Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumus Nr. 312 "Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā".
Ministru kabineta noteikumi Nr.106

Rīgā 2002.gada 12.martā (prot. Nr.11 6.§)
Enerģijas lietotāju apgādes kārtība un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā
Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 64.panta pirmo daļu un 73.pantu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji tiek apgādāti ar enerģiju izsludinātas valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes laikā, un kārtību, kādā energoapgādes komersanti un komersanti, kuriem normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu (turpmāk — degvielas komersanti), izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā pārdod tiem piederošo kurināmo pēc Valsts enerģētiskās krīzes centra vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma.

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321)

2. Lēmuma projektu par valsts enerģētiskās krīzes līmeni sagatavo Valsts enerģētiskās krīzes centrs, bet par vietējās enerģētiskās krīzes līmeni — attiecīgās pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs. Attiecīgu lēmuma projektu sagatavo, ievērojot konkrētus energoapgādes apstākļus:

2.1. pirmā līmeņa enerģētiskā krīze — iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās par 7-12 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;

2.2. otrā līmeņa enerģētiskā krīze — iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās par 12-17 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;

2.3. trešā līmeņa enerģētiskā krīze — iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās vairāk nekā par 17 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa.

3. Valsts enerģētiskās krīzes centrs un pašvaldību enerģētiskās krīzes centri, ņemot vērā prognozējamo enerģētiskās krīzes ilgumu un enerģijas un kurināmā dažādošanas (aizstāšanas) iespējas, izvērtē, kurš enerģētiskās krīzes līmenis piemērojams attiecīgajai valsts vai vietējai enerģētiskajai krīzei.

II. Enerģijas lietotāju grupas

4. Enerģētiskās krīzes laikā enerģijas lietotāji dalās trijās enerģijas lietotāju grupās:

4.1. pirmā grupa — slimnīcas, neatliekamā medicīniskā palīdzība, Sabiedrības veselības aģentūra, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, centrālās valsts pārvaldes iestādes, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijas, energoapgādes komersantu objekti, dzelzceļš, lidostas, autoostas, ostas, brīvības atņemšanas iestādes (turpmāk — pirmās grupas enerģijas lietotāji);

4.2. otrā grupa — skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, ambulatorās ārst­niecības iestādes, pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotnes, sabiedriskais transports, pārtikas piegādes transports, rūpniecības objekti, kuru tehnoloģiskā procesa pārtraukšana var izraisīt nelaimes gadījumus, iekārtu bojājumus vai saražotās produkcijas bojāeju lielos apmēros, komersanti — valsts materiālo rezervju atbildīgie glabātāji, pirmajā grupā neiekļautās valsts un pašvaldību iestādes, mājsaimniecības (turpmāk — otrās grupas enerģijas lietotāji);

4.3. trešā grupa — enerģijas lietotāji, kuri nav iekļauti pirmajā un otrajā grupā (turpmāk — trešās grupas enerģijas lietotāji).

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321)

5. Sastādot šo noteikumu 9. un 14.punktā minētos sarakstus, ņem vērā tehniskās iespējas ierobežot konkrēta enerģijas lietotāja energoapgādi atkarībā no tīklu un sistēmu konfigurācijas un konkrētā objekta teritoriālā izvietojuma.

III. Enerģijas patēriņa ierobežojumi

6. Ja izsludināta pirmā līmeņa enerģētiskā krīze:

6.1. pirmās grupas enerģijas lietotājiem enerģijas patēriņš netiek ierobežots;

6.2. otrās un trešās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums ne vairāk kā 20 % apmērā no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa.

7. Ja izsludināta otrā līmeņa enerģētiskā krīze:

7.1. pirmās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums ne vairāk kā 20 % apmērā no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;

7.2. otrās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums ne vairāk kā 40 % apmērā no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;

7.3. trešās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums līdz 100 % apmēram no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa.

8. Ja izsludināta trešā līmeņa enerģētiskā krīze:

8.1. pirmās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums ne vairāk kā 40 % apmērā no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa, taču enerģijas apgādi nedrīkst pārtraukt, tādējādi nodrošinot šīs grupas enerģijas lietotāju pamatfunkciju izpildi;

8.2. otrās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums ne vairāk kā 80 % apmērā no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;

8.3. trešās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums līdz 100 % apmēram no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa.

IV. Gāzes un elektroenerģijas apgāde

9. Licencētie gāzes un elektroenerģijas sadales sistēmas operatori, ņemot vērā šo noteikumu 4.1. un 4.2.apakšpunktā minēto enerģijas lietotāju dalījumu un saskaņojot ar pašvaldībām, sastāda pirmās un otrās grupas enerģijas lietotāju sarakstus enerģijas apgādes ierobežošanai (turpmāk arī — enerģijas lietotāju saraksti) un izstrādā elektroenerģijas un gāzes apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību gadījumam, ja tiek izsludināta enerģētiskā krīze. Minētos dokumentus iesniedz Ekonomikas ministrijā. Ekonomikas ministrija tos sagatavo apstiprināšanai Ministru kabinetā.

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321)

10. Enerģijas lietotāju sarakstā atsevišķā grupā norādāmi tie enerģijas lietotāji, kuru īpašumā ir elektroenerģijas ražošanas rezerves avoti ar jaudu virs 200 kW.

11. Katru gadu līdz 1.septembrim licencētie gāzes un elektroenerģijas sadales sistēmu operatori pārskata un, ja nepieciešams, sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijā priekšlikumus par precizējumiem enerģijas lietotāju sarakstā un elektroenerģijas un gāzes apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtībā.

(MK 25.04.2006. noteikumu Nr.321 redakcijā)

12. Tehniskos pasākumus elektroenerģijas un gāzes apgādes ierobežošanai vai pārtraukšanai veic licencēts gāzes un elektroenerģijas sadales sistēmas operators tā licences darbības zonā.

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321)

V. Siltumapgāde

13. Siltumenerģijas apgādē var izsludināt tikai vietējo enerģētisko krīzi.

14. Licencētie siltumapgādes komersanti, ņemot vērā šo noteikumu 4.1. un 4.2.apakšpunktā minēto dalījumu un saskaņojot ar pašvaldību, sastāda pirmās un otrās grupas siltumenerģijas lietotāju sarakstus siltumenerģijas apgādes ierobežošanai un izstrādā siltumenerģijas apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību gadījumam, ja tiek izsludināta enerģētiskā krīze. Minētos dokumentus iesniedz apstiprināšanai pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tie nodrošina siltumapgādi.

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321)

15. Siltumenerģijas lietotāju sarakstā atsevišķā grupā norādāmi tie enerģijas lietotāji, kuru īpašumā ir siltumenerģijas ražošanas rezerves avoti ar jaudu virs 300 kW.

16. Katru gadu līdz 1.septembrim licencētie siltumapgādes komersanti pārskata un, ja nepieciešams, precizē siltumenerģijas lietotāju sarakstus un siltumapgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību, kā arī iesniedz precizētos dokumentus apstiprināšanai pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tie nodrošina siltumapgādi.

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321)

17. Pašvaldība izskata un katru gadu līdz 1.oktobrim apstiprina siltumenerģijas lietotāju sarakstus un siltumenerģijas apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību gadījumam, ja tiek izsludināta vietējā enerģētiskā krīze.

18. Šo noteikumu 17.punktā minētie pašvaldības apstiprinātie dokumenti pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas ir saistoši attiecīgās pašvaldības enerģētiskās krīzes centram.

19. Ja izsludināta vietējā enerģētiskā krīze, tehniskos pasākumus centralizētās siltumapgādes ierobežošanai vai pārtraukšanai veic attiecīgajā teritorijā licencētais siltumapgādes komersants.

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321)

VI. Energoapgādes komersantu kurināmā drošības rezervju un naftas produktu drošības rezervju izmantošanas kārtība

(Nodaļas nosaukums MK 05.10.2010. noteikumu Nr.929 redakcijā)

20. Vietējās enerģētiskās krīzes laikā lēmuma projektu par siltumapgādes komersantu kurināmā drošības rezervju izmantošanu sagatavo attiecīgās pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs.

