Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Nacionālo bruņoto spēku likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Nacionālo bruņoto spēku sastāvu, uzdevumus, vadības sistēmu, finansēšanu un kontroli.

2.pants. Nacionālie bruņotie spēki un to mērķis

(1) Nacionālie bruņotie spēki ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas.

3.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) Nacionālos bruņotos spēkus veido:

1) regulārie spēki;

2) Zemessardze;

3) mobilizācijas rezerves.

(2) Regulārie spēki sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Mācību vadības pavēlniecības;

5) Nodrošinājuma pavēlniecības;

6) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta;

7) Militārās policijas;

8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai.

(3) Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde. Kara laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta Valsts robežsardze.

(4) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kas kalpo kā rezerve regulārajiem spēkiem un atrodas Nacionālo bruņoto spēku komandiera pakļautībā.

(5) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru un pakļautību apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(6) Pavēlniecība šā likuma izpratnē ir regulāro spēku veids, kas veic ar vienību darbības atbalstu saistītus uzdevumus.

(24.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

4.pants. Nacionālo bruņoto spēku izvietojums

Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietojumu miera laikam nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma un apstiprina Ministru kabinets.

5.pants. Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva komplektēšanas pamatprincipi

(1) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu komplektē tikai no Latvijas pilsoņiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu miera laikā veido:

1) aktīvā militārā dienesta karavīri:

a) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu,

b) obligātā militārā dienesta karavīri;

2) zemessargi;

3) militārie un civilie darbinieki;

4) uz apmācībām iesauktie rezerves karavīri.

(21) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās veido:

1) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu;

2) militārie darbinieki.

(3) Personālsastāva komplektēšanu un militārā dienesta gaitu reglamentē speciāls likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

5.1 pants. Nacionālo bruņoto spēku simbolika

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandierim, Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļām, atsevišķām vienībām un karakuģiem var būt savs karogs, kuru apstiprina aizsardzības ministrs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto karogu izgatavošanas un lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Atsevišķiem augstākajiem virsniekiem var būt sava atribūtika, kuru apstiprina un kuras lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

II nodaļa
Nacionālo bruņoto spēku un to sastāvdaļu uzdevumi

6.pants. Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi

(1) Nacionālo bruņoto spēku galvenie uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību;

2) piedalīties starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā;

3) nodrošināt personālsastāva un militārā dienesta rezervju apmācību;

4) piedalīties valsts apdraudējuma situāciju novēršanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Citu šajā likumā neparedzētu uzdevumu veikšanā Nacionālo bruņoto spēku vienības (apakšvienības) drīkst iesaistīt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

7.pants. Sauszemes spēku uzdevumi

(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Sauszemes spēki:

1) nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas gatavību;

3) sagatavo vienības dalībai starptautiskajās operācijās;

4) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus;

5) piedalās terorisma apkarošanas pasākumos;

6) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.

(2) (Izslēgta ar 24.02.2005. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

7.1 pants. Zemessardzes uzdevumi

Zemessardze:

1) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā;

2) pilda Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas;

3) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās;

4) piedalās vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) veic valsts sauszemes teritorijas aizsardzību.

(24.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

8.pants. Jūras spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Jūras spēki:

1) nodrošina valsts teritoriālās jūras un iekšējo ūdeņu (izņemot upes un ezerus) aizsardzību;

2) veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālo jūru un iekšējos ūdeņus (izņemot upes un ezerus), kā arī ekskluzīvo ekonomisko zonu;

3) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

4) koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā;

5) meklē jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un tos iznīcina;

6) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts robežsardzi ar tehniskajiem līdzekļiem un peldlīdzekļiem tās uzdevumu veikšanai jūrā;

7) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās;

8) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā uz sauszemes un iekšējos ūdeņos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2001. un 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

9.pants. Gaisa spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Gaisa spēki:

1) nodrošina valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

3) piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā, kā arī cilvēku un citu objektu meklēšanas un glābšanas darbos;

4) veic gaisa transporta uzdevumus;

5) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

10.pants. Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests

(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests:

1) Saeimas Prezidija noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) aizsardzību (apsardzi);

2) Valsts prezidenta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta rezidences aizsardzību (apsardzi);

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi);

4) aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā veic Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku komandiera uzaicināto ārvalstu amatpersonu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi).

(2) Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestam, pildot šā panta pirmajā daļā noteiktos uzdevumus, ir operatīvās darbības subjekta tiesības.

(24.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

11.pants. Drošības dienests un tā uzdevumi

(Izslēgts ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

12.pants. Militārā policija un tās uzdevumi

(1) Militārā policija ir likumības nodrošināšanas vienība ar izziņas iestādes un operatīvās darbības subjekta tiesībām.

(2) Militārā policija:

1) sniedz palīdzību militāro vienību komandieriem (priekšniekiem) militāro pasākumu drošības, kārtības un likumības nodrošināšanā, pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus veicinošu apstākļu novēršanā;

2) saskaņā ar militārajiem reglamentiem apsargā Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktos objektus un amatpersonas;

3) nodrošina militārā transporta kustības kontroli, kolonnu pavadīšanu un militāro kravu apsargāšanu;

4) meklē un aiztur apsūdzētos vai notiesātos karavīrus, kas izvairās no izmeklēšanas vai soda izciešanas, kā arī karavīrus, kas dezertējuši vai ir patvaļīgā vai bezvēsts prombūtnē;

5) veic militārā dienesta noziedzīgu nodarījumu un militārajās vienībās vai to dislokācijas vietās izdarītu noziedzīgu nodarījumu izziņu, kā arī to noziedzīgo nodarījumu izziņu, kurus izdarījuši karavīri, zemessargi un militārajās vienībās strādājošās civilpersonas saistībā ar savu dienesta (amata) stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;

6) nodrošina to karavīru pavadapsardzību un apsardzi, kuri aizturēti kā aizdomās turētie par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kuriem piemērots drošības līdzeklis — mājas arests vai apcietinājums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2001. un 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

12.1 pants. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija un tās uzdevumi

(1) Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija ir valsts militārās profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde. Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmi apstiprina Ministru kabinets.

(2) Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pamatuzdevums ir gatavot valsts aizsardzībai nepieciešamo profesionāli izglītotu komandējošo sastāvu un attīstīt militāro zinātni.

(20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

12.2 pants. Mācību vadības pavēlniecība

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Mācību vadības pavēlniecība:

1) organizē un vada militāro doktrīnu un reglamentu izstrādi un pilnveidošanu;

2) izstrādā apmācības programmas un apmācības standartus, kā arī kontrolē to izpildi;

3) veic personāla rekrutēšanu un atlasi;

4) nodrošina personālsastāva individuālo apmācību;

5) uzrauga kolektīvo apmācību Nacionālajos bruņotajos spēkos.

(24.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

12.3 pants. Nodrošinājuma pavēlniecība

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Nodrošinājuma pavēlniecība:

1) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību visu veidu apgādi Latvijā un starptautisko operāciju rajonos;

2) sagatavo personālsastāvu dalībai starptautiskajās operācijās;

3) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību medicīnisko aprūpi;

4) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku vienību nogādi operāciju rajonos un šo vienību atgriešanos;

5) veic bruņojuma, ekipējuma un citu materiālu iepirkumu Nacionālo bruņoto spēku vienību vajadzībām;

6) veic infrastruktūras uzturēšanas un attīstības pasākumus.

(24.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

III nodaļa
Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēma

13.pants. Nacionālo bruņoto spēku vadība

(1) Nacionālo bruņoto spēku vadību īsteno Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kas ir pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir valsts augstākā militārā amatpersona. Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir vietnieks.

(2) Lai nodrošinātu ar dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) saistīto uzdevumu izpildi, Valsts prezidents, ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēmu un komplektēšanu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto Saeimas kompetenci, var deleģēt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) militārajai vadībai atsevišķu Nacionālo bruņoto spēku vienību vadīšanu.

(3) Nacionālajos bruņotajos spēkos ievēro vienvadības principu.

(25.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.03.2004.)

14.pants. Nacionālo bruņoto spēku komandieris

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma.

(2) Nacionālo bruņoto spēku komandieris:

1) atbild par Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei;

2) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par Valsts aizsardzības operatīvā plāna un Nacionālo bruņoto spēku gatavību valsts aizsardzībai reglamentējošo dokumentu izstrādi un to izpildes nodrošināšanu;

4) atbild par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu;

5) apstiprina Nacionālo bruņoto spēku veidu nolikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

15.pants. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs

(1) Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju realizēt nepārtrauktu vadību, lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, dokumentus un priekšlikumus, viņa pavēļu un rīkojumu izpildes kontroli, kā arī sadarbības organizāciju kaujas operāciju apstākļos.

(2) Par Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba uzdevumu izpildi atbild Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieku amatā ieceļ un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

16.pants. Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri

(1) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri ir tieši pakļauti Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

(2) Sauszemes spēku, Jūras spēku, Gaisa spēku, Mācību vadības pavēlniecības, Nodrošinājuma pavēlniecības un Zemessardzes komandierus un Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku amatā ieceļ un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

(3) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri:

1) ir bruņoto spēku veidu tiešie priekšnieki un atbild par sev pakļauto vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, personālsastāva militāro apmācību, militāro disciplīnu un morālo stāju, valstisko un tiesisko audzināšanu;

2) nodrošina attiecīgā bruņoto spēku veida nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par attiecīgā bruņoto spēku veida kaujas gatavību reglamentējošo dokumentu izstrādi un tajos noteikto uzdevumu izpildi;

4) atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim un šo resursu lietderīgu izmantošanu;

5) apstiprina sev padoto vienību nolikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. un 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

IV nodaļa
Nacionālo bruņoto spēku sadarbība,
finansēšana un kontrole

17.pants. Nacionālo bruņoto spēku sadarbība

(1) Nacionālie bruņotie spēki sadarbojas ar valsts, pašvaldību un privātajām institūcijām likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja ir radusies vai draud rasties ārkārtēja situācija, Nacionālo bruņoto spēku vienību iesaistīšana palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai notiek ar aizsardzības ministra pavēli.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

18.pants. Nacionālo bruņoto spēku finansēšana un apgāde

(1) Nacionālie bruņotie spēki tiek finansēti no valsts budžeta, izņemot Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi, kura tiek finansēta no Latvijas Bankas līdzekļiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku apgāde ar materiāltehniskajiem resursiem notiek vienotas iegādes un apgādes sistēmas ietvaros. Iegādes noteikumus apstiprina aizsardzības ministrs. Nacionālo bruņoto spēku apgādes iekšējo kārtību nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi ar materiāltehniskajiem resursiem apgādā un, saskaņojot ar Aizsardzības ministriju, apgādes kārtību nosaka Latvijas Banka.

(3) Nacionālo bruņoto spēku lietotais kustamais un nekustamais īpašums ir valsts īpašums, kas nodots Aizsardzības ministrijas valdījumā. Šā īpašuma lietošanas izdevumi tiek segti no Aizsardzības ministrijai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

19.pants. Nacionālo bruņoto spēku darbības kontrole

(1) Nacionālo bruņoto spēku darbības civilo kontroli savas kompetences ietvaros veic aizsardzības ministrs, Valsts kontrole, Ministru kabinets, Valsts prezidents un Saeima.

