1. Noteikumi nosaka sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku pašvaldību regulējamās nozarēs.

2. Sabiedrisko pakalpojumu tarifus (turpmāk - tarifi) aprēķina saskaņā ar šādiem principiem:

2.1. sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji savās izmaksās iekļauj ekonomiski pamatotus, tehniskajiem standartiem vai normatīviem atbilstošus izdevumus;

2.2. sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam tiek nodrošināta ekonomiskā un finansiālā dzīvotspēja un attīstības iespējas;

2.3. lietotājiem tiek garantēti kvalitatīvi ilgtermiņa sabiedriskie pakalpojumi.

3. Tarifu aprēķināšanai siltumapgādē, kur ražošanas procesā netiek izstrādāta elektroenerģija, piemēro šo noteikumu 1.pielikumā minētos apzīmējumus.

4. Siltumenerģijas patēriņu nosaka, izmantojot stacionāru siltuma skaitītāju mērījumu rādītājus siltuma avotā vai siltuma skaitītāju mērījumu rādītājus lietotāju siltummezglos.

5. Līdz siltuma skaitītāju uzstādīšanai ēkās vai ēku grupās siltumenerģijas tarifa aprēķinos izmanto ēku siltumenerģijas patēriņa normatīvus vai energoaudita rezultātus.

6. Siltumenerģijas tarifus aprēķina atsevišķi katram siltumapgādes pakalpojumam - siltumenerģijas ražošanai, sadalei un tirdzniecībai.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

7. Tarifu pārskatīšanu ierosina sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs - siltumapgādes komersants.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

8. Siltumenerģijas tarifus nosaka latos un santīmos par megavatstundu (Ls/MWh). Divpakāpju tarifa mainīgo nekontrolējamo daļu nosaka latos un santīmos par megavatstundu (Ls/MWh), pastāvīgo daļu nosaka latos un santīmos par megavatu (Ls/MW). Komersantiem, kuriem mainīgās izmaksas (kurināmais vai pirktā siltumenerģija) ir atkarīgas no dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem, kas atbilst dažādām dabasgāzes tirdzniecības cenām, siltumenerģijas tarifus pārskata periodam nosaka atkarībā no dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem, kas atbilst dažādām dabasgāzes tirdzniecības cenām.

(MK 04.08.2008. noteikumu Nr.614 redakcijā)

9. Lietojamo tarifa aprēķinu (vienpakāpes vai divpakāpju) izvēlas siltumapgādes komersants.

(MK 04.08.2008. noteikumu Nr.614 redakcijā)

10. Tarifu pārskata cikls nedrīkst būt mazāks par vienu gadu.

11. Tarifus aprēķina viena, divu vai trīs gadu tarifu pārskata ciklam saskaņā ar regulatora lēmumu.

12. Tarifu pārskata cikla laikā iepriekšējā gada faktiskās izmaksas izvērtē katru gadu.

13. Ja objektīvu faktoru ietekmē siltumapgādes komersanta izdevumi ir mainījušies vairāk nekā par 5 % no sākotnējā aprēķinā paredzētajiem, siltumenerģijas tarifus pārskata.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

14. Ja siltumapgādes komersantam ir izsniegta licence visiem siltumapgādes pakalpojumiem (ražošanai, sadalei un tirdzniecībai), katra pakalpojuma izmaksas aprēķina atsevišķi.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

15. Siltumapgādes komersantiem, kuri gadā saražo mazāk par 5000 MWh siltumenerģijas, var noteikt pilnās izmaksas un tarifus visiem siltumapgādes pakalpojumiem kopā (ražošanai, sadalei un tirdzniecībai).

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

16. Siltumenerģijas ražošanas apjomu nosaka šādi:

Saražotās siltumenerģijas apjomu Qraž. nosaka uz ražotāja piederības robežas - katlumājas kolektora. Ja ražotājam pieder siltumtīkli, kuri izvietoti siltuma avotu teritorijā, piederības robežu nosaka īpaši un Qraž. ietver arī siltuma zudumus ražotāja siltumtīklos.

17. Prognozējamo siltumenerģijas patēriņa bilanci sastāda saskaņā ar attiecīgās pašvaldības apstiprināto siltumapgādes sistēmas attīstības plānu (koncepciju) vai citiem pašvaldības plānošanas dokumentiem.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

18. Prognozējamos siltuma zudumus aprēķina pēc siltuma skaitītāju mērījumu rādītājiem siltuma avota izvadā un ēku ievados, ņemot vērā energoefektivitātes pārmaiņas. Ja lietotājiem nav uzstādīti siltuma skaitītāji, siltumenerģijas zudumus, kā arī siltumenerģijas patēriņu nosaka ar energoauditu.