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321)

21. Ņemot vērā enerģētiskās krīzes līmeni, energoapgādes komersants informē pašvaldību vai ekonomikas ministru par nepieciešamību izmantot kurināmā drošības rezerves un naftas produktu drošības rezerves un pamato izmantošanas nepieciešamību.

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321; MK 05.10.2010. noteikumiem Nr.929)

22. Pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs un Valsts enerģētiskās krīzes centrs enerģētiskās krīzes laikā, ņemot vērā konkrētos krīzes apstākļus, sagatavo lēmuma projektu par kurināmā drošības rezerves un naftas produktu drošības rezerves izmantošanas veidu noteikšanu energoapgādes komersantiem:

22.1. operatīvi aizstāt vienu kurināmā veidu ar citu;

22.2. atļaut energoapgādes komersantam sākt licencē noteiktās kurināmā drošības rezerves un naftas produktu drošības rezerves izmantošanu;

22.3. samazināt kurināmā patēriņu;

22.4. pārtraukt izmantot konkrētu kurināmo;

22.5. pārdot noteiktu daudzumu kurināmā no licencē noteiktā kurināmā drošības rezerves apjoma Valsts enerģētiskās krīzes centra norādītajiem energoapgādes komersantiem;

22.6. atļaut pārvietot naftas produktus (degvielu) no naftas produktu (degvielas) drošības rezerves uzglabāšanas vietas tieši uz izsludinātās valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes vietu.

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321; MK 05.10.2010. noteikumiem Nr.929; MK 01.02.2011. noteikumiem Nr.108)

22.1 Ja valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes laikā nepieciešams izmantot naftas produktu (degvielas) drošības rezerves un pārvietot naftas produktus (degvielu) uz licencētām degvielas mazumtirdzniecības vietām, Pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs vai Valsts enerģētiskās krīzes centrs sagatavo lēmumu atļaut komersantiem, kas uzglabā naftas produktu (degvielas) drošības rezerves, piegādāt naftas produktus (degvielu) no to uzglabāšanas vietas tieši uz tām licencētām degvielas mazumtirdzniecības vietām, kas atrodas pēc iespējas tuvāk enerģētiskās krīzes vietai.

(MK 01.02.2011. noteikumu Nr.108 redakcijā)

VII. Kurināmā un naftas produktu drošības rezervju pārdošana

(Nodaļas nosaukums MK 05.10.2010. noteikumu Nr.929 redakcijā)

23. Lēmuma projektu par energoapgādes un degvielas komersantiem piederošā kurināmā (arī rezervju un naftas produktu drošības rezervju) pārdošanu valsts enerģētiskās krīzes laikā sagatavo Valsts enerģētiskās krīzes centrs, pamatojoties uz tiesību aktu, ar kuru izsludināta valsts enerģētiskā krīze.

(MK 05.10.2010. noteikumu Nr.929 redakcijā)

24. Ja izsludināta enerģētiskā krīze, Valsts enerģētiskās krīzes centrs var sagatavot lēmuma projektu par pienākumu energoapgādes un degvielas komersantiem veikt šādas darbības ar tiem piederošo kurināmo:

24.1. pārdot brīvā apgrozījumā;

24.2. pārdot par fiksētu pirmskrīzes cenu;

24.3. pārdot par noteiktu cenu;

24.4. pārdot iepirkšanas zīmes uzrādītājam par noteiktu cenu;

24.5. pārdot Valsts enerģētiskās krīzes centra norādītajai juridiskajai personai.

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321)

25. Lēmuma projektu par pienākumu energoapgādes un degvielas komersantiem pārdot tiem piederošo kurināmo par noteiktu cenu vai fiksētu pirmskrīzes cenu Valsts enerģētiskās krīzes centrs sagatavo tikai tad, ja tirgus cenas pieaugums var būtiski ietekmēt valsts ekonomisko stabilitāti. Lēmumu par fiksētās pirmskrīzes cenas piemērošanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321)

26. Lēmuma projektu par pienākumu energoapgādes un degvielas komersantiem pārdot tiem piederošo kurināmo par fiksētu pirmskrīzes cenu Valsts enerģētiskās krīzes centrs sagatavo, pamatojoties uz attiecīgā veida naftas produkta vidējo tirgus cenu iepriekšējā kalendāra mēnesī pirms brīža, kad par iespējamo krīzi kļuva zināms tādā veidā, ka tas varēja ietekmēt attiecīgā naftas produkta kurināmā (naftas produkta) tirgus cenu.

