1. Metodika nosaka kārtību, kādā komersants aprēķina tarifu šādiem regulējamiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumiem:

1.1. siltumenerģijas ražošanai, izņemot siltumenerģijas ražošanu koģenerācijas iekārtās, ja energoapgādes komersants ražo elektroenerģiju arī kondensācijas režīmā vai ja energoapgādes komersants veic siltumenerģijas ražošanu koģenerācijas iekārtās ar kopējo uzstādīto elektrisko jaudu virs viena megavata un ir ieguvis tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tās izmanto;

1.2. siltumenerģijas pārvadei un sadalei;

1.3. siltumenerģijas tirdzniecībai.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

2. Metodikā ir lietoti šādi termini:

2.1. divdaļīgais siltumenerģijas tarifs – tarifs, kurā siltumenerģijas mainīgās izmaksas ir attiecinātas uz lietotājiem pārdotās siltumenerģijas vienību, nosakot enerģijas maksu, un pastāvīgās izmaksas ir attiecinātas uz kopējo visu lietotāju pieprasīto siltuma jaudu, nosakot jaudas maksu. Komersants saņem enerģijas maksu par pārdoto siltumenerģiju un jaudas maksu par lietotāju pieprasīto siltuma jaudu kā pastāvīgu maksājumu neatkarīgi no lietotāju patērētā siltumenerģijas daudzuma;

2.2. gada vidējā kopkapitāla vērtība – kopkapitāla vidējā vērtība atbilstoši iepriekšējā perioda gada pārskatā iekļautajām vērtībām uz iepriekšējā perioda sākumu un beigām;

2.3. komersants – šīs metodikas izpratnē sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kuram ir izsniegta licence siltumenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei vai tirdzniecībai;

2.4. kopkapitāls – uz regulējamā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamajiem pamatlīdzekļiem proporcionāli attiecināma daļa no pašu kapitāla un ilgtermiņa saistību, par kurām ir noslēgti līgumi par siltumapgādes pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajiem pamatlīdzekļiem, atlikuma summas;

2.5. siltumenerģijas lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kas siltumenerģiju pērk no komersanta un patērē savām vajadzībām vai lieto to energoapgādē vai cita veida komercdarbībā;

2.6. siltumenerģijas ražotājs – komersants, kas sniedz tikai siltumenerģijas ražošanas pakalpojumu un pārdod siltumenerģiju par siltumenerģijas ražošanas tarifu;

2.7. uzstādītā siltuma jauda (bruto siltuma jauda) – siltumenerģiju ražojošo iekārtu kopējā siltuma jauda atbilstoši iekārtas izgatavotāja norādītajām iekārtu siltuma jaudām;

2.8. viendaļīgais siltumenerģijas tarifs – tarifs, kurā siltumenerģijas mainīgās un pastāvīgās izmaksas ir attiecinātas uz lietotājiem pārdotās siltumenerģijas vienību. Komersants saņem maksājumus par siltumenerģiju pēc noteiktā viendaļīgā tarifa par patērēto siltumenerģiju;

2.9. dabasgāzes cena – dabasgāzes gala cena, kas ietver iepirktās dabasgāzes cenu, sistēmas un tirdzniecības pakalpojumu izmaksas.

(Grozīts ar SPRK padomes 16.06.2011. lēmumu Nr. 1/3; SPRK padomes 30.03.2017. lēmumu Nr. 1/10; SPRK padomes 03.11.2022. lēmumu Nr. 1/37)

3. Komersants siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa projektu (turpmāk – tarifa projekts) Regulatoram iesniedz rakstiski dokumenta oriģinālu un elektroniskā formā. Kopā ar tarifa projektu komersants iesniedz informāciju un dokumentus, kas apliecina tarifa projektā iekļauto izmaksu pamatojumu.

4. Komersants iesniedz informāciju Regulatoram par kārtējā gada sagaidāmajām izmaksām un iepriekšējā gada faktiskajām izmaksām, faktisko un plānoto grāmatvedības bilanci.

5. Tarifa projektu aprēķina, balstoties uz izmaksām viena pilna gada laikā.

6. Komersants izvēlas tarifa veidu (viendaļīgais siltumenerģijas tarifs vai divdaļīgais siltumenerģijas tarifs). Tarifa projekta aprēķinā piemēro viena veida tarifu visiem lietotājiem.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

7. Komersants tarifa projektu aprēķina atsevišķi katram siltumenerģijas apgādes pakalpojumam – siltumenerģijas ražošanai, pārvadei un sadalei, tirdzniecībai.

8. Iesniedzot tarifa projektu siltumenerģijas ražošanai, komersants iesniedz arī katra atsevišķa siltuma avota siltumenerģijas bilanci un kurināmā aprēķinu (saskaņā ar 29.punktu) un informāciju par ražošanas tarifa izmaksām.

