1. Ievads

1.1. Tehniskā darbības joma

1.2. Ģeogrāfiskā darbības joma

2. Apakšsistēmas/darbības jomas definīcija

2.1. Apakšsistēma

2.2. Darbības joma

2.2.1. Personāls un vilcieni

2.2.2. Ekspluatācijas principi

2.2.3. Piemērojamība pašreizējiem vagoniem un infrastruktūrai

2.3. Šīs SITS saikne ar Direktīvu 2004/49/EK

3. Pamatprasības

3.1. Atbilstība pamatprasībām

3.2. Pamatprasību pārskats

3.3. Ar šīm prasībām saistītie īpašie aspekti

3.3.1. Drošība

3.3.2. Drošums un darbspēja

3.3.3. Veselības aizsardzība

3.3.4. Vides aizsardzība

3.3.5. Tehniskā saderība

3.4. Ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu tieši saistītie aspekti

3.4.1. Drošība

3.4.2. Drošums un darbspēja

3.4.3. Tehniskā saderība 18

4. Apakšsistēmas raksturojums

4.1. Ievads

4.2. Apakšsistēmas ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas

4.2.1. Uz personālu attiecināmās specifikācijas

4.2.1.1. Vispārīgās prasības

4.2.1.2. Vilcienu mašīnistiem nepieciešamā dokumentācija

4.2.1.2.1. Priekšraksti mašīnistiem

4.2.1.2.2. Izmantojamo dzelzceļa līniju un līnijām blakus esošo iekārtu apraksts

4.2.1.2.2.1. Maršruta apraksta sagatavošana

4.2.1.2.2.2. Pārveidotie elementi

4.2.1.2.2.3. Mašīnistu informēšana reālajā laikā

4.2.1.2.3. Kustības grafiks

4.2.1.2.4. Ritošais sastāvs

4.2.1.3. Dzelzceļa uzņēmuma personālam, kas nav vilcienu mašīnisti, nepieciešamā dokumentācija

4.2.1.4. Dokumentācija, kas nepieciešama infrastruktūras pārvaldītāja personālam, kas dod vilcienu kustības atļauju

4.2.1.5. Vilciena apkalpes, cita dzelzceļa uzņēmuma personāla un personāla, kas dod vilcienu kustības atļaujas, ar drošību saistītie savstarpējie ziņojumi

4.2.2. Uz vilcieniem attiecināmas specifikācijas

4.2.2.1. Vilciena redzamība

4.2.2.1.1. Vispārīgā prasība

4.2.2.1.2. Priekšgals

4.2.2.1.3. Astes daļa

4.2.2.2. Vilciena dzirdamība

4.2.2.2.1. Vispārīgā prasība

4.2.2.2.2. Kontrole

4.2.2.3. Transportlīdzekļu identifikācija

4.2.2.4. Kravas vagonu piekraušana

4.2.2.4.1. Svara sadale

4.2.2.4.2. Slodze uz ass

4.2.2.4.3. Kravas nostiprināšana

4.2.2.4.4. Kinemātiskā apliece

4.2.2.4.5. Kravas pārsegšana

4.2.2.5. Vilciena sastāvs

4.2.2.6. Vilciena bremzēšana

4.2.2.6.1. Obligātās prasības bremžu sistēmai

4.2.2.6.2. Bremzēšanas efektivitāte

4.2.2.7. Vilciena uzturēšana darba kārtībā

4.2.2.7.1. Vispārīgā prasība

4.2.2.7.2. Pieprasītie dati

4.2.3. Uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmas specifikācijas

4.2.3.1. Vilcienu plānošana

4.2.3.2. Vilcienu identifikācija

4.2.3.3. Vilcienu atiešana

4.2.3.3.1. Pārbaudes pirms atiešanas

4.2.3.3.2. Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli

4.2.3.4. Satiksmes vadība

4.2.3.4.1. Vispārīgās prasības

4.2.3.4.2. Ziņošana par vilcieniem

4.2.3.4.2.1. Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena atrašanās vietu

4.2.3.4.2.2. Paredzētais nodošanas laiks

4.2.3.4.3. Bīstamās kravas

4.2.3.4.4. Ekspluatācijas kvalitāte

4.2.3.5. Datu reģistrēšana

4.2.3.5.1. Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena

4.2.3.5.2. Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā

4.2.3.6. Traucēts darbības režīms

4.2.3.6.1. Citu lietotāju informēšana

4.2.3.6.2. Vilcienu mašīnistu informēšana

4.2.3.6.3. Ārkārtas pasākumi

4.2.3.7. Vadība ārkārtas situācijā

4.2.3.8. Palīdzība vilciena apkalpei negadījuma vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu gadījumā

4.3 Saskarņu ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas

4.3.1. Saskarnes ar infrastruktūras SITS

4.3.2. Saskarnes ar vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS

4.3.2.1. Uzraudzības datu reģistrēšana

4.3.2.2. Mašīnista modrības ierīce

4.3.2.3. ERTMS/ETCS un ERTMS/GSM-R ekspluatācijas noteikumi

4.3.2.4. Signālu un sliežu ceļam blakus esošo zīmju saskatīšana

4.3.2.5. Vilciena bremzēšana

4.3.2.6. Smiltnīcas izmantošana. Obligātie uz profesionālo kvalifikāciju attiecināmie elementi vilciena vadīšanai

4.3.2.7. Datu reģistrēšana un sakarsušo bukšu detektors

4.3.3. Saskarnes ar ritošā sastāva SITS

4.3.3.1. Transportlīdzekļu identifikācija

4.3.3.2. Bremzēšana

4.3.3.3. Prasības pasažieru vagoniem

4.3.3.4. Vilciena redzamība

4.3.3.4.1. Vilciena sastāva pirmais vagons vilciena kustības virzienā

4.3.3.4.2. Vilciena astes daļa

4.3.3.5. Vilciena dzirdamība

4.3.3.6. Signāla redzamība

4.3.3.7. Mašīnista modrības ierīce

4.3.3.8. Vilciena sastādīšana un B pielikums

4.3.3.9. Kravas vagonu piekraušana

4.3.3.10. Garantija, ka vilciens ir braukšanas kārtībā, un bīstamās kravas

4.3.3.11. Vilciena sastādīšana, H un L pielikums

4.3.3.12. Noteikumi ārkārtas situācijās un ārkārtas situāciju vadība

4.3.3.13. Datu reģistrēšana

4.3.4. Saskarnes ar telemātikas lietojumprogrammu SITS

4.3.4.1. Vilcienu identifikācija

4.3.4.2. Vilciena sastāvs

4.3.4.3. Vilcienu atiešana

4.3.4.4. Vilcienu kustība

4.3.4.5. Transportlīdzekļu identifikācija

4.4. Ekspluatācijas noteikumi

4.5. Tehniskās apkopes noteikumi

4.6. Profesionālā kvalifikācija

4.6.1. Profesionālā kompetence

4.6.1.1. Profesionālās zināšanas

4.6.1.2. Spēja praktiski izmantot zināšanas

4.6.2. Valodu zināšanas

4.6.2.1. Principi

4.6.2.2. Valodu zināšanu līmenis

4.6.3. Personāla sākotnējā un pastāvīgā novērtēšana

4.6.3.1. Pamatelementi

4.6.3.2. Apmācības vajadzību analīze

4.6.3.2.1. Apmācības vajadzību analīzes veikšana

4.6.3.2.2. Apmācības vajadzību analīzes atjaunināšana

4.6.3.2.3. Īpašas prasības vilciena apkalpei un palīgpersonālam

4.6.3.2.3.1. Maršruta zināšanas

4.6.3.2.3.2. Zināšanas par ritošo sastāvu

4.6.3.2.3.3. Palīgpersonāls

4.7. Veselības un drošības nosacījumi

4.7.1. Ievads

4.7.2. Kritēriji, pēc kuriem apstiprina arodslimību ārstus un medicīnas organizācijas

4.7.3. Kritēriji, pēc kuriem apstiprina psihologus, kam jāveic psiholoģiskais novērtējums un jāizstrādā psiholoģiskā novērtējuma prasības

4.7.3.1. Psihologu sertifikācija

4.7.3.2. Psiholoģiskā novērtējuma saturs un interpretācija

4.7.3.3. Novērtējuma līdzekļu izvēle

4.7.4. Medicīniskā izmeklēšana un psiholoģiskais novērtējums

4.7.4.1. Pirms pieņemšanas darbā

4.7.4.1.1. Medicīniskās izmeklēšanas obligātais saturs

4.7.4.1.2. Psiholoģiskais novērtējums

4.7.4.2. Pēc pieņemšanas darbā

4.7.4.2.1. Periodiskās medicīniskās izmeklēšanas biežums

4.7.4.2.2. Obligātais periodiskās medicīniskās izmeklēšanas saturs

4.7.4.2.3. Papildu medicīniskā izmeklēšana un/vai psiholoģiskais novērtējums

4.7.5. Medicīniskās prasības

4.7.5.1. Vispārīgās prasības

4.7.5.2. Prasības redzei

4.7.5.3. Prasības dzirdei

4.7.5.4. Grūtniecība

4.7.6. Īpašas prasības attiecībā uz vilciena mašīnista pienākumiem

4.7.6.1. Periodiskās medicīniskās izmeklēšanas biežums

4.7.6.2. Medicīniskās izmeklēšanas papildu saturs

4.7.6.3. Papildu prasības redzei

4.7.6.4. Papildu prasības dzirdei un runai

4.7.6.5. Antropometrija

4.7.6.6. Palīdzība traumas gadījumā

4.8. Infrastruktūras un ritošā sastāva reģistri

4.8.1. Infrastruktūra

4.8.2. Ritošais sastāvs

5. Savstarpējas izmantojamības komponenti

5.1. Definīcija

5.2. Komponentu saraksts

5.3. Komponentu efektivitāte un specifikācijas

6. Komponentu atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtēšana un apakšsistēmas verifikācija

6.1. Savstarpējas izmantojamības komponenti

6.2. Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma

6.2.1. Principi

6.2.2. Noteikumu un procedūru dokumentācija

6.2.3. Novērtējuma procedūra

6.2.3.1. Kompetentās iestādes lēmums

6.2.3.2. Ja tiek prasīts novērtējums

6.2.4. Sistēmas darbības efektivitāte

7. Ieviešana

7.1. Principi

7.2. Vadlīnijas ieviešanai

7.3. Īpaši gadījumi

7.3.1. Ievads

7.3.2. Īpašo gadījumu saraksts

Pielikumi

A1. pielikums. ERTMS/ETCS ekspluatācijas noteikumi

3.1.1. ERTMS rakstiskais rīkojums 01

3.1.2. ERTMS rakstiskais rīkojums 02

3.1.3. ERTMS rakstiskais rīkojums 03

3.1.4. ERTMS rakstiskais rīkojums 04

3.1.5. ERTMS rakstiskais rīkojums 05

3.1.6. ERTMS rakstiskais rīkojums 06

3.1.7. ERTMS teksta ziņojumi

A2. pielikums. ERTMS/GSM-R ekspluatācijas noteikumi

B pielikums. Citi noteikumi, kas ļauj saskaņoti ekspluatēt dažādas jaunās strukturālās apakšsistēmas

A. Vispārīgi noteikumi

B. Personāla drošība un aizsardzība

C. Ekspluatācijas saskarne ar signalizācijas un vadības nodrošināšanas aprīkojumu

D. Vilciena kustība

E. Novirzes, negadījumi un starpgadījumi

C pielikums. Ar drošību saistītas saziņas metodoloģija

klausos
saņemts
atkārtojiet (+ runājiet lēnāk)
pareizi
kļūda (+ atkārtoju vēlreiz)
beidzu
gaidiet
izsaukšu vēlreiz
atsaucu procedūru…..
kļūda (+ sagatavoju jaunu veidlapu ......)
kļūda + atkārtoju vēlreiz
kļūda + atkārtoju vēlreiz
atkārtojiet (+ runājiet lēnāk)

A Alpha
G Golf
H Hotel
J Juliet
K Kilo
M Mike
N November
O Oscar
P Papa
T Tango
U Uniform
Y Yankee
Z Zulu

Vilciens.............................
(numurs)

šeit …......……. signāli
(vārds)

………………… signāli
(vārds)

šeit vilciens …......…….
(numurs)

sagatavot procedūru.......
pareizi
kļūda + atkārtoju vēlreiz
saņemts
negatīvi, atkārtojiet (+ runājiet lēnāk)
atļauja………………..
(numurs)

ziņojums…………..………..
(numurs)

D pielikums. Informācija, kurai jābūt pieejamai dzelzceļa uzņēmumam saistībā ar līniju(-ām), kuras tas iecerējis izmantot

E pielikums. Valodas un saziņas prasmju līmenis

F pielikums. Vadlīnijas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas novērtēšanai
kārtība, kādā tiks veikti ekspluatācijas procesa(-u) turpmāki grozījumi un atjaunināšana (IEVĒROT: tas neietver turpmākas būtiskas izmaiņas vai jaunu(-s) procesu(-s) – šādā gadījumā šajās vadlīnijās paredzēta jaunas dokumentācijas iesniegšana),

G pielikums. Informatīvs un neobligāts to elementu saraksts, kas jāverificē katram pamatparametram

X
X
A
X
A

H pielikums. Obligātās prasības attiecībā uz vilciena mašīnista profesionālo kvalifikāciju

I pielikums. Nav izmantots

J pielikums. Obligātās prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju ar vilciena pavadīšanu saistītiem uzdevumiem

K pielikums. Nav izmantots

L pielikums. Obligātās prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju vilciena darbgatavības nodrošināšanai

M pielikums. Nav izmantots

N pielikums. Vadlīnijas īstenošanai

O pielikums. Nav izmantots

P pielikums. Transportlīdzekļu identifikācija

P pielikums. Transportlīdzekļu identifikācija

Pašgājēja ātrums

Refrižeratorvagons

Kategorijas burts K – divasu platforma

Standarta vagons

Refrižeratorvagons

Q pielikums. Nav izmantots

R pielikums. Vilcienu identifikācija

S pielikums. Vilciena redzamība - astes daļa

T pielikums. Bremžu darbības efektivitāte

U pielikums. Atklāto punktu saraksts

V pielikums. Priekšrakstu dokumentācijas mašīnistiem sagatavošana un atjaunināšna

Skaidrojošā vārdnīca

Savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija

Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma

1. Ievads

1.1. Tehniskā darbības joma

Šī savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (turpmāk tekstā SITS) attiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, kas ietverta Direktīvas 2001/16/EK II pielikuma 1. punktā iekļautajā sarakstā.

Sīkākas ziņas par šo apakšsistēmu ir dotas 2. nodaļā.

1.2. Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir Eiropas parasto dzelzceļu sistēma, kā aprakstīts Direktīvas 2001/16/EK I pielikumā.

Šīs SITS saturs

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 5. panta 3. punktu šī SITS:

a) norāda darbības jomu, kas paredzēta satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmai – 2. nodaļa;

b) nosaka pamatprasības katrai attiecīgajai apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām – 3. nodaļa;

c) nosaka ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas, kas ir jāievēro attiecībā uz apakšsistēmu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām. Vajadzības gadījumā šīs specifikācijas var atšķirties atkarībā no apakšsistēmas izmantošanas, piemēram, atkarībā no Direktīvas I pielikumā paredzētās sliežu ceļa, mezgla un/vai ritošā sastāva kategorijas – 4. nodaļa;

d) nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz kurām attiecināmas Eiropas specifikācijas, tai skaitā Eiropas standarti, un kuras vajadzīgas, lai panāktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību – 5. nodaļa;

e) katrā konkrētā gadījumā norāda atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtējuma kārtību; tas cita starpā paredz Lēmumā 93/465/EEK noteikto moduļu vai, attiecīgā gadījumā, īpašās kārtības izmantošanu, novērtējot savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai, kā arī apakšsistēmu EK verifikāciju. Ja ir dokumenti, uz kuriem var atsaukties, īstenojot šo SITS, tie ir minēti sarakstā – 6. nodaļa;

f) norāda SITS ieviešanas stratēģiju. Jo īpaši jāprecizē paredzētie starpposmi un principi, kurus var piemērot, veicot pakāpenisku pāreju no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu –7. nodaļa;

g) norāda attiecīgā personāla profesionālo kvalifikāciju, kā arī veselības aizsardzības un drošības nosacījumus darbā, kas ir nepieciešami attiecīgās apakšsistēmas darbībai un uzturēšanai, kā arī SITS ieviešanai – 4. nodaļa.

Turklāt saskaņā ar 5. panta 5. punktu katrai SITS var paredzēt īpašus gadījumus. Tie ir norādīti 7. nodaļā.

Šīs SITS 4. nodaļā ietverti arī darbības un uzturēšanas noteikumi, kas raksturīgi darbības jomai, kura norādīta iepriekš 1.1. un 1.2. punktā.

2. Apakšsistēmas/darbības jomas definīcija

2.1. Apakšsistēma

Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma ir definēta Direktīvas 2001/16/EK II pielikuma 2.4. punktā.

Tajā jo īpaši ir iekļauti

• „Darba paņēmieni un pienācīgais aprīkojums, kas nodrošina dažādu struktūras apakšsistēmu saskaņotu darbību gan parastā, gan traucētā režīmā, cita starpā ieskaitot vilcienu vadīšanu, satiksmes plānošanu un vadību.

• Profesionālā kvalifikācija, kas nepieciešama pārrobežu pārvadājumu veikšanai.”

2.2. Darbības joma

Šīs SITS darbības joma attiecas uz infrastruktūras pārvaldītāju un dzelzceļa uzņēmumu satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, kas ir saistīta ar vilcienu ekspluatāciju parasto dzelzceļu sistēmā Eiropas transporta tīklā.

Šajā SITS par satiksmes nodrošināšanu un vadību noteiktās specifikācijas var izmantot kā atsauces dokumentu vilcienu ekspluatācijā, pat ja uz tiem neattiecas šīs SITS darbības joma.

2.2.1. Personāls un vilcieni

4.6. un 4.7. apakšiedaļa attiecas uz personālu, kas uzņemas tādus drošībai būtiskus uzdevumus kā vilciena vadīšana un pavadīšana, ja tie saistīti ar valstu robežas(-u) šķērsošanu un darbu jebkurā teritorijā, kura infrastruktūras pārvaldītāja tīkla pārskatā ir noteikta kā esoša ārpus „robežas” un ir iekļauta šīs amatpersonas drošības atļaujā.

Ja darbs jāveic līdz jebkurai noteiktai dzelzceļa tīkla „robežai”, kā aprakstīts iepriekš, netiek uzskatīts, ka personāls šķērso robežu.

Uz personālu, kas uzņemas tādus drošībai būtiskus uzdevumus kā dispečera pakalpojumi un vilcienu kustības vadība, attiecas dalībvalstu profesionālās kvalifikācijas un veselības un drošības nosacījumu savstarpēja atzīšana.

Uz personālu, kas uzņemas tādus drošībai būtiskus uzdevumus, kuri saistīti ar vilciena pēdējās sagatavošanas darbiem, pirms tas šķērso robežu(-as) un strādā jebkurā teritorijā ārpus „robežas” , kā aprakstīts iepriekš, attiecas 4.6. apakšiedaļa par dalībvalstu veselības un drošības nosacījumu savstarpēju atzīšanu. Ja visi vilciena vagoni, kas šķērso valsts robežu(-as), šķērso to tikai līdz dzelzceļa tīkla „robežai”, kā aprakstīts iepriekš, netiek uzskatīts, ka vilciens veic pārrobežu pārvadājumus.

Tas apkopots zemāk redzamajās tabulās.

Personāls, kas nodrošina tādu vilcienu darbību, kuri šķērso valstu robežas
un turpina kustību aiz dzelzceļa tīkla robežām

Personāls, kas nodrošina tādu vilcienu darbību, kuri nešķērso valstu robežas
vai šķērso tās tikai līdz dzelzceļa tīkla robežām

Lasot šīs tabulas, jāatzīmē, ka 4. nodaļas 2. punkta 1. apakšpunktā aprakstītie saziņas principi ir obligāta prasība.

2.2.2. Ekspluatācijas principi

Pašreizējās infrastruktūras plānojuma un projektu atšķirības Eiropā, kas vismaz daļēji izraisa šobrīd pastāvošās noteikumu un kārtības atšķirības, bieži var novērst tikai, ieguldot lielus līdzekļus.

Tādēļ vispārējais mērķis šai SITS versijai, kas ir pirmā pēc Direktīvas 2001/16/EK stāšanās spēkā, nav izstrādāt vienotus priekšrakstus Eiropas parasto dzelzceļu satiksmes nodrošināšanai un vadībai. Tomēr vienādās situācijās jābūt identiskiem noteikumiem un kārtībai, kas ļauj saskaņot to jauno struktūras apakšsistēmu ekspluatāciju, kuras iecerēts iekļaut Eiropas transporta tīklā, un jo īpaši to, kuras ir tieši saistītas ar jaunās vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmas ekspluatāciju.

Sākotnēji šis SITS dokuments attiecās tikai uz parasto dzelzceļu „Satiksmes nodrošināšanas un vadības” apakšsistēmas elementiem (kā izklāstīts 4. nodaļā) tajās ekspluatācijas jomās, kurās galvenokārt pastāv dzelzceļa uzņēmumu saskarnes ar infrastruktūras pārvaldītājiem vai kurās savstarpējai izmantojamībai ir īpašas priekšrocības. To nosakot, ņēma vērā Direktīvas 2004/49/EK (Dzelzceļa drošības direktīva) prasības.

Turpmāk paredzēts, ka sīkāki Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) ekspluatācijas noteikumi jāprecizē šīs SITS pielikumā (ERTMS/ETCS A1. pielikumā, ERTMS/GSMR A2. pielikumā), kad tie būs pieejami. Šobrīd pievienotais A1. pielikums ir tikai informējošs un nav obligāti jāievēro, jo noteikumi vēl nav līdz galam izstrādāti.

2.2.3. Piemērojamība pašreizējiem vagoniem un infrastruktūrai

Kaut gan vairums šajā SITS iekļauto prasību ir saistītas ar procesiem un darba kārtību, zināms to skaits tomēr ir saistīts ar fiziskiem elementiem, vilcieniem un vagoniem, kas ir nozīmīgi ekspluatācijai.

Šo elementu konstrukcijas kritēriji ir aprakstīti tajās SITS, kas attiecas uz citām apakšsistēmām, piemēram, ritošā sastāva apakšsistēma. Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS kontekstā ņemtas vērā elementu ekspluatācijas funkcijas.

Šādos gadījumos atzīst, ka šobrīd izmantotā ritošā sastāva/infrastruktūras iekārtu pārveidošana, lai tās pilnībā atbilstu šīs SITS prasībām, nebūtu izdevīga izmaksu ziņā. Attiecīgās prasības tādēļ jāpiemēro tikai jauniem elementiem vai gadījumos, ja elementus modernizē vai atjauno un vajadzīga jauna atļauja, lai tos nodotu ekspluatācijā Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 3. punkta nozīmē.

2.3. Šīs SITS saikne ar Direktīvu 2004/49/EK

Kaut gan šī SITS ir izstrādāta saskaņā ar Savstarpējas izmantojamības direktīvu 2001/16/EK, tajā apskatītas prasības, kuras ir cieši saistītas ar darba kārtību un procesiem, kas jāievēro infrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa uzņēmumam, piesakoties drošības sertifikāta saņemšanai saskaņā ar Drošības direktīvu 2004/49/EK.

3. Pamatprasības

3.1. Atbilstība pamatprasībām

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 4. panta 1. punktu Eiropas parasto dzelzceļu sistēmai, tās apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem jāatbilst pamatprasībām, kas vispārīgi izklāstītas direktīvas III pielikumā.

3.2. Pamatprasību pārskats

Pamatprasības attiecas uz:

- drošību,
-drošumu un darbspēju,
- veselības aizsardzību,
- vides aizsardzību,
- tehnisko saderību.

Ievērojot Direktīvu 2001/16/EK, pamatprasības var piemērot visai Eiropas parasto dzelzceļu sistēmai vai atsevišķi katrai tās apakšsistēmai un apakšsistēmas komponentam.

3.3. Ar šīm prasībām saistītie īpašie aspekti

Vispārīgās prasības attiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu saskaņā ar šādiem noteikumiem.

3.3.1. Drošība

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK III pielikumu drošības pamatprasības, kas attiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, ir šādas.

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.1.1. pamatprasība

„Drošībai izšķirīgo daļu projektēšana, izgatavošana vai montāža, tehniskā apkope un uzraudzība, jo īpaši, ja tas skar ierīces, kas ietekmē vilcienu kustību, jāveic tā, lai arī noteiktos nelabvēlīgos apstākļos būtu garantēts drošības līmenis, kas atbilst tīkla izveides mērķiem.”

Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šī pamatprasība apskatīta specifikācijas apakšiedaļā „Vilciena redzamība” (4.2.2.1. un 4.3. apakšiedaļa) un „Vilciena dzirdamība” 4.2.2.2. un 4.3. apakšiedaļā.

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.1.2. pamatprasība

„Riteņu un sliežu saskares parametriem jāatbilst izturības prasībām, kas garantē drošu vilcienu kustību maksimālajā atļautajā ātrumā.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.1.3. pamatprasība

„Izmantojamajām sastāvdaļām jāiztur jebkura ekspluatācijas laikā noteiktā parastā slodze vai pārslodze. Pienācīgi jāierobežo ikvienas neparedzētas kļūmes netieša ietekme uz drošību.”

Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šī pamatprasība apskatīta specifikācijas apakšiedaļā „Vilciena redzamība” (4.2.2.1. un 4.3. apakšiedaļa).

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.1.4. pamatprasība

„Projektējot stacionāras iekārtas un ritošo sastāvu, kā arī izvēloties izmantojamos materiālus, jāparedz iespēja ugunsgrēka gadījumā ierobežot uguns un dūmu izcelšanos, izplatīšanos un tā sekas.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.1.5. pamatprasība

„Visas ierīces, kas paredzētas pasažieru lietošanai, jāprojektē tā, lai netiktu apdraudēta šo ierīču droša ekspluatācija vai pasažieru veselība un drošība, ja tās izmanto iepriekš paredzamā veidā, kas ir pretrunā rakstiskiem norādījumiem.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

3.3.2. Drošums un darbspēja

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.2. pamatprasība

„Ja stacionāras un noņemamas sastāvdaļas ietekmē vilcienu kustību, to uzraudzību un apkopi organizē, veic un attiecīgo skaitu nodrošina tā, lai nodrošinātu to darbību paredzētajos apstākļos.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

3.3.3. Veselības aizsardzība

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.3.1. pamatprasība

„Vilcienos un dzelzceļa infrastruktūrā nedrīkst izmantot materiālus, kuru izmantošana var radīt veselības apdraudējumu cilvēkiem, kas nonāk saskarē ar šiem materiāliem.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.3.2. pamatprasība

„Šos materiālus izvēlas, izvieto un izmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu un bīstamu dūmu un gāzu veidošanos, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

3.3.4. Vides aizsardzība

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.1. pamatprasība

„Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas izveides un ekspluatācijas ietekme uz vidi jāizvērtē un jāņem vērā, veicot sistēmas projektēšanu saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.2. pamatprasība

„Vilcienos un infrastruktūrā jāizmanto materiāli, kas aizkavē apkārtējai videi kaitīgo un bīstamo dūmu un gāzu veidošanos, piemēram, ugunsgrēka gadījumā.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.3. pamatprasība

„Projektējot un ražojot ritošo sastāvu un enerģijas apgādes sistēmas, tām jābūt elektromagnētiski saderīgām ar iekārtām, ierīcēm un valsts vai privātiem tīkliem, kas var radīt savstarpējus traucējumus.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.4. pamatprasība

„Ekspluatējot Eiropas parasto dzelzceļu sistēmu, jāievēro spēkā esošie trokšņu ierobežošanas noteikumi.”

Kaut gan šī pamatprasība galvenokārt ir troksni regulējošās SITS sastāvdaļa, daži elementi satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmā SITS precizēti 4.2.2.2. un 4.3. apakšiedaļā „Vilciena dzirdamība”.

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.4.5. pamatprasība

„Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas ekspluatācija normālos uzturēšanas apstākļos nedrīkst radīt nepieļaujamu zemes vibrācijas līmeni sliežu ceļu tuvumā, kas traucē citu darbību veikšanu.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

3.3.5. Tehniskā saderība

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 1.5. pamatprasība

„Infrastruktūras un stacionāro iekārtu tehniskajiem parametriem jābūt savstarpēji saderīgiem, kā arī saderīgiem ar Eiropas parasto dzelzceļu sistēmā izmantojamo vilcienu parametriem.

Ja atsevišķos tīkla posmos šādu parametru atbilstību ir grūti panākt, drīkst ieviest pagaidu risinājumus, kas nodrošinās saderību nākotnē.”

Šī pamatprasība neattiecas uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu.

3.4. Ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu tieši saistītie aspekti

3.4.1. Drošība

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 2.6.1. pamatprasība

„Tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņošanai, kā arī mašīnistu, vilcienu personāla un kontroles centru personāla kvalifikācijai jābūt tādai, lai garantētu drošu ekspluatāciju, ņemot vērā atšķirīgas prasības pret pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem.

