1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atzinums — zvērināta revidenta ziņojuma neatņemama daļa, kurā skaidri izteikts viedoklis par to, vai gada pārskatā, arī konsolidētajā gada pārskatā, ietvertie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par attiecīgā klienta finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu saskaņā ar attiecīgajiem finanšu pārskatu sagatavošanas principiem (standartiem) un atbilst normatīvajiem aktiem. Var būt atzinums bez iebildēm, atzinums ar iebildēm un negatīvs atzinums;

2) darba dokumenti — materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem. Darba dokumenti var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā;

3) finanšu institūcija — kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, pārapdrošināšanas sabiedrība, nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle vai privātais pensiju fonds, kas sniedz finanšu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus;

4) klients — komersants, valsts vai pašvaldības institūcija, biedrība vai nodibinājums, vai jebkura cita persona, kas saskaņā ar šo likumu saņem revīzijas pakalpojumu;

5) lietpratēja uzdevums — grāmatvedības reģistru kārtošana, finanšu pārskatu analīze un maksātspējas noteikšana, konsultācijas grāmatvedības, nodokļu, iekšējās kontroles un citos jautājumos, kā arī citu ar grāmatvedību un revīziju saistītu pakalpojumu sniegšana;

6) pašnodarbināta persona — fiziskā persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju kā algots darbinieks, un neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību. Fiziskā persona, kas ir personālsabiedrības biedrs (dalībnieks) un darba ienākumus gūst saskaņā ar šīs personālsabiedrības un revīzijas, lietpratēja vai uzticības uzdevuma devēja noslēgto līgumu, arī uzskatāma par pašnodarbinātu personu;

7) revidenta ziņojums — zvērināta revidenta sagatavots dokuments, kurā ietverts:

a) ievads, kurā identificēti revidētie finanšu pārskati un iekļautas ziņas par klienta un zvērināta revidenta atbildību,

b) veiktā revīzijas darba apjoma apraksts un atsauce uz revīzijā ievērotajiem revīzijas standartiem,

c) zvērināta revidenta atzinums vai atteikums sniegt atzinumu,

d) norādījums uz visiem apstākļiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību,

e) zvērināta revidenta viedoklis par to, vai vadības ziņojums atbilst finanšu pārskatiem, bet attiecīgos gadījumos — vai konsolidētais ziņojums atbilst konsolidētajiem finanšu pārskatiem;

8) revīzijas pakalpojums ir:

a) normatīvajos aktos noteiktā klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude un revidenta ziņojuma sniegšana par tajā ietvertajiem finanšu pārskatiem,

b) revīzijas uzdevuma veikšana pēc likumos noteiktā Komercreģistra iestādes, izmeklēšanas iestādes, prokurora, tiesneša vai tiesas uzaicinājuma likumos noteiktajos gadījumos,

c) valsts un pašvaldību institūciju finanšu revīzija un revīzijas pārskata sagatavošana, kā arī atzinuma sniegšana par saimnieciskā gada pārskatu,

d) citos normatīvajos aktos vai revīzijas pakalpojuma līgumā paredzēta revīzijas uzdevuma veikšana;

9) revīzijas pārskats — zvērināta revidenta sagatavots dokuments par valsts vai pašvaldības institūcijas finanšu revīzijas rezultātiem;

10) revīzijas uzdevums — klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude, kā arī klienta saimnieciskās darbības revīzija saskaņā ar likumu vai noslēgto līgumu;

11) uzticības uzdevums — ar klienta reorganizāciju, maksātnespēju un likvidāciju saistīts neatkarīga eksperta uzdevums, kā arī īpašuma pārvaldīšana;

12) Latvijā atzītie starptautiskie revīzijas standarti — Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas apstiprināti Starptautiskās grāmatvežu federācijas izdotie starptautiskie revīzijas standarti un ar tiem saistītie paziņojumi un standarti, ciktāl tie attiecas uz revīziju;

13) revidentu komercsabiedrību tīkls — zvērinātu revidentu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību, dalībvalstu vai trešo valstu revidentu vai revidentu komercsabiedrību sadarbība, kuras mērķis ir ienākumu vai izmaksu dalīšana, kopīga pārvalde vai kopīgs īpašums, kopīga kvalitātes nodrošināšanas politika un procedūras vai kopīga saimnieciskās darbības stratēģija un kura paredz, ka šīs sadarbības partneri izmanto vienu un to pašu komercsabiedrības firmu vai nozīmīgu šīs sadarbības partneru profesionālo resursu daļu;

14) trešā valsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

15) trešās valsts revidents — fiziskā persona, kas saskaņā ar trešās valsts likumiem ir tiesīga veikt šajā valstī reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi);

16) trešās valsts revidentu komercsabiedrība — trešajā valstī reģistrēta jebkura veida komercsabiedrība, kas saskaņā ar trešās valsts likumiem ir tiesīga veikt šajā valstī reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi).

(2) Likumā lietotais termins “starptautiskie grāmatvedības standarti” atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulā Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu ietvertajai definīcijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2008.)

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums regulē tās personu profesionālās darbības tiesiskos pamatus, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojumi.

3.pants. Zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības

(1) Šā likuma 2.pantā minēto profesionālo darbību ir tiesīgi veikt tikai zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

(2) Zvērināts revidents var veikt šā likuma 2.pantā minēto profesionālo darbību kā:

1) individuāls komersants;

2) zvērinātu revidentu komercsabiedrības darbinieks;

3) pašnodarbināta persona.

(3) Zvērinātu revidentu komercsabiedrība var būt jebkura veida komercsabiedrība.

4.pants. Zvērināta revidenta statuss

(1) Fiziskā persona iegūst zvērināta revidenta statusu pēc tam, kad tā šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nokārtojusi zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus, saņēmusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izsniegtu zvērināta revidenta sertifikātu un ierakstīta Zvērinātu revidentu reģistrā.

(2) Zvērināta revidenta statuss ir spēkā tikai zvērināta revidenta sertifikāta spēkā esamības laikā.

5.pants. Zvērinātu revidentu komercsabiedrības statuss

(1) Komercsabiedrība iegūst zvērinātu revidentu komercsabiedrības statusu pēc tam, kad tā šajā likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izsniegtu licenci un ierakstīta Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā.

(2) Zvērinātu revidentu komercsabiedrības statuss ir spēkā tikai licences spēkā esamības laikā.

6.pants. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas statuss, darbības mērķi un uzdevumi

(1) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu revidentu profesionāla korporācija.

(2) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā pēc profesionālās darbības principa ir apvienoti visi Latvijas zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības.

(3) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija nodrošina profesionālo standartu un ētikas normu, kā arī citu uz profesiju attiecināmo regulējošo normatīvo aktu ievērošanas un asociācijas biedru profesionālās darbības uzraudzību.

(4) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija:

1) pārstāv un aizstāv savu biedru intereses;

2) organizē zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus;

3) lemj par sertifikāta izsniegšanu zvērinātam revidentam un licences izsniegšanu zvērinātu revidentu komercsabiedrībai;

4) kārto Zvērinātu revidentu reģistru un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistru;

5) izskata zvērinātu revidentu un klientu strīdus pēc strīdā iesaistītās puses pieprasījuma;

6) organizē un uzrauga zvērinātu revidentu izglītības turpināšanu un profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītā tālāk­izglītības procesā;

7) veic citus likumos un savos statūtos noteiktos uzdevumus.

(5) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas darbības finansēšanai tās biedri maksā ikgadēju biedra naudu asociācijas kopsapulces noteiktajā apmērā.

(6) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija reizi gadā informē sabiedrību par savu darbību, arī par zvērinātiem revidentiem piemērotajiem disciplinārsodiem, ciktāl to neierobežo likums. Minēto informāciju Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ievieto savā mājaslapā, kā arī nosūta Finanšu ministrijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

7.pants. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārvaldes institūcijas un pastāvīgās komitejas

(1) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas augstākā pārvaldes institūcija ir kopsapulce. Tā ievēlē Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas priekšsēdētāju, valdes locekļus un izveido pastāvīgās komitejas.

(2) Pastāvīgās komitejas darbojas saskaņā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas statūtiem un pilda kopsapulces un valdes lēmumus.

8.pants. Pretendentiem noteiktās prasības

Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus var kārtot rīcībspējīga fiziskā persona, kura atbilst visām šajā pantā minētajām prasībām:

1) ir sasniegusi 25 gadu vecumu;

2) ir Latvijas Republikā vai ārvalstīs ieguvusi augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā vai arī ārvalstīs ieguvusi attiecīgās valsts revidenta kvalifikāciju. Lēmumu par ārvalstīs izsniegto attiecīgo izglītību apliecinošo dokumentu atzīšanu, ievērojot Izglītības likumā noteikto kārtību, pieņem Zvērinātu revidentu asociācija;

3) prot latviešu valodu;

4) ir ieguvusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītu vismaz triju gadu pieredzi klienta gada pārskatu pārbaudē, kā arī finanšu revīzijā;

5) ir persona ar nevainojamu reputāciju (uz to neattiecas neviens no šā likuma 9.pantā minētajiem apstākļiem).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

9.pants. Personas, kuras nedrīkst būt par zvērinātiem revidentiem

Par zvērinātu revidentu nedrīkst būt persona, uz kuru attiecas vismaz viens no turpmāk šajā pantā minētajiem apstākļiem, tas ir, persona:

1) kurai ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

2) kura ir tiesājamais vai apsūdzētais krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) kura notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no tā, vai persona tikusi atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju);

4) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pārtraukta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju vai kurai sodāmība par šo noziedzīgo nodarījumu dzēsta vai noņemta;

5) kura atbrīvota no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

6) kuras nodarbošanās ētisku apsvērumu dēļ nav savienojama ar zvērināta revidenta profesionālo darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

11.pants. Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu vispārīgie noteikumi

(1) Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenos pārbauda, vai pretendentiem ir pietiekams teorētisko zināšanu līmenis, kā arī spējas izmantot šīs zināšanas praksē, lai varētu pietiekami kvalitatīvi, ievērojot likumus un Latvijā atzītos starptautiskos revīzijas standartus, veikt šā likuma 2.pantā minēto profesionālo darbību.