19. Ēkām, kurās ir uzstādīti siltuma skaitītāji, lietotājiem piegādājamās siltumenerģijas prognozi izstrādā, pamatojoties uz iepriekšējā gada vidējā patēriņa analīzi, ņemot vērā:

19.1. siltumenerģijas patēriņa samazinājumu pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas;

19.2. siltumenerģijas patēriņa pārmaiņas lietotāju skaita pieauguma vai samazināšanās dēļ.

20. Katram siltumapgādes pakalpojumam (ražošanai, sadalei un tirdzniecībai) pilnās izmaksas jeb nepieciešamos ieņēmumus aprēķina katram tarifu cikla gadam.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

21. Aprēķinot pilnās izmaksas, visus izmaksu posteņus sadala kontrolējamās un nekontrolējamās izmaksās:

21.1. nekontrolējamās izmaksas Inek. ir tieši saistītas ar piegādāto siltumenerģijas daudzumu;

21.2. kontrolējamās izmaksas Ik. ir relatīvi pastāvīgas un maz atkarīgas no piegādātā siltumenerģijas daudzuma.

22. Nekontrolējamās izmaksas tarifu pārskata cikla gadam Inek. sastāv no mainīgām Inek.m. un fiksētām Inek.f. nekontrolējamām izmaksām:

23. Siltumenerģijas nekontrolējamās mainīgajās izmaksās ietverami šādi izdevumi:

23.1. kurināmā izmaksas siltumenerģijas ražošanai atkarībā no kurināmā ikgadējā patēriņa, cenas un lietderības koeficienta pārmaiņām katlumājā ir šādas:

23.2. kurināmā patēriņu nosaka katra veida kurināmajam un katram siltuma avotam atsevišķi:

23.3. lietderības koeficienta pārmaiņas katlumājā Dhk. nosaka atkarībā no šim mērķim izmantotām investīcijām saskaņā ar komersanta investīciju plānu vai attīstības programmu;

23.4. siltumenerģijas ražotāja iepirkšanas izmaksas siltumapgādes komersanta piederības robežās nosaka šādi:

23.5. elektroenerģijas izmaksas siltumenerģijas ražošanas vai sadales vajadzībām nosaka šādi:

23.6. siltumenerģijas sadales nekontrolējamās mainīgajās izmaksās ietveramas siltuma zudumu izmaksas, kuras iegūst, siltumenerģijas transportēšanas zudumu apmēru pārvades tīklos reizinot ar siltumenerģijas ražošanas tarifu:

23.7. siltuma zudumu samazinājums Qzud. x Δηst. katru nākamo gadu ir atkarīgs no investīcijām, kuras tiek ieguldītas siltumapgādes sistēmas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos;

23.8. izdevumus siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu iegādei nosaka šādi:

23.9. ieņēmumus, ko siltumapgādes komersants gūst no siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu pārdošanas, izmanto, lai segtu izmaksas par siltumnīcefekta gāzes emisijas samazināšanu, rekonstruējot esošās iekārtas un iegādājoties jaunas iekārtas, vai lai paaugstinātu attiecīgās centralizētās siltumapgādes sistēmas energoefektivitāti. Šajā punktā minētās izmaksas neiekļauj tarifos.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

24. Siltumenerģijas nekontrolējamās fiksētajās izmaksās ietverami šādi izdevumi:

Nodokļos N ietverami nodokļi, kurus saskaņā ar likumiem maksā siltumapgādes komersants.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

25. Kontrolējamās izmaksas tarifu pārskata cikla gadam ietver:

kur pamatlīdzekļu nolietojums ir vecā un jaunā ieguldījuma nolietojuma summa, kuru aprēķina šādi:

26. Nepieciešamo neto peļņu nosaka katram siltumapgādes pakalpojumam (ražošanai, sadalei un tirdzniecībai) atsevišķi:

Ja nepieciešamās neto peļņas aprēķinā iegūta negatīva vērtība, to pielīdzina nullei.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

27. Nepieciešamo ieguldījumu Kieg. ietver katra siltumapgādes pakalpojuma (ražošana, sadale un tirdzniecība) neto peļņas aprēķinā saskaņā ar attiecīgās pašvaldības apstiprinātu siltumapgādes sistēmas attīstības plānu.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

28. Jaunos kredītus tarifu pārskata gadam aprēķina atbilstoši nepieciešamajiem ieguldījumiem katram siltumapgādes pakalpojumam (ražošanai, sadalei un tirdzniecībai) atsevišķi:

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

29. Komersanta ilgtermiņa kredītu Kkred. parādu gadā aprēķina, ņemot vērā jauno kredītu un iepriekšējos gados ņemto kredītu parādu summu:

30. Ilgtermiņa kredītu atmaksa gadā saskaņā ar kredīta atmaksas grafiku:

31. Siltumapgādes komersanta rezerves kapitāla veidošanai un sociālajām vajadzībām nepieciešamo peļņas rezervi Prez. nosaka regulators pēc tam, kad saņemts siltumapgādes komersanta pamatojums.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

32. Dividenžu līmeni h nosaka regulators pēc tam, kad ir saņemts sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja pamatojums. Dividendēm jānodrošina īpašnieku ienākumi no veiktajiem ieguldījumiem regulatora noteiktajā atmaksas periodā.