Tehniskās apkopes darbībām un to biežumam, apkopes un kontroles centru personāla sagatavošanai un kvalifikācijai, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēmai, ko ieviesuši attiecīgie uzņēmēji kontroles un tehniskās apkopes centros, jābūt tādai, kas nodrošina augstu drošības līmeni.”

Šī pamatprasība apskatīta šādās šīs specifikācijas apakšiedaļās:

• Transportlīdzekļu identifikācija (4.2.2.3. apakšiedaļa)
• Vilciena bremzēšana (4.2.2.6. apakšiedaļa)
• Vilciena sastāvs (4.2.2.5. apakšiedaļa)
• Kravas vagonu piekraušana (4.2.2.4. apakšiedaļa)
• Vilciena uzturēšana darba kārtībā (4.2.2.7. apakšiedaļa)
• Vilciena redzamība (4.2.2.1. un 4.3. apakšiedaļa)
• Vilciena dzirdamība (4.2.2.2. un 4.3. apakšiedaļa)
• Vilciena atiešana (4.2.3.3. apakšiedaļa)
• Satiksmes vadība (4.2.3.4. apakšiedaļa)
• Signālu saskatīšana un modrības ierīce (4.3. apakšiedaļa)
• Saziņa par drošības jautājumiem (4.2.1.5. un 4.6. apakšiedaļa)
• Vilcienu mašīnistiem nepieciešamā dokumentācija (4.2.1.2. apakšiedaļa)
• Dzelzceļa uzņēmuma personālam, kas nav vilcienu mašīnisti, nepieciešamā dokumentācija (4.2.1.3. apakšiedaļa)
• Dokumentācija, kas nepieciešama infrastruktūras pārvaldītāja personālam, kas dod vilcienu kustības atļauju (4.2.1.4. apakšiedaļa)
• Traucēts darbības režīms (4.2.3.6. apakšiedaļa)
• Pasākumi ārkārtas situācijā (4.2.3.7. apakšiedaļa)
• ERTMS ekspluatācijas noteikumi (4.4. apakšiedaļa)
• Profesionālā kvalifikācija (4.6. apakšiedaļa)
• Veselības un drošības nosacījumi (4.7. apakšiedaļa)

3.4.2. Drošums un darbspēja

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 2.6.2. pamatprasība

„Tehniskās apkopes operācijām un to biežumam, tehniskās apkopes un kontroles centru personāla sagatavošanai un kvalifikācijai, kā arī kvalitātes nodrošinājuma sistēmai, ko ieviesuši attiecīgie uzņēmēji kontroles un tehniskās apkopes centros, jābūt tādai, kas nodrošina augstu sistēmas drošumu un darbspēju.”

Šī pamatprasība nodrošināta šādās šīs specifikācijas apakšiedaļās:

• Vilciena sastāvs (4.2.2.5. apakšiedaļa)
• Vilciena uzturēšana darba kārtībā (4.2.2.7. apakšiedaļa)
• Satiksmes vadība (4.2.3.4. apakšiedaļa)
• Saziņa par drošības jautājumiem (4.2.1.5. apakšiedaļa)
• Traucēts darbības režīms (4.2.3.6. apakšiedaļa)
• Pasākumi ārkārtas situācijā (4.2.3.7. apakšiedaļa)
• Profesionālā kvalifikācija (4.6. apakšiedaļa)
• Veselības un drošības nosacījumi (4.7. apakšiedaļa)

3.4.3. Tehniskā saderība

Direktīvas 2001/16/EK III pielikuma 2.6.3. pamatprasība

„Tīkla ekspluatācijas noteikumu saskaņošanai, kā arī mašīnistu, vilcienu personāla un dispečeru kvalifikācijai jābūt tādai, lai nodrošinātu Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas ekspluatācijas efektivitāti, ņemot vērā atšķirīgās prasības, kas izvirzītas pārrobežu un iekšzemes pārvadājumiem.”

Šī pamatprasība apskatīta šādās šīs specifikācijas apakšiedaļās:

• Transportlīdzekļu identifikācija (4.2.2.3. apakšiedaļa)
• Vilciena bremzēšana (4.2.2.6. apakšiedaļa)
• Vilciena sastāvs (4.2.2.5. apakšiedaļa)
• Kravas vagonu piekraušana (4.2.2.4. apakšiedaļa)
• Saziņa par drošības jautājumiem (4.2.1.5. apakšiedaļa)
• Traucēts darbības režīms (4.2.3.6. apakšiedaļa)
• Pasākumi ārkārtas situācijā (4.2.3.7. apakšiedaļa)

4. Apakšsistēmas raksturojums

4.1. Ievads

Eiropas parasto dzelzceļu sistēma (TEN), uz kuru attiecas Direktīva 2001/16/EK un kuras daļa ir satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras daļu savstarpējā atbilstība ir jāpārbauda. Savstarpējā atbilstība it īpaši jāpārbauda attiecībā uz apakšsistēmas specifikācijām un tās saskarnēm ar sistēmu, kurā apakšsistēma ir integrēta, kā arī attiecībā uz ekspluatācijas noteikumiem.

Ņemot vērā visas attiecīgās pamatprasības, satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma, kā aprakstīts 2.2. apakšiedaļā, attiecas tikai uz elementiem, kas noteikti nākamajā nodaļā.

Saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK infrastruktūras pārvaldītāja vispārējā atbildībā ir izstrādāt visas attiecīgās prasības, kurām jāatbilst tiem vilcieniem, kuru kustība šajā infrastruktūrā ir atļauta, ņemot vērā atsevišķu sliežu ceļu ģeogrāfiskās īpatnības un turpmāk noteiktās ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas.

4.2. Apakšsistēmas ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas

Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas sastāv no:

• uz personālu attiecināmām specifikācijām;
• uz vilcieniem attiecināmām specifikācijām;
• uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmām specifikācijām.

4.2.1. Uz personālu attiecināmās specifikācijas

4.2.1.1. Vispārīgās prasības

Šī nodaļa attiecas uz personālu, kas piedalās apakšsistēmas ekspluatācijā, pildot drošībai būtiskus pienākumus, kuros dzelzceļa uzņēmumam ir tieša saskarne ar infrastruktūras pārvaldītāju.

• Dzelzceļa uzņēmuma personāls, kas
  - pilda vilciena mašīnista pienākumus (turpmāk tekstā „vilciena mašīnists”) un ir daļa no „vilciena apkalpes”,
  - pilda savus pienākumus vilcienā (citus pienākumus nekā vilciena vadīšana) un ir daļa no „vilciena apkalpes”,
  - sagatavo vilcienu.

• Infrastruktūras pārvaldītāja personāls, kas ir atbildīgs par kustības vadību.

Prasības attiecas uz šādām jomām:

• dokumentācija,
• komunikācija,

un uz tām jomām, kas noteiktas šīs SITS 2.2. iedaļā:

• kvalifikācija (skatīt 4.6. apakšiedaļu un H, J un L pielikumu),
• veselības un drošības apstākļi (skatīt 4.7. apakšiedaļu).

4.2.1.2. Vilcienu mašīnistiem nepieciešamā dokumentācija

Dzelzceļa uzņēmumam, kas ekspluatē vilcienu, jānodrošina vilciena mašīnistam visa nepieciešamā informācija, kas tam vajadzīga, lai veiktu savus pienākumus.

Sniedzot informāciju, jāņem vērā darbības, kas jāveic normālā, traucētā un ārkārtas ekspluatācijas režīmā maršrutos, kuros kursē vilciens, kā arī ritošais sastāvs, ko izmanto šajos maršrutos.

4.2.1.2.1. Priekšraksti mašīnistiem

Visa darba kārtība, kas jāievēro vilciena mašīnistam, jāiekļauj dokumentā vai jānodrošina elektroniskā formātā ar nosaukumu „Priekšraksti mašīnistiem” (Driver’s Rule Book).

Priekšrakstos mašīnistiem jānosaka prasības normālas un traucētas ekspluatācijas gadījumos, kā arī ārkārtas situācijās, ar kurām var saskarties vilciena mašīnists, visos maršrutos un tajos izmantotajam visa veida ritošajam sastāvam.

Priekšrakstos mašīnistiem jāiekļauj divi dažādi aspekti:

• viens, kas apraksta kopīgo noteikumu un procedūru kopumu, kurš ir spēkā visā Eiropas parasto dzelzceļu tīklā (ņemot vērā A, B un C pielikuma saturu),
• otrs, kas nosaka visus noteikumus un procedūras, kuras katram infrastruktūras pārvaldītājam ir atšķirīgas no citiem.

Tajos jāiekļauj darba kārtība, kas attiecas vismaz uz šādiem jautājumiem:

• personāla drošība un aizsardzība,
• vadības nodrošināšana un signalizācija,
• vilciena ekspluatācija, tostarp traucētā režīmā,
• vilces līdzeklis un ritošais sastāvs,
• starpgadījumi un negadījumi.

Par šī dokumenta sagatavošanu atbild dzelzceļa uzņēmums.

Dzelzceļa uzņēmums izstrādā priekšrakstus vienādā formātā visām infrastruktūrām, kurās darbojas tā vilcienu mašīnisti.

Priekšrakstiem ir divi papildinājumi.

• 1. papildinājums. Saziņas procedūru rokasgrāmata.
• 2. papildinājums. Veidlapu grāmatiņa.

Dzelzceļa uzņēmums izstrādā priekšrakstus mašīnistiem vai nu kādas dalībvalsts valodā, vai „darba” valodā, kuru lieto viens no infrastruktūras pārvaldītājiem, uz kuru attieksies šie priekšraksti. Tas neattiecas uz ziņojumiem un veidlapām, kam jābūt infrastruktūras pārvaldītāja(-u) „darba” valodā.

Priekšrakstus mašīnistiem izstrādā un precizē procesā ar šādiem posmiem:

• infrastruktūras pārvaldītājs (vai organizācija, kas atbild par ekspluatācijas noteikumu sagatavošanu) sniedz dzelzceļa uzņēmumam atbilstošo informāciju infrastruktūras pārvaldītāja „darba” valodā;
• dzelzceļa uzņēmums izstrādā sākotnējo dokumentu vai to precizē;
• ja dzelzceļa uzņēmuma priekšrakstiem izvēlētā valoda nav tā, kurā sagatavota sākotnēji sniegtā informācija, dzelzceļa uzņēmums atbild par tulkojumu, ja tāds ir nepieciešams.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumam(-iem) nodotā dokumentācija ir pilnīga un precīza.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmuma drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka priekšraksti ir pilnīgi un precīzi.

V pielikums parāda šo procesu diagrammā un sniedz pārskatu pār procesu.

4.2.1.2.2. Izmantojamo dzelzceļa līniju un līnijām blakus esošo iekārtu apraksts

Mašīnistiem jāsniedz izmantojamo un ar vilciena vadīšanu saistīto dzelzceļa līniju un līnijām blakus esošo iekārtu apraksts. Šī informācija jāizklāsta vienotā dokumentā, kas saucas „Maršruta apraksts” (kas var būt gan dokumenta formā, gan elektroniskā formātā).

Turpmāk minētas tās ziņas, kas obligāti jāsniedz:

• vispārīgie ekspluatācijas raksturlielumi,
• kāpumu un kritumu norādes,
• detalizēta dzelzceļa līnijas shēma.

4.2.1.2.2.1. Maršruta apraksta sagatavošana

Maršruta apraksts jāsagatavo vai nu kādas dzelzceļa uzņēmuma izvēlētas dalībvalsts valodā, vai infrastruktūras pārvaldītāja „darba” valodā.

Tajā jāsniedz šādas ziņas (šis saraksts nav izsmeļošs):

• vispārīgie ekspluatācijas raksturlielumi
  - signalizācijas tips un attiecīgais darba režīms (divsliežu ceļš, kustība atpakaļgaitā, pagrieziens pa kreisi vai pa labi utt.),
  - elektroapgādes tīkla veids,
  - „zemes” un vilciena radiosakaru iekārtas tips,

• kāpumu un kritumu norādes
  - kāpumu un kritumu vērtības un to precīza atrašanās vieta,

• detalizēta dzelzceļa līnijas shēma
  - uz dzelzceļa līnijas esošo staciju nosaukumi, galvenās teritorijas un to atrašanās vieta,
  - tuneļi, minot to atrašanās vietu, nosaukumu, garumu, specifisku informāciju, piemēram, pāreju un drošas izkāpšanas vietu esamība, kā arī tādu drošu punktu atrašanās vietu, uz kurieni var evakuēt pasažierus,
  - svarīgākās vietas, piemēram, neitrālie posmi,
  - atļautais maksimālais ātrums katram sliežu ceļam, tostarp, ja vajadzīgs, norāde par dažādiem ātrumiem attiecībā uz konkrēta tipa vilcieniem,
  - par kustības vadības kontroli atbildīgās organizācijas nosaukums un kustības vadības kontroles zonu nosaukums(-i),
  - kustības vadības centru nosaukumi un kontroles zonas, piemēram, signalizācijas ierīces,
  - izmantojamo radiokanālu identifikācija.

Dzelzceļa uzņēmums izstrādā maršruta aprakstu vienotā formātā visām infrastruktūrām, kurās kursē attiecīgā dzelzceļa uzņēmuma vilcieni.

Dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par maršruta apraksta sastādīšanu, izmantojot infrastruktūras pārvaldītāja(-u) sniegto informāciju.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumam(-iem) nodotā dokumentācija ir pilnīga un precīza.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmuma drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka maršruta apraksts ir pilnīgs un precīzs.

4.2.1.2.2.2. Pārveidotie elementi

Par visiem pastāvīgi vai uz laiku pārveidotiem elementiem infrastruktūras pārvaldītājs paziņo dzelzceļa uzņēmumam. Šīs izmaiņas dzelzceļa uzņēmums apkopo īpašā dokumentā vai uzglabā elektroniskā veidā vienotā formātā visām infrastruktūrām, kurās kursē attiecīgā dzelzceļa uzņēmuma vilcieni.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu infrastruktūras pārvaldītāja drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka dzelzceļa uzņēmumam(-iem) nodotā dokumentācija ir pilnīga un precīza.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmuma drošības vadības sistēmā jāietver validācijas process, lai nodrošinātu, ka dokuments par pārveidotajiem elementiem ir pilnīgs un precīzs.

4.2.1.2.2.3. Mašīnistu informēšana reālajā laikā

Kārtība, kādā mašīnistus informē reālajā laikā par visu drošības noteikumu izmaiņām maršrutā, jādefinē attiecīgajiem infrastruktūras pārvaldītājiem (kārtībai jābūt vienādai gadījumos, kad izmanto ERTMS/ETCS).

4.2.1.2.3. Kustības grafiks

Nodrošinot informāciju par vilcienu kustības grafiku, tiek veicināta precīza vilcienu kustība un uzlabota pakalpojuma veikšana.

Dzelzceļa uzņēmums sniedz mašīnistiem informāciju, kas vajadzīga vilciena vadīšanai un kurā ir vismaz šādas ziņas:

• vilciena identifikācija,
• vilcienu darba dienas (ja vajadzīgs),
• pieturvietas un ar tām saistītās darbības,
• citi laiki kustības grafikā,
• pienākšanas/atiešanas/caurbraukšanas laiki katrā no šīm vietām.

Šādu informāciju par vilcienu kustību, kuras pamatā ir infrastruktūras pārvaldītāja sniegtā informācija, var sniegt elektroniskā vai izdrukas formātā.

Mašīnistu iepazīstināšanai ar grafiku jābūt konsekventai visās līnijās, kurās kursē dzelzceļa uzņēmuma vilcieni.

4.2.1.2.4. Ritošais sastāvs

Dzelzceļa uzņēmums sniedz mašīnistam visu informāciju, kas attiecas uz darbu traucētā režīmā (piemēram, par vilcieniem, kam vajadzīga palīdzība). Šādai dokumentācijai šādos gadījumos jākoncentrējas uz konkrēto saskarni ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu.

4.2.1.3. Dzelzceļa uzņēmuma personālam, kas nav vilcienu mašīnisti, nepieciešamā dokumentācija

Dzelzceļa uzņēmums savu personālu (uz vilciena vai citur), kas pilda drošībai būtiskus pienākumus, kuros ir tieša saskarne ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu, iekārtām vai sistēmām, nodrošina ar šādu pienākumu pildīšanai pēc saviem ieskatiem vajadzīgo informāciju par noteikumiem, kārtību, ritošo sastāvu un maršrutu. Šādu informāciju izmanto gan normālā, gan traucētā darbības režīmā.

Vilcienu personālam domātās informācijas struktūrai, formātam, saturam un izstrādāšanas un precizēšanas procesam par pamatu jābūt šīs SITS 4.2.1.2. apakšiedaļā noteiktajai specifikācijai.

4.2.1.4. Dokumentācija, kas nepieciešama infrastruktūras pārvaldītāja personālam, kas dod vilcienu kustības atļauju

Visa informācija, kas vajadzīga, lai nodrošinātu ar drošību saistīto saziņu starp personālu, kurš dod vilcienu kustības atļauju, un vilciena apkalpi, jāizklāsta:

• dokumentos, kas apraksta saziņas principus (C pielikums),
• dokumentā ar nosaukumu „Veidlapu grāmatiņa”.

Infrastruktūras pārvaldītājam šie dokumenti jāsagatavo savā „darba” valodā.

4.2.1.5. Vilciena apkalpes, cita dzelzceļa uzņēmuma personāla un personāla, kas dod vilcienu kustības atļaujas, ar drošību saistītie savstarpējie ziņojumi

Vilciena apkalpes, cita dzelzceļa uzņēmuma personāla (kā definēts L pielikumā) un personāla, kas dod vilcienu kustības atļaujas, ar drošību saistītajos savstarpējos ziņojumos lietotā valoda ir attiecīgā maršruta infrastruktūras pārvaldītāja „darba” valoda.

Principi ar drošību saistītajai saziņai starp vilciena apkalpi un personālu, kas atbildīgs par vilcienu kustības atļaujām, izklāstīti C pielikumā.

Saskaņā ar Direktīvu 2001/14/EK infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par sava personāla ikdienas darbā lietotās „darba valodas” publiskošanu.

Tomēr, ja vietējā prakse pieprasa atļaut lietot arī otru valodu, infrastruktūras pārvaldītājam jānosaka ģeogrāfiskās robežas, kur šo valodu var lietot.

4.2.2. Uz vilcieniem attiecināmas specifikācijas

4.2.2.1. Vilciena redzamība

4.2.2.1.1. Vispārīgā prasība

Dzelzceļa uzņēmumam jānodrošina, lai vilcieni būtu aprīkoti ar norādēm, pēc kurām atpazīt to priekšgalu un astes daļu.

4.2.2.1.2. Priekšgals

Dzelzceļa uzņēmumam jānodrošina, lai vilciens, kas tuvojas, būtu skaidri redzams un atpazīstams pēc ieslēgtām baltām priekšējām gaismām un to izvietojuma. Tām jāļauj atšķirt tuvojošos vilcienu no tuvumā esošiem autotransporta līdzekļiem un citiem kustīgiem priekšmetiem.

Pilna specifikācija atrodama 4.3.3.4.1. apakšiedaļā.

4.2.2.1.3. Astes daļa

Šīs prasības ir precizētas S pielikumā.

4.2.2.2. Vilciena dzirdamība

4.2.2.2.1. Vispārīgā prasība

Dzelzceļa uzņēmumam jānodrošina, lai vilcieni būtu aprīkoti ar skaņas brīdinājuma ierīci, kas norāda par vilciena tuvošanos.

4.2.2.2.2. Kontrole

Jābūt iespējai ieslēgt skaņas brīdinājuma ierīci no jebkuras mašīnista pozīcijas.

4.2.2.3. Transportlīdzekļu identifikācija

Katram transportlīdzeklim jābūt numuram, lai atšķirtu to no jebkura cita dzelzceļa transportlīdzekļa. Šim numuram jābūt redzami attēlotam vismaz uz katras transportlīdzekļa garenvirziena sānu malas.

Jābūt arī iespējai atpazīt uz transportlīdzekli attiecināmus ekspluatācijas ierobežojumus.

Šīs prasības ir sīkāk izklāstītas P pielikumā.

4.2.2.4. Kravas vagonu piekraušana

Dzelzceļa uzņēmumam jānodrošina, ka vagoni tiek piekrauti droši un ir droši visu brauciena laiku, ņemot vērā turpmākajās apakšiedaļās izklāstīto.

4.2.2.4.1. Svara sadale

Vagoni jāpiekrauj tā, lai kravas svaru sadalītu vienādi uz visām asīm. Gadījumos, kad tas nav iespējams kādas kravas lieluma vai formas dēļ, dzelzceļa uzņēmumam uz visu reisu jānodrošina kravai īpaši pārvadāšanas apstākļi.

4.2.2.4.2. Slodze uz ass

Dzelzceļa uzņēmumiem jānodrošina, lai vagonā iekrautā krava nepārsniegtu pieļaujamo slodzi uz ass. Tiem jānodrošina arī, lai slodze uz ass nepārsniegtu atļauto robežu nevienā maršruta posmā (izņemot, ja attiecīgais infrastruktūras pārvaldītājs(-i) ir atļāvis(-uši) kustību).

4.2.2.4.3. Kravas nostiprināšana

Dzelzceļa uzņēmumiem jānodrošina, ka krava un visas neizmatotās kravas nostiprināšanas ierīces ir droši nostiprinātas, lai novērstu to nevajadzīgu kustēšanos reisa laikā.

4.2.2.4.4. Kinemātiskā apliece

Katra vilciena vagona (tai skaitā jebkuras kravas) kinemātiskajam gabarītam jābūt ne platākam kā maršruta posmā maksimāli atļautais gabarīts.

4.2.2.4.5. Kravas pārsegšana

Dzelzceļa uzņēmumiem jānodrošina, lai jebkurš materiāls, kuru izmanto, lai pārsegtu kravu uz vagona, būtu cieši piestiprināts pie vagona vai pie kravas. Šiem pārsegiem jābūt no materiāla, kas ir piemērots attiecīgās kravas pārsegšanai, ņemot vērā spēkus, kuru ietekmi varētu just reisa laikā.

4.2.2.5. Vilciena sastāvs

Dzelzceļa uzņēmumam jānosaka noteikumi un kārtība, kas jāievēro, lai nodrošinātu vilciena atbilstību piešķirtajam ceļam.

Prasībās attiecībā uz vilciena sastāvu jāņem vērā šādi elementi.

• Vagoni
  - visiem vilciena vagoniem jāatbilst prasībām, kuras piemēro maršrutos, kuros notiks vilciena kustība;
  - visiem vilciena vagoniem jābūt sagatavotiem braukšanai ar maksimālo ātrumu, kādā paredzēta vilciena kustība;
  - visiem vilciena vagoniem attiecīgajā brīdī un visu veicamā reisa laiku un attālumu jābūt tiem noteiktajā apkopes intervālā.

• Vilciens
  - vilciena sastāvam jāatbilst attiecīgā maršruta tehniskajiem nosacījumiem, un tā garums nedrīkst pārsniegt nosūtītājā stacijā un gala stacijā pieļauto maksimālo garumu;
  - dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par to, lai vilciens būtu tehniski sagatavots reisam un lai tā tehniskā sagatavotība saglabātos visu reisa laiku.

• Svars un slodze uz ass
  - vilciens nedrīkst pārsniegt to svaru, kādu pieļauj svara ierobežojumi maršruta posmos, sakabju izturība, vilces vienības jauda un citi attiecīgi vilciena parametri. Jāievēro ierobežojumi, kas noteikti slodzei uz ass.

• Vilciena maksimālais ātrums
  - nosakot vilciena maksimālo ātrumu, jāņem vērā jebkādi ierobežojumi attiecīgajā(-os) maršrutā(-os), bremzēšanas efektivitāte, slodze uz ass un vagonu veids.

• Kinemātiskā apliece
  - katra vilciena vagona (tai skaitā jebkuras kravas) kinemātiskajam gabarītam jābūt ne platākam kā maršruta posmā maksimāli atļautais gabarīts.

Var pieprasīt vai piemērot papildu ierobežojumus atsevišķa vilciena bremžu režīma vai vilces tipa dēļ.

Vilciena sastāvs jāapraksta saskaņotā dokumentā par vilciena sastāvu (skatīt U pielikumu)

4.2.2.6. Vilciena bremzēšana

4.2.2.6.1. Obligātās prasības bremžu sistēmai

Visiem vilciena vagoniem jābūt savienotiem ar automātisko nepārtrauktās darbības bremzēšanas sistēmu, kā definēts bremžu sistēmas SITS.

Jebkura vilciena pirmajam un pēdējam vagonam (ieskaitot jebkādas vilces vienības) jābūt automātiskam bremžu slēdzim.

Ja vilciens negadījuma rezultātā sadalās divās daļās, abām atdalījušos vagonu rindām jāapstājas bremžu maksimālas izmantošanas rezultātā.

4.2.2.6.2. Bremzēšanas efektivitāte

Infrastruktūras pārvaldītājam ir jāpieņem lēmums par to, vai

• sniegt dzelzceļa uzņēmumam nepieciešamo informāciju attiecīgajā maršrutā prasītās bremzēšanas efektivitātes aprēķināšanai, iekļaujot informāciju par akceptējamām bremzēšanas sistēmām un to izmantošanu, vai
• citādi nodrošināt pieprasīto faktisko efektivitāti.

Dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par to, lai vilcienam būtu pietiekama bremzēšanas efektivitāte, izstrādājot noteikumus, kurus uzņēmuma personālam jāievēro.

Dzelzceļa uzņēmumam, pieprasot informāciju bremzēšanas efektivitātes aprēķināšanai, lai vilcienu apstādinātu un noturētu uz vietas, jāņem vērā visu iesaistīto maršrutu ģeogrāfiskās īpatnības, piešķirtais ceļš un ERTMS/ETCS esamība.

Šīs prasības ir sīkāk izklāstītas T pielikumā.

4.2.2.7. Vilciena uzturēšana darba kārtībā

4.2.2.7.1. Vispārīgā prasība

Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē process, kā nodrošināt, ka viss ar drošību saistītais vilciena aprīkojums ir pilnā darba kārtībā un ka vilciens var droši braukt.

Dzelzceļa uzņēmumam jāziņo infrastruktūras pārvaldītājam par jebkurām vilciena raksturlielumu izmaiņām, kas ietekmē tā darbību, vai par jebkurām izmaiņām, kas ietekmē spēju izvietot vilcienu tam piešķirtajā ceļā.

Infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa uzņēmumiem jādefinē un jāatjaunina nosacījumi un kārtība, kas attiecas uz vilciena darbību traucētos apstākļos.

4.2.2.7.2. Pieprasītie dati

Datiem, ko pieprasa drošai un efektīvai ekspluatācijai, un šo datu nosūtīšanas procesam jāietver:

• vilciena identifikācija,
• dati par dzelzceļa uzņēmumu, kas atbildīgs par vilcienu,
• vilciena faktiskais garums,
• vai vilciens pārvadā pasažierus vai dzīvniekus, ja tas nav paredzēts kustības grafikā,
• jebkādi ekspluatācijas ierobežojumi ar norādi par attiecīgo(-ajiem) transportlīdzekli(-ļiem) (gabarīts, ātruma ierobežojumi utt.),
• informācija, ko infrastruktūras pārvaldītājs pieprasa par bīstamu kravu pārvadājumiem.

Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē process, kā nodrošināt, lai šie dati būtu pieejami infrastruktūras pārvaldītājam(-iem) pirms vilciena atiešanas.

Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē process, kā informēt infrastruktūras pārvaldītāju (-us), ja vilciens neaizņems tam piešķirto ceļu vai ir atcelts.

4.2.3. Uz vilcienu ekspluatāciju attiecināmas specifikācijas

4.2.3.1. Vilcienu plānošana

Infrastruktūras pārvaldītājam jānorāda, kādi dati ir nepieciešami, pieprasot vilciena ceļu. Šis elements ir sīkāk izklāstīts Direktīvā 2001/14/EK.

4.2.3.2. Vilcienu identifikācija

Visiem vilcieniem jābūt nepārprotamai identifikācijai.

Šīs prasības precizētas R pielikumā.

4.2.3.3. Vilcienu atiešana

4.2.3.3.1. Pārbaudes pirms atiešanas

Saskaņā ar šīs SITS 4.1. apakšiedaļas trešajā daļā norādītajām prasībām dzelzceļa uzņēmumam jādefinē pārbaudes (it īpaši attiecībā uz bremzēm), kas jāveic pirms atiešanas.

4.2.3.3.2. Infrastruktūras pārvaldītāja informēšana par vilciena ekspluatācijas stāvokli

Dzelzceļa uzņēmumam pirms atiešanas un reisa laikā jāinformē infrastruktūras pārvaldītājs par jebkuru novirzi, kas ietekmē vilcienu vai tā darbību un kas var netieši ietekmēt vilciena braukšanu.

4.2.3.4 Satiksmes vadība

4.2.3.4.1 Vispārīgās prasības

Satiksmes vadībai jāgarantē droša, efektīva un punktuāla dzelzceļa darbība, tostarp efektīva satiksmes traucējumu seku novēršana.

Infrastruktūras pārvaldītājam jānosaka kārtība un līdzekļi, ar kuriem veic:

• vilcienu vadību reālajā laikā,
• ekspluatācijas pasākumus, lai uzturētu vislabāko iespējamo infrastruktūras izpildi, ja notiek aizkavēšanās vai starpgadījumi vai ja tādi tiek paredzēti, un
• dzelzceļa uzņēmuma(-u) informēšana šādos gadījumos.

Ja dzelzceļa uzņēmumam vajadzīgi jebkādi papildus procesi, kas ietekmē saskarni ar infrastruktūras pārvaldītāju, tos var ieviest pēc vienošanās ar infrastruktūras pārvaldītāju.

4.2.3.4.2. Ziņošana par vilcieniem

4.2.3.4.2.1. Dati, kas vajadzīgi ziņošanai par vilciena atrašanās vietu

Infrastruktūras pārvaldītājs:

• nodrošina, ka attiecīgā tīklā piemērotos iepriekš noteiktos ziņošanas punktos reālajā laikā tiek reģistrēts vilcienu atiešanas, pienākšanas vai caurbraukšanas laiks un novirzes no kustības grafika;
• sniedz prasītos specifiskos datus saistībā ar ziņošanu par vilcienu atrašanās vietu. Šādai informācijai jāiekļauj:

- vilciena identifikācija,
- ziņošanas punkta nosaukums,
- līnija, pa kuru brauc vilciens,
- kustības grafikā paredzētais laiks, kad vilcienam jābūt pie ziņošanas punkta,
- faktiskais laiks, kad vilciens ierodas ziņošanas punktā (un tas, vai starpziņošanas punktiem, kuros ierodas vilciens, jāziņo tikai atiešanas vai pienākšanas laiks, vai atiešanas un pienākšanas laiks, izlaižot caurbraukšanas laiku),
- minūšu skaits, par kādu vilciens apsteidz kustības grafiku vai atpaliek no tā ziņošanas punktā,
- sākotnējs izskaidrojums katram kavējumam, kurš ilgst vairāk nekā 10 minūtes, vai ja citādi prasīts izpildes uzraudzības režīmā,
- norāde, ka ziņojums par kādu vilcienu aizkavējas, un minūšu skaits, par kādu tas aizkavējas,
- iepriekšēja(-s) vilciena identifikācija(-s), ja tāda ir,
- informācija par to, ka uz visu reisu vai kādā reisa posmā atcelts vilciens.

4.2.3.4.2.2 Paredzētais nodošanas laiks

Infrastruktūras pārvaldītājam jābūt izstrādātam procesam, kas ļauj noteikt aptuvenu laika novirzi minūtēs no kustības grafikā paredzētā laika, kad vienam infrastruktūras pārvaldītājam jānodod vilciens otram infrastruktūras pārvaldītājam.

Tajā jāiekļauj informācija par darbības traucējumiem (problēmas apraksts un vieta).

4.2.3.4.3. Bīstamās kravas

Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē kārtība, kādā uzraudzīt bīstamo kravu pārvadājumus.

Šajā kārtībā jāiekļauj:

• šobrīd spēkā esošie Eiropas standarti, kā precizēts EK Direktīvā 96/49 par norādi, ka vilcienā pārvadā bīstamās kravas,
• informācija mašīnistam par bīstamo kravu esamību un atrašanās vietu,
• informācija, kādu infrastruktūras pārvaldītājs pieprasa par bīstamo kravu pārvadājumiem,
• sakaru līniju noteikšana un īpašu pasākumu plānošana saistībā ar infrastruktūras pārvaldītāju, šīm kravām nonākot ārkārtas situācijā.

4.2.3.4.4. Ekspluatācijas kvalitāte

Infrastruktūras pārvaldītājam un dzelzceļa uzņēmumam ir izstrādāti procesi visu attiecīgo dienestu efektīvas darbības uzraudzībai.

Uzraudzības procesus izstrādā, lai analizētu datus un noteiktu pamattendences gan attiecībā uz cilvēka kļūdām, gan sistēmas kļūdām. Šīs analīzes rezultātus izmanto, lai veiktu uzlabojumus, kas paredzēti, lai novērstu tādus notikumus, kas varētu kompromitēt Eiropas parasto dzelzceļu tīklu.

Ja šādi uzlabojumi dotu labumu visam tīklam, iekļaujot citus infrastruktūras pārvaldītājus un dzelzceļa uzņēmumus, tad tos attiecīgi dara zināmus, ievērojot komerciālo noslēpumu.

Infrastruktūras pārvaldītājs pēc iespējas drīzāk analizē notikumus, kas būtiski traucējuši ekspluatācijai. Ja vajadzīgs un jo īpaši ja ir iesaistīts kāds no personāla, infrastruktūras pārvaldītājs uzaicina attiecīgajā notikumā iesaistīto(-s) dzelzceļa uzņēmumu(-s) piedalīties analīzē. Ja šādas analīzes rezultātā ir izstrādātas rekomendācijas par uzlabojumiem tīklā, kas paredzēti, lai novērstu vai mazinātu negadījumu/starpgadījumu cēloņus, šos uzlabojumus dara zināmus visiem attiecīgajiem iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītajiem un dzelzceļa uzņēmumiem.

Šos procesus dokumentē, un tiem veic iekšējo auditu.

4.2.3.5. Datu reģistrēšana

Datus, kas attiecas uz vilciena kustību, jāreģistrē un jāsaglabā, lai

• atbalstītu sistemātisku drošības uzraudzību kā negadījumu un starpgadījumu novēršanas līdzekli,
• noteiktu mašīnista, vilciena un infrastruktūras efektivitāti laikposmā līdz negadījumam vai starpgadījumam un (ja vajadzīgs) tūlīt pēc tiem, tādējādi ļaujot noteikt ar vilciena vadīšanu vai vilciena aprīkojumu saistītos cēloņus, un atbalstītu jaunus pasākumus vai izmaiņas esošajos pasākumos, kas palīdzētu novērst atkārtošanos,
• reģistrētu informāciju gan par lokomotīves/vilces vienības, gan par mašīnista darbu, iekļaujot darba laiku.

Jābūt iespējai pārbaudīt reģistrēto datu sakritību ar

• reģistrēšanas datumu un laiku,
• precīzu reģistrētā notikuma ģeogrāfisko atrašanās vietu (attālumu kilometros no atpazīstamas vietas),
• vilciena identifikāciju,
• mašīnista personas datiem.

Prasības attiecībā uz šo datu uzglabāšanu, periodisku novērtēšanu un piekļuvi tiem ir precizētas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos:

• dalībvalsts, kurā izsniegta licence dzelzceļa uzņēmumam (attiecībā uz vilcienā reģistrētajiem datiem), vai
• dalībvalsts, kurā atrodas infrastruktūra (attiecībā uz ārpus vilciena reģistrētajiem datiem).

4.2.3.5.1. Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena

Infrastruktūras pārvaldītājam jāreģistrē dati par vismaz šādiem notikumiem:

• ar vilcienu kustību saistīta blakus sliežu ceļam esošā aprīkojuma kļūme (signalizēšana, kontrolpunkti utt.),
• pārkarsis ass gultnis,
• saziņa starp vilciena mašīnistu un infrastruktūras pārvaldnieka personālu, kas dod vilciena kustības atļauju.

4.2.3.5.2. Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā

Dzelzceļa uzņēmumam jāreģistrē vismaz šādi dati:

• bez atļaujas turpināta kustība pēc briesmu signāla vai signāla „kustības atļaujas beigas”,
• avārijas bremžu lietošana,
• vilciena braukšanas ātrums,
• jebkāda borta kontroles (signalizācijas) sistēmas izolācija vai pārtraukšana,
• skaņas signāla ieslēgšana (signāltaure),
• durvju kontroles darbība (atvēršana, aizvēršana),
• borta bukšu karstuma detektoru rādītāji, ja vilciens ar tādiem ir aprīkots,
• tās kabīnes identifikācija, attiecībā uz kuru reģistrē datus pārbaudei,
• dati, lai noteiktu darba laiku.

4.2.3.6. Traucēts darbības režīms

4.2.3.6.1. Citu lietotāju informēšana

Infrastruktūras pārvaldītājam saistībā ar dzelzceļa uzņēmumu(-iem) jādefinē, kā nekavējoties informēt vienam otru par jebkuru stāvokli, kurā tiek kaitēts dzelzceļu tīkla vai ritošā sastāva drošībai, efektivitātei un/vai darbspējai.

4.2.3.6.2. Vilcienu mašīnistu informēšana

Jebkurā traucēta darbības režīma gadījumā, kas saistīts ar infrastruktūras pārvaldītāja atbildību, infrastruktūras pārvaldītājs dod mašīnistiem formālas instrukcijas par to, kā rīkoties, lai droši pārvarētu traucējumus.

4.2.3.6.3. Ārkārtas pasākumi

Infrastruktūras pārvaldītājs kopā ar visiem dzelzceļa uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā infrastruktūrā, un ar blakus esošo infrastruktūru pārvaldītājiem pēc vajadzības nosaka, publicē un dara pieejamus piemērotus ārkārtas pasākumus, kā arī sadala atbildību, pamatojoties uz prasību samazināt jebkādu traucētā darbības režīma radīto negatīvo ietekmi.

Plānošanas prasībām un reakcijai uz šādiem notikumiem jābūt proporcionāliem atbilstoši traucējumu raksturam un iespējamajai traucējumu bīstamībai.

Šie pasākumi, kuros jāiekļauj vismaz plāni, kā atjaunot tīklu „normālā” stāvoklī, var attiekties arī uz:

• ritošā sastāva bojājumiem (piemēram, tādiem, kuri var radīt būtiskus satiksmes traucējumus, bojātu vilcienu vilkšanu),
• infrastruktūras bojājumiem (piemēram, traucējumiem elektroenerģijas padevē vai apstākļiem, kādos vilcieni var novirzīties no rezervētā maršruta),
• ārkārtējiem laika apstākļiem.

Infrastruktūras pārvaldītājam jāizveido un jāuztur aktuāla kontaktinformācija par infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa uzņēmuma atbildīgo personālu, ar kuriem sazināties darba traucējumu gadījumā, ja tā rezultātā rodas traucēts darbības režīms. Šajā informācijā jāiekļauj kontakti gan darba laikā, gan ārpus darba laika.

Dzelzceļa uzņēmumam jāiesniedz šī informācija infrastruktūras pārvaldītājam un jāziņo par visām izmaiņām šajā kontaktinformācijā.

Infrastruktūras pārvaldītajam jāziņo dzelzceļa uzņēmumam(-iem) par visām izmaiņām savā kontaktinformācijā.

4.2.3.7. Vadība ārkārtas situācijā

Infrastruktūras pārvaldītājs, konsultējoties ar:

• visiem dzelzceļa uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā infrastruktūrā, vai,
• ja vajadzīgs, ar to dzelzceļa uzņēmumu pārstāvjiem, kuri darbojas attiecīgajā infrastruktūrā, un
• blakus esošo infrastruktūru pārvaldītājiem pēc vajadzības, kā arī
• vietējām iestādēm un
• ārkārtas dienestu pārstāvjiem, iekļaujot ugunsdzēšanas un glābšanas dienestus, pēc vajadzības vietējā vai valsts līmenī,

un saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK nosaka, publicē un dara pieejamus piemērotus pasākumus ārkārtas situāciju risināšanai un panāk līnijas atgriešanos normālā darba kārtībā.

Šādi pasākumi parasti attiecas uz:

• sadursmēm,
• ugunsgrēkiem vilcienos,
• vilcienu evakuāciju,
• negadījumiem tuneļos,
• starpgadījumiem ar bīstamām kravām,
• nobraukšanu no sliedēm.

Dzelzceļa uzņēmumam jāsniedz infrastruktūras pārvaldītājam jebkāda informācija, kas attiecas tieši uz šiem apstākļiem, jo īpaši attiecībā uz vilcienu vilkšanu vai novietošanu uz sliedēm no jauna. (Skatīt arī parasto dzelzceļu kravas vagonu SITS 4.2.7.1. apakšiedaļu „Ārkārtas pasākumi”).

Turklāt dzelzceļa uzņēmumam jāparedz kārtība, kā informēt pasažierus par ārkārtas stāvokli vilcienā un attiecīgajiem drošības pasākumiem.

4.2.3.8. Palīdzība vilciena apkalpei negadījuma vai nopietnu ritošā sastāva darbības traucējumu gadījumā

Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē piemērota kārtība, kā palīdzēt vilciena apkalpei traucētos darba apstākļos, lai izvairītos no aizkavēšanās tehnisku vai citu ritošā sastāva bojājumu dēļ vai samazinātu šādu aizkavēšanos (piemēram, sakaru līnijas, vilciena evakuācijas gadījumā veicamie pasākumi).

4.3 Saskarņu ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas

Ņemot vērā pamatprasības, kas noteiktas 3. nodaļā, saskarņu ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas ir šādas.

4.3.1. Saskarnes ar infrastruktūras SITS

REZERVĒTS

4.3.2. Saskarnes ar vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS

4.3.2.1. Uzraudzības datu reģistrēšana

Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma nosaka ekspluatācijas prasības novērošanas datu reģistrēšanai (skatīt šīs SITS 4.2.3.5. apakšiedaļu), kurām jāatbilst vadības nodrošināšanas un signalizācijas apakšsistēmai (skatīt vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.15. apakšiedaļu).

4.3.2.2. Mašīnista modrības ierīce

Ierīce mašīnista reakcijas novērošanai, kas darbojas vietās, kur infrastruktūra pieļauj šādas ierīces darbību, un iejaucas, lai apstādinātu vilcienu, ja mašīnists nereaģē noteiktā laikā, kas vēl jāprecizē, un automātiski ziņo kontrolējošajam signalizācijas centram. Ir saskarne starp šo ekspluatācijas prasību un ar ERTMS saistīto vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.2. apakšiedaļu.

4.3.2.3. ERTMS/ETCS un ERTMS/GSM-R ekspluatācijas noteikumi

Šīs specifikācijas A pielikums (A1. un A2. pielikums) ir saskarne ar ERTMS/ETCS funkcionālo prasību specifikācijām un sistēmas prasību specifikācijām, kā arī ERTMS/GSM-R funkcionālo prasību specifikācijām un sistēmas prasību specifikācijām, kas precizētas vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS A pielikumā. Ir saskarne arī ar ETCS mašīnista un mašīnas saskarnes (Driver Machine Interface (DMI)) specifikācijām (vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.13. apakšiedaļa) un Eiropas Integrētā dzelzceļa radio paplašinātā tīkla (EIRENE) mašīnista un mašīnas saskarnes (DMI) specifikācijām (vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.14. apakšiedaļa). Ir saskarne starp šo SITS A1. pielikumu un vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.2. apakšiedaļu attiecībā uz ETCS borta moduļa funkcionalitātes izolēšanu.

4.3.2.4. Signālu un sliežu ceļam blakus esošo zīmju saskatīšana

Mašīnistam jāredz signāli un sliežu ceļam blakus esošās zīmes, un tām jābūt redzamām, mašīnistam atrodoties parastajā mašīnista vietā. Tas pats attiecas uz cita veida sliežu ceļam blakus esošām zīmēm, ja tās ir saistītas ar drošību.

Sliežu ceļam blakus esošām zīmēm un tablo jābūt konsekventi projektētiem, lai veicinātu to saskatīšanu. Jāņem vērā sekojoši jautājumi:

• vai tie ir atbilstoši novietoti, lai mašīnists vilciena priekšējo lukturu gaismā var nolasīt informāciju,
• apgaismojuma lietderība un intensitāte, ja informāciju prasīts apgaismot,
• vai izmantotā atstarojošā materiāla īpašības ir saskaņā ar attiecīgajām specifikācijām un zīmes ir izgatavotas tā, lai informācija mašīnistam vilciena priekšējo lukturu gaismā ir viegli nolasāma gadījumā, ja izmanto atstarojošas zīmes.

Ir saskarne ar vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.16. apakšiedaļu attiecībā uz mašīnista ārējo redzes lauku. Vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS A pielikuma nākamajā versijā būs arī jauns punkts attiecībā uz sliežu ceļam blakus esošām zīmēm ar ETCS aprīkotās līnijās.

4.3.2.5. Vilciena bremzēšana

Pastāv saskarne starp šīs SITS 4.2.2.6.2. apakšiedaļu un vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.3.1.5. apakšiedaļu (Vilciena garantētā bremzēšanas efektivitāte un parametri).

4.3.2.6. Smiltnīcas izmantošana. Obligātie uz profesionālo kvalifikāciju attiecināmie elementi vilciena vadīšanai

Attiecībā uz smiltnīcas izmantošanu ir saskarne starp šīs SITS H pielikumu (un B(C1) pielikumu), no vienas puses, un vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.11. apakšiedaļu (Savietojamība ar sliežu ceļa vilcienu stacionāro detektoru sistēmu) un A pielikuma 1. papildinājuma 4. punkta 1. apakšpunktu (kā minēts 4.3.1.10. apakšiedaļā), no otras puses.

4.3.2.7. Datu reģistrēšana un sakarsušo bukšu detektors

Pastāv saskarne starp šīs SITS 4.2.3.5. apakšiedaļu, no vienas puses, un vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS 4.2.2. apakšiedaļu (ETCS borta moduļa funkcionalitāte), A pielikuma 5., 7. un 55. rādītāju un 4.2.10. apakšiedaļu (Sakarsušo ass bukšu detektors), no otras puses. Nākotnē būs saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS B pielikumu, kad atrisinās vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS atklāto punktu.

4.3.3. Saskarnes ar ritošā sastāva SITS

4.3.3.1. Transportlīdzekļu identifikācija

Pastāv saskarne starp šīs SITS 4.2.2.3. apakšiedaļu un ritošā sastāva kravas vagonu SITS B pielikumu.

Šāda saskarne pastāvēs arī ar citām ritošā sastāva SITS pēc to izstrādāšanas.

4.3.3.2. Bremzēšana

Pastāv saskarne starp šīs SITS 4.2.2.6.1. apakšiedaļu, ritošā sastāva kravas vagonu SITS 4.2.4. apakšiedaļu un B pielikumu.

Šāda saskarne pastāvēs arī ar citām ritošā sastāva SITS pēc to izstrādāšanas.

4.3.3.3. Prasības pasažieru vagoniem

Jāpiezīmē, ka attiecībā uz zemāk minēto pastāvēs saskarne ar citām ritošā sastāva SITS pēc to izstrādāšanas.

• Kustības grafikā paredzētajās pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas vietās jābūt pietiekamai pasažieru vagonu un platformu savietojamībai, lai nodrošinātu drošu iekāpšanu un izkāpšanu.
• Pasažieriem nedrīkst būt iespējams atvērt tiem paredzētās sānu durvis, kamēr vilciens nav apstājies un durvis nav atvēris vilciena apkalpes loceklis.
• Durvis jāatver katrā vilciena pusē atsevišķi. Durvju aizvēršanas un bloķēšanas vienotība pasažieru vilcienos pastāvīgi jānorāda.
• Jānovērš vilces spēka pielietošanas iespēja durvju atvēršanai.
• Visiem vagoniem, kuros pārvadā pasažierus, jābūt aprīkotiem ar avārijas izejām.
• Vagoniem, kas paredzēti pasažieriem, jābūt aprīkotiem ar trauksmes signālu vai avārijas bremzēm, ko var ieslēgt pasažieri. Gadījumā, ja tiek ieslēgta viena no šīm ierīcēm, mašīnistam nekavējoties jāsaņem signāls, bet jāsaglabā vadība pār vilcienu.

4.3.3.4. Vilciena redzamība

Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma nosaka, ka vilciena redzamības pamatprasības, kuras jādefinē ritošā sastāva apakšsistēmai, ir izklāstītas turpmākajos nosacījumos.

4.3.3.4.1. Vilciena sastāva pirmais vagons vilciena kustības virzienā

Vilciena sastāva pirmā vagona priekšgalam jābūt aprīkotam ar trim lukturiem vienādsānu trijstūra formā, kā redzams zemāk. Šiem lukturiem vienmēr jābūt ieslēgtiem, ja vilciens brauc ar šo galu pa priekšu.

Priekšējiem lukturiem jāpadara vilciens pēc iespējas vieglāk atpazīstams (piemēram, uz sliežu ceļa strādājošajiem un cilvēkiem, kas izmanto pārbrauktuves), naktī un vājā apgaismojumā jānodrošina pietiekama redzamība vilciena mašīnistam (izgaismojot sliežu ceļu uz priekšu un sliežu ceļam blakus esošās informācijas zīmes/tablo utt.), un tie nedrīkst apžilbināt pretimbraucošo vilcienu mašīnistus.

Atstarpēm starp lukturiem, to attālumam no sliedēm, diametram un gaismas stiprumam, kā arī emitētā gaismas stara izmēriem un formai gan dienā, gan naktī jābūt standartizētiem.

Starp ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām, kad tās attieksies uz mašīnistu kabīnēm, un šīs SITS 4.2.2.1.2. apakšiedaļu būs saskarne.

4.3.3.4.2. Vilciena astes daļa

Starp šīs SITS 4.2.2.1.3. apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS 4.2.7.4. apakšiedaļu un BB pielikumu (Kravas vagoni) pastāvēs saskarne, ja tiks noslēgts atklātais punkts satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS S pielikumā, nosakot astes daļas signālu, kam vajadzīga skava.

4.3.3.5. Vilciena dzirdamība

Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma nosaka to, ka pamatprasība vilciena dzirdamībai, kurai jāatbilst ritošā sastāva apakšsistēmai, nosaka, ka vilcienam jāspēj dot akustisks brīdinājuma signāls par savu klātbūtni.

Šīs signālierīces izdotajai skaņai, tās frekvencei un stiprumam, kā arī veidam, kādā mašīnists to ieslēdz, jābūt standartizētam.

Starp ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām, kad tās attieksies uz mašīnistu kabīnēm, un šīs SITS 4.2.2.2. apakšiedaļu būs saskarne.

4.3.3.6. Signāla redzamība

Mašīnistam jāspēj saredzēt signāli un signāliem jābūt redzamiem mašīnistam. Tas pats attiecas uz zīmēm, kuras ir blakus sliežu ceļam, ja tās attiecas uz drošību.

Mašīnista kabīnēm vienmēr jābūt projektētām tā, lai mašīnistam rādītā informācija būtu viegli saskatāma, mašīnistam atrodoties parastajā mašīnista vietā.

Starp ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām, kad tās attieksies uz mašīnistu kabīnēm, un šīs SITS 4.3.2.4. apakšiedaļu būs saskarne.

4.3.3.7. Mašīnista modrības ierīce

Līdzeklis mašīnista reakcijas novērošanai, kurš darbojas tajās vietās, kur infrastruktūra pieļauj šādas ierīces darbību, un iejaucas, lai apstādinātu vilcienu, ja mašīnists nereaģē noteiktā laikā, kas vēl jāprecizē, un automātiski ziņo par savu darbību kontrolējošajam signalizācijas centram.

Būs saskarne ar ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām, kad tās attieksies uz mašīnistu kabīnēm.

4.3.3.8. Vilciena sastādīšana un B pielikums

Attiecībā uz maksimālo pieļaujamo vilciena svaru ir saskarne starp šīs SITS 4.2.2.5. apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.2.1.2.2. apakšiedaļu (Sakabes). Nākotnē attiecībā uz manevrēšanas ātrumu varētu būt saskarne starp šīs SITS B pielikumu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.2.1.2.1. apakšiedaļu (Buferi).

4.3.3.9. Kravas vagonu piekraušana

Starp šīs SITS 4.2.2.4. apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.2.3.5. apakšiedaļu (Kravas nostiprināšana) un YY pielikumu ir saskarne.

4.3.3.10. Garantija, ka vilciens ir braukšanas kārtībā, un bīstamās kravas

Starp šīs SITS 4.2.2.7. un 4.2.3.4.3 apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.2.6. apakšiedaļu (Bīstamās kravas) ir saskarne.

4.3.3.11. Vilciena sastādīšana, H un L pielikums

Starp šīs SITS 4.2.2.5. apakšiedaļu un H un L pielikumu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.3.5. apakšiedaļu (Garenvirziena saspiešanas spēks) ir saskarne attiecībā uz vilciena vadīšanu, vilciena apkopi un vilciena vagonu sadali.

Ar ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām būs saskarne, kad tajās apskatīs vilces vienības un pasažieru vagonus.

4.3.3.12. Noteikumi ārkārtas situācijās un ārkārtas situāciju vadība

Starp šīs SITS 4.2.3.6.3. apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.6.1.2. apakšiedaļu (Ekspluatācijas un tehniskās specifikācijas attiecībā uz vides apstākļiem) ir saskarne attiecībā uz ārkārtējiem klimatiskajiem apstākļiem.

Tāpat ir arī saskarne starp šīs SITS 4.2.3.6. un 4.2.3.7. apakšiedaļu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.7.1. apakšiedaļu (Ārkārtas pasākumi) un 4.2.7.2. apakšiedaļu (Ugunsdrošība).

Ar ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām būs saskarne, kad tajās apskatīs vilces vienības un pasažieru vagonus.

4.3.3.13. Datu reģistrēšana

Starp šīs SITS 4.2.3.5.2. apakšiedaļu (Uzraudzības datu reģistrēšana vilcienā) un ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām būs saskarne, kad tajās apskatīs vilces vienības un vagonus, kuros ir mašīnista kabīne.

Starp šīs SITS 4.2.3.5.1. apakšiedaļu (Uzraudzības datu reģistrēšana ārpus vilciena) un ritošā sastāva kravas vagonu SITS 4.2.3.3.2. apakšiedaļu (Sakarsušo bukšu detektors) ir saskarne. Par sakarsušo bukšu noteikšanu ar sliežu ceļam blakus esošajām iekārtām būs saskarne starp šo SITS un ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām, kad tajās apskatīs vilces vienības un vagonus.

4.3.4. Saskarnes ar telemātikas lietojumprogrammu SITS

4.3.4.1. Vilcienu identifikācija

Joprojām jānosaka, kā piešķirt nepārprotamu identifikāciju visiem vilcieniem, kas darbojas Eiropas parasto dzelzceļu tīklā (skatīt 4.2.3.2. apakšiedaļu un R pielikumu). Šajā aspektā 4.2.2. apakšiedaļā ir saskarne ar kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS. Būs saskarne arī ar pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS, kad tā būs izstrādāta.

4.3.4.2. Vilciena sastāvs

Šīs SITS 4.2.2.5. un 4.2.2.7.2. apakšiedaļai ir saskarne ar kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS 4.2.3.2. apakšiedaļu attiecībā uz vilcienu komplektēšanas datiem. Būs saskarne arī ar pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS, kad tā būs izstrādāta.

4.3.4.3. Vilcienu atiešana

Šīs SITS 4.2.3.3. apakšiedaļai ir saskarne ar kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS 4.2.3. apakšiedaļu attiecībā uz informāciju par vilcienu atiešanu. Būs saskarne arī ar pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS, kad tā būs izstrādāta.

4.3.4.4. Vilcienu kustība

Šīs SITS 4.2.3.4. apakšiedaļai ir saskarne ar kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS 4.2.4., 4.2.5. un 4.2.6. apakšiedaļu attiecībā uz datiem par vilcienu kustību. Būs saskarne arī ar pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS, kad tās būs izstrādātas.

4.3.4.5 Transportlīdzekļu identifikācija

Pastāv saskarne starp šīs SITS 4.2.2.3. apakšiedaļu un kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS 4.2.11.3. apakšiedaļu „Ritošā sastāva atsauces datubāzes” un A pielikuma 1. rādītāju („Datu definīcijas un ziņojumi”, 1.18. punkts „Vietējais elements: WagonIdent”). Būs saskarne arī ar pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS, kad tās būs izstrādātas.

4.4. Ekspluatācijas noteikumi

Identiskās situācijās jābūt identiskiem noteikumiem un kārtībai, kas ļauj saskaņoti ekspluatēt jaunas un dažādas strukturālās apakšsistēmas, kuras paredzētas izmantošanai Eiropas parasto dzelzceļu tīklā, un jo īpaši tās, kuras ir tieši saistītas ar jaunas vilcienu vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēmas ekspluatāciju.

Ar šādu nolūku A1. pielikumā norādīti Eiropas parasto dzelzceļu tīkla satiksmes vadības sistēmas (ERTMS/ETCS) ekspluatācijas noteikumi. A2. pielikumā norādīti ERTMS/GSM-R radio sistēmas ekspluatācijas noteikumi.

Citi ekspluatācijas noteikumi, kurus Eiropas parasto dzelzceļu tīklā var standartizēt, ir noteikti B pielikumā.

Tā kā šie noteikumi ir izstrādāti piemērošanai visā Eiropas parasto dzelzceļu tīklā, ir svarīgi, lai tiktu ievērota pilnīga vienveidība. Vienīgā organizācija, kas var veikt grozījumus šajos noteikumos, ir iestāde, kas atbildīga par A, B un C pielikuma uzturēšanu kārtībā.

4.5. Tehniskās apkopes noteikumi

Nepiemēro

4.6. Profesionālā kvalifikācija

Saskaņā ar šīs SITS 2.2.1. apakšiedaļu šajā nodaļā apskatīta profesionālā kompetence un valodu zināšanas, kā arī novērtēšanas process, kas vajadzīgs, lai personāls iegūtu šo kompetenci.

4.6.1. Profesionālā kompetence

Dzelzceļa uzņēmuma un infrastruktūras pārvaldītāja personālam (ieskaitot līgumdarbiniekus) ir jāiegūst piemērota profesionālā kompetence, lai pildītu visus vajadzīgos ar drošību saistītos uzdevumus normālās, traucētās un ārkārtas situācijās. Šādas prasmes ietver profesionālās zināšanas un spēju šīs zināšanas praktiski izmantot.

Uz profesionālo kvalifikāciju attiecināmos obligātos elementus var atrast H, J un L pielikumā.

4.6.1.1. Profesionālās zināšanas

Ņemot vērā šos pielikumus un atkarībā no attiecīgā darbinieka veicamajiem pienākumiem, nepieciešamās zināšanas ietver:

• zināšanas par vispārīgo dzelzceļa darbību, īpašu uzmanību pievēršot drošībai būtiskām darbībām:
  - organizācijas drošības vadības sistēmas darbības principi,
  - galveno savstarpējas izmantojamības darbībās iesaistīto pušu nozīme un atbildība,
  - draudu pienācīgu novērtēšana, īpaši saistībā ar riskiem, kas attiecas uz dzelzceļa darbību un vilces elektroapgādi,
   
• pietiekamas zināšanas par drošībai būtiskiem uzdevumiem attiecībā uz darbībām un saskarnēm ar:
  - sliežu ceļu un sliežu ceļam blakus esošo aprīkojumu,
  - ritošo sastāvu,
  - vidi.

4.6.1.2. Spēja praktiski izmantot zināšanas

Lai spētu šīs zināšanas pielietot parastā, traucētā un ārkārtas stāvoklī, personālam pilnībā jāpārzina:

• šo noteikumu un procedūras piemērošanas principi,
• darbības, izmantojot sliežu ceļam blakus esošo aprīkojumu un ritošo sastāvu, kā arī jebkuru īpašu ar drošību saistītu iekārtu,
• drošības vadības sistēmas principi, lai izvairītos no jebkāda nevajadzīga apdraudējuma cilvēkiem un procesam,

kā arī jābūt vispārējai spējai piemēroties dažādiem apstākļiem, kādos cilvēks var nonākt.

Atbilstīgi Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktam dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem ir prasīts izveidot kompetences vadības sistēmu, lai nodrošinātu, ka procesā iesaistītā personāla individuālo kompetenci tiek novērtēta un uzturēta. Turklāt pēc vajadzības jāveic apmācība, lai nodrošinātu, ka zināšanas un prasmes tiek papildinātas, jo īpaši attiecībā uz vājībām vai trūkumiem sistēmā vai personu darbības efektivitātē.

4.6.2. Valodu zināšanas

4.6.2.1. Principi

Infrastruktūras pārvaldītājam un dzelzceļa uzņēmumam ir prasīts nodrošināt savu attiecīgo darbinieku kompetenci šajā SITS dokumentā noteikto saziņas protokolu un principu lietošanā.

Ja infrastruktūras pārvaldītāja „darba” valoda atšķiras no valodas, kuru parasti lieto dzelzceļa uzņēmuma personāls, šādas valodas un saziņas apmācībai jābūt svarīgai dzelzceļa uzņēmuma vispārējās kompetences vadības sistēmas daļai.

Dzelzceļa uzņēmuma personālam, kura darba pienākumi prasa sazināties ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu saistībā ar drošībai būtiskiem jautājumiem parastā, traucētā vai ārkārtas situācijā, pietiekamā līmenī jāzina infrastruktūras pārvaldītāja „darba” valoda.

4.6.2.2. Valodu zināšanu līmenis

Dzelzceļa uzņēmuma personālam jāprot infrastruktūras pārvaldītāja valoda pietiekošā līmenī drošības nolūkā.

• Vilciena mašīnistam vismaz jāprot:
  - nosūtīt un saprast visus šīs SITS C pielikumā norādītos ziņojumus,
  - efektīvi sazināties parastās, traucētās un ārkārtas situācijās,
  - aizpildīt ar veidlapu grāmatiņas izmantošanu saistītās veidlapas.
• Citiem vilciena apkalpes locekļiem, kuru pienākumi prasa tiem sazināties ar infrastruktūras pārvaldītāju par drošībai būtiskām lietām, jāprot vismaz nosūtīt un saprast informāciju, kas apraksta vilcienu un tā tehnisko stāvokli.

Norādījumi atbilstošiem valodas prasmes līmeņiem ir definēti E pielikumā. Vilcienu mašīnistiem attiecīgās valodas prasmei jābūt vismaz 3. līmenī. Vilcienu pavadoņiem attiecīgās valodas prasmei jābūt vismaz 2. līmenī.

4.6.3. Personāla sākotnējā un pastāvīgā novērtēšana

4.6.3.1. Pamatelementi

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK III pielikuma 2. punktu dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jādefinē sava personāla novērtēšanas process.

Iesaka ņemt vērā šādus elementus.

A. Personāla atlase

• individuālās pieredzes un kompetences novērtēšana,
• individuālās prasīto svešvalodu lietošanas prasmes vai apgūšanas spējas novērtēšana.

B. Sākotnējā profesionālā apmācība

• apmācības vajadzību analīze,
• apmācībai vajadzīgie resursi,
• pasniedzēju apmācība.

C. Sākotnējā novērtēšana

• pamatnosacījumi (vilciena mašīnista mazākais pieļaujamais vecums,…),
• novērtēšanas programma, iekļaujot praktiskus pārbaudījumus,
• pasniedzēju kvalifikācija,
• kompetenci apliecinoša sertifikāta izsniegšana.

D. Kompetences uzturēšana

• kompetences uzturēšanas principi,
• jo īpaši personālam, kas pilda vilciena mašīnista pienākumus, kompetences atkārtotu novērtējumu veic vismaz reizi gadā,
• metodes, kas jāievēro,
• kompetences uzturēšanas procesa formalizācija,
• novērtēšanas process.

E. Kvalifikācijas celšanas apmācība

• pastāvīgas apmācības principi (tai skaitā valodu apmācība).

4.6.3.2. Apmācības vajadzību analīze

4.6.3.2.1. Apmācības vajadzību analīzes veikšana

Dzelzceļa uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam jāveic sava attiecīgā personāla apmācības vajadzību analīze.

Analīzē jānosaka gan joma, gan sarežģītība un jāņem vērā riski, kas saistīti ar vilcienu ekspluatāciju Eiropas parasto dzelzceļu tīklā, jo īpaši saistībā ar cilvēka spējām un to robežām (cilvēka faktori), un ko var izraisīt:

• dažādu infrastruktūras pārvaldītāju atšķirīga ekspluatācijas prakse un riski, kas saistīti ar pārvaldītāju nomainīšanos,
• uzdevumu, ekspluatācijas darbību un saziņas protokolu atšķirības,
• infrastruktūras pārvaldnieka personāla „darba” valodas atšķirības,
• vietējie ekspluatācijas norādījumi, kuros var būt paredzētas īpašas darbības vai īpašs aprīkojums, kas jāizmanto konkrētos gadījumos, piemēram, īpašā tunelī.

Norādījumi par elementiem, kas jāņem vērā, atrodami 4.6.1. apakšiedaļā iepriekš minētajos pielikumos. Pēc vajadzības jāpielieto personāla apmācības elementi, kuros šie norādījumi ņemti vērā.

Iespējams, ka dzelzceļa uzņēmuma paredzētā ekspluatācijas veida vai infrastruktūras pārvaldītāja vadītā tīkla veida dēļ daži no šajos pielikumos ietvertajiem elementiem nebūs piemēroti. Apmācības vajadzību analīzē jādokumentē tie elementi, kuri atzīti par nepiemērotiem, un šāda lēmuma iemesli.

4.6.3.2.2. Apmācības vajadzību analīzes atjaunināšana

Dzelzceļa uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam jādefinē process, kādā pārskatīt un atjaunināt sava personāla apmācības vajadzības, ņemot vērā tādus faktorus kā iepriekšējās revīzijas, sistēmas atgriezenisko saiti un zināmas izmaiņas noteikumos un procedūrā, infrastruktūrā un tehnoloģijā.

4.6.3.2.3. Īpašas prasības vilciena apkalpei un palīgpersonālam

4.6.3.2.3.1. Maršruta zināšanas

Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē process, kādā vilciena apkalpe apgūst un uztur zināšanas par maršrutiem, kuros kursē vilciens. Šim procesam jābūt

• pamatotam uz informāciju, ko par maršrutu sniedzis infrastruktūras pārvaldītājs, un
• saskaņā ar šīs SITS 4.2.1. apakšiedaļā aprakstīto procesu.

Vilcienu mašīnistiem jāmācās šie maršruti, izmantojot gan teorētiskus, gan praktiskus elementus.

4.6.3.2.3.2. Zināšanas par ritošo sastāvu

Dzelzceļa uzņēmumam jādefinē process, kā personāls apgūst un uztur zināšanas par vilci un ritošo sastāvu.

4.6.3.2.3.3. Palīgpersonāls

Dzelzceļa uzņēmums nodrošina, ka palīgpersonālu (piemēram, ēdināšanas un uzkopšanas personāls), kas nav daļa no vilciena apkalpes, papildus pamatapmācībām apmāca ievērot pilnībā apmācītās vilciena apkalpes locekļu instrukcijas.

4.7. Veselības un drošības nosacījumi

4.7.1. Ievads

Personālam, kas 4.2.1. apakšiedaļā noteikts kā personāls, kas pilda drošībai būtiskus pienākumus, saskaņā ar šīs SITS 2.2. apakšiedaļu jābūt atbilstošai fiziskajai sagatavotībai, lai nodrošinātu atbilstību vispārējiem ekspluatācijas un drošības standartiem.

Saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāsagatavo un jādokumentē process, ko īsteno, lai personāls atbilstu medicīniskajām, psiholoģiskajām un veselības prasībām drošības vadības sistēmā.

Medicīniskās izmeklēšanas, kā norādīts 4.7.4. apakšiedaļā, jāveic un visi ar tām saistītie lēmumi par darbinieku individuālo fizisko sagatavotību jāpieņem atzītam arodslimību ārstam.

Personāls nedrīkst pildīt drošībai būtisku darbu, ja tā modrību mazina tādas vielas kā alkohols, narkotikas vai psihotropās vielas. Tādēļ dzelzceļa uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam jāievieš kārtība, kādā kontrolēt risku, ko personāls rada darbam, esot šādu vielu iespaidā vai lietojot šādas vielas darbavietā.

Attiecībā uz noteiktiem iepriekšminēto vielu ierobežojumiem piemēro tās dalībvalsts noteikumus, kurā notiek dzelzceļa pārvadājums.

4.7.2. Kritēriji, pēc kuriem apstiprina arodslimību ārstus un medicīnas organizācijas¹

Dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāizvēlas arodslimību ārsti un organizācijas, kas veic medicīnisko izmeklēšanu saskaņā ar tajā valstī spēkā esošajiem noteikumiem un īstenoto praksi, kurā dzelzceļa uzņēmumam vai infrastruktūras pārvaldītājam ir licence vai kurā tas ir reģistrēts.

Arodslimību ārstiem, kas veic medicīnisko izmeklēšanu, kā noteikts 4.7.4. apakšiedaļā, ir:

• pieredze darbā ar arodslimībām,
• zināšanas par apdraudējumiem attiecīgajā darbā un dzelzceļa vidē,
• izpratne par to, kā medicīniskās atbilstības trūkums var ietekmēt pasākumus, kas iecerēti, lai novērstu vai mazinātu šo apdraudējumu.

Arodslimību ārsts, kas atbilst šiem kritējiem, var lūgt cita mediķa vai vidējā medicīnas personāla palīdzību, piemēram, oftalmologa palīdzību, lai atbalstītu tā medicīniskās konsultācijas un novērtējumu.

4.7.3. Kritēriji, pēc kuriem apstiprina psihologus, kam jāveic psiholoģiskais novērtējums un jāizstrādā psiholoģiskā novērtējuma prasības

4.7.3.1. Psihologu sertifikācija

Psihologam jābūt attiecīgai universitātes izglītībai, tam jābūt sertificētam un atzītam par kompetentu atbilstoši tās valsts likumiem, kurā licencēts vai reģistrēts dzelzceļa uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs.

4.7.3.2. Psiholoģiskā novērtējuma saturs un interpretācija

Psiholoģiskā novērtējuma saturs un interpretācijas kārtība jānosaka personai, kas sertificēta saskaņā ar 4.7.3.1. apakšiedaļu, ņemot vērā darbu dzelzceļā un dzelzceļa vidi.

4.7.3.3. Novērtējuma līdzekļu izvēle

Novērtējumā jāiekļauj tikai tādi līdzekļi, kas pamatojas uz psiholoģijas zinātniskajiem principiem.

4.7.4. Medicīniskā izmeklēšana un psiholoģiskais novērtējums

4.7.4.1. Pirms pieņemšanas darbā

4.7.4.1.1. Medicīniskās izmeklēšanas obligātais saturs

Medicīniskajā izmeklēšanā ietilpst:

• vispārēja medicīniska izmeklēšana,
• sensoro funkciju (redze, dzirde, krāsu uztveršana) izmeklēšana,
• urīna vai asins analīzes cukura diabēta un citu slimību noteikšanai, kā norādīts klīniskajā izmeklēšanā,
• skrīnings atkarību izraisošo vielu klātbūtnes noteikšanai.

4.7.4.1.2. Psiholoģiskais novērtējums

Psiholoģiskā novērtējuma mērķis ir palīdzēt dzelzceļa uzņēmumam pieņemt darbā un vadīt personālu, kuram ir tādas kognitīvās, psihomotorās, uzvedības un personiskās īpašības, kas ļauj droši pildīt tā pienākumus.

Nosakot psiholoģiskā novērtējuma saturu, psihologam jāņem vērā vismaz šādi katrai drošības funkciju prasībai svarīgi kritēriji:

• kognitīvās īpašības
  - uzmanība un koncentrēšanās,
  - atmiņa,
  - uztveres spējas,
  - spriešanas spējas,
  - saskarsmes spējas,
• psihomotorās īpašības
  - reakcijas ātrums,
  - kustību koordinācija,
• uzvedība un personība
  - emocionālā paškontrole,
  - uzvedības stabilitāte,
  - autonomija/neatkarība,
  - apzinīgums.

Ja psihologs izlaiž kādu no iepriekš minētajiem kritērijiem, attiecīgajam lēmumam jābūt pamatotam un dokumentētam.

4.7.4.2. Pēc pieņemšanas darbā

4.7.4.2.1. Periodiskās medicīniskās izmeklēšanas biežums

Sistemātiska medicīniskā izmeklēšana personālam jāveic:

• vismaz reizi 5 gados, ja darbinieka vecums nepārsniedz 40 gadus,
• vismaz reizi 3 gados, ja darbinieka vecums ir no 41 līdz 62 gadiem,
• katru gadu, ja darbinieka vecums pārsniedz 62 gadus.

Arodslimību ārsts nosaka biežāku izmeklēšanu, ja to prasa darbinieka veselības stāvoklis.

4.7.4.2.2. Obligātais periodiskās medicīniskās izmeklēšanas saturs

Ja darbinieks atbilst kritērijiem pārbaudē, kuru veic pirms pieņemšanas darbā, periodiskajā specializētajā izmeklēšanā jāiekļauj vismaz:

• vispārējā medicīniskā izmeklēšana,
• sensoro funkciju (redzes, dzirdes, krāsu uztveršanas) izmeklēšana,
• urīna vai asins analīzes cukura diabēta un citu slimību noteikšanai, kā norādīts klīniskajā izmeklēšanā,
• skrīnings atkarību izraisošo vielu klātbūtnes noteikšanai gadījumā, ja tas ir klīniski norādīts.

4.7.4.2.3. Papildu medicīniskā izmeklēšana un/vai psiholoģiskais novērtējums

Papildus periodiskajai medicīniskajai izmeklēšanai jāveic specifiska medicīniskā izmeklēšana un/vai psiholoģiskais novērtējums, ja ir pamatots iemesls apšaubīt darbinieka medicīnisko vai psiholoģisko atbilstību vai pamatotas aizdomas par atkarību izraisošo vielu vai alkohola lietošanu. Tas jo īpaši jādara pēc negadījuma vai starpgadījuma, ko izraisījusi šā darbinieka personiska kļūme.

Darba devējam jāpieprasa medicīniskā izmeklēšana pēc jebkuras slimības, kuras dēļ darbinieks ir bijis prombūtnē ilgāk par 30 dienām. Attiecīgos gadījumos šādā izmeklēšanā var pietikt ar arodslimību ārsta veiktu novērtējumu uz pieejamās medicīniskās informācijas pamata, kas parāda, ka darbinieka gatavība darbam nav ietekmēta.

Dzelzceļa uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam jābūt sistēmai, kas nodrošina, ka šādu papildu izmeklēšanu un novērtējumu veic pienācīgi.

4.7.5. Medicīniskās prasības

4.7.5.1. Vispārīgās prasības

Personālam nedrīkst būt slimības un tas nedrīkst lietot medikamentus, kas var izraisīt:

• pēkšņu samaņas zudumu,
• apziņas vai koncentrācijas traucējumus,
• pēkšņu rīcībnespēju,
• līdzsvara un koordinācijas spēju traucējumus,
• būtiskus kustību ierobežojumus.

Darbinieku redzei un dzirdei jāatbilst turpmāk izklāstītajām prasībām.

4.7.5.2. Prasības redzei

• Redzes asums tālumā ar vai bez palīglīdzekļiem: 0,8 (labā acs + kreisā acs – nosaka katrai atsevišķi), un vismaz 0,3 acij ar vājāko redzi,
• korektīvās lēcas maksimāli: hipermetropija +5, miopija -8. Atzītais arodslimību ārsts (kā definēts 4.7.2. apakšiedaļā) izņēmuma gadījumos un pēc konsultācijas ar redzes speciālistu var atļaut vērtības ārpus šā intervāla,
• redze vidējā vai tuvā attālumā ir pietiekama ar vai bez palīglīdzekļiem,
• atļauts lietot kontaktlēcas,
• normāla krāsu redze, ko nosaka, lietojot atzītu testu, piemēram, Išiharas testu, ko papildina cits atzīts tests, ja tas tiek prasīts,
• redzes lauks – normāls (nav tādu noviržu no normas, kas ietekmētu pienākumu pildīšanu),
• redze abām acīm – jābūt,
• binokulāra redze – jābūt,
• kontrasta jutīgums – labs,
• nav progresējošas acu slimības,
• lēcu implanti, keratotomijas un keratektomijas atļautas tikai ar nosacījumu, ka tās pārbauda katru gadu vai arodslimību ārsta noteiktā biežumā.

4.7.5.3. Prasības dzirdei

Ar tonālo audiogrammu apstiprināta pietiekami laba dzirde, tas ir,

• pietiekami laba dzirde, lai uzturētu telefona sarunu un dzirdētu trauksmes signālus un radio ziņojumus,
• turpmāk minētās vērtības, kas dotas informācijai, jāievēro kā vadlīnijas:
• dzirdes vājums nedrīkst būt lielāks kā 40 dB uz 500 un 1 000 Hz,
• dzirdes vājums nedrīkst būt lielāks kā 45 dB uz 2 000 Hz ausij ar sliktāko skaņas gaisa vadāmību.

4.7.5.4. Grūtniecība

Grūtniecība jāuzskata par iemeslu pagaidu atstādināšanai no darba attiecībā uz vilcienu mašīnistēm vājas tolerances vai patoloģiska stāvokļa gadījumā. Darba devējam jānodrošina, ka tiek piemēroti tiesību akti, kas aizsargā darbinieces grūtnieces.

4.7.6. Īpašas prasības attiecībā uz vilciena mašīnista pienākumiem

4.7.6.1. Periodiskās medicīniskās izmeklēšanas biežums

Attiecībā uz personālu, kas pilda vilciena mašīnista pienākumus, šīs SITS 4.7.4.2.1. apakšiedaļa ir pārveidota šādi.

Sistemātiska medicīniskā izmeklēšana jāveic:

• reizi 3 gados, ja darbinieka vecums ir līdz 60 gadiem,
• reizi gadā, ja darbinieka vecums ir lielāks par 60 gadiem.

4.7.6.2. Medicīniskās izmeklēšanas papildu saturs

Attiecībā uz vilciena vadīšanas pienākumiem medicīniskajā izmeklēšanā pirms pieņemšanas darbā, kā arī katrā periodiskajā medicīniskajā izmeklēšanā attiecībā uz darbiniekiem, kuru vecums ir 40 gadi vai vairāk, papildus jāiekļauj elektrokardiogramma atpūtas stāvoklī.

4.7.6.3. Papildu prasības redzei

• Redzes asumam tālumā ar vai bez palīglīdzekļiem jābūt 1,0 (binokulāra redze); vismaz 0,5 acij ar vājāko redzi.
• Nav atļauts nēsāt krāsainas kontaktlēcas un fotohromatiskās lēcas. Lēcas ar UV filtru ir atļauts lietot.

4.7.6.4. Papildu prasības dzirdei un runai

• Nedrīkst būt vestibulārās sistēmas novirzes.
• Nedrīkst būt hroniski runas traucējumi (ņemot vērā vajadzību apmainīties ar ziņojumiem skaļi un skaidri).
• 4.7.5.3. apakšiedaļā noteiktajām prasībām dzirdei jāatbilst, neizmantojot dzirdes palīglīdzekļus. Īpašos gadījumos ar mediķa atzinumu atļauts lietot dzirdes palīglīdzekļus.

4.7.6.5. Antropometrija

Darbinieku antropometrijai jābūt piemērotai, lai droši varētu izmantot ritošo sastāvu. Mašīnistiem nedrīkst prasīt vai atļaut apkalpot atsevišķus ritošā sastāva veidus, ja to augums, svars vai citas fiziskās īpašības to padara nedrošu.

4.7.6.6. Palīdzība traumas gadījumā

Darba devējam pienācīgi jārūpējas par darbiniekiem, kuri, vadot vilcienu, nokļuvuši traumatizējošā negadījumā, kā rezultātā iestājas personas nāve vai tā tiek smagi savainota.

4.8. Infrastruktūras un ritošā sastāva reģistri

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 24. panta 1. punktu „Dalībvalstis nodrošina to, ka ik gadu publicē un papildina infrastruktūras un ritošā sastāva reģistrus. Šajos reģistros norāda katras iekļautas apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļas galvenās pazīmes (piemēram, pamatparametrus) un to atbilstību piemērojamo SITS noteiktajām pazīmēm. Šim nolūkam katrā SITS precīzi norāda, kādai informācijai jābūt iekļautai infrastruktūras un ritošā sastāva reģistros.”

Šo reģistru ikgadējas atjaunināšanas un publicēšanas dēļ tie nav piemēroti satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas īpašajām prasībām. Tādēļ šī SITS attiecībā uz šiem reģistriem neko nenosaka.

Tomēr pastāv ekspluatācijas prasība attiecībā uz dažām ar infrastruktūru saistītām datu vienībām, kas jādara pieejamas dzelzceļa uzņēmumam, un otrādi, dažām ar ritošo sastāvu saistītām datu vienībām, kas jādara pieejamas infrastruktūras pārvaldītājam. Abos gadījumos attiecīgajiem datiem jābūt pilnīgiem un precīziem.

4.8.1. Infrastruktūra

Prasības datu vienībām, kuras saistītas ar parasto dzelzceļu infrastruktūru attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu un kuras jādara pieejamas dzelzceļa uzņēmumiem, ir noteiktas D pielikumā. Infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par datu pareizību.

4.8.2. Ritošais sastāvs

Infrastruktūras pārvaldītājiem jābūt pieejamām turpmāk minētajām datu vienībām, kas saistītas ar ritošo sastāvu. Turētājs (transportlīdzekļa īpašnieks) ir atbildīgs par datu pareizību.

• Informācija par to, vai transportlīdzeklis ir būvēts no materiāliem, kas varētu būt apdraudoši avārijas vai ugunsgrēka gadījumā (piemēram, azbests),
• garums virs bufera.

5. Savstarpējas izmantojamības komponenti

5.1. Definīcija

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK 2. panta d) apakšpunktu:

Savstarpējas izmantojamības komponenti „ir jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā, no kuras tieši vai netieši ir atkarīga Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība; jēdziens „komponents” aptver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru”.

Savstarpējas izmantojamības komponents ir:

• prece, ko var laist tirgū, pirms to integrē un izmanto apakšsistēmā; šajā ziņā jābūt iespējai pārbaudīt tās atbilstību neatkarīgi no apakšsistēmas, kurā to iekļaus,
• vai nemateriāls objekts, tāds kā programmatūra vai process, organizācija, procedūra utt., kurai ir funkcija apakšsistēmā un kuras atbilstība jāpārbauda, lai nodrošinātu pamatprasību izpildi.

5.2. Komponentu saraksts

Uz savstarpējas izmantojamības komponentiem attiecas Direktīvas 2001/16/EK attiecīgie noteikumi. Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šobrīd nav savstarpējas izmantojamības komponentu.

5.3. Komponentu efektivitāte un specifikācijas

Kad tiks rasts risinājums, kā apzīmēt vilciena astes daļu, pastāv iespēja, ka tas kļūs par savstarpējas izmantojamības komponentu. Tādā gadījumā ir iespējams, ka būs vajadzīgs papildu pielikums, kas definētu prasības attiecībā uz gaismas stiprumu, atstarošanu un piestiprināšanu. Ar ritošā sastāva SITS turpmākajā versijā ir iespējamas papildu saskarnes.

6. Komponentu atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtēšana un apakšsistēmas verifikācija

6.1. Savstarpējas izmantojamības komponenti

Tā kā šajā SITS vēl nav noteikti nekādi savstarpējas izmantojamības komponenti, neapspriež nekādas prasības to novērtējumam.

Ja savstarpējas izmantojamības komponentus tomēr vēlāk definēs un notificētā iestāde tos tādēļ varēs novērtēt, attiecīgo(-ās) novērtējuma procedūru(-as) var iekļaut pārskatītā versijā.

6.2. Satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma

6.2.1. Principi

Saskaņā ar Direktīvas 2001/16/EK II pielikumu satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēma ir strukturāla apakšsistēma.

Tomēr atsevišķi elementi ir cieši saskaņoti ar darba kārtību un procesiem, kurus prasa infrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa uzņēmumam, lai izsniegtu drošības atļauju/sertifikātu saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK nosacījumiem. Dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem jāpanāk atbilstība šīs SITS prasībām. To var nodrošināt, izmantojot drošības vadības sistēmu, kā aprakstīts Direktīvā 2004/49/EK. Jāpiebilst, ka šobrīd nevienam no šajā SITS ietvertajiem elementiem nav prasīts atsevišķs notificētās iestādes novērtējums.

Attiecīgā kompetentā iestāde pirms īstenošanas novērtē jebkuru jaunu vai grozītu darbības procedūru vai procesu, pirms piešķirt jaunu vai pārskatītu drošības atļauju/sertifikātu. Šī novērtēšana ir daļa no procesa, kādā piešķir drošības sertifikātu/atļauju. Ciktāl šīs drošības vadības sistēmas joma ietekmē citu(-as) dalībvalsti(-s), jānodrošina sadarbība ar šo dalībvalsti attiecībā uz novērtēšanu.

Turpmāk aprakstītā novērtējuma procesa sekmīgas izpildes gadījumā kompetentā iestāde atļauj infrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa uzņēmumam īstenot attiecīgos satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmas elementus saistībā ar drošības atļaujas vai sertifikāta piešķiršanu, kā prasīts Direktīvas 2004/49/EK 10. un 11. pantā.

Katrreiz, kad infrastruktūras pārvaldītājs vai dzelzceļa uzņēmums ievieš jaunu(-s)/uzlabotu(-s)/atjaunotu(-s) darba procesu(-s) (vai būtiski izmaina pašreizējo(-s)), uz kuru(-iem) attiecas šīs SITS prasības, tas izstrādā apņemšanos, kurā norādīts, ka šis/šie process(-i) atbilst satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS (vai tās daļai pārejas periodā – skatīt 7. nodaļu).

6.2.2. Noteikumu un procedūru dokumentācija

Attiecībā uz šīs SITS 4.2.1. apakšiedaļā aprakstītās dokumentācijas novērtēšanu kompetentā iestāde ir atbildīga par to, ka infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa uzņēmuma sniegtās dokumentācijas sagatavošanas procesā ir pietiekami ievērots dokumentācijas pilnīgums un precizitāte.

6.2.3. Novērtējuma procedūra

6.2.3.1. Kompetentās iestādes lēmums

Saistībā ar G pielikumu infrastruktūras pārvaldītājam un dzelzceļa uzņēmumam jāiesniedz jebkura piedāvāta jauna darba procesa(-u) vai darba procesa(-u) grozījumu apraksts.

Attiecībā uz pozīcijām, kas ir norādītas drošības sertifikāta/atļaujas A daļā, kā definēts Direktīvā 2004/49/EK, tās uzrāda tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā uzņēmums reģistrēts.

Attiecībā uz pozīcijām, kas ir norādītas drošības sertifikāta/atļaujas B daļā, kā definēts Direktīvā 2004/49/EK, tās uzrāda katras iesaistītās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Šo informāciju sniedz pietiekami detalizētu, lai kompetentā(-s) iestāde(-s) varētu pieņemt lēmumu par to, vai prasīt formālu novērtējumu.

6.2.3.2. Ja tiek prasīts novērtējums

Ja kompetentā(-s) iestāde(-s) pieņem lēmumu prasīt šādu novērtējumu, tas jāveic kā tāda novērtējuma daļa, kura rezultātā piešķir/atjauno drošības sertifikātu/atļauju saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK.

Novērtējuma procedūrām jāatbilst kopējai drošības metodei, kas jāizveido Direktīvas 2004/49/EK 10. un 11. pantā prasītajai drošības vadības sistēmu novērtēšanai un sertifikācijai/atļaujas piešķiršanai.

Dažas vadlīnijas par to, kā veikt šo novērtējumu, ir ietvertas F pielikumā.

6.2.4. Sistēmas darbības efektivitāte

Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 2. punktā prasīts dalībvalstīm regulāros intervālos pārbaudīt, vai savstarpējas izmantojamības apakšsistēmas ekspluatē un uztur atbilstoši pamatprasībām. Attiecībā uz satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu šādas pārbaudes veic saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK.

7. Ieviešana

7.1. Principi

Šīs SITS ieviešana un atbilstība šīs SITS attiecīgajām nodaļām jānosaka saskaņā ar ieviešanas plānu, ko katra dalībvalsts sastāda attiecībā uz tām līnijām, par kurām tās ir atbildīgas.

Šajā plānā jāņem vērā:

• īpašie cilvēka faktori, ar kuriem saistīta jebkuras līnijas ekspluatācija,
• katras iesaistītās līnijas individuālie ekspluatācijas un drošības elementi un tas,
• vai izskatāmais(-ie) elements(-i) jāievieš:
  - visiem vilcieniem attiecīgajā līnijā vai nē,
  - tikai konkrētās līnijās,
  - visās Eiropas parasto dzelzceļu tīkla līnijās,
  - visiem vilcieniem, kas kursē Eiropas parasto dzelzceļu tīkla līnijās,
• saistība ar citas apakšsistēmas (vadības nodrošināšanas un signalizācijas, ritošā sastāva, kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu, …) ieviešanu.

Šajā laikā jāņem vērā un jādokumentē kā plāna daļa jebkuri īpaši izņēmumi, kurus var piemērot.

Ieviešanas plānā jāņem vērā dažādi ieviešanas potenciāla līmeņi visos gadījumos, kad:

• dzelzceļa uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs uzsāk darbību vai
• ievieš jauninājumus vai uzlabojumus dzelzceļa uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja šībrīža darbības sistēmās, vai
• nodod ekspluatācijā jaunas vai uzlabotas infrastruktūras, enerģijas, ritošā sastāva vai vadības nodrošināšanas un signalizācijas apakšsistēmas, kurām nepieciešams atbilstošs darbības procedūru kopums.

Ja šībrīža ekspluatācijas sistēmu uzlabojumi ietekmē gan infrastruktūras pārvaldītāju(-s), gan dzelzceļa uzņēmumu(-s), dalībvalsts ir atbildīga par to, lai šādus projektus novērtē un nodod ekspluatācijā saskaņoti.

Saprotams, ka visus šīs SITS elementus nevar pilnībā ieviest, kamēr izmantojamā aparatūra (infrastruktūra, kontrole un vadība u.c.) nav saskaņota. Tādēļ šajā nodaļā noteiktās vadlīnijas jāskata tikai kā pagaidu fāze, kas palīdz pārejā uz mērķa sistēmu.

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 10. un 11. pantu sertifikātu/atļauju prasa atjaunot reizi 5 gados. Kad šī SITS stāsies spēkā, dzelzceļa uzņēmumam un infrastruktūras pārvaldītājam izskatīšanas procesā, kura rezultātā atjauno sertifikātu/atļauju, jāpierāda, ka ir ņemta vērā šī SITS, un jāsniedz pamatojums par visiem SITS elementiem, attiecībā uz kuriem vēl nav panākta atbilstība.

Lai gan pilnīga atbilstība šajā SITS aprakstītajai mērķa sistēmai noteikti ir galīgā nostāja, pāreju var veikt pakāpeniski, noslēdzot valsts līmeņa vai starpvalstu divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus. Šādos nolīgumos, kurus var izstrādāt un noslēgt infrastruktūras pārvaldītājs ar infrastruktūras pārvaldītāju vai ar dzelzceļa uzņēmumu, vai dzelzceļa uzņēmums ar dzelzceļa uzņēmumu, vienmēr jābūt attiecīgo drošības iestāžu ieguldījumam.

Ja šobrīd spēkā esošajos nolīgumos ietvertas prasības saistībā ar satiksmes nodrošināšanu un vadību, dalībvalstis sešu mēnešu laikā pēc šīs SITS stāšanās spēkā Komisijai dara zināmu par šādiem nolīgumiem:

a) pastāvīgi vai pagaidu valsts līmeņa, divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi starp dalībvalstīm un dzelzceļa uzņēmumu(-iem) vai infrastruktūras pārvaldītāju(-iem), kas noslēgti paredzētā vilcienu pārvadājuma ļoti īpaša vai vietēja rakstura dēļ;

b) divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi starp dzelzceļa uzņēmumu(-iem), infrastruktūras pārvaldītāju(-iem) vai dalībvalsti(-īm), kas nodrošina būtisku vietējo vai reģionālo savstarpējas izmantojamības līmeni;

c) starptautiski nolīgumi starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vismaz vienu trešo valsti vai starp dalībvalsts(-u) dzelzceļa uzņēmumu(-iem) vai infrastruktūras pārvaldītāju(-iem) un vismaz vienu trešās valsts dzelzceļa uzņēmumu vai infrastruktūras pārvaldītāju, kas nodrošina būtisku vietējo vai reģionālo savstarpējas izmantojamības līmeni.

Šo nolīgumu saderība ar ES tiesību aktiem, tai skaitā to nediskriminējošais raksturs, un jo īpaši saderība ar šo SITS tiks vērtēta, un Komisija veiks nepieciešamos pasākumus, piemēram, pārskatīs šīs SITS, lai iekļautu iespējamos īpašos gadījumus vai pārejas pasākumus.

Par RIV, RIC un PPW nolīgumiem un COTIF instrumentiem Komisijai neziņo, jo tie jau ir zināmi.

Šādu nolīgumu atjaunošana ir iespējama, taču tikai ilgstošu darbības pasākumu interesēs un tikai tad, ja nepastāv citas iespējas. Jebkādos šībrīža nolīgumu grozījumos vai nākotnes nolīgumos ņem vērā ES tiesību aktus un jo īpaši šo SITS. Dalībvalstis par šādiem grozījumiem vai jauniem nolīgumiem dara zināmu Komisijai. Tādā gadījumā jāpiemēro tādu pašu procedūru, kā norādīts iepriekš.

7.2. Vadlīnijas ieviešanai

N pielikumā redzamā tabula, kas ir informējoša un nav obligāta, ir sagatavota, lai parādītu, ko dalībvalsts varētu noteikt, lai veicinātu 4. nodaļā minēto elementu ieviešanu.

Ieviešanā ietverti trīs atšķirīgi elementi:

• apstiprināšana, ka jebkura šobrīd pastāvošā sistēma un procesi atbilst šīs SITS prasībām,
• jebkuras šībrīža sistēmas un procesa pielāgošana atbilstoši šīs SITS prasībām,
• jaunas sistēmas un procesi, ko izraisa citu apakšsistēmu ieviešana,
  - jaunas/uzlabotas parastās līnijas (infrastruktūras/enerģijas apakšsistēma),
  - jaunas vai uzlabotas ETCS signalizācijas iekārtas, GSM-R radio iekārtas, sakarsušo bukšu detektori, … (vadības nodrošināšanas un signalizācijas apakšsistēma),
  - jauns ritošais sastāvs (ritošā sastāva apakšsistēma),
  - satiksmes vadībā lietotās telemātikas lietojumprogrammas (kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēma).

7.3. Īpaši gadījumi

7.3.1. Ievads

Ir atļauti īpaši noteikumi turpmāk minētajos īpašajos gadījumos.

Šos īpašos gadījumus iedala divās kategorijās:

• noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi („P” gadījums), vai uz laiku („T” gadījums),
• gadījumos, kad noteikumus piemēro uz laiku, attiecīgajām dalībvalstīm iesaka panākt atbilstību attiecīgajai apakšsistēmai vai nu līdz 2010. gadam, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai noteiktais mērķis („T1” gadījums), vai līdz 2020. gadam („T2” gadījums).

7.3.2. Īpašo gadījumu saraksts

Pagaidu īpašais gadījums (T2) Īrija

Šīs SITS P pielikuma ieviešanai Īrijas Republikā transportlīdzekļus, kurus izmanto tikai iekšzemes satiksmē, var atbrīvot no vajadzības piešķirt tiem standarta 12 ciparu numuru. To var piemērot arī pārrobežu satiksmei starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.

Pagaidu īpašais gadījums (T2) Apvienotā Karaliste

Šīs SITS P pielikuma ieviešanai Apvienotajā Karalistē pasažieru vagonus un lokomotīves, ko izmanto tikai iekšzemes satiksmē, var atbrīvot no vajadzības piešķirt tiem standarta 12 ciparu numuru. To var piemērot arī pārrobežu satiksmei starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.

_____________________

¹ 4.7.2. apakšnodaļā ir ieteikums

A1. pielikums. ERTMS/ETCS ekspluatācijas noteikumi

Šajā pielikumā ietverts ERTMS/ETCS ekspluatācijas noteikumu projekts. Šis projekts ir iekļauts, lai sniegtu šo noteikumu struktūras un jomas plašu izklāstu. Pēc praktiskām pārbaudēm noteikumus konsolidēs, jo īpaši tos, kas attiecas uz ETCS 2. līmeni. Pabeigtais noteikumu kopums būs jāpielāgo parasto dzelzceļu vadības nodrošināšanas un signalizācijas SITS ietverto funkcionālo prasību specifikāciju (FRS) un sistēmas prasību specifikāciju (SRS) atjauninātajām vadlīnijām, ko iecerēts ieviest līdz 2005. gada beigām.

1. IEVADS

Šis dokuments ir ERTMS noteikumu apkopojums to līniju ekspluatācijai, kuras aprīkotas ar 1. līmeņa ERTMS vai kuras aprīkotas ar 2. līmeņa ERTMS bez pamata sistēmas.

2. SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

Rezervēts

3. DOKUMENTI

3.1. RAKSTISKIE RĪKOJUMI UN TEKSTA ZIŅOJUMI

Turpmāk ir norādīti dažādi rakstiskie rīkojumi, kas izmantojami atbilstoši šiem noteikumiem.

Šajos rakstiskajos rīkojumos ietvertā informācija ir obligāta, bet to noformējums ir informējoša rakstura.

3.1.1. ERTMS rakstiskais rīkojums 01

3.1.2. ERTMS rakstiskais rīkojums02

3.1.7. ERTMS teksta ziņojumi

Teksta ziņojumi, kas jāapstiprina:

3.2. SITUĀCIJAS - NOTEIKUMI

Brīva lappuse.

4. ERTMS VILCIENU KATEGORIJAS

4.1. JOMA UN NOLŪKS

Šajā dokumentā definētas ERTMS vilcienu kategorijas.

4.2. DEFINĪCIJA

ERTMS vilciena kategorija ir atkarīga no ritošā sastāva veida un vides apstākļiem. To norāda ar apzīmējumu, kurā ir 2 burti.

Apzīmējumi:

• BT (basic train) parastam vilcienam,
• AT (active tilting train) aktīvās nolieces vilcienam,
• PT (passive tilting train) pasīvās nolieces vilcienam,
• CW (cross wind sensitive train) pret sānvēju jutīgam vilcienam.

ERTMS vilcienu definē:

• ar vienu simbolu, kas attiecas tikai uz ritošo sastāvu,
• ar simbolu kombināciju, no kuriem viens attiecas uz ritošo sastāvu, bet otrs raksturo vides apstākļus.

5. VILCIENA SAGATAVOŠANA BRAUKŠANAI TANDĒMĀ

5.1. SITUĀCIJAS

Brīva lappuse.

5.2. NOTEIKUMI

Brīva lappuse.

6. IESILDĪŠANA UZ PIEBRAUCAMĀ CEĻA

6.1. SITUĀCIJAS

Mašīnists tūlīt sāks uzdevumu, un vilces vienība ir SB režīmā.

6.2. NOTEIKUMI

Pēc borta sistēmas pieprasījuma mašīnists:

• ievada, atkārtoti ievada vai atkārtoti apstiprina mašīnista ID un vilciena kārtas numuru,
• izvēlas ERTMS/ETCS līmeni atbilstoši valsts noteikumiem.

6.2.1. Vilces vienībai jābrauc kā vilcienam

Mašīnists:

• ievada vilciena datus (noteikums „Datu ievadīšana”),
• izvēlas „Start”.

6.2.1.1. 0 līmenī

Sistēma pieprasa apstiprināt ziņojumu par UN režīmu.

DMI parādās šāds ziņojums:

„Ack UN”

Mašīnists reaģē atbilstoši DMI redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/ signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).

6.2.1.2. 1. līmenī

Sistēma pieprasa apstiprināt ziņojumu par SR režīmu.

DMI parādās šāds ziņojums:

„Ack SR”

Mašīnists reaģē atbilstoši DMI redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).

6.2.1.3. 2. līmenī

Brīva lappuse.

6.2.1.4. STM līmenī

Sistēma pieprasa apstiprināt ziņojumu par STM…

DMI parādās šāds ziņojums:

„Ack STM…”

Mašīnists ievēro attiecīgās valsts noteikumus.

6.2.2. Vilces vienībai jākustas SH režīmā

Mašīnists sagatavojas manevrēšanai (noteikums „Manevrēšana SH režīmā”).

6.2.3. Vilces vienībai jākustas NL režīmā

Mašīnists sagatavojas braukt tandēmā (noteikums „Vilciena sagatavošana braukšanai tandēmā”).

7. BRAUKŠANAS TANDĒMĀ PĀRTRAUKŠANA

7.1. SITUĀCIJAS

Brīva lappuse.

7.2. NOTEIKUMI

Brīva lappuse.

8. MANVERĒŠANA SH REŽĪMĀ

8.1. SITUĀCIJAS

Ritošajam sastāvam jāmanevrē SH režīmā.

8.2. NOTEIKUMI

8.2.1. Manuāla SH režīma ievadīšana

Pirms atļaut mašīnistam izvēlēties SH, pārmijnieks:

• pārbauda, vai ir izpildīti visi nosacījumi manevrēšanai saskaņā ar valstī spēkā esošajiem noteikumiem,
• sniedz visu mašīnistam nepieciešamo informāciju par veicamo manevrēšanu.

Mašīnists izvēlas SH režīmu tikai pēc atļaujas saņemšanas no pārmijnieka.

Mašīnists izvēlas SH tikai tad, ja vilciens ir apstādināts.

Līmenī 2 DMI parādās ziņojums:

„SH gaidīšana”

8.2.1.1. Piešķirta atļauja manevrēt

Vilciena sistēma pārslēdzas uz SH režīmu.

Mašīnists reaģē uz DMI redzamajiem norādījumiem (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”) un ievēro attiecīgās valsts noteikumus.

8.2.1.2. Atļauju manevrēt nepiešķir vai 2. līmenī nesaņem atbildi uz atļaujas pieprasījumu

Ja DMI parādās ziņojums:

„SH atteikts”

vai

„SH atļauja nav saņemta”,

vai

„Saziņa pārtraukta”,

mašīnists sazinās ar pārmijnieku.

Mašīnists un pārmijnieks ievēro valstī spēkā esošos noteikumus.

8.2.2. Automātiska pārslēgšanās uz SH režīmu

Mašīnists apliecina ziņojuma saņemšanu:

„Ack SH”

Mašīnists reaģē uz DMI redzamajiem norādījumiem (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”) un ievēro valstī spēkā esošos noteikumus.

8.2.3. Iziešana no SH režīma

Kad manevrēšana ir apstādināta un ir veiktas visas manevrēšanas darbības SH režīmā, mašīnists iziet no SH režīma un par to informē pārmijnieku.

9. DATU IEVADĪŠANA

9.1. SITUĀCIJAS

Datu ievadīšana ir vajadzīga, lai sagatavotu vilcienu darbam:
- iesildot vilcienu,
- pēc katras reizes, kad jāmaina dati.

Šo izmaiņu cēlonis var būt, piemēram,

• vilciena pārveidošana saskaņā ar transporta organizācijas dokumentiem,
• atteice, kas ietekmē ritošā sastāva parametrus,
• vilcienam sniegtā palīdzība.

9.2. NOTEIKUMI

Pirms vilciena atiešanas no sākuma stacijas vilciena sagatavotājs pārbauda, vai vilciens atbilst tam piešķirtajai ERTMS kategorijai, un mašīnists pārbauda, vai ir pieejami dati par vilcienu.

Pirms atiešanas no sākuma stacijas vilciena mašīnists pārbauda, vai ir pieejami dati par vilcienu, un tos iegaumē vai pieraksta. Tāpat jārīkojas arī, nomainoties mašīnistam.

9.2.1. Datu ievadīšana

A – Vispārīgs gadījums

Lai izpildītu uzdevumu, vilciena sagatavotājs ievada un/vai apstiprina šādus datus:

• dati par vilcienu,
• papildu dati.

Dati par vilcienu attiecas uz ritošā sastāva raksturojumu, un tajos iekļauta šāda informācija:

• vilciena kārtas/reisa numurs,
• vilciena maksimālais ātrums,
• vilciena ERTMS kategorija,
• vilciena garums,
• dati par ātruma samazināšanu,
• dati par energoapgādi,
• kravas gabarīts,
• slodze uz ass,
• informācija par to, vai vilciens aprīkots ar hermētisku sistēmu,
• pieejamo STM saraksts.

Papildu dati attiecas uz citiem parametriem, kas var būt vajadzīgi uzdevuma izpildei, un tajos iekļauta šāda informācija:

• mašīnista identifikācija,
• ERTMS/ETCS līmenis,
• RBC identifikācija/tālruņa numurs,
• saķeres faktors
• un, ja reisā vajadzīgs, aktivizējamie STM, iekļaujot papildu datus par STM.

B - Braukšana tandēmā

(jāpapildina)

9.2.1.1. Vilciena sastāvs

Pirms apstiprināt pamata datus vilciena sastāvam, vilciena sagatavotājs noskaidro, vai ritošā sastāva tehniskie nosacījumi ļauj izmantot jau saglabātus datus.

Vilciena sagatavotājam jāpārbauda ritošā sastāva aprīkojuma stāvoklis, kam var būt ietekme uz datiem par vilcienu,

• pēc vilciena sagatavošanas sākuma stacijā,
• ikreiz pēc izmaiņām vilciena sastāvā (stacijā vai citur),
• pēc tehniskas problēmas, kuras rezultātā jāmaina dati.

Ja nav īpašu ierobežojumu, vilciena sagatavotājs apstiprina visus DMI uzrādītos datus.

Ja ir īpaši ierobežojumi, vilciena sagatavotājs:

• nosaka jaunos datus saskaņā ar tehnisku dokumentu,
• izlabo šībrīža datus,
• apstiprina jaunos datus.

9.2.1.2. Citi vilcieni

Lai ievadītu datus par vilcienu, vilciena sagatavotājs izmanto vilciena datu veidlapu.

9.2.2. Izmaiņas datos

Ja reisa laikā nepieciešamas izmaiņas datos, mašīnists ņem vērā jaunos datus.

Ja jāmaina saķeres faktors, ievēro valsts noteikumus.

9.2.2.1. Vilciena sastāvs

Vilciena mašīnists:

• nosaka jaunos datus saskaņā ar tehnisku dokumentu,
• pārbauda vilciena atbilstību tā ERTMS kategorijai,
• izlabo šībrīža datus,
• apstiprina jaunos datus.

Ja vajadzīgs, tā rīkojas ar visiem datiem, kas jāmaina.

9.2.2.2. Citi vilcieni

Vilciena sagatavotājs maina datus par vilcienu vai sagatavo jaunus datus ikreiz, kad pārveido vilciena parametrus. Ja nav vilciena sagatavotāja, mašīnists atjaunina vilciena datu veidlapu.

Ievadot jaunos datus, mašīnists:

• izmanto jaunu vilciena datu veidlapu,
• izlabo datus,
• apstiprina jaunos datus.

10. VILCIENA ATIEŠANA

10.1. SITUĀCIJAS

Vilciens tūlīt uzsāks braukšanu sākuma stacijā vai pēc grafikā paredzētas apstāšanās.

10.2. NOTEIKUMI

Mašīnistam atļauts uzsākt braukšanu pēc tam, kad

• ir saņemta vilciena kustības atļauja,
• saskaņā ar valsts noteikumiem ir izpildīti vilciena darba nosacījumi.

Mašīnists reaģē atbilstoši DMI redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).

Mašīnists informē pārmijnieku, ja vilciena paredzētajā atiešanas laikā nav saņemta vilciena kustības atļauja.

11. REAĢĒŠANA UZ DMI/SIGNALIZĒŠANAS SISTĒMAS NORĀDĪJUMIEM

11.1. DMI NORĀDĪJUMU SNIEGŠANAS VEIDS

Dažādas situācijas ir minētas katrā 2. iedaļas punktā atkarībā no DMI sniegtās informācijas.

11.1.1. Vizuālie norādījumi

(Šis ir vizuālo norādījumu piemērs).

11.1.2. Skaņas norādījumi

Skaņas informāciju uzskata par papildu informāciju.

Skaņas informāciju dod, lai pievērstu mašīnista uzmanību jaunai informācijai, kas parādās DMI.

Pamatskaņas:

11.2. NOTEIKUMI

11.2.1. DMI norādījumu/rakstisko rīkojumu priekšrocība

Mašīnists seko DMI dotajiem norādījumiem. Šiem norādījumiem ir priekšrocība attiecībā pret visām blakus sliežu ceļam esošajām norādēm, izņemot visas norādes par bīstamību, kā paredzēts valstu noteikumos.

Rakstiskajiem rīkojumiem ir priekšrocība attiecībā pret visiem DMI dotajiem norādījumiem, izņemot gadījumus, kad norādīts zemāks atļautais ātrums vai zemāks izpildes ātrums.

11.2.2. DMI norādījumi

11.2.3. Bremžu iedarbināšana ātruma ierobežojuma pārsniegšanas gadījumā

11.2.3.1. Situācija

ETCS bremzē, jo vilciens ir pārsniedzis ātruma ierobežojumu.

Ja bremzes var atlaist, attiecīgais simbols sāk mirgot tajā brīdī, kad bremzēšanu var droši pārtraukt.

11.2.3.2. Noteikumi

11.2.4. Izpildes ātrums

11.2.4.1. Situācija

Vilciens tuvojas kustības atļaujas beigām (EOA, End of Authority), un DMI uzrāda izpildes ātrumu.

11.2.4.2. Noteikumi

12. VISPĀRĪGIE PRINCIPI 1. LĪMENIM

12.1. JOMA UN NOLŪKS

Šis dokuments attiecas uz vispārīgajiem principiem un noteikumiem, kas jāievēro visās 1. līmeņa situācijās un kas noteikti tieši šim līmenim (nav kopīgi ar citiem līmeņiem).

12.2. PRINCIPI

Mašīnists zina:

• kurā pusē blakus sliežu ceļam izvietoti signāli, kas jāievēro,
• blakus sliežu ceļam esošo signālu apstāšanās zīmes, kurām nav atļauts pabraukt garām,
• blakus sliežu ceļam esošo signālu kustības turpināšanas zīmes, kurām atļauts pabraukt garām. Kustības turpināšanas zīmju sarakstā jāizšķir zīmes, kurām atļauts pabraukt garām bez ierobežojumiem, un zīmes, kurām atļauts pabraukt garām ar īpašiem ierobežojumiem atbilstīgi valsts noteikumiem.

13. VADĪŠANĀS PĒC REDZAMĀ

13.1 SITUĀCIJAS

Mašīnistam jāvadās pēc redzamā neatkarīgi no darbības tehniskā režīma.

13.2. NOTEIKUMI

Ja mašīnistam jābrauc, vadoties pēc redzamā, prasības ir šādas:

• braukt uzmanīgi, kontrolējot ātrumu, ņemot vērā priekšā redzamo līniju tā, lai būtu iespējams apstāties īsi pirms jebkura vilciena, KAB, apstāšanās signāla vai šķēršļa,
• nepārsniegt maksimālo ātrumu braukšanai pēc redzamā.

14. PASĀKUMI BORTA SISTĒMAS ATTEIČU GADĪJUMĀ

14.1. SITUĀCIJAS

Tiek konstatēta atteice, kas ietekmē borta sistēmu.

14.2. NOTEIKUMI

14.2.1. Atteice, kas ietekmē cilpas pārraides moduli (LTM)

Mašīnists ievēro DMI teksta ziņojumu:

„LTM atteice”

Mašīnists sazinās ar pārmijnieku. Mašīnists un pārmijnieks piemēro valstī paredzētos noteikumus.

14.2.2. Signālposteņa pārraides moduļa (BTM) atteice

Mašīnists izolē borta sistēmu un informē pārmijnieku. Mašīnists un pārmijnieks piemēro valstī paredzētos noteikumus.

14.2.3. Euroradio atteice

Mašīnists ievēro DMI teksta ziņojumu:

„Euroradio atteice”

a) Sagatavojot vilces vienību

2. līmenī mašīnists prasa nomainīt vilces vienību.

• Ja vilces vienība jāpārvieto, pārmijnieks atļauj mašīnistam pabraukt zem KAB (noteikums „Pabraukšana zem KAB ar atļauju”).
• Ja vilces vienība nav jāpārvieto, mašīnists atslēdz borta sistēmu.

Visos citos līmeņos mašīnists informē pārmijnieku. Mašīnists un pārmijnieks piemēro valstī paredzētos noteikumus.

b) Braucot

1. līmenī ar infill funkciju mašīnists informē pārmijnieku pa radio. Mašīnists un pārmijnieks piemēro valstī paredzētos noteikumus.

2. līmenī mašīnists veic vajadzīgos pasākumus radio sakaru trūkuma gadījumā (noteikums „Pasākumi radio sakaru trūkuma gadījumā”).

14.2.4. DMI atteice

a) Sagatavojot vilces vienību

Mašīnists pieprasa nomainīt vilces vienību.

Ja vilces vienība jāpārvieto, mašīnists informē pārmijnieku. Mašīnists un pārmijnieks piemēro valstī paredzētos noteikumus.

Ja vilces vienība nav jāpārvieto, mašīnists izslēdz borta sistēmu.

b) Braucot

Ja DMI nevar parādīt datus, mašīnists apstādina vilcienu un informē pārmijnieku. Mašīnists un pārmijnieks piemēro valstī paredzētos noteikumus.

14.2.5. Citas atteices

Mašīnists ievēro DMI teksta ziņojumu:

„SF dēļ x”

a) Sagatavojot vilces vienību

Mašīnists pieprasa nomainīt vilces vienību.

Ja vilces vienība jāpārvieto, mašīnists izolē borta sistēmu un informē pārmijnieku. Mašīnists un pārmijnieks piemēro valstī paredzētos noteikumus.

Ja vilces vienība nav jāpārvieto, mašīnists izslēdz borta sistēmu.

b) Braucot

Pēc apstāšanās mašīnists izolē borta sistēmu un informē pārmijnieku. Mašīnists un pārmijnieks piemēro valstī paredzētos noteikumus.

15. IESILDĪŠANA ĀRPUS PIEBRAUCAMĀ CEĻA

15.1. SITUĀCIJAS

Mašīnists iesilda vilcienu, un vilces vienība ir SB režīmā.

15.2. NOTEIKUMI

Ja vilciena sistēma pieprasa, mašīnists:

• ievada, atkārtoti ievada vai atkārtoti apstiprina mašīnista ID un vilciena uzdevumu,
• izvēlas ERTMS/ETCS līmeni atbilstoši valstī paredzētajiem noteikumiem,
• ievada, atkārtoti ievada vai atkārtoti apstiprina RBC-ID un/vai tālruņa numuru atbilstoši valstī paredzētajiem noteikumiem.

15.2.1. Vilces vienībai jābrauc kā vilcienam

Mašīnists:

• ievada datus par vilcienu (noteikums „Datu ievadīšana”),
• izvēlas „Start”.

15.2.1.1. 0 līmenī

Sistēma pieprasa apstiprināt ziņojuma saņemšanu par UN režīmu.

DMI parādās šāds ziņojums:

„Ack UN”

Mašīnists reaģē atbilstoši DMI redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).

15.2.1.2. 1. līmenī

Sistēma pieprasa apstiprināt ziņojumu par SR režīmu.

DMI parādās šāds ziņojums:

„Ack SR”

Mašīnists reaģē atbilstoši DMI redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).

15.2.1.3. 2. līmenī

Ja DMI parādās šāds ziņojums:

„Nav radio sakaru ar RBC”,

mašīnists pārbauda RBC ID un tālruņa numuru un izlabo tos, ja vajadzīgs.

a) Radio sakari ir nodibināti

a1) Sistēma izdod kustības atļauju

Mašīnists reaģē atbilstoši DMI redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādēm”).

a2) Sistēma pieprasa apliecināt SR

DMI parādās šāds ziņojums:

„Ack SR”

Pirms apliecināt ziņojuma saņemšanu, mašīnists:

• no pārmijnieka saņem atļauju startēt SR režīmā ar ERTMS rakstisko rīkojumu 01,
• pārbauda, vai rakstiskais rīkojums attiecas uz viņa vilcienu un tā atrašanās vietu dotajā brīdī.

Pirms atļaut mašīnistam startēt SR režīmā, pārmijnieks attiecībā uz sliežu ceļa posmu no robežzīmes, kurai jāpabrauc garām, līdz nākamajai robežzīmei pārliecinās,

• vai saskaņā ar valsts noteikumiem ir izpildīti maršruta nosacījumi,
• vai ir ātruma ierobežojumi, kuros noteiktais ātrums ir zemāks nekā maksimālais SR ātrums, un jāiekļauj tie ERTMS rakstiskajā rīkojumā 01,
• vai vajadzīgi citi ierobežojumi un/vai norādījumi, un jāiekļauj tie ERTMS rakstiskajā rīkojumā 01.

Pārmijnieks izraksta ERTMS rakstisko rīkojumu 01.

Mašīnists reaģē atbilstoši DMI redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).

Ja vilciens nav tuvu pirmajai robežzīmei, kuru tas sasniegs, mašīnistam jāapstājas pie šīs robežzīmes, lai pārliecinātos, ka rakstiskais rīkojums attiecas uz šo robežzīmi.

b) Radio sakari nav nodibināti

Ja nevar no jauna nodibināt sakarus ar RBC un vilciens ir jāpārvieto, pārmijnieks atļauj mašīnistam pabraukt zem KAB (noteikums „Pabraukšana zem KAB ar atļauju”). Šajā gadījumā pārmijnieks SR režīmā nedrīkst atbrīvot mašīnistu no braukšanas, vadoties pēc redzamā.

15.2.1.4. STM līmenī

Sistēma pieprasa apstiprināt STM…

DMI parādās šāds ziņojums:

„Ack STM…”

Mašīnists ievēro valstī paredzētos noteikumus.

15.2.2. Vilces vienībai jāmanevrē SH režīmā

Mašīnists gatavojas manevrēt (noteikums „Manevrēšana SH režīmā”).

15.2.3. Vilces vienībai jābrauc NL režīmā

Mašīnists sagatavojas braukšanai tandēmā (noteikums „Vilciena sagatavošana braukšanai tandēmā”).

16. VILCIENA SAGATAVOŠANA BRAUKŠANAI TANDĒMĀ, VELKOT OTRU VILCIENU

16.1. SITUĀCIJAS

Sekundārā lokomotīve un vilciens jau ir sakabināti ar borta ERTMS-ETCS aprīkojumu, un sekundārā lokomotīve ir gatava pārslēgšanai uz SB.

16.2. NOTEIKUMI

Brīva lappuse.

17. VILCIENU TANDĒMA IZBEIGŠANA PĒC VILKŠANAS

17.1. SITUĀCIJAS

Jāatvieno vilces vienība no velkamā vilciena.

17.2. NOTEIKUMI

Brīva lappuse.

18. PĀREJAS PUNKTA ŠĶĒRSOŠANA TRAUCĒTĀ REŽĪMĀ no 1. līmeņa uz 2. līmeni un no 2. līmeņa uz 1. līmeni

18.1. SITUĀCIJAS

Nav iespējams nodibināt radio sakarus, iebraucot 2. līmeņa teritorijā.

Vilcienam šķērsojot pārejas punktu, nenotiek pāreja.

18.2. NOTEIKUMI

18.2.1. Nav iespējams nodibināt radio sakarus

Ja DMI parādās šāds ziņojums:

„Nav radio sakaru ar RBC”,

mašīnists pārbauda RBC identifikāciju un tālruņa numuru un, ja vajadzīgs, izlabo tos.

Ja nevar nodibināt sakarus ar RBC un vilciens ir jāpārvieto, pārmijnieks atļauj mašīnistam pabraukt zem KAB (noteikums „Pabraukšana zem KAB ar atļauju”).<2.2.1. Ja vilciens ticis atslēgts ārkārtas situācijā

Mašīnists un pārmijnieks veic nepieciešamos pasākumus pēc vilciena centralizētas ārkārtas izslēgšanas (noteikums „Pasākumi pēc vilciena centralizētas ārkārtas izslēgšanas”).

Vilcienam stāvot, mašīnists:

• pārbauda pareizo līmeni, kas jāizvēlas,
• nomaina līmeni,
• pārstartē saskaņā ar DMI redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).

18.2.2.2. SR režīmā

Mašīnists:

• apstādina vilcienu,
• piemēro 2.2.3. punktu.

18.2.2.3. Visos pārējos gadījumos

Mašīnists:

• informē pārmijnieku,
• ja vilciens stāv, pārbauda, vai izvēlēts pareizais līmenis,
• nomaina līmeni,
• pārstartē saskaņā ar DMI redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).

19. PASĀKUMI NEPLĀNOTU PAGAIDU ĀTRUMA IEROBEŽOJUMU GADĪJUMĀ

19.1. SITUĀCIJAS

Jānosaka neplānots pagaidu ātruma ierobežojums.

19.2. NOTEIKUMI

Ja pārmijnieks saņem informāciju, ka vajadzīgs neplānots pagaidu ātruma ierobežojums, tas:

• apstādina vilcienus, kas jau ir iebraukuši attiecīgajā posmā,
• neļauj citiem vilcieniem iebraukt šajā posmā.

Pirms noteikt braukšanas maršrutu vilcienam attiecīgajā posmā, pārmijnieks nosaka mašīnistam neplānoto pagaidu ātruma ierobežojumu:

• atslēgtiem vilcieniem pārmijnieks un mašīnists veic pasākumus pēc centralizētas ārkārtas izslēgšanas (noteikums „Pasākumi pēc vilciena centralizētas ārkārtas izslēgšanas”), iekļaujot prasību ievērot braukšanas ierobežojumus,
• pārējiem vilcieniem pārmijnieks nosaka mašīnistiem prasību ievērot braukšanas ierobežojumus ar ERTMS rakstisko rīkojumu 05.

Mašīnists ņem vērā pagaidu ātruma ierobežojumu, līdz vilciena astes daļa ir šķērsojusi ātruma ierobežojuma beigas.

Pārmijnieks veic šos pasākumus, līdz pagaidu ātruma ierobežojumu vada ERTMS.

20. PABRAUKŠANA ZEM KAB AR ATĻAUJU

20.1. SITUĀCIJAS

Mašīnistam jāatļauj pabraukt zem KAB signāla (kustības atļaujas beigas).

20.2. NOTEIKUMI

Ja mašīnists nav saņēmis vilciena kustības atļauju pienācīgā laikā, tas sazinās ar pārmijnieku, ja nav informācijas par iemeslu.

Līdz pārmijnieka atļaujas saņemšanai mašīnists neizmanto bloķēšanas funkciju.

Pirms atļaut mašīnistam pabraukt zem KAB ar ERTMS rakstisko rīkojumu 01, pārmijnieks:

• pārbauda, vai saskaņā ar valstī paredzētajiem noteikumiem ir izpildīti visi maršruta nosacījumi,
• kad saskaņā ar valsts noteikumiem ir konstatēts, ka ceļš ir brīvs, atbrīvo mašīnistu no braukšanas pēc redzamā, ierakstot „Papildu instrukcijās” vārdus „atbrīvots no braukšanas, vadoties pēc redzamā” SR režīmā,
• pārbauda, vai ir ātruma ierobežojumi, kuros noteikts mazāks ātrums nekā maksimālais ātrums SR režīmā, un iekļauj tos ERTMS rakstiskajā rīkojumā 01,
• pārbauda, vai ir vajadzīgi citi ierobežojumi un/vai norādījumi, un iekļauj tos ERTMS rakstiskajā rīkojumā 01.

Lai pabrauktu zem KAB, mašīnists:

• saņem ERTMS rakstisko rīkojumu 01 no pārmijnieka,
• pārbauda, vai rakstiskais rīkojums attiecas uz viņa vilcienu un tā dotā brīža atrašanās vietu,
• pārbauda zemāko ātruma ierobežojumu:
  - grafikā/maršruta aprakstā,
  - pagaidu ātruma ierobežojumu sarakstā,
  - rakstiskajā rīkojumā,
  - SR maksimālajā ātrumā,
• izmanto bloķēšanas funkciju un ievēro ERTMS rakstiskajā rīkojumā 01 dotos norādījumus,
• pārstartē saskaņā ar DMI redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādījumiem”).

21. RĪCĪBA RADIO SAKARU TRŪKUMA GADĪJUMĀ

21.1. SITUĀCIJAS

Teritorijā, kas pirms tam nav noteikta kā teritorija, kur pazūd radio sakari, pārtrūkst radio sakari.

21.2. NOTEIKUMI

Ja DMI parādās šāda ikona:

(sarkans)

mašīnists ziņo pārmijniekam.

Ja vilciens jāpārvieto, pārmijnieks atļauj mašīnistam pabraukt zem KAB (noteikums „Pabraukšana zem KAB ar atļauju”).

22. PASĀKUMI ĀRKĀRTAS SITUĀCIJĀ

22.1. SITUĀCIJAS

Vilciens nonāk ārkārtas situācijā.

22.2. NOTEIKUMI

22.2.1. Vilcienu aizsargāšana

Ja mašīnists nonāk ārkārtas situācijā, tas dara visu, kas nepieciešams, lai izvairītos no šīs situācijas ietekmes vai mazinātu to, un pēc iespējas drīzāk informē pārmijnieku.

Mašīnists ievēro valsts noteikumus.

Ja pārmijnieku informē par ārkārtas situāciju, tas nekavējoties aizsargā apdraudētos vilcienus:

• 1. līmenī, ievērojot valstī paredzētos noteikumus,
• 2. līmenī, pārraidot ārkārtas apstāšanās rīkojumu. Ārkārtas apstāšanās rīkojumu neatsauc, pirms vilcieni nav gatavi atsākt kustību.

Pārmijnieks apstādina un brīdina visus pārējos vilcienus, kas atrodas pirms bīstamās zonas.

Pārmijnieks pēc iespējas drīzāk informē visus iesaistītos vilcienu mašīnistus.

22.2.2. Vilcienu kustības atsākšana

Atkarībā no valsts noteikumiem pārmijnieks pieņem lēmumu par to,

• kad ir iespējams atļaut vilcienu kustību,
• vai vajadzīgas instrukcijas un/vai ierobežojumi vilcienu kustībai.

Lai atkārtoti iedarbinātu atslēgtos vilcienus, pārmijnieks un mašīnists veic pasākumus, reaģējot uz vilciena centralizētu ārkārtas izslēgšanu (noteikums „Pasākumi pēc vilciena centralizētas ārkārtas izslēgšanas”). Vilcieniem 2. līmenī jāatsauc avārijas apstāšanās rīkojums.

Pārmijnieks iekļauj vajadzīgos vilcienu kustības norādījumus un/vai ierobežojumus atkarībā no valstī paredzētajiem noteikumiem:

• atslēgtajiem vilcieniem – ERTMS rakstiskajā rīkojumā 02,
• citiem vilcieniem – ERTMS rakstiskajā rīkojumā 05.

Jo īpaši pārmijnieks var prasīt mašīnistam pārbaudīt daļu no līnijas.

Mašīnists paklausa rakstiskajam rīkojumam un ziņo par konstatēto, ja tas ir prasīts, pēc ietekmētā posma apskates.

22.2.3. Lai aizsargātu un atsāktu manevrēšanu

Pārmijnieks un mašīnists ievēro valsts noteikumus.

23. VILCIENU KUSTĪBAS ATĻAUJAS ATSAUKŠANA

23.1. SITUĀCIJAS

Pārmijnieks nolemj izdarīt izmaiņas vilcienu kustībā.

23.2. NOTEIKUMI

23.2.1. 1. līmenī

Atsaucot vilciena kustības atļauju, pārmijnieks piemēro valsts noteikumus.

Ja valsts noteikumos ir paredzēts, ka vilcienam jāstāv, pirms vilcienu kustībā izdara izmaiņas, pārmijnieks liek mašīnistam apstāties ar ERTMS rakstisko rīkojumu 03.

Lai atkārtoti iedarbinātu vilcienu, pārmijnieks dod mašīnistam atļauju ar ERTMS rakstisko rīkojumu 04.

Mašīnists brauc, vadoties pēc redzamā, līdz nākamajam blakus sliežu ceļam esošajam signālam.

23.2.2. 2. līmenī

Pārmijnieks atsauc kustības atļauju, izmantojot tās kopējo saīsināšanu, ja tas ir iespējams.

Visos pārējos gadījumos pārmijnieks ievēro valsts noteikumus.

Ja valsts noteikumos ir paredzēts, ka vilcienam jāstāv, pirms vilcienu kustībā izdara izmaiņas, pārmijnieks liek mašīnistam apstāties ar ERTMS rakstisko rīkojumu 03.

Lai atkārtoti iedarbinātu vilcienu, pārmijnieks dod mašīnistam atļauju ar ERTMS rakstisko rīkojumu 04.

24. PASĀKUMI PĒC VILCIENA CENTRALIZĒTAS ĀRKĀRTAS IZSLĒGŠANAS

24.1. SITUĀCIJAS

Tiek izslēgts vilciens vai manevrs.

24.2. NOTEIKUMI

Kad vilcienu izslēdz, mašīnists pieņem, ka pastāv bīstama situācija un veic visas darbības, kas vajadzīgas, lai izvairītos no šīs situācijas ietekmes vai to mazinātu. Starp šīm darbībām var būt arī vilciena braukšana atpakaļgaitā saskaņā ar valstī paredzētajiem noteikumiem.

Lai brauktu atpakaļgaitā, mašīnists apliecina teksta ziņojumu „ACK TRAIN TRIP” un atlaiž avārijas bremzi.

Pēc braukšanas atpakaļgaitā, tiklīdz vilciens ir apstājies, mašīnists sazinās ar pārmijnieku un informē to par situāciju.

Visos pārējos gadījumos, ja vilciens ir apstājies, mašīnists ievēro DMI teksta ziņojumu:

„Ack train trip”,

apliecina vilciena izslēgšanu un sazinās ar pārmijnieku.

Mašīnists vilcienu atkārtoti nedarbina pēc vilciena centralizētas ārkārtas izslēgšanas, kamēr nav saņēmis pārmijnieka atļauju.

Pirms dot mašīnistam atļauju turpināt kustību pēc vilciena centralizētas ārkārtas izslēgšanas ar ERTMS rakstisko rīkojumu 02, pārmijnieks:

• pārbauda, vai ir izpildīti visi maršruta nosacījumi saskaņā ar valstī paredzētajiem noteikumiem,
• ja saskaņa ar valstī paredzētajiem noteikumiem var noteikt, ka ceļš ir brīvs, pārmijnieks atbrīvo mašīnistu no braukšanas, vadoties pēc redzamā, daļā „Papildu norādījumi” ierakstot „atbrīvots no braukšanas, vadoties pēc redzamā” SR režīmā,
• pārbauda, vai ir ātruma ierobežojumi, kuros noteiktais ātrums ir zemāks nekā SR maksimālais ātrums, un iekļauj tos ERTMS rakstiskajā rīkojumā 02,
• pārbauda, vai ir vajadzīgi citi ierobežojumi un/vai norādījumi, un iekļauj tos ERTMS rakstiskajā rīkojumā 02.

Lai turpinātu, mašīnists:

• saņem ERTMS rakstisko rīkojumu 02 ar visiem papildu norādījumiem no pārmijnieka,
• pārbauda, vai rakstiskais rīkojums attiecas uz viņa vilcienu/manevru un tā dotā brīža atrašanās vietu,
• atkarībā no uzdevuma izvēlas start vai SH un seko ERTMS rakstiskajā rīkojumā 02 dotajiem norādījumiem,
• atkārtoti iedarbina vilcienu saskaņā ar DMI redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādēm”).

25. PASĀKUMI MARŠRUTA NEPIEMĒROTĪBAS GADĪJUMĀ

25.1. SITUĀCIJAS

Tiek atklāta ritošā sastāva raksturlielumu nesavienojamība ar līnijas raksturlielumiem.

25.2. NOTEIKUMI

Ja mašīnists novēro DMI šādu teksta ziņojumu:

„Nepiemērots maršruts”,

mašīnists:

• apstādina vilcienu un informē pārmijnieku par norādi par maršruta nepiemērotību,
• pārbauda, vai attiecīgās vērtības ir saskaņā ar vilciena raksturlielumiem un, ja vajadzīgs, izlabo tās.

Līdz pārmijnieka atļaujas saņemšanai mašīnists nebloķē maršruta nepiemērotību.

25.2.1. Nepiemērotības iemeslu var novērst

Ja valsts noteikumi to atļauj, pārmijnieks atļauj mašīnistam bloķēt maršruta nepiemērotību ar ERTMS rakstisko rīkojumu 06 ar visiem vajadzīgajiem papildu norādījumiem.

Mašīnists bloķē maršruta nepiemērotību, kad no pārmijnieka ir saņēmis ERTMS rakstisko rīkojumu 06.

25.2.2. Nepiemērotības iemeslu nevar novērst

Pārmijnieks un mašīnists ievēro valstī paredzētos noteikumus.

26. IEBRAUKŠANA AIZŅEMTĀ CEĻA POSMĀ STACIJAS TERITORIJĀ

26.1. SITUĀCIJAS

Jāiebrauc aizņemtā ceļa posmā stacijas teritorijā, lai

• kopīgi izmantotu platformu,
• sakabinātu vilcienus.

26.2. NOTEIKUMI

Ja vilciens iebrauc aizņemtā ceļā, pārmijnieks:

• nodrošina, ka pirmais vilciens ir apstājies un ka pirmā vilciena kustības atļauja 2. līmenī ir atsaukta (noteikums „Vilciena kustības atļaujas atsaukšana”),
• nosaka maršrutu vilcienam, kuram jāiebrauc aizņemtajā ceļā.

Tā vilciena mašīnists, kuram jāiebrauc aizņemtajā ceļā, reaģē saskaņā ar DMI redzamajām norādēm (noteikums „Reaģēšana uz DMI/signalizēšanas sistēmas norādēm”) un ievēro saņemtās norādes.

Neplānotas kustības gadījumā, pirms noteikt maršrutu, pārmijnieks informē abu iesaistīto vilcienu mašīnistus par apstākļiem saskaņā ar valsts noteikumiem.

27. BRAUKŠANA ĀRKĀRTAS SITUĀCIJĀ

27.1. SITUĀCIJAS

Ārkārtas situācijā ir vajadzīgs pārvietot vilcienu pretējā virzienā uz ārkārtas braukšanas zonu.

27.2. NOTEIKUMI

Ja ar vilcienu jābrauc ārkārtas situācijā, saskaņā ar valsts noteikumiem mašīnists:

• apstiprina šāda teksta ziņojuma saņemšanu:

„ Ack RV ”

• brauc ārkārtas režīmā.

Pēc tam, kad vilciens ir beidzis braukt ārkārtas režīmā, un tiklīdz tas ir apstājies, mašīnists ziņo pārmijniekam.

A2. pielikums. ERTMS/GSM-R ekspluatācijas noteikumi

Šie noteikumi izskaidro principus, saskaņā ar kuriem ekspluatācijas darbiniekiem jārīkojas ar aprīkojumu, kas saistīts ar GSM-R.

Šis jautājums joprojām ir atklāts un tiks izklāstīts šīs SITS nākamajā versijā.

B pielikums. Citi noteikumi, kas ļauj saskaņoti ekspluatēt dažādas jaunās strukturālās apakšsistēmas

(skatīt 4.4. iedaļu)

Šo pielikumu turpinās izstrādāt, kā arī regulāri pārskatīs un atjauninās.

Šajā pielikumā parasti iekļaus noteikumus un kārtību, kas jāpiemēro identiski visā Eiropas transporta tīklā, un jo īpaši parasto dzelzceļu tīklā, un kas šobrīd nav iekļauti šīs SITS 4. nodaļā. Ir iespējams, ka šajā pielikumā integrēs arī dažus 4. nodaļas elementus un ar tiem saistītos pielikumus.

A. Vispārīgi noteikumi

Rezervēts.

B. Personāla drošība un aizsardzība

Rezervēts.

C. Ekspluatācijas saskarne ar signalizācijas un vadības nodrošināšanas aprīkojumu

C1. Smiltnīcas izmantošana

Izmantojot smiltis, var efektīvi uzlabot riteņu saķeri ar sliedēm, lai palīdzētu bremzēt un startēt, it sevišķi sliktos laika apstākļos.

Smilšu sakrāšanās uz sliežu galviņas tomēr var izraisīt vairākas problēmas, it sevišķi saistībā ar sliežu ceļa strāvas slēgumu ieslēgšanu, kā arī punktu un pārbrauktuvju efektīvu ekspluatāciju.

Mašīnistam vienmēr jābūt iespējai izmantot smiltis, bet no tā jāatsakās, kad vien iespējams:

• punktos un uz pārbrauktuvēm,
• bremzējot, ja ātrums ir mazāks nekā 20 km/h,
• stāvot. Izņēmuma gadījums no šī noteikuma ir situācija, ja jāstartē vai jāpārbauda vilces vienības smiltnīca. (Pārbaude parasti jāveic teritorijās, kuras īpaši norādītas infrastruktūras reģistrā).

Šos ierobežojumus tomēr nepiemēro, ja pastāv risks pabraukt zem aizliedzoša signāla vai cita nopietna negadījuma risks un ja smiltis radītu labāku saķeri

C2. Sakarsušo bukšu detektoru ieslēgšana

Rezervēts.

D. Vilciena kustība

D1. Kustība normālos apstākļos

D2. Kustība traucētos apstākļos

Rezervēts.

E. Novirzes, negadījumi un starpgadījumi

Rezervēts.

C pielikums. Ar drošību saistītas saziņas metodoloģija

Ievads

Šī dokumenta uzdevums ir definēt noteikumus attiecībā uz ziņojumiem, kuri ir saistīti ar drošību un kurus nodod no vilcienu kustības vadības dienestiem vilcienu mašīnistiem un no vilcienu mašīnistiem vilcienu kustības vadības dienestiem; šos noteikumus piemēro attiecībā uz informāciju, kuru pārraida vai ar kuru apmainās drošībai būtiskās situācijās savstarpēji izmantojamā tīklā, un jo īpaši, lai:

Uz šā pielikuma pamata:

Veidlapas var lietot dažādā apjomā, un veidlapu struktūra var mainīties. Dažiem riskiem veidlapu lietošana ir piemērota, turpretī citiem nav.

Noteikta riska kontekstā infrastruktūras pārvaldītājs, rīkojoties saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 9. panta 3. punktu, pieņem lēmumu, vai veidlapas lietošana ir piemērota situācijai. Veidlapa jālieto tikai tad, ja tās devums drošībai un izpildei ir lielāks nekā jebkādi trūkumi, kas rodas attiecībā uz drošību un izpildi.

Infrastruktūras pārvaldītājiem jāizveido saziņas protokola formalizēta struktūra atbilstoši šādām 3 kategorijām:

Saziņas metodoloģija ir izstrādāta, lai atbalstītu disciplinētu pieeju šo ziņojumu pārraidei.

1. Saziņas metodoloģija

1.1. Metodoloģijas elementi un principi

1.1.1. Procedūrās izmantojamie standarta termini

1.1.1.1. Runas pārraidīšanas procedūra

Termins, ar kuru iespēju runāt nodod pretējai pusei

klausos

1.1.1.2. Ziņojuma saņemšanas procedūra

- saņemot nosūtīto ziņojumu,

Termins, ar kuru apstiprina nosūtītā ziņojuma saņemšanu

saņemts

Termins, ko lieto, lai ziņojums tiktu atkārtots sliktas dzirdamības vai nesaprašanas dēļ

atkārtojiet (+ runājiet lēnāk)

- saņemot ziņojumu, kurā atkārtots nosūtītais ziņojums,

Termini, kurus lieto, lai apstiprinātu, ka saņemtais nosūtītā ziņojuma atkārtojums ir tieši tāds pats kā nosūtītais ziņojums,

pareizi

vai nē

1.1.1.3. Saziņas pārtraukšanas procedūra

- ja ziņojums beidzies,

beidzu

- ja pārtraukums ir neilgs, un sakari netiek pārtraukti,

Termins, ko lieto, lūdzot pretējai pusei pagaidīt

gaidiet

- ja pārtraukums ir neilgs, bet sakari tiek pārtraukti,

Termins, ko lieto, lai pretējai pusei paziņotu, ka sakari tiek pārtraukti, bet vēlāk tie tiks atjaunoti

izsaukšu vēlreiz

1.1.1.4. Rakstiska rīkojuma atsaukšana

Termins, ko lieto, lai atsauktu procedūru, kuras pamatā ir rakstisks rīkojums

atsaucu procedūru.....

Ja ziņojums pēc tam ir jāturpina, procedūra jāatkārto no jauna.

1.1.2. Principi, kas jāpiemēro kļūdas vai nesaprašanas gadījumā

Iespējamo kļūdu labošanai saziņas laikā ir jāievēro turpmāk izklāstītie noteikumi.

1.1.2.1. Kļūdas

- kļūda pārraides laikā

Ja pārraides laikā pats ziņojuma sūtītājs konstatē, ka notikusi kļūda, sūtītājam jāpieprasa atsaukums, nosūtot šādu procedūras ziņojumu,

kļūda (+ sagatavoju jaunu veidlapu ......)

vai

kļūda + atkārtoju vēlreiz

un tad sākotnējo ziņojumu nosūta vēlreiz.

- kļūda ziņojuma atkārtojumā

Kad sūtītājs konstatē, ka saņemtajā viņa ziņojuma atkārtojumā ir kļūda, sūtītājs sūta šādus procedūras ziņojumus,

kļūda + atkārtoju vēlreiz

un tad sākotnējo ziņojumu nosūta vēlreiz.

1.1.2.2. Nesaprašana

Ja kāda puse ziņojumu nesaprot, tai jālūdz pretējā puse ziņojumu atkārtot, izmantojot šādu tekstu

atkārtojiet (+ runājiet lēnāk)

1.1.3. Kods vārdu, skaitļu, laika, attāluma, ātruma un datuma nosaukšanai pa burtiem

Lai dažādās situācijās ziņojumus labāk saprastu un vieglāk izteiktu, visi termini jāizrunā lēni un pareizi, nosaucot pa burtiem vārdus un skaitļus, kurus varētu pārprast. Piemēri tam varētu būt identifikācijas kodi signāliem vai punktiem.

Nosaukšanai pa burtiem jāpiemēro turpmāk izklāstītie noteikumi.

1.1.3.1. Vārdu un burtu grupu nosaukšana pa burtiem

Piemērs:

Punkti A B = punkti alfa, bravo.

Signāla numurs KX 835 = signāls kilo, x-ray, astoņi, trīs, pieci.

Ja to paredz infrastruktūras pārvaldītāja darba valodas(-u) alfabēts, infrastruktūras pārvaldītājs var pievienot citus burtus un visu pievienoto burtu fonētisko izrunu.

Ja vajadzīgs, dzelzceļa uzņēmums var pievienot sīkākus norādījumus par izrunu.

1.1.3.2. Skaitļu nosaukšana

Skaitļi jānosauc pa cipariem.

Piemērs: vilciens 2183 = vilciens divi, viens, astoņi, trīs.

Decimāldaļskaitļu nosaukšanai lieto vārdu „komats”.

Piemērs: 12,50 = viens, divi, komats, pieci, nulle.

1.1.3.3. Pulksteņa laika nosaukšana

Pulksteņa laiks jānorāda kā vietējais laiks, izrunājot tieši.

Piemērs: 10:52 = desmit un piecdesmit divas minūtes.

Kaut gan šis ir pieņemtais princips, ja vajadzīgs, laiku var nosaukt arī pa cipariem (viens, nulle, pieci, divi).

1.1.3.4. Attāluma un ātruma nosaukšana

Attālumu izsaka kilometros, un ātrumu – kilometros stundā.

Var izmantot jūdzes, ja šo mērvienību izmanto attiecīgajā infrastruktūrā.

1.1.3.5. Datuma nosaukšana

Datumus izsaka kā parasti vispārpieņemtajā veidā.

Piemērs: 10. decembris.

1.2. Saziņas struktūra

Ar drošību saistīto ziņojumu pārraidei, izmantojot balss sakarus, ir šādas divas galvenās daļas:

- identifikācija un norādījumu pieprasīšana,
- paša ziņojuma pārraidīšana un pārraides izbeigšana.

Augstākās prioritātes drošības ziņojumos pirmo daļu var saīsināt vai pavisam izlaist.

1.2.1. Identifikācijas un norādījumu pieprasīšanas noteikumi

Lai puses varētu viena otru identificēt, definēt operatīvo situāciju un pārraidīt procedūru instrukcijas, spēkā ir turpmāk izklāstītie noteikumi.

1.2.1.1. Identifikācija

Ir ļoti būtiski, lai saziņa, izņemot augstākās prioritātes ļoti steidzamus ar drošību saistītus ziņojumus, ikreiz sāktos ar katru pusi identificējošiem ziņojumiem. Tas ne tikai ir pieklājīgi, bet, kas ir vēl svarīgāk, tas dod par vilcienu kustības vadību atbildīgajai personai pārliecību, ka tā sazinās ar pareizā vilciena mašīnistu, un mašīnists zina, ka runā ar pareizo signalizācijas vai kontroles centru. Tas jo īpaši ir būtiski, kad saziņa notiek teritorijās, kur pārklājas saziņas robežas.

Šis princips attiecas arī uz saziņas atjaunošanu pēc pārtraukumiem pārraides laikā.

Identifikācijai puses izmanto šādus ziņojumus.

- par kustības vadību atbildīgais personāls

Vilciens.............................. (numurs) šeit …......……. signāli (vārds)

- mašīnisti

……………………… signāli (vārds) šeit vilciens ………...........……. (numurs)

Jāpiezīmē, ka pēc identifikācijas var papildus nosūtīt informatīvu ziņojumu, kurā par kustības vadību atbildīgajai personai sniedz pietiekami daudz informācijas par situāciju, lai tā varētu precīzi noteikt procedūru, kura mašīnistam pēc tam var būt jāizpilda.

1.2.1.2. Norādījumu pieprasīšana

Pirms tiek izpildīta katra procedūra, kuras pamatā ir rakstisks rīkojums, ir jābūt norādījumu pieprasījumam.

Norādījumu pieprasīšanai izmanto šādus terminus

sagatavot procedūru......

1.2.2. Noteikumi rakstisku rīkojumu un vārdisku ziņojumu pārraidīšanai

1.2.2.1. Augstākās prioritātes drošības ziņojumi

Steidzamības un obligāti izpildāmā satura dēļ šie ziņojumi:

• var tikt nosūtīti vai saņemti kustības laikā,
• var būt bez identifikācijas daļas,
• ir jāatkārto,
• iespējami drīz jāpapildina ar sīkāku informāciju.

1.2.2.2. Rakstiskie rīkojumi

Lai droši nosūtītu vai saņemtu (stāvot) procedūras ziņojumus, kas ir veidlapu grāmatiņā, jāievēro turpmāk izklāstītie noteikumi.

1.2.2.2.1. Ziņojuma nosūtīšana

Veidlapu var aizpildīt pirms ziņojuma pārraidīšanas tā, lai ziņojuma pilnu tekstu varētu nosūtīt vienā pārraidē.

1.2.2.2.2. Ziņojuma saņemšana

Pamatojoties uz sūtītāja sniegto informāciju, ziņojuma saņēmējam jāaizpilda attiecīgā veidlapa no veidlapu grāmatiņas.

1.2.2.2.3. Ziņojuma atkārtojums

Visi iepriekš noteiktie dzelzceļa ziņojumi, kas ir veidlapu grāmatiņā, pēc saņemšanas jānosūta atpakaļ sūtītājam. Ziņojuma atkārtojumā ietilpst ziņojums, kas veidlapā ir uz pelēka fona, pierakstītā ziņojuma daļa un papildu informācija.

1.2.2.2.4. Ziņojuma atkārtojuma pareizības apstiprināšana

Pēc visu ziņojuma atkārtojumu saņemšanas jāapstiprina to atbilstība vai neatbilstība nosūtītajam ziņojumam.

pareizi

vai

kļūda + atkārtoju vēlreiz

kam seko atkārtoti nosūtīts sākotnējais ziņojums

1.2.2.2.5. Saņemšanas apstiprināšana

Visu ziņojumu saņemšana ir jāapstiprina pozitīvi vai negatīvi šādā veidā

saņemts

vai

negatīvi, atkārtojiet (+ runājiet lēnāk)

1.2.2.2.6. Izsekojamība un apstiprināšana

Visiem no kustības vadības centra sūtītajiem ziņojumiem jābūt identifikācijas vai atļaujas numuram:

- ja ziņojums attiecas uz darbību, kuras veikšanai mašīnistam vajadzīga īpaša atļauja (piemēram, pabraukšana zem aizliedzoša signāla, u.c.)

atļauja ...................................
	(numurs)

- visos citos gadījumos (piemēram, kad jārīkojas piesardzīgi, u.c.)

ziņojums ...................................
	(numurs)

1.2.2.2.7. Atskaitīšanās

Par visiem ziņojumiem, kuros ir pieprasījums „sniegt atskaiti”, ir jānosūta „atskaite”.

1.2.2.3. Papildziņojumi

Papildziņojumi:

- tiek sākti ar identifikācijas procedūru,
- ir īsi un precīzi (aprobežojas tikai ar nepieciešamo informāciju gadījumos, kad tā vajadzīga),
- to atkārtojums jānosūta atpakaļ sūtītājam, kuram jāapstiprina, vai tas saņemts pareizi vai nē,
- tiem var pievienot pieprasījumu sniegt norādījumus vai papildu informāciju.

1.2.2.4. Dažādi iepriekš nenoteikta satura informatīvi ziņojumi

Dažādi iepriekš nenoteikta satura informatīvi ziņojumi:

- tiek sākti ar identifikācijas procedūru,
- tiek sagatavoti pirms nosūtīšanas,
- to atkārtojums jānosūta atpakaļ sūtītājam, kuram jāapstiprina, vai tas saņemts pareizi vai nē.

2. Procedūras ziņojumi

2.1. Ziņojumu saturs

Procedūru ziņojumus izmanto, lai nosūtītu operacionālus norādījumus mašīnistam noteiktās situācijās atbilstoši mašīnista rokasgrāmatai.

Tie sastāv no situācijai atbilstoša ziņojuma teksta un ziņojuma identifikācijas numura.

Ja par šādu ziņojumu tā saņēmējam ir jāsniedz atskaite, tiek dots arī atskaites teksts.

Šie ziņojumi ir infrastruktūras pārvaldītāja darba valodā iepriekš noteiktas frāzes, un tās ir iepriekš sagatavotas kā papīra veidlapas vai elektroniskā veidā.

2.2. Veidlapas

Procedūru veidlapas ir formalizēti procedūru ziņojumu nesēji. Šie ziņojumi parasti ir saistīti ar darbu traucētā režīmā. Tipiski to piemēri ir atļauja mašīnistam pabraukt zem signāla par „kustības atļaujas beigām”, prasība samazināt ātrumu noteiktā posmā vai pārbaudīt līniju. Var būt arī citi apstākļi, kuros jāizmanto šādi ziņojumi.

Veidlapas paredzētas:

- kā vienots darba dokuments, kuru reālajā laikā izmanto par kustības vadību atbildīgais personāls un mašīnisti,
- kā atgādinājums mašīnistam par procedūru, kas jāievēro (īpaši darbā nepazīstamā vai maz izplatītā vidē),
- saziņas izsekojamības nodrošināšanai.

Šo veidlapu identificēšanai jāizstrādā vienreizēja parole vai cipars, kas attiecas uz procedūru. Kā pamats tam var būt veidlapas iespējamais izmantošanas biežums. Ja pastāv iespēja, ka no visām izstrādājamajām veidlapām visbiežāk izmantos veidlapu pabraukšanai zem aizliedzoša signāla vai kustības atļaujas beigām, tad šai veidlapai var piešķirt numuru 001 un tā tālāk.

2.3. Veidlapu grāmatiņa

Pēc tam, kad ir noteiktas visas veidlapas, kas jāizmanto, tās jāapkopo dokumentā vai elektroniskā veidā, ko sauc par veidlapu grāmatiņu.

Tas ir vienots dokuments, ko izmanto mašīnists un par kustības vadību atbildīgais personāls, sazinoties savā starpā. Tādēļ ir svarīgi, lai grāmatiņas, ko lieto mašīnists un ko lieto par kustības vadību atbildīgais personāls, tiktu sastādītas un numurētas vienādi.

Infrastruktūras pārvaldītājs ir atbildīgs par veidlapu grāmatiņas un pašu veidlapu sastādīšanu savā darba valodā.

Dzelzceļa uzņēmums var pievienot veidlapu grāmatiņā ietverto veidlapu un saistītās informācijas tulkojumus, ja uzskata, ka tas atvieglos mašīnistu apmācību un darbu reālā laika situācijās.

Ziņojumu pārraidē vienmēr jāizmanto infrastruktūras pārvaldītāja darba valoda.

Veidlapu grāmatiņai ir divas daļas.

• Pirmā daļa:
  - atgādinājums par veidlapu grāmatiņas izmantošanu,
  - kustības vadības centra ierosināto procedūru veidlapu rādītājs,
  - mašīnista ierosināto procedūru veidlapu rādītājs, ja vajadzīgs,
  - situāciju saraksts ar savstarpējām norādēm uz izmantojamajām procedūru veidlapām,
  - skaidrojošā vārdnīca, kurā aprakstītas situācijas, kādās jālieto attiecīgās procedūru veidlapas,
  - kods ziņojumu lasīšanai pa burtiem (fonētiskais alfabēts u.c.).

Otrajā daļā apkopotas pašas procedūru veidlapas.

Veidlapu grāmatiņā iekļauti vairāki katras veidlapas eksemplāri, un ir ieteicams lietot lappušu dalītājus, lai atdalītu šīs daļas.

Dzelzceļa uzņēmums mašīnista veidlapu grāmatiņā var iekļaut tekstu ar paskaidrojumiem par visām veidlapām un situācijām, uz kurām tās attiecas.

3. Papildziņojumi

Papildziņojumi ir informatīvi ziņojumi, kurus izmanto:
- mašīnists par kustības vadību atbildīgā personāla informēšanai vai
- par kustības vadību atbildīgais personāls mašīnista brīdināšanai reti sastopamās situācijās, kurās tādēļ iepriekš noteiktas veidlapas uzskata par nevajadzīgām, vai saistībā ar vilciena ekspluatāciju vai ar vilciena vai infrastruktūras tehnisko stāvokli.

Lai atvieglotu situāciju aprakstīšanu un informatīvu ziņojumu sastādīšanu, jāizstrādā ziņojuma paraugs, dzelzceļa terminoloģijas skaidrojošā vārdnīca, izmantojamo ritošo sastāvu aprakstoša shēma un infrastruktūras būvju un iekārtu (sliežu ceļa, vilces elektroapgādes u.c.) apraksts.

3.1. Ziņojuma struktūras vadlīnijas

Ziņojumus var strukturēt šādi.

Pēc šiem ziņojumiem var sekot pieprasījums sniegt norādījumus.

Ziņojumu elementi tiek sniegti gan dzelzceļa uzņēmuma, gan attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāju izvēlētajā(-s) darba valodā(-s).

3.2. Dzelzceļa terminoloģijas skaidrojošā vārdnīca

Dzelzceļa uzņēmumam jāizstrādā dzelzceļa terminoloģijas skaidrojošā vārdnīca par visiem dzelzceļa tīkliem, kuros darbojas šā uzņēmuma vilcieni. Vārdnīcā ir jāiekļauj regulāri izmantojamie termini valodā, kuru izvēlējies dzelzceļa uzņēmums, un to infrastruktūras pārvaldītāju darba valodā(-s), kuru infrastruktūra tiek izmantota.

Vārdnīcā ir divas daļas:
- terminu priekšmetu rādītājs,
- terminu saraksts alfabētiskā secībā.

3.3. Ritošo sastāvu aprakstoša shēma

Dzelzceļa uzņēmums sagatavo izmantotā ritošā sastāva aprakstošo shēmu, ja tas uzskata, ka šāda shēma dotu labumu tā darbībai. Tajā jānorāda visi to komponentu nosaukumi, par kuriem var būt jāsazinās ar iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītājiem. Tajā ir parasti izmantojamie nosaukumi standarta terminiem valodā, kuru izvēlējies dzelzceļa uzņēmums, un to infrastruktūras pārvaldītāju darba valodā(-s), kuru infrastruktūra tiek izmantota.

3.4. Infrastruktūras būvju un iekārtu (sliežu ceļa, vilces elektroapgādes u.c.) apraksts

Dzelzceļa uzņēmums sagatavo infrastruktūras būvju un iekārtu (sliežu ceļa, vilces elektroapgādes u.c.) aprakstu, ja tas uzskata, ka šāds apraksts dotu labumu tā darbībai. Tajā norāda to komponentu nosaukumus, par kuriem var būt jāsazinās ar iesaistītajiem infrastruktūras pārvaldītājiem. Tajā ir parasti izmantojamie nosaukumi standarta terminiem valodā, kuru izvēlējies dzelzceļa uzņēmums, un to infrastruktūras pārvaldītāju darba valodā(-s), kuru infrastruktūra tiek izmantota.

4. Vārdisko ziņojumu veidi un struktūra

4.1. Ārkārtas ziņojumi

Ārkārtas ziņojumi paredzēti neatliekami izpildāmu norādījumu pārraidīšanai saistībā ar dzelzceļa drošību.

Lai novērstu iespējamos pārpratumus, šie ziņojumi ir jāatkārto.

Zemāk norādīti galvenie ziņojumi, kurus var nosūtīt un kas ir klasificēti atkarībā no vajadzības.

Ja vajadzīgs, infrastruktūras pārvaldītājs var papildus definēt vēl citus ārkārtas ziņojumus.

Ārkārtas ziņojumiem var sekot rakstisks rīkojums (skatīt 2. apakšiedaļu).

Teksts, kas veido ārkārtas ziņojumus, norādīts priekšrakstos mašīnistiem, 1. papildinājumā „Saziņas procedūru rokasgrāmata”, un dokumentācijā, ko izsniedz par kustības vadību atbildīgajam personālam.

4.2. Ziņojumi, kurus nosūta kustības vadības centrs vai mašīnists

• Nepieciešamības gadījumā apturēt visus vilcienus

Ja nepieciešams apturēt visus vilcienus, tas jāpārraida ar skaņas signālu; ja tas nav iespējams, jālieto šāda frāze.

Avārija, apturēt visus vilcienus

Ja vajadzīgs, šajā ziņojumā var norādīt vietu vai teritoriju.

Bez tam, ja iespējams, šis ziņojums ātri jāpapildina, norādot iemeslu, avārijas vietu un vilciena identifikāciju.

Šķērslis vai ugunsgrēks, vai………………..
(cits iemesls)
uz līnijas………………..kur……………
(nosaukums)			(km)
Vilciena mašīnists………………
		(numurs)

• Nepieciešamības gadījumā apturēt kādu konkrētu vilcienu

Vilciens ……….. (uz līnijas/ceļa) (numurs) (nosaukums/numurs) Avārijas apstāšanās

Šādā situācijā ziņu var papildināt ar līnijas vai ceļa nosaukumu vai numuru.

4.3. Ziņojumi, kurus nosūta mašīnists

• Nepieciešamība pārtraukt vilces vienības elektroapgādi

Strāvas avārijas atslēgšana

Ja iespējams, šis ziņojums ātri jāpapildina, norādot iemeslu, avārijas vietu un vilciena identifikāciju.

Attālums………………………………..
	(km)
uz …..……………………………līnijas/ceļa
(nosaukums/numurs)
starp ……………..un…………..
(stacija)	(stacija)
Pamatojums…………………………………
Vilciena mašīnists………………………..
	(numurs)

Šajā situācija ziņojumu var papildināt ar līnijas vai ceļa nosaukumu vai numuru.

D pielikums. Informācija, kurai jābūt pieejamai dzelzceļa uzņēmumam saistībā ar līniju(-ām), kuras tas iecerējis izmantot

Valodas mutvārdu prasmi var iedalīt piecos līmeņos.

Šis pielikums ir pagaidu daļa. Tiek sagatavoti detalizētāki noteikumi, kas tiks iekļauti šajā SITS pēc tās pārskatīšanas.

Ir plānots arī iekļaut līdzekli, kas jāizmanto, novērtējot personas kompetences līmeni. Tas būs pieejams šīs SITS turpmākajā versijā.

(Šī moduļa kontekstā izteiciens „dalībvalsts” nozīmē dalībvalsti vai citu dalībvalsts nozīmētu iestādi, kas veic novērtējumu).

1. Šajā pielikumā noteiktas vadlīnijas, kam jāveicina dalībvalstu novērtējums, ar ko apstiprina, ka piedāvātais(-ie) ekspluatācijas process(-i):

• atbilst šai SITS un parāda, ka ir izpildītas Direktīvas 2001/16/EK pamatprasības² (un visi Direktīvā 2004/50/EK iekļautie grozījumi),
• atbilst citiem tiesību aktiem, ieskaitot Direktīvu 2004/49/EK,

un var tikt nodots(-i) ekspluatācijā.

2. Attiecīgajam infrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa uzņēmumam jāiesniedz dalībvalstij attiecīgā dokumentācija (kā aprakstīts 3. pantā zemāk), kurā aprakstīts(-i) jaunais(-ie) vai grozītais(-ie) ekspluatācijas process(-i).

Par jaunā(-o) vai grozītā(-o) ekspluatācijas procesa(-u) koncepciju un izstrādi iesniegtajai dokumentācijai jābūt pietiekami detalizētai, lai dalībvalsts varētu saprast piedāvājuma loģisko pamatu. Turklāt, ja apakšsistēmas uzlabo vai atjauno, iesniegtajos datos jāiekļauj arī atgriezeniskā saite par ekspluatācijā gūto pieredzi.

Dokumentāciju var iesniegt kā dokumentu vai elektroniskā formā (vai kā abu veidu apvienojumu). Dalībvalsts var pieprasīt papildu kopijas, ja tas ir vajadzīgs novērtējuma veikšanai.

3. Novērtējuma daļas

3.1. Dokumentācijā, kurā aprakstīts(-i) attiecīgais(-ie) ekspluatācijas process(-i), ir vismaz šādi elementi:

• infrastruktūras pārvaldītāja vai dzelzceļa uzņēmuma organizācijas vispārīgs apraksts (pārskats par vadību/uzraudzību un funkcionalitāti) līdz ar precīzu informāciju par apstākļiem un struktūru, kādā novērtējamo(-s) ekspluatācijas procesu(-s) izmantos un ekspluatēs,
• precīza informācija par visiem saistītajiem ekspluatācijas procesiem, kas jāveic (parasti procedūras, norādījumi, datorprogrammas utt.),
• apraksts par to, kā attiecīgo(-s) ekspluatācijas procesu(-s) īstenos, izmantos un kontrolēs, iekļaujot analīzi par jebkādu izmantojamu īpašu aprīkojumu,
• precīza informācija par cilvēkiem, kurus ietekmēs ekspluatācijas process -i), apmācību un/vai instruktāžu, kas tiks veikta, un riska novērtējumu jebkādai attiecīgai situācijai, kurā varētu nonākt cilvēki,
• kārtība, kādā tiks veikti ekspluatācijas procesa(-u) turpmāki grozījumi un atjaunināšana (IEVĒROT: tas neietver turpmākas būtiskas izmaiņas vai jaunu(-s) procesu(-s) – šādā gadījumā šajās vadlīnijās paredzēta jaunas dokumentācijas iesniegšana),
• shēma, kurā parādīts, kā vajadzīgā atgriezeniskā informācija (un visa pārējā ar ekspluatāciju saistītā informācija) nonāk infrastruktūras pārvaldītāja vai dzelzceļa uzņēmuma organizācijā, iziet no tās un cirkulē ap to, atbalstot attiecīgos ekspluatācijas procesus,
• apraksti, izskaidrojumi un visi vajadzīgie ieraksti, kas vajadzīgi, lai saprastu attiecīgo jaunā(-o) vai grozītā(-o) ekspluatācijas procesa(-u) koncepciju un izstrādi (IEVĒROT: par drošībai būtiskiem procesiem jāiekļauj ar jaunā(-o)/grozītā(-o) procesa(-u) īstenošanu saistīto risku analīze),
• pierādījums par attiecīgā(-o) ekspluatācijas procesa(-u) atbilstību šīs SITS prasībām.

Vajadzības gadījumā tiek iesniegti arī šādi elementi:

• saraksts ar specifikācijām vai Eiropas standartiem, saskaņā ar kuriem ir apstiprināti attiecīgie apakšsistēmas ekspluatācijas procesi, un šādas atbilstības pierādījums,
• pierādījums atbilstībai citiem tiesību aktiem, kas izriet no līguma (iekļaujot sertifikātus),
• attiecīgiem ekspluatācijas procesiem noteiktie īpašie nosacījumi vai ierobežojumi.

3.2. Dalībvalsts

• noskaidro attiecīgos šīs SITS noteikumus, kuriem jāatbilst attiecīgajam(-iem) ekspluatācijas procesam(-iem),
• pārbauda, ka iesniegtā dokumentācija ir pilnīga un atbilst 3.1. pantam,
• pārbauda iesniegto dokumentāciju un novērtē, vai
• attiecīgais(-ie) ekspluatācijas process(-i) atbilst attiecīgajām SITS prasībām,
• jaunā(-o) vai pārskatītā(-o) ekspluatācijas procesa(-u) koncepcija un izstrāde (iekļaujot jebkādu risku novērtēšanu) ir pamatota, un tās pārvaldīšana ir kontrolēta,
• pasākumi ekspluatācijas procesa(-u) īstenošanai un to izmantošanai/kontrolei pēc tam nodrošinās pastāvīgu atbilstību attiecīgajām SITS prasībām,
• dokumentē (novērtējuma ziņojumā, skatīt 4. pantu zemāk) konstatējumus attiecībā uz ekspluatācijas procesa(-u) atbilstību SITS noteikumiem.

4. Novērtējuma ziņojumā iekļauta vismaz šāda informācija:

• dati par attiecīgo infrastruktūras pārvaldītāju/dzelzceļa uzņēmumu,
• novērtētā(-o) ekspluatācijas procesa(-u) apraksts, iekļaujot informāciju par jebkādām attiecīgām īpašām procedūrām, norādījumiem, datorprogrammām,
• ar attiecīgā(-o) ekspluatācijas procesa(-u) kontroli un izmantošanu saistīto elementu apraksts, tai skaitā uzraudzība, atgriezeniskā saite un pielāgošana,
• jebkādu palīginspekciju un auditu ziņojumi, kas sastādīti saistībā ar novērtēšanu,
• apstiprinājums, ka attiecīgais(-ie) ekspluatācijas process(-i) un tā/to īstenošanas nosacījumi nodrošinās atbilstību šīs SITS attiecīgajās nodaļās noteiktajām prasībām, iekļaujot jebkādas rezervētās pozīcijas pēc novērtējuma pabeigšanas,
• nosacījumu un ierobežojumu pārskats (iekļaujot jebkādus piemērotus ierobežojumus, kas attiecas uz rezervētajām pozīcijām) attiecīgā(-o) ekspluatācijas procesa(-u) īstenošanai,
• novērtējumā iesaistītās dalībvalsts iestādes nosaukums un adrese, kā arī ziņojuma pabeigšanas datums.

Ja, pamatojoties uz novērtējuma ziņojumu, infrastruktūras pārvaldītājam/dzelzceļa uzņēmumam nepiešķir atļauju/sertifikātu attiecīgo ekspluatācijas procesu īstenošanai, dalībvalstij jāsniedz detalizēti iemesli šādai rīcībai saskaņā ar Direktīvu 2004/49/EK.

_____________________

² Pamatprasības ir atspoguļotas tehniskajos parametros, saskarnēs un darbības efektivitātes prasībās, kas noteiktas šīs SITS 4. nodaļā.

Šis pielikums ir izstrādes sākuma stadijā, un pie tā vēl tiks strādāts. Tas iekļauts tikai kā darba dokuments.

Saistībā ar sertifikācijas un atļaujas piešķiršanas procesiem, kas aprakstīti Direktīvas 2004/49/EK 10. un 11. pantā, šajā pielikumā ir izklāstīta šāda pamatojošā informācija:

• A – ieraksts, kas ir organizatoriska rakstura vai attiecas uz principiem un kuru jāiekļauj drošības vadības sistēmā,
• B – ieraksts, kas ir detalizēta procedūra vai ekspluatācijas process, kas atbalsta drošības vadības sistēmas organizatoriskos principus un kuru piemēro tikai dalībvalsts teritorijā.

H pielikums. Obligātās prasības attiecībā uz vilciena mašīnista profesionālo kvalifikāciju

1. Vispārīgās prasības

• Šis pielikums, kas jālasa saistībā ar 4.6. un 4.7. apakšiedaļu, ir tādu elementu saraksts, kas atzīti par svarīgiem vilciena vadīšanai Eiropas parasto dzelzceļu tīklā.

Jāpiezīmē, ka, lai gan šis dokuments kā vispārīgi piemērojams saraksts ir pabeigts, tam būs papildus vietēja rakstura vai uz atsevišķu valsti attiecināmas pozīcijas, kas vēl tiks izstrādātas.

• Izteiciens „profesionālā kvalifikācija” šīs SITS kontekstā attiecas uz tiem elementiem, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu to, ka operatori ir apmācīti un spēj saprast un izpildīt sava uzdevuma elementus.

• Noteikumi un procedūra attiecas uz veicamo uzdevumu un personu, kas veic uzdevumu. Šos uzdevumus var veikt jebkura pilnvarota un kvalificēta persona neatkarīgi no nosaukuma, amata vai pakāpes, ko izmanto noteikumos un procedūrā vai attiecīgajā uzņēmumā.

• Visām pilnvarotajām un kvalificētajām personām jāpilda visi noteikumi un procedūras saistībā ar veicamo uzdevumu.

2. Profesionālās zināšanas

Jebkuras pilnvaras iegūšanai nepieciešams sekmīgi nokārtot sākotnējos pārbaudījumus un ievērot pastāvīgas novērtēšanas un apmācības noteikumus, kā aprakstīts 4.6. apakšiedaļā.

2.1. Vispārīgās profesionālās zināšanas

• Vispārīgie dzelzceļa sistēmas drošības vadības principi,kas attiecas uz uzdevumu, tostarp saskarnes ar citām apakšsistēmām,

• vispārīgie nosacījumi, kas ir saistīti ar pasažieru un/vai kravas drošību un to cilvēku drošību, kuri atrodas uz sliežu ceļa vai tuvu tam,

• veselības un drošības nosacījumi darbā,

• vispārīgie dzelzceļa sistēmas drošības principi,

• personiskā drošība, tostarp, izkāpjot no mašīnista kabīnes uz izmantojamās līnijas,

• vispārīgie drošas iekraušanas un izkraušanas principi (kravas operatoriem),

• vilciena sastādīšana (kā prasa uzņēmums),

• vispārīgo elektrības principu pārzināšana attiecībā uz ritošo sastāvu un infrastruktūru.

2.2. Zināšanas par ekspluatācijas procedūrām un drošības sistēmām, kas attiecas uz izmantojamo infrastruktūru

• Ekspluatācijas procedūras un drošības noteikumi,

• vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēma, tostarp saistītie norādījumi par signalizēšanu kabīnē,

• noteikumi vilcienam, kas brauc normālos, traucētos vai ārkārtas apstākļos,

• saziņas principi un formalizētā ziņošanas procedūra, tostarp sakaru iekārtu lietošana,

• ekspluatācijas procesā iesaistīto personu dažādā nozīme un atbildība,

• dokumenti un cita ar uzdevumu saistīta informācija, tostarp papildu informācija par šībrīža nosacījumiem, piemēram, attiecībā uz ātruma ierobežojumiem vai pagaidu signālu saņemšanu pirms atiešanas.

2.3 Zināšanas par ritošo sastāvu

• Vilces vienības aprīkojums, kas attiecas uz vilciena vadīšanu:

- komponenti un to nozīme,
- sakaru un ārkārtas iekārtas,
- kontroles ierīces un indikatori, kas ir mašīnista rīcībā un kas attiecas uz vilci, bremzēm un ar satiksmes drošību saistītiem elementiem.

• Transportlīdzekļu aprīkojums, kas attiecas uz vilciena vadīšanu:

- komponenti un to nozīme,
- kontroles ierīces un indikatori, kas ir mašīnista rīcībā un attiecas uz bremzēm un ar satiksmes drošību saistītiem elementiem,
- transportlīdzekļa iekšpusē un ārpusē esošā marķējuma nozīme un simboli, ko lieto, pārvadājot bīstamās kravas.

3. Maršruta pārzināšana

Maršruta pārzināšana ietver specifiskas zināšanas un/vai pieredzi par atsevišķa maršruta raksturlielumiem, kas mašīnistam jāzina, pirms tam atļauj braukt ar vilcienu šajā maršrutā uz savu atbildību. Tā ietver zināšanas, kas vajadzīgas papildus tai informācijai, ko sniedz signāli un dokumenti, piemēram, kustības grafiks un citi borta dokumenti, kā arī papildus zināšanām par ekspluatācijas un drošības noteikumiem, kas attiecas uz maršrutu un kā noteikts šī pielikuma 2.2. punktā.

Maršruta pārzināšanā jo īpaši ietverta šādu elementu pārzināšana:

• ekspluatācijas nosacījumi, piemēram, vadības nodrošināšanas un signalizācijas un saziņas nosacījumi,
• signāli, stāvi kāpumi vai kritumi un pārbrauktuvju atrašanās vietas,
• pārejas punkti starp dažādām ekspluatācijas sistēmām vai energoapgādes veidiem,
• vilces energoapgādes veids attiecīgajā līnijā, tostarp neitrālo posmu atrašanās vietas,
• vietējie ekspluatācijas un ārkārtas noteikumi,
• stacijas un pieturvietas,
• vietējās iekārtas (novietnes, rezerves ceļi,...), kā prasa uzņēmums.

4. Spēja praktiski izmantot zināšanas

Personālam, kas pilda vilciena vadīšanas pienākumus, jāspēj veikt turpmāk minētie uzdevumi (pēc vajadzības atkarībā no uzņēmuma darbības).

4.1. Sagatavoties darbam

• noteikt darāmā darba saturu, tostarp jebkādus atbilstošus dokumentus,
• nodrošināt, ka dokumenti un vajadzīgais aprīkojums ir pilnīgs,
• pārbaudīt jebkādas borta dokumentos noteiktas prasības

4.2. Veikt vilces vienībai prasītos testus, pārbaudes un verifikācijas pirms atiešanas

4.3. Piedalīties vilciena bremžu darbības pārbaudē

• pirms vilciena atiešanas pārbaudīt, pamatojoties uz attiecīgiem dokumentiem, vai pieejamā bremžu darbības efektivitāte atbilst tai, kāda tiek prasīta attiecīgajam vilcienam un attiecīgajai līnijai, pa ko vilcienam jābrauc,
• piedalīties bremžu testos, kā to prasa attiecīgie ekspluatācijas noteikumi, un pārbaudīt, vai bremžu sistēma darbojas pareizi.

4.4 Vadīt vilcienu, ievērojot atbilstošos drošības noteikumus, braukšanas noteikumus un kustības grafiku

• sākt vilciena kustību tikai tad, ja visas attiecīgajos noteikumos minētās prasības
  – jo īpaši attiecībā uz datiem par vilcienu
  – ir izpildītas,

• vadot vilcienu, vērot signālus gar sliežu ceļa malām un kabīnē esošajās ierīcēs, tos nekavējoties un pareizi saprast un attiecīgi reaģēt,
• ņemt vērā vilciena ātruma ierobežojumus attiecībā uz vilciena veidu, līnijas raksturlielumiem, vilces vienību un jebkādu citu informāciju, kas vilciena mašīnistam sniegta pirms atiešanas.

4.5. Rīkoties un ziņot atbilstoši piemērojamajiem noteikumiem sliežu ceļam blakus esošo iekārtu vai ritošā sastāva kļūdainas darbības vai defektu gadījumā

4.6. Veikt pasākumus attiecībā uz ekspluatācijas starpgadījumiem un negadījumiem, jo īpaši attiecībā uz vilciena aizsardzību, ugunsgrēku vai bīstamajām kravām

• veikt visus piemērotos pasākumus, lai aizsargātu pasažierus un citas personas, kas varētu tikt apdraudētas. Sniegt vajadzīgo informāciju un atbilstoši nepieciešamībai piedalīties pasažieru evakuācijā,
• pienācīgi informēt infrastruktūras pārvaldītāju,
• sazināties ar vilciena personālu (atbilstoši dzelzceļa uzņēmuma prasībām),
• piemērot īpašos noteikumus attiecībā uz bīstamo kravu transportu.

4.7. Noteikt apstākļus, kādos turpināt braukt pēc starpgadījumiem, kas ietekmē ritošo sastāvu

• atkarībā no ekspluatācijas procedūrām un pamatojoties uz paša veiktu pārbaudi vai padomu no malas, pieņemt lēmumu, vai vilciens var turpināt braukt un kādi nosacījumi jāievēro,
• sazināties ar infrastruktūras pārvaldītāju, kā to prasa ekspluatācijas noteikumi.

4.8. Novietot vilcienu un veikt visus prasītos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka apstādināts vilciens paliek nekustīgs

4.9. Sazināties ar infrastruktūras pārvaldītāja par kustības vadību atbildīgo personālu

4.10. Ziņot par jebkādiem neparastiem atgadījumiem attiecībā uz vilciena ekspluatāciju, infrastruktūras stāvokli utt.

• šo ziņojumu, ja prasīts, sniegt rakstiski dzelzceļa uzņēmuma izvēlētā valodā.

J pielikums. Obligātās prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju ar vilciena pavadīšanu saistītiem uzdevumiem

1. Vispārīgās prasības

• Šis pielikums, kas jālasa saistībā ar 4.6. un 4.7. apakšiedaļu, ir tādu elementu saraksts, kas atzīti par svarīgiem vilciena pavadīšanai Eiropas parasto dzelzceļu tīklā.

Jāpiezīmē, ka, lai gan šis dokuments kā vispārīgi piemērojams saraksts ir pabeigts, tam būs papildus vietēja rakstura vai uz atsevišķu valsti attiecināmas pozīcijas, kas vēl tiks izstrādātas.

• Izteiciens „profesionālā kvalifikācija” šīs SITS kontekstā attiecas uz tiem elementiem, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu to, ka operatori ir apmācīti un spēj saprast un izpildīt sava uzdevuma elementus.
• Noteikumi un procedūra attiecas uz veicamo uzdevumu un personu, kas veic uzdevumu. Šos uzdevumus var veikt jebkura pilnvarota un kvalificēta persona, neatkarīgi no nosaukuma, amata vai pakāpes, ko izmanto noteikumos un procedūrā vai attiecīgajā uzņēmumā.
• Visām pilnvarotajām un kvalificētajām personām jāpilda visi noteikumi un procedūras saistībā ar veicamo uzdevumu.

2. Profesionālās zināšanas

Jebkuras pilnvaras iegūšanai nepieciešams sekmīgi nokārtot sākotnējos pārbaudījumus un ievērot pastāvīgas novērtēšanas un apmācības noteikumus, kā aprakstīts 4.6. apakšiedaļā.

2.1 Vispārīgās profesionālās zināšanas

• Vispārīgie dzelzceļa sistēmas drošības vadības principi, kas attiecas uz uzdevumu, tostarp saskarnes ar citām apakšsistēmām,
• vispārīgie nosacījumi, kas ir saistīti ar pasažieru un/vai kravas drošību un to cilvēku drošību, kuri atrodas uz sliežu ceļa vai tuvu tam,
• veselības un drošības nosacījumi darbā,
• vispārīgie dzelzceļa sistēmas drošības principi,
• personiskā drošība, tostarp, izkāpjot no mašīnista kabīnes uz izmantojamās līnijas.

2.2. Zināšanas par ekspluatācijas procedūrām un drošības sistēmām, kas attiecas uz izmantojamo infrastruktūru

• Ekspluatācijas procedūras un drošības noteikumi,
• vadības nodrošināšanas un signalizācijas sistēma,
• saziņas principi un formalizētā ziņošanas procedūra, tostarp sakaru iekārtu lietošana,

2.3. Zināšanas par ritošo sastāvu

• Pasažieru vagona iekšējais aprīkojums,
• sīku defektu novēršana ritošā sastāva pasažieru zonā, kā prasa dzelzceļa uzņēmums.

2.4. Maršruta pārzināšana

• Ar darbu saistīti jautājumi (piemēram, dispečera pakalpojumu metode) atsevišķās vietās (signalizēšana, stacijas aprīkojums utt.),
• stacijas, kur pasažieri var iekāpt vai izkāpt,
• vietējais ekspluatācijas un ārkārtas režīms, kas ir specifisks maršruta līnijai(-ām).

3. Spēja praktiski izmantot zināšanas

• Pārbaudes pirms vilciena atiešanas, tostarp bremžu pārbaudes un pareizas durvju aizvēršanās pārbaude,
• atiešanas procesi,
• saskarsme ar pasažieriem, jo īpaši saistībā ar apstākļiem, kas skar pasažieru drošību,
• traucēts darbības režīms,
• defekta iespējamības novērtēšana pasažieru zonā, uz ko reaģē atbilstoši noteikumiem un kārtībai,
• aizsardzības un brīdinājuma pasākumi, kā prasīts noteikumos un kārtībā, vai palīdzot vilciena mašīnistam,
• vilciena evakuācija un pasažieru drošība, jo īpaši, ja tiem jāatrodas uz līnijas vai tuvu tai,
• saziņa ar infrastruktūras pārvaldītāja personālu, palīdzot vilciena mašīnistam vai evakuācijas laikā,
• ziņošana par jebkādiem neparastiem atgadījumiem attiecībā uz vilciena darbību, ritošā sastāva stāvokli un pasažieru drošību. Šo ziņojumu, ja prasīts, veic rakstiski dzelzceļa uzņēmuma izvēlētā valodā.

L pielikums. Obligātās prasības attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju vilciena darbgatavības nodrošināšanai

1. Vispārīgās prasības

• Šis pielikums, kas jālasa saistībā ar 4.6. apakšiedaļu, ir tādu elementu saraksts, kas atzīti par svarīgiem vilciena darbgatavības nodrošināšanai Eiropas parasto dzelzceļu tīklā.

Jāpiezīmē, ka, lai gan šis dokuments kā vispārīgi piemērojams saraksts ir pabeigts, tam būs papildus vietēja rakstura vai uz atsevišķu valsti attiecināmas pozīcijas, kas vēl tiks izstrādātas.

• Izteiciens „profesionālā kvalifikācija” šīs SITS kontekstā attiecas uz tiem elementiem, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu to, ka operatori ir apmācīti un spēj saprast un izpildīt sava uzdevuma elementus.
• Noteikumi un procedūra attiecas uz veicamo uzdevumu un personu, kas veic uzdevumu. Šos uzdevumus var veikt jebkura pilnvarota un kvalificēta persona, neatkarīgi no nosaukuma, amata vai pakāpes, ko izmanto noteikumos un procedūrā vai attiecīgajā uzņēmumā.
• Visām pilnvarotajām un kvalificētajām personām jāpilda visi noteikumi un procedūras saistībā ar veicamo uzdevumu.

2. Profesionālās zināšanas

Jebkuras pilnvaras iegūšanai nepieciešams sekmīgi nokārtot sākotnējos pārbaudījumus un ievērot pastāvīgas novērtēšanas un apmācības noteikumus, kā aprakstīts 4.6. apakšiedaļā.

2.1. Vispārīgās profesionālās zināšanas

• Vispārīgie dzelzceļa sistēmas drošības vadības principi, kas attiecas uz uzdevumu, tostarp saskarnes ar citām apakšsistēmām,
• vispārīgie nosacījumi, kas ir saistīti ar pasažieru un/vai kravas drošību, tostarp ar bīstamo kravu un īpašu kravu pārvadāšanu,
• veselības un drošības nosacījumi darbā,
• vispārīgie dzelzceļa sistēmas drošības principi,
• personiskā drošība, atrodoties uz dzelzceļa līnijām un to tuvumā,
• saziņas principi un formalizētā ziņošanas procedūra, tostarp sakaru iekārtu lietošana.

2.2. Zināšanas par ekspluatācijas procedūrām un drošības sistēmām, kas attiecas uz izmantojamo infrastruktūru

• Vilcienu darbība normālos, traucētos un ārkārtas apstākļos,
• ekspluatācijas procedūras atsevišķās vietās (signalizēšana, stacijas/novietnes/parka aprīkojums) un drošības noteikumi,
• vietējie ekspluatācijas noteikumi.

2.3. Zināšanas par vilciena aprīkojumu

• Vagonu un transportlīdzekļu aprīkojuma uzdevums un lietošana,
• tehnisko pārbaužu noteikšana un veikšana.

3. Spēja praktiski pielietot zināšanas

• Vilciena sastādīšanas, bremzēšanas, iekraušanas noteikumu piemērošana, lai nodrošinātu, ka vilciens ir darba kārtībā,
• transportlīdzekļu marķējuma un iezīmju saprašana,
• process vilciena darbspējas noteikšanai un nodrošināšanai,
• saziņa ar vilciena apkalpi,
• saziņa ar personālu, kas atbildīgs par vilcienu kustības kontroli,
• traucēts darbības režīms, jo īpaši tā ietekme uz vilcienu darbgatavības nodrošināšanu,
• aizsardzības un brīdināšanas pasākumi, kā to prasa vispārīgie vai vietējie noteikumi attiecīgajā vietā,
• pasākumi, kas veicami, notiekot negadījumiem ar bīstamajām kravām (attiecīgā gadījumā).

N pielikums. Vadlīnijas īstenošanai

Zemāk redzamā tabula ir informatīva, un tajā minēti 4. nodaļā izklāstītie nosacījumi un ar šiem nosacījumiem saistītie iespējamie izraisošie faktori.

P pielikums. Transportlīdzekļu identifikācija

Vispārīgas piezīmes

1. Šajā pielikumā aprakstīti numuri un ar tiem saistītais marķējums, kuru piestiprina transportlīdzekļiem, lai tos ekspluatācijā varētu identificēt. Šeit nav aprakstīti citi numuri vai marķējums, kas jau ir iegravēti vai pastāvīgi piestiprināti šasijai vai transportlīdzekļa galvenajām sastāvdaļām to ražošanas procesā.

2. Numura un ar tiem saistītā marķējuma atbilstība norādēm šajā pielikumā nav obligāta:

- transportlīdzekļiem, kurus izmanto tikai tīklos, uz kuriem neattiecas šī SITS,
- transportlīdzekļiem, kas ir vēsturisks mantojums,
- transportlīdzekļiem, kurus parasti neizmanto un nepārvadā tīklos, uz kuriem attiecas šī SITS, vai kuru izmantošanai un pārvadājumiem šajos tīklos ir tikai gadījuma raksturs.

Tomēr šiem transportlīdzekļiem jāsaņem pagaidu numurs, kas ļauj tos ekspluatēt, vai kompetentai valsts iestādei tos jāspēj identificēt jebkādā citā veidā.

3. Šo pielikumu groza RIV nolikuma atcelšanas, RIC nolikuma turpmākas attīstības un kravu pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu SITS turpmākas īstenošanas gadījumā.

Standarta numurs un ar to saistītie saīsinājumi

Katrs dzelzceļa transportlīdzeklis saņem numuru, kas sastāv no 12 cipariem (saukts par standarta numuru), ar turpmāk norādīto struktūru.

Noteiktā valstī pietiek ar 7 tehniskā raksturojuma un sērijas numura cipariem, lai identificētu, kurā no šīm grupām – vagoni, velkamie pasažieru vagoni, velkošais ritošais sastāvs³ un īpašie transportlīdzekļi⁴ – ir iekļaujams transportlīdzeklis.

Numuru noslēdz alfabētiskais marķējums:

1. ar savstarpējas izmantojamības iespēju saistītais marķējums (sīkāk izklāstīts P5. pielikumā);
2. to valsti apzīmējošs saīsinājums, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts (sīkāk izklāstīts P4. pielikumā);
3. izmantotāju apzīmējošs saīsinājums⁵ (sīkāk izklāstīts P1. pielikumā);
4. tehnisko raksturojumu apzīmējošs saīsinājums (sīkāk izklāstīts P13. pielikumā par velkamajiem pasažieru vagoniem, P12. pielikumā par vagoniem, P14. pielikumā par īpašajiem transportlīdzekļiem).

Tehniskais raksturojums, kodi un saīsinājumi ir vienas vai vairāku iestāžu pārziņā (turpmāk saukta „centrālā iestāde”), ko piedāvās EDzA (Eiropas Dzelzceļa aģentūra (ERA)) savas 2005. gada darba programmas pasākuma Nr. 15 rezultātā.

Numura piešķiršana

Noteikumus numuru piešķiršanai kā daļu no savas 2005. gada darba programmas pasākuma Nr. 15 piedāvās EDzA.

__________________________

³ Velkošā ritošā sastāva numuram noteiktā valstī jābūt unikālam, ar 6 cipariem.

⁴ Īpašo transportlīdzekļu numuram noteiktā valstī jābūt unikālam pirmajam ciparam un pēdējiem 5 tehniskā raksturojuma un sērijas numura cipariem.

⁵ Transportlīdzekļa turētājs ir persona, kas, būdams īpašnieks vai turot tiesības to izmantot, ekonomiski un pastāvīgi izmanto transportlīdzekli kā transporta līdzekli un ir reģistrēts ritošā sastāva reģistrā kā transportlīdzekļa turētājs.

P1. pielikums

Transportlīdzekļa turētāja saīsinājuma marķējums

Transportlīdzekļa turētāja marķējums (TTM)

Transportlīdzekļa turētāja marķējums (TTM) ir burtu un ciparu kods, kas sastāv no 2 līdz 5 burtiem⁶. TTM atzīmē uz katra dzelzceļa transportlīdzekļa blakus transportlīdzekļa numuram. TTM apzīmē transportlīdzekļa turētāju, kā norādīts ritošā sastāva reģistrā.

TTM ir unikāls katrā valstī, uz kuru attiecas šī SITS, un visās valstīs, kas noslēdz nolīgumu, kurā paredzēta tāda transportlīdzekļu numurēšanas sistēmas un transportlīdzekļu turētāja marķējuma izmantošana, kā aprakstīts šajā SITS.

Transportlīdzekļa turētāja marķējuma formāts

TTM atveido transportlīdzekļa pilnu nosaukumu vai tā atpazīstamu saīsinājumu, ja tas ir iespējams. Var izmantot visus 26 latīņu alfabēta burtus. Marķējumā raksta lielos burtus. Burtus, kas neapzīmē turētāja nosaukuma pirmos burtus, var rakstīt ar mazajiem burtiem. Unikalitātes pārbaudē ar maziem burtiem rakstīto ignorē.

Burtiem var būt diakritiskās zīmes⁷. Pārbaudot unikalitāti, šajos burtos lietotās diakritiskās zīmes ignorē.

Transportlīdzekļiem, kuru turētāja valstī neizmanto latīņu alfabētu, aiz TTM pēc slīpsvītras („/”) var likt TTM tulkojumu šī turētāja izmantotajā alfabētā. Datu apstrādāšanā šo tulkoto TTM neņem vērā.

Atbrīvojums no transportlīdzekļa turētāja marķējuma izmantošanas

Dalībvalstis var izlemt piemērot atbrīvojumu šādos gadījumos.

Transportlīdzekļiem, kuru numurēšanas sistēmā nav ievērots šis pielikums (sal. vispārīgās piezīmes, 2. punktu), TTM netiek prasīts. Tomēr organizācijām, kas piedalās to tīklu ekspluatācijā, uz kuriem attiecas šī SITS, jāsniedz pietiekama informācija par transportlīdzekļa turētāja identitāti.

Ja uz transportlīdzekļa uzraksta turētāja pilnu nosaukumu un adresi, TTM nepieprasa šādos gadījumos:

- transportlīdzekļu turētājiem, kuru vagonu parks ir tik ierobežots, ka TTM lietošana nav attaisnota,
- specializētiem transportlīdzekļiem infrastruktūras apkopei.

TTM netiek prasīts lokomotīvēm, motorvagoniem un pasažieru vagoniem, ko izmanto tikai vienas valsts satiksmē, ja

- tiem ir turētāja logotips, kurā ietverti tie paši viegli atpazīstamie burti kā TTM,
- tiem ir viegli atpazīstams logotips, ko kompetentā valsts iestāde pieņēmusi kā piemērotu TTM ekvivalentu.

Ja uzņēmuma logotips tiek lietots kopā ar TTM, derīgs ir tikai TTM un logotipu neņem vērā.

Noteikumi par transportlīdzekļa turētāja marķējuma piešķiršanu

Transportlīdzekļa turētājam var piešķirt vairāk nekā vienu TTM šādos gadījumos:

- transportlīdzekļa turētājam ir formāls nosaukums vairāk nekā vienā valodā,
- transportlīdzekļa turētājam ir pietiekams pamatojums atšķirt atsevišķus savas organizācijas vagonu parkus.

Vienotu TTM var piešķirt uzņēmumu grupai:

- kas pieder pie vienotas korporatīvas struktūras, kurā viena organizācija ir norīkota un pilnvarota kārtot visus jautājumus pārējo vārdā,
- kas ir pilnvarojusi atsevišķu, vienotu juridisku personu visu jautājumu kārtošanai savā vārdā, kā rezultātā šī juridiskā persona ir turētājs.

Transportlīdzekļu turētāja marķējumu reģistrs un piešķiršanas kārtība

TTM reģistrs ir publisks, un to atjaunina reālajā laikā.

Pieteikumu TTM saņemšanai ievieto pieteikuma iesniedzēja valsts kompetentās iestādes kartotēkā un nosūta centrālajai iestādei. TTM var izmantot tikai pēc tam, kad to darījusi zināmu centrālā iestāde.

TTM turētājam jāinformē kompetentā valsts iestāde, ja tas beidz izmantot TTM, un šai iestādei šī informācija jānosūta centrālajai iestādei. TTM tiks atcelts tad, kad turētājs pierādīs, ka visiem attiecīgajiem transportlīdzekļiem ir nomainīts marķējums. Šo TTM atkārtoti neizdod 10 gadus, ja vien to neizsniedz tā sākotnējam turētājam vai citam turētājam pēc sākotnējā turētāja pieprasījuma.

TTM var nodot citam turētājam, kas ir sākotnējā turētāja tiesību pārņēmējs. TTM saglabā derīgumu, ja turētājs maina savu nosaukumu uz tādu, kam nav līdzības ar TTM.

Pirmo TTM saraksta projektu sastādīs, izmantojot šobrīd pastāvošo dzelzceļa uzņēmumu abreviatūras.

TTM piemēros visiem vagoniem, ko izgatavos pēc attiecīgās SITS stāšanās spēkā. Līdz 2014. gada beigām šobrīd izmantojamiem vagoniem jābūt TTM marķējumam.

__________________________

⁶ NMBS/SNCB (Beļģijas Valsts dzelzceļa uzņēmums) apzīmēšanai var turpināt lietot vienu ar lokveida līniju apvilktu burtu B.

⁷ Diakritiskās zīmes ir “akcentētas zīmes”, piemēram À, Ç, Ö, Č, Ž, Å utt. Īpašo burtu, piemēram, Ø un Æ, atveidē izmanto vienu burtu; unikalitātes testos Ø saprot kā O un Æ kā A.

P2. pielikums

Numura un saistītā alfabētiskā marķējuma uzraksts uz korpusa

Vispārīgi nosacījumi ārējam marķējumam

Lielie burti un cipari, kas veido marķējuma uzrakstu, ir vismaz 80 mm augsti, rakstīti ar sarakstes kvalitātē esošām bezserifa (sans serif) rakstu zīmēm. Mazāku augstumu var izmantot tikai tad, ja nepastāv cita iespēja kā izvietot marķējumu uz stieņiem.

Marķējumu neliek augstāk kā 2 metrus virs sliežu līmeņa.

Vagoni

Marķējums uz vagona korpusa jāraksta šādi:

Vagoniem, uz kuru korpusa nav pietiekami daudz vietas šādam marķējumam, jo īpaši platformām, marķējumu veic šādi:

01 87 3320 644-7
TENRIV F-SNCF Ks

Ja uz vagona raksta vienu vai vairākus valsts nozīmes marķējuma burtus, šis valsts marķējums jāuzrāda pēc starptautiskā burtu marķējuma un jāatdala ar defisi.

Pasažieru vagoni un velkamie pasažieru vagoni

Numuram jābūt uz katras transportlīdzekļa sānu sienas šādā izskatā:

Tās valsts marķējumu, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts, un tehniskā raksturojuma marķējumu raksta tieši pirms, aiz vai zem divpadsmit transportlīdzekļa numura cipariem.

Pasažieru vagoniem, kuriem ir mašīnista kabīne, numuru raksta arī kabīnes iekšienē.

Lokomotīves, strāvas vagoni un īpaši transportlīdzekļi

Standarta 12 ciparu numurs uz starptautiski izmantojama velkošā sastāva sānu sienām jāmarķē šādi:

91 88 0001323-0

Standarta 12 ciparu numurs jāraksta arī katras velkošā sastāva kabīnes iekšienē.

Turētājs var pievienot savu ekspluatācijā izmantojamo ciparu marķējumu (lielākoties sastāv no sērijas numura cipariem, ko papildina alfabētiskais kods) ar lielākiem burtiem nekā standarta numurs. Turētājs var izvēlēties vietu, kur atrasties tā izvēlētajam numuram.

Ja nepastāv risks sajaukt dažādus sastāvus, kurus ekspluatē attiecīgajā dzelzceļa tīklā, šos noteikumus var mainīt divpusējos nolīgumos, kas ir spēkā attiecībā uz transportlīdzekļiem tad, kad šī SITS stājas spēkā, norīkojot šādā nolūkā īpašu dienestu. Izņēmuma situācija ir spēkā laikposmā, ko nosaka valsts kompetentās iestādes.

Valsts iestāde var noteikt, ka papildus 12 ciparu transportlīdzekļa numuram jāraksta alfabētiskais valsts kods un TTM.

P3. pielikums

Noteikumi pārbaudes cipara noteikšanai (12. cipars)

Pārbaudes ciparu nosaka šādi:

• par pamata numura pāra ciparu (skaitot no labās puses) vērtību pieņem to decimālo vērtību,
• pamata numura nepāra ciparus (skaitot no labās puses) reizina ar 2,
• nosaka summu, ko veido pāra ciparu summa un nepāra ciparu summa pa cipariem pēc reizināšanas,
• nosaka šīs summas vienības ciparu,
• saskaitāmais, ar kuru saskaitot vienības ciparu, summā iegūtu 10, ir pārbaudes cipars. Ja vienības cipars ir nulle, arī pārbaudes cipars ir nulle.

Piemēri

P4. – pielikums

To valstu kodēšana, kurās transportlīdzekļi ir reģistrēti (3.-4. cipars un abreviatūra)
„Informācija attiecībā uz trešām valstīm dota tikai informācijas nolūkā”

(1) Kodi jāapstiprina.

(2) Līdz laikam, kamēr stāsies spēkā vispārīgo piezīmju 3. punktā norādītās izmaiņas, šie uzņēmumi var izmantot kodus 43 (GySEV/ROeEE), 63 (BLS), 64 (FNME), 68 (AAE). Atjaunināšanas laikposmu noteiks kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

(3) Saskaņā ar 1949. gada Konvencijas par ceļu satiksmi 4. papildinājumā un 1968. gada Konvencijas par ceļu satiksmi 45. panta 4. punktā aprakstīto alfabētisko kodēšanas sistēmu.

(4) Uzņēmumi, kuri spēkā stāšanās laikā bija Starptautiskās dzelzceļu savienības (UIC) vai Dzelzceļu sadarbības organizācijas (OSJD) dalībnieki un izmantoja aprakstīto valsts kodu kā uzņēmuma kodu.

P5. pielikums

Alfabētiskais marķējums, kas norāda savstarpējas izmantojamības iespēju

TEN: Transportlīdzeklis, kas atbilst ritošā sastāva SITS

RIV: Vagons, kas atbilst/atbilda RIV noteikumiem

RIV: Vagons, kas atbilst ar RIV noteikumiem to atcelšanas dienā

PPW: Vagons, kas atbilst PPW nolīgumam (OSJD valstīs)

RIC: Pasažieru vagons, kas atbilst/atbilda RIC noteikumiem

Savstarpējas izmantojamības iespējas alfabētiskais marķējums attiecībā uz īpašajiem transportlīdzekļiem ir aprakstīts P14. pielikumā.

P6. pielikums

Kodi, kurus izmanto vagoniem, lai norādītu iespējas savstarpējai izmantošanai/izmantošanai valsts satiksmē (1.-2. cipars)

Brīdinājums
Kvadrātiekavās ietvertie nosacījumi ir pārejas nosacījumi, un tiks svītroti pēc turpmākām izmaiņām RIV (skatīt vispārīgo piezīmju 3. punktu).

a. Atbilstība vismaz ritošā sastāva SITS.

b. Iekļaujot transportlīdzekļus, kuriem saskaņā ar šobrīd spēkā esošiem noteikumiem jābūt šiem cipariem. Atbilstība RIV vai COTIF saskaņā ar noteikumiem šo noteikumu spēkā stāšanās brīdī.

c. Fiksēts vai maināms gabarīts.

d. Izņemot I kategorijas vagonus (vagoni ar temperatūras kontroli).

P7. pielikums

Kodi velkamo pasažieru vagonu starptautiskas satiksmes iespēju norādīšanai (1.-2. cipars)

Brīdinājums
Kvadrātiekavās ietvertie nosacījumi ir pārejas nosacījumi, un tiks svītroti pēc turpmākām RIC izmaiņām (skatīt vispārīgo piezīmju 3. punktu).

a. Atbilstība vismaz turpmākajām SITS par velkamajiem pasažieru vagoniem.

b. Atbilstība RIC vai COTIF saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

P8. pielikums

Vilces sastāva veidi (1.-2. cipars)

Pirmais cipars ir „9”.

Otro ciparu nosaka dalībvalsts. Tas, piemēram, var saskanēt ar pašpārbaudes ciparu, ja šī cipara aprēķināšanā arī izmanto sērijas numuru.

Ja otrais cipars apraksta ritošā sastāva veidu, obligāta ir šāda kodēšana.

P9. pielikums

Standarta skaitliskais vagonu marķējums (5. līdz 7. cipars)

Šajā pielikumā tabulās norādīts četrciparu skaitliskais marķējums, kas saistīts ar vagona galvenajiem tehniskajiem raksturlielumiem.

Šo pielikumu izplata atsevišķā datu nesējā (elektroniskā datnē).

P10. pielikums

Kodi velkamo pasažieru vagonu tehniskajam raksturojumam (5.-6. cipars)

Piebilde. Nodalījuma daļas neņem vērā. Ekvivalentus atklātos salontipa vagonus ar centra eju iegūst, izdalot pieejamo sēdekļu skaitu ar 6, 8 vai 10 atkarībā no vagona uzbūves.

P10. pielikums (TURPINĀJUMS)

Kodi velkamo pasažieru vagonu tehniskajam raksturojumam (5.-6. cipars)

Piebilde. Nodalījuma daļas neņem vērā. Ekvivalentus atklātos salontipa vagonus ar centra eju iegūst, izdalot pieejamo sēdekļu skaitu ar 6, 8 vai 10 atkarībā no vagona uzbūves.

P10. pielikums (TURPINĀJUMS)

Kodi velkamo pasažieru vagonu tehniskajam raksturojumam (7.-8. cipars)