Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr.172
Rīgā 2009.gada 24.februārī (prot. Nr.14 16.§)
Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtība attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un vadība’’
1. Ar šiem noteikumiem tiek pieņemta un apstiprināta savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas piemērošanas kārtība attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un vadība’’ atbilstoši Eiropas Komisijas 2006.gada 11.augusta Lēmumam 2006/920/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas
apakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un vadība”. 2
2. Šie noteikumi piemērojami kopā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību. 3
Ministru prezidents I.Godmanis
Satiksmes ministrs A.Šlesers
Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā
Pieņemta un apstiprināta ar
Ministru kabineta
2009.gada 24.februāra noteikumiem Nr.172
Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija
Apakšsistēma – Satiksmes nodrošināšana un vadība
1. Ievads
1.1. Tehniskā darbības joma
1.2. Ģeogrāfiskā darbības
joma
2. Apakšsistēmas/darbības jomas
definīcija
2.1. Apakšsistēma
2.2. Darbības joma
2.2.1. Personāls un vilcieni
2.2.2. Ekspluatācijas principi
2.2.3. Piemērojamība
pašreizējiem vagoniem un infrastruktūrai
2.3. Šīs SITS saikne ar Direktīvu
2004/49/EK
3. Pamatprasības
3.1. Atbilstība pamatprasībām
3.2. Pamatprasību pārskats
3.3. Ar šīm prasībām saistītie
īpašie aspekti
3.3.1. Drošība
3.3.2. Drošums un darbspēja
3.3.3. Veselības aizsardzība
3.3.4. Vides aizsardzība
3.3.5. Tehniskā saderība
3.4. Ar satiksmes nodrošināšanas
un vadības apakšsistēmu tieši saistītie aspekti
3.4.1. Drošība
3.4.2. Drošums un darbspēja
3.4.3. Tehniskā saderība 18
4. Apakšsistēmas raksturojums
4.1. Ievads
4.2. Apakšsistēmas ekspluatācijas
un tehniskās specifikācijas
4.2.1. Uz personālu attiecināmās
specifikācijas
4.2.1.1. Vispārīgās prasības
4.2.1.2. Vilcienu mašīnistiem
nepieciešamā dokumentācija
4.2.1.2.1. Priekšraksti
mašīnistiem
4.2.1.2.2. Izmantojamo dzelzceļa
līniju un līnijām blakus esošo iekārtu apraksts
4.2.1.2.2.1. Maršruta apraksta
sagatavošana
4.2.1.2.2.2. Pārveidotie
elementi
4.2.1.2.2.3. Mašīnistu
informēšana reālajā laikā
4.2.1.2.3. Kustības grafiks
4.2.1.2.4. Ritošais sastāvs
4.2.1.3. Dzelzceļa uzņēmuma
personālam, kas nav vilcienu mašīnisti, nepieciešamā
dokumentācija
4.2.1.4. Dokumentācija, kas
nepieciešama infrastruktūras pārvaldītāja personālam, kas dod
vilcienu kustības atļauju
4.2.1.5. Vilciena apkalpes, cita
dzelzceļa uzņēmuma personāla un personāla, kas dod vilcienu
kustības atļaujas, ar drošību saistītie savstarpējie
ziņojumi
4.2.2. Uz vilcieniem attiecināmas
specifikācijas
4.2.2.1. Vilciena redzamība
4.2.2.1.1. Vispārīgā prasība
4.2.2.1.2. Priekšgals
4.2.2.1.3. Astes daļa
4.2.2.2. Vilciena dzirdamība
4.2.2.2.1. Vispārīgā prasība
4.2.2.2.2. Kontrole
4.2.2.3. Transportlīdzekļu
identifikācija
4.2.2.4. Kravas vagonu
piekraušana
4.2.2.4.1. Svara sadale
4.2.2.4.2. Slodze uz ass
4.2.2.4.3. Kravas
nostiprināšana
4.2.2.4.4. Kinemātiskā apliece
4.2.2.4.5. Kravas pārsegšana
4.2.2.5. Vilciena sastāvs
4.2.2.6. Vilciena bremzēšana
4.2.2.6.1. Obligātās prasības
bremžu sistēmai
4.2.2.6.2. Bremzēšanas
efektivitāte
4.2.2.7. Vilciena uzturēšana darba
kārtībā
4.2.2.7.1. Vispārīgā prasība
4.2.2.7.2. Pieprasītie dati
4.2.3. Uz vilcienu ekspluatāciju
attiecināmas specifikācijas
4.2.3.1. Vilcienu plānošana
4.2.3.2. Vilcienu
identifikācija
4.2.3.3. Vilcienu atiešana
4.2.3.3.1. Pārbaudes pirms
atiešanas
4.2.3.3.2. Infrastruktūras
pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas
stāvokli
4.2.3.4. Satiksmes vadība
4.2.3.4.1. Vispārīgās
prasības
4.2.3.4.2. Ziņošana par
vilcieniem
4.2.3.4.2.1. Dati, kas vajadzīgi
ziņošanai par vilciena atrašanās vietu
4.2.3.4.2.2. Paredzētais nodošanas
laiks
4.2.3.4.3. Bīstamās kravas
4.2.3.4.4. Ekspluatācijas
kvalitāte
4.2.3.5. Datu reģistrēšana
4.2.3.5.1. Uzraudzības datu
reģistrēšana ārpus vilciena
4.2.3.5.2. Uzraudzības datu
reģistrēšana vilcienā
4.2.3.6. Traucēts darbības
režīms
4.2.3.6.1. Citu lietotāju
informēšana
4.2.3.6.2. Vilcienu mašīnistu
informēšana
4.2.3.6.3. Ārkārtas pasākumi
4.2.3.7. Vadība ārkārtas
situācijā
4.2.3.8. Palīdzība vilciena
apkalpei negadījuma vai nopietnu ritošā sastāva darbības
traucējumu gadījumā
4.3 Saskarņu ekspluatācijas un
tehniskās specifikācijas
4.3.1. Saskarnes ar infrastruktūras
SITS
4.3.2. Saskarnes ar vadības
nodrošināšanas un signalizācijas SITS
4.3.2.1. Uzraudzības datu
reģistrēšana
4.3.2.2. Mašīnista modrības
ierīce
4.3.2.3. ERTMS/ETCS un
ERTMS/GSM-R ekspluatācijas noteikumi
4.3.2.4. Signālu un sliežu ceļam
blakus esošo zīmju saskatīšana
4.3.2.5. Vilciena bremzēšana
4.3.2.6. Smiltnīcas izmantošana.
Obligātie uz profesionālo kvalifikāciju attiecināmie elementi
vilciena vadīšanai
4.3.2.7. Datu reģistrēšana un
sakarsušo bukšu detektors
4.3.3. Saskarnes ar ritošā
sastāva SITS
4.3.3.1. Transportlīdzekļu
identifikācija
4.3.3.2. Bremzēšana
4.3.3.3. Prasības pasažieru
vagoniem
4.3.3.4. Vilciena redzamība
4.3.3.4.1. Vilciena sastāva pirmais
vagons vilciena kustības virzienā
4.3.3.4.2. Vilciena astes daļa
4.3.3.5. Vilciena dzirdamība
4.3.3.6. Signāla redzamība
4.3.3.7. Mašīnista modrības
ierīce
4.3.3.8. Vilciena sastādīšana un
B pielikums
4.3.3.9. Kravas vagonu
piekraušana
4.3.3.10. Garantija, ka vilciens ir
braukšanas kārtībā, un bīstamās kravas
4.3.3.11. Vilciena sastādīšana, H
un L pielikums
4.3.3.12. Noteikumi ārkārtas
situācijās un ārkārtas situāciju vadība
4.3.3.13. Datu reģistrēšana
4.3.4. Saskarnes ar telemātikas
lietojumprogrammu SITS
4.3.4.1. Vilcienu
identifikācija
4.3.4.2. Vilciena sastāvs
4.3.4.3. Vilcienu atiešana
4.3.4.4. Vilcienu kustība
4.3.4.5. Transportlīdzekļu
identifikācija
4.4. Ekspluatācijas noteikumi
4.5. Tehniskās apkopes
noteikumi
4.6. Profesionālā
kvalifikācija
4.6.1. Profesionālā kompetence
4.6.1.1. Profesionālās
zināšanas
4.6.1.2. Spēja praktiski izmantot
zināšanas
4.6.2. Valodu zināšanas
4.6.2.1. Principi
4.6.2.2. Valodu zināšanu
līmenis
4.6.3. Personāla sākotnējā un
pastāvīgā novērtēšana
4.6.3.1. Pamatelementi
4.6.3.2. Apmācības vajadzību
analīze
4.6.3.2.1. Apmācības vajadzību
analīzes veikšana
4.6.3.2.2. Apmācības vajadzību
analīzes atjaunināšana
4.6.3.2.3. Īpašas prasības
vilciena apkalpei un palīgpersonālam
4.6.3.2.3.1. Maršruta
zināšanas
4.6.3.2.3.2. Zināšanas par ritošo
sastāvu
4.6.3.2.3.3. Palīgpersonāls
4.7. Veselības un drošības
nosacījumi
4.7.1. Ievads
4.7.2. Kritēriji, pēc kuriem
apstiprina arodslimību ārstus un medicīnas organizācijas
4.7.3. Kritēriji, pēc kuriem
apstiprina psihologus, kam jāveic psiholoģiskais novērtējums un
jāizstrādā psiholoģiskā novērtējuma prasības
4.7.3.1. Psihologu
sertifikācija
4.7.3.2. Psiholoģiskā
novērtējuma saturs un interpretācija
4.7.3.3. Novērtējuma līdzekļu
izvēle
4.7.4. Medicīniskā izmeklēšana
un psiholoģiskais novērtējums
4.7.4.1. Pirms pieņemšanas
darbā
4.7.4.1.1. Medicīniskās
izmeklēšanas obligātais saturs
4.7.4.1.2. Psiholoģiskais
novērtējums
4.7.4.2. Pēc pieņemšanas
darbā
4.7.4.2.1. Periodiskās
medicīniskās izmeklēšanas biežums
4.7.4.2.2. Obligātais periodiskās
medicīniskās izmeklēšanas saturs
4.7.4.2.3. Papildu medicīniskā
izmeklēšana un/vai psiholoģiskais novērtējums
4.7.5. Medicīniskās prasības
4.7.5.1. Vispārīgās prasības
4.7.5.2. Prasības redzei
4.7.5.3. Prasības dzirdei
4.7.5.4. Grūtniecība
4.7.6. Īpašas prasības
attiecībā uz vilciena mašīnista pienākumiem
4.7.6.1. Periodiskās medicīniskās
izmeklēšanas biežums
4.7.6.2. Medicīniskās
izmeklēšanas papildu saturs
4.7.6.3. Papildu prasības
redzei
4.7.6.4. Papildu prasības dzirdei
un runai
4.7.6.5. Antropometrija
4.7.6.6. Palīdzība traumas
gadījumā
4.8. Infrastruktūras un ritošā
sastāva reģistri
4.8.1. Infrastruktūra
4.8.2. Ritošais sastāvs
5. Savstarpējas izmantojamības
komponenti
5.1. Definīcija
5.2. Komponentu saraksts
5.3. Komponentu efektivitāte un
specifikācijas
6. Komponentu atbilstības un/vai
piemērotības lietošanai novērtēšana un apakšsistēmas
verifikācija
6.1. Savstarpējas izmantojamības
komponenti
6.2. Satiksmes nodrošināšanas un
vadības apakšsistēma
6.2.1. Principi
6.2.2. Noteikumu un procedūru
dokumentācija
6.2.3. Novērtējuma procedūra
6.2.3.1. Kompetentās iestādes
lēmums
6.2.3.2. Ja tiek prasīts
novērtējums
6.2.4. Sistēmas darbības
efektivitāte
7. Ieviešana
7.1. Principi
7.2. Vadlīnijas ieviešanai
7.3. Īpaši gadījumi
7.3.1. Ievads
7.3.2. Īpašo gadījumu
saraksts
Pielikumi
A1. pielikums. ERTMS/ETCS
ekspluatācijas noteikumi
3.1.1. ERTMS rakstiskais rīkojums
01
3.1.2. ERTMS rakstiskais rīkojums
02
3.1.3. ERTMS rakstiskais rīkojums
03
3.1.4. ERTMS rakstiskais rīkojums
04
3.1.5. ERTMS rakstiskais rīkojums
05
3.1.6. ERTMS rakstiskais rīkojums
06
3.1.7. ERTMS teksta ziņojumi
A2. pielikums. ERTMS/GSM-R
ekspluatācijas noteikumi
B pielikums. Citi noteikumi, kas
ļauj saskaņoti ekspluatēt dažādas jaunās strukturālās
apakšsistēmas
A. Vispārīgi noteikumi
B. Personāla drošība un
aizsardzība
C. Ekspluatācijas saskarne ar
signalizācijas un vadības nodrošināšanas aprīkojumu
D. Vilciena kustība
E. Novirzes, negadījumi un
starpgadījumi
C pielikums. Ar drošību saistītas
saziņas metodoloģija
klausos
saņemts
atkārtojiet (+ runājiet lēnāk)
pareizi
kļūda (+ atkārtoju vēlreiz)
beidzu
gaidiet
izsaukšu vēlreiz
atsaucu procedūru…..
kļūda (+ sagatavoju jaunu veidlapu ......)
kļūda + atkārtoju vēlreiz
kļūda + atkārtoju vēlreiz
atkārtojiet (+ runājiet lēnāk)
A Alpha
G Golf
H Hotel
J Juliet
K Kilo
M Mike
N November
O Oscar
P Papa
T Tango
U Uniform
Y Yankee
Z Zulu
Vilciens............................. (numurs)
šeit …......…….
signāli (vārds)
…………………
signāli (vārds)
šeit vilciens
…......……. (numurs)
sagatavot procedūru.......
pareizi
kļūda + atkārtoju vēlreiz
saņemts
negatīvi, atkārtojiet (+ runājiet lēnāk)
atļauja……………….. (numurs)
ziņojums…………..……….. (numurs)
D pielikums. Informācija, kurai
jābūt pieejamai dzelzceļa uzņēmumam saistībā ar
līniju(-ām), kuras tas iecerējis izmantot
E pielikums. Valodas un saziņas
prasmju līmenis
F pielikums. Vadlīnijas satiksmes
nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas novērtēšanai
kārtība, kādā tiks veikti ekspluatācijas procesa(-u) turpmāki
grozījumi un atjaunināšana (IEVĒROT: tas neietver turpmākas
būtiskas izmaiņas vai jaunu(-s) procesu(-s) – šādā
gadījumā šajās vadlīnijās paredzēta jaunas dokumentācijas
iesniegšana),
G pielikums. Informatīvs un
neobligāts to elementu saraksts, kas jāverificē katram
pamatparametram
X
X
A
X
A
H pielikums. Obligātās prasības
attiecībā uz vilciena mašīnista profesionālo
kvalifikāciju
I pielikums. Nav izmantots
J pielikums. Obligātās prasības
attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju ar vilciena
pavadīšanu saistītiem uzdevumiem
K pielikums. Nav izmantots
L pielikums. Obligātās prasības
attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju vilciena darbgatavības
nodrošināšanai
M pielikums. Nav izmantots
N pielikums. Vadlīnijas
īstenošanai
O pielikums. Nav izmantots
P pielikums. Transportlīdzekļu
identifikācija
P pielikums. Transportlīdzekļu
identifikācija
Pašgājēja ātrums
Refrižeratorvagons
Kategorijas burts K – divasu
platforma
Standarta vagons
Refrižeratorvagons
Q pielikums. Nav izmantots
R pielikums. Vilcienu
identifikācija
S pielikums. Vilciena redzamība -
astes daļa
T pielikums. Bremžu darbības
efektivitāte
U pielikums. Atklāto punktu
saraksts
V pielikums. Priekšrakstu
dokumentācijas mašīnistiem sagatavošana un atjaunināšna
Skaidrojošā vārdnīca
Savstarpējas
izmantojamības tehniskā specifikācija
Satiksmes
nodrošināšanas un vadības apakšsistēma
1. Ievads
1.1. Tehniskā darbības joma
Šī savstarpējas izmantojamības
tehniskā specifikācija (turpmāk tekstā SITS) attiecas uz
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, kas
ietverta Direktīvas 2001/16/EK II pielikuma 1. punktā
iekļautajā sarakstā.
Sīkākas ziņas par šo
apakšsistēmu ir dotas 2. nodaļā.
1.2. Ģeogrāfiskā darbības joma
Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības
joma ir Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, kā aprakstīts
Direktīvas 2001/16/EK I pielikumā.
Šīs SITS saturs
Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK
5. panta 3. punktu šī SITS:
a) norāda darbības jomu, kas
paredzēta satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmai
– 2. nodaļa;
b) nosaka pamatprasības katrai
attiecīgajai apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām
apakšsistēmām – 3. nodaļa;
c) nosaka ekspluatācijas un
tehniskās specifikācijas, kas ir jāievēro attiecībā uz
apakšsistēmu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām.
Vajadzības gadījumā šīs specifikācijas var atšķirties
atkarībā no apakšsistēmas izmantošanas, piemēram, atkarībā
no Direktīvas I pielikumā paredzētās sliežu ceļa, mezgla
un/vai ritošā sastāva kategorijas – 4. nodaļa;
d) nosaka savstarpējas
izmantojamības komponentus un saskarnes, uz kurām attiecināmas
Eiropas specifikācijas, tai skaitā Eiropas standarti, un kuras
vajadzīgas, lai panāktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas
savstarpēju izmantojamību – 5. nodaļa;
e) katrā konkrētā gadījumā
norāda atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtējuma
kārtību; tas cita starpā paredz Lēmumā 93/465/EEK noteikto
moduļu vai, attiecīgā gadījumā, īpašās kārtības
izmantošanu, novērtējot savstarpējas izmantojamības komponentu
atbilstību vai piemērotību lietošanai, kā arī apakšsistēmu
EK verifikāciju. Ja ir dokumenti, uz kuriem var atsaukties,
īstenojot šo SITS, tie ir minēti sarakstā – 6. nodaļa;
f) norāda SITS ieviešanas
stratēģiju. Jo īpaši jāprecizē paredzētie starpposmi un
principi, kurus var piemērot, veicot pakāpenisku pāreju no
pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS
būs kļuvusi par normu –7. nodaļa;
g) norāda attiecīgā personāla
profesionālo kvalifikāciju, kā arī veselības aizsardzības un
drošības nosacījumus darbā, kas ir nepieciešami attiecīgās
apakšsistēmas darbībai un uzturēšanai, kā arī SITS
ieviešanai – 4. nodaļa.
Turklāt saskaņā ar 5. panta 5.
punktu katrai SITS var paredzēt īpašus gadījumus. Tie ir
norādīti 7. nodaļā.
Šīs SITS 4. nodaļā ietverti arī
darbības un uzturēšanas noteikumi, kas raksturīgi darbības
jomai, kura norādīta iepriekš 1.1. un 1.2. punktā.
2. Apakšsistēmas/darbības jomas
definīcija
2.1. Apakšsistēma
Satiksmes nodrošināšanas un
vadības apakšsistēma ir definēta Direktīvas 2001/16/EK II
pielikuma 2.4. punktā.
Tajā jo īpaši ir iekļauti
• „Darba paņēmieni un
pienācīgais aprīkojums, kas nodrošina dažādu struktūras
apakšsistēmu saskaņotu darbību gan parastā, gan traucētā
režīmā, cita starpā ieskaitot vilcienu vadīšanu, satiksmes
plānošanu un vadību.
• Profesionālā kvalifikācija,
kas nepieciešama pārrobežu pārvadājumu veikšanai.”
2.2. Darbības joma
Šīs SITS darbības joma attiecas
uz infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa uzņēmumu
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, kas ir
saistīta ar vilcienu ekspluatāciju parasto dzelzceļu sistēmā
Eiropas transporta tīklā.
Šajā SITS par satiksmes
nodrošināšanu un vadību noteiktās specifikācijas var izmantot
kā atsauces dokumentu vilcienu ekspluatācijā, pat ja uz tiem
neattiecas šīs SITS darbības joma.
2.2.1. Personāls un vilcieni
4.6. un 4.7. apakšiedaļa attiecas
uz personālu, kas uzņemas tādus drošībai būtiskus uzdevumus
kā vilciena vadīšana un pavadīšana, ja tie saistīti ar valstu
robežas(-u) šķērsošanu un darbu jebkurā teritorijā, kura
infrastruktūras pārvaldītāja tīkla pārskatā ir noteikta kā
esoša ārpus „robežas” un ir iekļauta šīs amatpersonas
drošības atļaujā.
Ja darbs jāveic līdz jebkurai
noteiktai dzelzceļa tīkla „robežai”, kā aprakstīts
iepriekš, netiek uzskatīts, ka personāls šķērso robežu.
Uz personālu, kas uzņemas tādus
drošībai būtiskus uzdevumus kā dispečera pakalpojumi un
vilcienu kustības vadība, attiecas dalībvalstu profesionālās
kvalifikācijas un veselības un drošības nosacījumu
savstarpēja atzīšana.
Uz personālu, kas uzņemas tādus
drošībai būtiskus uzdevumus, kuri saistīti ar vilciena
pēdējās sagatavošanas darbiem, pirms tas šķērso robežu(-as)
un strādā jebkurā teritorijā ārpus „robežas” , kā
aprakstīts iepriekš, attiecas 4.6. apakšiedaļa par dalībvalstu
veselības un drošības nosacījumu savstarpēju atzīšanu. Ja
visi vilciena vagoni, kas šķērso valsts robežu(-as), šķērso
to tikai līdz dzelzceļa tīkla „robežai”, kā aprakstīts
iepriekš, netiek uzskatīts, ka vilciens veic pārrobežu
pārvadājumus.
Tas apkopots zemāk redzamajās
tabulās.
Personāls, kas nodrošina tādu
vilcienu darbību, kuri šķērso valstu robežas
un turpina kustību aiz dzelzceļa tīkla robežām
Pienākums
|
Profesionālā
kvalifikācija
|
Medicīniskās
prasības
|
Vilciena vadīšana un pavadīšana
|
4.6.
|
4.7.
|
Vilcienu kustības vadība
|
Savstarpēja
atzīšana
|
Savstarpēja
atzīšana
|
Vilciena darbgatavības nodrošināšana
|
4.6.
|
Savstarpēja
atzīšana
|
Dispečera pakalpojumi
|
Savstarpēja
atzīšana
|
Savstarpēja
atzīšana
|
Personāls, kas nodrošina tādu
vilcienu darbību, kuri nešķērso valstu robežas
vai šķērso tās tikai līdz dzelzceļa tīkla
robežām
Pienākums
|
Profesionālā
kvalifikācija
|
Medicīniskās
prasības
|
Vilciena vadīšana un pavadīšana
|
Savstarpēja
atzīšana
|
Savstarpēja
atzīšana
|
Vilcienu kustības vadība
|
Savstarpēja
atzīšana
|
Savstarpēja
atzīšana
|
Vilciena darbgatavības nodrošināšana
|
Savstarpēja
atzīšana
|
Savstarpēja
atzīšana
|
Dispečera pakalpojumi
|
Savstarpēja
atzīšana
|
Savstarpēja
atzīšana
|
Lasot šīs tabulas, jāatzīmē, ka
4. nodaļas 2. punkta 1. apakšpunktā aprakstītie saziņas
principi ir obligāta prasība.
2.2.2. Ekspluatācijas principi
Pašreizējās infrastruktūras
plānojuma un projektu atšķirības Eiropā, kas vismaz daļēji
izraisa šobrīd pastāvošās noteikumu un kārtības
atšķirības, bieži var novērst tikai, ieguldot lielus
līdzekļus.
Tādēļ vispārējais mērķis šai
SITS versijai, kas ir pirmā pēc Direktīvas 2001/16/EK
stāšanās spēkā, nav izstrādāt vienotus priekšrakstus
Eiropas parasto dzelzceļu satiksmes nodrošināšanai un vadībai.
Tomēr vienādās situācijās jābūt identiskiem noteikumiem un
kārtībai, kas ļauj saskaņot to jauno struktūras apakšsistēmu
ekspluatāciju, kuras iecerēts iekļaut Eiropas transporta
tīklā, un jo īpaši to, kuras ir tieši saistītas ar jaunās
vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmas
ekspluatāciju.
Sākotnēji šis SITS dokuments
attiecās tikai uz parasto dzelzceļu „Satiksmes
nodrošināšanas un vadības” apakšsistēmas elementiem (kā
izklāstīts 4. nodaļā) tajās ekspluatācijas jomās, kurās
galvenokārt pastāv dzelzceļa uzņēmumu saskarnes ar
infrastruktūras pārvaldītājiem vai kurās savstarpējai
izmantojamībai ir īpašas priekšrocības. To nosakot, ņēma
vērā Direktīvas 2004/49/EK (Dzelzceļa drošības direktīva)
prasības.
Turpmāk paredzēts, ka sīkāki
Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS)
ekspluatācijas noteikumi jāprecizē šīs SITS pielikumā
(ERTMS/ETCS A1. pielikumā, ERTMS/GSMR
A2. pielikumā), kad tie būs pieejami. Šobrīd pievienotais A1.
pielikums ir tikai informējošs un nav obligāti jāievēro, jo
noteikumi vēl nav līdz galam izstrādāti.
2.2.3. Piemērojamība pašreizējiem vagoniem un
infrastruktūrai
Kaut gan vairums šajā SITS
iekļauto prasību ir saistītas ar procesiem un darba kārtību,
zināms to skaits tomēr ir saistīts ar fiziskiem elementiem,
vilcieniem un vagoniem, kas ir nozīmīgi ekspluatācijai.
Šo elementu konstrukcijas
kritēriji ir aprakstīti tajās SITS, kas attiecas uz citām
apakšsistēmām, piemēram, ritošā sastāva apakšsistēma.
Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS kontekstā ņemtas
vērā elementu ekspluatācijas funkcijas.
Šādos gadījumos atzīst, ka
šobrīd izmantotā ritošā sastāva/infrastruktūras iekārtu
pārveidošana, lai tās pilnībā atbilstu šīs SITS prasībām,
nebūtu izdevīga izmaksu ziņā. Attiecīgās prasības tādēļ
jāpiemēro tikai jauniem elementiem vai gadījumos, ja elementus
modernizē vai atjauno un vajadzīga jauna atļauja, lai tos nodotu
ekspluatācijā Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 3. punkta
nozīmē.
2.3. Šīs SITS saikne ar Direktīvu
2004/49/EK
Kaut gan šī SITS ir izstrādāta
saskaņā ar Savstarpējas izmantojamības direktīvu 2001/16/EK,
tajā apskatītas prasības, kuras ir cieši saistītas ar darba
kārtību un procesiem, kas jāievēro infrastruktūras
pārvaldītājam vai dzelzceļa uzņēmumam, piesakoties drošības
sertifikāta saņemšanai saskaņā ar Drošības direktīvu
2004/49/EK.
3. Pamatprasības
3.1. Atbilstība pamatprasībām
Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK
4. panta 1. punktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēmai, tās
apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem
jāatbilst pamatprasībām, kas vispārīgi izklāstītas
direktīvas III pielikumā.
3.2. Pamatprasību pārskats
Pamatprasības attiecas uz:
- drošību,
-drošumu un darbspēju,
- veselības aizsardzību,
- vides aizsardzību,
- tehnisko saderību.
Ievērojot Direktīvu 2001/16/EK,
pamatprasības var piemērot visai Eiropas parasto dzelzceļu
sistēmai vai atsevišķi katrai tās apakšsistēmai un
apakšsistēmas komponentam.
3.3. Ar šīm prasībām saistītie īpašie
aspekti
Vispārīgās prasības attiecas uz
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu saskaņā ar
šādiem noteikumiem.
3.3.1. Drošība
Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK
III pielikumu drošības pamatprasības, kas attiecas uz satiksmes
nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, ir šādas.
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 1.1.1. pamatprasība
„Drošībai izšķirīgo daļu
projektēšana, izgatavošana vai montāža, tehniskā apkope un
uzraudzība, jo īpaši, ja tas skar ierīces, kas ietekmē
vilcienu kustību, jāveic tā, lai arī noteiktos nelabvēlīgos
apstākļos būtu garantēts drošības līmenis, kas atbilst
tīkla izveides mērķiem.”
Attiecībā uz satiksmes
nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šī pamatprasība
apskatīta specifikācijas apakšiedaļā „Vilciena redzamība”
(4.2.2.1. un 4.3. apakšiedaļa) un „Vilciena dzirdamība”
4.2.2.2. un 4.3. apakšiedaļā.
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 1.1.2. pamatprasība
„Riteņu un sliežu saskares
parametriem jāatbilst izturības prasībām, kas garantē drošu
vilcienu kustību maksimālajā atļautajā ātrumā.”
Šī pamatprasība neattiecas uz
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 1.1.3. pamatprasība
„Izmantojamajām sastāvdaļām
jāiztur jebkura ekspluatācijas laikā noteiktā parastā slodze
vai pārslodze. Pienācīgi jāierobežo ikvienas neparedzētas
kļūmes netieša ietekme uz drošību.”
Attiecībā uz satiksmes
nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šī pamatprasība
apskatīta specifikācijas apakšiedaļā „Vilciena redzamība”
(4.2.2.1. un 4.3. apakšiedaļa).
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 1.1.4. pamatprasība
„Projektējot stacionāras
iekārtas un ritošo sastāvu, kā arī izvēloties izmantojamos
materiālus, jāparedz iespēja ugunsgrēka gadījumā ierobežot
uguns un dūmu izcelšanos, izplatīšanos un tā sekas.”
Šī pamatprasība neattiecas uz
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 1.1.5. pamatprasība
„Visas ierīces, kas paredzētas
pasažieru lietošanai, jāprojektē tā, lai netiktu apdraudēta
šo ierīču droša ekspluatācija vai pasažieru veselība un
drošība, ja tās izmanto iepriekš paredzamā veidā, kas ir
pretrunā rakstiskiem norādījumiem.”
Šī pamatprasība neattiecas uz
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.
3.3.2. Drošums un darbspēja
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 1.2. pamatprasība
„Ja stacionāras un noņemamas
sastāvdaļas ietekmē vilcienu kustību, to uzraudzību un apkopi
organizē, veic un attiecīgo skaitu nodrošina tā, lai
nodrošinātu to darbību paredzētajos apstākļos.”
Šī pamatprasība neattiecas uz
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.
3.3.3. Veselības aizsardzība
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 1.3.1. pamatprasība
„Vilcienos un dzelzceļa
infrastruktūrā nedrīkst izmantot materiālus, kuru izmantošana
var radīt veselības apdraudējumu cilvēkiem, kas nonāk saskarē
ar šiem materiāliem.”
Šī pamatprasība neattiecas uz
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 1.3.2. pamatprasība
„Šos materiālus izvēlas,
izvieto un izmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu un bīstamu dūmu
un gāzu veidošanos, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.”
Šī pamatprasība neattiecas uz
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.
3.3.4. Vides aizsardzība
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 1.4.1. pamatprasība
„Eiropas parasto dzelzceļu
sistēmas izveides un ekspluatācijas ietekme uz vidi jāizvērtē
un jāņem vērā, veicot sistēmas projektēšanu saskaņā ar
spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem.”
Šī pamatprasība neattiecas uz
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 1.4.2. pamatprasība
„Vilcienos un infrastruktūrā
jāizmanto materiāli, kas aizkavē apkārtējai videi kaitīgo un
bīstamo dūmu un gāzu veidošanos, piemēram, ugunsgrēka
gadījumā.”
Šī pamatprasība neattiecas uz
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 1.4.3. pamatprasība
„Projektējot un ražojot ritošo
sastāvu un enerģijas apgādes sistēmas, tām jābūt
elektromagnētiski saderīgām ar iekārtām, ierīcēm un valsts
vai privātiem tīkliem, kas var radīt savstarpējus
traucējumus.”
Šī pamatprasība neattiecas uz
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 1.4.4. pamatprasība
„Ekspluatējot Eiropas parasto
dzelzceļu sistēmu, jāievēro spēkā esošie trokšņu
ierobežošanas noteikumi.”
Kaut gan šī pamatprasība
galvenokārt ir troksni regulējošās SITS sastāvdaļa, daži
elementi satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmā
SITS precizēti 4.2.2.2. un 4.3. apakšiedaļā „Vilciena
dzirdamība”.
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 1.4.5. pamatprasība
„Eiropas parasto dzelzceļu
sistēmas ekspluatācija normālos uzturēšanas apstākļos
nedrīkst radīt nepieļaujamu zemes vibrācijas līmeni sliežu
ceļu tuvumā, kas traucē citu darbību veikšanu.”
Šī pamatprasība neattiecas uz
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.
3.3.5. Tehniskā saderība
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 1.5. pamatprasība
„Infrastruktūras un stacionāro
iekārtu tehniskajiem parametriem jābūt savstarpēji saderīgiem,
kā arī saderīgiem ar Eiropas parasto dzelzceļu sistēmā
izmantojamo vilcienu parametriem.
Ja atsevišķos tīkla posmos šādu
parametru atbilstību ir grūti panākt, drīkst ieviest pagaidu
risinājumus, kas nodrošinās saderību nākotnē.”
Šī pamatprasība neattiecas uz
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.
3.4. Ar satiksmes nodrošināšanas un vadības
apakšsistēmu tieši saistītie aspekti
3.4.1. Drošība
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 2.6.1. pamatprasība
„Tīkla ekspluatācijas noteikumu
saskaņošanai, kā arī mašīnistu, vilcienu personāla un
kontroles centru personāla kvalifikācijai jābūt tādai, lai
garantētu drošu ekspluatāciju, ņemot vērā atšķirīgas
prasības pret pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem.
Tehniskās apkopes darbībām un to
biežumam, apkopes un kontroles centru personāla sagatavošanai un
kvalifikācijai, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēmai, ko
ieviesuši attiecīgie uzņēmēji kontroles un tehniskās apkopes
centros, jābūt tādai, kas nodrošina augstu drošības
līmeni.”
Šī pamatprasība apskatīta
šādās šīs specifikācijas apakšiedaļās:
- Transportlīdzekļu identifikācija (4.2.2.3.
apakšiedaļa)
- Vilciena bremzēšana (4.2.2.6. apakšiedaļa)
- Vilciena sastāvs (4.2.2.5. apakšiedaļa)
- Kravas vagonu piekraušana (4.2.2.4. apakšiedaļa)
- Vilciena uzturēšana darba kārtībā (4.2.2.7.
apakšiedaļa)
- Vilciena redzamība (4.2.2.1. un 4.3. apakšiedaļa)
- Vilciena dzirdamība (4.2.2.2. un 4.3. apakšiedaļa)
- Vilciena atiešana (4.2.3.3. apakšiedaļa)
- Satiksmes vadība (4.2.3.4. apakšiedaļa)
- Signālu saskatīšana un modrības ierīce (4.3.
apakšiedaļa)
- Saziņa par drošības jautājumiem (4.2.1.5. un 4.6.
apakšiedaļa)
- Vilcienu mašīnistiem nepieciešamā dokumentācija (4.2.1.2.
apakšiedaļa)
- Dzelzceļa uzņēmuma personālam, kas nav vilcienu
mašīnisti, nepieciešamā dokumentācija (4.2.1.3.
apakšiedaļa)
- Dokumentācija, kas nepieciešama infrastruktūras
pārvaldītāja personālam, kas dod vilcienu kustības atļauju
(4.2.1.4. apakšiedaļa)
- Traucēts darbības režīms (4.2.3.6. apakšiedaļa)
- Pasākumi ārkārtas situācijā (4.2.3.7. apakšiedaļa)
- ERTMS ekspluatācijas noteikumi (4.4.
apakšiedaļa)
- Profesionālā kvalifikācija (4.6. apakšiedaļa)
- Veselības un drošības nosacījumi (4.7. apakšiedaļa)
3.4.2. Drošums
un darbspēja
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 2.6.2. pamatprasība
„Tehniskās apkopes operācijām
un to biežumam, tehniskās apkopes un kontroles centru personāla
sagatavošanai un kvalifikācijai, kā arī kvalitātes
nodrošinājuma sistēmai, ko ieviesuši attiecīgie uzņēmēji
kontroles un tehniskās apkopes centros, jābūt tādai, kas
nodrošina augstu sistēmas drošumu un darbspēju.”
Šī pamatprasība nodrošināta
šādās šīs specifikācijas apakšiedaļās:
- Vilciena sastāvs (4.2.2.5. apakšiedaļa)
- Vilciena uzturēšana darba kārtībā (4.2.2.7.
apakšiedaļa)
- Satiksmes vadība (4.2.3.4. apakšiedaļa)
- Saziņa par drošības jautājumiem (4.2.1.5.
apakšiedaļa)
- Traucēts darbības režīms (4.2.3.6. apakšiedaļa)
- Pasākumi ārkārtas situācijā (4.2.3.7. apakšiedaļa)
- Profesionālā kvalifikācija (4.6. apakšiedaļa)
- Veselības un drošības nosacījumi (4.7. apakšiedaļa)
3.4.3. Tehniskā saderība
Direktīvas
2001/16/EK III pielikuma 2.6.3. pamatprasība
„Tīkla ekspluatācijas noteikumu
saskaņošanai, kā arī mašīnistu, vilcienu personāla un
dispečeru kvalifikācijai jābūt tādai, lai nodrošinātu
Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas ekspluatācijas efektivitāti,
ņemot vērā atšķirīgās prasības, kas izvirzītas pārrobežu
un iekšzemes pārvadājumiem.”
Šī pamatprasība apskatīta
šādās šīs specifikācijas apakšiedaļās:
- Transportlīdzekļu identifikācija (4.2.2.3.
apakšiedaļa)
- Vilciena bremzēšana (4.2.2.6. apakšiedaļa)
- Vilciena sastāvs (4.2.2.5. apakšiedaļa)
- Kravas vagonu piekraušana (4.2.2.4. apakšiedaļa)
- Saziņa par drošības jautājumiem (4.2.1.5.
apakšiedaļa)
- Traucēts darbības režīms (4.2.3.6. apakšiedaļa)
- Pasākumi ārkārtas situācijā (4.2.3.7. apakšiedaļa)
4. Apakšsistēmas
raksturojums
4.1. Ievads
Eiropas parasto dzelzceļu sistēma
(TEN), uz kuru attiecas Direktīva 2001/16/EK un kuras daļa
ir satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma, ir
integrēta sistēma, kuras daļu savstarpējā atbilstība ir
jāpārbauda. Savstarpējā atbilstība it īpaši jāpārbauda
attiecībā uz apakšsistēmas specifikācijām un tās saskarnēm
ar sistēmu, kurā apakšsistēma ir integrēta, kā arī
attiecībā uz ekspluatācijas noteikumiem.
Ņemot vērā visas attiecīgās
pamatprasības, satiksmes nodrošināšanas un vadības
apakšsistēma, kā aprakstīts 2.2. apakšiedaļā, attiecas tikai
uz elementiem, kas noteikti nākamajā nodaļā.
Saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK
infrastruktūras pārvaldītāja vispārējā atbildībā ir
izstrādāt visas attiecīgās prasības, kurām jāatbilst tiem
vilcieniem, kuru kustība šajā infrastruktūrā ir atļauta,
ņemot vērā atsevišķu sliežu ceļu ģeogrāfiskās īpatnības
un turpmāk noteiktās ekspluatācijas un tehniskās
specifikācijas.
4.2. Apakšsistēmas ekspluatācijas un tehniskās
specifikācijas
Satiksmes nodrošināšanas un
vadības apakšsistēmas ekspluatācijas un tehniskās
specifikācijas sastāv no:
- uz personālu attiecināmām specifikācijām;
- uz vilcieniem attiecināmām specifikācijām;
- uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmām
specifikācijām.
4.2.1. Uz personālu attiecināmās
specifikācijas
4.2.1.1.
Vispārīgās prasības
Šī nodaļa attiecas uz personālu,
kas piedalās apakšsistēmas ekspluatācijā, pildot drošībai
būtiskus pienākumus, kuros dzelzceļa uzņēmumam ir tieša
saskarne ar infrastruktūras pārvaldītāju.
- Dzelzceļa uzņēmuma personāls, kas
- pilda vilciena mašīnista pienākumus (turpmāk tekstā
„vilciena mašīnists”) un ir daļa no „vilciena
apkalpes”,
- pilda savus pienākumus vilcienā (citus pienākumus nekā
vilciena vadīšana) un ir daļa no „vilciena apkalpes”,
- sagatavo vilcienu.
- Infrastruktūras pārvaldītāja personāls, kas ir atbildīgs
par kustības vadību.
Prasības attiecas uz šādām
jomām:
- dokumentācija,
- komunikācija,
un uz tām jomām, kas noteiktas
šīs SITS 2.2. iedaļā:
- kvalifikācija (skatīt 4.6. apakšiedaļu un H, J un L
pielikumu),
- veselības un drošības apstākļi (skatīt 4.7.
apakšiedaļu).
4.2.1.2.
Vilcienu mašīnistiem nepieciešamā dokumentācija
Dzelzceļa uzņēmumam, kas
ekspluatē vilcienu, jānodrošina vilciena mašīnistam visa
nepieciešamā informācija, kas tam vajadzīga, lai veiktu savus
pienākumus.
Sniedzot informāciju, jāņem
vērā darbības, kas jāveic normālā, traucētā un ārkārtas
ekspluatācijas režīmā maršrutos, kuros kursē vilciens, kā
arī ritošais sastāvs, ko izmanto šajos maršrutos.
4.2.1.2.1.
Priekšraksti mašīnistiem
Visa darba kārtība, kas jāievēro
vilciena mašīnistam, jāiekļauj dokumentā vai jānodrošina
elektroniskā formātā ar nosaukumu „Priekšraksti
mašīnistiem” (Driver’s Rule Book).
Priekšrakstos mašīnistiem
jānosaka prasības normālas un traucētas ekspluatācijas
gadījumos, kā arī ārkārtas situācijās, ar kurām var
saskarties vilciena mašīnists, visos maršrutos un tajos
izmantotajam visa veida ritošajam sastāvam.
Priekšrakstos mašīnistiem
jāiekļauj divi dažādi aspekti:
- viens, kas apraksta kopīgo noteikumu un procedūru kopumu,
kurš ir spēkā visā Eiropas parasto dzelzceļu tīklā (ņemot
vērā A, B un C pielikuma saturu),
- otrs, kas nosaka visus noteikumus un procedūras, kuras katram
infrastruktūras pārvaldītājam ir atšķirīgas no citiem.
Tajos jāiekļauj darba kārtība,
kas attiecas vismaz uz šādiem jautājumiem:
- personāla drošība un aizsardzība,
- vadības nodrošināšana un signalizācija,
- vilciena ekspluatācija, tostarp traucētā režīmā,
- vilces līdzeklis un ritošais sastāvs,
- starpgadījumi un negadījumi.
Par šī dokumenta sagatavošanu
atbild dzelzceļa uzņēmums.
Dzelzceļa uzņēmums izstrādā
priekšrakstus vienādā formātā visām infrastruktūrām, kurās
darbojas tā vilcienu mašīnisti.
Priekšrakstiem ir divi
papildinājumi.
- 1. papildinājums. Saziņas procedūru rokasgrāmata.
- 2. papildinājums. Veidlapu grāmatiņa.
Dzelzceļa uzņēmums izstrādā
priekšrakstus mašīnistiem vai nu kādas dalībvalsts valodā,
vai „darba” valodā, kuru lieto viens no infrastruktūras
pārvaldītājiem, uz kuru attieksies šie priekšraksti. Tas
neattiecas uz ziņojumiem un veidlapām, kam jābūt
infrastruktūras pārvaldītāja(-u) „darba” valodā.
Priekšrakstus mašīnistiem
izstrādā un precizē procesā ar šādiem posmiem:
- infrastruktūras pārvaldītājs (vai organizācija, kas atbild
par ekspluatācijas noteikumu sagatavošanu) sniedz dzelzceļa
uzņēmumam atbilstošo informāciju infrastruktūras
pārvaldītāja „darba” valodā;
- dzelzceļa uzņēmums izstrādā sākotnējo dokumentu vai to
precizē;
- ja dzelzceļa uzņēmuma priekšrakstiem izvēlētā valoda nav
tā, kurā sagatavota sākotnēji sniegtā informācija, dzelzceļa
uzņēmums atbild par tulkojumu, ja tāds ir nepieciešams.
Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK
III pielikuma 2. punktu infrastruktūras pārvaldītāja drošības
vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai
nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumam(-iem) nodotā
dokumentācija ir pilnīga un precīza.
Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK
III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmuma drošības vadības
sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka
priekšraksti ir pilnīgi un precīzi.
V pielikums parāda šo procesu
diagrammā un sniedz pārskatu pār procesu.
4.2.1.2.2.
Izmantojamo dzelzceļa līniju un līnijām blakus esošo iekārtu
apraksts
Mašīnistiem jāsniedz izmantojamo
un ar vilciena vadīšanu saistīto dzelzceļa līniju un līnijām
blakus esošo iekārtu apraksts. Šī informācija jāizklāsta
vienotā dokumentā, kas saucas „Maršruta apraksts” (kas var
būt gan dokumenta formā, gan elektroniskā formātā).
Turpmāk minētas tās ziņas, kas
obligāti jāsniedz:
- vispārīgie ekspluatācijas raksturlielumi,
- kāpumu un kritumu norādes,
- detalizēta dzelzceļa līnijas shēma.
4.2.1.2.2.1.
Maršruta apraksta sagatavošana
Maršruta apraksts jāsagatavo vai
nu kādas dzelzceļa uzņēmuma izvēlētas dalībvalsts valodā,
vai infrastruktūras pārvaldītāja „darba” valodā.
Tajā jāsniedz šādas ziņas (šis
saraksts nav izsmeļošs):
- vispārīgie ekspluatācijas raksturlielumi
- signalizācijas tips un attiecīgais darba režīms (divsliežu
ceļš, kustība atpakaļgaitā, pagrieziens pa kreisi vai pa labi
utt.),
- elektroapgādes tīkla veids,
- „zemes” un vilciena radiosakaru iekārtas tips,
- kāpumu un kritumu norādes
- kāpumu un kritumu vērtības un to precīza atrašanās
vieta,
- detalizēta dzelzceļa līnijas shēma
- uz dzelzceļa līnijas esošo staciju nosaukumi, galvenās
teritorijas un to atrašanās vieta,
- tuneļi, minot to atrašanās vietu, nosaukumu, garumu,
specifisku informāciju, piemēram, pāreju un drošas izkāpšanas
vietu esamība, kā arī tādu drošu punktu atrašanās vietu, uz
kurieni var evakuēt pasažierus,
- svarīgākās vietas, piemēram, neitrālie posmi,
- atļautais maksimālais ātrums katram sliežu ceļam, tostarp,
ja vajadzīgs, norāde par dažādiem ātrumiem attiecībā uz
konkrēta tipa vilcieniem,
- par kustības vadības kontroli atbildīgās organizācijas
nosaukums un kustības vadības kontroles zonu nosaukums(-i),
- kustības vadības centru nosaukumi un kontroles zonas,
piemēram, signalizācijas ierīces,
- izmantojamo radiokanālu identifikācija.
Dzelzceļa uzņēmums izstrādā
maršruta aprakstu vienotā formātā visām infrastruktūrām,
kurās kursē attiecīgā dzelzceļa uzņēmuma vilcieni.
Dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs
par maršruta apraksta sastādīšanu, izmantojot infrastruktūras
pārvaldītāja(-u) sniegto informāciju.
Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK
III pielikuma 2. punktu infrastruktūras pārvaldītāja drošības
vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai
nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumam(-iem) nodotā
dokumentācija ir pilnīga un precīza.
Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK
III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmuma drošības vadības
sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka
maršruta apraksts ir pilnīgs un precīzs.
4.2.1.2.2.2.
Pārveidotie elementi
Par visiem pastāvīgi vai uz laiku
pārveidotiem elementiem infrastruktūras pārvaldītājs paziņo
dzelzceļa uzņēmumam. Šīs izmaiņas dzelzceļa uzņēmums
apkopo īpašā dokumentā vai uzglabā elektroniskā veidā
vienotā formātā visām infrastruktūrām, kurās kursē
attiecīgā dzelzceļa uzņēmuma vilcieni.
Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK
III pielikuma 2. punktu infrastruktūras pārvaldītāja drošības
vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai
nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumam(-iem) nodotā
dokumentācija ir pilnīga un precīza.
Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK
III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmuma drošības vadības
sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka
dokuments par pārveidotajiem elementiem ir pilnīgs un
precīzs.
4.2.1.2.2.3.
Mašīnistu informēšana reālajā laikā
Kārtība, kādā mašīnistus
informē reālajā laikā par visu drošības noteikumu izmaiņām
maršrutā, jādefinē attiecīgajiem infrastruktūras
pārvaldītājiem (kārtībai jābūt vienādai gadījumos, kad
izmanto ERTMS/ETCS).
4.2.1.2.3.
Kustības grafiks
Nodrošinot informāciju par
vilcienu kustības grafiku, tiek veicināta precīza vilcienu
kustība un uzlabota pakalpojuma veikšana.
Dzelzceļa uzņēmums sniedz
mašīnistiem informāciju, kas vajadzīga vilciena vadīšanai un
kurā ir vismaz šādas ziņas:
- vilciena identifikācija,
- vilcienu darba dienas (ja vajadzīgs),
- pieturvietas un ar tām saistītās darbības,
- citi laiki kustības grafikā,
- pienākšanas/atiešanas/caurbraukšanas laiki katrā no šīm
vietām.
Šādu informāciju par vilcienu
kustību, kuras pamatā ir infrastruktūras pārvaldītāja
sniegtā informācija, var sniegt elektroniskā vai izdrukas
formātā.
Mašīnistu iepazīstināšanai ar
grafiku jābūt konsekventai visās līnijās, kurās kursē
dzelzceļa uzņēmuma vilcieni.
4.2.1.2.4.
Ritošais sastāvs
Dzelzceļa uzņēmums sniedz
mašīnistam visu informāciju, kas attiecas uz darbu traucētā
režīmā (piemēram, par vilcieniem, kam vajadzīga palīdzība).
Šādai dokumentācijai šādos gadījumos jākoncentrējas uz
konkrēto saskarni ar infrastruktūras pārvaldītāja
personālu.
4.2.1.3.
Dzelzceļa uzņēmuma personālam, kas nav vilcienu mašīnisti,
nepieciešamā dokumentācija
Dzelzceļa uzņēmums savu
personālu (uz vilciena vai citur), kas pilda drošībai būtiskus
pienākumus, kuros ir tieša saskarne ar infrastruktūras
pārvaldītāja personālu, iekārtām vai sistēmām, nodrošina
ar šādu pienākumu pildīšanai pēc saviem ieskatiem vajadzīgo
informāciju par noteikumiem, kārtību, ritošo sastāvu un
maršrutu. Šādu informāciju izmanto gan normālā, gan
traucētā darbības režīmā.
Vilcienu personālam domātās
informācijas struktūrai, formātam, saturam un izstrādāšanas
un precizēšanas procesam par pamatu jābūt šīs SITS 4.2.1.2.
apakšiedaļā noteiktajai specifikācijai.
4.2.1.4.
Dokumentācija, kas nepieciešama infrastruktūras pārvaldītāja
personālam, kas dod vilcienu kustības atļauju
Visa informācija, kas vajadzīga,
lai nodrošinātu ar drošību saistīto saziņu starp personālu,
kurš dod vilcienu kustības atļauju, un vilciena apkalpi,
jāizklāsta:
- dokumentos, kas apraksta saziņas principus (C pielikums),
- dokumentā ar nosaukumu „Veidlapu grāmatiņa”.
Infrastruktūras pārvaldītājam
šie dokumenti jāsagatavo savā „darba” valodā.
4.2.1.5.
Vilciena apkalpes, cita dzelzceļa uzņēmuma personāla un
personāla, kas dod vilcienu kustības atļaujas, ar drošību
saistītie savstarpējie ziņojumi
Vilciena apkalpes, cita dzelzceļa
uzņēmuma personāla (kā definēts L pielikumā) un personāla,
kas dod vilcienu kustības atļaujas, ar drošību saistītajos
savstarpējos ziņojumos lietotā valoda ir attiecīgā maršruta
infrastruktūras pārvaldītāja „darba” valoda.
Principi ar drošību saistītajai
saziņai starp vilciena apkalpi un personālu, kas atbildīgs par
vilcienu kustības atļaujām, izklāstīti C pielikumā.
Saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK
infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par sava personāla
ikdienas darbā lietotās „darba valodas” publiskošanu.
Tomēr, ja vietējā prakse pieprasa
atļaut lietot arī otru valodu, infrastruktūras pārvaldītājam
jānosaka ģeogrāfiskās robežas, kur šo valodu var lietot.
4.2.2. Uz vilcieniem attiecināmas
specifikācijas
4.2.2.1.
Vilciena redzamība
4.2.2.1.1.
Vispārīgā prasība
Dzelzceļa uzņēmumam
jānodrošina, lai vilcieni būtu aprīkoti ar norādēm, pēc
kurām atpazīt to priekšgalu un astes daļu.
4.2.2.1.2.
Priekšgals
Dzelzceļa uzņēmumam
jānodrošina, lai vilciens, kas tuvojas, būtu skaidri redzams un
atpazīstams pēc ieslēgtām baltām priekšējām gaismām un to
izvietojuma. Tām jāļauj atšķirt tuvojošos vilcienu no tuvumā
esošiem autotransporta līdzekļiem un citiem kustīgiem
priekšmetiem.
Pilna specifikācija atrodama
4.3.3.4.1. apakšiedaļā.
4.2.2.1.3.
Astes daļa
Šīs prasības ir precizētas S
pielikumā.
4.2.2.2.
Vilciena dzirdamība
4.2.2.2.1.
Vispārīgā prasība
Dzelzceļa uzņēmumam
jānodrošina, lai vilcieni būtu aprīkoti ar skaņas
brīdinājuma ierīci, kas norāda par vilciena tuvošanos.
4.2.2.2.2.
Kontrole
Jābūt iespējai ieslēgt skaņas
brīdinājuma ierīci no jebkuras mašīnista pozīcijas.
4.2.2.3.
Transportlīdzekļu identifikācija
Katram transportlīdzeklim jābūt
numuram, lai atšķirtu to no jebkura cita dzelzceļa
transportlīdzekļa. Šim numuram jābūt redzami attēlotam vismaz
uz katras transportlīdzekļa garenvirziena sānu malas.
Jābūt arī iespējai atpazīt uz
transportlīdzekli attiecināmus ekspluatācijas
ierobežojumus.
Šīs prasības ir sīkāk
izklāstītas P pielikumā.
4.2.2.4.
Kravas vagonu piekraušana
Dzelzceļa uzņēmumam
jānodrošina, ka vagoni tiek piekrauti droši un ir droši visu
brauciena laiku, ņemot vērā turpmākajās apakšiedaļās
izklāstīto.
4.2.2.4.1.
Svara sadale
Vagoni jāpiekrauj tā, lai kravas
svaru sadalītu vienādi uz visām asīm. Gadījumos, kad tas nav
iespējams kādas kravas lieluma vai formas dēļ, dzelzceļa
uzņēmumam uz visu reisu jānodrošina kravai īpaši
pārvadāšanas apstākļi.
4.2.2.4.2.
Slodze uz ass
Dzelzceļa uzņēmumiem
jānodrošina, lai vagonā iekrautā krava nepārsniegtu
pieļaujamo slodzi uz ass. Tiem jānodrošina arī, lai slodze uz
ass nepārsniegtu atļauto robežu nevienā maršruta posmā
(izņemot, ja attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs(-i) ir
atļāvis(-uši) kustību).
4.2.2.4.3.
Kravas nostiprināšana
Dzelzceļa uzņēmumiem
jānodrošina, ka krava un visas neizmatotās kravas
nostiprināšanas ierīces ir droši nostiprinātas, lai novērstu
to nevajadzīgu kustēšanos reisa laikā.
4.2.2.4.4.
Kinemātiskā apliece
Katra vilciena vagona (tai skaitā
jebkuras kravas) kinemātiskajam gabarītam jābūt ne platākam
kā maršruta posmā maksimāli atļautais gabarīts.
4.2.2.4.5.
Kravas pārsegšana
Dzelzceļa uzņēmumiem
jānodrošina, lai jebkurš materiāls, kuru izmanto, lai pārsegtu
kravu uz vagona, būtu cieši piestiprināts pie vagona vai pie
kravas. Šiem pārsegiem jābūt no materiāla, kas ir piemērots
attiecīgās kravas pārsegšanai, ņemot vērā spēkus, kuru
ietekmi varētu just reisa laikā.
4.2.2.5.
Vilciena sastāvs
Dzelzceļa uzņēmumam jānosaka
noteikumi un kārtība, kas jāievēro, lai nodrošinātu vilciena
atbilstību piešķirtajam ceļam.
Prasībās attiecībā uz vilciena
sastāvu jāņem vērā šādi elementi.
- Vagoni
- visiem vilciena vagoniem jāatbilst prasībām, kuras piemēro
maršrutos, kuros notiks vilciena kustība;
- visiem vilciena vagoniem jābūt sagatavotiem braukšanai ar
maksimālo ātrumu, kādā paredzēta vilciena kustība;
- visiem vilciena vagoniem attiecīgajā brīdī un visu veicamā
reisa laiku un attālumu jābūt tiem noteiktajā apkopes
intervālā.
- Vilciens
- vilciena sastāvam jāatbilst attiecīgā maršruta tehniskajiem
nosacījumiem, un tā garums nedrīkst pārsniegt nosūtītājā
stacijā un gala stacijā pieļauto maksimālo garumu;
- dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par to, lai vilciens būtu
tehniski sagatavots reisam un lai tā tehniskā sagatavotība
saglabātos visu reisa laiku.
- Svars un slodze uz ass
- vilciens nedrīkst pārsniegt to svaru, kādu pieļauj svara
ierobežojumi maršruta posmos, sakabju izturība, vilces vienības
jauda un citi attiecīgi vilciena parametri. Jāievēro
ierobežojumi, kas noteikti slodzei uz ass.
- Vilciena maksimālais ātrums
- nosakot vilciena maksimālo ātrumu, jāņem vērā jebkādi
ierobežojumi attiecīgajā(-os) maršrutā(-os), bremzēšanas
efektivitāte, slodze uz ass un vagonu veids.
- Kinemātiskā apliece
- katra vilciena vagona (tai skaitā jebkuras kravas)
kinemātiskajam gabarītam jābūt ne platākam kā maršruta
posmā maksimāli atļautais gabarīts.
Var pieprasīt vai piemērot papildu
ierobežojumus atsevišķa vilciena bremžu režīma vai vilces
tipa dēļ.
Vilciena sastāvs jāapraksta
saskaņotā dokumentā par vilciena sastāvu (skatīt U
pielikumu)
4.2.2.6.
Vilciena bremzēšana
4.2.2.6.1.
Obligātās prasības bremžu sistēmai
Visiem vilciena vagoniem jābūt
savienotiem ar automātisko nepārtrauktās darbības bremzēšanas
sistēmu, kā definēts bremžu sistēmas SITS.
Jebkura vilciena pirmajam un
pēdējam vagonam (ieskaitot jebkādas vilces vienības) jābūt
automātiskam bremžu slēdzim.
Ja vilciens negadījuma rezultātā
sadalās divās daļās, abām atdalījušos vagonu rindām
jāapstājas bremžu maksimālas izmantošanas rezultātā.
4.2.2.6.2.
Bremzēšanas efektivitāte
Infrastruktūras pārvaldītājam ir
jāpieņem lēmums par to, vai
- sniegt dzelzceļa uzņēmumam nepieciešamo informāciju
attiecīgajā maršrutā prasītās bremzēšanas efektivitātes
aprēķināšanai, iekļaujot informāciju par akceptējamām
bremzēšanas sistēmām un to izmantošanu, vai
- citādi nodrošināt pieprasīto faktisko efektivitāti.
Dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs
par to, lai vilcienam būtu pietiekama bremzēšanas efektivitāte,
izstrādājot noteikumus, kurus uzņēmuma personālam
jāievēro.
Dzelzceļa uzņēmumam, pieprasot
informāciju bremzēšanas efektivitātes aprēķināšanai, lai
vilcienu apstādinātu un noturētu uz vietas, jāņem vērā visu
iesaistīto maršrutu ģeogrāfiskās īpatnības, piešķirtais
ceļš un ERTMS/ETCS esamība.
Šīs prasības ir sīkāk
izklāstītas T pielikumā.
4.2.2.7.
Vilciena uzturēšana darba kārtībā
4.2.2.7.1.
Vispārīgā prasība
Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē
process, kā nodrošināt, ka viss ar drošību saistītais
vilciena aprīkojums ir pilnā darba kārtībā un ka vilciens var
droši braukt.
Dzelzceļa uzņēmumam jāziņo
infrastruktūras pārvaldītājam par jebkurām vilciena
raksturlielumu izmaiņām, kas ietekmē tā darbību, vai par
jebkurām izmaiņām, kas ietekmē spēju izvietot vilcienu tam
piešķirtajā ceļā.
Infrastruktūras pārvaldītājiem
un dzelzceļa uzņēmumiem jādefinē un jāatjaunina nosacījumi
un kārtība, kas attiecas uz vilciena darbību traucētos
apstākļos.
4.2.2.7.2.
Pieprasītie dati
Datiem, ko pieprasa drošai un
efektīvai ekspluatācijai, un šo datu nosūtīšanas procesam
jāietver:
- vilciena identifikācija,
- dati par dzelzceļa uzņēmumu, kas atbildīgs par
vilcienu,
- vilciena faktiskais garums,
- vai vilciens pārvadā pasažierus vai dzīvniekus, ja tas nav
paredzēts kustības grafikā,
- jebkādi ekspluatācijas ierobežojumi ar norādi par
attiecīgo(-ajiem) transportlīdzekli(-ļiem) (gabarīts, ātruma
ierobežojumi utt.),
- informācija, ko infrastruktūras pārvaldītājs pieprasa par
bīstamu kravu pārvadājumiem.
Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē
process, kā nodrošināt, lai šie dati būtu pieejami
infrastruktūras pārvaldītājam(-iem) pirms vilciena
atiešanas.
Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē
process, kā informēt infrastruktūras pārvaldītāju (-us), ja
vilciens neaizņems tam piešķirto ceļu vai ir atcelts.
4.2.3. Uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmas
specifikācijas
4.2.3.1.
Vilcienu plānošana
Infrastruktūras pārvaldītājam
jānorāda, kādi dati ir nepieciešami, pieprasot vilciena ceļu.
Šis elements ir sīkāk izklāstīts Direktīvā 2001/14/EK.
4.2.3.2.
Vilcienu identifikācija
Visiem vilcieniem jābūt
nepārprotamai identifikācijai.
Šīs prasības precizētas R
pielikumā.
4.2.3.3.
Vilcienu atiešana
4.2.3.3.1.
Pārbaudes pirms atiešanas
Saskaņā ar šīs SITS 4.1.
apakšiedaļas trešajā daļā norādītajām prasībām
dzelzceļa uzņēmumam jādefinē pārbaudes (it īpaši
attiecībā uz bremzēm), kas jāveic pirms atiešanas.
4.2.3.3.2.
Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena
ekspluatācijas stāvokli
Dzelzceļa uzņēmumam pirms
atiešanas un reisa laikā jāinformē infrastruktūras
pārvaldītājs par jebkuru novirzi, kas ietekmē vilcienu vai tā
darbību un kas var netieši ietekmēt vilciena braukšanu.
4.2.3.4
Satiksmes vadība
4.2.3.4.1
Vispārīgās prasības
Satiksmes vadībai jāgarantē
droša, efektīva un punktuāla dzelzceļa darbība, tostarp
efektīva satiksmes traucējumu seku novēršana.
Infrastruktūras pārvaldītājam
jānosaka kārtība un līdzekļi, ar kuriem veic:
- vilcienu vadību reālajā laikā,
- ekspluatācijas pasākumus, lai uzturētu vislabāko iespējamo
infrastruktūras izpildi, ja notiek aizkavēšanās vai
starpgadījumi vai ja tādi tiek paredzēti, un
- dzelzceļa uzņēmuma(-u) informēšana šādos
gadījumos.
Ja dzelzceļa uzņēmumam vajadzīgi
jebkādi papildus procesi, kas ietekmē saskarni ar
infrastruktūras pārvaldītāju, tos var ieviest pēc vienošanās
ar infrastruktūras pārvaldītāju.
4.2.3.4.2.
Ziņošana par vilcieniem
4.2.3.4.2.1.
Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena atrašanās
vietu
Infrastruktūras
pārvaldītājs:
- nodrošina, ka attiecīgā tīklā piemērotos iepriekš
noteiktos ziņošanas punktos reālajā laikā tiek reģistrēts
vilcienu atiešanas, pienākšanas vai caurbraukšanas laiks un
novirzes no kustības grafika;
- sniedz prasītos specifiskos datus saistībā ar ziņošanu par
vilcienu atrašanās vietu. Šādai informācijai jāiekļauj:
- vilciena identifikācija,
- ziņošanas punkta nosaukums,
- līnija, pa kuru brauc vilciens,
- kustības grafikā paredzētais laiks, kad vilcienam jābūt pie
ziņošanas punkta,
- faktiskais laiks, kad vilciens ierodas ziņošanas punktā (un
tas, vai starpziņošanas punktiem, kuros ierodas vilciens,
jāziņo tikai atiešanas vai pienākšanas laiks, vai atiešanas
un pienākšanas laiks, izlaižot caurbraukšanas laiku),
- minūšu skaits, par kādu vilciens apsteidz kustības grafiku
vai atpaliek no tā ziņošanas punktā,
- sākotnējs izskaidrojums katram kavējumam, kurš ilgst vairāk
nekā 10 minūtes, vai ja citādi prasīts izpildes uzraudzības
režīmā,
- norāde, ka ziņojums par kādu vilcienu aizkavējas, un minūšu
skaits, par kādu tas aizkavējas,
- iepriekšēja(-s) vilciena identifikācija(-s), ja tāda
ir,
- informācija par to, ka uz visu reisu vai kādā reisa posmā
atcelts vilciens.
4.2.3.4.2.2
Paredzētais nodošanas laiks
Infrastruktūras pārvaldītājam
jābūt izstrādātam procesam, kas ļauj noteikt aptuvenu laika
novirzi minūtēs no kustības grafikā paredzētā laika, kad
vienam infrastruktūras pārvaldītājam jānodod vilciens otram
infrastruktūras pārvaldītājam.
Tajā jāiekļauj informācija par
darbības traucējumiem (problēmas apraksts un vieta).
4.2.3.4.3.
Bīstamās kravas
Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē
kārtība, kādā uzraudzīt bīstamo kravu pārvadājumus.
Šajā kārtībā jāiekļauj:
- šobrīd spēkā esošie Eiropas standarti, kā precizēts EK
Direktīvā 96/49 par norādi, ka vilcienā pārvadā bīstamās
kravas,
- informācija mašīnistam par bīstamo kravu esamību un
atrašanās vietu,
- informācija, kādu infrastruktūras pārvaldītājs pieprasa
par bīstamo kravu pārvadājumiem,
- sakaru līniju noteikšana un īpašu pasākumu plānošana
saistībā ar infrastruktūras pārvaldītāju, šīm kravām
nonākot ārkārtas situācijā.
4.2.3.4.4.
Ekspluatācijas kvalitāte
Infrastruktūras pārvaldītājam un
dzelzceļa uzņēmumam ir izstrādāti procesi visu attiecīgo
dienestu efektīvas darbības uzraudzībai.
Uzraudzības procesus izstrādā,
lai analizētu datus un noteiktu pamattendences gan attiecībā uz
cilvēka kļūdām, gan sistēmas kļūdām. Šīs analīzes
rezultātus izmanto, lai veiktu uzlabojumus, kas paredzēti, lai
novērstu tādus notikumus, kas varētu kompromitēt Eiropas
parasto dzelzceļu tīklu.
Ja šādi uzlabojumi dotu labumu
visam tīklam, iekļaujot citus infrastruktūras pārvaldītājus
un dzelzceļa uzņēmumus, tad tos attiecīgi dara zināmus,
ievērojot komerciālo noslēpumu.
Infrastruktūras pārvaldītājs
pēc iespējas drīzāk analizē notikumus, kas būtiski
traucējuši ekspluatācijai. Ja vajadzīgs un jo īpaši ja ir
iesaistīts kāds no personāla, infrastruktūras pārvaldītājs
uzaicina attiecīgajā notikumā iesaistīto(-s) dzelzceļa
uzņēmumu(-s) piedalīties analīzē. Ja šādas analīzes
rezultātā ir izstrādātas rekomendācijas par uzlabojumiem
tīklā, kas paredzēti, lai novērstu vai mazinātu
negadījumu/starpgadījumu cēloņus, šos uzlabojumus dara
zināmus visiem attiecīgajiem iesaistītajiem infrastruktūras
pārvaldītajiem un dzelzceļa uzņēmumiem.
Šos procesus dokumentē, un tiem
veic iekšējo auditu.
4.2.3.5.
Datu reģistrēšana
Datus, kas attiecas uz vilciena
kustību, jāreģistrē un jāsaglabā, lai
- atbalstītu sistemātisku drošības uzraudzību kā
negadījumu un starpgadījumu novēršanas līdzekli,
- noteiktu mašīnista, vilciena un infrastruktūras
efektivitāti laikposmā līdz negadījumam vai starpgadījumam un
(ja vajadzīgs) tūlīt pēc tiem, tādējādi ļaujot noteikt ar
vilciena vadīšanu vai vilciena aprīkojumu saistītos cēloņus,
un atbalstītu jaunus pasākumus vai izmaiņas esošajos
pasākumos, kas palīdzētu novērst atkārtošanos,
- reģistrētu informāciju gan par lokomotīves/vilces
vienības, gan par mašīnista darbu, iekļaujot darba laiku.
Jābūt iespējai pārbaudīt
reģistrēto datu sakritību ar
- reģistrēšanas datumu un laiku,
- precīzu reģistrētā notikuma ģeogrāfisko atrašanās vietu
(attālumu kilometros no atpazīstamas vietas),
- vilciena identifikāciju,
- mašīnista personas datiem.
Prasības attiecībā uz šo datu
uzglabāšanu, periodisku novērtēšanu un piekļuvi tiem ir
precizētas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos:
- dalībvalsts, kurā izsniegta licence dzelzceļa uzņēmumam
(attiecībā uz vilcienā reģistrētajiem datiem), vai
- dalībvalsts, kurā atrodas infrastruktūra (attiecībā uz
ārpus vilciena reģistrētajiem datiem).
4.2.3.5.1.
Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena
Infrastruktūras pārvaldītājam
jāreģistrē dati par vismaz šādiem notikumiem:
- ar vilcienu kustību saistīta blakus sliežu ceļam esošā
aprīkojuma kļūme (signalizēšana, kontrolpunkti utt.),
- pārkarsis ass gultnis,
- saziņa starp vilciena mašīnistu un infrastruktūras
pārvaldnieka personālu, kas dod vilciena kustības atļauju.
4.2.3.5.2.
Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā
Dzelzceļa uzņēmumam jāreģistrē
vismaz šādi dati:
- bez atļaujas turpināta kustība pēc briesmu signāla vai
signāla „kustības atļaujas beigas”,
- avārijas bremžu lietošana,
- vilciena braukšanas ātrums,
- jebkāda borta kontroles (signalizācijas) sistēmas izolācija
vai pārtraukšana,
- skaņas signāla ieslēgšana (signāltaure),
- durvju kontroles darbība (atvēršana, aizvēršana),
- borta bukšu karstuma detektoru rādītāji, ja vilciens ar
tādiem ir aprīkots,
- tās kabīnes identifikācija, attiecībā uz kuru reģistrē
datus pārbaudei,
- dati, lai noteiktu darba laiku.
4.2.3.6.
Traucēts darbības režīms
4.2.3.6.1.
Citu lietotāju informēšana
Infrastruktūras pārvaldītājam
saistībā ar dzelzceļa uzņēmumu(-iem) jādefinē, kā
nekavējoties informēt vienam otru par jebkuru stāvokli, kurā
tiek kaitēts dzelzceļu tīkla vai ritošā sastāva drošībai,
efektivitātei un/vai darbspējai.
4.2.3.6.2.
Vilcienu mašīnistu informēšana
Jebkurā traucēta darbības
režīma gadījumā, kas saistīts ar infrastruktūras
pārvaldītāja atbildību, infrastruktūras pārvaldītājs dod
mašīnistiem formālas instrukcijas par to, kā rīkoties, lai
droši pārvarētu traucējumus.
4.2.3.6.3.
Ārkārtas pasākumi
Infrastruktūras pārvaldītājs
kopā ar visiem dzelzceļa uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā
infrastruktūrā, un ar blakus esošo infrastruktūru
pārvaldītājiem pēc vajadzības nosaka, publicē un dara
pieejamus piemērotus ārkārtas pasākumus, kā arī sadala
atbildību, pamatojoties uz prasību samazināt jebkādu traucētā
darbības režīma radīto negatīvo ietekmi.
Plānošanas prasībām un reakcijai
uz šādiem notikumiem jābūt proporcionāliem atbilstoši
traucējumu raksturam un iespējamajai traucējumu
bīstamībai.
Šie pasākumi, kuros jāiekļauj
vismaz plāni, kā atjaunot tīklu „normālā” stāvoklī, var
attiekties arī uz:
- ritošā sastāva bojājumiem (piemēram, tādiem, kuri var
radīt būtiskus satiksmes traucējumus, bojātu vilcienu
vilkšanu),
- infrastruktūras bojājumiem (piemēram, traucējumiem
elektroenerģijas padevē vai apstākļiem, kādos vilcieni var
novirzīties no rezervētā maršruta),
- ārkārtējiem laika apstākļiem.
Infrastruktūras pārvaldītājam
jāizveido un jāuztur aktuāla kontaktinformācija par
infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa uzņēmuma
atbildīgo personālu, ar kuriem sazināties darba traucējumu
gadījumā, ja tā rezultātā rodas traucēts darbības režīms.
Šajā informācijā jāiekļauj kontakti gan darba laikā, gan
ārpus darba laika.
Dzelzceļa uzņēmumam jāiesniedz
šī informācija infrastruktūras pārvaldītājam un jāziņo par
visām izmaiņām šajā kontaktinformācijā.
Infrastruktūras pārvaldītajam
jāziņo dzelzceļa uzņēmumam(-iem) par visām izmaiņām savā
kontaktinformācijā.
4.2.3.7.
Vadība ārkārtas situācijā
Infrastruktūras pārvaldītājs,
konsultējoties ar:
- visiem dzelzceļa uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā
infrastruktūrā, vai,
- ja vajadzīgs, ar to dzelzceļa uzņēmumu pārstāvjiem, kuri
darbojas attiecīgajā infrastruktūrā, un
- blakus esošo infrastruktūru pārvaldītājiem pēc
vajadzības, kā arī
- vietējām iestādēm un
- ārkārtas dienestu pārstāvjiem, iekļaujot ugunsdzēšanas
un glābšanas dienestus, pēc vajadzības vietējā vai valsts
līmenī,
un saskaņā ar Direktīvu
2004/49/EK nosaka, publicē un dara pieejamus piemērotus
pasākumus ārkārtas situāciju risināšanai un panāk līnijas
atgriešanos normālā darba kārtībā.
Šādi pasākumi parasti attiecas
uz:
- sadursmēm,
- ugunsgrēkiem vilcienos,
- vilcienu evakuāciju,
- negadījumiem tuneļos,
- starpgadījumiem ar bīstamām kravām,
- nobraukšanu no sliedēm.
Dzelzceļa uzņēmumam jāsniedz
infrastruktūras pārvaldītājam jebkāda informācija, kas
attiecas tieši uz šiem apstākļiem, jo īpaši attiecībā uz
vilcienu vilkšanu vai novietošanu uz sliedēm no jauna. (Skatīt
arī parasto dzelzceļu kravas vagonu SITS 4.2.7.1. apakšiedaļu
„Ārkārtas pasākumi”).
Turklāt dzelzceļa uzņēmumam
jāparedz kārtība, kā informēt pasažierus par ārkārtas
stāvokli vilcienā un attiecīgajiem drošības pasākumiem.
4.2.3.8.
Palīdzība vilciena apkalpei negadījuma vai nopietnu ritošā
sastāva darbības traucējumu gadījumā
Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē
piemērota kārtība, kā palīdzēt vilciena apkalpei traucētos
darba apstākļos, lai izvairītos no aizkavēšanās tehnisku vai
citu ritošā sastāva bojājumu dēļ vai samazinātu šādu
aizkavēšanos (piemēram, sakaru līnijas, vilciena evakuācijas
gadījumā veicamie pasākumi).
4.3 Saskarņu ekspluatācijas un tehniskās
specifikācijas
Ņemot vērā pamatprasības, kas
noteiktas 3. nodaļā, saskarņu ekspluatācijas un tehniskās
specifikācijas ir šādas.
4.3.1. Saskarnes ar infrastruktūras SITS
REZERVĒTS
4.3.2. Saskarnes ar vadības nodrošināšanas un
signalizācijas SITS
4.3.2.1.
Uzraudzības datu reģistrēšana
Satiksmes nodrošināšanas un
vadības apakšsistēma nosaka ekspluatācijas prasības
novērošanas datu reģistrēšanai (skatīt šīs SITS 4.2.3.5.
apakšiedaļu), kurām jāatbilst vadības nodrošināšanas un
signalizācijas apakšsistēmai (skatīt vadības nodrošināšanas
un signalizācijas SITS 4.2.15. apakšiedaļu).
4.3.2.2.
Mašīnista modrības ierīce
Ierīce mašīnista reakcijas
novērošanai, kas darbojas vietās, kur infrastruktūra pieļauj
šādas ierīces darbību, un iejaucas, lai apstādinātu vilcienu,
ja mašīnists nereaģē noteiktā laikā, kas vēl jāprecizē, un
automātiski ziņo kontrolējošajam signalizācijas centram. Ir
saskarne starp šo ekspluatācijas prasību un ar ERTMS
saistīto vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.2.
apakšiedaļu.
4.3.2.3.
ERTMS/ETCS un ERTMS/GSM-R ekspluatācijas
noteikumi
Šīs specifikācijas A pielikums
(A1. un A2. pielikums) ir saskarne ar ERTMS/ETCS
funkcionālo prasību specifikācijām un sistēmas prasību
specifikācijām, kā arī ERTMS/GSM-R funkcionālo prasību
specifikācijām un sistēmas prasību specifikācijām, kas
precizētas vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS A
pielikumā. Ir saskarne arī ar ETCS mašīnista un
mašīnas saskarnes (Driver Machine Interface (DMI))
specifikācijām (vadības nodrošināšanas un signalizācijas
SITS 4.2.13. apakšiedaļa) un Eiropas Integrētā dzelzceļa radio
paplašinātā tīkla (EIRENE) mašīnista un mašīnas
saskarnes (DMI) specifikācijām (vadības nodrošināšanas un
signalizācijas SITS 4.2.14. apakšiedaļa). Ir saskarne starp šo
SITS A1. pielikumu un vadības nodrošināšanas un signalizācijas
SITS 4.2.2. apakšiedaļu attiecībā uz ETCS borta moduļa
funkcionalitātes izolēšanu.
4.3.2.4.
Signālu un sliežu ceļam blakus esošo zīmju
saskatīšana
Mašīnistam jāredz signāli un
sliežu ceļam blakus esošās zīmes, un tām jābūt redzamām,
mašīnistam atrodoties parastajā mašīnista vietā. Tas pats
attiecas uz cita veida sliežu ceļam blakus esošām zīmēm, ja
tās ir saistītas ar drošību.
Sliežu ceļam blakus esošām
zīmēm un tablo jābūt konsekventi projektētiem, lai veicinātu
to saskatīšanu. Jāņem vērā sekojoši jautājumi:
- vai tie ir atbilstoši novietoti, lai mašīnists vilciena
priekšējo lukturu gaismā var nolasīt informāciju,
- apgaismojuma lietderība un intensitāte, ja informāciju
prasīts apgaismot,
- vai izmantotā atstarojošā materiāla īpašības ir
saskaņā ar attiecīgajām specifikācijām un zīmes ir
izgatavotas tā, lai informācija mašīnistam vilciena priekšējo
lukturu gaismā ir viegli nolasāma gadījumā, ja izmanto
atstarojošas zīmes.
Ir saskarne ar vadības
nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.16. apakšiedaļu
attiecībā uz mašīnista ārējo redzes lauku. Vadības
nodrošināšanas un signalizācijas SITS A pielikuma nākamajā
versijā būs arī jauns punkts attiecībā uz sliežu ceļam
blakus esošām zīmēm ar ETCS aprīkotās līnijās.
4.3.2.5.
Vilciena bremzēšana
Pastāv saskarne starp šīs SITS
4.2.2.6.2. apakšiedaļu un vadības nodrošināšanas un
signalizācijas SITS 4.3.1.5. apakšiedaļu (Vilciena garantētā
bremzēšanas efektivitāte un parametri).
4.3.2.6.
Smiltnīcas izmantošana. Obligātie uz profesionālo
kvalifikāciju attiecināmie elementi vilciena vadīšanai
Attiecībā uz smiltnīcas
izmantošanu ir saskarne starp šīs SITS H pielikumu (un B(C1)
pielikumu), no vienas puses, un vadības nodrošināšanas un
signalizācijas SITS 4.2.11. apakšiedaļu (Savietojamība ar
sliežu ceļa vilcienu stacionāro detektoru sistēmu) un A
pielikuma 1. papildinājuma 4. punkta 1. apakšpunktu (kā minēts
4.3.1.10. apakšiedaļā), no otras puses.
4.3.2.7.
Datu reģistrēšana un sakarsušo bukšu detektors
Pastāv saskarne starp šīs SITS
4.2.3.5. apakšiedaļu, no vienas puses, un vadības
nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.2. apakšiedaļu
(ETCS borta moduļa funkcionalitāte), A pielikuma 5., 7. un
55. rādītāju un 4.2.10. apakšiedaļu (Sakarsušo ass bukšu
detektors), no otras puses. Nākotnē būs saskarne ar satiksmes
nodrošināšanas un vadības SITS B pielikumu, kad atrisinās
vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS atklāto
punktu.
4.3.3. Saskarnes ar ritošā sastāva SITS
4.3.3.1.
Transportlīdzekļu identifikācija
Pastāv saskarne starp šīs SITS
4.2.2.3. apakšiedaļu un ritošā sastāva kravas vagonu SITS B
pielikumu.
Šāda saskarne pastāvēs arī ar
citām ritošā sastāva SITS pēc to izstrādāšanas.
4.3.3.2.
Bremzēšana
Pastāv saskarne starp šīs SITS
4.2.2.6.1. apakšiedaļu, ritošā sastāva kravas vagonu SITS
4.2.4. apakšiedaļu un B pielikumu.
Šāda saskarne pastāvēs arī ar
citām ritošā sastāva SITS pēc to izstrādāšanas.
4.3.3.3.
Prasības pasažieru vagoniem
Jāpiezīmē, ka attiecībā uz
zemāk minēto pastāvēs saskarne ar citām ritošā sastāva SITS
pēc to izstrādāšanas.
- Kustības grafikā paredzētajās pasažieru iekāpšanas un
izkāpšanas vietās jābūt pietiekamai pasažieru vagonu un
platformu savietojamībai, lai nodrošinātu drošu iekāpšanu un
izkāpšanu.
- Pasažieriem nedrīkst būt iespējams atvērt tiem
paredzētās sānu durvis, kamēr vilciens nav apstājies un durvis
nav atvēris vilciena apkalpes loceklis.
- Durvis jāatver katrā vilciena pusē atsevišķi. Durvju
aizvēršanas un bloķēšanas vienotība pasažieru vilcienos
pastāvīgi jānorāda.
- Jānovērš vilces spēka pielietošanas iespēja durvju
atvēršanai.
- Visiem vagoniem, kuros pārvadā pasažierus, jābūt
aprīkotiem ar avārijas izejām.
- Vagoniem, kas paredzēti pasažieriem, jābūt aprīkotiem ar
trauksmes signālu vai avārijas bremzēm, ko var ieslēgt
pasažieri. Gadījumā, ja tiek ieslēgta viena no šīm ierīcēm,
mašīnistam nekavējoties jāsaņem signāls, bet jāsaglabā
vadība pār vilcienu.
4.3.3.4.
Vilciena redzamība
Satiksmes nodrošināšanas un
vadības apakšsistēma nosaka, ka vilciena redzamības
pamatprasības, kuras jādefinē ritošā sastāva apakšsistēmai,
ir izklāstītas turpmākajos nosacījumos.
4.3.3.4.1.
Vilciena sastāva pirmais vagons vilciena kustības
virzienā
Vilciena sastāva pirmā vagona
priekšgalam jābūt aprīkotam ar trim lukturiem vienādsānu
trijstūra formā, kā redzams zemāk. Šiem lukturiem vienmēr
jābūt ieslēgtiem, ja vilciens brauc ar šo galu pa priekšu.