(MK 04.08.2008. noteikumu Nr.614 redakcijā)

33. Siltumenerģijas robežizmaksas un bruto peļņu aprēķina atsevišķi katram projektam - jauna lietotāja pieslēgumam - un atsevišķi katram siltumapgādes pakalpojumam (ražošana, sadale un tirdzniecība). Robežizmaksas aprēķina, ņemot vērā siltumenerģijas izmaksas un apjomus pirms un pēc jauna lietotāja pieslēgšanas:

Qpēc = Qpirms + Qjaun.

34. Nepieciešamie minimālie kopējie ienākumi jeb bruto peļņa uz plānotā siltumapgādes apjoma pieauguma vienību pirms nolietojuma atskaitījumiem.

Projekta īstenošana ir lietderīga, ja Irobež. ≤ Tkop. un Pbruto^jaun. ≤ Pbruto^maks.

35. Katra siltumapgādes pakalpojuma (ražošanas, sadales un tirdzniecības) kontrolējamo izmaksu diskontēšanai lieto izlīdzināto izmaksu aprēķinus, katra gada kontrolējamo izdevumu aprēķinātās nākotnes vērtības Ik.n. pārvēršot to pašreizējā tekošā naudas vērtībā, ko aprēķina kā perioda naudas plūsmas summu, izmantojot šādu formulu:

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

36. Izlīdzinātās kontrolējamās izmaksas katram siltumapgādes pakalpojumam (ražošanai, sadalei un tirdzniecībai) tarifa aprēķina ciklam nosaka, izmantojot šādu formulu:

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

37. Inflāciju ņem vērā, lietojot inflācijas indeksu, kuru rēķina attiecībā pret bāzes gadu. Aprēķinus veic tām kontrolējamo izmaksu grupām, kuras ietekmē inflācija.

Pirmais gads i1 = 1 + Δ i1
Otrais gads i2 = (1+ Δ i1) x (1+ Δ i2)
Trešais gads i3 = (1+ Δ i1) x (1+ Δ i2) x (1+ Δ i3)
Inflācijas indekss bāzes gadam ir 1, bet tarifu pārskata cikla gados in. ≥ 1.

38. Efektivitātes paaugstināšanos ņem vērā, lietojot ekonomiskās efektivitātes indeksu kontrolējamajām izmaksām, efektivitātes paaugstināšanos rēķina attiecībā pret bāzes gadu.

Pirmais gads e1 = 1 - Δ e1
Otrais gads e2 = ( 1- Δ e1) x (1 - Δ e2)
Trešais gads e3 = (1 - Δ e1) x (1 - Δ e2) x (1 - Δ e3)

Efektivitātes indekss bāzes gadam ir 1, bet tarifu pārskata cikla gados en. ≤1.

Plānotās inflācijas un efektivitātes kopējo ietekmi uz izmaksām tarifu pārskata cikla trijos gados aprēķina attiecībā pret bāzes gadu.

Pirmais gads ie1 = (1+ Δ i1) x (1 - Δ e1)
Otrais gads ie2 = (1+ Δ i1) x (1 - Δ e1) x
x (1+ Δ i2) x (1 - Δ e2)
Trešais gads ie3 = (1+ Δ i1) x (1 - Δ e1) x

x (1+ Δ i2) x (1 - Δ e2) x

x (1+ Δ i3) x (1 - Δ e3)

Inflācijas un efektivitātes kopējais indekss bāzes gadam ir 1, bet tarifu pārskata cikla gados en. ≤ ien. ≤ in..

39. Siltumapgādes pakalpojumu kopējās izmaksas nosaka šādi:

I’ – siltumenerģijas ražošanas pilnās izmaksas;

I’’ – siltumenerģijas sadales pilnās izmaksas;

I’’’ – siltumenerģijas tirdzniecības pil­nās izmaksas.

Siltumenerģijas ražošanas pilnās izmaksas, siltumenerģijas sadales pilnās izmaksas un siltumenerģijas tirdzniecības pilnās izmaksas katram pakalpojuma veidam aprēķina šo noteikumu 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37. un 38.punktā noteiktajā kārtībā.