(2) Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmeni tiek kārtoti rakstveidā latviešu valodā.

(3) Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošana notiek par maksu. Pretendents līdz eksāmenu sesijas sākumam samaksā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas noteikto dalībmaksu. Lēmumu par dalībmaksas apmēru un maksāšanas kārtību pieņem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valde pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

12.pants. Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu organizēšana

(1) Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus organizē un pieņem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

(2) Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu nolikumu, norādot eksāmenu priekšmetu skaitu un nosaukumus, priekšmetu programmas, eksāmenu komisijas veidošanas noteikumus, pretendentu pieteikumu pieņemšanas un izskatīšanas, kā arī eksāmenu sagatavošanas, norises un vērtēšanas kārtību, apstiprina Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju.

(3) Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu komisiju izveido Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, par šīs komisijas locekļiem pieaicinot zvērinātus revidentus, valsts akreditētu augstskolu pasniedzējus un citus ekspertus eksāmenu priekšmetu jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

13.pants. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšana

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija atzīst, ka tādas personas kvalifikācija, kura revidenta profesionālo kvalifikāciju ir ieguvusi ārvalstī (Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai trešajā valstī), ir līdzvērtīga zvērināta revidenta kvalifikācijai, un izsniedz šai personai zvērināta revidenta sertifikātu, ja šis ārvalsts revidents atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

1) ir iesniedzis atbilstoši Izglītības likumā noteiktajai kārtībai Zvērinātu revidentu asociācijas atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kas apstiprina, ka tā īpašnieks saskaņā ar attiecīgās ārvalsts likumiem ir tiesīgs šajā valstī veikt profesionālu darbību, kuru atbilstoši Latvijas likumiem veic zvērināts revidents;

2) ir nokārtojis to daļu no Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas organizēto zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu priekšmetiem, kuri ietver pretendentu zināšanu pārbaudi publiskajās tiesībās, Civillikumā, darba tiesībās un sociālās garantijas reglamentējošajos likumos, komercdarbības un maksātnespējas likumos un nodokļu likumos;

3) (izslēgts ar 03.06.2010. likumu);

4) ir ierakstīts attiecīgā ārvalsts (Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai trešās valsts) revidentu reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008. un 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2010.)

14.pants. Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu saturs

Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu priekšmetu programmās ietverami jautājumi un uzdevumi, kas tieši saistīti ar gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu pārbaudēm vai saistīti ar tām netieši, ciktāl tie attiecināmi uz šādām pārbaudēm, un kas ļauj konstatēt pretendenta zināšanas šādās jomās:

1) revīzijas teorija un tehnika, starptautiskie revīzijas standarti;

2) gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavošana un analīze, grāmatvedības metodes un novērtēšanas noteikumi;

3) finanšu un vadības grāmatvedība;

4) iekšējā revīzija;

5) publiskās tiesības, Civillikums, darba tiesības un sociālās garantijas reglamentējošie likumi;

6) komercdarbības un maksātnespējas likumi;

7) nodokļu likumi;

8) informācijas sistēmas un datorsistēmas;

9) vispārējā un finanšu ekonomika;

10) komercdarbības riska pārvaldīšana un analīze;

11) finanšu vadības pamatprincipi;

12) matemātika un statistika;

13) starptautiskie grāmatvedības standarti;

14) profesionālā ētika un neatkarība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2008.)

15.pants. Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu rezultātu paziņošanas kārtība

(1) Lēmumu par zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu rezultātiem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija pieņem ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc attiecīgā eksāmena datuma, pamatojoties uz zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu komisijas apstiprināto protokolu, un 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo to pretendentiem.

(2) Ja pretendents nav nokārtojis zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu, atkārtoti šo eksāmenu viņš var kārtot kādā no nākamajām eksāmenu sesijām. Ja pretendents nav nokārtojis eksāmenu atkārtoti, lēmumu par šā pretendenta turpmākajām iespējām kārtot eksāmenu pieņem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

(3) Pretendenta zvērināta revidenta kvalifikācijas eksāmena darbs uzskatāms par ierobežotas pieejamības informāciju un glabājams Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas arhīvā attiecīgā lietā.

(4) Pretendentam ir tiesības iepazīties ar sava zvērināta revidenta kvalifikācijas eksāmena darba vērtējumu un iesniegt par to sūdzību atbildīgajai Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pastāvīgajai komitejai viena mēneša laikā no dienas, kad pretendents ir saņēmis zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu komisijas paziņojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

16.pants. Zvērināta revidenta sertifikāta izsniegšanas kārtība

(1) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija pieņem lēmumu un izsniedz zvērināta revidenta sertifikātu pretendentiem, kuri ir nokārtojuši attiecīgos zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus un pēc to nokārtošanas atkārtoti rakstveidā apliecinājuši, ka uz viņiem neattiecas neviens no šā likuma 9.pantā minētajiem apstākļiem, un nosaka zvērināta revidenta zvēresta parakstīšanas un sertifikāta izsniegšanas dienu.

(2) Pirms zvērināta revidenta sertifikāta saņemšanas pretendenti, kuri vēlas būt par zvērinātiem revidentiem, paraksta šāda zvēresta tekstu: "Zvēru ievērot Latvijas Republikas likumus, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas statūtus un godīgi pildīt savus pienākumus, apzinoties, ka par šā zvēresta laušanu man jāatbild sabiedrības un likuma priekšā."

(3) Parakstītais zvērināta revidenta zvērests glabājas Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas arhīvā attiecīgā lietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2008.)

17.pants. Zvērināta revidenta sertifikāta darbības apturēšana

(1) Ja pēc zvērināta revidenta sertifikāta izsniegšanas atklājas, ka uz personu, kura ir saņēmusi šo sertifikātu, attiecas kāds no šā likuma 9.panta 2. vai 6.punktā minētajiem apstākļiem, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija uz noteiktu laiku aptur zvērināta revidenta sertifikāta darbību.

(2) Zvērināta revidenta sertifikāta darbību aptur arī tām personām, kuras:

1) saskaņā ar šā likuma 28.panta otro daļu ir iesniegušas iesniegumu uz noteiktu laiku apturēt zvērināta revidenta sertifikāta darbību, norādot apturēšanas iemeslu un termiņu;

2) pārkāpušas šā likuma, Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu, zvērinātu revidentu profesionālo darbību reglamentējošo norādījumu prasības vai nav ievērojušas profesionālās ētikas kodeksa normas.

(3) Sertifikāta darbības apturēšanas laikā zvērināts revidents nav tiesīgs slēgt jaunus līgumus par revīzijas pakalpojumu sniegšanu, bet ir tiesīgs turpināt sniegt revīzijas pakalpojumus saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti pirms sertifikāta darbības apturēšanas dienas. Ja zvērināts revidents sertifikāta darbības apturēšanas laikā turpina sniegt revīzijas pakalpojumus saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti pirms sertifikāta darbības apturēšanas dienas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija tās noteiktajā kārtībā nodrošina zvērināta revidenta profesionālās darbības uzraudzību līdz to līgumu izpildei, kuri noslēgti pirms sertifikāta darbības apturēšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

18.pants. Zvērināta revidenta sertifikāta anulēšana

(1) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija anulē zvērināta revidenta sertifikātu, ja pēc tā izsniegšanas atklājas, ka uz personu, kura ir saņēmusi šo sertifikātu, attiecas kāds no šā likuma 9.panta 1., 3., 4. un 5.punktā minētajiem apstākļiem vai ka šī persona ir sniegusi nepatiesas ziņas par šā likuma 8. un 9.pantā minētajiem apstākļiem.

(2) Zvērināta revidenta sertifikātu anulē arī tām personām, kuras:

1) saskaņā ar tiesas nolēmumu ir atzītas par rīcībnespējīgām vai ir mirušas;

2) atkārtoti pārkāpušas šā likuma vai citu zvērinātu revidentu profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu un norādījumu, kā arī Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu prasības vai nav ievērojušas profesionālās ētikas kodeksa normas vai kuru izdarītais pārkāpums vai uzlikto pienākumu nepildīšana nav savienojama ar zvērināta revidenta darbību;

3) ir iesniegušas iesniegumu par zvērināta revidenta sertifikāta anulēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

18.¹ pants. Informēšana par zvērināta revidenta sertifikāta darbības apturēšanu un anulēšanu

(1) Ja zvērināta revidenta sertifikāta darbība ir apturēta vai zvērināta revidenta sertifikāts anulēts personai, kas vienlaikus ir arī citas dalībvalsts reģistrā ierakstīts revidents, kurš ir tiesīgs veikt šajā dalībvalstī reģistrētu komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīziju (pārbaudi), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija par attiecīgo faktu piecu darbdienu laikā rakstveidā informē Finanšu ministriju, norādot sertifikāta darbības apturēšanas termiņu un iemeslu vai sertifikāta anulēšanas iemeslu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Finanšu ministrija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajai institūcijai revīzijas jomā.

