ABKV programma (ABCP) – uz aktīviem balstīto komerciālo vērtspapīru programma

ĀKNI (ECAI) – piemērotā ārējā kredītu novērtējuma institūcija (reitingu aģentūra)

BNT kapitāla vērtspapīri – biržā netirgotie kapitāla vērtspapīri (private equity)

BT kapitāla vērtspapīri – biržā tirgotie kapitāla vērtspapīri (exchange traded equity)

CVR metode – darījumu ar iestādēm kredītriska kapitāla prasības noteikšanas metode, kas balstās uz centrālajām valdībām piešķirtajiem reitingiem

DPKR (CCR) – darījuma partnera kredītrisks (counterparty credit risk)

EK (EC) – Eiropas Kopiena

EKA – eksporta kreditēšanas aģentūra

ESAO – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

IFA – ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un tām pielīdzināmie vērtspapīri

IMM – iekšējo modeļu metode

ĪNIS (SSPE) – īpašam nolūkam izveidota sabiedrība, kas veic vērtspapirizēšanu

IR metode – darījumu ar iestādēm kredītriska kapitāla prasības noteikšanas metode, kas balstās uz pašām iestādēm piešķirtajiem reitingiem

IRB pieeja – uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja kredītriska kapitāla prasības noteikšanai

KP (CCF) – korekcijas pakāpe

MEAP – minimālā eksporta apdrošināšanas prēmija

MVK (SME) – mazās un vidējās komercsabiedrības

PZ (EL) – paredzamie zaudējumi (expected loss)

PZ_PA (EL_BE) – iespējami precīza paredzamo zaudējumu aplēse

Reitings – ĀKNI kredīta novērtējums vai iestādes iekšējais kredīta novērtējums (reitings)

RP (RW) – riska pakāpe

RPV (VAR) iekšējais modelis – riskam pakļautās vērtības iekšējais modelis

RTN atvasinātie instrumenti – regulētā tirgū netirgotie atvasinātie instrumenti

RTT atvasinātie instrumenti – regulētā tirgū tirgotie atvasinātie instrumenti

SNV (PD) – saistību nepildīšanas varbūtība (probability of default)

SNZ (LGD) – zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā (loss given default)

SP – standartizētā pieeja kredītriska kapitāla prasības noteikšanai

SPRDV – sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība (expected positive exposure)

SRDV – sagaidāmā riska darījumu vērtība (expected exposure)

T (M) – termiņš

SATURS

1. Noteikumi nosaka Kredītiestāžu likuma 35. un 49. pantā ietverto banku darbību regulējošo prasību un Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. pantā ietverto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību aprēķināšanas kārtību.

2. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām bankām un tām Latvijas Republikā reģistrētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. pantu, ņemot šā likuma 119.¹ panta nosacījumus. Šādas iestādes ievēro šo noteikumu prasības individuāli, izņemot gadījumus, kad banka ir saņēmusi Kredītiestāžu likuma 50.⁸ panta ceturtajā un piektajā daļā minēto atļauju vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saņēmusi Finanšu instrumentu tirgus likuma 123.³ panta ceturtajā un piektajā daļā minēto atļauju ievērot šos noteikumus tikai konsolidācijas grupas līmenī.

3. Iestāde – Kredītiestāžu likuma 1. panta 1. punkta definīcijai atbilstoša kredītiestāde vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta 3. punkta definīcijai atbilstoša ieguldījumu brokeru sabiedrība (investment firm), kurai piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. pantu, ņemot šā likuma 119.¹ panta nosacījumus.

4. Atvasinātie instrumenti – atvasinātie finanšu instrumenti un atvasinātie preču instrumenti.

5. Finanšu instrumenti ir:

5.1. parāda vērtspapīri;

5.2. kapitāla vērtspapīri;

5.3. ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un citi vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmās kopējo ieguldījumu komercsabiedrībās (turpmāk – IFA);

5.4. naudas tirgus instrumenti;

5.5. RTT finanšu nākotnes līgumi;

5.6. RTN procentu nākotnes līgumi;

5.7. procentu, ārvalstu valūtas, parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi;

5.8. iespējas līgumi par 5.1.–5.7. punktā minēto instrumentu pirkšanu vai pārdošanu;

5.9. citi finanšu instrumenti, kuri būtībā līdzīgi 5.1.–5.8.punktā minētajiem finanšu instrumentiem un kuri ietver kā finanšu instrumentus, tā arī atvasinātos finanšu instrumentus, kuru vērtība mainās atkarībā no primārā finanšu instrumenta vai cita bāzes aktīva cenas, valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām. Citi atvasinātie instrumenti ietver vismaz visus Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta otrās daļas 4. punktā uzrādītos atvasinātos instrumentus, ja tie nav iekļauti šajā punktā.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173)

6. Parāda vērtspapīri – vērtspapīri, kuri apliecina emitenta saistības pret šo vērtspapīru turētāju. Parāda vērtspapīri ir:

6.1. parādzīmes un obligācijas;

6.2. noguldījuma sertifikāti;

6.3. hipotekārās ķīlu zīmes;

6.4. vienkāršie vekseļi un pārvedu vekseļi (tratas);

6.5. konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no 6.1.–6.3. punktā minētajiem vērtspapīriem;

6.6. citi būtībā līdzīgi vērtspapīri, kuru cena ir atkarīga no procentu likmju izmaiņām.

