtēšana (t.sk. augstas un paaugstinātas bīstamības nodarbību plānošana, organizēšana, vadīšana, kontrole un izvērtēšana);

3.9. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.10. pirmās palīdzības sniegšana;

3.11. dokumentu pārvaldība;

3.12. vides aizsardzība;

3.13. valsts valoda;

3.14. viena no NATO oficiālajām valodām.

1.82. Statistikas matemātiķa profesijas standarts

1.82.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – statistikas matemātiķis.

2. Profesijas kods – 2120 02.

1.82.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– statistikas matemātiķis izstrādā zinātniski pamatotu datu vākšanas metodiku; apkopo savāktos datus, analizē tos un skaidro pētījumu un eksperimentu skaitliskos rezultātus; veic zinātniskās pētniecības darbus; izstrādā matemātiskos modeļus; attīsta matemātikas un statistikas teoriju, koncepcijas, pētniecības metodes un lieto tās praksē; sniedz konsultācijas par statistikas metožu lietošanu dažādās zinātņu jomās, tai skaitā: dabaszinātņu, sociālo zinātņu, inženierzinātņu, medicīnas un farmācijas, humanitāro, izglītības zinātņu un pedagoģijas un citās darbības jomās.

Statistikas matemātiķis var strādāt starptautiskajās, valsts, pašvaldību, nevalstiskajās institūcijās un citos uzņēmumos (turpmāk – uzņēmums), kas nodarbojas ar statistisko datu vākšanu un tās plānošanu, savākto datu apstrādi, analīzi un iegūto rezultātu interpretāciju.

1.82.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus, ievērojot normatīvo aktu prasības.

2. Spēja izprast uzņēmuma struktūru un darbību, orientēties galvenajos statistikas modeļos un metodēs, kuras tiek pielietotas uzņēmumā.

3. Spēja iegūt, pārbaudīt, izvērtēt darba uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un datus, zinātniski pamatoti plānot statistiskos eksperimentus.

4. Spēja analizēt un novērtēt ekonomisko vidi un komercdarbības vidi ar matemātiskās statistikas metodēm, kā arī veidot zinātniski pamatotas prognozes par to attīstības tendencēm pasaulē, Latvijā un tās reģionos.

5. Spēja analizēt un prognozēt finanšu tirgus tendences, veikt vērtspapīru portfeļu analīzi.

6. Spēja novērtēt dažādu stohastisku procesu varbūtisko scenāriju, savstarpējo ietekmi, korelāciju un atkarību.

7. Spēja apkopot datus, izmantojot informācijas tehnoloģijas darbības plānošanai, kontrolei un koriģēšanai.

8. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību matemātiskās statistikas nozarē un prezentēt iegūtos rezultātus.

9. Spēja veikt analīzi, izmantojot daudzdimensiju analīzes metodes.

10. Spēja plānot, organizēt izlases veida apsekojumus un analizēt to rezultātus.

11. Spēja veikt laikrindu modelēšanas un prognozēšanas metodoloģijas izstrādes, pielietošanas un pilnveidošanas darbus.

12. Spēja veikt datu apstrādi, izmantojot specializētas matemātikas un statistikas datorprogrammu paketes.

13. Spēja patstāvīgi uzturēt un papildināt uzņēmuma datubāzes, kas satur vispārīgu statistikas informāciju.

14. Spēja sadarboties, piedāvāt un izstrādāt esošajām statistikas metodēm modifikācijas un pilnveidojumus.

15. Spēja sazināties ar klientiem mutvārdos, lietišķajā sarakstē, elektroniski, pa telefonu, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

16. Spēja iegūtos statistikas rezultātus saprotami izskaidrot, uzskatāmi attēlot, padarot tos saprotamus un pieejamus personām, kuras vērsušās pēc konsultācijas.

17. Spēja pilnvērtīgi izmantot lietojumprogrammas, tehniku un elektroniskos sakaru līdzekļus kvalitatīvai un patstāvīgai profesionālai darbībai.

18. Spēja izstrādāt un attīstīt zinātniski jaunas metodes vai to lietojumu matemātiskajā statistikā praktiskiem mērķiem.

19. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot patstāvīgi un komandā, lai precīzi un radoši pildītu darba uzdevumus.

20. Spēja izstrādāt, vadīt un īstenot projektus, kas saistīti ar matemātiskās statistikas nozari.

21. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

22. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

23. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

24. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.82.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt un ievērot Latvijas Republikas normatīvos aktus statistikas, fizisko personu datu aizsardzības un komercdarbības jomā.

2. Izprast uzņēmuma struktūru un darbību, orientēties galvenajos statistikas modeļos un metodēs, kas tiek pielietotas uzņēmumā.

3. Formulēt matemātiski statistikas problēmas un uzdevuma nostādni.

4. Izstrādāt matemātiskos un statistikas modeļus uzņēmuma vajadzībām.

5. Iegūt kvalitatīvus statistikas datus no dažādiem informācijas avotiem.

6. Strādāt ar dažādiem informācijas izklāsta veidiem (mājaslapām internetā, izdrukām, prezentācijām, bukletiem, gadagrāmatām u.c.).

7. Izstrādāt anketas vai cita veida aptaujas līdzekļus, ar kuru palīdzību var iegūt informāciju.

8. Plānot un veikt izlases apsekojumus.

9. Veikt datu apstrādi, izmantojot specializētas matemātikas un statistikas datorprogrammu paketes.

10. Veikt analīzi, izmantojot daudzdimensiju analīzes metodes.

11. Analizēt un prognozēt Latvijas un starptautisko finanšu tirgu tendences, veikt vērtspapīru portfeļu analīzi.

12. Sastādīt un analizēt ielaides-izlaides tabulas.

13. Sastādīt un analizēt maksājumu bilanci.

14. Interpretēt statistikas rezultātus saprotami un attēlot uzskatāmi.

15. Izmantot secinājumu veidošanas loģiskās metodes.

16. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu un konsultēt pētījumu rezultātu ieviešanu praksē.

17. Sagatavot prezentācijas un uzstāties ar ziņojumiem par profesionāliem jautājumiem konferencēs, semināros, sanāksmēs.

18. Pārzināt lietišķo dokumentu noformēšanu.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

22. Lietot un apstrādāt datubāzes, kas satur statistikas informāciju.

23. Lietot modernās informācijas iegūšanas, apstrādes un sistematizēšanas tehnoloģijas.

24. Apgūt jaunākās informācijas tehnoloģijas un pielietot tās praksē.

25. Ievērot informācijas aizsardzību un konfidencialitāti.

26. Izstrādāt, vadīt un īstenot projektus, kas saistīti ar matemātiskās statistikas nozari.

27. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

28. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

29. Lietot datortehniku un biroja aprīkojumu.

30. Ievērot biroja tehnikas lietošanas noteikumus.

31. Plānot un organizēt savu darbu.

32. Veikt darbu patstāvīgi un komandā.

33. Izmantot saskarsmes prasmes.

34. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas, pilnveidojot savas profesionālās kompetences.

35. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

36. Saglabāt statistiķa profesionālo neitralitāti un objektivitāti, izskaidrojot statistisko datu nozīmi un rezultātus objektīvi, profesionāli un pārskatāmi, ievērojot zinātnisko neatkarību un vienlīdzīgi izturoties pret visiem lietotājiem.

1.82.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. Eiropas Savienības konvencija par personas datu aizsardzību;

1.2. vietējās un starptautiskās ekonomiskās vides, tirgus attīstības tendences un perspektīvas;

1.3. starptautiskie finanšu un vērtspapīru tirgi;

1.4. ar darbu profesijā saistītās Latvijas un starptautiskās tiesību normas.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tautsaimniecības attīstība;

2.2. statistikas teorijas;

2.3. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

2.4. apdrošināšanas tirgi;

2.5. makroekonomikas, mikroekonomikas un grāmatvedības teorijas;

2.6. makroekonomikas un mikroekonomikas, finanšu, demogrāfijas, sabiedrības veselības u.c. statistikas rādītāju analīze;

2.7. patērētāju tiesību aizsardzība;

2.8. normatīvie akti statistikas, fizisko personu datu aizsardzības un komercdarbības jomā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. matemātiskā statistika;

3.2. varbūtību teorija;

3.3. laikrindu analīze;

3.4. optimizācijas metodes;

3.5. matemātiskā analīze;

3.6. izlases apsekojumi;

3.7. apsekojuma instrumentārija izstrāde;

3.8. gadījuma procesi;

3.9. datorprogrammas, to pielietošana;

3.10. vērtspapīru portfeļi;

3.11. ekonometrija;

3.12. masu apkalpošanas modeļi;

3.13. matemātisko modeļu veidošana;

3.14. lineārā programmēšana;

3.15. informācijas tehnoloģijas;

3.16. prezentāciju veidošana un pasniegšana;

3.17. biroja tehnika un tās pielietošanas iespējas;

3.18. pētnieciskā darba metodoloģija;

3.19. valsts valoda;

3.20. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.21. projektu izstrāde, vadīšana un īstenošana;

3.22. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.23. darba aizsardzība;

3.24. vides aizsardzība;

3.25. darba tiesiskās attiecības.

1.83. Supervizora/konsultanta pārrauga profesijas standarts

1.83.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – supervizors /konsultants pārraugs.

2. Profesijas kods – 2424 06.

1.83.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– supervizors /konsultants pārraugs ir kādas noteiktas profesionālās nozares speciālists, kurš papildus ir ieguvis supervizora /konsultanta pārrauga kvalifikāciju un kurš sniedz supervīzijas pakalpojumu – organizē un vada supervīzijas (mērķtiecīgi organizēts konsultatīvais un izglītojošais atbalsts, ko profesionālajā kontekstā saņem indivīds, grupa vai organizācija (turpmāk – supervizējamais) ar mērķi pilnveidot profesionālo kompetenci un profesionālās darbības kvalitāti) procesu; īsteno pētniecisko darbību un veicina profesijas attīstību; atbildīgi un sistemātiski pilnveido savu kvalifikāciju un profesionālo izaugsmi.

Supervizors /konsultants pārraugs strādā valsts, pašvaldību institūcijās, nevalstiskajās organizācijās un citos uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.83.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt un vadīt supervīzijas procesu individuālā, grupu, komandu un organizāciju līmenī.

2. Spēja supervīzijas procesā pielietot atbilstīgas problēmu risināšanas, konsultēšanas un pieaugušo izglītības metodes un tehnikas.

3. Spēja sadarboties ar supervizējamo, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

4. Spēja izprast profesionālās vides specifiku.

5. Spēja darbā ar supervizējamo nodrošināt reflektīvu, konstruktīvu darbību un savstarpēju atbildību.

6. Spēja noformēt ar supervīziju saistīto dokumentāciju.

7. Spēja ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

8. Spēja pārzināt darba tiesisko attiecību normas.

9. Spēja veikt pētniecisko darbību supervīzijas teorijas un metožu attīstībai.

10. Spēja izvērtēt savu profesionālo darbību un pilnveidot profesionālo kompetenci visas darba dzīves garumā.

11. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, no kurām vismaz viena tiek izmantota kā saziņas un pētniecības valoda starptautiskā vidē.

12. Spēja izmantot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.

1.83.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot supervīzijas procesu, sasniedzamo rezultātu, supervīzijas ilgumu, sesiju skaitu, vienošanās nosacījumus un citus administratīvos jautājumus.

2. Noslēgt supervīzijas līgumu.

3. Noformēt dokumentāciju, kas saistīta ar supervīzijas procesu, rezultātu apkopojumu un izvērtējumu.

4. Novērtēt supervizējamā profesionālās problēmas un vajadzības.

5. Vadīt individuālo, grupas, komandas un organizācijas supervīziju.

6. Analizēt un izvērtēt supervizējamā pārstāvētās profesionālās nozares un institūcijas specifiku, to vajadzības un resursus.

7. Novērtēt supervizējamā personisko jautājumu ietekmi uz profesionālajām problēmām un piedāvāt atbilstošu risinājumu.

8. Lietot personai vai grupai piemērotas konsultēšanas metodes supervīzijas procesā.

9. Integrēt supervīzijas procesā pieaugušo izglītības modeļus.

10. Attīstīt supervizējamo pašnovērtējuma, analītiskās, pašrefleksijas un pašregulācijas iemaņas, kas attīsta paškontroli un palīdz patstāvīgi risināt profesionālās problēmas.

11. Veidot supervīzijas procesā radošu, uz risinājumu vērstu, strukturētu vidi.

12. Analizēt un novērtēt supervizējamā profesionālās izaugsmes dinamiku un supervīzijas procesa attīstību.

13. Mērķtiecīgi pilnveidot savu kvalifikāciju un rūpēties par profesionālo izaugsmi.

14. Pastāvīgi īstenot un attīstīt savu profesionālo praksi.

15. Ievērot savā darbā profesionālos un vispārīgos ētikas pamatprincipus.

16. Lietot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.

17. Ievērot darba tiesisko attiecību normas, personu un organizāciju datu aizsardzības, darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

18. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena tiek izmantota kā saziņas un pētniecības valoda starptautiskā vidē.

21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.83.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešanās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. sociālekonomiskie procesi valstī (demogrāfiskie procesi, nodarbinātība, inflācija, dzīves kvalitātes rādītāji, izglītība, kultūra, veselības aprūpe, sociālās drošības sistēma u.c.);

1.2. sociālekonomiskās pārmaiņas Eiropā un pasaulē;

1.3. ārvalstu pieredze un aktualitātes supervīzijā;

1.4. supervīzijas specifika dažādās profesijās.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešanās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. supervīzijas attīstība;

2.2. supervīzijas teorētiskās koncepcijas un funkcijas;

2.3. supervīzijas, koučinga un mentoringa kopīgie un specifiskie raksturojumi;

2.4. sociālo, kultūras un vides faktoru ietekme uz cilvēku;

2.5. sistēmiskā pieeja starppersonu komunikācijā;

2.6. vadības teorijas;

2.7. organizācijas kultūra un attīstība;

2.8. pieaugušo izglītības teorijas un modeļi;

2.9. supervizējamā personisko jautājumu ietekme uz profesionālajām problēmām;

2.10. pārmaiņu vadība;

2.11. konfliktu veidi un risināšanas stratēģijas;

2.12. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešanās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. supervizora /konsultanta pārrauga profesijas raksturojums;

3.2. supervīzijas veidi, formas un modeļi;

3.3. supervīzijas struktūra un organizācija;

3.4. supervīzijas dokumentu pārvaldība;

3.5. supervizora /konsultanta pārrauga profesionālais pašnovērtējums;

3.6. individuālā supervīzija (līgums, process, intervence, novērtējums);

3.7. supervīzija grupā (līgums, process, intervence, grupu dinamikas vadīšana, komunikācija grupā, novērtējums);

3.8. komandas supervīzija;

3.9. organizācijas supervīzija;

3.10. koleģiālā supervīzija;

3.11 psihodinamiskie koncepti (t.sk. pārnese un pretpārnese) supervīzijas procesā un personības funkcionēšanas līmeņi;

3.12. konsultēšanas un intervences metodes supervīzijā;

3.13. pieaugušo izglītības metodes;

3.14. krīzes intervence;

3.15. konfliktu vadība supervīzijā un mediācija;

3.16. stresa vadība un psihohigiēna;

3.17. vadība (vadības instrumenti, sociālo sistēmu vadība, vadības procesa konflikti);

3.18. organizāciju attīstības modeļi;

3.19. starppersonu komunikācijas prasmes;

3.20. starpkultūru komunikācijas pamati (kultūru atšķirības un saskarsme dažādību iekļaujošā vidē);

3.21. profesionālie un vispārīgie ētikas pamatprincipi, t.sk. konfidencialitāte;

3.22. pētniecības metodoloģija supervīzijā;

3.23. informācijas tehnoloģijas profesionālās darbības veikšanai;

3.24. darba aizsardzība;

3.25. vides aizsardzība;

3.26. darba tiesiskās attiecības;

3.27. valsts valoda;

3.28. divas svešvalodas saziņas līmenī, no kurām vismaz viena tiek izmantota kā saziņas un pētniecības valoda starptautiskā vidē.

1.84. Nekustamā īpašuma vērtētāja profesijas standarts

1.84.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – nekustamā īpašuma vērtētājs.

2. Profesijas kods – 3142 12.

1.84.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– nekustamā īpašuma vērtētājs ir finanšu pakalpojumu nozares speciālists, kas ir izpildījis uz šo reglamentēto profesiju attiecināmās normatīvo aktu prasības un veic darbus, kas saistīti ar dažādu veidu īpašuma vērtēšanu; nosaka nekustamā īpašuma tirgus un citas vērtības, kuru bāze nav tirgus vērtība; veic nekustamā īpašuma tirgus analīzi un prognozes; aprēķina investīciju projektu efektivitāti.

Nekustamā īpašuma vērtētājs strādā valsts, pašvaldību institūcijās vai citos uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar nekustamā īpašuma vērtēšanu, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.84.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt nekustamā īpašuma vērtētāja profesionālo darbību atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, vērtēšanas standartiem, Eiropas Savienības tiesību normām un citiem saistošiem dokumentiem.

2. Spēja izprast vispārējās ekonomiskās teorijas un principus, zināt un izprast nekustamā īpašuma vērtību ietekmējošos faktorus.

3. Spēja praksē lietot vērtēšanas pieejas, metodes un paņēmienus, kā arī sagatavot kvalitatīvus vērtējumus.

4. Spēja analizēt un novērtēt nekustamā īpašuma tirgus situāciju un prognozēt tās attīstību.

5. Spēja analizēt valsts un pasaules ekonomiskās situācijas attīstību un prognozēt tās ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu.

6. Spēja izprast un analizēt uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus nekustamā īpašuma jautājumos.

7. Spēja izprast un, konsultējoties ar atbilstošajiem nozares speciālistiem, analizēt būvprojektus un būvniecības dokumentāciju, būvekspertu un tehniskās apsekošanas atzinumus, pielietojamos būvmateriālus un būvizstrādājumus, būvdarbu tehnoloģijas.

8. Spēja izprast un analizēt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas principus un finanšu rādītājus.

9. Spēja izprast, analizēt un praksē pielietot ar nekustamo īpašumu dažādu veidu darījumiem saistītos normatīvos aktus, standartus, kā arī citus saistošus dokumentus.

10. Spēja komunicēt ar pasūtītāju, klientu, vērtējamā īpašuma īpašnieku un citām ar vērtējamo īpašumu vērtēšanas procesu saistītām personām, pārstāvēt un aizstāvēt klientu intereses dažādās institūcijās savas kompetences jomā.

11. Spēja aprēķināt vērtēšanas pakalpojumu resursu izmaksas un izstrādāt pakalpojumu līgumu.

12. Spēja pastāvīgi paaugstināt savu profesionālās kvalifikācijas līmeni.

13. Spēja ievērot vērtētāja profesionālās ētikas kodeksu.

14. Spēja profesionālajā darbībā lietot ar nekustamā īpašuma datiem saistītās informācijas sistēmas un apgūt un lietot informācijas tehnoloģijas.

15. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

16. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

17. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.84.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt nekustamo īpašumu vērtējumus atbilstoši Latvijas standarta statusā reģistrētā standarta "Īpašumu vērtēšana" (LVS 401:2013), Eiropas un Starptautisko vērtēšanas standartu prasībām.

2. Zināt un izprast nekustamā īpašuma pārvaldības vispārējās un specifiskās attīstības tendences.

3. Zināt un izprast nekustamā īpašuma vērtību ietekmējošos faktorus.

4. Izprast nekustamā īpašuma tirgū notiekošo procesu cēloņus un novērtēt iespējamās sekas.

5. Izprast normatīvo aktu ietekmi uz makroekonomiskajiem procesiem un nekustamā īpašuma tirgu.

6. Novērtēt dažādus sociālos un politiskos procesus un prognozēt to ietekmi uz komercdarbību nekustamā īpašuma jomā.

7. Pārzināt un saprast grāmatvedības operācijas un finanšu darījumus, pārzināt komercdarbības grāmatvedības vispārējos principus, orientēties bilances ieņēmumu un izdevumu pozīcijās un uzņēmumu statistiskajā informācijā.

8. Orientēties finanšu sektora, banku un investīciju fondu darbībā.

9. Orientēties valsts fiskālajā un monetārajā politikā.

10. Novērtēt dažādu risku ietekmi uz komercdarbību.

11. Izmantot modernās informācijas tehnoloģijas, darbojoties nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā.

12. Izmantot loģiskās pieejas, analīzes un sintēzes, indukcijas un dedukcijas, kvantitatīvās un kvalitatīvās, kā arī citas metodes nekustamā īpašuma vērtības aprēķinos identificēto problēmu risināšanai.

13. Izmantot nekustamā īpašuma inženierekonomikas likumsakarības nekustamā īpašuma vērtēšanas lēmumu pieņemšanā.

14. Izmantot dažādas nekustamā īpašuma vērtēšanas pieejas un metodes.

15. Izmantot investīciju projektu efektivitātes noteikšanas metodes.

16. Izveidot optimālu, pamatojošu informāciju nekustamā īpašuma vērtēšanas lēmuma pieņemšanai.

17. Pārzināt vietējo nekustamā īpašuma tirgu, analizēt un prognozēt nekustamā īpašuma tirgus un atsevišķu tā segmentu attīstību saistībā ar valsts un pasaules ekonomiskās attīstības prognozēm.

18. Pielietot ar nekustamā īpašuma datiem saistītās datubāzes un informācijas sistēmas vērtējumu sagatavošanai.

19. Pārzināt ēku un būvju klasifikāciju.

20. Analizēt ēku un būvju tehnisko dokumentāciju, pārzināt ēku un būvju konstruktīvos risinājumus un būvkonstrukciju tehnisko vērtību zudumu veidošanās vispārējos pamatus.

21. Orientēties būvniecības procesa stadijās un pielietojamās tehnoloģijās, būvmateriālu piedāvājumā, piemērotībā un izmaksās.

22. Pārzināt nekustamā īpašuma pārvaldīšanas juridiskos un ekonomiskos principus, orientēties nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un pārvaldības finansiālajos rādītājos.

23. Orientēties un pielietot ar nekustamo īpašumu saistītos valsts un pašvaldību normatīvos aktus.

24. Identificēt un izvērtēt īpašumtiesības un ar tām saistītos ierobežojumus.

25. Izvērtēt un noteikt efektīvāko īpašuma lietošanas veidu.

26. Orientēties investīciju piesaistes politikā, izstrādāt nekustamo īpašumu attīstības projektus un piedalīties investīciju projektu izstrādē.

27. Pastāvīgi paaugstināt profesionālo zināšanu līmeni, sekot līdzi nozares attīstībai un pielietot modernās informācijas iegūšanas, apstrādes, sistematizēšanas un saziņas tehnoloģijas.

28. Pārzināt dokumentu pārvaldības prasības, pielietot tās lietišķo dokumentu sagatavošanā.

29. Pārzināt tirgvedību, kā arī efektīvi pielietot savstarpējās komunikāciju metodes darbā ar klientiem un sadarbības partneriem.

30. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus darījumos ar nekustamo īpašumu.

31. Ievērot godprātības un labas prakses principus, nepieļaut interešu konfliktu, personīgo ieinteresētību un ievērot konfidencialitāti.

32. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

33. Pārvaldīt valsts valodu.

34. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

35. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

36. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

37. Precīzi veikt nepieciešamos aprēķinus vērtējuma sastādīšanā.

38. Sadarboties un strādāt komandā, kā arī strādāt patstāvīgi.

1.84.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. grāmatvedības pamati (Latvijas Republikas grāmatvedības standarti, Starptautiskie finanšu pārskatu standarti);

1.2. Eiropas Savienības direktīvas nekustamā īpašuma vērtēšanas un pārvaldības jomā;

1.3. normatīvie akti nekustamo īpašumu jomā un ar nekustamā īpašuma darījumiem, to reģistrāciju un plānošanu saistītie normatīvie akti;

1.4. normatīvie akti būvniecības jomā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. nekustamā īpašuma ekonomika;

2.2. nekustamo īpašumu pārvaldības finansiālie aspekti;

2.3. cenu veidošana būvniecībā;

2.4. investīcijas nekustamajā īpašumā;

2.5. komercdarbība un plānošana nekustamā īpašuma jomā;

2.6. nekustamā īpašuma tirgvedība un tās vadīšana;

2.7. ar nekustamo īpašumu saistītie nodokļu normatīvie akti;

2.8. ekoloģiski orientētā vadīšana nekustamā īpašuma tirgū;

2.9. matemātika saistībā ar nekustamā īpašuma vērtēšanu;

2.10. statistiskās analīzes metodes un to pielietošana ar īpašumu saistītas informācijas apstrādē un analīzē;

2.11. ilgtspējīgas būvniecības pamati, būvmateriāli un būvizstrādājumi;

2.12. būvizstrādājumu iestrādes tehnoloģiju pamati;

2.13. energoaudita un energoefektivitātes vispārējie principi;

2.14. alternatīvo enerģijas resursu avoti;

2.15. ēku un būvju konstrukciju, ēku inženiertīklu novērtēšanas pamati;

2.16. īpašuma topogrāfiskie uzmērījumi;

2.17. teritoriālā un detālplānojuma attīstības stratēģijas;

2.18. finanšu tirgus darbības principi;

2.19. kredītiestāžu kreditēšanas politikas vispārējie principi, hipotekārā kreditēšana;

2.20. kustamās mantas (īpašuma) vērtēšanas pamati;

2.21. komercdarbības un nemateriālo aktīvu vērtēšanas pamati;

2.22. lauksaimniecības zemju produktivitātes un dabīgās auglības novērtēšanas principi;

2.23. Latvijas derīgo izrakteņu ieguves, izmantošanas un krājumu apjoma novērtēšanas principi;

2.24. mežu vērtēšanas pamati;

2.25. valsts telpiskās plānošanas sistēma un zemes izmantošanas plānošana, zemes un ēku klasifikācija, kadastrs un īpašuma kadastrālās un masveida vērtēšanas pamati;

2.26. saskarsmes kultūras un psiholoģijas pamati;

2.27. psiholoģija nekustamā īpašuma darījumos;

2.28. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. nekustamā īpašuma vērtēšanas nozares normatīvie akti;

3.2. ar nekustamo īpašumu (nekustamu lietu) saistītās tiesības;

3.3. īpašuma tirgus tautsaimniecībā, nekustamā īpašuma tirgus analīze un prognozēšana;

3.4. nekustamā īpašuma tirgus risku izvērtēšana;

3.5. ar nekustamo īpašumu saistītās informācijas sistēmas un datubāzes;

3.6. ēku, būvju un inženierkomunikāciju tehniskā stāvokļa izvērtēšana;

3.7. Latvijas, Eiropas Savienības un starptautisko vērtēšanas standartu prasības;

3.8. vērtēšanas teorija un vērtēšanas metožu pielietošana, starptautiski atzītu vērtēšanas konceptu un principu pārzināšana;

3.9. prasības vērtēšanas pasūtījumu noformēšanai, vērtējuma izpildes procedūrai, rezultātu paziņošanai;

3.10. kultūrvēsturisku nekustamu īpašumu vērtēšana;

3.11. ieguldījumu īpašumu būvniecības stadijā vērtēšana;

3.12. vērtēšana finanšu atskaišu vajadzībām;

3.13. nekustamā īpašuma vērtēšana aizdevumu nodrošinājumam;

3.14. komerciāla rakstura īpašumu vērtēšana;

3.15. lauksaimniecībā izmantojamu īpašumu vērtēšana;

3.16. īpašumu ar ierobežotu lietošanas laiku (derīgo izrakteņu atradņu) vērtēšana;

3.17. nomas (īres) tiesību vērtēšana, nomniekam atlīdzināmo izdevumu vērtēšana;

3.18. īpašie vērtēšanas gadījumi (sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšana, nekustamā īpašuma atsavināšana atbilstoši tiesas nolēmumam, publiskas personas mantas atsavināšana);

3.19. vērtēšanai nepieciešamās informācijas tehnoloģijas zināšanas;

3.20. vides aizsardzības un resursu izmantošanas vispārējie principi;

3.21. darba aizsardzības prasības;

3.22. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi un biznesa etiķete;

3.23. valsts valoda;

3.24. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.25. darba tiesiskās attiecības.

1.85. Kuģu mehāniķa (vadības līmenī) profesijas standarts

1.85.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Vecākais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku – profesijas kods "3151  01";

Otrais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 3000 kW un lielāku – profesijas kods "3151  02";

Kuģu MEHĀNIĶIS (vadības līmenī) – profesijas kods "3151  21" (turpmāk kopā – kuģu mehāniķis (vadības līmenī)).

1.85.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģu mehāniķis (vadības līmenī) kontrolē kuģa iekārtu, mehānismu un sistēmu darba parametrus; uzrauga citu darbinieku darbu mašīntelpās; plāno un organizē kuģa mehānisko, elektrisko un elektronisko sistēmu ekspluatāciju; pārrauga kuģa mašīnu, mehānismu un cita aprīkojuma apkopi un remontu; nodrošina degvielas un citu materiālu pasūtīšanu un saņemšanu.

Kuģu mehāniķis (vadības līmenī) var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "Jūrnieku sagatavošana un sertificēšana, kā arī sardzes pildīšana" (STCW (Standards of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

1.85.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā" un A-III/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku".

1.85.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā" un A-III/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku".

1.85.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā";

1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka:

2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā";

2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka:

3.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā";

3.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku".

1.86. Kuģa elektromehāniķa profesijas standarts

1.86.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kuģa elektromehāniķis.

2. Profesijas kods – 3151 18.

1.86.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģa elektromehāniķis kontrolē elektrisko mašīnu, mehānismu un sistēmu darba parametrus; plāno, organizē un veic kuģa elektrisko un elektronisko sistēmu ekspluatāciju; veic kuģa elektrisko mašīnu, mehānismu un cita elektriskā aprīkojuma apskates, apkopi un remontu; veic elektroiekārtas ekspluatācijai nepieciešamo materiālu pasūtīšanu un saņemšanu, uzrauga citu darbinieku darbu elektromehāniķa kompetenču jomā.

Kuģa elektromehāniķis var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "Jūrnieku sagatavošana un sertificēšana, kā arī sardzes pildīšana" (STCW (Standards of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

1.86.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Kuģa elektromehāniķim nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/6 "Minimālā kompetences standarta specifikācija elektromehāniķiem".

1.86.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Kuģa elektromehāniķim nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/6 "Minimālā kompetences standarta specifikācija elektromehāniķiem".

1.86.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

Kuģa elektromehāniķim nepieciešamās profesionālās zināšanas priekšstata, izpratnes un lietošanas līmenī nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/6 "Minimālā kompetences standarta specifikācija elektromehāniķiem".

1.87. Kuģu vadītāja (vadības līmenī) profesijas standarts

1.87.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Kapteinis uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem – profesijas kods "3152  01";

Vecākais stūrmanis uz kuģiem ar 3000 BT un lielākiem – profesijas kods "3152  02";

Kuģu VADĪTĀJS (vadības līmenī) – profesijas kods "3152  30" (turpmāk kopā – kuģu vadītājs (vadības līmenī)).

1.87.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģu vadītājs (vadības līmenī) nodrošina drošu kuģa ekspluatāciju kravu un pasažieru pārvadājumos; nosaka sardzes procedūras uz klāja un tiltiņa; pārrauga kuģa vadīšanu; plāno kravas operācijas un pārrauga to norisi; pārrauga un kontrolē kuģa darbības atbilstību tiesību aktu prasībām un pasākumus, lai nodrošinātu cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras un jūras vides aizsardzību; veic tehnisko uzraudzību pār kuģa apkopi un remontu; pārzina un ievēro starptautisko konvenciju un citu starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasības jūrniecības jomā; nodrošina nepieciešamo materiālu un krājumu piegādi uz kuģa, kuģa apkalpes un citu darbinieku atbilstību tiem nozīmēto pienākumu veikšanai, pierakstu par veiktajām darbībām uzturēšanu; nodrošina ikdienas un ārkārtas informācijas pārraidīšanu un saņemšanu, izmantojot radiosakarus ar citiem kuģiem un krasta stacijām; organizē un vada citu speciālistu darbu.

Kuģu vadītājs (vadības līmenī) var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "Jūrnieku sagatavošana un sertificēšana, kā arī sardzes pildīšana" (STCW (Standards of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām. Pabeidzot atbilstošu izglītības programmu vai iegūstot nepieciešamo pieredzi, kuģu vadītājs (vadības līmenī) var tikt nodarbināts kā vecākais speciālists jūrniecības vai citu nozaru uzņēmumos un organizācijās.

1.87.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Kuģu vadītājam (vadības līmenī) nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku" un A-II/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

1.87.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Kuģu vadītājam (vadības līmenī) nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku" un A-II/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

1.87.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku";

1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka:

2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku";

2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka:

3.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku";

3.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

1.88. Drošības dienesta vadītāja profesijas standarts

1.88.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – drošības dienesta vadītājs.

2. Profesijas kodi:

Drošības dienesta VADĪTĀJS – profesijas kods "5419  03";

Drošības dienesta VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "5419  04" (turpmāk kopā – drošības dienesta vadītājs).

1.88.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– drošības dienesta vadītājs, ievērojot uzņēmuma stratēģiju, misiju un mērķus, kā arī ievērojot īpašnieku, vadības un sabiedrības intereses, plāno, organizē un vada ar uzņēmuma drošību saistītos pasākumus, kuri vērsti pret iespējamiem riskiem uzņēmuma mantiskām vērtībām, intelektuālam īpašumam, uzņēmumā nodarbinātajam personālam, apmeklētājiem un klientiem, kā arī apkārtējai videi; veic drošības dienesta darbības organizāciju un uzraudzību; izstrādā drošības dienesta budžetu un seko tā izpildei; kontrolē darbu izpildi, motivē darbiniekus un nodrošina komunikāciju ar ieinteresētajām pusēm; kontrolē un veic uzraudzību par uzņēmuma drošības, ugunsdrošības un citu normatīvo aktu prasību izpildi drošības jomā; informē un konsultē uzņēmuma vadību un darbiniekus par uzņēmuma drošības jautājumiem.

Drošības dienesta vadītājs strādā uzņēmumā, kur izveidota drošības struktūrvienība – drošības dienests.

1.88.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izmantot teorētiskās un praktiskās zināšanas un prasmes uzņēmuma drošības struktūrvienības efektīvā vadīšanā un plānošanā, organizēt un koordinēt padotā personāla darbu noteikto uzdevumu precīzai, savlaicīgai un kvalitatīvai izpildei.

2. Spēja izstrādāt uzņēmuma drošības stratēģiju, ievērojot uzņēmuma misiju un mērķus.

3. Spēja pildīt amata pienākumus, nodrošinot rezultatīvu sadarbību ar juridiskām un fiziskām personām, valsts un pašvaldību institūcijām drošības un tiesiskuma jomā.

4. Spēja izstrādāt un īstenot sabiedriskās drošības un kārtības pasākumus, preventīvos pasākumus, kontrolēt tiesību normu ievērošanu, tai skaitā sadarbībā ar kompetentām institūcijām.

5. Spēja kvalitatīvi veikt uzņēmuma iespējamo risku un apdraudējumu analīzi, kā arī efektīvi izmantot iegūtos analīzes rezultātus uzņēmuma aizsardzībā.

6. Spēja nodrošināt kvalitatīvu struktūrvienības darbību reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi un dokumentu pārvaldību.

7. Spēja strādāt individuāli un grupā.

8. Spēja loģiski formulēt darba uzdevumus un darba saturu.

9. Spēja kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību un objektīvi novērtēt padotā personāla darba rezultātus.

10. Spēja uzņemties atbildību par padotā personāla un sava darba rezultātiem.

11. Spēja nodrošināt padotā personāla kvalitatīvu profesionālo sagatavošanu, nosakot mācību vajadzības un organizējot kvalifikācijas paaugstināšanu.

12. Spēja noteikt uzņēmuma darbinieku pienākumus drošības jomā.

13. Spēja analizēt personas un personu grupas emocionālo stāvokli un izvērtēt stresa riskus.

14. Spēja piemērot normatīvo aktu prasības uzņēmuma drošības jomā.

15. Spēja sagatavot informāciju uzņēmuma vadībai drošības jomā.

16. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savas darbības nodrošināšanai.

17. Spēja vadīt drošības struktūrvienības finanšu un saimniecisko darbību, nodrošinot resursu racionālu izmantošanu noteikto uzdevumu izpildei.

18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas un nodrošināt to izpildi.

19. Spēja nodrošināt uzņēmuma materiālo vērtību pavadīšanu un aizsardzību.

20. Spēja komunicēt un sadarboties ar masu saziņas līdzekļiem, publiski uzstāties, paust, aizstāvēt un prezentēt savu viedokli.

21. Spēja ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

22. Spēja izstrādāt drošības struktūrvienības profesionālās ētikas kodeksu.

23. Spēja nodrošināt padotā personāla vispārpieņemto uzvedības normu un struktūrvienībā noteiktā ārējā izskata prasību ievērošanu.

24. Spēja atbilstoši situācijai, ievērojot normatīvos aktus un drošības prasības, profesionāli izvēlēties un pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus vai šaujamieročus.

25. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

27. Spēja nodrošināt fizisko personu datu aizsardzību.

1.88.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izstrādāt uzņēmuma drošības pasākumus.

2. Noteikt prioritātes uzņēmuma drošības jomā.

3. Plānot, organizēt un kontrolēt padotā personāla darbu, vadīt komandas/grupas darbu, risināt konflikta situācijas.

4. Izprast sabiedrībā notiekošos procesus un to ietekmi uz uzņēmuma drošību.

5. Izprast aktuālās ekonomiskās attīstības likumsakarības un principus.

6. Izprast uzņēmuma darbības kopsakarības.

7. Analizēt ar uzņēmuma drošību saistītos jautājumus, vērtēt projektu efektivitāti, identificēt problēmas un ieviest progresīvus risinājumus un metodes uzņēmuma drošības jomā.

8. Ievērot darba tiesisko attiecību normas un nodrošināt to izpildi.

9. Izstrādāt uzņēmuma drošības risku samazināšanas plānu.

10. Izmantot atbilstošas vadības metodes un formas.

11. Orientēties valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā.

12. Orientēties politiskajos, sociālajos un kultūras jautājumos valstī, reģionā, Eiropas Savienībā un pasaulē.

13. Komunicēt un sadarboties ar personālu, uzņēmuma vadību, partneriem, masu saziņas līdzekļiem, valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, publiski uzstāties, paust, aizstāvēt un prezentēt savu viedokli.

14. Izmantot tiesību avotus un piemērot tiesību normas.

15. Orientēties uzņēmuma darbību reglamentējošajos dokumentos un normatīvajos aktos.

16. Organizēt un kontrolēt uzņēmuma drošības jomu reglamentējošo normatīvo aktu izdošanu un piemērošanu.

17. Vadīt ar uzņēmuma drošību saistītās informācijas ieguvi, apstrādi un analīzi, kā arī izmantot šīs informācijas analīzes rezultātus praktiskā darbībā.

18. Organizēt un vadīt uzņēmuma materiālo vērtību pavadīšanu un aizsardzību.

19. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savas darbības nodrošināšanai.

20. Organizēt sabiedrisko drošību un kārtību uzņēmuma rīkotajos pasākumos, tai skaitā veikt preventīvas drošības darbības.

21. Organizēt un veikt preventīvos drošības pasākumus uzņēmuma drošības jomā.

22. Kontrolēt padotā personāla informācijas sistēmu lietošanu.

23. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

24. Plānot un nodrošināt struktūrvienības finansiāli saimniecisko darbību, nosakot resursu izmantošanas prioritātes un kārtību, kā arī izvērtēt to izmantošanas efektivitāti.

25. Organizēt, vadīt un kontrolēt iepirkuma procedūras uzņēmuma drošības jomā, kā arī kontrolēt līgumsaistību izpildi.

26. Izprast personāla plānošanas, atlases un karjeras veidošanas procesu.

27. Raksturot padoto personālu, novērtēt tā darbības rezultātus un dot uzdevumus, ievērojot padotā personāla personīgās īpašības un profesionālo kompetenci.

28. Motivēt padoto personālu, veidojot lietišķu un pozitīvu psiholoģisko klimatu struktūrvienībā.

29. Novērtēt indivīda emocionālo stāvokli un risināt konflikta būtību.

30. Izstrādāt profesionālās ētikas kodeksu un kontrolēt tā ieviešanu struktūrvienībā, kā arī kontrolēt padotā personāla vispārpieņemto uzvedības normu un ārējā izskata ievērošanu.

31. Pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus un dienesta šaujamieročus atbilstoši situācijai un ievērojot normatīvos aktus.

32. Sniegt pirmo palīdzību.

33. Pastāvīgi papildināt savas zināšanas, apgūt jaunu profesionālo informāciju un iemaņas.

34. Pārvaldīt valsts valodu.

35. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

36. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.88.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. globalizācijas loma organizācijas drošības procesu attīstībā;

1.2. loģika;

1.3. filozofija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. organizācijas drošības sistēmas un to attīstības tendences pasaulē;

2.2. krimināltiesības un kriminālprocess;

2.3. administratīvās tiesības un administratīvais process;

2.4. komercdarbība;

2.5. ekonomika;

2.6. noziedzīgu nodarījumu novērtēšana un atklāšana;

2.7. tirgzinība;

2.8. kriminoloģija;

2.9. kriminālistika;

2.10. drošības aspekti Latvijas vēsturē;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. drošības teorija;

3.2. lietvedība;

3.3. datu aizsardzība;

3.4. iepirkuma valsts un pašvaldību vajadzībām tiesiskais regulējums;

3.5. intelektuālā īpašuma tiesības;

3.6. organizācijas drošība;

3.7. ierobežotas pieejamības informācija;

3.8. drošības tehniskie līdzekļi un to attīstība;

3.9. vadības teorija;

3.10. materiālo vērtību pavadīšana – apsardze;

3.11. informāciju tehnoloģijas;

3.12. apsardzes taktika;

3.13. tiesību aizsardzības iestādes;

3.14. stacionāro objektu apsardze;

3.15. fizisko personu drošība;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. darba aizsardzība;

3.18. vides aizsardzība;

3.19. komunikācijas vadība;

3.20. prezentācijas tehnoloģijas risinājumi un māksla;

3.21. retorika;

3.22. stresa pārvaldība;

3.23. saskarsmes psiholoģija;

3.24. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.25. pašaizsardzība;

3.26. praktiskā šaušana;

3.27. šaujamieroču uzbūve, darbības principi;

3.28. pirmā palīdzība;

3.29. valsts valoda;

3.30. divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.89. Informācijas drošības vadītāja profesijas standarts

1.89.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – informācijas drošības vadītājs.

2. Profesijas kods – 1330 09.

1.89.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– informācijas drošības vadītājs organizē un vada informācijas drošības pārvaldības sistēmas (pārvaldības sistēmas stratēģija, arhitektūra/struktūra, kā arī pasākumu, iekšējo normatīvo aktu, ar tiem saistīto procesu kopums) plānošanu, īstenošanu un uzraudzību.

Informācijas drošības vadītājs strādā gan valsts un pašvaldību iestādēs, gan uzņēmumos jebkurā tautsaimniecības nozarē.

1.89.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izstrādāt informācijas drošības pārvaldības struktūru/arhitektūru, t.sk. aprakstīt atbildīgo personu lomas, pienākumus, atbildību.

2. Spēja izstrādāt, analizēt, kontrolēt un koriģēt informācijas drošības pārvaldības īstermiņa un ilgtermiņa plānus.

3. Spēja noteikt un uzraudzīt mērījumus (indikatorus, rādītājus, metrikas) informācijas drošības pārvaldības sasniedzamo rezultātu novērtēšanai.

4. Spēja analizēt un novērtēt sasniegtos rezultātus, pieņemt lēmumus un korekcijas operatīvās un stratēģiskās darbības optimizēšanai.

5. Spēja identificēt informācijas drošības ievainojamību, draudus, novērtēt un aprēķināt apdraudējuma ietekmi, noteikt varbūtību.

6. Spēja prognozēt urķu uzbrucēja taktiku, izstrādāt riska scenārijus.

7. Spēja orientēties informācijas drošības pārvaldības un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) normatīvo aktu prasībās un starptautiskajos standartos, kā arī informācijas drošības jomas vispārpieņemtajā praksē.

8. Spēja izvērtēt, apkopot, atlasīt un adaptēt minimālās drošības prasības informācijas komunikāciju tehnoloģijām, pakalpojumiem un projektiem.

9. Spēja analizēt un novērtēt informācijas drošības līmeni, izstrādāt priekšlikumus informācijas drošības līmeņa uzlabošanai.

10. Spēja orientēties uzņēmuma darbības nepārtrauktības procesos un plānot informācijas sistēmu atjaunošanas pasākumus un uzraudzību.

11. Spēja izstrādāt ārkārtas situācijas rīcības scenārijus un vadīt personālu ārkārtas situācijās.

12. Spēja sadarboties, komunicēt, konsultēt, skaidrot un argumentēt informācijas drošības pārvaldības mērķus un rezultātus ieinteresētajām pusēm, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

13. Spēja vadīt apmācības, izstrādāt to saturu, novērtēt zināšanu līmeni informācijas drošības, fizisko personu datu aizsardzības un saistītajos jautājumos.

14. Spēja organizēt uzņēmuma struktūrvienības racionālu un saskaņotu darbību, motivēt un kontrolēt pakļautā personāla pienākumu izpildi.

15. Spēja ieviest progresīvus risinājumus un metodes informācijas drošības efektivitātes veicināšanai.

16. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

17. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

19. Spēja veikt pētījumus un prezentēt iegūtos rezultātus.

1.89.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt informācijas drošības risku analīzi.

2. Izstrādāt un vadīt uzņēmuma informācijas drošības pasākumus.

3. Veikt drošības pasākumu plānošanu un drošības plāna vadīšanu.

4. Vadīt datu aizsardzības un informācijas drošības pasākumus.

5. Izstrādāt un uzturēt ar informācijas drošību saistītos dokumentus un iekšējos normatīvos aktus.

6. Kontrolēt informācijas drošības pasākumu izpildi un nodrošināt kontroles rezultātu izmantošanu drošības uzlabošanā.

7. Pieņemt lēmumus par informācijas drošības risku pārvaldības pasākumu plāna izmaiņu nepieciešamību.

8. Nodrošināt efektīvu informācijas drošības pasākumu plāna izpildes gaitu.

9. Vadīt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pārbaudes un izmeklēšanas procesus uzņēmumā.

10. Apkopot un analizēt datus, izmantot modernās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) darbības plānošanai, kontrolei un koriģēšanai.

11. Sagatavot pārskatus par informācijas drošības pasākumu plāna izpildi.

12. Izstrādāt ar drošību saistītus projektus un piedalīties to vadīšanā.

13. Vērtēt informācijas drošības attīstības projektu efektivitāti.

14. Pārzināt un lietot risku identificēšanas, novērtēšanas un novēršanas metodes.

15. Izmantot nozares drošības standartus faktu vērtēšanā un analīzē, kā arī vispārpieņemto praksi informācijas drošības pārvaldības jomā.

16. Veikt uzņēmuma darbinieku apmācību par informācijas drošības jautājumiem.

17. Savā darbībā lietot modernās informācijas tehnoloģijas.

18. Izmantot secinājumu veidošanas loģiskās metodes.

19. Vadīt padoto personālu.

20. Strādāt komandā.

21. Veikt darbu patstāvīgi, plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

22. Noformēt lietišķos dokumentus.

23. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

24. Formulēt problēmas un to cēloņus, izvirzīt uzdevumus.

25. Veikt zinātnisko un pētniecisko darbu un pētījumu rezultātus ieviest praksē.

26. Sagatavot prezentācijas un uzstāties ar ziņojumiem par profesionāliem jautājumiem konferencēs, semināros, sanāksmēs.

27. Pārvaldīt valsts valodu.

28. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

30. Patstāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas.

31. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

32. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

1.89.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. informācijas drošības arhitektūra;

1.2. programmatūras izstrādes dzīvescikls;

1.3. kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes informācijas drošības jomā;

1.4. finanšu ekonomikas pamati;

1.5. inovācijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā;

1.6. informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu pārvaldība;

1.7. kibernoziegumu analīze;

1.8. kriptogrāfija (sertifikāti un paraksti).

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) infrastruktūras aizsardzība;

2.2. informācijas drošības tiesiskais regulējums;

2.3 privātuma un personas datu aizsardzība;

2.4. kritiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un standarti;

2.5. informācijas analīzes metodes;

2.6. pamatdarbības procesu ietekmes analīze;

2.7. informācijas resursu klasifikācija, metodes, labā prakse;

2.8. organizācijas pamatdarbības procesu nepārtrauktība;

2.9. vispārējā kvalitātes vadība;

2.10. iekšējo normatīvo aktu izstrādes metodoloģija;

2.11. modernās apmācības metodes;

2.12. kibernoziegumu izmeklēšanas process un pierādījumu vākšana;

2.13. kiberuzbrukuma atvairīšanas un aizsardzības taktikas un tehnoloģijas;

2.14. ārkārtas situāciju pārvaldība un krīzes komunikācijas stratēģijas;

2.15. informācijas drošības tehnoloģijas un risinājumi;

2.16. fiziskās piekļuves kontroles un perimetra aizsardzība;

2.17. sociālā inženierija;

2.18. lietvedība;

2.19. personāla vadība;

2.20. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. incidentu pārvaldība;

3.2. komercdarbības vadības teorijas;

3.3. lietišķā komunikācija un prezentēšanas prasmes;

3.4. informācijas drošības pārvaldība;

3.5. informācijas drošības standarti un labā prakse;

3.6. risku pārvaldības metodoloģijas, standarti un labā prakse;

3.7. kiberdrošība;

3.8. informācijas drošības un informācijas drošības pārvaldības izmērāmie rādītāji;

3.9. stratēģiskā vadība;

3.10. vadības psiholoģija;

3.11. lēmumu pieņemšana, argumentācijas māksla;

3.12. informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) projektu pārvaldība;

3.13. saskarsme, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.14. prezentācijas prasme;

3.15. pētnieciskā darba metodes;

3.16. valsts valoda;

3.17. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.18. darba aizsardzība un ergonomika;

3.19. vides aizsardzība;

3.20. darba tiesiskās attiecības.

1.90. Rūpnieciskā farmaceita profesijas standarts

1.90.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – rūpnieciskais farmaceits.

2. Profesijas kods – 2262 03.

1.90.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– rūpnieciskais farmaceits ir farmaceits, kam piemīt integrēts redzējums par dažādu zāļu izstrādē iesaistītu disciplīnu lomu, kas veic zāļu formu izstrādi un ražošanu, zāļu ražošanas, kvalitātes kontroles un reģistrācijas dokumentācijas izstrādi un ekspertīzi; nodarbojas ar pētniecību un nodrošina nepārtrauktu profesionālo pilnveidi; sniedz informāciju un konsultē zāļu ražošanas un kvalitātes novērtēšanas jomā.

Rūpnieciskais farmaceits var strādāt zāļu ražošanas uzņēmumā, tā pārstāvniecībās, dažāda profila laboratorijās, zinātniskās pētniecības iestādēs, farmaceitiskās jomas uzraudzības un kontroles institūcijās, kā arī citos uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar farmācijas jomu.

1.90.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja kritiski novērtēt savstarpējo saistību starp receptūru, gatavo zāļu formu, zāļu ievadīšanas veidu un terapeitisko efektivitāti.

2. Spēja izstrādāt un standartizēt zāļu formas un sagatavot dokumentāciju atbilstoši Eiropas Savienības (ES) vadlīnijām un zāļu labas ražošanas prakses (LRP) prasībām.

3. Spēja veikt gatavo zāļu formu kvalitātes kontroli.

4. Spēja izprast kvalitātes kontroles pārbaudes un ražošanas uzraudzības relatīvo nozīmi produktu kvalitātes nodrošināšanā.

5. Spēja izprast dažādu analīzes metožu nozīmi un lietot tās farmaceitisko produktu analīzē.

6. Spēja organizēt un nodrošināt zāļu ražošanu atbilstoši labas ražošanas prakses (LRP) prasībām.

7. Spēja novērtēt riskus zāļu ražošanas jomā un rīkoties saskaņā ar procedūrām atbilstoši kompetencei.

8. Spēja apkopot dokumentāciju gatavo zāļu formu humānai un veterinārai lietošanai, medicīnas ierīču, uztura bagātinātāju reģistrācijai.

9. Spēja plānot un īstenot pētījumu ar zinātnisku vērtību farmācijas jomā.

10. Spēja konsultēt kolēģus un iesaistīties kolēģu un studējošo izglītošanā zāļu ražošanas un kvalitātes novērtēšanas jomā.

11. Spēja uzņemties atbildību par nepārtrauktu savu profesionālo pilnveidi.

12. Spēja veicināt profesijas prestižu un savā darbībā ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un normatīvos aktus, kas reglamentē farmācijas, ķīmijas, ārstniecības un veselības aprūpes organizācijas dažādas jomas, fizisko personu datu aizsardzību.

13. Spēja piedalīties klīnisko pētījumu plānošanā, organizēšanā un norises uzraudzībā.

14. Spēja vadīt pakļauto personālu un saliedēt darba komandu profesionālo mērķu sasniegšanai.

15. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

16. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

17. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

18. Spēja profesionālajā darbībā lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

1.90.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izstrādāt kompozīciju gatavām zāļu formām, ievērojot aktīvo vielu un palīgvielu fizikāli ķīmiskās īpašības, aktīvās vielas farmakoloģiskās un toksikoloģiskās īpašības.

2. Izvēlēties piemērotākās palīgvielas, tehnoloģijas, iepakošanas materiālus gatavo zāļu formu izstrādē, balstoties uz izpētes rezultātiem.

3. Novērtēt ražošanas un uzglabāšanas apstākļu ietekmi uz zāļu kvalitāti.

4. Izstrādāt un validēt analīzes metodes aktīvo vielu, palīgvielu, materiālu, pusproduktu un galaproduktu (gatavo zāļu formu) kvalitātes novērtēšanai atbilstoši Eiropas Farmakopejai.

5. Izprast dažādu analīzes metožu nozīmi un lietot tās farmaceitisko produktu analīzē.

6. Standartizēt gatavo zāļu formas, kā arī sagatavot dokumentāciju atbilstoši zāļu labai ražošanas praksei (LRP) un ES vadlīnijām atkarībā no tirgus prasībām.

7. Nodrošināt kvalitātes kontroles sistēmas izveidi farmaceitiskās darbības uzņēmumos.

8. Vadīt kvalitātes kontroles sistēmas farmaceitiskās darbības uzņēmumos.

9. Veikt kvalitātes kontroli (testēšanu) un sērijas izlaidi un sertifikāciju.

10. Novērtēt riskus zāļu ražošanas jomā un rīkoties saskaņā ar procedūru priekšrakstiem atbilstoši kompetencei.

11. Saskatīt kvalitātes kontroles pārbaudes un ražošanas uzraudzības relatīvo nozīmi produktu kvalitātes nodrošināšanā.

12. Nodrošināt zāļu ražošanas procesus atbilstoši farmaceitisko darbību reglamentējošās dokumentācijas prasībām.

13. Nodrošināt ražotās produkcijas atbilstību izstrādāto tehnoloģiju un kvalitātes dokumentācijas prasībām.

14. Nodrošināt zāļu ražošanas reglamentējošās un fiksējošās dokumentācijas izstrādi.

15. Kontrolēt fiksējošās dokumentācijas precīzu aizpildīšanu un atbilstību veiktajam tehnoloģiskajam procesam.

16. Nodrošināt psihotropo zāļu apriti (ražošanu, uzglabāšanu, izsniegšanu un uzskaiti) atbilstoši normatīvajiem aktiem.

17. Ievērot precizitāti un darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, strādājot ar zālēm un aktīvām vielām, II, III saraksta zālēm, prekursoriem.

18. Nodrošināt izejvielu un materiālu ražošanas patēriņa normu izstrādi, analīzi un aktualizēšanu.

19. Plānot un racionāli izmantot zāļu ražošanas iekārtu jaudas, materiālus un personāla resursus.

20. Izstrādāt un nodrošināt zāļu ražošanas un gatavās produkcijas nodošanas plānus, veikt produktu darbietilpīguma aprēķinus, ražošanas iekārtu noslodzes aprēķinus.

21. Izprast zāļu ražošanas ēku, ar darba vides nodrošināšanu saistīto inženiertehnisko komunikāciju un ražošanas tehnoloģisko iekārtu uzbūves pamatprincipus, izprast to izvēles, iepirkšanas, uzturēšanas, apkopju un remontu nozīmi un ietekmi uz kvalitatīvu ražošanas procesu.

22. Izprast auditu lomu zāļu ražošanas uzņēmumā.

23. Ievērot izmaiņas un rīkoties saskaņā ar Latvijas Republikas, ES, Eiropas Padomes normatīvajiem aktiem zāļu ražošanas, aprites un reģistrācijas jomā.

24. Noteikt robežproduktu piederību, novērtēt atšķirību starp kosmētiku, uztura bagātinātājiem un zālēm.

25. Nodrošināt zāļu uzglabāšanu un izplatīšanu atbilstoši labas zāļu izplatīšanas prakses (LIP) prasībām un ES vadlīnijām.

26. Izprast zāļu un citu veselības aprūpes produktu izplatīšanas organizēšanu un uzraudzību, tostarp noteikumus, kas saistīti ar zāļu tirgvedību (tirdzniecību).

27. Izprast kvalificētās personas lomu un pienākumus.

28. Izprast ieguvumu un risku novērtējumu saistībā ar dzīvnieku un klīniskajiem pētījumiem.

29. Nodrošināt pētāmo zāļu ražošanu un loģistiku.

30. Piedalīties klīnisko pētījumu programmu/protokolu izstrādē un noformēšanā atbilstoši Labas klīniskās prakses prasībām.

31. Kontrolēt klīnisko pētījumu norisi, savlaicīgu izpildi, rezultātu apkopošanu un pārskatu sagatavošanu atbilstoši labas klīniskās prakses prasībām.

32. Sniegt konsultācijas kolēģiem, veselības aprūpes speciālistiem, studējošajiem zāļu ražošanas un kvalitātes novērtēšanas jomā.

33. Nepārtraukti pilnveidot zināšanas un iemaņas un sekmēt zāļu ražošanas un farmācijas attīstību Latvijā.

34. Savā darbībā ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

35. Izmantot un ievērot normatīvos aktus, kas reglamentē farmācijas, ķīmijas, ārstniecības un veselības aprūpes organizācijas dažādas jomas, fizisko personu datu aizsardzību.

36. Sagatavot projektus, plānot zinātniskās pētniecības darbu un piedalīties tā īstenošanā.

37. Iegūt informāciju, izmantojot literatūras datus un datubāzes.

38. Vērtēt farmaceitisku pētījumu datu pierādījumu pakāpi.

39. Strādāt atbilstīgi zinātnes un tehnoloģiju attīstības līmenim, ievērojot uz pierādījumiem balstītas medicīnas principus.

40. Sagatavot zinātniskus rakstus un pārskatus farmācijas jomā.

41. Veidot un uzturēt efektīvu komunikāciju.

42. Iekļauties daudzdisciplinārā komandā, ievērojot savas kompetences robežas.

43. Pārvaldīt valsts valodu.

44. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

45. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

46. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

47. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas normatīvo aktu prasības.

48. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.90.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vadības metodes (sociālpsiholoģiskās, administratīvās un ekonomiskās);

1.2. komercdarbības ekonomikas principi un intelektuālā īpašuma tiesības, patentu interpretācijas pamatprincipi;

1.3. farmācijas jomas un tehnoloģiju attīstības virzieni;

1.4. rūpniecisko ražošanas ēku un darba videi nepieciešamo inženiertehnisko komunikāciju projektēšanas, uzbūves un uzturēšanas pamatprincipi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. aktīvo farmaceitisko vielu veidi un to ražošanas tehnoloģija;

2.2. liela apjoma sintēzes metožu izveides pamatprincipi;

2.3. biotehnoloģijas, nanotehnoloģiju lietošana zāļu ražošanā, genoma zāļu ražošana, šo zāļu kvalitātes nodrošināšana, reģistrācija un lietošana;

2.4. iepakojuma veidi, to izvēles principi;

2.5. zāļu ražošanas iekārtas, to darbības principi un izmantošanas iespējas, darba vide un drošības aspekti;

2.6. mērogošanas pamatprincipi;

2.7. zāļu izplatīšanas priekšnosacījumi, tostarp zāļu drošības, kvalitātes, efektivitātes un farmakoekonomiskais novērtējums;

2.8. zāļu un citu veselības aprūpes produktu izplatīšanas organizēšana un uzraudzība, farmaceitiskās tirgzinības pamatprincipi;

2.9. kvalificētās personas loma un pienākumi;

2.10. tirgvedības un pārdošanas struktūrvienību loma un funkcijas.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. aktīvo vielu fizikāli ķīmiskās, toksikoloģiskās īpašības un to sasaiste ar bioloģisko aktivitāti;

3.2. aktīvo farmaceitisko vielu un galveno palīgvielu izcelsme un veids, kā tās attīrītas, raksturotas un analizētas;

3.3. farmakokinētikas procesa norise;

3.4. farmakodinamikas procesa norise;

3.5. gatavās zāļu formas, to ražošanas tehnoloģijas;

3.6. zāļu formas kompozīcijas izveides pamatprincipi, palīgvielu spektrs un izvēles iespējas atkarībā no ražošanas tehnoloģijas;

3.7. aktīvās farmaceitiskās substances, palīgvielu, iepakojuma saderība;

3.8. zāļu labas ražošanas prakses (LRP) vadlīnijas;

3.9. kvalitātes sistēmas, ko piemēro farmācijas nozarē;

3.10. zāļu stabilitātes pētījumi, analīzes metodes un validācijas process;

3.11. kvalitātes prasības, kas izvirzītas ražošanas procesiem gan nelielā, gan rūpnieciska mēroga farmācijas produktu ražošanā, tostarp standarta darba priekšraksti (SOP) un uzraudzības standarti, lai sasniegtu atbilstošus kvalitātes līmeņus;

3.12. kvalitātes kontroles pārbaudes un ražošanas uzraudzības relatīvā nozīme produktu kvalitātes nodrošināšanā;

3.13. dažādas analīzes metodes un to atbilstoša piemērošana farmaceitisko produktu analīzē;

3.14. robežproduktu un kosmētikas īpašības;

3.15. zāļu reģistrācijas loma un zāļu reģistrācijas procedūras;

3.16. klīniskie pētījumi no pirmajiem izmēģinājumiem ar cilvēkiem līdz pēcreģistrācijas 4. fāzes pētījumiem, to mērķi, organizēšana un vadīšana;

3.17. personības, attīstības, vadības un saskarsmes psiholoģija;

3.18. profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti;

3.19. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.20. datu statistiskās apstrādes pamatprincipi;

3.21. informācijas tehnoloģijas;

3.22. dokumentu pārvaldības pamati;

3.23. vides aizsardzība;

3.24. valsts valoda;

3.25. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.26. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

3.27. darba aizsardzība;

3.28. darba tiesiskās attiecības.

1.91. Būvniecības tāmju inženiera profesijas standarts

1.91.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – būvniecības tāmju inženieris.

2. Profesijas kods – 2142 32.

1.91.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– būvniecības tāmju inženieris veic būvniecības darbu izmaksu tāmes aprēķinus un dzīvojamo māju pārvaldīšanas obligāto un citu darbību izmaksu tāmes aprēķinus; atbild par izmaksu aprēķinu atbilstību Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām būvniecības, nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas, nodokļu piemērošanas, darba un vides aizsardzības jomā; atbild par būvniecības un pārvaldīšanas darbību tehnoloģisko ciklu prasību izmaksu izvērtēšanu un aprēķināto izmaksu atbilstību darbu faktiskajiem izdevumiem.

Būvniecības tāmju inženieris strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar būvniecību vai nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.91.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt būvniecības tāmju inženiera profesijas pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja optimāli plānot un racionāli izmantot finansējumu un materiālos resursus, prast izvērtēt ekonomiskos faktorus un pieņemt lēmumu par izdevīgāko variantu konkrētajā situācijā.

3. Spēja pieņemt lēmumus, pamatojoties uz veiktajām prognozēm, tehnoloģisko procesu izvērtēšanas rezultātiem.

4. Spēja orientēties būvmateriālu piedāvājumā, piemērotībā un izmaksās, būvniecības tehnoloģijās, zināt būvdarbu, materiālu izmaksas, to veidošanos.

5. Spēja izprast būvniecības produkta cenu ietekmējošos faktorus, noteikt to izmaiņu raksturu un tendences, lai izstrādātu nepieciešamās prognozes būvniecības produkta cenas sastādīšanai.

6. Spēja izprast būvju konstruktīvos risinājumus, nesošo un norobežojošo konstrukciju projektēšanas pamatprincipus, inženierkomunikāciju risinājumus, speciālo būvju risinājumus un izbūves pamatus.

7. Spēja izstrādāt būvniecības produkta izmaksu aprēķinu, pamatojoties uz būvprojektu un tam pievienoto būvdarbu apjomu sarakstu un būvprojekta specifikāciju.

8. Spēja orientēties makroekonomiskajos procesos, būvuzņēmējdarbības ekonomikā, nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesos, zināt ietekmējošos faktorus un izvēlēties efektīvākās risinājuma metodes.

9. Spēja lasīt un izprast dzīvojamo māju pārvaldīšanas un atjaunošanas darbu projektu tehnisko dokumentāciju, maketu, rasējumus un apzināties nepieciešamās izmaiņas, piedāvāt pamatotus un efektīvus risinājumus.

10. Spēja izstrādāt dzīvojamo māju obligāto un citu pārvaldīšanas uzdevumu darbu izmaksu tāmi, pamatojoties uz iepriekšējo periodu pieredzi, izdevumiem, materiālu un inventāra kalpošanas laiku, prognozētajām cenām, inflāciju un nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas inženierekonomiskajiem aprēķiniem.

11. Spēja sagatavot būvdarbu iepirkuma dokumentāciju, t.sk. konkursa nolikumu.

12. Spēja sagatavot piedāvājumu būvdarbu iepirkumam.

13. Spēja paskaidrot un pamatot visus tāmē iekļautos izdevumu posteņus.

14. Spēja strādāt komandā un patstāvīgi, risināt problēmsituācijas atbilstoši kompetencei.

15. Spēja savā darbībā lietot informācijas tehnoloģijas.

16. Spēja nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

17. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

18. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

19. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

1.91.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izmantot normatīvos aktus būvniecības, dzīvojamo māju pārvaldīšanas, darba, vides aizsardzības, publisko iepirkumu un nodokļu jomā.

2. Lasīt būvniecības dokumentāciju.

3. Veikt dzīvojamo māju un inženieriekārtu kārtējo vai ārkārtas tehnisko apsekošanu.

4. Izvēlēties atbilstošos būvniecības un citus materiālus.

5. Izmantot datubāzes, iegūt un izvērtēt informāciju par tirgus tendencēm darbaspēka, iekārtu, inventāra un materiālu piedāvājumā un izmaksās.

6. Izvēlēties atbilstošās iekārtas un inventāru.

7. Orientēties būvdarbu veidos, izvēlēties optimālās būvniecības tehnoloģijas.

8. Sagatavot būvdarbu iepirkuma konkursa nolikumu.

9. Sagatavot piedāvājumu būvdarbu iepirkumam.

10. Izvēlēties optimālās dzīvojamo māju pārvaldīšanas tehnoloģijas.

11. Izvērtēt inženieriekārtu kalpošanas nolietojumu.

12. Veikt nepieciešamos aprēķinus tāmju sastādīšanā.

13. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

14. Strādāt ar datoru un apkopot dažādu informāciju.

15. Strādāt komandā un patstāvīgi, risināt problēmsituācijas atbilstoši kompetencei.

16. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

17. Pārvaldīt valsts valodu.

18. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

19. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

20. Sistemātiski pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

21. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.91.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. saskarsmes pamati;

1.2. būvju konstrukcijas, to ekonomiskā vērtēšana;

1.3. īpašuma finansiālā uzskaite un grāmatvedības pamati;

1.4. organizāciju psiholoģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. būvkomercdarbības ekonomika;

2.2. nekustamā īpašuma ekonomika;

2.3. ekoloģijas procesi būvkomercdarbībā;

2.4. būvniecības vadīšanas process;

2.5. cenu veidošana būvniecībā;

2.6. nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana;

2.7. inženierbūves nekustamajos īpašumos;

2.8. komercdarbība un plānošana būvniecībā;

2.9. būvkomercdarbības finanšu pārvaldība;

2.10. matemātika;

2.11. būvprojekta grafika, tehniskā rasēšana, AutoCAD;

2.12. dzīvojamo māju inženierkomunikāciju tehniskā un organizatoriskā apkalpošana;

2.13. būvniecības pamati un būvizstrādājumi, to izcenošana;

2.14. būvmateriālu klasifikācija un to lietojums;

2.15. būvdarbu tehnoloģija;

2.16. būvniecības dokumentācijas sastāvs;

2.17. inženierkomunikāciju ekonomiskā novērtēšana;

2.18. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. informācijas tehnoloģijas būvniecībā un ēku pārvaldīšanā;

3.2. ēku, būvju un inženierkomunikāciju tehniskā stāvokļa novērtēšana;

3.3. ēku, būvju un inženierkomunikāciju tehniskā apsekošana;

3.4. energoefektivitāte ēku un būvju pārvaldīšanā;

3.5. nekustamo īpašumu inženierkomunikācijas, tehniskā un organizatoriskā apkalpošana;

3.6. Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvie akti būvniecības jomā un būvnormatīvi;

3.7. komercaprēķini būvniecībā un īpašuma pārvaldīšanā, tāmēšana;

3.8. būvdarbu, būvju un ēku pārvaldīšanas darbību tehniskā normēšana un tāmes, reglamentējošie dokumenti;

3.9. būvdarbu, būvju un ēku pārvaldīšanas darbību izmaksu tāmju sastādīšana;

3.10. būvdarbu publisko iepirkumu regulējošie normatīvie akti;

3.11. būvdarbu publiskā iepirkuma konkursa nolikuma izstrādāšana;

3.12. finanšu piedāvājumu sagatavošana būvdarbu iepirkumiem;

3.13. dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošie normatīvie dokumenti;

3.14. ēku un būvju dzīves cikls, izmaksas tajā;

3.15. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.16. civilā aizsardzība un ugunsdrošība;

3.17. darba aizsardzība;

3.18. vides aizsardzība;

3.19. valsts valoda;

3.20. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.21. darba tiesiskās attiecības.

1.92. Ilgtspējīgas būvniecības inženiera profesijas standarts

1.92.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ilgtspējīgas būvniecības inženieris.

2. Profesijas kods – 2142 35.

1.92.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis ar profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu ilgtspējīgā būvniecībā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ilgtspējīgas būvniecības inženieris organizē ilgtspējīgas būvniecības tehnisko, tehnoloģisko un organizatorisko procesu vadības metožu, mērīšanas, vērtēšanas un atbilstības novērtēšanas metodoloģiju izstrādāšanu; rūpējas, lai uzņēmumā radītie ilgtspējīgas būvniecības produkti, sniegtie pakalpojumi neradītu kaitējumu videi; nodrošina būvniecības pārvaldes un tehnoloģisko uzdevumu izstrādi un izpildi, projektu plānošanu un izpildi un veic konsultatīvās darbības; organizē un izpilda vidi aizsargājošo un videi draudzīgo ilgtspējīgas būvniecības tehnoloģiju projektēšanas, iekārtu konstruēšanas, montāžas un to darbības nodrošināšanas, vides monitoringa un kontroles uzdevumus; piedalās ilgtspējīgas būvniecības tehnoloģisko procesu inženiertehniskā pilnveidošanā saskaņā ar vides normatīvajiem aktiem un vides standartu prasībām; sistemātiski paaugstina savu kvalifikāciju, pilnveido zināšanas un prasmes; vada projekta un patstāvīgu struktūrvienību darbu un zemāka līmeņa speciālistus.

Ilgtspējīgas būvniecības projektu vadības inženieris strādā uzņēmumos, kas darbojas arhitektūras, būvniecības, nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas jomā vai ar tām saistītās jomās.

1.92.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt ilgtspējīgas būvniecības projektu vadības inženiera pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja orientēties valsts stratēģijā un mājokļu politikā.

3. Spēja plānot inženiertehniskos pasākumus ilgtspējīgas būvniecības jomā.

4. Spēja veikt ilgtspējīgas būvniecības vides inženiertehniskās aizsardzības un vidi saudzējošo tehnoloģiju – vides tehnoloģiju – projektu izstrādi.

5. Spēja izstrādāt un pilnveidot videi draudzīgas dabas resursu ieguves un pārstrādes tehnoloģijas, spēja īstenot pasākumus, kas novērš antropogēno slodzi uz vidi.

6. Spēja izstrādāt un realizēt degradēto teritoriju atjaunošanas projektus.

7. Spēja projektēt energoiekārtas un sistēmas.

8. Spēja komplektēt un ieviest energoiekārtas.

9. Spēja lasīt automatizēto elektrotehnisko iekārtu projektus.

10. Spēja veikt automatizēto elektroiekārtu tirgvedību un piesaisti tehnoloģiskajiem objektiem, pētīt elektroiekārtu darbības tehnoloģiskos aspektus un sniegt konsultācijas.

11. Spēja lasīt siltuma enerģētiskās sistēmas.

12. Spēja ieviest ilgtspējīgu attīstību veicinošus risinājumus.

13. Spēja tiešā darba veikšanai radīt un nodrošināt apkārtējai videi, darba aizsardzībai un ugunsdrošībai atbilstošus darba apstākļus saskaņā ar darba aizsardzības, vides un ugunsdrošības aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

14. Spēja veikt zinātniskās pētniecības darbus ilgtspējīgas būvniecības jomā.

15. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

16. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

17. Spēja savā darbībā lietot informācijas tehnoloģijas.

18. Spēja vadīt projektu un patstāvīgu struktūrvienību darbu, kā arī zemāka līmeņa speciālistus.

19. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

1.92.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Analizēt un novērtēt informāciju par vides stāvokli un kvalitāti.

2. Veikt ilgtspējīgas būvniecības identificēto ietekmju uz vidi analīzi.

3. Izvēlēties un pamatot nepieciešamo inženiertehnisko metožu izmantošanu ilgtspējīgas būvniecības jomā.

4. Izvērtēt inženiertehnisko pasākumu nepieciešamību un apjomus.

5. Veikt ilgtspējīgas būvniecības vides aizsardzības inženiertehnisko pasākumu apjoma un ekonomiskās efektivitātes aprēķinus.

6. Apzināt labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, analizēt Latvijas un ārzemju pieredzi ilgtspējīgas būvniecības vides tehnoloģiju attīstībā un piemērošanā.

7. Salīdzināt ilgtspējīgas būvniecības vidi saudzējošās tehnoloģijas un tehniskos paņēmienus no ekonomikas un vides aizsardzības viedokļa, izvēlēties un pamatot optimālo variantu.

8. Veikt ilgtspējīgas būvniecības vidi saudzējošo tehnoloģiju – vides tehnoloģiju – tehniskos aprēķinus, noteikt parametrus, režīmus un darbības efektivitātes rādītājus.

9. Izvēlēties ilgtspējīgas būvniecības realizācijai nepieciešamo aparatūru, tehnoloģiskās iekārtas, agregātus, papildaprīkojumu, kā arī dot netehniskas dabas risinājumus.

10. Pamatot ilgtspējīgas būvniecības projektā pieņemtos risinājumus un parametrus un tos aizstāvēt.

11. Kontrolēt ilgtspējīgas būvniecības īstenošanas gaitu, rezultātus un kvalitāti.

12. Vadīt ilgtspējīgas būvniecības vides aizsardzības un kontroles iekārtu uzstādīšanas darbus.

13. Organizēt kontrolpārbaudes objektu pieņemšanas un nodošanas procesus.

14. Kontrolēt, optimizēt un regulēt ilgtspējīgas būvniecības vidi saudzējošo tehnoloģiju – vides tehnoloģiju – darbības procesu.

15. Izvērtēt tehnoloģiju ekspluatācijas gaitā radušos traucējumus, to cēloņus un sekas.

16. Apkopot ilgtspējīgas būvniecības tehnoloģiju darbību raksturojošos parametrus, analizēt un sniegt rekomendācijas agregātu darba pilnveidošanai atbilstoši projekta vajadzībām.

17. Izpētīt ilgtspējīgas būvniecības tehnoloģiskos procesus, to ietekmi uz vidi, apzināt ķīmiskās vielas, produktus vai citus materiālus, ko izmanto ražošanas procesā vai kuri veidojas tā rezultātā.

18. Izstrādāt rekomendācijas par ilgtspējīgas būvniecības tehnoloģisko režīmu optimizāciju un vidi ietekmējošo parametru minimizāciju, tehnoloģiskajā procesā radušos atkritumu, resursu palieku utilizāciju, otrreizējo komplekso izmantošanu, piesārņojuma novēršanu un tā izplatīšanās ierobežošanu.

19. Vadīt iekārtu uzstādīšanas un objektu ekspluatācijas darbus.

20. Aprēķināt ilgtspējīgas būvniecības projektu realizācijas ekonomisko efektivitāti.

21. Izstrādāt ilgtspējīgas būvniecības projektu realizēšanas kalendāra plānu un organizēt tā izpildi.

22. Organizēt darbu un objektu pieņemšanas–nodošanas pārbaudes.

23. Veikt ilgtspējīgas būvniecības ekonomiskos un inženiertehniskos aprēķinus, salīdzināt variantus un pamatot apstākļiem atbilstošo optimālo tehnoloģiju.

24. Veikt alternatīvu ekonomiskos un inženiertehniskos aprēķinus, pamatot optimālo variantu.

25. Organizēt grupas (kolektīva) darbu, plānot darba grupas darbinieku pienākumus un uzdevumus.

26. Analizēt enerģētisko objektu darbību un sastādīt to funkcionēšanas algoritmus.

27. Sagatavot un saskaņot tehniskā projekta uzdevumu.

28. Izprast energoiekārtu un to sistēmu lietojumu, veidot energoiekārtu aprakstus un izstrādāt energoiekārtu un to sistēmu vadības shēmas.

29. Apgūt un lietot projektēšanas datorprogrammas.

30. Izmantojot jaunākos informācijas avotus, veikt energoiekārtu tehniski ekonomisko novērtējumu un izvēli.

31. Sastādīt energoiekārtu galveno elementu un mezglu sarakstus un kārtot to pasūtījumus.

32. Pārzināt energoiekārtu tirgvedību un organizēt to ieviešanu.

33. Izveidot pilna apjoma automatizēto elektrotehnisko iekārtu projekta dokumentāciju.

34. Testēt un regulēt pēc automatizēto elektrotehnisko iekārtu projekta izgatavotās iekārtas.

35. Veikt automatizēto elektrotehnisko iekārtu piesaisti tehnoloģijām.

36. Koriģēt un pilnveidot automatizēto elektrotehnisko iekārtu projektu dokumentāciju.

37. Veikt projektēto automatizēto elektrotehnisko iekārtu tehniski ekonomisko novērtējumu.

38. Sniegt konsultācijas par automatizēto elektrotehnisko sistēmu izveidi un darbības jautājumiem.

39. Vadīt elektroiekārtu montāžas darbus.

40. Pētīt elektrotehnisko materiālu, ražojumu un procesu tehnoloģiskos aspektus un sniegt konsultācijas, gatavot zinātniskos rakstus un pārskatus.

41. Pārzināt jaunākās dažādu uzņēmumu izstrādnes un to īpatnības.

42. Pārzināt dažādu elektroiekārtu un elektrisko tehnoloģiju izmantošanas iespējas Latvijā.

43. Veikt tehnisko risinājumu efektivitātes novērtējumu.

44. Veikt automatizēto elektrotehnisko iekārtu piesaistes projektēšanu un uzstādīšanas vadību.

45. Regulēt uzstādītās automatizētās elektrotehniskās iekārtas.

46. Izstrādāt katlumāju, uzņēmumu un komunālo ēku siltumapgādes un siltumapgādes uzņēmumu, katlu, kurtuvju, žāvētavu u.c. iekārtu konstrukcijas un sistēmu projektus, kā arī siltumizmantojošo iekārtu un aukstumiekārtu projektus.

47. Veikt siltumenerģētisko un siltumtehnisko iekārtu izmēģināšanas un pētnieciskos darbus, sastādīt nepieciešamo materiālu un iekārtu specifikācijas, sastādīt lokālās tāmes un koptāmes.

48. Veikt atbilstošos tehniski ekonomiskos aprēķinus ilgtspējīgas būvniecības projektu pārbaudei.

49. Prast izmantot datorprojektēšanu un darboties internetā.

50. Veikt patentu un literatūras analīzi ilgtspējīgas būvniecības jomā.

51. Formulēt pētniecības mērķus un uzdevumus ilgtspējīgas būvniecības jomā, pamatot to aktualitāti.

52. Izvēlēties un izstrādāt pētījumu programmu ilgtspējīgas būvniecības jomā.

53. Sastādīt eksperimentālo pētījumu plānu ilgtspējīgas būvniecības jomā.

54. Veikt iegūto eksperimentālo datu matemātisko apstrādi, izmantojot datorprogrammas un matemātiskās analīzes metodes.

55. Izvērtēt pētniecības darba rezultātus un to izmantošanas iespējas ilgtspējīgas būvniecības jomā.

56. Prognozēt galvenos pētījumu zinātniskos un praktiskos rezultātus, dot rekomendācijas vides aizsardzības, tehnoloģiju, dabas resursu un vides racionālas izmantošanas jomā.

57. Pārzināt Latvijas Republikas normatīvos aktus un Eiropas Savienības tiesību normas būvniecības, nekustamā īpašuma un vides aizsardzības jomā.

58. Orientēties valsts stratēģijā un mājokļu politikā.

59. Nodrošināt efektīvu saziņu un saskarsmi ar klientiem.

60. Pārzināt un izmantot nekustamā īpašuma pārvaldībā nepieciešamās inženierekonomikas kvantitatīvās un kvalitatīvās vadības metodes.

61. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus, veicot būvniecības procesa plānošanu un pārvaldot šo procesu.

62. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

63. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

64. Pārvaldīt valsts valodu.

65. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

66. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.92.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. būvniecības un nekustamā īpašuma tirgvedība;

1.2. būvkomercdarbības praktiskie aspekti;

1.3. apdrošināšana būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā;

1.4. vadīšana būvražošanā;

1.5. nekustamā un kustamā īpašuma tiesiskie pamati;

1.6. inženierinfrastruktūras plānošana;

1.7. īpašuma topogrāfiskie uzmērījumi;

1.8. kadastrs un īpašuma kadastrālā vērtēšana;

1.9. vides arhitektoniskās novērtēšanas prasības, ainavas, to plānošana;

1.10. teritoriālā un detālplānojuma attīstības stratēģijas;

1.11. īpašums un nodokļi;

1.12. nekustamo īpašumu pārvaldības finansiālie aspekti, izmaksas dažādos dzīves cikla posmos;

1.13. elektrotehnika;

1.14. civilā aizsardzība un ugunsdrošība;

1.15. projektu vadības kontekstuālās kompetences būvniecībā;

1.16. organizāciju psiholoģija būvniecībā un nekustamā īpašuma darījumos.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. būvķīmija;

2.2. būvfizika;

2.3. būvmehānika;

2.4. būvmašīnas un būvierīces;

2.5. būvju konstrukcijas (koka, tērauda, dzelzsbetona u.c.);

2.6. būvniecības pamati un būvizstrādājumi;

2.7. būvprojekta grafika (tehniskā rasēšana);

2.8. gaisa un augsnes attīrīšanas, ventilācijas tehnoloģijas;

2.9. ūdenssaimniecība, ūdensapgāde, attīrīšana un kanalizācija;

2.10. atkritumsaimniecība: ēkās, būvēs, industriālos objektos; poligoni;

2.11. būvniecības projektēšana;

2.12. būvniecības projektu ekonomiskā vadīšana;

2.13. ilgtspējīgas būvniecības projektu risku un kvalitātes vadība;

2.14. cenu veidošana būvniecībā;

2.15. Eiropas tiesības būvniecībā un nekustamo īpašumu jomā;

2.16. ekoloģiski orientēta vadīšana, ēku un būvju ekspluatācijas ietekmes uz vidi novērtējums, vides politika;

2.17. ēku un būvju energoefektivitāte, akustika;

2.18. inženierkomunikāciju tehniskā stāvokļa novērtēšana;

2.19. inženierbūves nekustamajos īpašumos;

2.20. inženierkomunikāciju un būvdarbu izcenojumi, tāmēšana;

2.21. inženierģeoloģija un ģeodēzija;

2.22. lietvedība;

2.23. projektu vadības komandas (personāla) kompetences būvniecībā;

2.24. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. matemātika;

3.2. materiālzinības būvniecībā;

3.3. būvdarbu tehnoloģijas;

3.4. ilgtspējīgas attīstības teorija;

3.5. projektu vadīšanas tehniskās kompetences būvniecībā;

3.6. būvniecības plānošana, organizācija un vadīšana;

3.7. būvniecības projektu vadība;

3.8. būvniecības projektu plānošana un monitorings;

3.9. normatīvie akti būvniecībā un būvnormatīvi;

3.10. ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšana;

3.11. informācijas tehnoloģijas būvniecībā;

3.12. valsts valoda;

3.13. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.14. lietišķās saziņas un saskarsmes pamati;

3.15. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.16. vides aizsardzība;

3.17. darba aizsardzība;

3.18. darba tiesiskās attiecības.

1.93. Nekustamā īpašuma ekonomista profesijas standarts

1.93.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – nekustamā īpašuma ekonomists.

2. Profesijas kods – 2631 14.

1.93.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– nekustamā īpašuma ekonomists veic darbus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu darījumu vadīšanas, vērtēšanas, pārvaldīšanas, apsaimniekošanas un būvniecības ekonomiskajiem un vadīšanas aspektiem; analizējot un sintezējot nekustamā īpašuma tirgū esošos ekonomiskos procesus un to ietekmējošos faktorus, nosaka uzņēmuma mērķus, izvēlas efektīvākos projektus investīciju ieguldījumiem nekustamā īpašuma jomā, pamatojoties uz noteiktajām prognozēm nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēs, vērtēšanas rezultātiem, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas ekonomiskajiem aprēķiniem dažādos īpašumu veidos.

Nekustamā īpašuma ekonomists strādā valsts un pašvaldību iestādēs, komercsabiedrībās vai citos uzņēmumos, kuru īpašumā vai pārvaldīšanā atrodas nekustamais īpašums vai kuri veic tā būvniecību vai darbojas nekustamo īpašumu un ar tiem saistītās jomās.

1.93.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt nekustamā īpašuma ekonomista profesijas pienākumus.

2. Spēja analizēt un novērtēt situāciju nekustamo īpašumu būvniecības un nekustamā īpašuma tirgū, pastāvīgi analizēt un izvērtēt valsts monetāro un fiskālo politiku, tās ietekmi uz uzņēmuma darbību nekustamā īpašuma jomā.

3. Spēja noteikt uzdevumus mērķu sasniegšanai uzņēmumam, kas darbojas nekustamā īpašuma tirgū, izanalizēt ekonomiskos procesus, kuros uzņēmumam jāiesaistās, lai sasniegtu noteiktos mērķus.

4. Spēja veikt aprēķinus par uzdevumu izpildei veicamo pasākumu izmaksām, nepieciešamajām investīcijām un darbaspēka patēriņu.

5. Spēja analizēt un izvērtēt dažāda nekustamā īpašuma veidu attīstības iespējas, ņemot vērā mainīgos iekšējos un ārējos faktorus.

6. Spēja sastādīt un novērtēt investīciju projektu tehniski ekonomisko pamatojumu, sastādīt būvdarbu un pārvaldīšanas izmaksu tāmes.

7. Spēja identificēt iespējamos draudus un atrast piemērotākos līdzekļus draudu mazināšanai investīciju projektu īstenošanas laikā.

8. Spēja izveidot nepieciešamo informācijas plūsmu dažādu sociāli ekonomisko procesu mijiedarbības izvērtēšanai un analizēt un izvērtēt ārējo faktoru iespējamo ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgus attīstību.

9. Spēja izvēlēties efektīvākos projektus investīciju ieguldījumiem būvniecības un nekustamā īpašuma jomā, ievērojot noteiktās prognozes būvniecības un nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendencēs, vērtēšanas rezultātus, pārvaldīšanas un ekspluatācijas ekonomiskos aprēķinus dažādos īpašumu veidos.

10. Spēja izmantot pozitīvās būvniecības un nekustamā īpašuma tirgus attīstības tendences uzņēmuma stratēģisko un taktisko mērķu sasniegšanā.

11. Spēja veikt saimnieciskās darbības analīzi atsevišķās struktūrvienībās un uzņēmumā kopumā un izstrādāt priekšlikumus vadības lēmumiem resursu efektīvākai izmantošanai.

12. Spēja veikt aprēķinus par uzņēmumam nepieciešamajiem resursiem, novērtēt to kvantitatīvo un kvalitatīvo atbilstību darbības mērķiem un uzdevumiem, noteikt optimālu resursu kombināciju, ņemot vērā efektīvākās darba organizācijas metodes un modernākās darbu izpildes tehnoloģijas.

13. Spēja analizēt un izvērtēt informāciju, kas nepieciešama nekustamā īpašuma novērtēšanai atbilstoši klienta norādījumiem.

14. Spēja analizēt un novērtēt pieprasījumu un piedāvājumu dažādiem nekustamā īpašuma veidiem atbilstoši klienta un uzņēmuma interesēm, prognozēt iespējamās cenu izmaiņas dažāda veida nekustamajam īpašumam, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņu intensitāti.

15. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

16. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

17. Spēja izstrādāt nekustamā īpašuma attīstības plānu, noteikt attīstības pasākumu īstenošanai nepieciešamos resursus, nodrošināt īpašuma uzlabošanu atbilstoši plānam un tehniskajai dokumentācijai.

18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

19. Spēja savā darbībā lietot informācijas tehnoloģijas.

20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.93.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Zināt un izprast nekustamā īpašuma pārvaldības vispārējās un specifiskās attīstības tendences.

2. Zināt un izprast nekustamā īpašuma vērtību ietekmējošos faktorus.

3. Izprast nekustamā īpašuma tirgū notiekošo procesu cēloņus un novērtēt iespējamās sekas.

4. Pārzināt vadības metodes.

5. Izprast normatīvo aktu ietekmi uz makroekonomiskajiem procesiem un nekustamā īpašuma tirgu.

6. Izprast nekustamā īpašuma darījumu ietekmi uz vidi īslaicīgā un ilgākā laika posmā.

7. Novērtēt dažādus sociālos un politiskos procesus un prognozēt to ietekmi uz saimniecisko darbību nekustamā īpašuma jomā.

8. Pārzināt un saprast grāmatvedības operācijas un finanšu darījumus.

9. Orientēties finanšu sektora, banku un investīciju fondu darbībā.

10. Orientēties valsts fiskālajā un monetārajā politikā.

11. Analizēt radušās problēmas, izprast to cēloņus un formulēt uzņēmuma uzdevumus nekustamā īpašuma pārvaldības jomā.

12. Izmantot loģiskās pieejas, analīzes un sintēzes, indukcijas un dedukcijas, kvantitatīvās un kvalitatīvās, kā arī citas metodes nekustamā īpašuma vērtības palielināšanā identificēto problēmu risināšanai.

13. Izmantot vadības psiholoģiskās, ekonomiskās un citas metodes.

14. Izmantot uzņēmuma stratēģiskās un taktiskās plānošanas metodes.

15. Izmantojot vadīšanas metodes, nodrošināt efektīvu komunikāciju un saskarsmi ar klientiem.

16. Izmantot investīciju projektu efektivitātes noteikšanas metodes.

17. Kvalificēti sagatavot un prezentēt investīciju projektus nekustamajos īpašumos.

18. Izmantot dažādas nekustamā īpašuma vērtēšanas metodes un uzlabošanas metodes.

19. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus darījumos ar nekustamo īpašumu.

20. Savā darbībā lietot modernās informācijas tehnoloģijas.

21. Izveidot informāciju optimālu vadības lēmumu pieņemšanai.

22. Novērtēt nekustamā īpašuma pārvaldības iekšējo un ārējo vidi.

23. Analizēt notiekošos procesus un sintezēt pasākumus nekustamā īpašuma pārvaldības darbu izpildei.

24. Izmantot nekustamā īpašuma jomas uzņēmuma saimnieciskās darbības analīzes metodes.

25. Noteikt un izmantot dažādus alternatīvus risinājumus nekustamā īpašuma izmantošanā.

26. Izmantot nekustamā īpašuma ekonomikas likumsakarības lēmumu pieņemšanā.

27. Izmantot dažādas vadības kvantitatīvās metodes vadības lēmumu izstrādāšanai.

28. Izmantot prognozēšanas metodes un to rezultātus atbilstoši uzņēmuma mērķiem un uzdevumiem.

29. Novērtēt risku ietekmi uz uzņēmuma darbību.

30. Izmantot nekustamā īpašuma uzlabošanas metodes tā vērtības paaugstināšanas nolūkā.

31. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

33. Pārvaldīt valsts valodu.

34. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

35. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.93.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. saskarsmes pamati;

1.2. projektu sagatavošana un prezentēšana;

1.3. nekustamā īpašuma arhitektoniskais novērtējums.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. nekustamā īpašuma starptautiskā ekonomika;

2.2. ekoloģiski orientētā vadīšana nekustamā īpašuma tirgū;

2.3. Eiropas tiesības;

2.4. matemātika;

2.5. statistika;

2.6. būvniecības pamati un būvizstrādājumi;

2.7. būvju konstrukciju un inženierkomunikāciju novērtēšana inženierekonomiskajiem aprēķiniem;

2.8. īpašuma topogrāfiskie uzmērījumi;

2.9. teritoriālā un detālplānojuma attīstības stratēģijas;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. nekustamā īpašuma nozares normatīvie akti;

3.2. saimnieciskās un darba tiesības;

3.3. nekustamā un kustamā īpašuma tiesiskie pamati;

3.4. īpašuma tirgus tautsaimniecībā;

3.5. nekustamā īpašuma ekonomika;

3.6. investīcijas nekustamajā īpašumā;

3.7. īpašums un nodokļi;

3.8. grāmatvedība un īpašuma uzskaite;

3.9. auditordarbība būvniecībā;

3.10. pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbu izmaksu tāmēšana;

3.11. būvdarbu izmaksu tāmēšana;

3.12. inženierkomunikāciju darbu izmaksu tāmēšana;

3.13. nekustamo īpašumu pārvaldības finansiālie aspekti;

3.14. inženierkomunikāciju un būvdarbu izcenojumi, tāmēšana;

3.15. cenu veidošana būvniecībā;

3.16. kadastrs un īpašuma kadastrālā vērtēšana.

3.17. komercdarbība un plānošana nekustamā īpašuma jomā;

3.18. nekustamā īpašuma tirgvedība un tās vadīšana;

3.19. psiholoģija nekustamā īpašuma darījumos;

3.20. ēku, būvju un inženierkomunikāciju tehniskā stāvokļa novērtēšana;

3.21. darba tiesiskās attiecības;

3.22. darba aizsardzība;

3.23. vides aizsardzība;

3.24. vadības zinības;

3.25. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi un biznesa etiķete;

3.26. informācijas tehnoloģijas;

3.27. valsts valoda;

3.28. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

1.94. Sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītāja profesijas standarts

1.94.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītājs.

2. Profesijas kodi:

Sabiedrisko attiecību struktūrvienības VADĪTĀJS – profesijas kods "1222 03";

Sabiedrisko attiecību struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS – profesijas kods "1222 04" (turpmāk kopā – sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītājs).

1.94.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis un profesionālās augstākās izglītības maģistra grāds komunikācijas zinātnē vai sabiedrības vadībā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītājs radoši un inovatīvi plāno un īsteno sabiedrisko attiecību un komunikācijas stratēģiju atbilstoši uzņēmuma mērķiem; vada pētījumus, analizē, novērtē un pilnveido sabiedrisko attiecību aktivitātes; konsultē uzņēmuma vadību par sabiedrisko attiecību jautājumiem; vada multimediju un moderno tehnoloģiju izmantošanu komunikācijā; plāno, organizē, kontrolē un motivē sabiedrisko attiecību struktūrvienības vai darba grupas darbu, saskaņojot savu darbību ar uzņēmuma vadītāju un sadarbojoties ar uzņēmuma citu struktūrvienību vadītājiem.

Sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītājs strādā uzņēmumā, kurā izveidota sabiedrisko attiecību vai komunikācijas struktūrvienība.

1.94.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt iekšzemes un starptautisko ekonomisko, politisko un kultūras vidi, sabiedrisko attiecību attīstības tendences un izteikt priekšlikumus politikas izmantošanai uzņēmuma interesēs.

2. Spēja analizēt uzņēmuma darbības principus un rādītājus un sniegt priekšlikumus, kā tos uzlabot, izmantojot sabiedriskās attiecības.

3. Spēja piedalīties uzņēmuma stratēģijas izstrādē, izstrādāt uzņēmuma sabiedrisko attiecību stratēģiju, vadīt sabiedrisko attiecību taktisko uzdevumu un projektu izstrādi un īstenošanu.

4. Spēja vadīt sabiedrisko attiecību struktūrvienības darbu, sadarbojoties ar citām uzņēmuma struktūrvienībām un vadību, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

5. Spēja vadīt struktūrvienību vai darba grupu paaugstināta stresa apstākļos.

6. Spēja definēt problēmu un pieņemt lēmumu.

7. Spēja izstrādāt krīzes komunikācijas plānu, apmācīt uzņēmuma darbiniekus un krīzes komunikācijas komandu saskaņā ar krīzes komunikācijas plānu, ja nepieciešams, vadīt uzņēmuma krīzes komunikāciju.

8. Spēja iegūt, apstrādāt un izmantot informāciju sabiedriskajās attiecībās.

9. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas un nodrošināt to izpildi.

10. Spēja patstāvīgi apgūt un motivēt citus apgūt jaunas zināšanas.

11. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

12. Spēja veikt un vadīt praktiski pielietojamus pētījumus sabiedriskajās attiecībās.

13. Spēja prezentēt un publiskot uzņēmuma un struktūrvienības plānus, lietišķos un zinātniskos pētījumus un sabiedrisko attiecību darba rezultātus.

14. Spēja veidot pozitīvu darba vidi.

15. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

16. Spēja lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas profesionālās darbības veikšanai.

17. Spēja strādāt sociālajos tīklos.

18. Spēja izprast un vadīt attiecības ar kolēģiem un sadarbības partneriem dažādās kultūrās un izvērtēt tās kā mijiedarbības sistēmu.

19. Spēja izstrādāt savu un struktūrvienības darbinieku profesionālās attīstības plānu un īstenot to.

20. Spēja vadīt uzņēmuma sabiedrisko attiecību jautājumu izstrādi lobēšanas plānā un īstenošanu atbilstoši plānam.

21. Spēja organizēt un optimizēt darbu.

1.94.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Analizēt uzņēmuma darbības iekšējo un ārējo vidi.

2. Novērtēt uzņēmuma sabiedrisko attiecību un sava darba kvalitāti, struktūrvienības darba kvalitāti un to atbilstību uzņēmuma mērķa sasniegšanai.

3. Radoši un inovatīvi plānot un vadīt uzņēmuma sabiedriskās attiecības.

4. Sadarboties ar uzņēmuma citu struktūrvienību darbiniekiem un ar citu uzņēmumu iekšzemes un ārvalstu uzņēmumu sabiedrisko attiecību struktūrvienību vadītājiem.

5. Vadīt struktūrvienības vai darba grupas darbu.

6. Izstrādāt un vadīt sabiedrisko attiecību un komunikācijas projektus.

7. Izstrādāt krīzes komunikācijas plānu, saskaņā ar to apmācīt uzņēmuma darbiniekus, krīzes komunikācijas komandu un vadīt uzņēmuma krīzes komunikāciju.

8. Plānot struktūrvienības budžetu, izstrādāt projektu tāmes un citus finanšu plānus.

9. Vadīt uzņēmuma tēla un reputācijas veidošanu, izmantojot sabiedriskās attiecības.

10. Ievērot lietišķo etiķeti un konsultēt uzņēmuma vadību par to.

11. Sadarboties ar tradicionālajiem un jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem, izmantojot dažādus komunikācijas veidus, ieskaitot integrēto tirgvedības komunikāciju.

12. Sagatavot un rediģēt sabiedrisko attiecību tekstus un informēt sabiedrību.

13. Pārzināt sabiedriskās attiecības un komunikāciju regulējošos normatīvos aktus un ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus, konsultēt par tiem.

14. Pielietot jaunākās darba organizācijas formas un informācijas tehnoloģijas.

15. Sagatavot pārskatus par sabiedriskajām attiecībām, kā arī prezentēt tos un citus ar profesionālo darbību saistītus jautājumus.

16. Veikt un vadīt praktiski pielietojamus pētījumus sabiedriskajās attiecībās.

17. Pārvaldīt valsts valodu.

18. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

19. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

20. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

21. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

1.94.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomika;

1.2. filozofija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. komercdarbība;

2.2. valsts pārvalde;

2.3. politoloģija;

2.4. žurnālistika;

2.5. finanšu vadība un grāmatvedība;

2.6. mediju vadība;

2.7. multimediji;

2.8. loģistika;

2.9. uzņēmuma ilgtspējīga attīstība;

2.10. sabiedrisko attiecību jomu regulējošie normatīvie akti;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. sabiedriskās attiecības;

3.2. komunikācijas zinātne;

3.3. vadības zinības;

3.4. integrētā tirgvedības komunikācija;

3.5. komunikācijas stratēģija;

3.6. krīzes komunikācija;

3.7. tirgzinība;

3.8. reklāma;

3.9. socioloģija;

3.10. vadības psiholoģija;

3.11. lobēšana;

3.12. reputācijas vadīšana;

3.13. projektu vadīšana;

3.14. kvalitātes vadības sistēmas;

3.15. korporatīvā sociālā atbildība;

3.16. stratēģiskā plānošana;

3.17. inovāciju vadīšana;

3.18. personāla vadīšana;

3.19. mediju attiecības;

3.20. sabiedrisko attiecību tekstu rakstīšana un rediģēšana;

3.21. starpkultūru saskarsme;

3.22. starppersonu saskarsme;

3.23. lietišķā etiķete un protokols;

3.24. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.25. valsts valoda;

3.26. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.27. informācijas tehnoloģijas;

3.28. prezentācijas prasmes;

3.29. pētījumu metodika;

3.30. sociālie mediji;

3.31. darba aizsardzības prasības;

3.32. vides aizsardzības prasības;

3.33. darba tiesisko attiecību normas.

1.95. Sabiedrisko attiecību vadītāja profesijas standarts

1.95.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sabiedrisko attiecību vadītājs.

2. Profesijas kods – 2432 01.

1.95.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis un profesionālās augstākās izglītības bakalaura grāds komunikācijas zinātnē vai sabiedrības vadībā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sabiedrisko attiecību vadītājs seko līdzi uzņēmuma iekšējās un ārējās vides attīstībai un sabiedrisko attiecību norisēm un vada tās; vada un patstāvīgi veic pētījumus, apkopo, analizē, sagatavo un sniedz informāciju; pārliecina, veicina saprašanos uzņēmuma darbinieku vidū; nodrošina uzticēšanos, prognozē un novērš konfliktus uzņēmuma iekšējā un ārējā vidē; pārzina attiecību veidošanu ar plašsaziņas līdzekļiem, pārzina plašsaziņas līdzekļu darba organizāciju, žurnālista darba specifiku, mediju un sabiedrības dienas kārtību; prot izmantot multimedijus un modernās tehnoloģijas komunikācijā; sekmē sabiedrības atbalstu uzņēmuma darbībai; konsultē par sabiedrisko attiecību jautājumiem; plāno un saskaņo savu darbu ar kolēģiem, vada padotībā esošo sabiedrisko attiecību speciālistu vai darba grupas darbu.

Sabiedrisko attiecību vadītājs strādā uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.95.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt sabiedrības dienas kārtību, mediju dienas kārtību un publisko politisko dienas kārtību un izteikt priekšlikumus uzņēmuma sabiedrisko attiecību attīstībai.

2. Spēja izprast uzņēmuma darbības principus un rādītājus.

3. Spēja definēt uzņēmuma sabiedrisko attiecību stratēģiju, izstrādāt un īstenot sabiedrisko attiecību taktiskos uzdevumus un projektus.

4. Spēja vadīt savu, padotībā esošo sabiedrisko attiecību speciālistu un darba grupas darbu.

5. Spēja strādāt paaugstināta stresa apstākļos.

6. Spēja izstrādāt krīzes komunikācijas plānu, apmācīt krīzes komandu saskaņā ar krīzes komunikācijas plānu un rīkoties saskaņā ar to.

7. Spēja iegūt, apstrādāt un izmantot informāciju sabiedriskajās attiecībās.

8. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas un nodrošināt to izpildi.

9. Spēja patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

10. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

11. Spēja veikt praktiski pielietojamus pētījumus sabiedriskajās attiecībās.

12. Spēja prezentēt un publiskot plānus, pētījumus un sabiedrisko attiecību darba rezultātus.

13. Spēja identificēt problēmas un sniegt priekšlikumus to risināšanai.

14. Spēja veidot pozitīvu darba vidi.

15. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

16. Spēja lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas profesionālās darbības veikšanai.

17. Spēja strādāt sociālajos tīklos.

18. Spēja izprast attiecības ar kolēģiem un sadarbības partneriem dažādās kultūrās un izvērtēt tās kā mijiedarbības sistēmu.

19. Spēja izstrādāt savu un padotībā esošo sabiedrisko attiecību speciālistu profesionālās attīstības plānu un īstenot to.

20. Spēja piedalīties uzņēmuma lobēšanas plāna izstrādē un tā īstenošanā.

1.95.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Analizēt uzņēmuma darbības iekšējo un ārējo vidi.

2. Novērtēt uzņēmuma sabiedrisko attiecību un sava darba kvalitāti un atbilstību uzņēmuma mērķa sasniegšanai.

3. Radoši un inovatīvi plānot un īstenot uzņēmuma sabiedriskās attiecības.

4. Sadarboties ar citu iekšzemes un ārvalstu uzņēmumu sabiedrisko attiecību speciālistiem.

5. Vadīt sabiedrisko attiecību speciālistu vai darba grupas darbu.

6. Izstrādāt un vadīt sabiedrisko attiecību un komunikācijas projektus.

7. Spēja izstrādāt krīzes komunikācijas plānu, apmācīt krīzes komandu saskaņā ar krīzes komunikācijas plānu un, ja nepieciešams, vadīt uzņēmuma krīzes komunikāciju.

8. Izstrādāt projektu tāmes un citus finanšu plānus.

9. Veidot uzņēmuma tēlu un reputāciju, izmantojot sabiedriskās attiecības.

10. Ievērot lietišķo etiķeti.

11. Sadarboties ar tradicionālajiem un jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem, izmantot dažādus komunikācijas veidus, ieskaitot integrēto tirgvedības komunikāciju.

12. Sagatavot un rediģēt sabiedrisko attiecību tekstus un informēt par to sabiedrību.

13. Pārzināt sabiedriskās attiecības un komunikāciju regulējošos normatīvos aktus un ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

14. Pielietot jaunākās darba organizācijas formas un informācijas tehnoloģijas.

15. Sagatavot pārskatus par sabiedriskajām attiecībām, kā arī prezentēt tos un citus ar profesionālo darbību saistītus jautājumus.

16. Pārvaldīt valsts valodu.

17. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

19. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

20. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

1.95.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomika;

1.2. filozofija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. komercdarbība;

2.2. valsts pārvalde;

2.3. politoloģija;

2.4. žurnālistika;

2.5. finanšu vadība un grāmatvedība;

2.6. mediju vadība;

2.7. korporatīvā sociālā atbildība;

2.8. sabiedrisko attiecību jomu regulējošie normatīvie akti;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. sabiedriskās attiecības;

3.2. komunikācijas zinātne;

3.3. integrētā tirgvedības komunikācija;

3.4. krīzes komunikācija;

3.5. reklāma;

3.6. socioloģija;

3.7. psiholoģija;

3.8. vadības zinības;

3.9. projektu vadība;

3.10. mediju attiecības;

3.11. sabiedrisko attiecību tekstu rakstīšana un rediģēšana;

3.12. starpkultūru saskarsme;

3.13. starppersonu saskarsme;

3.14. lietišķā etiķete un protokols;

3.15. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.16. valsts valoda;

3.17. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.18. informācijas tehnoloģijas;

3.19. prezentācijas prasmes;

3.20. sociālie mediji;

3.21. multimediji;

3.22. darba aizsardzības prasības;

3.23. vides aizsardzības prasības;

3.24. darba tiesisko attiecību normas.

1.96. Arhīvista profesijas standarts

1.96.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – arhīvists.

2. Profesijas kods – 2621 01.

1.96.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– arhīvists nodrošina dokumentu uzkrāšanu, saglabāšanu un izmantošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem; veic arhīva dokumentu izvērtēšanu, aprakstīšanu un uzziņu sistēmu veidošanu; nodrošina arhīva dokumentu izmantošanu, popularizēšanu un sabiedrības informēšanu; uzrauga dokumentu pārvaldības kārtības ievērošanu institūcijās un privātos arhīvos; sniedz metodisko palīdzību (konsultācijas) dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā; veic metodisko darbu un pētījumus arhīvzinātnē, dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā; veic arhīva informācijas sistēmu ieviešanu un uzturēšanu.

Arhīvists strādā Latvijas Nacionālajā arhīvā, institūcijās, privātajos arhīvos, kā arī citos uzņēmumos, kuros tiek veikta dokumentu un arhīvu pārvaldība.

1.96.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izveidot arhīva pārvaldības stratēģiju.

2. Spēja definēt arhīva pārvaldības mērķus un uzdevumus atbilstoši normatīvajiem aktiem un uzņēmuma darbības vajadzībām, plānot un organizēt arhīva (arhīva struktūrvienības) pārvaldību.

3. Spēja izstrādāt arhīvu un dokumentu pārvaldību reglamentējošos dokumentus.

4. Spēja izstrādāt un ieviest arhīvu un dokumentu pārvaldības procedūras.

5. Spēja nodrošināt dokumentu izvērtēšanu un uzkrāšanu.

6. Spēja veikt metodisko darbu dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā, sniegt metodisko palīdzību un konsultācijas dokumentu un arhīvu pārvaldības jautājumos, nodrošināt dokumentu un arhīvu pārvaldības speciālistu profesionālās kvalifikācijas pilnveidi.

7. Spēja nodrošināt dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumu ievērošanas uzraudzību uzņēmumos un privātajos arhīvos.

8. Spēja veikt auditu un pārbaudes uzņēmumos un privātajos arhīvos dokumentu un arhīvu pārvaldības jautājumos.

9. Spēja veikt arhīva dokumentu fondēšanu, klasificēšanu, sistematizēšanu un aprakstīšanu neatkarīgi no informācijas nesēja.

10. Spēja izstrādāt tipveida dokumentu glabāšanas termiņu paraugsarakstus un lietu nomenklatūras.

11. Spēja veidot un pilnveidot arhīva dokumentu uzskaites un zinātnisko uzziņu sistēmas.

12. Spēja nodrošināt arhīva dokumentu pieejamību un veikt pasākumus to izmantošanā, popularizēšanā un sabiedrības informēšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem.

13. Spēja nodrošināt arhīva dokumentu un informācijas saglabāšanu, ievērojot dokumentu saglabāšanas tehniskās prasības, veikt arhīva dokumentu uzskaiti, preventīvo aizsardzību un konservāciju.

14. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.

15. Spēja pārvaldīt elektroniskos arhīvus, kā arī uzturēt, veidot un pilnveidot elektronisko dokumentu informācijas sistēmas.

16. Spēja organizēt dokumentu un datu migrāciju no vienas sistēmas un nesēja uz citu sistēmu vai nesēju.

17. Spēja veikt pētījumus arhīvu zinātnē, dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā.

18. Spēja izstrādāt un vadīt projektus dokumentu un arhīvu pārvaldībā.

19. Spēja brīvi pārvaldīt valsts valodu un sazināties vismaz divās svešvalodās.

20. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

22. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

1.96.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pielietot teorētiskās zināšanas, kā arī arhīvu zinātnes un dokumentu un arhīvu pārvaldības speciālās metodes praksē.

2. Izveidot arhīva pārvaldības stratēģiju, plānot un organizēt arhīva (arhīva struktūrvienības) pārvaldību.

3. Izstrādāt un ieviest arhīvu un dokumentu pārvaldības procedūras.

4. Izstrādāt un saskaņot arhīvu un dokumentu pārvaldību reglamentējošos dokumentus.

5. Veikt metodisko darbību dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā, sniegt metodisko palīdzību un konsultācijas dokumentu un arhīvu pārvaldības jautājumos.

6. Veikt dokumentu un dokumentu un arhīvu pārvaldīšanas kārtības auditu un pārbaudes uzņēmumos un akreditētos privātajos arhīvos.

7. Izvērtēt uzņēmumu lietu nomenklatūras vai paraugnomenklatūras, dokumentu klasifikācijas shēmas, dokumentu iznīcināšanas aktus.

8. Izvērtēt dokumentus un noteikt to arhīvisko vērtību, ievērojot dokumentu pierādījumvērtību, administratīvo, fiskālo, primāro un sekundāro vērtību, kā arī informatīvo vērtību.

9. Organizēt dokumentu pieņemšanu glabāšanā arhīvā.

10. Veikt dokumentu fondēšanu, izstrādāt (vai izmantot) dokumentu klasifikācijas un sistematizācijas shēmas.

11. Veidot vairāklīmeņu arhīvisko aprakstu.

12. Izstrādāt tipveida dokumentu glabāšanas termiņu paraugsarakstus un izstrādāt lietu nomenklatūras.

13. Veidot arhīva informācijas meklēšanas līdzekļus, arhīva dokumentu uzskaites un zinātnisko uzziņu sistēmas.

14. Nodrošināt optimālus arhīva dokumentu glabāšanas apstākļus, veikt dokumentu glabāšanas apstākļu sistēmisku novērošanu un īstenot pasākumus to uzlabošanai, kā arī veikt dokumentu profilaktisko apstrādi.

15. Veikt arhīva dokumentu uzskaiti, to esības un fiziskā stāvokļa pārbaudi un, ja nepieciešams, arī speciālus pasākumus dokumentu meklēšanai, to tālāku bojājumu novēršanai.

16. Veikt nepieciešamos pasākumus dokumentu preventīvajai aizsardzībai un konservācijai un, ja nepieciešams, nodrošināt informācijas pārnesi citos informācijas nesējos.

17. Veidot un papildināt nodrošinājuma kopiju un izmantošanas kopiju fondu.

18. Sagatavot arhīva izziņas, apliecinātas arhīva dokumentu kopijas, izrakstus un norakstus.

19. Apkalpot apmeklētājus arhīva lasītavā un sniegt konsultācijas apmeklētājiem.

20. Veikt pasākumus arhīva dokumentu popularizēšanā un sabiedrības informēšanā par dokumentiem (arhīva dokumentu izstāžu, publikāciju, uzziņu un informatīvo izdevumu u. tml. sagatavošana).

21. Organizēt seminārus, konferences, izglītojošus pasākumus par dokumentu un arhīvu pārvaldības jautājumiem, nodrošināt dokumentu un arhīvu pārvaldības speciālistu profesionālās kvalifikācijas pilnveidi.

22. Pielietot jaunākās darba metodes un informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.

23. Uzturēt, veidot un pilnveidot dokumentu informācijas sistēmas.

24. Apzināt jaunākās dokumentu un arhīvu pārvaldības tendences, sekot aktualitātēm dokumentu un arhīvu pārvaldībā.

25. Strādājot ar arhīva dokumentiem, kuri sastādīti pirms Latvijas valsts neatkarības atgūšanas, pārzināt arhīva dokumentu oriģinālvalodas.

26. Strādājot ar 19. gadsimta un senākiem dokumentiem, pārzināt paleogrāfiju.

27. Veikt pētījumus par arhīvu zinātnes aktuālajiem jautājumiem, nodrošinot dokumentu un arhīvu pārvaldības pilnveidi Latvijā.

28. Izstrādāt un vadīt projektus dokumentu un arhīvu pārvaldībā.

29. Ievērot normatīvos aktus arhīva un dokumentu pārvaldības jomā un profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

30. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

31. Plānot un organizēt savu darbu.

32. Prast argumentēti izteikt savu viedokli.

33. Pārvaldīt valsts valodu.

34. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

35. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

36. Strādāt komandā, strādāt psiholoģiski sarežģītās situācijās un risināt problēmsituācijas.

37. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

38. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

39. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.96.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. globālās komunikatīvās sistēmas un starpkultūru komunikācija;

1.2. Latvijas vēsture;

1.3. socioloģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vispārējā arhīvu vēsture;

2.2. Latvijas arhīvu vēsture;

2.3. Latvijas varas un pārvaldes iestāžu un tiesību vēsture;

2.4. informācijas zinātne;

2.5. datubāzu veidošana;

2.6. vēstures palīgzinātnes;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. arhīvu zinātne;

3.2. arhīvu pārvaldība;

3.3. diplomātika (dokumentoloģija);

3.4. dokumentu pārvaldība;

3.5. arhīva dokumentu (neatkarīgi no informācijas nesēja) izvērtēšana (teorija un prakse);

3.6. arhīva dokumentu (neatkarīgi no informācijas nesēja) klasifikācija un sistematizācija;

3.7. arhīva dokumentu (neatkarīgi no informācijas nesēja) aprakstīšana, uzskaite, izmantošana;

3.8. arhīva dokumentu (neatkarīgi no informācijas nesēja) saglabāšana, dokumentu preventīvā aizsardzība;

3.9. dokumentu konservācija;

3.10. arheogrāfija;

3.11. informācijas sistēmas un datubāzu vadības sistēmas;

3.12. informācijas saglabāšanas tehnoloģijas;

3.13. arhīvtiesības;

3.14. administratīvās tiesības;

3.15. normatīvie akti arhīva un dokumentu pārvaldības jomā;

3.16. projektu vadība;

3.17. pētnieciskā darba metodoloģija un metodika;

3.18. arhīvpedagoģija;

3.19. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.20. saskarsmes psiholoģija;

3.21. valsts valoda;

3.22. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.23. darba aizsardzība;

3.24. vides aizsardzība;

3.25. darba tiesiskās attiecības.

1.97. Mežsaimniecības inženiera profesijas standarts

1.97.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Mežsaimniecības INŽENIERIS – profesijas kods "2149 24";

Mežkopības INŽENIERIS – profesijas kods "2149 54";

Mežizstrādes INŽENIERIS – profesijas kods "2149 55" (turpmāk kopā – mežsaimniecības inženieris).

1.97.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mežsaimniecības inženieris plāno mežsaimniecības uzņēmumu tehnoloģisko procesu un pieņem lēmumus par šo procesu izpildi; vada meža atjaunošanas, kopšanas, izstrādes, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas, koksnes produktu pārdošanas un piegādes procesus; veic meža inventarizāciju, novērtē meža resursus un meža apsaimniekošanas darbību ietekmi uz meža resursu stāvokli, vidi un sociālo jomu, sagatavo meža apsaimniekošanas plānus; novērtē meža bojājumu riskus un bojājumu apmēru, organizē medības un meža aizsardzības pasākumus.

Mežsaimniecības inženieris strādā mežsaimniecības uzņēmumos, valsts un pašvaldību institūcijās meža nozarē un citās institūcijās, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.97.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja vadīt meža atjaunošanas, kopšanas un audzēšanas procesus.

2. Spēja vadīt meža aizsardzības un meža ugunsdrošības pasākumus.

3. Spēja novērtēt meža resursus un produktus.

4. Spēja vadīt cirsmu izstrādes tehnoloģisko procesu.

5. Spēja vadīt koksnes piegāžu procesu.

6. Spēja organizēt meža reproduktīvā materiāla ražošanas procesu.

7. Spēja organizēt meža infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas procesu.

8. Spēja vadīt meža produktu un pakalpojumu iepirkumu un pārdošanas procesu.

9. Spēja sagatavot meža apsaimniekošanas plānu.

10. Spēja novērtēt uzņēmuma finanšu stāvokli un investīcijas.

11. Spēja novērtēt mežsaimnieciskajos darbos izmantotās mašīnas, to darbību un pielietojumu.

12. Spēja risināt problēmas, sadarboties komandā, komunicēt un prezentēt.

13. Spēja veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, darba tiesisko attiecību normām, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipiem.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.97.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot meža atjaunošanas veidu, augsnes apstrādi, sēšanu vai stādīšanu.

2. Plānot jaunaudžu kopšanu dabiskas un mākslīgas izcelsmes jaunaudzēs.

3. Organizēt un kontrolēt augsnes apstrādes, meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas darbus.

4. Noteikt mežaudzes mēslošanas nepieciešamību, izvēlēties mēslošanas materiālu un tehnoloģiju, organizēt meža mēslošanas darbus.

5. Noteikt meža bojājumu riskus.

6. Izvēlēties meža aizsardzības un ugunsdrošības metodes un līdzekļus.

7. Novērtēt meža bojājumu apmēru.

8. Organizēt medības un meža aizsardzības pasākumus.

9. Noteikt mežaudzes inventarizācijas rādītājus un sagatavot taksācijas aprakstu.

10. Iegūt un analizēt meža inventarizācijas datus, izmantojot jaunākās tehnoloģijas.

11. Novērtēt koku stumbru kvalitāti un atbilstoši tai noteikt koksnes produktu iznākumu.

12. Noteikt meža vērtību.

13. Atlasīt izstrādei paredzētās mežaudzes, izmantojot taksācijas aprakstu un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas.

14. Noteikt mežsaimnieciskajiem mērķiem piemērotāko cirtes veidu un veikt cirsmu plānošanu dabā.

15. Novērtēt cirsmu izstrādes apstākļus, noteikt izstrādei piemērotāko laiku un sagatavot izstrādes plānu.

16. Organizēt cirsmas izstrādes darbus un veikt cirsmas izstrādes tehnoloģisko plānošanu.

17. Novērtēt un kontrolēt cirsmu darbu izpildes kvalitāti.

18. Sagatavot koksnes produktu piegāžu plānu.

19. Organizēt un kontrolēt koksnes uzskaites procesu.

20. Organizēt un kontrolēt koksnes produktu piegādes.

21. Izvēlēties selekcionētu materiālu sēklu un stādu ražošanai.

22. Izstrādāt un organizēt sēklu un stādu ražošanas tehnoloģisko un piegāžu procesu.

23. Organizēt un kontrolēt darbu kokaudzētavā.

24. Novērtēt esošo meža ceļu un grāvju tehnisko stāvokli, plānot un organizēt to uzturēšanas darbus.

25. Sagatavot meža ceļu un grāvju projektēšanas uzdevumus.

26. Izprast meža ceļu un grāvju tehnisko dokumentāciju.

27. Novērtēt un kontrolēt meža infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas darbu kvalitāti.

28. Novērtēt meža produktu un pakalpojumu tirgu, piedāvājumu, pieprasījumu un klientu vajadzības.

29. Izstrādāt meža produktu piedāvājumus.

30. Organizēt meža produktu un mežsaimniecības pakalpojumu pārdošanu un iepirkšanu un klientu apkalpošanu.

31. Noteikt meža apsaimniekošanas mērķus.

32. Novērtēt meža resursus.

33. Plānot meža apsaimniekošanas pasākumus, to apjoma izvietojumu.

34. Novērtēt meža apsaimniekošanas darbību ietekmi uz meža resursu stāvokli, vidi un sociālo jomu.

35. Aprēķināt un izprast uzņēmuma finanšu stāvokli raksturojošos rādītājus.

36. Aprēķināt un novērtēt uzņēmuma darbībai nepieciešamās investīcijas.

37. Izstrādāt biznesa plānu un uzņēmuma budžetu.

38. Izvēlēties mežsaimnieciskajam darbam piemērotu tehniku un aprīkojumu.

39. Noteikt mežsaimnieciskajam darbam nepieciešamos resursus un tehnoloģijas, aprēķināt izmaksas.

40. Organizēt meža tehnikas apkopju un uzturēšanas darbus.

41. Izskaidrot un argumentēti diskutēt par profesionālām un sabiedrības aktualitātēm meža apsaimniekošanas jomā.

42. Analizēt ar meža apsaimniekošanu saistītu informāciju, to strukturēt un prezentēt.

43. Veikt pētījumus meža apsaimniekošanas jomā.

44. Strādāt komandā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

45. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

46. Sniegt pirmo palīdzību.

47. Pārvaldīt valsts valodu.

48. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

49. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

50. Ievērot darba tiesisko attiecību normas, darba aizsardzības, ugunsdrošības, vides aizsardzības un meža apsaimniekošanas jomas normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

1.97.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. augu fizioloģija;

1.2. socioloģija;

1.3. filozofija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. fizika;

2.2. grāmatvedība;

2.3. inovācijas meža apsaimniekošanas nozarē;

2.4. kokapstrāde;

2.5. koksnes mācība;

2.6. lietišķā psiholoģija;

2.7. matemātika;

2.8. operāciju pētīšana;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

2.10. komercdarbības likumi.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. biomasas izmantošana enerģētikā;

3.2. cilvēkresursu vadība;

3.3. darba un civilā aizsardzība;

3.4. dendroloģija;

3.5. ekoloģija un vides aizsardzība;

3.6. ekonomikas teorija;

3.7. finanses un kredīts;

3.8. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;

3.9. koktirdzniecība;

3.10. kvalitātes vadība;

3.11. medniecība;

3.12. meliorācija un kokmateriālu transports;

3.13. meža aizsardzība;

3.14. meža augsnes;

3.15. meža atjaunošana;

3.16. meža botānika un fitocenoloģija;

3.17. meža darbi, tehnika un tehnoloģijas;

3.18. meža infrastruktūras būvniecība;

3.19. meža kokaudzētavas;

3.20. meža loģistika un komunikāciju tehnika;

3.21. meža mašīnmācība;

3.22. meža normatīvie akti;

3.23. meža prečzinība;

3.24. meža resursu ekonomika;

3.25. meža resursu izmantošana;

3.26. meža selekcija;

3.27. meža taksācija;

3.28. meža tipoloģija;

3.29. mežierīcība;

3.30. mežkopība;

3.31. mežsaimniecības darbu mehanizācija;

3.32. mežsaimniecības ekonomika;

3.33. mērniecība;

3.34. motorinstrumenti mežizstrādē;

3.35. pētījumu metodoloģija;

3.36. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.37. informātika;

3.38. valsts valoda;

3.39. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.40. darba tiesiskās attiecības;

3.41. pirmā palīdzība;

3.42. risku vadība;

3.43. tehniskā grafika;

3.44. komercdarbība meža apsaimniekošanā.

1.98. Grafikas dizainera profesijas standarts

1.98.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – grafikas dizainers.

2. Profesijas kods – 2166 03.

1.98.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– grafikas dizainers plāno un organizē savu vai citu speciālistu darbu grafikas dizaina projektu īstenošanā, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas un programmnodrošinājumu; atbilstoši darba uzdevumam veic kompleksu poligrāfiskās vai digitālās grafikas dizaina pasūtījumu izpildi (datu izpēte, problēmu konstatēšana, analīze un radošs risinājums); sagatavo grafikas dizaina projekta realizācijai nepieciešamo dokumentāciju; komunicē ar pasūtītāju; organizē grafikas dizaina projekta realizācijas procesu un veic tā autoruzraudzību.

Grafikas dizainers strādā poligrāfijas, reklāmas, komunikāciju un citos uzņēmumos, kas sniedz dizaina pakalpojumus, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.98.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izvēlēties grafikas dizaina ieceres īstenošanai visatbilstošākos mākslinieciskos un tehniskos paņēmienus.

2. Spēja izprast, pamatoti izvēlēties un pielietot grafikas dizaina stilistiskos, kompozicionālos un koloristiskos risinājumus un tiem atbilstošus burtveidolus (šriftus, garnitūras).

3. Spēja pamatoti izvēlēties grafikas dizaina produkta konceptuālo modeli, pamatot tam atbilstošo tehniskās un tehnoloģiskās realizācijas koncepciju.

4. Spēja formulēt grafikas dizaina produkta materiālās, konstruktīvās un ekspluatācijas īpatnības, tā funkcijas, lietošanas iespējas un nosacījumus.

5. Spēja plānot grafikas dizaina projekta izpildi, veikt autoruzraudzību, uzraudzīt grafikas dizaina produkta izgatavošanas darbu kvalitāti un atbilstību grafikas dizaina projekta koncepcijai, estētiskajai un tehniskajai kvalitātei, vides aizsardzības un ekspluatācijas drošības normu prasībām.

6. Spēja sistematizēt un arhivēt darba gaitā uzkrāto informāciju.

7. Spēja plānot grafikas dizaina projekta izpildei nepieciešamo laiku, materiālus, tehnisko un programmatūras nodrošinājumu, darba apjomu un izmaksas.

8. Spēja strādāt individuāli vai darba grupā vai vadīt citu speciālistu darbu grafikas dizaina projekta realizācijai.

9. Spēja veikt izmaiņas un rast visatbilstošāko risinājumu problēmām, kas radušās grafikas dizaina projekta īstenošanas gaitā.

10. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

11. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

12. Spēja formulēt darba virsuzdevumu un problemātiku, patstāvīgi un radoši izstrādāt grafikas dizaina piedāvājumu, saskaņot to ar pasūtītāju, darba devēju, atbildīgajiem dienestiem, tehniskajiem izpildītājiem un ražotājiem.

13. Spēja formulēt ar grafikas dizaina projekta izstrādi un īstenošanu saistītās īpašās prasības, konfigurēt darba pamatuzdevumus un projekta īstenošanai nepieciešamos resursus.

14. Spēja orientēties tradicionālo un digitālo vizualizācijas tehnoloģiju klāstā un materiālu piedāvājumā.

15. Spēja nodrošināt grafikas dizaina projekta atbilstību normatīvajiem aktiem, tai skaitā autortiesību un intelektuālā īpašuma aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

16. Spēja izprast kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību un vides saglabāšanas nozīmi.

17. Spēja noteikt grafikas dizaina produkta ietekmi uz apkārtējo vidi, novērtēt vides aizsardzības faktorus produkta izstrādes, ražošanas, lietošanas un pārstrādes procesā.

18. Spēja sociāli atbildīgi novērtēt grafikas dizaina projekta komunikatīvo potenciālu un ietekmi uz sabiedrību.

19. Spēja prognozēt konkrētā laikposma dizaina nozaru estētisko vērtību dinamiku, noteikt grafikas dizaina produkta kontekstuālās, kultūrvēsturiskās, sociālās un ekonomiskās prioritātes, ievērot tās grafikas dizaina projekta koncepcijas izstrādē.

20. Spēja izprast kvalitatīva grafikas dizaina kritērijus kultūrvēsturiskā, politiskā, ekonomiskā, tehniskā, estētiskā, etniskā un sociālā kontekstā.

21. Spēja izvēlēties prezentācijas stratēģiju, prezentēt grafikas dizaina projekta koncepciju ieinteresētajām pusēm.

22. Spēja konsultēt grafikas dizaina projektā iesaistītos partnerus digitālo tehnoloģiju, programmatūras, materiālu izvēles un ražošanas iespēju jautājumos.

23. Spēja sadarboties ar citu profesionālo nozaru speciālistiem Latvijā un, ja nepieciešams, ārzemēs (piemēram, tirgvedības, sabiedrisko attiecību, komunikāciju, poligrāfijas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistiem, izdevējiem, tehnologiem, fotogrāfiem, māksliniekiem), ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus, saskaņot grafikas.

24. Spēja saskaņot grafikas dizaina projekta dokumentāciju, dizaina projekta sastāvdaļas un koordinēt grafikas dizaina projekta īstenošanas procesu ar projektā iesaistītajiem partneriem, tai skaitā ar ārzemju un atbildīgajām institūcijām.

25. Spēja sagatavot grafikas dizaina projekta materiālus un dokumentāciju pārskatiem, apspriešanai, ražošanai, turpmākai lietošanai vai arhivēšanai un uzglabāšanai.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

1.98.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lietot tradicionālus un modernajās tehnoloģijās balstītus vizualizācijas paņēmienus.

2. Izvēlēties un pielietot grafikas dizaina iecerei atbilstošus kompozicionālos un koloristiskos risinājumus un tehniskā izpildījuma paņēmienus un burtveidolus (šriftus, garnitūras).

3. Izvēlēties un pielietot grafikas dizaina iecerei un grafikas dizaina projekta vajadzībām atbilstošu programmatūru.

4. Analizēt, vērtēt un izmantot grafikas dizaina nozares zinātniskos un lietišķos pētījumus.

5. Izmantot informācijas meklēšanas, atlases un apkopošanas līdzekļus.

6. Izprast un izmantot zinātniski pētnieciskā darba metodikas pamatus.

7. Vadīt grafikas dizaina projektus, izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

8. Plānot grafikas dizaina produktu ražošanas procesu.

9. Ievērot ar grafikas dizaina nozari saistītos normatīvos aktus.

10. Lietot dizaina nozares tehniskos un estētiskos standartus.

11. Administrēt līgumus, veikt grafikas dizaina projekta īstenošanas autoruzraudzību.

12. Patstāvīgi un analītiski domāt, pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei un uzņemties atbildību, risināt konfliktsituācijas.

13. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas normatīvo aktu prasības.

14. Veikt darbu individuāli.

15. Plānot un vadīt komandas darbu, strādāt darba grupā.

16. Lietot praksē vadības un psiholoģijas atziņas.

17. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

18. Ievērot profesionālās un vispārīgās ētikas pamatprincipus.

19. Izprast grafikas dizaina un tam radniecīgo nozaru problēmu formulēšanu un risināšanu.

20. Sistemātiski pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

21. Izprast grafikas dizaina lomu Latvijas un pasaules ekonomikas kontekstā.

22. Saskatīt kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību un izprast grafikas dizaina projekta nozīmi vides saglabāšanā.

23. Lietot grafikas dizaina nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

26. Sagatavot rakstisku, mutisku vai elektronisku grafikas dizaina projekta prezentāciju.

27. Veidot dialogu, piedalīties vai vadīt diskusiju par grafikas dizaina projekta īstenošanas jautājumiem.

1.98.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. socioloģija;

1.2. filozofija;

1.3. psiholoģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. dizaina vadība;

2.2. komercdarbība;

2.3. videomateriāla veidošana;

2.4. datora uzbūve un periferiālās iekārtas;

2.5. mākslas vēsture;

2.6. radošās darbības mehānismi;

2.7. reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņu organizēšana;

2.8. trīsdimensiju formu veidošana;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

2.10 iespiedtehnoloģijas un iespieddarbu apstrādes tehnoloģijas.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. dizaina process;

3.2. dizaina valoda;

3.3. plaknes un telpiskā kompozīcija;

3.4. burtu/tipografikas lietošanas teorija;

3.5. krāsu teorija, koloristika;

3.6. grafisko programmu lietošana;

3.7. dizaina vēsture un dizaina aktualitātes mūsdienās;

3.8. vizuālās uztveres psiholoģija;

3.9. zīmēšana;

3.10. gleznošana;

3.11. ģeometriskā un krāsu perspektīva;

3.12. reklāmas psiholoģija;

3.13. patērētāja psiholoģija;

3.14. zinātniskās pētniecības metodes;

3.15. iespieddarbu un digitālo publikāciju dizains;

3.16. grafikas dizainā izmantojamie materiāli;

3.17. digitālās tehnoloģijas;

3.18. elektroniskās komunikāciju vides dizains;

3.19. zīmolvedība;

3.20. fotografēšana;

3.21. maketēšana;

3.22. poligrāfiskais dizains;

3.23. iepakojuma dizains;

3.24. digitālais un interaktīvais dizains;

3.25. radošuma attīstīšanas metodes;

3.26. grafikas dizaina projektu vadība;

3.27. profesionālie un vispārīgie ētikas pamatprincipi;

3.28. saskarsmes psiholoģija;

3.29. intelektuālā īpašuma tiesības;

3.30. valsts valoda;

3.31. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.32. publiskā runa;

3.33. prezentācijas prasmes;

3.34. normatīvie akti grafikas dizaina nozarē;

3.35. biroja programmatūras lietošana;

3.36. vides aizsardzība;

3.37. darba aizsardzība;

3.38. darba tiesiskās attiecības.

1.99. Sabiedrības veselības speciālista profesijas standarts

1.99.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sabiedrības veselības speciālists.

2. Profesijas kods – 2263 07.

1.99.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sabiedrības veselības speciālists plāno, organizē un veic darbu iedzīvotāju veselības aizsardzībai, uzturēšanai, veicināšanai un atgūšanai; veic sabiedrības veselības stāvokli raksturojošo indikatoru monitoringu; izvērtē sabiedrības veselības stāvokli; iegūst, apkopo, apstrādā un analizē sabiedrības veselības un veselības aprūpes statistikas datus; identificē problēmas un nosaka prioritārās rīcības; apzina sabiedrības veselības riska faktorus; īsteno pasākumus veselības riska faktoru mazināšanai un novēršanai; veic infekcijas slimību un citu slimību epidemioloģisko uzraudzību; plāno, koordinē un īsteno veselības veicināšanas, slimību izplatības ierobežošanas un profilakses pasākumus; izglīto iedzīvotājus veselības saglabāšanas un veicināšanas jautājumos.

Sabiedrības veselības speciālists strādā uzņēmumos, kas veic sabiedrības veselības darbu, kā arī var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.99.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast un analizēt veselību no cilvēka funkcionēšanas fiziskā, garīgā un sociālā aspekta.

2. Spēja izprast veselības konceptu un slimību cēlonības daudzfaktoru dimensijas gan indivīda, gan sabiedrības līmenī.

3. Spēja orientēties sabiedrības veselības jomu teorētiskajās nostādnēs un rīcības metodikās, kā arī izmantot sabiedrības veselībai raksturīgās pamata un specializētās zināšanas praksē.

4. Spēja veikt sabiedrības veselības stāvokli raksturojošo indikatoru izstrādi un monitoringu – iegūt, apkopot, apstrādāt un analizēt veselību raksturojošo informāciju, lai novērtētu sabiedrības veselības stāvokli un tā izmaiņas dinamikā.

5. Spēja identificēt sabiedrības veselības stāvokli ietekmējošos faktorus un sabiedrības veselības apdraudējumus, noteikt rīcības prioritātes, pielietojot multisektorālus risinājumus.

6. Spēja veikt neinfekcijas un infekcijas slimību monitoringu, kontroli un profilaksi.

7. Spēja izstrādāt iekšējos normatīvo aktu projektus un citu dokumentu projektus sabiedrības veselības jautājumos, izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem esošajos normatīvajos aktos.

8. Spēja pārzināt un pielietot sabiedrības veselības jomu regulējošos normatīvos aktus un politikas plānošanas dokumentus, pārraudzīt to izpildi.

9. Spēja plānot un īstenot pasākumus sabiedrības veselības problēmu mazināšanai un novēršanai, kā arī iedzīvotāju veselības stāvokļa saglabāšanai un veicināšanai individuālā, grupas un populācijas līmenī.

10. Spēja īstenot sabiedrības veselības veicināšanas politiku, programmas un projektus, izglītot sabiedrības grupas jautājumos par veselību un veselīgu dzīvesveidu.

11. Spēja nodrošināt kontroli un uzraudzību epidemioloģiskās drošības, vides veselības, darba veselības, pārtikas aprites jomā.

12. Spēja izvērtēt īstenoto sabiedrības veselības programmu, projektu, pasākumu un aktivitāšu efektivitāti.

13. Spēja izstrādāt informatīvos materiālus dažādām mērķgrupām un sagatavot ziņojumus par sabiedrības veselības jautājumiem.

14. Spēja plānot un uzraudzīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un izmantojamību, kā arī informēt iedzīvotājus par veselības aprūpes pakalpojumiem.

15. Spēja administrēt un organizēt uzņēmumā sabiedrības veselības darbu, veikt kvalitātes vadības procesa uzraudzību.

16. Spēja diskutēt par sabiedrības veselības tēmām ar kolēģiem, citu profesiju pārstāvjiem, kā arī dažādām sabiedrības grupām, ievērojot profesionālās ētikas normas.

17. Spēja risināt sabiedrības veselības problēmsituācijas, strādājot gan patstāvīgi, gan komandā.

18. Spēja argumentēti pamatot un pieņemt lēmumus sabiedrības veselības speciālista profesionālās kompetences ietvaros.

19. Spēja ierosināt, plānot, metodiski vadīt, koordinēt un realizēt pētījumus ar zinātnisko vērtību sabiedrības veselības nozarē.

20. Spēja apstrādāt un analizēt pētījumā iegūtos datus, izdarīt uz pierādījumiem balstītus secinājumus un izstrādāt priekšlikumus, prezentēt iegūtos rezultātus.

21. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

22. Spēja apgūt jaunas zināšanas un sekot līdzi sabiedrības veselības nozares attīstībai.

23. Spēja paaugstināt savu kvalifikāciju.

24. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

25. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.

1.99.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pielietot sabiedrības veselības teorētiskās nostādnes praksē, veicot sabiedrības veselības speciālista kompetencei atbilstošu profesionālo darbību.

2. Pārzināt un ievērot sabiedrības veselības nozari reglamentējošos valsts un starptautiskos normatīvos aktus un stratēģiskos dokumentus.

3. Plānot un organizēt sabiedrības veselības monitoringu, iegūstot, apkopojot, apstrādājot, analizējot un interpretējot sabiedrības veselību raksturojošos datus par iedzīvotāju veselības stāvokli, slimību biežumu, riska faktoriem.

4. Veidot, uzturēt, aktualizēt un papildināt datubāzes, reģistrus un valsts informācijas sistēmas sabiedrības veselības jomā, kā arī strādāt ar liela apjoma datubāzēm.

5. Identificēt sabiedrības veselības problēmas un vajadzības, noteikt prioritātes un izstrādāt piemērotākos risinājumus.

6. Noteikt veselību ietekmējošos faktorus, veikt to mērījumus un apzināt minēto faktoru sakarību ar slimību risku.

7. Plānot, izstrādāt un īstenot slimību profilakses un veselības veicināšanas programmas un pasākumus.

8. Veikt infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību, epidemioloģisko izmeklēšanu un pretepidēmijas pasākumus, pielietot ātrās reaģēšanas algoritmu ārkārtas epidemioloģisko situāciju gadījumos.

9. Nodrošināt veselību ietekmējošo vides faktoru kontroli un uzraudzību; sniegt higiēnas novērtēšanas atzinumus.

10. Novērtēt darba vides kaitīgo ietekmi uz veselību un sniegt priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

11. Piedalīties pārtikas drošības kontrolē un pārtikas aprites uzraudzības veikšanā.

12. Sniegt priekšlikumus ar sabiedrības veselību saistīto politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu pilnveidošanai.

13. Novērtēt normatīvo aktu prasības un to izpildes ietekmi uz veselību.

14. Plānot, īstenot un koordinēt sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus un aktivitātes.

15. Pārzināt un prast izvēlēties piemērotākās veselības veicināšanas stratēģijas un rīcības taktiku dažādu veselības problēmu risināšanai atšķirīgās iedzīvotāju mērķgrupās.

16. Informēt un izglītot sabiedrību kopumā un sabiedrības grupas par veselību ietekmējošiem riska faktoriem, to novēršanas un profilakses pasākumiem, kā arī veselīgu dzīvesveidu.

17. Izstrādāt informatīvos materiālus par sabiedrības veselības jautājumiem dažādām iedzīvotāju grupām.

18. Novērtēt sabiedrības veselības programmu un to ietvaros īstenoto pasākumu efektivitāti.

19. Informēt sabiedrību par pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību, kā arī konsultēt iedzīvotājus par viņu tiesībām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

20. Plānot un uzraudzīt veselības aprūpes pakalpojumu sadali, plūsmu un izmantojamību.

21. Administrēt un organizēt sabiedrības veselības darbu, veikt kvalitātes uzraudzību.

22. Prast lietot sabiedrības veselības nozarei atbilstošās informācijas tehnoloģijas un iekārtas, tai skaitā specifiskās datorprogrammas.

23. Veikt sabiedrības veselības pētījumus ar zinātnisku un praktisku vērtību.

24. Sadarboties ar veselības un citu nozaru speciālistiem un institūcijām, konsultēt citu nozaru pārstāvjus, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

25. Veikt citu nozaru speciālistu apmācību sabiedrības veselības jautājumos, piedalīties apmācības programmu izstrādē un īstenošanā.

26. Sagatavot prezentācijas un uzstāties ar ziņojumiem konferencēs, semināros, sanāksmēs un plašsaziņas līdzekļos.

27. Argumentēt savu viedokli un uzņemties atbildību par savu profesionālo darbību.

28. Pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes.

29. Kritiski domāt, patstāvīgi risināt problēmas un prast strādāt komandā.

30. Identificēt nepilnības un rast risinājumus darba procesa uzlabošanai un efektivitātes palielināšanai.

31. Pārvaldīt valsts valodu.

32. Saziņas līmenī pārvaldīt vismaz divas svešvalodas, no kurām viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts valsts valoda.

33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

34. Sniegt pirmo palīdzību.

35. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

36. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

1.99.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. filozofija;

1.2. ekonomika;

1.3. komercdarbība;

1.4. psiholoģija;

1.5. socioloģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. cilvēka anatomija, morfoloģija un fizioloģija;

2.2. fizika;

2.3. bioloģija;

2.4. medicīniskā bioķīmija;

2.5. mikrobioloģija;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

2.7. patoloģija;

2.8. ķirurģiskās slimības;

2.9. iekšķīgās slimības;

2.10. sievietes veselība;

2.11. sociālā pediatrija;

2.12. medicīniskā psiholoģija.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. sabiedrības veselība;

3.2. slimību profilakse, veselības veicināšana un izglītība;

3.3. epidemioloģija;

3.4. medicīniskā statistika un specifiskās datorprogrammas;

3.5. veselības aprūpes organizācija;

3.6. infekcijas slimības un to epidemioloģiskā uzraudzība;

3.7. pārtikas drošība, pārtikas nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšana;

3.8. veselīgs uzturs;

3.9. vides veselība;

3.10. arodmedicīna un veselība darbā (darba aizsardzība);

3.11. sociālā medicīna;

3.12. psihiskā veselība;

3.13. pedagoģija;

3.14. normatīvie akti vides un veselības jomā;

3.15. kvalitātes vadība;

3.16. informācijas tehnoloģijas;

3.17. prezentācijas veidošana un sniegšana;

3.18. pētījumu metodoloģija sabiedrības veselības jomā;

3.19. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.20. valsts valoda;

3.21. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.22. pirmā palīdzība;

3.23. vides aizsardzība;

3.24. darba tiesiskās attiecības.

1.100. Kvalitātes vadītāja profesijas standarts

1.100.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Iekšējā audita struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 26";

Iekšējā audita struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 27";

Kvalitātes un risku vadības struktūrvienības VADĪTĀJS/ DIREKTORS – profesijas kods "1211 42";

Kvalitātes un risku vadības struktūrvienības VADĪTĀJA VIETNIEKS/ DIREKTORA VIETNIEKS – profesijas kods "1211 43";

Kvalitātes vadības sistēmu KONSULTANTS – profesijas kods "2423 12";

Kvalitātes VADĪTĀJS – profesijas kods "2423 14" (turpmāk kopā – kvalitātes vadītājs).

1.100.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis ar profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu kvalitātes vadībā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kvalitātes vadītājs izstrādā, ievieš, uztur un pilnveido uzņēmuma integrētās vadības sistēmu, tai skaitā kvalitātes vadības, vides pārvaldības un citas vadības sistēmas; piedalās un metodiski atbalsta uzņēmuma darbības uzlabošanas projektus; veic kvalitātes risku identifikāciju un vadību; analizē, izvērtē, piemēro un ievieš praksē kvalitātes vadības un pilnveides metodes, lai sekmētu uzņēmuma darbības pilnveidi un efektivitātes nodrošināšanu; rosina, lai tiktu izzinātas un uzņēmuma darbības rezultātā apmierinātas klientu prasības, vajadzības un iesaistīto pušu intereses atbilstoši uzņēmuma stratēģiskās attīstības virzieniem; rūpējas, lai uzņēmuma darbība neradītu kaitējumu sabiedrībai un videi; veic savu darbu, ievērojot saistošās nozares specifiskās, uz sistēmām, procesiem un produktiem attiecināmās normatīvo aktu un standartu prasības; rosina citu uzņēmumu labās prakses piemērošanu, pieredzes apgūšanu un prasmīgas saimniekošanas izpratni.

Kvalitātes vadītājs var strādāt gan par kvalitātes un risku vadības struktūrvienības vadītāju, iekšējā audita struktūrvienības vadītāju un kvalitātes vadības sistēmu konsultantu jebkuras tautsaimniecības nozares uzņēmumā neatkarīgi no tās darbības veida un lieluma, gan arī kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.100.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izstrādāt, ieviest, uzturēt un pilnveidot uzņēmuma integrēto vadības sistēmu, tai skaitā kvalitātes vadības, vides pārvaldības un citas vadības sistēmas.

2. Spēja noteikt uzņēmuma stratēģiskās attīstības virzienus un mērķus.

3. Spēja noteikt uzņēmuma integrētās vadības sistēmu ietekmējošos faktorus un riskus.

4. Spēja noteikt integrētās vadības sistēmas riskiem atbilstošus preventīvus pasākumus.

5. Spēja izprast integrētās vadības sistēmas izveides principus un novērtēt sistēmas efektivitāti.

6. Spēja izprast integrēto vadības sistēmu, tai skaitā kvalitātes vadības, vides pārvaldības un citu vadības sistēmu, reglamentējošo normatīvo aktu un standartu prasības un nodrošināt to izpildi savu pilnvaru ietvaros.

7. Spēja izprast sistēmu, procesu un produktu atbilstības novērtēšanas kritērijus un metodes.

8. Spēja izprast uzņēmuma darbības budžeta veidošanas principus un plānot nepieciešamos resursus integrētās vadības sistēmas nodrošināšanai un pilnveidei.

9. Spēja izprast darbības uzlabošanas projektu vadības metodiku, metodes un instrumentus.

10. Spēja noteikt nepieciešamo personāla kompetenci, pienākumu un pilnvaru sadalījumu integrētās vadības sistēmas nodrošināšanai un pilnveidei.

11. Spēja vadīt kvalitātes un risku vadības un iekšējā audita struktūrvienības darbu.

12. Spēja izprast uzņēmuma saimnieciskās darbības pamatrādītājus.

13. Spēja rosināt un vadīt uzņēmuma pārmaiņu procesus.

14. Spēja vadīt darbu grupās un sadarboties ar iesaistītajām pusēm.

15. Spēja plānot un organizēt savu darbu un patstāvīgi veikt darba uzdevumus.

16. Spēja izprast un virzīt informācijas apriti un iekšējo komunikāciju uzņēmumā.

17. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

18. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību integrētās vadības sistēmas jomā, interpretēt un analizēt to rezultātus.

19. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

20. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

21. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

1.100.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noteikt uzņēmuma integrētās vadības sistēmas nepieciešamību.

2. Analizēt uzņēmuma integrētās vadības sistēmu, tai skaitā kvalitātes vadības, vides pārvaldības un citas vadības sistēmas, un piemērot attiecināmās normatīvo aktu un standartu prasības.

3. Pielietot zināšanas integrētās vadības sistēmas izstrādē, ieviešanā, uzturēšanā un pilnveidē.

4. Ieviest un izmantot uzņēmumam atbilstošas metodes integrētās vadības sistēmas nodrošināšanai.

5. Izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma integrētās vadības sistēmas pilnveidei.

6. Pielietot sistēmu, procesu un produktu atbilstības novērtēšanas metodes.

7. Analizēt integrētās vadības sistēmas efektivitāti un kvalitātes izmaksas.

8. Izprast un novērtēt uzņēmuma integrētās vadības sistēmu ietekmējošos riskus.

9. Izprast uzņēmuma darbības principus un procesu kopsakarības, piedalīties uzņēmuma īstermiņa un ilgtermiņa darbības plānu izstrādē.

10. Pielietot darbības uzlabošanas projektu vadības metodiku, metodes un instrumentus.

11. Īstenot pētījumus un apkopot to rezultātus, veikt datu apstrādi, sagatavot pārskatus un publikācijas, sagatavot un sniegt prezentācijas.

12. Pielietot jaunākās darba organizācijas formas un informācijas tehnoloģijas.

13. Sadarboties ar uzņēmuma darbiniekiem, vadību un iesaistītajām pusēm, tai skaitā sadarbības partneriem, plašsaziņas līdzekļiem, valsts un pašvaldību iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem.

14. Rīkoties atbilstoši normatīvo aktu prasībām un profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipiem.

15. Plānot un organizēt savu darbu, pieņemt lēmumus atbilstoši situācijas izmaiņām un risināt problēmsituācijas, prast argumentēti izteikt savu viedokli.

16. Organizēt un vadīt atbilstošas struktūrvienības darbu.

17. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas.

18. Prast strādāt individuāli, komandā un koordinēt grupu darbu.

19. Konsultēt un sniegt metodisko atbalstu par integrēto vadības sistēmu.

20. Pielietot profesionālās informācijas sistēmas uzņēmuma integrētās vadības sistēmas procesos.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

24. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

25. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

1.100.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomika;

1.2. komercdarbība;

1.3. komercdarbības tiesiskie pamati;

1.4. vadības grāmatvedība;

1.5. socioloģija un psiholoģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. visaptverošā kvalitātes vadība;

2.2. jaunu produktu un procesu izveides metodika;

2.3. stratēģiskā plānošana un vadīšana;

2.4. personāla vadība, motivācija un organizāciju psiholoģija;

2.5. saskarsmes psiholoģija un lietišķā saskarsme;

2.6. statistika, statistiskās datu apstrādes metodes;

2.7. dokumentu pārvaldība;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. procesu analīze, vadība, kvalitātes mērīšana un kvalitātes izmaksu analīze;

3.2. sistēmu, procesu un produktu kvalitātes pilnveides un uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanas metodes, to pielietojums;

3.3. integrētās vadības sistēmas izstrāde, ieviešana, uzturēšana un pilnveide;

3.4. integrētās vadības sistēmas efektivitātes analīze, audits, iekšējā kontroles sistēma un risku vadība;

3.5. atbilstības novērtēšana un tirgus uzraudzība;

3.6. projektu vadība, laika plānošana un sapulču vadība;

3.7. komandas darbs, problēmu un konfliktu risināšanas metodes, argumentācija un prezentācijas prasme;

3.8. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi, korporatīvā sociālā atbildība;

3.9. datu apstrādes un pētījumu metodoloģija;

3.10. informācijas tehnoloģijas;

3.11. valsts valoda;

3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.13. darba aizsardzība;

3.14. vides aizsardzība;

3.15. darba tiesiskās attiecības.

1.101. Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standarts

1.101.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Pamatdarbības struktūrvienības KOMANDIERIS/ PRIEKŠNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349  10";

Pamatdarbības struktūrvienības KOMANDIERA VIETNIEKS/ PRIEKŠNIEKA VIETNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349  11";

Galvenais INSPEKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349  16";

Operatīvais DEŽURANTS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349  20";

Sakaru VIRSNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349  22";

Valsts policijas vecākais VIRSNIEKS – profesijas kods "1349  28";

Vecākais INSPEKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355  05";

Vecākais INSPEKTORS – posteņa KOMANDIERIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355  06" (turpmāk kopā – Valsts policijas vecākais VIRSNIEKS).

1.101.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– Valsts policijas vecākais virsnieks plāno, vada un koordinē iestādes struktūrvienības darbību paredzēto mērķu sasniegšanai; veic darbu sabiedriskās kārtības un personu drošības nodrošināšanas, t. sk. personu speciālās drošības nodrošināšanas, noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanas un atklāšanas, personu, kuras izdarījušas likumpārkāpumus, bezvēsts pazudušu personu meklēšanas jomās, personu, kuras nespēj sniegt ziņas par sevi, personības noskaidrošanu, neatpazītu līķu identificēšanu īpaši sarežģītos gadījumos; īsteno īpaši sarežģītus pasākumus ķīlnieku un objektu atbrīvošanā, terora aktu novēršanā un pārtraukšanā; atbilstoši kompetencei uzsāk kriminālprocesus un veic izmeklēšanu, operatīvo darbību; sniedz personām pirmo palīdzību; īsteno kriminālizlūkošanas funkciju; nodrošina operatīvā ceļā iegūtās un kriminālizlūkošanas informācijas, kā arī starptautiskās informācijas uzkrāšanu, apstrādi un apriti; nodrošina starptautisko sadarbību noziedzības apkarošanā; veic analīzes un plānošanas darbu; novērtē un prognozē operatīvo situāciju; apkopo un analizē informāciju, kas saistīta ar normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi; sagatavo iekšējo normatīvo aktu un administratīvo aktu projektus, citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus; nodrošina pakļautā personāla tiešo vadību, dienesta pienākumu izpildes kontroli; izskata iesniegumus, sūdzības un atbilstoši kompetencei veic dienesta pārbaudes un disciplinārlietu izmeklēšanu; sadarbojas ar tiesībaizsardzības un citām valsts un pašvaldību iestādēm.

Valsts policijas vecākais virsnieks Valsts policijā var tikt iecelts amatā, kas atbilst Valsts policijas vecākā virsnieka profesijas standartam.

1.101.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja patstāvīgi pieņemt taktiski pareizus lēmumus paaugstināta stresa un sarežģītās dienesta situācijās un uzņemties atbildību par tiem.

2. Spēja atbildīgi veikt dienesta pienākumus un operatīvi rīkoties lielas psiholoģiskās slodzes un stresa apstākļos, ko nodrošina amatam atbilstošs veselības stāvoklis, fiziskā sagatavotība un psiholoģiskā noturība.

3. Spēja patstāvīgi plānot, organizēt un veikt sarežģītus uzdevumus, kā arī strādāt darba grupas sastāvā un uzņemties vadību un atbildību.

4. Spēja domāt kritiski, loģiski, strukturēti un inovatīvi, noteikt efektīvu darba uzdevumu izpildes taktiku un metodiku.

5. Spēja loģiski un konstruktīvi spriest par profesionāliem dienesta jautājumiem un problēmām, veikt problēmu analīzi un sniegt atzinumu par identificēto problēmu risinājumu iespējām.

6. Spēja vadīt pakļauto personālu un nodrošināt dienesta pienākumu izpildes kontroli.

7. Spēja publiski prezentēt viedokli un argumentēt to.

8. Spēja veikt tiesību normu juridisko analīzi un interpretāciju, identificēt tiesiska rakstura pretrunas un problēmas.

9. Spēja sazināties valsts valodā un komunicēt vismaz divās svešvalodās, izmantojot profesionālo juridisko terminoloģiju.

10. Spēja nodrošināt rezultatīvu sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām, ārvalstu kompetentām institūcijām, juridiskām un fiziskām personām drošības un tiesiskuma jomā.

11. Spēja veikt stratēģiskās plānošanas un pētniecisko darbu iekšlietu jomā.

12. Spēja teorētiskās zināšanas, izziņas un pētnieciskās prasmes patstāvīgi pielietot noteiktu dienesta problēmu risināšanai.

13. Spēja izprast un pārzināt starppersonu un konfliktu psiholoģiju.

14. Spēja adekvāti un taktiski pareizi rīkoties ārkārtas un konfliktsituācijās.

15. Spēja precīzi pildīt pavēles un vadības rīkojumus un ievērot normatīvo aktu prasības.

16. Spēja rīkoties godīgi, uzņemties personīgu atbildību un ievērot profesionālo ētiku.

17. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai, ievērot dokumentu pārvaldības noteikumus.

18. Spēja nodrošināt darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

19. Spēja nodrošināt dienesta gaitu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.

20. Spēja nodrošināt vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

1.101.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Organizēt, vadīt un kontrolēt padotā personāla dienestu.

2. Plānot, vadīt un īstenot pasākumus noziedzības novēršanas, sabiedriskās kārtības un personu drošības nodrošināšanas, likumpārkāpumu atklāšanas un novēršanas, noziedznieku un bezvēsts pazudušu personu meklēšanas jomās.

3. Operatīvi, nekļūdīgi un pārliecināti rīkoties stresa un ārkārtas situācijās.

4. Adekvāti novērtēt, modelēt ārkārtas un operatīvās situācijas, veikt darbības stratēģijas izstrādei un pieņemt taktiski pareizu lēmumu.

5. Patstāvīgi pieņemt lēmumus un veikt izmeklēšanu krimināllietās, organizēt, vadīt un īstenot izmeklēšanas darbības.

6. Veikt operatīvo darbību, organizēt, vadīt un īstenot operatīvās darbības, meklēšanas, aizturēšanas, kā arī preventīvos pasākumus.

7. Veikt kriminālizlūkošanu, organizēt, vadīt un realizēt kriminālizlūkošanas produktu sagatavošanu un attiecīgu pasākumu īstenošanu to ietvaros.

8. Pareizi interpretēt, ievērot un piemērot tiesību normas.

9. Sagatavot administratīvos aktus un iekšējo normatīvo aktu projektus.

10. Analizēt un novērtēt juridiskos dokumentus, konstatēt pretrunas un nepilnības.

11. Risināt konfliktsituācijas un taktiski pareizi rīkoties tajās.

12. Plānot, organizēt un veikt darbu patstāvīgi, kā arī darboties komandā.

13. Uzņemties atbildību, aizstāvēt savu pozīciju.

14. Veikt analītiskus un stratēģiskās plānošanas darbus.

15. Pieņemt patstāvīgus lēmumus, uzņemties iniciatīvu un atbildību ikdienā, kā arī paaugstinātas bīstamības situācijās un apstākļos.

16. Publiski prezentēt un argumentēt savu viedokli.

17. Lietot profesionālo un juridisko terminoloģiju.

18. Vadīt B kategorijas transportlīdzekli.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Komunicēt vismaz divās svešvalodās, izmantojot profesionālo juridisko terminoloģiju.

21. Patstāvīgi pilnveidot savas zināšanas, profesionālās iemaņas un fizisko sagatavotību.

22. Veikt pētniecisko darbu iekšlietu jomā.

23. Pielietot dienestā sakaru un informācijas tehnoloģijas, lietot speciālo tehniku.

24. Strādāt ar informācijas sistēmām un datubāzēm.

25. Sniegt pirmo palīdzību.

26. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

27. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

28. Ievērot dienesta gaitu regulējošo normatīvo aktu prasības.

1.101.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

1.1. civilprocesa tiesības;

1.2. Eiropas tiesības;

1.3. civiltiesības;

1.4. valsts un tiesību teorija;

1.5. policijas starptautiskā sadarbība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

2.1. cilvēktiesības;

2.2. policijas tiesības (dienesta gaita, disciplinārprakse, problēmaspekti);

2.3. saskarsmes psiholoģija un konfliktoloģija;

2.4. administratīvās tiesības;

2.5. administratīvā procesa tiesības;

2.6. administratīvo aktu un normatīvo aktu projektu sagatavošana;

2.7. informācijas tehnoloģijas un informācijas sistēmas;

2.8. juridiskā tehnika un metodes;

2.9. analītika un datu apstrāde;

2.10. kriminoloģija;

2.11. krimināltiesības;

2.12. kriminālprocesa tiesības;

2.13. kriminālistika (taktika un metodika atsevišķu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā);

2.14. operatīvā darbība;

2.15. kriminālizlūkošana;

2.16. starptautiskā sadarbība krimināltiesību un operatīvās darbības jomā;

2.17. policijas darba plānošana, vadība un koordinēšana masu pasākumos;

2.18. policijas speciālā taktika un speciālās operācijas;

2.19. bērnu tiesību aizsardzība;

2.20. tiesu medicīna;

2.21. tiesu psihiatrija;

2.22. uz sabiedrību vērsta policijas darba organizācija un metodes;

2.23. pirmās palīdzības sniegšana;

2.24. policijas (iestādes) dienestu darba organizācija, dienesta gaitu regulējošie normatīvie akti un problēmas;

2.25. B kategorijas transportlīdzekļa vadīšana;

2.26. zinātniski pētnieciskā darba metodoloģija;

2.27. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

2.28. prezentācijas prasme;

2.29. valsts valoda;

2.30. divas svešvalodas (profesionālie, juridiskie termini, verbālās un rakstiskās komunikācijas prasmes);

2.31. personāla vadība;

2.32. loģika;

2.33. darba aizsardzība;

2.34. vides aizsardzība.

1.102. Diriģenta profesijas standarts

1.102.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums diriģents.

2. Profesijas kods – 2652  01.

1.102.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– diriģents ar kori vai orķestri, solistiem vai cita sastāva muzicējošo vienību (turpmāk – muzicējošā vienība) iestudē dažādu laikmetu, stilu, žanru un formu skaņdarbus un vada to atskaņojumu; novērtē atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni; veido skaņdarba interpretāciju; izvērtē sniegumu un izdara korekcijas; atlasa un izvērtē muzicējošās vienības māksliniecisko repertuāru; sastāda koncertu programmas; īsteno muzikālus projektus; sadarbībā ar radošo un administratīvi organizatorisko personālu plāno un organizē muzicējošās vienības darbu; atbild par profesionālā un mākslinieciskā darba kvalitāti, kā arī veic muzicējošās vienības mūziķu atlasi un komplektāciju.

Diriģents strādā kultūrizglītības institūcijās, koncertaģentūrās, izglītības iestādēs, nevalstiskajās organizācijās un citos uzņēmumos, kur ir izveidotas muzicējošās vienības, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

1.102.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja pielietot zināšanas diriģēšanas mākslas jomā, pamatojoties gan uz tradīcijām, gan jaunākajām atziņām.

2. Spēja izskaidrot mūzikas attīstības likumsakarības.

3. Spēja izmantot un patstāvīgi attīstīt mākslinieciskās un tehniskās prasmes, pilnveidojot profesionālo meistarību.

4. Spēja analizēt un izvērtēt dažādu laikmetu, stilu un žanru skaņdarbus.

5. Spēja organizēt un vadīt muzicējošo vienību, radīt pozitīvu un radošu atmosfēru.

6. Spēja prognozēt un sasniegt mākslinieciskā izpildījuma rezultātu, nodrošināt plānoto uzdevumu izpildes kvalitāti.

7. Spēja patstāvīgi iestudēt un diriģēt dažādas sarežģītības pakāpes skaņdarbus dažādiem izpildītāju sastāviem (piemēram, korim a cappella (bez pavadījuma), skaņdarbus ar instrumentālo pavadījumu, skaņdarbus orķestrim, skaņdarbus orķestrim ar solistiem un ar kori, iestudēt un diriģēt simfonijas, operas un baletus), kā arī panākt augstu māksliniecisko izpildījumu.

8. Spēja lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (tai skaitā itāļu valodā).

9. Spēja atlasīt dažādu laikmetu, stilu, žanru un formu māksliniecisko repertuāru un sastādīt muzicējošās vienības koncertu programmas.

10. Spēja organizēt un plānot savu un muzicējošās vienības darbu.

11. Spēja uzņemties atbildību un iniciatīvu, veicot darbu individuāli, komandā vai vadot citu cilvēku darbu, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

12. Spēja pieņemt lēmumus un rast risinājumus mainīgos vai neskaidros apstākļos.

13. Spēja demonstrēt zinātnisku pieeju profesionālu problēmu risināšanā.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

15. Spēja ievērot autortiesības un blakustiesības un pārzināt ar tām saistītos normatīvos aktus.

16. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

17. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

1.102.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Analizēt dažādu laikmetu, stilu, žanru un formu skaņdarbus.

2. Pārvaldīt klavierspēli.

3. Iestudēt un diriģēt dažādas sarežģītības pakāpes skaņdarbus dažādiem izpildītāju sastāviem (piemēram, korim a cappella, skaņdarbus ar instrumentālo pavadījumu, skaņdarbus orķestrim, skaņdarbus orķestrim ar solistiem un ar kori, iestudēt un publiski diriģēt simfonijas, operas un baletus).

4. Piemērot atbilstošu manuālo tehniku skaņdarba interpretācijas prasībām, ar manuālās tehnikas un emocionālās izpausmes palīdzību mobilizēt muzicējošo vienību skaņdarba atskaņojumam.

5. Atlasīt māksliniecisko repertuāru atbilstoši muzicējošās vienības sastāvam, tās darbības mērķiem un uzdevumiem un sastādīt koncertu programmas.

6. Novērtēt atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko līmeni un izdarīt korekcijas.

7. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

8. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

9. Veikt darbu individuāli un grupā.

10. Plānot un vadīt muzicējošās vienības darbu, radīt pozitīvu un radošu atmosfēru.

11. Izmantot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, lietot modernās informācijas tehnoloģijas.

12. Sistemātiski pilnveidot diriģenta profesionālo kvalifikāciju.

13. Pārvaldīt valsts valodu.

14. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

15. Lietot mūzikas terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās (tai skaitā itāļu valodā).

16. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

17. Ievērot autortiesības un blakustiesības un ar tām saistītos normatīvos aktus.

18. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un saskarsmes kultūru.

1.102.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. literatūras un mākslas vēsture;

1.2. filozofija un estētika;

1.3. kultūras analīzes aspekti.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. mūzikas vēsture un teorija;

2.2. vispārējā, sociālā un saskarsmes psiholoģija;

2.3. pedagoģija;

2.4. komercdarbības pamati;

2.5. autortiesības un blakustiesības;

2.6. mūzikas termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. kora un orķestra sastāvi, to tehniskās un mākslinieciskās iespējas;

3.2. kora un orķestra attīstības vēsture;

3.3. mūzikas formas mācība;

3.4. solfedžo, harmonija un polifonija;

3.5. diriģēšanas, orķestra un kora darba metodika;

3.6. mūzikas notācija (dažādu laikmetu un stilu kora, orķestra, operas un baleta partitūru pieraksti);

3.7. skaņdarbu iestudēšanas (korim, orķestrim) metodoloģija;

3.8. koncerta dramaturģijas veidošanas principi;

3.9. skatuves kultūra;

3.10. skatuves runa;

3.11. klavierspēle;

3.12. valsts valoda;

3.13. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.14. darba aizsardzība;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. informācijas tehnoloģijas;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.19. muzicējošo vienību attīstības stratēģija un plānošanas metodes.

II. Ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

2.1. Būvdarbu vadītāja profesijas standarts

2.1.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – būvdarbu vadītājs.

2. Profesijas kods – 1323 05.

2.1.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– būvdarbu vadītājs ir būvniecības speciālists, kurš ir ieguvis attiecīgu profesionālo izglītību būvniecībā un attiecīgu praktisko būvdarbu vadīšanas pieredzi, veic konkrētu būvobjektu realizācijas plānošanu, balstoties uz projekta dokumentāciju, būvobjekta realizācijas līguma nosacījumiem un savu pieredzi, apzina un piedāvā atsevišķu būvdarbu veidu un apjomu izpildītājus (uzņēmējus), nokomplektē būvstrādnieku brigādes atsevišķu darbu apjomu veikšanai, izvēlas būvmašīnas un aprīkojumu šo darbu veikšanas nodrošināšanai, izvēlas projektam atbilstošus būvmateriālus un būvkonstrukcijas un plāno to piegādi būvobjektā, plāno visu būvobjekta realizācijā iesaistīto dalībnieku sadarbību un būvdarbu veikšanas kārtību, dod nepieciešamos rīkojumus padotajiem un būves realizācijas dalībniekiem un pārbauda šo rīkojumu izpildi, rūpējas, lai būvdarbi tiktu veikti atbilstoši būves projekta, būvniecības normatīvu un standartu prasībām un to izmaksas iekļautos apstiprināto būvniecības izmaksu ietvaros; veic nepieciešamos pasākumus kvalitātes nodrošināšanai un darba drošībai būvobjektā; sagatavo būvniecības normatīvajos aktos noteikto būves izpilddokumentāciju; sagatavo un iesniedz vadībai nepieciešamās atskaites.

Būvdarbu vadītājs var strādāt valsts vai pašvaldības iestādē, būvuzraudzības dienestā, nekustamā īpašuma novērtēšanas un pārvaldīšanas jomā, būvmateriālu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

2.1.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt būvdarbu vadītāja pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām būvniecības jomā.

2. Spēja veikt būvdarbu operatīvo vadību.

3. Spēja koordinēt būvniecības dalībnieku darbu.

4. Spēja plānot būvobjekta realizāciju atbilstoši būvprojektam.

5. Spēja novērtēt un analizēt objekta būvniecības ekonomiskos faktorus.

6. Spēja novērtēt projekta dokumentāciju.

7. Spēja projektēt būvdarbu organizēšanu, plānot un vadīt būvdarbus.

8. Spēja organizēt būvobjekta pastāvīgo nodrošinājumu.

9. Spēja sadarboties ar sadarbības partneriem būvobjekta realizācijai.

10. Spēja kontrolēt izpildīto būvdarbu apmaksu.

11. Spēja nodrošināt un kontrolēt vides aizsardzības, ugunsdrošības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.

12. Spēja apmācīt nodarbinātos.

13. Spēja organizēt mācības.

14. Spēja izmantot aprēķinu metodes un speciālās datorprogrammas.

15. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.1.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot, organizēt un vadīt būvdarbus.

2. Pārzināt un pielietot būvnormatīvus.

3. Lasīt un izprast projektu dokumentāciju.

4. Pārzināt būvniecības tehnoloģiskos procesus.

5. Pārzināt būvmateriālu pamatīpašības, esošo būvmateriālu klāstu un sistēmas.

6. Izprast būvju konstruktīvos risinājumus.

7. Izprast inženierkomunikāciju un speciālo būvju risinājumus un būvniecības pamatprincipus.

8. Saprast ģeodēzisko un metroloģisko darbu pamatprincipus.

9. Prast izvēlēties būvmašīnas, mehānismus, instrumentus un tehnoloģiskā aprīkojuma sistēmas katra konkrētā darba veikšanai.

10. Orientēties darba samaksas sistēmās, darba normēšanā un prast tos pielietot.

11. Prast aprēķināt būvdarbu izmaksas, izvērtēt ekonomiskos faktorus un izvēlēties izdevīgāko variantu.

12. Prast risināt problēmu situācijas.

13. Pielietot būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmas un standartizācijas pamatprincipus.

14. Prast izvēlēties būvdarbu speciālistus, atbilstoši veicamā darba saturam un veidot darba tiesiskās attiecības atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

15. Prast veidot optimālu būvlaukuma infrastruktūru atbilstoši darba aizsardzības, darba higiēnas, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām būvniecības jomā.

16. Prast strādāt ar būvdarbu organizēšanas projektēšanai nepieciešamajām speciālajām datorprogrammām.

17. Veikt projektu sagatavošanu un īstenošanu.

18. Prast izmantot informācijas tehnoloģijas.

19. Prast analizēt saņemto informāciju.

20. Prast analizēt darba rezultātus.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

23. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

24. Pašizglītoties.

2.1.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tēlotāja ģeometrija;

1.2. būvniecības vēsture;

1.3. teritoriālā plānošana;

1.4. hidraulika;

1.5. dizaina pamatprincipi, krāsu un stilu mācība;

1.6. metroloģija, standartizācija;

1.7. nekustamā īpašuma tiesiskie pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. augstākā matemātika;

2.2. būvfizika;

2.3. būvķīmija;

2.4. ģeotehnika;

2.5. būvmateriālu laboratoriskie pārbaudījumi;

2.6. būvju stiprība un noturība;

2.7. inženierbūves;

2.8. būvmašīnas, tehnoloģiskais aprīkojums, instrumenti;

2.9. būvmehānika;

2.10. civilā aizsardzība;

2.11. grunšu mehānika, pamatnes, pamati;

2.12. vispārējā siltumtehnika;

2.13. ēku energoefektivitāte;

2.14. būvprojektēšana (arhitektūras projektēšana, dzelzsbetona un akmens konstrukcijas, metāla konstrukcijas, koka un sintētisko materiālu konstrukcijas, ceļu un tiltu konstrukcijas, inženierkomunikācijas);

2.15. kvalitātes sistēmas būvlaukumā;

2.16. vispārējā elektrotehnika;

2.17. vides kultūra;

2.18. dabas resursu izmantošana;

2.19. Civillikums, Komerclikums, Publisko iepirkumu likums, Administratīvā procesa likums.

2.20. lietvedība;

2.21. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. inženiergrafika;

3.2. datorzinības;

3.3. informācijas tehnoloģijas;

3.4. saskarsme, inženierpsiholoģija;

3.5. personāla vadība;

3.6. būvniecības normatīvie akti;

3.7. ēku, būvju un to mezglu konstrukcijas;

3.8. materiālu pretestība;

3.9. ģeodēzija, inženierģeodēzija;

3.10. ekonomika, tāmju sastādīšana un analīze;

3.11. būvmateriāli un būvizstrādājumu atbilstības izvērtēšana;

3.12. būvdarbu tehnoloģija;

3.13. būvdarbu organizēšana;

3.14. darba normēšana;

3.15. darba samaksas sistēmas;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. elektrodrošība un ugunsdrošība;

3.18. vides aizsardzība;

3.19. darba tiesiskās attiecības;

3.20. valsts valoda;

3.21. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.2. Namu pārvaldnieka profesijas standarts

2.2.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – namu pārvaldnieks.

2. Profesijas kods – 2422 21.

2.2.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– namu pārvaldnieks nodrošina dzīvojamo vai neapdzīvojamo namu pārvaldīšanu, rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas darbu plānošanu, izpildes organizēšanu un kontroli; sadarbojas ar dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem, nomniekiem; pārzina būvju ekspluatāciju, būvniecības materiālu pielietošanas tehnoloģiju, izskata un vērtē rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas projekta dokumentāciju, darbu veikšanas kārtību; seko, lai rekonstrukcijas, renovācijas un restaurācijas darbi tiktu veikti atbilstoši projekta, būvnormatīvu un standartu prasībām, noteiktos termiņos un to izmaksas iekļautos apstiprinātās tāmes ietvaros; nodrošina darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un citu noteikumu ievērošanu; nodrošina dzīvojamajai ēkai piekrītoša zemes gabala uzturēšanu sanitārā un tehniskā kārtībā, vada un kontrolē padotībā esošos darbiniekus.

Namu pārvaldnieks strādā uzņēmumos un citās institūcijās, kas darbojas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas vai ar tām saistītās jomās.

2.2.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt namu pārvaldnieka pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja plānot un vadīt namu pārvaldīšanu un uzturēšanu.

3. Spēja nodrošināt namu pārvaldīšanas un uzturēšanas saimniecisko darbību.

4. Spēja organizēt namu būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu tehnisko apkalpošanu un uzturēšanu.

5. Spēja nodrošināt namu un tiem piesaistīto zemes gabalu uzturēšanu.

6. Spēja tiešā darba veikšanai radīt un nodrošināt apkārtējai videi, darba aizsardzībai un ugunsdrošībai atbilstošus darba apstākļus saskaņā ar darba aizsardzības, vides un ugunsdrošības aizsardzības prasībām.

7. Spēja plānot, organizēt un kontrolēt namu renovācijas un rekonstrukcijas darbus.

8. Spēja sastādīt ar nama pārvaldnieka darbību saistītus finanšu un juridiska rakstura dokumentus, kontrolējot to izpildi.

9. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

2.2.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt un ievērot Eiropas Savienības tiesību normas, Latvijas Republikas likumus, standartus un citus normatīvos aktus, saistītus ar namu pārvaldīšanu, namu rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju.

2. Izskatīt, saskaņot visu veidu līgumus, kas saistīti ar namu pārvaldīšanu, rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas darbu veikšanu un nodrošināt to kontroli.

3. Organizēt namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbu izpildi atbilstoši tehniskajiem noteikumiem un noslēgtajiem līgumiem.

4. Pārzināt vadības metodes pamatus un formas, sadarbības psiholoģijas un vadīšanas psiholoģijas pamatus un prast tās pielietot.

5. Sastādīt ikgadējos un ilgtermiņa saimnieciskos un rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas darbu veikšanas plānus un saskaņot ar īpašniekiem.

6. Organizēt budžeta plānošanas, atskaišu un finanšu pārskatu sagatavošanu (tai skaitā ieņēmumu–izdevumu tāmes sagatavošanu un saskaņošanu).

7. Organizēt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā namu pārvaldīšanā noteikto maksājumu aprēķināšanu, iekasēšanu, norēķināšanos ar pakalpojumu sniedzējiem un analizēt namu apsaimniekošanas darbības rezultātus.

8. Orientēties namu klasifikācijā, būvkonstrukciju tipos un tehniskajos rādītājos.

9. Organizēt namu, būvkonstrukciju un inženiertehnisko sistēmu apsekošanu, uzraudzību un tehnisko apkopi.

10. Pārzināt namu ekspluatācijā pielietotās inženiertehniskās komunikācijas.

11. Orientēties rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas projektu dokumentācijā un tehnoloģiskos procesos.

12. Pārzināt būvju konstruktīvos risinājumus (būvju stiprības un noturības pamatus, nesošo un norobežojošo konstrukciju projektēšanas pamatprincipus, inženierkomunikāciju risinājumus un izbūves pamatus).

13. Orientēties būvmateriālu piedāvājumā, pārzināt būvmateriālu pamatīpašības.

14. Izvērtēt rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas darbu veicējus.

15. Pārzināt un īstenot enerģijas taupīšanas pasākumus namu ekspluatācijā.

16. Organizēt un pārraudzīt neplānoto darbu (piemēram, avārijas seku novēršana) izpildi.

17. Organizēt labiekārtošanas darbu veikšanu.

18. Organizēt materiālu sagatavošanu un iesniegšanu tiesvedību uzsākšanai.

19. Sazināties ar citiem darbiniekiem, darījumu partneriem, īpašniekiem, īrniekiem, nomniekiem, valsts, pašvaldību un nevalstiskajām institūcijām, veidojot pozitīvu saskarsmes vidi.

20. Strādāt komandā/grupā.

21. Strādāt patstāvīgi.

22. Plānot un organizēt savu un pakļauto darbinieku darbu.

23. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas un papildināt tās.

24. Izmantot modernās informācijas tehnoloģijas, darbojoties namu pārvaldīšanas jomā.

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

27. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

28. Organizēt darba aizsardzības, ugunsdzēsības, vides aizsardzības prasību un iekšējās kārtības noteikumu izpildi.

29. Organizēt lietvedības darbu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām namu pārvaldīšanas un uzturēšanas jomā.

2.2.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomikas pamati;

1.2. ekonomiskā matemātika;

1.3. statistikas pamati;

1.4. projektu sagatavošana un prezentēšana namu pārvaldīšanas jomā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. grāmatvedība;

2.2. nodokļu sistēmas pamati;

2.3. nekustamā īpašuma apdrošināšana;

2.4. Eiropas tiesības namu pārvaldīšanas jomā;

2.5. vispārējā elektrotehnika;

2.6. būvju konstrukcijas;

2.7. ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšana (ēku rekonstrukcija, renovācija un restaurācija, ēku stiprība un noturība);

2.8. būvkomercdarbības praktiskie aspekti (būvmateriāli, procesi un tehnoloģijas būvniecībā);

2.9. būvniecības plānošana un organizēšana;

2.10. tehniskās rasēšanas pamati;

2.11. vides aizsardzība;

2.12. namu energoefektivitāte un energoaudits;

2.13. lietišķo attiecību psiholoģija;

2.14. ētika, komercdarbības etiķete;

2.15. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un uzturēšanas tiesiski normatīvā bāze;

3.2. nekustamā īpašuma tiesiskā regulācija un darījumi;

3.3. komerctiesības;

3.4. komercaprēķini namu apsaimniekošanā;

3.5. tirgzinības;

3.6. vadības zinības;

3.7. nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas organizēšana;

3.8. informācijas tehnoloģijas;

3.9. lietvedība;

3.10. darba aizsardzība;

3.11. valsts valoda;

3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.13. darba tiesiskās attiecības.

2.3. Penitenciārā un probācijas darba speciālista profesijas standarts

2.3.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – penitenciārā un probācijas darba speciālists.

2. Profesijas kods – 2422 28.

2.3.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– penitenciārā un probācijas darba speciālists ir darbinieks, kurš nodrošina ar brīvības atņemšanu notiesāto un probācijas klientu (turpmāk – klienti) resocializācijas pasākumu izpildi, organizē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi; organizē un īsteno izlīgumu starp cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu; vāc informāciju izvērtēšanas ziņojumam par probācijas klientu; veic to nosacīti notiesāto un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzību, kurām noteikta zema uzraudzības intensitāte; informē ar brīvības atņemšanas sodu notiesātos par iespēju noslēgt vienošanos par postpenitenciārās palīdzības saņemšanas kārtību un veidiem; organizē brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa pasākumu izpildi.

Penitenciārā un probācijas darba speciālists strādā Valsts probācijas dienestā.

2.3.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt un atlasīt nepieciešamo juridisko un citu informāciju.

2. Spēja izskatīt un pārbaudīt iesniegumus, sagatavot atbilžu projektus un nodrošināt sagatavoto dokumentu atbilstību lietvedības prasībām.

3. Spēja sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

4. Spēja klientu disciplīnas pārkāpumu gadījumos piedalīties pārbaudēs un sagatavot ziņojumus par pārkāpumiem.

5. Spēja sastādīt soda izpildes, uzraudzības plānu un organizēt tā izpildi.

6. Spēja sekmēt klientu iesaistīšanu vispārējās un profesionālās izglītības pasākumos.

7. Spēja sekmēt klientu sociālo prasmju un izziņas iemaņu uzlabošanu, kā arī jaunu prasmju apgūšanu.

8. Spēja informēt klientus par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību pēc atbrīvošanas.

9. Spēja gatavot klientu raksturojumus un virzīt tos izskatīšanai un spēja savākt informāciju izvērtēšanas ziņojumiem.

10. Spēja apkopot klientu disciplināro praksi, izskatīt un noformēt materiālus par klienta soda izciešanas režīma pārkāpumiem.

11. Spēja sagatavot materiālus klientu pamudināšanai un disciplinārsodīšanai.

12. Spēja konstatēt klientu psiholoģiskās krīzes gadījumu riskus un organizēt pasākumus krīzes novēršanai.

13. Spēja noteikt klientu problēmas, analizēt tās, rast risinājumus.

14. Spēja organizēt un vadīt izlīgumu starp cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

15. Spēja apzināt potenciālos darba devējus piespiedu darba un sabiedriskā darba jomā.

16. Spēja apzināt potenciālos sadarbības partnerus postpenitenciārās palīdzības jomā.

17. Spēja apzināt potenciālos klientus postpenitenciārās palīdzības jomā.

18. Spēja izprast konflikta būtību un tā risinājuma iespējas.

19. Spēja uzraudzīt personas, kuras ir nosacīti notiesātas vai pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, un kurām noteikta zema uzraudzības intensitāte.

20. Spēja nodrošināt kriminālsoda – piespiedu darbs – un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildes organizēšanu.

21. Spēja organizēt brīvības atņemšanas kā kriminālsoda un apcietinājuma kā drošības līdzekļa pasākumu izpildi.

22. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un citā svešvalodā).

2.3.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Piemērot tiesību aktus.

2. Izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas.

3. Ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības.

4. Ievērot ugunsdrošības normas un prasības.

5. Sniegt pirmo palīdzību.

6. Lietot informācijas datubāzes un datorprogrammas.

7. Lietot biroja tehniku.

8. Novērtēt situāciju un prognozēt riskus.

9. Noteikt darba uzdevumu prioritātes.

10. Veikt darbu patstāvīgi, prast plānot un organizēt darbu, patstāvīgi pieņemt lēmumus.

11. Strādāt komandā.

12. Sazināties un sadarboties ar citiem darbiniekiem un sabiedrību.

13. Prast argumentēt un aizstāvēt savu viedokli.

14. Ievērot profesionālās ētikas principus.

15. Pilnveidot savu fizisko sagatavotību.

16. Pārvaldīt valsts valodu.

17. Pārvaldīt divas svešvalodas (krievu un citu svešvalodu) saziņas līmenī.

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un citā svešvalodā).

19. Risināt konflikta situācijas.

20. Pastāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas, iemaņas un prasmes.

21. Motivēt klientu uz sadarbību.

22. Novērtēt klientu uzvedību.

23. Noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības normatīvo aktu prasībām.

2.3.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

1.1. Eiropas Savienības, starptautiskās un cilvēktiesības;

1.2. valsts un tiesību teorija;

1.3. socioloģija;

1.4. kriminoloģija un penoloģija;

1.5. civilprocesa tiesības un civiltiesības;

1.6. pašvaldību tiesības;

1.7. psiholoģijas pamati (vispārējā psiholoģija; personības psiholoģija; saskarsmes psiholoģija; sociālā psiholoģija; attīstības psiholoģija; grupu psiholoģija);

1.8. darba tiesiskās attiecības;

1.9. sociālā drošība;

1.10. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās (krievu un citā svešvalodā).

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

2.1. valsts valoda;

2.2. krievu valoda un cita svešvaloda saziņas līmenī;

2.3. ētika;

2.4. pirmā palīdzība;

2.5. konstitucionālās tiesības;

2.6. tiesību normu piemērošana;

2.7. administratīvo pārkāpumu tiesības;

2.8. administratīvā procesa tiesības;

2.9. krimināltiesības;

2.10. darba aizsardzība un pašaizsardzības mehānismi;

2.11. informātika un telekomunikāciju sistēmas;

2.12. konfliktoloģija un izlīguma organizēšana un vadīšana starp cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu;

2.13. penitenciārā pedagoģija un penitenciārā psiholoģija;

2.14. sociālais darbs un postpenitenciārā palīdzība;

2.15. ieslodzījuma vietu un probācijas iestādes darba organizācija;

2.16. kriminālsodu izpildi reglamentējošie normatīvie akti;

2.17. kriminālsoda brīvības atņemšanas un piespiedu darba, audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskā darba – izpildes organizēšana;

2.18. kriminālprocesa tiesības;

2.19. uzraudzības organizēšana personām, kuras nosacīti notiesātas vai pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

2.20. bērnu tiesību aizsardzība kriminālsodu izpildē;

2.21. vides aizsardzība;

2.22. lietvedības pamati.

2.4. Personāla speciālista profesijas standarts

2.4.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – personāla speciālists.

2. Profesijas kods – 2423 07.

2.4.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– personāla speciālists kārto personāla lietvedību; nodrošina personāla datu uzkrāšanu, sistematizēšanu un analīzi; veic personāla atlases procesu; organizē jauno darbinieku ievadīšanu uzņēmuma dzīvē; organizē personāla apmācības; piedalās personāla darba izpildes novērtēšanas un kompetenču sistēmas izstrādē un uzturēšanā; piedalās darbinieku motivēšanas un darba samaksas sistēmas izveidē; seko līdzi darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanai; konsultē darbiniekus.

Personāla speciālists strādā uzņēmumos.

2.4.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sagatavot, noformēt un kārtot personāla lietvedības dokumentus atbilstoši spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

2. Spēja sagatavot personāla dokumentāciju nodošanai arhīvā, saskaņā ar organizācijas lietu nomenklatūru.

3. Spēja uzkrāt un regulāri aktualizēt personāla informāciju, arī elektroniskā formā.

4. Spēja apkopot un analizēt datus par uzņēmuma personāla skaitu, sastāvu, mainību u.c.

5. Spēja izstrādāt iekšējos normatīvos aktus un rīkojumus uzņēmuma personāla jautājumos.

6. Spēja veikt darbinieku atlases procesu.

7. Spēja organizēt jauno darbinieku ievadīšanu darbā.

8. Spēja sadarbībā ar struktūrvienību vadītājiem izveidot un realizēt nepieciešamo personāla attīstības un apmācības plānu.

9. Spēja organizēt personāla darba izpildes un kompetenču novērtēšanas procesu.

10. Spēja izstrādāt priekšlikumus un administrēt darba samaksas un motivēšanas sistēmas.

11. Spēja piemērot darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvos aktus.

12. Spēja konsultēt darbiniekus par kompetencē esošiem jautājumiem.

13. Spēja sazināties valsts valodā augstākajā līmenī un divās svešvalodās.

2.4.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Prast pielietot praktiskajā darbā darba tiesisko attiecību reglamentējošos normatīvos aktus.

2. Prast pieņemt lēmumus par kompetencē esošiem jautājumiem.

3. Atrast un analizēt nepieciešamo informāciju.

4. Prast strādāt psiholoģiski sarežģītās situācijās.

5. Sagatavot dokumentus un iekšējo normatīvo aktu projektus uzņēmuma personāla jautājumos.

6. Sagatavot pārskatus par personāla skaitu, sastāvu, mainību u.c.

7. Prast pielietot personāla atlases metodes.

8. Prast sagatavot anketas un veikt anketēšanu par personāla jautājumiem.

9. Plānot un organizēt savu darbu.

10. Prast izstrādāt un pielietot personāla darba izpildes un kompetenču novērtēšanas sistēmu.

11. Prast strādāt komandā/ grupā.

12. Prast risināt problēmsituācijas.

13. Prast argumentēti izteikt savu viedokli.

14. Pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī.

15. Spēt mutiski un rakstiski sazināties divās svešvalodās.

16. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

17. Prast strādāt ar biroja tehniku un datorprogrammām.

18. Prast operatīvi sniegt informāciju.

2.4.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. finanšu grāmatvedības pamati;

1.2. tirgzinības pamati;

1.3. socioloģijas pamati;

1.4. vides aizsardzības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. personības psiholoģija;

2.2. organizācijas psiholoģija;

2.3. organizācijas vadība;

2.4. ētika;

2.5. statistikas pamati;

2.6. ekonomika;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. personāla vadība;

3.2. lietvedība;

3.3. personāla lietvedība;

3.4. darba tiesiskās attiecības (tai skaitā sociālais dialogs) un sociālās tiesības (piemēram, pensijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti, valsts sociālie pabalsti);

3.5. lietišķā saskarsme un etiķete;

3.6. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.7. valsts valoda augstākajā līmenī;

3.8. darba aizsardzība.

2.5. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķa profesijas standarts

2.5.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis.

2. Profesijas kods – 3112 27.

2.5.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis veic ugunsdrošības uzraudzību un kontrolē normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā, kā arī vada un veic glābšanas darbus un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā.

Ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķis strādā par speciālistu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā vai uzņēmumos.

2.5.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

2. Spēja analizēt ugunsdrošības stāvokli objektos, sniegt priekšlikumus ugunsdrošības stāvokļa uzlabošanai un sagatavot dokumentāciju.

3. Spēja izprast civilās aizsardzības sistēmu un tās darbības principus.

4. Spēja izprast civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību.

5. Spēja apzināt iespējamos apdraudējumus un raksturot tos.

6. Spēja plānot civilās aizsardzības pasākumus.

7. Spēja informēt iedzīvotājus par ugunsdrošību un civilo aizsardzību.

8. Spēja veikt un vadīt glābšanas darbus un seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus notikuma vietā.

9. Spēja veikt izpēti notikuma vietā.

10. Spēja noteikt bīstamās zonas notikuma vietā.

11. Spēja noteikt nepieciešamos resursus glābšanas darbu un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanai notikuma vietā.

12. Spēja uztvert un novērtēt informāciju par notikumu.

13. Spēja strādāt ar vides izlūkošanas mēraparātiem.

14. Spēja lietot glābšanas un ugunsdzēsības tehniku un aprīkojumu.

15. Spēja kontrolēt darbu ar glābšanas un ugunsdzēsības tehniku un aprīkojumu, kontrolēt tehnisko apkopi.

16. Spēja lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu.

17. Spēja kontrolēt, kā tiek lietoti individuālie aizsardzības līdzekļi un aprīkojums.

18. Spēja kontrolēt darba aizsardzības prasību ievērošanu.

19. Spēja strādāt ar sakaru līdzekļiem.

20. Spēja instruēt nodarbinātos.

21. Spēja organizēt mācības.

22. Spēja organizēt dežūrmaiņas darbu.

23. Spēja pētīt ugunsgrēka apstākļus.

24. Spēja veikt administratīvo lietvedību.

25. Spēja sazināties ar valsts, pašvaldību un citām institūcijām.

26. Spēja izmantot aprēķinu metodes un speciālās datorprogrammas.

27. Spēja pārzināt Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) lomu civilajā aizsardzībā.

28. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

2.5.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt uzraudzību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

2. Noformēt dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos lietvedības, kā arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

3. Plānot civilās aizsardzības pasākumus.

4. Veikt un vadīt glābšanas darbus.

5. Veikt un vadīt seku likvidēšanas neatliekamos pasākumus.

6. Sniegt pirmo palīdzību.

7. Rīkoties ar vides izlūkošanas mēraparatūru.

8. Noteikt nepieciešamos resursus glābšanas darbiem un seku likvidēšanas neatliekamajiem pasākumiem notikuma vietā.

9. Strādāt ar glābšanas un ugunsdzēsības tehniku, aprīkojumu un instrumentiem.

10. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu.

11. Organizēt un kontrolēt individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu.

12. Analizēt saņemto informāciju.

13. Plānot un organizēt darbu, kā arī kontrolēt tā izpildi.

14. Vadīt nodarbības, lai personāls apgūtu darbu ar glābšanas un ugunsdzēsības tehniku un aprīkojumu.

15. Analizēt darba rezultātus.

16. Kontrolēt darba aizsardzības prasību ievērošanu.

17. Pētīt ugunsgrēku apstākļus.

18. Piemērot un ievērot praktiskajā darbībā prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā.

19. Orientēties jautājumos par Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) lomu civilajā aizsardzībā.

20. Strādāt ar datoru un biroja tehniku.

21. Pārvaldīt valsts valodu

22. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

2.5.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī – Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) loma civilajā aizsardzībā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. civilās aizsardzības sistēma valstī;

2.2. ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizācijas;

2.3. psiholoģija un saskarsme ar dažādām sociālajām grupām;

2.4. militārā mācība;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. civilās aizsardzības sistēmas struktūra, organizācija un uzdevumi;

3.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūra un darbība;

3.3. darba aizsardzība Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā;

3.4. ugunsdzēsības taktika un glābšanas darbi;

3.5. glābšanas un ugunsdzēsības tehnika un aprīkojums;

3.6. katastrofu pārvaldīšana;

3.7. ugunsdzēsības ierindas mācības;

3.8. pirmā palīdzība;

3.9. civilās aizsardzības pasākumu plānošana;

3.10. uzraudzība ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā;

3.11. valsts valoda;

3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.13. personāla vadība;

3.14. datora un biroja tehnikas lietošana;

3.15. darba tiesiskās attiecības;

3.16. vides aizsardzība.

2.6. Sauszemes transportlīdzekļu tehniskā eksperta profesijas standarts

2.6.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sauszemes transportlīdzekļu tehniskais eksperts.

2. Profesijas kods – 3115 48.

2.6.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sauszemes transportlīdzekļu tehniskais eksperts ir speciālists, kurš nosaka transportlīdzekļu vai transportlīdzekļu sastāva, traktortehnikas (turpmāk šajā profesijas standartā – transportlīdzekļi) vērtību un tehnisko stāvokli; identificē un novērtē transportlīdzekļu bojājumus un aprēķina atjaunošanas izdevumus; nosaka bojājumu un lūzumu rašanās iemeslus; pārbauda izstrādājumu kvalitāti; piedalās ceļu satiksmes negadījumu izpētē.

Sauszemes transportlīdzekļu tehniskais eksperts strādā ar transportlīdzekļiem saistītās jomās: apdrošināšanā, pēc tiesu sistēmas iestāžu vai amatpersonu pieprasījuma, pēc transportlīdzekļu īpašnieku pieprasījuma, līzingā, muitā, transportlīdzekļu tehniskās uzraudzības sistēmā, patērētāju tiesību aizsardzībā, remontdarbnīcās un transportlīdzekļu tirdzniecībā.

2.6.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja noteikt ceļu satiksmes negadījumā cietuša transportlīdzekļa bojājumus, to izcelsmi un atjaunošanas izdevumus.

2. Spēja veikt nelietota vai ekspluatācijā esoša transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu darbspējas atteices un lietoto materiālu tehnisko vai kvalitatīvo parametru ekspertīzi.

3. Spēja vienoties ar pasūtītāju (pasūtītājs ir fiziska vai juridiska persona, ar kuru ir panākta mutiska vienošanās vai noslēgts līgums par tehniskā vērtējuma vai tehniskās ekspertīzes veikšanu) par transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu, vai lietoto materiālu (turpmāk šajā profesijas standartā – pētāmais objekts) apskates laiku un vietu.

4. Spēja ievērot normatīvajos aktos par transportlīdzekļu tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem noteikto transportlīdzekļu apskates veikšanas ilgumu.

5. Spēja informēt pasūtītāju par transportlīdzekļa atjaunošanas izdevumu noteikšanai un par pētāmā objekta apskatei nepieciešamajiem darba apstākļiem un nodrošinājumu apskates vietā.

6. Spēja informēt pasūtītāju par transportlīdzekļa atjaunošanas izdevumu noteikšanai un par ekspertīzei nepieciešamajām izmaksām un norēķinu kārtību.

7. Spēja pārliecināties par ekspertīzes procedūras atbilstību normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

8. Spēja noslēgt līgumu ar pasūtītāju.

9. Spēja apskatīt transportlīdzekli un ierakstīt protokola veidlapā transportlīdzekļa vai pētāmā objekta identifikācijas datus, tehnisko aprīkojumu un nepieciešamo informāciju par īpašnieku vai ekspertīzes pieteicēju.

10. Spēja nofotografēt apskatāmo transportlīdzekli vai pētāmo objektu, ja nepieciešams, arī atsevišķus tā fragmentus, kuriem ir būtiska un akcentējoša nozīme ekspertīzē.

11. Spēja vizuāli novērtēt virsbūves tehnisko stāvokli un bojājumus (piemēram, novērtēt deformācijas veidus un virzienus, caurrūsēšanas ietekmi, salīdzināt blakus detaļu salaidumu spraugu lielumu, krāsu toņu atšķirību, pirmsremonta bojājumus).

12. Spēja novērtēt motora, transmisijas, ritošās daļas, elektroiekārtas, bremžu sistēmas, balstiekārtas, interjera un eksterjera bojājumus.

13. Spēja paredzēt visus faktorus, kuri var būtiski ietekmēt ekspertīzi un tās kvalitāti.

14. Spēja aizpildīt apskates protokolu – ierakstīt identifikācijas datus un konstatētos bojājumus, to identitāti apstiprināt ar tehniskā eksperta un transportlīdzekļa īpašnieka vai pilnvarotās personas parakstu.

15. Spēja pieprasīt, lai pasūtītājs sagatavotu, vai pašam sagatavot ekspertīzei nepieciešamo pētāmā objekta dokumentāciju, piemēram, atbilstības sertifikātus, valsts standartus, tehniskos noteikumus, rasējumus, ekspluatācijas instrukcijas, garantijas nosacījumus.

16. Spēja aprēķināt, argumentēt un aizstāvēt remontdarbu lietderību un izmaksas.

17. Spēja izvēlēties atbilstošus mērinstrumentus un palīglīdzekļus.

18. Spēja veikt nepieciešamos tehniskos mērījumus.

19. Spēja paredzēt objektīvi nepieciešamu remonta metožu un tehnoloģiju lietojumu.

20. Spēja uzskaitīt apskates protokolā visas bojātās pētāmā objekta sastāvdaļas un vizuāli fiksēt bojājumu raksturu (piemēram, lūzumus, izdrupumus, plaisas, deformācijas veidu, vērpi, sausās berzes un pārkarsēšanas pazīmes, materiāla stiepi, smērvielu klātbūtni, nekvalitatīvu krāsojumu, izmēru neatbilstību).

21. Spēja veikt papildu apskati, ja tiek konstatēti slēpti defekti.

22. Spēja saskaņot un pamatot pētāmā objekta īpašniekam vai ekspertīzes pasūtītājam jautājumu par papildu izpētes nepieciešamību specializētā laboratorijā.

23. Spēja noteikt pēc īpaša pasūtītāja norādījuma transportlīdzekļa bojājumu izcelsmi.

24. Spēja veikt, ja nepieciešams, pētāmā objekta papildu ekspertīzi.

25. Spēja pievienot specializētās laboratorijas tehniskā pētījuma atzinumu ekspertīzes lietai.

26. Spēja izpildīt nepieciešamos aprēķinus.

27. Spēja informēt pasūtītāju par atjaunošanas izdevumu un bojājumu noteikšanas ekspertīzes izpildi un par ekspertīzes pabeigšanas termiņiem.

28. Spēja nodot eksperta vērtējuma dokumentācijas oriģinālus pasūtītājam pēc pieņemšanas un nodošanas akta noformēšanas.

29. Spēja sastādīt un noformēt tehniskās ekspertīzes atzinumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Tehniskās ekspertīzes atzinumā jāatspoguļo pētāmās konstrukcijas raksturojums, darbības princips, ekspluatācijas noteikumi, normālas darbības traucējumu iemesli, atteices iestāšanās mehānisma raksturojums, cēloņi un sekas, darbspēju atjaunošanas izdevumi atbilstoši tehniskajam stāvoklim pirms atteices iestāšanās, to pamatojums un lietderība.

30. Spēja nodot ekspertīzes dokumentu oriģinālus pasūtītājam pēc pieņemšanas un nodošanas akta noformēšanas.

31. Spēja arhivēt dokumentu kopijas un fotomateriālus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

32. Spēja ievērot spēkā esošos ar transportlīdzekļu tehnisko vērtējumu un tehnisko ekspertīzi saistītos normatīvos aktus.

33. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

2.6.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lietot datoru un izmantot internetu.

2. Ievērot ceļu satiksmes noteikumus.

3. Ievērot ugunsdrošības noteikumus.

4. Ievērot elektrodrošības noteikumus.

5. Lietot fotoaparātu.

6. Lasīt un zīmēt rasējumus un skices.

7. Lasīt un zīmēt elektriskās shēmas.

8. Apzināt vielas bīstamības klases.

9. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

10. Lasīt standartizētus simbolus.

11. Sniegt pirmo palīdzību.

12. Lietot sakaru līdzekļus.

13. Ievērot darba aizsardzības noteikumus.

14. Izpildīt tehniskā vērtējuma aprēķinu un ekspertīzes izklāstu ar datora palīdzību.

15. Lietot atslēdznieka darbarīkus un instrumentus, instrumentus ar pneimatisko un elektrisko piedziņu, kā arī atslēdznieka un autoelektriķa mērinstrumentus.

16. Lietot tehniskajam vērtējumam un ekspertīzei nepieciešamos instrumentus, palīgaprīkojumu un darba apģērbu.

17. Ievērot normatīvos aktus par transportlīdzekļu tehnisko ekspertīžu metodiku.

18. Ievērot normatīvos aktus, kuri attiecināmi uz ceļu satiksmes organizāciju un drošību.

19. Prast fotografēt atbilstoši vērtēšanai un ekspertīzei nepieciešamajām prasībām.

20. Prast transportlīdzekļa tirgus vērtības noteikšanai lietot normatīvajos aktos paredzētos vērtību katalogus, akceptētos informācijas avotus.

21. Izmantot tehniskās rokasgrāmatas.

22. Izmantot speciālo literatūru.

23. Prast izvēlēties transportlīdzekļu defektu noteikšanas metodes un tehnoloģiju.

24. Identificēt transportlīdzekļu defektus.

25. Pārzināt izgatavotājrūpnīcas noteikto remonta tehnoloģiju un lietot to tehnisko ekspertīžu dokumentācijas sastādīšanā.

26. Izmantot speciālās datorprogrammas, kuras nepieciešamas tehniskās ekspertīzes veikšanai.

27. Ievērot sauszemes transportlīdzekļu tehnisko ekspertu darba ētiku.

28. Prast patstāvīgi plānot un veikt savu darbu noteiktajā termiņā.

29. Izprast komandas darba stilu, prast strādāt komandā, sadarboties ar citu profesiju darbiniekiem.

30. Sniegt rakstisku un mutisku informāciju.

31. Pārvaldīt valsts valodu.

32. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

34. Risināt radušās problēmsituācijas.

35. Veidot loģisku spriedumu ķēdes, iegūt, klasificēt un izmantot nepieciešamo informāciju.

36. Noskaņot pasūtītāju labvēlīgi, sazināties ar to.

37. Nepārtraukti pilnveidot savas profesionālās zināšanas.

38. Izmantot saskarsmes prasmes.

39. Pārzināt tehnisko līdzekļu iespējas, kas nepieciešamas darba organizācijai un izpildei.

2.6.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

1.1. darba aizsardzība;

1.2. ugunsdrošība;

1.3. elektrodrošība;

1.4. komercdarbības pamati;

1.5. vides aizsardzība;

1.6. veselības mācība;

1.7. darba tiesiskās attiecības;

1.8. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

2.1. valsts valoda;

2.2. divas svešvalodas saziņas līmenī;

2.3. tehniskā vērtētāja un eksperta darbības nodrošināšanas noteikumi;

2.4. saskarsmes prasme;

2.5. darba plānošanas un organizācijas pamati;

2.6. elektrotehnikas un elektronikas pamati;

2.7. pneimatikas iekārtas transportlīdzekļos un traktortehnikā;

2.8. hidraulikas iekārtas transportlīdzekļos un traktortehnikā;

2.9. aukstumtehnikas iekārtas transportlīdzekļos un traktortehnikā;

2.10. materiālmācība;

2.11. tehniskie mērījumi;

2.12. pielaides un sēžas;

2.13. transportlīdzekļu un traktortehnikas konstruēšanas principi, uzbūves īpatnības;

2.14. motoru uzbūves īpatnības, konstruēšanas principi, remonta tehnoloģijas;

2.15. ritošās daļas uzbūves īpatnības, konstruēšanas principi, remonta tehnoloģijas;

2.16. vadības ierīču uzbūves īpatnības, konstruēšanas principi, remonta tehnoloģijas;

2.17. virsbūves konstruēšanas principi un īpatnības;

2.18. virsbūves antikorozijas apstrāde rūpnīcā un remontdarbnīcā;

2.19. plastmasas detaļu remonta tehnoloģijas;

2.20. virsbūves remonta un krāsošanas tehnoloģijas;

2.21. transportlīdzekļu un traktortehnikas elektrosistēmu uzbūve, konstruēšanas pamatprincipi, remonta iespējas un tehnoloģijas;

2.22. transportlīdzekļos, traktortehnikā un speciālajā aprīkojumā lietojamie ekspluatācijas materiāli;

2.23. transportlīdzekļos un traktortehnikā izmantojamo konstrukciju materiālu apstrādes tehnoloģiju pamati;

2.24. transportlīdzekļu un traktortehnikas tehniskā stāvokļa noteikumi;

2.25. tehniskā vērtēšana un ekspertīze;

2.26. datora lietošanas prasme darbā ar speciālajām tehnisko vērtētāju programmām;

2.27. fotografēšanas pamati;

2.28. automobiļu teorijas lietošana bojājumu izcelsmes noteikšanai.

2.7. Kokapstrādes tehnologa profesijas standarts

2.7.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kokapstrādes tehnologs.

2. Profesijas kods – 3119 18.

2.7.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kokapstrādes tehnologs veic tehniskus uzdevumus, kas saistīti ar ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un darba organizācijas pilnveidošanu koksnes mehāniskās apstrādes jomā, koka izstrādājumu projektēšanu un izgatavošanu, kā arī iekārtu un mehānisko ierīču lietošanu, uzraudzību un remontu, veic materiāla un darba patēriņa aprēķinus, īsteno vides aizsardzības prasības, vada pakļautos darbiniekus, pārzina uzņēmējdarbības, ekonomikas, un grāmatvedības normatīvos aktus, vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām, darba aizsardzības prasības, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības, tiesību pamatus, piedalās biznesa plānu un tāmju izstrādē un veic ekonomiskās analīzes.

