1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā sagatavo sākotnējās (ex-ante) ietekmes novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija), anotācijas veidlapu un ietekmes izvērtējuma objektus (anotācijas sadaļas), kā arī anotācijas sadaļu izvērtēšanā iesaistīto ministriju, Valsts kancelejas un Ministru prezidenta padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu (turpmāk – ministrija) kompetenci.

2. Tiesību akta projekta (turpmāk – projekts) sākotnējās ietekmes izvērtēšanas mērķis ir apzināt sekas un ietekmi, ko radīs projekts. Projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanu veic, ievērojot šādus principus – laicīgums, sistēmiskums, vispusīgums, samērīgums, objektivitāte, uz pierādījumiem balstīta lēmumu pieņemšana, izmaksu un ieguvumu samērojamība.

3. Anotācijas uzdevums ir informēt lēmuma pieņēmējus un ieinteresētās puses par sekām un ietekmi, ko radīs projekts. Anotācijā atspoguļo projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas rezultātus, kā arī ietver informāciju par sabiedrības līdzdalību projekta izstrādē un šīs līdzdalības rezultātiem. Projekta izstrādātājs, organizējot sabiedrības līdzdalību projekta izstrādē, ievēro normatīvos aktus par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā.

4. Izvērtējot projekta sākotnējo ietekmi, vērtē projekta:

4.1. izstrādes mērķi un nepieciešamību, tajā skaitā raksturojot iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi;

4.2. efektivitāti mērķa sasniegšanā, tajā skaitā raksturojot iespējamās alternatīvas, kas paredz cita veida vai zemāka līmeņa tiesiskā regulējuma izstrādi;

4.3. prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana;

4.4. ietekmi uz makroekonomisko vidi;

4.5. ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi;

4.6. ietekmi uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām (gan attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan attiecībā uz fiziskām personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan attiecībā uz budžeta finansētām institūcijām (turpmāk – institūcijas));

4.7. sociālo ietekmi;

4.8. ietekmi uz vidi;

4.9. fiskālo ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem;

4.10. ietekmi uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām;

4.11. ietekmi uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem;

4.12. izpildes nodrošināšanu;

4.13. ietekmi uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmām un ar to saistīto papildu finansējumu, kas nepieciešams izmaiņu nodrošināšanai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmās;

4.14. ietekmi uz veselību, iekļaujot informāciju par to, vai tiesiskais regulējums:

4.14.1. ietekmēs (saglabās, uzlabos un atjaunos) vai neietekmēs cilvēku veselību;

4.14.2. nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas veselības jomā;

4.14.3. radīs jaunas tiesības un uzliks jaunus pienākumus veselības jomā.

(Grozīts ar MK 21.12.2010. instrukciju Nr. 18; MK 30.04.2013. instrukciju Nr. 3; MK 20.06.2017. instrukciju Nr. 4; 4.13. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

4.¹ Ja ar projektu pieņem un apstiprina starptautisku līgumu vai starptautiska līguma projektu, anotācijā papildus norāda arī informāciju par starptautiskā līguma vai starptautiskā līguma projekta mērķi un būtību.

(MK 21.12.2010. instrukcijas Nr.18 redakcijā)

5. Projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas rezultātus, kā arī informāciju par projekta izstrādes procesu un projekta izpildes nodrošināšanu norāda anotācijas sadaļās atbilstoši anotācijas veidlapai (pielikums).

5.¹ Projekta anotācijas kopsavilkumā norāda projekta mērķi, risinājumu un projekta spēkā stāšanās laiku (nepārsniedzot 500 zīmes bez atstarpēm). Anotācijas kopsavilkumu neaizpilda Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 73. un 73.¹ punktā minētajiem projektiem un projektiem, kuru anotācijas I sadaļas 2. punkts nepārsniedz divas lapaspuses.

(MK 20.06.2017. instrukcijas Nr. 4 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

6. Ja projekts neskar nevienu aspektu, kas norādīts attiecīgajā anotācijas sadaļā (izņemot I sadaļu, kura aizpildāma visiem tiesību aktu projektiem), anotācijā norāda tikai attiecīgās sadaļas nosaukumu (virsrakstu) un papildus izveidotajā rindā (zem nosaukuma rindas) ieraksta "Projekts šo jomu neskar" vai citu jautājumam atbilstošu informāciju, piemēram:

(MK 20.06.2017. instrukcijas Nr. 4 redakcijā)

7. Ja tas nepieciešams projekta apjoma dēļ, projekta izstrādātājs aizpilda anotāciju par atsevišķiem projektā skarto jautājumu blokiem. Nepieciešamību šādi aizpildīt anotāciju sākotnēji norāda I sadaļas 2.punktā ("Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība"). Šādā gadījumā katrā anotācijas sadaļas punktā norāda informāciju par projektā skarto jautājumu bloku, uz kuru tā attiecināma.

(Grozīts ar MK 30.04.2013. instrukciju Nr.3)

8. Ja projekts neskar kādu no aspektiem, ko paredzēts atspoguļot anotācijas sadaļā, attiecīgajā ailē ieraksta "Projekts šo jomu neskar" vai citu jautājumam atbilstošu informāciju. Šāds ieraksts izdarāms katrā attiecīgajā ailē (izņemot katras sadaļas pēdējo punktu "Cita informācija").

(Grozīts ar MK 21.12.2010. instrukciju Nr.18)

9. Projekta izstrādātājs anotācijas katras sadaļas pēdējā punktā ("Cita informācija") norāda papildu ziņas, lai pilnīgāk raksturotu projekta paredzamo ietekmi. Ja šādas informācijas nav, ieraksta "Nav".

10. Ietverot anotācijā datus vai informāciju, kas atspoguļo jau veiktu pētījumu vai analīzes secinājumus, pievieno atsauci uz informācijas ieguves avotu un, ja nepieciešams, norāda, kur ir iespējams pilnībā iepazīties ar attiecīgo pētījumu vai datiem. Atsaucoties uz valsts pasūtītiem pētījumiem, norāda atsauci uz Ministru kabineta mājaslapā internetā pētījumu datubāzē (http://petijumi.mk.gov.lv/ui/) ievietoto pētījumu.

11. Aizpildot anotācijas veidlapu un ietverot tajā skaidrojumu par projektu un informāciju par projektā paredzētajām prasībām, ja iespējams, norāda arī atbilstošo projekta panta, daļas, punkta vai apakšpunkta numuru.

11.¹ Ja saistībā ar projektu nepieciešams izdarīt grozījumus arī citos hierarhiski tāda paša līmeņa tiesību aktos, ministrija var sagatavot apvienoto anotāciju vairākiem tiesību aktiem (izņemot likumprojektus), ja tiem ir vienāds pamatojums.

(MK 20.06.2017. instrukcijas Nr. 4 redakcijā)

11.² Apvienotās anotācijas nosaukumā atspoguļo īsu un precīzu tiesību aktā ietverto tiesību normu saturu (piemēram, par attiecīgās iestādes nosaukuma maiņu).

(MK 20.06.2017. instrukcijas Nr. 4 redakcijā)

12. Ministrija, sniedzot atzinumu par projektu, analizē arī projektam pievienotajā anotācijā norādīto informāciju. Atbildība par anotācijā norādītās informācijas izvērtēšanu:

12.1. Valsts kanceleja – sākotnējās ietekmes novērtējums kopumā;

12.2. Ārlietu ministrija – anotācijas V sadaļas 2.punkts ("Citas starptautiskās saistības") un V sadaļas 2.tabula ("Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei");

12.3. Finanšu ministrija – anotācijas III sadaļa ("Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem");

12.4. (svītrots no 01.01.2011. ar MK 21.12.2010. instrukciju Nr.18, sk. grozījumu 2.punktu);

12.5. Tieslietu ministrija – anotācijas I sadaļas 1.punkts ("Pamatojums") un 2.punkts ("Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība"), IV sadaļa ("Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu") un V sadaļa ("Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām"), kā arī VII sadaļas 2.punkts ("Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem");

12.6. cita ministrija vai Ministru prezidenta padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde atbilstoši tās kompetencei ir tiesīga izteikt iebildumus un priekšlikumus par jebkuru anotācijas sadaļu un tajā norādīto informāciju.

(Grozīts ar MK 21.12.2010. instrukciju Nr.18; MK 30.04.2013. instrukciju Nr.3)

13. Anotācijas I sadaļas 1.punktā ("Pamatojums") norāda atsauci uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, attīstības plānošanas dokumentiem vai tiesību aktiem, no kuriem izriet nepieciešamība izstrādāt projektu vai kuru īstenošanu veicinās projekts.

14. Anotācijas I sadaļas 2.punktā ("Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība") raksturo pašreizējo situāciju jomā, uz ko attiecināms projekts:

14.1. raksturo problēmu, kuras risināšanai nepieciešama projekta izstrāde. Problēmas identificēšanai un raksturošanai pēc iespējas izmanto uz pierādījumiem balstītus faktus, kas raksturo risināmo problēmu un attiecīgo politikas jomu (ja attiecināms), norāda informāciju par iepriekš veiktajiem politikas ietekmes novērtējumiem (sākotnējiem, starpposma un gala novērtējumiem) vai cita veida pētījumiem, ietverot pārskatu par šo ietekmes novērtējumu vai pētījumu galvenajiem secinājumiem, ieteiktajiem risinājumiem un turpmāko rīcību;

14.2. norāda pastāvošo tiesisko regulējumu un skaidro tā būtību, kā arī raksturo pastāvošā tiesiskā regulējuma nepilnības. Ja attiecībā uz norādīto problēmu nepastāv tiesiskais regulējums, tad skaidro, kādas sekas rada tiesiskā regulējuma neesība;

14.3. norāda informāciju par projekta izdošanas mērķi (sasaistot to ar informāciju par esošo situāciju) un aprakstošu informāciju par projekta būtību (necitējot projektā ietvertās normas), raksturo pastāvošā tiesiskā regulējuma nepilnības un skaidro, kā tiesiskā regulējuma izmaiņas risinās norādīto problēmu vai atrisinās to pilnībā;

14.4. norāda paredzēto pakalpojumu nosaukumus, ja projekts paredz ieviest jaunus pakalpojumus vai jaunas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas vai pilnveidot esošās, kā arī to, vai pakalpojums tiks sniegts elektroniski (ja pakalpojums nav pieejams elektroniski, vai ir plānots veidot elektronisku kanālu), kādas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas plānots izveidot vai pilnveidot.

(MK 30.04.2013. instrukcijas Nr. 3 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.06.2017. instrukciju Nr. 4; 14.4. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

15. (Svītrots ar MK 30.04.2013. instrukciju Nr.3)

16. (Svītrots ar MK 30.04.2013. instrukciju Nr.3)

17. Anotācijas I sadaļas 3.punktā ("Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības") norāda projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un publiskas personas kapitālsabiedrības. Ja projekta izstrādei tikusi organizēta darba grupa, kuras sastāvā iekļauti citu institūciju pārstāvji, norāda arī darba grupas statusu (formāla vai neformāla), izveides datumu un izveides pamatojumu (ja tāds ir).

(MK 30.04.2013. instrukcijas Nr. 3 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.06.2017. instrukciju Nr. 4; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

18. (Svītrots ar MK 30.04.2013. instrukciju Nr.3)

19. Ja, apstiprinot projektu, pēc noteikta laika paredzēts veikt šā tiesību akta (vai kādas tā daļas) ietekmes pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējumu, I sadaļas 4. punktā ("Cita informācija") norāda ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņu un, ja iespējams, darbības rezultātus, kas atspoguļotu šā tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšanu.

(MK 20.06.2017. instrukcijas Nr. 4 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

(Nodaļas nosaukums MK 30.04.2013. instrukcijas Nr.3 redakcijā)

20. Anotācijas II sadaļas 1.punktā ("Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt") norāda visas sabiedrības mērķgrupas, uz kurām attiecināms projekta tiesiskais regulējums tiešā un netiešā veidā, t.i., kuru tiesības, pienākumus, finanses vai iespējas projekts ietekmē vai varētu ietekmēt. Ar sabiedrības mērķgrupu saprot jebkuru fizisku vai juridisku personu grupu (tai skaitā valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātos), kuru skar projektā paredzētais regulējums.

(MK 30.04.2013. instrukcijas Nr.3 redakcijā)

21. (Svītrots ar MK 30.04.2013. instrukciju Nr.3)

22. Anotācijas II sadaļas 2.punktā ("Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu") norāda:

22.1. kāda būs projekta tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un sabiedrības mērķgrupām, īpaši norādot, kāda būs ietekme:

22.1.1. uz uzņēmējdarbības vidi un maziem, vidējiem uzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un jaunuzņēmumiem;

22.1.2. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem mikrolīmenī vai makrolīmenī;

22.1.3. uz konkurenci;

22.1.4. uz vidi;

22.1.5. uz veselību;

22.1.6. uz nevalstiskajām organizācijām;

22.2. projekta tiesiskā regulējuma paredzamo ietekmi uz administratīvo slogu:

22.2.1. ja administratīvais slogs nemainās, norāda, ka sabiedrības grupām un institūcijām projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības;

22.2.2. ja administratīvais slogs samazinās, norāda, kādām sabiedrības grupām un institūcijām administratīvais slogs tiek samazināts, konkretizējot ieguvumus;

22.2.3. ja administratīvais slogs palielinās, norāda, kādām sabiedrības grupām un institūcijām administratīvais slogs tiek palielināts, konkretizējot izmaiņas.

(MK 30.04.2013. instrukcijas Nr. 3 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.06.2017. instrukciju Nr. 4; 22.1. apakšpunkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

23. (Svītrots ar MK 30.04.2013. instrukciju Nr.3)

24. Ja projektā ietvertajam tiesiskajam regulējumam ir ietekme uz administratīvajām izmaksām (naudas izteiksmē), anotācijas II sadaļas 3.punktā ("Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums") norāda projekta radīto administratīvo izmaksu (izmaksas, ko rada informācijas sniegšanas vai uzglabāšanas pienākumi) novērtējumu, kas iegūts, izmantojot šādu formulu:

C – informācijas sniegšanas pienākuma radītās izmaksas jeb administratīvās izmaksas;

f – finanšu līdzekļu apjoms, kas nepieciešams, lai nodrošinātu projektā paredzētā informācijas sniegšanas pienākuma izpildi (stundas samaksas likme, ieskaitot virsstundas vai stundas limitu ārējo pakalpojumu sniedzējiem, ja tādi ir);

l – laika patēriņš, kas nepieciešams, lai sagatavotu informāciju, kuras sniegšanu paredz projekts;

n – subjektu skaits, uz ko attiecas projektā paredzētās informācijas sniegšanas prasības;

b – cik bieži gada laikā projekts paredz informācijas sniegšanu.

(MK 30.04.2013. instrukcijas Nr.3 redakcijā)

25. Anotācijas II sadaļas 3.punktā ("Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums") norāda administratīvo izmaksu novērtējumu, ja administratīvās izmaksas (naudas izteiksmē) gada laikā mērķgrupai, ko veido fiziskas personas, pārsniedz 200 euro, bet mērķgrupai, kuru veido juridiskas personas, – 2000 euro. Administratīvo izmaksu novērtējumu valsts pārvaldes institūcijai aprēķina, ņemot vērā izmaksas, ko tiesiskais regulējums rada saistībā ar informācijas pieņemšanas, apstrādes vai uzglabāšanas pienākumiem, un norāda anotācijas II sadaļas 3.punktā ("Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums").

(MK 30.04.2013. instrukcijas Nr.3 redakcijā, kas grozīta ar MK 17.12.2013. instrukciju Nr.18)

25.¹ Anotācijas II sadaļas 4. punktā ("Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums") norāda izmaksas, kas fiziskai personai vai juridiskai personai rodas, lai nodrošinātu projektā ietverto atbilstības prasību izpildi. Atbilstības prasības ir prasības, kas ietvertas tiesiskajā regulējumā un kuru izpildes rezultātā fiziskām personām vai juridiskām personām rodas izmaksas (atbilstības izmaksas neietver iemaksas valsts budžetā, nodokļus, nodevas vai maksas pakalpojumus). Atbilstības izmaksas aprēķina, reizinot to juridisko vai fizisko personu skaitu (vai vienību skaitu, uz kurām attiecas izmaiņas), kurām šīs izmaksas rodas, ar izmaksām, kas rodas vienai personai (vai vienai vienībai).

(MK 20.06.2017. instrukcijas Nr. 4 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

26. Anotācijas II sadaļai pievieno specifiskus ietekmes novērtējuma ziņojumus (ja ir veikti specifiski ietekmes novērtējumi), kas detalizētāk raksturo projekta ietekmi uz makroekonomisko vidi (eksports, imports, IKP, inflācija, investīciju piesaiste), uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, konkurenci, patērētāju tiesībām, inovācijām, energoresursiem, ilgtspējīgu attīstību, vidi, veselību un sociālo situāciju.

27. Projekta īstenošana var radīt šādu finansiālo (fiskālo) ietekmi uz valsts budžetu, pašvaldību budžetiem un speciālajiem budžetiem (turpmāk – budžets):

27.1. samazināt vai palielināt ieņēmumu daļu;

27.2. samazināt vai palielināt izdevumu daļu;

27.3. ietekmēt gan ieņēmumu daļu, gan izdevumu daļu.

28. Anotācijas III sadaļā norāda finansiālās ietekmi prognozi uz budžetu kopumā un, ja iespējams, nodala ieņēmumu un izdevumu izmaiņas atsevišķās institūcijās (tajā skaitā tiešās pārvaldes iestādēs vai pašvaldībās), kuras nodrošina vai nākotnē nodrošinās projekta ieviešanu.

29. Anotācijas III sadaļā norāda līdzekļus:

29.1. kas projekta īstenošanai paredzēti kārtējā saimnieciskā gada (turpmāk – n-gads) budžetā;

29.2. kas projekta īstenošanai paredzēti vidēja termiņa budžeta ietvarā n+1 un n+2 gadā;

29.3. kas projekta īstenošanai nepieciešami papildus šīs instrukcijas 29.1. apakšpunktā norādītajiem līdzekļiem n-gadā vai 29.2. apakšpunktā norādītajiem līdzekļiem vidējā termiņā n+1, n+2 un n+3 gadā;

29.4. kas raksturo projekta pieņemšanas rezultātā plānoto budžeta ieņēmumu palielinājumu vai samazinājumu n-gadā un n+1, n+2 un n+3 gadā.

(MK 20.06.2017. instrukcijas Nr. 4 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

30. Projekta ietekmi uz budžetu izvērtē šādā secībā:

30.1. identificē projekta īstenošanai n-gada budžetā paredzētos līdzekļus;

30.2. vērtē, vai projekta īstenošana rada izmaiņas budžeta ieņēmumos un izdevumos n-gadā;

30.3. identificē projekta īstenošanai n+1 un n+2 gadā vidēja termiņa budžeta ietvarā paredzētos līdzekļus;

30.4. vērtē, vai projekta īstenošana radīs izmaiņas budžeta ieņēmumos un izdevumos n+1, n+2 un n+3 gadā.

(Grozīts ar MK 20.06.2017. instrukciju Nr. 4; 30.3. apakšpunkta jaunā redakcija un 30.4. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

31. Projekta ietekmi uz budžetu raksturo, atsevišķi norādot:

31.1. ietekmi uz pašvaldības budžetu;

31.2. ietekmi uz valsts pamatbudžetu, tai skaitā ietekmi uz iestāžu ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem;

31.3. ietekmi uz valsts speciālo budžetu.

32. Aizpildot anotācijas III sadaļu, n-gada vietā norāda konkrēto projekta izstrādes gadu, bet nākamo n+1, n+2, n+3 gadu vietā norāda attiecīgi nākamos trīs gadus.

33. Anotācijas III sadaļā ar "X" apzīmētos tabulas laukus neaizpilda. Ja projekts neietekmē atsevišķus finanšu ietekmes rādītājus (ieņēmumus, izdevumus vai līdzekļus papildu izdevumu finansēšanai), tad attiecīgajos laukos ieraksta "0". Ja tiesību akta projektam ir ietekme uz budžetu, bet objektīvu iemeslu dēļ tā nav aprēķināma vai ir aprēķināma ļoti aptuveni, attiecīgajos laukos ieraksta "nav precīzi aprēķināms" un anotācijas III sadaļas 8. punktā sniedz skaidrojumu, kādēļ aprēķinus nav iespējams veikt un kādas ir sagaidāmās izmaiņu tendences (kuras pozīcijas (ieņēmumus un izdevumus valsts budžetā vai pašvaldību budžetos) un kādā virzienā (pieaugs, samazināsies) projekts ietekmēs).

(Grozīts ar MK 21.12.2010. instrukciju Nr. 18; MK 20.06.2017. instrukciju Nr. 4; grozījums punktā stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

34. Anotācijas III sadaļas aili "n-tais gads" aizpilda:

34.1. ailē "Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" norādot n-gada budžetā paredzētos izdevumus un plānotos ieņēmumus saskaņā ar likumu par valsts budžetu n-gadam;

34.2. ailē "Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam" norāda šādos izņēmuma gadījumos radušās neparedzētās novirzes no likumā par valsts budžetu n-gadam plānotajiem ieņēmumiem un izdevumiem:

34.2.1. ja projekts paredz izmaiņas spēkā esošajās maksās par publiskajiem pakalpojumiem, nodokļu vai nenodokļu maksājumu likmēs vai citos normatīvajos aktos noteikto maksājumu apmēros, samazinot vai palielinot plānotos valsts budžeta ieņēmumus;

34.2.2. ja projektā paredzēto pasākumu īstenošanai paredzēts piešķirt līdzekļus no citām budžeta programmām vai apakšprogrammām, kā arī citiem finanšu avotiem.

35. Anotācijas III sadaļas aili "Turpmākie trīs gadi" aizpilda, norādot:

35.1. ailē "Saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" n+1 un n+2 gadā vidēja termiņa budžeta ietvarā paredzētos izdevumus un plānotos ieņēmumus saskaņā ar likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru n+1 un n+2 gadam;

35.2. ailē "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+1 gadam" un "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+2 gadam" katrā gadā kopējās izdevumu izmaiņas salīdzinājumā ar ailē "Saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" n+1 un n+2 gadā norādīto;

35.3. ailē "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+2 gadam" n+3 gadā kopējās ieņēmumu izmaiņas salīdzinājumā ar ailē "Saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" n+2 gadā norādīto;

35.4. ailē "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+1 gadam" un "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+2 gadam" katrā gadā kopējās ieņēmumu izmaiņas salīdzinājumā ar ailē "Saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" n+1 un n+2 gadā norādīto;

35.5. ailē "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+2 gadam" n+3 gadā kopējās izdevumu izmaiņas salīdzinājumā ar ailē "Saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" n+2 gadā norādīto.

(MK 20.06.2017. instrukcijas Nr. 4 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

36. Valsts budžeta likumprojekta anotācijas III sadaļas ailē "Turpmākie trīs gadi" (n+1) norāda budžeta projekta kopsavilkuma datus. Valsts budžeta likumprojekta anotācijā kārtējam gadam iekļauj tikai būtiskāko informāciju par likumprojekta saturu, detalizētu informāciju sniedzot budžeta paskaidrojumos.

(Grozīts ar MK 21.12.2010. instrukciju Nr.18)

37. Anotācijas III sadaļas 1. punktā ("Budžeta ieņēmumi") norāda paredzēto ieņēmumu apjomu n-gadā (aile "Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam") un paredzēto ieņēmumu apjomu n+1 un n+2 gadā (aile "Saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru"), kā arī izmaiņas ieņēmumu apjomā n-gadā (aile "Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam") un izmaiņas ieņēmumu apjomā n+1, n+2, n+3 gadā (aile "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+1 gadam", "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+2 gadam"), kuras, īstenojot projektu, rodas budžeta nodokļu, nenodokļu un citos ieņēmumos, kas noteikti normatīvajos aktos.

(MK 20.06.2017. instrukcijas Nr. 4 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

38. Anotācijas III sadaļas 2. punktā ("Budžeta izdevumi") norāda izdevumu apjomu n-gadā (aile "Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam") un izdevumu apjomu n+1 un n+2 gadā (aile "Saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru"), kā arī izmaiņas izdevumu apjomā n-gadā (aile "Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam") un izmaiņas izdevumu apjomā n+1, n+2, n+3 gadā (aile "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+1 gadam", "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+2 gadam"), kuras, īstenojot projektu, rodas budžeta izdevumos.

(MK 20.06.2017. instrukcijas Nr. 4 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

39. Anotācijas III sadaļas 3. punktā ("Finansiālā ietekme") norāda budžeta ieņēmumu un izdevumu izmaiņu starpību n-gadā (aile "Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam") un n+1, n+2, n+3 gadā (aile "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+1 gadam", "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+2 gadam"). Pozitīvu finansiālo ietekmi apzīmē ar pluszīmi, bet negatīvu – ar mīnuszīmi.

(MK 20.06.2017. instrukcijas Nr. 4 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

40. Ja projekts paredzēts, lai īstenotu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektus vai pasākumus (turpmāk – ārvalstu finansējums), kuriem ārvalstu finansējums tiek atmaksāts pēc pasākuma ieviešanas uzsākšanas:

40.1. anotācijas III sadaļas 1. punktā ("Budžeta ieņēmumi") norāda:

40.1.1. ja n-gadā un n+1 un n+2 gadā nav paredzēts finansējums šādai aktivitātei, ailē "Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam", "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+1 gadam" un "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+2 gadam" norāda ārvalstu finansējuma daļu (avansā izmaksāts nacionālais finansējums ārvalstu finansējuma daļas finansēšanai) no attiecīgajā gadā projekta īstenošanai plānotā finanšu līdzekļu apmēra;

40.1.2. ja n-gadā un n+1 un n+2 gadā ir paredzēts finansējums šāda projekta īstenošanai:

40.1.2.1. ailē "n-tais gads" un ailē "n+1" un "n+2" norāda budžetā kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvarā paredzēto ārvalstu finansējuma apmēru (avansā izmaksāto nacionālo finansējumu ārvalstu finansējuma daļas finansēšanai) no attiecīgajā gadā projekta īstenošanai plānoto finanšu līdzekļu apmēra;

40.1.2.2. ailē "Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam", "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+1 gadam" un "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+2 gadam" norāda ārvalstu finansējuma daļas (avansā izmaksātā nacionālā finansējuma ārvalstu finansējuma daļas finansēšanai) izmaiņas attiecīgajā gadā;

40.2. anotācijas III sadaļas 2. punktā ("Budžeta izdevumi") norāda:

40.2.1. ja n-gadā un n+1 un n+2 gadā nav paredzēts finansējums šādai aktivitātei, ailē "Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam", "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+1 gadam" un "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+2 gadam" norāda kopējo (ārvalstu finansējuma (avansā izmaksātā nacionālā finansējuma ārvalstu finansējuma daļas finansēšanai) un nacionālā līdzfinansējuma) attiecīgajā gadā projekta īstenošanai plānoto finanšu līdzekļu apmēru;

40.2.2. ja n-gadā un n+1 un n+2 gadā ir paredzēts finansējums šāda projekta īstenošanai:

40.2.2.1. ailē "n-tais gads", "n+1" un "n+2" norāda kopējo (ārvalstu finansējuma un nacionālā līdzfinansējuma) budžetā kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvarā paredzēto finansējuma apmēru;

40.2.2.2. ailē "Izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam", "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+1 gadam" un "Izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru n+2 gadam" norāda kopējās (ārvalstu finansējuma (avansā izmaksātā nacionālā finansējuma ārvalstu finansējuma daļas finansēšanai) un nacionālā līdzfinansējuma) izmaiņas attiecīgajā gadā.

(MK 20.06.2017. instrukcijas Nr. 4 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

41. Anotācijas III sadaļas 4.punktā ("Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai") sniedz priekšlikumus par papildu pasākumiem budžeta izdevumu optimizēšanai un projekta īstenošanai. Pasākumus atšifrē, norādot katra atsevišķā pasākuma ietekmi uz izdevumu segšanu. Kompensējošie pasākumi var būt:

41.1. institucionālie pārkārtojumi (likvidācija, reorganizācija, uzdevumu deleģēšana, publiskās un privātās partnerības īstenošana), kas atbrīvo finanšu resursus;

41.2. administratīvo izdevumu samazināšana, norādot, kurās izdevumu pozīcijās paredzēts izdevumu samazinājums;

41.3. izdevumu samazināšana institūcijas kompetencē esošām funkcijām, uzdevumiem vai pasākumiem ar zemāku aktualitāti salīdzinājumā ar projektā plānotajiem pasākumiem;

41.4. citi pasākumi, kurus institūcija uzskata par lietderīgiem, attiecīgi norādot veicamās darbības un sniedzot argumentētu pamatojumu, kas apliecina darbību nepieciešamību.

42. Anotācijas III sadaļas 5.punktā ("Precizēta finansiālā ietekme") norāda ar kompensējošiem pasākumiem koriģētu finansiālo ietekmi. To aprēķina, no anotācijas III sadaļas 3.punktā ("Finansiālā ietekme") norādītās summas atskaitot anotācijas III sadaļas 4.punktā ("Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai") norādīto summu. Pozitīvu finansiālo ietekmi apzīmē ar pluszīmi, bet negatīvu – ar mīnuszīmi.

43. Anotācijas III sadaļas 3.punktā ("Finansiālā ietekme") un 5.punktā ("Precizēta finansiālā ietekme") norādīto finansiālo ietekmi raksturojošo skaitli interpretē šādi:

43.1. pozitīva ietekme (ar pluszīmi) liecina, ka projekta īstenošana neprasa papildu resursus, ka tiek plānota budžeta līdzekļu ekonomija vai papildu budžeta ieņēmumi vai arī plānotā ekonomija pārsniedz nepieciešamos resursus;

43.2. negatīva ietekme (ar mīnuszīmi) liecina, ka projekta īstenošanai ir nepieciešami papildu resursi vai arī samazinās budžeta ieņēmumi.

44. Anotācijas III sadaļas 6.punktā ("Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins") norāda aprēķinus, ar kuriem pamato anotācijas III sadaļas 1.punktā ("Budžeta ieņēmumi"), 2.punktā ("Budžeta izdevumi") un 4.punktā ("Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai") norādītās izmaiņas budžeta ieņēmumos un izdevumos. Anotācijas III sadaļas 1., 2. un 4.punktu aizpilda pēc tam, kad veikti detalizēti ieņēmumu un izdevumu izmaiņu finanšu aprēķini.

44.¹ Anotācijas III sadaļas 7. punktā ("Amata vietu skaita izmaiņas") norāda plānotās amata vietu skaita izmaiņas visās institūcijās, kuras skar projekts.

(MK 20.06.2017. instrukcijas Nr. 4 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

45. Veicot ieņēmumu un izdevumu vai to izmaiņu aprēķinus, ņem vērā šādus vispārējos nosacījumus:

45.1. ieņēmumus un izdevumus visiem gadiem aprēķina, ievērojot n-tajā gadā veikto tirgus izpēti, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru un spēkā esošo atlīdzības sistēmu;

45.2. netiek ievērota n+1, n+2, n+3 gados paredzamā inflācija;

45.3. aprēķinātās izmaiņas budžeta ieņēmumos un izdevumos, kā arī fiskālo ietekmi norāda veselos skaitļos euro;

45.4. ieņēmumu un izdevumu izmaiņas valsts budžetā aprēķina tiešās pārvaldes iestādei (vai valsts budžeta programmai, ja tas nodrošina maksimālu detalizācijas pakāpi) vai pašvaldībai, kura ir iesaistīta projekta īstenošanā;

45.5. ja projekta īstenošanai budžeta finansējums nepieciešams tikai vienu gadu, anotācijā norāda, vai sagaidāmas pārmaiņas arī nākamo n+1, n+2, n+3 gadu budžeta ieņēmumos vai izdevumos pēc projekta pirmā īstenošanas gada (piemēram, ņemot vērā veselības, sociālās aprūpes, izglītības, kultūras un citu pakalpojumu saņēmēju skaita izmaiņas);

45.6. ja projektā paredzētie pasākumi tiek finansēti no ES vai citas ārvalstu finanšu palīdzības un nacionālā budžeta, atsevišķi tiek norādīta ES vai cita ārvalstu finansējuma un nacionālā līdzfinansējuma daļa.

(Grozīts ar MK 30.04.2013. instrukciju Nr.3; MK 17.12.2013. instrukciju Nr.18)

46. Ja ieņēmumu (nodevas, maksas par pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu) pieaugums tiek pamatots ar pakalpojumu sniegšanas izmaksu pieaugumu un iekasētos līdzekļus plānots novirzīt ar konkrētā pakalpojuma sniegšanu saistīto izdevumu segšanai, anotācijas III sadaļā aizpilda arī 2.punktu ("Budžeta izdevumi"). Šādā gadījumā anotācijas III sadaļas 6.punktā ("Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins") norāda gan ieņēmumu, gan izdevumu izmaiņu pamatojumu un iekļauj salīdzinājumu ar līdzšinējo situāciju, identificējot galvenās pieauguma un samazinājuma pozīcijas.

47. Ja projekts rada izmaiņas budžeta ieņēmumos (to skaitā ieņēmumos no maksas pakalpojumiem un citos pašu ieņēmumos) n, n+1, n+2, n+3 gados, izmaiņas aprēķina, ņemot vērā maksas pakalpojumu saņēmēju vai ar attiecīgo nodokli (nodevu) apliekamo personu (objektu) skaitu, nodokļa (nodevas) likmi vai maksas pakalpojuma cenas un citu pašu ieņēmumu apmēru, kā arī iespējamos nodokļa (nodevas) vai maksas pakalpojuma cenas un citu pašu ieņēmumu maksājumu atvieglojumus un attiecīgo normu spēkā stāšanās laiku.

48. Ieņēmumu izmaiņas norāda, ievērojot normatīvajos aktos par ieņēmumu klasifikāciju noteikto ieņēmumu sadalījumu grupās un apakšgrupās.

49. Aprēķinot izmaiņas ieņēmumos, kas radušās, paaugstinot nodevas un likmes maksai par pakalpojumu, ievēro normatīvos aktus par valsts aģentūru publisko pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku.

50. Ja projekts rada izmaiņas budžeta izdevumos n, n+1, n+2, n+3 gados, izdevumu izmaiņas aprēķina, ņemot vērā plānoto vienību skaitu un vienības cenu (tarifu, likmi, izmaksas).

51. Aprēķinu atspoguļo budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodu triju zīmju detalizācijas līmenī, norādot kodu nosaukumu. Ja informācija nav pietiekama vai tā ir grūti analizējama, tiešās valsts pārvaldes iestādei ir tiesības pieprasīt informāciju par izdevumu aprēķinu budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodu četru zīmju detalizācijas līmenī.

52. Papildus šīs instrukcijas 51.punktā minētajam, ievēro šādus īpašos nosacījumus:

52.1. izdevumus atlīdzībai atbilstoši plānotajam amata vietu (slodžu) skaitam nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba samaksu, ievērojot šādus nosacījumus:

52.1.1. mēnešalgu plāno, ņemot vērā amata saimei un līmenim atbilstošās mēnešalgu grupas 3.kategorijas maksimālo mēnešalgu, ja mēnešalga tiek noteikta, pamatojoties uz amatu klasifikācijas sistēmu. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi mēnešalgu plāno atbilstoši amata kategorijai, amata līmenim un izdienai, ņemot vērā attiecīgā mēnešalgu diapazona augstāko vērtību. Karavīram mēnešalgu plāno atbilstoši dienesta pakāpei un izdienai;

52.1.2. vispārējās piemaksas plāno 10 % apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;

52.1.3. speciālās piemaksas plāno atbilstoši šādiem principiem:

52.1.3.1. ja speciālā piemaksa noteikta konkrētā apmērā, piemaksu plāno šajā apmērā;

52.1.3.2. ja speciālā piemaksa noteikta diapazonā, tās plānoto apmēru pamato ar attiecīgajā institūcijā noteiktajiem kritērijiem;

52.1.4. prēmijas un naudas balvas plāno 10 % apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;

52.1.5. sociālās garantijas plāno atbilstoši šādiem principiem:

52.1.5.1. ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts obligāts pienākums izmaksāt sociālās garantijas, tās plāno 5 % apmērā no plānoto amata vietu (slodžu) skaitam plānotās mēnešalgu kopsummas attiecīgajā kalendāra gadā;

52.1.5.2. ja ārējos normatīvajos aktos ir noteikts pienākums izmaksāt sociālās garantijas konkrētā apmērā (piemēram, pabalstus un kompensācijas par dienestu ārvalstī, karavīra un zemessarga uzturdevas kompensācijas), tās plāno šajā apmērā. Ja sociālā garantija noteikta diapazonā, tās plānoto apmēru pamato ar attiecīgajā institūcijā noteiktajiem kritērijiem;

52.1.6. darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas aprēķina atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai likmei;

52.1.7. ja konkrētas amata vietas (slodzes) plāno nepilnam kalendāra gadam, atlīdzību atbilstoši amata vietu (slodžu) skaitam plāno proporcionāli mēnešu skaitam, kuros amatpersona (darbinieks) tiks nodarbināta;

52.2. kārtējo izdevumu apjomu nosaka, piemērojot attiecīgās ministrijas, citas tiešās pārvaldes iestādes, pašvaldības vai projekta īstenotājai radniecīgas iestādes vidējos izdevumus mēnesī uz vienu darbinieku, reizinātus ar darbinieku skaitu un attiecīgo laikposmu;

52.3. izdevumus pamatkapitāla veidošanai:

52.3.1. kustamajam īpašumam iegādes izmaksas nosaka atbilstoši projektā paredzēto pasākumu specifikai un apjomam. Lielākajām iegādēm (kuru izmaksas ir vienādas vai augstākas ar līgumcenām, uz kurām attiecas Publisko iepirkumu likuma procedūras) veic attiecīgās preces tirgus izpēti vairākās tirdzniecības vietās, noskaidrojot vidējo cenu, ko arī izmanto aprēķinā;

52.3.2. ja nepieciešams nekustamais īpašums un zeme, veic tirgus izpēti, izvērtējot iespējas attiecīgos objektus nomāt vai arī nosakot tirgus cenai atbilstošas izmaksas;

52.4. izmaksas, kuras paredzētas tikai vienreiz attiecīgā projekta ieviešanas laikā (vienreizējās izmaksas), un izmaksas, kuras regulāri plānotas turpmākajos n+1, n+2 un n+3 gados (pastāvīgās vai uzturēšanas izmaksas), tiek aprēķinātas un norādītas atsevišķi. Pastāvīgajās izmaksās vienreizējās izmaksas neiekļauj;

52.5. atspoguļo valsts un pašvaldību izdevumu apjomu, kas radīsies, ieviešot izmaiņas valsts vai pašvaldību informācijas sistēmās.

(Grozīts ar MK 21.12.2010. instrukciju Nr.18; MK 17.12.2013. instrukciju Nr.18)

53. Anotācijas III sadaļas 8. punktā ("Cita informācija"):

53.1. norāda informāciju par projektā paredzēto pasākumu plānoto fiskālo ietekmi pēc n+3 gada, ja zināms projekta ieviešanas beigu gads;

53.2. norāda jebkuru citu informāciju, kas sniedz papildu skaidrojumu anotācijas III sadaļā norādītajai informācijai un kuru projekta izstrādātājs vai citas ieinteresētās puses uzskata par svarīgu;

53.3. ja anotācijas III sadaļā norādīts, ka nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi – norāda, ka par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu lems Ministru kabinets, sagatavojot valsts budžetu n+1 gadam.

(Grozīts ar MK 20.06.2017. instrukciju Nr. 4; grozījums punktā stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

54. Anotācijas IV sadaļas 1.punktā ("Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti") norāda:

54.1. tiesību aktu projektus, kuru izstrādāšanai paredzēts pilnvarojums projektā, kā arī skaidro to nepieciešamību un būtību. Ja nepieciešamie tiesību aktu projekti jau ir izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, norāda attiecīgās Valsts sekretāru sanāksmes datumu, protokola numuru un paragrāfu;

54.2. citus spēkā esošus (vai jau apstiprinātus) tiesību aktus, kuros jāizdara grozījumi vai kuri jāatzīst par spēku zaudējušiem (atceltiem) saistībā ar projektu, kā arī skaidro šādu izmaiņu nepieciešamību. Ja spēkā esoša tiesību akta atzīšana par spēku zaudējušu ir paredzēta izstrādātajā tiesību akta projektā, to norāda nevis šajā punktā, bet anotācijas I sadaļas 2.punktā ("Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība"). Ja Valsts sekretāru sanāksmē jau ir izsludināts tiesību akta projekts, kas paredz veikt nepieciešamos grozījumus citos tiesību aktos vai arī paredz atzīt par spēku zaudējušiem (atceltiem) citus tiesību aktus, norāda attiecīgās Valsts sekretāru sanāksmes datumu, protokola numuru un paragrāfu;

54.3. saistītos tiesību aktu projektus, par kuriem ir sagatavota šīs instrukcijas 11.¹ punktā minētā apvienotā anotācija.

(MK 30.04.2013. instrukcijas Nr. 3 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.06.2017. instrukciju Nr. 4)

54.¹ Anotācijas IV sadaļas 2.punktā ("Atbildīgā institūcija") norāda institūciju, kas ir atbildīga par attiecīgo tiesību aktu projektu izstrādi, tiesību aktu grozījumu izstrādi vai tiesību aktu atzīšanu par spēku zaudējušiem (atceltiem).

(MK 30.04.2013. instrukcijas Nr.3 redakcijā)

55. Anotācijas V sadaļas 1.punktā ("Saistības pret Eiropas Savienību") norāda:

55.1. tā ES tiesību akta datumu, numuru un nosaukumu, kura prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar projektu;

55.2. termiņus, kādos jāpārņem vai jāievieš ES tiesību akti, kas norādīti saskaņā ar šīs instrukcijas 55.1.apakšpunktā noteikto, un saistībā ar šiem termiņiem – termiņu, kādā jāpieņem projekts;

55.3. projekta atbilstību tiesu judikatūrai (norāda Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesas spriedumus vai citus dokumentus), kas interpretē attiecīgos ES tiesību aktus, kuri norādīti saskaņā ar šīs instrukcijas 55.1.apakšpunktu;

55.4. ja projekts ir jāpieņem, lai izbeigtu pret Latvijas Republiku uzsāktu pārkāpuma procedūras vai tiesvedības Eiropas Savienības Tiesā lietu, norāda pārkāpuma procedūras vai Eiropas Savienības Tiesā ierosinātās lietas numuru un to ES tiesību aktu, saistībā ar kuru ir uzsākta pārkāpuma procedūras lieta. Ja projekts jāpieņem, lai novērstu Latvijas Republikas tiesību akta neatbilstību Līgumam par Eiropas Savienības darbību, norāda arī Līguma par Eiropas Savienības darbību pantu, kurš ir pārkāpts.

(Grozīts ar MK 21.12.2010. instrukciju Nr.18)

56. Anotācijas V sadaļas 1.tabulā ("Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem") raksturo projekta atbilstības pakāpi ES tiesību aktiem, kas norādīti saskaņā ar šīs instrukcijas 55.1.apakšpunktu:

56.1. norāda katru attiecīgā ES tiesību akta pantu, daļu, punktu, apakšpunktu, kas jāpārņem vai jāievieš nacionālajā tiesību sistēmā (A aile);

56.2. norāda katru projekta pantu, daļu, punktu, apakšpunktu, ar kuru tiks pārņemts vai ieviests ES tiesību akta pants, daļa, punkts vai apakšpunkts, kas norādīts saskaņā ar šīs instrukcijas 56.1.apakšpunktu, vai norāda vispārīgu atsauci uz tiesību aktu, kurā ir vai tiks pārņemtas šīs instrukcijas 56.1.apakšpunktā norādītās ES tiesību akta vienības (B aile);

56.3. norāda, vai attiecīgo ES tiesību aktu normas projektā tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji (C aile). Ja norāda, ka ES tiesību aktu normas tiek pārņemtas vai ieviestas daļēji:

56.3.1. sniedz attiecīgu skaidrojumu;

56.3.2. precīzi norāda, kad un kādā veidā tiks nodrošināta minēto saistību izpilde pilnībā;

56.3.3. norāda institūciju, kura ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā;

56.4. norāda, vai attiecīgais projekta pants, daļa, punkts, apakšpunkts (kas norādīts saskaņā ar šīs instrukcijas 56.2.apakšpunktu) paredz stingrākas prasības, nekā paredzēts attiecīgajā ES tiesību akta pantā, daļā, punktā, apakšpunktā (kas norādīts saskaņā ar šīs instrukcijas 56.1.apakšpunktu) (D aile). Ja projekts paredz stingrākas prasības:

56.4.1. sniedz attiecīgu skaidrojumu par šādu prasību nepieciešamību un samērīgumu;

56.4.2. norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos;

56.5. ja ES tiesību akts paredz rīcības brīvību dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas, norāda konkrētu ES tiesību akta normu un pamato, kādēļ ir vai nav izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas;

56.6. norāda informāciju par saistībām sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem.

(Grozīts ar MK 21.12.2010. instrukciju Nr.18)

57. Anotācijas V sadaļas 2.punktā (Citas starptautiskās saistības") norāda:

57.1. starptautisko tiesību aktu vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentu (turpmāk – starptautiskais dokuments), kurā noteiktās saistības ar projektu izpilda vai uzņemas Latvijas Republika;

57.2. termiņus (ja tādi ir), kādos Latvijas Republikai jānodrošina saistību izpilde, kas izriet no katra starptautiskā dokumenta, kas norādīts saskaņā ar šīs instrukcijas 57.1.apakšpunktu, un saistībā ar šiem termiņiem – termiņu, kādā jāpieņem projekts;

57.3. projekta atbilstību tiesu judikatūrai (norāda tiesu (piemēram, Starptautiskās tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas) spriedumus vai citus dokumentus), kas interpretē attiecīgo starptautisko dokumentu, kurš norādīts saskaņā ar šīs instrukcijas 57.1.apakšpunktu.

(Grozīts ar MK 21.12.2010. instrukciju Nr.18)

58. Anotācijas V sadaļas 2.tabulā ("Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei") raksturo ar projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no katra starptautiskā dokumenta, kurš norādīts saskaņā ar šīs instrukcijas 57.1.apakšpunktu:

58.1. norāda attiecīgajā starptautiskajā dokumentā noteiktās saistības, kā arī šo saistību būtību un konkrētus veicamos pasākumus vai uzdevumus, kas nepieciešami šo saistību izpildei (A aile);

58.2. starptautiskajā dokumentā paredzēto saistību īstenošanai nepiecie­šamajiem pasākumiem vai uzdevumiem, kas norādīti saskaņā ar šīs instrukcijas 58.1.apakšpunktu, norāda projekta panta, daļas, punkta, apakšpunkta numuru, kas paredz vai no kura izriet minētie pasākumi vai uzdevumi, vai arī norāda dokumentu, kurā sniegts izvērsts skaidrojums, kādā veidā tiks nodrošināta minēto pasākumu vai uzdevumu izpilde (B aile);

58.3. norāda informāciju par to, vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības, kas norādītas saskaņā ar šīs instrukcijas 58.1.apakšpunktu, tiek izpildītas pilnībā vai daļēji (C aile). Ja tiek norādīts, ka saistības tiek izpildītas daļēji:

58.3.1. sniedz attiecīgu skaidrojumu;

58.3.2. precīzi norāda, kad un kādā veidā tiks nodrošināta minēto starptautisko saistību izpilde pilnībā;

58.3.3. norāda institūciju, kura ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā;

58.4. norāda, vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības, kas norādītas saskaņā ar šīs instrukcijas 58.1.apakšpunktu, nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

(Grozīts ar MK 21.12.2010. instrukciju Nr.18)

59. Anotācijas V sadaļas 3.punktā ("Cita informācija") norāda papildu informāciju, kas raksturo projekta atbilstību Latvijas Republikas starp­tautiskajām saistībām (piemēram, informāciju par ES līmenī iepriekš veikto ES tiesību aktu ietekmes novērtējumu).

(Nodaļas nosaukums MK 30.04.2013. instrukcijas Nr.3 redakcijā)

60. Anotācijas VI sadaļas 1.punktā ("Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu") norāda informāciju par sabiedrības informēšanu saistībā ar projekta izstrādi (piemēram, informāciju par sabiedrības informēšanas pasākumiem, kas tikuši organizēti projekta izstrādes laikā vai ko plānots organizēt pēc projekta pieņemšanas, informāciju par pētījumiem, kas veikti, lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret projektu, informāciju par notikušajiem vai plānotajiem mītiņiem un piketiem).

(MK 30.04.2013. instrukcijas Nr.3 redakcijā)

61. Anotācijas VI sadaļas 2.punktā ("Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē") norāda:

61.1. visus projekta izstrādes procesā izmantotos sabiedrības līdzdalības veidus;

61.2. sabiedrības pārstāvjus, ar kuriem notikušas konsultācijas projekta izstrādes procesā;

61.3. projekta publicēšanas datumu institūcijas tīmekļvietnē, kā arī tīmekļvietnes adresi.

(MK 30.04.2013. instrukcijas Nr. 3 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.06.2017. instrukciju Nr. 4; 61.3. apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

62. Anotācijas VI sadaļas 3.punktā ("Sabiedrības līdzdalības rezultāti") norāda:

62.1. sabiedrības pārstāvju atbalsta pakāpi projektam (piemēram, atbalsta, neatbalsta vai daļēji atbalsta);

62.2. sabiedrības pārstāvju izteiktos būtiskākos priekšlikumus projekta izstrādes procesā;

62.3. vai un kādā veidā sabiedrības pārstāvju priekšlikumi ir ņemti vērā projekta izstrādes procesā. Ja sabiedrības pārstāvju priekšlikumi nav tikuši ņemti vērā, norāda, kādēļ.

63. (Svītrots ar MK 30.04.2013. instrukciju Nr.3)

64. (Svītrots ar MK 30.04.2013. instrukciju Nr.3)

65. Anotācijas VII sadaļas 1.punktā ("Projekta izpildē iesaistītās institūcijas") norāda institūciju, kas nodrošinās projekta izpildi.

66. Anotācijas VII sadaļas 2.punktā ("Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem") norāda:

66.1. kā projekta izpilde ietekmē projekta izstrādē iesaistītās institūcijas funkcijas un uzdevumus. Ja funkcijas un uzdevumi tiek paplašināti vai sašaurināti, sniedz skaidrojumu, kādā veidā šī paplašināšana vai sašaurināšana izriet no projektā iekļautajām normām;

66.2. kā projekta izpilde ietekmē institūcijai pieejamos cilvēkresursus;

66.3. vai saistībā ar projekta izpildi nepieciešams veidot jaunas institūcijas, likvidēt vai reorganizēt esošās;

66.4. ja plānota esošas institūcijas reorganizācija, tās statusa maiņa vai divu un vairāku institūciju apvienošana – kādi cilvēkresursi nepieciešami funkciju vai uzdevumu īstenošanai un plānotās izmaiņas šajā jomā.

(MK 30.04.2013. instrukcijas Nr.3 redakcijā)

67. Ja saistībā ar projekta izpildi nepieciešams veidot jaunu institūciju:

67.1. sniedz skaidrojumu par jaunās institūcijas kompetenci un darbības jomu;

67.2. sniedz skaidrojumu, kādēļ projekta izpildi nevar nodrošināt esošās institūcijas.

(MK 30.04.2013. instrukcijas Nr.3 redakcijā)

68. Ja saistībā ar projekta izpildi plānots likvidēt institūciju:

68.1. norāda likvidējamās institūcijas nosaukumu;

68.2. sniedz skaidrojumu, kā turpmāk tiks pildītas funkcijas un uzdevumi, ko līdz šim veica likvidējamā institūcija.

(MK 30.04.2013. instrukcijas Nr.3 redakcijā)

69. Ja saistībā ar projekta izpildi plānota esošas institūcijas reorganizācija:

69.1. norāda reorganizējamās institūcijas nosaukumu;

69.2. sniedz skaidrojumu, kā mainīsies reorganizējamās institūcijas funkcijas un uzdevumi;

69.3. sniedz skaidrojumu, kādēļ minētās funkcijas un uzdevumus nevar veikt reģionālā vai vietējās pārvaldes līmenī vai deleģēt nevalstiskā sektora organizācijām vai privātpersonām.

(MK 30.04.2013. instrukcijas Nr.3 redakcijā)

70. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra instrukciju Nr.20 "Normatīvā akta projekta anotācijas aizpildīšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 208.nr.).

71. Šajā instrukcijā paredzētās prasības anotācijas (anotācijas sadaļu) aizpildīšanai neattiecas uz tiesību aktu projektiem, kas pieteikti izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē pirms šīs instrukcijas spēkā stāšanās.

72. Projektiem, kas iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā bez iepriekšējas izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, šajā instrukcijā paredzētās prasības anotācijas (anotācijas sadaļu) aizpildīšanai var neattiecināt līdz 2010.gada 1.februārim.

72.¹ Šajā instrukcijā paredzētās prasības anotācijas (anotācijas sadaļu) aizpildīšanai, kas stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī, neattiecas uz tiesību aktu projektiem, kas pieteikti izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē līdz 2017. gada 31. decembrim.

(MK 20.06.2017. instrukcijas Nr. 4 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

72.² Projektiem, kas iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā bez iepriekšējas izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē, šajā instrukcijā paredzētās prasības anotācijas (anotācijas sadaļu) aizpildīšanai, kas stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī, var neattiecināt līdz 2018. gada 1. februārim.

(MK 20.06.2017. instrukcijas Nr. 4 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2018., sk. grozījumu 2. punktu)

73. Instrukcija stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.