(29.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2009.)

19.pants. Zvērinātu revidentu reģistrs

(1) Zvērināti revidenti tiek ierakstīti Zvērinātu revidentu reģistrā, kuru kārto un regulāri atjauno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

(2) Reģistrā par zvērinātu revidentu ieraksta šādas ziņas:

1) vārdu un uzvārdu;

2) prakses vietas adresi, tālruņa (telefaksa) numuru un norādi uz mājaslapas adresi, ja tāda ir;

3) sertifikāta numuru;

4) sertifikāta izsniegšanas, tā darbības apturēšanas vai anulēšanas laiku un pamatu;

5) zvērinātu revidentu komercsabiedrības firmu (ar norādi uz komersanta veidu), juridisko adresi un reģistrācijas numuru komercreģistrā, ja zvērināts revidents ir darba attiecībās ar šo komercsabiedrību vai ir tās biedrs, akcionārs vai dalībnieks;

6) ja zvērināts revidents vienlaikus ir ārvalsts revidents, norāda arī tās ārvalsts reģistru, kurā revidents ir ierakstīts, un reģistrācijas numuru, ja attiecīgās ārvalsts likums paredz revidenta ierakstīšanu reģistrā.

(3) Ja mainās kādas no šā panta otrās daļas 1., 2., 5. un 6.punktā minētajām ziņām, zvērināts revidents divu nedēļu laikā iesniedz attiecīgu paziņojumu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai. Paziņojumu zvērināts revidents apliecina ar parakstu.

(3¹) Zvērinātu revidentu reģistrā norāda, ka par zvērinātu revidentu sertificēšanu, darbības uzraudzību, revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli, disciplinārlietu ierosināšanu, izskatīšanu, izmeklēšanu un disciplinārsodu piemērošanu ir atbildīga Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, un norāda tās juridisko adresi. Papildus norāda, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstisko uzraudzību veic Finanšu ministrija, un norāda tās adresi.

(3²) Zvērinātu revidentu reģistru kārto latviešu valodā. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija var papildus kārtot reģistru arī kādā citā Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajā valodā. Šādā gadījumā reģistrā norāda, vai tulkojums ir vai nav apliecināts.

(4) Zvērinātu revidentu reģistrs ir publisks, un ikvienai personai ir tiesības ar to iepazīties. Zvērinātu revidentu reģistra informāciju kārto un glabā elektroniski, un tā ir pieejama Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas mājaslapā.

(5) (Izslēgta ar 03.06.2010. likumu)

(6) (Izslēgta ar 03.06.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008., 29.01.2009. un 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2010.)

20.pants. Zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšana

(1) Zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir tiesības uzsākt revīzijas pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad saņemta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izsniegta licence.

(2) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija izsniedz zvērinātu revidentu komercsabiedrībai beztermiņa licenci.

21.pants. Licences izsniegšanas kritēriji

(1) Zvērinātu revidentu komercsabiedrība veidojama un reģistrējama atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(2) Zvērinātu revidentu personālsabiedrībā (pilnsabiedrībā un komandītsabiedrībā) visiem tās biedriem jābūt zvērinātiem revidentiem.

(3) Zvērinātu revidentu komercsabiedrībā vairāk par 50 procentiem balsstiesīgo kapitāla daļu jāpieder zvērinātiem revidentiem vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, vai Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu revidentiem vai revidentu komercsabiedrībām, kas saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts likumiem ir tiesīgas veikt profesionālo darbību, kuru atbilstoši Latvijas likumiem veic zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.

(4) Zvērinātu revidentu komercsabiedrības valdes un padomes (ja padome ir izveidota) locekļu vairākumam jābūt zvērinātiem revidentiem.

(5) Ja zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir akciju sabiedrība, tā drīkst izlaist tikai vārda akcijas.

(6) Zvērinātu revidentu komercsabiedrība nedrīkst veikt darbību, kas nav savienojama ar zvērinātu revidentu darbību.

(7) Personām, kuras zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā sniedz revidenta ziņojumu par klienta gada pārskatu pārbaudi, ko nosaka likumi, kā arī sniedz revīzijas pārskatu par valsts vai pašvaldību institūciju finanšu revīziju, ir jābūt zvērinātiem revidentiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2008.)

23.pants. Licences darbības apturēšana un anulēšana

(1) Ja ir mainījušies zvērinātu revidentu komercsabiedrības biedru (dalībnieku) vai valdes locekļu sastāvs, šī komercsabiedrība par to rakstveidā paziņo Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai ne vēlāk kā 30 dienas pēc šo izmaiņu reģistrēšanas Komercreģistrā.

(2) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir tiesīga anulēt zvērinātu revidentu komercsabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos:

1) licences saņemšanai sniegtās ziņas neatbilst patiesībai;

2) ir pārkāpti šā likuma 21.pantā minētie nosacījumi;

3) komercsabiedrība nav uzsākusi revīzijas pakalpojumu sniegšanu 12 mēnešu laikā no licences saņemšanas dienas;

4) komercsabiedrība ir pārtraukusi revīzijas pakalpojumu sniegšanu uz laiku, kas ilgāks par 12 mēnešiem;

5) komercsabiedrība būtiski pārkāpj citus šā likuma noteikumus;

6) komercsabiedrība būtiski pārkāpj citus likumus un normatīvos aktus;

7) komercsabiedrība ir iesniegusi iesniegumu par licences anulēšanu.

(3) Ja Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir konstatējusi apstākļus, kas ļauj lemt par izsniegtās licences anulēšanu, tā, izvērtējusi pārkāpuma raksturu, var pieņemt lēmumu par licences darbības apturēšanu, kuras termiņš nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

(4) Licences darbības apturēšanas laikā zvērinātu revidentu komercsabiedrība nav tiesīga slēgt jaunus līgumus par revīzijas pakalpojumu sniegšanu, bet ir tiesīga turpināt sniegt revīzijas pakalpojumus saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti pirms licences darbības apturēšanas dienas. Ja zvērinātu revidentu komercsabiedrība licences darbības apturēšanas laikā turpina sniegt revīzijas pakalpojumus saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti pirms licences darbības apturēšanas dienas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija tās noteiktajā kārtībā nodrošina zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālās darbības uzraudzību līdz to līgumu izpildei, kuri noslēgti pirms licences darbības apturēšanas dienas.

(5) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija par licences darbības apturēšanu vai licences anulēšanu rakstveidā paziņo Komercreģistra iestādei.

(5¹) Ja licences darbība ir apturēta vai licence anulēta zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas vienlaikus ir arī citas dalībvalsts reģistrā ierakstīta revidentu komercsabiedrība, kura ir tiesīga veikt šajā dalībvalstī reģistrētu komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīziju (pārbaudi), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija par attiecīgo faktu piecu darbdienu laikā rakstveidā informē Finanšu ministriju, norādot licences darbības apturēšanas termiņu un iemeslu vai licences anulēšanas iemeslu.

(5²) Šā panta 5.¹ daļā minēto informāciju Finanšu ministrija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajai institūcijai revīzijas jomā.

(6) (Izslēgta ar 22.01.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 29.01.2009. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

24.pants. Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrs

(1) Zvērinātu revidentu komercsabiedrības tiek ierakstītas Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā, kuru kārto un regulāri atjauno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

(2) Reģistrā par zvērinātu revidentu komercsabiedrību ieraksta šādas ziņas:

1) firmu (ar norādi uz komersanta veidu) un Komercreģistrā ierakstīto reģistrācijas numuru;

2) juridisko adresi, kontaktpersonu, tālruņa (telefaksa) numuru un norādi uz mājaslapas adresi, ja tāda ir;

3) licences numuru;

4) licences izsniegšanas, tās darbības apturēšanas vai anulēšanas datumu un pamatu;

5) biedru (dalībnieku) vārdu, uzvārdu un zvērināta revidenta sertifikāta numuru, ja biedrs (dalībnieks) ir zvērināts revidents, bet juridiskajām personām — firmu, Komercreģistrā ierakstīto reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

6) tā zvērināta revidenta vārdu, uzvārdu, prakses vietas adresi un zvērināta revidenta sertifikāta numuru, kurš sniedz revīzijas pakalpojumus komercsabiedrības vārdā;

7) komercsabiedrības valdes un padomes (ja padome ir izveidota) locekļa vārdu, uzvārdu un zvērināta revidenta sertifikāta numuru, ja valdes un padomes (ja padome ir izveidota) loceklis ir zvērināts revidents;

8) ja zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir piederīga revidentu komercsabiedrību tīklam, ziņas par šā tīkla sadarbības partneriem (ja šādas ziņas ir pieejamas) vai norādi, kur ir publiski pieejama informācija par tiem;

9) ja zvērinātu revidentu komercsabiedrība vienlaikus ir ārvalstī reģistrēta komercsabiedrība, kas saskaņā ar ārvalsts likumiem ir tiesīga veikt šajā valstī reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi), norāda arī tās ārvalsts reģistru, kurā šī revidentu komercsabiedrība ir ierakstīta, un reģistrācijas numuru (ja attiecīgās ārvalsts likums paredz revidentu komercsabiedrības ierakstīšanu reģistrā).