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321)

27. Iepirkšanas zīme ir noteiktai juridiskai vai fiziskai personai izsniegts Valsts enerģētiskās krīzes centra dokuments, kas nodrošina iespēju nopirkt noteiktu kurināmā (naftas produktu) daudzumu valsts enerģētiskās krīzes laikā.

28. Pārdodot kurināmo, Valsts enerģētiskās krīzes centra norādītā juridiskā persona un energoapgādes vai degvielas komersants noformē rezervju un naftas produktu drošības rezervju pārdošanas aktu, kurā norāda:

28.1. tiesību aktu, ar kuru izsludināta valsts enerģētiskā krīze, un lēmumu par kurināmā pārdošanu;

28.2. energoapgādes komersanta vai degvielas komersanta — pārdevēja — nosaukumu un licences numuru;

28.3. pārdošanai paredzētā kurināmā veidu un daudzumu;

28.4. atbildīgās personas;

28.5. tās juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistra reģistros, kurai tiek pārdots noteikts daudzums kurināmā;

28.6. lēmuma izpildes termiņu;

28.7. kārtību, kādā veicama samaksa par pārdoto kurināmo;

28.8. citus apstākļus, kas ir būtiski katrā konkrētajā gadījumā.

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321; MK 05.10.2010. noteikumiem Nr.929)

29. Energoapgādes vai degvielas komersants sešu mēnešu laikā pēc enerģētiskās krīzes atcelšanas var iesniegt vispārējā kārtībā prasību tiesā attiecībā uz lēmumu par noteikto cenu vai fiksēto pirmskrīzes cenu.

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321)

VIII. Noslēguma jautājumi

30. Līdz Valsts enerģētiskās krīzes centra izveidošanai tā funkciju izpildi nodrošina Ekonomikas ministrija, bet pašvaldību enerģētiskās krīzes centru funkciju izpildi nodrošina pilsētas un rajona pašvaldības.

31. Licencētie gāzes un elektroenerģijas sadales sistēmas operatori sagatavo šo noteikumu 9.punktā minētos enerģijas lietotāju sarakstus un apgādes kārtību un līdz 2002.gada 15.augustam iesniedz minētos dokumentus ekonomikas ministram.

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321)

32. Ekonomikas ministrs apstiprina šo noteikumu 9.punktā minētos enerģijas lietotāju sarakstus un apgādes kārtību.

(Grozīts ar MK 05.10.2010. noteikumiem Nr.929)

33. Licencētie siltumapgādes komersanti sagatavo šo noteikumu 14.punktā minētos siltumenerģijas lietotāju sarakstus un apgādes kārtību un līdz 2002.gada 15.augustam iesniedz minētos dokumentus apstiprināšanai pašvaldībā.

(Grozīts ar MK 25.04.2006. noteikumiem Nr.321)

Ministru prezidents A.Bērziņš

Ekonomikas ministrs A.Kalvītis
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 106Pieņemts: 12.03.2002.Stājas spēkā: 16.03.2002.Zaudē spēku: 06.05.2011.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 42 (2617), 15.03.2002.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
60106
{"selected":{"value":"12.02.2011","content":"<font class='s-1'>12.02.2011.-05.05.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"12.02.2011","iso_value":"2011\/02\/12","content":"<font class='s-1'>12.02.2011.-05.05.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.10.2010","iso_value":"2010\/10\/09","content":"<font class='s-1'>09.10.2010.-11.02.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.04.2006","iso_value":"2006\/04\/29","content":"<font class='s-1'>29.04.2006.-08.10.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.03.2002","iso_value":"2002\/03\/16","content":"<font class='s-1'>16.03.2002.-28.04.2006.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
12.02.2011
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva