Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2019. gada 2. aprīļa noteikumus Nr. 138 "Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu". Ministru kabineta noteikumi Nr.288
Rīgā 2008.gada 21.aprīlī (prot. Nr.25 21.§) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta otro daļu, 9.1 panta otro daļu un 20. panta ceturto daļu
(MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 1. Noteikumi nosaka: 1.1. kārtību, kādā persona saņem sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību; 1.2. nosacījumus sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanai dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā; 1.3. kritērijus aprūpes līmeņa noteikšanai un klientu izvērtēšanai; 1.4. klienta aprūpes līmenim atbilstoša valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma finansēšanas kārtību; 1.5. valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniegšanā iesaistītā personāla skaitu un kvalifikāciju. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 2. Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību persona vai viņas likumiskais pārstāvis pieprasa pašvaldībā, kuras teritorijā reģistrēta personas dzīvesvieta, vai vēršoties tieši pie pakalpojuma sniedzēja šo noteikumu 7.punktā minētajos gadījumos. 3. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, persona vai viņas likumiskais pārstāvis vēršas pašvaldības sociālajā dienestā (turpmāk - sociālais dienests) un iesniedz: 3.1. iesniegumu, kurā norāda problēmu un tās vēlamo risinājumu; 3.2. iztikas līdzekļu deklarāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, ja tiek pieprasīta sociālā palīdzība vai sociālā pakalpojuma izmaksas sedz no pašvaldības budžeta; 3.3. ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli. Izziņā norāda funkcionālo spēju traucējumu smaguma pakāpi un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību, ja persona vēlas saņemt aprūpi mājās, pakalpojumu grupu mājā (dzīvoklī), pusceļa mājā, dienas aprūpes centrā un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā; 3.4. psihiatra atzinumu par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai (1. pielikums), ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem vai bērns ar garīgās attīstības traucējumiem; 3.5. (svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691); 3.6. citus dokumentus atbilstoši attiecīgā sociālā pakalpojuma vai sociālās palīdzības veidam. (Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr. 360; MK 21.06.2010. noteikumiem Nr. 556; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691) 4. Lai saņemtu vienreizēju pabalstu krīzes situācijā atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta otrajai daļai, persona iesniedz šo noteikumu 3.1. un 3.6.apakšpunktā minētos dokumentus. (Grozīts ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691) 5. Sociālais dienests 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 3.punktā minēto dokumentu saņemšanas un reģistrēšanas veic šādas darbības: 5.1. ja persona pieprasījusi sociālo palīdzību: 5.1.1. novērtē ģimenes (laulāto, personu, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī) vai atsevišķi dzīvojošas personas ienākumus un materiālo stāvokli; 5.1.2. apmeklē personu tās dzīvesvietā un sastāda dzīvesvietas apsekošanas aktu, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai; 5.2. izvērtē personas vajadzības un nosaka aprūpes līmeni, ja persona ir pieprasījusi sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā; 5.3. ja persona pieprasījusi šo noteikumu 5.2.apakšpunktā neminētu pašvaldības nodrošinātu sociālo pakalpojumu, aizpilda brīva parauga karti, kurā novērtē attiecīgās personas vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem, un norāda datus par personu un tās ģimeni, dzīves apstākļiem, personas resursu un pašaprūpes novērtējumu, kā arī nepieciešamo sociālā pakalpojuma veidu un pakalpojuma saņemšanas ilgumu; 5.4. izvērtē: 5.4.1. pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību; 5.4.2. personas vai viņas ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas un nepieciešamību noslēgt par to vienošanos; 5.4.3. nepieciešamību sastādīt rehabilitācijas plānu; 5.5. pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma vai sociālās palīdzības piešķiršanu vai par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai, ja nodrošināt sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību ir pašvaldības pienākums, vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību, ja nav ievērotas šo noteikumu vai atbilstošo sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasības, un rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu; 5.5.1 kopā ar lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā nosūta vai izsniedz personai šo noteikumu 5.3.apakšpunktā minētās kartes kopiju; 5.6. var atkārtoti nevērtēt ienākumus un materiālo stāvokli, ja persona sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību pieprasa laikposmā, uz kuru tai ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss. (Grozīts ar MK 28.04.2009. noteikumiem Nr. 360; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr. 1015; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691) 6. Ja persona pieprasa valsts finansētu sociālās aprūpes pakalpojumu, tai skaitā šo noteikumu 3.pielikumā minētajā iestādē, sociālais dienests 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē personas atbilstību pakalpojuma saņemšanai izvirzītajiem kritērijiem un pieņem lēmumu par pakalpojuma nepieciešamību. Sociālais dienests mēneša laikā iesniedz Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (turpmāk – aģentūra) šo noteikumu 3.1., 3.3., 3.4. apakšpunktā minētos dokumentus. (MK 13.10.2009. noteikumu Nr. 1165 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr. 1015; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691) 7. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus naktspatversmē, patversmē, dienas centrā, krīzes centrā un sociālā darba pakalpojumu kopienā, kā arī redzes un dzirdes invalīdiem paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, persona vēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja. Pakalpojuma sniedzējs pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši attiecīgās institūcijas dibinātāja noteiktajai kārtībai. (Grozīts ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691) 8. Redzes un dzirdes invalīdiem par valsts budžeta līdzekļiem paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus organizē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par nosacījumiem un kārtību, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku. (MK 13.10.2009. noteikumu Nr.1165 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2010., sk. grozījumu 2.punktu) 9. (Svītrots ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1165; grozījums attiecībā uz punkta svītrošanu stājas spēkā 01.01.2010., sk. grozījumu 2.punktu) 10. (Svītrots ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1165; grozījums attiecībā uz punkta svītrošanu stājas spēkā 01.01.2010., sk. grozījumu 2.punktu) 11. (Svītrots ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1165; grozījums attiecībā uz punkta svītrošanu stājas spēkā 01.01.2010., sk. grozījumu 2.punktu) 12. Pakalpojuma sniedzējs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstiski informē personu par pieņemto lēmumu (izņemot gadījumu, ja personai nav reģistrētās dzīvesvietas), bet, ja pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību, norāda atteikuma pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas kārtību. 13. Bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam sociālo pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā nodrošina, pamatojoties uz bāriņtiesas lēmumu, bet bērnam ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem - šo noteikumu 3. un 6.punktā noteiktajā kārtībā. 14. Pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pēc vecāku lūguma bērnam nodrošina, pamatojoties uz šo noteikumu 3.punktā minētajiem dokumentiem un ņemot vērā šo noteikumu 5.4.apakšpunktā noteikto kārtību. 15. Ārkārtas gadījumā, ja nav iespējams nodrošināt bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna aprūpi un audzināšanu audžuģimenē vai pie aizbildņa, bērnu var nekavējoties ievietot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem: 15.1. bāriņtiesas priekšsēdētāja vienpersonisku lēmumu; 15.2. policijas aktu par veselībai un dzīvībai bīstamos apstākļos pamestu bērnu. 16. Ja šo noteikumu 15.punktā minētajā gadījumā bērnu sociālās aprūpes centrā ievietota bērna dzīvesvietu nav iespējams noskaidrot, sociālās aprūpes centra direktors vienas darbdienas laikā par to informē pašvaldību, no kuras teritorijas bērns ievietots centrā, un aģentūra pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu līdz trim mēnešiem. (Grozīts ar MK 20.11.2008. noteikumiem Nr.952; MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1165; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1015) 17. Ja šo noteikumu 16.punktā minētajā gadījumā sociālā pakalpojuma nodrošināšana ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ir valsts pienākums, pašvaldība triju mēnešu laikā iesniedz aģentūrā šo noteikumu 3.punktā minētos dokumentus pakalpojuma piešķiršanai par valsts budžeta līdzekļiem. (Grozīts ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1165; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1015) 19. Aģentūra: 19.1. 