Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 1999. gada 7. septembra noteikumus Nr. 317 "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas reglaments".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 123

Rīgā 1998.gada 7.aprīlī (prot. nr.18 5.§)

Valsts robežsardzes robežsargu dienesta gaitas reglaments

Izdoti saskaņā ar Robežsardzes likuma 21.panta pirmo daļu,
29.panta ceturto daļu, 30.panta sesto daļu un 39.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi i

1. Valsts robežsardzes (turpmāk - Robežsardze) robežsargu dienesta gaitas reglaments nosaka robežsargu dienesta gaitu Robežsardzē.

II. Robežsardzes komplektēšana

2. Dienestā Robežsardzē pieņem personas, kas atbilst Robežsardzes likuma prasībām.

3. Personai, kas kandidē uz dienestu Robežsardzē, personīgi, uzrādot pasi, jāiesniedz šādi dokumenti:

3.1. iesniegums par pieņemšanu dienestā;

3.2. izglītību apliecinoši dokumenti;

3.3. autobiogrāfija;

3.4. Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinums par personas veselības stāvokli un derīgumu dienestam Robežsardzē;

3.5. dokumenti, kas apliecina personas dienesta stāžu, darba stāžu, dienesta pakāpi, kā arī citi normatīvajos aktos paredzēti e dokumenti. .

4. Iesniegums par pieņemšanu dienestā izskatāms mēneša laikā kopš tā iesniegšanas dienas.

5. Dienestā Robežsardzē pieņem personas, kurām ir vismaz vidējā izglītība.

6. Dienestā Robežsardzē pieņem personas, kuras agrāk nav atvaļinātas no dienesta vai atbrīvotas no amata disciplīnas pārkāpuma dēļ.

7. Atļauju pildīt amatus, kurus dažādu apstākļu dēļ nav iespējams nokomplektēt ar robežsargiem, dod Robežsardzes priekšnieks.

III. Robežsargu dienesta pakāpju piešķiršana un atņemšana, paaugstināšana un pazemināšana dienesta pakāpē

8. Robežsargu dienesta pakāpes saskaņā ar Robežsardzes likuma prasībām piešķir, ievērojot dienesta pakāpju secību, atbilstoši robežsarga amatam un izdienai iepriekšējā dienesta pakāpē (amatā) vai atjauno pielīdzināšanas kārtībā vienlaikus ar robežsarga pieņemšanu dienestā. .

9. Personai, kura ir pieņemta dienestā Robežsardzē, piešķir Robežsardzes ierindnieka dienesta pakāpi, izņemot šo noteikumu 10., 12. un 13.punktā minētās personas.

10. Robežsardzes struktūrvienībā dienestā pieņemtajam bijušajam Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Zemessardzes vai Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienesta struktūrvienības darbiniekam robežsargu dienesta pakāpi piešķir pielīdzināšanas kārtībā.

11. Dienesta pakāpju pielīdzināšanas kārtība:

Robežsardzes dienesta pakāpes Aizsardzības spēku (izņemot Jūras spēkus) dienesta pakāpes

Jūras spēku dienesta pakāpes

Zemessardzes dienesta pakāpes Policijas dienesta pakāpes
1 2 3 4 5

Robežsardzes ierindnieks

Kareivis, dižkareivis

Matrozis, dižmatrozis

Zemessargs, vecākais zemessargs

Ierindnieks (kadets)

Robežsardzes kaprālis

Kaprālis

Kaprālis

Zemessardzes kaprālis

Policijas kaprālis

Robežsardzes seržants

Seržants

Seržants

Zemessardzes seržants

Policijas seržants

Robežsardzes virsseržants

Virsseržants

Bocmanis

Zemessardzes virsseržants

Policijas virsseržants

Robežsardzes virsniekvietnieks

Virsniekvietnieks

Virsniekvietnieks

Zemessardzes virsniekvietnieks

Policijas virsniekvietnieks

Robežsardzes leitnants

Leitnants

Leitnants

Zemessardzes leitnants

Policijas leitnants

Robežsardzes virsleitnants

Virsleitnants

Virsleitnants

Zemessardzes virsleitnants

Policijas virsleitnants

Robežsardzes kapteinis

Kapteinis

Kapteiņleitnants

Zemessardzes kapteinis

Policijas kapteinis

Robežsardzes majors

Majors

Kapteinis

Zemessardzes majors

Policijas majors

Robežsardzes pulkvežleitnants

Pulkvežleitnants

Komandkapteinis

Zemessardzes pulkvežleitnants

Policijas pulkvežleitnants

Robežsardzes pulkvedis

Pulkvedis

Jūras kapteinis

Zemessardzes pulkvedis

Policijas pulkvedis

Robežsardzes ģenerālis

Ģenerālis

Admirālis

Zemessardzes ģenerālis

Policijas ģenerālis

12. Robežsardzes struktūrvienībā dienestā pieņemtajam bijušajam prokuratūras darbiniekam, kurš strādājis atestētos amatos, robežsargu dienesta pakāpi piešķir pielīdzināšanas kārtībā. Priekšlikumus par piešķiramo dienesta pakāpi sniedz Robežsardzes kadru komisija, ņemot vērā prokuratūrā piešķirto amata pakāpi, attiecīgo amatu un šajā amatā nostrādāto laiku.

13. Robežsardzes struktūrvienībā dienestā pieņemtajam bijušajam citu valstu bruņoto spēku, Robežapsardzības karaspēka vai iekšlietu iestāžu dienesta darbiniekam, kurš atrodas Latvijas Republikas militārā dienesta rezerves uzskaitē, pielīdzināšanas kārtībā robežsargu dienesta pakāpi piešķir, ņemot vērā šajās struktūrās piešķirto speciālo vai militāro dienesta pakāpi. .

14. Robežsardzes ierindas un instruktoru sastāva robežsargu dienesta pakāpes pielīdzināšanas kārtībā piešķir Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātas struktūrvienības priekšnieks.

15. Robežsardzes virsnieku sastāva robežsargu dienesta pakāpes (līdz Robežsardzes pulkveža pakāpei) pielīdzināšanas kārtībā piešķir Robežsardzes priekšnieks.

16. Robežsardzes pulkveža un Robežsardzes ģenerāļa dienesta pakāpi pielīdzināšanas kārtībā piešķir iekšlietu ministrs.

17. Iekšlietu ministrijas struktūrvienības darbiniekam, kurš atbrīvots no amata un norīkots dienesta turpināšanai Robežsardzes struktūrvienībā, izdienā, kas nepieciešama kārtējās robežsargu dienesta pakāpes piešķiršanai, ieskaita laiku, kas pagājis pēc pēdējā s dienesta pakāpes piešķiršanas.

18. No dienesta atvaļinātai Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Zemessardzes vai Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienesta struktūrvienības personai laiku, kas pagājis pēc pēdējās dienesta pakāpes piešķiršanas, kā arī bijušajam prokuratūras darbiniekam laiku, kas pagājis pēc pēdējās amata pakāpes piešķiršanas, ieskaita izdienā, kas nepieciešama kārtējās robežsargu dienesta pakāpes piešķiršanai, ja laikposms no atvaļināšanas dienas līdz dienesta uzsākšanai Robežsardzē nepārsniedz vienu mēnesi.

19. Robežsargu, kas ir negatīvi atestēts vai disciplināri sodīts, kārtējā dienesta pakāpē nepaaugstina līdz pozitīvam atestācijas lēmumam vai disciplinārsoda noņemšanai vai dzēšanai.

20. Kārtējās dienesta pakāpēs robežsargu paaugstina, ievērojot šādus nosacījumus:

 

Dienesta pakāpes piešķiršanas nosacījumi

Robežsargu dienesta pakāpe  
1

2

Robežsardzes kaprālis

1. Pēc robežsargu mācību centra (skolas) beigšanas

 

2. Pēc divu gadu izdienas ierindnieka pakāpē

Robežsardzes seržants

1. Pēc viena gada izdienas kaprāļa pakāpē - robežsargam, kas beidzis robežsargu mācību centru (skolu)

 

2. Pēc divu gadu izdienas kaprāļa pakāpē

Robežsardzes virsseržants

1. Pēc divu gadu izdienas seržanta pakāpē - robežsargam, kas beidzis robežsargu mācību centru (skolu)

 

2. Pēc triju gadu izdienas seržanta pakāpē

Robežsardzes virsniekvietnieks

1. Pēc triju gadu izdienas virsseržanta pakāpē - robežsargam, kas beidzis robežsargu mācību centru (skolu)

 

2. Pēc četru gadu izdienas virsseržanta pakāpē

Robežsardzes leitnants

1. Pēc robežsardzes koledžas beigšanas

 

2. Pēc piecu gadu izdienas virsniekvietnieka pakāpē un profesionālās sagatavošanas kursa beigšanas

Robežsardzes virsleitnants

1. Pēc divu gadu izdienas leitnanta pakāpē - robežsargam, kuram ir augstākā izglītība

 

2. Pēc triju gadu izdienas leitnanta pakāpē

Robežsardzes kapteinis

1. Pēc triju gadu izdienas virsleitnanta pakāpē - robežsargam, kuram ir augstākā izglītība

 

2. Pēc piecu gadu izdienas virsleitnanta pakāpē

Robežsardzes majors

Pēc četru gadu izdienas kapteiņa pakāpē - robežsargam, kuram ir augstākā izglītība

Robežsardzes pulkvežleitnants

Pēc piecu gadu izdienas majora pakāpē - robežsargam, kuram ir augstākā izglītība

Robežsardzes pulkvedis

1. Pēc triju gadu izdienas augstāko virsnieku amatā pulkvežleitnanta pakāpē

 

2. Pēc piecu gadu izdienas pulkvežleitnanta pakāpē - robežsargam, kuram ir augstākā izglītība

Robežsardzes ģenerālis

Pēc triju gadu izdienas augstāko virsnieku amatā pulkveža pakāpē

21. Robežsardzes virsnieka amatā pieņemtajai personai ar augstāko izglītību Robežsardzes leitnanta dienesta pakāpi piešķir pēc sešu mēnešu izdienas šajā amatā un profesionālās sagatavošanas kursa beigšanas.

22. Robežsardzes instruktora amatā pieņemtajai personai ar augstāko izglītību attiecīgajam amatam atbilstošu maksimālo dienesta pakāpi piešķir pēc sešu mēnešu izdienas šajā amatā un profesionālās sagatavošanas kursa beigšanas.

23. Ja robežsargs saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu atzīts par vainīgu nozieguma izdarīšanā, viņam robežsargu dienesta pakāpi var atņemt amatpersona, kura ir tiesīga piešķirt attiecīgo dienesta pakāpi, vai augstāka amatpersona, izņemot, ja robežsargu dienesta pakāpi ir piešķīris Ministru kabinets.

24. Robežsargu var pazemināt dienesta pakāpē par vienu pakāpi saskaņā ar Robežsardzes disciplināro reglamentu. Laiku no robežsargu dienesta pakāpes pazemināšanas līdz tās atjaunošanai neieskaita izdienā, kas nepieciešama kārtējās robežsargu dienesta pakāpes piešķiršanai.

IV. Robežsarga iecelšana un pārvietošana amatos

25. Robežsargu ieceļ amatā saskaņā ar Robežsardzes likumu.

26. Robežsardzes virsnieka amatā Robežsardzes priekšnieks, ja nepieciešams, var iecelt arī pozitīvi atestētu Robežsardzes virsniekvietnieku.

27. Ja vakanta amata pienākumi tiek pildīti uz laiku, tā pagaidu pildīšanas termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus.

28. Robežsargu nedrīkst iecelt tādā amatā, kurā viņš būtu pirmajā radniecības pakāpē ar tiešo priekšnieku vai tā laulātais.

29. Ja robežsargu pārvieto amatā dienesta interesēs, viņš ieceļams līdzvērtīgā amatā vai augstākā amatā.

30. Zemākos amatos robežsargu var iecelt šādos gadījumos:

30.1. pēc paša vēlēšanās;

3 0.2. sakarā ar izmaiņām štatu amatu sarakstā - ar viņa piekrišanu -, ja nav iespējams piedāvāt līdzvērtīgu amatu;

30.3. disciplīnas pārkāpumu dēļ saskaņā ar Robežsardzes disciplināro reglamentu.

31. Ja Iekšlietu ministrijas Centrālā medicīniskā ekspertīzes komisija robežsargu veselības stāvokļa dēļ ir atzinusi par nederīgu dienestam noteiktā amatā, lēmumu par viņa iecelšanu citā amatā, kuru veselības stāvoklis atļauj pildīt, ar robežsarga piekrišanu pieņem tā amatpersona, kura ir tiesīga viņu iecelt attiecīgajā amatā.