(2) Nacionālo bruņoto spēku darbības iekšējo kontroli veic Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

V nodaļa
Nacionālo bruņoto spēku attīstības un darbības plānošana

(Nodaļa 20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

20.pants. Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānošana

(1) Nacionālo bruņoto spēku attīstību plāno divpadsmit gadiem (Nacionālo bruņoto spēku attīstības ilgtermiņa plāns), četriem gadiem (Nacionālo bruņoto spēku attīstības vidēja termiņa plāns) un katram gadam (Nacionālo bruņoto spēku attīstības ikgadējais plāns). Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānus izstrādā, balstoties uz Valsts aizsardzības plānu. Šie plāni nosaka Nacionālo bruņoto spēku strukturālā nodrošinājuma, personālsastāva, bruņojuma un materiāltehniskā nodrošinājuma perspektīvo attīstību un šo plānu izpildei prognozējamos valsts budžeta līdzekļus.

(2) Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu reizi divpadsmit gados:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs;

2) izskata Aizsardzības ministrija;

3) apstiprina Ministru kabinets.

(3) Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa attīstības plānu reizi četros gados:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs;

2) izskata Aizsardzības ministrija;

3) apstiprina Ministru kabinets.

(4) Nacionālo bruņoto spēku ikgadējos attīstības plānus katru gadu:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs;

2) apstiprina aizsardzības ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

21.pants. Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāns

(1) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu sagatavo izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa gadījumam. Tas ietver Nacionālo bruņoto spēku izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas vadību, pienākumus, kārtību un materiāltehnisko nodrošinājumu.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu:

1) izstrādā Aizsardzības ministrija;

2) apstiprina Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma "Par Aizsardzības spēkiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.; 1999, 14.nr.) I nodaļas 1.-8.pants un II nodaļa.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma "Par valsts aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.) II nodaļa un 10.panta 8.punkts.

3. Grozījumi 8.panta 4.punktā par glābšanas darbu koordinēšanu un veikšanu jūrā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

4. (Izslēgts ar 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

5. (Izslēgts ar 24.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2005.)

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 4.novembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 1999.gada 24.novembrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 04.11.1999.Stājas spēkā: 08.12.1999.Tēma:  Valsts prezidents, Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 388/389 (1848/1849), 24.11.1999., "Ziņotājs", 24, 30.12.1999.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Grāmatas
  • Citi saistītie dokumenti
15836
{"selected":{"value":"23.03.2005","content":"<font class='s-1'>23.03.2005.-03.05.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"14.06.2017","iso_value":"2017\/06\/14","content":"<font class='s-1'>14.06.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"23.03.2016","iso_value":"2016\/03\/23","content":"<font class='s-1'>23.03.2016.-13.06.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.03.2015","iso_value":"2015\/03\/24","content":"<font class='s-1'>24.03.2015.-22.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.06.2014","iso_value":"2014\/06\/26","content":"<font class='s-1'>26.06.2014.-23.03.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"30.12.2010","iso_value":"2010\/12\/30","content":"<font class='s-1'>30.12.2010.-25.06.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2010","iso_value":"2010\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2010.-29.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-31.03.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.01.2008","iso_value":"2008\/01\/02","content":"<font class='s-1'>02.01.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-01.01.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.05.2005","iso_value":"2005\/05\/04","content":"<font class='s-1'>04.05.2005.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.03.2005","iso_value":"2005\/03\/23","content":"<font class='s-1'>23.03.2005.-03.05.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.03.2004","iso_value":"2004\/03\/27","content":"<font class='s-1'>27.03.2004.-22.03.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.01.2004","iso_value":"2004\/01\/21","content":"<font class='s-1'>21.01.2004.-26.03.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.01.2002","iso_value":"2002\/01\/23","content":"<font class='s-1'>23.01.2002.-20.01.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.10.2001","iso_value":"2001\/10\/19","content":"<font class='s-1'>19.10.2001.-22.01.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.12.1999","iso_value":"1999\/12\/08","content":"<font class='s-1'>08.12.1999.-18.10.2001.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
23.03.2005
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva