(Likuma nosaukums 15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atzinums — revidenta ziņojuma neatņemama daļa, kurā skaidri izteikts viedoklis par to, vai gada pārskatā, arī konsolidētajā gada pārskatā, ietvertie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par attiecīgā klienta finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu saskaņā ar attiecīgajiem finanšu pārskatu sagatavošanas principiem (standartiem) un atbilst normatīvajiem aktiem. Var būt atzinums bez iebildēm, atzinums ar iebildēm un negatīvs atzinums;

2) revīzijas darba dokumenti — materiāli, kuri sagatavoti zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība un kuri ir saistīti ar revīzijas pakalpojumu sniegšanu. Revīzijas darba dokumenti var būt sagatavoti papīra formā, elektroniskos datu nesējos vai citā veidā [piemēram, dokumenti, kuros ietverto informāciju veido attēls vai skaņa un kuri uztverami un izmantojami ar attiecīgu iekārtu palīdzību (audiovizuālie un kinematogrāfiskie dokumenti, fotogrāfijas un skaņu dokumenti)];

3) finanšu institūcija — kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, apdrošināšanas sabiedrība, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, pārapdrošināšanas sabiedrība, nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāle vai privātais pensiju fonds, kas sniedz finanšu, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas pakalpojumus;

4) klients — komersants, valsts vai pašvaldības institūcija, biedrība vai nodibinājums, vai jebkura cita persona, kas saskaņā ar šo likumu saņem revīzijas pakalpojumu;

5) (izslēgts ar 19.04.2018. likumu);

6) pašnodarbināta persona — fiziskā persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju kā algots darbinieks, un neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību. Fiziskā persona, kas ir personālsabiedrības biedrs (dalībnieks) un darba ienākumus gūst saskaņā ar šīs personālsabiedrības un revīzijas uzdevuma devēja noslēgto līgumu, arī uzskatāma par pašnodarbinātu personu;

7) revidenta ziņojums — zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atbildīgā zvērināta revidenta sagatavots rakstveida dokuments par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi);

8) revīzijas pakalpojums ir:

a) normatīvajos aktos noteiktā klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude (revīzija) un revidenta ziņojuma sniegšana,

b) revīzijas uzdevuma veikšana pēc likumos noteiktā Komercreģistra iestādes, izmeklēšanas iestādes, prokurora, tiesneša vai tiesas uzaicinājuma likumos noteiktajos gadījumos,

c) valsts un pašvaldību institūciju finanšu revīzija un revīzijas pārskata sagatavošana, kā arī atzinuma sniegšana par saimnieciskā gada pārskatu,

d) citos normatīvajos aktos vai revīzijas pakalpojuma līgumā paredzēta revīzijas uzdevuma veikšana,

e) normatīvajos aktos noteiktā klienta gada pārskata ierobežotā pārbaude un pārbaudes ziņojuma sniegšana;

9) revīzijas pārskats — zvērināta revidenta sagatavots dokuments par valsts vai pašvaldības institūcijas finanšu revīzijas rezultātiem;

10) revīzijas uzdevums — klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude, kā arī klienta saimnieciskās darbības revīzija saskaņā ar likumu vai noslēgto līgumu;

11) (izslēgts ar 19.04.2018. likumu);

12) Latvijā atzītie starptautiskie revīzijas standarti — Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas noteiktie Starptautiskās grāmatvežu federācijas Starptautiskās revīzijas un apliecinājuma uzdevumu standartu padomes izdotie starptautiskie revīzijas standarti, starptautiskie pārbaudes uzdevumu standarti, starptautiskie kvalitātes kontroles standarti un ar tiem saistītie paziņojumi un standarti, ciktāl tie attiecas uz revīzijas pakalpojumiem;

12¹) Latvijā atzītie starptautiskie publiskā sektora revīzijas standarti — valsts kontroliera noteiktie starptautiskie standarti augstākajām revīzijas iestādēm;

13) revidentu komercsabiedrību tīkls — zvērinātu revidentu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību, dalībvalstu vai trešo valstu revidentu vai revidentu komercsabiedrību sadarbība, kuras mērķis ir ienākumu vai izmaksu dalīšana, kopīga pārvalde vai kopīgs īpašums, kopīga kvalitātes nodrošināšanas politika un procedūras vai kopīga saimnieciskās darbības stratēģija un kura paredz, ka šīs sadarbības partneri izmanto vienu un to pašu komercsabiedrības firmu vai nozīmīgu šīs sadarbības partneru profesionālo resursu daļu;

14) trešā valsts — valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts un Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

14¹) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

15) trešās valsts revidents — fiziskā persona, kas saskaņā ar trešās valsts likumiem ir tiesīga sniegt revīzijas pakalpojumu un — attiecīgā gadījumā — ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu un kas nav dalībvalsts revidents;

16) trešās valsts revidentu komercsabiedrība — trešajā valstī reģistrēta jebkura veida komercsabiedrība, kas saskaņā ar trešās valsts likumiem ir tiesīga sniegt revīzijas pakalpojumu un — attiecīgā gadījumā — ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu un kas nav dalībvalsts revidentu komercsabiedrība;

17) sabiedriskas nozīmes struktūras — finanšu institūcijas un komercsabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū;

18) dalībvalsts kompetentā institūcija — institūcija, kurai ar dalībvalsts normatīvajiem aktiem ir noteikta atbildība par attiecīgās dalībvalsts revidentu un revidentu komercsabiedrību, kā arī to sniegto revīzijas pakalpojumu uzraudzību un par kuru attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Eiropas Komisijai;

19) dalībvalsts revidents — fiziskā persona, kuru dalībvalsts, kas nav Latvijas Republika (turpmāk — cita dalībvalsts), kompetentā institūcija ir apstiprinājusi par tiesīgu veikt šajā citā dalībvalstī reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi);

20) dalībvalsts revidentu komercsabiedrība — citā dalībvalstī reģistrēta jebkura veida komercsabiedrība, kuru šīs citas dalībvalsts kompetentā institūcija ir apstiprinājusi par tiesīgu veikt šajā citā dalībvalstī reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi);

21) trešās valsts kompetentā institūcija — institūcija, kurai ar trešās valsts normatīvajiem aktiem ir piešķirta kompetence veikt šīs trešās valsts revidentu un trešās valsts revidentu komercsabiedrību, kā arī to sniegto revīzijas pakalpojumu uzraudzību;

22) valsts vai pašvaldības institūcija — valsts vai pašvaldības iestāde, atvasināta publiskā persona, kuru pilnīgi vai daļēji finansē no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī valsts vai pašvaldības aģentūra;

23) ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojums — Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā noteiktā subjekta (klienta) ilgtspējas ziņojuma, arī konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja tāds ir sagatavots), apliecinājuma uzdevuma veikšana un apliecinājuma ziņojuma sagatavošana;

24) galvenais ilgtspējas revidents — zvērināts revidents, kuru zvērinātu revidentu komercsabiedrības vadība ir iecēlusi par galveno atbildīgo revidentu attiecībā uz konkrēto ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu un kurš zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā paraksta apliecinājuma ziņojumu. Konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma gadījumā — zvērināts revidents, kuru zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir iecēlusi par galveno atbildīgo revidentu saistībā ar konkrētā konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevuma izpildi koncerna (grupas) līmenī, vai zvērināts revidents, kuru zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir iecēlusi par galveno atbildīgo revidentu saistībā ar koncerna (grupas) būtisku meitas sabiedrību ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu izpildi; 

25) apliecinājuma ziņojums — zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības vadības iecelta galvenā ilgtspējas revidenta sagatavots rakstveida dokuments par klienta ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) pārbaudes rezultātiem.

(2) Likumā lietotais termins “starptautiskie grāmatvedības standarti” atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulā Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu ietvertajai definīcijai.

(3) Likumā lietotais termins "saistītās puses" atbilst Eiropas Komisijas 2008.gada 3.novembra regulas (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 1606/2002 pielikumā minētajam 24. SGS "Informācijas atklāšana par saistītajām pusēm" lietotajam terminam.

(4) Ar likumā lietoto terminu "zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kura sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām" saprot zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību, kura ir sniegusi revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrai vismaz reizi trijos gados pēc veiktās šā likuma 35.¹ panta pirmajā daļā minētās revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles. Šis termins atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa regulā (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas lēmumu 2005/909/EK (turpmāk — regula Nr. 537/2014) lietotajam terminam "obligātais revidents un revīzijas uzņēmums, kas veic obligātās revīzijas sabiedriskas nozīmes struktūrā".

(5) Likumā lietotie termini "ieguldījumu brokeru sabiedrība", "regulētā tirgus organizētājs" un "datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs" atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem.

(6) Likumā lietotie termini "ilgtspējas ziņojums" un "konsolidētais ilgtspējas ziņojums" atbilst Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā lietotajiem terminiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 12.06.2008., 09.07.2013., 29.10.2015., 15.12.2016., 19.04.2018., 21.06.2018., 20.06.2019., 14.09.2023. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Šā likuma mērķis ir regulēt tās personu profesionālās darbības tiesiskos pamatus, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojumi un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumi, un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai sekmētu stabilu, drošu un uzticamu revīzijas pakalpojumu tirgu un aizsargātu sabiedrības (kā gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu lietotājas) kopējās intereses.

(2) Likums attiecas uz zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, revīzijas pakalpojumu un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu saņēmējiem, sabiedriskas nozīmes struktūrām, kā arī kompetentajām iestādēm zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību profesionālās darbības un sabiedriskas nozīmes struktūru uzraudzības jomā.

(2¹) Šajā likumā revīzijas pakalpojumam noteiktās prasības, revīzijas pakalpojuma sniedzējam noteiktie nosacījumi, pienākumi un tiesības un šā pakalpojuma sniedzēja uzraudzība attiecas arī uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu un tā sniedzēju, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, kad ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumam un tā sniedzējam ir paredzētas konkrētas prasības.

(3) Likums nosaka:

1) zvērināta revidenta sertifikāta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences iegūšanas un reģistrēšanas kārtību;

1¹) ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanas tiesību piešķiršanu zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai un šo tiesību reģistrēšanas kārtību;

2) zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību neatkarības, objektivitātes un ētikas prasības, profesionālās darbības noteikumus un atbildību par šajā likumā un regulā Nr. 537/2014 noteikto prasību neievērošanu;

3) revīzijas pakalpojumu saņēmēju tiesības un pienākumus;

4) kompetentās iestādes zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību profesionālās darbības uzraudzības jomā, šo iestāžu un institūciju pienākumus un tiesības;

5) sabiedriskas nozīmes struktūras revīzijas komitejas izveidošanas, darbības un uzraudzības tiesiskos pamatus;

6) noteikumus regulas Nr. 537/2014 piemērošanas nodrošināšanai.

(15.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.04.2018. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

3.pants. Zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības

(1) Revīzijas pakalpojumus ir tiesīgi sniegt tikai zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

(2) Zvērināts revidents var sniegt revīzijas pakalpojumus kā:

1) individuāls komersants;

2) zvērinātu revidentu komercsabiedrības darbinieks;

3) pašnodarbināta persona.

(3) Zvērinātu revidentu komercsabiedrība var būt jebkura veida komercsabiedrība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

3.¹ pants. Īpaši noteikumi ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniedzējiem

Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniedz:

1) zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas vienlaikus ir arī attiecīgā klienta gada pārskata vai, ja klients ir koncerna mātes sabiedrība, konsolidētā gada pārskata atbildīgais zvērināts revidents;

2) cits zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas vienlaikus nav attiecīgā klienta gada pārskata vai, ja klients ir koncerna mātes sabiedrība, konsolidētā gada pārskata atbildīgais zvērināts revidents;

3) vairāki zvērināti revidenti, kas sniedz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu kā individuālie komersanti vai pašnodarbinātas personas, vai vairākas zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kas vienojušās kopīgi sniegt ilgtspējas ziņojuma vai konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) apliecinājuma pakalpojumu.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

4.pants. Zvērināta revidenta statuss

(1) Fiziskā persona iegūst zvērināta revidenta statusu pēc tam, kad tā šajā likumā noteiktajā kārtībā ir nokārtojusi zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus, saņēmusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izsniegtu zvērināta revidenta sertifikātu un ierakstīta Zvērinātu revidentu reģistrā.

(2) Zvērināta revidenta statuss ir spēkā tikai zvērināta revidenta sertifikāta spēkā esamības laikā.

5.pants. Zvērinātu revidentu komercsabiedrības statuss

(1) Komercsabiedrība iegūst zvērinātu revidentu komercsabiedrības statusu pēc tam, kad tā šajā likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izsniegtu licenci un ierakstīta Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā.

(2) Zvērinātu revidentu komercsabiedrības statuss ir spēkā tikai licences spēkā esamības laikā.

6.pants. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas statuss, darbības mērķi un uzdevumi

(1) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu revidentu profesionāla korporācija.

(2) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā pēc profesionālās darbības principa ir apvienoti visi Latvijas zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības.

(3) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija uzrauga, lai zvērinātu revidentu profesionālā darbība revīzijas pakalpojumu sniegšanas jomā atbilstu šā likuma, citu revīzijas pakalpojumu sniegšanu reglamentējošo normatīvo aktu, kā arī profesionālo standartu un ētikas normu prasībām.

(4) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija:

1) pārstāv un aizstāv savu biedru intereses;

2) organizē zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus;

3) lemj par sertifikāta izsniegšanu zvērinātam revidentam un licences izsniegšanu zvērinātu revidentu komercsabiedrībai;

4) kārto Zvērinātu revidentu reģistru un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistru;

5) izskata zvērinātu revidentu un klientu strīdus pēc strīdā iesaistītās puses pieprasījuma;

6) organizē un uzrauga zvērinātu revidentu izglītības turpināšanu un profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītā tālāk­izglītības procesā;

7) veic citus likumos un savos statūtos noteiktos uzdevumus.

(5) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas darbības finansēšanai tās biedri maksā ikgadēju biedra naudu asociācijas kopsapulces noteiktajā apmērā.

(6) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija reizi gadā informē sabiedrību par savu darbību, arī par zvērinātiem revidentiem piemērotajiem disciplinārsodiem, ciktāl to neierobežo likums. Minēto informāciju Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija katru gadu līdz 31.martam ievieto savā mājaslapā, kā arī nosūta Finanšu ministrijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008., 22.03.2012., 18.04.2013. un 19.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

7.pants. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārvaldes institūcijas un pastāvīgās komitejas

(1) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas augstākā pārvaldes institūcija ir kopsapulce. Tā ievēlē Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes priekšsēdētāju, valdes locekļus un izveido pastāvīgās komitejas.

(2) Pastāvīgās komitejas darbojas saskaņā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas statūtiem un pilda kopsapulces un valdes lēmumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

8.pants. Pretendentiem noteiktās prasības

(1) Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus var kārtot rīcībspējīga fiziskā persona, kura atbilst visām šajā pantā minētajām prasībām:

1) ir sasniegusi 25 gadu vecumu;

2) ir Latvijas Republikā vai ārvalstīs ieguvusi augstāko izglītību ekonomikas, vadības vai finanšu jomā vai arī ārvalstīs ieguvusi attiecīgās valsts revidenta kvalifikāciju. Lēmumu par ārvalstīs izsniegto attiecīgo izglītību apliecinošo dokumentu atzīšanu, ievērojot Izglītības likumā noteikto kārtību, pieņem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija;

3) prot latviešu valodu;

4) ir ieguvusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītu vismaz triju gadu pieredzi klienta gada pārskatu pārbaudē, kā arī finanšu revīzijā;

4¹) ir saņēmusi šā likuma 8.¹ pantā minēto apmācību pabeigšanu apliecinošu dokumentu;

5) ir persona ar nevainojamu reputāciju (uz to neattiecas neviens no šā likuma 9.pantā minētajiem apstākļiem).

(2) Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu ilgtspējas jomā var kārtot persona, kura atbilst šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4.¹ un 5. punkta prasībām un ir ieguvusi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītu astoņu mēnešu pieredzi ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevuma veikšanā un ilgtspējas ziņojuma sagatavošanā. Šo astoņu mēnešu pieredzi var ieskaitīt šā panta pirmās daļas 4. punktā minētajā triju gadu termiņā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 15.12.2016. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024. Sk. pārejas noteikumu 23. un 24. punktu)

8.¹ pants. Pretendentu apmācības

(1) Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanas priekšnosacījums ir apmācības kvalifikācijas eksāmenu priekšmetos, ko apliecina apmācību organizatoru izsniegts apmācību pabeigšanu apliecinošs dokuments.

(2) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija izstrādā un apstiprina pretendentu apmācību programmu saturu un publicē to savā tīmekļvietnē.

(3) Pretendents šā panta pirmajā daļā minētās apmācības iziet Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā vai pie cita apmācību organizatora. Jebkurš apmācību organizators nodrošina apmācību satura atbilstību Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas apstiprinātajam pretendentu apmācību programmas saturam. Par attiecīgo apmācību apguvi pretendentam izsniedz apmācību pabeigšanu apliecinošu dokumentu.

(4) Ministru kabinets nosaka šā panta pirmajā daļā minēto apmācību procesu, minimālo saturu un apmācību pabeigšanu apliecinošajā dokumentā iekļaujamās ziņas."

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024. Sk. pārejas noteikumu 25. punktu)

9.pants. Personas, kuras nedrīkst būt par zvērinātiem revidentiem

Par zvērinātu revidentu nedrīkst būt persona, uz kuru attiecas vismaz viens no turpmāk šajā pantā minētajiem apstākļiem, tas ir, persona:

1) kurai ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

2) kura ir tiesājamais vai apsūdzētais krimināllietā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) kura notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no tā, vai persona tikusi atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju);

4) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pārtraukta sakarā ar noilgumu, izlīgumu, apžēlošanu vai amnestiju vai kurai sodāmība par šo noziedzīgo nodarījumu dzēsta vai noņemta;

5) kura atbrīvota no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

6) kuras nodarbošanās ētisku apsvērumu dēļ nav savienojama ar zvērināta revidenta profesionālo darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

12.pants. Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu organizēšana

(1) Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus organizē un pieņem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

(2) Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu nolikumu, norādot eksāmenu priekšmetu skaitu un nosaukumus, priekšmetu programmas, eksāmenu komisijas veidošanas noteikumus, pretendentu pieteikumu pieņemšanas un izskatīšanas, kā arī eksāmenu sagatavošanas, norises un vērtēšanas kārtību, apstiprina Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju.

(3) Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu komisiju izveido Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, par šīs komisijas locekļiem pieaicinot zvērinātus revidentus, valsts akreditētu augstskolu pasniedzējus un citus ekspertus eksāmenu priekšmetu jomā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

13.pants. Ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšana

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija atzīst, ka tādas personas kvalifikācija, kura revidenta profesionālo kvalifikāciju ir ieguvusi ārvalstī (Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai trešajā valstī), ir līdzvērtīga zvērināta revidenta kvalifikācijai, un izsniedz šai personai zvērināta revidenta sertifikātu, ja šis ārvalsts revidents atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

1) ir iesniedzis atbilstoši Izglītības likumā noteiktajai kārtībai Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītu profesionālo kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kas apstiprina, ka tā īpašnieks saskaņā ar attiecīgās ārvalsts likumiem ir tiesīgs šajā valstī veikt profesionālu darbību, kuru atbilstoši Latvijas likumiem veic zvērināts revidents;

2) ir nokārtojis to daļu no Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas organizēto zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu priekšmetiem, kuri ietver pretendentu zināšanu pārbaudi publiskajās tiesībās, Civillikumā, darba tiesībās un sociālās garantijas reglamentējošajos likumos, komercdarbības un maksātnespējas likumos un nodokļu likumos, kā arī — attiecīgā gadījumā — pretendentu zināšanu pārbaudi ilgtspējas ziņojuma un apliecinājuma ziņojuma sniegšanas prasībās;

3) (izslēgts ar 03.06.2010. likumu);

4) ir ierakstīts attiecīgā ārvalsts (Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai trešās valsts) revidentu reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008., 03.06.2010., 15.12.2016. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

14.pants. Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu saturs

(1) Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu priekšmetu programmās ietverami jautājumi un uzdevumi, kas tieši saistīti ar gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu pārbaudēm vai saistīti ar tām netieši, ciktāl tie attiecināmi uz šādām pārbaudēm, un kas ļauj konstatēt pretendenta zināšanas šādās jomās:

1) revīzijas teorija un tehnika, starptautiskie revīzijas standarti;

2) gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu sagatavošana un analīze, grāmatvedības metodes un novērtēšanas noteikumi;

3) finanšu un vadības grāmatvedība;

4) iekšējā revīzija;

5) publiskās tiesības, Civillikums, darba tiesības un sociālās garantijas reglamentējošie likumi;

6) komercdarbības un maksātnespējas likumi;

7) nodokļu likumi;

8) informācijas sistēmas un datorsistēmas;

9) vispārējā un finanšu ekonomika;

10) komercdarbības riska pārvaldīšana un analīze;

11) finanšu vadības pamatprincipi;

12) matemātika un statistika;

13) starptautiskie grāmatvedības standarti;

14) profesionālā ētika un neatkarība.

