Risināmā jautājuma būtība

Jaunas naftas produktu rezervju izveides koncepcijas izstrāde ir pamatojama, aktualizējoties jautājumam par valsts naftas produktu rezervju nodrošinājumu enerģētiskās krīzes laikā, kā arī spēkā esošo valsts politikas plānošanas dokumentu neatbilstību reālajām valsts budžeta iespējām piešķirt līdzekļus naftas produktu rezervju valsts daļas izveidei.

Saglabājot 3,7 dienu naftas produktu rezervju valsts daļas nodrošinājumu, valsts līmenī netiek atrisināts jautājums par naftas produktu rezervēm 90 dienu patēriņa apjomā, tai skaitā saglabājas neatbilstība Padomes 2006.gada 24.jūlija Direktīvas 2006/67/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves, prasībām un pastāv risks, ka pret Latviju varētu ierosināt pārkāpuma procedūru un iesūdzēt Latviju Eiropas Kopienu tiesā.

Piedāvātie risinājuma varianti

Risinājuma 1.variants. Valsts veido rezervju pakalpojumu 54 dienām

Risinājuma 1.1.variants. Rezervju pakalpojums ("biļetes" princips) saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumu Nr.541 "Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība" 7.1. un 7.4.apakšpunktu

Risinājuma variants paredz, ka Ekonomikas ministrija pērk nevis naftas produktus, bet rezervju pakalpojumu 54 patēriņa dienām, ļaujot rezervju pakalpojuma sniedzējam brīvi (atbilstoši nepieciešamībai) rīkoties ar naftas produktiem (pārkraušana, transportēšana un citas darbības). Enerģētiskās krīzes situācijā rezervju uzglabāšanas pakalpojuma sniedzējs vai sniedzēji nodrošina valsti ar naftas produktiem nepieciešamajā apjomā, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp valsti (Ekonomikas ministrijas personā) un pakalpojuma sniedzēju vai sniedzējiem. Pakalpojuma sniedzējs tiek noskaidrots atklāta konkursa kārtībā.

Šajā risinājuma variantā tiek ievērota rezervju uzglabāšanas pakalpojuma attiecība, 75 % no nepieciešamā rezervju apjoma ļaujot uzglabāt Eiropas Savienības teritorijā, savukārt 25 % – Latvijas teritorijā.

Finansējums tiek piesaistīts katru gadu tikai no valsts budžeta līdzekļiem. Katru gadu nepieciešamā finansējuma apmēru nosaka iepriekšējā gada naftas produktu I un II kategorijas (benzīns un dīzeļdegviela) patēriņš.

Tā kā degvieleļļas rezervju apjomu pilnībā nodrošina komersanti, finansējuma piesaiste degvieleļļas rezervju pakalpojuma nodrošinājumam nav nepieciešama. Tomēr degvieleļļas rezervju apjomi kā informatīva rakstura informācija ir iekļauti risinājuma ietekmes uz valsts budžetu aprēķinā.

Šajā risinājuma variantā komersanti turpina uzglabāt naftas produktu rezerves 36 dienām saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumu Nr.541 "Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība" prasībām.

Risinājuma 1.2.variants. Rezervju pakalpojums ("biļetes" princips) saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumu Nr.541 "Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība" 7.1. un 7.4.apakšpunktu

Analogs 1.1.risinājuma variantam, taču 100 % no valsts daļā nepieciešamā rezervju apjoma 54 patēriņa dienām tiek uzglabāti Eiropas Savienības teritorijā, tai skaitā Latvijā, par cenu divi lati par tonnu mēnesī (prognozētā cena).

Risinājuma 2.variants. Rezervju komersantu daļas pieaugums

Komersantu daļa 90 dienas (67,5 dienu rezerves veidot atbilstoši "biļetes" principam, saglabājot faktiski esošās 22,5 dienu rezerves)

Izdarot nepieciešamos grozījumus enerģētikas nozari reglamentējošajos normatīvajos aktos, valsts naftas produktu rezervju izveide 90 patēriņa dienām tiek pilnībā nodota privātajam sektoram.

Risinājuma variants paredz 67,5 dienu rezervju apjomu veidot atbilstoši rezervju pakalpojuma "biļetes" principam, savukārt 22,5 dienu rezervju apjomu turpināt veidot līdzšinējās prakses ietvaros saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumu Nr.541 "Naftas produktu rezerves izveidošanas un uzglabāšanas kārtība" prasībām.

Piedāvātais variants paredz naftas produktu rezervju apjoma uzturēšanu sadalīt starp komersantiem Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs šādā attiecībā – 25 % Latvijas teritorijā un 75 % Eiropas Savienības teritorijā.

Īstenojot šo variantu, komersanti slēgs līgumus par naftas rezervju izveidi un uzglabāšanu Eiropas Savienības teritorijā. Papildu izmaksas komersanti kompensēs, paaugstinot degvielas mazumtirdzniecības cenu Latvijā.

Atkarībā no naftas rezervju uzglabāšanas pakalpojuma cenām Eiropas Savienības teritorijā ietekme uz degvielas mazumtirdzniecības cenu Latvijā prognozējama no 0,0036 līdz 0,01509 latiem par litru, kas vērtējama kā niecīga ietekme uz degvielas mazumtirdzniecības cenu.

Risinājuma 3.variants. Naftas rezervju nodevas ieviešana, rezervju uzturēšanas iestādes izveide (centrālā krājumu uzturēšanas struktūra)

Risinājuma 3.1.variants

Valsts (Ekonomikas ministrijas personā) no 2010.gada 1.septembra sāk pildīt naftas rezervju uzturēšanas iestādes funkcijas (Centrālā krājumu uzturēšanas struktūra (turpmāk – CKUS) saskaņā ar Padomes 2009.gada 14.septembra Direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves, 7.panta prasībām) un turpmāk katru gadu līdz 1.jūnijam izsludina atklātus konkursus katrai naftas produktu kategorijai par rezervju pakalpojuma ("biļetes" princips) un rezervju uzglabāšanas pakalpojuma (faktiskie naftas rezervju krājumi) sniegšanu 90 patēriņa dienām. Izsludinot atklātus iepirkuma konkursus, tiek plānots pretendentiem izvirzāmajās prasībās attiecībā uz piedāvāto rezervju pakalpojuma ("biļetes" princips) cenu iekļaut prasību ņemt vērā PLATTS biržas naftas cenu indeksus. Savukārt izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes situācijā valsts pieprasa un saņem naftas produktus nepieciešamo mērķu nodrošināšanai nepieciešamajā apjomā no tiem komersantiem, kuri saņēmuši tiesības nodrošināt rezervju pakalpojumu ("biļetes" princips) valsts naftas produktu rezervju izveidei. Šajā situācijā valsts no komersantiem pērk naftas produktus nepieciešamajā daudzumā par fiksētu pirmskrīzes cenu (tirgus cena) vai noteiktu cenu (tirgus cena), kas noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumu Nr.106 "Enerģijas lietotāju apgādes kārtība un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā" 25. un 26.punktā iekļautajām prasībām.

Par naftas produktu piegādes (transportēšanas) nosacījumu pilnīgu izpildi valsts enerģētiskās krīzes situācijā, tai skaitā izmaksu segšanu, būs atbildīgi komersanti, kas iegūs tiesības sniegt valstij rezervju pakalpojumu vai rezervju uzglabāšanas pakalpojumu valsts naftas produktu rezervju izveidei, savukārt valsts pildīs saistības, krīzes situācijā pērkot naftas produktus par fiksētu pirmskrīzes cenu vai noteiktu cenu saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Degvielas cenas iespējamais pieaugums – līdz 0,01 latam par litru.

Vidējā komersantu piedāvātā cena gan Latvijas teritorijā, gan ārpus tās ir 3,21 lats par tonnu mēnesī.

Šajā risinājuma variantā tiek ievērota rezervju uzglabāšanas pakalpojuma attiecība, līdz 75 % no nepieciešamā rezervju apjoma paredzot uzglabāt Eiropas Savienības teritorijā, savukārt vismaz 25 % – Latvijas teritorijā. Naftas produktu rezervju uzglabāšana vismaz 25 % apjomā Latvijas teritorijā ir obligāts nosacījums arī tajos gadījumos, ja piedāvātā cena uzglabāšanai Latvijā ir augstāka nekā piedāvātā cena Eiropas Savienības teritorijā. Ja konkursa rezultātā cenas piedāvājums uzglabāšanai Latvijas teritorijā ir zemāks nekā Eiropas Savienības teritorijā, uzglabāšanas apjoma ierobežojums nav paredzēts (iespējams uzglabāt Latvijā pat 100 % no nepieciešamā rezervju apjoma). Pamatojoties uz provizoriskās komersantu aptaujas rezultātiem, Ekonomikas ministrija prognozē, ka naftas produktu rezervju uzglabāšanas apjoms Latvijā var sasniegt 65 % (atbilstoši saņemtajiem komersantu provizoriskiem piedāvājumiem) un vairāk no kopējā nepieciešamā naftas rezervju apjoma, jo atsevišķi komersanti ir norādījuši, ka to uzglabāšanas kapacitāte ļauj Latvijas teritorijā uzglabāt naftas produktu rezerves, kas atbilst 100 % no kopējā nepieciešamā naftas rezervju apjoma.

Risinājuma variants paredz, ka komersanti no 2010.gada 1.septembra maksā naftas rezervju valsts nodevu par rezervju pakalpojuma izveidei nepieciešamo daudzumu (par naftas produktu rezervju apjomu 90 patēriņa dienām) un no iekasētajiem līdzekļiem Ekonomikas ministrija kā CKUS administrēs naftas rezervju pakalpojumu iegādi, uzturēšanu un pārdošanu visam nepieciešamajam rezervju apjomam. Likmes apmērs ir lielums, kas mainās katru gadu un ir tieši atkarīgs no kopējā naftas produktu patēriņa iepriekšējā gadā (12 mēneši).

Pienākums maksāt nodevu attiecināms tikai uz tiem komersantiem, kas šobrīd saskaņā ar normatīvo aktu prasībām veido naftas produktu rezerves.

Prognozējamie kopējie ieņēmumi valsts budžetā no naftas rezervju valsts nodevas ir 8 141 371,82 lati gadā. Nodevā iekasētie līdzekļi katru gadu tiek piešķirti konkursa izsludināšanai par rezervju pakalpojuma nodrošināšanu.

Lai īstenotu šo risinājuma variantu, no valsts budžeta sākotnēji ir nepieciešami finanšu līdzekļi rezervju uzturēšanas pakalpojuma izveidei tikai 2010.gadā. Sākotnējie rezervju uzturēšanas pakalpojuma izveides izdevumi tiks segti no naftas rezervju valsts nodevā iekasētajiem līdzekļiem. Turpmākajos gados valsts budžeta līdzekļi nebūs nepieciešami, jo rezervju uzturēšanas pakalpojuma izdevumi tiks segti no naftas rezervju valsts nodevā iekasētajiem līdzekļiem.

Risinājuma 3.2.variants

Analogs risinājuma 3.1.variantam, taču – 100 % nepieciešamā rezervju apjoma 90 patēriņa dienām tiek uzglabāti Eiropas Savienības teritorijā, tai skaitā Latvijā. Prognozētā cena ir divi lati par tonnu mēnesī, ņemot vērā Latvijas komersantu konkurenci ar Eiropas Savienības naftas produktu rezervju pakalpojumu piedāvātājiem.

Esošais un papildus nepieciešamais finansējums politikas koncepcijas atbalstāmā varianta īstenošanai

Tā kā 2010.gadā no valsts budžeta valsts naftas produktu rezervju izveidei finansējums nav piešķirts, taču atbalstāmais variants paredz no 2010.gada 1.septembra CKUS izveidi Ekonomikas ministrijas personā, plānots nepieciešamo finansējumu 1 356 895,30 latu apmērā 2010.gadā piesaistīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Turpmāk finansējums valsts naftas produktu rezervju izveidei tiks piesaistīts no valsts nodevā iekasētajiem līdzekļiem.