32. Ja robežsargs nevienam no piedāvātajiem amatiem nepiekrīt, viņš atvaļināms no dienesta Robežsardzē.

V. Robežsarga atestācija

33. Robežsargs ir pakļauts atestācijai ne retāk kā reizi trijos gados.

34. Robežsardzes Galvenajā pārvaldē, teritoriālajās pārvaldēs un citās tām pielīdzinātās struktūrvienībās darbojas Robežsardzes atestācijas komisijas, kuru sastāvu nosaka ar attiecīgās struktūrvienības priekšnieka pavēli.

VI. Robežsarga profesionālā sagatavošana

35. Robežsargam ir tiesības iegūt un paaugstināt profesionālo izglītību Iekšlietu ministrijas mācību iestādēs, kā arī citās Latvijas un ārvalstu mācību iestādēs.

36. Robežsardzes kadets klātienē mācās Robežsardzes mācību iestādēs un saskaņā ar attiecīgās mācību iestādes studiju programmas prasībām apgūst robežsargu profesionālās sagatavošanas kursu.

37. Robežsardzes kadets ar Robežsardzi slēdz līgumu par saistībām kompensēt mācību izdevumus, ja pēc mācību iestādes beigšanas viņš nenoslēdz līgumu par dienesta pildīšanu Robežsardzē.

38 . Ja robežsargs ir atskaitīts no mācību iestādes vai pēc mācību iestādes beigšanas nenoslēdz līgumu par dienesta pildīšanu Robežsardzē, vai ir atbrīvots no dienesta Robežsardzē pirms līgumā noteiktā laika, viņš kompensē mācību izdevumus pilnā apmērā Robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

39. Dienesta laikā kvalifikācijas celšanas kursos robežsargs regulāri papildina savas zināšanas un profesionālās iemaņas, kas nepieciešamas attiecīgā amata pienākumu pildīšanai.

40. Ja robežsargs nosūtīts mācīties uz mācību iestādi Latvijā vai ārvalstīs, viņam saglabājas visas robežsargam noteiktās garantijas.

VII. Atvaļinājumi

41. Ikgadējais atvaļinājums piešķirams kalendāra gada laikā saskaņā ar atvaļinājumu grafiku, kuru nākamajam gadam apstiprina Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātas struktūrvienības priekšnieks ne vēlāk kā kārtējā gada 15.janvārī.

42. Ikgadējo atvaļinājumu var dalīt un izmantot divās daļās, taču šāda sadalīta atvaļinājuma vienas daļas garums nevar būt mazāks par 10 kalendāra dienām.

43. U z nākamo gadu pārceltu ikgadējo atvaļinājumu var izmantot nākamā gada pirmajā pusē.

44. Ja gada laikā robežsargu pārvieto amatos, kuros noteikts dažāds atvaļinājuma ilgums, atvaļinājuma ilgumu aprēķina proporcionāli katrā amatā nodienētajam laikam.

45. Robežsargam, kurš beidzis attiecīgo mācību iestādi, pirms ierašanās pastāvīgajā dienesta vietā piešķir 30 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu, kas pielīdzināms ikgadējam atvaļinājumam.

46. Ja Robežsardzes dienestā pieņemtajam bijušajam Iekšlietu ministrijas struktūrvienības darbiniekam, kurš norīkots dienesta turpināšanai Robežsardzes struktūrvienībā, par iepriekšējo izdienas stāžu noteiktais ikgadējā atvaļinājuma ilgums (kalendāra dienu skaits) pārsniedz Robežsardzē noteikto ikgadējā atvaļinājuma ilgumu, viņa m saglabā ikgadējā atvaļinājuma kalendāra dienu skaita starpību.

47. Ja robežsargam saskaņā ar Robežsardzes likumu piešķir atvaļinājumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem pēc smagas slimības vai pildot dienesta pienākumus iegūto ievainojumu vai traumu ārstēšanai, pēc izveseļošanās robežsargs nosūtāms uz Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisiju, kas dod atzinumu par viņa derīgumu turpmākajam dienestam.

48. Robežsardzē dienējošām sievietēm izdienā ieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku, līdz bērns sasniedzis pusotra gada vecumu, bet šo laiku neieskaita izdienā paaugstināšanai dienesta pakāpē.

49. Ja robežsargs atvaļinājuma laikā ir saslimis, pēc izveseļošanās, pamatojoties uz darba nespējas lapu, atvaļinājumu pagarina par slimības dienu skaitu.

50. Robežsardzes pārvaldes vai tai pielīdzinātas struktūrvienības priekšnieks, pamatojoties uz darba nespējas lapu vai medicīnisko izziņu, atbrīvo robežsargu no dienesta pienākumu pildīšanas uz laiku, kāds nepieciešams slima bērna kopšanai.

51. Ja robežsargu atvaļina no dienesta sakarā ar Robežsardzes likumā noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu, veselības stāvokļa dēļ vai štata amatu skaita samazināšanas dēļ, robežsargam ikgadējo atvaļinājumu piešķir par pilnu gadu.

52. Ja robežsargu atvaļina no dienesta, no viņa tiek ieturēta avansā izmaksātā atvaļinājuma nauda par izmantoto ikgadējo atvaļinājumu, izņemot, ja robežsargs tiek atvaļināts no dienesta sakarā ar:

52.1. noteiktā vecuma sasniegšanu;

52.2. izdienas laika sasniegšanu;

52.3. veselības stāvokli;

52.4. dienējošo skaita samazināšanu;

52.5. ievēlēšanu vai iecelšanu amatā citā institūcijā.

VIII. Robežsarga tiesiskā aizsardzība

53. Robežsargs var saņemt materiālo pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, smagu nelaimes gadījumu, bērna piedzimšanu un citos gadījumos. Materiālo pabalstu piešķiršanas kārtību nosaka Robežsardzes priekšnieks.

54. Ja robežsargs izmanto valsts un pašvaldību satiksmes līdzekļus, attiecīgos izdevumus sedz Robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā no šim mērķim paredzētajiem budžeta līdzekļiem.

55. Robežsargam, kurš atvaļināts no dienesta sakarā ar noteiktā vecuma sasniegšanu, veselības stāvokli vai izdienas laika sasniegšanu, saglabājas tiesības uz medicīnisko aprūpi Iekšlietu ministrijas medicīnas iestādēs. Šādas tiesības ir arī robežsargam, kurš atvaļināts no dienesta sakarā ar dienējošo skaita samazināšanu, ja viņa izdiena ir 20 un vairāk gadu.

IX. Robežsarga atstādināšana, atbrīvošana no amata un atvaļināšana no dienesta

56. Robežsargu pēc dienesta izmeklēšanas uzsākšanas vai krimināllietas ierosināšanas atstādina no amata saskaņā ar Robežsardzes likuma prasībām priekšnieks, kuram ir tiesības robežsargu iecelt amatā.

57. Robežsargu atbrīvo no amata un atvaļina no dienesta saskaņā ar Robežsardzes likuma prasībām.

58. Tiesības atvaļināt robežsargu no dienesta Robežsardzē ir amatpersonai, kurai ir tiesības viņu iecelt amatā.

59. Ja robežsargs vēlas atvaļināties no dienesta pēc paša vēlēšanās, viņš par šo lēmumu rakstiski brīdina ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš.

60. Ja robežsargu atvaļina no dienesta sakarā ar dienējošo skaita samazināšanu, viņu par to brīdina rakstiski vienu mēnesi iepriekš.

X. Noslēguma jautājumi

61. Robežsargu esošās dienesta pakāpes ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu pielīdzināmas attiecīgajām robežsargu dienesta pakāpēm saskaņā ar Robežsardzes likuma 20.panta ceturto daļu.

62. Paaugstināšanai kārtējā robežsargu dienesta pakāpē noteiktajā izdienas laikā ieskaita arī izdienu attiecīgajā dienesta pakāpē un izdienu attiecīgajā amatā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

Ministru prezidents G.Krasts

Iekšlietu ministrs Z.Čevers

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Valsts robežsardzes robežsargu dienesta gaitas reglaments Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 123Pieņemts: 07.04.1998.Stājas spēkā: 10.04.1998.Zaudē spēku: 11.09.1999.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 97/98, 09.04.1998.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
47673
10.04.1998
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)