(2) Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmena ilgtspējas jomā programmā ietverami jautājumi un uzdevumi, kas tieši saistīti ar ilgtspējas ziņojuma apliecinājumu un citiem ar ilgtspēju saistītiem pakalpojumiem un kas ļauj konstatēt pretendenta zināšanas šādās jomās:

1) tiesību regulējums un standarti attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma saturu un sagatavošanu;

2) ilgtspējas analīze;

3) rūpības pienākuma procesi saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;

4) tiesību regulējums un standarti attiecībā uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sniegšanas procedūrām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 12.06.2008. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024. Sk. pārejas noteikumu 23.,  24. un 26. punktu)

15.pants. Zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu rezultātu paziņošanas kārtība

(1) Lēmumu par zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu rezultātiem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija pieņem ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc attiecīgā eksāmena datuma, pamatojoties uz zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu komisijas apstiprināto protokolu, un 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo to pretendentiem.

(2) Ja pretendents nav nokārtojis zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu, atkārtoti šo eksāmenu viņš var kārtot kādā no nākamajām eksāmenu sesijām. Ja pretendents nav nokārtojis eksāmenu atkārtoti, lēmumu par šā pretendenta turpmākajām iespējām kārtot eksāmenu pieņem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

(3) Pretendenta zvērināta revidenta kvalifikācijas eksāmena darbs uzskatāms par ierobežotas pieejamības informāciju un glabājams Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas arhīvā attiecīgā lietā.

(4) Pretendentam ir tiesības iepazīties ar sava zvērināta revidenta kvalifikācijas eksāmena darba vērtējumu un iesniegt par to sūdzību atbildīgajai Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pastāvīgajai komitejai viena mēneša laikā no dienas, kad pretendents ir saņēmis zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu komisijas paziņojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

16.pants. Zvērināta revidenta sertifikāta izsniegšanas kārtība

(1) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija pieņem lēmumu un izsniedz zvērināta revidenta sertifikātu pretendentiem, kuri ir nokārtojuši attiecīgos zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus un pēc to nokārtošanas atkārtoti rakstveidā apliecinājuši, ka uz viņiem neattiecas neviens no šā likuma 9.pantā minētajiem apstākļiem, un nosaka zvērināta revidenta zvēresta parakstīšanas un sertifikāta izsniegšanas dienu.

(2) Pirms zvērināta revidenta sertifikāta saņemšanas pretendenti, kuri vēlas būt par zvērinātiem revidentiem, paraksta šāda zvēresta tekstu: "Zvēru ievērot Latvijas Republikas likumus, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas statūtus un godīgi pildīt savus pienākumus, apzinoties, ka par šā zvēresta laušanu man jāatbild sabiedrības un likuma priekšā."

(3) Parakstītais zvērināta revidenta zvērests glabājas Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas arhīvā attiecīgā lietā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2008.)

16.¹ pants. Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanas tiesību piešķiršana zvērinātam revidentam

(1) Zvērināts revidents uzsāk ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanu pēc tam, kad Zvērinātu revidentu reģistrā ir izdarīts ieraksts par to, ka zvērināts revidents ir tiesīgs sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, kā arī ja tiek ievērotas profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas prasības Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītā tālākizglītības procesā saskaņā ar šā likuma 28.² panta otro daļu. 

(2) Lai Zvērinātu revidentu reģistrā tiktu izdarīts šā panta pirmajā daļā minētais ieraksts, zvērināts revidents iesniedz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai iesniegumu par ieraksta izdarīšanu Zvērinātu revidentu reģistrā un šā likuma 28.² panta otrajā daļā minēto tālākizglītības prasību ilgtspējas jomā izpildi apliecinošu dokumentu. Iesnieguma izskatīšana notiek par maksu. Kārtību, kādā veicama samaksa, kā arī tās apmēru nosaka Ministru kabinets. 

(3) Ja Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir pieņēmusi lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu Zvērinātu revidentu reģistrā attiecībā uz zvērināta revidenta tiesībām sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, zvērināts revidents ir tiesīgs pēc lēmumā minēto trūkumu novēršanas iesniegt Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai jaunu iesniegumu par ieraksta izdarīšanu Zvērinātu revidentu reģistrā.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024. Sk. pārejas noteikumu 29. punktu)

17.pants. Zvērināta revidenta sertifikāta darbības apturēšana

(1) Ja pēc zvērināta revidenta sertifikāta izsniegšanas atklājas, ka uz personu, kura ir saņēmusi šo sertifikātu, attiecas kāds no šā likuma 9.panta 2. vai 6.punktā minētajiem apstākļiem, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija uz noteiktu laiku aptur zvērināta revidenta sertifikāta darbību.

(2) Zvērināta revidenta sertifikāta darbību aptur arī tām personām, kuras:

1) saskaņā ar šā likuma 28.panta otro daļu ir iesniegušas iesniegumu uz noteiktu laiku apturēt zvērināta revidenta sertifikāta darbību, norādot apturēšanas iemeslu un termiņu;

2) pārkāpušas šā likuma, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma, Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu, Latvijā atzīto starptautisko publiskā sektora revīzijas standartu, zvērinātu revidentu profesionālo darbību reglamentējošo norādījumu prasības vai nav ievērojušas profesionālās ētikas kodeksa normas.

(3) Sertifikāta darbības apturēšanas laikā zvērināts revidents nav tiesīgs slēgt jaunus līgumus par revīzijas pakalpojumu sniegšanu, bet ir tiesīgs turpināt sniegt revīzijas pakalpojumus saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti pirms sertifikāta darbības apturēšanas dienas. Ja zvērināts revidents sertifikāta darbības apturēšanas laikā turpina sniegt revīzijas pakalpojumus saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti pirms sertifikāta darbības apturēšanas dienas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija tās noteiktajā kārtībā nodrošina zvērināta revidenta profesionālās darbības uzraudzību līdz to līgumu izpildei, kuri noslēgti pirms sertifikāta darbības apturēšanas dienas.

(4) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas lēmuma par zvērināta revidenta sertifikāta darbības apturēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 22.03.2012., 15.12.2016. un 19.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

18.pants. Zvērināta revidenta sertifikāta anulēšana

(1) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija anulē zvērināta revidenta sertifikātu, ja pēc tā izsniegšanas atklājas, ka uz personu, kura ir saņēmusi šo sertifikātu, attiecas kāds no šā likuma 9.panta 1., 3., 4. un 5.punktā minētajiem apstākļiem vai ka šī persona ir sniegusi nepatiesas ziņas par šā likuma 8. un 9.pantā minētajiem apstākļiem.

(2) Zvērināta revidenta sertifikātu anulē arī tām personām, kuras:

1) saskaņā ar tiesas nolēmumu ir atzītas par rīcībnespējīgām vai ir mirušas;

2) atkārtoti pārkāpušas šā likuma vai citu zvērinātu revidentu profesionālo darbību reglamentējošo normatīvo aktu un norādījumu, kā arī Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu, Latvijā atzīto starptautisko publiskā sektora revīzijas standartu prasības vai nav ievērojušas profesionālās ētikas kodeksa normas vai kuru izdarītais pārkāpums vai uzlikto pienākumu nepildīšana nav savienojama ar zvērināta revidenta darbību;

3) būtiski pārkāpušas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības;

4) ir iesniegušas iesniegumu par zvērināta revidenta sertifikāta anulēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 22.03.2012., 15.12.2016. un 19.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

18.¹ pants. Informēšana par zvērināta revidenta sertifikāta darbības apturēšanu un anulēšanu

(1) Ja zvērināta revidenta sertifikāta darbība ir apturēta vai zvērināta revidenta sertifikāts anulēts personai, kas vienlaikus ir arī citas dalībvalsts reģistrā ierakstīts revidents, kurš ir tiesīgs veikt šajā dalībvalstī reģistrētu komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīziju (pārbaudi), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija par attiecīgo faktu piecu darbdienu laikā rakstveidā informē Finanšu ministriju, norādot sertifikāta darbības apturēšanas termiņu un iemeslu vai sertifikāta anulēšanas iemeslu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Finanšu ministrija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajai institūcijai revīzijas jomā.

(29.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2009.)

19.pants. Zvērinātu revidentu reģistrs

(1) Zvērināti revidenti tiek ierakstīti Zvērinātu revidentu reģistrā, kuru kārto un regulāri atjauno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

(2) Reģistrā par zvērinātu revidentu ieraksta šādas ziņas:

1) vārdu un uzvārdu;

2) prakses vietas adresi, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi un norādi uz mājaslapas adresi, ja tāda ir;

3) sertifikāta numuru;

4) sertifikāta izsniegšanas, tā darbības apturēšanas vai anulēšanas laiku un pamatu;

5) zvērinātu revidentu komercsabiedrības firmu (ar norādi uz komersanta veidu), juridisko adresi un reģistrācijas numuru komercreģistrā, ja zvērināts revidents ir darba attiecībās ar šo komercsabiedrību vai ir tās biedrs, akcionārs vai dalībnieks;

5¹) atzīmi par to, vai zvērināts revidents ir tiesīgs sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu;

6) ja zvērināts revidents vienlaikus ir ārvalsts revidents, norāda tās ārvalsts reģistrācijas iestādi, kuras reģistrā revidents ir ierakstīts kā revīzijas pakalpojuma vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniedzējs, un to, vai zvērināts revidents ir abu minēto pakalpojumu sniedzējs, kā arī reģistrācijas numuru, ja attiecīgās ārvalsts likums paredz minētā revidenta ierakstīšanu reģistrā, un attiecīgo pakalpojumu atšifrējumu.

(3) Ja mainās kādas no šā panta otrās daļas 1., 2., 5. un 6.punktā minētajām ziņām, zvērināts revidents divu nedēļu laikā iesniedz attiecīgu paziņojumu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai. Paziņojumu zvērināts revidents apliecina ar parakstu.

(3¹) Zvērinātu revidentu reģistrā norāda, ka par zvērinātu revidentu sertificēšanu, darbības uzraudzību, revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli, disciplinārlietu ierosināšanu, izskatīšanu, izmeklēšanu un disciplinārsodu piemērošanu ir atbildīga Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, un norāda tās juridisko adresi. Papildus norāda, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstisko uzraudzību veic Finanšu ministrija, un norāda tās adresi.

(3²) Zvērinātu revidentu reģistru kārto latviešu valodā. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija var papildus kārtot reģistru arī kādā citā Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajā valodā. Šādā gadījumā reģistrā norāda, vai tulkojums ir vai nav apliecināts.

(4) Zvērinātu revidentu reģistrs ir publisks, un ikvienai personai ir tiesības ar to iepazīties. Zvērinātu revidentu reģistra informāciju kārto un glabā elektroniski, un tā ir pieejama Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas mājaslapā. Finanšu ministrija savā mājaslapā internetā iekļauj norādi uz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas mājaslapu, kurā šis reģistrs ir pieejams.

(5) (Izslēgta ar 03.06.2010. likumu)

(6) (Izslēgta ar 03.06.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008., 29.01.2009., 03.06.2010., 15.12.2016. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

20.pants. Zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšana

(1) Zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir tiesības uzsākt revīzijas pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad saņemta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izsniegta licence.

(2) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija izsniedz zvērinātu revidentu komercsabiedrībai beztermiņa licenci.

21.pants. Licences izsniegšanas kritēriji

(1) Zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence izsniedzama komercsabiedrībai, kas ir ierakstīta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā.

(2) Par zvērinātu revidentu pilnsabiedrības biedru un komandītsabiedrības komplimentāru var būt tikai zvērināti revidenti vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības, vai dalībvalstu revidenti, vai dalībvalstu revidentu komercsabiedrības.

(3) Zvērinātu revidentu kapitālsabiedrībā vairāk par 50 procentiem balsstiesīgo kapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju pieder zvērinātiem revidentiem vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, vai dalībvalstu revidentiem, vai dalībvalstu revidentu komercsabiedrībām.

(4) Zvērinātu revidentu kapitālsabiedrībā ne mazāk par 75 procentiem valdes locekļu ir zvērināti revidenti vai dalībvalstu revidenti.

(5) Ja zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir akciju sabiedrība, tā drīkst izlaist tikai vārda akcijas.

(6) Zvērinātu revidentu komercsabiedrības darba organizācija un resursu plānošanas, dokumentu pārvaldības, reģistru un lietu veidošanas kārtība atbilst prasībām, kuras minētas Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz šā likuma 31.¹ panta pamata.

(7) Personām, kuras zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā sniedz revidenta ziņojumu par klienta gada pārskatu pārbaudi, ko nosaka likumi, kā arī sniedz revīzijas pārskatu par valsts vai pašvaldību institūciju finanšu revīziju, ir jābūt zvērinātiem revidentiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 12.06.2008. un 15.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017. Sk. pārejas noteikumu 15. punktu)

21.¹ pants. Citas dalībvalsts reģistrā ierakstītas revidentu komerc­sabiedrības licences atzīšana

(1) Atkāpjoties no šā likuma 3.panta pirmās daļas, citas dalībvalsts reģistrā ierakstītai revidentu komercsabiedrībai ir tiesības sniegt revīzijas pakalpojumus Latvijas Republikā, ja Finanšu ministrija to atzinusi par līdzvērtīgu zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, tai izsniegta zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence un šī komercsabiedrība ir ierakstīta zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā.

(2) Finanšu ministrija atzinumu sagatavo, ja ir saņemts:

1) citas dalībvalsts reģistrā ierakstītas revidentu komercsabiedrības licences saņemšanas (reģistrācijas) iesniegums, kurā iekļauts arī apliecinājums, ka personām, kuras minētās komercsabiedrības vārdā sniegs revidenta ziņojumu par klienta gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīziju (pārbaudi), ir izsniegts citas dalībvalsts revidenta sertifikāts un ka šo personu profesionālā kvalifikācija ir atzīta šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā;

2) attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes izdots dokuments par to, ka šī revidentu komercsabiedrība ir ierakstīta šīs dalībvalsts attiecīgajā revidentu komercsabiedrību reģistrā.

(3) Piecu darbdienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minēto dokumentu saņemšanas Finanšu ministrija tos izskata un elektroniski informē citas dalībvalsts reģistrā ierakstīto revidentu komercsabiedrību attiecīgi par to, ka:

1) zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence vai motivēts atteikums tiks izsniegts (nosūtīts) 30 dienu laikā;

2) nav iesniegts šā panta otrās daļas 2.punktā minētais dokuments un ka zvērinātu revidentu komercsabiedrības licence vai motivēts atteikums tiks izsniegts (nosūtīts) šīs daļas 1.punktā minētajā termiņā tikai pēc visas šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas.

(4) Ja ir saņemta visa šā panta otrajā daļā minētā informācija, Finanšu ministrija 30 dienu laikā izskata minētos dokumentus un sagatavo atzinumu par citas dalībvalsts reģistrā ierakstītas revidentu komercsabiedrības atzīšanu par līdzvērtīgu zvērinātu revidentu komercsabiedrībai.

(5) Finanšu ministrija, ja nepieciešams, sadarbojas ar attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi, lai noskaidrotu ar šā panta otrajā daļā minēto informāciju saistītos apstākļus.

(6) Ja tiek atzīts, ka citas dalībvalsts reģistrā ierakstīta revidentu komercsabiedrība ir līdzvērtīga zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, Finanšu ministrija sagatavo un piecu darbdienu laikā nosūta atzinumu:

1) šai komercsabiedrībai;

2) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai.

(7) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija izsniedz zvērinātu revidentu komercsabiedrības licenci citas dalībvalsts reģistrā ierakstītajai revidentu komercsabiedrībai un ieraksta to zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā, pamatojoties uz Finanšu ministrijas atzinumu, un vienlaikus par to informē Finanšu ministriju.

(8) Finanšu ministrija piecu darbdienu laikā pēc šā panta septītajā daļā minētās informācijas saņemšanas informē attiecīgās dalībvalsts kompetento iestādi par šīs citas dalībvalsts reģistrā ierakstītās revidentu komercsabiedrības ierakstīšanu zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

22.¹ pants. Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanas tiesību piešķiršana komercsabiedrībai

(1) Zvērinātu revidentu komercsabiedrība uzsāk ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanu tikai pēc tam, kad Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā ir izdarīts ieraksts par to, ka komercsabiedrība ir tiesīga sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu. 

(2) Lai Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā tiktu izdarīts šā panta pirmajā daļā minētais ieraksts, zvērinātu revidentu komercsabiedrība iesniedz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai iesniegumu par ieraksta izdarīšanu Zvērinātu revidentu reģistrā un zvērinātu revidentu komercsabiedrības izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka zvērinātu revidentu komercsabiedrības ieceltais zvērināts revidents ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanai ir izpildījis šā likuma 28.² panta otrajā daļā minētās tālākizglītības prasības ilgtspējas jomā. Iesnieguma izskatīšana notiek par maksu. Kārtību, kādā veicama samaksa, kā arī tās apmēru nosaka Ministru kabinets. 

(3) Ja Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir pieņēmusi lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā attiecībā uz zvērinātu revidentu komercsabiedrības tiesībām sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, komercsabiedrība ir tiesīga pēc lēmumā minēto trūkumu novēršanas iesniegt Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai jaunu iesniegumu par ieraksta izdarīšanu Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu)

23.pants. Licences darbības apturēšana un anulēšana

(1) Ja ir mainījies zvērinātu revidentu komercsabiedrības valdes locekļu sastāvs vai biedru, akcionāru vai dalībnieku sastāvs, šī komercsabiedrība par attiecīgajām izmaiņām 30 dienu laikā no izmaiņu rašanās dienas rakstveidā paziņo Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai.

(2) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir tiesīga anulēt zvērinātu revidentu komercsabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos:

1) licences saņemšanai sniegtās ziņas neatbilst patiesībai;

2) ir pārkāpti šā likuma 21.pantā minētie nosacījumi;

3) komercsabiedrība nav uzsākusi revīzijas pakalpojumu sniegšanu 12 mēnešu laikā no licences saņemšanas dienas;

4) komercsabiedrība ir pārtraukusi revīzijas pakalpojumu sniegšanu uz laiku, kas ilgāks par 12 mēnešiem;

5) komercsabiedrība būtiski pārkāpj citus šā likuma vai regulas Nr. 537/2014 noteikumus;

6) komercsabiedrība būtiski pārkāpj Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma, citu likumu vai normatīvo aktu prasības;

7) komercsabiedrība ir iesniegusi iesniegumu par licences anulēšanu.