Priekšējiem lukturiem jāpadara
vilciens pēc iespējas vieglāk atpazīstams (piemēram, uz
sliežu ceļa strādājošajiem un cilvēkiem, kas izmanto
pārbrauktuves), naktī un vājā apgaismojumā jānodrošina
pietiekama redzamība vilciena mašīnistam (izgaismojot sliežu
ceļu uz priekšu un sliežu ceļam blakus esošās informācijas
zīmes/tablo utt.), un tie nedrīkst apžilbināt pretimbraucošo
vilcienu mašīnistus.
Atstarpēm starp lukturiem, to
attālumam no sliedēm, diametram un gaismas stiprumam, kā arī
emitētā gaismas stara izmēriem un formai gan dienā, gan naktī
jābūt standartizētiem.
Starp ritošā sastāva SITS
turpmākajām versijām, kad tās attieksies uz mašīnistu
kabīnēm, un šīs SITS 4.2.2.1.2. apakšiedaļu būs
saskarne.
4.3.3.4.2.
Vilciena astes daļa
Starp šīs SITS 4.2.2.1.3.
apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS 4.2.7.4. apakšiedaļu un
BB pielikumu (Kravas vagoni) pastāvēs saskarne, ja tiks noslēgts
atklātais punkts satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS S
pielikumā, nosakot astes daļas signālu, kam vajadzīga
skava.
4.3.3.5.
Vilciena dzirdamība
Satiksmes nodrošināšanas un
vadības apakšsistēma nosaka to, ka pamatprasība vilciena
dzirdamībai, kurai jāatbilst ritošā sastāva apakšsistēmai,
nosaka, ka vilcienam jāspēj dot akustisks brīdinājuma signāls
par savu klātbūtni.
Šīs signālierīces izdotajai
skaņai, tās frekvencei un stiprumam, kā arī veidam, kādā
mašīnists to ieslēdz, jābūt standartizētam.
Starp ritošā sastāva SITS
turpmākajām versijām, kad tās attieksies uz mašīnistu
kabīnēm, un šīs SITS 4.2.2.2. apakšiedaļu būs saskarne.
4.3.3.6.
Signāla redzamība
Mašīnistam jāspēj saredzēt
signāli un signāliem jābūt redzamiem mašīnistam. Tas pats
attiecas uz zīmēm, kuras ir blakus sliežu ceļam, ja tās
attiecas uz drošību.
Mašīnista kabīnēm vienmēr
jābūt projektētām tā, lai mašīnistam rādītā informācija
būtu viegli saskatāma, mašīnistam atrodoties parastajā
mašīnista vietā.
Starp ritošā sastāva SITS
turpmākajām versijām, kad tās attieksies uz mašīnistu
kabīnēm, un šīs SITS 4.3.2.4. apakšiedaļu būs saskarne.
4.3.3.7.
Mašīnista modrības ierīce
Līdzeklis mašīnista reakcijas
novērošanai, kurš darbojas tajās vietās, kur infrastruktūra
pieļauj šādas ierīces darbību, un iejaucas, lai apstādinātu
vilcienu, ja mašīnists nereaģē noteiktā laikā, kas vēl
jāprecizē, un automātiski ziņo par savu darbību
kontrolējošajam signalizācijas centram.
Būs saskarne ar ritošā sastāva
SITS turpmākajām versijām, kad tās attieksies uz mašīnistu
kabīnēm.
4.3.3.8.
Vilciena sastādīšana un B pielikums
Attiecībā uz maksimālo
pieļaujamo vilciena svaru ir saskarne starp šīs SITS 4.2.2.5.
apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni)
4.2.2.1.2.2. apakšiedaļu (Sakabes). Nākotnē attiecībā uz
manevrēšanas ātrumu varētu būt saskarne starp šīs SITS B
pielikumu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.2.1.2.1.
apakšiedaļu (Buferi).
4.3.3.9.
Kravas vagonu piekraušana
Starp šīs SITS 4.2.2.4.
apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.2.3.5.
apakšiedaļu (Kravas nostiprināšana) un YY pielikumu ir saskarne.
4.3.3.10.
Garantija, ka vilciens ir braukšanas kārtībā, un bīstamās
kravas
Starp šīs SITS 4.2.2.7. un
4.2.3.4.3 apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni)
4.2.2.6. apakšiedaļu (Bīstamās kravas) ir saskarne.
4.3.3.11.
Vilciena sastādīšana, H un L pielikums
Starp šīs SITS 4.2.2.5.
apakšiedaļu un H un L pielikumu un ritošā sastāva SITS (Kravas
vagoni) 4.2.3.5. apakšiedaļu (Garenvirziena saspiešanas spēks)
ir saskarne attiecībā uz vilciena vadīšanu, vilciena apkopi un
vilciena vagonu sadali.
Ar ritošā sastāva SITS
turpmākajām versijām būs saskarne, kad tajās apskatīs vilces
vienības un pasažieru vagonus.
4.3.3.12.
Noteikumi ārkārtas situācijās un ārkārtas situāciju
vadība
Starp šīs SITS 4.2.3.6.3.
apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.6.1.2.
apakšiedaļu (Ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas
attiecībā uz vides apstākļiem) ir saskarne attiecībā uz
ārkārtējiem klimatiskajiem apstākļiem.
Tāpat ir arī saskarne starp šīs
SITS 4.2.3.6. un 4.2.3.7. apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS
(Kravas vagoni) 4.2.7.1. apakšiedaļu (Ārkārtas pasākumi) un
4.2.7.2. apakšiedaļu (Ugunsdrošība).
Ar ritošā sastāva SITS
turpmākajām versijām būs saskarne, kad tajās apskatīs vilces
vienības un pasažieru vagonus.
4.3.3.13.
Datu reģistrēšana
Starp šīs SITS 4.2.3.5.2.
apakšiedaļu (Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā) un
ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām būs saskarne, kad
tajās apskatīs vilces vienības un vagonus, kuros ir mašīnista
kabīne.
Starp šīs SITS 4.2.3.5.1.
apakšiedaļu (Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena)
un ritošā sastāva kravas vagonu SITS 4.2.3.3.2. apakšiedaļu
(Sakarsušo bukšu detektors) ir saskarne. Par sakarsušo bukšu
noteikšanu ar sliežu ceļam blakus esošajām iekārtām būs
saskarne starp šo SITS un ritošā sastāva SITS turpmākajām
versijām, kad tajās apskatīs vilces vienības un vagonus.
4.3.4. Saskarnes
ar telemātikas lietojumprogrammu SITS
4.3.4.1.
Vilcienu identifikācija
Joprojām jānosaka, kā piešķirt
nepārprotamu identifikāciju visiem vilcieniem, kas darbojas
Eiropas parasto dzelzceļu tīklā (skatīt 4.2.3.2. apakšiedaļu
un R pielikumu). Šajā aspektā 4.2.2. apakšiedaļā ir saskarne
ar kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS. Būs
saskarne arī ar pasažieru pārvadājumu telemātikas
lietojumprogrammu SITS, kad tā būs izstrādāta.
4.3.4.2.
Vilciena sastāvs
Šīs SITS 4.2.2.5. un 4.2.2.7.2.
apakšiedaļai ir saskarne ar kravu pārvadājumu telemātikas
lietojumprogrammu SITS 4.2.3.2. apakšiedaļu attiecībā uz
vilcienu komplektēšanas datiem. Būs saskarne arī ar pasažieru
pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS, kad tā būs
izstrādāta.
4.3.4.3.
Vilcienu atiešana
Šīs SITS 4.2.3.3. apakšiedaļai
ir saskarne ar kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu
SITS 4.2.3. apakšiedaļu attiecībā uz informāciju par vilcienu
atiešanu. Būs saskarne arī ar pasažieru pārvadājumu
telemātikas lietojumprogrammu SITS, kad tā būs izstrādāta.
4.3.4.4.
Vilcienu kustība
Šīs SITS 4.2.3.4. apakšiedaļai
ir saskarne ar kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu
SITS 4.2.4., 4.2.5. un 4.2.6. apakšiedaļu attiecībā uz datiem
par vilcienu kustību. Būs saskarne arī ar pasažieru
pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS, kad tās būs
izstrādātas.
4.3.4.5
Transportlīdzekļu identifikācija
Pastāv saskarne starp šīs SITS
4.2.2.3. apakšiedaļu un kravu pārvadājumu telemātikas
lietojumprogrammu SITS 4.2.11.3. apakšiedaļu „Ritošā sastāva atsauces datubāzes” un A
pielikuma 1. rādītāju („Datu definīcijas un ziņojumi”,
1.18. punkts „Vietējais elements: WagonIdent”). Būs saskarne
arī ar pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu
SITS, kad tās būs izstrādātas.
4.4.
Ekspluatācijas noteikumi
Identiskās situācijās jābūt
identiskiem noteikumiem un kārtībai, kas ļauj saskaņoti
ekspluatēt jaunas un dažādas strukturālās apakšsistēmas,
kuras paredzētas izmantošanai Eiropas parasto dzelzceļu tīklā,
un jo īpaši tās, kuras ir tieši saistītas ar jaunas vilcienu
vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmas
ekspluatāciju.
Ar šādu nolūku A1. pielikumā
norādīti Eiropas parasto dzelzceļu tīkla satiksmes vadības
sistēmas (ERTMS/ETCS) ekspluatācijas noteikumi. A2.
pielikumā norādīti ERTMS/GSM-R radio sistēmas
ekspluatācijas noteikumi.
Citi ekspluatācijas noteikumi,
kurus Eiropas parasto dzelzceļu tīklā var standartizēt, ir
noteikti B pielikumā.
Tā kā šie noteikumi ir
izstrādāti piemērošanai visā Eiropas parasto dzelzceļu
tīklā, ir svarīgi, lai tiktu ievērota pilnīga vienveidība.
Vienīgā organizācija, kas var veikt grozījumus šajos
noteikumos, ir iestāde, kas atbildīga par A, B un C pielikuma
uzturēšanu kārtībā.
4.5. Tehniskās apkopes noteikumi
Nepiemēro
4.6. Profesionālā kvalifikācija
Saskaņā ar šīs SITS 2.2.1.
apakšiedaļu šajā nodaļā apskatīta profesionālā kompetence
un valodu zināšanas, kā arī novērtēšanas process, kas
vajadzīgs, lai personāls iegūtu šo kompetenci.
4.6.1. Profesionālā kompetence
Dzelzceļa uzņēmuma un
infrastruktūras pārvaldītāja personālam (ieskaitot
līgumdarbiniekus) ir jāiegūst piemērota profesionālā
kompetence, lai pildītu visus vajadzīgos ar drošību saistītos
uzdevumus normālās, traucētās un ārkārtas situācijās.
Šādas prasmes ietver profesionālās zināšanas un spēju šīs
zināšanas praktiski izmantot.
Uz profesionālo kvalifikāciju
attiecināmos obligātos elementus var atrast H, J un L
pielikumā.
4.6.1.1.
Profesionālās zināšanas
Ņemot vērā šos pielikumus un
atkarībā no attiecīgā darbinieka veicamajiem pienākumiem,
nepieciešamās zināšanas ietver:
- zināšanas par vispārīgo dzelzceļa darbību, īpašu
uzmanību pievēršot drošībai būtiskām darbībām:
- organizācijas drošības vadības sistēmas darbības
principi,
- galveno savstarpējas izmantojamības darbībās iesaistīto
pušu nozīme un atbildība,
- draudu pienācīgu novērtēšana, īpaši saistībā ar riskiem,
kas attiecas uz dzelzceļa darbību un vilces elektroapgādi,
- pietiekamas zināšanas par drošībai būtiskiem uzdevumiem
attiecībā uz darbībām un saskarnēm ar:
- sliežu ceļu un sliežu ceļam blakus esošo aprīkojumu,
- ritošo sastāvu,
- vidi.
4.6.1.2.
Spēja praktiski izmantot zināšanas
Lai spētu šīs zināšanas
pielietot parastā, traucētā un ārkārtas stāvoklī,
personālam pilnībā jāpārzina:
- šo noteikumu un procedūras piemērošanas principi,
- darbības, izmantojot sliežu ceļam blakus esošo aprīkojumu
un ritošo sastāvu, kā arī jebkuru īpašu ar drošību
saistītu iekārtu,
- drošības vadības sistēmas principi, lai izvairītos no
jebkāda nevajadzīga apdraudējuma cilvēkiem un procesam,
kā arī jābūt vispārējai
spējai piemēroties dažādiem apstākļiem, kādos cilvēks var
nonākt.
Atbilstīgi Direktīvas 2004/49/EK
III pielikuma 2. punktam dzelzceļa uzņēmumiem un
infrastruktūras pārvaldītājiem ir prasīts izveidot kompetences
vadības sistēmu, lai nodrošinātu, ka procesā iesaistītā
personāla individuālo kompetenci tiek novērtēta un uzturēta.
Turklāt pēc vajadzības jāveic apmācība, lai nodrošinātu, ka
zināšanas un prasmes tiek papildinātas, jo īpaši attiecībā
uz vājībām vai trūkumiem sistēmā vai personu darbības
efektivitātē.
4.6.2. Valodu zināšanas
4.6.2.1.
Principi
Infrastruktūras pārvaldītājam un
dzelzceļa uzņēmumam ir prasīts nodrošināt savu attiecīgo
darbinieku kompetenci šajā SITS dokumentā noteikto saziņas
protokolu un principu lietošanā.
Ja infrastruktūras pārvaldītāja
„darba” valoda atšķiras no valodas, kuru parasti lieto
dzelzceļa uzņēmuma personāls, šādas valodas un saziņas
apmācībai jābūt svarīgai dzelzceļa uzņēmuma vispārējās
kompetences vadības sistēmas daļai.
Dzelzceļa uzņēmuma personālam,
kura darba pienākumi prasa sazināties ar infrastruktūras
pārvaldītāja personālu saistībā ar drošībai būtiskiem
jautājumiem parastā, traucētā vai ārkārtas situācijā,
pietiekamā līmenī jāzina infrastruktūras pārvaldītāja
„darba” valoda.
4.6.2.2.
Valodu zināšanu līmenis
Dzelzceļa uzņēmuma personālam
jāprot infrastruktūras pārvaldītāja valoda pietiekošā
līmenī drošības nolūkā.
- Vilciena mašīnistam vismaz jāprot:
- nosūtīt un saprast visus šīs SITS C pielikumā norādītos
ziņojumus,
- efektīvi sazināties parastās, traucētās un ārkārtas
situācijās,
- aizpildīt ar veidlapu grāmatiņas izmantošanu saistītās
veidlapas.
- Citiem vilciena apkalpes locekļiem, kuru pienākumi prasa tiem
sazināties ar infrastruktūras pārvaldītāju par drošībai
būtiskām lietām, jāprot vismaz nosūtīt un saprast
informāciju, kas apraksta vilcienu un tā tehnisko stāvokli.
Norādījumi atbilstošiem valodas
prasmes līmeņiem ir definēti E pielikumā. Vilcienu
mašīnistiem attiecīgās valodas prasmei jābūt vismaz 3.
līmenī. Vilcienu pavadoņiem attiecīgās valodas prasmei jābūt
vismaz 2. līmenī.
4.6.3. Personāla sākotnējā un pastāvīgā
novērtēšana
4.6.3.1.
Pamatelementi
Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III
pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras
pārvaldītājiem jādefinē sava personāla novērtēšanas
process.
Iesaka ņemt vērā šādus
elementus.
A. Personāla atlase
- individuālās pieredzes un kompetences novērtēšana,
- individuālās prasīto svešvalodu lietošanas prasmes vai
apgūšanas spējas novērtēšana.
B. Sākotnējā profesionālā
apmācība
- apmācības vajadzību analīze,
- apmācībai vajadzīgie resursi,
- pasniedzēju apmācība.
C. Sākotnējā novērtēšana
- pamatnosacījumi (vilciena mašīnista mazākais pieļaujamais
vecums,…),
- novērtēšanas programma, iekļaujot praktiskus
pārbaudījumus,
- pasniedzēju kvalifikācija,
- kompetenci apliecinoša sertifikāta izsniegšana.
D. Kompetences uzturēšana
- kompetences uzturēšanas principi,
- jo īpaši personālam, kas pilda vilciena mašīnista
pienākumus, kompetences atkārtotu novērtējumu veic vismaz reizi
gadā,
- metodes, kas jāievēro,
- kompetences uzturēšanas procesa formalizācija,
- novērtēšanas process.
E. Kvalifikācijas celšanas
apmācība
- pastāvīgas apmācības principi (tai skaitā valodu
apmācība).
4.6.3.2.
Apmācības vajadzību analīze
4.6.3.2.1.
Apmācības vajadzību analīzes veikšana
Dzelzceļa uzņēmumam un
infrastruktūras pārvaldītājam jāveic sava attiecīgā
personāla apmācības vajadzību analīze.
Analīzē jānosaka gan joma, gan
sarežģītība un jāņem vērā riski, kas saistīti ar vilcienu
ekspluatāciju Eiropas parasto dzelzceļu tīklā, jo īpaši
saistībā ar cilvēka spējām un to robežām (cilvēka faktori),
un ko var izraisīt:
- dažādu infrastruktūras pārvaldītāju atšķirīga
ekspluatācijas prakse un riski, kas saistīti ar pārvaldītāju
nomainīšanos,
- uzdevumu, ekspluatācijas darbību un saziņas protokolu
atšķirības,
- infrastruktūras pārvaldnieka personāla „darba” valodas
atšķirības,
- vietējie ekspluatācijas norādījumi, kuros var būt
paredzētas īpašas darbības vai īpašs aprīkojums, kas
jāizmanto konkrētos gadījumos, piemēram, īpašā tunelī.
Norādījumi par elementiem, kas
jāņem vērā, atrodami 4.6.1. apakšiedaļā iepriekš minētajos
pielikumos. Pēc vajadzības jāpielieto personāla apmācības
elementi, kuros šie norādījumi ņemti vērā.
Iespējams, ka dzelzceļa uzņēmuma
paredzētā ekspluatācijas veida vai infrastruktūras
pārvaldītāja vadītā tīkla veida dēļ daži no šajos
pielikumos ietvertajiem elementiem nebūs piemēroti. Apmācības
vajadzību analīzē jādokumentē tie elementi, kuri atzīti par
nepiemērotiem, un šāda lēmuma iemesli.
4.6.3.2.2.
Apmācības vajadzību analīzes atjaunināšana
Dzelzceļa uzņēmumam un
infrastruktūras pārvaldītājam jādefinē process, kādā
pārskatīt un atjaunināt sava personāla apmācības vajadzības,
ņemot vērā tādus faktorus kā iepriekšējās revīzijas,
sistēmas atgriezenisko saiti un zināmas izmaiņas noteikumos un
procedūrā, infrastruktūrā un tehnoloģijā.
4.6.3.2.3.
Īpašas prasības vilciena apkalpei un palīgpersonālam
4.6.3.2.3.1.
Maršruta zināšanas
Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē
process, kādā vilciena apkalpe apgūst un uztur zināšanas par
maršrutiem, kuros kursē vilciens. Šim procesam jābūt
- pamatotam uz informāciju, ko par maršrutu sniedzis
infrastruktūras pārvaldītājs, un
- saskaņā ar šīs SITS 4.2.1. apakšiedaļā aprakstīto
procesu.
Vilcienu mašīnistiem jāmācās
šie maršruti, izmantojot gan teorētiskus, gan praktiskus
elementus.
4.6.3.2.3.2.
Zināšanas par ritošo sastāvu
Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē
process, kā personāls apgūst un uztur zināšanas par vilci un
ritošo sastāvu.
4.6.3.2.3.3.
Palīgpersonāls
Dzelzceļa uzņēmums nodrošina, ka
palīgpersonālu (piemēram, ēdināšanas un uzkopšanas
personāls), kas nav daļa no vilciena apkalpes, papildus
pamatapmācībām apmāca ievērot pilnībā apmācītās vilciena
apkalpes locekļu instrukcijas.
4.7. Veselības un drošības nosacījumi
4.7.1. Ievads
Personālam, kas 4.2.1.
apakšiedaļā noteikts kā personāls, kas pilda drošībai
būtiskus pienākumus, saskaņā ar šīs SITS 2.2. apakšiedaļu
jābūt atbilstošai fiziskajai sagatavotībai, lai nodrošinātu
atbilstību vispārējiem ekspluatācijas un drošības
standartiem.
Saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK
dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem
jāsagatavo un jādokumentē process, ko īsteno, lai personāls
atbilstu medicīniskajām, psiholoģiskajām un veselības
prasībām drošības vadības sistēmā.
Medicīniskās izmeklēšanas, kā
norādīts 4.7.4. apakšiedaļā, jāveic un visi ar tām
saistītie lēmumi par darbinieku individuālo fizisko
sagatavotību jāpieņem atzītam arodslimību ārstam.
Personāls nedrīkst pildīt
drošībai būtisku darbu, ja tā modrību mazina tādas vielas kā
alkohols, narkotikas vai psihotropās vielas. Tādēļ dzelzceļa
uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam jāievieš
kārtība, kādā kontrolēt risku, ko personāls rada darbam, esot
šādu vielu iespaidā vai lietojot šādas vielas darbavietā.
Attiecībā uz noteiktiem
iepriekšminēto vielu ierobežojumiem piemēro tās dalībvalsts
noteikumus, kurā notiek dzelzceļa pārvadājums.
4.7.2. Kritēriji, pēc kuriem apstiprina
arodslimību ārstus un medicīnas
organizācijas1
Dzelzceļa uzņēmumiem un
infrastruktūras pārvaldītājiem jāizvēlas arodslimību ārsti
un organizācijas, kas veic medicīnisko izmeklēšanu saskaņā ar
tajā valstī spēkā esošajiem noteikumiem un īstenoto praksi,
kurā dzelzceļa uzņēmumam vai infrastruktūras pārvaldītājam
ir licence vai kurā tas ir reģistrēts.
Arodslimību ārstiem, kas veic
medicīnisko izmeklēšanu, kā noteikts 4.7.4. apakšiedaļā,
ir:
- pieredze darbā ar arodslimībām,
- zināšanas par apdraudējumiem attiecīgajā darbā un
dzelzceļa vidē,
- izpratne par to, kā medicīniskās atbilstības trūkums var
ietekmēt pasākumus, kas iecerēti, lai novērstu vai mazinātu
šo apdraudējumu.
Arodslimību ārsts, kas atbilst
šiem kritējiem, var lūgt cita mediķa vai vidējā medicīnas
personāla palīdzību, piemēram, oftalmologa palīdzību, lai
atbalstītu tā medicīniskās konsultācijas un novērtējumu.
4.7.3. Kritēriji, pēc kuriem apstiprina
psihologus, kam jāveic psiholoģiskais novērtējums un
jāizstrādā psiholoģiskā novērtējuma prasības
4.7.3.1.
Psihologu sertifikācija
Psihologam jābūt attiecīgai
universitātes izglītībai, tam jābūt sertificētam un atzītam
par kompetentu atbilstoši tās valsts likumiem, kurā licencēts
vai reģistrēts dzelzceļa uzņēmums vai infrastruktūras
pārvaldītājs.
4.7.3.2.
Psiholoģiskā novērtējuma saturs un interpretācija
Psiholoģiskā novērtējuma saturs
un interpretācijas kārtība jānosaka personai, kas sertificēta
saskaņā ar 4.7.3.1. apakšiedaļu, ņemot vērā darbu
dzelzceļā un dzelzceļa vidi.
4.7.3.3.
Novērtējuma līdzekļu izvēle
Novērtējumā jāiekļauj tikai
tādi līdzekļi, kas pamatojas uz psiholoģijas zinātniskajiem
principiem.
4.7.4. Medicīniskā izmeklēšana un
psiholoģiskais novērtējums
4.7.4.1.
Pirms pieņemšanas darbā
4.7.4.1.1.
Medicīniskās izmeklēšanas obligātais saturs
Medicīniskajā izmeklēšanā
ietilpst:
- vispārēja medicīniska izmeklēšana,
- sensoro funkciju (redze, dzirde, krāsu uztveršana)
izmeklēšana,
- urīna vai asins analīzes cukura diabēta un citu slimību
noteikšanai, kā norādīts klīniskajā izmeklēšanā,
- skrīnings atkarību izraisošo vielu klātbūtnes
noteikšanai.
4.7.4.1.2.
Psiholoģiskais novērtējums
Psiholoģiskā novērtējuma
mērķis ir palīdzēt dzelzceļa uzņēmumam pieņemt darbā un
vadīt personālu, kuram ir tādas kognitīvās, psihomotorās,
uzvedības un personiskās īpašības, kas ļauj droši pildīt
tā pienākumus.
Nosakot psiholoģiskā novērtējuma
saturu, psihologam jāņem vērā vismaz šādi katrai drošības
funkciju prasībai svarīgi kritēriji:
- kognitīvās īpašības
- uzmanība un koncentrēšanās,
- atmiņa,
- uztveres spējas,
- spriešanas spējas,
- saskarsmes spējas,
- psihomotorās īpašības
- reakcijas ātrums,
- kustību koordinācija,
- uzvedība un personība
- emocionālā paškontrole,
- uzvedības stabilitāte,
- autonomija/neatkarība,
- apzinīgums.
Ja psihologs izlaiž kādu no
iepriekš minētajiem kritērijiem, attiecīgajam lēmumam jābūt
pamatotam un dokumentētam.
4.7.4.2.
Pēc pieņemšanas darbā
4.7.4.2.1.
Periodiskās medicīniskās izmeklēšanas biežums
Sistemātiska medicīniskā
izmeklēšana personālam jāveic:
- vismaz reizi 5 gados, ja darbinieka vecums nepārsniedz 40
gadus,
- vismaz reizi 3 gados, ja darbinieka vecums ir no 41 līdz 62
gadiem,
- katru gadu, ja darbinieka vecums pārsniedz 62 gadus.
Arodslimību ārsts nosaka biežāku
izmeklēšanu, ja to prasa darbinieka veselības stāvoklis.
4.7.4.2.2.
Obligātais periodiskās medicīniskās izmeklēšanas
saturs
Ja darbinieks atbilst kritērijiem
pārbaudē, kuru veic pirms pieņemšanas darbā, periodiskajā
specializētajā izmeklēšanā jāiekļauj vismaz:
- vispārējā medicīniskā izmeklēšana,
- sensoro funkciju (redzes, dzirdes, krāsu uztveršanas)
izmeklēšana,
- urīna vai asins analīzes cukura diabēta un citu slimību
noteikšanai, kā norādīts klīniskajā izmeklēšanā,
- skrīnings atkarību izraisošo vielu klātbūtnes noteikšanai
gadījumā, ja tas ir klīniski norādīts.
4.7.4.2.3.
Papildu medicīniskā izmeklēšana un/vai psiholoģiskais
novērtējums
Papildus periodiskajai
medicīniskajai izmeklēšanai jāveic specifiska medicīniskā
izmeklēšana un/vai psiholoģiskais novērtējums, ja ir pamatots
iemesls apšaubīt darbinieka medicīnisko vai psiholoģisko
atbilstību vai pamatotas aizdomas par atkarību izraisošo vielu
vai alkohola lietošanu. Tas jo īpaši jādara pēc negadījuma
vai starpgadījuma, ko izraisījusi šā darbinieka personiska
kļūme.
Darba devējam jāpieprasa
medicīniskā izmeklēšana pēc jebkuras slimības, kuras dēļ
darbinieks ir bijis prombūtnē ilgāk par 30 dienām. Attiecīgos
gadījumos šādā izmeklēšanā var pietikt ar arodslimību
ārsta veiktu novērtējumu uz pieejamās medicīniskās
informācijas pamata, kas parāda, ka darbinieka gatavība darbam
nav ietekmēta.
Dzelzceļa uzņēmumam un
infrastruktūras pārvaldītājam jābūt sistēmai, kas
nodrošina, ka šādu papildu izmeklēšanu un novērtējumu veic
pienācīgi.
4.7.5. Medicīniskās prasības
4.7.5.1.
Vispārīgās prasības
Personālam nedrīkst būt slimības
un tas nedrīkst lietot medikamentus, kas var izraisīt:
- pēkšņu samaņas zudumu,
- apziņas vai koncentrācijas traucējumus,
- pēkšņu rīcībnespēju,
- līdzsvara un koordinācijas spēju traucējumus,
- būtiskus kustību ierobežojumus.
Darbinieku redzei un dzirdei
jāatbilst turpmāk izklāstītajām prasībām.
4.7.5.2.
Prasības redzei
- Redzes asums tālumā ar vai bez palīglīdzekļiem: 0,8 (labā
acs + kreisā acs – nosaka katrai atsevišķi), un vismaz 0,3
acij ar vājāko redzi,
- korektīvās lēcas maksimāli: hipermetropija +5, miopija -8.
Atzītais arodslimību ārsts (kā definēts 4.7.2. apakšiedaļā)
izņēmuma gadījumos un pēc konsultācijas ar redzes speciālistu
var atļaut vērtības ārpus šā intervāla,
- redze vidējā vai tuvā attālumā ir pietiekama ar vai bez
palīglīdzekļiem,
- atļauts lietot kontaktlēcas,
- normāla krāsu redze, ko nosaka, lietojot atzītu testu,
piemēram, Išiharas testu, ko papildina cits atzīts tests, ja tas
tiek prasīts,
- redzes lauks – normāls (nav tādu noviržu no normas, kas
ietekmētu pienākumu pildīšanu),
- redze abām acīm – jābūt,
- binokulāra redze – jābūt,
- kontrasta jutīgums – labs,
- nav progresējošas acu slimības,
- lēcu implanti, keratotomijas un keratektomijas atļautas tikai
ar nosacījumu, ka tās pārbauda katru gadu vai arodslimību
ārsta noteiktā biežumā.
4.7.5.3.
Prasības dzirdei
Ar tonālo audiogrammu apstiprināta
pietiekami laba dzirde, tas ir,
- pietiekami laba dzirde, lai uzturētu telefona sarunu un
dzirdētu trauksmes signālus un radio ziņojumus,
- turpmāk minētās vērtības, kas dotas informācijai,
jāievēro kā vadlīnijas:
- dzirdes vājums nedrīkst būt lielāks kā 40 dB uz 500 un 1
000 Hz,
- dzirdes vājums nedrīkst būt lielāks kā 45 dB uz 2 000 Hz
ausij ar sliktāko skaņas gaisa vadāmību.
4.7.5.4.
Grūtniecība
Grūtniecība jāuzskata par iemeslu
pagaidu atstādināšanai no darba attiecībā uz vilcienu
mašīnistēm vājas tolerances vai patoloģiska stāvokļa
gadījumā. Darba devējam jānodrošina, ka tiek piemēroti
tiesību akti, kas aizsargā darbinieces grūtnieces.
4.7.6. Īpašas prasības attiecībā uz vilciena
mašīnista pienākumiem
4.7.6.1.
Periodiskās medicīniskās izmeklēšanas biežums
Attiecībā uz personālu, kas pilda
vilciena mašīnista pienākumus, šīs SITS 4.7.4.2.1.
apakšiedaļa ir pārveidota šādi.
Sistemātiska medicīniskā
izmeklēšana jāveic:
- reizi 3 gados, ja darbinieka vecums ir līdz 60 gadiem,
- reizi gadā, ja darbinieka vecums ir lielāks par 60
gadiem.
4.7.6.2.
Medicīniskās izmeklēšanas papildu saturs
Attiecībā uz vilciena vadīšanas
pienākumiem medicīniskajā izmeklēšanā pirms pieņemšanas
darbā, kā arī katrā periodiskajā medicīniskajā
izmeklēšanā attiecībā uz darbiniekiem, kuru vecums ir 40 gadi
vai vairāk, papildus jāiekļauj elektrokardiogramma atpūtas
stāvoklī.
4.7.6.3.
Papildu prasības redzei
- Redzes asumam tālumā ar vai bez palīglīdzekļiem jābūt
1,0 (binokulāra redze); vismaz 0,5 acij ar vājāko redzi.
- Nav atļauts nēsāt krāsainas kontaktlēcas un
fotohromatiskās lēcas. Lēcas ar UV filtru ir atļauts
lietot.
4.7.6.4.
Papildu prasības dzirdei un runai
- Nedrīkst būt vestibulārās sistēmas novirzes.
- Nedrīkst būt hroniski runas traucējumi (ņemot vērā
vajadzību apmainīties ar ziņojumiem skaļi un skaidri).
- 4.7.5.3. apakšiedaļā noteiktajām prasībām dzirdei
jāatbilst, neizmantojot dzirdes palīglīdzekļus. Īpašos
gadījumos ar mediķa atzinumu atļauts lietot dzirdes
palīglīdzekļus.
4.7.6.5.
Antropometrija
Darbinieku antropometrijai jābūt
piemērotai, lai droši varētu izmantot ritošo sastāvu.
Mašīnistiem nedrīkst prasīt vai atļaut apkalpot atsevišķus
ritošā sastāva veidus, ja to augums, svars vai citas fiziskās
īpašības to padara nedrošu.
4.7.6.6.
Palīdzība traumas gadījumā
Darba devējam pienācīgi
jārūpējas par darbiniekiem, kuri, vadot vilcienu, nokļuvuši
traumatizējošā negadījumā, kā rezultātā iestājas personas
nāve vai tā tiek smagi savainota.
4.8. Infrastruktūras un ritošā sastāva
reģistri
Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK
24. panta 1. punktu „Dalībvalstis nodrošina to, ka ik gadu
publicē un papildina infrastruktūras un ritošā sastāva
reģistrus. Šajos reģistros norāda katras iekļautas
apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļas galvenās pazīmes
(piemēram, pamatparametrus) un to atbilstību piemērojamo SITS
noteiktajām pazīmēm. Šim nolūkam katrā SITS precīzi norāda,
kādai informācijai jābūt iekļautai infrastruktūras un
ritošā sastāva reģistros.”
Šo reģistru ikgadējas
atjaunināšanas un publicēšanas dēļ tie nav piemēroti
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas īpašajām
prasībām. Tādēļ šī SITS attiecībā uz šiem reģistriem
neko nenosaka.
Tomēr pastāv ekspluatācijas
prasība attiecībā uz dažām ar infrastruktūru saistītām datu
vienībām, kas jādara pieejamas dzelzceļa uzņēmumam, un
otrādi, dažām ar ritošo sastāvu saistītām datu vienībām,
kas jādara pieejamas infrastruktūras pārvaldītājam. Abos
gadījumos attiecīgajiem datiem jābūt pilnīgiem un
precīziem.
4.8.1. Infrastruktūra
Prasības datu vienībām, kuras
saistītas ar parasto dzelzceļu infrastruktūru attiecībā uz
satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un kuras
jādara pieejamas dzelzceļa uzņēmumiem, ir noteiktas D
pielikumā. Infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par datu
pareizību.
4.8.2. Ritošais sastāvs
Infrastruktūras pārvaldītājiem
jābūt pieejamām turpmāk minētajām datu vienībām, kas
saistītas ar ritošo sastāvu. Turētājs (transportlīdzekļa
īpašnieks) ir atbildīgs par datu pareizību.
- Informācija par to, vai transportlīdzeklis ir būvēts no
materiāliem, kas varētu būt apdraudoši avārijas vai
ugunsgrēka gadījumā (piemēram, azbests),
- garums virs bufera.
5. Savstarpējas izmantojamības komponenti
5.1. Definīcija
Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK
2. panta d) apakšpunktu:
Savstarpējas izmantojamības
komponenti „ir jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa,
iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai
paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā, no kuras tieši vai
netieši ir atkarīga Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas
savstarpēja izmantojamība; jēdziens „komponents” aptver gan
materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram,
programmatūru”.
Savstarpējas izmantojamības
komponents ir:
- prece, ko var laist tirgū, pirms to integrē un izmanto
apakšsistēmā; šajā ziņā jābūt iespējai pārbaudīt tās
atbilstību neatkarīgi no apakšsistēmas, kurā to iekļaus,
- vai nemateriāls objekts, tāds kā programmatūra vai process,
organizācija, procedūra utt., kurai ir funkcija apakšsistēmā
un kuras atbilstība jāpārbauda, lai nodrošinātu pamatprasību
izpildi.
5.2. Komponentu saraksts
Uz savstarpējas izmantojamības
komponentiem attiecas Direktīvas 2001/16/EK attiecīgie noteikumi.
Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības
apakšsistēmu šobrīd nav savstarpējas izmantojamības
komponentu.
5.3. Komponentu efektivitāte un
specifikācijas
Kad tiks rasts risinājums, kā
apzīmēt vilciena astes daļu, pastāv iespēja, ka tas kļūs par
savstarpējas izmantojamības komponentu. Tādā gadījumā ir
iespējams, ka būs vajadzīgs papildu pielikums, kas definētu
prasības attiecībā uz gaismas stiprumu, atstarošanu un
piestiprināšanu. Ar ritošā sastāva SITS turpmākajā versijā
ir iespējamas papildu saskarnes.
6. Komponentu atbilstības un/vai piemērotības
lietošanai novērtēšana un apakšsistēmas verifikācija
6.1. Savstarpējas izmantojamības
komponenti
Tā kā šajā SITS vēl nav
noteikti nekādi savstarpējas izmantojamības komponenti,
neapspriež nekādas prasības to novērtējumam.
Ja savstarpējas izmantojamības
komponentus tomēr vēlāk definēs un notificētā iestāde tos
tādēļ varēs novērtēt, attiecīgo(-ās) novērtējuma
procedūru(-as) var iekļaut pārskatītā versijā.
6.2. Satiksmes nodrošināšanas un vadības
apakšsistēma
6.2.1. Principi
Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK
II pielikumu satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma
ir strukturāla apakšsistēma.
Tomēr atsevišķi elementi ir
cieši saskaņoti ar darba kārtību un procesiem, kurus prasa
infrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa uzņēmumam, lai
izsniegtu drošības atļauju/sertifikātu saskaņā ar Direktīvas
2004/49/EK nosacījumiem. Dzelzceļa uzņēmumiem un
infrastruktūras pārvaldītājiem jāpanāk atbilstība šīs SITS
prasībām. To var nodrošināt, izmantojot drošības vadības
sistēmu, kā aprakstīts Direktīvā 2004/49/EK. Jāpiebilst, ka
šobrīd nevienam no šajā SITS ietvertajiem elementiem nav
prasīts atsevišķs notificētās iestādes novērtējums.
Attiecīgā kompetentā iestāde
pirms īstenošanas novērtē jebkuru jaunu vai grozītu darbības
procedūru vai procesu, pirms piešķirt jaunu vai pārskatītu
drošības atļauju/sertifikātu. Šī novērtēšana ir daļa no
procesa, kādā piešķir drošības sertifikātu/atļauju. Ciktāl
šīs drošības vadības sistēmas joma ietekmē citu(-as)
dalībvalsti(-s), jānodrošina sadarbība ar šo dalībvalsti
attiecībā uz novērtēšanu.
Turpmāk aprakstītā novērtējuma
procesa sekmīgas izpildes gadījumā kompetentā iestāde atļauj
infrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa uzņēmumam
īstenot attiecīgos satiksmes nodrošināšanas un vadības
apakšsistēmas elementus saistībā ar drošības atļaujas vai
sertifikāta piešķiršanu, kā prasīts Direktīvas 2004/49/EK
10. un 11. pantā.
Katrreiz, kad infrastruktūras
pārvaldītājs vai dzelzceļa uzņēmums ievieš
jaunu(-s)/uzlabotu(-s)/atjaunotu(-s) darba procesu(-s) (vai
būtiski izmaina pašreizējo(-s)), uz kuru(-iem) attiecas šīs
SITS prasības, tas izstrādā apņemšanos, kurā norādīts, ka
šis/šie process(-i) atbilst satiksmes nodrošināšanas un
vadības SITS (vai tās daļai pārejas periodā – skatīt 7.
nodaļu).
6.2.2. Noteikumu un procedūru
dokumentācija
Attiecībā uz šīs SITS 4.2.1.
apakšiedaļā aprakstītās dokumentācijas novērtēšanu
kompetentā iestāde ir atbildīga par to, ka infrastruktūras
pārvaldītāja un dzelzceļa uzņēmuma sniegtās dokumentācijas
sagatavošanas procesā ir pietiekami ievērots dokumentācijas
pilnīgums un precizitāte.
6.2.3. Novērtējuma procedūra
6.2.3.1.
Kompetentās iestādes lēmums
Saistībā ar G pielikumu
infrastruktūras pārvaldītājam un dzelzceļa uzņēmumam
jāiesniedz jebkura piedāvāta jauna darba procesa(-u) vai darba
procesa(-u) grozījumu apraksts.
Attiecībā uz pozīcijām, kas ir
norādītas drošības sertifikāta/atļaujas A daļā, kā
definēts Direktīvā 2004/49/EK, tās uzrāda tās dalībvalsts
kompetentajai iestādei, kurā uzņēmums reģistrēts.
Attiecībā uz pozīcijām, kas ir
norādītas drošības sertifikāta/atļaujas B daļā, kā
definēts Direktīvā 2004/49/EK, tās uzrāda katras iesaistītās
dalībvalsts kompetentajai iestādei.
Šo informāciju sniedz pietiekami
detalizētu, lai kompetentā(-s) iestāde(-s) varētu pieņemt
lēmumu par to, vai prasīt formālu novērtējumu.
6.2.3.2. Ja
tiek prasīts novērtējums
Ja kompetentā(-s) iestāde(-s)
pieņem lēmumu prasīt šādu novērtējumu, tas jāveic kā tāda
novērtējuma daļa, kura rezultātā piešķir/atjauno drošības
sertifikātu/atļauju saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK.
Novērtējuma procedūrām
jāatbilst kopējai drošības metodei, kas jāizveido Direktīvas
2004/49/EK 10. un 11. pantā prasītajai drošības vadības
sistēmu novērtēšanai un sertifikācijai/atļaujas
piešķiršanai.
Dažas vadlīnijas par to, kā veikt
šo novērtējumu, ir ietvertas F pielikumā.
6.2.4. Sistēmas darbības efektivitāte
Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 2.
punktā prasīts dalībvalstīm regulāros intervālos pārbaudīt,
vai savstarpējas izmantojamības apakšsistēmas ekspluatē un
uztur atbilstoši pamatprasībām. Attiecībā uz satiksmes
nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šādas pārbaudes
veic saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK.
7. Ieviešana
7.1. Principi
Šīs SITS ieviešana un atbilstība
šīs SITS attiecīgajām nodaļām jānosaka saskaņā ar
ieviešanas plānu, ko katra dalībvalsts sastāda attiecībā uz
tām līnijām, par kurām tās ir atbildīgas.
Šajā plānā jāņem vērā:
- īpašie cilvēka faktori, ar kuriem saistīta jebkuras
līnijas ekspluatācija,
- katras iesaistītās līnijas individuālie ekspluatācijas un
drošības elementi un tas,
- vai izskatāmais(-ie) elements(-i) jāievieš:
- visiem vilcieniem attiecīgajā līnijā vai nē,
- tikai konkrētās līnijās,
- visās Eiropas parasto dzelzceļu tīkla līnijās,
- visiem vilcieniem, kas kursē Eiropas parasto dzelzceļu tīkla
līnijās,
- saistība ar citas apakšsistēmas (vadības nodrošināšanas
un signalizācijas, ritošā sastāva, kravu pārvadājumu
telemātikas lietojumprogrammu, …) ieviešanu.
Šajā laikā jāņem vērā un
jādokumentē kā plāna daļa jebkuri īpaši izņēmumi, kurus
var piemērot.
Ieviešanas plānā jāņem vērā
dažādi ieviešanas potenciāla līmeņi visos gadījumos,
kad:
- dzelzceļa uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs
uzsāk darbību vai
- ievieš jauninājumus vai uzlabojumus dzelzceļa uzņēmuma vai
infrastruktūras pārvaldītāja šībrīža darbības sistēmās,
vai
- nodod ekspluatācijā jaunas vai uzlabotas infrastruktūras,
enerģijas, ritošā sastāva vai vadības nodrošināšanas un
signalizācijas apakšsistēmas, kurām nepieciešams atbilstošs
darbības procedūru kopums.
Ja šībrīža ekspluatācijas
sistēmu uzlabojumi ietekmē gan infrastruktūras
pārvaldītāju(-s), gan dzelzceļa uzņēmumu(-s), dalībvalsts ir
atbildīga par to, lai šādus projektus novērtē un nodod
ekspluatācijā saskaņoti.
Saprotams, ka visus šīs SITS
elementus nevar pilnībā ieviest, kamēr izmantojamā aparatūra
(infrastruktūra, kontrole un vadība u.c.) nav saskaņota.
Tādēļ šajā nodaļā noteiktās vadlīnijas jāskata tikai kā
pagaidu fāze, kas palīdz pārejā uz mērķa sistēmu.
Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK
10. un 11. pantu sertifikātu/atļauju prasa atjaunot reizi 5
gados. Kad šī SITS stāsies spēkā, dzelzceļa uzņēmumam un
infrastruktūras pārvaldītājam izskatīšanas procesā, kura
rezultātā atjauno sertifikātu/atļauju, jāpierāda, ka ir
ņemta vērā šī SITS, un jāsniedz pamatojums par visiem SITS
elementiem, attiecībā uz kuriem vēl nav panākta
atbilstība.
Lai gan pilnīga atbilstība šajā
SITS aprakstītajai mērķa sistēmai noteikti ir galīgā
nostāja, pāreju var veikt pakāpeniski, noslēdzot valsts
līmeņa vai starpvalstu divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus.
Šādos nolīgumos, kurus var izstrādāt un noslēgt
infrastruktūras pārvaldītājs ar infrastruktūras
pārvaldītāju vai ar dzelzceļa uzņēmumu, vai dzelzceļa
uzņēmums ar dzelzceļa uzņēmumu, vienmēr jābūt attiecīgo
drošības iestāžu ieguldījumam.
Ja šobrīd spēkā esošajos
nolīgumos ietvertas prasības saistībā ar satiksmes
nodrošināšanu un vadību, dalībvalstis sešu mēnešu laikā
pēc šīs SITS stāšanās spēkā Komisijai dara zināmu par
šādiem nolīgumiem:
a) pastāvīgi vai pagaidu valsts
līmeņa, divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi starp
dalībvalstīm un dzelzceļa uzņēmumu(-iem) vai infrastruktūras
pārvaldītāju(-iem), kas noslēgti paredzētā vilcienu
pārvadājuma ļoti īpaša vai vietēja rakstura dēļ;
b) divpusēji vai daudzpusēji
nolīgumi starp dzelzceļa uzņēmumu(-iem), infrastruktūras
pārvaldītāju(-iem) vai dalībvalsti(-īm), kas nodrošina
būtisku vietējo vai reģionālo savstarpējas izmantojamības
līmeni;
c) starptautiski nolīgumi starp
vienu vai vairākām dalībvalstīm un vismaz vienu trešo valsti
vai starp dalībvalsts(-u) dzelzceļa uzņēmumu(-iem) vai
infrastruktūras pārvaldītāju(-iem) un vismaz vienu trešās
valsts dzelzceļa uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju,
kas nodrošina būtisku vietējo vai reģionālo savstarpējas
izmantojamības līmeni.
Šo nolīgumu saderība ar ES
tiesību aktiem, tai skaitā to nediskriminējošais raksturs, un
jo īpaši saderība ar šo SITS tiks vērtēta, un Komisija veiks
nepieciešamos pasākumus, piemēram, pārskatīs šīs SITS, lai
iekļautu iespējamos īpašos gadījumus vai pārejas
pasākumus.
Par RIV, RIC un
PPW nolīgumiem un COTIF instrumentiem Komisijai
neziņo, jo tie jau ir zināmi.
Šādu nolīgumu atjaunošana ir
iespējama, taču tikai ilgstošu darbības pasākumu interesēs un
tikai tad, ja nepastāv citas iespējas. Jebkādos šībrīža
nolīgumu grozījumos vai nākotnes nolīgumos ņem vērā ES
tiesību aktus un jo īpaši šo SITS. Dalībvalstis par šādiem
grozījumiem vai jauniem nolīgumiem dara zināmu Komisijai. Tādā
gadījumā jāpiemēro tādu pašu procedūru, kā norādīts
iepriekš.
7.2. Vadlīnijas ieviešanai
N pielikumā redzamā tabula, kas ir
informējoša un nav obligāta, ir sagatavota, lai parādītu, ko
dalībvalsts varētu noteikt, lai veicinātu 4. nodaļā minēto
elementu ieviešanu.
Ieviešanā ietverti trīs
atšķirīgi elementi:
- apstiprināšana, ka jebkura šobrīd pastāvošā sistēma un
procesi atbilst šīs SITS prasībām,
- jebkuras šībrīža sistēmas un procesa pielāgošana
atbilstoši šīs SITS prasībām,
- jaunas sistēmas un procesi, ko izraisa citu apakšsistēmu
ieviešana,
- jaunas/uzlabotas parastās līnijas (infrastruktūras/enerģijas
apakšsistēma),
- jaunas vai uzlabotas ETCS signalizācijas iekārtas,
GSM-R radio iekārtas, sakarsušo bukšu detektori, …
(vadības nodrošināšanas un signalizācijas
apakšsistēma),
- jauns ritošais sastāvs (ritošā sastāva
apakšsistēma),
- satiksmes vadībā lietotās telemātikas lietojumprogrammas
(kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu
apakšsistēma).
7.3. Īpaši gadījumi
7.3.1. Ievads
Ir atļauti īpaši noteikumi
turpmāk minētajos īpašajos gadījumos.
Šos īpašos gadījumus iedala
divās kategorijās:
- noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi („P”
gadījums), vai uz laiku („T” gadījums),
- gadījumos, kad noteikumus piemēro uz laiku, attiecīgajām
dalībvalstīm iesaka panākt atbilstību attiecīgajai
apakšsistēmai vai nu līdz 2010. gadam, kas ir Eiropas Parlamenta
un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par
Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai
noteiktais mērķis („T1” gadījums), vai līdz 2020.
gadam („T2” gadījums).
7.3.2. Īpašo gadījumu saraksts
Pagaidu īpašais gadījums (T2)
Īrija
Šīs SITS P pielikuma ieviešanai
Īrijas Republikā transportlīdzekļus, kurus izmanto tikai
iekšzemes satiksmē, var atbrīvot no vajadzības piešķirt tiem
standarta 12 ciparu numuru. To var piemērot arī pārrobežu
satiksmei starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.
Pagaidu īpašais gadījums (T2)
Apvienotā Karaliste
Šīs SITS P pielikuma ieviešanai
Apvienotajā Karalistē pasažieru vagonus un lokomotīves, ko
izmanto tikai iekšzemes satiksmē, var atbrīvot no vajadzības
piešķirt tiem standarta 12 ciparu numuru. To var piemērot arī
pārrobežu satiksmei starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.
_____________________
1 4.7.2. apakšnodaļā ir
ieteikums
A1. pielikums.
ERTMS/ETCS ekspluatācijas noteikumi
Šajā pielikumā ietverts ERTMS/ETCS
ekspluatācijas noteikumu projekts. Šis projekts ir iekļauts, lai
sniegtu šo noteikumu struktūras un jomas plašu izklāstu. Pēc
praktiskām pārbaudēm noteikumus konsolidēs, jo īpaši tos, kas
attiecas uz ETCS 2. līmeni. Pabeigtais noteikumu kopums būs
jāpielāgo parasto dzelzceļu vadības nodrošināšanas un
signalizācijas SITS ietverto funkcionālo prasību specifikāciju
(FRS) un sistēmas prasību specifikāciju (SRS) atjauninātajām
vadlīnijām, ko iecerēts ieviest līdz 2005. gada beigām.
1. IEVADS
Šis dokuments ir ERTMS noteikumu
apkopojums to līniju ekspluatācijai, kuras aprīkotas ar 1.
līmeņa ERTMS vai kuras aprīkotas ar 2. līmeņa ERTMS bez pamata
sistēmas.
2. SKAIDROJOŠĀ
VĀRDNĪCA
Rezervēts
3. DOKUMENTI
3.1. RAKSTISKIE
RĪKOJUMI UN TEKSTA ZIŅOJUMI
Turpmāk ir norādīti dažādi
rakstiskie rīkojumi, kas izmantojami atbilstoši šiem
noteikumiem.
Šajos rakstiskajos rīkojumos
ietvertā informācija ir obligāta, bet to noformējums ir
informējoša rakstura.
3.1.1. ERTMS rakstiskais rīkojums 01


