Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2003. gada 28. oktobra noteikumus Nr. 598 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglaments".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 317

Rīgā 1999.gada 7.septembrī (prot. Nr. 45 10.§)

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglaments  

Izdoti saskaņā ar likuma "Par policiju" 31.panta ceturto daļu,
Robežsardzes likuma 21.panta pirmo daļu, 29.panta ceturto daļu,
30.panta sesto daļu un likuma "Par ugunsdrošību" 21.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu (turpmāk - iestāde) darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk - darbinieks) dienesta pakāpju veidus, kārtību, kādā tās piešķiramas, kārtību, kādā darbiniekus pieņem un atvaļina no dienesta, ieceļ, pārceļ (pārvieto), atstādina un atbrīvo no amata, atvaļinājumu piešķiršanas kārtību, kā arī darbinieku atestācijas un profesionālās sagatavošanas kārtību.

2. Darbinieki atbilstoši speciālajām dienesta pakāpēm (turpmāk - dienesta pakāpes) tiek iedalīti šādās kategorijās:

2.1. ierindas sastāva darbinieki, kuriem piešķir šādas dienesta pakāpes:

2.1.1. policijas, robežsardzes, justīcijas vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierindnieks;

2.1.2. policijas, robežsardzes vai justīcijas kadets;

2.2. jaunākā komandējošā (instruktoru) sastāva darbinieki, kuriem piešķir šādas dienesta pakāpes:

2.2.1. policijas, robežsardzes, justīcijas vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kaprālis;

2.2.2. policijas, robežsardzes, justīcijas vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta seržants;

2.2.3. policijas, robežsardzes, justīcijas vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsseržants;

2.2.4. policijas, robežsardzes, justīcijas vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsnieka vietnieks, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsnieka vietnieks tehniķis;

2.3. vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva darbinieki, kuriem piešķir šādas dienesta pakāpes:

2.3.1. policijas, robežsardzes, justīcijas vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants tehniķis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants inženieris;

2.3.2. policijas, robežsardzes, justīcijas vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants tehniķis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants inženieris;

2.3.3. policijas, robežsardzes, justīcijas vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis tehniķis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis inženieris;

2.4. vecākā komandējošā (vecāko virsnieku) sastāva darbinieki, kuriem piešķir šādas dienesta pakāpes:

2.4.1. policijas, robežsardzes, justīcijas vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majors, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majors inženieris;

2.4.2. policijas, robežsardzes, justīcijas vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvežleitnants, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvežleitnants inženieris;

2.4.3. policijas, robežsardzes, justīcijas vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedis, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedis inženieris;

2.5. augstākā komandējošā (augstāko virsnieku) sastāva darbinieki, kuriem piešķir policijas, robežsardzes, justīcijas vai ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerāļa dienesta pakāpi.

II. Pieņemšana dienestā

3. Dienestā pieņem personas:

3.1. kuras atbilst likumu prasībām;

3.2. kurām ir vismaz vidējā izglītība;

3.3. kuru personiskās īpašības, fiziskā sagatavotība un veselības stāvoklis atbilst dienesta pildīšanai noteiktajām prasībām;

3.4. kuras agrāk nav atvaļinātas no dienesta vai atbrīvotas no amata disciplīnas pārkāpuma dēļ.

4. Persona, kura vēlas iestāties dienestā, iesniedz iestādes personālnodaļā, uzrādot pasi, šādus dokumentus:

4.1. iesniegumu par pieņemšanu dienestā;

4.2. izglītību apliecinošus dokumentus;

4.3. autobiogrāfiju;

4.4. Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu par personas veselības stāvokli un derīgumu dienestam.

5. Personu, kurai nav attiecīgajam dienestam nepieciešamās pamata profesionālās sagatavotības, vispirms pieņem darbā par stažieri uz noteiktu laiku (līdz sešiem mēnešiem). Stažēšanās laikā personai jāiegūst pamata profesionālā sagatavotība.

6. Ja stažieris, beidzoties darba līguma termiņam, ir nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, amatpersona, kura ir tiesīga pieņemt darbiniekus darbā, lemj par stažiera pieņemšanu dienestā un dienesta pakāpes piešķiršanu vai atbrīvošanu no darba sakarā ar darba līguma termiņa izbeigšanos. Ja stažieris nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, viņu dienestā nepieņem un atbrīvo no darba sakarā ar darba līguma termiņa beigšanos.