9. (Svītrots ar SPRK padomes 16.06.2011. lēmumu Nr.1/3)

10. (Svītrots ar SPRK padomes 03.11.2022. l­ēmumu Nr. 1/37)

10.¹ Komersants tarifus var aprēķināt (aprēķinu norāda tabulas formā) pie dažādām kurināmā cenām ar kurināmā cenas soli 0,50 EUR/MWh, kas aritmētiski noapaļota līdz tuvākajiem 0,50 EUR/MWh, ja komersants visu lietotājiem piegādāto siltumenerģiju ražo pats. Komersants, iesniedzot tarifu projektu, var pamatot citu kurināmā cenas soli. Ja komersants izmanto dažādu veidu kurināmo, kurināmā cenu nosaka kā vidējo svērto kurināmā cenu par lietotājiem nodoto siltumenerģijas vienību saskaņā ar tarifu projektā iekļauto lietotājiem nodotā un no attiecīgā kurināmā saražotā siltumenerģijas apjoma īpatsvaru.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

10.² Komersants tarifus var aprēķināt (aprēķinu norāda tabulas formā) pie dažādām iepirktās siltumenerģijas cenām ar iepirktās siltumenerģijas cenas soli 0,50 EUR/MWh, kas aritmētiski noapaļota līdz tuvākajiem 0,50 EUR/MWh, ja izpildās viens no šādiem kritērijiem:

10.²1. komersants iepērk visu lietotājiem piegādāto siltumenerģiju;

10.²2. komersanta iepirktās siltumenerģijas cena piesaistīta paša komersanta ražotās siltumenerģijas izmaksām par vienu vienību.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

11. Komersants tarifu projektā siltumenerģijas ražošanai izmanto saimnieciski izdevīgāko kurināmā cenas piedāvājumu, to pamatojot, kā arī iesniedzot attiecīgā kurināmā piegādes līguma kopiju.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/10 redakcijā)

12. Ja siltuma avotā saražotā siltumenerģija tiek izmantota tehnoloģiskajā procesā paša komersanta vajadzībām vai tiek izmantota citiem mērķiem, visas izmaksas sadala proporcionāli enerģijas apjomiem. Tarifa projektā iekļauj tikai to izmaksu daļu, kura attiecināma uz siltumenerģijas lietotājiem nodotās siltumenerģijas daļu, kurai rēķina konkrēto tarifu.

12.¹ Ja komersants siltumenerģijas pakalpojumus sniedz vairākās tehniski savstarpēji nesaistītās centralizētās siltumapgādes sistēmās, komersantam ir tiesības aprēķināt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus katrai centralizētās siltumapgādes sistēmai atsevišķi. Komersants iesniedz visu plānoto pastāvīgo izmaksu kopsavilkumu un to sadalījumu, attiecinot izmaksas uz katru centralizētās siltumapgādes sistēmu. Komersants pamato pielietotās izmaksu attiecināšanas metodes un izmaksu virzītājus.

(SPRK padomes 16.06.2011. lēmuma Nr.1/3 redakcijā)

12.² Ja komersants sniedz arī citus regulētus vai neregulētus sabiedriskos pakalpojumus vai nodarbojas ar citu komercdarbību, tad, nosakot uz siltumenerģijas apgādes pakalpojumiem netieši attiecināmās izmaksas, komersants izmanto izmaksu attiecināšanas metodes, ievērojot:

12².1. ja komersants izmanto ieņēmumu īpatsvara attiecināšanas metodi, komersants, aprēķinot ieņēmumus no siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniegšanas un komersanta kopējos iepriekšējā pārskata gada ieņēmumus no visu pakalpojumu sniegšanas, ieņēmumus samazina par kurināmā iegādes un iepirktās siltumenerģijas izmaksām (izmanto neto apgrozījuma metodi);

12².2. ja komersants izmanto citu izmaksu attiecināšanas metodi, komersants metodes izvēli un atbilstošos izmaksu virzītājus pamato ar aprēķiniem un pamatojošiem dokumentiem.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

13. Tarifa projektā iekļautā aizņemtā kapitāla procentu likme:

13.1. ir pamatota ar faktiskajām kredītiestāžu līgumos norādītajām procentu likmēm, vai

13.2. ja aizņēmums nav no kredītiestādes, nepārsniedz jaunāko Latvijas Bankas publicēto vidējo ilgtermiņa aizņēmumu procentu likmi euro vai ārvalstu valūtā izsniegtiem kredītiem iekšzemes komersantiem.

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/15; SPRK padomes 03.11.2022. l­ēmumu Nr. 1/37)

14. Komersants precīzi un pārskatāmi atspoguļo siltumenerģijas ražošanai, sadalei, pārvadei un tirdzniecībai nepieciešamās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, iekļaujot tajās tikai ar šiem darbības veidiem saistītos aktīvus un darbības.

15. Tarifa projektā neietver izmaksas šaubīgo un neatgūstamo debitoru parādu norakstīšanai un uzkrājumu veidošanai, izņemot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Ministru kabineta siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumos noteiktajos gadījumos, kad komersantam ir pienākums samazināt tā uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu, ja komersants ar dokumentiem pierāda, ka savlaicīgi ir veicis visas darbības, lai nodrošinātu parādu atgūšanu un ierobežotu parādu apjomu.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

16. Izmaksu prognozēs neietver inflāciju, kurināmā un elektroenerģijas cenu izmaiņas, nodokļu un nodevu izmaiņas un citu valsts noteiktu maksājumu izmaiņas.

17. Aprēķinot siltumenerģijas ražošanas izmaksas, ražošanas izmaksās iekļauj visas izmaksas, kas saistītas ar koģenerācijas staciju un no kopējām ražošanas izmaksām izslēdz ieņēmumus no elektroenerģijas pārdošanas, kas reizināti ar koeficientu, kas nav mazāks par 0,94.

(Grozīts ar SPRK padomes 03.11.2022. lēmumu Nr. 1/37)

18. Tarifa projektā neiekļauj no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtā finanšu atbalsta (finanšu palīdzības) vērtību, par attiecīgu summu samazinot kopkapitāla vērtību un pamatlīdzekļu nolietojumu.

19. Aprēķinot nolietojumu pamatlīdzekļiem, kas finansēti no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības, citas starptautiskas organizācijas un institūcijas saņemtā finanšu atbalsta (finanšu palīdzības), pamatlīdzekļu vērtību samazina par attiecīgā finanšu atbalsta (finanšu palīdzības) vērtību, kas norādīta komersanta bilances postenī "Nākamo periodu ieņēmumi" un noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā.