(3) Ja Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir konstatējusi apstākļus, kas ļauj lemt par izsniegtās licences anulēšanu, tā, izvērtējusi pārkāpuma raksturu, var pieņemt lēmumu par licences darbības apturēšanu, kuras termiņš nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

(4) Licences darbības apturēšanas laikā zvērinātu revidentu komercsabiedrība nav tiesīga slēgt jaunus līgumus par revīzijas pakalpojumu sniegšanu, bet ir tiesīga turpināt sniegt revīzijas pakalpojumus saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti pirms licences darbības apturēšanas dienas. Ja zvērinātu revidentu komercsabiedrība licences darbības apturēšanas laikā turpina sniegt revīzijas pakalpojumus saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti pirms licences darbības apturēšanas dienas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija tās noteiktajā kārtībā nodrošina zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālās darbības uzraudzību līdz to līgumu izpildei, kuri noslēgti pirms licences darbības apturēšanas dienas.

(5) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija par licences darbības apturēšanu vai licences anulēšanu rakstveidā paziņo Komercreģistra iestādei.

(5¹) Ja licences darbība ir apturēta vai licence anulēta zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas vienlaikus ir arī citas dalībvalsts reģistrā ierakstīta revidentu komercsabiedrība, kura ir tiesīga veikt šajā dalībvalstī reģistrētu komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīziju (pārbaudi), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija par attiecīgo faktu piecu darbdienu laikā rakstveidā informē Finanšu ministriju, norādot licences darbības apturēšanas termiņu un iemeslu vai licences anulēšanas iemeslu.

(5²) Šā panta 5.¹ daļā minēto informāciju Finanšu ministrija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajai institūcijai revīzijas jomā.

(6) (Izslēgta ar 22.01.2004. likumu)

(7) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas lēmuma par zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences darbības apturēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 29.01.2009., 22.03.2012., 15.12.2016. un 19.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

24.pants. Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrs

(1) Zvērinātu revidentu komercsabiedrības tiek ierakstītas Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā, kuru kārto un regulāri atjauno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

(2) Reģistrā par zvērinātu revidentu komercsabiedrību ieraksta šādas ziņas:

1) firmu (ar norādi uz komersanta veidu) un Komercreģistrā ierakstīto reģistrācijas numuru;

2) juridisko adresi, kontaktpersonu, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi un norādi uz mājaslapas adresi, ja tāda ir;

3) licences numuru;

4) licences izsniegšanas, tās darbības apturēšanas vai anulēšanas datumu un pamatu;

5) biedru (dalībnieku) vārdu, uzvārdu un zvērināta revidenta sertifikāta numuru, ja biedrs (dalībnieks) ir zvērināts revidents, bet juridiskajām personām — firmu, Komercreģistrā ierakstīto reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

6) tā zvērināta revidenta vārdu, uzvārdu, un sertifikāta numuru, kurš ir zvērinātu revidentu komercsabiedrības algots darbinieks, tās partneris vai citādi saistīts ar šo zvērinātu revidentu komercsabiedrību, un norādi par to, vai minētais zvērināts revidents ir tiesīgs sniegt arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā;

7) komercsabiedrības valdes un padomes (ja padome ir izveidota) locekļa vārdu, uzvārdu un zvērināta revidenta sertifikāta numuru, ja valdes un padomes (ja padome ir izveidota) loceklis ir zvērināts revidents;

8) ja zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir piederīga revidentu komercsabiedrību tīklam, ziņas par šā tīkla sadarbības partneriem (ja šādas ziņas ir pieejamas) vai norādi, kur ir publiski pieejama informācija par tiem;

9) ja zvērinātu revidentu komercsabiedrība vienlaikus ir ārvalstī reģistrēta komercsabiedrība, norāda tās ārvalsts reģistrācijas iestādi, kuras reģistrā komercsabiedrība ir ierakstīta kā revīzijas pakalpojuma vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniedzēja vai abu minēto pakalpojumu sniedzēja attiecīgajā ārvalstī, kā arī reģistrācijas numuru, ja attiecīgās ārvalsts likums paredz minētās revidentu komercsabiedrības ierakstīšanu reģistrā.

(3) Ja mainās kāda no šā panta otrās daļas 1., 2., 5., 6., 8. un 9.punktā minētajām ziņām, revidentu komercsabiedrība divu nedēļu laikā iesniedz attiecīgu paziņojumu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai. Ja mainās kāda no šā panta otrās daļas 5. punktā minētajām ziņām attiecībā uz biedru (dalībnieku) vārdu, uzvārdu un zvērināta revidenta sertifikāta numuru, kā arī 7. punktā minētajām ziņām, revidentu komercsabiedrība iesniedz attiecīgu paziņojumu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai šā likuma 23. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā. Paziņojumu iesniedz rakstveidā, un to paraksta amatpersona, kura rīkojas zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā.

(3¹) Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrā norāda, ka par zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu un darbības uzraudzību ir atbildīga Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija, un norāda tās juridisko adresi. Papildus norāda, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstisko uzraudzību veic Finanšu ministrija, un norāda tās adresi.

(3²) Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistru kārto latviešu valodā. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija var papildus kārtot reģistru arī kādā citā Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajā valodā. Šādā gadījumā reģistrā norāda, vai tulkojums ir vai nav apliecināts.

(4) Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistrs ir publisks, un ikvienai personai ir tiesības ar to iepazīties. Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistra informāciju kārto un glabā elektroniski, un tā ir pieejama Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas mājaslapā. Finanšu ministrija savā mājaslapā internetā iekļauj norādi uz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas mājaslapu internetā, kurā šis reģistrs ir pieejams.

(5) (Izslēgta ar 03.06.2010. likumu)

(6) Zvērinātu revidentu komercsabiedrība tiek izslēgta no Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistra, ja anulēta tās licence, kā arī tad, ja šī komercsabiedrība ir izslēgta no komercreģistra.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008., 29.01.2009., 03.06.2010., 22.03.2012., 15.12.2016., 19.04.2018. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

24.¹ pants. Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrs

(1) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija sadarbībā ar Finanšu ministriju kārto Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistru. Reģistrā ieraksta trešo valstu revidentus un trešo valstu revidentu komercsabiedrības, kas sniedz revidenta ziņojumu par tādas komercsabiedrības gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu, kura reģistrēta trešajā valstī (turpmāk šajā pantā — trešās valsts komercsabiedrība) un kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Latvijas regulētajā tirgū. Reģistrā par trešās valsts revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību ieraksta attiecīgi šā likuma 19. un 24.pantā norādītās ziņas. Gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, kurus revidējuši (pārbaudījuši) trešo valstu revidenti un trešo valstu revidentu komercsabiedrības, kas nav iekļautas Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā, nav juridiska spēka.

(1¹) Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ieraksta tādu trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību, kas sniedz apliecinājuma ziņojumu par tādas trešo valstu komercsabiedrības ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja ir pienākums tādu sagatavot), kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Latvijas regulētajā tirgū. Ilgtspējas ziņojumam un konsolidētajam ilgtspējas ziņojumam, par kuru apliecinājuma ziņojumu ir snieguši trešo valstu revidenti un trešo valstu revidentu komercsabiedrības, kas nav iekļautas Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā, nav juridiska spēka.

(2) Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā neieraksta tādu trešās valsts revidentu un trešās valsts revidentu komercsabiedrību, kas sniedz revidenta ziņojumu par tādas trešās valsts komercsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu (ja ir pienākums tādu sagatavot), kura ir emitējusi tikai neapmaksātus parāda vērtspapīrus, uz kuriem attiecas viens no šādiem nosacījumiem:

1) šādu vērtspapīru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 euro ekvivalents, un šie vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs pirms 2010. gada 31. decembra līdz dienai, kad šie vērtspapīri tiek dzēsti;

2) šādu vērtspapīru vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 100 000 euro vai, ja parāda vērtspapīru vērtība ir izteikta citā valūtā, nevis euro, to vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 100 000 euro ekvivalents, un šie vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs no 2010. gada 31. decembra līdz dienai, kad šie vērtspapīri tiek dzēsti.

(2¹) Šā panta otrās daļas nosacījumus piemēro arī attiecībā uz tādu trešo valstu komercsabiedrību, par kuras ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja ir pienākums tādu sagatavot) trešo valstu revidents un trešo valstu revidentu komercsabiedrība sniedz apliecinājuma ziņojumu.

(3) Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistru kārto latviešu valodā. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija var papildus kārtot reģistru arī kādā citā Eiropas Savienības dalībvalsts oficiālajā valodā. Šādā gadījumā reģistrā norāda, vai tulkojums ir vai nav apliecināts.

(4) Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrs ir publisks, un ikvienai personai ir tiesības ar to iepazīties. Šā reģistra informāciju kārto un glabā elektroniski, un tā ir pieejama Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas mājaslapā. Finanšu ministrija savā mājaslapā internetā iekļauj norādi uz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas mājaslapu, kurā šis reģistrs ir pieejams.

(5) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija atjauno (aktualizē) Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā iekļautās ziņas piecu darbdienu laikā, skaitot no dienas, kad saņemta rakstveida informācija no reģistrā iekļauta trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības par reģistrā iekļauto ziņu izmaiņām.

(12.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013., 15.12.2016. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

24.³ pants. Reģistrā ierakstītu trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontrole

Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā ierakstītu trešās valsts revidentu vai trešās valsts revidentu komercsabiedrību pakļauj šā likuma 35.¹ pantā noteiktajai revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontrolei un šiem revidentiem un revidentu komercsabiedrībām piemēro šajā likumā noteikto disciplinārlietu ierosināšanas, izskatīšanas, sodu, sankciju un uzraudzības pasākumu piemērošanas sistēmu.

(29.01.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

(Nodaļas nosaukums 15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

25.pants. Zvērināta revidenta neatkarība un objektivitāte

(1) Zvērināts revidents (arī zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelts atbildīgais zvērināts revidents) savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs un objektīvs.

(2) Valsts un pašvaldību institūcijas, tiesas, prokurori un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes garantē zvērinātu revidentu profesionālās darbības neatkarību. Lai garantētu zvērinātu revidentu profesionālās darbības neatkarību, ir aizliegts:

1) iejaukties zvērinātu revidentu profesionālajā darbībā, ietekmēt vai iespaidot viņus;

2) pieprasīt no zvērinātiem revidentiem ziņas un paskaidrojumus, izņemot šā likuma 27. panta pirmajā daļā un 33. pantā minētos gadījumus, kā arī nopratināt viņus kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot profesionālos pakalpojumus;

3) kontrolēt pasta, telegrāfa un cita veida korespondenci, kā arī dokumentus, kurus zvērināti revidenti saņēmuši, sniedzot profesionālos pakalpojumus, izdarīt korespondences un dokumentu apskati un izņemšanu vai arī izdarīt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu korespondenci un dokumentus;

4) kontrolēt, arī izmantojot 3.punktā minētos procesuālos līdzekļus, zvērinātu revidentu profesionālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos sakaru līdzekļus, iegūt no tiem informāciju un iejaukties to darbībā;

5) pieprasīt no klientiem ziņas par zvērinātu revidentu sniegto profesionālo pakalpojumu saturu;

6) pakļaut zvērinātus revidentus jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar profesionālajiem pakalpojumiem, kurus viņi atbilstoši likumiem sniedz klientiem;

7) saukt zvērinātus revidentus pie jebkāda veida atbildības par rakstveidā vai mutvārdos izteiktiem paziņojumiem, kurus viņi snieguši, likumīgi un labā ticībā pildot savus profesionālos pienākumus.

(3) Zvērinātu revidentu komercsabiedrības biedriem, akcionāriem vai dalībniekiem, vadītājam, valdes un padomes (ja padome ir izveidota) locekļiem un citām personām ir aizliegts iejaukties zvērināta revidenta (arī zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta) profesionālajā darbībā vai iespaidot viņu, lai ietekmētu šā revidenta neatkarību un objektivitāti, viņa kā neatkarīga eksperta viedokli vai atzinumu.

(4) Par profesionālo darbību, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojums, nav uzskatāma zvērināta revidenta nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī viņa darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2007., 15.12.2016. un 19.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

26.pants. Apstākļi, kuros ir apdraudēta zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarība un objektivitāte

(1) Zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir tiesīga uzņemties gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju tikai tad, ja netiek apdraudēta šajā revīzijā iesaistītā zvērināta revidenta, zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kā arī to pieaicināto ekspertu vai lietpratēju un palīgu neatkarība un objektivitāte.

(2) Zvērināta revidenta, zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kā arī to pieaicināto ekspertu vai lietpratēju un palīgu neatkarība un objektivitāte ir apdraudēta, ja kāda no minētajām personām ir tieši vai netieši ieinteresēta revīzijas iznākumā. Minēto personu neatkarību un objektivitāti apdraud šādi apstākļi:

1) finansiālas saistības un līdzdalība klienta darījumos;

2) esošas vai pēdējo triju gadu laikā pastāvējušas darba attiecības ar klientu;

3) klienta vadības funkciju pildīšana;

4) zvērināta revidenta vai viņa laulātā, vai aizgādībā esoša bērna, vai cita radinieka, kuram vismaz gadu ar zvērinātu revidentu ir kopīga saimniecība, atrašanās radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei ar klienta valdes vai padomes locekli;

5) būtiska atkarība ieņēmumos no viena vai vairāku savstarpēji saistītu klientu apkalpošanas;

6) par revīzijas pakalpojumiem saņemtās atlīdzības atkarība no revīzijas iznākuma vai sniegtajiem papildu pakalpojumiem;

7) dāvanu vai pakalpojumu, atlaižu vai citu labvēlīgu darījuma nosacījumu pieņemšana no klienta, izņemot gadījumu, kad objektīva un informēta trešā persona varētu uzskatīt to vērtību par maznozīmīgu vai par tādu, kas nerada nekādas sekas;

8) līdzdalība klienta (vai ar to saistītas komercsabiedrības) pamat­kapitālā vai iesaiste darījumos par klienta (vai ar to saistītas komercsabiedrības) emitēto, garantēto vai citādi nodrošināto finanšu instrumentu iegūšanu. Šajā punktā minētais neattiecas uz līdzdalību, kas pieder tikai netieši dažādās kolektīvo ieguldījumu shēmās (piemēram, ieguldījumu fondos, alternatīvo ieguldījumu fondos, dzīvības apdrošināšanā, fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānos vai privāto pensiju plānos).

(3) Zvērināta revidenta, zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarība un objektivitāte ir apdraudēta arī tad, ja vismaz viens no šā panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem attiecas uz:

1) revidentu komercsabiedrību tīkla, kuram ir piederīgs zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, sadarbības partneri;

2) zvērinātu revidentu komercsabiedrības biedru, akcionāru vai dalībnieku, vadītāju, izpildinstitūcijas locekli, darbinieku vai jebkuru citu personu, kuras sniegtos pakalpojumus izmanto vai kuru tieši vai netieši kontrolē zvērināts revidents, zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelts atbildīgais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.

(4) Zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība nedrīkst veikt gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju, ja pastāv risks, ka klients varētu būt ar zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību saistīta persona, vai risks, ka šī revīzija varētu būt saistīta ar zvērināta revidenta, zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības savtīgām interesēm (klienta aizstāvību vai iebiedēšanu saistībā ar līdzdalību klienta darījumos, finansiālām, civiltiesiskām, darba vai cita veida attiecībām starp zvērinātu revidentu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību, revidentu komercsabiedrību tīklu vai tādu šā panta trešajā daļā minētu fizisko personu, kura varētu tieši vai netieši ietekmēt revīzijas rezultātu, un klientu), no kā objektīva un labi informēta trešā persona varētu secināt, ka zvērināta revidenta, zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērinātā revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarība ir apdraudēta.

(5) Zvērināta revidenta, zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības pienākums ir revīzijas darba dokumentos norādīt šā panta otrajā un trešajā daļā minētos apstākļus, ja tādi ir konstatēti, kā arī norādīt pasākumus, kas veikti, lai šos apstākļus novērstu.

(6) Šā likuma 25.pantā un šajā pantā minētās zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarības prasības attiecas vismaz uz laikposmu, uz kuru attiecas klienta revidējamais (vai pārbaudāmais) gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats, un laikposmu, kurā zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība sniedz revīzijas (vai pārbaudes) pakalpojumu.

(7) Ja laikposmā, uz kuru attiecas klienta gada pārskats, klientu reorganizē apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā, zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība izvērtē, vai klienta reorganizācijas dēļ nav radušies šā panta otrajā un trešajā daļā minētie apstākļi, kas varētu apdraudēt zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarību. Izvērtē arī jebkurus ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kuri sniegti minētajam klientam pirms tā reorganizācijas un kuri varētu ietekmēt zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarību un spēju turpināt šā klienta gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju pēc datuma, kad stājās spēkā klienta reorganizācija.

(8) Ja zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība konstatē neatkarības apdraudējumu šā panta septītajā daļā minēto iemeslu dēļ, zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no konstatējuma dienas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu apstākļus, kas rada neatkarības apdraudējumu un var ietekmēt zvērināta revidenta objektivitāti.

(9) Zvērināts revidents, zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelts atbildīgais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība pirms gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijas līguma noslēgšanas ar klientu, kā arī šajā līgumā paredzētā revīzijas pakalpojuma sniegšanas laikā novērtē un revīzijas darba dokumentos nekavējoties norāda:

1) vai zvērināts revidents, zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelts atbildīgais zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība atbilst šajā likumā noteiktajām neatkarības un objektivitātes prasībām;

2) vai ir zināms kāds no šā likuma 25.pantā un šā panta otrajā un trešajā daļā minētajiem apstākļiem, kas varētu izraisīt pamatotas šaubas par zvērināta revidenta, zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības neatkarību un objektivitāti, un norāda pasākumus, kas veikti, lai šos apstākļus novērstu;

3) vai pieaicinātie eksperti, lietpratēji vai palīgi ir pietiekami kompetenti konkrētā klienta gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijas veikšanai un vai šai revīzijai piesaistīto darbinieku un citu nepieciešamo resursu daudzums ir pietiekams;

4) vai revīzijai plānotais laiks ir pietiekams, lai izpildītu klienta gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijas līguma saistības, nepārkāpjot šā likuma un citu normatīvo aktu prasības;

5) zvērinātu revidentu komercsabiedrības gadījumā — vai ir izpildītas šā likuma 31.panta prasības.

(15.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

27.pants. Konfidencialitātes prasības

(1) Zvērinātam revidentam ir aizliegts izpaust komercnoslēpumu, kuru viņš uzzinājis, pildot profesionālos pienākumus. Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai aizliegts izmantot vai atklāt bez klienta rakstveida piekrišanas komercnoslēpumu saturošu informāciju, izņemot šā panta otrajā daļā, šā likuma 33.pantā un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kā arī likumā "Par nodokļiem un nodevām" un regulā Nr. 537/2014 minētos gadījumus vai gadījumus, kad zvērinātam revidentam ir tiesības vai pienākums to darīt saskaņā ar tiesas nolēmumu.

(2) Ja izbeigts klienta un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības noslēgtais revīzijas pakalpojumu līgums un klients noslēdzis revīzijas pakalpojumu līgumu ar citu zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, tad zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, ar kuru izbeigts līgums, nodrošina jaunajam zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai (ar kuru noslēgts līgums) piekļuvi visai attiecīgajai informācijai par klientu un tā gada pārskata un konsolidētā gada pārskata pēdējo revīziju.

(3) Šā panta pirmās daļas prasības uz zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību ir attiecināmas, kamēr ir spēkā revīzijas pakalpojumu līgums ar klientu, kā arī pēc tam, kad šis līgums ir izbeigts.

(4) Neskarot šā panta pirmajā daļā minētos konfidencialitātes noteikumus, zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas veic gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi) klientam, kurš ir daļa no tāda koncerna, kura mātes sabiedrība atrodas trešajā valstī, ir tiesīgs nodot šajā trešajā valstī esošajam minētā koncerna atbildīgajam revidentam vai atbildīgajai revidentu komercsabiedrībai savus sagatavotos revīzijas darba dokumentus, ja šie dokumenti ir vajadzīgi koncerna konsolidētā gada pārskata revīzijai (pārbaudei). Šādā gadījumā uz veikto personas datu apstrādi attiecas Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās datu subjekta tiesības pieprasīt informāciju par datu apstrādi, tai skaitā par datu apstrādes mērķiem, datu saņēmējiem, iegūšanas avotiem, tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt to grozīšanu, iznīcināšanu, apstrādes pārtraukšanu vai aizliegšanu.