Kokapstrādes tehnologs strādā dažāda profila kokapstrādes uzņēmumos (piemēram, kokzāģētavās, finieru un saplākšņu, koksnes plātņu un mēbeļu ražotnēs) vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

2.7.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un organizēt darbu.

2. Spēja strādāt ar kokapstrādes nozares tehnisko dokumentāciju.

3. Spēja vadīt kokzāģēšanas, kokmateriālu žāvēšanas, koka izstrādājumu izgatavošanas, koksnes plātņu, finieru un saplākšņu izgatavošanas struktūrvienību darbu.

4. Spēja analizēt un izvērtēt savu profesionālo darbību.

5. Spēja izvērtēt aprēķinus par sniedzamo pakalpojumu izmaksām, nepieciešamajām investīcijām un darbaspēka patēriņu.

6. Spēja izstrādāt priekšlikumus, kas vērsti uz efektīvāku- lietderīgāku resursu izmantošanu.

7. Spēja noteikt uzdevumus noteikto mērķu sasniegšanā, gala rezultātā radot produktus ar paaugstinātu pievienoto vērtību.

8. Spēja veikt ražotās produkcijas kvalitātes kontroli.

9. Spēja izmantot aprēķinu metodes un speciālās datorprogrammas.

10. Spēja veikt struktūrvienības (uzņēmuma, iecirkņa, ceha u.c.) rekonstrukcijas un renovācijas projektu izpildes plānošanu, kontrolēt realizācijas atbilstību projektam.

11. Spēja nodrošināt vides aizsardzības, ugunsdrošības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu padotās struktūrvienības darbībā.

12. Spēja veikt riska novērtēšanu un notikumu analīzi.

13. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību kokapstrādes jomā.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.7.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Specializēties kādā no galvenajiem nozares virzieniem (kokzāģēšana, koka izstrādājumu ražošana, finieru un saplākšņu ražošana, koksnes plātņu ražošana).

2. Sagatavot kokmateriālus, izvēlēties nepieciešamos virsmērus, racionāli izmantot kokmateriālus un aprēķināt kokmateriālu un citu materiālu patēriņa normas.

3. Izstrādāt pasākumus efektivitātes paaugstināšanai un darba organizācijas pilnveidošanai.

4. Lietot biroja tehniku, izmantot informācijas tehnoloģijas pakalpojumus un lietot tos kokapstrādes nozares tehnoloģiju pilnveidošanai.

5. Aprēķināt izstrādājumu pašizmaksu un novērtēt ekonomiskos rādītājus, pārzināt tirgzinības un vadības jautājumus.

6. Izprast koka izstrādājumu konstrukcijas un prast izgatavot rasējumus.

7. Izprast kokapstrādes nozares tehnoloģiskos procesus un izstrādāt tehnoloģisko dokumentāciju, tehnoloģiskos režīmus kokapstrādes nozarē.

8. Izvēlēties un lietot kokapstrādes mašīnas, instrumentus un ierīces.

9. Sagatavot darbam iekārtas, instrumentus, palīgierīces un pārbaudīt to atbilstību drošības tehnikas prasībām.

10. Izstrādāt darba aizsardzības instrukcijas un organizēt darba vietas atbilstoši darba aizsardzības un ugunsdrošības prasībām.

11. Novērtēt bīstamās vielas un bīstamos ražošanas faktorus un saudzēt apkārtējo vidi.

12. Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību.

13. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

14. Pārvaldīt valsts valodu.

15. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.7.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. meža nozares politika;

1.2. vadības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tehniskās grafikas pielietojums kokapstrādē;

2.2. konstrukciju materiāli;

2.3. mašīnu elementi;

2.4. celšanas un transporta mašīnas;

2.5. hidraulika un hidropiedziņa;

2.6. tehniskā mērīšana kokapstrādē;

2.7. elektrotehnika un elektronika;

2.8. siltumtehnika un siltumapgāde kokapstrādē;

2.9. ekonomikas teorija un tirgzinības pamati;

2.10. kokapstrādes ekonomika;

2.11. grāmatvedības pamati;

2.12. tehnoloģisko projektu izstrāde kokapstrādē;

2.13. koka izstrādājumu un būvkonstrukciju projektēšana;

2.14. koksnes materiālu tirgzinība;

2.15. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. informātikas un datorgrafikas lietošana kokapstrādes nozares uzdevumu risināšanā;

3.2. koksnes zinātne un meža prečzinība;

3.3. komercdarbības normatīvie akti;

3.4. koksnes griešanas procesi;

3.5. kokapstrādes mašīnas un instrumenti;

3.6. pneimotransports kokapstrādē;

3.7. kokapstrādes iekārtu ekspluatācija;

3.8. koksnes hidrotermiskā apstrāde;

3.9. zāģmateriālu ražošana;

3.10. koksnes plātņu ražošana;

3.11. koka izstrādājumu ražošana;

3.12. koksnes un koksnes materiālu apdare;

3.13. darba aizsardzība;

3.14. vides aizsardzība;

3.15. ergonomika;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. valsts valoda;

3.18. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.8. Jogas meistara profesijas standarts

2.8.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – jogas meistars.

2. Profesijas kods – 3230 04.

2.8.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– jogas meistars nodrošina klienta psihofiziskā līdzsvara saglabāšanu un nostiprināšanu, disharmoniskā stāvokļa novēršanu, psihofizisko īpašību un prasmju attīstību, pilnveidošanu un harmonizāciju; diagnosticē iemeslus, kuru dēļ klients ir novirzījies no harmoniska psihofiziskā stāvokļa, un sastāda nodarbību programmu, kas ietver jogas praksi (vingrinājumus, meditācijas, relaksāciju, siltumapmaiņas prakses, elpošanas tehnikas, maņu orgānu spēju attīstību), dažādus jogas masāžas un pašmasāžas veidus, kas uzlabo vispārējo klienta stāvokli; veic jogas speciālistu darba supervīziju.

Jogas meistars strādā jogas centros, viesmīlības un tūrisma uzņēmumos, sporta klubos, adaptācijas centros vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

2.8.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja uzņemties atbildību par sava darba norisi un rezultātiem.

2. Spēja plānot, organizēt un vadīt izpildāmos darbus.

3. Spēja novērtēt klienta psihofizisko stāvokli, konstitucionālo tipu.

4. Spēja noteikt klienta disbalansa pazīmes un iemeslus.

5. Spēja sastādīt klienta dzīvesveida un atveseļošanās procesa individuālo plānu.

6. Spēja vadīt jogas nodarbības.

7. Spēja veikt jogas masāžu un apmācīt pašmasāžu.

8. Spēja formulēt jogas prakses vēlamos rezultātus un noteikt riskus.

9. Spēja noteikt jogas prakses laiku un ilgumu.

10. Spēja sniegt rekomendācijas par dzīvesveida noteikumiem, ko ieteicams ievērot jogas prakses laikā.

11. Spēja sagatavot un uzturēt drošu un komfortablu vidi, kurā klients saņem jogas meistara pakalpojumus.

12. Spēja nodrošināt jogas prakses procesa sanitāri higiēnisko līmeni.

13. Spēja izturēties ar rūpēm, toleranti un iejūtīgi pret visiem klientiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma un citiem kritērijiem.

14. Spēja respektēt klienta individuālās vajadzības.

15. Spēja pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.

16. Spēja argumentēt savu viedokli un pārliecināt citus.

17. Spēja veikt darbu individuāli.

18. Spēja ievērot konfidencialitāti.

19. Spēja nodrošināt ētisku rīcību pret klientu.

20. Spēja adekvāti risināt konfliktsituācijas.

21. Spēja, ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību.

22. Spēja veidot klienta izpratni par jogas prakses pamatprincipiem un iedarbību.

23. Spēja veikt jogas prakses rezultātu efektivitātes kontroli.

24. Spēja veicināt klienta aktīvu un apzinātu līdzdalību sava psihofiziskā disbalansa novēršanā.

25. Spēja veikt jogas speciālistu darba supervīziju.

26. Spēja sadarboties ar citiem speciālistiem.

27. Spēja veikt veselīga dzīvesveida attīstības un veicināšanas darbu.

28. Spēja veikt jogas prakses popularizēšanu un informēšanu par to.

29. Spēja un motivācija pilnveidot savas zināšanas un iemaņas.

30. Spēja ievērot savas profesionālās kompetences robežas.

31. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

2.8.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārvaldīt jogas praktisko iemaņu un prasmju sistēmu, kas nodrošina klienta psihofizisko īpašību un prasmju saglabāšanu un nostiprināšanu, attīstību un pilnveidošanu.

2. Izvēlēties atbilstošu darba telpas aprīkojumu, aparatūru, nepieciešamos materiālus un palīglīdzekļus.

3. Izvēlēties higiēniskos un dezinfekcijas līdzekļus.

4. Veikt personīgās un darba vides higiēnas pasākumus.

5. Ievērot darba tiesību, darba aizsardzības un vides aizsardzības normas.

6. Raksturot klienta kopējo psihofizisko stāvokli, pamatojoties uz jogas prakses principiem.

7. Izvērtēt klienta organisma disbalansa izpausmes.

8. Noteikt klienta konstitucionālā tipa īpatnības.

9. Sastādīt klienta dzīvesveida un atveseļošanās procesa individuālo plānu.

10. Noteikt klienta nodarbību visoptimālāko režīmu.

11. Konsultēt klientu, kā izpildīt jogas vingrinājumus.

12. Vadīt individuālās un grupu jogas nodarbības.

13. Veikt jogas masāžu un apmācīt pašmasāžas tehniku.

14. Pielietot jogas nodarbībās nepieciešamos rekvizītus, kā arī jogas masāžā nepieciešamās eļļas, ziedes un citus līdzekļus.

15. Pielietot atveseļošanai tautas līdzekļus, dabas produktus, augus un citus pieejamus un dabiskus līdzekļus.

16. Pielietot naturopātijas metodes.

17. Ievērot drošības tehnikas principus, pielietojot jogas prakses metodes.

18. Konsultēt drošības tehnikas ievērošanā, pielietojot jogas prakses metodes.

19. Sekot klienta organisma stāvokļa dinamikai praktisko vingrinājumu izpildes laikā.

20. Sekot klienta pašsajūtai.

21. Veikt organisma reakciju pētījumus praktisku nodarbību laikā, lai novērtētu dažādu faktoru iedarbības raksturu uz praktizējošā organismu.

22. Noteikt klienta noguruma pakāpi pēc dažāda rakstura fiziskās slodzes.

23. Izraudzīties individuālus atjaunošanas līdzekļus atkarībā no cilvēka tipa un noguruma pakāpes.

24. Novērtēt klienta stāvokli un jogas prakses rezultātus.

25. Sniegt rekomendācijas par dzīvesveida noteikumiem jogas praktizēšanas laikā.

26. Sniegt rekomendācijas par uzturu jogā.

27. Apmācīt klientu atklāt kaitējošus faktorus, kuri negatīvi iedarbojas uz psihofizisko stāvokli.

28. Veikt pedagoģiskas funkcijas – demonstrāciju, palīdzību, korekciju, instruktāžu, novērošanu.

29. Veikt jogas speciālistu darba supervīziju.

30. Pārvaldīt valsts valodu.

31. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

2.8.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. komercdarbības pamatprincipi;

1.2. projektu vadīšanas pamatprincipi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija no jogas pozīcijām;

2.2. cilvēka psihiskās un fiziskās attīstības likumsakarības un īpatnības dažādos attīstības posmos no jogas pozīcijām;

2.3. atsevišķu orgānu un sistēmu funkcionēšanas likumsakarības, to regulācija un pašregulācija normas un patoloģijas stāvoklī no jogas pozīcijām;

2.4. veselības, psihes un sociālās uzvedības fizioloģiskie pamati no jogas pozīcijām;

2.5. fiziskās un psihiskās attīstības normas un noviržu novērtēšanas kritēriji no jogas pozīcijām;

2.6. psihiskās pamatfunkcijas un to fizioloģiskie mehānismi no jogas pozīcijām;

2.7. psihes attīstības dabisko un sociālo faktoru korelācija no jogas pozīcijām;

2.8. fizioloģisko un psihisko procesu savstarpējā atkarība no jogas pozīcijām;

2.9. cilvēka adaptācijas raksturs atkarībā no ģeogrāfiskiem, klimatiskiem un sociāliem faktoriem;

2.10. veselīga dzīvesveida pamati;

2.11. jogas rašanās vēsture un tās filozofiskie pamati;

2.12. jogas psiholoģiskie aspekti;

2.13. hinduisma filozofija;

2.14. budisma filozofija;

2.15. dažādu tautu atveseļošanas metodikas (senlatviešu, āriešu, tibetiešu, ķīniešu, indiešu un citas);

2.16. dažādu jogas masāžas un pašmasāžas veidu teorētiskie aspekti;

2.17. sadzīves un ģimenes audzināšanas nacionālās īpatnības, reģionu nacionālās tradīcijas;

2.18. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. jogas prakse (vingrinājumi, meditācijas, relaksācija, siltumapmaiņas prakses, elpošanas tehnikas, maņu orgānu spēju attīstība);

3.2. adaptētās jogas prakses (iesācējiem, cilvēkiem ar noteiktiem traucējumiem un citas);

3.3. jogas uztura mācība;

3.4. dažādu jogas masāžas un pašmasāžas veidu praktiskie aspekti;

3.5. nodarbību sanitāri higiēniskais nodrošinājums;

3.6. darba aizsardzība un to ietekmējošie faktori;

3.7. pirmā palīdzība;

3.8. cilvēka organisma fiziskās slodzes paaugstināšanas gadījumu drošības pasākumi;

3.9. atveseļošanās dabiskie faktori;

3.10. naturopātijas metodes;

3.11. saskarsmes psiholoģija;

3.12. ētikas principi;

3.13. profesionālo darbību reglamentējošie dokumenti;

3.14. darba tiesiskās attiecības;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. valsts valoda;

3.18. divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.9. Valsts robežsardzes jaunākā virsnieka profesijas standarts

2.9.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – Valsts robežsardzes jaunākais virsnieks.

2. Profesijas kods – 3355 28.

2.9.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– Valsts robežsardzes jaunākais virsnieks pilda dienesta pienākumus Valsts robežsardzē, organizē un vada robežuzraudzību un robežpārbaudes, kā arī organizē un veic ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli.

2.9.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja pārzināt situāciju uz valsts robežas un imigrācijas jomā, veicot nepieciešamās informācijas ieguvi, analīzi, apstrādi un apmaiņu.

2. Spēja pieņemt lēmumus valsts robežas, valsts robežas joslas, pierobežas joslas, pierobežas un robežšķērsošanas vietas režīma nodrošināšanai.

3. Spēja vadīt un kontrolēt robežpārbaudes, robežuzraudzības un imigrācijas kontroles uzdevumu savlaicīgu un precīzu izpildi.

4. Spēja optimāli plānot personālu, tehniskos līdzekļus, bruņojumu, transportlīdzekļus, dienesta suņus robežpārbaudes, robežuzraudzības un imigrācijas kontroles uzdevumu izpildei.

5. Spēja veikt riska analīzi.

6. Spēja analizēt robežpārbaudes un robežuzraudzības uzdevumu izpildes apstākļus.

7. Spēja nodrošināt dokumentu kvalitatīvu pārbaudi, atklāt to viltojumus, izmantojot robežkontroles un imigrācijas kontroles līdzekļus.

8. Spēja strādāt ar Valsts robežsardzē izmantojamajām informācijas sistēmām un nodrošināt datu ievadi un pārbaudi tajās.

9. Spēja nodrošināt un organizēt pārkāpēju atklāšanu, pārkāpēju un patvēruma meklētāju aizturēšanu, pārvietošanu apsardzes uzraudzībā, izmitināšanu un apsardzību.

10. Spēja organizēt personu, mantu, transportlīdzekļu apskati un aizliegto vielu, priekšmetu izņemšanu.

11. Spēja kvalitatīvi sagatavot un noformēt sarakstes, rīkojuma, dienesta un procesuālos dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

12. Spēja atlasīt un apstrādāt nepieciešamo informāciju robežpārbaudes, robežuzraudzības un imigrācijas kontroles rezultātu apkopošanai.

13. Spēja organizēt un vadīt personālu ārkārtas situācijās, izņēmuma stāvoklī un kara laikā.

14. Spēja plānot, organizēt un nodrošināt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumu kontroles pasākumus.

15. Spēja organizēt un nodrošināt personu profilēšanu, intervēšanu un identificēšanu.

16. Spēja savlaicīgi sagatavot lēmuma projektu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu no valsts un organizēt precīzu lēmuma izpildi.

17. Spēja organizēt un nodrošināt patvēruma meklētāja iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pieņemšanu.

18. Spēja noformēt un izsniegt patvēruma meklētāja personas dokumentu.

19. Spēja nodrošināt personāla, tehnisko līdzekļu, bruņojuma, transportlīdzekļu, dienesta suņu efektīvu izmantošanu robežpārbaudes, robežuzraudzības un imigrācijas kontroles uzdevumu izpildē.

20. Spēja nodrošināt inženiertehniskā aprīkojuma apsekošanu, bruņojuma pārbaudi un uzturēšanu darba kārtībā.

21. Spēja nodrošināt un kontrolēt no tehniskajiem līdzekļiem iegūtās informācijas apstrādi, uzglabāšanu un lietošanu.

22. Spēja nodrošināt starptautisko un nacionālo tiesību aktu tiesiskuma un drošības jomā piemērošanu savas kompetences ietvaros.

23. Spēja nodrošināt personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu.

24. Spēja sadarboties ar juridiskām un fiziskām personām, kompetentām ārvalstu amatpersonām drošības un tiesiskuma jomā.

25. Spēja pildīt un nodrošināt profesionālās ētikas un vispārpieņemto uzvedības normu ievērošanu.

26. Spēja nodrošināt darba, vides aizsardzības un ugunsdrošības prasību ievērošanu.

27. Spēja prasmīgi vadīt padoto personālu un veidot pozitīvu psiholoģisko klimatu kolektīvā.

28. Spēja pārzināt padotā personāla personīgās īpašības un profesionālās kompetences.

29. Spēja organizēt un vadīt padotā personāla apmācību.

30. Spēja nodrošināt likumīgu pavēļu (rīkojumu) izpildi.

31. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

32. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

33. Spēja piedalīties struktūrvienības saimnieciskajos procesos un nodrošināt racionālu rīcību ar resursiem.

34. Spēja īstenot izglītojošus pasākumus pozitīvas valstiskās attieksmes veidošanai.

2.9.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Piemērot normatīvos aktus robežkontroles, imigrācijas kontroles un patvēruma jomā.

2. Organizēt dokumentu pārbaudi un atklāt tajos iespējamos viltojumus.

3. Organizēt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumu kontroles pasākumus.

4. Dot uzdevumus robežsargu norīkojumiem.

5. Veikt robežsargu norīkojuma instruktāžu.

6. Vadīt un kontrolēt uzdevumu savlaicīgu un precīzu izpildi.

7. Organizēt kvalitatīvu dokumentu pārbaudi robežšķērsošanas vietās.

8. Plānot un organizēt pārkāpēju meklēšanu un aizturēšanu.

9. Organizēt aizturēšanas protokola sastādīšanu, personas un mantu pārmeklēšanu un apskati.

10. Veikt pārrunas ar pārbaudāmajām personām.

11. Organizēt un veikt personas pārvietošanu apsardzes uzraudzībā, izmitināšanu un apsardzību.

12. Organizēt ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.

13. Aizpildīt un noformēt dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām savas kompetences ietvaros.

14. Noformēt patvēruma meklētāja personas dokumentu.

15. Organizēt patvēruma meklētāja iesnieguma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu pieņemšanu.

16. Strādāt ar informācijas sistēmām.

17. Izvēlēties optimālo personāla, dienesta suņu, tehnisko līdzekļu, transportlīdzekļu, inženiertehniskā aprīkojuma un bruņojuma izmantošanu.

18. Organizēt inženiertehniskā aprīkojuma un bruņojuma uzturēšanu darba kārtībā.

19. Noņemt pirkstu nospiedumus.

20. Fotografēt.

21. Vadīt transportlīdzekli.

22. Organizēt profesionālās ētikas un uzvedības normu ievērošanu.

23. Veidot lietišķu un pozitīvu psiholoģisko klimatu kolektīvā.

24. Strādāt patstāvīgi un komandā.

25. Apzināt mācību vajadzības, kā arī organizēt un vadīt mācības.

26. Izmantot iegūto informāciju robežpārbaudes un robežuzraudzības uzdevumu izpildei.

27. Iegūt, atlasīt, apstrādāt un sagatavot nepieciešamo informāciju.

28. Veikt riska analīzi.

29. Veikt informācijas apmaiņu ar sadarbības iestādēm.

30. Piemērot Eiropas Savienības tiesību aktus tiesiskuma un drošības jomā.

31. Organizēt un veikt personu tiesību un tiesisko interešu ievērošanu.

32. Plānot robežpārbaužu un robežuzraudzības resursus atkarībā no situācijas izmaiņām.

33. Novērtēt padotā personāla kompetences līmeni.

34. Prast publiski uzstāties, paust un aizstāvēt viedokli.

35. Noformēt valsts robežas kontroles uzdevumu.

36. Koncentrēt resursus iespējamo pārkāpumu virzienos.

37. Organizēt un nodrošināt valsts robežas, valsts robežas joslas, pierobežas joslas, pierobežas un robežšķērsošanas vietas režīma ievērošanu.

38. Sagatavot lēmuma projektu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.

39. Organizēt dienesta gaitu reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu.

40. Plānot, organizēt izglītojošus pasākumus.

41. Novērtēt apstākļus un prognozēt iespējamo pārkāpēju darbību.

42. Organizēt darba, vides aizsardzības un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

43. Organizēt un vadīt personālu ārkārtas situācijās, izņēmuma stāvoklī un kara laikā.

44. Pielietot saimniecisko procesu organizācijas un vadīšanas metodes.

45. Pārvaldīt valsts valodu.

46. Sniegt pirmo palīdzību,

47. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

48. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.9.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. politikas zinātnes pamatjautājumi;

1.2. pasaules valstu ekonomiskās un sociālās ģeogrāfijas pamati;

1.3. ekonomikas teorijas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. Valsts robežsardzei saistošie starpvalstu līgumi un starptautiskās konvencijas;

2.2. Eiropas Savienības tiesību akti tiesiskuma un drošības jomā;

2.3. konstitucionālās tiesības;

2.4. personu tiesības un tiesiskās intereses;

2.5. darba un sociālās tiesības;

2.6. personālvadības pamati;

2.7. administratīvās tiesības;

2.8. krimināltiesības;

2.9. Valsts robežsardzē izmantojamo informācijas sistēmu raksturojums, izmantošanas iespējas un lietošanas nosacījumi;

2.10. pārkāpēju uzvedības īpatnību ārējās pazīmes;

2.11. kriminālistikas taktiskās metodes un tehniskie paņēmieni noziedzīgo nodarījumu atklāšanai un izmeklēšanai;

2.12. administratīvā procesa tiesības;

2.13. kriminālprocesa tiesības;

2.14. civilās aizsardzības pamati;

2.15. robežuzraudzības organizācija;

2.16. Valsts robežsardzes gaisa kuģu un kuģošanas līdzekļu izmantošanas nosacījumi;

2.17. struktūrvienību, kas veic imigrācijas kontroli, darbības organizācija;

2.18. cilvēktiesības;

2.19. tehnisko līdzekļu, inženiertehniskā aprīkojuma un bruņojuma tehniskie dati, parametri un ekspluatācijas noteikumi;

2.20. šaujamieroču uzbūve un darbības principi;

2.21. valsts robežas, robežas joslas, robežpārejas punkta, robežzīmju, robežgrāvju un robežstigu uzturēšanas prasības;

2.22. bruņojuma aprites kārtība Valsts robežsardzē;

2.23. didaktikas pamatprincipi;

2.24. saskarsmes psiholoģija;

2.25. psiholoģisko tipu raksturīgākās īpašības;

2.26. saimniecisko procesu organizēšana un vadīšana.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. Valsts robežsardzes normatīvo aktu prasības;

3.2. normatīvo aktu prasības robežpārbaudes, robežuzraudzības, imigrācijas kontroles un patvēruma jomā;

3.3. Valsts robežas drošības un neaizskaramības nodrošināšana;

3.4. robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta organizācija;

3.5. dokumentu veidi, to aizsardzības elementi, iespējamo viltojumu pazīmes un to atklāšanas metodes;

3.6. personu profilēšanas, intervēšanas un identificēšanas metodika;

3.7. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

3.8. personu, transportlīdzekļu un priekšmetu identificēšanas un aizturēšanas kārtība;

3.9. pārmeklēšanas, apskates un aizturēšanas metodes un taktika;

3.10. fiziskā spēka, speciālo līdzekļu, speciālo cīņas paņēmienu un šaujamieroču lietošana un dienesta suņu izmantošana;

3.11. pirmā palīdzība;

3.12. militārā taktika kājnieku vada komandiera līmenī;

3.13. topogrāfija robežuzraudzībā;

3.14. Valsts robežas, valsts robežas joslas, pierobežas joslas, pierobežas un robežšķērsošanas vietas režīma noteikumi;

3.15. rīcība ārkārtas situācijās, izņēmuma stāvoklī un kara laikā;

3.16. ārzemnieka ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumu kontroles kārtība;

3.17. pārvietošanas apsardzes uzraudzībā, izmitināšanas un apsardzības kārtība;

3.18. ārzemnieka piespiedu izraidīšanas nosacījumi un specifika;

3.19. riska analīzes sistēma;

3.20. dienesta organizācija robežšķērsošanas vietās;

3.21. robežsargu norīkojumu plānošana;

3.22. tehnisko līdzekļu izmantošanas iespējas informācijas iegūšanā, apstrādē, uzglabāšanā un lietošanā;

3.23. patvēruma procedūra;

3.24. dienesta un procesuālo dokumentu noformēšanas kārtība;

3.25. dienesta gaitu reglamentējošie normatīvie akti;

3.26. profesionālās ētikas un uzvedības normas;

3.27. sabiedrības kultūras normas;

3.28. darba aizsardzība, ugunsdrošības noteikumi;

3.29. vides aizsardzība;

3.30. publiskās runas pamati un tehnika;

3.31. ierindas noteikumi;

3.32. fiziskās sagatavotības prasības;

3.33. šaušanas nodarbību organizēšana;

3.34. Valsts robežsardzes amatpersonas un darbinieka Ētikas kodekss;

3.35. valsts valoda;

3.36. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.37. darba tiesiskās attiecības.

2.10. Jurista palīga profesijas standarts

2.10.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – jurista palīgs.

2. Profesijas kods – 3411 02.

2.10.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– jurista palīgs sniedz praktisku palīdzību juristam, zvērinātam notāram, zvērinātam advokātam, tiesnesim un citiem juridisko profesiju pārstāvjiem, kā arī veic citus darbus atbilstoši amata aprakstam; palīdz juristam sagatavot juridiska rakstura dokumentus un ziņojumus, konsultēt juridiskos jautājumos, pārbauda dokumentu atbilstību spēkā esošajām tiesībām.

Jurista palīgs patstāvīgi nesniedz juridisko palīdzību un neveic citas darbības, kuras var veikt tikai jurists.

Jurista palīgs veic biroja administratora darbu juridiskajos birojos un citās iestādēs, prokurora palīga, tiesneša palīga, tiesu sekretāra darbu, kā arī strādā uzņēmumos, ciktāl normatīvie akti amatam neizvirza prasību pēc jurista kvalifikācijas.

2.10.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja orientēties juridiskos jautājumos.

2. Spēja pārbaudīt juridisko dokumentu pieņemšanas procedūras un noformēšanas atbilstību tiesību normu prasībām.

3. Spēja kārtot lietvedību un noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par lietvedību un dokumentu izstrādāšanu.

4. Spēja atrast, apkopot un klasificēt juridisko informāciju.

5. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

2.10.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Jurista vadībā veikt faktisko apstākļu atbilstības analīzi tiesību normas sastāvam un izdarīt juridisku slēdzienu.

2. Argumentēt juridiskos slēdzienus.

3. Atrast piemērojamo tiesību normu.

4. Noformēt dokumentus un pārbaudīt dokumentu atbilstību normatīvajiem aktiem par lietvedību.

5. Lietot juridiska rakstura darba veikšanai nepieciešamās datorprogrammas, jo īpaši juridisko materiālu datu bāzes.

6. Organizēt un īstenot dokumentu lietvedību.

7. Izmantot juridiskās informācijas resursus.

8. Pārvaldīt valsts valodu.

9. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

10. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

2.10.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

1.1. juridiskā retorika;

1.2. loģika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. Latvijas tiesību vēsture;

2.2. lietu tiesības;

2.3. ģimenes tiesības;

2.4. mantojuma tiesības;

2.5. saistību tiesības;

2.6. darba tiesības;

2.7. civiltiesību vispārīgā daļa;

2.8. krimināltiesības;

2.9. Eiropas Savienības tiesības;

2.10. konstitucionālās tiesības;

2.11. starptautiskās publiskās tiesības;

2.12. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tiesību teorija;

3.2. juridiskā analīze un tekstu rakstīšana;

3.3. administratīvās tiesības un administratīvais process;

3.4. civilprocess;

3.5. kriminālprocess;

3.6. profesionālās ētikas pamati;

3.7. saskarsmes kultūra;

3.8. lietvedība;

3.9. datorzinības;

3.10. valsts valoda;

3.11. divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.11. Bibliotēku informācijas speciālista profesijas standarts

2.11.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – bibliotēku informācijas speciālists.

2. Profesijas kods – 3433 02.

2.11.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– bibliotēku informācijas speciālists nodrošina bibliotēkas vai informācijas institūcijas darbu atbilstoši savai kompetencei un funkcijām: komplektē, strukturē, kataloģizē tradicionālos/iespiestos un elektroniskos dokumentus, pārzina bibliotēku informācijas sistēmas un modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (vismaz klientu/lietotāju/lasītāju līmenī), pārzina informācijas resursus un to lietošanu (krājumu/kolekciju izvietojums, dokumentu pieejamība, datubāžu struktūra, licenzēto datubāžu izmantošana u.c.), sniedz bibliotekāros pakalpojumus uz vietas un tiešsaistē (elektroniskās uzziņas, elektroniskā dokumentpiegāde u.c.), informē sabiedrību par jauniegūtajiem resursiem, tiešsaistes datubāzēm, bibliotekārajiem pakalpojumiem, popularizē bibliotēkas/informācijas institūcijas sniegumu un iespējas (izstādes, pasākumi, publikācijas).

Bibliotēku informācijas speciālists strādā jebkura tipa bibliotēkā (zinātniskajā, speciālajā, publiskajā, izglītības iestādes bibliotēkā) vai citā institūcijā, kas saistīta ar informācijas vākšanu, strukturēšanu, glabāšanu un izplatīšanu (turpmāk – informācijas institūcija).

2.11.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja orientēties bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes attīstības tendencēs pasaulē un Latvijā.

2. Spēja izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespējas.

3. Spēja pielietot svešvalodu zināšanas informācijas resursu meklēšanā, veidošanā, izmantošanā.

4. Spēja organizēt bibliotēku un informācijas nozares un radniecīgo nozaru institūciju savstarpējo sazināšanos un sadarbību.

5. Spēja veicināt sabiedrības motivāciju bibliotēku un informācijas institūciju resursu izmantošanai.

6. Spēja veidot un organizēt inovatīvus profesionālos risinājumus un pakalpojumus.

7. Spēja sastādīt un īstenot darbības stratēģiju atbilstoši sabiedrības mainībai.

8. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, likumus, normatīvos aktus un citus reglamentējošos dokumentus.

9. Spēja veidot un organizēt radošai un informatīvai darbībai labvēlīgu vidi un gaisotni, strādāt komandā.

10. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.

11. Spēja nodrošināt, organizēt un pārvaldīt bibliotēkas vai informācijas institūcijas krājumu.

12. Spēja veidot, organizēt un sniegt informācijas pakalpojumus, balstoties uz aktualitātēm sabiedrības dzīvē.

13. Spēja vērtēt un pilnveidot profesionālo darbību un kvalifikāciju.

14. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu darba vidē.

15. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.11.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Strādāt individuāli un grupā, nodrošināt informācijas lietotāju tiesību aizsardzību.

2. Veidot profesionālo darba vidi, līdzdarboties profesionālajās organizācijās.

3. Apzināt nozares aktualitātes valstī, izzināt ārvalstu profesionālo pieredzi.

4. Veikt informācijas popularizēšanu un publiskošanu mutvārdos un rakstveidā.

5. Organizēt sadarbību ar plašsaziņas līdzekļiem, saziņas iespējas ar citām institūcijām un speciālistiem.

6. Sagatavot un īstenot darba plānošanas un organizēšanas dokumentus.

7. Iesaistīties radošos projektos.

8. Pārvaldīt valsts valodu.

9. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

10. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

11. Pārzināt bibliotēku informācijas sistēmu un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (lasītāju/klientu līmenī).

12. Prast meklēt, iegūt, analizēt, vērtēt informāciju un avotus, veicināt lasītāju prasmi lietot informāciju.

13. Nodrošināt sadarbību ar profesionālajām un pārvaldības institūcijām (valsts, pašvaldību, nevalstiskajām, privātajām), tālākizglītību un pašizglītību (dalība semināros, projektos, kursos).

14. Pārzināt un īstenot valsts kultūrpolitikas vadlīnijas.

15. Pārzināt bibliotekāro vidi un infrastruktūru, pārvaldīt saskarsmes psiholoģiju.

16. Nodrošināt tradicionālo un elektronisko dokumentu apstrādi, resursu veidošanu, informācijas ieguvi, dokumentu glabāšanu, piegādi.

17. Izprast grāmatu un citu iespiesto informācijas avotu strukturēšanu krājumā, datu strukturēšanu datubāzēs, interneta resursu arhivēšanu.

18. Gūt priekšstatu par digitālo objektu pārvaldību, multimediālo digitālo kolekciju veidošanu.

19. Prast vizualizēt un prezentēt informāciju.

20. Piemērot likumus, normatīvos aktus, standartus un citus bibliotēku un informācijas nozares darbību reglamentējošos dokumentus.

21. Sniegt pakalpojumus poligrāfiskā un elektroniskā vidē.

22. Ieviest inovatīvus pakalpojumus.

23. Sagatavot bibliotēkas un informācijas institūcijas darba operatīvās un stratēģiskās plānošanas dokumentus.

24. Veikt projektu sagatavošanu un īstenošanu.

2.11.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomikas pamati;

1.2. tiesību pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. datubāžu veidošana;

2.2. metadatu veidošana;

2.3. digitālo bibliotēku veidošana;

2.4. profesionālā svešvaloda;

2.5. autortiesības;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes teorētiskās nostādnes, attīstības virzieni;

3.2. bibliotēku un informācijas nozares normatīvie dokumenti;

3.3. bibliotēku darba lietišķā pārzināšana;

3.4. bibliotēku informācijas sistēmu un nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārzināšana;

3.5. runas kultūra;

3.6. krājumu un kolekciju pārvaldība;

3.7. informācijas meklēšana, ieguve;

3.8. projektu sagatavošana un vadība;

3.9. retrospektīvā konversija;

3.10. elektronisko katalogu veidošana;

3.11. bibliotēkas un informācijas institūcijas pārvaldība;

3.12. bibliotekārās vides nodrošināšana;

3.13. bibliotekārie pakalpojumi;

3.14. lasītāju apkalpošana, saskarsmes un vadības psiholoģija;

3.15. inovāciju un jaunu pakalpojumu ieviešana;

3.16. vides aizsardzība;

3.17. darba aizsardzība;

3.18. darba tiesiskās attiecības;

3.19. valsts valoda;

3.20. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.12. Restauratora profesijas standarts

2.12.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – restaurators.

2. Profesijas kods – 2651 34.

2.12.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– restaurators ir speciālists, kas nodarbojas ar kultūras vērtību – ēku, mākslas darbu, iekārtu un objektu – tehniskā stāvokļa izpēti, konservāciju un restaurāciju; konsekventi ievēro profesionālās ētikas normas un ir atbildīgs par objekta autentiskuma saglabāšanu; izprot un ievēro objektu dokumentālo dabu – neatkarīgi no tā, vai tie būtu augsti mākslinieciski izstrādājumi vai vienkārši sadzīves priekšmeti; sadarbojas ar citu profesiju pārstāvjiem un veic darbu saskaņā ar vispārpieņemtu zinātnisku darba metodiku, kas ietver: objekta un avotu izpēti, analīzi, interpretāciju, apkopojumu, veicinot jaunu zināšanu ieguvi; precīzi formulē viņu interesējošos jautājumus, izdara secinājumus, pieņem lēmumus un paredz pieņemto lēmumu sekas; savas darbības rezultātā nerada jaunas kultūras vērtības; sagatavo restaurācijas darbu programmu un veic šīs programmas realizāciju; apzina, organizē un vada atsevišķu darbu veidu un apjomu izpildītājus.

Restaurators var strādāt kultūras pieminekļu restaurācijas uzņēmumos, kultūras pieminekļu uzraudzības un aizsardzības dienestā vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

2.12.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt restauratora darbu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību normām un starptautiskajām Konvencijām kultūras mantojuma saglabāšanas un atjaunošanas jomā.

2. Spēja veikt metodiski pamatotu restaurējamā objekta izpēti.

3. Spēja veikt kultūras vērtību aizsargāšanas un saglabāšanas pasākumus.

4. Spēja veikt kultūras vērtību konservāciju un restaurāciju, saglabājot objektu autentiskumu.

5. Spēja plānot un vadīt restaurācijas darbus.

6. Spēja novērtēt un analizēt restaurācijas darbu ekonomiskos faktorus.

7. Spēja veikt restaurācijas procesa dokumentēšanu, sagatavot restaurācijas dokumentāciju valsts valodā un angļu valodā.

8. Spēja organizēt restaurācijas darbu materiāli tehnisko nodrošinājumu, plānot un kontrolēt maksājumus.

9. Spēja izvēlēties sadarbības partnerus restaurācijas darbu realizācijai.

10. Spēja nodrošināt un kontrolēt vides aizsardzības, ugunsdrošības un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.

11. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.12.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt kultūras vērtību metodisku izpēti, analīzi, sagatavot restaurācijas darbu programmu un realizēt to.

2. Pārzināt restaurācijas darbu un pieminekļu aizsardzības normatīvos aktus.

3. Lasīt un izprast projektu dokumentāciju.

4. Pārzināt restaurācijas un atbilstošas amatniecības nozares tehnoloģiskos procesus.

5. Pārzināt restaurācijas materiālu pamatīpašības un piedāvājumu.

6. Prast izvēlēties restaurācijas darbu tehnoloģisko aprīkojumu.

7. Prast veikt restaurācijas darbu izmaksu aprēķinu, izvērtēt ekonomiskos faktorus un izvēlēties izdevīgāko variantu.

8. Prast organizēt un vadīt restaurācijas darbus saskaņā ar restaurācijas uzdevumu pēc apstiprinātas metodikas, atbilstoši darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām restaurācijas jomā.

9. Prast veikt kultūras vērtību un restaurējamā objekta tehniskā stāvokļa izpēti un analīzi, veikt uzmērījumus un izgatavot skices un darba rasējumus.

10. Prast noteikt restaurējamā objekta defektu rašanās iemeslus un to novēršanas iespējas.

11. Prast analizēt restaurācijas un konservācijas gaitu, prognozējot lietu gaitu.

12. Prast veidot un veikt komercdarbību kultūras vērtību restaurācijā.

13. Prast vadīt profesionālu restaurācijas darbu komandu, izvēloties restaurācijas speciālistus, atbilstoši veicamā darba saturam un veidot darba tiesiskās attiecības.

14. Prast strādāt ar modernām informācijas sistēmām.

15. Prast izpildīt restaurācijas darbu dokumentāciju.

16. Pašizglītoties.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

18. Pārvaldīt valsts valodu.

19. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.12.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vispārējā un personības psiholoģija;

1.2. vispārējā vēsture (sabiedrība un ekonomiskie faktori, sabiedrība un kultūra, sabiedrība un zinātne);

1.3. vispārējā mākslas vēsture;

1.4. Latvijas mākslas un amatniecības vēsture.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. materiālu mācība, restaurācijā pielietojamo materiālu īpašības un apstrādes tehnoloģijas;

2.2. restaurējamā objekta izgatavošanas tehnoloģiju un tehniskā stāvokļa novērtējums;

2.3. restaurācijas darbu un pieminekļu aizsardzības jomu regulējošie normatīvie akti;

2.4. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. valsts valoda;

3.2. restaurācijas dokumentāciju sagatavošana angļu valodā;

3.3. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.4. lietišķo attiecību psiholoģija;

3.5. restaurācijas tehnoloģijas un vēsture, vecās un laikmetīgās restaurācijas tehnoloģijas;

3.6. restaurācijas pamati (restaurējamā objekta izpēte, dokumentācija un terminoloģija, restaurācijas ētika un pieminekļu aizsardzība, restaurācijas programmas sastādīšana, izpētes metodes);

3.7. restaurācijas darbu organizēšana un vadīšana;

3.8. fotodokumentācija (restaurācijas etapu fiksācija, tehniskās dokumentācijas sagatavošana);

3.9. zīmēšana;

3.10. kompozīcija;

3.11. krāsu mācība;

3.12. veidošana - telpisku darba maketu radīšana (māls, plastilīns, ģipsis);

3.13. rasēšana, uzmērīšana;

3.14. datorprasmes;

3.15. komercdarbība un ekonomika;

3.16. finanses (restaurācijas darbu izmaksu aprēķināšana);

3.17. praktiskā restaurācija, projektu vadīšana;

3.18. darba aizsardzība;

3.19. ugunsdrošība;

3.20. vides aizsardzība;

3.21. darba tiesiskās attiecības.

2.13. Kultūras pasākumu organizatora profesijas standarts

2.13.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kultūras pasākumu organizators.

2. Profesijas kods – 3435 20.

2.13.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kultūras pasākumu organizators plāno, organizē, veido un vada dažāda žanra un satura kultūras un atpūtas pasākumus; izstrādā ar kultūras jomu saistītus radošos projektus; rūpējas par pasākumu mākslinieciskā līmeņa kvalitāti; piedalās valstiski un starptautiski nozīmīgu kultūras pasākumu īstenošanā, kontrolē šiem mērķiem piešķirto līdzekļu izlietojumu, vada citus radošos un tehniskos darbiniekus.

Kultūras pasākumu organizators strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

2.13.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt sabiedrības intereses un vajadzības kultūras jomā, izvērtēt prioritātes.

2. Spēja analizēt sabiedrības objektīvās iespējas pasākumu apmeklējumiem.

3. Spēja izstrādāt pasākumu plānu, balstoties uz aktualitātēm sabiedrības dzīvē.

4. Spēja organizēt kultūras pasākumus, nodrošināt sarīkojumu veiksmīgu norisi.

5. Spēja veidot un organizēt radošai darbībai labvēlīgu vidi un gaisotni, strādāt komandā.

6. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas.

7. Spēja adekvāti rīkoties problēmsituācijās projekta realizācijas gaitā un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.

8. Spēja novērtēt pasākuma veiksmīgai norisei esošās materiāltehniskās iespējas.

9. Spēja sastādīt un īstenot kultūras pasākumu mārketinga plānu.

10. Spēja plānot telpas un laiku pasākumiem un mēģinājumiem.

11. Spēja plānot, organizēt un vadīt sadarbību ar izpildītājiem un izpildītāju kolektīviem.

12. Spēja izvēlēties aktuālu, mākslinieciski augstvērtīgu materiālu pasākumu tēmas atklāsmei, respektējot auditorijas intereses un vajadzības.

13. Spēja izstrādāt pasākuma režisorisko ieceri, tā mākslinieciski idejisko traktējumu, noteikt montāžas paņēmienus.

14. Spēja noteikt pasākuma žanru, izvēlēties atbilstošus stilistiskos un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.

15. Spēja piesaistīt nepieciešamos izpildītājus un izpildītāju kolektīvus.

16. Spēja izstrādāt pasākumu kompozīciju.

17. Spēja izstrādāt pasākuma mizanscēnu partitūru.

18. Spēja veidot pasākuma scenāriju.

19. Spēja organizēt individuālo darbu ar izpildītājiem, izpildītāju kolektīviem.

20. Spēja organizēt tehniskos (gaismu, skaņu, tehniskās uzbūves) mēģinājumus un ģenerālmēģinājumus.

21. Spēja sastādīt pasākuma finanšu tāmi.

22. Spēja savlaicīgi plānot un organizēt pasākumam nepieciešamās tehnikas, materiālu iegādi.

23. Spēja veidot un noformēt kultūras projektu.

24. Spēja veidot finanšu līdzekļu piesaistes dokumentāciju.

25. Spēja veidot atskaites par izmantotajiem finanšu līdzekļiem.

26. Spēja veidot sadarbību ar masu mēdijiem, informējot sabiedrību par pasākumiem un aktivitātēm.

27. Spēja organizēt mākslinieciski kvalitatīvu informatīvu plakātu, programmu, ielūgumu u.c. savlaicīgu izgatavošanu un izplatīšanu.

28. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus ievērošanu darba vidē.

29. Spēja izprast un piemērot normatīvos aktus kultūras jomā.

30. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

2.13.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam.

2. Izmantot mākslas valodas pamatus un piemērot tos kultūras pasākumu organizēšanas un veidošanas procesā.

3. Izprast vispārējos kultūras pasākumu organizēšanas un veidošanas pamatprincipus.

4. Izprast kultūras pasākumu ietekmi uz mērķauditoriju.

5. Izprast kultūras pasākumu vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

6. Izprast mūsdienu kultūras pasākumu veidošanas stilistiskās likumsakarības.

7. Pārvaldīt valsts valodu.

8. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

9. Ievērot kultūras jomas ētiskās normas.

10. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

11. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.

12. Lietot internetu.

13. Gūt priekšstatu par laikmetīgajām kultūras pasākumu organizēšanas un veidošanas tehnoloģijām.

14. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, informācijas apstrādi, kultūras pasākuma idejiski tematiskās bāzes precizēšanu un sabiedrības prasību un konkrēta pasākuma realizēšanas iespēju saskaņošanu.

15. Novērtēt savas profesionālās iemaņas un prasmes atbilstību profesijas standartam un starptautiskā darba tirgus prasībām.

16. Sagatavot prezentācijai savus projekta materiālus (pasākuma scenārija daļas un dokumentācijas), demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai.

17. Prast sastādīt kultūras pasākuma tāmi un izmantot to darba procesā.

18. Ievērot savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

19. Izprast pilnvērtīgu kultūras pasākumu organizēšanas un veidošanas metodiku.

20. Realizēt estētiski un mākslinieciski vērtīgu ieceri, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas, izpildītāju resursus.

21. Lietot ar kultūras jomu saistītos profesionālos standartus, dokumentāciju.

22. Sadarboties ar projekta realizācijā nepieciešamo tehnoloģiju speciālistiem (video uzņemšanā, video digitālas apstrādes tehnoloģijās, apgaismošanas tehnoloģijās, vizuālās komunikācijas tehnoloģijās, mūzikas teorijā un kompozīcijā, apskaņošanas tehnoloģijās, programmēšanas un citās informācijas tehnoloģijās).

23. Izprast profesionālās kvalifikācijas pilnveides nepieciešamību.

2.13.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī :

1.1. ekonomikas pamati;

1.2. Eiropas civilizācijas vēsture;

1.3. XX.gs. literatūra.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. latviešu folklora un mitoloģija;

2.2. tērpu vēsture;

2.3. saskarsmes psiholoģija;

2.4. sociālā psiholoģija;

2.5. modernisma un postmodernisma kultūra;

2.6. autortiesības;

2.7. aizrobežu, latviešu teātra vēsture;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;

2.9. projektu vadība.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. kultūras projektu veidošanas principi;

3.2. sarīkojumu organizēšanas principi un metodika;

3.3. spēļu un rotaļu vadīšanas metodika;

3.4. sarīkojumu deja;

3.5. runas kultūra;

3.6. prezentācijas māksla;

3.7. biznesa plāna veidošana;

3.8. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.9. valsts valoda;

3.10. interneta resursu izmantošana;

3.11. datorprasmes;

3.12. skatuves kustība;

3.13. grims;

3.14. vispārējās ētikas pamati;

3.15. darba aizsardzība;

3.16. vides aizsardzība;

3.17. darba tiesiskās attiecības;

3.18. režijas pamati, aktiera meistarība;

3.19. scenārija veidošana;

3.20. pasākuma vizuālā noformēšana.

2.14. Kultūras pasākumu tehniskā režisora profesijas standarts

2.14.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kultūras pasākumu tehniskais režisors.

2. Profesijas kods – 3521 25.

2.14.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kultūras pasākumu tehniskais režisors ir kvalificēts kultūras nozares speciālists, kurš izstrādā kultūras pasākumu tehniskās realizācijas plānus, plāno tehnisko izdevumu budžetu, organizē un vada tehniskā personāla darbu, izstrādā kultūras pasākumu tehniskos aprakstus, nodrošina pasākumu tehnisko drošību un atbilstību standartiem.

Kultūras pasākumu tehniskais režisors strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, var iesaistīties kultūras projektu darbā.

2.14.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt nepieciešamā darba apjomu.

2. Spēja vadīt tehnisko personālu, tehniskā personāla apspriedes.

3. Spēja rast kvalitatīvu tehnisko risinājumu saskaņā ar kultūras pasākuma projekta koncepciju un budžetu.

4. Spēja rast alternatīvus risinājumus kultūras pasākuma tehniskajai realizācijai.

5. Spēja plānot finanšu izlietojumu, materiālu lietderīgu pielietošanu.

6. Spēja veidot kultūras pasākumu tehniskos plānus atbilstoši mūsdienu prasībām.

7. Spēja strādāt individuāli un darba grupā, veidot tehniskā personāla komandu, novērst konfliktsituācijas.

8. Spēja attīstīt noturīgus sadarbības kontaktus.

9. Spēja apzināt jaunākās tendences kultūras pasākumu tehniskajā realizācijā, sekot nozares novitātēm, citu valstu kolēģu pieredzei.

10. Spēja pilnveidot personīgo izpratni par mūsdienu kultūras jomas projektu norisēm pasaulē.

11. Spēja organizēt savu darba laiku un uzdevumus.

12. Spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus kultūras pasākuma tehniskajā realizācijā saskaņā ar projekta koncepciju un budžetu.

13. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu darba vidē.

14. Spēja izprast un piemērot normatīvos aktus un kultūras jomas darbību reglamentējošus dokumentus.

15. Spēja uztvert un analizēt projekta režisorisko ieceri, veidot kultūras pasākuma tehnisko režiju.

16. Spēja uztvert un analizēt projekta kopējo ieceri, izprast savu kompetenci un tās lomu kultūras pasākuma realizācijā.

17. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

2.14.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noteikt pasākuma realizācijas termiņus un attīstības posmus.

2. Rīkot tehniskā personāla atlases konkursus un pārrunas.

3. Noteikt tehniskā personāla atalgojuma likmes.

4. Rūpēties par pasākuma vai institūcijas materiāltehniskās bāzes uzturēšanu tehniskā kārtībā un drošībā.

5. Izvēlēties pasākuma tehniskajai realizācija atbilstošus materiālus.

6. Izstrādāt kultūras pasākumu tehnisko norišu un to realizācijas plānojumu.

7. Prezentēt pasākuma tehnisko koncepciju projekta vadītājiem un tehniskajam personālam.

8. Plānot pasākuma tehnisko tāmi.

9. Sastādīt pasākumu tehniskos aprakstus un plānus.

10. Pārvaldīt valsts valodu.

11. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.

12. Pārvaldīt un pielietot divas svešvalodas profesionālas saziņas līmenī.

14. Plānot tehniskās realizācijas darba posmus un termiņus.

15. Plānot tehniskā personāla nodarbinātības slodzi, atbilstoši normatīvajiem aktiem.

16. Lietot ar kultūras jomu saistītos profesionālos standartus un dokumentāciju.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

18. Sadarboties ar kultūras pasākuma realizācijā iesaistīto personālu (režijā, scenogrāfijā, producēšanā, menedžmentā utt.).

19. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

20. Pielietot režijas, scenogrāfijas un skatuvisko norišu pamatprincipus projekta tehniskās režijas izveidē.

21. Sistemātiski pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

22. Pielietot vadīšanas un saskarsmes psiholoģijas atziņas.

23. Patstāvīgi un analītiski domāt, pieņemt savas kompetences apjomam atbilstošus lēmumus un uzņemties atbildību.

24. Risināt problēmsituācijas.

2.14.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. kultūras vēstures veidošanās principi un mūsdienu attīstības tendences;

1.2. teātra vēsture un mūsdienu attīstības virzieni;

1.3. kultūras politikas pamatprincipi (sadarbība, normatīvie akti, finansēšana, administrēšana);

1.4. saskarsmes psiholoģija;

1.5. vadības psiholoģija;

1.6. kultūras pasākumu producēšanas pamati;

1.7. elektrotehnikas pamati;

1.8. drošības tehnika.

2. profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. kultūras menedžmenta pamati (sadarbības veidošana, plānošana, kontrole, saskarsme, mārketings);

2.2. tehnisko līdzekļu izvēles principi;

2.3. tehnisko iekārtu uzbūves un pielietošanas pamatprincipi;

2.4. tehniskās dokumentācijas sagatavošana;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. datorzinības, tehnisko plānu veidošana;

3.2. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.3. valsts valoda;

3.4. personāla vadība;

3.5. projektu vadība;

3.6. projektu tehniskās realizācijas plānošana (budžeta veidošana, realizācijas termiņi, tehniskā personāla atlase un nodarbinātība);

3.7. tehnisko līdzekļu izvēles principi;

3.8. tehniskās dokumentācijas sagatavošana;

3.9. vides aizsardzība;

3.10. darba aizsardzība;

3.11. darba tiesiskās attiecības;

3.12. režijas pamati, scenārija veidošana;

3.13. scenogrāfija.

2.15. Arhitekta palīga profesijas standarts

2.15.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – arhitekta palīgs.

2. Profesijas kods – 2161 02.

2.15.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– arhitekta palīgs ir speciālists, kurš ir ieguvis pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitektūrā, apguvis projektēšanas pamatprincipus, apguvis universālā dizaina principus, orientējas arhitektūras, pilsētbūvniecības un mākslas vēsturē, tradicionālajos un jaunākajos būvmateriālos un tehnoloģijās, kā arī citās ar telpiskās vides veidošanu saistītajās jomās, un ir ieguvis patstāvīgas darba iemaņas objektu uzmērīšanā un uzmērījumu rasējumu izgatavošanā, ēku arhitektūras konstruktīvo mezglu izstrādāšanā, ieskaitot materiālu un detaļu specifikācijas, tāmju dokumentācijas sastādīšanā, informācijas grafiskajā apkopošanā un būvprojektu dokumentācijas noformēšanā, izmantojot automatizētās projektēšanas programmas un citas tehnoloģiskās iespējas, kā arī prezentācijas materiālu veidošanā.

Arhitekta palīgs var strādāt arhitekta birojā, valsts vai pašvaldību būvniecības procesa uzraudzības un kontroles iestādē, nekustamā īpašuma novērtēšanas, būvmateriālu un ēku aprīkojuma un iekārtu ražošanas un tirdzniecības komercsabiedrībās.

2.15.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja arhitekta vadībā veikt konkrēta objekta projektēšanas darbus atbilstoši Latvijas Republikas būvniecību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām būvniecības jomā, kā arī universālā dizaina principiem.

2. Spēja izstrādāt, grafiski noformēt un normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā nokomplektēt būvprojekta dokumentāciju.

3. Spēja pārzināt dažādu būvprojektēšanas jomu speciālistu sadarbības principus un viņu risinājumus izstrādājamā būvprojekta dokumentācijā atbilstoši objekta arhitektoniski telpiskajam risinājumam, kā arī risināt projektēšanas gaitā izveidojošās problēmu situācijas un pieņemt savas atbildības jomai adekvātus lēmumus.

4. Spēja pārzināt būvprojektēšanas sagatavošanas darbu un izejmateriālus, tai skaitā ģeodēzisko, ģeoloģisko, topogrāfisko darbu un metroloģijas pamatprincipus.

5. Spēja strādāt komandā un patstāvīgi.

6. Spēja veikt objekta uzmērīšanu un izgatavot uzmērījuma rasējumus.

7. Spēja novērtēt un analizēt projekta energoefektivitātes un ekonomiskos faktorus, kā arī nodrošināt projekta risinājumu atbilstību vides aizsardzības, vides pieejamības, ugunsdrošības un darba aizsardzības noteikumu prasībām.

8. Spēja orientēties Latvijas Republikas tiesību sistēmā.

9. Spēja mērķtiecīgi lietot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas projektēšanas procesā.

10. Spēja sazināties profesionālā līmenī valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.15.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lasīt un izprast, kā arī arhitekta vadībā izstrādāt un nokomplektēt būvprojekta dokumentāciju un izgatavot ar to saistītos uzskates materiālus, mērķtiecīgi lietojot profesionālās datorprogrammas un citus tehniskos līdzekļus.

2. Vākt, analizēt un izmantot projektēšanai nepieciešamo informāciju.

3. Piemērot atbilstoši projektējamā objekta specifikai Latvijas būvnormatīvu prasības, kā arī mērķtiecīgi izvēlēties piemērotākos būvmateriālus un ēku aprīkojuma un apdares sistēmas.

4. Ievērtēt būvkonstrukcijas un inženierkomunikācijas izstrādājamā objekta arhitektoniski telpiskajā risinājumā.

5. Veikt būvdarbu izmaksu aprēķinu, ekonomisko faktoru izvērtējumu, variantu salīdzinošo analīzi un optimālākā varianta izvēli.

6. Izmantot standartizācijas pamatprincipus būvprojekta risinājumu optimizēšanai.

7. Novērtēt kritiski savu profesionālo darbu un kvalifikāciju un pilnveidot to.

8. Pārvaldīt valsts valodu.

9. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

10. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

11. Pārzināt un pielietot universālā dizaina principus.

2.15.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1 augstākā matemātika;

1.2. būvķīmija;

1.3. būvniecības siltumfizika;

1.4. būvmehānika;

1.5. materiālu pretestība;

1.6. ēku inženierkomunikācijas;

1.7. elektrodrošība;

1.8. tiesību pamati;

1.9. socioloģijas pamati;

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. telpiskās vides veidošanas pamatprincipi;

2.2. arhitektūras un interjera projektēšanas, ēku renovācijas un restaurācijas pamatprincipi;

2.3. teritorijas plānošanas un pilsētbūvniecības pamatprincipi;

2.4. arhitektūras, pilsētbūvniecības un mākslas vēsture, mūsdienu arhitektūra;

2.5. ēku tipoloģija, ēku daļas;

2.6. ārtelpu detaļiekārtas;

2.7. kompozīcija;

2.8. universālā dizaina pamatprincipi;

2.9. būvmateriāli /arhitektūras materiālmācība;

2.10. būvkonstrukcijas (dzelzsbetona un akmens konstrukcijas, metāla konstrukcijas, koka un sintētisko materiālu konstrukcijas);

2.11. būvniecības normatīvie akti;

2.12. ģeodēzija;

2.13. inženierģeoloģija;

2.14. būvdarbu tehnoloģija un organizēšana;

2.15. ugunsdrošība;

2.16. civilā aizsardzība;

2.17. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tēlotāja ģeometrija, rasēšana;

3.2. ēku, būvju un to mezglu konstrukcijas;

3.3. būvju stiprība un noturība;

3.4. tēlotājmāksla, krāsu un stilu mācība;

3.5. maketēšana, datorzinības un datorizētās projektēšanas līdzekļi;

3.6. ekonomika un komercdarbība, būvizmaksas;

3.7. profesionālā saskarsme un saskarsmes psiholoģija;

3.8. ekoloģija un vides aizsardzība;

3.9. informācijas tehnoloģijas;

3.10. darba tiesiskās attiecības;

3.11. darba aizsardzība;

3.12. valsts valoda;

3.13. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.16. Apdrošināšanas speciālista profesijas standarts

2.16.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – apdrošināšanas speciālists.

2. Profesijas kods – 3321 02.

2.16.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– apdrošināšanas speciālists savas kompetences ietvaros risina jautājumus, kuri saistīti ar noteiktu risku apdrošināšanu; analizē apdrošināšanas tirgus tendences, apdrošināšanas produktus, noformē apdrošināšanas dokumentus; izpēta konkrētam klientam (privātpersonai vai uzņēmumam) nepieciešamo apdrošināšanu un palīdz izvēlēties piemērotākos pakalpojuma veidus un produktus.

Apdrošināšanas speciālists var strādāt apdrošināšanas sabiedrībās, brokeru sabiedrībās vai citu uzņēmumu apdrošināšanas pakalpojumu pārdošanas struktūrvienībās un risku struktūrvienībās.

2.16.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus saskaņā ar amata aprakstu, ievērojot normatīvo aktu prasības un apdrošināšanas sabiedrības iekšējās kārtības noteikumus.

2. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot patstāvīgi un komandā, lai precīzi un radoši pildītu darba uzdevumus, ievērojot apdrošināšanas sabiedrības pamatvērtības.

3. Spēja izprast apdrošināšanas sabiedrības struktūru un darbību, orientēties apdrošināšanas sabiedrības piedāvātajos apdrošināšanas produktu veidos un to pamatīpašībās, lai sniegtu klientiem informāciju atbilstoši pieprasījumam.

4. Spēja iegūt, pārbaudīt, izvērtēt darba uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un sniegt to klientiem.

5. Spēja sadarboties ar klientiem, izzināt viņu vajadzības, noteikt svarīgāko, lai izvērtētu un piedāvātu labāko risinājumu no piedāvātajiem apdrošināšanas produktiem.

6. Spēja organizēt laipnu klientu pieņemšanu un sniegt patiesu, korektu, viegli saprotamu profesionālu informāciju par apdrošināšanas sabiedrību un tās piedāvātajiem apdrošināšanas produktiem.

7. Spēja ar pozitīvu attieksmi piesaistīt jaunus klientus un sniegt informāciju par apdrošināšanas sabiedrības stabilitāti un piedāvāto apdrošināšanas produktu kvalitāti.

8. Spēja sazināties ar klientu mutvārdos, lietišķajā sarakstē, elektroniski, pa telefonu.

9. Spēja popularizēt, salīdzināt un pārdot apdrošināšanas produktus, sniedzot profesionālu informāciju par to klāstu, salīdzinošajām priekšrocībām, izcenojumiem un apmaksas kārtību.

10. Spēja aprēķināt, argumentēt un aizstāvēt apdrošināšanas pakalpojuma lietderību un izmaksas.

11. Spēja savas atbildības līmenī, izmantojot tirgus izpētes rezultātus, pastāvīgi aktualizēt informāciju par apdrošināšanas produktiem.

12. Spēja pilnvērtīgi izmantot biroja lietojumprogrammas, biroja tehniku un elektroniskos sakaru līdzekļus kvalitatīvai un patstāvīgai profesionālo pienākumu veikšanai.

13. Spēja patstāvīgi uzturēt un papildināt apdrošināšanas sabiedrības datubāzi par klientiem, to vajadzībām un pieprasījumiem.

14. Spēja pareizi noformēt apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes dokumentus, ievērojot komercinformācijas aizsardzības un konfidencialitātes principus.

15. Spēja patstāvīgi noformēt dokumentus (piedāvājumi, līgumi) klientu apkalpošanas procesā, ievērojot patērētāju tiesības.

16. Spēja veikt dokumentu apriti (kārtošanu, uzskaiti, nodošanu arhīvā) klientu apkalpošanas procesā savas kompetences līmenī.

17. Spēja atbilstoši grāmatvedības normatīvo aktu prasībām noformēt, precīzi aizpildīt finanšu pirmdokumentus un nodot tos apritei, kā arī izmantot specializētās datorprogrammas.

18. Spēja patstāvīgi sagatavot, sekot un apkopot informāciju par finanšu operācijām klientu apkalpošanā.

19. Spēja apgūt un ievērot spēkā esošos ar apdrošināšanu un komercdarbību saistītos normatīvos aktus.

20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.16.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Sniegt pamatinformāciju par apdrošināšanas sabiedrības struktūru un apdrošināšanas sabiedrības darba virzienu, orientēties apdrošināšanas sabiedrības darba specifikā.

2. Ievērot apdrošināšanas sabiedrības darbību reglamentējošos dokumentus.

3. Izprast apdrošināšanas tirgus attīstību, tās tendences, aktīvi darboties apvienībās un organizācijās, kas sekmē tirgus analīzes un izpētes iespējas.

4. Izprast apdrošināšanas veidu specifiku.

5. Pielietot ar apdrošināšanu saistītus normatīvos aktus.

6. Analizēt konkrētam klientam (privātpersonai vai uzņēmumam) nepieciešamo apdrošināšanu un palīdzēt izvēlēties piemērotākos pakalpojuma veidus un produktus.

7. Izstrādāt apdrošināšanas piedāvājumus saskaņā ar klientu vajadzībām.

8. Noformēt apdrošināšanas polisi un citus apdrošināšanas līguma noslēgšanai nepieciešamos dokumentus.

9. Veikt klienta apdrošināšanas polišu savlaicīgu un regulāru atjaunošanu saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības stratēģiju.

10. Veikt pārrunas ar klientu un citām apdrošināšanas sabiedrības struktūrvienībām, nodrošinot optimāla apdrošināšanas piedāvājuma sagatavošanu.

11. Regulāri uzturēt attiecības ar klientu, ievērojot apdrošināšanas sabiedrības stratēģiju.

12. Veikt jaunu klientu piesaisti saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības stratēģiju.

13. Sadarboties ar apdrošināšanas sabiedrības darbiniekiem un partneriem.

14. Regulāri sniegt informāciju vai sagatavot pārskatus par savu darbību, izvērtējot darbības atbilstību apdrošināšanas sabiedrības noteiktajiem mērķiem.

15. Sniegt ieguldījumu apdrošināšanas noteikumu un nosacījumu uzlabošanā individuāli vai sadarbībā ar citām apdrošināšanas sabiedrības struktūrvienībām.

16. Analizēt apdrošināma objekta informāciju, izmantojot klienta vai starpnieka sniegto informāciju, publiski pieejamo informāciju un specifisku apdrošināšanas objekta informāciju.

17. Reģistrēt apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu atbilstoši apdrošināšanas sabiedrības noteiktajai kārtībai, ievērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus attiecībā uz personas datu aizsardzību.

18. Sagatavot un sniegt risku vadības konsultācijas apdrošināšanas sabiedrības klientam, apdrošināšanas starpniekiem vai sadarbības partneriem.

19. Uzturēt lietišķus sakarus ar klientiem.

20. Pārvaldīt valsts valodu.

21. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

22. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

23. Strādāt ar dažādiem informācijas izklāsta veidiem (organizācijas mājas lapa internetā, izdrukas veidā, prezentācijās, bukletos u. tml.) un piedāvāt tos klientiem.

24. Lietot specializētās datubāzes.

25. Apgūt jaunākās informācijas tehnoloģijas un pielietot tās praksē.

26. Noformēt pārvaldes dokumentus atbilstoši lietvedības normatīvajiem aktiem.

27. Ievērot komercinformācijas aizsardzību un konfidencialitāti.

28. Veikt lietišķo saraksti ar klientiem.

29. Aizpildīt finanšu pirmdokumentus.

30. Veikt skaidras un bezskaidras naudas norēķinus ar klientiem.

31. Veikt norēķinus ar elektroniskajām norēķinu kartēm.

32. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus.

33. Lietot datortehniku un biroja aprīkojumu.

34. Ievērot biroja tehnikas lietošanas noteikumus.

35. Plānot un organizēt savu darbu.

36. Veikt darbu patstāvīgi un komandā.

37. Ievērot apdrošināšanas sabiedrības noteikto informācijas un dokumentu aprites kārtību.

38. Risināt problēmsituācijas.

39. Izmantot saskarsmes prasmes.

40. Patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas, pilnveidojot savas profesionālās kompetences.

41. Rīkoties atbilstoši Latvijas Republikas komercdarbības, apdrošināšanas normatīvajiem aktiem, ētikas un vispārpieņemtajām pieklājības normām.

2.16.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. komercdarbības veidi klientu apkalpošanas nozarēs;

1.2. Eiropas Savienības konvencija par personas datu aizsardzību;

1.3. ekonomikas pamati;

1.4. metodika informācijas iegūšanai;

1.5. tiesību pamati;

1.6. makro- un mikoroekonomikas, kā arī arējās tirdzniecības bilances, finanšu statistikas, demogrāfijas, mirstības tabulu u.c. statistisko rādītāju analīze.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. apdrošināšanas sabiedrības sadarbības partneri un konkurenti;

2.2. produkta virzības tehnoloģiskais process;

2.3. vietējās un starptautiskās ekonomiskās vides, tirgus attīstības tendences un perspektīvas;

2.4. grāmatvedības pamati;

2.5. dokumentēšanas pamatprincipi;

2.6. patērētāju tiesību aizsardzība;

2.7. finanšu pirmdokumentu aprite;

2.8. apdrošināšanas sabiedrības pārvaldes dokumenti;

2.9. norēķinu veidi un iespējas;

2.10. Latvijas Republikas normatīvie akti apdrošināšanas, konkurences, grāmatvedības jomās;

2.11. riska pakāpes apdrošināšanas objektā;

2.12. apdrošināšanas objekta novērtēšanas metodes;

2.13. konkrētie apdrošināšanas veidi.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. komercreģistrs;

3.2. apdrošināšanas tirgu specifika un attīstības tendences;

3.3. konkurentu darbību un konkurentu piedāvājumu analīze;

3.4. informācijas iegūšanas veidi par pakalpojumu klāstu;

3.5. klientu pieņemšanas un apkalpošanas organizācija;

3.6. apdrošināšanas programmu izstrāde;

3.7. lietišķā saskarsme;

3.8. komercdarbības ētika;

3.9. dialoga norises posmi;

3.10. valsts valoda;

3.11. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.12. lietvedība;

3.13. prezentāciju veidošanas un pasniegšanas principi;

3.14. datorprogrammas, to pielietošana;

3.15. biroja tehnika un tās pielietošanas iespējas;

3.16. finanšu pirmdokumentu noformēšana;

3.17. piedāvāto pakalpojumu dokumentācija, apdrošināšanas līgumu veidošana, slēgšana;

3.18. apdrošināšanas sabiedrību noteikumi;

3.19. profesionālie termini vismaz divās svešvalodās;

3.20. vides aizsardzība;

3.21. darba aizsardzība;

3.22. darba tiesiskās attiecības.

2.17. Skaistumkopšanas speciālista (kosmetoloģijā) profesijas standarts

2.17.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā).

2. Profesijas kods – 3259 04.

2.17.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā) ir ārstniecības persona, kura ir ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un praktizē skaistumkopšanas jomā, strādājot ar kosmētikas produktiem un medicīniskām tehnoloģijām, veicot sejas un ķermeņa skaistumkopšanas procedūras; ievēro profesionālo ētiku un profesionālo darbību reglamentējošos normatīvos aktus; pārzina kosmētikas tirgu, kā arī sniedz citus kosmētiska rakstura pakalpojumus un konsultācijas, ievērojot savas profesionālās lomas un kompetences robežas; rūpējas par savu profesionālo pilnveidošanu izvēlētajā skaistumkopšanas darbības jomā.

Skaistumkopšanas speciālists (kosmetoloģijā) var strādāt ārstniecības iestādēs un citu uzņēmumu skaistumkopšanas institūcijās vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

2.17.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast likumsakarības un kopsakarības vesela cilvēka attīstībā un organisma fizioloģiskajās norisēs kā vienotā veselumā.

2. Spēja izprast un pārzināt veselīga dzīvesveida pamatprincipus un veselību veicinošo faktoru pozitīvo ietekmi dzīves kvalitātes uzlabošanai, saistību starp fizisko, garīgo un sociālo veselību profesionālās darbības kontekstā.

3. Spēja orientēties ādas slimību diagnostikas pamatos un apzināties savas kompetences robežas ādas slimību gadījumos.

4. Spēja noteikt nervu sistēmas lomu kāda orgāna vai organisma kā vienota veseluma funkcionēšanā, aprakstīt un analizēt fizioloģiskās problēmas, atpazīt dažas raksturīgākās slimības.

5. Spēja atpazīt cēloņu un seku sakarību starp kaitīgo ieradumu un seksuāli transmisīvo slimību ietekmi uz vispārējo un reproduktīvo veselību.

6. Spēja novērtēt uztura produktu vērtību, izvēlēties pašam un slimību gadījumos ieteikt vajadzīgos produktus lietošanai mājas apstākļos dažāda vecuma klientiem, t.sk., ievērojot atsevišķu klientu grupu specifiku, piemēram, sportistiem, grūtniecēm, zīdītājām un veciem cilvēkiem.

7. Spēja noteikt un analizēt klienta sejas ādas un ķermeņa tipu, stāvokli un pieņemt lēmumu kosmētiskās problēmas risināšanai.

8. Spēja izvēlēties, pamatot un veikt sejas un ķermeņa profilaktiskās kosmētiskās procedūras un palīgprocedūras atbilstoši ādas tipam un stāvoklim.

9. Spēja atkarībā no klienta kosmētiskās problēmas pamatot un izvēlēties kosmētisko līdzekļu pielietojumu katram klientam lietošanai mājas apstākļos.

10. Spēja apzināti un mērķtiecīgi veidot savu profesijas standartam atbilstošu speciālista tēlu.

11. Spēja risināt ķermeņa un sejas estētiskās problēmas, pielietojot kosmētiskās aparāttehnoloģijas.

12. Spēja izvēlēties un ieteikt klientam dažādu kosmētisko līniju individuālās lietošanas līdzekļus un profesionālās sejas un ķermeņa procedūras atbilstoši risināmai kosmētiskajai problēmai.

13. Spēja diagnosticēt celulīta un citu ķermeņa kosmētisko defektu rašanās iemeslus, izvērtēt kopšanas pamatprincipus, izvēlēties un pielietot kosmētiskos līdzekļus problēmas risināšanai.

14. Spēja veikt krāsu testa konsultāciju un ieteikt klientam atbilstošu dekoratīvās kosmētikas formu un krāsu gammu.

15. Spēja izprast saskarsmes lomu profesionālajā klientu apkalpošanas procesā, veidot labestīgu, saprotošu un profesionālu dialogu ar klientiem, darba devējiem un kolēģiem.

16. Spēja risināt ķermeņa un sejas estētiskās problēmas, pielietojot aromaterapiju.

17. Spēja sniegt konsultācijas pašmasāžā.

18. Spēja analizēt starppersonu konfliktus, izprast stresa ietekmi uz cilvēka darbību un uzvedību.

19. Spēja novērtēt un attīstīt savu emociju pasauli, prasmes, attieksmes un vērtības, paplašināt priekšstatus par sevi, apzinoties savu radošo potenciālu un paaugstinot pašvērtību, atklājot savas personības attīstības un izpausmes iespējas.

20. Spēja attīstīt saskarsmes kompetenci, paaugstināt jutīgumu pret citiem cilvēkiem un sekmēt veiksmīgāku komunikāciju ar citiem, lai harmonizētu kontaktu un attieksmju sfēru, uzlabotu pašsajūtu, sniegtu iespējas relaksācijai, apzinātu un pilnveidotu uzticēšanās prasmes sev un apkārtējiem.

21. Spēja novērtēt darba konkurences vidi, noteikt sava un konkurentu uzņēmuma priekšrocības un trūkumus, noteikt efektīvāko reklāmas līdzekli noteiktai pircēju grupai un novērtēt reklāmas efektivitāti.

22. Spēja novērtēt un analizēt kosmetoloģijas produkta pieprasījuma ietekmi uz preču realizāciju un uzņēmuma ienākumiem, cenu veidošanas principus atkarībā no uzņēmuma izmaksām, preču pieprasījuma un konkurentu cenām.

23. Spēja pieņemt ar komercdarbību saistītus lēmumus, analizēt un pamatot situācijas, kādās varētu nonākt uzņēmuma vadītājs.

24. Spēja izvēlēties komercdarbības optimālo variantu ierobežotu resursu apstākļos.

25. Spēja veicināt kolektīva psiholoģisko saderību, motivēt, koordinēt, vadīt, kā arī ievērot darba tiesību un ētikas normas, uzsākot vai izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem.

26. Spēja nodrošināt darba aizsardzības noteikumu ievērošanu.

27. Spēja ieviest jaunākos uz profesionāliem pierādījumiem balstītus veselības aprūpes jomas zinātnes sasniegumus savā darbā.

28. Spēja novērtēt un atbilstoši rīkoties dzīvībai bīstamās situācijās, sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumā.

29. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.17.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt cilvēka vitālos mērījumus, tos novērtēt (pulss, temperatūra, arteriālais spiediens).

2. Ievērot normatīvo aktu normas par higiēnas prasībām skaistumkopšanā, personiskās higiēnas prasības, sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus, infekciju slimību profilaksi.

3. Izvērtēt dažādu kosmētikas līdzekļu veidus, sastāvus un izvēlēties tos atbilstoši ādas un matu tipiem, stāvoklim, novērtēt kosmētisko līdzekļu mikrobioloģisko kvalitāti, drošumu un atbilstību normatīvo aktu prasībām.

4. Raksturot klienta konstitucionālo tipu un ārējo izskatu.

5. Veikt sejas ādas tipu un stāvokļa noteikšanu.

6. Veikt ķermeņa kosmētisko defektu noteikšanu.

7. Atpazīt dažādu iekšķīgo slimību izpausmes uz ādas.

8. Sastādīt un veikt klienta individuālo skaistumkopšanas programmu.

9. Veikt sejas manuālo dziļo tīrīšanu.

10. Izvēlēties un pielietot speciālās kosmētiskās maskas.

11. Izvēlēties un pielietot kosmetoloģijas aparatūru atbilstoši kosmētiskās problēmas risināšanai.

12. Patstāvīgi veikt sejas kosmētisko un dekoltē klasisko masāžu, ievērojot masāžas shēmas un fiksācijas punktu vietas.

13. Patstāvīgi veikt ķermeņa masāžu, pielietojot klasiskos masāžas paņēmienus, tehniku un principus.

14. Veikt sejas vakuummasāžu.

15. Patstāvīgi veikt sejas un ķermeņa ekskluzīvās masāžas.

16. Patstāvīgi veikt pēdu reflektoro zonu masāžu.

17. Veikt ausu caurduršanu, izmantojot pistoli un pīrsingu.

18. Veikt sejas vai ķermeņa kopšanas estētiskās procedūras ar jaunākajām aparāttehnoloģiskām iekārtām un metodēm, t.sk. pēc estētiskās ķirurģijas operācijām.

19. Veikt skropstu un uzacu krāsošanu.

20. Veidot uzacu korekciju atbilstošu sejas ovālam.

21. Veikt krioterapiju, izmantojot šķidro slāpekli.

22. Izvēlēties specifiskos vaksācijas un parafīna produktus atbilstoši kosmētiskajai procedūrai.

23. Patstāvīgi veikt liekā apmatojuma noņemšanu ar siltiem un karstiem vaskiem.

24. Veikt kosmētiskās procedūras, izmantojot parafīnu.

25. Veikt kosmētiskās procedūras, pielietojot augļskābes (AHA).

26. Izvēlēties un ieteikt klientam nepieciešamo kosmētisko seansu mezoterapijā.

27. Veikt mikrodermabrāziju.

28. Patstāvīgi izdarīt mikropigmentācijas procedūru, izlabot klienta iedzimtas vai iegūtas sejas nepilnības, estētiski uzlabojot klienta izskatu.

29. Veikt pašmasāžu.

30. Izveidot klienta tēlu gan krāsās, gan stilā ar atbilstošu tērpu, aksesuāru un matu sakārtojumu.

31. Pielietot dekoratīvo kosmētiku atbilstoši klienta vajadzībām un stilam.

32. Veikt klasisko manikīru, pedikīru un nagu lakošanu.

33. Izmantot krāsu filozofiju profesionālajā praksē.

34. Veidot praktiskās iemaņas lietišķajā etiķetē un saskarsmes kultūrā.

35. Sastādīt darba un citus ar profesionālo darbību saistītus līgumus.

36. Strādāt ar personālo datoru, pielietojot programmas - MS Word, MS Exel un MS Power Point.

37. Izvēlēties un pielietot komercdarbības optimālos variantus, analizēt procesus, informāciju, plānot savu darbību profesionālās kompetences robežās, darbojoties saskaņā ar tiesību principiem un ētikas normām.

38. Sagatavot profesionālajai darbībai nepieciešamos grāmatvedības un finanšu dokumentus.

39. Noformēt dokumentus atbilstoši lietvedības un skaistumkopšanas jomas normatīvo aktu prasībām.

40. Veidot komandu, plānot un organizēt darbu, kontrolēt tā izpildi un analizēt darba rezultātus.

41. Pārvaldīt valsts valodu.

42. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

43. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.17.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. skaistumkopšanas vēsture, skaistuma ideāls vēsturiskajā skatījumā;

1.2. kosmētikas līdzekļu attīstība saistībā ar zinātnes sasniegumiem un dažādu tautu empīriskiem novērojumiem;

1.3. klīniskās farmakoloģijas pamatpostulāti un ar zāļu lietošanu saistītie pamatjautājumi;

1.4. dažādu kosmētikas līdzekļu sastāvu veidošanas principi;

1.5. veselība kā vienots veselums cilvēka fiziskās, garīgās un sociālās veselības un labklājības veicināšanā;

1.6. sievietes un vīrieša reproduktīvās sistēmas fizioloģiskās norises un veselību veicinoši pasākumi, kā arī kaitīgo ieradumu un stresa ietekme uz reproduktīvo veselību;

1.7. nervu sistēmas nozīme cilvēka organisma procesos, akūti nervu sistēmas slimību simptomi;

1.8. maņu orgāni, to darbība un funkcijas;

1.9. imidžu un stilu pielietojums profesionālā imidža veidošanā;

1.10. manikīra veidi – SPA, Eiropas, karstais un vīriešu manikīrs;

1.11. naga uzbūve, formas veidošana un korekcija ar zīdu;

1.12. mākslas terapijas loma dzīves harmonizācijā, pašvērtējuma paaugstināšanā un sadarbības veicināšanā ar citiem cilvēkiem, radošo potenciālu atklāsmē un radošo spēju attīstīšanā; pašvērtējuma paaugstināšana un Es-tēla nostiprināšana, starppersonu saskarsmes kompetences pilnveide, motivācijas attīstīšanas iespējas, produktīva emocionālā izlāde, agresijas un citu negatīvu jūtu pārvēršana sociāli pieņemamā veidā;

1.13. komercdarbība kā ekonomiska sistēma, uzņēmuma organizēšana, plānošana un vadīšana, vadības teorijas jautājumi;

1.14. kapitāla noteikšana, investīciju ienesīguma novērtēšana, alternatīvo variantu izvērtēšana.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. cilvēka ķermeņa skeleta funkcijas, daļas un to īpatnības;

2.2. cilvēka ķermeņa muskuļu iedalījums pa grupām un to funkcijas;

2.3. iekšējo orgānu anatomiskā uzbūve un fizioloģiskās norises;

2.4. vielmaiņas procesi organismā un uz ādas;

2.5. sievietes un vīrieša reproduktīvās sistēmas darbība, fizioloģiskās īpatnības dažādos vecumposmos, sistēmas saslimšanas;

2.6. veselīga dzīvesveida un veselību veicinošo faktoru nozīme cilvēka labklājības pilnveidošanā;

2.7. personiskās un darba higiēnas nozīme individuālās un sabiedrības veselības veicināšanā, infekciju slimību profilaksē;

2.8. dermatoloģijas pamati, ļaundabīgās un labdabīgās ādas saslimšanas, simptomi, profilakse;

2.9. iekšķīgo slimību pamati;

2.10. cilvēka nervu sistēmas funkcijas, nervu sistēmas darbība saistībā ar citām organisma sistēmām, biežāk sastopamās nervu sistēmas slimības;

2.11. vispārīgās un medicīniskās ģenētikas pamati, iedzimtības materiāla pārmantošana no paaudzes uz paaudzi, pazīmju iedzimšanas galvenās likumsakarības, biežāk sastopamās cilvēka ģenētiskās patoloģijas, to iedzimšanas tipi;

2.12. mikroorganismu un vīrusu uzbūve, īpašības, to izplatība apkārtējā vidē un ietekme uz cilvēka veselību;

2.13. infekciju slimību profilakse;

2.14. kosmētisko līdzekļu attīstība dažādos vēstures laikmetos un to izlietošanas lietderība atkarībā no sabiedrības attīstības līmeņa;

2.15. kosmētisko līdzekļu mikrobioloģiskā kvalitāte, mikrobioloģiskās prasības un noteikumi par kosmētisko līdzekļu drošumu;

2.16. kosmētisko izejvielu un gatavo formu mikrofloras sastāvs, piesārņojuma avoti un ceļi, mikrobioloģiskās kvalitātes kritēriji un kontrole;

2.17. kosmētisko līdzekļu sastāvdaļas, to īpašības un funkcionālā nozīme;

2.18. aromaterapijas jēdziens, ķīmiskās, fizikālās un bioloģiskās ēterisko eļļu īpašības;

2.19. augi kā ārstniecisko un kosmētisko līdzekļu avots, fitoterapijas attīstība, pamatpostulāti;

2.20. uztura vielu un produktu bioloģiskā nozīme, vielu maiņa organismā un uzturs dažādos dzīves posmos;

2.21. indikācijas un kontrindikācijas pašmasāžā;

2.22. cilvēka enerģijas lauki un enerģijas centri, enerģijas plūsma;

2.23. profesionālās ētikas pamati;

2.24. cilvēka izturēšanās pamati psiholoģijas kontekstā;

2.25. tirgzinības, to mērķi un uzdevumi; preces aprites cikla norise;

2.26. konkurences jēdziens un vide;

2.27. reklāmas jēdziens, mērķi un funkcijas;

2.28. faktori, kas ietekmē pircēja rīcību, galvenie pirkšanas motīvi;

2.29. darba un saimniecisko tiesību pamatjautājumi, kas saistīti ar darījumu slēgšanu un noformēšanu, darba tiesiskajām attiecībām un komercdarbības subjektu vispārējo reglamentāciju;

2.30. personāla vadības funkcijas organizācijā, personāla vadītāja loma cilvēku resursu plānošanā, personāla atlase un tās veidi, darba rezultātu novērtēšana, karjeras plānošana, personāla apmācība, kā arī dokumentu noformēšanas vispārīgās prasības;

2.31. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. pirmās palīdzības sniegšana dažādās negadījumu situācijās;

3.2. profesijas vadlīnijas un standarts;

3.3. normatīvajos aktos noteiktās higiēnas un sanitārās prasības kosmētiskajiem kabinetiem;

3.4. sejas un ķermeņa ādas tipi, stāvokļi un diagnostika;

3.5. ādas primārie un sekundārie veidojumi;

3.6. biežāk sastopamās iekšķīgo slimību izpausmes uz ādas, to simptomi;

3.7. kosmētikas līdzekļu pamatsastāvdaļu iegūšana, īpašības un izmantošana, bioloģiski aktīvo vielu iedarbība uz ādu un matiem;

3.8. sejas un ķermeņa kosmētiskās pamatprocedūras, to mērķis;

3.9. kosmētikas līdzekļu izveides un pielietojamības principi, iedarbības veidi;

3.10. sejas un ķermeņa estētisko problēmu diagnostika un risināšana, pielietojot jaunākās aparāttehnoloģiskās iespējas sejas un ķermeņa kopšanas procedūrās, t.sk. pēc estētiskās ķirurģijas operācijām;

3.11. kosmētiskie ādu attīrošie līdzekļi, to pielietošanas metodes;

3.12. ādas dziļās tīrīšanas metodes, indikācijas, kontrindikācijas;

3.13. krioterapijas pielietojums kosmetoloģijā;

3.14. ēterisko eļļu iedarbības līmeņi, klasifikācija un pielietošanas metodes;

3.15. fizikālās terapijas pielietojums skaistumkopšanā;

3.16. sejas, kakla un dekoltē masāžu veidi, indikācijas, kontrindikācijas;

3.17. mezoterapijas un mikrodermabrāzijas metodes, pielietojums, efektivitāte;

3.18. kosmētiskās maskas, to pielietošanas metodes;

3.19. ķermeņa anatomiskā uzbūve, klasiskās masāžas ietekme uz organismu, indikācijas un kontrindikācijas, tehnika un paņēmieni, masāžas higiēna, pielietojamie materiāli;

3.20. pēdas anatomiskā uzbūve, pēdu reflektorās zonas, masāžas tehnika un paņēmieni, indikācijas un kontrindikācijas;

3.21. profesionālie un individuālie sejas un ķermeņa kopšanas kosmētiskie līdzekļi, to sastāvdaļas, ekskluzīvo masāžu un procedūru pielietošanas specifika un īpatnības;

3.22. vaksācijas kosmētiskie līdzekļi, to sastāvdaļas un iedarbība;

3.23. vaksācijas pielietošanas tehnikas, indikācijas un kontrindikācijas;

3.24. parafīna pielietošanas tehnikas, indikācijas un kontrindikācijas;

3.25. permanentā make-up veidošanas metodes un principi, klientu konsultācija;

3.26. stila un dekoratīvās kosmētikas pamati;

3.27. filozofija par cilvēka enerģētiku un krāsas spēka izmantošanu veselībai, skaistumam un labākai pašsajūtai, enerģijas līmeņa paaugstināšanai organismā;

3.28. personība un saskarsmes psiholoģijas struktūra, būtība un loma cilvēciskajā un profesionālajā darbībā; profesionāla klientu apkalpošana, personības un grupas mijiedarbība;

3.29. saskarsmes stili, neverbālā saskarsme, konfliktu un stresa vadīšanas process;

3.30. MS Word, MS Excel un MS Power Point datorprogrammu pielietojums;

3.31. cenu veidošanas principi tirgzinībā un cenu noteikšanas stratēģijas, preču noieta veicināšana;

3.32. saimnieciskās operācijas, galvenie grāmatvedības principi neatkarīgi no tā, kā tos izskata;

3.33. valsts valoda;

3.34. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.35. vides aizsardzība;

3.36. darba tiesiskās attiecības;

3.37. darba aizsardzība un ugunsdrošība.

2.18. Mašīnbūves speciālista profesijas standarts

2.18.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mašīnbūves speciālists.

2. Profesijas kods – 3115 66.

2.18.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mašīnbūves speciālists, lietojot speciālas datorprogrammas, konstruē detaļas un mezglus, projektē to izgatavošanas un montāžas tehnoloģiskos procesus, nodrošinot ar programmām automatizētos ciparu programmas vadības (turpmāk – NC) darbgaldus, kā arī uzrauga mehāniķu, iekārtu atslēdznieku un izstrādājumu montētāju darbu.

Mašīnbūves speciālists strādā uzņēmumos, kuros veic mašīnbūves un metālu konstrukciju, rūpniecības mašīnu, mehānisko iekārtu un tehnisko ierīču, izstrādājumu datorizētu projektēšanu, izgatavošanu, apkalpošanu un remontu.

2.18.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un organizēt mašīnbūves uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbu.

2. Spēja strādāt ar mašīnbūves un metālapstrādes nozares tehnisko dokumentāciju.

3. Spēja lasīt rasējumus, tehnoloģiskās kartes un NC darbgaldu vadības programmas.

4. Spēja izstrādāt un pārbaudīt darba rasējumus pēc skicēm un tehniskiem noteikumiem, ko sagatavojuši inženieri, projektētāji vai klienti.

5. Spēja lietot automatizētās projektēšanas sistēmas.

6. Spēja veikt mehāniskās apstrādes un tehnoloģiskā procesa analīzi.

7. Spēja izstrādāt mehāniskās apstrādes tehnoloģisko operāciju maršrutu un noteikt to veikšanai nepieciešamo laiku.

8. Spēja veikt mehāniskās apstrādes un montāžas metroloģiskā nodrošinājuma analīzi.

9. Spēja laikus plānot ražošanas procesu, noteikt tā prioritātes un organizēt tā savlaicīgu izpildi.

10. Spēja laikus un operatīvi koriģēt ražošanas procesus un veikt korekcijas tehnoloģiskajā un konstruktoru dokumentācijā.

11. Spēja kontrolēt tehnoloģiskā procesa ievērošanu.

12. Spēja novērtēt materiāla daudzumu un darba patēriņu pasūtījumam.

13. Spēja veikt darbu patstāvīgi un atbildēt par darba rezultātiem.

14. Spēja strādāt komandā (grupā) un vadīt citus darbiniekus.

15. Spēja argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.

16. Spēja sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem.

17. Spēja saskaņot tehnisko dokumentāciju ar ieinteresētajiem uzņēmumiem.

18. Spēja iegūt un analizēt informāciju par jaunākām tehnoloģijām un sagatavot to ieviešanas pamatojumu uzņēmumā.

19. Spēja sniegt operatīvu informāciju par darba rezultātiem.

20. Spēja pielietot ISO standartus, Eiropas Savienības un citu valstu standartus mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs.

21. Spēja patstāvīgi veidot iemaņas darbā ar jaunākajām informācijas tehnoloģijām.

22. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.18.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Analizēt projektēšanai nepieciešamos datus, konstruējot vienkāršus algoritmus.

2. Konstruēt un aprakstīt vienkāršu mašīnu mehānismus un detaļas, izmantojot datorizētās projektēšanas, ražošanas un inženieraprēķinu (CAD/CAM/CAE) tehnoloģijas.

3. Saskaņot projektēšanas un apstrādes programmas.

4. Lietot darba izpildei nepieciešamo tehnisko normatīvo dokumentāciju.

5. Analizēt izstrādājumu un ražošanas procesu tehnoloģiskos aspektus un sniegt konsultācijas.

6. Precizēt un saskaņot projektēšanas tehnisko uzdevumu.

7. Sagatavot konstrukcijas detaļu un mezglu tehnoloģiskos dokumentus.

8. Sagatavot vadības programmu NC darbgaldiem.

9. Veidot griezējinstrumentu apstrādes trajektorijas.

10. Lietot un papildināt griezējinstrumentu bibliotēkas.

11. Lietot kontroles mērinstrumentus un iekārtas izstrādājumu kvalitātes nodrošināšanai.

12. Pilnveidot izstrādājuma konstrukciju un izgatavošanas tehnoloģiju.

13. Iestatīt programmatūru uz NC ražošanas iekārtām.

14. Veikt izmaiņas tehnoloģiskajā dokumentācijā atbilstoši izmaiņām ražošanas procesā.

15. Veikt datu pārnešanu no vadības programmas uz ārējo programmnesēju.

16. Veikt NC iekārtu vadības programmas korekciju pēc izmēģinājuma detaļas izgatavošanas.

17. Novērtēt iekārtu tehniskās drošības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

18. Uzturēt savu profesionālo kompetenci.

19. Uzņemties atbildību par profesionālo darbību.

20. Domāt kritiski un risināt problēmas.

21. Veikt administratīvus pienākumus mašīnbūves uzņēmumā vai tā struktūrvienībā.

22. Noteikt prioritātes ražošanas procesa darba uzdevumiem.

23. Plānot un organizēt veicamo darbu.

24. Līdzdarboties komandas darbā.

25. Pielietot ar izpratni mašīnu zinātnes sasniegumus un pētniecības rezultātus ražošanā.

26. Pārvaldīt valsts valodu.

27. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

28. Pielietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

29. Ievērot darba tiesiskās, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības.

2.18.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. statistika (varbūtību teorija, matemātiskā statistika, ekonomiskā statistika);

1.2. datormācība (Windows Office, datorgrafika, Internet, lietojumprogrammatūras).

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. lietišķā matemātika (analītiskā ģeometrija, lineārā algebra);

2.2. fizika;

2.3. termodinamikas pamati;

2.4. elektrotehnikas pamati;

2.5. pneimatika;

2.6. hidraulika;

2.7. kvalitātes vadības pamati;

2.8. komercdarbības pamati (komercdarbības vadība, sociālā psiholoģija un personāla vadība, tirgzinības);

2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. mašīnbūves tehnoloģiskā procesa izstrādes principi;

3.2. tehnoloģiskā procesa izpildes kontrole;

3.2. materiālu zinības;

3.3. darbgaldu, iekārtu remonta organizācija;

3.4. inženiergrafika;

3.5. teorētiskā mehānika;

3.6. materiālu pretestība;

3.7. darba aizsardzība;

3.8. vides aizsardzība;

3.9. darba tiesiskās attiecības;

3.10. konstruēšanas pamati (mašīnu un mehānismu uzbūve, projektu izstrādāšanas metodoloģijas, CAD/CAM/CAE tehnoloģijas);

3.11. valsts valoda;

3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.13. intelektuālā īpašuma tiesības un patenti.

2.19. Biomedicīnas laboranta profesijas standarts

2.19.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – biomedicīnas laborants.

2. Profesijas kods – 3212 03.

2.19.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– biomedicīnas laborants ir ārstniecības persona, kurš piedalās izmeklējumu pirmsanalītiskajā, analītiskajā un pēcanalītiskajā procesā ārstniecības, veterinārmedicīnas, vides un bioloģisko zinātņu diagnostikas un pētniecības laboratorijās, kā arī piedalās visu izmeklējamo materiālu bioloģiskā, bioķīmiskā, mikrobioloģiskā, klīniskā, biofizikālā, imunoloģiskā, seroloģiskā, imunohematoloģiskā, hematoloģiskā, koaguloģiskā, imunķīmiskā, citoloģiskā, histoloģiskā, ģenētiskā un citā izmeklēšanā savas kompetences robežās, kā arī piedalās vides aizsardzības, veterināri medicīnisko un zinātniski pētniecisko izmeklējumu veikšanā, piedalās kvalitātes sistēmas uzturēšanā visos diagnostisko izmeklējumu etapos, izvērtē un dokumentē iegūtos testēšanas rezultātus, ievēro datu aizsardzību, konfidencialitāti, plāno un organizē laboratorijas darbu.

Biomedicīnas laborants strādā ārstniecības iestāžu, veterinārmedicīnas, vides un bioloģisko zinātņu, diagnostikas un pētniecības laboratorijās.

2.19.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus saskaņā ar amata aprakstu, ievērojot normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

2. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, lai precīzi un kvalitatīvi pildītu darba uzdevumus, strādājot patstāvīgi un komandā.

3. Spēja organizēt laipnu klientu apkalpošanu un sniegt patiesu, korektu, viegli saprotamu profesionālu informāciju.

4. Spēja sadarboties ar citiem laboratorijas un uzņēmuma speciālistiem.

5. Spēja sazināties ar klientu mutvārdos, lietišķā sarakstē, elektroniski, pa telefonu.

6. Spēja apmācīt un organizēt mācības studentiem un nesertificētiem darbiniekiem.

7. Spēja pilnvērtīgi izmantot laboratorijas lietojumprogrammas, iekārtas, aparatūru, elektroniskos sakaru līdzekļus kvalitatīvai un patstāvīgai profesionālo pienākumu veikšanai.

8. Spēja noteikt prioritātes savā darbā.

9. Spēja pielietot teorētiskās zināšanas praksē.

10. Spēja kritiski domāt un risināt problēmas.

11. Spēja skaidri un precīzi apkopot un sniegt iegūto informāciju.

12. Spēja ievērot profesionālo ētiku un konfidencialitāti.

13. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

15. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

2.19.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt citu veselības aprūpes speciālistu un pacientu izglītošanu par izmeklējamo materiālu pareizu savākšanu un transportēšanu uz laboratoriju.

2. Plānot darbu, strādājot komandā.

3. Veikt precīzu asins paraugu, biopsijas un citu materiālu savākšanu no pacienta laboratorisko izmeklējumu veikšanai; ja nepieciešams, nodrošināt to sagatavošanu transportēšanai un pareizu transportēšanas organizēšanu.

4. Veikt augsnes, gaisa, ūdens, pārtikas produktu un citu apkārtējās vides materiālu pareizu savākšanu laboratorisko izmeklējumu veikšanai, nodrošināt to sagatavošanu transportēšanai.

5. Novērtēt saņemto izmeklējamo materiālu un veikt tā marķēšanu, izmeklēšanu atbilstoši metodikai un standartiem, ievērot precizitāti un piedalīties laboratorijas iekšējās un ārējās kvalitātes sistēmas programmās.

6. Dokumentēt testēšanas rezultātus, novērtējot preanalītiskās, analītiskās un postanalītiskās fāzes un citu faktoru iespējamo ietekmi uz izmeklējuma rezultātiem.

7. Veikt korektīvās darbības gadījumos, kad kontroles materiāla testēšanas rezultāti ir ārpus pieļaujamām robežām.

8. Lietot datoru un elektroniskās laboratorijas ierīces analīžu veikšanai, iegūto rezultātu apkopošanai, datu uzkrāšanai, grafiku veidošanai.

9. Uzņemties atbildību par profesionālo darbību.

10. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumu prasības.

11. Apgūt laboratorijā lietojamās tehnoloģijas (analizatorus, aparatūru) un prast pielietot tās praksē.

12. Ievērot tehnoloģiju lietošanas noteikumus.

13. Ievērot lietvedības prasības dokumentu sagatavošanā.

14. Ievērot konfidencialitāti.

15. Ievērot vispārējās cilvēktiesību normas, ētikas normas un saskarsmes principus.

16. Uzturēt savu profesionālo kompetenci.

17. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

18. Pārvaldīt valsts valodu.

19. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

20. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

21. Ievērot darba higiēnas prasības.

22. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

23. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

2.19.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. finanšu uzskaites sistēma;

1.2. valsts veselības aprūpes sistēmas organizācija;

1.3. personības psiholoģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija;

2.2. patoloģiskā fizioloģija;

2.3. neorganiskā un organiskā ķīmija;

2.4. analītiskā ķīmija;

2.5. bioloģiskā ķīmija;

2.6. vides veselība, to ietekmējošie fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie faktori; novērtēšana un ietekmēšanas iespējas;

2.7. farmakoloģija;

2.8. medicīniskā terminoloģija latīņu valodā;

2.09. sabiedrības veselība;

2.10. veselības veicināšana;

2.11. pedagoģijas principi biomedicīnas laboranta darbā;

2.12. ievads šūnas bioloģijā;

2.13. ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē;

2.14. vispārējā patoloģija (iekšķīgās slimības);

2.15. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. citoloģija;

3.2. ģenētika;

3.3. vides izmeklēšanas metodes,

3.4. uztura izmeklēšanas metodes,

3.5. ekoloģija;

3.6. mikrobioloģija un mikrobioloģiskās izmeklēšanas metodes;

3.7. parazitoloģija un parazitoloģiskās izmeklēšanas metodes;

3.8. epidemioloģija un pamatzināšanas infekcijas slimībās;

3.9. histoloģija un histoloģiskās izmeklēšanas metodes;

3.10. hematoloģija un hematoloģiskās izmeklēšanas metodes;

3.11. imunhematoloģija un imunhematoloģiskās izmeklēšanas metodes;

3.12. koaguloģija un koaguloģiskās izmeklēšanas metodes;

3.13. klīniskā ķīmija - klīniskās un bioķīmiskās izmeklēšanas metodes;

3.14. ētikas pamati;

3.15. saskarsmes psiholoģija;

3.16. datorzinības;

3.17. divas svešvalodas;

3.18. informācijas apstrādes organizēšana;

3.19. pētniecība, pētniecības metodes specialitātē;

3.20. laboratorijas darba organizācija un laboratorijas darba dokumentēšanas principi;

3.21. lietvedība;

3.22. laboratorijas kvalitātes sistēmas programmu principi;

3.23. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3.24. pacienta cilvēktiesību juridiskie aspekti;

3.25. transkulturālās saskarsmes pamati;

3.26. vides aizsardzība;

3.27. darba aizsardzība;

3.28. darba tiesiskās attiecības;

3.29. valsts valoda.

2.20. Farmaceita asistenta profesijas standarts

2.20.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – farmaceita asistents.

2. Profesijas kods – 3213 01.

2.20.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– farmaceita asistents ir veselības aprūpes speciālists, kurš strādā farmaceita uzraudzībā; veic zāļu, veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai lietojamo preču izsniegšanu, gatavo zāles pēc individuālām ārsta receptēm un ārstniecības iestāžu rakstveida pieprasījumiem; informē pacientus par zāļu lietošanu saskaņā ar ārsta norādījumiem; veicina savas profesijas un farmaceitiskās aprūpes attīstību, nepārtraukti pilnveido savas zināšanas un prasmes.

Farmaceita asistents strādā aptiekās, zāļu lieltirgotavās, zāļu ražošanā.

2.20.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja nodrošināt recepšu pieņemšanu.

2. Spēja izsniegt recepšu zāles farmaceita uzraudzībā.

3. Spēja novērtēt receptes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

4. Spēja izskaidrot klientam zāļu lietošanu saskaņā ar ārsta norādījumiem.

5. Spēja informēt klientu par iespējamām blakusparādībām zāļu lietošanas laikā.

6. Spēja izskaidrot klientam zāļu glabāšanas noteikumus mājas apstākļos.

7. Spēja, ievērojot normatīvos aktus farmācijas jomā, farmaceitisko informāciju, farmakopejas, fiziskās personas datu aizsardzību, darboties saskaņā ar farmaceitu deontoloģijas principiem un Farmaceita ētikas kodeksu.

8. Spēja izsniegt veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai lietojamās preces un profesionāli izskaidrot to lietošanu un uzglabāšanu mājas apstākļos.

9. Spēja nodrošināt zāļu pagatavošanu pēc individuālām ārsta receptēm vai ārstniecības iestāžu rakstveida pieprasījumiem.

10. Spēja novērtēt receptē vai pieprasījumā izrakstīto zāļu sastāvu.

11. Spēja pārbaudīt zāļu vielu devas un saderību, informēt ārstu, kurš izrakstījis recepti, par nepilnībām receptes noformējumā, zāļu saderībā, ja tādas pastāv.

12. Spēja sagatavot iekārtas un aparatūru zāļu pagatavošanai.

13. Spēja gatavot zāles atbilstoši priekšrakstiem.

14. Spēja dokumentēt zāļu gatavošanu un izsniegšanu, noformēt zāles izsniegšanai.

15. Spēja veikt nepieciešamās darbības zāļu aprites nodrošināšanai aptiekā vai lieltirgotavā.

16. Spēja informēt uzņēmuma vadību par nepieciešamo zāļu pasūtīšanu (defektūru).

17. Spēja regulāri sekot informācijai par jaunumiem zāļu tirgū.

18. Spēja piedalīties preču pasūtīšanā, saņemšanā, pārbaudē un izvietošanā, ievērojot normatīvos aktus par zāļu un veselības aprūpei vai ķermeņa kopšanai lietojamo preču apriti, par narkotisko un psihotropo zāļu uzskaiti, par medicīniskā spirta uzskaiti, par kompensējamo zāļu pareizu izsniegšanu.

19. Spēja sekot zāļu un citu preču derīguma termiņiem.

20. Spēja strādāt ar kases aparātu vai kases sistēmu un datoru, veicot aptiekas vai zāļu lieltirgotavas tirdzniecības operācijas.

21. Spēja nodrošināt nederīgo zāļu un dzīvsudraba termometru savākšanu no klientiem.

22. Spēja informēt un skaidrot klientiem par zāļu bīstamību apkārtējai videi un iespējām tos utilizēt.

23. Spēja veikt zāļu un medicīnisko ierīču atpakaļpieņemšanu.

24. Spēja veikt deleģētos uzdevumus zāļu ražošanā vai aptiekā.

25. Spēja ievērot darba aizsardzības noteikumus.

26. Spēja ievērot zāļu labas izplatīšanas un ražošanas prakses prasības.

27. Spēja ievērot uzņēmuma higiēnas prasības.

28. Spēja iesaistīties teorētiskajās un praktiskajās mācībās tehnoloģiskā procesa apgūšanai.

29. Spēja sekmēt farmaceitiskā uzņēmuma darbību.

30. Spēja informēt klientus par jaunumiem bezrecepšu zāļu un veselības aprūpei vai ķermeņa kopšanai lietojamo preču sortimentā.

31. Spēja ievērot zāļu reklamēšanas noteikumus un izvietot preces atbilstoši tirgzinības principiem.

32. Spēja veikt veselīga dzīves veida popularizēšanu, pamatojoties uz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un ievērojot patērētāju intereses.

33. Spēja izskaidrot veselības problēmu rašanās riska faktorus, propagandēt slimību profilaksi un ar to saistītos pasākumus.

34. Spēja izskaidrot nepareizas zāļu lietošanas sekas.

35. Spēja informēt par dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējām hronisku slimību gadījumā, veikt ekspresdiagnostiku.

36. Spēja veicināt savas profesijas un farmaceitiskās aprūpes darba attīstību.

37. Spēja apzināties personīgo līdzatbildību par farmaceitiskās aprūpes kvalitāti.

38. Spēja nepārtraukti pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes, analizēt farmaceitisko aprūpi raksturojošos skaitliskos datus, izmantojot informācijas tehnoloģijas, pielietot saskarsmes iemaņas komandas darbā.

39. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.20.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Ievērot normatīvos aktus farmācijas jomā.

2. Izmantot informācijas tehnoloģijas profesionālai darbībai.

3. Gatavot zāles, šķīdumus, ziedes, mikstūras, suspensijas, pulverus, supozitorijus, pilienus, emulsijas, injekciju šķīdumus, acu pilienus, acu ziedes pēc individuālās ārsta receptes vai ārstniecības iestādes rakstveida pieprasījuma.

4. Veikt zāļu kvantitatīvo un kvalitatīvo pārbaudi.

5. Noteikt attīrītā ūdens kvalitāti.

6. Izsniegt zāles farmaceita uzraudzībā.

7. Izsniegt veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai lietojamās preces, pareizi, skaidri un nepārprotami izskaidrot to lietošanu.

8. Pazīt ārstniecības augus, to drogas, korekti, pareizi, skaidri un nepārprotami izskaidrot to sagatavošanu un lietošanu.

9. Sniegt profesionālu, skaidru, pareizu, nepārprotamu informāciju aptiekas klientiem, ārstiem u.c. veselības aprūpes speciālistiem par jautājumiem, kas saistīti ar veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai lietojamām precēm.

10. Izmantot tirgzinības pamatprincipus uzņēmuma darbā.

11. Veikt veselīga dzīvesveida un slimību profilakses propagandēšanu.

12. Veikt ekspresdiagnostiku.

13. Sniegt pirmo medicīnisko palīdzību nepieciešamības gadījumā.

14. Reģistrēt informāciju par konstatētām zāļu blakusparādībām (farmakovigilance).

15. Lietot un skaidrot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

16. Sadarboties ar citiem veselības aprūpes speciālistiem, strādājot komandā un atbilstoši noteiktajai kompetencei, nodrošināt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi.

17. Pārvaldīt valsts valodu.

18. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

19. Strādāt ar profesionālo informāciju.

20. Izmantot saziņas prasmes.

21. Respektēt un aizsargāt fiziskas personas datus un konfidenciālu informāciju.

2.20.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vispārējie tiesību pamati;

1.2. zāļu ražošana zāļu labas ražošanas prakses ietvaros;

1.3. farmaceitisko uzņēmumu ekonomiskās darbības pamatprincipi;

1.4. homeopātijas pamatprincipi;

1.5. augu morfoloģija, sistemātikas pamatprincipi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. mikrobioloģijas pamati – mikroorganismu loma ārējā vidē un cilvēka organismā;

2.2. cilvēka organisma uzbūve, galvenās orgānu sistēmas, to funkcijas un savstarpēja saistība;

2.3. likumsakarības, pēc kurām norisinās dzīvības procesi veselā organismā;

2.4. pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas principi;

2.5. neorganisko un organisko vielu īpašības un saistība ar dzīva organisma funkcijām un to izmantošana farmācijā;

2.6. zāļu ķīmiskās uzbūves principi, analīzes metodes;

2.7. aptiekā izgatavojamo zāļu kvalitātes kontrole;

2.8. zāļu vielu darbības likumsakarības organismā;

2.9. zāļu lietošanas indikācijas un kontrindikācijas, blakusparādības, to novēršana;

2.10. zāļu saderība, zāļu nepareizas lietošanas sekas, to novēršana;

2.11. receptes veidlapas aizpildīšanas kārtības uzraudzība;

2.12. zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtība;

2.13. zāļu marķēšana;

2.14. preču aprites kārtība aptiekās un lieltirgotavās;

2.15. uztura bagātinātāji;

2.16. augu bioloģiski aktīvas vielas, to darbība;

2.17. biežāk sastopamo slimību klīniskas izpausmes, terapijas principi;

2.18. ekspresdiagnostikas metodes;

2.19. slimību profilakses pamatprincipi;

2.20. augu morfoloģiskā uzbūve;

2.21. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. valsts valoda;

3.2. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.3. ētika farmaceita asistenta praksē;

3.4. deontoloģijas pamatprincipi;

3.5. farmācijā lietojamā medicīniskā latīņu valodas terminoloģija;

3.6. medicīnas psiholoģija un saskarsme farmaceita asistenta darbā ar klientiem;

3.7. veselības mācība – cilvēka veselības saglabāšana, nostiprināšana, mūža paildzināšana;

3.8. higiēna – apkārtējas vides faktoru ietekme uz cilvēka organismu;

3.9. veselīga dzīves veida pamatprincipi, pareiza un pilnvērtīga uztura nozīme veselības un ilga mūža saglabāšanā;

3.10. informācijas tehnoloģijas farmācijā;

3.11. zāļu klasifikācija, farmakoloģiskā darbība;

3.12. zāļu gatavošana aptiekā, zāļu formu veidi;

3.13. zāļu vielu nesaderība zāļu formu tehnoloģijā;

3.14. zāļu uzglabāšana;

3.15. zāļu labas izplatīšanas prakse;

3.16. farmaceitisko darbību reglamentējošie dokumenti;

3.17. svarīgākās medicīnisko preču grupas, to uzglabāšana;

3.18. farmaceitiskās aprūpes pamatprincipi, komandas darbs farmaceitiskā aprūpē;

3.19. ārstniecības augi, to drogu sagatavošana, lietošana;

3.20. vides aizsardzība;

3.21. darba aizsardzība;

3.22. darba tiesiskās attiecības.

2.21. Tirgvedības un tirdzniecības speciālista profesijas standarts

2.21.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – tirgvedības un tirdzniecības speciālists.

2. Profesijas kods – 3339 21.

2.21.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– tirgvedības un tirdzniecības speciālists organizē un/vai veic tirgus izpēti, analizē tirgus izpētes rezultātus, izstrādā tirdzniecības plānu un organizē tā īstenošanu, veic pasākumus produktu virzīšanai tirgū, sagatavo un sniedz informāciju pircējam par pārdodamo preci vai pakalpojumu; veic sarunas par līguma slēgšanu pārdevēja vai pircēja vārdā; pērk un pārdod produktus, veido kontaktus starp pircējiem un pārdevējiem; nosaka preču cenu; palīdz nodrošināt organizācijas tirdzniecības darbību, ievērojot Latvijas Republikas normatīvo aktu, kā arī Eiropas Savienības saistošo starptautisko dokumentu prasības; kā arī veic līdzīga satura pienākumus.

Tirgvedības un tirdzniecības speciālists strādā tirdzniecības uzņēmumos.

2.21.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt tirgvedības un tirdzniecības speciālista pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

2. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Spēja patstāvīgi plānot un organizēt savu darbu un darba izpildi.

4. Spēja sniegt operatīvu informāciju par darba rezultātiem.

5. Spēja strādāt komandā un organizēt komandas darbu.

6. Spēja risināt problēmsituācijas savas kompetences ietvaros.

7. Spēja izmantot informācijas tehnoloģijas atbilstoši darba specifikai.

8. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus.

9. Spēja formulēt tirdzniecības mērķus, uzdevumus; uzdevumus un pielietojamās metodes dažādām klientu grupām.

10. Spēja noteikt reklāmas mērķus, funkcijas, veidus un līdzekļus atbilstoši tirdzniecības mērķiem un uzdevumiem.

11. Spēja novērtēt reklāmas kampaņas izmantošanas efektivitāti.

12. Spēja izzināt tirdzniecības iekšējo un ārējo vidi, veikt stipro pušu, vājo pušu, iespēju un draudu (SVID) analīzi.

13. Spēja veikt tirgus izpēti, pielietojot vienkāršas statistikas metodes.

14. Spēja sastādīt tirdzniecības plāna budžetu.

15. Spēja analizēt iegūtos rezultātus un izstrādāt tirdzniecības attīstības plānu.

16. Spēja pielietot pārdošanas veicināšanas līdzekļus.

17. Spēja informēt uzņēmuma vadību par sasniedzamajiem tirdzniecības mērķiem un uzdevumiem.

18. Spēja lietot praksē iegūtas zināšanas un prasmes.

19. Spēja pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros un uzņemties atbildību par sekām.

20. Spēja noteikt ietekmējošos faktorus patērētāju uzvedībai tirgū.

21. Spēja noteikt produkta pieprasījumu un piedāvājumu ietekmējošos faktorus.

22. Spēja organizēt tirdzniecības vietas iekārtojumu.

23. Spēja noteikt cenu politiku un metodes.

24. Spēja noteikt produktu marķējumu.

25. Spēja noteikt produkta dzīves cikla stadiju.

26. Spēja plānot jauna produkta ieviešanu tirgū.

27. Spēja radīt idejas un pielietot tās tirdzniecības mērķu sasniegšanā.

28. Spēja pielāgoties tirgus apstākļiem.

29. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

30. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

2.21.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt un ievērot Eiropas Savienības tiesību normas, Latvijas Republikas normatīvos aktus, saistītus ar tirgvedības un tirdzniecības jautājumiem.

2. Slēgt līgumus par tirdzniecības darījumiem un noteikt maksājumu kārtību.

3. Veikt tirgus izpēti, izmantojot pētnieciskās metodes.

4. Noteikt svarīgākos produkta tirgus segmentus un mērķa tirgu.

5. Izstrādāt tirdzniecības darbības budžetu un novērtēt to.

6. Veikt produkta pozicionēšanu (noteikt produkta vietu tirgū).

7. Noteikt tirdzniecību ietekmējošos iekšējos un ārējos vides faktorus.

8. Noteikt produkta pieprasījumu un piedāvājumu ietekmējošos faktorus.

9. Izstrādāt tirdzniecības plānu un kontrolēt tā izpildi.

10. Organizēt tirgvedības un tirdzniecības personāla darbu uzņēmuma stratēģiskā mērķa sasniegšanai.

11. Izvēlēties piemērotāko tirdzniecības stratēģiju.

12. Prast sagatavot un sniegt informāciju pircējam par pārdodamo produktu.

13. Ievērot ētikas pamatprincipus.

14. Pārzināt produktu virzīšanas pasākumus, prast tos izvēlēties un efektīvi izmantot.

15. Noteikt reklāmas mērķus, funkcijas, veidus un līdzekļus atbilstoši izvēlētajai stratēģijai.

16. Novērtēt reklāmas kampaņu izmantošanas efektivitāti.

17. Pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei.

18. Prast veikt sarunas par preces iegādi.

19. Aprēķināt preču un produktu cenas un prast tos pārdot.

20. Pamatot un aizstāvēt savu viedokli.

21. Noteikt ietekmējošos faktorus patērētāju uzvedībai tirgū.

22. Identificēt konkurentus, analizēt to darbību.

23. Novērtēt un attīstīt uzņēmuma konkurētspēju.

24. Ieviest un izplatīt jaunu produktu tirgū.

25. Pielietot piemērotākos pārdošanas veicināšanas līdzekļus.

26. Piesaistīt finanšu resursus tirdzniecības procesu nodrošināšanai.

27. Sastādīt rakstiskus ziņojumus, protokolus, sniegt rakstisku un mutisku ziņojumu par savu un komandas darbu.

28. Lietot ekonomiska rakstura darba veikšanai nepieciešamās datorprogrammas, datu bāzes.

29. Organizēt tirdzniecības vietas iekārtojumu.

30. Organizēt pārdošanas procesu, noteikt pārdošanas metodes.

31. Strādāt multikulturālā vidē.

32. Pārvaldīt valsts valodu.

33. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

34. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

35. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

2.21.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. grāmatvedība;

1.2. matemātika;

1.3. tiesību pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. patērētāju rīcība tirgū;

2.2. starptautiskā tirgzinība;

2.3. starptautiskā tirdzniecība;

2.4. komercdarbības vadīšana;

2.5. komercdarbības organizēšana un plānošana;

2.6. ekonomika;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas pielietošanas līmenī:

3.1. tirgzinības;

3.2. tirdzniecības plānošana;

3.3. tirdzniecības vadīšana;

3.4. komercdarbību reglamentējošie normatīvie akti;

3.5. pārdošanas veicināšana;

3.6. informātika un informāciju tehnoloģijas;

3.7. lietišķā saskarsme;

3.8. statistika;

3.9. valsts valoda;

3.10. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.11. darba tiesiskās attiecības;

3.12. darba aizsardzība;

3.13. vides aizsardzība.

2.22. Ārsta palīga (feldšera) profesijas standarts

2.22.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ārsta palīgs (feldšeris).

2. Profesijas kods – 2240 01.

2.22.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ārsta palīgs (feldšeris) ir ārstniecības persona, kura atbilstoši ārsta palīgam normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ārstniecībā un pacientu aprūpē sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību slimajiem (cietušajiem) dzīvībai bīstamā, kritiskā stāvoklī, kā arī konstatē pacienta nāvi, nosaka pacientam diagnozi, ārstēšanu, lieto un izraksta medikamentus, nodrošina nepārtrauktu medicīnisko palīdzību un profilaksi pacientiem, organizē un vada savu un savu kolēģu darbu, izglīto pacientus, sabiedrības locekļus, komandas dalībniekus.

Ārsta palīgs strādā ambulatorās ārstniecības iestādēs, neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādēs, stacionārās ārstniecības iestādēs un citās iestādēs, kas sniedz ārstniecības pakalpojumus.

2.22.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu izmeklēšanu, veselības stāvokļa izvērtēšanu, veselības traucējumu diagnosticēšanu.

2. Spēja sadarbībā ar ārstu nodrošināt nepārtrauktu medicīnisko palīdzību, tai skaitā nepieciešamo ārstēšanu, izmantojot atbilstošas medicīniskās tehnoloģijas.

3. Spēja veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību saslimušajiem un traumu guvušajiem saskaņā ar vadlīnijām un metodiskajiem ieteikumiem.

4. Spēja patstāvīgi izmantot un izrakstīt medicīniskos preparātus, tai skaitā stipri iedarbīgos preparātus.

5. Spēja konstatēt pacienta nāvi.

6. Spēja sadarbībā ar ārstu veikt preventīvos pasākumus visu vecuma grupu pacientiem.

7. Spēja novērtēt sievietes veselības stāvokli grūtniecības laikā, diagnosticēt tās norises traucējumus, veikt nepieciešamo izmeklēšanu un sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

8. Spēja novērtēt dzemdētājas stāvokli dzemdību perioda laikā un patstāvīgi pieņemt dzemdības pirmsslimnīcas etapā.

9. Spēja veikt iznēsāta un neiznēsāta jaundzimušā novērtēšanu, nabas saites primāro apdari, aprūpi un profilaktiskos pasākumus.

10. Spēja izglītot veselības aprūpes speciālistus, ārstniecības atbalsta personas un sabiedrības locekļus.

11. Spēja piedalīties neatliekamās medicīniskās palīdzības, katastrofu medicīnas sistēmas un primārās veselības aprūpes darba organizēšanā.

12. Spēja kritiski domāt un risināt problēmas fiziskas un psihoemocionālas slodzes apstākļos.

13. Spēja novērtēt, nodrošināt un attīstīt drošu darba vidi.

14. Spēja nodrošināt tādas informācijas konfidencialitāti, kas iegūta par pacientu privāto dzīvi, viņu ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi.

15. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

16. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas sava darba veikšanai.

17. Spēja lietot medicīniskās tehnoloģijas pacientu aprūpē.

18. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.22.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Savākt pacienta anamnēzes datus, dokumentēt tos.

2. Veikt pacienta vispārīgu izmeklēšanu un lietot fizikālās izmeklēšanas metodes, izvērtēt pacienta izmeklēšanas laikā iegūtos rezultātus, dokumentēt tos.

3. Veikt pacienta dzīvībai svarīgo funkciju rādītāju noteikšanu, monitorēšanu, pierakstīšanu un iegūto datu interpretēšanu.

4. Veikt pacientu uroloģisko izmeklēšanu.

5. Veikt pacientes ginekoloģisko izmeklēšanu.

6. Veikt pacienta neiroloģisko izmeklēšanu un novērtēšanu.

7. Veikt oksihemometriju, kapnometriju.

8. Veikt elektrokardiogrammas pierakstu un rezultātu novērtēšanu.

9. Veikt grūtnieces stāvokļa novērtēšanu dažādos grūtniecības periodos.

10. Veikt dzemdētājas stāvokļa novērtēšanu dzemdību periodu laikā.

11. Veikt iznēsāta un neiznēsāta jaudzimušā novērtēšanu pēc Apgares skalas, nabas saites primāro apdari un profilaktiskos pasākumus.

12. Veikt visu vecuma grupu bērnu psihomotorās attīstības līmeņa novērtēšanu.

13. Noteikt diagnozes precizēšanai nepieciešamos laboratoros un instrumentālos izmeklējumus un izvērtēt rezultātus.

14. Veikt asins, urīna, fēču, krēpu, iztriepes no dzemdes kakla paraugu savākšanu laboratorisko izmeklējumu veikšanai, sagatavot paraugus transportēšanai un organizēt pareizu to transportēšanu.

15. Lietot ekspresdiagnostikas metodes un izvērtēt iegūtos rezultātus.

16. Veikt iekšējās un ārējās asiņošanas diagnosticēšanu.

17. Veikt pacienta sagatavošanu un izglītošanu par diagnostiskām procedūrām un izmeklēšanu, dažādu izmeklējamo materiālu pareizu savākšanu, uzglabāšanu un transportēšanu.

18. Veikt klīniskās procedūras.

19. Nodrošināt intraosālu pieeju.

20. Lietot krājtelpas un nebulaizera tipa smidzinātājus.

21. Nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību visu vecuma grupu pacientiem situācijās, kad pastāv draudi veselībai un dzīvībai.

22. Veikt elpceļu caurlaidības atjaunošanu un skābekļa terapiju.

23. Veikt krikotiroidotomiju neatliekamās situācijās.

24. Veikt trahejas intubāciju.

25. Veikt plaušu mākslīgo ventilāciju.

26. Veikt pleiras dobuma punkciju.

27. Veikt elektrisko defibrilāciju.

28. Konstatēt pacienta nāvi.

29. Apturēt arteriālo un venozo asiņošanu.

30. Veikt deguna priekšējo tamponādi.

31. Veikt transporta imobilizāciju traumu guvušiem pacientiem.

32. Nodrošināt amputēto ķermeņa daļu pareizu saglabāšanu un transportēšanu.

33. Veikt pacientu pārvietošanu.

34. Nodrošināt traumai atbilstoša pārsēja uzlikšanu.

35. Sagatavot pacientu akūtām operācijām.

36. Veikt lokālo anestēziju, brūču primāro ķirurģisko apdari, brūču aprūpi.

37. Izrakstīt pacientam medikamentus.

38. Nodrošināt medikamentu iegādi, uzglabāšanu, izlietošanu un uzskaiti atbilstoši normatīvo aktu prasībām veselības aprūpes jomā.

39. Dekontaminēt izmantoto aparatūru, virsmas, palīglīdzekļus un veikt invazīvām procedūrām izmantojamo instrumentu pirmssterilizācijas apstrādi.

40. Veikt nepieciešamos pretepidēmiskos pasākumus infekcijas slimību atklāšanas gadījumos.

41. Veikt onkoloģisko pacientu aprūpi.

42. Pieņemt patstāvīgi dzemdības pirmsslimnīcas etapā.

43. Izglītot māti par krūts barošanu.

44. Veikt izglītojošo darbu jaundzimušo ģimenē.

45. Veikt preventīvos pasākumus, tai skaitā pacientu izglītošanu par veselības jautājumiem visās vecuma grupās.

46. Noteikt bērna aprūpes vajadzības, organizēt nepieciešamās speciālistu konsultācijas.

47. Organizēt rehabilitāciju visu vecuma grupu pacientiem atbilstoši ārsta norādījumiem.

48. Organizēt un plānot savu darbu, izprotot ārstniecības iestāžu funkcijas, pacientu un personāla tiesības un pienākumus.

49. Sadarboties ar citiem veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem un institūcijām.

50. Veikt pasākumus, kas mazina paša un komandas apdraudējumu.

51. Noformēt un uzglabāt medicīnisko dokumentāciju.

52. Nodrošināt konfidencialitāti informācijai par pacienta privāto dzīvi, viņa ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi.

53. Ievērot higiēnas un darba aizsardzības prasības.

54. Lietot informācijas tehnoloģijas.

55. Uzturēt savu profesionālo kompetenci un uzņemties atbildību par profesionālo darbību.

56. Pārvaldīt valsts valodu.

57. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

58. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

59. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

60. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

2.22.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. socioloģijas pamati;

1.2. aprūpes pamatjēdzieni – cilvēks, veselība, vide, aprūpe, to savstarpējā saistība;

1.3. cilvēka pamatvajadzības – fizioloģiskās, sociālās, garīgās, intelektuālās, tās ietekmējošie faktori;

1.4. cilvēka biofizika, bioķīmiskā vide;

1.5. citoloģija un ģenētika;

1.6. projektu vadība;

1.7. veselības aprūpes sistēmas organizācija un ekonomikas principi;

1.8. kvalitātes kontroles sistēmas veselības aprūpes iestādē;

1.9. informācijas apstrādes organizēšana ārsta palīga praksē.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. anatomija;

2.2. fizioloģija;

2.3. vispārējā un speciālā patoloģija, patofizioloģija;

2.4. mikrobioloģija;

2.5. epidemioloģija;

2.6. ekstremālo situāciju psiholoģija;

2.7. personības psiholoģija;

2.8. profesionālā ētika;

2.9. komercdarbības pamati;

2.10. latīņu valodas terminoloģija;

2.11. katastrofu medicīnas menedžments, sadarbības principi ar operatīvajiem dienestiem;

2.12. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. saskarsme;

3.2. vispārējā un klīniskā farmakoloģija ar receptūru;

3.3. propedeitika;

3.4. saslimšanu, traumu un patoloģisku stāvokļu etioloģija, patoģenēze, klīnika, diagnostika, diferenciāldiagnostika, diagnozes formulēšana, neatliekamā medicīniskā palīdzība, ārstēšanas nodrošināšana un profilakse;

3.5. primārās veselības aprūpes darba organizācijas principi;

3.6. higiēna un infekciju kontrole;

3.7. klīniskās procedūras;

3.8. intraosālās pieejas tehnika;

3.9. ekspresdiagnostikas metožu lietošana;

3.10. elektrokardiogrammas pierakstīšana un tās novērtēšana;

3.11. desmurģija, transporta imobilizācijas līdzekļu lietošana;

3.12. dzemdību pieņemšana;

3.13. jaundzimušā aprūpe;

3.14. klīniskās un bioloģiskās nāves konstatēšana;

3.15. valsts valoda;

3.16. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.17. darba tiesiskās attiecības;

3.18. darba aizsardzība;

3.19. vides aizsardzība;

3.20. pedagoģijas pamati;

3.21. pētniecības principi ārsta palīga praksē;

3.22. informācijas tehnoloģijas;

3.23. lietvedība;

3.24. ārsta palīga darba juridiskie aspekti.

2.23. Komercdarbības speciālista lauksaimniecībā profesijas standarts

2.23.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – komercdarbības speciālists lauksaimniecībā.

2. Profesijas kods – 3339 19.

2.23.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– komercdarbības speciālists lauksaimniecībā vada komercdarbības procesus, piedalās uzņēmuma stratēģijas un taktikas izstrādē, organizē lauksaimniecības produktu ražošanu un pārdošanu, koordinē lauksaimniecības darbības veikšanai nepieciešamo resursu (tai skaitā Eiropas Savienības finansējuma) ieguvi un sadali, organizē lauksaimniecības darbu, tehnoloģiskos procesus, seko līdzi un nodrošina komercdarbību, finanses un darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu prasības, koordinē darba un vides aizsardzības prasību izpildi uzņēmumā, seko līdzi aktivitātēm lauksaimniecības nozarē gan Latvijā, gan pasaulē, orientējas lauksaimniecības produktu attīstības tendencēs un galvenajos statistikas rādītājos, organizē lauksaimniecības uzņēmuma darbībai nepieciešamās dokumentācijas apriti.

Komercdarbības speciālists lauksaimniecībā strādā ar lauksaimniecību saistītos uzņēmumos vai strādā kā pašnodarbinātā persona vai individuālais komersants.

2.23.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt komercdarbību lauksaimniecības nozarē, tai skaitā lauksaimniecības produktu ražošanu, īpašu uzmanību pievēršot ekoloģiskajai un bioloģiskajai lauksaimniecībai.

2. Spēja koordinēt lauksaimniecības darbu tehnoloģiskos procesus.

3. Spēja noteikt, plānot un sasniegt lauksaimniecības uzņēmuma stratēģiskos un taktiskos mērķus.

4. Spēja analizēt uzņēmuma pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu aprites īpatnības.

5. Spēja plānot un koordinēt uzņēmuma un tā struktūrvienību resursu mērķtiecīgu sadali.

6. Spēja deleģēt uzdevumus, uzraudzīt un kontrolēt to izpildi.

7. Spēja analizēt un novērtēt uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītājus, sniegt priekšlikumus to uzlabošanai.

8. Spēja veidot uzņēmuma iekšējos pārskatus un atskaites, nodrošināt savstarpējo komunikāciju visu līmeņu personālam saistībā ar pārskatos un atskaitēs ietverto informāciju.

9. Spēja konstatēt, novērtēt saimnieciskās un finansiālās darbības riskus, mazināt to ietekmi uzņēmuma darbībā.

10. Spēja izzināt klientu vajadzības, prognozēt klientu uzvedības maiņas tendences un elastīgi reaģēt uz tām.

11. Spēja pieņemt lēmumus mainīgajos tirgus apstākļos.

12. Spēja veikt komercdarījumus, kas saistīti ar lauksaimniecības nozari.

13. Spēja izprast tirgus konkurences mehānismus, spēja sniegt priekšlikumus uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšanai.

14. Spēja sekot aktualitātēm un statistiskajiem rādītājiem lauksaimniecības nozarē un analizēt tos.

15. Spēja piesaistīt nepieciešamo finansējumu un citus resursus komercdarbības attīstīšanai.

16. Spēja nodrošināt darba un vides aizsardzības prasību ievērošanu.

17. Spēja veidot ētikas normām atbilstošu darba vidi.

18. Spēja izmantot un piemērot komercdarbību un darba tiesiskās attiecības reglamentējošos normatīvos dokumentus.

19. Spēja prezentēt uzņēmuma vai struktūrvienības sasniegumus.

20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.23.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot, organizēt, uzraudzīt, kontrolēt uzņēmuma darbību lauksaimniecības nozarē.

2. Veikt uzņēmuma situācijas analīzi un iespējamo risku prognozēšanu un mazināšanu.

3. Izvēlēties konkrētajos apstākļos uzņēmumam izdevīgāko lauksaimniecības produkcijas ražošanas nozari.

4. Nodrošināt atbilstošu lauksaimniecības nozaru speciālistu (ekspertu) piesaisti, lai nodrošinātu lauksaimniecības produkcijas atbilstību mūsdienu kvalitātes standartiem.

5. Piesaistīt nepieciešamo finansējumu komercdarbības attīstīšanai.

6. Prast organizēt uzņēmuma darbību lauksaimniecības jomā atbilstoši uzraudzības iestāžu prasībām.

7. Novērtēt lauksaimniecības tehnikas u.c. tehnoloģiju piemērotību uzņēmuma darbībai.

8. Sekot līdzi lauksaimniecības nozares aktualitātēm, tendencēm, analizēt tās uzņēmuma attīstīšanas kontekstā.

9. Prast veidot un kārtot ar profesionālo darbību saistīto dokumentāciju.

10. Veicināt uzņēmumā iegūto lauksaimniecības produktu reklamēšanu un pārdošanu.

11. Ievērot vides un darba aizsardzības prasības.

12. Prast sniegt pirmo palīdzību.

13. Veidot ētikas normām atbilstošu darba vidi.

14. Izmantot komercdarbību un darba tiesiskās attiecības reglamentējošos normatīvos dokumentus komercdarbības nodrošināšanai.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

17. Prezentēt uzņēmuma sekmīgai darbībai nepieciešamo informāciju.

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

19. Regulāri paaugstināt profesionālo kompetenci.

2.23.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. statistika;

1.2. runas kultūra.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. pārmaiņu vadība;

2.2. kvalitātes vadība;

2.3. grāmatvedība;

2.4. nodokļi un nodevas;

2.5. tiesību pamati;

2.6. projektu vadīšana;

2.7. pārdošanas vadība;

2.8. profesionāla klientu apkalpošana;

2.9. tirdzniecības plānošana un reklāma;

2.10. finanses un kredīts;

2.11. starptautiskā tirdzniecība;

2.12. civilā aizsardzība;

2.13. lietišķo attiecību ētika un psiholoģija;

2.14. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. augkopība;

3.2. lopkopība;

3.3. mežkopība;

3.4. komercdarbība lauksaimniecībā;

3.5. mikroekonomika;

3.6. makroekonomika;

3.7. tirgzinības;

3.8. darba tiesiskās attiecības;

3.9. saimnieciskās darbības analīze un risku vadība;

3.10. cilvēkresursu vadība;

3.11. komerctiesības;

3.12. vides aizsardzība;

3.13. informātika;

3.14. lietvedība;

3.15. darba aizsardzība;

3.16. valsts valoda;

3.17. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.24. Kultūras tūrisma organizatora profesijas standarts

2.24.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kultūras tūrisma organizators.

2. Profesijas kods – 3339 41.

2.24.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kultūras tūrisma organizators izstrādā un īsteno kultūras tūrisma projektus, sagatavo kultūras tūrisma produktus, nodarbojas ar tirgvedību kultūras tūrisma jomā, ir atbildīgs par sava darba rezultātu, sekmējot uzņēmuma pozitīva tēla veidošanos.

Kultūras tūrisma organizators strādā valsts un pašvaldību kultūras un tūrisma iestādēs un tūrisma uzņēmumos vai kā pašnodarbinātais, var veikt individuālo komercdarbību.

2.24.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt komercdarbību tūrisma nozarē.

2. Spēja organizēt tūrisma uzņēmuma struktūrvienības darbību.

3. Spēja plānot darbu atbilstoši uzņēmuma prioritātēm un stratēģijai, nodrošinot visu resursu pilnvērtīgu izmantošanu.

4. Spēja plānot, organizēt, koordinēt un pārraudzīt, kā arī izvērtēt un sniegt pārskatus par savu un komandas darbu.

5. Spēja sagatavot rekomendācijas uzņēmuma darba pilnveidošanai.

6. Spēja noformēt līgumus ar klientiem, klientu apdrošināšanu, konsulāros un pārskata dokumentus un izmantot šos dokumentus darba procesā.

7. Spēja sagatavot sadarbības līgumus ar partneriem – piegādātājiem, klientiem un uzņēmumiem.

8. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu pārvaldību.

9. Spēja ievērot Latvijas Republikas normatīvos aktus, ar tūrismu un kultūru saistītos Eiropas Savienības un starptautiskos normatīvos aktus.

10. Spēja nodrošināt valsts kontrolējošo institūciju norādījumu izpildi.

11. Spēja izmantot un nodrošināt darba procesā nepieciešamās darba un civilās aizsardzības zināšanas.

12. Spēja izstrādāt, ievērot un kontrolēt uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un uzņēmuma standartus.

13. Spēja ievērot lietišķo etiķeti un protokolu saskaņā ar uzņēmuma prasībām.

14. Spēja ievērot viesmīlības un saskarsmes pamatprincipus.

15. Spēja prezentēt un publiski uzstāties.

16. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

17. Spēja izstrādāt, vadīt un koordinēt kultūras tūrisma projektus.

18. Spēja sastādīt kultūras tūrisma projektu dokumentāciju.

19. Spēja strādāt individuāli un komandā.

20. Spēja organizēt un vadīt darba grupas, pieņemt lēmumus.

21. Spēja izstrādāt, organizēt un realizēt kvalitatīvus kultūras tūrisma produktus.

22. Spēja aprobēt jaunos kultūras tūrisma produktus.

23. Spēja sagatavot informāciju klientiem par jaunajiem kultūras tūrisma produktiem.

24. Spēja noteikt darbinieku darba uzdevumus un izstrādāt darba aprakstus.

25. Spēja plānot un organizēt darbinieku piesaistīšanu un rīkot personāla atlases konkursus.

26. Spēja koordinēt ikdienas darbu un risināt radušās problēmsituācijas.

27. Spēja analizēt kultūras tūrisma projekta izstrādāšanā un produkta realizācijā iesaistīto darbinieku darba kvalitātes novērtējumu.

28. Spēja apgūt Latvijas un starptautiskā kultūras tūrisma tirgus piedāvājumus un informācijas meklēšanas instrumentus.

29. Spēja veikt kultūras tūrisma tirgus analīzi, pārzināt tirgus tendences un apgūt jaunākos produktus.

30. Spēja plānot attiecīgajam kultūras tūrisma produktam piemērotus mārketinga pasākumus tā mērķauditorijas piesaistei.

31. Spēja virzīt kultūras tūrisma produktus tirgū un uzturēt regulāru atgriezenisko saiti ar tūrisma uzņēmuma klientiem.

32. Spēja sadarboties ar partneriem kultūras tūrisma produktu izstrādes procesā, ar uzņēmumiem, kas saistīti ar tūrisma nozares attīstību valstī, un ar tūrisma izglītības iestādēm.

33. Spēja ievērot tūrisma profesionālo asociāciju ētikas kodeksus.

34. Spēja ievērot ilgtspējīgas tūrisma attīstības principus.

35. Spēja regulāri iegūt informāciju par valsts un starptautiskajām programmām un projektiem tūrisma attīstības jomā.

36. Spēja sistemātiski pilnveidot savas profesionālās iemaņas un paaugstināt zināšanu līmeni.

37. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

38. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

2.24.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Būt atbildīgam par sava un komandas darba rezultātiem, patstāvīgi organizēt, koordinēt savu un komandas darbu, kā arī prast strādāt un vadīt saziņas procesu komandā.

2. Plānot un organizēt tūrisma uzņēmuma darbu.

3. Sekmēt uzņēmuma pozitīva tēla veidošanu un veidot tā popularitāti sabiedrībā.

4. Ievērot konfidencialitāti informācijā par klientiem un uzņēmumu.

5. Sniegt pārskatus par savu un komandas darbu.

6. Noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu pārvaldību.

7. Pārzināt un piemērot Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautiskos normatīvos aktus tūrisma un kultūras jomā.

8. Ievērot darba, vides un civilās aizsardzības prasības un higiēnas noteikumus.

9. Ievērot, izstrādāt un kontrolēt uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un kvalitātes standartus.

10. Ievērot lietišķo etiķeti.

11. Ievērot viesmīlības un saskarsmes pamatprincipus.

12. Ievērot savstarpējās kultūras un uzvedības normas.

13. Publiski uzstāties, diskutēt un korekti analizēt atšķirīgus viedokļus.

14. Pārvaldīt valsts valodu.

15. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

16. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

17. Izstrādāt, vadīt un koordinēt kultūras tūrisma projektus.

18. Sagatavot kultūras tūrisma projektu dokumentāciju.

19. Izstrādāt, pārdot un realizēt kultūras tūrisma produktu atbilstoši klientu vēlmēm un vajadzībām, ievērojot uzņēmuma darbības virzienu.

20. Lietot kultūras tūrisma maršrutu izstrādes metodiku.

21. Ierosināt inovatīvus risinājumus un izrādīt iniciatīvu to ieviešanā.

22. Izmantot pārdošanas prasmes.

23. Izmantot gida darba metodiku.

24. Prast sagatavot informatīvus materiālus klientiem par kultūras tūrisma produktu.

25. Noteikt darba uzdevumus un veidot darba aprakstus.

26. Piesaistīt un atlasīt darbiniekus.

27. Risināt problēmsituācijas.

28. Izmantot jaunākās informācijas, komunikāciju tehnoloģijas un specializētās programmas.

29. Strādāt ar biroja tehniku un aprīkojumu.

30. Plānot, organizēt un īstenot kultūras tūrisma produktu tirgvedības pasākumus.

31. Apgūt un izvērtēt tūrisma tirgus piedāvājumus.

32. Lietot tūrisma tirgus pētījumu metodes.

33. Izzināt klientu vēlmes un vajadzības.

34. Veikt klientu pastāvīgu uzskaiti un glabāt to atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

35. Veidot un uzturēt lietišķus kontaktus.

36. Ievērot ilgtspējīgas tūrisma attīstības principus.

37. Zināt un ievērot tūrisma ētikas kodeksu.

38. Sekot līdzi tūrisma aktualitātēm.

39. Paaugstināt profesionālo kvalifikāciju.

40. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

2.24.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ugunsdrošības noteikumi;

1.2. iekārtu elektrodrošības noteikumi;

1.3. pirmā palīdzība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tūrisma nozares pamati;

2.2. Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un starptautiskie tūrisma normatīvie akti;

2.3. profesionālās ētikas kodeksi;

2.4. ilgtspējīga tūrisma attīstība;

2.5. patērētāju tiesības;

2.6. kultūras tūrisma pamati;

2.7. kultūras politika;

2.8. Latvijas un pasaules kultūras vēsture;

2.9. Latvijas vēsture;

2.10. gida darba metodika;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. darba aizsardzība;

3.2. darba tiesiskās attiecības;

3.3. vides aizsardzība;

3.4. komercdarbības normatīvie akti;

3.5. valsts valoda;

3.6. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.7. komercdarbība;

3.8. vadības pamati;

3.9. personāla vadība;

3.10. sabiedriskās attiecības;

3.11. informācijas tehnoloģijas;

3.12. lietvedība;

3.13. kultūras tūrisma produktu veidošana;

3.14. kultūras tūrisma projektu vadība;

3.15. kultūras tūrisma tirgvedība;

3.16. Latvijas un pasaules tūrisma ģeogrāfija;

3.17. viesmīlības pamati;

3.18. saskarsmes psiholoģija;

3.19. lietišķā etiķete;

3.20. publiskā runa.

2.25. Militārā paramediķa profesijas standarts

2.25.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums − militārais paramediķis.

2. Profesijas kods − 2240 03.

2.25.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikā­cijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

− militārais paramediķis ir ārstniecības persona, kura profesionālās darbības ietvaros patstāvīgi novērtē pacienta veselības stāvokli un sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību; vada un organizē personāla darbu; izglīto pacientus un sabiedrību neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības veicināšanas jomā; pastāvīgi pilnveido savas zināšanas un prasmes.

Militārais paramediķis amata pienākumus veic Nacionālajos bruņotajos spēkos, pildot militāro dienestu Latvijas teritorijā vai ārvalstīs. Lai uzturētu profesionālās prasmes neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā savai kvalifikācijai atbilstošā apjomā militārā dienesta laikā, militārais paramediķis var strādāt neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigādē tiešā neatliekamajā medicīnā sertificētas ārstniecības personas vadībā un uzraudzībā.

2.25.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu veselības stāvokļa izvērtēšanu, izmantojot atbilstošas medicīniskās tehnoloģijas.

2. Spēja veikt traumu guvušu cietušo primāro novērtēšanu.

3. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību traumu guvušiem pacientiem saskaņā ar algoritmiem, t.i., pacienta izmeklēšanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības secības attēlojumu, kā arī vadlīnijām un rekomendācijām.

4. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem militārās operācijās.

5. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem ar šautiem un sprādziena izraisītiem ievainojumiem.

6. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību saslimušajiem.

7. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem (saslimušajiem) ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko vielu un kodolieroču izraisītajos negadījumos un katastrofās.

8. Spēja lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko vielu un kodolieroču izraisītajos negadījumos un militārās operācijās.

9. Spēja veikt cietušo šķirošanu un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību ārkārtas medicīniskās situācijās sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem.

10. Spēja veikt vadošās ārstniecības personas pienākumus ārkārtas medicīniskās situācijās.

11. Spēja organizēt un veikt cietušo (saslimušo) evakuāciju.

12. Spēja veikt grūtnieces veselības stāvokļa novērtēšanu un sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.

13. Spēja pieņemt dzemdības pirmsslimnīcas etapā.

14. Spēja veikt jaundzimušā novērtēšanu, aprūpi un profilaktiskos pasākumus.

15. Spēja dokumentēt pacienta novērtēšanas laikā iegūtos datus, sniegto palīdzību un pacienta stāvokļa dinamiku neatliekamajās situācijās.

16. Spēja izvēlēties ārstnieciskās metodes un veikt procedūras atbilstoši procedūru standartiem.

17. Spēja izvērtēt indikācijas pacienta nosūtīšanai uz slimnīcu.

18. Spēja patstāvīgi nozīmēt un lietot zāles cietušajiem, tai skaitā arī stipras iedarbības, militāru operāciju un ārkārtēju situāciju seku likvidācijas laikā.

19. Spēja konstatēt bioloģiskās nāves faktu militāru operāciju laikā.

20. Spēja izglītot ārstniecības atbalsta personas, pacientus un sabiedrību neatliekamās medicīniskās palīdzības un veselības veicināšanas jomā.

21. Spēja organizēt un vadīt personāla darbu.

22. Spēja nodrošināt pacienta personas datu un medicīniskās informācijas konfidencialitāti.

23. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

24. Spēja izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

25. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

26. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

27. Spēja nodrošināt militāro dienestu regulējošo normu un darba tiesiskās attiecības regulējošo normu ievērošanu, ciktāl tās attiecināmas uz karavīriem.

28. Spēja ievērot ārstniecības, militārās jomas un citu normatīvo aktu prasības.

2.25.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Ievākt pacienta anamnēzi.

2. Veikt pacienta fizikālo izmeklēšanu (t.i., apskati, palpāciju, perkusiju, auskultāciju) un iegūto datu novērtēšanu.

3. Veikt pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanu.

4. Veikt traumu guvuša cietušā primāro novērtēšanu.

5. Dokumentēt iegūtos rezultātus.

6. Nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību visu vecuma grupu pacientiem.

7. Izvēlēties un realizēt pasākumus dzīvībai svarīgo funkciju uzturēšanai un veselības stāvokļa stabilizēšanai.

8. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem, kuri cietuši no apkārtējās vides izraisītiem veselības traucējumiem, t.i., karstuma un aukstuma iedarbības, elektrības un zibens iedarbības, slīkšanas, dzīvībai un veselībai kritiskos stāvokļos ūdenslīdējiem, augstuma izraisītiem dzīvībai un veselībai kritiskiem stāvokļiem, dzīvnieku kodumiem.

9. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem militāro operāciju laikā.

10. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem (saslimušajiem) ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko vielu un kodolieroču izraisītajos negadījumos un katastrofās.

11. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem starptautisko operāciju laikā, kas guvuši dažāda veida apkārtējās vides izraisītus veselības traucējumus.

12. Veikt elpceļu caurlaidības atjaunošanu.

13. Izmantot orofaringeālos un nazofaringeālos elpvadus.

14. Veikt trahejas intubāciju.

15. Veikt elpceļu caurlaidības nodrošināšanu, izmantojot kombinēto barības vada–trahejas cauruli.

16. Veikt elpceļu caurlaidības nodrošināšanu, izmantojot laringeālo cauruli.

17. Veikt krikotiroidotomiju.

18. Veikt plaušu mākslīgo ventilāciju.

19. Veikt pleiras dobuma punkciju neatliekamās situācijās.

20. Veikt pleiras dobuma drenāžu neatliekamās situācijās.

21. Veikt skābekļa terapiju.

22. Lietot krājtelpas un nebulaizera tipa smidzinātājus.

23. Veikt dzīvībai bīstamas asiņošanas apturēšanu cietušajiem, izmantojot militāros pārsējus, brūces tamponēšanu, lokālos hemostātiskos līdzekļus un taktiskos žņaugus.

24. Veikt brūču primāro ķirurģisko apdari.

25. Veikt pagaidu asiņošanas apturēšanu.

26. Nodrošināt stabilu intravenozo pieeju un veikt šķīdumu un medikamentu ievadīšanu intravenozi.

27. Nodrošināt intraosālo pieeju, t.i., sternālo, tibiālo, un veikt šķīdumu un medikamentu ievadīšanu intraosāli.

28. Veikt medikamentu ievadīšanu enterāli un parenterāli.

29. Uzlikt traumai atbilstošu pārsēju.

30. Veikt transporta imobilizāciju traumu guvušiem pacientiem.

31. Nodrošināt amputēto ķermeņa daļu pareizu saglabāšanu un transportēšanu.

32. Atpazīt dzīvībai bīstamus sirds ritma traucējumus.

33. Veikt kardiopulmonālo reanimāciju.

34. Veikt elektrisko defibrilāciju.

35. Veikt asinsvadu manuālu izmeklēšanu.

36. Izmērīt pacienta arteriālo asinsspiedienu.

37. Izmērīt pacienta ķermeņa temperatūru.

38. Veikt pulsa oksimetriju.

39. Veikt mikrocirkulācijas sistēmas stāvokļa izvērtēšanu.

40. Veikt pacienta novērtēšanu pēc komu skalām.

41. Veikt kardiomonitorēšanu.

42. Veikt glikometriju.

43. Veikt bioloģiskās nāves fakta konstatāciju.

44. Veikt kuņģa zondēšanu un kuņģa skalošanu caur zondi.

45. Veikt deguna priekšējo tamponādi.

46. Veikt urīnpūšļa katetrizāciju.

47. Veikt pārbaudes testus pirms intravenozas medikamentozas ārstēšanas uzsākšanas, dokumentēt tos.

48. Novērtēt agrīnās un vēlīnās pacienta reakcijas pēc medikamenta ievadīšanas.

49. Veikt pacientu pozicionēšanu.

50. Veikt pacientu pārvietošanu.

51. Veikt cietušo šķirošanu.

52. Veikt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas vadību ārkārtas medicīniskās situācijās sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem.

53. Veikt cietušo (saslimušo) sagatavošanu evakuācijai un evakuāciju, izmantojot sauszemes, gaisa un jūras transportu katastrofu un militāru operāciju laikā.

54. Lietot individuālās aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko vielu un kodolieroču izraisītajos negadījumos un militārās operācijās.

55. Dekontaminēt un dezinficēt izmantoto aparatūru, instrumentus, virsmas, palīglīdzekļus un citu aprīkojumu.

56. Veikt dzemdētājas stāvokļa novērtēšanu dzemdību periodu laikā.

57. Pieņemt dzemdības patstāvīgi nepieciešamības gadījumā pirmsslimnīcas etapā.

58. Veikt jaundzimušā dzīvības funkciju novērtēšanu pēc Apgares skalas, nabas saites primāro apdari un profilaktiskos pasākumus.

59. Veikt jaundzimušā atdzīvināšanu.

60. Noformēt medicīnisko dokumentāciju.

61. Nodrošināt pacienta personas datu un medicīniskās informācijas konfidencialitāti.

62. Veikt preventīvos pasākumus visu vecuma grupu pacientiem.

63. Veikt nepieciešamos pretepidēmiskos pasākumus infekcijas slimību atklāšanas gadījumos.

64. Organizēt un plānot savu darbu, izprotot ārstniecības iestāžu funkcijas, pacientu un personāla tiesības un pienākumus.

65. Strādāt komandā.

66. Spēt kritiski domāt un risināt problēmas fiziskas un psihoemocionālas slodzes apstākļos.

67. Veikt pasākumus, kas mazina stresogēno faktoru ietekmi.

68. Sniegt psiholoģisko atbalstu cietušajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanas laikā.

69. Ievērot higiēnas, darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

70. Izmantot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

71. Uzturēt un pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

72. Ievērot militārā dienesta regulējošās normas un darba tiesiskās attiecības regulējošās normas, ciktāl tās attiecināmas uz karavīriem.

73. Pārvaldīt valsts valodu.

74. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

75. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, latīņu valodā un vienā svešvalodā.

76. Apmācīt citus un noteikt apmācību nepieciešamību.

77. Rīkoties atbilstoši ārstniecību un militāro jomu regulējošo normatīvo aktu prasībām un ētikas normām.

2.25.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. komercdarbība;

1.2. mikrobioloģija;

1.3. pētniecība ārstniecības jomā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. anatomija;

2.2. fizioloģija;

2.3. propedeitika;

2.4. vispārējā patoloģija;

2.5. farmakoloģija ar receptūru;

2.6. terapija;

2.7. ķirurģija;

2.8. traumatoloģija un ortopēdija;

2.9. epidemioloģija;

2.10. higiēna;

2.11. infektoloģija;

2.12. nefroloģija;

2.13. neiroloģija;

2.14. ausu, kakla un deguna slimības;

2.15. acu slimības;

2.16. toksikoloģija;

2.17. anestezioloģija un reanimatoloģija;

2.18. dzemdniecība un ginekoloģija;

2.19. pediatrija;

2.20. ādas un seksuāli transmisīvās slimības;

2.21. psihiatrija un mentālā veselība;

2.22. psiholoģija;

2.23. katastrofu medicīnas vadība;

2.24. veselības aprūpes darba organizācija;

2.25. pedagoģijas pamati;

2.26. profesionālie termini valsts valodā, latīņu valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. taktiskā medicīna;

3.2. militārā medicīna;

3.3. neatliekamā medicīniskā palīdzība saslimušajiem un traumu guvušajiem pacientiem;

3.4. saskarsme;

3.5. ekstremālo situāciju psiholoģija;

3.6. medicīnisko ierīču pielietošana un apkope;

3.7. dzīvības funkciju uzturēšana un atjaunošana;

3.8. reanimācijas pasākumu efektivitātes novērtēšana un pacienta pēcreanimācijas stabilizēšana;

3.9. ārējās asiņošanas apturēšana;

3.10. aseptika un antiseptika;

3.11. vitālo rādītāju noteikšana un izvērtēšana;

3.12. injekciju, perifēro vēnu katetrizācijas tehnika;

3.13. intraosālās pieejas tehnika;

3.14. medikamentu ievadīšana;

3.15. kuņģa skalošana;

3.16. urīnpūšļa katetrizācija;

3.17. ekspresdiagnostikas metožu lietošana;

3.18. transporta imobilizācijas līdzekļu lietošana;

3.19. desmurģija;

3.20. amputētu ķermeņa daļu saglabāšana;

3.21. dzemdību pieņemšana;

3.22. jaundzimušā aprūpe;

3.23. cietušo šķirošana;

3.24. personāla individuālo aizsarglīdzekļu lietošana;

3.25. klīniskās un bioloģiskās nāves konstatēšana;

3.26. normatīvie akti militārajā jomā;

3.27. normatīvie akti ārstniecības jomā;

3.28. profesionālā ētika;

3.29. darba tiesiskās attiecības;

3.30. darba aizsardzība;

3.31. vides aizsardzība;

3.32. lietišķā informātika;

3.33. lietvedība;

3.34. valsts valoda;

3.35. divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.26. Datorsistēmu un datortīklu administratora profesijas standarts

2.26.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – datorsistēmu un datortīklu administrators.

2. Profesijas kods – 2522 01.

2.26.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās pamatdarbības kopsavilkums:

– datorsistēmu un datortīklu administrators nodrošina datortehnikas un programmatūras, kā arī datortīkla optimālo darbspēju lietotāju vajadzībām; projektē, konfigurē un administrē datorsistēmas un datortīklus; nodrošina informācijas aizsardzību un drošību; sniedz tehnisko un konsultatīvo atbalstu lietotājiem; sagatavo nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.

Datorsistēmu un datortīklu administrators strādā uzņēmumos, kuros veic datorsistēmu un datortīklu projektēšanu, uzstādīšanu, ieviešanu ekspluatācijā un uzturēšanu, var būt pašnodarbinātais.

2.26.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt datorsistēmu projektēšanu.

2. Spēja veikt datortīklu projektēšanu.

3. Spēja veikt esošās datortehnikas, programmatūras un esošā datortīkla inventarizāciju.

4. Spēja veikt sīkus datortehnikas remontdarbus.

5. Spēja instalēt un konfigurēt programmatūru.

6. Spēja uzstādīt un konfigurēt datortehniku.

7. Spēja diagnosticēt un novērst programmatūras lietošanas problēmas.

8. Spēja diagnosticēt un novērst datortehnikas lietošanas problēmas.

9. Spēja izveidot un uzturēt lietotāju kontus.

10. Spēja piešķirt lietotājam dažādas pieejas tiesības datorsistēmai.

11. Spēja nodrošināt datorsistēmas fizisko drošību.

12. Spēja administrēt datortīkla servisus.

13. Spēja administrēt datņu sistēmu.

14. Spēja sagatavot nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.

15. Spēja veidot informācijas rezerves kopijas.

16. Spēja prezentēt savas idejas un priekšlikumus.

17. Spēja sniegt tehnisko atbalstu lietotājiem.

18. Spēja izstrādāt un realizēt informācijas sistēmas drošības politiku.

19. Spēja nodrošināt informācijas aizsardzību un drošību.

20. Spēja nodrošināt datorsistēmas nepārtraukto elektrobarošanas padevi.

21. Spēja novērst nesankcionētas programmatūras lietošanu.

22. Spēja analizēt esošās datorsistēmas darbības statistiku.

23. Spēja sistemātiski pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes.

24. Spēja sekot jaunumiem informācijas tehnoloģijas nozarē.

25. Spēja sagatavot priekšlikumus nepieciešamajiem uzlabojumiem programmatūrā un datortehnikā.

26. Spēja uzlabot datortehnikas veiktspēju, izmantojot atjauninājumus.

27. Spēja uzlabot programmatūru, izmantojot atjauninājumus.

28. Spēja dokumentēt savu darbību.

29. Spēja konsultēt lietotājus ar dažādiem zināšanu līmeņiem.

30. Spēja organizēt un vadīt komandas darbu.

31. Spēja izvēlēties uzdevumu risināšanai vispiemērotāko variantu.

32. Spēja lietot praksē iegūtas zināšanas un prasmes.

33. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus.

34. Spēja ievērot lietišķās saskarsmes principus.

35. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

36. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

37. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

38. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.26.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt un ievērot Eiropas Savienības tiesību normas, Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģijas jautājumiem.

2. Lietot informācijas tehnoloģijas nozares standartus un tehnisko dokumentāciju.

3. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

4. Lietot operētājsistēmas.

5. Lietot teksta un grafikas redaktorus, izklājlapu redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammatūru.

6. Lietot pretvīrusu programmatūru.

7. Lietot ugunsmūri.

8. Lietot diagnostikas programmatūru.

9. Lietot programmatūras atjauninājumus.

10. Lietot perifērijas ierīces.

11. Lietot dažādus informācijas nesējus.

12. Lietot datubāzes tehnoloģijas.

13. Lietot programmēšanas rīkus skriptu rakstīšanai.

14. Konfigurēt darba vietu un darba rīkus.

15. Lietot sīku datortehnikas remontdarbu veikšanai nepieciešamo mēraparatūru.

16. Izvēlēties uzdevumu risināšanai adekvātus līdzekļus.

17. Veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus.

18. Veikt programmatūras testēšanu.

19. Sekot informācijas tehnoloģiju nozares aktualitātēm.

20. Strādāt komandā un patstāvīgi.

21. Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

22. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

23. Noformēt dokumentāciju atbilstoši lietvedības normatīvo aktu prasībām.

24. Sagatavot prezentācijas materiālus un apmācības pasākumus, vadīt tos.

25. Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.

26. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un ergonomikas prasības.

27. Ievērot civilās aizsardzības prasības.

28. Ievērot vides aizsardzības prasības.

29. Ievērot profesionālās ētikas principus un normas.

30. Lietot lietišķās saskarsmes principus.

31. Īstenot vietējo un starptautisko komercdarbības komunikāciju atbilstoši organizācijas kultūras prasībām.

32. Risināt problēmsituācijas.

33. Ievērot komercdarbības resursu racionālas izmantošanas nosacījumus.

34. Sekot Latvijas un pasaules ekonomikas tendencēm.

35. Pārvaldīt valsts valodu.

36. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

37. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

38. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.26.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī par projektu vadību.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. matemātika;

2.2. ekonomika un komercdarbība;

2.3. programmēšana;

2.4. ergonomika;

2.5. lietišķās informācijas apmaiņa;

2.6. informācijas tehnoloģiju nozares tiesību pamati;

2.7. elektrotehnika un elektronika;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. informācijas tehnoloģiju nozares standarti;

3.2. operētājsistēmu klasifikācija un izmantošana;

3.3. lietojumprogrammatūras klasifikācija un izmantošana;

3.4. datorsistēmu uzbūve un datoru arhitektūra;

3.5. tīkla operētājsistēmas;

3.6. datortīkli;

3.7. datubāzes tehnoloģijas;

3.8. tīmekļa tehnoloģijas;

3.9. perifērijas ierīces;

3.10. lietišķā saskarsme un profesionālā ētika;

3.11. valsts valoda;

3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.13. darba tiesiskās attiecības;

3.14. darba un civilā aizsardzība;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. lietvedība.

2.27. Aukstumtehnikas speciālista profesijas standarts

2.27.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – aukstumtehnikas speciālists.

2. Profesijas kods – 3115 67.

2.27.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– aukstumtehnikas speciālists nodarbojas ar aukstuma iekārtu un sistēmu projektēšanu, ražošanu, uzstādīšanu, regulēšanu, apkalpošanu un komplektāciju, ievērojot jaunākos aukstumtehnikas attīstības sasniegumus; prot strādāt atbilstoši Eiropas standartu prasībām; nodrošina normatīvo aktu ievērošanu aukstuma nozarē; organizē un kontrolē cilvēkiem un videi drošu aukstumiekārtu ekspluatāciju; veic kvalitātes vadību un kontroli.

Aukstumtehnikas speciālists strādā uzņēmumos un projektēšanas organizācijās.

2.27.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja kontrolēt aukstumiekārtu tehnisko stāvokli un to ekspluatācijas noteikumu izpildīšanu.

2. Spēja kontrolēt saldēšanas iekārtu izmantošanas drošības tehnikas ievērošanu.

3. Spēja plānot un organizēt saldēšanas pamatiekārtu un palīgiekārtu remontu.

4. Spēja organizēt un veikt aukstumiekārtu montāžu, tehnisko apkalpošanu un remontu.

5. Spēja kontrolēt aukstumiekārtu tehnisko stāvokli, veicamo montāžas un remonta darbu kvalitāti.

6. Spēja operatīvi pieņemt pareizus lēmumus konkrētajās ražošanas situācijās.

7. Spēja analizēt ražošanas vājās vietas un novērtēt paredzamās, notiekošās vai jau pabeigtās atsevišķu posmu vai uzņēmuma struktūrvienību rekonstrukcijas jautājumus.

8. Spēja sadarboties ar padoto personālu, uzņēmuma speciālistiem un vadību.

9. Spēja noteikt aukstumkameru un saldēšanas kameru būvizolācijas īpatnības.

10. Spēja sniegt raksturojumu siltumizolācijas materiāliem.

11. Spēja piemērot darba tiesiskās attiecības reglamentējošos normatīvos aktus.

12. Spēja konsultēt darbiniekus par kompetencē esošiem jautājumiem.

13. Spēja izvērtēt uzņēmuma aukstumiekārtu struktūrvienības ēku būvkonstrukcijas un sastādīt pamatiekārtu un palīgiekārtu izvietošanas plānu struktūrvienībā.

14. Spēja aprēķināt aukstumiekārtu struktūrvienības pašizmaksas par aukstuma vienību.

15. Spēja ievērot prasības, veicot darbības ar aukstuma aģentiem, lai novērstu iespējamās aukstuma aģenta noplūdes.

16. Spēja veikt pasākumus, lai novērstu konstatētās aukstuma aģenta noplūdes.

17. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

18. Spēja sazināties valsts valodā augstākajā līmenī un divās svešvalodās.

19. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.27.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Prast sastādīt aukstumiekārtu plānojumu uzņēmumā.

2. Veikt aukstumiekārtu montāžu un demontāžu.

3. Lasīt un izprast aukstumiekārtu un telpu rasējumus.

4. Lasīt elektriskās shēmas.

5. Lasīt tehnisko dokumentāciju un novērtēt iekārtu specifikācijas.

6. Veikt aparatūras hidraulisko, pneimatisko un izturības pārbaudi.

7. Prast ekspluatēt aukstumiekārtas, kompresoru agregātus, kondensatorus, resiverus, iztvaikotājus, palīgierīces, amonjaka un ūdens sūkņus.

8. Prast regulēt aukstumiekārtu darbību.

9. Veikt aukstumiekārtu tehnisko apkopi.

10. Prast plānot un organizēt savu darbu.

11. Prast kontrolēt aukstumiekārtas izmantošanas drošības tehnikas ievērošanu.

12. Prast sastādīt novērtējumu par saldēšanas iekārtu kvantitatīvo un kvalitatīvo darbību.

13. Prast strādāt komandā.

14. Prast risināt problēmsituācijas.

15. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

16. Pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī.

17. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

19. Prast strādāt ar biroja tehniku un datorprogrammām.

20. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.

21. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

23. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

2.27.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. saskarsme;

1.2. ekonomika;

1.3. tiesību pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. matemātika;

2.2. fizika;

2.3. teorētiskā mehānika;

2.4. materiālzinības;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. datormācība;

3.2. inženiergrafika;

3.3. elektrotehnika;

3.4. darba aizsardzība;

3.5. aukstumtehnoloģija;

3.6. specializētās transportierīces;

3.7. aukstumtehnika;

3.8. montāža, remonts un ekspluatācija;

3.9. aukstumcehu celtniecības konstrukcijas;

3.10. aukstumiekārtu automatizācijas pamati;

3.11. vides aizsardzība;

3.12. darba tiesiskās attiecības;

3.13. lietišķā saskarsme un etiķete;

3.14. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.15. valsts valoda augstākajā līmenī;

3.16. profesionālā un vispārīgā ētika.

2.28. Radiologa asistenta profesijas standarts

2.28.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – radiologa asistents.

2. Profesijas kods – 3211 01.

2.28.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– radiologa asistents ir ārstniecības persona, kura sadarbībā ar radiogrāferiem, radiologiem diagnostiem, radiologiem terapeitiem un citiem medicīnas nozaru speciālistiem veic rentgendiagnostikas vai staru terapijas procedūras, nodrošinot pacienta aprūpi radiodiagnostikā un radioterapijā, stingri ievērojot radiācijas drošību un starojuma dozas optimizāciju; nepārtraukti veicina nozares attīstību, pilnveidojot savas zināšanas un profesionālās prasmes; piedalās izglītības programmu ieviešanā ārstniecības iestādē.

Radiologa asistents strādā ārstniecības iestādē.

2.28.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja praktiski pielietot zināšanas attēla veidošanas tehnikā, dažādu tehniku izmantošanā optimāla rezultāta iegūšanai rentgenogrāfijā.

2. Spēja precīzi pielietot pozicionēšanas mācību, anatomisko struktūru atbilstību rentgendiagnostikas procedūrai.

3. Spēja pielietot rentgenogrāfijas izmeklējumu projekciju standartu atbilstoši izmeklējuma indikācijām.

4. Spēja izprast rentgenstarojuma veidošanos (tiešo un izkliedēto).

5. Spēja noteikt un analizēt faktorus, kas ietekmē rentgendiagnostikas procedūras kvalitāti.

6. Spēja izvēlēties veicamajam izmeklējumam atbilstošu starojuma dozas lielumu.

7. Spēja izvērtēt filmu tipu, kasešu, ekrānu daudzveidību.

8. Spēja pielietot digitāla attēla reģistrācijas un iegūšanas veidus.

9. Spēja pielietot rentgenattēlu marķēšanā anatomiskos orientierus.

10. Spēja pielietot sterilos materiālus, dezinfekcijas līdzekļus invazīvās procedūras vai operācijas vajadzībām.

11. Spēja izprast visu specifisko metožu pielietojumu rentgendiagnostikā.

12. Spēja pielietot kontrastvielas un radiofarmpreparātus.

13. Spēja pielietot visus radiācijas drošības un aizsardzības pasākumus darbā ar radiofarmpreparātiem, tai skaitā attiecībā uz pacientiem, kuriem šie preparāti ir ievadīti.

14. Spēja pārzināt rentgendiagnostikas un staru terapijas iekārtas, palīgierīču darbības principus un ekspluatāciju.

15. Spēja orientēties klīniskās onkoloģijas pamatos, pārzināt staru terapijas pielietojumu dažādām audzēju lokalizācijām.

16. Spēja izprast jonizējošā starojuma iedarbību uz organismu un audu struktūrām, veicot staru terapijas procedūras.

17. Spēja orientēties un atpazīt staru terapijas procedūru agrīnās, vēlīnās, lokālās un sistēmiskās komplikācijas.

18. Spēja pielietot imobilizācijas aprīkojumu kvalitatīva staru terapijas procedūras kursa nodrošināšanai.

19. Spēja pielietot staru enerģijas absorbējošos blokus, fotonu enerģijas koriģējošos ķīļus.

20. Spēja pareizi noformēt un aizpildīt staru terapijas procedūras dokumentāciju.

21. Spēja orientēties pacientu datu ievadīšanā un starojuma dozu plānošanā ar datorizētās plānošanas sistēmas palīdzību.

22. Spēja sadarboties ar pacientu, viņa ģimeni, lai veicinātu pacientu psiholoģisko un fizioloģisko atveseļošanos.

23. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

24. Spēja nodrošināt darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

25. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

26. Spēja ievērot profesionālo ētiku.

27. Spēja izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanā.

28. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.28.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Nodrošināt pacienta un personāla radiācijas drošību un aizsardzību.

2. Nodrošināt pacientu tiesību ievērošanu.

3. Nodrošināt starojuma dozas optimizāciju.

4. Veikt rentgendiagnostikas procedūras atbilstoši projekciju standartam.

5. Ievērot darba kvalitātes kritērijus.

6. Izprast tehnoloģiju pielietojumu rentgendiagnostikā.

7. Veikt pacienta aprūpi atbilstoši radioloģijas izmeklējumam vai procedūrai.

8. Pielietot normatīvos aktus radiācijas drošības jomā.

9. Prast pareizi noformēt un aizpildīt staru terapijas procedūras dokumentāciju.

10. Uztvert cilvēku kā biopsihosociālu veselumu.

11. Atpazīt neatliekamu vai dzīvībai bīstamu stāvokli.

12. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

13. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

14. Ievērot infekcijas slimību profilaksi.

15. Pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.

16. Ievērot konfidencialitāti profesionālajā darbībā.

17. Ievērot kultūras, ētikas un profesionālos principus.

18. Pielietot rentgenogrāfijas attēla veidošanās tehniku.

19. Pielietot precīzu pacienta pozicionēšanu, anatomisko struktūru atbilstību izmeklējumam vai procedūrai.

20. Pārzinot rentgenstarojuma veidošanos, starojuma kvantitatīvo un kvalitatīvo izpausmi, prast ievērot radiācijas drošības un aizsardzības pasākumus attiecībā uz pacientiem, tos pavadošajām personām, brīvprātīgajiem palīgiem un darbiniekiem darbā ar jonizējošā starojuma avotiem.

21. Prast noteikt un analizēt faktorus, kas ietekmē darba kvalitāti.

22. Zināt un pielietot starojuma dozas atkarībā no filmas attīstīšanas ātruma.

23. Izvērtēt filmu tipu, kasešu, ekrānu daudzveidību.

24. Izprast filmu identifikācijas sistēmas.

25. Pielietot filmu marķēšanā anatomiskos orientierus.

26. Izvēlēties sterilos materiālus, kontrastvielas, dezinfekcijas līdzekļus invazīvās procedūras vajadzībām.

27. Pārzināt rentgenogrāfijas metožu pielietojumu.

28. Pārzināt staru terapijas iekārtas, palīgierīču darbības principus un ekspluatāciju.

29. Orientēties klīniskās onkoloģijas pamatos.

30. Pārzināt staru terapijas pielietojumu dažādām audzēju lokalizācijām.

31. Orientēties un atpazīt staru terapijas agrīnās, vēlīnās, lokālās un sistēmiskās komplikācijās.

32. Pielietot imobilizācijas aprīkojumu kvalitatīva staru terapijas kursa nodrošināšanai.

33. Veidot apstarošanas lauku, pielietojot staru enerģijas absorbējošos blokus, fotonu enerģijas koriģējošos ķīļus.

34. Orientēties pacientu datu ievadīšanā un starojuma dozu plānošanā ar datorizētās plānošanas sistēmas palīdzību.

35. Pielietot specifiskās rentgendiagnostikas procedūras.

36. Lietot verbālās un neverbālās saskarsmes metodes.

37. Prast kritiski domāt un risināt problēmas.

38. Ievākt un analizēt no pacientiem iegūto informāciju pirms izmeklējumiem.

39. Prast organizēt savu darbu.

40. Izturēties toleranti pret kolēģiem.

41. Ievērot multidisciplinārās komandas darba principus.

42. Patstāvīgi pieņemt lēmumus un par tiem atbildēt.

43. Ievērot profesionālās ētikas normas.

44. Pārvaldīt valsts valodu.

45. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

46. Lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanā.

47. Orientēties ekonomikas un komercdarbības pamatprincipos.

48. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

49. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

50. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

2.28.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. elektronikas pamati;

1.2. fizikas pamati;

1.3. ķīmija;

1.4. bioķīmija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. nacionālie un Eiropas Savienības tiesību akti radiācijas drošības jomā;

2.2. radiācijas drošības kvalitātes nodrošinājuma programma un kvalitātes kontrole;

2.3. atoma struktūra, jonizējošā starojuma rašanās, veidi, mijiedarbība ar vielu;

2.4. jonizējošā starojuma mērvienības un lielumi, jonizējošā starojuma detektēšanas pamati;

2.5. rentgeniekārtu uzbūve un raksturlielielumi;

2.6. instrumenti, ko pielieto nukleārajā medicīnā;

2.7. radiobioloģijas pamati;

2.8. jonizējošā starojuma bioloģiskie efekti;

2.9. nukleāras medicīnas fizika;

2.10. radiācijas fizika;

2.11. datortomogrāfijas metode;

2.12. magnētiskās rezonanses metode;

2.13. ultrasonogrāfijas metode;

2.14. vadības metodes;

2.15. lietvedība;

2.16. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. attēla veidošanās un dokumentācijas procesi;

3.2. pacientu un iedzīvotāju aizsardzība pret jonizējošo starojumu;

3.3. darbinieku aizsardzība pret jonizējošo starojumu;

3.4. radiācijas drošības kvalitātes nodrošinājuma programma un kvalitātes kontroles nodrošinājuma sistēma;

3.5. cilvēka skeleta un iekšējo orgānu normālā anatomija;

3.6. topogrāfiskā un rentgenanatomija;

3.7. virsmas anatomija;

3.8. cilvēka normālā fizioloģija;

3.9. patoloģiskā fizioloģija;

3.10. patoloģiskā fizioloģija un imunoloģija;

3.11. klīniskā farmakoloģija;

3.12. skeleta radiogrāfija, pozicionēšanas mācība;

3.13. pacientu aprūpe radioloģijā;

3.14. konvencionālās un digitālās rentgenizmeklēšanas metodes;

3.15. radiogrāfija pediatrijā;

3.16. dentālā rentgenogrāfija;

3.17. mammogrāfijas metode;

3.18. invazīvā radioloģija, iekārtas, izmeklējuma veidi;

3.19. attēldiagnostika rentgenogrāfijā;

3.20. sistēmu mācība;

3.21. kontrastvielu pielietojums;

3.22. staru terapijas metodoloģija;

3.23. onkoloģiskās slimības;

3.24. pacientu aprūpe staru terapijā;

3.25. radioloģijas informācijas sistēma, informācijas apstrādes organizēšana radiologa asistenta praksē;

3.26. radiofarmakoloģija;

3.27. radionuklīdā ķīmija;

3.28. radioloģisko atkritumu pārstrāde un glabāšana;

3.29. psiholoģijas pamatprincipi;

3.30. pacienta apmācība, izglītošana;

3.31. procedūru veikšanas standarti;

3.32. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3.33. katastrofu medicīna;

3.34. infekcijas slimības;

3.35. ķirurģiskās slimības;

3.36. iekšķīgās slimības;

3.37. profesionālā ētika;

3.38. datorzinības;

3.39. saskarsmes psiholoģija;

3.40. komunikācijas prasme;

3.41. vides aizsardzība;

3.42. valsts valoda;

3.43. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.44. darba aizsardzība;

3.45. darba tiesiskās attiecības.

2.29. Banku speciālista profesijas standarts

2.29.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – banku speciālists.

2. Profesijas kods – 3311 11.

2.29.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– banku speciālists ir speciālists, kas esošajiem un potenciālajiem klientiem sniedz vispārēju informāciju par banku darbību un to veidošanās vēsturi, par bankas īpašniekiem (akcionāriem) un par bankas piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem; prot atvērt un apkalpot noguldījumu un norēķinu kontus; veic klientu padziļinātu izpēti; veic kreditēšanas operācijas un nodrošina to kvalitatīvu novērtējumu; izpilda kases operācijas, ārvalstu valūtu operācijas; nodrošina bankas operāciju uzskaiti; pielieto informācijas tehnoloģijas; pārzina banku attālinātos norēķinus; pārzina banku darbību reglamentējošos normatīvos dokumentus un banku komercdarbības vidi.

Banku speciālists strādā kredītiestādē.

2.29.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja noformēt klienta iesniegumu konta atvēršanai un bankas un klienta līgumu, informēt par klienta tiesībām un pienākumiem, tai skaitā par patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

2. Spēja veikt klienta uzdevumā operācijas, tai skaitā starptautiskās, ar kontos esošajiem naudas līdzekļiem, kā arī sagatavot un izsniegt klientiem konta izrakstus un izziņas.

3. Spēja atpazīt neparastus un aizdomīgus finanšu darījumus un noformēt ziņojumus par tiem.

4. Spēja aprēķināt ienākumu par līdzekļu glabāšanu kontos.

5. Spēja pieņemt un pārbaudīt kredīta pieteikumus un tiem pievienotos dokumentus, kā arī novērtēt klienta kredītspēju un maksātspēju.

6. Spēja noteikt kredīta procentu likmi un procentu samaksas kārtību.

7. Spēja sagatavot kredītlīgumu un kredīta dzēšanas grafiku.

8. Spēja nodrošināt kredītu uzraudzību, novērtēt kredītu kvalitāti un pārzināt uzkrājumu veidošanas principus nedrošiem parādiem.

9. Spēja noformēt kases iemaksu un izmaksu dokumentus, veikt skaidras naudas iemaksu un izmaksu operācijas un noformēt kases dokumentāciju.

10. Spēja noformēt un izsniegt čeku grāmatiņas, pārbaudīt čeku pareizību, izpildīt operācijas ar čekiem – pirkt, pārdot, pieņemt uz inkaso, spēja apkalpot maksājumu kartes.

11. Spēja pieņemt nodokļu, komunālo un citu pakalpojumu maksājumus.

12. Spēja pirkt un pārdot ārvalstu valūtu un veikt valūtu konvertācijas operācijas klientu uzdevumā.

13. Spēja atvērt un apkalpot vērtspapīru kontus un klienta uzdevumā pirkt un pārdot vērtspapīrus.

14. Spēja noformēt bankas operāciju attaisnojošos dokumentus un sagatavot arhivēšanai bankas dokumentus.

15. Spēja sagatavot pārskatus par atsevišķām banku operācijām vai to grupām.

16. Spēja lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

17. Spēja novērtēt bankas vietu finanšu tirgū, kā arī analizēt un prognozēt klientu rīcību ietekmējošos faktorus.

18. Spēja pārzināt banku pakalpojumu attīstības tendences.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

20. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai un izskaidrot banku attālināto norēķinu veikšanas kārtību.

21. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus un saskarsmes kultūru.

22. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

23. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

24. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.29.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Sniegt vispārēju informāciju par bankas darbību un tās vēsturi, kā arī informāciju par bankas akcionāriem.

2. Sniegt informāciju par bankas piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem.

3. Informēt klientu par patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

4. Iepazīstināt ar bankas piedāvāto attālināto norēķinu kārtību.

5. Informēt par finanšu tirgu uzraugošajām institūcijām un to kompetenci iesniegumu, t.sk. sūdzību, izskatīšanā un patērētāju strīdu risināšanā.

6. Pieņemt vai noformēt klienta iesniegumu konta atvēršanai, noformēt bankas un klienta līgumu, informēt klientu par viņa tiesībām un pienākumiem.

7. Veikt klienta uzdevumā operācijas, tai skaitā starptautiskās, ar kontos esošajiem naudas līdzekļiem.

8. Aprēķināt ienākumu par līdzekļu glabāšanu kontos.

9. Sagatavot un izsniegt klientiem konta izrakstus un izziņas.

10. Informēt klientu par kredīta pieteikuma noformēšanu un iesniedzamajiem dokumentiem, pieņemt un pārbaudīt kredīta pieteikumu un tam pievienotos dokumentus.

11. Novērtēt klienta kredītspēju un maksātspēju, kā arī noteikt kredīta procentu likmi un procentu samaksas kārtību.

12. Sagatavot kredītlīgumu un kredīta dzēšanas grafiku.

13. Nodrošināt kredītu uzraudzību, prast novērtēt kredītu kvalitāti un pārzināt kreditēšanas restrukturizācijas un atgūšanas procesus, pārzināt uzkrājumu veidošanos nedrošiem parādiem.

14. Noformēt kases iemaksu un izmaksu dokumentus un veikt skaidras naudas iemaksu un izmaksu operācijas.

15. Izpildīt operācijas ar čekiem – pirkt, pārdot, pieņemt uz inkaso, noformēt un izsniegt čeku grāmatiņas, pārbaudīt čeku pareizību.

16. Pieņemt nodokļu, komunālo un citu pakalpojumu maksu.

17. Noformēt kases dokumentāciju.

18. Atpazīt neparastus un aizdomīgus finanšu darījumus un veikt darbības tālākai informācijas sniegšanai.

19. Pirkt un pārdot ārvalstu valūtu, sniegt informāciju par valūtu oficiālajiem un komerckursiem, kā arī veikt valūtu konvertācijas operācijas klientu uzdevumā.

20. Atvērt un apkalpot vērtspapīru kontus un klientu uzdevumā pirkt un pārdot vērtspapīrus.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

24. Lietot darbā informācijas tehnoloģijas, veikt attālināto norēķinu pakalpojumus.

25. Ievērot profesionālās ētikas principus.

26. Ievērot fizisko personu datu aizsardzības, darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

2.29.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. makroekonomika;

1.2. ekonomiskā matemātika, statistika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. mikroekonomika;

2.2. finanšu analīze un riski;

2.3. tiesību zinības;

2.4. grāmatvedība;

2.5. nodokļu sistēma;

2.6. apdrošināšana;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. komercdarbības ekonomika;

3.2. vadības zinības;

3.3. tirgzinība;

3.4. informātika;

3.5. psiholoģija, lietišķā saskarsme, profesionālā ētika;

3.6. banku darbība;

3.7. banku grāmatvedība un norēķini;

3.8. patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošie normatīvie akti;

3.9. valsts valoda;

3.10. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.11 lietvedība, lietišķā sarakste;

3.12. darba aizsardzība;

3.13. darba tiesiskās attiecības;

3.14. vides aizsardzība.

2.30. Grāmatveža (ceturtā līmeņa kvalifikācijas) profesijas standarts

2.30.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – grāmatvedis (ceturtā līmeņa kvalifikācija).

2. Profesijas kods – 3313 01.

2.30.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– grāmatvedis veic uzņēmuma finansiālo operāciju pilnu uzskaiti; nodrošina savlaicīgu finanšu informācijas apkopošanu, apstrādi un finanšu rādītāju aprēķināšanu; analizē uzņēmuma finansiālās darbības rādītājus; gatavo finanšu pārskatus un nodokļu deklarācijas; apkopo, plāno un kontrolē finanšu resursu sadali; izstrādā priekšlikumus uzņēmuma finansiālās darbības pilnveidošanai; nodrošina Latvijas Republikas normatīvo aktu un starptautisko tiesību normu ievērošanu un piemērošanu grāmatvedības jomā; organizē un vada citus darbiniekus.

Grāmatvedis strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbinātais vai individuālais komersants.

2.30.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izveidot pareizu, racionālu un progresīvu grāmatvedības sistēmu un sastādīt grāmatvedības organizācijas dokumentus.

2. Spēja reģistrēt un iegrāmatot saimnieciskos darījumus grāmatvedības reģistros un grāmatvedības datorprogrammās, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem.

3. Spēja veikt reģistrēto saimniecisko darījumu pārbaudi.

4. Spēja aprēķināt nodokļus, veikt norēķinus par nodokļiem.

5. Spēja sagatavot un iesniegt nodokļu deklarācijas un pārskatus.

6. Spēja prognozēt nodokļu ietekmi uz uzņēmuma vadības pieņemtajiem lēmumiem.

7. Spēja aprēķināt darba samaksu atbilstoši uzņēmumā pastāvošajai samaksas sistēmai un veikt norēķinu ar darbiniekiem uzskaiti.

8. Spēja uzskaitīt ilgtermiņa ieguldījumus, iegrāmatot nemateriālo ieguldījumu, pamatlīdzekļu un finanšu ieguldījumu darījumus.

9. Spēja aprēķināt un iegrāmatot ilgtermiņa ieguldījumu pārskata gadā norakstāmo summu, pamatlīdzekļu nolietojumu finanšu un nodokļu vajadzībām.

10. Spēja uzskaitīt apgrozāmos līdzekļus un veikt to uzskaites kontroli.

11. Spēja uzskaitīt pašu kapitāla izmaiņas un reģistrēt tās.

12. Spēja izvērtēt nepieciešamos uzkrājumu veidus uzņēmumā, tos aprēķināt un uzskaitīt.

13. Spēja identificēt saistības saskaņā ar to ekonomisko saturu, nodrošināt saistību rašanās un dzēšanas uzskaiti, kontrolēt saistību dzēšanas termiņus.

14. Spēja veikt bilances posteņu inventarizāciju un ar finanšu pārskata sastādīšanu saistītos koriģējošos un slēguma grāmatojumus.

15. Spēja sagatavot un analizēt uzņēmuma finanšu pārskatu.

16. Spēja nodrošināt izmaksu uzskaiti pašizmaksas aprēķināšanai un cenu noteikšanai.

17. Spēja sagatavot grāmatvedībā pieejamo informāciju uzņēmuma vadībai īstermiņa un ilgtermiņa rakstura lēmumu pieņemšanai.

18. Spēja sagatavot un iesniegt operatīvos pārskatus vadībai.

19. Spēja sagatavot un sniegt nepieciešamo informāciju auditoriem un kontrolējošām institūcijām.

20. Spēja sagatavot un sniegt informāciju ārējai kontrolei.

21. Spēja sagatavot statistikas pārskatus.

22. Spēja orientēties Latvijas Republikas normatīvajos aktos un starptautiskajās tiesību normās grāmatvedības jomā.

23. Spēja aizstāvēt sava uzņēmuma finanšu intereses citās institūcijās grāmatvedības un nodokļu jomā.

24. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanā.

25. Spēja ievērot profesionālo ētiku.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

27. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

28. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

29. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.30.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Sagatavot grāmatvedības organizācijas dokumentus.

2. Sagatavot saimnieciskiem darījumiem atbilstošus pirmdokumentus, arī datorprogrammās.

3. Novērtēt saimnieciskos darījumus naudas vienībās.

4. Veikt darījumu sistematizēšanu un grupēšanu.

5. Izvēlēties vai veidot uzskaites objektiem atbilstošus analītiskās uzskaites reģistrus.

6. Veikt analītiskās uzskaites summu salīdzināšanu ar sintētiskās uzskaites datiem.

7. Izvēlēties un strādāt ar uzņēmuma grāmatvedībai atbilstošu datorprogrammu.

8. Iniciēt esošajā grāmatvedības datorprogrammā nepieciešamos uzlabojumus atbilstoši uzņēmuma darbības vai nodokļu uzskaites specifikai.

9. Izsekot saimnieciskajiem darījumiem no pirmdokumentu saņemšanas un no to atspoguļošanas brīža grāmatvedības dokumentos līdz finanšu pārskatam.

10. Veikt finanšu analīzi un interpretēt rādītāju izmaiņas.

11. Nodrošināt grāmatvedības datu aizsardzību un konfidencialitāti.

12. Reģistrēt saimnieciskos darījumus hronoloģiskajos un sistemātiskajos grāmatvedības reģistros.

13. Novērtēt saimnieciskos darījumus naudas vienībās.

14. Noteikt uzņēmuma būtiskuma kritērijus grāmatvedības jomā.

15. Sagatavot finanšu pārskatus.

16. Sagatavot nodokļu deklarācijas.

17. Sagatavot operatīvos vadības pārskatus.

18. Sagatavot statistikas pārskatus.

19. Pielietot praktiskajā darbā Latvijas Republikas normatīvos aktus un starptautiskās tiesību normas grāmatvedības jomā.

20. Izmantot Latvijas un starptautiskos grāmatvedības standartus un starptautiskos publiskā sektora grāmatvedības standartus.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

24. Risināt problēmsituācijas saistībā ar grāmatvedības un nodokļu jautājumiem.

25. Sagatavot lietišķās sarakstes dokumentus.

26. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši amata aprakstam, organizēt padoto darba izpildi noteiktā termiņā.

27. Lietot darbā informācijas tehnoloģijas.

28. Sniegt operatīvu informāciju par darba rezultātiem uzņēmuma vadībai un argumentēti izteikt savu viedokli.

29. Ievērot profesionālās ētikas principus.

30. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

31. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

2.30.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. saskarsmes psiholoģija;

1.2. tirgzinības pamati;

1.3. socioloģija;

1.4. civilā aizsardzība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. matemātika ekonomistiem;

2.2. ekonomika;

2.3. komercdarbības tiesiskie pamati;

2.4. komercdarbības organizēšana un plānošana;

2.5. lietvedība;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. grāmatvedības pamati;

3.2. statistika;

3.3. lietojumprogrammatūras;

3.4. vadības grāmatvedība;

3.5. finanšu grāmatvedība;

3.6. nodokļi un nodevas;

3.7. finanses un kredīts;

3.8. grāmatvedības datorprogrammas;

3.9. revīzija un audits;

3.10. projektu sagatavošana un vadīšana;

3.11. valsts valoda;

3.12. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.13. darba tiesiskās attiecības;

3.14. darba aizsardzība;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. profesionālā ētika.

2.31. Loģistikas speciālista profesijas standarts

2.31.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – loģistikas speciālists.

2. Profesijas kods – 3323 02.

2.31.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– loģistikas speciālists novērtē servisa līmeni uzņēmumā; koordinē preču plūsmas un krājumus; analizē uzņēmuma loģistikas izmaksas sadarbībā ar tirgvedības, iepirkumu vai pārdošanas speciālistiem un koordinē pasūtījumus krājumu papildināšanai; seko pasūtīto piegāžu atrašanās vietai piegādes procesā un pēc nepieciešamības nodrošina to izkraušanu un glabāšanu uzņēmuma noliktavā; organizē preču glabāšanu noliktavā, to komplektāciju un savlaicīgu sadali un nosūtīšanu pircējiem; veic pasūtīto preču komplektēšanu; kārto preču transportēšanas pavaddokumentāciju, attiecības ar ekspeditoriem, transporta organizācijām; kontrolē preču virzību starptautiskajā un nacionālajā līmenī līdz pircējam; pasūta un koordinē starptautiskus jūras, gaisa, sauszemes vai multimodālus kravu pārvadājumus; pasažieru pārvadājumos veic pasažieru plūsmas analīzi, izmaksu kontroli; sadarbībā ar kvalitātes vadības speciālistiem analizē pasažieru apmierinātības līmeni; veic maršrutu plānošanu un izstrādi atbilstoši pasažieru plūsmai; seko pasažieru pārvadājumu regularitātes un pietiekamības nodrošināšanai vietējos un starptautiskajos jūras, gaisa, sauszemes vai dzelzceļa pasažieru pārvadājumos.

Loģistikas speciālists strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar loģistiku, starptautiskajiem un nacionāliem kravu vai pasažieru pārvadājumiem, vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī valsts un pašvaldību institūcijās, kuru darbība ir saistīta ar transporta un loģistikas nozari vai paredz loģistikas darbību organizēšanu, vai strādā kā pašnodarbinātā persona vai individuāls komersants.

2.31.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja novērtēt uzņēmuma loģistikas procesus.

2. Spēja plānot materiālu un pasažieru plūsmas.

3. Spēja veikt iepirkumu plānošanu un noteikt optimālos pārvadājamo kravu apjomus.

4. Spēja veikt krājumu vadīšanu.

5. Spēja veikt transporta operāciju organizēšanu ar vienu vai vairākiem transporta veidiem (multimodālos pārvadājumus).

6. Spēja veikt noliktavas operāciju plānošanu.

7. Spēja novērtēt loģistikas pakalpojumu līmeni uzņēmumā pēc noteiktiem kritērijiem.

8. Spēja analizēt loģistikas operāciju izmaksas ietekmējošos faktorus, izstrādājot organizācijas loģistikas izmaksu optimizācijas scenārijus.

9. Spēja izvēlēties piegādei piemērotāko iepakojuma veidu, veidot saliktās kravas, pieņemt lēmumu par kravas izvietošanu transportlīdzeklī, ņemot vērā normatīvo dokumentu prasības.

10. Spēja izvēlēties pakalpojuma sniegšanai piemērotāko transporta veidu, transportlīdzekļa veidu vai to kombināciju.

11. Spēja novērtēt piegāžu ķēžu darbības rezultātu.

12. Spēja sadarboties ar vietējiem un starptautiskajiem piegādātājiem un klientiem, kā arī ar uzņēmuma citu nodaļu speciālistiem.

13. Spēja izvērtēt uzņēmuma loģistikas procesa (operāciju) nepilnības, kā arī izstrādāt pamatotus priekšlikumus tā uzlabošanai.

14. Spēja formulēt, aprakstīt un analizēt praktiskas problēmas loģistikas speciālista kompetences ietvaros.

15. Spēja atlasīt nepieciešamo informāciju un izmantot to loģistikas problēmu risināšanai savas kompetences ietvaros, izmantojot informācijas tehnoloģijas.

16. Spēja pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas, risināt konfliktsituācijas un strādāt komandā.

17. Spēja un motivācija pilnveidot savas zināšanas un iemaņas.

18. Spēja sagatavot un izmantot loģistikas operācijām nepieciešamo dokumentāciju.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, kā arī lietot profesionālo terminoloģiju.

20. Spēja ievērot profesionālo ētiku.

21. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

22. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu, starptautisko pārvadājumu un starptautisko tirdzniecības noteikumu reglamentējošo dokumentu ievērošanu.

23. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.31.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Grupēt un kontrolēt krājumus pēc to nozīmes, noteikt to pasūtīšanas regularitāti.

2. Kontrolēt un noteikt preču un pakalpojumu apgrozījumu saskaņā ar izvēlētajiem krājumu pasūtīšanas modeļiem.

3. Noformēt izejvielu un preču piegāžu pasūtījumus un nosūtīt pasūtījumus piegādātājiem.

4. Saņemt piegādātos krājumu papildinājumus, pārbaudīt to kvalitāti.

5. Apkopot un analizēt statistiku par preču un pakalpojumu apgrozību.

6. Kontrolēt komplektāciju atbilstoši pasūtījumiem, konsolidēt sūtījumus vienā virzienā atbilstošos pārvadājumu maršrutos, veidot pārvadāšanas maršrutus un grafikus.

7. Analizēt transporta pārvadājumu izmaksas un tarifus.

8. Izmantot starptautiskās tirdzniecības un transportēšanas noteikumus.

9. Veikt pārvadājumu pasūtījumus.

10. Konstatēt, analizēt un sistematizēt statistiku par atkāpēm no plānotā pasūtījuma un servisa līmeņa kritērijiem.

11. Novērtēt regulāri papildināmo krājumu un garantijas krājumu atlikumus noliktavā pa preču grupām un piegādātājiem un sniegt priekšlikumus par piegādes modeļa izmaiņām.

12. Organizēt operatīvajā līmenī loģistikas procesus.

13. Apkopot informāciju un novērtēt iekšējos un ārējos loģistikas vidi ietekmējošos faktorus un to ietekmi uz uzņēmumu saimnieciskās darbības finanšu rezultātiem.

14. Analizēt uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātus.

15. Ievērot uzņēmuma dokumentu pārvaldības noteikumus un grāmatvedības dokumentu sagatavošanas un apstrādes nosacījumus.

16. Izprast transporta un preču atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģiju ietekmi un nozīmi.

17. Koordinēt kravas un pasažieru pārvadājumu procesu.

18. Koordinēt sadarbību ar partneriem, klientiem.

19. Analizēt plūsmas un pielietot risinājuma metodes darba organizācijā pasažieru pārvadājumiem.

20. Veikt pieprasījuma prognozēšanu.

21. Veidot kravu un pasažieru pārvadāšanas maršrutus un grafikus.

22. Pārvaldīt valsts valodu.

23. Lietot starptautiskās loģistikas un starptautiskās tirdzniecības terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

24. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

25. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus, starptautisko pārvadājumu un starptautisko tirdzniecības noteikumu reglamentējošos dokumentus.

26. Izmantot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

27. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

28. Ievērot profesionālās ētikas pamatprincipus.

2.31.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. starptautiskās tirdzniecības procesu attīstība un pieprasījuma prognozēšana;

1.2. informācijas plūsmu attīstība Latvijā, Eiropā un pasaulē;

1.3. loģistikas vieta un loma starptautiskajā tirdzniecībā;

1.4. prasības loģistikas operācijām un procesiem, loģistikas pakalpojuma līmeņa novērtēšanas pamatprincipi;

1.5. komercdarbības formas un īpašuma veidus reglamentējošie normatīvie akti.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. loģistikas procesu optimizācijas pamatprincipi, ražošanas organizācija un plānošana;

2.2. klientu vajadzību novērtēšana;

2.3. loģistikas pakalpojumu tiesiskā regulēšana;

2.4. finanšu un grāmatvedības pamati;

2.5. statistika un datu grupēšana;

2.6. transporta ekonomika un tirgzinība;

2.7. mikroekonomika;

2.8. cenas veidošanas pamati;

2.9. materiālo vērtību plūsmas no izejvielu avotiem līdz patērētājam;

2.10. servisa loģistikas pamatprincipi;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. preču un pakalpojumu iepirkumu, pasažieru maršrutu un grafiku plānošana un organizēšana;

3.2. pasūtījumu pieņemšana, komplektēšana un izpildes organizēšana;

3.3. noliktavu darba organizēšana;

3.4. krājumu vadīšana un modelēšana;

3.5. preču un pasažieru plūsmas uzskaite un izmaksu analīze;

3.6. piegādes ķēdes un izplatīšanas sistēmas;

3.7. nodokļu un muitas normatīvo aktu pielietošana;

3.8. loģistikas informācijas sistēmu lietošana, informācijas tehnoloģijas loģistikā;

3.9. iepakojuma atbilstība normatīvo dokumentu prasībām;

3.10. kravas izvietošana transportlīdzeklī;

3.11. bīstamo un speciālo kravu pārvadāšana;

3.12. vides aizsardzība;

3.13. valsts valoda;

3.14. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.15. darba aizsardzība;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. profesionālā ētika.

2.32. Reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālista profesijas standarts

2.32.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Reklāmas komercdarbības pakalpojumu SPECIĀLISTS – profesijas kods "3339  05";

Reklāmas KONSULTANTS – profesijas kods "3339  09";

Reklāmas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3339  35";

Reklāmas un tirgvedības projektu PLĀNOTĀJS – profesijas kods "3339  36" (turpmāk kopā – reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālists).

2.32.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālists veic tirgvedības un reklāmas komunikācijas projektu/kampaņu plānošanu, to izstrādes un īstenošanas organizēšanu; organizē lietišķus kontaktus; piedāvā reklāmas plašsaziņas līdzekļos; nodrošina komercpakalpojumu iestāžu grafiskās identitātes ievērošanu un pielietojumu to vizuālajā noformējumā un reklāmpasākumos; organizē un kontrolē komercpakalpojumu iestāžu reklāmpasākumus, organizē līgumu slēgšanu; konsultē klientus atbilstoši komercdarbības etiķetes standartiem.

Reklāmas komercdarbības pakalpojumu speciālists var strādāt par reklāmas konsultantu, reklāmas speciālistu un tirgvedības projektu plānotāju, kā arī citās profesijās, kas saistītas ar reklāmas komercdarbības pakalpojumu sniegšanu uzņēmumos, kas izmanto reklāmas komercdarbības pakalpojumus.

2.32.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sagādāt informāciju par pārdodamajiem pakalpojumiem un iespējamo pircēju prasībām.

2. Spēja vadīt uzņēmuma reklāmas kampaņu, ievērot tās budžetu, kā arī pētīt reklāmas kampaņu efektivitāti.

3. Spēja kontrolēt komercpakalpojumu sniedzēju grafiskās identitātes ievērošanu.

4. Spēja nodrošināt nepieciešamo izmaiņu izstrādi un ieviešanu.

5. Spēja veikt sarunas par līgumu slēgšanu pārdevēja vai pircēja vārdā un izskaidrot klientam pārdošanas, kā arī samaksas noteikumus.

6. Spēja savākt un apkopot aktuālo informāciju par publiskajiem viedokļiem.

7. Spēja veicināt darbinieku lojalitāti uzņēmumam.

8. Spēja analizēt iegūtos tirgus izpētes rezultātus.

9. Spēja uzkrāt, grupēt un apstrādāt uzņēmuma reklāmas projektu datus.

10. Spēja izstrādāt reklāmas projektus, uzskaitīt un kontrolēt mantiskās vērtības.

11. Spēja analizēt dažādus pētījumu un statistikas datus, apkopot un apstrādāt informāciju.

12. Spēja noteikt uzņēmuma stiprās un vājās puses, iespējas un draudus.

13. Spēja sekot reklāmas un tirgvedības nozares aktivitātēm.

14. Spēja plānot tirgvedības un reklāmas komunikācijas projektu un kampaņu izpildi.

15. Spēja organizēt pakļautā tirgvedības un reklāmas personāla darbu.

16. Spēja vest sarunas ar klientiem un piegādātājiem par līguma slēgšanu uzņēmuma vārdā.

17. Spēja kontrolēt tirgvedības un reklāmas komunikācijas projekta un kampaņas īstenošanas gaitu.

18. Spēja sniegt informāciju pircējam par pārdodamo preci vai sniedzamo pakalpojumu.

19. Spēja veikt sarunas ar pircēju par preces vai pakalpojuma pārdošanu.

20. Spēja pārdot preci vai pakalpojumu.

21. Spēja sastādīt rakstiskus ziņojumus, protokolus, sniegt rakstisku un mutisku ziņojumu par savu un komandas darbību.

22. Spēja izzināt citu valstu pieredzi savā nozarē.

23. Spēja radoši risināt darba uzdevumus.

24. Spēja patstāvīgi plānot sava darba izpildi noteiktā termiņā.

25. Spēja veikt darbu patstāvīgi.

26. Spēt strādāt komandā un organizēt komandas darbu.

27. Spēja risināt problēmsituācijas.

28. Spēja sadarboties ar citu profesiju darbiniekiem.

29. Spēja argumentēti izteikt savu viedokli.

30. Spēja ievērot vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi savā darbā.

31. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

32. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanā.

33. Spēja izmantot un piemērot komercdarbību un darba tiesiskās attiecības reglamentējošos normatīvos dokumentus.

34. Spēja ievērot profesionālo ētiku.

35. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.32.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt darba uzdevuma profesionālu analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma saskaņošanu ar reklāmas komercdarbības tehnoloģiskajām iespējām.

2. Lietot darba izpildei nepieciešamos normatīvos aktus un tehnisko dokumentāciju, standartus, pārzināt ar reklāmas un tirgvedības nozari saistītos normatīvos aktus, gatavot lietišķos dokumentus.

3. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

4. Brīvi orientēties sabiedrībā notiekošajos procesos.

5. Novērtēt situāciju tirgū un pielāgot uzņēmuma reklāmu tirgus prasībām.

6. Analizēt makroekonomisko situāciju un pielāgot uzņēmuma reklāmu makroekonomikas apstākļiem.

7. Izmantot statistikas informāciju komercdarbības vides novērtēšanai.

8. Racionāli organizēt savstarpēji saistīto darba procesu izpildi.

9. Projektēt reklāmas pakalpojumu sniegšanas procesus.

10. Izmantot atbilstošas reklāmas veidošanas metodes un pamatprincipus.

11. Piedalīties projektu izstrādē, vadīšanā un ieviešanā.

12. Izmantot tikai apkārtējai videi draudzīgas tehnoloģijas.

13. Pārvaldīt valsts valodu.

14. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

15. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

16. Darboties komandā/grupā, plānot, organizēt un vadīt profesionālās komandas darbu, noteikt izpildāmo darbu prioritātes, veikt darbu arī individuāli.

17. Veikt jaunrades un pētniecības darbu.

18. Piedalīties reklāmas un tirgvedības pasākumu organizēšanā un sagatavošanā.

19. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.

20. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

21. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

22. Sistemātiski pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

23. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

24. Izmantot komercdarbības un darba tiesiskās attiecības reglamentējošos normatīvos aktus.

2.32.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. grāmatvedība;

1.2. statistika;

1.3. ekonomika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. komerctiesības;

2.2. tiesību zinātnes;

2.3. starptautiskā tirgzinība un ekonomika;

2.4. komercdarbības organizēšana un plānošana;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tirgzinība;

3.2. tirgzinības plānošana;

3.3. tirgzinības komunikāciju vadīšana;

3.4. reklāmas plānošana;

3.5. mediju plānošana;

3.6. prezentācijas prasmes;

3.7. patērētāju uzvedība tirgū;

3.8. komercdarbības pamati;

3.9. produktu vizuālais noformējums;

3.10. reklāmu regulējošās tiesiskās normas;

3.11. projekta vadīšanas pamati;

3.12. darba tiesiskās attiecības;

3.13. civilā aizsardzība;

3.14. darba aizsardzība;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. valsts valoda;

3.17. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.18. informātika un informācijas tehnoloģijas;

3.19. lietišķā saskarsme;

3.20. socioloģija;

3.21. profesionālās un vispārīgās ētikas principi.

2.33. Komercdarbības speciālista profesijas standarts

2.33.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – komercdarbības speciālists.

2. Profesijas kods – 3339 20.

2.33.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– komercdarbības speciālists plāno, organizē un kontrolē procesus ražošanas un pakalpojumu nozarēs; analizē un novērtē uzņēmuma darbību, tās rezultātus; pārstāv uzņēmumu darījumos ar citiem uzņēmumiem un institūcijām; sniedz konsultācijas par saimnieciskās darbības organizēšanu un rezultativitātes paaugstināšanu; piedalās nepieciešamo resursu plānošanā, sagādē un produkcijas realizācijā; organizē vai veic struktūrvienības iekšējo pārskatu un atskaišu sagatavošanu un prezentēšanu uzņēmuma vadībai; vada un koordinē personāla darbu.

Komercdarbības speciālists strādā saimnieciskās darbības jomas uzņēmumā vai kā individuālais komersants vai pašnodarbinātais.

2.33.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot, organizēt, koordinēt un kontrolēt saimniecisko darbību.

2. Spēja sastādīt biznesa plānus un īstenot tos uzņēmuma darbībā.

3. Spēja uzņemties atbildību par veicamajiem uzdevumiem.

4. Spēja analizēt un novērtēt uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītājus, sniegt priekšlikumus to uzlabošanai.

5. Spēja identificēt un analizēt saimnieciskās un finansiālās darbības riskus.

6. Spēja analizēt uzņēmuma pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu aprites īpatnības.

7. Spēja pārstāvēt uzņēmumu darījumos ar citiem uzņēmumiem un institūcijām.

8. Spēja sastādīt iekšējos pārskatus un atskaites, nodrošināt savstarpējo komunikāciju visu līmeņu personālam saistībā ar pārskatos un atskaitēs ietverto informāciju.

9. Spēja izzināt klientu vajadzības, prognozēt klientu uzvedības maiņas tendences un elastīgi reaģēt uz tām.

10. Spēja analizēt nepieciešamo piegāžu daudzumu, piegādes kvalitāti un novērtēt tās ietekmi uz uzņēmuma darbības rezultātiem.

11. Spēja sekot rīcībā esošo materiālo resursu racionālai izmantošanai, analizēt, plānot, nodrošināt preču krājumus.

12. Spēja veikt ikdienas komercdarījumus.

13. Spēja izprast tirgus konkurences mehānismus, cenu veidošanas politiku un konkurentu uzvedību tirgū.

14. Spēja analizēt, definēt un ieviest produkcijas vai pakalpojuma noietu veicinošos pasākumus.

15. Spēja organizēt darba aizsardzības pasākumus un kontrolēt darba aizsardzības prasību ievērošanu.

16. Spēja orientēties un ievērot komercdarbību, nodarbinātību, finanšu (nodokļu) sfēru regulējošos un citus normatīvos aktus, kas attiecas uz komercdarbības speciālista darbību.

17. Spēja sadarboties un izveidot, koordinēt, kontrolēt efektīvu komunikāciju starp klientiem un uzņēmuma personālu.

18. Spēja ievērot profesionālo ētiku.

19. Spēja organizēt savu darbu, strādāt patstāvīgi un paaugstināt profesionālo kvalifikāciju.

20. Spēja izprast un novērtēt inovāciju nozīmi komercdarbībā.

21. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

22. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

23. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

24. Spēja nodrošināt vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

25. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.33.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Orientēties uzņēmuma saimnieciskajā darbībā.

2. Pārzināt lēmumu pieņemšanas kvantitatīvās metodes un novērtēt kvalitatīvos faktorus lēmumu pieņemšanā.

3. Orientēties komercdarbības formās un piemērot uzņēmuma darbības apstākļiem atbilstošāko.

4. Veikt datu apstrādi ekonomisko un vadības uzdevumu formulēšanai un atrisināšanai.

5. Nodrošināt darba aizsardzības un sanitāri higiēnisko prasību ievērošanu uzņēmumā.

6. Noteikt darbības prioritātes, deleģēt un kontrolēt uzdevumus.

7. Pielietot tirgzinības un reklāmas metodes, pamatojoties uz veikto analīzi.

8. Organizēt pozitīvu komunikāciju.

9. Organizēt kvalitatīvu, uz klientiem orientētu pakalpojumu sniegšanu.

10. Strādāt ar sadarbības partneriem.

11. Apkopot un analizēt saimnieciskās darbības datus.

12. Orientēties grāmatvedības uzskaitē.

13. Orientēties valsts nodokļu sistēmā un citos komercdarbību regulējošajos normatīvajos aktos.

14. Orientēties komercdarbības finansiālā atbalsta fondu, programmu un organizāciju piedāvājumā.

15. Veikt pieprasījuma un piedāvājuma analīzi.

16. Strādāt individuāli un komandā.

17. Orientēties un strādāt ar jaunajām informācijas tehnoloģijām specialitātē.

18. Sagatavot prezentācijas materiālus un tos prezentēt.

19. Ievērot ētikas un uzvedības normas.

20. Pārvaldīt valsts valodu.

21. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

22. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

23. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

24. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

25. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.33.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. zināšanas socioloģijā;

1.2. statistika;

1.3. loģistikas pamati;

1.4. civilā aizsardzība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. lietišķās informācijas apmaiņa;

2.2. grāmatvedība;

2.3. nodokļu un nodevu sistēma;

2.4. komercdarbību regulējošie normatīvie akti;

2.5. personāla vadīšana;

2.6. projektu vadīšana;

2.7. finanses un kredīts;

2.8. jaunu ideju radīšana;

2.9. tirgzinības plānošana un reklāma;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas pielietošanas līmenī:

3.1. komercdarbības organizēšana, plānošana un vadīšana;

3.2. saimnieciskās darbības analīze un risku vadība;

3.3. lietišķā saskarsme un ētika komercdarbībā;

3.4. ekonomika;

3.5. vadības grāmatvedība;

3.6. lietišķā informātika un informācijas tehnoloģijas;

3.7. tirgzinība;

3.8. valsts valoda;

3.9. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.10. darba tiesiskās attiecības;

3.11. darba aizsardzība;

3.12. vides aizsardzība.

2.34. Sociālā aprūpētāja profesijas standarts

2.34.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sociālais aprūpētājs.

2. Profesijas kods – 3412 01.

2.34.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sociālais aprūpētājs plāno sociālās aprūpes pakalpojumus personām, kurām vecuma vai veselības stāvokļa dēļ ir grūtības sevi aprūpēt un nodrošināt pamatvajadzības; atbilstoši klienta vēlmēm un vajadzībām nosaka sociālās aprūpes pakalpojumu kompleksa vai atsevišķu pakalpojumu nepieciešamību; organizē sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanu; novērtē, kā mainās klienta iespējas aprūpēt sevi, un attiecīgi maina sociālās aprūpes pakalpojumu kompleksa apjomu un saturu; novērtē klientu apmierinātību ar sociālās aprūpes pakalpojumiem.

Sociālais aprūpētājs strādā sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās, kas nodrošina sociālās aprūpes pakalpojumus, vai ir pašnodarbinātais.

2.34.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja ievērot sociālās aprūpes ētiskos un juridiskos aspektus.

2. Spēja ievērot darba gaitā iegūtās informācijas konfidencialitāti.

3. Spēja ievērot sociālā aprūpētāja profesionālo darbību reglamentējošos normatīvos aktus.

4. Spēja strādāt saskaņā ar vispārējām cilvēktiesībām.

5. Spēja veicināt klienta līdzdarbību sociālās aprūpes procesā.

6. Spēja novērtēt darba vidi un veidot to drošu.

7. Spēja novērtēt klienta personību.

8. Spēja pielietot teorētiskās zināšanas praksē.

9. Spēja sadarboties un strādāt komandā.

10. Spēja novērtēt klienta pašaprūpes spējas.

11. Spēja veikt pētījumus sociālās aprūpes jomā.

12. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties divās svešvalodās.

13. Spēja piesaistīt brīvprātīgos un citas atbalsta personas.

14. Spēja konsultēt sociālās aprūpes procesā iesaistītās personas.

15. Spēja identificēt klienta veselības problēmas.

16. Spēja atbalstīt klienta pielāgošanos sociālajai un fiziskajai videi.

17. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

18. Spēja koordinēt un vadīt.

19. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanā.

20. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

21. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi.

2.34.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noteikt klientam nepieciešamās palīdzības formas.

2. Novērtēt klienta pamatvajadzības un funkcionālās spējas.

3. Novērtēt klienta pašaprūpes spējas.

4. Izvēlēties klienta vēlmēm un vajadzībām atbilstošus sociālās aprūpes veidus.

5. Izstrādāt sociālās aprūpes plānus, grafikus.

6. Organizēt sociālo aprūpi dažādām personu grupām institūcijā un personas dzīvesvietā.

7. Veidot profesionālās attiecības ar klientiem, radot aprūpei labvēlīgus apstākļus.

8. Veicināt klienta dzīves kvalitātes nepazemināšanos.

9. Identificēt klienta un sociālajā vidē esošos resursus, piesaistīt tos.

10. Pielietot jaunas tehnoloģijas sociālajā aprūpē.

11. Analizēt un novērtēt sociālās aprūpes procesu.

12. Novērtēt un analizēt sociālās aprūpes pakalpojuma kvalitāti un klienta apmierinātību ar sniegto pakalpojumu.

13. Dokumentēt savu profesionālo darbību.

14. Pārzināt un pielietot ar sociālā aprūpētāja profesiju saistītos normatīvos aktus.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

18. Pielietot saziņas prasmes un sadarboties ar citiem speciālistiem.

19. Sniegt pirmo palīdzību.

20. Vākt, apkopot, analizēt, apstrādāt informāciju par klientu.

21. Risināt konfliktsituācijas.

22. Pielietot informācijas tehnoloģijas un pārzināt un izmantot datubāzes.

23. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

24. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

25. Prast komunicēt ar klientiem ar dažāda veida uztveres un komunikācijas grūtībām.

2.34.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. Eiropas Savienības Pamattiesību harta un Eiropas Sociālā harta;

1.2. sociālekonomiskie procesi Latvijā;

1.3. valsts sociālās politikas veidošanas un īstenošanas pamatprincipi;

1.4. valsts pārvaldes darbības principi;

1.5. sociālās izolācijas cēloņi, sekas un iespējamie risinājumi sabiedrībā;

1.6. sociālā statistika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. Latvijas Republikas normatīvie akti sociālās drošības jomā;

2.2. sociālo institūciju funkcionēšanas mehānisms;

2.3. sociālās aprūpes vēsture Latvijā un pasaulē;

2.4. jaunāko tehnoloģiju attīstība sociālajā aprūpē;

2.5. dažādu (sociālo, ekonomisko, vides u.c.) faktoru mijiedarbība un ietekme uz indivīdu;

2.6. sociālā darba pamatprincipi;

2.7. sociālās rehabilitācijas pamatprincipi;

2.8. sociālās palīdzības pamatprincipi;

2.9. profesionālās rehabilitācijas pamatprincipi;

2.10. vispārīgā, attīstības, personības un sociālā psiholoģija;

2.11. invaliditāte un tās veidi;

2.12. normalizācijas principi;

2.13. brīvprātīgo kustība Latvijā;

2.14. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;

2.15. ANO Konvencija "Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. starpinstitucionālās un strapprofesionālās komandas darbības principi;

3.2. sociālā ētika, reliģija;

3.3. uztura mācība;

3.4. vispārējās cilvēktiesības;

3.5. sociālās aprūpes pakalpojumu veidi;

3.6. sociālā aprūpētāja profesionālās darbības standarts;

3.7 sociālās aprūpes procesa dokumentēšana un sociālās aprūpes plāni;

3.8. sociālās aprūpes organizēšana;

3.9. cilvēku ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem sociālās aprūpes specifika;

3.10. valsts valoda;

3.11. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.12. datorzinības;

3.13. veselības stāvokļa izmaiņu novērtēšana;

3.14. profesionālās pašaizsardzības mehānismi sociālās aprūpes praksē;

3.15. darba aizsardzība;

3.16. stresa un konfliktu vadība;

3.17. darba tiesiskās attiecības;

3.18. sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitātes novērtēšana;

3.19. pirmā palīdzība;

3.20. vides aizsardzība;

3.21. personīgā higiēna;

3.22. komunikācijas veidi ar cilvēkiem ar dažāda veida komunikācijas barjerām;

3.23. ergonomija;

3.24. tehniskie palīglīdzekļi, to izmantošana aprūpes veikšanai un klienta neatkarības nodrošināšanai.

2.35. Podologa profesijas standarts

2.35.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – podologs.

2. Profesijas kods – 2269 06.

2.35.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– podologs (pēdu aprūpes speciālists) ir ārstniecības persona ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas veic pacientu ārstniecību un izglītošanu pēdas aprūpē; veic pacientu podoloģisko izmeklēšanu (pēdas kaulu locītavu sistēmas, asinsrites, jušanas, mīksto audu trofikas pārbaudi un bojājuma riska pakāpes novērtēšanu), pacienta kāju nagu, ādas un balsta kustību aparāta stāvokļa un konstitucionālo īpatnību novērtēšanu, pēdas aprūpi, profilakses darbu, galvenokārt strādājot ar paaugstināta riska grupas pacientiem; ir atbildīgs par savas profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu, nepārtraukti pilnveido savas zināšanas un prasmes, veicina savas profesijas attīstību.

Podologs savu profesionālo darbību veic patstāvīgi vai aprūpes komandas sastāvā ārstniecības iestādēs, var būt pašnodarbinātais vai individuālais komersants.

2.35.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu pēdu izmeklēšanu, pēdu veselības stāvokļa izvērtēšanu, pēdu problēmu diagnosticēšanu.

2. Spēja veikt profesionālu pēdu aprūpi, izvēloties pēdu aprūpes metodes atbilstoši pacienta problēmām.

3. Spēja veikt nagu korekciju, ortoniksiju un nagu protezēšanu.

4. Spēja veikt diabētiskās pēdas pacienta aprūpi.

5. Spēja veikt vingrojumu kompleksu, pēdu masāžu un fizioprocedūras pēdām (kontrastvannas, parafīna aplikācijas).

6. Spēja sniegt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību akūtās situācijās un hronisku slimību paasinājuma gadījumos.

7. Spēja pielietot profesionālas saskarsmes iemaņas, ievērojot profesionālās ētikas principus.

8. Spēja ievērot veselības aprūpes jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.

9. Spēja nodrošināt par pacientu iegūtās informācijas konfidencialitāti.

10. Spēja apzināt un ievērot podologa profesionālo lomu un kompetences robežas pacientu veselības aprūpē.

11. Spēja novērtēt, radīt un uzturēt drošu darba vidi.

12. Spēja ievērot darba higiēnas, darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

13. Spēja kritiski domāt un risināt problēmas fiziskas un psihoemocionālas slodzes apstākļos.

14. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

15. Spēja pielietot medicīniskās un informācijas tehnoloģijas pacientu aprūpes procesā.

16. Spēja pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī un spēja sazināties vismaz divās svešvalodās.

17. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

18. Spēja izglītot veselības aprūpes speciālistus, ārstniecības atbalsta personas un sabiedrības locekļus par pēdu bojājumu profilaksi.

19. Spēja sadarboties ar citiem veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem un institūcijām.

20. Spēja darboties komandā un ievērot multidisciplinārās komandas darba principus.

21. Spēja pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes tālākizglītības procesā un uzturēt savu profesionālo kompetenci.

22. Spēja izmantot zināšanas komercdarbībā podoloģiskās prakses izveidošanā un uzturēšanā.

23. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.35.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt, izvēlēties un prast pielietot atbilstošas podoloģijas kabineta iekārtas, aprīkojumu, aparatūru, materiālus un palīgmateriālus.

2. Pielietot kāju nagiem un ādai atbilstošus profesionālos pēdu kopšanas līdzekļus un palīglīdzekļus.

3. Izvēlēties nagu struktūrai un kāju ādai atbilstošus instrumentus, materiālus, aparatūru un prast pamatot to pielietojumu.

4. Metodiski pareizi veikt kāju nagu un pēdu ādas ārstnieciskās procedūras, pielietojot atbilstošas pēdu aprūpes tehnoloģijas podologa darbā.

5. Izmantot roku, instrumentu, darba virsmu un telpu apstrādei attiecīgus mazgāšanas, dezinfekcijas un sterilizācijas līdzekļus.

6. Sastādīt pacienta anamnēzi (pašreizējo sūdzību, slimības anamnēzi, dzīves, sociālo un ģimenes anamnēzi).

7. Novērtēt pacienta atbildes reakciju uz esošajiem vai iespējamiem kāju pēdu veselības traucējumiem, kā arī novērtēt aprūpi, ārstēšanu vai izmeklēšanu.

8. Veikt izvirzīto aprūpes problēmu plānošanu un īstenot nepieciešamās darbības pēdu problēmu risināšanai.

9. Veikt nagu, ādas stāvokļa un to izmaiņu novērtēšanu kāju pēdām.

10. Noteikt kāju nagu struktūru un pēdu ādas tipu, noteikt ādas krāsas pārmaiņas slodzes laikā.

11. Pārbaudīt pacienta pulsu uz pēdas mugurējās artērijas un liela kaula mugurējās artērijas, kā arī prast izvērtēt segmentārās doplerogrāfijas (potītes/augšdelma indeksa) rādītājus.

12. Veikt pēdas spiediena sajūtas pārbaudi.

13. Veikt pēdas vibrācijas sajūtas pārbaudi.

14. Veikt virspusējās jušanas pārbaudi (pēdas pieskāriena sajūtas, temperatūras sajūtas un dūriena sajūtas pārbaudi).

15. Novērtēt pēdu deformācijas.

16. Noteikt pēdas spiediena izraisītus bojājumus (hiperkeratozes, tulznas, varžacis) un pēdas kustību spējas zudumu.

17. Veikt pēdas un apakšstilba čūlas veida identifikāciju (čūlas tipa noteikšana, čūlas lokalizācija un dziļums, infekcijas pazīmes).

18. Veikt brūču (čūlas) aprūpi pēdas un apakšstilba līmenī – brūces apkopšanu, skalošanu, nekrotisko audu likvidāciju.

19. Pielietot brūces dzīšanas posmam atbilstošus pārsējus un ārīgi lietojamus medikamentus pēdas un apakšstilba lokalizācijā pēc ķirurga norādījumiem.

20. Atslogot pēdas čūlu, izmantojot podoloģijā pielietojamos materiālus.

21. Veikt ieaugušu nagu korekciju, pielietojot korekcijas stangas, un pielietot kādu no ortoniksijas (skavu/plākšņu) vai nagu tamponēšanas metodēm.

22. Identificēt ādas slimības (parazitārās, mikotiskās, piodermijas, vīrusu dermatozes) un nagu slimības (mikotiskās, trofiskās, iedzimtās).

23. Veikt pasākumus pēdu mehāniskai atslogošanai – spiediena un berzes samazināšanai un deformācijas koriģēšanai ar neķirurģiskām metodēm, izveidojot individuālās ortozes (silikona masas, porolona, filca).

24. Veikt fizikālās medicīnas procedūras, pēdu vingrojumus un pēdu masāžu podologa kompetences ietvaros.

25. Veikt pacienta pašaprūpes līmeņa novērtēšanu.

26. Konsultēt pacientus par nagu un kāju pēdu ādas stāvokli un sniegt rekomendācijas par pēdu kopšanu.

27. Paaugstināt pacienta neatkarību, pielietojot pašaprūpi veicinošus pasākumus.

28. Sniegt pacientam informāciju par pārsēju un medikamentu lietošanas nosacījumiem.

29. Precīzi pielietot podoloģijā ārsta nozīmētos medikamentus.

30. Savākt mikrobioloģiskos paraugus mikrobioloģisko izmeklējumu veikšanai.

31. Sagatavot ķirurģisku pacientu operācijai un īstenot pēcoperācijas aprūpes principus.

32. Plānot, īstenot un novērtēt izglītojošas aktivitātes pacientiem par nagu un kāju pēdu ādas veselības saglabāšanas nepieciešamību.

33. Organizēt aprūpes komandas dalībniekiem izglītojošus pasākumus par specifiskiem pēdu bojājumiem un to profilaksi.

34. Apkopot un realizēt pēdas aprūpes procesu raksturojošos skaitliskos datus, izmantojot informācijas tehnoloģijas.

35. Prast organizēt un veikt pasākumus pacientu veselības kvalitātes nodrošināšanai.

36. Aizpildīt pēdu aprūpes protokolus un dokumentēt datus par pacienta kāju pēdu stāvokli un tā izmaiņām.

37. Veikt medikamentu, pēdu aprūpes materiālu, līdzekļu un papildlīdzekļu pasūtīšanu, uzskaiti, uzglabāšanu, izlietošanu un norakstīšanu.

38. Sadarboties ar endokrinologiem, dermatologiem, tehniskajiem ortopēdiem, asinsvadu ķirurgiem, infektologiem, traumatologiem/ortopēdiem un citiem speciālistiem komandas darba nodrošināšanai pacienta veselības aprūpē.

39. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

40. Ievērot higiēnas, darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.

41. Ievērot profesionālās ētikas principus un saskarsmes kultūru.

42. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

43. Pārvaldīt valsts valodu.

44. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

45. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

46. Izmantot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

47. Rīkoties atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar veselības aprūpes jomu.

2.35.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. fizika, ķīmija;

1.2. projektu vadība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija;

2.2. vispārējā patoloģija, patoloģiskā fizioloģija;

2.3. mikrobioloģija;

2.4. epidemioloģija;

2.5. personības psiholoģija;

2.6. vides veselība, to ietekmējošie fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie faktori;

2.7. medicīniskā terminoloģija latīņu valodā;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

2.9. farmakoloģija;

2.10. pedagoģijas un andragoģijas principi;

2.11. terapeitisko, ķirurģisko, dermatoloģisko saslimšanu etioloģija, patoģenēze, klīniskās izpausmes, diagnostikas un ārstēšanas principi;

2.12. komercdarbība.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. saskarsme;

3.2. profesionālā ētika;

3.3. propedeitika;

3.4. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3.5. praktiskā darba iemaņas podoloģijā;

3.6. lietišķā informātika medicīnā un informācijas tehnoloģijas;

3.7. higiēna un infekciju kontrole;

3.8. aprūpes process podoloģijā un procedūru standarti;

3.9. nagu korekcijas metodes;

3.10. ārstnieciskā pēdas aprūpe;

3.11. ortopēdija un protezēšanas pamati;

3.12. diabētiskās pēdas aprūpe;

3.13. valsts valoda;

3.14. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.15. darba tiesiskās attiecības;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. vides aizsardzība;

3.18. pētniecības principi podologa praksē;

3.19. lietvedība;

3.20. normatīvie akti veselības aprūpes jomā;

3.21. datorzinības;

3.22. fizioterapija un ergonomija podoloģijā.

2.36. Pārtikas kvalitātes speciālista profesijas standarts

2.36.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – pārtikas kvalitātes speciālists.

2. Profesijas kods – 3119 42.

2.36.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– pārtikas kvalitātes speciālists organizē un veic izejvielu, starpproduktu un gatavās produkcijas paraugu atlasi un reģistrāciju kvalitātes kontrolei laboratorijās, organizē un veic fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās analīzes un produktu degustāciju atbilstoši uzņēmumā izstrādātās kvalitātes sistēmas standartiem un tehnisko noteikumu prasībām; veic pārtikas izejvielu, produktu un iekštelpu vides temperatūras mērījumus; veic ražošanas vides (piemēram, gaisa), virsmas nomazgājumu un citu paraugu noņemšanu laboratoriskai testēšanai; pārzina pārtikas produktu ražošanas tehnoloģiju un visus pārtikas aprites posmus ražošanā; izveido un uztur kvalitātes sistēmas dokumentāciju uzņēmumā.

Pārtikas kvalitātes speciālists var strādāt pārtikas ražošanas uzņēmumos un pārtikas kvalitātes kontroles laboratorijās.

2.36.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt izejvielu, pārtikas paraugu un iekštelpu vides paraugu atlasi kvalitātes kontrolei laboratorijās, kā arī iekštelpu temperatūras mērījumus.

2. Spēja organizēt un veikt fizikālās, ķīmiskās vai mikrobioloģiskās analīzes.

3. Spēja organizēt un vadīt pārtikas produktu degustācijas uzņēmumā.

4. Spēja novērtēt testēšanai nepieciešamā aprīkojuma, iekārtu, reaģentu, barotņu un citu materiālu atbilstību darba uzdevumam un kvalitātes prasībām, kā arī organizēt to izmantošanu un glabāšanu.

5. Spēja aprēķināt, noformēt un izvērtēt analīžu rezultātus, pielietojot informācijas tehnoloģijas.

6. Spēja novērtēt laboratorijas aparatūras un iekārtu derīgumu darbam.

7. Spēja patstāvīgi un precīzi strādāt ar analītisko aparatūru.

8. Spēja apkopot un statistiski apstrādāt iegūtos analīžu rezultātus.

9. Spēja organizēt un nodrošināt svaru un citu mēriekārtu verifikāciju.

10. Spēja organizēt un nodrošināt mērtrauku kalibrēšanu.

11. Spēja lietot mērīšanas iekārtas, instrumentus, reaģentus un materiālus, darba apģērbu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

12. Spēja nodrošināt darba un vides aizsardzības prasību ievērošanu.

13. Spēja sekot pārtikas produktu kvalitātes izmaiņām ražošanas procesā un veikt korektīvās darbības.

14. Spēja kontrolēt pārtikas produktu kvalitātes atbilstību normatīvi tehniskajai dokumentācijai.

15. Spēja izveidot un uzturēt kvalitātes sistēmas dokumentāciju uzņēmumā, analizēt pārtikas riskus un plānot nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus.

16. Spēja plānot un organizēt higiēnas pārbaudes uzņēmumā.

17. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.

18. Spēja strādāt komandā un ievērot profesionālās ētikas normas.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

20. Spēja ikdienas darbā lietot normatīvos aktus, kas reglamentē pārtikas kvalitātes un nekaitīguma prasības.

21. Spēja orientēties pārtikas apriti reglamentējošos normatīvajos dokumentos.

22. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

23. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

2.36.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Organizēt izejvielu, pārtikas produktu un iekštelpu vides paraugu atlasi kvalitātes kontrolei laboratorijās.

2. Organizēt un vadīt pārtikas produktu degustācijas uzņēmumā.

3. Veikt pārtikas produktu ķīmisko rādītāju analīzes atbilstoši standartu prasībām.

4. Veikt pārtikas produktu mikrobioloģisko testēšanu atbilstoši standartu prasībām.

5. Nolasīt mērījumus, aprēķināt, noformēt un izvērtēt testēšanas rezultātus.

6. Pielietot datortehniku un citu biroja tehniku.

7. Prast rīkoties ar pārtikas produktu kontroles laboratorijās lietojamām iekārtām un aparātiem.

8. Organizēt un nodrošināt svaru un citu mēriekārtu verifikāciju.

9. Organizēt un nodrošināt mērtrauku kalibrēšanu.

10. Lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus laboratorijās.

11. Ievērot darba aizsardzības prasības, strādājot ar ķīmiskām vielām un mikroorganismu kultūrām.

12. Ievērot ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

13. Organizēt pirmās palīdzības sniegšanu.

14. Ieviest testēšanas dokumentāciju laboratorijās.

15. Plānot higiēnas pārbaudes uzņēmumā.

16. Organizēt un koordinēt paškontroles sistēmu uzņēmumā atbilstoši kvalitātes nodrošināšanas sistēmas prasībām.

17. Organizēt savu un laboratorijas personāla darbu.

18. Saskaņot savu darbību ar citu uzņēmuma struktūrvienību speciālistiem.

19. Organizēt savu darbu laboratorijā.

20. Pārvaldīt valsts valodu.

21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

23. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

24. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

2.36.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. uzturmācība;

1.2. vides pārvaldības sistēmas;

1.3. galvenie ekonomikas jēdzieni.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ķīmisko savienojumu īpašības;

2.2. ķīmisko vielu un maisījumu klasifikācija un marķēšana;

2.3. stingrai uzskaitei pakļautās vielas;

2.4. pārtikas ķīmija;

2.5. fizikāli ķīmiskās analīzes metodes;

2.6. mikroorganismi un to klasifikācija;

2.7. pārtikas piedevas;

2.8. pārtikas kvalitātes nodrošināšanas sistēma uzņēmumā;

2.9. vadīšanas būtība un funkcijas;

2.10. pārtikas produktu ražošanas tehnoloģija;

2.11. pārtikas piesārņojums un nekaitīguma prasības;

2.12. pārtikas produktu iesaiņojuma prasības;

2.13. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. laboratorijas trauki un iekārtas;

3.2. pārtikas produktu analīzes metodes;

3.3. pārtikas produktu sensorā novērtēšana;

3.4. normatīvie akti pārtikas jomā;

3.5. higiēnas prasību kontrole pārtikas apritē;

3.6. mērīšanas un automatizācijas līdzekļi;

3.7. pirmā palīdzība;

3.8. labas ražošanas prakse;

3.9. informācijas tehnoloģijas;

3.10. darba tiesiskās attiecības;

3.11. saskarsmes pamatprincipi;

3.12. profesionālā ētika;

3.13. lietvedība;

3.14. darba aizsardzība;

3.15. individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi;

3.16. ugunsdzēsības līdzekļi;

3.17. valsts valoda;

3.18. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.19. vides aizsardzība.

2.37. Zobu higiēnista profesijas standarts

2.37.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – zobu higiēnists.

2. Profesijas kods – 3251 02.

2.37.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– zobu higiēnists ir ārstniecības persona – zobārstniecības aprūpes speciālists, kurš, strādājot zobārstniecības komandas sastāvā, sadarbībā ar zobārstu veic pacienta mutes saslimšanu profilakses un klīniskā (periodontoloģiskā) ārstēšanas plāna sastādīšanu, izpildi un izvērtēšanu; patstāvīgi veic klīniski diagnostisku pacienta mutes izmeklēšanu, mutes saslimšanu profilakses pasākumus, zobu un ap zobu esošo audu klīnisko ārstēšanu, nodrošina infekcijas kontroles pasākumus un uztur drošu vidi zobārstniecības kabinetā; izglīto sabiedrību mutes saslimšanu profilaksē; piedalās zobārstniecības aprūpes plānošanā, organizācijā un izvērtēšanā sadarbībā ar zobārstniecības komandu un citu nozaru speciālistiem.

Zobu higiēnists strādā zobārstniecības un dažāda profila ārstniecības iestādēs (piemēram, zobārstniecības privātpraksēs, mutes veselības centros, doktorātos, veselības aprūpes centros, stacionāro ārstniecības iestāžu nodaļās), var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

2.37.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu klīniski diagnostisku mutes izmeklēšanu saistībā ar vispārējo veselības stāvokli.

2. Spēja nodrošināt pacienta zobu rentgenoloģisku izmeklēšanu un mutes saslimšanas diagnostiku sadarbībā ar zobārstu.

3. Spēja sadarbībā ar zobārstu sastādīt pacientam mutes saslimšanu profilakses un klīnisko (periodontoloģisko) ārstēšanas plānu.

4. Spēja sadarbībā ar zobārstu vai speciālistu periodonta slimību ārstēšanā (periodontologu) veikt un izvērtēt zobu un ap zobu esošo audu klīnisko (periodontoloģisko) ārstēšanu.

5. Spēja izpildīt un izvērtēt mutes saslimšanu profilakses plānu individuāli katram pacientam visās vecuma grupās, kā arī pacientam ar īpašām vajadzībām.

6. Spēja sadarbībā ar zobārstu veikt un izvērtēt zobu un ap zobu esošo audu klīnisko (terapeitisko) ārstēšanu.

7. Spēja izvēlēties pacienta profilaktiskās un ārstnieciskās aprūpes veidus atbilstoši stomatoloģisko saslimšanu profilakses, terapijas un periodontoloģijas metodēm.

8. Spēja izglītot pacientu un sniegt vispusīgu primāro aprūpi pacientam visās vecuma grupās, ievērojot mutes slimību profilakses un ārstēšanas prasības.

9. Spēja noteikt prioritātes, kas atbilst katra pacienta individuālajām profilakses un ārstēšanas vajadzībām, mērķiem, kā arī atbilst mutes veselības un veselības aprūpes prasībām.

10. Spēja apzināties, ka visām darbībām, ieskaitot izmeklēšanu, diagnosticēšanu, profilaktiskos pasākumus, periodontoloģisko un terapeitisko ārstēšanu, jāatbilst pacienta vajadzībām un interesēm.

11. Spēja izskaidrot pacientam izmeklēšanas rezultātus un, ja nepieciešams, nosūtīt pacientu ārstēšanai pie speciālista – periodontologa.

12. Spēja ārstniecisko manipulāciju laikā komunicēt un sadarboties ar zobārstu un citiem zobārstniecības aprūpes profesionāļiem.

13. Spēja izvērtēt savu profilaktisko un ārstniecisko darbību zobārstniecības komandas sastāvā.

14. Spēja veikt infekcijas kontroles pasākumus zobārstniecības praksē.

15. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību kritiskās situācijās zobārstniecības praksē.

16. Spēja organizēt un uzturēt drošu zobārstniecības aprūpes darba vidi.

17. Spēja aizpildīt un analizēt dažādu veidu zobārstniecības dokumentāciju.

18. Spēja organizēt pacientu atkārtotu izsaukšanu regulārajā apmeklējumu sistēmā, kā arī sadarboties ar speciālistu (periodontologu) uzturošās ārstēšanas posmā.

19. Spēja veiksmīgi komunicēt ar pacientiem un viņu ģimenēm.

20. Spēja ievērot konfidencialitāti zobu higiēnista darbā.

21. Spēja rīkoties atbilstoši ētikas normām attiecībā pret pacientiem un darba kolēģiem.

22. Spēja plānot un veikt vienkāršus zinātniskus pētījumus profilaktiskās zobārstniecības jomā.

23. Spēja kritiski izvērtēt publicētos zinātniskos pētījumus zobārstniecības jomā.

24. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītos medicīnas zinātnes sasniegumus savā darbā.

25. Spēja veikt sabiedrības izglītošanu mutes saslimšanu profilaksē, veicināt mutes veselību un vispārējo veselību.

26. Spēja izglītot pacientu par mutes slimību etioloģiju, diagnostikas un ārstēšanas iespējām, uzsverot profilakses pasākumu nozīmīgumu un pacienta atbildību pašam rūpēties par mutes veselības saglabāšanu.

27. Spēja sadarbībā ar zobārstu piedalīties izglītojošo un profilaktisko programmu plānošanā, organizēšanā un ieviešanā iedzīvotājiem dažādās vecuma grupās, identificējot riska grupas.

28. Spēja izvērtēt efektivitāti mutes veselības izglītojošām un profilaktiskām programmām, kas vērstas uz dažāda vecuma iedzīvotāju grupām, kā arī pacientiem ar īpašām vajadzībām.

29. Spēja strādāt sabiedrības veselības aprūpes jomā sadarbībā ar citiem primārās veselības un sociālās aprūpes speciālistiem.

30. Spēja izturēties ar rūpēm, toleranci un iejūtību pret visiem pacientiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, reliģiskās piederības un citiem kritērijiem.

31. Spēja pielietot pozitīvās saskarsmes iemaņas.

32. Spēja ievērot higiēnas un darba aizsardzības prasības.

33. Spēja apzināties nepieciešamību rūpēties par savu veselību, iespējamo arodslimību attīstību un ievērot ergonomikas principus praktiskajā darbā.

34. Spēja uzturēt profesionālās attīstības un kompetences līmeni, turpinot izglītoties mūža garumā.

35. Spēja piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un īstenošanā.

36. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

37. Spēja izmantot mūsdienu informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

38. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

39. Spēja nodrošināt vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

40. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

2.37.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Iegūt un vispusīgi dokumentēt pacienta medicīnisko anamnēzi, pievēršot uzmanību kaitīgiem paradumiem.

2. Noteikt mutes veselības stāvokli – kariesa intensitāti, ap zobiem esošo audu (periodonta) un gļotādu stāvokli, sakodienu, sejas simetriju – un informēt par to zobārstu.

3. Izvērtēt kariesa, nekariozo saslimšanu, mutes higiēnas un ap zobu esošo audu (periodonta) stāvokli, izmantojot dažādus indeksus.

4. Atpazīt mutes gļotādas slimības, patoloģiskas izmaiņas un konsultēties ar zobārstu vai mutes patoloģijas speciālistu diagnozes uzstādīšanai.

5. Veikt dažādus diagnostiskus testus (kariogrammu, periogrammu, siekalu testus).

6. Izdarīt zobu rentgena uzņēmumus, attīstīt, dokumentēt un sagatavot tos izsniegšanai.

7. Sastādīt, veikt un izvērtēt mutes saslimšanu profilakses un klīnisko (periodontoloģisko) ārstēšanas plānu pacientam sadarbībā ar zobārstu vai speciālistu (periodontologu), pacienta hronisku saslimšanu gadījumos konsultēties ar ģimenes ārstu vai citiem speciālistiem.

8. Pielietot diagnostiskas krāsvielas zobu aplikuma noteikšanai un informēt pacientu par mutes higiēnas stāvokli.

9. Veikt zobu kroņa daļas pulēšanu, ieskaitot arī plombas pulēšanu, noņemt plombu pārkares.

10. Noņemt virssmaganu un zemsmaganu mīksto un cieto zobu aplikumu ar īpašiem instrumentiem (ne dziļāk par 6 mm).

11. Veikt zobu saknes daļas pulēšanu (ne dziļāk par 6 mm).

12. Ievietot smaganu rievās un kabatās zobārsta nozīmētos medikamentus.

13. Pielietot virsmas anestētiķus pacienta mutes gļotādai un pēc veiktās lokālās mutes anestēzijas izdarīt pacientam nepieciešamās klīniskās procedūras.

14. Demonstrēt un apmācīt pacientu lietot viņam piemērotākās zobu tīrīšanas un diegošanas tehnikas.

15. Veikt uztura analīzi, kariesa un nekariozo zobu saslimšanu riska izvērtēšanu.

16. Pielietot lokāli fluorīdus saturošus un zobu jutīgumu samazinošus medikamentus.

17. Pēc zobārsta norādījuma uzlikt silantus pacienta zobu kožamajās virsmās.

18. Veikt zobu balināšanas procedūras pacientam, uzlikt un noņemt periodontoloģiskus pārsējus, noņemt šuves mutē.

19. Nodrošināt profilakses pasākumus pacientam ar samazinātu siekalu izdalīšanos mutē (kserostomiju) un nepatīkamu elpu (halitozi).

20. Pielietot specifiskas higiēnas metodes pacientam ar zobu implantiem, ortodontiskām aparatūrām un zobu protēzēm.

21. Ņemt nospiedumus, lai izgatavotu mutes zobu aizsargkapes, nakts kapes vai individuālās karotes profilakses līdzekļu uzlikšanai zobiem.

22. Pielietot polimerizācijas lampu gaismas cietējošiem zobārstniecības materiāliem un silantiem.

23. Sadarboties ar zobārstu un citiem zobārstniecības aprūpes profesionāļiem ārstniecisko manipulāciju laikā.

24. Veikt infekcijas kontroles pasākumus zobārstniecības kabinetā.

25. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību kritiskās situācijās zobārstniecības praksēs.

26. Aizpildīt un analizēt dažādu veidu zobārstniecības dokumentāciju.

27. Organizēt pacientu izsaukumus regulārajā apmeklējumu sistēmā, lietot datoru informācijas glabāšanā un apstrādē.

28. Sadarboties ar pacientiem un viņu ģimenēm.

29. Ievērot konfidencialitāti zobu higiēnista darbā.

30. Rīkoties atbilstoši ētikas normām attiecībā uz pacientiem un darba kolēģiem.

31. Izglītot sabiedrību mutes saslimšanu profilaksē, veicināt mutes veselību un vispārējo veselību.

32. Izglītot pacientu par mutes slimību etioloģiju, diagnostikas un ārstēšanas iespējām, uzsverot profilakses pasākumu nozīmīgumu un pacienta atbildību pašam rūpēties par mutes veselības saglabāšanu.

33. Sadarbībā ar zobārstu piedalīties izglītojošo un profilaktisko programmu plānošanā, organizēšanā un ieviešanā iedzīvotājiem dažādās vecuma grupās, identificējot riska grupas.

34. Izvērtēt efektivitāti mutes veselības izglītojošām un profilaktiskām programmām, kas vērstas uz dažāda vecuma iedzīvotāju grupām, kā arī pacientiem ar īpašām vajadzībām.

35. Strādāt sabiedrības veselības aprūpes jomā sadarbībā ar citiem primārās un sociālās aprūpes speciālistiem.

36. Izturēties ar rūpību, toleranti un iejūtīgi pret visiem pacientiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, reliģiskās piederības un citiem kritērijiem.

37. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.

38. Līdzdarboties zobārstniecības komandas darbā.

39. Respektēt pacienta individuālās profilaktiskās un ārstnieciskās vajadzības zobārstniecībā.

40. Piedalīties profesionālās pilnveides programmu izstrādē un īstenošanā.

41. Integrēt zinātnes sasniegumus zobārstniecības aprūpes darbā.

42. Ievērot darba tiesiskās attiecības.

43. Pārvaldīt valsts valodu.

44. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

45. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

46. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.37.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vispārīgā mikrobioloģija, virusoloģija, imunoloģija;

1.2. embrioloģija;

1.3. patoloģiskā anatomija;

1.4. patoloģiskā fizioloģija;

1.5. ekonomika un komercdarbība;

1.6. pedagoģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. cilvēka anatomija;

2.2. dentālā anatomija;

2.3. normālā fizioloģija;

2.4. funkcionālā histoloģija;

2.5. orālā mikrobioloģija;

2.6. orālā morfoloģija;

2.7. orālā patoloģija;

2.8. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

2.9. speciālā farmakoloģija;

2.10. infekcijas slimības;

2.11. sabiedrības veselība un epidemioloģija;

2.12. medicīnas ētika;

2.13. vides un aroda veselība;

2.14. veselības veicināšana un izglītošana;

2.15. psihosomatiskā medicīna un psihoterapijas pamati;

2.16. materiālmācība zobārstniecībā;

2.17. endodontija;

2.18. zobu protezēšana;

2.19. ortodontija;

2.20. mutes, sejas un žokļu ķirurģija;

2.21. bērnu terapeitiskā zobārstniecība;

2.22. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. stomatoloģisko saslimšanu profilakse;

3.2. uzturmācība (saistībā ar mutes veselību);

3.3. preklīniskā periodontoloģija;

3.4. klīniskā periodontoloģija;

3.5. sabiedrības veselība un aprūpe zobārstniecībā;

3.6. mutes veselības veicināšana un izglītošana;

3.7. dentālā rentgenoloģija;

3.8. saskarsme ar pacientu zobārstniecībā;

3.9. gerostomatoloģija (profilakses aspekti);

3.10. ergonomija zobārstniecībā;

3.11. pētnieciskais darbs zobārstniecībā;

3.12. profesionālā ētika un ar profesionālo darbību saistītie normatīvie akti;

3.13. informācijas tehnoloģijas;

3.14. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.15. valsts valoda;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. darba aizsardzība;

3.18. vides aizsardzība.

2.38. Vides tehnologa profesijas standarts

2.38.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – vides tehnologs.

2. Profesijas kods – 2143 02.

2.38.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– vides tehnologs veic vides tehnoloģiju un vides kvalitāti nodrošinošu tehnoloģisko risinājumu izstrādi, projektēšanu un ieviešanu; piedalās vides pārvaldības darbā; risina vides aizsardzības, vides tehnoloģiju, resursu apsaimniekošanas, ar atkritumu apsaimniekošanu saistītus uzdevumus; vada projektus, kā arī uzņēmuma patstāvīgu struktūrvienību darbu.

Vides tehnologs strādā valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī uzņēmumos, kur nepieciešami risinājumi, lai mazinātu procesa kaitīgo ietekmi uz vidi.

2.38.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt, novērtēt un kontrolēt vides stāvokli, t.sk. piesārņojuma līmeni.

2. Spēja veikt ūdens, augsnes, gaisa, fizikālās un ķīmiskās analīzes.

3. Spēja aprēķināt, izvērtēt ūdens, augsnes, gaisa u.c. vides piesārņojuma fizikālo un ķīmisko analīžu rezultātus.

4. Spēja plānot vides aizsardzības pasākumus.

5. Spēja organizēt ietekmes uz vidi novērtējumu, analizēt ietekmju būtiskumu.

6. Spēja izstrādāt un lietot videi draudzīgas tehnoloģijas notekūdeņu attīrīšanā, atkritumu apsaimniekošanā, dzeramā un tehniskā ūdens sagatavošanā, augsnes un gaisa attīrīšanā ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

7. Spēja diagnosticēt tehnoloģiskā aprīkojuma ekspluatācijas gaitā radušos traucējumu cēloņus.

8. Spēja sagatavot nepieciešamo dokumentāciju vides aizsardzības projektu izstrādei, t.sk. veikt tehniski ekonomiskos aprēķinus.

9. Spēja aprēķināt vides degradācijas ekonomiskos zaudējumus, kā arī degradācijas novēršanas ekonomisko efektivitāti.

10. Spēja lietot matemātiskas metodes vides novērtējuma analīzē, izpētē un vides aizsardzības priekšlikumu izstrādē.

11. Spēja izstrādāt piesārņotu teritoriju rekultivācijas projektus.

12. Spēja organizēt un vadīt vides pārvaldības sistēmas.

13. Spēja lietot biroja tehniku, informācijas tehnoloģijas un nepieciešamo programmatūru.

14. Spēja veikt vides auditu.

15. Spēja ievērot normatīvo aktu prasības vides aizsardzības jomā.

16. Spēja organizēt savu un padoto darbinieku pienākumu veikšanu, nodrošināt komandas darbu uzdevumu izpildē.

17. Spēja saskaņot savus darba pienākumus ar citu saistīto speciālistu darba pienākumiem.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

19. Spēja ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

20. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus.

21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

22. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.38.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Novērtēt, analizēt, kontrolēt vides stāvokli, identificēt vides piesārņojuma avotus.

2. Veikt ūdens, augsnes, gaisa u.c. vides piesārņojuma fizikālās un ķīmiskās analīzes.

3. Veikt vides risku analīzi.

4. Plānot vides aizsardzības pasākumus.

5. Nodrošināt vides monitoringa datu vākšanu, apstrādi, analīzi.

6. Organizēt ietekmes uz vidi novērtējumu.

7. Izstrādāt un ekspluatēt videi draudzīgas tehnoloģijas notekūdeņu attīrīšanas, atkritumu apsaimniekošanas, dzeramā un tehniskā ūdens sagatavošanas, augsnes, zemes dzīļu ieguves un izmantošanas, gaisa attīrīšanas ilgtspējīgas attīstības kontekstā.

8. Sagatavot nepieciešamo dokumentāciju vides aizsardzības projektu izstrādei, veikt ar dabas resursu izmantošanu vai ar piesārņojumu saistītos ekonomiskos aprēķinus.

9. Diagnosticēt tehnoloģiskā aprīkojuma ekspluatācijas gaitā radušos traucējumu cēloņus.

10. Aprēķināt vides degradācijas ekonomiskos zaudējumus un degradācijas novēršanas ekonomiskos ieguvumus.

11. Lietot matemātiskās metodes vides novērtējuma analīzē, izpētē, vides aizsardzības priekšlikumu izstrādē.

12. Izstrādāt piesārņotu teritoriju rekultivācijas projektus.

13. Sagatavot informatīva rakstura materiālus populārzinātniskā valodā.

14. Lietot biroja tehniku, informācijas tehnoloģijas un datorprogrammas.

15. Ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

16. Pārzināt iekšējā vides audita veikšanas principus.

17. Prast ieviest vides pārvaldības sistēmu vai tās elementus uzņēmumā.

18. Organizēt un nodrošināt savu un padoto darbinieku pienākumu veikšanu.

19. Sadarboties ar citiem speciālistiem.

20. Ievērot profesionālās ētikas principus.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

24. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

25. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.38.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ģeogrāfija;

1.2. loģistika;

1.3. zemes dzīļu resursu izmantošana;

1.4. riska analīze.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ķīmijas cikla zinātnes;

2.2. fizikas cikla zinātnes;

2.3. bioloģijas cikla zinātnes;

2.4. inženierģeoloģija un ģeodēzija;

2.5. darba vides aizsardzība;

2.6. vides ekonomika;

2.7. projektu vadība;

2.8. ietekmes uz vidi un stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums;

2.9. ķīmijas tehnoloģija;

2.10. dabas resursu apsaimniekošana;

2.11. ekoloģiskās būvniecības tehnika;

2.12. ekotoksikoloģija;

2.13. ūdenssaimniecība;

2.14. ūdensapgāde un kanalizācija;

2.15. atkritumu apsaimniekošana;

2.16. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. valsts valoda;

3.2. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.3. vides ķīmija;

3.4. tēlotāja ģeometrija un inženiergrafika;

3.5. kartogrāfija;

3.6. vides tehnoloģija;

3.7. ģeogrāfiskās informācijas sistēmas;

3.8. vides kvalitātes stāvokļa noteikšana;

3.9. ūdens, gaisa, augsnes attīrīšanas tehnoloģijas;

3.10. informācijas tehnoloģijas;

3.11. normatīvie akti vides aizsardzības jomā;

3.12. ūdensapgāde un notekūdeņu saimniecība;

3.13. vides monitorings;

3.14. degradēto teritoriju rekultivācijas metodes un tehnoloģijas;

3.15. profesionālās ētikas un saskarsmes pamatprincipi;

3.16. darba aizsardzība (individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi, ugunsdzēsības līdzekļi);

3.17. darba tiesiskās attiecības.

2.39. Biotehnologa profesijas standarts

2.39.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – biotehnologs.

2. Profesijas kods – 3141 26.

2.39.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– biotehnologs izstrādā, organizē un vada biotehnoloģiskos procesus uzņēmumā, veic pētījumus un konsultē šajā jomā; organizē un vada iekārtu ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu atbilstoši normatīvajiem aktiem un tehniskajai dokumentācijai; vada citus darbiniekus.

Biotehnologs strādā uzņēmumā, kurā lieto biotehnoloģiskās metodes un izmanto biotehnoloģiskos paņēmienus produkcijas ražošanā vai uzņēmumu bioķīmijas un mikrobioloģijas laboratorijā.

2.39.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt biotehnoloģijas aparatūras un ar aseptiskā procesa daļas saistīto komunikāciju sterilizācijas procesus.

2. Spēja organizēt sterila gaisa sagatavošanu substrāta (barotnes) biotehnoloģiskajiem procesiem.

3. Spēja organizēt un veikt bioķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes un apkopot un apstrādāt analīžu rezultātus.

4. Spēja organizēt un veikt atbilstošu substrāta sagatavošanu un sterilizēšanu.

5. Spēja organizēt un veikt sējmateriāla audzēšanu un saglabāšanu.

6. Spēja sagatavot nosacījumus fermentāciju veikšanai.

7. Spēja organizēt, nodrošināt un vadīt bioloģiski aktīvo vielu producenta ražošanas fermentāciju.

8. Spēja strādāt ar fermentācijas procesu automātiskās vadības iekārtām un sistēmām, un procesa datorizētās uzskaites programmām.

9. Spēja organizēt biomasas atdalīšanu no tehnoloģiskā procesa un fermentācijas produktu izdalīšanu un attīrīšanu.

10. Spēja lietot mērīšanas ierīces, instrumentus, reaģentus un materiālus, darba apģērbu, individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

11. Spēja novērtēt biotehnoloģisko procesu un iegūto produktu atbilstību izvirzītajām kvalitātes prasībām.

12. Spēja analizēt biotehnoloģiskos riskus un plānot nepieciešamos laboratoriskos izmeklējumus, risināt tehnoloģiskā procesa neatbilstību novēršanu.

13. Spēja orientēties aktuālajos normatīvajos aktos un tehniskajā dokumentācijā un lietot to biotehnoloģijas jomā.

14. Spēja aprēķināt, noformēt un izvērtēt biotehnoloģisko procesu rezultātus, lietojot informācijas tehnoloģijas.

15. Spēja lasīt un veidot tehnoloģiskās shēmas.

16. Spēja strādāt komandā un sadarboties ar citiem uzņēmuma speciālistiem kopēju mērķu sasniegšanā, ievērojot profesionālās un vispārīgās ētikas principus.

17. Spēja noformēt lietišķos dokumentus.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

19. Spēja ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

20. Spēja izvērtēt savas darbības riskus un uzņemties atbildību par iegūtajiem rezultātiem.

21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

2.39.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt ar procesa aseptisko daļu saistīto iekārtu un to komunikāciju sterilizāciju uzņēmumā.

2. Sagatavot sterilu gaisu substrāta biotehnoloģiskajiem procesiem.

3. Veikt produktu bioķīmisko rādītāju analīzes atbilstoši instrukcijām un standartu prasībām.

4. Veikt biotehnoloģisko un mikrobioloģisko testēšanu atbilstoši instrukcijām un standartu prasībām.

5. Nolasīt mērījumus, aprēķināt, noformēt un izvēlēties testēšanas rezultātus.

6. Organizēt un nodrošināt sējmateriāla sagatavošanas un saglabāšanas procedūru.

7. Veikt bioloģiski aktīvo vielu producenta ražošanas fermentāciju.

8. Veikt operācijas ar fermentācijas procesu automātiskās vadības iekārtām, sistēmām un procesa datorizētās uzskaites programmām.

9. Organizēt un veikt biomasas atdalīšanu no šķidruma un bioloģiski aktīvo vielu izdalīšanu un attīrīšanu, kur tas nepieciešams.

10. Prast rīkoties ar substrāta sagatavošanas un sterilizācijas iekārtām.

11. Prast rīkoties ar mikroorganismu tīrkultūrām un iekārtām sējmateriāla audzēšanai.

12. Pareizi lietot kolektīvos un individuālos darba aizsardzības līdzekļus, kad tas nepieciešams.

13. Lietot aktuālus normatīvos aktus un tehnisko dokumentāciju biotehnoloģijas jomā.

14. Ieviest testēšanas dokumentāciju un izmantot to testēšanai atbilstoši savai kompetencei.

15. Organizēt savu un sev pakļauto darbinieku darbu.

16. Ievērot profesionālās un vispārīgās ētikas principus un saskarsmes kultūru.

17. Saskaņot savu profesionālo darbību ar citiem uzņēmuma speciālistiem, kur tas nepieciešams, kopēju mērķu sasniegšanai.

18. Lasīt un veidot tehnoloģiskās shēmas.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

22. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

23. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem un sekām.

24. Ievērot un nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

2.39.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī par smagiem metāliem un to toksiskām īpašībām.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. laboratorijas trauku veidi, nozīme un lietojums;

2.2. ķīmisko reaktīvu apzīmējumi un nozīme;

2.3. ķīmisko elementu periodiskā sistēma;

2.4. organisko vielu klases un to īpašības;

2.5. bioķīmisko vielu klasifikācija;

2.6. testēšanas laboratoriju iekārtas un to lietojums;

2.7. mikroorganismu klasifikācija, to ietekme uz cilvēku organismu un dzīvības procesiem;

2.8. organisko vielu metabolisms mikroorganismos;

2.9. sterilizācijas un dezinfekcijas teorētiskie pamati;

2.10. galvenie ekonomikas uzdevumi un mērķi;

2.11. galvenie ekonomikas jēdzieni;

2.12. gatavās produkcijas (starpproduktu) pašizmaksas aprēķināšana;

2.13. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. bioķīmija, bioloģiski aktīvo vielu jēdziens;

3.2. mikroorganismu specifiskās producējošās īpašības un aktivitāte, bioloģiski aktīvo vielu metabolisma ceļi;

3.3. substrāta, aparatūras un komunikāciju sterilizācija, sterilizācijas veidi to priekšrocības un trūkumi;

3.4. substrāta, aparatūras un komunikāciju termiskā sterilizācija;

3.5. sterila gaisa sagatavošanas paņēmieni;

3.6. sējmateriāla audzēšana un saglabāšana;

3.7. bioloģiski aktīvo vielu producentu audzēšana ražošanas fermentatoros;

3.8. biomasas atdalīšanas paņēmieni un dažādu tehnoloģisko atdalīšanas paņēmienu priekšrocības un trūkumi;

3.9. bioloģiski aktīvo vielu izdalīšanas un koncentrēšanas metodes, to priekšrocības un trūkumi (ekstrakcija, nogulsnēšana ar organiskajiem šķīdinātājiem, nogulsnēšana ar ļoti koncentrētiem sāls šķīdumiem, dialīze, ultrafiltrācija, vakuumkoncentrēšana, hromatogrāfija un citas mūsdienu izdalīšanas metodes un žāvēšana);

3.10. IT risinājumi – programmējami loģiski kontrolieri, to darbības principi un lietošana;

3.11. procesu automātiskās vadības sistēmas un procesu attālinātā vadība;

3.12. procesu vadības vizualizācija, lietotāja interfeisu jēdziens;

3.13. rezultātu noformēšanas, apstrādes, uzkrāšanas un arhivēšanas programmas (MS Word, Excel, Access);

3.14. tehnoloģisko shēmu izstrādes programmas (Adobe CorelDraw);

3.15. mikrobioloģisko paraugu testēšanas metodes (paraugu homogenizācija, membrānu filtrācija, virsmas un šķidruma inokulācija u.tml.);

3.16. ķīmisko paraugu testēšanas metodes (titrēšana, gāzes un šķidruma hromotogrāfija u.tml.);

3.17. profesionālās un vispārīgās ētikas principi;

3.18. darba aizsardzība;

3.19. vides aizsardzība;

3.20. darba tiesiskās attiecības;

3.21. valsts valoda;

3.22. divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.40. Masiera (ceturtā līmeņa kvalifikācija) profesijas standarts

2.40.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – masieris (ceturtā līmeņa kvalifikācija).

2. Profesijas kods – 3255 08.

2.40.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– masieris ir ārstniecības persona, kura praktizē ārstniecībā un, lietojot dažādus masāžas veidus, veicina pacienta vai klienta (turpmāk – pacients) veselības un funkcionālā stāvokļa, kā arī ar veselību saistītās dzīves kvalitātes un labsajūtas uzlabošanos.

Masieris strādā veselības aprūpes un rehabilitācijas iestādēs vai atbilstoši iegūtajai profesijai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

2.40.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt pacienta veselības stāvokļa novērtēšanu un sagatavot pacientu masāžai, izvērtējot masāžas kontrindikācijas katram pacientam individuāli.

2. Spēja veikt pacienta atbilstošās ķermeņa zonas masāžu, ievērojot viņa veselības stāvokli, nepieciešamo procedūras intensitāti un ilgumu.

3. Spēja veikt pacienta aprūpi pēc masāžas.

4. Spēja novērtēt masāžas rezultātus.

5. Spēja lietot masāžā atbilstošas medicīniskās ierīces un ārstnieciskās vielas.

6. Spēja izvērtēt indikācijas un kontrindikācijas masāžai vai atsevišķām masāžas tehnikām.

7. Spēja ievērot infekciju kontroles pasākumus.

8. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

9. Spēja novērtēt un atbilstoši rīkoties dzīvībai bīstamās situācijās, sniegt pirmo palīdzību un neatliekamo medicīnisko palīdzību.

10. Spēja noformēt medicīnisko dokumentāciju.

11. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot patstāvīgi vai komandā.

12. Spēja veidot labestīgu, saprotošu un profesionālu dialogu ar pacientiem, darba devējiem un kolēģiem, t.sk. ievērot profesionālo ētiku un konfidencialitāti saskarsmē ar pacientu.

13. Spēja pieņemt ar komercdarbību saistītus lēmumus, izvēlēties komercdarbības optimālo variantu.

14. Spēja izmantot un ievērot komercdarbību un darba tiesisko attiecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

15. Spēja ieviest jaunākos uz pierādījumiem balstītus, kā arī labas prakses akceptētus sasniegumus veselības aprūpes jomā savā darbā.

16. Spēja veikt izglītojošu darbu, lai veicinātu pacienta aktīvu un apzinātu līdzdalību atveseļošanās procesā.

17. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

19. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

20. Spēja ievērot ārstniecības jomas normatīvo aktu prasības.

2.40.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Novērtēt pacienta aktuālo veselības stāvokli, iespējamās kontrindikācijas masāžas procedūrām.

2. Ievākt pacienta nepieciešamos anamnēzes datus.

3. Novērtēt pacienta konstitucionālo tipu.

4. Novērtēt un dokumentēt pacienta ādas, zemādas un muskuļu stāvokli.

5. Sagatavot darba vidi, nepieciešamo aprīkojumu, aparatūru, materiālus un palīglīdzekļus masāžai atbilstoši pacienta stāvoklim.

6. Sagatavot pacientu masāžai.

7. Izprast ārsta norādījumus par pacienta slimību, slimības stadiju, masāžas veidu, lokalizāciju un mērķiem.

8. Lietot masiera darbam nepieciešamo aparatūru, veikt masāžu ar atbilstošām medicīniskām ierīcēm.

9. Lietot masāžas procedūrām nepieciešamās ārstnieciskās vielas.

10. Veikt klasiskās masāžas paņēmienus, palīgpaņēmienus, ievērojot pareizu secību, kustību virzienu un ritmu.

11. Veikt vispārēju un atsevišķu ķermeņa daļu klasisko masāžu.

12. Veikt segmentāro masāžu.

13. Veikt pēdu masāžu.

14. Veikt manuālo limfodrenāžu.

15. Veikt masāžu atbilstoši bērnu attīstības īpatnībām.

16. Informēt pacientus par masāžas procedūrām, to norisi, ietekmi uz organismu, vēlamajām reakcijām.

17. Novērtēt agrīno un vēlīno pacienta reakciju pēc masāžas.

18. Ievērot pareizu stāju un ergonomisku darba pozu masāžas veikšanas laikā.

19. Ievērot darba un personīgās higiēnas, drošības prasības.

20. Ievērot vides, darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības.

21. Veikt masāžas rezultātu novērtēšanu un dokumentēt to, nodrošināt medicīniskās dokumentācijas uzglabāšanu, nodrošināt konfidencialitāti.

22. Strādāt komandā.

23. Nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

24. Sagatavot profesionālajai darbībai nepieciešamos grāmatvedības un finanšu dokumentus.

25. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku.

26. Ievērot medicīniskās ētikas normas.

27. Uzturēt savu profesionālo kompetenci un kvalifikāciju.

28. Pārvaldīt valsts valodu.

29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

30. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

31. Ievērot ārstniecības jomu, komercdarbību un darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

2.40.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. masāžas vēsture;

1.2. dažādo masāžas veidu attīstība veselības un labklājības veicināšanā;

1.3. pedagoģijas pamati;

1.4. aprūpes pamatjēdzieni – cilvēks, veselība, vide, aprūpe – to savstarpējā saistība, darbs komandā;

1.5. cilvēka pamatvajadzības – fizioloģiskās, sociālās, garīgās, intelektuālās, tās ietekmējošie faktori;

1.6. cilvēka funkcionēšanas biopsihosociālais modelis, Starptautiskā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācija, rehabilitācijas pamatprincipi;

1.7. projektu vadība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. personības psiholoģija;

2.2. komercdarbības pamati, uzņēmuma organizēšana, plānošana un vadīšana, vadības teorijas jautājumi;

2.3. grāmatvedības pamatprincipi;

2.4. anatomija;

2.5. fizioloģija;

2.6. vispārējā un speciālā patoloģija;

2.7. mikrobioloģija un infekciju kontrole;

2.8. higiēna;

2.9. iekšējo orgānu un to sistēmu slimību etioloģija, patoģenēze, klīnika un ārstēšanas principi;

2.10. balsta – kustību aparāta traucējumi un slimības;

2.11. asinsrites un limfātiskās sistēmas traucējumi un slimības;

2.12. nervu sistēmas traucējumi un slimības;

2.13. bērnu attīstības īpatnības;

2.14. medicīniskās rehabilitācijas pamatprincipi;

2.15. neķirurģiska ķermeņa formas korekcija, masāža estētiskajā medicīnā;

2.16. ergonomija;

2.17. ūdensdziedniecības un klasiskās dabas dziedniecības pamatprincipi;

2.18. vides veselība un to ietekmējošie fiziskie, ķīmiskie un bioloģiskie faktori, to novērtēšana un ietekmēšanas iespējas;

2.19. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. saskarsmes psiholoģija;

3.2. pacienta izmeklēšana – ādas, zemādas, saistaudu, balsta – kustību aparāta, stājas novērtējums, konstitucionālās īpatnības;

3.3. klasiskās masāžas indikācijas un kontrindikācijas, masāžas higiēna, lietojamie materiāli;

3.4. klasiskās masāžas paņēmienu iedarbība uz balsta – kustību aparātu, asinsrites, limfātisko, nervu sistēmu;

3.5. klasiskās masāžas pamatpaņēmienu – glāstīšanas, berzēšanas, mīcīšanas un vibrācijas – īpatnības un tehnika;

3.6. klasiskās masāžas metodika, ja ir sirds – asinsrites, elpošanas, gremošanas, nervu, maņu orgānu, balsta – kustību aparāta slimības;

3.7. masāžā lietojamās vielas, to sastāvs un īpašības;

3.8. segmentārās masāžas tehnika, indikācijas, kontrindikācijas;

3.9. bērnu masāža;

3.10. manuālā limfodrenāža;

3.11. sporta masāža;

3.12. punktu masāža;

3.13. saistaudu masāža;

3.14. pēdu masāža;

3.15. banku masāža;

3.16. grūtnieču masāža;

3.17. zemūdens masāža, Šarko duša;

3.18. masāža ar dažādām masāžas ierīcēm;

3.19. pacienta vitālo mērījumu novērtēšana;

3.20. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3.21. masāžas kabineta aprīkojums, palīglīdzekļi, to lietošana;

3.22. masiera darba dokumentēšanas principi;

3.23. masiera darba drošība un to ietekmējošie fiziskie, ķīmiskie un bioloģiskie faktori, to novērtēšana un ietekmēšanas iespējas;

3.24. profesionālās ētikas pamati;

3.25. profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie dokumenti;

3.26. lietvedība;

3.27. informācijas tehnoloģijas;

3.28. valsts valoda;

3.29. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.30. vides aizsardzība;

3.31. darba tiesiskās attiecības;

3.32. darba aizsardzība.

2.41. Pastorālā darba speciālista profesijas standarts

2.41.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – pastorālā darba speciālists.

2. Profesijas kods – 3413 07.

2.41.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– pastorālā darba speciālists ir pastorālā darba jomas speciālists Latvijas Baptistu draudžu savienības vai citu Latvijas Republikā atzīto reliģisko konfesiju draudzēs, kurš atbilstoši konfesijas darbības praksei, tradīcijai un iekšējai kārtībai reliģisko lietu vecāko speciālistu vadībā organizē pastorālās aprūpes darbu un līdzdarbojas reliģiskajā darbībā; koordinē reliģiska satura informatīvus un izglītojošus pasākumus; izskaidro praktiskās teoloģijas jautājumus.

Pastorālā darba speciālists strādā vai veic brīvprātīgā pienākumus konfesijas dibinātajās institūcijās, kurās paredzēts vai atļauts pastorālās aprūpes darbs (turpmāk – institūcija).

2.41.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamā profesionālā kompetence

1. Spēja organizēt darbu pastorālās aprūpes darba jomā, respektējot personas tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību, kā arī respektējot personas fiziskās, emocionālās un garīgās robežas un vajadzības.

2. Spēja orientēties bibliskās teoloģijas pamatos, konfesijas reliģiskajā praksē un teoloģiskajās koncepcijās.

3. Spēja izprast praktiskās teoloģijas jautājumus un pastorālās aprūpes darba organizatoriskos jautājumus.

4. Spēja darboties tiešā reliģisko lietu vecāko speciālistu pārraudzībā un vadībā.

5. Spēja adekvāti un ar cieņu rīkoties pastorāla rakstura problēmsituācijās.

6. Spēja aprakstīt pastorālās aprūpes darba organizēšanas procesu atbilstoši profesionālajai kompetencei.

7. Spēja mācīt konfesijas ticības mācību un paskaidrot teoloģiskās koncepcijas dažādu vecumgrupu auditorijām.

8. Spēja koordinēt informatīvus un izglītojošus pasākumus, projektus un programmas praktiskās teoloģijas jautājumos.

9. Spēja asistēt reliģisko lietu vecākos speciālistus pastorālā darba veikšanā.

10. Spēja iedrošināt un atbalstīt indivīdu vai mērķa grupu praktizēt konfesijā akceptētos ētiskos standartus.

11. Spēja uzklausīt vērtējumu par savu profesionālo darbību un pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

12. Spēja informēt pastorālajā darbā iesaistītās puses, tai skaitā reliģisko lietu vecākos speciālistus, par savas darbības rezultātiem.

13. Spēja argumentēti izklāstīt un uzklausīt priekšlikumus un ieteikumus auditorijai.

14. Spēja izmantot pastorālās aprūpes darbam un savai profesionālajai kompetencei atbilstošus resursus, lai optimizētu savu profesionālo darbību.

15. Spēja ievērot normatīvos aktus profesionālās darbības veikšanai.

16. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas sava darba veikšanai.

17. Spēja ievērot profesionālās un reliģiskās ētikas normas.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

19. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

21. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.41.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Ievērot institūcijā noteiktās pastorālās aprūpes darba prioritātes un izvirzītos uzdevumus.

2. Uzturēt profesionālajai ētikai un kompetencei atbilstošas attiecības gan ar reliģisko lietu vecākajiem speciālistiem, gan ar pastorālajā aprūpē esošām personām, gan ar citiem institūcijas darbiniekiem un brīvprātīgajiem.

3. Lietot iegūtās zināšanas pastorālās aprūpes darba organizēšanā.

4. Organizēt pastorālās aprūpes sniegšanu, respektējot dažādību un atšķirības.

5. Dokumentēt savu profesionālo darbību.

6. Dažādu vecumposmu auditorijām mācīt konfesijas ticības mācību un paskaidrot praktiskās teoloģijas jautājumus, ņemot vērā konfesijas tradīcijas un teoloģiskās koncepcijas.

7. Izmantot un lietot reliģiskās izglītības darbam paredzētos mācību materiālus.

8. Dažādu vecumposmu auditorijām darīt pieejamus pastorālā darba speciālista profesionālajai kompetencei atbilstošus reliģiskos resursus un informāciju par pastorālo aprūpi.

9. Paskaidrot savu un respektēt citu viedokli.

10. Koordinēt reliģiski izglītojošu pasākumu, projektu un programmu īstenošanu.

11. Atbalstīt un iedrošināt personu praktizēt konfesijas ticības praksi, respektējot personas tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību.

12. Respektēt personas vecumposmu īpatnības un ievērot fizisko personu datu aizsardzības prasības.

13. Ievērot profesionālās un reliģiskās ētikas normas.

14. Strādāt ar datortehniku, biroja tehniku, lietot internetu informācijas iegūšanai.

15. Izglītoties profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanai.

16. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas normatīvo aktu prasības darba vidē.

17. Ievērot profesionālo darbību reglamentējošos normatīvos aktus.

18. Pārvaldīt valsts valodu un vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

19. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

20. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

21. Pārzināt personālvadības pamatus.

22. Pārzināt projektu vadības pamatprincipus.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.41.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. personāla vadība;

1.2. projektu izstrāde un vadīšana;

1.3. krīzes situāciju izpratne;

1.4. reliģiskās konfesijas vēsture.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vispārīgā psiholoģija;

2.2. attīstības psiholoģija;

2.3. reliģiskās konfesijas teoloģiskās koncepcijas;

2.4. praktiskā teoloģija;

2.5. bibliskās teoloģijas pamati;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. profesionālā ētika;

3.2. saskarsmes psiholoģija;

3.3. saziņas prasme;

3.4. reliģiskās konfesijas un to institūciju pārvaldes principi;

3.5. reliģiskās konfesijas ticības mācības interpretācija;

3.6. pastorālās aprūpes organizācija;

3.7. darba tiesiskās attiecības;

3.8. reliģijas pedagoģija;

3.9. valsts valoda;

3.10. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.11. brīvprātīgais darbs;

3.12. lietvedība;

3.13. informācijas tehnoloģijas;

3.14. darba aizsardzība;

3.15. vides aizsardzība.

2.42. Jaunatnes darbinieka profesijas standarts

2.42.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – jaunatnes darbinieks.

2. Profesijas kods – 2422 57.

2.42.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– jaunatnes darbinieks veic darbu ar jaunatni, iesaistot jauniešus darba ar jaunatni īstenošanā un izvērtēšanā; nodrošina aktivitātes un lietderīgā brīvā laika pavadīšanas iespējas jauniešiem vietējā līmenī; līdzdarbojas starptautisko pasākumu un projektu īstenošanā; konsultē jauniešus par viņiem aktuālajām tēmām; nodrošina informācijas pieejamību un apriti par jaunatnes politikas jautājumiem.

Jaunatnes darbinieks strādā uzņēmumā, kas veic darbu ar jaunatni.

2.42.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamā profesionālā kompetence

1. Spēja veikt darbu ar jaunatni saskaņā ar valsts un pašvaldības izvirzītajām prioritātēm jaunatnes politikas jomā.

2. Spēja identificēt problēmas darbā ar jaunatni, piedāvāt tām atbilstošus risinājumus un noteikt vajadzīgos resursus.

3. Spēja izvēlēties, analizēt un izmantot darba pienākumu veikšanai nepieciešamos informācijas resursus.

4. Spēja nodrošināt dažādām mērķgrupām atbilstošas informācijas pieejamību.

5. Spēja izvērtēt, kādas izglītojošas, informatīvas un brīvā laika aktivitātes ir nepieciešamas jauniešiem, kā arī plānot to saturu, izvēlēties formu un metodes.

6. Spēja sadarboties un iesaistīt jauniešu izglītojošās, informatīvās un brīvā laika aktivitātēs dažādus speciālistus un institūcijas.

7. Spēja lietot zināšanas par neformālās izglītības metodēm, līdzdalības veidiem un ikdienas mācīšanās principiem darba pienākumu veikšanai.

8. Spēja konsultēt jauniešus par viņiem aktuāliem jautājumiem.

9. Spēja iesaistīties informācijas apmaiņā un veidot sadarbību ar starptautiskiem partneriem jaunatnes politikas jomā.

10. Spēja izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas darbā ar jaunatni.

11. Spēja motivēt jauniešus pilsoniskai līdzdalībai un sabiedriskai darbībai.

12. Spēja argumentēt savu viedokli, priekšlikumus un ieteikumus.

13. Spēja rīkoties neparedzētās situācijās.

14. Spēja izprast normatīvos aktus darba pienākumu veikšanai.

15. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

16. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

17. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

18. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

19. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības darba vidē.

20. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

22. Spēja aizpildīt iekšējo dokumentāciju, ievērojot dokumentu noformēšanas tehniskās prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem.

2.42.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Iegūt un analizēt informāciju par jauniešu interesēm, vajadzībām un iespējām.

2. Identificēt problēmas, kas pastāv darbā ar jaunatni vietējā līmenī.

3. Sniegt argumentētus priekšlikumus darba ar jaunatni uzlabošanai vietējā līmenī.

4. Iesaistīties pārstāvētā uzņēmuma darba plānošanā, analīzē un novērtēšanā, lai nodrošinātu jauniešu interešu ievērošanu.

5. Sniegt priekšlikumus nepieciešamo resursu pieprasījumam darbā ar jaunatni un nodrošināt piešķirto resursu racionālu izmantošanu.

6. Strādāt komandā un individuāli.

7. Izstrādāt darba ar jaunatni aktivitāšu īstenošanas plānu.

8. Piedalīties darba ar jaunatni starptautisko aktivitāšu plānošanā, norisē un izvērtēšanā.

9. Iesaistīties informācijas apmaiņā ar starptautiskiem partneriem jaunatnes politikas jomā.

10. Nodrošināt jauniešu līdzdalību darba ar jaunatni aktivitāšu plānošanā, īstenošanā un izvērtēšanā vietējā, nacionālā un starptautiskā līmenī.

11. Radīt vidi un iespējas jauniešiem daudzveidīgai brīvā laika pavadīšanai.

12. Radīt nosacījumus jauniešu personības attīstībai tādās jomās kā atbildība un patstāvība, pilsoniskā līdzdalība un patriotisms, karjeras izaugsme un mūžizglītība, komunikācijas un saskarsmes prasmes, starpkultūru dialogs, uzvedības kultūra, sociālā iekļaušana.

13. Atbalstīt jauniešu idejas un iniciatīvas brīvā laika aktivitāšu organizēšanai.

14. Sniegt jauniešiem informāciju par neformālās izglītības, ikdienējās mācīšanās, brīvprātīgā darba un līdzdalības iespējām Latvijā un ārpus tās.

15. Izmantot dažādas metodes, nodrošinot jauniešus ar aktuālo informāciju jaunatnes politikas jomā.

16. Izmantot savā darbā dažādus informācijas avotus un informēt jauniešus par dažādu informācijas avotu pastāvēšanu.

17. Nodrošināt informācijas pieejamību sabiedrībā par aktivitātēm jaunatnes politikas jomā.

18. Sagatavot prezentācijas materiālus un prezentēt tos, argumentējot savu viedokli, priekšlikumus un ieteikumus.

19. Izglītoties un izprast profesionālās kvalifikācijas pilnveides nepieciešamību.

20. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

21. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savas profesionālās darbības veikšanai.

22. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

23. ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

24. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību un kontroli par sava darba rezultātu.

25. Sniegt pirmo palīdzību.

26. Aizpildīt iekšējo dokumentāciju, ievērojot dokumentu noformēšanas tehniskās prasības.

27. Pārvaldīt valsts valodu.

28. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

30. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

2.42.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vecumposmu atšķirības;

1.2. darba ar sociālās atstumtības riskam pakļautiem jauniešiem principi;

1.3. jauniešu ar īpašām vajadzībām fiziskās un garīgās attīstības īpatnības;

1.4. valsts un Eiropas Savienības jaunatnes politikas un tās reglamentējošie dokumenti;

1.5. Latvijas Republikas un starptautiskās prioritātes jaunatnes politikas jomā;

1.6. karjeras izglītība;

1.7. mūžizglītība;

1.8. starpkultūru dialogs;

1.9. finanšu plānošanas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. cilvēktiesības;

2.2. vispārcilvēciskās un nacionālās vērtības;

2.3. darba plānošana, īstenošana, uzraudzība un izvērtēšana;

2.4. pilsoniskās līdzdalības veidi;

2.5. valsts un sabiedrība;

2.6. uzvedības un saskarsmes kultūra;

2.7. informācijas aprites organizēšana;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. jauniešu brīvā laika aktivitāšu organizēšanas principi, iespējas un metodes;

3.2. neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās principi un metodes;

3.3. darbā ar jaunatni iesaistīto institūciju atbalsta iespējas;

3.4. resursu veidi un to piesaistes un izmantošanas iespējas;

3.5. informācijas resursu izmantošanas tehnika;

3.6. prezentācijas un publiskās runas sagatavošana;

3.7. informācijas tehnoloģiju lietošana;

3.8. biroja tehnikas lietošana;

3.9. dokumentu noformēšanas tehniskās prasības;

3.10. valsts valoda;

3.11. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.12. darba organizēšana;

3.13. pirmā palīdzība;

3.14. personīgā higiēna;

3.15. darba aizsardzība;

3.16. vides aizsardzība;

3.17. darba tiesiskās attiecības;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.19. bērnu tiesību aizsardzība.

2.43. Programmētāja profesijas standarts

2.43.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – programmētājs.

2. Profesijas kods – 2512 05.

2.43.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās pamatdarbības kopsavilkums:

– programmētājs izstrādā programmatūru atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, konfigurējot izstrādes vidi un rakstot programmas kodu saskaņā ar projektējuma un kodēšanas vadlīnijām; veic vides sagatavošanu programmatūras ieviešanai; ievieš un uztur programmatūru un piedalās programmatūras projekta plānošanā.

Programmētājs strādā uzņēmumos, kuros veic programmatūras izstrādi, ieviešanu vai uzturēšanu, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

2.43.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja lasīt un saprast programmatūras projektējuma aprakstus.

2. Spēja analizēt ieejas un izejas datus.

3. Spēja konfigurēt izstrādes vidi.

4. Spēja ģenerēt, rakstīt programmas kodu saskaņā ar projektējumu un kodēšanas vadlīnijām.

5. Spēja kodēt, lasot un analizējot svešus programmu tekstus.

6. Spēja kodēt, veidojot lietotāja saskarni.

7. Spēja atkļūdot programmas un veikt vienībtestēšanu.

8. Spēja analizēt programmas izpildes laiku un to optimizēt.

9. Spēja dokumentēt koda izmaiņas.

10. Spēja veidot programmatūras instalāciju.

11. Spēja kodēt, veidojot iebūvēto palīdzības sistēmu.

12. Spēja kodēt, apstrādājot un realizējot izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus.

13. Spēja lasīt un saprast programmatūras prasību specifikāciju.

14. Spēja lasīt un saprast datu konceptuālo modeli un veidot datubāzes fizisko modeli.

15. Spēja projektēt, veidojot realizācijas modeli (klašu un funkciju hierarhiju).

16. Spēja projektēt, konstruējot un aprakstot algoritmus.

17. Spēja lasīt un saprast uzturamās sistēmas dokumentāciju un kodu.

18. Spēja uzturēt programmatūru, apstrādājot un realizējot problēmu ziņojumus un izmaiņu pieprasījumus.

19. Spēja uzturēt programmatūru, veicot izmaiņu ietekmes analīzi, izmaiņas programmatūrā un uzturamās programmatūras konfigurācijas pārvaldību.

20. Spēja uzturēt programmatūru, sistematizējot uzturēšanas gaitā uzkrāto atbalsta informāciju.

21. Spēja ieviest programmatūru, veicot vides sagatavošanu programmatūras uzstādīšanai.

22. Spēja ieviest programmatūru, izpildot programmatūras uzstādīšanu un parametrizēšanu un veicot datu pārnešanu.

23. Spēja analizēt programmas kodu programmatūras testēšanai.

24. Spēja sagatavot programmatūras testpiemēra datus.

25. Spēja sagatavot testēšanas vidi programmatūras testēšanai.

26. Spēja izpildīt programmatūras testpiemērus.

27. Spēja pierakstīt programmatūras testēšanas gaitu un rakstīt problēmu ziņojumus.

28. Spēja programmatūras testēšanā analizēt kļūdu avotus (prasību specifikācijā, projektējuma aprakstā u.c.).

29. Spēja atkārtot programmatūras testēšanā lietotāja konstatētās kļūdas.

30. Spēja prognozēt darba uzdevuma darbietilpību un izpildes laiku.

31. Spēja veikt individuālā darba plānošanu un kontroli.

32. Spēja piedalīties programmatūras projekta izpildes gaitas apspriešanā.

33. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.

34. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

35. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

2.43.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lietot informācijas tehnoloģijas nozares standartus.

2. Lietot operētājsistēmas.

3. Lietot teksta un grafikas redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammas.

4. Veidot un atkļūdot programmas.

5. Projektēt algoritmus un datu struktūras.

6. Izvēlēties problēmas risināšanai adekvātus līdzekļus.

7. Veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus.

8. Konfigurēt darba vietu un darba rīkus.

9. Lietot programmatūras izstrādes rīkus.

10. Analizēt programmas kodu.

11. Veidot lietotāja saskarnes.

12. Lietot datu pieprasījumu valodas.

13. Mērīt un uzlabot programmatūras veiktspēju.

14. Mērīt un uzlabot programmatūras izstrādes procesu.

15. Lietot un pilnveidot programmēšanas labo stilu.

16. Strukturēt programmas kodu atbilstoši labajam stilam.

17. Lietot programmatūras testēšanas metodes un rīkus.

18. Strādāt komandā (grupā).

19. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību un kontroli par sava darba rezultātu.

20. Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

21. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

22. Sagatavot prezentācijas materiālus un organizēt pasākumus.

23. Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.

24. Noformēt lietišķos dokumentus.

25. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un angļu valodā.

27. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

28. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

2.43.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomika un komercdarbība;

1.2. datorsistēmu uzbūve un funkcionēšana.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. matemātika;

2.2. lietojumprogrammatūras klasifikācija un lietojums;

2.3. operētājsistēmu klasifikācija un izmantošana;

2.4. datortīklu tehnoloģijas;

2.5. informācijas tehnoloģijas nozares tiesiskā regulējuma pamati un standarti;

2.6. programmatūras inženierija;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. programmēšanas valodas;

3.2. datubāzu tehnoloģijas;

3.3. programmatūras izstrādes tehnoloģijas;

3.4. objektorientētā programmēšana;

3.5. programmas koda atkal izmantošana un koda bibliotēku veidošana;

3.6. datu struktūras un algoritmi;

3.7. interneta tehnoloģijas;

3.8. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.9. valsts valoda;

3.10. saskarsme, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.11. lietvedība;

3.12. darba aizsardzība un ergonomika;

3.13. darba tiesiskās attiecības;

3.14. vides aizsardzība.

2.44. Pārtikas produktu pārstrādes speciālista profesijas standarts

2.44.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – pārtikas produktu pārstrādes speciālists.

2. Profesijas kods – 3119 24.

2.44.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– pārtikas produktu pārstrādes speciālists veic pārtikas tehnoloģisko procesu vadīšanu un kontroli, atbild par ražošanas higiēnu un sanitāriju, veic ražošanas vides un personāla higiēnas kontroles pasākumu organizēšanu un vadīšanu; orientējas un prot strādāt ar ražošanas tehnoloģijām un iekārtām; vada citu darbinieku darbu un ir atbildīgs par izpildītā darba rezultātu.

Pārtikas produktu pārstrādes speciālists strādā pārtikas ražošanas uzņēmumos.

2.44.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja pārzināt uzņēmuma darba organizāciju, struktūrvienību darbību, pienākumus un atbildību.

2. Spēja kontrolēt tehnoloģisko iekārtu tehnisko stāvokli un to ekspluatācijas noteikumu izpildīšanu.

3. Spēja izvērtēt piegādātāja izsniegto izejvielu specifikāciju vai sertifikātu atbilstību uzņēmuma normatīvi tehniskajai dokumentācijai.

4. Spēja pārbaudīt iepakojumu un preces marķējumu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un izstrādāt marķējuma informāciju saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām.

5. Spēja organoleptiski novērtēt izejvielu un produktu kvalitāti.

6. Spēja nodrošināt izejvielām, produktiem un gatavai produkcijai nepieciešamos uzglabāšanas režīmus.

7. Spēja operatīvi pieņemt lēmumus konkrētajās ražošanas situācijās.

8. Spēja nodrošināt sanitāro stāvokli ražošanas un palīgtelpās, izejvielu un gatavās produkcijas noliktavās.

9. Spēja sadarboties ar padotībā esošiem darbiniekiem, uzņēmuma speciālistiem un vadību.

10. Spēja organizēt ražošanas procesus, aprēķināt nepieciešamo izejvielu daudzumu tehnoloģiskajam procesam.

11. Spēja kontrolēt un vadīt starpproduktu un galaproduktu izgatavošanu atbilstoši normatīvi tehniskai dokumentācijai.

12. Spēja piemērot darba tiesisko attiecību reglamentējošos normatīvos aktus attiecībā uz situācijām darba vietā.

13. Spēja orientēties pārtikas piesārņojuma veidos, izvērtēt iespējamos riskus pārtikas drošībai un identificēt kritiskos kontroles punktus un nodrošināt atbilstošu uzraudzību un kontroli.

14. Spēja veikt preventīvas darbības vēlamās produkcijas iegūšanai.

15. Spēja veikt gatavās produkcijas uzskaiti un nepieciešamo analīžu iegūšanas organizēšanu.

16. Spēja organizēt un vadīt citu darbinieku darbu.

17. Spēja nodrošināt personāla higiēnas ievērošanu uzņēmumā.

18. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

19. Spēja nodrošināt pārtikas aprites normatīvo aktu prasību izpildi, kā arī ar vides un darba aizsardzību saistīto normatīvo aktu prasību izpildi.

20. Spēja organizēt fizikālo, ķīmisko un mikrobioloģisko parametru pārbaudes laboratorijā.

21. Spēja nodrošināt atbilstošu higiēnas pasākumu ievērošanu uzņēmumā.

22. Spēja konsultēt klientus un citas ieinteresētās personas par pārtikas pārstrādes jautājumiem.

23. Spēja sadarboties ar valsts un nevalstiskām institūcijām par uzņēmuma kompetencē esošajiem jautājumiem.

24. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

25. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un saskarsmes kultūru.

26. Spēja lasīt pārtikas ražotnes celtniecības rasējumus un veikt telpu un iekārtu optimālu izkārtojumu.

2.44.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt ikdienas darba un darījumu analīzi.

2. Organizēt pārtikas produktu ražošanu.

3. Lasīt un izprast iekārtu un uzņēmuma ražošanas struktūrvienību rasējumus.

4. Pārzināt pārtikas apriti reglamentējošos normatīvos aktus un tos ievērot.

5. Lasīt tehnisko dokumentāciju un novērtēt tehnoloģisko iekārtu specifikācijas.

6. Novērtēt tehnoloģiskos un ekonomiskos riska faktorus.

7. Organizēt un vadīt pārtikas produktu tehnoloģisko procesu.

8. Plānot un organizēt izpildāmos darbus un noteikt prioritātes.

9. Strādāt komandā.

10. Argumentēti izteikt savu viedokli.

11. Pārvaldīt valsts valodu.

12. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

13. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

14. Strādāt ar biroja tehniku un datorprogrammām.

15. Kontrolēt izpildītos ikdienas darbus.

16. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituācijas.

17. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas pamatprincipus.

18. Ievērot vides un darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas normatīvo aktu prasības.

19. Pastāvīgi pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes.

20. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

21. Veikt produkta uzturvērtības aprēķinu.

22. Nodrošināt izsekojamības principa ievērošanu.

23. Izvērtēt iespējamos riskus pārtikas drošībai un nodrošināt to novēršanu.

24. Organizēt pārtikas un vides paraugu noņemšanu uzņēmumā un to sagatavošanu nosūtīšanai laboratoriskiem izmeklējumiem.

25. Veikt nepieciešamo ražošanas telpu un palīgtelpu platības aprēķinu un veidot uzmetumu šo telpu savstarpējam izvietojumam.

26. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.44.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī – psiholoģijā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. matemātika;

2.2. fizika;

2.3. inženiergrafika;

2.4. tehniskā mehānika;

2.5. elektrotehnika;

2.6. būvniecības pamati (konstrukcijas un telpu izvietojums);

2.7. komercdarbība;

2.8. neorganiskā ķīmija;

2.9. organiskā ķīmija;

2.10. lietišķā saskarsme un etiķete;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. informācijas tehnoloģijas un biroja tehnika;

3.2. specializācija tehnoloģijā;

3.3. tehnoloģisko procesu vadīšana un nekaitīguma nodrošināšana;

3.4. aukstumtehnika;

3.5. pārtikas produktu ķīmija;

3.6. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.7. valsts valoda;

3.8. darba aizsardzība;

3.9. darba tiesiskās attiecības;

3.10. profesionālās un vispārīgās ētikas pamatprincipi;

3.11. pārtikas mikrobioloģija;

3.12. pārtikas piedevas pārtikas rūpniecībā;

3.13. pārtikas produktu ražošanas tehnoloģijas;

3.14. pārtikas produktu ražošanas tehnoloģiskās iekārtas;

3.15. pārtikas produktu, izejvielu un gatavās produkcijas uzglabāšana;

3.16. ražošanas un personāla higiēna;

3.17. uzņēmuma darba organizācija;

3.18. kvalitātes vadīšana;

3.19. vides aizsardzība;

3.20. pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti.

2.45. Māsas (medicīnas māsas) profesijas standarts

2.45.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – māsa (medicīnas māsa).

2. Profesijas kods – 3221 01.

2.45.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– māsa (medicīnas māsa) patstāvīgi veic pacientu aprūpi; piedalās ārstniecībā; vada pacientu aprūpes darbu; izglīto pacientus, viņu ģimenes locekļus, aprūpes komandas locekļus un sabiedrību; ir atbildīga par savu profesionālo darbību, pamatojoties uz pacientu aprūpes vadlīnijām un standartiem; veicina savas profesijas un aprūpes darba attīstību, nepārtraukti pilnveidojot savas zināšanas un prasmes.

Māsa (medicīnas māsa) strādā dažāda profila veselības aprūpes iestādēs un citās institūcijās veselības aprūpes jomā, var būt pašnodarbināta persona veselības aprūpes jomā.

2.45.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja novērtēt pacientu pašaprūpes līmeni, pacientu veselības stāvokli, veikt sistemātisku datu iegūšanu un apkopošanu.

2. Spēja novērtēt, nodrošināt un attīstīt drošu darba vidi, t.sk. ievērojot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

3. Spēja nodrošināt profesionālu saskarsmi pacientu aprūpes procesa laikā.

4. Spēja veikt visu vecuma grupu pacientu aprūpes plānošanu un veikt vispārējo un specifisko aprūpi.

5. Spēja veikt veselības stāvokļa izvērtēšanu, diferencēt veselības stāvokļa traucējumus.

6. Spēja izvērtēt pacientu aprūpes rezultātus.

7. Spēja nodrošināt stacionētu un ambulatoru pacientu uzraudzību un aprūpi.

8. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.

9. Spēja nodrošināt precīzu un drošu medikamentozo aprūpi visām vecuma grupām.

10. Spēja veikt ārstnieciskās un diagnostiskās procedūras stacionētiem un ambulatoriem pacientiem atbilstoši procedūru standartiem.

11. Spēja veikt profilaktiskos veselības pasākumus visu vecuma grupu pacientiem.

12. Spēja dokumentēt pacientu aprūpes procesu atbilstoši ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtībai.

13. Spēja nodrošināt par pacientu privāto dzīvi, viņu ārstēšanu, slimības diagnozi un prognozi iegūtās informācijas konfidencialitāti.

14. Spēja strādāt komandā, veicot pacientu aprūpi stacionārā un veicot aprūpi ambulatori.

15. Spēja lietot medicīniskās tehnoloģijas pacientu aprūpē.

16. Spēja deleģēt aprūpes pienākumus, pārraudzīt deleģēto pienākumu īstenošanu.

17. Spēja piedalīties rehabilitācijas pasākumu veikšanā pacientu veselības atjaunošanai, uzturēšanai un saglabāšanai.

18. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

19. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

21. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

22. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

23. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

24. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un saskarsmes kultūru.

2.45.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Analizēt māsu zinātnes teorijas un piemērot tās aprūpes darbā.

2. Plānot un veikt pacientu aprūpes darba kvalitatīvo un kvantitatīvo datu savākšanu un analīzi.

3. Lietot kvalitātes nodrošināšanas un pilnveidošanas pasākumus aprūpes darbā.

4. Līdzdarboties aprūpes darba kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ieviešanā dažādos veselības aprūpes līmeņos.

5. Piedalīties pacientu aprūpei nepieciešamo resursu plānošanā.

6. Līdzdarboties aprūpes komandas darbinieku tālākizglītības plānošanā.

7. Organizēt un vadīt aprūpes darbu.

8. Ievākt subjektīvo informāciju un lietot pacienta objektīvās izmeklēšanas metodes.

9. Nodrošināt nozīmēto diagnostisko un ārstniecisko procedūru veikšanu.

10. Iegūt, novērtēt un dokumentēt datus par pacienta orgānu un sistēmu funkcionālo darbību un antropometriskiem rādītājiem.

11. Veikt pacientu aprūpi dažādās vecuma grupās un dažādos veselības aprūpes līmeņos.

12. Veikt pacientu, viņu ģimenes locekļu, veselības aprūpes komandas speciālistu, sabiedrības izglītošanas darbu un tā izvērtēšanu.

13. Ievērot savā profesionālajā darbībā profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

14. Lietot efektīvas saskarsmes pieeju pacientu aprūpē.

15. Sadarboties ar citiem veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem un institūcijām.

16. Nodrošināt un uzturēt drošu darba vidi, t.sk. ievērojot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

17. Uzturēt savu profesionālo kompetenci un uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

18. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

19. Nodrošināt kritiskās domāšanas pieeju pacientu aprūpē.

20. Lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

24. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

25. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

2.45.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vispārīgā parazitoloģija;

1.2. uzturmācība un dietoloģija;

1.3. veselības aprūpes sistēmas organizācija un ekonomikas principi;

1.4. kvalitātes kontroles sistēmas veselības aprūpes iestādē;

1.5. informācijas apstrādes organizēšana māsas praksē un statistikas metodes;

1.6. transkulturālās aprūpes pamati;

1.7. socioloģija, socioloģijas principi māsas darbā;

1.8. projektu vadība;

1.9. māsu prakses attīstību ietekmējošie faktori.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. māszinību teoriju pamati;

2.2. ētika un māsas profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie dokumenti;

2.3. pacientu aprūpes juridiskie aspekti, pacientu tiesību aizsardzība;

2.4. māsu darba vadība un organizācija;

2.5. komercdarbības pamati;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;

2.7. cilvēka anatomija, fizioloģija, patoloģiskā fizioloģija;

2.8. vispārīgā un klīniskā farmakoloģija;

2.9. bioloģija, ģenētika;

2.10. mikrobioloģija, epidemioloģija, higiēna;

2.11. katastrofu medicīna;

2.12. personības psiholoģija;

2.13. terapeitiska komunikācija un psihosomatika;

2.14. māsas darba drošība, to ietekmējošie fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie un sociālie faktori;

2.15. primārā, sekundārā un terciārā profilakse pacientu aprūpē;

2.16. sabiedrības veselība un tās veicināšana, primārā veselības aprūpe un aprūpe mājās;

2.17. pacientu rehabilitācijas principi;

2.18. pacientu izmeklēšanas, diagnostikas metodes un ārstniecības principi respiratorās sistēmas, kardiovaskulārās sistēmas, asinsrades sistēmas, gremošanas sistēmas, uropoētiskās sistēmas, ādas un audu bojājumu, nervu sistēmas, endokrīnās sistēmas, reproduktīvās sistēmas, imūno un autoimūno, onkoloģiska un garīga rakstura traucējumu gadījumos visās vecuma grupās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. māszinību pamatjēdzieni un savstarpējā saistība;

3.2. cilvēku vajadzības un pamatvajadzības, tās ietekmējošie faktori;

3.3. pašaprūpe, to ietekmējošie faktori;

3.4. drošas vides uzturēšanas principi pacientu aprūpē;

3.5. infekciju kontrole;

3.6. pacienta fizioloģisko, garīgo un sociālo funkciju un vajadzību novērtēšanas principi aprūpē;

3.7. klīniskās procedūras;

3.8. aprūpes process, tā posmi – novērtēšana, problēmu noteikšana, plānošana, realizācija, aprūpes izvērtēšana;

3.9. pacientu aprūpes procesa nodrošināšana internajā medicīnā, ķirurģijā, pediatrijā, psihiatrijā, ginekoloģijā, dzemdniecībā, onkoloģijā, neiroloģijā, geriatrijā un pacientiem ar infekciju slimībām;

3.10. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3.11. intensīvā terapija;

3.12. pacientu aprūpes dokumentēšanas principi;

3.13. pētniecības principi māsas praksē;

3.14. pedagoģija un pacientu apmācība;

3.15. saskarsmes psiholoģija;

3.16. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.17. informācijas tehnoloģijas;

3.18. aprūpes kvalitātes un efektivitātes nodrošināšanas principi;

3.19. valsts valoda;

3.20. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.21. darba tiesiskās attiecības;

3.22. darba aizsardzība;

3.23. vides aizsardzība;

3.24. bērnu tiesību aizsardzība.

2.46. Sporta trenera profesijas standarts

2.46.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sporta treneris.

2. Profesijas kods – 3422 03.

2.46.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sporta treneris ir sporta speciālists, kas plāno, organizē, vada un izvērtē mācību/treniņu procesu noteiktā sporta veidā, lietojot dažādas metodes; atrod, izvērtē un radoši izmanto informāciju profesionālo uzdevumu izpildei un problēmu risinājumiem mācību/treniņu procesā; prot virzīt savu darbību atbilstīgi sporta nozares konceptuālām pamatnostādnēm paredzamās un mainīgās situācijās; uzņemas konkrētu atbildību par mācību vai profesionālās darbības rezultātu kvalitāti un kvantitāti; ir motivēts turpmākās karjeras veidošanai, izglītības turpināšanai, mūžizglītībai uz zināšanām orientētā demokrātiskā, daudzvalodu un daudzkultūru sabiedrībā Eiropā un pasaulē.

Sporta treneris var strādāt bērnu, jauniešu vai pieaugušo sporta un izglītības iestādēs, uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

2.46.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja parādīt vispusīgas un specializētas sporta jomai atbilstošas faktu, teoriju, likumsakarību un tehnoloģiju zināšanas un izpratni un piemērot tās praktiskajā darbībā.

2. Spēja plānot individuāli vai daļēji patstāvīgi, sadarbojoties ar citiem treneriem, mācību/treniņu procesu savā sporta veidā viena gada perspektīvā, izprotot sportistu mācību/treniņu procesu un sasniegumus daudzgadu perspektīvā.

3. Spēja plānot mācību/treniņu nodarbības, ņemot vērā sportistu spējas.

4. Spēja plānot viena gada perspektīvā sacensību plānus un organizēt drošas sacensības, ievērojot sportistu vajadzības un atbilstoši drošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

5. Spēja vadīt un izvērtēt sportistu sasniegumus sacensību plāna ietvaros viena gada perspektīvā, izprotot sportistu mācību/treniņu procesu un sasniegumus daudzgadu perspektīvā.

6. Spēja organizēt un vadīt drošas un efektīvas mācību/treniņu nodarbības.

7. Spēja koordinēt sportistu izaugsmes attīstību, organizējot sistematizētas mācību–treniņa nodarbības un sacensības.

8. Spēja izvērtēt mācību/treniņu procesa kvalitāti gada plāna ietvaros.

9. Spēja uzņemties atbildību par mācību/treniņu procesa vērtēšanu un uzlabošanu.

10. Spēja uzņemties atbildību par profesionālās darbības rezultātu kvalitāti un kvantitāti.

11. Spēja novērtēt un analizēt sportistu vai komandu darbību, rast risinājumus sportistu izaugsmes sekmēšanā.

12. Spēja motivēt sportistus panākumiem sporta sacensībās.

13. Spēja izvērtēt savu un citu cilvēku darbību.

14. Spēja formulēt, aprakstīt un analizēt praktiskas problēmas savā profesijā.

15. Spēja atlasīt nepieciešamo informāciju un izmantot to skaidri definētu problēmu risināšanai.

16. Spēja piedalīties sporta jomas attīstībā, izprot attiecīgās profesijas vietu plašākā sociālā kontekstā.

17. Spēja strādāt sadarbībā ar citiem treniņu procesā iesaistītiem speciālistiem.

18. Spēja strādāt multikulturālā vidē.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

20. Spēja motivēt sevi turpmākas karjeras veidošanai, izglītības turpināšanai, mūžizglītībai.

21. Spēja ievērot sporta nozari reglamentējošos tiesību aktus un politikas plānošanas dokumentus, antidopinga konvenciju.

22. Spēja ievērot sporta un vispārējās ētikas pamatprincipus, sporta ētikas un profesionālās ētikas kodeksu.

23. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

24. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu, kā arī darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

25. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.46.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Ievērot sporta nozari reglamentējošos tiesību aktus un politikas plānošanas dokumentus, veikt savas profesionālās darbības dokumentēšanu.

2. Noteikt mērķus, izvēlēties un atbilstoši realizēt vispārējos un konkrētos uzdevumus, izvēlēties un lietot atbilstošas mācību/treniņu metodes, līdzekļus, plānojot mācību/treniņu procesu savā sporta veidā viena gada ietvaros.

3. Plānot, organizēt un vadīt sava sporta veida sacensības.

4. Organizēt sportistus mācību/treniņu procesam.

5. Novērtēt sportistu fizisko un funkcionālo stāvokli.

6. Noteikt slodžu apjomus un intensitāti atbilstoši sportistu dzimumam, vecumam un fiziskajai sagatavotībai.

7. Orientēties un darboties dažādos standarta un nestandarta apstākļos un situācijās.

8. Analizēt un izvērtēt mācību/treniņu procesu.

9. Izvērtēt sportistu rezultātus un sasniegumu dinamiku.

10. Veikt sportistu sagatavotības monitoringu, traumu profilaksi, sniegt pirmo palīdzību, rehabilitāciju.

11. Sekmēt personības veidošanos sportā.

12. Vadīt kolektīvu, komandu.

13. Radoši izmantot informāciju mācību un profesionālo darba uzdevumu izpildei un problēmu risinājumiem.

14. Veikt praktiskus uzdevumus profesionālajā darbībā, balstoties uz analītisku pieeju.

15. Parādīt prasmes, kas profesionālajām problēmām ļauj rast radošus risinājumus.

16. Pārrunāt un argumentēti apspriest praktiskus jautājumus un risinājumus ar kolēģiem, sportistiem un vadību.

17. Izvērtēt un pilnveidot savu un citu cilvēku darbību, strādāt sadarbībā ar citiem, plānot un organizēt darbu, lai veiktu konkrētus uzdevumus savā profesijā.

18. Veikt vai pārraudzīt tādas darba aktivitātes, kurās iespējamas neprognozējamas izmaiņas.

19. Ievērot sporta nozari reglamentējošos tiesību aktus un politikas plānošanas dokumentus, antidopinga konvenciju.

20. Ievērot sporta un vispārējās ētikas pamatprincipus, sporta ētikas un trenera ētikas kodeksu.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

23. Patstāvīgi mācīties tālāk, pilnveidojot savas kompetences.

24. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

25. Lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

26. Ievērot darba tiesisko attiecību normas, ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

27. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.46.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī par tiesību pamatiem.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. sporta vēsture;

2.2. sporta filozofija;

2.3. vadības teorija;

2.4. komercdarbības pamati;

2.5. grāmatvedība;

2.6. dažādu sporta veidu pamati un didaktika.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. vispārīgā pedagoģija;

3.2. pieaugušo izglītība;

3.3. vispārīgā, attīstības un sporta psiholoģija;

3.4. anatomija;

3.5. bioķīmijas pamati;

3.6. vispārīgā, vecumposmu, sporta fizioloģija;

3.7. higiēna;

3.8. sporta medicīna;

3.9. uzturs fiziskā slodzē;

3.10. sporta biomehānikas pamati;

3.11. sporta teorija;

3.12. treniņu teorijas pamati (bērni, jaunieši);

3.13. sporta veida treniņu teorija, metodika un pedagoģiskā pilnveide;

3.14. rotaļas;

3.15. sporta vadība;

3.16. sporta un vispārējās ētikas pamatprincipi, sporta ētikas un trenera ētikas kodekss;

3.17. informācijas tehnoloģijas, interneta resursu izmantošana;

3.18. lietvedība;

3.19. projektu izstrādes pamati;

3.20. sports multikulturālā vidē;

3.21. vides aizsardzība;

3.22. darba aizsardzība;

3.23. darba tiesiskās attiecības;

3.24. bērnu tiesību aizsardzība.

2.47. Vecmātes profesijas standarts

2.47.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – vecmāte.

2. Profesijas kods – 2222 02.

2.47.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– vecmāte ir ārstniecības persona, kura atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošina fizioloģiskas grūtniecības aprūpi; organizē un vada fizioloģiskas dzemdības un aprūpi pēc fizioloģiskām dzemdībām; veic veselu jaundzimušo aprūpi; konstatējot savā aprūpē esošajām grūtniecēm, dzemdētājām, nedēļniecēm vai jaundzimušajiem riska faktorus vai iespējamu patoloģiju, nosūta pacienti pie atbilstošas specialitātes ārsta; sniedz informāciju un veic izglītošanas darbu ģimenes plānošanas un kontracepcijas, grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību, zīdīšanas, seksuālās un reproduktīvās veselības un jaundzimušā aprūpes jautājumos; piedalās ārstniecībā.

Vecmāte strādā dažāda profila veselības aprūpes iestādēs, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants – veselības aprūpes jomā.

2.47.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja konstatēt grūtniecību un noteikt tās aptuveno laiku nedēļās.

2. Spēja savākt ģimenes, sociālo, dzīves, seksuālās un reproduktīvās veselības anamnēzi, ieskaitot iepriekšējo grūtniecību, dzemdību un pēcdzemdību periodu norisi.

3. Spēja veikt grūtnieces ārējo izmeklēšanu un veikt ķermeņa masas indeksa noteikšanu.

4. Spēja veikt grūtnieces specifisko izmeklēšanu.

5. Spēja patstāvīgi veikt izmeklējumus ar ekspresdiagnostikas metodēm un nodrošināt precīzu un savlaicīgu laboratoriski izmeklējamā materiāla paņemšanu/savākšanu, uzglabāšanu un sagatavošanu nosūtīšanai uz laboratoriju.

6. Spēja analizēt grūtnieces izmeklēšanas datus, aprēķināt iespējamo dzemdību termiņu, sastādīt fizioloģiskas grūtniecības vadīšanas un aprūpes plānu, identificēt iespējamos grūtniecības riskus un saskaņot ar ārstu komplicētas grūtniecības vadīšanu.

7. Spēja sagatavot grūtnieci specifiskajām diagnostiskajām izmeklēšanas metodēm un informēt par izmeklēšanas mērķi, procedūras norisi, riskiem.

8. Spēja ieteikt grūtnieces fiziskajai un garīgajai veselībai atbilstošus līdzekļus.

9. Spēja veikt regulāru grūtniecības norises, grūtnieces fiziskā un psihoemocionālā stāvokļa izvērtēšanu un, ja nepieciešams, koriģēt aprūpes plānu.

10. Spēja veikt aprūpes darbības, kas sekmē grūtnieces pamatvajadzību nodrošināšanu.

11. Spēja veikt grūtnieces darba apstākļu un citu sociālo un fizisko aktivitāšu un to ietekmes uz grūtniecības norisi un augļa attīstību izvērtēšanu, kā arī sniegt rekomendācijas.

12. Spēja nodrošināt infekciju kontroles un profilakses pasākumus veselības aprūpes darbā.

13. Spēja sniegt psihoemocionālu atbalstu grūtniecei, veicinot grūtnieces līdzestību, un informēt viņu un viņas ģimenes locekļus par grūtniecības norisi, pilnvērtīga uztura nozīmi, kaitīgo ieradumu ietekmi uz augļa attīstību, izmeklēšanas metodēm, sociālajām garantijām, pazīmēm, kas raksturo grūtniecības pārtraukšanās draudus, pazīmēm, kas liecina par dzemdību darbības sākšanos, un sievietes tiesībām izvēlēties dzemdību vietu.

14. Spēja veikt grūtnieces, viņas ģimenes locekļu un atbalsta personas sagatavošanu dzemdībām.

15. Spēja organizēt un vadīt topošo vecāku nodarbības.

16. Spēja dokumentēt visas antenatālās aprūpes laikā, dzemdību laikā un pēcdzemdību periodā, kā arī jaundzimušajam veiktās medicīniskās un aprūpes darbības, veiktos izmeklējumus, objektīvos novērojumus, pacientes sūdzības un veselības stāvokļa novērtējumu dinamikā.

17. Spēja savākt sievietes anamnēzi, konstatēt pazīmes, kas liecina par dzemdību darbības sākumu, precizēt grūtniecības laiku, novērtēt riskus, plānot turpmāko taktiku, izvērtēt augļa sirdstoņus un augļa sirdsdarbību, pierakstīt kardiotokogrammu un izvērtēt to.

18. Spēja veikt dzemdētājas ārējo izmeklēšanu.

19. Spēja veikt dzemdētājas dzemdes kontrakciju izvērtēšanu, nosakot to regularitāti, intervālus, intensitāti un sāpju lokalizācijas vietu.

20. Spēja veikt dzemdētājas vaginālo izmeklēšanu un analizēt izmeklēšanā iegūtos datus.

21. Spēja sastādīt dzemdību vadīšanas un aprūpes plānu un veicināt dzemdētājas līdzestību dzemdību procesā.

22. Spēja veikt dzemdētājas aprūpi, nodrošinot dzemdētājai fizioloģisko pamatvajadzību uzturēšanu.

23. Spēja veikt regulāru dzemdētājas un augļa vitālo rādītāju izvērtēšanu un reģistrēšanu.

24. Spēja vadīt un pieņemt dzemdības galvas priekšguļas gadījumā, daudzaugļu dzemdības galvas guļā, dzemdības iegurņa priekšguļas gadījumā, vaginālas dzemdības pēc ķeizargrieziena operācijas.

25. Spēja atbilstoši klīniskajai situācijai vadīt dzemdību placentāro periodu, veikt asiņošanas profilaksi.

26. Spēja sekmēt jaundzimušā adaptācijas periodu.

27. Spēja veikt fizioloģiska pēcdzemdību perioda vadīšanu un nedēļnieces aprūpi.

28. Spēja nodrošināt labvēlīgu vidi mātes un bērna pozitīvas emocionālās saites radīšanai.

29. Spēja veikt nedēļnieces ārējo izmeklēšanu un specifisko izmeklēšanu, analizēt izmeklēšanā iegūtos datus, identificēt iespējamos riskus pēcdzemdību periodā.

30. Spēja sastādīt fizioloģiska pēcdzemdību perioda vadīšanas un aprūpes plānu.

31. Spēja atbalstīt un veicināt zīdīšanu, izglītot sievieti, viņas partneri par pēcdzemdību perioda fizioloģiskajām norisēm, higiēnas īpatnībām, iespējamām seksuālajām aktivitātēm un piemērotām kontracepcijas metodēm.

32. Spēja veikt jaundzimušo aprūpi.

33. Spēja informēt vecākus par tiesībām un pienākumiem lēmumu pieņemšanā attiecībā uz bērna vakcināciju.

34. Spēja sniegt psihoemocionālu atbalstu jaundzimušā vecākiem.

35. Spēja konsultēt ģimeni ģimenes plānošanas un kontracepcijas jautājumos.

36. Spēja ievadīt intrauterīnās kontracepcijas līdzekļus ģimenes plānošanas nolūkā.

37. Spēja veicināt sievietes seksuālo un reproduktīvo veselību.

38. Spēja sadarboties ar citiem veselības veicināšanas pasākumu organizētājiem un institūcijām.

39. Spēja nodrošināt sievietes un jaundzimušā veselības stāvokļa izvērtēšanu un veselības traucējumu diagnosticēšanu.

40. Spēja nodrošināt precīzu un drošu medikamentu saņemšanu un atbilstošu medikamentu apriti un uzskaiti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

41. Spēja nodrošināt pacientam nozīmētā medikamenta ievadīšanu enterāli un parenterāli.

42. Spēja nodrošināt diagnostisko izmeklējumu un ārstniecisko un aprūpes procedūru veikšanu.

43. Spēja asistēt ārstam ginekoloģisku manipulāciju/operāciju laikā un asistēt ginekologam – dzemdību speciālistam operatīvu dzemdību gadījumā.

44. Spēja nodrošināt veikto diagnostisko izmeklējumu un ārstniecisko un aprūpes procedūru atbilstošu dokumentēšanu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

45. Spēja sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

46. Spēja organizēt un vadīt dzemdību palīdzības un aprūpes darbu.

47. Spēja veikt pacientu aprūpi atbilstoši pacientu aprūpes standartiem, nodrošinot pacientu aprūpi atbilstoši viņu vajadzībām.

48. Spēja ievērot darba aizsardzības, vides aizsardzības un higiēnas normatīvo aktu prasības.

49. Spēja apzināt nepieciešamos resursus dzemdību palīdzības un seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanas darba nodrošināšanai.

50. Spēja deleģēt aprūpes darba uzdevumus citiem aprūpes komandas dalībniekiem, sniedzot atbalstu darba veikšanai.

51. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un respektēt kultūras un sociālās atšķirības aprūpes darbā.

52. Spēja izglītot sievieti, viņas ģimenes locekļus un sabiedrību par dzemdību palīdzības, seksuālās un reproduktīvās veselības uzturēšanas, veicināšanas un saglabāšanas jautājumiem.

53. Spēja veicināt savas profesijas un dzemdību palīdzības darba attīstību.

54. Spēja nodrošināt pacientu tiesību ievērošanu.

55. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

56. Spēja apkopot un analizēt profesionālo darbību raksturojošos datus, pielietojot informācijas tehnoloģijas.

57. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

58. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

59. Spēja pārzināt tiešos un netiešos mātes un jaundzimušo saslimstības un mirstības iemeslus Latvijā un pasaulē.

60. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās saziņas līmenī.

2.47.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Savākt sievietes anamnēzi – ģimenes, sociālo, dzīves, reproduktīvo, ieskaitot iepriekšējo grūtniecību, dzemdību un pēcdzemdību perioda norisi.

2. Veikt sievietes ārējo izmeklēšanu.

3. Noteikt sievietes vitālos un antropometriskos rādītājus, novērtēt tos.

4. Veikt nepieciešamo specifisko izmeklēšanu visos sievietes dzīves periodos.

5. Noformēt medicīnisko dokumentāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.

6. Sagatavot sievieti un viņas atbalsta personu dzemdībām.

7. Sagatavot sievieti diagnostisko izmeklējumu un ārstniecisko procedūru veikšanai.

8. Izvērtēt jaundzimušā vispārējo veselības stāvokli.

9. Novērtēt grūtniecības riska faktoru ietekmi uz jaundzimušo.

10. Lietot ekspresdiagnostikas metodes.

11. Nodrošināt precīzu un savlaicīgu laboratoriski izmeklējamā materiāla paņemšanu/savākšanu, uzglabāšanu un sagatavošanu nosūtīšanai uz laboratoriju.

12. Diagnosticēt grūtniecību.

13. Vadīt fizioloģiski noritošu grūtniecību.

14. Veikt grūtnieces fiziskā, psihoemocionālā stāvokļa novērtēšanu un grūtniecības norises izvērtēšanu.

15. Nodrošināt sievietes klīnisko aprūpi.

16. Izklausīt augļa sirdstoņus un izvērtēt augļa sirdsdarbību.

17. Pierakstīt un izvērtēt kardiotokogrammu.

18. Veikt dzemdētājas izmeklēšanu, ieskaitot specifiskās izmeklēšanas metodes.

19. Vadīt fizioloģiskas dzemdības.

20. Pieņemt dzemdības galvas priekšguļas gadījumā, daudzaugļu dzemdības galvas priekšguļas gadījumā, dzemdības iegurņa priekšguļas gadījumā un dzemdības ar rētu uz dzemdes.

21. Veikt epiziotomiju un epiziotomijas grieziena sašūšanu.

22. Vadīt dzemdību placentāro periodu.

23. Veicināt jaundzimušā adaptāciju agrīnajā pēcdzemdību periodā.

24. Veikt dzemdību ceļu apskati pēc dzemdībām un nepieciešamības gadījumā izdarīt plīsumu sašūšanu.

25. Novērtēt asins zudumu dzemdībās, nodrošināt asiņošanas profilaksi.

26. Sekmēt pēcdzemdību perioda fizioloģiskās norises.

27. Nodrošināt labvēlīgu vidi mātes un bērna pozitīvas emocionālās saiknes radīšanai.

28. Atbalstīt un veicināt zīdīšanu iespējami agrīnā pēcdzemdību periodā un visu bērna zīdīšanas laiku.

29. Sniegt atbalstu un palīdzību sievietei iespējamo problēmu un komplikāciju gadījumā visā zīdīšanas laikā.

30. Aprūpēt nedēļnieci pēc dzemdībām.

31. Veikt nedēļnieces specifisko izmeklēšanu.

32. Novērtēt jaundzimušā atbilstību vakcinācijas priekšnoteikumiem.

33. Veikt jaundzimušā primāro aprūpi.

34. Veikt jaundzimušā primāro reanimāciju.

35. Veikt jaundzimušo veselības profilakses pasākumus.

36. Veikt jaundzimušā aprūpi, ieskaitot nabas atliekas brūces kopšanu un dzīšanas novērtēšanu.

37. Sniegt psihoemocionālu atbalstu jaundzimušā vecākiem.

38. Atpazīt iespējamos grūtniecības riskus.

39. Asistēt ārstam grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību komplikāciju ārstēšanā, ārstam operatīvu dzemdību gadījumā un ārstam jaundzimušā ārstēšanā.

40. Veikt placentas manuālo izdalīšanu un dzemdes dobuma manuālo revīziju.

41. Identificēt iespējamos riskus dzemdību un pēcdzemdību laikā.

42. Identificēt iespējamos riskus jaundzimušajam.

43. Identificēt iespējamos riskus ginekoloģisku saslimšanu gadījumā, seksuāli transmisīvo saslimšanu gadījumā un iespējamos sistēmisko saslimšanu riskus.

44. Asistēt ārstam ginekoloģisku saslimšanu, seksuāli transmisīvo saslimšanu un sistēmisko saslimšanu ārstēšanā, kā arī asistēt ārstam ginekoloģisku procedūru, manipulāciju/operāciju laikā.

45. Veikt pacientes aprūpi pēc ginekoloģiskas operācijas vai manipulācijas.

46. Sniegt sievietei psihoemocionālu atbalstu.

47. Nodrošināt precīzu un drošu medikamentu ievadīšanu dažāda vecuma pacientiem.

48. Sagatavot pacienti un darba vidi akūtas vai plāna ginekoloģiskas procedūras, manipulācijas/operācijas veikšanai, nodrošināt ginekoloģiskā instrumentārija sterilitāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

49. Ieteikt pasākumus pacientu veselības atjaunošanai vai stabilizēšanai.

50. Noteikt asins grupu.

51. Veikt asins komponentu pārliešanas procedūru atbilstoši medicīniskās tehnoloģijas metodei un protokoliem.

52. Sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

53. Ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības ārstniecības personas darbībai katastrofu un neatliekamo situāciju gadījumā.

54. Veikt cietušo primāro apskati un šķirošanu katastrofu gadījumā.

55. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un lietot individuālās aizsardzības līdzekļus toksikoloģisku un radioloģisku katastrofu gadījumā.

56. Veikt dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumus.

57. Veikt izolācijas nodrošināšanas pasākumus noteiktu infekcijas slimību gadījumā.

58. Analizēt grūtnieces anamnēzes un izmeklēšanas datus, dzemdētājas izmeklēšanas datus, nedēļnieces izmeklēšanas datus, jaundzimušā izmeklēšanas datus un sievietes un vīrieša reproduktīvās veselības izmeklēšanas datus.

59. Izglītot sievieti/grūtnieci un viņas ģimenes locekļus par grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda jautājumiem, par seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošajiem faktoriem, par pašizmeklēšanas metodēm un iespējām izvērtēt iegūtos rezultātus, par konkrētā medikamenta farmakoloģisko iedarbību un lietošanas nosacījumiem, par laboratoriski izmeklējamā materiāla pareizu savākšanu.

60. Organizēt un veikt sievietes reproduktīvās un seksuālās veselības novērtēšanas pasākumus, motivēt sievietes piedalīties tajos.

61. Dokumentēt visas veiktās medicīniskās un aprūpes darbības, veiktos izmeklējumus, objektīvos novērojumus un veselības stāvokļa novērtējumu dinamikā, kā arī sievietes sūdzības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību.

62. Darboties saskaņā ar normatīvajiem aktiem un ētikas pamatprincipiem un ievērot darba tiesisko attiecību normas.

63. Noteikt aprūpes prioritātes.

64. Veicināt un pielietot pozitīvas saskarsmes iemaņas aprūpes darbā.

65. Sadarboties ar sievietēm un viņu ģimenes locekļiem un ar citiem veselības un sociālās aprūpes speciālistiem.

66. Radīt, uzturēt drošu veselības aprūpes un dzemdību palīdzības darba vidi, ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

67. Ievērot darba higiēnas prasības.

68. Ievērot konfidencialitāti un pacientu tiesības veselības aprūpē.

69. Paņemt, savākt, uzglabāt un sagatavot nosūtīšanai laboratoriski izmeklējamo materiālu.

70. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

71. Uzturēt savu profesionālo kompetenci un kvalifikāciju.

72. Kritiski domāt un risināt problēmas.

73. Lietot informācijas tehnoloģijas (OpenOffice un MS Office vide, e-veselības programmatūra, interneta pārlūkprogrammas).

74. Līdzdarboties komandas darbā un ievērot multidisciplināras komandas darba principus.

75. Pārvaldīt valsts valodu.

76. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

77. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.47.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. biofizika, bioķīmija;

1.2. citoloģija, histoloģija;

1.3. sistēmiskās saslimšanas;

1.4. infekciju slimības;

1.5. vispārīgā ķirurģija;

1.6. pediatrija;

1.7. neiroloģija;

1.8. reanimatoloģija, intensīvās terapijas pamatprincipi;

1.9. sabiedrības veselība un veselības veicināšana;

1.10. veselības aprūpes sistēma, mātes un bērna veselības aprūpe Latvijā, statistika;

1.11. kvalitātes vadības sistēmas veselības aprūpē;

1.12. projektu vadība;

1.13. komercdarbības pamati;

1.14. filozofijas pamati;

1.15. socioloģijas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. cilvēka anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati;

2.2. embrioloģija;

2.3. ģenētika;

2.4. mikrobioloģija, epidemioloģija, higiēna;

2.5. cilvēka psihoemocionālā attīstība;

2.6. cilvēka pamatvajadzības – fizioloģiskās, sociālās, garīgās, intelektuālās, tās ietekmējošie faktori;

2.7. ginekoloģija;

2.8. endokrinoloģijas pamati;

2.9. seksuāli transmisīvās slimības;

2.10. grūtniecība un infekcijas;

2.11. grūtniecība un ķirurģiskā patoloģija;

2.12. grūtniecība un sistēmiskās slimības;

2.13. izoimunizēta grūtniecība un antirēzus imūnprofilakse pēc dzemdībām;

2.14. patoloģiskā dzemdniecība;

2.15. operatīvā dzemdniecība;

2.16. anestezioloģija dzemdību palīdzībā;

2.17. transfuzioloģija;

2.18. neonatoloģija;

2.19. farmakoloģija, pacientu medikamentozā aprūpe;

2.20. katastrofu medicīna;

2.21. psihosomatika;

2.22. rehabilitācijas pamati;

2.23. uztura mācība;

2.24. vakcinācija: mērķi un uzdevumi;

2.25. sociālā palīdzība sievietes un ģimenes aprūpes kontekstā;

2.26. vispārīgā propedeitika;

2.27. higiēnas un pretepidēmiskā režīma pamatprasības veselības aprūpes iestādēs;

2.28. dzemdību palīdzības organizēšanas un nodrošināšanas kārtība;

2.29. vecmātes darba organizācija un vadība;

2.30. deontoloģija;

2.31. psiholoģijas pamati;

2.32. pedagoģijas pamati;

2.33. vecmātes prakses attīstību ietekmējošie faktori;

2.34. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas pielietojuma līmenī:

3.1. sievietes dzimumorgānu anatomija un fizioloģija;

3.2. sievietes iegurnis, tā anatomiskās īpatnības;

3.3. cilvēka embrioģenēze – apaugļošanās, embrionālā attīstība, organoģenēze, augļa periods, placenta;

3.4. fizioloģiskās izmaiņas dažādos sievietes dzīves periodos;

3.5. aprūpes pamatjēdzieni – cilvēks, veselība, vide, aprūpe – to savstarpējā saistība;

3.6. aprūpes process, tā posmi (novērtēšana, problēmu noteikšana, plānošana, realizācija, aprūpes izvērtēšana);

3.7. primārā veselības aprūpe;

3.8. aprūpes principi un īpatnības visos sievietes dzīves periodos;

3.9. propedeitika vecmātes praksē;

3.10. izmeklēšanas metodes ginekoloģijā un dzemdniecībā; sievietes pašizmeklēšanas metodes;

3.11. seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošie faktori;

3.12. ģimenes plānošana un kontraceptoloģija;

3.13. antenatālās aprūpes organizēšana un vadīšana, antenatālā programma;

3.14. fizioloģiska grūtniecība, tās norise;

3.15. grūtniecības riska faktori, to identificēšana;

3.16. fizioloģiskas dzemdības: norise, vadīšana;

3.17. komplikācijas dzemdībās: norise, aprūpes taktika;

3.18. fizioloģisks pēcdzemdību periods: norise, vadīšana;

3.19. komplikācijas pēcdzemdību periodā: norise, aprūpes taktika;

3.20. psiholoģiskie aspekti pēcdzemdību periodā, aprūpes taktika;

3.21. zīdīšanas fizioloģija, tās praktiskā norise;

3.22. jaundzimušā izvērtēšana pēc Apgares skalas;

3.23. jaundzimušā primārā reanimācija;

3.24. jaundzimušā veselības stāvokļa vispārējā izvērtēšana;

3.25. jaundzimušā pārejas stāvokļi (robežstāvokļi);

3.26. vesela jaundzimušā aprūpe;

3.27. jaundzimušo vakcinācija; vakcinācijas kalendārs, tā nozīme un praktiskais pielietojums;

3.28. neatliekamā medicīniskā palīdzība;

3.29. klīniskā farmakoloģija vecmātes praksē;

3.30. klīniskā aprūpe, pacientu aprūpes standarti;

3.31. aprūpes darba dokumentēšanas principi;

3.32. pacientu un sabiedrības izglītošanas pamatprincipi reproduktīvās veselības kontekstā;

3.33. infekciju kontrole un profilakse;

3.34. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.35. saskarsmes psiholoģija;

3.36. normatīvie akti veselības aprūpes jomā;

3.37. pacientu tiesības;

3.38. informācijas tehnoloģijas;

3.39. pētniecības pamati vecmātes praksē;

3.40. valsts valoda;

3.41. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.42. darba aizsardzība;

3.43. vides aizsardzība;

3.44. darba tiesiskās attiecības.

2.48. Kuģu mehāniķa (ekspluatācijas līmenī) profesijas standarts

2.48.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Vecākais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW, – profesijas kods "3151  05";

Otrais MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 3000 kW, – profesijas kods "3151  06";

Sardzes MEHĀNIĶIS uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu 750 kW un lielāku – profesijas kods "3151  07";

Kuģu MEHĀNIĶIS (ekspluatācijas līmenī) – profesijas kods "3151  22" (turpmāk kopā – kuģu mehāniķis (ekspluatācijas līmenī)).

2.48.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģu mehāniķis (ekspluatācijas līmenī) pilda sardzi mašīntelpās, kontrolē un pieraksta iekārtu, mehānismu un sistēmu darba parametrus; uzrauga citu darbinieku darbu mašīntelpās; plāno, organizē un veic kuģa mehānisko, elektrisko un elektronisko sistēmu ekspluatāciju; veic kuģa mašīnu, mehānismu un cita aprīkojuma apskati, apkopi un remontu; nodrošina degvielas un citu materiālu pasūtīšanu un saņemšanu.

Kuģu mehāniķis (ekspluatācijas līmenī) var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "Jūrnieku sagatavošana un sertificēšana, kā arī sardzes pildīšana" (STCW (Standards of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

2.48.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Kuģu mehāniķim (ekspluatācijas līmenī) nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

2.48.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Kuģu mehāniķim (ekspluatācijas līmenī) nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

2.48.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā";

1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka:

2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā";

2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz kuģiem ar galveno dzinēju kopējo jaudu 3000 kW vai lielāku".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

2.49. Kuģu vadītāja (ekspluatācijas līmenī) profesijas standarts

2.49.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Kapteinis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT, – profesijas kods "3152  05";

Vecākais stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT, – profesijas kods "3152  08";

Sardzes stūrmanis uz kuģiem ar 500 BT un lielākiem – profesijas kods "3152  09";

Kuģu VADĪTĀJS (ekspluatācijas līmenī) – profesijas kods "3152  31" (turpmāk kopā – kuģu vadītājs (ekspluatācijas līmenī)).

2.49.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģa vadītājs (ekspluatācijas līmenī): vada kuģus vai citus peldlīdzekļus jūrā un iekšējos ūdeņos; pilda sardzi uz klāja un tiltiņa; veic manevrus ar kuģi, iebraucot un izbraucot no ostām, braucot pa kanāliem, šaurumiem un citos ūdeņos; uzrauga kravu iekraušanu, izvietošanu, nostiprināšanu un izkraušanu un veic pasākumus kravai nepieciešamo apstākļu nodrošināšanai reisa laikā; kontrolē darba drošības pasākumu īstenošanu; nodrošina pierakstu par veiktajām darbībām uzturēšanu; pārraida un saņem ikdienas un ārkārtas informāciju, izmantojot radiosakarus ar citiem kuģiem un krasta stacijām; uzrauga kuģa apkalpes locekļu un citu darbinieku darbu uz kuģa atbilstoši savam atbildības līmenim.

Kuģa vadītājs (ekspluatācijas līmenī) var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "Jūrnieku sagatavošana un sertificēšana, kā arī sardzes pildīšana" (STCW (Standards of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

2.49.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Kuģa vadītājam (ekspluatācijas līmenī) nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

2.49.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Kuģa vadītājam (ekspluatācijas līmenī) nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

2.49.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku";

1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka:

2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku";

2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/2 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tilpību 500 BT vai lielāku".

2.50. Drošības speciālista profesijas standarts

2.50.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – drošības speciālists.

2. Profesijas kods – 5419 01.

2.50.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– drošības speciālists organizē, kontrolē uzņēmuma īpašuma un personāla drošības pasākumu kompleksa darbību, kas vērsts uz pastāvošo un prognozējamo risku apzināšanu un neitralizāciju; organizē, nodrošina un veic uzraudzību pār uzņēmuma drošības, ugunsdrošības un citu normatīvo aktu prasību izpildi drošības jomā; izstrādā, sagatavo un iesniedz vadībai informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar uzņēmuma drošības interešu un konfidenciālās informācijas aizsardzību.

Drošības speciālists strādā uzņēmumā.

2.50.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izmantot teorētiskās un praktiskās zināšanas un prasmes plānošanā, organizēt un koordinēt ar uzņēmuma drošību saistītos procesus noteikto uzdevumu precīzai, savlaicīgai un kvalitatīvai izpildei.

2. Spēja uzņemties atbildību par savas darbības rezultātiem un noteikto uzdevumu precīzu, savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi.

3. Spēja strādāt individuāli un grupā.

4. Spēja kvalitatīvi veikt uzņēmuma iespējamo risku un apdraudējumu analīzi, kā arī efektīvi izmantot iegūtos analīzes rezultātus uzņēmuma aizsardzībā.

5. Spēja pildīt amata pienākumus, nodrošinot rezultatīvu sadarbību ar juridiskām un fiziskām personām, valsts un pašvaldību institūcijām drošības un tiesiskuma jomā.

6. Spēja orientēties normatīvo aktu prasībās uzņēmuma drošības jomā.

7. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku, veicot datu apstrādi un analīzi, kā arī ievērot datu aizsardzību.

8. Spēja analizēt un atlasīt uzņēmuma drošībai nepieciešamo juridisko un citu informāciju.

9. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

10. Spēja organizēt padotā personāla kvalitatīvu profesionālo sagatavošanu, organizējot mācības.

11. Spēja orientēties drošības struktūrvienības finanšu un saimnieciskajā darbībā, nodrošinot resursu racionālu izmantošanu noteikto uzdevumu izpildei.

12. Spēja kritiski analizēt un novērtēt savu profesionālo darbību.

13. Spēja loģiski formulēt darba uzdevumus un darba saturu.

14. Spēja noteikt pienākumus uzņēmumā nodarbinātajam personālam drošības jomā.

15. Spēja izprast indivīda emocionālo stāvokli un starppersonu konflikta būtību.

16. Spēja sagatavot informāciju uzņēmuma drošības jomā un to prezentēt uzņēmuma vadībai.

17. Spēja ētiski rīkoties profesionālajā darbībā un ievērot sabiedrības vispārpieņemtās uzvedības normas.

18. Spēja atbilstoši situācijai, ievērojot normatīvos aktus un drošības prasības, profesionāli izvēlēties un pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus vai šaujamieročus.

19. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

2.50.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Analizēt uzņēmuma drošības procesus, identificēt problēmas un izstrādāt to risinājumus.

2. Izprast sabiedrībā notiekošos procesus un to ietekmi uz uzņēmuma drošību.

3. Iegūt, analizēt, sistematizēt un integrēt uzņēmuma drošībai nepieciešamo informāciju.

4. Plānot un organizēt padotā personāla darbu, kā arī kontrolēt dienesta pienākumu izpildi.

5. Izprast uzņēmuma darbības kopsakarības.

6. Ieviest progresīvus risinājumus un metodes uzņēmuma drošības jomā.

7. Noteikt prioritātes uzņēmuma drošības jomā.

8. Izstrādāt uzņēmuma drošības plānu un ieteikt vadībai tā ieviešanas un efektivitātes palielināšanas pasākumus.

9. Izmantot tiesību normu informatīvos avotus un piemērot tiesību normas.

10. Orientēties uzņēmuma darbību reglamentējošajos dokumentos un normatīvajos aktos.

11. Orientēties valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā.

12. Komunicēt un sadarboties ar personālu, uzņēmuma vadību, partneriem, masu saziņas līdzekļiem, valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, publiski uzstāties, paust, aizstāvēt un prezentēt savu viedokli.

13. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

14. Organizēt un kontrolēt uzņēmuma drošības jomu reglamentējošo normatīvo aktu piemērošanu.

15. Organizēt un kontrolēt sabiedrisko drošību un kārtību uzņēmuma rīkotajos pasākumos.

16. Organizēt un veikt preventīvos pasākumus uzņēmuma drošības jomā.

17. Izprast un lietot gan horizontālo, gan vertikālo personāla vadības komunikāciju.

18. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

19. Noteikt struktūrvienības resursu izmantošanas prioritātes un kārtību, plānot optimālus resursus uzdevumu izpildei un izvērtēt to izmantošanas efektivitāti.

20. Kontrolēt iepirkuma procedūras uzņēmuma drošības jomā, kā arī kontrolēt līgumsaistību izpildi.

21. Novērtēt indivīda emocionālo stāvokli un risināt konflikta būtību.

22. Pildīt profesionālās ētikas, vispārpieņemto uzvedības normu un ārējā izskata prasības un nodrošināt to ievērošanu.

23. Sagatavot prezentācijas un pārliecinoši tās vadīt.

24. Pastāvīgi papildināt savas zināšanas, apgūt aktuālo profesionālo informāciju un iemaņas.

25. Pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus un dienesta šaujamieročus atbilstoši situācijai un ievērojot normatīvos aktus.

26. Sniegt pirmo palīdzību.

27. Pārvaldīt valsts valodu.

28. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.50.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. globalizācijas loma organizācijas drošības procesu attīstībā;

1.2. komercdarbība;

1.3. retorika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. krimināltiesības un kriminālprocess;

2.2. noziedzīgu nodarījumu novērtēšana un atklāšana;

2.3. kriminālistika;

2.4. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. drošības teorija;

3.2. lietvedība;

3.3. tiesību aizsardzības iestādes;

3.4. ierobežotas pieejamības informācija;

3.5. organizācijas drošība;

3.6. drošības tehniskie līdzekļi;

3.7. materiālo vērtību pavadīšana – apsardze;

3.8. civiltiesības;

3.9. apsardzes taktika;

3.10. stacionāro objektu apsardze;

3.11. fizisko personu drošība;

3.12. darba tiesiskās attiecības;

3.13. civilā aizsardzība;

3.14. darba aizsardzība;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. drošības psiholoģija;

3.17. saskarsmes psiholoģija;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.19. pašaizsardzība;

3.20. praktiskā šaušana;

3.21. šaujamieroču uzbūve, darbības principi;

3.22. pirmā palīdzība;

3.23. informācijas tehnoloģijas;

3.24. valsts valoda;

3.25. divas svešvalodas saziņas līmenī.

2.51. Viesnīcu pakalpojumu organizatora profesijas standarts

2.51.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – viesnīcu pakalpojumu organizators.

2. Profesijas kods – 2422 25.

2.51.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– viesnīcu pakalpojumu organizators piedalās viesmīlības uzņēmuma pārvaldē, plāno un koordinē uzņēmuma struktūrvienību darbību, vada personālu, veicina produktu un pakalpojumu pārdošanu un budžeta izpildes kontroli.

Viesnīcu pakalpojumu organizators strādā viesmīlības pakalpojumu uzņēmumos vai ir reģistrēts kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

2.51.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja izprast viesmīlības un tūrisma nozares struktūru un attīstības tendences, viesnīcas darba organizāciju, struktūru un personāla pienākumus un atbildību.

2. Spēja piedalīties viesmīlības uzņēmuma kvalitātes vadības standartu izstrādāšanā un ieviešanā.

3. Spēja aprakstīt un īstenot viesmīlības uzņēmuma mērķus un darbības plānus, kā arī novērtēt un attīstīt uzņēmuma darbinieku un vadītāju sadarbības prasmes.

4. Spēja identificēt viesmīlības uzņēmuma tirgvedības koncepcijas, plānot un īstenot tirgvedības procesu, koordinējot viesnīcas struktūrvienību darbību.

5. Spēja izprast personāla vadības funkcijas, veikt personāla piesaisti, apmācību un darba efektivitātes novērtēšanu.

6. Spēja izvērtēt viesmīlības uzņēmuma pakalpojumu pieprasījumu un kvalitāti pakalpojumu piedāvājuma un kvalitātes uzlabošanai.

7. Spēja organizēt komercdarbību atbilstoši viesmīlības uzņēmuma mērķiem.

8. Spēja izvērtēt uzņēmuma saimniecisko darbību, finanšu rādītājus un sniegt priekšlikumus uzņēmuma darbības uzlabošanai.

9. Spēja plānot un organizēt viesmīlības uzņēmuma pakalpojumu piedāvājumu atbilstoši kvalitātes sistēmu prasībām un uzņēmuma mērķiem.

10. Spēja izstrādāt, vadīt un koordinēt viesmīlības uzņēmuma pakalpojumu izstrādi, analizēt un novērtēt to rentabilitāti.

11. Spēja sekot līdzi viesmīlības un tūrisma nozares aktuālajām tendencēm un jaunākajām tehnoloģijām, izmantojot dažādus informatīvos avotus un informācijas tehnoloģijas.

12. Spēja sadarboties ar klientiem, personālu un ieinteresētajām pusēm, izvērtēt sava un komandas darba kvalitāti, atbildēt par rezultātu.

13. Spēja pārzināt un lietot profesionālo viesnīcu vadības programmas, biroja tehniku.

14. Spēja izprast, piemērot un izpildīt normatīvo aktu prasības viesmīlības pakalpojumu jomā.

15. Spēja pārzināt viesmīlības uzņēmuma darba organizācijas un pārvaldes principus.

16. Spēja veidot un izmantot viesu datu banku, ievērojot normatīvo aktu prasības personas datu aizsardzības jomā.

17. Spēja veikt ar darba pienākumiem saistīto dokumentu pārvaldību.

18. Spēja veidot un uzturēt pozitīvu saskarsmi, ievērojot viesmīlības un lietišķās etiķetes, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

19. Spēja ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus, uzņēmumā noteiktās paškontroles sistēmas (HACCP) noteikumus.

20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

21. Spēja nodrošināt uzņēmuma saimniecības un resursu pārvaldību, nodrošinot videi draudzīgu un ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību.

22. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, lietot profesionālo terminoloģiju.

23. Spēja patstāvīgi pilnveidot profesionālās prasmes un zināšanas.

24. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību un kontroli par sava darba rezultātu.

2.51.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Izstrādāt viesmīlības uzņēmuma struktūrvienību darba plānus atbilstoši uzņēmuma mērķiem.

2. Izvērtēt viesmīlības uzņēmuma struktūrvienību darbības rādītājus, ierosinot nepieciešamās izmaiņas.

3. Veicināt uz klientu orientētas apkalpošanas kultūras standartu izstrādi un ieviešanu uzņēmumā, sekot to izpildei.

4. Izmantot kvalitātes pārvaldības principus viesmīlības uzņēmuma darbības rādītāju uzlabošanai.

5. Izstrādāt viesmīlības uzņēmuma produktu un pakalpojumu piedāvājumu.

6. Izmantot iekšējās un ārējās pārdošanas līdzekļus un paņēmienus un tirdzniecības veicināšanas tehnikas.

7. Novērtēt un veicināt pārdošanā iesaistītā personāla darba efektivitāti.

8. Plānot un organizēt darbinieku piesaistes un atlases procesu.

9. Novērtēt un attīstīt uzņēmuma darbinieku prasmes, lietojot personāla apmācības un izaugsmes veicināšanas metodes.

10. Organizēt konferences, banketus un citus pasākumus viesmīlības uzņēmuma ietvaros.

11. Izmantot viesmīlības uzņēmuma struktūrvienību pārvaldības paņēmienus atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām.

12. Ievērot uzņēmumā izstrādātās paškontroles sistēmas prasības.

13. Organizēt viesmīlības uzņēmuma struktūrvienību darbu un pārraudzīt to uzdevumu izpildi.

14. Ievērot normatīvo aktu prasības viesmīlības pakalpojumu jomā.

15. Novērtēt materiāltehnisko resursu apsaimniekošanas efektivitāti.

16. Izmantot viesmīlības uzņēmuma resursu vadības principus.

17. Veikt inventarizāciju, sastādīt materiālo vērtību inventarizācijas aktus.

18. Analizēt viesmīlības uzņēmuma inventarizācijas rezultātus un izstrādāt priekšlikumus turpmākās darbības pilnveidošanai.

19. Plānot viesmīlības uzņēmuma struktūrvienību budžetu un kontrolēt tā izpildi.

20. Izstrādāt un novērtēt iepirkumu stratēģiju un darbības pārskatus.

21. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

22. ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

23. Piedalīties personāla politikas īstenošanā uzņēmumā.

24. Izstrādāt un īstenot savas profesionālās izaugsmes plānu, tiekties uz izvirzīto mērķu īstenošanu.

25. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un konfidencialitāti.

26. Rīkoties atbilstoši lietišķajai etiķetei un lietot vispārpieņemtās runas un uzvedības normas.

27. Strādāt komandā un individuāli, plānot savu darbu, novērtēt tā kvalitāti un atbildēt par sava un komandas darba rezultātu.

28. Atklāt un risināt problēmas, lietojot efektīvas konfliktu risināšanas stratēģijas.

29. Pārvaldīt valsts valodu.

30. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī.

31. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

32. Lietot biroja tehniku, viesnīcu vadības datorprogrammas, kases sistēmas un kredītkaršu norēķinu termināļus.

33. Veikt dokumentu pārvaldību atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

34. Sniegt pirmo palīdzību.

2.51.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tūrisma nozares struktūra un vēsture;

1.2. tūrisma galamērķi;

1.3. viesnīcu pakalpojumu attīstības tendences;

1.4. viesnīcu dizaina pamatprincipi un tendences.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. viesmīlības nozares struktūra;

2.2. nodarbinātības struktūra viesmīlības nozarē;

2.3. aktuālas parādības un procesi, kas ietekmē viesmīlības nozari Latvijā un pasaulē;

2.4. tūristu mītņu klasifikācija, standarti un sertifikācijas process;

2.5. viesmīlības uzņēmumu organizatoriskās struktūras;

2.6. viesu segmentācija;

2.7. viesmīlības produktu un pakalpojumu pamatelementi;

2.8. tirgvedības koncepcijas un tirgvedības process viesmīlības uzņēmumā;

2.9. sociāli ekonomisko pārmaiņu ietekme uz komercdarbības attīstību pakalpojumu nozares kontekstā;

2.10. tiesiskās un politiskās vides ietekme uz komercdarbību un pakalpojumu nozari;

2.11. normatīvo aktu prasības komercdarbības uzsākšanai un attīstībai viesmīlības pakalpojumu nozarē;

2.12. īpašumtiesības regulējošie normatīvie akti;

2.13. patērētāju aizsardzības tiesiskais regulējums;

2.14. kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešana viesmīlības uzņēmumā;

2.15. finansējuma avoti, cenas noteikšanas un ienākumu palielināšanas metodes viesmīlības industrijā;

2.16. uzņēmuma finanšu un grāmatvedības pārraudzība;

2.17. ēku apsaimniekošanas procesa normatīvās prasības un pārvaldības sistēmas;

2.18. viesmīlības uzņēmuma resursu vadības principi;

2.19. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. viesmīlības uzņēmuma darba plānu izstrāde;

3.2. viesmīlības uzņēmuma darbības pārskatu sastādīšana un rādītāju izvērtēšana;

3.3. klientu apkalpošanas standartu izstrāde un ieviešana;

3.4. personāla vadības pamatprincipi;

3.5. darbinieku piesaistes, atlases un apmācības procesa organizācija;

3.6. viesmīlības uzņēmuma produktu un pakalpojumu piedāvājuma izstrāde un izplatīšana;

3.7. iekšējās un ārējās pārdošanas un tirdzniecības veicināšanas tehnikas;

3.8. viesnīcas struktūrvienību darba organizācija;

3.9. viesmīlības uzņēmuma pakalpojumu attīstības plānošana, izstrāde un attīstība;

3.10. resursu sagādes procesa organizācija viesnīcā;

3.11. viesmīlības uzņēmuma kvalitātes pārvaldības principu izstrāde;

3.12. biroja tehnika un viesnīcas vadības datorprogrammas;

3.13. kases sistēmas un dokumentācija;

3.14. inventarizācija un materiālo vērtību inventarizācijas akti;

3.15. dokumentu pārvaldības prasības un noteikumi;

3.16. laika plānošana;

3.17. profesionālās, vispārējās ētikas un konfidencialitātes pamatprincipi;

3.18. lietišķās un profesionālās etiķetes, lietišķās saskarsmes un sadarbības principi;

3.19. uzņēmumu paškontroles sistēma;

3.20. darba tiesiskās attiecības;

3.21. sanitārās, vispārējās un personiskās higiēnas normas;

3.22. darba aizsardzības prasības;

3.23. vides aizsardzības prasības;

3.24. pirmā palīdzība;

3.25. valsts valoda;

3.26. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;

3.27. personas datu aizsardzības prasības;

3.28. uzņēmumā izstrādātās paškontroles sistēmas (HACCP).

2.52. Informācijas sistēmas drošības speciālista profesijas standarts

2.52.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – informācijas sistēmas drošības speciālists.

2. Profesijas kods – 2529 07.

2.52.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– informācijas sistēmas drošības speciālists nodrošina informācijas un komunikāciju tehnoloģiju fizisko un loģisko drošības prasību realizāciju; piedalās uzņēmuma informācijas drošības pasākumu īstenošanā, infrastruktūras drošības arhitektūras izveidē un uzturēšanā.

Informācijas sistēmas drošības speciālists strādā valsts un pašvaldību iestādēs, vai uzņēmumos.

2.52.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja izstrādāt, analizēt, pilnveidot uzņēmuma informācijas sistēmas drošības prasības.

2. Spēja identificēt informācijas sistēmas drošības riskus, vadīt risku analīzi, formulēt priekšlikumus drošības pasākumu plāna pilnveidei.

3. Spēja novērtēt un sagatavot informāciju par esošo informācijas sistēmas drošības stāvokli, lietotāju veiktajām darbībām un citiem informācijas sistēmas drošības incidentiem.

4. Spēja apkopot un analizēt informāciju, iegūt datus, izmantojot atbilstošus informācijas sistēmas drošības diagnostikas risinājumus (programmatūru, rīkus).

5. Spēja izprast sociālās inženierijas metodes un to lomu informācijas drošības pārvaldībā.

6. Spēja izstrādāt priekšlikumus kiberuzbrukumu (sociālās inženierijas uzbrukumu) novēršanai.

7. Spēja identificēt informācijas drošības ievainojamību un sniegt konsultācijas tās novēršanā.

8. Spēja izprast programmatūru izstrādes dzīves ciklu un izteikt priekšlikumus drošības prasību nodrošināšanai visā dzīves ciklā.

9. Spēja izprast kriptogrāfijas un digitālo parakstu lietojumu informācijas drošībā.

10. Spēja noteikt minimālās drošības prasības informācijas sistēmām.

11. Spēja konsultēt un veikt lietotāju ievadinstruktāžu atbilstoši kompetencei.

12. Spēja sniegt tehnisko atbalstu lietotājiem.

13. Spēja orientēties normatīvo aktu prasībās IKT jomā, nodrošināt uzņēmuma ārējo drošības prasību atbilstību, izprast normatīvo aktu ietekmi uz informācijas sistēmām, programmatūras dzīves ciklu un procesiem uzņēmumā.

14. Spēja pārzināt informācijas drošības standartus, interesēties par aktualitātēm informācijas sistēmu drošībā un pilnveidot profesionālās zināšanas.

15. Spēja lietot standartus un izprast normatīvos aktus personas datu aizsardzības jomā.

16. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un ergonomikas, vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

17. Spēja prezentēt savas idejas un priekšlikumus, argumentēt viedokli.

18. Spēja sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem uzlabojumiem informācijas drošībā.

19. Spēja dokumentēt savu darbību.

20. Spēja organizēt un vadīt grupas darbu.

21. Spēja izvēlēties uzdevumu risināšanai vispiemērotāko variantu.

22. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

23. Spēja ievērot lietišķās saskarsmes principus.

24. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

25. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.52.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Vadīt informācijas sistēmas drošības risku analīzi.

2. Izteikt priekšlikumus vadītājam informācijas sistēmas drošības pasākumu plānošanā un drošības plāna izstrādē un realizācijā.

3. Uzturēt ar informācijas sistēmas drošību saistītos iekšējos normatīvos aktus un citus dokumentus.

4. Pārzināt un lietot risku vadības metodoloģiju, izmantot informācijas drošības standartus un vispārpieņemto labo praksi.

5. Analizēt un izmantot iegūtos informācijas sistēmas auditācijas pierakstus.

6. Izmantot secinājumu veidošanas datu apstrādes metodes.

7. Strādāt komandā un veikt darbu patstāvīgi.

8. Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

9. Noformēt lietišķos dokumentus.

10. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

11. Formulēt problēmas un to cēloņus, izvirzīt uzdevumus.

12. Pārvaldīt valsts valodu.

13. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

14. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

15. Patstāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas.

16. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

17. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

18. Savā darbībā lietot modernās informācijas tehnoloģijas.

2.52.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. IKT arhitektūra;

1.2. informācijas drošības tiesiskais regulējums;

1.3. kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības metodes informācijas drošības jomā;

1.4. finanšu ekonomikas pamati;

1.5. inovācijas IKT jomā;

1.6. kvalitātes vadība IKT projektos;

1.7. IKT pakalpojumu pārvaldība;

1.8. modernās apmācības metodes.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. programmatūras izstrādes dzīves cikls;

2.2. IKT infrastruktūras aizsardzība;

2.3. personas datu aizsardzības tiesiskais regulējums un standarti;

2.4. kritiskās infrastruktūras tiesiskais regulējums un standarti;

2.5. informācijas drošības un informācijas drošības pārvaldības izmērāmie rādītāji;

2.6. organizācijas pamatdarbības procesu nepārtrauktība;

2.7. iekšējo normatīvo aktu izstrādes metodoloģija;

2.8. kibernoziegumu analīze;

2.9. kibernoziegumu izmeklēšanas process un pierādījumu vākšana;

2.10. ārkārtas situāciju pārvaldība;

2.11. informācijas drošības tehnoloģijas un risinājumi;

2.12. kriptogrāfija (sertifikāti un paraksti);

2.13. sociālā inženierija;

2.14. lēmumu pieņemšana, argumentācijas māksla;

2.15. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. incidentu pārvaldība;

3.2. komercdarbības vadības teorijas;

3.3. lietišķā komunikācija un prezentēšanas prasme;

3.4. informācijas drošības pārvaldība;

3.5. informācijas drošības standarti un labā prakse;

3.6. risku pārvaldības metodoloģijas, standarti un labā prakse;

3.7. kiberuzbrukuma atvairīšanas un aizsardzības taktikas un tehnoloģijas;

3.8. IKT projektu pārvaldība;

3.9. lietišķo dokumentu noformēšana;

3.10. valsts valoda;

3.11. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.12. darba aizsardzība un ergonomika;

3.13. vides aizsardzība;

3.14. darba tiesiskās attiecības;

3.15. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi.

2.53. Elektrisko iekārtu speciālista profesijas standarts

2.53.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – elektrisko iekārtu speciālists.

2. Profesijas kods – 3113 11.

2.53.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– elektrisko iekārtu speciālists veic zemsprieguma un augstsprieguma elektrisko iekārtu montāžu un apkalpošanu; vada, plāno, organizē un pārrauga citu strādnieku darbu; ja nepieciešams, izstrādā vienkāršus elektrisko iekārtu projektus.

Elektrisko iekārtu speciālists strādā elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales uzņēmumos, rūpniecības, komunālos un transporta uzņēmumos, lauksaimniecības ražošanas un pārstrādes uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

2.53.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja pārbaudīt elektriskās ķēdes pēc elektriskajām principiālajām shēmām un montāžas shēmām.

2. Spēja apkalpot darba mehānismus, ierīces un mēriekārtas.

3. Spēja ievērot iekārtu izgatavotāju instrukcijas, nodrošinot elektrisko iekārtu pareizu un kvalitatīvu uzstādīšanu, regulēšanu un ekspluatāciju.

4. Spēja regulēt un iestatīt jaunas un ekspluatācijā esošas elektriskās iekārtas.

5. Spēja ievērot elektrotehnisko materiālu stiprību, pieļaujamās slodzes, to raksturojošās mērvienības.

6. Spēja sastādīt elektrisko iekārtu pārbaužu tehnisko dokumentāciju.

7. Spēja veikt elektrisko iekārtu apskates, profilaktiskās pārbaudes un mērījumus, kā arī, ja nepieciešams, nekavējoties novērst bojājumus.

8. Spēja remontdarbos izmantot tehnoloģiskās kartes un, ja nepieciešams, tās papildināt.

9. Spēja noformēt visu nepieciešamo dokumentāciju periodisko ekspluatācijas darbu, atjaunošanas un kapitālā remonta izpildei.

10. Spēja organizēt elektrisko iekārtu apskates.

11. Spēja organizēt elektrisko iekārtu un režīmu tehnisko parametru mērījumus.

12. Spēja organizēt patērētāju elektrisko iekārtu apsekošanu, pārbaudes un jaunu jaudu pieslēgšanu, ievērojot tehniskos normatīvus un patērētāja prasības.

13. Spēja organizēt un vadīt padoto personālu ātrai un kvalitatīvai operatīvo atslēgumu izpildei un avāriju novēršanai, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

14. Spēja organizēt un vadīt elektrisko iekārtu atjaunošanas un kapitālos remontus.

15. Spēja organizēt un vadīt rūpnieciskās ražošanas un komunālās saimniecības objektu spēka un apgaismošanas instalācijas montāžu.

16. Spēja organizēt un vadīt daudzdzīvokļu un individuālo māju spēka un apgaismošanas instalāciju montāžu.

17. Spēja noformēt atbilstošo tehnisko dokumentāciju par elektrisko iekārtu montāžas darbiem.

18. Spēja pārbaudīt, vai darbu izpildē tiek ievēroti elektrisko iekārtu ekspluatācijas noteikumi.

19. Spēja izvēlēties atbilstošo elektrisko iekārtu dokumentāciju.

20. Spēja izstrādāt elektroapgādes projektus.

21. Spēja izstrādāt nepieciešamo materiālu un iekārtu specifikācijas.

22. Spēja sastādīt lokālās un koptāmes.

23. Spēja saskaņot projektu dokumentāciju ar ieinteresētajām organizācijām.

24. Spēja pārbaudīt aplēšu atbilstību projekta uzdevumam.

25. Spēja izmantot datorprojektēšanu, apstrādāt informāciju datorā, lietot internetu.

26. Spēja pārzināt normatīvo aktu un standartu prasības attiecībā uz elektroenerģētiku, t.sk. prasības vispārējā un elektroenerģētisko objektu būvniecībā.

27. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

28. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

29. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

30. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.53.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Veikt elektrisko lielumu mērījumus, izmantojot dažādu sistēmu mēraparātus.

2. Veikt elektrisko un neelektrisko lielumu mērījumus un novērtēt mērinstrumentu shēmas un darbības principus.

3. Izmantot elektrotīklu un kabeļu bojājumu noteikšanas aparatūru.

4. Zināt elektronikas pamatnormas un izmantot jaunākos tehniskos risinājumus.

5. Izvēlēties nepieciešamo elektrisko iekārtu darbības automātiku.

6. Analizēt un sintezēt elektrotīkla automātikas shēmas.

7. Izvēlēties apgaismojumu un veikt apgaismojuma, kā arī apgaismojuma tīkla aprēķinu.

8. Aplēst ražotnes elektrisko slodzi un izvēlēties atbilstošus transformatorus.

9. Aplēst sadales un vietējo elektrisko tīklu elektrisko iekārtu atbilstību slodzes režīmiem.

10. Aplēst strāvas īsslēguma režīmā.

11. Rasēt elektriskās shēmas, kā arī detaļu un mezglu skices.

12. Analizēt bojājumus elektriskajās shēmās.

13. Pārvaldīt valsts valodu.

14. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

15. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

16. Plānot un veikt darbus, nosakot prioritātes.

17. Strādāt ar datortehniku un specializētām elektrotehniskās jomas lietojumprogrammām.

18. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus, klasificēt rezultātu.

19. Noformēt lietišķos dokumentus, ziņojumus, protokolus.

20. Sagatavot prezentācijas materiālus un pasākumus, tos vadīt.

21. Argumentēt savu viedokli, kā arī uzklausīt citu domas.

22. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

23. Ievērot darba higiēnas, darba aizsardzības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības.

24. Pārbaudīt un lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus elektriskajās iekārtās līdz 20 kV.

25. Plānot un organizēt padotā personāla darbu.

26. Strādāt komandā un izmantot komandas darba stilu.

27. Izmantot progresīvo darba pieredzi.

28. Izskaidrot elektrotehnisko materiālu un iekārtu lietojumu.

29. Izskaidrot elektroenerģētikas tehniski ekonomiskos rādītājus.

30. Ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības un, ja nepieciešams, lietot ugunsgrēka dzēšanas līdzekļus.

31. Atbrīvot cilvēku no elektriskās strāvas iedarbības un sniegt pirmo palīdzību cietušajam.

32. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

33. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

34. Atbildēt par savas profesionālās darbības rezultātiem un sekām.

2.53.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vispārējā socioloģija;

1.2. grāmatvedības un uzskaites pamatprincipi;

1.3. makroekonomikas mērķi un rādītāji;

1.4. komercdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ekonomika;

2.2. fizika;

2.3. elektronika;

2.4. programmējamie kontrolieri;

2.5. energosistēmas automātika;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. matemātika;

3.2. elektrotehnika;

3.3. elektriskie mērījumi;

3.4. elektriskās mašīnas;

3.5. elektriskā piedziņa un tās automātiskā vadība;

3.6. rūpniecības uzņēmumu elektriskās iekārtas;

3.7. elektroapgāde;

3.8. pārvades un sadales elektriskie tīkli;

3.9. apakšstaciju elektriskās iekārtas;

3.10. automātisko sistēmu elementi;

3.11. elektrisko iekārtu montāža un darbu organizācija;

3.12. elektrisko iekārtu apkalpošana un organizācija;

3.13. apgaismes iekārtas un to projektēšana;

3.14. normatīvie akti elektroenerģētikā un vispārējā un elektroenerģētisko objektu būvniecībā;

3.15. datormācība (pamatkurss);

3.16. datormācība (datoru izmantošana projektēšanā enerģētikā);

3.17. projektu vadība;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.19. saskarsmes pamatprincipi;

3.20. prezentācijas prasmes;

3.21. darba aizsardzība, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

3.22. pirmā palīdzība;

3.23. vides aizsardzība;

3.24. valsts valoda;

3.25. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.26. darba tiesiskās attiecības.

2.54. Telekomunikāciju speciālista profesijas standarts

2.54.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – telekomunikāciju speciālists.

2. Profesijas kods – 3522 05.

2.54.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās pamatdarbības kopsavilkums:

– telekomunikāciju speciālists veic tehniska rakstura darbus, kas saistīti ar telekomunikāciju iekārtām (turpmāk – iekārtas); gatavo telekomunikāciju shēmu rasējumus; veic materiālu un darba patēriņa aprēķinu iekārtu ieviešanai; sniedz tehnisko palīdzību telekomunikāciju sistēmu lietošanā, uzraudzībā un remontā, lai nodrošinātu to apmierinošu darbību un atbilstību noteiktajām prasībām.

Telekomunikāciju speciālists strādā telekomunikāciju uzņēmumos, citos uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

2.54.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja formulēt iekārtas ekspluatācijas parametru prasības.

2. Spēja formulēt iekārtas tehnisko parametru prasības.

3. Spēja veikt iekārtas ekspluatācijas apstākļu visaptverošo analīzi.

4. Spēja analizēt iekārtas atbilstību esošajiem standartiem un citām tehniskajām prasībām.

5. Spēja izvēlēties iekārtas, ņemot vērā ekonomiskos faktorus.

6. Spēja novērtēt materiālos un darba izdevumus, kas saistīti ar iekārtas ieviešanu ekspluatācijā.

7. Spēja montēt iekārtu saskaņā ar tehniskās dokumentācijas prasībām.

8. Spēja nodrošināt esošo standartu un citu saistošo dokumentu prasības.

9. Spēja veikt iekārtas uzstādīšanas un testēšanas darbus.

10. Spēja novērtēt iekārtas funkcionēšanas parametrus.

11. Spēja noformēt dokumentāciju, kura saistīta ar iekārtas ieviešanu ekspluatācijā.

12. Spēja apgūt iekārtas ekspluatāciju reglamentējošo tehnisko dokumentāciju.

13. Spēja nodrošināt iekārtas ekspluatācijas režīmus un apstākļus atbilstoši tehniskās dokumentācijas prasībām.

14. Spēja noteikt iekārtas tehniskās ekspluatācijas procesā kontrolējamos parametrus un to kontroles periodiskumu.

15. Spēja analizēt iekārtas kontroles aparatūras prasības.

16. Spēja apgūt metodiku iekārtas parametru kontrolei.

17. Spēja veikt iekārtas periodisko tehnisko apkalpošanu.

18. Spēja diagnosticēt iekārtas atteikumu un bojājumu cēloņus.

19. Spēja noteikt ar iekārtas darbspējas atjaunošanu saistītos materiālus un darba izdevumus.

20. Spēja analizēt atteikuma rašanās cēloņus un novērtēt analoģisko atteikumu brīdinājuma iespējas.

21. Spēja veikt iekārtas modernizēšanas iespējas un lietderības iepriekšējo analīzi.

22. Spēja analizēt iekārtas modernizēšanas tehniskos jautājumus.

23. Spēja novērtēt ar iekārtas modernizēšanu saistītos materiālos un darba izcenojumus.

24. Spēja atrisināt jautājumus, kuri saistīti ar modernizētās iekārtas ekspluatācijas procesa korekciju.

25. Spēja modernizēt iekārtu un novērtēt tās atbilstību standarta un citu saistošo dokumentu prasībām.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

27. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

28. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

29. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.54.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Izstrādāt iekārtas ekspluatācijas un tehnisko parametru prasības, risinot konkrētos uzdevumus.

2. Analizēt iekārtas parametru atbilstību esošajiem standartiem un citiem saistošajiem dokumentiem.

3. Nodrošināt un ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, nododot iekārtu ekspluatācijā, kā arī tās ekspluatācijas laikā.

4. Veikt iekārtas montāžu.

5. Ekspluatēt iekārtu atbilstoši normatīvās un tehniskās dokumentācijas prasībām.

6. Izmantot mērlīdzekļus iekārtas tehniskā stāvokļa kontrolei.

7. Veikt darbus iekārtas atteikumu profilaksei.

8. Veikt remontdarbus.

9. Modernizēt iekārtu.

10. Izmantot telekomunikācijas nozares standartus un citus normatīvos dokumentus.

11. Izmantot pēdējos tehniskos sasniegumus telekomunikācijas nozarē.

12. Pārzināt klienta prasības piedāvājamiem pakalpojumiem un iekārtām un to izmaiņu dinamiku.

13. Nodrošināt klientu prasības iespējamo pakalpojumu un iekārtu konkrētos kvalitātes parametros.

14. Izmantot informācijas tehnoloģijas iekārtas ekspluatācijas modernizēšanai un parametru kontrolei.

15. Dibināt un uzturēt attiecības ar klientiem.

16. Nodrošināt tehniskās dokumentācijas izstrādi un uzturēšanu iekārtas dzīves cikla visos posmos.

17. Analizēt ekonomiskos aspektus, izvēloties iekārtu un kontroles līdzekļus, kā arī iekārtas ekspluatācijas un modernizēšanas procesā.

18. Apgūt saskarsmes prasmes.

19. Strādāt komandā (grupā) un veikt darbu patstāvīgi.

20. Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

21. Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.

22. Noformēt lietišķos dokumentus.

23. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

24. Ievērot darba higiēnas un drošības prasības.

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

27. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

28. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

29. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

2.54.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī – zināšanas par projektu vadību.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. matemātika;

2.2. fizika;

2.3. elektrotehnika un elektronika;

2.4. ekonomika un komercdarbība;

2.5. lietišķās informācijas apmaiņa;

2.6. organizāciju psiholoģija;

2.7. informācijas tehnoloģiju un komunikāciju nozares tiesību pamati;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. telekomunikāciju nozares standarti;

3.2. telekomunikāciju terminālu iekārtas;

3.3. telekomunikāciju mērījumi;

3.4. ciparu pārraides tehnoloģijas un ierīces;

3.5. datu pārraides tehnoloģijas un ierīces;

3.6. pārraides sistēmas un to projektēšana;

3.7. mobilās sakaru sistēmas un to projektēšana;

3.8. šķiedru optikas tehnoloģiju izmantošana telekomunikāciju tīklos;

3.9. optisko kabeļu izbūve telekomunikāciju uzņēmumos;

3.10. optiskās šķiedras piekļuve līdz lietotājam;

3.11. ātrdarbīgās optiskās sistēmas;

3.12. telekomunikāciju tīklu projektēšana;

3.13. telekomunikāciju sistēmu tehniskā apkalpošana;

3.14. lietišķā saskarsme, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.15. informācijas tehnoloģijas;

3.16. valsts valoda;

3.17. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.18. darba tiesiskās attiecības;

3.19. darba un civilā aizsardzība;

3.20. vides aizsardzība.

2.55. Inženierkomunikāciju būvdarbu vadītāja profesijas standarts

2.55.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – inženierkomunikāciju būvdarbu vadītājs.

2. Profesijas kods – 1323 07.

2.55.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– inženierkomunikāciju būvdarbu vadītājs ir būvniecības speciālists, kurš veic konkrētu inženiertehnisko sistēmu būvniecības plānošanu un vadīšanu, balstoties uz projekta dokumentāciju, būvobjekta realizācijas līguma nosacījumiem un savu pieredzi; spēj noskaidrot inženierkomunikāciju bojājumus un tos novērst; organizē uzbūvēto inženierkomunikāciju ekspluatācijas un remonta darbus un uzrauga tos; apzina un piedāvā atsevišķu inženierkomunikāciju izbūves un apjomu izpildītājus; komplektē personālu atsevišķu darbu apjomu veikšanai un izvēlas aprīkojumu šo darbu veikšanas nodrošināšanai; izvēlas būvprojektam atbilstošus materiālus un iekārtas un plāno to piegādi būvobjektā; saskaņo sadarbību un darbu veikšanas kārtību ar visiem būvobjekta būvniecībā iesaistītajiem dalībniekiem; dod nepieciešamos rīkojumus padotajiem un pārbauda šo rīkojumu izpildi; atbild par to, lai darbi tiktu veikti atbilstoši būvprojektam, būvniecības normatīvu un standartu prasībām un to izmaksas iekļautos apstiprināto būvniecības izmaksu ietvaros; veic nepieciešamos pasākumus kvalitātes nodrošināšanai un darba aizsardzībai attiecīgajā būvobjekta iecirknī; noformē būvniecības normatīvajos aktos noteikto būves izpilddokumentāciju; sagatavo un iesniedz vadībai nepieciešamos pārskatus.

Inženierkomunikāciju būvdarbu vadītājs var strādāt uzņēmumos, kas nodrošina siltumapgādi, gāzes apgādi, ūdensapgādi un kanalizāciju, vai būvmateriālu ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

2.55.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt inženierkomunikāciju būvdarbu vadītāja pienākumus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām būvniecības jomā.

2. Spēja novērtēt būvprojekta dokumentāciju.

3. Spēja izstrādāt inženierkomunikāciju būvdarbu veikšanas projektu, plānot un vadīt būvdarbus.

4. Spēja veikt inženierkomunikāciju būvdarbu un ekspluatācijas darbu operatīvo vadību.

5. Spēja kontrolēt izpildīto inženierkomunikāciju būvdarbu apmaksu.

6. Spēja sadarboties ar būvobjekta realizācijā iesaistītajiem būvniecības dalībniekiem.

7. Spēja izvēlēties optimālos inženierkomunikāciju tehniskos un ekonomiskos risinājumus.

8. Spēja organizēt un veikt inženierkomunikāciju iekārtu pārbaudes un uzraudzības darbības, piedalīties iekārtu un sistēmu tehniskās apkopes organizēšanā.

9. Spēja pārzināt ēku būvniecībā veicamo būvdarbu veidus, tehnoloģiju un īstenošanas specifiku atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības principiem.

10. Spēja pielietot inženierkomunikāciju datorprogrammas aprēķinu veikšanai un rasējumu izstrādei.

11. Spēja sastādīt inženierkomunikāciju būvniecības, ekspluatācijas, apkopes un remontdarbu izmaksu tāmes.

12. Spēja veikt siltumtehniskos, hidrauliskos un aerodinamiskos mērījumus.

13. Spēja novērtēt un analizēt inženierkomunikāciju būvniecības ekonomiskos faktorus.

14. Spēja vadīt un organizēt uzņēmuma struktūrvienības darbu, strādāt komandā, kā arī veikt darbu individuāli.

15. Spēja apgūt jauno pieredzi un inovatīvos risinājumus inženierkomunikāciju nozarē.

16. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

17. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

18. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

19. Spēja organizēt nodarbināto mācības un apmācīt nodarbinātos.

20. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

2.55.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot, organizēt un vadīt inženierkomunikāciju montāžas un ekspluatācijas darbus atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, Latvijas valsts standartiem un tehniskajiem noteikumiem, kā arī nozari reglamentējošajām Eiropas Savienības un starptautisko tiesību normām.

2. Pārzināt un pielietot būvnormatīvus.

3. Lasīt un izprast inženierkomunikāciju projektu dokumentāciju.

4. Pārzināt inženierkomunikāciju būvniecības tehnoloģiskos procesus un to saistību ar vispārīgajiem būvniecības darbiem.

5. Sadarboties inženierkomunikāciju būvprojekta ietvaros ar būvniecības procesa dalībniekiem.

6. Sastādīt un kontrolēt inženierkomunikāciju būves izpilddokumentāciju.

7. Pārzināt inženierkomunikāciju montāžas darbos izmantojamo materiālu pamatīpašības pareizai to pielietošanai.

8. Atrast vajadzīgos materiālus un iekārtas katalogos un veikt to pasūtījumus atbilstoši inženierkomunikāciju projekta dokumentācijai.

9. Izprast ēku un būvju konstruktīvos risinājumus.

10. Izprast inženiertehnisko sistēmu darbības un ekspluatācijas principus.

11. Saprast ģeodēzisko un metroloģisko darbu pamatprincipus.

12. Izvēlēties būvmašīnas, mehānismus, instrumentus un tehnoloģiskā aprīkojuma sistēmas konkrētā darba veikšanai.

13. Orientēties darba samaksas sistēmās, darba normēšanā un prast to pielietot.

14. Aprēķināt darbu izmaksas, izvērtēt ekonomiskos faktorus un izvēlēties izdevīgāko variantu.

15. Novērtēt izstrādājumu un veikto darbu apjomus un kvalitāti atbilstoši kvalitātes vadības procedūrai.

16. Pielietot būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmas un standartizācijas pamatprincipus.

17. Izvēlēties inženierkomunikāciju būvdarbu speciālistus atbilstoši veicamā darba saturam.

18. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

19. Ievērot darba aizsardzības, darba higiēnas, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības būvniecības jomā un iekārtot darba iecirkni atbilstoši šīm prasībām.

20. Izmantot informācijas tehnoloģijas visās darba stadijās, sākot no informācijas iegūšanas un projektēšanas līdz materiālu un izmaksu uzskaitei un dokumentācijas sagatavošanai.

21. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas pamatprincipus.

22. Atrisināt problēmsituācijas.

23. Analizēt saņemto informāciju un darba rezultātus.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

2.55.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. politikas zinātnes;

1.2. metroloģija, standartizācija;

1.3. ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. augstākā matemātika;

2.2. fizika;

2.3. inženierķīmija;

2.4. materiālmācība;

2.5. teorētiskā mehānika, materiālu pretestība;

2.6. civilā aizsardzība;

2.7. grunšu mehānika, pamatnes;

2.8. ēku energoefektivitāte;

2.9. kvalitātes sistēmas būvlaukumā;

2.10. vispārējā elektrotehnika;

2.11. hidrodinamika un aerodinamika;

2.12. termodinamika;

2.13. elektrotehnika;

2.14. plūsmas mehānika;

2.15. būvniecības siltumfizika;

2.16. ēku un būvju konstrukcijas;

2.17. būvdarbu organizēšana;

2.18. vides kultūra;

2.19. dabas resursu izmantošana;

2.20. projektu vadīšanas pamati;

2.21. ekonomika un komercdarbība;

2.22. dokumentu pārvaldība;

2.23. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. būvniecības normatīvie akti;

3.2. inženiertehnisko sistēmu būvniecības darbu tehnoloģija;

3.3. inženiergrafika;

3.4. ūdensapgāde, notekūdeņu novadīšana;

3.5. siltumapgāde, apkure;

3.6. ventilācija, kondicionēšana;

3.7. gāzes apgāde;

3.8. inženiertehnisko sistēmu automātika un regulēšana;

3.9. inženiertehnisko sistēmu apkope un ekspluatācija;

3.10. būvmašīnas, tehnoloģiskais aprīkojums, instrumenti;

3.11. informācijas tehnoloģijas;

3.12. inženierģeodēzija;

3.13. būvizstrādājumu novērtēšanas sistēma;

3.14. personāla vadība;

3.15. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.16. ekonomika, tāmju sastādīšana un analīze;

3.17. darba normēšana;

3.18. darba samaksas sistēmas;

3.19. darba aizsardzība;

3.20. elektrodrošība un ugunsdrošība;

3.21. vides aizsardzība;

3.22. darba tiesiskās attiecības;

3.23. valsts valoda;

3.24. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.25. saskarsme, inženierpsiholoģija.

2.56. Izstrādājumu projektētāja profesijas standarts

2.56.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – izstrādājumu projektētājs.

2. Profesijas kods – 2163 01.

2.56.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– izstrādājumu projektētājs ir speciālists, kurš apguvis izstrādājumu projektēšanas pamatprincipus, specializējoties vieglās rūpniecības vai kokapstrādes nozarē (apģērbs, mājas tekstils, koka un ādas izstrādājumi, mēbeles) (turpmāk – izstrādājums); pēc savām vai klienta idejām veido skices, modelē, izvēlas materiālus atbilstoši izstrādājuma pielietojumam; aprēķina materiālu un darba patēriņu; veic objektu mērīšanu; izstrādā konstruktīvos mezglus, materiālu un detaļu specifikācijas; izgatavo rasējumus; projektē tehnoloģiju; veic nepieciešamos aprēķinus; nosaka izstrādājuma kopējās izmaksas; grafiski sakopo informāciju; noformē vienreizējam pasūtījumam vai mazsēriju ražotnei nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.

Izstrādājumu projektētājs strādā projektēšanas vai ražošanas uzņēmumā par dizainera palīgu, izstrādājumu projektētāju; var pildīt meistara pienākumus vidējās profesionālās izglītības iestādēs vai strādā kā pašnodarbinātā persona vai individuālais komersants.

2.56.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt izpēti izstrādājuma ideju attīstīšanai, izvērtējot klienta vajadzības, analizējot tehnoloģiju, materiālu un modes tendenču aktualitātes.

2. Spēja formulēt izstrādājuma koncepciju un plānot mākslinieciskās projektēšanas un konstruēšanas darbus.

3. Spēja apzināt un analizēt tradicionālo un jauno materiālu piedāvājumu.

4. Spēja novērtēt materiālu izvēli, to estētisko, ķīmisko, fizikālo, mehānisko īpašību atbilstību izstrādājuma idejai un lietojumam.

5. Spēja vizualizēt savas vai klientu idejas, izmantojot tradicionālos paņēmienus un datortehnoloģijas.

6. Spēja izvēlēties un saskaņot materiālus ar pasūtītāju un plānot ekonomisku materiāla patēriņu.

7. Spēja izgatavot izstrādājumu tehniskos zīmējumus.

8. Spēja izvēlēties un pielietot mērīšanas metodikas, instrumentus, veikt izstrādājuma vai tā atsevišķu mezglu mērīšanu, izgatavot tā rasējumus un to specifikācijas, veikt fotofiksācijas.

9. Spēja pārzināt projektēšanas un izgatavošanas tehnoloģijas, to ierobežojumus un informēt pasūtītāju par tiem.

10. Spēja izveidot konstrukcijas, izstrādāt konstruktīvos mezglus, dekoratīvās detaļas un sagatavot montāžai nepieciešamās norādes.

11. Spēja izvēlēties savienojumu veidu un mezglu apstrādes tehnoloģijas, iekārtas un apstrādes režīmus.

12. Spēja parādīt projektējamo izstrādājumu dažādās projektēšanas stadijās atbilstošās tehnoloģiskās vidēs.

13. Spēja noteikt izstrādājuma tiešās un pilnās izmaksas.

14. Spēja izgatavot izstrādājuma pirmo paraugu, maketu vai uzraudzīt tā izgatavošanu.

15. Spēja novērtēt izstrādājuma pirmā parauga estētiskās, funkcionālās, ergonomiskās un tehnoloģiskās īpašības.

16. Spēja sagatavot tehnoloģiskās dokumentācijas paketi izstrādājumu vienreizējam pasūtījumam vai mazsēriju ražotnei.

17. Spēja veikt nepieciešamos labojumus izstrādājuma dokumentācijā, uzklausīt pasūtītāja vērtējumu un saskaņot tos ar pasūtītāju.

18. Spēja pārzināt un ievērot vieglās rūpniecības vai kokapstrādes nozares darbību reglamentējošos normatīvos aktus.

19. Spēja plānot darbu sadalījumu un kontrolēt secīgu darba paņēmienu un materiālu pielietojumu.

20. Spēja noteikt pasūtījuma un pakalpojuma izmaksas.

21. Spēja izveidot izstrādājuma marķējumu, montāžas aprakstus, izvēlēties atbilstošos kopšanas simbolus.

22. Spēja nodrošināt izstrādājumu pasūtījumu izgatavošanas termiņu ievērošanu.

23. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

24. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

25. Spēja paaugstināt savu kvalifikāciju.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

27. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.56.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lietot tekstu, vektoru un rastru grafikas programmpaketes, elektroniskās tabulas, citas biroja programmas.

2. Vizualizēt idejas skicēs, datorgrafikas vidē.

3. Izstrādāt un lasīt rasējumus, veikt saskaņojumus ar pasūtītāju dažādās projektēšanas stadijās.

4. Lietot progresīvas projektēšanas tehnoloģijas, izstrādāt jaunu izstrādājumu koncepcijas, veidot izstrādājumu eksperimentālus modeļus.

5. Analizēt modes attīstības tendences.

6. Ievērot kompozīcijas pamatprincipus projektējamo izstrādājumu vizuālās un estētiskās kvalitātes nodrošināšanā.

7. Aprēķināt un izveidot/izstrādāt konstrukcijas skicēm.

8. Pārzināt materiālu pieejamību un cenas, izveidot optimālu materiālu lietošanas plānu.

9. Izvēlēties atbilstošus materiālus, saskaņot materiālu, palīgmateriālu un apdares materiālu estētiskās, fizikālās, ķīmiskās un mehāniskās īpašības.

10. Sastādīt izstrādājumu tehnoloģisko dokumentāciju, kā arī noteikt tehnoloģiskos ierobežojumus.

11. Izgatavot izstrādājumu pirmparaugus vai uzraudzīt to izgatavošanu, veikt nepieciešamos labojumus un precizējumus, saskaņojot tos ar pasūtītāju.

12. Nodrošināt projektējamā izstrādājuma atbilstību dokumentācijai un ergonomikas prasībām.

13. Aprēķināt materiāla un darba patēriņu, noteikt izstrādājuma kopējās izmaksas.

14. Sagatavot un vadīt prezentācijas, izmantot progresīvas informācijas tehnoloģijas.

15. Veikt darbu patstāvīgi vai grupā, plānot darbu sadalījumu, noteikt to prioritātes un termiņus.

16. Kontrolēt darba kvalitāti visos izstrādājuma tapšanas posmos, veikt iezīmes un marķējumus.

17. Novērtēt izstrādājumu kvalitāti un atbilstību valsts standartu, pasūtījumu un citām prasībām.

18. Formulēt viedokli precīzi, prast to pamatot un risināt darba gaitā radušās konfliktsituācijas.

19. Ievērot profesionālās ētikas pamatprincipus un saskarsmes kultūru.

20. Pārzināt un ievērot vieglās rūpniecības vai kokapstrādes nozares darbību reglamentējošos normatīvos aktus.

21. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas normatīvo aktu prasības.

22. Ievērot ekoloģijas un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, veidot videi draudzīgus produktus un pakalpojumus.

23. Pārvaldīt valsts valodu.

24. Pārzināt divas svešvalodas vismaz saziņas līmenī.

25. Pārzināt un lietot vieglās rūpniecības vai kokapstrādes nozares terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

26. Pastāvīgi pilnveidot profesionālās zināšanas.

27. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

2.56.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. rokdarbu tehnoloģijas;

1.2. etnogrāfija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. matemātiskā statistika;

2.2. materiālzinību pamati;

2.3. lietišķo kompozīciju veidošana;

2.4. izstrādājumu modelēšana, apgleznošana;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. materiālu ķīmija un fizika;

3.2. informācijas tehnoloģijas;

3.3. modes zinības;

3.4. ievads dizaina teorijā;

3.5. projektēšanas stratēģija;

3.6. ideju vizualizācijas metodes;

3.7. izstrādājumu konstruēšanas pamati, ergonomika;

3.8. tehnoloģija un iekārtas;

3.9. materiālu un izstrādājumu kvalitātes kontrole;

3.10. komercdarbība;

3.11. pedagoģija;

3.12. saskarsmes psiholoģija;

3.13. prezentācijas māksla;

3.14. valsts valoda;

3.15. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.16. darba aizsardzība, elektrodrošība, ugunsdrošība;

3.17. ekoloģija un vides aizsardzība;

3.18. izstrādājumu, kolekciju, darba vietu projektēšanas pamati;

3.19. izstrādājuma izmaksu noteikšana;

3.20. profesionālās ētikas pamatprincipi;

3.21. darba tiesiskās attiecības.

2.57. Sabiedrisko attiecību speciālista profesijas standarts

2.57.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sabiedrisko attiecību speciālists.

2. Profesijas kods – 2432 08.

2.57.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sabiedrisko attiecību speciālists uztur uzņēmuma iekšējo un ārējo komunikāciju; veido un uztur sadarbību ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem; organizē publiskus pasākumus; komunicē ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem; atbildīgi un patstāvīgi veic sabiedrisko attiecību speciālista pienākumus atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības tiesību normām.

Sabiedrisko attiecību speciālists strādā uzņēmumā, kurā izveidota sabiedrisko attiecību vai komunikācijas struktūrvienība.

2.57.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja apkopot un analizēt citu, tai skaitā ārvalstu uzņēmumu, pieredzi komunikācijas un sabiedrisko attiecību jomā.

2. Spēja orientēties sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos procesos un saprast komercdarbības, kā arī valsts pārvaldes darbības principus.

3. Spēja apzināt uzņēmuma mērķauditoriju un tās vajadzības.

4. Spēja plānot un uzturēt uzņēmuma komunikāciju, izvēloties piemērotākos komunikācijas instrumentus.

5. Spēja orientēties un atbilstoši lietot sabiedrisko attiecību jomas terminus un pamatjēdzienus.

6. Spēja monitorēt pieejamo informāciju un savlaicīgi pamanīt riska situācijas un problēmas.

7. Spēja darboties uzņēmuma krīzes situācijā un novērst to.

8. Spēja vākt, atlasīt, apkopot, apstrādāt informāciju un pasniegt (prezentēt) to rakstiski un mutiski atbilstoši uzņēmuma interesēm.

9. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas un rīkoties saskaņā ar profesionālajiem un vispārējiem ētikas pamatprincipiem.

10. Spēja lietot valsts valodu un sazināties vismaz divās svešvalodās.

11. Spēja īstenot sabiedrisko attiecību projektus, kampaņas un plānus.

12. Spēja orientēties plašsaziņas līdzekļos, to darba specifikā un sadarboties ar tiem.

13. Spēja uzturēt uzņēmuma publisko tēlu.

14. Spēja koordinēt komunikācijas politikas un stratēģijas īstenošanu ar uzņēmuma sadarbības partneriem un plašsaziņas līdzekļiem.

15. Spēja sagatavot informatīvos materiālus plašsaziņas līdzekļiem.

16. Spēja lietot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, veidojot prezentācijas, izvietojot un uzturot informāciju mājaslapā, sociālajos tīklos.

17. Spēja apkopot uzņēmuma darbības, lēmumu, produktu un pakalpojumu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos (monitoringa veikšana).

18. Spēja būt komunikablam, precīzam un lojālam pārstāvētajam uzņēmumam.

19. Spēja izvērtēt savas kompetences robežas atbilstoši pienākumiem, dotajam uzdevumam un statusam uzņēmumā.

20. Spēja argumentēt savu viedokli un pārliecināt citus.

21. Spēja organizēt preses konferences un citus publiskus pasākumus.

22. Spēja piedalīties komandas darbā un ideju ģenerēšanas procesā.

23. Spēja pilnveidot zināšanas un prasmes pašmācības ceļā.

24. Spēja orientēties mediju tirgū.

25. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

26. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

2.57.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Orientēties aktuālajos Latvijas un pasaules politiskajos, sociālajos un ekonomiskajos procesos, izprast tos.

2. Apkopot un analizēt informāciju par sociālajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem valstī un ārpus tās.

3. Pārzināt sabiedrisko attiecību instrumentus, kas tiek izmantoti uzņēmuma iekšējās un ārējās komunikācijas uzturēšanā un prast ar tiem strādāt.

4. Prast rīkoties krīzes situācijā.

5. Vākt, atlasīt, apstrādāt informāciju un pasniegt (prezentēt) to rakstu un mutvārdu veidā atbilstoši uzņēmuma interesēm.

6. Ievērot darba tiesisko attiecību normas un rīkoties saskaņā ar profesionālajiem un vispārējiem ētikas pamatprincipiem.

7. Lietot profesionālo terminoloģiju (sabiedrisko attiecību jomas terminus un pamatjēdzienus) valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

8. Īstenot sabiedrisko attiecību projektus, kampaņas un plānus.

9. Izprast plašsaziņas līdzekļu darba specifiku un veidot sadarbības attiecības ar tiem.

10. Pārzināt uzņēmuma publiskā tēla veidošanu un uzturēšanu.

11. Pārzināt, kā tiek veidota un uzturēta komunikācijas politika un komunikācijas stratēģija ar uzņēmuma sadarbības partneriem un plašsaziņas līdzekļiem.

12. Sagatavot informatīvos materiālus plašsaziņas līdzekļiem (preses relīzes, informācijas lapas, atsauksmes, replikas, pateicības, precizējumus, mediju mapes).

13. Lietot modernās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, veidojot prezentācijas, izvietojot informāciju uzņēmuma mājaslapā un sociālajos tīklos.

14. Veikt plašsaziņas līdzekļu monitoringu.

15. Strādāt individuāli un komandā, sadarboties ar citu jomu un struktūrvienību darbiniekiem.

16. Efektīvi plānot un organizēt savu darbu, noteikt izpildāmo darbu prioritātes.

17. Attīstīt saskarsmes prasmes.

18. Organizēt preses konferences un citus publiskus pasākumus.

19. Atlasīt plašsaziņas līdzekļus atbilstoši attiecīgā vēstījuma mērķauditorijas specifikai.

20. Sagatavot publicitātes materiālus par uzņēmumam aktuālām tēmām.

21. Izstrādāt pētījuma dizainu un veikt sabiedrisko attiecību jomas pētījumus.

22. Pārvaldīt valsts valodu.

23. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

24. Veidot resursu un informācijas tematiskās datubāzes.

25. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

2.57.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. socioloģija;

1.2. politoloģija;

1.3. sociālā psiholoģija;

1.4. reputācijas vadība;

1.5. komercdarbības pamati;

1.6. valsts pārvalde;

1.7. organizācijas psiholoģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. verbālā un neverbālā komunikācija;

2.2. krīžu komunikācija;

2.3. projektu vadība;

2.4. lietišķā komunikācija;

2.5. lietišķā etiķete;

2.6. vadībzinību pamati;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. sabiedriskās attiecības un to stratēģija un taktika;

3.2. ievads komunikācijas teorijās;

3.3. sociālie mediji un digitālā komunikācija;

3.4. tirgzinības un tirgzinības komunikācija;

3.5. reklāma;

3.6. mediju attiecības;

3.7. masu komunikācija;

3.8. saskarsmes psiholoģija;

3.9. prezentācijas prasmes;

3.10. pētījumu metodika;

3.11. informācijas tehnoloģijas;

3.12. valsts valoda;

3.13. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.14. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.15. darba aizsardzības prasības;

3.16. vides aizsardzības prasības;

3.17. darba tiesisko attiecību normas.

2.58. Valsts policijas jaunākā virsnieka profesijas standarts

2.58.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Rotas KOMANDIERA VIETNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349  29";

Vada KOMANDIERA VIETNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349  30";

Vada KOMANDIERIS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "1349  31";

INSPEKTORS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355  13";

Valsts policijas jaunākais VIRSNIEKS – profesijas kods "3355  39" (turpmāk kopā – Valsts policijas jaunākais VIRSNIEKS).

2.58.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– Valsts policijas jaunākais virsnieks plāno un veic darbu sabiedriskās kārtības un personu drošības (t. sk. speciālās) nodrošināšanas, noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršanas un atklāšanas, personu, kuras izdarījušas likumpārkāpumus, bezvēsts pazudušu personu meklēšanas jomā; veic personu, kuras nespēj sniegt ziņas par sevi, personības noskaidrošanu, neatpazītu līķu identificēšanu; atbilstoši kompetencei veic izmeklēšanas darbības kriminālprocesos un operatīvo darbību; īsteno pasākumus ķīlnieku un objektu atbrīvošanā, terora aktu novēršanā un pārtraukšanā; īsteno kriminālizlūkošanas funkciju; nodrošina operatīvā ceļā iegūtās informācijas un kriminālizlūkošanas informācijas uzkrāšanu un apriti; izpilda uzdevumus starptautiskajā sadarbībā noziedzības apkarošanā; veic pasākumus likumpārkāpēju noskaidrošanā, aizturēšanā un saukšanā pie likumā noteiktās atbildības; dokumentē likumpārkāpumus; sniedz personām pirmo palīdzību, uzrauga un kontrolē ceļu un ūdens satiksmes drošību; sadarbojas ar tiesībaizsardzības un citām valsts un pašvaldību iestādēm.

Valsts policijas jaunākais virsnieks Valsts policijā var tikt iecelts amatā, kas atbilst Valsts policijas jaunākā virsnieka profesijas standartam.

2.58.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja veikt pienākumus un operatīvi rīkoties lielas psiholoģiskās slodzes un stresa apstākļos, ko nodrošina amatam atbilstošs veselības stāvoklis, fiziskā sagatavotība un psiholoģiskā noturība.

2. Spēja plānot, organizēt un veikt praktiskus uzdevumus, balstoties uz analītisku pieeju attiecīgajā profesionālajā jomā.

3. Spēja loģiski spriest un adekvāti rīkoties sarežģītās situācijās, novērtēt dzīvību un veselību apdraudošas situācijas un pieņemt lēmumus.

4. Spēja darbu plānot, veikt patstāvīgi, kā arī strādāt darba grupas sastāvā.

5. Spēja patstāvīgi pieņemt taktiski pareizu lēmumu un uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un rīcību.

6. Spēja taktiski pareizi novērtēt situāciju un, ja nepieciešams, operatīvi un precīzi pielietot pašaizsardzības paņēmienus un līdzekļus.

7. Spēja modelēt un prognozēt situācijas attīstību paaugstināta stresa apstākļos.

8. Spēja aprakstīt, formulēt un komunicēt par praktiskiem jautājumiem, piedāvāt risinājumus, veikt praktisku jautājumu problēmu analīzi.

9. Spēja atlasīt informāciju un izmantot to skaidri definētu problēmu risināšanai.

10. Spēja demonstrēt un argumentēt savu viedokli, izpratni.

11. Spēja darbu veikt atbildīgi un kvalitatīvi.

12. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

13. Spēja sadarboties ar juridiskām un fiziskām personām nacionālā līmenī, ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un starptautiskajām organizācijām drošības un tiesiskuma jomā.

14. Spēja izvērtēt vadības dotos norādījumus un rīkojumus un pildīt tos.

15. Spēja precīzi un pamatoti piemērot tiesību normas.

16. Spēja adekvāti un taktiski pareizi izvērtēt un rīkoties ārkārtas situācijās un konfliktsituācijās.

17. Spēja pastāvīgi pilnveidot savas profesionālās prasmes, zināšanas un fizisko sagatavotību.

18. Spēja rīkoties godīgi, uzņemties personīgu atbildību un ievērot profesionālo ētiku.

19. Spēja savā darbībā lietot informācijas tehnoloģijas.

20. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

21. Spēja ievērot dienesta gaitu regulējošo normatīvo aktu prasības.

22. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

2.58.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Pielietot uzbrukuma atvairīšanas taktiku, šaujamieroci, speciālos līdzekļus un tehniku.

2. Pieņemt taktiski pareizu lēmumu psiholoģiskās slodzes un stresa apstākļos.

3. Plānot darbu, veikt to patstāvīgi, kā arī strādāt darba grupas sastāvā.

4. Atbilstoši kompetencei noformēt dienesta, administratīvās lietvedības, izmeklēšanas darbību, operatīvās darbības un kriminālizlūkošanas pasākumu dokumentus.

5. Nodrošināt krimināltiesisko un operatīvo starptautisko sadarbību ar ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, sadarbību ar starptautiskajām organizācijām.

6. Pārvaldīt valsts valodu.

7. Komunicēt vismaz divās svešvalodās, izmantojot profesionālo juridisko terminoloģiju.

8. Komunicēt ar kolēģiem, vadību un sabiedrību par savu izpratni, prasmēm un darbībām.

9. Patstāvīgi pilnveidot savas zināšanas, profesionālās iemaņas, fizisko un profesionālo sagatavotību.

10. Praksē izmantot un pielietot gūtās teorētiskās zināšanas.

11. Dienestā pielietot sakaru un informācijas tehnoloģijas, lietot speciālo tehniku.

12. Strādāt ar informācijas sistēmām un datubāzēm.

13. Sniegt pirmo palīdzību.

14. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

15. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

16. Ievērot dienesta gaitu regulējošo normatīvo aktu prasības.

17. Vadīt B kategorijas transportlīdzekli.

2.58.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. policijas sadarbība Eiropas Savienībā (t. sk. Šengenas Konvencijas kontekstā);

1.2. tiesībaizsardzības iestāžu sistēma un funkcijas.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tiesību teorija;

2.2. civilprocesa tiesības;

2.3. administratīvā procesa tiesības;

2.4. saskarsmes psiholoģija;

2.5. personāla vadība;

2.6. civiltiesības;

2.7. kriminoloģija;

2.8. tiesu medicīnas pamati;

2.9. tiesu psihiatrijas pamati;

2.10. satiksmes un autopārvadājumu uzraudzības darba organizācija;

2.11. loģika.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. krimināltiesības;

3.2. kriminālprocesa tiesības;

3.3. cilvēktiesības;

3.4. kriminālistika (tehnika, taktika un metodika);

3.5. operatīvā darbība;

3.6. kriminālizlūkošana;

3.7. policijas meklēšanas taktika;

3.8. policijas speciālā taktika un darbība ārkārtas situācijās (t. sk. masu nekārtībās);

3.9. starptautiskā sadarbība krimināltiesību un operatīvās darbības jomā;

3.10. sakaru un tehniskie līdzekļi, to darbības principi un lietošanas noteikumi;

3.11. vispārējā fiziskā sagatavotība;

3.12. likumpārkāpēju aizturēšanas paņēmieni;

3.13. uzbrukuma atvairīšanas un aizsardzības taktiskie paņēmieni;

3.14. profesionālās darbības taktika (t. sk. bruņotu noziedznieku aizturēšanas, vajāšanas un meklēšanas pasākumu organizēšana un vadība, taktika iekļūšanai dzīvojamās telpās), metodes un paņēmieni;

3.15. šaujamieroču un speciālo līdzekļu pielietošanas taktika dažādās dienesta situācijās;

3.16. bērnu tiesību aizsardzība;

3.17. uz sabiedrību vērsta policijas darba organizācija un metodes;

3.18. pirmās palīdzības sniegšana;

3.19. policijas tiesības;

3.20. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.21. policijas dienestu darba organizācija un tiesiskā reglamentācija;

3.22. administratīvo pārkāpumu materiālās un procesuālās normas;

3.23. informācijas tehnoloģijas un informācijas sistēmas;

3.24. administratīvās, procesuālās lietvedības, kriminālizlūkošanas un dienesta dokumentu sastādīšana, noformēšana;

3.25. sevišķā lietvedība;

3.26. B kategorijas transportlīdzekļa vadīšana;

3.27. ierindas vadīšana;

3.28. valsts valoda;

3.29. divas svešvalodas (profesionālie termini, verbālās un rakstiskās komunikācijas prasmes);

3.30. dienesta gaitu regulējošie normatīvie akti;

3.31. darba aizsardzība;

3.32. vides aizsardzība.

2.59. Autoapkopes speciālista profesijas standarts

2.59.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – autoapkopes speciālists.

2. Profesijas kods – 3115  38.

2.59.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– autoapkopes speciālists veic automobiļa tehnisko apkopi, tehniskā stāvokļa diagnostiku un remontu; novērš automobiļu un to sastāvdaļu bojājumus, nomainot agregātus, mezglus un detaļas, veicot demontāžas un montāžas darbus; atjauno detaļas vai to salāgojumus, veicot atslēdznieka darbus; sadarbojas ar citiem speciālistiem un komunicē ar klientu.

Autoapkopes speciālists strādā automobiļu tehniskās apkopes un remonta uzņēmumos, automobiļu diagnostikas centros, automobiļu tehniskās apskates stacijās un tamlīdzīgos radnieciskos uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

2.59.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt un sagatavot darba vietu atbilstoši tehnoloģiskām prasībām un darba drošības noteikumiem.

2. Spēja izvēlēties darba uzdevuma veikšanai nepieciešamos mērinstrumentus un materiālus.

3. Spēja strādāt ar rokas un elektroniskajiem mērinstrumentiem.

4. Spēja rasēt, lasīt rasējumus un zīmēt skices.

5. Spēja uzklausīt klienta vēlmes, noskaņot klientu labvēlīgi, saprotami izskaidrojot automobiļa remonta tehnoloģiju un izmaksas, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

6. Spēja lietot specifiskās palīgierīces (piemēram, sajūga diska centrējamo tapu, virzuļa gredzenu montējamās un demontējamās stangas, stroboskopu, šarnīru demontējamo palīgierīci).

7. Spēja veikt automobiļa tehnisko apkopi un novērst defektus.

8. Spēja patstāvīgi veidot loģisku spriedumu ķēdi.

9. Spēja izmantot dažādus darbgaldus un tehniskās iekārtas.

10. Spēja sagatavot elektroniskās vadības sistēmas automobiļa remonta darbiem.

11. Spēja izmantot speciālo literatūru.

12. Spēja izmantot datubāzes vismaz divās svešvalodās.

13. Spēja strādāt ar automobiļu sistēmu diagnostikas testeriem un kontroles iekārtām.

14. Spēja veikt automobiļa elektromehānisko un elektronisko vadības sistēmu tehniskā stāvokļa diagnostiku.

15. Spēja pilnveidot savu kvalifikāciju.

16. Spēja noteikt automobiļa nomaināmās un remontējamās detaļas, blokus un mezglus.

17. Spēja novērst automobiļa elektronisko vadības sistēmu bojājumus.

18. Spēja veikt automobiļa elektrisko shēmu elementu izvēli.

19. Spēja izvēlēties automobiļa remonta vai apkopes tehnoloģiju.

20. Spēja plānot un vadīt ikdienas resursu pietiekamību, modelējot ikdienas patēriņu.

21. Spēja aprēķināt automobiļa remonta darba laiku atbilstoši normatīviem.

22. Spēja vizuāli novērtēt automobiļa virsbūves tehnisko stāvokli un bojājumus (piemēram, novērtēt deformācijas veidus un virzienus, caurrūsēšanas ietekmi, salīdzināt blakus detaļu salaidumu spraugu lielumu, krāsu toņu atšķirību, pirmsremonta bojājumus).

23. Spēja paredzēt objektīvi nepieciešamu automobiļa remonta metožu un tehnoloģiju lietojumu.

24. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

25. Spēja orientēties automatizēto iekārtu apkalpošanas, diagnosticēšanas un remonta jautājumos.

26. Spēja plānot darbus un organizēt to savlaicīgu izpildi.

27. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

28. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

29. Spēja apzināt un izprast normatīvos aktus iekārtu drošības jautājumos.

30. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

31. Spēja pielietot nacionālos, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO – International Organization for Standardization), Eiropas Savienības un citu valstu standartus autotransporta nozarē.

2.59.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Savā profesionālajā darbībā lietot datoru un izmantot internetu, kā arī automobiļu datubāzes.

2. Rasēt, lasīt rasējumus un veidot skices.

3. Noteikt elektroiekārtu un elektronisko vadības sistēmu darbības principus.

4. Pieslēgt kontroles mērinstrumentus un diagnostikas aparatūru.

5. Apstrādāt un izanalizēt kontrolmērījumos un diagnostikā iegūto informāciju.

6. Veikt automobiļa virsbūves paneļu, mērinstrumentu paneļa, elektromehānismu, mērpārveidotāju (devēju), izpildierīču, elektronisko vadības bloku un elektroinstalācijas demontāžu.

7. Sagatavot nomaiņai automobiļa elektroiekārtas mezglus un blokus.

8. Izpildīt automobiļa atsevišķu elementu bloku un elektroierīču remonta darbu operācijas.

9. Atbilstoši ražotāja rekomendācijām veikt automobiļa elektronisko vadības sistēmu pārprogrammēšanas operācijas.

10. Novērtēt automobiļa elektronisko vadības sistēmu darbības atbilstību tehniskajām prasībām.

11. Izmantot tehniskās rokasgrāmatas un speciālās datorprogrammas.

12. Izmantot speciālo literatūru.

13. Izprast komandas darba stilu, prast strādāt komandā, sadarboties ar citu profesiju darbiniekiem.

14. Prast patstāvīgi plānot un veikt savu darbu noteiktajā termiņā (darbnīcas laika plānošana, klientu pieraksta veidošana).

15. Domāt kritiski un risināt problēmas.

16. Pārvaldīt valsts valodu.

17. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

19. Nepārtraukti pilnveidot savas profesionālās zināšanas.

20. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

21. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

22. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

23. Sniegt pirmo palīdzību.

24. Pārzināt tehnisko līdzekļu iespējas, kas nepieciešamas darba organizācijai un izpildei (darbnīcas laika pārvaldība, noslodzes, efektivitātes aprēķins, apkopes darba pašizmaksas aprēķins).

25. Noteikt izpildāmo darbu prioritātes un veikt darbu individuāli.

26. Argumentēt savu viedokli, pārliecināt citus un risināt konfliktsituāciju ar darbinieku un klientu.

2.59.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. socioloģija un politikas zinātne;

1.2. nacionālie, Starptautiskās Standartizācijas oorganizācijas (ISO – International Organization for Standardization), Eiropas Savienības un citu valstu standarti autotransporta nozarē;

1.3. saskarsmes prasme.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. komercdarbības pamati;

2.2. fizika;

2.3. lietišķā matemātika;

2.4. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;

2.5. komercdarbības organizācijas;

2.6. ražošanas un pakalpojumu organizēšana;

2.7. tirgus analīze.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. elektrotehnikas un elektronikas pamati;

3.2. tehniskā mehānika;

3.3. automobiļu tehniskā apkope un remonts;

3.4. materiālmācība;

3.5. tehniskie mērījumi, pielaides un sēžas;

3.6. automobiļu uzbūves īpatnības;

3.7. motoru uzbūves īpatnības, konstruēšanas principi, remonta tehnoloģijas;

3.8. automobiļu diagnostika, ekspluatācija un tehniskā apkope;

3.9. autotransporta tehnisko līdzekļu drošums un drošība;

3.10. automobiļu ekspluatācijas materiāli;

3.11. ražošanas tehnoloģija – ražošanas tehnoloģijas pamati;

3.12. darba plānošanas un organizācijas pamati;

3.13. datora lietošanas prasme darbā ar speciālajām programmām;

3.14. tehniskā grafika;

3.15. valsts valoda;

3.16. divas svešvalodas saziņas līmenī;

3.17. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.18. darba aizsardzība, ugunsdrošība;

3.19. pirmā palīdzība;

3.20. vides aizsardzība;

3.21. darba tiesiskās attiecības.

2.60. Rasētāja dizainera profesijas standarts

2.60.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – rasētājs dizainers.

2. Profesijas kods – 3118  22.

2.60.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– rasētājs dizainers ir speciālists, kurš meklē jaunas idejas izstrādājumiem un to iepakojumiem galvenokārt mašīnbūves, aparātbūves un metālizstrādājumu ražošanas jomā, ievērojot funkcionalitātes, dizaina un ergonomikas prasības; veic to attīstīšanu un vizualizēšanu, pielietojot modernās datorizētās tehnoloģijas; izstrādā vai līdzdarbojas izstrādājumu konstrukciju izveidē atkarībā no to sarežģītības pakāpes; izvēlas materiālus un izgatavošanas pamattehnoloģijas; izgatavo rasējumus un citu tehnisko dokumentāciju; organizē izstrādājumu prototipu vai modeļu izveidi un piedalās tajā; izstrādā vizuālās reklāmas objektus un materiālus.

Rasētājs dizainers var strādāt projektēšanas birojos un uzņēmumos, kas nodarbojas ar jaunu, estētiskām vērtībām apveltītu, rūpnieciski ražojamu izstrādājumu un to iepakojuma izveidi, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

2.60.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja veikt izpēti izstrādājumu ideju attīstīšanai, izvērtējot reāla vai potenciāla klienta vajadzības, analizējot tehnikas, tehnoloģiju, materiālu un dizaina tendenču aktualitātes.

2. Spēja individuāli vai komandā radīt izstrādājumu konceptuālos variantus, pamatoti izvēlēties labāko no tiem.

3. Spēja dažādos projektēšanas posmos uz papīra un virtuālā vidē vizualizēt idejas un citus darba rezultātus.

4. Spēja patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem speciālistiem izveidot izstrādājumu, to mezglu un atsevišķu detaļu konstrukcijas.

5. Spēja izvēlēties un saskaņot materiālus ar klientu un plānot ekonomisku materiāla patēriņu.

6. Spēja ievērot izgatavošanas tehnoloģiju iespējas un ierobežojumus izstrādājumu izstrādes gaitā.

7. Spēja lasīt, izstrādāt un pārbaudīt rasējumus, kas nepieciešami dažādos izstrādājumu projektēšanas posmos.

8. Spēja lietot datorizētās projektēšanas sistēmas.

9. Spēja plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes, kā arī uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

10. Spēja veidot izstrādājumu maketus ar rokām, kā arī lietojot ātrās prototipēšanas un citas tehnoloģijas, vadīt un līdzdarboties to izgatavošanā.

11. Spēja novērtēt izstrādājumu maketu un prototipu funkcionālās, estētiskās, ergonomiskās un tehnoloģiskās īpašības.

12. Spēja orientēties ar projektējamo izstrādājumu specifiku saistītajos normatīvajos dokumentos un standartos un ievērot tos savā darbā.

