1.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka Nacionālo bruņoto spēku sastāvu, uzdevumus, vadības sistēmu, finansēšanu un kontroli.

2.pants. Nacionālie bruņotie spēki un to mērķis

(1) Nacionālie bruņotie spēki ir militāro formējumu kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas.

3.pants. Nacionālo bruņoto spēku sastāvs

(1) Nacionālos bruņotos spēkus veido:

1) regulārie spēki;

2) Zemessardze;

3) mobilizācijas rezerves.

(2) Regulārie spēki sastāv no:

1) Sauszemes spēkiem;

2) Jūras spēkiem;

3) Gaisa spēkiem;

4) Speciālo operāciju spēkiem;

5) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

6) Militārās policijas;

7) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

8) vienībām, kuras izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli īpašu uzdevumu veikšanai;

9) Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas.

(3) Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde. Kara laikā Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiek iekļauta Valsts robežsardze.

(4) Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums Sauszemes spēku komandiera pakļautībā.

(5) Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūru un juridisko statusu apstiprina aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.09.2001. un 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

4.pants. Nacionālo bruņoto spēku izvietojums

Nacionālo bruņoto spēku vienību izvietojumu miera laikam nosaka aizsardzības ministrs pēc Nacionālo bruņoto spēku komandiera priekšlikuma un apstiprina Ministru kabinets.

5.pants. Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva komplektēšanas pamatprincipi

(1) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu komplektē tikai no Latvijas pilsoņiem.

(2) Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu miera laikā veido:

1) aktīvā militārā dienesta karavīri:

a) profesionālā dienesta karavīri, kuri pilda dienestu saskaņā ar līgumu,

b) obligātā militārā dienesta karavīri;

2) zemessargi;

3) militārie un civilie darbinieki;

4) uz apmācībām iesauktie rezerves karavīri.

(3) Personālsastāva komplektēšanu un militārā dienesta gaitu reglamentē speciāls likums.

5.¹ pants. Nacionālo bruņoto spēku simbolika

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandierim, Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļām, atsevišķām vienībām un karakuģiem var būt savs karogs, kuru apstiprina aizsardzības ministrs.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto karogu izgatavošanas un lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(3) Atsevišķiem augstākajiem virsniekiem var būt sava atribūtika, kuru apstiprina un kuras lietošanas kārtību nosaka aizsardzības ministrs.

(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

7.pants. Sauszemes spēku uzdevumi

(1) Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Sauszemes spēki:

1) nodrošina valsts sauszemes teritorijas aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

3) sagatavo karavīrus dalībai starptautiskajās miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās;

4) veic obligātā militārā dienesta karavīru apmācību;

5) iznīcina sprādzienbīstamus priekšmetus;

6) piedalās avārijas un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā.

(2) Zemessardze papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem uzdevumiem piedalās arī vispārējās drošības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētā uzdevuma izpildē ir tiesīgi piedalīties vienīgi speciāli apmācīti zemessargi.

9.pants. Gaisa spēku uzdevumi

Pildot šā likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Gaisa spēki:

1) nodrošina valsts gaisa telpas kontroli un aizsardzību;

2) nodrošina vienību kaujas un mobilizācijas gatavību;

3) piedalās cilvēku un citu objektu meklēšanas un glābšanas darbos;

4) veic gaisa transporta uzdevumus.

11.pants. Drošības dienests un tā uzdevumi

(Izslēgts ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

12.¹ pants. Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija un tās uzdevumi

(1) Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmija ir valsts militārās profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde. Nacionālās aizsardzības akadēmijas Satversmi apstiprina Ministru kabinets.

(2) Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pamatuzdevums ir gatavot valsts aizsardzībai nepieciešamo profesionāli izglītotu komandējošo sastāvu un attīstīt militāro zinātni.

(20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

13.pants. Nacionālo bruņoto spēku vadība

(1) Nacionālo bruņoto spēku tiešo vadību realizē Nacionālo bruņoto spēku komandieris, kas ir pakļauts aizsardzības ministram. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir valsts augstākā militārā amatpersona. Nacionālo bruņoto spēku komandierim ir vietnieks.

(2) Nacionālajos bruņotajos spēkos ievēro vienvadības principu.

14.pants. Nacionālo bruņoto spēku komandieris

(1) Nacionālo bruņoto spēku komandieri apstiprina amatā uz četriem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma.

(2) Nacionālo bruņoto spēku komandieris:

1) atbild par Nacionālo bruņoto spēku militāro sagatavotību, kaujas un mobilizācijas gatavību, kā arī gatavību noteikto uzdevumu izpildei;

2) nodrošina Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par Valsts aizsardzības operatīvā plāna un Nacionālo bruņoto spēku gatavību valsts aizsardzībai reglamentējošo dokumentu izstrādi un to izpildes nodrošināšanu;

4) atbild par Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

16.pants. Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri

(1) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri ir tieši pakļauti Nacionālo bruņoto spēku komandierim.

(2) Sauszemes spēku, Jūras spēku, Gaisa spēku, Speciālo operāciju spēku un Zemessardzes komandierus un Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieku amatā ieceļ un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

(3) Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri:

1) ir bruņoto spēku veidu tiešie priekšnieki un atbild par sev pakļauto vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, personālsastāva militāro apmācību, militāro disciplīnu un morālo stāju, valstisko un tiesisko audzināšanu;

2) nodrošina attiecīgā bruņoto spēku veida nepārtrauktu vadību, uzdevumu plānošanu un to izpildes kontroli;

3) atbild par attiecīgā bruņoto spēku veida kaujas gatavību reglamentējošo dokumentu izstrādi un tajos noteikto uzdevumu izpildi;

4) atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finansu resursu pieprasījuma savlaicīgu iesniegšanu Nacionālo bruņoto spēku komandierim un šo resursu lietderīgu izmantošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

19.pants. Nacionālo bruņoto spēku darbības kontrole

(1) Nacionālo bruņoto spēku darbības civilo kontroli savas kompetences ietvaros veic aizsardzības ministrs, Valsts kontrole, Ministru kabinets, Valsts prezidents un Saeima.

(2) Nacionālo bruņoto spēku darbības iekšējo kontroli veic Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

(Nodaļa 20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

20.pants. Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānošana

(1) Nacionālo bruņoto spēku attīstību plāno divpadsmit gadiem (Nacionālo bruņoto spēku attīstības ilgtermiņa plāns), četriem gadiem (Nacionālo bruņoto spēku attīstības vidēja termiņa plāns) un katram gadam (Nacionālo bruņoto spēku attīstības ikgadējais plāns). Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānus izstrādā, balstoties uz Valsts aizsardzības plānu. Šie plāni nosaka Nacionālo bruņoto spēku strukturālā nodrošinājuma, personālsastāva, bruņojuma un materiāltehniskā nodrošinājuma perspektīvo attīstību un šo plānu izpildei prognozējamos valsts budžeta līdzekļus.

(2) Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu reizi divpadsmit gados:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

2) izskata Aizsardzības ministrija;

3) apstiprina Ministru kabinets.

(3) Nacionālo bruņoto spēku vidēja termiņa attīstības plānu reizi četros gados:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

2) izskata Aizsardzības ministrija;

3) apstiprina Ministru kabinets.

(4) Nacionālo bruņoto spēku ikgadējos attīstības plānus katru gadu:

1) izstrādā Nacionālo bruņoto spēku štābs;

2) apstiprina aizsardzības ministrs.

21.pants. Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāns

(1) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu sagatavo izņēmuma stāvokļa vai karastāvokļa gadījumam. Tas ietver Nacionālo bruņoto spēku izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas vadību, pienākumus, kārtību un materiāltehnisko nodrošinājumu.

(2) Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu:

1) izstrādā Aizsardzības ministrija;

2) apstiprina Ministru kabinets.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma "Par Aizsardzības spēkiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46./47./48.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13., 23.nr.; 1995, 2.nr.; 1996, 14.nr.; 1997, 6., 20.nr.; 1999, 14.nr.) I nodaļas 1.-8.pants un II nodaļa.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likuma "Par valsts aizsardzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 2., 21.nr.; 1996, 6.nr.; 1997, 6.nr.) II nodaļa un 10.panta 8.punkts.

3. Grozījumi 8.panta 4.punktā par glābšanas darbu koordinēšanu un veikšanu jūrā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(20.09.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.10.2001.)

4. Speciālo operāciju spēku sastāvā ietilpst Speciālo uzdevumu vienība, Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests, Zemessardzes speciālā vienība "Vanags", bet kara un izņēmuma stāvokļa laikā — arī Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde.

(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2002.)

5. Zemessardzes speciālā vienība "Vanags" tiek iekļauta Speciālo operāciju spēkos ar 2002.gada 1.jūliju.

(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2002.)