(5) Neskarot šā panta pirmajā daļā minētos konfidencialitātes noteikumus, zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas sniedz revīzijas pakalpojumu klientam, kura pārvedami vērtspapīri ir iekļauti trešās valsts regulētajā tirgū vai kurš ir trešās valsts koncerna meitas sabiedrība, ir tiesīga nodot pēc šīs trešās valsts kompetentās iestādes pieprasījuma tai sagatavotos revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus, kas attiecas uz minētā klienta gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju, ievērojot šā likuma 37.⁴ panta prasības.

(12.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2016. un 19.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

28.¹ pants. Gada pārskata ierobežotā pārbaude

(1) Zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto gada pārskata ierobežoto pārbaudi veic atbilstoši šā likuma noteikumiem un ievērojot Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu — starptautisko pārbaudes uzdevumu standartu — prasības. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija nosaka kārtību, kurā ir iekļauts pasākumu kopums, tajā skaitā uzņēmumu ienākuma nodokļa summu atbilstības pārbaudes metodika, kas jāveic zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, lai izpildītu šīs daļas prasības.

(2) Pēc gada pārskata ierobežotās pārbaudes pabeigšanas zvērināts revidents sagatavo pārbaudes ziņojumu saskaņā ar Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu — starptautisko pārbaudes uzdevumu standartu — prasībām.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016. Sk. pārejas noteikumu 11.punktu)

28.² pants. Zvērinātu revidentu profesionālā tālākizglītība

(1) Zvērinātam revidentam ir pienākums turpināt profesionālo izglītību un pilnveidot profesionālo kvalifikāciju Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītā tālākizglītības procesā. Tālākizglītības prasības un tās norises kārtību apstiprina Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju. 

(2) Ja zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība vēlas sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrības ieceltajam zvērinātam revidentam, kā arī ilgtspējas revidentam ir pienākums pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītajā tālākizglītības procesā, kas ietver šā likuma 14. panta otrajā daļā minētās jomas.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024. Sk. pārejas noteikumu 27. un 32. punktu)

29.pants. Zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības profesionālo pakalpojumu sniegšana

(1) Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir tiesīga sniegt revīzijas pakalpojumus:

1) pēc klienta uzaicinājuma, valsts vai pašvaldību institūcijās un to padotībā esošajās iestādēs — pēc augstākas institūcijas vadības uzaicinājuma, bet kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības institūcija ir valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētājs, — pēc pašas kapitālsabiedrības vai pēc kapitāla daļu turētāja uzaicinājuma;

2) pēc likumā noteiktā valsts institūciju un amatpersonu uzaicinājuma.

(2) Zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība revīzijas pakalpojumus sniedz saskaņā ar rakstveidā noslēgtu šo pakalpojumu sniegšanas līgumu — revīzijas pakalpojumu līgumu.

(3) Klientam, komercsabiedrības biedriem vai dalībnieku (akcionāru) sapulcei ir tiesības brīvi izvēlēties zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, ar kuru slēgt revīzijas pakalpojumu līgumu, ciktāl šo izvēli neierobežo šajā likumā noteiktās zvērināta revidenta neatkarības, objektivitātes vai citas prasības, bet attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūru — arī regulas Nr.  537/2014 5. panta 1., 4. un 5. punktā un 6. pantā noteiktie ierobežojumi. Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir tiesības brīvi izvēlēties klientu, ar kuru slēgt līgumu par revīzijas pakalpojumu sniegšanu, ciktāl šo izvēli neierobežo šajā likumā noteiktās zvērināta revidenta neatkarības, objektivitātes vai citas prasības, bet attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūru — arī regulas Nr.  537/2014 5. panta 1., 4. un 5. punktā un 6. pantā noteiktie ierobežojumi. Šajā daļā minētās komercsabiedrības biedru vai dalībnieku (akcionāru) sapulces tiesības nevar ierobežot ne plānotie revīzijas pakalpojumu līguma nosacījumi, ne jebkuras iepriekšējas vienošanās, ne arī kapitālsabiedrības valdes noslēgtajā līgumā ietverts noteikums.

(3¹) Klients var vienpusēji atkāpties no revīzijas pakalpojumu līguma ar zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību tikai tad, ja tam ir pamatots iemesls. Klienta un zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības viedokļu atšķirības par grāmatvedības metodēm vai revīzijas procedūrām, vai — attiecīgā gadījumā — par ilgtspējas ziņu sniegšanu vai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma procedūrām, nav pamats līguma izbeigšanai. Klientam, kas ir vienpusēji atkāpies no revīzijas pakalpojumu līguma, ir pienākums par to ziņot Finanšu ministrijai un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai, bet, ja klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, — Latvijas Bankai, norādot iemeslu.

(3²) Ja kapitālsabiedrība ir sabiedriskas nozīmes struktūra, tad šīs kapitālsabiedrības dalībnieki (akcionāri), kuri pārstāv ne mazāk par vienu divdesmito daļu no pamatkapitāla, var celt prasību tiesā pret šo kapitālsabiedrību par tās dalībnieku (akcionāru) sapulcē ievēlētā zvērināta revidenta atsaukšanu, ja tam ir pamatots iemesls.

(3³) Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, ar kuru izbeigts revīzijas pakalpojumu līgums tā darbības termiņa laikā (neatkarīgi no tā, vai šā līguma izbeigšanas iemesls ir klienta vai zvērināta revidenta, vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības vienpusēja atkāpšanās), ir pienākums par to ziņot Finanšu ministrijai un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai, bet, ja klients, ar kuru bija noslēgts pirms termiņa beigām izbeigtais līgums, ir sabiedriskas nozīmes struktūra, — Latvijas Bankai, norādot iemeslu.

(3⁴) Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas ir noslēgusi vai pagarinājusi revīzijas pakalpojumu līgumu par gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju ar klientu, kurš ir sabiedriskas nozīmes struktūra, ir pienākums pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad minētais līgums stājies spēkā, paziņot Finanšu ministrijai kā kompetentajai iestādei klienta nosaukumu un minētajā līgumā noteikto revīzijas pakalpojumu sniegšanas termiņu (gados), kā arī laikposmu, par kuru sagatavots pirmais saskaņā ar šo līgumu revidētais gada pārskats vai konsolidētais gada pārskats.

(3⁵) Lielo komercsabiedrību, mazo un vidējo komercsabiedrību, koncerna mātes sabiedrību, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, bet nav tādas komercsabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū, un kas saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu sagatavo ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu (ja ir pienākums tādu sagatavot) akcionāri, dalībnieki vai biedri (turpmāk šīs daļas ietvaros — dalībnieki), kuri kopā pārstāv piecus un vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo daļu vai akciju skaita, ir tiesīgi iesniegt dalībnieku sapulcē lēmuma projektu, ar kuru ierosina pieaicināt citu zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, kas nav sabiedrības dalībnieku sapulcē ievēlēts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, vai tāda revidentu komercsabiedrību tīkla dalībnieks, pie kura pieder ievēlētais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, sniegt apliecinājuma ziņojumu par sabiedrības konkrētām ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) sadaļām un par apliecinājuma ziņojuma pieejamību dalībnieku sapulcei.

(4) (Izslēgta ar 15.12.2016. likumu)

(4¹) Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai nav tiesību ilgāk par sešiem gadiem pēc kārtas sniegt revīzijas pakalpojumus vienā un tajā pašā valsts vai pašvaldības institūcijā, kā arī vismaz divus gadus pēc šā laikposma beigām aizliegts piedalīties minētā klienta gada pārskata revīzijā.

(5) Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrības ieceltam atbildīgajam zvērinātam revidentam vismaz vienu gadu pēc gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijas līguma izbeigšanas ir aizliegts ieņemt amatu tās komercsabiedrības valdē vai padomē, kura ir bijusi izbeigtajā līgumā minētais klients. Ja izbeigtajā gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijas līgumā minētais klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, tad zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrības ieceltam atbildīgajam zvērinātam revidentam vismaz divus gadus pēc minētā līguma izbeigšanas ir aizliegts:

1) ieņemt amatu šīs sabiedriskas nozīmes struktūras valdē vai padomē;

2) kļūt par šīs sabiedriskas nozīmes struktūras revīzijas komitejas locekli vai, ja attiecīgā sabiedriskas nozīmes struktūra revīzijas komiteju neveido, — par tādas institūcijas locekli, kura veic revīzijas komitejai līdzīgas funkcijas.

(5¹) Zvērinātam revidentam, kas sniedz revīzijas pakalpojumus kā individuālais komersants vai pašnodarbināta persona, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības ieceltajam atbildīgajam zvērinātam revidentam vismaz vienu gadu pēc revīzijas pakalpojumu sniegšanas ir aizliegts ieņemt amatu sava bijušā klienta pārvaldības struktūrā, valdē, padomē, revīzijas komitejā vai, ja attiecīgais klients revīzijas komiteju neveido, — institūcijā, kas veic revīzijas komitejai līdzīgas funkcijas.

(6) Zvērināts revidents, zvērinātu revidentu komercsabiedrība un atbildīgais zvērināts revidents reizi gadā sniedz rakstveida apliecinājumu par savas zvērināta revidenta profesionālās darbības neatkarību no revidējamā klienta tādas kapitālsabiedrības revīzijas komitejai, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū, kā arī to informē par jebkuriem šim klientam papildus sniegtajiem pakalpojumiem. Zvērināts revidents, zvērinātu revidentu komercsabiedrība un atbildīgais zvērināts revidents informē klienta revīzijas komiteju par apstākļiem, kas apdraud viņa neatkarību šā likuma 26.panta otrās daļas izpratnē, un konsultējas par pasākumiem, kas veikti, lai šos apstākļus novērstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 12.06.2008., 29.10.2015., 15.12.2016., 19.04.2018. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

30.pants. Īpaši noteikumi par revīzijas pakalpojumu līgumiem

(1) Saņemot revīzijas uzdevumu, zvērināts revidents informē uzdevuma devēju un, ja viņš strādā kā algots darbinieks zvērinātu revidentu komercsabiedrībā, arī šīs sabiedrības vadību par to, vai uz viņu neattiecas šā likuma 26.panta otrajā daļā minētie apstākļi. Zvērināts revidents var uzņemties sniegt revīzijas pakalpojumus tikai tad, ja netiek apdraudēta viņa neatkarība un objektivitāte atzinuma sniegšanā.

(2) Ja 26.panta otrajā daļā minētie apstākļi iestājas laikā pēc revīzijas pakalpojumu līguma noslēgšanas, zvērināta revidenta pienākums ir nekavējoties par to informēt uzdevuma devēju un, ja viņš strādā kā algots darbinieks zvērinātu revidentu komercsabiedrībā, arī šīs sabiedrības vadību un atteikties no līgumā norādītā revīzijas uzdevuma veikšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

31. pants. Atbildīgais zvērināts revidents un galvenais ilgtspējas revidents

(1) Pamatojoties uz revīzijas pakalpojumu līgumu ar klientu, zvērinātu revidentu komercsabiedrības vadība ieceļ par revīzijas pakalpojumu sniegšanu (revīzijas uzdevuma izpildi) atbildīgo zvērinātu revidentu (konsolidētā gada pārskata revīzijas gadījumā — koncerna atbildīgo revidentu) un par viņa iecelšanu paziņo klientam.

(1¹) Pamatojoties uz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanas līgumu ar klientu, zvērinātu revidentu komercsabiedrības vadība ieceļ par ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma izpildi galveno ilgtspējas revidentu un par viņa iecelšanu paziņo klientam.

(2) Atbildīgais zvērināts revidents sniedz revīzijas pakalpojumu un sagatavo revidenta ziņojumu. Šo dokumentu, norādot vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences numuru, paraksta atbildīgais zvērināts revidents un amatpersona, kura rīkojas zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

31.² pants. Revidenta ziņojums

Revidenta ziņojumā ietver:

1) rindkopu, kurā identificēts klients (norādot klienta nosaukumu un veidu), kura gada pārskatā (konsolidētajā gada pārskatā) ietvertie finanšu pārskati ir revidēti, norādot datumu un pārskata periodu, par kuru gada pārskats (konsolidētais gada pārskats) ir sagatavots, un gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) sagatavošanā izmantotos normatīvos aktus, kuri nosaka attiecīgā klienta gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) struktūru, apjomu, saturu un sagatavošanas kārtību (Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības normatīvie akti), kā arī kurā ir iekļautas ziņas par klienta un zvērināta revidenta atbildību;

2) veiktā revīzijas darba apjoma aprakstu un atsauci uz revīzijā ievērotajiem revīzijas standartiem;

3) zvērināta revidenta atzinumu vai paziņojumu par atteikumu sniegt atzinumu;

4) norādījumu uz visiem apstākļiem vai notikumiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību, tos uzsverot, bet nesniedzot atzinumu ar iebildēm, kā arī norādījumu uz jebkādu būtisku nenoteiktību (ja tāda ir konstatēta) saistībā ar notikumiem vai apstākļiem, kas var radīt nozīmīgas šaubas par klienta spēju turpināt darbību;

5) zvērināta revidenta viedokli par to, vai vadības ziņojums atbilst finanšu pārskatam, bet attiecīgos gadījumos — vai konsolidētais ziņojums atbilst konsolidētajam finanšu pārskatam un vai minētais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar tā sagatavošanu reglamentējošā normatīvā akta prasībām;

6) zvērināta revidenta viedokli par to, vai, ņemot vērā revīzijas laikā gūtās ziņas un izpratni par klientu un tā darbības vidi, viņš vadības ziņojumā ir identificējis būtiskas neatbilstības, un norādi par jebkuru šādu būtisku neatbilstību raksturu;

7) zvērināta revidenta viedokli par to, vai kapitālsabiedrības (ja tās pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstu regulētajā tirgū) paziņojumā par korporatīvo pārvaldību ir sniegta informācija saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 56.¹ panta pirmās daļas 3., 4., 6., 8. un 9. punkta, kā arī 56.² panta otrās daļas 5. punkta un trešās daļas prasībām un vai ir iekļauta 56.² panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 7. un 8. punktā noteiktā informācija. Ja kapitālsabiedrība Finanšu instrumentu tirgus likuma 56.² panta otrās daļas 8. punktā minēto informāciju ir iekļāvusi ilgtspējas ziņojumā, zvērināta revidenta viedoklī nav nepieciešams norādīt, vai paziņojumā par korporatīvo pārvaldību ir iekļauta minētā informācija;

8) informāciju par to, vai klients (ja klients ir tāda kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalsts regulētajā tirgū, kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība akciju sabiedrības formā vai pārapdrošināšanas sabiedrība akciju sabiedrības formā) ir sagatavojis nefinanšu paziņojumu, bet, ja minētajam klientam ir pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu, — konsolidēto nefinanšu paziņojumu, un par to, vai nefinanšu paziņojums (konsolidētais nefinanšu paziņojums) ir iekļauts vadības ziņojumā (konsolidētajā vadības ziņojumā) vai sagatavots kā atsevišķa gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) sastāvdaļa, vai arī iekļauts minētās kapitālsabiedrības mātes sabiedrības sagatavotajā konsolidētajā nefinanšu paziņojumā;

9) zvērināta revidenta viedokli par to, vai kapitālsabiedrības (ja tās akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū) atalgojuma ziņojumā ir ietverta Finanšu instrumentu tirgus likuma 59.⁴ pantā minētā informācija un vai atalgojuma ziņojumā ir konstatētas būtiskas neatbilstības saistībā ar gada pārskatā norādīto finanšu informāciju;

10) informāciju par to, vai par pārskata gadu, kas bija pirms attiecīgā pārskata gada, par kuru sagatavots revidējamais gada pārskats vai revidējamais konsolidētais gada pārskats (ja ir pienākums tādu sagatavot), Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumā minētajai komercsabiedrībai bija pienākums iesniegt pārskatu par ienākuma nodokļiem un, ja bija, vai šis pārskats tika iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši minētā likuma 23. panta prasībām, un vai tas tika publiskots tīmekļvietnē atbilstoši minētā likuma 24. panta prasībām.

(14.09.2023. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

32.pants. Revidenta ziņojuma rekvizīti

(1) Lai revidenta ziņojums iegūtu juridisku spēku, tam ir nepieciešami šādi rekvizīti (identifikācijas dati):

1) adresāts;

2) dokumenta datums un sagatavošanas vieta;

3) dokumenta nosaukums;

4) zvērināta revidenta (likumā paredzētajos gadījumos — atbildīgā zvērināta revidenta) vārds un uzvārds;

5) sertifikāta numurs;

6) zvērināta revidenta (likumā paredzētajos gadījumos — atbildīgā zvērināta revidenta) paraksts;

7) šajā likumā paredzētajos gadījumos — tās personas vārds, uzvārds, paraksts, kura rīkojas zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā, un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences numurs;

8) ja ziņojuma autors ir zvērinātu revidentu komercsabiedrība, — tās juridiskā adrese, bet, ja ziņojuma autors ir zvērināts revidents kā individuālais komersants vai pašnodarbināta persona, — arī personas norādītā adrese vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adrese.

(2) Ja gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijā ir iesaistīti vairāki zvērināti revidenti, kas sniedz revīzijas pakalpojumus kā individuāli komersanti vai pašnodarbinātas personas, vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību iecelti atbildīgie zvērināti revidenti un tie ir vienojušies par attiecīgās revīzijas rezultātiem, tie iesniedz kopīgu revidenta ziņojumu, kuru paraksta visi minētie zvērināti revidenti.

(3) Ja gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijā ir iesaistīti vairāki zvērināti revidenti, kas sniedz revīzijas pakalpojumus kā individuāli komersanti vai pašnodarbinātas personas, vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību iecelti atbildīgie zvērināti revidenti, kuri nevar vienoties par attiecīgās revīzijas rezultātiem kopumā vai par atsevišķiem revidenta ziņojumā vai atzinumā iekļaujamiem punktiem, tie iesniedz kopīgu revidenta ziņojumu, kurā katrs no minētajiem zvērinātiem revidentiem iekļauj attiecīgi atsevišķu atzinumu par minētās revīzijas rezultātiem vai atsevišķu revidenta ziņojuma vai atzinuma punktu, norādot iemeslu, kura dēļ nav panākta vienošanās.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētais attiecas arī uz pārbaudes ziņojumu, kuru zvērināts revidents sniedz saskaņā ar šā likuma 28.¹ pantu par gada pārskata ierobežoto pārbaudi, tam attiecīgi piemērojot šā likuma 31.² panta 1., 2., 3. un 4. punkta prasības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008., 15.12.2016. un 14.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2023.)

32.¹ pants. Apliecinājuma ziņojums 

(1) Apliecinājuma ziņojumā par ilgtspējas ziņojumu ietver:

1) rindkopu, kurā identificēts klients (norādot klienta nosaukumu un veidu), kura ilgtspējas ziņojumā un konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā (ja ir pienākums tādu sagatavot) ietverto ziņu integritāte un pilnība ir apliecināta, norādot datumu un pārskata periodu, par kuru ilgtspējas ziņojums un konsolidētais ilgtspējas ziņojums (ja ir pienākums tādu sagatavot) ir sagatavots, un ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) sagatavošanā izmantotos normatīvos aktus un standartus, kuri nosaka attiecīgā klienta ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) struktūru, apjomu, saturu un sagatavošanas kārtību, kā arī ziņas par klienta un zvērināta revidenta atbildību; 

2) veiktā ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) apliecinājuma uzdevuma apjoma aprakstu un atsauci uz apliecinājuma darbā ievērotajiem ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standartiem; 

3) zvērināta revidenta viedokli vai atteikumu sniegt viedokli par ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) atbilstību Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standartu prasībām, tostarp zvērināta revidenta viedokli vai atteikumu sniegt viedokli par ilgtspējas ziņu iezīmēšanas (marķēšanas) prasību atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza regulu (ES) 2019/2088 8. pantā noteiktajām ziņošanas prasībām.

(2) Ja ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) apliecinājuma uzdevumā ir iesaistīti vairāki zvērināti revidenti, kas sniedz šo pakalpojumu kā individuāli komersanti vai pašnodarbinātas personas, vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību iecelti atbildīgie zvērināti revidenti un ir vienojušies par attiecīgā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma rezultātiem, viņi iesniedz kopīgu apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu, kuru paraksta visi minētie zvērināti revidenti. 

(3) Ja ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) apliecinājuma uzdevumā ir iesaistīti vairāki zvērināti revidenti, kas sniedz šo pakalpojumu kā individuāli komersanti vai pašnodarbinātas personas, vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību iecelti atbildīgie zvērināti revidenti, kuri nevar vienoties par attiecīgā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma rezultātiem kopumā vai par atsevišķiem apliecinājuma ziņojumā attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu vai viedoklī iekļaujamiem punktiem, viņi iesniedz kopīgu apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu, kurā katrs no šiem zvērinātiem revidentiem iekļauj atsevišķu viedokli par minētā apliecinājuma ziņojuma rezultātiem vai par attiecīgo apliecinājuma ziņojuma punktu, norādot iemeslu, kura dēļ nav panākta vienošanās.

(4) Apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu paraksta un datē zvērināts revidents, kas sniedz ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) apliecinājuma pakalpojumu, norādot vārdu, uzvārdu un sertifikāta numuru. Ja ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniedz zvērinātu revidentu komercsabiedrība, apliecinājuma ziņojumu datē un paraksta galvenais ilgtspējas zvērināts revidents, norādot zvērināta revidenta vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences numuru. Ja ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) apliecinājuma pakalpojuma sniegšanā ir iesaistīti vairāki zvērināti revidenti, kas sniedz šo pakalpojumu kā individuāli komersanti vai pašnodarbinātas personas, vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību iecelti galvenie ilgtspējas revidenti, apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu paraksta un datē visi šā pakalpojuma sniegšanā iesaistītie zvērināti revidenti vai vismaz tie zvērināti revidenti, kas komercsabiedrības vārdā ir tiesīgi apliecināt ilgtspējas ziņojumā sniegto ziņu integritāti un pilnību. 

(5) Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums pēc Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Finanšu ministrijas pieprasījuma informēt tās par ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja ir pienākums tādu sagatavot) apliecinājuma uzdevumā iesaistītajiem zvērinātiem revidentiem, atbildīgo zvērinātu revidentu, pieaicinātajiem ekspertiem vai lietpratējiem un palīgiem.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

33.pants. Informācijas sniegšana klienta vadībai, Latvijas Bankai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam

(1) Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība informē klienta vadību (izpildinstitūciju vai tās atbildīgos locekļus) vai revīzijas komiteju, ja tāda ir izveidota, par atzinumā neietvertiem jautājumiem (piemēram, iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem, kļūdām un pārkāpumiem), kas neietekmē sniegto atzinumu.

(1¹) Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas sniedz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sabiedriskas nozīmes struktūrai, ir pienākums ievērot regulas Nr.  537/2014 7. pantā minētās prasības un atbilstoši šīm prasībām informēt klienta vadību un ziņot tiesībaizsardzības iestādēm.

(2) Zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu Latvijas Bankai saskaņā ar regulas Nr.  537/2014 12. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktu par faktiem, kuri revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā ir atklāti attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūru, elektroniskās naudas iestādi, maksājumu iestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, regulētā tirgus organizētāju vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju.

(3) Zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt rakstveida ziņojumu Latvijas Bankai par šā panta otrajā daļā minētajiem faktiem, kuri atklāti, sniedzot revīzijas pakalpojumus klientam, kuru ar sabiedriskas nozīmes struktūru, elektroniskās naudas iestādi, maksājumu iestādi, ieguldījumu brokeru sabiedrību, regulētā tirgus organizētāju vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju saista ciešas attiecības Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija regulas (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) Nr. 648/2012 4. panta 1. punkta 38. apakšpunkta izpratnē.

(3¹) Zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības pienākums ir sniegt Latvijas Bankai informāciju un dokumentus, ko saskaņā ar finanšu un kapitāla tirgu regulējošiem normatīvajiem aktiem tā rakstveidā pieprasījusi savu funkciju veikšanai.

(3²) Zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai ir pienākums iesniegt rakstveida ziņojumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par faktiem, kuri atklāti revīzijas pakalpojumu sniegšanas laikā un varētu būt saistīti ar materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu došanu valsts amatpersonai kukuļa veidā vai ar starpniecību šādu materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošanā. Ziņojumu zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība iesniedz ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc faktu atklāšanas. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija nosaka kārtību, kurā ir iekļauts pasākumu kopums, kas jāveic zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, lai izpildītu šīs daļas prasības. Šā panta izpratnē ar terminu "valsts amatpersona" saprot Krimināllikumā lietoto terminu "valsts amatpersona".

(4) Šajā pantā noteiktās informācijas paziņošana un dokumentu sniegšana nav uzskatāma par jebkādu līgumu, noteikumu, normatīvo norādījumu vai likumu pārkāpumu, un tā nerada zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai civiltiesisko atbildību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 29.03.2007., 12.06.2008., 11.02.2010., 03.03.2011., 29.10.2015., 19.04.2018., 21.06.2018. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

33.¹ pants. Zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības atklātības ziņojums

(1) Zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrai, ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc katra pārskata gada beigām publicē savā mājaslapā atklātības ziņojumu. Atklātības ziņojumu sagatavo un publicē atbilstoši regulas Nr. 537/2014 13.panta prasībām.

(2) (Izslēgta ar 15.12.2016. likumu)

(3) Šā panta pirmajā daļā minētās zvērinātu revidentu komercsabiedrības atklātības ziņojumu paraksta persona, kas rīkojas šīs zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā.

(12.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. un 15.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

34.pants. Revīzijas darba dokumenti, ziņojumi un citi dokumenti

(1) Revīzijas darba dokumenti ir revīzijas pakalpojuma sniedzēja — zvērināta revidenta vai attiecīgi zvērinātu revidentu komercsabiedrības īpašums.

(2) Zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības vadības pienākums ir pienācīgi glabāt revīzijas darba dokumentus. Ar tiem nedrīkst iepazīstināt trešās personas, un tos nedrīkst izsniegt trešajām personām bez klienta atļaujas, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Revīzijas darba dokumentu glabāšanas laiks ir seši gadi.

(2¹) Zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelta atbildīgā zvērināta revidenta sagatavotie revidenta ziņojumi un citi regulas Nr. 537/2014 15.pantā minētie ziņojumi un dokumenti, arī normatīvajos aktos, kas reglamentē darba organizācijas, resursu plānošanas, dokumentu pārvaldības, reģistru un lietu veidošanas prasības zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, minēto politiku un procedūru apraksti, klientu uzskaites reģistri, saņemtās rakstveida sūdzības, pretenzijas un to uzskaites reģistri, kā arī cita ar gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzijām saistītā dokumentētā informācija ir glabājama vismaz piecus gadus.

(3) Revīzijas darba dokumenti, kā arī šā panta 2.¹ daļā minētie ziņojumi un citi dokumenti ir pieejami revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles un revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes vajadzībām. Uz personām, kas veic revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli, attiecas tās pašas konfidencialitātes prasības, kas noteiktas zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai šā panta otrajā daļā. Uz personām, kas veic revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroli, attiecas tās pašas konfidencialitātes prasības, kas noteiktas zvērinātam revidentam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004., 15.12.2016. un 19.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

34.¹ pants. Konsolidētā gada pārskata revīzijas darba dokumenti

(1) Koncerna atbildīgais revidents ir pilnībā atbildīgs par revidenta ziņojumu par klienta konsolidētā gada pārskata revīziju, bet, ja klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, — par regulas Nr.  537/2014 10. pantā minēto revidenta ziņojumu un 11. pantā minēto papildu ziņojumu koncerna līmenī.

(1¹) Ja koncerna mātes sabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revidē (pārbauda) viens un tas pats koncerna atbildīgais revidents, revidenta ziņojumu par koncerna konsolidēto gada pārskatu var apvienot ar revidenta ziņojumu par koncerna mātes sabiedrības gada pārskatu.

(2) Koncerna atbildīgais revidents pārbauda revīzijas darbu, kuru koncerna revīzijas (pārbaudes) laikā veikusi cita persona — cits zvērināts revidents vai trešās valsts revidents, cita zvērinātu revidentu komercsabiedrība vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība. Koncerna atbildīgais revidents sagatavo citas personas veiktā revīzijas darba pārbaudes materiālus, kurus iekļauj savos revīzijas darba dokumentos. Pārbaudes materiālus sagatavo tā, lai kompetentā institūcija varētu pārbaudīt koncerna atbildīgā revidenta darbu citas personas veiktajā revīzijas darba pārbaudē.

(3) Ja konsolidācijā iesaistītās koncerna meitas sabiedrības gada pārskata revīziju (pārbaudi) veic trešās valsts revidents vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība un ja ar šīs trešās valsts kompetento institūciju revīzijas jomā nav sadarbības, koncerna atbildīgais revidents ir atbildīgs par to, lai trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības sagatavotie revīzijas darba dokumenti, kas attiecas uz konkrēto konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi), tiktu iesniegti kompetentajai institūcijai pēc tās pieprasījuma.

(4) Lai nodrošinātu šā panta trešās daļas prasības izpildi, koncerna atbildīgais revidents savos revīzijas darba dokumentos iekļauj trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības sagatavoto revīzijas darba dokumentu kopijas vai vienojas ar trešās valsts revidentu vai trešās valsts revidentu komercsabiedrību par atbilstošu un neierobežotu pieeju šiem dokumentiem pēc pieprasījuma.

(5) Ja juridiski vai citi apstākļi kavē piekļuvi trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības sagatavotajiem revīzijas darba dokumentiem, koncerna atbildīgais zvērināts revidents saviem revīzijas darba dokumentiem pievieno pierādījumus tam, ka viņš ir veicis visus atbilstošos pasākumus, lai iegūtu piekļuvi trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības sagatavotajiem revīzijas darba dokumentiem, un kavējošo apstākļu esības pierādījumus un informē par to Finanšu ministriju. Ja nepieciešams, koncerna atbildīgais zvērināts revidents (personīgi vai iesaistot citu šā panta otrajā daļā minēto personu) nodrošina papildu revīzijas procedūras, kuras viņš uzskata par vajadzīgām saistībā ar konsolidācijā iesaistītās koncerna meitas sabiedrības gada pārskata revīziju (pārbaudi).

(6) Ja koncerna atbildīgajam zvērinātam revidentam tiek veikta sniegto revīzijas pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanas pārbaude vai revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaude, vai izmeklēšanas darbības saistībā ar konsolidētā gada pārskata revīziju, koncerna atbildīgais zvērināts revidents iesniedz attiecīgi Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai vai Finanšu ministrijai pēc tās pieprasījuma attiecīgos dokumentus, ko tas saglabājis attiecībā uz trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības veikto revīzijas darbu konsolidētā gada pārskata revīzijā, tai skaitā visus revīzijas darba dokumentus, kas attiecas uz konsolidētā gada pārskata revīziju.

(7) Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no citām kompetentajām iestādēm šā panta sestajā daļā minētajai kvalitātes nodrošināšanas pārbaudei, revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudei vai izmeklēšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus par zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības veikto darbu koncerna revīzijā. Sadarbojoties ar citām kompetentajām iestādēm, Finanšu ministrija ievēro konfidencialitātes prasības attiecībā uz informācijas un dokumentu apmaiņu.

(8) Ja koncerna mātes sabiedrības vai meitas sabiedrības gada pārskata revīziju veic trešās valsts revidents vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība, Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt papildu dokumentus un informāciju no attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes par šīs trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības veikto revīziju, piemērojot šā likuma 37.⁴ pantā minētos sadarbības pasākumus.

(12.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015., 15.12.2016. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

34.² pants. Precizēto gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīzija (pārbaude)

Ja klients pirms datuma, kad atbildīgais zvērināts revidents paraksta revidenta ziņojumu vai pārbaudes ziņojumu, iesniedz precizētu gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu, zvērināts revidents to revidē (pārbauda) atkārtoti tieši attiecībā uz izdarītajiem grozījumiem. Zvērināts revidents gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata atkārtotas revīzijas (pārbaudes) faktu norāda revidenta ziņojumā.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

34.³ pants. Konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājums

(1) Galvenais ilgtspējas revidents, kas veic konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu koncerna līmenī (turpmāk šajā pantā — koncerna galvenais ilgtspējas revidents), ir pilnībā atbildīgs par apliecinājuma ziņojumu par konsolidēto ilgtspējas ziņojumu. 

(2) Ja koncerna konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma laikā koncernā ietilpstošās meitas sabiedrības ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu ir sniedzis cits galvenais ilgtspējas revidents, zvērināts revidents vai trešās valsts revidents, cita zvērinātu revidentu komercsabiedrība vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība (turpmāk šajā daļā — cits revidents), koncerna galvenais ilgtspējas revidents novērtē un dokumentē cita revidenta iegūto pierādījumu pietiekamību. Koncerna galvenais ilgtspējas revidents savos darba dokumentos iekļauj arī izvērtējumu par cita zvērināta revidenta veiktā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevuma procedūrām un secinājumiem. Koncerna galvenais ilgtspējas revidents savus darba dokumentus sagatavo tā, lai kompetentā institūcija varētu pārbaudīt, vai viņa veiktās procedūras, lai pārliecinātos par cita revidenta ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumā iegūtajiem pierādījumiem, ir pietiekamas.

(3) Lai nodrošinātu šā panta otrās daļas prasības izpildi, koncerna galvenais ilgtspējas revidents savos darba dokumentos iekļauj trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības sagatavoto ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma darba dokumentu kopijas vai vienojas ar trešās valsts revidentu vai trešās valsts revidentu komercsabiedrību par atbilstošu un neierobežotu pieeju šiem dokumentiem pēc pieprasījuma. 

(4) Ja juridiski vai citi apstākļi kavē piekļuvi trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības sagatavotajiem ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma darba dokumentiem, koncerna galvenais ilgtspējas revidents saviem darba dokumentiem pievieno pierādījumus tam, ka viņš ir veicis visus atbilstošos pasākumus, lai iegūtu piekļuvi trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības sagatavotajiem ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma darba dokumentiem un pārbaudītu tos, kā arī kavējošo apstākļu esības pierādījumus un informē par to Finanšu ministriju. Ja nepieciešams, koncerna galvenais ilgtspējas revidents personīgi vai iesaistot citu ārpakalpojuma sniedzēju nodrošina papildu procedūras, kuras viņš uzskata par vajadzīgām saistībā ar konsolidācijā iesaistītās koncerna meitas sabiedrības ilgtspējas ziņojuma apliecinājumu. 

(5) Ja koncerna galvenajam ilgtspējas revidentam tiek veikta viņa sniegtā konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaude vai izmeklēšanas darbības saistībā ar konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu, koncerna galvenais ilgtspējas revidents iesniedz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai vai — attiecīgā gadījumā — Finanšu ministrijai pēc tās pieprasījuma dokumentus, kurus viņš saglabājis attiecībā uz trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības veikto konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu, tai skaitā visus darba dokumentus, kas attiecas uz konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājumu. 

(6) Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt un saņemt no citām kompetentajām iestādēm šā panta piektajā daļā minētajai kvalitātes pārbaudei vai izmeklēšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus par koncerna galvenā ilgtspējas revidenta veikto koncerna konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu, piemērojot šā likuma 37.¹ pantā minētos sadarbības pasākumus. Sadarbojoties ar citām kompetentajām iestādēm, Finanšu ministrija ievēro konfidencialitātes prasības attiecībā uz informācijas un dokumentu apmaiņu. 

(7) Ja koncerna mātes sabiedrības vai meitas sabiedrības ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu veic trešās valsts revidents vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība, Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt papildu dokumentus un informāciju no attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes par šīs trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības veikto ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu, piemērojot šā likuma 37.⁴ pantā minētos sadarbības pasākumus. 

(8) Ja koncerna mātes sabiedrības vai meitas sabiedrības ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu veic trešās valsts revidents vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība, ar kuru nav noslēgta vienošanās par sadarbības pasākumiem, koncerna galvenais ilgtspējas revidents ir atbildīgs arī par to, lai pienācīgi tiktu iesniegti trešās valsts revidenta un trešās valsts revidentu komercsabiedrības veiktā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevuma papildu dokumenti, tai skaitā darba dokumenti, kas attiecas uz konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma uzdevumu. Lai nodrošinātu šīs daļas prasības izpildi, koncerna galvenais ilgtspējas revidents saglabā šādu dokumentu kopijas vai vienojas ar trešās valsts revidentu vai trešās valsts revidentu komercsabiedrību par neierobežotu piekļuvi šiem dokumentiem pēc pieprasījuma. 

(9) Ja juridiski vai citi apstākļi kavē piekļuvi šā panta astotajā daļā minētajiem trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības sagatavotajiem ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma darba dokumentiem, koncerna galvenais ilgtspējas revidents saviem darba dokumentiem pievieno pierādījumus tam, ka viņš ir veicis visus atbilstošos pasākumus, lai iegūtu piekļuvi trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības sagatavotajiem ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma darba dokumentiem, kā arī kavējošo apstākļu esības pierādījumus un informē par to Finanšu ministriju. 

(10) Šajā pantā minētās prasības koncerna galvenajam ilgtspējas revidentam attiecas uz koncerna atbildīgo revidentu, ja papildus koncerna konsolidētā gada pārskata revīzijai viņš sniedz koncerna konsolidētā ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

35.pants. Zvērināta revidenta palīgi

(Izslēgts ar 15.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

35.² pants. Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaude

(1) Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju nodrošina uz riska pieeju balstītu ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi, kurā pārliecinās par normatīvo aktu, ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standartu un profesionālās ētikas kodeksa, kā arī šajā likumā noteikto neatkarības un objektivitātes prasību ievērošanu minētā pakalpojuma sniegšanā. 

(2) Finanšu ministrija veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kuras ir sniegušas ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrai. 

(3) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kuras ir sniegušas ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus klientiem, kas nav sabiedriskas nozīmes struktūras.

(4) Šā panta otrajā daļā minētajai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudei ir pakļauti zvērināti revidenti vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kas ir sniegušas ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sabiedriskas nozīmes struktūrai, — ne retāk kā reizi trijos gados. Šā panta trešajā daļā minētajai ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudei ir pakļautas visas zvērinātu revidentu komercsabiedrības un zvērināti revidenti, kuri ir snieguši ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, — ne retāk kā reizi sešos gados. 

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētos termiņus sāk skaitīt no pēdējās revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles, ievērojot šā panta sestajā daļā minēto nosacījumu.

(6) Ja šā likuma 35.¹ pantā minētajai revīzijas pakalpojumu kvalitātes pārbaudei pakļautais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir sniegusi tam pašam revīzijas klientam ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (ja minētais revīzijas klients ir sabiedriskas nozīmes struktūra, — Finanšu ministrija) veic ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi revīzijas pakalpojumu kvalitātes pārbaudes ietvaros. 

(7) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Finanšu ministrijas pārstāvim, kas veic šajā pantā minētās ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudes, ir nepieciešama pieredze ilgtspējas ziņojuma sagatavošanā un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sagatavošanā vai cita pieredze ilgtspējas jomā.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024. Sk. pārejas noteikumu 34. punktu)

36.pants. Zvērinātu revidentu komercsabiedrību darbības uzraudzība

(1) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija pārbauda zvērinātu revidentu komercsabiedrību atbilstību šā likuma 21.pantā noteiktajiem kritērijiem.