13. Spēja sekot jaunākajām aktualitātēm un tendencēm tehnikas un industriālā dizaina jomā.

14. Spēja apzināt un analizēt tradicionālo un jauno materiālu piedāvājumu izstrādājumu un to iepakojumu izveidei.

15. Spēja produktīvi piedalīties izstrādājuma projekta prezentācijā.

16. Spēja pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.

17. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

20. Spēja sistemātiski pilnveidot profesionalitāti.

21. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

2.60.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Iegūt, analizēt un izmantot izstrādājumu projektēšanai nepieciešamo informāciju.

2. Veikt izstrādājumu estētisko, materiāltehnisko, funkcionālo un ekonomisko analīzi.

3. Analizēt izstrādājumu dizaina attīstības tendences.

4. Veidot un vispusīgi novērtēt jaunu izstrādājumu koncepcijas.

5. Sagatavot ideju vizualizāciju skices, izmantojot tradicionālus paņēmienus un datortehnoloģijas.

6. Izgatavot izstrādājumu maketus, izmantojot dažādas tehnoloģijas.

7. Lietot vektorgrafikas un rastrgrafikas programmatūru, kā arī biroja programmatūru.

8. Pārzināt attiecīgās nozares izstrādājumu izgatavošanas materiālus un izprast to pielietošanu.

9. Pārzināt izstrādājumu galvenās izgatavošanas tehnoloģijas nozarē.

10. Konstruēt vienkāršus izstrādājumus vai to daļas mašīnbūves, aparātbūves u. tml. jomās, kā arī izstrādājumu iepakojumu, izmantojot datorizētās projektēšanas (CAD) tehnoloģijas.

11. Izmantot izstrādājumu izstrādē vienkāršākās datorizētās inženieraprēķinu (CAE) tehnoloģijas.

12. Lasīt, izstrādāt un pārbaudīt rasējumus, kas nepieciešami dažādos izstrādājumu projektēšanas posmos.

13. Ievērot ergonomikas likumsakarības izstrādājumu izveidē.

14. Pārzināt un pielietot tehniskās dokumentācijas noformēšanas standartus un citu normatīvo dokumentāciju.

15. Izstrādāt vienkāršus vizuālās reklāmas objektus un materiālus un izstrādājumu iepakojumu dizainu.

16. Pārzināt izstrādājuma projekta tāmi veidojošos principus un pozīcijas.

17. Plānot izstrādājuma projekta realizācijas laiku.

18. Pārvaldīt valsts valodu.

19. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

20. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī.

21. Pārzināt un pareizi pielietot mašīnbūves un aparātbūves nozarēs esošās standartizētās detaļas un mezglu risinājumus.

22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

23. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

24. Sadarboties ar citiem speciālistiem un klientu, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

2.60.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. dizaina vēsture;

1.2. komercdarbība;

1.3. tehniskā estētika;

1.4. rūpniecisku izstrādājumu izgatavošanas tehnoloģijas un iekārtas;

1.5. tehnoloģisko procesu automatizācija;

1.6. inženierzinātņu teorētiskie pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tirgus izpēte;

2.2. projektu funkcionālā analīze;

2.3. izstrādājumu formveides pamati;

2.4. materiālzinību pamati izstrādājumiem un to iepakojumiem;

2.5. vizuālās komunikācijas pamati dizainā un inženierzinātnēs;

2.6. izstrādājuma dzīves cikls;

2.7. lietišķās informātikas pamati;

2.8. intelektuālā īpašuma aizsardzība.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. zīmēšana, skicēšana;

3.2. krāsu izvēle un kompozīciju veidošana;

3.3. dizaina datorgrafika;

3.4. ergonomika;

3.5. vienkāršu rūpniecisku izstrādājumu projektēšana;

3.6. izstrādājumu iepakojumu projektēšana;

3.7. vizuālās reklāmas objektu izstrāde;

3.8. inženiergrafika;

3.9. CAD tehnoloģijas;

3.10. vienkāršākās CAE tehnoloģijas;

3.11. detaļu salāgojumu nodrošināšanas pamatprincipi;

3.12. izstrādājuma maketēšana un ātrā prototipēšana;

3.13. normatīvie dokumenti un tehniskie standarti mašīnbūves un aparātbūves jomā;

3.14. valsts valoda;

3.15. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;

3.16. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

3.17. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.18. saskarsme;

3.19. vides aizsardzība;

3.20. darba aizsardzība;

3.21. darba tiesiskās attiecības.

2.61. Sociālā rehabilitētāja profesijas standarts

2.61.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sociālais rehabilitētājs.

2. Profesijas kods – 3412  02.

2.61.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sociālais rehabilitētājs piedalās tādu klientu sociālās rehabilitācijas plānu izstrādē, kuru iekļaušana sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, funkcionālu traucējumu dēļ ir apgrūtināta (turpmāk – klienti), lai veicinātu klientu iekļaušanos sabiedrībā; veicina klientu sociālo prasmju apguvi, pilnveidi un uzturēšanu; īsteno klientu sociālo aktivizāciju; veicina klientu interesi, vēlmi un gribu patstāvīgi un pilnvērtīgi dzīvot; novērtē klientiem sniegto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu rezultātus un izstrādā priekšlikumus to pilnveidei; veicina klientu līdzdarbību sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izvēlē un saņemšanā, rehabilitācijas plānu sastādīšanā un īstenošanā.

Sociālais rehabilitētājs strādā valsts un pašvaldību institūcijās, biedrībās, nodibinājumos, reliģiskās organizācijās, komercsabiedrībās un citos uzņēmumos, kuri nodrošina veselības aprūpes, medicīniskās rehabilitācijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

2.61.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja ievērot sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ētiskos un juridiskos aspektus.

2. Spēja piedalīties klienta sociālās rehabilitācijas plāna izstrādāšanā un īstenošanā.

3. Spēja sekot līdzi klienta sociālo prasmju attīstībai.

4. Spēja atbalstīt klienta pašnoteikšanos un pielāgoties sociālajai un fiziskajai videi.

5. Spēja noteikt klientam nepieciešamo atbalsta apjomu sociālo prasmju apguvei, pilnveidei un uzturēšanai.

6. Spēja iesaistīties klienta sociālajām un individuālajām vajadzībām atbilstošu pakalpojumu noteikšanā.

7. Spēja strādāt ar indivīdu un grupu.

8. Spēja aizstāvēt klienta intereses.

9. Spēja ievērot nediskriminējošu praksi savā profesionālajā darbībā.

10. Spēja noteikt klienta sociālo prasmju un sociālo aktivitāšu līmeni.

11. Spēja motivēt klientu iekļauties sabiedrībā.

12. Spēja izmantot radošas metodes profesionālajā darbībā.

13. Spēja sadarboties ar klienta ģimenes locekļiem un atbalsta personām.

14. Spēja veikt pētījumus sociālās rehabilitācijas jomā.

15. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties divās svešvalodās.

16. Spēja piesaistīt brīvprātīgos un citas atbalsta personas.

17. Spēja motivēt klientu pārmaiņām.

18. Spēja konsultēt sociālās rehabilitācijas procesā iesaistītās personas.

19. Spēja novērtēt pārmaiņas klienta veselībā un uzvedībā.

20. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības rezultātiem.

21. Spēja koordinēt sociālās rehabilitācijas procesu, iekļauties multiprofesionālā rehabilitācijas komandā.

22. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.

23. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

24. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

2.61.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Sniegt klientam palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā, nodrošinot klienta līdzdarbības iespējas un ievērojot sociālo taisnīgumu.

2. Novērtēt klienta sadzīves apstākļus.

3. Nodibināt labvēlīgu psihoemocionālo kontaktu ar klientu, iegūt uzticību.

4.  Noteikt klienta līdzdarbības pienākumus.

5. Identificēt pazīmes, kas liecina par klienta atkarību (piemēram, narkotikas, alkohols, tabaka, azartspēles, datorspēles).

6. Noteikt vieglās valodas lietošanas nepieciešamību.

7. Organizēt klienta brīvo laiku.

8. Piedalīties klienta nodarbinātības pasākumu organizēšanā.

9. Palīdzēt klientam saglabāt aktīvu dzīvesveidu.

10. Veidot interešu apmācības grupas.

11. Veicināt klientu patstāvību un spēju aizstāvēt savas tiesības.

12. Spēt komunicēt ar dažādām klientu mērķgrupām sociālās rehabilitācijas procesā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

13. Pielietot teorētiskās zināšanas praksē.

14. Sadarboties un strādāt komandā ar citiem speciālistiem.

15. Novērtēt sniegtā pakalpojuma kvalitāti.

16. Lietot informācijas tehnoloģijas profesionālajā darbībā.

17. Iegūt un analizēt informāciju klienta sociālo problēmu risināšanai.

18. Uzkrāt datus profesionālās darbības vajadzībām.

19. Rīkoties riska/krīzes situācijās.

20. Plānot profesionālās aktivitātes un finansējuma racionālu un efektīvu izlietojumu.

21. Sagatavot un iesniegt pārskatus un ziņojumus.

22. Ievērot konfidencialitāti.

23. Izstrādāt priekšlikumus jaunu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ieviešanai.

24. Pārzināt un pielietot normatīvos aktus sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības, bērnu tiesību aizsardzības un citās saistītās jomās.

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Pārvaldīt divas svešvalodas saziņas līmenī.

27. Mācīt klientam prasmi orientēties savā sociālajā apkārtnē.

28. Iesaistīt klientu brīvā laika pavadīšanas, izglītojošu, kultūras un veselību veicinošu un dažādu citu pasākumu apmeklēšanā.

29. Aktivizēt klienta esošās, kā arī attīstīt jaunas sadzīves tradīcijas.

30. Dokumentēt savu profesionālo darbību.

31. Sniegt pirmo palīdzību.

32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

33. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

34. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

2.61.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. Eiropas Savienības pamattiesību harta un Eiropas Sociālā harta;

1.2. sociālekonomiskie procesi Latvijā;

1.3. valsts sociālās politikas veidošanas un īstenošanas pamatprincipi;

1.4. valsts pārvaldes darbības principi;

1.5. sociālo problēmu cēloņi, sekas un iespējamie risinājumi sabiedrībā;

1.6. sociālā statistika un demogrāfija;

1.7. vispārējās cilvēktiesības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. Latvijas Republikas normatīvie akti sociālās drošības jomā;

2.2. sociālo institūciju funkcionēšanas pamatprincipi;

2.3. sociālās rehabilitācijas vēsture Latvijā un pasaulē;

2.4. jaunāko tehnoloģiju attīstība sociālajā rehabilitācijā;

2.5. dažādu (piemēram, sociālo, ekonomisko, vides) faktoru mijiedarbība un ietekme uz indivīdu;

2.6. sociālā darba pamatprincipi;

2.7. sociālās palīdzības pamatprincipi;

2.8. medicīniskās rehabilitācijas pamatprincipi;

2.9. sociālās aprūpes pamatprincipi;

2.10. veselības aprūpes pamatprincipi;

2.11. profesionālās rehabilitācijas pamatprincipi;

2.12. vispārīgā, attīstības, personības un sociālā psiholoģija;

2.13. invaliditāte un tās veidi;

2.14. normalizācijas pamatprincipi;

2.15. brīvprātīgo kustība Latvijā un pasaulē;

2.16. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;

2.17. invaliditātes sociālais modelis;

2.18. vardarbības pazīmes un riski;

2.19. ANO konvencija "Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām";

2.20. bērnu tiesību aizsardzība.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. sociālās rehabilitācijas pamatprincipi;

3.2. multiprofesionālās komandas darbības principi;

3.3. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.4. veselīga dzīvesveida pamatprincipi;

3.5. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidi;

3.6. sociālās rehabilitācijas procesa dokumentēšana un sociālās rehabilitācijas plāni, lietvedības pamati;

3.7. sociālās rehabilitācijas organizēšana;

3.8. sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādām sociālajām grupām;

3.9. valsts valoda;

3.10. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;

3.11. informācijas tehnoloģijas;

3.12. veselības un uzvedības izmaiņu novērtēšana;

3.13. profesionālās pašaizsardzības mehānismi sociālās rehabilitācijas praksē;

3.14. saskarsmes un komunikācijas metodes;

3.15. darba aizsardzība;

3.16. stresa un konfliktu vadība;

3.17. riska vadība;

3.18. darba tiesiskās attiecības;

3.19. sociālās rehabilitācijas pakalpojumu kvalitātes novērtēšana;

3.20. pētnieciskā darba metodoloģija un metodika;

3.21. sociālā dizaina pamatprincipi;

3.22. pirmā palīdzība;

3.23. vides aizsardzība;

3.24. personīgā higiēna;

3.25. saziņas iespējas ar cilvēkiem ar dažādu veidu komunikācijas barjerām;

3.26. ergonomikas pamatprincipi;

3.27. tehniskie palīglīdzekļi, to izmantošana klienta neatkarības veicināšanai.

III. Trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

3.1. Mašīnbūves tehniķa profesijas standarts

3.1.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mašīnbūves tehniķis.

2. Profesijas kods – 3115 35.

3.1.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mašīnbūves tehniķis ir mašīnbūves un metālapstrādes ražošanas nozares speciālists, kurš sadarbībā ar dažāda līmeņa metālapstrādes speciālistiem piedalās metālapstrādes tehnoloģiskā procesa sagatavošanā un realizēšanā; izstrādā apstrādes un montāžas tehnoloģiskos procesus, konstruē vienkāršus mezglus, veic aprēķinus, tehniski sagatavo iekārtas darbam atbilstoši tehnoloģiskajam procesam; strādā ar tehnisko dokumentāciju un veic tajā nepieciešamās izmaiņas; strādā ar mašīnbūvē pielietojamiem materiāliem atbilstoši ražošanas, remontdarbu un palīgprocesu prasībām.

Mašīnbūves tehniķis strādā mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

3.1.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja noteikt nepieciešamo resursu apjomu un racionāli saplānot metālapstrādes procesu.

2. Spēja uzņemties atbildību par sava darba norisi un rezultātiem.

3. Spēja novērtēt tehnoloģisko iekārtu tehnisko stāvokli.

4. Spēja novērtēt instrumentu un palīgierīču atbilstību tehnoloģiskajam procesam.

5. Spēja novērtēt izejvielu un palīgmateriālu atbilstību kvalitātes prasībām.

6. Spēja novērtēt ražošanas līdzekļu atbilstību darba drošības prasībām.

7. Spēja lasīt rasējumus, tehnoloģiskās kartes un izprast vadības programmas.

8. Spēja izstrādāt tehnoloģiskā procesa secību un tehnoloģisko dokumentāciju ražošanas procesa nodrošināšanai.

9. Spēja pielietot tehnoloģiskās iekārtas atbilstoši to funkcijām ražošanas procesā.

10. Spēja kontrolēt tehnoloģiskā procesa ievērošanu.

11. Spēja laikus un operatīvi koriģēt ražošanas procesu un veikt korekcijas tehnoloģiskajā dokumentācijā.

12. Spēja veikt uzskaiti ražošanas procesa nodrošināšanai ar rezerves detaļām, instrumentiem un materiāliem, izmantojot informāciju tehnoloģijas.

13. Spēja strādāt komandā un sadarboties ar citiem speciālistiem ražošanas procesa nodrošināšanai.

14. Spēja nodrošināt iekārtu darbību, pielietojot atbilstošus materiālus, instrumentus un palīgierīces, atbilstoši iekārtu ekspluatācijas un apkopes noteikumiem.

15. Spēja praktiski pielietot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumu prasības darba vidē.

16. Spēja veikt darba pienākumus tehnoloģiskā procesa sagatavošanā un realizēšanā, ievērojot vides aizsardzības prasības.

17. Spēja patstāvīgi pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.1.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izstrādāt metālapstrādes tehnoloģiskā procesa secību.

2. Noformēt tehnoloģisko dokumentāciju.

3. Lasīt mehāniskās, pneimatiskās, hidrauliskās un elektriskās shēmas.

4. Lasīt kopsalikuma rasējumus un tehnoloģiskās kartes.

5. Veikt tehnoloģisko iekārtu tehniski ekonomisko analīzi.

6. Veikt izmaiņas tehnoloģiskajā dokumentācijā atbilstoši izmaiņām ražošanas procesā.

7. Sagatavot nepieciešamo materiālu un iekārtu specifikācijas.

8. Pārraudzīt tehnoloģiskā procesa ievērošanu un iekārtu ekspluatācijas noteikumus.

9. Lietot vadības programmas operatīvo pulti un ārējo programmas nesēju.

10. Aprēķināt griešanas režīmus.

11. Izmainīt instrumentu un detaļu stāvokli darbagaldā.

12. Pielietot metālapstrādes darbagaldus un griezējinstrumentus.

13. Izvēlēties un sagatavot darbam mērinstrumentus, ierīces un sagataves.

14. Pārbaudīt materiālu kvalitāti un atbilstību ražošanas procesam.

15. Atpazīt un pielietot metāliskos materiālus: tēraudu, čugunu un krāsainos metālus.

16. Atpazīt un izmantot lietojamos materiālus remontdarbos, palīgražošanā un pamatražošanā.

17. Pamatot izejmateriālu, instrumentu un enerģijas patēriņu atbilstoši ražošanas procesam.

18. Sagatavot iekārtu un mezglu remonta un apkopes dokumentāciju.

19. Sagatavot pasūtījumu sagatavju izgatavošanai, norādot pamatizmērus un materiālu.

20. Izstrādāt detaļu un mezglu skices.

21. Veikt materiālu uzskaiti.

22. Sagatavot pārskatus par izmantotajiem ražošanas resursiem.

23. Aprēķināt nepieciešamo rezerves detaļu daudzumu un noformēt pasūtījumu.

24. Sagatavot materiālu norakstīšanas dokumentus.

25. Ievērot drošības instrukciju prasības darba vietā un lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

26. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

27. Sniegt pirmo palīdzību.

28. Veikt darba pienākumus atbilstoši vides aizsardzības prasībām.

29. Orientēties darba vides riska izvērtēšanā.

30. Izmantot informāciju tehnoloģiju iespējas un tehniskos katalogus.

31. Pārvaldīt valsts valodu.

32. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

34. Izvērtēt izstrādes normu ekonomiskumu.

35. Sadarboties komandā.

36. Sadarboties ar citu struktūrvienību speciālistiem.

37. Izprast struktūrvienības plānojuma dokumentāciju.

38. Aizpildīt darba laika uzskaites lapas.

3.1.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas;

1.2. iekārtu izvietošanas principi;

1.3. elektrisko shēmu uzbūve;

1.4. darba vides risku vērtēšana;

1.5. saskarsmes pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. metālapstrādes iekārtu uzbūve un darbība;

2.2. mezglu uzbūve un darbības principi iekārtā;

2.3. materiālu un iekārtu pielietošana ražošanā;

2.4. automatizētās programmēšanas sistēmas;

2.5. iekārtu apkopes veidi un apkopē pielietojamie materiāli;

2.6. izstrādes normu sastādīšanas principi;

2.7. iekārtu un mezglu remonts;

2.8. detaļu izgatavošanas un montāžas pamatprincipi un tehnoloģija;

2.9. palīgierīču un instrumentu tehniskās iespējas;

2.10. metālgriešanas veidi un paņēmieni;

2.11. standartizācijas pamatprincipi;

2.12. specifiskās simbolikas pielietošana dokumentācijas noformēšanā;

2.13. darbagaldu rezerves daļu specifikācija un instrumentu nodiluma intensitāte;

2.14. detaļu, instrumentu un materiālu utilizācijas noteikumi;

2.15. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tehnoloģiskā procesa izstrādes principi;

3.2. tehnoloģiskās kartes;

3.3. materiālu pielietojamība un apstrādes tehnoloģiskās īpašības;

3.4. darbagaldu un griezējinstrumentu pielietojamības iespējas;

3.5. materiālu mehāniskās un fizikālās īpašības;

3.6. salāgošanas sistēmas un precizitātes klases;

3.7. darba laika uzskaite;

3.8. tehnoloģiskā procesa izpildes kontrole;

3.9. mērinstrumentu lietošana un to iespējas;

3.10. valsts valoda;

3.11. darba aizsardzība un darba drošības prasības darbā ar metālapstrādes darbagaldiem;

3.12. elektrodrošības noteikumi;

3.13. ugunsdrošības noteikumi;

3.14. pirmā palīdzība;

3.15. viena svešvaloda saziņas līmenī.;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. vides aizsardzība.

3.2. Ķīmisko procesu tehniķa profesijas standarts

3.2.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ķīmisko procesu tehniķis.

2. Profesijas kods – 3116 04.

3.2.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ķīmisko procesu tehniķis patstāvīgi veic tehnoloģisko procesu vai tā daļu atbilstoši ražošanas un kvalitātes kontroles dokumentācijai tam paredzētajās iekārtās, lai iegūtu kvalitātes prasībām atbilstošu ķīmisko un bioķīmisko produktu, aktīvo farmaceitisko vielu vai kosmētikas un parfimērijas produktu, ievērojot darba drošības un vides aizsardzības, kā arī labas ražošanas prakses prasības; darba procesā sadarbojas ar citiem speciālistiem.

Ķīmisko procesu tehniķis strādā ķīmijas, bioķīmijas, farmācijas, kosmētikas un parfimērijas nozares uzņēmumā.

3.2.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja novērtēt darba vietas gatavību tehnoloģiskā procesa veikšanai.

2. Spēja novērtēt mērīšanas līdzekļu derīgumu darbam.

3. Spēja būt gatavam veikt atbilstošu tehnoloģisko procesu, nekaitējot savai un kolēģu veselībai un rūpējoties par veselīgu darba vidi.

4. Spēja novērtēt izejvielu un materiālu atbilstību tehnoloģiskajam procesam un darba uzdevumam, nodrošināt stingrai uzskaitei pakļauto izejvielu uzskaiti, ievērojot vielu un materiālu glabāšanas noteikumus.

5. Spēja patstāvīgi un precīzi veikt tehnoloģisko procesu, pildīt darba uzdevumu atbilstoši uzņēmuma plāniem un reglamentējošo dokumentāciju prasībām.

6. Spēja patstāvīgi un precīzi kontrolēt un uzturēt tehnoloģisko procesu parametrus atbilstoši uzņēmuma reglamentējošo dokumentāciju prasībām.

7. Spēja pareizi lietot mērīšanas un procesa kontroles līdzekļus un novērtēt kontroles rezultātus.

8. Spēja uzturēt tehnoloģiskās iekārtas tīrībā un kārtībā, nodrošinot produkta kvalitāti un novēršot produkta piesārņojuma iespēju.

9. Spēja novērtēt iegūto informāciju par tehnoloģiskā procesa rezultātiem un atbilstoši rīkoties.

10. Spēja lasīt un saprast tehnoloģisko dokumentāciju, kā arī lietot iegūto informāciju darbā.

11. Spēja precīzi un savlaicīgi dokumentēt tehnoloģiskā procesa norisi un veikt pierakstus par procesa laikā novērotām novirzēm.

12. Spēja saprast un ievērot labas ražošanas prakses un citu kvalitātes sistēmu pamatprasības, kā arī citu normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz konkrēta darba uzdevuma izpildi.

13. Spēja lietot tehnoloģiskās iekārtas, darba rīkus, izejvielas un materiālus, darba apģērbu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības prasībām.

14. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un kolēģu veselībai.

15. Spēja ievērot sprādziendrošības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasības, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties un sniegt pirmo palīdzību.

16. Spēja atpazīt drošības signālus un zīmes un atbilstoši rīkoties.

17. Spēja saprast un ievērot personīgās un ražošanas higiēnas prasības, t.sk. darba specifiku klasificētajās telpās.

18. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

19. Spēja strādāt komandā, neradot konfliktus un psiholoģisku diskomfortu darbā un ievērojot ētikas normas.

20. Spēja atbildēt par darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu.

21. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.

22. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.2.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Novērtēt iekārtu, mērlīdzekļu un komunikāciju stāvokli.

2. Novērtēt izejvielu un materiālu atbilstību tehnoloģiskā procesa prasībām.

3. Lasīt tehnoloģisko dokumentāciju.

4. Dokumentēt tehnoloģisko procesu.

5. Veikt un kontrolēt tehnoloģisko procesu.

6. Izvērtēt kvalitātes kontroles rezultātus un atbilstoši rīkoties.

7. Apkalpot iekārtas.

8. Novērtēt automatizēto un datorizēto sistēmu darbību.

9. Tīrīt un sagatavot tehnoloģiskās iekārtas nākamajam ciklam vai remontam.

10. Veikt iekrāvumu aprēķinus, novērtēt procesa materiālo bilanci un produktu iznākumu.

11. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības prasībām.

12. Lietot ugunsdzēsības līdzekļus un rīkoties ugunsgrēka gadījumā.

13. Rīkoties pirmsavārijas un avārijas gadījumos.

14. Sniegt pirmo palīdzību.

15. Lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

16. Strādāt ar ķīmiskajām vielām.

17. Lietot darbam paredzēto apģērbu un apavus.

18. Lietot elektroiekārtas.

19. Lietot drošības zīmes un signālus.

20. Veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

21. Strādāt komandā.

22. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

23. Pārvaldīt valsts valodu.

24. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

25. Uzņemties atbildību.

26. Lietot ķīmijas nozares normatīvos aktus savā darbā.

27. Strādāt klasificētajās telpās.

28. Lietot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus telpu un inventāra kopšanai.

3.2.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. kvalitātes sistēmas;

1.2. vides pārvaldības sistēmas;

1.3. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas;

1.4. iekārtu izvietošanas principi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ķīmisko vielu un maisījumu klasifikācija un marķēšana;

2.2. tehnoloģiskās sistēmas;

2.3. stingrai uzskaitei pakļautās vielas;

2.4. kvalitātes nodrošināšanas pamati;

2.5. drošības zīmes un signāli;

2.6. atkritumu apsaimniekošana;

2.7. saskarsmes pamatprincipi;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. darba aizsardzība;

3.2. vides aizsardzība;

3.3. ķīmisko vielu un maisījumu droša lietošana;

3.4. individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi;

3.5. ugunsdzēsības līdzekļi;

3.6. iekārtu uzbūve, darbības principi un ekspluatācija;

3.7. tehnoloģiskās komunikācijas un palīgsistēmas;

3.8. armatūras veidi, uzbūve un ekspluatācija;

3.9. mērīšanas un automatizācijas līdzekļi;

3.10. pamatprocesi un palīgprocesi;

3.11. izejvielu un materiālu patēriņš un produktu iznākums;

3.12. ražošanas dokumentācijas veidi;

3.13. darba higiēna;

3.14. izejvielu iekrāvumu aprēķinu principi;

3.15. dažādu vielu transportēšanas veidi;

3.16. ražošanas iekārtu tīrīšanas paņēmieni;

3.17. rīcība pirmsavārijas un avārijas gadījumos;

3.18. pirmā palīdzība;

3.19. labas ražošanas prakse;

3.20. informācijas tehnoloģijas;

3.21. darba tiesiskās attiecības;

3.22. valsts valoda;

3.23. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.3. Analītiskās ķīmijas tehniķa profesijas standarts

3.3.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – analītiskās ķīmijas tehniķis.

2. Profesijas kods – 3116 08.

3.3.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– analītiskās ķīmijas tehniķis patstāvīgi veic ķīmiskās, fizikāli ķīmiskās, bioķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes, izmantojot klasiskās un instrumentālās analīzes metodes atbilstoši standartu un citu normatīvo aktu prasībām; ķīmijas speciālista vadībā veic pētījumus.

Analītiskās ķīmijas tehniķis var strādāt ķīmijas, bioķīmijas, farmācijas, kosmētikas, parfimērijas vai pārtikas ražošanas uzņēmumā, kā arī nosaukto nozaru un vides uzraudzības iestādēs.

3.3.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja patstāvīgi un precīzi veikt ķīmiskās vai mikrobioloģiskās analīzes, pildīt darba uzdevumu atbilstoši reglamentējošo dokumentu prasībām.

2. Spēja veikt ķīmiskās vai mikrobioloģiskās analīzes, nekaitējot savai un kolēģu veselībai, kā arī rūpējoties par veselīgu darba vidi.

3. Spēja novērtēt reaģentu un citu materiālu atbilstību kvalitātes prasībām un darba uzdevumam, ievērot reaģentu un citu materiālu glabāšanas noteikumus.

4. Spēja novērtēt mērīšanas līdzekļu derīgumu darbam un gatavību analīzes veikšanai.

5. Spēja patstāvīgi un precīzi strādāt ar analītisko aparatūru atbilstoši reglamentējošo dokumentu prasībām.

6. Spēja apkopot un izvērtēt iegūtos rezultātus.

7. Spēja precīzi pagatavot nepieciešamos šķīdumus, reaģentus un mikrobioloģiskās barotnes analīžu veikšanai.

8. Spēja izprast kvalitātes specifikāciju, analīzes metožu, standartpriekšrakstu būtību un lietot tos darbā.

9. Spēja precīzi un savlaicīgi dokumentēt analīžu rezultātus un veikt pierakstus.

10. Spēja apkopot un statistiski apstrādāt iegūtos analīžu rezultātus.

11. Spēja lietot mērīšanas iekārtas, instrumentus, reaģentus un materiālus, darba apģērbu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības prasībām.

12. Spēja ievērot sprādziendrošības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasības un atbilstoši rīkoties, ja tas ir nepieciešams.

13. Spēja atpazīt drošības signālus un zīmes un atbilstoši rīkoties.

14. Spēja saprast un ievērot personīgās un ražošanas higiēnas prasības, darba specifiku klasificētajās telpās.

15. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un kolēģu veselībai.

16. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

17. Spēja atbildēt par darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu.

18. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.

19. Spēja strādāt komandā, neradot konfliktus un psiholoģisku diskomfortu darbā un ievērojot ētikas normas.

20. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.3.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Novērtēt laboratorijas iekārtu un mērinstrumentu gatavību darbam.

2. Strādāt ar reaģentiem un citiem materiāliem atbilstoši reglamentējošās dokumentācijas prasībām.

3. Lasīt un lietot reglamentējošo dokumentāciju.

4. Dokumentēt analīzes veikšanas procesu.

5. Veikt ķīmiskās, fizikāli ķīmiskās, tehniskās un mikrobioloģiskās analīzes, ievērojot labas laboratorijas prakses prasības.

6. Izvērtēt iegūtos analīžu rezultātus un atbilstoši rīkoties.

7. Strādāt ar laboratorijas iekārtām un aprīkojumu.

8. Novērtēt automatizēto un datorizēto sistēmu darbību.

9. Lietot analīžu rezultātu statistiskas apstrādes programmas.

10. Veikt analīžu rezultātu aprēķinus.

11. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības prasībām.

12. Lietot ugunsdzēsības līdzekļus un rīkoties ugunsgrēka gadījumā.

13. Rīkoties pirmsavārijas un avārijas situācijās.

14. Organizēt pirmās palīdzības sniegšanu.

15. Lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

16. Strādāt ar ķīmiskajām vielām.

17. Strādāt ar mikroorganismu kultūrām.

18. Lietot darbam paredzēto apģērbu un apavus.

19. Lietot elektroiekārtas.

20. Ievērot drošības zīmes un signālus.

21. Veikt darba pienākumus, minimāli kaitējot videi.

22. Strādāt komandā.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

26. Uzņemties atbildību.

27. Lietot ķīmijas nozares normatīvos aktus savā darbā.

28. Ievērot personīgo higiēnu.

29. Uzkopt darba vietu.

30. Strādāt klasificētajās telpās.

31. Saskaņot savu darbību ar citu uzņēmuma struktūrvienību speciālistiem.

32. Organizēt savu darbu.

3.3.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. kvalitātes sistēmas;

1.2. vides pārvaldības sistēmas;

1.3. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ķīmisko vielu un maisījumu klasifikācija un marķēšana;

2.2. stingrai uzskaitei pakļautās vielas;

2.3. kvalitātes nodrošināšanas pamati;

2.4. drošības zīmes un signāli;

2.5. atkritumu apsaimniekošana;

2.6. saskarsmes pamatprincipi;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. vides aizsardzība;

3.2. darba aizsardzība;

3.3. ķīmisko vielu un maisījumu droša lietošana;

3.4. individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi;

3.5. ugunsdzēsības līdzekļi;

3.6. laboratorijas iekārtu uzbūve, darbības principi un ekspluatācija;

3.7. mērīšanas un automatizācijas līdzekļi;

3.8. pamatprocesi un palīgprocesi;

3.9. darba higiēna;

3.10. rīcība pirmsavārijas un avārijas situācijās;

3.11. pirmā palīdzība;

3.12. labas ražošanas prakse;

3.13. informācijas tehnoloģijas;

3.14. darba tiesiskās attiecības;

3.15. valsts valoda;

3.16. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.4. Pārtikas produktu ražošanas tehniķa profesijas standarts

3.4.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – pārtikas produktu ražošanas tehniķis.

2. Profesijas kods – 3119 20.

3.4.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– pārtikas produktu ražošanas tehniķis ir pārtikas produktu ražošanas nozares (gaļas un gaļas produktu, piena produktu, zivju un zivju produktu, augļu un dārzeņu pārstrādes, dzērienu, maizes un miltu produktu un citu pārtikas produktu ražošanas) speciālists, kurš patstāvīgi plāno, organizē un izpilda darbu kādā no pārtikas produktu ražošanas posmiem, pārzina reglamentētās prasības nozarē un pārtikas higiēnā; pārzina riska analīzes principus kritiskajos kontroles punktos, ievēro tos tiešo pienākumu pildīšanā, kā arī uzrauga to izpildi pakļautībā esošajā ražošanas posmā un nodrošina nepieciešamo uzskaiti attiecīgajā ražošanas posmā; darba procesā sadarbojas ar citiem speciālistiem.

Pārtikas produktu ražošanas tehniķis strādā pārtikas rūpniecības uzņēmumos.

3.4.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja racionāli plānot procesu, ievērojot prioritātes un reglamenta prasības.

2. Spēja noteikt nepieciešamo resursu daudzumu.

3. Spēja lietot pieejamos resursus ražošanas procesā.

4. Spēja pieņemt un novērtēt izejvielas un palīgmateriālus atbilstoši kvalitātes prasībām.

5. Spēja izvērtēt un paredzēt iespējamos riskus droša galaprodukta radīšanai, ja tiek izmantotas neatbilstošas kvalitātes izejvielas un palīgmateriāli.

6. Spēja lietot tehnoloģiskās iekārtas atbilstoši to funkcijām ražošanas procesā.

7. Spēja vadīt un regulēt iekārtu darbību atbilstoši nepieciešamajiem parametriem, kuri noteikti produktu ražošanas tehnoloģiskajās instrukcijās un iekārtu ekspluatācijas instrukcijās.

8. Spēja noņemt paraugus kontrolei un novērtēt tos organoleptiski.

9. Spēja veikt vienkāršos ķīmiskos un fizikālos mērījumus ar atbilstošiem mērinstrumentiem un ierīcēm.

10. Spēja veikt elektronisku uzskaiti pārtikas produktu ražošanas procesā.

11. Spēja lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļus, ievērojot darba drošību saskarē ar ķīmiskām vielām.

12. Spēja nodrošināt iekārtu mazgāšanu atbilstoši mazgāšanas programmām.

13. Spēja noņemt tīrības paraugus mikrobioloģisko nekaitīguma kritēriju kontrolei.

14. Spēja novērtēt kontrolējamo parametru novirzes bīstamību.

15. Spēja ievērot minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā.

16. Spēja ievērot praksē darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības prasības.

17. Spēja izvēlēties vidi saudzējošu darbību, ievērojot vides aizsardzības prasības.

18. Spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.

19. Spēja strādāt komandā, sadarbojoties un ievērojot darba ētikas principus.

20. Spēja sazināties (uzklausīt citu viedokli, argumentēti pamatot savu viedokli, meklēt kompromisus).

21. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

22. Spēja pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

23. Spēja sekot līdzi jauninājumiem nozarē, profesionāli izvērtēt savu un kolēģu pieredzi profesijā, izmantot pieejamos avotus.

3.4.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Racionāli organizēt darbu savā darba vietā, orientēties darba procesam paredzētajos termiņos.

2. Izvērtēt prioritātes konkrēta darba veikšanai.

3. Izprast konkrēta darba uzdevuma vai darba vietas nozīmi kopējā procesā.

4. Orientēties resursu nodrošinājuma iespējās.

5. Noteikt nepieciešamo resursu daudzumu.

6. Izvērtēt resursu trūkuma riskus.

7. Pārzināt konkrētā procesa uzdevumu, tā izpildes metodes un paņēmienus.

8. Pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei.

9. Lasīt izejvielu un materiālu marķējumu.

10. Izvērtēt izmantojamo izejvielu un materiālu atbilstību izvirzītajām kvalitātes prasībām.

11. Izpildīt noteiktās apstrādes darbības, izvēlēties racionālākās metodes un iespējas izejvielu pirmapstrādē.

12. Lietot iekārtas atbilstoši to funkcijām izejvielas pirmapstrādes procesā.

13. Izvērtēt tehnoloģiskās iekārtas piemērotību darba procesā konkrēta uzdevuma veikšanai.

14. Orientēties tehniskajā dokumentācijā un iekārtu darbības shēmās.

15. Lietot iekārtas atbilstoši ekspluatācijas instrukcijām.

16. Prast regulēt attiecīgās iekārtas tehnoloģisko režīmu.

17. Izvērtēt parametru vai režīmu neievērošanas riskus.

18. Veikt vienkāršus ķīmiskos vai fizikālos mērījumus.

19. Orientēties mērinstrumentu klasifikācijā.

20. Organoleptiski novērtēt produktu.

21. Noņemt paraugus kontrolei.

22. Uzskaitīt zudumus procesā.

23. Izmantot informācijas tehnoloģijas.

24. Sagatavot iekārtu darbam, to regulēt.

25. Orientēties produktu piesārņojuma riskos, produktus iepakojot.

26. Prast nodalīt neatbilstošu produktu.

27. Izprast pārtikas produkta marķēšanas prasības.

28. Vizuāli novērtēt iekārtu tīrību.

29. Izvērtēt un lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, ievērojot darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskām vielām.

30. Nodrošināt mazgāšanas šķīdumu atbilstošu koncentrāciju, temperatūru un nepieciešamo ekspozīcijas laiku.

31. Noņemt virsmas tīrības paraugus mikrobioloģiskajām analīzēm.

32. Izvērtēt kontrolējamā parametra noviržu bīstamību.

33. Ievērot minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumos.

34. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības prasības.

35. Izvēlēties piemērotus un atbilstošus individuālos darba aizsardzības līdzekļus.

36. Sniegt pirmo palīdzību.

37. Izpildīt vides aizsardzības prasības.

38. Novērtēt iespējamo apdraudējumu videi kādā no ražošanas posmiem.

39. Argumentēt savu viedokli un sadarboties.

40. Ievērot darba ētikas principus.

41. Analizēt savu rīcību.

42. Uzklausīt citu speciālistu viedokli.

43. Prast piekāpties un meklēt kompromisu.

44. Sazināties ar kolēģiem divās svešvalodās darba uzdevumu veikšanai.

45. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

46. Izmantot praksē kolēģu pozitīvo darba pieredzi.

47. Izmantot iegūtās zināšanas darbā.

48. Izvērtēt iegūtās zināšanas.

49. Orientēties informācijas iegūšanas avotos atbilstīgi nozarei.

50. Pārvaldīt valsts valodu.

51. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

3.4.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas;

1.2. iekārtu izvietošanas principi;

1.3. elektrisko shēmu uzbūve;

1.4. darba vides risku vērtēšana;

1.5. saskarsmes pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. resursu veidi pārtikas produktu ražošanā;

2.2. pārtikas produktu marķēšanas noteikumi;

2.3. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

2.4. dzīvnieku un augu valsts izcelsmes produktu kvalitātes prasības;

2.5. izejvielu/produktu rotācijas princips („pirmais iekšā, pirmais ārā” princips);

2.6. pamatzināšanas tehniskajā grafikā, tehniskie apzīmējumi;

2.7. paškontroles sistēmas ieviešanas pamatprincipi pārtikas uzņēmumā;

2.8. kvalitātes kritisko punktu būtība un monitorings;

2.9. laba ražošanas prakse;

2.10. produkta organoleptiskās novērtēšanas teorija;

2.11. ražošanas procesa un iekārtu reglamentētie parametri;

2.12. ķīmijas pamatzināšanas;

2.13. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi;

2.14. vispārīgās higiēnas prasības atbilstoši normatīvajiem aktiem;

2.15. darba drošības noteikumi saskarē ar ķīmiskām vielām;

2.16. ķīmisko līdzekļu uzglabāšanas noteikumi;

2.17. pirmā palīdzība;

2.18. pamatzināšanas fizikāli ķīmisko un mikrobioloģisko analīžu veikšanai;

2.19. iekārtu elektrodrošības noteikumi;

2.20. ugunsdrošības noteikumi;

2.21. grāmatvedības un uzskaites pamatprincipi;

2.22. tālākizglītības iespējas profesijā;

2.23. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. ražošanas plānošanas pamatprincipi;

3.2. pārtikas produktu ražošanas vispārīgā tehnoloģija;

3.3. higiēnas prasības izejvielu pirmapstrādē;

3.4. tehnoloģiskās prasības izejvielu pirmapstrādē;

3.5. tehnoloģisko iekārtu un fasēšanas iekārtu darbības pamatprincipi;

3.6. speciālās tehnoloģijas zināšanas gaļas un gaļas produktu, piena produktu, zivju un zivju produktu, augļu un dārzeņu pārstrādē, dzērienu, maizes un miltu produktu un citu pārtikas produktu ražošanā;

3.7. fasēšanas, pildīšanas pamatprincipi, metodes, iekārtas;

3.8. valsts valoda;

3.9. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.10. personīgās higiēnas prasības;

3.11. darba aizsardzība un darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus;

3.12. informācijas tehnoloģiju izmantošana;

3.13. darba tiesiskās attiecības;

3.14. vides aizsardzība.

3.5. Saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas tehniķa profesijas standarts

3.5.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas tehniķis.

2. Profesijas kods – 3119 31.

3.5.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas tehniķis patstāvīgi plāno un organizē saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanu kādā no ražošanas posmiem atbilstoši tehnoloģijas shēmām un receptūrām, spēj piedalīties jaunu tehnoloģisko procesu un izstrādājumu ieviešanā, kā arī palīdz nodrošināt kvalitātes vadību un kontroli; pārzina riska analīzes principus kritiskajos kontroles punktos, ievēro tos tiešo pienākumu pildīšanā; darba procesā sadarbojas ar citiem speciālistiem.

Saldumu un šokolādes izstrādājumu ražošanas tehniķis strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar šokolādes, cukurotu un miltu izstrādājumu izgatavošanu.

3.5.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt darba procesu, ievērojot prioritātes.

2. Spēja veikt izejvielu un palīgmateriālu novērtēšanu atbilstoši kvalitātes prasībām.

3. Spēja pieņemt un novērtēt izejvielas un palīgmateriālus ražošanas procesam.

4. Spēja izvērtēt un paredzēt iespējamos riskus droša galaprodukta radīšanai tehnoloģiskajā procesā.

5. Spēja piedalīties jaunu izstrādājumu gatavošanas tehnoloģiskā procesa organizēšanā.

6. Spēja pielietot atbilstošas ražošanas tehnoloģiskās un iekārtu ekspluatācijas instrukcijas.

7. Spēja pielietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļus.

8. Spēja piemērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumus.

9. Spēja ar datora palīdzību veikt uzskaiti izstrādājuma ražošanas procesā.

10. Spēja novērtēt un kontrolēt izstrādājuma paraugus organoleptiski.

11. Spēja novērtēt un kontrolēt ražošanas procesa tehnoloģisko parametru novirzes.

12. Spēja strādāt komandā, sadarbojoties un ievērojot darba ētikas principus.

13. Spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.

14. Spēja ievērot ražošanas un personīgās higiēnas prasības.

15. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

16. Spēja rūpēties par profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu.

17. Spēja sekot jauninājumiem nozarē, profesionāli izvērtēt savu un kolēģu pieredzi profesijā.

18. Spēja piedalīties jaunu izstrādājumu izgatavošanas iekārtu apguvē, tehnoloģiju izstrādēs un novērtēšanā.

19. Spēja izvēlēties vidi saudzējošu darbību, ievērojot vides aizsardzības prasības.

3.5.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izvērtēt prioritātes konkrētā darba veikšanai.

2. Orientēties izejvielu nodrošinājuma iespējās.

3. Izprast konkrētā procesa uzdevumu, metodes un paņēmienus tā izpildei.

4. Pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei.

5. Izvērtēt izmantojamo izejvielu un materiālu atbilstību izvirzītajām kvalitātes prasībām.

6. Pielietot iekārtas un kontrolēt to pielietošanu atbilstoši to funkcijām un ekspluatācijas instrukcijām izstrādājumu izgatavošanas procesā.

7. Izvērtēt tehnoloģiskās iekārtas piemērotību procesā noteiktā uzdevuma veikšanai.

8. Orientēties tehniskajā dokumentācijā un iekārtu darbības shēmās.

9. Prast režīmu ieregulēšanu.

10. Izvērtēt parametru vai režīmu neievērošanas riskus.

11. Veikt vienkāršus ķīmiskos vai fizikālos mērījumus.

12. Novērtēt produktu organoleptiski.

13. Noņemt paraugus kontrolei.

14. Uzskaitīt zudumus procesā.

15. Pielietot informācijas tehnoloģijas.

16. Novērtēt vizuāli iekārtu tīrību.

17. Izvērtēt un pielietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, ievērojot darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskām vielām.

18. Noņemt virsmas tīrības paraugus mikrobioloģisko analīžu veikšanai.

19. Ievērot minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumos.

20. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

21. Kontrolēt piemērotu un atbilstošu individuālo darba aizsardzības līdzekļu izvēli kādā no ražošanas posmiem.

22. Sniegt pirmo palīdzību.

23. Izpildīt vides aizsardzības prasības.

24. Novērtēt iespējamo apdraudējumu videi kādā no ražošanas posmiem.

25. Argumentēt savu viedokli un sadarboties.

26. Ievērot darba ētikas principus.

27. Analizēt savu rīcību.

28. Uzklausīt citu speciālistu viedokli.

29. Prast piekāpties un atrast kompromisu.

30. Pārvaldīt valsts valodu.

31. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

33. Pielietot kolēģu pozitīvo darba pieredzi.

34. Prast orientēties informācijas iegūšanas avotos nozarē.

3.5.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas;

1.2. iekārtu izvietošanas principi;

1.3. elektrisko shēmu uzbūve;

1.4. darba vides risku vērtēšana;

1.5. saskarsmes pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. izejvielu un materiālu veidi šokolādes un saldumu izstrādājumu ražošanā;

2.2. pamatzināšanas tehniskajā grafikā, tehniskie apzīmējumi;

2.3. kvalitātes prasības;

2.4. izejvielu rotācijas princips („pirmais iekšā, pirmais ārā” princips);

2.5. iekšējās kontroles sistēmas ieviešanas pārtikas uzņēmumā pamatprincipi;

2.6. kvalitātes kritisko punktu būtība un monitorings;

2.7. laba ražošanas prakse;

2.8. organoleptiskā produkta novērtēšanas teorija;

2.9. ražošanas procesa un iekārtu reglamentētie parametri;

2.10. ķīmijas pamatzināšanas;

2.11. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi;

2.12. vispārējās higiēnas prasības atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

2.13. pirmās palīdzības sniegšana;

2.14. iekārtu elektrodrošības noteikumi;

2.15. ugunsdrošības noteikumi;

2.16. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.17. grāmatvedības un uzskaites pamatprincipi;

2.18. tālākizglītības iespējas profesijā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. ražošanas plānošanas pamatprincipi;

3.2. higiēnas prasības pārtikas uzņēmumos;

3.3. tehnoloģisko iekārtu darbības pamatprincipi;

3.4. speciālās tehnoloģijas kakao, šokolādes, saldumu, cukurotu (piemēram, marmelāde, zefīrs, dražejas) un miltu (piemēram, vafeles, cepumi) izstrādājumu ražošanā;

3.5. personīgās higiēnas prasības;

3.6. darba aizsardzība;

3.7. valsts valoda;

3.8. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.9. mikrobioloģijas pamati;

3.10. informācijas tehnoloģiju izmantošana;

3.11. darba tiesiskās attiecības;

3.12. vides aizsardzība.

3.6. Jogas speciālista profesijas standarts

3.6.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – jogas speciālists.

2. Profesijas kods – 3230 05.

3.6.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– jogas speciālists veic profesionālo darbību, saņemot pastāvīgu jogas meistara supervīziju. Jogas speciālists sastāda un realizē nodarbību programmu, kas ietver jogas praksi: vingrinājumus, meditāciju, relaksāciju, siltumapmaiņas praksi, elpošanas tehnikas, maņu orgānu spēju attīstību, jogas uztura mācību.

Jogas speciālists strādā jogas centros, viesmīlības un tūrisma uzņēmumos vai sporta klubos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

3.6.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt profesionālo darbību un uzņemties atbildību par sava darba norisi un rezultātiem.

2. Spēja plānot, organizēt un vadīt darbus.

3. Spēja novērtēt klienta vispārējo stāvokli un viņa konstitucionālo tipu.

4. Spēja izplānot un realizēt atbilstošāko nodarbību metodi katram konkrētajam klientam.

5. Spēja veikt jogas masāžu un pašmasāžu.

6. Spēja formulēt jogas prakses vēlamos rezultātus un kontrindikācijas.

7. Spēja sagatavot un uzturēt drošu un komfortablu vidi, kurā klients saņem jogas speciālista pakalpojumus.

8. Spēja nodrošināt higiēnas prasības nodarbības vietā.

9. Spēja izturēties toleranti un iejūtīgi pret visiem klientiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma un citiem kritērijiem.

10. Spēja respektēt klienta individuālās vajadzības.

11. Spēja izmantot saskarsmes pamatprincipus.

12. Spēja argumentēt savu viedokli un pārliecināt citus.

13. Spēja ievērot konfidencialitāti.

14. Spēja ievērot ētikas normas.

15. Spēja adekvāti risināt konfliktsituācijas.

16. Ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību.

17. Spēja veidot klienta izpratni par jogas prakses pamatprincipiem un iedarbību.

18. Spēja veikt izmantoto jogas prakšu rezultātu efektivitātes kontroli sadarbībā ar jogas meistaru, kurš veic jogas speciālista darba supervīziju.

19. Spēja veicināt klienta aktīvu un apzinātu līdzdalību sava vispārējā stāvokļa uzlabošanā.

20. Spēja sadarboties ar citiem speciālistiem.

21. Spēja veikt veselīga dzīvesveida attīstības un veicināšanas darbu.

22. Spēja veikt jogas prakses popularizēšanu un informēšanu par to.

23. Spēja motivēti pilnveidot savas zināšanas un iemaņas.

24. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.6.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārvaldīt jogas praktisko iemaņu un prasmju sistēmu.

2. Izvēlēties atbilstošu darba telpas aprīkojumu, iekārtas, aparatūru, nepieciešamos materiālus un palīglīdzekļus.

3. Izvēlēties higiēniskos un dezinfekcijas līdzekļus.

4. Veikt personīgās un darba vides higiēnas pasākumus.

5. Ievērot darba aizsardzību.

6. Ievērot darba tiesību un vides aizsardzības prasības.

7. Raksturot klienta vispārējo stāvokli.

8. Noteikt klienta konstitucionālā tipa īpatnības.

9. Sastādīt klienta jogas prakses procesa individuālo plānu.

10. Noteikt klienta nodarbību visoptimālāko režīmu.

11. Noteikt jogas prakses kontrindikācijas.

12. Konsultēt klientu, kā izpildīt jogas vingrinājumus.

13. Vadīt individuālās un grupu jogas nodarbības.

14. Veikt jogas masāžu un apmācīt pašmasāžas tehniku.

15. Pielietot jogas nodarbībās nepieciešamos rekvizītus, kā arī jogas masāžā nepieciešamās eļļas, ziedes un citus līdzekļus.

16. Ievērot drošības tehnikas principus, pielietojot jogas prakses metodes.

17. Konsultēt klientus drošības tehnikas ievērošanā, pielietojot jogas prakses metodes.

18. Sekot klienta vispārējā stāvokļa dinamikai praktisko vingrinājumu izpildes laikā.

19. Sekot klienta pašsajūtai.

20. Noteikt klienta noguruma pakāpi pēc dažāda rakstura fiziskās slodzes.

21. Izraudzīties individuālus atjaunošanas līdzekļus atkarībā no cilvēka tipa un noguruma pakāpes.

22. Novērtēt klienta vispārējo stāvokli un jogas prakses rezultātus.

23. Pielietot naturopātijas metodes.

24. Sniegt rekomendācijas dzīvesveidam jogas praktizēšanas laikā.

25. Sniegt rekomendācijas par uzturu jogā.

26. Apmācīt klientu par kaitējošiem faktoriem, kuri negatīvi iedarbojas uz vispārējo stāvokli.

27. Pārvaldīt valsts valodu.

28. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.6.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. komercdarbības pamatprincipi;

1.2. darba tiesiskās attiecības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ķermeņa uzbūves un funkcionēšanas principi, atsevišķu orgānu un sistēmu funkcionēšanas regulācija un pašregulācija;

2.2. cilvēka psihiskās, sociālās un fiziskās attīstības likumsakarības un īpatnības dažādos attīstības posmos;

2.3. psihiskās pamatfunkcijas un to fizioloģiskie mehānismi;

2.4. fizioloģisko un psihisko procesu savstarpējā atkarība;

2.5. cilvēka adaptācijas raksturs atkarībā no ģeogrāfiskiem, klimatiskiem un sociāliem faktoriem;

2.6. veselīga dzīvesveida pamati;

2.7. jogas rašanās vēsture un tās filozofiskie pamati;

2.8. jogas psiholoģiskie aspekti;

2.9. hinduisma filozofija;

2.10. budisma filozofija;

2.11. dažādu tautu atveseļošanas metodikas (senlatviešu, tibetiešu, ķīniešu, ajūrvēda un citas);

2.12. dažādu jogas masāžas un pašmasāžas veidu teorētiskie aspekti;

2.13. sadzīves un ģimenes audzināšanas nacionālās īpatnības, reģionu nacionālās tradīcijas;

2.14. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. jogas prakse (vingrinājumi, meditācija, relaksācija, siltumapmaiņas prakses, elpošanas tehnikas, maņu orgānu spēju attīstība);

3.2. adaptētās jogas prakses (iesācējiem, cilvēkiem ar noteiktiem traucējumiem un citas);

3.3. jogas uztura mācība;

3.4. dažādu jogas masāžas un pašmasāžas veidu praktiskie aspekti;

3.5. higiēniskas un klientiem drošas vides uzturēšana;

3.6. darba aizsardzība un to ietekmējošie faktori;

3.7. vides aizsardzība;

3.8. pirmā palīdzība;

3.9. fiziskās slodzes ietekme uz klienta vispārējo stāvokli;

3.10. atveseļošanās dabiskie faktori;

3.11. naturopātijas metodes;

3.12. saskarsmes psiholoģija;

3.13. ētikas principi;

3.14. profesionālo darbību reglamentējošie dokumenti;

3.15. valsts valoda;

3.16. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.7. Veterinārārsta asistenta profesijas standarts

3.7.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – veterinārārsta asistents.

2. Profesijas kods – 3240 01.

3.7.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– veterinārārsta asistents strādā praktizējoša veterinārārsta vadībā, sniedzot pirmo palīdzību dzīvniekiem, organizējot slimu dzīvnieku kopšanu, veicot slimību profilakses pasākumus un citus uzdotos darba pienākumus privātpraksē.

Veterinārārsta asistents strādā valsts pilnvarota veterinārārsta vadībā, veicot veterināro ekspertīzi kautuvēs.

3.7.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja praktiski izmantot normatīvos aktus, kas reglamentē dzīvnieku veselības, labturības un pārtikas drošuma jomu.

2. Spēja ievērot darba, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus un vides aizsardzības prasības.

3. Spēja sagatavot dzīvnieku klīniskai izmeklēšanai.

4. Spēja sagatavot zāļu uzskaites un veterinārā darba dokumentus, kā arī organizēt to apriti.

5. Spēja iekļauties veterinārārsta labas prakses nosacījumu īstenošanā.

6. Spēja identificēt dzīvniekus, piešķirot sugai noteiktu identifikatoru (piemēram, tetovējums, degzīme, krotālija vai mikroshēma).

7. Spēja novērtēt dzīvnieku un tā veselības stāvokli, salīdzināt ar fizioloģiskajām normām.

8. Spēja noteikt dzīvnieku slimību pazīmes, atšķirt dzīvnieku slimību veidus un pieņemt lēmumu par atbilstošu turpmāko rīcību, konstatējot infekcijas slimību pazīmes.

9. Spēja noņemt dzīvnieka asins, piena, urīna, fekāliju, spermas, ādas, apmatojuma, apspalvojuma, gļotu un citu ķermeņa šķidrumu, dzīvnieku barības, ūdens, augsnes, dažādu virsmu noskalojumus, pārtikas produktu un patoloģiskā materiāla paraugus, sagatavot tos laboratoriskiem izmeklējumiem un patstāvīgi veikt vienkāršus testus.

10. Spēja noteikt dzīvnieku grūsnības ārējās pazīmes visā grūsnības periodā un veikt grūsnības pārbaudes.

11. Spēja veikt dzīvnieku piena dziedzeru iekaisuma profilakses pasākumus.

12. Spēja asistēt veterinārārstam slimo dzīvnieku izmeklēšanā, ārstēšanā un aprūpē.

13. Spēja sagatavot operāciju zāli, aprīkojumu un dzīvnieku operācijai, asistēt operācijas laikā.

14. Spēja vadīt dzīvnieku dzemdību dabiskas norises gaitu, kā arī asistēt veterinārārstam apgrūtinātās dzemdībās.

15. Spēja sniegt pirmo palīdzību dzīvniekiem.

16. Spēja sniegt ieteikumus dzīvnieku labturības jomā.

17. Spēja ieteikt dzīvnieku veselības stāvoklim atbilstošu ēdināšanu, novērtējot barības kvalitāti un izvēloties piemērotākās minerālvielas un vitamīnus.

18. Spēja orientēties dzīvnieku parazītu attīstības ciklos, izvēlēties atbilstošākās apkarošanas un profilakses metodes.

19. Spēja pārbaudīt dzīvnieku atbilstību pavaddokumentiem (piemēram, dzīvnieka pase, vakcinācijas apliecība, dzīvnieka pārvietošanas deklarācija, sertifikāts, izziņa) un veikt dzīvnieku pirmskaušanas apskati.

20. Spēja orientēties dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apritē, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.

21. Spēja sagatavot dzīvnieka kautķermeni, kā arī dzīvnieku izcelsmes produktus veterinārajai ekspertīzei.

22. Spēja veikt dzīvnieku pēckaušanas veterināro ekspertīzi.

23. Spēja noteikt dažādu dzīvnieku sugas.

24. Spēja noteikt dzīvnieku meklēšanos, optimālo apsēklošanas vai aplecināšanas laiku.

25. Spēja analizēt ganāmpulka veselības uzraudzības, pārraudzības un citus datus.

26. Spēja analizēt dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu kvalitātes un nekaitīguma rādītājus.

27. Spēja asistēt veterinārārstam dzīvnieka līķa sekcijas laikā.

28. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.7.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Strādāt ar datoru lietotāja līmenī.

2. Atrast informāciju, izmantojot lietojumprogrammas (piemēram, interneta un citas pārlūkprogrammas) un darbam nepieciešamās datubāzes.

3. Aizpildīt nepieciešamos dokumentus.

4. Kontaktēties ar klientu un kolēģiem.

5. Grupēt zāles pēc farmakoloģiskās darbības.

6. Noformēt un lasīt veterināro un humāno zāļu recepti.

7. Atšķirt lauksaimniecības dzīvnieku, mājas (istabas) dzīvnieku, akvakultūras dzīvnieku un bezmugurkaulnieku sugas.

8. Šķirot saimnieciskos atkritumus, atdalot bīstamos atkritumus.

9. Ievērot pārtikas aprites higiēnas noteikumus.

10. Uzkopt un dezinficēt slimo dzīvnieku izmeklēšanas, ārstēšanas un aprūpes telpas.

11. Prast noteikt orgānu novietojumu, dzīvnieka ķermeņa daļas un locītavas.

12. Noteikt dzīvnieka svaru.

13. Izmērīt dzīvnieka ķermeņa temperatūru, noteikt pulsu, elpošanas frekvenci, spurekļa kustības.

14. Izdarīt dzīvniekam klizmu.

15. Noņemt dzīvniekam piena, asins, urīna, patoloģiskā materiāla, fekāliju paraugus.

16. Iesaiņot un saglabāt dzīvniekam noņemtos paraugus, aizpildīt pavaddokumentus.

17. Izmantot ekspresmetodes dzīvnieka bioķīmisko rādītāju noteikšanai.

18. Sagatavot paraugus mikroskopiskai izmeklēšanai un izmeklēt paraugus ar mikroskopu.

19. Sagatavot tuberkulinizācijas laukumu.

20. Noteikt un atšķirt dzīvnieku nelipīgo slimību pazīmes.

21. Slaukt dzīvniekus.

22. Noteikt dzīvnieka tesmeņa iekaisuma pazīmes.

23. Veikt svaigpiena somatisko šūnu kontroli, izmantojot CMT (Cells Mastitis Test) vai līdzīgu ekspresmetodi.

24. Noteikt dzīvnieka meklēšanās pazīmes un optimālo dzīvnieka apsēklošanas vai lecināšanas laiku.

25. Veikt pasākumus govs cietlaišanai.

26. Noteikt grūsnību, rektāli izmeklējot govi un pēc ārējām pazīmēm, kā arī noteikt grūsnību ar instrumentālām metodēm.

27. Noteikt dzīvnieka dzemdību tuvošanās pazīmes un noteikt augļa novietojumu dzemdību ceļos.

28. Sagatavot dzīvnieku dzemdību palīdzības sniegšanai.

29. Vadīt dzīvnieku dzemdību dabiskas norises gaitu.

30. Asistēt dzīvnieku apgrūtinātās dzemdībās.

31. Apkopt tikko dzimušu dzīvnieku.

32. Ievadīt dzīvniekam veterinārārsta norādītās zāles caur muti, zemādā, ādā, muskulī, vēnā, vēdera dobumā, inhalāciju veidā, piena dziedzerī, dzemdē.

33. Sagatavot operācijas zāli un instrumentus pirms un pēc operācijas.

34. Sagatavot dzīvnieku operācijai.

35. Asistēt veterinārārstam operācijas laikā.

36. Apkopt dzīvnieka brūces, uzlikt žņaugu, uzlikt pārsēju, izgatavot un uzlikt šinu.

37. Izdarīt dzīvnieka mākslīgo elpināšanu un veikt sirds masāžu.

38. Lietot troakāru.

39. Noteikt slimu dzīvnieku kopšanas pasākumus.

40. Izstrādāt ēdināšanu atbilstoši dzīvnieka veselības un fizioloģiskajam stāvoklim.

41. Noteikt dzīvnieku blīvumu un citus turēšanas apstākļu parametrus, kā arī izvērtēt to atbilstību labturības prasībām.

42. Novērtēt dzīvnieku barības izskatu, atšķirt bojātu barību no nebojātas barības.

43. Orientēties vitamīnu un minerālvielu lietošanā.

44. Noteikt pazīmes, kas norāda uz dzīvnieku saslimšanu ar infekcijas slimībām.

45. Pieņemt lēmumu par atbilstošu turpmāko rīcību, ja konstatē dzīvnieku infekcijas slimību pazīmes.

46. Organizēt piesardzības pasākumus, konstatējot dzīvnieku infekcijas slimību pazīmes.

47. Sagatavot darba šķīdumu noteiktā koncentrācijā dezinfekcijai un dezinsekcijai.

48. Rīkoties ar dezinfekcijas un dezinsekcijas ierīcēm.

49. Sastādīt deratizācijas plānu dzīvnieku novietnei.

50. Noteikt dzīvnieku parazītu veidus un parazītu attīstības ciklus.

51. Orientēties dzīvnieku parazītu iznīcināšanas metodēs un līdzekļos.

52. Lietot endoparazītu un ektoparazītu iznīcināšanas metodes un līdzekļus.

53. Prast apieties ar dzīvnieku.

54. Identificēt dzīvniekus, izmantojot krotālijas un mikroshēmas.

55. Identificēt dzīvniekus ar mikroshēmu nolasītāja palīdzību.

56. Noteikt dzīvnieka atbilstību pavaddokumentos norādītajai informācijai.

57. Novērtēt dzīvnieku labturību transportēšanas, iekraušanas un izkraušanas laikā.

58. Analizēt ganāmpulka pārraudzības datus un laboratorisko analīžu pārskatus.

59. Pārzināt dzīvnieku piena, asins, urīna, fekāliju analīžu svarīgāko rādītāju normas.

60. Orientēties dzīvnieku infekcijas slimību diagnosticējošajās reakcijās.

61. Veikt dzīvnieka pirmskaušanas apskati.

62. Orientēties bīstamību analīzes un kritisko kontroles punktu (HACCP) noteikšanas un labas higiēnas prakses pamatprincipos, kā arī kautuves darba organizācijas pamatprincipos.

63. Pārzināt liemeņu un dzīvnieku blakusproduktu marķēšanu.

64. Atšķirt patoloģiskās izmaiņas liemenī un dzīvnieku orgānos.

65. Veikt dzīvnieku liemeņa un to daļu apskati, palpāciju un piegriešanu.

66. Veikt trihinelloskopiju.

67. Atšķirt dažādu sugu dzīvnieku gaļu pēc ārējām pazīmēm.

68. Noteikt gaļas, piena, akvakultūras produktu, olu, medus un to pārstrādes produktu organoleptiskās īpašības.

69. Pārzināt svaigpiena kvalitātes rādītāju normas.

70. Pārzināt dzīvnieku izcelsmes pārtikā neizmantojamo blakusproduktu kategorijas.

71. Orientēties gaļas marķēšanas prasībās.

72. Izmantot tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apsaimniekošanas nosacījumus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.

73. Izvēlēties un sagatavot instrumentus un speciālo apģērbu dzīvnieka līķa sekcijas veikšanai.

74. Sagatavot dzīvnieka līķa sekcijas vietu.

75. Mazgāt un sterilizēt instrumentus.

76. Uzkopt dzīvnieka līķa sekcijas telpu vai vietu.

77. Pārvaldīt valsts valodu.

78. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

79. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.7.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī – agronomijas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. lauksaimniecības dzīvnieku anatomija un fizioloģija;

2.2. patoloģijas pamati un fizioloģija;

2.3. farmakoloģija;

2.4. ķirurģijas pamati;

2.5. infekcijas slimības;

2.6. vides zinības un vides aizsardzība;

2.7. darba tiesiskās attiecības;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. normatīvie akti, kas regulē dzīvnieku veselības, aizsardzības un pārtikas drošuma jomu, Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti (regulas) un starptautiskie līgumi;

3.2. darba aizsardzība;

3.3. vides aizsardzība;

3.4. elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumi;

3.5. veterinārā darba organizācija;

3.6. lietvedība;

3.7. profesionālā saskarsme;

3.8. lopkopības pamati;

3.9. pārtikas produktu aprites higiēna;

3.10. paškontrole;

3.11. klīniskā diagnostika;

3.12. iekšķīgās nelipīgās slimības;

3.13. dzemdniecība un ginekoloģija;

3.14. lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgā apsēklošana;

3.15. parazitārās slimības;

3.16. veterinārā ekspertīze;

3.17. valsts valoda;

3.18. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.8. Kosmētiķa profesijas standarts

3.8.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kosmētiķis.

2. Profesijas kods – 3259 05.

3.8.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kosmētiķis ir skaistumterapijas speciālists, ārstniecības persona, kas ieguvis profesionālo izglītību un nokārtojis sertifikācijas eksāmenu, ieguvis tiesības kompetenti iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā skaistumterapijā; nosaka sejas un ķermeņa ādas kosmētisko diagnozi, patstāvīgi veic atbilstošas ādas apstrādes un kopšanas kosmētiskās procedūras un sniedz citus kosmētiska rakstura pakalpojumus, kas veicina labas fiziskās formas, vizuālā izskata un labsajūtas, klienta psiholoģiskā komforta uzturēšanu, ir personīgi atbildīgs par savas profesionālās darbības rezultātiem un pieļautajām kļūdām, morālo un ētisko rīcību atbilstoši medicīnas ētikas normām.

Kosmētiķis strādā skaistumkopšanas nozares uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

3.8.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast cilvēka ķermeņa uzbūvi, orgānu un to sistēmu fizioloģiskās funkcijas, vispārējās veselības, t.sk. ādas stāvokļa, saistību ar uzturu un dzīvesveidu, lai, nekaitējot klientam, veiktu kosmētiskās manuālās un aparātu tehnikas sejas ādas un ķermeņa kopšanā.

2. Spēja atpazīt biežāk sastopamās ādas un tās derivātu slimības, ādas un zemādas veidojumus, bojājumus un kosmētiskos defektus, lai savas atbildības līmenī risinātu problēmu vai ieteiktu klientam attiecīga ārsta konsultāciju.

3. Spēja pareizi novērtēt ādas tipu, stāvokli un defektus, adekvāti izvēlēties piemērotākās kosmētiskās pamatprocedūras un izstrādāt to veikšanas plānu.

4. Spēja patstāvīgi un atbildīgi veikt sejas, kakla un dekoltē, visa ķermeņa vai tā atsevišķu daļu kosmētiskās masāžas, t.sk. manuālās un aparātu tehnikas, nekaitējot klientam un ievērojot masāžas pamatprincipus, procedūras tehniku un drošības pasākumus.

5. Spēja izprast svarīgāko fizikālo faktoru lomu un darbību praktiskajā kosmetoloģijā, lai atbildīgi veicot siltuma, gaismas un elektroprocedūras, garantētu to pozitīvu rezultātu, personīgo un klienta drošību.

6. Spēja labi orientēties Latvijas kosmētikas tirgū piedāvātajos profesionālās kosmētikas produktu veidos, to sastāvā, aktīvo sastāvdaļu iedarbībā, lai droši varētu risināt konkrētu kosmētisko problēmu, iesakot klientam atbilstošāko kosmētikas līdzekli salona vai mājas lietošanai.

7. Spēja strikti ievērot valsts reglamentētos noteikumus par higiēnas prasībām kosmētiskajiem kabinetiem, garantējot augstu sanitārijas līmeni darba vietā, drošu darba vidi klientam un speciālistam.

8. Spēja augstā sanitārijas līmenī veikt ādas tīrīšanu un pēcapstrādi, pielietojot mehānisko, ķīmisko un citas metodes.

9. Spēja rūpīgi veikt liekā apmatojuma likvidēšanu uz visām ķermeņa daļām, ievērojot depilācijas un epilācijas izpildījuma tehnikas un drošības nosacījumus.

10. Spēja patstāvīgi veikt sejas un ķermeņa kosmētiskās kopšanas palīgprocedūras un prasmīgi tās piedāvāt klientam: uzacu korekciju, uzacu un skropstu krāsošanu, higiēnisko manikīru un pedikīru, grima („make-up”) pamattehnikas, konsultēt klientu, lai pilnīgāk izmantotu speciālista apmeklējumam atvēlēto laiku.

11. Spēja plānot un organizēt savu darbu, strādājot patstāvīgi un komandā, lai precīzi izpildītu darba uzdevumus, vairojot uzņēmuma un profesijas pamatvērtības un prestižu sabiedrībā.

12. Spēja laipni sagaidīt un apkalpot klientu, radīt komunikācijai labvēlīgu uzticēšanās atmosfēru, sagatavot klientu procedūrai, novietojot kosmētiskajā krēslā un secīgi veicot ievadprocedūras.

13. Spēja piesaistīt jaunus klientus, prasmīgi, ar pozitīvu attieksmi risināt vai nepieļaut konfliktsituācijas, ievērojot saskarsmes, komercinformācijas aizsardzības un konfidencialitātes pamatprincipus.

14. Spēja sadarboties ar klientiem, pārliecinoši piedāvāt kosmētisko pakalpojumu vai kosmētikas produktu, korekti sniegt profesionālu informāciju, saglabājot lojalitāti pret kolēģiem un darba devēju.

15. Spēja ievērot medicīnas ētikas normas, nodrošināt morālu un ētisku rīcību, garantējot konfidencialitāti klienta problēmu risināšanā.

16. Spēja noformēt un atbildīgi sagatavot nepieciešamos grāmatvedības un finanšu dokumentus, savlaicīgi nodot tos uzņēmuma vai attiecīgo valsts dienestu apritē.

17. Spēja sadarboties ar dermatologiem, ārstiem-kosmetologiem un plastikas ķirurgiem, strikti nošķirt un ievērot ārsta un kosmētiķa profesionālās kompetences.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.8.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Prezentēt sevi atbilstoši profesijas standarta prasībām.

2. Izvēlēties kosmētiskās iekārtas, aprīkojumu, aparatūru un iekārtot darba vietu.

3. Organizēt drošu darba vidi un uzturēt augstu sanitārijas līmeni darba telpās un palīgtelpās.

4. Izvēlēties un pielietot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

5. Veikt virsmu dezinfekciju.

6. Veikt darba instrumentu, atsevišķu materiālu attīrīšanu, sterilizāciju un dezinfekciju.

7. Veikt roku dezinfekciju.

8. Veikt darba telpu ģenerāltīrīšanu un dezinfekciju.

9. Uzklāt kosmētisko krēslu un nomainīt veļu pēc katra klienta.

10. Sniegt nepieciešamības gadījumā pirmo palīdzību.

11. Izvēlēties un pielietot profesionālās kosmētikas produktus, līdzekļus un palīglīdzekļus, materiālus un palīgmateriālus.

12. Sagatavot un rūpīgi pēc procedūras sakārtot procedūru galdiņu.

13. Savākt anamnēzi.

14. Noteikt sejas ādas tipu un stāvokli.

15. Noteikt ķermeņa konstitucionālo tipu.

16. Noteikt ādas defektus un bojājumus.

17. Atpazīt kosmētiskā līdzekļa izraisītās blakusparādības.

18. Noteikt celulīta pazīmes un stadijas.

19. Noteikt stājas novirzes.

20. Noteikt kosmētisko diagnozi.

21. Noteikt kosmētiskās pamatprocedūras mērķi.

22. Izveidot kosmētiskās procedūras plānu.

23. Izvēlēties kosmētikas līdzekļus ādas kopšanai salonā.

24. Ieteikt kosmētikas līdzekļus lietošanai mājas apstākļos.

25. Veikt sejas ādas un ķermeņa novērtējumu.

26. Veikt ievadprocedūras (noņemt acu grimu, apstrādāt lūpas, attīrīt sejas, kakla un dekoltē ādu), pielietojot atbilstošus attīrošos līdzekļus.

27. Veikt vaporizāciju.

28. Veikt brosāžu.

29. Pielietot pīlingus, t.sk. ķīmiskos (augļskābju) koncentrācijā līdz 20%.

30. Izpildīt masāžas paņēmienus: glaudīšanu, berzēšanu, maidzīšanu, piesitienus, vibrāciju, ievērojot to pareizu secību.

31. Noteikt fiksācijas punktus.

32. Ievērot Langera līnijas.

33. Uzturēt pareizu kosmētiķes stāju un roku pozīciju masāžas laikā.

34. Saglabāt vienmērīgu masāžas ritmu.

35. Veikt citas sejas un ķermeņa kosmētiskās masāžas manuālās un aparātu tehnikas: D’arsenvalizāciju, jonoforēzi, miostimulāciju, vakuumprocedūras, interferentās strāvas programmas/tehnikas, mehāniskās vibromasāžas tehnikas, mikrodermobrāzijas kosmētisko procedūru, fotohromoterapiju, ultraskaņu, zemas jaudas terapeitiskos lāzerus, kriomasāžu.

36. Veikt mikropigmentācijas procedūru (pēc atbilstoša profesionālās pilnveides izglītības dokumenta saņemšanas).

37. Veikt medicīnisko pīrsingu uz visām ķermeņa daļām (pēc atbilstoša profesionālās pilnveides izglītības dokumenta saņemšanas).

38. Veikt dermatologa vai ārsta-kosmetologa akceptētas mezoterapijas procedūras (pēc atbilstoša profesionālās pilnveides izglītības dokumenta saņemšanas), izmantojot Latvijā reģistrētos kosmētiskos līdzekļus.

39. Veikt ādas dziļo tīrīšanu, manuāli likvidējot komedonus, miliumus vai pielietojot dezinkrustāciju, ķīmisko (augļskābju) pīlingu koncentrācijā no 20 līdz 40%.

40. Veikt atbilstošas noslēdzošās procedūras.

41. Veikt epilāciju.

42. Veikt depilāciju.

43. Veikt uzacu korekciju.

44. Veikt skropstu un uzacu ķīmisko krāsošanu.

45. Izveidot dienas un vakara grimu („make-up”).

46. Analizēt un pielietot krāsas atbilstoši cilvēka tipam.

47. Izkopt personīgo stilu.

48. Veikt higiēnisko manikīru.

49. Veikt higiēnisko pedikīru.

50. Uzklāt laku.

51. Pielietot parafīna vanniņu rokām.

52. Prast analizēt un vērtēt, lietot korektu argumentāciju savas pozīcijas vai viedokļa motivācijā.

53. Sniegt konsultācijas.

54. Risināt problēmsituācijas.

55. Plānot un organizēt savu un kolēģu darbu.

56. Veikt darbu patstāvīgi un komandā.

57. Vadīt savu vai uzņēmuma darbu.

58. Orientēties kosmētikas tirgū Latvijā.

59. Pārdot kosmētikas pakalpojumu un kosmētikas līdzekļus.

60. Sagatavot un sniegt mutisku un rakstisku informāciju par profesionālās darbības jautājumiem.

61. Pilnveidot savu profesionālās kvalifikācijas līmeni.

62. Orientēties komercdarbības pamatprincipos.

63. Izstrādāt kosmētisko pakalpojumu cenrādi.

64. Veikt nepieciešamos grāmatvedības aprēķinus.

65. Ievērot kosmētiķa darbību reglamentējošus dokumentus.

66. Ievērot medicīnas ētikas normas.

67. Ievērot komercinformācijas aizsardzību un konfidencialitāti.

68. Ievērot vides aizsardzības un darba aizsardzības prasības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

69. Pārvaldīt valsts valodu.

70. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

71. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.8.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ķīmijas un fizikas pamatprincipi un procesi, kas ir organisma dzīvības norišu, kosmētikas produktu un elektroprocedūru iedarbības teoriju pamatā;

1.2. plastikas ķirurģijas operācijas un jaunākie sasniegumi, ādas virsmas atjaunošanas metodes, injicējamie materiāli;

1.3. seksuāli transmisīvās slimības, sifiliss;

1.4. zāļu līdzekļu darbības kopīgās likumsakarības, ieskats par zāļu līdzekļu grupām, to lietošanas indikācijām;

1.5. ekonomikas teorija un komercdarbība, ražošanas resursi, tirgus un tā subjekti, cena un tirgus, konkurence;

1.6. komercdarbības veidi skaistumkopšanas jomā;

1.7. darba tiesiskās attiecības;

1.8. komercdarbību reglamentējošie normatīvie akti;

1.9. grāmatvedības dokumentācija;

1.10. nodokļu sistēma;

1.11. normatīvie akti, kas uzrauga kosmētikas ražošanu un realizāciju ES un Latvijā;

1.12. kosmētisko līdzekļu marķēšana;

1.13. kosmētikas tirgus iedalījums;

1.14. civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jautājumi;

1.15. patērētāju tiesību aizsardzība;

1.16. mākslas ētiskās un estētiskās nozīmes pamatkoncepcijas;

1.17. skaistuma ideāla metamorfozes cauri gadsimtiem;

1.18. dekoratīvās kosmētikas vēsture, mode, stils, grims ( „make-up” ).

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. cilvēka ķermeņa uzbūve, orgānu un to sistēmu (balsta, muskuļu, elpošanas, gremošanas, urogenitālās, sirds-asinsrites, endokrīnās) morfoloģija un fizioloģija;

2.2. sievietes reproduktīvās sistēmas dažādos dzīves periodos anatomija un fizioloģija;

2.3. šūna, audi, to uzbūve, funkcijas, līdzdalība ādas veidošanā;

2.4. metabolisms, vielu un enerģijas maiņas procesi organismā;

2.5. mikroorganismu (baktērijas, vīrusi, sēnes, vienšūņi) morfoloģija un fizioloģija, loma infekciju procesā;

2.6. ādas un tās derivātu uzbūve, funkcijas, pataloģisko procesu raksturojums;

2.7. ādas slimības, bojājumi, iedalījums, raksturojums;

2.8. virspusējo ādas asinsvadu bojājumi: rosacea, teleangiektāzijas;

2.9. alerģija, alerģiskie dermatīti, vīrusu dermatozes;

2.10. pigmentācijas traucējumi;

2.11. labdabīgie un ļaundabīgie ādas veidojumi;

2.12. kosmētisko līdzekļu izraisītie nevēlamie blakusefekti;

2.13. dermatologa, ārsta-kosmetologa, plastikas ķirurga, dietologa un kosmētiķa sadarbība veselības aprūpes procesā;

2.14. ādas, matu un nagu infekciju slimības un bojājumi, to ierosinātāji, izplatīšanās ceļi, profilaktiskie pasākumi;

2.15. sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas traucējumi, periorālais, seborejiskais dermatīts, Acne vulgaris un citi veidi;

2.16. endokrīnās slimības, diabēts;

2.17. saistaudu slimības;

2.18. imunitāte;

2.19. sanitārija, sterilizācija, dezinfekcija;

2.20. kosmētiķa personiskā higiēna;

2.21. higiēnas prasības kosmētikas kabinetiem;

2.22. vīrusu hepatīts;

2.23. HIV/AIDS;

2.24. uztura loma dzīvības procesu regulēšanā, pamatuzturvielas, balastvielas, vitamīni;

2.25. ar uzturu saistītās slimības un traucējumi;

2.26. liekā ķermeņa masa un aptaukošanās;

2.27. organiskās ķīmijas pamatprincipi, organisko savienojumu funkcionālo grupu īpašības un vielu klases;

2.28. izejvielas kosmētisko produktu ražošanā, pildvielas;

2.29. kosmētisko līdzekļu aktīvās sastāvdaļas, iedarbība, pielietojums;

2.30. atomu, molekulu un vielas uzbūve un īpašības, periodiskās sistēmas elementi, izplatījums dabā un cilvēka ķermenī;

2.31. vielas un enerģijas īpašības attiecībā uz gaismu, siltumu un elektrību;

2.32. fizikālās terapijas metodes kosmetoloģijā, pielietojums, iedarbība;

2.33. gaismas, siltuma un elektrības pielietojums kosmetoloģijā, to nozīmība, bīstamība un drošība;

2.34. krāsu harmonija, individuālais stils;

2.35. dekoratīvās kosmētikas („make-up”) veidi, pamatmetodes, līdzekļi;

2.36. kosmetoloģijas attīstības vēsture, virzieni, uzdevumi;

2.37. sejas ādas un ķermeņa analīzes un novērtēšanas metodika, ādas tipi, stāvokļi, testēšanas metodes;

2.38. kosmētiskā anamnēze;

2.39. sejas ādas attīrīšanas metodes un tehnikas;

2.40. attīrošie līdzekļi, materiāli un palīgmateriāli;

2.41. pīlingi;

2.42. ādas dziļā tīrīšana, metodes un tehnika;

2.43. aseptika un antiseptika;

2.44. masāžas vēsture, pamatprincipi, indikācijas, kontrindikācijas;

2.45. ķermeņa figūras analīzes metodes;

2.46. celulīts, tā cēloņi, stadijas, korekcija, profilakse;

2.47. masku terapija;

2.48. kustību, sejas, elpošanas vingrinājumi, to ietekme uz organismu un ādas stāvokli;

2.49. kneipa procedūras, sauna;

2.50. „SPA & Welness”, fiziskās un garīgās labsajūtas veicināšanas centri;

2.51. aromterapija kosmetoloģijā;

2.52. ēteriskās eļļas, to raksturojums, iedarbība, indikācijas, kontrindikācijas;

2.53. fitokosmētika, augu sagatavošanas un pielietošanas veidi, iedarbības mehānisms;

2.54. liekā apmatojuma likvidēšanas metodes, līdzekļi, tehnika, klienta un kosmētiķa aizsardzība, indikācijas un kontrindikācijas;

2.55. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs, sertifikācija;

3.2. personīgā higiēna;

3.3. normatīvie dokumenti par higiēnas prasībām kosmētiskajiem kabinetiem;

3.4. sanitārija, aseptika, antiseptika;

3.5. darba vides un darba vietas organizācija;

3.6. darba aizsardzība;

3.7. vides aizsardzība;

3.8. kosmētiskā kabineta iekārtas, aprīkojums, aparatūra;

3.9. aparātu un elektrodu kopšana un tīrīšana;

3.10. pasākumi kosmētiķa un klienta drošībai un komfortam;

3.11. sejas ādas tips, stāvoklis, ķermeņa konstitucionālais tips, testēšanas metodes;

3.12. ādas specifiskie bojājumi un kosmētiskie defekti;

3.13. ķermeņa analīzes metodika;

3.14. sejas un ķermeņa kosmētisko masāžu metodikas;

3.15. kosmētiskās pamatprocedūras mērķis;

3.16. kosmētiskās procedūras plāns;

3.17. profesionālās kosmētikas produktu veidi, to pielietojums manuālajās un aparātu tehnikās;

3.18. mikrodermabrāzija;

3.19. sejas ādas un ķermeņa kopšanas manuālās un aparātu tehnikas;

3.20. masāža kā pamatprocedūra, indikācijas un kontrindikācijas;

3.21. ietīšanas metode;

3.22. siltuma/aukstuma terapija kosmetoloģijā;

3.23. sejas ādas attīrīšanas metodes un tehnikas;

3.24. attīrošie līdzekļi, pīlingi, materiāli un palīgmateriāli;

3.25. mikrodermabrāzijas procedūra;

3.26. ādas dziļās tīrīšanas metodes un tehnikas;

3.27. masku terapija;

3.28. ēterisko eļļu pielietojums kosmetoloģijā;

3.29. masku terapija;

3.30. liekā apmatojuma noņemšanas metodes;

3.31. četru pamattipu krāsu kolāža;

3.32. dekoratīvās kosmētikas produktu veidi, to pielietojums grima („make-up”) veidošanā;

3.33. uzacu korekcija;

3.34. uzacu un skropstu ķīmiskā krāsošana;

3.35. mikropigmentācija;

3.36. medicīniskais pīrsings;

3.37. nagu kopšana, higiēniskais manikīrs, pedikīrs;

3.38. ēdienkarte;

3.39. profesionālās ētikas un etiķetes normas;

3.40. klienta apkalpošanas psiholoģija, attiecību veidošana;

3.41. konfliktsituāciju risināšana;

3.42. kosmētiskā pakalpojuma un kosmētikas līdzekļu pārdošana;

3.43. pirmā palīdzība;

3.44. skaistumkopšanas uzņēmuma biznesa plāns;

3.45. kosmētiskā pakalpojuma cenrādis;

3.46. valsts valoda;

3.47. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.9. Loģistikas darbinieka profesijas standarts
(Apakšnodaļa zaudējusi spēku ar 01.12.2014.; sk. 21.3 1.apakšpunktu)

 

3.10. Valsts robežsardzes inspektora profesijas standarts

3.10.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – Valsts robežsardzes inspektors.

2. Profesijas kods – 3355 07.

3.10.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– Valsts robežsardzes inspektors pilda dienesta pienākumus Valsts robežsardzē un veic robežuzraudzību un robežpārbaudes, kā arī ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta nosacījumu ievērošanas kontroli.

3.10.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja saprast un precīzi izpildīt Valsts robežsardzes darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

2. Spēja apsargāt Latvijas Republikas valsts robežu, robežzīmes un citas robežbūves, izmantojot robežkontroles, imigrācijas kontroles tehniskās iekārtas un inženiertehnisko aprīkojumu.

3. Spēja atklāt un aizturēt Latvijas Republikas valsts robežas, pierobežas, pierobežas joslas, robežšķērsošanas vietas režīma pārkāpējus.

4. Spēja veikt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta nosacījumu ievērošanas kontroli.

5. Spēja pildīt uzdevumu robežsargu norīkojumam.

6. Spēja veikt personu un transportlīdzekļu minimālo un pilno (padziļināto) pārbaudi.

7. Spēja atpazīt ceļošanas dokumentu, transportlīdzekļu dokumentu, vīzu un uzturēšanās atļauju veidus un veikt to aizsardzības elementu pārbaudi, kā arī atklāt tajos iespējamos viltojumus, izmantojot robežkontroles un imigrācijas kontroles tehniskās iekārtas.

8. Spēja veikt personu profilēšanu, intervēšanu un identificēšanu.

9. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

10. Spēja veikt personu, transportlīdzekļu un priekšmetu datu pārbaudi un apstrādi, izmantojot informācijas sistēmas.

11. Spēja izvēlēties atbilstoši situācijai un profesionāli lietot robežkontroles, imigrācijas kontroles tehniskās iekārtas un inženiertehnisko aprīkojumu.

12. Spēja pamatotas nepieciešamības gadījumā lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus un šaujamieročus, izmantot dienesta suni.

13. Spēja pārbaudīt robežkontroles, imigrācijas kontroles tehnisko iekārtu, inženiertehniskā aprīkojuma gatavību darbam un uzturēt tos darba kārtībā.

14. Spēja veikt pārkāpēju, meklēšanā esošo personu, transportlīdzekļu, aizliegto vielu un priekšmetu aizturēšanu, pārmeklēšanu un apskati.

15. Spēja veikt pārkāpēja pārvietošanu apsardzes uzraudzībā, apsardzību Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā un ievietošanu ārzemnieku izmitināšanas centrā.

16. Spēja noformēt dienesta un procesuālos dokumentus.

17. Spēja pieņemt patvēruma meklētāja iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

18. Spēja izpildīt lēmumu par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, kā arī kontrolēt ārzemniekam izdotā izbraukšanas rīkojuma izpildi.

19. Spēja noteiktajā kārtībā sadarboties ar kompetento iestāžu amatpersonām.

20. Spēja sazināties ar personām.

21. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

22. Spēja precīzi izpildīt priekšnieka likumīgas pavēles (rīkojumus) un uzdevumus.

23. Spēja pastāvīgi pilnveidot savas profesionālas prasmes, zināšanas un fizisko sagatavotību.

24. Spēja ievērot darba aizsardzības prasības un uzturēt drošu darba vidi.

25. Spēja adekvāti rīkoties ārkārtas situācijās, pieņemt patstāvīgus lēmumus.

26. Spēja efektīvi darboties dažādos kaujas apstākļos kājnieku nodaļas sastāvā.

27. Spēja ievērot profesionālo ētiku un vispārpieņemtās uzvedības normas.

3.10.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt valsts robežas uzraudzību.

2. Veikt pasākumus robežzīmju, robežgrāvju un robežstigu uzturēšanā.

3. Veikt personu, transportlīdzekļu robežpārbaudi.

4. Izmantot un uzturēt darba kārtībā robežkontroles un imigrācijas kontroles tehniskās iekārtas, inženiertehnisko aprīkojumu.

5. Veikt ceļošanas dokumentu, transportlīdzekļu dokumentu, vīzu, uzturēšanās atļauju pārbaudi, kā arī atklāt tajos iespējamos viltojumus, izmantojot robežkontroles un imigrācijas kontroles tehniskās iekārtas.

6. Veikt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu ievērošanas kontroli.

7. Nodrošināt valsts robežas, robežšķērsošanas vietas, pierobežas joslas, pierobežas režīma ievērošanu.

8. Strādāt ar Valsts robežsardzē izmantojamām informācijas sistēmām.

9. Veikt personu profilēšanu, intervēšanu un identificēšanu.

10. Veikt pārkāpēju meklēšanu, atklāšanu, aizturēšanu, apskati, apsardzību un pārvietošanu apsardzes uzraudzībā.

11. Veikt transportlīdzekļu, personu un mantu pārmeklēšanu un apskati.

12. Pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus un šaujamieročus, izmantot dienesta suni.

13. Veikt transportlīdzekļu un priekšmetu identificēšanu.

14. Atklāt aizliegtas vielas, priekšmetus un veikt to izņemšanu.

15. Noformēt dienesta un procesuālos dokumentus.

16. Veikt aizturēto personu apsardzību Valsts robežsardzes pagaidu turēšanas telpā un ievietošanu ārzemnieku izmitināšanas centrā.

17. Veikt ārzemnieka piespiedu izraidīšanu.

18. Izskaidrot patvēruma piešķiršanas procesu.

19. Izskaidrot pieņemto lēmumu izpildes, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

20. Veicot dienesta pienākumus, sadarboties ar kompetento iestāžu amatpersonām.

21. Sazināties ar personām.

22. Sniegt pirmo palīdzību.

23. Ievērot vienvadības principu un dienesta kārtību.

24. Pilnveidot zināšanas, prasmes, iemaņas un fizisko sagatavotību.

25. Orientēties apvidū.

26. Strādāt komandā, plānot un organizēt savu darbību.

27. Ievērot darba aizsardzības noteikumus.

28. Uzturēt drošu darba vidi.

29. Veidot pozitīvu saskarsmi, ievērot ētikas un uzvedības normas.

30. Pārvaldīt valsts valodu.

31. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

33. Izpildīt ierindas paņēmienus (militārā sasveicināšanās, stāšanās un kustība ierindā u.c.).

34. Darboties kaujas apstākļos kājnieku nodaļas sastāvā.

3.10.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. robežapsardzības sistēmas darbība;

1.2. robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta organizācija;

1.3. Eiropas Savienības dibināšana un attīstība, institucionālā uzbūve;

1.4. amatam un izaugsmei dienestā izvirzītās prasības;

1.5. sabiedrības kultūra;

1.6. Valsts robežsardzes vēsture;

1.7. kompetento iestāžu funkcijas un uzdevumi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. normatīvo aktu prasības Valsts robežsardzes funkciju izpildē;

2.2. aizliegtas vielas un priekšmeti, to iespējamās slēptuves un atrašanās vietas;

2.3. saskarsmes psiholoģija;

2.4. pārmeklēšanas un apskates metodes un taktika;

2.5. sadarbības kārtība ar kompetentajām iestādēm;

2.6. valsts robežas, robežzīmju, robežgrāvju un robežstigu uzturēšanas prasības;

2.7. personu, transportlīdzekļu un priekšmetu identificēšanas un aizturēšanas kārtība;

2.8. pārkāpēju uzvedības īpatnības un ārējās pazīmes;

2.9. patvēruma piešķiršanas process;

2.10. amatu pakļautība un dienesta gaitas nosacījumi;

2.11. Valsts robežsardzē izmantojamo informācijas sistēmu raksturojums un izmantošanas iespējas;

2.12. profesionālā ētika un uzvedība;

2.13. administratīvā procesa pamati un personu administratīvās sodīšanas kārtība;

2.14. ārzemnieka piespiedu izraidīšanas nosacījumi un specifika;

2.15. šaujamieroču uzbūve un darbības principi;

2.16. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.17. darba tiesiskās attiecības.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. ārzemnieka ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumi un to izpildes kontroles kārtība;

3.2. pierobežas, pierobežas joslas un robežšķērsošanas vietu režīma noteikumi un to izpildes kontroles kārtība;

3.3. ceļošanas dokumentu, transportlīdzekļu dokumentu, vīzu un uzturēšanās atļauju veidi, to aizsardzības elementi, iespējamo viltojumu pazīmes un to atklāšanas metodes;

3.4. Valsts robežsardzē izmantojamo informācijas sistēmu lietošanas nosacījumi;

3.5. rīcība ārkārtas situācijās;

3.6. riska analīzes rezultātu izmantošana;

3.7. personu profilēšana, intervēšana un identificēšana;

3.8. valsts robežas uzraudzības taktika;

3.9. robežpārkāpuma pazīmes, robežpārkāpēja meklēšanas un aizturēšanas taktika;

3.10. personu aizturēšanas, apskates, apsardzes, izmitināšanas un pārvietošanas apsardzes uzraudzībā kārtība;

3.11. robežkontroles un imigrācijas kontroles tehnisko iekārtu lietošanas nosacījumi;

3.12. inženiertehniskā aprīkojuma izmantošanas kārtība un iespējas;

3.13. dienesta un procesuālo dokumentu noformēšanas kārtība;

3.14. fiziskā spēka, speciālo līdzekļu, speciālo cīņas paņēmienu un šaujamieroču lietošana, dienesta suņa izmantošana;

3.15. darba aizsardzība;

3.16. vides aizsardzība;

3.17. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.18. valsts valoda;

3.19. pirmā palīdzība;

3.20. topogrāfijas pamati;

3.21. ierindas noteikumi;

3.22. militārās taktikas pamati.

3.11. Apģērbu dizaina speciālista profesijas standarts

3.11.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – apģērbu dizaina speciālists.

2. Profesijas kods – 3432 14.

3.11.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– apģērbu dizaina speciālists darbojas modes dizaina jomā, izstrādājot jaunus apģērba dizaina modeļus vai etalonus. Zīmē skices, ievērojot modes tendences un stilus, izprot ķermeņa mēru sakarības, proporcijas, apjomus, veido un modelē piegrieztnes, pārzina un prot lietot materiālus un tehnoloģijas; sadarbībā ar citiem speciālistiem projektē, plāno un izstrādā vizuāli, tehnoloģiski un funkcionāli pamatotus apģērbu dizaina modeļa etalonus, piedalās to sagatavošanā ieviešanai ražošanā; veic mākslinieciski augstvērtīgu izpildāmā darba projektēšanu, plānošanu, organizēšanu un īstenošanu atbilstoši konkrētam projektam.

Apģērbu dizaina speciālists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, īstenojot apģērbu dizaina projektēšanas, izgatavošanas un konsultēšanas funkcijas.

3.11.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja noteikt apģērba dizaina etalona izpildīšanai nepieciešamo resursu apjomu.

2. Spēja plānot darba uzdevumus, ievērojot klienta prasības.

3. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā.

4. Spēja risināt problēmsituācijas un sniegt nepieciešamo risinājumu.

5. Spēja organizēt darbu savā darba vietā.

6. Spēja apkopot informāciju par apģērba dizaina etalona ieceres risinājuma veidiem un paņēmieniem.

7. Spēja zīmēt apģērba dizaina etalona skices.

8. Spēja noteikt apģērba dizaina etalona kompozicionālo, tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu.

9. Spēja izprast apģērba dizaina konstruktīvo risinājumu.

10. Spēja modelēt atbilstoši apģērba dizaina modelim.

11. Spēja izprast apģērba dizaina tehnoloģisko risinājumu.

12. Spēja sastādīt aptuveno izmaksu tāmi, izpildes plānu.

13. Sniegt projekta vadītājam un klientam informāciju par apģērba dizaina etalona vizuālo risinājumu.

14. Spēja analizēt projekta īstenošanas gaitu, kritiskos punktus un apkopot rezultātus.

15. Spēja izprast modes skates, apģērbu kolekciju veidošanas mērķus un uzdevumus.

16. Piedalīties apjomīgu projektu vizualizācijā un dokumentārā fiksēšanā.

17. Spēja piedalīties apģērba dizaina etalona projekta prezentācijā.

18. Spēja veikt projekta īstenošanas autoruzraudzību.

19. Spēja sadarboties ar citu profesiju speciālistiem.

20. Spēja patstāvīgi pilnveidot profesionalitāti, sekot līdzi jaunākajām aktualitātēm un tendencēm modes dizainā un tam radniecīgās jomās.

21. Spēja ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības.

22. Spēja veikt darbu individuāli un sadarboties komandā.

23. Spēja plānot un organizēt veicamos darbus un noteikt to prioritātes.

24. Spēja lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

25. Spēja pārliecināt citus, argumentēt savu viedokli.

26. Spēja ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

27. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

28. Spēja sistemātiski pilnveidot savu profesionalitāti.

29. Spēja izprast modes dizaina nozīmi tirgus ekonomikā.

3.11.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizēšanu.

2. Izgatavot estētiski un mākslinieciski vērtīgus apģērbu dizaina etalonus, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

3. Izmantot ar nozari saistītos dokumentus.

4. Pārzināt attiecīgās nozares izstrādājumu izgatavošanā izmantojamo audumu daudzveidību un orientēties to lietojumā un tehnoloģiskās apstrādes atšķirībās.

5. Izstrādāt pamatpiegrieztnes, prast tās lietot un modelēt.

6. Izprast apģērbu šūšanas tehnoloģijas pamatus.

7. Piedāvāt auguma īpatnībām atbilstošu tērpa modeli.

8. Piedalīties apģērbu kolekciju veidošanā.

9. Ievērot krāsu mācības pamatus.

10. Izprast proporciju nozīmi apģērba dizaina veidošanā.

11. Prast lietot šūšanas tehnoloģiskās iekārtas un instrumentus.

12. Prast lietot atbilstošus materiālus, palīgmateriālus un apdares materiālus.

13. Piedalīties apjomīgu projektu izstrādē un īstenošanā.

14. Pārzināt mākslas valodas pamatus, prast izmantot un piemērot tos projektēšanas procesā.

15. Izprast vispārīgos modes virzienus, modes vēstures stilus.

16. Izprast apģērbu dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

17. Lietot nozares tehniskos standartus.

18. Lietot nozares estētiskos standartus.

19. Saudzēt apkārtējo vidi.

20. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.

21. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, precizēt darba uzdevumu un saskaņot pasūtītāja prasības ar pasūtījuma īstenošanas tehnoloģiskajām iespējām.

22. Lietot laikmetīgas un tradicionālas apģērbu dizaina etalona projektēšanas tehnoloģijas.

23. Prast prezentēt projekta materiālus tradicionālās tehnikās, kā arī mūsdienu tehnoloģijās un komentēt tos auditorijai.

24. Izstrādāt projekta tāmi.

25. Plānot laiku, kas nepieciešams projekta īstenošanai.

26. Veikt darbu individuāli un sadarboties komandā.

27. Rast radošus risinājumus.

28. Organizēt, vadīt un kontrolēt izpildāmos darbus.

29. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

30. Pārliecināt citus, argumentēt savu viedokli un risināt konfliktsituācijas.

31. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

32. Ievērot darba aizsardzības un higiēnas prasības.

33. Pārvaldīt valsts valodu.

34. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

35. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

36. Izprast apģērba dizaina nozīmi tirgus ekonomikā.

3.11.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomikas pamati;

1.2. krāsu psiholoģija;

1.3. darba tiesiskās attiecības;

1.4. autortiesības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. apģērbu šūšanas tehnoloģija;

2.2. dizaina vēsture;

2.3. mākslas vēsture;

2.4. tērpu vēsture;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.6. izmaksu tāmju veidošanas principi;

2.7. digitālās tehnoloģijas;

2.8. apģērbu kolekciju veidošanas pamati;

2.9. komercdarbības pamati;

2.10. darba aizsardzība;

2.11. vides aizsardzība.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. saskarsmes psiholoģija;

3.2. apģērbu konstruēšana un modelēšana;

3.3. krāsu teorijas pamati un koloristika;

3.4. digitālā krāsu teorija;

3.5. klasiskā zīmēšana;

3.6. speciālā zīmēšana;

3.7. skicēšana;

3.8. gleznošana;

3.9. lietišķā informātika;

3.10. laikmetīgā dizaina un modes dizaina tendences un aktualitātes;

3.11. informācijas tehnoloģijas;

3.12. pirmā palīdzība;

3.13. valsts valoda;

3.14. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.12. Vizuālās reklāmas dizaina speciālista profesijas standarts

3.12.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – vizuālās reklāmas dizaina speciālists.

2. Profesijas kods – 3432 33.

3.12.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– vizuālās reklāmas dizaina speciālists ir speciālists, kurš izpilda daļu no vizuālās reklāmas dizainera pienākumiem un uzdevumiem, ir nodarbināts vizuālās reklāmas projektēšanas jomā; sadarbībā ar citiem speciālistiem plāno un izstrādā funkcionālas vizuāli, tehnoloģiski, ekonomiski, semantiski, psiholoģiski un komunikatīvi sakārtotas un pamatotas reklāmas, to daļas vai atsevišķo elementu projektus ar estētiskās vērtības pazīmēm.

Vizuālās reklāmas dizaina speciālists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, izpildot projektēšanas un konsultēšanas funkcijas.

3.12.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja uztvert, precizēt un novērtēt vizuālās reklāmas projekta vai tā elementu izpildīšanai nepieciešamo informāciju.

2. Spēja profesionāli novērtēt vizuālās reklāmas projekta darba apjomu.

3. Spēja vizuāli novērtēt reklāmas objektu un vidi, to eksponēšanas un ekspluatācijas īpatnības.

4. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumam.

5. Spēja strādāt individuāli un komandā.

6. Spēja izvērtēt atsevišķo projektu daļu realizācijas īpatnības.

7. Spēja veikt foto fiksāciju, objekta vai vides uzmērīšanu un aprakstu.

8. Spēja iegūt informāciju par ieceres risinājuma veidiem un paņēmieniem.

9. Spēja noteikt objekta vai vides stilistiku.

10. Spēja analizēt dizaina paraugu un analogu estētisko vērtību pazīmes, kompozicionālo un stilistisko risinājumu.

11. Spēja izstrādāt un izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošāko formu tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu.

12. Spēja izvēlēties un izstrādāt piemērotākās formas, krāsu, psiholoģiskās uztveres un ergonomikas risinājumus.

13. Spēja veikt projekta vai tā atsevišķu elementu praktisko vai virtuālo modelēšanu, kontrolējot estētisko vērtību saglabāšanu.

14. Spēja sniegt projekta vadītājam un klientiem informāciju par darba izpildes termiņu grafiku.

15. Spēja veikt projekta vai tā atsevišķu elementu saskaņošanu ar pasūtītāju, darba devēju un atbildīgajiem dienestiem.

16. Spēja vizualizēt projektu, izmantot tradicionālos paņēmienus, datortehnoloģijas un citas mūsdienu tehnoloģijas.

17. Spēja sastādīt materiālu un izejmateriālu specifikāciju, projekta izmaksu tāmi, izpildes termiņu grafiku.

18. Spēja saskaņot izstrādāto projektu ar klientu, kontrolējot estētisko vērtību saglabāšanu, veikt nepieciešamās korekcijas.

19. Spēja produktīvi piedalīties projekta prezentācijā, prezentēt projekta konceptuālo risinājumu paraugus un sniegt komentārus atbilstoši kompetences līmenim.

20. Spēja maketēt projektējamā produkta daļu, elementus vai to kopumu.

21. Spēja produktīvi veikt projekta autoruzraudzību, kontrolējot estētiskās vērtību prioritātes saglabāšanu tehnoloģiskajā procesā.

22. Spēja patstāvīgi sekot jaunākajām aktualitātēm un tendencēm dizaina jomā.

23. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus, saudzēt apkārtējo vidi.

24. Spēja izprast dizaina likumsakarīgo nozīmi tirgus ekonomikā.

25. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.12.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Ievērot profesionālās ētikas normas, dizaina jomas normatīvos aktus un citus reglamentējošos dokumentus.

2. Racionāli organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam.

3. Izmantot profesionālos informācijas avotus.

4. Pārvaldīt valsts valodu.

5. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

6. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

7. Patstāvīgi domāt, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, risināt konfliktsituācijas.

8. Veikt darbu individuāli, strādāt komandā.

9. Sagatavot prezentācijai projekta materiālus.

10. Realizēt estētiski un mākslinieciski vērtīgu ideju, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

11. Sastādīt projekta izmaksu tāmi.

12. Ievērot vispārējos vizuālās reklāmas izstrādes principus.

13. Ievērot vides aizsardzības prasības.

14. Ievērot vides dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

15. Izprast mūsdienu vizuālās reklāmas stilistiskās likumsakarības.

16. Lietot nozares tehniskos un estētiskos standartus.

17. Sagatavot dokumentus tālākai lietošanai, korekcijai vai saglabāšanai arhīvā.

18. Realizēt projektu, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas (poligrāfiskās drukas, digitālās apstrādes, plotergriešanas, pēcdrukas apstrādes; apgaismošanas, programmēšanas un citās informācijas tehnoloģijās).

19. Pilnveidot patstāvīgi profesionālās prasmes.

20. Prast strādāt patstāvīgi un komandā.

21. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumus.

22. Sniegt pirmo palīdzību.

23. Saudzēt apkārtējo vidi.

3.12.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ergonomika;

1.2. vides un arhitektūras pamati;

1.3. krāsu psiholoģija;

1.4. reproducēšanas tehnoloģijas;

1.5. materiālu apstrādes tehnoloģijas;

1.6. video digitālās apstrādes tehnoloģijas;

1.7. autortiesības;

1.8. tehniskā estētika;

1.9. darba tiesiskās attiecības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vizuālās informācijas saziņas līdzekļi;

2.2. projektēšana;

2.3. projektu funkcionālā analīze;

2.4. digitālā krāsu teorija;

2.5. formu maketēšana;

2.6. tektonika;

2.7. tehniskā grafika;

2.8. darba aizsardzība;

2.9. vides aizsardzība;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.11. kultūrvides likumsakarības;

2.12. mākslas vēsture;

2.13. dizaina vēsture;

2.14. saskarsmes psiholoģija;

2.15. izmaksu tāmju veidošanas principi.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. stilu analīze;

3.2. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas;

3.3. divdimensiju un trīsdimensiju kompozīcija;

3.4. krāsu teorijas pamati un koloristika;

3.5. zīmēšana;

3.6. skicēšana;

3.7. gleznošanas tehnoloģijas;

3.8. stilistika;

3.9. fotografēšanas tehnoloģijas;

3.10. lietišķā informātika;

3.11. laikmetīgā dizaina tendences un aktualitātes;

3.12. valsts valoda;

3.13. pirmā palīdzība;

3.14. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.13. Interjera dizaina speciālista profesijas standarts

3.13.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – interjera dizaina speciālists.

2. Profesijas kods – 3432 34.

3.13.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

interjera dizaina speciālists izpilda daļu no interjera dizainera pienākumiem un uzdevumiem, ir nodarbināts interjeru projektēšanas jomā; sadarbībā ar citiem speciālistiem plāno un izstrādā vizuāli, tehnoloģiski, ergonomiski sakārtotus un pamatotus interjeru projektus vai to daļas ar estētiskās vērtības pamatpazīmēm; piedalās projekta izpildes organizēšanā, sagatavošanā un prezentēšanā.

Interjera dizaina speciālists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, izpildot projektēšanas un konsultēšanas funkcijas.

3.13.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja uztvert, precizēt un novērtēt interjera projekta vai tā elementu izpildīšanai nepieciešamo informāciju.

2. Spēja novērtēt darba raksturu un apjomu, apzināt darba specifiku un citas prasības.

3. Spēja vizuāli novērtēt objekta vai vides ekspluatācijas īpatnības.

4. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumam.

5. Spēja apzināt potenciālos informācijas avotus.

6. Spēja nodibināt kontaktus ar sadarbības partneriem un izpildītājiem.

7. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas un dizaina jomas normatīvos aktus un citus reglamentējošos dokumentus.

8. Spēja noteikt nepieciešamo materiālu resursus, kvantitāti un kvalitāti.

9. Spēja plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

10. Spēja adekvāti rīkoties projekta problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus.

11. Spēja veikt objekta vai vides foto fiksāciju, uzmērīšanu, aprakstu un funkcionālo analīzi.

12. Spēja uztvert un noteikt objekta vai vides stilistiku.

13. Spēja iegūt un apstrādāt informāciju par potenciāliem ieceres risinājuma veidiem un paņēmieniem.

14. Spēja analizēt dizainparaugu un analogu estētiskās vērtību pazīmes (kompozicionālo, tonālo, koloristisko, stilistisko un tehnisko risinājumu).

15. Spēja izstrādāt un izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošākos vizuālos, estētiskos un mākslinieciskos līdzekļus.

16. Spēja pielietot stilistiski atbilstošu formu, līniju, laukumu, kolorīta, tonalitātes, tehnoloģisko un ergonomikas risinājumu.

17. Spēja saskaņot izstrādāto risinājumu ar pasūtītāju, kontrolējot estētisko vērtību saglabāšanu, veicot nepieciešamās korekcijas.

18. Spēja veikt projekta vai tā atsevišķu elementu praktisko vai virtuālo modelēšanu un maketēšanu.

19. Spēja produktīvi piedalīties projekta prezentācijā savas kompetences līmenī.

20. Spēja uzraudzīt projekta realizācijas atbilstību ieceres koncepcijai, estētiskajām un tehniskajām kvalitātēm, izpildes termiņiem.

21. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumus.

22. Spēja veikt darbu individuāli un grupā.

23. Spēja pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.

24. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

25. Spēja saudzēt apkārtējo vidi.

26. Spēja izprast dizaina likumsakarīgo nozīmi tirgus ekonomikā.

3.13.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam.

2. Izmantot mākslas valodas pamatus un piemērot tos darba procesā.

3. Izprast dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

4. Izprast un realizēt mūsdienu vizuālās vides stilistiskās likumsakarības.

5. Lietot nozares tehniskos un estētiskos standartus.

6. Ievērot nozares ētiskās normas.

7. Lietot ar nozari saistītos profesionālos standartus un dokumentāciju.

8. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

9. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumus.

10. Pārvaldīt valsts valodu.

11. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

12. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

13. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.

14. Gūt priekšstatu par nozares laikmetīgajām projektēšanas un realizācijas tehnoloģijām.

15. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

16. Izstrādāt projekta tāmi.

17. Plānot projekta īstenošanas laiku.

18. Pieņemt savam kompetences līmenim atbilstošus lēmumus, risināt konfliktsituācijas.

19. Veikt darbu individuāli un sadarboties grupā.

20. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi un saskaņot ar klienta prasībām.

21. Sagatavot prezentācijai projekta materiālus un demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai.

22. Realizēt estētiski un mākslinieciski vērtīgu ideju, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

23. Veidot sadarbību ar projektēšanā un realizācijā nepieciešamajiem speciālistiem.

24. Sniegt pirmo palīdzību.

3.13.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vizuālās informācijas saziņas līdzekļi;

1.2. krāsu psiholoģija;

1.3. digitālā krāsu teorija;

1.4. materiālu apstrādes tehnoloģijas;

1.5. darba tiesiskās attiecības;

1.6. autortiesības;

1.7. tehniskā estētika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. projektu funkcionālā analīze;

2.2. vide un arhitektūras pamati;

2.3. mēbeļu projektēšana un furnitūra;

2.4. kultūrvides likumsakarības;

2.5. dizaina vēsture;

2.6. saskarsmes psiholoģija;

2.7. izmaksu tāmju veidošanas principi;

2.8. vides aizsardzība;

2.9. darba aizsardzība;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. ergonomika;

3.2. stilu analīze;

3.3. projektēšana;

3.4. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas (datortehnoloģijas);

3.5. divdimensiju un trīsdimensiju kompozīcija;

3.6. krāsu teorijas pamati un koloristika;

3.7. formu maketēšana;

3.8. tektonika;

3.9. zīmēšana;

3.10. skicēšana;

3.11. gleznošanas tehnoloģijas;

3.12. tehniskā grafika;

3.13. fotografēšanas tehnoloģijas;

3.14. lietišķā informātika;

3.15. mākslas vēsture;

3.16. laikmetīgā dizaina tendences un aktualitātes;

3.17. pirmā palīdzība;

3.18. valsts valoda;

3.19. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.14. Multimediju dizaina speciālista profesijas standarts

3.14.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – multimediju dizaina speciālists.

2. Profesijas kods – 3432 35.

3.14.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– multimediju dizaina speciālists izpilda daļu no multimediju dizainera pienākumiem un uzdevumiem, ir nodarbināts multimediju projektēšanas jomā; sadarbībā ar citiem speciālistiem plāno un izstrādā funkcionālus vizuāli, tehnoloģiski, ekonomiski un komunikatīvi sakārtotus un pamatotus multimediju produktus, to daļu vai atsevišķo elementu projektus ar estētiskās vērtības pamatpazīmēm.

Multimediju dizaina speciālists ir ieguvis paaugstinātu teorētisko sagatavotību un profesionālo meistarību, kas dod iespēju veikt izpildītāja darbu projektēšanā, plānošanā, organizēšanā un īstenošanā atbilstoši konkrētam projektam un nepārsniedzot kompetenci.

Multimediju dizaina speciālists strādā multimediju, video, animācijas, programmatūras interfeisa un mājaslapas dizaina uzņēmumos, reklāmas aģentūrās, izdevniecībās vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, veicot projektēšanas un konsultēšanas funkcijas.

3.14.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja profesionāli novērtēt pilnvērtīgai multimediju projekta izpildīšanai nepieciešamo darbību, izvērtēt prioritātes.

2. Spēja noteikt informācijas un izejmateriālu apjomu, kvantitāti un kvalitāti.

3. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā un izpildē atbilstoši rīcības plānam.

4. Spēja produktīvi organizēt, izmantot un uzturēt drošu un stabilu darba vietu un apstākļus, kā arī virtuālo vidi.

5. Spēja uztvert un definēt darba uzdevumu un pasūtītāja prasības, novērtēt projekta veidošanas un ekspluatācijas īpatnības, noteikt informācijas un dokumentu apritē izmantojamo informācijas tehnoloģiju līmeni.

6. Spēja apzināt potenciālos informācijas avotus un sadarboties ar partneriem.

7. Spēja patstāvīgi iegūt informāciju par konkrētā projekta izpildei nepieciešamajiem reglamentējošajiem un saistošajiem projektēšanas standartiem, normām un ierobežojumiem, ievērot autortiesību normas.

8. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas, normatīvos aktus multimediju dizaina jomā un citus reglamentējošos dokumentus.

9. Spēja produktīvi apkopot informāciju par īstenojamo projektu, veicot projekta saturiskās struktūras un stilistikas aprakstu un saskaņošanu ar projekta vadītāju.

10. Spēja adekvāti rīkoties ar projektu saistītās problēmsituācijās un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.

11. Spēja analizēt dizainparaugu un analogu estētisko vērtību pazīmes, kompozicionālo, tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu.

12. Spēja noteikt tehnisko risinājumu, salīdzināt pēc estētisko vērtību pazīmēm, novērtējot negatīvos un pozitīvos kritērijus.

13. Spēja novērtēt un analizēt saturisko izejmateriālu kvalitātes uzlabošanai nepieciešamo darba apjomu, sastādīt aptuvenu projekta izmaksu tāmi, izpildes termiņu grafiku, saskaņojot ar projekta vadītāju.

14. Spēja informēt projekta vadītāju un klientu par darba izpildes gaitu.

15. Spēja produktīvi piedalīties saturisko izejmateriālu un tehnoloģiju specifikācijas sastādīšanā, piedalīties projekta maketēšanas darba ietilpības, laika un kvalitātes noteikšanā.

16. Spēja izpildīt projekta saturiskā, vizuālā, tehniskā un tehnoloģiskā sastāva sastādīšanu un dokumentāro fiksēšanu.

17. Spēja ievērot projekta mērķauditorijas prasībām atbilstošus kvalitatīvus vizuālos, estētiskos, ergonomiskos un kompozicionālos priekšnoteikumus.

18. Spēja izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošāko proporciju un ritmu pamatojumu un stilistiski piemērotāko formu, līniju, laukumu risinājumu.

19. Spēja ņemt vērā tehnoloģiju ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības.

20. Spēja saskaņot ar klientu risinājumu, kontrolējot estētisko vērtību saglabāšanu, un veikt nepieciešamās korekcijas.

21. Spēja maketēt projektējamā produkta daļu, elementus vai to kopumu.

22. Spēja produktīvi prezentēt multimediju projekta konceptuālo risinājumu paraugus un sniegt komentārus atbilstoši kompetencei.

23. Spēja produktīvi veikt projekta autoruzraudzību, kontrolējot estētiskās vērtību prioritātes saglabāšanu saskaņā ar tehnoloģisko procesu, atbilstību projekta koncepcijai un izpildes termiņam.

24. Spēja patstāvīgi sekot līdzi jaunākajām aktualitātēm un tendencēm multimediju produktu dizainā un tam radniecīgās jomās, apzināt un pilnveidot sadarbības iespējas ar līdzīgu profesiju speciālistiem.

25. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības prasības, saudzēt apkārtējo vidi.

26. Spēja strādāt komandā.

27. Spēja izprast dizaina likumsakarības un to nozīmi tirgus ekonomikā.

28. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.14.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši tā uzdevumam.

2. Izmantot mākslas valodas pamatus un piemērot tos projektējot.

3. Izprast vispārīgos multimediju un citus vizuālās informācijas pamatprincipus.

4. Izprast multimediju projektu īstenošanas ietekmi uz mērķauditoriju.

5. Izprast dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

6. Izprast multimediju produkta novērtēšanas metodes un tās pārveidošanas principus.

7. Izprast mūsdienu vizuālās vides stilistiskās likumsakarības.

8. Lietot nozares tehniskos standartus.

9. Lietot nozares estētiskos standartus.

10. Ievērot nozares ētiskās normas.

11. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

12. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.

13. Lietot internetu.

14. Gūt priekšstatu par nozares laikmetīgajām projektēšanas un īstenošanas tehnoloģijām.

15. Izvēlēties un lietot projekta īstenošanai piemērotas datorprogrammas.

16. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, apstrādāt informāciju, precizēt darba uzdevumu un saskaņot klienta prasības ar konkrētām darba īstenošanas tehnoloģiskajām iespējām.

17. Pieņemt tehniski nevainojamus izejmateriālus un sagatavot tos turpmākai lietošanai, korekcijai vai saglabāšanai arhīvā.

18. Novērtēt savu profesionālo iemaņu un prasmju atbilstību profesijas standartam un starptautiskā darba tirgus prasībām.

19. Sagatavot prezentācijai savus projekta materiālus un demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai.

20. Prast sastādīt projekta tāmi un izmantot to darba procesā.

21. Ievērot savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

22. Izprast pilnvērtīgai multimediju projekta izpildei nepieciešamās darbības.

23. Īstenot estētiski un mākslinieciski vērtīgu ideju, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

24. Lietot ar nozari saistītos profesionālos standartus un dokumentāciju.

25. Veidot sadarbību ar projekta īstenošanā nepieciešamo tehnoloģiju speciālistiem (piemēram, videouzņemšanā, videodigitālās apstrādes tehnoloģijās, akustiskā signāla digitālās apstrādes tehnoloģijās, lietotājinterfeisa tehnoloģijās, interaktīvajās digitālajās tehnoloģijās, režijā, digitālās krāsu korekcijas tehnoloģijās, apgaismošanas tehnoloģijās, vizuālās komunikācijas tehnoloģijās, mūzikas teorijā un kompozīcijā, programmēšanā).

26. Pārvaldīt valsts valodu.

27. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

3.14.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tehniskā estētika;

1.2. darba tiesiskās attiecības;

1.3. autortiesības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ergonomika;

2.2. izmaksu tāmju veidošanas principi;

2.3. saskarsmes psiholoģija;

2.4. dizaina vēsture;

2.5. mākslas vēsture;

2.6. kultūrvides likumsakarības;

2.7. videodigitālās apstrādes tehnoloģijas;

2.8. mūzikas teorijas pamati un kompozīcija;

2.9. projektu funkcionālās analīzes pamati;

2.10. projektēšana;

2.11. skaņas teorijas pamati;

2.12. krāsu psiholoģija;

2.13. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.14. vides aizsardzība;

2.15. darba aizsardzība.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. stilu analīze;

3.2. vizuālās informācijas saziņas līdzekļi;

3.3. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas;

3.4. divdimensiju un trīsdimensiju kompozīcija;

3.5. krāsu teorijas pamati un koloristika;

3.6. digitālā krāsu teorija;

3.7. reproducēšanas tehnoloģijas;

3.8. zīmēšana;

3.9. skicēšana;

3.10. gleznošanas tehnoloģijas;

3.11. fotografēšanas tehnoloģijas;

3.12. lietišķā informātika;

3.13. laikmetīgā dizaina tendences un aktualitātes;

3.14. profesionālā saskarsme;

3.15. video vēsture;

3.16. stilistika;

3.17. pirmā palīdzība;

3.18. valsts valoda;

3.19. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.15. Materiālu dizaina speciālista profesijas standarts

3.15.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – materiālu dizaina speciālists.

2. Profesijas kods – 3432 43.

3.15.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– materiālu dizaina speciālists ir speciālists, kurš izpilda daļu no dizainera pienākumiem un uzdevumiem izstrādājumu un objektu mākslinieciskās projektēšanas jomā; sadarbībā ar citiem speciālistiem projektē, plāno un izstrādā vizuāli, tehnoloģiski un funkcionāli pamatotus objektu projektus un izstrādājumu etalonus, piedalās etalonu sagatavošanā ieviešanai ražošanā.

Materiālu dizaina speciālists strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, izpildot izstrādājumu un objektu mākslinieciskās projektēšanas, izgatavošanas un konsultēšanas funkcijas.

3.15.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja realizēt estētiski un mākslinieciski vērtīgu dizaina objektu un etalonu izgatavošanu, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

2. Spēja veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma formulējuma precizēšanu un saskaņošanu starp pasūtītāja prasībām un konkrētas realizēšanas tehnoloģijas iespējām.

3. Spēja izprast nozares projektu īstenošanas ietekmi uz apkārtējo vidi un mērķauditoriju.

4. Spēja izvēlēties un pielietot uzdevumam atbilstošus materiālus un to apstrādes tehnoloģijas.

5. Spēja plānot darba uzdevumus, ievērojot pasūtītāja prasības.

6. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanā.

7. Spēja risināt projekta problēmsituācijas un sniegt nepieciešamo risinājumu.

8. Spēja organizēt savu darba vietu.

9. Spēja apkopot informāciju par realizējamo dizaina objektu vai izstrādājumu etalona ieceres risinājuma veidiem un paņēmieniem.

10. Spēja izstrādāt objekta vai izstrādājuma dizaina projektu.

11. Spēja noteikt un pielietot atbilstošu kompozicionālo risinājumu, tonālo risinājumu, tektonisko risinājumu, stilistisko risinājumu objekta vai izstrādājuma etalona dizaina veidošanai.

12. Spēja sastādīt orientējošu projekta izmaksu tāmi, izpildes plānu.

13. Spēja analizēt projekta realizācijas gaitu, kritiskos punktus un apkopot rezultātus.

14. Spēja izprast vides un dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

15. Spēja prezentēt dizaina projektu un etalonu.

16. Spēja veikt projekta realizācijas autoruzraudzību.

17. Spēja sadarboties ar citu profesiju speciālistiem.

18. Spēja patstāvīgi pilnveidot profesionalitāti, sekojot līdzi jaunākajām aktualitātēm un tendencēm nozares izstrādājumu dizainā un radniecīgajās jomās.

19. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvos aktus un vides aizsardzības prasības.

20. Spēja veikt darbu individuāli, sadarboties komandā vai grupā.

21. Spēja plānot un organizēt izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

22. Spēja lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

23. Spēja pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli, risināt darba gaitā konfliktsituācijas.

24. Spēja ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

25. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

26. Spēja sistemātiski pilnveidot profesionalitāti.

27. Spēja izprast dizaina likumsakarīgo nozīmi tirgus ekonomikā.

3.15.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālo organizāciju.

2. Pārzināt mākslas valodas pamatus un prast izmantot un pielietot tos projektēšanas procesā.

3. Lietot ar nozari saistīto dokumentāciju.

4. Pārzināt attiecīgās nozares izstrādājumu izgatavošanas materiālu daudzveidību un orientēties to pielietojumā un tehnoloģiskās apstrādes atšķirībās.

5. Pārzināt izstrādājumu izgatavošanas tehnoloģiskās iespējas nozarē.

6. Saskaņot izstrādājumu estētisko un funkcionālo risinājumu.

7. Ievērot ergonomikas likumsakarības.

8. Ievērot formu tektonikas likumsakarības.

9. Izprast proporciju nozīmi izstrādājumu dizaina veidošanā.

10. Izprast vispārējos dizaina attīstības virzienus, vēstures stilus.

11. Prast pielietot nozares tehnoloģiskās iekārtas un instrumentus.

12. Prast pielietot atbilstošos palīgmateriālus.

13. Pārzināt mākslas valodas pamatus un prast izmantot un piemērot tos projektēšanas procesā.

14. Pielietot nozares tehniskos standartus.

15. Lietot nozares estētiskos standartus.

16. Saudzēt apkārtējo vidi.

17. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.

18. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, darba uzdevuma formulējuma precizēšanu un saskaņošanu starp pasūtītāja prasībām un konkrētas realizēšanas tehnoloģijas iespējām.

19. Lietot laikmetīgas un tradicionālas izstrādājumu dizaina etalona izgatavošanas tehnoloģijas.

20. Prast prezentēt projekta materiālus tradicionālās tehnikās, kā arī mūsdienu tehnoloģijās un komentēt tos ieinteresētajai auditorijai.

21. Izstrādāt projekta tāmi.

22. Plānot projekta realizācijas laiku.

23. Veikt darbu individuāli.

24. Sadarboties un strādāt grupā dizaina projekta realizācijas gaitā.

25. Rast radošus, netradicionālus risinājumus.

26. Organizēt, vadīt, kontrolēt savus izpildāmos darbus.

27. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

28. Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli.

29. Analizēt un pilnveidot sava darba rezultātu.

30. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

31. Ievērot darba aizsardzības un higiēnas prasības.

32. Pārvaldīt valsts valodu.

33. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

34. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

35. Sekot jaunākajām aktualitātēm un tendencēm materiālu dizainā.

3.15.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ekonomikas pamati;

1.2. vizuālās saziņas līdzekļi;

1.3. krāsu psiholoģija;

1.4. darba tiesiskās attiecības;

1.5. autortiesības;

1.6. saskarsmes psiholoģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. virtuālās modelēšanas un maketēšanas tehnoloģijas (datortehnoloģijas);

2.2. projektu funkcionālā analīze;

2.3. vide un arhitektūras pamati;

2.4. kultūrvēstures likumsakarības;

2.5. dizaina vēsture;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.7. izmaksu tāmju veidošanas principi;

2.8. komercdarbības pamati;

2.9. darba aizsardzība;

2.10. vides aizsardzība.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. mākslas vēsture;

3.2. ergonomika;

3.3. stilu analīze;

3.4. projektēšana;

3.5. 2D, 3D kompozīcija;

3.6. krāsu teorijas pamati un koloristika;

3.7. formu maketēšana;

3.8. tektonika;

3.9. zīmēšana (konstruktīvā, tonālā);

3.10. skicēšana;

3.11. gleznošana;

3.12. lietišķā informātika;

3.13. materiālu apstrādes tehnoloģijas;

3.14. laikmetīgā dizaina tendences un aktualitātes;

3.15. valsts valoda;

3.16. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.17. pirmā palīdzība.

3.16. Foto dizaina speciālista profesijas standarts

3.16.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – foto dizaina speciālists.

2. Profesijas kods – 3432 47.

3.16.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– foto dizaina speciālists ir nodarbināts fotogrāfisku attēlu izstrādes un izgatavošanas jomā, sadarbībā ar citiem speciālistiem plāno un izstrādā vizuāli, tehnoloģiski, ekonomiski un komunikatīvi sakārtotus un pamatotus fotogrāfiskus produktus, to daļu vai atsevišķo elementu projektus ar estētiskās vērtības pamatpazīmēm.

Foto dizaina speciālists strādā multimediju, video, animācijas un mājaslapu internetā dizaina uzņēmumos, grupās, reklāmas aģentūrās, izdevniecībās vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants, veicot vizualizēšanas un konsultēšanas funkcijas.

3.16.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja profesionāli novērtēt fotogrāfiska produkta radīšanai nepieciešamo darbību secību un nepieciešamās tehnoloģijas.

2. Spēja noteikt sākotnēji pieejamās informācijas un resursu kvalitāti.

3. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.

4. Spēja produktīvi organizēt un racionāli izmantot darba vidi.

5. Spēja novērtēt uzdevumu un pasūtītāja prasības, novērtēt topošā produkta lietošanas īpatnības.

6. Spēja apzināt un organizēt pieejamos informācijas avotus un sadarboties ar partneriem.

7. Spēja patstāvīgi iegūt informāciju par projekta realizācijas gaitā saistošām normām un ierobežojumiem, ievērot autortiesību normas.

8. Spēja ievērot profesionālo ētiku, normatīvos aktus un citus reglamentējošos dokumentus.

9. Spēja produktīvi apkopot informāciju par realizējamo projektu un veikt saskaņošanu ar projekta vadītāju.

10. Spēja adekvāti rīkoties projekta problēmsituācijās un laikus pieņemt nepieciešamos lēmumus, saskaņojot tos ar projekta vadītāju.

11. Spēja analizēt pieejamo paraugu un analogu vērtību pazīmes, kompozicionālo, tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu.

12. Spēja novērtēt un analizēt saturisko izejmateriālu kvalitātes uzlabošanai nepieciešamo darba ietilpību, sastādīt orientējošu projekta izmaksas tāmi, izpildes termiņu grafiku, saskaņojot ar projekta vadītāju.

13. Spēja sniegt projekta vadītājam un klientam informāciju par darba izpildes un realizācijas gaitu.

14. Spēja ievērot projekta mērķauditorijas prasībām atbilstošus kvalitatīvus vizuālos, estētiskos un kompozicionālos priekšnoteikumus.

15. Spēja izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošākos proporciju un ritmu pamatojumus un stilistiski piemērotākos formu, līniju, laukumu risinājumus.

16. Spēja ņemt vērā tehnoloģiju un materiālu ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības.

17. Spēja saskaņot izstrādāto risinājumu ar klientu un veikt nepieciešamās korekcijas.

18. Spēja izgatavot topošā produkta daļu skices un prezentēt tās projekta vadītājam vai klientam.

19. Spēja produktīvi piedalīties projekta prezentācijā un sniegt komentārus atbilstoši kompetences līmenim.

20. Spēja produktīvi veikt projekta daļu autoruzraudzību, kontrolējot vizuālo vērtību saglabāšanu darba procesā, atbilstību projekta koncepcijai, izpildes termiņam.

21. Spēja patstāvīgi sekot jaunākajām aktualitātēm un tendencēm fotogrāfijā, radniecīgās jomās, apzināt un pilnveidot sadarbības iespējas ar līdzīgu profesiju speciālistiem.

22. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus, saudzēt apkārtējo vidi.

23. Spēja strādāt komandā.

24. Spēja izprast fotogrāfijas kā vizuālas informācijas likumsakarības.

25. Spēja sazināties valsts valodā un angļu valodā.

3.16.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Realizēt estētiski un mākslinieciski vērtīgu ideju fotogrāfiskā produktā, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

2. Izprast pilnvērtīgai fotogrāfiska produkta radīšanai nepieciešamo darbību, informācijas un izejmateriālu apjomu un kvalitāti.

3. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

4. Izprast vispārējos fotogrāfijas un citas vizuālās informācijas sakārtošanas principus.

5. Izprast fotogrāfijas vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

6. Izprast fotogrāfiska produkta novērtēšanas metodes.

7. Pārzināt mākslas valodas pamatus un prast izmantot un piemērot tos darba veikšanas procesā.

8. Izprast mūsdienu vizuālās vides stilistiskās likumsakarības.

9. Izprast projektu īstenošanas ietekmi uz mērķauditoriju.

10. Veidot sadarbību ar projekta realizācijā nepieciešamo tehnoloģiju speciālistiem foto uzņemšanā, attēlu digitālās apstrādes tehnoloģijās, režijā, digitālās krāsu korekcijas tehnoloģijās, apgaismošanas tehnoloģijā, vizuālās komunikācijas tehnoloģijās, reklāmas tehnoloģijās, mārketinga tehnoloģijās, psiholoģijā, socioloģijā, poligrāfijā.

11. Piedalīties projektu analīzē, izstrādē, aprēķināšanā, saskaņošanā, vadīšanā.

12. Lietot ar nozari saistītu juridisku dokumentāciju.

13. Lietot nozares tehniskos standartus.

14. Lietot nozares estētiskās un ētiskās normas.

15. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.

16. Lietot internetu.

17. Izvēlēties un pielietot projekta realizācijai piemērotus programmproduktus un līdzekļus.

18. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma formulējuma precizēšanu un saskaņošanu starp pasūtītāja prasībām, ekonomisko pamatojumu un konkrētas realizēšanas tehnoloģijas iespējām.

19. Prast pieņemt tehniski korektus izejmateriālus un tehniski korekti sagatavot darba materiālus tālākai lietošanai, korekcijai vai saglabāšanai arhīvā.

20. Novērtēt savas profesionālās iemaņas un prasmes atbilstību profesijas standartam un starptautiskā darba tirgus prasībām.

21. Sagatavot prezentācijai projekta materiālus un demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai.

22. Prasme sastādīt projekta tāmi un ievērot to darba procesā.

23. Pārvaldīt valsts valodu.

24. Pārvaldīt angļu valodu saziņas līmenī.

25. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un angļu valodā.

3.16.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. krāsu psiholoģija;

1.2. konstruktīvā un tonālā zīmēšana;

1.3. stilu analīze;

1.4. 2D, 3D kompozīcija un formu modelēšana;

1.5. gleznošana (tehnoloģijas, stilistika);

1.6. darba tiesiskās attiecības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. scenogrāfijas un režijas pamati;

2.2. zīmēšana (uzmetumi);

2.3. tehniskā estētika;

2.4. mākslas vēsture;

2.5. fotogrāfijas vēsture;

2.6. kultūrvides likumsakarības;

2.7. autortiesības;

2.8. izmaksu tāmju veidošanas principi;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un angļu valodā;

2.10. vides aizsardzība;

2.11. darba aizsardzība.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. vizuālās saziņas līdzekļi;

3.2. fotogrāfisku attēlu digitālās apstrādes tehnoloģijas;

3.3. digitālā krāsu teorija;

3.4. divdimensiju kompozīcija;

3.5. krāsu teorijas pamati un koloristika;

3.6. fotografēšanas tehnoloģijas;

3.7. reproducēšanas tehnoloģijas;

3.8. lietišķā informātika;

3.9. mūsdienu fotogrāfijas aktualitātes;

3.10. valsts valoda;

3.11. angļu valoda saziņas līmenī;

3.12. profesionālā saskarsme;

3.13. pirmā palīdzība.

3.17. Tēlniecības objektu dizaina speciālista profesijas standarts

3.17.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – tēlniecības objektu dizaina speciālists.

2. Profesijas kods – 3432 48.

3.17.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– tēlniecības objektu dizaina speciālists darbojas mākslas, dizaina, arhitektūras nozarēs, projektējot, veidojot un formējot tēlniecības izstrādājumus, dizaina paraugus, arhitektūras detaļas, modeļus, butaforijas, kā arī ar maketēšanu saistītus darbus; veic mākslinieciski augstvērtīgu izpildāmā darba projektēšanu, plānošanu, organizēšanu un realizāciju konkrētā projekta ietvaros, pārzina un prot pielietot atbilstošus materiālus un tehnoloģijas; var veikt radošu darbību, piedaloties un organizējot izstādes un projektus.

Tēlniecības objektu dizaina speciālists strādā mākslas, arhitektūras un dizaina nozares uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

3.17.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast telpas funkcionalitāti, pielietojot dizaina filosofijas pamatprincipus.

2. Spēja plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam un pasūtītāja prasībām.

3. Spēja novērtēt projekta izpildei nepieciešamo darbību apjomu, noteikt prioritātes, ievērot savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

4. Spēja piedalīties darbības lēmumu pieņemšanas procesā un izpildīšanā atbilstoši rīcības plānam.

5. Spēja organizēt, izmantot un uzturēt drošu darba vietu un apstākļus.

6. Spēja definēt darba uzdevumu un ievērot pasūtītāja prasības, novērtējot projekta veidošanas un ekspluatācijas īpatnības, noteikt informācijas un dokumentu apritē izmantojamo tehnoloģiju pielietojumu.

7. Spēja novērtēt projekta veidošanas un ekspluatācijas īpatnības, noteikt informācijas un dokumentu apritē izmantojamo tehnoloģiju pielietojumu.

8. Spēja apzināt potenciālos informācijas un materiālu sagādes avotus.

9. Spēja iegūt un izmantot informāciju par konkrētā projekta izpildīšanai nepieciešamajiem reglamentējošiem un saistošiem projektēšanas standartiem, normām un ierobežojumiem.

10. Spēja ievērot profesionālās ētikas normas.

11. Spēja pielietot un ievērot Latvijas Republikas mākslas, dizaina, arhitektūras nozaru normatīvos aktus.

12. Spēja apkopot informāciju par realizējamo projektu, veicot projekta saturiskās struktūras aprakstu, stilistiku un saskaņošanu ar projekta vadītāju.

13. Spēja piedalīties projekta problēmsituāciju risināšanā un savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus.

14. Spēja telpiski domāt, analizēt mākslas formu, dizainparaugu un analogu estētisko vērtību pazīmes, formālo, kompozicionālo, tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu.

15. Spēja veidot telpiskus objektus.

16. Spēja praktiski atrisināt dažāda rakstura objektu veidošanas uzdevumus, apzināt alternatīvus formveides variantus.

17. Spēja noteikt uzdevuma tehnisko risinājumu, veikt salīdzinājumu pēc estētisko vērtību pazīmēm, novērtējot negatīvos un pozitīvos kritērijus.

18. Spēja apzināt projekta realizācijai nepieciešamos darba rīkus, instrumentus, tehnoloģiskos risinājumus.

19. Spēja novērtēt un analizēt darba uzdevuma veikšanai nepieciešamo materiālu izvēli, sastādīt orientējošu projekta izmaksas tāmi, izpildes termiņu grafiku, saskaņojot ar projekta vadītāju.

20. Spēja sniegt projekta vadītājam un klientiem informāciju par darba izpildes un realizācijas gaitu.

21. Spēja ievērot projekta mērķauditorijas prasībām atbilstošus kvalitatīvus vizuālos, estētiskos, ergonomiskos un tehniskos priekšnoteikumus.

22. Spēja izstrādāt projekta realizācijā nepieciešamās ideju skices.

23. Spēja izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošākos proporciju un ritmu pamatojumus un stilistiski piemērotākos formu, apjomu, līniju, laukumu risinājumus.

24. Spēja ņemt vērā tehnoloģiju ierobežojumus un prast izmantot to priekšrocības.

25. Spēja saskaņot izstrādāto risinājumu ar klientu, kontrolējot estētisko vērtību saglabāšanu, veikt nepieciešamās korekcijas.

26. Spēja modelēt, maketēt projektējamā objekta daļu, elementus vai to kopumu.

27. Spēja piedalīties projekta prezentācijā, prezentējot dizainparaugus un sniegt komentārus atbilstoši savam kompetences līmenim.

28. Spēja veikt projekta autoruzraudzību, kontrolējot estētisko vērtību prioritātes saglabāšanu tehnoloģiskajā procesā un atbilstību projekta koncepcijai.

29. Spēja analizēt projekta realizācijas gaitu un apkopot rezultātus.

30. Spēja sekot jaunākajām aktualitātēm un tendencēm mākslas, dizaina, arhitektūras nozarē.

31. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus, saudzēt apkārtējo vidi.

32. Spēja strādāt patstāvīgi un komandā.

33. Izprast izgatavotā projekta kontekstu tirgus ekonomikā.

34. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.17.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot un organizēt savu darbu, atbilstoši uzdevumam.

2. Izmantot mākslas valodas pamatus, prast izmantot un piemērot tos projektēšanas procesā.

3. Izprast vispārējos vizuālās informācijas pamatprincipus.

4. Izprast tēlniecības objektu projektu īstenošanas ietekmi uz mērķauditoriju.

5. Izprast mākslas un dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

6. Izprast dizaina produkta novērtēšanas metodes un tā pārveidošanas principus.

7. Prast izvēlēties alternatīvus uzdevumu risināšanas veidus.

8. Izprast mūsdienu vizuālas vides stilistiskās likumsakarības.

9. Lietot nozares tehniskos standartus.

10. Lietot nozares estētiskos standartus.

11. Ievērot nozares ētiskās normas.

12. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

13. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.

14. Gūt priekšstatu par nozares laikmetīgajām tehnoloģiskām iespējām projekta realizācijai.

15. Izvēlēties un pielietot projekta realizācijai piemērotas datorprogrammas.

16. Veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma formulējuma precizēšanu un saskaņošanu starp klienta prasībām un konkrētas realizēšanas tehnoloģijas iespējām.

17. Pieņemt tehniski korektus izejmateriālus un tos sagatavot tālākai lietošanai, korekcijai vai saglabāšanai arhīvā.

18. Novērtēt savas profesionālās iemaņas un prasmes atbilstību profesijas standartam un starptautiskā darba tirgus prasībām.

19. Sagatavot prezentācijai savus projekta materiālus un demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai.

20. Prast sastādīt projekta tāmi.

21. Izprast pilnvērtīgai dizaina projekta izpildīšanai nepieciešamo darbību secību.

22. Realizēt mākslinieciski vērtīgu ideju, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

23. Lietot ar nozari saistītos profesionālos standartus un dokumentāciju.

24. Veidot sadarbību ar projekta realizācijā nepieciešamo tehnoloģiju speciālistiem (formēšanas, frēzēšanas, lāzergriešanas, metālliešanas, vakuumpresēšanas, termoformēšanas, slīpēšanas, pulēšanas, krāsošanas jomās).

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

3.17.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tehniskā estētika;

1.2. darba tiesiskās attiecības;

1.3. ekonomikas pamati;

1.4. autortiesības;

1.5. ergonomika;

1.6. vides un arhitektūras pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. izmaksu tāmju veidošanas principi;

2.2. dizaina vēsture;

2.3. mākslas vēsture;

2.4. arhitektūras vēsture;

2.5. kultūrvides likumsakarības;

2.6. dizaina objektu apstrādes tehnoloģijas;

2.7. stilu analīze;

2.8. projektu funkcionālās analīzes pamati;

2.9. materiālu tehnoloģija;

2.10. vides aizsardzība;

2.11. darba aizsardzība;

2.12. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.13. dizaina filosofijas pamati.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. saskarsmes psiholoģija;

3.2. vizuālās informācijas saziņas līdzekļi;

3.3. virtuālā formu modelēšana un maketēšana (datortehnoloģijas);

3.4. divdimensiju un trīsdimensiju kompozīcija;

3.5. projektēšana;

3.6. skicēšana;

3.7. zīmēšana;

3.8. gleznošana;

3.9. veidošana;

3.10. dizaina objektu modelēšana un maketēšana;

3.11. materiālu izturība dažādās vidēs;

3.12. materiālu savietojamība;

3.13. materiālu formēšanas tehnoloģija;

3.14. materiālu liešanas tehnoloģijas;

3.15. pēcapstrādes tehnoloģijas;

3.16. lietišķā informātika;

3.17. laikmetīgās mākslas, dizaina tendences un aktualitātes;

3.18. valsts valoda;

3.19. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.20. pirmā palīdzība.

3.18. Klientu apkalpošanas speciālista profesijas standarts

3.18.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – klientu apkalpošanas speciālists.

2. Profesijas kods – 4222 07.

3.18.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– klientu apkalpošanas speciālists informē esošos un potenciālos klientus par organizācijas produktiem vai pakalpojumiem (turpmāk – produkti) un organizācijas struktūru, piedalās mārketinga pasākumos, lieto specializētās datorprogrammas un elektroniskos sakaru līdzekļus klientu apkalpošanas procesa nodrošināšanā un dokumentēšanā, veic sniegto pakalpojumu finanšu operācijas, aizpilda finanšu pirmdokumentus un izstrādā dažāda veida pārvaldes dokumentus.

Klientu apkalpošanas speciālists strādā uzņēmumos.

3.18.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbildīgi un patstāvīgi veikt klientu apkalpošanas speciālista pienākumus.

2. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus saskaņā ar amata aprakstu, ievērojot normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

3. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot patstāvīgi un komandā, lai precīzi un radoši pildītu darba uzdevumus, ievērojot uzņēmuma pamatvērtības.

4. Spēja izprast uzņēmuma struktūru un darbību, orientēties uzņēmuma piedāvātajos produktu veidos un to pamatīpašībās, lai sniegtu klientiem informāciju atbilstoši pieprasījumam.

5. Spēja iegūt, pārbaudīt, izvērtēt darba uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un sniegt to klientiem.

6. Spēja organizēt laipnu klientu pieņemšanu un sniegt patiesu, korektu, viegli saprotamu profesionālu informāciju par uzņēmumu un tā produktiem.

7. Spēja ar pozitīvu attieksmi piesaistīt jaunus klientus un pārliecināt viņus par uzņēmuma stabilitāti un piedāvāto produktu kvalitāti.

8. Spēja sadarboties ar klientiem, izzināt viņu vajadzības, noteikt svarīgāko, lai izvērtētu un piedāvātu labāko risinājumu no uzņēmuma piedāvātajiem produktiem.

9. Spēja sazināties ar klientu mutvārdos, lietišķajā sarakstē, elektroniski, pa telefonu.

10. Spēja popularizēt un pārdot uzņēmuma produktus, sniedzot profesionālu informāciju par to klāstu, izcenojumiem un apmaksas kārtību.

11. Spēja savas atbildības līmenī, izmantojot tirgus izpētes rezultātus, pastāvīgi aktualizēt informāciju par uzņēmuma produktiem.

12. Spēja pilnvērtīgi izmantot biroja lietojumprogrammas kvalitatīvai un patstāvīgai profesionālo pienākumu veikšanai.

13. Spēja patstāvīgi uzturēt un papildināt datubāzi par klientiem, to vajadzībām un pieprasījumiem.

14. Spēja izmantot biroja tehniku un elektroniskos sakaru līdzekļus precīzai uzdevumu izpildīšanai.

15. Spēja pareizi noformēt uzņēmuma pārvaldes dokumentus, ievērojot komercinformācijas aizsardzības un konfidencialitātes principus.

16. Spēja patstāvīgi noformēt speciālos dokumentus (līgumi, reklamācijas) klientu apkalpošanas procesā, ievērojot patērētāju tiesības.

17. Spēja veikt pārvaldes un speciālo dokumentu apriti (kārtošanu, uzskaiti, nodošanu arhīvā) klientu apkalpošanas procesā savas kompetences līmenī.

18. Spēja atbilstoši grāmatvedības normatīvo aktu prasībām noformēt, precīzi aizpildīt finanšu pirmdokumentus un nodot tos apritei, kā arī izmantot specializētās datorprogrammas.

19. Spēja patstāvīgi sagatavot, sekot un apkopot informāciju par finanšu operācijām klientu apkalpošanā.

20. Spēja patstāvīgi strādāt ar elektroniskajām kartēm un tām atbilstošu aprīkojumu, veicot norēķinu operācijas klientu apkalpošanas procesā.

21. Spēja sazināties valsts valodā, angļu vai vācu un krievu valodā.

3.18.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Sniegt pamatinformāciju par uzņēmuma struktūru un uzņēmuma darba virzienu.

2. Orientēties uzņēmuma darba specifikā.

3. Ievērot uzņēmuma darbību reglamentējošos dokumentus.

4. Sniegt profesionālu informāciju par uzņēmuma produktiem.

5. Sniegt informāciju par produktu izcenojumiem un apmaksas kārtību.

6. Sadarboties ar uzņēmuma darbiniekiem, partneriem un darbiniekiem.

7. Ievērot profesionālo ētiku un vispārpieņemtās pieklājības normas.

8. Reģistrēt klientus.

9. Palīdzēt klientiem izvēlēties piemērotākos pakalpojuma veidus un produktus.

10. Uzturēt lietišķus kontaktus ar klientiem.

11. Pārvaldīt valsts valodu.

12. Pārvaldīt angļu vai vācu un krievu valodu saziņas līmenī.

13. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, angļu vai vācu un krievu valodā.

14. Strādāt ar dažādiem informācijas izklāsta veidiem (piemēram, uzņēmuma mājas lapa internetā, izdrukas veidā, prezentācijās, bukletos) un piedāvāt tos klientiem.

15. Noformēt anketas un aptaujas un apstrādāt tajās iegūto informāciju.

16. Lietot specializētās datubāzes.

17. Veidot prezentācijas.

18. Apgūt jaunākās informācijas tehnoloģijas un pielietot tās praksē.

19. Noformēt pārvaldes dokumentus atbilstoši lietvedības normatīvajiem aktiem.

20. Ievērot komercinformācijas aizsardzību un konfidencialitāti.

21. Veikt lietišķo saraksti ar klientiem.

22. Sadarboties ar citām uzņēmuma struktūrvienībām.

23. Organizēt sapulču un konferenču dokumentēšanu.

24. Nodrošināt dokumentu apriti klientu apkalpošanas procesā.

25. Noformēt sniegto pakalpojumu dokumentus.

26. Veikt pakalpojumu uzskaiti.

27. Aizpildīt finanšu pirmdokumentus.

28. Aizpildīt preču pasūtīšanas un pieņemšanas dokumentus.

29. Strādāt ar specializētajām grāmatvedības datorprogrammām.

30. Pārbaudīt informāciju par pircējiem un piegādātājiem komercreģistrā.

31. Izstrādāt un kontrolēt preču piegādes grafikus.

32. Sniegt informāciju par produkta krājumiem, saņemšanas iespējām.

33. Veikt skaidras un bezskaidras naudas norēķinus ar klientiem.

34. Veikt norēķinus ar elektroniskajām norēķinu kartēm.

35. Strādāt ar kases aparātu/sistēmu.

36. Ievērot darba aizsardzības noteikumus.

37. Ievērot ugunsdrošības noteikumus.

38. Lietot datortehniku un biroja aprīkojumu.

39. Ievērot biroja tehnikas lietošanas noteikumus.

40. Plānot un organizēt savu darbu.

41. Veikt darbu patstāvīgi un komandā.

42. Ievērot uzņēmuma noteikto informācijas un dokumentu aprites kārtību.

43. Risināt problēmsituācijas.

3.18.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. komercdarbības veidi klientu apkalpošanas nozarēs;

1.2. Eiropas Savienības konvencija par personas datu aizsardzību;

1.3. iepirkuma procedūras;

1.4. metodika informācijas iegūšanai.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. organizācijas sadarbības partneri un konkurenti;

2.2. produkta virzības tehnoloģiskais process;

2.3. lietvedība;

2.4. grāmatvedība;

2.5. arhīva lietu pamatprincipi;

2.6. patērētāju tiesību aizsardzība;

2.7. finanšu pirmdokumentu aprite;

2.8. organizācijas pārvaldes dokumenti;

2.9. norēķinu veidi un iespējas;

2.10. vides aizsardzība;

2.11. darba tiesiskās attiecības;

2.12. organizācijas psiholoģijas pamati;

2.13. personības attīstības teorija;

2.14. profesionālie termini valsts valodā, angļu vai vācu un krievu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. komercreģistrs;

3.2. informācijas iegūšanas veidi par produktu klāstu;

3.3. klientu pieņemšanas un apkalpošanas organizācija;

3.4. lietišķā saskarsme;

3.5. profesionālā ētika;

3.6. dialoga norises posmi;

3.7. valsts valoda;

3.8. angļu vai vācu un krievu valoda saziņas līmenī;

3.9. produktu katalogu veidi un izmantošana;

3.10. prezentāciju veidošanas un pasniegšanas principi;

3.11. datorprogrammas, to pielietošana;

3.12. biroja tehnika un tās pielietošanas iespējas;

3.13. specializētas datubāzes datorprogrammas;

3.14. finanšu pirmdokumentu noformēšana;

3.15. elektronisko karšu veidi;

3.16. elektronisko karšu apstrādes tehnoloģija;

3.17. sniegto produktu dokumentācija;

3.18. darba izvērtēšanas veidi;

3.19. darba aizsardzība;

3.20. ergonomikas principi.

3.19. Frizūru modelētāja profesijas standarts

3.19.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – frizūru modelētājs.

2. Profesijas kods – 5141 03.

3.19.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– frizūru modelētājs ir skaistumkopšanas nozares kvalificēts darbinieks, kurš apkalpo klientu un piedalās individuālā vizuālā tēla veidošanā un kopšanā, modelē un veido frizūras un frizūru modes kolekcijas, lieto jaunākās tehnoloģijas, izmanto daudzveidīgus instrumentus, profesionālo matu un dekoratīvo kosmētiku, ievēro sanitāri higiēniskos noteikumus, patstāvīgi plāno un organizē savu darbu, spēj strādāt komandā.

Frizūru modelētājs strādā frizētavās un skaistumkopšanas salonos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

3.19.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt un sakopt darba vidi atbilstoši veicamajam procesam, plānot tehnoloģiskā procesa darbu secību, nodrošinot klientu drošu apkalpošanu visā darba procesa laikā.

2. Spēja uzmanīgi sastādīt un lasīt frizūru veidošanas tehnoloģiskās kartes, shēmas, izprast instrukcijas un lietot iegūto informāciju darba procesā.

3. Spēja modelēt un zīmēt frizūru veidošanas tehnoloģiskās shēmas, veikt darba procesus atbilstoši shēmām.

4. Spēja sazināties un sadarboties, veidojot pozitīvu saskarsmi, izmantot savas profesionālās zināšanas klienta individuālā tēla veidošanā.

5. Spēja radoši ieteikt klientam izveidotā koptēla transformēšanas iespējas un korekti konsultēt par izveidotā koptēla uzturēšanu un kopšanu.

6. Spēja atbilstoši novērtēt klienta matu un ādas veselības stāvokli un noteikt slimības pazīmes, atšķirt slimības veidus, pieņemt lēmumu par atbilstošu darba procesu un profesionālās matu kosmētikas lietošanu.

7. Spēja rūpīgi mazgāt, masēt galvu, izmantojot atbilstošus profesionālos matu kopšanas līdzekļus, ieteikt matu kopšanas līdzekļus lietošanai mājas apstākļos.

8. Spēja radoši veidot daudzveidīgas frizūras dažādu garumu matiem, izvēloties un lietojot atbilstošus materiālus un darba tehnoloģijas.

9. Spēja radoši veidot dažādas ondulācijas un veidot frizūras ar ondulāciju elementiem.

10. Spēja modelēt, veidot un noformēt frizūru modes kolekcijas, radoši analizējot modes tendences un izmantojot daudzveidīgus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.

11. Spēja precīzi griezt un filēt matus, pamatojoties uz shēmām un izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

12. Spēja skūt galvu, skūt un griezt bārdu un ūsas, veidojot dažādas formas atbilstoši klienta sejas morfoloģiskajām īpatnībām un lietojot atbilstošas tehnoloģijas un profesionālo ādas kopšanas kosmētiku.

13. Spēja precīzi sagatavot un veikt matu ķīmiskās apstrādes procesu, ievērojot instrukcijas un lietojot atbilstošas tehnoloģijas.

14. Spēja rūpīgi izgatavot dažādas sarežģītības izstrādājumus un rotājumus no grieztajiem matiem un to aizvietotājiem, kopt tos un radoši lietot darba procesā.

15. Spēja precīzi un sistemātiski veikt ekonomiski pamatotus aprēķinus tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai.

16. Spēja ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības prasības darba vidē, ja nepieciešams, atbilstoši reaģēt, spēja sniegt pirmo palīdzību, izvēlēties un lietot drošus darba paņēmienus.

17. Spēja atbilstoši veicamajam darbam izvēlēties darba instrumentus, piederumus un aparatūru, darba apģērbu un individuālās aizsardzības līdzekļus.

18. Spēja precīzi izvēlēties un saskaņā ar instrukcijām lietot dezinfekcijas līdzekļus atbilstoši sanitāri higiēniskajām prasībām.

19. Spēja atbilstoši veicamajam darbam izvēlēties profesionālo matu kosmētiku un precīzi ievērot tās lietošanas instrukcijas.

20. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

21. Spēja pilnveidot kvalifikāciju atbilstoši nozares attīstībai un darba tirgus pieprasījumam, regulāri un patstāvīgi iepazīstoties ar jaunākajiem materiāliem, instrumentiem, tehnoloģijām un darba paņēmieniem.

22. Spēja praktiski piemērot normatīvo aktu prasības, kas reglamentē nozares procesus, komercdarbības organizēšanu, drošus darba paņēmienus un saudzīgu attieksmi pret dabu.

23. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.19.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noteikt matu un ādas tipu, struktūru un veselības stāvokli, kā arī atpazīt matu un ādas bojājumus un slimības.

2. Pārbaudīt galvas ādas alerģisko reakciju pirms ķīmiskiem procesiem.

3. Izvēlēties, sagatavot un lietot dezinfekcijas līdzekļus, ievērojot to lietošanas instrukcijas.

4. Izvēlēties, tīrīt, dezinficēt, sterilizēt un lietot instrumentus, piederumus un aparatūru darba procesā.

5. Izvēlēties atbilstošu profesionālo matu kosmētiku, ievērot tās lietošanas un glabāšanas noteikumus.

6. Modelēt un veidot daudzveidīgas frizūras un frizūru elementus, izmantot mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.

7. Aprēķināt un dozēt nepieciešamo matu kosmētikas daudzumu, aprēķināt izcenojumu.

8. Sagatavot klientu apkalpošanai un veikt noslēguma darbus.

9. Mazgāt galvu un masēt galvas ādu, ieteikt matu kopšanas līdzekļus lietošanai mājas apstākļos.

10. Tīt matus uz ruļļiem atbilstoši shēmām.

11. Sakārtot matus frizūrā pēc ruļļu izņemšanas.

12. Analizēt modes tendences, zīmēt frizūras un frizūru veidošanas tehnoloģiskās shēmas.

13. Lietot dažādus matu uzkasīšanas paņēmienus.

14. Gofrēt un taisnot matus.

15. Griezt un filēt matus.

16. Izvēlēties un sagatavot krāsu, izmantojot krāsu paleti.

17. Veidot ondulācijas.

18. Veikt matu ķīmisko apstrādi – pigmentēt, krāsot, balināt, noņemt mākslīgo krāsu.

19. Izvēlēties un lietot ilgviļņu likšanas un matu ķīmiskās taisnošanas ķīmisko sastāvu.

20. Veikt matus reģenerējošus procesus.

21. Griezt bārdu un ūsas, skūt galvu, bārdu un ūsas.

22. Tresēt matus, izgatavot šinjonus, bizes un šķipsnas.

23. Izgatavot dekoratīvus elementus un izstrādājumus no dabiskiem un mākslīgiem matiem, kopt tos.

24. Pieaudzēt, piepīt un piešūt matus.

25. Modelēt un veidot frizūru modes kolekcijas.

26. Koriģēt seju ar dekoratīvās kosmētikas līdzekļiem.

27. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības prasības.

28. Ievērot patērētāju tiesības.

29. Sniegt pirmo palīdzību.

30. Organizēt darba vidi, veikt epidemioloģiskās drošības pasākumus.

31. Ievērot personīgo higiēnu.

32. Saudzēt apkārtējo vidi.

33. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

34. Plānot un organizēt savu darbu.

35. Atrast, atlasīt un izmantot informāciju darba procesu nodrošināšanai.

36. Elastīgi risināt problēmsituācijas.

37. Strādāt patstāvīgi un komandā.

38. Pārvaldīt valsts valodu.

39. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

40. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.19.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī nepieciešamas zināšanas par komercdarbības pamatiem.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. frizūru un tērpu attīstības vēsture;

2.2. krāsu un stilu mācība;

2.3. uzņēmuma darba organizācija;

2.4. lietvedības pamati;

2.5. grāmatvedības pamati;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.7. darba tiesiskās attiecības;

2.8. darba aizsardzība;

2.9. ugunsdrošības, elektrodrošības un civilās aizsardzības noteikumi;

2.10. nelaimes gadījumu klasifikācija, to cēloņi;

2.11. arodslimības, to cēloņi;

2.12. patērētāju tiesības;

2.13. vides aizsardzība.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. vizuālā tēla veidošanas paņēmieni;

3.2. tēla veidošanas pamatojums;

3.3. friziera darbu tehnoloģiskie procesi;

3.4. tehnoloģiskā procesa darbu secības plānošana;

3.5. tehnoloģiskās shēmas;

3.6. frizūru modelēšana;

3.7. frizūru dizains un kompozīcija;

3.8. friziera darba instrumenti, aparatūra un piederumi;

3.9. profesionālās matu kosmētikas veidi;

3.10. profesionālās matu kosmētikas īpašības un lietošana;

3.11. profesionālie ādas kopšanas līdzekļi;

3.12. cilvēka mata un ādas anatomija un funkcijas;

3.13. ādas, matu un nagu slimības, to profilakse;

3.14. epidemioloģiskās drošības pasākumi;

3.15. dezinfekcijas līdzekļi, to lietošana;

3.16. galvas mazgāšanas un masāžas procesi;

3.17. matu uztīšana uz ruļļiem;

3.18. matu veidošana;

3.19. matu griešana;

3.20. matu griezumu shēmu kombinēšana;

3.21. matu ķīmiskās apstrādes procesi;

3.22. bārdas un ūsu apstrāde;

3.23. dekoratīvo matu izstrādājumu izgatavošana, kopšana un lietošana;

3.24. matu pieaudzēšana, piepīšana un piešūšana;

3.25. cilvēka ķermeņa uzbūve, proporcijas;

3.26. cilvēka sejas morfoloģiskās īpatnības;

3.27. cilvēka ķermeņa, galvas un sejas zīmēšana;

3.28. dekoratīvās kosmētikas līdzekļi un instrumenti;

3.29. meikapu veidi;

3.30. dekoratīvās kosmētikas lietošana;

3.31. sejas korekcijas paņēmieni;

3.32. pirmā palīdzība;

3.33. informācijas tehnoloģiju izmantošana;

3.34. informācijas atlase un izvērtēšana;

3.35. rīcība ugunsgrēka gadījumā;

3.36. darba vides organizēšana;

3.37. datora lietošana, biroja lietotnes;

3.38. uz klientu orientēta saskarsme;

3.39. valsts valoda;

3.40. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.20. Ēdināšanas pakalpojumu speciālista profesijas standarts

3.20.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ēdināšanas pakalpojumu speciālists.

2. Profesijas kods – 5151 17.

3.20.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ēdināšanas pakalpojumu speciālists vada ēdināšanas uzņēmuma ražošanas un apkalpošanas procesus; organizē uzskaiti un atskaiti; plāno un organizē darba uzdevumu izpildi; sazinās ar viesiem; pieņem pasūtījumus; organizē pasūtījuma izpildi; sastāda ēdienkarti un veic kalkulāciju; sadala darba uzdevumus un kontrolē to izpildi.

Ēdināšanas pakalpojumu speciālists strādā viesmīlības nozares uzņēmumos, kas nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.

3.20.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja vadīt ražošanas un apkalpošanas procesus.

2. Spēja darboties komandā, sazināties ar klientiem un sadarbības partneriem, ievērojot darba ētikas un saskarsmes pamatprincipus.

3. Spēja darboties paaugstināta stresa situācijās un risināt konflikta situācijas atbilstoši kompetencei.

4. Spēja izprast un ievērot vides un darba aizsardzības noteikumus un kontrolēt to izpildi.

5. Spēja izprast un organizēt darba drošības noteikumu ievērošanu un kontrolēt to izpildi.

6. Spēja izprast un ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus un kontrolēt to izpildi.

7. Spēja izprast un ievērot higiēnas prasības un sanitārijas noteikumus, koordinēt un kontrolēt to izpildi.

8. Spēja plānot un kontrolēt ražošanas procesu, elastīgi risinot problēmas, nodrošinot atbilstīgu kvalitāti.

9. Spēja izvērtēt un paredzēt iespējamos riskus nekaitīga galaprodukta izgatavošanai, ievērojot atbilstīgu tehnoloģisko procesu.

10. Spēja plānot un noteikt darba procesam nepieciešamo resursu apjomu.

11. Spēja pieņemt un novērtēt darba procesam nepieciešamo resursu kvalitāti.

12. Spēja izprast, ievērot un kontrolēt racionālu (izejvielu) produktu uzglabāšanas, apstrādes un realizācijas procesu norisi.

13. Spēja plānot, organizēt un kontrolēt viesu (klientu) apkalpošanu atbilstīgi uzņēmuma piedāvājumam.

14. Spēja sagatavot, lietot un analizēt ēdināšanas uzņēmuma tehnoloģisko dokumentāciju, uzskaites un atskaites dokumentus.

15. Spēja strādāt ar datorizēto uzņēmuma vadības sistēmu.

16. Spēja veikt ražošanas procesa uzskaiti un atskaites procesu.

17. Spēja patstāvīgi pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.

18. Spēja analizēt uzņēmuma darba rezultātus un izstrādāt ieteikumus turpmākās darbības pilnveidošanas pasākumiem.

19. Spēja argumentēt un pamatot savu viedokli problēmsituācijās.

20. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

21. Spēja sekot jauninājumiem nozarē.

22. Spēja motivēt kolēģus.

23. Spēja organizēt savu un kolēģu kvalifikācijas pilnveidošanu.

24. Spēja izvērtēt savu un kolēģu profesionālo pieredzi un kvalifikāciju.

3.20.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Racionāli organizēt darba procesu ēdināšanas uzņēmumā.

2. Ievērot darba drošības, aizsardzības un higiēnas normas.

3. Organizēt viesu apkalpošanas procesu atbilstīgi vispārpieņemtajām normām un uzņēmuma specifikai.

4. Orientēties darba procesam nepieciešamo resursu nodrošinājuma iespējās.

5. Plānot izejvielu, materiālu un darbaspēka resursu kvalitāti un apjomu.

6. Izvēlēties tehnoloģisko aprīkojumu un inventāru atbilstīgi uzņēmuma specifikai un vajadzībām.

7. Pasūtīt atbilstīgas kvalitātes izejvielas un organizēt to piegādes procesu.

8. Pieņemt izejvielas un materiālus un novērtēt to kvalitāti organoleptiski.

9. Lasīt un izprast izejvielu un materiālu marķējumu.

10. Ievērot pusfabrikātu, gatavās produkcijas un dzērienu uzglabāšanas un realizācijas nosacījumus.

11. Sagatavot tirdzniecības telpas, inventāru un traukus darbam.

12. Izstrādāt ēdienu un dzērienu karti atbilstīgi pasākuma veidam.

13. Pieņemt un noformēt pasūtījumu.

14. Veikt uzskaites un atskaites operācijas, tai skaitā kases ieņēmumu atskaites.

15. Strādāt ar visu veidu dokumentāciju ēdināšanas uzņēmumos.

16. Veikt ēdienu un dzērienu kalkulācijas un pašizmaksas aprēķinus.

17. Izvēlēties atbilstīgas kvalitātes izejvielas un tehnoloģiskos paņēmienus ēdienkartē iekļauto ēdienu pagatavošanai.

18. Izvērtēt tehnoloģiskā aprīkojuma piemērotību konkrētā darba veikšanai.

19. Pagatavot ēdienus atbilstīgi tehnoloģijai, lai saglabātu to uzturvērtību.

20. Veikt gatavās produkcijas novērtēšanu organoleptiski.

21. Sagatavot ēdienus pasniegšanai.

22. Pagatavot un sadalīt porcijās ēdienus klienta klātbūtnē.

23. Veikt kontroli par savu padoto darbu un atbildību.

24. Instruēt darbiniekus un kontrolēt darba drošības tehnikas ievērošanu.

25. Izprast, ievērot un kontrolēt sanitāro noteikumu izpildi.

26. Izvērtēt tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu pielietošanas nepieciešamību.

27. Nodrošināt un kontrolēt mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu atbilstošu sagatavošanu un pielietojumu.

28. Ievērot un izpildīt vides aizsardzības prasības.

29. Sniegt pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību.

30. Apkopot un izvērtēt uzņēmuma ražošanas rādītājus.

31. Izstrādāt priekšlikumus piedāvājuma pilnveidošanai.

32. Prast pieņemt patstāvīgus lēmumus.

33. Argumentēt (pamatot) savu lēmumu.

34. Uzņemties atbildību.

35. Analizēt savu rīcību.

36. Izvērtēt savas zināšanas un prasmes.

37. Rast optimālos situācijas risinājumus paaugstināta stresa situācijās.

38. Pārvaldīt valsts valodu.

39. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

40. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās (franču un angļu valodā).

3.20.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. darba tiesiskās attiecības;

1.2. darba aizsardzība;

1.3. vides aizsardzība;

1.4. uzņēmuma darba plānošanas pamatprincipi;

1.5. saskarsmes pamati;

1.6. ekonomikas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. riska analīzes kritisko kontroles punktu pamatprincipi;

2.2. vispārējās higiēnas prasības saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

2.3. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

2.4. pirmās palīdzības sniegšana;

2.5. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamati;

2.6. ķīmisko līdzekļu uzglabāšanas noteikumi;

2.7. iekārtu ekspluatācijas un elektrodrošības noteikumi;

2.8. izejvielu un produktu ķīmiskais sastāvs un uzglabāšanas pamatprincipi;

2.9. izejvielu zudumu veidošanās un to rašanās cēloņi;

2.10. ēdienkartes un dzērienu kartes, to veidi un sastādīšanas pamatprincipi;

2.11. viesu apkalpošanas un saskarsmes principi;

2.12. dažādu pasākumu galda klājumu pamatprincipi un veidi;

2.13. dažādu tautu ēšanas kultūra, tradīcijas, īpatnības;

2.14. ēdienu un dzērienu cenu kalkulācija;

2.15. tirgvedības un pārdošanas veicināšanas pamatprincipi;

2.16. ēdināšanas uzņēmumu veidi un struktūra;

2.17. psiholoģijas un saskarsmes pamatprincipi;

2.18. profesionālie termini valsts valodā, franču un angļu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. darba organizācija ēdināšanas uzņēmumos;

3.2. riska analīzes principi kritiskajos kontroles punktos;

3.3. higiēnas un vides aizsardzības prasības pārtikas apritē;

3.4. darba aizsardzība ēdināšanas uzņēmumos;

3.5. ugunsdrošība un elektrodrošība ēdināšanas uzņēmumos;

3.6. virtuves, restorānu un bāru tehnoloģisko iekārtu darbības pamatprincipi;

3.7. viesmīlības pamati;

3.8. vīnzinības pamati;

3.9. ēdināšanas uzņēmumu tirdzniecības un ražošanas telpu sagatavošana darbam;

3.10. trauku un galda piederumu sagatavošana darbam un pielietojums;

3.11. galda veļa, tās veidi, kopšana, uzglabāšana, sagatavošana darbam;

3.12. galda klājumu veidi;

3.13. pasūtījumu pieņemšana, noformēšana;

3.14. viesu sagaidīšanas un apkalpošanas noteikumi;

3.15. ēdienu un konditorejas izstrādājumu raksturojums;

3.16. uzturmācības pamati (produktu raksturojums un nozīme uzturā);

3.17. ēdienu un dzērienu pasniegšanas veidi un kārtība;

3.18. norēķinu veidi ar viesi;

3.19. saskarsmes psiholoģijas pamati, konfliktu risināšanas iespējas (metodes);

3.20. valsts valoda;

3.21. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.22. ēdienu un konditorejas izstrādājumu gatavošanas tehnoloģijas zināšanas;

3.23. tehnoloģiskās dokumentācijas izstrāde un pielietošana;

3.24. ēdienu un dzērienu kartes sastādīšanas un izstrādāšanas pamatnoteikumi;

3.25. uzskaites un atskaites dokumentācijas sagatavošana un ražošanas rādītāju datu analīze;

3.26. darbs ar datorizēto uzņēmumu uzskaites sistēmu;

3.27. darba procesa kontrolēšana.

3.21. Sociālā audzinātāja profesijas standarts

3.21.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sociālais audzinātājs.

2. Profesijas kods – 5311 06.

3.21.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sociālais audzinātājs nodrošina bērnam bārenim, bez vecāku gādības palikušam bērnam viņa vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu sociālo audzināšanu, izglītību un aprūpi ģimenes apstākļiem pietuvinātā vidē; veido ilglaicīgas attiecības ar audzināmo bērnu un viņa bioloģisko ģimeni, rūpējas par bērnu un viņa vajadzību apmierināšanu, atbalsta bērnu rehabilitācijas un ārstēšanās laikā, veido higiēnas un kulturālas uzvedības iemaņas, mājsaimniecības prasmes; vada bērna individuālo attīstību, pamatojoties uz individuālās attīstības plānošanu un īstenojot plānā izvirzītos uzdevumus; sadarbojoties ar izglītības iestādi, sniedz pedagoģisku atbalstu bērnam mācību priekšmetu apguvē; plāno un nodrošina bērna spējām atbilstošas radošās un sporta aktivitātes, saturīgu brīvā laika pavadīšanu, nodarbinātības pasākumus; seko pusaudžu un jauniešu profesijas izvēles un ieguves procesam, līdz bērns kļūst patstāvīgs (viņam ir profesija, stabili ienākumi un sava dzīvesvieta).

Sociālais audzinātājs strādā bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs.

3.21.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja novērtēt bērna veselības stāvokli un noteikt bērna slimības pazīmes, pieņemt lēmumu un organizēt atbilstošu turpmāko rīcību, spēja profesionāli organizēt un vadīt bērna atveseļošanos un atkarību profilaksi.

2. Spēja adekvāti rīkoties krīzes situācijās un sniegt pirmo palīdzību.

3. Spēja vadīt bērna socializācijas procesu un pakāpenisku integrāciju sabiedrībā, palīdzot apgūt sabiedrības normas un prasības, kā arī spēja veicināt bērna identitātes un pašapziņas veidošanos un spēja bērnam iemācīt un izprast saskarsmes prasmju nozīmi savstarpējās attiecībās.

4. Spēja sagatavot un uzturēt drošu un mājīgu vidi, kurā bērns var īstenot savu potenciālu un, ja nepieciešams, arī atveseļoties.

5. Spēja nodrošināt bērna aprūpi un veselīgu uzturu un spēja izvēlēties pārtikas produktus, veikt to pirmapstrādi un sagatavot pārtikas produktus uzglabāšanai atbilstoši to veidam, izmantojot virtuves instrumentus, iekārtas un traukus.

6. Spēja organizēt bērna ikdienu, attīstīt intelektu un radošās spējas nodarbībās, mācībās, darbā un atpūtā.

7. Spēja veidot bērna izpratni par mājīgu vidi, izglītot bērnu par nepieciešamību sakopt istabu, māju un apkārtni, spēja veidot bērna priekšstatus par drošiem un veselībai nekaitīgiem apstākļiem mājās, veicināt zināšanu apguvi par drošības, veselības aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības prasībām mājās.

8. Spēja veidot bērna izpratni un prasmi ievērot ceļu satiksmes drošības prasības.

9. Spēja atbilstoši bērna vecumam veidot izpratni par dzimumu jautājumiem un sekot bērna dzimumaudzināšanai.

10. Spēja atbilstoši bērna spējām un interesēm vadīt darbaudzināšanas un bērna profesionālās orientācijas procesu.

11. Spēja virzīt bērnu personīgās higiēnas iemaņu apguvei un sekot tai, kā arī spēja izraisīt bērna interesi par ikdienas dzīves parādībām, attīstot bērna priekšstatus par dabu, apkārtni un sabiedriskās dzīves norisēm.

12. Spēja uzturēt pozitīvas emocionālas attiecības ar bērnu, sekot, lai audzināmo grupā valdītu labas attiecības.

13. Spēja apkopot informāciju, lai izveidotu bērna individuālās attīstības plānu, ievērojot bērna vecumposma īpatnības un vajadzības, vadīt bērna individuālās attīstības plāna īstenošanu.

14. Spēja sadarboties ar citiem speciālistiem īpašu prasmju un iemaņu veidošanā bērnam ar īpašām vajadzībām, ievērojot bērna individuālās attīstības plāna īstenošanu.

15. Spēja sadarboties ar citiem speciālistiem bērna sociālajā audzināšanā.

16. Spēja profesionāli sadarboties ar bērna bioloģiskajiem vecākiem, kā arī institūciju pārstāvjiem bāriņtiesās, izglītības un ārstniecības iestādēs.

17. Spēja praktiski izmantot normatīvos dokumentus (piemēram, likumus, noteikumus, rokasgrāmatas) bērna sociālās audzināšanas procesā.

18. Spēja ekonomiski vadīt audzināmās bērnu grupas mājsaimniecību, spēja sagatavot audzināmās bērnu grupas budžeta izdevumu dokumentus, kā arī organizēt to apriti, spēja vadīt audzināmās bērnu grupas budžetu, sniegt pārskatus par izdevumiem un uzņemties atbildību par finanšu dokumentiem.

19. Spēja sazināties un ievērot saskarsmes pamatprincipus, būt diskrētam, tolerantam un ar savu paraugu attīstīt šo principu lietošanu, spēja ievērot kulturālas uzvedības un pieklājības normas.

20. Spēja ievērot darba drošības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus darba vidē.

21. Spēja izvēlēties videi draudzīgu saimniekošanas veidu.

22. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.21.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Strādāt komandā.

2. Izprast komandas darba stilu.

3. Sniegt argumentētu mutisku un rakstisku informāciju.

4. Profesionāli risināt radušās problēmsituācijas.

5. Pārvaldīt runas un uzvedības kultūru.

6. Organizēt bērnu grupas darbību.

7. Organizēt bērna dienas režīmu.

8. Organizēt bērna ēdināšanu.

9. Organizēt bērna radošo darbību.

10. Organizēt bērna attīstību veicinošus pasākumus.

11. Veidot bērnā empātiju un toleranci.

12. Ievērot darba drošības, ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības noteikumus.

13. Ievērot darba un personīgās higiēnas noteikumus.

14. Izprast bērna vecumposmu īpatnības, celt bērna pašapziņu.

15. Pārzināt dažādas audzināšanas un mācīšanas metodes.

16. Izprast vides ietekmi uz bērna personības veidošanos.

17. Veidot savstarpējas uzticēšanās un cieņas pilnas attiecības ar jebkuru bērnu.

18. Sadarboties ar sociālajiem dienestiem, bāriņtiesām, izglītības iestādēm.

19. Veicināt bērna saskarsmi ar bioloģiskajiem vecākiem.

20. Sadarboties ar bioloģiskajiem vecākiem.

21. Spēt apvienot grupā bērnus ar dažādu iepriekšējo pieredzi un paradumiem.

22. Veicināt bērna radošās darbības izpausmes un iztēli.

23. Rotaļāties ar bērnu.

24. Veicināt bērna saskarsmi ar vienaudžiem.

25. Veidot bērna izpratni par dzimumaudzināšanu.

26. Organizēt bērna atveseļošanos, atkarību profilaksi.

27. Veidot bērna izpratni par profesionālo orientāciju.

28. Labiekārtot mājas apkārtni, uzkopt telpas.

29. Pasniegt un noformēt ēdienus atbilstoši bērna vecumam un veselības īpatnībām.

30. Mācīt sadzīves iemaņas.

31. Ievērot pārtikas produktu realizācijas un uzglabāšanas noteikumus.

32. Plānot ģimenes budžetu.

33. Pārvaldīt valsts valodu.

34. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

35. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.21.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī nepieciešamas zināšanas veselības aprūpē.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. matemātika;

2.2. lietišķā informātika;

2.3. bioloģija;

2.4. komercdarbības pamati;

2.5. vēsture;

2.6. politika un tiesības;

2.7. sociālās drošības sistēma Latvijā;

2.8. ētika, reliģijas mācība;

2.9. dzīvnieki bērna dzīvē;

2.10. lietišķā etiķete;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. valsts valoda;

3.2. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.3. pedagoģijas pamati (vispārīgā pedagoģija, ģimenes pedagoģija, pirmsskolas pedagoģija, dziednieciskā pedagoģija);

3.4. mācību un audzināšanas procesa organizēšana;

3.5. psiholoģijas pamati (vispārīgā psiholoģija, personības psiholoģija, saskarsmes psiholoģija, sociālā psiholoģija, grupu psiholoģija);

3.6. dažādu faktoru (piemēram, sociālo, ģenētisko, bioķīmisko) mijiedarbība un ietekme uz indivīdu;

3.7. cilvēka uzbūve un fiziskās un garīgās attīstības un uzvedības priekšnoteikumi;

3.8. cilvēka iekšējās (psiholoģiskās, fizioloģiskās, garīgās) un ārējās (fiziskās, sociālās un psihiskās) vides mijiedarbība;

3.9. dzimumaudzināšana;

3.10. sociālā audzinātāja profesionālās darbības standarts;

3.11. sociālā audzinātāja darba plānošana un organizēšana;

3.12. mājsaimniecība, prečzinība (pārtikas, nepārtikas preces);

3.13. ģimenes budžeta plānošana, uzskaite un pārskatu sniegšana;

3.14. cilvēktiesības, bērnu tiesības;

3.15. darba un darba aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.16. pirmā palīdzība;

3.17. bērnu uztura mācība (uzturlīdzekļi, racionāls un ārstniecisks uzturs, dietoloģija, uztura sanitārija);

3.18. bērnu ēdināšanas organizēšana;

3.19. mājturības pamati;

3.20. sanitārija un higiēna;

3.21. sadzīves tehnikas lietošanas pamati;

3.22. bērnu radošās darbības organizēšana;

3.23. bērnu kustību nodarbību organizēšana;

3.24. svētku svinēšanas tradīcijas;

3.25. bērnu literatūra;

3.26. mūzikas pamati;

3.27. ritmikas pamati;

3.28. rokdarbu pamati;

3.29. dabas materiālu izmantošana;

3.30. telpu vides un apkārtnes labiekārtošana;

3.31. darba tiesiskās attiecības;

3.32. darba aizsardzība;

3.33. vides aizsardzība.

3.22. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsēja glābēja profesijas standarts

3.22.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējs glābējs.

2. Profesijas kods – 5411 08.

3.22.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ugunsdzēsējs glābējs dzēš ugunsgrēkus, veic neatliekamos avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbus pēc ceļu satiksmes negadījumiem, ķīmiskām avārijām, sprādzieniem un radiācijas avārijām, kā arī veic glābšanas darbus augstumā, nogruvumos, uz ūdens un ledus un citus glābšanas darbus.

Ugunsdzēsējs glābējs strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

3.22.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja saprast un precīzi izpildīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

2. Spēja pārbaudīt un novērtēt ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas, aprīkojuma, ekipējuma un sakaru līdzekļu gatavību darbam un uzturēt tos tehniskā kārtībā.

3. Spēja strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku, izmantot aprīkojumu un ekipējumu notikuma vietā.

4. Spēja brīdināt cilvēkus par iespējamo apdraudējumu un, ja nepieciešams, glābt cilvēkus, sniegt pirmo palīdzību, evakuēt no riska zonas dzīvniekus un materiālās vērtības.

5. Spēja pastāvīgi pilnveidot savas profesionālās prasmes, zināšanas un fizisko sagatavotību.

6. Spēja precīzi izpildīt komandiera rīkojumus, kā arī savus un kopējos uzdevumus.

7. Spēja adekvāti rīkoties kritiskās situācijās, novērtēt dzīvību un veselību apdraudošas situācijas un patstāvīgi pieņemt lēmumus.

8. Spēja strādāt elpošanai nepiemērotā vidē, izvēloties atbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus un ugunsdzēsības un glābšanas tehniskos līdzekļus.

9. Spēja dzēst ugunsgrēkus, izvēloties un lietojot atbilstošu ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu, atbilstošas ugunsgrēka dzēšanai paredzētās ugunsdzēšanas vielas un to ņemšanas vietas.

10. Spēja likvidēt bīstamo vielu avārijas, izvēloties un lietojot atbilstošas absorbējošas un neitralizējošas vielas.

11. Spēja veikt neatliekamos avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbus pēc ceļu satiksmes negadījumiem.

12. Spēja veikt avāriju seku likvidēšanu pēc sprādzieniem un nogruvumiem.

13. Spēja veikt glābšanas darbus uz ūdens un ledus.

14. Spēja veikt glābšanas darbus pēc dabas katastrofām.

15. Spēja pārbaudīt notikuma seku likvidēšanā izmantoto aprīkojumu un novietot aprīkojumu noteiktā vietā ugunsdzēsības un glābšanas automobiļos, motociklos un speciālajā tehnikā.

16. Spēja uzturēt savstarpējos sakarus notikuma vietā, kā arī sakarus ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienībām un citām notikuma seku likvidēšanā iesaistītajām institūcijām.

17. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nodarot iespējami mazāku kaitējumu videi.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.22.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Glābt cilvēkus, izvest dzīvniekus un sargāt īpašumu ugunsgrēkos, avārijās un citos negadījumos.

2. Sniegt pirmo palīdzību cietušajiem.

3. Brīdināt cilvēkus par dzīvības draudiem.

4. Ievērot darba aizsardzības prasības.

5. Veikt glābšanas darbus.

6. Dzēst ugunsgrēkus.

7. Pieņemt patstāvīgus lēmumus dzīvībai bīstamā situācijā.

8. Izmantot ugunsdzēšanas, absorbējošas un neitralizējošas vielas negadījumu seku likvidēšanā.

9. Uzlauzt, nojaukt būvkonstrukcijas.

10. Strādāt dzīvībai un veselībai bīstamā vidē (elpošanai nepiemērotā vidē, bīstamo un bioloģiski aktīvo vielu, jonizējošā starojuma avotu iedarbībā, darbs augstumā, ūdenī un uz ledus).

11. Veikt neatliekamos avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbus.

12. Izmantot ugunsdzēsības un glābšanas automobiļu un tehniskā aprīkojuma taktiskās iespējas, dzēšot ugunsgrēkus, veicot avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbus pēc ceļu satiksmes negadījumiem, ķīmiskajām avārijām, sprādzieniem un radiācijas avārijām, kā arī veicot glābšanas darbus augstumā, ūdenī un uz ledus.

13. Veicot glābšanas darbus ugunsgrēkos, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

14. Strādāt ar sakaru līdzekļiem un uzturēt nepārtrauktus sakarus ar notikuma vietā iesaistītajiem dienestiem.

15. Lietot individuālās aizsardzības līdzekļus.

16. Strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas tehnisko aprīkojumu.

17. Pildīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

18. Strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas automobiļiem, motocikliem un speciālo tehniku.

19. Uzturēt ugunsdzēsības un glābšanas tehniku un aprīkojumu tehniskā kārtībā.

20. Pārbaudīt ugunsdzēsības ārējās ūdensapgādes sistēmu.

21. Strādāt patstāvīgi un komandā.

22. Pilnveidot prasmes un zināšanas.

23. Uzturēt atbilstošu fiziskās sagatavotības līmeni.

24. Plānot un organizēt savu darbu.

25. Ievērot vides aizsardzības prasības.

26. Atbilstoši iespējām saglabāt pierādījumus notikuma iemesla izpētei.

27. Pārvaldīt valsts valodu.

28. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.22.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību reglamentējošie normatīvie akti;

1.2. ugunsgrēks un tā attīstība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālo struktūrvienību dienesta organizācija;

2.2. apakšvienības taktiskās iespējas;

2.3. ugunsgrēku dzēšanas taktika;

2.4. dzīvnieku glābšana;

2.5. bioloģiskie ieroči, radiācija, dabas katastrofas;

2.6. ugunsdzēsības pamatautomobiļi, ugunsdzēsības speciālie automobiļi;

2.7. profesionālā psiholoģija;

2.8. ugunsdrošības profilakse;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. darba aizsardzības prasības Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā;

3.2. ugunsgrēku dzēšana dažādos objektos;

3.3. glābšanas darbi ceļu satiksmes negadījumos;

3.4. ķīmisko avāriju seku likvidēšana;

3.5. glābšanas darbi uz ūdens un ledus;

3.6. elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi;

3.7. sakaru organizācija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā;

3.8. izvēršanās notikuma vietā, kompleksie vingrinājumi;

3.9. fiziskā sagatavotība;

3.10. ierindas mācība;

3.11. pirmā palīdzība;

3.12. valsts valoda;

3.13. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.14. profesionālā saziņa;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. darba tiesiskās attiecības.

3.23. Dārznieka profesijas standarts

3.23.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – dārznieks.

2. Profesijas kods – 6113 01.

3.23.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– dārznieks nosaka audzēšanai paredzētās produkcijas daudzumu un šķirnes, iegādājas sēklas, stādus, mēslojumu un citus nepieciešamos materiālus, audzē dārzkopības produkciju, nodarbojas ar saražotās produkcijas pirmapstrādi, uzglabāšanu un realizāciju.

Dārznieks strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

3.23.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sagatavot darba uzdevumus, plānot un organizēt savu darbu.

2. Spēja izvēlēties audzējamās kultūras un šķirnes atbilstoši specializācijai, ražošanas un realizācijas iespējām.

3. Spēja sastādīt augu seku, pamatojoties uz saimniecībā audzējamām augu kultūrām un augsnes agroķīmisko vērtējumu.

4. Spēja sēt un (vai) stādīt kultūraugus, pareizi sagatavojot augsni siltumnīcā un (vai) atklātā laukā.

5. Spēja kopt un veidot augļaugu stādījumus atbilstoši attiecīgās augļaugu kultūras prasībām, izmantojot piemērotākos augu aizsardzības un augu mēslošanas līdzekļus, izvēlēties un veidot piemērotāko vainaga formu.

6. Spēja kopt dārzeņu kultūru stādījumus atbilstoši attiecīgās dārzeņu kultūras prasībām, izmantojot piemērotākos augu aizsardzības un augu mēslošanas līdzekļus.

7. Spēja kopt apstādījumu augus atbilstoši attiecīgās apstādījumu augu kultūras prasībām, izmantojot piemērotākos augu aizsardzības un augu mēslošanas līdzekļus.

8. Spēja noteikt kultūraugu gatavības pakāpi, novākt ražu, izvēloties pareizu tehnoloģiju un novākšanas laiku.

9. Spēja veikt ražas pirmapstrādi un uzglabāt ražu.

10. Spēja sagatavot telpu ražas uzglabāšanai un nodrošināt uzglabāšanas apstākļus.

11. Spēja izvēlēties un veikt kultūraugu pavairošanu, aprēķināt nepieciešamo stādu daudzumu, izvēlēties piemērotāko tehnoloģiju un kopšanu.

12. Spēja atpazīt sēklas materiālu un augu dēstus dažādās attīstības pakāpēs.

13. Spēja izvēlēties lauksaimniecības mašīnas un (vai) mazgabarīta tehniku atbilstoši augu kultūras tehnoloģiskajām prasībām.

14. Spēja izvērtēt produktu pieprasījumu tirgū un nodrošināt realizējamās produkcijas sortimentu, daudzumu, kvalitāti.

15. Spēja veikt saimniecības datu uzskaiti, noformējot dokumentus atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos lietvedības un dārzniecības jomā.

16. Spēja lietot bioloģiskās un integrētās augu audzēšanas metodes, nekaitējot videi.

17. Spēja veikt darba pienākumus, ievērot darba aizsardzības prasības.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.23.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noteikt augsnes tipu, mehānisko sastāvu un augsnes skābumu (pH).

2. Noņemt augsnes vidējo paraugu.

3. Lietot augšņu kartogrammas.

4. Izmērīt un aprēķināt lauka platības.

5. Orientēties klimatiskajai zonai piemērotajā augu sortimentā.

6. Pazīt augus, to sēklas, dēstus, pavairošanas paņēmienus.

7. Sastādīt optimālu augu seku konkrētai augu kultūrai.

8. Izvēlēties augsnes apstrādes tehnoloģiju atbilstoši augsnes īpašībām.

9. Veikt augsnes pamatapstrādi.

10. Novērtēt augsnes apstrādes kvalitāti.

11. Veikt nezāļu profilaktisko ierobežošanu.

12. Sagatavot sēklu un (vai) stādāmo materiālu sējai un (vai) stādīšanai.

13. Pazīt sēklas materiālu un augu dēstus dažādās attīstības pakāpēs.

14. Regulēt sējmašīnu atbilstošās augu kultūras sējai.

15. Sēt un (vai) stādīt.

16. Veikt kultūraugu papildmēslošanu.

17. Veikt nezāļu mehānisko un ķīmisko apkarošanu.

18. Veidot augļu koku vainagus atbilstoši audzējamai augļu koku kultūrai un izvēlētajam vainaga tipam.

19. Kopt un veidot ogu krūmus.

20. Kopt ilggadīgos stādījumus.

21. Kopt dārzeņu kultūru stādījumus.

22. Izvērtēt apputeksnēšanas nepieciešamību atklātā laukā un siltumnīcās.

23. Izmantot augu mēslošanas līdzekļus.

24. Izmantot augu aizsardzības līdzekļus.

25. Kopt dekoratīvo apstādījumu augus atbilstoši audzēšanas prasībām.

26. Kopt viengadīgās un daudzgadīgās puķes atbilstoši audzēšanas prasībām.

27. Noteikt kultūraugu gatavības pakāpi.

28. Novākt ražu.

29. Sagatavot novākto produkciju uzglabāšanai.

30. Sagatavot telpas ražas uzglabāšanai.

31. Veikt ražas glabāšanas kontroli, nodrošināt uzglabāšanas apstākļus.

32. Noformēt produktu tirgum.

33. Aprēķināt kultūraugu stādu daudzumu konkrētai platībai.

34. Izvēlēties piemērotākās tehnoloģijas un režīmus stādu audzēšanā.

35. Kopt stādus/dēstus.

36. Pasūtīt darbam nepieciešamās mašīnas, mehānismus un darbarīkus.

37. Izvēlēties lauksaimniecības mašīnas atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām.

38. Aprēķināt nepieciešamo kultūraugu šķirņu sēklu/dēstu daudzumu.

39. Lietot bioloģiskās un integrētās audzēšanas metodes.

40. Pārvaldīt valsts valodu.

41. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

42. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

43. Kontrolēt procesus augos un augsnē.

44. Ievērot produktu reglamentējošos standartus.

45. Sastādīt tehnoloģiskās kartes produkta ražošanai.

46. Novērtēt izejmateriālu kvalitāti.

47. Orientēties tirgus piedāvājumā un pieprasījumā.

48. Veikt darba un resursu uzskaiti.

49. Sagatavot un sniegt informāciju, reklamēt produkciju.

50. Saudzēt apkārtējo vidi.

51. Ievērot darba aizsardzības noteikumus.

52. Veidot lietišķas attiecības kolektīvā.

53. Informēt klientus.

54. Ievērot ētikas normas.

3.23.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī nepieciešamas zināšanas par dārzkopības produkcijas pārstrādes pamatiem.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. stādāmā materiāla audzēšana;

2.2. augu morfoloģija un fizioloģija;

2.3. augkopības kultūru ieviešana augu sekai;

2.4. bioloģiskā lauksaimniecība, ekoloģiskās produkcijas audzēšana;

2.5. darbu organizācija un plānošana;

2.6. mašīnas un mehānismi, to lietošana;

2.7. augu aizsardzības līdzekļi, to lietošanas īpatnības;

2.8. saimniecības datu uzskaite, grāmatvedības dokumentācija, komercdarbības pamati;

2.9. tirgzinības pamati;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.11. darba aizsardzība;

2.12. vides aizsardzība un videi nekaitīgi darba paņēmieni;

2.13. darba tiesiskās attiecības.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. dārzkopībā lietojamo augu sortiments augļkopībā, dārzeņkopībā, puķkopībā;

3.2. dārzkopībā lietojamo šķirņu sortiments augļkopībā, dārzeņkopībā, puķkopībā;

3.3. dārzkopības kultūru audzēšanas specifika atklātā laukā un siltumnīcās;

3.4. dārzkopības kultūru audzēšanas specifika mazdārziņā un lielražošanā;

3.5. dārzeņu, augļaugu, ogulāju un puķu viengadīgie un daudzgadīgie stādījumi, to ierīkošana un kopšana;

3.6. audzēšanai piemērotās augsnes, substrāti, to ielabošana;

3.7. lauku iemērīšana un platības aprēķini;

3.8. augu mēslošanas līdzekļi, to lietošana;

3.9. dārzkopības produkcijas realizācija;

3.10. dārzkopības produkcijas uzglabāšana;

3.11. produkcijas kvalitātes prasības;

3.12. valsts valoda;

3.13. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.24. Biškopja profesijas standarts

3.24.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – biškopis.

2. Profesijas kods – 6123 01.

3.24.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– biškopis veic pilna tehnoloģiskā cikla darbus bišu dravā, organizē primāro ražošanu, iegūst biškopības produkciju un veic tās pārstrādi un realizāciju.

Biškopis strādā uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

3.24.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja novērtēt un veikt ekonomiski pamatotus aprēķinus tehnoloģiskā ražošanas cikla nodrošināšanai.

2. Spēja plānot ražošanas procesu.

3. Spēja novērtēt dravas cilts materiālu un organizēt ciltsdarbu dravā.

4. Spēja izaudzēt kvalitatīvas bišu mātes.

5. Spēja konstatēt bišu saimju saslimšanas gadījumus (profilakse).

6. Spēja īstenot bišu saimju ārstniecības un profilakses pasākumus dravā.

7. Spēja sagatavot un izmantot nepieciešamo inventāru un aprīkojumu.

8. Spēja apkopt bišu saimes atbilstoši labas prakses nosacījumiem.

9. Spēja sagatavot bišu saimes produktīvā ienesuma izmantošanai.

10. Spēja sagatavot bišu saimes ziemošanai.

11. Spēja sagatavot un izmantot bišu saimes lauksaimniecības kultūraugu apputeksnēšanai.

12. Spēja organizēt ceļojošo dravniecību bišu barības bāzes uzlabošanai.

13. Spēja organizēt produkcijas ražošanu un pārstrādi atbilstoši labas ražošanas prakses nosacījumiem un paškontroles sistēmas principiem.

14. Spēja sagatavot saražoto produkciju realizācijai.

15. Spēja noformēt ražošanas un realizācijas dokumentāciju atbilstoši prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos lietvedības un biškopības jomā.

16. Spēja organizēt darbu dravā atbilstoši darba aizsardzības un vides aizsardzības prasībām.

17. Spēja sadarboties, strādāt komandā, pieņemt lēmumus, ievērojot saskarsmes pamatprincipus.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.24.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt bišu saimju agro apskati, novērtēt bišu ziemošanu un sniegt palīdzību.

2. Novērtēt bišu saimes spēku, barības daudzumu, bišu mātes esību, bišu ligzdas vispārīgo stāvokli.

3. Iztīrīt vai nomainīt bišu ligzdas grīdiņu.

4. Veikt pavasara galveno revīziju.

5. Sagatavot bišu saimes pavasara attīstības posmam (sašaurināt skrejas, ligzdas, papildus nosegt).

6. Papildināt bišu barības rezerves.

7. Izlīdzināt bišu saimju spēku.

8. Pārcelt bišu saimes tīros stropos.

9. Labot bišu bezmātes un traniņu saimes.

10. Noņemt paraugus bišu slimību diagnostikai.

11. Atpazīt bišu slimību klīniskās pazīmes.

12. Veikt profilaktiskos pasākumus bišu slimību ierobežošanai.

13. Ārstēt bišu slimības.

14. Iestiepļot un iešūnot apkāres.

15. Paplašināt bišu ligzdu, uzlikt medus telpu un otro stāvu.

16. Daļēji un pilnīgi nomainīt bišu ligzdas.

17. Sagatavot bišu saimes pārvešanai, pārvest, izvietot novietnē un apkopt pēc pārvešanas.

18. Novērst spietošanas noskaņu, saņemt un izmantot spietu, sakārtot izspietojamās bišu saimes ligzdu.

19. Pavairot bišu saimes, izvēloties piemērotāko jaunu bišu saimju veidošanas metodi.

20. Audzēt bišu mātes, izvēloties dravai piemērotāko bišu māšu audzēšanas paņēmienu.

21. Izvēlēties un sagatavot bišu māšu audzēšanai nepieciešamās bišu ciltsaimes, bišu māšu audzētājsaimes, tranu saimes.

22. Kopt bišu saimes ienesuma laikā.

23. Atņemt, atvākot, izsviest, izspiest, fasēt medu.

24. Realizēt biškopības produkciju.

25. Sagatavot bišu saimes ziemošanai, veikt rudens revīziju.

26. Papildināt bišu barības krājumus ziemošanai, novērtēt to kvalitāti.

27. Veikt varrozes ārstēšanas pasākumus.

28. Veikt bišu saimju ziemināšanu un uzraudzību ziemā.

29. Izvēlēties produktīvu dravas novietni.

30. Veikt pasākumus bišu barības bāzes uzlabošanai.

31. Sagatavot un izmantot bišu saimes apputeksnēšanas darbam.

32. Sagatavot bišu saimes medus ražošanai, ražot medu.

33. Vākt ziedputekšņus, veikt to pirmapstrādi, uzglabāt.

34. Iegūt bišu maizi, veikt tās pārstrādi, uzglabāt.

35. Ražot vasku, sašķirot vaska izejvielas un veikt to pārstrādi vaskā.

36. Ražot propolisu, veikt tā pirmapstrādi, uzglabāšanu.

37. Iekārtot un pildīt dravas uzskaites dokumentāciju.

38. Noformēt bišu saimju izvietošanai nepieciešamos līgumus.

39. Noformēt preču uzskaites dokumentus un pavaddokumentus.

40. Iekārtot dravas novietni atbilstoši labas prakses priekšnoteikumiem.

41. Ievērot higiēnas prasības un paškontroli biškopības produktu apritē.

42. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības prasības dravā.

43. Pārvaldīt valsts valodu.

44. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

45. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.24.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. bišu indes vākšanas inventārs;

1.2. bišu inde, tās pārstrāde;

1.3. bišu paketes, to ražošana un izmantošana;

1.4. bišu selekcijas teorētiskie pamati;

1.5. bišu selekcijas metodes;

1.6. mikrobioloģijas pamati;

1.7. klimats, tā nozīme augkopībā;

1.8. augs, tā augšanas apstākļi;

1.9. bioloģiskā lauksaimniecība;

1.10. augkopība;

1.11. dārzeņkopība;

1.12. augļkopība;

1.13. ievads komercdarbībā;

1.14. meža izmantošana;

1.15. meža atjaunošana;

1.16. meža aizsardzība;

1.17. meža taksācija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. bišu saimes sabiedriskās funkcijas;

2.2. medus bišu barība;

2.3. bišu saimes ligzda;

2.4. bišu saimes augšana;

2.5. spietošana;

2.6. ienesuma izmantošana;

2.7. bišu saimes ziemošana;

2.8. bites ķermeņa uzbūve un darbība;

2.9. vaska izdalīšanās un bišu būvniecības darbība;

2.10. dravas celtnes un celtnes dravas darbiem;

2.11. mežu nektāraugi;

2.12. parku un dekoratīvo stādījumu nektāraugi;

2.13. augļu dārzu un ogulāju nektāraugi;

2.14. dārzeņu nektāraugi;

2.15. pļavu nektāraugi;

2.16. lopbarības, lauksaimniecības nektāraugi;

2.17. eļļas, ēteriskās eļļas nektāraugi;

2.18. īpaši bitēm audzējamie nektāraugi;

2.19. bite – nektāra savācēja un augu apputeksnētāja;

2.20. bišu rases, to raksturojums;

2.21. augsne, tās nozīme;

2.22. augu maiņa;

2.23. augsnes apstrāde;

2.24. sēkla, sēja;

2.25. nezāles, to ierobežošana;

2.26. augu aizsardzības pamati;

2.27. civiltiesības;

2.28. darba tiesiskās attiecības;

2.29. zemes tiesības;

2.30. komercdarbības veidi;

2.31. personības attīstība;

2.32. saskarsmes un vadības stili;

2.33. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. pamatnoteikumi darbā ar bitēm, ugunsdrošības un darba aizsardzības noteikumi;

3.2. bišu saimes spēks un mātes kvalitāte;

3.3. pavasara darbi dravā;

3.4. bišu saimju pavairošana;

3.5. bišu māšu audzēšana;

3.6. ceļojošā dravniecība;

3.7. bišu saimju ienesums un tā izmantošana;

3.8. bišu saimju ieziemošanas organizācija;

3.9. stropu tipi un konstrukcijas;

3.10. bišu saimju apskates un apkopšanas inventārs;

3.11. šūnu iestiprināšanas inventārs;

3.12. bišu māšu audzēšanas un bišu māšu peru pieniņa ražošanas inventārs;

3.13. medus izsviešanas, izspiešanas, attīrīšanas un glabāšanas inventārs;

3.14. vaska izejvielu pārstrādes inventārs;

3.15. ziedputekšņu vākšanas, žāvēšanas un attīrīšanas inventārs;

3.16. stropu remonts;

3.17. medus, tā ražošana un pārstrāde;

3.18. vasks, tā ražošana un pārstrāde;

3.19. ziedputekšņi, bišu maize, to ražošana un pārstrāde;

3.20. propoliss, tā ražošana, izmantošana;

3.21. bišu māšu peru pieniņš, tā ražošana;

3.22. bišu izmantošana lauksaimniecības kultūraugu apputeksnēšanā;

3.23. bišu barības bāzes vērtēšana un uzlabošana;

3.24. bišu māšu audzēšana;

3.25. darba organizācija;

3.26. plānošana biškopībā;

3.27. uzskaite dravā;

3.28. bišu infekcijas slimības;

3.29. bišu invāzijas slimības;

3.30. bišu nelipīgās slimības;

3.31. bišu kaitēkļi un ienaidnieki;

3.32. darba vides iekšējā uzraudzība;

3.33. nelaimes gadījumi, profesionālās saslimšanas, to izmeklēšana, uzskaite;

3.34. komercdarbības uzsākšana;

3.35. uzņēmuma vadīšanas pamati;

3.36. komercdarbības plānošana;

3.37. grāmatvedības uzskaite komercdarbībā;

3.38. valsts valoda;

3.39. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.40. saskarsme;

3.41. darba aizsardzība;

3.42. vides aizsardzība.

3.25. Zivsaimniecības zivkopja profesijas standarts

3.25.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – zivsaimniecības zivkopis.

2. Profesijas kods – 6221 01.

3.25.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– zivsaimniecības zivkopis veic pilna tehnoloģiskā cikla darbu, iegūst akvakultūras produkciju, veic tās nozveju un pirmapstrādi, sagatavo darba inventāru, iekārtas, baseinus un dīķus jaunam tehnoloģiskajam ciklam.

Zivsaimniecības zivkopis strādā zivju audzētavā vai dīķsaimniecībā.

3.25.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sagatavot akvakultūras saimniecības inventāru un audzēšanas iekārtas darbam.

2. Spēja veikt ekonomiski pamatotus aprēķinus tehnoloģiskā ražošanas cikla nodrošināšanai.

3. Spēja novērtēt akvakultūras dzīvnieku vaisliniekus un iegūt dzimumproduktus.

4. Spēja nodrošināt inkubācijas procesu un audzēt kāpurus optimālos apstākļos.

5. Spēja nodrošināt akvakultūras dzīvnieku barošanu, izvēloties barību un novērtējot barības kvalitāti.

6. Spēja novērtēt akvakultūras dzīvnieku veselības stāvokli, salīdzināt ar fizioloģiskajām normām, konstatēt saslimšanas gadījumus un sagatavot ihtiopataloģisko materiālu nosūtīšanai uz laboratoriju.

7. Spēja īstenot akvakultūras dzīvnieku ārstniecības un profilakses pasākumus saskaņā ar veterinārārsta norādījumiem.

8. Spēja tīrīt un dezinficēt dīķus un baseinus.

9. Spēja nodrošināt akvakultūras dzīvnieku ziemošanu.

10. Spēja precīzi un sistemātiski aizpildīt dokumentāciju, kas saistīta ar akvakultūras audzēšanu, uzskaiti, nozveju, transportēšanu un realizāciju.

11. Spēja nostiprināt krastus, dambjus un aizsprostus un noteikt ūdens fizikāli ķīmisko sastāvu.

12. Spēja nodrošināt intensifikācijas pasākumus dīķsaimniecībās.

13. Spēja sadarboties ar kolēģiem, strādāt komandā, ievērojot saskarsmes pamatprincipus, un pieņemt lēmumus atbilstoši savai kompetencei.