7. Personu, kura ir ieguvusi atbilstošu profesionālo izglītību, pieņem dienestā, nenosakot stažēšanās laiku.

III. Dienesta pakāpju piešķiršana

8. Dienesta pakāpes piešķir saskaņā ar likumiem, ievērojot dienesta pakāpju secību, atbilstoši ieņemamajam amatam un izdienai iepriekšējā dienesta pakāpē.

9. Dienesta pakāpi piešķir:

9.1. ierindas un jaunākā komandējošā (instruktoru) sastāva darbiniekiem - amatpersona, kurai ir tiesības iecelt darbiniekus ierindas un jaunākā komandējošā sastāva darbinieka amatā, vai Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādes vadītājs;

9.2. vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva darbiniekiem - iestādes priekšnieks;

9.3. vecākā komandējošā (vecāko virsnieku) sastāva darbiniekiem - iekšlietu ministrs;

9.4. pulkveža, izņemot robežsardzes pulkvedi, dienesta pakāpi - iekšlietu ministrs;

9.5. policijas, robežsardzes, justīcijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerāļa, robežsardzes pulkveža dienesta pakāpi - Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra priekšlikuma.

10. Pieņemot dienestā, darbiniekam tiek piešķirta šāda dienesta pakāpe:

10.1. ieceļot ierindas vai jaunākā komandējošā (instruktoru) sastāva darbinieka amatā, - ierindnieks;

10.2. ieceļot vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva darbinieka amatā, ja ir nokārtots attiecīgā dienesta pamata profesionālās sagatavošanas kvalifikācijas eksāmens, - seržants;

10.3. ieceļot vidējā komandējošā vai vecākā komandējošā (jaunāko vai vecāko virsnieku) sastāva darbinieka amatā:

10.3.1. ja ir augstākajai izglītībai atbilstoša profesionālā koledžas izglītība, - leitnants;

10.3.2. ja ir atbilstoša augstākā profesionālā izglītība vai atbilstošas zinātnes nozares maģistra akadēmiskais grāds, - virsleitnants;

10.4. ieceļot augstākā komandējošā (augstāko virsnieku) sastāva darbinieka amatā, - pulkvežleitnants.

11. Dienestā pieņemtajam bijušajam Nacionālo bruņoto spēku karavīram, bijušajam citu valstu bruņoto spēku, robežapsardzības karaspēka vai iekšlietu iestāžu dienesta darbiniekam, kurš stājies uzskaitē Valsts militārā dienesta pārvaldē, dienesta pakāpi piešķir amatpersona, kura ir tiesīga iecelt darbinieku amatā, saskaņā ar atzinumu, kuru sniedz:

11.1. iestādes atestācijas komisija - par ierindas, jaunākā komandējošā (instruktoru) un vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva darbiniekiem;

11.2. Iekšlietu ministrijas atestācijas komisija - par vecākā komandējošā (vecāko virsnieku) un augstākā komandējošā (augstāko virsnieku) sastāva darbiniekiem.

12. Ja darbiniekam ir spēkā esošs disciplinārais sods, kārtējo dienesta pakāpi viņam nepiešķir.

13. Kārtējo dienesta pakāpi darbiniekam piešķir atbilstoši šo noteikumu pielikumam, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 15.decembra noteikumiem Nr.460 "Iekšlietu ministrijas sistēmas darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārais reglaments".

14. Darbinieku var pazemināt dienesta pakāpē par vienu pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 13.punktā minēto reglamentu. Laiku no dienesta pakāpes pazemināšanas līdz tās atjaunošanai neieskaita izdienā, kas nepieciešama kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanai.

IV. Darbinieku iecelšana, pārcelšana un pārvietošana amatā

15. Darbinieku amatā ieceļ:

15.1. Sardzes pulka komandiera, Informācijas centra priekšnieka, Sakaru centra priekšnieka, Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka vietnieka amatā - iekšlietu ministrs;

15.2. vidējā un vecākā komandējošā sastāva darbinieka amatā, izņemot šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētos amatus, - iestādes priekšnieks;

15.3. ierindas un jaunākā komandējošā sastāva darbinieka amatā - iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā;

15.4. ierindas un komandējošā (jaunāko, vecāko un augstāko virsnieku) sastāva darbinieka amatā Latvijas Policijas akadēmijā darbinieku ieceļ (ievēlē) saskaņā ar Augstskolu likumā un Latvijas Policijas akadēmijas Satversmē noteikto kārtību.

16. Iestādes priekšnieks, ja nepieciešams, vidējā komandējošā (jaunāko virsnieku) sastāva darbinieka amatā var iecelt arī pozitīvi atestētu ierindas un jaunākā komandējošā (instruktoru) sastāva darbinieku.

17. Darbinieku nedrīkst iecelt tādā amatā, kurā viņš būtu pirmajā radniecības pakāpē ar tiešo priekšnieku vai tā laulātais.

18. Ja darbinieku dienesta interesēs pārceļ (pārvieto) amatā, viņu ieceļ līdzvērtīgā vai augstākā amatā.

19. Zemākā amatā darbinieku var pārcelt šādos gadījumos:

19.1. pēc paša vēlēšanās;

19.2. ja ir grozījumi amatu sarakstā, - ar viņa piekrišanu, ja nav iespējams piedāvāt līdzvērtīgu amatu;

19.3. veselības stāvokļa dēļ - ar viņa piekrišanu, ja Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskā ekspertīzes komisija darbinieku atzinusi par nederīgu dienestam noteiktā amatā;

19.4. ja darbinieks neatbilst ieņemamajam amatam saskaņā ar atestācijas rezultātiem (ņemot vērā profesionālo un fizisko sagatavotību), - ar viņa piekrišanu;

19.5. disciplīnas pārkāpumu dēļ.

20. Darbinieku, kuru pazemina amatā saskaņā ar šo noteikumu 19.2., 19.3. un 19.4.apakšpunktu, bet kurš piedāvātajam amatam nepiekrīt, atvaļina no dienesta.

21. Darbiniekus no vienas iestādes uz citu pārceļ (pārvieto) amatā iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

22. Ja pieņemšana dienestā vai pārcelšana (pārvietošana) amatā dienesta laikā ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu, iestāde, kura darbinieku pieņem dienestā vai uz kuru viņš ir pārcelts (pārvietots) amatā dienesta turpināšanai, darbiniekam izmaksā vienreizēju pabalstu jaunajā amatā noteiktās mēneša amatalgas apmērā un 50 % apmērā no jaunajā amatā noteiktās viena mēneša amatalgas par laulāto un katru apgādībā esošo ģimenes locekli, kas kopā ar darbinieku maina dzīvesvietu.

23. Darbinieks var atrasties dienestā, neieņemot noteiktu amatu, uz laiku, ne ilgāku par 30 dienām, iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā darbiniekam saglabā iepriekšējā amatā noteikto amatalgu, piemaksu par izdienu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi un uzturdevas kompensāciju.

V. Atestācija

24. Darbinieka kvalifikācijas noteikšanai, viņa darba novērtējumam un personisko īpašību raksturojumam, atzīšanai par atbilstošu noteiktajam amatam un dienestam iestādē tiek veikta atestācija iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

25. Darbinieks ir atestējams ne retāk kā reizi trijos gados, bet Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēs - arī pirms kvalifikācijas piešķiršanas.

26. Darbinieku iepazīstina ar atestācijas rezultātiem.

27. Kārtību, kādā iesniedzamas un izskatāmas sūdzības par atestācijas gaitu un rezultātiem, nosaka iekšlietu ministrs.

VI. Darbinieka profesionālā sagatavošana

28. Darbiniekam ir tiesības iegūt attiecīgu profesionālo izglītību un pienākums paaugstināt profesionālās izglītības līmeni.

29. Darbinieks, kurš, nepārtraucot dienestu, sekmīgi par maksu mācās Latvijas augstākajā izglītības iestādē, lai iegūtu dienesta pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, saņem kompensāciju, kas sedz pusi no mācību gada maksas. Kompensāciju izmaksā pēc attiecīgu dokumentu iesniegšanas.

30. Iestāde darbiniekam nodrošina iespēju paaugstināt kvalifikāciju mācību kursos, saglabājot viņam darba samaksu, uzturdevas kompensāciju un sedzot mācību izdevumus.

31. Mācību izdevumus sedz attiecīgā iestāde valsts budžetā iedalīto līdzekļu ietvaros iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

32. Darbinieks, kuram mācību izdevumus sedz iestāde, slēdz līgumu par saistībām šos izdevumus atmaksāt iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā, ja pēc izglītības iestādes vai mācību kursu beigšanas viņš nenostrādā līgumā noteikto laiku.

33. Ja darbinieks nosūtīts mācīties izglītības iestādē Latvijā vai ārvalstīs, mācību laiku ieskaita viņa izdienā.

VII. Atvaļinājumi

34. Darbiniekam piešķir šādus samaksātus atvaļinājumus:

34.1. ikgadējo atvaļinājumu;

34.2. papildatvaļinājumu;

34.3. mācību atvaļinājumu, ja darbinieks apgūst dienestam nepieciešamo profesionālo izglītību augstākajā mācību iestādē;

34.4. sievietēm - grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu;

34.5. atvaļinājumu bērna kopšanai.

35. Ikgadējā atvaļinājuma un papildatvaļinājuma laikā darbiniekam izmaksā atvaļinājuma samaksu un uzturdevas kompensāciju.

36. Atvaļinājuma samaksu aprēķina no:

36.1. darbiniekam noteiktās mēneša amatalgas, piemaksas par speciālo dienesta pakāpi un piemaksas par izdienu;

36.2. citu noteiktā kārtībā piešķirto piemaksu vidējā apmēra par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem.

37. Mācību atvaļinājuma laikā darbiniekam saglabā amatam noteikto mēneša amatalgu, piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, piemaksu par izdienu un uzturdevas kompensāciju.

38. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā darbiniecēm iestāde izmaksā uzturdevas kompensāciju.

39. Ikgadējo atvaļinājumu darbiniekam piešķir saskaņā ar atvaļinājumu grafiku, kuru katram kalendāra gadam sastāda ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15.janvārim un apstiprina iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

40. Nav atļauts ikgadējo atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumu, ja darbinieku atvaļina no dienesta.

41. Ja darbiniekam, kurš pārcelts (pārvietots) amatā dienesta turpināšanai citā iestādē, par iepriekšējo izdienu noteiktais ikgadējā atvaļinājuma ilgums pārsniedz šajā iestādē noteikto ikgadējā atvaļinājuma ilgumu, viņam saglabā ikgadējā atvaļinājuma kalendāra dienu skaita starpību.

42. Ja darbinieks atvaļinājuma laikā ir saslimis, pēc izveseļošanās, pamatojoties uz darbnespējas lapu, atvaļinājumu pagarina par slimības dienu skaitu.

43. Darbinieka izdienā ieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, līdz bērns sasniedzis pusotra gada vecumu, bet šo laiku neieskaita izdienā paaugstināšanai kārtējā dienesta pakāpē.

44. Ja darbinieku atvaļina no dienesta sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu, noteiktā vecuma sasniegšanu, izdienas laika sasniegšanu vai veselības stāvokļa dēļ, darbiniekam ikgadējo atvaļinājumu piešķir par pilnu gadu.

45. Ja darbinieku atvaļina no dienesta, no darbinieka ietur avansā izmaksātā atvaļinājuma samaksu, izņemot gadījumus, ja viņš tiek atvaļināts no dienesta sakarā ar:

45.1. noteiktā vecuma sasniegšanu, kas liedz pildīt dienesta pienākumus;

45.2. izdienas laika sasniegšanu;

45.3. veselības stāvokli;

45.4. darbinieku skaita samazināšanu;

45.5. ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā valsts vai pašvaldības iestādē.

46. Darbiniekam, izņemot robežsargus un Latvijas Policijas akadēmijas akadēmisko personālu, ikgadējo atvaļinājumu piešķir:

46.1. par izdienu līdz 10 gadiem - četras kalendāra nedēļas;

46.2. par izdienu no 10 līdz 20 gadiem - piecas kalendāra nedēļas;

46.3. par izdienu no 20 līdz 25 gadiem - sešas kalendāra nedēļas;

46.4. par izdienu vairāk par 25 gadiem - septiņas kalendāra nedēļas.

47. Robežsargam ikgadējo atvaļinājumu piešķir saskaņā ar Robežsardzes likumu. Ja gada laikā robežsargu pārvieto amatos, kuros noteikts dažāds atvaļinājuma ilgums, atvaļinājuma ilgumu aprēķina proporcionāli katrā amatā nodienētajam laikam.

48. Atvaļinājuma ilgumu aprēķina kalendāra nedēļās un dienās, neieskaitot ikgadējā atvaļinājumā un papildatvaļinājumā valsts svētku dienas.

49. Darbiniekam iestādes priekšnieks var piešķirt samaksātu papildatvaļinājumu veselības uzlabošanai uz laiku līdz sešiem mēnešiem pēc smagas slimības, nelaimes gadījuma vai dienesta pienākumus pildot iegūta ievainojuma vai traumas. Pēc minētā papildatvaļinājuma Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija lemj jautājumu par darbinieka derīgumu turpmākajam dienestam.

50. Izdienā ieskaita atvaļinājumu, kuru bez darba samaksas saglabāšanas un uzturdevas kompensācijas līdz 30 dienām gadā darbiniekam var piešķirt amatpersona, kura ir tiesīga iecelt darbinieku amatā.

51. Izdienā neieskaita atvaļinājumu, kuru iestādes priekšnieks izņēmuma gadījumā var piešķirt darbiniekam uz laiku līdz vienam kalendāra gadam bez darba samaksas un uzturdevas kompensācijas saglabāšanas.

52. Darbinieku no atvaļinājuma var atsaukt ar iestādes priekšnieka pavēli tikai īpašu dienesta apstākļu dēļ. Iestādes priekšnieku var atsaukt iekšlietu ministrs.

VIII. Atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas

53. Darbinieku var atstādināt no amata pienākumu pildīšanas:

53.1. sakarā ar dienesta pārbaudi (izmeklēšanu);

53.2. ja pret viņu ir ierosināta krimināllieta.

54. Darbinieks ir atstādināms no amata pienākumu pildīšanas saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 155.pantu, pamatojoties uz prokurora lēmumu.

55. Darbinieku ar rakstisku pavēli atstādina no amata pienākumu pildīšanas amatpersona, kura ir tiesīga iecelt darbinieku amatā.

56. Darbinieku, izņemot robežsargu, kurš ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas saskaņā ar šo noteikumu 53.2.apakšpunktu:

56.1. var pārcelt uz noteiktu laiku citā amatā, izmaksājot šim amatam paredzēto darba samaksu;

56.2. ja nav iespējams pārcelt citā amatā, viņam izmaksā uzturdevas kompensāciju.

57. Ja krimināllieta ir izbeigta vai stājies spēkā attaisnojošs spriedums, darbinieku atjauno iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā un darbiniekam, izņemot robežsargu, izmaksā darba samaksu (atrēķinot jau izmaksāto summu) par visu atstādināšanas laiku.

58. Robežsargu atstādina no amata saskaņā ar Robežsardzes likumu.

IX. Atbrīvošana no amata un atvaļināšana no dienesta

59. Darbinieku atbrīvo no amata saskaņā ar likumiem.

60. Darbinieks ir tiesīgs lēmumu par viņa atvaļināšanu no dienesta pārsūdzēt augstākam priekšniekam vai tiesā, izņemot gadījumu, ja spēkā stājies tiesas spriedums par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

61. Darbinieks, kurš vēlas atvaļināties no dienesta pēc paša vēlēšanās, ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to rakstiski brīdina amatpersonu, kura ir tiesīga iecelt darbinieku amatā.

62. Tiesības atvaļināt darbinieku no dienesta un atbrīvot no amata ir amatpersonai, kura ir tiesīga iecelt darbinieku amatā.

63. Ja darbinieku atvaļina no dienesta sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu, viņu par to brīdina rakstiski 30 dienas iepriekš.

64. Atvaļinot no dienesta darbinieku, izņemot robežsargu, viņam izmaksā atvaļināšanas pabalstu, kuru aprēķina no:

64.1. darbiniekam pēdējā amatā noteiktās mēneša amatalgas, piemaksas par speciālo dienesta pakāpi un piemaksas par izdienu;

64.2. citu noteiktā kārtībā piešķirto piemaksu vidējā apmēra par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem.

65. Atvaļināšanas pabalstu darbiniekam, izņemot robežsargu, izmaksā šādā apmērā:

65.1. ja darbinieku atvaļina no dienesta sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu, noteikta vecuma sasniegšanu, izdienas laika sasniegšanu vai sakarā ar slimību (invaliditāti), kas iegūta, pildot dienesta pienākumus, - šo noteikumu 64.punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātās kopsummas trīskāršā apmērā;

65.2. ja darbinieku, kurš nodienējis ne mazāk kā 10 gadu, atvaļina no dienesta veselības stāvokļa dēļ (izņemot šo noteikumu 65.1.apakšpunktā minēto gadījumu), sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā valsts vai pašvaldības iestādē vai pēc paša vēlēšanās, - šo noteikumu 64.punktā noteiktajā kārtībā aprēķinātās kopsummas divkāršā apmērā.

66. Atvaļināšanas pabalstu izmaksā tikai šo noteikumu 65.punktā minētajos gadījumos.

67. Atvaļinot no dienesta robežsargu, viņam izmaksā kompensāciju Robežsardzes likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

68. Ja darbinieks, kuram izmaksāts atvaļināšanas pabalsts, pēc atjaunošanās dienestā atkārtoti atvaļinās no dienesta, viņam izmaksā atvaļināšanas pabalsta daļu, ko aprēķina kā starpību starp atkārtoti aprēķināto atvaļināšanas pabalstu un jau izmaksāto atvaļināšanas pabalstu.

69. Darbiniekam, kurš tiek atvaļināts no dienesta, par atvaļināšanas gadā un iepriekšējā gadā neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu izmaksā naudas kompensāciju.

70. Ja darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir gājis bojā, viņš tiek apbedīts par valsts līdzekļiem.

71. Darbinieks var saņemt materiālo pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, smagu nelaimes gadījumu, bērna piedzimšanu un citos gadījumos. Materiālo pabalstu piešķiršanas kārtību nosaka iekšlietu ministrs.

72. Darbinieka izdienu ņem vērā:

72.1. nosakot piemaksu par izdienu;

72.2. piešķirot ikgadējo atvaļinājumu;

72.3. atvaļinot no dienesta.

X. Noslēguma jautājumi  

73. Atzīt par spēku zaudējušiem:

73.1. Ministru Padomes 1992.gada 6.februāra lēmumu Nr.41 "Par Iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva dienesta gaitas reglamentu" (oficiāls izdevums AP MP, 1992, 9.nr.);

73.2. Ministru Padomes 1993.gada 4.marta lēmumu Nr.119 "Par Iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva dienesta gaitas reglamenta papildināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 1993, 2.nr.);

73.3. Ministru Padomes 1993.gada 8.jūlija lēmumu Nr.367 "Par grozījumiem un papildinājumiem Iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva dienesta gaitas reglamentā" (Latvijas Vēstnesis, 1993, 49.nr.);

73.4. Ministru kabineta 1994.gada 10.maija lēmumu Nr.41 "Par grozījumiem Iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva dienesta gaitas reglamentā" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 63.nr.);

73.5. Ministru kabineta 1995.gada 7.marta noteikumus Nr.48 "Grozījumi Iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva dienesta gaitas reglamentā" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 41.nr.);

73.6. Ministru kabineta 1996.gada 19.marta noteikumus Nr.71 "Grozījumi Ministru Padomes 1992.gada 6.februāra lēmumā Nr.41 "Par Iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva dienesta gaitas reglamentu"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 53.nr.);

73.7. Ministru kabineta 1996.gada 26.novembra noteikumus Nr.440 "Grozījums Ministru Padomes 1992.gada 6.februāra lēmumā Nr.41 "Par Iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva dienesta gaitas reglamentu"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 206.nr.);

73.8. Ministru kabineta 1996.gada 3.decembra noteikumus Nr.441 "Grozījums Ministru Padomes 1992.gada 6.februāra lēmumā Nr.41 "Par Iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva dienesta gaitas reglamentu"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 210.nr.);

73.9. Ministru kabineta 1997.gada 19.novembra noteikumus Nr.373 "Grozījumi Ministru Padomes 1992.gada 6.februāra lēmumā Nr.41 "Par Iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva dienesta gaitas reglamentu"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 304./305.nr.);

73.10. Ministru kabineta 1998.gada 7.aprīļa noteikumus Nr.123 "Valsts robežsardzes robežsargu dienesta gaitas reglaments" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 97./98.nr.).

74. Šie noteikumi attiecībā uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem piemērojami arī pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes nodošanas Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Ministru prezidents A.Šķēle

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Pielikums
Ministru kabineta
1999.gada 7.septembra
noteikumiem Nr. 317

Kārtējo speciālo dienesta pakāpju piešķiršana

Dienesta pakāpe Piešķiršanas nosacījumi
1 2
Policijas, robežsardzes, justīcijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kaprālis 1. Pēc viena gada izdienas ierindnieka dienesta pakāpē.
2. Ja vienā no jaunākā komandējošā sastāva darbinieku amatiem ieceļ ierindnieku ar attiecīgu profesionālo izglītību.
3. Pēc robežsargu skolas beigšanas.
Policijas, robežsardzes, justīcijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta seržants 1. Pēc divu gadu izdienas kaprāļa dienesta pakāpē.
2. Pēc viena gada izdienas kaprāļa dienesta pakāpē - robežsargam, kas beidzis robežsargu skolu.
Policijas, robežsardzes, justīcijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsseržants 1. Pēc triju gadu izdienas seržanta dienesta pakāpē.
2. Pēc divu gadu izdienas seržanta dienesta pakāpē - robežsargam, kas beidzis robežsargu skolu.
Policijas, robežsardzes, justīcijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsnieka vietnieks 1. Pēc četru gadu izdienas virsseržanta dienesta pakāpē.
2. Pēc triju gadu izdienas virsseržanta dienesta pakāpē - robežsargam, kas beidzis robežsargu skolu.
3. Pēc iecelšanas vidējā vai vecākā komandējošā sastāva darbinieka amatā, ja ir atbilstoša vidējā izglītība.
4. Ja nav ieguvis profesionālo kvalifikāciju, noslēdzot studijas Latvijas Policijas akadēmijas koledžā.
Policijas, robežsardzes, justīcijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants   Pēc piecu gadu izdienas virsnieka vietnieka dienesta pakāpē un profesionālās sagatavošanas kursa beigšanas.
Policijas, robežsardzes, justīcijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsleitnants 1. Pēc divu gadu izdienas leitnanta dienesta pakāpē - darbiniekam, kuram ir augstākā izglītība.
2. Pēc triju gadu izdienas leitnanta dienesta pakāpē.
3. Pēc atbilstošas augstākās profesionālās izglītības iegūšanas.
4. Pēc Ugunsdrošības tehniskās skolas pilna kursa beigšanas, ja ir leitnanta dienesta pakāpe.
Policijas, robežsardzes, justīcijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapteinis 1. Pēc triju gadu izdienas virsleitnanta dienesta pakāpē - darbiniekam, kuram ir augstākā izglītība.
2. Pēc piecu gadu izdienas virsleitnanta dienesta pakāpē.
Policijas, robežsardzes, justīcijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majors 1. Pēc četru gadu izdienas kapteiņa dienesta pakāpē - darbiniekam, kuram ir augstākā izglītība.
2. Pēc piecu gadu izdienas kapteiņa dienesta pakāpē.
Policijas, robežsardzes, justīcijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvežleitnants 1. Pēc piecu gadu izdienas majora dienesta pakāpē - darbiniekam, kuram ir augstākā izglītība.
2. Pēc iecelšanas augstākā komandējošā (augstāko virsnieku) sastāva darbinieka amatā.
Policijas, robežsardzes, justīcijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pulkvedis 1. Pēc piecu gadu izdienas pulkvežleitnanta dienesta pakāpē - darbiniekam, kuram ir augstākā izglītība.
2. Pēc triju gadu izdienas augstākā komandējošā (augstāko virsnieku) sastāva darbinieka amatā pulkvežleitnanta dienesta pakāpē.
Policijas, robežsardzes, justīcijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerālis   Pēc triju gadu izdienas augstākā komandējošā (augstāko virsnieku) sastāva darbinieka amatā pulkveža dienesta pakāpē.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

 

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 317Pieņemts: 07.09.1999.Stājas spēkā: 11.09.1999.Zaudē spēku: 12.11.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 297/299, 10.09.1999.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
17515
11.09.1999
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)