(2) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai ir tiesības pieprasīt no zvērinātu revidentu komercsabiedrībām informāciju un dokumentus par to darbību.

(3) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārstāvis ir tiesīgs pārbaudīt zvērinātu revidentu komercsabiedrības dokumentus tādā apjomā, kāds nepieciešams jautājumu izlemšanai par atbilstības pārbaudi, licences izsniegšanu, tās darbības apturēšanu vai anulēšanu, un piedalīties bez balsstiesībām šīs sabiedrības pārvaldes institūciju sēdēs.

(4) Ja Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija konstatē, ka zvērinātu revidentu komercsabiedrībā ir pārkāpti šā likuma 21.pantā noteiktie kritēriji, tā 30 dienu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas pieņem lēmumu par šīs sabiedrības licences darbības apturēšanu. Ja sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts lēmums par licences darbības apturēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrība nav novērsusi minētos pārkāpumus, tiek pieņemts lēmums anulēt izsniegto licenci.

(5) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai un tās darbiniekiem nav tiesību izpaust ziņas, kuras iegūtas, veicot šajā likumā noteikto uzraudzības funkciju, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

36.¹ pants. Atbildīgā iestāde

(1) Valsts politiku komercsabiedrību revīzijas jomā un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma jomā izstrādā un īsteno Finanšu ministrija.

(2) Finanšu ministrija veic Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstisko uzraudzību un sadarbojas ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā.

(3) Finanšu ministrija savā ikgadējā publiskajā pārskatā iekļauj informāciju par valsts politikas īstenošanu komercsabiedrību revīzijas jomā un visa gada laikā veiktajiem pasākumiem saistībā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstisko uzraudzību.

(29.01.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010., 22.03.2012., 15.12.2016. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

36.² pants. Kompetento iestāžu sadarbība ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma jomā

Šā likuma 37.¹, 37.⁴ un 37.⁵ panta noteikumi kompetentajām (uzraudzības) iestādēm attiecībā uz revīzijas jomu vienlīdzīgi piemērojami arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma jomā.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

37.pants. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstiskā uzraudzība

(1) Jautājumos, kas saistīti ar zvērinātu revidentu sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu un citiem šajā likumā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai deleģētajiem ar revīzijas pakalpojumu uzraudzību saistītajiem uzdevumiem, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija atrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas tiesību aktus, kas reglamentē zvērinātu revidentu sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu un citu šajā likumā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai deleģēto uzdevumu izpildi, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija apstiprina pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju.

(2) Finanšu ministrijas pilnvarotais pārstāvis, kas īsteno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārraudzību un sadarbību ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, ir tiesīgs piedalīties Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes sēdēs, kopsapulcēs, komiteju un komisiju sēdēs, kā arī iepazīties ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes sēdēs pieņemtajiem lēmumiem. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai ir pienākums paziņot Finanšu ministrijai par kopsapulces sasaukšanu un par valdes, komiteju un komisiju sēdēm ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms attiecīgās kopsapulces vai sēdes un rakstveidā informēt Finanšu ministriju par pieņemtajiem lēmumiem.

(3) Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim, kas īsteno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārraudzību un sadarbību ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, ir tiesības pieprasīt no Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas visas ziņas, dokumentus un paskaidrojumus, kas nepieciešami pārraudzības nodrošināšanai.

(4) Par Finanšu ministrijas pilnvarotu pārstāvi, kas īsteno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārraudzību un sadarbību ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, nedrīkst būt tāda persona, kura pēdējo triju gadu laikā, pirms tā uzsākusi pildīt pienākumus, kas saistīti ar pārraudzību un sadarbību, ir sniegusi revīzijas pakalpojumus vai bijusi balsstiesīgs dalībnieks vai akcionārs vai valdes vai padomes loceklis, vai darbinieks zvērinātu revidentu komercsabiedrībā, vai bijusi citādi saistīta ar zvērinātu revidentu komercsabiedrību.

(5) Finanšu ministrijas pilnvarotajam pārstāvim, kas īsteno Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas pārraudzību un sadarbību ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, ir aizliegts izpaust komercnoslēpumu un personas datus, kuri iegūti, veicot šajā likumā noteikto pārraudzību un sadarbību, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

(6) Šajā pantā minētās prasības revīzijas pakalpojuma uzraudzības jomā ir vienlīdzīgi piemērojamas arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma uzraudzībai.

(22.01.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008., 29.01.2009., 03.06.2010., 22.03.2012., 19.04.2018. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

37.¹ pants. Sadarbība ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām

(1) Finanšu ministrija ir atbildīgā iestāde sadarbībā ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā.

(2) Finanšu ministrija pēc citas dalībvalsts kompetentās institūcijas pieprasījuma nekavējoties sniedz palīdzību izmeklēšanas darbībās, kas saistītas ar komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīzijām (pārbaudēm), kuras veikuši zvērināti revidenti vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības. Šā panta izpratnē palīdzība nozīmē izmeklēšanu un informācijas sniegšanu pēc dalībvalsts kompetentās institūcijas pieprasījuma, kā arī atļaujas došanu citas dalībvalsts kompetentajai institūcijai vai tās pilnvarotajām personām piedalīties izmeklēšanā. Ja Finanšu ministrija nevar nekavējoties sniegt pieprasīto palīdzību, tā informē pieprasījuma iesniedzēju par šo apstākli, norādot kavēšanās iemeslus.

(3) Finanšu ministrija var atteikties sniegt šā panta otrajā daļā minēto palīdzību, ja:

1) informācijas sniegšana vai izmeklēšana varētu kaitēt valsts interesēm vai ir pretrunā ar valsts drošības noteikumiem;

2) ir uzsākta tiesvedība pret tiem pašiem zvērinātiem revidentiem vai tām pašām zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, par kurām vai par kuru sniegtajiem tiem pašiem revīzijas pakalpojumiem saņemts šā panta otrajā daļā minētās palīdzības pieprasījums;

3) par tām pašām darbībām jau ir pieņemts galīgais lēmums attiecībā uz tiem pašiem zvērinātiem revidentiem vai tām pašām zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, par kurām vai par kuru sniegtajiem revīzijas pakalpojumiem saņemts šā panta otrajā daļā minētās palīdzības pieprasījums.

(4) Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt no citas dalībvalsts kompetentās institūcijas informāciju, kas nepieciešama, lai sniegtu palīdzību izmeklēšanas darbībās, kas saistītas ar komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīzijām (pārbaudēm), kuras veikuši citas dalībvalsts revidenti vai revidentu komercsabiedrības, kas ir tiesīgas veikt šajā dalībvalstī reģistrētu komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīzijas (pārbaudes). Saņemto informāciju Finanšu ministrija izmanto, tikai lai sniegtu palīdzību šajā pantā minētajās izmeklēšanas darbībās.

(4¹) Finanšu ministrija nekavējoties informē citas dalībvalsts kompetento institūciju, ja, veicot šā panta ceturtajā daļā minētās izmeklēšanas darbības, tiek konstatēts vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) persona, kas ir tiesīga veikt citā dalībvalstī reģistrētu komercsabiedrību gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi), nav ievērojusi ar profesionālo ētiku, neatkarību, objektivitāti, konfidencialitāti saistītās prasības vai nav reģistrēta publiskā reģistrā, vai nav pakļauta kvalitātes nodrošināšanas sistēmai;

2) citā dalībvalstī reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīzija (pārbaude) nav veikta saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem vai līdzvērtīgiem starptautiskajiem revīzijas standartiem;

3) citā dalībvalstī reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi) ir veikusi persona, kura nav tiesīga to veikt.

(4²) Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt no citas dalībvalsts kompetentās institūcijas informāciju par izmeklēšanas darbībām, kas veiktas pēc informācijas saņemšanas par šā panta 4.¹ daļā minētajiem apstākļiem, un par izmeklēšanas gaitā atklātiem būtiskiem faktiem, kuri var būt par pamatu attiecīgiem pasākumiem šo apstākļus novēršanai.

(4³) Ja Finanšu ministrija saņem informāciju no citas dalībvalsts kompetentās institūcijas par to, ka zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība nav ievērojusi šā likuma prasības vai ka Latvijā reģistrētas komercsabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi) ir veikusi persona, kura nav tiesīga to veikt, Finanšu ministrija veic nepieciešamās izmeklēšanas darbības un informē citas dalībvalsts kompetento institūciju par šīs izmeklēšanas rezultātiem un veiktajiem pasākumiem.

(4⁴) Finanšu ministrijai ir tiesības pieprasīt, lai izmeklēšanas darbības citas dalībvalsts teritorijā veic šīs dalībvalsts kompetentā institūcija vai lai citas dalībvalsts kompetentā institūcija dod atļauju Finanšu ministrijas pilnvarotai personai piedalīties šīs dalībvalsts kompetentās institūcijas vadītajā izmeklēšanā.

(4⁵) Ja izmeklēšana tiek veikta Latvijas teritorijā, Finanšu ministrija uzrauga izmeklēšanu visā tās gaitā.

(5) Finanšu ministrija ievēro konfidencialitātes prasības, sadarbojoties ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā. Sniedzot šā panta otrajā un sestajā daļā minēto informāciju citas dalībvalsts kompetentajai institūcijai, Finanšu ministrija norāda, vai konkrētā informācija satur komercnoslēpumu vai personas datus. Visām personām, kurām, veicot šajā pantā minēto izmeklēšanu, kļuvusi zināma šā panta otrajā daļā minētā informācija un kuras piedalījušās šā panta sestajā daļā minētās informācijas sniegšanā, ir aizliegts izpaust komercnoslēpumu vai personas datus, kuri iegūti, veicot minēto izmeklēšanu un sniedzot informāciju, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

(6) Finanšu ministrija sadarbojas ar dalībvalstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, sniedzot tām informāciju par zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību uzraudzību un saņemot no tām informāciju par to reģistrā ierakstīto ārvalsts revidentu un ārvalsts revidentu komercsabiedrību uzraudzību. Sadarbojoties ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, Finanšu ministrija paļaujas uz ārvalsts revidentu un ārvalsts revidentu komercsabiedrību uzraudzības nosacījumiem tajā dalībvalstī, kuras attiecīgajā reģistrā ārvalsts revidents vai ārvalsts revidentu komercsabiedrība ir ierakstīta.

(7) Ja citas dalībvalsts revidents vai citas dalībvalsts revidentu komercsabiedrība veic citā dalībvalstī reģistrētas Latvijas Republikas koncerna meitas sabiedrības gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir sagatavots) revīziju (pārbaudi), kuru izmanto Latvijas Republikas koncerna konsolidētā gada pārskata sagatavošanā, tad šā gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir sagatavots) revīzija (pārbaude) tiek atzīta par līdzvērtīgu zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības veiktajai gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir sagatavots) revīzijai (pārbaudei) un citas dalībvalsts revidentam vai citas dalībvalsts revidentu komercsabiedrībai, kas veic šā gada pārskata vai konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir sagatavots) revīziju (pārbaudi), netiek piemērotas papildu prasības attiecībā uz reģistrāciju, kvalitātes kontroli, neatkarību, konsolidētā gada pārskata revīzijas (pārbaudes) laikā piemērotajiem revīzijas standartiem un atbilstību ētikas normām.

(8) Ja citas dalībvalsts revidents vai citas dalībvalsts revidentu komercsabiedrība sniedz revīzijas pakalpojumus tādai komercsabiedrībai, kura nav reģistrēta Latvijas Republikā, bet kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti Latvijas Republikas regulētajā tirgū, tad šie revīzijas pakalpojumi tiek atzīti par līdzvērtīgiem zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības sniegtajiem revīzijas pakalpojumiem un citas dalībvalsts revidentam vai citas dalībvalsts revidentu komercsabiedrībai, kas sniedz šos revīzijas pakalpojumus, netiek piemērotas papildu prasības attiecībā uz reģistrāciju, kvalitātes kontroli, neatkarību, konsolidētā gada pārskata revīzijas (pārbaudes) laikā piemērotajiem revīzijas standartiem un atbilstību ētikas normām.

(12.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009. un 22.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

37.³ pants. Revīzijas konsultatīvās padomes uzdevumi un tiesības

(1) Padome izskata Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas sagatavotos dokumentus par zvērinātu revidentu pretendentu eksamināciju un sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu, zvērinātu revidentu kvalifikācijas uzturēšanu un profesionālās darbības kvalitātes kontroli, kā arī par Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem un ētikas nostādnēm un sniedz ieteikumus Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai to pilnveidošanai, vienlaikus informējot arī Finanšu ministriju par sniegtajiem ieteikumiem.

(2) Padomei ir tiesības saņemt no Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas informāciju un dokumentus, kas nepieciešami Padomes uzdevumu izpildei.

(3) Padomes pilnvarotajiem locekļiem ir tiesības piedalīties Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas kopsapulcēs, valdes sēdēs un komiteju sēdēs, kurās tiek izskatīti šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti, kā arī iepazīties ar šajās kopsapulcēs un sēdēs pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem.

(4) Padomei ir tiesības sniegt priekšlikumus Finanšu ministrijai par nepieciešamajiem grozījumiem revīzijas jomu reglamentējošos normatīvajos aktos.

(5) Padomes locekļi, kuriem saistībā ar Padomes uzdevumu izpildi kļuvis zināms komercnoslēpums, ievēro konfidencialitātes prasības. Konfidencialitātes prasības attiecas uz visiem Padomes locekļiem, arī uz personām, kuras beigušas pildīt savus pienākumus Padomē.

(6) Padome reizi gadā rakstveidā iesniedz Finanšu ministrijai apkopotu informāciju par savu darbību.

(12.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2008.)

37.⁴ pants. Sadarbība ar trešo valstu kompetentajām institūcijām

(1) Finanšu ministrija slēdz savstarpēju vienošanos ar trešās valsts kompetento institūciju revīzijas jomā, ja no tās ir saņemts šā panta otrajā daļā minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu pieprasījums. Par savstarpējās vienošanās noslēgšanu Finanšu ministrija nekavējoties informē Eiropas Komisiju.

(2) Finanšu ministrija pēc trešās valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma nodod tai zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas, kuri ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības rīcībā, ja pastāv visi turpmāk šajā panta daļā minētie nosacījumi:

1) pieprasītie revīzijas darba dokumenti un citi dokumenti attiecas uz revīzijas pakalpojumu sniegšanu tādām komercsabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti attiecīgās trešās valsts regulētajā tirgū, vai uz tādu komercsabiedrību, kura ir konsolidācijā iesaistītā koncerna meitas sabiedrība, kuras gada pārskata revīziju (pārbaudi) veic attiecīgās trešās valsts revidents vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība;

2) trešās valsts kompetentā institūcija ir sniegusi revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu pieprasījuma pamatojumu;

3) uz trešās valsts kompetentās institūcijas darbiniekiem, kuri saņem pieprasīto revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu kopijas, attiecas konfidencialitātes prasības;

4) trešās valsts kompetentā institūcija ir no tādas trešās valsts, kuras uzraudzības, kvalitātes kontroles, izmeklēšanas un sodu piemērošanas sistēmas Eiropas Komisija ir atzinusi par līdzvērtīgām dalībvalstu uzraudzības, kvalitātes kontroles, izmeklēšanas un sodu piemērošanas sistēmām.

(3) Finanšu ministrija ir tiesīga atteikties nodot šā panta otrajā daļā minēto dokumentu kopijas, ja pastāv vismaz viens no šajā panta daļā minētajiem nosacījumiem:

1) dokumentu kopiju nodošana varētu kaitēt valsts interesēm vai ir pretrunā ar valsts drošības noteikumiem;

2) ir uzsākta tiesvedība pret tiem pašiem zvērinātiem revidentiem vai tām pašām zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, par kurām vai par kuru sniegtajiem tiem pašiem revīzijas pakalpojumiem saņemts šā panta pirmajā daļā minētais pieprasījums.

(4) Finanšu ministrija mēneša laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā trešās valsts kompetentās institūcijas pieprasījuma saņemšanas nosūta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai pieprasījumu iesniegt Finanšu ministrijai šā panta otrajā daļā minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas.

(5) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija pēc šā panta ceturtajā daļā minētā Finanšu ministrijas pieprasījuma saņemšanas pieprasa no attiecīgā zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības Finanšu ministrijas pieprasījumā minēto revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu kopijas, kuras ir apliecinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu.

(6) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija mēneša laikā pēc Finanšu ministrijas pieprasījuma saņemšanas iesniedz Finanšu ministrijai šā panta otrajā daļā minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas to nodošanai attiecīgajai trešās valsts kompetentajai institūcijai. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija minētās dokumentu kopijas iesniedz apliecinātas atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ievēro konfidencialitātes prasības un, iesniedzot minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas, norāda, vai konkrētie dokumenti satur komercnoslēpumu vai personas datus. Personas datu nodošana trešo valstu kompetentajām institūcijām notiek saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Visām personām, kurām, nododot minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas Finanšu ministrijai, kļuvis zināms komercnoslēpums un personas dati, ir aizliegts tos izpaust, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

(7) Ja Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija objektīvu iemeslu dēļ nevar iesniegt pieprasīto dokumentu kopijas šā panta sestajā daļā minētajā termiņā, tā par to rakstveidā paziņo Finanšu ministrijai, norādot kavēšanas iemeslus un datumu, kad dokumentu kopijas tiks iesniegtas.

(8) Finanšu ministrija ievēro konfidencialitātes prasības, sadarbojoties ar trešās valsts kompetentajām institūcijām revīzijas jomā. Nododot šā panta otrajā daļā minēto revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas, Finanšu ministrija norāda, vai konkrētie dokumenti satur komercnoslēpumu vai personas datus. Visām personām, kurām, nododot revīzijas darba dokumentu un citu dokumentu kopijas trešās valsts kompetentajai institūcijai, ir kļuvis zināms komercnoslēpums vai personas dati, ir aizliegts tos izpaust, izņemot likumos noteiktos gadījumus.

(22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

(Nodaļa 15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

37.⁵ pants. Kompetentās iestādes

(1) Saskaņā ar regulas Nr. 537/2014 20.panta 1.punktu kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par šajā regulā paredzēto uzdevumu izpildi un šīs regulas noteikumu piemērošanas nodrošināšanu (izņemot to regulā Nr. 537/2014 paredzēto uzdevumu izpildi un noteikumu piemērošanas nodrošināšanu, par kuru izpildi un piemērošanas nodrošināšanu kā atbildīgā iestāde šā panta otrajā daļā ir noteikta Latvijas Banka), ir Finanšu ministrija.

(2) Saskaņā ar regulas Nr. 537/2014 20.panta 2.punktu kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par to, lai nodrošinātu šīs regulas III nodaļas 16., 17. un 19.panta noteikumu piemērošanu, ir Latvijas Banka. Kā šajā daļā minētā kompetentā iestāde Latvijas Banka veic šādus pienākumus:

1) uzrauga, vai sabiedriskas nozīmes struktūra ievēro šā likuma un regulas Nr. 537/2014 16.panta noteikumus attiecībā uz zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelšanu sabiedriskas nozīmes struktūrā un vai sabiedriskas nozīmes struktūra, slēdzot revīzijas pakalpojumu līgumu vai pagarinot minētā līguma darbības termiņu, ir ievērojusi šā likuma 37.⁸ panta un regulas Nr. 537/2014 17.panta noteikumus par revīzijas uzdevuma veikšanas termiņa ilgumu sabiedriskas nozīmes struktūrā;

2) 10 darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā likuma 29.panta 3.¹ vai 3.³ daļā minētais ziņojums par revīzijas pakalpojumu līguma izbeigšanu pirms termiņa beigām, saskaņā ar regulas Nr. 537/2014 19.panta prasībām par to rakstveidā paziņo Finanšu ministrijai;

3) nekavējoties rakstveidā paziņo Finanšu ministrijai par Latvijas Bankas kā kompetentās iestādes veiktajā uzraudzības procesā konstatētajiem šā likuma un regulas Nr. 537/2014 prasību iespējamiem pārkāpumiem, kuros ir iesaistīts sabiedriskas nozīmes struktūras ieceltais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība;

4) ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1.februārim apkopo un iesniedz Finanšu ministrijai rakstveida informāciju par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem un izdotajiem administratīvajiem aktiem, kas saistīti ar šīs daļas 1.punktā minēto uzraudzību.