10 darbdienu laikā pēc pašvaldības iesniegto dokumentu saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 19.1.1. par sociālā pakalpojuma piešķiršanu; 19.1.2. par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai personas dzīvesvietai tuvākajā ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā vai personas iesniegumā norādītajā institūcijā; 19.1.3. par atteikumu sniegt sociālo pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos vai atbilstošo sociālo pakalpojumu jomu regulējošos normatīvajos aktos minētās prasības; 19.2. ja nepieciešams, piecu darbdienu laikā pēc pašvaldības iesniegto dokumentu saņemšanas pieprasa sociālajam dienestam iesniegt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo papildu informāciju un par to informē iesniedzēju; 19.3. šo noteikumu 19.1.2.apakšpunktā minētajā gadījumā, ja pienākusi pakalpojuma saņemšanas kārta, pārbauda, vai personai sociālais pakalpojums ir nepieciešams, tai skaitā pieprasa no jauna šo noteikumu 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētos dokumentus, ja tie ir vecāki par 12 mēnešiem, un pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības; 19.4. 10 darbdienu laikā pēc iesniegto dokumentu saņemšanas, pamatojoties uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja un personas iesniegumu, pieņem lēmumu par pusceļa mājas pakalpojuma piešķiršanu uz 12 mēnešiem vai par atteikumu to piešķirt, ja nav ievērotas šajos noteikumos minētās prasības vai persona ir atzīta par neatbilstošu pusceļa mājas pakalpojuma saņemšanai; 19.5. 10 darbdienu laikā pēc sociālā dienesta lēmuma saņemšanas par personas uzņemšanu grupu mājā (dzīvoklī) pieņem lēmumu izbeigt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu un sagatavo apliecinājumu, ka persona 12 mēnešu laikā no grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma uzsākšanas dienas var atgriezties valsts finansētajā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja nespēs pielāgoties dzīvei grupu mājā (dzīvoklī); 19.6. pieņem lēmumu izbeigt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu; 19.7. pieņem lēmumu apturēt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu, ja persona atrodas bezvēsts prombūtnē ilgāk nekā divus mēnešus no dienas, kad par pazušanas faktu paziņots policijai; 19.8. pieņem lēmumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas atjaunošanu ar dienu, kad persona ir atgriezusies pie pakalpojuma sniedzēja, ja pakalpojuma sniegšana personai tika apturēta šo noteikumu 19.7.apakšpunktā minētajā gadījumā; 19.9. piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 19.1., 19.3., 19.4., 19.5., 19.6., 19.7. un 19.8.apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta lēmumu personai, kā arī informē attiecīgo sociālo dienestu un pakalpojuma sniedzēju par pieņemto lēmumu. (MK 27.12.2011. noteikumu Nr. 1015 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691) 20. Ja bērnam invalīdam ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kurš uzturējies ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā, pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas nav iespējams nodrošināt sociālo pakalpojumu viņam nepieciešamajā apjomā dzīvesvietā, aģentūra pieņem lēmumu par pakalpojuma nodrošināšanu attiecīgajai personai institūcijā, kas paredzēta pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Minēto lēmumu pieņem, pamatojoties uz: 20.1. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja iesniegumu, kuram pievienots bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā dzīvojošās pilngadīgās personas ar smagiem garīga rakstura traucējumiem vai tās likumiskā pārstāvja iesniegums un šo noteikumu 3.3., 3.4. apakšpunktā minētie dokumenti; 20.2. sociālā dienesta un ģimenes rakstisku apliecinājumu, ka nav iespējams nodrošināt aprūpi personai nepieciešamajā apjomā. (Grozīts ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr. 1165; MK 21.06.2010. noteikumiem Nr. 556; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr. 1015; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691) 21. Ja ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā dzīvojoša persona ar smagiem garīga rakstura traucējumiem vēlas mainīt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā pret sociālās aprūpes pakalpojumiem dzīvesvietā, persona vēršas pie ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja ar iesniegumu par atbalsta sniegšanu sociālo pakalpojumu veida maiņai. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs sadarbībā ar pašvaldību, kura ir lēmusi piešķirt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā, vai pašvaldību, kurā klients turpmāk vēlas dzīvot, noskaidro pašvaldības iespējas nodrošināt klientam piemērotus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 22. Ja klientam ir iespēja nomainīt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā pret sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs nosūta attiecīgās pašvaldības sociālajam dienestam šādus dokumentus: 22.1. klienta iesniegumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā nomaiņu pret sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā un šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minēto dokumentu; 22.2. sociālās rehabilitācijas kursa laikā dzīvei ārpus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas veiktu personas prasmju un spēju novērtējumu dinamikā; 22.3. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas atzinumu, ka persona ir piemērota dzīvošanai grupu mājā (dzīvoklī), ja personai ir nepieciešams grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums; 22.4. citu informāciju, kas ir būtiska, lai pieņemtu lēmumu par sociālo pakalpojumu dzīvesvietā. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 23. Sociālais dienests 30 dienu laikā no šo noteikumu 22. punktā minēto dokumentu saņemšanas: 23.1. izvērtē šo noteikumu 22. punktā minētos dokumentus; 23.2. ja nav sniegts šo noteikumu 24. punktā minētais vienotais atzinums, sniedz atzinumu par personas piemērotību dzīvošanai grupu mājā (dzīvoklī); 23.3. šo noteikumu 5.5. apakšpunktā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par piemērotākā sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu; 23.4. informē par pieņemto lēmumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāju. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 24. Lai izvērtētu personas piemērotību dzīvošanai grupu mājā (dzīvoklī), ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs var izveidot personas prasmju un spēju izvērtēšanas komisiju. Komisijā iekļauj pašvaldības sociālā dienesta un grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma sniedzēja pārstāvjus, kā arī citus speciālistus. Komisija sniedz vienotu atzinumu par personas piemērotību dzīvošanai grupu mājā (dzīvoklī). 25. Ja atzinums par klienta piemērotību dzīvošanai grupu mājā (dzīvoklī) tiek sniegts šo noteikumu 24.punktā noteiktajā kārtībā, atsevišķi institūcijas un sociālā dienesta atzinumi par klienta piemērotību dzīvošanai grupu mājā (dzīvoklī) nav nepieciešami. (Grozīts ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr. 1165; MK 21.06.2010. noteikumiem Nr. 556; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691) 25.1 Ja šo noteikumu 21. punktā minētajai personai tiek piešķirts grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, sociālais dienests sadarbībā ar grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu sniedzēju iesniedz Labklājības ministrijā iesniegumu par valsts līdzfinansējuma piešķiršanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu. Iesniegumam pievieno šo noteikumu 3.3. un 3.4. apakšpunktā minētos dokumentus, lēmumu par grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojuma piešķiršanu (kopiju) un citus dokumentus, kas ir sociālā dienesta rīcībā un ir būtiski lēmuma pieņemšanai par valsts līdzfinansējumu. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 26. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumus Nr.946 "Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 190.nr.). 27. Ja Sociālo pakalpojumu pārvalde ir pieņēmusi lēmumu par personas ievietošanu valsts finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā uz četriem mēnešiem, lēmums par personas ievietošanu institūcijā uzskatāms par lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu. (MK 20.11.2008. noteikumu Nr.952 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.10.2009. noteikumiem Nr.1165) 28. Ja persona, kura atrodas valsts finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, vēlas saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu citā valsts finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, persona vai tās likumiskais pārstāvis ar iesniegumu ne biežāk kā reizi 12 mēnešos vēršas pie tās valsts finansētās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītāja, kurā