(MK 04.08.2008. noteikumu Nr.614 redakcijā)

40. Siltumenerģijas kopējo tarifu nosaka, summējot visu siltumapgādes pakalpojumu (ražošanas, sadales un tirdzniecības) tarifus:

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

41. Siltumenerģijas ražošanas tarifu nosaka, ņemot vērā izdevumus, kurus veido siltumenerģijas ražošanas nepieciešamās vai pilnās izmaksas, un siltumenerģijas ražošanas apjomu:

42. Nekontrolējamās un kontrolējamās izmaksas kopā veido siltumenerģijas sadales nepieciešamās vai pilnās izmaksas, kuras dala ar lietotājiem nododamās siltumenerģijas apjomu un iegūst siltumenerģijas sadales tarifu:

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

43. Nekontrolējamo un kontrolējamo izmaksu summa veido siltumenerģijas tirdzniecības pilnās izmaksas, kuras dala ar lietotājiem nodotās siltumenerģijas daudzumu un iegūst siltumenerģijas tirdzniecības tarifu:

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

44. (Svītrots ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614.)

45. Saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu piemērojamā siltumenerģijas divpakāpju tarifa mainīgo nekontrolējamo daļu un pastāvīgo daļu nosaka šādi:

45.1. mainīgo nekontrolējamo daļu nosaka, izdevumu nekontrolējamo daļu dalot ar tās siltumenerģijas apjomu, kas nododama uz piederības robežas:

45.2. pastāvīgo daļu nosaka, izdevumu kontrolējamo daļu dalot ar attiecīgajai siltumapgādes sistēmai pieslēgto lietotāju objektu triju gadu vidējo siltumslodžu summu:

Qpiesl. – pieslēgto lietotāju objektu triju gadu vidējā siltumslodžu summa, kuru aprēķina šādi:

kur

Q_NOD1 un Q_NOD2 – divos iepriekšējos gados faktiski nodotais siltumenerģijas apjoms, kas izteikts megavatstundās (MWh);

Q_NOD3 – kārtējā gada plānotais nodotais siltumenerģijas apjoms, kas izteikts megavatstundās (MWh);

Qkor. – tādu lietotāju objektu vidējā pieslēgtā siltumslodze, kuri plāno uzsākt siltumenerģijas lietošanu vai izmanto vai plāno izmantot citu siltumapgādes veidu, vienlaikus saglabājot pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai;

Qatsl. – tādu lietotāju objektu vidējā pieslēgtā siltumslodze, kuri pārtraukuši siltumenerģijas lietošanu vai nav patērējuši siltumenerģiju triju gadu periodā.

Qkor. vai Qatsl. aprēķina, attiecīgo lietotāju objektu maksimālo siltumslodžu summu reizinot ar koeficientu 0,3.

(MK 04.08.2008. noteikumu Nr.614 redakcijā)

46. (Svītrots ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614.)

47. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji - sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersanti - tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas aprēķina latos un santīmos par viena kubikmetra vai vienas tonnas sadzīves atkritumu:

47.1. savākšanu un pārvadāšanu;

47.2. uzglabāšanu un pārkraušanu;

47.3. apglabāšanu;

47.4. atsevišķu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas veidu dažādām kombinācijām atbilstoši sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersanta darbības specifikai.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

48. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersants, aprēķinot savas izmaksas atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem izmaksu posteņiem, var izmantot arī citus izmaksu posteņus, ja tie ir tieši saistīti ar regulējamo pakalpojuma veidu un nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

49. Lai nodrošinātu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersanta rentablu darbību, regulators iekļauj konkrētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifā šādu rentabilitātes līmeni attiecībā pret pilnu pakalpojuma (vai pakalpojumu - kompleksajam tarifam) pašizmaksu:

49.1. ja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersants ir iekļāvis savās izmaksās starptautiskas kredītinstitūcijas izsniegtu ilgtermiņa kredītaizņēmumu vai valsts vai pašvaldības garantētu ilgtermiņa kredītaizņēmumu, rentabilitātes līmenis nedrīkst pārsniegt 3,5 procentus;

49.2. ja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersants nav iekļāvis savās izmaksās starptautiskas kredītinstitūcijas izsniegtu ilgtermiņa kredītaizņēmumu vai valsts vai pašvaldības garantētu ilgtermiņa kredītaizņēmumu, rentabilitātes līmenis nedrīkst pārsniegt septiņus procentus.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

50. Ja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersants ir iekļāvis savās izmaksās starptautiskas kredītinstitūcijas izsniegtu ilgtermiņa kredītaizņēmumu vai valsts vai pašvaldības garantētu ilgtermiņa kredītaizņēmumu, izmaksās nav iekļaujams to pamatlīdzekļu nolietojums, kuru iegāde notikusi par šiem līdzekļiem. Citu kredītaizņēmumu iekļaušana pakalpojumu izmaksās nav pieļaujama.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

51. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersanti, kuri veic sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, arī lielgabarīta atkritumu savākšanu, tarifu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Tsp. - sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas tarifs;