(3) Latvijas Banka ir tiesīga izdot normatīvos noteikumus par regulas Nr. 537/2014 III nodaļas 16., 17. un 19.panta ievērošanas kārtību.

(4) Regulas Nr. 537/2014 8.panta 5.punkta "g" apakšpunktā minētās kompetentās iestādes ir Finanšu ministrija un Latvijas Banka.

(15.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

37.⁶ pants. Ar revīziju nesaistīti pakalpojumi

(1) Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas veic sabiedriskas nozīmes struktūras gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu revīziju, bet, ja minētais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir revidentu komercsabiedrību tīkla sadarbības partneris, — arī jebkuram šā revidentu komercsabiedrību tīkla sadarbības partnerim ir aizliegts regulas Nr. 537/2014 5.panta 1.punkta pirmajā daļā norādītajā laikposmā sniegt šai sabiedriskas nozīmes struktūrai, tās mātes sabiedrībai un šīs sabiedriskas nozīmes struktūras meitas sabiedrībām Eiropas Savienībā regulas Nr. 537/2014 5.panta 1.punkta otrajā daļā minētos ar revīziju nesaistītus aizliegtus pakalpojumus. Izņēmums ir tādi ar revīziju nesaistīti pakalpojumi, kuri minēti šā panta otrajā daļā, ja tiek ievēroti visi šā panta trešās daļas nosacījumi.

(2) Ar revīziju nesaistīti pakalpojumi, kurus ir tiesīgs sniegt šā panta pirmajā daļā minētais zvērināts revidents, zvērinātu revidentu komercsabiedrība un revidentu komercsabiedrību tīkla sadarbības partneris, ja tiek izpildīti visi šā panta trešās daļas nosacījumi, ir šādi:

1) nodokļu konsultanta pakalpojumu sniegšana, tai skaitā konsultācijas attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem, nodokļu aprēķināšana un nodokļu deklarāciju sagatavošana;

2) konsultāciju sniegšana attiecībā uz finanšu palīdzības un atbalsta maksājumu saņemšanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais zvērināts revidents, zvērinātu revidentu komercsabiedrība un revidentu komercsabiedrību tīkla sadarbības partneris ir tiesīgs sniegt šā panta otrajā daļā minētos ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, ja tiek izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) šiem pakalpojumiem (atsevišķi vai kopumā) nav tiešas ietekmes vai ir nebūtiska ietekme uz sabiedriskas nozīmes struktūras gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu;

2) šiem pakalpojumiem nav saistības ar sabiedriskas nozīmes struktūras vadīšanu vai lēmumu pieņemšanu;

3) šo pakalpojumu ietekmes uz sabiedriskas nozīmes struktūras gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu novērtējums ir vispusīgi dokumentēts un paskaidrots sabiedriskas nozīmes struktūras revīzijas komitejai vai tai līdzvērtīgai struktūrai atbilstoši regulas Nr. 537/2014 11.pantam;

4) zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ievēro šajā likumā noteiktās neatkarības prasības;

5) šo pakalpojumu sniegšanu, pirms tie tiek uzsākti, ir apstiprinājusi sabiedriskas nozīmes struktūras revīzijas komiteja vai tai līdzvērtīga struktūra.

(4) Zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, kas sniedz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sabiedriskas nozīmes struktūrai, bet, ja minētais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir revidentu komercsabiedrību tīkla sadarbības partneris, — arī jebkuram šā revidentu komercsabiedrību tīkla sadarbības partnerim ir aizliegts tieši vai netieši sniegt šai sabiedriskas nozīmes struktūrai, tās mātes sabiedrībai vai šīs sabiedriskas nozīmes struktūras kontrolētām sabiedrībām regulas Nr.  537/2014 5. panta 1. punkta otrās daļas "b", "c", "e", "f", "g", "h", "i", "j" un "k" apakšpunktā minētos ar revīziju nesaistītus aizliegtos pakalpojumus:

1) laikposmā no tā perioda sākuma, par kuru zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība apliecina ilgtspējas ziņojumā sniegto ziņu integritāti un pilnību līdz šā likuma 32.¹ pantā minētā apliecinājuma ziņojuma izdošanas dienai; 

2) pārskata gadā, kas ir tieši pirms šīs daļas 1. punktā minētā laikposma, attiecībā uz regulas Nr.  537/2014 5. panta 1. punkta otrās daļas "e" apakšpunktā minētajiem ar revīziju nesaistītiem aizliegtiem pakalpojumiem.

(5) Zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas sniedz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sabiedriskas nozīmes struktūrai, bet, ja minētais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir revidentu komercsabiedrību tīkla sadarbības partneris, — arī jebkurš šā revidentu komercsabiedrību tīkla sadarbības partneris var sniegt šai sabiedriskas nozīmes struktūrai, tās mātes sabiedrībai vai šīs sabiedriskas nozīmes struktūras kontrolētām sabiedrībām ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kas nav šā panta ceturtajā daļā minētie ar revīziju nesaistīti aizliegtie pakalpojumi, izņemot šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus ar noteikumu, ja ir izpildīti visi šā panta trešajā daļā minētie nosacījumi. 

(6) Ja dalībnieks tādā revidentu komercsabiedrību tīklā, kura sadarbības partneris ir zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas sniedz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sabiedriskas nozīmes struktūrai, sniedz aizliegtus ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kuri minēti šā panta ceturtajā daļā, trešajā valstī reģistrētai komercsabiedrībai, ko kontrolē sabiedriskas nozīmes struktūra, kurai tiek apliecināta ilgtspējas ziņojumā sniegto ziņu integritāte un pilnība, attiecīgais zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība izvērtē, vai šāda tīkla dalībnieka pakalpojumu sniegšana ietekmē tā neatkarību. Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība var turpināt sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu attiecīgai sabiedriskas nozīmes struktūrai tikai tad, ja saskaņā ar šā likuma 26. panta devīto daļu zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība pamato, ka šāda tīkla sadarbības partnera (dalībnieka) sniegtie pakalpojumi neietekmē zvērināta revidenta profesionālo spriedumu un apliecinājuma ziņojumu.

(15.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.04.2018. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

37.⁷ pants. Ar revīziju nesaistītu pakalpojumu maksas saņemšanas ierobežojums un atbrīvojuma piešķiršana

(1) Atbilstoši regulas Nr. 537/2014 4.panta 2.punkta pirmajai daļai tad, ja zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrai un vienlaikus šai sabiedrībai vai tās mātes vai meitas sabiedrībai sniedz arī ar revīziju nesaistītus pakalpojumus, kas nav šīs regulas 5.panta 1.punktā minētie ar revīziju nesaistīti aizliegti pakalpojumi, trīs secīgus pārskata gadus vai ilgāk, aprēķinātās atlīdzības (turpmāk — maksa) kopsumma par šiem ar revīziju nesaistītajiem pakalpojumiem minētajā trīs pārskata gadus ilgajā laikposmā nedrīkst pārsniegt 70 procentus no vidējās gada maksas par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi). Vidējo pārskata gada maksu aprēķina, pamatojoties uz pēdējo triju pārskata gadu laikā aprēķināto maksu par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi), kas veikta sabiedriskas nozīmes struktūrai un — attiecīgā gadījumā — tās mātes vai meitas sabiedrībai.

(1¹) Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumiem nepiemēro šā panta pirmajā daļā minētos ar revīziju nesaistītu pakalpojumu maksas saņemšanas ierobežojumus.

(2) Izņēmuma gadījumā, ja saņemts zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības, kas veic gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi) sabiedriskas nozīmes struktūrai, iesniegums, kurā pamatota vajadzība saņemt atbrīvojumu attiecībā uz konkrētu sabiedriskas nozīmes struktūru, Latvijas Banka ir tiesīga atbrīvot minēto zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību no šā panta pirmajā daļā minētās regulas Nr. 537/2014 4.panta 2.punkta pirmās daļas prasības attiecībā uz konkrēto sabiedriskas nozīmes struktūru. Šādu atbrīvojumu var piešķirt uz laikposmu, kas nepārsniedz divus pārskata gadus.

(15.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

37.⁸ pants. Maksimālais revīzijas uzdevuma termiņš un tā pagarināšana

(1) Atbilstoši regulas Nr. 537/2014 17.panta 1.punkta otrajai daļai zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai nav tiesību ilgāk par 10 gadiem pēc kārtas veikt gada pārskata un konsolidētā gada pārskata revīziju (pārbaudi) vienā un tajā pašā sabiedriskas nozīmes struktūrā (turpmāk šajā pantā — maksimālais revīzijas uzdevuma termiņš).

(2) Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas noteikumiem, sabiedriskas nozīmes struktūra ir tiesīga pagarināt revīzijas uzdevuma veikšanas termiņu zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, lai šis termiņš būtu ilgāks par šā panta pirmajā daļā minēto maksimālo revīzijas uzdevuma termiņu, ja tā ievēro abus šādus nosacījumus:

1) pēc tam kad ir beidzies maksimālais revīzijas uzdevuma termiņš, sabiedriskas nozīmes struktūra organizē atklātu iepirkumu par revīzijas pakalpojumu sniegšanu, izmantojot konkursa procedūru;

2) maksimālais revīzijas uzdevuma termiņš kopā ar tā pagarinājumu (turpmāk šajā pantā — pagarinātais revīzijas uzdevuma termiņš) nepārsniedz 20 gadus.

(3) Atbilstoši regulas Nr. 537/2014 17.panta 3.punktam zvērinātam revidentam un zvērinātu revidentu komercsabiedrībai aizliegts pēc šā panta pirmajā daļā minētā maksimālā revīzijas uzdevuma termiņa beigām vai pēc šā panta otrajā daļā minētā pagarinātā revīzijas uzdevuma termiņa beigām uzņemties jaunu revīzijas uzdevumu minētajā sabiedriskas nozīmes struktūrā vismaz četrus gadus ilgā laikposmā. Ja zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir piederīga revidentu komercsabiedrību tīklam, šajā daļā minētais aizliegums attiecas arī uz šā tīkla sadarbības partneriem.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)

37.⁹ pants. Revīzijas komitejas izveidošana

(1) Komercsabiedrība, kura ir reģistrēta Latvijā un kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalsts regulētajā tirgū, izveido revīzijas komiteju un nodrošina tās darbību atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām.

(2) Sabiedriskas nozīmes struktūra, kas nav šā panta pirmajā daļā minētā komercsabiedrība, izveido revīzijas komiteju vai tai līdzvērtīgu struktūru, attiecīgi piemērojot Finanšu instrumentu tirgus likuma D sadaļas II¹ nodaļā noteiktās revīzijas komitejas izveidošanas un darbības prasības. Sabiedriskas nozīmes struktūra var neveidot revīzijas komiteju, ja šī struktūra atbilst kādam no Finanšu instrumentu tirgus likuma 55.¹¹ panta ceturtās daļas nosacījumiem vai tā ir privātais pensiju fonds likuma "Par privātajiem pensiju fondiem" izpratnē vai valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs Valsts fondēto pensiju likuma izpratnē.

(3) Sabiedriskas nozīmes struktūrai ir pienākums piecu darbdienu laikā pēc Latvijas Bankas rakstveida pieprasījuma sniegt Latvijas Bankai regulas Nr. 537/2014 11.pantā minēto papildu ziņojumu revīzijas komitejai.

(15.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

37.¹⁰ pants. Sabiedriskas nozīmes struktūras atbildība

(1) Ja komercsabiedrība, kura ir reģistrēta Latvijā un kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti dalībvalsts regulētajā tirgū, nav ievērojusi šā likuma 37.⁹ panta pirmās vai trešās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga piemērot minētajai komercsabiedrībai Finanšu instrumentu tirgus likuma 148.panta astoņpadsmitajā daļā noteiktās sankcijas vai uzraudzības pasākumus. Finanšu instrumentu tirgus likums nosaka šo sankciju vai uzraudzības pasākumu piemērošanas un publicēšanas kārtību, kā arī Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta, ar kuru piemēro šīs sankcijas vai uzraudzības pasākumus, pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Ja sabiedriskas nozīmes struktūra, kas nav šā panta pirmajā daļā minētā komercsabiedrība, nav ievērojusi šā likuma 37.⁹ panta otrās vai trešās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga piemērot minētajai sabiedriskas nozīmes struktūrai vienu vai vairākas šādas sankcijas vai uzraudzības pasākumus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) publicēt Latvijas Bankas mājaslapā internetā publisku paziņojumu, kurā norāda par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

3) pieprasīt, lai par pārkāpumu atbildīgā persona izbeidz attiecīgu darbību;

4) noteikt pagaidu aizliegumu komercsabiedrības padomes vai valdes loceklim, kurš ir atbildīgs par attiecīgo pārkāpumu, uz laiku līdz trim gadiem pildīt viņam noteiktos pienākumus komercsabiedrībā;

5) uzlikt komercsabiedrībai soda naudu līdz 10 procentiem no iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma summas. Ja 10 procenti no iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma summas ir mazāk par 142 300 euro, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 142 300 euro;

6) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz vienam miljonam euro.

(3) Ja sabiedriskas nozīmes struktūra nav ievērojusi šā likuma un regulas Nr. 537/2014 16.panta noteikumus attiecībā uz zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības iecelšanu sabiedriskas nozīmes struktūrā vai ja tā, slēdzot revīzijas pakalpojumu līgumu ar zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību vai pagarinot minētā līguma darbības termiņu, nav ievērojusi šā likuma un regulas Nr. 537/2014 17.panta noteikumus par revīzijas uzdevuma veikšanas termiņa ilgumu sabiedriskas nozīmes struktūrā, Latvijas Banka ir tiesīga piemērot šai sabiedriskas nozīmes struktūrai vienu vai vairākas šā panta otrajā daļā minētās sankcijas vai uzraudzības pasākumus.

(4) Par šā panta otrajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem iekasētās soda naudas tiek ieskaitītas valsts budžetā.

(5) Latvijas Banka informāciju par sankcijām un uzraudzības pasākumiem, kas personām piemēroti par šā panta otrajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem, ievieto savā mājaslapā internetā, norādot ziņas par tās izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu un pieņemto nolēmumu.

(6) Šā panta piektajā daļā minēto informāciju Latvijas Banka ir tiesīga:

1) publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai uzraudzības pasākums, nav samērīga vai ka fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām;

2) nepubliskot, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka šādas informācijas publiskošana apdraudētu finanšu tirgus stabilitāti vai nav samērīga ar izdarīto pārkāpumu.

(7) Latvijas Bankas izdoto administratīvo aktu par saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu piemērotajām sankcijām vai uzraudzības pasākumiem var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(8) Latvijas Banka piecu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas rakstveidā informē Finanšu ministriju par sankcijām un uzraudzības pasākumiem, kas piemēroti par šā panta otrajā un trešajā daļā minētajiem pārkāpumiem, norādot atbildīgo personu, kurai ir piemērotas minētās sankcijas un uzraudzības pasākumi, un šo sankciju un pasākumu veidu.

(15.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

(Nodaļas nosaukums 22.01.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

38.pants. Disciplinārlietu ierosināšana, izskatīšana un sodu piemērošanas kārtība

(Izslēgts ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

38.¹ pants. Disciplinārlietu ierosināšana, izskatīšana un sodu piemērošana

(1) Zvērināts revidents normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par savu profesionālo darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgs. Kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija izdod lēmumus disciplinārlietās, nosaka administratīvo aktu izdošanas kārtību reglamentējošie normatīvie akti.

(2) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija var ierosināt disciplinārlietu pret zvērinātu revidentu pēc tiesas priekšlikuma, juridiskās vai fiziskās personas sūdzības vai pēc savas iniciatīvas, par to rakstveidā informējot Finanšu ministriju. Disciplinārlietu ierosināšanas, izskatīšanas un sodu piemērošanas kārtību nosaka nolikums, ko pēc saskaņošanas ar Finanšu ministriju apstiprina Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija.

(3) Finanšu ministrija ievēro konfidencialitātes prasības, saņemot šā panta otrajā daļā minēto informāciju. Konfidencialitātes prasības attiecas uz visām personām, kurām informācijas saņemšanas laikā un pēc tam kļuvis zināms komercnoslēpums, arī uz personām, kuras beigušas pildīt ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas darbības valstisko uzraudzību saistītos savus pienākumus.

(4) Šā panta otrajā daļā minētās disciplinārlietas ierosina par šā likuma un citu normatīvo aktu, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas lēmumu, profesionālo darbību reglamentējošo norādījumu vai ētikas kodeksa normu pārkāpšanu vai par to, ka zvērināts revidents nav ievērojis prasību turpināt savu izglītību un pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītā tālākizglītības procesā.

(5) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija rakstveidā informē Finanšu ministriju par visiem disciplinārlietās pieņemtajiem lēmumiem. Minēto informāciju Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija nosūta piecu darba dienu laikā pēc lēmuma stāšanās spēkā.

(12.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2016. un 19.04.2018. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2018.)

38.² pants. Sankcijas un uzraudzības pasākumi, administratīvo aktu izdošana un pārsūdzēšana

(1) Finanšu ministrija izdod administratīvos aktus (lēmumus) par sankciju un uzraudzības pasākumu piemērošanu šajā pantā noteiktajos gadījumos zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām. Kārtību, kādā Finanšu ministrija izdod administratīvos aktus (lēmumus), nosaka administratīvo aktu izdošanas kārtību reglamentējoši normatīvie akti.

(2) Finanšu ministrijas administratīvo aktu (lēmumu), kas izdots saistībā ar šajā pantā minētajām sankcijām vai uzraudzības pasākumiem, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(3) Finanšu ministrijas administratīvā akta (lēmuma), kas izdots saistībā ar šajā pantā minētajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem, pārsūdzēšana neaptur šā akta (lēmuma) darbību.

(4) Par šā likuma un regulas Nr. 537/2014 prasību neievērošanu Finanšu ministrija ir tiesīga piemērot vienu vai vairākas šādas sankcijas vai uzraudzības pasākumus:

1) izteikt brīdinājumu;

2) pieprasīt, lai zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība nekavējoties pārtrauc darbības, kas uzskatāmas par tādām darbībām, kuru rezultātā tiek vai varētu tikt pārkāptas zvērinātu revidentu profesionālo darbību reglamentējošu normatīvo aktu un regulas Nr. 537/2014 prasības;

3) aizliegt zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai vai atbildīgajam zvērinātam revidentam uz laiku līdz trim gadiem sniegt revīzijas pakalpojumus un parakstīt revidenta ziņojumu;

3¹) aizliegt zvērinātam revidentam, zvērinātu revidentu komercsabiedrībai, atbildīgajam zvērinātam revidentam vai galvenajam ilgtspējas revidentam uz laiku līdz trim gadiem sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus un parakstīt apliecinājuma ziņojumus par ilgtspējas ziņojumu;

4) publicēt Finanšu ministrijas mājaslapā internetā publisku paziņojumu par to, ka parakstītais revidenta ziņojums neatbilst šajā likumā noteiktajam revidenta ziņojuma saturam un regulas Nr. 537/2014 10.pantā noteiktajām revīzijas ziņojuma prasībām;

4¹) publicēt Finanšu ministrijas tīmekļvietnē publisku paziņojumu par to, ka parakstītais apliecinājuma ziņojums par ilgtspējas ziņojumu neatbilst šā likuma 32.¹ panta prasībām;

5) noteikt pagaidu aizliegumu zvērinātu revidentu komercsabiedrības pārvaldības struktūras loceklim, ja tas ir zvērināts revidents un ir atbildīgs par attiecīgo pārkāpumu, uz laiku līdz trim gadiem pildīt viņam noteiktos pienākumus šajā zvērinātu revidentu komercsabiedrībā;

6) publicēt Finanšu ministrijas mājaslapā internetā informāciju, kurā norāda par pārkāpumu atbildīgo zvērinātu revidentu (zvērināta revidenta vārds, uzvārds un sertifikāta numurs) un atbildīgo zvērinātu revidentu komercsabiedrību (zvērinātu revidentu komercsabiedrības nosaukums un licences numurs), kā arī izdarītā pārkāpuma būtību;

7) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajam zvērinātam revidentam soda naudu līdz 7200 euro un par pārkāpumu atbildīgajai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai — līdz 14 200 euro.