3.1.2. ERTMS
rakstiskais rīkojums02





3.1.7. ERTMS teksta ziņojumi
Fiksēts
ziņojums
|
Mirgojošs
ziņojums
|
Atsauces
|
Ack UN
|
x
|
SRS: 4.6.3., 4.7.2., 5.4.3.7.3.
|
Ack OS
|
x
|
SRS: 4.6.3., 4.7.2., 5.9.1.2.,
5.9.2.3., 5.9.2.4., 5.9.3.2., 5.9.3.4., 5.9.3.5., 5.9.3.6.
|
Ack SH
|
x
|
SRS: 4.4.8.1.9., 4.6.3., 5.7.1.4.,
5.7.2.3., 5.7.2.4., 5.7.3.2., 5.7.3.3., 5.7.3.4., 5.7.3.5.
|
Ack SR
|
x
|
SRS: 4.7.2.
|
Ack RV
|
x
|
SRS: 5.13.1.4.
|
Ack STM …
|
x
|
SRS: 4.4.16., 4.4.17.
|
Ack vilciena centralizēta ārkārtas
izslēgšana (Ack train trip)
|
x
|
SRS: 3.14.1., 4.4.13.1.4.,
4.4.14.1.1., 4.6.3., 4.7.2., 5.11.1.1.
|
Ack pāreja uz _līmeni (Ack
transition to level _)
|
x
|
SRS : 4.7.2., 5.10.4.1., 5.10.4.3.,
5.10.4.4.
|
Saziņa pārtraukta
(Communication session terminated)
|
|
SRS: 3.5.5., 5.15.4.
|
Nav radio sakaru ar RBC (No radio
connection with RBC)
|
|
SRS: 3.5.3.7.
|
Nepiemērots maršruts (Route
unsuitable)
|
|
SRS 3.12.2.4.
|
SF dēļ x (SF because of
x)
|
|
SRS: 4.4.5.
|
SH atteikts (SH
refused)
|
|
SRS 5.6.3., 4.7.2.
|
SH atļauja nav saņemta (SH
granted not received)
|
|
SRS 5.6.4.1.1.
|
Pāreja uz _ _ _ līmeni
(Transition to level _ _ _ )
|
|
SRS : 4.7.2., 5.10.4.1., 5.10.4.3.,
5.10.4.4.
|
SH gaidīšana (Waiting for
SH)
|
|
SRS: 5.6.3., 4.7.2.
|
Teksta ziņojumi, kas
jāapstiprina:
Fiksēts
ziņojums
|
Mirgojošs
ziņojums
|
Atsauces
|
LTM atteice
|
|
SRS:
|
Euroradio atteice
|
|
SRS:
|
3.2. SITUĀCIJAS -
NOTEIKUMI
Brīva lappuse.
4. ERTMS VILCIENU
KATEGORIJAS
4.1. JOMA UN
NOLŪKS
Šajā dokumentā definētas ERTMS
vilcienu kategorijas.
4.2.
DEFINĪCIJA
ERTMS vilciena kategorija ir
atkarīga no ritošā sastāva veida un vides apstākļiem. To
norāda ar apzīmējumu, kurā ir 2 burti.
Apzīmējumi:
- BT (basic train) parastam vilcienam,
- AT (active tilting train) aktīvās nolieces
vilcienam,
- PT (passive tilting train) pasīvās nolieces
vilcienam,
- CW (cross wind sensitive train) pret sānvēju jutīgam
vilcienam.
ERTMS vilcienu definē:
- ar vienu simbolu, kas attiecas tikai uz ritošo
sastāvu,
- ar simbolu kombināciju, no kuriem viens attiecas uz ritošo
sastāvu, bet otrs raksturo vides apstākļus.
5. VILCIENA
SAGATAVOŠANA BRAUKŠANAI TANDĒMĀ
5.1.
SITUĀCIJAS
Brīva lappuse.
5.2. NOTEIKUMI
Brīva lappuse.
6. IESILDĪŠANA
UZ PIEBRAUCAMĀ CEĻA
6.1.
SITUĀCIJAS
Mašīnists tūlīt sāks uzdevumu, un
vilces vienība ir SB režīmā.
6.2. NOTEIKUMI
Pēc borta sistēmas pieprasījuma
mašīnists:
- ievada, atkārtoti ievada vai atkārtoti apstiprina mašīnista
ID un vilciena kārtas numuru,
- izvēlas ERTMS/ETCS līmeni atbilstoši valsts
noteikumiem.
6.2.1. Vilces
vienībai jābrauc kā vilcienam
Mašīnists:
- ievada vilciena datus (noteikums „Datu ievadīšana”),
- izvēlas „Start”.
6.2.1.1. 0
līmenī
Sistēma pieprasa apstiprināt
ziņojumu par UN režīmu.
DMI parādās šāds ziņojums:
„Ack UN”
Mašīnists reaģē atbilstoši DMI
redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/
signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).
6.2.1.2. 1.
līmenī
Sistēma pieprasa apstiprināt
ziņojumu par SR režīmu.
DMI parādās šāds ziņojums:
„Ack SR”
Mašīnists reaģē atbilstoši DMI
redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz
DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).
6.2.1.3. 2.
līmenī
Brīva lappuse.
6.2.1.4. STM
līmenī
Sistēma pieprasa apstiprināt
ziņojumu par STM…
DMI parādās šāds ziņojums:
„Ack STM…”
Mašīnists ievēro attiecīgās
valsts noteikumus.
6.2.2. Vilces
vienībai jākustas SH režīmā
Mašīnists sagatavojas manevrēšanai
(noteikums „Manevrēšana SH režīmā”).
6.2.3. Vilces
vienībai jākustas NL režīmā
Mašīnists sagatavojas braukt
tandēmā (noteikums „Vilciena sagatavošana braukšanai
tandēmā”).
7. BRAUKŠANAS
TANDĒMĀ PĀRTRAUKŠANA
7.1.
SITUĀCIJAS
Brīva lappuse.
7.2. NOTEIKUMI
Brīva lappuse.
8. MANVERĒŠANA
SH REŽĪMĀ
8.1.
SITUĀCIJAS
Ritošajam sastāvam jāmanevrē SH
režīmā.
8.2. NOTEIKUMI
8.2.1. Manuāla SH
režīma ievadīšana
Pirms atļaut mašīnistam
izvēlēties SH, pārmijnieks:
- pārbauda, vai ir izpildīti visi nosacījumi manevrēšanai
saskaņā ar valstī spēkā esošajiem noteikumiem,
- sniedz visu mašīnistam nepieciešamo informāciju par veicamo
manevrēšanu.
Mašīnists izvēlas SH režīmu
tikai pēc atļaujas saņemšanas no pārmijnieka.
Mašīnists izvēlas SH tikai tad,
ja vilciens ir apstādināts.
Līmenī 2 DMI parādās
ziņojums:
„SH gaidīšana”
8.2.1.1. Piešķirta
atļauja manevrēt
Vilciena sistēma pārslēdzas uz SH
režīmu.
Mašīnists reaģē uz DMI
redzamajiem norādījumiem (noteikums „Reaģēšana uz
DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”) un ievēro
attiecīgās valsts noteikumus.
8.2.1.2. Atļauju
manevrēt nepiešķir vai 2. līmenī nesaņem atbildi uz atļaujas
pieprasījumu
Ja DMI parādās ziņojums:
„SH atteikts”
vai
„SH atļauja nav saņemta”,
vai
„Saziņa pārtraukta”,
mašīnists sazinās ar
pārmijnieku.
Mašīnists un pārmijnieks ievēro
valstī spēkā esošos noteikumus.
8.2.2. Automātiska
pārslēgšanās uz SH režīmu
Mašīnists apliecina ziņojuma
saņemšanu:
„Ack SH”
Mašīnists reaģē uz DMI redzamajiem
norādījumiem (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas
sistēmas norādījumiem”) un ievēro valstī spēkā esošos
noteikumus.
8.2.3. Iziešana no
SH režīma
Kad manevrēšana ir apstādināta un
ir veiktas visas manevrēšanas darbības SH režīmā, mašīnists
iziet no SH režīma un par to informē pārmijnieku.
9. DATU
IEVADĪŠANA
9.1.
SITUĀCIJAS
Datu ievadīšana ir vajadzīga, lai
sagatavotu vilcienu darbam:
- iesildot vilcienu,
- pēc katras reizes, kad jāmaina dati.
Šo izmaiņu cēlonis var būt,
piemēram,
- vilciena pārveidošana saskaņā ar transporta organizācijas
dokumentiem,
- atteice, kas ietekmē ritošā sastāva parametrus,
- vilcienam sniegtā palīdzība.
9.2. NOTEIKUMI
Pirms vilciena atiešanas no sākuma
stacijas vilciena sagatavotājs pārbauda, vai vilciens atbilst tam
piešķirtajai ERTMS kategorijai, un mašīnists pārbauda, vai ir
pieejami dati par vilcienu.
Pirms atiešanas no sākuma stacijas
vilciena mašīnists pārbauda, vai ir pieejami dati par vilcienu,
un tos iegaumē vai pieraksta. Tāpat jārīkojas arī, nomainoties
mašīnistam.
9.2.1. Datu
ievadīšana
A – Vispārīgs gadījums
Lai izpildītu uzdevumu, vilciena
sagatavotājs ievada un/vai apstiprina šādus datus:
- dati par vilcienu,
- papildu dati.
Dati par vilcienu attiecas uz
ritošā sastāva raksturojumu, un tajos iekļauta šāda
informācija:
- vilciena kārtas/reisa numurs,
- vilciena maksimālais ātrums,
- vilciena ERTMS kategorija,
- vilciena garums,
- dati par ātruma samazināšanu,
- dati par energoapgādi,
- kravas gabarīts,
- slodze uz ass,
- informācija par to, vai vilciens aprīkots ar hermētisku
sistēmu,
- pieejamo STM saraksts.
Papildu dati attiecas uz
citiem parametriem, kas var būt vajadzīgi uzdevuma izpildei, un
tajos iekļauta šāda informācija:
- mašīnista identifikācija,
- ERTMS/ETCS līmenis,
- RBC identifikācija/tālruņa numurs,
- saķeres faktors
- un, ja reisā vajadzīgs, aktivizējamie STM, iekļaujot
papildu datus par STM.
B - Braukšana tandēmā
(jāpapildina)
9.2.1.1. Vilciena
sastāvs
Pirms apstiprināt pamata datus
vilciena sastāvam, vilciena sagatavotājs noskaidro, vai ritošā
sastāva tehniskie nosacījumi ļauj izmantot jau saglabātus
datus.
Vilciena sagatavotājam jāpārbauda
ritošā sastāva aprīkojuma stāvoklis, kam var būt ietekme uz
datiem par vilcienu,
- pēc vilciena sagatavošanas sākuma stacijā,
- ikreiz pēc izmaiņām vilciena sastāvā (stacijā vai
citur),
- pēc tehniskas problēmas, kuras rezultātā jāmaina
dati.
Ja nav īpašu ierobežojumu,
vilciena sagatavotājs apstiprina visus DMI uzrādītos datus.
Ja ir īpaši ierobežojumi,
vilciena sagatavotājs:
- nosaka jaunos datus saskaņā ar tehnisku dokumentu,
- izlabo šībrīža datus,
- apstiprina jaunos datus.
9.2.1.2. Citi
vilcieni
Lai ievadītu datus par vilcienu,
vilciena sagatavotājs izmanto vilciena datu veidlapu.
9.2.2. Izmaiņas
datos
Ja reisa laikā nepieciešamas
izmaiņas datos, mašīnists ņem vērā jaunos datus.
Ja jāmaina saķeres faktors, ievēro
valsts noteikumus.
9.2.2.1. Vilciena
sastāvs
Vilciena mašīnists:
- nosaka jaunos datus saskaņā ar tehnisku dokumentu,
- pārbauda vilciena atbilstību tā ERTMS kategorijai,
- izlabo šībrīža datus,
- apstiprina jaunos datus.
Ja vajadzīgs, tā rīkojas ar
visiem datiem, kas jāmaina.
9.2.2.2. Citi
vilcieni
Vilciena sagatavotājs maina datus
par vilcienu vai sagatavo jaunus datus ikreiz, kad pārveido
vilciena parametrus. Ja nav vilciena sagatavotāja, mašīnists
atjaunina vilciena datu veidlapu.
Ievadot jaunos datus,
mašīnists:
- izmanto jaunu vilciena datu veidlapu,
- izlabo datus,
- apstiprina jaunos datus.
10. VILCIENA
ATIEŠANA
10.1.
SITUĀCIJAS
Vilciens tūlīt uzsāks braukšanu
sākuma stacijā vai pēc grafikā paredzētas apstāšanās.
10.2.
NOTEIKUMI
Mašīnistam atļauts uzsākt
braukšanu pēc tam, kad
- ir saņemta vilciena kustības atļauja,
- saskaņā ar valsts noteikumiem ir izpildīti vilciena darba
nosacījumi.
Mašīnists reaģē atbilstoši DMI
redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz
DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).
Mašīnists informē pārmijnieku,
ja vilciena paredzētajā atiešanas laikā nav saņemta vilciena
kustības atļauja.
11. REAĢĒŠANA
UZ DMI/SIGNALIZĒŠANAS SISTĒMAS NORĀDĪJUMIEM
11.1. DMI
NORĀDĪJUMU SNIEGŠANAS VEIDS
Dažādas situācijas ir minētas
katrā 2. iedaļas punktā atkarībā no DMI sniegtās
informācijas.
11.1.1. Vizuālie
norādījumi
(Šis ir vizuālo norādījumu
piemērs).
11.1.2. Skaņas
norādījumi
Skaņas informāciju uzskata par
papildu informāciju.
Skaņas informāciju dod, lai
pievērstu mašīnista uzmanību jaunai informācijai, kas
parādās DMI.
Pamatskaņas:
Īsa, zema
|
o
|
Gara, augsta
|
#
|
11.2.
NOTEIKUMI
11.2.1. DMI
norādījumu/rakstisko rīkojumu priekšrocība
Mašīnists seko DMI dotajiem
norādījumiem. Šiem norādījumiem ir priekšrocība attiecībā
pret visām blakus sliežu ceļam esošajām norādēm, izņemot
visas norādes par bīstamību, kā paredzēts valstu
noteikumos.
Rakstiskajiem rīkojumiem ir
priekšrocība attiecībā pret visiem DMI dotajiem norādījumiem,
izņemot gadījumus, kad norādīts zemāks atļautais ātrums vai
zemāks izpildes ātrums.
11.2.2. DMI
norādījumi
Parādoties šai
ikonai/šim teksta ziņojumam
|
Nosaukums
|
Skaņas
signāls
|
Situācija
|
Mašīnists
|

|
0 līmenis
|
o o
|
|
|

|
1. līmenis
|
o o
|
|
- ievēro 1. līmeņa noteikumus
|

|
2. līmenis
|
o o
|
|
- ievēro 2. līmeņa noteikumus
|
Pāreja
uz _ _ _ līmeni (Transition to
level _ _ _)
|
|
o o
|
|
- ievēro _ _ _ līmeņa noteikumus, sākot ar pārejas
punktu
|
Ack pāreja
uz _ _ _ līmeni
(Ack transition to level _ _
_)
(mirgojošs)
|
|
o o
|
|
- apstiprina teksta ziņojuma saņemšanu,
- 0 līmenī un STM līmenī ievēro valsts noteikumus
|
Ack STM
(mirgojošs)
|
|
o o
|
|
- apstiprina teksta ziņojuma saņemšanu,
- ievēro valsts noteikumus
|
Ack UN
(mirgojošs)
|
|
o o
|
|
- apstiprina teksta ziņojuma saņemšanu
|

|
UN
|
o o
|
|
|

(gaiši pelēks)
|
FS
|
|
|
- nepārsniedz norādīto atļauto ātrumu,
- ievēro norādīto mērķa ātrumu paredzētajā
attālumā
|
Ack OS
(mirgojošs)
|
|
o o
|
|
- apstiprina teksta ziņojuma saņemšanu,
- sāk vai turpina vadīties pēc redzamā
|