20. Maksimāli pieļaujamo kopkapitāla rentabilitāti aprēķina saskaņā ar formulu:

k – peļņas aprēķina koeficients, ko aprēķina saskaņā ar formulu: k = H/6500 koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu no 1 MW līdz 4 MW, k = H/3000 koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 4 MW un k = H/1200 citiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniedzējiem; ja aprēķina rezultātā iegūtā k vērtība ir lielāka par 1, kopkapitāla rentabilitātes aprēķinā jālieto k=1;

z – peļņas aprēķina koeficients, ko aprēķina saskaņā ar formulu: z = Qzud% /17; ja aprēķina rezultātā iegūtā z vērtība ir mazāka par 1, kopkapitāla rentabilitātes aprēķinā jālieto z=1. Ja aprēķina rezultātā iegūtā z vērtība ir lielāka par 1,346, kopkapitāla rentabilitātes aprēķinā izteiksme (-0,289z+0,389) vienāda ar 0;

A_R – uz siltumenerģijas ražošanu attiecināmo pamatlīdzekļu bilances vērtība;

A_PS – uz siltumenerģijas pārvadi un sadali attiecināmo pamatlīdzekļu bilances vērtība;

A_K – kopējā uz siltumenerģijas apgādi attiecināmo pamatlīdzekļu bilances vērtība, ko nosaka kā A_K = A_R + A_PS.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/10 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 03.11.2022. lēmumu Nr. 1/37)

20.¹ Ja komersants siltumenerģijas ražošanas pakalpojumu sniegšanai izmanto dažāda veida ražošanas iekārtas, šīs Metodikas 20.punktā minēto peļņas aprēķina koeficientu noteic kā vidējo svērto attiecīgā koeficienta vērtību, vadoties no attiecīgo pamatlīdzekļu bilances vērtības.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

21. Ja komersanta veiktu optimizācijas pasākumu vai investīciju siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšanai rezultātā ir panākts siltumenerģijas apgādes pakalpojumu kopējo izmaksu samazinājums vairāk nekā par 2% salīdzinot ar kopējām izmaksām apstiprinātajā tarifā, komersants, iesniedzot jaunu tarifa projektu, var aprēķināt izmaksu samazinājuma ieguvuma komponenti. Tarifs, kura aprēķinā ir iekļauta izmaksu samazinājuma ieguvuma komponente, var tikt apstiprināts uz laiku, kas nav ilgāks par trīs gadiem no tarifa spēkā stāšanās brīža. Ja komersants trīs gadu laikā iesniedz jaunu siltumenerģijas tarifa projektu, izmaksu samazinājuma ieguvuma komponentes piemērošanas laiku samazina tā, lai kopējais tās piemērošanas laiks nepārsniegtu 3 gadus.

22. Izmaksu samazinājuma ieguvuma komponenti aprēķina šādi:

viendaļīgā tarifa gadījumā: ISK=0,5 * (Iapst – I)/Qpiepr, [EUR/MWh];

divdaļīgā tarifa gadījumā: ISK=0,5 * (Iapst – I)/QJpiepr, [tūkst.EUR/MW],

kur: Iapst – kopējās izmaksas apstiprinātajā tarifā;

I – siltumenerģijas apgādes pakalpojumu kopējās izmaksas pēc optimizācijas pasākumu vai investīciju siltumapgādes sistēmas efektivitātes paaugstināšanai veikšanas;

Qpiepr – lietotājiem nodotais siltumenerģijas daudzums;

Qjpiepr – kopējā pieprasītā siltuma jauda.

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/15; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. 46.punktu)

23. Komersants tarifa projektā iekļauj ilgtermiņa kredīta (5 gadi un ilgāk) procentu maksājumus, ja ilgtermiņa kredīts izmantots siltumenerģijas apgādes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo pamatlīdzekļu izveidei.

(SPRK padomes 16.06.2011. lēmuma Nr.1/3 redakcijā)

24. Komersants var iekļaut tarifa projektā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo pamatlīdzekļu izveidei izmantotā ilgtermiņa kredīta (5 gadi un ilgāk) pamatsummas atmaksu, ja tarifa projektā netiek iekļauts par attiecīgo kredītu iegādātu pamatlīdzekļu nolietojums visā pamatlīdzekļu lietošanas laikā, nodrošinot uzskaites sistēmā šādu pamatlīdzekļu atsevišķu uzskaiti.

(SPRK padomes 16.06.2011. lēmuma Nr.1/3 redakcijā)

25. Ja apstiprinātajā siltumenerģijas tarifā iekļauta kredīta pamatsummas atmaksa saskaņā ar 24.punktu, komersants ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms attiecīgā kredīta pamatsummas atmaksas iesniedz Regulatorā jaunu tarifa projektu, neiekļaujot tarifa projektā par attiecīgo kredītu iegādāto pamatlīdzekļu nolietojumu.

26. (Svītrots ar SPRK padomes 03.11.2022. lēmumu Nr. 1/37)

27. (Svītrots ar SPRK padomes 30.03.2017. lēmumu Nr. 1/10)

28. Ja par 10% mainās tarifa aprēķinam izmantotie prognozētie siltumenerģijas vai pārdotās elektroenerģijas apjoma rādītāji vai par 5% mainās tarifa aprēķinā iekļautās prognozētās kopējās izmaksas, komersants iesniedz jaunu tarifa projektu, kas balstīts uz koriģētajiem siltumenerģijas apjomiem un izmaksām.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

(Nodaļas nosaukums SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/10 redakcijā)

29. Komersants siltumenerģijas bilanci un kurināmā patēriņu aprēķina saskaņā ar 1.tabulu "Siltumenerģijas daudzums un kurināmā patēriņš".