persona saņem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. (MK 13.10.2009. noteikumu Nr.1165 redakcijā, kas grozīta ar MK 21.06.2010. noteikumiem Nr.556; MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1015) 28.1 Valsts finansētās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs personas iesniegumu par pakalpojuma sniedzēja maiņu un šo noteikumu 3.3., 3.4. apakšpunktā minēto dokumentu kopijas nosūta aģentūrai, izņemot šo noteikumu 28.2 punktā minētos gadījumus. (MK 21.06.2010. noteikumu Nr. 556 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr. 1015; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691) 28.2 Ja persona, kura saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu valsts sociālās aprūpes centrā, vēlas mainīt pakalpojuma sniedzēju, par personas pārvietošanu pie cita pakalpojumu sniedzēja lēmumu pieņem: 28.2 1. tā valsts sociālās aprūpes centra vadītājs, kurā persona saņem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, ja persona vēlas saņemt pakalpojumu citā šā centra filiālē; 28.2 2. tā valsts sociālās aprūpes centra vadītājs, kurā persona vēlas saņemt pakalpojumu, vienojoties ar tā valsts sociālās aprūpes centra vadītāju, kurā persona saņem pakalpojumu, pēc personas iesnieguma un šo noteikumu 3.3., 3.4. apakšpunktā minēto dokumentu saņemšanas. (MK 21.06.2010. noteikumu Nr. 556 redakcijā, kas grozīta ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691) 28.3 Šo noteikumu 28.2 punktā minētajos gadījumos valsts sociālās aprūpes centra vadītājs pirms lēmuma par pakalpojuma sniedzēja maiņu pieņemšanas elektroniski noskaidro aģentūrā, vai nepastāv šo noteikumu 28.4 punktā minētie apstākļi, un piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta attiecīgo informāciju aģentūrai. (MK 27.12.2011. noteikumu Nr.1015 redakcijā) 28.4 Ja šo noteikumu 28.2 punktā minētajos gadījumos vietu trūkuma vai citu svarīgu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt pakalpojuma sniedzēja maiņu, valsts sociālās aprūpes centra vadītājs personas iesniegumu par pakalpojuma sniedzēja maiņu un šo noteikumu 3.3., 3.4. apakšpunktā minētos dokumentus nosūta aģentūrai. (MK 21.06.2010. noteikumu Nr. 556 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr. 1015; MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691) 29. Aģentūra 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 28.1 vai 28.4 punktā minēto dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas: 29.1. pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 29.1.1. par personas uzņemšanu rindā sociālā pakalpojuma saņemšanai personas iesniegumā norādītajā institūcijā; 29.1.2. par pakalpojuma sniedzēja maiņu; 29.1.3. par atteikumu mainīt pakalpojuma sniedzēju, ja klientu uzņemšana personas iesniegumā norādītajā institūcijā ir apturēta, pārtraukta vai attiecīgā institūcija beigusi darbību; 29.2. informē personu par pieņemto lēmumu. (MK 21.06.2010. noteikumu Nr.556 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2011. noteikumiem Nr.1015) 30. Ja persona, kura atrodas valsts finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, vēlas saņemt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vienā no šo noteikumu 3.pielikumā minētajām iestādēm, persona papildus šo noteikumu 28.punktā minētajam iesniegumam iesniedz psihiatra ieteikumu pakalpojuma sniedzēja maiņai. (MK 13.10.2009. noteikumu Nr.1165 redakcijā) 31. Personas vajadzības izvērtē un aprūpes līmeni nosaka klientam, kurš pieprasa vai saņem valsts vai pašvaldības finansētu sociālās aprūpes pakalpojumu, tai skaitā izglītojamam, kurš mācās speciālās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 32. Klienta vajadzības izvērtē un aprūpes līmeni nosaka šādos gadījumos: 32.1. ja klients vai tā likumiskais pārstāvis pieprasa sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un aprūpes līmenis iepriekš nav bijis noteikts; 32.2. izstrādājot un aktualizējot klienta individuālo sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes plānu vai pēc šo noteikumu 33. punktā minēto speciālistu iniciatīvas, ja klients saņem sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā un vismaz pēdējo triju mēnešu laikā konstatētas klienta funkcionālo spēju izmaiņas; 32.3. ja klients vai tā likumiskais pārstāvis pieprasa citam aprūpes līmenim atbilstošu sociālo pakalpojumu. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 33. Klienta vajadzību izvērtēšanu un aprūpes līmeņa noteikšanu var veikt šādu institūciju sociālie darbinieki vai sociālie aprūpētāji (turpmāk – speciālists): 33.1. tās pašvaldības sociālā dienesta vai tā deleģētas institūcijas speciālists, kuras teritorijā deklarēta klienta dzīvesvieta; 33.2. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālists. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 34. Speciālists izvērtē klientu: 34.1. atbilstoši šo noteikumu 4. vai 5. pielikumā norādītajiem kritērijiem personas ar funkcionāliem traucējumiem fizisko un garīgo spēju izvērtēšanai un aprūpes līmeņa noteikšanai, ja vērtē klienta atbilstību pašvaldības finansēta sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanai; 34.2. atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumā norādītajiem kritērijiem personas ar garīga rakstura traucējumiem fizisko un garīgo spēju izvērtēšanai un aprūpes līmeņa noteikšanai, ja vērtē klienta atbilstību valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai institūcijā. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 35. Saņemot klienta vai viņa likumiskā pārstāvja iesniegumu vai ziņas par klienta funkcionālo spēju izmaiņām, speciālists: 35.1. vienojas ar klientu vai viņa likumisko pārstāvi par laiku un vietu, kur notiks izvērtēšana; 35.2. noskaidro komunikācijas veidu ar klientu un attiecīgi intervē un novēro klientu, nosakot viņa prasmes un spējas, ja nepieciešams, izvērtēšanas procesā iesaistot (mutiski vai rakstveidā) viņa likumisko pārstāvi vai citu ikdienā klātesošu ģimenes locekli, aprūpes vai ārstniecības personu, kas spēj raksturot klienta prasmes un spējas dažādās jomās. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 36. Speciālists, vērtējot klientu atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā norādītajiem kritērijiem, aizpilda attiecīgu veidlapu. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 37. Speciālists, vērtējot klientu atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumā norādītajiem kritērijiem, aizpilda veidlapu un šo noteikumu 6. pielikumā minēto klienta novērtēšanas karti (protokolu). Karti nosūta: 37.1. sociālajam dienestam, ja karte nepieciešama klienta sociālās aprūpes organizēšanā vai nepieciešams piešķirt citu klienta vajadzībām atbilstošāku sociālo pakalpojumu; 37.2. sociālo pakalpojumu sniedzējam, ja klientam vairs nav nepieciešami ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi institūcijā un viņš uzsāk saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā; 37.3. Sociālās integrācijas valsts aģentūrai, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai par valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vai par pakalpojuma sniedzēja – ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas – maiņu. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 38. Šo noteikumu 4. un 6. pielikumā minēto novērtēšanas karti izsniedz klientam vai viņa likumiskajam pārstāvim, ja klients vai viņa likumiskais pārstāvis to ir pieprasījis. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 39. Šo noteikumu 4. un 6. pielikumā minēto novērtēšanas karti ar izvērtēšanas rezultātiem izmanto klienta aprūpes organizēšanā un funkcionālo spēju izmaiņu novērtēšanā, ja klients saņem sociālās aprūpes pakalpojumu. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 40. Izvērtēšanas rezultātā iegūto punktu skaits attiecībā pret šo noteikumu 4. un 6. pielikumā norādīto maksimāli iespējamo punktu skaitu tiek pārrēķināts procentos, lai norādītu klienta funkcionālo spēju apjomu procentuālā izteiksmē un atbilstību attiecīgajam aprūpes līmenim: 40.1. pirmais aprūpes līmenis – 100 %–75 %; 40.2. otrais aprūpes līmenis – 74 %–50 %; 40.3. trešais aprūpes līmenis – 49 %–25 %; 40.4. ceturtais aprūpes līmenis – 24 %–0 %. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 41. Sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējs klienta aprūpes līmeni ņem vērā, sastādot klienta sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 42. Ja viena mēneša laikā pēc tam, kad uzsākta klienta sociālās aprūpes pakalpojuma sniegšana, konstatēta klienta funkcionālo spēju neatbilstība dokumentos norādītajai vai konstatētas šo spēju izmaiņas, valsts finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija var atkārtoti izvērtēt klientu. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 43. Ja atkārtotā izvērtēšanā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālists secina, ka klienta funkcionālais stāvoklis ir labāks, nekā norādīts sociālā dienesta novērtējumā (tas atbilst pirmajam vai otrajam aprūpes līmenim), un ka klientam ir tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem dzīvesvietā, par ko klients ir izteicis attiecīgu viedokli: 43.1. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija par izvērtēšanas rezultātiem rakstiski informē sociālo dienestu, kurš pieņēma lēmumu par nepieciešamību ievietot klientu valsts finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, un nosūta dienestam klienta novērtēšanas karti un viņa iesniegumu, norādot, ka var tikt pieņemts lēmums par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu; 43.2. sociālais dienests sešu mēnešu laikā no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas izvērtējuma rezultātu saņemšanas organizē klientam sociālās aprūpes pakalpojuma piešķiršanu dzīvesvietā. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 44. Ja sociālais dienests nepiekrīt šo noteikumu 43.1. apakšpunktā minētajam izvērtēšanas rezultātam, dienests šo noteikumu 43.2. apakšpunktā norādītajā termiņā sadarbībā ar Sociālās integrācijas valsts aģentūru organizē neatkarīgu speciālistu veiktu klienta izvērtēšanu, ņemot vērā arī klienta viedokli. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 45. Klientam šajos noteikumos un pašvaldības noteiktajā kārtībā par sociālā pakalpojuma saņemšanu atbilstoši izvērtēšanas rezultātam un noteiktajam aprūpes līmenim piešķir šādus sociālās aprūpes pakalpojumus: 45.1. pansijas, dienas aprūpes centra, aprūpes mājās, tai skaitā drošības pogas pakalpojumu, grupu mājas (dzīvokļa) vai citu sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, kas atbilst personu ar funkcionāliem traucējumiem speciālajām vajadzībām, ja personai ir noteikts kāds (jebkurš) no aprūpes līmeņiem; 45.2. pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes apjomu un personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis; 45.3. ja sociālās aprūpes pakalpojums nepieciešams bērnam ar funkcionāliem traucējumiem – sociālos pakalpojumus atbilstoši bērna vajadzībām saskaņā ar speciālista veiktu bērna individuālo vajadzību un resursu novērtējumu, nenosakot aprūpes līmeni. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 46. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu sniegšanā, kurus finansē valsts, iesaista šo noteikumu 7. pielikumā norādītos sociālā darba speciālistus, ārstniecības personas un citus speciālistus, kas nepieciešami klientu drošības un dzīves kvalitātes nodrošināšanai. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 47. Valsts budžeta finansējumu šo noteikumu 46. punktā minētajām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām aprēķina, ņemot vērā institūcijā ievietoto klientu skaitu attiecīgajā aprūpes līmenī. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 48. Valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izmaksas institūcijā uz vienu klientu aprēķina, izmantojot šādu formulu:
x – klienta aprūpes līmenis; FxALG – plānotais finansējums x aprūpes līmeņa klientu personāla atlīdzības izdevumiem institūcijā; Qx – klientu skaits ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ar noteiktu x aprūpes līmeni; Fatl.Aa – plānotais finansējums atbalsta (administrācijas, saimniecības nodaļu un vadības personāls) personāla atlīdzības izdevumiem institūcijā; Ff.izd – plānotie fiksētie ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas uzturēšanas izdevumi, kuru apjomu neietekmē klientu skaits ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā; Fuzt.kl – plānotie klientu uzturēšanas un citi izdevumi (neietilpst Ff.izd) institūcijā (t. sk. plānotais maksājumu apjoms ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas klientiem personiskiem izdevumiem, kapitālie izdevumi); Q – klientu skaits ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 49. Labklājības ministrija līdz 2017. gada 31. decembrim organizē pašvaldību sociālo dienestu speciālistiem apmācības par klienta aprūpes līmeņa noteikšanu atbilstoši šo noteikumu 4. un 5. pielikumā norādītajiem kritērijiem. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 50. Klientus, kuri līdz 2017. gada 31. decembrim uzsākuši sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanu un turpina to pēc 2018. gada 1. janvāra, un klientus, par kuriem pieņemts lēmums par sociālās aprūpes pakalpojuma piešķiršanu, bet aprūpes līmenis nav noteikts, izvērtē un aprūpes līmeni nosaka līdz 2018. gada 30. decembrim. Uz šajā punktā minētajiem klientiem neattiecas šo noteikumu 43.1. apakšpunktā minētais lēmums par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) 51. Valsts budžeta finansētas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas līdz 2018. gada 30. decembrim nodrošina šo noteikumu 7. pielikumā minēto personāla skaitu, kā arī personāla atbilstību norādītajai kvalifikācijai. Personāls turpmākajā darbībā ievēro šo noteikumu 7. pielikuma nosacījumus. (MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) Ministru prezidents I.Godmanis
Labklājības ministre I.Purne 1. pielikums
Ministru kabineta 2008.gada 21.aprīļa noteikumiem Nr. 288 (Pielikums MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) Psihiatra atzinums par personas psihisko veselību un speciālajām (psihiatriskajām) kontrindikācijām sociālo pakalpojumu saņemšanai
Piezīme. * Dokumenta rekvizītu "speciālista paraksts" neaizpilda, ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. Personas vajadzību novērtējumā obligāti iekļaujamā informācija
(Pielikums svītrots ar MK 28.11.2017. noteikumiem Nr. 691) Ārstniecības iestādes, kuras sniedz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus
(Pielikums MK 13.10.2009. noteikumu Nr.1165 redakcijā) 1. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs". 2. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca". 3. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Slimnīca "Ģintermuiža". 4. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca". 4. pielikums
Ministru kabineta 2008. gada 21. aprīļa noteikumiem Nr. 288 (Pielikums MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) Novērtēšanas karte (protokols) un fizisko un garīgo spēju izvērtēšanas un aprūpes līmeņa noteikšanas kritēriji klientam ar funkcionāliem traucējumiem
Piezīmes. 1. * Dokumenta rekvizītu "Speciālista paraksts" neaizpilda, ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 2. Lai pārrēķinātu iegūto punktu skaitu procentos, tabulā izmantoti šādi sadaļas punktu vērtības koeficienti: 1. sadaļā – 1,25; 2. sadaļā – 1,25; 3. sadaļā – 0,75; 4. sadaļā – 0,75; 5. sadaļā – 1,25; 6. sadaļā – 0,5. 3. Izvērtējot klienta atbilstību kritērijam, tabulā iekļauj kontroljautājumus, kurus formulē, papildina un precizē atbilstoši klienta spējām uztvert un saprast jautājumus, nemainot kritērijus un to maksimālo procentuālo vērtību attiecīgajās sadaļās. 4. Ja nepieciešams, kritērijus var papildināt ar apakškritērijiem, kas pēc satura un būtības ir iederīgi kritērija vērtēšanai. Ja līdz ar to mainās kritērijā iespējamā maksimāli iegūstamā punktu summa, attiecīgās sadaļas punktiem tiek aprēķināts punktu vērtības koeficients, lai punktu procentuālā vērtība atbilstu tabulā norādītajai sadaļas procentuālajai vērtībai. 5. pielikums
Ministru kabineta 2008. gada 21. aprīļa noteikumiem Nr. 288 (Pielikums MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) Fizisko un garīgo spēju izvērtēšanas un aprūpes līmeņa noteikšanas kritēriji klientam ar garīga rakstura traucējumiem
Piezīme. * Šajā pielikumā norādītie kontroljautājumi ir speciālistam paredzēts palīginstruments klienta izvērtēšanai, kuru izmantošana ir speciālista kompetencē. Kontroljautājumus formulē, papildina un precizē atbilstoši klienta spējām uztvert un saprast jautājumus, nemainot kritērijus un to maksimālo procentuālo vērtību attiecīgajās sadaļās. 6. pielikums
Ministru kabineta 2008. gada 21. aprīļa noteikumiem Nr. 288 (Pielikums MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā)
Piezīme. * Dokumenta rekvizītu "Speciālista paraksts" neaizpilda, ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu. 7. pielikums
Ministru kabineta 2008. gada 21. aprīļa noteikumiem Nr. 288 (Pielikums MK 28.11.2017. noteikumu Nr. 691 redakcijā) No valsts budžeta finansēta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma sniegšanā iesaistītā personāla skaits un kvalifikācija
I. Pilngadīgo personu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas speciālistu skaits vidēji uz vienu klientu grupu
Piezīmes. 1 Ārsta specialitāti, kas nodrošina pakalpojumu klientiem, nosaka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, ņemot vērā klientu funkcionālo traucējumu veidus un smaguma pakāpi, kā arī vecumu. 2 Māsas specialitāti un amatu (piemēram, vecākā māsa) nosaka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājs, ņemot vērā klientu funkcionālo traucējumu veidus un smaguma pakāpi, kā arī vecumu. 3 Ārsta palīgs vada ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas veselības punktu, ja to nav iespējas darīt ārstam. 4 Psihologam, kas strādā ar bērniem, jābūt atbilstošam Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajām prasībām, pārējos gadījumos psihologam jābūt sertificētam klīniskajā un veselības psiholoģijā. |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtība
Statuss:
Zaudējis spēku
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|