1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā Latvijā reģistrētiem komersantiem, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, zvejnieku un zemnieku saimniecībām un kooperatīvajām sabiedrībām (turpmāk — pretendenti) tiek izsniegtas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā (turpmāk — atļauja (licence)), ja tie pretendē zvejot:

1.1.1. starptautiskajos un citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras;

1.1.2. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem;

1.1.3. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos;

1.1.4. iekšējos ūdeņos;

1.2. valsts nodevas likmes un maksāšanas kārtību.

2. Komercdarbībai zvejniecībā, kas ir saistīta ar zivju ieguvi un pirmapstrādi uz zvejas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa, kā arī nozvejoto zivju piedāvājumu tālākai tirdzniecībai vai apstrādei, attiecīgu atļauju (licenci) izsniedz:

2.1. Valsts zivsaimniecības pārvalde (turpmāk — Zivsaimniecības pārvalde) saskaņā ar Zvejniecības komercdarbības licencēšanas komisijas (turpmāk — licencēšanas komisija) pieņemto lēmumu — šo noteikumu 1.1.1., 1.1.2. un 1.1.3.apakšpunktā minētajos gadījumos;

2.2. pašvaldības dome (padome) saskaņā ar tās sēdē vai tās izveidotas licenču izsniegšanas komisijas sēdē pieņemto lēmumu — šo noteikumu 1.1.4.apakšpunktā minētajos gadījumos.

3. Komercdarbībai zvejniecībā katrā no šo noteikumu 1.punktā minētajiem gadījumiem ir nepieciešama atsevišķa atļauja (licence), un tās saņēmējam nav tiesību atļauju (licenci) nodot citai personai.

4. Šo noteikumu 2.punktā minētais licencēšanas komisijas vai pašvaldības domes (padomes) lēmums (arī pašvaldības domes (padomes) izveidotas licenču izsniegšanas komisijas lēmums) ir apstrīdams un pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5. Licencēšanas komisiju izveido ar zemkopības ministra rīkojumu. Licencēšanas komisijā iekļauj šādu organizāciju un institūciju pilnvarotas personas:

5.1. Zivsaimniecības pārvalde (četri pārstāvji — tajā skaitā komisijas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks);

5.2. valsts aģentūra "Latvijas zivju resursu aģentūra" (viens pārstāvis);

5.3. Valsts vides dienests (viens pārstāvis);

5.4. Vides ministrija (viens pārstāvis);

5.5. Latvijas Pašvaldību savienība (viens pārstāvis);

5.6. Latvijas Zvejnieku federācija (viens pārstāvis);

5.7. Latvijas Zivsaimnieku asociācija (viens pārstāvis);

5.8. Latvijas Zivrūpnieku savienība (viens pārstāvis).

6. Licencēšanas komisijas darbu vada tās priekšsēdētājs, viņa prombūtnes laikā — priekšsēdētāja vietnieks.

7. Licencēšanas komisijas sēdes protokolē Zivsaimniecības pārvaldes apstiprināts atbildīgais sekretārs.

8. Ja licencēšanas komisijas loceklis pārkāpj pilnvaras vai rīkojas pretlikumīgi, zemkopības ministrs ar attiecīgu rīkojumu atbrīvo to no licencēšanas komisijas locekļa pienākumu pildīšanas.

9. Licencēšanas komisijas darbu tehniski apkalpo un atļaujas (licences) noformē Zivsaimniecības pārvalde.

10. Pretendents, kas vēlas saņemt atļauju (licenci), iesniedz Zivsaimniecības pārvaldē (licencēšanas komisijas atbildīgajam sekretāram) vai attiecīgajā pašvaldībā šādus dokumentus:

10.1. licencēšanas komisijai vai attiecīgajai pašvaldībai adresētu iesniegumu (1.pielikums);

10.2. Uzņēmumu reģistra izsniegtu reģistrācijas apliecību (kopiju);

10.3. iepriekšējā gada bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķinu (kopiju) vai gada ienākumu deklarāciju (kopiju) un dokumentu, kas apliecina ienākumus no saimnieciskās darbības (kopiju);

10.4. Latvijas Jūras administrācijas vai tās pilnvarotas klasifikācijas sabiedrības (atzītās organizācijas) izsniegtu atbilstības apliecību (kopiju) (Certificate of Compliance) un Latvijas Jūras administrācijas izsniegtu karoga valsts sertifikātu (kopiju) — kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 un lielāka, lai saņemtu atļauju (licenci) zvejošanai šo noteikumu 1.1.1.apakšpunktā minētajos ūdeņos;

10.4.¹ kuģošanas spējas apliecību (kopiju) — kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 500, lai saņemtu atļauju (licenci) zvejošanai šo noteikumu 1.1.1.apakšpunktā minētajos ūdeņos;

10.4.² kuģošanas spējas apliecību (kopiju), lai saņemtu atļauju (licenci) zvejošanai šo noteikumu 1.1.2. un 1.1.3.apakšpunktā minētajos ūdeņos;

10.4.³ mazizmēra kuģošanas līdzekļa reģistrācijas apliecību (kopiju), lai saņemtu atļauju (licenci) zvejošanai šo noteikumu 1.1.4.apakšpunktā minētajos ūdeņos;

10.5. zvejas kuģa vai mazizmēra kuģošanas līdzekļa nomas līgumu (kopiju), ja zvejai paredzēts izmantot nomātu zvejas kuģi vai mazizmēra kuģošanas līdzekli;

10.6. informāciju par plānotajiem zvejas apjomiem, zvejas vietām vai zvejas rajoniem un zvejas rīkiem, kā arī izziņu par neizmantoto zvejas limita daļu vai zvejas rīku, veidu un skaitu šo noteikumu 1.1.3.apakšpunktā minētajos ūdeņos (izziņu izsniedz pašvaldība, kuras teritorijas piekrastē pretendents plāno nodarboties ar zveju);

10.7. iepriekšējā periodā noslēgto rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumu (kopiju) un ikgadējā nomas līguma protokolu (kopiju), lai saņemtu atļauju (licenci) zvejošanai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos.

(Grozīts ar MK 25.10.2005. noteikumiem Nr.806)

11. Pretendenta iesniegumu un citus šo noteikumu 10.punktā paredzētos dokumentus licencēšanas komisijas atbildīgais sekretārs reģistrē šim nolūkam paredzētā žurnālā, ievērojot šādus nosacījumus:

11.1. uz iesnieguma tiek izdarīta atzīme par attiecīgo dokumentu pieņemšanu;

11.2. pēdējā iesniegtā dokumenta reģistrēšanas datums tiek uzskatīts par visu dokumentu iesniegšanas datumu;

11.3. iesniedzot dokumentu kopijas, pretendents uzrāda to oriģinālus.

12. Licencēšanas komisija pretendenta iesniegumu izskata 30 kalendāra dienu laikā no dokumentu iesniegšanas datuma. Ja ir objektīvi iemesli iesniegto dokumentu papildu pārbaudei, šo termiņu var pagarināt vēl par 30 kalendāra dienām, attiecīgi informējot pretendentu.

13. Licencēšanas komisijas sēdes tiek sasauktas pēc vajadzības atkarībā no pretendentu iesniegumu daudzuma vai to izskatīšanas termiņiem.

14. Licencēšanas komisijas sēdes sasauc komisijas priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā — priekšsēdētāja vietnieks.

15. Uz licencēšanas komisijas sēdi, kurā tiek izskatīts jautājums par atļaujas (licences) piešķiršanu konkrētam pretendentam, licencēšanas komisijas priekšsēdētājs, ja nepieciešams, var uzaicināt pretendentu vai tā pārstāvi.

16. Licencēšanas komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta licencēšanas komisijas priekšsēdētājs un atbildīgais sekretārs. Licencēšanas komisijas darba materiāli glabājas Zivsaimniecības pārvaldē.

17. Licencēšanas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās divas trešdaļas licencēšanas komisijas locekļu.

18. Licencēšanas komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis dalās līdzīgi, noteicošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

19. Licencēšanas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par:

19.1. atļaujas (licences) izsniegšanu;

19.2. atļaujas (licences) termiņa pagarināšanu;

19.3. atļaujas (licences) pārreģistrāciju;

19.4. atteikumu izsniegt atļauju (licenci);

19.5. izsniegtās atļaujas (licences) anulēšanu.

20. Ja pieņemts lēmums par atļaujas (licences) izsniegšanu, Zivsaimniecības pārvalde piecu darbdienu laikā izsniedz atļauju (licenci) (2.pielikums).

21. Izsniegtās atļaujas (licences) tiek numurētas. Atļaujas (licences) numurā pirmās divas zīmes ir burti, kas apzīmē attiecīgos ūdeņus, kuros atļauts veikt komercdarbību zvejniecībā:

21.1. ZS — starptautiskajos un citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras;

21.2. ZJ — Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem;

21.3. ZK — Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos.

22. Atļauju (licenci) paraksta licencēšanas komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

23. Izsniegtās atļaujas (licences) tiek reģistrētas cauršūtā, numurētā un apzīmogotā reģistrācijas žurnālā.

24. Pretendenta iesniegumu un citus šo noteikumu 10.punktā minētos dokumentus pašvaldībā reģistrē šim nolūkam paredzētā žurnālā, ievērojot šādus nosacījumus:

24.1. uz iesnieguma tiek izdarīta atzīme par attiecīgo dokumentu pieņemšanu;

24.2. pēdējā iesniegtā dokumenta reģistrēšanas datums tiek uzskatīts par visu dokumentu iesniegšanas datumu;

24.3. iesniedzot dokumentu kopijas, pretendents uzrāda to oriģinālus.

25. Pašvaldības dome (padome) vai tās izveidotā licenču izsniegšanas komisija pretendenta iesniegumu izskata pašvaldības domes (padomes) vai licenču izsniegšanas komisijas sēdē, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no visu dokumentu iesniegšanas datuma.

26. Uz pašvaldības domes (padomes) vai tās izveidotās licenču izsniegšanas komisijas sēdi, kurā tiek izskatīts jautājums par atļaujas (licences) piešķiršanu konkrētam pretendentam, pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs vai licenču izsniegšanas komisijas priekšsēdētājs, ja nepieciešams, var uzaicināt pretendentu vai tā pārstāvi.

27. Pašvaldības dome (padome) vai tās izveidotā licenču izsniegšanas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu par:

27.1. atļaujas (licences) izsniegšanu;

27.2. atļaujas (licences) termiņa pagarināšanu;

27.3. atļaujas (licences) pārreģistrāciju;

27.4. atteikumu izsniegt atļauju (licenci);

27.5. izsniegtās atļaujas (licences) anulēšanu.

28. Ja pieņemts lēmums par atļaujas (licences) izsniegšanu, attiecīgā pašvaldība piecu darbdienu laikā izsniedz atļauju (licenci) (3.pielikums).

29. Atļauju (licenci) paraksta vietējās pašvaldības domes (padomes) vai tās izveidotās licenču izsniegšanas komisijas priekšsēdētājs.

30. Attiecīgā pašvaldība par komercdarbībai zvejniecībā iekšējos ūdeņos izsniegtajām atļaujām (licencēm) reizi pusgadā, bet ne vēlāk kā līdz 1.jūlijam un 2.janvārim informē Zivsaimniecības pārvaldi.

31. Atļauja (licence) tiek piešķirta un izsniegta uz laiku no viena līdz pieciem gadiem.

32. Atļaujas (licences) derīguma termiņu zvejošanai šo noteikumu 1.1.1., 1.1.2. un 1.1.3.apakšpunktā minētajos ūdeņos nosaka, attiecīgi ņemot vērā kuģa atbilstības apliecības (Certificate of Compliance) vai zvejas kuģa kuģošanas spējas apliecības derīguma termiņu, izņemot šo noteikumu 33. un 34.punktā minētos gadījumus.

(MK 25.10.2005. noteikumu Nr.806 redakcijā)

33. Atļaujas (licences) derīguma maksimālo termiņu (pieci gadi) samazina, izvērtējot šādus kritērijus:

33.1. iedalīto zvejas limitu nepilnīga izmantošana iepriekšējā atļaujas (licences) darbības periodā;

33.2. Valsts vides dienesta konstatētie zvejas noteikumu pārkāpumi;

33.3. iesniegtajos dokumentos norādītie zaudējumi par saimniecisko darbību iepriekšējos gados.

34. Atļauju (licenci) izsniedz uz vienu gadu, ja pretendents:

34.1. plāno zvejot starptautiskajos ūdeņos un citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras vai Baltijas jūrā, vai Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem ar nomātiem zvejas kuģiem;

34.2. iepriekšējā atļaujas (licences) darbības periodā ar vienu zvejas kuģi gada laikā ir divreiz pārkāpis normatīvajos aktos noteiktos zvejas noteikumus.

35. Pēc atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām atļauja (licence) var tikt pagarināta uz laikposmu līdz pieciem gadiem. Iesniegumu par atļaujas (licences) termiņa pagarināšanu iesniedz vismaz divus mēnešus pirms iepriekšējās atļaujas (licences) derīguma termiņa beigām.

36. Lai pieņemtu lēmumu par atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu, licencēšanas komisija vai attiecīgā pašvaldība ir tiesīga pieprasīt pretendentam atkārtoti iesniegt atsevišķus šo noteikumu III nodaļā minētos dokumentus.

37. Ja atļauja (licence) ir nozaudēta, Zivsaimniecības pārvalde vai attiecīgā pašvaldība pēc atļaujas (licences) īpašnieka rakstiska pieprasījuma saņemšanas izsniedz atļaujas (licences) dublikātu. Ja pretendents maina nosaukumu vai juridisko statusu, atļauju (licenci) pārreģistrē.

38. Atļauja (licence) tiek anulēta, ja pretendents atļaujas (licences) darbības periodā ar vienu zvejas kuģi gada laikā ir trīsreiz vai vairāk reižu pārkāpis normatīvajos aktos noteiktos zvejas noteikumus vai pārtraucis komercdarbību zvejniecībā.

39. Ja atļauja (licence) ir anulēta, pretendentam to atkārtoti piešķir šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

40. Licencēšanas komisija ir tiesīga atteikt pretendentam atļaujas (licences) izsniegšanu šādos gadījumos:

40.1. iesniegtie dokumenti ir neprecīzi vai kļūdaini, un pretendents licencēšanas komisijas sēdē nevar sniegt attiecīgu paskaidrojumu par to saturu;

40.2. pretendentam ir nodokļu parādi;

40.3. zvejas kuģa (kuģu) iegāde, jaunu zvejas kuģu būve vai cita kuģa pārbūve par zvejas kuģi nav saskaņota ar Zivsaimniecības pārvaldi;

40.4. nelicencētiem pretendentiem zvejai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas nav pieejami vismaz šādi zvejas limiti, kas nodrošinātu komercdarbību zvejniecībā:

40.4.1. 70 tonnu mencu vai 640 tonnu reņģu un brētliņu — traļu zvejas kuģiem ar dzinēja jaudu 220 kilovatu (kW) un lielāku;

40.4.2. 240 tonnu reņģu, brētliņu — traļu zvejas kuģiem ar dzinēja jaudu no 110 līdz 220 kilovatiem (kW);

40.4.3. 4200 gabalu lašu vai 50 tonnu mencu — tīklu zvejas kuģiem ar dzinēja jaudu no 110 līdz 220 kilovatiem (kW);

40.4.4. 70 tonnu plekstu — tīklu zvejas kuģiem ar dzinēja jaudu līdz 110kilovatiem (kW);

40.4.5. 120 tonnu plekstu — tīklu zvejas kuģiem ar dzinēja jaudu no 110kilovatiem (kW) un lielāku;

40.4.6. 220 tonnu plekstu — traļu zvejas kuģiem ar dzinēja jaudu no 110kilovatiem (kW) un lielāku;

40.5. pretendents iepriekšējās atļaujas (licences) darbības periodā ar vienu zvejas kuģi gada laikā trīsreiz vai vairāk reižu pārkāpis normatīvajos aktos noteiktos zvejas noteikumus;

40.6. nelicencētiem pretendentiem piederoša jauna zvejas kuģa iekļaušana Valsts zivsaimniecības pārvaldes Latvijas zvejas kuģu sarakstā pārsniedz Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētā Eiropas Savienības kopējā zvejas kuģu reģistra datu bāzē Latvijai ierakstīto zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās bruto tonnāžas robežlīmeni;

40.7. nelicencētiem pretendentiem piederoša jauna zvejas kuģa (kas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem nav zvejojis Rīgas jūras līcī references periodā (2000.-2001.gads)) iekļaušana Valsts zivsaimniecības pārvaldes Latvijas zvejas kuģu sarakstā vai zvejai Rīgas jūras līcī paredzētā zvejas kuģa dzinēja jauda pārsniedz 221 kilovatu (kW).

(Grozīts ar MK 25.10.2005. noteikumiem Nr.806)

41. Nosakot kopējo zvejas limitu dažādu zivju sugu zvejai, saskaņā ar šo noteikumu 40.4.apakšpunktu tiek izmantota pārrēķina attiecība, kurā 1 tonna mencu tiek pielīdzināta 8,7 tonnām reņģu vai brētliņu vai 82 gabaliem lašu.

42. Pašvaldības dome (padome) vai tās izveidotā licenču izsniegšanas komisija ir tiesīga atteikt atļauju (licenci) pretendentam šādos gadījumos:

42.1. iesniegtie dokumenti ir neprecīzi vai kļūdaini, un pretendents pašvaldības sēdē nevar sniegt attiecīgu paskaidrojumu par to saturu;

42.2. pretendentam ir nodokļu parādi;

42.3. pašvaldībai nav pieejami brīvi zvejas limiti;

42.4. pretendents iepriekšējās atļaujas (licences) darbības periodā gada laikā trīsreiz vai vairāk reižu pārkāpis normatīvajos aktos noteiktos zvejas noteikumus.

43. Atbilstoši šo noteikumu 1.punktā minētajiem ūdeņiem ir noteiktas šādas valsts nodevas likmes par atļaujas (licences) saņemšanu:

43.1. starptautiskajos un citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras — 50 latu;

43.2. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem — 25 lati;

43.3. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos — 10 latu;

43.4. iekšējos ūdeņos — 5 lati.

44. Par atļaujas (licences) pārreģistrāciju pretendents maksā valsts nodevu 10 procentu apmērā no šo noteikumu 43.punktā paredzētās valsts nodevas likmes.

45. Atļaujas (licences) saņēmējs valsts nodevu samaksā pirms atļaujas (licences) saņemšanas.

46. Valsts nodevu par atļauju (licenci) zvejošanai šo noteikumu 1.1.1., 1.1.2. un 1.1.3.apakšpunktā minētajos ūdeņos ieskaita valsts pamatbudžetā.

47. Valsts nodevu par atļauju (licenci) zvejošanai šo noteikumu 1.1.4.apakšpunktā minētajos ūdeņos ieskaita attiecīgās paš-valdības budžetā.

48. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izsniegtās speciālās atļaujas (licences) zvejniecības uzņēmējdarbības veikšanai ir spēkā līdz speciālajā atļaujā (licencē) noteiktajam termiņam.

49. Šo noteikumu VIII nodaļa stājas spēkā ar 2005.gada 1.septembri.