1.tabula

Siltumenerģijas daudzums un kurināmā patēriņš

30. Atsevišķu 1.tabulas rindu skaidrojumi:

30.1. tabulas rinda 29.2. – kopējo pieprasīto siltuma jaudu var aprēķināt, summējot siltumenerģijas lietotāju faktiski uzskaitīto pieprasīto siltuma jaudu, vai pēc formulas:

kur Q_NOD1 un Q_NOD2 – divos iepriekšējos gados faktiski lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms, kas izteikts megavatstundās (MWh);

Q_NOD3 – kārtējā gada plānotais lietotājiem nodotais siltumenerģijas apjoms, kas izteikts megavatstundās (MWh);

QJkor. – tādu lietotāju objektu maksimālā pieslēgtā siltumslodze, kuri plāno uzsākt siltumenerģijas lietošanu vai izmanto vai plāno izmantot citu siltumenerģijas apgādes veidu, vienlaikus saglabājot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai;

QJatsl. – tādu lietotāju objektu maksimālā pieslēgtā siltumslodze, kuri pārtraukuši siltumenerģijas lietošanu vai nav patērējuši siltumenerģiju triju gadu periodā.

30.2. tabulas rinda 29.3. - siltumenerģijas patēriņu nosaka, izmantojot faktiskos stacionāru siltuma skaitītāju mērījumu rādītājus siltuma avotā vai siltuma skaitītāju mērījumu rādītājus lietotāju siltumpunktos par ne mazāk kā trīs gadu ilgu periodu. Ja aprēķinā tiek ņemtas vērā energoefektivitātes pārmaiņas un jauni pieslēgumi centralizētajai siltumapgādes sistēmai, komersants pamato siltumenerģijas patēriņa izmaiņas.

30.3. tabulas rinda 29.4 – prognozējamos siltuma zudumus nosaka, izmantojot faktiskos aprēķinus pēc siltuma skaitītāju mērījumu rādītājiem siltuma avota izvadā un ēku ievados un ņemot vērā energoefektivitātes pārmaiņas. Tarifu projekta aprēķinā ietvertais prognozējamo siltuma zudumu apjoms vidēji visās komersanta centralizētajās siltumapgādes sistēmās kopā nevar pārsniegt Ministru kabineta noteikumos par energoefektivitātes prasībām noteikto pieļaujamo siltuma zudumu apmēru;

30.4. tabulas rinda 29.8. – siltumenerģijas daļa, ko patērē siltumenerģiju ražojošās un pārveidojošās iekārtas un palīgiekārtas;

30.5. tabulas rinda 29.7. – no katlumājas nodotās siltumenerģijas daudzumu nosaka uz siltumenerģijas ražotāja piederības robežas;

30.6. tabulas rinda 29.14. – norāda kurināmā zemāko sadegšanas siltumu (dabasgāzes augstāko sadegšanas siltumu), pie kura nosaka kurināmā pirkšanas līgumcenu.
(Grozīts ar SPRK padomes 16.06.2011. lēmumu Nr.1/3; SPRK padomes 03.11.2022. lēmumu Nr. 1/37)

31. Komersants tarifa projektu siltumenerģijas ražošanai aprēķina saskaņā ar 2.tabulu "Siltumenerģijas ražošanas tarifs", klāt pievienojot iekļauto izmaksu skaidrojumu un pamatojošos dokumentus.

2.tabula

Siltumenerģijas ražošanas tarifs

31.¹ Ja izmaksas, kas norādītas 2.tabulas 31.5, 31.8 vai 31.16 rindā, nepārsniedz 3% no siltumenerģijas ražošanas tarifa izmaksām, neņemot vērā kurināmā un iepirktās siltumenerģijas izmaksas, komersants sniedz šo izmaksu detalizētu atšifrējumu, taču minēto izmaksu pamatojošos dokumentus komersants iesniedz gadījumos, ja konkrēto izmaksu pozīciju pieaugums pret spēkā esošo tarifu pārsniedz 30% vai pēc Regulatora pieprasījuma.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

32. Atsevišķu 2.tabulas rindu skaidrojumi:

32.1. tabulas rinda 31.2. – aprēķina saskaņā ar likumu "Par dabas resursu nodokli" atbilstoši kurināmā patēriņam;

32.2. tabulas rinda 31.3. – aprēķina emisijas kvotu iegādes cenu reizinot ar starpību starp piešķirto un nepieciešamo emisijas kvotu apjomu gadā;

32.3. tabulas rinda 31.4. – ietver pirktās elektroenerģijas izmaksas siltumenerģijas ražošanas nodrošināšanai;

32.4. tabulas rinda 31.15. – iesniedz kredīta pamatsummas, kredīta procentu maksājumu grafiku un līgumu;

32.5. tabulas rinda 31.16. – parāda citas 2.tabulā neminētās izmaksas, tās raksturojot.

(Grozīts ar SPRK padomes 28.03.2012. lēmumu Nr.1/7)

33. Komersants tarifa projektu siltumenerģijas pārvadei un sadalei aprēķina saskaņā ar 3.tabulu "Siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs", klāt pievienojot iekļauto izmaksu skaidrojumu un pamatojošos dokumentus.

3.tabula

Siltumenerģijas pārvades un sadales tarifs

33.¹ Ja izmaksas, kas norādītas 3.tabulas 33.2, 33.3 vai 33.10 rindā, nepārsniedz 3% no siltumenerģijas pārvades un sadales tarifa izmaksām, neņemot vērā zudumu izmaksas, komersants sniedz šo izmaksu detalizētu atšifrējumu, taču minēto izmaksu pamatojošos dokumentus komersants iesniedz gadījumos, ja konkrēto izmaksu pozīciju pieaugums pret spēkā esošo tarifu pārsniedz 30% vai pēc Regulatora pieprasījuma.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

34. Komersants tarifa projektu siltumenerģijas tirdzniecībai aprēķina saskaņā ar 4.tabulu "Siltumenerģijas tirdzniecības tarifs", klāt pievienojot iekļauto izmaksu skaidrojumu un pamatojošos dokumentus.

4.tabula

Siltumenerģijas tirdzniecības tarifs

34.¹ Ja izmaksas, kas norādītas 4.tabulas 34.7 rindā, nepārsniedz 3% no siltumenerģijas tirdzniecības izmaksām, komersants sniedz šo izmaksu detalizētu atšifrējumu, taču minēto izmaksu pamatojošos dokumentus komersants iesniedz gadījumos, ja konkrēto izmaksu pozīciju pieaugums pret spēkā esošo tarifu pārsniedz 30% vai pēc Regulatora pieprasījuma.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

35. Komersants peļņas vai zaudējumu aprēķinu siltumenerģijas ražošanai veic saskaņā ar 5.tabulu "Peļņas vai zaudējumu aprēķins – siltumenerģijas ražošana".

5.tabula

Peļņas vai zaudējumu aprēķins – siltumenerģijas ražošana

36. 5.tabulas rindā 35.1. norāda tarifa vērtību, kas nepārsniedz noteikto maksimālo rentabilitāti.

37. Komersants peļņas vai zaudējumu aprēķinu siltumenerģijas pārvadei un sadalei veic saskaņā ar 6.tabulu "Peļņas vai zaudējumu aprēķins – siltumenerģijas pārvade un sadale".

6.tabula

Peļņas vai zaudējumu aprēķins – siltumenerģijas pārvade un sadale

38. 6.tabulas rindā 37.1. norāda tarifa vērtību, kas nepārsniedz noteikto maksimālo rentabilitāti.

39. Komersants peļņas vai zaudējumu aprēķinu siltumenerģijas tirdzniecībai veic saskaņā ar 7.tabulu "Peļņas vai zaudējumu aprēķins – siltumenerģijas tirdzniecība".

7.tabula

Peļņas vai zaudējumu aprēķins – siltumenerģijas tirdzniecība

40. 7.tabulas rindā 39.1. norāda tarifa vērtību, kas nepārsniedz noteikto maksimālo rentabilitāti.

41. Vertikāli integrēts komersants tarifa projektu visiem regulējamiem siltumenerģijas apgādes pakalpojumiem kopā aprēķina saskaņā ar 8.tabulu "Siltumenerģijas gala tarifs".

8.tabula

Siltumenerģijas gala tarifs

42. Vertikāli integrēts komersants kopējo darbības peļņas vai zaudējumu aprēķinu veic saskaņā ar 9.tabulu "Peļņas vai zaudējumu aprēķins – kopējais aprēķins".

9.tabula

Peļņas vai zaudējumu aprēķins – kopējais aprēķins

43. 9.tabulas rindā 42.1. norāda tarifa vērtību, kas iegūta 41.2 rindā.

43.¹ Komersants, kas aprēķina tikai siltumenerģijas ražošanas tarifu un ražošanas procesā izmanto dabasgāzi, pie aprēķinātā siltumenerģijas ražošanas tarifa pieskaita dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti K_AKCraž.. Dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti (EUR/MWh) aprēķina saskaņā ar formulu K_AKCraž = Y x KP / Qneto, kur Y ir dabasgāzes akcīzes nodokļa likme EUR/MWh.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/10 redakcijā)

43.² Komersants, kas aprēķina siltumenerģijas gala tarifu un ražošanas procesā izmanto dabasgāzi, pie aprēķinātā siltumenerģijas gala tarifa pieskaita dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti, K_AKCgala.. Dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti (EUR/MWh) aprēķina saskaņā ar formulu K_AKCgala = Y x KP / Qpiepr, kur Y ir dabasgāzes akcīzes nodokļa likme EUR/MWh.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/10 redakcijā)

43.³ Tarifu projektu Regulators izvērtē likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktajos termiņos.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/10 redakcijā)

43.⁴ Regulators apstiprina vai noraida tarifus, izvērtējot to veidojošo izmaksu pamatojumu.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/10 redakcijā)

43.⁵ Regulators pēc savas iniciatīvas vai komersanta pieprasījuma var noteikt tarifu piemērošanas kārtību un kārtību, kādā komersants informē lietotājus, attiecīgo pašvaldību un Regulatoru par piemērojamiem tarifiem. Komersants, kas atbilst vienam no 10.¹ vai 10.²punktā noteiktajiem kritērijiem, piemērojot siltumenerģijas tarifu, saskaņā ar Regulatora komersantam adresētajā lēmumā noteikto tarifu piemērošanas kārtību ņem vērā konkrētajā mēnesī aktuālo kurināmā cenu, iepirktās siltumenerģijas cenu un pārdotās elektroenerģijas cenu.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

43.⁶ Tarifu projekta izvērtēšanas laikā komersants var iesniegt tarifu projekta labojumus un papildinājumus.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/10 redakcijā)

43.⁷ Komersants var iesniegt Regulatoram pamatotu pieprasījumu atļaut pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/10 redakcijā)