7. Kapitāla vērtspapīri – vērtspapīri, kuri apliecina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā un dod tiesības saņemt dividendes vai gūt ienākumus. Kapitāla vērtspapīri ir:

7.1. akcijas;

7.2. depozitārie sertifikāti (Global Depositary Receipts – GDR, American Depositary Receipts – ADR);

7.3. konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no 7.1. vai 7.2. punktā minētajiem vērtspapīriem;

7.4. citi būtībā līdzīgi vērtspapīri, kuru cena ir atkarīga no akciju cenu izmaiņām.

8. Nākotnes līgumi – atvasinātie instrumenti, kuri nosaka saistības pirkt vai pārdot līgumā noteikto bāzes aktīva vai bāzes finanšu instrumenta (turpmāk – bāzes aktīvs) daudzumu par noteiktu cenu noteiktā datumā. Nodala RTT nākotnes līgumus (futures) un RTN nākotnes līgumus (forwards).

9. RTN procentu nākotnes līgumi (for­ward-rate agreements) – atvasinātie finanšu instrumenti par kompensācijas izmaksu vienai no līgumslēdzējām pusēm, ja līguma bāzes aktīva tirgus procentu likme noteiktajā datumā atšķirsies no līgumā noteiktās procentu likmes.

10. Mijmaiņas līgumi (swaps) – RTN atvasinātie instrumenti, kas paredz maksājumu plūsmu, kuru lielums atkarīgs no atvasinātā instrumenta nosacītās pamatvērtības, apmaiņu starp divām līgumslēdzējām pusēm noteiktā periodā.

11. Iespējas līgumi (options) – atvasinātie instrumenti, kuri iespējas līguma pārdevējam rada saistības un iespējas līguma pircējam dod tiesības (bet nerada saistības) nopirkt (call option) vai pārdot (put option) līgumā noteiktu bāzes aktīvu daudzumu par noteiktu cenu jebkurā datumā no līguma noslēgšanas datuma līdz līguma izpildes datumam (American option) vai tieši līguma izpildes datumā (European option).

12. Delta koeficients – koeficients, kas parāda, kādā mērā mainās iespējas līguma cena, mainoties bāzes aktīva cenai.

13. Delta ekvivalents – iespējas līguma bāzes aktīva daudzuma tirgus cena, kas reizināta ar delta koeficientu.

14. Regulētajā tirgū tirgotā garantija (warrant) – vērtspapīrs, kas dod turētājam tiesības nopirkt bāzes aktīvu par noteikto cenu līdz regulētajā tirgū tirgotās garantijas derīguma termiņa pēdējam datumam vai tieši pēdējā datumā. Norēķinus par regulētajā tirgū tirgoto garantiju var veikt, vai nu piegādājot pašu aktīvu, vai arī samaksājot naudā.

15. Naudai pielīdzināmais instruments (cash assimilated instrument) – aizdēvējas iestādes (lending institution) emitēts noguldījumu sertifikāts vai līdzīgs instruments.

16. Drošības rezerve (margin) – garantijas noguldījums, kuru izvieto speciālos regulētā tirgus organizētāja vai centrālā darījumu partnera norādītos kontos, slēdzot darījumus finanšu tirgos, un papildina, ja darījuma bāzes aktīva tirgus cena mainās darījuma partnerim nelabvēlīgā virzienā no darījuma noslēgšanas datuma līdz darījuma izpildes datumam.

17. Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repurchase agreements) – līgumi, saskaņā ar kuru nosacījumiem iestāde pārdod vērtspapīrus, preces vai īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm, ja šādas īpašuma tiesības apliecina regulētā tirgus organizētājs, kurš ir attiecīgo vērtspapīru vai preču turētājs, un kuri liedz iestādei nodot vai ieķīlāt vērtspapīrus vai preces vairāk nekā vienam darījuma partnerim vienlaicīgi, ar nosacījumu atpirkt šos vērtspapīrus vai preces vai līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces par noteikto cenu noteiktā datumā nākotnē vai datumā, kuru noteiks iestāde.

18. Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repurchase agreements) – līgumi, saskaņā ar kuru nosacījumiem iestāde pērk vērtspapīrus, preces vai īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm, ja šādas īpašuma tiesības apliecina regulētā tirgus organizētājs, kas ir attiecīgo vērtspapīru vai preču turētājs, ar nosacījumu atpārdot šos vērtspapīrus vai preces vai līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces par noteikto cenu noteiktā datumā nākotnē vai datumā, kuru noteiks darījuma partneris, kas pārdod vērtspapīrus vai preces.

19. Repo darījums (repurchase transaction) – jebkurš darījums, kas tiek veikts saskaņā ar 17. vai 18. punktā minētajiem līgumiem.

20. Vērtspapīru vai preču aizdevumi (securities or commodities lending) – darījumi, kad iestāde aizdod vērtspapīrus vai preces pret atbilstošu nodrošinājumu ar nosacījumu, ka aizņēmējs atdos atpakaļ līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces noteiktā datumā nākotnē vai tad, kad to pieprasīs iestāde.