14. Spēja veikt darba uzdevumus, izmantojot jaunākās darba metodes un pilnveidojot zināšanas un prasmes.

15. Spēja strādāt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas reglamentē zivkopības procesus, drošus darba paņēmienus un saudzīgu attieksmi pret dabu.

16. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.25.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noteikt akvakultūras objektu sugu.

2. Noteikt akvakultūras objektu veselības stāvokli.

3. Novērtēt ūdens vides piemērotību akvakultūras objektu audzēšanai.

4. Izmantot tehnoloģiskajām prasībām atbilstošus dīķus vai audzēšanas iekārtas.

5. Sagatavot akvakultūras objektu zvejas rīkus un aprīkojumu darbam.

6. Audzēt akvakultūras dzīvniekus.

7. Veikt akvakultūras dzīvnieku nozveju.

8. Uzglabāt un sagatavot akvakultūras produkciju realizācijai.

9. Noteikt akvakultūras dzīvnieku skaitu audzēšanai attiecīgās platības ūdenstilpē.

10. Aprēķināt barības devas.

11. Barot akvakultūras dzīvniekus.

12. Organoleptiski novērtēt akvakultūras dzīvnieku barību (izskats, smarža, garša).

13. Identificēt, novērtēt un uzlabot akvakultūras dzīvnieku dabisko barības bāzi.

14. Sagatavot transportēšanai un transportēt akvakultūras dzīvniekus.

15. Novērtēt mikroorganismu ietekmi uz cilvēkiem, dzīvniekiem un apkārtējo vidi.

16. Atšķirt izplatītākās akvakultūras dzīvnieku slimības atbilstoši to klīniskajām pazīmēm.

17. Izvēlēties audzēšanas iekārtu un dīķu dezinfekcijai nepieciešamos līdzekļus.

18. Dezinficēt objektus.

19. Izvēlēties dīķu mēslošanai nepieciešamos mēslošanas līdzekļus, aprēķināt daudzumu un tos lietot.

20. Plānot un organizēt savu darbu.

21. Racionāli izmantot darba inventāru un iekārtas.

22. Apkopt darba inventāru un iekārtas.

23. Ievērot darba drošības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

24. Sniegt pirmo palīdzību.

25. Novērtēt tehnoloģisko procesu ietekmi uz apkārtējo vidi.

26. Orientēties pašvaldību uzdevumos vides pārvaldes un aizsardzības jautājumos.

27. Strādāt patstāvīgi.

28. Pašizglītoties.

29. Veidot pozitīvu saskarsmi.

30. Profesionāli sazināties.

31. Strādāt grupā.

32. Elastīgi risināt problēmsituācijas.

33. Iegūt, atlasīt, izvērtēt un lietot informāciju.

34. Spēt sevi reklamēt.

35. Pārvaldīt valsts valodu.

36. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

37. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.25.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ģeodēziskie mērījumi;

1.2. rasēšanas pamati;

1.3. būvniecības materiāli un iekārtas;

1.4. sanitārtehnisko darbu tehnoloģijas pamati;

1.5. akvakultūras dzīvnieku rases, to raksturojums;

1.6. nelaimes gadījumu klasifikācija, galvenie faktori;

1.7. arodslimības, to cēloņi;

1.8. grāmatvedības pamati komercdarbībā;

1.9. uzņēmuma darba organizācija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. akvakultūras dzīvnieku kustību orgāni;

2.2. akvakultūras dzīvnieku iekšējā uzbūve un orgānu funkcijas (piemēram, elpošanas, gremošanas, asinsrites, vairošanās orgānu un izvadorgānu, nervu sistēmas, maņu orgānu funkcijas);

2.3. akvakultūras dzīvnieku optimālā vide;

2.4. infrastruktūras prasības akvakultūras audzēšanai baseinos;

2.5. akvakultūras produkcijas uzglabāšana;

2.6. selekcijas darbs pilnsistēmas zivju audzētavā;

2.7. akvakultūras dzīvnieku selekcijas teorētiskie pamati, selekcijas metodes;

2.8. akvakultūras dzīvnieku audzētavas laboratorijas izveides pamatnosacījumi;

2.9. mikrobioloģijas pamati;

2.10. darba tiesiskās attiecības;

2.11. zemes lietotāju pienākumi un tiesības;

2.12. komercdarbības formas, darbības uzsākšana;

2.13. komercdarbības plānošanas un finansēšanas pamati;

2.14. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. akvakultūras dzīvnieku ārējā uzbūve;

3.2. akvakultūras dzīvnieku audzētavas izveides priekšnosacījumi;

3.3. ūdens kvalitātes prasības un ūdens piegāde;

3.4. vaislinieku ieguve baseinos;

3.5. vaislinieku novērtēšana atbilstoši to piemērotībai dzimumproduktu ieguvei;

3.6. vaislinieku turēšana, hormonālā stimulācija un dzimumproduktu ieguve;

3.7. ikru apaugļošana un inkubācijas tehnoloģija;

3.8. pasākumi kāpuru izšķilšanās laikā;

3.9. akvakultūras dzīvnieku kāpuru inkubācija;

3.10. akvakultūras dzīvnieku mazuļu audzēšana un uzskaite;

3.11. akvakultūras dzīvnieku mazuļu barošana;

3.12. barības daudzuma aprēķināšana;

3.13. akvakultūras dzīvnieku nozveja baseinos un tās uzskaite;

3.14. akvakultūras dzīvnieku transportēšana;

3.15. akvakultūras dzīvnieku kaušana un pirmapstrāde;

3.16. produkcijas uzglabāšana;

3.17. dīķu piepildīšana un ūdens nolaišana;

3.18. akvakultūras produkcijas ražošanas jaudas aprēķināšana;

3.19. nārsta, audzēšanas, ganību, ziemošanas dīķi, īpaša lietojuma dīķi (karantīnas dīķi, izolators, vaislinieku, remonta mazuļu dīķi);

3.20. nārsta dīķu sagatavošanas darbi;

3.21. vaislinieku atlase, nārsta stimulēšana, pasākumi nārsta laikā;

3.22. akvakultūras dzīvnieku audzēšana dīķos;

3.23. dīķu dabiskā barības bāze, tās uzlabošana;

3.24. nezāļu zivis, to apkarošana;

3.25. akvakultūras dzīvnieku nozveja dīķsaimniecībās;

3.26. akvakultūras dzīvnieku ziemošana;

3.27. dīķsaimniecības un baseinu inventārs, tā remonts;

3.28. akvakultūras dzīvnieku vaislinieku audzēšana;

3.29. akvakultūras dzīvnieku slimības;

3.30. akvakultūras dzīvnieku slimību profilakses pasākumi;

3.31. akvakultūras dzīvnieku dabiskie ienaidnieki;

3.32. vides aizsardzība;

3.33. darba aizsardzība;

3.34. nelaimes gadījumi akvakultūras saimniecībā, pirmās palīdzības sniegšana;

3.35. darba vietas organizēšana;

3.36. datora un citas biroja tehnikas lietošana;

3.37. profesionālā saskarsme;

3.38. valsts valoda;

3.39. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.26. Mēbeļu galdnieka profesijas standarts

3.26.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mēbeļu galdnieks.

2. Profesijas kods – 7522 02.

3.26.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mēbeļu galdnieks ir kokapstrādes speciālists, kas izgatavo, montē un uzstāda objektā dažāda veida un konstrukciju mēbeles, tai skaitā, masīvas koksnes un koka plātņu mēbeles, karkasa un mīkstās mēbeles, kā arī veic mēbeļu remonta un atjaunošanas darbus; patstāvīgi plāno un organizē darba uzdevumu izpildi, ievēro produkcijas ražošanas tehnoloģiskos nosacījumus, operāciju secību, nodrošina iekārtu, tehnoloģisko līniju un instrumentu darbspēju, ievēro darba un vides aizsardzības prasības; nepieciešamības gadījumā sadarbojas ar klientu – pieņem pasūtījumu, konsultē, izstrādā skici, sagatavo tāmi un nodod darbu klientam.

Mēbeļu galdnieks pārsvarā strādā galdniecības darbnīcās, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos, kā arī uz vietas objektos.

3.26.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja pieņemt un novērtēt izejvielas un materiālus – novērtēt izejvielu un materiālu kvalitātes atbilstību izstrādājuma izgatavošanai.

2. Spēja pēc mutiskā apraksta izgatavot izstrādājuma skici.

3. Spēja lasīt un izprast tehnisko dokumentāciju, rasējumus, tehnoloģiskās kartes, instrukcijas un citu darba dokumentāciju, pielietot iegūto informāciju darba procesā.

4. Spēja veikt koksnes un tās materiālu līmēšanas, finierēšanas un detaļu aplīstēšanas darbus.

5. Spēja pareizi izvēlēties darbam nepieciešamās pozīcijas tipa darbmašīnas, strādāt ar kombinētajām un universālajām darbmašīnām.

6. Spēja izgatavot, montēt un uzstādīt objektā dažāda veida un konstrukciju mēbeles (masīvas koksnes un koka plātņu mēbeles, karkasa un mīkstās mēbeles) un citus kokizstrādājumus, kā arī veikt vienkāršus mēbeļu remonta un atjaunošanas darbus.

7. Spēja veikt kokapstrādes darbmašīnu un tehnoloģisko līniju apkopi.

8. Spēja veikt kokizstrādājumu apdari, pareizi izvēloties darbam nepieciešamos apdares darbu un restaurācijas darbu instrumentus.

9. Spēja izgatavot mēbeļu dekoratīvos elementus, izvēloties atbilstošus instrumentus.

10. Spēja strādāt ar kontroles un mērinstrumentiem, noteikt izejmateriāla, gatavās produkcijas un iepakojuma materiālu atbilstību kvalitātes un tehniskajām prasībām.

11. Spēja uzkrāt un analizēt informāciju par tehnoloģiskās līnijas vai atsevišķu mašīnu darbu, lai savlaicīgi atklātu un novērstu novirzes tehnoloģiskā procesā, nepieļaut nekvalitatīvas produkcijas izlaidi, radoši risināt problēmu novēršanu.

12. Spēja zināt un prast pielietot darba aizsardzības noteikumus, ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumu prasības darba vietā un strādājot pie kokapstrādes darbmašīnām vai tehnoloģiskajām līnijām, pielietot drošus darba paņēmienus.

13. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības.

14. Spēja strādāt ar vienkāršām kravas pacelšanas un pārvietošanas ierīcēm, apkalpojot tehnoloģiskās līnijas vai darbmašīnas.

15. Spēja noformēt saražotai produkcijai dokumentāciju un veikt saražotās produkcijas sagatavošanu nosūtīšanai klientiem vai glabāšanai noliktavā.

16. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.26.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast mēbeļu konstrukciju un citu koka izstrādājumu rasējumus.

2. Veikt koka izstrādājumu detalizāciju, sastādīt specifikāciju.

3. Izgatavot izstrādājuma skici.

4. Izgatavot dažādas konstrukcijas masīvas koksnes un koksnes plātņu mēbeles un šo mēbeļu dekoratīvos elementus.

5. Izgatavot vienkāršus tapsētus mēbeļu u.c. izstrādājumu elementus.

6. Veikt mēbeļu un citu kokizstrādājumu remonta un atjaunošanas darbus.

7. Izvēlēties montāžas paņēmienus un veikt montāžas darbus, t.sk. objektos.

8. Veikt līmēšanas un finierēšanas darbus, izmantojot dažādas līmes un līmēšanas ierīces; noteikt līmsavienojuma kvalitāti.

9. Izvēlēties materiālus darbam un racionāli tos izmantot.

10. Apstrādāt koksni ar darbarīkiem un elektriskajiem rokas instrumentiem.

11. Sagatavot darbam iekārtas, instrumentus, palīgierīces un pārbaudīt to atbilstību darba un vides aizsardzības prasībām.

12. Veikt koksnes mehāniskās apstrādes darbus ar darbmašīnām (ripzāģmašīnām, lentzāģmašīnām, garenfrēzmašīnām, frēzmašīnām, urbšanas mašīnām, urbšanas – dobšanas mašīnām, slīpmašīnām, virpošanas un citām darbmašīnām).

13. Veikt sagatavošanas darbus, kas saistīti ar darbmašīnu un iekārtu ekspluatāciju (izvēlēties atbilstošus griezējinstrumentus, novērtēt griezējinstrumentu kvalitāti, kopt un uzglabāt griezējinstrumentus, uzturēt darba kārtībā kokapstrādes darbmašīnas, iestatīt griezējinstrumentus, uzstādīt un regulēt aizsargierīces, palīgierīces vai citu tehnoloģisko aprīkojumu).

14. Veikt koka izstrādājumu ķīmisko aizsardzību un mēbeļu apdari ar rokas instrumentiem (otām, rullīšiem) un smidzināšanas metodi.

15. Strādāt darba grupā, plānot savu un darba grupas darbu.

16. Orientēties sava darba plānošanā un darba organizācijā.

17. Sastādīt izstrādājumu kalkulācijas.

18. Sadarboties ar klientu.

19. Organizēt savu darba vietu un veikt darbus atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasībām.

20. Veikt pirmās palīdzības pasākumus nelaimes gadījumos.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.26.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī – makro un mikroekonomikas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. fizikas pamati;

2.2. materiālu mācība;

2.3. ķīmijas pamati;

2.4. elektrotehnikas pamati;

2.5. datoru lietošana;

2.6. kokapstrādē lietotās programmvadības darbmašīnas un tehnoloģiskās līnijas;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. koksnes makroskopiskā uzbūve un stumbra griezumi;

3.2. fizikālās, mehāniskās īpašības un tehnoloģiskās īpašības;

3.3. koksnes vainas;

3.4. zāģmateriāli un sagataves;

3.5. plātņu materiāli;

3.6. līmes un apdares materiāli;

3.7. jaunie perspektīvie materiāli;

3.8. koksnes apstrādes pamati;

3.9. kokapstrādes darbmašīnas un instrumenti;

3.10. kokapstrādes tehnoloģija;

3.11. līmes, līmēšanas un finierēšanas tehnoloģija;

3.12. koksnes izstrādājumu aizsardzības un apdares materiāli, aizsardzības un apdares tehnoloģija;

3.13. kokapstrādes darbmašīnu un griezējinstrumentu zinības;

3.14. kokapstrādes atlikumu pārstrāde;

3.15. kokizstrādājumu un mēbeļu konstrukcijas;

3.16. tehniskie mērījumi, pielaides un sēžas;

3.17. rasēšana, rasējumu lasīšana;

3.18. komercdarbība;

3.19. darba aizsardzība;

3.20. darba tiesiskās attiecības;

3.21. vides aizsardzība;

3.22. matemātisku aprēķinu veikšana (laukuma, tilpuma, daudzuma, % aprēķināšana);

3.23. ķīmijas pamati (šķīdinātāji, atšķaidītāji, līmvielas, cietinātāji; izpratne par žūšanas, cietēšanas un reaģēšanas procesiem);

3.24. dažādu sistēmu mērvienību (masas, laukuma, tilpuma, ģeometrisko izmēru, ātruma, apgriezienu, temperatūras) izpratne, lasīšana un pielietošana;

3.25. fizikas pamati (kustība, pretestība, adhēzija, kohēzija, elektrība);

3.26. valsts valoda;

3.27. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.28. saskarsme.

3.27. SPA speciālista profesijas standarts

3.27.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – SPA speciālists.

2. Profesijas kods – 5142  17.

3.27.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

SPA speciālists ir skaistumkopšanas nozares speciālists, kas sniedz SPA pakalpojumus; veicina klientu fizisko un psihoemocionālo labsajūtu, prāta, gara un fiziskā ķermeņa atjaunošanos, līdzsvarošanos; veic veselības profilaksi.

SPA speciālists var strādāt SPA uzņēmumos, atpūtas centros, viesmīlības un tūrisma uzņēmumos, skaistumkopšanas uzņēmumos ar SPA zonu, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.27.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja nošķirt SPA procedūras vispārējās labsajūtas sniegšanai no terapeitiska rakstura procedūrām.

2. Spēja izprast cilvēka ķermeņa uzbūvi, orgānu un to sistēmu fizioloģiskās funkcijas.

3. Spēja noteikt klienta konstitucionālo tipu un muskuļu tonusu.

4. Spēja izvēlēties SPA procedūras, sadarbojoties ar klientu.

5. Spēja veidot un piedāvāt klientam SPA kompozīcijas, SPA programmas un SPA kompleksus.

6. Spēja informēt un konsultēt klientu par SPA procedūru secību un savienojamību ar citām procedūrām.

7. Spēja formulēt un izskaidrot SPA procedūras vēlamos rezultātus.

8. Spēja izvēlēties un pielietot atbilstošu darba vietas aprīkojumu un iekārtas.

9. Spēja pieņemt lēmumu par veicamajiem darbiem, to secību, atbilstošākajiem līdzekļiem, tehnoloģijām un materiāliem.

10. Spēja novērtēt klienta psihoemocionālo stāvokli, to dokumentēt.

11. Spēja veikt ķermeņa kopšanas procedūras (ķermeņa kosmētisko masāžu, SPA ūdens procedūras, īstenot SPA masāžas tehnikas).

12. Spēja veikt SPA procedūras, ievērojot multisensorās iedarbības teoriju.

13. Spēja veidot harmonisku un relaksējošu SPA darba vidi.

14. Spēja veidot pozitīvu sadarbību ar klientu.

15. Spēja nodrošināt klienta informācijas konfidencialitāti.

16. Spēja uzturēt pozitīvu, uzticības pilnu psihoemocionālo mikroklimatu darbavietā.

17. Spēja pielietot procedūrās SPA profesionālās kosmētikas, ekokosmētikas, aromaterapijas un fitoterapijas līdzekļus.

18. Spēja konsultēt klientus par SPA profesionālās kosmētikas, ekokosmētikas, aromaterapijas un fitoterapijas līdzekļu pielietošanu ādas kopšanai mājas apstākļos.

19. Spēja dokumentēt un analizēt klienta aptaujas rezultātus.

20. Spēja veikt darbu individuāli un komandā, sadarboties ar kolēģiem.

21. Spēja pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes.

22. Spēja veikt darba pienākumus, nekaitējot savai, klientu un kolēģu veselībai.

23. Spēja ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

24. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

25. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

26. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus darbā ar klientiem, kolēģiem, darba devējiem.

27. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

3.27.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam.

2. Veidot drošu darba vidi un uzturēt augstu higiēnas līmeni darba telpās un palīgtelpās.

3. Pielietot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

4. Veikt virsmu un aprīkojuma dezinfekciju.

5. Veikt roku dezinfekciju.

6. Ievērot lietišķās etiķetes, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

7. Izvēlēties un sagatavot atbilstošu darba telpas aprīkojumu un iekārtas profesionālās darbības veikšanai atbilstoši darba uzdevumam.

8. Pārzināt un lietot aprīkojumu SPA pakalpojuma nodrošināšanai.

9. Veidot harmonisku un relaksējošu SPA darba vidi.

10. Veidot pozitīvu komunikāciju ar klientu.

11. Dokumentēt klienta aptaujas rezultātus.

12. Formulēt SPA procedūras vēlamos rezultātus.

13. Pārzināt SPA procedūru kontrindikācijas.

14. Novērtēt klienta ādas stāvokli, lai izvēlētos atbilstošus līdzekļus SPA procedūrai (eļļas, krēmi, losjoni un citi līdzekļi).

15. Atpazīt kosmētisko līdzekļu izraisītās blakusparādības, novērtēt procedūras laikā izmantoto līdzekļu iedarbību uz klienta ādu.

16. Izvēlēties un veidot klienta individuālo SPA procedūru.

17. Piedāvāt un ieteikt klientam SPA kompozīcijas, SPA kompleksus un SPA programmas.

18. Veidot klienta izpratni par SPA pamatprincipiem, SPA procedūru būtību un iedarbību uz organismu.

19. Sniegt klientiem priekšstatu par labsajūtas stāvokļa uzturēšanas veidiem.

20. Uzturēt klienta labsajūtu SPA procedūru izpildes laikā.

21. Īstenot dažādas SPA masāžas tehnikas un kosmētisko ķermeņa masāžu.

22. Veikt ķermeņa kopšanas SPA procedūras labsajūtas sniegšanai.

23. Veikt SPA ūdens procedūras labsajūtas veicināšanai (piemēram, relaksējošās un aroma vannas).

24. Pielietot termoiedarbību SPA procedūrās (piemēram, karstums, aukstums, vēsums, kontrasts).

25. Veikt SPA procedūras, ievērojot multisensorās iedarbības teoriju, izmantojot vizuālās ietekmes metodes, skaņu ietekmes metodes, smaržu ietekmes metodes, taktilās un garšu ietekmes metodes.

26. Pielietot SPA profesionālās kosmētikas produktus, līdzekļus un palīglīdzekļus.

27. Pielietot SPA procedūrās ārīgi lietojamos aromaterapijas līdzekļus.

28. Pielietot fitoterapijas un ekokosmētikas līdzekļus SPA procedūrās.

29. Veikt SPA procedūru riska novērtēšanu un dokumentēšanu.

30. Konsultēt klientus par SPA profesionālās kosmētikas, ekokosmētikas, aromaterapijas līdzekļu pielietošanu ādas kopšanai mājas apstākļos.

31. Dokumentēt klienta stāvokļa novērtējuma rezultātus.

32. Veikt darbu patstāvīgi, novērtēt tā kvalitāti un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

33. Sniegt pirmo palīdzību.

34. Veikt darbu individuāli un komandā, sadarboties ar kolēģiem.

35. Pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes.

36. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

37. Novērtēt darba drošības riskus darba vietā, saprast SPA procedūru ierobežojumus un ar tiem saistītos (t. sk. potenciālos) riskus.

38. Pārvaldīt valsts valodu.

39. Pārvaldīt divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī.

40. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

41. Ievērot klientu datu un informācijas konfidencialitāti.

3.27.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. komercdarbības veidi skaistumkopšanas nozarē;

1.2. patērētāju tiesību aizsardzība;

1.3. tirgzinības pamati;

1.4. šūna, audi, to uzbūve, funkcijas;

1.5. vielu un enerģijas maiņas procesi organismā;

1.6. ādas slimības, bojājumi, iedalījums, raksturojums;

1.7. uztura loma dzīvības procesu regulēšanā (pamatuzturvielas, balastvielas, vitamīni, SPA uzturs, SPA dzērieni, ar uzturu saistītās slimības un traucējumi);

1.8. kosmētisko līdzekļu izraisītie nevēlamie blakusefekti.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. cilvēka ķermeņa uzbūve, orgānu un to sistēmu (balsta, muskuļu, elpošanas, gremošanas, uroģenitālās, sirds un asinsrites, endokrīnās sistēmas) morfoloģija un fizioloģija;

2.2. vispārējā patoloģija, cilvēka organisma patoloģiskās reakcijas;

2.3. ārējās vides ietekme uz cilvēka organismu;

2.4. mikroorganismu (baktērijas, vīrusi, sēnes, vienšūņi) morfoloģija un fizioloģija, loma infekciju procesā;

2.5. izejvielas kosmētisko produktu ražošanā;

2.6. kosmētisko līdzekļu aktīvās sastāvdaļas, iedarbība, pielietojums;

2.7. masāžas vēsture, pamatprincipi, indikācijas, kontrindikācijas;

2.8. krāsu mācība, krāsu psiholoģiskā un fizioloģiskā iedarbība;

2.9. SPA koncepcija;

2.10. starptautiskās SPA koncepcijas;

2.11. nacionālās SPA koncepcijas;

2.12. mūsdienu tendences SPA nozarē;

2.13. relaksācijas dabiskie faktori un to iedarbība uz cilvēka organismu;

2.14. cilvēka enerģētiskā uzbūve.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. SPA pakalpojumu īstenošana saskaņā ar multisensorās iedarbības teoriju (vizuālās ietekmes metodes, skaņu ietekmes metodes, smaržu ietekmes metodes, taktilās ietekmes metodes, garšas ietekmes metodes);

3.2. ķermeņa kosmētiskās masāžas metodikas;

3.3. SPA masāžas;

3.4. SPA ķermeņa kopšanas procedūras labsajūtas sniegšanai;

3.5. termoiedarbība SPA procedūrās;

3.6. ūdens relaksācijas procedūras (izņemot Šarko dušu un zemūdens masāžu);

3.7. SPA procedūru kontrindikācijas;

3.8. profesionālās kosmētikas, ekokosmētikas, fitoterapijas un aromaterapijas līdzekļu pielietošana SPA procedūrās;

3.9. aromaterapijas līdzekļi, to pielietošana procedūrās;

3.10. ēteriskās eļļas, to raksturojums, iedarbība – indikācijas, kontrindikācijas;

3.11. fitoterapijas līdzekļi, augu sagatavošanas un pielietošanas veidi;

3.12. ādas attīrīšanas līdzekļi, to veidi un pielietošana;

3.13. ķermeņa kopšanas līdzekļi, to veidi un pielietošana;

3.14. SPA procedūru daudzveidība;

3.15. informācijas tehnoloģijas;

3.16. darba vides un darba vietas organizācija;

3.17. SPA vides dizaina veidošana darba telpās;

3.18. relaksējošas un harmoniskas SPA vides veidošana;

3.19. dezinfekcija, sterilizācija;

3.20. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.21. lietišķā etiķete;

3.22. darba aizsardzības noteikumi;

3.23. higiēnas prasības;

3.24. pirmās palīdzības sniegšana;

3.25. vides aizsardzības noteikumi;

3.26. darba tiesiskās attiecības;

3.27. saskarsmes psiholoģija;

3.28. valsts valoda;

3.29. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;

3.30. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3.28. Viesmīlības pakalpojumu speciālista profesijas standarts

3.28.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – viesmīlības pakalpojumu speciālists.

2. Profesijas kods – 5151 14.

3.28.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– viesmīlības pakalpojumu speciālists plāno, organizē un veic kvalitatīvus viesu uzņemšanas un apkalpošanas darba procesus viesmīlības uzņēmumos atbilstoši viesu un uzņēmuma interesēm; organizē vietējās tūrisma aktivitātes; apgūst un pilnveido jaunas racionālas profesionālas iemaņas; sazinās valsts valodā augstākajā līmenī un svešvalodās, sekmē uzņēmuma pozitīva tēla veidošanu savas kompetences ietvaros un ir atbildīgs par sava darba rezultātu un kvalitāti.

Viesmīlības pakalpojumu speciālists ir nozares speciālistu vadībā nodarbināta persona vai pašnodarbināta persona, kura var veikt individuālo komercdarbību un var būt nodarbināts tūrisma uzņēmumos un tūristu mītnēs – viesnīcās, moteļos, jaunatnes tūristu mītnēs, viesu mājās, sanatorijās, kempingos, pansijās.

3.28.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot, organizēt un koordinēt savu darbu viesmīlības uzņēmumā, nodrošinot visu resursu pilnvērtīgu izmantošanu.

2. Spēja organizēt viesiem uzņēmuma pakalpojumus un vietējās tūrisma aktivitātes.

3. Spēja strādāt komandā un pieņemt lēmumus, izmantojot saskarsmes pamatprincipus.

4. Spēja izvērtēt sava darba kvalitāti.

5. Spēja uzturēt viesmīlības atmosfēru, organizējot kvalitatīvu viesu apkalpošanu.

6. Spēja uzņemt viesus, pieņemt pasūtījumus, palīdzēt risināt radušās problēmas un veikt norēķinus.

7. Spēja izvēlēties situācijai atbilstošu apkalpošanas veidu un organizēt telpu un galdu sakārtošanu atbilstoši apkalpošanas veidam.

8. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajiem dokumentiem un lietvedības noteikumiem.

9. Spēja sastādīt, pārzināt un lietot darba procesā norēķinu, inventarizācijas un atskaites dokumentāciju.

10. Spēja apkalpot viesus, sazinoties valsts valodā, vismaz divās svešvalodās, un lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un svešvalodās.

11. Spēja ievērot uzvedības, kultūras un pieklājības normas.

12. Spēja piedāvāt pastāvīgas un noturīgas kvalitātes servisu, sadarbojoties ar kolēģiem.

13. Spēja tiekties uz kopēju uzņēmuma mērķu sasniegšanu, izmantojot profesionālās zināšanas.

14. Spēja sekmēt uzņēmuma apgrozījuma palielināšanos, sadarbojoties ar kolēģiem.

15. Spēja izmantot drošus darba paņēmienus darbības procesā, praktiski lietojot drošības tehnikas zināšanas, ievērojot tehnoloģisko iekārtu un inventāra lietošanas noteikumus.

16. Spēja nodrošināt valsts kontrolējošo institūciju norādījumu izpildi.

17. Spēja sniegt pirmo palīdzību atbilstoši nepieciešamībai.

18. Spēja apgūt un pilnveidot jaunas racionālas profesionālas iemaņas, iepazīstoties ar jaunāko profesionālo literatūru un piedaloties pieredzes apmaiņas programmās.

19. Spēja izprast un piemērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumus.

20. Spēja pilnveidot svešvalodu un profesionālās terminoloģijas lietošanu.

21. Spēja izvēlēties vidi saudzējošu darbību, ievērojot vides aizsardzības prasības.

3.28.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izmantot profesionālo tehniku, kas lietojama viesmīlības uzņēmumā.

2. Lietot ar darba pienākumu izpildi saistītās datorprogrammatūras.

3. Strādāt ar biroja tehniku un aprīkojumu.

4. Strādāt ar kases aparātu.

5. Novērtēt pārtikas produktu kvalitāti un lietot paškontroles pamatus.

6. Ievērot darba aizsardzības un sanitārijas noteikumus.

7. Uzturēt kārtībā viesmīlības uzņēmuma apkārtni un telpas.

8. Saudzēt apkārtējo vidi.

9. Plānot, organizēt un koordinēt savu darbu.

10. Paaugstināt profesionālo meistarību.

11. Lietot viesmīlības pamatprincipus.

12. Lietot tūrisma zināšanas.

13. Pieņemt pasūtījumus.

14. Uzņemt un reģistrēt viesus.

15. Piedāvāt un pārdot uzņēmuma un tūrisma produktu.

16. Palīdzēt risināt viesu problēmas, kas radušās uzturēšanās laikā.

17. Sastādīt ēdienkarti.

18. Gatavot, noformēt un pasniegt brokastis.

19. Pēc viesu lūguma pasniegt pusdienas un vakariņas.

20. Klāt pēc pasūtījuma viesību galdus.

21. Piedāvāt un pasniegt ēdienus.

22. Piedāvāt un pasniegt bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus.

23. Veikt ar darba pienākumu izpildi saistīto grāmatvedības un finanšu dokumentu sagatavošanu.

24. Norēķināties ar viesi, izmantojot skaidras un bezskaidras naudas norēķinus.

25. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

26. Pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī.

27. Sazināties vismaz divās svešvalodās.

28. Sadarboties ar viesiem, darba devēju un kolēģiem.

29. Izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma darbības pilnveidošanai un piedalīties to ieviešanā.

30. Ievērot savstarpējās kultūras un uzvedības normas.

31. Sekmēt uzņēmuma pozitīva tēla veidošanu.

32. Sekmēt labvēlīga mikroklimata veidošanu darba kolektīvā.

33. Izprast un mācēt sazināties par valstī notiekošo, sporta, politikas un izklaides jomā.

3.28.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. lietišķās etiķetes un protokola pamati;

1.2. ēdienu gatavošanas tehnoloģijas pamati;

1.3. viesmīlības uzņēmuma vadības datorprogrammas.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vispārējas higiēnas prasības saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

2.2. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

2.3. pirmās palīdzības sniegšana;

2.4. ugunsdrošības noteikumi;

2.5. iekārtu elektrodrošības noteikumi;

2.6. tūrisma ģeogrāfijas pamati;

2.7. Latvijas vēstures un kultūras svarīgākie notikumi;

2.8. psiholoģijas pamati;

2.9. viesmīlības uzņēmumu klasifikācija;

2.10. viesmīlības uzņēmumu organizatoriskās struktūras;

2.11. tirgvedības nozares pamati;

2.12. veselīga uztura pamatprincipi;

2.13. dažādu tautu ēšanas kultūra, tradīcijas un īpatnības;

2.14. banketu veidi un to apkalpošanas pamatprincipi;

2.15. ēdienkaršu un dzērienu karšu veidi, to sastādīšanas principi;

2.16. uzskaites pamatprincipi viesmīlības uzņēmumā;

2.17. cenu veidošana;

2.18. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

2.19. dokumentu noformēšanas tehniskās prasības.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. Latvijas tūrisma produkts;

3.2. darba organizācija viesmīlības uzņēmumos;

3.3. higiēnas prasības;

3.4. viesmīlības pamati;

3.5. saskarsmes psiholoģijas pamatprincipi un etiķete;

3.6. ētikas un estētikas pamati apkalpošanas kultūrā;

3.7. tekstila izstrādājumi, to veidi, kopšana, uzglabāšana un sagatavošana darbam;

3.8. galda klājumu veidi;

3.9. riska analīzes principi viesu apkalpošanas procedūrās;

3.10. viesu sagaidīšanas un apkalpošanas principi;

3.11. ēdienu un dzērienu raksturojums;

3.12. ēdienu un dzērienu pasniegšanas veidi un secība;

3.13. norēķini ar viesi;

3.14. saskarsmes psiholoģijas pamati;

3.15. valsts valoda;

3.16. viena svešvaloda un otra svešvaloda profesionālajā saziņas līmenī, ieskaitot terminoloģiju;

3.17. informācijas iegūšana, apstrāde un analīze ar datora palīdzību;

3.18. biroja tehnikas lietošana;

3.19. runas un kustību kultūra;

3.20. viesmīlības uzņēmumu vēsture un to produktu rašanās;

3.21. darba tiesiskās attiecības;

3.22. darba aizsardzība;

3.23.vides aizsardzības prasības.

3.29. Būvizstrādājumu galdnieka profesijas standarts

3.29.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – būvizstrādājumu galdnieks.

2. Profesijas kods – 7522 04.

3.29.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– būvizstrādājumu galdnieks ir kokapstrādes speciālists, kas izgatavo un montē, kā arī uzstāda objektā dažāda veida un konstrukciju koka būvizstrādājumus, tai skaitā kāpnes, logu un durvju blokus un citus izstrādājumus, veic koka būvizstrādājumu remonta un atjaunošanas darbus. Būvizstrādājumu galdnieks izgatavo būvizstrādājumus uz tehnoloģiskajām līnijām vai kokapstrādes darbmašīnām, veic nepieciešamos apdares, aizsardzības, montāžas un regulēšanas darbus, patstāvīgi plāno un organizē darba uzdevumu izpildi, ievēro darba un vides aizsardzības prasības. Atbilstoši uzņēmuma darba organizācijai var sadarboties ar klientu – pieņemt pasūtījumu, konsultēt klientu, izstrādāt būvizstrādājuma skici, sagatavot izstrādājuma kalkulāciju un nodot darbu pasūtījumu klientam.

Būvizstrādājumu galdnieks strādā galdniecības darbnīcās, kokapstrādes un būvizstrādājumu uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

3.29.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja pieņemt un novērtēt būvizstrādājumu izgatavošanai nepieciešamās izejvielas un materiālus, pārbaudīt to kvalitātes atbilstību izstrādājuma izgatavošanas tehnoloģiskā procesa prasībām.

2. Spēja izstrādāt būvizstrādājuma skici sadarbībā ar klientu.

3. Spēja lasīt un izprast tehnisko dokumentāciju, būvizstrādājumu rasējumus, tehnoloģiskās kartes, instrukcijas un citu darba dokumentāciju, pielietot iegūto informāciju darba procesā.

4. Spēja veikt koksnes un tās materiālu līmēšanas un aplīmēšanas (finierēšanas, detaļu aplīstēšanas u.c.) darbus.

5. Spēja pareizi izvēlēties darbam nepieciešamās pozīcijas tipa darbmašīnas, strādāt ar kombinētajām un universālajām darbmašīnām.

6. Spēja pareizi izvēlēties atbilstošos detaļu savienojumus ar skrūvēm, tapām, bultām u.c., lai nodrošinātu izstrādājumam, konstrukcijai noteiktās kvalitātes un tehniskās prasības.

7. Spēja izgatavot, montēt un uzstādīt objektā dažāda veida un konstrukciju būvizstrādājumus (kāpnes, logu un durvju blokus) un citus kokizstrādājumus, kā arī veikt vienkāršus būvizstrādājumu remonta un atjaunošanas darbus.

8. Spēja veikt kokapstrādes darbmašīnu un tehnoloģisko līniju apkopi.

9. Spēja veikt vienkāršu kokizstrādājumu apdari, izvēloties darbam nepieciešamos apdares darbu un restaurācijas darbu instrumentus.

10. Spēja izgatavot būvizstrādājumu dekoratīvos elementus, izvēloties atbilstošus instrumentus.

11. Spēja strādāt ar kontroles un mērinstrumentiem, noteikt izejmateriāla, gatavās produkcijas un iepakojuma materiālu atbilstību kvalitātes un tehniskajām prasībām.

12. Spēja uzkrāt un analizēt informāciju par tehnoloģiskās līnijas vai atsevišķu mašīnu darbu, lai savlaicīgi atklātu un novērstu novirzes tehnoloģiskajā procesā, nepieļautu nekvalitatīvas produkcijas izlaidi un organizētu problēmu novēršanu.

13. Spēja zināt un prast pielietot darba aizsardzības noteikumus, ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumu prasības darba vietā un strādājot pie kokapstrādes darbmašīnām vai tehnoloģiskajām līnijām, pielietot drošus darba paņēmienus.

14. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības.

15. Spēja strādāt ar vienkāršām kravas pacelšanas un pārvietošanas ierīcēm, apkalpojot tehnoloģiskās līnijas vai darbmašīnas.

16. Spēja noformēt saražotajai produkcijai dokumentāciju un veikt saražotās produkcijas sagatavošanu nosūtīšanai klientiem vai glabāšanai noliktavā.

17. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.29.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast būvizstrādājumu konstrukciju un citu koka izstrādājumu rasējumus.

2. Veikt koka izstrādājumu detalizāciju, sastādīt specifikācijas.

3. Izgatavot koka izstrādājuma skici.

4. Izgatavot dažādu konstrukciju kāpnes, logu un durvju blokus un šo būvizstrādājumu dekoratīvos elementus.

5. Izgatavot vienkāršus koka būvizstrādājumu un citu izstrādājumu elementus.

6. Veikt būvizstrādājumu un citu koka izstrādājumu remonta un atjaunošanas darbus.

7. Izvēlēties montāžas paņēmienus un veikt montāžas darbus.

8. Izvēlēties pareizos detaļu savienojumus ar skrūvēm, tapām, bultām u.c. un prast tos pareizi pielietot.

9. Veikt līmēšanas un finierēšanas darbus, izmantojot dažādas līmes un līmēšanas ierīces; noteikt līmētā savienojuma kvalitāti.

10. Izvēlēties materiālus darbam un racionāli tos izmantot.

11. Apstrādāt koksni ar atbilstošiem darbarīkiem un elektriskajiem rokas instrumentiem.

12. Sagatavot darbam iekārtas, instrumentus, palīgierīces un pārbaudīt to atbilstību darba un vides aizsardzības prasībām.

13. Veikt koksnes mehāniskās apstrādes darbus ar darbmašīnām (ripzāģmašīnām, lentzāģmašīnām, garenfrēzmašīnām, frēzmašīnām, urbšanas mašīnām, urbšanas – dobšanas mašīnām, slīpmašīnām, virpošanas un citām darbmašīnām).

14. Veikt sagatavošanas darbus, kas saistīti ar darbmašīnu un iekārtu ekspluatāciju: (izvēlēties atbilstošus griezējinstrumentus, novērtēt griezējinstrumentu kvalitāti, kopt un uzglabāt griezējinstrumentus, uzturēt darba kārtībā kokapstrādes darbmašīnas, iestatīt griezējinstrumentus, uzstādīt un regulēt aizsargierīces, palīgierīces vai citu tehnoloģisko aprīkojumu).

15. Veikt koka izstrādājumu ķīmisko aizsardzību un apdari ar rokas instrumentiem (otām, rullīšiem u.c.) un smidzināšanas metodi.

16. Strādāt uzņēmumā un objektā, kur uzstādāmi koka izstrādājumi, strādāt patstāvīgi un darba grupā, plānot un organizēt savu un darba grupas darbu.

17. Sastādīt izstrādājumu kalkulācijas.

18. Sadarboties ar klientu.

19. Organizēt savu darba vietu un veikt darbus atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasībām.

20. Veikt pirmās palīdzības pasākumus nelaimes gadījumos.

3.29.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī par makro- un mikroekonomikas pamatiem.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. fizikas pamati;

2.2. materiālu mācība;

2.3. ķīmijas pamati;

2.4. elektrotehnikas pamati;

2.5. datoru lietošana;

2.6. kokapstrādē lietotās programmvadības darbmašīnas un tehnoloģiskās līnijas;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. koksnes makroskopiskā uzbūve un stumbra griezumi;

3.2. fizikālās, mehāniskās īpašības un tehnoloģiskās īpašības;

3.3. koksnes bojājumi;

3.4. koka detaļu savienojumu veidi un to pielietojums;

3.5. zāģmateriāli un sagataves;

3.6. plātņu materiāli;

3.7. līmes un apdares materiāli;

3.8. jaunie perspektīvie koksnes materiāli;

3.9. būvizstrādājumus reglamentējošie standarti, būvnormatīvi un citi normatīvie dokumenti;

3.10. koksnes apstrādes pamati;

3.11. kokapstrādes darbmašīnas, instrumenti un griezējinstrumenti;

3.12. kokapstrādes tehnoloģija;

3.13. līmes, līmēšanas un aplīmēšanas tehnoloģija;

3.14. koksnes izstrādājumu aizsardzības un apdares materiāli, aizsardzības un apdares tehnoloģija;

3.15. kokapstrādes atlikumu pārstrāde;

3.16. koka izstrādājumu un būvizstrādājumu konstrukcijas;

3.17. tehniskie mērījumi, pielaides un sēžas;

3.18. rasēšana, rasējumu lasīšana;

3.19. būvizstrādājumu ražošanas procesa tehnoloģiskā dokumentācija;

3.20. būvizstrādājumu ražojuma atbilstības sertifikācijas vai ražotāja atbilstības deklarācijas sastādīšanas prasības;

3.21. komercdarbība;

3.22. matemātisku aprēķinu veikšana (laukuma, tilpuma, daudzuma, % aprēķināšana);

3.23. pamatzināšanas ķīmijā (šķīdinātāji, atšķaidītāji, līmvielas, cietinātāji; izpratne par žūšanas, cietēšanas un reaģēšanas procesiem);

3.24. dažādu sistēmu mērvienību (masas, laukuma, tilpuma, ģeometrisko izmēru, ātruma, apgriezienu, temperatūras) izpratne, lasīšana un pielietošana;

3.25. fizikas pamatnoteikumu izpratne (kustība, pretestība, adhēzija, kohēzija, elektrība);

3.26. darba aizsardzība;

3.27. darba tiesiskās attiecības;

3.28. vides aizsardzība;

3.29. valsts valoda;

3.30. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.31. saskarsme.

3.30. Meža mašīnu operatora profesijas standarts

3.30.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – meža mašīnu operators.

2. Profesijas kods – 8341 07.

3.30.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– meža mašīnu operators strādā ar meža apsaimniekošanas darbiem paredzētām speciālām meža mašīnām (harvesteru, forvarderu, augsnes gatavotāju, šķeldotāju, saiņotāju, celmu rāvēju, stādītāju) (turpmāk kopā – meža mašīnas), veic koku zāģēšanu un apstrādi, kokmateriālu pievešanu līdz ceļmalas krautuvei, kā arī celmu raušanu, ciršanas atlieku saiņošanu un pārstrādi kurināmās koksnes šķeldās, meža augsnes sagatavošanu un kociņu stādīšanu.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai meža mašīnu operatoram nepieciešama motorzāģa vadītāja apliecība, B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība un normatīvajos aktos noteiktai traktortehnikas kategorijai atbilstoša vadītāja apliecība.

Meža mašīnu operators strādā ar meža nozari saistītos uzņēmumos.

3.30.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot savu darbu un strādāt, ievērojot mežsaimniecības, vides aizsardzības, darba aizsardzības un ugunsdrošības prasības.

2. Spēja veikt meža apsaimniekošanu kvalitatīvi un ražīgi, izmantojot atbilstošas darba metodes un paņēmienus katrā no meža apsaimniekošanas darbiem.

3. Spēja izmantot vidi saudzējošus darba paņēmienus, lietot motorinstrumentiem un meža mašīnām atbilstošas degvielas un smērvielas.

4. Spēja uzturēt mašīnas tehniskā darba kārtībā, veikt ikdienas un periodiskās tehniskās apkopes un vienkāršus remonta darbus, izmantojot meža mašīnas tehnisko informāciju.

5. Spēja regulēt meža mašīnas iestatījumus atbilstoši darbu specifikai un operatora individuālajam profesionālo prasmju līmenim.

6. Spēja vadīt meža mašīnas.

7. Spēja veikt meža izstrādes un kokmateriālu pievešanas darbus galvenajā cirtē un kopšanas cirtē.

8. Spēja identificēt dabas vērtības, atbilstoši darba uzdevumam plānot cirsmas izstrādi un uzmērīt audzi.

9. Spēja sastādīt darba uzdevumu harvestera vadības sistēmai.

10. Spēja veikt harvestera mērīšanas sistēmas kalibrēšanu.

11. Spēja ražīgi un kvalitatīvi zāģēt ar harvesteru kokus un sagatavot no tiem vērtīgus kokmateriālus, ievērojot kokmateriālu kvalitātes prasības.

12. Spēja sagatavotos kokmateriālus, ciršanas atliekas vai celmus pievest ar forvarderu līdz ceļmalas krautuvei.

13. Spēja ar saiņotāju veikt ciršanas atlieku saiņošanu.

14. Spēja ciršanas atliekas pārstrādāt kurināmās koksnes šķeldās ar šķeldotāju.

15. Spēja veikt celmu raušanu, ar ekskavatoru izrautos celmus nokraut kaudzēs cirsmā.

16. Spēja veikt augsnes sagatavošanas darbus un kociņu stādīšanu ar meža mašīnām.

17. Spēja izprast un lietot meža mašīnu un datu apmaiņas datorprogrammas.

18. Spēja uzskaitīt izpildīto darbu un izlietotos materiālus, kontrolēt darbu izpildes gaitu un kvalitāti, veikt tehnoloģiskā procesa izmaksu kalkulāciju.

19. Spēja ievērot darba aizsardzības prasības, lietot atbilstošus, ergonomiskus un drošus darba paņēmienus, izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus, piedalīties darba vides riska faktoru noteikšanā.

20. Spēja rīkoties ugunsgrēka un nelaimes gadījumos, sniegt pirmo palīdzību.

21. Spēja vadīt transportlīdzekli nokļūšanai uz darba vietu mežā vai meža mašīnu apgādei ar rezerves daļām un degvielu.

22. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.30.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Strādāt ar harvesteru (sastādīt darba uzdevumu harvestera vadības sistēmai, plānot cirsmas izstrādi, identificēt dabas vērtības, uzmērīt audzi, pārzināt kokmateriālu kvalitāti, pārzināt harvestera mērīšanas sistēmas kalibrēšanu, veikt meža kopšanu atbilstoši kopšanas ciršu kvalitātes prasībām, sagatavot darba atskaites).

2. Strādāt ar forvarderu (plānot kokmateriālu un ciršanas atlieku krautuves vietas un to izvietojumu, plānot kokmateriālu kravas atbilstoši krautuves plānojumam, nokraut un šķirot kokmateriālus krautuvē atbilstoši to kvalitātei, pievest kokmateriālus meža kopšanas cirtēs atbilstoši kopšanas ciršu kvalitātes prasībām, nokraut ciršanas atliekas un celmus atbilstoši žūšanas, vides un tālākās pārstrādes prasībām, sagatavot darba atskaites).

3. Strādāt ar augsnes gatavotāju (regulēt augsnes gatavošanas iekārtas atbilstoši augsnes gatavošanas kvalitātes prasībām, plānot augsnes sagatavošanu cirsmā, noteikt stādvietu skaitu augsnes sagatavošanas laikā).

4. Strādāt ar šķeldotāju (regulēt un uzturēt tehniskā kārtībā šķeldošanas iekārtu, lai nodrošinātu atbilstošas kvalitātes šķeldu ražošanu, lietot atbilstošas šķeldošanas darba metodes cirsmā un krautuvē).

5. Strādāt ar saiņotāju (regulēt un uzturēt tehniskā kārtībā saiņošanas iekārtu, lai nodrošinātu atbilstošas kvalitātes saiņu sagatavošanu, saiņot ciršanas atlieku saiņus atbilstoši sugu sastāvam).

6. Strādāt ar celmu rāvēju (atkarībā no celmu dimensijām izmantot atbilstošu celma šķelšanas un raušanas metodi, sagatavot augsni jauno kociņu stādīšanai, ja nepieciešams).

7. Strādāt ar stādītāju (stādīt kociņus tādā izvietojumā, kas nodrošina stādīšanas normatīvu un kvalitātes prasības, veikt stādvietu kontrolmērījumus stādīšanas laikā).

8. Lietot meža mašīnu un elektronisko datu apmaiņas datorprogrammas.

9. Noregulēt meža mašīnu atbilstoši darba specifikai un operatora individuālajam profesionālo prasmju līmenim.

10. Nodrošināt dabas un apkārtējās vides aizsardzību, lietot videi draudzīgus materiālus.

11. Izvēlēties atbilstošus instrumentus un materiālus darbam.

12. Lietot un kalibrēt mērinstrumentus un kontrolinstrumentus.

13. Veikt meža mašīnu ikdienas un periodiskās tehniskās apkopes.

14. Veikt vienkāršus remonta darbus, izmantojot atslēdzniecības un metināšanas darbu iemaņas.

15. Lasīt meža mašīnu elektriskās, hidrauliskās un vadības sistēmas shēmas.

16. Plānot un organizēt savu darbu, uzņemties atbildību par saviem darba rezultātiem.

17. Atrast, klasificēt un atlasīt vajadzīgo informāciju, strādāt ar katalogiem tehniskās informācijas iegūšanai.

18. Orientēties mežsaimniecības nozares normatīvajos aktos, lietot mežsaimniecības zināšanas un jaunākās nozares attīstības tehnoloģijas.

19. Pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

20. Strādāt komandā un patstāvīgi, ievērot darba kultūru un profesionālo ētiku, risināt problēmsituācijas darba procesā.

21. Izprast ražošanas pašizmaksas veidošanās principus un veikt aprēķinus.

22. Ievērot darba aizsardzības noteikumus un lietot individuālās aizsardzības līdzekļus.

23. Ievērot ugunsdrošības noteikumus, lietot ugunsdzēsības materiālus un ierīces.

24. Sniegt pirmo palīdzību.

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

27. Lietot mežsaimniecības nozares profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

28. Strādāt ar motorzāģi.

29. Vadīt vieglo autotransporta līdzekli.

3.30.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. meža nozares struktūra un pamatfunkcijas;

1.2. arodslimības un to cēloņi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. meža nozares normatīvie akti;

2.2. mežsaimniecībā izmantojamie augu aizsardzības līdzekļi un vielas;

2.3. tehniskās mehānikas pamati (meža mašīnu mezglu uzbūve, savienojumi);

2.4. konstrukciju materiāli, konstrukciju izturības noteikšanas pamatprincipi, detaļu, mezglu izmēru noteikšanas pamatprincipi;

2.5. komercdarbības pamati;

2.6. mežsaimniecības darbu organizācija un plānošana;

2.7. profesionālā saskarsme;

2.8. rasējumu lasīšana, detaļu un mezglu skicēšana.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. mežsaimniecības pamati (meža ekoloģija, meža apsaimniekošana, meža tipoloģija, koksnes vainas, ainavu plānošanas pamati, mežsaimniecības kartogrāfija);

3.2. mežizstrāde (cirsmu izstrādes plānošana, kokmateriālu sagatavošanas, pievešanas un ciršanas atlieku pārstrādes darba metodes, kokmateriālu kvalitātes prasības, stumbra sagarumošanas optimizācijas principi, kontrolmērījumi, cirsmu izstrāde ar motorzāģi);

3.3. kokmateriālu sagatavošanas, pievešanas, ciršanas atlieku pārstrādes, celmu raušanas, meža augsnes sagatavošanas un meža atjaunošanas tehnoloģijas;

3.4. meža mašīnu uzbūve, ekspluatācija un tehniskā dokumentācija (meža mašīnu raksturlielumi, meža mašīnu uzbūves principi, meža mašīnu ekspluatācijas noteikumi, meža mašīnu transportēšana);

3.5. meža mašīnu (forvardera, harvestera, augsnes gatavotāja, šķeldotāja, celmu rāvēja, saiņotāja un stādītāja) vadīšanas principi;

3.6. darba paņēmieni īpašos apstākļos (problemātisko koku apstrāde, darbs kalnainā apvidū, darbs nelabvēlīgos laika apstākļos u.c.);

3.7. meža mašīnu ikdienas un periodiskās tehniskās apkopes un remonts;

3.8. meža mašīnu darba uzdevumu sagatavošana, darba uzskaite, kvalitātes kontrole, kalibrēšana, tehnoloģisko procesu izmaksu kalkulācija;

3.9. meža aizsardzības metodes un vides aizsardzības prasības mežsaimniecībā;

3.10. mežsaimniecības prasībām atbilstoši un vidi saudzējoši darba paņēmieni;

3.11. mežsaimniecības profesionālie termini un simboli valsts valodā un vienā svešvalodā;

3.12. datortehnikas un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana;

3.13. hidraulikas un hidrostatikas pamati (meža mašīnu hidraulisko sistēmu pamatprincipi);

3.14. meža mašīnu elektrisku un elektronisku ierīču darbības principi, meža mašīnu datorsistēmu darbības principi;

3.15. ugunsdrošības noteikumi, uguns aizsardzības un uguns dzēšanas paņēmieni;

3.16. veicamās darbības nelaimes gadījumā un pirmās palīdzības sniegšana;

3.17. darba aizsardzība;

3.18. mežsaimniecības un atslēdznieku motorinstrumenti;

3.19. atslēdznieku un metināšanas darbu tehnoloģijas pamati (metālapstrādes pamatdarbu veidi, metālapstrādē izmantojamie rokas instrumenti, elektrisko un pneimatisko rokas instrumentu izmantošana, darba paņēmieni, strādājot pie metālapstrādes darbgaldiem, vienkāršo metināšanas darbu paņēmieni);

3.20. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.21. ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība;

3.22. valsts valoda;

3.23. darba tiesiskās attiecības.

3.31. Iespieddarbu noformējuma speciālista profesijas standarts

3.31.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – iespieddarbu noformējuma speciālists.

2. Profesijas kods – 3432 50.

3.31.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– iespieddarbu noformējuma speciālists veic iespieddarbu digitālo noformēšanu, to sagatavošanu iespiešanai un pēcapstrādei; plāno un izstrādā iespieddarbu digitālā noformējuma projektus individuāli vai sadarbībā ar citiem speciālistiem, nepieciešamības gadījumā veic konsultanta funkcijas un ir atbildīgs par sava darba rezultātu un kvalitāti.

Iespieddarbu noformējuma speciālists ir nozares speciālista vadībā izdevniecībās, reklāmas aģentūrās, tipogrāfijās vai citos poligrāfijas un izdevējdarbības nozares uzņēmumos nodarbināta persona vai pašnodarbināta persona, var veikt individuālo komercdarbību.

3.31.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izmantot zināšanas, prasmes un attieksmes darba izpildei un profesionālajai attīstībai.

2. Spēja lietot datoru ar iespieddarbu digitālā noformējuma un sagatavošanas iespiešanai datorprogrammām, prast lietot datoram pievienojamās ievadierīces un izvadierīces.

3. Spēja vizuāli pārbaudīt darba vietu pirms darba uzsākšanas, uzturēt to kārtībā darba laikā un sakārtot pēc darba beigšanas.

4. Spēja ievērot ugunsdrošības, elektrodrošības noteikumus, novērtēt riska faktorus, vajadzības gadījumā atbilstoši reaģēt, spēja sniegt pirmo palīdzību.

5. Spēja ievērot darba un vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

6. Spēja rīkoties saskaņā ar darba tiesisko attiecību normatīvajiem aktiem.

7. Spēja izvērtēt iespieddarba digitālajai noformēšanai iesniegto materiālu mērķauditoriju un pielietojuma vides specifiku.

8. Spēja novērtēt iespieddarba raksturu, kompozīcijas un tehnoloģiskā risinājuma iespējas; izvērtēt pieejamo iespieddarbu digitālā noformējuma datorprogrammu iespējas.

9. Spēja novērtēt tiražēšanai iesniegto materiālu atbilstību poligrāfijas tehnoloģiju iespējām, iespieddarba specifikai un izvērtēt klienta vēlmju savienojamību ar poligrāfijas tehnoloģiju iespējām.

10. Spēja novērtēt iespieddarba pielietošanas mērķa savienojamību ar teksta un vizuālo saturu, estētisko slodzi.

11. Spēja lasīt tehnoloģisko karti, vajadzības gadījumā sastādīt to.

12. Spēja novērtēt iespieddarba teksta, vizuālā materiāla, krāsu risinājuma atbilstību iespieddarba formātam; tiražējamās informācijas un iespieddarba formāta savienojamību.

13. Spēja novērtēt iespieddarba kompozīcijas un stila risinājuma atbilstību informācijas slodzei.

14. Spēja novērtēt poligrāfiski tiražējamā materiāla atbilstību tehnoloģiskajām iespējām.

15. Spēja izvēlēties iespieddarba digitālā noformējuma tehnoloģiju atbilstoši izvēlētajai iespiedtehnoloģijai un pēcapstrādes tehnoloģijām.

16. Spēja plānot iespieddarba digitālā noformējuma laika grafiku un nodrošināt tā izpildi.

17. Spēja izvēlēties iespieddarba specifikai atbilstošu kompozīciju, burtu fontus un izmērus, krāsu, kolorīta un tonālo risinājumu.

18. Spēja izstrādāt iespieddarba koncepcijai atbilstošu digitālā noformējuma projektu, atbilstoši izvēlētajām iespiešanas un pēcapstrādes tehnoloģijām sagatavot iespieddarbu tiražēšanai.

19. Spēja novērtēt iespieddarba digitālā noformējuma kvalitāti.

20. Spēja saskaņot ar klientu iespieddarba digitālās noformēšanas projekta prezentēšanas veidu un laiku.

21. Spēja informēt klientu par darba gaitu, iespieddarba digitālā noformējuma tehnoloģiju specifiku.

22. Spēja sazināties valsts valodā un svešvalodā, pielietojot profesionālo terminoloģiju.

23. Spēja strādāt komandā, sadarbojoties un ievērojot darba ētikas pamatprincipus.

24. Izmantojot datu bāzes, nozares literatūru, specifikācijas un citus informācijas avotus, spēja regulāri un patstāvīgi iepazīties ar nozares jaunākajām tehnoloģijām.

25. Spēja pilnveidot profesionālo kvalifikāciju atbilstoši uzņēmuma vadības prasībām.

3.31.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lietot iespieddarbu digitālā noformējuma ierīces un aprīkojumu.

2. Sagatavot iespieddarbu atbilstoši paredzamajai iespiedtehnoloģijai.

3. Sagatavot iespieddarbu atbilstoši paredzamajām pēcapstrādes tehnoloģijām.

4. Sagatavot iespieddarbu atbilstoši izvēlēto materiālu specifikai.

5. Sagatavot digitāli noformētu iespieddarbu tiražēšanai.

6. Sadarboties ar klientu.

7. Piedāvāt klientam piemērotāko prezentācijas veidu.

8. Sastādīt un lasīt tehnoloģisko karti.

9. Novērtēt tiražējamā teksta, vizuālā materiāla, krāsu risinājuma atbilstību iespieddarba informatīvajai slodzei.

10. Novērtēt izvēlētā iespieddarba formāta un tiražējamās informācijas savienojamību.

11. Novērtēt izvēlētā iespieddarba kompozīcijas un stila risinājuma atbilstību informācijas saturam.

12. Novērtēt iespieddarba realizēšanai izvēlēto materiālu īpašības.

13. Sagatavot iespieddarbu atbilstoši materiālu īpašībām.

14. Izvēlēties iespieddarba koncepcijai un stilam atbilstošus burtu fontus un izmērus.

15. Izstrādāt iespieddarba funkcijai piemērotu krāsu, kolorīta, tonālās uztveres modeli.

16. Novērtēt iesniegtā materiāla atbilstību poligrāfijas nozares tehnoloģiskajām prasībām.

17. Izvēlēties iespieddarba digitālā noformējuma tehnoloģiju atbilstoši poligrāfiskās reproducēšanas iespējām.

18. Nosūtīt un saņemt digitāli noformētā iespieddarba failus, izmantojot interneta vidi.

19. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

20. Sniegt pirmo palīdzību.

21. Veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

22. Uzturēt kārtībā darba vietu.

23. Rīkoties darba tiesisko attiecību normatīvo aktu ietvaros.

24. Izvērtēt potenciālo iespieddarba mērķauditoriju.

25. Izvērtēt iespieddarba pielietojuma vides ietekmes faktorus.

26. Novērtēt iespieddarba raksturu.

27. Novērtēt iespieddarba kompozīcijas risinājuma iespējas.

28. Noteikt iespieddarba noformēšanas tehnoloģiskā risinājuma variantus.

29. Novērtēt poligrāfijas nozares datorprogrammu iespējas.

30. Novērtēt izvēlēto materiālu atbilstību pasūtījuma specifikai.

31. Novērtēt pasūtītāja vēlmju savienojamību ar poligrāfijas nozares tehnoloģiskajām iespējām.

32. Novērtēt iespieddarba pielietošanas mērķa savienojamību ar tā estētisko slodzi.

33. Novērtēt iespieddarba teksta un vizuālā satura estētisko līmeni.

34. Novērtēt iesniegto vizuālo materiālu atbilstību poligrāfiskās reproducēšanas tehnoloģijām.

35. Izvēlēties iespieddarba digitālā noformējuma veidu atbilstoši iespieddarba tālākās realizēšanas tehnoloģijām.

36. Novērtēt iespieddarba realizēšanai izvēlēto materiālu īpašības.

37. Sagatavot iespieddarbu atbilstoši materiālu īpašībām.

38. Novērtēt iespieddarba noformēšanas tehnoloģiju darbietilpību.

39. Izveidot iespieddarba koncepcijai atbilstošu digitālo noformējumu.

40. Nodrošināt iespieddarba mērķauditorijai un pielietojuma mērķim atbilstošu iespieddarba digitālā projekta kvalitāti.

41. Plānot un nodrošināt iespieddarba digitālā noformējuma realizācijas termiņus.

42. Novērtēt digitāli noformētā iespieddarba kvalitāti.

43. Sniegt klientam informāciju par iespieddarba digitālā noformējuma tehnoloģiju īpatnībām.

44. Prezentēt digitāli noformētu iespieddarbu klientam.

45. Atrast, atlasīt un izmantot nepieciešamo informāciju.

46. Pārvaldīt valsts valodu.

47. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

48. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.31.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vides aizsardzības prasības;

1.2. darba tiesiskās attiecības;

1.3. datoru lietotājprogrammas, datu bāzes;

1.4. poligrāfijas nozares jaunākās tehnoloģijas un materiāli.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. poligrāfijas ražošanas tehnoloģijas;

2.2. izdevējdarbība;

2.3. pirmsiespiešanas procesi (reproprocesi);

2.4. reproducējamo materiālu atbilstība poligrāfiskās tiražēšanas vajadzībām;

2.5. iespieddarbu izmantošanas mērķi, estētiskā, informatīvā slodze;

2.6. iespieddarbu izmantošanas vides specifika;

2.7. iespieddarbu stils un vides kultūra;

2.8. iespieddarbu digitālā noformējuma kvalitātes prasības;

2.9. iespieddarbu digitālā noformējuma procesu laikietilpība un darbietilpība;

2.10. saskarsmes pamati;

2.11. rīcība ugunsgrēka un elektriskās strāvas noplūdes gadījumā;

2.12. pirmā palīdzība;

2.13. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

2.14. individuālās aizsardzības līdzekļi, drošības zīmes un signāli;

2.15. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. darba aizsardzība;

3.2. iespieddarbu digitālā noformējuma tehnoloģijas;

3.3. iespieddarbu kompozīcijas veidošanas noteikumi;

3.4. poligrāfijas materiāli, to īpašības;

3.5. papīra formāti, iespieddarbu formāti;

3.6. iespieddarbu digitālā noformējuma un sagatavošanas iespiešanai datorprogrammas;

3.7. tehnoloģiskā karte, tās sastādīšana;

3.8. datora un tam pievienojamo ierīču tehniskais raksturojums, izmantošanas iespējas;

3.9. burtu fonti un izmēri;

3.10. teksta vizuālo un grafisko elementu savienošanas nosacījumi;

3.11. vizuālā materiāla estētiskā kvalitāte, atbilstība poligrāfiskās reproducēšanas iespējām;

3.12. teksta grupēšanas noteikumi;

3.13. teksta un brīvo laukumu kompozīcija;

3.14. digitāli noformētu iespieddarbu sagatavošana tiražēšanai;

3.15. interneta vides iespējas digitāli noformēto iespieddarbu failu administrēšanā;

3.16. valsts valoda;

3.17. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.18. saskarsmes psiholoģijas pamati;

3.19. darba vietas vizuālās novērtēšanas un sakārtošanas paņēmieni.

3.32. Ceļojumu konsultanta profesijas standarts

3.32.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ceļojumu konsultants.

2. Profesijas kods – 4221 01.

3.32.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ceļojumu konsultants veicina tūrisma pakalpojumu pārdošanu un atbild par ceļojuma organizēšanas plānošanu, ievērojot Eiropas un Latvijas tiesību aktu prasības tūrisma nozarē un dokumentu noformēšanas kārtību; plāno un izpilda klienta pasūtījumu, pielietojot profesionālās kompetences; sazinās valsts valodā augstākajā līmenī un ne mazāk kā divās svešvalodās; ir atbildīgs par sava darba kvalitatīvu rezultātu, sekmējot uzņēmuma pozitīva tēla veidošanos.

Ceļojumu konsultants ir tūrisma nozares speciālistu vadībā nodarbināta persona, kas strādā tūrisma uzņēmumos, birojos, atpūtas organizēšanas centros, aģentūrās un firmās vai strādā kā pašnodarbināta persona, vai var veikt individuālo komercdarbību.

3.32.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot, organizēt un koordinēt savu darbu tūrisma uzņēmumā, nodrošinot visu resursu pilnvērtīgu izmantošanu.

2. Spēja ievērot tūrisma uzņēmuma darbības virzienus, iespējas, prioritātes un pakalpojumu veidus.

3. Spēja ievērot ilgtspējīgā tūrisma attīstības principus.

4. Spēja apgūt Latvijas un starptautiskā tūrisma tirgus piedāvājumus un informācijas meklēšanas instrumentus.

5. Spēja pārzināt tirgus tendences un apgūt jaunākos produktus.

6. Spēja organizēt klientiem uzņēmuma pakalpojumus un aktivitātes ar oriģinālu pieeju tūrisma produkta veidošanā.

7. Spēja strādāt individuāli un komandā, un pieņemt lēmumus, pielietojot saskarsmes psiholoģijas pamatprincipus.

8. Spēja izvērtēt sava darba kvalitāti.

9. Spēja uzturēt viesmīlības atmosfēru, organizējot kvalitatīvu klientu apkalpošanu.

10. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši Eiropas un Latvijas normatīvajiem aktiem un lietvedības noteikumiem.

11. Spēja pārzināt darbības, kas saistītas ar līgumu, apdrošināšanas, konsulāro un atskaites dokumentu formēšanu, un lietot šos dokumentus darba procesā.

12. Spēja izmantot lietišķo saraksti, izmantojot speciālo tūrisma terminoloģiju.

13. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divas svešvalodās profesionālajā saziņas līmenī, tās pilnveidojot un lietojot profesionālo terminoloģiju.

14. Spēja ievērot ģērbšanās, vizuālā izskata, uzvedības, kultūras, pieklājības normas un lietišķā protokola pamatus.

15. Spēja piedāvāt pastāvīgas un noturīgas kvalitātes pakalpojumu atbilstoši tūrisma jomu reglamentējošiem normatīviem aktiem un viesmīlības standartiem.

16. Spēja tiekties uz kopēju uzņēmuma mērķu sasniegšanu, izmantojot vispārējas un profesionālās zināšanas.

17. Spēja sekmēt uzņēmuma apgrozījuma palielināšanos, sadarbojoties komandā.

18. Spēja ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un uzņēmuma standartus.

19. Spēja pielietot drošus darba paņēmienus darbības procesā, praktiski pielietojot darba aizsardzības zināšanas.

20. Spēja ievērot Latvijas Republikas normatīvos aktus, ar tūrismu saistītos Eiropas Savienības tiesību aktus un nodrošināt valsts kontrolējošo institūciju norādījumu izpildi.

21. Spēja apgūt jaunas racionālas profesionālas iemaņas, iepazīstoties ar jaunāko profesionālo informāciju un piedaloties pieredzes apmaiņas programmās.

22. Spēja lietot tiešās rezervācijas programmas un apgūt jaunāko informācijas tehnoloģijās.

3.32.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Sekmēt uzņēmuma pozitīva tēla veidošanu.

2. Veidot uzņēmuma popularitāti sabiedrībā.

3. Pārzināt Eiropas un Latvijas Republikas normatīvos aktus tūrisma jomā.

4. Ievērot darba, vides aizsardzības un sanitārijas noteikumus.

5. Ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

6. Saudzēt apkārtējo vidi.

7. Pielietot viesmīlības un saskarsmes pamatprincipus.

8. Pielietot tūrisma zināšanas.

9. Būt atbildīgam par sava darba rezultātiem.

10. Prast strādāt komandā.

11. Apgūt tūrisma tirgus piedāvājumus un informācijas meklēšanas instrumentus.

12. Ievērot ilgtspējīga tūrisma attīstības principus.

13. Piedāvāt un pārdot uzņēmuma un tūrisma produktu, ievērojot uzņēmuma darbības virzienu, pakalpojumu veidus un izmaksas.

14. Veikt klientu pastāvīgu uzskaiti un glabāt to atbilstoši uzņēmumā noteiktajām prasībām.

15. Pieņemt un koordinēt pasūtījumus, motivējot uzņēmuma tūrisma produkta un pakalpojuma priekšrocības.

16. Izzināt klientu vajadzības un identificēt vēlamo pakalpojumu veidu.

17. Strādāt ar biroja tehniku un aprīkojumu.

18. Prast noformēt klientu rēķinus, izmantojot dažādus maksājumu veidus.

19. Strādāt ar datoru, izmantojot specializētās programmas.

20. Veidot atskaites par pārdoto un pieprasīto.

21. Veidot uzņēmuma datu bāzi par klientiem.

22. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

23. Pārvaldīt valsts valodu augstākajā līmenī.

24. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas profesionālajā saziņas līmenī.

25. Patstāvīgi organizēt savu darbu.

26. Paaugstināt profesionālo kvalifikāciju.

27. Strādāt komandā.

28. Ierosināt inovatīvus risinājumus un izrādīt iniciatīvu to ieviešanā.

29. Ievērot savstarpējās kultūras un uzvedības normas.

30. Sekmēt klienta labsajūtu, uzturot labvēlīgu mikroklimatu.

31. Ievērot konfidencialitāti informācijā par klientiem un uzņēmumu.

32. Izmantot pārdošanas prasmes.

3.32.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. darba un sociālo tiesību pamati;

1.2. viesmīlības pamati;

1.3. pirmās palīdzības sniegšana.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. darba aizsardzība;

2.2. ugunsdrošības noteikumi;

2.3. iekārtu elektrodrošības noteikumi;

2.4. pasaules tūrisma ģeogrāfijas pamati;

2.5. Latvijas un pasaules vēstures un kultūras svarīgākie notikumi;

2.6. psiholoģijas pamati;

2.7. tirgvedības nozares pamati;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;

2.9. lietvedības pamati.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. lietišķā etiķete un protokols;

3.2. darba tiesiskās attiecības;

3.3. tūrisma nozares normatīvie akti;

3.4. nodokļu sistēmu reglamentējošie normatīvie akti;

3.5. vides aizsardzības prasības;

3.6. higiēnas prasības;

3.7. tūrisma biznesa pamati;

3.8. ceļojumu klasifikācija;

3.9. tūristu apdrošināšana;

3.10. tirgus konjunktūra;

3.11. praktiskās tirgzinības;

3.12. grāmatvedības pamati;

3.13. speciālās datorprogrammas;

3.14. retorikas pamati;

3.15. saskarsmes psiholoģijas pamatprincipi;

3.16. runas un kustību kultūra;

3.17. norēķini ar klientu;

3.18. valsts valoda;

3.19. vismaz divas svešvalodas profesionālajā saziņas līmenī;

3.20. informācijas iegūšana, apstrāde un analīze ar datora palīdzību;

3.21. biroja tehnikas lietošana.

3.33. Viesu uzņemšanas dienesta speciālista profesijas standarts

3.33.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – viesu uzņemšanas dienesta speciālists.

2. Profesijas kods – 5151 13.

3.33.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– viesu uzņemšanas dienesta speciālists uzņem un apkalpo viesus; veic pieprasījumu apstiprināšanu un istabu rezervēšanu, viesu reģistrāciju; informē viesus par pakalpojumiem viesnīcā un ārpus tās, norēķinās ar viesiem, ievērojot uzņēmuma standartus; spēj reaģēt konflikta situācijās, izmantojot saskarsmes psiholoģijas prasmes; atbilstoši kompetencei prot organizēt savu darbu un sadarboties ar citiem uzņēmuma speciālistiem; patstāvīgi pieņem lēmumus, sazinās valsts valodā un divās svešvalodās.

Viesu uzņemšanas dienesta speciālists var strādāt uzņēmumos, t.sk. tūristu mītnēs – viesnīcās, moteļos, jaunatnes tūristu mītnēs, viesu mājās, sanatorijās, kempingos, pansijās.

3.33.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot, organizēt un koordinēt savu darbu viesu uzņemšanas dienestā viesmīlības uzņēmumā, nodrošinot visu resursu pilnvērtīgu izmantošanu.

2. Spēja organizēt viesiem uzņēmuma pakalpojumus un aktivitātes sadarbībā ar uzņēmuma dienestiem un komersantiem.

3. Spēja sadarboties ar citām uzņēmuma struktūrvienībām.

4. Spēja strādāt individuāli un komandā.

5. Spēja pieņemt lēmumus, lietojot saskarsmes un lietišķās etiķetes pamatprincipus.

6. Spēja piedāvāt pastāvīgas un noturīgas kvalitātes pakalpojumus.

7. Spēja izvērtēt sava darba kvalitāti.

8. Spēja uzturēt un būt atbildīgam par viesmīlīgu atmosfēru, organizējot kvalitatīvu viesu apkalpošanu.

9. Spēja risināt viesu problēmas viņu uzturēšanās laikā uzņēmumā.

10. Spēja uzņemt viesus, pieņemt pasūtījumus un veikt norēķinus.

11. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem un lietvedības noteikumiem.

12. Spēja pārzināt un sastādīt norēķinu, inventarizācijas un atskaites dokumentāciju un to lietot darba procesā.

13. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, lietot profesionālo terminoloģiju.

14. Spēja nepārtraukti pilnveidot svešvalodu un profesionālās terminoloģijas lietošanu.

15. Spēja ievērot uzvedības, kultūras un pieklājības normas.

16. Spēja tiekties uz kopēju uzņēmuma mērķu sasniegšanu, izmantojot vispārējās un profesionālās zināšanas.

17. Spēja sekmēt uzņēmuma apgrozījuma palielināšanu, aktīvi iesaistoties uzņēmuma pakalpojumu pārdošanā.

18. Spēja ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

19. Spēja izmantot drošus darba paņēmienus, praktiski lietot darba un vides aizsardzības zināšanas un ievērot tehnoloģisko iekārtu un inventāra lietošanas noteikumus.

20. Spēja nodrošināt normatīvo dokumentu un valsts kontrolējošo institūciju norādījumu izpildi.

21. Spēja sniegt pirmo palīdzību atbilstoši nepieciešamībai.

22. Spēja pilnveidot profesionālo kvalifikāciju atbilstoši darba devēja prasībām.

23. Spēja apgūt jaunas racionālas profesionālas iemaņas, iepazīstoties ar jaunāko profesionālo informāciju un piedaloties pieredzes apmaiņas programmās.

24. Spēja lietot jaunākās datoru tehnoloģijas darba procesā.

25. Spēja adekvāti un profesionāli reaģēt stresa un nestandarta situācijās.

3.33.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Radīt labvēlīgu un pozitīvu pirmo iespaidu.

2. Sekmēt uzņēmuma pozitīva tēla veidošanu.

3. Veidot uzņēmuma popularitāti sabiedrībā.

4. Izmantot viesmīlības uzņēmuma profesionālo tehniku.

5. Izmantot biroja tehniku un aprīkojumu.

6. Strādāt ar kases aparātu.

7. Lietot datoru, izmantojot specializētās programmas.

8. Norēķināties ar viesiem, izmantojot skaidras un bezskaidras naudas norēķinus.

9. Ievērot darba aizsardzības, vides aizsardzības un higiēnas noteikumus.

10. Saudzēt apkārtējo vidi.

11. Rīkoties atbilstoši viesmīlības un saskarsmes pamatprincipiem.

12. Prast izmantot tūrisma zināšanas.

13. Uzņemt un reģistrēt viesus.

14. Piedāvāt un pārdot uzņēmuma un tūrisma produktus un pakalpojumus.

15. Veikt viesu pastāvīgu uzskaiti un glabāt to atbilstoši uzņēmumā noteiktajām prasībām.

16. Pieņemt un koordinēt pasūtījumus.

17. Izzināt viesu vajadzības un risināt viesu problēmas, kas radušās uzturēšanās laikā.

18. Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes.

19. Pārbaudīt tūrisma mītnes telpu un apkārtnes kārtību.

20. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt divas svešvalodas.

23. Patstāvīgi organizēt savu darbu.

24. Paaugstināt profesionālo meistarību un pakalpojumu kvalitāti.

25. Sadarboties ar viesiem, darba devēju un citiem darbiniekiem.

26. Ierosināt inovatīvus risinājumus un izrādīt iniciatīvu to ieviešanā.

27. Ievērot savstarpējās kultūras un uzvedības normas.

28. Sekmēt viesu labsajūtu, uzturot labvēlīgu mikroklimatu.

29. Izprast un mācēt sazināties par valstī notiekošo sporta, politikas un izklaides jomā.

30. Ievērot konfidencialitāti informācijā par viesiem un uzņēmumu.

31. Orientēties viesu uzņemšanas jomas normatīvajos aktos.

32. Ievērot lietišķās etiķetes prasības saskarsmē ar viesi un kolēģiem.

3.33.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī par Latvijas tūrisma produktu.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.2. ugunsdrošības noteikumi;

2.3. iekārtu elektrodrošības noteikumi;

2.4. pirmās palīdzības sniegšana;

2.5. tūrisma ģeogrāfijas pamati;

2.6. Latvijas vēstures un kultūras svarīgākie notikumi;

2.7. psiholoģijas pamati;

2.8. tūrisma mītņu klasifikācija;

2.9. tūrisma mītņu organizatoriskās struktūras;

2.10. tirgvedības nozares pamati;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās;

2.12. dokumentu noformēšanas tehniskās prasības;

2.13. tūrisma mītņu vadības datorprogrammu darbības pamatprincipi.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. lietišķā etiķete un protokols;

3.2. dienestu iedalījums un to darbība viesmīlības uzņēmumos;

3.3. darba un personīgās higiēnas prasības;

3.4. viesmīlības pamati;

3.5. saskarsmes psiholoģijas pamatprincipi;

3.6. viesu uzņemšanas dienesta speciālista atbildība saistībā ar pārējiem dienestiem;

3.7. norēķini ar viesi;

3.8. valsts valoda;

3.9. vismaz divas svešvalodas profesionālajā saziņas līmenī;

3.10. tūrisma mītnes vadības datorprogramma;

3.11. informācijas iegūšana, rezervācijas veikšana, apstrāde un analīze, izmantojot datoru;

3.12. biroja tehnikas lietošana;

3.13. runas un kustību kultūra;

3.14. uzņēmuma vēsture un tā produkta piedāvājums;

3.15. ētikas un estētikas pamatprincipi apkalpošanas kultūrā;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. darba tiesiskās attiecības;

3.18. vides aizsardzība.

3.34. Automehāniķa profesijas standarts

3.34.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – automehāniķis.

2. Profesijas kods – 7231 02.

3.34.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– automehāniķis veic automobiļa diagnostiku, tehnisko apkopi un remontu; veic mezglu un agregātu demontāžu, montāžu, remontu un regulēšanu; spēj sadarboties ar klientu un pārraudzīt zemākas kvalifikācijas darbiniekus.

Automehāniķis strādā patstāvīgi vai komandā ar citiem nozares speciālistiem uzņēmumos, kuru darbība saistīta ar autoapkalpi un autoremontu, kā arī var būt pašnodarbināta persona vai var veikt individuālo komercdarbību.

3.34.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, ievērojot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.

2. Spēja nodrošināt sev un citiem darbiniekiem drošus darba apstākļus, izvēloties atbilstošas darba metodes un palīglīdzekļus.

3. Spēja izpildīt nozarei un konkrētai darba vietai raksturīgās iekšējās kārtības noteikumu prasības.

4. Spēja nodrošināt uzticēto instrumentu, iekārtu un inventāra pareizu lietošanu un uzturēšanu darba kārtībā.

5. Spēja pielietot profesionālajā darbībā tehnisko informāciju, ievērot instrukcijas, lietot datoru.

6. Spēja izvēlēties un pielietot instrumentus un palīgierīces, saskaņā ar tehniskās informācijas un instrukciju norādēm.

7. Spēja veikt automobiļa tehnisko apkopi.

8. Spēja pielietot mērinstrumentus un ierīces, kuri nepieciešami darba kvalitatīvai izpildei.

9. Spēja orientēties automobiļu uzbūvē, lai veiktu agregātu, mehānismu un mezglu demontāžu – montāžu.

10. Spēja montēt riepas un balansēt riteņus.

11. Spēja nomainīt automobiļa elektroiekārtas ierīces un apgaismes ierīču detaļas.

12. Spēja izpildīt demontāžas – montāžas darbus.

13. Spēja rast risinājumu nestandarta situācijās, izmantojot detaļu aizvietošanu.

14. Spēja lasīt rasējumus, elektriskās shēmas un kinemātiskās shēmas.

15. Spēja risināt problēmsituācijas.

16. Spēja pašizglītoties, pastāvīgi pilnveidot profesionālo kompetenci atbilstoši pielietojamās tehnoloģijas un tehnikas attīstības līmenim.

17. Spēja sazināties, uzklausīt citus un argumentēti skaidrot savu viedokli, risinot darba uzdevumus.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

19. Spēja sadarboties ar klientu un sniegt informāciju par pakalpojumiem.

20. Spēja iegūt, pārbaudīt, izvērtēt darba uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un sniegt to klientiem.

3.34.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot un organizēt darba vietu atbilstoši uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumiem.

2. Ievērot darba aizsardzības prasības.

3. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumu prasības.

4. Sniegt pirmo palīdzību.

5. Ievērot vides aizsardzības prasības.

6. Uzglabāt un utilizēt bīstamos atkritumus.

7. Lietot individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

8. Strādāt ar celšanas iekārtām un ierīcēm.

9. Lietot darba uzdevumam atbilstošus instrumentus un palīgierīces.

10. Lietot atbilstošus ekspluatācijas materiālus (degvielas, eļļas, ziežvielas, tehniskos šķidrumus, autokosmētiku).

11. Lietot mērinstrumentus un diagnostikas ierīces un iekārtas.

12. Lasīt rasējumus, elektriskās shēmas un kinemātiskās shēmas.

13. Zīmēt skices.

14. Lietot tehnisko informāciju un instrukcijas darbu veikšanai.

15. Iegūt informāciju no elektroniskajām datu bāzēm un interneta.

16. Veikt automobiļu tehnisko apkalpošanu atbilstoši tehniskajai informācijai un darba instrukcijām.

17. Mainīt riepas un balansēt riteņus.

18. Remontēt automobiļu elektroiekārtu mehānismus, ierīces un apgaismojuma detaļas.

20. Veikt automobiļa motora remontu.

21. Izpildīt automobiļa agregātu remontu vai nepieciešamības gadījumā nosūtīt tos uz specializētām darbnīcām.

22. Izpildīt automobiļa ritošās daļas, piekares, sajūga un kardāna demontāžu – montāžu un remontu.

23. Izpildīt stūres iekārtu sastādošo ierīču un mezglu remontu.

24. Izpildīt bremžu sistēmu sastādošo mehānismu remontu.

25. Nomainīt nolietotās vai bojātās detaļas, mezglus un ierīces automobiļa virsbūvē.

26. Pārbaudīt virsbūves tehnisko stāvokli un novērst konstatētos defektus, nomainot vai regulējot detaļas.

27. Veikt automobiļu virsbūves detaļu (stiklojuma, iekšējās un ārējās apdares, blīvējuma detaļu) nomaiņu.

28. Veikt virsbūves aprīkojuma un komforta ierīču tehnisko apkopi un remontu.

29. Lietot nozares profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā (angļu, vācu vai krievu valodā).

30. Pārvaldīt valsts valodu.

31. Pārvaldīt vienu svešvalodu (angļu, vācu vai krievu valodu) saziņas līmenī.

32. Sadarboties ar klientiem un sniegt profesionālu informāciju par darba apjomu, izcenojumu un citiem klientu interesējošiem jautājumiem.

33. Veikt darbu uzskaiti un noformēt sniegto pakalpojumu dokumentus.

34. Lietot datoru.

35. Veikt darbu patstāvīgi un komandā.

36. Risināt problēmsituācijas.

3.34.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī nepieciešamās zināšanas par autobūvē izmantojamiem materiāliem.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. darba aizsardzības prasības;

2.2. ugunsdrošības noteikumi;

2.3. elektrodrošības noteikumi;

2.4. uzņēmuma darba organizācija;

2.5. darba uzskaite;

2.6. vides aizsardzības prasības;

2.7. kolektīvie aizsardzības līdzekļi;

2.8. ekspluatācijas materiālu ietekme uz cilvēka organismu un vidi;

2.9. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamības klases un to apzīmējumi;

2.10. darba vietas ergonomika;

2.11. automobiļa uzbūves pamati;

2.12. agregātu darbības principi;

2.13. detaļu savienojumu veidi;

2.14. agregātu un mezglu atteikumu iemesli;

2.15. motora un tā sistēmu uzbūve, darbības princips;

2.16. stūres iekārtas uzbūve un darbība;

2.17. ritošās daļas agregātu un mezglu uzbūve un darbība;

2.18. bremžu sistēmas uzbūve;

2.19. transmisiju sastādošo agregātu un mezglu uzbūve un darbība;

2.20. automobiļa elektroiekārtas uzbūve, darbības princips;

2.21. automobiļa virsbūves konstrukcija, tajā izvietoto ierīču atrašanās vieta un darbība;

2.22. darba tiesiskās attiecības;

2.23. organizācijas psiholoģijas pamati;

2.24. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā (angļu, vācu vai krievu valodā).

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. celšanas iekārtu un autoapkalpes tehniskā aprīkojuma ekspluatācijas noteikumi un drošības prasības;

3.2. degvielu, smērvielu, ziežvielu, tehnisko šķidrumu, krāsvielu un auto kosmētikas veidi un pielietojums;

3.3. uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi;

3.4. instrumentu veidi, iedalījums, izmantošana;

3.5. tehniskā informācija un instrukcijas veicamajiem darbiem;

3.6. darba vides bīstamie faktori;

3.7. ergonomikas principi;

3.8. pirmā palīdzība;

3.9. darba higiēna un kultūra;

3.10. individuālie aizsardzības līdzekļi;

3.11. bīstamie atkritumi, to glabāšana un utilizācija;

3.12. motora ārējo ierīču un detaļu demontāžas – montāžas tehnoloģija;

3.13. stūres iekārtas demontāžas – montāžas tehnoloģija;

3.14. ritošās daļas mezglu un detaļu demontāžas – montāžas tehnoloģija;

3.15. riepu nomaiņa un riteņu balansēšana;

3.16. bremžu sistēmas bojāto un nolietoto ierīču, mezglu un detaļu nomaiņa;

3.17. sajūga un kardānu demontāžas – montāžas tehnoloģija;

3.18. transmisijas agregātu demontāža – montāža;

3.19. automobiļa virsbūvē izvietoto ierīču demontāžas – montāžas tehnoloģija;

3.20. detaļu aizvietošana;

3.21. lietišķā saskarsme;

3.22. profesionālā ētika;

3.23. valsts valoda;

3.24. viena svešvaloda (angļu, vācu vai krievu valoda) saziņas līmenī.

3.35. Meža mašīnu mehāniķa profesijas standarts

3.35.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – meža mašīnu mehāniķis.

2. Profesijas kods – 7233 18.

3.35.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– meža mašīnu mehāniķis veic meža mašīnu tehnisko apkalpošanu, tehniskā stāvokļa noteikšanu, defektu diagnostiku un remontu; prot vadīt un apkalpot meža apsaimniekošanas darbiem paredzētās speciālās meža mašīnas, kuras izmanto meža augsnes sagatavošanai, kociņu stādīšanai, koku zāģēšanai un apstrādei, kokmateriālu pievešanai līdz ceļmalas krautuvei, celmu raušanai, ciršanas atlieku saiņošanai, kā arī pārstrādei kurināmās koksnes šķeldās.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai meža mašīnu mehāniķim nepieciešama B un C kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība un normatīvajos aktos noteiktai traktortehnikas kategorijai atbilstoša vadītāja apliecība.

Meža mašīnu mehāniķis strādā ar meža mašīnu remontu un apkalpošanu saistīto pakalpojumu uzņēmumos vai meža nozares uzņēmumos.

3.35.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus saskaņā ar amata aprakstu, ievērojot meža nozares normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

2. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot patstāvīgi un komandā, lai kvalitatīvi pildītu darba uzdevumus, ievērojot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus un vides aizsardzības prasības.

3. Spēja veikt meža mašīnu diagnostiku, izmantojot atbilstošus mēraparātus un diagnostikas iekārtas, un izvērtēt iegūtos rezultātus.

4. Spēja sagatavot darbu izpildei nepieciešamās detaļas, materiālus un aprīkojumu, pamatojoties uz iegūto informāciju par meža mašīnas tehnisko stāvokli, tehniskajiem parametriem un bojājumiem.

5. Spēja noteikt meža mašīnas detaļas un mezgla bojājuma iemeslus un cēloņus.

6. Spēja lasīt un analizēt hidraulikas sistēmas, elektroiekārtu, elektronisko vadības sistēmu un kinemātiskās shēmas, zīmēt skices.

7. Spēja remontēt meža mašīnas, izmantojot atbilstošas darba metodes un aprīkojumu.

8. Spēja orientēties meža mašīnas uzbūvē, lai veiktu detaļu, agregātu, mehānismu un mezglu demontāžu – montāžu.

9. Spēja veikt meža mašīnu tehniskās apkopes, ievērojot periodiskumu un tehniskajā dokumentācijā noteiktās prasības.

10. Spēja pārbaudīt meža mašīnu darbībā pēc tehniskās apkopes vai remonta, novērtējot veiktā darba kvalitāti.

11. Spēja sagatavot dokumentāciju par rezerves daļu un materiālu uzskaiti un veiktā darba izpildi.

12. Spēja pašizglītoties, pastāvīgi pilnveidot profesionālo kompetenci atbilstoši meža mašīnu remonta tehnoloģijas attīstības līmenim.

13. Spēja sazināties, uzklausīt citus un argumentēti skaidrot savu viedokli, risinot darba uzdevumus.

14. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās (angļu, vācu vai krievu).

3.35.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Iegūt, izvērtēt un analizēt informāciju par meža mašīnas tehnisko stāvokli, tehniskajiem parametriem un bojājumiem.

2. Veikt meža mašīnu mezglu diagnostiku un novērtēt veikto mērījumu rezultātus.

3. Noteikt meža mašīnas bojājuma iemeslus.

4. Sastādīt meža mašīnas remontam nepieciešamo rezerves daļu pasūtījumu piegādes grafiku un veikt pasūtījumu.

5. Noteikt nepieciešamo remontdarbu apjomu un izmaksas.

6. Sagatavot un norobežot remonta zonu atbilstoši prasībām.

7. Izvēlēties atbilstošas darba metodes un sagatavot darbam nepieciešamos instrumentus un materiālus.

8. Veikt meža mašīnas bojāto daļu vai mezglu remontu vai nomaiņu.

9. Novērtēt paveiktā darba kvalitāti.

10. Plānot meža mašīnu parka tehnisko apkopju grafiku.

11. Veikt meža mašīnas sagatavošanu apkopei un veikt meža mašīnu tehnisko apkopi.

12. Veikt izlietoto materiālu uzskaiti.

13. Pārbaudīt meža mašīnu darbībā pēc tehniskās apkopes vai meža mašīnas atbilstību darbam pēc remonta.

14. Sagatavot dokumentāciju par meža mašīnai veiktajiem darbiem.

15. Lietot pneimatiskos, hidrauliskos un elektroinstrumentus, kā arī speciālo aprīkojumu.

16. Veikt metāla apstrādes pamatdarbus ar rokas instrumentiem un uz metālapstrādes darbgaldiem.

17. Veikt vienkāršus metināšanas pamatdarbus.

18. Veidot rezerves daļu uzkrājuma fonda pieprasījumu.

19. Uzturēt darba kārtībā instrumentus, iekārtas un aprīkojumu.

20. Lasīt kopsalikuma un detaļu rasējumus, lasīt un zīmēt detaļu skices.

21. Lasīt un izmantot darbā hidraulikas sistēmas, elektroiekārtu un elektronisko vadības sistēmu un kinemātiskās shēmas, zīmēt skices.

22. Vadīt meža mašīnas un veikt to regulēšanu atbilstoši tehniskajiem parametriem.

23. Vadīt B un C kategorijas automobiļus.

24. Ievērot normatīvos aktus, kas reglamentē meža nozares uzņēmumu un ar meža mašīnu remontu un apkalpošanu saistīto pakalpojumu uzņēmumu darbību.

25. Ievērot ķīmisko vielu uzglabāšanas un lietošanas noteikumus.

26. Ievērot izlietoto eļļu un citu videi kaitīgu materiālu lietošanas, savākšanas, glabāšanas noteikumus.

27. Strādāt patstāvīgi un komandā, uzņemties iniciatīvu.

28. Plānot un organizēt savu darbu, noteikt prioritātes, argumentēt savu viedokli.

29. Uzklausīt klienta vēlmes un komunicēt ar klientu, ievērojot pieklājības normas.

30. Ievērot vides un darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības prasības.

31. Izmantot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

32. Sniegt pirmo palīdzību.

33. Atrast, analizēt un atlasīt informāciju par jaunākajām tehnoloģijām savā profesijā un pastāvīgi pilnveidot profesionālo kompetenci.

34. Izmantot darbā datortehniku, specializētās datorprogrammas un elektroniskos saziņas līdzekļus.

35. Pārvaldīt valsts valodu.

36. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

37. Pārvaldīt divas svešvalodas (angļu, vācu vai krievu) profesionālās saziņas līmenī.

3.35.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. darba vides risku vērtēšana;

1.2. arodslimības, to cēloņi;

1.3. meža nozares struktūra un pamatfunkcijas;

1.4. meža nozares normatīvie akti.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. materiālu, konstrukciju izturības, detaļu un mezglu izmēru noteikšanas pamatprincipi;

2.2. rasējumu lasīšana, detaļu un mezglu skicēšana;

2.3. mašīnu un iekārtu konstrukciju pamati (konstrukciju materiāli; konstrukciju izturības noteikšanas pamatprincipi, detaļu un mezglu izmēru noteikšanas pamatprincipi, mehānisku, hidraulisku, elektrisku un elektronisku ierīču darbības principi);

2.4. mežsaimniecības mehanizācija (mehanizācijas būtība un attīstības tendences, meža mašīnas un iekārtas, to darba mūžs);

2.5. metālapstrādes tehnoloģija;

2.6. komercdarbības pamati;

2.7. darbu organizācija un plānošana;

2.8. profesionālā saskarsme;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. meža mašīnu uzbūve un ekspluatācija;

3.2. meža mašīnu tehniskā dokumentācija;

3.3. meža mašīnu transportēšana;

3.4. meža mašīnu diagnostika, tehniskās apkopes un remonts;

3.5. hidrostatikas principi;

3.6. elektrotehnikas, elektrības un automatizācijas principi (elektronisko vadības sistēmu un datorsistēmu uzbūves un darbības principi, elektrisko un elektronisko ierīču darbības principi, elektroiekārtu ekspluatācija, shēmu lasīšana);

3.7. hidraulikas sistēmu darbības principi (hidraulisku spēka iekārtu un vadības sistēmu uzbūves un darbības principi, hidraulisko shēmu lasīšana);

3.8. tehniskās mehānikas principi (meža mašīnu mezglu uzbūve, savienojumi);

3.9. konstrukciju materiāli, konstrukciju izturības noteikšanas principi, detaļu un mezglu izmēru noteikšanas principi;

3.10. datoru lietošana (specializētās pakalpojumu programmas);

3.11. tehniskā grafika (rasējumu lasīšana, skiču zīmēšana);

3.12. meža mašīnu diagnostikā, tehniskajās apkopēs un remontos izmantojamo iekārtu, ierīču un instrumentu lietošana, regulēšana un uzturēšana;

3.13. metināšanas darbu tehnoloģijas pamati;

3.14. metālapstrādē izmantojamie instrumenti un iekārtas;

3.15. izmantojamo ķīmisko vielu, smēreļļu un citu rezerves daļu lietošana, uzglabāšana un to savākšanas noteikumi;

3.16. darba uzskaite, kvalitātes kontrole, tehnoloģisko procesu izmaksu kalkulācija;

3.17. vides aizsardzības prasības, vidi saudzējoši darba paņēmieni;

3.18. darba aizsardzība;

3.19. pirmā palīdzība;

3.20. elektrodrošības prasības;

3.21. ugunsdrošības noteikumi, uguns aizsardzības un uguns dzēšanas paņēmieni;

3.22. ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība;

3.23. darba tiesiskās attiecības;

3.24. valsts valoda;

3.25. divas svešvalodas (angļu, vācu vai krievu) profesionālās saziņas līmenī.

3.36. Kokapstrādes operatora profesijas standarts
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 14.01.2014. noteikumiem Nr.22)

3.37. Mežsaimniecības tehniķa profesijas standarts

3.37.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mežsaimniecības tehniķis.

2. Profesijas kods – 3143 03.

3.37.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mežsaimniecības tehniķis plāno, veic, organizē un uzrauga mežkopību (meža atjaunošanu, uzmērīšanu, novērtēšanu, aizsardzību, kopšanu), stādāmā materiāla audzēšanu, šķirošanu, pirmapstrādi, sagatavošanu realizācijai, stādīšanu, meža infrastruktūras ikdienas uzturēšanu; pārzina veicamo darbu paņēmienus un pašizmaksu kalkulēšanu; pārzina meža dzīvnieku un putnu bioloģiju, vides aizsardzību; izprot un spēj uzraudzīt mežizstrādes procesus; pārzina komercdarbības pamatus.

Mežsaimniecības tehniķis strādā kokaudzētavās, ar meža atjaunošanu un apsaimniekošanu saistītos uzņēmumos vai mežizstrādes uzņēmumos, vai ir individuālais komersants.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai mežsaimniecības tehniķim nepieciešama apliecība par kvalifikāciju lietot krūmgriezi un motorzāģi, B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība un traktortehnikas A kategorijas vadītāja apliecība.

3.37.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, strādājot patstāvīgi un komandā, lai kvalitatīvi pildītu darba uzdevumus, ievērojot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus, vides aizsardzības prasības.

2. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus, ievērojot meža nozares normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

3. Spēja veikt meža apsaimniekošanu kvalitatīvi un ražīgi, izmantojot atbilstošas darba metodes un paņēmienus.

4. Spēja identificēt dabas vērtības, atbilstoši darba uzdevumam plānot sēklkopības darbus, augsnes sagatavošanas darbus, meža atjaunošanu, ieaudzēšanu un mežaudžu kopšanu, cirsmas izstrādi, meža audžu uzmērīšanu, kā arī darbus kokaudzētavās.

5. Spēja izmantot vidi saudzējošus darba paņēmienus, lietot motorinstrumentiem atbilstošas degvielas un smērvielas.

6. Spēja pašizglītoties, pastāvīgi pilnveidot profesionālo kompetenci atbilstoši meža nozares jaunāko tendenču un pielietojamo tehnoloģiju attīstības līmenim.

7. Spēja ražīgi un kvalitatīvi zāģēt ar mežsaimniecībā izmantojamajiem motorinstrumentiem kokus, novērtēt koku kvalitāti un, racionāli tos izmantojot, sagatavot vērtīgus kokmateriālus, ievērojot kokmateriālu kvalitātes prasības.

8. Spēja uzskaitīt izpildīto darbu un izlietotos materiālus, kontrolēt darbu izpildes gaitu un kvalitāti, veikt tehnoloģiskā procesa izmaksu kalkulāciju.

9. Spēja ievērot darba aizsardzības prasības, lietot atbilstošus, ergonomiskus un drošus darba paņēmienus, izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus, piedalīties darba vides riska faktoru noteikšanā.

10. Spēja rīkoties ugunsgrēka un nelaimes gadījumos, sniegt pirmo palīdzību.

11. Spēja sazināties, uzklausīt citus un argumentēti skaidrot savu viedokli, risinot darba uzdevumus

12. Spēja vadīt transportlīdzekli nokļūšanai uz darba vietu mežā.

13. Spēja vadīt riteņtraktoru.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

15. Spēja radoši un inovatīvi risināt ar darbu saistītus problēmjautājumus.

16. Spēja izmantot informāciju tehnoloģijas (darbs ar datoru, komunikāciju tehnoloģiju izmantošana).

3.37.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pazīt un atšķirt zemsegas augu, sūnu, krūmu un kokaugu sugas, noteikt augšņu tipus, meža tipus.

2. Izvēlēties meža atjaunošanas veidu (sēšana, stādīšana, dabiskā), atjaunojamo sugu, lietot atbilstošus meža atjaunošanas darba paņēmienus un metodes, sagatavot darbam nepieciešamos instrumentus un materiālus.

3. Izvēlēties augsnes sagatavošanas veidu meža atjaunošanai un ieaudzēšanai.

4. Veikt meža sēklkopības darbus (kopt sēklu plantācijas, ievākt čiekurus un sēklas, veikt sēklu pirmapstrādi un uzglabāšanu).

5. Veikt kokaudzētavas darbus (potēt, sagatavot augsni, sēt, stādīt, kopt sējumus un stādījumus, pielietot augu mēslošanas līdzekļus (aprēķināt normas, sagatavot šķīdumus u.c.), veikt pārskološanu, sagatavot stādus realizācijai).

6. Uzmērīt un noteikt platību, sagatavot uzmērītās platības skices.

7. Noteikt mērķa sugu un kopšanas intensitāti, kopt atjaunotās un ieaudzētās meža platības, veikt augošu koku atzarošanu.

8. Strādāt ar motorzāģi.

9. Uzraudzīt kokaudzētavās un meža apsaimniekošanā izmantojamo meža mašīnu operatoru un kokaudzētavās vai meža atjaunošanā nodarbināto strādnieku darbu.

10. Veidot mērķaudzes.

11. Noteikt meža taksācijas rādītājus (audzes vecumu, koku augstumu, caurmēru, šķērslaukumu, krāju, koku labuma kategorijas).

12. Izvēlēties nākotnes kokus.

13. Noteikt meža kaitēkļu un slimību veidus, attīstības un bojājuma pakāpi.

14. Izvēlēties pareizas meža aizsardzības metodes.

15. Lietot augu aizsardzības līdzekļus.

16. Pazīt meža dzīvnieku un putnu sugas.

17. Strādāt ar rokas un elektroniskajiem mērinstrumentiem un specializētajām mežsaimniecības datorprogrammām.

18. Veikt, instrumentu un darba rīku apkopes un vienkāršus remontus, sagatavot tos darbam.

19. Izmantot tehniskajai specifikācijai atbilstošas degvielas, eļļas un tehniskos šķidrumus.

20. Lietot datortehniku, specializētās datorprogrammas un elektroniskos saziņas līdzekļus.

21. Atrast, izvērtēt un izmantot informāciju par veicamajiem darbiem.

22. Veikt tehnoloģiskā procesa izmaksu kalkulāciju un sastādīt tāmi.

23. Plānot un organizēt savu darbu, uzņemties atbildību par saviem darba rezultātiem.

24. Uzskaitīt un kontrolēt veicamo darbu gaitu (t.sk. meža mašīnu operatoru veikto darbu), kvalitāti un izlietotos materiālus.

25. Strādāt komandā un patstāvīgi, uzņemties iniciatīvu, ievērot darba kultūru un profesionālo ētiku, risināt problēmsituācijas darba procesā.

26. Strādāt, ievērojot dabas un vides aizsardzības prasības, lietot videi draudzīgus materiālus.

27. Orientēties nozares normatīvajos aktos, lietot mežsaimniecības zināšanas un jaunākās nozares attīstības tehnoloģijas meža apsaimniekošanā.

28. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības prasības.

29. Lietot pareizus, ergonomiskus un drošus darba paņēmienus, izmantot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

30. Plānot ugunsdrošības profilaktiskos pasākumus, izvēlēties uguns aizsardzības paņēmienus atbilstoši meža tipam.

31. Novērtēt meža ugunsgrēka veidu, uguns dzēšanas paņēmienus, veikt ugunsdzēsības darbu plānošanu, organizēšanu un dzēšanu.

32. Atrast, analizēt un lietot informāciju par jaunākajām tehnoloģijām meža nozarē un pastāvīgi pilnveidot profesionālo kompetenci.

33. Sniegt pirmo palīdzību.

34. Vadīt vieglo autotransporta līdzekli un riteņtraktoru.

35. Pārvaldīt valsts valodu.

36. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

37. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

38. Izmantot zināšanas par komercdarbību un grāmatvedību.

3.37.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. meža nozares struktūra un pamatfunkcijas;

1.2. arodslimības, to cēloņi;

1.3. medību saimniecības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. meža nozares normatīvie akti;

2.2. bioloģija un ekoloģija;

2.3. fizikas pamati;

2.4. ķīmijas pamati;

2.5. komercdarbības un grāmatvedības pamati;

2.6. darba tiesiskās attiecības;

2.7. profesionālā saskarsme.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. mežkopība (meža botānika, tipoloģija un ekoloģija, dendroloģija);

3.2. mežsaimniecības darbu organizācija un plānošana;

3.3. meža taksācija;

3.4. meža aizsardzība;

3.5. mežsaimniecībā izmantojamie augu aizsardzības līdzekļi;

3.6. meža atjaunošana un kopšana;

3.7. koksnes mācība (kokmateriāli un to kvalitāte, koksnes vainas);

3.8. ražošanas pašizmaksas veidošanās principi un aprēķini;

3.9. meža mašīnu izmantošana (meža atjaunošanā un kopšanā, kokaudzētavās un mežizstrādē izmantojamās mašīnas);

3.10. mežizstrādes pamati (cirsmu izstrādes plānošana, ainavu plānošana, kokmateriālu sagatavošanas, pievešanas un ciršanas atlieku pārstrādes metodes (darba paņēmieni), kontrolmērījumu veikšanas pamatprincipi;

3.11. krūmgrieža un motorzāģa izmantošana;

3.12. meža infrastruktūras uzturēšanu;

3.13. karšu lasīšana, platību uzmērīšana, cirsmu skiču sagatavošana;

3.14. ugunsdrošības noteikumi, uguns aizsardzības un uguns dzēšanas paņēmieni;

3.15. veicamās darbības nelaimes gadījumā un pirmās palīdzības sniegšana;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. vides aizsardzība un dabas aizsardzība mežsaimniecībā;

3.18. elektrodrošības prasības;

3.19. mežsaimniecības profesionālie termini un simboli valsts valodā un vienā svešvalodā;

3.20. matemātika aprēķinu veikšanai (platības, kubatūras, daudzuma, %, izmēru, apjoma un izmaksu aprēķināšana);

3.21. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.22. ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība;

3.23. valsts valoda.

3.38. Videooperatora profesijas standarts

3.38.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – videooperators.

2. Profesijas kods – 3521 26.

3.38.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– videooperators ir speciālists, kas sadarbībā ar citiem speciālistiem plāno un izstrādā vizuāli, tehnoloģiski, ekonomiski un komunikatīvi sakārtotus un pamatotus videoproduktus (filma, televīzijas raidījums, videoinstalācija, videoklips u.c.), to daļu vai atsevišķus elementus.

Videooperators strādā multimediju, foto, video un animācijas uzņēmumā, valsts vai pašvaldības iestādē, var būt pašnodarbinātais vai veikt individuālo komercdarbību.

3.38.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja profesionāli novērtēt videoprodukta radīšanai nepieciešamo darbību secību un nepieciešamās tehnoloģijas.

2. Spēja noteikt sākotnēji pieejamo informāciju un resursus.

3. Spēja piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.

4. Spēja produktīvi organizēt un racionāli izmantot darba vidi un resursus.

5. Spēja novērtēt uzdevumu un pasūtītāja prasības, izprast topošā produkta lietošanas īpatnības.

6. Spēja apzināt pieejamos informācijas avotus un sadarboties ar partneriem.

7. Spēja patstāvīgi iegūt informāciju par videoprodukta projekta īstenošanas gaitā saistošām normām un ierobežojumiem, ievērot autortiesību normas.

8. Spēja ievērot profesionālo ētiku, normatīvos aktus un citus profesiju reglamentējošos dokumentus.

9. Spēja apkopot informāciju par īstenojamo videoprodukta projektu un, strādājot grupā, veikt saskaņošanu ar projekta vadītāju.

10. Spēja adekvāti rīkoties projekta problēmsituācijās, savlaicīgi pieņemt nepieciešamos lēmumus un, strādājot grupā, saskaņot tos ar projekta vadītāju.

11. Spēja analizēt pieejamo paraugu un analogu vērtību pazīmes, kompozicionālo, tonālo, koloristisko un stilistisko risinājumu.

12. Spēja sastādīt orientējošu videoprodukta projekta un izpildes termiņu grafiku un saskaņot ar projekta vadītāju.

13. Spēja sniegt projekta vadītājam un klientam informāciju par darba izpildes un īstenošanas gaitu.

14. Spēja ievērot projekta mērķauditorijas prasībām atbilstošus kvalitatīvus vizuālos, audio, estētiskos un kompozicionālos kritērijus.

15. Spēja izvēlēties projekta koncepcijai atbilstošākos proporciju un ritmu pamatojumus un stilistiski piemērotākos formu, līniju, laukumu risinājumus un dinamiku.

16. Spēja ņemt vērā tehnoloģiju un materiālu priekšrocības un (vai) ierobežojumus un prast tos izmantot.

17. Spēja saskaņot izstrādāto risinājumu ar klientu un veikt nepieciešamās korekcijas.

18. Spēja izgatavot topošā videoprodukta produkta eksplikāciju un prezentēt to projekta vadītājam vai klientam.

19. Spēja produktīvi piedalīties projekta prezentācijā un sniegt komentārus atbilstoši savam kompetences līmenim.

20. Spēja kontrolēt audiovizuālo vērtību saglabāšanu darba procesā, atbilstību projekta koncepcijai, izpildes termiņam un autortiesībām.

21. Spēja patstāvīgi sekot līdzi jaunākajām aktualitātēm un tendencēm video un tai radniecīgās jomās, apzināt un pilnveidot sadarbības iespējas ar līdzīgu profesiju speciālistiem.

22. Spēja izprast un analizēt mūsdienu autoru kino darbus.

23. Spēja strādāt komandā.

24. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus, vides aizsardzības noteikumus un saudzēt apkārtējo vidi, sniegt pirmo palīdzību.

25. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.38.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot un organizēt savu darbu atbilstoši uzdevumam.

2. Lietot galvenos videokameru veidus, citus filmēšanas tehniskos līdzekļus un izmantot to tehniskās iespējas.

3. Lietot dažādus video formātus un to specifiku.

4. Izprast dažādu apgaismošanas ierīču īpašības.

5. Izmantot kadra kompozīcijas pamatprincipus un mērīt darba objektā apgaismojuma ekspozīciju, noteikt krāsu temperatūru un izvēlēties gaismas daudzumu.

6. Izprast video darba specifiku.

7. Izmantot video montāžas radošos un tehniskos pamatprincipus.

8. Organizēt savu darbu un darba vietu.

9. Ievērot audiovizuālā darba tapšanas procesa pamatprincipus.

10. Lietot racionālus darba paņēmienus.

11. Orientēties audiovizuālo tehnoloģiju specifikā.

12. Izmantot audiovizuālās nozares terminoloģiju, standartus un simboliku.

13. Izprast jaunākās mākslinieciskās un tehniskās tendences audiovizuālās nozares attīstībā.

14. Analizēt laikmetīgos audiovizuālos darbus.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

18. Ievērot elektrodrošību, ugunsdrošību, darba aizsardzību un sniegt pirmo palīdzību.

19. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

20. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un saudzēt apkārtējo vidi.

3.38.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. krāsu psiholoģija;

1.2. konstruktīvā un tonālā zīmēšana;

1.3. stilu analīze;

1.4. 2D, 3D kompozīcija;

1.5. krāsu mācība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. dramaturģijas un režijas pamati;

2.2. scenogrāfijas pamati;

2.3. zīmēšana (uzmetumi);

2.4. Latvijas un pasaules kino vēstures pamati, ieskats TV, video un fotogrāfijas vēsturē;

2.5. mākslas vēsture;

2.6. žurnālistikas pamati;

2.7. jaunākās mākslinieciskās un tehnoloģiskās tendences audiovizuālajā jomā;

2.8. kultūrvides likumsakarības;

2.9. autortiesības;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. uzņemšanas (filmēšanas) plāns;

3.2. audiovizuālās saziņas līdzekļi;

3.3. attēlu digitālās apstrādes tehnoloģijas;

3.4. digitālā krāsu teorija;

3.5. divdimensiju kompozīcija;

3.6. krāsu teorijas pamati un koloristika;

3.7. fotografēšanas tehnoloģijas;

3.8. video tehnoloģijas;

3.9. skaņas tehnoloģijas;

3.10. apgaismošanas tehnoloģijas;

3.11. montāžas tehnoloģijas;

3.12. reproducēšanas tehnoloģijas;

3.13. informātika;

3.14. valsts valoda;

3.15. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.16. profesionālā saskarsme;

3.17. pirmā palīdzība;

3.18. darba tiesiskās attiecības;

3.19. darba aizsardzība;

3.20. vides aizsardzība.

3.39. Sekretāra profesijas standarts

3.39.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sekretārs.

2. Profesijas kods – 4120 01.

3.39.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sekretārs kvalificēti organizē un vada dokumentu pārvaldības procesu uzņēmumā; nodrošina efektīvu informācijas un dokumentu apriti; spēj operatīvi vadīt un koordinēt uzņēmuma informācijas apmaiņas plūsmu, saņemt, reģistrēt un nosūtīt dokumentus; spēj organizēt un nodrošināt raitu sanāksmju norisi un protokolēšanu, lietišķās tikšanās un darījuma braucienus; pārzina un nodrošina dokumentu sagatavošanu nodošanai arhīvam un arhivēšanu, izmantojot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku; pārzina uzņēmuma struktūru un procesus, spēj sazināties gan ar uzņēmuma darbiniekiem, gan ar klientiem atbilstoši savai kompetencei.

Sekretārs strādā uzņēmumos.

3.39.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja patstāvīgi un atbilstoši normatīvajiem aktiem izstrādāt un noformēt dokumentus, izmantojot lietišķās rakstības stilu.

2. Spēja izprast uzņēmuma struktūru un darbības procesus, lai nodrošinātu uzņēmuma dokumentācijas sekmīgu apriti.

3. Spēja veikt dokumentu saņemšanu, reģistrāciju un nosūtīšanu atbilstoši uzņēmuma noteiktajai kārtībai.

4. Spēja ievērot un kontrolēt dokumentu izpildes termiņus.

5. Spēja plānot laiku un noteikt prioritātes.

6. Spēja atbildēt par sava darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu.

7. Spēja patstāvīgi veikt darba pienākumus, izmantojot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku.

8. Spēja organizēt dažādu veidu tikšanās un pasākumus.

9. Spēja protokolēt dažādu līmeņu sēdes, sanāksmes un lietišķās tikšanās.

10. Spēja saglabāt dokumentus atbilstoši uzņēmuma lietu nomenklatūrai.

11. Spēja atbilstoši grāmatvedības prasībām noformēt un precīzi aizpildīt finanšu dokumentus.

12. Spēja iegūt, izvērtēt un apkopot informāciju, lai nodrošinātu informatīvā procesa norisi uzņēmumā.

13. Spēja izprast un ievērot informācijas konfidencialitāti.

14. Spēja izmantot informācijas datubāzes un datorprogrammas.

15. Spēja pašizglītoties un nepārtraukti sekot tehnoloģiju attīstībai savā profesionālajā jomā, izmantot iegūtās zināšanas praksē.

16. Spēja patstāvīgi sekot līdzi jauninājumiem savā un radniecīgās jomās.

17. Spēja strādāt individuāli un komandā, ievērojot ētikas principus.

18. Spēja pārzināt un ievērot lietišķo etiķeti.

19. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.

20. Spēja objektīvi izvērtēt situāciju, uzklausīt un respektēt citu viedokli.

21. Spēja sadarboties, veidot pozitīvu saskarsmi un iegūt personisku autoritāti, motivējot un mobilizējot citus rezultāta sasniegšanai.

21. Spēja pārvaldīt valsts valodu.

22. Spēja sazināties divās svešvalodās.

23. Spēja pilnveidot savas zināšanas un prasmes.

24. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

3.39.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt uzņēmuma struktūru un procesus.

2. Pārzināt un izmantot darba pienākumu izpildei nepieciešamos normatīvos aktus.

3. Izstrādāt uzņēmuma dokumentus saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

4. Noformēt pārvaldes dokumentus (organizatoriskie, rīkojuma, izziņu un pārskatu, sarakstes un personāla).

5. Veikt dokumentu saņemšanu, reģistrāciju un nosūtīšanu.

6. Veikt nepieciešamās dienesta atzīmes uz dokumentiem.

7. Kontrolēt dokumentu izpildes termiņus.

8. Sagatavot un apliecināt dokumenta atvasinājumus.

9. Sistematizēt un ievietot dokumentus lietā atbilstoši uzņēmuma lietu nomenklatūrai un nodrošināt to saglabāšanu līdz nodošanai uzņēmuma arhīvā.

10. Organizēt komandējuma braucienus un noformēt komandējuma dokumentus.

11. Organizēt apmeklētāju pieņemšanu, lietišķas tikšanās, prezentācijas un citus pasākumus.

12. Veikt sēžu, sapulču, sanāksmju un citu pasākumu sagatavošanu un protokolēšanu.

13. Pārvaldīt lietišķās rakstības stilu.

14. Iegūt un izmantot informāciju, lietojot jaunākās informācijas tehnoloģijas.

15. Pārzināt uzņēmuma amatpersonu kompetenci informācijas izmantošanā, sniegšanā un aizsardzībā, savā darbā ievērot informācijas aizsardzību un konfidencialitāti.

16. Pārzināt un izmantot biroja tehniku.

17. Pārzināt ergonomiku, izveidojot drošu un ērtu darba vidi.

18. Ievērot higiēnas prasības.

19. Ievērot profesionālās ētikas principus.

20. Pārzināt lietišķo etiķeti un vispārpieņemtās pieklājības normas.

21. Sazināties, sadarboties un veidot pozitīvu saskarsmi ar klientu un darba kolēģiem.

22. Plānot un organizēt savu darbu.

23. Veikt darbu patstāvīgi un komandā.

24. Pieņemt lēmumus atbilstoši savai kompetencei.

25. Uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un sava darba rezultātiem.

26. Rast problēmsituācijas risinājumu atbilstoši savai kompetencei.

27. Pārvaldīt valsts valodu.

28. Pārvaldīt divas svešvalodas lietošanas līmenī.

29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

30. Pārzināt darba tiesisko attiecību regulējumu.

31. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, vides aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasībām.

3.39.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tiesību pamati;

1.2. ekonomikas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas;

2.2. personāla lietvedība;

2.3. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;

2.4. vides aizsardzība.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. sekretāra darba organizācija;

3.2. dokumentu pārvaldība;

3.3. praktiskā stilistika un rediģēšana;

3.4. valsts valoda;

3.5. divas svešvalodas;

3.6. darba un personīgā higiēna;

3.7. ergonomika;

3.8. lietišķā etiķete;

3.9. saskarsmes pamati;

3.10. informācijas tehnoloģijas;

3.11. biroja tehnika;

3.12. darba tiesiskās attiecības;

3.13. darba aizsardzība;

3.14. ugunsdrošība un rīcība ārkārtas situācijā.

3.40. Ieslodzījuma vietas jaunākā inspektora profesijas standarts

3.40.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ieslodzījuma vietas jaunākais inspektors.

2. Profesijas kods – 5413 11.

3.40.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ieslodzījuma vietas jaunākais inspektors organizē un veic jaunatnākušo ieslodzīto pārmeklēšanu, nodod uzglabāšanā tiem piederošās vērtīgās mantas, pavada ieslodzītos uz kamerām, uzrauga ieslodzītos un nodrošina noteiktās dienas kārtības ievērošanu, patrulē ieslodzījuma vietas teritorijā, veic ieslodzīto uzraudzības un ieslodzījuma vietas apsardzes pienākumus.

Ieslodzījuma vietas jaunākais inspektors pilda dienesta pienākumus ieslodzījuma vietās.

3.40.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja pildīt dienesta pienākumus atbilstoši reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

2. Spēja veikt ieslodzīto personu uzraudzību.

3. Spēja veikt ieslodzījuma vietas teritorijas apsardzi.

4. Spēja līdzdarboties resocializācijas pasākumu īstenošanā.

5. Spēja pārbaudīt un novērtēt ieslodzījuma vietas tehnisko iekārtu, aprīkojuma un sakaru līdzekļu gatavību darbam un uzturēt tos tehniskā kārtībā.

6. Spēja strādāt ar ieslodzījuma vietas tehniskajām iekārtām, aprīkojumu, sakaru līdzekļiem konkrētajā dienesta vietā, ievērojot darba aizsardzības noteikumus.

7. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

8. Spēja patstāvīgi pilnveidot savas profesionālās prasmes, zināšanas un fizisko sagatavotību.

9. Spēja adekvāti rīkoties ārkārtas situācijās, novērtēt dzīvību un veselību apdraudošas situācijas un patstāvīgi pieņemt lēmumus.

10. Spēja precīzi izpildīt tiešā priekšnieka rīkojumus, savus pienākumus un kopējos ieslodzījuma vietas uzdevumus.

11. Spēja noformēt dienesta dokumentus atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

12. Spēja atbilstoši situācijai izvēlēties un profesionāli lietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus un šaujamieročus, ievērojot normatīvo aktu un drošības prasības.

13. Spēja ētiski rīkoties profesionālajā darbībā un ievērot sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības normas.

14. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

15. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus, vides aizsardzības noteikumus un saudzēt apkārtējo vidi.

16. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.40.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Piemērot ieslodzījuma vietu darbību reglamentējošos normatīvos aktus.

2. Ievērot valsts pārvaldes iekārtas un tiesību sistēmas principus.

3. Veikt pienākumus, ievērojot ieslodzījuma vietu sistēmas darbības principus.

4. Kontrolēt soda izpildes režīma prasību izpildi, ievērojot ieslodzīto personu tiesības.

5. Veikt ieslodzīto uzraudzību un apsardzi.

6. Uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.

7. Izprast un piemērot horizontālo un vertikālo komunikāciju.

8. Saprotami, pieejami, precīzi izteikties un izskaidrot likumīgās prasības.

9. Pildīt uzdevumus individuāli un komandā.

10. Sadarboties ar citām ieslodzījuma vietas struktūrvienībām resocializācijas pasākumu īstenošanā.

11. Veidot pozitīvu saskarsmi, ievērot ētikas un uzvedības normas.

12. Noteikt pazīmes, kuras norāda uz ieslodzīto personu īpašām nosliecēm.

13. Komunicēt ar dažādu ieslodzīto kategorijām atbilstoši to īpatnībām.

14. Pieņemt lēmumus un rīkoties nestandarta situācijās.

15. Izvēlēties konstruktīvu uzvedības taktiku konfliktsituācijās.

16. Plānot un organizēt savu darbu.

17. Noformēt ar profesionālo darbību saistītos dokumentus, tai skaitā ar tehnisko līdzekļu palīdzību.

18. Izmantot un uzturēt kārtībā uzraudzības un apsardzes tehniskās iekārtas, inženiertehnisko aprīkojumu.

19. Veikt transportlīdzekļu, personu, ieslodzīto personu, mantu un teritorijas pārmeklēšanu un apskati, tai skaitā, izmantojot tehniskos līdzekļus.

20. Atklāt aizliegtās vielas, priekšmetus un veikt to izņemšanu.

21. Normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos pielietot fizisko spēku, speciālos līdzekļus, speciālos cīņas paņēmienus un šaujamieročus.

22. Sniegt pirmo palīdzību.

23. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

24. Izpildīt ierindas paņēmienus (militārā sasveicināšanās, stāšanās un kustība ierindā u.c.).

25. Lietot datortehniku, specializētās datorprogrammas un elektroniskos saziņas līdzekļus.

26. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, vides aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasībām.

27. Pārvaldīt valsts valodu.

28. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā.

3.40.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. valsts darbības pamatprincipi;

1.2. ieslodzījuma vietu sistēmas darbība;

1.3. kriminālsodu izpildes sistēmas attīstības gaita;

1.4. tiesībsargājošo iestāžu galvenās funkcijas un uzdevumi;

1.5. šaujamieroču uzbūve un darbības principi;

1.6. sadarbība ar tiesībsargājošajām iestādēm;

1.7. korupcijas novēršanas pasākumi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. starptautisko konvenciju, deklarāciju, līgumu un citu normatīvo aktu loma nacionālajā tiesību sistēmā, to nozīme sodu izpildē;

2.2. preventīvā darba veikšanas taktika;

2.3. personāla rīcība ārkārtas situācijās;

2.4. operatīvā stāvokļa izpratne;

2.5. amatpersonu tiesiskā atbildība;

2.6. normatīvo aktu prasības kriminālsodu izpildē;

2.7. notiesāto personu resocializācijas būtība un mērķi;

2.8. dokumentu pārvaldība iestādē;

2.9. aizliegtās vielas un priekšmeti, to iespējamās slēptuves;

2.10. psihiatrijas pamati;

2.11. nacionālo tiesību sistēma;

2.12. profesionālie termini valsts valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tehniskie līdzekļi likumpārkāpumu novēršanā;

3.2. ieslodzījuma vietas dienesta organizācija;

3.3. dienesta un procesuālie dokumenti, to noformēšana;

3.4. sardzes vienības uzdevumi, to veikšanas īpatnības un kārtība, sardzes priekšnieka un sardzes pienākumi;

3.5. inženiertehnisko apsardzes līdzekļu veidi apsargājamajā objektā;

3.6. šaujamieroču pielietošana;

3.7. darba aizsardzība;

3.8. pārmeklēšanas un apskates metodes un taktika;

3.9. fiziskā spēka, speciālo līdzekļu, speciālo cīņas paņēmienu pielietošana un izmantošana;

3.10. saskarsmes psiholoģija;

3.11. konfliktoloģijas pamati;

3.12. pirmā palīdzība;

3.13. uzraudzības dežūrmaiņas uzdevumi, to veikšanas īpatnības un kārtība, dežūrmaiņas pienākumi;

3.14. dienesta gaitu reglamentējošie normatīvie akti;

3.15. darba tiesiskās attiecības;

3.16. datorzinības;

3.17. profesionālā ētika un uzvedība;

3.18. vides aizsardzība;

3.19. valsts valoda;

3.20. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.41. Elektronikas tehniķa profesijas standarts

3.41.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – elektronikas tehniķis.

2. Profesijas kods – 3114 02.

3.41.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– elektronikas tehniķis ir elektronikas nozares speciālists, kurš sadarbībā ar dažāda līmeņa nozares speciālistiem izgatavo, montē, regulē, remontē, uzstāda, testē un apkalpo elektroniskās iekārtas; programmē un apkalpo elektroniskās sistēmas, veic kabeļu instalācijas.

Elektronikas tehniķis strādā elektronikas nozares uzņēmumos vai kā pašnodarbinātais vai individuālais komersants.

3.41.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja lasīt un izprast rasējumus, elektriskās principiālās shēmas un materiālu specifikācijas, lai sagatavotos darba uzdevuma izpildei.

2. Spēja sagatavot materiālus un komplektēt elektronikas elementu bāzi elektronisko iekārtu izgatavošanai.

3. Spēja atbilstoši darba uzdevumam izvēlēties instrumentus un iekārtas.

4. Spēja lietot jaunākās tehnoloģijas un aprīkojumu elektronisko iekārtu izgatavošanas procesā.

5. Spēja regulēt un testēt elektroniskās iekārtas, ievērojot testa un regulēšanas iekārtu galvenos parametrus un darbības principus.

6. Spēja lasīt un izprast tehnisko dokumentāciju, lai novērstu radušās kļūmes elektroniskās iekārtas izgatavošanas un regulēšanas procesā.

7. Spēja uzstādīt un montēt iekārtas, kā arī veikt iekārtu pieslēgumus, izmantojot mehāniskos un elektriskos instrumentus un mēriekārtas.

8. Spēja izveidot kabeļsavienojumus un pievienot spraudņus.

9. Spēja izvēlēties un lietot atbilstošos materiālus un instrumentus elektronisko iekārtu apkopē un remontā.

10. Spēja sazināties, uzklausīt citus un argumentēti skaidrot savu viedokli, risinot darba uzdevumus.

11. Spēja sazināties valsts valodā un angļu valodā.

12. Spēja nodrošināt darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

13. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

3.41.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Strādāt ar datoru.

2. Lietot jaunākās tehnoloģijas elektronisko iekārtu izgatavošanas procesā.

3. Lasīt tehnisko dokumentāciju (rasējumi, materiālu specifikācijas, elektriskās principiālās shēmas).

4. Pazīt elektroniskās komponentes, prast atrast to aprakstus informācijas avotos.

5. Pazīt izmantojamos materiālus.

6. Izvēlēties materiālus, iekārtas un instrumentus, kas nepieciešami darba uzdevuma veikšanai.

7. Strādāt ar mehāniskajiem un elektriskajiem instrumentiem, aprīkojumu un mēriekārtām.

8. Prast apstrādāt izmantojamos materiālus.

9. Veikt lodēšanas, montāžas un mehāniskos darbus.

10. Montēt iespiedshēmas, lietojot virsmas un caurumu tehnoloģiju.

11. Diagnosticēt ražošanas kļūdas.

12. Veikt elektriskos un radiofrekvenču mērījumus.

13. Analizēt iegūto mērījumu rezultātus.

14. Strādāt komandā un spēt sazināties ar darba procesā iesaistītajiem kolēģiem un speciālistiem.

15. Ievērot darba ētikas principus.

16. Pārvaldīt valsts valodu.

17. Pārvaldīt angļu valodu saziņas līmenī.

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un angļu valodā.

19. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības.

20. Sniegt pirmo palīdzību.

21. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

22. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

3.41.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. CAD/CAM programmatūra;

1.2. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas;

1.3. saskarsmes pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. elektriskās shēmas elementu apzīmējumi;

2.2. rasēšanas pamati;

2.3. materiāli un elektronikas elementi;

2.4. elektronisko iekārtu izgatavošanas tehnoloģijas;

2.5. ārējo faktoru ietekme uz elektronisko iekārtu darbību;

2.6. elektronikas nozares normatīvie akti;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un angļu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. datoru lietojumprogrammas un informācijas tehnoloģijas;

3.2. valsts valoda;

3.3. angļu valoda;

3.4. elektronikas komponenšu galvenie parametri un lietojums;

3.5. mehāniskie un elektriskie instrumenti un iekārtas, to darbības principi un parametri;

3.6. IPC 610 standarts;

3.7. mēriekārtu darbības principi, galvenie parametri;

3.8. elektrisko un radiofrekvenču mērījumu pamati;

3.9. kabeļu un spraudņu tipi, to galvenie parametri, savienojumu tehnoloģijas, tīklu izbūves principi;

3.10. darba aizsardzība, tai skaitā ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

3.11. vides aizsardzība;

3.12. darba tiesiskās attiecības;

3.13. pirmā palīdzība;

3.14. darba kultūra, ētika.

3.42. Inženierkomunikāciju tehniķa profesijas standarts

3.42.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Inženierkomunikāciju TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 07";

Vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 34";

Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 35";

Aukstumiekārtu sistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 36";

Gāzes apgādes sistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 37";

Siltumapgādes un apkures sistēmu TEHNIĶIS – profesijas kods "3112 38" (turpmāk kopā – inženierkomunikāciju tehniķis).

3.42.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– inženierkomunikāciju tehniķis veic iekšējo un ārējo inženierkomunikāciju sistēmu, tai skaitā apkures, vēdināšanas un kondicionēšanas sistēmu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, aukstumiekārtu sistēmu (turpmāk – inženierkomunikācijas), izbūves, ekspluatācijas un remonta darbu organizēšanu un vadīšanu; nosaka atsevišķu inženierkomunikāciju montāžas darbu veidus un apjomu; izvēlas materiālus, instrumentus un aprīkojumu inženierkomunikāciju montāžas darbu veikšanai atbilstoši būvprojektā paredzētajiem materiāliem un iekārtām, plāno to piegādi, novietojumu un uzglabāšanu būvobjektā; saskaņo savu darbu ar visiem projekta īstenošanā iesaistītajiem dalībniekiem, ar kopējiem darbu grafikiem; dod nepieciešamos rīkojumus padotajiem un pārbauda šo rīkojumu izpildi.

Inženierkomunikāciju tehniķis strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar inženierkomunikāciju izbūves, ekspluatācijas un remonta darbiem, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.42.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt būvobjekta informāciju par veicamiem darbiem, konstruktīvi veidot kopējo priekšstatu par plānoto darbu izpildes nosacījumiem un īstenošanu atbilstoši normatīvo aktu un tehniskajā projektā norādītajām prasībām.

2. Spēja izprast būvprojekta dokumentāciju, pārzinot inženierkomunikāciju sistēmu montāžas darbu procesu un mijiedarbību, sākot no darbu uzsākšanas līdz sistēmu nodošanai ekspluatācijā.

3. Spēja atbildīgi plānot un organizēt inženierkomunikāciju izbūves darbus, sadarbojoties ar citiem būvniecības procesa dalībniekiem, nodrošinot inženierkomunikāciju izbūvi un secību atbilstoši būvprojektam un darbu veikšanas grafikam.

4. Spēja organizēt inženierkomunikāciju izbūves darbos nepieciešamo materiālu loģistiku un atbilstošu materiālu uzglabāšanu būvobjektā.

5. Spēja saudzīgi izturēties pret mantiskām vērtībām, ievērot materiālu ražotāju montāžas noteikumus un materiālu savstarpējo saderību.

6. Spēja ekspluatācijas un remonta darbus organizēt savlaicīgi un labā kvalitātē.

7. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un organizēt prasību ievērošanu darbavietā.

8. Spēja vadīt inženierkomunikāciju montētāju darbu, nosakot nepieciešamās prasmes konkrēta inženierkomunikāciju montāžas uzdevuma izpildei, veicot darbu sadali, uzskaiti un pārbaudi.

9. Spēja instruēt darbiniekus.

10. Spēja nekavējoties rīkoties nelaimes gadījuma un avārijas situācijā un sniegt pirmo palīdzību.

11. Spēja izvērtēt inženierkomunikāciju sistēmu ekspluatācijas nosacījumus un darbības principus, sniegt priekšlikumus par alternatīviem risinājumiem inženierkomunikāciju sistēmu montāžā.

12. Spēja nodrošināt informācijas apmaiņu ar būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem, plānojot darbu secību un saskaņojot darba zonas atbilstoši tehnoloģisko procesu dinamikai, t.sk. piedalīties būvobjekta ražošanas sapulcēs.

13. Spēja nodrošināt rentabilitāti inženierkomunikāciju sistēmu izbūvē un savlaicīgi norādīt uz iespējamajiem riskiem un zaudējumu rašanos.

14. Spēja izprast pasūtītāja, projektētāju prasības un pamatot dažādu tehnoloģiju un mehānismu izmantošanas iespējamo ietekmi uz tiešo izmaksu optimizāciju.

15. Spēja organizēt izbūvētās sistēmas pārbaudi, ieregulēšanu, balansēšanu, tās palaišanu un nodošanu ekspluatācijā.

16. Spēja sagatavot izbūvēto inženierkomunikāciju izpilddokumentāciju un veikt nepieciešamos saskaņojumus ar atbildīgajām iestādēm.

17. Spēja kontrolēt veikto darbu kvalitāti, materiālu un darbaspēka resursu patēriņu, nodrošinot kvalitatīvu un ekonomiski izdevīgu darba izpildi.

18. Spēja ievērot un lietot kvalitātes vadības sistēmu procedūras.

19. Spēja sekot līdzi izmantojamo mērinstrumentu kalibrācijai un metroloģiskai pārbaudei.

20. Spēja izvērtēt darbu izmaksas un sniegt informāciju finanšu un darbaspēka resursu plānošanai atbilstoši tāmju izmaksu noteikšanas pamatprincipiem.

21. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

22. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

23. Spēja izveidot pozitīvu priekšstatu par uzņēmumu, aizstāvot savas un uzņēmuma intereses.

24. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

25. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.42.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Orientēties būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos.

2. Izmantot internetu, atrast nepieciešamo informāciju.

3. Izprast un lietot būvniecības terminoloģiju.

4. Izvērtēt esošo situāciju būvobjektā, efektīvi darboties un organizēt montāžas procesu, ņemot vērā montāžas procesu ietekmējošos faktorus.

5. Nodrošināt aktuālās informācijas apmaiņu starp būvniecības procesā ieinteresētajām pusēm.

6. Izstrādāt detalizētus darbu veikšanas grafikus, izmantojot darba grafiku sastādīšanas principus un specializētas datorprogrammas.

7. Izprast inženierkomunikāciju izbūves tehnoloģiskā procesa dinamiku.

8. Ievērot darba grafiku un kontrolēt veicamos inženierkomunikāciju izbūves darbus, kā arī reaģēt uz aktuālo situāciju objektā.

9. Izprast veicamo inženierkomunikāciju izbūves darbu specifiku un izvēlēties atbilstošus darba instrumentus un mehānismus.

10. Orientēties tirgus situācijā un plānot materiālu piegādes, izvērtējot inženierkomunikāciju produkcijas klāstu, izmaksas, kvalitāti, apmaksas nosacījumus, garantijas, piegādes termiņus u.c. faktorus.

11. Sagatavot inženierkomunikāciju montāžai nepieciešamo materiālu sarakstu un organizēt to piegādi.

12. Pieņemt inženierkomunikāciju izbūves, remonta un ekspluatācijas darbiem atbilstošos materiālus pēc kvalitātes un kvantitātes.

13. Nodrošināt atbilstošu inženierkomunikāciju izbūves, remonta un uzturēšanas darbos izmantojamo materiālu uzglabāšanu, ievērojot ražotāja un normatīvo aktu noteiktās prasības.

14. Plānot, organizēt un kontrolēt inženierkomunikāciju montētāju darbus, ievērojot normatīvo aktu prasības.

15. Veikt inženierkomunikāciju montāžas darbus, lietojot nepieciešamos rokas un elektroinstrumentus.

16. Sagatavot kvalitātes kontroles un pārbaudes plānu konkrētam inženierkomunikāciju montāžas procesam.

17. Novērtēt veikto darbu atbilstību darba uzdevumam un kvalitāti atbilstoši kvalitātes vadības procedūrai, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

18. Sadarboties būvprojekta ietvaros ar būvniecības procesa dalībniekiem.

19. Strādāt ar būvprojekta inženierkomunikāciju izbūves darbu izpildes dokumentiem, datoru un nepieciešamām programmām.

20. Organizēt izbūvēto inženierkomunikāciju sistēmu daļēju un pilnu pārbaudi un izbūvēto sistēmu nodošanu ekspluatācijā.

21. Izprast būvniecības tāmju izmaksu noteikšanas pamatprincipus.

22. Aprēķināt veicamo inženierkomunikāciju montāžas darbu finanšu un darbaspēka resursus.

23. Atbilstoši konkrētai situācijai būvobjektā noteikt nepieciešamo darbinieku skaitu, sekot līdzi materiālu un darbaspēka resursu patēriņam.

24. Veidot lietišķas attiecības ar būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem un atbildīgo iestāžu pārstāvjiem.

25. Risināt konfliktus un atrast kompromisus strīdīgos jautājumos.

26. Saudzīgi attiekties pret mantiskām vērtībām, ievērojot personīgās un kolektīvās atbildības principus.

27. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

28. Nodrošināt veicamajiem darbiem atbilstošus drošus darba apstākļus, izpildot darba aizsardzības speciālista norādījumus.

29. Sniegt pirmo palīdzību.

30. Pārvaldīt valsts valodu.

31. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

33. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.42.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. komercdarbības pamati;

1.2. starpkultūru attiecības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. elektrodrošība un bīstamās iekārtas;

2.2. tehniskie grafiskie apzīmējumi;

2.3. būvprojektēšanas pamati: arhitektūra; ūdensapgāde un kanalizācija; ventilācija un gaisa kondicionēšana, gāzes apgāde, siltumapgāde;

2.4. pieejamo materiālu tirgi;

2.5. tehnoloģisko procesu pārzināšana būvobjektā;

2.6. saskaņošanas procedūras ar atbildīgajām iestādēm;

2.7. kvalitātes vadības procedūras;

2.8. energoefektivitāte;

2.9. elektroapgāde;

2.10. tāmju tiešās izmaksas, virsizdevumi un nodokļi;

2.11. tāmju noformēšana atbilstoši LBN – Latvijas būvnormatīviem;

2.12. mehānismu izmaksas.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. būvniecības reglamentējums;

3.2. darba aizsardzība;

3.3. pirmās palīdzības sniegšana;

3.4. ugunsdrošība;

3.5. vides aizsardzība;

3.6. inženierkomunikāciju konstruktīvie risinājumi;

3.7. inženierkomunikāciju montāžas darbu tehnoloģija;

3.8. inženierkomunikāciju ekspluatācija;

3.9. inženierkomunikāciju montāžas darba plānošana;

3.10. būvmašīnas, aprīkojumi un instrumenti;

3.11. materiālu piegādes iespējas un uzglabāšanas nosacījumi;

3.12. materiālu un iekārtu pielietojamība;

3.13. inženierkomunikāciju montāžas iekārtu plūsma;

3.14. inženierkomunikāciju montāžas materiālu plūsma;

3.15. būvobjekta inženierkomunikāciju montāžas organizācijas struktūra;

3.16. personīgās un kolektīvās atbildības kompetence;

3.17. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.18. saskarsmes psiholoģijas pamatprincipi;

3.19. inženierkomunikāciju montāžas gaita un īpatnības;

3.20. inženierkomunikāciju montāžas alternatīvie risinājumi;

3.21. inženierkomunikāciju montētāja zināšanas un prasmes;

3.22. operatīvā inženierkomunikāciju montāžas darba vadība;

3.23. inženierkomunikāciju montāžas procesa kvalitātes pārbaudes metodes;

3.24. lietvedība;

3.25. izpilddokumentācijas sastāvs un tās veidošana;

3.26. darbam nepieciešamās projektēšanas un dokumentu veidošanas datorprogrammas;

3.27. būvniecības darbu secība;

3.28. inženierkomunikāciju montāžas darbietilpība un darba laika normas;

3.29. darba grafika sastādīšanas metodes un izmantojamās programmas;

3.30. inženierkomunikāciju sistēmu darbības pārbaudes metodes;

3.31. inženierkomunikāciju nodošanas ekspluatācijā procedūra un vajadzīgā dokumentācija;

3.32. inženierkomunikāciju sistēmu ieregulēšanas un balansēšanas metodes, veidi un pieejamās tehnoloģijas;

3.33. inženierkomunikācijas, to veidi;

3.34. ražotāja izvirzītās prasības inženierkomunikāciju montāžas procesam;

3.35. būvmateriāli;

3.36. inženierkomunikāciju savstarpējā mijiedarbība;

3.37. mērinstrumenti, to ekspluatācija un pārbaude;

3.38. objekta kvalitātes vadības procedūras;

3.39. inženiertīklu montāžas materiāli;

3.40. darbu veikšanas metodes, instrumenti un mehānismi;

3.41. valsts valoda;

3.42. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.43. būvniecības jomas profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

3.44. darba tiesiskās attiecības.

3.43. Elektrotehniķa profesijas standarts

3.43.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

ElektroTEHNIĶIS – profesijas kods "3113 02";

Lauksaimniecības enerģētikas TEHNIĶIS – profesijas kods "3113 12";

Elektrisko tīklu TEHNIĶIS – profesijas kods "3113 13";

Rūpnīcu elektroiekārtu TEHNIĶIS – profesijas kods "3113 14";

Elektromontāžas TEHNIĶIS – profesijas kods "3113 15" (turpmāk kopā – elektrotehniķis).

3.43.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– elektrotehniķis plāno, organizē un veic elektroietaišu projektēšanas, izbūves un ekspluatācijas (elektroietaišu darbspējas uzturēšanas un darbmūža pagarināšanas) darbus sadarbībā ar tiešo darba vadītāju.

Elektrotehniķis strādā dažādu jomu uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.43.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja lasīt un izprast rasējumus, elektriskās principiālās shēmas un materiālu specifikācijas, lai sagatavotos elektrotehniķa darba uzdevuma izpildei.

2. Spēja patstāvīgi veikt darba vietas un uzdevuma analīzi.

3. Spēja saimnieciski plānot resursus elektroiekārtām atbilstoši darba uzdevumam un izvērtētajai informācijai.

4. Spēja projektēt vienkāršas principiālās elektrotehniskās shēmas, izmantojot elektroiekārtu shēmu analogus.

5. Spēja precīzi un uzmanīgi izstrādāt elektroietaišu montāžas shēmu atbilstoši principiālajai shēmai.

6. Spēja izbūvēt elektroinstalāciju, izmantojot atbilstošus materiālus, darbarīkus un instrumentus.

7. Spēja veikt elektroiekārtu atslēdznieka darbus.

8. Spēja precīzi veikt elektriskos un citus mērījumus ar atbilstošiem mērinstrumentiem.

9. Spēja regulēt un pārbaudīt elektroiekārtas, nepieciešamības gadījumā lietojot datortehnoloģijas.

10. Spēja veikt elektroiekārtu defektēšanu un novērst atklātos defektus elektroiekārtās, izmantojot atbilstošus materiālus un instrumentus.

11. Spēja veikt darbus elektroiekārtu darbspēju uzturēšanai un darbmūža pagarināšanai.

12. Spēja patstāvīgi izstrādāt un saskaņot darba grafiku darba pienākumu veikšanai.

13. Spēja sazināties ar darba procesā iesaistītajiem speciālistiem.

14. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

15. Spēja izveidot elektrotehnisko darbu tāmi.

16. Spēja izveidot un uzturēt materiāltehnisko bāzi elektrotehnisko un ekspluatācijas darbu veikšanai.

17. Spēja sadarboties ar tiešo darba vadītāju, mērķtiecīgi organizēt savu un sev pakļautā elektrotehniskā personāla darbu.

18. Spēja noformēt un uzturēt elektrotehnisko dokumentāciju.

19. Spēja uzraudzīt sev pakļauto elektrotehnisko personālu un darba vietu drošai darba veikšanai.

20. Spēja novērtēt un novērst riskus elektrotehnisko darbu veikšanas procesā.

21. Spēja veikt elektrotehniskos darbus, ievērojot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietojot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

22. Spēja atrast, izvērtēt un radoši lietot elektroietaišu projektēšanas, izbūves un ekspluatācijas gaitā iegūto informāciju.

23. Spēja novērtēt paveikto darbu un sniegt priekšlikumus par darba gaitu elektroiekārtās, lietojot nepieciešamās tehnoloģijas.

24. Spēja sagatavot elektrotehnisko personālu veicamajam darbam.

25. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

26. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

27. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

28. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.43.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lasīt un pārzināt tehnisko dokumentāciju (rasējumus, materiālu specifikācijas, elektriskās shēmas).

2. Izskaidrot elektroietaišu darbību un ierīkošanu.

3. Izstrādāt un noformēt tehniskos risinājumus.

4. Izstrādāt darba uzdevuma elektrotehnisko skici.

5. Veikt elektroinstalācijas darbus.

6. Veikt elektroiekārtu atslēdznieka darbus.

7. Veikt elektromontāžas darbus.

8. Veikt un fiksēt elektrisko lielumu un vērtību mērījumus.

9. Veikt un fiksēt ģeometriskus mērījumus.

10. Regulēt elektroiekārtas un elektroietaises.

11. Pārbaudīt elektroiekārtas.

12. Konstatēt, novērtēt un novērst elektroiekārtu defektus.

13. Veikt nepieciešamās elektrotehniskās aplēses.

14. Izvērtēt darba apstākļus, sagatavojot darba vietu drošai darba veikšanai.

15. Plānot un organizēt savu un sev pakļautā personāla darbu atbilstoši uzdevumam.

16. Apzināt veicamajam darba uzdevumam nepieciešamos resursus.

17. Noteikt tehnoloģiskā procesa izmaksas un izveidot tāmi.

18. Strādāt komandā vai patstāvīgi, kā arī uzņemties iniciatīvu, ievērot darba kultūru un profesionālās un vispārējās ētikas principus, risināt problēmsituācijas darba procesā.

19. Pārzināt materiālu, instrumentu, darbarīku sagādes norisi.

20. Noformēt dokumentāciju atbilstoši lietvedības un nozares normatīvo aktu prasībām.

21. Veikt darbus atbilstoši darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, lietot videi draudzīgus materiālus.

22. Pieņemt atbilstošus lēmumus.

23. Veikt tehniskos un organizatoriskos darba un iekārtu uzraudzības pasākumus.

24. Iegūt darba veikšanai nepieciešamo informāciju.

25. Atrast, analizēt un lietot informāciju par jaunākajām tehnoloģijām nozarē, pastāvīgi pilnveidot profesionālo kompetenci.

26. Novērtēt paveiktā darba atbilstību darba uzdevumam, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

27. Lietot informācijas tehnoloģijas un speciālo programmatūru darba veikšanai.

28. Sniegt pirmo palīdzību.

29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

30. Pārvaldīt valsts valodu.

31. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālajā saziņas līmenī.

32. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.43.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. elektroapgādes principi un nodrošinājums;

1.2. sociālās zinības;

1.3. vadības pamati;

1.4. uzskaitvedības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. elektrotīkla automatizācijas pamati;

2.2. elektroiekārtas (uzbūve, darbības principi un ekspluatācija);

2.3. elektronikas pamati;

2.4. loģisko kontroleru programmēšana;

2.5. mehānikas principi;

2.6. darbu organizācija un plānošana;

2.7. saskarsmes pamatprincipi;

2.8. tehnoloģiskais process;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. elektriskie materiāli;

3.2. elektriskie mērījumi;

3.3. elektroinstalācija;

3.4. elektrotehniskie grafiskie apzīmējumi;

3.5. tehniskā grafika;

3.6. materiālzinība;

3.7. metālapstrādes darbu tehnoloģija;

3.8. elektroiekārtu atslēdznieka darbi;

3.9. pirmā palīdzība;

3.10. datorzinības, datoru lietojumprogrammas, datubāzes;

3.11. lietvedības pamati;

3.12. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.13. valsts valoda;

3.14. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.15. darba vides iespējamie riska faktori un to novēršana;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. vides aizsardzība;

3.18. darba tiesiskās attiecības.

3.44. Ķīmisko un biotehnoloģisko iekārtu mehāniķa profesijas standarts

3.44.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ķīmisko un biotehnoloģisko iekārtu mehāniķis.

2. Profesijas kods – 7233  26.

3.44.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības iekārtu mehāniķis veic ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības tehnoloģisko iekārtu un ierīču (turpmāk – iekārtas) montāžu, ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu; plāno un organizē iekārtu montāžas un remonta darbus, nodrošina darba aizsardzības prasību ievērošanu iekārtu montāžas, ekspluatācijas, apkalpošanas un remonta laikā.

Ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības iekārtu mehāniķis strādā ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības uzņēmumos.

3.44.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja novērtēt iekārtu bojājumus un veikt atbilstošu remontu.

2. Spēja novērtēt iekārtu gatavību remonta veikšanai.

3. Spēja precīzi izgatavot un apstrādāt vienkāršas iekārtu detaļas.

4. Spēja lasīt un saprast tehnisko un remonta dokumentāciju, kā arī lietot iegūto informāciju darbā.

5. Spēja uzturēt iekārtas atbilstoši reglamentējošās dokumentācijas prasībām.

6. Spēja izpildīt iekārtu plānotās un ārkārtas tehniskās apskates un apkopes.

7. Spēja pareizi lietot mērīšanas līdzekļus un novērtēt kontroles rezultātus.

8. Spēja lietot, apkalpot un uzraudzīt montāžas ierīces.

9. Spēja veikt darba pienākumus un lietot mehāniskās iekārtas, darba rīkus, izejvielas un materiālus, darba apģērbu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, tai skaitā ievērojot darba specifiku telpās ar īpašām prasībām.

10. Spēja ievērot sprādziendrošības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties un sniegt pirmo palīdzību.

11. Spēja atpazīt drošības signālus un zīmes un atbilstoši rīkoties.

12. Spēja saprast un ievērot higiēnas prasības.

13. Spēja risināt darba procesā radušās problēmas.

14. Spēja veikt darbu patstāvīgi.

15. Spēja plānot un organizēt savu darbu.

16. Spēja atbildēt par savu rīcību, darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu.

17. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.

18. Spēja atrast, atlasīt un izmantot nepieciešamo informāciju.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.44.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt iekārtu remonta darbus.

2. Veikt metālkonstrukciju montāžas darbus.

3. Izgatavot palīgierīces iekārtu remonta un montāžas darbiem.

4. Veikt detaļu vienkāršu termisko apstrādi.

5. Veikt vienkāršus metināšanas darbus.

6. Noteikt iekārtu detaļu defektus un remonta veidus to izlabošanai.

7. Veikt tvertņu iekšējos remontdarbus.

8. Veikt nolietojušos detaļu atjaunošanas darbus un iekārtu mezglu nomaiņas.

9. Noteikt un pamatot iekārtu ekspluatācijas režīma robežas, noskaidrot avāriju un bojājumu cēloņus.

10. Pārbaudīt iekārtu tehnisko stāvokli pirms nodošanas ekspluatācijā.

11. Strādāt ar kontrolmērinstrumentiem.

12. Lasīt kopsalikuma un detaļu rasējumus.

13. Lasīt tehnoloģiskās, hidrauliskās, pneimatiskās, kinemātiskās shēmas.

14. Izstrādāt detaļu darba rasējumus, skices.

15. Sastādīt un noformēt iekārtu montāžas, ekspluatācijas, apkalpošanas un remonta dokumentus.

16. Piemērot labas ražošanas prakses, ISO un citu kvalitātes sistēmu standartus.

17. Lietot biroja tehniku.

18. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, vides aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasībām.

19. Lietot drošības zīmes un signālus.

20. Strādāt patstāvīgi un komandā.

21. Plānot un organizēt savu darbu.

22. Uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

23. Ievērot higiēnas prasības.

24. Ievērot profesionālās ētikas principus.

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālā jomā saziņas līmenī.

27. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

28. Lietot ķīmiskās un bioķīmiskās rūpniecības nozares normatīvos aktus.

29. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.44.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. labas ražošanas prakses, ISO un citas kvalitātes sistēmas;

1.2. uzņēmuma struktūras sistēmas;

1.3. iekārtu izvēles un izvietošanas principi;

1.4. agresīvās un toksiskās vielas.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tērauda termiskā apstrāde;

2.2. metālu apstrāde ar spiedienu;

2.3. tehnoloģiskā procesa automatizācija, automatizācijas līdzekļi;

2.4. tehnoloģiskie procesi (hidrodinamiskie, siltumprocesi, ķīmiskie, masu apmaiņas, mehāniskie, ūdeņu attīrīšanas procesi);

2.5. darbgaldu uzbūve;

2.6. tipveida detaļu un pamatmezglu stiprības aprēķini;

2.7. tehnoloģisko iekārtu mezglu stiprības aprēķini;

2.8. ekonomikas pamati;

2.9. drošības zīmes un signāli;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. apstrādājamo materiālu mehāniskās īpašības;

3.2. tēraudu un sakausējumu marķēšana;

3.3. plastmasu, gumijas un citu nemetālisko materiālu galvenās īpašības;

3.4. metālgriešanas darbgaldi;

3.5. metālgriešanas un atslēdznieku instrumenti;

3.6. skābju, sārmu un citu ķīmisko vielu īpašības;

3.7. eļļošanas līdzekļu īpašības;

3.8. metālu korozijas veidi un aizsargpārklājumi;

3.9. spiediena mērīšanas līdzekļu kontrole;

3.10. rasējumu un tehniskās dokumentācijas noformēšanas standarti;

3.11. tehniskie mērījumi un mērīšanas līdzekļi;

3.12. virsmas formas un raupjuma pielaides;

3.13. dažādu detaļu savienojumu pielaides un sēžas;

3.14. tipveida detaļu un pamatmezglu, tehnoloģisko iekārtu mezglu remonta veidi;

3.15. tehnoloģisko iekārtu apkalpošana;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. vides aizsardzība;

3.18. pirmā palīdzība;

3.19. darba higiēna;

3.20. saskarsmes pamati;

3.21. valsts valoda;

3.22. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.23. profesionālā ētika;

3.24. informācijas tehnoloģijas;

3.25. darba tiesiskās attiecības.

3.45. Pārtikas produktu kvalitātes inspektora palīga profesijas standarts

3.45.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – pārtikas produktu kvalitātes inspektora palīgs.

2. Profesijas kods – 3119 41.

3.45.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– pārtikas produktu kvalitātes inspektora palīgs veic vides, pārtikas un izejvielu paraugu noņemšanu, to ķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes, aprēķina un noformē analīžu rezultātus; plāno paraugu noņemšanas un analīžu grafikus; organizē savu darbu laboratorijā analīžu veikšanai.

Pārtikas produktu kvalitātes inspektora palīgs strādā pārtikas ražošanas uzņēmumu laboratorijās un kvalitātes kontroles laboratorijās.

3.45.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja patstāvīgi un precīzi veikt pārtikas produktu, izejvielu un vides paraugu ķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes.

2. Spēja strādāt ar mērīšanas un kontroles līdzekļiem, novērtēt kontroles rezultātus.

3. Spēja uzturēt laboratorijas aparatūru un iekārtas tīras un darba kārtībā, nodrošinot analīžu rezultātu kvalitāti un precizitāti.

4. Spēja precīzi un savlaicīgi aprēķināt un dokumentēt analīžu rezultātus.

5. Spēja saprast un ievērot kvalitātes sistēmas pamatprasības, kā arī normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz noteiktu darba uzdevumu izpildi.

6. Spēja lietot laboratorijas aparatūru un iekārtas, izejvielas un materiālus, darba apģērbu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

7. Spēja ievērot sprādziendrošības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties un sniegt pirmo palīdzību.

8. Spēja atpazīt drošības signālus un zīmes un atbilstoši rīkoties.

9. Spēja atbildēt par sava darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu.

10. Spēja plānot un organizēt savu darbu laboratorijā.

11. Spēja strādāt komandā, neradot konfliktus un psiholoģisku diskomfortu darbā, ievērojot ētikas normas.

12. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.

13. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

14. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas un vides aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

3.45.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt izejvielu, pārtikas produktu un vides paraugu (ūdens, gaisa, virsmas nomazgājumu) mikrobioloģiskās un ķīmiskās analīzes.

2. Strādāt ar ķīmiskajām vielām, reaģentiem un barotnēm.

3. Lietot laboratorijas aparatūru, iekārtas un datortehniku paraugu analīžu veikšanai, rezultātu apkopošanai un datu uzskaitei.

4. Piemērot Latvijas valsts standartus un, ja nepieciešams, starptautiski atzītus standartus, kā arī citu tehnisko dokumentāciju.

5. Veikt analīžu rezultātu aprēķinus.

6. Veikt darba pienākumus, ievērojot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, kas noteiktas ķīmijas un mikrobioloģijas laboratorijām.

7. Lietot elektroiekārtas atbilstoši elektrodrošības noteikumu prasībām.

8. Lietot ugunsdzēsības līdzekļus un rīkoties ugunsgrēka gadījumā.

9. Rīkoties ārkārtas gadījumos.

10. Lietot drošības zīmes un signālus.

11. Sniegt pirmo palīdzību.

12. Lietot darbam paredzēto apģērbu.

13. Lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

14. Lietot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus laboratorijas un inventāra kopšanai.

15. Strādāt patstāvīgi un komandā.

16. Uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

17. Ievērot higiēnas prasības.

18. Ievērot profesionālās ētikas principus.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālā jomā saziņas līmenī.

21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

22. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.45.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. kvalitātes sistēmas;

1.2. veselīga uztura pamati;

1.3. pārtikas tehnoloģijas pamati;

1.4. pārtikas apriti reglamentējošie normatīvie akti.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. pārtikas apdraudējuma un kritisko kontroles punktu sistēmas pamatprincipi (HACCP) (Hazard Analysis and Critical Control Point – riska analīzes un kritisko kontroles punktu metode);

2.2. pārtikas ķīmija;

2.3. pārtikas mikrobioloģijas pamati (patogēnie un indikatormikroorganismi), saindēšanās ar uzturu;

2.4. dzeramā ūdens sastāvs un laboratorisko izmeklējumu veidi;

2.5. pārtikas higiēnas pamati;

2.6. ekonomikas pamati;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. laboratorijas trauki un iekārtas;

3.2. laboratorijas darba procedūras;

3.3. kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metodes;

3.4. pārtikas produktu, vides objektu un dzeramā ūdens fizikāli ķīmiskās un mikrobioloģiskās analīzes metodes;

3.5. analīžu dokumentācijas veidi;

3.6. darba aizsardzība;

3.7. vides aizsardzība;

3.8. pirmā palīdzība;

3.9. individuālie un kolektīvie aizsardzības līdzekļi;

3.10. rīcība ārkārtas gadījumos;

3.11. ugunsdrošības līdzekļi;

3.12. darba higiēna;

3.13. saskarsmes pamati;

3.14. valsts valoda;

3.15. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.16. profesionālā ētika;

3.17. informācijas tehnoloģijas;

3.18. darba tiesiskās attiecības.

3.46. Vides tehniķa profesijas standarts

3.46.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – vides tehniķis.

2. Profesijas kods – 3141 25.

3.46.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– vides tehniķis veic uzdevumus, kas saistīti ar dzeramā ūdens, notekūdeņu, gaisa un augsnes kontroli, ar tehnoloģisko procesu uzraudzību un nodrošināšanu dzeramā ūdens sagatavošanā, notekūdeņu attīrīšanā un atkritumu apsaimniekošanā (turpmāk – tehnoloģiskais process), plāno un organizē izpildāmo darbu.

Vides tehniķis strādā ūdensapgādes, notekūdeņu apsaimniekošanas, atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumos.

3.46.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sagatavot darba vietu tehnoloģiskā procesa kontrolei, uzraudzībai un nodrošināšanai.

2. Spēja veikt tehnoloģiskā procesa kontroli, uzraudzību un nodrošināšanu, ievērojot darba aizsardzības prasības.

3. Spēja novērtēt izejvielu un materiālu atbilstību tehnoloģiskā procesa īstenošanai un darba uzdevumam, nodrošināt izejvielu uzskaiti, ievērojot ķīmisko vielu un materiālu uzglabāšanas noteikumus.

4. Spēja patstāvīgi un precīzi pildīt darba uzdevumu un nodrošināt tehnoloģisko procesu, kā arī kontrolēt un uzturēt tehnoloģiskā procesa parametrus atbilstoši uzņēmuma reglamentējošās dokumentācijas prasībām.

5. Spēja pareizi lietot mērierīces un procesa kontroles ierīces un novērtēt kontroles rezultātus.

6. Spēja uzturēt tehnoloģiskās iekārtas darba kārtībā.

7. Spēja precīzi un savlaicīgi dokumentēt tehnoloģiskā procesa norisi un veikt pierakstus par procesa laikā novērotām novirzēm.

8. Spēja lietot tehnoloģiskās iekārtas, darba rīkus, izejvielas un materiālus, darba apģērbu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

9. Spēja uzraudzīt tehnoloģiskā procesa norisi atkritumu apsaimniekošanā.

10. Spēja noņemt ūdeņu, notekūdeņu, gaisa, augsnes un atkritumu paraugus analīžu veikšanai.

11. Spēja uzraudzīt tehnoloģiskā procesa norisi notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un veikt nepieciešamās izmaiņas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības režīmā, vadoties pēc notekūdeņu sastāva un apjoma, ja to paredz izsniegtā reglamentējošā dokumentācija.

12. Spēja uzraudzīt tehnoloģiskā procesa norisi dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtās un veikt nepieciešamās izmaiņas dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu darbības režīmā, vadoties pēc ūdens sastāva un patēriņa.

13. Spēja veikt vides kvalitātes un piesārņojuma kontroles datu apkopošanu, sistematizēšanu un uzkrāšanu.

14. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas darbā.

15. Spēja atpazīt drošības signālus un zīmes un atbilstoši rīkoties.

16. Spēja ievērot sprādziendrošības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties un sniegt pirmo palīdzību.

17. Spēja novērtēt vides piesārņojumu un noteikt vides riskus darba režīma apstākļos un ārkārtas situācijās.

18. Spēja atbildēt par sava darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu.

19. Spēja strādāt komandā, neradot konfliktus un psiholoģisku diskomfortu darbā, ievērojot ētikas normas.

20. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.

21. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

22. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.46.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Ņemt paraugus kontroles analīzēm.

2. Veikt ūdens, dzeramā ūdens, notekūdeņu, gaisa un augsnes kontroles analīzes un noformēt šo analīžu rezultātus.

3. Lasīt tehnoloģiskās shēmas.

4. Lasīt un izstrādāt tehnoloģisko procesu rasējumus.

5. Piemērot labas ražošanas prakses, ISO un citu kvalitātes sistēmu standartus.

6. Lietot informācijas tehnoloģijas un elektroniskās laboratoriju ierīces kontroles analīžu veikšanai, to rezultātu apkopošanai, datu uzkrāšanai, grafiku veidošanai.

7. Izvērtēt iegūtos datus un sagatavot priekšlikumus situācijas uzlabošanai vai tehnoloģiskā procesa pilnveidošanai.

8. Apkalpot notekūdeņu attīrīšanas, dzeramā ūdens sagatavošanas un atkritumu savākšanas, pirmapstrādes, pārstrādes un uzglabāšanas iekārtas.

9. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, vides aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasībām.

10. Lietot drošības zīmes un signālus.

11. Sniegt pirmo palīdzību.

12. Ievērot higiēnas noteikumus.

13. Strādāt patstāvīgi un komandā.

14. Uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

15. Ievērot profesionālās ētikas principus.

16. Pārvaldīt valsts valodu.

17. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālā jomā saziņas līmenī.

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

19. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.46.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tiesību pamati;

1.2. enerģiju veidi;

1.3. alternatīvo enerģiju veidi;

1.4. kvalitātes sistēmas;

1.5. vides pārvaldības sistēmas.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vispārīgā ķīmija;

2.2. ķīmiskās vielas, to klasifikācija, marķējums un īpašības;

2.3. ūdens, atmosfēras un augsnes piesārņojums;

2.4. mikroorganismu ietekme uz vidi;

2.5. vides aizsardzības jaunākās tehnoloģijas un iekārtas;

2.6. tīrākas ražošanas pamatprincipi;

2.7. ekonomikas pamati;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. analītiskās ķīmijas pamati;

3.2. laboratorijas iekārtas un trauki, ķīmiskie reaktīvi, to veidi un lietošana;

3.3. kontroles paraugu ņemšanas metodes;

3.4. testēšanas metodes vides kvalitātes un tehnoloģisko procesu kontroles parametru noteikšanai;

3.5. dzeramā ūdens sagatavošanas metodes;

3.6. notekūdeņu attīrīšanas metodes;

3.7. atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipi un metodes;

3.8. labas ražošanas prakses, (ISO – International Organization for Standardization) un citas kvalitātes sistēmas;

3.9. darba aizsardzība;

3.10. vides aizsardzība;

3.11. drošības zīmes un signāli;

3.12. pirmā palīdzība;

3.13. darba higiēna;

3.14. saskarsmes pamati;

3.15. valsts valoda;

3.16. viena svešvaloda profesionālā saziņas līmenī;

3.17. profesionālā ētika;

3.18. informācijas tehnoloģijas;

3.19. darba tiesiskās attiecības.

3.47. Biotehnologa palīga profesijas standarts

3.47.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – biotehnologa palīgs.

2. Profesijas kods – 3141 27.

3.47.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– biotehnologa palīgs patstāvīgi vai biotehnoloģijas speciālista vadībā veic biotehnoloģiskos procesus vai to daļu; nodrošina biotehnoloģisko iekārtu ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu uzņēmuma struktūrvienībā atbilstoši reglamentējošajai dokumentācijai; piedalās biotehnoloģisko ražošanas procesu pētījumos un apkopo to rezultātus.

Biotehnologa palīgs strādā ķīmijas, bioķīmijas, farmācijas, kosmētikas un parfimērijas nozares uzņēmumos.

3.47.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt biotehnoloģisko iekārtu, palīgiekārtu, tehnoloģisko komunikāciju vizuālo un tehnisko novērtējumu atbilstoši ekspluatācijas dokumentācijai un marķējumam, izmantojot atbilstošus mērinstrumentus un mēriekārtas.

2. Spēja lasīt tehnoloģisko shēmu un nodrošināt tās īstenošanu noteiktajam biotehnoloģiskajam procesam.

3. Spēja nodrošināt biotehnoloģisko iekārtu un tehnoloģisko komunikāciju savienošanu atbilstoši tehnoloģiskajai shēmai.

4. Spēja veikt biotehnoloģisko procesu, izmantojot mehāniskās un automātiskās procesa vadības iekārtas atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai.

5. Spēja sagatavot barotni atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai un veikt eksperimentus/pētījumus barotnes optimizācijas nolūkos saskaņā ar plānu/protokolu.

6. Spēja aprēķināt procesa materiālu bilanci, lietot sterilizācijas iekārtas.

7. Spēja sagatavot sējmateriālu, reaģentus un izvēlēties piemērotākos materiālus biotehnoloģiskajam procesam atbilstoši reglamentējošajai dokumentācijai.

8. Spēja veikt barotnes iekraušanu, sējmateriāla ievadīšanu reaktorā un materiālu ievadi biotehnoloģiskā ražošanas procesa laikā saskaņā ar tehnoloģisko dokumentāciju, lietojot aseptiskas metodes.

9. Spēja veikt biotehnoloģiskos ražošanas procesus, ievērojot standarta operāciju procedūras un labas ražošanas prakses principus.

10. Spēja noņemt paraugus kvalitātes kontroles nolūkos, izvērtēt un apkopot testēšanas rezultātus atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai.

11. Spēja apkopot biotehnoloģiskā ražošanas procesa datus, identificēt un izvērtēt novirzes iekārtu darbībā un tehnoloģiskajā procesā, noteikt to cēloņus.

12. Spēja analizēt biotehnoloģiskā ražošanas procesa datus un pilnveidot biotehnoloģiskos procesus atbilstoši labas ražošanas prakses principiem.

13. Spēja veikt eksperimentus saskaņā ar plānu/protokolu gala produkta ražošanas procesu optimizācijas nolūkā.

14. Spēja veikt biomasas atdalīšanu, izmantojot tam paredzētās iekārtas, un gatavā produkta izdalīšanu atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai.

15. Spēja veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta apstrādi saskaņā ar tehnoloģisko dokumentāciju, izmantojot biotehnoloģiskās ražošanas iekārtas.

16. Spēja veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta fasēšanu, iepakošanu, marķēšanu un izvērtēt tā kvalitātes kontroles rezultātus.

17. Spēja identificēt un marķēt nekvalitatīvu biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produktu, iekārtas, palīgiekārtas un tehnoloģiskās komunikācijas.

18. Spēja piemērot bioloģiskās izcelsmes atkritumu (t.sk. bīstamo) apstrādes un nodošanas principus, veikt biotehnoloģiskā procesa atlikumu sagatavošanu tālākai pārstrādei un utilizācijai.

19. Spēja strādāt ar ražotāja iekārtu ekspluatācijas dokumentāciju, organizēt iekārtu uzstādīšanu un veikt kvalificēšanas testus atbilstoši plānam/protokolam, sagatavot iekārtu ekspluatācijas instrukcijas.

20. Spēja veikt biotehnoloģisko ražošanas iekārtu, tehnoloģisko komunikāciju tīrīšanu, sterilizāciju un dekontamināciju, izmantojot rūpnieciskās mazgāšanas un sterilizācijas iekārtas, dezinficējošos līdzekļus.

21. Spēja ievērot personāla, telpu un iekārtu higiēnas prasības, lietojot kolektīvos un individuālos higiēnas līdzekļus, atbilstošus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus un iekārtas.

22. Spēja organizēt un veikt darbu patstāvīgi, ievērojot termiņus un kvalitātes prasības, taupot resursus un uzņemoties atbildību par sava darba rezultātu.

23. Spēja sadarboties ar darba vadītāju un kolēģiem, lietojot pozitīvas saskarsmes prasmes un ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

24. Spēja organizēt darbu saskaņā ar nozares reglamentējošo dokumentāciju.

25. Spēja izstrādāt un aktualizēt ražošanas dokumentāciju.

26. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

27. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, strādājot ar iekārtām, mikroorganismu kultūrām un ķīmiskajām vielām, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai, izmantojot atbilstošus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus.

28. Spēja strādāt ar spiediena iekārtām un elektroiekārtām.

29. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

30. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

31. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

32. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

33. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas.

34. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.47.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt biotehnoloģisko iekārtu, palīgiekārtu un tehnoloģisko komunikāciju vizuālo un tehnisko novērtējumu.

2. Lasīt tehnoloģisko shēmu un nodrošināt tās īstenošanu atbilstoši biotehnoloģiskajam procesam.

3. Veikt biotehnoloģisko iekārtu un tehnoloģisko komunikāciju savienošanu un atvienošanu.

4. Veikt biotehnoloģisko ražošanas procesu saskaņā ar tehnoloģisko dokumentāciju.

5. Sagatavot un sterilizēt barotni atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai.

6. Izveidot procesa materiālu bilanci.

7. Sagatavot sējmateriālu un citus biotehnoloģiskajam ražošanas procesam nepieciešamos reaģentus un materiālus atbilstoši reglamentējošajai dokumentācijai.

8. Veikt biomasas atdalīšanas procesu atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai.

9. Noņemt paraugus kvalitātes kontrolei.

10. Izvērtēt paraugu kvalitātes kontroles rezultātus.

11. Apkopot biotehnoloģiskā ražošanas procesa rezultātus.

12. Identificēt novirzes no tehnoloģiskā režīma un noteikt nepieciešamās korektīvās darbības.

13. Veikt eksperimentus saskaņā ar plānu/protokolu gala produkta ražošanas procesu optimizācijas nolūkos.

14. Optimizēt biotehnoloģisko ražošanas procesu atbilstoši savai kompetencei.

15. Veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta izdalīšanu saskaņā ar tehnoloģisko dokumentāciju.

16. Veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta attīrīšanas procesu saskaņā ar tehnoloģisko dokumentāciju.

17. Veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta apstrādi (koncentrēšanu, žāvēšanu, granulēšanu) saskaņā ar tehnoloģisko dokumentāciju.

18. Fasēt, iepakot un marķēt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produktu.

19. Piemērot bioloģiskās izcelsmes atkritumu (t.sk. bīstamo) apstrādes un nodošanas principus.

20. Aizpildīt, kontrolēt un apkopot biotehnoloģiskā ražošanas procesa dokumentāciju, organizēt tās apriti.

21. Izstrādāt un aktualizēt ražošanas dokumentāciju.

22. Marķēt biotehnoloģiskās iekārtas, palīgiekārtas, tehnoloģiskās komunikācijas un materiālus.

23. Organizēt jaunu iekārtu uzstādīšanu.

24. Veikt iekārtu kvalificēšanas testus sadarbībā ar piegādātāju un citām struktūrvienībām.

25. Veikt biotehnoloģisko iekārtu, palīgiekārtu un tehnoloģisko komunikāciju tīrīšanu un dekontamināciju.

26. Nodrošināt mazgāšanas un dezinficējošo šķīdumu sagatavošanu.

27. Lietot aseptiskos darba paņēmienus un nodrošināt higiēnas prasību ievērošanu.

28. Nodrošināt tīru un sakoptu darba vidi.

29. Piemērot labas ražošanas prakses principus.

30. Lasīt un izprast nozares normatīvos aktus, standartus un citu reglamentējošo dokumentāciju.

31. Racionāli izmantot resursus.

32. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

33. Strādāt komandā, izvairīties no konfliktsituācijām, novērst un risināt konfliktus.

34. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

35. Atrast, analizēt un atlasīt informāciju par jaunākajām tehnoloģijām profesijā un patstāvīgi pilnveidot profesionālo kompetenci.

36. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

37. Sniegt pirmo palīdzību.

38. Rīkoties pirmsavārijas un avārijas situācijās.

39. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

40. Pārvaldīt valsts valodu.

41. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

42. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

43. Lietot informācijas tehnoloģijas.

44. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.47.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. inženiergrafika;

1.2. nozares normatīvie akti, standarti un cita reglamentējošā dokumentācija;

1.3. lietišķo pētījumu metodikas pamati;

1.4. komercdarbības pamati;

1.5. personāla vadības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. bioķīmijas pamati;

2.2. procesu validācijas un iekārtu kvalificēšanas principi;

2.3. spiediena iekārtas un to darbība;

2.4. telpu klasifikācija;

2.5. datorizētās projektēšanas programmas;

2.6. dokumentu pārvaldības pamatprincipi;

2.7. kvalitātes nodrošināšana;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. ķīmijas pamati;

3.2. mikrobioloģijas pamati;

3.3. biotehnoloģijas pamati;

3.4. ķīmisko vielu klasifikācija un marķējums;

3.5. biotehnoloģiskie procesi;

3.6. biotehnoloģiskās ražošanas iekārtu un palīgiekārtu veidi, uzbūve un darbības pamatprincipi;

3.7. biomasas atdalīšanas paņēmieni, iekārtas, to veidi, uzbūve un darbības pamatprincipi;

3.8. biotehnoloģisko produktu izdalīšanas un attīrīšanas procesi;

3.9. biomasas inaktivācijas paņēmieni biotehnoloģijas jomā;

3.10. biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta apstrādes metodes;

3.11. tehnoloģisko komunikāciju veidi, uzbūve un darbības pamatprincipi;

3.12. tehnoloģisko komunikāciju savienojumu veidi un darbības principi;

3.13. tehnoloģiskās shēmas, to veidi un apzīmējumi;

3.14. paraugu ņemšanas metodes, marķēšanas un uzglabāšanas pamatprincipi;

3.15. fasēšanas veidi, iekārtas un materiāli;

3.16. marķēšanas pamatprincipi;

3.17. iekārtu marķēšanas veidi;

3.18. metroloģija, mērierīces un mērinstrumenti;

3.19. laboratorijas darba tehnika;

3.20. elektroiekārtas;

3.21. aseptiskās metodes un higiēnas prasības;

3.22. rūpnieciskās mazgāšanas principi un iekārtas;

3.23. dezinfekcijas līdzekļi un to veidi;

3.24. sterilizācijas procesi, to veidi un iekārtas;

3.25. tīrīšanas un dezinfekcijas iekārtas, to veidi un pielietojums;

3.26. dekontaminācijas veidi;

3.27. atkritumu klasifikācija un to apsaimniekošanas veidi;

3.28. automātiskās un attālinātās procesa vadības sistēmas;

3.29. labas ražošanas prakses principi;

3.30. darba organizācija;

3.31. darba aizsardzība (kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi, darba vietas ergonomika, ugunsdrošība, elektrodrošības noteikumi, pirmā palīdzība, rīcība pirmsavārijas un avārijas situācijās);

3.32. vides aizsardzības pamatprincipi un normatīvo aktu prasības;

3.33. saskarsmes psiholoģija;

3.34. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.35. valsts valoda;

3.36. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.37. informācijas tehnoloģijas;

3.38. darba tiesisko attiecību normas.

3.48. Tērpu stila speciālista profesijas standarts

3.48.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – tērpu stila speciālists.

2. Profesijas kods – 3432 29.

3.48.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– tērpu stila speciālists sadarbībā ar klientu izvēlas tērpu modeļus un zīmē to skices; komplektē tērpu garderobi; pārzina modes tendences un vizuālā tēla veidošanas pamatprincipus; patstāvīgi plāno un organizē savu darbu; konstruē, modelē, piegriež, izgatavo dažādu stilu apģērbus, kas piemēroti individuālai valkāšanai vai rūpnieciskai ražošanai.

Tērpu stila speciālists strādā uzņēmumos, kas ražo apģērbus vai izpilda individuālus pasūtījumus, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.48.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sazināties ar klientu, izmantojot zināšanas pozitīvas saskarsmes veidošanā.

2. Spēja novērtēt klienta vizuālo tēlu, izmantojot zināšanas par auguma figūru tipiem.

3. Spēja konsultēt klientu tērpu garderobes veidošanā un aksesuāru izvēlē, pārzinot aktuālās modes tendences.

4. Spēja veidot klientam piemērotu individuālo krāsu skalu, izmantojot krāsu gammas un audumu paraugus.

5. Spēja veidot stila kolāžas, izmantojot dažādus vizuālās izteiksmes līdzekļus.

6. Spēja izvēlēties apģērbu izveidei atbilstošus materiālus, ņemot vērā to īpašības un veidu.

7. Spēja noņemt klienta auguma mērus, veikt aprēķinus un konstruēt apģērba pamatpiegrieztni, lietojot atbilstošas metodes un instrumentus.

8. Spēja modelēt piegrieztnes atbilstoši izvēlētajai apģērba iecerei.

9. Spēja izvēlēties apģērbam atbilstošu furnitūru un galantēriju, izmantojot pieejamo sortimentu.

10. Spēja piegriezt apģērbu, ergonomiski veidojot piegrieztņu izklājumus, ievērojot materiāla virzienu, saskaņojot rakstu, lietojot atbilstošus instrumentus un ierīces.

11. Spēja izvēlēties atbilstošas šūšanas iekārtas un tehnoloģiju, lietot tās apģērba izveidē.

12. Spēja konstatēt nepieciešamās korekcijas un novērst apģērba konstruktīvās nepilnības laikošanas procesā.

13. Spēja sagatavot apģērbu laikošanai un novērst konstruktīvās nepilnības.

14. Spēja izgatavot apģērbu, veicot šūšanas iekārtu regulāciju atbilstoši izvēlētajai tehnoloģijai, kontrolējot izstrādājuma kvalitāti.

15. Spēja veikt apģērba izgatavošanas starpoperācijas un galīgo higrotermisko apstrādi atbilstoši tehnoloģijai, izmantojot materiālam atbilstošas iekārtas un palīgierīces.

16. Spēja veidot stilistiski vienotu tērpa ansambli, izmantojot zināšanas par tērpa kompozīciju un tērpa izgatavošanas tehnoloģijām.

17. Spēja pieņemt klienta pasūtījumu, izstrādājot pakalpojuma izmaksu tāmi un noformējot nepieciešamo dokumentāciju.

18. Spēja orientēties aktuālajās modes tendencēs, izmantojot dažādus informatīvos avotus.

19. Spēja analizēt esošo klienta tērpu garderobi un konsultēt par tās veidošanas principiem.

20. Spēja zīmēt cilvēka figūru skices, lietojot zināšanas plastiskajā anatomijā.

21. Spēja sadarboties ar citu saistīto profesiju pārstāvjiem un uzņēmumiem aktuālu jautājumu risināšanā.

22. Spēja lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

23. Spēja darboties komandā, plānot, organizēt un vadīt darbu, noteikt izpildāmo darbu prioritātes.

24. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

25. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

26. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

27. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

28. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

29. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

30. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju.

31. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.48.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Identificēt tekstilmateriālus.

2. Piemērot tērpa kompozīcijas veidošanas pamatprincipus.

3. Analizēt klienta esošo tērpu garderobi.

4. Novērtēt klienta specifiskās vajadzības harmoniska vizuālā tēla veidošanai.

5. Iepazīstināt klientu ar viņam nepieciešamās tērpu garderobes veidošanas principiem.

6. Noteikt klienta auguma figūru tipus.

7. Noformulēt savu ideju par klienta tērpu garderobi.

8. Informēt klientu par piemērotāko tērpa stila risinājumu.

9. Attēlot auguma aprises atbilstoši zīmēšanas teorijai.

10. Veikt klienta auguma mērījumus.

11. Modelēt pamatpiegrieztni atbilstoši izvēlētajam modelim.

12. Konstruēt apģērba pamatpiegrieztni.

13. Izvēlēties attiecīgajam siluetam un materiālam atbilstošas uzlaides.

14. Sastādīt darbu izmaksu tāmi.

15. Labot apģērba konstrukcijas nepilnības.

16. Konstruēt apģērbu atbilstoši izvēlētajai metodei.

17. Atrast piemērotākos aksesuārus izveidotajam stilam vai tērpam.

18. Izvēlēties audumu apģērba izgatavošanai atbilstoši klienta vēlmēm, modelim, stilam un finansiālajām iespējām.

19. Izvēlēties apģērbu izgatavošanas tehnoloģijas.

20. Strādāt ar šūšanas iekārtām.

21. Strādāt ar higrotermiskajām iekārtām.

22. Kombinēt modes stilus.

23. Veikt apģērbam nepieciešamās korekcijas.

24. Veidot klienta tērpu garderobi, ievērojot dažādu tērpu komplektu veidošanas pamatprincipus.

25. Veidot stila kolāžas, izmantojot dažādus vizuālās izteiksmes līdzekļus.

26. Izvēlēties atbilstošu materiālu apģērba izveidei.

27. Sazināties ar klientu un noformēt pasūtījumu.

28. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

29. Lietot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.

30. iekārtot darba vietu atbilstoši veicamajam uzdevumam.

31. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

32. ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

33. Pārvaldīt valsts valodu.

34. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

35. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

36. Sniegt pirmo palīdzību.

37. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.48.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. novitātes tērpu izgatavošanas industrijā;

1.2. sezonālie individuālie cilvēka krāsu tipi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. plastiskā anatomija;

2.2. krāsu mācība;

2.3. vizuālā tēla veidošanas pamatprincipi;

2.4. konstrukciju izmēru gradēšana;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. informācijas tehnoloģijas;

3.2. tērpu garderobes veidošanas principi;

3.3. aktuālās modes tendences;

3.4. modes stili;

3.5. apģērbu konstruēšana;

3.6. apģērbu modelēšana;

3.7. apģērbu izgatavošanas tehnoloģija;

3.8. higrotermiskā apstrāde;

3.9. šūšanas iekārtas un to palīgierīces;

3.10. higrotermiskās iekārtas un to palīgierīces;

3.11. piegriešanas iekārtas un instrumenti;

3.12. piegrieztņu izklājumu veidošana;

3.13. tekstilmateriālu veidi un īpašības;

3.14. cilvēka figūru tipi;

3.15. vizuālās izteiksmes līdzekļi;

3.16. šūšanas furnitūra un tās veidi;

3.17. tērpu aksesuāri;

3.18. piegrieztnes konstruēšanas aprēķini;

3.19. tērpu kompozīcija;

3.20. komercdarbības pamati;

3.21. valsts valoda;

3.22. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.23. darba aizsardzība;

3.24. pirmā palīdzība;

3.25. vides aizsardzība;

3.26. darba tiesiskās attiecības;

3.27. darba vietas ergonomika;

3.28. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.29. lietvedība;

3.30. grāmatvedības pamati.

3.49. Programmēšanas tehniķa profesijas standarts

3.49.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – programmēšanas tehniķis.

2. Profesijas kods – 3512 03.

3.49.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– programmēšanas tehniķis veic programmatūras izstrādi, darbības pārbaudi un darbības izmaiņas ar mērķi izveidot funkcionālu un izvirzītajām prasībām atbilstošu vienkāršu programmatūras risinājumu vai tā komponentes.

Programmēšanas tehniķis strādā uzņēmumā, kas veic programmēšanu, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.49.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja lasīt un izprast programmatūras vai tās daļas tehnisko projektējumu un shematisko attēlojumu un izmantot iegūto informāciju darba uzdevumu veikšanā.

2. Spēja iegūt informāciju par konkrētas programmatūras vai tās daļas uzbūvi un novērtēt darba apjomu.

3. Spēja izveidot programmatūras vienību, lietojot programmēšanas valodu un ievērojot programmatūras izstrādes metodoloģiju un labo praksi.

4. Spēja lasīt un analizēt esošo programmatūras vienības pirmkodu un uzrakstīt programmatūras vienības pirmkodu, pārbaudīt tā atbilstību lietotāja vajadzībām un veikt vienībtestēšanu.

5. Spēja izvērtēt koda struktūras atbilstību tā uzdevumam un veikt koda refaktorēšanu (programmatūras koda struktūras jeb dizaina uzlabošana, bez sagaidāmās funkcionalitātes maiņas).

6. Spēja īsi un saprotami formulēt pirmkoda fragmenta darbības principus.

7. Spēja veidot datubāzes un lietot tās vadības sistēmas programmatūras vienībām nepieciešamajā apjomā.

8. Spēja sagatavot testu datu komplektu piemērus, izvēlēties piemērotākos programmatūras vienības testēšanai un veikt programmatūras darbības pārbaudi.

9. Spēja uzturēt programmatūras daļu un nepieciešamības gadījumā to atjaunināt.

10. Spēja analizēt un novērst uzturamās programmatūras lietotāja konstatētās kļūdas, to cēloņus vai neatbilstību dokumentācijai.

11. Spēja noteikt darba uzdevuma izpildei nepieciešamās darbības prioritārajā secībā, pamatoti noteikt un ievērot darba uzdevumu izpildes termiņus.

12. Spēja sagatavot rakstisku un mutisku informāciju par programmatūras izstrādes, testēšanas, ieviešanas gaitu un programmatūras uzturēšanu, noformējot dokumentus atbilstoši darba uzdevumiem, ievērojot datu aizsardzības un konfidencialitātes principus.

13. Spēja izvērtēt iegūtās zināšanas un prasmes un pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju, regulāri iepazīstoties ar informācijas un komunikācijas nozares profesionālajiem jaunumiem, izmantojot tehnisko dokumentāciju, tīmekli un citus tehniskās informācijas avotus.

14. Spēja strādāt individuāli un komandā, ievērojot profesionālās ētikas principus, profesionālās saskarsmes un darba tiesisko attiecību normas.

15. Spēja organizēt, izmantot un uzturēt drošu darba vietu, ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un sniegt pirmo palīdzību.

16. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā, lietot profesionālo terminoloģiju.

17. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

3.49.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Piemērot informācijas un komunikācijas nozares standartus, algoritmus un lietot programmēšanas valodu, ievērojot normatīvo aktu prasības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

2. Lasīt pirmkodu un izdalīt struktūras elementus programmatūras vienības pirmkodā.

3. Pārbaudīt programmatūras vienības darbību.

4. Izvērtēt, salīdzināt un dokumentēt programmatūras vienības testu datus.

5. Veikt programmatūras testēšanu.

6. Novērst nepilnības izstrādājamās un uzturamās programmatūras vienības pirmkodā.

7. Izmantot datubāzes darba uzdevuma veikšanai nepieciešamo datu iegūšanai, apstrādei un uzglabāšanai.

8. Izvērtēt programmatūras vienības datu plūsmas.

9. Formulēt programmatūras vienības pirmkoda fragmenta darbības principus.

10. Izstrādāt programmatūras kodu atbilstoši noteiktajām funkcionālajām un nefunkcionālajām prasībām, ievērojot metodoloģiju un labo praksi.

11. Sadalīt kompleksu darba uzdevumu loģiskos posmos un iteratīvi izstrādāt un pilnveidot programmatūras kodu, līdz tas atbilst izvirzītajām prasībām.

12. Refaktorēt programmatūras kodu, lai uzlabotu lasāmību un koda struktūras atbilstību uzdevumam.

13. Izvēlēties programmatūras vienības testēšanas metodes un paņēmienus.

14. Izveidot programmatūras vienības testu un testu datu komplektu piemērus.

15. Ievērot programmatūras vienības izstrādes termiņus.

16. Izprast programmatūras priekšmetisko jomu un lietotāju grupas.

17. Formulēt programmatūras vienības tehniskos risinājumus.

18. Izskaidrot programmatūras vienības vai tās daļu darbības principus.

19. Lietot atbilstošus programmatūras izstrādes rīkus.

20. Lasīt, saprast un izmantot tehnisko dokumentāciju, shematiskos apzīmējumus, vizualizācijas rīkus.

21. Lietot biroja lietojumprogrammatūru un tīmekļu pārlūkprogrammas, sagatavojot un noformējot dokumentus atbilstoši darba uzdevumiem.

22. Instalēt un konfigurēt programmatūras vienības vai tās daļas.

23. Plānot darba uzdevumus, to secību un izpildes termiņus veicamo darba pienākumu ietvaros.

24. Ievērot profesionālās ētikas principus un darba tiesisko attiecību normas.

25. Novērtēt paveiktā darba atbilstību darba uzdevumam, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

26. Komunicēt un sadarboties ar citiem speciālistiem, uzņēmuma vadību, esošajiem un potenciālajiem pasūtītājiem un to pārstāvjiem.

27. Pilnveidot profesionālo kompetenci.

28. Pārvaldīt valsts valodu.

29. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

30. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

31. Ievērot darba vietai un darba aprīkojuma lietošanai noteiktās ekspluatācijas prasības un atbilstošu darba drošības un veselības režīmu.

32. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

33. Ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

34. Sniegt pirmo palīdzību.

3.49.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. operētājsistēmu uzbūves pamati;

1.2. informācijas sistēmu arhitektūras modeļi;

1.3. kopu teorija;

1.4. kombinatorika;

1.5. trigonometriskās funkcijas;

1.6. matemātiskie modeļi;

1.7. loģiskās operācijas;

1.8. komercdarbības pamati;

1.9. informācijas iegūšanas paņēmieni;

1.10. bīstamie atkritumi, to glabāšana un utilizācija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. programmatūras dzīves cikli;

2.2. datorsistēmu arhitektūras modeļi;

2.3. datortīklu tehnoloģijas;

2.4. web programmēšanas pamati;

2.5. programmēšanas valodas;

2.6. operētājsistēmas;

2.7. programmatūras koda strukturēšanas metodes un šabloni;

2.8. programmatūras koda kvalitātes mērīšanas kritēriji un metodes;

2.9. informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares tiesiskais pamats un normatīvie akti;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.11. saskarsmes psiholoģija;

2.12. profesionālās ētikas principi;

2.13. personu datu aizsardzība;

2.14. lietvedības pamati;

2.15. biroja tehnika un tās lietošanas iespējas.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. algoritmi, datu tipi;

3.2. datu struktūras;

3.3. objektorientētas programmēšanas valodas;

3.4. strukturētas programmēšanas valodas;

3.5. datubāzu vadības sistēmas, SQL (Structured Query Language – strukturizētu pieprasījumu valoda) pamati;

3.6. programmēšanas vides;

3.7. datu modelēšanas rīki;

3.8. biroja programmatūra;

3.9. ātrrakstīšana, tastatūras lietošana;

3.10. matemātikas praktiskā lietojamība;

3.11. valsts valoda;

3.12. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.13. dokumentu noformēšanas pamatprincipi;

3.14. e-pasts un citas komunikāciju programmas;

3.15. darba aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.16. ergonomikas un veselības mācības pamati;

3.17. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

3.18. vides aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.19. pirmā palīdzība;

3.20. darba tiesiskās attiecības.

3.50. Datorsistēmu tehniķa profesijas standarts

3.50.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – datorsistēmu tehniķis.

2. Profesijas kods – 3513 01.

3.50.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– datorsistēmu tehniķis uzstāda vienkāršus lokālos datortīklus; pārbauda un novērš kļūmes visu veidu datortehnikas un programmatūras darbībā; konfigurē, diagnosticē un modernizē datortehniku, programmatūru un vienkāršus lokālos datortīklus; sniedz konsultācijas darbā ar datortehniku, programmatūru un biroja tehniku, tai skaitā elektroniski un telefoniski; ar savu profesionālo darbību veicina un uzlabo datorlietotāju darba efektivitāti.

Datorsistēmu tehniķis strādā uzņēmumā, kas sniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pakalpojumus, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.50.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izvērtēt datortehnikas, vienkāršu lokālo datortīklu, operētājsistēmu un lietojumprogrammatūras atbilstību datorlietotāju vajadzībām.

2. Spēja uzstādīt, konfigurēt, pārvietot un noņemt datortehniku.

3. Spēja veikt datortehnikas un vienkāršu lokālo datortīklu apkopi un uzlabošanu, diagnosticēšanu, kļūmju novēršanu un vienkāršus remontdarbus.

4. Spēja uzstādīt, konfigurēt un atjaunināt operētājsistēmas un lietojumprogrammatūru, diagnosticēt un novērst kļūmes operētājsistēmu un lietojumprogrammatūras darbībā.

5. Spēja izvēlēties un lietot piemērotus materiālus, atbilstošus mehāniskos un elektriskos instrumentus, mērinstrumentus, tehnoloģisko risinājumu, programmnodrošinājumu un normatīvajos aktos un ražotāju specifikācijās noteiktās prasības.

6. Spēja organizēt un nodrošināt datu glabāšanas un apmaiņas kārtību, datu aizsardzību un iznīcināšanu no neizmantojamiem vai bojātiem datu nesējiem.

7. Spēja lasīt, izprast darba uzdevumu izpildei nepieciešamos tehniskos rasējumus un shēmas, korekti interpretēt tehnisko dokumentāciju, veidot skices un darba zīmējumus, ievērot standartizētās prasības.

8. Spēja noteikt darba uzdevumu izpildei nepieciešamās darbības prioritārā secībā, izveidot pasūtījuma tehnisko specifikāciju, pamatoti noteikt un ievērot darba uzdevumu izpildes termiņus.

9. Spēja iepazīstināt datorlietotājus ar datortehnikas, programmatūras un vienkāršu lokālo datortīklu darbības pamatprincipiem.

10. Spēja secīgi iepazīstināt datorlietotājus ar ļaundabīgo programmatūru, tās veidiem un izpausmēm, datorsistēmu un lokālo datortīklu fizisko aizsardzību, datu aizsardzību un informācijas glabāšanu.

11. Spēja veidot prezentācijas.

12. Spēja regulāri un patstāvīgi sekot un iepazīties ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozares jaunākajām tehnoloģijām, iekārtām, darba instrumentiem un materiāliem, izmantot tehnisko dokumentāciju, tīmekli, datubāzes un citus tehniskās informācijas avotus.

13. Spēja sagatavot racionālus priekšlikumus datortehnikas un lokālo datortīklu attīstības plānošanai.

14. Spēja izvērtēt iegūtās zināšanas un prasmes un pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

15. Spēja komunicēt un sadarboties ar kolēģiem, datorlietotājiem un saistīto profesiju speciālistiem, uzklausīt citus un argumentēti skaidrot savu viedokli.

16. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

17. Spēja izmantot biroja tehniku un sazināties ar datorlietotājiem mutvārdos, lietišķajā sarakstē, telefoniski un elektroniski, noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumiem, ievērot datu aizsardzības un konfidencialitātes principus.

18. Spēja profesionāli pārbaudīt un izvērtēt datortehnikas un vienkāršu lokālo datortīklu atbilstību darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, nepieciešamības gadījumā atbilstoši rīkoties.

19. Spēja organizēt, izmantot un uzturēt drošu darba vietu, ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un sniegt pirmo palīdzību.

20. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus, profesionālās saskarsmes un darba tiesisko attiecību normas.

21. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā un lietot profesionālo terminoloģiju.

3.50.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast datortehnikas tehniskās iespējas un izvērtēt atbilstību datorlietotāju prasībām.

2. Izvērtēt datortehnikas gatavību darbam un ekspluatācijas atbilstību darba aizsardzības prasībām.

3. Uzstādīt, konfigurēt, pārvietot un noņemt datortehniku vienkāršā lokālā un publiskā datortīklā, uzstādīt un noņemt datortehnikas komponentes.

4. Veikt datortehnikas un operētājsistēmu apkopi, izvērtēt datortehnikas uzlabojumu nepieciešamību.

5. Iegūt un izvērtēt informāciju datortehnikas uzlabojumu veikšanai, noteikt datortehnikas defektus un datorlietotāju kļūmes darbā ar datortehniku.

6. Izmantot darba procesam atbilstošu tehnisko dokumentāciju, instrumentus, mērinstrumentus un materiālus.

7. Noteikt galvenos vienkārša lokālā datortīkla kvalitātes parametrus un izvērtēt uzlabojumu nepieciešamību.

8. Izveidot kabeļu sistēmu vienkāršam lokālam datortīklam, ierīkot datortīkla pieslēguma vietas un savienojošos kabeļus.

9. Uzstādīt, konfigurēt un noņemt vienkārša lokālā datortīkla iekārtas.

10. Atrast un novērst kļūdas vienkārša lokālā datortīkla iekārtu konfigurācijā un vienkārša lokālā datortīkla infrastruktūrā.

11. Izvērtēt, uzstādīt un konfigurēt lietojumprogrammatūras prasību atbilstību vienkārša lokālā datortīkla ātrdarbībai un datortehnikas parametriem un datorlietotāju vajadzībām.

12. Izvērtēt datora operētājsistēmu atbilstību datortehnikas parametriem un datorlietotāju vajadzībām, uzstādīt, nomainīt un konfigurēt datora operētājsistēmas atbilstoši datortehnikas tehniskajiem parametriem un datorlietotāju vajadzībām.

13. Automatizēt operētājsistēmu uzstādīšanas un konfigurēšanas procesus un veikt lietojumprogrammatūras, operētājsistēmu, dziņu, aparātprogrammatūras atjaunināšanu.

14. Diagnosticēt un novērst kļūmes operētājsistēmu un lietojumprogrammatūras darbībā.

15. Atrast un izprast operētājsistēmu un lietojumprogrammatūras ģenerētus žurnālfailus.

16. Nodrošināt operētājsistēmu un lietojumprogrammatūras aizsardzību pret ļaundabīgo programmatūru un nodrošināt datorsistēmu un vienkāršu lokālo datortīklu fizisko aizsardzību.

17. Izvērtēt, identificēt, plānot un veikt datu aizsardzības pasākumus, plānot rezerves kopijām nepieciešamo vietu datu glabātavās vai datu nesējos.

18. Noteikt un īstenot datu glabāšanas un apmaiņas kārtību, izveidot datu rezerves kopēšanas plānu, veikt datu rezerves kopēšanu, atjaunot datus no rezerves kopijām.

19. Konfigurēt datu sinhronizāciju starp iekārtām un veikt drošu datu iznīcināšanu ar lietojumprogrammatūras līdzekļiem vai speciālām iekārtām.

20. Izveidot datortehnikas tehnisko parametru un lietojumprogrammatūras audita struktūru, iegūt, apkopot un prezentēt nepieciešamos audita datus.

21. Lasīt un saprast darba procesam nepieciešamos rasējumus un tehnisko dokumentāciju.

22. Sagatavot un prezentēt priekšlikumus datortehnikas un lokālo datortīklu ierīkošanai un modernizēšanai.

23. Patstāvīgi veikt datortehnikas un programmatūras uzskaiti ar atbilstošiem lietojumprogrammatūras līdzekļiem.

24. Plānot darba uzdevumus, to secību un izpildes termiņus.

25. Komunicēt un sadarboties ar kolēģiem un datorlietotājiem, uzklausīt ieteikumus un norādījumus.

26. Izveidot iepirkuma tehnisko specifikāciju un izmantot to darba procesā.

27. Izmantot biroja tehniku, sagatavot un noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumiem.

28. Rīkoties saskaņā ar darba iekārtu un darba aprīkojuma lietošanas instrukcijām.

29. Novērtēt paveiktā darba atbilstību darba uzdevumam, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

30. Iegūt, izvērtēt, atlasīt un izmantot informāciju.

31. Ievērot normatīvo aktu, standartu un citas uzņēmumam saistošās dokumentācijas prasības informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozarē.

32. Pilnveidot profesionālo kompetenci.

33. Pārvaldīt valsts valodu.

34. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

35. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

36. Ievērot profesionālās ētikas principus un darba tiesisko attiecību normas.

37. Ievērot darba vietai un darba aprīkojuma lietošanai noteiktās ekspluatācijas prasības un atbilstošu darba drošības un veselības režīmu.

38. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības, darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un sniegt pirmo palīdzību.

3.50.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tehniskās grafikas pamati;

1.2. kopu teorijas pamati;

1.3. kombinatorika;

1.4. trigonometriskās funkcijas;

1.5. komercdarbības pamati;

1.6. personas datu aizsardzība;

1.7. autortiesības;

1.8. iepirkuma procedūras;

1.9. informācijas iegūšanas paņēmieni;

1.10. prezentācijas sagatavošanas principi un tehnika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. relāciju datubāzes;

2.2. datorloģika;

2.3. programmēšanas pamati;

2.4. datu struktūras;

2.5. matemātiskie modeļi;

2.6. informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares tiesiskais pamats un normatīvie akti;

2.7. lietvedības pamati;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. datortehnikas galvenās komponentes, to funkcijas un savietojamība;

3.2. pieslēgvietu standarti;

3.3. tīkla protokoli un standarti;

3.4. datortīklu arhitektūra;

3.5. aktīvās un pasīvās komponentes;

3.6. biroja lietojumprogrammatūra;

3.7. operētājsistēmas;

3.8. datu pārraides protokolu kopums (OSI modelis) (Open Systems Interconnection Basic Reference Model, OSI Model – Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis);

3.9. iekārtu un komponenšu instalēšana, automatizācija un konfigurēšana;

3.10. disku un failu sistēmu vadība un konfigurēšana;

3.11. operētājsistēmu ielādes problēmu novēršana un konfigurēšana;

3.12. darba vides un grupu politiku konfigurēšana;

3.13. attālinātās piekļuves un atbalsta nodrošināšana;

3.14. sistēmas resursu un ražības pārraudzīšana;

3.15. mākoņdatošana;

3.16. tīmeklis, tā pārlūkprogrammu konfigurēšana;

3.17. e-pasts, citas komunikāciju programmas un to konfigurēšana;

3.18. matemātikas praktiskā lietojamība;

3.19. valsts valoda;

3.20. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.21. saskarsmes psiholoģija;

3.22. profesionālās ētikas principi;

3.23. prezentācijas sagatavošanas principi un tehnika;

3.24. dokumentu noformēšanas pamatprincipi;

3.25. biroja tehnika un tās pielietošanas iespējas;

3.26. darba aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.27. ergonomikas un veselības mācības pamati;

3.28. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

3.29. vides aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.30. bīstamie atkritumi, to glabāšana un utilizācija;

3.31. pirmā palīdzība;

3.32. darba tiesiskās attiecības.

3.51. Telekomunikāciju tehniķa profesijas standarts

3.51.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – telekomunikāciju tehniķis.

2. Profesijas kods – 3522 01.

3.51.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– telekomunikāciju tehniķis ierīko telekomunikāciju tīklu; novērtē tīkla un tā elementu veiktspēju; veic tīkla bojājumu diagnostiku un novēršanu; konfigurē komutācijas un maršrutēšanas iekārtas, izmantojot atbilstošus instrumentus, mērinstrumentus un programmnodrošinājumu; ar savu profesionālo darbību nodrošina kvalitatīvu un nepārtrauktu telekomunikāciju tīkla darbību un attīstību.

Telekomunikāciju tehniķis strādā uzņēmumos, kuri sniedz telekomunikāciju tīklu ierīkošanas, būvniecības, uzturēšanas un apkalpošanas pakalpojumus, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.51.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izvērtēt telekomunikāciju piekļuves tīkla atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un telekomunikāciju lietotāju vajadzībām.

2. Spēja ierīkot telekomunikāciju tīklu iekštelpās un ārējā vidē.

3. Spēja veikt telekomunikāciju iekārtu elektrobarošanas tehnisko apkalpošanu.

4. Spēja veikt telekomunikāciju piekļuves tīkla iekārtu konfigurācijas darbus.

5. Spēja veikt telekomunikāciju tīkla elementu fizisko apsekošanu, lietojot atbilstošus mehāniskos un elektriskos instrumentus un mērinstrumentus.

6. Spēja veikt vadu un bezvadu telekomunikāciju tīkla parametru mērījumus, lietojot atbilstošus mērinstrumentus un programmnodrošinājumu.

7. Spēja dokumentēt un analizēt iegūtos vadu un bezvadu telekomunikāciju tīkla parametru mērījumu rezultātus.

8. Spēja diagnosticēt un novērst bojājumus telekomunikāciju tīkla darbībā un konfigurācijas kļūdas telekomunikāciju tīkla iekārtās, lietojot atbilstošus mehāniskos un elektriskos instrumentus, mērinstrumentus un programmnodrošinājumu.

9. Spēja lasīt un izprast darba uzdevumu izpildei nepieciešamos tehniskos rasējumus un shēmas, korekti interpretēt tehnisko dokumentāciju un izmantot iegūto informāciju darba procesā.

10. Spēja veidot skices un darba zīmējumus telekomunikāciju tīkla ierīkošanai un ievērot standartizētās prasības.

11. Spēja noteikt darba uzdevumu izpildei nepieciešamās darbības prioritārajā secībā, izveidot ierīkojamā telekomunikāciju tīkla tehnisko specifikāciju, pamatoti noteikt un ievērot darba uzdevumu izpildes termiņus.

12. Spēja izmantot atbilstošas telekomunikācijas tehnoloģijas, izvēlēties un lietot atbilstošus mehāniskos un elektriskos instrumentus, mērinstrumentus, tīkla iekārtas un materiālus.

13. Spēja iepazīstināt ar izstrādāto telekomunikāciju piekļuves tīkla risinājumu, pamatot, saskaņot un veikt nepieciešamās korekcijas.

14. Spēja iepazīstināt telekomunikāciju tīkla lietotājus ar telekomunikāciju pakalpojumiem, telekomunikāciju tīkla gala iekārtu izvietojumu, diagnostikas metodēm un drošu lietošanu.

15. Spēja veidot prezentācijas.

16. Spēja regulāri un patstāvīgi sekot un iepazīties ar informācijas un komunikācijas nozares jaunākajām tehnoloģijām, materiāliem, mehāniskajiem un elektriskajiem instrumentiem, izmantojot tehnisko dokumentāciju, tīmekli, datubāzes un citus tehniskās informācijas avotus.

17. Spēja sagatavot racionālus priekšlikumus telekomunikāciju tīkla attīstības plānošanai.

18. Spēja izvērtēt iegūtās zināšanas un prasmes un pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

19. Spēja komunicēt un sadarboties ar kolēģiem, telekomunikāciju tīkla lietotājiem un saistīto profesiju speciālistiem, uzklausīt citus un argumentēti skaidrot savu viedokli.

20. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

21. Spēja ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības, darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un sniegt pirmo palīdzību.

22. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus un darba tiesisko attiecību normas.

23. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā un lietot profesionālo terminoloģiju.

3.51.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izvērtēt telekomunikāciju tīkla atbilstību lietotāju prasībām.

2. Izvērtēt telekomunikāciju tīkla atbilstību ekspluatācijas prasībām un gatavību darbam.

3. Izveidot kabeļu sistēmu telekomunikāciju tīklam un ierīkot pieslēguma vietas iekštelpās un ārējā vidē.

4. Veikt telekomunikāciju tīkla izbūvi un veidot telekomunikāciju tīkla kabeļu savienojumus iekštelpās un ārējā vidē.

5. Savienot vadu un bezvadu telekomunikāciju tīkla elementus.

6. Savienot telekomunikāciju iekārtas ar atbilstošajām saskarnēm.

7. Izvēlēties darba procesam atbilstošākās tehnoloģijas.

8. Novērtēt telekomunikāciju tīkla un tā elementu veiktspēju.

9. Konfigurēt komutācijas un maršrutēšanas iekārtas.

10. Diagnosticēt un novērst bojājumus telekomunikāciju tīkla darbībā un konfigurācijas kļūdas telekomunikāciju tīkla iekārtās.

11. Veikt telekomunikāciju iekārtu elektrobarošanas tehnisko apkalpošanu.

12. Veikt vadu un bezvadu telekomunikāciju tīkla parametru mērījumus un analizēt telekomunikāciju tīklu apsekošanas procesā iegūtos vadu un bezvadu telekomunikāciju tīkla parametru mērījumus.

13. Nomainīt bojātus telekomunikāciju tīkla elementus.

14. Izvēlēties un lietot darba procesam atbilstošas iekārtas, materiālus, mehāniskos un elektriskos instrumentus, mērinstrumentus un programmnodrošinājumu.

15. Izvērtēt tīkla uzlabojumu nepieciešamību, pamatojoties uz galvenajām telekomunikāciju piekļuves tīkla veiktspējas parametru vērtībām.

16. Veidot skices, darba zīmējumus un datorizētās shēmas telekomunikāciju tīkla ierīkošanai un uzlabojumu veikšanai.

17. Sagatavot ierīkojamā telekomunikāciju tīkla dokumentāciju.

18. Lietot darba procesā standartizētus telekomunikāciju tīkla elementu apzīmējumus.

19. Lasīt un saprast darba procesam nepieciešamos rasējumus un tehnisko dokumentāciju.

20. Sagatavot un prezentēt priekšlikumus par turpmāko infrastruktūras attīstību un telekomunikāciju tīkla ierīkošanu un modernizēšanu.

21. Plānot darba uzdevumus, to secību un izpildes termiņus.

22. Komunicēt un sadarboties ar citiem speciālistiem, uzņēmuma vadību, uzklausīt ieteikumus un norādījumus.

23. Sazināties, komunicēt un sadarboties ar esošajiem un potenciālajiem telekomunikāciju tīkla lietotājiem.

24. Noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumam.

25. Rīkoties saskaņā ar lietošanas instrukcijām par darba iekārtu un darba aprīkojuma ekspluatāciju.

26. Novērtēt paveiktā darba atbilstību darba uzdevumam, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

27. Iegūt, izvērtēt, atlasīt un izmantot informāciju.

28. Ievērot normatīvo aktu, standartu, tehniskās dokumentācijas prasības telekomunikāciju tīkla ierīkošanai, būvniecībai un uzraudzībai.

29. Pilnveidot profesionālo kompetenci.

30. Pārvaldīt valsts valodu.

31. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

33. Ievērot profesionālās ētikas principus un darba tiesisko attiecību normas.

34. Ievērot darba vietai un darba aprīkojuma lietošanai noteiktās ekspluatācijas prasības.

35. Ievērot darba vietai un darba aprīkojumam atbilstošas darba drošības un veselības aizsardzības normatīvo aktu prasības.

36. Ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

37. Ievērot ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības.

38. Rīkoties elektrotraumu gadījumā.

39. Sniegt pirmo palīdzību.

3.51.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. elektronikas pamati;

1.2. datorsistēmu uzbūves pamati;

1.3. operētājsistēmu pamati;

1.4. datortīklu tehnoloģijas;

1.5. trigonometriskās funkcijas;

1.6. kopu teorija;

1.7. kombinatorika;

1.8. algoritmi, datu modeļi;

1.9. objektorientētās programmēšanas pamati;

1.10. komercdarbības pamati;

1.11. veselības mācības pamati;

1.12. ergonomikas principi;

1.13. kolektīvie aizsardzības līdzekļi;

1.14. informācijas iegūšanas paņēmieni;

1.15. prezentācijas sagatavošanas principi un tehnika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. elektrosakaru teorija;

2.2. pārraides sistēmas;

2.3. elektrotehnikas pamati;

2.4. datoru un telekomunikāciju tīklu protokoli;

2.5. telekomunikāciju tīklu arhitektūra;

2.6. elektriskā strāva;

2.7. elektriskie lādiņi un elektriskais lauks;

2.8. magnētiskā mijiedarbība, elektriskās strāvas magnētiskais lauks, laika mainīgu elektrisko un magnētisko lauku mijiedarbība;

2.9. fizikālo lielumu mērīšanas metodes;

2.10. materiāli, to veidi, vielu un materiālu īpašības, materiālu lietošana;

2.11. lietvedības pamati;

2.12. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. bezvadu un vadu telekomunikāciju tīkli un to elementi;

3.2. telekomunikāciju tīklu tehniskā apkalpošana;

3.3. optisko dzīslu savienošanas tehnoloģija;

3.4. kabeļu savienojumu veidošanas tehnoloģija;

3.5. telekomunikāciju tehniķa mehāniskie un elektriskie instrumenti, to veidi un lietošana;

3.6. telekomunikāciju tīkla parametru mērījumi un mērinstrumentu lietošana;

3.7. kabeļu stiprināšanas veidi;

3.8. telekomunikāciju iekārtas un to vadības programmatūra;

3.9. maršrutēšanas iekārtu konfigurācijas pamati;

3.10. teksta redaktori;

3.11. tabulrēķinu programmas;

3.12. shēmu veidi, to iedalījums, datorizēta shēmu zīmēšana;

3.13. standartizēti telekomunikāciju tīkla elementu apzīmējumi;

3.14. valsts normatīvo aktu prasības par telekomunikāciju tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtību;

3.15. matemātiskās statistikas pamati;

3.16. matemātiskās statistikas programmnodrošinājums;

3.17. tehniskās grafikas pamati;

3.18. matemātikas praktiskā lietojamība;

3.19. valsts valoda;

3.20. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.21. saskarsmes psiholoģija;

3.22. profesionālās ētikas principi;

3.23. prezentācijas sagatavošanas principi un tehnika;

3.24. dokumentu noformēšanas pamatprincipi.

3.25. e-pasts un citas komunikāciju programmas.

3.26. darba aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.27. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

3.28. rīcība elektriskās strāvas noplūdes gadījumā;

3.29. vides aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.30. darba vides bīstamie faktori;

3.31. bīstamie atkritumi, to glabāšana un utilizācija;

3.32. pirmā palīdzība;

3.33. individuālie aizsardzības līdzekļi;

3.34. darba tiesiskās attiecības.

3.52. Vizuālā tēla stilista profesijas standarts

3.52.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – vizuālā tēla stilists.

2. Profesijas kods – 5142 02.

3.52.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– vizuālā tēla stilists ir skaistumkopšanas nozares speciālists, kurš sadarbībā ar klientu rada koptēlu, komplektē apģērbu, veido frizūru un grimu, apglezno seju un ķermeni; pieskaņo vidi; izvēlas koptēla veidošanai nepieciešamos līdzekļus, tehnoloģiju un materiālus; aprēķina darba izmaksas; patstāvīgi plāno un organizē darbu; orientējas modes tendencēs.

Vizuālā tēla stilists strādā skaistumkopšanas salonos, kultūras un mākslas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.52.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja pozitīvas saskarsmes rezultātā mērķtiecīgi iepazīt klienta vēlmes, vajadzības un iespējas.

2. Spēja vizualizēt asociatīvo koptēlu atbilstoši uzdevumam.

3. Spēja prezentēt koptēla ieceri un radoši to pilnveidot sadarbībā ar klientu.

4. Spēja pieņemt lēmumu par veicamajiem darbiem, to secību, atbilstošākajiem līdzekļiem, tehnoloģijām un materiāliem koptēla veidošanā.

5. Spēja komplektēt tērpu un aksesuārus koptēla veidošanai.

6. Spēja veidot frizūru un grimu koptēla veidošanai.

7. Spēja apgleznot seju un augumu koptēla veidošanai.

8. Spēja pieskaņot vidi vienota koptēla veidošanai.

9. Spēja iekārtot darba vidi koptēla radīšanai.

10. Spēja plānot koptēla izstrādes budžetu, sastādīt izmaksu tāmi un noteikt pakalpojuma cenu.

11. Spēja sadarboties koptēla veidošanā ar nepieciešamajiem speciālistiem.

12. Spēja sekot līdzi aktuālajām modes tendencēm un jaunākajām tehnoloģijām, izmantojot dažādus informatīvos avotus.

13. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot savai, klientu un citu personu veselībai.

14. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

15. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

16. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju.

17. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

18. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.52.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast klienta vēlmes un vajadzības, nosakot koptēla veidošanas specifiku.

2. Veikt klienta sejas un auguma mērījumus, noteikt to proporcijas, noformēt klienta anketu.

3. Noteikt klienta psiholoģisko tipu, individuālo stilu un krāsu paleti.

4. Izvirzīt idejas, veidot iztēlē priekšstatu par veidojamo koptēlu, argumentēti prezentēt koptēla ieceri.

5. Veidot apģērbu, frizūru, sejas un ķermeņa noformējumu skices.

6. Izmantot asociatīvos tēlu raksturojumus – šifrus vajadzīgā koptēla veidošanai.

7. Pieņemt lēmumu par veicamajiem darbiem, secību, metodēm un līdzekļiem koptēla veidošanā.

8. Ievērot aktuālās modes tendences un izmantot jaunākās tehnoloģijas koptēla veidošanā.

9. Komplektēt apģērbu koptēla veidošanai un veidot tērpu mulāžu.

10. Veidot frizūru atbilstoši koptēla prasībām.

11. Izmantot atbilstošas materiālu apstrādes un vizāžas darbu tehnoloģijas koptēla veidošanai.

12. Veidot vienota stila koptēlu, piemeklējot atbilstošu vidi, butaforijas, skaņu un gaismu.

13. Veidot savu vizuālā tēla stilista pieredzes materiālu apkopojumu.

14. Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus koptēla veidošanas vajadzībām.

15. Izvēlēties koptēla veidošanai nepieciešamos materiālus un aprēķināt to izmaksas.

16. Pieņemt lēmumu par nepieciešamo speciālistu piesaistīšanu koptēla veidošanai un strādāt komandā.

17. Orientēties ar koptēla veidošanu saistīto uzņēmumu piedāvājumā.

18. Iekārtot un uzturēt tīru darba vietu, izmantot atbilstošus dezinfekcijas līdzekļus un aparatūru, ievērot personisko higiēnu.

19. Veikt darba pienākumus, nekaitējot savai, klientu un citu personu veselībai.

20. Atpazīt izmantojamo produktu un materiālu blakusparādības un noteikt to iestāšanos.

21. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

22. ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

23. Sniegt pirmo palīdzību.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

27. Lietišķas sarunas laikā veidot pozitīvu saskarsmi ar klientu.

28. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

29. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

30. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.52.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. modes, stila, frizūru un grima vēsture;

1.2. skaņas un gaismas izmantošana vienota tēla veidošanā;

1.3. darba vides iespējamie riski.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. modes un stila aktuālās tendences;

2.2. vispārpieņemtās auguma un sejas proporcijas;

2.3. sejas ādas tipi, uzbūve un kopšana;

2.4. kopjošās un dekoratīvās kosmētikas produkti, instrumenti un piederumi;

2.5. apģērba komplektācijas principi;

2.6. matu kopšanas un veidošanas produkti, instrumenti un piederumi, matu krāsas un ilgviļņu sastāvi;

2.7. dabisko un mākslīgo matu specifika;

2.8. ķermeņa un sejas apgleznošanas krāsas, materiāli un tehnoloģijas;

2.9. koptēla veidošanas materiālu īpašības, sastāvs un apstrāde;

2.10. tērpu, aksesuāru un citu materiālu iegādes vietas un to specifika;

2.11. indivīdu psiholoģiskie tipi;

2.12. sociālās grupas un to stila specifika;

2.13. verbālā un neverbālā saskarsme;

2.14. kompozīcijas likumi;

2.15. darba vietas apgaismojuma īpatnības;

2.16. komandas veidošanas un darba principi;

2.17. nodokļi un to veidi;

2.18. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. stilista darba tehnoloģiskie procesi, līdzekļi, piederumi un to lietojums;

3.2. profesionālā un vispārējā ētika;

3.3. darba aizsardzība (ergonomika, elektrodrošības noteikumi, ugunsdrošības noteikumi, drošības zīmes un ierīces);

3.4. vides aizsardzība;

3.5. klienta individuālā faktūra;

3.6. auguma mērījumu metodes un instrumenti;

3.7. auguma un sejas formas, to proporciju saskaņošanas principi;

3.8. asociatīvie raksturojumi – šifri;

3.9. krāsu mācība;

3.10. krāsu testēšanas metodes;

3.11. telpiskuma radīšanas pamatprincipi;

3.12. kopjošās un dekoratīvās kosmētikas produkti, instrumenti un piederumi;

3.13. tērpa stilistika;

3.14. figūras korekcija ar apģērba un aksesuāru palīdzību;

3.15. drapēšanas darbu tehnoloģija un pielietojamie instrumenti;

3.16. frizūras izveide atbilstoši sejas un galvas formai, auguma proporcijām, matu struktūrai un krāsai, vecumam, stilam;

3.17. sejas morfoloģija un korekcija;

3.18. grima izveide atbilstoši sejas formai, ādas tipam un krāsu kolorītam, vecumam, stilam;

3.19. kino, foto, teātra, TV grimu specifika;

3.20. frizūru un grimu tehnoloģijas;

3.21. matu ķīmiskās apstrādes tehnoloģija;

3.22. pastiža izstrādājumi;

3.23. butaforiju veidošanas tehnoloģija, materiāli un instrumenti;

3.24. koptēla veidošanas specefektu produkti un to pielietojums;

3.25. dekorāciju piemērošana koptēla veidošanai;

3.26. darbs ar klientu atbilstoši daudzveidīgajai uzdevumu specifikai;

3.27. stilista pieredzes materiālu apkopojuma iespējas;

3.28. elektroniskie informācijas meklēšanas un atlases līdzekļi;

3.29. darba secības un darba laika organizācija;

3.30. darba vides kultūra un personiskā higiēna;

3.31. iespējamās materiālu izraisītās blakusparādības un alerģiskās reakcijas un to pamatpazīmes;

3.32. dezinfekcijas tehnoloģijas, līdzekļi, instrumenti, aparatūra un to lietošana;

3.33. pozitīvas saskarsmes veidošana;

3.34. kalkulācijas metodes;

3.35. valsts valoda;

3.36. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.53. Ķīmijas tehniķa profesijas standarts

3.53.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ķīmijas tehniķis.

2. Profesijas kods – 3111 05.

3.53.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ķīmijas tehniķis patstāvīgi veic ķīmisko sintēzi vai tās daļu, ķīmiskās un fizikāli ķīmiskās analīzes, izmantojot klasiskās un instrumentālās analīzes metodes atbilstoši nozares reglamentējošai dokumentācijai vai vadošā speciālista norādēm; vecākā speciālista vadībā var veikt pētījumus.

Ķīmijas tehniķis strādā ķīmijas, pārtikas, farmācijas, kosmētikas un parfimērijas nozares uzņēmumu un zinātniski pētniecisko institūciju, vides kontroles un citās laboratorijās.

3.53.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja patstāvīgi sagatavot telpas, iekārtas, ierīces, inženiertehniskās komunikācijas, materiālus darba procesam un novērtēt to tehnisko stāvokli un gatavību darbam.

2. Spēja strādāt ar laboratorijas iekārtām, aprīkojumu un mērinstrumentiem atbilstoši nozares reglamentējošai dokumentācijai, labas ražošanas prakses un labas laboratorijas prakses principiem.

3. Spēja strādāt ar ķīmiskajām vielām, to maisījumiem un citiem materiāliem atbilstoši nozares reglamentējošai dokumentācijai, tai skaitā novērtēt ķīmisko vielu, to maisījumu un materiālu atbilstību kvalitātes prasībām un darba uzdevumam.

4. Spēja lasīt un lietot nozares reglamentējošo dokumentāciju, dokumentēt darba procesu.

5. Spēja veikt ķīmisko sintēzi, sagatavot paraugus analīzēm.

6. Spēja veikt ķīmiskās un fizikāli ķīmiskās analīzes.

7. Spēja veikt ķīmisko un fizikāli ķīmisko analīžu un sintēžu rezultātu aprēķinus, tajā skaitā lietojot rezultātu statistiskas apstrādes programmas, izvērtēt iegūtos rezultātus un rīkoties atbilstoši nozares reglamentējošai dokumentācijai.

8. Spēja izprast un ievērot personīgās un ražošanas higiēnas prasības, darba specifiku klasificētajās telpās.

9. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai veselībai, izmantojot atbilstošus kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus un individuālos aizsardzības līdzekļus.

10. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

11. Spēja ievērot sprādziendrošības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasības un atbilstoši rīkoties.

12. Spēja rīkoties pirmsavārijas un avārijas situācijās.

13. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

14. Spēja atbildēt par sava darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu, saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.

15. Spēja strādāt komandā, neradot konfliktus un psiholoģisku diskomfortu darbā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

16. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

17. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

18. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

19. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā.

20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.53.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Sagatavot telpas, iekārtas, ierīces, inženiertehniskās komunikācijas un materiālus darba procesam.

2. Novērtēt iekārtu, ierīču, mērinstrumentu un inženiertehnisko komunikāciju tehnisko stāvokli un gatavību darbam.

3. Strādāt ar laboratorijas iekārtām, aprīkojumu un mērinstrumentiem.

4. Strādāt ar ķīmiskajām, tai skaitā ar īpaši bīstamām vielām, ķīmisko vielu maisījumiem un citiem materiāliem atbilstoši nozares reglamentējošās dokumentācijas prasībām.

5. Veikt stingrai uzskaitei pakļauto ķīmisko vielu reģistrāciju.

6. Lasīt un lietot nozares reglamentējošo dokumentāciju.

7. Veikt ķīmisko sintēzi.

8. Sagatavot paraugus analīzēm.

9. Veikt ķīmiskās un fizikāli ķīmiskās analīzes.

10. Dokumentēt darba procesu.

11. Veikt ķīmisko un fizikāli ķīmisko analīžu un sintēžu rezultātu aprēķinus, tai skaitā lietot rezultātu statistiskas apstrādes programmas.

12. Izvērtēt iegūtos rezultātus un rīkoties atbilstoši nozares reglamentējošai dokumentācijai.

13. Lasīt ķīmisko vielu/maisījumu/materiālu drošības datu lapas.

14. Piemērot ķīmijas nozares normatīvos aktus savā darbā.

15. Strādāt klasificētajās (pēc gaisa tīrības prasībām, pēc telpu aprīkojuma atbilstoši darbam ar dažādas bīstamības vielām u.c.) telpās.

16. Lietot labas laboratorijas prakses un labas ražošanas prakses principus.

17. Ievērot telpu, iekārtu un personīgās higiēnas prasības.

18. Uzkopt darba vietu, uzturēt tīru un sakoptu darba vidi.

19. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus, darbam paredzēto apģērbu un apavus un ievērot drošības zīmes un signālus.

20. Lietot ugunsdzēsības līdzekļus un rīkoties ugunsgrēka gadījumā.

21. Rīkoties pirmsavārijas un avārijas situācijās.

22. Sniegt pirmo palīdzību.

23. Lietot elektroiekārtas.

24. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

25. Strādāt individuāli un komandā.

26. Saskaņot savu darbību ar citiem uzņēmuma speciālistiem.

27. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

28. Racionāli izmantot resursus.

29. Veikt darbu noteiktajā laikā un termiņā.

30. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

31. Pārvaldīt valsts valodu.

32. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

34. Pilnveidot savas profesionālās prasmes, iegūt un analizēt jaunu profesionālo informāciju.

35. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savā profesionālajā darbībā.

36. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.53.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. kvalitātes sistēmas;

1.2. vides pārvaldības sistēmas;

1.3. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas;

1.4. metroloģija;

1.5. elektroiekārtas;

1.6. ķīmijas nozares normatīvie akti;

1.7. mikrobioloģijas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ķīmisko vielu un maisījumu klasifikācija un marķēšana;

2.2. stingrai uzskaitei pakļautās vielas;

2.3. ķīmisko vielu/maisījumu/materiālu uzglabāšanas principi un apstākļi;

2.4. tehnoloģiskie procesi un iekārtas;

2.5. kvalitātes nodrošināšanas pamati;

2.6. tehnoloģisko komunikāciju marķējumi;

2.7. labas ražošanas prakses pamatprincipi;

2.8. labas laboratorijas prakses pamatprincipi;

2.9. atkritumu apsaimniekošana;

2.10. saskarsmes pamatprincipi;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. neorganiskās ķīmijas pamati;

3.2. organiskās ķīmijas pamati;

3.3. analītiskās ķīmijas pamati;

3.4. laboratorijas darbu tehnika;

3.5. laboratorijas iekārtu un mērīšanas ierīču uzbūve, darbības principi un ekspluatācija;

3.6. ķīmisko vielu un maisījumu paraugu ņemšanas, marķēšanas, uzglabāšanas pamatprincipi;

3.7. darba procesa dokumentēšana;

3.8. ķīmisko vielu un maisījumu droša lietošana, drošības datu lapas;

3.9. spiediena iekārtas;

3.10. darba aizsardzība (drošības zīmes un signāli, darba vides riski, kolektīvie darba aizsardzības līdzekļi un individuālie aizsardzības līdzekļi, rīcība pirmsavārijas un avārijas situācijās, elektrodrošības noteikumi, ugunsdrošības noteikumi un ugunsdzēsības līdzekļi, pirmā palīdzība);

3.11. vides aizsardzība;

3.12. darba higiēna;

3.13. informācijas tehnoloģijas un biroja tehnika;

3.14. saskarsmes psiholoģija;

3.15. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. valsts valoda;

3.18. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

3.54. Mehatronisku sistēmu tehniķa profesijas standarts

3.54.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mehatronisku sistēmu tehniķis.

2. Profesijas kods – 3115 46.

3.54.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mehatronisku sistēmu tehniķis veic automatizētos un datorizēti vadāmos tehnoloģiskos procesos izmantotu mehānisku, elektronisku un programmējamu vadības ierīču montāžu, tehnisko apkopi, diagnostiku un remontu.

Mehatronisku sistēmu tehniķis strādā ražošanas un servisa uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.54.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt darba uzdevuma izpildei nepieciešamo informāciju un pieņemt lēmumu.

2. Spēja izvēlēties darba veikšanai nepieciešamos darbarīkus, mērinstrumentus un diagnostikas iekārtas.

3. Spēja veikt atslēdznieka darbus.

4. Spēja veikt elektronisku, hidraulisku, mehānisku un pneimatisku mezglu diagnostiku, remontu un iestatīšanu.

5. Spēja komplektēt mehatronisku sistēmu komponentes, rezerves daļas un palīgmateriālus.

6. Spēja pārbaudīt iekārtu mezglu darbības atbilstību dotajiem parametriem.

7. Spēja veikt mehatronisku sistēmu tehnisko apkopi, diagnostiku, montāžu un remontdarbus.

8. Spēja noformēt tehnisko dokumentāciju saistībā ar apkopēm un remontdarbiem.

9. Spēja pārbaudīt un novērtēt mehatronisku sistēmu tehniķa instrumentu, aprīkojuma, darba apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu un kolektīvo darba aizsardzības līdzekļu atbilstību darba aizsardzības prasībām.

10. Spēja lietot mehatronisku sistēmu tehniķa instrumentus un aprīkojumu, darba apģērbu, individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumu prasības darba vietā, lietot drošus darba paņēmienus, atpazīt drošības zīmes un ievērot tās.

11. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

12. Spēja saprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

13. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

14. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

15. Spēja profesionāli pilnveidoties un sekot līdzi jaunākajām tehnoloģijām mehatronikas jomā.

16. Spēja strādāt komandā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

17. Spēja plānot un organizēt savu darbu un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.54.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Strādāt ar darba pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju un pieņemt lēmumus.

2. Strādāt ar darbam nepieciešamajām datubāzēm un katalogiem.

3. Lasīt mehatronisku sistēmu shēmas un izprast komponenšu mijiedarbību.

4. Lasīt darbam nepieciešamo tehnisko dokumentāciju, ieskaitot rasējumus.

5. Izvēlēties mehatronisku sistēmu montāžas, apkopes vai remontdarbu veikšanai piemērotu tehnoloģiju.

6. Komplektēt mehatronisku sistēmu komponentes, rezerves daļas un palīgmateriālus.

7. Izvēlēties montāžai un remontam nepieciešamos darbarīkus.

8. Izvēlēties darba veikšanai nepieciešamos mērinstrumentus un diagnostikas iekārtas.

9. Veikt mehatronisku sistēmu mezglu montāžu, apkopi, remontu un nomaiņu.

10. Veikt atslēdznieka darbus.

11. Pārbaudīt iekārtas vai mezgla parametru atbilstību tehnoloģiskajai specifikācijai.

12. Pārbaudīt mezgla vai iekārtas kopumā darbības atbilstību tehniskajai dokumentācijai.

13. Veikt mehatronisku sistēmu diagnostiku.

14. Veikt izpildīto darbu dokumentēšanu.

15. Uzturēt darba vietu kārtībā darba laikā, sakārtot to pēc darba beigām.

16. Izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

17. Izvērtēt un ievērot dažādu mehatronisku sistēmu specifiskās darba aizsardzības prasības.

18. Izvietot un ievērot darba drošības signālus un zīmes.

19. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

20. Lietot iekārtu un darbagaldu aizsardzības aprīkojumu.

21. Pārbaudīt instrumentu un aprīkojuma atbilstību darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

22. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

23. Pilnveidot profesionālo kvalifikāciju, sekot informācijai par jaunākajām tendencēm mehatronikas jomā.

24. Darba uzdevuma ietvaros sadarboties ar citiem darbiniekiem, strādājot komandā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un darba kārtības noteikumus.

25. Veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

26. Atpazīt darba vides riskus un veikt visus pasākumus, lai tos mazinātu.

27. Sniegt pirmo palīdzību.

28. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

29. Pārvaldīt valsts valodu.

30. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

31. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.54.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ražošanas tehnoloģiskie procesi;

1.2. ražošanas procesu organizācija;

1.3. komercdarbības pamati;

1.4. ergonomikas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ar montāžas, apkopes un remontdarbiem saistītā tehnoloģiskā dokumentācija;

2.2. komunikācijas pamati;

2.3. informācijas ieguves metodes;

2.4. programmnodrošinājums programmējamo kontroleru programmēšanai;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. mehatronisku sistēmu tehniķa darba instrumenti;

3.2. mehatronisku sistēmu montāžas un remonta tehnoloģijas;

3.3. mehatronisku sistēmu iestatīšana;

3.4. rasēšanas pamati;

3.5. tehniskā dokumentācija;

3.6. tehnoloģiskā dokumentācija;

3.7. veikto apkopju un remontdarbu dokumentēšana;

3.8. atslēdznieka darba pamati;

3.9. mērīšanas tehnoloģija;

3.10. mērinstrumenti;

3.11. diagnostikas pamati;

3.12. diagnostikas iekārtas;

3.13. mehānikas pamati;

3.14. mehānisku sistēmu diagnostika;

3.15. hidraulikas pamati;

3.16. hidraulisko sistēmu diagnostika;

3.17. pneimatikas pamati;

3.18. pneimatisko sistēmu diagnostika;

3.19. elektrotehnikas pamati;

3.20. elektriķa darba pamati;

3.21. elektrosistēmu diagnostika;

3.22. elektronikas pamati;

3.23. elektronisku sistēmu diagnostika;

3.24. informācijas tehnoloģijas;

3.25. programmējamie loģiskie kontroleri;

3.26. programmējamo loģisko kontroleru diagnostika;

3.27. darba aizsardzība (darba vietas aizsardzības aprīkojums, darba drošības zīmes un signāli, individuālie aizsardzības līdzekļi un kolektīvie darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, darba aizsardzības prasības darbā ar instrumentiem un aprīkojumu, darba aizsardzība mehatroniskām sistēmām ar specifiskiem tehnoloģiskajiem procesiem, elektrodrošības noteikumi, ugunsdrošības noteikumi, rīcība ugunsgrēka gadījumā);

3.28. pirmās palīdzības sniegšana;

3.29. valsts valoda;

3.30. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.31. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.32. vides aizsardzība;

3.33. darba tiesisko attiecību normas.

3.55. Koka izstrādājumu ražošanas tehniķa profesijas standarts

3.55.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – koka izstrādājumu ražošanas tehniķis.

2. Profesijas kods – 3119 27.

3.55.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– koka izstrādājumu ražošanas tehniķis plāno, organizē, uzrauga un kontrolē koka izstrādājumu ražošanas procesu; veic izejvielu, izejmateriālu un gatavās produkcijas pieņemšanu, kontrolējot gatavās produkcijas un tehnoloģiskā procesa atbilstību normatīvajiem aktiem un tehniskajai dokumentācijai; sagatavo tehnisko dokumentāciju un rasējumus; spēj strādāt ar kokapstrādes tehnoloģiskajām iekārtām.

Koka izstrādājumu tehniķis strādā kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos.

3.55.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja pieņemt noliktavā piegādātās izejvielas un izejmateriālus, novērtējot koksnes izejmateriālu atbilstību kvalitātes prasībām.

2. Spēja noteikt nepieciešamā koksnes izejmateriāla veidu, daudzumu un darba apjomu pasūtījuma izpildei.

3. Spēja sagatavot darba rasējumus un tehnisko dokumentāciju atbilstoši darba uzdevumam.

4. Spēja noteikt tehnoloģiskā procesa noviržu cēloņus, pamatojoties uz tehniski normatīvajā dokumentācijā noteiktajiem parametriem, nodrošināt to novēršanas pasākumus.

5. Spēja nodrošināt ražošanas posteņus ar izejvielām, izejmateriāliem, veicot to uzskaiti noliktavā.

6. Spēja nodrošināt kārtību ražošanas uzņēmuma struktūrvienībā.

7. Spēja lietot tehnoloģiskās zināšanas tehnoloģisko procesu kontrolē un vadīšanā, nodrošinot galveno ražošanas tehnoloģisko iekārtu optimālu noslogojumu.

8. Spēja plānot un organizēt veicamos darbus.

9. Spēja novērtēt darba riskus, izvēlēties un izmantot piemērotu darba apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus.

10. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, nodrošināt to ievērošanu, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai, atpazīt un ievērot drošības signālus un zīmes.

11. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

12. Spēja izprast un ievērot ugunsdrošības prasības, veikt darba pienākumus, nodrošinot to ievērošanu ražošanas uzņēmuma struktūrvienībā.

13. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

14. Spēja izmantot informācijas tehnoloģijas, datubāzes, tehnisko dokumentāciju un citus informācijas avotus un apgūt jaunākās tehnoloģijas, instrumentus un specializētās kokapstrādes programmas.

15. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

16. Spēja domāt racionāli un risināt problēmas.

17. Spēja pilnveidot kvalifikāciju atbilstoši darba devēja prasībām, izmantojot datorprogrammas mēbeļu konstruēšanai un rasēšanai.

18. Spēja nodrošināt produkcijas kvalitātes vadības sistēmas procedūru un instrukciju ievērošanu.

19. Spēja sazināties un lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

20. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

21. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.55.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Atšķirt koku sugas, kokmateriālu un to apstrādes izejvielu veidus.

2. Noteikt koksnes izejmateriālus, izejvielas pēc to marķējuma.

3. Izvēlēties un lietot piemērotu darba apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus.

4. Izvēlēties un uzstādīt palīgierīces, aizsargierīces un koksnes griezējinstrumentus.

5. Novērtēt kokapstrādes tehnoloģisko iekārtu, palīgierīču, aizsargierīču un koksnes griezējinstrumentu tehnisko stāvokli un nolietojumu.

6. Salīdzināt esošos un nepieciešamos kokapstrādes tehnoloģisko iekārtu iestatījumus, apstrādes režīmus atbilstoši iekārtu ekspluatācijas instrukcijām.

7. Apmācīt kokapstrādes iekārtu operatorus strādāt ar kokapstrādes tehnoloģiskajām iekārtām.

8. Strādāt ar programmvadības kokapstrādes darbmašīnu/līniju specializētajām programmām.

9. Noteikt un izvēlēties apstrādājamajam materiālam atbilstošus koksnes griezējinstrumentus.

10. Izvēlēties un lietot mērinstrumentus kokapstrādes tehnoloģisko iekārtu, koksnes griezējinstrumentu kontroles veikšanai.

11. Vadīt kokapstrādes mehāniskās apstrādes tehnoloģisko iekārtu darbību.

12. Novērtēt ar kokapstrādes mehāniskās apstrādes tehnoloģisko iekārtu saistīto iekārtu tehnisko stāvokli.

13. Izvēlēties atbilstošus mērinstrumentus un citus tehniskos līdzekļus kontrolmērījumu veikšanai.

14. Veikt saražotās produkcijas kontrolmērījumus un kvalitātes pārbaudes.

15. Veikt korekcijas kokapstrādes tehnoloģisko iekārtu iestatījumos atbilstoši veiktajiem ražotās produkcijas kontrolmērījumiem.

16. Uztvert, izprast un ievērot kokapstrādes tehnoloģisko iekārtu skaņas, vizuālos un tekstuālos paziņojumus.

17. Lasīt koksnes darbmašīnas/līnijas tehnoloģiskā procesa programmu, rasējumus un tehnisko dokumentāciju.

18. Noteikt un novērtēt kokapstrādes izejmateriālus atbilstošā darba uzdevuma veikšanai.

19. Vizuāli novērtēt kokapstrādes tehnoloģisko iekārtu tehnisko stāvokli un riska iespējas.

20. Organizēt darba vietu un veikt darbus atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

21. Veikt saražotās produkcijas uzskaiti un noformēt dokumentāciju.

22. Strādāt kolektīvā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

23. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

24. Sniegt pirmo palīdzību.

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

27. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

28. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.55.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ergonomika;

1.2. jaunākās tehnoloģijas kokapstrādes nozarē;

1.3. saskarsmes pamati;

1.4. vadības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. elektrodrošības noteikumi;

2.2. rīcība elektriskās strāvas noplūdes gadījumā;

2.3. izejmateriālu un izejvielu veidi, to īpašības un apzīmējumi;

2.4. kokapstrādes tehniskie apzīmējumi;

2.5. koksnes materiāli un to īpašības;

2.6. matemātikas pamati;

2.7. palīgierīces, palīgiekārtas un aizsargierīču veidi un darbības principi;

2.8. elektrotehnikas pamati;

2.9. fizikas pamati;

2.10. finieru ražošanas tehnoloģija;

2.11. plātņu ražošanas tehnoloģija;

2.12. koksnes žāvēšana;

2.13. kokzāģēšanas tehnoloģija;

2.14. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. darba organizācija;

3.2. kokapstrādes tehnoloģiskais process;

3.3. kokapstrādes tehnoloģisko iekārtu izvietojums;

3.4. koksnes apstrādes darba uzdevumu veikšanas secība;

3.5. informācijas tehnoloģijas un lietojumprogrammas;

3.6. programmēšanas valoda;

3.7. specializētās kokapstrādes programmvadības darbība;

3.8. CAD datorizētā rasēšana;

3.9. kokizstrādājumu konstruēšana un rasēšana;

3.10. tehniskā dokumentācija;

3.11. izejvielu un izejmateriālu kvalitātes prasības;

3.12. izejmateriālu un izejvielu uzglabāšanas nosacījumi;

3.13. izejmateriālu un izejvielu apjoma noteikšanas veidi un paņēmieni;

3.14. koku sugas un to īpašības;

3.15. koksnes uzbūve un bojājumi;

3.16. koksnes apstrādes pamati;

3.17. kokapstrādes tehnoloģisko ierīču darbība;

3.18. mērinstrumentu, kontrolinstrumentu veidi un to lietošana;

3.19. koka izstrādājumu ražošanas projektēšana;

3.20. koka izstrādājumu ražošanas tehnoloģija;

3.21. koksnes griešanas procesi;

3.22. kokapstrādes tehnoloģiskās iekārtas, to uzbūve un darbības principi;

3.23. datorvadības darbmašīnas un iekārtas;

3.24. koksnes griezējinstrumenti un to veidi;

3.25. koka izstrādājumu apdare;

3.26. dokumentu pārvaldība;

3.27. darba aizsardzība (drošības zīmes un signāli, individuālie aizsardzības līdzekļi);

3.28. ugunsdrošības noteikumi (rīcība ugunsgrēka gadījumā);

3.29. pirmā palīdzība;

3.30. vides aizsardzība;

3.31. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.32. darba tiesiskās attiecības;

3.33. valsts valoda;

3.34. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.56. Sporta pasākumu organizatora profesijas standarts

3.56.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sporta pasākumu organizators.

2. Profesijas kods – 3423 03.

3.56.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sporta pasākumu organizators veic dažādu sporta aktivitāšu plānošanu un organizēšanu; nodrošina sporta pasākumu tiesāšanu; izstrādā sporta nodarbību grafikus un nodrošina treniņu procesu norisi; popularizē sporta pasākumus un nodrošina sporta aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo materiāli tehnisko aprīkojumu.

Sporta pasākumu organizators strādā pašvaldībās, sporta federācijās, sporta, atpūtas un rehabilitācijas centros, izglītības iestādēs un citos uzņēmumos, kas īsteno sporta aktivitātes, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.56.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt kvalitatīvu sporta pasākumu, plānot laiku un noteikt prioritātes.

2. Spēja nodrošināt sporta pasākumu ar tam atbilstošiem materiāli tehniskiem līdzekļiem.

3. Spēja organizēt sporta bāzes un inventāra efektīvu izmantošanu, rūpēties par tā saglabāšanu.

4. Spēja nodrošināt drošu sporta pasākuma un treniņu vidi.

5. Spēja organizēt treniņu procesu.

6. Spēja pārzināt sporta veidu specifiku un sacensību tiesāšanas organizāciju.

7. Spēja publiski uzstāties un organizēt sporta pasākumus.

8. Spēja veikt sporta pasākumu popularizēšanu, nodrošināt reklāmu.

9. Spēja ievērot normatīvos aktus, standartus un noteikumus, kas saistīti ar sportu un sporta pasākumu organizēšanu.

10. Spēja izstrādāt sporta pasākumus reglamentējošo dokumentāciju un nodrošināt tās ievērošanu.

11. Spēja atbilstoši grāmatvedības prasībām sagatavot finanšu dokumentus.

12. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

13. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savā profesionālajā darbībā.

14. Spēja koordinēt darba grupas un komandas darbu, motivēt komandu darbam.

15. Spēja strādāt radoši un risināt problēmsituācijas.

16. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.

17. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

18. Spēja pārvaldīt valsts valodu un vienu svešvalodu.

19. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

20. Spēja pašizglītoties un nepārtraukti sekot sporta attīstībai, izmantot iegūtās zināšanas praksē.

21. Spēja ievērot veselības, vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

22. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

23. Spēja ievērot ugunsdrošības, elektrodrošības un sabiedriskās kārtības noteikumus.

24. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.56.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt sporta pasākumu organizācijas metodiku.

2. Plānot un organizēt sporta pasākumus.

3. Izstrādāt un ievērot sporta pasākumus reglamentējošo dokumentāciju.

4. Izstrādāt sporta pasākumu un nodarbību grafikus.

5. Pārzināt sporta veidus.

6. Pārzināt sacensību tiesāšanas organizāciju.

7. Sekot aktualitātēm sporta nozarē.

8. Pārzināt treniņu procesu.

9. Uzstāties publiski un vadīt sporta pasākumus.

10. Nodrošināt sporta pasākumu ar tā īstenošanai nepieciešamo materiāli tehnisko aprīkojumu.

11. Organizēt sporta pasākumu popularizēšanu un reklamēšanu.

12. Pārzināt finanšu piesaistes mehānismus.

13. Sagatavot finanšu dokumentus.

14. Pārzināt dokumentu pārvaldību.

15. Sazināties, sadarboties un veidot pozitīvu saskarsmi ar klientiem un darba kolēģiem.

16. Rīkoties nestandarta situācijās un apstākļos.

17. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

18. Veikt darbu patstāvīgi un komandā.

19. Pieņemt lēmumus atbilstoši kompetencei.

20. Uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un darba rezultātiem.

21. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, vides aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasībām.

22. Sniegt pirmo palīdzību.

23. Pārzināt un lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savā profesionālā darbībā.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

27. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.56.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tiesību pamati;

1.2. grāmatvedības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. sporta vēsture;

2.2. sporta teorija;

2.3. projektu vadības pamati;

2.4. tirgzinības pamati, tai skaitā reklāma;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. sporta pasākumu organizēšanas metodika;

3.2. sporta vadība;

3.3. vispārīgās pedagoģijas pamati;

3.4. sporta psiholoģijas pamati;

3.5. sanitārā higiēna;

3.6. publiskā uzstāšanās;

3.7. vadības pamati;

3.8. ekonomikas pamati;

3.9. saskarsmes kultūra;

3.10. dokumentu pārvaldība;

3.11. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.12. valsts valoda;

3.13. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.14. darba aizsardzība (pirmā palīdzība, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi, darba vietas ergonomika);

3.15. vides aizsardzība;

3.16. informācijas tehnoloģijas un biroja tehnika;

3.17. darba tiesiskās attiecības;

3.18. bērnu tiesību aizsardzība.

3.57. Viesmīļa profesijas standarts

3.57.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – viesmīlis.

2. Profesijas kods – 5131 01.

3.57.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– viesmīlis apkalpo viesus, ievērojot to vēlmes un apkalpošanas procesus; apkalpojot viesus, lieto profesionālās prasmes viesu sagaidīšanā, komunikācijā, galda klāšanā, ēdienu un dzērienu piedāvāšanā, pārdošanā, pasniegšanā, norēķinu veikšanā; ir atbildīgs par sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Viesmīlis strādā uzņēmumos, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.57.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sagaidīt viesus, izprast un izpildīt to vēlmes un nodrošināt viesu apkalpošanu saskaņā ar uzņēmuma standartiem.

2. Spēja pieņemt un noformēt pasūtījumu, nodot to izpildei virtuves un bāra personālam.

3. Spēja klāt galdus ikdienas ēdienreizēs, banketos un svinībās, izmantot galda klāšanas un dekorēšanas inventāru atbilstoši ēdienkartei, dzērienu kartei, pasākuma veidam un viesu vēlmēm.

4. Spēja pasniegt ēdienus un dzērienus, ievērojot viesu apkalpošanas standartus.

5. Spēja pārzināt, ieteikt un piedāvāt vīnus saskaņā ar vīnu karti un ēdienkarti.

6. Spēja veikt un uzraudzīt viesu apkalpošanas procesu, sekojot līdzi viesu apmierinātībai un labsajūtai.

7. Spēja risināt viesu apkalpošanas laikā radušās problēmsituācijas uzņēmumā noteiktajā kārtībā, atbilstoši rīkoties nestandarta un stresa situācijās, pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros.

8. Spēja organizēt un veikt uzņēmuma tirdzniecības telpas un darba vietas sagatavošanu darbam.

9. Spēja veikt skaidras un bezskaidras naudas norēķinus ar viesiem, izmantot kases norēķinu sistēmas un maksājumu karšu termināļus.

10. Spēja sadarboties ar citiem speciālistiem viesmīlības pakalpojumu nodrošināšanas ietvaros.

11. Spēja organoleptiski novērtēt produktu, izejvielu, ēdienu un dzērienu kvalitāti.

12. Spēja raksturot, noteikt un lietot nepieciešamos produktus, materiālus un tehnoloģiskās iekārtas viesu apkalpošanas procesā.

13. Spēja lietot darba vietas prasībām atbilstošu darba apģērbu un aksesuārus, uzturēt darba kārtībā telpas un inventāru, ievērojot higiēnas un darba drošības prasības.

14. Spēja pārdot uzņēmuma pakalpojumus – sniegt informāciju, ieteikt un raksturot viesiem piedāvātos ēdienus un dzērienus, to saderību un lietošanas specifiku, piedāvāt un ieteikt uzņēmuma īpašos piedāvājumus.

15. Spēja veikt produkcijas pasūtījumu noliktavā un ievērot optimālos temperatūras režīmus produktu un dzērienu uzglabāšanai, sekot līdzi izmantojamo produktu apjomam, derīguma termiņam un kvalitātei.

16. Spēja sastādīt uzskaites dokumentāciju un atskaites, materiālo vērtību inventarizācijas aktus.

17. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

18. Spēja veidot un uzturēt pozitīvu saskarsmi ar kolēģiem un viesiem.

19. Spēja sadarboties ar citu uzņēmuma struktūrvienību personālu viesu apkalpošanas procesā un uzņēmuma mērķu sasniegšanā.

20. Spēja sekot līdzi aktuālajām tendencēm restorānu sektorā, izmantojot dažādus informatīvos avotus un informācijas tehnoloģijas.

21. Spēja informēt tiešo darba vadītāju par neatbilstošu produktu un dzērienu kvalitāti, nelaimes gadījumu darbavietā vai iekārtu bojājumu.

22. Spēja ievērot vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipus un lietišķo etiķeti saskarsmē ar viesiem un kolēģiem.

23. Spēja sekmēt uzņēmuma apgrozījuma palielināšanos, radot pievilcīgu uzņēmuma tēlu.

24. Spēja pastāvīgi pilnveidot profesionālās prasmes.

25. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

26. Spēja izprast uzņēmuma noteikto paškontroles sistēmu (HACCP – Hazard Analysis and Food Safety Plan), ievērot to, sniegt ieteikumus tās pilnveidei.

27. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot savai, klientu un citu personu veselībai.

28. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

29. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

30. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

31. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3.57.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noteikt un rīkoties ar darba pienākumu izpildei nepieciešamajiem produktiem, izejvielām un tehnoloģiskajām iekārtām.

2. Plānot un veidot darba vietas iekārtojumu, novērtēt darba vides atbilstību pasūtījumu izpildei.

3. Izprast ēdienkartes, dzērienu kartes, apkalpošanas specifikācijas, tāmes un instrukcijas.

4. Ievērot uzņēmuma prasības attiecībā uz darba apģērbu un aksesuāriem.

5. Klāt galdu atbilstoši ēdienreizei, ēdienkartei un pasākuma veidam, izmantot atbilstošu galda klāšanas inventāru.

6. Piedāvāt un mutiski raksturot klientiem ēdienus, dzērienus, papildu preces un pakalpojumus, izskaidrot ēdienu un dzērienu izcelsmi, lietošanas procesu.

7. Pārzināt vīna ražošanas metodes, galvenās ražotājvalstis un reģionus, vīnogu šķirnes un vīnu klasifikāciju.

8. Pārzināt vīnu un ēdienu saderību, raksturot vīnu kartē iekļautos vīnus, pasniegt tos atbilstoši vīnu pasniegšanas metodei.

9. Pārzināt klasisko un bezalkoholisko kokteiļu klasifikāciju, pagatavošanas metodes un pasniegšanu.

10. Novērtēt organoleptiski ēdienu un dzērienu kvalitāti.

11. Pieņemt, noformēt un izpildīt viesu pasūtījumu.

12. Pasniegt ēdienus un dzērienus, ievērojot ēdienu gatavošanas tehnoloģisko procesu un savstarpējo saderību.

13. Veikt un uzraudzīt viesu apkalpošanas procesu, pārliecināties par viesu labsajūtu, radīt pievilcīgu uzņēmuma tēlu.

14. Nodrošināt informācijas apmaiņu uzņēmumā un sadarboties ar citu uzņēmuma struktūrvienību personālu viesu apkalpošanas procesā.

15. Veikt norēķinus ar dažādiem maksāšanas līdzekļiem, pārzināt elektronisko un datorizēto kases sistēmu un bezskaidras naudas norēķinu termināļu darbības pamatprincipus.

16. Pārzināt bāra un virtuves produktu un izejvielu īpašības un gatavošanas tehnoloģiju.

17. Uzglabāt produktus un izejvielas atbilstoši noteikumiem un sekot līdzi to derīguma termiņiem.

18. Sistemātiski plānot pasūtāmo produktu apjomu un aizpildīt pasūtījuma pavaddokumentus.

19. Sagatavot materiālo vērtību inventarizācijas aktus.

20. Lietot ar darba pienākumu izpildi saistītās datorprogrammas.

21. Veikt telpu, iekārtu un inventāra ikdienas apkopi, izmantot profesionālos tīrīšanas līdzekļus, iekārtas un instrumentus.

22. Plānot un organizēt savu darbu un laiku, veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

23. Ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

24. Ievērot uzņēmumā izstrādāto paškontroles sistēmu (HACCP) un sniegt ieteikumus tās pilnveidošanai.

25. Ievērot iespējamos riskus produktu uzglabāšanā un ēdienu un dzērienu pasniegšanā.

26. Pastāvīgi pilnveidot viesmīļa profesionālās prasmes, sekot līdzi jaunākajām tendencēm galda klāšanā, viesu apkalpošanā un tehnoloģijās.

27. Rīkoties atbilstoši lietišķajai etiķetei, veidot pozitīvu saskarsmi ar viesi un risināt problēmsituācijas.

28. Pārzināt darba inventāra un telpu iekārtojuma tirgus piedāvājumu.

29. Pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros, strādāt komandā, atbilstoši rīkoties nestandarta situācijās.

30. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un konfidencialitāti.

31. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

32. Iekārtot un uzturēt tīru darba vietu, ievērot personiskās higiēnas un vispārējās darba higiēnas prasības darbā ar galda klāšanas inventāru.

33. Veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

34. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un higiēnas normatīvo aktu prasības.

35. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

36. Sniegt pirmo palīdzību.

37. Pārvaldīt valsts valodu.

38. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī.

39. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3.57.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. nacionālās galda kultūras tradīcijas;

1.2. ēdināšanas uzņēmumu veidi;

1.3. pieprasījuma atšķirības dienas, vakara, nedēļas, sezonas un laika apstākļu ietekmē;

1.4. dokumentu pārvaldības prasības;

1.5. telpu, iekārtu un inventāra tīrīšanas līdzekļi un aparatūra.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ēdienu un dzērienu gatavošanas un viesu apkalpošanas laika standarti;

2.2. ēdienkartes un dzērienu kartes sastādīšanas pamatprincipi;

2.3. produktu saderība un fizikālās īpašības;

2.4. klasisko ēdienu un dzērienu (alkoholisko un bezalkoholisko) sastāvdaļas;

2.5. apkārtējās vides ietekme uz produktiem;

2.6. pasākumu veidi un apkalpošana to laikā, atbilstošais inventārs;

2.7. starptautiskie un nacionālie galda klājuma veidi, izmantotā inventāra un galda kultūras atšķirības, tradīcijas un īpatnības;

2.8. lietišķās saskarsmes veidošana;

2.9. viesu sūdzību risināšana uzņēmumā;

2.10. atmiņa un tās treniņš;

2.11. tehnoloģiskā dokumentācija – tehnoloģiskās kartes un kalkulācijas kartes;

2.12. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. standarta galda klāšanas veidi un apkalpošanas pamati;

3.2. viesmīļa darba instrumenti, iekārtas un to lietojums;

3.3. bāra, virtuves un tirdzniecības zāles tehnoloģisko iekārtu un inventāra lietošana;

3.4. produktu organoleptiskā kvalitātes novērtēšana;

3.5. ēdienu un dzērienu (alkoholisko un bezalkoholisko gatavošanas un pasniegšanas metodes;

3.6. ēdienu un dzērienu (alkoholisko un bezalkoholisko) garšas atšķirības un garšas neitralizētāji;

3.7. vīnzinības pamati;

3.8. tirgzinības un pārdošanas pamatprincipi;

3.9. informācijas tehnoloģijas, darba pienākumu izpildei nepieciešamās profesionālās datorprogrammas;

3.10. kases dokumentācija un tās aizpildīšana;

3.11. maksājuma līdzekļi un to veidi;

3.12. kases norēķinu sistēmas;

3.13. uzskaites un atskaites pamati;

3.14. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi un konfidencialitāte;

3.15. lietišķā saskarsme;

3.16. lietišķās etiķetes un protokola principi;

3.17. darba tiesiskās attiecības;

3.18. darba aizsardzība;

3.19. sanitārās, vispārējās un personiskās higiēnas normas;

3.20. vides aizsardzība;

3.21. telpu un iekārtu tīrīšanas tehnoloģiskie procesi un secība;

3.22. pirmā palīdzība;

3.23. valsts valoda;

3.24. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;

3.25. uzņēmumā izstrādātās paškontroles sistēmas (HACCP).

3.58. Friziera stilista profesijas standarts

3.58.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – frizieris stilists.

2. Profesijas kods – 5141 07.

3.58.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– frizieris stilists modelē un veido frizūras atbilstoši izstrādātajam individuālajam stilistiskajam tēlam, sadarbojoties ar klientu un pēc vajadzības piesaistot citus speciālistus; veido individuālajam stilam un frizūrai piemērotu grimu; pārzina modes un stila laikmetu tendences; veido pozitīvas attiecības ar klientu, spēj strādāt komandā.

Frizieris stilists strādā skaistumkopšanas salonos, kultūras un mākslas uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.58.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast klienta vēlmes, individualitāti, matu un ādas īpatnības.

2. Spēja modelēt frizūras ar ideju skicēm un kolāžām atbilstoši izstrādātajam individuālajam stilistiskajam tēlam.

3. Spēja pilnveidot individuālā stilistiskā tēla idejisko ieceri saskaņā ar klienta vēlmēm, pārzinot frizūru, grima un tērpu modes vēsturi un aktuālās tendences.

4. Spēja zīmēt modelēto frizūru tehnoloģiskās shēmas, izstrādāt tehnoloģiskās kartes matu griešanai un ķīmiskās apstrādes procesiem.

5. Spēja plānot individuālā stilistiskā tēla veidošanas tehnoloģiskā procesa darbu secību.

6. Spēja izvēlēties veicamajam darbam atbilstošus materiālus, instrumentus, piederumus un iekārtas, darba apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus.

7. Spēja mazgāt matus, masējot galvas ādu un izmantojot atbilstošus profesionālos matu kopšanas līdzekļus.

8. Spēja griezt un filēt matus atbilstoši tehnoloģiskajām shēmām un kartēm.

9. Spēja noteikt klienta individuālo kolorītu.

10. Spēja ieveidot, krāsot un ķīmiski apstrādāt matus, ievērojot instrukcijas un lietojot atbilstošas tehnoloģijas.

11. Spēja radoši veidot daudzveidīgas frizūras dažāda garuma matiem, izvēloties un lietojot atbilstošus materiālus, darba tehnoloģijas un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.

12. Spēja rūpīgi izgatavot dažādas sarežģītības pakāpes izstrādājumus un rotājumus no grieztajiem matiem un to aizvietotājiem, kopt tos un radoši izmantot darba procesā.

13. Spēja pārveidot frizūras atbilstoši individuālajam stilistiskajam tēlam, lietojot profesionālos un alternatīvos frizūru veidošanas un fiksācijas līdzekļus.

14. Spēja veidot grimu un veikt sejas korekciju ar dekoratīvās kosmētikas līdzekļiem atbilstoši individuālajam stilistiskajam tēlam.

15. Spēja skūt galvu, bārdu un ūsas, griezt bārdu un ūsas, veidojot dažādas formas atbilstoši klienta sejas morfoloģiskajām īpatnībām un izvēlētajam vizuālajam tēlam, lietojot atbilstošas tehnoloģijas un profesionālo ādas kopšanas kosmētiku.

16. Spēja saskaņot klienta frizūru, grimu un tērpu atbilstoši konkrētajai situācijai un novērtēt sava darba kvalitāti.

17. Spēja ieteikt klientam atbilstošu profesionālo matu kopšanas kosmētiku un paņēmienus matu ieveidošanai mājas apstākļos.

18. Spēja konsultēt klientu par izveidotās frizūras uzturēšanas sistēmu un transformēšanas iespējām.

19. Spēja piesaistīt klientus, reklamējot un pārdodot savus pakalpojumus.

20. Spēja iekārtot un uzturēt kārtībā darba vidi un darba vietu.

21. Spēja veikt darbu patstāvīgi vai komandā, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

22. Spēja piesaistīt nepieciešamos speciālistus individuālā stilistiskā tēla veidošanā.

23. Spēja aprēķināt pakalpojuma kopējās izmaksas un sagatavot nepieciešamās atskaites.

24. Spēja veidot aktuālāko frizūru kolekcijas, radoši analizēt frizūru, grima un tērpu modes tendences, jaunākās tehnoloģijas un darba metodes friziera stilista darbā, izmantojot dažādus informatīvos avotus.

25. Spēja pilnveidot friziera stilista profesionālās prasmes un iemaņas.

26. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

27. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

28. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

29. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

30. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

31. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.58.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Iekārtot friziera stilista darba vietu, nodrošināt nepieciešamo materiālu apjomu un kvalitāti, instrumentu un iekārtu klāstu, ievērot to uzglabāšanas noteikumus.

2. Uzklausīt un izprast klienta vēlmes un vajadzības, izprast uzdevuma kopējo noskaņu.

3. Analizēt klienta individuālo stilu.

4. Noteikt matu struktūru un tekstūru, matu un ādas tipu, veselības stāvokli, atpazīt matu un ādas bojājumus un slimības.

5. Noteikt figūras un sejas formu, saskatīt to harmonizēšanas un koriģēšanas iespējas ar matu sakārtojuma palīdzību.

6. Modelēt frizūru atbilstoši individuālajam stilistiskajam tēlam, klienta personībai un matu un ādas īpatnībām.

7. Zīmēt frizūras, lasīt un izstrādāt frizūru veidošanas tehnoloģiskās shēmas.

8. Noformēt stila kolāžu atbilstoši individuālajam stilistiskajam tēlam.

9. Izskaidrot friziera stilista darba uzdevuma gala rezultātu un sagatavot klientu apkalpošanas procesam.

10. Mazgāt galvu un masēt galvas ādu.

11. Veidot daudzveidīgas dienas un vakara frizūras un frizūru elementus no dažāda garuma matiem, izmantot mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.

12. Veidot frizūru variācijas, ievērojot vienotu frizūras, grima un tērpa stilu.

13. Griezt un filēt matus atbilstoši darba uzdevumam.

14. Sadalīt matus zonās atbilstoši griešanas shēmai.

15. Lietot dažādus matu ieveidošanas paņēmienus: uzkasīt, gofrēt, taisnot, lokot matus, veidot karsto un auksto ondulāciju.

16. Ieveidot matus ar fēnu, paceļot matu piesaknes, ieviļņojot matus frizūras formas izveidei.

17. Tīt matus uz ruļļiem atbilstoši tehnoloģiskajām shēmām, izveidot frizūru.

18. Lietot izstrādājumus no dabīgiem un mākslīgiem matiem un citiem materiāliem, piepīt, piespraust un piešūt liekos matus vai citus izstrādājumus.

19. Noteikt klienta krāsu kolorītu, piemeklēt klienta koptēlam atbilstošāko variantu, lietojot matu krāsu paleti.

20. Pārbaudīt galvas ādas alerģisko reakciju pirms ķīmisko procesu uzsākšanas.

21. Veikt matu ķīmisko apstrādi (pigmentēt, krāsot, balināt, noņemt mākslīgo krāsu).

22. Ieteikt klientam matu kopšanas līdzekļus lietošanai mājas apstākļos.

23. Veidot grimu atbilstoši koptēlam un individuālajam krāsu kolorītam vai koriģēt seju ar dekoratīvas kosmētikas līdzekļiem.

24. Izveidot bārdas un ūsu formu atbilstoši sejas formai un koptēlam.

25. Plānot klienta stilistiskā tēla veidošanas laiku un darbu secību.

26. Piesaistīt uzdevuma veikšanai nepieciešamos speciālistus, plānot un organizēt viņu darbu.

27. Atrast, atlasīt un izmantot informāciju friziera stilista darba procesa nodrošināšanai un pilnveidei.

28. Izstrādāt klientam izveidotā vizuālā tēla uzturēšanas sistēmu.

29. Lietot informācijas tehnoloģijas un izmantot datorprogrammas stila kolāžu veidošanai.

30. Veikt darbu patstāvīgi, novērtēt tā kvalitāti un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

31. Sakārtot darba vietu pirms un pēc klientu apkalpošanas.

32. Aprēķināt individuālā stilistiskā tēla veidošanas pakalpojuma kopējās izmaksas.

33. Sagatavot nepieciešamās atskaites.

34. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

35. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

36. Veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

37. Uzturēt tīru darba vietu, izmantot atbilstošus dezinfekcijas līdzekļus un aparatūru, ievērot personiskās higiēnas prasības.

38. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

39. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

40. Sniegt pirmo palīdzību.

41. Pārvaldīt valsts valodu.

42. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

43. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.58.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. stila etiķete;

1.2. frizūras veidošanas palīgmateriālu īpašības;

1.3. ādas slimības;

1.4. citu speciālistu piesaiste vizuālā tēla veidošanā;

1.5. darba vietas izgaismošanas pamatprincipi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vizuālā tēla veidošanas radošā procesa pamatojums, secība, raksturojums;

2.2. modes, stila un kultūras vēsture;

2.3. stilu veidi un modes tendences;

2.4. frizūru modelēšana;

2.5. frizūras transformēšanas darbu secības plānošana;

2.6. galvas un sejas morfoloģiskās īpašības;

2.7. ādas un matu uzbūve;

2.8. matu bojājumi;

2.9. klienta individuālais matu un ādas krāsas tonis;

2.10. matu krāsu īpašības;

2.11. matu krāsošanas tehnoloģiskā procesa darbu secības plānošana;

2.12. matu izstrādājumi un to lietojums;

2.13. grims, tā veidi un uzklāšana;

2.14. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. friziera stilista darba instrumenti, aparatūra, piederumi un to lietojums, tehnoloģiskie procesi;

3.2. individuālā stila veidošanas, modelēšanas un uzturēšanas paņēmieni;

3.3. individuālā krāsu kolorīta noteikšanas paņēmieni;

3.4. frizūru dizains un kompozīcija;

3.5. krāsu mācības pamatprincipi;

3.6. zīmēšanas pamatprincipi;

3.7. informācijas tehnoloģijas, datorprogrammas stila kolāžu veidošanai;

3.8. matu un ādas tipi;

3.9. matu struktūra un tekstūra;

3.10. sejas un ķermeņa forma un proporcijas;

3.11. matu mazgāšanas un galvas masāžas procesi;

3.12. matu griešanas tehnoloģiskā procesa darbu secības plānošana;

3.13. matu zonējums un tā tehnoloģiskās shēmas;

3.14. matu griešanas shēmu kombinēšana;

3.15. matu uztīšanas metodes;

3.16. karstā un aukstā ondulācija;

3.17. dienas un vakara frizūras;

3.18. matu krāsošanas tehnoloģiskās shēmas;

3.19. matu ķīmiskās apstrādes procesi;

3.20. bārdas un ūsu apstrāde;

3.21. matu kopšanas līdzekļi, to ķīmiskais sastāvs un iedarbība;

3.22. iespējamās materiālu izraisītās blakusparādības un alerģiskās reakcijas;

3.23. kalkulācijas metodes;

3.24. lietvedība;

3.25. profesionālās informācijas avoti;

3.26. vadības pamatprincipi;

3.27. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.28. lietišķā saskarsme;

3.29. darba tiesiskās attiecības;

3.30. darba aizsardzība (individuālie aizsardzības līdzekļi);

3.31. elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumi;

3.32. pirmā palīdzība;

3.33. higiēnas noteikumi;

3.34. dezinfekcijas tehnoloģijas, līdzekļi, instrumenti, aparatūra un to lietošana;

3.35. vides aizsardzība;

3.36. valsts valoda;

3.37. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

3.59. Apsardzes organizatora profesijas standarts

3.59.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – apsardzes organizators.

2. Profesijas kods – 5414 03.

3.59.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– apsardzes organizators organizē un koordinē objekta apsardzes dienesta darbu, lai nodrošinātu apsargājamā objekta mantas, komercdarbības un personāla aizsardzību pret pastāvošajiem riskiem; sniedz priekšlikumus vadībai par drošības uzlabošanas jautājumiem; organizē drošības, ugunsdrošības, vides un citu normatīvo aktu prasības izpildi.

Apsardzes organizators strādā uzņēmumā, kas nodrošina objekta apsardzi.

3.59.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja nodrošināt apsargājamā objekta drošību un aizsardzību.

2. Spēja veikt un pilnveidot apsargājamā objekta drošības auditu, un izstrādāt drošības koncepciju.

3. Spēja nodrošināt apsardzes darbu apsargājamā objekta rīkotajos pasākumos.

4. Spēja konsultēt apsargājamā objekta darbiniekus drošības jautājumos.

5. Spēja noformēt nepieciešamo dokumentāciju, ievērojot dokumentu pārvaldības noteikumus.

6. Spēja sniegt priekšlikumus iekšējo normatīvo aktu izstrādei un uzlabošanai drošības jautājumos.

7. Spēja organizēt un kontrolēt apsargājamā objekta dokumentu uzglabāšanu un pārzināt to aprites prasības.

8. Spēja izstrādāt apsardzes rīcības plānu un kontrolēt tā izpildi.

9. Spēja izprast un pārzināt drošības tehniskās sistēmas.

10. Spēja kontrolēt drošības sistēmas uzstādīšanu, darbību un apkopi.

11. Spēja pārzināt apsargājamā objekta materiālo vērtību saglabāšanas principus un izstrādāt priekšlikumus to pilnveidei.

12. Spēja novērtēt apsargājamā objekta apsardzes darbinieku uzticamību.

13. Spēja sekot līdzi jaunākajām noziedzības tendencēm un metodēm, lietot apsardzes nozares novitātes.

14. Spēja sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm.

15. Spēja pārzināt un sekot līdzi ar apsardzes darbību saistītajiem normatīvajiem aktiem.

16. Spēja piedalīties darba intervijās un izvērtēt apsardzes darbinieku pretendentu atbilstību veicamo pienākumu izpildei.

17. Spēja atlasīt apsardzes darbiniekus atbilstoši veicamajam uzdevumam apsargājamajā objektā, plānot un organizēt viņu darbu, motivējot efektīvākai darba izpildei.

18. Spēja novērtēt un motivēt pakļautībā esošos darbiniekus.

19. Spēja celt profesionālo kvalifikāciju, kā arī motivēt citus darbiniekus profesionāli pilnveidoties.

20. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

21. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

22. Spēja strādāt komandā un sadarboties ar kolēģiem, ievērojot saskarsmes prasmes, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

23. Spēja racionāli izmantot savu darba laiku.

24. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

25. Spēja ievērot darba aizsardzības un drošības tehnikas normatīvo aktu prasības.

26. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, veikt profesionālos pienākumus, nekaitējot apkārtējai videi.

27. Spēja ievērot personīgās higiēnas prasības.

28. Spēja, ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību.

29. Spēja ievērot formas tērpa nēsāšanas noteikumus.

30. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

3.59.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Sastādīt organizācijas drošības audita plānu.

2. Apsekojot objektu, apzināt riskus un draudus.

3. Izstrādāt priekšlikumus risku un draudu novēršanai.

4. Izstrādāt risku un draudu novēršanas pasākumu secību.

5. Veikt drošības instruktāžu apsargājamā objekta darbiniekiem un uzraudzīt instruktāžas izpildi.

6. Sadarboties ar kolēģiem un strādāt komandā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

7. Identificēt problēmas un trūkumus drošības jautājumos.

8. Konsultēt uzņēmuma citu struktūrvienību darbiniekus drošības jautājumos.

9. Noteikt uzņēmuma rīkoto pasākumu raksturu, kā arī izstrādāt pasākumu norises drošības plānu un organizēt pasākumos drošību atbilstoši drošības plānam.

10. Pārzināt normatīvos aktus un citus saistošos dokumentus drošības jomā un izpildīt tos.

11. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savā profesionālajā darbībā.

12. Izvērtēt, atspoguļot un apkopot notikumu secību apsargājamajā objektā.

13. Pārzināt apsargājamo objektu.

14. Izstrādāt iekšējos normatīvos aktus drošības jomā atbilstoši apsargājamā objekta drošības koncepcijai.

15. Pārzināt dokumentu uzglabāšanas un aprites noteikumus.

16. Izvērtēt un klasificēt ārkārtas situācijas atbilstoši to bīstamības pakāpei, prognozēt un plānot rīcības gaitu, kontrolēt plāna izpildi.

17. Rīkoties ar drošības sistēmām, kontrolējot to uzstādīšanu, darbību un apkopi.

18. Novērtēt drošības aprīkojuma tehnisko stāvokli, identificēt problēmas sarežģītību un rīkoties atbilstoši konkrētajai situācijai.

19. Kontrolēt materiālo vērtību drošību.

20. Novērst ļaunprātīgu rīcību pret uzņēmuma materiālajām vērtībām.

21. Saskatīt nepilnības un formulēt priekšlikumus apsargājamā objekta materiālo vērtību saglabāšanai.

22. Novērtēt objekta apsardzes darbinieku uzticamību.

23. Sekot līdzi apsardzes nozares aktualitātēm un sniegt priekšlikumus jaunāko risinājumu ieviešanai.

24. Novērtēt situāciju un identificēt pretlikumīgu darbību.

25. Nodot precīzu informāciju tiesībsargājošajām iestādēm pretlikumīgu darbību konstatēšanas gadījumos.

26. Lietot speciālus cīņas paņēmienus un apsardzes speclīdzekļus.

27. Pārzināt normatīvos aktus apsardzes jomā un sekot līdzi izmaiņām tajos.

28. Analizēt jaunākās noziedzības tendences un metodes, lietot iegūto informāciju preventīvo pasākumu veikšanai.

29. Ievērot darba aizsardzības un drošības tehnikas normatīvo aktu prasības.

30. Organizēt un veikt pakļauto darbinieku instruktāžas drošības tehnikas jautājumos.

31. Piedalīties darba intervijās un izvērtēt pretendentu atbilstību uzņēmumā veicamajiem drošības pasākumiem.

32. Izvērtēt darbinieka piemērotību veicamajam darbam un nepieciešamās iemaņas konkrētu darbu izpildei.

33. Instruēt darbinieku par veicamajiem pienākumiem, ņemot vērā objekta specifiku.

34. Plānot darba gaitu, efektīvi izmantojot resursus.

35. Elastīgi reaģēt uz izmaiņām darba procesos un pielāgoties pārmaiņām.

36. Organizēt komandas darbu, veidojot pozitīvu saskarsmi un efektīvi risināt problēmsituācijas.

37. Motivēt darbiniekus labākai darba izpildei.

38. Kontaktēties ar darbiniekiem un radīt pozitīvu psiholoģisko klimatu kolektīvā.

39. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

40. Paaugstināt kvalifikāciju.

41. Pilnveidot komunikācijas prasmes.

42. Pārvaldīt valsts valodu.

43. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

44. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

45. Lietot jauniegūtās zināšanas apsardzes darba organizēšanā.

46. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

47. Pamatot savu viedokli un argumentēt to.

48. Ievērot personīgās higiēnas prasības un uzraudzīt, lai tās ievērotu arī citi darbinieki.

49. Kontrolēt darbinieku formas tērpu nēsāšanas noteikumu ievērošanu.

50. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt profesionālos pienākumus, nekaitējot videi.

51. Sniegt pirmo palīdzību, novērtējot situāciju.

3.59.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. materiālo vērtību uzskaites principi;

1.2. preču un citu materiālo vērtību uzglabāšanas noteikumi;

1.3. monitoringa principi;

1.4. informācijas avoti.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. uzņēmuma struktūra;

2.2. iekšējo normatīvo aktu izstrādes principi;

2.3. dokumentu uzglabāšanas noteikumi;

2.4. dokumentu aprite;

2.5. pūļa psiholoģija;

2.6. civilā aizsardzība;

2.7. plānošana;

2.8. efektīva resursu izmantošana;

2.9. vadības stili;

2.10. pārmaiņu vadība;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. risku un draudu klasifikācija;

3.2. objekta teritorijas plānošana;

3.3. objekta ģeogrāfiskā atrašanās vieta;

3.4. drošības tehnikas noteikumi;

3.5. veiksmīga komunikācija;

3.6. drošības organizēšana;

3.7. dokumentu pārvaldība;

3.8. atskaišu sagatavošana;

3.9. drošības koncepcija;

3.10. ārkārtas situāciju klasifikācija;

3.11. drošības tehniskās sistēmas;

3.12. informācijas tehnoloģijas un biroja tehnika;

3.13. saskarsmes psiholoģija;

3.14. tiesībsargājošās iestādes un tehniskie dienesti;

3.15. normatīvie akti apsardzes jomā;

3.16. darba tiesisko attiecību normas;

3.17. darba aizsardzības noteikumi;

3.18. personīgās higiēnas normas un formas tērpu nēsāšanas noteikumi;

3.19. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.20. apsargājamā objekta darbības specifika;

3.21. pirmā palīdzība;

3.22. apsardzes darba un objekta specifika;

3.23. laika plānošana;

3.24. konfliktu risināšana;

3.25. valsts valoda;

3.26. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.27. vides aizsardzība.

3.60. Datorizētās ciparu vadības (CNC)
metālapstrādes darbgaldu iestatītāja profesijas standarts

3.60.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu iestatītājs.

2. Profesijas kods – 7223 08.

3.60.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu iestatītājs veic darbgaldu iestatīšanu atbilstoši tehnoloģiskajam procesam; operatīvi veic nepieciešamās tehnoloģiskā procesa korekcijas un sniedz tehnisku atbalstu datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu operatoram.

Datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu iestatītājs strādā metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumos un citos uzņēmumos, kuros ražošanas procesā izmanto datorizētos ciparu vadības (CNC) darbgaldus.

3.60.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja analizēt darba uzdevuma izpildei nepieciešamo informāciju un izpildīt darbu saskaņā ar tehnisko dokumentāciju.

2. Spēja izveidot datorizētās ciparu vadības (CNC) apstrādes procesa programmu.

3. Spēja izvēlēties un uzstādīt instrumentus un palīgierīces uz darbgalda atbilstoši tehnoloģiskajam procesam.

4. Spēja ievadīt datorizētās ciparu vadības (CNC) apstrādes procesa programmu un koriģēt apstrādes režīmu, piesaistīt instrumentus un izgatavot kontroldetaļu.

5. Spēja pārbaudīt kontroldetaļas izmērus, analizēt iegūtos mērījumu rezultātus un, ja nepieciešams, veikt izmaiņas datorizētās ciparu vadības (CNC) apstrādes procesa programmās.

6. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, tai skaitā lietot darba apģērbu, individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības prasībām, lietot darbgalda aizsardzības aprīkojumu.

7. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

8. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

9. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

10. Spēja profesionāli pilnveidoties un sekot līdzi jaunākajām tehnoloģijām datorizētās ciparu vadības (CNC) jomā.

11. Spēja strādāt komandā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

12. Spēja plānot un organizēt savu darbu un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

13. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

14. Spēja sazināties valsts valodā.

15. Spēja sazināties vienā svešvalodā.

3.60.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lietot darba pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju, izpildīt darbu, pamatojoties uz tehnisko dokumentāciju un sazinoties ar darba vadītāju.

2. Lasīt rasējumus.

3. Lasīt datorizētās ciparu vadības (CNC) apstrādes procesa programmu.

4. Izvēlēties atbilstošu tehnoloģisko aprīkojumu.

5. Izvēlēties darbgaldu iestatīšanai nepieciešamos instrumentus.

6. Izvēlēties un sagatavot palīgmateriālus atbilstoši tehnoloģiskajam procesam.

7. Izveidot apstrādes programmu, analizējot darbgalda un instrumentu veiktspēju.

8. Ievadīt datorizētās ciparu vadības (CNC) apstrādes procesa programmu un koriģēt apstrādes režīmus.

9. Iestatīt un piesaistīt instrumentus.

10. Izvēlēties mērinstrumentus.

11. Pārbaudīt izmēru un virsmas kvalitātes atbilstību tehniskās dokumentācijas prasībām.

12. Instruēt datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu operatoru par darbgalda specifiku, tehnoloģisko procesu un tā izmaiņām.

13. Veikt darbgalda apkopi atbilstoši lietošanas instrukcijām.

14. Veikt darbgalda vizuālo un tehnisko pārbaudi pirms darba uzsākšanas.

15. Uzturēt kārtībā darba vietu.

16. Izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

17. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

18. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot iekārtu un darbgaldu aizsardzības aprīkojumu, pārbaudīt instrumentu un aprīkojuma atbilstību darba aizsardzības prasībām, lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

19. Sniegt pirmo palīdzību.

20. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

21. Apgūt profesionālās kvalifikācijas pilnveidei nepieciešamās zināšanas, sekot informācijai par jaunākajām tendencēm datorizētās ciparu vadības (CNC) darbgaldu jomā.

22. Darba uzdevuma ietvaros sadarboties ar citiem darbiniekiem, strādāt komandā un ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un darba kārtības noteikumus.

23. Veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

24. Atpazīt darba vides riskus un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu to ietekmi.

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

27. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

28. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.60.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ražošanas tehnoloģiskie procesi;

1.2. ražošanas procesu organizācija;

1.3. komercdarbības pamati;

1.4. ergonomikas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. materiālmācība;

2.2. smērvielas, dzesēšanas šķidrumi un citi tehnoloģiskie palīgmateriāli;

2.3. kvalitātes kontrole;

2.4. komunikācijas pamati;

2.5. informācijas ieguves metodes;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tehniskā dokumentācija;

3.2. materiālu apstrādes tehnoloģija;

3.3. materiālu apstrādes instrumenti;

3.4. darbgaldi un to tehnoloģiskās iespējas;

3.5. instrumentu un palīgierīču stiprināšanas veidi;

3.6. sagataves nostiprināšanas paņēmieni;

3.7. datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu darba instrumenti;

3.8. darbgaldu apkopes un darbības pārbaudes operācijas;

3.9. instrumentu darbspējas novērtēšana;

3.10. informātikas pamati;

3.11. datorizētās ciparu vadības (CNC) programmēšanas valodas;

3.12. atslēdznieka darbi;

3.13. mērinstrumenti;

3.14. mērīšanas metodes;

3.15. virsmas kvalitātes kontroles metodes;

3.16. pielaides un sēžas;

3.17. rasēšanas pamati;

3.18. darba aizsardzība (darba vietas aizsardzības aprīkojums, darba drošības zīmes un signāli, individuālie aizsardzības līdzekļi un kolektīvie darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, darba aizsardzības prasības darbā ar instrumentiem un aprīkojumu);

3.19. elektrodrošības noteikumi;

3.20. ugunsdrošības noteikumi, rīcība ugunsgrēka gadījumā;

3.21. pirmās palīdzības sniegšana;

3.22. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.23. vides aizsardzība;

3.24. darba tiesiskās attiecības;

3.25. valsts valoda;

3.26. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.61. Autovirsbūvju remontatslēdznieka profesijas standarts

3.61.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – autovirsbūvju remontatslēdznieks.

2. Profesijas kods – 7231 15.

3.61.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– autovirsbūvju remontatslēdznieks veic transportlīdzekļu, transportlīdzekļu sastāvu, traktortehnikas (turpmāk tekstā – transportlīdzekļi) virsbūvju, kabīņu, furgonu, vagonu (turpmāk tekstā – virsbūves), kā arī to sastāvdaļu nomaiņu, remontu, restaurāciju un virsmas sagatavošanu krāsošanai.

Autovirsbūvju remontatslēdznieks strādā uzņēmumos, kuros veic transportlīdzekļu tehnisko apkopi un remontu, specializējoties virsbūvju remontdarbu izpildē, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.61.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja noteikt nepieciešamos transportlīdzekļu virsbūvju remontdarbus un saplānot tos atbilstoši ražotāju noteiktajai remonta tehnoloģijai.

2. Spēja noteikt transportlīdzekļu virsbūvju remontdarbu izmaksas un novērtēt remontdarbu ekonomisko pamatotību.

3. Spēja sagatavot darba vietu transportlīdzekļu virsbūvju remontdarbu veikšanai.

4. Spēja novērtēt un izmērīt transportlīdzekļu virsbūvju deformāciju lielumu un apjomu, plānot deformāciju novēršanas darbu secību un noteikt nepieciešamo tehnoloģiju.

5. Spēja veikt nepieciešamo transportlīdzekļu virsbūvju detaļu demontāžu un montāžu, kā arī veikt pretkorozijas apstrādi.

6. Spēja atjaunot transportlīdzekļu virsbūvju bojāto detaļu virsmu formas, izmantojot virsbūves remonta stendu, lietojot atslēdznieka rokas instrumentus un izmantojot alvošanas un špaktelēšanas remonttehnoloģiju.

7. Spēja transportlīdzekļu virsbūvju remontdarbos izmantot metināšanas tehnoloģijas (gāzmetināšana, lokmetināšana, kontaktmetināšana).

8. Spēja kontrolēt darba kvalitāti, izdarot mērījumus un vizuāli novērtējot transportlīdzekļu virsbūves.

9. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, pārbaudīt un lietot remontatslēdznieka instrumentus un aprīkojumu, darba apģērbu, individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

10. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

11. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

12. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

13. Spēja profesionāli pilnveidoties un sekot līdzi jaunākajām tehnoloģijām transportlīdzekļu virsbūvju remonta jomā.

14. Spēja strādāt komandā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

15. Spēja plānot un organizēt savu darbu un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

16. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

17. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.61.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lasīt un izprast tehnisko dokumentāciju, izmantot iegūto informāciju darba procesā.

2. Vizuāli novērtēt transportlīdzekļu virsbūvju un to detaļu deformācijas.

3. Veikt transportlīdzekļu virsbūvju konstrukcijas ģeometrijas kontrolmērījumus.

4. Izvēlēties atbilstošāko tehnoloģisko risinājumu transportlīdzekļu virsbūvju remontdarbu veikšanai.

5. Izmantot ražotāju noteikto transportlīdzekļu virsbūvju remonta tehnoloģiju.

6. Vizuāli novērtējot un izmantojot mērierīces, pamatot, kurām detaļām, mezgliem vai agregātiem nepieciešama demontāža, nomaiņa vai remonts.

7. Lasīt darba uzdevumu un izveidoto tāmi.

8. Novērtēt transportlīdzekļu virsbūvju remontdarbu izmaksas un darbietilpību.

9. Sagatavot darba vietu atbilstoši izmantojamā aprīkojuma un iekārtu lietošanas instrukcijām.

10. Lasīt iekārtu un instrumentu lietošanas instrukcijas.

11. Izmantot elektroniskos informācijas avotus un tehnisko literatūru.

12. Sagatavot palīgiekārtas atbilstoši izmantojamā aprīkojuma un iekārtu lietošanas instrukcijām.

13. Sakārtot darba vietu atbilstoši uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumiem.

14. Veikt iekārtu un instrumentu apkopi atbilstoši to lietošanas instrukcijām.

15. Lietot mehāniskās, elektroniskās un lāzera mērierīces.

16. Izmantot darbā atslēdznieka rokas instrumentus un pneimatiskos un elektriskos rokas instrumentus.

17. Izmantot transportlīdzekļu virsbūvju remontu tehnoloģijai atbilstošus materiālus.

18. Lietot maskēšanas materiālus.

19. Alvot un špaktelēt virsmas.

20. Atjaunot deformētās virsmas izvelkot.

21. Izmantot līmēšanas tehnoloģijas.

22. Izmantot metināšanas tehnoloģijas (gāzmetināšana, lokmetināšana, kontaktmetināšana).

23. Lietot virsmas deformācijas noteikšanas instrumentus.

24. Izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

25. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, tai skaitā strādājot paaugstinātas bīstamības apstākļos.

26. Atpazīt drošības zīmes un ievērot tās.

27. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

28. Lietot iekārtu un darbgaldu aizsardzības aprīkojumu.

29. Pārbaudīt instrumentu un aprīkojuma atbilstību darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

30. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

31. Sniegt pirmo palīdzību.

32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

33. Apgūt profesionālās kvalifikācijas pilnveidei nepieciešamās zināšanas, sekot līdzi informācijai par jaunākajām tendencēm transportlīdzekļu virsbūvju remonttehnoloģiju jomā.

34. Piedalīties darba aizsardzības apmācībās (instruktāžās) un savlaicīgi veikt obligātās veselības pārbaudes.

35. Darba uzdevuma ietvaros sadarboties ar citiem darbiniekiem, strādājot komandā un ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un darba kārtības noteikumus.

36. Veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

37. Atpazīt darba vides riskus un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu to ietekmi.

38. Pārvaldīt valsts valodu.

39. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

40. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

41. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.61.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ķīmija (automobiļos un remontdarbos izmantojamo vielu īpašības);

1.2. līmēšanas tehnoloģijas;

1.3. remontdarbu procesu organizācija;

1.4. komercdarbības pamati;

1.5. ergonomikas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. transportlīdzekļu virsbūvju remontdarbu izmaksu aprēķini;

2.2. darba normēšanas pamati;

2.3. darba vietas sagatavošana un uzturēšana kārtībā;

2.4. elektrotehnika;

2.5. automobiļu remontam nepieciešamās iekārtas un instrumenti;

2.6. iekārtu un instrumentu apkope;

2.7. materiālu mācība (metāli, plastmasas, tehniskie šķidrumi, naftas produkti, pretkorozijas līdzekļi un trokšņu izolācijas materiāli);

2.8. metālu tehnoloģija;

2.9. rasēšanas pamati;

2.10. sauszemes transportlīdzekļu uzbūve un konstrukcija;

2.11. tehniskā mehānika;

2.12. transportlīdzekļu virsbūvju remontam nepieciešamie ekspluatācijas materiāli;

2.13. darbs ar tvertnēm ierobežotas redzamības apstākļos, ierobežota pārvietojuma apstākļos, paaugstinātas ugunsbīstamības apstākļos;

2.14. komunikācijas pamati;

2.15. informācijas ieguves metodes;

2.16. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. transportlīdzekļu virsbūvju remontu tehnoloģijas;

3.2. tehniskie mērījumi;

3.3. atslēdznieka darba pamati;

3.4. informācijpratība (informācijas tehnoloģijas);

3.5. izmēru ķēdes;

3.6. lokmetināšana;

3.7. gāzmetināšana;

3.8. kontaktmetināšana;

3.9. darba aizsardzība (darba vietas aizsardzības aprīkojums, darba drošības zīmes un signāli, individuālie aizsardzības līdzekļi un kolektīvie darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, darba aizsardzības prasības darbā ar instrumentiem un aprīkojumu);

3.10. elektrodrošības noteikumi;

3.11. ugunsdrošības noteikumi, rīcība ugunsgrēka gadījumā;

3.12. pirmās palīdzības sniegšana;

3.13. vides aizsardzība;

3.14. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.15. darba tiesiskās attiecības;

3.16. valsts valoda;

3.17. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.62. Datorizētu kokapstrādes iekārtu operatora profesijas standarts

3.62.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums - datorizētu kokapstrādes iekārtu operators.

2. Profesijas kods - 7523  06.

3.62.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis - trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

-  datorizētu kokapstrādes iekārtu operators veic koksnes un koksnes plātņu materiālu mehānisko apstrādi patstāvīgi vai komandā ar citiem nozares speciālistiem, izmantojot datorizētas kokapstrādes iekārtas.

Datorizētu kokapstrādes iekārtu operators strādā kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos.

3.62.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja vizuāli novērtēt datorizētu kokapstrādes iekārtu tehnisko stāvokli, iespējamos riskus.

2. Spēja lietot datorizētu kokapstrādes iekārtu vadības programmu.

3. Spēja noteikt darba uzdevumam piemērotu kokapstrādes izejmateriālu.

4. Spēja noteikt un izvēlēties apstrādājamam materiālam atbilstošu koksnes griezējinstrumentu darba uzdevuma izpildei.

5. Spēja noteikt datorizētu kokapstrādes iekārtu gatavību darbam.

6. Spēja lietot datorizētu kokapstrādes iekārtu specializētās programmas un ieviest korekcijas apstrādes programmās atbilstoši veiktajiem kontrolmērījumiem.

7. Spēja noteikt un novērtēt kokapstrādes izejmateriālu atbilstību darba uzdevumam, sagatavot darba vietu atbilstoši tehnoloģiskajam procesam.

8. Spēja vadīt datorizētu kokapstrādes iekārtu darbību, nodrošināt tās pārraudzību un veikt ikdienas tehnisko apkopi.

9. Spēja izvēlēties un uzstādīt darba uzdevumam atbilstošas nepieciešamās palīgierīces un aizsargierīces.

10. Spēja izvēlēties atbilstošus mērinstrumentus un citus tehniskos līdzekļus kontrolmērījumu veikšanai.

11. Spēja lasīt kokizstrādājumu rasējumus un tehnisko dokumentāciju.

12. Spēja patstāvīgi novērtēt datorizētu kokapstrādes iekārtu palīgierīču, aizsargierīču un griezējinstrumentu tehnisko stāvokli un nolietojumu.

13. Spēja izmantot datubāzes, tehnisko dokumentāciju un citus informācijas avotus un iepazīties ar jaunākajām tehnoloģijām, instrumentiem un specializēto kokapstrādes programmu nodrošinājumu.

14. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai, izvēlēties un lietot piemērotu darba apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus, atpazīt un atbilstoši reaģēt uz drošības signāliem un zīmēm.

15. Spēja ievērot ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

16. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

17. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

18. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.62.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Atšķirt koku sugas, kokmateriālu veidus un koka plātņu materiālus, noteikt to lietošanas iespējas.

2. Noteikt koksnes izejmateriālu atbilstību darba uzdevuma veikšanai.

3. Izvērtēt koksnes materiālu kvalitātes atbilstību apstrādei ar datorizētām kokapstrādes iekārtām.

4. Noteikt pasūtījuma izpildei nepieciešamo koksnes izejmateriāla daudzumu un darba apjomu.

5. Novērtēt datorizētu kokapstrādes iekārtu tehnisko stāvokli.

6. Izmantot datorizētas kokapstrādes iekārtas.

7. Salīdzināt esošos un nepieciešamos datorizētu kokapstrādes iekārtu iestatījumus.

8. Lietot šablonus datorizētās kokapstrādes iekārtās.

9. Izvēlēties un lietot mērinstrumentus datorizētu kokapstrādes iekārtu griezējinstrumentu kontrolmērījumu veikšanai.

10. Veikt korekcijas datorizētu kokapstrādes iekārtu programmā atbilstoši produkcijas kontroles mērījumiem.

11. Izvēlēties, uzstādīt un izmantot atbilstošus datorizētu kokapstrādes iekārtu griezējinstrumentus.

12. Lietot datorizētu kokapstrādes iekārtu specializētās programmas.

13. Lasīt datorizētu kokapstrādes iekārtu tehnoloģiskā procesa programmu, kokizstrādājumu rasējumus un tehnisko dokumentāciju.

14. Veikt saražotās produkcijas uzskaiti un noformēt dokumentāciju.

15. Uztvert, izprast un lietot datorizētu kokapstrādes iekārtu skaņas, vizuālos un tekstveida signālus - paziņojumus.

16. Veikt koksnes un koksnes plātņu materiālu mehānisko apstrādi datorizētās kokapstrādes iekārtās.

17. Novērtēt datorizētu kokapstrādes iekārtu, palīgierīču un aizsargierīču tehnisko stāvokli.

18. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, izvēlēties un lietot piemērotu darba apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus, atpazīt un atbilstoši reaģēt uz drošības signāliem un zīmēm.

19. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

20. Sniegt pirmo palīdzību.

21. Strādāt kolektīvā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

22. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

23. Pārvaldīt valsts valodu.

24. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

25. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

26. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.62.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. elektrotehnikas pamati;

1.2. saskarsmes pamati;

1.3. ergonomika;

1.4. mehatronika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. kokapstrādes tehniskie apzīmējumi;

2.2. kokizstrādājumu rasējumi;

2.3. koku sugas;

2.4. kokapstrādes izejmateriālu veidi, to īpašības un apzīmējumi;

2.5. matemātikas pamati;

2.6. tehniskā dokumentācija;

2.7. kokapstrādes tehnoloģiskais process;

2.8. koksnes griezējinstrumentu un atslēdznieka instrumentu lietošanas veidi un iespējas;

2.9. ar datorizētu kokapstrādes iekārtu saistīto tehnoloģisko ierīču darbība;

2.10. datorizētā rasēšana, izmantojot projektēšanas programmatūru CAD;

2.11. fizikas pamati;

2.12. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tehniskā mērīšana kokapstrādes nozarē;

3.2. koksnes apstrādes pamati;

3.3. datorizētu kokapstrādes iekārtu uzbūve un darbības principi;

3.4. specializētās kokapstrādes programmvadības darbība;

3.5. koksnes uzbūve un defekti;

3.6. koksnes sagataves bāzes virsmu noteikšana un uzstādīšanas veidi;

3.7. informācijas tehnoloģijas;

3.8. darba vietas uzkopšanas paņēmieni un secība;

3.9. darba aizsardzība (individuālie aizsardzības līdzekļi, drošības zīmes un signāli);

3.10. ugunsdrošības noteikumi (rīcība ugunsgrēka gadījumā);

3.11. elektrodrošības noteikumi;

3.12. pirmā palīdzība;

3.13. vides aizsardzība;

3.14. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.15. dokumentu noformēšanas tehniskās prasības;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. valsts valoda;

3.18. viena svešvaloda saziņas līmenī.

3.63. Tapsētāja profesijas standarts

3.63.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – tapsētājs.

2. Profesijas kods – 7534 01.

3.63.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– tapsētājs ir speciālists, kurš izgatavo dažādu veidu tapsējumus, remontē un restaurē tos; veic dažādu mēbeļu izstrādājumu apvilkšanu, izmantojot tapsēšanas materiālus.

Tapsētājs strādā galdniecības, kokapstrādes vai mēbeļu ražošanas uzņēmumos, mēbeļu remonta un restaurācijas uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.63.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja noteikt, izvērtēt un izvēlēties darba uzdevuma veikšanai nepieciešamos tapsējamos materiālus atbilstoši to īpašībām, savstarpējās saderības un lietojuma veidam, aprēķināt to patēriņu.

2. Spēja izvēlēties tapsēšanas tehnoloģiju, izvērtējot tapsējamā priekšmeta funkciju, tā vizuālo izskatu un ergonomiku, pārzināt dažādus konstruktīvos tapsēšanas paņēmienus vai metodes un izvēlēties tapsēšanas metodei piemērotus materiālus.

3. Spēja noteikt un novērtēt tapsēšanas izejmateriālus konkrētā darba uzdevuma veikšanai, organizēt un uzturēt darba vietu atbilstoši tapsēšanas tehnoloģiskajam procesam.

4. Spēja rūpīgi un secīgi veikt tapsēšanas darbus atbilstoši izvēlētajai tehnoloģijai, izvēlēties, iestatīt un lietot atbilstošus instrumentus un iekārtas darba uzdevuma izpildei.

5. Spēja patstāvīgi plānot un organizēt darbu, lasīt tehnoloģiskās kartes un rasējumus, atpazīt dažādus tapsējamo materiālu tehniskos apzīmējumus, izvēlēties atbilstošus tapsējamo materiālu izmērus un formātu standartus, ievērojot resursu taupību.

6. Spēja aprēķināt tapsējamam priekšmetam nepieciešamo darba un materiālu apjomu, izvērtējot bojājuma veidu un tā rašanās iemeslus.

7. Spēja veikt tapsējuma demontāžu tā remontam nepieciešamajā apjomā un atjaunot to, novēršot remontējamā priekšmeta esošos trūkumus un defektus.

8. Spēja izvēlēties restaurējamam priekšmetam tādas tapsējuma restaurācijas metodes, kas neradīs priekšmetam lielākus bojājumus, kā nepieciešams, lai atjaunotu tapsējumu.

9. Spēja izvēlēties restaurējamajam priekšmetam autentiskus vai maksimāli oriģinālam līdzīgus tapsējamos materiālus un metodiku.

10. Spēja, veicot restaurējamā priekšmeta demontāžu, rūpīgi dokumentēt tapsējuma oriģinālo izgatavošanas tehnoloģiju un veikt tapsējuma faktiskā stāvokļa fotofiksāciju.

11. Spēja atjaunot tapsējumu, izprotot un precīzi ievērojot tehnoloģijas un materiālus, kas lietotas restaurējamā priekšmeta izgatavošanā.

12. Spēja rūpīgi veikt priekšmeta fotofiksāciju pirms restaurācijas un priekšmeta restaurācijas gaitā, veicot demontāžu un atjaunojot to, saglabāt liecības par sākotnējo tapsējumu un iepriekš veiktajiem remontiem vai restaurāciju.

13. Spēja izvērtēt savu profesionālo kompetenci, veicot tapsējuma restaurācijas darbus, ja nepieciešams, pieaicināt un sadarboties ar augstākas kvalifikācijas restaurācijas speciālistiem.

14. Spēja izmantot datubāzes, tehnisko dokumentāciju un citus informācijas avotus un iepazīties ar jaunākajām tehnoloģijām, instrumentiem, tapsēšanas materiāliem un metodēm, dalīties pieredzē ar kolēģiem.

15. Spēja uzklausīt pasūtītāja vēlmes, izstrādāt dažādus tapsēšanas piedāvājumus, izklāstīt tos pasūtītājam saprotamā formā, izskaidrot atšķirīgu piedāvājumu priekšrocības un trūkumus, precīzi aprēķināt pasūtījuma izpildei nepieciešamās izmaksas.

16. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

17. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības, vides aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

19. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

20. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

21. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

3.63.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lasīt rasējumus un nolasīt tehniskos zīmējumus.

2. Atšķirt un salīdzināt tapsējamos materiālus.

3. Veikt izmantojamā materiāla mērījumus un aprēķinus.

4. Izvēlēties tapsēšanas veidu.

5. Naglot un skavot tapsēšanas materiālus.

6. Siet un montēt mēbeļu atsperes.

7. Veidot tapsējuma formu.

8. Izgatavot šablonus.

9. Izgatavot piegrieztnes.

10. Šūt tapsējumu.

11. Līmēt tapsēšanas materiālus.

12. Izvēlēties piemērotus apstrādes režīmus.

13. Mainīt iekārtas iestatījumus.

14. Demontēt tapsējumu (izvilkt naglas, skavas, atārdīt audumu un demontēt citu tapsējamo materiālu).

15. Novērtēt tapsējuma bojājumu apjomu.

16. Dokumentēt restaurējamā tapsējuma faktisko stāvokli.

17. Piemeklēt oriģinālajam tapsējumam atbilstošus materiālus.

18. Veikt fotofiksāciju.

19. Sagatavot tapsējuma restaurācijas darbu dokumentāciju.

20. Sakārtot darba vietu.

21. Sakopt tapsēšanā izmantojamās iekārtas.

22. Racionāli izmantot tapsējamo materiālu.

23. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, sagatavot materiālu pārpalikumus un nolietotos materiālus utilizācijai.

24. Apmainīties ar informāciju (par tehnoloģijām, pasūtījumiem, darba gaitu).

25. Komunicēt ar klientu.

26. Sagatavot tāmi, pavaddokumentus un rēķinus.

27. Novērtēt darba drošības riskus darbnīcā.

28. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

29. Sniegt pirmo palīdzību.

30. Ievērot ugunsdrošības noteikumus un rīkoties ugunsgrēka gadījumā.

31. Strādāt kolektīvā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

32. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

33. Pārvaldīt valsts valodu.

34. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālajā saziņas līmenī.

35. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

36. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.63.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. darba organizācijas principi;

1.2. saskarsmes pamati;

1.3. informācijas tehnoloģijas;

1.4. lietvedība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vecās un laikmetīgās tapsēšanas tehnoloģijas;

2.2. kompozīcija un krāsu mācība;

2.3. rasēšanas pamati;

2.4. apzīmējumi rasējumā;

2.5. detaļu izgatavošanas tehnoloģija;

2.6. iekārtu uzbūve;

2.7. fotografēšana;

2.8. stilu mācība;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tehniskā rasēšana;

3.2. uzmērīšana;

3.3. mērinstrumenti un to lietošana;

3.4. laukumu aprēķināšana;

3.5. tapsēšanas tehnoloģijas;

3.6. mīksto mēbeļu elementu izgatavošanas tehnoloģija;

3.7. tapsējamo materiālu tehniskie apzīmējumi;

3.8. tapsēšanas tehnoloģiju secība;

3.9. autentiskās tapsēšanas tehnoloģijas;

3.10. tapsējamo materiālu veidi;

3.11. darba aizsardzība;

3.12. ugunsdrošības noteikumi (rīcība ugunsgrēka gadījumā);

3.13. pirmā palīdzība;

3.14. vides aizsardzība;

3.15. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. valsts valoda;

3.18. viena svešvaloda profesionālajā saziņas līmenī.

3.64. Mūziķa profesijas standarts

3.64.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mūziķis.

2. Profesijas kods – 2652 19.

3.64.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mūziķis patstāvīgi vai dažādos instrumentālos sastāvos iestudē un publiski atskaņo skaņdarbus; sastāda repertuāru un koncerta programmas; pārvalda divu instrumentu spēli; īsteno mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus.

Mūziķis strādā uzņēmumos, kur izveidoti muzikālie kolektīvi, koncertapvienībās vai kultūrizglītības institūcijās, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.64.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un organizēt savu radošo darbu.

2. Spēja patstāvīgi izvēlēties mērķauditorijai atbilstošu repertuāru, izmantojot mūzikas vēstures un teorijas zināšanas.

3. Spēja izprast muzikālā priekšnesuma struktūru un sastādīt atbilstošu koncerta programmu.

4. Spēja izprast un ievērot skaņdarba interpretācijā komponista un redaktora norādījumus.

5. Spēja iestudēt un publiski atskaņot solo skaņdarbus un skaņdarbus mūziķu kolektīva sastāvā.

6. Spēja novērtēt koncerta norises vietu un dalībnieku izvietojumu atbilstoši telpas akustiskajām īpatnībām.

7. Spēja ievērot skatuves kultūru publiskā priekšnesuma laikā.

8. Spēja patstāvīgi sagatavot un īstenot mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus.

9. Spēja izvēlēties un izmantot informācijas tehnoloģijas un avotus profesionālo pienākumu izpildē.

10. Spēja iegūt informāciju par novitātēm sava instrumenta spēlē.

11. Spēja pārzināt un lietot nošu rakstīšanas programmas.

12. Spēja izprast un izmantot mūzikas instrumenta tehniskās specifikācijas īpatnības tā pareizas lietošanas nodrošināšanai.

13. Spēja apgūt un izmantot otru mūzikas instrumentu.

14. Spēja uzņemties atbildību par kvalitatīvu profesionālo darbību.

15. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

16. Spēja strādāt patstāvīgi un komandā.

17. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

18. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā profesionālās saziņas līmenī.

19. Spēja lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.

20. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

21. Spēja pārzināt ar autortiesībām saistītos normatīvos aktus un ievērot autortiesības.

22. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.64.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Organizēt, plānot un īstenot savu radošo darbu.

2. Izvēlēties mūzikas instrumentam un savai profesionalitātei atbilstošu repertuāru.

3. Izvēlēties un sastādīt koncerta programmu.

4. Izprast un ievērot skaņdarba autora un redaktora dotos norādījumus.

5. Novērtēt koncerta norises vietu un mērķauditoriju.

6. Atskaņot koncertu programmu individuāli vai mūziķu kolektīva sastāvā.

7. Ievērot skatuves kultūru.

8. Izvērtēt savas atskaņotās koncerta programmas māksliniecisko kvalitāti.

9. Izvērtēt skaņdarbu salīdzinošās interpretācijas.

10. Orientēties sava instrumenta spēles atskaņotājmākslas attīstības vēsturē.

11. Nodrošināt pareizu mūzikas instrumenta lietošanu un glabāšanu.

12. Pārvaldīt otra mūzikas instrumenta spēli.

13. Lietot nošu rakstīšanas programmas.

14. Īstenot mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus.

15. Iegūt informāciju par novitātēm sava mūzikas instrumenta spēlē.

16. Atbildēt par savas profesionālās darbības kvalitāti.

17. Veidot radošu sadarbību ar dažādu mākslas veidu un žanru speciālistiem.

18. Strādāt komandā.

19. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

20. Pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

23. Lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.

24. Veikt darbus, ievērojot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

25. Veikt pirmās palīdzības pasākumus nelaimes gadījumos.

26. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

27. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savas profesionālās darbības veikšanai.

28. Pārzināt autortiesības un ievērot ar tām saistītos nozares normatīvos aktus.

29. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.64.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. informācijas ieguves veidi un to izmantošana;

1.2. personīgās nošu bibliotēkas veidošana;

1.3. mūsdienu mūzikas dzīves norises Latvijā un ārzemēs;

1.4. aktualitātes mūzikas jaunradē;

1.5. mūzikas instrumenta spēles jaunākās interpretācijas un spilgtākie interpreti;

1.6. skaņdarbu transkripciju lietojums, to veidi un iespējas;

1.7. mūziķu kolektīva izvietojums telpā, iespējamie risinājumi;

1.8. telpas akustiskās īpašības;

1.9. grāmatvedības pamati;

1.10. dokumentu pārvaldības pamati;

1.11. komercdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. mūzikas instrumenta atskaņotājmākslas vēsture un tās attīstība;

2.2. mūzikas stilu un žanru raksturīgākās pazīmes, īpatnības un atšķirības;

2.3. mūzikas ieskaņojumu datubāzes veidošana;

2.4. mūzikas instrumenta pamatrepertuāra pārzināšana;

2.5. instrumentālā ansambļa spēle un tās specifika;

2.6. instrumentālā ansambļa repertuārs;

2.7. mūzikas instrumenta spēle un tās apmācības pamati;

2.8. mūzikas instrumenta lietošana un glabāšana;

2.9. mūzikas instrumenta uzbūves principi, tā tehnoloģiskās īpatnības un tehniskā apkope;

2.10. mūzikas tehnoloģijas un ierīces;

2.11. individuālā un kolektīvā darba organizācija;

2.12. veselības aizsardzība, profesionālo slimību profilakse un to novēršana;

2.13. profesionālie termini valsts valodā un itāļu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. pasaules mūzikas vēsture un literatūra;

3.2. kultūras vēstures pamati;

3.3. filozofijas vēstures pamati;

3.4. mūzikas teorija;

3.5. skaņdarbu forma;

3.6. mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi un to lietojums;

3.7. mūzikas instrumenta spēles tehnikas attīstīšanas veidi un paņēmieni;

3.8. mūzikas instrumentu mācības metodikas pamati;

3.9. nošu raksts un tā vēsturiskā attīstība;

3.10. nošu rakstīšanas programmas;

3.11. instrumentālo ansambļu veidi un to darbības pamati;

3.12. mūzikas projektu īstenošana;

3.13. mūzikas psiholoģijas pamati;

3.14. saskarsmes psiholoģija;

3.15. estētika;

3.16. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.17. valsts valoda;

3.18. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.19. darba aizsardzība (ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi, darbavietas ergonomika, pirmā palīdzība);

3.20. vides aizsardzības pamatprincipi un prasības;

3.21. informācijas tehnoloģijas;

3.22. informācijas sistematizācija;

3.23. autortiesības un mūzikas nozares normatīvie akti;

3.24. darba tiesisko attiecību normas.

3.65. Dziedātāja profesijas standarts

3.65.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – dziedātājs.

2. Profesijas kods – 2652 20.

3.65.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– dziedātājs patstāvīgi vai kora vai ansambļa sastāvā iestudē un publiski atskaņo vokālos, vokāli instrumentālos un vokāli simfoniskos darbus; izvērtē atskaņojuma sniegumu un izdara korekcijas skaņdarba interpretācijā; sastāda repertuāru un koncerta programmas; piedalās vokālās mākslas attīstības procesos; īsteno mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus.

Dziedātājs strādā kultūras vai izglītības institūcijās, profesionālos muzikālos kolektīvos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.65.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un organizēt savu radošo darbu.

2. Spēja patstāvīgi izvēlēties mērķauditorijai atbilstošu repertuāru, pielietojot mūzikas vēstures, teorijas un literatūras zināšanas.

3. Spēja sastādīt koncerta programmu, pamatojoties uz koncerta programmas muzikālo dramaturģiju un dinamiku.

4. Spēja lasīt, izprast un atskaņot skaņdarbus, sekojot autora un redaktora norādījumiem un pielietojot mūzikas izteiksmes līdzekļus.

5. Spēja veikt savu un citu izpildītāju skaņdarba interpretācijas izvērtējumu.

6. Spēja novērtēt koncertu norises vietu, pamatojoties uz telpas akustiskajām īpašībām un ņemot vērā koncerta dalībnieku sastāvu un repertuāru.

7. Spēja ievērot skatuves kultūru publiskā priekšnesuma laikā.

8. Spēja patstāvīgi, kā arī diriģenta, režisora vai mākslinieciskā kolektīva vadītāja vadībā sagatavot un īstenot dažādus mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus un koncertus.

9. Spēja piemērot atbilstošas kustības, grimu, vokālo tehniku un izvēlēties atbilstošu tērpu sava mākslinieciskā tēla radīšanai.

10. Spēja, izmantojot dažādus tehniskos paņēmienus un precīzi apgūstot nošu tekstu, patstāvīgi attīstīt balss mākslinieciskās izteiksmes un tehniskās prasmes.

11. Spēja nodrošināt balss pareizu un veselīgu lietošanu, izmantojot tās vokālo tehniku.

12. Spēja pārvaldīt klavierspēli un izmatot to, apgūstot vokālo repertuāru.

13. Spēja uzņemties atbildību par kvalitatīvu profesionālo darbību.

14. Spēja izvēlēties un izmantot piemērotākās tehnoloģijas un informācijas avotus savu profesionālo pienākumu veikšanai.

15. Spēja iegūt informāciju par novitātēm vokālās mākslas nozarē.

16. Spēja strādāt patstāvīgi un komandā.

17. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā profesionālās saziņas līmenī.

18. Spēja lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.

19. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

20. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

21. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

22. Spēja pārzināt ar autortiesībām saistītos normatīvos aktus un ievērot autortiesības.

23. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.65.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Organizēt, plānot un īstenot savu radošo darbu.

2. Izvēlēties savai balsij atbilstošu repertuāru.

3. Izvēlēties nošu materiālu koncerta programmai.

4. Izveidot un atskaņot savai balsij atbilstošu koncerta programmu.

5. Ievērot skatuves kultūru.

6. Lasīt un izprast skaņdarbus.

7. Izprast skaņdarba autora un redaktora dotos norādījumus.

8. Novērtēt koncertnorises vietu.

9. Patstāvīgi un diriģenta, režisora, horeogrāfa un koncertmeistara vadībā apgūt vokālo programmu.

10. Īstenot mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus.

11. Izvērtēt savu sniegumu un citu izpildītāju interpretācijas.

12. Pārvaldīt klavierspēli.

13. Precīzi apgūt nošu tekstu.

14. Attīstīt savu balss aparātu.

15. Nodrošināt pareizu un veselīgu balss lietošanu.

16. Uzstāties solo koncertā vai vokālu kolektīvu sastāvā.

17. Radīt savu māksliniecisko tēlu, izmantojot atbilstošas kustības, grimu, tērpu un vokālo tehniku.

18. Atbildēt par savas profesionālās darbības kvalitāti.

19. Iegūt informāciju par novitātēm vokālās mākslas nozarē.

20. Veikt darbu patstāvīgi.

21. Strādāt komandā.

22. Pārvaldīt valsts valodu.

23. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

24. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.

25. Pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

26. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

27. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

28. Veikt pirmās palīdzības pasākumus nelaimes gadījumos.

29. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

30. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savas profesionālās darbības veikšanai.

31. Pārzināt un ievērot autortiesības un ar tām saistītos normatīvos aktus.

32. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.65.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. kultūras vēstures pamati;

1.2. mūzikas forma;

1.3. mūsdienu mūzikas industrijas pamati;

1.4. jaunākās interpretācijas un interpreti vokālajā mūzikā;

1.5. ansambļu repertuārs;

1.6. grāmatvedības pamati;

1.7 dokumentu pārvaldības pamati;

1.8. komercdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. balss tipam atbilstīgs pamatrepertuārs;

2.2. mūzikas stilu un žanru raksturīgākās pazīmes, īpatnības un atšķirības;

2.3. koncerta dramaturģija;

2.4. balss aparāta higiēna;

2.5. balss aparāta uzbūve;

2.6. balss nostādīšanas metodika;

2.7. veselības aizsardzība un profesionālās slimības;

2.8. projekta vadība;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un itāļu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. akadēmiskā dziedāšana;

3.2. pasaules mūzikas vēsture un literatūra;

3.3. skatuves runa;

3.4. skatuves kustības;

3.5. skatuves kultūra;

3.6. mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi un to pielietojums;

3.7. mūzikas teorija;

3.8. harmonija un polifonija;

3.9. datubāzes un informācijas ieguves veidi;

3.10. vokālās mūzikas vēsture;

3.11. Latvijas mūzikas vēsture;

3.12. Latvijas klasiskā vokālā mūzika;

3.13. solo un ansambļa dziedāšanas īpatnības;

3.14. klavierspēle;

3.15. mākslinieciskā tēla radīšanas paņēmieni;

3.16. mūzikas psiholoģijas pamati;

3.17. saskarsmes psiholoģija;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.19. darba aizsardzība (ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi, darbavietas ergonomika, pirmā palīdzība);

3.20. vides aizsardzības pamatprincipi un prasības;

3.21. valsts valoda;

3.22. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.23. informācijas tehnoloģijas;

3.24. darba tiesisko attiecību normas;

3.25. informācijas sistematizācija;

3.26. estētika;

3.27. autortiesības un mūzikas nozares normatīvie akti.

3.66. Kormeistara profesijas standarts

3.66.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kormeistars.

2. Profesijas kods – 2652 21.

3.66.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kormeistars patstāvīgi iestudē un publiski atskaņo dažādus skaņdarbus ar kori, vokālo ansambli vai citu muzikālo kolektīvu, novērtē atskaņojuma tehnisko un māksliniecisko kvalitāti, skaņdarba interpretāciju, atlasa un izvērtē kora māksliniecisko repertuāru, sastāda koncerta programmas; īsteno muzikālus projektus.

Kormeistars strādā koncertapvienībās, kultūrizglītības institūcijās, baznīcās, kā arī citos uzņēmumos, kur izveidoti amatieru kori, vokālie ansambļi vai citi muzikāli kolektīvi, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.66.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un organizēt savu radošo darbu.

2. Spēja patstāvīgi izvēlēties klausītāju auditorijai atbilstošu repertuāru, izmantojot pasaules un Latvijas mūzikas vēstures zināšanas.

3. Spēja izprast muzikālā priekšnesuma struktūru un sastādīt atbilstošu koncerta programmu.

4. Spēja skaņdarba interpretācijā izprast un ievērot skaņdarba autora un redaktora norādījumus.

5. Spēja izmantot komunikācijas, saskarsmes un psiholoģijas pamatzināšanas darbā ar kora un ansambļa dziedātājiem un publiku.

6. Spēja novērtēt koncertu norises vietu un telpas akustiskās īpatnības atbilstoši koncerta dalībnieku izvietojumam.

7. Spēja ievērot skatuves kultūru publiskā priekšnesuma laikā.

8. Spēja patstāvīgi sagatavot un īstenot muzikālus projektus.

9. Spēja izvēlēties un izmantot piemērotākās tehnoloģijas un informācijas avotus savu profesionālo pienākumu veikšanai.

10. Spēja patstāvīgi sagatavot un atskaņot koncerta repertuāru.

11. Spēja izmantot dažādus diriģēšanas manuālās tehnikas paņēmienus, diriģēšanas žestā precīzi atklājot nošu partitūras norādes.

12. Spēja patstāvīgi attīstīt diriģenta žesta mākslinieciskās un tehniskās prasmes, pilnveidojot profesionālo kvalifikāciju.

13. Spēja pārzināt diriģēšanas vēsturi un tās attīstību.

14. Spēja novērtēt savu un citu izpildītāju skaņdarbu interpretācijas.

15. Spēja radoši izmantot kora un vokālā darba metodiku darbā ar muzikālo kolektīvu.

16. Spēja apgūt klavierspēli sava profesionālā darba pienākumu veikšanai.

17. Spēja izmantot klavieres darbā ar muzikālo kolektīvu.

18. Spēja izmantot balsi darbā ar muzikālo kolektīvu.

19. Spēja strādāt komandā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

20. Spēja uzņemties atbildību par savas profesionālās darbības kvalitāti.

21. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā profesionālās saziņas līmenī.

22. Spēja lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.

23. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

24. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

25. Spēja pārzināt un ievērot autortiesības un ar tām saistītos normatīvos aktus.

26. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.66.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Organizēt un plānot savu radošo darbu.

2. Izvēlēties un sastādīt muzikālā kolektīva repertuāru.

3. Sagatavot nošu materiālu darbam muzikālajā kolektīvā.

4. Patstāvīgi sagatavot koncerta programmu.

5. Ievērot skatuves kultūru.

6. Izprast skaņdarba autoru un redaktoru dotos norādījumus.

7. Patstāvīgi plānot savu un muzikālā kolektīva darbu un saskaņot to ar veicamajiem uzdevumiem.

8. Sadarboties ar kolēģiem, muzikālajiem kolektīviem un auditoriju.

9. Novērtēt savu sniegumu un skaņdarbu salīdzinošās interpretācijas.

10. Pārvaldīt klavierspēli.

11. Precīzi apgūt nošu tekstu.

12. Pielietot metodiku darbā ar muzikālo kolektīvu.

13. Diriģēt sagatavoto koncerta programmu, izmantojot atbilstošu manuālo tehniku skaņdarba interpretācijas prasībām.

14. Izmantot balsi darbā ar muzikālo kolektīvu.

15. Orientēties latviešu kora mūzikā.

16. Orientēties Latvijas Dziesmu svētku tradīciju vēsturē un aktualitātēs.

17. Orientēties diriģēšanas un koru kultūras attīstības vēsturē.

18. Papildināt zināšanas un prasmes tālākizglītībā.

19. Sagatavot un īstenot muzikālu projektu.

20. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

21. Atbildēt par kvalitatīvu skaņdarbu un koncerta programmu sagatavošanu.

22. Pārvaldīt valsts valodu.

23. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

24. Lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.

25. Veikt darbu atbilstoši darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasībām.

26. Sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumos.

27. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

28. Lietot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.

29. Pārzināt un ievērot autortiesības un ar tām saistītos normatīvos aktus.

30. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.66.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. informācijas ieguves veidi un to izmantošana;

1.2. materiālu vākšana un apkopošana personīgās nošu bibliotēkas un fonotēkas veidošanai;

1.3. mūsdienu mūzikas industrijas pamati;

1.4. aktualitātes mūzikas jaunradē;

1.5. Dziesmu svētku pamatrepertuārs;

1.6. Latvijas kormūzikas novitātes;

1.7. telpas akustiskās iespējas koncerta māksliniecisko uzdevumu īstenošanā;

1.8. skaņdarbu transkripciju lietojums, to veidi un iespējas;

1.9. kora nozares jaunākās interpretācijas un spilgtākie interpreti;

1.10. liturģijas pamati;

1.11. grāmatvedības pamati;

1.12. dokumentu pārvaldības pamati;

1.13. komercdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. Latvijas komponistu klasiķu kora oriģināldziesmu un tautasdziesmu apdaru pamatrepertuārs;

2.2. mūzikas stilu un žanru raksturīgākās pazīmes, īpatnības un atšķirības;

2.3. koncerta dramaturģija;

2.4. pasaules kormūzikas literatūra;

2.5. kormūzikas žanri;

2.6. vokālā fonētika un ortoēpija (latīņu, angļu, vācu, krievu, itāļu, franču valodā);

2.7. vokālās tehnikas pamati;

2.8. balss higiēna;

2.9. balss iesildīšanas vingrinājumi un vokālās kultūras pilnveidošanas paņēmieni;

2.10. balss nostādīšanas metodikas pamati;

2.11. individuālā un kolektīvā darba organizācija;

2.12. kora nozares un diriģēšanas attīstības vēsture;

2.13. veselības aizsardzība, profesionālo slimību profilakse un to novēršana;

2.14. Dziesmu svētku process un Latvijas amatierkoru kustība;

2.15. profesionālie mūzikas termini valsts valodā un itāļu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. diriģēšanas manuālā tehnika un diriģenta žesta izteiksmes līdzekļi;

3.2. kora veidi un to īpatnības;

3.3. kora un vokālā ansambļa dziedāšana;

3.4. metodika darbā ar kori un vokālo ansambli;

3.5. pasaules mūzikas vēsture un literatūra;

3.6. mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi un to lietojums mūzikā;

3.7. skaņdarbu forma;

3.8. nošraksts un tā vēsturiskā attīstība;

3.9. Latvijas koru kultūras attīstība;

3.10. Dziesmu svētku vēsture, attīstība un aktualitātes;

3.11. latviešu kora literatūra;

3.12. skatuves kultūra;

3.13. mūzikas psiholoģijas pamati;

3.14. mūzikas pedagoģijas pamati;

3.15. publiskās runas kultūra;

3.16. estētika;

3.17. klavierspēle;

3.18. darba aizsardzība (ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi, darbavietas ergonomika, pirmā palīdzība);

3.19. vides aizsardzības pamatprincipi un prasības;

3.20. saskarsmes psiholoģija;

3.21. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.22. valsts valoda;

3.23. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.24. informācijas tehnoloģijas;

3.25. darba tiesisko attiecību normas;

3.26. informācijas sistematizācija;

3.27. autortiesības un mūzikas nozares normatīvie akti.

3.67. Mūzikas teorijas speciālista profesijas standarts

3.67.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mūzikas teorijas speciālists.

2. Profesijas kods – 2652 28.

3.67.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mūzikas teorijas speciālists ir radošs darbinieks, kas īsteno mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus; vāc, apkopo un sistematizē informāciju muzikālu darbu datubāzēm; palīdz sastādīt bibliotēku, mūzikas fondu un izdevniecību krājumus; sadarbojas ar plašsaziņas līdzekļiem; patstāvīgi spēj īstenot ieceres, pētot un analizējot mūzikas kultūrā nozīmīgu personību daiļradi un darbību, kā arī dažādu laikmetu, stilu un žanru mūzikas kultūrvēsturisko nozīmi.

Mūzikas teorijas speciālists strādā valsts un pašvaldību kultūrizglītības iestādēs, mūzikas kultūras informācijas un izpētes organizācijās, koncertapvienībās un citos uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.67.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un organizēt savu radošo darbu.

2. Spēja patstāvīgi īstenot mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus atbilstoši klausītāju auditorijas sagatavotībai.

3. Spēja uzkrāt un sistematizēt informāciju par komponistu daiļradi, spilgtākajiem interpretiem, nozīmīgākajiem kultūras darbiniekiem un citiem ar mūzikas nozari saistītiem faktiem, izmantojot pieejamās datubāzes.

4. Spēja analizēt, salīdzināt un izskaidrot dažādu kultūrvēsturisko laikmetu, stilu un žanru skaņdarbu raksturīgākos mūzikas izteiksmes līdzekļus un kompozīcijas formas.

5. Spēja pierakstīt, vākt un apkopot tradicionālo mūziku.

6. Spēja darboties tradicionālās mūzikas popularizēšanā, piedaloties folkloras kopu darbībā.

7. Spēja sadarboties ar masu informācijas līdzekļiem, rakstot un veidojot raidījumus par kultūras dzīves aktualitātēm.

8. Spēja brīvi spēlēt vienu mūzikas instrumentu.

9. Spēja izvēlēties un izmantot informācijas tehnoloģijas un avotus profesionālo pienākumu izpildei.

10. Spēja strādāt patstāvīgi un komandā.

11. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā profesionālās saziņas līmenī.

12. Spēja lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.

13. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

14. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

15. Spēja uzņemties atbildību par kvalitatīvu profesionālo darbību.

16. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

17. Spēja pārzināt un ievērot autortiesības un ar tām saistītos normatīvos aktus.

18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.67.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Organizēt un plānot savu radošo darbu.

2. Īstenot mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus.

3. Novērtēt mūzikas, kultūras un izglītības nozares projekta aktualitāti un sastādīt tā īstenošanas plānu.

4. Sadarboties ar projektā iesaistītajiem dalībniekiem.

5. Uzkrāt un sistematizēt informāciju par komponistu daiļradi, spilgtākajiem interpretiem, nozīmīgākajiem kultūras darbiniekiem un citiem ar mūzikas nozari saistītiem faktiem.

6. Izvēlēties piemērotākās metodes komponistu daiļrades, atskaņotājmākslas jomu un kultūras dzīves notikumu izpētē.

7. Pētīt un analizēt mūzikas dzīves procesus, to žanrisko un stilistisko daudzveidību.

8. Pierakstīt, vākt un apkopot tradicionālo mūziku.

9. Popularizēt tradicionālo mūziku.

10. Sadarbībā ar masu medijiem rakstīt un veidot raidījumus par kultūras dzīves aktualitātēm.

11. Dažāda vecuma mērķauditorijas iesaistīšana, īstenojot mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektus.

12. Brīvi spēlēt vienu mūzikas instrumentu.

13. Apzināt un izmantot dažādus avotus (literatūra, ieskaņojumi, interneta vide) profesionālo uzdevumu veikšanai.

14. Orientēties muzikālu darbu datubāzu izveides specifikā.

15. Savā radošajā darbībā izmantot jaunākās muzikoloģijas atziņas.

16. Veikt darbu patstāvīgi.

17. Strādāt komandā.

18. Atbildēt par savas profesionālās darbības kvalitāti.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

21. Lietot profesionālo mūzikas terminoloģiju valsts valodā un itāļu valodā.

22. Papildināt zināšanas un prasmes tālākizglītībā.

23. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

24. Veikt darbu atbilstoši darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasībām.

25. Sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumos.

26. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

27. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savas profesionālās darbības veikšanai.

28. Pārzināt un ievērot autortiesības un ar tām saistītos normatīvos aktus.

29. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.67.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. muzikoloģijas vēsture;

1.2. mūsdienu mūzikas industrijas pamati;

1.3. dokumentu pārvaldības pamati;

1.4. grāmatvedības pamati;

1.5. komercdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. mūzikas kultūras un izglītības nozares projektu prezentācijas veidi, metodes un tehniskais aprīkojums;

2.2. mūzikas datubāzes un to pilnveidošana;

2.3. mūzikas kultūras mantojums un jaunrade;

2.4. plašsaziņas līdzekļi un informācijas sniegšanas metodes;

2.5. Latvijas profesionālās mūzikas izglītības sistēma;

2.6. profesionālie mūzikas termini valsts valodā un itāļu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. mūzikas, kultūras un izglītības nozares projektu plānošana un īstenošana;

3.2. ārzemju un latviešu mūzikas vēsture un literatūra;

3.3. latviešu folklora un folkloristikas pamati;

3.4. pētniecības metodikas pamati;

3.5. mūzikas teorija;

3.6. skaņdarbu forma;

3.7. harmonija un polifonija;

3.8. skaņdarbu kompozīcija;

3.9. viena instrumenta spēle;

3.10. mūzikas kritikas žanri;

3.11. kultūras un filozofijas vēsture;

3.12. estētika;

3.13. mūzikas psiholoģija;

3.14. mūzikas pedagoģijas pamati;

3.15. mūzikas teorijas, solfedžo un mūzikas literatūras metodikas pamati;

3.16. publiskās runas kultūra;

3.17. saskarsmes psiholoģija;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.19. darba aizsardzība (ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi, darbavietas ergonomika, pirmā palīdzība);

3.20. vides aizsardzības pamatprincipi un prasības;

3.21. valsts valoda;

3.22. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.23. informācijas tehnoloģijas;

3.24. darba tiesisko attiecību normas;

3.25. informācijas sistematizācija;

3.26. autortiesības un mūzikas nozares normatīvie akti.

3.68. Tekstiliju ražošanas speciālista profesijas standarts

3.68.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Tekstiliju ražošanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3119  22";

Vērpto tekstiliju ražošanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3119  47";

Austo tekstiliju ražošanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3119  48";

Adīto tekstiliju ražošanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3119  49";

Neausto drānu un izstrādājumu ražošanas SPECIĀLISTS – profesijas kods "3119  50" (turpmāk kopā – tekstiliju ražošanas speciālists).

3.68.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– tekstiliju ražošanas speciālists izgatavo tekstilijas vai piedalās tekstiliju ražošanā; piedalās jaunu tekstiliju produktu izstrādē; koordinē un plāno tekstiliju ražošanas ikdienas darbu norisi, nodrošinot kvalitatīva produkta izstrādi atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām.

Tekstiliju ražošanas speciālists strādā tekstilizstrādājumu ražošanas un izgatavošanas uzņēmumā, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.68.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja saprast audumu un adījumu pinumu veidu, iekārtošanas tehniskos zīmējumus, tehnoloģiskās kartes un lietot tos tekstiliju izgatavošanas procesā.

2. Spēja atbildīgi sagatavot darba vietu konkrētā darba veikšanai, novērtējot iekārtu tehnisko un tehnoloģisko atbilstību, novēršot iekārtu tehniskās neatbilstības profesijas kompetences ietvaros.

3. Spēja izvēlēties nepieciešamos palīgmateriālus un palīgierīces atbilstoši darba uzdevumam.

4. Spēja atpazīt un kontrolēt ienākošo izejmateriālu atbilstību kvalitātes prasībām, izmantojot izejvielu un produktu pases un lietojot atbilstošas kvalitātes kontroles metodes.

5. Spēja noteikt izejmateriāla neatbilstību kvalitātes prasībām un precīzi to dokumentēt saskaņā ar uzņēmumā noteikto kārtību.

6. Spēja organizēt izejmateriālu plūsmu atbilstoši darba uzdevumam.

7. Spēja atbilstoši veicamajam darba uzdevumam iestatīt tekstiliju ražošanas iekārtas, izmantojot iekārtu tehnisko dokumentāciju un lietojot nepieciešamos palīginstrumentus.

8. Spēja izgatavot tekstilijas, pārzinot tekstiliju ražošanas un izgatavošanas tehnoloģiskos procesus.

9. Spēja nodrošināt ikdienas ražošanas procesu, lietojot atbilstošas tekstiliju izgatavošanas tehnoloģijas saskaņā ar tehnoloģiskajām prasībām.

10. Spēja novērtēt tekstiliju ražošanas procesa atbilstību tehnoloģiskajām prasībām.

11. Spēja dokumentēt ražošanas procesa norisi, veikt tā analīzi un, ja nepieciešams, sniegt priekšlikumus ražošanas procesa uzlabošanai.

12. Spēja saimnieciski organizēt ražošanas procesā radušos atkritumu un atgāju savākšanu un tālāko virzību.

13. Spēja atpazīt un atbilstoši marķēt tekstilijas.

14. Spēja kontrolēt tekstiliju fizikāli mehāniskos rādītājus, dokumentēt un analizēt iegūtos rezultātus, izmantojot atbilstošas pārbaudes metodes.

15. Spēja noteikt tekstiliju kvalitāti, konstatēt defektus un to cēloņus, rast risinājumus defektu cēloņu novēršanai.

16. Spēja patstāvīgi plānot savu un kontrolēt darba procesā iesaistītā personāla darbu, saimnieciski izmantojot resursus.

17. Spēja veikt darba pienākumus, ievērojot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

18. Spēja izvēlēties un atbilstoši lietot konkrētajam darbam paredzētos individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

19. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot apkārtējai videi.

20. Spēja atrast, izvērtēt un radoši izmantot iegūtās zināšanas par novitātēm tekstiliju ražošanas un izgatavošanas nozarē.

21. Spēja sniegt konstruktīvus priekšlikumus darba procesa uzlabošanai.

22. Spēja strādāt komandā un kontrolēt darba procesā iesaistītā personāla darbu.

23. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

24. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

25. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.

27. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

28. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

3.68.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Saprast un lietot audumu un adījumu pinumu un iekārtošanas tehniskās shēmas.

2. Lietot tekstiliju ražošanas un izgatavošanas tehnoloģiskās kartes konkrēta darba uzdevuma izpildei.

3. Kontrolēt izejvielu atbilstību tekstiliju ražošanas un izgatavošanas izejvielu un produktu pasei.

4. Iestatīt iekārtas, izmantojot tekstiliju ražošanas un izgatavošanas iekārtu tehnisko dokumentāciju.

5. Izgatavot tekstilijas, pārzinot tekstiliju ražošanas un izgatavošanas tehnoloģiskos procesus (sukāšana, šķiedru irdināšana un maisīšana, kāršana, lenšu izstiepšana un ķemmēšana, priekšvērpšana, priekšdzijas vārīšana vai balināšana, vērpšana, apvīšana, spolēšana, šķeterēšana, teksturēšana, šķērēšana, smitēšana, nītīšana, siešana, aušana, adīšana, neausto drānu izgatavošana, apdare, kvalitātes noteikšana, marķēšana, iepakošana).

6. Novērtēt tekstiliju ražošanas un izgatavošanas iekārtu tehnisko un tehnoloģisko atbilstību veicamā darba prasībām.

7. Konstatēt un novērst iekārtu tehniskās neatbilstības profesijas kompetences ietvaros.

8. Izvēlēties un lietot nepieciešamos palīgmateriālus un palīgierīces.

9. Izmantot materiālu kvalitātes kontroles metodes.

10. Atpazīt izejmateriālus un konstatēt to atbilstību pavaddokumentācijai.

11. Noteikt izejmateriāla atbilstību kvalitātes prasībām.

12. Organizēt ienākošo izejmateriālu plūsmu atbilstoši darba uzdevumam.

13. Iestatīt tekstiliju ražošanas un izgatavošanas iekārtas, lietot iestatīšanai nepieciešamos palīginstrumentus.

14. Lietot izvēlēto tekstilijas ražošanas un izgatavošanas tehnoloģiju un ievērot tās tehnoloģiskās prasības.

15. Noteikt tekstiliju ražošanas un izgatavošanas procesa atbilstību tehnoloģiskajām prasībām.

16. Patstāvīgi pieņemt lēmumus, profesijas kompetences ietvaros rast risinājumus tehnoloģiskā procesa neatbilstības novēršanai.

17. Dokumentēt tekstiliju ražošanas un izgatavošanas procesa norisi.

18. Analizēt un sniegt priekšlikumus tekstiliju ražošanas un izgatavošanas procesu efektivitātes paaugstināšanai.

19. Organizēt ražošanas procesā radušos atkritumu un atgāju tālāko virzību (savākšana, šķirošana, otrreizēja pārstrāde, utilizācija).

20. Atpazīt tekstiliju produktu, atbilstoši to marķēt.

21. Izprast tekstiliju produkta fizikāli mehāniskos rādītājus (pavedienu šķiedru materiālu sastāvs, lineārais blīvums un numurs, grodums, groduma virziens, mitrums, uztinums jeb pakojuma blīvums; drānu šķiedru materiālais sastāvs, virsmas blīvums jeb 1 m2 masa, auduma vai adījuma blīvums, pinums; pavedienu un drānu stiepes robežstiprība, pagarināšanās spēja, elastība) un to ietekmi uz produkta īpašībām.

22. Izmantot mērījumiem atbilstošus mērinstrumentus un mērierīces, apkopot un analizēt pārbaudes laikā iegūtos datus.

23. Noteikt produkta defektus un to veidus.

24. Atbilstoši atzīmēt produkta defektus.

25. Rast risinājumus produkta defektu cēloņu novēršanai.

26. Noteikt tekstiliju atbilstību kvalitātes prasībām.

27. Novērtēt darba vietas atbilstību veicamajam darba uzdevumam un atbilstoši to iekārtot.

28. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, veicot darba pienākumus.

29. Novērtēt instrumentu un iekārtu atbilstību drošai darba veikšanai.

30. Atbilstoši konkrētajam darba uzdevumam izvēlēties un lietot nepieciešamos individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

31. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, veikt darba pienākumus, lietojot videi draudzīgas tehnoloģijas un materiālus.

32. Strādāt komandā, komunicēt un sadarboties ar darba procesā iesaistīto personālu.

33. Plānot savu darbu, noteikt veicamo darbu prioritātes un kontrolēt darba procesā iesaistītā personāla darbu.

34. Plānot un organizēt ikdienas darba norisi.

35. Iegūt informāciju un interesēties par novitātēm tekstiliju ražošanas un izgatavošanas nozarē.

36. Lietot informācijas tehnoloģiju lietojumprogrammas un pilnveidot savas lietošanas prasmes.

37. Sniegt priekšlikumus darba procesa uzlabošanai.

38. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

39. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

40. Pārvaldīt valsts valodu.

41. Pārvaldīt vismaz vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

42. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

43. Sniegt pirmo palīdzību.

44. Strādāt patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

3.68.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. informācijas meklēšanas un atlases līdzekļi;

1.2. kvalitātes vadības principi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tekstiliju veidi un to lietojums;

2.2. tekstiliju ražošanas un izgatavošanas iekārtas (darbības veidi un iespējas, apkalpošanas kārtība un iespējamie defekti);

2.3. resursu plānošana;

2.4. atgāju un atkritumu veidi, to pārstrāde un utilizācija;

2.5. uzņēmuma darba organizācija;

2.6. tekstiliju defekti un to cēloņi;

2.7. materiālu patēriņa normēšana;

2.8. tekstiliju kvalitātes prasības;

2.9. tekstilmateriālu apdarē izmantojamās ķimikālijas un krāsvielas;

2.10. videi draudzīgas tehnoloģijas un materiāli;

2.11. informatīvie materiāli, datubāzes.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tekstiliju izgatavošanas un ražošanas procesi, tehnoloģiskās prasības;

3.2. tekstiliju ražošanas un izgatavošanas izejmateriāli, to īpašības un defekti;

3.3. audumu un adījumu pinumu un iekārtošanas tehniskās shēmas;

3.4. tekstiliju ražošanas un izgatavošanas palīgierīču veidi un to lietojums;

3.5. tekstiliju ražošanas un izgatavošanas palīgmateriālu veidi un izmantošanas mērķi;

3.6. tekstiliju marķējumu prasības un veidi;

3.7. tekstiliju kvalitātes pārbaudes kritēriji un metodes;

3.8. fizikāli mehāniskie rādītāji, to noteikšanas metodes, rādītāju normas;

3.9. darba vietas ergonomika;

3.10. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);

3.11. saskarsmes psiholoģija;

3.12. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.13. informācijas tehnoloģijas;

3.14. valsts valoda;

3.15. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.16. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

3.17. vides aizsardzība;

3.18. darba tiesisko attiecību normas.

3.69. Dārzkopības tehniķa profesijas standarts

3.69.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – dārzkopības tehniķis.

2. Profesijas kods – 3142 04.

3.69.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– dārzkopības tehniķis plāno, organizē un veic kultūraugu pavairošanu, audzēšanu, ražas novākšanu un uzglabāšanu kādā no četrām dārzkopības apakšnozarēm (stādaudzēšanā, puķkopībā, dārzeņkopībā vai augļkopībā); nosaka izpildāmo darbu apjomu, sagatavo darbu plānu un nosaka darba uzdevumus; veic darbus vai vada darba procesu.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai dārzkopības tehniķim nepieciešama A un B kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība.

Dārzkopības tehniķis strādā dārzkopības uzņēmumā vai citā uzņēmumā, kurā tiek veikti dārzkopības darbi, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.69.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sekot līdzi nozares aktualitātēm un novērtēt tirgus attīstības tendences, pārzināt stādu, puķu, dekoratīvo augu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju sortimentu.

2. Spēja novērtēt agroklimatiskos apstākļus.

3. Spēja izprast agroķīmiskās un fizioloģiskās kopsakarības augos.

4. Spēja lietot kaļķošanas un mēslošanas līdzekļus atbilstoši konkrētām augsnes īpašībām.

5. Spēja patstāvīgi plānot un aprēķināt nepieciešamo stādu, sēklu, dēstu daudzumu ražošanas vajadzībām, izvēlēties un veikt piemērotākos sēšanas un stādīšanas pasākumus, novērtējot to saimniecisko lietderību.

6. Spēja izvēlēties augu pavairošanas metodi un veikt augu pavairošanu.

7. Spēja izvēlēties un lietot augsnes apstrādes, augu kopšanas un augu aizsardzības paņēmienus atbilstoši augsnes fizikālajām īpašībām un puķu, stādu, dekoratīvo augu, dārzeņu, augļaugu vai ogulāju prasībām.

8. Spēja izvēlēties puķu, dekoratīvo augu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju šķirnes atbilstoši saimniecības specializācijai, ražošanas un realizācijas iespējām.

9. Spēja plānot un regulēt augu attīstības procesus atbilstoši tirgus pieprasījumam.

10. Spēja noteikt ražas gatavības pakāpi, izvēlēties pareizu ražas novākšanas tehnoloģiju un laiku.

11. Spēja organizēt un veikt kvalitatīvu ražas novākšanu, veikt ražas uzskaiti.

12. Spēja noteikt ražas uzglabāšanas apstākļus atbilstoši plānotajiem realizācijas termiņiem.

13. Spēja izvēlēties un lietot lauksaimniecības tehniku, inventāru un materiālus dārzkopības produkcijas ražošanai.

14. Spēja plānot, organizēt un veikt darbu patstāvīgi un komandā, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

15. Spēja sagatavot preču uzskaites un realizācijas dokumentus atbilstoši noteiktajām prasībām.

16. Spēja ievērot energoefektivitāti un ekonomiskas saimniekošanas principus dārzkopības produkcijas ražošanas procesā.

17. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

18. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

19. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

20. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, izmantot ķīmiskās vielas un tehnoloģijas, nekaitējot cilvēkiem un apkārtējai videi.

21. Spēja lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības noteikumiem un sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai.

22. Spēja šķirot darba procesā radušos atkritumus.

23. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

24. Spēja lietot datortehniku un speciālo programmatūru savas profesionālās darbības veikšanai.

25. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

26. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.69.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noņemt augsnes paraugus un noteikt augsnes tipu, mehānisko sastāvu un augsnes reakciju.

2. Noteikt augsnes apstrādes termiņus un novērtēt apstrādes kvalitāti un augsnes iekultivēšanas pakāpi.

3. Aprēķināt nepieciešamās sastāvdaļas substrāta sagatavošanai un sagatavot to.

4. Novērtēt agroklimatisko un vides faktoru ietekmi, saistīt notiekošos procesus augos un augsnē.

5. Izvēlēties optimālo augu blīvumu stādījumā.

6. Izmērīt stādāmo platību un aprēķināt nepieciešamo sēklas materiāla, stādu, dēstu daudzumu.

7. Sagatavot sēklu un stādāmo materiālu un izvēlēties sējas un stādīšanas veidu un laiku.

8. Izvēlēties optimālo augu sējas vai stādīšanas dziļumu, veikt sēju un stādīšanu atbilstoši izvēlētajam augam un augsnes īpašībām.

9. Pazīt augus (tai skaitā nezāles), sēklas, dēstus, stādus dažādās to attīstības stadijās.

10. Izvēlēties un lietot nepieciešamos darbarīkus, lauksaimniecības tehniku un iekārtas, ievērot to ekspluatācijas noteikumus.

11. Izvēlēties laistīšanas sistēmas veidus atbilstoši augu prasībām un lietošanas iespējām.

12. Novērtēt apūdeņošanas un nosusināšanas sistēmas tehnisko stāvokli.

13. Izvēlēties un lietot augu sugai piemērotāko pavairošanas metodi atbilstoši audzēšanas apstākļiem un stādaudzēšanas mērķiem.

14. Novērtēt sēklu, dēstu, stādu, puķu, dārzeņu, augļu un ogu kvalitāti.

15. Izvēlēties un lietot piemērotākās tehnoloģijas un režīmus stādu, puķu, augļaugu un ogulāju audzēšanai.

16. Novērtēt augšņu un augu agroķīmisko analīžu rezultātus.

17. Nodrošināt stādu, puķu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju barības elementu sabalansētību, pārzināt un lietot mēslošanas līdzekļus atbilstošā augu attīstības fāzē.

18. Aprēķināt barības šķīdumu koncentrāciju un sagatavot tos.

19. Novērtēt stādījumu fitosanitāro stāvokli, noteikt augu aizsardzības pasākumu nepieciešamību, lietot augu aizsardzības līdzekļus, noregulēt miglotāju, kontrolēt miglojuma kvalitāti.

20. Plānot augu maiņu atklātā laukā un augu apriti segtajās platībās.

21. Izvērtēt dārzkopības augu sortimenta piemērotību audzēšanas apstākļiem.

22. Plānot augu ziedēšanas laikus, lietojot atbilstošas tehnoloģijas, uzziedināt augus atbilstoši to plānotajam realizācijas laikam.

23. Izvērtēt apputeksnēšanās nepieciešamību.

24. Lietot augu un ražas kopšanas metodes nelabvēlīgos augšanas apstākļos.

25. Sastādīt tehnoloģiskās kartes dārzkopības produkta ražošanai.

26. Izvērtēt augsnes gatavību apstrādei, sējai un stādīšanai.

27. Nodrošināt optimālus ražas uzglabāšanas apstākļus un kontrolēt ražas uzglabāšanos.

28. Izvēlēties potcelma un šķirnes kombināciju atbilstoši augsnes un agroklimatiskajiem apstākļiem un audzēšanas tehnoloģijām.

29. Kopt puķu, dārzeņu stādījumus, veidot augļaugu vainagus atbilstoši audzējamajai kultūrai un izvēlētajam vainaga tipam, kopt un veidot ogu krūmus.

30. Noteikt ražas novākšanas termiņus, organizēt un veikt ražas novākšanu un uzskaiti.

31. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

32. Sekot līdzi lauksaimniecības produkcijas tirgus tendencēm, pieprasījumam un cenām (Pasaules birža) un noteikt aktuālās tendences.

33. Plānot un izstrādāt darba uzdevumus savas kompetences ietvaros.

34. Uzskaitīt un analizēt darba rezultātus un ekonomiskos rādītājus, plānot naudas plūsmu.

35. Veidot grāmatvedības uzskaites dokumentus.

36. Lietot datortehniku un speciālo programmatūru dārzkopības darbu veikšanai.

37. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

38. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus, rīkoties nestandarta situācijās un konfliktsituācijās.

39. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot videi draudzīgas tehnoloģijas un materiālus.

40. Šķirot darba procesā radušos atkritumus.

41. Pārzināt ķīmisko vielu glabāšanu, lietot ķīmisko vielu absorbentus.

42. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

43. Ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

44. Izvēlēties un lietot atbilstošus individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

45. Sniegt pirmo palīdzību.

46. Pārvaldīt valsts valodu.

47. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

48. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā, lietot augu nosaukumus latīņu valodā.

3.69.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. apūdeņošanas un nosusināšanas sistēmas;

1.2. segto platību un segumu veidi, to apkures un izmantošanas iespējas;

1.3. balstu sistēmas atklātā laukā un segtajās platībās.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. audzēšanas tehnoloģijas bioloģiskajā, integrētajā, intensīvajā un konvencionālajā dārzkopībā;

2.2. augu aizsardzība;

2.3. augsnes sastāvs un īpašības, augsnes apstrādes paņēmieni;

2.4. agroķīmija;

2.5. agroekoloģija;

2.6. augu (tai skaitā nezāļu) morfoloģija, fizioloģija un ontoģenēze;

2.7. dārzkopības augu sugu un šķirņu sortimenta pārzināšana;

2.8. sēklu kvalitātes rādītāji, sēklu pirmapstrādes metožu pārzināšana;

2.9. augu augšanu regulējošās fizioloģiski aktīvās vielas;

2.10. stādāmā materiāla kvalitāti noteicošie kritēriji;

2.11. puķu botāniskais sadalījums (viengadīgās puķes, ziemcietes, zāļveida ziemcietes, telpaugi);

2.12. augsnes (substrāta), temperatūras, gaismas un mitruma kopsakarības;

2.13. augu mēslošanas īpatnību pārzināšana;

2.14. puķu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju kaitīgie organismi;

2.15. ziedu vai augu kvalitāti noteicošie kritēriji;

2.16. barības elementu trūkuma un pārbagātības pazīmes augos;

2.17. mehanizācijas iespējas dārzeņu audzēšanā;

2.18. augu produkcijas gatavības pakāpes;

2.19. ražas kvalitāte un iepakošana;

2.20. dārza plānojums (infrastruktūra, aizsargstādījumi, šķirņu izvietojums);

2.21. apputeksnēšanās īpatnības dārzeņiem, augļaugiem un ogulājiem;

2.22. augļaugu un ogulāju šķirņu, potcelmu sortiments, piemērotība audzēšanas apstākļiem;

2.23. stādāmā materiāla kvalitāte un kategoriju prasības;

2.24. normatīvie akti dārzkopības jomā;

2.25. tehnikas un iekārtu ekspluatācijas normatīvi;

2.26. darba organizācija un plānošana, darbaspēka un tehnikas resursu plānošana;

2.27. dokumentu pārvaldības pamati;

2.28. saskarsmes pamati un konfliktsituāciju vadīšana;

2.29. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. augu nosaukumi latīņu valodā;

3.2. dārzkopības materiālu uzglabāšanas nosacījumi;

3.3. augu saderības un augmaiņas sastādīšanas principi;

3.4. mēslošanas normu un devu aprēķināšana, koncentrācijas aprēķināšana šķīdumos un substrātos;

3.5. substrātu sagatavošanas un augsnes ielabošanas paņēmieni;

3.6. sējas veidi, laiki un sēklu iestrādes dziļums, izsējas normu aprēķini;

3.7. augu pavairošanas metodes;

3.8. dārzkopības produkcijas kvalitātes, šķirošanas, iepakošanas un marķēšanas prasības;

3.9. viengadīgo puķu, ziemciešu, zāļveida ziemciešu un telpaugu audzēšanas metodes;

3.10. uzziedināmo puķu audzēšanas tehnoloģijas;

3.11. augiem kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas;

3.12. augu aizsardzības metožu (agrotehnisko, profilaktisko, mehānisko, bioloģisko, ķīmisko) īpatnības dārzeņu audzēšanā;

3.13. profesionālo augu aizsardzības līdzekļu iegāde, lietošana un uzglabāšana;

3.14. augu audzēšanas paņēmieni un tehnoloģijas segtajās un lauka platībās;

3.15. ražas uzglabāšanas optimālie apstākļi un tehnoloģijas;

3.16. augsnes apstrādes paņēmieni stādu, puķu, dārzeņu, augļaugu un ogulāju audzēšanā;

3.17. agrotehniskie paņēmieni nelabvēlīgos augšanas apstākļos;

3.18. augļu un ogu gatavības pakāpes noteikšanas metodes;

3.19. darbā izmantojamās tehnikas un inventāra uzturēšana un lietošana;

3.20. laukuma, tilpuma un masas aprēķini;

3.21. A un B kategorijas traktortehnikas vadīšana;

3.22. informācijas tehnoloģijas;

3.23. darba tiesiskās attiecības;

3.24. ekonomikas un komercdarbības pamati;

3.25. grāmatvedības uzskaites pamatprincipi;

3.26. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.27. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.28. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);

3.29. ķīmiskās vielas un absorbenti;

3.30. atkritumu šķirošana;

3.31. energoefektivitātes un ekonomiskas saimniekošanas principi;

3.32. vides aizsardzība, videi draudzīgas tehnoloģijas un materiāli;

3.33. valsts valoda;

3.34. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

3.70. Augkopības tehniķa profesijas standarts

3.70.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – augkopības tehniķis.

2. Profesijas kods – 3142 28.

3.70.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– augkopības tehniķis plāno, organizē un veic kultūraugu audzēšanu, ražas novākšanu un uzglabāšanu dažādās lauksaimniecības sistēmās, ievērojot labas lauksaimniecības prakses nosacījumus; sastāda augkopības produkcijas ražošanas darbu veikšanas plānu; izstrādā darba uzdevumus, vada darba procesu augkopībā, izpilda darbus augkopības produkcijas ražošanā.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai augkopības tehniķim nepieciešama A, B un D kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība.

Augkopības tehniķis strādā augkopības uzņēmumā, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.70.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sekot augkopības aktualitātēm, tehnoloģiju attīstībai un novērtēt tirgus attīstības tendences augkopībā.

2. Spēja izvēlēties un saimnieciski plānot augkopībā nepieciešamos resursus, lietot izejmateriālus un tehnoloģijas atbilstoši uzņēmuma specializācijai, ražošanas un realizācijas iespējām.

3. Spēja ievērot kultūraugu audzēšanas prasības, izprast kopsakarības augu ķīmiskos un fizikālos procesos.

4. Spēja izvērtēt augsni, tās īpašības un agroklimatiskos apstākļus un nodrošināt kultūraugu audzēšanu atbilstoši izvēlētajai tehnoloģijai.

5. Spēja veikt augsnes ielabošanu, kultūraugu kopšanas pasākumus, mēslošanu un kaitīgo organismu ierobežošanu atbilstoši ekonomiski pamatotām audzēšanas tehnoloģijām.

6. Spēja plānot un realizēt augkopības produkcijas ražošanu atbilstoši labai lauksaimniecības praksei.

7. Spēja novākt ražu atbilstoši ražas gatavības pakāpei un tās izmantošanas veidam.

8. Spēja organoleptiski noteikt ražas kvalitāti un veikt produkcijas pirmapstrādi un uzglabāšanu.

9. Spēja izprast ar augkopību saistītajos dokumentos sniegto informāciju un sagatavot dokumentus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

10. Spēja sadarboties ar valsts, pašvaldības un uzraugošajām iestādēm, augkopības ražošanas procesa nodrošināšanā iesaistītajiem sadarbības partneriem.

11. Spēja lietot lauksaimniecības tehniku un iekārtas augkopības tehniķa darbu veikšanai.

12. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas kultūraugu audzēšanā, ieviest un veikt vidi saudzējošus un uzlabojošus pasākumus.

13. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības, lietot atbilstošus individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

14. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

15. Spēja racionāli plānot un veikt darba pienākumus, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

16. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

17. Spēja lietot datortehniku un speciālo programmatūru.

18. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

20. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.70.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Sekot līdzi tendencēm, pieprasījumam, piedāvājumam un cenām lauksaimniecības produkcijas tirgū (Pasaules birža) un noteikt aktuālās tirgus tendences augkopībā.

2. Aprēķināt un uzmērīt nepieciešamās lauku platības atbilstoši plānotajam produkcijas ražošanas apjomam un lopbarības nepieciešamībai.

3. Izvērtēt augkopības izejmateriālu nepieciešamību un piemērotību augu audzēšanai.

4. Sastādīt augkopības plānošanas un uzskaites dokumentus.

5. Sniegt informāciju atbildīgajām personām par nepieciešamo materiālu apjomu un kvalitātes prasībām.

6. Novērtēt augkopību ietekmējošus vides faktorus.

7. Izprast saimniecības zemes īpašuma meliorācijas pasē noteikto informāciju un izvērtēt nepieciešamo meliorācijas kopšanas pasākumu veikšanu.

8. Veikt meliorācijas sistēmas kopšanas pasākumus.

9. Noteikt augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības lauka apstākļos.

10. Izvērtēt augsnes agroķīmiskos rādītājus.

11. Novērtēt, izvēlēties un īstenot efektīvākos augsnes ielabošanas pasākumus, izmantojot atbilstošus materiālus.

12. Novērst ražošanas procesā radušos augsnes degradāciju.

13. Analizēt augu piemērotību konkrētajiem agroklimatiskajiem apstākļiem, pieprasījumam, pieejamajiem resursiem atbilstoši vides aizsardzības prasībām.

14. Aprēķināt sēklas un stādāmā materiāla nepieciešamo apjomu un izsējas normas.

15. Izvērtēt sēklas un stādāmā materiāla kvalitāti.

16. Sagatavot sēklas un stādāmo materiālu, lietojot atbilstošu tehnoloģiju, veikt kultūraugu sēju.

17. Aprēķināt mēslošanas normas un devas, noteikt piemērotu mēslošanas līdzekļu lietošanas laiku un, lietojot mēslošanas līdzekļu iekārtas, veikt mēslošanu.

18. Izvēlēties augu barības vielu trūkuma novēršanas metodes.

19. Novērtēt augu nodrošinājumu ar barības vielām.

20. Atpazīt un novērtēt augu attīstības stadijas un to piemērotību atbilstošu darbu veikšanai.

21. Atpazīt nezāles, kultūraugu kaitēkļus un slimības.

22. Izvēlēties un īstenot kultūraugiem atbilstošas kaitīgo organismu ierobežošanas metodes.

23. Aprēķināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas devas, sagatavot un lietot augu aizsardzības līdzekļu darba šķīdumu.

24. Izmantot augu sugai atbilstošu sējas un kopšanas agrotehniku.

25. Veikt lopbarības ražošanai nepieciešamos aprēķinus.

26. Noteikt augu gatavību ražas novākšanai.

27. Novērtēt ražas kvalitāti un mitrumu.

28. Noteikt ražas pirmapstrādes paņēmienus, izvēlēties tiem atbilstošas iekārtas un veikt ražas pirmapstrādi.

29. Novērtēt ražas uzglabāšanas apstākļu piemērotību, sagatavot telpas ražas uzglabāšanai un nodrošināt optimālu ražas uzglabāšanas apstākļu uzturēšanu.

30. Sagatavot un transportēt produkciju atbilstoši iepakošanas un transportēšanas prasībām.

31. Izvēlēties un lietot piemērotu tehniku un iekārtas atbilstoši kultūrauga audzēšanas tehnoloģijai.

32. Uzskaitīt un uzglabāt lauksaimniecības tehnikas darbībai nepieciešamos materiālus atbilstoši vides aizsardzības normatīvajiem aktiem.

33. Uzskaitīt un analizēt darba rezultātus un ekonomiskos rādītājus, plānot naudas plūsmu.

34. Aizpildīt grāmatvedības uzskaites un lietvedības pirmdokumentus.

35. Izprast un ievērot augkopības nozari reglamentējošos normatīvos aktus.

36. Apkopot un izvērtēt informatīvos materiālus augkopībā līgumu izveidošanai un sagatavot informāciju līgumu nosacījumiem savas kompetences ietvaros.

37. Sagatavot nepieciešamos dokumentus iesniegšanai valsts, pašvaldību vai uzraugošajās iestādēs augkopības jomā.

38. Sadarboties ar valsts, pašvaldību un uzraugošajām iestādēm, piegādātājiem un citiem sadarbības partneriem augkopībā.

39. Ievērot labas lauksaimniecības prakses principus augkopības produkcijas ražošanā.

40. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot videi draudzīgas tehnoloģijas un materiālus.

41. Nodrošināt darba procesā radušos atkritumu šķirošanu.

42. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus atbilstoši instrukcijām.

43. Sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai, uzturēt telpas un darba vidi atbilstoši instrukcijām.

44. Nodrošināt mašīnu un iekārtu ekspluatācijas noteikumu un degvielas ekonomijas ievērošanu.

45. Ievērot ugunsdrošības instrukcijas un lietot nepieciešamos aizsardzības līdzekļus.

46. Sniegt pirmo palīdzību.

47. Veikt ķīmisko vielu glabāšanu un lietošanu atbilstoši noteikumiem.

48. Lietot ķīmisko vielu absorbentus.

49. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

50. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

51. Pārvaldīt valsts valodu.

52. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

53. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā, lietot izplatītāko augkopības augu, nezāļu, kultūraugu slimību un kaitēkļu nosaukumus latīņu valodā.

54. Lietot datortehniku un speciālo programmatūru augkopības darbu veikšanai.

55. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

3.70.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. zemes novērtēšana;

1.2. meliorācijas veidi, sistēmu izveidošanas un kopšanas pasākumi;

1.3. dokumentu pārvaldība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tirgus situācija augkopībā;

2.2. bioloģiskā daudzveidība un ainava;

2.3. laba lauksaimniecības prakse;

2.4. lopkopības pamati;

2.5. lauksaimniecības dzīvnieku vajadzība pēc lopbarības līdzekļiem;

2.6. augkopības produkcijas loģistikas prasības;

2.7. valsts, pašvaldību un uzraugošo iestāžu darbības jomas;

2.8. augkopību reglamentējošie normatīvie akti un to prasības;

2.9. grāmatvedības uzskaites un pirmdokumentu prasības;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā, izplatītāko augkopības augu, nezāļu, kultūraugu slimību un kaitēkļu nosaukumi latīņu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. ekonomikas un komercdarbības pamati;

3.2. lauksaimniecības sistēmas (bioloģiskā, konvencionālā, integrētā);

3.3. augkopības izejmateriālu un produkcijas kvalitātes īpašības;

3.4. augsne un tās īpašības, augsnes piemērotība kultūraugu audzēšanai;

3.5. atbilstošu augsnes apstrādes veidu izvēle;

3.6. augsnes degradācija, tās ielabošanas pasākumi un materiāli;

3.7. augsnes apstrādes veidi un tehnoloģijas;

3.8. augu maiņa;

3.9. kultūraugu morfoloģija un fizioloģija;

3.10. kultūraugu kaitīgie organismi un to ierobežošana;

3.11. kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas;

3.12. augkopības sugu un šķirņu īpašības un sortiments;

3.13. augkopības sugu un šķirņu sēklas un stādāmā materiāla kvalitātes rādītāji;

3.14. kultūraugu mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļi un to lietošana;

3.15. ražas pirmapstrāde un uzglabāšana;

3.16. augkopībā lietojamā lauksaimniecības tehnika un iekārtas;

3.17. A, B un D kategorijas traktortehnikas vadīšana;

3.18. telpu aprīkošana un sagatavošana ražas un izejmateriālu uzglabāšanai;

3.19. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);

3.20. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.21. ķīmiskās vielas un absorbenti;

3.22. atkritumu šķirošana;

3.23. energoefektivitātes un ekonomiskas saimniekošanas principi;

3.24. vides aizsardzība, videi draudzīgās tehnoloģijas un materiāli;

3.25. informācijas tehnoloģijas;

3.26. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.27. darba tiesisko attiecību normas;

3.28. valsts valoda;

3.29. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

3.71. Lopkopības tehniķa profesijas standarts

3.71.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – lopkopības tehniķis.

2. Profesijas kods – 3142 29.

3.71.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– lopkopības tehniķis plāno, organizē un veic lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanu, kopšanu, turēšanu, atražošanu un nodrošina kvalitatīvas lopkopības produkcijas ieguvi, uzglabāšanu un realizāciju; veic darba pienākumus lopkopības produkcijas ražošanā atbilstoši labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai lopkopības tehniķim nepieciešama A un B kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība.

Lopkopības tehniķis strādā uzņēmumā, kur audzē lopus, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.71.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt lopkopības produkcijas ražošanu un realizāciju atbilstoši labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem.

2. Spēja novērtēt un nodrošināt lauksaimniecības dzīvnieku sugai un tās fizioloģiskajam stāvoklim atbilstošus turēšanas, ēdināšanas un kopšanas apstākļus.

3. Spēja novērtēt vispārējo veterināro un sanitāro situāciju lauksaimniecības dzīvnieku novietnē un, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties.

4. Spēja novērtēt novietnes mikroklimatu, tehniskā aprīkojuma stāvokli un turēšanas iekārtas atbilstoši lauksaimniecības dzīvnieku labturībai un vajadzības gadījumā atbilstoši rīkoties.

5. Spēja patstāvīgi plānot un īstenot mērķtiecīgu ganāmpulka atražošanu.

6. Spēja nodrošināt pārtikas nekaitīguma prasību ievērošanu lopkopības produkcijai visos ražošanas ķēdes posmos.

7. Spēja izmantot speciālo lopkopības tehniku, aprīkojumu, iekārtas un to jauninājumus atbilstoši lietošanas instrukcijām un apmācīt uzņēmuma personālu to izmantošanā.

8. Spēja izprast lopkopības produkcijas ražošanas rādītājus, pieņemt atbilstošus lēmumus rādītāju uzlabošanai un īstenot tos.

9. Spēja novērtēt tirgus situāciju, plānot un īstenot lopkopības produkcijas realizāciju.

10. Spēja lietot lopkopībā izmantojamās ķīmiski un bioloģiski aktīvās vielas.

11. Spēja racionāli plānot un veikt darba pienākumus, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

12. Spēja sadarboties ar lopkopības produkcijas ražošanas procesa nodrošināšanā iesaistītajiem darbiniekiem un sadarbības partneriem.

13. Spēja lietot datorprogrammas (MS Office, ar nozari saistītās vadības programmas).

14. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lopkopības produkcijas ražošanā izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas.

15. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

16. Spēja izvēlēties un lietot atbilstošus individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

17. Spēja sniegt pirmo palīdzību lauksaimniecības dzīvniekiem.

18. Spēja sniegt pirmo palīdzību cilvēkiem.

19. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

20. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

21. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

22. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.71.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Organizēt un veikt lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanu, turēšanu un kopšanu.

2. Īstenot lauksaimniecības dzīvnieku labturību atbilstoši turēšanas tehnoloģijai.

3. Novērtēt novirzes lauksaimniecības dzīvnieku uzvedībā, veselībā.

4. Novērtēt lauksaimniecības dzīvnieku novietnes un apkārtnes sanitāro un veterināro stāvokli.

5. Novērtēt lauksaimniecības dzīvnieku barības līdzekļus organoleptiski, noņemt un nosūtīt vidējo barības paraugu laboratoriskai izmeklēšanai.

6. Uzskaitīt barības līdzekļu ikmēneša un gada patēriņu un atlikumu.

7. Nodrošināt atbilstošu barības līdzekļu uzglabāšanu.

8. Nodrošināt barības līdzekļu izēdināšanas noteikumu izpildi.

9. Apzīmēt lauksaimniecības dzīvniekus.

10. Noteikt lauksaimniecības dzīvnieku ķermeņa kondīciju.

11. Grupēt lauksaimniecības dzīvniekus atbilstoši to produktivitātei, veselības un fizioloģiskajam stāvoklim.

12. Veikt lauksaimniecības dzīvnieku attīstības kontroli, izmantojot svēršanu, mērīšanu vai nosakot citus parametrus atkarībā no dzīvnieku sugas.

13. Veikt lauksaimniecības dzīvnieku ražības rādītāju uzskaiti.

14. Īstenot mērķtiecīgu atražošanai augstvērtīgu lauksaimniecības dzīvnieku atlasi, pārojumu plānošanu un pārojumu plāna izpildi.

15. Noteikt lauksaimniecības dzīvnieku meklēšanās pazīmes un apkopot informāciju.

16. Lietot aprīkojumu lauksaimniecības dzīvnieku apaugļošanai, grūsnības noteikšanai un dzemdību palīdzībai.

17. Atšķirt fizioloģiskas dzemdības no apgrūtinātām.

18. Uzraudzīt un vadīt dzemdību procesu lauksaimniecības dzīvniekiem.

19. Veikt vienkāršas veterinārmedicīniskās manipulācijas saskaņā ar licencēta veterinārārsta norādījumiem.

20. Uzturēt labu apkārtējo vidi lauksaimniecības dzīvnieku novietnē un teritorijā.

21. Noteikt piemērotāko kūtsmēslu izvākšanas, uzglabāšanas un izlietošanas veidu atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

22. Novērtēt un nodrošināt iekārtu un aprīkojuma tehnisko stāvokli atbilstoši lietošanas prasībām, ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

23. Lietot lopkopības tehniku un iekārtas.

24. Uzskaitīt un uzglabāt lauksaimniecības tehnikas darbībai nepieciešamos materiālus atbilstoši vides normatīvo aktu prasībām.

25. Izprast lopkopības produkcijas noieta tirgus tendences.

26. Sastādīt lopkopības produkcijas ražošanas un realizācijas plānus.

27. Sagatavot dzīvus lauksaimniecības dzīvniekus realizācijai.

28. Veikt atsevišķas iegūtās lopkopības produkcijas fasēšanu, marķēšanu un realizāciju gala patērētājam.

29. Noformēt ar lopkopības nozari saistītos dokumentus atbilstoši noteiktajām prasībām.

30. Aizpildīt dokumentus, izmantot elektroniskās datubāzes, izmantojot datorprogrammas (MS Office, ar nozari saistītās vadības programmas).

31. Sazināties un veidot sadarbību ar partneriem lopkopības produkcijas ražošanas un realizācijas procesu nodrošināšanai.

32. Identificēt un novērst iegūtās lopkopības produkcijas piesārņojuma avotus un veidus.

33. Nodrošināt lopkopības produkcijas nemainīgu kvalitāti.

34. Nodrošināt ķīmisko un bioloģiski aktīvo vielu uzglabāšanu un atbilstošu lietošanu.

35. Uzskaitīt un organizēt darba procesā radušos atkritumu šķirošanu, uzglabāšanu un nodošanu utilizācijai.

36. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, izvēlēties atbilstošus individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

37. Sniegt pirmo palīdzību lauksaimniecības dzīvniekiem.

38. Sniegt pirmo palīdzību cilvēkiem.

39. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lopkopības produkcijas ražošanā izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas.

40. Ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

41. Patstāvīgi organizēt un analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

42. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

43. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

44. Pārvaldīt valsts valodu.

45. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

46. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.71.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. zoopsiholoģija;

1.2. etoloģija;

1.3. tirgzinību pamati;

1.4. grāmatvedības uzskaite;

1.5. dokumentu pārvaldības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ciltsdarbs;

2.2. veterinārija:

2.2.1. lauksaimniecības dzīvnieku fizioloģija;

2.2.2. lauksaimniecības dzīvnieku ginekoloģijas un dzemdniecības pamati;

2.2.3. dzemdību fizioloģija lauksaimniecības dzīvniekiem;

2.2.4. neatliekamās palīdzības sniegšana lauksaimniecības dzīvniekiem;

2.3. kūts mehanizācija;

2.4. lopbarības sagatavošana;

2.5. augkopība;

2.6. higiēnas un nekaitīguma prasības lopkopības produkcijai;

2.7. pārtikas produktu fasēšana un marķēšana;

2.8. normatīvie akti lopkopības jomā;

2.9. cilvēkresursu vadības pamati;

2.10. saskarsmes psiholoģija;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšana, turēšana un kopšana;

3.2. lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgā apsēklošana;

3.3. lauksaimniecības dzīvnieku labturība;

3.4. lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzība;

3.5. zoohigiēna, novietnes biodrošība;

3.6. lopbarības līdzekļu sagatavošanas un uzglabāšanas veidi, iespējas un nosacījumi;

3.7. lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produktu aprite, higiēna un nekaitīgums (lopkopības produkcijas kvalitātes rādītāji, pārtikas produktu pirmapstrāde, lopkopības produkcijas piesārņojumu veidi);

3.8. lauksaimniecības dzīvnieku un produktu pārvadāšana;

3.9. ekonomiskas un energoefektīvas saimniekošanas principi;

3.10. personīgās un darba higiēnas prasības;

3.11. pirmā palīdzība lauksaimniecības dzīvniekiem;

3.12. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);

3.13. vides aizsardzība (vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, videi draudzīgas tehnoloģijas un materiāli);

3.14. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.15. ķīmisko un bioloģiski aktīvo vielu uzglabāšanas noteikumi;

3.16. informācijas tehnoloģijas;

3.17. A un B kategorijas traktortehnikas vadīšana;

3.18. lietišķā komunikācija;

3.19. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.20. darba tiesiskās attiecības;

3.21. valsts valoda;

3.22. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

3.72. Komercdarbinieka profesijas standarts

3.72.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – komercdarbinieks.

2. Profesijas kodi:

Dārzkopības KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339  17";

Mazumtirdzniecības KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339  18";

Agrārā sektora KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339  22";

Transporta pārvadājumu KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339  23";

Reklāmas pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339  24";

Viesnīcu pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339  25";

Restorāna pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339  26";

Rūpniecības KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339  27";

Tūrisma pakalpojumu KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339  30";

Mākslas KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339  31";

KOMERCDARBINIEKS – profesijas kods "3339  40" (turpmāk kopā – komercdarbinieks).

3.72.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– komercdarbinieks veic uzņēmumam nepieciešamo resursu plānošanu, sagādi un preču pārdošanu un virzīšanu tirgū; veic ar loģistiku un preču pārdošanu saistīto darbību uzskaiti, šo darbību dokumentu pārvaldību.

Komercdarbinieks strādā uzņēmumā, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.72.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja piedalīties tirgus pētījumos, analizēt un interpretēt tos.

2. Spēja noteikt uzņēmuma un preces konkurētspējas priekšrocības.

3. Spēja noteikt uzņēmuma tirgus daļu, segmentēt tirgu.

4. Spēja noteikt mērķtirgu un produkta pozīciju tirgū.

5. Spēja noteikt un izvērtēt preču optimālos sadales kanālus un pārdošanas metodes.

6. Spēja izprast un ievērot cenu politiku.

7. Spēja izstrādāt uzņēmuma produktiem atbilstošu politiku preču virzīšanai tirgū un veicināt uzņēmuma atpazīstamību.

8. Spēja pārdot uzņēmuma preces.

9. Spēja novērtēt un pilnveidot uzņēmuma preču sortimentu.

10. Spēja izstrādāt uzņēmuma piedāvājumus publiskajiem iepirkumiem.

11. Spēja izveidot piegādātāju datubāzi, analizējot un izvērtējot izejvielu piegādes avotus.

12. Spēja analizēt, piesaistīt un vadīt ārpakalpojumus.

13. Spēja novērtēt izmaksas, kas saistītas ar preču piegādi vai sagādi.

14. Spēja pieņemt, izsniegt un uzraudzīt mantiskās vērtības un veikt inventarizāciju.

15. Spēja pārraudzīt materiālu pārvietošanas un uzglabāšanas noteikumu un termiņu ievērošanu.

16. Spēja veidot un uzturēt sadarbību ar klientiem, nodrošināt atgriezenisko saiti un sekot līdzi to līgumsaistību izpildei, ievērojot komercinformācijas konfidencialitāti.

17. Spēja izstrādāt klienta vajadzībām atbilstošu piedāvājumu un prezentēt to.

18. Spēja nodrošināt lietišķo saraksti ar sadarbības partneriem.

19. Spēja izveidot, atjaunināt un izmantot dažādas datubāzes.

20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

21. Spēja izstrādāt darba plānu un grafikus.

22. Spēja strādāt komandā.

23. Spēja pārzināt uzņēmuma darba samaksas sistēmu.

24. Spēja sastādīt un noformēt līgumus un citus dokumentus.

25. Spēja analizēt uzņēmuma saimniecisko darbību un piedalīties uzņēmuma attīstības plānošanā.

26. Spēja sagatavot atskaites un citu nepieciešamo informāciju uzņēmuma vadībai.

27. Spēja ievērot kvalitātes vadības standartus, piedalīties to izstrādē un ieviešanā.

28. Spēja sazināties valsts valodā.

29. Spēja sazināties divās svešvalodās.

30. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

31. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

32. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un higiēnas prasības.

33. Spēja, ja tas nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību.

34. Veikt darba pienākumus, ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

35. Spēja racionāli plānot un veikt darba pienākumus, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

3.72.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Atlasīt un apkopot primāro un sekundāro informāciju un veikt tās apstrādi.

2. Veikt tirgus pētījuma analīzi un noteikt konkurētspējas priekšrocības.

3. Noteikt uzņēmuma tirgus daļu.

4. Noteikt un izvērtēt optimālākos preču sadales kanālus.

5. Segmentēt tirgu, noteikt mērķtirgu un produkta pozīciju tirgū.

6. Izprast cenu politiku un rīkoties atbilstoši tai.

7. Izstrādāt produktam atbilstošu politiku tā virzīšanai tirgū un veicināt uzņēmuma atpazīstamību.

8. Pārdot uzņēmuma preces.

9. Sadarboties ar loģistikas ārpakalpojuma sniedzējiem, novērtējot ārpakalpojuma kvalitāti.

10. Izstrādāt piedāvājumus publiskajiem iepirkumiem.

11. Analizēt un izvērtēt izejvielu piegādes avotus.

12. Izmantot izejvielu piegādātāju datubāzi.

13. Novērtēt izmaksas, kas saistītas ar preču sagādi un piegādi.

14. Ievērot mantisko vērtību aprites pamatprincipus uzņēmumā.

15. Veikt mantisko vērtību inventarizāciju.

16. Pieņemt un izsniegt mantiskās vērtības.

17. Pārraudzīt mantisko vērtību pārvietošanas un uzglabāšanas noteikumu un termiņu ievērošanu.

18. Veidot un uzturēt komunikāciju ar klientiem.

19. Nodrošināt atgriezenisko saiti ar klientiem.

20. Izstrādāt piedāvājumu atbilstoši klientu vajadzībām un, ja nepieciešams, prezentēt to, ievērojot profesionālās ētikas principus.

21. Sekot līdzi klienta līgumsaistību izpildei.

22. Izstrādāt darba plānu un grafikus un sekot līdzi to izpildei.

23. Strādāt komandā.

24. Izteikt priekšlikumus darba samaksas sistēmas uzlabošanai uzņēmumā.

25. Sastādīt līgumus un citus dokumentus.

26. Sagatavot un iesniegt uzņēmuma vadībai atskaites un citu nepieciešamo informāciju.

27. Veikt uzņēmuma darbības analīzi un izteikt priekšlikumus uzņēmuma attīstības plāna izstrādē.

28. Ievērot kvalitātes vadības standartus, piedalīties to izstrādē un ieviešanā.

29. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

30. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

31. Pārvaldīt valsts valodu.

32. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī.

33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

34. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un higiēnas prasības.

35. Ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību.

36. Veikt darba pienākumus, ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

37. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku savas profesionālās darbības veikšanai.

38. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

3.72.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī – zināšanas statistikā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. konkurētspēja;

2.2. tirgzinības komunikācijas komplekss;

2.3. zīmolvedība;

2.4. projektu vadība;

2.5. finanšu instrumenti;

2.6. kravu pārvadājumu noteikumi;

2.7. ar personālvadību saistītie normatīvie akti;

2.8. finanšu vadība un ekonomika;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. kvalitatīvas un kvantitatīvas informācijas ieguves metodes;

3.2. analīzes metodes;

3.3. tirgus daļas noteikšana;

3.4. segmentēšana;

3.5. mērķtirgus noteikšana;

3.6. produkta pozicionēšana;

3.7. cenu veidošana;

3.8. grāmatvedības pamati;

3.9. nodokļu sistēma;

3.10. lietišķie aprēķini;

3.11. dokumentu pārvaldība;

3.12. informācijas ieguve;

3.13. informācijas tehnoloģijas, profesionālās datorprogrammas;

3.14. darba plānošana;

3.15. kvalitātes vadības sistēmas;

3.16. loģistika;

3.17. prečzinības pamati;

3.18. darba tiesisko attiecību normas;

3.19. darba aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.20. saskarsmes psiholoģijas pamati;

3.21. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.22. valsts valoda;

3.23. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;

3.24. pirmā palīdzība;

3.25. vides aizsardzība;

3.26. ugunsdrošības noteikumi.

3.73. Lauku tūrisma speciālista profesijas standarts

3.73.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – lauku tūrisma speciālists.

2. Profesijas kods – 4221 05.

3.73.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– lauku tūrisma speciālists pieņem pasūtījumus; organizē viesu apkalpošanu; piedāvā un veic lauku tūrisma un viesmīlības pakalpojumus viesiem; veic uzskaiti un atskaites par viesiem tūrisma uzņēmumā.

Lauku tūrisma speciālists strādā lauku tūrisma uzņēmumos, var būt pašnodarbinātā persona vai individuālais komersants.

3.73.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt un piedāvāt vietējos un reģionālos lauku tūrisma pakalpojumus un lauku tūrisma aktivitātes atbilstoši tūrisma kvalitātes sistēmu prasībām.

2. Spēja sniegt lauku tūrisma pakalpojumus atbilstoši klientu vēlmēm un uzņēmuma iespējām.

3. Spēja veidot un atšķirt lauku tūrisma produktus un pakalpojumu veidus, izmantojot informācijas meklēšanas instrumentus.

4. Spēja veikt ar lauku tūrisma pakalpojumiem saistītos pasūtījumus un noformēt pavaddokumentus atbilstoši dokumentu pārvaldības un grāmatvedības prasībām.

5. Spēja uzņemt un reģistrēt viesi lauku tūrisma uzņēmumā, ievērojot personas datu aizsardzības normatīvo aktu prasības.

6. Spēja informēt un pārdot viesim lauku tūrisma pakalpojumus un papildpakalpojumus, informēt par vietējiem tūrisma, sociāliem, kultūras un dabas resursiem.

7. Spēja uzklausīt viesu vēlmes, piedāvāt papildpakalpojumus atbilstoši viesu mērķauditorijai.

8. Spēja izvēlēties un lietot nepieciešamos resursus darba uzdevumu veikšanai.

9. Spēja pieņemt lēmumu par veicamajiem darbiem, to secību, atbilstošākajiem resursiem, materiāliem un līdzekļiem lauku tūrisma pakalpojuma veidošanā un izpildē.

10. Spēja izmantot informācijas tehnoloģijas, datubāzes un citus informācijas avotus un iepazīties ar jaunākajiem attīstības virzieniem lauku tūrismā pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai.

11. Spēja plānot, organizēt un koordinēt papildu pakalpojumu norisi sadarbībā ar lauku tūrismā iesaistītajām personām.

12. Spēja noteikt lauku tūrisma pakalpojumu kopējās izmaksas un piedāvāto tūrisma produktu cenu.

13. Spēja norēķināties ar viesi par sniegtajiem lauku tūrisma pakalpojumiem, veicot skaidras un bezskaidras naudas norēķinus.

14. Spēja informēt viesus par apkārtnes tūrisma infrastruktūru, objektiem, aktīvās atpūtas, nakšņošanas un ēdināšanas iespējām un vides īpatnībām.

15. Spēja pasūtīt un saņemt produkciju un materiāltehniskos līdzekļus darba izpildei.

16. Spēja izprast viesu vēlmes, risināt radušās situācijas savas kompetences ietvaros un atbilstoši rīkoties nestandarta situācijās.

17. Spēja pārzināt tūristu mītnes darba organizāciju, personāla pienākumus un atbildību.

18. Spēja veidot pozitīvu saskarsmi, ievērojot nacionālo kultūru atšķirības, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

19. Spēja uzturēt regulāru atgriezenisko saiti ar viesiem lauku tūrisma pakalpojumu pieprasījuma un kvalitātes izvērtēšanai, lai nodrošinātu atkārtotu pārdošanu.

20. Spēja ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus, kā arī informēt viesus par to ievērošanu.

21. Spēja izvērtēt un lietot tradicionālās un netradicionālās saimniekošanas metodes laukos.

22. Spēja strādāt individuāli un komandā, atbildēt par sava darba rezultātu.

23. Spēja pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes atbilstoši lauku tūrisma prasībām.

24. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās, lietot profesionālo terminoloģiju.

25. Spēja ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

26. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas un saistošos normatīvos aktus.

27. Spēja ievērot higiēnas un sanitārās normas.

28. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

3.73.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt viesu pasūtījumu rezervāciju un ar to saistītās darbības.

2. Meklēt un atrast ar lauku tūrismu saistīto profesionālo informāciju.

3. Sniegt viesiem nepieciešamo ar tūrismu un viesmīlību saistīto profesionālo informāciju.

4. Komunicēt ar lauku tūrisma mērķauditoriju, anketēt un intervēt uzņēmuma esošos un potenciālos viesus.

5. Apkopot un ievadīt informāciju viesu datubāzēs, ievērojot datu aizsardzību.

6. Organizēt viesu atpūtu atbilstoši viesu vēlmēm un uzņēmuma iespējām.

7. Veikt skaidras un bezskaidras naudas norēķinus.

8. Ievērot higiēnas un sanitārās normas.

9. Sakārtot un uzturēt kārtībā darba vietu un vidi.

10. Uzturēt kārtībā izmantojamās darba iekārtas.

11. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

12. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un videi draudzīgas saimniekošanas principus.

13. Darbā izmantot tradicionālās un netradicionālās saimniekošanas metodes laukos.

14. Pārzināt un lietot kvalitātes standartus lauku tūrismā.

15. Veidot lauku tūrisma produktus, izmantojot informācijas meklēšanas instrumentus.

16. Pasūtīt un saņemt produkciju lauku tūrisma pakalpojuma sniegšanai.

17. Noformēt grāmatvedības un uzskaites pavaddokumentus, veidot atskaites.

18. Lietot informācijas tehnoloģijas, atbilstošu sadzīves, biroja un darba aprīkojumu darba uzdevumu veikšanai.

19. Pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros.

20. Ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus un sniegt viesiem informāciju par noteikumu ievērošanu.

21. Sniegt pirmo palīdzību.

22. Izmantot lauku tūrisma resursus.

23. Sadarboties ar lauku tūrismā ieinteresētajām pusēm.

24. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Pārvaldīt divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī.

27. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.

28. Veidot pozitīvu lauku tūrisma uzņēmuma tēlu un veicināt tā atpazīstamību.

29. Strādāt individuāli un komandā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

30. Pārzināt un ievērot ar lauku tūrisma nozari saistītos normatīvos aktus.

31. Ievērot lietišķās etiķetes, viesmīlības un saskarsmes kultūras principus savā darbā.

32. Pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes atbilstoši lauku tūrisma prasībām.

3.73.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. grāmatvedības pamati;

1.2. tradicionālās un netradicionālās saimniekošanas metodes laukos;

1.3. telpu estētika un dizaina pielāgošana atbilstoši lauku tūrismam;

1.4. runas un kustību kultūra;

1.5. ekoloģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tūrisma pakalpojumu veidi un produkti;

2.2. videi draudzīga saimniekošana;

2.3. pasākumu organizēšana;

2.4. lauku tūrisma nozarē iesaistītās organizācijas;

2.5. tirgzinības pamati;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. lauku tūrisma resursi;

3.2. viesmīlības un saskarsmes principi;

3.3. lauku tūrisma pakalpojuma veidi un produkti;

3.4. lauku tūrisma produktu veidošanas pamati;

3.5. pakalpojuma cenu noteikšanas principi;

3.6. norēķinu un maksājumu līdzekļu veidi;

3.7. informācijas tehnoloģijas, profesionālās datorprogrammas;

3.8. uzņēmuma darba organizācijas principi;

3.9. dokumentu pārvaldības pamati;

3.10. kvalitātes standarti lauku tūrismā;

3.11. pārdošanas principi;

3.12. normatīvie akti lauku tūrisma jomā;

3.13. valsts valoda;

3.14. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;

3.15. darba aizsardzības prasības;

3.16. vides aizsardzības prasības;

3.17. darba tiesisko attiecību normas;

3.18. pirmā palīdzība;

3.19. elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumi;

3.20. higiēnas un sanitārās normas;

3.21. personas datu aizsardzības normatīvie akti;

3.22. sadzīves, biroja un darba aprīkojuma lietošana;

3.23. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.24. starpkultūru ētikas pamati.

3.74. Iespieddarbu apstrādes speciālista profesijas standarts

3.74.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – iespieddarbu apstrādes speciālists.

2. Profesijas kods – 7323 01.

3.74.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– iespieddarbu apstrādes speciālists poligrāfijas ražošanas tehnologa vadībā veic iespieddarbu apstrādi un iesiešanu, izmantojot automātiskās apstrādes iekārtas, plūsmas līnijas, aprīkojumu, instrumentus; ar savu profesionālo darbību nodrošina kvalitatīvas iespiedprodukcijas ražošanu.

Iespieddarbu apstrādes speciālists strādā uzņēmumos, kas izgatavo iespiedprodukciju, var būt pašnodarbinātā persona vai individuālais komersants.

3.74.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt darba uzdevumu atbilstoši tehnoloģiskajai kartei, iespieddarba maketam un citai tehniskajai dokumentācijai, ja nepieciešams, izsakot priekšlikumus par tehniskās dokumentācijas korekciju.

2. Spēja veikt automātisko apstrādes iekārtu, plūsmas līniju, aprīkojuma un instrumentu sagatavošanu darbam un to ikdienas apkopi, ievērojot instrukcijās noteiktās lietošanas prasības.

3. Spēja strādāt ar automātiskajām apstrādes iekārtām, plūsmas līnijām, aprīkojumu un instrumentiem, nodrošinot kvalitatīvas produkcijas ražošanu.

4. Spēja izvērtēt materiālu kvalitātes atbilstību tehnoloģiskajam procesam, izvēlēties un sagatavot darba uzdevumam atbilstošus materiālus vajadzīgajā kvalitātē, gramāžā, izmēros un daudzumā.

5. Spēja veikt iespiedloksnes virsmas apdares darbus atbilstoši tehnoloģiskajiem norādījumiem vai iespieddarba maketam.

6. Spēja veikt bloka izgatavošanas un apdares darbus atbilstoši sējuma veidam vai iespieddarba maketam.

7. Spēja nodrošināt darba uzdevumam, tehnoloģiskajai kartei un darba maketam atbilstošu tehnoloģiju izmantošanu, izvērtēt darba kvalitāti katrā ražošanas posmā un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

8. Spēja noformēt darba procesā nepieciešamo dokumentāciju, veikt izgatavotās poligrāfijas produkcijas uzskaiti.

9. Spēja pastāvīgi sekot līdzi un iepazīties ar iespieddarbu apstrādes jaunākajām tehnoloģijām, apstrādes iekārtām, plūsmas līnijām, aprīkojumu, instrumentiem, materiāliem.

10. Spēja izvērtēt iegūtās zināšanas un prasmes, kā arī pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

11. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās, lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

12. Spēja strādāt komandā vai individuāli, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

13. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

14. Spēja ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus un sniegt pirmo palīdzību.

3.74.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Strādāt ar tehnoloģisko karti, iespieddarba maketu un citu tehnisko dokumentāciju.

2. Sagatavot darbam automātiskās apstrādes iekārtas, plūsmas līnijas, aprīkojumu un instrumentus.

3. Veikt automātisko apstrādes iekārtu, plūsmas līniju, aprīkojuma un instrumentu ikdienas apkopi.

4. Sagatavot tehnoloģiskajam procesam un darba uzdevumam atbilstošus poligrāfijas materiālus vajadzīgajā kvalitātē, gramāžā, izmēros un apjomā.

5. Rīkoties saskaņā ar iespieddarbu apstrādes iekārtu, plūsmas līniju, aprīkojuma un instrumentu lietošanas instrukcijām, darba aizsardzības un veselības aizsardzības prasībām.

6. Veikt iespiedloksnes virsmas apstrādes darbus atbilstoši tehnoloģiskajai kartei, iespieddarba maketam vai citai tehniskajai dokumentācijai.

7. Veikt bloku izgatavošanas un apstrādes darbus atbilstoši tehnoloģiskajai kartei, iespieddarba maketam vai citai tehniskajai dokumentācijai.

8. Izgatavot vākus un ievākot iespieddarbus.

9. Iepakot gatavos iespieddarbus, veikt to uzskaiti un noformēt darba procesa dokumentāciju.

10. Ievērot spēkā esošo normatīvo aktu, standartu un tehniskās dokumentācijas prasības par iespieddarbu iesiešanu un apstrādi.

11. Iegūt, izvērtēt, atlasīt un izmantot profesionālo informāciju.

12. Komunicēt un sadarboties ar kolēģiem, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

13. Veikt darbu komandā vai individuāli.

14. Pilnveidot profesionālo kompetenci.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

18. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

19. Ievērot ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

20. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

21. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

22. Sniegt pirmo palīdzību.

3.74.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. iespiedprodukcijas ražošanas iekārtas;

1.2. iespieddarbu sagatavošana iespiešanai un iespiešana;

1.3. arodveselības pamati;

1.4. ergonomikas principi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. iespiedloksnes tehniskais izklājums, tā veidošana;

2.2. iespiedlokšņu veidi un elementi;

2.3. kompozīcijas pamati;

2.4. poligrāfijas materiālu veidi, to īpašības un lietošana;

2.5. tehnoloģisko dokumentu noformēšana;

2.6. informācijas ieguves paņēmieni;

2.7. saskarsmes psiholoģija.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. apstrādes iekārtu veidi, darbības principi, lietojums;

3.2. iespieddarbu apstrādes tehnoloģijas;

3.3. iespiedprodukcijas apstrādes materiālu veidi, īpašības un lietošana ražošanas procesos;

3.4. iespiedloksnes virsmas apdares tehnoloģijas;

3.5. bloka izgatavošanas un sastiprināšanas, apdares un papildelementu pievienošanas tehnoloģijas;

3.6. papīra un kartona lokšņu standarti;

3.7. sējuma vāku veidi, to izgatavošanas tehnoloģijas;

3.8. valsts valoda;

3.9. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;

3.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

3.11. vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipi;

3.12. darba aizsardzības prasības;

3.13. vides aizsardzības prasības;

3.14. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

3.15. darba tiesisko attiecību normas;

3.16. pirmā palīdzība.

3.75. Loģistikas darbinieka profesijas standarts

3.75.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – loģistikas darbinieks.

2. Profesijas kods – 3339 16.

3.75.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– loģistikas darbinieks patstāvīgi nodrošina kravas (preču) plūsmas transportēšanas fizisku izpildi, kas ietver plānošanu, organizēšanu un kontroli, lai nodrošinātu laicīgu un efektīvu kravas (preču) piegādes procesu.

Loģistikas darbinieks ir nodarbināts transporta, loģistikas, ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumos.

3.75.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast transportēšanas procesu, tā plānošanas nosacījumus un datus.

2. Spēja apzināt un izvērtēt transportēšanas procesa datus un izvēlēties optimālo transportēšanas veidu, laiku un transportlīdzekli.

3. Spēja sagatavot transportēšanas plānu un grafiku, nodot sagatavoto informāciju pārvadātājam.

4. Spēja izprast un piemērot loģistikas nozarei saistošos normatīvos aktus (t.sk. starptautiskos līgumus) un noteikumus praktiskajā darbībā.

5. Spēja apzināt kravu, izvērtēt un noteikt nepieciešamos kravas pavaddokumentus un noformēt tos.

6. Spēja uzklausīt, saņemt darba uzdevumu, lietišķi un loģiski formulēt domu un dot norādījumus kravas nosūtītājam, pārvadātājam un kravas saņēmējam.

7. Spēja īstenot lietišķo komunikāciju ar atļauju piešķiršanas, licencēšanas un sertificēšanas institūcijām, sniegt nepieciešamo informāciju.

8. Spēja strādāt ar dažādiem kravas transportēšanas dokumentu veidiem, veikt to uzkrāšanu un sistematizēšanu.

9. Spēja lietot biroja tehniku, specifiskās loģistikas datorprogrammas un aprēķinu veikšanai paredzētās datorprogrammas darba uzdevumu veikšanā, kā arī rēķinu, citu dokumentu, atskaišu un pārskatu sagatavošanā.

10. Spēja sagatavot un sniegt nepieciešamo informāciju un risināt kravu apdrošināšanas jautājumus.

11. Spēja veikt kravas transportēšanas plāna un grafika īstenošanas procesa kontroles pasākumus (iekraušanu, pārvadājuma norisi, piegādi utt.).

12. Spēja izvērtēt transportēšanas procesa norises datus, izdarīt secinājumus.

13. Spēja strādāt patstāvīgi, noteikt darba uzdevumu izpildei nepieciešamās darbības prioritārā secībā un atbilstoši rīkoties, noteikt un ievērot laika normas un termiņus.

14. Spēja izprast un pareizi piemērot Latvijas Republikas nodokļu sistēmu.

15. Spēja uzkrāt, sistematizēt un apkopot informāciju un dokumentus, sagatavot un iesniegt nepieciešamo informāciju un dokumentus to iegrāmatošanai.

16. Spēja noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumiem un dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām.

17. Spēja risināt nestandarta situācijas un veikt darba uzdevumus paaugstināta stresa situācijās.

18. Spēja komunicēt rakstveidā un mutvārdos valsts valodā un divās svešvalodās, t.sk. izmantojot mūsdienu informācijas tehnoloģijas un lietojot profesionālo terminoloģiju.

19. Spēja noteikt darba vietas un darba aprīkojuma atbilstību darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasībām un, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties.

20. Spēja darba procesā izvēlēties un lietot pareizus, ergonomiskus un veselībai drošus darba paņēmienus un sniegt pirmo palīdzību.

21. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

22. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas un profesionālās saskarsmes pamatprincipus.

23. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

24. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

25. Spēja strādāt individuāli un komandā, atbildēt par sava darba rezultātu.

3.75.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Piemērot transportēšanu regulējošos normatīvos aktus un dokumentus, t.sk. par dažādiem kravu veidiem (bīstamajām kravām, pārtikas kravām, likvīdām kravām, beramkravām un dzīvnieku kravām) un temperatūras kontroles normām.

2. Plānot kravas (preču) plūsmu.

3. Lietišķi rīkoties problēmsituācijās.

4. Ievērot dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumus.

5. Sadarboties, uzklausīt norādījumus, kā arī formulēt domu un dot norādījumus.

6. Izmantot zināšanas par noteiktās iekraušanas un izkraušanas tehnikas lietošanu.

7. Piemērot zināšanas par nodokļu politiku savā profesionālajā darbībā.

8. Lietot ģeogrāfiskās kartes.

9. Izmantot aprēķinu veikšanai paredzētās datorprogrammu funkcijas, lietot rēķināšanas, grafiku veidošanas, filtru izmantošanas, vienību atlases un citas funkcijas atskaišu sagatavošanai.

10. Lasīt un saprast darba procesam nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.

11. Aprēķināt kravas izmērus un piemērot atbilstošu transportu.

12. Strādāt ar nomenklatūru – harmonizēto preču sistēmu.

13. Strādāt ar specifiskām loģistikas datorprogrammām.

14. Lietot biroja tehniku un komunikācijas līdzekļus.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt divas svešvalodas (angļu un krievu valodu) rakstveidā un mutvārdos profesionālās saziņas līmenī.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās (angļu un krievu valodā).

18. Īstenot rakstveida un mutvārdu lietišķo komunikāciju.

19. Strādāt patstāvīgi, izvērtēt prioritātes un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

20. Analizēt transportēšanas procesa datus.

21. Pielāgot pārvadāšanas iepakojumus.

22. Lietot grāmatvedības uzskaites vispārīgās metodes.

23. Sagatavot nepieciešamo informāciju apdrošināšanas gadījumā.

24. Plānot darba uzdevumus, to secību un izpildes termiņus veicamo darba pienākumu ietvaros.

25. Izvērtēt riskus transportēšanas procesā.

26. Veikt kravas parametru fiziskus mērījumus.

27. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

28. Lietot pareizus, ergonomiskus un veselībai drošus darba paņēmienus.

29. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

30. Sniegt pirmo palīdzību.

31. Pilnveidot savas profesionālās prasmes, iegūt un izvērtēt jaunu profesionālo informāciju.

32. Veikt darbu noteiktajā laikā un termiņā.

33. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

34. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

35. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.75.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. iepakojuma veidi, materiāli un tehnoloģijas;

1.2. lietvedība un dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas pamatprincipi;

1.3. Latvijas Republikas nodokļu sistēma;

1.4. muitas sistēma;

1.5. eksports un imports;

1.6. arodveselības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. transporta veidi;

2.2. kravu veidi;

2.3. iekraušanas un izkraušanas tehnika un principi;

2.4. grāmatvedības uzskaites pamati.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. transportēšanas process ražošanas uzņēmumā, loģistikas uzņēmumā, tirdzniecības uzņēmumā;

3.2. loģistikas nozarei saistošie starptautiskie un Latvijas Republikas normatīvie akti;

3.3. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās (angļu un krievu valodā);

3.4. projektu vadība un darba uzdevumu plānošanas principi;

3.5. loģikas pamati un analīze;

3.6. biroja tehnika un komunikācijas līdzekļi, veidi un specifiskās funkcijas;

3.7. informācijas tehnoloģijas, datorprogrammatūra aprēķiniem un loģistikas datu apstrādei;

3.8. krīzes pārvaldība un tās praktiskais lietojums;

3.9. lietišķā komunikācija (t.sk. rakstveida) un profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.10. starptautiskās pārvadājumu konvencijas un to praktiska piemērošana;

3.11. starptautiskie kravu pārvadāšanas noteikumi;

3.12. AETR regula jeb Eiropas valstu līgums par transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos pārvadājumos;

3.13. apdrošināšanas principi un veidi, transportējot kravu;

3.14. ģeogrāfiskās kartes (t.sk. reljefa kartes, pasta indeksa kartes) un valstu ģeogrāfiskās īpatnības;

3.15. kombinētā nomenklatūra;

3.16. tilpuma, gabarītu, apjoma un svara aprēķini;

3.17. mērinstrumentu veidi un to lietošana;

3.18. valsts valoda;

3.19. divas svešvalodas (angļu un krievu valoda) profesionālās saziņas līmenī;

3.20. darba aizsardzība (t.sk. ergonomika un pirmā palīdzība), ugunsdrošība un elektrodrošība;

3.21. vides aizsardzības pamatprincipi un prasības;

3.22. darba tiesisko attiecību normas;

3.23. saskarsmes psiholoģija.


3.76. Aktiera (trešā līmeņa kvalifikācija) profesijas standarts

3.76.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – aktieris (trešā līmeņa kvalifikācija).

2. Profesijas kods – 2655 03.

3.76.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– aktieris (trešā līmeņa kvalifikācija) piedalās izrāžu, koncertu un citu skatuves mākslas veidu iestudēšanā un izrādīšanā; sadarbībā ar citiem speciālistiem (režisoriem, horeogrāfiem, aktieriem) izstrādā un atveido lomu masu skatos dramatiskajos vai horeogrāfiskajos uzvedumos teātrī, televīzijā, radio, ielas performancēs vai filmās ar estētiskās un mākslinieciskās vērtības pamatpazīmēm.

Aktieris (trešā līmeņa kvalifikācija) strādā teātru, koncertu, kinoindustrijas komercsabiedrībās, svētku pasākumu organizēšanas un reklāmas aģentūrās, sabiedriskās iestādēs citu speciālistu vadībā, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.76.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja plānot, organizēt un īstenot savu radošo darbu.

2. Spēja novērtēt pilnvērtīgai izrādes, koncerta vai cita skatuves mākslas veida izpildīšanai nepieciešamās darbības, noteikt prioritātes.

3. Spēja uztvert darba uzdevumu un režisora/horeogrāfa prasības, novērtēt izrādes, koncerta vai cita skatuves mākslas veida īpatnības un aktualitātes.

4. Spēja analizēt lugas, scenāriju un citus tekstus lomas izstrādes procesā.

5. Spēja analizēt skatuves mākslas darba estētiskās vērtības.

6. Spēja strādāt radošā komandā, sadarboties ar režisoriem, horeogrāfiem, vokālajiem pedagogiem, dramaturgiem, komponistiem, aktieriem un dejotājiem, iestudējot dažādu laikmetu, stilu, žanru izrādes, horeogrāfiskus uzvedumus un koncertprogrammas.

7. Spēja izvēlēties un lietot izrāžu, koncertu un citu skatuves mākslas veidu īstenošanai piemērotākās aktiera pārvēršanās tehnikas un mākslas valodas pamatus.

8. Spēja ievērot skatuves kultūras principus publiskā priekšnesuma laikā.

9. Spēja patstāvīgi sagatavot prezentācijai savas profesionālās prasmes un demonstrēt tās ieinteresētajai auditorijai.

10. Spēja uzņemties atbildību par profesionālās darbības rezultātu kvalitatīvu izpildi.

11. Spēja piedalīties izrādes, koncerta vai cita skatuves mākslas veida prezentācijā un sniegt komentārus atbilstoši kompetencei.

12. Spēja uztvert profesionālu kritiku un izmantot to savas kvalifikācijas pilnveidei.

13. Spēja ievērot konfidencialitāti, neizpaust vai neizmantot savās vai citu personu interesēs informāciju, kas iegūta, pildot profesionālo darbību.

14. Spēja patstāvīgi sekot jaunākajām aktualitātēm un tendencēm skatuves mākslas jomā, radniecīgās jomās, apzināt un pilnveidot sadarbības iespējas ar līdzīgu profesiju speciālistiem.

15. Spēja iepazīties ar skatuves mākslas laikmetīgajām tehnoloģijām.

16. Spēja pilnveidot profesionālās iemaņas un fizisko sagatavotību organizētās apmācībās un pašmācības ceļā.

17. Spēja apzināties veselīga dzīvesveida principus.

18. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā profesionālās saziņas līmenī.

20. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

21. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

22. Spēja izvēlēties un izmantot informācijas tehnoloģijas un avotus profesionālo pienākumu veikšanai.

23. Spēja pārzināt un ievērot autortiesības un ar nozari saistītos normatīvos aktus.

24. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.76.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Plānot, organizēt un īstenot savu radošo darbu.

2. Ievērot savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

3. Izprast vispārējos skatuves mākslas pamatprincipus.

4. Uztvert darba uzdevumu un režisora/horeogrāfa prasības.

5. Analizēt lugas, scenāriju u.c. tekstus, lai izstrādātu lomu un pamatotu aktieru māksliniecisko pārvēršanos.

6. Izvēlēties un lietot izrāžu, koncertu un citu skatuves mākslas veidu realizācijai piemērotākās aktiera pārvēršanās tehnikas.

7. Izmantot mākslas valodas pamatus un piemērot tos lomas (tēla) izveides procesā.

8. Izprast skatuves mākslas ietekmi uz mērķauditoriju.

9. Izprast skatuves mākslas darba novērtēšanas principus.

10. Strādāt radošā komandā, veidot sadarbību ar izrādes, koncerta vai cita skatuves mākslas veida realizācijā iesaistītajiem speciālistiem (režisoriem, horeogrāfiem, vokālajiem pedagogiem, scenogrāfiem, kostīmu māksliniekiem, diriģentiem, producentiem, reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālistiem).

11. Ievērot skatuves kultūras principus.

12. Sagatavot prezentācijai savas profesionālas prasmes un demonstrēt tās ieinteresētajai auditorijai.

13. Atbildēt par savas profesionālās darbības kvalitāti.

14. Piedalīties izrāžu, koncertu vai citu skatuves mākslas veidu prezentācijās un sniegt komentārus atbilstoši kompetencei.

15. Uzklausīt profesionālo kritiku un izmantot to savas kvalifikācijas pilnveidei.

16. Izprast skatuves mākslas vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā.

17. Izprast mūsdienu teātra un vizuālās mākslas likumsakarības.

18. Gūt priekšstatu par skatuves mākslas laikmetīgajām tehnoloģijām.

19. Ievērot konfidencialitāti.

20. Patstāvīgi sekot jaunākajām aktualitātēm skatuves mākslas un tai radniecīgās jomās.

21. Veicināt sadarbību ar skatuves mākslas un tai radniecīgu nozaru speciālistiem.

22. Lietot pieejamos profesionālās informācijas ieguves avotus.

23. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku.

24. Uzturēt un pilnveidot fizisko sagatavotību.

25. Apzināties veselīga dzīvesveida principus.

26. Veidot pozitīvu saskarsmi.

27. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

28. Pārvaldīt valsts valodu.

29. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

30. Lietot nozares terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

31. Papildināt zināšanas un prasmes tālākizglītībā.

32. Veikt darbus atbilstoši darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasībām.

33. Sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumos.

34. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

35. Pārzināt un ievērot autortiesības un ar nozari saistītos normatīvos aktus.

36. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.76.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. literatūras vēstures pamati;

1.2. mākslas vēstures pamati;

1.3. kostīmu vēsture;

1.4. filozofijas pamati;

1.5. reliģiju vēstures pamati;

1.6. estētika;

1.7. grāmatvedības pamati;

1.8. dokumentu pārvaldības pamati;

1.9. komercdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. mūzikas vēsture;

2.2. mūzikas teorijas pamati un kompozīcija;

2.3. saskarsmes psiholoģija;

2.4. teātra vēsture;

2.5. dejas mākslas vēsture;

2.6. ētika;

2.7. stilistika;

2.8. folklora un etnogrāfija;

2.9. cilvēka anatomija, fizioloģija un higiēna;

2.10. balss aparāta uzbūve;

2.11. veselības aizsardzība, profesionālo slimību profilakse un to novēršana;

2.12. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. aktiera ētika;

3.2. aktiera meistarības pamatprincipi;

3.3. skatuves runas pamatprincipi;

3.4. vokālās meistarības pamati;

3.5. dejas kompozīcija;

3.6. skatuves kustības pamatprincipi;

3.7. akrobātikas un pantomīmas pamati;

3.8. sporta vingrošanas un fitnesa pamatprincipi;

3.9. valsts valoda;

3.10. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.11. darba aizsardzība (ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi, ergonomika, pirmā palīdzība);

3.12. vides aizsardzības pamatprincipi un prasības;

3.13. informācijas tehnoloģijas;

3.14. autortiesības un nozares normatīvie akti;

3.15. darba tiesisko attiecību normas.

3.77. Ēku būvtehniķa profesijas standarts

3.77.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ēku būvtehniķis.

2. Profesijas kods – 3112 02.

3.77.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ēku būvtehniķis plāno, organizē un uzrauga izpildītāju darbu, kas veic ēkas nesošo un norobežojošo konstrukciju būvniecību, nojaukšanu vai nomaiņu atbilstoši būvprojektam, būvdarbu organizēšanas projektam un darbu veikšanas projektam.

Ēku būvtehniķis strādā būvuzņēmumos, kas nodarbojas ar dažāda veida ēku būvniecības, atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas darbiem, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.77.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja izmantot normatīvo aktu prasības būvdarbu izpildē.

2. Spēja lasīt un izmantot būvprojektus ikdienas darbā.

3. Spēja pārzināt ēku būvniecībā veicamo būvdarbu veidus, tehnoloģiju un īstenošanas specifiku atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības principiem.

4. Spēja pārzināt darbu organizēšanas kalendāra plānu un tīkla grafiku, sagatavot tam atbilstošu operatīvo darbu izpildes grafiku, rasēt.

5. Spēja noteikt ēku būvdarbiem nepieciešamo darbaspēka patēriņu un darbaspēka kvalifikāciju.

6. Spēja noteikt būvprojektā paredzēto būvdarbu (zemes, betonēšanas, būvkonstrukciju montāžas, mūrnieku, namdaru, jumiķu un apdares darbu) īstenošanai nepieciešamo būvmateriālu un būvizstrādājumu daudzumu, izvēlēties atbilstošos darba instrumentus un aprīkojumu.

7. Spēja iekārtot drošu un ergonomisku darba vietu, lietot būvdarbu veikšanai nepieciešamo aprīkojumu un instrumentus.

8. Spēja lietot individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

9. Spēja izprast ēkas konstrukciju savstarpējo mijiedarbību un dažādu būvkonstrukciju savienojumus.

10. Spēja novērtēt būvmateriālu un būvizstrādājumu kvalitāti.

11. Spēja novērtēt būvizstrādājumu atbilstību būvprojektā noteiktajiem parametriem.

12. Spēja organizēt un vadīt būvdarbus (būvkonstrukciju montāžas, mūrnieku, namdaru un jumiķu darbus).

13. Spēja uzmērīt izpildītos būvdarbus.

14. Spēja lietot ģeodēziskās un citas mērīšanas ierīces un instrumentus.

15. Spēja novērtēt izpildīto būvdarbu kvalitāti.

16. Spēja novērtēt ēku būvdarbu veikšanā pieļauto neatbilstību sekas, savlaicīgi rīkoties un organizēt pieļauto neatbilstību novēršanu.

17. Spēja identificēt videi bīstamos būvniecības atkritumus un, ja nepieciešams, organizēt to savākšanu būvobjektā.

18. Spēja lietot drošus darba paņēmienus un ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

19. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

20. Spēja komunicēt un izskaidrot darbiniekiem darba kārtību un uzdevumus, pienākumus un tiesības.

21. Spēja motivēt darbiniekus kvalitatīvai būvdarbu veikšanai.

22. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

23. Spēja atbilstoši rīkoties ārkārtas situācijās un sniegt pirmo palīdzību.

24. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

25. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

26. Spēja veikt savus pienākumus patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava un pārraudzībā esošo darbinieku darba rezultātu.

3.77.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt un ievērot būvniecības normatīvo aktu prasības praktiskajā darbā.

2. Lietot būvniecības terminus un rasējumos izmantotos apzīmējumus profesionālajā saziņā un dokumentos.

3. Rasēt ēku plānus, fasādes, griezumus un būvkonstrukciju mezglus.

4. Lietot biroja lietojumprogrammas dokumentu sagatavošanai un projektēšanas datorprogrammas rasējumu lasīšanai.

5. Sagatavot operatīvo darbu izpildes grafiku atbilstoši darbu organizēšanas kalendāra plānam un tīkla grafikam.

6. Pārzināt būvdarbu tehnoloģijas.

7. Organizēt, vadīt un patstāvīgi veikt būvkonstrukciju montāžu, mūrnieku, namdaru un jumiķu darbus.

8. Atšķirt būvizstrādājumu funkcionālo nozīmi un lietojumu.

9. Lietot būvizstrādājumu iestrādāšanas metodes.

10. Iebūvēt būvizstrādājumus atbilstoši būvprojektam.

11. Sagatavot specifikācijas nepieciešamā būvmateriālu un būvizstrādājumu daudzuma pasūtījumam piegādei būvlaukumā.

12. Novērtēt būvizstrādājumu kvalitāti un to atbilstību būvprojektā paredzētajam.

13. Lietot būvprojektā paredzētos tehniskos risinājumus.

14. Noteikt būvdarbu veikšanai nepieciešamo darbaspēka kvalifikāciju un darbietilpību.

15. Izvēlēties atbilstošu aprīkojumu un darba instrumentus.

16. Organizēt un vadīt būvmateriālu un būvizstrādājumu pārvietošanu būvlaukumā.

17. Izprast būvkonstrukciju savstarpējo mijiedarbību.

18. Savienot dažādas būvkonstrukcijas.

19. Lietot ģeodēziskās un citas mērīšanas ierīces un instrumentus būvobjektā.

20. Uzmērīt un uzskaitīt izpildītos būvdarbus.

21. Izprast segto darbu dokumentēšanas principus būvniecībā.

22. Novērtēt pieļauto neatbilstību sekas un panākt to novēršanu atbilstoši būvprojektam.

23. Lietot būvdarbu kvalitātes kontroles sistēmu.

24. Organizēt būvprojektam neatbilstošo būvdarbu labošanu.

25. Pieņemt izlabotos būvdarbus no izpildītājiem.

26. Pārzināt būvniecības dalībnieku pienākumus, tiesības un atbildību būvniecības procesā.

27. Ievērot būvuzņēmuma un būvobjekta iekšējos kārtības noteikumus.

28. Ievērot normatīvo aktu prasības ikdienas darba organizēšanā.

29. Ierīkot ergonomiski un tehnoloģiski pareizas un drošas darba vietas.

30. Lietot aprīkojumu atbilstoši konkrētam būvdarbu veidam.

31. Identificēt iespējamos riskus darba vietā.

32. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

33. Lietot individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

34. Atbilstoši rīkoties ārkārtas situācijās un sniegt pirmo palīdzību.

35. Identificēt būvniecības bīstamos atkritumus.

36. Organizēt būvniecības atkritumu savākšanu.

37. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

38. Ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

39. Izskaidrot darbiniekiem darba kārtību, darba uzdevumus, pienākumus un tiesības.

40. Komunicēt ar citiem būvniecības dalībniekiem un pamatot savu viedokli.

41. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

42. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

43. Pārvaldīt valsts valodu.

44. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

45. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

46. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.77.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. informatīvās datubāzes;

1.2. projektēšanas datorprogrammas;

1.3. būvmehānika un materiālu pretestība;

1.4. inženierkomunikāciju ierīkošanas darbi;

1.5. būvdarbu plānošanas datorprogrammas;

1.6. zemes darbi;

1.7. betonēšanas darbi;

1.8. apdares darbi;

1.9. civilā aizsardzība;

1.10. būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība;

1.11. elektrotehnika;

1.12. ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipi;

1.13. vides pieejamība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. normatīvo aktu hierarhija un sistēma;

2.2. būvniecību reglamentējošie normatīvi;

2.3. būvprojekta sastāvs;

2.4. būvdarbu organizēšana;

2.5. būvmašīnas;

2.6. ēku daļas;

2.7. būvdarbu darbietilpība un izmaksas (tāmes);

2.8. būvkonstrukciju montāžas darbi;

2.9. saskarsmes pamati;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. būvniecības dalībnieku pienākumi, tiesības un atbildība;

3.2. būvniecības rasēšana;

3.3. būvniecības terminoloģija un grafiskie apzīmējumi;

3.4. būvmateriāli un būvizstrādājumi;

3.5. būvdarbu tehnoloģijas;

3.6. ēku būvkonstrukcijas;

3.7. ēku būvkonstrukciju savienošanas metodes un veidi;

3.8. būvkonstrukciju montāžas darbi;

3.9. mūrnieka darbi;

3.10. namdaru darbi;

3.11. jumiķu darbi;

3.12. ģeodēzija;

3.13. būvdarbu aprīkojums un instrumenti;

3.14. mērīšanas ierīces un instrumenti;

3.15. darba aizsardzības prasības (darba aizsardzības līdzekļi un to lietojums, darba vietas ergonomika, pirmā palīdzība);

3.16. ugunsdrošības prasības, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.17. darba tiesisko attiecību normas;

3.18. vides aizsardzības prasības;

3.19. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.20. biroja lietojumprogrammas un projektēšanas datorprogrammas;

3.21. valsts valoda;

3.22. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

3.78. Ceļu būvtehniķa profesijas standarts

3.78.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Ceļu būvTEHNIĶIS – profesijas kods "3112 16";

Būvdarbu VADĪTĀJA PALĪGS – profesijas kods "3112 29";

Ceļu MEISTARS – profesijas kods "3112 31";

Būvdarbu projekta VADĪTĀJA PALĪGS – profesijas kods "3112 40" (turpmāk kopā – ceļu būvtehniķis).

3.78.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

- ceļu būvtehniķis ir tehniskais speciālists, kas ceļu, tiltu un citu transportbūvju (turpmāk – ceļi) būvobjektā, būvlaukumā vai ceļu uzturēšanas iecirknī organizē un īsteno ceļa izbūves vai uzturēšanas darbus.

Ceļu būvtehniķim var tikt noteikts konkrēts darbu/pienākumu apjoms kopējā ceļu būves projekta ietvaros vai ceļu uzturēšanas iecirknī.

Ceļu būvtehniķis strādā ceļu būves uzņēmumos, kā arī uzņēmumos, kas nodarbojas ar ceļu uzturēšanas darbiem. Ceļu būvtehniķis var veikt būvdarbu vadītāja palīga, būvdarbu projekta vadītāja palīga, ceļu meistara pienākumus.

3.78.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja izprast būvprojektu, tehniskās shēmas un normatīvus.

2. Spēja organizēt un īstenot ceļa izbūves būvdarbus atbilstoši būvprojektam, būvdarbu organizācijas projektam, citai tehniskajai dokumentācijai, ilgtspējīgas būvniecības principiem, noteiktajām kvalitātes un normatīvo aktu prasībām.

3. Spēja pārzināt būvprojekta un materiālu vispārējo specifikāciju prasības, kā arī konkrētajam ceļu būves projektam nepieciešamo pieejamo materiālu klāstu.

4. Spēja komunicēt ar būvprojektā iesaistītajām personām, kā arī tā īstenošanā ieinteresētajām valsts un pašvaldību iestādēm, citām institūcijām.

5. Spēja nodrošināt darbu gaitu atbilstoši projekta izpildes grafikam ar esošajiem darbaspēka, materiālu un tehniskajiem resursiem.

6. Spēja nodrošināt kvalitātes prasību izpildi.

7. Spēja piemērot specifikāciju prasības izmantotajiem materiāliem un konstruktīvajiem elementiem, kā arī izvēlēties tiem atbilstošas un piemērotas pārbaužu metodes.

8. Spēja iedziļināties pabeigta ceļu būvobjekta vērtēšanas metodikā un tās lietošanā, lai nodrošinātu izpildītā darba objektīvu novērtējumu.

9. Spēja iegūt nepieciešamo informāciju un to lietot praksē.

10. Spēja lietot paraugu ņemšanas un pārbaužu izpildes procedūras.

11. Spēja sagatavot nepieciešamo dokumentāciju ceļu būvobjekta nodošanai ekspluatācijā.

12. Spēja novērtēt pieļauto neatbilstību sekas, panākt neatbilstību novēršanu un pieņemt izlabotos būvdarbus.

13. Spēja pārzināt kritiskas un nestandarta situācijas, kā arī pieņemt nepieciešamos lēmumus.

14. Spēja novērtēt darba aizsardzības riskus un organizēt preventīvus pasākumus to novēršanai.

15. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

16. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

17. Spēja identificēt draudus vides aizsardzības jomā un organizēt savlaicīgus pasākumus to novēršanai.

18. Spēja lietot drošus darba paņēmienus un ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

19. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

20. Spēja komunicēt, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

21. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

22. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.78.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt projekta dokumentāciju un citus saistošos normatīvus.

2. Izmantot ceļu būves tehnoloģijas.

3. Lietot darbaspēka, nepieciešamo mehānismu, materiālu un citu resursu normēšanas principus.

4. Lietot biroja lietojumprogrammas.

5. Pārzināt būvuzņēmuma iekšējo struktūru un dokumentu aprites kārtību.

6. Pārzināt objekta būvdarbu organizācijas projektu.

7. Lietot objekta specifikācijas.

8. Komunicēt ar projekta realizācijā iesaistītajām un ieinteresētajām personām un institūcijām.

9. Izprast satiksmes organizācijas, ceļu būvprojekta sagatavošanas, saskaņošanas un izpildes kārtību objektā.

10. Saprast vispārējo būvdarbu pārvaldības organizāciju, pārzināt būvniecības dalībnieku pienākumus, tiesības un atbildību būvniecības procesā.

11. Pārzināt ceļu būvē izmantojamo materiālu raksturlielumus un īpašības.

12. Izprast konkrētajam ceļu būvobjektam piesaistīto karjeru ģeoloģisko raksturojumu.

13. Izmantot drošas un racionālas karjeru izstrādes tehnoloģijas.

14. Uzturēt un aizsargāt ceļu būvobjekta pagaidu ģeodēzisko atbalsta tīklu, kā arī atjaunot to bojājumu gadījumos.

15. Ievērot veicamo darbu izpildes grafiku un apjomu.

16. Novērtēt ceļu būvdarbu izpildei nepieciešamos resursus, esošo darbinieku kvalifikāciju un faktiski pieejamo tehnisko resursu veiktspēju, kā arī darba procesā racionāli tos organizēt darba izpildei.

17. Izprast ārējo apstākļu ietekmi uz darba ražīgumu un kvalitāti.

18. Rīkoties ar tehniskās klases ģeodēziskajiem instrumentiem, veikt to pārbaudi un regulēšanu.

19. Kontrolēt iestrādājamo materiālu īpašības un to atbilstību ceļu būvprojektam pirms iestrādes un iestrādes laikā.

20. Lietot darbu kvalitātes kontroles ekspresmetodes.

21. Atbilstoši rīkoties, ja konstatēti tehnoloģiju pārkāpumi, materiālu vai izpildīto darbu kvalitātes un citas neatbilstības.

22. Pārzināt ceļu būvprojektu specifikāciju prasības, kvalitātes rādītāju vērtības un pieļaujamajās atkāpes.

23. Aizpildīt nepieciešamos dokumentus.

24. Pārzināt ceļu uzturēšanas normatīvās prasības.

25. Lietot ceļu uzturēšanā izmantojamos materiālus atbilstoši konkrētajiem laikapstākļiem un ceļa konstrukcijas stāvoklim.

26. Organizējot ceļu uzturēšanu, patstāvīgi pieņemt lēmumus un rīkoties atbilstoši mainīgajiem laikapstākļiem.

27. Pastāvīgi novērot un analizēt uzraudzībā esošo ceļu stāvokļa īpatnības un to nozīmi ceļa uzturēšanā izmantojamo tehnisko līdzekļu un materiālu izvēlē.

28. Operatīvi rīkoties nestandarta situācijās.

29. Lietot ceļu būvobjekta satiksmes organizācijas projektu.

30. Novērtēt transporta kustības organizācijas līdzekļu izvietojuma atbilstību projektam un organizēt neatbilstību novēršanu.

31. Veikt ceļu būvobjekta ikdienas transporta kustības organizācijas stāvokļa atbilstības kontroli atbilstoši apstiprinātajai kustības organizācijas shēmai.

32. Sniegt pirmo palīdzību, izmantojot pirmās palīdzības līdzekļus un pirmās palīdzības sniegšanas metodes.

33. Novērtēt negadījumu bīstamību un iespējamās sekas.

34. Pārzināt un novērtēt vides aizsardzības faktorus.

35. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

36. Izmantot materiālu un konstruktīvo elementu kvalitātes pārbaudes metodes.

37. Lietot materiālu un konstruktīvo elementu paraugu ņemšanas procedūras to kvalitātes pārbaudēm.

38. Pārzināt paredzētās soda sankcijas un darbinieku atbildību kvalitātes neatbilstību gadījumos.

39. Pārzināt pabeigta ceļu būvobjekta gala vērtējuma principus.

40. Novērtēt pieļauto neatbilstību sekas un panākt neatbilstību novēršanu.

41. Pieņemt izlabotos būvdarbus.

42. Sagatavot nepieciešamo dokumentāciju ceļu būvobjekta nodošanai ekspluatācijā.

43. Identificēt bīstamos atkritumus, organizēt atkritumu savākšanu.

44. Izprast vides aizsardzības principus un pārvaldīt vides aizsardzības paņēmienus.

45. Pārzināt darba aizsardzības organizāciju un organizēt šo pasākumu kompleksu objektā.

46. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un nodrošināt to izpildi.

47. Identificēt un analizēt darba aizsardzības un drošu darba metožu nodrošināšanas problēmas konkrētā ceļu būvobjektā.

48. Organizēt preventīvus pasākumus darba risku novēršanai.

49. Ievērot un organizēt ugunsdrošības prasību izpildi.

50. Izmantot profesionālās pilnveides iespējas nozarē un apgūt nozares aktualitātes (materiāli, tehnoloģijas, to lietojums).

51. Analizēt, atlasīt un lietot iegūtās zināšanas ikdienas darbā.

52. Komunicēt ar citiem būvniecības dalībniekiem un pamatot savu viedokli.

53. Pārvaldīt valsts valodu.

54. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

55. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

56. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

57. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

58. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.78.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. komercdarbības pamati;

1.2. ģeoloģija;

1.3. būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība;

1.4. ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipi;

1.5. vides pieejamība;

1.6. ekonomika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. būvmašīnu lietojums un galvenie tehniskie parametri;

2.2. būvdarbu izmaksu struktūra;

2.3. būvniecības rasēšana un tehniskie apzīmējumi;

2.4. paaugstinātas bīstamības mehānismi;

2.5. būvniecību reglamentējošie normatīvi;

2.6. projektēšanas datorprogrammas;

2.7. atkritumu savākšanas tehnoloģijas;

2.8. saskarsmes pamati;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. būvniecības dalībnieku pienākumi, tiesības un atbildība;

3.2. ceļu satiksmes noteikumi;

3.3. normatīvie akti darba vietu aprīkošanai uz ceļiem;

3.4. ceļu būvmateriāli;

3.5. ceļu būves tehnoloģijas;

3.6. ģeodēzijas tehniskās precizitātes klases instrumenti, to lietošana;

3.7. būvniecības rasēšana;

3.8. ceļu būvprojektu dokumentācija, specifikācijas, standarti;

3.9. būvdarbu organizācijas projekti;

3.10. ceļu, tiltu uzturēšanas darbu specifikācijas;

3.11. pārlūkprogrammas;

3.12. biroja lietojumprogrammas;

3.13. darba aizsardzības noteikumi, darba aizsardzības līdzekļi, to lietošana;

3.14. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.15. pirmā palīdzība;

3.16. darba tiesisko attiecību normas;

3.17. vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un tehnoloģijas;

3.18. valsts valoda;

3.19. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.20. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi.

3.79. Betonēšanas tehniķa profesijas standarts

3.79.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – betonēšanas tehniķis.

2. Profesijas kods – 3112 39.

3.79.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– betonēšanas tehniķis veic betona un dzelzsbetona (turpmāk – betona) konstrukciju izgatavošanu (t.sk. izveido pamatni, izgatavo veidņu konstrukcijas un stiegrojumu, ievieto būvizstrādājumus un detaļas, veic konstrukciju betonēšanu, betona virsmas apstrādi, betona kopšanu cietēšanas laikā, konstrukciju atveidņošanu) ēku, autoceļu, dzelzceļu un hidrotehnisko būvju būvniecības darbos vai izgatavo betona būvizstrādājumus uzņēmuma ražotnē; būvdarbu vadītāja vai uzņēmuma struktūrvienības vadītāja vadībā plāno, organizē un uzrauga betonētāju darbu.

Betonēšanas tehniķis strādā būvuzņēmumos, būvizstrādājumu ražošanas uzņēmumos vai citos uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.79.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja izprast un piemērot normatīvo aktu prasības būvniecībā un betonēšanas darbu izpildē.

2. Spēja lasīt un izprast būvprojektus un konstrukciju elementu rasējumus.

3. Spēja pārzināt būvdarbu un betonēšanas darbu tehnoloģiju atbilstoši ilgtspējīgas būvniecības principiem.

4. Spēja pārzināt darbu organizēšanas kalendāra plānu un tīkla grafiku, sastādīt operatīvo darbu izpildes grafiku.

5. Spēja noteikt nepieciešamo darbaspēka patēriņu un kvalifikāciju.

6. Spēja noteikt betonēšanas darbiem nepieciešamo būvizstrādājumu daudzumu, izvēlēties atbilstošu aprīkojumu un darba instrumentus.

7. Spēja iekārtot parocīgu un drošu darba vietu un lietot betonēšanas darbiem nepieciešamo aprīkojumu.

8. Spēja organizēt, vadīt un veikt betonēšanas darbiem nepieciešamo būvizstrādājumu pārvietošanu.

9. Spēja izprast būvkonstrukciju savstarpējo mijiedarbību un savienot dažādas būvkonstrukcijas.

10. Spēja novērtēt betonēšanas darbos izmantojamo būvizstrādājumu kvalitāti un atbilstību būvprojekta specifikācijas parametriem.

11. Spēja organizēt, vadīt un veikt betonēšanas darbus (pamatnes izveidošanu, veidņu konstrukciju izgatavošanu, stiegrojuma izgatavošanu, būvizstrādājumu un detaļu ievietošanu, konstrukciju betonēšanu, betona virsmas apstrādi, betona kopšanu cietēšanas laikā, konstrukciju atveidņošanu).

12. Spēja izprast citu būvdarbu veidu tehnoloģiju un specifiku.

13. Spēja lasīt veidņu detalizācijas rasējumus un lietot slodžu tabulas.

14. Spēja lietot drošus darba paņēmienus betonēšanas darbu izpildē.

15. Spēja uzmērīt izpildītos betonēšanas darbus.

16. Spēja lietot ģeodēziskās un citas mērīšanas ierīces un instrumentus betonēšanas darbu kvalitātes novērtēšanai.

17. Spēja lietot segto betonēšanas darbu dokumentēšanas principus.

18. Spēja novērtēt izpildīto betonēšanas darbu kvalitāti, novērtēt pieļauto neatbilstību sekas izpildītajos betonēšanas darbos un panākt izpildīto betonēšanas darbu neatbilstību novēršanu.

19. Spēja identificēt bīstamos būvniecības atkritumus būvlaukumā un ražotnē, kā arī spēja organizēt to savākšanu.

20. Spēja pārvaldīt vides aizsardzības paņēmienus būvlaukumā un ražotnē.

21. Spēja izprast darba aizsardzības principus un pārvaldīt vides aizsardzības paņēmienus, realizēt darba aizsardzības normatīvo aktu prasības atbilstoši darba aizsardzības plānam.

22. Spēja novērtēt negadījumu bīstamību un iespējamās sekas, rīkoties nestandarta situācijās, spēja sniegt pirmo palīdzību.

23. Spēja lietot individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

24. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus saskarsmē ar betonētājiem un būvdarbu vadītāju vai ražotnes struktūrvienības vadītāju.

25. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas, komunicēt ar betonēšanas darbu veicējiem un izskaidrot tiem darba uzdevumus.

26. Spēja izskaidrot betonēšanas darbu veicējiem motivācijas sistēmu, darbinieka pienākumus, tiesības un atbildību uzņēmumā.

27. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

28. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

29. Spēja lietot datoru, biroja lietojumprogrammas, internetu, normatīvo aktu datubāzes, noformēt nepieciešamo dokumentāciju.

30. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava un pakļauto darbinieku darba rezultātu.

3.79.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt normatīvo aktu kopumu un piemērot normatīvo aktu prasības būvniecībā un betonēšanas darbu izpildē.

2. Rasēt betonējamās konstrukcijas un lietot rasējumos izmantotos apzīmējumus un terminoloģiju.

3. Izprast būvdarbu tehnoloģiju un atšķirt būvkonstrukciju un betonējamo konstrukciju funkcionālo nozīmi.

4. Pārvaldīt betonējamo konstrukciju izveidošanas un iestrādāšanas metodes, lietot betonēšanas darbos izmantojamās tehnoloģiskās iekārtas un betonējamo konstrukciju sastāvdaļu specifikācijas.

5. Noteikt betonējamo konstrukciju sastāvdaļu raksturojumu un daudzumu, betonēšanai nepieciešamā darbaspēka kvalifikāciju un patēriņu laika vienībā.

6. Noteikt betonēšanas darbos nepieciešamo materiālu un būvizstrādājumu daudzumu.

7. Izvēlēties betonēšanas darbiem atbilstošo nepieciešamo aprīkojumu un darba instrumentus.

8. Uzskaitīt izpildīto betonēšanas darbu apjomu.

9. Sastādīt kalendāra plānam vai tīkla grafikam atbilstošu operatīvo darbu izpildes grafiku.

10. Izprast būvkonstrukciju savstarpējo mijiedarbību un savienošanas veidus.

11. Lietot betonēšanas darbiem nepieciešamo aprīkojumu.

12. Organizēt, vadīt un veikt būvizstrādājumu pārvietošanu uz darba vietu.

13. Izveidot betonējamo konstrukciju pamatni atbilstoši būvprojektam.

14. Ierīkot un nostiprināt betonējamās konstrukcijas veidņus atbilstoši būvprojektam, izmantot betonējamo konstrukciju veidņu slodžu tabulas.

15. Lasīt betonējamo konstrukciju veidņu detalizācijas rasējumus.

16. Lietot drošus betonēšanas darbu paņēmienus.

17. Izmantot atbilstošus celšanas mehānismus.

18. Izveidot būvkonstrukciju stiegrojumu atbilstoši būvprojektam.

19. Iestrādāt būvkonstrukcijā betonu atbilstoši būvprojektam, iestrādāt betonējamā konstrukcijā būvizstrādājumus un ieliekamās detaļas.

20. Apstrādāt būvkonstrukcijas betona virsmu atbilstoši būvprojektam.

21. Lietot betona apstrādes tehnoloģijas un betona kopšanas metodes.

22. Lasīt betonēšanas darbu veikšanas projektu.

23. Lietot būvkonstrukciju atveidņošanas metodes atbilstoši veidņu veidiem un sistēmām.

24. Pārzināt izpildāmo betonēšanas darbu kvalitātes prasības un pamatojumu.

25. Novērtēt izpildīto betonēšanas darbu kvalitāti katram posmam pirms nākamā posma uzsākšanas.

26. Sagatavot segto darbu izpilddokumentāciju katram betonēšanas darbu posmam pirms nākamā posma uzsākšanas.

27. Novērtēt pieļauto neatbilstību sekas izpildītajos betonēšanas darbos un panākt izpildīto betonēšanas darbu neatbilstību novēršanu.

28. Pieņemt izlabotos betonēšanas darbu posmus.

29. Pārzināt būvniecības dalībnieku pienākumus, tiesības un atbildību būvniecības procesā.

30. Lietot datoru un biroja lietojumprogrammas, izmantot projektēšanas datorprogrammas.

31. Iekārtot ergonomiski parocīgas un drošas darba vietas betonētājiem.

32. Atpazīt bīstamās darba vietas un operācijas būvlaukumā un ražotnē.

33. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot betonēšanas darbu veicējiem nepieciešamos individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

34. Nepieļaut nelaimes gadījumus būvlaukumā un ražotnē, kā arī atbilstoši rīkoties ārkārtas situācijās.

35. Sniegt pirmo palīdzību.

36. Identificēt videi bīstamus būvniecības atkritumus būvlaukumā un ražotnē, kā arī prast organizēt to savākšanu.

37. Patstāvīgi organizēt savu un padoto darbinieku darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par darba rezultātu.

38. Ievērot darba tiesisko attiecību normas un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības būvlaukumā un ražotnē.

39. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus saskarsmē ar betonētājiem un būvdarbu vadītāju vai ražotnes struktūrvienības vadītāju.

40. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

41. Pārvaldīt valsts valodu.

42. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

3.79.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. mūrnieka darbi;

1.2. montāžas darbi;

1.3. apdares darbi;

1.4. namdara darbi;

1.5. jumiķa darbi;

1.6. būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība;

1.7. ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipi;

1.8. vides pieejamība;

1.9. inženierkomunikāciju ierīkošana;

1.10. profesionālā etiķete.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. normatīvo aktu sistēmas uzbūves principi;

2.2. būvniecību reglamentējošie normatīvi;

2.3. Latvijas būvnormatīvu (LBN) sistēma un pamatprasības;

2.4. būvmašīnas;

2.5. būvdarbu darbietilpība un izmaksas (tāmes);

2.6. civilā aizsardzība;

2.7. zemes darbi;

2.8. hidrotehniskās būves;

2.9. dzelzceļi;

2.10. ēku daļas;

2.11. autoceļi;

2.12. betona piedevas;

2.13. betona virsmas aizsargājošie materiāli.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. būvniecības dalībnieku pienākumi, tiesības un atbildība;

3.2. normatīvo aktu informatīvās datubāzes;

3.3. būvniecības rasēšana;

3.4. būvniecības terminoloģija un grafiskie apzīmējumi;

3.5. būvmateriāli un būvizstrādājumi;

3.6. būvdarbu tehnoloģija;

3.7. būvdarbu organizācija;

3.8. veidņu veidi un sistēmas atbilstoši būvju tipam;

3.9. kravu pārvietošana;

3.10. stiegrojumu veidi;

3.11. stiegru klases;

3.12. stiegrojuma palīgmateriāli;

3.13. betona veidi un klases;

3.14. betona iestrādes tehnoloģijas;

3.15. betona virsmas veidi;

3.16. betona virsmas apstrādes tehnoloģijas atbilstoši būvju tipam;

3.17. betona kopšanas tehnoloģijas un paņēmieni atbilstoši būvju tipam un laikapstākļiem;

3.18. betona kopšanas materiāli;

3.19. atveidņošanas tehnoloģijas un paņēmieni;

3.20. veidņu kopšanas tehnoloģijas, paņēmieni un materiāli;

3.21. veidņu veidi un sistēmas atbilstoši konstrukcijas tipam;

3.22. betona un dzelzsbetona konstrukciju izveidošanas tehnoloģijas;

3.23. betonēšanas darbu tehnoloģija;

3.24. kvalitātes prasības, pārbaudes procedūra un metodes;

3.25. mērīšanas ierīces un instrumenti;

3.26. elektroapgādes ierīces un to lietošana;

3.27. ugunsdrošība, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.28. atkritumu savākšanas tehnoloģijas;

3.29. kravu pārvietošana;

3.30. pamatņu veidi;

3.31. darba aizsardzība;

3.32. pirmā palīdzība;

3.33. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

3.34. valsts valoda;

3.35. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.36. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.37. darba tiesisko attiecību normas;

3.38. vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, vides aizsardzības tehnoloģijas;

3.39. biroja lietojumprogrammas un projektēšanas datorprogrammas;

3.40. profesionālā saskarsme.

3.80. Sausās būves tehniķa profesijas standarts

3.80.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sausās būves tehniķis.

2. Profesijas kods – 3112 40.

3.80.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sausās būves tehniķis atbilstoši tehniskajam uzdevumam organizē sausās būves montāžas darbus, vada sausās būves montētāju darbu un veic ārējo un iekšējo sienu apšuvuma, starpsienu konstrukciju, piekārto griestu, grīdas konstrukciju, logu, durvju un citu konstrukciju montāžu ar sausās būves tehnoloģijām, ievērojot un nodrošinot būvfizikālās un dizaina projekta prasības; veic darbus ar paaugstinātām prasībām akustikā, ugunsdrošībā un siltumtehnikā atbilstoši ražotāju instrukcijām, kā arī standartiem un būvnormatīviem.

Sausās būves tehniķis strādā būvuzņēmumos, kas nodarbojas ar ēku būvniecību.

3.80.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt sausās būves darbus, norobežojot savu darba zonu, organizējot un plānojot ikdienas darbus.

2. Spēja ievērot darba aizsardzību, novērtēt situācijas bīstamību būvobjektā, veikt preventīvos pasākumus.

3. Spēja atbilstoši kompetencei plānot, tāmēt un organizēt nepieciešamos resursus (būvmateriāli, būvtehnika, cilvēkresursi) sausās būves darbiem būvobjektā.

4. Spēja ievērot darba laika grafikā noteiktos termiņus un organizēt savu un citu sausās būves montāžas darbinieku darba laiku.

5. Spēja novērtēt sausās būves montāžas darbinieku kvalifikāciju atbilstoši kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem un faktiskajām prasmēm.

6. Spēja pārzināt būvprojektu un būvniecības normatīvos dokumentus, ievērot tehniskā projekta un dizaina projekta prasības, izvērtēt un kontrolēt būvmateriālu dokumentāciju (deklarācijas).

7. Spēja novērtēt kvantitatīvās, tehniskās, būvfizikālās un dizaina prasības projekta realizācijā.

8. Spēja novērtēt un savietot sausās būves sistēmas komponentus.

9. Spēja noteikt izmantojamo sausās būves konstrukciju tipu, montēt sausās būves konstrukcijas, izmantojot atbilstošus darbagaldus, instrumentus un būvmateriālus.

10. Spēja veikt nepieciešamos apdares darbus, špaktelēšanas darbus dažādās tehnikās un pakāpēs, veikt špakteļa apmetumu un mašīnapmetumu atbilstoši materiālu tehnoloģiskajam aprakstam.

11. Spēja ievērot ilgtspējīgas būvniecības prasības, veicot būvmateriālu izvēli atbilstoši ekspluatācijas īpašību deklarācijai un arhitektūras un dizaina tehniskā projekta specifikācijām, novērtējot būvmateriālu un gatavā izstrādājuma dzīves ciklus.

12. Spēja uzskaitīt patērētos resursus, izmantojot mērinstrumentus, veikt pabeigto darbu kvantitatīvo uzmērīšanu un būvfizikālo novērtēšanu, kā arī sagatavot aktus par veiktajiem darbiem.

13. Spēja veikt katra pabeigtā darba posma kvalitātes pārbaudi, apstiprināšanu un saskaņošanu ar tiešo darba vadītāju.

14. Spēja lietot būvniecības nozares normatīvos dokumentus ikdienas darbā un sekot līdzi to aktualitātēm.

15. Spēja pilnveidot zināšanas un lietot tās praksē.

16. Spēja veikt jauno darbinieku apmācību, skaidrojot un demonstrējot darba tehnoloģiskos procesus un profesijas pamatprasmes.

17. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

18. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

19. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

20. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

21. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

22. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

23. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

24. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.80.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Noteikt un norobežot savu darba zonu.

2. Pārvietot būvmateriālus objektā.

3. Uzstādīt un jaukt sastatnes.

4. Veikt elektrības un ūdens pieslēgumu tiešai darba organizēšanai.

5. Plānot materiālu un instrumentu izmantošanu saskaņā ar darbu grafiku.

6. Novērtēt situācijas bīstamību būvobjektā un veikt preventīvos pasākumus.

7. Organizēt materiālu un būvtehnikas piegādi nepieciešamajos termiņos.

8. Organizēt sausās būves montāžas darbinieku darbu atbilstoši to kvalifikācijai.

9. Sastādīt tīkla grafiku vai kalendāra plānu atbilstoši kompetencei.

10. Veikt tāmēšanas darbus (aprēķināt materiālu patēriņu un darbietilpību).

11. Pārzināt un lietot būvprojektu un būvniecības normatīvos dokumentus, kā arī būvniecību reglamentējošos normatīvus.

12. Lietot objekta specifiskos dokumentus (līgumus).

13. Novērtēt būvfizikālo rādītāju atbilstību.

14. Pārzināt būvmateriālu un projekta tehnisko dokumentāciju.

15. Pārbaudīt sausās būves montāžas darbinieku praktisko atbilstību kvalifikācijai.

16. Montēt sausās būves konstrukcijas.

17. Savietot sausās būves komponentus.

18. Strādāt ar sausās būves un apmetuma mašīnām, darbagaldiem, instrumentiem un būvmateriāliem (ģipškartonu, metāla karkasa profiliem un izolācijas materiāliem, ģipsi, ģipša lējumiem un dekoratīvajiem dizaina elementiem).

19. Veikt špaktelēšanas darbus dažādās tehnikās un pakāpēs.

20. Veikt apdares darbus atbilstoši būvmateriālu tehnoloģiskajam aprakstam.

21. Veikt špakteļa apmetumu un mašīnapmetumu.

22. Novērtēt sausās būves darba stadijas kvalitatīvo rezultātu.

23. Uzmērīt pabeigto sausās būves darbu apjomu.

24. Sastādīt aktu par veikto sausās būves darbu apjomu.

25. Saskaņot darbu ar tiešo darba vadītāju.

26. Ievērot dizaina projekta prasības.

27. Lietot mērinstrumentus.

28. Izvēlēties būvmateriālus atbilstoši ekspluatācijas īpašību deklarācijai un arhitektūras un dizaina tehniskā projekta specifikācijām.

29. Novērtēt būvmateriālu un gatavā izstrādājuma dzīves ciklu.

30. Pārzināt būvniecības dalībnieku pienākumus, tiesības un atbildību būvniecības procesā.

31. Lietot drošus darba paņēmienus.

32. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

33. Veikt sausās būves montētāju praktisko apmācību.

34. Sniegt pirmo palīdzību.

35. Novērtēt nelaimes gadījumu bīstamību un iespējamās sekas, rīkoties nestandarta situācijās.

36. Lietot internetu, atlasīt vajadzīgo informāciju un izmantot informāciju ikdienas darbā.

37. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

38. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

39. Pārvaldīt valsts valodu.

40. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

41. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

42. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

43. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.80.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. būvtehnika;

1.2. darba laiku reglamentējošie normatīvie akti;

1.3. vides pieejamība;

1.4. ilgtspējīgas būvniecības pamatprincipi;

1.5. būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtība;

1.6. ergonomika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. būvniecības rasēšana;

2.2. tehniskā matemātika;

2.3. būvfizika;

2.4. būvniecību reglamentējošie normatīvi;

2.5. tīkla grafiks vai kalendāra plāns;

2.6. akustiskais projekts;

2.7. ugunsdrošības projekts;

2.8. energoaudits;

2.9. kvalitātes prasības;

2.10. projekta dokumentācija;

2.11. arhitektūras un dizaina stilu vēsture;

2.12. saskarsmes pamati;

2.13. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. būvniecības dalībnieku pienākumi, tiesības un atbildība;

3.2. sausās būves darbu tehnoloģijas;

3.3. būvprojekts;

3.4. sausās būves instrumenti;

3.5. būvmateriāli;

3.6. būvlaukuma darba organizēšana;

3.7. materiālu patēriņš un izcenojumi, laika normas;

3.8. sausās būves un apmetuma mašīnas;

3.9. metāla karkasa profili un izolācijas materiāli;

3.10. skiču un darba zīmēšana;

3.11. dizaina projekts;

3.12. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvie akti, droši darba paņēmieni, individuālie un kolektīvie darba aizsardzības līdzekļi, pirmā palīdzība);

3.13. elektrodrošība un ugunsdrošība, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.14. informācijas tehnoloģijas;

3.15. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.16. vides aizsardzība;

3.17. darba tiesisko attiecību normas;

3.18. valsts valoda;

3.19. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

3.81. Poligrāfijas ražošanas tehniķa profesijas standarts

3.81.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – poligrāfijas ražošanas tehniķis.

2. Profesijas kods – 3119 19.

3.81.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– poligrāfijas ražošanas tehniķis sagatavo darba uzdevumus iespieddarbu pirmsdrukai, drukai un apstrādei, pārzina poligrāfijas ražošanas tehnoloģijas, iekārtas, instrumentus un mērierīces, organizē kvalitatīvu un efektīvu iespieddarbu ražošanu; strādā kvalificēta augstāka līmeņa speciālista vadībā.

Poligrāfijas ražošanas tehniķis strādā uzņēmumos, kas veic iespieddarbu ražošanu, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.81.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja izvēlēties atbilstošu tehnoloģisko risinājumu iespieddarbu ražošanai.

2. Spēja izstrādāt iespieddarba ražošanas specifikāciju un tehnoloģisko karti.

3. Spēja izgatavot iespieddarba tehnisko maketu un montāžas izklājumu, lietojot atbilstošas datorprogrammas.

4. Spēja izvēlēties darba procesā atbilstošas iespieddarbu ražošanas iekārtas, veikt nepieciešamos mērījumus ar atbilstošām mērierīcēm.

5. Spēja strādāt ar iespieddarbu ražošanas iekārtām, instrumentiem un mērierīcēm, nodrošinot produkcijas ražošanu.

6. Spēja izvērtēt poligrāfijas materiālu atbilstību tehnoloģiskajam procesam un izvēlēties darba uzdevumam atbilstošas kvalitātes poligrāfijas materiālus, aprēķinot nepieciešamo izmēru, svaru gramos un daudzumu.

7. Spēja sagatavot darba uzdevumu, plānot iespieddarba ražošanas tehnoloģisko secību, ievērojot spēkā esošos poligrāfijas standartus, noformēt darba procesam nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.

8. Spēja veikt iespiedprodukcijas uzskaiti.

9. Spēja izvērtēt iespieddarba kvalitāti katrā ražošanas posmā, atbilstoši kompetencei uzņemties atbildību par darba rezultātiem un sagatavot priekšlikumus iespieddarbu ražošanas kvalitātes uzlabošanai un ražošanas zudumu samazināšanai.

10. Spēja strādāt komandā un individuāli, ievērot vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipus un darba tiesisko attiecību normas.

11. Spēja sekot līdzi informācijai par jaunumiem iespieddarbu ražošanas iekārtu, tehnoloģiju, materiālu, instrumentu un mērierīču jomā.

12. Spēja izmantot iegūtās zināšanas un prasmes, kā arī pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

13. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās.

14. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

15. Spēja ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

16. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

17. Spēja piedalīties iespieddarbu ražošanas projektu izstrādē, vadīšanā un uzraudzīšanā.

3.81.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Izvēlēties iespieddarba ražošanai atbilstošāko tehnoloģisko risinājumu.

2. Izstrādāt iespieddarba ražošanas specifikāciju un tehnoloģisko karti.

3. Izveidot iespieddarba tehnisko maketu un montāžas izklājumu.

4. Lietot darba procesā biroja un izdevējdarbības datorprogrammas.

5. Izvēlēties darba procesam atbilstošas poligrāfijas ražošanas iekārtas.

6. Mērīt un dokumentēt poligrāfijas ražošanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus.

7. Sagatavot darba uzdevumu un tehnisko dokumentāciju.

8. Izvēlēties iespieddarba ražošanas tehnoloģiskajam procesam atbilstošus materiālus un aprēķināt to daudzumu.

9. Ievērot iespieddarba ražošanas procesa tehnoloģisko secību.

10. Izvērtēt iespieddarba kvalitāti un atbilstību tehniskajai dokumentācijai visos ražošanas posmos.

11. Uzskaitīt saražoto iespiedprodukciju.

12. Piedalīties iespieddarba projekta izstrādē un īstenošanā, izteikt priekšlikumus par tā īstenošanu.

13. Ievērot normatīvo aktu, standartu un tehniskās dokumentācijas prasības par iespieddarbu ražošanu.

14. Ievērot poligrāfijas ražošanas iekārtu, instrumentu un mērinstrumentu lietošanas instrukcijas.

15. Ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

16. Ievērot darba drošības un veselības aizsardzības prasības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

17. Pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

18. Pārvaldīt valsts valodu.

19. Pārvaldīt divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī.

20. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

21. Sadarboties ar kolēģiem un saistīto profesiju speciālistiem.

22. Ievērot vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipus.

23. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

24. Ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību.

3.81.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. papīra, apdrukājamo materiālu, krāsu un citu poligrāfijas materiālu sastāvs un izgatavošana;

1.2. elektrotehnikas, elektronikas un automātikas pamati;

1.3. nozares attīstības tendences;

1.4. iespiedindustrijas vēsture un attīstība;

1.5. izdevējdarbības pamati;

1.6. veselības mācības pamati;

1.7. ergonomikas principi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. iespieddarbu veidi;

2.2. pirmsdrukas iekārtas, tehnoloģijas un darbības principi;

2.3. iespiešanas iekārtas, tehnoloģijas un darbības pamatprincipi;

2.4. sējumu veidi;

2.5. iespieddarbu apstrādes iekārtas un darbības pamatprincipi;

2.6. krāsu teorija;

2.7. krāsu iedalījums, rastra veidi, rastra leņķi un rastra liniatūra;

2.8. iespiedformu veidi un izgatavošanas tehnoloģijas;

2.9. filmu veidi, lietošana un kvalitātes kontrole;

2.10. poligrāfijas pamatmateriālu veidi, īpašības un lietojums;

2.11. poligrāfijas palīgmateriālu veidi, īpašības un lietojums;

2.12. iespieddarbu kvalitātes izvērtēšanas parametri;

2.13. tehniskās grafikas pamati;

2.14. maketēšanas pamati, drukas failu sagatavošana;

2.15. informācijas iegūšanas paņēmieni;

2.16. tehnoloģiskā procesa dokumentu noformēšanas pamatprincipi;

2.17. ražošanas procesu plānošana un uzņēmuma darba organizācija;

2.18. saskarsmes psiholoģija;

2.19. tirgzinības un projekta vadības pamati;

2.20. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. iespieddarbu ražošanas tehnoloģisko procesu secība;

3.2. iespiedmašīnu veidi, komplektācija un formāti;

3.3. iespieddarbu apstrādes iekārtu veidi, komplektācija un formāti;

3.4. iespiedformu izgatavošanas veidi un kvalitātes kontrole;

3.5. iespiešanas procesam nepieciešamie ūdens parametri;

3.6. poligrāfijas materiālu savstarpējā saderība;

3.7. poligrāfijas materiālu uzglabāšana un aklimatizācija;

3.8. iespiedkrāsu veidi, lietojums poligrāfijas produkcijas ražošanas procesos;

3.9. montāžas izklājuma sagatavošana;

3.10. metroloģijas, standartizācijas un ražošanas kvalitātes vadības pamati;

3.11. iespieddarbu kvalitātes kontroles metodes un mērierīces;

3.12. sējuma materiālu platības, kartona un papīra formātu aprēķināšana;

3.13. valsts valoda;

3.14. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;

3.15. darba aizsardzības prasības;

3.16. vides aizsardzības prasības;

3.17. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

3.18. vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipi;

3.19. darba tiesiskās attiecības;

3.20. komercdarbības pamati;

3.21. informācijas tehnoloģijas;

3.22. pirmā palīdzība.

3.82. Aukstuma iekārtu mehāniķa profesijas standarts

3.82.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – aukstuma iekārtu mehāniķis.

2. Profesijas kods – 7127 03.

3.82.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– aukstuma iekārtu mehāniķis veic saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas iekārtu un to apkalpojošo elektrisko, elektronisko, pneimatisko un hidraulisko vadības sistēmu (turpmāk – aukstuma iekārtas) tehnisko ekspluatāciju, tehnisko apkopi un remontu, lai nodrošinātu kravu transportēšanai un uzglabāšanai nepieciešamo režīmu.

Aukstuma iekārtu mehāniķis var strādāt pārtikas produktu ražošanas, glabāšanas un transportēšanas uzņēmumos, uz kuģiem, kas aprīkoti ar aukstuma iekārtām, kā arī pildīt tehniskos uzdevumus un pienākumus uzņēmumos, kuri nodarbojas ar aukstuma iekārtu projektēšanu, montāžu un tehnisko ekspluatāciju.

3.82.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja plānot, organizēt un veikt aukstuma iekārtas tehnisko ekspluatāciju atbilstoši normatīvo aktu un ekspluatācijas noteikumu prasībām.

2. Spēja izvēlēties un uzturēt nepieciešamos saldēšanas/atdzesēšanas režīmus atbilstoši produktu/kravas kategorijai.

3. Spēja novērtēt un uzturēt aukstuma iekārtas darbības efektivitāti atbilstoši tehniskās ekspluatācijas noteikumiem.

4. Spēja lietot primāros un sekundāros aukstuma aģentus, ievērojot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības darbam ar bīstamām un kaitīgām vielām.

5. Spēja lasīt un saprast aukstuma iekārtu rasējumus un shēmas, kā arī skicēt aukstuma iekārtas detaļas.

6. Spēja izmantot aukstuma iekārtas tehnisko dokumentāciju, aizpildīt un uzturēt darba žurnālus un veidlapas.

7. Spēja plānot un organizēt aukstuma iekārtas tehnisko apkopi un remontu atbilstoši normatīvo aktu un instrukciju prasībām.

8. Spēja noformēt remonta dokumentāciju un veikt pasūtījumus remontam un materiālu iepirkumiem.

9. Spēja lietot mehāniskos, elektriskos un elektroniskos darba rīkus un mērinstrumentus, kas nepieciešami aukstuma iekārtas tehniskajai ekspluatācijai, diagnostikai un remontam.

10. Spēja veikt kompresoru, ventilatoru, sūkņu, siltummaiņu, cauruļvadu, armatūras, elektrisko, elektronisko un vadības sistēmu elementu tehniskā stāvokļa novērtējumu un remontu atbilstoši remonta tehnoloģijām.

11. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā, t.sk. izmantojot biroja tehniku, mūsdienu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un lietojot profesionālo terminoloģiju.

12. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

13. Spēja noteikt darba vietas un darba aprīkojuma atbilstību darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasībām un, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties.

14. Spēja darba procesā izvēlēties un lietot pareizus, ergonomiskus un veselībai drošus darba paņēmienus.

15. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

16. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

17. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

18. Spēja ievērot profesionālās saskarsmes principus.

19. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

20. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

21. Spēja strādāt individuāli un komandā, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

3.82.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Iepazīties un izprast aukstuma iekārtu ekspluatācijas un remonta tehnisko informāciju un dokumentāciju, kā arī citus ar darba izpildi saistītos dokumentus, pārzināt profesijai saistošos normatīvos aktus.

2. Sagatavot darbam, iedarbināt un apstādināt aukstuma iekārtas, t.sk. saldēšanas un gaisa kondicionēšanas sistēmas.

3. Regulēt aukstuma iekārtas ražīgumu un uzturēt nepieciešamo temperatūru saldējamās un dzesējamās telpās/nodalījumos.

4. Kontrolēt un uzturēt aukstuma iekārtas darba parametrus, lai nodrošinātu tās drošu ekspluatāciju.

5. Pamatojoties uz darba parametriem, novērtēt aukstuma iekārtas darbību, kā arī atklāt un novērst iespējamās kļūmes un bojājumus iekārtas darbībā.

6. Uzpildīt vai papildināt aukstuma aģenta sistēmu, kā arī novērst iespējamās aukstuma aģenta noplūdes.

7. Sagatavot aukstuma nesēju tā izmantošanai aukstuma iekārtu sistēmā.

8. Testēt un lietot temperatūras, spiediena, līmeņa un plūsmas mērierīces.

9. Lasīt aukstuma iekārtas rasējumus un shēmas, kā arī skicēt aukstuma iekārtas detaļas.

10. Sagatavot aukstuma iekārtas, saistītās sistēmas un aprīkojumu remontam.

11. Spēja veikt aukstuma iekārtu montāžas tehniskos uzdevumus.

12. Izvēlēties un izmantot atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus un aprīkojumu, veicot aukstuma iekārtu tehniskās apkopes un remonta darbus.

13. Veikt tehniskās ekspluatācijas, apkopes un remonta darbus, ievērojot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

14. Veikt kompresoru, ventilatoru, sūkņu, siltummaiņu, cauruļvadu, armatūras, elektrisko, elektronisko un vadības sistēmu elementu demontāžu, tehniskā stāvokļa novērtēšanu, remontu un montāžu.

15. Noformēt remonta dokumentāciju un apzināt ekspluatācijai nepieciešamos aukstuma iekārtu elementus, materiālus, instrumentus un iekārtas.

16. Lietot elektriskos, pneimatiskos un hidrauliskos darba instrumentus.

17. Lietot rokas darba instrumentus.

18. Lietot mehāniskus un elektroniskus mērinstrumentus.

19. Profesionālajā darbībā lietot biroja tehniku, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

20. Pārvaldīt valsts valodu.

21. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

22. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

23. Strādāt patstāvīgi un komandā, izvērtēt prioritātes un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

24. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

25. Lietot pareizus, ergonomiskus un veselībai drošus darba paņēmienus.

26. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

27. Sniegt pirmo palīdzību.

28. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

29. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

30. Ievērot profesionālās saskarsmes principus.

31. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

32. Pilnveidot savas profesionālās prasmes, iegūt un izvērtēt jaunu profesionālo informāciju.

3.82.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. termodinamiskās īpašības;

1.2. termodinamiskā enerģija un sistēmas;

1.3. siltuma pārvade, tvaiki;

1.4. ideālās gāzes un termodinamiskie procesi;

1.5. darba pārvēršana;

1.6. mehānikas pamati;

1.7. materiālu pretestības pamati;

1.8. hidrostatikas un hidraulikas pamati;

1.9. nozares ķīmijas pamati;

1.10. dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas pamatprincipi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. siltuma mašīnas termodinamiskais cikls (Renkina cikls);

2.2. siltuma mašīnas apgrieztais termodinamiskais cikls (Karno cikls);

2.3. ideālais aukstuma aģents;

2.4. termodinamisko īpašību tabula un tās izmantošana;

2.5. aukstuma aģenta stāvokļa izmaiņas aukstuma mašīnas ciklā;

2.6. aukstuma aģentam kompresorā pievadītā enerģija;

2.7. siltuma enerģijas pārvade saldējamā telpā gaisa temperatūras pazemināšanas un uzturēšanas procesā;

2.8. aukstuma iekārtas ražīgums un lietderības koeficients;

2.9. pārkarsējuma noņemšana;

2.10. aukstuma aģenta tvaiku kondensācija, droselēšana un izplešanās;

2.11. aukstuma aģenta iztvaikošana un saspiešana;

2.12. aukstuma aģenta sistēmas uzpildīšana;

2.13. elektrotehnikas un elektronikas pamati.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. aukstuma iekārtu klasifikācija;

3.2. saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas, sistēmu specifika uz kuģiem, refrižeratoru vagonos, konteineros, autokravu refrižeratoros un gaisa pārvadājumos;

3.3. aukstuma iekārtas blokshēma ar galvenajiem sistēmas komponentiem; norādot aukstuma aģenta kustības virzienus;

3.4. prasības primārajam aukstuma aģentam;

3.5. lietojamie aukstuma aģenti, t.sk. Starptautiskās Jūrlietu organizācijas rekomendējamie primārie aģenti;

3.6. aukstuma nesēju klasifikācija, īpašības un lietojums;

3.7. aukstuma iekārtas kompresoru tipi un to izmantošanas jomas;

3.8. kompresoru veidi, uzbūve un darbības principi;

3.9. rotējošā blīvslēga shēma, uzdevums, uzbūve un darbības princips;

3.10. kompresoru ražības regulēšana mazās slodzes režīmā;

3.11. aizsardzība no pārmērīga spiediena aukstuma sistēmā;

3.12. termoregulējošais vārsts, tā uzdevums, uzbūve, darbības princips, apkope, shēma, regulēšana un apkope;

3.13. eļļošanas materiālu klasifikācija un izmantošana;

3.14. eļļas atdalītāja uzdevums, uzbūve, darbības princips un apkope;

3.15. aukstuma aģenta mitruma atdalītāja uzdevums, uzbūve, darbības princips un apkope;

3.16. resīveru klasifikācija, to uzbūve, darbības principi un apkope;

3.17. kondensatora uzdevums, uzbūve, darbības princips un apkope;

3.18. iztvaikotāja uzdevums, uzbūve, darbības princips un apkope;

3.19. aukstuma iekārtas automātiskās vadības un aizsardzības sistēmas un elementi;

3.20. saldēšanas konteinera uzbūve un darbības princips, pieslēgšana elektroenerģijas avotam un atslēgšana no tā, saldēšanas konteineru tehniskā apkope un remonts;

3.21. iekārtas normālas darbības parametri;

3.22. apkārtējās vides ūdens temperatūras ietekme uz iekārtas darbību;

3.23. aukstuma aģenta trūkuma pazīmes sistēmā, sistēmas piepildīšana;

3.24. aukstuma aģenta sistēmā nokļuvušu nekondensējamo gāzu, ūdens un eļļas ietekme uz iekārtas darbību un to izvadīšana no sistēmas;

3.25. zemas temperatūras iegūšanas paņēmieni;

3.26. saldējamo/dzesējamo telpu izolācijas principi un uzbūve;

3.27. glabāšanas temperatūras robežas pārtikas produktiem;

3.28. aukstuma tehnoloģija;

3.29. aukstuma iekārtu detaļu un iekārtu savienošana;

3.30. saldējamo/dzesējamo telpu, cauruļvadu, armatūras, gaisa vadu izolācijas principi, siltumizolācijas materiāli un lietojums, siltumizolācijas kārtu uzbūve;

3.31. profesionālo darbību reglamentējošo Latvijas Republikas un starptautisko normatīvo aktu prasības;

3.32. tehniskās skicēšanas pamati;

3.33. biroja tehnika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas;

3.34. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.35. valsts valoda;

3.36. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.37. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

3.38. darba aizsardzība (t.sk. ergonomika un pirmā palīdzība), ugunsdrošība un elektrodrošība;

3.39. vides aizsardzības prasības;

3.40. darba tiesisko attiecību normas;

3.41. saskarsmes psiholoģija.

3.83. Ofseta iespiedēja profesijas standarts

3.83.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ofseta iespiedējs.

2. Profesijas kods – 7322 02.

3.83.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ofseta iespiedējs izgatavo daudzveidīgus dažādas sarežģītības pakāpes iespieddarbus ofseta tehnoloģijā; izmanto poligrāfijas materiālus, atbilstošas ofseta iespiediekārtas, palīgiekārtas, aprīkojumu, instrumentus un mērierīces; organizē un nodrošina iespiešanas procesu; pārbauda iespieddarbu kvalitāti ražošanas procesa gaitā.

Ofseta iespiedējs strādā tipogrāfijās, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

3.83.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja lasīt un lietot darba uzdevumam atbilstošu tehnoloģisko karti vai citu tehnisko dokumentāciju.

2. Spēja plānot iespiešanas procesa secību.

3. Spēja izvērtēt ofseta iespiediekārtu, palīgiekārtu, aprīkojuma, instrumentu un mērierīču atbilstību ekspluatācijas prasībām.

4. Spēja sagatavot iespiešanai un strādāt ar ofseta iespiediekārtām, palīgiekārtām, aprīkojumu, instrumentiem un mērierīcēm.

5. Spēja pārbaudīt un izvērtēt poligrāfijas materiālu atbilstību iespiešanas procesiem.

6. Spēja izgatavot iespiedformas un izvērtēt to kvalitāti.

7. Spēja izgatavot iespieddarba paraugloksni un izvērtēt tās atbilstību poligrāfijas nozares standartiem, tehnoloģiskajai kartei vai citai tehniskajai dokumentācijai.

8. Spēja izmantot iespiešanas procesos dažādus poligrāfijas materiālus un iespiešanas procesa gaitā izvērtēt iespieddarba kvalitāti.

9. Spēja veikt ofseta iespiediekārtu, palīgiekārtu, aprīkojuma un instrumentu tehniskās apkopes darbus.

10. Spēja izvērtēt sava darba kvalitāti, aizpildīt darba procesā nepieciešamo dokumentāciju, atbildēt par sava darba rezultātu.

11. Spēja strādāt komandā un individuāli, ievērojot vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipus un darba tiesisko attiecību normas.

12. Spēja sekot līdzi ofseta iespiešanas attīstības tendencēm, pastāvīgi iepazīties ar jaunākajām ofseta iespiediekārtām, palīgiekārtām, aprīkojumu, instrumentiem, mērierīcēm un poligrāfijas materiāliem.

13. Spēja izvērtēt iegūtās zināšanas un prasmes, kā arī pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

14. Spēja sazināties valsts valodā un divās svešvalodās, lietot profesionālo terminoloģiju.

15. Spēja ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

16. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

3.83.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Lasīt un lietot darba uzdevumam atbilstošu tehnoloģisko karti vai citu tehnisko dokumentāciju.

2. Organizēt iespiešanas procesu pareizā tehnoloģiskā secībā.

3. Sagatavot iespiešanas procesam ofseta iespiediekārtas, palīgiekārtas, aprīkojumu, krāsu aparātus.

4. Sagatavot iespiedkrāsas.

5. Izgatavot un izvērtēt iespiedformu kvalitāti.

6. Sagatavot iespiešanai un nomainīt iespiedformas un iespieddarba drukāšanai nepieciešamos materiālus.

7. Pārbaudīt un izvērtēt poligrāfijas materiālu atbilstību konkrētā iespieddarba iespiešanas procesam.

8. Lietot ofseta iespiediekārtu tehniskās kontroles mērierīces.

9. Pierīkot iespiedloksni, noregulēt formu reģistrus un pārbaudīt tās atbilstību maketam.

10. Izgatavot paraugloksni un izvērtēt tās atbilstību paraugam, maketam, krāsu paraugam.

11. Veikt krāsu kontroles mērījumus.

12. Nodrošināt krāsas un ūdens līdzsvaru iespiešanas procesā.

13. Veikt iespieddarba kvalitātes kontroles mērījumus.

14. Veikt un uzraudzīt ofseta iespiediekārtu, palīgiekārtu, aprīkojuma un instrumentu tehniskās apkopes darbus.

15. Ievērot ofseta iespiediekārtu, palīgiekārtu, aprīkojuma, instrumentu un mērierīču lietošanas instrukcijas.

16. Ievērot darba drošības un veselības aizsardzības prasības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

17. Ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

18. Pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Pārvaldīt divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī.

21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

22. Komunicēt un sadarboties ar kolēģiem un saistīto profesiju speciālistiem.

23. Ievērot vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipus.

24. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

25. Ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību.

3.83.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. iespiedformu izgatavošanas procesa linearizācija;

1.2. iespieddarbu izgatavošanas tehnoloģiskās plānošanas pamatprincipi;

1.3. poligrāfijā izmantojamās iekārtas;

1.4. iespieddarbu apstrādes tehnoloģiskie procesi;

1.5. papildapstrādes procesi;

1.6. elektrotehnikas un elektronikas pamati;

1.7. izdevējdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. reprocesu pamati;

2.2. pirmsdrukas iekārtu darbības pamatprincipi;

2.3. iespiedfailu sagatavošanas pamatprincipi tiražēšanai;

2.4. iespiedtehnoloģiju pamatprincipi, iespiedformu veidi, izgatavošanas tehnoloģijas un kvalitātes kontrole;

2.5. iespiedprodukcijas sējumu tipi;

2.6. iespiedlokšņu apstrādes pamatprincipi;

2.7. krāsu teorija;

2.8. maketēšanas pamati;

2.9. tēlotājģeometrijas pamati;

2.10. saskarsmes psiholoģija;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. iespiedformu veidi, izgatavošanas tehnoloģijas, kvalitātes kontroles elementi;

3.2. rastra veidi, lineatūra un leņķi;

3.3. ofseta iespiediekārtu veidi un darbības principi;

3.4. ofseta iespiešanas tehnoloģija;

3.5. poligrāfijas nozares kvalitātes standarti;

3.6. iespieddarba kvalitātes standartu prasības, to kontroles metodes un mērierīces;

3.7. giljotīnas darbības principi;

3.8. papīra, papīra izstrādājumu un citu poligrāfijas materiālu sastāvs un izgatavošana;

3.9. montāžas izklājumu sagatavošana;

3.10. poligrāfijas materiālu formāti un veidi;

3.11. poligrāfijas iespiedmateriālu savstarpējā saderība;

3.12. poligrāfijas materiālu uzglabāšana, aklimatizācija un sagatavošana;

3.13. krāsu kontroles skalas, to nozīme un lietojums;

3.14. iespiedkrāsu veidi, to izgatavošanas tehnoloģija, ķīmiskās un fizikālās īpašības (t.sk. nostiprināšanās uz materiāla virsmas), lietošana iespiedprodukcijas iespiešanas procesos;

3.15. valsts valoda;

3.16. divas svešvalodas profesionālās saziņas līmenī;

3.17. ražošanas tehnoloģiskā procesa dokumentu noformēšana;

3.18. darba aizsardzības prasības;

3.19. vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipi;

3.20. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

3.21. vides aizsardzības prasības;

3.22. komercdarbības pamati;

3.23. darba tiesisko attiecību normas;

3.24. pirmā palīdzība.

3.84. Mehāniķa uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW, profesijas standarts

3.84.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW.

2. Profesijas kods – 3151 08.

3.84.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis ‒ trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW, strādā uz kuģiem, kuru galveno dzinēju kopējā jauda ir mazāka par 750 kW; pilda sardzes pienākumus; kontrolē un pieraksta iekārtu, mehānismu un sistēmu darba parametrus; plāno, organizē un veic kuģa mehānisko, elektrisko un elektronisko sistēmu ekspluatāciju; veic kuģa mašīnu, mehānismu un cita aprīkojuma apskati, apkopi un remontu; nodrošina degvielas, smērvielu un citu materiālu, kā arī rezerves daļu pasūtīšanu un saņemšanu.

Mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW, var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu" (STCW (Standarts of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

3.84.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Mehāniķim uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW, nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)" un STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

3.84.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Mehāniķim uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu, mazāku par 750 kW, nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)" un STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

3.84.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā";

1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)";

1.3. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka:

2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/1 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija sardzes mehāniķiem mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā";

2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)";

2.3. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka:

3.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)";

3.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

3.85. Kuģa vadītāja uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā profesijas standarts

3.85.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

KAPTEINIS uz kuģiem, mazākiem par 500 BT, ‒ profesijas kods "3152 06";

KAPTEINIS uz kuģiem, mazākiem par 200 BT, ‒ profesijas kods "3152 07";

Sardzes STŪRMANIS uz kuģiem, mazākiem par 500 BT, piekrastes kuģošanā ‒ profesijas kods "3152 10";

Kuģa VADĪTĀJS uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā ‒ profesijas kods "3152 28" (turpmāk kopā – kuģa vadītājs uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā).

3.85.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis ‒ trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģa vadītājs uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā vada kuģus vai citus peldlīdzekļus ar bruto tilpību līdz 500 BT piekrastes kuģošanā; pilda sardzi uz klāja un tiltiņa; organizē un veic kravas operācijas un citas ar kuģa darbību saistītas operācijas; kontrolē darba drošības pasākumu īstenošanu; nodrošina atbilstošu kuģa dokumentācijas uzturēšanu; pārraida un saņem ikdienas un ārkārtas informāciju, izmantojot radiosakarus ar citiem kuģiem un krasta stacijām; uzrauga kuģa apkalpes locekļu un citu darbinieku darbu uz kuģa atbilstoši savam atbildības līmenim.

Kuģa vadītājs uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem piekrastes kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu" (STCW (Standarts of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

3.85.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Kuģa vadītājam uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/3 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem un kapteiņiem uz kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu", STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)" un STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

3.85.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Kuģa vadītājam uz kuģiem līdz 500 BT piekrastes kuģošanā nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/3 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem un kapteiņiem uz kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu", STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)" un STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

3.85.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/3 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem un kapteiņiem uz kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu";

1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)";

1.3. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka:

2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/3 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem un kapteiņiem uz kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu";

2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)";

2.3. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka:

3.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/3 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes virsniekiem un kapteiņiem uz kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 500 BT, kuri veic piekrastes kuģošanu";

3.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)";

3.3. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

3.86. Kuģa elektriķa profesijas standarts

3.86.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kuģa elektriķis.

2. Profesijas kods – 7411 07.

3.86.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis ‒ trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģa elektriķis veic ārējo un iekšējo elektrisko tīklu izbūvi; elektroietaišu ierīkošanas, elektromontāžas, ekspluatācijas, remonta un apkopes darbus; montē un apkalpo apgaismes ķermeņus uz kuģiem.

Kuģa elektriķis var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu" (STCW (Standarts of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

3.86.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Kuģa elektriķim nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/7 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija elektriķiem".

3.86.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Kuģa elektriķim nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/7 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija elektriķiem".

3.86.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/7 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija elektriķiem".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/7 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija elektriķiem".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/7 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija elektriķiem.

3.87. Deju kolektīva repetitora profesijas standarts

3.87.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – deju kolektīva repetitors.

2. Profesijas kods – 2653  13.

3.87.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– deju kolektīva repetitors ir kvalificēts horeogrāfijas nozares speciālists, kurš veic repetitora darbu, pārzina skatuviskās dejas žanru, to izkopj un pilnveido; orientējas dejas mākslas stilu un žanru daudzveidībā.

Deju kolektīva repetitors strādā kultūras institūcijās, izglītības iestādēs, deju kolektīvos un deju studijās.

3.87.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un organizēt savu radošo darbu.

2. Spēja sastādīt koncerta programmu.

3. Spēja iestudēt dejas atbilstoši aprakstiem, kā arī publiski uzstāties solo priekšnesumā vai kolektīvā.

4. Spēja ievērot deju kolektīva vadītāja norādījumus.

5. Spēja ievērot skatuves kultūru.

6. Spēja izvēlēties un izmantot informācijas tehnoloģijas un avotus profesionālo pienākumu izpildei.

7. Spēja iegūt informāciju par novitātēm dejas nozarē.

8. Spēja uzņemties atbildību par kvalitatīvu profesionālo darbību.

9. Spēja strādāt patstāvīgi un komandā, piedalīties pieredzes apmaiņā.

10. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

11. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus, veidot pozitīvu gaisotni.

12. Spēja ievērot profesionālās saskarsmes principus.

13. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā profesionālās saziņas līmenī.

14. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju.

15. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības.

16. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

17. Spēja ievērot autortiesības un ar tām saistītos normatīvos aktus.

18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.87.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Izvēlēties mērķauditorijai atbilstošu repertuāru.

2. Izprast un ievērot horeogrāfiju autoru un kolektīva vadītāja dotos norādījumus.

3. Novērtēt koncerta norises vietu un mērķauditoriju.

4. Ievērot skatuves kultūru.

5. Lietot horeogrāfijas terminoloģiju.

6. Iestudēt dejas atbilstoši aprakstam.

7. Analizēt mūzikas formu, raksturu, noteikt ritmu, metru, taktsmēru un tempu.

8. Izvērtēt iestudēto horeogrāfiju māksliniecisko kvalitāti.

9. Orientēties latviešu dejas attīstības vēsturē.

10. Sekot nozares aktualitātēm un apzināt mūsdienu tendences horeogrāfijas mākslā.

11. Izzināt citu valstu pieredzi savā nozarē.

12. Veidot radošu sadarbību ar citiem dejas žanru speciālistiem.

13. Izvēlēties un izmantot informācijas tehnoloģijas un avotus.

14. Pašizglītoties un pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju.

15. Strādāt patstāvīgi un komandā.

16. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

17. Ievērot profesionālās saskarsmes principus.

18. Atbildēt par savas profesionālās darbības kvalitāti.

19. Pārvaldīt valsts valodu.

20. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības.

23. Sniegt pirmo palīdzību.

24. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

25. Pārzināt un ievērot autortiesības un ar tām saistītos normatīvos aktus.

26. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.87.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. informācijas ieguves veidi un to izmantošana;

1.2. aktualitātes deju jaunradē;

1.3. telpu grīdas segumu īpašības;

1.4. mūsdienu latviešu tautas dejas aktualitātes Latvijā;

1.5. personīgo deju aprakstu, pierakstu veidošana.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. dejas teorija un vēsture;

2.2. deju priekšnesuma struktūra;

2.3. kostīmu vēsture;

2.4. kultūras vēsture;

2.5. folklora un etnogrāfija;

2.6. mūzikas vēsture;

2.7. mūzikas atlase un analīze;

2.8. digitālā audio apstrāde;

2.9. režijas veidošanas pamati;

2.10. vispārīgā psiholoģija;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.12. klavierspēle.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. klasiskās dejas kustību un kombināciju apmācības teorija, metodika un prakse;

3.2. latviešu tautas deju pamatsoļi, satvērieni un aptvērieni, to lietojums;

3.3. cittautu deju kustību un kombināciju lietojums;

3.4. vēsturiskās dejas – kustību un kombināciju lietojums;

3.5. sarīkojumu deju kustību un kombināciju lietojums;

3.6. ritmika un ar to saistītie uzdevumi;

3.7. latviešu dejas notācija;

3.8. dejas kompozīcijas pamatnosacījumi;

3.9. informācijas sistematizācija;

3.10. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.11. profesionālā saskarsme;

3.12. valsts valoda;

3.13. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.14. informācijas tehnoloģijas;

3.15. darba aizsardzība (ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi, pirmā palīdzība);

3.16. vides aizsardzība;

3.17. darba tiesiskās attiecības.

3.88. Bibliotekāra profesijas standarts

3.88.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – bibliotekārs.

2. Profesijas kods – 3433  01.

3.88.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– bibliotekārs sniedz bibliotēkas un informācijas pakalpojumus uz vietas, tiešsaistē un attālināti; popularizē bibliotēku un tās piedāvājumus; komplektē un kataloģizē iespiestos un elektroniskos dokumentus; pārzina bibliotēku informācijas sistēmas un resursus.

Bibliotekārs strādā akadēmiskajās, speciālajās, publiskajās, izglītības iestāžu bibliotēkās un informācijas centros.

3.88.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja orientēties Latvijas bibliotēku sistēmas uzbūvē, bibliotēku tipoloģijā un bibliotēku nozares darbībā.

2. Spēja organizēt bibliotēkas vai tās struktūrvienības sadarbību ar citām bibliotēkas struktūrvienībām, bibliotēkām un institūcijām.

3. Spēja motivēt sabiedrību bibliotēkas resursu un pakalpojumu izmantošanai.

4. Spēja iekļauties vietējās kopienas un tās institūciju darbības stratēģijās un to īstenošanā.

5. Spēja organizēt un sniegt bibliotēkas un informācijas pakalpojumus.

6. Spēja veidot radošai un informatīvai darbībai labvēlīgu vidi darbā ar bibliotēkas lietotājiem.

7. Spēja pārvaldīt bibliotēkas krājumus.

8. Spēja izmantot citu bibliotēku un institūciju krājumus un informācijas resursus pakalpojumu sniegšanā.

9. Spēja izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un biroja tehniku darba uzdevumu veikšanai.

10. Spēja sazināties ar bibliotēkas lietotājiem mutvārdos, lietišķajā sarakstē, pa telefonu un elektroniski, noformēt dokumentus atbilstoši darba uzdevumam.

11. Spēja veidot prezentācijas, iesaistīties projektos.

12. Spēja sagatavot racionālus priekšlikumus bibliotēkas attīstības plānošanai.

13. Spēja komunicēt un sadarboties ar kolēģiem, bibliotēkas lietotājiem un saistīto profesiju speciālistiem, uzklausīt citus un argumentēti skaidrot savu viedokli.

14. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

15. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā un lietot tās informācijas resursu meklēšanā un izmantošanā.

16. Spēja ievērot profesionālās ētikas principus un darba tiesisko attiecību normas.

17. Spēja regulāri un patstāvīgi sekot bibliotēku nozares aktualitātēm un iepazīties ar tām.

18. Spēja izvērtēt iegūtās zināšanas un prasmes un pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

19. Spēja adekvāti rīkoties nestandarta situācijās.

20. Spēja ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus un sniegt pirmo palīdzību.

3.88.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt un pielietot bibliotēku nozares normatīvos dokumentus.

2. Plānot bibliotēkas vai bibliotēkas struktūrvienības darbu, sagatavot un īstenot darba plānošanas un organizēšanas dokumentus.

3. Pārzināt un lietot bibliotēkas informācijas sistēmu un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

4. Meklēt, iegūt, analizēt, vērtēt informāciju un informācijas resursus.

5. Nodrošināt bibliotēkas krājuma veidošanu, papildināšanu, uzskaiti, uzturēšanu un informācijas dokumentu glabāšanu, pieejamību un izmantošanu bibliotēkas lietotājiem.

6. Sistematizēt, klasificēt un kataloģizēt iespieddarbus un citus informācijas dokumentus, kā arī prezentēt iegūtos rezultātus.

7. Ievērot datu aizsardzību un lietotāju tiesības.

8. Veidot profesionālu saskarsmi ar dažādām bibliotēkas lietotāju grupām, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

9. Popularizēt bibliotēku un bibliotēkas pakalpojumus.

10. Veicināt bibliotēkas lietotāju informācijpratību un lasītprasmi.

11. Pārvaldīt valsts valodu.

12. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

13. Lietot bibliotēku nozares terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

14. Strādāt individuāli un grupā.

15. Sniegt tiešos un attālinātos pakalpojumus.

16. Sadarboties ar bibliotēkas dibinātāju, valsts pārvaldes un nevalstiskajām institūcijām, kā arī citām bibliotēkām.

17. Pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

18. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības.

19. Sniegt pirmo palīdzību.

20. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

21. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

3.88.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. sociālo komunikācijas sistēmu pamati;

1.2. ekonomikas pamati;

1.3. tiesību pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. Latvijas bibliotēku sistēmas uzbūve, bibliotēku veidi un funkcijas;

2.2. bibliotēkas un informācijas institūcijas vadības un budžeta veidošanas pamati;

2.3. informācijas un komunikācijas tiesības;

2.4. autortiesības.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. Latvijas bibliotēku nozares normatīvie dokumenti;

3.2. bibliotēkas iekšējie normatīvie dokumenti;

3.3. bibliotēku nozares aktualitātes;

3.4. bibliotēkas informācijas sistēmas un tehnoloģiskie procesi;

3.5. informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

3.6. datubāzu veidošana un izmantošana;

3.7. krājumu pārvaldība, uzskaite, tehniskā apstrāde;

3.8. literatūras pārzināšana, informācijas meklēšana, ieguve;

3.9. bibliotēkas un informācijas pakalpojumi, pasākumu organizēšana;

3.10. bibliotēkas lietotāju apkalpošana, darbs ar dažādām bibliotēkas lietotāju grupām;

3.11. runas kultūra un prezentācijas prasmes;

3.12. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.13. saskarsmes psiholoģija;

3.14. valsts valoda;

3.15. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.16. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

3.17. darba tiesiskās attiecības;

3.18. darba aizsardzība;

3.19. pirmā palīdzība;

3.20. vides aizsardzība.

3.89. Būvkonstrukciju montētāja profesijas standarts

3.89.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Būvkonstrukciju MONTĒTĀJS – profesijas kods "7111  03";

Metāla būvkonstrukciju MONTĒTĀJS – profesijas kods "7111  05";

Dzelzsbetona būvkonstrukciju MONTĒTĀJS – profesijas kods "7111  06";

Stikloto būvkonstrukciju MONTĒTĀJS – profesijas kods "7111  07";

Koka būvkonstrukciju MONTĒTĀJS – profesijas kods "7111  08" (turpmāk kopā - būvkonstrukciju montētājs).

3.89.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– būvkonstrukciju montētājs būvobjektā vai ražotnē montē metāla, dzelzsbetona, stiklotās un koka būvkonstrukcijas (turpmāk – būvkonstrukcijas) saskaņā ar darba uzdevumu un būvprojektu.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai būvkonstrukciju montētājam nepieciešamas stropētāja, no zemes vadāmā tilta celtņa operatora, pārvietojama pacēlāja operatora un stacionāri nostiprināta pacēlāja operatora apliecības.

Būvkonstrukciju montētājs strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar būvkonstrukciju izgatavošanu un uzstādīšanu, ēku būvniecības, atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas darbos vai strādā individuāli kā pašnodarbinātā persona vai individuālais komersants.

3.89.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja pārzināt, pielietot un ievērot normatīvo aktu prasības būvdarbu izpildē.

2. Spēja izprast ēku būvniecībā veicamo būvdarbu veidus, tehnoloģiju un specifiku un nepieciešamo darbietilpību.

3. Spēja orientēties un izprast darbu organizēšanu kalendāra grafikā, sastādīt tam atbilstošu operatīvo darbu izpildes grafiku.

4. Spēja lasīt un izprast būvprojektus.

5. Spēja sastādīt būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikāciju un noteikt būvizstrādājumu un būvmateriālu raksturojumu un daudzumu būvkonstrukciju montāžas darbiem un izvēlēties atbilstošu aprīkojumu un darba instrumentus.

6. Spēja iekārtot ergonomiski parocīgu un drošu darba vietu un pielietot darbiem nepieciešamo aprīkojumu.

7. Spēja izpildīt darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, pielietot drošus darba paņēmienus, individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus, atbilstoši rīkoties ārkārtas situācijās un sniegt pirmo palīdzību.

8. Spēja noteikt un norobežot savu darba zonu.

9. Spēja uzstādīt un demontēt sastatnes atbilstoši prasībām.

10. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par darba rezultātu.

11. Spēja patstāvīgi veikt būvdarbus, tai skaitā būvkonstrukciju montāžas, namdara darbus.

12. Spēja droši pārvietot būvkonstrukcijas un būvmateriālus sava darba veikšanai, atpazīt bīstamās darba vietas un operācijas būvlaukumā.

13. Spēja uzmērīt izpildītos darbus un pielietot ģeodēziskās un citas mērīšanas ierīces un instrumentus.

14. Spēja izprast būvkonstrukciju savstarpējo mijiedarbību un savienot dažādas būvkonstrukcijas, novērtēt būvizstrādājumu un būvmateriālu kvalitāti un to atbilstību būvprojektā prasītajiem parametriem.

15. Spēja izprast izpildāmo darbu kvalitātes prasības.

16. Spēja novērtēt izpildīto darbu kvalitāti, izprast un novērtēt pieļauto neatbilstību sekas un panākt neatbilstību novēršanu.

17. Spēja identificēt bīstamos atkritumus, savākt un šķirot būvniecības atkritumus, pārvaldīt vides aizsardzības paņēmienus un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

18. Spēja sadarboties un komunicēt savā komandā (brigādē) ar citiem būvniecības dalībniekiem, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

19. Spēja organizēt būvkonstrukciju montāžas darbus.

20. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties vienā svešvalodā.

3.89.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Darba uzdevuma ietvaros sadarboties ar citiem darbiniekiem, strādājot komandā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un darba kārtības noteikumus.

2. Izprast būvdarbu tehnoloģijas, atšķirt būvizstrādājumu funkcionālo nozīmi un pielietojumu.

3. Lietot rasējumos izmantotos apzīmējumus un terminoloģiju.

4. Lasīt ēku plānus, fasādes, griezumu un būvkonstrukciju mezglu rasējumus.

5. Izprast būvkonstrukciju savstarpējo mijiedarbību.

6. Savienot dažādas būvkonstrukcijas.

7. Novērtēt būvizstrādājumu, būvmateriālu kvalitāti un atbilstību būvprojektā prasītajiem parametriem.

8. Noteikt un sagatavot būvmateriālu daudzumu darbu izpildei.

9. Pārvaldīt būvizstrādājumu iestrādāšanas metodes.

10. Noteikt un norobežot savu darba zonu.

11. Iekārtot ergonomiski parocīgu un drošu darba vietu.

12. Droši uzstādīt un demontēt sastatnes.

13. Izvēlēties atbilstošo aprīkojumu un darba instrumentus.

14. Lietot konkrētiem būvdarbu veidiem atbilstošas tehnoloģiskās iekārtas, aprīkojumu un instrumentus.

15. Droši pārvietot būvkonstrukcijas un būvmateriālus darba veikšanai.

16. Lietot ģeodēziskās un citas mērīšanas ierīces un instrumentus.

17. Izprast izpildāmo darbu kvalitātes prasību pamatojumu.

18. Uzmērīt izpildītos būvkonstrukciju montāžas darbus.

19. Pārbaudīt un novērtēt vizuāli un mehāniski (ar instrumentiem, ar speciāliem mērinstrumentiem) būvkonstrukcijas, būvizstrādājumus un būvmateriālus.

20. Pārzināt un lietot būvprojektā paredzētos tehniskos risinājumus.

21. Orientēties darbu organizēšanas kalendāra grafikā un izprast to, organizēt savu darba laiku un ievērot kalendāra grafiku.

22. Uzskaitīt izpildīto darbu apjomu.

23. Novērtēt pieļauto neatbilstību sekas un novērst neatbilstības.

24. Patstāvīgi organizēt un veikt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par saviem darba rezultātiem.

25. Atpazīt bīstamās darba vietas un operācijas būvlaukumā.

26. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

27. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot drošus darba paņēmienus, pielietot individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus un sniegt pirmo palīdzību.

28. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

29. Rīkoties ārkārtas situācijās.

30. Veikt būvdarbu atkritumu savākšanu un šķirošanu, identificēt bīstamos atkritumus.

31. Argumentēt un pamatot savu viedokli problēmsituācijās.

32. Pārvaldīt valsts valodu.

33. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

34. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

3.89.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. projektēšanas datorprogrammas;

1.2. būvmehānika/būvfizika;

1.3. informatīvās datubāzes;

1.4. ģeodēzija;

1.5. normatīvo aktu sistēmas uzbūves principi;

1.6. būvniecības rasēšana.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. elektrotehnika;

2.2. būvdarbu organizācija;

2.3. būvju daļas;

2.4. namdara darbi (pielietojamo materiālu atbilstība un savietojamība, materiālu iestrādes pamatprincipi);

2.5. jumiķa darbi (hidroizolācijas pamatprincipi un to darbība);

2.6. būvdarbu darbietilpība un secība;

2.7. būvniecību reglamentējošie normatīvie akti;

2.8. būvprojekta sastāvs;

2.9. būvniecības terminoloģija un grafiskie apzīmējumi;

2.10. būvniecības dalībnieku pienākumi, tiesības un atbildība.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. būvmateriāli un būvizstrādājumi;

3.2. būvkonstrukcijas;

3.3. būvkonstrukciju savienojumu metodes un veidi;

3.4. būvdarbu tehnoloģija;

3.5. būvkonstrukciju montāžas darbi;

3.6. zemes darbi (specializācijai "dzelzsbetona būvkonstrukciju montētājs");

3.7. betonēšanas darbi (specializācijai "dzelzsbetona/stikloto būvkonstrukciju montētājs");

3.8. būvizstrādājumu atbilstības novērtēšana;

3.9. būvmašīnas;

3.10. kravu stiprināšana un pārvietošana;

3.11. apdares darbi;

3.12. mērīšanas ierīces un instrumenti;

3.13. aprīkojums un instrumenti;

3.14. darba aizsardzība, darba aizsardzības līdzekļi, to pielietošana;

3.15. darba tiesiskās attiecības;

3.16. vides aizsardzība;

3.17. darba vietas ergonomika;

3.18. ugunsdrošība, ugunsdzēsības līdzekļi un to pielietošana;

3.19. civilā aizsardzība;

3.20. pirmā palīdzība;

3.21. saskarsmes pamati;

3.22. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.23. datorzinības;

3.24. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

3.25. valsts valoda;

3.26. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

3.90. Rūpniecisko iekārtu mehāniķa profesijas standarts

3.90.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Poligrāfisko iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  07";

Tekstilražošanas iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  10";

Kokapstrādes iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  15";

Metālapstrādes iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  16";

Rūpniecisko iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  22";

Ķīmisko un biotehnoloģisko iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  26";

Farmācijas iekārtu MEHĀNIĶIS – profesijas kods "7233  27" (turpmāk kopā – rūpniecisko iekārtu MEHĀNIĶIS).

3.90.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– rūpniecisko iekārtu mehāniķis plāno, organizē un veic rūpniecības (ķīmisko, biotehnoloģisko, farmaceitisko, poligrāfijas, kokapstrādes, metālapstrādes, tekstilražošanas) tehnoloģisko iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču (turpmāk – iekārtas, iekārtu mezgli un ierīces) montāžu un demontāžu, nodošanu ekspluatācijā, ekspluatāciju, apkalpošanu un remontu; nodrošina darba aizsardzības prasību ievērošanu iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču montāžas, ekspluatācijas, apkalpošanas un remonta laikā.

Rūpniecisko iekārtu mehāniķis strādā rūpniecības uzņēmumos.

3.90.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja plānot, organizēt un patstāvīgi veikt iekārtu, ierīču montāžu un demontāžu, iekārtu un to mezglu remonta darbus.

2. Spēja novērtēt iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču bojājumus un to cēloņus, veikt bojātu detaļu defektāciju.

3. Spēja novērtēt un veikt priekšdarbus iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču sagatavošanai remonta darbiem.

4. Spēja veikt dažādus iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču remonta darbus.

5. Spēja precīzi izgatavot un apstrādāt vienkāršas iekārtu detaļas.

6. Spēja lasīt un saprast rasējumus, tehnisko un remonta dokumentāciju, kā arī lietot iegūto informāciju darbā.

7. Spēja uzturēt iekārtas darba kārtībā atbilstoši reglamentējošās dokumentācijas prasībām.

8. Spēja izpildīt iekārtu plānotās un ārkārtas tehniskās apskates, apkopes un remontus.

9. Spēja lietot mērinstrumentus un novērtēt kontroles rezultātus.

10. Spēja izvēlēties un lietot iekārtu mezglu salikšanas un izjaukšanas instrumentus un ierīces.

11. Spēja veikt darba pienākumus (tajā skaitā lietot atbilstošas iekārtas un ierīces, darba instrumentus, materiālus, darba apģērbu, individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus) atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

12. Spēja ievērot sprādziendrošības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasības, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties un sniegt pirmo palīdzību.

13. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

14. Spēja atpazīt drošības signālus un zīmes un atbilstoši rīkoties.

15. Spēja ievērot higiēnas prasības.

16. Spēja plānot un organizēt savu darbu.

17. Spēja saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.

18. Spēja ievērot profesionālās saskarsmes principus.

19. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

20. Spēja risināt darba procesā radušās problēmas savas kompetences ietvaros.

21. Spēja atbildēt par savu rīcību, darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu.

22. Spēja dažādos informācijas avotos atrast, atlasīt un izmantot darbam nepieciešamo tehnisko informāciju.

23. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

24. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

25. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

3.90.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Plānot iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču montāžas, demontāžas, remonta un apkalpošanas darbus.

2. Organizēt iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču montāžas, demontāžas, remonta un apkalpošanas darbus.

3. Veikt iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču montāžas, demontāžas, remonta un apkalpošanas darbus.

4. Pārbaudīt iekārtu tehnisko stāvokli pirms nodošanas ekspluatācijā.

5. Veikt vienkāršus metālapstrādes darbus.

6. Noteikt iekārtu, detaļu defektus un noteikt remonta veidus to labošanai.

7. Veikt vai organizēt nolietojušos detaļu atjaunošanas darbus un iekārtu mezglu nomaiņu.

8. Ievērot un kontrolēt iekārtu ekspluatācijas režīmu saskaņā ar iekārtas ekspluatācijas instrukciju.

9. Veikt iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču tehniskā stāvokļa monitoringu un diagnostiku.

10. Noteikt iekārtu avāriju un bojājumu cēloņus un rīkoties atbilstoši instrukcijām.

11. Lietot mērinstrumentus.

12. Lasīt kontrolmērinstrumentu rādījumus.

13. Novērtēt kontroles rezultātus.

14. Lasīt kopsalikuma un detaļu rasējumus un iekārtu sistēmu principiālās shēmas, tajā skaitā tehnoloģiskās, hidrauliskās, pneimatiskās un kinemātiskās.

15. Izstrādāt detaļu darba rasējumus un skices.

16. Aizpildīt iekārtu montāžas, demontāžas, ekspluatācijas, apkalpošanas un remonta dokumentus.

17. Lietot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku.

18. Pielietot labas ražošanas prakses un citu kvalitātes sistēmu standartus.

19. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības.

20. Sniegt pirmo palīdzību.

21. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

22. Lietot drošības zīmes un signālus.

23. Strādāt patstāvīgi un komandā.

24. Saskaņot savu darbību ar dažādu līmeņu speciālistiem.

25. Plānot un organizēt savu darbu.

26. Uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

27. Risināt darba procesā radušās problēmas savas kompetences ietvaros.

28. Ievērot higiēnas prasības.

29. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

30. Ievērot profesionālās saskarsmes principus.

31. Pārvaldīt valsts valodu.

32. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un divās svešvalodās.

34. Lietot ar profesionālo darbību saistītos normatīvos aktus.

35. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

36. Pilnveidot savas profesionālās kompetences, iegūt un izvērtēt jaunu darbam nepieciešamu informāciju.

3.90.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. laba ražošanas prakse un citas kvalitātes sistēmas;

1.2. uzņēmuma struktūra;

1.3. iekārtu izvēles un uzstādīšanas principi;

1.4. tērauda termiskā apstrāde;

1.5. metālu apstrāde ar spiedienu;

1.6. metālgriešanas darbgaldi;

1.7. metināšanas pamati;

1.8. mehatronisko sistēmu pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. tehnoloģiskā procesa automatizācija, automatizācijas līdzekļi;

2.2. tehnoloģiskie procesi;

2.3. tehnoloģisko iekārtu uzbūve;

2.4. tipveida detaļu stiprības aprēķini;

2.5. tehnoloģisko iekārtu mezglu stiprības aprēķini;

2.6. ekonomikas pamati;

2.7. apstrādājamo materiālu mehāniskās īpašības;

2.8. iekārtu, iekārtu mezglu un ierīču tehniskās apkalpošanas un remontu organizācija uzņēmumā, t. sk. informācijas tehnoloģijas risinājumi.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. diagnostikas instrumenti;

3.2. metālu un nemetālisko materiālu galvenās īpašības, savienošanas paņēmieni un pielietojums mašīnbūvē;

3.3. metālgriešanas un atslēdznieku instrumenti un tehnoloģijas;

3.4. skābju, sārmu un citu ķīmisko vielu īpašības;

3.5. agresīvās un toksiskās vielas;

3.6. eļļošanas līdzekļi, to īpašības, eļļošanai izmantojamie tehniskie līdzekļi;

3.7. metālu korozijas veidi un aizsargpārklājumi;

3.8. rasējumu un tehniskās dokumentācijas noformēšanas standarti;

3.9. tehniskie mērījumi un mērīšanas līdzekļi;

3.10. mērinstrumentu un mērierīču pārbaude, verificēšana un kalibrēšana;

3.11. metālu markas un to apzīmējumi;

3.12 virsmas formas un raupjuma pielaides;

3.13. dažādu detaļu savienojumu pielaides un sēžas;

3.14. tehnoloģisko iekārtu, tipveida detaļu un pamatmezglu remonta veidi;

3.15. tehnoloģisko iekārtu apkalpošana;

3.16. drošības zīmes un signāli;

3.17. darba aizsardzība;

3.18. vides aizsardzība;

3.19. pirmā palīdzība;

3.20. darba higiēna;

3.21. profesionālā saskarsme;

3.22. ar profesionālo darbību saistošie normatīvie akti;

3.23. valsts valoda;

3.24. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.25. profesionālie termini valsts valodā un divās svešvalodās;

3.26. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.27. informācijas tehnoloģijas;

3.28. darba tiesiskās attiecības.

IV. Otrā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

4.1. Pavāra profesijas standarts

4.1.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – pavārs.

2. Profesijas kods – 5120 02.

4.1.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– pavārs novērtē pārtikas produktu kvalitāti, veic to pirmapstrādi, gatavo un noformē ēdienus; atbild par sava darba kvalitāti vadības un kontroles nodrošināšanā; strādā ar ēdināšanas uzņēmuma aprīkojumu, ievērojot higiēnas un darba aizsardzības noteikumus, un uzņemas atbildību par sava darba kvalitāti.

Pavārs strādā viesmīlības nozares uzņēmumos, kas nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.

4.1.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast un ievērot ražošanas un personīgās higiēnas prasības pārtikas produktu apstrādē.

2. Spēja pielietot tehnoloģiskās iekārtas atbilstīgi to funkcijām un ekspluatācijas noteikumiem.

3. Spēja pielietot atbilstīgus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļus, ievērojot darba drošību saskarē ar ķīmiskajām vielām.

4. Spēja pieņemt un novērtēt izejvielas un palīgmateriālus atbilstīgi kvalitātes prasībām.

5. Spēja izvērtēt un paredzēt iespējamos riskus nekaitīgas pārtikas ražošanas procesā.

6. Spēja novērtēt gatavo ēdienu kvalitāti atbilstīgi organoleptiskajiem rādītājiem.

7. Spēja lietot tehnoloģiskos, saimnieciskās darbības uzskaites un atskaites dokumentus.

8. Spēja praktiski pielietot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumu prasības darba vidē.

9. Spēja izvēlēties vidi saudzējošu darbību, ievērojot vides aizsardzības noteikumus.

10. Spēja veikt darbu atbilstīgi uzdevumam, piedalīties lēmumu pieņemšanā un uzņemties atbildību.

11. Spēja darboties komandā, ievērojot darba ētikas principus.

12. Spēja sekot jauninājumiem nozarē, izmantojot visus pieejamos informācijas avotus.

13. Spēja izvērtēt savu un kolēģu pieredzi, izvēloties optimālāko profesionālo pilnveidi profesijā.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.1.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Organizēt racionāli darba vietu, ievērojot darba drošības, ekspluatācijas un aizsardzības noteikumus darbā ar ēdināšanas uzņēmuma aprīkojumu.

2. Ievērot higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā, darba un personīgo higiēnu.

3. Ievērot izejvielu, pusfabrikātu un gatavo ēdienu uzglabāšanas un realizācijas termiņus un temperatūru.

4. Noteikt kritiskos punktus izejvielu uzglabāšanas, pusfabrikātu un gatavās produkcijas apritē.

5. Veikt izejvielu un gatavo ēdienu kvalitātes novērtēšanu organoleptiski.

6. Gatavot pusfabrikātus, ievērojot produktu specifiku un pielietojot racionālus pirmapstrādes paņēmienus.

7. Gatavot ēdienus, ievērojot uzņēmuma izstrādātos tehnoloģiskos dokumentus un atbilstīgi tehnoloģiskajam procesam.

8. Izvēlēties atbilstīgus produktu termiskās apstrādes veidus, lai saglabātu ēdienu uzturvērtību.

9. Izvēlēties un pagatavot ēdienus banketu un citu svinību galdam.

10. Izstrādāt jaunu ēdienu receptūras un sastādīt tehnoloģisko karti.

11. Veikt ēdienu kalkulācijas un aprēķināt ēdienu pašizmaksu.

12. Spēt strādāt komandā, pieņemt lēmumus un atbildēt par sava darba rezultātiem.

13. Spēt sazināties ar klientiem un risināt konflikta situācijas.

14. Pārvaldīt valsts valodu.

15. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

16. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, franču un angļu valodā.

4.1.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. darba tiesiskās attiecības;

1.2. psiholoģijas pamati;

1.3. darba aizsardzība;

1.4. vides aizsardzība;

1.5. pārtikas mikrobioloģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. riska analīzes kritisko kontroles punktu pamatprincipi;

2.2. vispārējās higiēnas prasības saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

2.3. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

2.4. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi;

2.5. ķīmisko līdzekļu uzglabāšanas noteikumi;

2.6. pirmās palīdzības sniegšana;

2.7. iekārtu elektrodrošības noteikumi;

2.8. ugunsdrošības noteikumi;

2.9. izejvielu un produktu ķīmiskais sastāvs un uzglabāšanas prasības;

2.10. izejvielu zudumu veidošanās un to rašanās cēloņi;

2.11. ēdienkartes sastādīšanas pamatprincipi;

2.12. viesu apkalpošanas un saskarsmes pamati;

2.13. veselīga uztura pamatprincipi;

2.14. uzskaites pamatprincipi ēdināšanas uzņēmumā;

2.15. profesionālie termini valsts valodā, franču un angļu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. darba vietas organizācija ēdināšanas uzņēmumos;

3.2. ēdināšanas uzņēmumu tehnoloģiskais aprīkojums, to darbības pamatprincipi un ekspluatācija;

3.3. riska analīzes principi kritiskajos kontroles punktos;

3.4. ēdienu gatavošanas tehnoloģijas zināšanas;

3.5. tehnoloģiskās dokumentācijas izstrāde un pielietošana;

3.6. preču pieņemšanas un nodošanas dokumentācijas izstrāde;

3.7. pārtikas produktu ķīmiskais sastāvs un tā izmaiņas tehnoloģiskajā procesā (pārtikas produktu prečzinība);

3.8. valsts valoda;

3.9. viena svešvaloda saziņas līmenī.

4.2. Viesmīļa profesijas standarts
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 04.08.2015. noteikumiem Nr.445)

4.3. Ugunsdzēsēja profesijas standarts

4.3.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ugunsdzēsējs.

2. Profesijas kods – 5411 01.

4.3.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ugunsdzēsējs dzēš ugunsgrēkus, veic neatliekamos avāriju seku likvidēšanas un glābšanas darbus, lai novērstu ugunsgrēka apdraudējumu cilvēkiem un samazinātu nodarīto kaitējumu īpašumam un videi.

Ugunsdzēsējs strādā uzņēmumu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestos.

4.3.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja saprast un precīzi izpildīt uzņēmumu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

2. Spēja pārbaudīt un novērtēt ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas, aprīkojuma, ekipējuma un sakaru līdzekļu gatavību darbam un uzturēt tos tehniskā kārtībā.

3. Spēja strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku, izmantot aprīkojumu un ekipējumu notikuma seku likvidēšanā.

4. Spēja brīdināt cilvēkus par iespējamo apdraudējumu un, ja nepieciešams, glābt cilvēkus, sniegt pirmo palīdzību, iznest materiālās vērtības un izvest dzīvniekus no riska zonas.

5. Spēja pastāvīgi pilnveidot savas profesionālās prasmes, zināšanas un fizisko sagatavotību.

6. Spēja precīzi izpildīt vadītāja rīkojumus, savus un kopējos uzdevumus.

7. Spēja adekvāti rīkoties kritiskās situācijās, novērtēt dzīvību un veselību apdraudošas situācijas un pieņemt patstāvīgus lēmumus.

8. Spēja strādāt elpošanai nepiemērotā vidē, izvēloties atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus un ugunsdzēsības un glābšanas tehniskos līdzekļus.

9. Spēja dzēst ugunsgrēkus, izvēloties un lietojot atbilstošu ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu, atbilstošas ugunsgrēka dzēšanai paredzētās ugunsdzēšanas vielas un to ņemšanas vietas.

10. Spēja pārbaudīt notikuma seku likvidēšanā izmantoto aprīkojumu un novietot aprīkojumu noteiktā vietā automobilī.

11. Spēja uzturēt savstarpējos sakarus notikuma vietā.

12. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nodarot iespējami mazāku kaitējumu videi.

13. Spēja veikt ugunsdzēsības iekšējās un ārējās ūdensapgādes sistēmas pārbaudes.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.3.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Glābt cilvēkus, izvest dzīvniekus un sargāt īpašumu ugunsgrēkos un citos notikumos.

2. Ievērot darba aizsardzības prasības.

3. Brīdināt cilvēkus par dzīvības draudiem.

4. Sniegt pirmo palīdzību cietušajiem.

5. Dzēst ugunsgrēkus.

6. Veikt glābšanas darbus ugunsgrēkos.

7. Pieņemt patstāvīgu lēmumu dzīvībai bīstamās situācijās.

8. Pildīt uzņēmumu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

9. Strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas tehnisko aprīkojumu un speciālajiem instrumentiem.

10. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

11. Strādāt ar ugunsdzēsības un glābšanas automobiļiem.

12. Uzturēt ugunsdzēsības un glābšanas tehniku un aprīkojumu tehniskā kārtībā.

13. Uzlauzt, nojaukt būvkonstrukcijas.

14. Strādāt ar sakaru līdzekļiem, uzturēt nepārtrauktus sakarus ar notikuma vietā iesaistītajām institūcijām.

15. Izmantot ugunsdzēsības automobiļu un tehniskā aprīkojuma taktiskās iespējas, veicot ugunsdzēsības un glābšanas darbus.

16. Spēja sazināties.

17. Strādāt patstāvīgi un komandā.

18. Pilnveidot prasmes un zināšanas.

19. Uzturēt atbilstošu fiziskās sagatavotības līmeni.

20. Plānot un organizēt savu darbu.

21. Ievērot vides aizsardzības noteikumu prasības.

22. Pārvaldīt valsts valodu.

23. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

24. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.3.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai priekšstata līmenī nepieciešamas zināšanas par normatīvajiem aktiem, kas reglamentē uzņēmumu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu darbību.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. uzņēmumu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu organizācija;

2.2. ugunsgrēks un tā attīstība;

2.3. ugunsgrēku dzēšanas taktika;

2.4. apakšvienības taktiskās iespējas;

2.5. ugunsdzēsības pamatautomobiļi un ugunsdzēsības speciālie automobiļi;

2.6. profesionālā psiholoģija;

2.7. ugunsdrošības profilakse;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. darba aizsardzības prasības uzņēmumu ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestā;

3.2. ugunsgrēku dzēšana;

3.3. elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļi;

3.4. sakaru organizēšana notikuma vietā;

3.5. izvēršanās notikuma vietā, kompleksie vingrinājumi;

3.6. fiziskā sagatavotība;

3.7. pirmā palīdzība;

3.8. profesionālā sazināšanās;

3.9. vides aizsardzība;

3.10. darba tiesiskās attiecības;

3.11. valsts valoda;

3.12. viena svešvaloda saziņas līmenī.

4.4. Metālapstrādes tehnoloģisko līniju operatora profesijas standarts

4.4.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – metālapstrādes tehnoloģisko līniju operators.

2. Profesijas kods – 7223 13.

4.4.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– metālapstrādes tehnoloģisko līniju operators ražo vidējas sarežģītības pakāpes metāla produkciju, izmantojot metālapstrādes tehnoloģiskās līnijas un ievērojot produkcijas tehniskās un tehnoloģiskās prasības; organizē darba izpildi saskaņā ar darba uzdevumu, ievērojot operāciju secību; sagatavo darbam metālapstrādes tehnoloģiskās līnijas; regulē metālapstrādes tehnoloģisko līniju darba iekārtas, palīgierīces un instrumentus; nodrošina iekārtas un instrumentu darbspēju; ievēro darba drošības noteikumus, darba uzdevumus veic sadarbībā ar metālapstrādes tehnoloģiskās līnijas apkalpojošo inženieri (tehnisko personālu).

Metālapstrādes tehnoloģisko līniju operators strādā metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumos.

4.4.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja lasīt un saprast tehnisko dokumentāciju, rasējumus, kinemātiskās shēmas, tehnoloģiskās kartes, instrukcijas un izmantot iegūto informāciju darba procesā.

2. Spēja izmantot zināšanas par drošiem darba paņēmieniem darba procesā, ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumu prasības darba vidē un izmantot metālapstrādes tehnoloģiskās līnijas.

3. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības.

4. Spēja noteikt metāla veidus un to tehniskos un kvalitātes rādītājus.

5. Spēja strādāt ar kontroles instrumentiem un mērinstrumentiem, noteikt izejmateriālu, gatavās produkcijas un iepakojuma materiālu atbilstību kvalitātes un tehniskajām prasībām.

6. Spēja strādāt ar kravas pacelšanas un pārvietošanas mehānismiem, apkalpojot metālapstrādes tehnoloģiskās līnijas.

7. Spēja izpildīt vidējas sarežģītības pakāpes atslēdznieka pamatdarbus.

8. Spēja veikt metālapstrādes tehnoloģisko līniju tehnisko apkopi.

9. Spēja ieslēgt, vadīt un izslēgt metālapstrādes tehnoloģiskās līnijas un to palīgierīces, kas nodrošina ražošanas procesu.

10. Spēja izgatavot sērijveida produkcijas paraugu un pārbaudīt tā tehnisko un kvalitatīvo rādītāju atbilstību tehniskajām prasībām.

11. Spēja izprast vadības sistēmas kļūdu, pamatojies uz esošo informāciju, radoši novērst problēmas, pieaicinot citus speciālistus.

12. Spēja iepakot un marķēt saražoto produkciju atbilstoši tehnoloģiskām prasībām un klienta pasūtījumam.

13. Spēja noformēt saražotās produkcijas dokumentāciju un sagatavot saražoto produkciju nosūtīšanai klientam vai glabāšanai noliktavā.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.4.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izmantot tehnoloģisko dokumentāciju.

2. Apzināt tehnisko literatūru un strādāt ar to.

3. Lasīt rasējumus un saprast kinemātiskās shēmas.

4. Strādāt ar kontroles instrumentiem un mērinstrumentiem.

5. Atšķirt metāla veidus un izmantot tos, lai nodrošinātu pareizu tehnoloģisko procesu.

6. Veikt vidējas sarežģītības pakāpes atslēdznieka pamatdarbus.

7. Strādāt ar kravas pacelšanas un pārvietošanas mehānismiem.

8. Sagatavot darbam metālapstrādes tehnoloģisko līniju, ieslēgt, vadīt un izslēgt to.

9. Sekot metālapstrādes tehnoloģisko līniju un to palīgiekārtu darbībai un nodrošinājumam ar materiāliem un kontrolēt šo procesu.

10. Izvēlēties optimālo darba režīmu un mainīt to atkarībā no ražošanas procesa gaitas.

11. Strādāt ar vadības pultīm, izmantojot attiecīgu nodrošinājumu ar nepieciešamo programmatūru.

12. Vadīt metālapstrādes tehnoloģisko līniju rokas un automātiskā režīmā.

13. Salīdzināt saražotās produkcijas un iesaiņojuma kvalitātes parametru atbilstību tehniskajām prasībām.

14. Veikt metālapstrādes tehnoloģisko līniju tehnisko apkopi.

15. Spēt sazināties.

16. Risināt problēmas.

17. Strādāt patstāvīgi un komandā.

18. Iegūt informāciju.

19. Spēt uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

20. Plānot un organizēt savu darbu.

21. Spēt pašizglītoties.

22. Spēt strādāt radoši.

23. Ievērot vides aizsardzības noteikumus.

24. Ievērot darba drošības prasības.

25. Ievērot ugunsdrošības noteikumus.

26. Ievērot elektrodrošības noteikumus.

27. Sniegt pirmo palīdzību.

28. Pārvaldīt valsts valodu.

29. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

30. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.4.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ķīmija;

1.2. komercdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. fizika;

2.2. elektrotehnikas pamati;

2.3. datoru lietošana;

2.4. saskarsme;

2.5. materiālu mācība;

2.6. metālapstrādes darbos izmantojamie instrumenti, palīgierīces, darbgaldi, iekārtas;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. valsts valoda;

3.2. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.3. matemātika;

3.4. darba tiesiskās attiecības;

3.5. tehniskie mērījumi;

3.6. pielaides un sēžas;

3.7. kravas pacelšanas un pārvietošanas mehānismi;

3.8. metālapstrādes darba tehnoloģija – metālapstrādes tehnoloģisko līniju veidi un to klasifikācija, uzbūve, darbības principi, tehniskās apkopes, vadīšanas un regulēšanas pamati, materiālu un saražotās produkcijas uzskaite;

3.9. darba aizsardzība;

3.10. elektrodrošības, ugunsdrošības un darba organizācijas normas;

3.11. vides aizsardzība.

4.5. Maiznieka profesijas standarts

4.5.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – maiznieks.

2. Profesijas kods – 7512 01.

4.5.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– maiznieks gatavo kviešu un rudzu maizi plašā sortimentā; pārzina maizes ražošanas tehnoloģisko procesu un veic kvalificētu darbu kvalitatīva gala produkta ieguvei, kā arī piedalās jaunu izstrādājumu ieviešanā.

Maiznieks strādā maizes ražošanas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona, vai individuālais komersants.

4.5.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast higiēnas prasības pārtikas produktu ražošanā.

2. Spēja veikt darbu atbilstoši dotajam uzdevumam.

3. Spēja noteikt izejvielu kvalitāti, to organoleptiskos rādītājus.

4. Spēja veikt izejvielu sagatavošanu ražošanai.

5. Spēja pārzināt un ievērot izstrādājuma gatavošanas tehnoloģisko procesu un veikt nepieciešamos aprēķinus.

6. Spēja pārzināt iekārtas ekspluatāciju un apkopi.

7. Spēja pārzināt tehnisko dokumentāciju.

8. Spēja strādāt ar tehniskām iekārtām atbilstoši iekārtu ekspluatācijas noteikumiem.

9. Spēja pārzināt un ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus.

10. Spēja ievērot darba ētikas pamatprincipus.

11. Spēja ievērot labas ražošanas un higiēnas prakses pamatprincipus.

12. Spēja sekot un apgūt jaunāko nozarē.

13. Spēja saudzēt apkārtējo vidi.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

15. Spēja strādāt patstāvīgi un sadarboties komandā.

16. Spēja sekot jauninājumiem nozarē, izmantojot visus pieejamos informācijas avotus.

17. Spēja izmantot informācijas tehnoloģijas.

4.5.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Sagatavot darba vietu atbilstoši instrukcijām.

2. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

3. Prast sniegt pirmo palīdzību.

4. Lietot tehnoloģisko dokumentāciju.

5. Izpildīt pārtikas ražošanas normatīvos noteiktās tehnoloģisko ciklu prasības.

6. Ievērot tehnoloģiskā procesa secību.

7. Sagatavot izejvielas pārstrādei atbilstoši receptūras prasībām.

8. Veikt nepieciešamās darbības tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai jebkurā brīdī.

9. Uzskaitīt gatavo produkciju.

10. Analizēt sava darba rezultātus.

11. Prast izmantot jaunākās informācijas un ražošanas tehnoloģijas.

12. Papildināt savas zināšanas par inovācijām nozarē.

13. Izpildīt labas ražošanas un higiēnas prakses pamatprincipus.

14. Orientēties normatīvajos aktos, kas attiecas uz pārtikas produktu apriti un paškontroli.

15. Ievērot darba ētikas principus.

16. Pārvaldīt valsts valodu.

17. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

18. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

19. Prast strādāt patstāvīgi un komandā.

20. Saudzēt apkārtējo vidi.

4.5.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. darba tiesiskās attiecības;

1.2. darba aizsardzība;

1.3. vides aizsardzība;

1.4. komercdarbības pamati;

1.5. saskarsmes pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. riska analīzes kritisko punktu pamatprincipi;

2.2. vispārējās higiēnas prasības;

2.3. ķīmijas pamatzināšanas;

2.4. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi;

2.5. pamatzināšanas tehniskajā grafikā;

2.6. tehniskie apzīmējumi;

2.7. reglamentētie parametri;

2.8. iekārtu elektrodrošības noteikumi;

2.9. ugunsdrošības noteikumi;

2.10. pierakstu nozīme kvalitātes vadības sistēmā;

2.11. izejvielu zudumu veidošanās un to rašanās cēloņi;

2.12. profesionālās pilnveides iespējas;

2.13. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. maizes ražošanas tehnoloģija;

3.2. personiskā higiēna;

3.3. tehnoloģisko iekārtu darbības pamatprincipi un ekspluatācija;

3.4. zināšanas par konkrētām izejvielu izvirzītajām prasībām;

3.5. mikrobioloģijas pamati;

3.6. valsts valoda;

3.7. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.8. informācijas tehnoloģijas;

3.9. pirmā palīdzība.

4.6. Konfekšu ražotāja profesijas standarts

4.6.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – konfekšu ražotājs.

2. Profesijas kods – 7512 08.

4.6.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– konfekšu ražotājs veic dažāda sortimenta konfekšu masu, sīrupu, glazūru gatavošanu atbilstoši tehnoloģiskajām shēmām un receptūrām pusmehanizētajās līnijās, kā arī konfekšu izlases sortimenta gatavošanu, pielietojot roku darbu; apgūst jauna sortimenta izstrādājumu tehnoloģijas un to ieviešanu ražošanā; atbild par sava darba kvalitāti.

Konfekšu ražotājs strādā pārtikas rūpniecības uzņēmumos, kas nodarbojas ar konfekšu ražošanu.

4.6.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja pielietot konfekšu ražošanas iekārtas atbilstoši to ekspluatācijas noteikumiem un veikt to apkopi.

2. Spēja veikt darbu atbilstoši dotajam uzdevumam.

3. Spēja pielietot konfekšu, pusfabrikātu, apdares materiālu gatavošanas tehnoloģijas.

4. Spēja novērtēt konfektes atbilstoši standartos noteiktajiem organoleptiskajiem parametriem.

5. Spēja strādāt ar tehnoloģisko iekārtu atbilstoši iekārtu ekspluatācijas noteikumiem, darba aizsardzības un vides noteikumiem.

6. Spēja ievērot ražošanas un personīgās higiēnas prasības.

7. Spēja lietot saimnieciskās darbības uzskaites un atskaites dokumentus.

8. Spēja pielietot jaunāko informāciju konfekšu ražošanas tehnoloģijā.

9. Spēja sazināties valsts valodā, angļu un krievu valodā.

4.6.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Ievērot konfekšu gatavošanas tehnoloģiskā procesa secību, regulēšanu, uzraudzību.

2. Izmantot konfekšu sortimenta receptūras.

3. Gatavot konfekšu pusfabrikātus un apdares materiālus.

4. Novērtēt gatavos izstrādājumus pēc organoleptiskiem parametriem.

5. Pielietot ražošanas iekārtas atbilstoši ekspluatācijas prasībām.

6. Lietot ugunsdrošības ierīces, ja nepieciešams.

7. Lietot elektroiekārtas atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem.

8. Ievērot personīgās higiēnas normu prasības.

9. Ievērot minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā.

10. Pieprasīt nepieciešamās izejvielas un materiālus atbilstoši darba uzdevumam.

11. Uzskaitīt gatavo produkciju.

12. Novērtēt produkciju atbilstoši kvalitātes kritērijiem.

13. Apgūt jauno tehnoloģiju, sortimentu.

14. Apgūt jaunās iekārtas atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt angļu un krievu valodu saziņas līmenī.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, angļu un krievu valodā.

4.6.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. darba tiesiskās attiecības;

1.2. fizikas pamatzināšanas.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. saskarsme;

2.2. ķīmijas pamatzināšanas;

2.3. vides mācība;

2.4. informācijas tehnoloģiju izmantošana;

2.5. komercdarbības pamati;

2.6. profesionālie termini valsts valodā, angļu un krievu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. vides aizsardzība;

3.2. izejvielas un materiāli;

3.3. mikrobioloģijas pamati;

3.4. riska analīzes principi kritiskajos kontroles punktos;

3.5. tehnoloģijas aprīkojums;

3.6. speciālā tehnoloģija;

3.7. darba aizsardzība;

3.8. valsts valoda;

3.9. angļu un krievu valoda saziņas līmenī.

4.7. Galdnieka profesijas standarts

4.7.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – galdnieks.

2. Profesijas kods – 7522 01.

4.7.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– galdnieks ir speciālists, kas apguvis kokapstrādes pamatus, veic koksnes mehānisko apstrādi, izgatavo, montē un uzstāda objektā dažādus vienkāršus konstrukcijas koka izstrādājumus; ražo vidējas sarežģītības pakāpes koka izstrādājumus uz tehnoloģiskām līnijām vai kokapstrādes darbmašīnām; ievēro produkcijas ražošanas tehnoloģiskos nosacījumus, organizē darba izpildi saskaņā ar darba uzdevumu, ievēro operāciju secību, sagatavo kokapstrādes darbmašīnas darbam, izņemot programmētās vadības darbmašīnas, regulē tehnoloģiskās līnijas, palīgierīces un griezējinstrumentus, nodrošina iekārtas un instrumentu darbaspēju, ievēro darba aizsardzības prasības.

Galdnieks pārsvarā strādā mēbeļu ražošanas uzņēmumos vai galdniecības darbnīcās.

4.7.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atšķirt koku sugas, prast novērtēt izejmateriālu atbilstību izstrādājuma izgatavošanai.

2. Spēja lasīt un saprast tehnisko dokumentāciju, rasējumus, tehnoloģiskās kartes, instrukcijas un lietot iegūto informāciju darba procesā.

3. Spēja veikt kokapstrādes darbmašīnu un tehnoloģisko līniju tehnisko apkopi.

4. Spēja vadīt un kontrolēt kokapstrādes tehnoloģisko līniju vai atsevišķo mašīnu darbu.

5. Spēja strādāt ar kontroles instrumentiem un mērinstrumentiem, noteikt izejmateriāla, gatavās produkcijas un iepakojuma materiālu atbilstību kvalitātes un tehniskajām prasībām.

6. Spēja iepakot un marķēt saražoto produkciju atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām vai klienta pasūtījumam.

7. Spēja uzkrāt un analizēt informāciju par tehnoloģiskās līnijas vai atsevišķu mašīnu darbu, lai savlaicīgi atklātu un novērstu novirzes tehnoloģiskajā procesā, nepieļaut nekvalitatīvas produkcijas izlaidi, radoši novērst problēmas.

8. Spēja zināt un ievērot darba aizsardzības noteikumus, ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumus darba vietā un strādājot ar kokapstrādes tehnoloģiskajām līnijām, lietot drošus darba paņēmienus.

9. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības.

10. Spēja strādāt ar vienkāršām kravas pacelšanas un pārvietošanas ierīcēm, apkalpojot tehnoloģiskās līnijas vai darbmašīnas.

11. Spēja noformēt dokumentāciju saražotajai produkcijai un sagatavot saražoto produkciju nosūtīšanai klientam vai glabāšanai noliktavā.

12. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.7.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast koka izstrādājumu konstrukciju rasējumus.

2. Zīmēt izstrādājuma uzmetumu (speciālā zīmēšana).

3. Izgatavot dažādus vienkāršus koka izstrādājumus (piemēram, koka plātnes, līstes, apšuvuma vai grīdas dēļus, vienkāršus sadzīves priekšmetus, mēbeles).

4. Izvēlēties un sagatavot izejmateriālus darbam, racionāli tos izmantot.

5. Veikt vienkāršu izstrādājumu montāžas darbus, tai skaitā objektos.

6. Sagatavot darbam iekārtas, instrumentus, palīgierīces un pārbaudīt to atbilstību darba aizsardzības prasībām.

7. Veikt koksnes mehāniskās apstrādes darbus ar darbmašīnām (piemēram, ripzāģmašīnām, lentzāģmašīnām, garenfrēzmašīnām, frēzmašīnām, urbšanas mašīnām, urbšanas–dobšanas mašīnām, slīpmašīnām).

8. Veikt koksnes mehānisko apstrādi ar elektriskajiem rokas instrumen­tiem.

9. Veikt darbus, kas saistīti ar darbmašīnu un iekārtu ekspluatāciju.

10. Izvēlēties atbilstošus griezējinstrumentus.

11. Novērtēt griezējinstrumentu kvalitāti.

12. Kopt un glabāt griezējinstrumentus.

13. Uzturēt darba kārtībā kokapstrādes darbmašīnas, veikt to tehnisko apkopi.

14. Iestatīt griezējinstrumentus.

15. Uzstādīt un regulēt aizsargierīces, palīgierīces vai citu tehnoloģisko aprīkojumu.

16. Apstrādāt koksni ar rokas darbarīkiem un elektriskajiem rokas instrumentiem.

17. Veikt koka izstrādājumu ķīmisko aizsardzību un apdari ar rokas instrumentiem (otām, rullīšiem) un smidzināšanas metodi.

18. Iestrādāt viras, slēdzenes un citus furnitūras elementus.

19. Aizpildīt darba procesā nepieciešamo dokumentāciju.

20. Sastādīt koka izstrādājumu kalkulācijas.

21. Veikt vienkāršu koka izstrādājumu remontu.

22. Organizēt savu darbu un veikt to atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības prasībām.

23. Sniegt pirmo palīdzību.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.7.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. fizikas pamati;

1.2. komercdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. materiālu mācība;

2.2. ķīmijas pamati;

2.3. elektrotehnikas pamati;

2.4. datora lietošana;

2.5. kokapstrādē izmantojamie instrumenti, palīgierīces, darbmašīnas, iekārtas;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. koksnes makroskopiskā uzbūve un stumbra griezumi;

3.2. fizikālās un mehāniskās īpašības;

3.3. koksnes vainas;

3.4. zāģmateriāli;

3.5. plātņu materiāli;

3.6. līmes un apdares materiāli;

3.7. koksnes apstrādes pamati;

3.8. kokapstrādes darbmašīnas un instrumenti;

3.9. kokapstrādes tehnoloģija;

3.10. līmes un līmēšanas tehnoloģija;

3.11. koksnes izstrādājumu aizsardzības un apdares materiāli, aizsardzības un apdares tehnoloģija;

3.12. kokapstrādes darbmašīnu un griezējinstrumentu zinības;

3.13. kokapstrādes atlikumu pārstrāde;

3.14. vienkāršu kokizstrādājumu konstrukcijas;

3.15. tehniskie mērījumi, pielaides un sēžas;

3.16. rasēšana, rasējumu lasīšana;

3.17. komercdarbība;

3.18. darba aizsardzība;

3.19. vides aizsardzība;

3.20. darba tiesiskās attiecības;

3.21. elementāri matemātiski aprēķini (laukuma, tilpuma, daudzuma, procentu aprēķināšana);

3.22. elementāras zināšanas ķīmijā (šķīdinātāji, atšķaidītāji, līmvielas, cietinātāji; izpratne par žūšanas, cietēšanas reaģēšanas procesiem);

3.23. dažādu sistēmu mērvienību (masas, laukuma, tilpuma, ģeometrisko izmēru, ātruma, apgriezienu, temperatūras) izpratne, lasīšana un lietošana;

3.24. izpratne elementārajā fizikā (kustība, pretestība, adhēzija, kohēzija, elektrība);

3.25. vienkārši, ar kokapstrādi saistīti termini un simboli svešvalodā (angļu, vācu valodā);

3.26. valsts valoda;

3.27. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.28. saskarsme.

4.8. Koksnes materiālu apstrādātāja profesijas standarts
(Apakšnodaļa svītrota ar MK 14.01.2014. noteikumiem Nr.22)

4.9. Pārtikas produktu ražošanas operatora profesijas standarts

4.9.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – pārtikas produktu ražošanas operators.

2. Profesijas kods – 8160 01.

4.9.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– pārtikas produktu ražošanas operators ir pārtikas produktu ražošanas nozares (gaļas un gaļas produktu, piena produktu, zivju un zivju pārstrādes produktu, augļu un dārzeņu pārstrādes, dzērienu ražošanas, graudu, garšvielu un tehnisko kultūru apstrādes ražošanas, maizes un miltu produktu un citu pārtikas produktu ražošanas) darbinieks, kas prot strādāt ar pārtikas produktu ražošanas iekārtām un instrumentiem, ievērojot higiēnas un darba aizsardzības noteikumus.

Pārtikas produktu ražošanas operators strādā pārtikas rūpniecības uzņēmumos.

4.9.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast higiēnas prasības pārtikas produktu ražošanā.

2. Spēja pielietot tehnoloģiskās iekārtas atbilstoši to funkcijām ražošanas procesā.

3. Spēja pielietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļus, ievērojot darba aizsardzību saskarē ar ķīmiskām vielām.

4. Spēja vadīt un regulēt iekārtu darbību atbilstoši nepieciešamajiem parametriem, kuri noteikti produktu ražošanas tehnoloģiskās instrukcijās un iekārtu ekspluatācijas instrukcijās.

5. Spēja pieņemt un novērtēt izejvielas un palīgmateriālus atbilstoši kvalitātes prasībām.

6. Spēja izvērtēt un paredzēt iespējamos riskus droša galaprodukta radīšanai.

7. Spēja praktiski pielietot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumu prasības darba vidē.

8. Spēja izvēlēties vidi saudzējošu darbību, ievērojot vides aizsardzības noteikumus.

9. Spēja piedalīties lēmuma pieņemšanā un uzņemties atbildību.

10. Spēja sadarboties komandā, ievērojot darba ētikas principus.

11. Spēja izvērtēt savu un kolēģu pieredzi, izvēloties optimālāko profesionālo pilnveidi profesijā.

12. Spēja sekot jauninājumiem nozarē, izmantojot visus pieejamos informācijas avotus.

13. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.9.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Sagatavot darba vietu un iekārtas atbilstoši instrukcijām.

2. Pielietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļus, ievērojot darba drošību saskarē ar ķīmiskām vielām.

3. Novērtēt iekārtas atbilstību darba aizsardzības un ekspluatācijas instrukcijām.

4. Lietot iekārtas vai instrumentus atbilstoši tehnoloģiskam uzdevumam un ekspluatācijas instrukcijām.

5. Orientēties tehniskajā dokumentācijā un iekārtu darbības principiālajās shēmās.

6. Atpazīt palīgmateriālus un izejvielas.

7. Lasīt marķējumu izejvielām un materiāliem.

8. Izvērtēt izmantojamo izejvielu un materiālu atbilstību izvirzītām kvalitātes prasībām.

9. Prast noregulēt tehnoloģiskās iekārtas.

10. Novērtēt gala produkta atbilstību vizuāli, organoleptiski, veicot elementārus uzmērījumus.

11. Prast aizpildīt protokolus un to analogus.

12. Novērst neracionālu izejvielu un materiālu izlietojumu.

13. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

14. Izvēlēties piemērotus un atbilstošus individuālos darba aizsardzības līdzekļus.

15. Sniegt pirmo palīdzību.

16. Ievērot vides aizsardzības prasības.

17. Prast novērtēt iespējamo apdraudējumu videi kādā no ražošanas posmiem.

18. Prast pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.

19. Ievērot darba ētikas principus.

20. Pielietot kolēģu vai citu pieredzi.

21. Izvērtēt un pielietot iegūtās zināšanas savā darbā.

22. Prast strādāt komandā.

23. Pārvaldīt valsts valodu.

24. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

25. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā, angļu un krievu valodā.

4.9.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. darba tiesiskās attiecības;

1.2. darba aizsardzības prasības;

1.3. vides aizsardzības prasības;

1.4. saskarsmes pamati;

1.5. psiholoģijas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. riska analīzes kritisko punktu pamatprincipi;

2.2. vispārējās higiēnas prasības;

2.3. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

2.4. ķīmijas pamatzināšanas;

2.5. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi;

2.6. ķīmisko līdzekļu uzglabāšanas noteikumi;

2.7. darba aizsardzības noteikumi saskarē ar ķīmiskām vielām;

2.8. pamatzināšanas tehniskajā grafikā;

2.9. tehniskie apzīmējumi;

2.10. reglamentētie parametri;

2.11. pirmās palīdzības sniegšana;

2.12. iekārtu elektrodrošības noteikumi;

2.13. ugunsdrošības noteikumi;

2.14. pierakstu nozīme kvalitātes vadības sistēmā;

2.15. izejvielu zudumu veidošanās un to rašanās cēloņi;

2.16. izglītības iespēju veidi nozarē;

2.17. profesionālie termini valsts valodā, angļu un krievu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tehnoloģijas zināšanas;

3.2. higiēnas prasības pārtikas produktu ražošanā;

3.3. pārtikas produktu ražošanas vispārīgā tehnoloģija;

3.4. tehnoloģisko iekārtu darbības pamatprincipi un ekspluatācija;

3.5. zināšanas par konkrētam produktam izvirzītām prasībām;

3.6. darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus;

3.7. valsts valoda;

3.8. viena svešvaloda saziņas līmenī.

4.10. Rūpnīcas/katlu kurinātāja profesijas standarts

4.10.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – rūpnīcas /katlu kurinātājs.

2. Profesijas kods – 8182 01.

4.10.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– rūpnīcas/katlu kurinātājs veic tvaika katlu un ūdenssildāmo katlu, kas kvalificējami kā karsējami spiedieniekārtu kompleksi, katliekārtu apkalpošanu un ekspluatāciju.

Rūpnīcas/katlu kurinātājs strādā uzņēmumos, kas nodrošina siltumenerģijas ražošanu un siltumapgādi.

4.10.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt darba vietu un veikt darba pienākumus, lai neradītu draudus cilvēku dzīvībai, veselībai, īpašumam un videi.

2. Spēja saskaņā ar darba instrukcijām un atbildīgā speciālista rīkojumiem un norādījumiem ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības, elektrodrošības un vides aizsardzības prasības darbā ar katliekārtām.

3. Spēja lasīt un izprast tehnisko dokumentāciju, rasējumus, shēmas un aizpildīt katliekārtu ekspluatācijas dokumentāciju.

4. Spēja sagatavot kurināmo, katlu agregātus un katlu mājas palīgiekārtas darbam.

5. Spēja iedarbināt un ieslēgt darba režīmā katlus un nepieciešamās palīgiekārtas.

6. Spēja apkalpot un uzraudzīt darbojošos katlus un katlu palīgiekārtas, regulēt kurināmā degšanas procesu maksimālā lietderības koeficienta iegūšanai.

7. Spēja apturēt katliekārtu darbību normālā režīmā.

8. Spēja apturēt katliekārtu darbību un ziņot atbildīgajam speciālistam, konstatējot nepieļaujamus defektus un instrukcijas pārkāpumus.

9. Spēja veikt atslēdznieka pamatdarbus, lai nodrošinātu nepārtrauktu katliekārtu ekspluatāciju un veiktu vienkāršus remonta darbus.

10. Spēja strādāt patstāvīgi un komandā.

11. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.10.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Organizēt un sagatavot darba vietu.

2. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus un vides aizsardzības prasības.

3. Sniegt pirmo palīdzību.

4. Lasīt tehnoloģiskās shēmas un rasējumus.

5. Iepazīties ar ierakstiem operatīvajos maiņas žurnālos.

6. Aizpildīt ekspluatācijas dokumentāciju.

7. Veikt katla agregātu un katlu mājas iekārtas apskati.

8. Pieņemt un nodot maiņu.

9. Iedarbināt nepieciešamās katlu mājas palīgiekārtas (piemēram, sūkņus, ventilatorus, dūmsūkņus).

10. Iedarbināt nepieciešamās tehnoloģiskās shēmas (barošanas, kurināmā padeves, gaisa padeves un vilkmes).

11. Noregulēt tehnoloģisko shēmu tehniskos parametrus.

12. Iekurināt un uzraudzīt katlu saskaņā ar ražotāja montāžas un lietošanas instrukcijām un apkalpojošā personāla darba instrukcijām.

13. Strādāt ar dažādiem kurināmā veidiem, ievērojot to fizikālās un ķīmiskās īpašības.

14. Nodrošināt efektīvu degšanas procesu.

15. Ekspluatēt katlu ar maksimālo lietderības koeficientu.

16. Strādāt ar dažādiem katlu veidiem un dažādas uzbūves kurtuvēm.

17. Apkalpot barošanas, kurināmā padeves, velkmes un ventilācijas iekārtas.

18. Apkalpot pelnu un izdedžu savākšanas sistēmas.

19. Sekot katliekārtu un to aprīkojuma tehniskajam stāvoklim.

20. Sekot mēraparatūras rādījumiem un automātiskām regulēšanas sistēmām.

21. Apstādināt katliekārtu darbību un ziņot atbildīgajam speciālistam, konstatējot katliekārtu bojājumus.

22. Veikt atslēdznieku pamatdarbus.

23. Strādāt ar mehāniskajiem un rokas elektriskajiem instrumentiem.

24. Apkalpot cauruļvadus saskaņā ar katliekārtu apkalpošanas noteikumiem un darba instrukcijām.

25. Veikt darbus saistībā ar kurināmā pieņemšanu, izvietošanu un glabāšanu.

26. Strādāt patstāvīgi un komandā.

27. Lietot racionālas darba metodes darba uzdevumu izpildē.

28. Pārvaldīt valsts valodu.

29. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

30. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.10.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vielu agregātstāvokļi;

1.2. fizikas un tehniskās termodinamikas pamati;

1.3. katla agregāta siltuma bilance;

1.4. kurināmā ieguve, transportēšana;

1.5. atmosfēras piesārņojums;

1.6. rasēšanas pamati;

1.7. darba tiesiskās attiecības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. siltums un enerģija;

2.2. ūdens īpašības un kvalitātes prasības;

2.3. tvaiks un tā īpašības;

2.4. siltuma pārvades veidi;

2.5. kurināmā sastāvs, siltumspēja, degšana;

2.6. kurināmā padeves shēmas;

2.7. tvaika ražošana un piegāde;

2.8. dzīvojamo un ražošanas telpu siltumapgāde;

2.9. karstā ūdens ražošana un piegāde;

2.10. katlu agregātu uzbūve;

2.11. barošanas iekārtu veidi, uzbūve;

2.12. velkmes un gaisa padeves iekārtas, to nozīme;

2.13. katliekārtu ūdenssaimniecība;

2.14. ūdens apkures sistēmas iekārtas un ierīces, to nozīme, uzbūve;

2.15. tvaika apgādes sistēmas iekārtas un ierīces, to nozīme, uzbūve;

2.16. kontroles mēraparāti, to veidi, nozīme un uzbūve;

2.17. rasējumu lasīšana;

2.18. atslēdznieku darbu tehnoloģijas pamati;

2.19. apmūrējamie un izolācijas materiāli;

2.20. blīvju un pakojumu materiāli;

2.21. metālu un sakausējumu fizikālās un mehāniskās īpašības;

2.22. ūdens filtru materiāli;

2.23. reaģenti katlu sildvirsmu tīrīšanai;

2.24. profesionālā saskarsme;

2.25. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. katlu agregātu sagatavošana darbam;

3.2. katlu iekuršana un pieslēgšana darba režīmam;

3.3. katlu ekspluatācija un uzraudzība darbības laikā;

3.4. katla agregātu darbības apstādināšana;

3.5. katla agregātu darbības apstādināšana avārijas gadījumā;

3.6. katla sildvirsmu appūšana, katlu izpūšana, skalošana un tīrīšana;

3.7. katlu remonts un konservācija;

3.8. kurināmā glabāšana (pieņemšana);

3.9. cietā kurināmā padeves iekārtas un ierīces uzbūve un darbība;

3.10. šķidrā kurināmā padeves iekārtas, ierīces uzbūve un darbība;

3.11. dabīgās gāzes iekārtas, ierīces uzbūve un darbība;

3.12. slāņveida kurināmo kurtuvju ekspluatācija;

3.13. katlu lietderības koeficients;

3.14. katlu mājas palīgiekārtas, to darbība (barošanas iekārta, velkmes un gaisa padeves iekārta, katliekārtu ūdenssaimniecība, ūdens apkures sistēmas iekārta, tvaika apgādes sistēmas iekārta);

3.15. kontroles mēraparātu darbība un pārbaude;

3.16. kurināmā padeves automātisko sistēmu veidi, darbība, regulēšana un pārbaude;

3.17. instrukcijas par katliekārtu konstrukciju un lietošanas apstākļiem;

3.18. valsts valoda;

3.19. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.20. pirmā palīdzība;

3.21. darba aizsardzība;

3.22. vides aizsardzība;

3.23. normatīvie akti, kas nosaka katliekārtu tehniskās uzraudzības kārtību, un darba instrukcijas.

4.11. Dispečera (iekšlietu jomā) profesijas standarts

4.11.1. Vispārējie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – dispečers (iekšlietu jomā).

2. Profesijas kods – 5419  25.

4.11.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– dispečers strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un veic vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tālruņa numura 01 ienākošo zvanu apstrādi un pāradresāciju, pieņem pieteikumus par ugunsgrēkiem un glābšanas darbiem (turpmāk – notikumi), izsūta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienības uz notikuma vietu, organizē informācijas apmaiņu ar citām notikumā iesaistītajām institūcijām un dienestiem, sniedz informāciju iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumos.

4.11.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja saprast un precīzi izpildīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

2. Spēja apstrādāt un glabāt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darba nodrošināšanai nepieciešamo informāciju.

3. Spēja pārbaudīt un novērtēt darba vietas tehniskā aprīkojuma, biroja tehnikas un sakaru līdzekļu gatavību darbam.

4. Spēja strādāt ar darba vietas tehnisko aprīkojumu.

5. Spēja strādāt ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datu bāzēm un informācijas sistēmām.

6. Spēja pastāvīgi pilnveidot savas profesionālās zināšanas un prasmes, un fizisko sagatavotību.

7. Spēja precīzi izpildīt priekšnieku rīkojumus, savus pienākumus un kopējos uzdevumus.

8. Spēja adekvāti rīkoties stresa situācijās, izvērtēt informāciju un pieņemt lēmumus.

9. Spēja pieņemt pieteikumus pēc algoritma un izsūtīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienības uz notikuma vietu.

10. Spēja noteikt un piesaistīt nepieciešamos operatīvos dienestus notikumam.

11. Spēja noteikt un piesaistīt citu institūciju resursus notikumam.

12. Spēja veikt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta resursu uzskaiti un aktualizēšanu.

13. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.11.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pieņemt un izvērtēt pieteikumus par notikumiem, izsūtīt uz notikuma vietu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apakšvienības.

2. Pieņemt zvanus uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru "112" un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tālruņa numuru 01, noteikt atbildīgo dienestu un nepieciešamības gadījumā pāradresēt zvanu pēc piekritības.

3. Uzturēt sakarus ar ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu dalībniekiem.

4. Uzturēt sakarus ar operatīvo, avārijas un citu notikumā iesaistīto institūciju amatpersonām.

5. Izvērtēt saņemto informāciju, piesaistīt notikumam citus operatīvos un avārijas dienestus, valsts un pašvaldību institūcijas.

6. Veikt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību resursu uzskaiti un aktualizēšanu.

7. Pārzināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datu bāzes un informācijas sistēmas, prast ar tām strādāt.

8. Prast strādāt ar informāciju un pieņemt lēmumus paaugstināta stresa apstākļos.

9. Sniegt informāciju iedzīvotājiem apdraudējuma gadījumā.

10. Reģistrēt notikumus informācijas nesējā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

11. Prast strādāt ar datoru (biroja programmatūru un interneta pārlūkprogrammām), citu biroja tehniku, sakaru līdzekļiem un skaņu ierakstu iekārtām.

12. Strādāt patstāvīgi un komandā.

13. Ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības.

14. Pārvaldīt valsts valodu.

15. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

16. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

17. Pilnveidot profesionālās zināšanas un prasmes.

18. Uzturēt atbilstošu fiziskās sagatavotības līmeni.

4.11.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" darbības nostādnes Eiropas Savienības normatīvajos aktos un direktīvās;

1.2. trauksmes sirēnu darbības tiesiskā bāze.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam saistošie normatīvie akti;

2.2. vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" darbība Latvijā, tās mērķi un uzdevumi;

2.3. civilās aizsardzības sistēma Latvijā;

2.4. prognozējamās katastrofas un krīžu pārvaldīšana valstī;

2.5. sakaru organizēšana;

2.6. glābšanas darbu tehniskais nodrošinājums;

2.7. glābšanas darbi elpošanai nepiemērotā vidē;

2.8. ugunsdzēsības automobiļi, to tehniskais nodrošinājums;

2.9. sarunas vadīšana, lēmumu pieņemšana;

2.10. profesionālā psiholoģija;

2.11. citu operatīvo dienestu funkcijas un uzdevumi;

2.12. paaugstinātas bīstamības objektu sarakstu veidošanas kritēriji;

2.13. trauksmes sirēnu sistēmas vadības pults darbība;

2.14. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.15. profesionālā saziņa;

2.16. vides aizsardzība;

2.17. darba aizsardzība;

2.18. darba tiesiskās attiecības.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkcijas, uzdevumi un tiesības;

3.2. pieteikumu pieņemšanas algoritmi;

3.3. ugunsdzēsības tehnikas piesaistīšana notikumiem;

3.4. informācijas apmaiņa ar glābšanas darbu vadītāju, apakšvienībām un iesaistītajiem dienestiem;

3.5. resoru un pašvaldību ugunsdzēsības tehnikas piesaistīšana;

3.6. operatīvo dienestu piesaistīšana;

3.7. valsts un pašvaldību institūciju piesaistīšana;

3.8. sadarbība ar citiem operatīvajiem dienestiem vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura "112" zvanu apstrādē;

3.9. darbs ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datu bāzēm un informācijas sistēmām;

3.10. darbs ar sakaru līdzekļiem;

3.11. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadības apziņošanas kārtība;

3.12. sirēnu centrālās vadības pults datora kontrole;

3.13. valsts valoda;

3.14. viena svešvaloda saziņas līmenī.

4.12. Lietveža profesijas standarts

4.12.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – lietvedis.

2. Profesijas kods – 3341 04.

4.12.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– lietvedis nodrošina dokumentu apriti uzņēmumā; sagatavo, noformē, reģistrē, uzskaita, sadala un nosūta dokumentus; veido lietas saskaņā ar lietu nomenklatūru; sagatavo dokumenta atvasinājumus; pārzina un nodrošina dokumentu arhivēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izmantojot informācijas tehnoloģijas un biroja tehniku; pārzina uzņēmuma struktūru, spēj sazināties gan ar uzņēmuma darbiniekiem, gan ar klientiem savas kompetences ietvaros.

Lietvedis strādā uzņēmumos.

4.12.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izstrādāt uzņēmuma lietvedību reglamentējošos normatīvos aktus un dokumentus.

2. Spēja patstāvīgi un atbilstoši normatīvajiem aktiem izstrādāt un noformēt dokumentus, izmantojot lietišķās rakstības stilu.

3. Spēja nodrošināt un organizēt dokumentu apriti atbilstoši uzņēmuma noteiktajai kārtībai.

4. Spēja ievērot un kontrolēt dokumentu izpildes termiņus.

5. Spēja izstrādāt uzņēmuma lietu nomenklatūru.

6. Spēja veidot lietas un saglabāt dokumentus atbilstoši uzņēmuma lietu nomenklatūrai.

7. Spēja sagatavot un noformēt dokumentus glabāšanai arhīvā.

8. Spēja sastādīt arhīva izziņas.

9. Spēja veikt sanāksmju un lietišķo tikšanos protokolēšanu.

10. Spēja izmantot informācijas datubāzes, datorprogrammas un biroja tehniku.

11. Spēja ievērot profesionālās ētikas pamatprincipus.

12. Spēja pārzināt un ievērot lietišķo etiķeti.

13. Spēja strādāt patstāvīgi un komandā.

14. Spēja uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu.

15. Spēja pārvaldīt valsts valodu.

16. Spēja sazināties vienā svešvalodā.

17. Spēja pilnveidot savas zināšanas un prasmes.

18. Spēja izprast un ievērot darba un vides aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasības.

4.12.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt uzņēmuma struktūru un darba organizācijas procesus.

2. Pārzināt darba pienākumu izpildei nepieciešamos normatīvos aktus.

3. Izstrādāt uzņēmuma lietvedību reglamentējošos normatīvos aktus un dokumentus.

4. Izstrādāt un noformēt pārvaldes dokumentus (organizatoriskie, rīkojuma, izziņu un pārskatu, sarakstes un personāla) saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

5. Veikt dokumentu saņemšanu, reģistrāciju un nosūtīšanu.

6. Veikt nepieciešamās dienesta atzīmes uz dokumentiem.

7. Kontrolēt dokumentu izpildes termiņus.

8. Sagatavot un apliecināt dokumenta atvasinājumus.

9. Izstrādāt uzņēmuma lietu nomenklatūru.

10. Veidot un sistematizēt lietas atbilstoši uzņēmuma lietu nomenklatūrai.

11. Pārzināt arhīva darba reglamentējošos normatīvos aktus.

12. Sagatavot un noformēt dokumentus glabāšanai arhīvā.

13. Sastādīt arhīva izziņas.

14. Veikt dokumentu ekspertīzi.

15. Noformēt personāla dokumentus.

16. Veikt sanāksmju un lietišķu tikšanos protokolēšanu.

17. Pārvaldīt lietišķās rakstības stilu.

18. Iegūt un izmantot informāciju, lietojot jaunākās informācijas tehnoloģijas.

19. Ievērot informācijas aizsardzību un konfidencialitāti.

20. Pārzināt un atbilstoši lietošanas noteikumiem izmantot biroja tehniku.

21. Pārzināt ergonomiku, izveidojot drošu un ērtu darba vidi.

22. Ievērot higiēnas prasības.

23. Ievērot profesionālās ētikas principus.

24. Pārzināt lietišķo etiķeti un vispārpieņemtās pieklājības normas.

25. Sazināties, sadarboties un veidot pozitīvu saskarsmi ar darba kolēģiem.

26. Plānot un organizēt savu darbu.

27. Veikt darbu patstāvīgi un komandā.

28. Pieņemt lēmumus atbilstoši savai kompetencei un uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.

29. Uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

30. Pārvaldīt valsts valodu.

31. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

33. Pašizglītoties.

34. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, vides aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumu prasībām.

4.12.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tiesību pamati;

1.2. personāla vadība.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. uzņēmuma struktūrvienības, to pamatfunkcijas;

2.2. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.3. vides aizsardzība.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. dokumentu pārvaldība;

3.2. personāla lietvedība;

3.3. praktiskā stilistika un rediģēšana;

3.4. valsts valoda;

3.5. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.6. darba un personīgā higiēna;

3.7. ergonomika;

3.8. lietišķā etiķete;

3.9. saskarsmes pamati;

3.10. informācijas tehnoloģijas;

3.11. biroja tehnika;

3.12. darba tiesiskās attiecības;

3.13. darba aizsardzība;

3.14. ugunsdrošība un rīcība ārkārtas situācijā.

4.13. Friziera profesijas standarts

4.13.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – frizieris.

2. Profesijas kods – 5141 01.

4.13.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– frizieris ir kvalificēts darbinieks, kurš frizētavā vai skaistumkopšanas uzņēmumā apkalpo klientus un veido frizūras, lieto darba tehnoloģijas, izmanto daudzveidīgus instrumentus, profesionālo matu kosmētiku, ievēro epidemioloģiskās drošības prasības, veido pozitīvas attiecības ar klientu, spēj strādāt komandā.

Frizieris var būt pašnodarbināta persona, individuālais komersants vai strādāt frizētavā vai skaistumkopšanas salonā.

4.13.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt un sakopt darba vidi atbilstoši veicamajam procesam, plānot tehnoloģiskā procesa darbu secību, nodrošinot klientu drošu apkalpošanu visu darba procesu laikā.

2. Spēja uzmanīgi sastādīt un lasīt matu krāsošanas, griezumu un frizūru veidošanas tehnoloģiskās kartes un shēmas, izprast instrukcijas un lietot iegūto informāciju darba procesā.

3. Spēja zīmēt matu krāsošanas, griezumu un frizūru veidošanas tehnoloģiskās shēmas, veikt darba procesus atbilstoši shēmām.

4. Spēja sazināties un sadarboties, veidot pozitīvu saskarsmi, elastīgi risināt problēmsituācijas.

5. Spēja radoši ieteikt klientam izveidotās frizūras transformēšanas iespējas un korekti konsultēt par izveidotās frizūras uzturēšanu un kopšanu.

6. Spēja atbilstoši novērtēt klienta matu un ādas veselības stāvokli un noteikt slimības pazīmes, atšķirt slimības veidus, pieņemt lēmumu par atbilstošu darba procesu un profesionālās matu kosmētikas lietošanu.

7. Spēja rūpīgi mazgāt, masēt galvu, izmantojot atbilstošus profesionālos matu kopšanas līdzekļus, un ieteikt matu kopšanas līdzekļus lietošanai mājas apstākļos.

8. Spēja radoši veidot daudzveidīgas frizūras dažādu garumu matiem, izvēloties un lietojot atbilstošus materiālus un darba tehnoloģijas, kā arī sekojot modes tendencēm.

9. Spēja radoši veidot dažādas ondulācijas un frizūras ar ondulāciju elementiem.

10. Spēja precīzi griezt un filēt matus, pamatojoties uz shēmām un izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

11. Spēja skūt galvu, skūt un griezt bārdu un ūsas, veidojot dažādas formas atbilstoši klienta sejas morfoloģiskajām īpatnībām un lietojot atbilstošas tehnoloģijas un profesionālo ādas kopšanas kosmētiku.

12. Spēja precīzi sagatavot un veikt matu ķīmiskās apstrādes procesus, ievērojot instrukcijas un lietojot atbilstošas tehnoloģijas.

13. Spēja radoši lietot dažādas sarežģītības izstrādājumus un rotājumus no grieztajiem matiem un to aizvietotājiem, kopt tos.

14. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus darba vidē, ja nepieciešams, atbilstoši reaģēt, kā arī sniegt pirmo palīdzību, izvēlēties un lietot drošus darba paņēmienus.

15. Spēja atbilstoši veicamajam darbam izvēlēties darba instrumentus, piederumus un aparatūru, darba apģērbu un individuālās aizsardzības līdzekļus.

16. Spēja precīzi izvēlēties un saskaņā ar instrukcijām lietot dezinfekcijas līdzekļus atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām.

17. Spēja atbilstoši veicamajam darbam izvēlēties atbilstošu profesionālo matu kosmētiku un precīzi ievērot tās lietošanas instrukcijas.

18. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

19. Spēja pilnveidot kvalifikāciju atbilstoši nozares attīstībai un darba tirgus pieprasījumam, regulāri un patstāvīgi iepazīstoties ar jaunākajiem materiāliem, instrumentiem, tehnoloģijām un darba paņēmieniem.

20. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

21. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

4.13.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noteikt matu un ādas tipu, struktūru un veselības stāvokli, kā arī atpazīt matu un ādas bojājumus un slimības.

2. Pārbaudīt galvas ādas alerģisko reakciju pirms ķīmiskajiem procesiem.

3. Izvēlēties, sagatavot un lietot dezinfekcijas līdzekļus, ievērojot to lietošanas instrukcijas.

4. Izvēlēties, tīrīt, dezinficēt un sterilizēt instrumentus un lietot instrumentus, piederumus un aparatūru darba procesā.

5. Izvēlēties atbilstošu profesionālo matu kosmētiku un ievērot tās lietošanas un glabāšanas noteikumus.

6. Veidot daudzveidīgas frizūras un frizūru elementus no dažāda garuma matiem, izmantot mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, sekot modes tendencēm.

7. Aprēķināt un dozēt nepieciešamo matu kosmētikas daudzumu.

8. Sagatavot klientu apkalpošanas procesam un veikt nobeiguma darbus.

9. Mazgāt galvu un masēt galvas ādu, ieteikt matu kopšanas līdzekļus lietošanai mājas apstākļos.

10. Veidot matus ar fēnu: matu piesakņu veidošana frizūras formas izveidei, viļņu veidojums ar fēnu, frizūru veidošana ar fēnu un rokām.

11. Tīt matus uz ruļļiem atbilstoši shēmām.

12. Sakārtot matus frizūrā pēc ruļļu tīšanas.

13. Zīmēt frizūras, lasīt un sastādīt frizūru veidošanas tehnoloģiskās shēmas.

14. Lietot dažādus matu uzkasīšanas paņēmienus.

15. Gofrēt un taisnot matus.

16. Griezt un filēt matus.

17. Izvēlēties un sagatavot krāsu, izmantojot krāsu paleti.

18. Veidot ondulācijas.

19. Veikt matu ķīmiskās apstrādes procesus – pigmentēt, krāsot, balināt, noņemt mākslīgo krāsu.

20. Izvēlēties un lietot ķīmiskos sastāvus ilgviļņu likšanai un matu ķīmiskajai taisnošanai.

21. Veikt matus reģenerējošus procesus.

22. Griezt bārdu un ūsas, skūt galvu, bārdu un ūsas.

23. Lietot dekoratīvus elementus un izstrādājumus no dabīgiem un mākslīgiem matiem, kopt tos.

24. Pieaudzēt, piepīt un piešūt matus.

25. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

26. Ievērot patērētāju tiesības.

27. Sniegt pirmo palīdzību.

28. Organizēt darba vidi, veikt epidemioloģiskās drošības pasākumus.

29. Ievērot personīgo higiēnu.

30. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un saudzēt apkārtējo vidi.

31. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

32. Plānot un organizēt savu darbu.

33. Atrast, atlasīt un izmantot informāciju darba procesu nodrošināšanai.

34. Elastīgi risināt problēmsituācijas.

35. Strādāt patstāvīgi un komandā.

36. Pārvaldīt valsts valodu.

37. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

38. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

39. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

4.13.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. komercdarbības pamati;

1.2. patērētāju tiesības;

1.3. lietvedības pamati;

1.4. komersanta darba organizācija;

1.5. grāmatvedības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. frizūru un tērpu attīstības vēsture;

2.2. krāsu un stilu mācība;

2.3. vizuālā tēla veidošanas paņēmieni;

2.4. tēla veidošanas pamatojums;

2.5. frizūru modelēšana;

2.6. frizūru dizains un kompozīcija;

2.7. arodslimības un to cēloņi;

2.8. nelaimes gadījumu klasifikācija un to cēloņi;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. friziera darbu tehnoloģiskie procesi;

3.2. tehnoloģiskā procesa darbu secības plānošana;

3.3. tehnoloģiskās shēmas;

3.4. friziera darba instrumenti, aparatūra un piederumi;

3.5. profesionālās matu kosmētikas veidi;

3.6. profesionālās matu kosmētikas īpašības un lietošana;

3.7. profesionālie ādas kopšanas līdzekļi;

3.8. cilvēka mata un ādas anatomija un funkcijas;

3.9. ādas, matu un nagu slimības un to profilakse;

3.10. epidemioloģiskās drošības pasākumi;

3.11. dezinfekcijas līdzekļi un to lietošana;

3.12. galvas mazgāšanas un masāžas procesi;

3.13. matu uztīšana uz ruļļiem;

3.14. matu veidošana;

3.15. matu griešana;

3.16. matu griezumu shēmu kombinēšana;

3.17. matu ķīmiskās apstrādes procesi;

3.18. bārdas un ūsu apstrāde;

3.19. dekoratīvo matu izstrādājumu kopšana un lietošana;

3.20. matu pieaudzēšana, piepīšana un piešūšana;

3.21. cilvēka sejas morfoloģiskās īpatnības;

3.22. cilvēka galvas un sejas zīmēšana;

3.23. dekoratīvās kosmētikas lietošana;

3.24. pirmā palīdzība;

3.25. informācijas tehnoloģiju izmantošana;

3.26. rīcība ugunsgrēka gadījumā;

3.27. darba vides organizēšana;

3.28. klientu orientēta saskarsme;

3.29. valsts valoda;

3.30. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.31. darba aizsardzība;

3.32. ugunsdrošības, elektrodrošības un civilās aizsardzības noteikumi;

3.33. darba tiesiskās attiecības;

3.34. vides aizsardzība.

4.14. Asistenta personām ar dzirdes traucējumiem profesijas standarts

4.14.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – asistents personām ar dzirdes traucējumiem.

2. Profesijas kods – 5162 03.

4.14.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– asistents personām ar dzirdes traucējumiem palīdz identificēt un izvērtēt vajadzības, apzināt, piesaistīt un ieteikt nepieciešamos resursus, respektējot šo personu pašnoteikšanos; uzlabo un veicina tiešās saziņas prasmes ar dzirdīgajiem un nedzirdīgajiem cilvēkiem, kompensējot iztrūkstošo maņu – dzirdi; viņš ir vārdiskās informācijas starpnieks un precīzs interpretētājs.

Asistents personām ar dzirdes traucējumiem var strādāt uzņēmumos vai kā pašnodarbinātā persona vai individuālais komersants.

4.14.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja identificēt un izvērtēt personas ar dzirdes traucējumiem vajadzības, izvēloties atbilstošo darbību.

2. Spēja plānot, organizēt un vadīt personas ar dzirdes traucējumiem sazināšanos ar citām personām.

3. Spēja precīzi interpretēt informāciju.

4. Spēja piedāvāt alternatīvus individuālo problēmu risinājumus.

5. Spēja sekmēt personas ar dzirdes traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā.

6. Spēja novērtēt sociālo pakalpojumu pieejamību personām ar dzirdes traucējumiem.

7. Spēja sazināties zīmju valodā.

8. Spēja pārvaldīt valsts valodu un sazināties vienā no svešvalodām, izmantojot zīmju valodu.

9. Spēja veicināt izpratni sabiedrībā par personas ar dzirdes traucējumiem kultūrvidi.

10. Spēja izprast un ievērot normatīvos aktus, kas saistīti ar asistenta darbību.

11. Spēja analizēt, izvērtēt un pilnveidot savu profesionālo darbību.

12. Spēja respektēt personas ar dzirdes traucējumiem pašnoteikšanos, veicināt viņa neatkarības sasniegšanu.

13. Spēja ievērot konfidencialitāti.

14. Spēja praktiski pielietot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumu prasības darba vidē.

4.14.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Sekmēt personas ar dzirdes traucējumiem mijiedarbību ar sociālo vidi, sniedzot ieteikumus starppersonu atbalsta sistēmas pilnveidei.

2. Piesaistīt un izmantot resursus personas ar dzirdes traucējumiem vajadzībām.

3. Veidot profesionālo un psihoemocionālo kontaktu ar personu ar dzirdes traucējumiem un personas ar dzirdes traucējumiem atbalsta personām.

4. Identificēt un izvērtēt vides atbilstību personas ar dzirdes traucējumiem vajadzībām.

5. Īstenot pasākumus, kas mazina dzirdes zuduma ietekmi uz personas ar dzirdes traucējumiem sociālās komunikācijas spējām.

6. Pārvaldīt valsts valodu.

7. Pārvaldīt vienu svešvalodu, izmantojot zīmju valodu.

8. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

9. Ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības noteikumu prasības.

4.14.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. sociālās izolācijas cēloņi, sekas un iespējamie risinājumi sabiedrībā;

1.2. ES pamattiesību harta un sociālā harta;

1.3. valsts sociālās politikas veidošanas un īstenošanas pamatprincipi;

1.4. valsts pārvaldes un pašvaldības darbības principi;

1.6. vispārīgās cilvēktiesības;

1.7. probācijas sistēma Latvijā;

1.8. veselības aprūpes sistēma Latvijā;

1.9. izglītības sistēma Latvijā;

1.10. tiesību pamati un tiesību sistēma Latvijā;

1.11. darba tiesiskās attiecības.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. sociālie pakalpojumi un sociālā palīdzība Latvijā;

2.2. saskarsmes psiholoģijas pamati;

2.3. socializācijas un individualizācijas process;

2.4. personu ar dzirdes traucējumiem specifiskās vajadzības un viņu sociālās problēmas, sociālo un vides faktoru ietekme;

2.5. vides pieejamība;

2.6. brīvprātīgo kustība;

2.7. personu ar invaliditāti specifiskās vajadzības atkarībā no invaliditātes veida;

2.8. reliģijas un to loma personu ar dzirdes traucējumiem dzīvē;

2.9. atkarības un līdzatkarības veidi un problēmas;

2.10. personu ar dzirdes traucējumiem kultūrvide, dzīves veids, paražas, vērtības un stereotipi;

2.11. vardarbība, tās veidi, pazīmes, vardarbību izraisošie faktori;

2.12. normatīvo aktu prasības nodarbinātības jomā;

2.13. personu ar invaliditāti tiesības Latvijā;

2.14. psihiatrijas pamati;

2.15. cilvēka anatomija un fizioloģija;

2.16. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. saziņas prasmes;

3.2. zīmju valoda;

3.3. profesionālās vērtības, attieksmes un ētiskie principi;

3.4. IKT (informācijas komunikāciju tehnoloģijas);

3.5. komandas darba principi;

3.6. sociālās rehabilitācijas principi;

3.7. aprūpes principi;

3.8. pirmā palīdzība;

3.9. pašaizsardzības mehānismi stresa un krīzes situācijās;

3.10. tehniskie palīglīdzekļi;

3.11. darba aizsardzība;

3.12. valsts valoda;

3.13. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.14. vides aizsardzība.

4.15. Datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu operatora profesijas standarts

4.15.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu operators.

2. Profesijas kods – 7223 34.

4.15.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu operators atbilstoši darba uzdevumam sagatavo CNC darbgaldus, izejmateriālus un instrumentus produkcijas ražošanai; kontrolē produkcijas kvalitāti; veic metāla skaidas griešanas un cita veida darbus ar CNC metālapstrādes iekārtām.

Datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu operators strādā ar CNC darbgaldiem metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumos.

4.15.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja lasīt un lietot dažāda veida tehnisko dokumentāciju, datorizētās ciparu vadības (CNC) darbgaldu detaļu apstrādes programmas.

2. Spēja lasīt skices un darba rasējumus.

3. Spēja izmantot tehnoloģiskās kartes.

4. Spēja veikt datorizētās ciparu vadības (CNC) darbgaldu ikdienas tehnisko apkopi.

5. Spēja sagatavot datorizētās ciparu vadības (CNC) darbgaldu darbam.

6. Spēja ieslēgt, vadīt un izslēgt CNC metālapstrādes darbgaldu.

7. Spēja praktiski pielietot kontroles instrumentus un mērinstrumentus.

8. Spēja veikt korekcijas apstrādes programmā atbilstoši detaļu mērījumiem.

9. Spēja iestatīt un koriģēt datorizētās ciparu vadības (CNC) darbgaldu apstrādes programmas manuālā vadības režīmā.

10. Spēja strādāt ar dažādu datorizētās ciparu vadības (CNC) darbgaldu paneļiem, izmantojot atbilstošu programmatūru nodrošinājumu.

11. Spēja sagatavot detaļu automātiskam ražošanas procesam, kurā tiks izmantots datorizētās ciparu vadības (CNC) darbgalds.

12. Spēja izgatavot kontroldetaļu un pārbaudīt tās tehnisko un kvalitatīvo rādītāju atbilstību tehnoloģiskajām prasībām.

13. Spēja pieņemt un novērtēt materiālus, instrumentus un ierīces atbilstoši kvalitātes prasībām.

14. Spēja sastādīt vienkāršas apstrādes programmas manuālā vadības režīmā un ievadīt tās arī no ārējiem datu nesējiem.

15. Spēja kontrolēt tehnoloģiskā procesa ievērošanu.

16. Spēja saprast un pielietot CNC darbgaldu skaņas, vizuālos un tekstveida signālus.

17. Spēja novērtēt nepieciešamā materiāla daudzumu un darba patēriņu pasūtījumam.

18. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

19. Spēja strādāt patstāvīgi un komandā.

20. Spēja sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem.

21. Spēja ievērot darba aizsardzības prasības, strādājot pie dažāda veida datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldiem.

22. Spēja ievērot vides aizsardzības prasības.

23. Spēja sekot jaunākajām tehnoloģijām nozarē, izmantojot visus pieejamos informācijas avotus.

24. Spēja noformēt saražotās produkcijas dokumentāciju un sagatavot saražoto produkciju nosūtīšanai vai glabāšanai noliktavā.

25. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.

26. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

4.15.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast un spēt izmantot datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgalda manuālās programmēšanas un iestatīšanas instrukciju.

2. Veikt datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgalda tehnisko apkopi saskaņā ar darbgalda lietošanas instrukciju.

3. Strādāt ar datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu un instrumentiem, ievērot to ekspluatācijas noteikumus.

4. Pielietot datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgalda tehniskās apkopes dokumentāciju.

5. Lasīt darba rasējumus un skices.

6. Veikt detaļu mērījumus saskaņā ar procesa instrukciju.

7. Lietojot manuālā režīma programmēšanu, sastādīt apstrādes programmu vienkāršām detaļām 2,5 dimensijās.

8. Iestatīt fiksēto punktu – nulles punktu.

9. Veikt instrumentu izmēra iestatīšanu un nepieciešamās korekcijas.

10. Izvēlēties darba instrumentus atbilstoši tehnoloģiskajai kartei.

11. Izvēlēties eļļošanas un dzesēšanas šķidrumus atbilstoši darbgalda un tehnoloģiskajai dokumentācijai.

12. Veikt apstrādes programmas testēšanu, izmantojot datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldu iespējas.

13. Veikt CNC darbgalda tehnisko apkopi.

14. Veikt sagatavju iestatīšanu un to atbilstības pārbaudi.

15. Veikt instrumentu un palīgierīču iestatīšanu.

16. Veikt mērinstrumentu sagatavošanu.

17. Ievadīt vienkāršas apstrādes programmas manuālā režīmā un izmantot ārējos datu nesējus apstrādes programmu pārnesei.

18. Lietot nepieciešamo aprīkojumu.

19. Veikt kontroldetaļas izgatavošanu.

20. Veikt detaļu izmēru regulāru pārbaudi.

21. Veikt apstrādes instrumentu korekcijas.

22. Veikt instrumentu nomaiņu.

23. Veikt nepieciešamās korekcijas apstrādes programmā pēc kontroldetaļas izgatavošanas.

24. Racionāli izmantot darbgalda un instrumentu iespējas.

25. Ievērot darba aizsardzības informatīvās norādes.

26. Pielietot instrumentu katalogu.

27. Izmēru kontrolei lietot mērinstrumentus.

28. Uzstādīt nepieciešamo aprīkojumu un instrumentus.

29. Veikt nepieciešamos iestatījumus vienkāršas apstrādes programmas palaišanai uz datorizētās ciparu vadības (CNC) metālapstrādes darbgaldiem.

30. Novērtēt iekārtu tehniskās drošības atbilstību normatīvo aktu prasībām.

31. Uzturēt savu profesionālo kompetenci.

32. Uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

33. Domāt racionāli un risināt problēmas.

34. Plānot un organizēt veicamo darbu.

35. Līdzdarboties komandas darbā.

36. Pārvaldīt valsts valodu.

37. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

38. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

39. Ievērot darba tiesisko attiecību, darba aizsardzības un vides aizsardzības prasības.

4.15.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ķīmija;

1.2. komercdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. matemātika;

2.2. fizika;

2.3. elektrotehnikas pamati;

2.4. saskarsme;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas pielietošanas līmenī:

3.1. datormācība (Windows Office, datorgrafika, Internet, lietojumprogrammatūras);

3.2. metālapstrādes darbu tehnoloģija;

3.3. tehnoloģiskā procesa izpildes kontrole;

3.4. elektrodrošība;

3.5. materiālmācība;

3.6. rasēšana;

3.7. pielaides un tehniskie mērījumi;

3.8. ciparu vadības darbgaldu iestatīšanas tehnoloģija;

3.9. darba aizsardzība;

3.10. vides aizsardzība;

3.11. darba tiesiskās attiecības;

3.12. valsts valoda;

3.13. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

4.16. Kokvedēja automobiļa vadītāja profesijas standarts

4.16.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kokvedēja automobiļa vadītājs.

2. Profesijas kods – 8341 04.

4.16.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kokvedēja automobiļa vadītājs veic apaļo kokmateriālu pārvadāšanu, izmantojot kokvedēju vai kokvedēja sastāvu, kas aprīkots ar manipulatoru (tehniskais aprīkojums apaļo kokmateriālu iekraušanai krautuvē), konkrētu apaļo kokmateriālu iekraušanu ar manipulatoru krautuvē pie ceļa, kravas aizvešanu līdz vietai un tās izkraušanu, pārvadāto sortimentu uzskaiti, izmantojot datortehniku, un operatīvās informācijas nodošanu, izmantojot elektroniskos sakaru līdzekļus.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai kokvedēja automobiļa vadītājam nepieciešama C, E kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Mācību procesā iegūstama manipulatora operatora apliecība.

Kokvedēja automobiļa vadītājs strādā meža nozares uzņēmumos vai uzņēmumos, kas sniedz kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumus.

4.16.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, ievērojot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības.

2. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus, ievērojot normatīvo aktu prasības mežsaimniecības jomā.

3. Spēja vadīt kokvedēju vai kokvedēja sastāvu.

4. Spēja iekraut un izkraut kravu, izmantojot manipulatoru.

5. Spēja uzturēt kokvedēju vai kokvedēja sastāvu tehniskā darba kārtībā, veikt ikdienas un periodiskās tehniskās apkopes un vienkāršus remonta darbus, kam nav nepieciešami servisa pakalpojumi.

6. Spēja identificēt un atšķirt apaļo kokmateriālu sortimentus.

7. Spēja darbā pielietot datoru, datu ievades un apstrādes programmas, elektroniskā pasta programmas, interneta pārlūkprogrammas, ģeogrāfiskās informācijas sistēmu programmas.

8. Spēja uzskaitīt izpildīto darbu un izlietotos materiālus, kontrolēt darbu izpildes gaitu un kvalitāti, veikt tehnoloģiskā procesa izmaksu kalkulāciju.

9. Spēja sniegt pirmo palīdzību ugunsgrēka un nelaimes gadījumos.

10. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.

11. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.

12. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

4.16.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Plānot un organizēt savu darbu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

2. Atrast, grupēt un atlasīt vajadzīgo informāciju, izmantojot tehniskās informācijas iegūšanai lietotāja rokasgrāmatu.

3. Lasīt darba uzdevumu, maršruta kartes, orientēties apkārtnē.

4. Vadīt kokvedēju vai kokvedēja sastāvu īpašos apvidos un laikapstākļos.

5. Novērtēt attiecīgo apaļo kokmateriālu kvalitāti un veikt apaļo kokmateriālu uzmērīšanu.

6. Veikt apaļo kokmateriālu iekraušanu un izkraušanu ar manipulatoru.

7. Lietot kokvedējā vai kokvedēja sastāvā uzstādīto datortehniku, lietot nepieciešamās datorprogrammas.

8. Veikt kokvedēja vai kokvedēja sastāva un manipulatora ikdienas un periodiskās tehniskās apkopes.

9. Veikt kokvedēja vai kokvedēja sastāva vienkāršus remonta darbus, kam nav nepieciešami servisa pakalpojumi.

10. Izprast kokvedēja vai kokvedēja sastāva un manipulatora uzbūvi un darbības principus.

11. Pārzināt darba pienākumu izpildei nepieciešamos normatīvos aktus mežsaimniecības jomā.

12. Nodrošināt dabas un apkārtējās vides aizsardzības prasību ievērošanu, lietot videi draudzīgus materiālus.

13. Ievērot darbu secību, darba aizsardzības prasības un lietot individuālās aizsardzības līdzekļus.

14. Ievērot ugunsdrošības noteikumus, lietot ugunsdzēsības materiālus un ierīces.

15. Sniegt pirmo palīdzību.

16. Izprast ražošanas pašizmaksas veidošanās principus, uzskaitīt izpildīto darbu un izlietotos materiālus un veikt tehnoloģiskā procesa izmaksu kalkulāciju.

17. Pārvaldīt valsts valodu.

18. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

19. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

20. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.

4.16.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. meža nozares struktūra un pamatfunkcijas;

1.2. arodslimības un to cēloņi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. meža nozares normatīvie akti;

2.2. tehniskās mehānikas pamati;

2.3. loģistikas pamatprincipi;

2.4. ģeogrāfisko karšu lasīšana;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. kokvedēja vai kokvedēja sastāva uzbūve, ekspluatācija un tehniskā dokumentācija (raksturlielumi, uzbūves principi, ekspluatācijas noteikumi);

3.2. kokvedēja vai kokvedēja sastāva vadīšanas principi;

3.3. darba paņēmieni īpašos apstākļos (šauri meža ceļi, apgriešanās vietas, nelabvēlīgi laikapstākļi);

3.4. apaļo kokmateriālu sortiments, tā iekraušana un izkraušana ar manipulatoru;

3.5. apaļo kokmateriālu uzmērīšana;

3.6. kokvedēja vai kokvedēja sastāva ikdienas un periodiskās tehniskās apkopes un remonts;

3.7. hidraulikas un hidrostatikas pamati;

3.8. kokvedēja vai kokvedēja sastāva elektrības shēmas un elektroierīču darbības principi;

3.9. darbu un materiālu uzskaite, tehnoloģiskā procesa izmaksu kalkulācija, datu elektroniska apmaiņa, darbs ar datoru un datorprogrammām;

3.10. mežsaimniecības prasībām atbilstoši un vidi saudzējoši darba paņēmieni;

3.11. ceļu satiksmes noteikumi un satiksmes drošība;

3.12. darba aizsardzība;

3.13. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēšanas paņēmieni;

3.14. vides aizsardzība;

3.15. pirmās palīdzības sniegšana ugunsgrēka un nelaimes gadījumos;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. valsts valoda;

3.18. viena svešvaloda saziņas līmenī.

4.17. Vizāžista profesijas standarts

4.17.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – vizāžists.

2. Profesijas kods – 5142 05.

4.17.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– vizāžists ir skaistumkopšanas nozares speciālists, kurš konsultē klientu par grima izvēli; novērtē klienta sejas ādas stāvokli; zīmē grima skices; izvēlas piemērotus materiālus; sagatavo sejas ādu grima uzklāšanai; uzklāj grimu; pārzina modes tendences un grima uzklāšanas jaunākās tehnoloģijas; patstāvīgi plāno un organizē savu darbu.

Vizāžists strādā skaistumkopšanas nozares uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.17.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja novērtēt klienta personību un sejas ādas tipu.

2. Spēja konsultēt klientu grima izvēlē un sejas korekcijas jautājumos, radoši izmantojot zināšanas modes vēsturē, aktuālajās tendencēs un pozitīvas saskarsmes veidošanā.

3. Spēja pieņemt klienta pasūtījumu, izstrādāt pakalpojuma izmaksu tāmi un noformēt nepieciešamo dokumentāciju.

4. Spēja skicēt grimu.

5. Spēja sagatavot klienta sejas ādu grima uzklāšanai.

6. Spēja izvēlēties atbilstošākos līdzekļus, tehnoloģijas un materiālus grima uzklāšanai.

7. Spēja veidot daudzveidīgu grimu un izmantot specefektu materiālus atbilstoši klienta vajadzībām un vēlmēm.

8. Spēja pieskaņot grimu klienta izvēlētajam tērpam.

9. Spēja sekot līdzi aktuālajām grima modes tendencēm, izmantojot dažādus informatīvos avotus.

10. Spēja sadarboties pasūtījuma izpildē ar citiem speciālistiem.

11. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai, klientu un citu personu veselībai.

12. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

13. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

14. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

15. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju.

16. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

17. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.17.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izvēlēties dekoratīvo un kopjošo kosmētiku atbilstoši klienta vēlmēm, stilam, finansiālajām iespējām un ādas stāvoklim.

2. Analizēt klienta sejas proporcijas un īpatnības.

3. Izmantot kompozīcijas veidošanas pamatprincipus grima izveidē.

4. Sagatavot grima skices.

5. Izvēlēties grima uzklāšanas tehnoloģiju.

6. Izmantot atbilstošākos dekoratīvās un kopjošās kosmētikas līdzekļus, instrumentus un materiālus.

7. Pārrunāt ar klientu grima ieceri un nepieciešamās sejas korekcijas.

8. Sagatavot sejas ādu grima uzklāšanai.

9. Veikt uzacu korekciju.

10. Aprēķināt grima veidošanas izmaksas un noteikt cenu.

11. Lietot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.

12. iekārtot darba vietu grima izveidei.

13. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

14. ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālajā saziņas līmenī.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

18. Sniegt pirmo palīdzību.

19. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

20. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

21. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.17.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. novitātes grima veidošanā;

1.2. grima materiālu ķīmiskās un fizikālās īpašības;

1.3. kosmētisko līdzekļu iespējamās blakusparādības un ādas alerģiskās reakcijas;

1.4. saskarsmes pamatprincipi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. grima veidošanas pamatprincipi;

2.2. sejas morfoloģija;

2.3. krāsu mācība;

2.4. individuālie ādas krāsu tipi;

2.5. ādas funkcijas;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. grimu veidi un tehnoloģijas;

3.2. grima instrumenti un piederumi;

3.3. grima stili;

3.4. aktuālās grima modes tendences;

3.5. grima modelēšana;

3.6. uzacu formas un korekcija;

3.7. dekoratīvās un kopjošās kosmētikas veidi un īpašības;

3.8. dekoratīvās, kopjošās kosmētikas un specefektu materiālu izmantošana;

3.9. darba vietas izgaismojuma veidi;

3.10. sarunas veidošanas principi;

3.11. valsts valoda;

3.12. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.13. darba aizsardzība;

3.14. darba vietas ergonomika;

3.15. pirmā palīdzība;

3.16. vides aizsardzība;

3.17. informācijas tehnoloģijas;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.19. pakalpojumu izmaksu aprēķināšanas metodes;

3.20. lietvedība;

3.21. darba tiesiskās attiecības.

4.18. Manikīra un pedikīra speciālista profesijas standarts

4.18.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – manikīra un pedikīra speciālists.

2. Profesijas kods – 5142 07.

4.18.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– manikīra un pedikīra speciālists apkalpo klientus – veic manikīra un pedikīra procedūras; pielieto manikīra un pedikīra tehnoloģijas, profesionālu roku un kāju kopšanas kosmētiku; ievēro epidemioloģiskās drošības prasības; veido pozitīvas attiecības ar klientu.

Manikīra un pedikīra speciālists strādā skaistumkopšanas nozares uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.18.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt un sakopt darba vidi atbilstoši veicamajam procesam, plānot tehnoloģiskā procesa darbu secību, nodrošinot klientu drošu apkalpošanu visu darba procesu laikā.

2. Spēja diferencēt roku un kāju ādas, nagu veselības stāvokli, novērtēt to struktūru, izvēlēties un lietot atbilstošu darba tehnoloģiju un profesionālo kosmētiku.

3. Spēja atbilstoši veicamajam darbam izvēlēties darba instrumentus, piederumus un aparatūru, darba apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus.

4. Spēja sazināties un sadarboties, veidot pozitīvu saskarsmi, elastīgi risināt problēmsituācijas.

5. Spēja precīzi izvēlēties un lietot dezinfekcijas līdzekļus un sterilizācijas aparatūru atbilstoši lietošanas instrukcijām un epidemioloģiskās drošības prasībām.

6. Spēja precīzi ievērot profesionālās roku un kāju kopšanas kosmētikas lietošanas un glabāšanas instrukcijas.

7. Spēja radoši veikt manikīra un pedikīra procedūras, kā arī pārzināt modes tendences, veidojot nagu formu un veicot nagu dizainu.

8. Spēja izvēlēties un lietot dažādas manikīra un pedikīra apstrādes tehnoloģijas veselas roku un kāju ādas, nagu apstrādē.

9. Spēja veikt manikīra un pedikīra procedūru, izmantojot atbilstošus roku un kāju kopšanas profesionālos līdzekļus, ieteikt klientiem atbilstošus līdzekļus roku un kāju kopšanai mājas apstākļos.

10. Spēja veikt kosmētisko roku un kāju masāžu.

11. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības darba vidē un atbilstoši reaģēt, izvēlēties un lietot drošus darba paņēmienus.

12. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

13. Spēja pilnveidot kvalifikāciju atbilstoši nozares attīstībai un darba tirgus pieprasījumam, regulāri un patstāvīgi iepazīstoties ar jaunākajiem materiāliem, instrumentiem, tehnoloģijām un darba paņēmieniem.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

15. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

16. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

17. Spēja ievērot profesionālās un vispārīgās ētikas principus.

4.18.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Diferencēt roku un kāju ādas, nagu veselības stāvokli, nagu tipu un struktūru, atpazīt roku un kāju ādas un nagu izmaiņas un ieteikt klientam problēmu risināt pie atbilstoša speciālista – podologa vai dermatologa.

2. Izvēlēties, sagatavot un lietot dezinfekcijas līdzekļus, ievērot to lietošanas instrukcijas, tīrīt, dezinficēt un sterilizēt instrumentus, piederumus, aparatūru.

3. Izvēlēties darba procesam atbilstošus instrumentus, piederumus, aparatūru un atbilstošus profesionālos roku un kāju kopšanas līdzekļus, ievērot to lietošanas un glabāšanas noteikumus.

4. Aprēķināt un dozēt nepieciešamo roku un kāju kopšanas profesionālās kosmētikas daudzumu.

5. Ieteikt klientam roku un kāju kopšanas līdzekļus lietošanai mājas apstākļos, lai uzturētu procedūras rezultātu.

6. Izveidot nagu formu atbilstoši roku kopskatam vai klienta vēlmēm.

7. Lietot pamattehnoloģijas manikīra un pedikīra procedūrā (klasisko, sausās apstrādes un SPA apstrādes tehniku).

8. Lietot nagu standziņas vai šķērītes, apstrādājot nagu kutikulas zonu, neievainojot audus.

9. Nolakot nagus, pārzināt lakošanas tehnikas un lietot dažādu veidu nagu lakas.

10. Veikt nagu dizainu.

11. Izvēlēties un veikt kosmētiskās masāžas procedūras.

12. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības.

13. Ievērot patērētāju tiesības.

14. Sniegt pirmo palīdzību.

15. Organizēt darba vidi, veikt epidemioloģiskās drošības pasākumus.

16. Ievērot personīgo higiēnu.

17. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un saudzēt apkārtējo vidi.

18. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

18. Plānot un organizēt savu darbu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātiem.

20. Atrast, atlasīt un izmantot informāciju un veidot dokumentāciju darba procesu nodrošināšanai.

21. Elastīgi risināt problēmjautājumus.

22. Pārvaldīt valsts valodu.

23. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

24. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

25. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

26. Ievērot profesionālos un vispārīgos ētikas principus.

27. Lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

4.18.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. komercdarbības pamati;

1.2. patērētāju tiesības;

1.3. lietvedības pamati;

1.4. komersanta darba organizācija;

1.5. grāmatvedības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. manikīra un pedikīra procedūras vēsture;

2.2. nagu un ādas uzbūve;

2.3. nagu formas un to veidošana;

2.4. vīles, to veidi;

2.5. nagu lakas un to sastāvdaļas, funkcijas;

2.6. roku un kāju profesionālā kosmētika;

2.7. roku un kāju kosmētiskās masāžas indikācijas un kontrindikācijas;

2.8. krāsu mācība;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. manikīra darba tehnoloģijas (klasiskās apstrādes tehnika, sausās apstrādes tehnika, SPA tehnika);

3.2. pedikīra darba tehnoloģijas (klasiskās apstrādes tehnika, sausās apstrādes tehnika, SPA tehnika);

3.3. instrumentu un aparatūras izvēle un pielietošana manikīra un pedikīra procedūrā;

3.4. profesionālās kosmētikas izvēle un pielietošana manikīra un pedikīra procedūrā;

3.5. nagu formas veidošana, nagu vīlēšana un pulēšana manikīra un pedikīra procedūrā;

3.6. nagu lakošanas veidi ar dažādām nagu lakām;

3.7. nagu dizaina pamatprincipi;

3.8. kosmētiskās masāžas procedūras rokām un kājām;

3.9. pirmā palīdzība;

3.10. informācijas tehnoloģiju izmantošana;

3.11. rīcība ugunsgrēka gadījumā;

3.12. darba vides organizēšana;

3.13. uz klientu orientēta saskarsme;

3.14. profesionālās un vispārīgās ētikas principi;

3.15. valsts valoda;

3.16. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.17. darba aizsardzība;

3.18. ugunsdrošības, elektrodrošības un civilās aizsardzības noteikumi;

3.19. darba tiesiskās attiecības;

3.20. vides aizsardzība.

4.19. Motorzāģa operatora profesijas standarts

4.19.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – motorzāģa operators.

2. Profesijas kods – 6210 20.

4.19.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– motorzāģa operators gatavo kokmateriālus cirsmā ar ķēdes motorzāģi atbilstoši noteiktajam sortimentam; kopj jaunaudzes un meža kultūras ar krūmgriezi; spēj veikt ķēdes motorzāģa un krūmgrieža (turpmāk – motorzāģis) apkopes.

Motorzāģa operators strādā mežizstrādes uzņēmumā vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.19.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja noteikt cirsmas atrašanās vietu atbilstoši meža topogrāfiskajai kartei un sagatavot cirsmu darbam.

2. Spēja izpildīt cirsmas izstrādes darbus atbilstoši norādēm cirsmas izstrādes tehnoloģiskajā kartē.

3. Spēja izpildīt meža izstrādes darbus, izmantojot ergonomiskus un efektīvus darba paņēmienus un instrumentus.

4. Spēja, izmantojot motorzāģi, mežā nogāzt koku, to atzarot un sagarumot kokmateriālus atbilstoši noteiktajam sortimentam.

5. Spēja krautnēt zarus atbilstoši mežizstrādes tehnoloģiskajām prasībām.

6. Spēja uzmērīt sagatavotos kokmateriālus atbilstoši kokmateriālu uzmērīšanas standartam.

7. Spēja kvalitatīvi veikt kopšanas cirti vai meža kultūru kopšanu, izvēloties konkrētam uzdevumam atbilstošu motorzāģa griezējinstrumentu.

8. Spēja sagatavot motorzāģi darbam, veikt tā apkopi un nelielu remontu darba vietā.

9. Spēja noteikt riskus darba vietā, izmantot drošus darba paņēmienus, kā arī individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus, izpildot darba uzdevumus.

10. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

11. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

12. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

13. Spēja noteikt saglabājamus bioloģiski nozīmīgus meža struktūras elementus un ievērot dabas aizsardzības normatīvo aktu prasības.

14. Spēja ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības, vajadzības gadījumā atbilstoši reaģēt.

15. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

16. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

17. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.19.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lasīt mežaudžu karti, plānu un cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti.

2. Cirst pamežu.

3. Gāzt kokus un novākt bīstamos kokus.

4. Iezīmēt tehnoloģiskos koridorus.

5. Atzarot stumbru un izvērtēt stumbra kvalitāti.

6. Sazāģēt stumbrus sortimentos.

7. Šķirot atsevišķi kraujamos kokmateriālus atbilstoši noteiktajam sortimentam.

8. Izvērtēt augsnes nestspēju (augsnes spēja pretoties tehnikas spiedienam).

9. Krautnēt zarus kaudzēs un izvietot zarus uz pievešanas ceļa.

10. Uzmērīt un noteikt kokmateriāla sortimentu apjomu.

11. Izvēlēties atbilstošu griezējinstrumentu konkrētā uzdevuma veikšanai.

12. Pļaut krūmus un zāli.

13. Izmantot atslēdznieka un mežizstrādes instrumentus.

14. Izmantot asināšanas piederumus, asināt motorzāģa griezējinstrumentus.

15. Izvēlēties degvielas veidu un pareizās degvielas sajaukšanas proporcijas ar eļļu un iepildīt to motorzāģos.

16. Lietot eļļas un degvielas absorbējošus materiālus.

17. Veikt motorzāģu ikdienas un periodiskās apkopes.

18. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

19. Lietot individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

20. Plānot sava darba režīmu.

21. Sniegt pirmo palīdzību.

22. Izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

23. Saglabāt bioloģiski nozīmīgus meža struktūras elementus cirsmā un ievērot dabas aizsardzības prasības.

24. Veikt darba pienākumus saskaņā ar Mežu uzraudzības padomes (FSC – Forest Stewardship Council) un Meža sertifikācijas shēmu novērtēšanas programmas (PEFC – Programme for Endorsement of Forest Certification) mežsaimniecības sertificēšanas standartiem.

25. Izmantot ergonomiskus paņēmienus darbā ar motorzāģi kokmateriālu pārvietošanā un kraušanā.

26. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

27. Prast rīkoties ugunsgrēka, elektrotraumu un citu avāriju gadījumos.

28. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

29. Pārvaldīt valsts valodu.

30. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

31. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

32. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.19.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamas zināšanas priekšstata līmenī par FSC un PEFC mežsaimniecības sertificēšanas standartiem.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. meža platību noteikšana;

2.2. griezējinstrumentu darbības principi;

2.3. mežsaimniecība;

2.4. motorzāģu uzbūves pamati;

2.5. meža augšanas apstākļu tipi un meža tipi;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. topogrāfiskie apzīmējumi kartēs;

3.2. koku gāšanas paņēmieni;

3.3. kokmateriālu sortimenta kvalitātes prasības;

3.4. krautnēšanas prasības;

3.5. kokmateriālu uzmērīšanas standarts;

3.6. motorzāģu lietošanas pamati;

3.7. motorzāģu asināšanas prasības;

3.8. vides aizsardzība;

3.9. dabas aizsardzība;

3.10. darba aizsardzība;

3.11. rīcība ugunsgrēka gadījumā;

3.12. ugunsdrošības noteikumi mežsaimniecībā;

3.13. pirmā palīdzība;

3.14. valsts valoda;

3.15. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi.

4.20. Inženierkomunikāciju montētāja profesijas standarts

4.20.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

Ārējo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7119 10";

Ārējo gāzes tīklu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7119 11";

Ārējo siltumapgādes tīklu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7119 12";

Ugunsdzēsības sistēmu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7119 13";

Gāzes sistēmu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7119 14";

Sanitārtehnisko iekārtu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7126 02";

Apkures sistēmu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7126 04";

Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7126 05";

Inženierkomunikāciju MONTĒTĀJS – profesijas kods "7126 06";

Kondicionēšanas un aukstumiekārtu sistēmu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7127 01";

Vēdināšanas sistēmu MONTĒTĀJS – profesijas kods "7127 04" (turpmāk kopā – inženierkomunikāciju montētājs).

4.20.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– inženierkomunikāciju montētājs atbilstoši tehniskajam uzdevumam veic konkrētu iekšējo un ārējo inženierkomunikāciju montāžas, ekspluatācijas un remonta darbus, tai skaitā siltumapgādes, apkures, vēdināšanas, gaisa kondicionēšanas, dzesēšanas, ūdensapgādes, ugunsdzēsības, kanalizācijas, gāzes apgādes un citās inženierkomunikāciju tehnoloģiskās sistēmās (turpmāk - inženierkomunikācijas), izmantojot atbilstošas iekārtas, instrumentus un tehnoloģiskos paņēmienus, strādājot komandā vai individuāli un ievērojot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides noteikumus.

Inženierkomunikāciju montētājs strādā uzņēmumos, kas nodarbojas ar inženierkomunikāciju izbūves, ekspluatācijas, uzturēšanas un remonta darbiem, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.20.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

2. Spēja lasīt tehniskā būvprojekta dokumentāciju un sagatavoties darbam atbilstoši darba uzdevumiem.

3. Spēja efektīvi veikt savu darbu, izmantojot pieejamos resursus, atbilstoši inženierkomunikāciju montāžas darbu tehnoloģijai un darbības principiem.

4. Spēja veikt sanitārtehnikas, inženierkomunikāciju un to iekārtu montāžu, pārbaudi, ieregulēšanu un palaišanu ekspluatācijā, izmantojot atbilstošas iekārtas un instrumentus, tehnoloģiskos paņēmienus un darba materiālus.

5. Spēja nodrošināt inženierkomunikāciju darbu saskaņā ar ekspluatācijas instrukcijām, apkalpošanas un kvalitātes prasībām.

6. Spēja veikt nepieciešamos remonta darbus.

7. Spēja lietot un kopt inženierkomunikāciju montāžas profesionālos un specifiskos instrumentus, sekojot līdzi to tehniskajam stāvoklim.

8. Spēja veikt sanitārtehnikas, inženierkomunikāciju un to iekārtu ekspluatācijas apkalpošanu, remontu un inženierkomunikāciju sistēmu darba stāvokļa atjaunošanu, izmantojot atbilstošas iekārtas un instrumentus, tehnoloģiskos paņēmienus un darba materiālus.

9. Spēja izprast un lietot inženierkomunikāciju izpilddokumentāciju, ekspluatācijas instrukcijas, armatūru numerāciju un marķējumu.

10. Spēja izprast un ievērot ražotāja noteiktās materiālu specifiskās uzglabāšanas un montāžas noteikumus.

11. Spēja izvēlēties atbilstošu inženierkomunikāciju armatūras montāžas vietu atbilstoši ekspluatācijas nosacījumiem.

12. Spēja kontrolēt izpildītā darba kvalitāti.

13. Spēja noteikt inženierkomunikāciju sistēmu bojājumus, novērst avārijas situācijas un veikt nepieciešamos remonta darbus.

14. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

15. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

16. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

17. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

18. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

4.20.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt darba pienākumus atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

2. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

3. Lasīt būvprojekta dokumentāciju.

4. Izprast individuāli veicamo darbu specifiku atbilstoši darba uzdevumam un izvēlēties atbilstošus darba materiālus un instrumentus, t.sk. sagatavot montāžai nepieciešamo materiālu sarakstu.

5. Savienot dažādu veidu materiālu cauruļvadus un gaisa vadus.

6. Veikt cauruļvadu un gaisa vadu stiprinājumu montāžu atbilstoši tehniskā projekta prasībām un cauruļvadu ražotāja prasībām.

7. Izvēlēties iekārtas, cauruļvadus, gaisa vadus, noslēdzošo, regulēšanas armatūru un to montāžas vietu.

8. Izprast inženierkomunikāciju sistēmas ekspluatācijas īpatnības.

9. Veikt sanitārtehnisko un inženiertehnisko iekārtu un sistēmu montāžu.

10. Strādāt ar dažādu materiālu cauruļvadu un gaisa vadu izolāciju.

11. Strādāt ar inženierkomunikāciju armatūru.

12. Vizuāli noteikt inženierkomunikāciju montāžas darbos izmantojamā materiāla bojājumus un tā neatbilstību.

13. Veikt atbilstošu materiāla uzglabāšanu darba vietā.

14. Noteikt instrumentu atbilstību veicamajiem inženierkomunikāciju montāžas darbiem.

15. Izmantot darbā inženierkomunikāciju montāžas profesionālos un specifiskos instrumentus, uzturot tos tehniskā kārtībā.

16. Veikt samontēto sistēmu pārbaudi.

17. Lietot darba izpilddokumentāciju, ekspluatācijas instrukcijas un atbilstoši tām marķēt inženierkomunikācijas un numurēt armatūru.

18. Veikt inženierkomunikāciju apkalpošanu un paveikto darbu kvalitātes kontroli.

19. Identificēt remontējamos inženierkomunikāciju elementus.

20. Veikt inženierkomunikāciju remontu un paveikto darbu kvalitātes kontroli.

21. Atjaunot inženierkomunikāciju sistēmu darba stāvoklī pēc remonta darbiem.

22. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

23. Sniegt pirmo palīdzību.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

27. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.20.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tehniskie grafiskie apzīmējumi;

1.2. materiālu, armatūru un iekārtu uzglabāšanas nosacījumi;

1.3. inženierkomunikāciju darbības principi;

1.4. saskarsmes pamati;

1.5. grāmatvedības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. inženierkomunikāciju montāžas darbu tehnoloģija;

2.2. būvmateriāli un instrumenti;

2.3. ražotāja noteiktie montāžas nosacījumi;

2.4. lietojamie materiāli, armatūras, iekārtas un to standarti;

2.5. montāžas procesa kvalitātes pārbaudes metodes;

2.6. dažādu materiālu, iekārtu pārbaudes robežas;

2.7. ražotāja izvirzītās prasības pārbaudes process;

2.8. inženierkomunikācijas, to savienojumu veidi;

2.9. dinamiskā spiediena uzturēšana inženierkomunikāciju sistēmās;

2.10. gaisa un gāzes hidrauliskās sistēmas un to atdalīšana;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. individuālā darba plānošana;

3.2. inženierkomunikāciju materiāli, iekārtas, to pielietojums un ekspluatācija;

3.3. cauruļvadu un gaisa vadu savienošanas metodes;

3.4. inženierkomunikāciju montāžas profesionālie un specifiskie instrumenti un to lietošanas nosacījumi;

3.5. mērinstrumenti;

3.6. darba aizsardzība, elektrodrošība un ugunsdrošība;

3.7. dažādu inženierkomunikāciju sistēmu darbības principi, ekspluatācija un elementu remonts;

3.8. vides aizsardzības normatīvo aktu prasības;

3.9. pirmā palīdzība;

3.10. valsts valoda;

3.11. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.12. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.13. darba tiesiskās attiecības.

4.21. Elektromontiera profesijas standarts

4.21.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – elektromontieris.

2. Profesijas kods – 7411 02.

4.21.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– elektromontieris veic elektroietaišu un elektroiekārtu montāžas, remonta un ekspluatācijas darbus, vadoties pēc atbilstošās dokumentācijas vai augstākas kvalifikācijas speciālista vadībā.

Elektromontieris strādā uzņēmumos, kuros ir elektroietaises vai elektroiekārtas, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.21.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast un izvērtēt elektroiekārtu montāžas darba uzdevumu, izmantojot veicamo darbu tehnisko dokumentāciju.

2. Spēja lasīt un izprast principiālās un montāžas elektriskās shēmas, tehniskās shēmas, tehniskos projektus.

3. Spēja novērtēt montējamās elektroiekārtas atbilstību tehniskajai dokumentācijai un tehniskā projekta mērķim.

4. Spēja noteikt elektroiekārtas montāžas darbiem nepieciešamos materiālus, to apjomu, izvēlēties un izmantot atbilstošus instrumentus, iekārtas un palīgierīces saskaņā ar veicamā darba tehnisko dokumentāciju.

5. Spēja veikt elektroiekārtu montāžas darbus atbilstoši tehniskajai dokumentācijai.

6. Spēja veikt atslēdznieka darbus.

7. Spēja veikt elektroiekārtu montāžas palīgdarbus.

8. Spēja izvēlēties tehniskajām prasībām atbilstošus mēraparātus, pārbaudes iekārtas un instrumentus, veikt un precīzi fiksēt elektrisko un neelektrisko lielumu un vērtību mērījumus.

9. Spēja konstatēt un novērtēt neparedzētus bojājumus vai neatbilstības, novērst tās atbilstoši savai kompetencei, izmantojot nepieciešamās tehnoloģijas.

10. Spēja precīzi veikt elektroietaišu, elektroiekārtu ekspluatācijas un remonta darbus (plānveida, neplāna) saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, izmantojot atbilstošas tehnoloģijas.

11. Spēja izveidot un uzturēt elektroietaišu, elektroiekārtu tehnisko dokumentāciju, digitāli un manuāli skicēt, rasēt, lietojot speciālas datora lietojumprogrammas.

12. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības, vajadzības gadījumā atbilstoši rīkoties, veicot elektromontiera darba pienākumus.

13. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

14. Spēja lietot atbilstošus individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus un saskaņā ar darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai.

15. Spēja atpazīt un izvēlēties konkrētai situācijai piemērotus ugunsdzēsības līdzekļus.

16. Spēja veikt elektromontiera darba pienākumus, ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, izmantot ķīmiskās vielas un tehnoloģijas, nekaitējot sev un apkārtējai videi.

17. Spēja nodrošināt darba procesā radušos atkritumu šķirošanu.

18. Spēja atrast, izvērtēt, radoši izmantot jauniegūtās zināšanas elektromontiera darba pienākumu veikšanā un sniegt priekšlikumus darba procesa pilnveidei.

19. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

20. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

21. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

22. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.21.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast elektromontiera darba uzdevumu.

2. Sazināties un lietot tehniskos saziņas līdzekļus.

3. Lasīt un izprast principiālās un montāžas elektriskās shēmas.

4. Lasīt un izprast tehniskās shēmas, skices un tehniskos projektus.

5. Pārbaudīt un novērtēt elektroiekārtas atbilstību montāžas dokumentācijai un tehniskā projekta mērķim.

6. Izvēlēties montāžas materiālus atbilstoši tehniskajai dokumentācijai.

7. Izvēlēties un lietot atbilstošus instrumentus, iekārtas un palīgierīces elektromontāžas darbu veikšanai.

8. Lasīt elektromontāžas dokumentāciju.

9. Veikt elektromontāžas darbus (guldīt un apdarināt kabeļus, marķēt dzīslas un kabeļus, montēt paneļus, spaiļu skapjus, elektrosadalnes un to vadojumus, montēt zibensaizsardzības sistēmas, montēt zemējuma kontūrus, montēt dzīvojamo, ražošanas un sabiedrisko ēku elektroinstalāciju) atbilstoši dokumentācijai.

10. Veikt atslēdznieka darbus (montēt izjaucamus un neizjaucamus savienojumus, taisnot, cirst, liekt, zāģēt, urbt, slīpēt, nostiprināt, griezt montāžas materiālus, griezt vītnes, lodēt).

11. Veikt elektromontāžas palīgdarbus (sagatavot un ierīkot ligzdas, caurumus, renes, ierīkot tapas jeb dībeļus, stiprināt skavas, aizdarināt vadu un zemējuma kopņu caurvada vietas sienās un pārsegumos, rakt, nostiprināt un aizbērt tranšejas, krāsot konstrukciju elementus).

12. Novērtēt savu paveikto darbu, pārliecināties par tā atbilstību tehniskajai dokumentācijai.

13. Novērtēt mēraparātu, pārbaudes iekārtu un instrumentu atbilstību izpildāmajam darbam, uzturēt tos darba kārtībā.

14. Rīkoties ar atbilstošiem mērinstrumentiem, indikatoriem un pārbaudes iekārtām, veikt un saglabāt elektrisko un neelektrisko lielumu un vērtību mērījumus.

15. Veikt elektroietaišu un elektroiekārtu apskati, konstatēt to bojājumus.

16. Novērtēt elektroietaišu, elektroiekārtu bojājumus un defektus, novērst tos atbilstoši savai kompetencei.

17. Veikt elektroietaišu, elektroiekārtu ekspluatācijas un remonta darbus atbilstoši tehnoloģiskajai dokumentācijai.

18. Digitāli un manuāli skicēt, rasēt, veikt korekcijas elektriskajās un montāžas shēmās.

19. Izveidot, aizpildīt un uzturēt elektroietaišu, elektroiekārtu tehnisko dokumentāciju (elektriskās shēmas, ekspluatācijas instrukcijas, pārslēgumu kartes, uzliktņu/pārslēdžu kartes, pārbaužu protokolus).

20. Pārzināt elektromontiera darba aizsardzības reglamentējošo dokumentāciju, veikt darbu saskaņā ar darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

21. Izvērtēt iespējamos riskus.

22. Sniegt pirmo palīdzību.

23. Ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības, izmantot ugunsdzēsības līdzekļus.

24. Izvēlēties un lietot atbilstošus individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

25. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

26. Sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai.

27. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

28. Ievērot ķīmisko vielu glabāšanas un lietošanas noteikumus, izmantot ķīmisko vielu absorbentus.

29. Šķirot elektromontiera darba procesā radušos atkritumus.

30. Veikt elektromontiera darbu, lietojot videi draudzīgas tehnoloģijas un materiālus.

31. Iegūt informāciju un nepārtraukti sekot līdzi ar elektromontiera darbu saistītām novitātēm, kā arī lietot šīs zināšanas elektromontiera darba veikšanā.

32. Pamatot savu viedokli un sadarboties ar citiem speciālistiem.

33. Izvēlēties atbilstošas informācijas tehnoloģiju lietojumprogrammas un pilnveidot zināšanas.

34. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

35. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

36. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

37. Pārvaldīt valsts valodu.

38. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

4.21.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. mehānikas pamati;

1.2. būvniecības pamati;

1.3. saskarsmes pamati;

1.4. neelektriskie mērījumi;

1.5. materiālapstrādes pamati;

1.6. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

1.7. elektroražošanas, pārvades un sadales pamatprincipi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. elektroiekārtu uzbūve, darbība, ekspluatācija;

2.2. datorzinības, speciālās lietojumprogrammas, informatīvās datubāzes;

2.3. videi draudzīgas tehnoloģijas un materiāli;

2.4. elektroietaises, elektroiekārtas, to apskates un defektēšanas metodes;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. elektrotehnikas pamati atbilstoši pamatizglītības fizikas un matemātikas līmenim;

3.2. elektroinstrumenti un iekārtas;

3.3. elektromontāžas tehnoloģijas – instrumenti, iekārtas, montāžas materiāli;

3.4. ugunsdrošība, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.5. darba aizsardzība, darba aizsardzības līdzekļi, to lietošana;

3.6. elektrodrošība;

3.7. vides aizsardzība;

3.8. valsts valoda;

3.9. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.10. pirmā palīdzība;

3.11. darba tiesisko attiecību normas;

3.12. elektrotehniskie materiāli;

3.13. elektrisko shēmu apzīmējumi;

3.14. elektriskie un neelektriskie mērījumi.

4.22. Gaļas izcirtēja profesijas standarts

4.22.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – gaļas izcirtējs.

2. Profesijas kods – 7511 04.

4.22.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– gaļas (izņemot putnu gaļas) izcirtējs ir pārtikas rūpniecības nozares darbinieks, kurš spēj novērtēt gaļas kvalitāti, prot sagatavot un strādāt ar gaļas izciršanā izmantojamām iekārtām un instrumentiem, izcērt gaļu atbilstoši tirgus tendencēm vai uzņēmumā noteiktajām prasībām.

Gaļas izcirtējs strādā pārtikas aprites uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.22.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast un ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas gaļas produktu ražošanas gaļas izciršanā.

2. Spēja sensori (organoleptiski) novērtēt gaļas izciršanā nepieciešamo resursu daudzumu un to kvalitāti plānotā pasūtījuma izpildei.

3. Spēja racionāli iekārtot darba vietu un veikt gaļas izciršanu atbilstoši tehnoloģijām.

4. Spēja sagatavot un lietot tehnoloģiskās iekārtas, instrumentus un aprīkojumu atbilstoši to funkcijām gaļas izciršanas procesā.

5. Spēja lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

6. Spēja izvērtēt pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un to tālāku izmantošanu.

7. Spēja pielāgoties izmaiņām uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmā, tai skaitā jaunu tehnoloģiju ieviešanā, tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma pilnveides gadījumā.

8. Spēja pilnveidot profesionālās iemaņas.

9. Spēja sekot līdzi aktuālajām tendencēm un jaunākajām tehnoloģijām gaļas izciršanā, izmantojot dažādus informatīvos avotus un informācijas tehnoloģijas.

10. Spēja praktiski izmantot individuālos darba aizsardzības līdzekļus, ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

11. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

12. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

13. Spēja izprast pārtikas aprites normatīvajos aktos noteiktos jēdzienus un gaļas izciršanas profesionālo terminoloģiju.

14. Spēja strādāt patstāvīgi vai grupā un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

15. Spēja sadarboties ar klientiem un kolēģiem, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

16. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

17. Spēja sazināties valsts valodā.

4.22.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast pārtikas aprites normatīvajos aktos noteiktos jēdzienus un ievērot uzņēmuma kontroles sistēmas prasības.

2. Racionāli iekārtot gaļas izcirtēja darba vietu.

3. Identificēt dzīvnieku sugu gaļu.

4. Noteikt nepieciešamo gaļas un palīgmateriālu daudzumu un novērtēt tās atbilstību un kvalitāti pasūtījuma izpildei.

5. Pārzināt un izvēlēties gaļas izciršanas metodes un paņēmienus.

6. Pārzināt gaļas un palīgmateriālu uzglabāšanas režīmus.

7. Uztvert gaļas izciršanas darba uzdevumu.

8. Sagatavot un lietot gaļas izciršanas iekārtas, instrumentus un aprīkojumu atbilstoši to funkcijām.

9. Profesionāli izcirst gaļu, ievērojot higiēnas normatīvo aktu prasības.

10. Saskatīt un novērst gaļas izciršanas procesā radušās neatbilstības, analizēt to cēloņus.

11. Nodrošināt pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti.

12. Nodrošināt atbilstošu gaļas sadales iekārtu ekspluatāciju (izjaukšanu, mazgāšanu, dezinficēšanu un salikšanu).

13. Lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

14. Veicot gaļas izciršanu, nepakļaut riskam sevi un citas personas.

15. Novērtēt un lietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus un darba apģērbu.

16. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

17. Ievērot drošības zīmes un reaģēt uz drošības signāliem.

18. Prast rīkoties ugunsgrēka, elektrotraumu un citu avāriju gadījumos.

19. Sniegt pirmo palīdzību.

20. Izmantot informācijas tehnoloģijas darba procesa nodrošināšanā.

21. Veikt darba pienākumus atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, nekaitējot videi.

22. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

23. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā.

26. Uzklausīt norādījumus un sadarboties ar tiešo darba vadītāju.

27. Uztvert, izvērtēt un izmantot darba kvalifikācijas pilnveides procesā iegūto informāciju.

28. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

4.22.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. veselīga uztura pamatprincipi;

1.2. gaļas izciršanas pieredzes uzkrāšana;

1.3. saskarsmes pamatprincipi;

1.4. pārtikas apriti reglamentējošie pamata normatīvie akti.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. dzīvnieku anatomiskā uzbūve;

2.2. izcirstās gaļas sensorās (organoleptiskās) novērtēšanas pamatprincipi;

2.3. prasības attiecībā uz materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

2.4. paškontroles sistēmas pamatprincipi pārtikas uzņēmumā;

2.5. palīgresursi, to lietošanas principi un iekārtu uzbūve;

2.6. vispārējās higiēnas prasības gaļas izciršanas uzņēmumā;

2.7. profesionālo zināšanu pamatbāzes pilnveidošanas un tālākizglītības iespējas;

2.8. profesionālie termini valsts valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. gaļas izciršanas metodes un paņēmieni;

3.2. labas ražošanas prakse;

3.3. nepieciešamā gaļas un palīgmateriālu daudzuma noteikšana pasūtījuma izpildei;

3.4. izcērtamās gaļas sensorais (organoleptiskais) novērtējums;

3.5. gaļas un palīgmateriālu kvalitātes atbilstība pasūtījuma izpildei;

3.6. izcirstās gaļas atbilstība izciršanas shēmai;

3.7. izcirstās gaļas marķēšanas noteikumi;

3.8. pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu klasifikācija;

3.9. pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanas konteineri un to marķējums;

3.10. tehnoloģisko iekārtu, instrumentu un aprīkojuma ekspluatācijas noteikumi;

3.11. labas higiēnas prakse;

3.12. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi;

3.13. darba tiesiskās attiecības;

3.14. darba aizsardzība (elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumi, individuālie darba aizsardzības līdzekļi);

3.15. vides aizsardzība;

3.16. informācijas tehnoloģiju izmantošana;

3.17. pirmās palīdzības sniegšana;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.19. valsts valoda.

4.23. Gaļas produktu izgatavotāja profesijas standarts

4.23.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – gaļas produktu izgatavotājs.

2. Profesijas kods – 7511 08.

4.23.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– gaļas produktu izgatavotājs ir pārtikas rūpniecības nozares darbinieks, kas izgatavo gaļas produktus; prot darbam sagatavot gaļas produktu sagatavošanas iekārtas un instrumentus un spēj strādāt ar tiem.

Gaļas produktu izgatavotājs strādā gaļas produktu ražošanas vai mazumtirdzniecības uzņēmumos.

4.23.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izprast un ievērot labas higiēnas prakses vadlīnijas gaļas produktu izgatavošanā.

2. Spēja sensori (organoleptiski) novērtēt gaļas produktu izgatavošanā nepieciešamo resursu daudzumu un to kvalitāti plānotā pasūtījuma izpildei.

3. Spēja racionāli sakārtot darba vietu un izgatavot gaļas produktus.

4. Spēja izgatavot gaļas produktus atbilstoši uzņēmuma noteiktajām tehnoloģiskajām prasībām.

5. Spēja sagatavot un lietot tehnoloģiskās iekārtas, instrumentus un aprīkojumu atbilstoši to funkcijām gaļas produktu izgatavošanas procesā.

6. Spēja lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

7. Spēja pielāgoties izmaiņām uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmā, tai skaitā jaunu tehnoloģiju ieviešanā, tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma pilnveidošanā.

8. Spēja pilnveidot profesionālas prasmes, izvērtēt un radoši izmantot pieredzi gaļas produktu izgatavošanā.

9. Spēja zināt un ievērot gaļas produktu marķēšanas principus.

10. Spēja sekot līdzi aktuālajām tendencēm un jaunākajām tehnoloģijām gaļas produktu izgatavošanā, izmantojot dažādus informatīvos avotus un informācijas tehnoloģijas.

11. Spēja veikt darbu patstāvīgi vai grupā un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

12. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

13. Spēja ievērot saskarsmes pamatprincipus sadarbībā ar klientiem un kolēģiem.

14. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

15. Spēja praktiski izmantot individuālos darba aizsardzības līdzekļus, ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

16. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

17. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

18. Spēja sazināties valsts valodā.

19. Spēja izprast pārtikas aprites normatīvajos aktos lietotos jēdzienus un gaļas produktu izgatavošanas procesu profesionālo terminoloģiju.

4.23.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt pārtikas apriti reglamentējošos normatīvos aktos un uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmas prasības.

2. Racionāli iekārtot gaļas produktu izgatavošanas darba vietu.

3. Identificēt dzīvnieku sugu gaļu.

4. Noteikt nepieciešamo gaļas, pārtikas piedevu un palīgmateriālu daudzumu un novērtēt to atbilstību pasūtījuma izpildei un kvalitāti.

5. Pārzināt un izvēlēties gaļas produktu izgatavošanas metodes un paņēmienus.

6. Pārzināt gaļas, pārtikas piedevu un palīgmateriālu uzglabāšanas režīmus.

7. Izprast gaļas produktu izgatavošanas darba uzdevumu.

8. Sagatavot un lietot gaļas produktu izgatavošanas iekārtas, instrumentus un aprīkojumu atbilstoši to funkcijām.

9. Profesionāli izgatavot gaļas produktus atbilstoši higiēnas prasībām.

10. Saskatīt un novērst gaļas produktu izgatavošanas procesā radušās neatbilstības, analizēt to cēloņus un vajadzības gadījumā informēt tiešo darba vadītāju.

11. Nodrošināt gaļas produktu izgatavošanas iekārtu atbilstošu ekspluatāciju (izjaukšanu, mazgāšanu, dezinficēšanu un salikšanu).

12. Lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

13. Izprast gaļas produktu marķējumu.

14. Izgatavojot gaļas produktus, nepakļaut riskam sevi un citas personas.

15. Ievērot profesionālos un vispārējās ētikas pamatprincipus.

16. Uzklausīt norādījumus un sadarboties ar tiešo darba vadītāju.

17. Uztvert, izvērtēt un izmantot darba kvalifikācijas pilnveides procesā iegūto informāciju.

18. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

19. Novērtēt un lietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus un darba apģērbu.

20. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

21. Ievērot drošības zīmes un reaģēt uz drošības signāliem.

22. Prast rīkoties ugunsgrēka, elektrotraumu un citu avāriju gadījumos.

23. Sniegt pirmo palīdzību.

24. Veikt darba pienākumus atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, nekaitējot videi.

25. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

26. Pārvaldīt valsts valodu.

27. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā.

4.23.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. veselīga uztura pamatprincipi;

1.2. saskarsmes pamatprincipi;

1.3. pārtikas apriti reglamentējošie pamata normatīvie akti.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. dzīvnieku anatomiskā uzbūve;

2.2. produktu izgatavošanā izmantojamās gaļas sensorais (organoleptiskais) un laboratoriskais novērtējums;

2.3. prasības attiecībā uz materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

2.4. iekšējās kontroles sistēmas pamatprincipi pārtikas uzņēmumā;

2.5. vispārējās higiēnas prasības gaļas produktu izgatavošanas uzņēmumā;

2.6. informācija par tālākizglītības iespējām;

2.7. informācijas tehnoloģiju izmantošana;

2.8. profesionālie termini valsts valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. gaļas produktu izgatavošanas metodes un paņēmieni;

3.2. labas ražošanas prakse;

3.3. higiēnas prakse;

3.4. nepieciešamais gaļas, pārtikas piedevu un palīgmateriālu daudzums uzdevuma izpildei un to atbilstība nekaitīguma un kvalitātes prasībām;

3.5. tehnoloģisko iekārtu, instrumentu un aprīkojuma ekspluatācijas noteikumi;

3.6. gaļas produktu izgatavošanas atbilstība tehnoloģiskajām instrukcijām un higiēnas prasībām;

3.7. gaļas, pārtikas piedevu un palīgmateriālu uzglabāšanas režīmi;

3.8. gaļas produktu marķēšanas noteikumi;

3.9. gaļas produktu sensorais (organoleptiskais) un laboratoriskais novērtējums;

3.10. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi;

3.11. darba tiesiskās attiecības;

3.12. darba aizsardzība (elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumi, individuālie darba aizsardzības līdzekļi);

3.13. vides aizsardzība;

3.14. pirmās palīdzības sniegšana;

3.15. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.16. valsts valoda.

4.24. Lopu kāvēja profesijas standarts

4.24.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – lopu kāvējs.

2. Profesijas kods – 7511 09.

4.24.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

− lopu kāvējs ir pārtikas rūpniecības nozares darbinieks, kurš veic dzīvnieku (liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, savvaļas pārnadžu) kaušanu; pārzina dzīvnieku anatomisko uzbūvi; prot strādāt ar kaušanā izmantojamām iekārtām un instrumentiem.

Lopu kāvējs strādā Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā vai Eiropas Savienības teritorijā atzītā kautuvē vai medījumu pārstrādes uzņēmumā.

4.24.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja novērtēt un ievērot dzīvnieku aizsardzības prasības dzīvnieku kaušanas procesā.

2. Spēja izprast un ievērot labas higiēnas prakses noteikumus kaušanas procesā.

3. Spēja sagatavot un lietot tehnoloģiskās iekārtas, instrumentus un aprīkojumu atbilstoši to funkcijām dzīvnieku kaušanas procesā.

4. Spēja racionāli sakārtot darba vietu.

5. Spēja veikt darbu patstāvīgi vai grupā atbilstoši kaušanas un apstrādes plūsmas principam un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

6. Spēja lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

7. Spēja pielāgoties izmaiņām uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmā, tai skaitā jaunu tehnoloģiju ieviešanā, tehnoloģisko iekārtu un aprīkojuma pilnveides gadījumā.

8. Spēja pilnveidot profesionālās iemaņas, izvērtēt un izmantot gūto pieredzi dzīvnieku kaušanā.

9. Spēja sekot līdzi aktuālajām tendencēm un jaunākajām tehnoloģijām dzīvnieku kaušanā, izmantojot dažādus informatīvos avotus.

10. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

11. Spēja ievērot saskarsmes pamatprincipus sadarbībā ar klientiem un kolēģiem.

12. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

13. Spēja praktiski izmantot individuālos darba aizsardzības līdzekļus, ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

14. Spēja vajadzības gadījumā sniegt pirmo palīdzību.

15. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

16. Spēja sazināties valsts valodā.

17. Spēja izprast pārtikas aprites normatīvajos aktos noteiktos jēdzienus un profesionālo terminoloģiju.

4.24.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt pārtikas apriti reglamentējošos normatīvos aktus un uzņēmuma iekšējās kontroles sistēmas prasības.

2. Pārzināt kaušanai paredzēto dzīvnieku labturības prasības (dzīvnieku transportēšana, izkraušana, pirmskaušanas izturēšana, apdullināšanas metodes, atasiņošana), kā arī higiēnas prasības dzīvnieku apstrādē un pārtikā neizmantojamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanā.

3. Identificēt dzīvnieku sugas.

4. Racionāli organizēt dzīvnieku kaušanas darba vietu.

5. Sagatavot un lietot iekārtas, instrumentus un aprīkojumu atbilstoši to funkcijām.

6. Profesionāli veikt dzīvnieku kaušanu un apstrādi, ievērojot higiēnas prasības.

7. Saskatīt un novērst dzīvnieku kaušanas un apstrādes procesā radušās neatbilstības, analizēt to cēloņus un vajadzības gadījumā informēt tiešo vadītāju.

8. Pārzināt gaļas un subproduktu atdzesēšanas un uzglabāšanas režīmus.

9. Nodrošināt atbilstošu dzīvnieku kaušanas iekārtu ekspluatāciju, mazgāšanu un dezinficēšanu.

10. Lietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

11. Veicot dzīvnieku kaušanu un apstrādi, nepakļaut riskam sevi un citas personas.

12. Sadarboties ar tiešo darba vadītāju un uzklausīt viņa norādījumus.

13. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

14. Uztvert, izvērtēt un izmantot darba kvalifikācijas pilnveides procesā iegūto informāciju.

15. Izmantot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanā.

16. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

17. Novērtēt un lietot individuālos darba aizsardzības līdzekļus un darba apģērbu.

18. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

19. Ievērot drošības zīmes un reaģēt uz drošības signāliem.

20. Rīkoties ugunsgrēka, elektrotraumu un citu avārijas situāciju gadījumos.

21. Sniegt pirmo palīdzību.

22. Veikt darba pienākumus atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, nekaitējot videi.

23. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā.

4.24.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. lēmums par gaļas derīgumu pārtikā (veselības marķējums);

1.2. atļauja dzīvnieku kaušanas sākšanai;

1.3. saskarsmes pamatprincipi;

1.4. pārtikas apriti reglamentējošie pamata normatīvie akti.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. dzīvnieku novērtēšanas pamatprincipi;

2.2. prasības attiecībā uz materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

2.3. paškontroles sistēmas pamatprincipi pārtikas uzņēmumā;

2.4. vispārējās higiēnas prasības dzīvnieku kaušanas uzņēmumā;

2.5. informācija par tālākizglītības iespējām;

2.6. profesionālie termini valsts valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. kaušanai paredzēto dzīvnieku aizsardzības prasības;

3.2. dzīvnieku anatomiskā uzbūve;

3.3. labas ražošanas prakse;

3.4. labas higiēnas prakse;

3.5. tehnoloģisko iekārtu, instrumentu un aprīkojuma ekspluatācijas noteikumi;

3.6. dzīvnieku kaušanas un apstrādes atbilstība tehnoloģiskajai instrukcijai:

3.7. plūsmas princips dzīvnieku kaušanā;

3.8. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pamatprincipi;

3.9. informācijas tehnoloģijas;

3.10. darba tiesiskās attiecības;

3.11. darba aizsardzība (elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumi, individuālie darba aizsardzības līdzekļi);

3.12. vides aizsardzība;

3.13. pirmās palīdzības sniegšana;

3.14. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.15. valsts valoda.

4.25. Šuvēja profesijas standarts

4.25.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – šuvējs.

2. Profesijas kods – 7531 01.

4.25.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– šuvējs atbilstošā kvalitātē un termiņā veic šūtā izstrādājuma (turpmāk – izstrādājums) pilnu darba procesu vai atsevišķus tā posmus, ievērojot dotos tehniskos noteikumus.

Šuvējs var strādāt masveida šūšanas ražošanas uzņēmumos vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.25.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sagatavot darba vietu atbilstoši dotajam uzdevumam, izvēloties piemērotus palīgmateriālus, instrumentus, iekārtas un to palīgierīces.

2. Spēja izvēlēties tehnoloģiskajiem norādījumiem atbilstošu mezglu apstrādi.

3. Spēja izvēlēties tehnoloģiskajiem norādījumiem atbilstošus palīgmateriālus un furnitūru izstrādājuma izgatavošanai.

4. Spēja komplektēt detaļas atbilstoši atzīmēm uz piegrieztajām detaļām.

5. Spēja pārbaudīt piegriezto detaļu atbilstību izgatavojamam mezglam, ņemot vērā pieļaujamās nobīdes piegriezumos.

6. Spēja piegriezt atsevišķas detaļas vai elementus, ņemot vērā tehnoloģiskos noteikumus, izmantojot dotos lekālus vai piegrieztnes un atbilstošus instrumentus.

7. Spēja novērtēt šūšanas iekārtu vizuālo un tehnisko atbilstību iekārtu tehniskās dokumentācijas prasībām.

8. Spēja veikt šūšanas iekārtu tehnisko apkopi atbilstoši iekārtu lietošanas un tehniskās dokumentācijas prasībām.

9. Spēja kvalitatīvi sašūt izstrādājumus, patstāvīgi izvēloties atbilstošās iekārtas un instrumentus.

10. Spēja sagatavot izstrādājumus laikošanai, lietojot atbilstošas iekārtas, palīgmateriālus un instrumentus.

11. Spēja regulēt iekārtas atbilstoši paredzētajiem šūšanas un higrotermiskās apstrādes parametriem.

12. Spēja veikt nepieciešamo izstrādājumu detaļu apstrādi un dublēšanu ar palīgmateriāliem pirms mezglu šūšanas.

13. Spēja izgatavot izstrādājumus, ievērojot šūšanas secību un dotos tehnoloģiskos norādījumus.

14. Spēja novērst sīku defektu šūšanas un higrotermisko iekārtu darbībā, ievērojot iekārtu tehniskās dokumentācijas prasības.

15. Spēja izvēlēties un veikt izstrādājumu materiālam atbilstošas starpoperācijas un gala higrotermisko apstrādi.

16. Spēja labot izstrādājumu, novērtējot defekta veidu, izvēloties piemērotākos materiālus un apstrādi tā novēršanai.

17. Spēja sadarboties ar darba vadītāju un kolēģiem aktuālu jautājumu risināšanā.

18. Spēja organizēt darbu saskaņā ar termiņiem, resursiem, kvalitātes prasībām, izrādot patstāvību un ieinteresētību resursu taupībā.

19. Spēja aizpildīt iekšējo dokumentāciju atbilstoši konkrētās darbības reglamentējošai dokumentācijai.

20. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

21. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

22. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

23. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

24. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

25. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

26. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju.

27. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.25.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Saprast doto uzdevumu pēc tehniskā zīmējuma, tehnoloģiskās kartes vai paraugmodeļa.

2. Novērtēt piegriezto izstrādājumu atbilstību tehnoloģiskajiem norādījumiem.

3. Izvēlēties veicamajam darbam atbilstošas iekārtas, to palīgierīces un instrumentus.

4. Saprast atzīmju nozīmi uz piegrieztajām izstrādājuma detaļām.

5. Komplektēt (kombinēt) izstrādājumu detaļas.

6. Noteikt izstrādājumu detaļu atbilstību izgatavojamam mezglam.

7. Lietot tehnoloģiskajiem norādījumiem atbilstošus palīgmateriālus un furnitūru.

8. Veikt šūšanas un higrotermisko iekārtu vizuālo un tehnisko pārbaudi pirms darba sākšanas.

9. Veikt šūšanas iekārtu tehnisko apkopi.

10. Sagatavot piegriezto izstrādājumu laikošanai.

11. Veikt iekārtu tehnoloģiskās regulēšanas atbilstoši paredzētajiem šūšanas un higrotermiskās apstrādes parametriem.

12. Piegriezt atsevišķus detaļu elementus un palīgmateriālus, lietojot lekālus vai piegrieztnes.

13. Apstrādāt izstrādājumu detaļas pirms mezglu šūšanas.

14. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

15. Šūt izstrādājumus.

16. Novērst sīkos defektus šūšanas iekārtu darbībā.

17. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību un kontroli par sava darba rezultātu.

18. Izvēlēties izstrādājumu materiāliem atbilstošu termisko apstrādi.

19. Veikt izstrādājumu materiālam atbilstošas starpoperācijas un gala higrotermisko apstrādi.

20. Atpazīt izstrādājumu konstruktīvās detaļas un konstruktīvos elementus.

21. Izvērtēt izstrādājumu defektus.

22. Izvēlēties izstrādājumu labošanai nepieciešamos materiālus un apstrādes veidu.

23. Labot izstrādājumus.

24. Sadarboties ar darba vadītāju un kolēģiem.

25. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

26. Aizpildīt iekšējo dokumentāciju atbilstoši konkrētās darbības reglamentējošai dokumentācijai.

27. Uzturēt tīru un sakoptu savu darba vietu, sākot un beidzot darbu.

28. iekārtot darba vietu atbilstoši veicamajam uzdevumam, izvietot dažādas palīgierīces un instrumentus ērti sasniedzamā vietā.

29. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

30. ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

31. Pārvaldīt valsts valodu.

32. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

34. Sniegt pirmo palīdzību.

35. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.25.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. komercdarbības pamati;

1.2. izstrādājumu konstruēšana;

1.3. izstrādājumu dekorēšanas tehnikas.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. šūšanas iekārtas;

2.2. higrotermiskās iekārtas;

2.3. izstrādājumu tehnoloģiskās kartes;

2.4. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. izstrādājumu izgatavošanas tehnoloģija;

3.2. izstrādājumu sagatavošana laikošanai;

3.3. izstrādājumu izgatavošanas materiāli un to īpašības;

3.4. tekstilnozarē lietojamās furnitūras un to veidi;

3.5. tehnoloģiskie norādījumi šūšanā;

3.6. izstrādājumu labošana;

3.7. šūšanas iekārtu regulācija;

3.8. šūšanas iekārtu tehniskā apkope;

3.9. higrotermiskā apstrāde;

3.10. valsts valoda;

3.11. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.12. vides aizsardzība;

3.13. darba aizsardzība;

3.14. darba tiesiskās attiecības;

3.15. darba vietas ergonomika;

3.16. pirmā palīdzība;

3.17. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.18. tehniskā dokumentācija un dokumentu noformēšanas pamati.

4.26. Drēbnieka profesijas standarts

4.26.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – drēbnieks.

2. Profesijas kods – 7531 03.

4.26.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– drēbnieks konstruē pamatpiegrieztnes, modelē, piegriež un izgatavo šūto izstrādājumu (turpmāk – izstrādājums) saskaņā ar klienta vēlmēm, izmantojot atbilstošas iekārtas, instrumentus, materiālus un tehnoloģiskos paņēmienus, strādājot komandā vai individuāli.

Drēbnieks var strādāt tekstilrūpniecības nozares uzņēmumos, kas ražo izstrādājumus vai izpilda individuālus pasūtījumus, vai kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.26.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veidot pozitīvu saskarsmi ar klientu.

2. Spēja sadarboties ar klientu šūtā izstrādājuma izgatavošanā, ievērojot viņa vēlmes un auguma individuālās īpatnības.

3. Spēja veikt aprēķinus un konstruēt dažādu izstrādājumu pamatpiegrieztnes, lietojot atbilstošas konstruēšanas metodes un atbilstošus instrumentus.

4. Spēja modelēt piegrieztnes, izmantojot nepieciešamos instrumentus.

5. Spēja piegriezt izstrādājumu, ievērojot materiāla virzienu un rakstu.

6. Spēja sagatavot darba vietu atbilstoši dotajam uzdevumam, izvēloties attiecīgus palīgmateriālus, instrumentus, šūšanas iekārtas un to palīgierīces.

7. Spēja sagatavot izstrādājumus pielaikošanai, pielaikot tos un veikt nepieciešamās korekcijas.

8. Spēja patstāvīgi izvēlēties izstrādājumu izgatavošanas secību, tehnoloģiju un kvalitatīvi sašūt izstrādājumus, izmantojot atbilstošās iekārtas un instrumentus.

9. Spēja novērst sīku defektu šūšanas un higrotermisko iekārtu darbībā, ievērojot iekārtu tehniskās dokumentācijas prasības.

10. Spēja veikt izstrādājumu izgatavošanas starpoperācijas un beigu higrotermisko apstrādi, izmantojot atbilstošas palīgierīces.

11. Spēja veikt šūšanas iekārtu tehnisko apkopi.

12. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

13. Spēja pieņemt pasūtījumus un noformēt dokumentus atbilstoši šīs darbības reglamentējošai dokumentācijai.

14. Spēja sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem un uzņēmumiem aktuālu jautājumu risināšanā.

15. Spēja lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus.

16. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

17. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

18. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

20. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju.

21. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

22. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.26.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Konstruēt pamatpiegrieztni.

2. Modelēt piegrieztni atbilstoši izvēlētajam modelim.

3. veidot piegrieztņu vai lekālu izklājumus.

4. veikt auguma mērījumus, izmantojot atbilstošus mērinstrumentus.

5. Piegriezt izstrādājumu atbilstoši tehnoloģiskajiem noteikumiem.

6. laikot un veikt izmaiņas pēc laikošanas.

7. Lietot atbilstošus materiālus un iekārtas izstrādājuma higrotermiskai apstrādei.

8. izvēlēties veicamajam darbam atbilstošas šūšanas iekārtas un palīgierīces.

9. kvalitatīvi sašūt izstrādājumu atbilstoši tehnoloģiskai secībai.

10. veikt starpoperāciju un gatavā izstrādājuma higrotermisko apstrādi.

11. kontrolēt un novērtēt sava darba kvalitāti.

12. veikt iekārtu tehnoloģiskās regulēšanas atbilstoši paredzētajiem šūšanas un higrotermiskās apstrādes parametriem.

13. Novērst sīku defektu šūšanas un higrotermisko iekārtu darbībā.

14. noteikt materiāla īpašības un atbilstību izvēlētajam izstrādājumam.

15. Lietot auduma dekorēšanas tehnikas.

16. sadarboties ar vadītāju un kolēģiem, veidot pozitīvu saskarsmi ar klientu.

17. elastīgi risināt problēmsituācijas.

18. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

19. Lietot informācijas tehnoloģijas savas profesionālās darbības veikšanai.

20. Atbildēt par darba rezultātiem, racionāla darba laika un resursu izmantošanu.

21. iekārtot darba vietu atbilstoši veicamajam uzdevumam.

22. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

23. ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

27. Sniegt pirmo palīdzību.

28. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.26.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. jaunākās šūšanas iekārtas un tekstilmateriāli;

1.2. jaunumi izstrādājumu izgatavošanas industrijā.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. komercdarbības pamati;

2.2. mezglu tehnoloģiskās kartes;

2.3. modes tendenču informācijas avoti;

2.4. auguma figūru tipi;

2.5. izstrādājuma tehniskā zīmējuma zīmēšana;

2.6. piegriešanas iekārtas un to palīgierīces;

2.7. šūšanas iekārtas un to palīgierīces;

2.8. higrotermiskās iekārtas un to palīgierīces;

2.9. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. pozitīvas saskarsmes veidošana;

3.2. informācijas tehnoloģijas;

3.3. šūšanas materiāli un to īpašības;

3.4. šūšanas furnitūra un tās veidi;

3.5. izstrādājuma pamatkonstrukciju konstruēšana;

3.6. piegrieztnes modelēšana;

3.7. šūšanas iekārtu apkope;

3.8. šūšanas iekārtu regulācija;

3.9. izstrādājumu izgatavošanas tehnoloģija;

3.10. higrotermiskā apstrāde;

3.11. izstrādājumu labošana;

3.12. izstrādājumu dekorēšanas tehnikas;

3.13. valsts valoda;

3.14. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. darba tiesiskās attiecības;

3.18. pirmā palīdzība;

3.19. darba vietas ergonomika;

3.20. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.21. lietvedība.

4.27. Biotehnoloģisko procesu operatora profesijas standarts

4.27.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – biotehnoloģisko procesu operators.

2. Profesijas kods – 8131 19.

4.27.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– biotehnoloģisko procesu operators patstāvīgi veic biotehnoloģiskos ražošanas procesus vai to daļu, izmantojot tam paredzētās iekārtas atbilstoši ražošanas dokumentācijai.

Biotehnoloģisko procesu operators strādā ķīmijas, bioķīmijas, farmācijas, kosmētikas vai parfimērijas nozares uzņēmumā.

4.27.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt biotehnoloģisko ražošanas iekārtu, palīgiekārtu, tehnoloģisko komunikāciju vizuālo un tehnisko novērtējumu atbilstoši ekspluatācijas dokumentācijai un marķējumam, izmantojot atbilstošus mērinstrumentus un mēriekārtas.

2. Spēja nodrošināt biotehnoloģisko ražošanas iekārtu un tehnoloģisko komunikāciju savienošanu atbilstoši tehnoloģiskajai shēmai.

3. Spēja nodrošināt biotehnoloģisko ražošanas procesu, izmantojot mehāniskās un automātiskās procesa vadības iekārtas atbilstoši reglamentējošai dokumentācijai.

4. Spēja svērt un mērīt fermentācijas izejmateriālus, izmantojot atbilstošas svēršanas un mērīšanas palīgiekārtas.

5. Spēja sagatavot barotni, lietot sterilizācijas iekārtas.

6. Spēja sagatavot reaģentus un izvēlēties piemērotākos materiālus biotehnoloģiskajam ražošanas procesam.

7. Spēja veikt biotehnoloģisko ražošanas procesu atbilstoši darba uzdevumam un saskaņā ar tehnoloģisko dokumentāciju, noteikt novirzes iekārtu darbībā un tehnoloģiskajā procesā.

8. Spēja veikt barotnes iekraušanu, sējmateriāla ievadīšanu reaktorā un materiālu ievadi tehnoloģiskā procesa laikā, lietojot aseptiskos darba paņēmienus.

9. Spēja aseptiski noņemt paraugus produkta un biotehnoloģiskā ražošanas procesa kontrolei.

10. Spēja veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produktu uzglabāšanu reaktorā, izkraušanu vai aizvadīšanu uz tālāko apstrādi, izmantojot biotehnoloģiskās ražošanas iekārtas.

11. Spēja veikt biomasas atdalīšanu ar atbilstošiem paņēmieniem, izmantojot nepieciešamās iekārtas, gatavā produkta izdalīšanas un attīrīšanas procesus.

12. Spēja veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta apstrādi, izmantojot biotehnoloģiskās ražošanas iekārtas.

13. Spēja veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta fasēšanu, iepakošanu un marķēšanu, izmantojot atbilstošās iekārtas un ierīces.

14. Spēja veikt iekārtu, palīgiekārtu un tehnoloģisko komunikāciju atvienošanu, tīrīšanu, sterilizāciju un dekontamināciju, izmantojot rūpnieciskas mazgāšanas un sterilizācijas iekārtas, dezinficējošos līdzekļus.

15. Spēja piemērot bioloģiskās izcelsmes atkritumu (t.sk. bīstamo) apstrādes un nodošanas principus, veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa atlikumu sagatavošanu tālākai pārstrādei un utilizācijai.

16. Spēja aizpildīt biotehnoloģiskā ražošanas procesa dokumentāciju.

17. Spēja strādāt, ievērojot normatīvo aktu prasības un saskaņā ar reglamentējošo dokumentāciju, tai skaitā piemērojot labas ražošanas prakses principus.

18. Spēja ievērot personāla, telpu un iekārtu higiēnas prasības, lietojot kolektīvos un individuālos higiēnas līdzekļus, atbilstošus tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus un iekārtas.

19. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, strādājot ar iekārtām, mikroorganismu kultūrām un ķīmiskajām vielām, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai, izmantojot atbilstošus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus.

20. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

21. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

22. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

23. Spēja organizēt savu darbu atbilstoši pieejamajiem resursiem, ievērojot noteiktos termiņus un kvalitātes prasības, kā arī izrādīt ieinteresētību resursu taupīšanā.

24. Spēja sadarboties ar darba vadītāju un kolēģiem, lietojot pozitīvas saskarsmes prasmes un ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

25. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

26. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

27. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

28. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas.

29. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.27.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Novērtēt biotehnoloģisko ražošanas iekārtu, palīgiekārtu un tehnoloģisko komunikāciju tehnisko stāvokli.

2. Lasīt tehnoloģisko shēmu.

3. Veikt biotehnoloģisko ražošanas iekārtu un tehnoloģisko komunikāciju savienošanu un atvienošanu.

4. Lietot mehāniskās, automātiskās un attālinātās procesa vadības iekārtas un datorizētās reģistrācijas sistēmas.

5. Strādāt ar dozēšanas iekārtām, spiedieniekārtām un elektroiekārtām.

6. Veikt mērīšanas sensoru kalibrēšanu.

7. Svērt un mērīt fermentācijas izejmateriālus.

8. Sagatavot barotni un veikt tās sterilizāciju.

9. Sagatavot sējmateriālu un citus biotehnoloģiskajam ražošanas procesam nepieciešamos reaģentus un materiālus.

10. Lietot biotehnoloģijas paņēmienus un veikt biotehnoloģisko ražošanas procesu atbilstoši reglamentējošajai dokumentācijai.

11. Nodrošināt biotehnoloģisko režīmu saskaņā ar tehnoloģisko dokumentāciju.

12. Konstatēt neatbilstības biotehnoloģisko ražošanas iekārtu darbībā un tehnoloģiskajos savienojumos.

13. Reģistrēt novirzes no tehnoloģiskā režīma un ziņot par tām.

14. Aseptiski noņemt paraugus kvalitātes kontrolei un marķēt tos.

15. Veikt biomasas atdalīšanas procesu, izmantojot atbilstošas iekārtas.

16. Veikt gatavā produkta izdalīšanas un attīrīšanas procesus.

17. Veikt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produkta apstrādi (koncentrēšanu, žāvēšanu, granulēšanu).

18. Fasēt, iepakot un marķēt biotehnoloģiskā ražošanas procesa gala produktu.

19. Piemērot bioloģiskas izcelsmes atkritumu (t.sk. bīstamo) apstrādes un nodošanas principus.

20. Aizpildīt biotehnoloģiskā ražošanas procesa dokumentāciju.

21. Piemērot labas ražošanas prakses principus.

22. Lasīt un izprast nozares normatīvos aktus, standartus un citu reglamentējošo dokumentāciju.

23. Racionāli izmantot uzņēmuma resursus.

24. Veikt biotehnoloģisko ražošanas iekārtu, palīgiekārtu un tehnoloģisko komunikāciju tīrīšanu, dekontamināciju un sterilizāciju atbilstoši darba uzdevumam.

25. Sagatavot mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

26. Ievērot aseptiskus darba paņēmienus un higiēnas prasības.

27. Ievērot uzņēmuma darba kārtības noteikumus.

28. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

29. Rīkoties pirmsavārijas un avārijas situācijās.

30. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

31. Sniegt pirmo palīdzību.

32. Veikt darbu noteiktajā laikā un termiņā, ievērojot kvalitātes prasības.

33. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

34. Strādāt individuāli un komandā, izvairīties no konfliktsituācijām.

35. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

36. Pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

37. Pārvaldīt valsts valodu.

38. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

39. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

40. Lietot informācijas tehnoloģijas.

41. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.27.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. normatīvie akti, standarti un cita nozares reglamentējošā dokumentācija;

1.2. procesu validācijas un iekārtu kvalificēšanas principi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ķīmijas pamati;

2.2. mikrobioloģijas pamati;

2.3. tehnoloģiskās shēmas, to veidi un apzīmējumi;

2.4. biotehnoloģisko procesu substrāti;

2.5. atkritumu klasifikācija un to apsaimniekošanas veidi;

2.6. elektroiekārtas;

2.7. spiediena iekārtas un to darbība;

2.8. ražošanas telpu klasifikācija;

2.9. kvalitātes nodrošināšanas pamati;

2.10. labas ražošanas prakse;

2.11. darba vides riski;

2.12. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. ķīmisko vielu klasifikācija un marķējums;

3.2. biotehnoloģijas pamati;

3.3. biotehnoloģiskās ražošanas procesi;

3.4. biotehnoloģiskās ražošanas iekārtu un palīgiekārtu veidi, uzbūve un darbības pamatprincipi;

3.5. biomasas atdalīšanas paņēmieni, iekārtas, to veidi, uzbūve un darbības pamatprincipi;

3.6. biomasas inaktivācijas paņēmieni;

3.7. biosintēzes produktu izdalīšanas un attīrīšanas tehnoloģija un iekārtas;

3.8. tehnoloģisko komunikāciju veidi, uzbūve un darbības pamatprincipi;

3.9. tehnoloģisko komunikāciju savienojumu veidi un darbības principi;

3.10. automātiskā procesa vadības iekārtas un attālinātā procesu vadība;

3.11. metroloģija, mērierīces un mērinstrumenti;

3.12. paraugu ņemšanas metodes, marķēšanas un uzglabāšanas pamatprincipi;

3.13. fasēšanas veidi, iekārtas un materiāli;

3.14. dekontaminācijas procesa veidi;

3.15. aseptiskie darba paņēmieni un higiēnas prasības;

3.16. dezinficējošie līdzekļi un to veidi;

3.17. rūpnieciskās mazgāšanas principi un iekārtas;

3.18. sterilizācijas procesi, veidi un iekārtas;

3.19. telpu tīrīšanas un dezinfekcijas iekārtas, to veidi un pielietojums;

3.20. saskarsmes psiholoģija;

3.21. darba aizsardzība (kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi, darba vietas ergonomika, ugunsdrošība, elektrodrošības noteikumi, rīcība pirmsavārijas un avārijas situācijās, pirmā palīdzība);

3.22. vides aizsardzības pamatprincipi un normatīvo aktu prasības;

3.23. valsts valoda;

3.24. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.25. informācijas tehnoloģijas;

3.26. darba tiesiskās attiecības;

3.27. profesionālās un vispārējās ētikas principi.

4.28. Ķīmiskās produkcijas ražošanas operatora profesijas standarts

4.28.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ķīmiskās produkcijas ražošanas operators.

2. Profesijas kods – 8131 20.

4.28.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ķīmiskās produkcijas ražošanas operators veic ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu vai tā daļu atbilstoši ražošanas dokumentācijai tam paredzētajās iekārtās ar mērķi iegūt kvalitātes prasībām atbilstošu ķīmisko produkciju, ievērojot darba un vides aizsardzības, kā arī uzņēmuma kvalitātes sistēmu normatīvo aktu prasības.

Ķīmiskās produkcijas ražošanas operators strādā ķīmijas, bioķīmijas, farmācijas, kosmētikas un parfimērijas nozares uzņēmumā.

4.28.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja patstāvīgi sagatavot darba vietu ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģiskajam procesam saskaņā ar reglamentējošiem dokumentiem, ievērojot darba drošības un higiēnas prasības.

2. Spēja izvērtēt tehnoloģisko komunikāciju atbilstību noteiktam ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģiskajam procesam.

3. Spēja izvērtēt iekārtu un ierīču tehnisko stāvokli un sagatavot tās darbam.

4. Spēja izmantot iekārtas ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu veikšanai, ievērojot to drošas ekspluatācijas prasības.

5. Spēja noteikt ķīmisko izejvielu un materiālu kvalitāti, nosvērt, nomērīt nepieciešamo daudzumu un veikt iekraušanu tilpnēs atbilstoši reglamentējošai dokumentācijai, ievērojot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

6. Spēja patstāvīgi veikt ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu, uzturot un kontrolējot tā tehnoloģiskos parametrus.

7. Spēja lasīt reglamentējošo dokumentāciju un dokumentēt tehnoloģisko procesu, izmantojot labas ražošanas prakses un ķīmijas tehnoloģijas zināšanas.

8. Spēja patstāvīgi veikt produkta paraugu noņemšanu un sagatavošanu kvalitātes kontrolei.

9. Spēja sagatavot iepakošanas materiālus, iepakot un marķēt gala produktu, lietojot atbilstošus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus.

10. Spēja veikt stingrai uzskaitei pakļauto vielu reģistrāciju atbilstoši reglamentējošiem dokumentiem.

11. Spēja izprast labas ražošanas prakses principus, ievērot tos standartu operāciju procedūrās.

12. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai, izmantojot atbilstošus kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus.

13. Spēja rīkoties pirmsavārijas un avārijas situācijās.

14. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

15. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

16. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

17. Spēja sadarboties ar darba vadītāju un kolēģiem, pielietojot pozitīvas saskarsmes prasmes, un ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

18. Spēja pašizglītoties un patstāvīgi pilnveidot profesionālās kompetences.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

20. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

21. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas.

22. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.28.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Sagatavot telpas, iekārtas, ierīces, komunikācijas, materiālus un izejvielas ražošanas procesam.

2. Novērtēt tehnoloģisko iekārtu, ierīču un komunikāciju tehnisko stāvokli.

3. Novērtēt izejvielu un materiālu kvalitātes piemērotību noteiktam ražošanas procesam.

4. Lietot svēršanas un mērīšanas ierīces.

5. Veikt ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu atbilstoši reglamentējošajai dokumentācijai.

6. Lietot ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģiskos paņēmienus.

7. Ekspluatēt iekārtas atbilstoši noteiktam ražošanas procesam.

8. Lietot iekārtu ekspluatācijas dokumentāciju.

9. Lasīt un izprast nozares normatīvos aktus, standartus un citu reglamentējošo dokumentāciju.

10. Precīzi dokumentēt ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu.

11. Dokumentēt ražošanas procesa atkāpes un novirzes.

12. Izvērtēt informāciju par ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu.

13. Informēt darba vadītāju par ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģiskā procesa norisi.

14. Uzturēt, kontrolēt un dokumentēt tehnoloģiskos parametrus.

15. Sagatavot produkta paraugus kvalitātes kontrolei.

16. Sagatavot iepakošanas materiālus.

17. Novērtēt iepakošanas materiālu kvalitāti.

18. Iepakot un marķēt gala produktu.

19. Lasīt tehnoloģisko komunikāciju marķējumus.

20. Veikt stingrai uzskaitei pakļauto vielu reģistrāciju.

21. Racionāli izmantot resursus.

22. Piemērot labas ražošanas prakses principus.

23. Strādāt klasificētajās telpās.

24. Strādāt ar sevišķi kaitīgām vielām.

25. Lasīt vielas un materiāla drošības datu lapas.

26. Uzturēt tīru un sakoptu darba vidi.

27. Ievērot telpu un iekārtu higiēnas prasības.

28. Tīrīt iekārtas un ierīces.

29. Ievērot personāla higiēnas prasības.

30. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

31. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

32. Rīkoties pirmsavārijas un avārijas situācijās.

33. Sniegt pirmo palīdzību.

34. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

35. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

36. Veikt darbu noteiktajā laikā un termiņā.

37. Strādāt individuāli un komandā.

38. Sadarboties ar darba vadītāju un kolēģiem.

39. Patstāvīgi pilnveidot savas profesionālās prasmes, iegūt un analizēt jaunu profesionālo informāciju.

40. Ievērot uzņēmuma kvalitātes sistēmu prasības.

41. Pārvaldīt valsts valodu.

42. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

43. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

44. Lietot informācijas tehnoloģijas.

45. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.28.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. aktuālās tehnoloģijas ķīmijas nozarē;

1.2. metroloģija;

1.3. elektroiekārtas;

1.4. labas ražošanas prakses un kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipi;

1.5. nozares reglamentējošie dokumenti;

1.6. normatīvie akti vides aizsardzības jomā;

1.7. tīrīšanas metodes un iekārtu tīrības kritēriji;

1.8. vielu un materiālu uzglabāšanas principi un apstākļi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ķīmijas tehnoloģija;

2.2. ķīmisko vielu klasifikācija un marķējumi;

2.3. ķīmisko vielu un materiālu īpašības;

2.4. stingrai uzskaitei pakļautās ķīmiskās vielas;

2.5. izejvielu un materiālu īpašības, veidi, klases;

2.6. izejvielu un materiālu kvalitātes prasības;

2.7. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakošanas materiālu tehniskās specifikācijas;

2.8. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iepakošanas principi;

2.9. marķēšanas veidi un principi;

2.10. iekārtu piesārņojuma veidi;

2.11. atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipi;

2.12. darba vides riski;

2.13. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. tehnoloģiskie procesi un to dokumentācija;

3.2. tehnoloģiskās komunikācijas, to veidi, pielietošana un darbības principi;

3.3. tehnoloģisko komunikāciju marķējumi;

3.4. ķīmiskās produkcijas ražošanas iekārtas;

3.5. spiediena iekārtas;

3.6. materiāli un palīgierīces ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu veikšanai;

3.7. mērierīces un mērinstrumenti ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu kontrolei un vadībai;

3.8. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu marķēšanas, iepakošanas iekārtas un ierīces;

3.9. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu paraugu ņemšanas, marķēšanas, uzglabāšanas pamatprincipi;

3.10. ķīmiskās produkcijas ražošanas tehnoloģisko procesu dokumentu aizpildīšanas principi;

3.11. drošības datu lapas;

3.12. saskarsmes psiholoģija;

3.13. higiēnas prasības;

3.14. valsts valoda;

3.15. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.16. darba aizsardzība (drošības zīmes, kolektīvie un individuālie aizsardzības līdzekļi, rīcība pirmsavārijas un avārijas situācijās, pirmā palīdzība);

3.17. vides aizsardzība;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.19. informācijas tehnoloģijas;

3.20. darba tiesiskās attiecības.

4.29. Mazumtirdzniecības veikala pārdevēja profesijas standarts

4.29.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – mazumtirdzniecības veikala pārdevējs.

2. Profesijas kods – 5223 01.

4.29.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– mazumtirdzniecības veikala pārdevējs noformē pirkumus, sagatavo un uztur kārtībā tirdzniecības vietu, veic preču pasūtīšanu, pieņemšanu, uzskaiti, uzglabāšanu, uzticēto mazumtirdzniecības uzņēmuma materiālo vērtību kvalitātes un kvantitātes kontroli, ievērojot vides, darba aizsardzības, sanitārās, higiēnas prasības, kā arī tirdzniecības iekārtu un inventāra ekspluatācijas noteikumus.

Mazumtirdzniecības pārdevējs strādā mazumtirdzniecības uzņēmumā struktūrvienībās, kas nodarbojas ar pircēju apkalpošanu.

4.29.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem sagatavot un uzturēt kārtībā savu darba vietu, tirdzniecības iekārtas un inventāru.

2. Spēja ievērot iekšējās kārtības noteikumus un personīgās higiēnas prasības.

3. Spēja veikt preču pieprasījuma analīzi, preču pasūtīšanu un pieņemšanu nepieciešamajā daudzumā un kvalitātē.

4. Spēja izvietot preces glabāšanai vai tirdzniecībai, ievērojot preču uzglabāšanas un tirdzniecības noteikumus.

5. Spēja lietot mērinstrumentus un iekārtas preču sagatavošanai tirdzniecībai.

6. Spēja izzināt pircēju vēlmes un veidot dialogu, ņemot vērā pircēju psiholoģisko tipu dažādību.

7. Spēja ieteikt un demonstrēt preci, informēt par preces iegādes noteikumiem, izvērtējot pircēja vajadzības un ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

8. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

9. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

10. Spēja sagatavot preci pārdošanai, pārdot un vajadzības gadījumā nodrošināt pārdotas preces piegādi.

11. Spēja patstāvīgi strādāt ar kases aparātu un naudas līdzekļiem.

12. Spēja veikt bezskaidras naudas norēķinus.

13. Spēja iesaiņot preci un, ja nepieciešams, nodrošināt dāvanu iesaiņošanu.

14. Spēja novērst vai risināt ārkārtas situācijas apkalpošanas procesā un, pamatojoties uz iekšējās kārtības noteikumiem, vadīt pircēju plūsmu.

15. Spēja paredzēt pircēju rīcību un, ja nepieciešams, izmantot apsardzes iekārtas.

16. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

17. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

18. Spēja dokumentēt saimniecisko darbību atbilstoši grāmatvedības un dokumentu pārvaldības prasībām.

19. Spēja uzņemties atbildību par materiālajām vērtībām.

20. Spēja izmantot preču uzskaites datorprogrammas.

21. Spēja aizpildīt kases žurnālus un citus ar naudas norēķiniem saistītos dokumentus.

22. Spēja racionāli izmantot darba laiku.

23. Spēja darbu veikt patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

24. Spēja strādāt komandā un sadarboties ar kolēģiem, lietojot saskarsmes prasmes un ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

25. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

26. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

4.29.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt tirdzniecības iekārtu un inventāra sagatavošanu darbam atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem.

2. Uzturēt kārtībā savu darba vietu, preces un tirdzniecības iekārtas.

3. Lietot tirdzniecības iekārtas un inventāru atbilstoši ekspluatācijas noteikumiem.

4. Ievērot personīgās higiēnas prasības.

5. Ievērot iekšējās kārtības noteikumus.

6. Izvēlēties darba pienākumu veikšanai atbilstošu darba apģērbu.

7. Kontrolēt preču pieprasījumu un apriti.

8. Pārzināt uzņēmuma preču sortimentu.

9. Noformēt un veikt preču pasūtījumu.

10. Pārzināt preču pavaddokumentus.

11. Noteikt preču kvalitāti.

12. Noteikt pieņemamo preču atbilstību pavaddokumentiem un pārvadāšanas noteikumiem.

13. Veikt preču sadali un novietošanu uzglabāšanas vietās.

14. Lietot mērinstrumentus un iekārtas preču sagatavošanai tirdzniecībai.

15. Izvietot preces tirdzniecības zālē.

16. Ievērot preču uzglabāšanas termiņus un glabāt preces atbilstoši kvalitātes saglabāšanas prasībām.

17. Veidot pozitīvu saskarsmi ar pircēju, nosakot pircēja psiholoģisko tipu.

18. Jautāt un aktīvi klausīties, veidot dialogu ar pircēju.

19. Konsultēt pircēju par preču izvēli, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

20. Sniegt informāciju par preces īpašībām un, ja nepieciešams, demonstrēt tās.

21. Informēt pircēju par preču iegādes noteikumiem.

22. Rīkoties ar kases aparātu un naudas līdzekļiem.

23. Noformēt bezskaidras naudas norēķinus.

24. Noformēt pirkuma dokumentāciju.

25. Sagatavot preces pārdošanai.

26. Iesaiņot preci.

27. Noformēt dāvanu iesaiņojumu.

28. Ja nepieciešams, organizēt preču piegādi, sagatavojot atbilstošo dokumentāciju.

29. Organizēt pircēju plūsmu tirdzniecības zālē, novēršot rindu veidošanos.

30. Paredzēt un izprast pircēju rīcību.

31. Izmantot apsardzes iekārtas.

32. Lietot saskarsmes un komunikācijas prasmes.

33. Novērst un risināt konfliktus.

34. Ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību.

35. Noformēt preču uzskaites dokumentus.

36. Piedalīties inventarizācijā.

37. Noformēt un lietot iekšējo preču aprites dokumentāciju.

38. Izmantot preču uzskaites datorprogrammas.

39. Aizpildīt kases žurnālus un citus ar naudas norēķiniem saistītos dokumentus.

40. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

41. Strādāt komandā un patstāvīgi, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

42. Pārvaldīt valsts valodu.

43. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

44. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

45. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

46. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

4.29.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. tirgzinība;

1.2. informācijas meklēšanas un atlases līdzekļi;

1.3. tirgus pētījumu metodes.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. profesionālā etiķete;

2.2. preču pieprasījuma analīzes un prognozēšanas metodes;

2.3. preču pasūtīšanas kārtība;

2.4. preču kategoriju vadīšana (pārdošanas veicināšana);

2.5. piegādes principi un noteikumi;

2.6. tirdzniecības zāles plānošanas principi;

2.7. mazumtirdzniecības jomu regulējošie normatīvie akti;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. preču un tirdzniecības iekārtu kopšanai atbilstošu līdzekļu izvēle;

3.2. tirdzniecības iekārtu un inventāra ekspluatācijas noteikumi;

3.3. ģērbšanās stili;

3.4. sanitārās normas un higiēnas prasības;

3.5. lietvedība;

3.6. preču pieņemšanas kārtība;

3.7. preču uzglabāšanas noteikumi;

3.8. preču kvalitāte, derīguma termiņi, uzglabāšanas noteikumi;

3.9. preču saderība;

3.10. cilvēku psiholoģija;

3.11. preču demonstrēšana;

3.12. pirkšanas motivācija;

3.13. preču iegāde un ar to saistītie noteikumi;

3.14. kases aparāta lietošana;

3.15. naudas saņemšanas un izsniegšanas kārtība;

3.16. bezskaidras naudas norēķini;

3.17. mērinstrumenti un iekārtas preču sagatavošanai tirdzniecībai;

3.18. iesaiņojamie materiāli;

3.19. apkalpošanas standarti;

3.20. materiālo vērtību saglabāšana;

3.21. pretenziju veidi un risināšanas kārtība;

3.22. preču un materiālo vērtību uzskaite;

3.23. lietišķie aprēķini;

3.24. preču un materiālu izsekojamība;

3.25. efektīva darba laika izmantošana;

3.26. pirmās palīdzības sniegšana;

3.27. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.28. informācijas tehnoloģijas;

3.29. valsts valoda;

3.30. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.31. darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumi;

3.32. vides aizsardzība;

3.33. darba tiesiskās attiecības.

4.30. Gāzmetinātāja (OAW) profesijas standarts

4.30.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – gāzmetinātājs (OAW).

2. Profesijas kods – 7212 01.

4.30.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– gāzmetinātājs (OAW – Oxy Acetylene Welding) veic manuālās metināšanas darbus, izmantojot skābekļa–deggāzes maisījumu; atbilstoši tehniskajiem noteikumiem izgatavo metālizstrādājumus un to konstrukcijas; veic montāžas, demontāžas un remonta darbus, izmantojot gāzmetināšanas iekārtas, materiālus un tehnoloģiskos paņēmienus.

Gāzmetinātājs (OAW) strādā metālapstrādes un mašīnbūves nozares un citos uzņēmumos, kuros tiek veikti gāzmetināšanas darbi, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.30.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja strādāt ar darba pienākumu izpildei nepieciešamo dokumentāciju un informāciju un pieņemt atbilstošus lēmumus.

2. Spēja izvēlēties uzdevuma veikšanai nepieciešamo darba aprīkojumu.

3. Spēja atbildīgi un atbilstoši veicamajam uzdevumam sagatavot detaļu virsmas un to malas metināšanai, izmantojot piemērotus darbarīkus un paņēmienus.

4. Spēja veikt pirmsmetināšanas detaļu izvietošanu un nostiprināšanu, izmantojot palīgierīces un kontrolmērierīces, un veidot pieķeršuves.

5. Spēja veikt pirmsmetināšanas uzsildīšanu, izmantojot gāzes liesmu, un izmantot atbilstošus mērinstrumentus.

6. Spēja samontēt un izvietot metināšanas iekārtu un iestatīt metināšanas režīmu.

7. Spēja izvēlēties metināšanas piedevu materiālu atbilstoši veicamajam uzdevumam.

8. Spēja izvēlēties šuvju metināšanas secību atkarībā no konstrukcijas un šuves sarežģītības.

9. Spēja metināt lokšņu konstrukciju kakta šuves un saduršuves atbilstoši standartos un citos saistošajos dokumentos noteiktajām prasībām.

10. Spēja metināt saduršuves caurulēm apakšējā telpiskajā pozīcijā.

11. Spēja veikt metināšanai radnieciskos procesus: uzkausēšanu un lodēšanu.

12. Spēja vizuāli novērtēt šuves atbilstību prasībām un, izmantojot mērinstrumentus un kontrolinstrumentus, novērtēt izveidotā savienojuma ģeometriju.

13. Spēja novērst metinātās šuves defektus.

14. Spēja lietot gāzmetinātāja aprīkojumu, darba apģērbu, individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, strādājot paaugstinātas bīstamības apstākļos.

15. Spēja ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties.

16. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

17. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

19. Spēja sekot līdzi tehnoloģiju jaunumiem metālu metināšanas jomā un paaugstināt profesionālo kvalifikāciju.

20. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

21. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

22. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

23. Spēja sadarboties ar darba vadītāju, kolēģiem un klientiem.

4.30.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lasīt tehnisko darba dokumentāciju.

2. Izprast metināšanas procesa specifikāciju (WPS – Welding Process Specification) un cita veida tehnoloģisko dokumentāciju.

3. Lietot veicamā uzdevuma izpildei nepieciešamo informāciju, pieņemt lēmumu un sniegt informāciju par tā izpildes gaitu, problēmām un to iespējamiem risinājumiem.

4. Izvēlēties aprīkojumu darba uzdevuma izpildei.

5. Sagatavot gāzmetināšanas iekārtu darbam un novērtēt metināšanas aprīkojuma tehnisko stāvokli.

6. Iestatīt gāzu spiedienus atbilstoši veicamajam darbam.

7. Izvēlēties metināšanas degļa uzgaļus un regulēt liesmu.

8. Izvēlēties virsmas tīrīšanas veidu un instrumentus.

9. Attīrīt metināmo virsmu.

10. Veikt darba uzdevuma izpildei nepieciešamo aizzīmēšanu atbilstoši darba rasējumam.

11. Griezt un slīpēt sagatavi atbilstoši darba rasējumam, izmantojot rokas elektroinstrumentus un stacionārās iekārtas.

12. Taisnot un locīt sagatavi atbilstoši darba rasējumam.

13. Izvēlēties un veikt pirmsmetināšanas detaļu salikšanu un nostiprināšanu.

14. Veikt detaļu pirmsmetināšanas uzsildīšanu.

15. Izvēlēties metināšanai nepieciešamos piedevu materiālus.

16. Izvēlēties šuvju metināšanas secību.

17. Metināt lokšņu konstrukciju kakta šuves un saduršuves atbilstoši standartos un citos saistošajos dokumentos noteiktajām prasībām.

18. Metināt saduršuves caurulēm apakšējā telpiskajā pozīcijā.

19. Uzkausēt materiālus atbilstoši darba uzdevumam.

20. Lodēt ar mīkstlodēm un cietlodēm.

21. Vizuāli novērtēt metinātas šuves.

22. Novērtēt izstrādājuma ģeometriju.

23. Labot metināšanas šuvju defektus.

24. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, novērtēt iekārtas un aprīkojuma atbilstību darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām un novērtēt, izvēlēties un lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba uzdevumam.

25. Atpazīt darba vides riskus un veikt visus pasākumus, lai samazinātu to ietekmi.

26. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

27. Izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

28. Veikt darbu, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

29. Sniegt pirmo palīdzību.

30. Pārvaldīt valsts valodu.

31. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

32. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

33. Pilnveidot savu profesionālo kompetenci.

34. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

35. Darba uzdevuma ietvaros sadarboties ar citiem darbiniekiem, strādājot komandā un ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un darba kārtības noteikumus.

36. Lietot saskarsmes un komunikācijas prasmes.

4.30.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. jaunākās metināšanas tehnoloģijas;

1.2. komunikācijas pamati;

1.3. lodēšanas paņēmieni;

1.4. šuvju nesagraujošās kontroles metodes un aprīkojums;

1.5. uzkausēšanas paņēmieni.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. metālu virsmas tīrīšana ar liesmu;

2.2. metināšanas šuvju defektu cēloņi;

2.3. detaļu ģeometrijas defektu labošana;

2.4. detaļu aukstā un termiskā locīšana un taisnošana;

2.5. detaļu malu sagatavošanas veidi, to priekšrocības un trūkumi;

2.6. konstrukciju ģeometrijas defektu novēršana;

2.7. metāli, to īpašības un termiskā apstrāde;

2.8. pirmsmetināšanas uzsildīšanas metodes;

2.9. metālu virsmu ķīmiskā tīrīšana;

2.10. spriegumu un deformāciju ietekme uz ģeometriju;

2.11. metināšanas deformācijas un spriegumi;

2.12. metināšanas šuves un metināšanas darbu izpildes secība;

2.13. metināšanas tehnoloģiskā dokumentācija;

2.14. mērinstrumenti un kontrolinstrumenti;

2.15. elektrotehnikas pamati;

2.16. individuālo aizsardzības līdzekļu marķējums un izvēle;

2.17. darba drošības zīmes;

2.18. sanitāri higiēniskās prasības darba vietā;

2.19. metinātāja kompetences novērtējošie dokumenti;

2.20. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. gāzmetināšanas aprīkojuma ekspluatācijas noteikumi;

3.2. speciālais aprīkojums darbam īpašos apstākļos;

3.3. metināšanas iekārtu un aprīkojuma uzbūve un ekspluatācijas noteikumi;

3.4. spiediena mērīšana un regulēšana;

3.5. liesmu veidi un to izmantošana;

3.6. liesmas regulēšana;

3.7. metālu metināšanas tehnoloģijas (metināšanas režīmu ietekme uz šuves kvalitāti);

3.8. metināšanas šuves un metināšanas darbu izpildes secība, pieķeršuves;

3.9. šuvju metināšanas tehnika (manipulācija);

3.10. rasēšanas pamati;

3.11. metināšanas procesa specifikācijas (WPS) apzīmējumi: savienojumi, materiālu grupas (CEN ISO/TR 15608), piedevu materiāli, metināšanas pozīcijas, metināšanas elementi, detaļu malu apstrāde, metināšanas režīmi;

3.12. metināšanas šuvju apzīmējumi;

3.13. metālu mehāniskā tīrīšana;

3.14. piedevu materiālu veidi un marķējums;

3.15. mehāniskā griešana un slīpēšana;

3.16. detaļu nostiprināšanas veidi;

3.17. palīgierīces detaļu salikšanai;

3.18. atslēdznieka darbi un elektriskie rokas instrumenti;

3.19. mērinstrumentu un kontroles instrumentu lietošana;

3.20. metināšanas šuvju defektu labošana;

3.21. detaļu ģeometrijas defektu labošana;

3.22. gāzgriešana;

3.23. darba aizsardzība (ugunsdrošības noteikumi, rīcība ugunsgrēka gadījumā, elektrodrošības noteikumi, individuālo aizsardzības līdzekļu un kolektīvo darba aizsardzības līdzekļu izvēle un izmantošanas noteikumi, darbs paaugstinātas bīstamības apstākļos, metināšanas darbu bīstamie faktori);

3.24. pirmā palīdzība;

3.25. darba tiesiskās attiecības;

3.26. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.27. valsts valoda;

3.28. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.29. vides aizsardzība.

4.31. Rokas lokmetinātāja (MMA) profesijas standarts

4.31.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – rokas lokmetinātājs (MMA).

2. Profesijas kods – 7212 04.

4.31.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– rokas lokmetinātājs (MMA – Manual Metal Arc) veic manuālās metināšanas darbus, izmantojot elektrolokmetināšanas iekārtas; atbilstoši tehniskajiem noteikumiem izgatavo metālizstrādājumus un to konstrukcijas; veic montāžas, demontāžas un remonta darbus, izmantojot elektrolokmetināšanas iekārtas, materiālus un tehnoloģiskos paņēmienus.

Rokas lokmetinātājs (MMA) strādā metālapstrādes un mašīnbūves nozares un citos uzņēmumos, kuros tiek veikti lokmetināšanas darbi, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.31.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja strādāt ar darba pienākumu izpildei nepieciešamo tehnisko dokumentāciju un informāciju un pieņemt atbilstošus lēmumus, sazinoties ar darba vadītāju.

2. Spēja izvēlēties lokmetināšanai nepieciešamo aprīkojumu.

3. Spēja izvēlēties šuvju metināšanas darbu secību atkarībā no konstrukcijas sarežģītības.

4. Spēja sagatavot metināšanas iekārtu un iestatīt metināšanas režīmu.

5. Spēja izvēlēties elektrodus atbilstoši veicamajam uzdevumam.

6. Spēja atbilstoši veicamajam uzdevumam sagatavot detaļu virsmas un malas metināšanai, izmantojot piemērotus darbarīkus un paņēmienus.

7. Spēja veikt pirmsmetināšanas detaļu izvietošanu un nostiprināšanu, izmantojot palīgierīces, kontrolmērierīces un veidojot pieķeršuves.

8. Spēja metināt lokšņu konstrukciju vienslāņa un daudzslāņu kakta šuves un saduršuves atbilstoši standartos un citos saistošajos dokumentos noteiktajām prasībām.

9. Spēja vizuāli novērtēt metinātās šuves atbilstību prasībām un, izmantojot mērinstrumentus un kontrolinstrumentus, novērtēt izveidotā savienojuma ģeometriju.

10. Spēja izvēlēties defektu novēršanas veidu un novērst defektus.

11. Spēja pārbaudīt, novērtēt un lietot metināšanas iekārtas, aprīkojumu, darba apģērbu, individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

12. Spēja ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus, ja nepieciešams, atbilstoši rīkoties.

13. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

14. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

15. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, strādājot paaugstinātas bīstamības apstākļos.

16. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

17. Spēja paaugstināt profesionālo kvalifikāciju.

18. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

20. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

4.31.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lasīt tehnisko darba dokumentāciju.

2. Izprast metināšanas procesa specifikāciju (WPS – Welding Process Specification) un cita veida tehnoloģisko dokumentāciju.

3. Lietot veicamā uzdevuma izpildei nepieciešamo informāciju, pieņemt lēmumu un sniegt informāciju par izpildes gaitu, problēmām un to iespējamiem risinājumiem.

4. Noteikt nepieciešamo aprīkojumu uzdevuma izpildei.

5. Sagatavot metināšanas iekārtu darbam, novērtēt metināšanas iekārtas un aprīkojuma tehnisko stāvokli.

6. Iestatīt metināšanas režīma parametrus.

7. Izvēlēties darbam atbilstošus elektrodus un sagatavot tos darbam.

8. Izvēlēties darba uzdevumam atbilstošu šuvju metināšanas darbu secību.

9. Izvēlēties un veikt pirmsmetināšanas detaļu taisnošanu, salikšanu un nostiprināšanu.

10. Attīrīt metināmās un sametinātās virsmas.

11. Veikt darba izpildei nepieciešamo aizzīmēšanu atbilstoši darba rasējumam.

12. Griezt un slīpēt sagataves un šuves atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām, izmantojot rokas elektroinstrumentus un stacionārās iekārtas.

13. Metināt lokšņu konstrukciju vienslāņa un daudzslāņu kakta šuves un saduršuves atbilstoši standartos un citos saistošajos dokumentos noteiktajām prasībām.

14. Vizuāli novērtēt metinātās šuves.

15. Labot metināto šuvju defektus.

16. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, it īpaši strādājot paaugstinātas bīstamības apstākļos, novērtēt un lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

17. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

18. Atpazīt darba vides riskus un veikt visus pasākumus, lai samazinātu to ietekmi.

19. Izvietot un ievērot darba drošības zīmes un signālus.

20. Rīkoties ugunsgrēka gadījumā.

21. Izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

22. Veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

23. Sniegt pirmo palīdzību.

24. Pārvaldīt valsts valodu.

25. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

27. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

28. Novērtēt un paaugstināt savu profesionālo kompetenci un zināšanas.

29. Darba uzdevuma ietvaros sadarboties ar citiem darbiniekiem, strādājot komandā un ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un darba kārtības noteikumus.

4.31.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. jaunākās metināšanas tehnoloģijas;

1.2. uzkausēšanas paņēmieni;

1.3. šuvju nesagraujošās kontroles metodes un aprīkojums;

1.4. lokgriešana ar elektrodu;

1.5. komunikācijas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. individuālo aizsardzības līdzekļu marķējums (metināšanas aizsargmaskas, filtri; respiratori) un izvēle;

2.2. sanitāri higiēniskās prasības darba vietā;

2.3. darba drošības zīmes un signāli;

2.4. rasējumu lasīšana;

2.5. metālu virsmas tīrīšanas veidi;

2.6. metāli un to īpašības;

2.7. metināšanā izmantojamo materiālu īpašības un termiskā apstrāde;

2.8. detaļu malu sagatavošanas veidi, to priekšrocības un trūkumi;

2.9. vizuālās novērtēšanas normatīvi, tehniskā dokumentācija atbilstoši standarta EN ISO 5817 prasībām (defektu veidi, kvalitātes līmeņu noteikšana defektiem);

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.11. metināšanas tehnoloģiskā dokumentācija;

2.12. materiālu deformācijas un spriegumi;

2.13. metināšanas šuves un metināšanas darbu izpildes secība;

2.14. spriegumu un deformāciju ietekme uz izstrādājuma ģeometriju;

2.15. metinātāja kompetenci novērtējošie dokumenti;

2.16. metināšanas darbu tehniskā dokumentācija.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. lokmetināšanas aprīkojuma ekspluatācijas noteikumi;

3.2. metināšanas darbi paaugstinātas bīstamības zonās;

3.3. elektrotehnikas pamati;

3.4. elektriskā loka uzbūve un īpašības;

3.5. elektrodu izvēle, uzglabāšana, žāvēšana un izkarsēšana;

3.6. elektrodu tipi, to apzīmējumi un marķējums;

3.7. metināšanas iekārtu uzbūve un ekspluatācijas instrukcijas;

3.8. metālu mehāniskā griešana un slīpēšana;

3.9. metālu virsmu mehāniskā tīrīšana;

3.10. metālu metināšanas tehnoloģijas;

3.11. metināšanas procesa specifikācijas (WPS) apzīmējumi: savienojumi, materiālu grupas (CEN ISO/TR 15608), elektrodi, metināšanas pozīcijas, metināšanas elementi, detaļu malu apstrāde, metināšanas režīmi;

3.12. metināšanas šuvju apzīmējumi;

3.13. metināšanas aprīkojums;

3.14. metināšanas iekārtu un aprīkojuma uzglabāšanas prasības;

3.15. metināšanas parametru un režīmu ietekme uz šuves kvalitāti;

3.16. šuvju metināšanas tehnika (manipulācija);

3.17. darba kontrolei nepieciešamie mērinstrumenti un kontrolinstrumenti, to lietošana;

3.18. detaļu nostiprināšanas veidi;

3.19. palīgierīces pirmsmetināšanas detaļu salikšanai;

3.20. pieķeršuves;

3.21. šuvju defektu labošana;

3.22. atslēdznieka darbi un instrumenti pirmsmetināšanas un pēcmetināšanas apstrādei;

3.23. darba aizsardzība (darba drošības zīmes un signāli, elektrodrošības noteikumi, individuālo aizsardzības līdzekļu un kolektīvo darba aizsardzības līdzekļu izvēle un izmantošanas noteikumi, metināšanas darbu vides riska faktori, ugunsdrošības noteikumi, rīcība ugunsgrēka gadījumā);

3.24. pirmā palīdzība;

3.25. darba tiesiskās attiecības;

3.26. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.27. valsts valoda;

3.28. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.29. vides aizsardzība.

4.32. Atslēdznieka profesijas standarts

4.32.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atslēdznieks.

2. Profesijas kods – 7222 01.

4.32.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– atslēdznieks veic iekārtu un to mezglu tehnisko apkopi, mezglu montāžu, demontāžu un atjaunošanu, izmantojot atslēdznieka instrumentus, iekārtas, materiālus un tehnoloģiskos paņēmienus.

Atslēdznieks strādā metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumos un citos uzņēmumos, kuru darbības nodrošināšanai jāveic atslēdznieku darbi, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.32.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja lietot darba pienākumu izpildei nepieciešamo informāciju, izpildīt darbu, pamatojoties uz tehnisko dokumentāciju un sazinoties ar darba vadītāju.

2. Spēja izvēlēties darba uzdevuma veikšanai nepieciešamos materiālus, instrumentus, palīgierīces un palīgmateriālus.

3. Spēja sagatavot darbam darbgaldus, palīgierīces, instrumentus.

4. Spēja veikt aizzīmēšanas, ciršanas, griešanas, vīlēšanas, urbšanas, izrīvēšanas, pielāgošanas, kniedēšanas, liekšanas, presēšanas, slīpēšanas, šāberēšanas, taisnošanas, valcēšanas, lepēšanas, pulēšanas, vītņgriešanas, lodēšanas un mērīšanas darbus.

5. Spēja veikt iekārtu un to mezglu apkopi saskaņā ar tehnisko dokumentāciju.

6. Spēja veikt mezglu montāžas un demontāžas darbus.

7. Spēja uzturēt atslēdznieka instrumentus, palīgierīces un iekārtas darba kārtībā un veikt to tehnisko apkopi saskaņā ar ekspluatācijas noteikumiem.

8. Spēja pārbaudīt un lietot atslēdznieka instrumentus, palīgierīces un iekārtas atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

9. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, tai skaitā lietot darba apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, lietot darbgalda aizsardzības aprīkojumu.

10. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

11. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

12. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

13. Spēja profesionāli pilnveidoties un sekot līdzi jaunākajām tehnoloģijām atslēdznieka darbā.

14. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

15. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

16. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.32.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lasīt darba rasējumus un tehnisko dokumentāciju.

2. Saprast darba uzdevumu saistībā ar tehnoloģisko procesu kopumu.

3. Izvēlēties un lietot darba uzdevumam atbilstošas iekārtas, instrumentus, palīgierīces, mērinstrumentus un kontrolinstrumentus.

4. Izvēlēties darba uzdevumam atbilstošus palīgmateriālus.

5. Asināt atslēdznieka darbam nepieciešamos instrumentus.

6. Izvēlēties veicamo montāžas un demontāžas darbu secību.

7. Veikt tehnisko apkopi saskaņā ar tehnisko dokumentāciju.

8. Veikt aizzīmēšanas, ciršanas, griešanas, vīlēšanas, urbšanas, izrīvēšanas, pielāgošanas, kniedēšanas, liekšanas, presēšanas, slīpēšanas, šāberēšanas, taisnošanas, valcēšanas, lepēšanas, pulēšanas, vītņgriešanas, lodēšanas un mērīšanas darbus.

9. Novērtēt izveidoto savienojumu atbilstību tehniskajām prasībām.

10. Uzturēt darba vietu kārtībā darba laikā un sakārtot to, beidzot darbu.

11. Izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

12. Ievērot un lietot darba drošības zīmes un signālus.

13. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

14. Lietot darbgaldu aizsardzības aprīkojumu.

15. Pārbaudīt instrumentu atbilstību darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

16. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus.

17. Sniegt pirmo palīdzību.

18. Pārvaldīt valsts valodu.

19. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

20. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

21. Apgūt profesionālās kvalifikācijas pilnveidei nepieciešamās zināšanas, sekot līdzi informācijai par jaunākajām tehnoloģijām metālapstrādē un atslēdznieka darbā.

22. Darba uzdevuma ietvaros organizēt savu darbu, sadarboties ar citiem darbiniekiem, strādāt komandā.

23. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

24. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

25. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

4.32.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. mašīnu elementi;

1.2. kinemātiskās shēmas;

1.3. hidraulikas pamati;

1.4. pneimatikas pamati;

1.5. savienojumu pārbaudes metodes;

1.6. remonta metodes un paņēmieni;

1.7. atslēdznieka darbu normēšana;

1.8. kravu pacelšanas un pārvietošanas mehānismi un ierīces;

1.9. izmaiņas uzņēmumu izmantotajā tehnoloģiskajā dokumentācijā, jauno instrumentu un iekārtu ekspluatācija;

1.10. lietišķā komunikācija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. nemetāli un to īpašības;

2.2. elektrotehnikas pamati;

2.3. pielaides un sēžas;

2.4. kustīgie savienojumi;

2.5. metinātie savienojumi;

2.6. speciālās palīgierīces;

2.7. pneimatiskie un elektriskie griešanas instrumenti un darbgaldi;

2.8. ciršanas procesa mehanizācija;

2.9. presēšanas instrumenti un darbgaldi;

2.10. vīlēšanas darbu mehanizācija;

2.11. virsmu tīrīšanas līdzekļi;

2.12. mērīšanas metodes;

2.13. mērinstrumentu klasifikācija;

2.14. mērķēdes;

2.15. tehnoloģiskā dokumentācija;

2.16. darbgaldu un instrumentu ekspluatācijas noteikumi;

2.17. jaunākās tendences atslēdznieka darbu tehnoloģijā;

2.18. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. rasēšanas pamati un rasējumu lasīšana;

3.2. dzelzs un oglekļa sakausējumi un to markas;

3.3. krāsainie metāli, to sakausējumi un to markas;

3.4. dzesēšanas un eļļošanas šķidrumi;

3.5. iekārtu un to mezglu ekspluatācijā izmantojamās smērvielas;

3.6. mehānismu eļļošana;

3.7. salāgojumu veidi (spēle, uzspīlējums, pārejas sēžas);

3.8. presēšanas veidi atkarībā no paredzētās sēžas;

3.9. vītņu savienojumi;

3.10. kniedētie savienojumi, kniežu veidi;

3.11. ierievju savienojumi;

3.12. atslēdznieka pamatdarbi;

3.13. atslēdznieka darba instrumentu veidi un to lietojums;

3.14. griezējinstrumentu ģeometrija;

3.15. instrumentu asināšanas ierīces;

3.16. instrumentu iestatīšana;

3.17. atslēdznieka darbu veikšanai izmantojamie mērinstrumenti un kontrolinstrumenti, to lietošana, mērījumu precizitāte;

3.18. atslēdznieka darbā izmantojamie darbgaldi;

3.19. palīgierīces atslēdznieka darbā un to lietojums;

3.20. aizzīmēšanas paņēmieni un aizzīmēšanas secība;

3.21. aizzīmēšanas instrumenti;

3.22. urbji un to veidi;

3.23. urbšanas veidi, darbgaldi, rokas instrumenti;

3.24. vītņgriešanas instrumenti;

3.25. vītņgriešanas tehnika un darbu mehanizācija;

3.26. izrīvēšanas instrumenti un to lietošana;

3.27. valcēšanas darbi;

3.28. abrazīvie instrumenti un materiāli, to labošana;

3.29. slīpēšanas darbi;

3.30. pulēšanas un lepēšanas instrumenti un materiāli;

3.31. šāberēšana un lietojamie instrumenti;

3.32. vīles, to veidi;

3.33. ciršanas tehnika;

3.34. lodēšana un ložu materiālu veidi;

3.35. liekšanas un taisnošanas instrumenti, ierīces un darbgaldi;

3.36. lokšņu, cauruļu, stieņu, profilu liekšana un taisnošana;

3.37. instrumenti griešanai ar grieznēm, griešanai ar metālzāģi, cauruļu griešana, mehanizētā metāla griešana;

3.38. darba aizsardzība (darba vietas aizsardzības aprīkojums, darba drošības zīmes un signāli, individuālie aizsardzības līdzekļi un to izmantošana, darba aizsardzības prasības darbā ar instrumentiem un aprīkojumu);

3.39. elektrodrošības noteikumi;

3.40. ugunsdrošības noteikumi, rīcība ugunsgrēka gadījumā;

3.41. pirmā palīdzība;

3.42. droši skaidu novākšanas paņēmieni un darba vietas sakārtošana maiņas beigās;

3.43. vides aizsardzība;

3.44. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.45. darba tiesiskās attiecības;

3.46. valsts valoda;

3.47. viena svešvaloda saziņas līmenī.

4.33. Virpotāja profesijas standarts

4.33.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – virpotājs.

2. Profesijas kods – 7223 03.

4.33.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– virpotājs veic detaļu izgatavošanu atbilstoši darba uzdevumam, izmantojot universālos metālapstrādes virpošanas darbgaldus.

Virpotājs strādā metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumos un citos uzņēmumos, kuru darbības nodrošināšanai jāveic virpošanas darbi, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.33.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja lasīt un izprast tehnisko dokumentāciju, lietot iegūto informāciju darba procesā.

2. Spēja izvēlēties un novērtēt darba veikšanai nepieciešamos materiālus, instrumentus, palīgierīces un palīgmateriālus.

3. Spēja asināt griezējinstrumentus.

4. Spēja izveidot detaļas izgatavošanas tehnoloģisko procesu shēmu saskaņā ar rasējumu.

5. Spēja izgatavot nepieciešamā izmēra detaļu, ievērojot tehnoloģisko operāciju secību un nodrošinot virsmas kvalitāti.

6. Spēja virpot ārējās un iekšējās cilindriskās, koniskās, kā arī gala virsmas un fasonvirsmas.

7. Spēja griezt vītnes ar vītņurbjiem, vītņu ripām un griežņiem.

8. Spēja virpot nestingas virsmas un nestandarta detaļas.

9. Spēja nodrošināt izgatavotās detaļas atbilstību rasējumam.

10. Spēja uzturēt kārtībā darba vietu.

11. Spēja pārbaudīt, novērtēt un lietot virpotāja instrumentus un aprīkojumu, darba apģērbu, individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

12. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

13. Spēja saprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

14. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

15. Spēja profesionāli pilnveidoties un sekot līdzi izmaiņām metālgriešanas tehnoloģijās.

16. Spēja strādāt komandā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

17. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

18. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.33.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Lasīt darba rasējumu.

2. Izvēlēties detaļas izgatavošanas secību.

3. Izvēlēties uzdevuma izpildei nepieciešamos griezējinstrumentus, aprīkojumu un palīgmateriālus.

4. Asināt griezējinstrumentus.

5. Iestatīt griezējinstrumentus un griešanas režīmu.

6. Nostiprināt sagatavi, uzstādīt nepieciešamās palīgierīces.

7. Apstrādāt ārējās un iekšējās cilindriskās un gala virsmas.

8. Apstrādāt grūti uzstādāmas detaļas.

9. Apstrādāt ārējās un iekšējās koniskās virsmas.

10. Apstrādāt ārējās un iekšējās fasonvirsmas.

11. Veikt virsmu apdari (lepēšana, pulēšana, virsmas plastiskā deformēšana, rievojuma ievelmēšana).

12. Izmantot griezējinstrumentus.

13. Noteikt izgatavotās detaļas virsmu apstrādes precizitāti (izmēru, formas, virsmu savstarpējā novietojuma precizitāti un virsmas raupjumu).

14. Griezt ārējās un iekšējās vītnes ar vītņu ripām, vītņurbjiem un griežņiem.

15. Uzturēt darba vietu kārtībā darba laikā un sakārtot to darba beigās.

16. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

17. Ievērot un lietot darba drošības zīmes un signālus.

18. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

19. Lietot darbgalda aizsardzības aprīkojumu.

20. Pārbaudīt griezējinstrumentu un aprīkojuma atbilstību darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

21. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

22. Sniegt pirmo palīdzību.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

24. Apgūt profesionālās kvalifikācijas pilnveidei nepieciešamās zināšanas, sekot līdzi informācijai par jaunākajām metālgriešanas tehnoloģijām.

25. Piedalīties darba aizsardzības apmācībās.

26. Darba uzdevuma ietvaros sadarboties ar citiem darbiniekiem, strādājot komandā un ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un darba kārtības noteikumus.

27. Veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

28. Atpazīt darba vides riskus un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai mazinātu to ietekmi.

29. Pārvaldīt valsts valodu.

30. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

31. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

32. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.33.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. kinemātikas pamati;

1.2. darbam nepieciešamie palīgmateriāli un to lietojums;

1.3. uzņēmumu izmantotā tehnoloģiskā dokumentācija;

1.4. virpotāja darbu normēšana;

1.5. lietišķā komunikācija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. griezējinstrumentu ģeometrija;

2.2. griezējinstrumentu asināšanas ierīces;

2.3. slīpripas, to materiāli un veidi;

2.4. palīgierīces un to lietojums;

2.5. apstrādājamie materiāli un to īpašības;

2.6. dzesēšanas materiāli, to lietošanas nepieciešamība;

2.7. eļļošanas materiāli, to lietošanas nepieciešamība;

2.8. virsmas apstrādes kvalitātes noteikšanas metodes;

2.9. jaunākās metālgriešanas tehnoloģijas, ieskaitot datorizētās ciparu vadības (CNC);

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. rasēšanas pamati un rasējumu lasīšana;

3.2. virpošanas tehnoloģisko procesu secība;

3.3. griešanas režīmu izvēle un iestatīšana;

3.4. griešanas režīmu aprēķini;

3.5. sagatavju uzstādījumu veidi;

3.6. skaidu veidošanās process;

3.7. griezējinstrumenti un to lietošana;

3.8. griezējinstrumentu iestatīšanas noteikumi un paņēmieni;

3.9. ārējo un iekšējo cilindrisko virsmu un gala virsmu apstrādes paņēmieni;

3.10. vītnes, to veidi un griešanas paņēmieni, izmantojot vītņu ripas, vītņurbjus un vītņgriežņus;

3.11. koniskās virsmas un to virpošana;

3.12. fasonvirsmas, fasongriežņi un to lietojums;

3.13. virsmu apdare;

3.14. nestingu vārpstu virpošana, linetes, to uzstādīšana un nostiprināšana;

3.15. palīgierīces un to lietošana (plānripas, četržokļu patrona, konusa apstrādes lineāls);

3.16. kontrolinstrumentu un mērinstrumentu veidi, to lietošana;

3.17. pielaides un sēžas;

3.18. virsmu apstrādes precizitātes rādītāji (izmēru, formas, virsmu savstarpējā novietojuma precizitāte un virsmas raupjums);

3.19. darbgalda slīdvirsmu ekspluatācijas noteikumi;

3.20. darba aizsardzība (darba vietas aizsardzības aprīkojums, darba drošības zīmes un signāli, individuālie aizsardzības līdzekļi un kolektīvie darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana);

3.21. elektrodrošības noteikumi;

3.22. ugunsdrošības noteikumi, rīcība ugunsgrēka gadījumā;

3.23. pirmās palīdzības sniegšana;

3.24. droši skaidu novākšanas paņēmieni un darba vietas sakārtošana maiņas beigās;

3.25. profesionālās un vispārējās ētikas principi;

3.26. vides aizsardzība;

3.27. darba tiesiskās attiecības;

3.28. valsts valoda;

3.29. viena svešvaloda saziņas līmenī.

4.34. Autoatslēdznieka profesijas standarts

4.34.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – autoatslēdznieks.

2. Profesijas kods – 7231 04.

4.34.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– autoatslēdznieks kvalificēta augstāka līmeņa speciālista vadībā veic automobiļa tehniskā stāvokļa pārbaudi, tehnisko apkopi un remontu; konstatē un novērš automobiļu bojājumus un patstāvīgi veic detaļu, mezglu, agregātu demontāžu, montāžu.

Autoatslēdznieks strādā ar automobiļu tehnisko apkopi un remontu saistītos uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.34.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja sagatavot darba vietu, izvēlēties automobiļu remontam atbilstošu tehnoloģiju un instrumentus.

2. Spēja lasīt automobiļa ražotāja tehniskās apkopes karti un veikt tehnisko apkopi un remontu atbilstoši uzņēmuma kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, lietojot atbilstošus ķīmiskās apkopes un remonta materiālus.

3. Spēja konstatēt un novērst automobiļa bojājumus kvalificēta augstāka līmeņa speciālista vadībā.

4. Spēja patstāvīgi veikt automobiļa agregātu, mezglu demontāžu un montāžu.

5. Spēja uzturēt atslēdznieka instrumentus, palīgierīces un iekārtas darba kārtībā un veikt ekspluatācijas noteikumos paredzēto tehnisko apkopi.

6. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

7. Spēja pārbaudīt un lietot autoatslēdznieka instrumentus, aprīkojumu, darba apģērbu, individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

8. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

9. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

10. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

11. Spēja profesionāli pilnveidoties un sekot līdzi jaunākajām tehnoloģijām, instrumentiem un palīgierīcēm autoatslēdznieka darbā.

12. Spēja sadarboties ar citiem darbiniekiem un strādāt komandā.

13. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

14. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

15. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

16. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.34.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Veikt automobiļa transmisijas un ritošās daļas ārējo apskati.

2. Pārbaudīt automobiļa transmisijas un ritošās daļas mezglu, agregātu un mehānismu tehnisko stāvokli un darbību.

3. Novērst konstatētos defektus automobiļa transmisijas un ritošās daļas mezglos, agregātos, mehānismos un sistēmās.

4. Veikt automobiļa stūres iekārtas un balstiekārtas ārējo apskati.

5. Pārbaudīt automobiļa stūres iekārtas un balstiekārtas mezglu, agregātu un mehānismu tehnisko stāvokli un darbību.

6. Novērst konstatētos defektus automobiļa stūres iekārtas un balstiekārtas mezglos, agregātos, mehānismos un sistēmās.

7. Veikt automobiļa bremžu sistēmas izpildiekārtu vizuālo apskati, tehniskā stāvokļa novērtējumu.

8. Pārbaudīt automobiļa bremžu sistēmas mezglu, agregātu un mehānismu tehnisko stāvokli un darbību.

9. Novērst konstatētos defektus automobiļa bremžu sistēmas mezglos, agregātos, mehānismos.

10. Veikt elektroiekārtas sastāvdaļu nomaiņu.

11. Izmantojot atslēdznieka darba paņēmienus, novērst automobiļa elektromehānisko mezglu defektus, kuri saistīti ar atslēdznieka darbiem.

12. Novērst konstatētos defektus automobiļa virsbūves, kabīnes vai salona mezglos un mehānismos.

13. Izvēlēties darbam nepieciešamos rīkus, instrumentus, iekārtas un palīgierīces.

14. Sagatavot darba vietu atbilstoši veicamo darbu veidam un apjomam.

15. Lasīt automobiļa ražotāja izstrādāto tehniskās apkopes karti un izmantot to tehniskās apkopes veikšanā.

16. Lasīt automobiļa tehniskā stāvokļa diagnostikas rezultātu karti un veikt kartē paredzētos darbus.

17. Sagatavot nodošanai mezglus un agregātus, kas paredzēti izjaukšanai palīgcehos vai specializētās darbnīcās.

18. Veikt tehnisko apkopi, lietojot atbilstošus ķīmiskās apkopes un remonta materiālus.

19. Izmantot elektroniskos informācijas avotus un tehnisko literatūru savā profesionālajā darbībā.

20. Uzturēt darba vietu kārtībā darba laikā un sakārtot to darba beigās.

21. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

22. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

23. Pārbaudīt instrumentu atbilstību darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

24. Lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

25. Sniegt pirmo palīdzību.

26. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.

27. Apgūt profesionālās kvalifikācijas pilnveidei nepieciešamās zināšanas, sekot līdzi informācijai par jaunākajām tehnoloģijām automobiļu remonta jomā.

28. Darba uzdevuma ietvaros sadarboties ar citiem darbiniekiem un strādāt komandā.

29. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un darba kārtības noteikumus.

30. Pārvaldīt valsts valodu.

31. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

32. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

33. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.34.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. elektroiekārtas uzbūve un darbības principi;

1.2. automobiļu speciālais aprīkojums un papildaprīkojums;

1.3. pneimopiedziņa un hidropiedziņa;

1.4. lietišķā komunikācija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. automobiļa tehnisko stāvokli reglamentējošie dokumenti;

2.2. uzņēmuma kvalitātes nodrošināšanas sistēmas;

2.3. motora uzbūve un darbības principi;

2.4. transmisijas un ritošās daļas uzbūve un darbības principi;

2.5. stūres iekārtas un balstiekārtas uzbūve un darbības principi;

2.6. bremžu sistēmas uzbūve un darbības principi;

2.7. virsbūves, kabīnes un salona uzbūve;

2.8. atslēdznieka darbā nepieciešamās iekārtas un instrumenti;

2.9. palīgiekārtas un mehāniskie rokas instrumenti, to darbības principi;

2.10. jaunākās tendences automobiļu remonta tehnoloģijās;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. automobiļa tehnisko stāvokli un remontdarbus reglamentējošie ražotāju dokumenti;

3.2. automobiļa tehnisko stāvokli reglamentējošās prasības;

3.3. informācijas tehnoloģijas;

3.4. ekspluatācijas materiāli;

3.5. ķīmisko apkopes un remonta materiālu lietošana;

3.6. ražotāju noteiktās automobiļu remontu tehnoloģijas;

3.7. tehnisko datubāzu izmantošana;

3.8. darba aizsardzība (instrumentu atbilstība darba aizsardzības prasībām, individuālie aizsardzības līdzekļi un kolektīvie darba aizsardzības līdzekļi un to izmantošana);

3.9. elektrodrošības noteikumi;

3.10. ugunsdrošības noteikumi, rīcība ugunsgrēka gadījumā;

3.11. pirmās palīdzības sniegšana;

3.12. vides aizsardzība;

3.13. darba vietas organizācija;

3.14. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.15. darba tiesiskās attiecības;

3.16. valsts valoda;

3.17. viena svešvaloda saziņas līmenī.

4.35. Kokapstrādes iekārtu operatora profesijas standarts

4.35.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kokapstrādes iekārtu operators.

2. Profesijas kods – 7523 14.

4.35.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kokapstrādes iekārtu operators strādā ar kokapstrādes iekārtām; veic koksnes, koksnes plātņu materiālu mehānisko apstrādi; izgatavo sagataves un detaļas; veic kokapstrādes iekārtu un koksnes griezējinstrumentu iestatīšanu un regulēšanu.

Kokapstrādes iekārtu operators strādā kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos.

4.35.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja vizuāli novērtēt kokapstrādes iekārtas tehnisko stāvokli un iespējamos riskus.

2. Spēja lasīt kokizstrādājumu rasējumus un tehnisko dokumentāciju.

3. Spēja noteikt un izvēlēties koksnes apstrādes veidu atbilstoši darba uzdevumam.

4. Spēja noteikt atbilstošus izejmateriālus darba uzdevumu veikšanai.

5. Spēja sagatavot darbam kokapstrādes iekārtas, instrumentus, palīgierīces un pārbaudīt to atbilstību darba drošības prasībām.

6. Spēja sagatavot darba vietu atbilstoši tehnoloģiskajam procesam, ergonomikai un darba drošības prasībām.

7. Spēja noteikt un izvēlēties apstrādājamajam materiālam atbilstošu koksnes griezējinstrumentu un abrazīvos materiālus.

8. Spēja veikt koksnes mehāniskās apstrādes darbus ar pozīcijas tipa iekārtām, mobili stacionārām iekārtām un mainīt iekārtu uzstādījumus.

9. Spēja izvēlēties atbilstošus mērinstrumentus un citus tehniskos līdzekļus kontrolmērījumu veikšanai.

10. Spēja izvēlēties un uzstādīt nepieciešamās palīgierīces un aizsargierīces.

11. Spēja patstāvīgi novērtēt kokapstrādes iekārtu, palīgierīču un aizsargierīču tehnisko stāvokli.

12. Spēja novērtēt, izvēlēties un lietot piemērotu darba apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus.

13. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības, vides aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

14. Spēja plānot savu darbu, strādāt patstāvīgi un darba grupā.

15. Spēja uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

16. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

17. Spēja pilnveidot kvalifikāciju atbilstoši darba devēja prasībām.

18. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

19. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.35.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Pārzināt ražošanā izmantojamo koku sugas, kokmateriālu un plātņu materiālu veidus, citus koksnes materiālus.

2. Izvērtēt koksnes un koksnes materiālu kvalitātes atbilstību darba uzdevuma veikšanai.

3. Lasīt kokizstrādājumu rasējumus, tehniskos apzīmējumus un lietot tehnisko dokumentāciju.

4. Noteikt pasūtījuma izpildei nepieciešamo koksnes izejmateriāla daudzumu un darba apjomu.

5. Novērtēt kokapstrādes iekārtu, koksnes griezējinstrumentu, abrazīvo materiālu, palīgierīču un aizsargierīču tehnisko un vizuālo stāvokli, izprast un atbilstoši reaģēt uz iekārtu skaņas un vizuālajiem signāliem, ievērot drošības zīmes.

6. Uzstādīt un regulēt aizsargierīces, palīgierīces un citu tehnoloģisko aprīkojumu, t.sk. līnijlāzerus.

7. Izvēlēties koksnes griezējinstrumentus un abrazīvo materiālu, noteikt to atbilstību, nostiprināt un veikt to nomaiņu.

8. Izmantot atslēdznieka instrumentus.

9. Veikt koksnes mehāniskās apstrādes darbus ar pozīcijas tipa un mobili stacionārām kokapstrādes darbmašīnām (ripzāģmašīnām, lentzāģmašīnām, garenfrēzmašīnām, frēzmašīnām, urbjmašīnām, urbšanas-dobšanas mašīnām, slīpmašīnām u.c.).

10. Izvēlēties un lietot piemērotus apstrādes režīmus un mainīt kokapstrādes iekārtas iestatījumus.

11. Plānot savu darbu, strādāt patstāvīgi vai darba grupā, uzklausīt norādījumus.

12. Strādāt kolektīvā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

13. Veikt saražotās produkcijas uzskaiti un noformēt dokumentāciju.

14. Izgatavot dažādus vienkāršus kokizstrādājumus un darbam nepieciešamos šablonus, izmantojot tehnisko dokumentāciju un rasējumus.

15. Izvēlēties un lietot mērinstrumentus un kontroles instrumentus.

16. Veikt regulāru saražotās produkcijas izmēru un kvalitātes pārbaudi.

17. Sagatavot darba vietu un veikt darbus atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

18. Veikt iekārtu apkopi, ievērojot grafiku un lietojot atbilstošas smērvielas un tehniskos palīglīdzekļus.

19. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

20. Sniegt pirmo palīdzību.

21. Pārvaldīt valsts valodu.

22. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

23. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

24. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

4.35.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. saskarsmes pamati;

1.2. ergonomika;

1.3. elektrotehnikas pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. kokapstrādes palīgierīču uzbūve un darbības principi;

2.2. kokapstrādes aizsargierīču uzbūve un darbības principi;

2.3. kokizstrādājumu rasēšana;

2.4. kokapstrādes tehniskie apzīmējumi;

2.5. kokapstrādes tehnoloģiskais process;

2.6. koka detaļu izgatavošanas tehnoloģija;

2.7. izejmateriālu veidi, īpašības un apzīmējumi;

2.8. atslēdznieka instrumentu lietošanas veidi;

2.9. koku sugas;

2.10. tehniskā dokumentācija un tehnoloģiskās kartes;

2.11. fizikas un matemātikas pamati;

2.12. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. koksnes materiālu veidi un to īpašības;

3.2. koksnes uzbūve un vainas;

3.3. griezējinstrumentu stiprināšanas veidi un paņēmieni;

3.4. mērinstrumenti, kontroles instrumenti un to lietošana;

3.5. kokapstrādes iekārtu uzbūve un darbības principi;

3.6. koksnes sagataves bāzes virsmu noteikšana un uzstādīšanas veidi;

3.7. koksnes griezējinstrumentu un abrazīvo materiālu veidi;

3.8. koksnes griešanas process un apstrādes pamati;

3.9. darba aizsardzība (drošības zīmes un signāli, individuālie aizsardzības līdzekļi);

3.10. ugunsdrošības noteikumi (rīcība ugunsgrēka gadījumā);

3.11. elektrodrošības noteikumi (rīcība elektriskās strāvas noplūdes gadījumā);

3.12. pirmā palīdzība;

3.13. vides aizsardzība;

3.14. darba vietas uzkopšanas paņēmieni un secība;

3.15. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. valsts valoda;

3.18. viena svešvaloda saziņas līmenī.

4.36. Dārzkopja profesijas standarts

4.36.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – dārzkopis.

2. Profesijas kods – 6113 12.

4.36.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– dārzkopis veic augu pavairošanu, audzēšanu, kopšanu un ražas novākšanu, dārzkopības produkcijas sagatavošanu realizācijai, pirmapstrādei un uzglabāšanai, šķirojot un iepakojot atbilstoši kvalitātes un marķēšanas prasībām; veic darba pienākumus dārzkopības apakšnozarēs (stādu audzēšanā, puķkopībā, dārzeņkopībā, augļkopībā).

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai dārzkopim nepieciešama A kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība.

Dārzkopis strādā dārzkopības uzņēmumā dārzkopības tehniķa, agronoma vai cita speciālista vadībā, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.36.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt augsnes sagatavošanu un apstrādi, lietojot paņēmienus atbilstoši augsnes fizikālajām īpašībām un augu īpašībām.

2. Spēja pazīt sēklas, dēstus, stādus un augus dažādās to attīstības stadijās.

3. Spēja veikt augu pavairošanu atbilstoši audzēšanas apstākļiem un speciālistu norādījumiem.

4. Spēja kvalitatīvi veikt augu audzēšanas un kopšanas darbus atbilstoši izmantojamām tehnoloģijām, nekaitējot apkārtējai videi.

5. Spēja lietot augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus.

6. Spēja pazīt kaitīgo organismu vai fizioloģisku problēmu radītus bojājumus augiem.

7. Spēja izaudzēt, novākt, sagatavot realizācijai dārzkopības produkciju un uzskaitīt to.

8. Spēja noteikt dārzeņu, augļu un ogu gatavības pakāpi, veikt ražas novākšanu atbilstoši izvēlētajai tehnoloģijai un novākšanas laikam.

9. Spēja veikt dārzeņu, augļu un ogu ražas pirmapstrādi un uzglabāšanu atbilstoši plānotajam glabāšanas ilgumam.

10. Spēja saudzīgi un saimnieciski lietot tehniku, inventāru un materiālus un izmantot tos atbilstoši tehnoloģiskajās kartēs paredzētajiem darbiem.

11. Spēja saprast un izpildīt darba uzdevumus atbilstoši darba devēja vai darba vadītāja norādījumiem.

12. Spēja savas kompetences ietvaros organizēt un veikt darbu patstāvīgi, uzņemties atbildību par darba rezultātu un informēt par to darba vadītāju.

13. Spēja strādāt komandā, izteikt un pamatot savu viedokli.

14. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

15. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

16. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

17. Spēja veikt darba pienākumus, ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

18. Spēja veikt darba procesā radušos atkritumu šķirošanu.

19. Spēja lietot individuālos aizsardzības līdzekļus atbilstoši darba aizsardzības noteikumiem un sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai.

20. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

21. Spēja lietot datortehniku un speciālo programmatūru savas profesionālās darbības veikšanai.

22. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

23. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.36.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noteikt augsnes mehānisko sastāvu un augsnes gatavību apstrādei, izvēlēties apstrādes termiņus un veikt augsnes apstrādi.

2. Sagatavot substrātu atbilstoši darba uzdevumam, auga īpašībām un audzēšanas mērķiem.

3. Pazīt puķu un dārzeņu sēklas, dēstus un stādus dažādās to attīstības stadijās.

4. Novērtēt sēklu kvalitāti, veikt augu sēju, noregulēt sējmašīnu atbilstoši izsējas normai, kontrolēt sējas kvalitāti, veikt piķēšanu, podošanu, stādīšanu un pārstādīšanu atbilstoši augu sakņu sistēmas īpatnībām.

5. Veikt augu apsakņošanu un potēšanu atbilstoši audzēšanas apstākļiem, stādaudzēšanas mērķiem un speciālistu norādījumiem.

6. Izmantot piemērotākās tehnoloģijas un režīmus augu audzēšanai, veidošanai un kopšanai.

7. Kopt augu stādījumus, rūpēties par barības elementu sabalansētību, lietot atbilstošus mēslošanas līdzekļus, atpazīt un novērst barības elementu trūkumu vai pārbagātību.

8. Novērot augu stādījumu fitosanitāro stāvokli un atpazīt izplatītāko kaitēkļu un slimību radītos bojājumus.

9. Sagatavot un lietot augu aizsardzības līdzekļu darba šķīdumus un izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus, noregulēt miglotāju, kontrolēt miglojuma kvalitāti.

10. Pazīt un ierobežot nezāles un kaitēkļus, izmantojot atbilstošus agrotehniskos paņēmienus.

11. Lietot agroķīmiskās un fizioloģiski aktīvās vielas, augu aizsardzības līdzekļus.

12. Novākt, sašķirot un iepakot produkciju atbilstoši kvalitātes un marķēšanas prasībām.

13. Lietot dažādus augu audzēšanas un kopšanas paņēmienus un tehnoloģijas atklātā laukā un segtajās platībās, izmantot piemērotas ražas kopšanas metodes nelabvēlīgos augšanas apstākļos.

14. Veikt dārzkopības produkcijas uzglabāšanu atbilstoši ražas realizācijas plānam un kontrolēt ražas glabāšanu.

15. Veikt tehnoloģiskajās kartēs paredzēto stādījumu un balstu sistēmu ierīkošanu.

16. Kopt augļu koku stumbrus un brūces, veidot augļu koku vainagus atbilstoši izvēlētajam vainaga tipam, kopt un veidot ogu krūmus.

17. Kopt augļu koku un ogulāju stādījumu rindstarpas un apdobes un vēja aizsargstādījumus.

18. Sagatavot taru, sekot ražas gatavības pakāpei un veikt izlases ražas vākšanu atbilstoši plānotajam izmantošanas veidam.

19. Lietot dārzkopības tehniku atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām un veikt tehnikas un inventāra ikdienas apkopi.

20. Ievērot dārzkopības tehnikas un iekārtu ekspluatācijas noteikumus.

21. Sadarboties ar darba vadītāju un citiem darbiniekiem, saprast darba uzdevumus.

22. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

23. Saimnieciski izmantot materiālus, veikt materiālu un sava darba uzskaiti.

24. Lietot datortehniku un speciālo programmatūru dārzkopības darbu veikšanai.

25. Ievērot darba tiesisko attiecību normas, profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

26. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un izvērtēt iespējamos riskus.

27. Izvēlēties un lietot atbilstošus individuālos darba aizsardzības līdzekļus.

28. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, sagatavot un uzturēt darba vietu drošai darba veikšanai.

29. Ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

30. Sniegt pirmo palīdzību.

31. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

32. Šķirot darba procesā radušos atkritumus.

33. Ievērot ķīmisko vielu glabāšanas un lietošanas noteikumus.

34. Lietot ķīmisko vielu absorbentus.

35. Lietot videi draudzīgas tehnoloģijas un materiālus.

36. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un svešvalodā, lietot augu nosaukumus latīņu valodā.

37. Pārvaldīt valsts valodu.

38. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

4.36.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. augu audzēšanas tehnoloģijas;

1.2. segto platību veidi un tajās izmantojamās tehnoloģijas;

1.3. dārza plānojuma izstrādes pamati, ierīkošana un balstu sistēmas;

1.4. laika, darba un materiālu uzskaites principi;

1.5. saskarsmes pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. augu botāniskais iedalījums un prasības atbilstoši augšanas apstākļiem;

2.2. dārzkopības augu sugu un šķirņu sortiments;

2.3. bioloģiskie un konvencionālie mēslošanas līdzekļi un augu aizsardzības līdzekļi;

2.4. dārzkopības tehnikas un iekārtu uzbūve, uzturēšanas un ekspluatācijas prasības;

2.5. dārzkopības materiālu uzglabāšanas nosacījumi;

2.6. videi draudzīgas tehnoloģijas un materiāli;

2.7. ķīmiskās vielas, to uzglabāšanas noteikumi, ķīmisko vielu absorbenti;

2.8. energoefektivitātes un ekonomiskas saimniekošanas principi;

2.9. atkritumu šķirošana un apsaimniekošanas noteikumi;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. augu nosaukumi latīņu valodā un profesionālā terminoloģija;

3.2. augu uzbūve un īpašības (morfoloģija, fizioloģija, ontoģenēze), tai skaitā nezāļu atpazīšana;

3.3. augsnes apstrādes un substrātu sagatavošanas paņēmieni;

3.4. sēklu kvalitātes rādītāji, pirmapstrāde, sējas veidi un laiki;

3.5. augu pavairošanas metodes, fizioloģiski aktīvās vielas;

3.6. augu kopšana dažādās audzēšanas tehnoloģijās;

3.7. vainagu tipi, vainagu veidošana un kopšana;

3.8. dārza kopšanas paņēmieni;

3.9. mēslošanas īpatnības augu audzēšanā un kopšanā, barības elementu trūkuma un pārbagātības pazīmes;

3.10. izplatītāko kaitēkļu un slimību radīto bojājumu pazīšana, augu aizsardzības pasākumi;

3.11. profesionālo augu aizsardzības līdzekļu iegāde, lietošana un uzglabāšana;

3.12. ražas gatavības pakāpe un novākšanas metodes, uzglabāšanas apstākļi;

3.13. dārzkopības produkcijas kvalitātes un marķēšanas prasības;

3.14. A kategorijas traktortehnikas vadīšana;

3.15. vides aizsardzība un videi nekaitīgi darba paņēmieni;

3.16. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);

3.17. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.18. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.19. darba tiesiskās attiecības;

3.20. informācijas tehnoloģijas;

3.21. valsts valoda;

3.22. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

4.37. Augkopja profesijas standarts

4.37.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – augkopis.

2. Profesijas kods – 6113 13.

4.37.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– augkopis patstāvīgi vai speciālista vadībā veic darbus augkopības produkcijas ražošanā, kultūraugu audzēšanā, pļavu un ganību apsaimniekošanā, ražas novākšanā un uzglabāšanā dažādās lauksaimniecības sistēmās, ievērojot labas lauksaimniecības prakses nosacījumus.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai augkopim nepieciešama A un D kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība.

Augkopis strādā augkopības uzņēmumā, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.37.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja izvērtēt augsnes piemērotību augsnes apstrādes darbu veikšanai.

2. Spēja atbildīgi veikt augsnes ielabošanu, kultūraugu kopšanas pasākumus, mēslošanu un kaitīgo organismu ierobežošanu atbilstoši ekonomiski pamatotām audzēšanas tehnoloģijām.

3. Spēja novākt ražu atbilstoši ražas gatavības pakāpei un tās izmantošanas veidam.

4. Spēja organoleptiski noteikt ražas kvalitāti un veikt produkcijas pirmapstrādi un uzglabāšanu.

5. Spēja ievērot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas principus, veicot dabisko pļavu un ganību apsaimniekošanu.

6. Spēja atbildīgi sagatavot kvalitatīvu zāles lopbarību.

7. Spēja saimnieciski izmantot augkopībā nepieciešamos materiālus un līdzekļus atbilstoši tehnoloģijām.

8. Spēja informēt darba vadītāju par darba procesu, pamatojot un aizstāvot savu viedokli.

9. Spēja patstāvīgi veikt darba pienākumus un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

10. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības atbilstoši labas lauksaimniecības praksei, veicot augkopības produkcijas ražošanu.

11. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

12. Spēja lietot atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus.

13. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

14. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

15. Spēja lietot datortehniku un speciālo programmatūru.

16. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

17. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

18. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.37.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Noteikt augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības lauka apstākļos.

2. Novērtēt kultūraugu audzēšanu ietekmējošos vides faktorus.

3. Noteikt augsnes gatavību apstrādei.

4. Lietot augsnes ielabošanas materiālus un izmantot augsnes ielabošanai nepieciešamo tehniku.

5. Izvēlēties, lietot un regulēt darbu veikšanai piemērotu augsnes apstrādes tehniku un iekārtas.

6. Veikt meliorācijas sistēmas kopšanas pasākumus.

7. Lietot kultūraugu mēslošanas tehniku un izmantot kultūraugu mēslošanas līdzekļus.

8. Sagatavot sēklas un stādāmo materiālu.

9. Lietot, kalibrēt sējmašīnas un stādāmās mašīnas.

10. Lietot mēslošanas līdzekļu iekārtas piemērotā lietošanas laikā.

11. Atpazīt un novērtēt augu attīstības stadijas, to piemērotību noteiktu darbu veikšanai.

12. Atpazīt nezāles, kaitēkļus un augu slimības, izvēlēties un lietot atbilstošas kaitīgo organismu ierobežošanas metodes.

13. Aprēķināt un sagatavot devas augu aizsardzības līdzekļu lietošanai.

14. Noteikt augu gatavību ražas novākšanai.

15. Sagatavot kvalitatīvu zāles lopbarību.

16. Lietot ražas novākšanas tehniku.

17. Sagatavot telpas ražas uzglabāšanai.

18. Veikt ražas pirmapstrādi, izmantojot atbilstošas iekārtas.

19. Novērtēt un uzturēt optimālus ražas uzglabāšanas apstākļus.

20. Sagatavot un transportēt produkciju atbilstoši iepakošanas un transportēšanas prasībām.

21. Lietot lauksaimniecības tehniku pļavu ielabošanai, kopšanai un zāles lopbarības sagatavošanai.

22. Ievērot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas principus.

23. Lietot lauksaimniecības tehniku un aprīkojumu ganību ierīkošanai, ielabošanai un kopšanai.

24. Lietot sēklu, stādāmā materiāla, mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

25. Ievērot augkopības produkcijas ražošanā izmantojamo izejvielu un materiālu glabāšanas un lietošanas noteikumus.

26. Savākt un šķirot augkopības produkcijas ražošanas procesā un uzglabāšanā radušos atkritumus.

27. Sadarboties ar darba vadītāju un citiem darbiniekiem, saprast darba uzdevumus.

28. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

29. Veikt mantisko vērtību uzskaiti un ievērot dokumentu pārvaldības noteikumus.

30. Veikt darbus saskaņā ar darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

31. Lietot darba aizsardzības līdzekļus atbilstoši instrukcijām.

32. Ievērot personīgās higiēnas prasības.

33. Sagatavot darba vietu drošai darba veikšanai, uzturēt telpas un darba vidi atbilstoši instrukcijām.

34. Nodrošināt mašīnu un iekārtu ekspluatācijas noteikumu ievērošanu un degvielas ekonomisku izlietojumu, ievērojot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

35. Lietot datortehniku un speciālo programmatūru augkopības darbu veikšanai.

36. Ievērot ugunsdrošības instrukcijas.

37. Lietot ugunsdzēsības līdzekļus.

38. Sniegt pirmo palīdzību.

39. Glabāt un lietot ķīmiskās vielas atbilstoši noteikumiem.

40. Lietot ķīmisko vielu absorbentus.

41. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

42. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

43. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā, izplatītāko nezāļu, kultūraugu slimību un kaitēkļu nosaukumus latīņu valodā.

44. Pārvaldīt valsts valodu.

45. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

4.37.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. augkopības ietekme uz vidi;

1.2. kultūraugu morfoloģija un fizioloģija;

1.3. meliorācijas sistēmas kopšanas pasākumi;

1.4. augkopības produkcijas iepakojuma prasības un marķējums;

1.5. produkcijas transportēšanas nosacījumi;

1.6. atkritumu šķirošanas un apsaimniekošanas prasības;

1.7. ķīmiskās vielas, to lietošanas un uzglabāšanas noteikumi;

1.8. ķīmisko vielu absorbenti.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. kultūraugu piemērotība agroklimatiskajiem apstākļiem;

2.2. augu attīstības stadijas, etapi;

2.3. augkopības produkcijas ražošanai nepieciešamo materiālu īpašības;

2.4. augsne un tās īpašību piemērotība kultūraugu audzēšanai un augsnes apstrādes veidiem;

2.5. augsnes ielabošanas pasākumi un materiāli;

2.6. augsnes fizikālās īpašības;

2.7. kultūraugu mēslošanas līdzekļi, to īpašības un lietošanas laiki;

2.8. kultūraugu kaitēkļi;

2.9. augu slimības;

2.10. zālaugu veidi;

2.11. nezāles;

2.12. kultūraugiem kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumi;

2.13. augu aizsardzības līdzekļi un to lietošana;

2.14. ekonomiski pamatoti kultūraugu audzēšanas principi;

2.15. ganību ierīkošanas veidi, izmantojamie materiāli un aprīkojums;

2.16. zāles lopbarības sagatavošanas veidi;

2.17. ražas uzglabāšanas prasības atkarībā no saražotās produkcijas veida;

2.18. noliktavu telpu sagatavošanas paņēmieni ražas uzglabāšanai;

2.19. augkopības produkcijas uzglabāšanas noliktavu telpu aprīkojums;

2.20. lauksaimniecības tehnikas un iekārtu izmantošanas ietekme uz vidi;

2.21. energoefektivitātes un ekonomiskas saimniekošanas principi;

2.22. saskarsmes pamati;

2.23. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā, izplatītāko nezāļu, kultūraugu slimību un kaitēkļu nosaukumi latīņu valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. augkopības produkcijas ražošanas procesā nepieciešamo dokumentu aizpildīšanas prasības;

3.2. A un D kategorijas traktortehnikas vadīšana;

3.3. augsnes apstrādes veidi un tehnoloģijas;

3.4. sēklas un stādāmā materiāla sagatavošanas veidi un apstrādei izmantojamie materiāli;

3.5. kultūraugu sēšanas un stādīšanas tehnoloģijas;

3.6. kultūraugu mēslošanas tehnoloģijas;

3.7. ražas novākšanas tehnoloģijas atbilstoši produkcijas izmantošanas veidam;

3.8. ražas pirmapstrādes paņēmieni un sasniedzamie rādītāji;

3.9. organoleptiski nosakāmie kultūraugu ražas kvalitātes rādītāji;

3.10. vides aizsardzības normatīvo aktu prasības lauksaimniecības produkcijas ražošanā un nepieciešamo materiālu uzglabāšanā;

3.11. augkopības mašīnu un iekārtu ekspluatācijas noteikumi;

3.12. informācijas tehnoloģijas;

3.13. personīgās higiēnas prasības;

3.14. ugunsdrošības noteikumi, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.15. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);

3.16. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.17. darba tiesisko attiecību normas;

3.18. valsts valoda;

3.19. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

4.38. Lopkopja profesijas standarts

4.38.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – lopkopis.

2. Profesijas kods – 6121 01.

4.38.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– lopkopis veic lauksaimniecības dzīvnieku kopšanu, ēdināšanu, atražošanu un lopkopības produkcijas iegūšanu, uzglabāšanu un sagatavošanu realizācijai; veic darba pienākumus lopkopības produkcijas ražošanā atbilstoši labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai lopkopim nepieciešama A kategorijas traktortehnikas vadītāja apliecība.

Lopkopis strādā uzņēmumā, kurā audzē lauksaimniecības dzīvniekus, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.38.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja novērtēt un uzturēt kārtībā sanitāro stāvokli lauksaimniecības dzīvnieku novietnē.

2. Spēja apkopt un pabarot lauksaimniecības dzīvniekus.

3. Spēja iegūt un dokumentēt informāciju par lauksaimniecības dzīvniekiem, to veselības stāvokli, uzvedību un novirzi no normas.

4. Spēja nodrošināt pārtikas nekaitīguma un higiēnas prasību ievērošanu lopkopības produkcijas ražošanas procesā.

5. Spēja nodrošināt saražotās lopkopības produkcijas nemainīgu un atbilstošu kvalitāti.

6. Spēja lietot speciālo lopkopības tehniku, iekārtas, aprīkojumu, instrumentus atbilstoši lietošanas instrukcijām.

7. Spēja īstenot mērķtiecīgu ganāmpulka atražošanu un veikt sākotnējās informācijas uzskaiti par lauksaimniecības dzīvnieku produktivitātes rādītājiem.

8. Spēja sagatavot lopkopības produkciju un blakusproduktus uzglabāšanai un realizācijai.

9. Spēja veikt vidi saudzējošus un uzlabojošus pasākumus, sagatavojot un uzglabājot lopbarību, kūtsmēslus un strādājot ar iekārtām un tehniku.

10. Spēja uzturēt labas ražošanas vides stāvokli lauksaimniecības uzņēmumā.

11. Spēja strādāt komandā un individuāli, veicot darba pienākumus.

12. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

13. Spēja pieņemt un izpildīt lēmumus savas kompetences ietvaros un izpildīt darba vadītāja norādījumus, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

14. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lopkopības produkcijas ražošanā izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas.

15. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un ugunsdrošības noteikumus.

16. Spēja lietot atbilstošus individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus.

17. Spēja lietot lopkopībā izmantojamās ķīmiski un bioloģiski aktīvās vielas.

18. Spēja sniegt pirmo palīdzību lauksaimniecības dzīvniekiem, dot tiem zāles un veikt citas vienkāršas veterinārmedicīniskas manipulācijas atbilstoši veterinārārsta norādījumiem.

19. Spēja sniegt pirmo palīdzību cilvēkiem.

20. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

21. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

22. Spēja lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.38.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Reģistrēt notikumus ar lauksaimniecības dzīvniekiem un ziņot atbildīgajām personām atbilstoši uzņēmumā noteiktajai kārtībai.

2. Atpazīt lopkopības produkcijas ražošanai nepieciešamos barības līdzekļus.

3. Informēt lauksaimniecības uzņēmuma atbildīgās personas par barības līdzekļu atlikumu.

4. Novērtēt lopbarības un dzeramā ūdens patēriņu un ziņot atbildīgajām personām par konstatētajām neatbilstībām.

5. Ievērot lopbarības un papildbarības uzglabāšanas, izēdināšanas un izlietošanas prasības.

6. Veikt lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanu un dzirdināšanu atbilstoši sastādītajai receptūrai.

7. Uzturēt tīrus lauksaimniecības dzīvniekus, nodrošināt tīrību un labu mikroklimatu novietnēs.

8. Kopt, dezinficēt un uzturēt kārtībā barības uzglabāšanas un sagatavošanas tehniskās būves.

9. Novērtēt lauksaimniecības dzīvnieku novietnes tehnisko stāvokli, iekārtu un aprīkojuma atbilstību darba veikšanai, ziņot atbildīgajām personām par konstatētajām neatbilstībām.

10. Uzglabāt, lietot un uzturēt aprīkojumu atbilstoši lietošanas instrukcijām un uzņēmumā noteiktajām prasībām.

11. Lietot speciālo aprīkojumu un iekārtas lopkopības produkcijas ieguvei.

12. Nodrošināt lopkopības tehnikas un lopkopības iekārtu ekspluatācijas noteikumu un vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

13. Novērtēt un novērst novirzes no dzīvnieku labturības normām.

14. Novērtēt lauksaimniecības dzīvnieku uzvedību, veselību un ziņot atbildīgajām personām par konstatētajām izmaiņām.

15. Nodalīt slimos lauksaimniecības dzīvniekus no veselajiem.

16. Veikt vienkāršas veterinārmedicīniskās manipulācijas.

17. Veikt sievišķo lauksaimniecības dzīvnieku novērošanu un reģistrēt dzīvniekus ar meklēšanās pazīmēm.

18. Realizēt sastādīto lauksaimniecības dzīvnieku pārojumu plānu.

19. Atšķirt fizioloģiskas lauksaimniecības dzīvnieku dzemdības no apgrūtinātām.

20. Uzraudzīt un vadīt dzemdību procesu lauksaimniecības dzīvniekiem.

21. Lietot aprīkojumu lauksaimniecības dzīvnieku apaugļošanai, grūsnības noteikšanai un dzemdību palīdzībai.

22. Reģistrēt lauksaimniecības dzīvnieku produktivitātes rādītājus.

23. Identificēt, reģistrēt izmaiņas produktivitātes rādītājos un informēt lauksaimniecības uzņēmuma atbildīgās personas par novērotajām pārmaiņām.

24. Grupēt un apzīmēt lauksaimniecības dzīvniekus.

25. Atlasīt un sagatavot realizācijai lauksaimniecības dzīvniekus.

26. Pārvietot lauksaimniecības dzīvniekus un lietot speciālo aprīkojumu.

27. Ražot kvalitatīvu lopkopības produkciju un nodrošināt produkcijas nemainīgas kvalitātes saglabāšanu.

28. Atpazīt un nodalīt ražošanas procesā iegūtu vai radušos nederīgu lopkopības produkciju.

29. Atpazīt un novērst iespējamā piesārņojuma avotus un veidus lopkopības produkcijai un blakusproduktiem.

30. Nepieļaut zooantroponožu (cilvēkiem un lauksaimniecības dzīvniekiem kopīgas infekcijas slimības) izplatību.

31. Fasēt lopkopības produktus un blakusproduktus.

32. Izvākt, uzglabāt kūtsmēslus atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām.

33. Noteikt un reģistrēt kūtsmēslu daudzumu.

34. Veikt darbus atbilstoši darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, identificēt un novērst iespējamos riskus.

35. Sadarboties ar lauksaimniecības uzņēmuma atbilstošo personu un citiem darbiniekiem.

36. Patstāvīgi organizēt savu darbu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

37. Veikt sava darba, nostrādātā laika un mantisko vērtību uzskaiti.

38. Lietot datortehniku un speciālo programmatūru lopkopības darbu veikšanai.

39. Lietot individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

40. Identificēt individuālo un kolektīvo darba aizsardzības līdzekļu bojājumus un ziņot par to atbildīgajai personai.

41. Šķirot, uzglabāt un reģistrēt darba procesā radušos atkritumus.

42. Ievērot darba aizsardzības noteikumus darbā ar bīstamajiem atkritumiem.

43. Lietot un glabāt ķīmiskās un bioloģiski aktīvās vielas atbilstoši lietošanas instrukcijām.

44. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, lopkopības produkcijas ražošanā izmantot videi draudzīgas tehnoloģijas.

45. Sniegt pirmo palīdzību lauksaimniecības dzīvniekiem.

46. Sniegt pirmo palīdzību cilvēkiem.

47. Ievērot ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

48. Saprast un izpildīt lauksaimniecības uzņēmuma atbilstošo personu norādījumus.

49. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

50. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

51. Pārvaldīt valsts valodu.

52. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

53. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.38.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ciltsdarbs;

1.2. veterinārijas pamati (lauksaimniecības dzīvnieku fizioloģija un veselība, lauksaimniecības dzīvnieku ginekoloģijas un dzemdniecības pamati);

1.3. etoloģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. pārtikas nekaitīguma un higiēnas prasības;

2.2. produkcijas kvalitātes rādītāji un piesārņojumu veidi;

2.3. lopkopības produktu un blakusproduktu pirmapstrāde un fasēšana;

2.4. lopkopības atkritumu, t.sk. bīstamo atkritumu, apsaimniekošana;

2.5. ķīmisko un bioloģiski aktīvo vielu uzglabāšanas noteikumi;

2.6. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

2.7. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. lauksaimniecības dzīvnieku labturība;

3.2. zoohigiēna;

3.3. lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgā apsēklošana;

3.4. lopbarības sagatavošana izēdināšanai (veidi, tehnika, process);

3.5. lopkopībā izmantojamo barības līdzekļu lietojums;

3.6. barības uzglabāšanas un sagatavošanas tehnisko būvju kopšana, dezinfekcija un uzturēšana;

3.7. kūtsmēslu apsaimniekošana;

3.8. fermu mehanizācija;

3.9. lopkopības tehnikas, iekārtu un aprīkojuma darbība;

3.10. A kategorijas traktortehnikas vadīšana;

3.11. cilvēka uzturam nederīgās lopkopības produkcijas iznīcināšana;

3.12. dezinfekcijas un mazgāšanas līdzekļu lietošanas prasības;

3.13. lauksaimniecības dzīvnieku novietnes biodrošības noteikumi;

3.14. dokumentācijas aizpildīšanas un uzskaites principi;

3.15. personīgās un darba higiēnas prasības;

3.16. informācijas tehnoloģijas;

3.17. vides aizsardzība;

3.18. ugunsdrošības noteikumi un ugunsdzēsības līdzekļi;

3.19. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, darba aizsardzības līdzekļi un to lietošana, pirmā palīdzība);

3.20. saskarsmes pamati;

3.21. darba tiesiskās attiecības;

3.22. pirmā palīdzība lauksaimniecības dzīvniekiem;

3.23. valsts valoda;

3.24. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

4.39. Grāmatsējēja profesijas standarts

4.39.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – grāmatsējējs.

2. Profesijas kods – 7323 06.

4.39.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– grāmatsējējs veic poligrāfijas produkcijas apstrādi un iesiešanu; izmanto poligrāfijas apstrādes iekārtas un instrumentus; sagatavo darbam nepieciešamos materiālus un ievēro veicamo darbu izpildes secību.

Grāmatsējējs strādā uzņēmumos, kas veic iespieddarbu iespiešanu, apstrādi un iesiešanu, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.39.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja veikt darba uzdevumu atbilstoši tehnoloģiskajai kartei, iespieddarba maketam un citai tehniskajai dokumentācijai, neskaidrību gadījumā precizēt iegūto informāciju.

2. Spēja sagatavot un lietot darba procesā iespieddarbu apstrādes iekārtas un instrumentus, ievērojot lietošanas instrukcijās noteiktās prasības.

3. Spēja sagatavot darba uzdevumam atbilstošus iespieddarbu apstrādes materiālus nepieciešamajā kvalitātē, gramāžā, izmēros un apjomā.

4. Spēja izvēlēties tehnoloģiskajai kartei un darba maketam atbilstošu iespiedlokšņu locījuma veidu un locīt iespiedloksnes.

5. Spēja veikt dažādus iespiedloksnes virsmas apdares darbus atbilstoši tehnoloģiskajiem norādījumiem vai iespieddarba maketam.

6. Spēja atbilstoši sējuma veidam veikt bloka izgatavošanu un apdari, izgatavot mīksto vai cieto vāku, veikt vāku apdari un ievākot iespieddarbu.

7. Spēja plānot veicamo darbu secību un termiņus, noformēt darba procesā nepieciešamo dokumentāciju.

8. Spēja izvērtēt sava darba kvalitāti, sagatavot atskaiti par veikto darbu un uzņemties atbildību par darba rezultātiem.

9. Spēja strādāt komandā vai individuāli.

10. Spēja ievērot vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipus.

11. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

12. Spēja papildināt savas profesionālās zināšanas, sekot līdzi iespieddarbu apstrādes tehnoloģiju attīstībai, jaunākajiem materiāliem un iekārtām.

13. Spēja izvērtēt iegūtās zināšanas un pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā, lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

15. Spēja ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus un sniegt pirmo palīdzību.

4.39.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Strādāt ar tehnoloģisko karti, iespieddarba maketu un citu tehnisko dokumentāciju.

2. Ievērot tehnoloģiskās kartes, iespieddarba maketa un citas tehniskās dokumentācijas prasības par iespiedprodukcijas iesiešanu un apstrādi.

3. Sagatavot darba uzdevumam atbilstošus iespieddarba apstrādes materiālus.

4. Sagatavot darbam un lietot iespieddarbu apstrādes iekārtas, izvēlēties un lietot atbilstošus instrumentus.

5. Rīkoties saskaņā ar iespieddarbu apstrādes iekārtu un instrumentu lietošanas instrukcijām, darba drošības un veselības aizsardzības noteikumiem.

6. Veikt iespiedloksnes virsmas apstrādes darbus atbilstoši tehnoloģiskajai kartei, iespieddarba maketam vai citai tehniskajai dokumentācijai.

7. Veikt bloka izgatavošanas un apstrādes darbus, izgatavot vāku un ievākot iespieddarbu.

8. Plānot savu darbu un dokumentēt uzdevuma izpildi.

9. Vērtēt paveiktā darba kvalitāti un atbilstību darba uzdevumam.

10. Komunicēt un sadarboties ar kolēģiem, ievērojot vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipus.

11. Iegūt, vērtēt, atlasīt un izmantot profesionālo informāciju.

12. Pilnveidot profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamās zināšanas un prasmes.

13. Pārvaldīt valsts valodu.

14. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

15. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

16. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

17. Ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

18. Ievērot ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

19. Sniegt pirmo palīdzību.

4.39.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. iespieddarbu sagatavošana iespiešanai un iespiešana;

1.2. informācijas ieguves paņēmieni;

1.3. arodveselības pamati;

1.4. ergonomikas principi.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. iespieddarbu apstrādes iekārtas;

2.2. iespieddarbu apstrādes materiāli, to sastāvs, īpašības un lietošana apstrādes procesos;

2.3. iespiedlokšņu veidi un elementi, papildelementu veidi, to piestiprināšana blokam;

2.4. tehnoloģiskās dokumentācijas noformēšana;

2.5. kompozīcijas pamati;

2.6. saskarsmes psiholoģija;

2.7. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. iespieddarbu apstrādes procesu tehnoloģijas;

3.2. papīra un kartona formāti;

3.3. iespiedlokšņu virsmas apstrādes tehnoloģijas;

3.4. bloka izgatavošanas, sastiprināšanas un apdares tehnoloģijas;

3.5. vāku izgatavošanas un ievākošanas tehnoloģijas;

3.6. valsts valoda;

3.7. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.8. vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipi;

3.9. darba aizsardzības prasības;

3.10. vides aizsardzības prasības;

3.11. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

3.12. darba tiesisko attiecību normas;

3.13. pirmā palīdzība.

4.40. Teksta ievadītāja profesijas standarts

4.40.1. Vispārīgi jautājumi

1. Profesijas nosaukums – teksta ievadītājs.

2. Profesijas kods – 4132 11.

4.40.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– teksta ievadītājs ievada, labo, formatē tekstu, pievieno tekstam grafiskos elementus un attēlus, sūta un saņem teksta dokumentus, izmantojot informācijas tehnoloģijas, profesionālās datorprogrammas un biroja tehniku.

Teksta ievadītājs strādā uzņēmumos, var būt pašnodarbināta persona vai individuālais komersants.

4.40.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja ātri un precīzi ievadīt tekstu.

2. Spēja noteikt un organizēt darbu izpildes secību.

3. Spēja labot tekstu, veidot tā salikuma stilu un pievienot tekstam nepieciešamos grafiskos elementus un attēlus.

4. Spēja izvēlēties un lietot atbilstošus teksta, grafiskos redaktorus vai tabulu procesorus un izmantot biroja tehniku.

5. Spēja nodrošināt valodas ortogrāfijas un interpunkcijas normu ievērošanu.

6. Spēja nodrošināt teksta saglabāšanu un rezerves kopēšanu atbilstoši tehniskajām prasībām.

7. Spēja izvērtēt sagatavotā teksta kvalitātes atbilstību darba uzdevumam, aizpildīt darba procesā nepieciešamo dokumentāciju un būt atbildīgam par sava darba rezultātu.

8. Spēja saskaņot ar citiem speciālistiem un klientiem ievadīto tekstu un, ja nepieciešams, to koriģēt.

9. Spēja sadarboties ar kolēģiem, citiem izdevniecības speciālistiem un klientiem.

10. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus un darba tiesisko attiecību normas.

11. Spēja sekot līdzi izdevējdarbības, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm, pastāvīgi iepazīties ar valodas lietojuma normu aktualitātēm.

12. Spēja izvērtēt un pastāvīgi pilnveidot iegūtās profesionālās zināšanas un prasmes.

13. Spēja sazināties valsts valodā un lietot profesionālo terminoloģiju.

14. Spēja sazināties vienā svešvalodā profesionālās saziņas līmenī.

15. Spēja ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus, vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

16. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

4.40.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Ievadīt, formatēt un datorrakstā veidot salikuma stilu visu veidu tekstiem.

2. Izvērtēt darba apjomu un izvēlēties darbu izpildes secību un termiņu.

3. Pievienot tekstam nepieciešamos grafiskos elementus un attēlus.

4. Veidot grafiskās tabulas, skenēt un ievietot attēlus.

5. Noformēt tekstu atbilstoši lietvedības normatīvo aktu vai iespieddarbu noformēšanas prasībām.

6. Sagatavot, saglabāt un nodot tekstu saskaņošanai nepieciešamajos formātos.

7. Ieviest labojumus pēc korektūras lasīšanas, sagatavot un nosūtīt tekstu tālākai apstrādei.

8. Veikt teksta rezerves kopēšanu.

9. Sadarboties ar kolēģiem, citiem izdevniecības speciālistiem un klientiem.

10. Izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus, lietot biroja tehniku un datorprogrammas.

11. Sagatavot un nosūtīt teksta elektronisko versiju.

12. Ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

13. Pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

14. Pārvaldīt valsts valodu.

15. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

16. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

17. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

18. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

19. Sniegt pirmo palīdzību.

4.40.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. poligrāfijas tehnoloģijas pamati;

1.2. poligrāfijas materiālu veidi un lietošana iespiedprodukcijas izgatavošanas procesos;

1.3. papīra, papīra izstrādājumu klasifikācija un izmantošana iespiedprodukcijas izgatavošanas procesos;

1.4. burtu dizaina teorija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ievadītā teksta kvalitātes parametri;

2.2. attēlu, grafisko elementu sagatavošanas un apstrādes pamatprincipi;

2.3. kompozīcijas pamati;

2.4. maketēšanas pamati;

2.5. iespieddarba sagatavošanas pamatprincipi;

2.6. saskarsmes psiholoģija;

2.7. izdevējdarbības pamati;

2.8. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. teksta ievadīšana un formatēšana;

3.2. teksta stilu veidošana;

3.3. teksta, grafisko un tabulu redaktoru lietošana;

3.4. korektūru zīmes un to lietošana;

3.5. korektūras ielabošana;

3.6. "aklā" teksta ievadīšanas metode un ātro taustiņu kombinācijas;

3.7. e-pasts, citas komunikācijas programmas;

3.8. dokumentu augšupielāde un lejupielāde;

3.9. datorprogrammu lietošana;

3.10. biroja tehnikas lietošana;

3.11. valsts valoda;

3.12. latviešu valodas ortogrāfija un interpunkcija;

3.13. latviešu literārās valodas stili;

3.14. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.15. dokumentu noformēšanas noteikumi;

3.16. darba aizsardzības prasības;

3.17. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.18. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

3.19. vides aizsardzības prasības;

3.20. komercdarbības pamati;

3.21. darba tiesisko attiecību normas;

3.22. pirmā palīdzība.

4.41. Noliktavas darbinieka profesijas standarts

4.41.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – noliktavas darbinieks.

2. Profesijas kods – 4321 08.

4.41.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– noliktavas darbinieks atbilstoši instrukcijām veic preču aprites darbus, kas ietver preču saņemšanu, kvalitātes pārbaudi, pakošanu, šķirošanu, izvietošanu (uzglabāšanai noliktavā), komplektēšanu, izsniegšanu, uzglabāšanas apstākļu kontrolēšanu, kā arī atbilstošu dokumentu noformēšanu; piedalās regulārā noliktavas apsekošanā.

Noliktavas darbinieks strādā mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības vai ražošanas uzņēmumu noliktavās, kā arī citu uzņēmumu noliktavās.

4.41.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja iepazīties un izprast ar darba izpildi saistītos dokumentus, pārzināt profesijai saistošos normatīvos aktus un starptautiskos dokumentus.

2. Spēja pārzināt noliktavu plānus, noliktavu iekārtas un tehniku.

3. Spēja noteikt kravai un darba uzdevumam atbilstošu vietu noliktavā un lietot atbilstošu iekārtu un tehniku.

4. Spēja pieņemt un izvietot preču kravu, novērtēt tās atbilstību pavaddokumentiem un kvalitātes rādītājiem.

5. Spēja noteikt kravas transporta veidu, izvēlēties un lietot tam atbilstošu iekraušanas un izkraušanas tehniku.

6. Spēja identificēt specifisku kravu un ievērot specifisku kravu aprites noteikumus.

7. Spēja nolasīt un saprast kravas pavaddokumentos ietverto informāciju.

8. Spēja identificēt un noformēt kravas dokumentus atbilstoši darba uzdevumam, aizpildīt nepieciešamās veidlapas.

9. Spēja lietot biroja tehniku, datortehniku un specifiskās noliktavas datorprogrammas.

10. Spēja identificēt un nolasīt uz plombas esošo informāciju, salīdzināt ar kravas pavaddokumentiem, ja nepieciešams, noņemt plombu un fiksēt šo darbību atbilstošā veidlapā.

11. Spēja identificēt kravas iepakojumu, tā atbilstību iepakojuma standartiem un nolasīt uz iepakojuma esošos apzīmējumus.

12. Spēja izvēlēties atbilstošu iepakojuma materiālu un pakot kravu.

13. Spēja izvēlēties kravai atbilstošu marķējumu un marķēt to, marķēšanā ievērojot starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasības.

14. Spēja lietot kravas uzmērīšanas un temperatūras kontroles mērinstrumentus, ja nepieciešams, veikt kravas uzmērīšanu un temperatūras kontroli, nolasīt un fiksēt mērījumus.

15. Spēja regulāri piedalīties noliktavas apsekošanā.

16. Spēja saņemt uzdevumu un uzklausīt norādījumus.

17. Spēja sadarboties un sniegt informāciju kravas saņēmējam.

18. Spēja ievērot kravas un preču šķirošanas loģiku.

19. Spēja identificēt brāķētu un norakstītu kravu, kā arī kravu, kam ir beidzies realizācijas termiņš.

20. Spēja lietot specifisku datorprogrammatūru un ierīci preces koda nolasīšanai.

21. Spēja sazināties rakstveidā un mutvārdos valsts valodā un vienā svešvalodā, t.sk. izmantojot mūsdienu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un lietojot profesionālo terminoloģiju.

22. Spēja sakopt un uzturēt kārtībā darba vietu.

23. Spēja ievērot sanitārās un higiēnas normas.

24. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

25. Spēja noteikt darba vietas un darba aprīkojuma atbilstību darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasībām, nepieciešamības gadījumā atbilstoši rīkojoties.

26. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

27. Spēja darba procesā izvēlēties un lietot pareizus, ergonomiskus un drošus darba paņēmienus.

28. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

29. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

30. Spēja ievērot profesionālās saskarsmes principus.

31. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

32. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

33. Spēja patstāvīgi veikt darba pienākumus un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

4.41.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Iepazīties un izprast ar darba izpildi saistītos dokumentus, pārzināt profesijai saistošos normatīvos aktus un starptautiskos dokumentus.

2. Lasīt un saprast darba procesam nepieciešamo tehnisko dokumentāciju.

3. Pārzināt noliktavas plānus un iekārtas.

4. Prasme lietot noliktavas iekārtas un instrumentus.

5. Pieņemt un izvietot preču kravas.

6. Lietot iekraušanas un izkraušanas tehniku.

7. Izvērtēt kravas atbilstību pavaddokumentiem un kvalitātes rādītājiem.

8. Atpazīt specifisku kravu un ievērot specifisku kravu aprites noteikumus.

9. Nolasīt un saprast kravas pavaddokumentos ietverto informāciju.

10. Noformēt kravas dokumentus.

11. Lietot biroja tehniku, datortehniku un specifiskās noliktavas datorprogrammas.

12. Identificēt un nolasīt uz plombas esošo informāciju, salīdzināt to ar kravas pavaddokumentiem, ja nepieciešams, noņemt plombu un fiksēt šo darbību atbilstošos dokumentos.

13. Noteikt kravas iepakojumu un tā atbilstību kravas iepakojuma standartiem.

14. Lasīt uz kravas iepakojuma esošos apzīmējumus.

15. Izvēlēties atbilstošu iepakojuma materiālu un iepakot kravu.

16. Izvēlēties atbilstošu kravas marķējumu un marķēt kravu, ievērojot marķēšanas starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasības.

17. Lietot kravas uzmērīšanas un temperatūras kontroles mērinstrumentus.

18. Veikt kravas uzmērīšanu un temperatūras kontroli, nolasīt un fiksēt mērījumus.

19. Piedalīties noliktavas apsekošanā.

20. Identificēt brāķētu un norakstītu kravu, kā arī kravu, kam ir beidzies realizācijas termiņš.

21. Lietot specifisku datorprogrammatūru un ierīci preces koda nolasīšanai.

22. Ievērot kravas un preču šķirošanas loģiku.

23. Sadarboties un uzklausīt norādījumus, sniegt ar darba uzdevuma izpildi saistītu informāciju transportlīdzekļa vadītājam un kravas saņēmējam.

24. Veikt darbu noteiktā laikā un termiņā.

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

27. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

28. Sakopt un uzturēt kārtībā darba vietu.

29. Ievērot sanitārās un higiēnas normas.

30. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

31. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

32. Lietot pareizus, ergonomiskus un veselībai drošus darba paņēmienus.

33. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

34. Sniegt pirmo palīdzību.

35. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

36. Ievērot profesionālās saskarsmes principus.

37. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

38. Pilnveidot savas profesionālās prasmes, iegūt un izvērtēt jaunu profesionālo informāciju.

4.41.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī – zināšanas par profesijai saistošiem normatīvajiem aktiem.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. transporta veidi;

2.2. kravu veidi;

2.3. noliktavu telpu un teritoriju plāni;

2.4. konvencijas un starptautiskie līgumi, kas regulē kravas pārvadājumus ar autotransportu (CMR, ADR, TIR, ATP).

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. noliktavu veidi;

3.2. noliktavas aprites procesi, tehnoloģiskās metodes un nosacījumi;

3.3. iekraušanas un izkraušanas tehnika un principi;

3.4. noliktavas transporta/tehnikas lietošanas noteikumi;

3.5. noliktavas satiksmes noteikumi;

3.6. preču, produkcijas un citu kravu uzglabāšanas prasības (noteikumi, režīmi);

3.7. pavaddokumentu veidi, t.sk. specifisko kravu pavaddokumenti;

3.8. dokumentu noformēšanas tehniskās prasības;

3.9. specifiskās noliktavas uzskaites lietojumprogrammas un datubāzu lietošana;

3.10. iepakojuma veidi un materiāli;

3.11. iepakojuma speciālie apzīmējumi;

3.12. iepakošanas veidi, metodes un tehnoloģijas;

3.13. marķējuma nolasīšanas iekārtas;

3.14. marķēšanas metodes;

3.15. plombu veidi un plombēšanas tehnoloģija;

3.16. mērinstrumentu veidi un lietošana;

3.17. fizikālās mērvienības un to noteikšanas metodes;

3.18. loģikas pamati;

3.19. lietišķā komunikācija (t.sk. rakstveida);

3.20. saskarsmes psiholoģija;

3.21. valsts valoda;

3.22. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.23. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

3.24. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.25. darba aizsardzība (t.sk. pirmā palīdzība), elektrodrošība un ugunsdrošība;

3.26. arodveselība un ergonomika;

3.27. vides aizsardzības prasības;

3.28. biroja tehnika, veidi un specifiskās funkcijas;

3.29. darba tiesisko attiecību normas.

4.42. Sausās būves montētāja profesijas standarts

4.42.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – sausās būves montētājs.

2. Profesijas kods – 7111 04.

4.42.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– sausās būves montētājs atbilstoši tehniskajam uzdevumam sausās būves tehniķa vai struktūrvienības vadītāja pakļautībā veic ārējo un iekšējo sienu apšuvuma, starpsienu konstrukciju, piekārto griestu, grīdu konstrukciju, logu, durvju un citu konstrukciju montāžas darbus ar sausās būves tehnoloģijām, darbā izmantojot ģipškartonu, metāla karkasa profilus un izolācijas materiālus, ģipsi, ģipša lējumus un dekoratīvos dizaina elementus; veic virsmu apdari – špaktelēšanu, apmešanu, kā arī siltināšanu no iekšpuses un ārpuses, ievērojot būvfizikālās, dizaina projekta, akustikas, ugunsdrošības un siltumtehnikas prasības un saistošos normatīvos aktus.

Sausās būves montētājs strādā būvuzņēmumos, kas nodarbojas ar ēku būvniecības darbiem.

4.42.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja organizēt ergonomiski ērtu un drošu darba vietu, nosakot un norobežojot savu darba zonu.

2. Spēja pārvietot būvmateriālus, uzstādīt un jaukt sastatnes, veikt elektrības un ūdens pieslēgumu tiešai darba organizēšanai.

3. Spēja lietot individuālos un kolektīvos aizsardzības līdzekļus un sniegt pirmo palīdzību.

4. Spēja atbilstoši kompetencei plānot nepieciešamos resursus, aprēķināt materiālu patēriņu un darbietilpību.

5. Spēja ievērot darba vadītāja noteiktos termiņus, organizēt savu darba laiku, ievērot izpildes grafiku un darba tiesisko attiecību normas.

6. Spēja paaugstināt kvalifikāciju un apmācīt jaunos darbiniekus.

7. Spēja pārbaudīt un novērtēt darba virsmu (vizuāli, mehāniski, ar instrumentiem, ar speciāliem mērinstrumentiem), veikt virsmas apstrādi (slīpēšana, gruntēšana).

8. Spēja izvēlēties materiālus darba uzdevumam un strādāt ar tiem atbilstoši laikapstākļiem un tehniskajiem noteikumiem.

9. Spēja sagatavot (piegriezt, uzklāt, sajaukt u.tml.) izolācijas materiālus iestrādāšanai un iestrādāt izolācijas materiālus atbilstoši noteiktai kvalitātes pakāpei.

10. Spēja sagatavot sausās būves un apmetuma mašīnas, darbgaldus un instrumentus lietošanai, kā arī uzturēt tos darba kārtībā.

11. Spēja lietot sausās būves un apmetuma mašīnas, darbagaldus un instrumentus atbilstoši tehniskajai dokumentācijai un praktiskajam uzdevumam.

12. Spēja veikt dažādu materiālu griešanas, frēzēšanas, urbšanas, līmēšanas un montāžas darbus.

13. Spēja ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietojot sausās būves un apmetuma mašīnas, darbagaldus un instrumentus, iekārtot drošu un ergonomiski ērtu darba vietu, lietot drošus darba paņēmienus, kā arī individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

14. Spēja novietot, uzglabāt un pārvietot būvmateriālus, iekārtas un sastatnes, veikt elektrības un ūdens pieslēgumu, plānot materiālu un instrumentu izmantošanu individuālajā darbā.

15. Spēja veikt uzmērījumus un marķēšanu atbilstoši tehniskā un dizaina projekta prasībām, izvēlēties un lietot atbilstošus mērinstrumentus.

16. Spēja veidot konstruktīvo karkasu, konstrukciju apšūšanu ar būvmateriāliem, iestrādāt izolācijas materiālus, veikt logu, durvju bloku un traversu montāžu, lietot stiprināšanas paņēmienus un līdzekļus.

17. Spēja sagatavot nepieciešamos materiālus, veikt virsmu apmešanas, špaktelēšanas darbus, veikt virsmas korekciju atbilstoši noteiktai kvalitātes pakāpei un dizaina projekta prasībām.

18. Spēja uzmērīt un novērtēt paveikto darbu.

19. Spēja savākt, šķirot un pārvietot būvgružus, novērtēt materiālu atlikumu izmantojamību.

20. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, kā arī veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

21. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

22. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

23. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.42.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Noteikt un norobežot savu darba zonu.

2. Pārvietot būvmateriālus sava darba veikšanai.

3. Uzstādīt un jaukt sastatnes.

4. Veikt elektrības un ūdens pieslēgumu tiešai darba organizēšanai.

5. Lasīt tehnisko un dizaina projektu, kā arī citu tehnisko dokumentāciju.

6. Aprēķināt nepieciešamo materiālu patēriņu un darbietilpību.

7. Informēt struktūrvienības vadītāju vai sausās būves tehniķi par nepieciešamajiem resursiem un termiņiem.

8. Novērtēt situācijas bīstamību un veikt preventīvos pasākumus.

9. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, lietot individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

10. Iekārtot drošu un ergonomiski ērtu darba vietu.

11. Lietot drošus darba paņēmienus.

12. Pārbaudīt un novērtēt darba virsmu (vizuāli, mehāniski, ar instrumentiem, ar speciāliem mērinstrumentiem).

13. Izvēlēties un sagatavot materiālus lietošanai atbilstoši darba uzdevumam.

14. Veikt materiālu griešanas, frēzēšanas, urbšanas un līmēšanas darbus.

15. Veidot konstruktīvo karkasu.

16. Veikt konstrukciju apšūšanu ar būvmateriāliem.

17. Veikt logu, durvju bloku un traversu montāžu.

18. Iestrādāt izolācijas materiālus.

19. Veikt apmešanas darbus atbilstoši noteiktai kvalitātes pakāpei.

20. Slīpēt un gruntēt virsmas.

21. Veikt virsmu un ģipškartona šuvju špaktelēšanu atbilstoši virsmas kvalitātes prasībām.

22. Veikt virsmas korekciju atbilstoši dizaina projekta prasībām.

23. Lietot stiprināšanas paņēmienus un līdzekļus.

24. Izgatavot un montēt dekoratīvos dizaina un akustiskos elementus (ģipša, poliuretāna u.c. izstrādājumus).

25. Lietot sausās būves un apmetuma mašīnas.

26. Novērtēt sausajā būvē izmantojamo mašīnu un instrumentu tehnisko stāvokli.

27. Veikt sausajā būvē izmantojamo mašīnu un instrumentu tehnisko apkopi.

28. Organizēt savu darba laiku un ievērot izpildes grafiku.

29. Novērtēt laikapstākļus un ievērot tehniskos noteikumus.

30. Strādāt ar kravu pārvietošanas tehniku.

31. Novērtēt materiālu atlikumu izmantojamību.

32. Identificēt bīstamos atkritumus.

33. Izvēlēties un lietot nepieciešamos mērinstrumentus (līmeņrādi, mērlenti, nivelieri u.c.).

34. Izvēlēties tehnoloģisko procesu, ievērojot būvniecības norisi.

35. Aprēķināt paveiktā darba apjomu un vērtību.

36. Patstāvīgi organizēt savu darbu, analizēt darba gaitu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

37. Veikt jauno darbinieku apmācību, apgūt un lietot jaunas tehnoloģijas, instrumentus un materiālus.

38. Sniegt pirmo palīdzību.

39. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

40. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

41. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

42. Pārvaldīt valsts valodu.

43. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

44. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.42.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. būvtehnika;

1.2. akustiskais projekts;

1.3. ugunsdrošības projekts;

1.4. tehniskā rasēšana;

1.5. būvniecības normatīvie dokumenti;

1.6. ilgtspējīgas būvniecības jēdziens;

1.7. darba laiku reglamentējošie normatīvie akti;

1.8. ergonomika.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. būvdarbi;

2.2. projekta dokumentācija, dizaina projekts;

2.3. būvfizika;

2.4. tīkla grafiks vai kalendāra plāns;

2.5. apmetuma funkcijas;

2.6. būvmateriālu tehniskās īpašības;

2.7. tehnoloģiskie procesi un prasības;

2.8. kvalitātes prasības;

2.9. būvgružu veidi;

2.10. būvgružu šķirošanas kārtība;

2.11. pielaides normas;

2.12. inženiertehniskās komunikācijas;

2.13. darba (izstrādes) normas;

2.14. arhitektūras un dizaina stilu vēsture;

2.15. saskarsmes pamati;

2.16. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. būvlaukuma darba organizēšana;

3.2. ēku būvkonstrukcijas (starpsienas, ārsienas, piekārtie griesti, dizaina griestu sistēmas, sienu un šahtu apšūšana, vienkāršo, dobjo un dubultgrīdu sistēmas);

3.3. sausās būves tehnoloģijas un izmantojamie materiāli;

3.4. apdares darbi un izmantojamie materiāli;

3.5. mērinstrumenti;

3.6. sausās būves un apmetuma mašīnas, darbgaldi un instrumenti (t.sk. sausās būves instrumenti, darbagaldi un mašīnas, apmetuma un frēzēšanas mašīnas);

3.7. smagumu pārvietošana, kravu pārvietošanas tehnika;

3.8. siltināšanas darbi;

3.9. izolācijas materiāli, to stiprināšanas paņēmieni un līdzekļi;

3.10. dekoratīvie elementi;

3.11. darba aizsardzība (darba aizsardzības normatīvie akti, droši darba paņēmieni, individuālie un kolektīvie darba aizsardzības līdzekļi, pirmā palīdzība);

3.12. elektrodrošība un ugunsdrošība, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.13. informācijas tehnoloģijas;

3.14. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.15. vides aizsardzība;

3.16. valsts valoda;

3.17. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.18. darba tiesisko attiecību normas.

4.43. Betonētāja profesijas standarts

4.43.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – betonētājs.

2. Profesijas kods – 7114 01.

4.43.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– betonētājs būvlaukumā ēku, autoceļu, dzelzceļu un hidrotehnisko būvju būvniecības darbos veic betona un dzelzsbetona (turpmāk – betona) konstrukciju betonēšanu vai izgatavo betona konstrukcijas būvizstrādājumu ražotnē; darbus veic betonēšanas tehniķa vai citas struktūrvienības vadītāja vadībā.

Betonētājs strādā būvuzņēmumos, būvizstrādājumu ražošanas uzņēmumos vai citos uzņēmumos.

4.43.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja izprast un ievērot normatīvo aktu prasības attiecībā uz betonēšanas darbiem.

2. Spēja izpildīt būvuzņēmuma darba kārtības un būvlaukuma iekšējās kārtības noteikumu prasības.

3. Spēja rasēt betonējamās konstrukcijas un lietot rasējumos izmantotos apzīmējumus un terminoloģiju.

4. Spēja atšķirt betonējamo būvkonstrukciju funkcionālo nozīmi.

5. Spēja lietot betonējamo konstrukciju izveidošanas un iestrādāšanas metodes un tehnoloģiskās iekārtas, kā arī izmantot betonējamo konstrukciju sastāvdaļu specifikācijas.

6. Spēja iekārtot betonēšanas darbu posmiem atbilstošas parocīgas un drošas darba vietas, kā arī lietot tam nepieciešamo aprīkojumu.

7. Spēja pārvietot būvizstrādājumus būvlaukumā, būvizstrādājumu ražotnē un darba vietā ar celšanas mehānismu vai bez tā.

8. Spēja lasīt un saprast betonējamo konstrukciju un veidņu detalizācijas rasējumus, kā arī betonēšanas darbu veikšanas projektu.

9. Spēja ievērot izpildāmo betonēšanas darbu posmu kvalitātes prasības.

10. Spēja būvlaukumā izveidot betonējamās konstrukcijas pamatni atbilstoši būvkonstrukciju rasējumam, ierīkot un nostiprināt veidņus, izveidot stiegrojumu, ievietot konstrukcijā būvizstrādājumus un ieliekamās detaļas, iestrādāt betonu un izmantot atbilstošas tehnoloģijas minēto darbu procesā.

11. Spēja būvizstrādājumu ražotnē ierīkot un nostiprināt betonējamās konstrukcijas veidņus, izveidot stiegrojumu, ievietot konstrukcijā būvizstrādājumus un ieliekamās detaļas, iestrādāt betonu un izmantot atbilstošas tehnoloģijas minēto darbu procesā.

12. Spēja apstrādāt betona virsmu atbilstoši rasējumam.

13. Spēja kopt betonu, lietojot apstākļiem atbilstošas metodes.

14. Spēja atveidņot betonētās konstrukcijas, lietojot veidņu veidiem un sistēmām atbilstošas metodes.

15. Spēja lasīt, saprast un ievērot izmantojamo būvizstrādājumu ražotāju instrukcijas.

16. Spēja lietot betona iestrādes un apstrādes tehnoloģijas, betona kopšanas metodes un atveidņošanas metodes atbilstoši veidņu veidiem un sistēmām.

17. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības un prasības būvlaukumā un būvizstrādājumu ražotnē.

18. Spēja novērtēt negadījumu bīstamību un iespējamās sekas būvlaukumā un būvizstrādājumu ražotnē, atbilstoši rīkoties nestandarta situācijās.

19. Spēja sniegt pirmo palīdzību, izmantojot pirmās palīdzības līdzekļus un pirmās palīdzības sniegšanas metodes būvlaukumā un būvizstrādājumu ražotnē.

20. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un lietot vides aizsardzības paņēmienus būvlaukumā un būvizstrādājumu ražotnē.

21. Spēja identificēt videi bīstamos atkritumus un veikt atkritumu savākšanu būvlaukumā un būvizstrādājumu ražotnē.

22. Spēja atpazīt bīstamās darba vietas un operācijas būvlaukumā un būvizstrādājumu ražotnē.

23. Spēja lietot betonētājiem nepieciešamos individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus.

24. Spēja patstāvīgi izpildīt uzdoto darbu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

25. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus saskarsmē un komunikācijā ar citiem betonētājiem un betonēšanas tehniķi.

26. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

27. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

4.43.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Izprast un ievērot normatīvo aktu prasības betonēšanas darbiem.

2. Izpildīt būvuzņēmuma darba kārtības un būvlaukuma iekšējās kārtības noteikumu prasības.

3. Rasēt betonējamās konstrukcijas un lietot rasējumos izmantotos apzīmējumus un terminoloģiju.

4. Atšķirt betonējamo konstrukciju funkcionālo nozīmi.

5. Lietot betonējamo konstrukciju izveidošanas un iestrādāšanas metodes un tehnoloģiskās iekārtas.

6. Izmantot betonējamo konstrukciju sastāvdaļu specifikācijas.

7. Iekārtot betonēšanas darbu posmam atbilstošu parocīgu un drošu darba vietu.

8. Lietot betonēšanas darbu posmiem nepieciešamo aprīkojumu.

9. Veikt būvizstrādājumu pārvietošanu būvlaukumā, ražotnē un darba vietā.

10. Ievērot izpildāmo betonēšanas darbu posmu kvalitātes prasības.

11. Lasīt betonējamo būvkonstrukciju un to elementu rasējumus.

12. Izveidot betonējamo konstrukciju pamatni atbilstoši būvkonstrukciju rasējumam.

13. Lasīt betonējamo konstrukciju veidņu detalizācijas rasējumus.

14. Ierīkot un nostiprināt betonējamās konstrukcijas veidņus.

15. Izmantot celšanas mehānismus un pārvietot būvizstrādājumus būvlaukumā, būvizstrādājumu ražotnē un darba vietā.

16. Izveidot betonējamo konstrukciju stiegrojumu atbilstoši rasējumam.

17. Ievietot betonējamajā konstrukcijā būvizstrādājumus un ieliekamās detaļas.

18. Iestrādāt betonu konstrukcijā atbilstoši rasējumiem.

19. Lietot betona iestrādes tehnoloģijas.

20. Apstrādāt būvkonstrukcijas betona virsmu atbilstoši rasējumam.

21. Lietot betona virsmas apstrādes tehnoloģijas.

22. Lasīt betonēšanas darbu veikšanas projektu.

23. Lietot apstākļiem atbilstošas betona kopšanas metodes.

24. Atveidņot betonētās konstrukcijas, lietojot veidņu veidiem un sistēmām atbilstošas metodes.

25. Lasīt, saprast un ievērot izmantojamo būvizstrādājumu ražotāju instrukcijas.

26. Ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un prasības attiecībā uz betonēšanas darbiem.

27. Lietot vides aizsardzības paņēmienus būvlaukumā un būvizstrādājumu ražotnē.

28. Atpazīt bīstamas darba vietas un operācijas, novērtēt negadījumu bīstamību un iespējamās sekas būvlaukumā un būvizstrādājumu ražotnē.

29. Rīkoties nestandarta situācijās, izmantojot pirmās palīdzības līdzekļus un pirmās palīdzības sniegšanas metodes būvlaukumā un būvizstrādājumu ražotnē.

30. Identificēt videi bīstamos atkritumus būvlaukumā un būvizstrādājumu ražotnē.

31. Veikt atkritumu savākšanu būvlaukumā un būvizstrādājumu ražotnē.

32. Lietot individuālos un kolektīvos darba aizsardzības līdzekļus būvlaukumā un būvizstrādājumu ražotnē.

33. Sniegt pirmo palīdzību.

34. Patstāvīgi izpildīt uzdoto darbu, uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

35. Pārvaldīt valsts valodu.

36. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

37. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

38. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

39. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus saskarsmē un komunikācijā.

4.43.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. civilā aizsardzība;

1.2. profesionālā etiķete;

1.3. ilgtspējīgas būvniecības jēdziens.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. normatīvie akti betonēšanas darbiem;

2.2. stiegrojumu veidi un klases;

2.3. stiegrojuma palīgmateriāli;

2.4. betona veidi un klases;

2.5. betona piedevas;

2.6. betona virsmas veidi;

2.7. betona virsmas aizsargājošie materiāli;

2.8. betona kopšanas materiāli;

2.9. saskarsme;

2.10. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. betonēšanas darbu veikšanas projekts;

3.2. būvniecības terminoloģija un grafiskie apzīmējumi;

3.3. betonēšanas darbos izmantojamie būvmateriāli un būvizstrādājumi;

3.4. būvniecības rasēšana;

3.5. betonēšanas darbu tehnoloģija, iekārtas, organizācija;

3.6. pamatņu veidi un izveidošanas metodes;

3.7. kravu pārvietošana;

3.8. stiegrošanas darbu metodes un paņēmieni;

3.9. betona virsmas apstrādes tehnoloģijas un paņēmieni;

3.10. betona kopšanas tehnoloģijas un paņēmieni;

3.11. veidņu kopšanas tehnoloģijas, paņēmieni un materiāli;

3.12. kvalitātes noteikšanas ierīces un instrumenti;

3.13. betona iestrādes tehnoloģijas un paņēmieni;

3.14. atveidņošanas tehnoloģijas un paņēmieni;

3.15. veidņu veidi un sistēmas, izveidošanas metodes;

3.16. betona un dzelzsbetona konstrukciju izveidošanas tehnoloģijas un paņēmieni;

3.17. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.18. darba aizsardzība un darba aizsardzības līdzekļi, to lietošana;

3.19. pirmā palīdzība;

3.20. elektroapgādes ierīces un to lietošana;

3.21. ugunsdrošība, ugunsdzēsības līdzekļi un to lietošana;

3.22. vides aizsardzība, atkritumu savākšanas tehnoloģijas un paņēmieni;

3.23. darba tiesisko attiecību normas;

3.24. valsts valoda;

3.25. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī.

4.44. Ofseta iespiedēja palīga profesijas standarts

4.44.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – ofseta iespiedēja palīgs.

2. Profesijas kods – 7322 03.

4.44.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– ofseta iespiedēja palīgs ofseta iespiedēja vadībā piedalās daudzveidīgu dažādas sarežģītības pakāpes iespieddarbu izgatavošanā ar ofseta tehnoloģiju; izmanto atbilstošas ofseta iespiediekārtas, palīgiekārtas, aprīkojumu, instrumentus, mērierīces un poligrāfijas materiālus, ražošanas procesa gaitā veic iespieddarbu kvalitātes pārbaudi.

Ofseta iespiedēja palīgs strādā tipogrāfijās.

4.44.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja lasīt un lietot darba uzdevumam atbilstošu tehnoloģisko karti vai citu tehnisko dokumentāciju.

2. Spēja sagatavot un lietot ofseta iespiediekārtas, palīgiekārtas, aprīkojumu, instrumentus un mērierīces.

3. Spēja pārbaudīt un izvērtēt poligrāfijas materiālu atbilstību iespiešanas procesiem.

4. Spēja izvērtēt iespiedformu kvalitāti.

5. Spēja lasīt krāsu skalu.

6. Spēja iespiešanas procesā izmantot dažādus poligrāfijas materiālus un ražošanas procesa gaitā izvērtēt iespieddarba kvalitāti.

7. Spēja veikt ofseta iespiediekārtu, palīgiekārtu, aprīkojuma un instrumentu tehniskās apkopes darbus, ievērojot lietošanas instrukcijās noteiktās prasības.

8. Spēja izvērtēt sava darba kvalitāti atbilstoši darba pienākumiem un kompetencei, atbildēt par sava darba rezultātu un aizpildīt darba procesā nepieciešamo dokumentāciju.

9. Spēja strādāt komandā, ievērojot vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipus un darba tiesisko attiecību normas.

10. Spēja pastāvīgi sekot līdzi ofseta iespiedtehnoloģijas attīstības procesiem, iepazīties ar jaunākajām palīgiekārtām, aprīkojumu, instrumentiem, mērierīcēm un poligrāfijas materiāliem.

11. Spēja izvērtēt iegūtās zināšanas un prasmes, kā arī pastāvīgi pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

12. Spēja sazināties valsts valodā, vienā svešvalodā un lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā.

13. Spēja ievērot darba aizsardzības un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

14. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

4.44.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Lasīt un lietot darba uzdevumam atbilstošu tehnoloģisko karti vai citu tehnisko dokumentāciju.

2. Sagatavot iespiešanai vai nomainīt iespiedformas un darba izpildei nepieciešamos poligrāfijas materiālus.

3. Sagatavot iespiešanas procesam nepieciešamās ofseta iespiediekārtas, palīgiekārtas, aprīkojumu un krāsu aparātus.

4. Izvērtēt iespiedformu kvalitāti.

5. Pārbaudīt, sagatavot un atbilstoši kompetencei izvērtēt poligrāfijas materiālu atbilstību iespiešanas procesam.

6. Pārbaudīt un izvērtēt iespiedloksnes atbilstību maketam.

7. Veikt krāsas un ūdens līdzsvara kontrolmērījumus iespiešanas procesā.

8. Lietot krāsu kontroles mērierīces.

9. Veikt iespieddarba kontroles mērījumus.

10. Veikt ofseta iespiediekārtu, palīgiekārtu, aprīkojuma un instrumentu tehniskās apkopes darbus.

11. Ievērot ofseta iespiediekārtu, palīgiekārtu, aprīkojuma, instrumentu un mērierīču lietošanas instrukcijas.

12. Ievērot darba un vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

13. Ievērot darba drošības un veselības aizsardzības prasības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus.

14. Pilnveidot profesionālo kvalifikāciju.

15. Pārvaldīt valsts valodu.

16. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

17. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

18. Komunicēt un sadarboties ar kolēģiem.

19. Ievērot vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipus.

20. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

21. Ja nepieciešams, sniegt pirmo palīdzību.

4.44.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. reprocesu pamati;

1.2. iespieddarbu izgatavošanas tehnoloģiskās plānošanas pamatprincipi;

1.3. mehānikas pamati;

1.4. iespieddarbu apstrādes tehnoloģiskie procesi;

1.5. papildapstrādes procesi;

1.6. montāžas izklājuma sagatavošana;

1.7. izdevējdarbības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. pirmsdrukas iekārtu darbības pamatprincipi;

2.2. iespiedfailu sagatavošanas pamatprincipi tiražēšanai;

2.3. iespiedtehnoloģiju pamatprincipi, iespiedformu veidi, izgatavošanas tehnoloģijas un kvalitātes kontroles elementi;

2.4. iespiedprodukcijas sējumu tipi;

2.5. iespiedlokšņu apstrādes pamatprincipi;

2.6. giljotīnas darbības principi;

2.7. poligrāfijas materiālu sagatavošana;

2.8. krāsu teorija;

2.9. papīra, papīra izstrādājumu un citu poligrāfijas materiālu sastāvs un izgatavošana;

2.10. iespiedkrāsu veidi, to izgatavošanas tehnoloģija, ķīmiskās un fizikālās īpašības, lietošana iespiedprodukcijas iespiešanas procesos;

2.11. maketēšanas pamati;

2.12. poligrāfijas kvalitātes parametri;

2.13. saskarsmes psiholoģija;

2.14. komercdarbības pamati;

2.15. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. rastra veidi, lineatūra un leņķi;

3.2. ofseta iespiediekārtu veidi un darbības principi;

3.3. ofseta iespiešanas tehnoloģija;

3.4. poligrāfijas nozares standarti;

3.5. iespieddarba kvalitātes kontroles elementi;

3.6. poligrāfijas materiālu formāti un veidi;

3.7. poligrāfijas iespiedmateriālu savstarpējā saderība;

3.8. poligrāfijas materiālu uzglabāšana un aklimatizācija;

3.9. krāsu kontroles skalas, to nozīme un lietojums;

3.10. valsts valoda;

3.11. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.12. tehnoloģiskās dokumentācijas noformēšana atbilstoši kompetencei;

3.13. darba aizsardzības prasības;

3.14. vispārējās un profesionālās ētikas pamatprincipi;

3.15. ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumi;

3.16. vides aizsardzības prasības;

3.17. darba tiesisko attiecību normas;

3.18. pirmā palīdzība.

4.45. Dokera profesijas standarts

4.45.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – dokers.

2. Profesijas kods – 8343 14.

4.45.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– dokers ir darbinieks, kas atbilstoši darba uzdevumam ostas teritorijā veic kravu stropēšanu, iekraušanu, izkraušanu tālākai transportēšanai ar pārkraušanas mehānismu vai bez tā, nodrošinot kravu drošu pārvietošanu.

Dokers strādā uzņēmumos, kas veic kravu uzglabāšanu un pārkraušanu ostā.

4.45.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja izvēlēties darba uzdevuma izpildei nepieciešamās iekārtas, tehniku un palīgierīces.

2. Spēja novērtēt tehnikas, iekārtu un palīgierīču gatavību darbam.

3. Spēja vadīt kravas iekraušanas, izkraušanas un pārvietošanas tehniskos līdzekļus un iekārtas, iekraut, izkraut un pārvietot kravu atbilstoši ostas noteikumiem.

4. Spēja ievērot ceļu satiksmes noteikumus ostas teritorijā.

5. Spēja strādāt atbilstoši nozares normatīvo aktu, starptautisko dokumentu, tehnikas, iekārtu un palīgiekārtu lietošanas noteikumiem un instrukcijām.

6. Spēja piemērot kravas izmēriem vai tilpumam atbilstošas iekārtas, tehniku un palīgiekārtas.

7. Spēja tehnoloģiski pareizi salikt un nostiprināt kravas un kravas vienības.

8. Spēja atbilstoši tehnoloģijai un noteikumiem pārvietot un lietot iekārtas, palīgiekārtas un palīgmateriālus.

9. Spēja ievērot pareizu palīgiekārtu piekabināšanas secību.

10. Spēja veikt stropēšanas darbus.

11. Spēja novērtēt kravas stropējuma un stiprinājuma atbilstību kravas pārvietošanas prasībām.

12. Spēja novērtēt kravas stabilitāti, izmēra un svara atbilstību transportēšanai.

13. Spēja skaidri un nepārprotami signalizēt, kā arī saprast signālus kravas pārvietošanai.

14. Spēja izmantot rāciju un citas saziņas ierīces.

15. Spēja orientēties kravas transporta uzbūvē un atšķirībās.

16. Spēja lasīt un lietot kravas veidam atbilstošo tehnoloģisko karti.

17. Spēja mērīt un noteikt kravas un tilpņu izmērus vai tilpumu.

18. Spēja noteikt un pārvietot kravas atlikumus atbilstoši tehnoloģijai un instrukcijām.

19. Spēja orientēties ostas teritorijā, noliktavā un takelāžā.

20. Spēja orientēties kuģa kravas izvietojuma plānā (kargo plāns), marķējumos un kravas pavaddokumentos.

21. Spēja strādāt augstumā.

22. Spēja novērtēt savu gatavību darbam un konkrēta darba uzdevuma izpildei.

23. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā, kā arī lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā, izmantojot mūsdienu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

24. Spēja noteikt darba vietas un darba aprīkojuma atbilstību darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasībām, ja nepieciešams, rīkoties atbilstoši darba aizsardzības normām.

25. Spēja plānot un organizēt savu darbu, ievērojot Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS kodekss) prasības, kuģu trauksmes signālus, specifiskās ostu drošības prasības un darba aizsardzības prasības, kā arī Starptautiskā jūras bīstamo kravu kodeksa (IMDG kodekss) prasības.

26. Spēja darba procesā izvēlēties un lietot pareizus, ergonomiskus un drošus darba paņēmienus.

27. Spēja izmanot darba uzdevuma izpildei atbilstošu darba apģērbu, lietot individuālos aizsardzības līdzekļus un atpazīšanas zīmes.

28. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

29. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības un veikt darba pienākumus, nekaitējot videi.

30. Spēja sakopt un uzturēt kārtīgu darba vietu, tehniku un iekārtas.

31. Spēja strādāt komandā atbilstoši profesionālās saskarsmes normām.

32. Spēja ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

33. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

34. Spēja pašizglītoties un pilnveidot profesionālās kompetences.

35. Spēja patstāvīgi veikt darba pienākumus un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

4.45.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Identificēt un izvēlēties darba uzdevuma izpildei nepieciešamās iekārtas, tehniku un palīgierīces.

2. Noteikt tehnikas, iekārtu un palīgierīču gatavību darbam.

3. Novērtēt darba vietas drošību darba izpildes uzsākšanai.

4. Vadīt kravas iekraušanas, izkraušanas un pārvietošanas tehniskos līdzekļus un iekārtas atbilstoši ostas noteikumiem.

5. Iekraut, izkraut un pārvietot kravu, lietojot dažādu kravu iekraušanas, izkraušanas un pārvietošanas tehnoloģiju.

6. Ievērot ceļu satiksmes noteikumus ostas teritorijā.

7. Izprast darba procesam nepieciešamo tehnisko dokumentāciju, tehnoloģijas, noteikumus un instrukcijas, orientēties nozarei saistošos normatīvajos aktos un starptautiskajos dokumentos.

8. Izprast kravu transporta uzbūvi, atšķirības un lietošanas nosacījumus.

9. Izvēlēties un piemērot kravas izmēriem, tilpumam atbilstošas iekārtas, tehniku un palīgiekārtas.

10. Tehnoloģiski pareizi salikt un nostiprināt kravas un kravas vienības.

11. Lietot un pārvietot iekārtas, palīgiekārtas un palīgmateriālus atbilstoši tehnoloģijai un noteikumiem.

12. Ievērot tehnoloģiski pareizu palīgiekārtu piekabināšanas secību pie kraušanas tehnikas.

13. Veikt stropēšanas darbus.

14. Novērtēt kravas stropējuma un stiprinājuma atbilstību kravas pārvietošanas prasībām.

15. Novērtēt kravas stabilitāti, izmēra un svara atbilstību transportēšanai.

16. Saprast signālus kravas pārvietošanai un precīzi un nepārprotami signalizēt.

17. Lietot rāciju un citas saziņas ierīces.

18. Lasīt, izprast un lietot dažādu kravu iekraušanas, izkraušanas un pārvietošanas tehnoloģisko karti.

19. Aprēķināt un mērīt kravas un tilpņu izmērus un tilpumu.

20. Noteikt kravas atlikumus, to specifiku un veikt kravas atlikumu pārvietošanu.

21. Orientēties ostas teritorijā, noliktavā un takelāžā.

22. Izprast kuģu kravas izvietojuma plānu (kargo plāns), marķējumus un kravas pavaddokumentus.

23. Strādāt augstumā.

24. Nodrošinot paškontroli, novērtēt savu gatavību darbam un konkrēta darba uzdevuma izpildei.

25. Pārvaldīt valsts valodu.

26. Pārvaldīt vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

27. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

28. Lietot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

29. Ievērot elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

30. Ievērot Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS kodekss) prasības, darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, specifiskās ostu drošības prasības un darba aizsardzības prasības, kā arī Starptautiskā jūras bīstamo kravu kodeksa (IMDG kodekss) prasības.

31. Lietot pareizus, ergonomiskus un veselībai drošus darba paņēmienus.

32. Izmantot darba uzdevuma izpildei atbilstošu darba apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus.

33. Lietot atpazīšanās zīmes, t.sk. bīstamām un piesārņojošām kravām.

34. Sniegt pirmo palīdzību.

35. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

36. Sakopt un uzturēt kārtībā darba vietu, tehniku un iekārtas.

37. Strādāt komandā.

38. Ievērot profesionālās saskarsmes principus.

39. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

40. Ievērot darba tiesisko attiecību normas.

41. Pilnveidot savas profesionālās prasmes, iegūt un izvērtēt jaunu profesionālo informāciju.

4.45.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. kuģu veidi, to uzbūve;

1.2. kravas pavaddokumentu veidi, to lietošana un tajos ietvertā informācija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ostas teritorijas, ostas ēku un kuģu plāni;

2.2. ostas tehnikas un iekārtu uzbūve, darbības pamatprincipi;

2.3. palīgiekārtas un palīgmateriāli kravu nostiprināšanai un pārvietošanai;

2.4. kuģu kravas izvietojuma plāns (kargo plāns) un kravu marķējumi.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. kravu veidi un to specifika;

3.2. kravu atpazīšanas zīmes, t.sk. bīstamām un piesārņojošām kravām.

3.3. kravu izkraušanas, iekraušanas un pārvietošanas tehnoloģijas;

3.4. ceļu satiksmes noteikumi;

3.5. drošības zīmes un noteikumi, prasības un instrukcijas darbam ostas teritorijā;

3.6. kravas iekraušanas, izkraušanas un pārvietošanas tehnisko līdzekļu un iekārtu darbība un vadīšanas noteikumi;

3.7. kravas mērinstrumentu veidi un lietošana;

3.8. kravas parametri, kravas novietošanas laukuma mērījumi un fiksēšana;

3.9. stropēšanas tehnoloģija;

3.10. signālu veidi un nozīme, signalizēšanas noteikumi;

3.11. elektrotehnika;

3.12. speciālais darba apģērbs darbam uz kuģa un ostas teritorijā, individuālie aizsardzības līdzekļi un to lietošana;

3.13. profesionālā saskarsme;

3.14. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.15. valsts valoda;

3.16. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.17. nozares profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā;

3.18. darba aizsardzība (t.sk. pirmā palīdzība), elektrodrošība un ugunsdrošība, specifiskās drošības prasības darbam ostas teritorijā vai uz kuģa, t.sk. Starptautiskais kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodekss (ISPS kodekss), kuģu trauksmes signālu pārzināšana un atbilstoša rīcība, specifiskās ostu drošības prasības un Starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss (IMDG kodekss);

3.19. arodveselība un ergonomika;

3.20. vides aizsardzības prasības un normatīvie akti;

3.21. informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, to lietošana;

3.22. darba tiesisko attiecību normas.

4.46. Kuģa matroža profesijas standarts

4.46.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

BOCMANIS ‒ profesijas kods "8350 01";

Kuģa MATROZIS ‒ profesijas kods "8350 03" (turpmāk kopā – kuģa matrozis).

4.46.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis ‒ otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģa matrozis strādā uz kuģiem bez kuģa tilpības un kuģošanas rajona ierobežojumiem; pilda sardzes pienākumus, kuģim atrodoties gan jūrā, gan ostā; stūrē kuģi pēc kuģa vadītāja norādījumiem; strādā ar kuģa tauvošanas iekārtām un tauvām; darbina un izmanto kuģa mehānismus, kravas ierīces, glābšanās līdzekļus, ugunsdzēšanas iekārtas, ka arī takelāžas aprīkojumu un veic to tehnisko apkopi; uztur kārtību un tīrību uz klāja un kuģa telpās, veic nepieciešamos darbus kuģa korpusa un mehānismu aizsardzībai no korozijas; piedalās kravas operācijās; ja nepieciešams, izmanto avārijas aprīkojumu, kā arī rīkojas saskaņā ar avārijas procedūrām.

Kuģa matrozis var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu" (STCW (Standarts of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

4.46.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Kuģa matrozim nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)" un STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

4.46.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Kuģa matrozim nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)" un STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

4.46.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)";

1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka:

2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)";

2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka:

3.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija navigācijas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes matrožiem)";

3.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-II/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētiem matrožiem".

4.47. Kuģa motorista profesijas standarts

4.47.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – kuģa motorists.

2. Profesijas kods – 8350 06.

4.47.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis ‒ otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– kuģa motorists strādā uz kuģiem bez galvenā dzinēja jaudas un kuģošanas rajona ierobežojumiem; pilda sardzes pienākumus, kuģim atrodoties gan jūrā un gan ostā; veic kuģa enerģētisko un mehānisko iekārtu tehniskās apkopes un remonta darbus; darbina kuģa mehānismus, glābšanās līdzekļus un ugunsdzēšanas iekārtas; uztur kārtību un tīrību mašīntelpā, piedalās degvielas un citās pārsūknēšanas operācijās; ja nepieciešams, izmanto avārijas aprīkojumu, kā arī rīkojas saskaņā ar avārijas procedūrām.

Kuģa motorists var strādāt uz Latvijas vai citu valstu karogu kuģiem starptautiskajā kuģošanā ar nosacījumu, ka viņa profesionālās kompetences Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atzītas par atbilstošām starptautiskās konvencijas "1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu" (STCW (Standarts of Training Certification and Watchkeeping) Konvencija) prasībām.

4.47.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

Kuģa motoristam nepieciešamās profesionālās kompetences nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)" un STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

4.47.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Kuģa motoristam nepieciešamās profesionālās prasmes nosaka STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)" un STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

4.47.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī nosaka:

1.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)";

1.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī nosaka:

2.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)";

2.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī nosaka:

3.1. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/4 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija mašīntelpas sardzes sastāvā esošiem ierindas jūrniekiem (sardzes motoristiem)";

3.2. STCW Konvencijas kompetenču standarts A-III/5 – "Minimālā kompetences standarta specifikācija kvalificētam motoristam pienākumu pildīšanai mašīntelpā ar apkalpi vai periodiski bez apkalpes esošā mašīntelpā".

4.48. Valsts policijas jaunākā inspektora profesijas standarts

4.48.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – atbilstoši kodam.

2. Profesijas kodi:

KĀRTĪBNIEKS (iekšlietu jomā) – profesijas kods "3355  35",

Valsts policijas jaunākais INSPEKTORS – profesijas kods "3355  40" (turpmāk kopā – Valsts policijas jaunākais INSPEKTORS).

4.48.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– Valsts policijas jaunākais inspektors veic darbu sabiedriskās kārtības un personu drošības nodrošināšanā, likumpārkāpumu prevencijā, kā arī bezvēsts pazudušu un personu, kuras izdarījušas likumpārkāpumus, meklēšanā; veic aizturēto, apcietināto un notiesāto konvojēšanu un apsardzi; veic pasākumus likumpārkāpēju aizturēšanā; dokumentē likumpārkāpumus; sniedz personām pirmo palīdzību; uzrauga un kontrolē ceļu un ūdens satiksmes drošību; apsargā personas un objektus.

Valsts policijas jaunākais inspektors pilda dienesta pienākumus Valsts policijas struktūrvienībās.

4.48.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās
profesionālās kompetences

1. Spēja uzturēt drošību un kārtību sabiedriskās vietās, t. sk. ārkārtas situācijās, stihisku nelaimju un masu nekārtību laikā, rīkojoties lielas psiholoģiskās slodzes un stresa apstākļos.

2. Spēja novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, taktiski novērtējot situāciju un, ja nepieciešams, operatīvi un precīzi pielietojot pašaizsardzības paņēmienus un līdzekļus.

3. Spēja aizturēt likumpārkāpējus.

4. Spēja apsargāt aizturētās, apcietinātās un notiesātās personas īslaicīgās aizturēšanas vietās, ilgstoši atrodoties slēgtā vidē un komunicējot ar psihiski nestabilām, agresīvi, depresīvi, negatīvi noskaņotām personām.

5. Spēja atrast meklēšanā izsludinātas personas un priekšmetus.

6. Spēja konvojēt un apsargāt aizturētās, apcietinātās un notiesātās personas, t. sk. uz mūžu notiesātās personas.

7. Spēja pārmeklēt aizturētās, apcietinātās, notiesātās personas, izņemt neatļautus priekšmetus un novērst veselībai un dzīvībai apdraudošas situācijas.

8. Spēja strādāt komandā un uzklausīt objektīvu kritiku.

9. Spēja orientēties normatīvajos aktos iekšlietu jomā un pielietot tos atbilstoši konkrētajai situācijai.

10. Spēja atbilstoši nepieciešamības novērtējumam sniegt pirmo palīdzību, kā arī sniegt palīdzību personām, kuras cietušas likumpārkāpumu rezultātā, nelaimes gadījumos vai atrodas bezpalīdzības stāvoklī.

11. Spēja kontrolēt ceļu un ūdens satiksmi.

12. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.

13. Spēja rīkoties godīgi, uzņemties personīgu atbildību par savu rīcību, darba rezultātiem, racionālu darba laika un resursu izmantošanu un ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

14. Spēja pastāvīgi pilnveidot savas profesionālās prasmes, zināšanas un fizisko sagatavotību atbilstoši darba devēja norādījumiem.

15. Spēja apsargāt objektus un personas, nodrošinot sabiedrisko kārtību to tuvumā un caurlaižu režīma objektos.

16. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.

17. Spēja ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu prasības.

18. Spēja ievērot dienesta gaitu regulējošo normatīvo aktu prasības.

19. Spēja ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

4.48.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās prasmes

1. Patrulēt sabiedriskās vietās, nodrošinot kārtību un drošību.

2. Pieņemt taktiski atbilstošu lēmumu psiholoģiskās slodzes un stresa apstākļos.

3. Rīkoties un izvēlēties atbilstošu taktiku konfliktsituācijās.

4. Nepieļaut likumpārkāpumus, ar savu klātbūtni demonstrējot tiesību normu ievērošanas kontroli.

5. Identificēt, apskatīt un izņemt nozieguma pēdas un citus lietiskos pierādījumus.

6. Komunicēt un iegūt nepieciešamo informāciju bezvēsts pazudušu personu un to personu meklēšanā, kuras izdarījušas likumpārkāpumus.

7. Meklēt bezvēsts pazudušas un likumpārkāpumus izdarījušas personas, līķus, narkotiskās vielas un sprāgstvielas, t. sk. izmantojot dienesta suņus.

8. Konvojēt un apsargāt aizturētās, apcietinātās un notiesātās personas.

9. Pielietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus.

10. Pielietot speciālos līdzekļus (ķīmiskās vielas, priekšmetus vai mehānismus).

11. Atvairīt uzbrukumus, pielietojot aizsardzības taktiskos paņēmienus.

12. Izmantot un pielietot šaujamieroci, lai dotu trauksmes signālu, izsauktu palīdzību vai veiktu mērķtiecīgu šāvienu.

13. Pārmeklēt aizturētās, apcietinātās un notiesātās personas un izņemt veselību un dzīvību apdraudošus priekšmetus.

14. Komunicēt ar psihiski nestabilām personām, agresīvi, depresīvi, negatīvi noskaņotām personām.

15. Atrast piemērojamo tiesību normu, piemērot (t. sk. iztulkojot) un noformēt dienesta un administratīvās lietvedības dokumentus.

16. Kontrolēt ceļu un ūdens satiksmi.

17. Regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, t. sk. izmantojot roku žestus un svilpes signālus.

18. Pārvaldīt valsts valodu.

19. Pārvaldīt vismaz vienu svešvalodu profesionālās saziņas līmenī.

20. Patstāvīgi pilnveidot savas zināšanas, profesionālās iemaņas, fizisko un profesionālo sagatavotību.

21. Sniegt pirmo palīdzību.

22. Ievērot dienesta attiecības un subordināciju.

23. Vadīt B kategorijas transportlīdzekli.

24. Adekvāti reaģēt paaugstināta stresa un bīstamības apstākļos.

25. Strādāt ar informācijas sistēmām un datubāzēm.

26. Apsargāt valsts objektus un diplomātiskās pārstāvniecības.

27. Pārbaudīt caurlaides, kontrolējot apsargājamos objektos ienākošās personas.

28. Novērtēt dzīvību un veselību apdraudošas situācijas un atbilstoši rīkoties.

29. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

30. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības normatīvo aktu prasības.

31. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

32. Ievērot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

4.48.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai
nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. policijas sadarbība Eiropas Savienībā;

1.2. tiesībaizsardzības iestāžu sistēma un funkcijas.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. krimināltiesības;

2.2. kriminālprocesa tiesības (kriminālprocesa uzsākšanas iemesli un pamats, kriminālprocesā iesaistītās personas, sākotnējās izmeklēšanas darbības notikuma vietā);

2.3. saskarsmes psiholoģija;

2.4. valsts un tiesību teorijas pamati;

2.5. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. kriminālistikas pamati (lietisko pierādījumu konstatēšana, saglabāšana un nozieguma pēdu fiksēšana (piemēram, kriminālistiskā fotografēšana, audioierakstu un videoierakstu veikšana), izņemšana; vārdiskā portreta sastādīšana);

3.2. vispārējā fiziskā sagatavotība;

3.3. likumpārkāpēju aizturēšanas paņēmieni;

3.4. uzbrukuma atvairīšanas un aizsardzības taktiskie paņēmieni;

3.5. profesionālās darbības taktika, metodes un paņēmieni, tajā skaitā paaugstināta stresa un bīstamības apstākļos;

3.6. šaujamieroču un speciālo līdzekļu pielietošana, uzbūve un darbības principi;

3.7. policijas darbības ārkārtas situācijās;

3.8. sakaru un tehniskie līdzekļi, to darbības principi un lietošanas noteikumi;

3.9. B kategorijas transportlīdzekļa vadīšana;

3.10. konvoja, apsardzes un patruļdienesta darba organizācija;

3.11. satiksmes uzraudzības darba organizācija, ceļu un ūdens satiksmes kontrole;

3.12. administratīvo pārkāpumu materiālās un procesuālās tiesību normas (lietvedība administratīvo pārkāpumu lietās);

3.13. cilvēktiesības;

3.14. policijas tiesības, tajā skaitā profesionālo darbību reglamentējošie iekšējie normatīvie akti;

3.15. informācijas sistēmas un datubāzes;

3.16. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.17. valsts valoda;

3.18. viena svešvaloda profesionālās saziņas līmenī;

3.19. vispārējā dokumentu pārvaldība;

3.20. ierindas mācība;

3.21. loģika;

3.22. darba aizsardzība;

3.23. pirmās palīdzības sniegšana;

3.24. vides aizsardzība.

V. Pirmā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju standarti

5.1. Galdnieka palīga profesijas standarts

5.1.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – galdnieka palīgs.

2. Profesijas kods – 7522 05.

5.1.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– galdnieka palīgs kvalificēta speciālista vadībā veic koksnes mehānisko apstrādi, izgatavo sagataves no koka un koksnes plātņu materiāliem, kā arī izgatavo vienkāršus koka izstrādājumus.

Galdnieka palīgs pārsvarā strādā galdniecības darbnīcās, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos.

5.1.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atšķirt kokmateriālus un ražošanā izmantotās koku sugas.

2. Spēja lasīt vienkāršu kokizstrādājumu konstrukciju un sagatavju rasējumus.

3. Spēja vizuāli izvērtēt koksnes un koksnes materiālu kvalitāti.

4. Spēja veikt koksnes mehāniskās apstrādes darbus ar darbam sagatavotām pozīcijas tipa darbmašīnām.

5. Spēja izgatavot vienkāršus koka izstrādājumus, ievērojot izstrādājumu un detaļu rasējumus.

6. Spēja strādāt ar darbarīkiem un vienkāršiem rokas elektriskajiem instrumentiem un kopt tos.

7. Spēja veikt kokapstrādes darbmašīnu un darba vietas sakopšanu.

8. Zināt un ievērot darba aizsardzības prasības, ievērot elektrodrošības, ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības darba vietā un strādājot pie darbmašīnām, pielietot drošus darba paņēmienus.

5.1.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Izprast vienkāršu konstrukciju kokizstrādājumu un sagatavju rasējumus.

2. Atšķirt kokmateriālus un ražošanā pielietotās koku sugas.

3. Vizuāli izvērtēt koksnes un koksnes materiālu kvalitāti.

4. Izgatavot koka savienojumus un vienkāršus koka izstrādājumus (līstes, grīdas dēļus, soliņus u.tml.).

5. Strādāt un kopt rokas instrumentus un vienkāršus rokas elektroinstrumentus.

6. Atšķirt galvenās kokapstrādes pozīciju tipa darbmašīnas.

7. Veikt koksnes mehāniskās apstrādes palīgdarbus ar darbmašīnām (ripzāģmašīnām; lentzāģmašīnām; garenfrēzmašīnām; slīpmašīnām u.c.).

8. Veikt darbus, kas saistīti ar darbmašīnu un iekārtu kopšanu un tīrīšanu.

9. Veikt koksnes apstrādi ar darba rīkiem un vienkāršiem rokas elektriskajiem instrumentiem.

10. Organizēt savu darba vietu un veikt darbus atbilstoši darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības prasībām.

11. Pārvaldīt valsts valodu.

12. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

5.1.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. fizikas pamati;

1.2. līmes un līmēšanas tehnoloģijas;

1.3. apdares materiāli un tehnoloģijas;

1.4. datora lietošana.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. materiālmācība;

2.2. kokapstrādes tehnoloģija;

2.3. zāģmateriāli un plātņu materiāli;

2.4. vienkāršu rasējumu lasīšana un tehniskie mērījumi;

2.5. kokapstrādes darbmašīnas un griezējinstrumenti;

2.6. mērvienības (garuma, platuma, masas, t° u.c.);

2.7. vienkārši ar kokapstrādi saistīti termini, simboli valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. koksnes makroskopiskā uzbūve un stumbra griezumi;

3.2. koksnes vainas;

3.3. zāģmateriāli;

3.4. plātņu materiāli;

3.5. vienkāršākie līmes un apdares materiāli;

3.6. koksnes apstrādes pamati;

3.7. kokapstrādes darbmašīnas un instrumenti;

3.8. koksnes apstrādes darbarīki;

3.9. kokapstrādes tehnoloģija;

3.10. līmes un vienkāršākie līmēšanas paņēmieni;

3.11. koksnes aizsardzības materiāli un aizsardzības tehnoloģija;

3.12. vienkāršu kokizstrādājumu konstrukcijas;

3.13. elementāru matemātisku aprēķinu veikšana (laukuma, tilpuma, daudzuma aprēķināšana);

3.14. izpratne elementārā fizikā (kustība, pretestība, elektrība);

3.15. valsts valoda;

3.16. darba aizsardzība;

3.17. darba tiesiskās attiecības;

3.18. vides aizsardzība;

3.19. saskarsme.

5.2. Viesnīcas istabeņa profesijas standarts

5.2.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – viesnīcas istabenis.

2. Profesijas kods – 9112 03.

5.2.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– viesnīcas istabenis ir kvalificēts apkalpojošās jomas darbinieks, kas ieguvis profesionālo pamatizglītību un strādā viesmīlības uzņēmumu saimnieciskajā dienestā, veicot racionālu telpu uzkopšanu, ievērojot darba secību un izmantojot atbilstošus sertificētus tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļus, kā arī pielietojot profesionālo tehniku; sekmē uzņēmuma pozitīva tēla veidošanu un ir atbildīgs par sava darba kvalitatīvu rezultātu.

Viesnīcas tabenis var strādāt tūrisma uzņēmumos un tūristu mītnēs – viesnīcās, moteļos, jaunatnes tūristu mītnēs, viesu mājās, sanatorijās, kempingos, pansijās.

5.2.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja plānot un koordinēt savu darbu viesmīlības uzņēmumā, nodrošinot darbā lietojamo resursu pilnvērtīgu izmantošanu.

2. Spēja tiekties uz kopēju uzņēmuma mērķu sasniegšanu, izmantojot savā darbā vispārējās un profesionālās zināšanas.

3. Spēja strādāt individuāli un komandā, izmantojot saskarsmes un viesmīlības pamatprincipus.

4. Spēja ievērot higiēnas, vizuālā tēla (formas tērps, apavi, matu sakārtojums, dienas grims), uzvedības, kultūras un pieklājības normas.

5. Spēja lietot drošus darba paņēmienus darbības procesā, praktiski izmantojot darba un vides aizsardzības zināšanas, kā arī ievērojot tehnoloģisko iekārtu, inventāra un sertificēto ķīmisko līdzekļu lietošanas noteikumus.

6. Spēja pārzināt telpu uzkopšanas veidus un secību.

7. Spēja pārzināt uzņēmuma darba organizāciju.

8. Spēja veidot pozitīvu attieksmi pret darba vietu un izvērtēt sava darba rezultātu.

9. Spēja sazināties ar viesi valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.

10. Spēja piedāvāt pastāvīgu un noturīgu sava darba kvalitāti.

11. Spēja apgūt jaunas profesionālās iemaņas, iepazīstoties ar jaunāko profesionālo informāciju un piedaloties pieredzes apmaiņas programmās atbilstoši darba devēja prasībām.

12. Spēja pilnveidot svešvalodu un profesionālās terminoloģijas lietošanu.

5.2.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Sekmēt uzņēmuma pozitīva tēla veidošanu.

2. Sekmēt viesu labsajūtu, uzturot labvēlīgu mikroklimatu.

3. Ievērot konfidencialitāti informācijā par viesiem un uzņēmumu.

4. Ievērot savstarpējās kultūras un uzvedības normas.

5. Izmantot profesionālo tehniku, kas lietojama viesmīlības uzņēmumā.

6. Izmantot sertificētos tīrīšanas līdzekļus.

7. Paaugstināt profesionālo meistarību.

8. Ievērot darba aizsardzības, personīgās higiēnas un higiēnas prasības viesmīlības uzņēmumiem, kā arī vides aizsardzības noteikumus.

9. Saudzēt apkārtējo vidi.

10. Plānot un koordinēt savu darbu.

11. Lietot viesmīlības un saskarsmes pamatprincipus.

12. Būt atbildīgam par savu darbu un tā rezultātu.

13. Sniegt pirmo palīdzību viesim, ja nepieciešams.

14. Uzturēt kārtībā viesmīlības uzņēmuma telpas.

15. Lietot profesionālos terminus valsts valodā un vienā svešvalodā.

16. Pārvaldīt valsts valodu.

17. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

18. Paaugstināt profesionālo meistarību.

19. Sadarboties ar darba devēju un kolēģiem.

5.2.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. darba tiesiskās attiecības;

1.2. patērētāju tiesību aizsardzības pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. ugunsdrošības noteikumi;

2.2. iekārtu elektrodrošības noteikumi;

2.3. saskarsmes psiholoģijas pamati;

2.4. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. uzņēmuma dienestu iedalījums, darbība un to atbildība vienam pret otru;

3.2. higiēnas prasības;

3.3. viesmīlības pamati;

3.4. saskarsmes pamatprincipi un etiķete;

3.5. viesmīlības uzņēmuma saimniecība;

3.6. darba inventāra komplekta sagatavošana un lietošana;

3.7. virsmu segumu veidi, to kopšana un aprūpe;

3.8. tekstila un citu materiālu izstrādājumu veidi, kopšana, aprūpe, uzglabāšana un lietošana;

3.9. sertificēto tīrīšanas līdzekļu un profesionālās tehnikas uzglabāšana un lietošana;

3.10. valsts valoda;

3.11. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.12. runas un kustību kultūra;

3.13. vizuālā tēla veidošanas pamati;

3.14. darba aizsardzība;

3.15. vides aizsardzība.

5.3. Tirdzniecības zāles darbinieka profesijas standarts

5.3.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – tirdzniecības zāles darbinieks.

2. Profesijas kods – 9334 02.

5.3.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– tirdzniecības zāles darbinieks kārto preces un izvieto tās vitrīnās, plauktos un citās vietās tirdzniecības zālē; veic preču iekraušanu, pārvietošanu, izkraušanu; pieņem preces pēc daudzuma un kvalitātes, pārbauda preces; pārrauga preču atbilstību tirdzniecības prasībām; informē pircējus par precēm; palīdz atrast pircējam nepieciešamās preces tirdzniecības zālē; piedāvā un demonstrē preces; sadarbojas ar pircējiem; uztur kārtībā darba vietu, tirdzniecības iekārtas un inventāru.

Tirdzniecības zāles darbinieks strādā lielveikalos un citos mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības veikalos.

5.3.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja kvalitatīvi un laikā pildīt darba uzdevumus saskaņā ar amata aprakstu un tirdzniecības uzņēmuma darba kārtības noteikumiem.

2. Spēja veikt preču iekšējo pieņemšanu un uzskaiti, sekojot preču atbilstībai tirdzniecības prasībām.

3. Spēja izprast un ievērot personīgās higiēnas prasības preču realizācijas procesā.

4. Spēja pielietot tirdzniecības uzņēmuma aprīkojumu un palīgierīces preču pārvietošanai un izvietošanai plauktos, vitrīnās un tirdzniecības zālē.

5. Spēja izvietot preces pēc preču grupām un veidiem, ievērojot izvietojuma plānus tirdzniecības zālē.

6. Spēja pastāvīgi sekot pārdodamo preču kvalitātei, izskatam un derīguma termiņam.

7. Spēja noteikt bojātas preces vai preces ar bojātu iepakojumu.

8. Spēja savākt, sašķirot izlietotos palīgmateriālus un iepakojumu, izmest tam paredzētajos konteineros.

9. Spēja uzturēt kārtībā un tīrībā tirdzniecības zāli, pielietot atbilstošus tīrīšanas, mazgāšanas un dezinficēšanas līdzekļus.

10. Spēja praktiski pielietot darba aizsardzības, elektrodrošības, ugunsdrošības noteikumu prasības un veikt darba pienākumus, ievērojot vides aizsardzības prasības.

11. Spēja darboties komandā, ievērojot darba ētikas principus.

12. Spēja sadarboties ar pircējiem, sniegt informāciju par precēm, ievērojot apkalpošanas kultūru.

13. Spēja sazināties valsts valodā un vienā svešvalodā.

5.3.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Organizēt darba vietu.

2. Pārvietot pārdošanai paredzētās preces no noliktavas uz tirdzniecības zālēm.

3. Veikt iekšējo preču pieņemšanu un uzskaiti atbilstoši uzņēmuma kvalitātes prasībām.

4. Izvietot preces vitrīnās, plauktos un citur tirdzniecības zālē.

5. Izvietot precēm atbilstošās cenu zīmes.

6. Ievērot preču uzglabāšanas noteikumus un realizācijas termiņus.

7. Noteikt kritiskos punktus preču uzglabāšanas un tirdzniecības procesā.

8. Veikt preču kvalitātes novērtēšanu organoleptiski.

9. Izņemt bojātas preces vai preces ar bojātu noformējumu, informējot par to tiešo darba vadītāju.

10. Savākt, sašķirot izlietoto iepakojumu un palīgmateriālus.

11. Strādāt ar tirdzniecības zāles inventāru, aprīkojumu un palīgierīcēm.

12. Veikt plauktu, vitrīnu, tirdzniecības telpu tīrīšanu, izmantojot atbilstošus uzkopšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

13. Informēt pircējus par precēm.

14. Palīdzēt pircējam izvēlēties preci, demonstrēt tirdzniecībā esošās preces.

15. Veikt nepieciešamos aprēķinus mērāmām, sveramām precēm atbilstoši pircēja vajadzībām.

16. Ievērot darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumus.

17. Ievērot ekspluatācijas noteikumus darbā ar tirdzniecības uzņēmuma aprīkojumu.

18. Sniegt pirmo palīdzību.

19. Ievērot higiēnas normas un prasības.

20. Pārvaldīt valsts valodu un ievērot saskarsmes pamatprincipus.

21. Pārvaldīt vienu svešvalodu saziņas līmenī.

22. Pielietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vienā svešvalodā.

23. Pielietot datoru informācijas ieguvei.

5.3.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. darba tiesiskās attiecības;

1.2. psiholoģijas pamati;

1.3. uzņēmuma darba organizācija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. vispārējās higiēnas prasības;

2.2. prasības materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;

2.3. iekārtu elektrodrošības noteikumi;

2.4. ugunsdrošības noteikumi;

2.5. darba vides riska faktori;

2.6. preču uzglabāšanas prasības;

2.7. pārtikas preces, to iedalījums, raksturojums;

2.8. nepārtikas preces, to iedalījums, raksturojums;

2.9. preču, naudas līdzekļu un materiālo vērtību uzskaites pamati;

2.10. preču pieņemšanas un nodošanas dokumentācija;

2.11. profesionālie termini valsts valodā un vienā svešvalodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. darba vietas organizācija tirdzniecības uzņēmumos;

3.2. tirdzniecības telpu iekārtojums;

3.3. preču izvietošanas pamatprincipi;

3.4. tirdzniecības uzņēmuma tehnoloģiskais aprīkojums, darbības pamatprincipi un ekspluatācija;

3.5. tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļi, to lietošana;

3.6. ķīmisko līdzekļu uzglabāšanas noteikumi;

3.7. pircēju apkalpošanas un profesionālās saskarsmes pamati;

3.8. matemātiskie aprēķini (laukuma, daudzuma, svara aprēķināšana);

3.9. valsts valoda;

3.10. viena svešvaloda saziņas līmenī;

3.11. darba aizsardzība;

3.12. vides aizsardzība;

3.13. pirmās palīdzības sniegšana.

5.4. Koksnes materiālu apstrādātāja profesijas standarts

5.4.1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – koksnes materiālu apstrādātājs.

2. Profesijas kods – 7522 06.

5.4.2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:

– koksnes materiālu apstrādātājs ir kokapstrādes palīgstrādnieks, kurš kvalificēta speciālista vadībā veic koksnes mehānisko apstrādi; strādā ar iestatītām kokapstrādes iekārtām, elektriskiem un rokas instrumentiem; izgatavo sagataves un detaļas no koka un koksnes plātņu materiāliem; veic kokizstrādājumu ķīmiskās aizsardzības pasākumus, lietojot nemehanizētās materiāla uzklāšanas metodes vai iegremdēšanu; līmē sagataves; izgatavo vienkāršus koka izstrādājumus.

Koksnes materiālu apstrādātājs strādā kokapstrādes un mēbeļu ražošanas uzņēmumos.

5.4.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences

1. Spēja atpazīt izejmateriālu atbilstību darba uzdevuma veikšanai un strādāt ar apstrādājamajam materiālam atbilstošu koksnes griezējinstrumentu.

2. Spēja veikt nemehanizētu koksnes ķīmiskās aizsardzības materiālu uzklāšanu un līmēt sagataves.

3. Spēja mehāniski apstrādāt koksni ar darbam sagatavotām kokapstrādes iekārtām atbilstoši darba uzdevuma prasībām.

4. Spēja lietot mērinstrumentus un citus tehniskos līdzekļus kontrolmērījumu veikšanai.

5. Spēja lasīt vienkāršus kokizstrādājumu konstrukciju un sagatavju rasējumus.

6. Spēja uzturēt kārtībā kokapstrādes iekārtas.

7. Spēja veikt darbu kvalificēta speciālista tiešā pārraudzībā, izpildot norādes un ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

8. Spēja lietot piemērotu darba apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus.

9. Spēja izprast un ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības, veikt darba pienākumus, nekaitējot savai un citu personu veselībai.

10. Spēja izprast un ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības, veicot darba pienākumus.

11. Spēja sagatavot darba vietu darba veikšanai un uzturēt to kārtībā.

12. Spēja ievērot darba tiesisko attiecību normas.

13. Spēja sniegt pirmo palīdzību.

14. Spēja sazināties valsts valodā.

15. Spēja veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

5.4.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

1. Sadarboties un uzklausīt vadošā speciālista un citu speciālistu norādījumus.

2. Sakārtot darba vietu pirms darba uzsākšanas, novērtēt tās gatavību darbam, uzturēt to kārtībā darba laikā.

3. Atšķirt koku sugas, kokmateriālu veidus.

4. Atpazīt koksnes un koksnes materiālu atbilstību darba uzdevuma veikšanai.

5. Lasīt vienkāršus kokizstrādājumu rasējumus un saprast tehniskos apzīmējumus un profesionālos terminus.

6. Lietot kokapstrādes mērinstrumentus.

7. Mehāniski apstrādāt koksnes materiālus ar iestatītām kokapstrādes iekārtām, elektriskiem un rokas instrumentiem.

8. Veikt nemehanizētos koksnes materiālu ķīmiskās aizsardzības darbus.

9. Līmēt koksnes un koksnes materiālus.

10. Uzturēt kārtībā koksnes materiālu apstrādes iekārtas, elektriskos un rokas instrumentus.

11. Izgatavot vienkāršus koka izstrādājumus.

12. Strādāt kolektīvā, ievērojot profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipus.

13. Ievērot darba aizsardzības normatīvo aktu prasības.

14. Lietot piemērotu darba apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus.

15. Lietot kokapstrādes iekārtās nepieciešamās aizsargierīces un palīgierīces.

16. Veikt darbu patstāvīgi un uzņemties atbildību par sava darba rezultātu.

17. Sniegt pirmo palīdzību.

18. Ievērot vides aizsardzības normatīvo aktu prasības.

19. Ievērot darba tiesisko attiecību prasības.

20. Pārvaldīt valsts valodu.

21. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā.

5.4.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. ergonomika;

1.2. elektrotehnikas pamati;

1.3. saskarsmes pamati.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. kokapstrādes iekārtu palīgierīču uzbūve un darbības principi;

2.2. kokapstrādes iekārtu aizsargierīču uzbūve un darbības principi;

2.3. kokizstrādājumu rasēšanas pamati;

2.4. kokapstrādes tehniskie apzīmējumi un terminoloģija;

2.5. vienkāršu koka izstrādājumu tehnoloģiskais process;

2.6. vienkāršu detaļu izgatavošanas tehnoloģija;

2.7. izejmateriālu veidi, īpašības un apzīmējumi;

2.8. koku sugu veidi;

2.9. vienkārša tehniskā dokumentācija un tehnoloģiskās kartes;

2.10. fizikas un matemātikas pamati;

2.11. griezējinstrumentu stiprināšanas veidi un paņēmieni;

2.12. profesionālie termini valsts valodā.

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:

3.1. koksnes materiālu veidi un to īpašības;

3.2. koksnes uzbūve un vainas;

3.3. darba vietas uzkopšanas paņēmieni un secība;

3.4. mērinstrumenti, kontroles instrumenti un to lietošana;

3.5. vienkāršu kokapstrādes iekārtu uzbūve un darbības principi;

3.6. elektrisko un rokas instrumentu uzbūve un darbības principi;

3.7. koksnes sagataves bāzes virsmu noteikšana un uzstādīšanas veidi;

3.8. koksnes griezējinstrumentu un abrazīvo materiālu veidi;

3.9. koksnes griešanas process un apstrādes pamati;

3.10. darba aizsardzība (individuālie aizsardzības līdzekļi, drošības zīmes un signāli);

3.11. ugunsdrošības noteikumi (rīcība ugunsgrēka gadījumā);

3.12. elektrodrošības noteikumi (rīcība elektriskās strāvas noplūdes gadījumā);

3.13. pirmā palīdzība;

3.14. vides aizsardzība;

3.15. profesionālās un vispārējās ētikas pamatprincipi;

3.16. darba tiesiskās attiecības;

3.17. valsts valoda.

Labklājības ministrs U.Augulis
Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

3.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 18.maija noteikumiem Nr.461
Profesiju saraksts kodu augošā secībā

(Pielikums svītrots ar MK 04.03.2014. noteikumiem Nr.119)

Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums
Ministru kabineta
2010.gada 18.maija noteikumiem Nr.461
Profesiju saraksts alfabēta secībā pēc profesijas pamatvārda vai pamatvārdiem, kas rakstīti ar latviešu alfabēta lielajiem burtiem

(Pielikums svītrots ar MK 04.03.2014. noteikumiem Nr.119)

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 461Pieņemts: 18.05.2010.Stājas spēkā: 01.06.2010.Zaudē spēku: 01.06.2017.Tēma: Darba tiesībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 84, 28.05.2010.
Dokumenta valoda:
EN
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Latvijas standarti
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
210806
{"selected":{"value":"05.08.2016","content":"<font class='s-1'>05.08.2016.-31.05.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"05.08.2016","iso_value":"2016\/08\/05","content":"<font class='s-1'>05.08.2016.-31.05.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.12.2015","iso_value":"2015\/12\/31","content":"<font class='s-1'>31.12.2015.-04.08.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.08.2015","iso_value":"2015\/08\/07","content":"<font class='s-1'>07.08.2015.-30.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.01.2015","iso_value":"2015\/01\/31","content":"<font class='s-1'>31.01.2015.-06.08.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2014","iso_value":"2014\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2014.-30.01.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.10.2014","iso_value":"2014\/10\/07","content":"<font class='s-1'>07.10.2014.-30.11.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2014","iso_value":"2014\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2014.-06.10.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.03.2014","iso_value":"2014\/03\/08","content":"<font class='s-1'>08.03.2014.-30.06.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.01.2014","iso_value":"2014\/01\/24","content":"<font class='s-1'>24.01.2014.-07.03.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.09.2013","iso_value":"2013\/09\/07","content":"<font class='s-1'>07.09.2013.-23.01.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.02.2013","iso_value":"2013\/02\/22","content":"<font class='s-1'>22.02.2013.-06.09.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.08.2012","iso_value":"2012\/08\/10","content":"<font class='s-1'>10.08.2012.-21.02.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.01.2012","iso_value":"2012\/01\/07","content":"<font class='s-1'>07.01.2012.-09.08.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.07.2011","iso_value":"2011\/07\/30","content":"<font class='s-1'>30.07.2011.-06.01.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.12.2010","iso_value":"2010\/12\/18","content":"<font class='s-1'>18.12.2010.-29.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.09.2010","iso_value":"2010\/09\/18","content":"<font class='s-1'>18.09.2010.-17.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2010","iso_value":"2010\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2010.-17.09.2010.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
05.08.2016
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"