43.⁸ Regulators pēc savas iniciatīvas vai komersanta pieprasījuma atbilstoši Enerģētikas likuma 6.panta 3.¹daļai var dot uz noteiktu termiņu atļauju komersantam pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku, ja ir mainījusies kurināmā cena, iepirktās siltumenerģijas cena, pārdotās elektroenerģijas cena vai komersantam ir izveidojušies neparedzētie ieņēmumi vai izmaksas. Atļaujā Regulators nosaka atskaites periodu komersanta iesniedzamajai informācijai par izmaksu un ieņēmumu izmaiņām.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

43.⁹ Ja komersants ir saņēmis 43.⁸ punktā minēto atļauju un komersants pieņem lēmumu par jauniem tarifiem, tad ne vēlāk kā 30 dienas pirms jauno tarifu spēkā stāšanās brīža komersants publicē tarifus oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās mājaslapā internetā un publicē savā mājaslapā internetā, ja tāda ir, un vienlaikus iesniedz Regulatoram pamatojumu jaunajiem tarifiem, iesniedzot šādu informāciju:

43.⁹1. tarifu aprēķinu (arī Excel formā), kas aprēķināts, pamatojoties uz spēkā esošajā tarifā iekļautajām izmaksām, izmainot tikai kurināmā izmaksas, iepirktās siltumenerģijas izmaksas un ieņēmumus par pārdoto elektroenerģiju, kas pamatotas ar kurināmā cenas, iepirktās siltumenerģijas cenas un pārdotās elektroenerģijas cenas izmaiņām;

43.⁹2. iepriekšējā perioda piemēroto tarifu atbilstošās kurināmā cenas, iepirktās siltumenerģijas cenas, pārdotās elektroenerģijas cenas un iepriekšējā perioda faktiskās kurināmā cenas, iepirktās siltumenerģijas cenas, pārdotās elektroenerģijas cenas, šo datu salīdzinājumu un faktisko kurināmā patēriņu, iepirktās siltumenerģijas apjomu un pārdotās elektroenerģijas apjomu;

43.⁹3. pamatojumu kurināmā un iepirktās siltumenerģijas cenu izmaiņām un pamatojošos dokumentus, ja pamatojošie dokumenti nav jau iepriekš iesniegti Regulatorā;

43.⁹4. citus dokumentus, kuri pamato jauno tarifu nepieciešamību.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/10 redakcijā)

43.¹⁰ Regulators 21 dienas laikā pēc jauno tarifu un pamatojuma saņemšanas izvērtē iesniegto tarifu atbilstību šai metodikai un iesniegto tarifu pamatojumu. Ja komersants paziņojumu atsauc un publicē jaunu paziņojumu, 21 dienas izvērtēšanas termiņš sākas no jauna pēc jaunā paziņojuma un pamatojuma saņemšanas Regulatorā.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/10 redakcijā, kas grozīta ar SPRK padomes 03.11.2022. lēmumu Nr. 1/37)

43.¹¹ Ja Regulators 21 dienas laikā pēc jauno tarifu un pamatojuma saņemšanas nav pieņēmis lēmumu par iesniegto tarifu spēkā stāšanās atsaukšanu, tad:

43.¹¹1. tarifi stājas spēkā komersanta noteiktajā laikā, bet ne agrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", neieskaitot publicēšanas dienu;

43.¹¹2. komersanta publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir pietiekama komersanta noteikto tarifu piemērošanai (noklusējuma saskaņojums);

43.¹¹3. informāciju par komersanta noteiktajiem tarifiem un to spēkā stāšanos Regulators publicē Regulatora tīmekļvietnē un paziņo komersantam;

43.¹¹4. no komersanta noteikto tarifu spēkā stāšanās dienas komersants nepiemēro ar Regulatora lēmumu apstiprinātos tarifus vai komersanta iepriekš noteiktos tarifus.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

43.¹² Ja Regulators 21 dienas laikā pēc jauno tarifu un pamatojuma saņemšanas pieņem lēmumu par iesniegto tarifu neatbilstību šai metodikai vai noraida iesniegto tarifu pamatojumu vai tarifus, jo komersants nav ievērojis šajā metodikā noteikto procedūru vai termiņus, Regulators atsauc komersanta noteikto tarifu spēkā stāšanos, un tarifi nestājas spēkā komersanta noteiktajā laikā. Pieņemto lēmumu Regulators septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta komersantam, publicē lēmumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūta attiecīgajai pašvaldībai iedzīvotāju informēšanai un ievietošanai tās tīmekļvietnē.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

43.¹³ Regulatoram pēc savas iniciatīvas ir tiesības atcelt šīs metodikas 43.⁸punktā minēto atļauju gadījumos, ja par 10% mainās tarifa aprēķinam izmantotie prognozētie siltumenerģijas vai pārdotās elektroenerģijas apjoma rādītāji, par 5% mainās tarifa aprēķinā iekļautās prognozētās kopējās izmaksas vai ir būtiskas izmaiņas komersanta tehniskajā nodrošinājumā. Atļaujas atcelšanas gadījumā komersantam ir pienākums iesniegt jaunu tarifu projektu ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no Regulatora lēmuma par atļaujas atcelšanu.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