21. Vērtspapīru vai preču aizņēmumi (securities or commodities borrowing) – darījumi, kad iestāde aizņemas vērtspapīrus vai preces pret atbilstošu nodrošinājumu ar nosacījumu, ka iestāde atdos atpakaļ tos pašus vai līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces noteiktā datumā nākotnē vai tad, kad to pieprasīs aizdevējs.

22. Vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums (securities or commodities lending or borrowing transaction) – jebkurš 20. vai 21. punkta prasībām atbilstošs darījums.

23. Ilgstošo norēķinu darījums (long settlement transaction) – darījums, kurā darījuma partneris uzņemas piegādāt vērtspapīrus, preces vai ārvalstu valūtu, saņemot par to vai nu naudas summu, vai arī citus finanšu instrumentus vai preces, vai arī otrādi, tādā līgumā noteiktā norēķinu vai piegādes dienā, kas vēlāka par agrāko no parastas tirgus standarta norēķinu dienas šāda veida darījumiem vai piecām darba dienām pēc dienas, kad iestāde iesaistās darījumā.

24. Maržinālo aizdevumu darījums (margin lending transaction) – darījums, kurā iestāde izsniedz kredītu vērtspapīru pirkšanai, pārdošanai, turēšanai vai tirdzniecībai par līgumā noteikto summu vai finanšu instrumentu vērtību un šāds darījums paredz drošības rezerves pārskaitīšanu. Maržinālo aizdevumu darījumi neietver citu veidu aizdevumus (tādus, kas neparedz drošības rezerves pārskaitīšanu darījuma partnerim), kas ir nodrošināti ar vērtspapīriem.

25. Nodrošinātais kreditēšanas darījums (secured lending transaction) – jebkāds riska darījums, kuram ir nodrošinājums un darījuma dokumentācija neparedz biežu drošības rezerves pārskatīšanu.

26. Kapitāla tirgus darījums (capital market-driven transaction) – riska darījums, kuram ir nodrošinājums un darījuma dokumentācija paredz biežu drošības rezerves pārskatīšanu, piemēram, RTN atvasināto instrumentu darījums un maržinālais aizdevums (margin lending).

27. Pozīcija – prasību vai saistību apmērs attiecībā uz kādu vērtspapīru, preci vai valūtu.

28. Garā pozīcija – pozīcija, kas dod tiesības vai uzliek pienākumu saņemt maksājumus, vērtspapīrus vai citus aktīvus.

29. Īsā pozīcija – pozīcija, kas dod tiesības vai uzliek pienākumu veikt maksājumus vai piegādāt vērtspapīrus vai citus aktīvus.

30. Kredītrisks – iespēja ciest zaudējumus, ja iestādes parādnieks (debitors) nepildīs līgumā noteiktās saistības pret iestādi.

31. Darījuma partnera kredītrisks (turpmāk – DPKR) – iespēja ciest zaudējumus, ja darījuma partneris pārtrauks pildīt savas saistības pirms norēķinu naudas plūsmas pēdējā maksājuma.

32. Tirgus risks – iespēja ciest zaudējumus bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas dēļ, kas saistīta ar finanšu instrumentu, preču un preču atvasināto instrumentu tirgus cenas izmaiņām, kuras notiek valūtas kursu, procentu likmju izmaiņu u.c. faktoru ietekmē. Tirgus riski ir ārvalstu valūtas risks, pozīcijas risks, preču risks, norēķinu risks un darījuma partnera risks.

33. Pozīcijas risks – iespēja ciest zaudējumus kāda parāda vērtspapīra vai kapitāla vērts­papīra pozīcijas pārvērtēšanas dēļ, mainoties attiecīgā vērtspapīra cenai. Pozīcijas risks izpaužas kā specifiskais un vispārējais risks.

34. Specifiskais risks – iespēja ciest zaudējumus, ja parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra cena mainīsies tādu faktoru dēļ, kas ir saistīti ar vērtspapīra emitentu vai atvasinātā finanšu instrumenta gadījumā ar personu, kura emitējusi vērtspapīru, kas ir atvasinātā finanšu instrumenta bāzes aktīvs.

35. Vispārējais risks – iespēja ciest zaudējumus, ja vērtspapīra cena mainīsies tādu faktoru dēļ, kas ir saistīti ar procentu likmju izmaiņām (parāda vērtspapīru gadījumā) vai ar plašām izmaiņām kapitāla tirgū (kapitāla vērtspapīru gadījumā), kuras nav saistītas ar kādu konkrētu vērtspapīru emitentu.

36. Operacionālais risks – iespēja ciest zaudējumus prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ, ieskaitot juridisko risku.

37. Priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu – tādas akcijas ar fiksētu dividendi, kuras to īpašniekam garantē tiesības saņemt dividendes, kas nav izmaksātas iepriekšējos gados peļņas neesamības vai nepietiekamības dēļ, pirms parasto akciju dividendēm periodā, kad iestāde gūs peļņu.

38. Zelts – starptautiskajos finanšu tirgos tirgotie zelta stieņi.

39. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pastāvīgās izmaksas (fixed overheads) – izmaksas, kas saglabājas nosacīti nemainīgas neatkarīgi no ieguldījumu brokeru sabiedrības komercdarbības apmēra, piemēram, ēku, būvju, iekārtu un mašīnu nolietojums un to uzturēšanas izdevumi, vadības un administrācijas atalgojums.

40. Saistību nepildīšanas varbūtība (probability of default) (turpmāk – SNV) – varbūtība, ka darījuma partneris neizpildīs savas saistības gada laikā.

41. Zaudējumi (loss) – noteikumu II sadaļas 2. nodaļas izpratnē tie ir ekonomiski zaudējumi, tostarp būtisks vērtības samazinājums (discount effects) un būtiskas tiešās vai netiešās izmaksas, kas saistītas ar instrumenta atgūšanu.

42. Saistību nepildīšanas zaudējumi (loss given default) (turpmāk – SNZ) – procentos izteiktā riska darījuma zaudējumu attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī.

43. Procentos izteiktā iespējamo saistību korekcijas pakāpe (turpmāk – korekcijas pakāpe) – pašlaik neizmantotā saistību daļa, kas tiks izsniegta un kuru klients būs parādā iestādei saistību nepildīšanas brīdī, attiecībā pret visu pašlaik neizmantoto saistību summu. Neizmantoto saistību summu nosaka, ņemot vērā klientam paziņoto limitu, ja vien nepaziņotais limits nav augstāks.

44. Paredzamie zaudējumi (expected loss) (turpmāk – PZ) – riska darījuma paredzamo zaudējumu apmēra vai atgūstamās vērtības samazinājuma attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī, ja darījuma partnerim viena gada laikā iestāsies saistību nepildīšanas gadījums.

45. Kredītriska mazināšana – dažādas metodes, ko iestāde lieto, lai mazinātu kredītrisku, kas saistīts ar riska darījumu vai riska darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta.

46. Fondētā kredīta aizsardzība – kredītriska mazināšanas metode, kurā iestādes riska darījuma kredītriska mazināšana izriet no iestādes tiesībām darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā vai citā iepriekš definētā kredīta notikuma (credit event) gadījumā realizēt, pārņemt vai paturēt noteiktus aktīvus vai samazināt riska darījuma summu, vai aizstāt to tādā apmērā, kas ir vienāds ar starpību starp riska darījuma summu un summu, kas ir vienāda ar prasību pret iestādi.

47. Nefondētā kredīta aizsardzība – kredītriska mazināšanas metode, kurā iestādes riska darījuma kredītriska mazināšana izriet no trešās puses apņemšanās nomaksāt parādu aizņēmēja saistību nepildīšanas gadījumā vai citos noteiktos gadījumos.

48. Valsts institūcijas (Public Sector Entity) – nekomerciālas administratīvas institūcijas, kuras pakļautas centrālajām valdībām, reģionālajām vai vietējām valdībām vai institūcijām, kas pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās un vietējās valdības, vai centrālajai valdībai piederošas nekomerciālas sabiedrības, kurām ir skaidri noteiktas centrālās valdības garantijas, vai arī pašpārvaldāmas institūcijas (self administered bodies), kuru darbību reglamentē tiesības akti un kuras pakļautas valsts uzraudzībai.

49. Centrālais darījumu partneris – komercsabiedrība, kas juridiski uzņemas tiesiski nostiprinātas saistības būt par starp­nieku starp darījumu partneriem, kuru finanšu instrumenti tiek tirgoti vienā vai vairākos finanšu tirgos, kļūstot par pircēju katram pārdevējam un par pārdevēju katram pircējam.

(FKTK 14.12.2007. noteikumu Nr.173 redakcijā)

50. Centrālā banka – jebkuras valsts centrālā banka, t.sk. Eiropas Centrālā banka.

(FKTK 14.12.2007. noteikumu Nr.173 redakcijā)

51. Atzīta birža – birža, kas darbojas regulāri un saskaņā ar biržas mītnes (reģistrācijas) valsts uzraudzības institūcijas pieņemtiem vai apstiprinātiem tiesību aktiem, kuri regulē biržas darbību, piekļūšanu biržai un nosaka prasības līgumiem, kas var tikt noslēgti biržā, un kurā darbojas norēķinu mehānisms, kas nodrošina tajā tirgoto nākotnes līgumu un iespējas līgumu risku segšanai paredzēto drošības rezerves iemaksu pietiekamu līmeni.

52. Atzītas ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrības – sabiedrības, uz kurām attiektos ieguldījumu brokeru sabiedrības definīcija, ja tās būtu izveidotas Eiropas Kopienā (turpmāk – EK), kurām licence izsniegta tādā ārvalstī, kuras uzraudzības prakse un tiesību akti ir vismaz līdzvērtīgi EK direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK prasībām (sk. sarakstu 5. pielikumā).

53. Konvertējams vērtspapīrs – vērtspapīrs, kuru pēc tā turētāja vēlēšanās var apmainīt pret citu vērtspapīru.

54. Krājumu finansējums (stock financing) – aktīvu pozīcijas, kurās reāli krājumi tiek pārdoti noteiktā termiņā nākotnē un pārdoto krājumu cena fiksēta līdz pārdošanas dienai.

55. Norēķinu sistēmas dalībnieks – biržas vai norēķinu iestādes dalībnieks, kas ir tiešās līgumattiecībās ar centrālo darījumu partneri (tirgus garantētāju).

56. Vērtspapirizēšana (securitisation) – darījums vai shēma, kura paredz riska darījumu vai riska darījumu portfeļa kredītriska sadalīšanu atsevišķos laidienos un kurai ir šādas pazīmes:

56.1. darījuma vai shēmas maksājumi ir atkarīgi no riska darījuma vai riska darījumu portfeļa saistību izpildes;

56.2. laidienu pakārtotība (the subordination of transhes) nosaka zaudējumu sadali darījuma vai shēmas termiņa laikā.

57. Īpašam nolūkam izveidota sabiedrība, kas veic vērtspapirizēšanu (turpmāk – ĪNIS) – trasta sabiedrība vai cita juridiska persona, kas nav iestāde un kas ir izveidota, lai veiktu vienu vai vairākus vērtspapirizēšanas darījumus. Tās darbība ir ierobežota tikai ar pasākumiem, kas nepieciešami šim mērķim, tās struktūra nodrošina ĪNIS saistību nošķiršanu no iestādes – iniciatora saistībām, un tās kapitāla daļu turētājiem (holders of beneficial interest) ir tiesības ieķīlāt vai mainīt šīs daļas bez ierobežojumiem.

58. Tradicionālā vērtspapirizēšana – vērts­papirizēšana, kas ietver vērtspapirizētu riska darījumu ekonomisku nodošanu, t.i., ekonomisku labumu un risku nodošanu, īpašam nolūkam izveidotai sabiedrībai, kura paredzēta tikai vērtspapirizēšanas nolūkam un emitē vērtspapīrus. To veic, pārņemot no iestādes – iniciatora īpašuma tiesības uz vērtspapirizētajiem riska darījumiem vai izmantojot pakārtotu līdzdalību (sub-participation). Emitētie vērtspapīri neuzliek maksājuma saistības iestādei – iniciatoram.

59. Sintētiskā vērtspapirizēšana – vērts­papirizēšana, kurā sadalīšanai laidienos izmanto kredītu atvasinātos instrumentus vai galvojumus un riska darījumu portfelis paliek iestādes –iniciatora bilancē.

60. Laidiens (transhe) – ar līgumu noteikts kredītriska, kas saistīts ar riska darījumu vai vairākiem riska darījumiem, segments. Pozīcijai šajā segmentā ir lielāks vai mazāks kredīta zaudējumu risks nekā tik pat lielai pozīcijai citos segmentos, neņemot vērā kredīta aizsardzību, ko nodrošina trešās personas tieši pozīciju turētājiem šajā segmentā vai citos segmentos.

60.¹ Atkārtota vērtspapirizēšana (re-securitisation) – vērtspapirizēšana, kurā risks, kas saistīts ar tās pamatā esošo riska darījumu portfeli, ir sadalīts vairākos laidienos un vismaz viens šāda portfeļa riska darījums ir vērtspapirizēšanas pozīcija.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

61. Vērtspapirizēšanas pozīcija – riska darījums, kas izriet no iestādes iesaistīšanās vērtspapirizēšanā.

61.¹ Atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcija – riska darījums, kas izriet no atkārtotas vērtspapirizēšanas.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

62. Iniciators – juridiska persona, kas pati vai ar saistītu juridisku personu starpniecību tieši vai netieši ir saistīta ar sākotnējo līgumu, kas uzliek saistības vai potenciālas saistības debitoram vai potenciālajam debitoram un no kura izriet riska darījums, kas tiek vērtspapirizēts, vai juridiska persona, kas iegādājas trešās personas riska darījumus, atspoguļo tos savā bilancē un pēc tam veic to vērtspapirizēšanu.

63. Sponsors – iestāde, kas nav iestāde – iniciators un kas izveido un pārvalda uz aktīviem balstīto komerciālo vērtspapīru programmu (turpmāk – ABKP) vai citu vērtspapirizēšanas shēmu, kurā riska darījumi tiek iepirkti no trešajām juridiskajām personām.

64. Kredīta kvalitātes uzlabošana (credit enhancement) – līguma noteikumi, saskaņā ar kuriem uzlabo vērtspapirizēšanas pozīcijas kredīta kvalitāti salīdzinājumā ar stāvokli, kāds būtu bijis, ja šādi uzlabojumi netiktu veikti, to­starp arī uzlabojums, ko nodrošina vērtspapirizēšanas zemākas kārtas laidieni (junior transhes) vai cita veida kredīta aizsardzība.

65. Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkā iestāde visus bilances un ārpusbilances posteņus sadala tirdzniecības un netirdzniecības portfelī atkarībā no tajos atspoguļoto darījumu būtības un finanšu instrumentu vai preču iegādes nolūka.

66. Tirdzniecības portfelī iekļauj visu finanšu instrumentu un preču pozīcijas, kuras iestāde tur tirdzniecības nolūkā vai citu tirdzniecības portfeļa posteņu risku ierobežošanai. Šādām pozīcijām jābūt brīvām no ierobežojumiem, kas var ietekmēt iespēju tās pirkt/pārdot vai veikt to risku ierobežošanu.

67. Tirdzniecības nolūkā turētas pozīcijas ir tādas iestādes vārdā un iestādes labā turētas pozīcijas un pozīcijas, kas radušās klientu apkalpošanas un tirgus uzturēšanas (market making) rezultātā, kuras apzināti tiek iegādātas un turētas ar mērķi tuvākajā laikā gūt peļņu no faktiskās vai gaidāmās starpības starp to pirkšanas un pārdošanas cenu vai citām cenu vai procentu likmju izmaiņām.

68. Iestāde pamato tirdzniecības nolūku ar stratēģijām, politikām un procedūrām, ko tā ir izstrādājusi, lai saskaņā ar 7. pielikuma 1. daļas prasībām pārvaldītu tirdzniecības pozīcijas vai portfeļus.

69. Iestāde visas tirdzniecības portfeļa pozīcijas pārvērtē pēc tirgus vērtības ne retāk kā reizi dienā, lietojot 7. pielikuma 2. daļas piesardzīgas novērtēšanas metodes.

70. Iestāde izveido un uztur tirdzniecības portfeļa pārvaldīšanas un iekšējās kontroles sistēmas atbilstoši noteikumu 7. pielikuma 2. un 4. daļas prasībām.

71. Iekšējai risku ierobežošanai izveidotās pozīcijas var iekļaut tirdzniecības portfelī, ja tas atbilst noteikumu 7. pielikuma 3. daļas prasībām.

72. Netirdzniecības portfelis ir tirdzniecības portfelī neiekļauto pozīciju un riska darījumu kopums.

73. Iestāde nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks par vai vienāds ar šādu kapitāla prasību kopsummu:

73.1. kredītriska un atgūstamās vērtības samazinājuma riska (dilution risk) kapitāla prasība visiem riska darījumiem, izņemot riska darījumus, kas veido pašu kapitāla samazinājumu, un izņemot tirdzniecības portfeļa riska darījumus, ja iestāde neizmanto 74. punktā noteikto atbrīvojumu tās pozīcijas risku aprēķinam;

73.2. tirgus risku kapitāla prasības:

73.2.1. tirdzniecības portfeļa parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 1. daļas nosacījumiem vai izmantojot riskam pakļautās vērtības (turpmāk - RPV) iekšējos modeļus, kas atbilst II sadaļas 3. nodaļas 6. daļas prasībām;

73.2.2. tirdzniecības portfeļa darījuma partnera kredītriska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 3. daļas nosacījumiem, un, ja ir saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – Komisija) atļauja pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kapitāla prasība šādam pārsniegumam, kas aprēķināta saskaņā ar Komisijas 2010. gada 13. novembra normatīvajiem noteikumiem Nr. 313 "Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi";

73.2.3. netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 4. daļas nosacījumiem vai izmantojot RPV iekšējos modeļus, kas atbilst II sadaļas 3. nodaļas 6. daļas prasībām;

73.2.4. netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa preču riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 5. daļas nosacījumiem vai izmantojot RPV iekšējos modeļus, kas atbilst II sadaļas 3. nodaļas 6. daļas prasībām;

73.2.5. netirdzniecības un tirdzniecības portfeļa norēķinu riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 2. daļas nosacījumiem;

73.3. operacionālā riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 4. nodaļas nosacījumiem.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 25.04.2012., sk. grozījumu 30.punktu)

74. Iestāde var iesniegt Komisijai lūgumu atļaut tirdzniecības portfelī iekļautajiem riska darījumiem nerēķināt 73.2.1. punktā pieprasītās pozīciju riska kapitāla prasības, bet piemērot tiem II sadaļas 2. nodaļā un 3. nodaļas 3. daļā norādītās pieejas kapitāla prasības aprēķinam, ja tirdzniecības portfeļa lielums vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

74.1. iestādes tirdzniecības portfeļa apmērs un tirdzniecības portfeļa apmērs konsolidācijas grupas līmenī parasti (ilgāk nekā piecas darba dienas pēc kārtas) nepārsniedz 5 procentus un nekad nepārsniedz 6 procentus no bilances un ārpusbilances posteņu kopsummas;

74.2. iestādes tirdzniecības portfeļa apmērs un tirdzniecības portfeļa apmērs konsolidācijas grupas līmenī parasti (ilgāk nekā piecas darba dienas pēc kārtas) nepārsniedz 15 miljonus euro un nekad nepārsniedz 20 miljonus euro.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

75. Novērtējot bilances un ārpusbilances posteņu kopsummu, lai aprēķinātu 74.1. punktā minēto tirdzniecības portfeļa apmēra attiecību pret bilances un ārpusbilances posteņu kopsummu, netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī iekļautos kapitāla un parāda vērtspapīrus vērtē pēc to tirgus cenas un atvasinātos instrumentus – pēc bāzes aktīva nominālvērtības vai tirgus vērtības. Ja informācija par iestādes portfeļa parāda vai kapitāla vērtspapīru tirgus cenu nav viegli pieejama, var izmantot šo iestādes portfeļa parāda vērtspapīru bilances vērtību. Garās pozīcijas un īsās pozīcijas summē, saskaitot to absolūtās vērtības.

76. Iestāde, kura ir saņēmusi atļauju nerēķināt parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasības tirdzniecības portfelim, nodrošina tirdzniecības portfeļa apmēra pastāvīgu kontroli un nekavējoties ziņo Komisijai, ja tirdzniecības portfeļa apmērs pārsniedz 74. punktā noteiktos kritērijus. Ja ir pamats uzskatīt, ka pārsniegums nav īslaicīgs, iestāde sāk rēķināt visu tirgus risku kapitāla prasību saskaņā ar šīs daļas 73.2.1. punktu un ziņo par to Komisijai.

