1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek izsniegta speciālā atļauja (licence) komercdarbībai zvejniecībā:

1.1.1. starptautiskajos un citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras;

1.1.2. Baltijas jūrā un Rīgas līcī aiz piekrastes ūdeņiem;

1.1.3. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos;

1.1.4. iekšējos ūdeņos;

1.2. valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par atļaujas (licences) izsniegšanu komercdarbībai zvejniecībā.

(Grozīts ar MK 30.04.2024. noteikumiem Nr. 270)

2. Atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā (turpmāk – atļauja (licence)), kas saistīta ar zivju ieguvi un pirmapstrādi uz zvejas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa, kā arī nozvejoto zivju piedāvājumu tālākai tirdzniecībai vai apstrādei, izsniedz:

2.1. Zemkopības ministrija – komercdarbībai zvejniecībā šo noteikumu 1.1.1., 1.1.2. un 1.1.3.apakš­punktā minētajos ūdeņos;

2.2. pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe (turpmāk – pašvaldība), – komercdarbībai zvejniecībā šo noteikumu 1.1.4.apakšpunktā minētajos ūdeņos.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1521)

3. Komercdarbībai zvejniecībā katrā no šo noteikumu 1.1.apakšpunktā minētajiem ūdeņiem ir nepieciešama atsevišķa atļauja (licence).

4. Lai pieteiktos atļaujas (licences) saņemšanai, pretendents iesniedz Zemkopības ministrijā vai attiecīgajā pašvaldībā rakstisku iesniegumu saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu un tajā minētos dokumentus.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1521)

5. Lai pieņemtu lēmumu par atļaujas (licences) izsniegšanu, Zemkopības ministrija vai attiecīgā pašvaldība nepieciešamo informāciju par pretendentu iegūst no:

5.1. Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzes – par šo noteikumu 16.2. un 17.2. apakšpunktā minētajiem gadījumiem;

5.2. Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistra – par šo noteikumu 16.10. un 17.6. apakšpunktā minētajiem gadījumiem;

5.3. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs" – par šo noteikumu 14. punktā, 11.2., 16.4. un 17.4. apakšpunktā minētajiem gadījumiem;

5.4. Latvijas Zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas – par pretendenta rūpniecisko zvejas tiesību nomu un nozvejas datiem.

(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 270 redakcijā)

6. Lai izvērtētu pretendenta iesniegumu atļaujas (licences) saņemšanai komercdarbībai zvejniecībā šo noteikumu 1.1.1., 1.1.2. un 1.1.3.apakšpunktā minētajos ūdeņos, zemkopības ministrs apstiprina licencēšanas komisiju. Licencēšanas komisijas sastāvā iekļauj divus Zemkopības ministrijas pārstāvjus (komisijas priekšsēdētāju un komisijas priekšsēdētāja vietnieku) un pa vienai pilnvarotai personai no šādām valsts institūcijām un organizācijām (biedrībām):

6.1. Valsts vides dienesta;

6.2. Latvijas Pašvaldību savienības;

6.3. Latvijas Zvejnieku federācijas;

6.4. Latvijas Zivsaimnieku asociācijas;

6.5. Kurzemes zvejnieku asociācijas;

6.6. Ziemeļkurzemes zivsaimnieku apvienības;

6.7. biedrības "Mazjūras zvejnieki".

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1521 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.04.2010. noteikumiem Nr.375; MK 17.06.2025. noteikumiem Nr. 363)

7. Zemkopības ministrija vai attiecīgā pašvaldība mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 1.pielikumā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas (licences) izsniegšanu un izsniedz attiecīgo atļauju (licenci) (2. vai 3.pielikums), norādot tajā konkrētos ūdeņus, kuros ir tiesības nodarboties ar komercdarbību zvejniecībā atbilstoši šo noteikumu 1.1.apakšpunktam.

(MK 22.12.2009. noteikumu Nr.1521 redakcijā)

8. Atļauju (licenci) sagatavo elektroniski Latvijas Zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā, ievadot datus atbilstoši šo noteikumu 2. un 3. pielikumam. Izsniegtā atļauja (licence) ir numurēta, un tās numurā pirmās divas zīmes ir burti, kas apzīmē ūdeņus, kuros ir atļauta komercdarbība zvejniecībā:

8.1. ZS – starptautiskie un citu valstu ūdeņi ārpus Baltijas jūras;

8.2. ZJ – Baltijas jūra un Rīgas līcis aiz piekrastes ūdeņiem;

8.3. ZK – Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņi;

8.4. ZI – iekšējie ūdeņi.

(MK 30.04.2024. noteikumu Nr. 270 redakcijā)

9. Atļauju (licenci) piešķir uz pieciem gadiem, izņemot šo noteikumu 11. punktā minētos gadījumus.

(MK 17.06.2025. noteikumu Nr. 363 redakcijā)

10. (Svītrots ar MK 17.06.2025. noteikumiem Nr. 363)

11. Atļauju (licenci) izsniedz uz vienu gadu, ja pretendents:

11.1. plāno zvejot šo noteikumu 1.1.1. un 1.1.2.apakšpunktā minētajos ūdeņos ar nomātu zvejas kuģi;

11.2. iepriekšējā atļaujas (licences) darbības periodā ir izdarījis vienu no Zvejniecības likuma​​​​ 30. panta sestajā vai astotajā daļā minētajiem pārkāpumiem;

11.3. objektīvu iemeslu dēļ nav sasniedzis šo noteikumu 16.8. un 17.7. apakšpunktā minētos kritērijus.

(Grozīts ar MK 19.05.2015. noteikumiem Nr. 232; MK 30.04.2024. noteikumiem Nr. 270; MK 17.06.2025. noteikumiem Nr. 363)

12. (Svītrots ar MK 17.06.2025. noteikumiem Nr. 363)

13. Ja mainās atļaujas (licences) īpašnieka nosaukums vai juridiskais statuss, atļaujas (licences) īpašnieks 10 darbdienu laikā pēc minēto nosacījumu iestāšanās iesniedz Zemkopības ministrijā vai attiecīgajā pašvaldībā pārreģistrācijas iesniegumu un dokumentus, kas pamato grozījumu izdarīšanu izsniegtajā atļaujā (licencē).

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1521)

14. Atļauju (licenci) anulē, ja atļaujas (licences) īpašnieks:

14.1. zvejā šo noteikumu 1.1.1.​​​​​, 1.1.2. vai 1.1.3. apakšpunktā minētajos ūdeņos ir izdarījis vairāk nekā vienu no Zvejniecības likuma​​​​​​ 30. panta astotajā daļā minētajiem pārkāpumiem;

14.2. zvejā šo noteikumu 1.1.4. apakšpunktā minētajos ūdeņos ir izdarījis vairāk nekā vienu no Zvejniecības likuma 30. panta sestajā daļā minētajiem pārkāpumiem;

14.3. ir pārtraucis komercdarbību zvejniecībā.

(MK 17.06.2025. noteikumu Nr. 363 redakcijā)

15. (Svītrots ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1521)

16. Zemkopības ministrija ir tiesīga atteikt pretendentam atļaujas (licences) izsniegšanu, ja:

16.1. iesniegtie dokumenti nav precīzi vai ir kļūdaini un pretendents pēc atkārtota Zemkopības ministrijas rakstiska pieprasījuma 10 darbdienu laikā nav iesniedzis papildu informāciju;

16.2. saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju pretendentam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

16.3. pretendentam, kas pirmo reizi pieteicies atļaujas (licences) saņemšanai, zvejai šo noteikumu 1.1.2.apakšpunktā minētajos ūdeņos gada laikā nav pieejams zvejas limits, kas nodrošinātu komercdarbību zvejniecībā vismaz šādā apjomā:

16.3.1. 1000 tonnu reņģu un brētliņu – traļu zvejas kuģiem ar 220 kilovatu (kW) un lielāku dzinēja jaudu;

16.3.2. 500 tonnu reņģu, brētliņu – traļu zvejas kuģiem ar 110 līdz 219 kilovatu (kW) lielu dzinēja jaudu;

16.3.3. (svītrots ar MK 17.06.2025. noteikumiem Nr. 363);

16.4. pretendenta iepriekšējā atļauja (licence) ir anulēta saskaņā ar šo noteikumu 14.1. apakšpunktu;

16.5. pretendentam piederošais un zvejai plānotais kuģis ar tā iekļaušanu Latvijas zvejas kuģu sarakstā pārsniegtu Eiropas Savienības tiesību aktos paredzēto Eiropas Kopienas kopējā zvejas kuģu reģistra datubāzē Latvijai noteikto zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās bruto tonnāžas robežlīmeni;

16.6. pretendentam piederošā un zvejai Rīgas līcī plānotā kuģa iekļaušana Latvijas zvejas kuģu sarakstā neatbilst Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām par kuģa piedalīšanos zvejā Rīgas līcī references periodā no 2000. līdz 2001. gadam vai šā kuģa dzinēja jauda pārsniedz 221 kilovatu (kW);

16.7. pretendentam, kas pirmo reizi pieteicies atļaujas (licences) saņemšanai, zvejai šo noteikumu 1.1.3.apakšpunktā minētajos ūdeņos gada laikā nav pieejams vismaz viens no šādiem zvejas limitiem:

16.7.1. 10 jebkura veida tīkli;

16.7.2. četri zivju murdi;

16.7.3. 10 luču murdi;

16.7.4. viens stāvvads;

16.8. pretendentam, kas nodarbojas ar komercdarbību zvejniecībā šo noteikumu 1.1.1., 1.1.2. un 1.1.3. apakšpunktā minētajos ūdeņos, Valsts ieņēmumu dienestā pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā par ienākumiem no saimnieciskās darbības (lauksaimnieciskās ražošanas) apgrozījums mēnesī uz vienu strādājošo ir norādīts mazāks nekā valstī noteiktā minimālā alga. Izvērtējot pretendenta ienākumu deklarācijā norādītā saimnieciskās darbības apgrozījuma atbilstību veiktajai zvejniecības komercdarbībai, ņem vērā Latvijas Zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas informāciju par pretendenta konkrētā gada nozvejas apjomu un zvejā pavadīto dienu skaitu;

16.9. pretendentam, kas zvejo šo noteikumu 1.1.3. apakšpunktā minētajos ūdeņos, nav derīgas Latvijas Jūras administrācijas izsniegtas zvejas laivas reģistrācijas apliecības (ar atzīmi par ikgadējo apskati);

16.10. pretendents nav reģistrējies Pārtikas un veterinārajā dienestā atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likuma prasībām.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr. 1521; MK 05.04.2011. noteikumiem Nr. 259; MK 19.05.2015. noteikumiem Nr. 232; MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 587; MK 30.04.2024. noteikumiem Nr. 270; MK 17.06.2025. noteikumiem Nr. 363)

17. Pašvaldība ir tiesīga atteikt pretendentam atļaujas (licences) izsniegšanu, ja:

17.1. iesniegtie dokumenti nav precīzi vai ir kļūdaini un pretendents pēc atkārtota pašvaldības rakstiska pieprasījuma 10 darbdienu laikā nav iesniedzis papildu informāciju;

17.2. saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju pretendentam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

17.3. pašvaldībai nav pieejams brīvs zvejas limits konkrētajos iekšējos ūdeņos;

17.4. pretendenta iepriekšējā atļauja (licence) ir anulēta saskaņā ar šo noteikumu 14.2. apakšpunktu;

17.5. pretendentam nav derīgas Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegtas mazizmēra kuģošanas līdzekļa reģistrācijas apliecības vai Latvijas Jūras administrācijas izsniegtas zvejas laivas reģistrācijas apliecības (ar atzīmi par ikgadējo apskati);

17.6. pretendents nav reģistrējies Pārtikas un veterinārajā dienestā atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likuma prasībām;

17.7. pretendentam, kas nodarbojas ar komercdarbību zvejniecībā šo noteikumu 1.1.4. apakšpunktā minētajos ūdeņos, Valsts ieņēmumu dienestā pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā par ienākumiem no saimnieciskās darbības (lauksaimnieciskās ražošanas) apgrozījums mēnesī uz vienu strādājošo ir norādīts mazāks nekā valstī noteiktā minimālā alga. Izvērtējot pretendenta ienākumu deklarācijā norādītā saimnieciskās darbības apgrozījuma atbilstību veiktajai zvejniecības komercdarbībai, ņem vērā Latvijas Zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas informāciju par pretendenta konkrētā gada nozvejas apjomu;

17.8. pretendentam, kas pirmo reizi pieteicies atļaujas (licences) saņemšanai, gada laikā nav pieejams pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktais minimālais komercdarbībai zvejniecībā nepieciešamais zvejas limits konkrētajos iekšējos ūdeņos.

(Grozīts ar MK 26.09.2017. noteikumiem Nr. 587; MK 30.04.2024. noteikumiem Nr. 270; MK 17.06.2025. noteikumiem Nr. 363)

18. Zemkopības ministrijas un pašvaldības lēmumu par atļaujas (licences) izsniegšanas atteikumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1521)

19. Par atļaujas (licences) izsniegšanu komercdarbībai zvejniecībā šo noteikumu 1.1.1., 1.1.2., 1.1.3. un 1.1.4.apakšpunktā minētajos ūdeņos ir noteikts šāds valsts nodevas apmērs:

19.1. starptautiskajos un citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras – 71,14 euro;

19.2. Baltijas jūras un Rīgas līča ūdeņos aiz piekrastes ūdeņiem – 35,57 euro;

19.3. Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ūdeņos – 14,23 euro;

19.4. iekšējos ūdeņos – 14,23 euro.

(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr. 689; MK 30.04.2024. noteikumiem Nr. 270)

20. Par atļaujas (licences) pārreģistrāciju pretendents maksā valsts nodevu 10 procentu apmērā no šo noteikumu 19.punktā paredzētā valsts nodevas apmēra.

21. Atļaujas (licences) saņēmējs valsts nodevu maksā pirms atļaujas (licences) saņemšanas ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. Piešķirto atļauju (licenci) Latvijas Zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā aktivizē un tā ir derīga pēc tam, kad atļaujas (licences) saņēmējs ir samaksājis valsts nodevu.

(MK 17.06.2025. noteikumu Nr. 363 redakcijā)

22. Valsts nodevu par atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā šo noteikumu 1.1.1., 1.1.2. un 1.1.3.apakšpunktā minētajos ūdeņos ieskaita valsts pamatbudžetā.

23. Valsts nodevu par atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā šo noteikumu 1.1.4.apakšpunktā minētajos ūdeņos ieskaita attiecīgās pašvaldības budžetā.

24. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumus Nr.39 “Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 9., 172.nr.).