It. - autotransporta izmaksas;

Ia. - administratīvās izmaksas;

Ik. - sadzīves atkritumu konteineru uzturēšanas izmaksas;

Ilt. - lielgabarīta sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas izmaksas;

K - ilgtermiņa kredītaizņēmumi;

N - nodokļi un nodevas;

Asp. - savāktais un pārvadātais sadzīves atkritumu daudzums viena gada laikā;

R - rentabilitāte, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 49.punktam.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

52. Sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas izmaksas aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 1., 2., 3., 4., 7. un 8.punktam. No 2.pielikuma 2.2.apakšpunktā minētajiem iekasēšanas izdevumiem iekļauj tikai 2.2.1.apkšpunktā noteiktās izmaksas.

53. Ja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersantam ar lietotāju ir noslēgts līgums tikai par lielgabarīta sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, tad atbilstoši minētā pakalpojuma īpatsvaram no It. izmaksās proporcionāli iekļauj tikai šo noteikumu 2.pielikuma 1.9., 1.10.1. un 1.10.3.apakšpunktā noteiktās izmaksas, kā arī iekļauj pārējās izmaksas Ia., K un N. Ja kāda no izmaksu grupām nav saistīta ar lielgabarīta sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, to neiekļauj konkrētā pakalpojuma izmaksās.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

54. Viena gada laikā savākto un pārvadāto sadzīves atkritumu daudzums ir vidējais lielums starp faktiski savākto un pārvadāto sadzīves atkritumu daudzumu iepriekšējā kalendāra gadā un prognozēto savācamo un pārvadājamo sadzīves atkritumu daudzumu kārtējā kalendāra gadā.

55. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersanti, kas uzglabā un pārkrauj, arī savāc un pārvadā sadzīves atkritumus, tarifu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Tup. - sadzīves atkritumu uzglabāšanas un pārkraušanas, arī savākšanas un pārvadāšanas, tarifs;

It. - autotransporta izmaksas;

Ia. - administratīvās izmaksas;

Iup. - uzglabāšanas un pārkraušanas teritorijas uzturēšanas izmaksas;

K - ilgtermiņa kredītaizņēmumi;

N - nodokļi un nodevas;

Aup. - viena gada laikā uzglabātais un pārkrautais, arī savāktais un pārvadātais sadzīves atkritumu daudzums;

R - rentabilitāte, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 49.punktam.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

56. Sadzīves atkritumu uzglabāšanas un pārkraušanas izmaksas, arī savākšanas un pārvadāšanas izmaksas, aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 1., 2., 5., 7. un 8.punktam. No 2.pielikuma 2.2.apakšpunktā minētajiem iekasēšanas izdevumiem izmaksās iekļauj tikai 2.2.1. un 2.2.2.apakšpunktā paredzētās izmaksas. Uzglabāšanas un pārkraušanas izmaksās neiekļauj konteineru uzturēšanas izmaksas. Minētās izmaksas iekļaujamas, ja to nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersanta darbības specifika.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

57. Ja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersants tikai uzglabā un pārkrauj sadzīves atkritumus, bet tos nesavāc un nepārvadā, tarifa (Tup.) aprēķinā neiekļauj It.. Ja kāda no izmaksu grupām nav saistīta ar minētā pakalpojuma sniegšanu, tā netiek iekļauta konkrētā veida pakalpojuma izmaksās.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

58. Viena gada laikā uzglabāto, kā arī savākto un pārvadāto sadzīves atkritumu daudzums ir vidējais lielums starp faktiski uzglabāto un pārkrauto sadzīves atkritumu daudzumu iepriekšējā kalendāra gadā un prognozēto uzglabājamo un pārkraujamo sadzīves atkritumu daudzumu kārtējā kalendāra gadā.

59. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersanti, kas apglabā, arī savāc un pārvadā sadzīves atkritumus, tarifu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Tap. - sadzīves atkritumu apglabāšanas, arī savākšanas un pārvadāšanas tarifs;

It.- autotransporta izmaksas;

Ia. - administratīvās izmaksas;

Iap. - apglabāšanas izmaksas;

K - ilgtermiņa kredītaizņēmumi;

N - nodokļi un nodevas;

Aap. - viena gada laikā apglabātais, arī savāktais un pārvadātais sadzīves atkritumu daudzums;

R - rentabilitāte, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 49.punktam.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

60. Sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, ieskaitot savākšanas un pārvadāšanas izmaksas, aprēķina atbilstoši šo noteikumu 2.pielikuma 1., 2., 6., 7. un 8.punktam. No 2.pielikuma 2.2.apakšpunktā minētajiem iekasēšanas izdevumiem iekļauj tikai 2.2.3.apakšpunktā paredzētās izmaksas. Apglabāšanas izmaksās neiekļauj konteineru uzturēšanas izmaksas. Minētās izmaksas iekļaujamas, ja to nosaka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersanta darbības specifika.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