(Nodaļa SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

43.¹⁴ Komersants tarifu projekta aprēķinā iekļauj iepriekšējā perioda, kas nav ilgāks par diviem gadiem, neparedzētos ieņēmumus un ir tiesīgs iekļaut neparedzētās izmaksas. Neparedzētās izmaksas un ieņēmumus veido nodokļu un nodevu izmaiņas, emisijas kvotu cenas izmaiņas, kurināmā, pirktās siltumenerģijas cenu un pirktās un pārdotās elektroenerģijas cenu izmaiņas. Iepriekšējā perioda neparedzētās izmaksas vai ieņēmumus komersants sadala uz laika periodu, ne ilgāku par diviem gadiem, aprēķinot siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektu uz attiecīgo laika posmu. Vienlaicīgi komersants aprēķina siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektu bez neparedzētajām izmaksām vai ieņēmumiem.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

43.¹⁵ Ja komersants ir saņēmis metodikas 43.⁸punktā minēto atļauju pašam noteikt tarifus saskaņā ar šo metodiku gadījumā, ja komersantam ir izveidojušās neparedzētās izmaksas vai ieņēmumi saskaņā ar šīs metodikas 43.¹⁴punktā minētajām izmaksu pozīcijām, tad:

43.¹⁵1. komersants iesniedz Regulatoram aprēķinu par neparedzētajām izmaksām un ieņēmumiem par iepriekšējo finanšu gadu atbilstoši šīs metodikas 43.⁹2.apakšpunktam, ietverot informāciju par faktiskajiem ieņēmumiem un izmaksām un atbilstošos pamatojošos dokumentus, ne vēlāk kā esošā gada 1.maijā;

43.¹⁵2. Regulators izvērtē šīs metodikas 43.¹⁵1.apakšpunktā minēto saņemto informāciju. Ja Regulators konstatē neatbilstības iesniegtajā informācijā, Regulators par to informē komersantu ne vēlāk kā līdz esošā gada 31.jūlijam;

43.¹⁵3. komersants, kas ir izpildījis šīs metodikas 43.¹⁵1.apakšpunktā minēto pienākumu, iesniedz Regulatoram siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķinu, kas ietver neparedzēto ieņēmumu komponenti, ne vēlāk kā esošā gada 15.augustā vai, ja Regulators informējis komersantu par aprēķina neatbilstībām šīs metodikas 43.¹⁵2.apakšpunktā minētajā kārtībā, ne vēlāk kā 14 dienas pēc šīs metodikas 43.¹⁵1.apakšpunktā minētās informācijas saskaņošanas ar Regulatoru. Komersants nosaka siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 12 mēnešu periodam ar spēkā stāšanās datumu esošā gada 1.oktobrī. Vienlaicīgi komersants nosaka siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu bez neparedzētajiem ieņēmumiem;

43.¹⁵4. komersantam, kas izpildījis šīs metodikas 43.¹⁵1.apakšpunktā minēto pienākumu, ir tiesības iesniegt Regulatoram siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķinu, kas ietver neparedzēto izmaksu komponenti, ne vēlāk kā esošā gada 15.augustā vai, ja Regulators informējis komersantu par aprēķina neatbilstībām šīs metodikas 43.¹⁵2.apakšpunktā minētajā kārtībā, ne vēlāk kā 14 dienas pēc šīs metodikas 43.¹⁵1.apakšpunktā minētās informācijas saskaņošanas. Komersantam ir tiesības noteikt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu ar neparedzēto izmaksu komponenti 12 mēnešu periodam ar spēkā stāšanās datumu esošā gada 1.oktobrī. Vienlaicīgi komersants aprēķina siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu bez neparedzētajām izmaksām.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

43.¹⁶ Regulators var piešķirt šīs metodikas 43.⁸punktā minēto atļauju gadījumā, ja komersantam ir izveidojušās neparedzētās izmaksas vai ieņēmumi saskaņā ar šīs metodikas 43.¹⁴punktā minētajām izmaksu pozīcijām, līdz ar jauna tarifa apstiprināšanu.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

43.¹⁷ Regulators var piešķirt šīs metodikas 43.⁸punktā minēto atļauju gadījumā, ja komersantam ir izveidojušās neparedzētās izmaksas vai ieņēmumi saskaņā ar šīs metodikas 43.¹⁴punktā minētajām izmaksu pozīcijām bez pilnas tarifa projekta izvērtēšanas, ja izpildās šādi nosacījumi:

43.¹⁷1. spēkā esošais tarifs apstiprināts pēdējo 36 mēnešu laikā;

43.¹⁷2. komersanta faktiskie darbības rādītāji neatbilst šīs metodikas 28. vai 43.¹³punktā minētajiem nosacījumiem.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

43.¹⁸ Ja Regulators piešķir 43.⁸punktā minēto atļauju saskaņā ar šīs metodikas 43.¹⁷punktu, Regulators var noteikt speciālu kārtību attiecībā uz neparedzēto izmaksu un ieņēmumu, kas radušies iepriekšējā finanšu gadā pirms atļaujas piešķiršanas, atgūšanu.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

43.¹⁹ Ja kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir izsludinājusi enerģētisko krīzi vai citu pielīdzināmu ārpuskārtas stāvokli siltumapgādes vai ar siltumapgādi saistītā nozarē un radušos apstākļu rezultātā ir pamats uzskatīt, ka komersantam īslaicīgi nepieciešams veikt papildu pasākumus kurināmā pieejamības nodrošināšanai, komersantam ir tiesības, sniedzot atbilstošu risku un izmaksu izvērtējumu, lūgt regulatoram par neparedzētām izmaksām šīs metodikas 43.¹⁴punkta izpratnē atzīt tādas ekonomiski pamatotas izmaksas, kas radušās, veicot kurināmā pieejamības nodrošināšanu.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

44. Metodika stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Grozīts ar SPRK padomes 27.09.2013. lēmumu Nr. 1/15)

45. Siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa projekts, kuru komersants iesniedzis Regulatorā līdz šīs metodikas spēkā stāšanās dienai, tiek izskatīts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumiem Nr.281 "Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamās nozarēs".