(gaiši pelēks)
|
OS
|
o o
|
|
- sāk vai turpina vadīties pēc redzamā, kamēr redzama OS
ikona,
- nepārsniedz maksimālo atļauto ātrumu OS režīmā,
- 1. līmenī pārbauda blakus sliežu ceļam esošo signālu,
turpina kustību, ja atļauts turpināt, un tālāk vadās pēc
redzamā
|
Ack SR
(mirgojošs)
|
|
o o
|
|
- vispirms:
- 1. līmenī saņem vilciena kustības atļauju,
- 2. līmenī no pārmijnieka saņem:
- atļauju uzsākt kustību SR režī-mā vai pabraukt zem KAB ar
ERTMS rakstisko rīkojumu
01 vai
- atļauju turpināt pēc vilciena centralizētas ārkārtas
izslēg-šanas ar ERTMS
rakstisko rīkojumu 02,
- pārbauda zemāko ātruma robežu:
- grafikā/maršruta aprakstā,
- rakstiskajā rīkojumā,
- maksimālo ātrumu SR režīmā,
- tad apliecina teksta ziņojuma saņemšanu,
- sagatavojas atiešanai (noteikums „Vilciena
atiešana”)
|

(gaiši pelēks)
|
SR
|
|
|
- brauc, vadoties pēc redzamā, ja vien rakstiskajā rīkojumā
nav teikts, ka nav nepieciešams braukt, vadoties pēc redzamā (SR
režīms),
- nepārsniedz zemāko ātruma robežu, kas norādīta:
- grafikā/maršruta aprakstā,
- rakstiskajā rīkojumā,
- maksimālo SR režīma ātrumu,
- 1. līmenī pārbauda blakus sliežu ceļam esošo
signālu:
- apstādina vilcienu pie apstāšanās signāla;
- turpina braukt pie atļaujoša signāla un turpina braukt,
vadoties pēc redzamā,
- 2. līmenī apstājas pie nākamā tablo, sazinās ar
pārmijnieku un ievēro tā norādījumus, ja vilciens šo punktu
sasniedz SR režīmā
|
Ack SH
(mirgojošs)
|
|
o o
|
|
- vispirms pārliecinās, ka pārzina veicamo manevru,
- pēc tam apliecina teksta ziņojuma saņemšanu.
|

(gaiši pelēks)
|
SH
|
|
|
- ievēro valsts noteikumus attiecībā uz manevrēšanu
|
Ack train trip
(flashing)
|
|
o o
|
|
- veic pasākumus, reaģējot uz vilciena centralizētu
ārkārtas izslēgšanu (noteikums „Pasākumi pēc vilciena
centralizētas ārkārtas izslēgšanas”)
|
Ack RV
|
|
o o
|
|
- apliecina teksta ziņojuma saņemšanu
|

|
RV
|
|
|
- iedarbina ārkārtas stāvokļa dzinēju,
- nepārsniedz maksimālo ātrumu RV režīmā,
- ņem vērā mērķa attālumu
|

(oranžs)
|
Nolaist pantogrāfus
|
o o
|
|
|

(dzeltens)
|
Pacelt pantogrāfus
|
o o
|
|
- ievēro, ka ir atļauts pacelt pantogrāfus
|

(dzeltens)+ norāde par strāvas sistēmu teksta ziņojuma veidā,
piemēram, „1500 V =”
|
Pacelt pantogrāfus ar norādi par
voltāžu
|
o o
|
|
- ievēro, ka ir atļauts pacelt pantogrāfus pēc tam, kad ir
izvēlēta strāvas sistēma
|

(pelēks)
|
Neitrāls posms
|
o o
|
|
- izslēdz galveno elektrības padeves slēdzi
|

(dzeltens)
|
Neitrāls posms
|
o o
|
|
- atstāj izslēgtu galveno elektrības padeves slēdzi
|

(dzeltens)
|
Bezapstājas kontrole
|
o o
|
|
|
11.2.3. Bremžu
iedarbināšana ātruma ierobežojuma pārsniegšanas
gadījumā
11.2.3.1.
Situācija
ETCS bremzē, jo vilciens ir
pārsniedzis ātruma ierobežojumu.
Ja bremzes var atlaist, attiecīgais
simbols sāk mirgot tajā brīdī, kad bremzēšanu var droši
pārtraukt.
11.2.3.2.
Noteikumi
Ja parādās
šāds attēls
|
Skaņas
signāls
|
Mašīnists
drīkst
|
- Vilciens pārsniedz ātruma ierobežojumu
|
|
|

Šajā piemērā:
- faktiskais ātrums: 140 km/h,
- atļautais ātrums: 110 km/h.
Iedarbojas darba bremzes
|
o #
(pārtraukts)
|
|
- Faktiskais ātrums ir vienāds vai mazāks par atļauto
ātrumu
|
|
|

Šajā piemērā:
- faktiskais ātrums: 104 km/h,
- atļautais ātrums: 105 km/h.
Sāk mirgot darba bremžu ikona
|
|
- atlaist bremzi, kad vilciena ātrums ir zemāks par atļauto
ātrumu
|
11.2.4. Izpildes ātrums
11.2.4.1.
Situācija
Vilciens tuvojas kustības atļaujas
beigām (EOA, End of Authority), un DMI uzrāda
izpildes ātrumu.
11.2.4.2.
Noteikumi
Ja parādās
šāds attēls
|
Skaņas
signāls
|
Mašīnists
|

Šajā piemērā:
- faktiskais ātrums: 20 km/h,
- atļautais ātrums: 50 km/h,
- izpildes ātrums: 26 km/h
|
o o
|
- nepārsniedz norādīto atļauto ātrumu,
- samazina ātrumu, ievērojot DMI norādi,
- 1. līmenī pārbauda blakus sliežu ceļam esošo
signālu:
- apstādina vilcienu pie apstāšanās zīmes;
- turpina braukt, nepārsniedzot norādīto izpildes ātrumu
|

Šajā piemērā:
- faktiskais ātrums: 19 km/h,
- atļautais ātrums: 26 km/h,
- bremzēšanas līkne līdz mērķa atrašanās vietai: 9
km/h,
- izpildes ātrums: 26 km/h,
|
|
- 2. līmenī drīkst pabraukt zem KAB un apstāties pie tablo
vai buferpieturas
|
12. VISPĀRĪGIE
PRINCIPI 1. LĪMENIM
12.1. JOMA UN
NOLŪKS
Šis dokuments attiecas uz
vispārīgajiem principiem un noteikumiem, kas jāievēro visās 1.
līmeņa situācijās un kas noteikti tieši šim līmenim (nav
kopīgi ar citiem līmeņiem).
12.2. PRINCIPI
Mašīnists zina:
- kurā pusē blakus sliežu ceļam izvietoti signāli, kas
jāievēro,
- blakus sliežu ceļam esošo signālu apstāšanās zīmes,
kurām nav atļauts pabraukt garām,
- blakus sliežu ceļam esošo signālu kustības turpināšanas
zīmes, kurām atļauts pabraukt garām. Kustības turpināšanas
zīmju sarakstā jāizšķir zīmes, kurām atļauts pabraukt
garām bez ierobežojumiem, un zīmes, kurām atļauts pabraukt
garām ar īpašiem ierobežojumiem atbilstīgi valsts
noteikumiem.
13. VADĪŠANĀS
PĒC REDZAMĀ
13.1
SITUĀCIJAS
Mašīnistam jāvadās pēc redzamā
neatkarīgi no darbības tehniskā režīma.
13.2.
NOTEIKUMI
Ja mašīnistam jābrauc, vadoties
pēc redzamā, prasības ir šādas:
- braukt uzmanīgi, kontrolējot ātrumu, ņemot vērā priekšā
redzamo līniju tā, lai būtu iespējams apstāties īsi pirms
jebkura vilciena, KAB, apstāšanās signāla vai
šķēršļa,
- nepārsniegt maksimālo ātrumu braukšanai pēc redzamā.
14. PASĀKUMI
BORTA SISTĒMAS ATTEIČU GADĪJUMĀ
14.1.
SITUĀCIJAS
Tiek konstatēta atteice, kas
ietekmē borta sistēmu.
14.2.
NOTEIKUMI
14.2.1. Atteice, kas
ietekmē cilpas pārraides moduli (LTM)
Mašīnists ievēro DMI teksta
ziņojumu:
„LTM atteice”
Mašīnists sazinās ar
pārmijnieku. Mašīnists un pārmijnieks piemēro valstī
paredzētos noteikumus.
14.2.2.
Signālposteņa pārraides moduļa (BTM) atteice
Mašīnists izolē borta sistēmu un
informē pārmijnieku. Mašīnists un pārmijnieks piemēro valstī
paredzētos noteikumus.
14.2.3. Euroradio
atteice
Mašīnists ievēro DMI teksta
ziņojumu:
„Euroradio atteice”
a) Sagatavojot vilces vienību
2. līmenī mašīnists prasa
nomainīt vilces vienību.
- Ja vilces vienība jāpārvieto, pārmijnieks atļauj
mašīnistam pabraukt zem KAB (noteikums „Pabraukšana zem KAB ar
atļauju”).
- Ja vilces vienība nav jāpārvieto, mašīnists atslēdz borta
sistēmu.
Visos citos līmeņos mašīnists
informē pārmijnieku. Mašīnists un pārmijnieks piemēro valstī
paredzētos noteikumus.
b) Braucot
1. līmenī ar infill
funkciju mašīnists informē pārmijnieku pa radio. Mašīnists un
pārmijnieks piemēro valstī paredzētos noteikumus.
2. līmenī mašīnists veic
vajadzīgos pasākumus radio sakaru trūkuma gadījumā (noteikums
„Pasākumi radio sakaru trūkuma gadījumā”).
14.2.4. DMI
atteice
a) Sagatavojot vilces vienību
Mašīnists pieprasa nomainīt
vilces vienību.
Ja vilces vienība jāpārvieto,
mašīnists informē pārmijnieku. Mašīnists un pārmijnieks
piemēro valstī paredzētos noteikumus.
Ja vilces vienība nav jāpārvieto,
mašīnists izslēdz borta sistēmu.
b) Braucot
Ja DMI nevar parādīt datus,
mašīnists apstādina vilcienu un informē pārmijnieku.
Mašīnists un pārmijnieks piemēro valstī paredzētos
noteikumus.
14.2.5. Citas
atteices
Mašīnists ievēro DMI teksta
ziņojumu:
„SF dēļ x”
a) Sagatavojot vilces vienību
Mašīnists pieprasa nomainīt
vilces vienību.
Ja vilces vienība jāpārvieto,
mašīnists izolē borta sistēmu un informē pārmijnieku.
Mašīnists un pārmijnieks piemēro valstī paredzētos
noteikumus.
Ja vilces vienība nav jāpārvieto,
mašīnists izslēdz borta sistēmu.
b) Braucot
Pēc apstāšanās mašīnists
izolē borta sistēmu un informē pārmijnieku. Mašīnists un
pārmijnieks piemēro valstī paredzētos noteikumus.
15. IESILDĪŠANA
ĀRPUS PIEBRAUCAMĀ CEĻA
15.1.
SITUĀCIJAS
Mašīnists iesilda vilcienu, un
vilces vienība ir SB režīmā.
15.2.
NOTEIKUMI
Ja vilciena sistēma pieprasa,
mašīnists:
- ievada, atkārtoti ievada vai atkārtoti apstiprina mašīnista
ID un vilciena uzdevumu,
- izvēlas ERTMS/ETCS līmeni atbilstoši valstī paredzētajiem
noteikumiem,
- ievada, atkārtoti ievada vai atkārtoti apstiprina RBC-ID
un/vai tālruņa numuru atbilstoši valstī paredzētajiem
noteikumiem.
15.2.1. Vilces
vienībai jābrauc kā vilcienam
Mašīnists:
- ievada datus par vilcienu (noteikums „Datu
ievadīšana”),
- izvēlas „Start”.
15.2.1.1. 0
līmenī
Sistēma pieprasa apstiprināt
ziņojuma saņemšanu par UN režīmu.
DMI parādās šāds ziņojums:
„Ack UN”
Mašīnists reaģē atbilstoši DMI
redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz
DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).
15.2.1.2. 1.
līmenī
Sistēma pieprasa apstiprināt
ziņojumu par SR režīmu.
DMI parādās šāds ziņojums:
„Ack SR”
Mašīnists reaģē atbilstoši DMI
redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz
DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).
15.2.1.3. 2.
līmenī
Ja DMI parādās šāds
ziņojums:
„Nav radio sakaru ar RBC”,
mašīnists pārbauda RBC ID un
tālruņa numuru un izlabo tos, ja vajadzīgs.
a) Radio
sakari ir nodibināti
a1)
Sistēma izdod kustības atļauju
Mašīnists reaģē atbilstoši DMI
redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz
DMI/signalizēšanas sistēmas norādēm”).
a2)
Sistēma pieprasa apliecināt SR
DMI parādās šāds ziņojums:
„Ack SR”
Pirms apliecināt ziņojuma
saņemšanu, mašīnists:
- no pārmijnieka saņem atļauju startēt SR režīmā ar
ERTMS rakstisko rīkojumu
01,
- pārbauda, vai rakstiskais rīkojums attiecas uz viņa vilcienu
un tā atrašanās vietu dotajā brīdī.
Pirms atļaut mašīnistam startēt
SR režīmā, pārmijnieks attiecībā uz sliežu ceļa posmu no
robežzīmes, kurai jāpabrauc garām, līdz nākamajai
robežzīmei pārliecinās,
- vai saskaņā ar valsts noteikumiem ir izpildīti maršruta
nosacījumi,
- vai ir ātruma ierobežojumi, kuros noteiktais ātrums ir
zemāks nekā maksimālais SR ātrums, un jāiekļauj tie
ERTMS rakstiskajā
rīkojumā 01,
- vai vajadzīgi citi ierobežojumi un/vai norādījumi, un
jāiekļauj tie ERTMS
rakstiskajā rīkojumā 01.
Pārmijnieks izraksta ERTMS rakstisko rīkojumu
01.
Mašīnists reaģē atbilstoši DMI
redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz
DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).
Ja vilciens nav tuvu pirmajai
robežzīmei, kuru tas sasniegs, mašīnistam jāapstājas pie
šīs robežzīmes, lai pārliecinātos, ka rakstiskais rīkojums
attiecas uz šo robežzīmi.
b) Radio
sakari nav nodibināti
Ja nevar no jauna nodibināt sakarus
ar RBC un vilciens ir jāpārvieto, pārmijnieks atļauj
mašīnistam pabraukt zem KAB (noteikums „Pabraukšana zem KAB ar
atļauju”). Šajā gadījumā pārmijnieks SR režīmā nedrīkst
atbrīvot mašīnistu no braukšanas, vadoties pēc redzamā.
15.2.1.4. STM
līmenī
Sistēma
pieprasa apstiprināt STM…
DMI parādās šāds ziņojums:
„Ack STM…”
Mašīnists ievēro valstī
paredzētos noteikumus.
15.2.2. Vilces
vienībai jāmanevrē SH režīmā
Mašīnists gatavojas manevrēt
(noteikums „Manevrēšana SH režīmā”).
15.2.3. Vilces
vienībai jābrauc NL režīmā
Mašīnists sagatavojas braukšanai
tandēmā (noteikums „Vilciena sagatavošana braukšanai
tandēmā”).
16. VILCIENA
SAGATAVOŠANA BRAUKŠANAI TANDĒMĀ, VELKOT OTRU VILCIENU
16.1.
SITUĀCIJAS
Sekundārā lokomotīve un vilciens
jau ir sakabināti ar borta ERTMS-ETCS aprīkojumu, un sekundārā
lokomotīve ir gatava pārslēgšanai uz SB.
16.2.
NOTEIKUMI
Brīva lappuse.
17. VILCIENU
TANDĒMA IZBEIGŠANA PĒC VILKŠANAS
17.1.
SITUĀCIJAS
Jāatvieno vilces vienība no velkamā
vilciena.
17.2.
NOTEIKUMI
Brīva lappuse.
18. PĀREJAS
PUNKTA ŠĶĒRSOŠANA TRAUCĒTĀ REŽĪMĀ no 1. līmeņa uz 2.
līmeni un no 2. līmeņa uz 1. līmeni
18.1.
SITUĀCIJAS
Nav iespējams nodibināt radio
sakarus, iebraucot 2. līmeņa teritorijā.
Vilcienam šķērsojot pārejas punktu,
nenotiek pāreja.
18.2.
NOTEIKUMI
18.2.1. Nav
iespējams nodibināt radio sakarus
Ja DMI parādās šāds ziņojums:
„Nav radio sakaru ar RBC”,
mašīnists pārbauda RBC
identifikāciju un tālruņa numuru un, ja vajadzīgs, izlabo
tos.
Ja nevar nodibināt sakarus ar RBC un
vilciens ir jāpārvieto, pārmijnieks atļauj mašīnistam
pabraukt zem KAB (noteikums „Pabraukšana zem KAB ar
atļauju”).<2.2.1. Ja vilciens ticis atslēgts ārkārtas
situācijā
Mašīnists un pārmijnieks veic
nepieciešamos pasākumus pēc vilciena centralizētas ārkārtas
izslēgšanas (noteikums „Pasākumi pēc vilciena centralizētas
ārkārtas izslēgšanas”).
Vilcienam stāvot, mašīnists:
- pārbauda pareizo līmeni, kas jāizvēlas,
- nomaina līmeni,
- pārstartē saskaņā ar DMI redzamajām norādēm (noteikums
„Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas
norādījumiem”).
18.2.2.2. SR
režīmā
Mašīnists:
- apstādina vilcienu,
- piemēro 2.2.3. punktu.
18.2.2.3. Visos
pārējos gadījumos
Mašīnists:
- informē pārmijnieku,
- ja vilciens stāv, pārbauda, vai izvēlēts pareizais
līmenis,
- nomaina līmeni,
- pārstartē saskaņā ar DMI redzamajām norādēm (noteikums
„Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas
norādījumiem”).
19. PASĀKUMI
NEPLĀNOTU PAGAIDU ĀTRUMA IEROBEŽOJUMU GADĪJUMĀ
19.1.
SITUĀCIJAS
Jānosaka neplānots pagaidu ātruma
ierobežojums.
19.2.
NOTEIKUMI
Ja pārmijnieks saņem informāciju,
ka vajadzīgs neplānots pagaidu ātruma ierobežojums, tas:
- apstādina vilcienus, kas jau ir iebraukuši attiecīgajā
posmā,
- neļauj citiem vilcieniem iebraukt šajā posmā.
Pirms noteikt braukšanas maršrutu
vilcienam attiecīgajā posmā, pārmijnieks nosaka mašīnistam
neplānoto pagaidu ātruma ierobežojumu:
- atslēgtiem vilcieniem pārmijnieks un mašīnists veic
pasākumus pēc centralizētas ārkārtas izslēgšanas (noteikums
„Pasākumi pēc vilciena centralizētas ārkārtas
izslēgšanas”), iekļaujot prasību ievērot braukšanas
ierobežojumus,
- pārējiem vilcieniem pārmijnieks nosaka mašīnistiem
prasību ievērot braukšanas ierobežojumus ar ERTMS rakstisko rīkojumu
05.
Mašīnists ņem vērā pagaidu
ātruma ierobežojumu, līdz vilciena astes daļa ir šķērsojusi
ātruma ierobežojuma beigas.
Pārmijnieks veic šos pasākumus,
līdz pagaidu ātruma ierobežojumu vada ERTMS.
20. PABRAUKŠANA
ZEM KAB AR ATĻAUJU
20.1.
SITUĀCIJAS
Mašīnistam jāatļauj pabraukt zem
KAB signāla (kustības atļaujas beigas).
20.2.
NOTEIKUMI
Ja mašīnists nav saņēmis
vilciena kustības atļauju pienācīgā laikā, tas sazinās ar
pārmijnieku, ja nav informācijas par iemeslu.
Līdz pārmijnieka atļaujas
saņemšanai mašīnists neizmanto bloķēšanas funkciju.
Pirms atļaut mašīnistam pabraukt
zem KAB ar ERTMS rakstisko rīkojumu 01, pārmijnieks:
- pārbauda, vai saskaņā ar valstī paredzētajiem noteikumiem
ir izpildīti visi maršruta nosacījumi,
- kad saskaņā ar valsts noteikumiem ir konstatēts, ka ceļš
ir brīvs, atbrīvo mašīnistu no braukšanas pēc redzamā,
ierakstot „Papildu instrukcijās” vārdus „atbrīvots no
braukšanas, vadoties pēc redzamā” SR režīmā,
- pārbauda, vai ir ātruma ierobežojumi, kuros noteikts mazāks
ātrums nekā maksimālais ātrums SR režīmā, un iekļauj tos
ERTMS rakstiskajā
rīkojumā 01,
- pārbauda, vai ir vajadzīgi citi ierobežojumi un/vai
norādījumi, un iekļauj tos ERTMS rakstiskajā rīkojumā
01.
Lai pabrauktu zem KAB,
mašīnists:
- saņem ERTMS rakstisko
rīkojumu 01 no pārmijnieka,
- pārbauda, vai rakstiskais rīkojums attiecas uz viņa vilcienu
un tā dotā brīža atrašanās vietu,
- pārbauda zemāko ātruma ierobežojumu:
- grafikā/maršruta aprakstā,
- pagaidu ātruma ierobežojumu sarakstā,
- rakstiskajā rīkojumā,
- SR maksimālajā ātrumā,
- izmanto bloķēšanas funkciju un ievēro ERTMS rakstiskajā rīkojumā 01
dotos norādījumus,
- pārstartē saskaņā ar DMI redzamajām norādēm (noteikums
„Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas
norādījumiem”).
21. RĪCĪBA RADIO
SAKARU TRŪKUMA GADĪJUMĀ
21.1.
SITUĀCIJAS
Teritorijā, kas pirms tam nav
noteikta kā teritorija, kur pazūd radio sakari, pārtrūkst radio
sakari.
21.2.
NOTEIKUMI
Ja DMI parādās šāda ikona:
(sarkans)
mašīnists ziņo pārmijniekam.
Ja vilciens jāpārvieto,
pārmijnieks atļauj mašīnistam pabraukt zem KAB (noteikums
„Pabraukšana zem KAB ar atļauju”).
22. PASĀKUMI
ĀRKĀRTAS SITUĀCIJĀ
22.1.
SITUĀCIJAS
Vilciens nonāk ārkārtas
situācijā.
22.2.
NOTEIKUMI
22.2.1. Vilcienu
aizsargāšana
Ja mašīnists nonāk ārkārtas
situācijā, tas dara visu, kas nepieciešams, lai izvairītos no
šīs situācijas ietekmes vai mazinātu to, un pēc iespējas
drīzāk informē pārmijnieku.
Mašīnists ievēro valsts
noteikumus.
Ja pārmijnieku informē par
ārkārtas situāciju, tas nekavējoties aizsargā apdraudētos
vilcienus:
- 1. līmenī, ievērojot valstī paredzētos noteikumus,
- 2. līmenī, pārraidot ārkārtas apstāšanās rīkojumu.
Ārkārtas apstāšanās rīkojumu neatsauc, pirms vilcieni nav
gatavi atsākt kustību.
Pārmijnieks apstādina un brīdina
visus pārējos vilcienus, kas atrodas pirms bīstamās zonas.
Pārmijnieks pēc iespējas drīzāk
informē visus iesaistītos vilcienu mašīnistus.
22.2.2. Vilcienu
kustības atsākšana
Atkarībā no valsts noteikumiem
pārmijnieks pieņem lēmumu par to,
- kad ir iespējams atļaut vilcienu kustību,
- vai vajadzīgas instrukcijas un/vai ierobežojumi vilcienu
kustībai.
Lai atkārtoti iedarbinātu
atslēgtos vilcienus, pārmijnieks un mašīnists veic pasākumus,
reaģējot uz vilciena centralizētu ārkārtas izslēgšanu
(noteikums „Pasākumi pēc vilciena centralizētas ārkārtas
izslēgšanas”). Vilcieniem 2. līmenī jāatsauc avārijas
apstāšanās rīkojums.
Pārmijnieks iekļauj vajadzīgos
vilcienu kustības norādījumus un/vai ierobežojumus atkarībā
no valstī paredzētajiem noteikumiem:
- atslēgtajiem vilcieniem – ERTMS rakstiskajā rīkojumā
02,
- citiem vilcieniem – ERTMS rakstiskajā rīkojumā
05.
Jo īpaši pārmijnieks var prasīt
mašīnistam pārbaudīt daļu no līnijas.
Mašīnists paklausa rakstiskajam
rīkojumam un ziņo par konstatēto, ja tas ir prasīts, pēc
ietekmētā posma apskates.
22.2.3. Lai
aizsargātu un atsāktu manevrēšanu
Pārmijnieks un mašīnists ievēro
valsts noteikumus.
23. VILCIENU
KUSTĪBAS ATĻAUJAS ATSAUKŠANA
23.1.
SITUĀCIJAS
Pārmijnieks nolemj izdarīt
izmaiņas vilcienu kustībā.
23.2.
NOTEIKUMI
23.2.1. 1.
līmenī
Atsaucot vilciena kustības
atļauju, pārmijnieks piemēro valsts noteikumus.
Ja valsts noteikumos ir paredzēts,
ka vilcienam jāstāv, pirms vilcienu kustībā izdara izmaiņas,
pārmijnieks liek mašīnistam apstāties ar ERTMS rakstisko rīkojumu
03.
Lai atkārtoti iedarbinātu
vilcienu, pārmijnieks dod mašīnistam atļauju ar ERTMS rakstisko rīkojumu
04.
Mašīnists brauc, vadoties pēc
redzamā, līdz nākamajam blakus sliežu ceļam esošajam
signālam.
23.2.2. 2.
līmenī
Pārmijnieks atsauc kustības atļauju,
izmantojot tās kopējo saīsināšanu, ja tas ir iespējams.
Visos pārējos gadījumos pārmijnieks
ievēro valsts noteikumus.
Ja valsts noteikumos ir paredzēts, ka
vilcienam jāstāv, pirms vilcienu kustībā izdara izmaiņas,
pārmijnieks liek mašīnistam apstāties ar ERTMS rakstisko rīkojumu
03.
Lai atkārtoti iedarbinātu vilcienu,
pārmijnieks dod mašīnistam atļauju ar ERTMS rakstisko rīkojumu
04.
24. PASĀKUMI PĒC
VILCIENA CENTRALIZĒTAS ĀRKĀRTAS IZSLĒGŠANAS
24.1.
SITUĀCIJAS
Tiek izslēgts vilciens vai
manevrs.
24.2.
NOTEIKUMI
Kad vilcienu izslēdz, mašīnists
pieņem, ka pastāv bīstama situācija un veic visas darbības,
kas vajadzīgas, lai izvairītos no šīs situācijas ietekmes vai
to mazinātu. Starp šīm darbībām var būt arī vilciena
braukšana atpakaļgaitā saskaņā ar valstī paredzētajiem
noteikumiem.
Lai brauktu atpakaļgaitā,
mašīnists apliecina teksta ziņojumu „ACK TRAIN TRIP” un
atlaiž avārijas bremzi.
Pēc braukšanas atpakaļgaitā,
tiklīdz vilciens ir apstājies, mašīnists sazinās ar
pārmijnieku un informē to par situāciju.
Visos pārējos gadījumos, ja
vilciens ir apstājies, mašīnists ievēro DMI teksta
ziņojumu:
„Ack train trip”,
apliecina vilciena izslēgšanu un
sazinās ar pārmijnieku.
Mašīnists vilcienu atkārtoti
nedarbina pēc vilciena centralizētas ārkārtas izslēgšanas,
kamēr nav saņēmis pārmijnieka atļauju.
Pirms dot mašīnistam atļauju
turpināt kustību pēc vilciena centralizētas ārkārtas
izslēgšanas ar ERTMS
rakstisko rīkojumu 02, pārmijnieks:
- pārbauda, vai ir izpildīti visi maršruta nosacījumi
saskaņā ar valstī paredzētajiem noteikumiem,
- ja saskaņa ar valstī paredzētajiem noteikumiem var noteikt,
ka ceļš ir brīvs, pārmijnieks atbrīvo mašīnistu no
braukšanas, vadoties pēc redzamā, daļā „Papildu
norādījumi” ierakstot „atbrīvots no braukšanas, vadoties
pēc redzamā” SR režīmā,
- pārbauda, vai ir ātruma ierobežojumi, kuros noteiktais
ātrums ir zemāks nekā SR maksimālais ātrums, un iekļauj tos
ERTMS rakstiskajā
rīkojumā 02,
- pārbauda, vai ir vajadzīgi citi ierobežojumi un/vai
norādījumi, un iekļauj tos ERTMS rakstiskajā rīkojumā
02.
Lai turpinātu, mašīnists:
- saņem ERTMS rakstisko
rīkojumu 02 ar visiem papildu norādījumiem no
pārmijnieka,
- pārbauda, vai rakstiskais rīkojums attiecas uz viņa
vilcienu/manevru un tā dotā brīža atrašanās vietu,
- atkarībā no uzdevuma izvēlas start vai SH un seko
ERTMS rakstiskajā
rīkojumā 02 dotajiem norādījumiem,
- atkārtoti iedarbina vilcienu saskaņā ar DMI redzamajām
norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas
sistēmas norādēm”).
25. PASĀKUMI
MARŠRUTA NEPIEMĒROTĪBAS GADĪJUMĀ
25.1.
SITUĀCIJAS
Tiek atklāta ritošā sastāva
raksturlielumu nesavienojamība ar līnijas raksturlielumiem.
25.2.
NOTEIKUMI
Ja mašīnists novēro DMI šādu
teksta ziņojumu:
„Nepiemērots maršruts”,
mašīnists:
- apstādina vilcienu un informē pārmijnieku par norādi par
maršruta nepiemērotību,
- pārbauda, vai attiecīgās vērtības ir saskaņā ar vilciena
raksturlielumiem un, ja vajadzīgs, izlabo tās.
Līdz pārmijnieka atļaujas
saņemšanai mašīnists nebloķē maršruta nepiemērotību.
25.2.1.
Nepiemērotības iemeslu var novērst
Ja valsts noteikumi to atļauj,
pārmijnieks atļauj mašīnistam bloķēt maršruta
nepiemērotību ar ERTMS
rakstisko rīkojumu 06 ar visiem vajadzīgajiem papildu
norādījumiem.
Mašīnists bloķē maršruta
nepiemērotību, kad no pārmijnieka ir saņēmis ERTMS rakstisko rīkojumu
06.
25.2.2.
Nepiemērotības iemeslu nevar novērst
Pārmijnieks un mašīnists ievēro
valstī paredzētos noteikumus.
26. IEBRAUKŠANA
AIZŅEMTĀ CEĻA POSMĀ STACIJAS TERITORIJĀ
26.1.
SITUĀCIJAS
Jāiebrauc aizņemtā ceļa posmā
stacijas teritorijā, lai
- kopīgi izmantotu platformu,
- sakabinātu vilcienus.
26.2.
NOTEIKUMI
Ja vilciens iebrauc aizņemtā
ceļā, pārmijnieks:
- nodrošina, ka pirmais vilciens ir apstājies un ka pirmā
vilciena kustības atļauja 2. līmenī ir atsaukta (noteikums
„Vilciena kustības atļaujas atsaukšana”),
- nosaka maršrutu vilcienam, kuram jāiebrauc aizņemtajā
ceļā.
Tā vilciena mašīnists, kuram
jāiebrauc aizņemtajā ceļā, reaģē saskaņā ar DMI
redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz
DMI/signalizēšanas sistēmas norādēm”) un ievēro saņemtās
norādes.
Neplānotas kustības gadījumā,
pirms noteikt maršrutu, pārmijnieks informē abu iesaistīto
vilcienu mašīnistus par apstākļiem saskaņā ar valsts
noteikumiem.
27. BRAUKŠANA
ĀRKĀRTAS SITUĀCIJĀ
27.1.
SITUĀCIJAS
Ārkārtas situācijā ir vajadzīgs
pārvietot vilcienu pretējā virzienā uz ārkārtas braukšanas
zonu.
27.2.
NOTEIKUMI
Ja ar vilcienu jābrauc ārkārtas
situācijā, saskaņā ar valsts noteikumiem mašīnists:
- apstiprina šāda teksta ziņojuma saņemšanu:
„ Ack RV ”
Pēc tam, kad vilciens ir beidzis
braukt ārkārtas režīmā, un tiklīdz tas ir apstājies,
mašīnists ziņo pārmijniekam.
A2. pielikums. ERTMS/GSM-R
ekspluatācijas noteikumi
Šie noteikumi izskaidro principus,
saskaņā ar kuriem ekspluatācijas darbiniekiem jārīkojas ar
aprīkojumu, kas saistīts ar GSM-R.
Šis jautājums joprojām ir atklāts
un tiks izklāstīts šīs SITS nākamajā versijā.
B pielikums. Citi
noteikumi, kas ļauj saskaņoti ekspluatēt dažādas jaunās
strukturālās apakšsistēmas
(skatīt 4.4. iedaļu)
Šo pielikumu
turpinās izstrādāt, kā arī regulāri pārskatīs un
atjauninās.
Šajā
pielikumā parasti iekļaus noteikumus un kārtību, kas
jāpiemēro identiski visā Eiropas transporta tīklā, un jo
īpaši parasto dzelzceļu tīklā, un kas šobrīd nav iekļauti
šīs SITS 4. nodaļā. Ir iespējams, ka šajā pielikumā
integrēs arī dažus 4. nodaļas elementus un ar tiem saistītos
pielikumus.
A. Vispārīgi noteikumi
Rezervēts.
B. Personāla drošība un aizsardzība
Rezervēts.
C. Ekspluatācijas saskarne ar signalizācijas un
vadības nodrošināšanas aprīkojumu
C1. Smiltnīcas
izmantošana
Izmantojot smiltis, var efektīvi
uzlabot riteņu saķeri ar sliedēm, lai palīdzētu bremzēt un
startēt, it sevišķi sliktos laika apstākļos.
Smilšu sakrāšanās uz sliežu
galviņas tomēr var izraisīt vairākas problēmas, it sevišķi
saistībā ar sliežu ceļa strāvas slēgumu ieslēgšanu, kā
arī punktu un pārbrauktuvju efektīvu ekspluatāciju.
Mašīnistam vienmēr jābūt iespējai
izmantot smiltis, bet no tā jāatsakās, kad vien iespējams:
- punktos un uz pārbrauktuvēm,
- bremzējot, ja ātrums ir mazāks nekā 20 km/h,
- stāvot. Izņēmuma gadījums no šī noteikuma ir situācija,
ja jāstartē vai jāpārbauda vilces vienības smiltnīca.
(Pārbaude parasti jāveic teritorijās, kuras īpaši norādītas
infrastruktūras reģistrā).
Šos ierobežojumus tomēr nepiemēro,
ja pastāv risks pabraukt zem aizliedzoša signāla vai cita
nopietna negadījuma risks un ja smiltis radītu labāku
saķeri
C2. Sakarsušo
bukšu detektoru ieslēgšana
Rezervēts.
D. Vilciena kustība
D1. Kustība
normālos apstākļos
D2. Kustība
traucētos apstākļos
Rezervēts.
E. Novirzes, negadījumi un starpgadījumi
Rezervēts.
C pielikums. Ar
drošību saistītas saziņas metodoloģija
Ievads
Šī dokumenta uzdevums ir definēt
noteikumus attiecībā uz ziņojumiem, kuri ir saistīti ar
drošību un kurus nodod no vilcienu kustības vadības dienestiem
vilcienu mašīnistiem un no vilcienu mašīnistiem vilcienu
kustības vadības dienestiem; šos noteikumus piemēro attiecībā
uz informāciju, kuru pārraida vai ar kuru apmainās drošībai
būtiskās situācijās savstarpēji izmantojamā tīklā, un jo
īpaši, lai:
- definētu ar kustības drošību saistīto ziņojumu saturu un
struktūru;
- definētu metodoloģiju šo ziņojumu balss pārraidei.
Uz šā pielikuma pamata:
- infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā ziņojumus un
veidlapu grāmatiņas. Šie elementi attiecas uz dzelzceļa
uzņēmumiem, tiklīdz tiek izstrādāti atsevišķi priekšraksti
un noteikumi;
- infrastruktūras pārvaldītājs un dzelzceļa uzņēmums
izstrādā dokumentus personālam (veidlapu grāmatiņas),
instrukcijas par kustības vadību atbildīgajam personālam un 1.
pielikumu mašīnista priekšrakstiem „Saziņas procedūru
rokasgrāmata”.
Veidlapas var lietot dažādā apjomā,
un veidlapu struktūra var mainīties. Dažiem riskiem veidlapu
lietošana ir piemērota, turpretī citiem nav.
Noteikta riska kontekstā
infrastruktūras pārvaldītājs, rīkojoties saskaņā ar
Direktīvas 2004/49/EK 9. panta 3. punktu, pieņem lēmumu, vai
veidlapas lietošana ir piemērota situācijai. Veidlapa jālieto
tikai tad, ja tās devums drošībai un izpildei ir lielāks nekā
jebkādi trūkumi, kas rodas attiecībā uz drošību un
izpildi.
Infrastruktūras pārvaldītājiem
jāizveido saziņas protokola formalizēta struktūra atbilstoši
šādām 3 kategorijām:
- steidzami (ārkārtas) mutiskie ziņojumi,
- rakstiskie rīkojumi,
- papildu ziņojumi saistībā ar izpildi.
Saziņas metodoloģija ir izstrādāta,
lai atbalstītu disciplinētu pieeju šo ziņojumu pārraidei.
1. Saziņas
metodoloģija
1.1. Metodoloģijas elementi un
principi
1.1.1.
Procedūrās izmantojamie standarta termini
1.1.1.1. Runas pārraidīšanas
procedūra
Termins, ar kuru iespēju runāt nodod
pretējai pusei
1.1.1.2. Ziņojuma saņemšanas
procedūra
- saņemot nosūtīto ziņojumu,
Termins, ar kuru apstiprina nosūtītā
ziņojuma saņemšanu
Termins, ko lieto, lai ziņojums tiktu
atkārtots sliktas dzirdamības vai nesaprašanas dēļ
atkārtojiet (+
runājiet lēnāk)
|
- saņemot ziņojumu, kurā atkārtots
nosūtītais ziņojums,
Termini, kurus lieto, lai
apstiprinātu, ka saņemtais nosūtītā ziņojuma atkārtojums ir
tieši tāds pats kā nosūtītais ziņojums,
vai nē
1.1.1.3. Saziņas pārtraukšanas
procedūra
- ja ziņojums beidzies,
- ja pārtraukums ir neilgs, un sakari
netiek pārtraukti,
Termins, ko lieto, lūdzot pretējai
pusei pagaidīt
- ja pārtraukums ir neilgs, bet sakari
tiek pārtraukti,
Termins, ko lieto, lai pretējai pusei
paziņotu, ka sakari tiek pārtraukti, bet vēlāk tie tiks
atjaunoti
1.1.1.4. Rakstiska rīkojuma
atsaukšana
Termins, ko lieto, lai atsauktu
procedūru, kuras pamatā ir rakstisks rīkojums
Ja ziņojums pēc tam ir jāturpina,
procedūra jāatkārto no jauna.
1.1.2. Principi,
kas jāpiemēro kļūdas vai nesaprašanas gadījumā
Iespējamo kļūdu labošanai
saziņas laikā ir jāievēro turpmāk izklāstītie noteikumi.
1.1.2.1. Kļūdas
- kļūda pārraides
laikā
Ja pārraides laikā pats ziņojuma
sūtītājs konstatē, ka notikusi kļūda, sūtītājam
jāpieprasa atsaukums, nosūtot šādu procedūras ziņojumu,
kļūda (+
sagatavoju jaunu veidlapu ......)
|
vai
kļūda + atkārtoju
vēlreiz
|
un tad sākotnējo ziņojumu nosūta
vēlreiz.
- kļūda ziņojuma
atkārtojumā
Kad sūtītājs konstatē, ka
saņemtajā viņa ziņojuma atkārtojumā ir kļūda, sūtītājs
sūta šādus procedūras ziņojumus,
kļūda + atkārtoju
vēlreiz
|
un tad sākotnējo ziņojumu nosūta
vēlreiz.
1.1.2.2. Nesaprašana
Ja kāda puse ziņojumu nesaprot, tai
jālūdz pretējā puse ziņojumu atkārtot, izmantojot šādu
tekstu
atkārtojiet (+ runājiet lēnāk)
|
1.1.3. Kods
vārdu, skaitļu, laika, attāluma, ātruma un datuma nosaukšanai
pa burtiem
Lai dažādās situācijās ziņojumus
labāk saprastu un vieglāk izteiktu, visi termini jāizrunā lēni
un pareizi, nosaucot pa burtiem vārdus un skaitļus, kurus varētu
pārprast. Piemēri tam varētu būt identifikācijas kodi
signāliem vai punktiem.
Nosaukšanai pa burtiem jāpiemēro
turpmāk izklāstītie noteikumi.
1.1.3.1. Vārdu un burtu grupu
nosaukšana pa burtiem
Jāizmanto
starptautiskais fonētiskais alfabēts.
Piemērs:
Punkti A B = punkti alfa,
bravo.
Signāla numurs KX 835 = signāls kilo,
x-ray, astoņi, trīs, pieci.
Ja to paredz infrastruktūras
pārvaldītāja darba valodas(-u) alfabēts, infrastruktūras
pārvaldītājs var pievienot citus burtus un visu pievienoto burtu
fonētisko izrunu.
Ja vajadzīgs, dzelzceļa uzņēmums
var pievienot sīkākus norādījumus par izrunu.
1.1.3.2. Skaitļu nosaukšana
Skaitļi jānosauc pa cipariem.
0
1
2
|
Nulle
Viens
Divi
|
3
4
5
|
Trīs
Četri
Pieci
|
6
7
8
|
Seši
Septiņi
Astoņi
|
9
|
Deviņi
|
Piemērs: vilciens 2183 =
vilciens divi, viens, astoņi, trīs.
Decimāldaļskaitļu nosaukšanai lieto
vārdu „komats”.
Piemērs: 12,50 = viens, divi,
komats, pieci, nulle.
1.1.3.3. Pulksteņa laika
nosaukšana
Pulksteņa laiks jānorāda kā
vietējais laiks, izrunājot tieši.
Piemērs: 10:52 = desmit un
piecdesmit divas minūtes.
Kaut gan šis ir pieņemtais princips,
ja vajadzīgs, laiku var nosaukt arī pa cipariem (viens, nulle,
pieci, divi).
1.1.3.4. Attāluma un ātruma
nosaukšana
Attālumu izsaka kilometros, un ātrumu
– kilometros stundā.
Var izmantot jūdzes, ja šo
mērvienību izmanto attiecīgajā infrastruktūrā.
1.1.3.5. Datuma nosaukšana
Datumus izsaka kā parasti
vispārpieņemtajā veidā.
Piemērs: 10. decembris.
1.2. Saziņas
struktūra
Ar drošību saistīto ziņojumu
pārraidei, izmantojot balss sakarus, ir šādas divas galvenās
daļas:
- identifikācija un norādījumu
pieprasīšana,
- paša ziņojuma pārraidīšana un pārraides izbeigšana.
Augstākās prioritātes drošības
ziņojumos pirmo daļu var saīsināt vai pavisam izlaist.
1.2.1.
Identifikācijas un norādījumu pieprasīšanas noteikumi
Lai puses varētu viena otru
identificēt, definēt operatīvo situāciju un pārraidīt
procedūru instrukcijas, spēkā ir turpmāk izklāstītie
noteikumi.
1.2.1.1. Identifikācija
Ir ļoti būtiski, lai saziņa,
izņemot augstākās prioritātes ļoti steidzamus ar drošību
saistītus ziņojumus, ikreiz sāktos ar katru pusi
identificējošiem ziņojumiem. Tas ne tikai ir pieklājīgi, bet,
kas ir vēl svarīgāk, tas dod par vilcienu kustības vadību
atbildīgajai personai pārliecību, ka tā sazinās ar pareizā
vilciena mašīnistu, un mašīnists zina, ka runā ar pareizo
signalizācijas vai kontroles centru. Tas jo īpaši ir būtiski,
kad saziņa notiek teritorijās, kur pārklājas saziņas
robežas.
Šis princips attiecas arī uz saziņas
atjaunošanu pēc pārtraukumiem pārraides laikā.
Identifikācijai puses izmanto šādus
ziņojumus.
- par kustības vadību atbildīgais
personāls
Vilciens..............................
(numurs)
šeit …......…….
signāli
(vārds)
|
- mašīnisti
………………………
signāli
(vārds)
šeit vilciens
………...........…….
(numurs)
|
Jāpiezīmē, ka pēc identifikācijas
var papildus nosūtīt informatīvu ziņojumu, kurā par kustības
vadību atbildīgajai personai sniedz pietiekami daudz
informācijas par situāciju, lai tā varētu precīzi noteikt
procedūru, kura mašīnistam pēc tam var būt jāizpilda.
1.2.1.2. Norādījumu
pieprasīšana
Pirms tiek izpildīta katra procedūra,
kuras pamatā ir rakstisks rīkojums, ir jābūt norādījumu
pieprasījumam.
Norādījumu pieprasīšanai izmanto
šādus terminus
sagatavot
procedūru......
|
1.2.2. Noteikumi
rakstisku rīkojumu un vārdisku ziņojumu pārraidīšanai
1.2.2.1. Augstākās prioritātes
drošības ziņojumi
Steidzamības un obligāti izpildāmā
satura dēļ šie ziņojumi:
- var tikt nosūtīti vai saņemti kustības laikā,
- var būt bez identifikācijas daļas,
- ir jāatkārto,
- iespējami drīz jāpapildina ar sīkāku informāciju.
1.2.2.2. Rakstiskie rīkojumi
Lai droši nosūtītu vai saņemtu
(stāvot) procedūras ziņojumus, kas ir veidlapu grāmatiņā,
jāievēro turpmāk izklāstītie noteikumi.
1.2.2.2.1.
Ziņojuma nosūtīšana
Veidlapu var aizpildīt pirms ziņojuma
pārraidīšanas tā, lai ziņojuma pilnu tekstu varētu nosūtīt
vienā pārraidē.
1.2.2.2.2.
Ziņojuma saņemšana
Pamatojoties uz sūtītāja sniegto
informāciju, ziņojuma saņēmējam jāaizpilda attiecīgā
veidlapa no veidlapu grāmatiņas.
1.2.2.2.3.
Ziņojuma atkārtojums
Visi iepriekš noteiktie dzelzceļa
ziņojumi, kas ir veidlapu grāmatiņā, pēc saņemšanas
jānosūta atpakaļ sūtītājam. Ziņojuma atkārtojumā ietilpst
ziņojums, kas veidlapā ir uz pelēka fona, pierakstītā
ziņojuma daļa un papildu informācija.
1.2.2.2.4.
Ziņojuma atkārtojuma pareizības apstiprināšana
Pēc visu ziņojuma atkārtojumu
saņemšanas jāapstiprina to atbilstība vai neatbilstība
nosūtītajam ziņojumam.
vai
kļūda + atkārtoju
vēlreiz
|
kam seko atkārtoti nosūtīts
sākotnējais ziņojums
1.2.2.2.5.
Saņemšanas apstiprināšana
Visu ziņojumu saņemšana ir
jāapstiprina pozitīvi vai negatīvi šādā veidā
vai
negatīvi,
atkārtojiet (+ runājiet lēnāk)
|
1.2.2.2.6.
Izsekojamība un apstiprināšana
Visiem no kustības vadības centra
sūtītajiem ziņojumiem jābūt identifikācijas vai atļaujas
numuram:
- ja ziņojums attiecas uz darbību,
kuras veikšanai mašīnistam vajadzīga īpaša atļauja
(piemēram, pabraukšana zem aizliedzoša signāla, u.c.)
atļauja
...................................
|
|
(numurs)
|
- visos citos gadījumos (piemēram,
kad jārīkojas piesardzīgi, u.c.)
ziņojums
...................................
|
|
(numurs)
|
1.2.2.2.7.
Atskaitīšanās
Par visiem ziņojumiem, kuros ir
pieprasījums „sniegt atskaiti”, ir jānosūta
„atskaite”.
1.2.2.3. Papildziņojumi
Papildziņojumi:
- tiek sākti ar identifikācijas
procedūru,
- ir īsi un precīzi (aprobežojas tikai ar nepieciešamo
informāciju gadījumos, kad tā vajadzīga),
- to atkārtojums jānosūta atpakaļ sūtītājam, kuram
jāapstiprina, vai tas saņemts pareizi vai nē,
- tiem var pievienot pieprasījumu sniegt norādījumus vai papildu
informāciju.
1.2.2.4. Dažādi iepriekš
nenoteikta satura informatīvi ziņojumi
Dažādi iepriekš nenoteikta satura
informatīvi ziņojumi:
- tiek sākti ar identifikācijas
procedūru,
- tiek sagatavoti pirms nosūtīšanas,
- to atkārtojums jānosūta atpakaļ sūtītājam, kuram
jāapstiprina, vai tas saņemts pareizi vai nē.
2. Procedūras
ziņojumi
2.1. Ziņojumu saturs
Procedūru ziņojumus izmanto, lai
nosūtītu operacionālus norādījumus mašīnistam noteiktās
situācijās atbilstoši mašīnista rokasgrāmatai.
Tie sastāv no situācijai atbilstoša
ziņojuma teksta un ziņojuma identifikācijas numura.
Ja par šādu ziņojumu tā
saņēmējam ir jāsniedz atskaite, tiek dots arī atskaites
teksts.
Šie ziņojumi ir infrastruktūras
pārvaldītāja darba valodā iepriekš noteiktas frāzes, un tās
ir iepriekš sagatavotas kā papīra veidlapas vai elektroniskā
veidā.
2.2. Veidlapas
Procedūru veidlapas ir formalizēti
procedūru ziņojumu nesēji. Šie ziņojumi parasti ir saistīti
ar darbu traucētā režīmā. Tipiski to piemēri ir atļauja
mašīnistam pabraukt zem signāla par „kustības atļaujas
beigām”, prasība samazināt ātrumu noteiktā posmā vai
pārbaudīt līniju. Var būt arī citi apstākļi, kuros
jāizmanto šādi ziņojumi.
Veidlapas paredzētas:
- kā vienots darba dokuments, kuru
reālajā laikā izmanto par kustības vadību atbildīgais
personāls un mašīnisti,
- kā atgādinājums mašīnistam par procedūru, kas jāievēro
(īpaši darbā nepazīstamā vai maz izplatītā vidē),
- saziņas izsekojamības nodrošināšanai.
Šo veidlapu identificēšanai
jāizstrādā vienreizēja parole vai cipars, kas attiecas uz
procedūru. Kā pamats tam var būt veidlapas iespējamais
izmantošanas biežums. Ja pastāv iespēja, ka no visām
izstrādājamajām veidlapām visbiežāk izmantos veidlapu
pabraukšanai zem aizliedzoša signāla vai kustības atļaujas
beigām, tad šai veidlapai var piešķirt numuru 001 un tā
tālāk.
2.3. Veidlapu grāmatiņa
Pēc tam, kad ir noteiktas visas
veidlapas, kas jāizmanto, tās jāapkopo dokumentā vai
elektroniskā veidā, ko sauc par veidlapu grāmatiņu.
Tas ir vienots dokuments, ko izmanto
mašīnists un par kustības vadību atbildīgais personāls,
sazinoties savā starpā. Tādēļ ir svarīgi, lai grāmatiņas,
ko lieto mašīnists un ko lieto par kustības vadību atbildīgais
personāls, tiktu sastādītas un numurētas vienādi.
Infrastruktūras pārvaldītājs ir
atbildīgs par veidlapu grāmatiņas un pašu veidlapu
sastādīšanu savā darba valodā.
Dzelzceļa uzņēmums var pievienot
veidlapu grāmatiņā ietverto veidlapu un saistītās
informācijas tulkojumus, ja uzskata, ka tas atvieglos mašīnistu
apmācību un darbu reālā laika situācijās.
Ziņojumu pārraidē vienmēr
jāizmanto infrastruktūras pārvaldītāja darba valoda.
Veidlapu grāmatiņai ir divas
daļas.
- Pirmā daļa:
- atgādinājums par veidlapu grāmatiņas izmantošanu,
- kustības vadības centra ierosināto procedūru veidlapu
rādītājs,
- mašīnista ierosināto procedūru veidlapu rādītājs, ja
vajadzīgs,
- situāciju saraksts ar savstarpējām norādēm uz
izmantojamajām procedūru veidlapām,
- skaidrojošā vārdnīca, kurā aprakstītas situācijas, kādās
jālieto attiecīgās procedūru veidlapas,
- kods ziņojumu lasīšanai pa burtiem (fonētiskais alfabēts
u.c.).
Otrajā daļā apkopotas pašas
procedūru veidlapas.
Veidlapu grāmatiņā iekļauti
vairāki katras veidlapas eksemplāri, un ir ieteicams lietot
lappušu dalītājus, lai atdalītu šīs daļas.
Dzelzceļa uzņēmums mašīnista
veidlapu grāmatiņā var iekļaut tekstu ar paskaidrojumiem par
visām veidlapām un situācijām, uz kurām tās attiecas.
3.
Papildziņojumi
Papildziņojumi ir informatīvi
ziņojumi, kurus izmanto:
- mašīnists par kustības vadību atbildīgā personāla
informēšanai vai
- par kustības vadību atbildīgais personāls mašīnista
brīdināšanai reti sastopamās situācijās, kurās tādēļ
iepriekš noteiktas veidlapas uzskata par nevajadzīgām, vai
saistībā ar vilciena ekspluatāciju vai ar vilciena vai
infrastruktūras tehnisko stāvokli.
Lai atvieglotu situāciju
aprakstīšanu un informatīvu ziņojumu sastādīšanu,
jāizstrādā ziņojuma paraugs, dzelzceļa terminoloģijas
skaidrojošā vārdnīca, izmantojamo ritošo sastāvu aprakstoša
shēma un infrastruktūras būvju un iekārtu (sliežu ceļa,
vilces elektroapgādes u.c.) apraksts.
3.1. Ziņojuma struktūras
vadlīnijas
Ziņojumus var strukturēt šādi.
Saziņas plūsmas
posms
|
Ziņojuma
elements
|
Informācijas
nosūtīšanas iemesls
|
informācijai
rīcībai
|
Novērojumi
|
Te ir
Es redzēju
Man ir
Es sadūros ar
|
Novietojums
- uz līnijas
- attiecībā uz manu vilcienu
|
pie
………..................... (stacijas nosaukums)
…………………… (raksturīgais
punkts)
kilometru staba/kilometru
atzīmes..………………. (numurs)
motorvagons ……………….. (numurs)
sakabes vagons …………….…
(numurs)
|
Veids
|
……………………………
(skatīt
skaidrojošo vārdnīcu)
|
Stāvoklis
|
stāv uz
guļ uz
uzkritis uz
iet
skrien
virzienā
|
Novietojums attiecībā pret sliežu
ceļu
|
|
Pēc šiem ziņojumiem var sekot
pieprasījums sniegt norādījumus.
Ziņojumu elementi tiek sniegti gan
dzelzceļa uzņēmuma, gan attiecīgo infrastruktūras
pārvaldītāju izvēlētajā(-s) darba valodā(-s).
3.2. Dzelzceļa terminoloģijas
skaidrojošā vārdnīca
Dzelzceļa uzņēmumam jāizstrādā
dzelzceļa terminoloģijas skaidrojošā vārdnīca par visiem
dzelzceļa tīkliem, kuros darbojas šā uzņēmuma vilcieni.
Vārdnīcā ir jāiekļauj regulāri izmantojamie termini valodā,
kuru izvēlējies dzelzceļa uzņēmums, un to infrastruktūras
pārvaldītāju darba valodā(-s), kuru infrastruktūra tiek
izmantota.
Vārdnīcā ir divas daļas:
- terminu priekšmetu rādītājs,
- terminu saraksts alfabētiskā secībā.
3.3. Ritošo sastāvu aprakstoša
shēma
Dzelzceļa uzņēmums sagatavo
izmantotā ritošā sastāva aprakstošo shēmu, ja tas uzskata, ka
šāda shēma dotu labumu tā darbībai. Tajā jānorāda visi to
komponentu nosaukumi, par kuriem var būt jāsazinās ar
iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītājiem. Tajā ir
parasti izmantojamie nosaukumi standarta terminiem valodā, kuru
izvēlējies dzelzceļa uzņēmums, un to infrastruktūras
pārvaldītāju darba valodā(-s), kuru infrastruktūra tiek
izmantota.
3.4. Infrastruktūras būvju un
iekārtu (sliežu ceļa, vilces elektroapgādes u.c.) apraksts
Dzelzceļa uzņēmums sagatavo
infrastruktūras būvju un iekārtu (sliežu ceļa, vilces
elektroapgādes u.c.) aprakstu, ja tas uzskata, ka šāds apraksts
dotu labumu tā darbībai. Tajā norāda to komponentu nosaukumus,
par kuriem var būt jāsazinās ar iesaistītajiem infrastruktūras
pārvaldītājiem. Tajā ir parasti izmantojamie nosaukumi
standarta terminiem valodā, kuru izvēlējies dzelzceļa
uzņēmums, un to infrastruktūras pārvaldītāju darba
valodā(-s), kuru infrastruktūra tiek izmantota.
4. Vārdisko
ziņojumu veidi un struktūra
4.1. Ārkārtas ziņojumi
Ārkārtas ziņojumi paredzēti
neatliekami izpildāmu norādījumu pārraidīšanai saistībā ar
dzelzceļa drošību.
Lai novērstu iespējamos pārpratumus,
šie ziņojumi ir jāatkārto.
Zemāk norādīti galvenie ziņojumi,
kurus var nosūtīt un kas ir klasificēti atkarībā no
vajadzības.
Ja vajadzīgs, infrastruktūras
pārvaldītājs var papildus definēt vēl citus ārkārtas
ziņojumus.
Ārkārtas ziņojumiem var sekot
rakstisks rīkojums (skatīt 2. apakšiedaļu).
Teksts, kas veido ārkārtas
ziņojumus, norādīts priekšrakstos mašīnistiem, 1.
papildinājumā „Saziņas procedūru rokasgrāmata”, un
dokumentācijā, ko izsniedz par kustības vadību atbildīgajam
personālam.
4.2. Ziņojumi, kurus nosūta
kustības vadības centrs vai mašīnists
- Nepieciešamības gadījumā apturēt visus vilcienus
Ja nepieciešams apturēt visus
vilcienus, tas jāpārraida ar skaņas signālu; ja tas nav
iespējams, jālieto šāda frāze.
Avārija, apturēt
visus vilcienus
|
Ja vajadzīgs, šajā ziņojumā var
norādīt vietu vai teritoriju.
Bez tam, ja iespējams, šis ziņojums
ātri jāpapildina, norādot iemeslu, avārijas vietu un vilciena
identifikāciju.
Šķērslis
vai ugunsgrēks,
vai………………..
|
(cits
iemesls)
|
|
uz
līnijas………………..kur……………
|
(nosaukums)
|
|
(km) |
|
Vilciena
mašīnists………………
|
|
(numurs)
|
- Nepieciešamības gadījumā apturēt kādu konkrētu
vilcienu
Vilciens ……….. (uz līnijas/ceļa) (numurs)
(nosaukums/numurs) Avārijas apstāšanās
|
Šādā situācijā ziņu var
papildināt ar līnijas vai ceļa nosaukumu vai numuru.
4.3. Ziņojumi, kurus nosūta
mašīnists
- Nepieciešamība pārtraukt vilces vienības
elektroapgādi
Strāvas avārijas
atslēgšana
|
Ja iespējams, šis ziņojums ātri
jāpapildina, norādot iemeslu, avārijas vietu un vilciena
identifikāciju.
Attālums……………………………….. |
|
(km) |
uz …..……………………………līnijas/ceļa |
(nosaukums/numurs) |
starp ……………..un………….. |
(stacija)
|
(stacija) |
Pamatojums………………………………… |
Vilciena mašīnists……………………….. |
|
(numurs) |
Šajā situācija ziņojumu var
papildināt ar līnijas vai ceļa nosaukumu vai numuru.
D pielikums. Informācija,
kurai jābūt pieejamai dzelzceļa uzņēmumam saistībā ar
līniju(-ām), kuras tas iecerējis izmantot
1. DAĻA.
Vispārīga informācija par infrastruktūras pārvaldītāju
|
1.1. Infrastruktūras
pārvaldītāja(-u) nosaukums/identifikācija
|
1.2. Valsts (vai valstis)
|
1.3. Īss apraksts
|
1.4. Vispārīgo ekspluatācijas
noteikumu saraksts (un informācija, kā tos iegūt)
|
2. DAĻA. Kartes un
diagrammas
|
2.1. Ģeogrāfiskā
karte
|
2.1.1. Maršruti
|
2.1.2. Nozīmīgākās vietas
(stacijas, parki, dzelzceļa mezgli, kravas termināļi)
|
2.2. Līnijas
shēma
|
Informāciju sniedz
shēmas veidā, vajadzības gadījumā papildinot ar tekstu. Ja
tiek sniegta atsevišķas stacijas/parka/novietnes shēma, līnijas
shēmā uzrādīto informāciju var vienkāršot
|
2.2.1. Attāluma norādes
|
2.2.2. Norādījumi par izmantojamām
līnijām, cilpām, rezerves ceļiem un lamatas
|
2.2.3. Savienojumi starp izmantojamām
līnijām
|
2.2.4. Nozīmīgākās vietas
(stacijas, parki, dzelzceļa mezgli, kravas termināļi)
|
2.2.5. Visu stacionāro signālu
atrašanās vieta un nozīme
|
2.3.
Staciju/parku/novietņu shēmas (N.B. attiecas tikai uz vietām,
kas ir pieejamas savstarpēji izmantojamam transportam)
|
Informācija
jānorāda vietai raksturīgās shēmās, vajadzības gadījumā
papildinot ar tekstu
|
2.3.1. Vietas nosaukums
|
2.3.2. Vietas identifikācijas kods
|
2.3.3. Vietas veids (pasažieru
terminālis, kravas terminālis, parks, novietne)
|
2.3.4. Visu stacionāro signālu
atrašanās vieta un nozīme
|
2.3.5. Ceļu identifikācija un plāns,
tostarp lamatas
|
2.3.6. Norādes par peroniem
|
2.3.7. Peronu garums
|
2.3.8. Peronu augstums
|
2.3.9. Norādes par rezerves
ceļiem
|
2.3.10. Rezerves ceļu garums
|
2.3.11. Krasta elektroapgādes
pieejamība
|
2.3.12. Attālums no perona malas līdz
sliežu ceļa viduslīnijai paralēli rites virsmai
|
2.3.13. (Pasažieru stacijām)
Pieejamības iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
|
3. DAĻA. Īpaša
informācija par līnijas iecirkņiem
|
3.1. Vispārīgs
raksturojums
|
3.1.1. Valsts
|
3.1.2. Līnijas iecirkņa
identifikācijas kods – valsts kods
|
3.1.3. Līnijas iecirkņa 1. galējais
punkts
|
3.1.4. Līnijas iecirkņa 2. galējais
punkts
|
3.1.5. Laiks, kad līnija atvērta
satiksmei (pulksteņa laiks, dienas, īpašas izmaiņas
brīvdienās)
|
3.1.6. Attāluma norādes līnijas
malās (biežums, izskats un novietojums)
|
3.1.7. Satiksmes veids (jaukta,
pasažieru, kravas, …)
|
3.1.8. Maksimālais atļautais
ātrums
|
3.1.9. Jebkāda cita informācija, kas
nepieciešama drošībai
|
3.1.10. Īpašas vietējas
ekspluatācijas prasības (tostarp jebkāda personālam vajadzīga
īpaša kvalifikācija)
|
3.1.11. Īpaši ierobežojumi
attiecībā uz bīstamām kravām
|
3.1.12. Īpaši ierobežojumi
attiecībā uz kravu
|
3.1.13. Paraugs ziņojumam par pagaidu
darbiem (un veids, kā to iegūt)
|
3.1.14. Norāde, ka līnijas iecirknis
ir pārslogots (2001/14/EK, 22. pants)
|
3.2. Īpaši
tehniski raksturlielumi
|
3.2.1. Infrastruktūras SITS EK
verifikācija
|
3.2.2. Datums, kad līnija nodota
ekspluatācijā savstarpējai izmantošanai
|
3.2.3. Iespējamo īpašo gadījumu
saraksts
|
3.2.4. Iespējamo īpašo izņēmumu
saraksts
|
3.2.5. Sliežu platums
|
3.2.6. Būvju gabarīts
|
3.2.7. Maksimālā slodze uz ass
|
3.2.8. Maksimālā slodze uz metru
|
3.2.9. Šķērseniskā sliežu
slodze
|
3.2.10. Gareniskā sliežu slodze
|
3.2.11. Līkuma minimālais
rādiuss
|
3.2.12. Slīpuma procents
|
3.2.13. Slīpuma atrašanās vietas
|
3.2.14. Pieņemtais bremzēšanas
spēks sistēmai, kas neizmanto riteņa un sliedes saķeri
|
3.2.15. Tilti
|
3.2.16. Viadukti
|
3.2.17. Tuneļi
|
3.2.18. Piezīmes
|
3.3. Enerģijas
apgādes apakšsistēma
|
3.3.1. Enerģijas apgādes SITS EK
verifikācija
|
3.3.2. Datums, kad līnija nodota
ekspluatācijā savstarpējai izmantošanai
|
3.3.3. Iespējamo īpašo gadījumu
saraksts
|
3.3.4. Iespējamo īpašo izņēmumu
saraksts
|
3.3.5. Enerģijas apgādes sistēmas
veids (piemēram, nav, gaisa, trešās sliedes)
|
3.3.6. Enerģijas apgādes sistēmas
frekvence (piemēram, maiņstrāvas, līdzstrāvas)
|
3.3.7. Minimālais spriegums
|
3.3.8. Maksimālais spriegums
|
3.3.9. Ierobežojumi, kas attiecas uz
īpašas(-u) vilces vienības(-u) enerģijas patēriņu
|
3.3.10. Ierobežojums saistībā ar
vairāku vilces vienību atbilstību kontaktstrāvas līniju
posmiem (pantogrāfu izvietojumam)
|
3.3.11. Kā atslēgt elektrības
padevi
|
3.3.12. Kontakttīkla augstums
|
3.3.13. Pieļaujamais kontakttīkla
slīpums attiecībā pret sliedēm un slīpuma izmaiņas
|
3.3.14. Apstiprināto pantogrāfu
veids
|
3.3.15. Minimālais statiskais
spēks
|
3.3.16. Maksimālais statiskais
spēks
|
3.3.17. Neitrālo posmu atrašanās
vietas
|
3.3.18. Informācija par
ekspluatāciju
|
3.3.19. Pantogrāfu nolaišana
|
3.3.20. Nosacījumi attiecībā uz
rekuperatīvo bremzēšanu
|
3.3.21. Maksimālā atļaujamā
vilciena strāva
|
3.4. Vadības
nodrošināšanas un signalizācijas apakšsistēma
|
3.4.1. Vadības nodrošināšanas un
signalizācijas SITS EK verifikācija
|
3.4.2. Datums, kad līnija nodota
ekspluatācijā savstarpējai izmantošanai
|
3.4.3. Iespējamo īpašo gadījumu
saraksts
|
3.4.4. Iespējamo īpašo izņēmumu
saraksts
|
ERTMS/ETCS
|
3.4.5. Izmantošanas līmenis
|
3.4.6. Blakus līnijai uzstādītās
fakultatīvās funkcijas
|
3.4.7. Uz borta vajadzīgās
fakultatīvās funkcijas
|
3.4.8. Programmatūras versijas
numurs
|
3.4.9. Datums, kad šī versija nodota
ekspluatācijā
|
ERTMS/GSM-R
radio
|
3.4.10. Funkcionālo prasību
specifikācijās norādītās fakultatīvās funkcijas
|
3.4.11. Versijas numurs
|
3.4.12. Datums, kad šī versija nodota
ekspluatācijā
|
ERTM/ETCS 1.
līmenim ar „infill” funkciju
|
3.4.13. Ritošajam sastāvam
vajadzīgā tehniskā īstenošana
|
B klases vilcienu
aizsardzības, kontroles un brīdinājuma sistēma(-s)
|
3.4.14. Valstu noteikumi B klases
sistēmu ekspluatācijai (+ veids, kā tos iegūt)
|
Līnijas
sistēma
|
3.4.15. Atbildīgā dalībvalsts
|
3.4.16. Sistēmas nosaukums
|
3.4.17. Programmatūras versijas
numurs
|
3.4.18. Datums, kad šī versija nodota
ekspluatācijā
|
3.4.19. Derīguma perioda beigas
|
3.4.20. Nepieciešamība pēc
vienlaikus vairāk nekā vienas aktīvas sistēmas
|
3.4.21. Borta sistēma
|
B klases radio
sistēma
|
3.4.22. Atbildīgā dalībvalsts
|
3.4.23. Sistēmas nosaukums
|
3.4.24. Versijas numurs
|
3.4.25. Datums, kad šī versija nodota
ekspluatācijā
|
3.4.26. Derīguma perioda beigas
|
3.4.27. Īpaši nosacījumi, lai
pārslēgtos starp dažādām B klases vilcienu aizsardzības,
kontroles un brīdinājuma sistēmām
|
3.4.28. Īpašie tehniskie nosacījumi,
lai pārslēgtos starp ERTMS/ETCS un B klases sistēmām
|
3.4.29. Īpašie nosacījumi, lai
pārslēgtos starp dažādām radio sistēmām
|
Tehniski traucēta
darbība
|
3.4.30. ERTM/ETCS
|
3.4.31. B klases vilcienu
aizsardzības, kontroles un brīdinājuma sistēmai
|
3.4.32. ERTM/GSM-R
|
3.4.33. B klases radio sistēmai
|
3.4.34. Blakus līnijai esošai
signalizēšanai
|
Ar bremzēšanas
efektivitāti saistīti ātruma ierobežojumi
|
3.4.35. ERTM/ETCS
|
3.4.36. B klases vilcienu
aizsardzības, kontroles un brīdinājuma sistēmas
|
Valstī noteiktais
regulējums funkcionējošai B klases sistēmai
|
3.4.37. Ar bremzēšanas efektivitāti
saistītais valstī noteiktais regulējums
|
3.4.38. Cits valstī noteiktais
regulējums, piemēram, dati, kas atbilst UIC brošūrai 512
(8. izdevums, 1.1.79. un 2. grozījumi)
|
Vadības
nodrošināšanas un signalizācijas infrastruktūras
elektromagnētiskās savietojamības jutīgums
|
3.4.39. Prasība noteikšanai pēc
Eiropas standartiem
|
3.4.40. Induktīvās bremzes
lietošanas pieņemamība
|
3.4.41. Magnētiskās bremzes
lietošanas pieņemamība
|
3.4.42. Prasības tehniskajiem
risinājumiem attiecībā uz īstenotajiem izņēmumiem
|
3.5. Satiksmes
nodrošināšanas un vadības apakšsistēma
|
3.5.1. Satiksmes nodrošināšanas un
vadības SITS EK verifikācija
|
3.5.2. Datums, kad līnija nodota
ekspluatācijā savstarpējai izmantošanai
|
3.5.3. Iespējamo īpašo gadījumu
saraksts
|
3.5.4. Iespējamo īpašo izņēmumu
saraksts
|
3.5.5. Valoda, ko izmanto drošībai
būtiskā saziņā ar infrastruktūras pārvaldītāja
personālu
|
3.5.6. Īpaši klimatiskie apstākļi
un ar tiem saistītie noteikumi
|
E pielikums. Valodas un saziņas prasmju līmenis
E pielikums. Valodas un saziņas prasmju līmenis
Valodas mutvārdu prasmi var iedalīt
piecos līmeņos.
Līmenis
|
Apraksts
|
5
|
- var piemērot savu runas veidu sarunas biedram
- var izteikt viedokli
- var apspriesties
- var pārliecināt
- var dot padomus
|
4
|
- var atrisināt pilnībā neparedzētas situācijas
- var izdarīt pieņēmumus
- var paust argumentētu viedokli
|
3
|
- var atrisināt praktiskas situācijas, kurās ir kāds
neparedzēts elements
- var aprakstīt
- var uzturēt vienkāršu sarunu
|
2
|
- var atrisināt vienkāršas praktiskas situācijas
- var uzdot jautājumus
- var atbildēt uz jautājumiem
|
1
|
- var runāt, izmantojot iegaumētus teikumus
|
Šis pielikums ir pagaidu daļa. Tiek
sagatavoti detalizētāki noteikumi, kas tiks iekļauti šajā SITS
pēc tās pārskatīšanas.
Ir plānots arī iekļaut līdzekli,
kas jāizmanto, novērtējot personas kompetences līmeni. Tas būs
pieejams šīs SITS turpmākajā versijā.
F pielikums. Vadlīnijas satiksmes nodrošināšanas un
vadības apakšsistēmas novērtēšanai
(Šī moduļa kontekstā izteiciens
„dalībvalsts” nozīmē dalībvalsti vai citu dalībvalsts
nozīmētu iestādi, kas veic novērtējumu).
1. Šajā pielikumā noteiktas
vadlīnijas, kam jāveicina dalībvalstu novērtējums, ar ko
apstiprina, ka piedāvātais(-ie) ekspluatācijas process(-i):
- atbilst šai SITS un parāda, ka ir izpildītas Direktīvas
2001/16/EK pamatprasības2 (un visi Direktīvā
2004/50/EK iekļautie grozījumi),
- atbilst citiem tiesību aktiem, ieskaitot Direktīvu
2004/49/EK,
un var tikt nodots(-i)
ekspluatācijā.
2. Attiecīgajam infrastruktūras
pārvaldītājam vai dzelzceļa uzņēmumam jāiesniedz
dalībvalstij attiecīgā dokumentācija (kā aprakstīts 3. pantā
zemāk), kurā aprakstīts(-i) jaunais(-ie) vai grozītais(-ie)
ekspluatācijas process(-i).
Par jaunā(-o) vai grozītā(-o)
ekspluatācijas procesa(-u) koncepciju un izstrādi iesniegtajai
dokumentācijai jābūt pietiekami detalizētai, lai dalībvalsts
varētu saprast piedāvājuma loģisko pamatu. Turklāt, ja
apakšsistēmas uzlabo vai atjauno, iesniegtajos datos jāiekļauj
arī atgriezeniskā saite par ekspluatācijā gūto pieredzi.
Dokumentāciju var iesniegt kā
dokumentu vai elektroniskā formā (vai kā abu veidu apvienojumu).
Dalībvalsts var pieprasīt papildu kopijas, ja tas ir vajadzīgs
novērtējuma veikšanai.
3. Novērtējuma daļas
3.1. Dokumentācijā, kurā
aprakstīts(-i) attiecīgais(-ie) ekspluatācijas process(-i), ir
vismaz šādi elementi:
- infrastruktūras pārvaldītāja vai dzelzceļa uzņēmuma
organizācijas vispārīgs apraksts (pārskats par
vadību/uzraudzību un funkcionalitāti) līdz ar precīzu
informāciju par apstākļiem un struktūru, kādā
novērtējamo(-s) ekspluatācijas procesu(-s) izmantos un
ekspluatēs,
- precīza informācija par visiem saistītajiem ekspluatācijas
procesiem, kas jāveic (parasti procedūras, norādījumi,
datorprogrammas utt.),
- apraksts par to, kā attiecīgo(-s) ekspluatācijas procesu(-s)
īstenos, izmantos un kontrolēs, iekļaujot analīzi par jebkādu
izmantojamu īpašu aprīkojumu,
- precīza informācija par cilvēkiem, kurus ietekmēs
ekspluatācijas process -i), apmācību un/vai instruktāžu, kas
tiks veikta, un riska novērtējumu jebkādai attiecīgai
situācijai, kurā varētu nonākt cilvēki,
- kārtība, kādā tiks veikti
ekspluatācijas procesa(-u) turpmāki grozījumi un atjaunināšana
(IEVĒROT: tas neietver turpmākas būtiskas izmaiņas vai
jaunu(-s) procesu(-s) – šādā gadījumā šajās vadlīnijās
paredzēta jaunas dokumentācijas iesniegšana),
- shēma, kurā parādīts, kā vajadzīgā atgriezeniskā
informācija (un visa pārējā ar ekspluatāciju saistītā
informācija) nonāk infrastruktūras pārvaldītāja vai
dzelzceļa uzņēmuma organizācijā, iziet no tās un cirkulē ap
to, atbalstot attiecīgos ekspluatācijas procesus,
- apraksti, izskaidrojumi un visi vajadzīgie ieraksti, kas
vajadzīgi, lai saprastu attiecīgo jaunā(-o) vai grozītā(-o)
ekspluatācijas procesa(-u) koncepciju un izstrādi (IEVĒROT: par
drošībai būtiskiem procesiem jāiekļauj ar
jaunā(-o)/grozītā(-o) procesa(-u) īstenošanu saistīto risku
analīze),
- pierādījums par attiecīgā(-o) ekspluatācijas procesa(-u)
atbilstību šīs SITS prasībām.
Vajadzības gadījumā tiek
iesniegti arī šādi elementi:
- saraksts ar specifikācijām vai Eiropas standartiem, saskaņā
ar kuriem ir apstiprināti attiecīgie apakšsistēmas
ekspluatācijas procesi, un šādas atbilstības
pierādījums,
- pierādījums atbilstībai citiem tiesību aktiem, kas izriet
no līguma (iekļaujot sertifikātus),
- attiecīgiem ekspluatācijas procesiem noteiktie īpašie
nosacījumi vai ierobežojumi.
3.2. Dalībvalsts
- noskaidro attiecīgos šīs SITS noteikumus, kuriem jāatbilst
attiecīgajam(-iem) ekspluatācijas procesam(-iem),
- pārbauda, ka iesniegtā dokumentācija ir pilnīga un atbilst
3.1. pantam,
- pārbauda iesniegto dokumentāciju un novērtē, vai
- attiecīgais(-ie) ekspluatācijas process(-i) atbilst
attiecīgajām SITS prasībām,
- jaunā(-o) vai pārskatītā(-o) ekspluatācijas procesa(-u)
koncepcija un izstrāde (iekļaujot jebkādu risku novērtēšanu)
ir pamatota, un tās pārvaldīšana ir kontrolēta,
- pasākumi ekspluatācijas procesa(-u) īstenošanai un to
izmantošanai/kontrolei pēc tam nodrošinās pastāvīgu
atbilstību attiecīgajām SITS prasībām,
- dokumentē (novērtējuma ziņojumā, skatīt 4. pantu zemāk)
konstatējumus attiecībā uz ekspluatācijas procesa(-u)
atbilstību SITS noteikumiem.
4. Novērtējuma ziņojumā
iekļauta vismaz šāda informācija:
- dati par attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāju/dzelzceļa
uzņēmumu,
- novērtētā(-o) ekspluatācijas procesa(-u) apraksts,
iekļaujot informāciju par jebkādām attiecīgām īpašām
procedūrām, norādījumiem, datorprogrammām,
- ar attiecīgā(-o) ekspluatācijas procesa(-u) kontroli un
izmantošanu saistīto elementu apraksts, tai skaitā uzraudzība,
atgriezeniskā saite un pielāgošana,
- jebkādu palīginspekciju un auditu ziņojumi, kas sastādīti
saistībā ar novērtēšanu,
- apstiprinājums, ka attiecīgais(-ie) ekspluatācijas
process(-i) un tā/to īstenošanas nosacījumi nodrošinās
atbilstību šīs SITS attiecīgajās nodaļās noteiktajām
prasībām, iekļaujot jebkādas rezervētās pozīcijas pēc
novērtējuma pabeigšanas,
- nosacījumu un ierobežojumu pārskats (iekļaujot jebkādus
piemērotus ierobežojumus, kas attiecas uz rezervētajām
pozīcijām) attiecīgā(-o) ekspluatācijas procesa(-u)
īstenošanai,
- novērtējumā iesaistītās dalībvalsts iestādes nosaukums
un adrese, kā arī ziņojuma pabeigšanas datums.
Ja, pamatojoties uz novērtējuma
ziņojumu, infrastruktūras pārvaldītājam/dzelzceļa uzņēmumam
nepiešķir atļauju/sertifikātu attiecīgo ekspluatācijas
procesu īstenošanai, dalībvalstij jāsniedz detalizēti iemesli
šādai rīcībai saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK.
_____________________
2 Pamatprasības ir
atspoguļotas tehniskajos parametros, saskarnēs un darbības
efektivitātes prasībās, kas noteiktas šīs SITS 4.
nodaļā.
G pielikums. Informatīvs un neobligāts to elementu
saraksts, kas jāverificē katram pamatparametram
Šis pielikums
ir izstrādes sākuma stadijā, un pie tā vēl tiks strādāts.
Tas iekļauts tikai kā darba dokuments.
Saistībā ar sertifikācijas un
atļaujas piešķiršanas procesiem, kas aprakstīti Direktīvas
2004/49/EK 10. un 11. pantā, šajā pielikumā ir izklāstīta
šāda pamatojošā informācija:
- A – ieraksts, kas ir organizatoriska rakstura vai
attiecas uz principiem un kuru jāiekļauj drošības vadības
sistēmā,
- B – ieraksts, kas ir detalizēta procedūra vai
ekspluatācijas process, kas atbalsta drošības vadības sistēmas
organizatoriskos principus un kuru piemēro tikai dalībvalsts
teritorijā.
Novērtējamais
parametrs
|
Katra parametra
verificējamie elementi
|
SITS atsauce
|
Attiecas uz
|
A/B
|
DzU
|
IP
|
Dokumentācija mašīnistiem
|
Priekšrakstu mašīnistiem
sastādīšana (iekļaujot tulkošanu [kur vajadzīgs] un
validācijas procesu)
|
4.2.1.2.1.
|
X
|
|
A
|
IP process DzU vajadzīgās
informācijas sniegšanai
|
4.2.1.2.1.
|
|
X
|
A
|
Priekšrakstos mašīnistiem iekļautas
šīs SITS obligātās prasības un IP pieprasītās īpašās
procedūras
|
4.2.1.2.1.
|
X
|
|
B
|
Mašīnista maršruta apraksta
sastādīšanas process (un validācijas process)
|
4.2.1.2.2.1.
|
X
|
|
A
|
Mašīnista maršruta aprakstā
iekļautas šīs SITS obligātās prasības
|
4.2.1.2.2.1.
|
X
|
|
B
|
Process, kādā IP informē DzU par
ekspluatācijas noteikumiem/ informāciju par ekspluatāciju
|
4.2.1.2.2.2.
|
|
X
|
A
|
Process izmaiņu apkopošanai īpašā
dokumentā
|
4.2.1.2.2.2.
|
X
|
|
A
|
Process mašīnistu informēšanai par
izmaiņām reālajā laikā
|
4.2.1.2.2.3.
|
|
X
|
A
|
Process mašīnistu nodrošināšanai
ar informāciju par vilcienu kustības grafiku
|
4.2.1.2.3.
|
X
|
|
A
|
Process mašīnistu nodrošināšanai
ar informāciju par ritošo sastāvu
|
4.2.1.2.4.
|
X
|
|
A
|
Process tikai noteiktai vietai
raksturīgu noteikumu un kārtības apkopošanai (iekļaujot
validācijas procesu) kustības vadības personālam
|
4.2.1.3.
|
X
|
|
B
|
Dokumentācija par kustības vadību
atbildīgajam IP personālam
|
Ar drošību saistītas saziņas
process starp IP un DzU personālu
|
4.2.1.4.
|
|
X
|
A
|
Ar drošību saistīta saziņa starp
DzU un IP personālu
|
Process, ar kuru nodrošina, ka
personāls izmanto darba saziņas metodoloģiju, kā noteikts šīs
SITS C pielikumā
|
4.2.1.5., 4.6.1.3.1.
|
X
|
|
A
|
|
X
|
A
|
Vilciena redzamība
|
Process, ar kuru nodrošina, ka
vilciena priekšgala apgaismojums atbilst šīs SITS prasībām
|
4.2.2.1.2., 4.3.3.4.1.
|
X
|
|
A
|
Process, ar kuru nodrošina, ka
vilciena astes daļas pazīšanas zīmes atbilst šīs SITS
prasībām
|
4.2.2.1.3.
|
X
|
|
|
Vilciena dzirdamība
|
Process, ar kuru nodrošina, ka
vilciena dzirdamība atbilst šīs SITS prasībām
|
4.2.2.2.,
4.3.3.5.
|
X
|
|
A
|
Transportlīdzekļu
identifikācija
|
Process, ar kuru parāda atbilstību
šīs SITS P pielikumam
|
4.2.2.3.
|
X
|
|
A
|
Kravas vagonu piekraušana
|
To piekraušanas noteikumu
sastādīšana, kas jāievēro DzU personālam
|
4.2.2.4.
|
X
|
|
A
|
Vilciena sastāvs
|
Process vilciena sastāva noteikumu
sastādīšanai (iekļaujot validācijas procesu)
|
4.2.2.5.
|
X
|
|
A
|
Vilciena sastāva noteikumi iekļauj
šajā SITS norādītās obligātās prasības
|
4.2.2.5.
|
X
|
|
B
|
Prasības bremzēšanai
|
Process, ar kuru nodrošina ar
maršrutu saistītas informācijas sniegšanu, kas vajadzīga
bremžu darbības efektivitātes aprēķinam, vai nepieciešamās
faktiskās efektivitātes sasniegšanai
|
4.2.2.6.2.
|
|
X
|
A
|
Process nepieciešamās bremžu
darbības efektivitātes aprēķinam vai sasniegšanai
(„Bremzēšanas noteikumi”)
|
4.2.2.6.2., 4.3.2.1.
|
X
|
|
B
|
Atbildība par vilciena uzturēšanu
darba kārtībā
|
Definīcija ar drošību saistītajam
vilciena aprīkojumam, kas vajadzīgs, lai vilcienu varētu droši
izmantot
|
4.2.2.7.1.
|
X
|
|
B
|
Process, ar kuru nodrošina, ka tiek
noteikti visi vilciena raksturlielumu pārveidojumi, kas ietekmē
vilciena darbības efektivitāti, un ka IP saņem šo
informāciju
|
4.2.2.7.1.
|
X
|
|
A
|
Process, ar kuru nodrošina, ka
informācija par vilciena izmantošanu ir pieejama IP pirms
atiešanas
|
4.2.2.7.2.
|
X
|
|
A
|
Vilcienu kustības plānošana
|
Process, ar kuru nodrošina, ka DzU,
pieprasot ceļu vilcienam, sniedz IP pieprasītos datus
|
4.2.3.1.
|
|
X
|
A
|
Vilcienu identificēšana
|
Process, ar kuru vilcieniem piešķir
unikālus un nepārprotamus vilcienu identifikācijas numurus
|
4.2.3.2.
|
|
X
|
A
|
Atiešanas procedūras
|
Pirms atiešanas veicamo pārbaužu
definīcija
|
4.2.3.3.1.
|
X
|
|
B
|
Process, kā ziņo par faktoriem, kas
var ietekmēt vilcienu izmantošanu
|
4.2.3.3.2.
|
X
|
|
A
|
Satiksmes vadība
|
Līdzekļu nodrošināšana reālā
laika informācijas reģistrēšanai, iekļaujot šajā SITS
pieprasītos obligātos datus
|
4.2.3.4.1.
|
|
X
|
B
|
Satiksmes nodrošināšanas kontroles
un uzraudzības procedūru definīcija
|
4.2.3.4.2.1.
|
|
X
|
B
|
Process, ar kuru nodrošina līniju
stāvokļa un vilcienu raksturlielumu izmaiņu vadību
|
4.2.3.4.2.
|
|
X
|
B
|
Process, ar kuru norāda aptuveno
laiku, kad vilciens jānodod no viena IP otram
|
4.2.3.4.2.2.
|
|
X
|
B
|
Bīstamās kravas
|
Process, ar kuru nodrošina bīstamo
kravu uzraudzību, iekļaujot šīs SITS obligātās prasības
|
4.2.3.4.3.
|
X
|
|
A
|
Darba kvalitāte
|
Process, kā uzraudzīt visu attiecīgo
dienestu efektīvu darbu un visiem attiecīgajiem IP un DzU darīt
zināmas šībrīža tendences
|
4.2.3.4.4.
|
X
|
|
B
|
|
X
|
B
|
Datu reģistrēšana
|
To datu saraksts, kas jāreģistrē
ārpus vilciena, iekļaujot šajā SITS obligāti reģistrējamo
vienību sarakstu
|
4.2.3.5.1.
|
|
X
|
A
|
To datu saraksts, kas jāreģistrē
vilcienā, iekļaujot šajā SITS obligāti reģistrējamo vienību
sarakstu
|
4.2.3.5.2., 4.3.2.3.
|
X
|
|
A
|
Traucēts darbības režīms
|
Process, kā citus lietotājus informē
par apstākļiem, kas var izraisīt darba traucējumus
|
4.2.3.6.2.
|
|
X
|
A
|
X
|
|
A
|
To norādījumu definīcija, kas IP
jāsniedz vilcienu mašīnistiem, kad darbs ir traucēts
|
4.2.3.6.3.
|
|
X
|
B
|
Tādu piemērotu pasākumu
definīcijas, kas attiecas uz paredzamajiem darba traucējumu
scenārijiem, iekļaujot šajā SITS minētās prasības
|
4.2.3.6.4.
|
|
X
|
B
|
Pasākumi ārkārtas situācijā
|
Process, ar kuru definē un dara
zināmus pasākumus darbam ārkārtas situācijā
|
4.2.3.7.
|
|
X
|
A
|
Process, ar kuru pasažieriem sniedz
drošības instrukcijas un norādījumus ārkārtas
situācijās
|
4.2.3.7.
|
X
|
|
A
|
Palīdzība vilciena apkalpei
nopietnā negadījumā
|
Process, kā palīdzēt vilciena
apkalpei, kuras darbs ir traucēts, lai neatpaliktu no kustības
grafika
|
4.2.3.8.
|
X
|
|
A
|
Profesionālā kompetence un valodu
prasme
|
Process profesionālo zināšanu
novērtēšanai saskaņā ar šīs SITS obligātajām
prasībām
|
4.6.1.1.
|
X
|
|
A
|
|
X
|
A
|
Kvalifikācijas vadības sistēmas
definīcija, lai nodrošinātu personāla spējas pielietot savas
zināšanas praksē saskaņā ar šīs SITS obligātajām
prasībām
|
4.6.1.2.
|
X
|
|
A
|
|
X
|
A
|
Process, ar kuru novērtē, vai valodu
prasme atbilst šīs SITS obligātajām prasībām
|
4.6.2.
|
X
|
|
A
|
|
X
|
A
|
Vilciena apkalpes novērtēšanas
process, tostarp,
tiek novērtēta:
pamatkvalifikācija, procedūras un
valodas zināšanas,
maršruta pārzināšana,
zināšanas par ritošo sastāvu,
īpaša kvalifikācija (piemēram,
attiecībā uz gariem tuneļiem)
|
4.6.3.1., 4.6.3.2.3.
|
X
|
|
A
|
|
X
|
A
|
Apmācības un kompetences vajadzību
analīzes definīcija personālam ar drošībai būtiskiem
uzdevumiem, ņemot vērā šīs SITS obligātās prasības
|
4.6.3.2.
|
X
|
|
A
|
|
X
|
A
|
Veselības un drošības
nosacījumi
|
Process, ar kuru nodrošina personāla
medicīnisko atbilstību, iekļaujot narkotiku un alkohola ietekmes
kontroli uz personas darba kvalitāti
|
4.7.1.
|
X
|
|
A
|
|
X
|
A
|
Kritēriju noteikšana:
arodslimību ārstu un medicīnisko
organizāciju apstiprināšanai,
psihologu apstiprināšanai,
medicīniskajai un psiholoģiskajai
izmeklēšanai
|
4.7.2., 4.7.3.,
4.7.4.
|
X
|
|
A
|
|
X
|
A
|
Medicīnisko prasību noteikšana,
iekļaujot
- vispārējo veselību,
- redzi,
- dzirdi,
- grūtniecību (vilcienu mašīnistēm)
|
4.7.5.
|
X
|
|
A
|
|
X
|
A
|
Īpašas prasības vilcienu
mašīnistiem:
- redze,
- dzirdes/runas prasības,
- antropometrija
|
4.7.6.
|
X
|
|
A
|
H
pielikums. Obligātās prasības attiecībā uz vilciena
mašīnista profesionālo kvalifikāciju
1. Vispārīgās
prasības
• Šis pielikums, kas jālasa
saistībā ar 4.6. un 4.7. apakšiedaļu, ir tādu elementu
saraksts, kas atzīti par svarīgiem vilciena vadīšanai Eiropas
parasto dzelzceļu tīklā.
Jāpiezīmē, ka, lai gan šis
dokuments kā vispārīgi piemērojams saraksts ir pabeigts, tam
būs papildus vietēja rakstura vai uz atsevišķu valsti
attiecināmas pozīcijas, kas vēl tiks izstrādātas.
• Izteiciens „profesionālā
kvalifikācija” šīs SITS kontekstā attiecas uz tiem
elementiem, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu to, ka operatori ir
apmācīti un spēj saprast un izpildīt sava uzdevuma
elementus.
• Noteikumi un procedūra attiecas
uz veicamo uzdevumu un personu, kas veic uzdevumu. Šos uzdevumus
var veikt jebkura pilnvarota un kvalificēta persona neatkarīgi no
nosaukuma, amata vai pakāpes, ko izmanto noteikumos un procedūrā
vai attiecīgajā uzņēmumā.
• Visām pilnvarotajām un
kvalificētajām personām jāpilda visi noteikumi un procedūras
saistībā ar veicamo uzdevumu.
2. Profesionālās
zināšanas
Jebkuras pilnvaras iegūšanai
nepieciešams sekmīgi nokārtot sākotnējos pārbaudījumus un
ievērot pastāvīgas novērtēšanas un apmācības noteikumus,
kā aprakstīts 4.6. apakšiedaļā.
2.1. Vispārīgās
profesionālās zināšanas
• Vispārīgie dzelzceļa
sistēmas drošības vadības principi,kas attiecas uz uzdevumu,
tostarp saskarnes ar citām apakšsistēmām,
• vispārīgie nosacījumi, kas ir
saistīti ar pasažieru un/vai kravas drošību un to cilvēku
drošību, kuri atrodas uz sliežu ceļa vai tuvu tam,
• veselības un drošības
nosacījumi darbā,
• vispārīgie dzelzceļa
sistēmas drošības principi,
• personiskā drošība, tostarp,
izkāpjot no mašīnista kabīnes uz izmantojamās līnijas,
• vispārīgie drošas
iekraušanas un izkraušanas principi (kravas operatoriem),
• vilciena sastādīšana (kā
prasa uzņēmums),
• vispārīgo elektrības principu
pārzināšana attiecībā uz ritošo sastāvu un
infrastruktūru.
2.2. Zināšanas par
ekspluatācijas procedūrām un drošības sistēmām, kas attiecas
uz izmantojamo infrastruktūru
• Ekspluatācijas procedūras un
drošības noteikumi,
• vadības nodrošināšanas un
signalizācijas sistēma, tostarp saistītie norādījumi par
signalizēšanu kabīnē,
• noteikumi vilcienam, kas brauc
normālos, traucētos vai ārkārtas apstākļos,
• saziņas principi un
formalizētā ziņošanas procedūra, tostarp sakaru iekārtu
lietošana,
• ekspluatācijas procesā
iesaistīto personu dažādā nozīme un atbildība,
• dokumenti un cita ar uzdevumu
saistīta informācija, tostarp papildu informācija par
šībrīža nosacījumiem, piemēram, attiecībā uz ātruma
ierobežojumiem vai pagaidu signālu saņemšanu pirms
atiešanas.
2.3 Zināšanas par ritošo
sastāvu
• Vilces vienības aprīkojums,
kas attiecas uz vilciena vadīšanu:
- komponenti un to nozīme,
- sakaru un ārkārtas iekārtas,
- kontroles ierīces un indikatori, kas ir mašīnista rīcībā un
kas attiecas uz vilci, bremzēm un ar satiksmes drošību
saistītiem elementiem.
• Transportlīdzekļu aprīkojums,
kas attiecas uz vilciena vadīšanu:
- komponenti un to nozīme,
- kontroles ierīces un indikatori, kas ir mašīnista rīcībā un
attiecas uz bremzēm un ar satiksmes drošību saistītiem
elementiem,
- transportlīdzekļa iekšpusē un ārpusē esošā marķējuma
nozīme un simboli, ko lieto, pārvadājot bīstamās kravas.
3. Maršruta
pārzināšana
Maršruta pārzināšana ietver
specifiskas zināšanas un/vai pieredzi par atsevišķa maršruta
raksturlielumiem, kas mašīnistam jāzina, pirms tam atļauj
braukt ar vilcienu šajā maršrutā uz savu atbildību. Tā ietver
zināšanas, kas vajadzīgas papildus tai informācijai, ko sniedz
signāli un dokumenti, piemēram, kustības grafiks un citi borta
dokumenti, kā arī papildus zināšanām par ekspluatācijas un
drošības noteikumiem, kas attiecas uz maršrutu un kā noteikts
šī pielikuma 2.2. punktā.
Maršruta pārzināšanā jo īpaši
ietverta šādu elementu pārzināšana:
- ekspluatācijas nosacījumi, piemēram, vadības
nodrošināšanas un signalizācijas un saziņas nosacījumi,
- signāli, stāvi kāpumi vai kritumi un pārbrauktuvju
atrašanās vietas,
- pārejas punkti starp dažādām ekspluatācijas sistēmām vai
energoapgādes veidiem,
- vilces energoapgādes veids attiecīgajā līnijā, tostarp
neitrālo posmu atrašanās vietas,
- vietējie ekspluatācijas un ārkārtas noteikumi,
- stacijas un pieturvietas,
- vietējās iekārtas (novietnes, rezerves ceļi,...), kā prasa
uzņēmums.
4. Spēja praktiski izmantot
zināšanas
Personālam, kas pilda vilciena
vadīšanas pienākumus, jāspēj veikt turpmāk minētie uzdevumi
(pēc vajadzības atkarībā no uzņēmuma darbības).
4.1. Sagatavoties
darbam
- noteikt darāmā darba saturu, tostarp jebkādus atbilstošus
dokumentus,
- nodrošināt, ka dokumenti un vajadzīgais aprīkojums ir
pilnīgs,
- pārbaudīt jebkādas borta dokumentos noteiktas prasības
4.2. Veikt vilces vienībai prasītos testus, pārbaudes
un verifikācijas pirms atiešanas
4.3. Piedalīties vilciena
bremžu darbības pārbaudē
- pirms vilciena atiešanas pārbaudīt, pamatojoties uz
attiecīgiem dokumentiem, vai pieejamā bremžu darbības
efektivitāte atbilst tai, kāda tiek prasīta attiecīgajam
vilcienam un attiecīgajai līnijai, pa ko vilcienam jābrauc,
- piedalīties bremžu testos, kā to prasa attiecīgie
ekspluatācijas noteikumi, un pārbaudīt, vai bremžu sistēma
darbojas pareizi.
4.4 Vadīt vilcienu, ievērojot
atbilstošos drošības noteikumus, braukšanas noteikumus un
kustības grafiku
- sākt vilciena kustību tikai tad, ja visas attiecīgajos
noteikumos minētās prasības
– jo īpaši attiecībā uz datiem par vilcienu
– ir izpildītas,
- vadot vilcienu, vērot signālus gar sliežu ceļa malām un
kabīnē esošajās ierīcēs, tos nekavējoties un pareizi saprast
un attiecīgi reaģēt,
- ņemt vērā vilciena ātruma ierobežojumus attiecībā uz
vilciena veidu, līnijas raksturlielumiem, vilces vienību un
jebkādu citu informāciju, kas vilciena mašīnistam sniegta pirms
atiešanas.
4.5. Rīkoties un ziņot
atbilstoši piemērojamajiem noteikumiem sliežu ceļam blakus
esošo iekārtu vai ritošā sastāva kļūdainas darbības vai
defektu gadījumā
4.6. Veikt pasākumus
attiecībā uz ekspluatācijas starpgadījumiem un negadījumiem,
jo īpaši attiecībā uz vilciena aizsardzību, ugunsgrēku vai
bīstamajām kravām
- veikt visus piemērotos pasākumus, lai aizsargātu pasažierus
un citas personas, kas varētu tikt apdraudētas. Sniegt vajadzīgo
informāciju un atbilstoši nepieciešamībai piedalīties
pasažieru evakuācijā,
- pienācīgi informēt infrastruktūras pārvaldītāju,
- sazināties ar vilciena personālu (atbilstoši dzelzceļa
uzņēmuma prasībām),
- piemērot īpašos noteikumus attiecībā uz bīstamo kravu
transportu.
4.7. Noteikt apstākļus,
kādos turpināt braukt pēc starpgadījumiem, kas ietekmē ritošo
sastāvu
- atkarībā no ekspluatācijas procedūrām un pamatojoties uz
paša veiktu pārbaudi vai padomu no malas, pieņemt lēmumu, vai
vilciens var turpināt braukt un kādi nosacījumi jāievēro,
- sazināties ar infrastruktūras pārvaldītāju, kā to prasa
ekspluatācijas noteikumi.
4.8. Novietot vilcienu un veikt
visus prasītos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka apstādināts
vilciens paliek nekustīgs
4.9. Sazināties ar
infrastruktūras pārvaldītāja par kustības vadību atbildīgo
personālu
4.10. Ziņot par jebkādiem
neparastiem atgadījumiem attiecībā uz vilciena ekspluatāciju,
infrastruktūras stāvokli utt.
- šo ziņojumu, ja prasīts, sniegt rakstiski dzelzceļa
uzņēmuma izvēlētā valodā.
I pielikums. Nav izmantots
J
pielikums. Obligātās prasības attiecībā uz profesionālo
kvalifikāciju ar vilciena pavadīšanu saistītiem
uzdevumiem
1. Vispārīgās
prasības
- Šis pielikums, kas jālasa saistībā ar 4.6. un 4.7.
apakšiedaļu, ir tādu elementu saraksts, kas atzīti par
svarīgiem vilciena pavadīšanai Eiropas parasto dzelzceļu
tīklā.
Jāpiezīmē, ka, lai gan šis
dokuments kā vispārīgi piemērojams saraksts ir pabeigts, tam
būs papildus vietēja rakstura vai uz atsevišķu valsti
attiecināmas pozīcijas, kas vēl tiks izstrādātas.
- Izteiciens „profesionālā kvalifikācija” šīs SITS
kontekstā attiecas uz tiem elementiem, kas ir svarīgi, lai
nodrošinātu to, ka operatori ir apmācīti un spēj saprast un
izpildīt sava uzdevuma elementus.
- Noteikumi un procedūra attiecas uz veicamo uzdevumu un
personu, kas veic uzdevumu. Šos uzdevumus var veikt jebkura
pilnvarota un kvalificēta persona, neatkarīgi no nosaukuma, amata
vai pakāpes, ko izmanto noteikumos un procedūrā vai
attiecīgajā uzņēmumā.
- Visām pilnvarotajām un kvalificētajām personām jāpilda
visi noteikumi un procedūras saistībā ar veicamo uzdevumu.
2. Profesionālās
zināšanas
Jebkuras pilnvaras iegūšanai
nepieciešams sekmīgi nokārtot sākotnējos pārbaudījumus un
ievērot pastāvīgas novērtēšanas un apmācības noteikumus,
kā aprakstīts 4.6. apakšiedaļā.
2.1 Vispārīgās
profesionālās zināšanas
- Vispārīgie dzelzceļa sistēmas drošības vadības principi,
kas attiecas uz uzdevumu, tostarp saskarnes ar citām
apakšsistēmām,
- vispārīgie nosacījumi, kas ir saistīti ar pasažieru un/vai
kravas drošību un to cilvēku drošību, kuri atrodas uz sliežu
ceļa vai tuvu tam,
- veselības un drošības nosacījumi darbā,
- vispārīgie dzelzceļa sistēmas drošības principi,
- personiskā drošība, tostarp, izkāpjot no mašīnista
kabīnes uz izmantojamās līnijas.
2.2. Zināšanas par
ekspluatācijas procedūrām un drošības sistēmām, kas attiecas
uz izmantojamo infrastruktūru
- Ekspluatācijas procedūras un drošības noteikumi,
- vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēma,
- saziņas principi un formalizētā ziņošanas procedūra,
tostarp sakaru iekārtu lietošana,
2.3. Zināšanas par ritošo
sastāvu
- Pasažieru vagona iekšējais aprīkojums,
- sīku defektu novēršana ritošā sastāva pasažieru zonā,
kā prasa dzelzceļa uzņēmums.
2.4. Maršruta
pārzināšana
- Ar darbu saistīti jautājumi (piemēram, dispečera
pakalpojumu metode) atsevišķās vietās (signalizēšana,
stacijas aprīkojums utt.),
- stacijas, kur pasažieri var iekāpt vai izkāpt,
- vietējais ekspluatācijas un ārkārtas režīms, kas ir
specifisks maršruta līnijai(-ām).
3. Spēja praktiski izmantot
zināšanas
- Pārbaudes pirms vilciena atiešanas, tostarp bremžu
pārbaudes un pareizas durvju aizvēršanās pārbaude,
- atiešanas procesi,
- saskarsme ar pasažieriem, jo īpaši saistībā ar
apstākļiem, kas skar pasažieru drošību,
- traucēts darbības režīms,
- defekta iespējamības novērtēšana pasažieru zonā, uz ko
reaģē atbilstoši noteikumiem un kārtībai,
- aizsardzības un brīdinājuma pasākumi, kā prasīts
noteikumos un kārtībā, vai palīdzot vilciena mašīnistam,
- vilciena evakuācija un pasažieru drošība, jo īpaši, ja
tiem jāatrodas uz līnijas vai tuvu tai,
- saziņa ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu,
palīdzot vilciena mašīnistam vai evakuācijas laikā,
- ziņošana par jebkādiem neparastiem atgadījumiem attiecībā
uz vilciena darbību, ritošā sastāva stāvokli un pasažieru
drošību. Šo ziņojumu, ja prasīts, veic rakstiski dzelzceļa
uzņēmuma izvēlētā valodā.
K pielikums. Nav izmantots
L pielikums. Obligātās
prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju vilciena
darbgatavības nodrošināšanai
1. Vispārīgās
prasības
- Šis pielikums, kas jālasa saistībā ar 4.6. apakšiedaļu,
ir tādu elementu saraksts, kas atzīti par svarīgiem vilciena
darbgatavības nodrošināšanai Eiropas parasto dzelzceļu
tīklā.
Jāpiezīmē, ka, lai gan šis
dokuments kā vispārīgi piemērojams saraksts ir pabeigts, tam
būs papildus vietēja rakstura vai uz atsevišķu valsti
attiecināmas pozīcijas, kas vēl tiks izstrādātas.
- Izteiciens „profesionālā kvalifikācija” šīs SITS
kontekstā attiecas uz tiem elementiem, kas ir svarīgi, lai
nodrošinātu to, ka operatori ir apmācīti un spēj saprast un
izpildīt sava uzdevuma elementus.
- Noteikumi un procedūra attiecas uz veicamo uzdevumu un
personu, kas veic uzdevumu. Šos uzdevumus var veikt jebkura
pilnvarota un kvalificēta persona, neatkarīgi no nosaukuma, amata
vai pakāpes, ko izmanto noteikumos un procedūrā vai
attiecīgajā uzņēmumā.
- Visām pilnvarotajām un kvalificētajām personām jāpilda
visi noteikumi un procedūras saistībā ar veicamo uzdevumu.
2. Profesionālās
zināšanas
Jebkuras pilnvaras iegūšanai
nepieciešams sekmīgi nokārtot sākotnējos pārbaudījumus un
ievērot pastāvīgas novērtēšanas un apmācības noteikumus,
kā aprakstīts 4.6. apakšiedaļā.
2.1. Vispārīgās
profesionālās zināšanas
- Vispārīgie dzelzceļa sistēmas drošības vadības principi,
kas attiecas uz uzdevumu, tostarp saskarnes ar citām
apakšsistēmām,
- vispārīgie nosacījumi, kas ir saistīti ar pasažieru un/vai
kravas drošību, tostarp ar bīstamo kravu un īpašu kravu
pārvadāšanu,
- veselības un drošības nosacījumi darbā,
- vispārīgie dzelzceļa sistēmas drošības principi,
- personiskā drošība, atrodoties uz dzelzceļa līnijām un to
tuvumā,
- saziņas principi un formalizētā ziņošanas procedūra,
tostarp sakaru iekārtu lietošana.
2.2. Zināšanas par
ekspluatācijas procedūrām un drošības sistēmām, kas attiecas
uz izmantojamo infrastruktūru
- Vilcienu darbība normālos, traucētos un ārkārtas
apstākļos,
- ekspluatācijas procedūras atsevišķās vietās
(signalizēšana, stacijas/novietnes/parka aprīkojums) un
drošības noteikumi,
- vietējie ekspluatācijas noteikumi.
2.3. Zināšanas par vilciena
aprīkojumu
- Vagonu un transportlīdzekļu aprīkojuma uzdevums un
lietošana,
- tehnisko pārbaužu noteikšana un veikšana.
3. Spēja praktiski pielietot
zināšanas
- Vilciena sastādīšanas, bremzēšanas, iekraušanas noteikumu
piemērošana, lai nodrošinātu, ka vilciens ir darba
kārtībā,
- transportlīdzekļu marķējuma un iezīmju saprašana,
- process vilciena darbspējas noteikšanai un
nodrošināšanai,
- saziņa ar vilciena apkalpi,
- saziņa ar personālu, kas atbildīgs par vilcienu kustības
kontroli,
- traucēts darbības režīms, jo īpaši tā ietekme uz
vilcienu darbgatavības nodrošināšanu,
- aizsardzības un brīdināšanas pasākumi, kā to prasa
vispārīgie vai vietējie noteikumi attiecīgajā vietā,
- pasākumi, kas veicami, notiekot negadījumiem ar bīstamajām
kravām (attiecīgā gadījumā).
M pielikums. Nav izmantots
N pielikums. Vadlīnijas
īstenošanai
Zemāk redzamā tabula ir
informatīva, un tajā minēti 4. nodaļā izklāstītie
nosacījumi un ar šiem nosacījumiem saistītie iespējamie
izraisošie faktori.
4. nodaļas
iedaļa
|
Darbs, kas jāveic
IP/DzU, lai panāktu atbilstību prasībām
|
Iespējamais
izraisošais faktors
|
4.2.1.2.1.
Priekšraksti mašīnistiem
|
DzU – tāda dokumenta vai
elektroniska datu nesēja izstrāde/pārskatīšana, kurā
ietvertas ekspluatācijas procedūras, kas vajadzīgas, izmantojot
IP tīklu
|
Izmaiņas tīkla ekspluatācijas
norādījumos
|
4.2.1.2.2.1.
Maršruta apraksta sagatavošana
|
DzU – tāda dokumenta vai
elektroniska datu nesēja izstrāde/pārskatīšana, kurā ietverts
izmantojamo līniju apraksts
|
Izmaiņas tīkla infrastruktūrā
(piemēram, dzelzceļa mezgla pārveidošana, izmaiņas
signālierīcēs), kā rezultātā tiek grozīta informācija par
maršrutu
|
4.2.1.2.2.2.
Pārveidotie elementi
|
DzU – kārtības
definēšana/pārskatīšana, kādā mašīnistiem sniedz
informāciju dokumentā vai elektroniskā datu nesējā par
jebkādiem izmainītiem [maršruta] elementiem
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
4.2.1.2.2.3.
Mašīnistu informēšana reālajā
laikā
|
IP – kārtības
definēšana/pārskatīšana, kādā mašīnistus informē
reālajā laikā par visiem pārveidojumiem [maršruta] drošības
noteikumos
|
Izmaiņas IP vai DzU
organizatoriskajā struktūrā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
4.2.1.2.3.
Kustības grafiks
|
DzU – kārtības
definēšana/pārskatīšana, kādā mašīnistiem sniedz
informāciju par kustības grafiku dokumentā vai elektroniskā
formātā
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
Jaunas (elektroniskas) satiksmes
vadības sistēmas ieviešana
|
4.2.1.2.4.
Ritošais sastāvs
|
DzU – dokumenta vai elektroniska datu
nesēja izstrāde/pārskatīšana, kurā ietvertas ekspluatācijas
procedūras, kas ir saistītas ar darbu ar ritošo sastāvu
traucētā darbības režīmā
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
Jauna/pārveidota ritošā sastāva
ieviešana
|
4.2.1.3.
Dokumentācija DzU personālam, kas nav
vilcienu mašīnisti
|
DzU – dokumenta vai elektroniska datu
nesēja izstrāde/pārskatīšana, kurā ietvertas ekspluatācijas
procedūras darbiniekiem, kas nav vilcienu mašīnisti un kas
strādā IP tīklā vai to izmanto
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
Izmaiņas tīkla infrastruktūrā,
kā rezultātā tiek grozīta informācija par maršrutu, vai tiek
ieviests jauns/pārveidots ritošais sastāvs
|
4.2.1.4.
Dokumentācija IP personālam, kas dod
vilcienu kustības atļauju
|
IP – dokumenta vai elektroniska datu
nesēja izstrāde/pārskatīšana, kurā ietvertas tīkla
ekspluatācijas procedūras, tostarp saziņas principi un veidlapu
grāmatiņa
|
Izmaiņas tīkla ekspluatācijas
noteikumos, kuras veiktas noskaidrotu uzlabojumu rezultātā
(piemēram, uzlabojumi pēc pētījumā noskaidrotiem
ieteikumiem)
|
Izmaiņas tīkla infrastruktūrā,
kā rezultātā tiek grozīti ekspluatācijas nosacījumi
|
4.2.1.5.
Ar drošību saistīta saziņa starp
DzU un IP personālu
|
IP/DzU – dokumenti/elektroniski datu
nesēji, kas minēti 4.2.1.2.1., 4.2.1.3. un 4.2.1.4.
apakšiedaļā, lai iekļautu darba saziņas metodoloģiju, kā
norādīts šīs SITS C pielikumā
|
Saistībā ar 4.2.1.2.1., 4.2.1.3.
un 4.2.1.4. apakšiedaļu
|
4.2.2.1.2.
Vilciena redzamība (priekšgals)
|
DzU – kārtības
definēšana/pārskatīšana, kādā mašīnisti un/vai citi
operatori nodrošina pareizu priekšgala apgaismojumu
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
Jauna/pārveidota ritošā sastāva
ieviešana
|
4.2.2.1.3.
Vilciena redzamība (astes daļa)
|
DzU – kārtības
definēšana/pārskatīšana, kādā mašīnisti un/vai citi
operatori nodrošina pareizu vilciena astes daļas atpazīšanu
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
Jauna/pārveidota ritošā sastāva
ieviešana
|
4.2.2.4.
Kravas vagonu piekraušana
|
DzU – dokumenta vai elektroniska datu
nesēja izstrāde/pārskatīšana, kas ietver piekraušanas
noteikumus, kas jāievēro DzU personālam
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā jauna/pārveidota ritošā sastāva vai
satiksmes plūsmas rezultātā
|
4.2.2.5.
Vilciena sastāvs
|
DzU – kārtības
definēšana/pārskatīšana, kādā jānodrošina, ka vilciens
atbilst tam piešķirtajam ceļam
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
Izmaiņas tīkla ekspluatācijas
noteikumos, kas ietekmē vilciena sastāvu
|
Jauna/mainīta infrastruktūra,
signalizēšanas iekārtas vai jaunas (elektroniskas) satiksmes
vadības sistēmas ieviešana
|
4.2.2.6.1.
Obligātās prasības bremžu
sistēmai
|
DzU – kārtības
definēšana/pārskatīšana, kādā operatoriem jānodrošina, lai
vilciena vagoni atbilstu bremzēšanas prasībām
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
4.2.2.6.2.
Bremzēšanas efektivitāte
|
IP – kārtības
definēšana/pārskatīšana, kādā DzU nodrošina informāciju
par bremzēšanas efektivitāti
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
DzU – dokumenta vai elektroniska datu
nesēja izstrāde/pārskatīšana, kurā ietverti bremzēšanas
noteikumi, kas personālam jāievēro, ņemot vērā maršruta(-u)
ģeogrāfiju, piešķirto ceļu un ERTMS/ETCS attīstību
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
Izmaiņas tīkla ekspluatācijas
noteikumos, kas ietekmē bremzēšanas noteikumus
|
Jauna/mainīta infrastruktūra,
signalizēšanas iekārtas vai jaunas (elektroniskas) satiksmes
vadības sistēmas ieviešana
|
Jauna/pārveidota ritošā sastāva
ieviešana
|
4.2.2.7.1.
Vilciena uzturēšana darba kārtībā
(vispārīgās prasības)
|
DzU – kārtības
definēšana/pārskatīšana, kādā operatoriem jānodrošina, ka
transportlīdzekļi ir darba kārtībā, tostarp IP informēšana
par izmaiņām, kam var būt ietekme uz vilciena kustību un
braukšanu traucētā režīmā
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
4.2.2.7.2.
Prasītie dati
|
DzU – kārtības
definēšana/pārskatīšana, kādā nodrošina, ka informācija
par vilcienu kustību ir pieejama IP pirms vilciena atiešanas
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
Jaunas (elektroniskas) satiksmes
vadības sistēmas ieviešana
|
4.2.3.2.
Vilcienu identifikācija
|
IP – kārtības
definēšana/pārskatīšana, kādā vilcieniem piešķir
nepārprotamus identifikācijas numurus
|
Izmaiņas IP vai DzU vilcienu
kustības plānošanas sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme
un atbildība
|
Jaunas (elektroniskas) satiksmes
vadības sistēmas ieviešana
|
4.2.3.3.1.
Pārbaudes pirms atiešanas
|
DzU – to pārbaužu
definēšana/pārskatīšana, kuras jāveic pirms vilciena
atiešanas
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
4.2.3.3.2.
IP informēšana par vilciena
ekspluatācijas stāvokli
|
DzU – kārtības
definēšana/pārskatīšana, kādā ziņo par faktoriem, kas
saistīti ar ritošo sastāvu un kas var ietekmēt vilcienu
kustību
|
Izmaiņas DzU vai IP darba
drošības vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
Jaunas (elektroniskas) satiksmes
vadības sistēmas ieviešana
|
4.2.3.4.1.
Satiksmes vadība (vispārīgās
prasības)
|
IP – satiksmes nodrošināšanas
kontroles un uzraudzības kārtības definēšana/pārskatīšana,
tostarp saskarne ar jebkuru DzU prasītu papildu procesu
|
Izmaiņas DzU vai IP darba
drošības vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
Jaunas (elektroniskas) satiksmes
vadības sistēmas ieviešana
|
4.2.3.4.2.
Ziņošana par vilcieniem
|
IP – kārtības
definēšana/pārskatīšana, kādā ziņo par vilciena atrašanās
vietu, iekļaujot pienākšanas/atiešanas reģistrēšanu
reālajā laikā un paredzēto nodošanas laiku citiem IP
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
Jaunas (elektroniskas) satiksmes
vadības sistēmas ieviešana
|
4.2.3.4.3.
Bīstamās kravas
|
DzU – bīstamo kravu transporta
uzraudzības kārtības definēšana/pārskatīšana, iekļaujot IP
pieprasītās informācijas sniegšanu
|
Izmaiņas DzU vai IP darba
drošības vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
4.2.3.4.4.
Darbības kvalitāte
|
IP/DzU – dokumentēta kārtība, ar
ko apraksta iekšējos procesus uzraudzībai, darba efektivitātes
pārskatam un tīkla efektivitātes paaugstināšanai veicamo
uzlabojumu noteikšanai
|
Izmaiņas DzU vai IP satiksmes
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
Jaunas (elektroniskas) satiksmes
vadības sistēmas ieviešana, iekļaujot darbības efektivitātes
uzraudzību
|
4.2.3.5.1.
Uzraudzības datu reģistrēšana
ārpus vilciena
|
IP – pieprasīto datu
reģistrēšanas kārtības definēšana/pārskatīšana, kā arī
uzglabāšanas un piekļūšanas nosacījumi
|
Izmaiņas IP darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
Izmaiņas tīkla infrastruktūrā, kā
rezultātā nomaina/izmaina uzraudzības aprīkojumu
|
4.2.3.5.2.
Uzraudzības datu reģistrēšana
vilcienā
|
DzU – pieprasīto datu
reģistrēšanas kārtības definēšana/pārskatīšana, kā arī
uzglabāšanas un piekļūšanas nosacījumi
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
Jauna/pārveidota ritošā sastāva
ieviešana (lokomotīves, motorvilcieni)
|
4.2.3.6.1
Traucēts darbības režīms – citu
lietotāju informēšana
|
IP/DzU – kārtības
definēšana/pārskatīšana, kādā informēt vienam otru par
situācijām, kas var kaitēt drošībai, darbības efektivitātei
vai tīkla darbspējai
|
Izmaiņas IP vai DzU satiksmes
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās lomas un atbildība
|
Jaunas (elektroniskas) satiksmes
vadības sistēmas ieviešana
|
4.2.3.6.2.
Vilcienu mašīnistu informēšana
|
IP – norādījumu
definēšana/pārskatīšana mašīnistiem, kuriem jāstrādā
traucētā darbības režīmā
|
Izmaiņas IP vai DzU satiksmes
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās lomas un atbildība
|
4.2.3.6.3.
Ārkārtas pasākumi
|
IP – kārtības
definēšana/pārskatīšana darbam traucētā režīmā, tostarp
ritošā sastāva un infrastruktūras kļūmes (ārkārtas
pasākumi)
|
Izmaiņas IP vai DzU satiksmes
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās lomas un atbildība
|
Izmaiņas tīkla infrastruktūrā
vai jauna/pārveidota ritošā sastāva ieviešana
|
4.2.3.7.
Vadība ārkārtas situācijā
|
IP/DzU – kārtības
definēšana/pārskatīšana, kurā noteikti pasākumi, kas jāveic
ārkārtas situācijās
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās lomas un atbildība
|
4.2.3.8.
Palīdzība vilciena apkalpei
negadījuma vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu
gadījumā
|
DzU – kārtības
definēšana/pārskatīšana par to, kā vilciena apkalpei
jārīkojas ritošā sastāva tehniskas vai citas kļūmes
gadījumā
|
Izmaiņas DzU satiksmes vadības
sistēmā, kā rezultātā mainās lomas un atbildība
|
Jauna/pārveidota ritošā sastāva
ieviešana
|
4.4.
Ekspluatācijas noteikumi
|
IP/DzU – noteikumu un kārtības
definēšana, kas jāievēro attiecībā uz ETCS un GSM-R un/vai
HABD
|
ETCS signalizēšanas sistēmas
un/vai GSM-R radio sistēmas un/vai HABD ieviešana
|
4.6.1.1
Profesionālās zināšanas
|
IP/DzU – profesionālo zināšanu
novērtēšanas procesa definēšana
|
Izmaiņas IP/DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
4.6.1.2.
Spēja praktiski izmantot
zināšanas
|
IP/DzU – kompetences vadības
sistēmas definēšana/pārskatīšana, kam jānodrošina
personāla spēja praktiski izmantot zināšanas
|
Izmaiņas IP/DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
4.6.2.2.
Valodu zināšanu līmenis
|
IP/DzU – valodu prasmes
novērtēšanas kārtības definēšana/pārskatīšana
|
Izmaiņas IP/DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
4.6.3.1.
Personāla novērtēšana –
pamatelementi
|
IP/DzU – personāla novērtēšanas
procesa(-u) definēšana/pārskatīšana, tostarp attiecībā
uz:
- pieredzi/kvalifikāciju,
- valodu zināšanām,
- kompetences uzturēšanu
|
Izmaiņas IP/DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
4.6.3.2.
Apmācības vajadzību analīze
|
IP/DzU – personāla apmācības
analīzes veikšanas un atjaunināšanas procesa
definēšana/pārskatīšana
|
Izmaiņas IP/DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
4.6.3.2.3.
Īpašas prasības vilciena
apkalpei
|
DzU – tā procesa
definēšana/pārskatīšana, kādā vilciena apkalpe apgūst un
saglabā zināšanas par:
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
4.7.1.
Veselības un drošības nosacījumi
–ievads
|
IP/DzU – kārtības
definēšana/pārskatīšana, kādā nodrošina personāla
medicīnisko atbilstību, tostarp narkotiku un alkohola ietekmes
kontrole uz darba efektivitāti
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
4.7.2. - 4.7.4.
Kritēriji arodslimību ārstu,
medicīnas organizāciju, psihologu un pārbaužu
apstiprināšanai
|
IP/DzU – kritēriju
noteikšana/pārskatīšana:
- arodslimību ārstu un medicīnas organizāciju
apstiprināšanai,
- psihologu apstiprināšanai,
- medicīniskajai un psiholoģiskajai izmeklēšanai
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
Izmaiņas valsts noteikumos un
praktiskajos paņēmienos, saskaņā ar kuriem apstiprina
praktizējošus mediķus un atzīst organizācijas
|
4.7.5.
Medicīniskās prasības
|
IP/DzU – medicīnisko prasību
noteikšana/pārskatīšana, tostarp attiecībā uz:
- vispārējo veselības stāvokli,
- redzi,
- dzirdi,
- grūtniecību
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
4.7.6.
Īpašas prasības attiecībā uz
vilciena mašīnista pienākumiem
|
IP/DzU – īpašu vilcienu
mašīnistiem paredzētu medicīnisko prasību
noteikšana/pārskatīšana, tostarp attiecībā uz:
- elektrokardiogrammas uzraudzību (no 40 gadiem un
vecākiem),
- redzi,
- prasībām dzirdei/runai,
- antropometriju
|
Izmaiņas DzU darba drošības
vadības sistēmā, kā rezultātā mainās nozīme un
atbildība
|
O pielikums. Nav izmantots
P pielikums.
Transportlīdzekļu identifikācija
Vispārīgas
piezīmes
1. Šajā pielikumā aprakstīti
numuri un ar tiem saistītais marķējums, kuru piestiprina
transportlīdzekļiem, lai tos ekspluatācijā varētu
identificēt. Šeit nav aprakstīti citi numuri vai marķējums,
kas jau ir iegravēti vai pastāvīgi piestiprināti šasijai vai
transportlīdzekļa galvenajām sastāvdaļām to ražošanas
procesā.
2. Numura un ar tiem saistītā
marķējuma atbilstība norādēm šajā pielikumā nav
obligāta:
- transportlīdzekļiem, kurus
izmanto tikai tīklos, uz kuriem neattiecas šī SITS,
- transportlīdzekļiem, kas ir vēsturisks mantojums,
- transportlīdzekļiem, kurus parasti neizmanto un nepārvadā
tīklos, uz kuriem attiecas šī SITS, vai kuru izmantošanai un
pārvadājumiem šajos tīklos ir tikai gadījuma raksturs.
Tomēr šiem transportlīdzekļiem
jāsaņem pagaidu numurs, kas ļauj tos ekspluatēt, vai
kompetentai valsts iestādei tos jāspēj identificēt jebkādā
citā veidā.
3. Šo pielikumu groza RIV
nolikuma atcelšanas, RIC nolikuma turpmākas attīstības
un kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS
turpmākas īstenošanas gadījumā.
Standarta numurs
un ar to saistītie saīsinājumi
Katrs dzelzceļa transportlīdzeklis
saņem numuru, kas sastāv no 12 cipariem (saukts par standarta
numuru), ar turpmāk norādīto struktūru.
Ritošā sastāva veids
|
Transportlīdzekļa tips un norāde
par piemērotību savstarpējai izmantojamībai starptautiskajā
satiksmē
[2 cipari]
|
Valsts, kurā reģistrēts
transportlīdzeklis
[2 cipari]
|
Tehniskais raksturojums
[4 cipari]
|
Sērijas numurs
[3 cipari]]
|
Pašpārbaudes cipars
[1 cipars]
|
Vagoni
|
00 līdz 09
10 līdz 19
20 līdz 29
30 līdz 39
40 līdz 49
80 līdz 89
[sīkāk
izklāstīts P6. pielikumā]
|
01 līdz 99
[sīkāk
izklāstīts P4. pielikumā]
|
0000 līdz 9999
[sīkāk
izklāstīts P9. pielikumā]
|
001 līdz 999
|
0 līdz 9
[sīkāk
izklāstīts P3. pielikumā]
|
0000 līdz 9999
[sīkāk
izklāstīts P10. pielikumā]
|
001 līdz 999
|
Velkamie pasažieru vagoni
|
50 līdz 59
60 līdz 69
70 līdz 79
[sīkāk
izklāstīts P7. pielikumā]
|
0000001 līdz 8999999
[šo skaitļu
nozīmi nosaka dalībvalstis ar divpusēju vai daudzpusēju
nolīgumu]
|
Velkošais ritošais sastāvs
|
90 līdz 99
[sīkāk
izklāstīts P8. pielikumā]
|
Īpašie transportlīdzekļi
|
9000 līdz 9999
[sīkāk
izklāstīts P11. pielikumā]
|
001 līdz 999
|
Noteiktā valstī pietiek ar 7
tehniskā raksturojuma un sērijas numura cipariem, lai
identificētu, kurā no šīm grupām – vagoni, velkamie
pasažieru vagoni, velkošais ritošais sastāvs3 un
īpašie transportlīdzekļi4 – ir iekļaujams
transportlīdzeklis.
Numuru noslēdz alfabētiskais
marķējums:
- ar savstarpējas izmantojamības iespēju saistītais
marķējums (sīkāk izklāstīts P5. pielikumā);
- to valsti apzīmējošs saīsinājums, kurā
transportlīdzeklis ir reģistrēts (sīkāk izklāstīts P4.
pielikumā);
- izmantotāju apzīmējošs saīsinājums5
(sīkāk izklāstīts P1. pielikumā);
- tehnisko raksturojumu apzīmējošs saīsinājums (sīkāk
izklāstīts P13. pielikumā par velkamajiem pasažieru vagoniem,
P12. pielikumā par vagoniem, P14. pielikumā par īpašajiem
transportlīdzekļiem).
Tehniskais raksturojums, kodi un
saīsinājumi ir vienas vai vairāku iestāžu pārziņā (turpmāk
saukta „centrālā iestāde”), ko piedāvās EDzA (Eiropas
Dzelzceļa aģentūra (ERA)) savas 2005. gada darba
programmas pasākuma Nr. 15 rezultātā.
Numura
piešķiršana
Noteikumus numuru piešķiršanai
kā daļu no savas 2005. gada darba programmas pasākuma Nr. 15
piedāvās EDzA.
__________________________
3 Velkošā ritošā
sastāva numuram noteiktā valstī jābūt unikālam, ar 6
cipariem.
4 Īpašo
transportlīdzekļu numuram noteiktā valstī jābūt unikālam
pirmajam ciparam un pēdējiem 5 tehniskā raksturojuma un sērijas
numura cipariem.
5 Transportlīdzekļa
turētājs ir persona, kas, būdams īpašnieks vai turot tiesības
to izmantot, ekonomiski un pastāvīgi izmanto transportlīdzekli
kā transporta līdzekli un ir reģistrēts ritošā sastāva
reģistrā kā transportlīdzekļa turētājs.
P1. pielikums
Transportlīdzekļa
turētāja saīsinājuma marķējums
Transportlīdzekļa
turētāja marķējums (TTM)
Transportlīdzekļa turētāja
marķējums (TTM) ir burtu un ciparu kods, kas sastāv no 2 līdz 5
burtiem6. TTM atzīmē uz katra dzelzceļa
transportlīdzekļa blakus transportlīdzekļa numuram. TTM
apzīmē transportlīdzekļa turētāju, kā norādīts ritošā
sastāva reģistrā.
TTM ir unikāls katrā valstī, uz
kuru attiecas šī SITS, un visās valstīs, kas noslēdz
nolīgumu, kurā paredzēta tāda transportlīdzekļu numurēšanas
sistēmas un transportlīdzekļu turētāja marķējuma
izmantošana, kā aprakstīts šajā SITS.
Transportlīdzekļa turētāja marķējuma formāts
TTM atveido transportlīdzekļa
pilnu nosaukumu vai tā atpazīstamu saīsinājumu, ja tas ir
iespējams. Var izmantot visus 26 latīņu alfabēta burtus.
Marķējumā raksta lielos burtus. Burtus, kas neapzīmē
turētāja nosaukuma pirmos burtus, var rakstīt ar mazajiem
burtiem. Unikalitātes pārbaudē ar maziem burtiem rakstīto
ignorē.
Burtiem var būt diakritiskās
zīmes7. Pārbaudot unikalitāti, šajos burtos
lietotās diakritiskās zīmes ignorē.
Transportlīdzekļiem, kuru
turētāja valstī neizmanto latīņu alfabētu, aiz TTM pēc
slīpsvītras („/”) var likt TTM tulkojumu šī turētāja
izmantotajā alfabētā. Datu apstrādāšanā šo tulkoto TTM
neņem vērā.
Atbrīvojums no
transportlīdzekļa turētāja marķējuma izmantošanas
Dalībvalstis var izlemt piemērot
atbrīvojumu šādos gadījumos.
Transportlīdzekļiem, kuru
numurēšanas sistēmā nav ievērots šis pielikums (sal.
vispārīgās piezīmes, 2. punktu), TTM netiek prasīts. Tomēr
organizācijām, kas piedalās to tīklu ekspluatācijā, uz kuriem
attiecas šī SITS, jāsniedz pietiekama informācija par
transportlīdzekļa turētāja identitāti.
Ja uz transportlīdzekļa uzraksta
turētāja pilnu nosaukumu un adresi, TTM nepieprasa šādos
gadījumos:
- transportlīdzekļu turētājiem,
kuru vagonu parks ir tik ierobežots, ka TTM lietošana nav
attaisnota,
- specializētiem transportlīdzekļiem infrastruktūras
apkopei.
TTM netiek prasīts lokomotīvēm,
motorvagoniem un pasažieru vagoniem, ko izmanto tikai vienas
valsts satiksmē, ja
- tiem ir turētāja logotips, kurā
ietverti tie paši viegli atpazīstamie burti kā TTM,
- tiem ir viegli atpazīstams logotips, ko kompetentā valsts
iestāde pieņēmusi kā piemērotu TTM ekvivalentu.
Ja uzņēmuma logotips tiek lietots
kopā ar TTM, derīgs ir tikai TTM un logotipu neņem vērā.
Noteikumi par
transportlīdzekļa turētāja marķējuma piešķiršanu
Transportlīdzekļa turētājam var
piešķirt vairāk nekā vienu TTM šādos gadījumos:
- transportlīdzekļa turētājam ir
formāls nosaukums vairāk nekā vienā valodā,
- transportlīdzekļa turētājam ir pietiekams pamatojums
atšķirt atsevišķus savas organizācijas vagonu parkus.
Vienotu TTM var piešķirt
uzņēmumu grupai:
- kas pieder pie vienotas
korporatīvas struktūras, kurā viena organizācija ir norīkota
un pilnvarota kārtot visus jautājumus pārējo vārdā,
- kas ir pilnvarojusi atsevišķu, vienotu juridisku personu visu
jautājumu kārtošanai savā vārdā, kā rezultātā šī
juridiskā persona ir turētājs.
Transportlīdzekļu turētāja marķējumu reģistrs un
piešķiršanas kārtība
TTM reģistrs ir publisks, un to
atjaunina reālajā laikā.
Pieteikumu TTM saņemšanai ievieto
pieteikuma iesniedzēja valsts kompetentās iestādes kartotēkā
un nosūta centrālajai iestādei. TTM var izmantot tikai pēc tam,
kad to darījusi zināmu centrālā iestāde.
TTM turētājam jāinformē
kompetentā valsts iestāde, ja tas beidz izmantot TTM, un šai
iestādei šī informācija jānosūta centrālajai iestādei. TTM
tiks atcelts tad, kad turētājs pierādīs, ka visiem
attiecīgajiem transportlīdzekļiem ir nomainīts marķējums. Šo
TTM atkārtoti neizdod 10 gadus, ja vien to neizsniedz tā
sākotnējam turētājam vai citam turētājam pēc sākotnējā
turētāja pieprasījuma.
TTM var nodot citam turētājam, kas
ir sākotnējā turētāja tiesību pārņēmējs. TTM saglabā
derīgumu, ja turētājs maina savu nosaukumu uz tādu, kam nav
līdzības ar TTM.
Pirmo TTM saraksta projektu
sastādīs, izmantojot šobrīd pastāvošo dzelzceļa uzņēmumu
abreviatūras.
TTM piemēros visiem vagoniem, ko
izgatavos pēc attiecīgās SITS stāšanās spēkā. Līdz 2014.
gada beigām šobrīd izmantojamiem vagoniem jābūt TTM
marķējumam.
__________________________
6 NMBS/SNCB (Beļģijas
Valsts dzelzceļa uzņēmums) apzīmēšanai var turpināt lietot
vienu ar lokveida līniju apvilktu burtu B.
7 Diakritiskās zīmes ir
“akcentētas zīmes”, piemēram À, Ç, Ö, Č, Ž, Å utt.
Īpašo burtu, piemēram, Ø un Æ, atveidē izmanto vienu burtu;
unikalitātes testos Ø saprot kā O un Æ kā A.
P2. pielikums
Numura un saistītā
alfabētiskā marķējuma uzraksts uz korpusa
Vispārīgi nosacījumi
ārējam marķējumam
Lielie burti un cipari, kas veido
marķējuma uzrakstu, ir vismaz 80 mm augsti, rakstīti ar
sarakstes kvalitātē esošām bezserifa (sans serif) rakstu
zīmēm. Mazāku augstumu var izmantot tikai tad, ja nepastāv cita
iespēja kā izvietot marķējumu uz stieņiem.
Marķējumu neliek augstāk kā 2
metrus virs sliežu līmeņa.
Vagoni
Marķējums uz vagona korpusa
jāraksta šādi:
23 TENRST
80 D-RFC
7369 553-4
Zcs
|
31 TENRST - RIV
80 D-DB
0691 235-2
Tanoos
|
33 TENRIV
84 NL-ACTS
4796 100-8
Slpss
|
43
87 F
4273 361-3
Laeks
|
(Šajā gadījumā līdz ar TTM uz
transportlīdzekļa raksta pilnu nosaukumu un adresi)
|
Vagoniem, uz kuru korpusa nav
pietiekami daudz vietas šādam marķējumam, jo īpaši
platformām, marķējumu veic šādi:
01 87 3320 644-7
TENRIV F-SNCF
Ks
Ja uz vagona raksta vienu vai
vairākus valsts nozīmes marķējuma burtus, šis valsts
marķējums jāuzrāda pēc starptautiskā burtu marķējuma un
jāatdala ar defisi.
Pasažieru vagoni un
velkamie pasažieru vagoni
Numuram jābūt uz katras
transportlīdzekļa sānu sienas šādā izskatā:
F-SNCF 61 87 |
20 - 72 021 |
- 7 |
B10 tu |
Tās valsts marķējumu, kurā
transportlīdzeklis ir reģistrēts, un tehniskā raksturojuma
marķējumu raksta tieši pirms, aiz vai zem divpadsmit
transportlīdzekļa numura cipariem.
Pasažieru vagoniem, kuriem ir
mašīnista kabīne, numuru raksta arī kabīnes iekšienē.
Lokomotīves,
strāvas vagoni un īpaši transportlīdzekļi
Standarta 12 ciparu numurs uz
starptautiski izmantojama velkošā sastāva sānu sienām
jāmarķē šādi:
91 88 0001323-0
Standarta 12 ciparu numurs jāraksta
arī katras velkošā sastāva kabīnes iekšienē.
Turētājs var pievienot savu
ekspluatācijā izmantojamo ciparu marķējumu (lielākoties
sastāv no sērijas numura cipariem, ko papildina alfabētiskais
kods) ar lielākiem burtiem nekā standarta numurs. Turētājs var
izvēlēties vietu, kur atrasties tā izvēlētajam numuram.
Piemēri
|
SP 42037
|
ES 64 F4 - 099
|
88 - 1323
|
473011
|
|
|
92 51 0042037-9
|
94 80 0189 999 - 6
|
91 88 0001323-0
|
92 87 473011-0
|
94 79 2 642 185-5
|
Ja nepastāv risks sajaukt dažādus
sastāvus, kurus ekspluatē attiecīgajā dzelzceļa tīklā, šos
noteikumus var mainīt divpusējos nolīgumos, kas ir spēkā
attiecībā uz transportlīdzekļiem tad, kad šī SITS stājas
spēkā, norīkojot šādā nolūkā īpašu dienestu. Izņēmuma
situācija ir spēkā laikposmā, ko nosaka valsts kompetentās
iestādes.
Valsts iestāde var noteikt, ka
papildus 12 ciparu transportlīdzekļa numuram jāraksta
alfabētiskais valsts kods un TTM.
P3. pielikums
Noteikumi
pārbaudes cipara noteikšanai (12. cipars)
Pārbaudes ciparu nosaka šādi:
- par pamata numura pāra ciparu (skaitot no labās puses)
vērtību pieņem to decimālo vērtību,
- pamata numura nepāra ciparus (skaitot no labās puses) reizina
ar 2,
- nosaka summu, ko veido pāra ciparu summa un nepāra ciparu
summa pa cipariem pēc reizināšanas,
- nosaka šīs summas vienības ciparu,
- saskaitāmais, ar kuru saskaitot vienības ciparu, summā
iegūtu 10, ir pārbaudes cipars. Ja vienības cipars ir nulle,
arī pārbaudes cipars ir nulle.
Piemēri
1.
|
Ja pamata numurs ir
|
3
|
3
|
8
|
4
|
4
|
7
|
9
|
6
|
1
|
0
|
0
|
|
Reizina ar
|
2
|
1
|
2
|
1
|
2
|
1
|
2
|
1
|
2
|
1
|
2
|
|
|
6
|
3
|
16
|
4
|
8
|
7
|
18
|
6
|
2
|
0
|
0
|
|
Summa: 6 + 3 + 1 + 6 + 4 + 8 + 7 + 1
+ 8 + 6 + 2 + 0 + 0 = 52
|
|
Šīs summas vienības cipars ir
2.
Pārbaudes cipars tādēļ ir 8, un pamata numurs tādējādi
kļūst par reģistrācijas numuru
33 84 4796 100 - 8
|
2.
|
Ja pamata numurs ir
|
3
|
1
|
5
|
1
|
3
|
3
|
2
|
0
|
1
|
9
|
8
|
|
Reizina ar
|
2
|
1
|
2
|
1
|
2
|
1
|
2
|
1
|
2
|
1
|
2
|
|
|
6
|
1
|
10
|
1
|
6
|
3
|
4
|
0
|
2
|
9
|
16
|
|
Summa: 6 + 1 + 1 + 0 + 1 + 6 + 3 + 4 +
0 + 2 + 9 + 1 + 6 = 40
|
|
Šīs summas vienības cipars ir
0.
Pārbaudes cipars tādēļ ir 0, un pamata numurs tādējādi
kļūst par reģistrācijas numuru
31 51 3320 198 - 0
|
P4. – pielikums
To valstu kodēšana, kurās
transportlīdzekļi ir reģistrēti (3.-4. cipars un
abreviatūra)
„Informācija attiecībā uz trešām valstīm dota tikai
informācijas nolūkā”
Valsts
|
Valsts alfabētiskais
kods3
|
Valsts ciparu kods
|
Uzņēmumi, uz kuriem attiecas
kvadrātiekavas P6. un P7. pielikumā4
|
|
Valsts
|
Valsts alfabētiskais
kods3
|
Valsts ciparu kods
|
Uzņēmumi, uz kuriem attiecas
kvadrātiekavas P6. un P7. pielikumā 4
|
Albānija
|
AL
|
41
|
HSh
|
Libāna
|
RL
|
98
|
CEL
|
Alžīrija
|
DZ
|
92
|
SNTF
|
Lihtenšteina
|
LIE1
|
|
|
Armēnija
|
AM1
|
58
|
ARM
|
Lietuva
|
LT
|
24
|
LG
|
Austrija
|
A
|
81
|
ÖBB
|
Luksemburga
|
L
|
82
|
CFL
|
Azerbaidžāna
|
AZ
|
57
|
AZ
|
Maķedonija (Bijusī Dienvidslāvijas
Maķedonijas Republika)
|
MK
|
65
|
CFARYM (MŽ)
|
Baltkrievija
|
BY
|
21
|
BC
|
Malta
|
M
|
|
|
Beļģija
|
B
|
88
|
SNCB/NMBS
|
Moldova
|
MD1
|
23
|
CFM
|
Bosnija un Hercegovina
|
BIH
|
44
|
ŽRS
|
Monako
|
MC
|
|
|
|
|
50
|
ŽFBH
|
Mongolija
|
MGL
|
31
|
MTZ
|
Bulgārija
|
BG
|
52
|
BDZ, SRIC
|
Maroka
|
MA
|
93
|
ONCFM
|
Ķīna
|
RC
|
33
|
KZD
|
Nīderlande
|
NL
|
84
|
NS
|
Horvātija
|
HR
|
78
|
HŽ
|
Ziemeļkoreja
|
PRK1
|
30
|
ZC
|
Kuba
|
CU1
|
40
|
FC
|
Norvēģija
|
N
|
76
|
NSB, JBV
|
Kipra
|
CY
|
|
|
Polija
|
PL
|
51
|
PKP
|
Čehija
|
CZ
|
54
|
ČD
|
Portugāle
|
P
|
94
|
CP, REFER
|
Dānija
|
DK
|
86
|
DSB, BS
|
Rumānija
|
RO
|
53
|
CFR
|
Ēģipte
|
ET
|
90
|
ENR
|
Krievija
|
DzUS
|
20
|
RZD
|
Igaunija
|
EST
|
26
|
EVR
|
Serbija un Melnkalne
|
SCG
|
72
|
JŽ
|
Somija
|
FIN
|
10
|
VR, RHK
|
Slovākija
|
SK
|
56
|
ŽSSK, ŽSR
|
Francija
|
F
|
87
|
SNCF, RFF
|
Slovēnija
|
SLO
|
79
|
SŽ
|
Gruzija
|
GE
|
28
|
GR
|
Dienvidkoreja
|
ROK
|
61
|
KNR
|
Vācija
|
D
|
80
|
DB, AAE2
|
Spānija
|
E
|
71
|
RENFE
|
Grieķija
|
GR
|
73
|
CH
|
Zviedrija
|
S
|
74
|
GC, BV
|
Ungārija
|
H
|
55
|
MÁV, GySEV/ROeEE2
|
Šveice
|
CH
|
85
|
SBB/CFF/FFS, BLS2
|
Irāna
|
IR
|
96
|
RAI
|
Sīrija
|
SYR
|
97
|
CFS
|
Irāka
|
IRQ1
|
99
|
IRR
|
Tadžikistāna
|
TJ
|
66
|
TZD
|
Īrija
|
IRL
|
60
|
CIE
|
Tunisija
|
TN
|
91
|
SNCFT
|
Izraēla
|
IL
|
95
|
IR
|
Turcija
|
TR
|
75
|
TCDD
|
Itālija
|
I
|
83
|
FS, FNME2
|
Turkmenistāna
|
TM
|
67
|
TRK
|
Japāna
|
J
|
42
|
EJRC
|
Ukraina
|
UA
|
22
|
UZ
|
Kazahstāna
|
KZ
|
27
|
KZH
|
Apvienotā Karaliste
|
GB
|
70
|
BR
|
Kirgizstāna
|
KS
|
59
|
KRG
|
Uzbekistāna
|
UZ
|
29
|
UTI
|
Latvija
|
LV
|
25
|
LDZ
|
Vjetnama
|
VN1
|
32
|
DSVN
|
(1) Kodi jāapstiprina.
(2) Līdz laikam, kamēr stāsies
spēkā vispārīgo piezīmju 3. punktā norādītās izmaiņas,
šie uzņēmumi var izmantot kodus 43 (GySEV/ROeEE), 63 (BLS), 64
(FNME), 68 (AAE). Atjaunināšanas laikposmu noteiks kopā ar
attiecīgajām dalībvalstīm.
(3) Saskaņā ar 1949. gada
Konvencijas par ceļu satiksmi 4. papildinājumā un 1968. gada
Konvencijas par ceļu satiksmi 45. panta 4. punktā aprakstīto
alfabētisko kodēšanas sistēmu.
(4) Uzņēmumi, kuri spēkā
stāšanās laikā bija Starptautiskās dzelzceļu savienības
(UIC) vai Dzelzceļu sadarbības organizācijas
(OSJD) dalībnieki un izmantoja aprakstīto valsts kodu kā
uzņēmuma kodu.
P5. pielikums
Alfabētiskais
marķējums, kas norāda savstarpējas izmantojamības iespēju
TEN: Transportlīdzeklis, kas
atbilst ritošā sastāva SITS
RIV: Vagons, kas atbilst/atbilda
RIV noteikumiem
RIV: Vagons, kas atbilst ar RIV
noteikumiem to atcelšanas dienā
PPW: Vagons, kas atbilst PPW
nolīgumam (OSJD valstīs)
RIC: Pasažieru vagons, kas
atbilst/atbilda RIC noteikumiem
Savstarpējas izmantojamības
iespējas alfabētiskais marķējums attiecībā uz īpašajiem
transportlīdzekļiem ir aprakstīts P14. pielikumā.
P6. pielikums
Kodi, kurus izmanto vagoniem,
lai norādītu iespējas savstarpējai izmantošanai/izmantošanai
valsts satiksmē (1.-2. cipars)
Brīdinājums Kvadrātiekavās
ietvertie nosacījumi ir pārejas nosacījumi, un tiks svītroti
pēc turpmākām izmaiņām RIV (skatīt vispārīgo
piezīmju 3. punktu).
|
2. cipars
1. cipars
|
0
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
8
|
9
|
2.cipars
1. cipars
|
|
|
Gabarīts
|
fiksēts vai maināms
|
fiksēts
|
maināms
|
fiksēts
|
maināms
|
fiksēts
|
maināms
|
fiksēts
|
maināms
|
fiksēts vai maināms
|
Gabarīts
|
|
SITSa
un/vai
RIV/COTIF b
un/vai
PPW
|
0
|
ar asīm
|
Rezerves
|
SITS un/vai/vai RIV/ COTIF
vagonib
[kuru turētājs ir P4. pielikumā minēts RIV dzelzceļa
uzņēmums]
|
Neizmanto, gaidot turpmāku
lēmumue Rezervēts turpmākiem
nolūkiemd
|
PPW vagoni
(ar maināmu gabarītu)
|
ar asīm
|
0
|
1
|
ar ratiņiem
|
Nozarē izmantotie vagoni
|
ar ratiņiem
|
1
|
2
|
ar asīm
|
Rezerves
|
SITS un/vai RIV/COTIF vagoni
b
[kuru turētājs ir P4. pielikumā minēts RIV dzelzceļa
uzņēmums]
PPW vagoni
|
SITS un/vai RIV/COTIF
vagonib
b[kuru turētājs ir dzelzceļa vai cita veida uzņēmums, kas
ar līgumu saistīts ar RIV dzelzceļa uzņēmumu]
PPW vagoni
|
Citas SITS un/vai RIV /COTIF vagoni
b
PPW vagoni
|
PPW vagoni
(ar fiksētu gabarītu)
|
ar asīm
|
2
|
3
|
ar ratiņiem
|
ar ratiņiem
|
3
|
Ne SITS
un ne RIV/COTIF b
un ne PPW
|
4
|
ar asīm c
|
Dienesta vagoni
|
Citi vagoni
[kuru turētājs ir P4. pielikumā minēts RIV dzelzceļa
uzņēmums]
|
Citi vagoni
[kuru turētājs ir dzelzceļa vai cita veida uzņēmums, kas ar
līgumu saistīts ar RIV dzelzceļa uzņēmumu]
|
Citi vagoni
|
Vagoni ar īpašu numuru tehniskajam
raksturojumam
|
ar asīmc3
|
4
|
8
|
ar ratiņiem c
|
ar ratiņiemc3
|
8
|
|
|
Satiksme
|
Iekšzemes satiksme vai ar īpašu
nolīgumu noteikta starptautiska satiksme
|
Ar īpašu nolīgumu noteikta
starptautiska satiksme
|
Iekšzemes satiksme
|
Ar īpašu nolīgumu noteikta
starptautiska satiksme
|
Iekšzemes satiksme
|
Ar īpašu nolīgumu noteikta
starptautiska satiksme
|
Iekšzemes satiksme
|
Ar īpašu nolīgumu noteikta
starptautiska satiksme
|
Iekšzemes satiksme
|
Iekšzemes satiksme vai ar īpašu
nolīgumu noteikta starptautiska satiksme
|
Satiksme
|
|
|
1. cipars
2. cipars
|
0
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
8
|
9
|
1. cipars
2. cipars
|
a. Atbilstība vismaz ritošā
sastāva SITS.
b. Iekļaujot transportlīdzekļus,
kuriem saskaņā ar šobrīd spēkā esošiem noteikumiem jābūt
šiem cipariem. Atbilstība RIV vai COTIF saskaņā ar noteikumiem
šo noteikumu spēkā stāšanās brīdī.
c. Fiksēts vai maināms
gabarīts.
d. Izņemot I kategorijas vagonus
(vagoni ar temperatūras kontroli).
P7. pielikums
Kodi velkamo pasažieru
vagonu starptautiskas satiksmes iespēju norādīšanai (1.-2.
cipars)
Brīdinājums
Kvadrātiekavās ietvertie nosacījumi ir pārejas
nosacījumi, un tiks svītroti pēc turpmākām RIC
izmaiņām (skatīt vispārīgo piezīmju 3. punktu).
|
Iekšzemes satiksme
|
SITSa un/vai
RIC/COTIFb un/vai PPW
|
Iekšzemes satiksme vai ar īpašu
nolīgumu noteikta starptautiska satiksme
|
SITSa un/vai
RIC/COTIFb
|
PPW
|
2. cipars
1. cipars
|
0
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
8
|
9
|
5
|
Iekšzemes transportam paredzēti
transportlīdzekļi
[kuru turētājs ir P4. pielikumā minēts RIC dzelzceļa
uzņēmums]
|
Transportlīdzekļi ar fiksētu
gabarītu bez gaisa kondicionēšanas (tostarp vagoni automašīnu
pārvadāšanai)
[kuru turētājs ir P4. pielikumā minēts RIC dzelzceļa
uzņēmums]
|
Transportlīdzekļi ar pielāgojamu
gabarītu (1435/1520) bez gaisa kondicionēšanas
[kuru turētājs ir P4. pielikumā minēts RIC dzelzceļa
uzņēmums]
|
Rezervēts
|
Transportlīdzekļi ar pielāgojamu
gabarītu (1435/1672) bez gaisa kondicionēšanas
[kuru turētājs ir P4. pielikumā minēts RIC dzelzceļa
uzņēmums]
|
Transportlīdzekļi ar īpašu
numerāciju tehniskajam raksturojumam
|
Transportlīdzekļi ar fiksētu
gabarītu
|
Transportlīdzekļi ar fiksētu
gabarītu
|
Transportlīdzekļi ar pielāgojamu
gabarītu (1435/1520) un maināmiem ratiņiem
|
Transportlīdzekļi ar pielāgojamu
gabarītu (1435/1520) un pielāgojamu ass gabarītu
|
6
|
Dienesta transportlīdzekļi, kas
nenes peļņu
|
Transportlīdzekļi ar fiksētu
gabarītu bez gaisa kondicionēšanas
[kuru turētājs ir P4. pielikumā minēts RIC dzelzceļa
uzņēmums]
|
Transportlīdzekļi ar pielāgojamu
gabarītu (1435/1520) un gaisa kondicionēšanu
[kuru turētājs ir P4. pielikumā minēts RIC dzelzceļa
uzņēmums]
|
Dienesta transportlīdzekļi, kas
nenes peļņu
[kuru turētājs ir P4. pielikumā minēts RIC dzelzceļa
uzņēmums]
|
Transportlīdzekļi ar pielāgojamu
gabarītu (1435/1672) un gaisa kondicionēšanu
[kuru turētājs ir P4. pielikumā minēts RIC dzelzceļa
uzņēmums]
|
Vagoni automašīnu
pārvadāšanai
|
Transportlīdzekļi ar pielāgojamu
gabarītu
|
7
|
Hermētiski noslēgti
transportlīdzekļi ar gaisa kondicionēšanu
[kuru turētājs ir P4. pielikumā minēts RIC dzelzceļa
uzņēmums]
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Hermētiski noslēgti
transportlīdzekļi ar fiksētu gabarītu un gaisa
kondicionēšanu
[kuru turētājs ir P4. pielikumā minēts RIC dzelzceļa
uzņēmums]
|
Rezervēts
|
Citi transportlīdzekļi
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
a. Atbilstība vismaz turpmākajām
SITS par velkamajiem pasažieru vagoniem.
b. Atbilstība RIC vai COTIF
saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.
P8. pielikums
Vilces sastāva
veidi (1.-2. cipars)
Pirmais cipars ir „9”.
Otro ciparu nosaka dalībvalsts.
Tas, piemēram, var saskanēt ar pašpārbaudes ciparu, ja šī
cipara aprēķināšanā arī izmanto sērijas numuru.
Ja otrais cipars apraksta ritošā
sastāva veidu, obligāta ir šāda kodēšana.
Kods
|
Vispārīgais
transportlīdzekļa tips
|
0
|
Cits
|
1
|
Elektriskā lokomotīve
|
2
|
Dīzeļlokomotīve
|
3
|
Elektriskais motorvagonu vilciens
(ātrgaitas) [strāvas vagons vai piekabvagons]
|
4
|
Elektriskais motorvagonu vilciens
(izņemot ātrgaitas) [strāvas vagons vai piekabvagons]
|
5
|
Motorvagonu dīzeļvilciens
[strāvas vagons vai piekabvagons]
|
6
|
Specializēts vadības
piekabvagons
|
7
|
Elektriskais manevrēšanas
dzinējs
|
8
|
Manevrēšanas dīzeļdzinējs
|
9
|
Apkopes transportlīdzeklis
|
P9. pielikums
Standarta
skaitliskais vagonu marķējums (5. līdz 7. cipars)
Šajā pielikumā tabulās
norādīts četrciparu skaitliskais marķējums, kas saistīts ar
vagona galvenajiem tehniskajiem raksturlielumiem.
Šo pielikumu izplata atsevišķā
datu nesējā (elektroniskā datnē).
P10. pielikums
Kodi velkamo
pasažieru vagonu tehniskajam raksturojumam (5.-6. cipars)
|
6.cipars
5.cipars
|
0
|
1
|
2
|
3
|
4
|
Rezervēts
|
0
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Vagoni ar 1. klases sēdvietām
|
1
|
10 nodalījumi ar gaiteni sānos vai
ekvivalenta atklāta telpa ar centra eju
|
> 11 nodalījumi ar gaiteni
sānos vai ekvivalenta atklāta telpa ar centra eju
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Divas vai trīs asis
|
Vagoni ar 2. klases sēdvietām
|
2
|
10 nodalījumi ar gaiteni sānos vai
ekvivalenta atklāta telpa ar centra eju
|
11 nodalījumi ar gaiteni sānos vai
ekvivalenta atklāta telpa ar centra eju
|
> 12 nodalījumi ar gaiteni
sānos vai ekvivalenta atklāta telpa ar centra eju
|
Trīs asis
|
Divas asis
|
Vagoni ar 1. vai 1./2. klases
sēdvietām
|
3
|
10 nodalījumi ar gaiteni sānos vai
ekvivalenta atklāta telpa ar centra eju
|
11 nodalījumi ar gaiteni sānos vai
ekvivalenta atklāta telpa ar centra eju
|
> 12
|
Rezervēts
|
Divas vai rīs asis
|
1. vai 1./2. klases kupejas
|
4
|
10 1./2. klases nodalījumi
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
< 9 1./2. klases nodalījumi
|
2. klases kupejas
|
5
|
10 nodalījumi
|
11 nodalījumi
|
> 12 nodalījumi
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
6
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Guļamvagoni
|
7
|
10 nodalījumi
|
11 nodalījumi
|
12 nodalījumi
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Īpaši projektēti vagoni un
bagāžas vagoni
|
8
|
Vadības piekabvagons ar visu klašu
sēdvietām, ar vai bez bagāžas nodalījuma, ar mašīnista
kabīnēm braukšanai abos virzienos
|
Vagoni ar 1. vai 1./2. klases
sēdvietām ar bagāžas vai pasta nodalījumu
|
Vagoni ar 2. klases sēdvietām ar
bagāžas vai pasta nodalījumu
|
Rezervēts
|
Vagoni ar visu klašu sēdvietām, ar
īpaši aprīkotām zonām, piemēram, vieta bērnu rotaļām
|
9
|
Pasta vagoni
|
Bagāžas vagoni ar pasta
nodalījumu
|
Bagāžas vagoni
|
Bagāžas vagoni un divu vai trīs
asu 2. klases vagoni ar sēdvietām, bagāžas vai pasta
nodalījumu
|
Bagāžas vagoni ar koridoru sānos,
ar vai bez nodalījuma ar muitas zīmogu
|
Piebilde. Nodalījuma daļas neņem
vērā. Ekvivalentus atklātos salontipa vagonus ar centra eju
iegūst, izdalot pieejamo sēdekļu skaitu ar 6, 8 vai 10
atkarībā no vagona uzbūves.
P10. pielikums
(TURPINĀJUMS)
Kodi velkamo
pasažieru vagonu tehniskajam raksturojumam (5.-6. cipars)
|
6.cipars
5.cipars
|
5
|
6
|
7
|
8
|
9
|
Rezervēts
|
0
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Vagoni ar 1. klases sēdvietām
|
1
|
Rezervēts
|
Divstāvu pasažieru vagoni
|
> 7 nodalījumi ar gaiteni
sānos vai ekvivalenta atklāta telpa ar centra eju
|
8 nodalījumi ar gaiteni sānos vai
ekvivalenta atklāta telpa ar centra eju
|
9 nodalījumi ar gaiteni sānos vai
ekvivalenta atklāta telpa ar centra eju
|
Vagoni ar 2. klases sēdvietām
|
2
|
Tikai OSJD, divstāvu pasažieru
vagoni
|
Divstāvu pasažieru vagoni
|
Rezervēts
|
> 8 nodalījumi ar gaiteni
sānos vai ekvivalenta atklāta telpa ar centra eju
|
9 nodalījumi ar gaiteni sānos vai
ekvivalenta atklāta telpa ar centra eju
|
Vagoni ar 1. vai 1./2. klases
sēdvietām
|
3
|
Rezervēts
|
Divstāvu pasažieru vagoni
|
Rezervēts
|
> 8 nodalījumi ar gaiteni
sānos vai ekvivalenta atklāta telpa ar centra eju
|
9 nodalījumi ar gaiteni sānos vai
ekvivalenta atklāta telpa ar centra eju
|
1. vai 1./2. klases kupejas
|
4
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
< 9 1. klases nodalījumi
|
2. klases kupejas
|
5
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
< 9 nodalījumi
|
Rezervēts
|
6
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Guļamvagoni
|
7
|
> 12 nodalījumi
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
Īpaši projektēti vagoni un
bagāžas vagoni
|
8
|
Pasažieru vagoni ar visu klašu
sēdvietām un kupejām, ar bāru vai bufeti
|
Divstāvu pasažieru vagoni ar visu
klašu sēdvietām, ar vai bez bagāžas nodalījuma, ar
mašīnista kabīnēm darbam abos virzienos
|
Restorānvagoni vai pasažieru vagoni
ar bāru vai bufeti, ar bagāžas nodalījumu
|
Restorānvagoni
|
Citi īpašie vagoni (konferenču,
disko, bāra, kino, video, sanitārie vagoni)
|
9
|
Divu vai trīs asu bagāžas vagoni
ar pasta nodalījumu
|
Rezervēts
|
Divu vai trīs asu vagoni
automašīnu pārvadāšanai
|
Vagoni automašīnu
pārvadāšanai
|
Dienesta vagoni
|
Piebilde. Nodalījuma daļas neņem
vērā. Ekvivalentus atklātos salontipa vagonus ar centra eju
iegūst, izdalot pieejamo sēdekļu skaitu ar 6, 8 vai 10
atkarībā no vagona uzbūves.
P10. pielikums
(TURPINĀJUMS)
Kodi velkamo
pasažieru vagonu tehniskajam raksturojumam (7.-8. cipars)
Energoapgāde
Maksimālais ātrums
|
8. cipars
7. cipars
|
0
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
8
|
9
|
< 120 km/h
|
0
|
Visi spriegumi*
|
Rezervēts
|
3000 V~ 3
+ 3000 V= 3
|
1000 V~ *
|
Rezervēts
|
1500 V~
|
Izņemot 1000 V, 1500 V, 3000 V
spriegumu
|
1500 V~
+ 1500 V=
|
3000 V=
|
Rezervēts
|
1
|
Visi spriegumi*
+ Tvaiks1
|
1000 V~
+ Tvaiks1
|
1000 V~
+ Tvaiks1
|
1000 V~
+ Tvaiks1
|
1000 V~
+ Tvaiks1
|
1000 V~
+ Tvaiks1
|
Rezervēts
|
1500 V~
+ 1500 V=
+ Tvaiks1
|
3000 V=
+ Tvaiks1
|
3000 V=
+ Tvaiks1
|
2
|
Tvaiks1
|
Tvaiks1
|
3000 V~ 3
+ 3000 V=3 + Tvaiks1
|
Tvaiks1
|
3000 V~ 3
+ 3000 V=3 + Tvaiks1
|
Tvaiks1
|
3000 V~ 3
+ 3000 V= 3 1500 V~
+ Tvaiks1
|
1500 V~
+ Tvaiks1
|
1500 V~
+ Tvaiks1
|
A1
|
121 līdz 140 km/h
|
3
|
Visi spriegumi
|
Rezervēts
|
1000 V~
+ 3000 V=
|
1000 V~ *1
|
1000 V~ *1
|
1000 V~
|
1000 V~
+ 1500 V~
+ 1500 V=
|
1500 V~
+ 1500 V=
|
3000 V=
|
3000 V=
|
4
|
Visi spriegumi*
+ Tvaiks1
|
Visi spriegumi
+ Tvaiks1
|
Visi spriegumi
+ Tvaiks1
|
1000 V~ *1 +
Tvaiks1
|
1500 V~
+ 1500 V=
|
1000 V~
+ Tvaiks1
|
3000 V~ 3
+ 3000 V= 3
|
1500 V~
+ 1500 V=
+ Tvaiks1
|
3000 V=
+ Tvaiks1
|
Rezervēts
|
5
|
Visi spriegumi *
+ Tvaiks1
|
Visi spriegumi
+ Tvaiks1
|
Visi spriegumi
+ Tvaiks1
|
1000 V~
+ Tvaiks1
|
Rezervēts
|
1500 V~
+ Tvaiks1
|
Izņemot 1000 V, 1500 V, 3000 V
spriegumu
|
1500 V~
+ 1500 V=
+ Tvaiks1
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
6
|
Tvaiks1
|
Rezervēts
|
3000 V~ 3
+ 3000 V= 3
|
Rezervēts
|
3000 V~ 3
+ 3000 V= 3
|
Rezervēts
|
Tvaiks1
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
A1
|
141 līdz 160 km/h
|
7
|
Visi spriegumi*
|
Visi spriegumi
|
1500 V~ 1
+ 3000 V= 1 Visi spriegumi2
|
1000 V~ *
|
1500 V~
+ 1500 V=
|
1000 V~
|
1500 V~
|
1500 V~
+ 1500 V=
|
3000 V=
|
3000 V=
|
8
|
Visi spriegumi*
+ Tvaiks1
|
Visi spriegumi
+ Tvaiks1
|
3000 V~ 3
+ 3000 V= 3
|
Rezervēts
|
Visi spriegumi*
+ Tvaiks1
|
1000 V~
+ Tvaiks1
|
3000 V~ 3
+ 3000 V= 3
|
Izņemot 1000 V, 1500 V, 3000 V
spriegumu
|
Visi spriegumi*
+ Tvaiks1
|
A1
G2
|
> 160 km/h
|
9
|
Visi spriegumi
*2
|
Visi spriegumi
|
Visi spriegumi
+ Tvaiks1
|
1000 V~
+ 1500 V~
|
1000 V~
|
1000 V~
|
Rezervēts
|
1500 V~
+ 1500 V=
|
3000 V=
|
A1 G2
|
1 Tikai iekšzemes
transportā lietotie vagoni.
2 Tikai starptautiskajam
transportam piemērotie vagoni.
3 Tikai vagoniem ar 1520
mm gabarītu.
Visi spriegumi 1000 V vienfāzes
maiņstrāvas spriegums ar 51 līdz 15 Hz frekvenci, vienfāzes
maiņstrāvas spriegums 1500 V 50 Hz, līdzstrāvas spriegums 1500
V, līdzstrāvas spriegums 3000 V.
* Dažiem transportlīdzekļiem ar
1000 V vienfāzes maiņstrāvas spriegumu ir atļauta tikai viena
frekvence – vai nu 16 2/3, vai 50 Hz.
A Autonomā apsildīšana,
neizmantojot vilciena elektroapgādes līniju.
G Vagoni ar vilciena elektroapgādes
līniju visiem spriegumiem, kuriem vajadzīgs ģenerators gaisa
kondicionēšanai.
Tvaiks Apsildīšana tikai ar
tvaiku. Ja ir uzrakstīti spriegumi, kods ir pieejams arī
vagoniem, kuru apsildīšanā neizmanto tvaiku.
P10. pielikums
(TURPINĀJUMS)
Kodi velkamo
pasažieru vagonu vispārīgajam raksturojumam (7.-8. cipars)
Energoapgāde
Maksimālais ātrums
|
8. cipars
7. cipars
|
0
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
8
|
9
|
< 120 km/h
|
0
|
Visi spriegumi*
|
Rezervēts
|
3000 V~
+ 3000 V=
|
1000 V~ *
|
Rezervēts
|
1500 V~
|
Izņemot 1000 V, 1500 V, 3000 V
spriegumu
|
1500 V~
+ 1500 V=
|
3000 V=
|
Rezervēts
|
1
|
Visi spriegumi*
+ Tvaiks1
|
1000 V~
+ Tvaiks1
|
1000 V~
+ Tvaiks1
|
1000 V~
+ Tvaiks1
|
1000 V~
+ Tvaiks1
|
1000 V~
+ Tvaiks1
|
Rezervēts
|
1500 V~
+ 1500 V=
+ Tvaiks1
|
3000 V=
+ Tvaiks1
|
3000 V=
+ Tvaiks1
|
2
|
Tvaiks1
|
Tvaiks1
|
3000 V~
+ 3000 V=
+ Tvaiks1
|
Tvaiks1
|
3000 V~
+ 3000 V=
+ Tvaiks1
|
Tvaiks1
|
3000 V~
+ 3000 V=
1500 V~
+ Tvaiks1
|
1500 V~
+ Tvaiks1
|
1500 V~
+ Tvaiks1
|
A1
|
121 to 140 km/h
|
3
|
Visi spriegumi
|
Rezervēts
|
1000 V~
+ 3000 V=
|
1000 V~ *1
|
1000 V~ *1
|
1000 V~
|
1000 V~
+ 1500 V~
+ 1500 V=
|
1500 V~
+ 1500 V=
|
3000 V=
|
3000 V=
|
4
|
Visi spriegumi*
+ Tvaiks1
|
Visi spriegumi
+ Tvaiks1
|
Visi spriegumi
+ Tvaiks1
|
1000 V~ *1 +
Tvaiks1
|
1500 V~
+ 1500 V=
|
1000 V~
+ Tvaiks1
|
3000 V~
+ 3000 V=
|
1500 V~
+ 1500 V=
+ Tvaiks1
|
3000 V=
+ Tvaiks1
|
Rezervēts
|
5
|
Visi spriegumi*
+ Tvaiks1
|
Visi spriegumi
+ Tvaiks1
|
Visi spriegumi
+ Tvaiks1
|
1000 V~
+ Tvaiks1
|
Rezervēts
|
1500 V~
+ Tvaiks1
|
Izņemot 1000 V, 1500 V, 3000 V
spriegumu
|
1500 V~
+ 1500 V=
+ Tvaiks1
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
6
|
Tvaiks1
|
Rezervēts
|
3000 V~
+ 3000 V=
|
Rezervēts
|
3000 V~
+ 3000 V=
|
Rezervēts
|
Tvaiks1
|
Rezervēts
|
Rezervēts
|
A1
|
141 to 160 km/h
|
7
|
Visi spriegumi*
|
Visi spriegumi
|
1500 V~ 1
+ 3000 V= 1 Visi spriegumi2
|
1000 V~ *
|
1500 V~
+ 1500 V=
|
1000 V~
|
1500 V~
|
1500 V~
+ 1500 V=
|
3000 V=
|
3000 V=
|
8
|
Visi spriegumi *
+ Tvaiks1
|
Visi spriegumi
+ Tvaiks1
|
3000 V~
+ 3000 V=
|
Rezervēts
|
Visi spriegumi*
+ Tvaiks1
|
1000 V~
+ Tvaiks1
|
3000 V~
+ 3000 V=
|
Izņemot 1000 V, 1500 V, 3000 V
spriegumu
|
Visi spriegumi*
+ Tvaiks1
|
A1
G2
|
> 160 km/h
|
9
|
Visi spriegumi
*2
|
Visi spriegumi
|
Visi spriegumi
+ Tvaiks1
|
1000 V~
+ 1500 V~
|
1000 V~
|
1000 V~
|
Rezervēts
|
1500 V~
+ 1500 V=
|
3000 V=
|
A1
G2
|
1 Tikai iekšzemes
transportā izmantotajiem vagoniem.
2 Tikai starptautiskajam
transportam piemērotajiem vagoniem.
Visi spriegumi Vienfāzes
maiņstrāva ar 1000 V spriegumu un 51 līdz 15 Hz frekvenci,
vienfāzes maiņstrāva ar 1500 V spriegumu un 50 Hz frekvenci,
līdzstrāva 1500 V, līdzstrāva 3000 V. Var iekļaut arī
vienfāzes maiņstrāvu ar 3000 V spriegumu un 50 Hz frekvenci.
* Dažiem vagoniem ar 1000 V
vienfāzes maiņstrāvas spriegumu ir atļauta tikai viena
frekvence – vai nu 16 2/3, vai 50 Hz.
A Autonomā apsildīšana,
neizmantojot vilciena elektroapgādes līniju.
G Vagoni ar vilciena elektroapgādes
līniju visiem spriegumiem, kuriem vajadzīgs ģenerators gaisa
kondicionēšanai.
Tvaiks Apsildīšana tikai ar
tvaiku. Ja ir uzrakstīti spriegumi, kods ir pieejams arī
vagoniem, kuru apsildīšanā neizmanto tvaiku.
P11. pielikums
Kodi īpašo
transportlīdzekļu tehniskajam raksturojumam (6. līdz 8.
cipars)
Īpašajiem transportlīdzekļiem atļautais ātrums (6.
cipars)
Klasifikācija
|
Pašgājēja ātrums
|
> 100 km/h
|
< 100 km/h
|
0 km/h
|
Var ievietot vilcienā
|
V > 100 km/h
|
Pašgājējs
|
1
|
2
|
|
Nav pašgājējs
|
|
|
3
|
V < 100 km/h un/vai ierobežojumi
a
|
Pašgājējs
|
|
4
|
|
Nav pašgājējs
|
|
|
5
|
Nevar ievietot vilcienā
|
Pašgājējs
|
|
6
|
|
Nav pašgājējs
|
|
|
7
|
Pašgājējs dzelzceļa/auto
transportlīdzeklis, ko var ievietot vilcienāb
|
|
8
|
|
Pašgājējs dzelzceļa/auto
transportlīdzeklis, ko nevar ievietot vilcienāb
|
|
9
|
|
Dzelzceļa/auto transportlīdzeklis,
kas nav pašgājējsb
|
|
|
0
|
a. Kā ierobežojums domāts īpašs
novietojums vilcienā (piemēram, astes daļā), obligāts
aizsargājošs vagons utt.
b. Īpaši nosacījumi, kas
jāievēro attiecībā uz iekļaušanu vilcienā.
P11. pielikums (TURPINĀJUMS)
Īpašo transportlīdzekļu
veidi un paveidi (7.-8. cipars)
7.
cipars
|
8.
cipars
|
Transportlīdzekļi/ mašīnas
|
1
Infrastruktūra un virsbūve
|
1
|
Vilciens sliežu ceļa likšanai un
atjaunošanai
|
2
|
Aprīkojums pārmiju un pāreju
likšanai
|
3
|
Vilciens sliežu ceļa labošanai
|
4
|
Balasta tīrīšanas mašīna
|
5
|
Zemes darbu mašīna
|
6
|
7
|
|
8
|
|
9
|
Portālceltņi (izņemot sliežu
atkārtotai likšanai)
|
0
|
Cits vai vispārīgs
|
2
Sliežu ceļš
|
1
|
Lieljaudas parastā sliežu ceļa
blietēšanas mašīna
|
2
|
Citas parastās sliežu ceļa
blietēšanas mašīnas
|
3
|
Blietēšanas mašīna ar
stabilizāciju
|
4
|
Pārmiju un pāreju blietēšanas
mašīna
|
5
|
Balasta nolīdzinātājs
|
6
|
Stabilizēšanas mašīna
|
7
|
Slīpētājs un metinātājs
|
8
|
Daudzfunkciju mašīna
|
9
|
Sliežu ceļa pārbaudes mašīna
|
0
|
Cits
|
3
Kontaktstrāvas līnija
|
1
|
Daudzfunkciju mašīna
|
2
|
Tinējs
|
3
|
Mašīna mastu uzstādīšanai
|
4
|
Mašīna vadu ruļļu
pārvadāšanai
|
5
|
Kontaktstrāvas līnijas nostiepšanas
mašīna
|
6
|
Mašīna ar paceļamu darba platformu
un mašīna ar sastatnēm
|
7
|
Tīrītājs vilciens
|
8
|
Eļļotājs vilciens
|
9
|
Kontaktstrāvas līnijas inspekcijas
vagons
|
0
|
Cits
|
4
Būves
|
1
|
Mašīna vagonu apjumšanai
|
2
|
Tilta pārbaudes platforma
|
3
|
Tuneļa pārbaudes platforma
|
4
|
Mašīna gāzu attīrīšanai
|
5
|
Ventilācijas mašīna
|
6
|
Mašīna ar paceļamu darba platformu
vai ar sastatnēm
|
7
|
Tuneļa apgaismotājs
|
8
|
|
9
|
|
0
|
Cits
|
5
Iekraušana, izkraušana un visa
veida pārvadāšana
|
1
|
Mašīna sliežu
iekraušanai/izkraušanai un pārvadāšanai
|
2
|
Mašīna balasta, grants utt.
iekraušanai/izkraušanai un pārvadāšanai
|
3
|
4
|
5
|
Mašīna gulšņu
iekraušanai/izkraušanai un pārvadāšanai
|
6
|
7
|
8
|
Mašīna elektrosadalietaišu utt.
iekraušanai/izkraušanai un pārvadāšanai.
|
9
|
Mašīna citu materiālu
iekraušanai/izkraušanai un pārvadāšanai
|
0
|
Cits
|
6
Mērījumi
|
1
|
Vagons zemes darbu reģistrēšanai
|
2
|
Vagons sliežu ceļa
reģistrēšanai
|
3
|
Vagons kontaktstrāvas līnijas
reģistrēšanai
|
4
|
Vagons gabarīta reģistrēšanai
|
5
|
Vagons signalizēšanas
reģistrēšanai
|
6
|
Vagons sakaru reģistrēšanai
|
7
|
|
8
|
|
9
|
|
0
|
Cits
|
7
Avārija
|
1
|
Avārijas celtnis
|
2
|
Avārijas vilces vagons
|
3
|
Avārijas vilciens tuneļiem
|
4
|
Avārijas vagons
|
5
|
Ugunsdzēsības vagons
|
6
|
Sanitārais transportlīdzeklis
|
7
|
Aprīkojuma vagons
|
8
|
|
9
|
|
0
|
Cits
|
8
Vilce, transports, enerģija utt.
|
1
|
Vilces vienības
|
2
|
3
|
Transporta vagons (izņemot 59)
|
4
|
Strāvas vagons
|
5
|
Sliežu ceļa vagons/strāvas
vagons
|
6
|
7
|
Betonētājvilciens
|
8
|
|
9
|
|
0
|
Cits
|
9
Vide
|
1
|
Pašgājēja sniega šķūre
|
2
|
Velkama sniega šķūre
|
3
|
Sniega slauķis
|
4
|
Atledotājs
|
5
|
Nezāļu miglotājs
|
6
|
Sliežu tīrītājs
|
7
|
|
8
|
|
9
|
|
0
|
Cits
|
0
Dzelzceļš/autotransports
|
1
|
1. kategorijas
dzelzceļa/autotransporta mašīna
|
2
|
3
|
2. kategorijas
dzelzceļa/autotransporta mašīna
|
4
|
5
|
3. kategorijas
dzelzceļa/autotransporta mašīna
|
6
|
7
|
4. kategorijas
dzelzceļa/autotransporta mašīna
|
8
|
9
|
|
0
|
Cits
|
P12. pielikums
Burtu marķējums vagoniem,
izņemot locīklas vagonus un vagonu sakabes
Kategorijas definīcija un
indeksa burti
1. Svarīgas piezīmes
Pievienotajās tabulās:
- metros uzrādītā informācija attiecas uz vagonu iekšējo
garumu (lu),
- tonnās uzrādītā informācija (tu) attiecas uz augstāko
kravas ierobežojumu, kas uzrādīts attiecīgā vagona
iekraušanas tabulā; šo ierobežojumu nosaka saskaņā ar
noteikto kārtību.
2.Visām kategorijām kopīgi indeksa
burti ar starptautisku vērtību
q
|
elektriskās apsildes caurule, kurai
var piegādāt visu pieņemamo veidu strāvu |
qq
|
elektriskās apsildes caurule un instalācija,
kurai var piegādāt visu pieņemamo veidu strāvu |
s
|
vagoni, kam atļauts braukt ar „s”
nosacījumiem (skatīt ritošā sastāva SITS B pielikumu) |
ss
|
vagoni, kam atļauts braukt ar „ss”
nosacījumiem (skatīt ritošā sastāva SITS B pielikumu) |
3.Indeksa burti, kam ir vērtība atsevišķās
valstīs
t, u, v, w, x, y, z
Šo burtu vērtību definē katra
dalībvalsts.
P12. pielikums
(TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts
E – vaļējs vagons ar augstiem bortiem
Standarta
vagons
|
Parasts,
ar atvāžamiem bortiem sānos un galā un līdzenu grīdu
ar 2 asīm: lu >
7,70 m; 25 t < tu < 30 t
ar 4 asīm : lu > 12 m; 50 t < tu < 60 t
ar 6 vai vairāk asīm: lu > 12 m; 60t < tu < 75
t
|
Indeksa burti
|
a
|
ar 4 asīm
|
aa
|
ar 6 vai vairāk asīm
|
c
|
ar lūkām grīdā a
|
k
|
ar 2 asīm: tu < 20 t
ar 4 asīm: tu < 40 t
ar 6 vai vairāk asīm: tu < 50 t
|
kk
|
ar 2 asīm: 20 t < tu < 25 t
ar 4 asīm: 40 t < tu < 50 t
ar 6 vai vairāk asīm: 50 t < tu < 60
t
|
l
|
bez atvāžamiem malējiem bortiem
|
ll
|
bez lūkām grīdā b
|
m
|
ar 2 asīm: lu < 7,70 m
ar 4 vai vairāk asīm: lu < 12 m
|
mm
|
ar 4 vai vairāk asīm: lu >12 m
b
|
n
|
ar 2 asīm: tu > 30 t
ar 4 asīm: tu > 60 t
ar 6 vai vairāk asīm: tu > 75 t
|
o
|
bez atvāžama pakaļējā borta
|
p
|
ar vietu bremzētājam b
|
a. Šis jēdziens attiecas tikai uz
vaļējiem vagoniem ar augstiem bortiem, kuriem ir līdzena grīda
un kuru aprīkojums ļauj tos izmantot vai nu kā parastos vagonus
ar līdzenu grīdu, vai konkrētu preču izkraušanai ar kravas
smaguma spēka palīdzību, izmantojot piemērotu lūku
novietojumu.
b. Attiecas tikai uz vagoniem ar
1520 mm gabarītu.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts
F – vaļējs vagons ar augstiem bortiem
Standarta
vagons
|
Īpašs
ar 2 asīm: 25 t < tu < 30 t
ar 3 asīm: 25 t < tu < 40 t
ar 4 asīm: 50 t < tu < 60 t
ar 6 vai vairāk asīm: 60 t < tu < 75
t
|
Indeksa burti
|
a
|
ar 4 asīm
|
aa
|
ar 6 vai vairāk asīm
|
b
|
lielas ietilpības ar asīm (tilpums
> 45 m3)
|
c
|
ar kontrolētu izkraušanu ar kravas
smaguma spēka palīdzību abos sānos, katrā sānā atsevišķi,
augšā a
|
cc
|
ar kontrolētu izkraušanu ar kravas
smaguma spēka palīdzību abos sānos, katrā sānā atsevišķi,
apakšā a
|
f
|
piemērots satiksmei ar
Lielbritāniju
|
ff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai caur tuneli)
|
fff
|
Piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai ar vilcienu prāmi)
|
k
|
ar 2 vai 3 asīm: tu < 20 t
ar 4 asīm: tu < 40 t
ar 6 vai vairāk asīm: tu < 50 t
|
kk
|
ar 2 vai 3 asīm: 20 t < tu < 25 t
ar 4 asīm: 40 t < tu < 50t
ar 6 vai vairāk asīm: 50 t < tu < 60
t
|
l
|
ar beramkravu izkraušanas iespēju ar
kravas smaguma spēka palīdzību abos sānos, vienlaicīgi,
augšā a
|
ll
|
ar beramkravu izkraušanas iespēju ar
kravas smaguma spēka palīdzību abos sānos, vienlaicīgi,
apakšā a
|
n
|
ar 2 asīm: tu > 30 t
ar 3 vai vairāk asīm: tu >40 t
ar 4 asīm: tu > 60 t
ar 6 vai vairāk asīm: tu > 75 t
|
o
|
ar aksiālu beramkravu izkraušanas
iespēju ar kravas smaguma spēka palīdzību augšā
a
|
oo
|
ar aksiālu beramkravu izkraušanas
iespēju ar kravas smaguma spēka palīdzību apakšā
a
|
p
|
kravu aksiāla kontrolēta izkraušana
ar kravas smaguma spēka palīdzību augšā a
|
pp
|
kravu aksiāla kontrolēta izkraušana
ar kravas smaguma spēka palīdzību apakšā a
|
ppp
|
ar vietu bremzētājam b
|
a. Vagoni ar kravu izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību F kategorijā ir vaļēji vagoni,
kuriem nav plakanas grīdas un kuriem nav atvāžamu bortu ne
galos, ne sānos.
b. Attiecas tikai uz vagoniem ar
gabarīta izmēru, kas lielāks par 1520 mm.
|
Šo vagonu izkraušanas metodi
nosaka šādu raksturlielumu kopums.
Izkraušanas
atveru izvietojums:
- aksiālā: atveres novietotas virs
sliežu ceļa viduslīnijas,
- divpusējā: atveres abos sliežu
ceļa sānos, ārpus sliedēm. (Šo vagonu izkraušana ir:
- vienlaicīga, ja vagonu pilnīgai
iztukšošanai vajadzīga atveru atvēršana abās pusēs,
- atsevišķa, ja vagonu pilnīgu
iztukšošanu var veikt, atverot atveri tikai vienā pusē),
- augšējā: izkraušanas atveres
zemākais stūris (neņemot vērā kustīgās iekārtas, kuras var
būt šīs atveres turpinājums) ir vismaz 0,700 m virs sliedēm,
un ir iespējams izmantot slīdošo lenti, lai pārvietotu
kravu,
- apakšējā: izkraušanas atveres
novietojums neļauj izmantot slīdošo lenti, lai pārvietotu
kravu.
Izkraušanas
veids:
- bēršana: ja atveres ir atvērtas
un sākas izkraušana, tās nevar aizvērt, kamēr vagons nav
tukšs,
- kontrolētā: jebkurā
izkraušanas brīdī var regulēt vai pat apturēt kravas
plūsmu.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts
G – slēgts vagons
Standarta
vagons
|
Parasts
ar vismaz 8 ventilācijas atverēm
ar 2 asīm: 9 m < lu < 12 m; 25 t
< tu
< 30
t
ar 4 asīm: 15 m < lu < 18 m; 50 t
< tu
< 60
t
ar 6 vai vairāk asīm: 15 m < lu < 18 m; 60 t
< tu
< 75
t
|
Indeksa burti
|
a
|
ar 4 asīm
|
aa
|
ar 6 vai vairāk asīm
|
b
|
augstas ietilpības: - ar 2 asīm: lu
>12 m
un komerckravas ietilpību > 70 m3 -
ar 4 vai vairāk asīm: lu > 18 m
|
bb
|
ar 4 asīm: lu > 18 m
a
|
g
|
graudiem
|
h
|
augļiem un dārzeņiem
b
|
k
|
ar 2 asīm: tu < 20 t
ar 4 asīm: tu < 40t
ar 6 vai vairāk asīm: tu < 50 t
|
kk
|
ar 2 asīm: 20 t < tu < 25 t
ar 4 asīm: 40 t < tu < 50 t
ar 6 vai vairāk asīm: 50 t < tu < 60
t
|
l
|
ar mazāk nekā 8 ventilācijas
atverēm
|
ll
|
ar palielinātām atveru durvīm
a
|
m
|
ar 2 asīm: lu < 9 m
ar 4 vai vairāk asīm: lu < 15 m
|
n
|
ar 2 asīm: tu > 30 t
ar 4 asīm: tu > 60 t
ar 6 vai vairāk asīm: tu > 75 t
|
o
|
ar 2 asīm: lu < 12 m un
komerckravas ietilpību > 70 m3
|
p
|
ar vietu bremzētājam a
|
a. Attiecas tikai uz vagoniem ar
1520 mm gabarītu.
b. Jēdziens „augļiem un
dārzeņiem” attiecas tikai uz vagoniem, kam ir papildu
ventilācijas atveres grīdā.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts
H – slēgts vagons
Standarta
vagons
|
Īpašs
ar 2 asīm: 9 m < lu < 12 m; 25 t
< tu
< 28
t
ar 4 asīm: 15 m < lu < 18 m; 50 t
< tu
< 60
t
ar 6 vai vairāk asīm: 15 m < lu < 18 m; 60 t
< tu
< 75
t
|
Indeksa burti
|
a
|
ar 4 asīm
|
aa
|
ar 6 vai vairāk asīm
|
b
|
ar 2 asīm: 12 m < lu < 14 m un komerckravas
ietilpību > 70
m3 a
ar 4 vai vairāk asīm: 18 m < lu < 22
m
|
bb
|
ar 2 asīm: lu > 14m
ar 4 vai vairāk asīm: lu > 22 m
|
c
|
ar durvīm vagonu galos
|
cc
|
ar durvīm vagonu galos; vagona
iekšpuse piemērota automašīnu transportam
|
d
|
ar lūkām grīdā
|
dd
|
ar izgāšanas ierīci b
|
e
|
ar 2 stāviem
|
ee
|
ar 3 vai vairāk stāviem
|
f
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
a
|
ff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai pa tuneli)
|
fff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai ar vilcienu prāmi) a
|
g
|
graudiem
|
gg
|
cementam b
|
h
|
augļiem un dārzeņiem
c
|
hh
|
minerālmēslojumam b
|
i
|
ar atveramu vai grozāmu bortu
|
ii
|
ar ļoti stiprām atveramām vai
grozāmām sienām d
|
k
|
ar 2 asīm: tu < 20 t
ar 4 asīm: tu < 40 t
ar 6 vai vairāk asīm: tu < 50 t
|
kk
|
ar 2 asīm: 20 t < tu < 25 t
ar 4 asīm: 40 t < tu < 50 t
ar 6 vai vairāk asīm: 50 t < tu < 60
t
|
l
|
ar pārvietojamām starpsienām
e
|
ll
|
ar nostiprināmām pārvietojamām
starpsienām e
|
m
|
ar 2 asīm: lu < 9 m
ar 4 vai vairāk asīm: lu < 15 m
|
mm
|
ar 4 vai vairāk asīm: lu > 18 m
b
|
n
|
ar 2 asīm: tu > 28 t
ar 4 asīm: tu < 60 t
ar 6 vai vairāk asīm: tu > 75 t
|
o
|
ar 2 asīm: lu 12 m < 14 m un
ietilpība > 70
m3
|
p
|
ar vietu bremzētājam b
|
a. Divasu vagoniem, kuriem ir
indeksa burti „f”, „fff”, komerckravu ietilpība var būt
mazāka nekā 70 m3.
b. Attiecināms tikai uz vagoniem ar
1520 mm gabarītu.
c. Jēdziens „augļiem un
dārzeņiem” attiecas tikai uz vagoniem, kam ir papildu
ventilācijas atveres grīdā.
d. Attiecas tikai uz vagoniem ar
1435 mm gabarītu.
e. Pārvietojamās starpsienas var
uz laiku demontēt.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts I –
vagons ar temperatūras kontroli
Standarta
vagons
|
Refrižeratorvagons
ar IN klases termoizolāciju,
ar motorizētu ventilāciju, ar režģiem un saldētavām
> 3,5
m3 ar 2 asīm: 19 m2 < grīdas platība
< 22 m 2; 15 t < tu < 25 t
ar 4 asīm: grīdas platība > 39 m2; 30 t
< tu
< 40
t
|
Indeks burti
|
a
|
ar 4 asīm
|
b
|
ar 2 asīm un lielu grīdas platību:
22 m2 < grīdas platība
< 27
m2
|
bb
|
ar 2 asīm un ļoti lielu grīdas
platību: grīdas platība > 27 m2
|
c
|
ar gaļas āķiem
|
d
|
zivīm
|
e
|
ar elektrisku ventilāciju
|
f
|
piemērots satiksmei ar
Lielbritāniju
|
ff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai pa tuneli)
|
fff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai ar vilcienu prāmi)
|
g
|
ar mehānisko saldēšanu a
b
|
gg
|
saldētājs ar šķidrinātu gāzi
a
|
h
|
ar IR klases termoizolāciju
|
i
|
mehāniski saldē pavadoša tehniskā
vagona iekārtas a b c
|
ii
|
pavadošais tehniskais vagons
a c
|
k
|
ar 2 asīm: tu > 15 t
ar 4 asīm: tu < 30 t
|
l
|
termoizolācija bez saldētavām
a d
|
m
|
ar 2 asīm: grīdas platība < 19
m2 ar 4 asīm: grīdas platība < 39
m2
|
mm
|
ar 4 asīm: grīdas
platība>
39m2 e
|
n
|
ar 2 asīm: tu > 25 t
ar 4 asīm; tu > 40 t
|
o
|
ar saldētavām ar ietilpību, kas
mazāka par 3,5 m3 d
|
p
|
bez režģiem
|
a. Ar indeksa burtu „l”
nemarķē vagonus, kuriem ir indeksa burti „g”, „gg”,
„i” vai „ii”.
b. Vagonus, kuriem ir gan indeksa
burts „g”, gan „i”, var izmantot atsevišķi vai uz tilta
ar mehānisku saldēšanu.
c. Jēdziens „pavadošais
tehniskais vagons” vienlaicīgi attiecas arī uz rūpnīcas
vagoniem, remonta vagoniem (ar vai bez guļamtelpām) un
dzīvojamajiem vagoniem.
d. Ar indeksa burtu „o”
nemarķē vagonus, kuriem ir indeksa burts „l”.
e. Attiecināms tikai uz vagoniem ar
1520 mm gabarītu.
Piezīme. Slēgto
refrižeratorvagonu grīdas platību vienmēr nosaka, ņemot vērā
saldētavu izmantošanu.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts K – divasu
platforma
Standarta
vagons
|
Parasta,
ar nolaižamiem sāniem un īsiem statņiem
lu > 12 m; 25 t
< tu
< 30
t
|
Indeksa
burti
|
b
|
ar gariem statņiem
|
g
|
piemērota konteineru pārvadāšanai
a
|
i
|
ar noņemamu pārsegu un nenoņemamiem
galiem b
|
j
|
ar amortizāciju
|
k
|
tu < 20 t
|
kk
|
20 t < tu < 25
t
|
l
|
bez statņiem
|
m
|
9 m < lu < 12
m
|
mm
|
lu < 9 m
|
n
|
tu > 30 t
|
o
|
ar nenoņemamiem bortiem
|
p
|
bez bortiem b
|
pp
|
ar noņemamiem bortiem
|
a. Indeksa burtu „g“ kopā ar
kategoriju apzīmējošo burtu „K” var lietot tikai parastajiem
vagoniem, kuri ir papildus aprīkoti konteineru pārvadāšanas
vajadzībām. Vagonus, kas ir aprīkoti tikai konteineru
pārvadāšanai, klasificē L kategorijā.
b. Ar indeksa burtu „p“
nemarķē vagonus, kuriem ir indeksa burts „i“.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts L –
divasu platforma
Standarta
vagons
|
Īpaša
lu > 12 m; 25 t
< tu
< 30
t
|
Indeksa
burti
|
b
|
ar īpašiem stiprinājumiem vidēji
lieliem konteineriem (pa) a
|
c
|
ar šarnīra balstu a
|
d
|
piemērota automobiļu pārvadāšanai,
bez jumta a
|
e
|
ar jumtu, automobiļu pārvadāšanai
a
|
f
|
piemērota satiksmei ar
Lielbritāniju
|
ff
|
piemērota satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai caur tuneli)
|
fff
|
piemērota satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai ar vilcienu prāmi)
|
g
|
piemērota konteineru pārvadāšanai
(izņemot pa) a b
|
h
|
piemērota tērauda tinumu
pārvadāšanai sāniski a c
|
hh
|
piemērota tērauda tinumu
pārvadāšanai stateniski a c
|
i
|
ar noņemamu pārsegu un nenoņemamiem
galiem a
|
ii
|
ar ļoti stipru noņemamu metāla
pārsegu d un nenoņemamiem galiem a
|
j
|
ar amortizāciju
|
k
|
tu < 20 t
|
kk
|
20 t < tu < 25
t
|
l
|
bez statņiem a
|
m
|
9 m < lu < 12
m
|
mm
|
lu < 9 m
|
n
|
tu > 30 t
|
p
|
bez bortiem a
|
a. Indeksa burtus „l” vai
„p” vagoniem, kuriem ir indeksa burti „b”, „c”,
„d”, „e”, „g”, „h”, „hh”, „i” vai „ii”,
norāda pēc izvēles. Taču skaitliskajiem kodiem vienmēr
jāatbilst burtu marķējumam uz vagona.
b. Vagoni, kurus izmanto tikai
konteineru pārvadāšanai (izņemot pa).
c. Vagoni, kurus izmanto tikai
tērauda tinumu pārvadāšanai.
d. Attiecināms tikai uz vagoniem ar
1435 mm gabarītu.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts O –
jaukta platforma un vaļējs vagons ar augstiem
bortiem
Standarta vagons
|
Parasts
ar 2 vai 3 asīm, nolaižamiem bortiem vai galiem un
statņiem
ar 2 asīm: lu >
12 m; 25 t < tu < 30 t
ar 3 asīm: lu >
12 m; 25 t < tu < 40
t
|
Indeksa burti
|
A
|
ar 3 asīm
|
F
|
piemērota satiksmei ar
Lielbritāniju
|
Ff
|
piemērota satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai pa tuneli)
|
Fff
|
piemērota satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai ar vilcienu prāmi)
|
K
|
tu < 20 t
|
Kk
|
20 t < tu < 25
t
|
L
|
bez statņiem
|
M
|
9 m < lu < 12
m
|
mm
|
lu < 9 m
|
n
|
ar 2 asīm: tu > 30 t
ar 3 asīm: tu > 40 t
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts R –
ratiņu platforma
Standarta
vagons
|
Parasts
ar nolaižamiem galiem un statņiem
18 m < lu
< 22 m; 50 t < tu < 60
t
|
Indeksa
burti
|
b
|
lu > 22 m
|
e
|
ar nolaižamiem bortiem
|
g
|
piemērota konteineru pārvadāšanai
a
|
h
|
piemērota tērauda tinumu
pārvadāšanai sāniski b
|
hh
|
piemērota tērauda tinumu
pārvadāšanai stateniski b
|
i
|
ar noņemamu pārsegu un nenoņemamiem
galiem c
|
j
|
ar amortizāciju
|
k
|
tu < 40 t
|
kk
|
40 t < tu < 50
t
|
l
|
bez statņiem
|
m
|
15 m < lu < 18
m
|
mm
|
lu < 15 m
|
n
|
tu > 60 t
|
o
|
ar nenoņemamiem galiem, kas zemāki
par 2 m
|
oo
|
ar 2 m vai augstākiem nenoņemamiem
galiem c
|
p
|
bez nolaižamiem galiem
c
|
pp
|
ar izņemamiem bortiem
|
a. Indeksa burtu „g“ saistībā
ar kategorijas burtu R iespējams lietot tikai parastajiem
vagoniem, kas papildus piemēroti konteineru pārvadāšanai.
Vagonus, kas piemēroti tikai konteineru pārvadāšanai,
klasificē S kategorijā.
b. Indeksa burtus „h“ vai
„hh” kopā ar kategorijas burtu R iespējams lietot tikai
parastajiem vagoniem, kas papildus piemēroti konteineru
pārvadāšanai. Vagonus, kas piemēroti tikai konteineru
pārvadāšanai, klasificē S kategorijā.
c. Vagonus, kam ir indeksa burts
„i”, nemarķē ar indeksa burtiem „oo” un/vai „p”.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts S –
ratiņu platforma
Standarta
vagons
|
Īpašs
ar 4 asīm: lu >
18 m; 50 t < tu < 60 t
ar 6 vai vairāk asīm: lu > 22 m; 60 t < tu < 75
t
|
Indeksa burti
|
a
|
ar 6 asīm (2 ratiņi pa 3
asīm)
|
aa
|
ar 8 vai vairāk asīm
|
aaa
|
ar 4 asīm (2 ratiņi pa 2 asīm)
a
|
b
|
ar īpašiem stiprinājumiem vidēja
izmēra konteineriem (pa) b
|
c
|
ar šarnīra balstu b
|
d
|
piemērota automobiļu pārvadāšanai,
bez jumta b c
|
e
|
automobiļu pārvadāšanai ar jumtu
b
|
f
|
piemērota satiksmei ar
Lielbritāniju
|
ff
|
piemērota satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai pa tuneli)
|
fff
|
piemērota satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai ar vilciena prāmi)
|
g
|
piemērota konteineru pārvadāšanai,
kopējais kravas garums < 60 pēdas (izņemot
pa)b c d
|
gg
|
piemērota konteineru
pārvadāšanai, kopējais kravas garums > 60 pēdas (izņemot
pa) b c d
|
h
|
piemērota tērauda tinumu
pārvadāšanai sāniski b e
|
hh
|
piemērota tērauda tinumu
pārvadāšanai stateniski b e
|
i
|
noņemams pārsegs un nenoņemami gali
b
|
ii
|
ļoti stiprs noņemams metāla pārsegs
f un nenoņemami gali b
|
j
|
ar amortizāciju
|
k
|
ar 4 asīm: tu < 40 t
ar 6 vai vairāk asīm: tu < 50 t
|
kk
|
ar 4 asīm: 40 t < tu < 50 t
ar 6 vai vairāk asīm: 50 t < tu < 60
t
|
l
|
bez statņiem b
|
m
|
ar 4 asīm: 15 m < lu < 18 m;
ar 6 vai vairāk asīm: 18 m < lu < 22
m
|
mm
|
ar 4 asīm: lu < 15 m
ar 6 vai vairāk asīm: lu < 18 m
|
mmm
|
ar 4 asīm : lu > 22 m a
|
n
|
ar 4 asīm: tu > 60 t
ar 6 vai vairāk asīm: tu > 75 t
|
p
|
bez bortiem b
|
a. Attiecināms tikai uz vagoniem ar
1520 mm gabarītu.
b. Indeksa burtu „l” vai „p”
vagoniem, kuriem ir indeksa burti „b”, „c”, „d”,
„e”, „g”, „gg”, „h”, „hh”, „i” vai
„ii”, norāda pēc izvēles. Taču skaitliskajiem kodiem
vienmēr jāatbilst burtu marķējumam uz vagoniem.
c. Vagonus, kurus papildus
konteineru un maiņas korpusu pārvadāšanai, izmanto
transportlīdzekļu pārvadāšanai, marķē ar indeksa burtiem
„g” vai „gg” un burtu „d”.
d. Vagoni, kurus izmanto konteineru
un tvērējkausu un atvāzēju maiņas korpusu pārvadāšanai.
e. Vagoni, kurus izmanto tikai
tērauda tinumu pārvadāšanai.
f. Attiecināms tikai uz vagoniem ar
1435 mm gabarītu.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts T - vagons
ar atveramu jumtu
Standarta
vagons
|
ar 2 asīm: 9 m
< lu <
12 m; 25 t < tu < 30 t
ar 4 asīm: 15 m < lu < 18 m; 50 t
< tu
< 60
t
ar 6 vai vairāk asīm: 15 m < lu < 18 m; 60 t
< tu
< 75
t
|
Indeksa burti
|
a
|
ar 4 asīm
|
aa
|
ar 6 vai vairāk asīm
|
b
|
lielas ietilpības: ar 2 asīm: lu
> 12 m
ar 4 vai vairāk asīm: lu > 18 m a
b
|
c
|
ar durvīm vagona galos
|
d
|
ar kontrolētu izkraušanu ar kravas
smaguma spēka palīdzību, abos sānos, atsevišķi, augšā
a b c
|
dd
|
ar kontrolētu izkraušanu ar kravas
smaguma spēka palīdzību, abos sānos, atsevišķi, apakšā
a b c
|
e
|
nekavēts durvju augstums > 1,90 m
a b c
|
f
|
piemērots satiksmei ar
Lielbritāniju
|
ff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai pa tuneli)
|
fff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai ar vilcienu prāmi)
|
g
|
graudiem
|
h
|
piemērots tērauda tinumu
pārvadāšanai sāniski
|
hh
|
piemērots tērauda tinumu
pārvadāšanai stateniski
|
i
|
ar atveramām sienām a
|
j
|
ar amortizāciju
|
k
|
ar 2 asīm: tu < 20 t
ar 4 asīm: tu < 40 t
ar 6 vai vairāk asīm: tu < 50 t
|
kk
|
ar 2 asīm: 20 t < tu < 25 t
ar 4 asīm: 40 t < tu < 50 t
ar 6 vai vairāk asīm: 50 t < tu < 60
t
|
l
|
ar beramkravas izkraušanu ar kravas
smaguma spēka palīdzību, no abiem sāniem, vienlaicīgi, no
augšas a b c
|
ll
|
ar beramkravas izkraušanu ar kravas
smaguma spēka palīdzību, no abiem sāniem, vienlaicīgi, no
apakšas a b c
|
m
|
ar 2 asīm: lu < 9 m
ar 4 vai vairāk asīm: lu < 15 m b
|
n
|
ar 2 asīm: tu > 30 t
ar 4 asīm: tu > 60 t
ar 6 vai vairāk asīm: tu > 75 t
|
o
|
ar beramkravas aksiālo izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību, no apakšas a
b c
|
oo
|
ar beramkravas aksiālo izkraušanu
ar kravas smaguma spēka palīdzību, no augšas a
b c
|
p
|
ar kontrolētu aksiālo izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību, no apakšas a
b c
|
pp
|
ar kontrolētu aksiālo izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību, no apakšas a
b c
|
a. Indeksa burtu „e”
- vagoniem ar indeksa burtu „b” norāda pēc izvēles (taču
skaitliskajiem kodiem vienmēr jāatbilst burtu marķējumam uz
vagoniem),
- neuzrāda uz vagoniem, kuriem ir indeksa burti „d”,
„dd”, „i”, „l”, „ll”, „o”, „oo”, „p”
vai „pp”.
b. Ar indeksa burtiem „b” un
„m” nemarķē vagonus, kuriem ir indeksa burti „d”,
„dd”, „l”, „ll”, „o”, „oo”, „p” vai
„pp”.
c. T kategorijas vagoni ar kravas
izkraušanu ar kravas smaguma spēka palīdzību ir aprīkoti ar
atveramu jumtu, kas ļauj piekļūt iekraušanas lūkai visa
korpusa garumā; šiem vagoniem nav plakanas grīdas, un tie nav
paredzēti kravas izgāšanai ne uz sāniem, ne aizmuguri.
|
Šo vagonu izkraušanu nosaka šādu
raksturlielumu kopums.
Izkraušanas
atveru izvietojums:
- aksiāls: atveres novietotas virs
sliežu ceļa viduslīnijas,
- divpusējs: atveres abos sliežu ceļa sānos, ārpus
sliedēm,
(šo vagonu izkraušana ir:
- vienlaicīga, ja vagonu pilnīgai
iztukšošanai vajadzīga atveru atvēršana abās pusēs,
- atsevišķa, ja vagonu pilnīgu iztukšošanu var veikt, atverot
atveri tikai vienā pusē),
- augšā: izkraušanas atveres zemākais stūris (neņemot vērā
kustīgās iekārtas, kuras var būt šīs atveres turpinājums) ir
vismaz 0,700 m virs sliedēm, un ir iespējams izmantot slīdošo
lenti, lai pārvietotu kravu,
- apakšā: izkraušanas atveres novietojums neļauj izmantot
slīdošo lenti, lai pārvietotu kravu.
Izkraušanas
veids:
- bēršana: ja atveres ir atvērtas
un sākas izkraušana, tās nevar aizvērt, kamēr vagons nav
tukšs,
- kontrolēts: jebkurā izkraušanas brīdī var regulēt vai pat
apturēt kravas plūsmu.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts U –
īpaši vagoni
Standarta
vagons
|
Citādi nekā
kategorijās F, H, L, S vai Z
ar 2 asīm: 25 t < tu < 30 t
ar 3 asīm: 25 t < tu < 40 t
ar 4 asīm: 50 t < tu < 60t
ar 6 vai vairāk asīm: 60 t < tu < 75
t
|
Indeksa burti
|
a
|
ar 4 asīm
|
aa
|
ar 6 vai vairāk asīm
|
c
|
ar izkraušanu zem spiediena
|
d
|
ar kontrolētu izkraušanu ar kravas
smaguma spēka palīdzību, no sāniem, atsevišķi, no augšas
a
|
dd
|
ar kontrolētu izkraušanu ar kravas
smaguma spēka palīdzību, no sāniem, atsevišķi, no apakšas
a
|
f
|
piemēroti satiksmei ar
Lielbritāniju
|
ff
|
piemēroti satiksmei ar
Lielbritāniju (tikai pa tuneli)
|
fff
|
piemēroti satiksmei ar
Lielbritāniju (tikai ar vilcienu prāmi)
|
g
|
graudiem
|
i
|
piemēroti tādu priekšmetu
pārvadāšanai, kuri pārsniegtu gabarītu, ja tos iekrautu
parastā vagonā b c
|
k
|
ar 2 vai 3 asīm: tu < 20 t
ar 4 asīm: tu < 40 t
ar 6 vai vairāk asīm: tu < 50 t
|
kk
|
ar 2 vai 3 asīm: 20 t < tu < 25 t
ar 4 asīm: 40 t < tu < 50 t
ar 6 vai vairāk asīm: 50 t < tu < 60
t
|
l
|
ar beramkravas izkraušanu ar kravas
smaguma spēka palīdzību, no abiem sāniem, vienlaicīgi, no
augšas a
|
ll
|
ar beramkravas izkraušanu ar kravas
smaguma spēka palīdzību, no abiem sāniem, vienlaicīgi, no
apakšas a
|
n
|
ar 2 asīm: tu > 30 t
ar 3 asīm: tu > 40 t
ar 4 asīm: tu > 60 t
ar 6 vai vairāk asīm: tu > 75 t c
|
o
|
ar beramkravas aksiālo izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību, no augšas a
|
oo
|
ar beramkravas aksiālo izkraušanu
ar kravas smaguma spēka palīdzību, no apakšas a
|
p
|
ar beramkravas aksiālo izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību, no augšas a
|
pp
|
ar beramkravas aksiālo izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību, no apakšas a
|
a. U kategorijas vagoni ar kravas
izkraušanu ar kravas smaguma spēka palīdzību ir slēgti vagoni,
kurus var piekraut tikai caur vienu vai vairākām iekraušanas
atverēm korpusa augšpusē un kuru kopējā atvēruma izmēri ir
mazāki nekā korpusa garums; šiem vagoniem nav plakanas grīdas,
un tie nav paredzēti kravas izgāšanai uz sāniem vai
aizmuguri.
b. Jo īpaši:
- negabarīta kravas
platformas,
- vagoni ar centra iedobi,
- vagoni ar parasto slīpo diagonālo pastāvīgās vadības
paneli.
c. Uz vagoniem ar indeksa burtu
„i” nemarķē indeksa burtu „n”.
|
Šo vagonu izkraušanu nosaka šādu
raksturlielumu kopums.
Izkraušanas
atveru izvietojums:
- aksiāls: atveres novietotas virs
sliežu ceļa viduslīnijas,
- divpusējs: atveres abos sliežu ceļa sānos, ārpus
sliedēm,
(šo vagonu izkraušana ir:
- vienlaicīga, ja vagonu pilnīgai
iztukšošanai vajadzīga atveru atvēršana abās pusēs,
- atsevišķa, ja vagonu pilnīgu iztukšošanu var veikt, atverot
atveri tikai vienā pusē),
- augšā: izkraušanas atveres
zemākais stūris (neņemot vērā kustīgās iekārtas, kuras var
būt šīs atveres turpinājums) ir vismaz 0,700 m virs sliedēm,
un ir iespējams izmantot slīdošo lenti, lai pārvietotu
kravu,
- apakšā: izkraušanas atveres novietojums neļauj izmantot
slīdošo lenti, lai pārvietotu kravu.
Izkraušanas
veids:
- bēršana: ja atveres ir atvērtas
un sākas izkraušana, tās nevar aizvērt, kamēr vagons nav
tukšs,
- kontrolēts: jebkurā izkraušanas brīdī var regulēt vai pat
apturēt kravas plūsmu.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts Z -
cisternvagons
Standarta
vagons
|
ar metāla apvalku,
šķidruma vai gāzes pārvadāšanai
ar 2 asīm: 25 t < lu < 30 t
ar 3 asīm: 25 t < tu < 40 t
ar 4 asīm: 50 t < tu < 60 t
ar 6 vai vairāk asīm: 60 t < tu < 75
t
|
Indeksa burti
|
a
|
ar 4 asīm
|
aa
|
ar 6 vai vairāk asīm
|
b
|
naftas produktiem a
|
c
|
ar izkraušanu zem spiediena
b
|
d
|
pārtikas produktiem un ķimikālijām
a
|
e
|
aprīkots ar sildierīcēm
|
f
|
piemērots satiksmei ar
Lielbritāniju
|
ff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai pa tuneli)
|
fff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai ar vilcienu prāmi)
|
g
|
gāzu pārvadāšanai zem spiediena,
šķidrinātu vai izšķīdinātu gāzu pārvadāšanai zem
spiediena b
|
i
|
nemetāliska materiāla cisterna
|
j
|
ar amortizāciju
|
k
|
ar 2 vai 3 asīm: tu < 20 t
ar 4 asīm: tu < 40 t
ar 6 vai vairāk asīm: tu < 50 t
|
kk
|
ar 2 vai 3 asīm: 20 t < tu < 25 t
ar 4 asīm: 40 t < tu < 50 t
ar 6 vai vairāk asīm: 50 t < tu < 60
t
|
n
|
ar 2 asīm: tu > 30 t
ar 3 asīm: tu > 40 t
ar 4 asīm tu > 60 t
ar 6 vai vairāk asīm: tu > 75 t
|
p
|
ar vietu bremzētājam a
|
a. Attiecas tikai uz vagoniem ar
1520 mm gabarītu.
b. Ar indeksa burtu „c”
nemarķē vagonus, kuriem ir indeksa burts „g”.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Burtu marķējums
locīklas vagoniem un vagonu sakabēm
Kategorijas un
indeksa burtu definīcijas
1. Svarīgas
piezīmes
Pievienotajās tabulās metros
sniegtā informācija attiecas uz vagonu iekšpuses garumu
(lu).
2. Visām
kategorijām kopīgi indeksa burti ar starptautisku vērtību
q
|
elektriskās apsildes caurule, kurai
var piegādāt visu pieņemamo veidu strāvu
|
qq
|
elektriskās apsildes caurule un
instalācija, kurai var piegādāt visu pieņemamo veidu
strāvu
|
s
|
vagoni, kam atļauts braukt ar „s”
nosacījumiem (skatīt ritošā sastāva SITS B pielikumu)
|
ss
|
vagoni, kam atļauts braukt ar „ss”
nosacījumiem (skatīt ritošā sastāva SITS B pielikumu)
|
3. Indeksa burti,
kam ir vērtība atsevišķās valstīs
t, u, v, w, x, y, z
Šo burtu vērtību definē katra
dalībvalsts.
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts
F – vaļējs vagons ar augstiem bortiem
Standarta
vagons
|
Locīklas vagons vai
vagonu sakabe ar asīm, ar 2 vienībām
22 m < lu
< 27 m
|
Indeksa burti
|
a
|
ar ratiņiem
|
c
|
ar kontrolētu kravas izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību, no abiem sāniem, atsevišķi,
no augšas a
|
cc
|
ar kontrolētu kravas izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību, no abiem sāniem, atsevišķi,
no apakšas a
|
e
|
ar 3 vienībām
|
ee
|
ar 4 vai vairāk vienībām
|
f
|
piemērots satiksmei ar
Lielbritāniju
|
ff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai pa tuneli)
|
fff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai ar vilcienu prāmi)
|
l
|
ar beramkravas izkraušanu ar kravas
smaguma spēka palīdzību, no abiem sāniem, vienlaicīgi, no
augšas a
|
ll
|
ar beramkravas izkraušanu ar kravas
smaguma spēka palīdzību, no abiem sāniem, vienlaicīgi, no
apakšas a
|
m
|
ar 2 vienībām: lu > 27 m
|
mm
|
ar 2 vienībām: lu < 22 m
|
o
|
ar aksiālo beramkravas izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību, no augšas a
|
oo
|
ar aksiālo beramkravas izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību, no apakšas a
|
p
|
ar kontrolētu aksiālo kravas
izkraušanu ar kravas smaguma spēka palīdzību, augšas
a
|
pp
|
ar kontrolētu aksiālo kravas
izkraušanu ar kravas smaguma spēka palīdzību, no apakšas
a
|
r
|
locīklas vagons
|
rr
|
sakabes vagons
|
a. F kategorijas vagoni ar kravas
izkraušanu ar kravas smaguma spēka palīdzību ir vaļēji, tiem
nav plakanas grīdas, un tie nav paredzēti kravas izgāšanai uz
aizmuguri vai uz sāniem.
|
Šo vagonu izkraušanu nosaka šādu
raksturlielumu kopums.
Izkraušanas
atveru izvietojums:
- aksiāls: atveres novietotas virs
sliežu ceļa viduslīnijas,
- divpusējs: atveres abos sliežu ceļa sānos, ārpus
sliedēm,
(šo vagonu izkraušana ir:
- vienlaicīga, ja vagonu pilnīgai
iztukšošanai vajadzīga atveru atvēršana abās pusēs,
- atsevišķa, ja vagonu pilnīgu iztukšošanu var veikt, atverot
atveri tikai vienā pusē),
- augšā: izkraušanas atveres
zemākais stūris (neņemot vērā kustīgās iekārtas, kuras var
būt šīs atveres turpinājums) ir vismaz 0,700 m virs sliedēm,
un ir iespējams izmantot slīdošo lenti, lai pārvietotu
kravu,
- apakšā: izkraušanas atveres novietojums neļauj izmantot
slīdošo lenti, lai pārvietotu kravu.
Izkraušanas
veids:
- bēršana: ja atveres ir atvērtas
un sākas izkraušana, tās nevar aizvērt, kamēr vagons nav
tukšs,
- kontrolēts: jebkurā izkraušanas brīdī var regulēt vai pat
apturēt kravas plūsmu.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts H –
slēgts vagons
Standarta
vagons
|
Locīklas vai
sakabes vagons ar asīm, ar 2 vienībām
22 m < lu
< 27 m
|
Indeksa burti
|
a
|
ar ratiņiem
|
c
|
ar durvīm vagona galā
|
cc
|
ar durvīm vagona galā, iekšpusē
piemērots automašīnu pārvadāšanai
|
d
|
ar lūkām grīdā
|
e
|
ar 3 vienībām
|
ee
|
ar 4 vai vairāk vienībām
|
f
|
piemērots satiksmei ar
Lielbritāniju
|
ff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai pa tuneli)
|
fff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai ar vilcienu prāmi)
|
g
|
graudiem
|
h
|
augļiem un dārzeņiem
a
|
i
|
ar atveramām vai grozāmām
sienām
|
ii
|
ar ļoti stiprām atveramām vai
grozāmām sienām b
|
l
|
ar pārvietojamām starpsienām
c
|
ll
|
ar nostiprināmām pārvietojamām
starpsienām c
|
m
|
ar 2 vienībām: lu > 27 m
|
mm
|
ar 2 vienībām: lu < 22 m
|
r
|
locīklas vagons
|
rr
|
sakabes vagons
|
a. Jēdziens „augļiem un
dārzeņiem” attiecas tikai uz vagoniem, kuriem ir papildu
ventilācijas atveres grīdā.
b. Attiecināms tikai uz vagoniem ar
1435 mm gabarītu.
c. Pārvietojamās starpsienas var
uz laiku demontēt.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts I –
vagons ar temperatūras kontroli
Standarta
vagons
|
Refrižeratorvagons
ar IN klases siltumizolāciju, automātisku ventilāciju, ar
režģiem un saldētavu > 3,5 m3
locīklas vagons vai sakabes vagons ar asīm, ar 2 vienībām 22 m
< lu <
27 m
|
Indeksa burti
|
a
|
ar ratiņiem
|
c
|
ar gaļas āķiem
|
d
|
zivīm
|
e
|
ar elektrisko ventilāciju
|
ee
|
ar 4 vai vairāk vienībām
|
f
|
piemērots satiksmei ar
Lielbritāniju
|
ff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai pa tuneli)
|
fff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai ar vilcienu prāmi)
|
g
|
ar mehānisko saldēšanu
a
|
gg
|
refrižerators ar sašķidrinātu
gāzi a
|
h
|
ar IR klases siltumizolāciju
|
i
|
mehāniskā saldēšana ar pavadoša
tehniskā vagona iekārtām a b
|
ii
|
pavadošs tehniskais vagons
a b
|
l
|
izolācija bez saldētavas a
c
|
m
|
ar 2 vienībām: lu > 27 m
|
mm
|
ar 2 vienībām: lu < 22 m
|
o
|
ar saldētavām ar ietilpību, kas ir
mazāka par 3,5 m3 c
|
oo
|
ar 3 vienībām
|
p
|
bez režģiem
|
r
|
locīklas vagons
|
rr
|
sakabes vagons
|
a. Ar indeksa burtu „l”
nemarķē vagonus, uz kuriem ir indeksa burti „g”, „gg”,
„i” „ii”.
b. Jēdziens „pavadošais
tehniskais vagons” attiecas uz rūpnīcas vagoniem, remonta
vagoniem (ar vai bez guļvietām) un dzīvojamiem vagoniem.
c. Ar indeksa burtu „o”
nemarķē vagonus, uz kuriem ir indeksa burts „l”.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts L –
platforma ar atsevišķām asīm
Standarta
vagons
|
Locīklas vai
sakabes vagons ar 2 vienībām
22 m < lu
< 27 m
|
Indeksa burti
|
a
|
locīklas vagons
|
aa
|
sakabes vagons
|
b
|
ar īpašiem stiprinājumiem vidēja
lieluma konteineriem (pa) a
|
c
|
ar šarnīra balstu a
|
d
|
piemērots automašīnu
pārvadāšanai, bez jumta a
|
e
|
piemērots automašīnu
pārvadāšanai, ar jumtu a
|
f
|
piemērots satiksmei ar
Lielbritāniju
|
ff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai pa tuneli)
|
fff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai ar vilcienu prāmi)
|
g
|
piemērots konteineru pārvadāšanai
a b
|
h
|
piemērots tērauda tinumu
pārvadāšanai sāniski a c
|
hh
|
piemērots tērauda tinumu
pārvadāšanai stateniski a c
|
i
|
ar noņemamu pārsegu un nenoņemamiem
galiem a
|
ii
|
ar ļoti stipru noņemamu metāla
pārsegu d un nenoņemamiem galiem a
|
j
|
ar amortizāciju
|
l
|
bez statņiem a
|
m
|
ar 2 vienībām: 18 m < lu < 22
m
|
mm
|
ar 2 vienībām: lu < 18 m
|
o
|
ar 3 vienībām
|
oo
|
ar 4 vai vairāk vienībām
|
p
|
bez bortiem a
|
r
|
ar 2 vienībām: lu > 27 m
|
a. Indeksa burtus „l” vai
„p” vagoniem, kuriem ir indeksa burti „b”, „c”,
„d”, „e”, „g”, „h”, „hh”, „i” vai „ii”,
norāda pēc izvēles. Tomēr skaitliskajiem kodiem vienmēr
jāatbilst burtu marķējumam uz vagoniem.
b. Vagoni, ko izmanto tikai
konteineru pārvadāšanai (izņemot pa).
c. Vagoni, ko izmanto tikai tērauda
tinumu pārvadāšanai.
d. Attiecināms tikai uz vagoniem ar
1435 mm gabarītu.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts S –
ratiņu platforma
Standarta
vagons
|
Locīklas vai
sakabes vagons ar 2 vienībām
22 m < lu
< 27 m
|
Indeksa burti
|
b
|
ar īpašiem stiprinājumiem vidēja
lieluma konteineriem (pa) a
|
c
|
ar šarnīra balstu a
|
d
|
piemērots automašīnu
pārvadāšanai, bez jumta a b
|
e
|
automašīnu pārvadāšanai, ar jumtu
a
|
f
|
piemērots satiksmei ar
Lielbritāniju
|
ff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai pa tuneli)
|
fff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai ar vilcienu prāmi)
|
g
|
piemērots konteineru pārvadāšanai,
kopējais kravas garums < 60 pēdas (izņemot
pa) a b c
|
gg
|
piemērots konteineru
pārvadāšanai, kopējais kravas garums > 60 pēdas (izņemot
pa) a b c
|
h
|
piemērots tērauda tinumu
pārvadāšanai sāniski a d
|
hh
|
piemērots tērauda tinumu
pārvadāšanai stateniski a d
|
i
|
ar noņemamu pārsegu un nenoņemamiem
galiem a
|
ii
|
ar ļoti stipru noņemamu metāla
pārsegu e un nenoņemamiem galiem a
|
j
|
ar amortizāciju
|
l
|
bez statņiem a
|
m
|
ar 2 vienībām: lu > 27 m
|
mm
|
ar 2 vienībām: lu < 22 m
|
o
|
ar 3 vienībām
|
oo
|
ar 4 vai vairāk vienībām
|
p
|
bez bortiem a
|
r
|
locīklas vagons
|
rr
|
sakabes vagons
|
a. Indeksa burtus „l” vai
„p” uz vagoniem, kam ir indeksa burti „b”, „c”,
„d”, „e”, „g”, „gg”, „h”, „hh”, „i” vai
„ii”, norāda pēc izvēles. Taču skaitliskajiem kodiem
vienmēr jāatbilst burtu marķējumam uz vagoniem.
b. Vagonus, kurus papildus
konteineru un maiņas korpusu pārvadāšanai izmanto
transportlīdzekļu pārvadāšanai, marķē ar indeksa burtiem
„g” vai „gg” un burtu „d”.
c. Vagoni, kurus izmanto tikai
konteineru vai ekskavatoru vai atvāzēju maiņas korpusu
pārvadāšanai.
d. Vagoni, kurus izmanto tikai
tērauda tinumu pārvadāšanai.
e. Attiecināms tikai uz 1435 mm
gabarītu.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts T –
VAGONS AR ATVERAMU JUMTU
Standarta
vagons
|
Locīklas vai
sakabes vagons ar asīm, ar 2 vienībām
22 m < lu
< 27 m
|
Indeksa burti
|
a
|
ar ratiņiem
|
b
|
ar nekavētu durvju augstumu > 1,90
m a
|
c
|
ar durvīm vagona galā
|
d
|
ar kontrolētu kravas izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību, abos sānos, atsevišķi, no
augšas a b
|
dd
|
ar kontrolētu kravas izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību, abos sānos, atsevišķi, no
apakšas a b
|
e
|
ar 3 vienībām
|
ee
|
ar 4 vai vairāk vienībām
|
f
|
piemērots satiksmei ar
Lielbritāniju
|
ff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai pa tuneli)
|
fff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai ar vilcienu prāmi)
|
g
|
graudiem
|
h
|
piemērots tērauda tinumu
pārvadāšanai sāniski
|
hh
|
piemērots tērauda tinumu
pārvadāšanai stateniski
|
i
|
ar atveramām sienām a
|
j
|
ar amortizāciju
|
l
|
ar beramkravas izkraušanu ar kravas
smaguma spēka palīdzību, no sāniem, vienlaicīgi, no augšas
a b
|
ll
|
ar beramkravas izkraušanu ar kravas
smaguma spēka palīdzību, no sāniem, vienlaicīgi, no apakšas
a b
|
m
|
ar 2 vienībām: lu > 27 m
|
mm
|
ar 2 vienībām: lu < 22 m
|
o
|
ar aksiālo beramkravas izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību, no augšas a
b
|
oo
|
ar aksiālo beramkravas izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību, no apakšas a
b
|
p
|
ar kontrolētu aksiālo kravas
izkraušanu ar kravas smaguma spēka palīdzību, no augšas
a b
|
pp
|
ar kontrolētu aksiālo kravas
izkraušanu ar kravas smaguma spēka palīdzību, no apakšas
a b
|
r
|
locīklas vagons
|
rr
|
sakabes vagons
|
a. Indeksa burtu „b” nemarķē
uz vagoniem, kuriem ir indeksa burti „d”, „dd”, „i”,
„l”, „ll”, „o”, „oo”, „p” vai „pp”.
b. T kategorijas vagoni ir aprīkoti
ar atveramu jumtu, kas ļauj piekļūt iekraušanas lūkai visā
korpusa garumā; šiem vagoniem nav plakanas grīdas, un tie nav
paredzēti kravas izgāšanai ne uz sāniem, ne aizmuguri.
|
Šo vagonu izkraušanu nosaka šādu
raksturlielumu kopums.
Izkraušanas atveru
izvietojums:
- aksiāls: atveres novietotas virs
sliežu ceļa viduslīnijas,
- divpusējs: atveres abos sliežu ceļa sānos, ārpus
sliedēm,
(šo vagonu izkraušana ir:
- vienlaicīga, ja vagonu pilnīgai
iztukšošanai vajadzīga atveru atvēršana abās pusēs,
- atsevišķa, ja vagonu pilnīgu iztukšošanu var veikt, atverot
atveri tikai vienā pusē),
- augšā: izkraušanas atveres zemākais stūris (neņemot vērā
kustīgās iekārtas, kuras var būt šīs atveres turpinājums) ir
vismaz 0,700 m virs sliedēm, un ir iespējams izmantot slīdošo
lenti, lai pārvietotu kravu,
- apakšā: izkraušanas atveres novietojums neļauj izmantot
slīdošo lenti, lai pārvietotu kravu.
Izkraušanas veids:
- bēršana: ja atveres ir atvērtas
un sākas izkraušana, tās nevar aizvērt, kamēr vagons nav
tukšs,
- kontrolēts: jebkurā izkraušanas brīdī var regulēt vai pat
apturēt kravas plūsmu.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts U –
specializētie vagoni
Standarta
vagons
|
Locīklas vai
sakabes vagons, ar asīm, ar 2 vienībām
22 m < lu
< 27 m
|
Indeks burti
|
a
|
ar ratiņiem
|
e
|
ar 3 vienībām
|
ee
|
ar 4 vai vairāk vienībām
|
c
|
ar izkraušanu zem spiediena
|
d
|
ar kontrolētu kravas izkraušanu ar
smaguma spēka palīdzību, abos sānos, atsevišķi, augšā
a
|
dd
|
ar kontrolētu kravas izkraušanu ar
smaguma spēka palīdzību, abos sānos, atsevišķi, apakšā
a
|
f
|
piemērots satiksmei ar
Lielbritāniju
|
ff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai pa tuneli)
|
fff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai ar vilcienu prāmi)
|
g
|
graudiem
|
i
|
piemērots tādu priekšmetu
pārvadāšanu, kas pārsniegtu gabarītu, ja būtu iekrauti
parastā vagonā b
|
l
|
ar beramkravas izkraušanu ar kravas
smaguma spēka palīdzību abos sānos, vienlaicīgi, augšā
a
|
ll
|
ar beramkravas izkraušanu ar kravas
smaguma spēka palīdzību abos sānos, vienlaicīgi, apakšā
a
|
m
|
ar 2 vienībām: lu > 27 m
|
mm
|
ar 2 vienībām: lu < 22 m
|
o
|
ar aksiālo beramkravas izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību, augšā a
|
oo
|
ar aksiālo beramkravas izkraušanu ar
kravas smaguma spēka palīdzību, apakšā a b
|
p
|
ar kontrolētu aksiālo kravas
izkraušanu ar kravas smaguma spēka palīdzību, augšā
a
|
pp
|
ar kontrolētu aksiālo kravas
izkraušanu ar kravas smaguma spēka palīdzību, apakšā
a
|
r
|
locīklas vagons
|
rr
|
sakabes vagons
|
a. U kategorijas vagoni ar kravas
izkraušanu ar kravas smaguma spēka palīdzību ir slēgti vagoni,
kurus var piekraut tikai caur vienu vai vairākām iekraušanas
atverēm, kuras atrodas korpusa augšpusē un kuru kopējie izmēri
ir mazāki nekā korpusa garums; šiem vagoniem nav līdzenu
grīdu, un tie nav paredzēti kravas izgāšanai uz aizmuguri vai
sāniem.
b. Jo īpaši:
- negabarīta kravas
platformas,
- vagoni ar centrālo iedobi,
- vagoni ar parastu slīpo diagonālo pastāvīgās kontroles
paneli.
|
Šo vagonu izkraušanu nosaka šādu
raksturlielumu kopums.
Izkraušanas
atveru izvietojums:
- aksiālā: atveres novietotas virs
sliežu ceļa viduslīnijas,
- divpusējā: atveres abos sliežu ceļa sānos, ārpus
sliedēm.
(Šo vagonu izkraušana ir:
- vienlaicīga, ja vagonu pilnīgai
iztukšošanai vajadzīga atveru atvēršana abās pusēs,
- atsevišķa, ja vagonu pilnīgu iztukšošanu var veikt, atverot
atveri tikai vienā pusē),
- augšējā: izkraušanas atveres zemākais stūris (neņemot
vērā kustīgās iekārtas, kuras var būt šīs atveres
turpinājums) ir vismaz 0,700 m virs sliedēm, un ir iespējams
izmantot slīdošo lenti, lai pārvietotu kravu,
- apakšējā: izkraušanas atveres novietojums neļauj izmantot
slīdošo lenti, lai pārvietotu kravu.
Izkraušanas
veids:
- bēršana: ja atveres ir atvērtas
un sākas izkraušana, tās nevar aizvērt, kamēr vagons nav
tukšs,
- kontrolētā: jebkurā izkraušanas brīdī var regulēt vai pat
apturēt kravas plūsmu.
|
P12. pielikums (TURPINĀJUMS)
Kategorijas burts Z -
cisternvagons
Standarta
vagons
|
ar metāla apvalku
šķidruma vai gāzu pārvadāšanai
locīklas vai sakabes vagons ar asīm, ar 2 vienībām
22 m < lu
< 27 m
|
Indeksa burti
|
a
|
ar ratiņiem
|
c
|
ar izkraušanu zem spiediena
a
|
e
|
apsildāms
|
f
|
piemērots satiksmei ar
Lielbritāniju
|
ff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai caur tuneli)
|
fff
|
piemērots satiksmei ar Lielbritāniju
(tikai ar vilcienu prāmi)
|
g
|
gāzu pārvadāšanai zem spiediena,
šķidrinātu vai izšķīdinātu gāzu pārvadāšanai zem
spiediena a
|
i
|
tvertne no nemetāliska materiāla
|
j
|
ar amortizāciju
|
m
|
ar 2 vienībām: lu > 27 m
|
mm
|
ar 2 vienībām : lu < 22 m
|
o
|
ar 3 vienībām
|
oo
|
ar 4 vai vairāk vienībām
|
r
|
locīklas vagons
|
rr
|
sakabes vagons
|
a. Indeksa burtu „c” nemarķē
uz vagoniem, kuriem ir indeksa burts „g”.
|
P13. pielikums
Velkamo
pasažieru vagonu sērijas marķējums
Sērijas burti ar
starptautisku vērtību
A
|
1. klases pasažieru vagons ar
sēdvietām
|
B
|
2. klases pasažieru vagons ar
sēdvietām
|
AB
|
1./2. klases pasažieru vagons ar
sēdvietām
|
WL
|
Guļamvagons ar sērijas burtiem A, B
vai AB atkarībā no piedāvātās guļvietas veida. Sērijas
burtus guļamvagonam ar „īpašiem” nodalījumiem papildina ar
indeksa burtu „S”
|
WR
|
Restorānvagons
|
R
|
Pasažieru vagons ar restorānvagonu,
bufetes vai bāra nodalījumu (sērijas burtu izmanto papildus)
|
D
|
Bagāžas vagons
|
DD
|
Vaļējs divpakāpju bagāžas vagons
automašīnu pārvadāšanai
|
Post
|
Pasta vagons
|
AS
SR
WG
|
Pasažieru vagons ar bāru un vietu
dejošanai
|
WSP
|
Salonvagons
|
Le
|
Vaļējs divasu divpakāpju vagons
automašīnu pārvadāšanai
|
Leq
|
Vaļējs divasu divpakāpju vagons
automašīnu pārvadāšanai, aprīkots ar vilciena elektroapgādes
kabeli
|
Laeq
|
Vaļējs trīsasu divpakāpju vagons
automašīnu pārvadāšanai, aprīkots ar vilciena elektroapgādes
kabeli
|
Indeksa burti ar starptautisku vērtību
b
h
|
Pasažieru vagons, kas piemērots, lai
pārvadātu pasažierus ar īpašām vajadzībām
|
c
|
Nodalījumi, kurus var pārveidot par
kupejām
|
d
v
|
Vagons, kas piemērots velosipēdu
uzglabāšanai
|
ee
z
|
Vagons, kas aprīkots ar centrālo
energoapgādi
|
f
|
Vagons, kas aprīkots ar mašīnista
kabīni (vadības piekabvagons)
|
p
t
|
Pasažieru vagons ar sēdvietām un
centra eju
|
m
|
Vagons, kas garāks par 24,5 m
|
s
|
Centra eja bagāžas vagonos un
pasažieru vagonos ar bagāžas nodalījumu
|
Nodalījumu skaits ir parādīts kā
indekss (piemēram: Bc9).
Sērijas burti un
indeksa burti, kuriem ir vērtība atsevišķā valstī
Pārējiem sērijas burtiem un
indeksa burtiem ir vērtība notiktā valstī, un šo vērtību
definē katra dalībvalsts.
P14. pielikums
Specializēto
transportlīdzekļu burtu marķējums
Šis marķējums norādīts
dokumentā EN 14033-1 „Dzelzceļa iekārtas – Sliežu ceļš
– Tehniskās prasības dzelzceļa būves un apkopes mašīnām
– 1. daļa: Dzelzceļa tehnikas izmantošana”.
Q pielikums. Nav izmantots
R pielikums.
Vilcienu identifikācija
Šis jautājums joprojām ir atklāts un tiks noteikts kādā
turpmākā šīs SITS versijā.
Šajā jomā izstrādā Eiropas Standartizācijas komitejas
darba grupas dokumentu (CEN Workshop Agreement
(CWA)). Pēc tā ieviešanas EDzA un EK novērtēs tā
piemērotību attiecībā uz to, kā ar šā CWA
īstenošanu tiks panākta atbilstība šīs SITS prasībām.
Šādā detalizētā specifikācijā galvenokārt jāietver
četri principi (regulēšana un maršruta noteikšana, vilciena
veids, ar drošību saistīta saziņa, darbības efektivitātes
uzraudzība), visi vilcienu veidi un atbildība par šo skaitļu
piešķiršanu. Šajā specifikācijā jāņem vērā šobrīd jau
lietotie standarti (piemēram, UIC Fiche 419-1 un 419-2 OR) un
ERTMS/ETCS attīstība. Jāveido projekta izstrādes ekspertu
grupa, lai risinātu šo jautājumu.
Līdz tam, kamēr tiks izstrādāts
CWA, dzelzceļa uzņēmumi un infrastruktūras
pārvaldītāji sazinās, lai slēgtu divpusējus vai daudzpusējus
nolīgumus, ņemot vērā šobrīd jau lietotos standartus
(piemēram, UIC Fiche 419-1 un 419-2 OR) un ERTMS/GSM-R un
ERTMS/ETCS attīstību, lai novērstu vilcienu kavēšanos nokļūt
no viena infrastruktūras pārvaldītāja darba teritorijas uz otra
infrastruktūras pārvaldītāja darba teritoriju.
Skatīt arī U pielikumu.
S pielikums. Vilciena redzamība - astes daļa
Šis jautājums joprojām ir atklāts punkts, un tas tiks noteikts kādā turpmākā šīs SITS versijā.
Jādefinē detalizēta specifikācija, kurā ņems vērā, kādēļ tiek prasīta astes daļas pazīšanas zīme, kāds ir šīs prasības pamatojums Eiropas parasto dzelzceļu tīklā un kā to vislabāk droši un rentabli saskaņot.
Šo specifikācija un ar to saistīto atbilstības novērtējuma procesu attiecībā uz pazīšanas zīmes pārnēsājamu variantu publicēs šajā SITS kā savstarpējas izmantojamības komponentu.
Līdz tam, kamēr izstrādās un ieviesīs detalizētas specifikācijas, ir ieteicams, ka dzelzceļa uzņēmums(-i) un infrastruktūras pārvaldītājs(-i) sazinās, lai slēgtu divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, ar ko novērstu vilcienu kavēšanos nokļūt no viena infrastruktūras pārvaldītāja darba teritorijas uz otra infrastruktūras pārvaldītāja darba teritoriju.
Skatīt arī U pielikumu.
T pielikums. Bremžu darbības efektivitāte
Šis jautājums joprojām ir atklāts punkts, un tas tiks noteikts kādā turpmākā šīs SITS versijā.
Jādefinē detalizēta specifikācija, kurā noteiks formulu bremžu darbības efektivitātes aprēķināšanai. Šī specifikācija būs spēkā visā Eiropas parasto dzelzceļu tīklā, un tajā ņems vērā, kā vislabāk noteikt šādu formulu, lai ļautu droši un rentabli saskaņot bremžu darbību. Ir izveidota daudznozaru ekspertu darba grupa, lai risinātu šo jautājumu.
Līdz tam, kamēr izstrādās un ieviesīs detalizētas specifikācijas, ir ieteicams, ka dzelzceļa uzņēmums(-i) un infrastruktūras pārvaldītājs(-i) sazinās, lai slēgtu divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, ar ko novērstu vilcienu kavēšanos nokļūt no viena infrastruktūras pārvaldītāja darba teritorijas uz otra infrastruktūras pārvaldītāja darba teritoriju.
Skatīt arī U pielikumu.
U pielikums.
Atklāto punktu saraksts
A2. pielikums (skatīt šīs
SITS 4.4. apakšiedaļu)
GSM-R ekspluatācijas noteikumi
B pielikums (skatīt šīs SITS
4.4. apakšiedaļu)
Citi noteikumi, kas ļauj saskaņoti
ekspluatēt dažādas jaunās strukturālās apakšsistēmas
R pielikums (skatīt šīs SITS
4.2.3.2. apakšiedaļu)
Vilcienu identifikācija
S pielikums (skatīt šīs SITS
4.2.2.1.3. apakšiedaļu)
Vilciena redzamība – astes daļa
T pielikums (skatīt šīs SITS
4.2.2.6.2. apakšiedaļu)
Bremžu darbības efektivitāte
4.2.2. Nodaļa
Vilciena sastāva dokuments
V pielikums.
Priekšrakstu dokumentācijas mašīnistiem sagatavošana un
atjaunināšna
Saistībā ar šīs SITS 4.2. un 4.6
apakšiedaļu turpmāk redzamā diagramma ir šajā SITS
izklāstītā procesa attēlojums, kā sagatavo un atjaunina šajā
SITS prasītos priekšrakstus mašīnistiem.

Termins
|
Definīcija
|
Negadījums
|
Kā definēts Direktīvas 2004/49/EK 3.
pantā
|
Vilcienu kustības atļaušana
|
Aprīkojuma izmantošana
signalizēšanas centros, elektriskās vilces strāvas padeves
kontroles telpās un satiksmes kontroles centros, kur atļauj
vilcienu kustību. Tas neattiecas uz tiem DzU darbiniekiem, kas ir
atbildīgi par resursu, piemēram, vilcienu apkalpju vai ritošā
sastāva, pārvaldību
|
Kompetence
|
Kvalifikācija un pieredze, kas
vajadzīga, lai droši pildītu uzdevumus. Pieredzi var iegūt kā
daļu no apmācību procesa
|
Bīstamās kravas
|
Kā noteikts Direktīvas 96/49/EK 2.
pantā
|
Traucēts darbības režīms
|
Tāds darbības režīms neplānota
notikuma rezultātā, kas neļauj normāli sniegt dzelzceļa
pakalpojumus
|
Dispečera pakalpojumi
|
Skatīt „Vilcienu dispečera
pakalpojumi”
|
Mašīnists
|
Cilvēks, kam ir attiecīgā
izglītība un atļauja, lai varētu vadīt vilcienus
|
Īpašas kravas
|
Krava, piemēram, konteiners, maiņas
korpuss, ko pārvadā ar dzelzceļa transportlīdzekli, vai cita
satiksme, kur transportlīdzekļa izmērs un/vai slodze uz ass
pieprasa īpašu kustības atļauju un/vai pieteikumu īpašiem
pārvadājuma nosacījumiem visam reisam vai daļai no tā
|
Veselības un drošības
nosacījumi
|
Šīs SITS kontekstā šis attiecas
tikai uz prasīto medicīnisko un psiholoģisko kvalifikāciju, lai
spētu strādāt ar attiecīgajiem apakšsistēmas elementiem
|
Sakarsusi ass bukse
|
Ass bukse, kas pārsniegusi tās
paredzēto maksimālo darba temperatūru
|
Starpgadījums
|
Kā definēts Direktīvas 2004/49/EK 3.
pantā
|
Veidlapu grāmatiņa (Livret de
formulaires)
|
Veidlapu grāmatiņa, kurā
aprakstīts, kādā kārtībā jārīkojas infrastruktūras
pārvaldītāja un dzelzceļa uzņēmuma personālam, strādājot
ar vilcienu traucētā režīmā. Katrai atsevišķai darbībai
vajadzīga atsevišķa veidlapa. Veidlapu grāmatiņu sagatavo gan
infrastruktūras pārvaldītāja, gan dzelzceļa uzņēmuma
valodā, un tās kopijas ir pie attiecīgā infrastruktūras
pārvaldītāja un dzelzceļa uzņēmuma personāla
|
Dalībvalsts
|
Saistībā ar šo SITS tas attiecas uz
dalībvalsti, kura izdod drošības atļauju/sertifikātu, kā
noteikts Direktīvas 2004/49/EK 10. un 11. pantā
|
Darba valoda
|
Valoda vai valodas, ko savā ikdienas
darbā lieto infrastruktūras pārvaldītājs un kas publiskota tā
tīkla pārskatā, lai nodotu darba ziņojumus un ar drošību
saistītus ziņojumus
|
Pasažieris
|
Persona (kas nav darbinieks ar
īpašiem pienākumiem vilcienā), kas brauc ar vilcienu vai
atrodas vilcienā pirms vai pēc brauciena ar vilcienu
|
Darbības efektivitātes
uzraudzība
|
Sistemātiska vilcienu un
infrastruktūras darba novērošana un reģistrēšana ar mērķi
panākt uzlabojumus abos
|
Kvalifikācija
|
Fiziskā un psiholoģiskā
piemērotība, kas vajadzīga darba uzdevumu pildīšanai līdz ar
nepieciešamo pieredzi
|
Reālais laiks
|
Spēja apmainīties ar informāciju un
apstrādāt to saistībā ar noteiktiem notikumiem (piemēram,
pienākšana stacijā, caurbraukšana stacijai vai atiešana no
stacijas) vilciena reisā tajā brīdī, kad tie notiek
|
Ziņošanas punkts
|
Punkts vilciena kustības grafikā, kur
prasīts ziņot par pienākšanas, atiešanas vai caurbraukšanas
laikiem
|
Maršruts
|
Atsevišķs līnijas posms vai
posmi
|
Maršruta pārzināšana
|
Zināšanas par līnijas posmu(-iem),
kurā(-os) jāstrādā borta apkalpei, pamatojoties uz
infrastruktūras pārvaldītāja sniegto informāciju, lai ļautu
tiem droši vadīt vilcienu. Šo zināšanu pamatelementi
attiecīgajam personālam jāpārzina detalizēti un jāatceras.
Citus elementus var uzturēt dokumentos, kuriem šis personāls var
ātri piekļūt un kas pamatojas uz dzelzceļa uzņēmuma veiktu
maršruta novērtējumu vai valsts drošības iestādes
prasībām
|
Drošībai būtisks darbs
|
Darbs, ko veic personāls, kontrolējot
vai ietekmējot tādu transportlīdzekļa kustību, kas var
ietekmēt personu veselību un drošību
|
Personāls
|
Dzelzceļa uzņēmuma vai
infrastruktūras pārvaldītāja darbinieki vai līgumdarbinieki,
kas veic šajā SITS norādītos uzdevumus
|
Pieturas punkts
|
Vieta, kas vilciena kustības grafikā
noteikta kā plānota apstāšanās vieta, parasti, lai veiktu
noteiktas darbības, piemēram, ļautu iekāpt vai izkāpt
pasažieriem
|
Kustības grafiks
|
Dokuments vai sistēma, kurā dota
detalizēta informācija par vilciena(-u) kustību noteiktā
maršrutā
|
Laika punkts
|
Vieta, kas vilciena kustības grafikā
noteikta kā vieta, kur atzīmēts noteikts laiks. Šis laiks var
būt pienākšanas vai atiešanas laiks vai caurbraukšanas laiks,
ja vilciena kustības grafiks neparedz šajā vietā apstāties
|
Vilces vienība
|
Vagons ar energoapgādi, kas spēj
pārvietoties un ar ko var sakabināt citus vagonus
|
Vilciens
|
Vilcienu definē kā vilces
vienību(-as) ar sakabinātiem dzelzceļa vagoniem vai bez tiem vai
kā pašgājēju transportlīdzekļu grupu, par ko ir pieejami dati
kā par vilcienu un kas kursē starp diviem vai vairākiem
noteiktiem punktiem Eiropas parasto dzelzceļu tīklā
|
Vilcienu dispečera pakalpojumi
|
Norāde personai, kas vada vilcienu, ka
visas darbības stacijā vai novietnē ir pabeigtas un ka, ciktāl
tas attiecas uz atbildīgo personālu, vilcienam ir piešķirta
kustības atļauja
|
Vilciena apkalpe
|
Vilciena borta personāls, kas ir
sertificēts kā kompetents un kuru dzelzceļa uzņēmums nozīmē
īpašu, ar drošību saistītu pienākumu veikšanai vilcienā,
piemēram, mašīnista vai sarga pienākumu veikšanai
|
Vilciena identifikācija
|
Līdzeklis vilciena nepārprotamai
identificēšanai
|
Vilciena darbgatavības
nodrošināšana
|
Nodrošināšana, ka vilciens ir gatavs
darbam, ka vilciena aprīkojums ir pareizi izvietots un ka vilciena
sastāvs atbilst tam piešķirtajam ceļam. Vilciena darbgatavības
nodrošināšana iekļauj arī tehniskās inspekcijas, ko veic
pirms vilciena nodošanas ekspluatācijā
|
Transportlīdzeklis
|
Jebkura atsevišķa ritošā sastāva
vienība, piemēram, lokomotīve, pasažieru vai kravas vagons
|
Transportlīdzekļa identifikācija
|
Skaitlis, ko piestiprina
transportlīdzeklim, lai to nepārprotami atšķirtu no citiem
transportlīdzekļiem
|
Abreviatūra
|
Izskaidrojums
|
ac
|
Maiņstrāva
|
CCS
|
Vadības nodrošināšana un
signalizācija (Command Control Signalling)
|
cen
|
Eiropas Standartizācijas komiteja
(Comite Européen de Normalisation)
|
COTIF
|
Konvencija par starptautiskajiem
dzelzceļa pārvadājumiem (Convention relative aux Transports
Internationaux Ferroviaires)
|
cr
|
Parastais dzelzceļš (Conventional
Rail)
|
Db
|
Decibeli
|
dc
|
Līdzstrāva
|
dmi
|
Mašīnista un mašīnas saskarne
(Driver Machine Interface)
|
EK
|
Eiropas Kopiena
|
|
|