(3) Ja mainās kāda no šā panta otrās daļas 1., 2., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā minētajām ziņām, revidentu komercsabiedrība divu nedēļu laikā iesniedz attiecīgu paziņojumu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai. Paziņojumu iesniedz rakstveidā, un to paraksta amatpersona, kura rīkojas zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā.

(3¹) Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā norāda, ka par zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu un darbības uzraudzību ir atbildīga Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, un norāda tās juridisko adresi. Papildus norāda, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstisko uzraudzību veic Finanšu ministrija, un norāda tās adresi.

(3²) Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistru kārto latviešu valodā. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija var papildus kārtot reģistru arī kādā citā Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajā valodā. Šādā gadījumā reģistrā norāda, vai tulkojums ir vai nav apliecināts.

(4) Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrs ir publisks, un ikvienai personai ir tiesības ar to iepazīties. Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistra informāciju kārto un glabā elektroniski, un tā ir pieejama Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas mājaslapā.

(5) (Izslēgta ar 03.06.2010. likumu)

(6) Zvērinātu revidentu komercsabiedrība tiek izslēgta no Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistra, ja anulēta tās licence, kā arī tad, ja šī komercsabiedrība ir izslēgta no komercreģistra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008., 29.01.2009., 03.06.2010. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

24.¹ pants. Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrs

(1) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija sadarbībā ar Finanšu ministriju kārto Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistru. Reģistrā ieraksta trešo valstu revidentus un trešo valstu revidentu komercsabiedrības, kas sniedz revidenta ziņojumu par tādas komercsabiedrības gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu, kura reģistrēta trešajā valstī (turpmāk šajā pantā — trešās valsts komercsabiedrība) un kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Latvijas regulētajā tirgū. Reģistrā par trešās valsts revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību ieraksta attiecīgi šā likuma 19. un 24.pantā norādītās ziņas. Gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, kurus revidējuši (pārbaudījuši) trešo valstu revidenti un trešo valstu revidentu komercsabiedrības, kas nav iekļautas Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā, nav juridiska spēka.

(2) Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā neieraksta tādu trešās valsts revidentu un revidentu komercsabiedrību, kas sniedz revidenta ziņojumu par tādas trešās valsts komercsabiedrības gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu, kura emitē tikai tādus parāda vērtspapīrus, kuri ir iekļauti kādas dalībvalsts regulētajā tirgū un kuru viena vērtspapīra nominālvērtība emisijas dienā nav mazāka par 50 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa.

(3) Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistru kārto latviešu valodā. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija var papildus kārtot reģistru arī kādā citā Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajā valodā. Šādā gadījumā reģistrā norāda, vai tulkojums ir vai nav apliecināts.

(4) Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrs ir publisks, un ikvienai personai ir tiesības ar to iepazīties. Šā reģistra informāciju kārto un glabā elektroniski, un tā ir pieejama Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas mājaslapā.

(5) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija atjauno (aktualizē) Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā iekļautās ziņas piecu darbdienu laikā, skaitot no dienas, kad saņemta rakstveida informācija no reģistrā iekļauta trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības par reģistrā iekļauto ziņu izmaiņām.

(12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2008. Sk. pārejas noteikumus.)

24.³ pants. Reģistrā ierakstītu trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontrole

Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā ierakstītu trešās valsts revidentu vai trešās valsts revidentu komercsabiedrību pakļauj šā likuma 35.¹ pantā noteiktajai revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontrolei un šiem revidentiem un revidentu komercsabiedrībām piemēro šajā likumā noteikto disciplinārlietu ierosināšanas un sodu piemērošanas sistēmu.

(29.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2009. Pants stājas spēkā 29.06.2009. Sk. pārejas noteikumus.)

25.pants. Zvērināta revidenta neatkarība

(1) Zvērināts revidents savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs.

(2) Valsts un pašvaldību institūcijas, tiesas, prokurori un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes garantē zvērinātu revidentu profesionālās darbības neatkarību. Lai garantētu zvērinātu revidentu profesionālās darbības neatkarību, ir aizliegts:

1) iejaukties zvērinātu revidentu profesionālajā darbībā, ietekmēt vai iespaidot viņus;

2) pieprasīt no zvērinātiem revidentiem ziņas un paskaidrojumus, izņemot šā likuma 33.pantā minētos gadījumus, kā arī nopratināt viņus kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus;

3) kontrolēt pasta, telegrāfa un cita veida korespondenci, kā arī dokumentus, kurus zvērināti revidenti saņēmuši, sniedzot profesionālos pakalpojumus, izdarīt korespondences un dokumentu apskati un izņemšanu vai arī izdarīt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu korespondenci un dokumentus;

4) kontrolēt, arī izmantojot 3.punktā minētos procesuālos līdzekļus, zvērinātu revidentu profesionālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos sakaru līdzekļus, iegūt no tiem informāciju un iejaukties to darbībā;

5) pieprasīt no klientiem ziņas par zvērinātu revidentu sniegto profesionālo pakalpojumu saturu;

6) pakļaut zvērinātus revidentus jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar profesionālajiem pakalpojumiem, kurus viņi atbilstoši likumiem sniedz klientiem;

7) saukt zvērinātus revidentus pie jebkāda veida atbildības par rakstveidā vai mutvārdos izteiktiem paziņojumiem, kurus viņi snieguši, likumīgi un labā ticībā pildot savus profesionālos pienākumus.

(3) Zvērinātu revidentu komercsabiedrības biedriem (dalībniekiem), vadītājam, izpildinstitūcijas locekļiem un citām personām ir aizliegts iejaukties zvērināta revidenta profesionālajā darbībā vai iespaidot viņu, lai ietekmētu šā revidenta kā neatkarīga eksperta viedokli vai sniegto atzinumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2007.)

26.pants. Apstākļi, kuros ir apdraudēta zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarība

(1) Zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība var uzņemties sniegt revīzijas pakalpojumus tikai tad, ja netiek apdraudēta zvērināta revidenta, arī zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarība atzinuma sniegšanā.

(2) Zvērināta revidenta, arī zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarība ir apdraudēta, ja zvērināts revidents, atbildīgais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir tieši vai netieši ieinteresēta revīzijas iznākumā. Zvērināta revidenta, arī atbildīgā zvērināta revidenta, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarību apdraud šādi apstākļi:

1) tiešas vai netiešas finansiālas saistības un līdzdalība klienta darījumos;

2) esošas vai pēdējo triju gadu laikā pastāvējušas darba attiecības ar klientu;

3) klienta vadības funkciju pildīšana;

4) zvērināta revidenta vai viņa laulātā atrašanās radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar klienta amatpersonu vai dalībnieku;

5) būtiska atkarība ieņēmumos no viena vai vairāku savstarpēji saistītu klientu apkalpošanas;

6) par revīzijas pakalpojumiem saņemtās atlīdzības atkarība no revīzijas iznākuma vai sniegtajiem papildu pakalpojumiem;

7) dāvanu, atlaižu vai citu labvēlīgu darījuma nosacījumu pieņemšana no klienta;

8) citi apstākļi, ko par tādiem atzinusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

(3) Zvērināta revidenta, zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarība ir apdraudēta arī tad, ja vismaz viens no šā panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem attiecas uz revidentu komercsabiedrību tīkla, kuram ir piederīgs zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, sadarbības partneri.

(4) Zvērināta revidenta, zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības pienākums ir revīzijas darba dokumentos norādīt šā panta otrajā daļā minētos apstākļus, ja tādi ir konstatēti, kā arī norādīt pasākumus, kas veikti, lai šos apstākļus novērstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2008.)

27.pants. Konfidencialitātes prasības

(1) Zvērinātam revidentam ir aizliegts izpaust komercnoslēpumu, kuru viņš uzzinājis, pildot profesionālos pienākumus. Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai aizliegts izmantot vai atklāt bez klienta rakstveida piekrišanas komercnoslēpumu saturošu informāciju, izņemot šā panta otrajā daļā, šā likuma 33.pantā un likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” minētos gadījumus vai gadījumus, kad zvērinātam revidentam ir tiesības vai pienākums to darīt saskaņā ar tiesas nolēmumu.

(2) Ja izbeigts klienta un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības noslēgtais revīzijas pakalpojumu līgums un klients noslēdzis revīzijas pakalpojumu līgumu ar citu zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, tad zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, ar kuru izbeigts līgums, nodrošina jaunajam zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (ar kuru noslēgts līgums) piekļuvi visai attiecīgajai informācijai par klientu.

(3) Šā panta pirmās daļas prasības uz zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību ir attiecināmas, kamēr ir spēkā revīzijas pakalpojumu līgums ar klientu, kā arī pēc tam, kad šis līgums ir izbeigts.

(12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2008.)

29.pants. Zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālo pakalpojumu sniegšana

(1) Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir tiesīga sniegt revīzijas pakalpojumus:

1) pēc klienta uzaicinājuma, valsts vai pašvaldību institūcijās un to padotībā esošajās iestādēs — pēc augstākas institūcijas vadības uzaicinājuma, bet kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības institūcija ir valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs, — pēc pašas kapitālsabiedrības vai pēc kapitāla daļu turētāja uzaicinājuma;

2) pēc likumā noteiktā valsts institūciju un amatpersonu uzaicinājuma.

(2) Revīzijas, lietpratēja vai uzticības uzdevuma devējam ir tiesības brīvi izvēlēties zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību. Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir tiesības brīvi izvēlēties klientu, ar kuru slēgt līgumu par profesionālo pakalpojumu sniegšanu.

(3) Zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība profesionālos pakalpojumus sniedz saskaņā ar rakstveidā noslēgtu šo pakalpojumu sniegšanas līgumu — revīzijas pakalpojumu līgumu.

(3¹) Klients var vienpusēji atkāpties no revīzijas pakalpojumu līguma ar zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls. Klienta un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības viedokļu atšķirības par grāmatvedības metodēm vai revīzijas procedūrām nav pamats līguma izbeigšanai. Klientam, kas ir vienpusēji atkāpies no revīzijas pakalpojumu līguma, kā arī zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, ar kuru izbeigts līgums, ir pienākums par to ziņot Finanšu ministrijai un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai, norādot iemeslus.

(4) Zvērinātam revidentam un atbildīgajam zvērinātam revidentam nav tiesību ilgāk kā septiņus gadus pēc kārtas veikt gada pārskata revīziju (pārbaudi) vienā un tajā pašā finanšu institūcijā vai kapitālsabiedrībā, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū, kā arī vismaz divus gadus pēc šā laikposma beigām ir aizliegts piedalīties minētā klienta gada pārskata revīzijā (pārbaudē).

(5) Zvērinātam revidentam un atbildīgajam zvērinātam revidentam vismaz divus gadus pēc revīzijas pakalpojumu līguma izbeigšanas ir aizliegts ieņemt amatu tādas finanšu institūcijas valdē vai padomē, kā arī tādas kapitālsabiedrības valdē vai padomē, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū, kura ir bijusi klients izbeigtajā līgumā.

(6) Zvērināts revidents, zvērinātu revidentu komercsabiedrība un atbildīgais zvērināts revidents reizi gadā sniedz rakstveida apliecinājumu par savas zvērināta revidenta profesionālās darbības neatkarību no revidējamā klienta tādas kapitālsabiedrības revīzijas komitejai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū, kā arī to informē par jebkuriem šim klientam papildus sniegtajiem pakalpojumiem. Zvērināts revidents, zvērinātu revidentu komercsabiedrība un atbildīgais zvērināts revidents informē klienta revīzijas komiteju par apstākļiem, kas apdraud viņa neatkarību šā likuma 26.panta otrās daļas izpratnē, un konsultējas par pasākumiem, kas veikti, lai šos apstākļus novērstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. un 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2008.)

30.pants. Īpaši noteikumi par revīzijas pakalpojumu līgumiem

(1) Saņemot revīzijas uzdevumu, zvērināts revidents informē uzdevuma devēju un, ja viņš strādā kā algots darbinieks zvērinātu revidentu komercsabiedrībā, arī šīs sabiedrības vadību par to, vai uz viņu neattiecas šā likuma 26.panta otrajā daļā minētie apstākļi. Zvērināts revidents var uzņemties sniegt revīzijas pakalpojumus tikai tad, ja netiek apdraudēta viņa neatkarība atzinuma sniegšanā.

(2) Ja 26.panta otrajā daļā minētie apstākļi iestājas laikā pēc revīzijas pakalpojumu līguma noslēgšanas, zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties par to informēt uzdevuma devēju un, ja viņš strādā kā algots darbinieks zvērinātu revidentu komercsabiedrībā, arī šīs sabiedrības vadību un atteikties no līgumā norādītā revīzijas uzdevuma veikšanas.

31.pants. Atbildīgais zvērināts revidents

(1) Pamatojoties uz revīzijas pakalpojumu līgumu ar klientu, zvērinātu revidentu komercsabiedrības vadība ieceļ par revīzijas pakalpojumu sniegšanu (revīzijas uzdevuma izpildi) atbildīgo zvērinātu revidentu un par viņa iecelšanu paziņo klientam.

(2) Atbildīgais zvērināts revidents sniedz revīzijas pakalpojumu un sagatavo revidenta ziņojumu. Šo dokumentu, norādot vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences numuru, paraksta atbildīgais zvērināts revidents un amatpersona, kura rīkojas zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

32.pants. Zvērināta revidenta ziņojuma rekvizīti

Lai zvērināta revidenta ziņojums iegūtu juridisku spēku, tam ir nepieciešami šādi rekvizīti (identifikācijas dati):

1) adresāts;

2) dokumenta datums;

3) dokumenta nosaukums;

4) zvērināta revidenta (likumā paredzētajos gadījumos — atbildīgā zvērināta revidenta) vārds un uzvārds;

5) sertifikāta numurs;

6) zvērināta revidenta (likumā paredzētajos gadījumos — atbildīgā zvērināta revidenta) paraksts;

7) šajā likumā paredzētajos gadījumos — tās personas vārds, uzvārds, paraksts, kura rīkojas zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences numurs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2008.)

33.pants. Informācijas sniegšana klienta vadībai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

(1) Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība informē klienta vadību (izpildinstitūciju vai tās atbildīgos locekļus) vai revīzijas komiteju, ja tāda ir izveidota, par atzinumā neietvertiem jautājumiem (piemēram, iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem, kļūdām un pārkāpumiem), kas neietekmē sniegto atzinumu.

(2) Zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par faktiem, kuri revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un lietpratēja vai uzticības uzdevuma izpildes laikā ir atklāti finanšu institūcijā, elektroniskās naudas iestādē vai maksājumu iestādē un kuri ir finanšu institūcijas, elektroniskās naudas iestādes, kā arī maksājumu iestādes izveidošanas vai tās darbību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpums, vai par citiem faktiem, kuru dēļ ir apdraudēta finanšu institūcijas, elektroniskās naudas iestādes vai maksājumu iestādes saistību izpilde vai turpmākā darbība vai kuru dēļ zvērināts revidents atsakās sniegt atzinumu.

(3) Zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par šā panta otrajā daļā minētajiem faktiem, kuri atklāti, sniedzot revīzijas pakalpojumus klientam, kuru ar finanšu institūciju, elektroniskās naudas iestādi vai maksājumu iestādi saista izšķirošas ietekmes attiecības vai ciešas attiecības kontroles veidā, vai pildot šāda klienta dotu lietpratēja vai uzticības uzdevumu.

(3¹) Zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības pienākums ir sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju un dokumentus, ko saskaņā ar finanšu un kapitāla tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem tā rakstveidā pieprasījusi savu funkciju veikšanai.

(4) Šajā pantā noteiktās informācijas paziņošana un dokumentu sniegšana nav uzskatāma par jebkādu līgumu, noteikumu, normatīvo norādījumu vai likumu pārkāpumu, un tā nerada zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai civiltiesisko atbildību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 29.03.2007., 12.06.2008., 11.02.2010. un 03.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2011.)

33.¹ pants. Zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības atklātības ziņojums

(1) Zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas sniedz revīzijas pakalpojumus finanšu institūcijai vai komercsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū, ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc katra pārskata gada beigām publicē savā mājaslapā atklātības ziņojumu.

(2) Atklātības ziņojumā par šā panta pirmajā daļā minēto zvērinātu revidentu komercsabiedrību sniedz šādas ziņas:

1) komersanta veids, īpašnieki un piederība revidentu komercsabiedrību tīklam. Ja zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir piederīga revidentu komercsabiedrību tīklam, — šā tīkla apraksts, sadarbības tiesiskais pamats un uzbūves reglamentācija (ja šādas ziņas ir pieejamas);

2) organizatoriskās un vadības struktūras apraksts;

3) iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas galvenās iezīmes un vadības ziņojums par šīs sistēmas darbības efektivitāti;

4) informācija par to, kad pēdējo reizi veikta šā likuma 35.¹ pantā minētā revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontrole;

5) to finanšu institūciju un komercsabiedrību uzskaitījums, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū un kurām iepriekšējā pārskata gadā tika sniegti revīzijas pakalpojumi;

6) komercsabiedrības neatkarības politikas apraksts un apstiprinājums, ka attiecībā uz atbilstību neatkarības prasībām ir veikta iekšēja pārbaude;

7) informācija par zvērinātu revidentu profesionālās tālākizglītības politiku;

8) informācija par būtiskiem zvērinātu revidentu komercsabiedrības finanšu rādītājiem, arī kopējo apgrozījumu, atsevišķi norādot daļu, kas attiecas uz gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīziju (pārbaudi), un daļu, kas attiecas uz citiem ar revīziju nesaistītiem pakalpojumiem;

9) atbildīgo zvērinātu revidentu atalgojuma politika.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās zvērinātu revidentu komercsabiedrības atklātības ziņojumu paraksta persona, kas rīkojas šīs zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā.

(12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2008.)

34.pants. Revīzijas darba dokumenti

(1) Revīzijas darba dokumenti ir revīzijas pakalpojuma sniedzēja — zvērināta revidenta vai attiecīgi zvērinātu revidentu komercsabiedrības īpašums.

(2) Zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības vadības pienākums ir pienācīgi glabāt revīzijas darba dokumentus. Ar tiem nedrīkst iepazīstināt trešās personas, un tos nedrīkst izsniegt trešajām personām bez klienta atļaujas, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Revīzijas darba dokumentu glabāšanas laiks ir pieci gadi.

(3) Revīzijas darba dokumenti ir pieejami revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles vajadzībām. Uz personām, kas veic revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli, attiecas tās pašas konfidencialitātes prasības, kas noteiktas zvērinātam revidentam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

34.¹ pants. Konsolidētā gada pārskata revīzijas darba dokumenti

(1) Zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrības vadības iecelts atbildīgais zvērināts revidents, kas veic konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi) (turpmāk — koncerna atbildīgais revidents), ir pilnībā atbildīgs par revidenta ziņojumu par konsolidēto gada pārskatu.

(2) Koncerna atbildīgais revidents pārbauda revīzijas darbu, kuru koncerna revīzijas (pārbaudes) laikā veikusi cita persona — cits zvērināts revidents vai trešās valsts revidents, cita zvērinātu revidentu komercsabiedrība vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība. Koncerna atbildīgais revidents sagatavo citas personas veiktā revīzijas darba pārbaudes materiālus, kurus iekļauj savos revīzijas darba dokumentos. Pārbaudes materiālus sagatavo tā, lai kompetentā institūcija varētu pārbaudīt koncerna atbildīgā revidenta darbu citas personas veiktajā revīzijas darba pārbaudē.

(3) Ja konsolidācijā iesaistītās koncerna meitas sabiedrības gada pārskata revīziju (pārbaudi) veic trešās valsts revidents vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība un ja ar šīs trešās valsts kompetento institūciju revīzijas jomā nav sadarbības, koncerna atbildīgais revidents ir atbildīgs par to, lai trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības sagatavotie revīzijas darba dokumenti, kas attiecas uz konkrēto konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi), tiktu iesniegti kompetentajai institūcijai pēc tās pieprasījuma.

(4) Lai nodrošinātu šā panta trešās daļas prasības izpildi, koncerna atbildīgais revidents savos darba dokumentos iekļauj trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības sagatavoto darba dokumentu kopijas vai vienojas ar trešās valsts revidentu vai trešās valsts revidentu komercsabiedrību par atbilstošu un neierobežotu pieeju šiem dokumentiem pēc pieprasījuma.

(5) Ja juridiski vai citi apstākļi kavē piekļuvi trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības sagatavotajiem revīzijas darba dokumentiem, koncerna atbildīgais revidents saviem darba dokumentiem pievieno pierādījumus tam, ka viņš ir veicis visus atbilstošos pasākumus, lai iegūtu piekļuvi trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības sagatavotajiem revīzijas darba dokumentiem, un kavējošo apstākļu esības pierādījumus.

(12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2008.)

35.pants. Zvērināta revidenta palīgi

(1) Zvērināta revidenta palīgs ir persona, kura zvērināta revidenta pārraudzībā sniedz revīzijas pakalpojumus.

(2) Zvērināta revidenta palīgs nav tiesīgs sniegt ziņojumu un revīzijas pārskatu.

(3) Par zvērināta revidenta palīgiem var būt personas, kuras atbilst šā likuma 8.panta 2., 3. un 5.punkta prasībām un vēlas zvērināta revidenta pārraudzībā iegūt triju gadu pieredzi (triju gadu praksi) revīzijas pakalpojumu sniegšanā.

(4) Zvērināta revidenta palīgus nodarbina tādos uzdevumos, kas ļauj apgūt zvērināta revidenta sertifikāta iegūšanai nepieciešamās praktiskās iemaņas klienta gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu obligātās likumos noteiktās pārbaudes veikšanā un finanšu revīzijā. Zvērinātu revidentu palīgi sniedz savus profesionālos pakalpojumus saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem.

(5) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija akceptē zvērināta revidenta palīgu triju gadu prakses apstiprināšanas nolikumu, kā arī veic zvērināta revidenta palīgu uzskaiti un viņu prakses kontroli.

(6) Zvērināta revidenta palīgi pēc triju gadu praktiskās pieredzes iegūšanas zvērināta revidenta pārraudzībā var iesniegt pieteikumu zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

36.pants. Zvērinātu revidentu komercsabiedrību darbības uzraudzība

(1) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija pārbauda zvērinātu revidentu komercsabiedrību atbilstību šā likuma 21.pantā noteiktajiem kritērijiem.

(2) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai ir tiesības pieprasīt no zvērinātu revidentu komercsabiedrībām informāciju un dokumentus par to darbību.

(3) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāvis ir tiesīgs pārbaudīt zvērinātu revidentu komercsabiedrības dokumentus tādā apjomā, kāds nepieciešams jautājumu izlemšanai par atbilstības pārbaudi, licences izsniegšanu, tās darbības apturēšanu vai anulēšanu, un piedalīties bez balsstiesībām šīs sabiedrības pārvaldes institūciju sēdēs.

(4) Ja Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija konstatē, ka zvērinātu revidentu komercsabiedrībā ir pārkāpti šā likuma 21.pantā noteiktie kritēriji, tā 30 dienu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas pieņem lēmumu par šīs sabiedrības licences darbības apturēšanu. Ja sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts lēmums par licences darbības apturēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrība nav novērsusi minētos pārkāpumus, tiek pieņemts lēmums anulēt izsniegto licenci.

(5) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai un tās darbiniekiem nav tiesību izpaust ziņas, kuras iegūtas, veicot šajā likumā noteikto uzraudzības funkciju, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

36.¹ pants. Atbildīgā iestāde

(1) Valsts politiku komercsabiedrību revīzijas jomā izstrādā un īsteno Finanšu ministrija.

(2) Finanšu ministrija veic Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstisko uzraudzību un sadarbojas ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā.

(3) Finanšu ministrija savā ikgadējā publiskajā pārskatā iekļauj informāciju par visa gada laikā veiktajiem pasākumiem saistībā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstisko uzraudzību.

(29.01.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

37.pants. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstiskā uzraudzība

(1) Jautājumos, kas saistīti ar zvērinātu revidentu sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu un citiem šajā likumā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai deleģētajiem uzdevumiem, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija atrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas tiesību aktus, kas reglamentē zvērinātu revidentu sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu un citu šajā likumā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai deleģēto uzdevumu izpildi, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija apstiprina pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju.

(2) Finanšu ministrijas pilnvarotais pārstāvis, kas īsteno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārraudzību un sadarbību ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, ir tiesīgs piedalīties Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes sēdēs, kopsapulcēs, komiteju un komisiju sēdēs, kā arī iepazīties ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes sēdēs pieņemtajiem lēmumiem. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai ir pienākums paziņot Finanšu ministrijai par kopsapulces sasaukšanu un par valdes, komiteju un komisiju sēdēm ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms attiecīgās kopsapulces vai sēdes un rakstveidā informēt Finanšu ministriju par pieņemtajiem lēmumiem.

(3) Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim, kas īsteno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārraudzību un sadarbību ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, ir tiesības pieprasīt no Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas visas ziņas, dokumentus un paskaidrojumus, kas nepieciešami pārraudzības nodrošināšanai.

(4) Par Finanšu ministrijas pilnvarotu pārstāvi, kas īsteno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārraudzību un sadarbību ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, nedrīkst būt tāda persona, kura pēdējo triju gadu laikā, pirms tā uzsākusi pildīt pienākumus, kas saistīti ar pārraudzību un sadarbību, ir sniegusi revīzijas pakalpojumus vai bijusi balsstiesīgs dalībnieks vai akcionārs vai valdes vai padomes loceklis, vai darbinieks zvērinātu revidentu komercsabiedrībā, vai bijusi citādi saistīta ar zvērinātu revidentu komercsabiedrību.

(5) Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim, kas īsteno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārraudzību un sadarbību ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, ir aizliegts izpaust komercnoslēpumu un personas datus, kuri iegūti, veicot šajā likumā noteikto pārraudzību un sadarbību, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

(22.01.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008., 29.01.2009., 03.06.2010. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

37.¹ pants. Sadarbība ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām

(1) Finanšu ministrija ir atbildīgā iestāde sadarbībā ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā.

(2) Finanšu ministrija pēc citas dalībvalsts kompetentās institūcijas pieprasījuma nekavējoties sniedz palīdzību izmeklēšanas darbībās, kas saistītas ar komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīzijām (pārbaudēm), kuras veikuši zvērināti revidenti vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības. Šā panta izpratnē palīdzība nozīmē izmeklēšanu un informācijas sniegšanu pēc dalībvalsts kompetentās institūcijas pieprasījuma, kā arī atļaujas došanu citas dalībvalsts kompetentajai institūcijai vai tās pilnvarotajām personām piedalīties izmeklēšanā. Ja Finanšu ministrija nevar nekavējoties sniegt pieprasīto palīdzību, tā informē pieprasījuma iesniedzēju par šo apstākli, norādot kavēšanās iemeslus.

(3) Finanšu ministrija var atteikties sniegt šā panta otrajā daļā minēto palīdzību, ja:

1) informācijas sniegšana vai izmeklēšana varētu kaitēt valsts interesēm vai ir pretrunā ar valsts drošības noteikumiem;

2) ir uzsākta tiesvedība pret tiem pašiem zvērinātiem revidentiem vai tām pašām zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, par kurām vai par kuru sniegtajiem tiem pašiem revīzijas pakalpojumiem saņemts šā panta otrajā daļā minētās palīdzības pieprasījums;

3) par tām pašām darbībām jau ir pieņemts galīgais lēmums attiecībā uz tiem pašiem zvērinātiem revidentiem vai tām pašām zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, par kurām vai par kuru sniegtajiem revīzijas pakalpojumiem saņemts šā panta otrajā daļā minētās palīdzības pieprasījums.