46. Aizstāt visā tekstā apzīmējumu "Ls" un vārdu "lati" attiecīgajā locījumā ar apzīmējumu "EUR" un vārdu "euro". Šajā punktā noteiktās izmaiņas stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(SPRK padomes 27.09.2013. lēmuma Nr. 1/15 redakcijā)

47. Tarifu projektu, kurš aprēķināts un iesniegts regulatorā pirms euro ieviešanas dienas, sagatavo un aprēķina latos. Sākot ar euro ieviešanas dienu, latos aprēķinātu tarifu projektu, kura izvērtēšana nav pabeigta, komersants konvertē euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus (turpmāk – konvertētais tarifu projekts). Konvertētā tarifu projekta izmaksu kopsumma veidojas no konvertētajām tarifu projekta aprēķinā iekļautajām izmaksu pozīcijām un to kopsumma nepārsniedz izvērtēšanā esošā tarifu projekta izmaksu kopsummu latos, kura konvertēta euro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Tarifu projektu, kurš aprēķināts un iesniegts regulatorā euro ieviešanas dienā vai pēc tās, sagatavo un aprēķina euro. Pamatojošajos dokumentos norāda tādu valūtu, kāda izmantota, tos sagatavojot atbilstoši grāmatvedības uzskaites prasībām un Euro ieviešanas kārtības likumam.

(SPRK padomes 27.09.2013. lēmuma Nr. 1/15 redakcijā)

48. Tarifu projektam, kuru komersants iesniedzis Regulatorā līdz 2017.gada 3.aprīlim un kura izvērtēšana nav pabeigta, komersants iesniedz saimnieciski izdevīgāko kurināmā cenas piedāvājumu, to pamatojot, kā arī iesniedz attiecīgā kurināmā piegādes līguma kopiju. Ja komersants nevar pamatot saimnieciski izdevīgāko kurināmā cenas piedāvājumu, Regulators nosaka tarifu atbilstoši komersanta aprēķinātajam siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifam, kas atbilst dabasgāzes apgādes komersanta pēdējai publicētajai dabasgāzes tirdzniecības cenai.

(SPRK padomes 30.03.2017. lēmuma Nr. 1/10 redakcijā)

49. Komersants, kuram Regulators līdz 2017.gada 3.aprīlim ir apstiprinājis tarifus pie dažādām dabasgāzes tirdzniecības cenām, no 2017.gada 3.aprīļa līdz dienai, kad komersants sāk piemērot apstiprināto tarifu saskaņā ar 43.⁵ punktu un 50.punktu vai kad stājas spēkā jauni tarifi, piemēro Regulatora apstiprināto tarifu, kas atbilst dabasgāzes apgādes komersanta pēdējai publicētajai dabasgāzes tirdzniecības cenai.

(SPRK padomes 06.07.2017. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

50. (Svītrots ar SPRK padomes 03.11.2022. lēmumu Nr. 1/37)

51. Komersants, kura līdz 2017.gada 3.aprīlim apstiprinātajiem tarifiem Regulators ir noteicis tarifu piemērošanas kārtību, paziņo informāciju par kārtējā mēnesī piemērojamo siltumenerģijas tarifu saskaņā ar Regulatora komersantam adresētajā lēmumā noteikto kārtību, kādā komersants informē lietotājus, attiecīgo pašvaldību un Regulatoru par piemērojamiem tarifiem.

(SPRK padomes 06.07.2017. lēmuma Nr. 1/21 redakcijā)

52. Komersants, kuram spēkā esošais tarifs apstiprināts saskaņā ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 7.²pantā noteikto kārtību, tarifu projekta aprēķinā papildus iekļauj neparedzētos ieņēmumus un ir tiesīgs iekļaut neparedzētās izmaksas, kuras radušās periodā no Regulatora saskaņā ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 7.²pantā noteikto kārtību apstiprinātā tarifa spēkā stāšanās dienas. Minētās neparedzētās izmaksas vai ieņēmumus aprēķina kā starpību starp esošajām ekonomiski pamatotajām izmaksām un spēkā esošo tarifu veidojošām izmaksām. Minētās neparedzētās izmaksas vai neparedzētos ieņēmumus, kuri netiek segti saskaņā ar Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā noteikto, komersants sadala uz laika periodu, ne ilgāku par divpadsmit mēnešiem.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

53. Pēc tarifu projekta izvērtēšanas un apstiprināšanas komersants ņem vērā šīs metodikas 52.punktā minētos aprēķinātos neparedzētos ieņēmumus vai izmaksas., veicot Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr.876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi" VIII.¹ nodaļā minēto galīgo norēķinu.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

54. Komersants, kuram līdz 2022.gada 10.novembrim apstiprinātajiem tarifiem, tarifu vērtības aprēķinātas atkarībā no dabasgāzes cenas un tarifu vērtības norādītas tabulas veidā, turpina piemērot spēkā esošos tarifus līdz brīdim, kad stājas spēkā jauni Regulatora apstiprinātie tarifi.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)

55. Ja komersants iesniedzis Regulatorā tarifu projektu un tas nav apstiprināts līdz 2022.gada 10.novembrim, komersants ne vēlāk kā līdz 2022.gada 1.decembrim iesniedz tarifu projekta precizējumus atbilstoši metodikas spēkā esošajai redakcijai, ja precizējumi ir nepieciešami.

(SPRK padomes 03.11.2022. lēmuma Nr. 1/37 redakcijā)