61. Ja sadzīves atkritumu apsaimniekošanas komersants tikai apglabā sadzīves atkritumus, bet tos nesavāc un nepārvadā, tarifa (Tap.) aprēķinā neiekļauj It.. Tās izmaksu grupas vai atsevišķi izmaksu posteņi, kas nav saistīti ar minētā pakalpojuma sniegšanu, neiekļauj konkrētā veida pakalpojuma izmaksās.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

62. Viena gada laikā apglabātais sadzīves atkritumu daudzums ir vidējais lielums starp faktiski apglabāto sadzīves atkritumu daudzumu iepriekšējā kalendāra gadā un prognozēto apglabājamo sadzīves atkritumu daudzumu kārtējā kalendāra gadā.

63. Ja atsevišķiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas veidiem tarifus ir noteikuši dažādi pašvaldību regulatori, kompleksais tarifs ir atsevišķu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas veidu tarifu summa.

64. Tarifu aprēķinā iekļaujamās izmaksas nosaka latos un santīmos par šādiem pakalpojumiem:

64.1. par viena kubikmetra ūdens ieguvi, ražošanu un novadīšanu ūdensvada tīklā;

64.2. par viena kubikmetra ūdens padevi no ūdens ražošanas vietas līdz pakalpojumu saņēmējam;

64.3. par viena kubikmetra notekūdeņu savākšanu un novadīšanu līdz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām;

64.4. par viena kubikmetra notekūdeņu attīrīšanu un novadīšanu līdz iztekai ūdenstilpē.

65. Ūdens padeve līdz lietotājam ir ūdens padeve līdz ūdens skaitītājam lietotāja ēkā vai būvē vai līdz ievadam ēkā vai būvē.

66. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs - ūdensapgādes komersants - atbilstoši savas darbības specifikai sniedz vairākus vai visus šo noteikumu 64.punktā minētos ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, tiek aprēķināts un noteikts vienots kompleksais tarifs.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

67. Ūdensapgādes komersanti savās izmaksās iekļauj ekonomiski pamatotus, tehniskajiem standartiem vai normatīviem atbilstošus izdevumus. Izmaksās iekļaujamie izdevumi ir tieši saistīti ar regulējamo sabiedrisko pakalpojumu veidu un nav pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem. Izmaksās neiekļauj tās izmaksas, kas saistītas ar lietusūdeņu savākšanu un to savākšanas tīklu uzturēšanu.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

68. Lai nodrošinātu ūdensapgādes komersanta rentablu darbību, konkrētajā ūdensapgādes vai kanalizācijas pakalpojuma tarifā iekļauj šādu rentabilitātes līmeni attiecībā pret pilnu pakalpojuma (pakalpojumu - kompleksajam tarifam) pašizmaksu:

68.1. ja ūdensapgādes komersants ir iekļāvis savās izmaksās starptautiskas kredītinstitūcijas izsniegtu ilgtermiņa kredītaizņēmumu vai valsts vai pašvaldības garantētu ilgtermiņa kredītaizņēmumu, rentabilitātes līmenis nedrīkst pārsniegt 3,5 procentus;

68.2. ja ūdensapgādes komersants nav iekļāvis savās izmaksās starptautiskas kredītinstitūcijas izsniegtu ilgtermiņa kredītaizņēmumu vai valsts vai pašvaldības garantētu ilgtermiņa kredītaizņēmumu, rentabilitātes līmenis nedrīkst pārsniegt 7 procentus.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

69. Ja ūdensapgādes komersants ir iekļāvis savās izmaksās starptautiskas kredītinstitūcijas izsniegtu ilgtermiņa kredītaizņēmumu vai valsts vai pašvaldības garantētu ilgtermiņa kredītaizņēmumu, tad izmaksās nav iekļaujams to pamatlīdzekļu nolietojums, kuru iegādei izmantoti šie līdzekļi. Citu kredītaizņēmumu iekļaušana pakalpojumu izmaksās nav pieļaujama.

(Grozīts ar MK 04.08.2008. noteikumiem Nr.614)

70. Tarifu aprēķiniem izmanto viena gada laikā piegādāto vidējo ūdens daudzumu un kanalizācijas pakalpojumu apjomu kubikmetros. Minēto lielumu nosaka, pamatojoties uz iepriekšējā kalendāra gadā faktiski piegādāto ūdens daudzumu un sniegto kanalizācijas pakalpojumu apjomu un kārtējā kalendāra gadā prognozēto piegādājamo ūdens daudzumu un sniedzamo kanalizācijas pakalpojumu apjomu kubikmetros.

71. Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu izmaksu daļas galvenie posteņi pa izmaksu grupām ir šādi:

71.1. ar pakalpojuma (pakalpojumu) sniegšanu tieši saistīto pamatlīdzekļu uzturēšanas un nolietojuma izmaksas:

71.1.1. ēkas un būves;

71.1.2. iekārtas un mehānismi (ūdens padeves un notekūdeņu savākšanas cauruļvadu tīkli un ar tiem tehnoloģiski saistītās iekārtas līdz pakalpojumu saņēmējam, sūkņi, kompresori, kā arī citas analogas iekārtas, kuras nodrošina pamatpakalpojuma sniegšanu);

71.1.3. speciālā autotransporta uzturēšanas izmaksas - degviela, rezerves daļas, riepas, apkopes un remonta materiāli, apdrošināšana, transportlīdzekļu ikgadējā nodeva un tehniskā apskate;

71.1.4. pamatlīdzekļu nolietojums (pa pamatlīdzekļu grupām);

71.2. darba samaksa darbiniekiem, kas ir tieši saistīti ar pakalpojumu sniegšanu un pamatlīdzekļu tehnisko apkopi un remontu;

71.3. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas darbiniekiem, kas tieši saistīti ar pakalpojumu sniegšanu un pamatlīdzekļu tehnisko apkopi un remontu;

71.4. speciālie materiāli un izejvielas, arī ķimikālijas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniegšanai;

71.5. administratīvās izmaksas, kas saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma (pakalpojumu) sniegšanu:

71.5.1. administratīvo ēku (telpu) uzturēšanas izmaksas (remonts, apkopes materiāli, komunālie maksājumi);

71.5.2. kancelejas izdevumi un izdevumi, kas saistīti ar maksas iekasēšanu par sabiedriskajiem pakalpojumiem (pasta un sakaru izdevumi, datoru apkalpošana, kancelejas preču iegāde, samaksa citai organizācijai, kura saskaņā ar attiecīgu līgumu atbilstoši tarifiem iekasē maksu par sabiedriskajiem pakalpojumiem);

71.5.3. dienesta komandējumi;

71.5.4. administratīvā autotransporta uzturēšanas izmaksas (degviela, rezerves daļas, riepas, apkopes un remonta materiāli, apdrošināšana, transportlīdzekļu ikgadējā nodeva un tehniskās apskates maksājums);

71.5.5. pamatlīdzekļu nolietojums:

71.5.5.1. ēkām un būvēm;

71.5.5.2. administratīvajam autotransportam;

71.5.6. administratīvo un apkalpojošo darbinieku darba samaksa;

71.5.7. administratīvo un apkalpojošo darbinieku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

71.5.8. apsardzes izdevumi;

71.5.9. teritorijas uzturēšanas izdevumi (apzaļumošana);

71.6. vides stāvokļa kontroles izdevumi;

71.7. ilgtermiņa kredītaizņēmumi no starptautiskajām finansu institūcijām, valsts un pašvaldību garantētie kredītaizņēmumi;

71.8. nodokļu un nodevu maksājumi.

72. Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifs un vienotais kompleksais tarifs var būt vienpakāpes vai divpakāpju. Divpakāpju tarifā ir fiksētā daļa un mainīgā daļa. Mainīgā daļa ir atkarīga no faktiski saņemtā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma apjoma. Divpakāpju tarifa piemērošana jāsaskaņo ar pašvaldību pirms tarifa projekta iesniegšanas regulatoram.

73. Pasažieru regulārajos autopārvadājumos pilsētas maršrutā braukšanas maksa (tarifs) var būt šāda:

73.1. vienreizēja braukšanas maksa vienam braucienam (bez braukšanas attāluma ierobežojuma) vienā maršrutā;

73.2. abonementa maksa ar maršrutu un pārvadājumu veidu ierobežojumiem vai bez tiem (piemēram, mēnešbiļetes, nedēļas biļetes, dienas biļetes) noteiktam termiņam.

74. Pasažieru regulārajos autopārvadājumos pilsētas maršrutā saskaņā ar šo noteikumu 73.1.apakšpunktu tarifu aprēķina, reizinot viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksu ar koeficientu k1 = 1,0-1,5 (braukšanas maksas atvieglojumu rādītājs). Viena pasažiera pārvadāšanas pašizmaksu var aprēķināt šādi:

74.1. pārvadājumu organizēšanas un ekspluatācijas izdevumus noteiktā laikposmā attiecīgajā maršrutā vai maršrutu tīklā dala ar pārvadāto pasažieru skaitu;

74.2. viena kilometra pašizmaksu dala ar vienā maršruta kilometrā pārvadāto pasažieru skaitu.

75. Koeficientu k1 nosaka attiecīgās atļaujas izsniedzējs. Pārvadāto pasažieru skaitu maršrutā vai maršrutu grupā aprēķina pārvadātājs pēc pārskata datiem, bet jaunam maršrutam - pēc līdzīga maršruta rādītājiem. To pasažieru skaitu, kuri izmanto braukšanas maksas atvieglojumus, aprēķina pēc maršruta apsekojuma materiāliem.

76. Piemērojot abonementa maksu, pašvaldība nosaka koeficientu k2n (vidējais braucienu skaits attiecīgajā periodā), ar kuru reizina vērtību, kas iegūta atbilstoši šo noteikumu 74.punktam. Ja pašvaldības rīcībā ir nepieciešamie līdzekļi, tā var noteikt pazeminātu koeficientu k2, un pilnībā segt pārvadātājam ienākumus, kas nav gūti koeficienta pazeminājuma dēļ.

77. Rīgas pilsētas maršrutos papildus šo noteikumu 73.punktā minētajiem braukšanas maksas iekasēšanas veidiem braukšanas maksa var būt:

77.1. vienreizēja braukšanas maksa vienam braucienam (bez braukšanas attāluma ierobežojuma) - joslas biļete vienā vai vairākos maršrutos vai pārvadājumos vienas joslas ietvaros;

77.2. vienreizēja braukšanas maksa (bez braukšanas attāluma ierobežojuma) - laika biļete vienā vai vairākos maršrutos vai viena vai vairāku veidu pārvadājumos noteiktā laika intervālā ar tiesībām izmantot pārsēšanos.

78. Pasažieru regulārajos autopārvadājumos rajona maršrutā tarifu (braukšanas maksu) var noteikt pēc vienas no šādām metodēm:

78.1. maksa par pasažiera veikto attālumu;

78.2. maksa par maršruta posmiem - joslu tarifs.

79. Atļaujas izsniedzējam attiecīgajā administratīvajā teritorijā rajona maršrutā ir tiesības izvēlēties šo noteikumu 78.punktā minētos braukšanas maksas iekasēšanas veidus un tos kombinēt.

80. Rajonu maršrutos var noteikt iekāpšanas (sākuma) tarifu, kas pilsētas robežās atbilst noteiktajai braukšanas maksai pilsētas maršrutā.

81. Pasažieru regulārajos autopārvadājumos rajona maršrutā tarifu aprēķina, reizinot maršruta viena kilometra pašizmaksu ar koeficientu k3 = 1,0-1,5 (braukšanas maksas atvieglojumu rādītājs), kas dalīts ar koeficientu k4 (autobusa noslogojuma rādītājs - vidējais pasažieru skaits).

82. Koeficientus k3 un k4 nosaka atļaujas izsniedzējs. Koeficientu k3 pārvadātājs aprēķina tāpat kā koeficientu k1, bet k4 - vidējo pasažieru skaitu autobusā dalot ar autobusa nobrauktajiem kilometriem.

83. Ņemot vērā rajona maršruta vai tā posmu specifiku, atļaujas izsniedzējs nosaka minimālo biļetes cenu par noteikta attāluma veikšanu, minimālo tarifa joslas (iecirkņa) lielumu (ne mazāku par trim kilometriem), braukšanas maksas noapaļošanas virzienu un soli. Braukšanas maksa par nepilnu tarifa iecirkni ir tāda pati kā par pilnu tarifa iecirkni.

84. Ja atļaujas izsniedzējs atļauj vienlaikus lietot šo noteikumu 78.1.apakšpunktā un 80.punktā minētās tarifu noteikšanas metodes, maksu par braucienu aprēķina, reizinot pasažiera brauciena attālumu tarifu, kas noteikts atbilstoši šo noteikumu 78.1.apakšpunktam, un pieskaita sākuma tarifu.

85. Pārvadātāji, kuri veic dažādu veidu pasažieru regulāros autopārvadājumus, pašizmaksu aprēķina katra veida pārvadājumam atsevišķi. Aprēķinus veic, izmantojot pārskata datus, izņemot izmaksu aprēķinu autobusu parka atjaunošanai. Ja autobusu parka vidējais vecums pārsniedz piecus gadus, izmaksas autobusu parka atjaunošanai aprēķina atbilstoši pašreizējai jauna autobusa cenai, ievērojot paredzamo piecu gadu nobraukumu un atskaitot faktiski aprēķināto autobusu nodilumu. Pārvadātājs, aprēķinot braukšanas maksu (tarifu), noslēguma fāzē pievieno noteikto (nepieciešamo) peļņu, kas nedrīkst būt mazāka par nodokļu maksājumiem.

86. Nosakot koeficientu k1, k2, k3 un k4 vērtības, ņem vērā iespējamo maršruta dotāciju līmeni un maršrutu sociālekonomisko lietderību.

87. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.septembri.