(4) Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt no citas dalībvalsts kompetentās institūcijas informāciju, kas nepieciešama, lai sniegtu palīdzību izmeklēšanas darbībās, kas saistītas ar komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīzijām (pārbaudēm), kuras veikuši citas dalībvalsts revidenti vai revidentu komercsabiedrības, kas ir tiesīgas veikt šajā dalībvalstī reģistrētu komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīzijas (pārbaudes). Saņemto informāciju Finanšu ministrija izmanto, tikai lai sniegtu palīdzību šajā pantā minētajās izmeklēšanas darbībās.

(4¹) Finanšu ministrija nekavējoties informē citas dalībvalsts kompetento institūciju, ja, veicot šā panta ceturtajā daļā minētās izmeklēšanas darbības, tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) persona, kas ir tiesīga veikt citā dalībvalstī reģistrētu komercsabiedrību gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi), nav ievērojusi ar profesionālo ētiku, neatkarību, objektivitāti, konfidencialitāti saistītās prasības vai nav reģistrēta publiskā reģistrā, vai nav pakļauta kvalitātes nodrošināšanas sistēmai;

2) citā dalībvalstī reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzija (pārbaude) nav veikta saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem vai līdzvērtīgiem starptautiskajiem revīzijas standartiem;

3) citā dalībvalstī reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi) ir veikusi persona, kura nav tiesīga to veikt.

(4²) Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt no citas dalībvalsts kompetentās institūcijas informāciju par izmeklēšanas darbībām, kas veiktas pēc informācijas saņemšanas par šā panta 4.¹ daļā minētajiem apstākļiem, un par izmeklēšanas gaitā atklātiem būtiskiem faktiem, kuri var būt par pamatu attiecīgiem pasākumiem šo apstākļus novēršanai.

(4³) Ja Finanšu ministrija saņem informāciju no citas dalībvalsts kompetentās institūcijas par to, ka zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība nav ievērojusi šā likuma prasības vai ka Latvijā reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi) ir veikusi persona, kura nav tiesīga to veikt, Finanšu ministrija veic nepieciešamās izmeklēšanas darbības un informē citas dalībvalsts kompetento institūciju par šīs izmeklēšanas rezultātiem un veiktajiem pasākumiem.

(4⁴) Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt, lai izmeklēšanas darbības citas dalībvalsts teritorijā veic šīs dalībvalsts kompetentā institūcija vai lai citas dalībvalsts kompetentā institūcija dod atļauju Finanšu ministrijas pilnvarotai personai piedalīties šīs dalībvalsts kompetentās institūcijas vadītajā izmeklēšanā.

(4⁵) Ja izmeklēšana tiek veikta Latvijas teritorijā, Finanšu ministrija uzrauga izmeklēšanu visā tās gaitā.

(5) Finanšu ministrija ievēro konfidencialitātes prasības, sadarbojoties ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā. Sniedzot šā panta otrajā un sestajā daļā minēto informāciju citas dalībvalsts kompetentajai institūcijai, Finanšu ministrija norāda, vai konkrētā informācija satur komercnoslēpumu vai personas datus. Visām personām, kurām, veicot šajā pantā minēto izmeklēšanu, kļuvusi zināma šā panta otrajā daļā minētā informācija un kuras piedalījušās šā panta sestajā daļā minētās informācijas sniegšanā, ir aizliegts izpaust komercnoslēpumu vai personas datus, kuri iegūti, veicot minēto izmeklēšanu un sniedzot informāciju, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

(6) Finanšu ministrija sadarbojas ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, sniedzot tām informāciju par zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību uzraudzību un saņemot no tām informāciju par to reģistrā ierakstīto ārvalsts revidentu un ārvalsts revidentu komercsabiedrību uzraudzību. Sadarbojoties ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, Finanšu ministrija paļaujas uz ārvalsts revidentu un ārvalsts revidentu komercsabiedrību uzraudzības nosacījumiem tajā dalībvalstī, kuras attiecīgajā reģistrā ārvalsts revidents vai ārvalsts revidentu komercsabiedrība ir ierakstīta.

(7) Ja citas dalībvalsts revidents vai citas dalībvalsts revidentu komercsabiedrība veic citā dalībvalstī reģistrētas Latvijas Republikas koncerna meitas sabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir sagatavots) revīziju (pārbaudi), kuru izmanto Latvijas Republikas koncerna konsolidētā gada pārskata sagatavošanā, tad šā gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir sagatavots) revīzija (pārbaude) tiek atzīta par līdzvērtīgu zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības veiktajai gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir sagatavots) revīzijai (pārbaudei) un citas dalībvalsts revidentam vai citas dalībvalsts revidentu komercsabiedrībai, kas veic šā gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir sagatavots) revīziju (pārbaudi), netiek piemērotas papildu prasības attiecībā uz reģistrāciju, kvalitātes kontroli, neatkarību, konsolidētā gada pārskata revīzijas (pārbaudes) laikā piemērotajiem revīzijas standartiem un atbilstību ētikas normām.

(8) Ja citas dalībvalsts revidents vai citas dalībvalsts revidentu komercsabiedrība sniedz revīzijas pakalpojumus tādai komercsabiedrībai, kura nav reģistrēta Latvijas Republikā, bet kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Latvijas Republikas regulētajā tirgū, tad šie revīzijas pakalpojumi tiek atzīti par līdzvērtīgiem zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības sniegtajiem revīzijas pakalpojumiem un citas dalībvalsts revidentam vai citas dalībvalsts revidentu komercsabiedrībai, kas sniedz šos revīzijas pakalpojumus, netiek piemērotas papildu prasības attiecībā uz reģistrāciju, kvalitātes kontroli, neatkarību, konsolidētā gada pārskata revīzijas (pārbaudes) laikā piemērotajiem revīzijas standartiem un atbilstību ētikas normām.

(12.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

37.³ pants. Revīzijas konsultatīvās padomes uzdevumi un tiesības

(1) Padome izskata Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas sagatavotos dokumentus par zvērinātu revidentu pretendentu eksamināciju un sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu, zvērinātu revidentu kvalifikācijas uzturēšanu un profesionālās darbības kvalitātes kontroli, kā arī par Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas nostādnēm un sniedz ieteikumus Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai to pilnveidošanai, vienlaikus informējot arī Finanšu ministriju par sniegtajiem ieteikumiem.

(2) Padomei ir tiesības saņemt no Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas informāciju un dokumentus, kas nepieciešami Padomes uzdevumu izpildei.

(3) Padomes pilnvarotajiem locekļiem ir tiesības piedalīties Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas kopsapulcēs, valdes sēdēs un komiteju sēdēs, kurās tiek izskatīti šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti, kā arī iepazīties ar šajās kopsapulcēs un sēdēs pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem.

(4) Padomei ir tiesības sniegt priekšlikumus Finanšu ministrijai par nepieciešamajiem grozījumiem revīzijas jomu reglamentējošos normatīvajos aktos.

(5) Padomes locekļi, kuriem saistībā ar Padomes uzdevumu izpildi kļuvis zināms komercnoslēpums, ievēro konfidencialitātes prasības. Konfidencialitātes prasības attiecas uz visiem Padomes locekļiem, arī uz personām, kuras beigušas pildīt savus pienākumus Padomē.

(6) Padome reizi gadā rakstveidā iesniedz Finanšu ministrijai apkopotu informāciju par savu darbību.

(12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2008.)

37.⁴ pants. Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām institūcijām

(1) Finanšu ministrija slēdz savstarpēju vienošanos ar trešās valsts kompetento institūciju revīzijas jomā, ja no tās ir saņemts šā panta otrajā daļā minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu pieprasījums. Par savstarpējās vienošanās noslēgšanu Finanšu ministrija nekavējoties informē Eiropas Komisiju.

(2) Finanšu ministrija pēc trešās valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma nodod tai zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas, kuri ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcībā, ja pastāv visi turpmāk šajā panta daļā minētie nosacījumi:

1) pieprasītie revīzijas darba dokumenti un citi dokumenti attiecas uz revīzijas pakalpojumu sniegšanu tādām komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti attiecīgās trešās valsts regulētajā tirgū, vai uz tādu komercsabiedrību, kura ir konsolidācijā iesaistītā koncerna meitas sabiedrība, kuras gada pārskata revīziju (pārbaudi) veic attiecīgās trešās valsts revidents vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība;

2) trešās valsts kompetentā institūcija ir sniegusi revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu pieprasījuma pamatojumu;

3) uz trešās valsts kompetentās institūcijas darbiniekiem, kuri saņem pieprasīto revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu kopijas, attiecas konfidencialitātes prasības;

4) trešās valsts kompetentā institūcija ir no tādas trešās valsts, kuras uzraudzības, kvalitātes kontroles, izmeklēšanas un sodu piemērošanas sistēmas Eiropas Komisija ir atzinusi par līdzvērtīgām dalībvalstu uzraudzības, kvalitātes kontroles, izmeklēšanas un sodu piemērošanas sistēmām.

(3) Finanšu ministrija ir tiesīga atteikties nodot šā panta otrajā daļā minēto dokumentu kopijas, ja pastāv vismaz viens no šajā panta daļā minētajiem nosacījumiem:

1) dokumentu kopiju nodošana varētu kaitēt valsts interesēm vai ir pretrunā ar valsts drošības noteikumiem;

2) ir uzsākta tiesvedība pret tiem pašiem zvērinātiem revidentiem vai tām pašām zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, par kurām vai par kuru sniegtajiem tiem pašiem revīzijas pakalpojumiem saņemts šā panta pirmajā daļā minētais pieprasījums.

(4) Finanšu ministrija mēneša laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā trešās valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma saņemšanas nosūta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai pieprasījumu iesniegt Finanšu ministrijai šā panta otrajā daļā minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas.

(5) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija pēc šā panta ceturtajā daļā minētā Finanšu ministrijas pieprasījuma saņemšanas pieprasa no attiecīgā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības Finanšu ministrijas pieprasījumā minēto revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu kopijas, kuras ir apliecinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu.

(6) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija mēneša laikā pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma saņemšanas iesniedz Finanšu ministrijai šā panta otrajā daļā minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas to nodošanai attiecīgajai trešās valsts kompetentajai institūcijai. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija minētās dokumentu kopijas iesniedz apliecinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ievēro konfidencialitātes prasības un, iesniedzot minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas, norāda, vai konkrētie dokumenti satur komercnoslēpumu vai personas datus. Personas datu nodošana trešo valstu kompetentajām institūcijām notiek saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Visām personām, kurām, nododot minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas Finanšu ministrijai, kļuvis zināms komercnoslēpums un personas dati, ir aizliegts tos izpaust, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

(7) Ja Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija objektīvu iemeslu dēļ nevar iesniegt pieprasīto dokumentu kopijas šā panta sestajā daļā minētajā termiņā, tā par to rakstveidā paziņo Finanšu ministrijai, norādot kavēšanas iemeslus un datumu, kad dokumentu kopijas tiks iesniegtas.

(8) Finanšu ministrija ievēro konfidencialitātes prasības, sadarbojoties ar trešās valsts kompetentajām institūcijām revīzijas jomā. Nododot šā panta otrajā daļā minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas, Finanšu ministrija norāda, vai konkrētie dokumenti satur komercnoslēpumu vai personas datus. Visām personām, kurām, nododot revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas trešās valsts kompetentajai institūcijai, ir kļuvis zināms komercnoslēpums vai personas dati, ir aizliegts tos izpaust, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

(22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

(Nodaļas nosaukums 22.01.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

38.pants. Disciplinārlietu ierosināšana, izskatīšana un sodu piemērošanas kārtība

(Izslēgts ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

38.¹ pants. Disciplinārlietu ierosināšana, izskatīšana un sodu piemērošana

(1) Zvērināts revidents normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par savu profesionālo darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgs.

(2) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu revidentu pēc tiesas priekšlikuma, juridiskās vai fiziskās personas sūdzības vai pēc savas iniciatīvas, par to rakstveidā informējot Finanšu ministriju. Disciplinārlietu ierosināšanas, izskatīšanas un sodu piemērošanas kārtību nosaka nolikums, ko pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju apstiprina Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

(3) Finanšu ministrija ievēro konfidencialitātes prasības, saņemot šā panta otrajā daļā minēto informāciju. Konfidencialitātes prasības attiecas uz visām personām, kurām informācijas saņemšanas laikā un pēc tam kļuvis zināms komercnoslēpums, arī uz personām, kuras beigušas pildīt ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas darbības valstisko uzraudzību saistītos savus pienākumus.

(4) Šā panta otrajā daļā minētās disciplinārlietas ierosina par likumu un citu normatīvo aktu, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas lēmumu, profesionālo darbību reglamentējošo norādījumu vai ētikas kodeksa normu pārkāpšanu vai par to, ka zvērināts revidents nav ievērojis prasību turpināt savu izglītību un pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītā tālākizglītības procesā.

(5) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija rakstveidā informē Finanšu ministriju par visiem disciplinārlietās pieņemtajiem lēmumiem. Minēto informāciju Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija nosūta piecu darba dienu laikā pēc lēmuma stāšanās spēkā.

(12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2008.)

39.pants. Disciplinārsodi

(Izslēgts ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

40.pants. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Sūdzības par Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas nelikumīgu vai statūtiem neatbilstošu darbību izskata tiesa.

(2) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas lēmumus, kas saistīti ar zvērinātu revidentu sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu un citiem šajā likumā tai deleģētajiem uzdevumiem, var apstrīdēt Finanšu ministrijā. Finanšu ministrijas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

(22.01.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

41.pants. Zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības civiltiesiskā atbildība un zaudējumu piedziņas termiņš
(1) Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir atbildīga par saistībām, kuras radušās, noslēdzot revīzijas pakalpojuma līgumu.

(2) Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība atbild par zaudējumiem, kas radušies trešajām personām — klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata lietotājiem, ja sniegtais atzinums saskaņā ar Latvijā atzītiem Starptautiskajiem revīzijas standartiem būtiski neatbilst faktiskajam stāvoklim, ja nav ievēroti šā likuma 26., 27., 30. vai 34.panta noteikumi. Ja atzinumu parakstījuši divi vai vairāki zvērināti revidenti, viņi ir solidāri atbildīgi par šiem zaudējumiem.

(3) Zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir atbildīga par saistībām, kuras tā ir uzņēmusies, kā arī par zaudējumiem, ko cietušas trešās personas, ja šīs sabiedrības ieceltais atbildīgais zvērināts revidents nav ievērojis šā likuma 26., 27., 30. vai 34.panta noteikumus.

(4) Zvērinātu revidentu komercsabiedrības un tās ieceltā atbildīgā zvērināta revidenta savstarpējās tiesiskās attiecības, kā arī atbildību regulē noslēgtais darba līgums.

(5) Zaudējumu atlīdzību zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība sedz saskaņā ar savstarpēju vienošanos vai arī tā piedzenama tiesas ceļā ne vēlāk kā triju gadu laikā no dienas, kad parakstīts attiecīgais zvērināta revidenta atzinums.

43.pants. Tādas personas atbildība par krāpšanu, kurai nav zvērināta revidenta sertifikāta

Ja persona, kurai nav zvērināta revidenta sertifikāta vai attiecīgi — zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences —, veic šajā likumā tikai zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai atļauto darbību un sniedz zvērināta revidenta ziņojumu, tā tiek saukta pie likumā noteiktās atbildības.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par zvērinātiem revidentiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 24.nr.; 2000, 10.nr.).

2. Zvērināta revidenta sertifikāti, kas izsniegti, pamatojoties uz likumiem, kuri bija spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, atzīstami par spēkā esošiem.

3. Līdz 2003.gada 1.janvārim finanšu institūciju, kā arī tādu komercsabiedrību, kuru akcijas ir iekļautas fondu biržas sarakstos, gada pārskatu, arī konsolidēto gada pārskatu obligāto likumos noteikto pārbaudi var veikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādītie revidenti un revidentu uzņēmumi, kuri neatbilst šā likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

4. Līdz 2005.gada 1.janvārim zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus var kārtot personas, kurām nav šā likuma 8.pantā noteiktās triju gadu praktiskās pieredzes. Šīm personām pēc zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu nokārtošanas zvērināta revidenta sertifikātu neizsniedz. Ja šīs personas piecu gadu laikā pēc zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu nokārtošanas iegūst likumā noteikto triju gadu praktisko pieredzi, strādājot par zvērināta revidenta palīgiem, tās var saņemt zvērināta revidenta sertifikātu šā likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā.

5. Līdz 2005.gada 1.janvārim par Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedriem var būt ne tikai zvērināti revidenti, bet arī citas fiziskās personas, ja tās ir nokārtojušas zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus, strādā par zvērināta revidenta palīgiem un ievēro šīs asociācijas statūtu noteikumus. Līdz 2003.gada 1.janvārim visām licencētajām zvērinātu revidentu komercsabiedrībām ir jākļūst par Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedriem.

6. Līdz 2003.gada 1.janvārim visām komercsabiedrībām, kas sniedz revīzijas pakalpojumus, ir jāsaņem attiecīga Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas licence.

7. Individuālie uzņēmumi, kas sniedz revīzijas pakalpojumus, ir tiesīgi turpināt šo pakalpojumu sniegšanu individuālo uzņēmumu statusā līdz Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā noteiktā pārejas perioda beigām.

8. Šā likuma 21.panta otrās un trešās daļas noteikumi stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

9. Grozījumi šā likuma 19. un 24.pantā un šā likuma 24.¹, 24.² un 24.³ pants stājas spēkā 2009.gada 29.jūnijā.

(29.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2009.)

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008., 11.02.2010. un 03.03.2011. likumu, kas stājas spēkā 06.04.2011.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1984.gada 10.aprīļa Astotās direktīvas 84/253/EEK, kas pamatojas uz līguma 54.panta 3.punkta "g" apakšpunktu un attiecas uz personu apstiprināšanu grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju veikšanai;

2) Padomes 1988.gada 21.decembra direktīvas 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 29.jūnija direktīvas 95/26/EK, ar ko groza direktīvu 77/780/EEK un direktīvu 89/646/EEK kredītiestāžu jomā, direktīvu 73/239/EEK un direktīvu 92/49/EEK nedzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu 79/267/EEK un direktīvu 92/96/EEK dzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu 93/22/EEK ieguldījumu sabiedrību jomā un direktīvu 85/611/EEK attiecībā uz pārvedamo vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai stiprinātu konsultatīvo uzraudzību;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 16.novembra direktīvas 2005/68/EK par pārapdrošināšanu un Padomes direktīvu 73/239/EEK un 92/49/EEK grozījumiem, kā arī direktīvu 98/78/EK un 2002/83/EK grozījumiem;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija direktīvas 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes direktīvu 78/660/EEK un Padomes direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes direktīvu 84/253/EEK;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ direktīvu 97/5/EK;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (dokuments attiecas uz EEZ).