(5) Pieņemot lēmumu par šā panta ceturtajā daļā minēto sankciju un uzraudzības pasākumu piemērošanu zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, Finanšu ministrija ņem vērā arī:

1) pārkāpuma smagumu;

2) pārkāpuma ilgumu;

3) personas atbildības pakāpi;

4) pārkāpuma rezultātā personas gūtos ienākumus, ciktāl tos var noteikt;

5) pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu, ciktāl tos var noteikt;

6) personas sadarbību ar Finanšu ministriju pārkāpuma izmeklēšanā;

7) personas finansiālo stāvokli: zvērinātu revidentu komercsabiedrībai — kopējo neto apgrozījumu iepriekšējā pārskata gadā, zvērinātam revidentam, kurš veic profesionālo darbību kā individuāls komersants vai pašnodarbināta persona, — kopējo apgrozījumu (ieņēmumus) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā;

8) personas iepriekš izdarītos pārkāpumus profesionālo pakalpojumu sniegšanas jomā.

(6) Finanšu ministrija izdod ieteikumus (vadlīnijas) par šā panta ceturtajā daļā minēto sankciju un uzraudzības pasākumu piemērošanu un ievieto tos savā mājaslapā internetā.

(7) Finanšu ministrija nepiemēro šā panta ceturtajā daļā minētās sankcijas un uzraudzības pasākumus sakarā ar kriminālprocesu vai disciplinārlietu par to pašu pārkāpumu.

(8) Finanšu ministrija mēneša laikā pēc katra kalendāra gada beigām sagatavo un nosūta Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komitejai apkopotu informāciju par iepriekšējā gadā piemērotajām šā panta ceturtajā daļā minētajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem, kā arī piemērotajām šā likuma 37.¹⁰ panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem, norādot visas personas, kurām ir piemērotas sankcijas un uzraudzības pasākumi, un piemēroto sankciju un uzraudzības pasākumu veidu.

(9) Finanšu ministrija nekavējoties informē Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju par šā panta ceturtās daļas 3., 3.¹ un 5.punktā minēto sankciju vai uzraudzības pasākumu piemērošanu, norādot personu, kurai sankcija vai uzraudzības pasākums ir piemērots, un piemērotās sankcijas vai uzraudzības pasākuma veidu, kā arī par šā likuma 37.¹⁰ panta otrās daļas 4.punktā un Finanšu instrumentu tirgus likuma 148.panta astoņpadsmitās daļas 3.punktā minētās sankcijas vai uzraudzības pasākuma piemērošanu, norādot personu, kurai šī sankcija vai uzraudzības pasākums ir piemērots, un piemērotās sankcijas vai uzraudzības pasākuma veidu.

(10) Soda nauda, kas iekasēta par pārkāpumiem, par kuriem tā uzlikta saskaņā ar šā panta ceturtās daļas 7.punktu, tiek ieskaitīta valsts budžetā. Finanšu ministrijas uzlikto soda naudu persona samaksā ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā Finanšu ministrijas lēmums par soda naudas uzlikšanu.

(15.12.2016. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.04.2018., 14.09.2023. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

38.³ pants. Lēmumu publicēšana

(1) Finanšu ministrija informāciju par personām piemērotajām šā likuma 38.² panta ceturtajā daļā minētajām sankcijām un uzraudzības pasākumiem ievieto savā mājaslapā internetā, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu (zvērināta revidenta vārds, uzvārds, sertifikāta numurs un zvērinātu revidentu komercsabiedrības nosaukums, reģistrācijas numurs un licences numurs), pārkāpuma veidu un būtību un Finanšu ministrijas piemēroto sankciju vai uzraudzības pasākumu, kā arī ziņas par izdotā administratīvā akta lēmuma pārsūdzēšanu un pieņemto tiesas nolēmumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Finanšu ministrija ievieto savā mājaslapā internetā piecu darbdienu laikā no dienas, kad beidzies akta (lēmuma) pārsūdzēšanas termiņš un tas nav pārsūdzēts.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju Finanšu ministrija publisko, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai uzraudzības pasākums, nav samērīga vai ka fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(4) Ja paredzams, ka šā panta trešajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, šā panta pirmajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt uz šādu laikposmu.

(5) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Finanšu ministrijas mājaslapā internetā ievietotā informācija ir pieejama vismaz piecus gadus no tās pirmreizējās ievietošanas dienas.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

39.pants. Disciplinārsodi

(Izslēgts ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

40.pants. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana

(1) Sūdzības par Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas nelikumīgu vai statūtiem neatbilstošu darbību izskata tiesa.

(2) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas lēmumus, kas saistīti ar zvērinātu revidentu sertificēšanu, zvērinātu revidentu komercsabiedrību licencēšanu un citiem šajā likumā tai deleģētajiem uzdevumiem, var apstrīdēt Finanšu ministrijā. Finanšu ministrijas lēmumu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

(22.01.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

41.pants. Zvērināta revidenta un zvērinātu revidentu komercsabiedrības civiltiesiskā atbildība un zaudējumu piedziņas termiņš
(1) Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir atbildīga par saistībām, kuras radušās, noslēdzot revīzijas pakalpojuma līgumu.

(2) Zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība atbild par zaudējumiem, kas radušies trešajām personām — klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata lietotājiem, ja sniegtais atzinums saskaņā ar Latvijā atzītiem Starptautiskajiem revīzijas standartiem būtiski neatbilst faktiskajam stāvoklim, ja nav ievēroti šā likuma 26., 27., 30. vai 34.panta noteikumi. Ja atzinumu parakstījuši divi vai vairāki zvērināti revidenti, viņi ir solidāri atbildīgi par šiem zaudējumiem.

(3) Zvērinātu revidentu komercsabiedrība ir atbildīga par saistībām, kuras tā ir uzņēmusies, kā arī par zaudējumiem, ko cietušas trešās personas, ja šīs sabiedrības ieceltais atbildīgais zvērināts revidents nav ievērojis šā likuma 26., 27., 30. vai 34.panta noteikumus.

(4) Zvērinātu revidentu komercsabiedrības un tās ieceltā atbildīgā zvērināta revidenta savstarpējās tiesiskās attiecības, kā arī atbildību regulē noslēgtais darba līgums.

(5) Zaudējumu atlīdzību zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība sedz saskaņā ar savstarpēju vienošanos vai arī tā piedzenama tiesas ceļā ne vēlāk kā triju gadu laikā no dienas, kad parakstīts attiecīgais zvērināta revidenta atzinums.

43.pants. Tādas personas atbildība par krāpšanu, kurai nav zvērināta revidenta sertifikāta

Ja persona, kurai nav zvērināta revidenta sertifikāta vai attiecīgi — zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences —, veic šajā likumā tikai zvērinātam revidentam vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai atļauto darbību un sniedz revidenta ziņojumu, tā tiek saukta pie likumā noteiktās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2023.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par zvērinātiem revidentiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 24.nr.; 2000, 10.nr.).

2. Zvērināta revidenta sertifikāti, kas izsniegti, pamatojoties uz likumiem, kuri bija spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, atzīstami par spēkā esošiem.

3. Līdz 2003.gada 1.janvārim finanšu institūciju, kā arī tādu komercsabiedrību, kuru akcijas ir iekļautas fondu biržas sarakstos, gada pārskatu, arī konsolidēto gada pārskatu obligāto likumos noteikto pārbaudi var veikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādītie revidenti un revidentu uzņēmumi, kuri neatbilst šā likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.01.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.02.2004.)

4. Līdz 2005.gada 1.janvārim zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus var kārtot personas, kurām nav šā likuma 8.pantā noteiktās triju gadu praktiskās pieredzes. Šīm personām pēc zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu nokārtošanas zvērināta revidenta sertifikātu neizsniedz. Ja šīs personas piecu gadu laikā pēc zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu nokārtošanas iegūst likumā noteikto triju gadu praktisko pieredzi, strādājot par zvērināta revidenta palīgiem, tās var saņemt zvērināta revidenta sertifikātu šā likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā.

5. Līdz 2005.gada 1.janvārim par Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedriem var būt ne tikai zvērināti revidenti, bet arī citas fiziskās personas, ja tās ir nokārtojušas zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus, strādā par zvērināta revidenta palīgiem un ievēro šīs asociācijas statūtu noteikumus. Līdz 2003.gada 1.janvārim visām licencētajām zvērinātu revidentu komercsabiedrībām ir jākļūst par Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas biedriem.

6. Līdz 2003.gada 1.janvārim visām komercsabiedrībām, kas sniedz revīzijas pakalpojumus, ir jāsaņem attiecīga Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas licence.

7. Individuālie uzņēmumi, kas sniedz revīzijas pakalpojumus, ir tiesīgi turpināt šo pakalpojumu sniegšanu individuālo uzņēmumu statusā līdz Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā noteiktā pārejas perioda beigām.

8. Šā likuma 21.panta otrās un trešās daļas noteikumi stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

9. Grozījumi šā likuma 19. un 24.pantā un šā likuma 24.¹, 24.² un 24.³ pants stājas spēkā 2009.gada 29.jūnijā.

(29.01.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2009.)

10. Grozījumi šā likuma 1.panta 7.punkta "e" apakšpunktā, kā arī šā panta 7.punkta "f" un "g" apakšpunkts attiecināms uz revidenta ziņojumu, kuru zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība sagatavo par gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, sākot ar 2016. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2016.gada 1.janvārī vai 2016. kalendāra gada laikā).

(29.10.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2023.)

11. Šā likuma 28.¹ pantā paredzēto gada pārskata ierobežoto pārbaudi zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība veic gada pārskatiem, sākot ar 2016. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2016.gada 1.janvārī vai 2016. kalendāra gada laikā).

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

12. Grozījumi šā likuma 33.pantā attiecībā uz informācijas sniegšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

13. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija līdz 2015.gada 1.decembrim izstrādā un apstiprina šā likuma 28.¹ panta pirmajā daļā, kā arī 33.panta 3.² daļā minēto kārtību.

(29.10.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

14. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos likumos tajos lietoto atsauci uz likumu "Par zvērinātiem revidentiem" (attiecīgā locījumā) saprot kā atsauci uz Revīzijas pakalpojumu likumu (attiecīgā locījumā).

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

15. Zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kura neatbilst šā likuma 21.panta ceturtās daļas prasībām (ne mazāk par 75 procentiem valdes locekļu ir zvērināti revidenti vai dalībvalstu revidenti), ir tiesīga turpināt revīzijas pakalpojumu sniegšanu, tomēr ne ilgāk kā līdz 2018.gada 1.janvārim.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

16. Šā likuma 28.panta 1.¹ daļas noteikumus piemēro, sākot ar 2017.gada pārskata revīziju.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

17. Uzsākot šā likuma 29.panta 4.¹ daļas piemērošanu, tajā noteiktais termiņa ierobežojums skaitāms no šīs normas spēkā stāšanās dienas.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

18. Šā likuma 37.⁸ pantu piemēro, ņemot vērā regulas Nr. 537/2014 41.panta nosacījumus.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

19. Šā likuma 37.⁹ panta otrajā daļā minētās sabiedriskas nozīmes struktūras izveido revīzijas komitejai līdzvērtīgu struktūru vai ievēlē revīzijas komiteju nākamajā akcionāru sapulcē, bet ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no šīs normas spēkā stāšanās dienas.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

20. Finanšu un kapitāla tirgus komisija saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 17.¹ panta otro daļu līdz 2018.gada 1.janvārim izdod ieteikumus (vadlīnijas) par šā likuma 37.¹⁰ pantā minēto sankciju un uzraudzības pasākumu piemērošanu un ievieto tos savā mājaslapā internetā.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

21. Finanšu ministrija līdz 2018.gada 1.janvārim izdod ieteikumus (vadlīnijas) par šā likuma 38.² pantā minēto sankciju un uzraudzības pasākumu piemērošanu un ievieto tos savā mājaslapā internetā.

(15.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)

22. Šā likuma 31.² panta 10. punkts attiecināms uz revidenta ziņojumu, kuru zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atbildīgais zvērināts revidents sagatavo par tādu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, kurš sagatavots par pārskata gadu, kas sākas 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk.

(14.09.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2023.)

23. Zvērinātiem revidentiem, kas līdz šā likuma grozījumu attiecībā uz ilgtpējas jomu spēkā stāšanās dienai ir saņēmuši zvērinātu revidentu sertifikātu revīzijas pakalpojumu sniegšanai, nepiemēro šā likuma 8. panta 4.¹ punkta, 11. panta 1.¹ daļas un 14. panta otrās daļas prasības zvērināta revidenta eksaminācijai attiecībā uz ilgtspējas jomu. 

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

24. Pretendentiem, kas līdz šā likuma grozījumu attiecībā uz ilgtspējas jomu spēkā stāšanās dienai ir uzsākuši zvērināta revidenta sertifikāta saņemšanas procesu, netiek piemērotas šā likuma 8. panta 4.¹ punkta, 11. panta 1.¹ daļas un 14. panta otrās daļas prasības attiecībā uz ilgtspējas jomu, ja šis process tiek pabeigts līdz 2026. gada 1. janvārim. 

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

25. Pretendentiem, kas 2024. gadā kārto zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenus, netiek piemērotas šā likuma 8.¹ panta pirmās daļas prasības attiecībā uz obligātajām apmācībām kvalifikācijas eksāmenu priekšmetos.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

26. Pretendentiem, kas līdz 2026. gada 1. janvārim nav pabeiguši zvērināta revidenta sertifikāta saņemšanas procesu un vēlas sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus, ir piemērojama prasība zvērināta revidenta eksāmena kārtošanai šā likuma 14. panta otrajā daļā minētajās jomās.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

27. Zvērināti revidenti, kas līdz 2026. gada 1. janvārim ir saņēmuši zvērinātu revidentu sertifikātu un vēlas sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus, iegūst nepieciešamās zināšanas par ilgtspējas ziņojuma sagatavošanu un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sniegšanu saskaņā ar šā likuma 28.² panta otrās daļas prasībām. Šā likuma 28.² panta otrajā daļā minēto tālākizglītības prasību izpildi zvērināts revidents, kas sniedz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, apliecina Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai, sākot ar 2026. gada 1. janvāri. 

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

28. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija triju mēnešu laikā pēc šā likuma 8.¹ panta ceturtajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās izstrādā un apstiprina šā likuma 8.¹ panta otrajā daļā minēto apmācību programmu.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

29. Šā likuma 16.¹ pantā noteiktā kārtība tiek piemērota zvērinātam revidentam ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanai par ziņojuma periodu, sākot ar 2024. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk).

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

30. Šā likuma 22.¹ pantā noteiktā kārtība tiek piemērota zvērinātu revidentu komercsabiedrībām ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanai par ziņojuma periodu, sākot ar 2024. pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk).

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

31. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 28. panta 1.² daļā minētie Eiropas Komisijas pieņemtie ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standarti, zvērināts revidents un zvērinātu revidentu komercsabiedrība ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus sniedz, ievērojot Starptautiskās revīzijas un apliecinājuma standartu padomes izdoto 3000. Starptautisko apliecinājuma uzdevumu standartu (SAUS) "Apliecinājuma uzdevumi, kas nav vēsturiskās finanšu informācijas revīzija vai pārbaude".

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

32. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija līdz 2024. gada 30. decembrim iesniedz saskaņošanai Finanšu ministrijā šā likuma 28.² panta pirmajā daļā minētās tālākizglītības prasības un tās norises kārtību. Līdz dienai, kad stājas spēkā noteikumi par tālākizglītības prasībām un tās norises kārtību, piemērojams Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Nolikums par zvērinātu revidentu obligāto apmācību.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

33. Šā likuma 32.¹ panta pirmās daļas 3. punktā ietvertā prasība par zvērināta revidenta viedokļa attiecībā uz ilgtspējas ziņu iezīmēšanas (marķēšanas) atbilstību sniegšanu tiek piemērota no dienas, kad attiecībā uz pārbaudāmajiem ilgtspējas ziņojumiem, kas vienotā elektroniskajā ziņošanas formātā sagatavoti saskaņā ar Komisijas 2018. gada 17. decembra deleģētās regulas (ES) 2019/815, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (turpmāk — regula (ES) Nr. 2019/815) 3. pantu, ir stājušās spēkā ilgtspējas ziņojuma iezīmēšanas (marķēšanas) tehniskās prasības, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Komisijas deleģēto tiesību aktu, ar kuru groza regulu (ES) Nr. 2019/815.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

34. Šā likuma 35.² panta sestajā daļā minētajām personām nepiemēro šajā daļā minētās prasības par pieredzi ilgtspējas ziņojuma sagatavošanā un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sniegšanā vai pieredzi ar citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ilgtspēju, līdz 2025. gada 31. decembrim.

(26.09.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

(29.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2008., 11.02.2010., 03.03.2011., 18.04.2013., 29.10.2015., 15.12.2016., 21.06.2018., 14.09.2023. un 26.09.2024. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2024.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1984.gada 10.aprīļa Astotās direktīvas 84/253/EEK, kas pamatojas uz līguma 54.panta 3.punkta "g" apakšpunktu un attiecas uz personu apstiprināšanu grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju veikšanai;

2) Padomes 1988.gada 21.decembra direktīvas 89/48/EEK par vispārēju sistēmu tādu augstākās izglītības diplomu atzīšanai, ko piešķir par vismaz trīs gadu profesionālo izglītību;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 29.jūnija direktīvas 95/26/EK, ar ko groza direktīvu 77/780/EEK un direktīvu 89/646/EEK kredītiestāžu jomā, direktīvu 73/239/EEK un direktīvu 92/49/EEK nedzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu 79/267/EEK un direktīvu 92/96/EEK dzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu 93/22/EEK ieguldījumu sabiedrību jomā un direktīvu 85/611/EEK attiecībā uz pārvedamo vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai stiprinātu konsultatīvo uzraudzību;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 16.novembra direktīvas 2005/68/EK par pārapdrošināšanu un Padomes direktīvu 73/239/EEK un 92/49/EEK grozījumiem, kā arī direktīvu 98/78/EK un 2002/83/EK grozījumiem;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 17.maija direktīvas 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes direktīvu 78/660/EEK un Padomes direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes direktīvu 84/253/EEK;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 13.novembra direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK, 2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ direktīvu 97/5/EK;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (dokuments attiecas uz EEZ);

9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū;

10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvas 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (Dokuments attiecas uz EEK);

11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīvas 2014/56/ES, ar kuru groza direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas (Dokuments attiecas uz EEZ);

12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra direktīvas 2014/95/ES, ar ko groza direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (Dokuments attiecas uz EEZ);

13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija direktīvas 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza direktīvu 2002/92/ES un direktīvu 2011/61/ES (Dokuments attiecas uz EEZ);

14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra direktīvas (ES) 2021/2101, ar ko direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles;

15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2022/2464, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza regulu (ES) Nr.  537/2014, direktīvu 2004/109/EK, direktīvu 2006/43/EK un direktīvu 2013/34/ES.