77. Atkāpjoties no 73. punkta prasībām, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura nesniedz Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 5. un 6. punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds vismaz ar lielāko no šādam summām:

77.1. saskaņā ar šīs daļas 73.1. un 73.2. punktu aprēķināto kapitāla prasību kopsummu;

77.2. 25 procentiem no iepriekšējā gada pastāvīgo izmaksu kopsummas.

78. Atkāpjoties no 73. punkta prasībām, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras sākotnējais kapitāls atbilst Finanšu instrumentu tirgus likuma 120. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām, bet kura vienlaikus atbilst arī noteikumu 78.1. vai 78.2. punktā minētajām prasībām, nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds ar summu, ko veido saskaņā ar šīs daļas 73.1. un 73.2. punktu aprēķināto kapitāla prasību kopsumma un 25 procenti no iepriekšējā gada pastāvīgo izmaksu kopsummas. Šo pieeju izmanto ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas:

78.1. veic darījumus uz pašu rēķina tikai ar mērķi izpildīt klienta rīkojumus vai, darbojoties aģenta statusā vai izpildot klienta rīkojumus, nodrošina piekļūšanu ieskaita un norēķinu sistēmai vai atzītai biržai;

78.2. neveic klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanu vai darījumus klienta vārdā, bet veic darījumus tikai uz pašu rēķina, ja šo ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumu izpilde un norēķini notiek, izmantojot norēķinu sistēmu, kas tos garantējusi.

79. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saskaņā ar šīs daļas 77. un 78. punktu ir atbrīvota no kapitāla prasības aprēķina operacionālajam riskam, nodrošina tā pārvaldīšanu atbilstoši II sadaļas 4. nodaļas 291. punkta prasībām.

80. Līdz 2011.gada 31.decembrim Komisija var atļaut arī citām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav minētas 77. un 78.punktā, nerēķināt operacionālā riska kapitāla prasību saskaņā ar 73.3.punkta prasībām, ja šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību tirdzniecības portfeļa pozīciju kopsumma nekad nav pārsniegusi 50 miljonus euro un to vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā nav pārsniedzis simtu. Tā vietā šādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām kapitāla prasību operacionālajam riskam rēķina kā mazāko no šādiem lielumiem:

80.1. kapitāla prasības operacionālajam riskam, kas aprēķināta saskaņā ar 73.3. punkta prasībām;

80.2. 12/88 daļām no augstākās no šādām summām:

80.2.1. kapitāla prasību, kas aprēķinātas saskaņā ar 73.1. un 73.2. punkta prasībām, kopsummas;

80.2.2. 25 procentiem no iepriekšējā gada pastāvīgo izdevumu kopsummas.

Ja piemēro 80.2. punktu, vismaz reizi gadā pakāpeniski līdz 2011. gada 31. decembrim paaugstina šajā punktā noteikto reizinātāju, līdz tas sasniegs 100 procentus.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

81. Saņemot 80. punktā minēto atļauju, ieguldījumu brokeru sabiedrības minimālais pašu kapitāls nedrīkst samazināties, salīdzinot ar minimālo pašu kapitāla apmēru, ko tā nodrošināja 2006. gada 31. decembrī, ja vien šāds samazinājums nav saprātīgi attaisnojams ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu apmēra samazinājumu.

82. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saskaņā ar 77. un 78. punktu ir atbrīvota no kapitāla prasības aprēķina operacionālajam riskam vai saņēmusi 80. punktā minēto atļauju samazināt operacionālā riska kapitāla prasību, pastāvīgo izmaksu kopsummu nosaka, pamatojoties uz pēdējo revidēto ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskatu. Tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuru komercdarbība sākusies pārskata gadā, pastāvīgo izmaksu kopsummu nosaka, pamatojoties uz plānoto budžetu pārskata gadam, kas ir saskaņots ar Komisiju. Ja iepriekšējā gada peļņas vai zaudējumu aprēķins sagatavots par mazāk nekā 12 mēnešiem, tad proporcionāli tiek aprēķināts gada izmaksu apmērs. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības komercdarbībā kopš iepriekšējā gada notikušas būtiskas izmaiņas, tā var ar Komisijas atļauju mainīt aprēķināto pastāvīgo izmaksu kopsummu atbilstoši komercdarbības izmaiņām.

83. Ja noteikumos nav noteikts citādi, kapitāla prasību aprēķināšanai aktīvos un ārpusbilances posteņos iekļautos riska darījumus novērtē saskaņā ar Komisijas 2006. gada 24. februāra noteikumiem Nr. 46 “Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi”.

84. Iestāde pastāvīgi nodrošina pašu kapitāla apmēru, kas nav mazāks par šīs daļas 73. punktā minēto kapitāla prasību kopsummu.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

85. Kredītriska minimālo kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas.

86. Riska darījumi (exposures) šīs nodaļas izpratnē ir iestādes bilances aktīvos un ārpusbilances posteņos uzrādītie darījumi un atvasinātie instrumenti.

87. Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam piemēro vai nu standartizēto pieeju (turpmāk – SP) vai arī ar Komisijas atļauju – uz iekšējiem reitingiem balstīto (turpmāk – IRB) pieeju. Saņemot atļauju piemērot kredītriska kapitāla prasības aprēķinam IRB pieeju, iestāde rēķina arī atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasību saskaņā ar šīs nodaļas 3. daļas prasībām.

88. Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina šādi:

88.1. nosaka riska darījumu vērtību saskaņā ar 89.–96. punkta prasībām;

88.2. visus riska darījumus sadala 97. punktā norādītajās 16 riska darījumu kategorijās, uz kuru pamata tiek noteikta riska darījumam piemērojamā riska pakāpe, ņemot vērā 98.–101. punkta prasības;

88.3. aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar 102.–110. punkta prasībām.

Riska darījumu vērtība

89. Bilances aktīvu riska darījumu, izņemot finanšu aktīvos uzrādītos 92. punktā minētos atvasinātos instrumentus, vērtība ir šo riska darījumu uzskaites vērtība.

90. Ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtība ir šo riska darījumu kredītekvivalents. Ārpusbilances posteņu riska darījumu kredītekvivalentu aprēķina, reizinot ārpusbilances postenī iekļauto riska darījumu vērtību ar korekcijas pakāpi, kuras lielumu nosaka, ņemot vērā ārpusbilances posteņu veidu:

90.1. ārpusbilances posteņu riska darījumi ar 100 procentu korekcijas pakāpi (pilns risks):

90.1.1. galvojumi (garantijas) trešajām personām, kurām piemīt kredīta aizstājēja raksturs;

90.1.2. kredītu atvasinātie instrumenti (credit derivatives);

90.1.3. akceptētie pārvedu vekseļi (tratas);

90.1.4. indosamenti uz vekseļiem, uz kuriem iepriekš nav veikts citas bankas indosaments;

90.1.5. darījumi ar regresa tiesībām, t.i., līgumi par bankas aktīvu pārdošanu, ja banka uzņemas šo aktīvu kredītrisku un apņemas, samazinoties nopirkto aktīvu vērtībai, segt pircējam zaudējumus;

90.1.6. neatsaucamie rezerves (standby) akreditīvi, kuriem piemīt kredīta aizstājēja raksturs;

90.1.7. līgumi par aktīvu pirkšanu noteiktā datumā nākotnē, ja vienlaikus nav noslēgta vienošanās tos atpārdot;

90.1.8. līgumi par noguldījumu izvietošanu noteiktā datumā nākotnē ar noteiktu procentu likmi;

90.1.9. daļēji samaksāto akciju un citu vērtspapīru nesamaksātā daļa, ja tā jāsamaksā pēc pieprasījuma;

90.1.10. līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju, kuros noteikts iestādes pienākums atpirkt šos aktīvus līgumā noteiktajā laikā un par noteikto cenu, ja darījuma partneris to pieprasīs;

90.1.11. citi ārpusbilances posteņi ar pilnu risku;

90.2. ārpusbilances posteņu riska darījumi ar 50 procentu korekcijas pakāpi (vidējs risks):

90.2.1. atvērtie un apstiprinātie dokumentārie akreditīvi, izņemot 90.3.1. punktā minētos dokumentāros akreditīvus;

90.2.2. līgumi ar piegādātāju par atlīdzības samaksu pircējam, ja piegādātājs līguma saistības pret pircēju neizpildīs pilnā apmērā, vai par to zaudējumu segšanu, kuri radušies pircējam līguma izpildes gaitā (līguma garantijas), regulētajā tirgū tirgotās garantijas un galvojumi (garantijas), kuriem nepiemīt kredīta aizstājēja raksturs;

90.2.3. neatsaucami rezerves akreditīvi, kam nepiemīt kredīta aizstājēja raksturs;

90.2.4. līgumi par aizdevuma izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, vērtspapīru pirkšanu, galvojuma (garantijas) vai akcepta izsniegšanu, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par vienu gadu un kurus banka nav tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas lauzt vai atteikties no to izpildes, un kuri netiek automātiski anulēti klienta kredītspējas pasliktināšanās dēļ;

90.2.5. parādzīmju emitēšanas sistēmas (note issuance facilities (NIFs)) un atjaunojamas parakstīšanās sistēmas riska darījumi (revolving underwriting facilities (RUFs));

90.2.6. citi ārpusbilances posteņi ar vidēju risku;

90.3. ārpusbilances posteņu riska darījumi ar 20 procentu korekcijas pakāpi (risks zemāks par vidējo):

90.3.1. dokumentārie akreditīvi, kas nodrošināti ar preču nosūtīšanu vai iekraušanu apliecinošiem dokumentiem, un citi līdzīgi darījumi;

90.3.2. līgumi par aizdevuma izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, vērtspapīru pirkšanu, galvojuma (garantijas) vai akcepta izsniegšanu, kuru sākotnējais termiņš ir vienāds vai īsāks par vienu gadu un kurus banka nav tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas lauzt vai atteikties no to izpildes, un kuri netiek automātiski anulēti klienta kredītspējas pasliktināšanās dēļ;

90.3.3. citi ārpusbilances posteņi ar risku, kas zemāks par vidējo;

90.4. ārpusbilances posteņu riska darījumi ar 0 procentu korekcijas pakāpi (zems risks):

90.4.1. līgumi par aizdevuma izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, vērtspapīru pirkšanu, galvojuma (garantijas) vai akcepta izsniegšanu, kurus iestāde ir tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriek­šējas brīdināšanas izbeigt vai atteikties no to izpildes vai tie tiek automātiski anulēti klienta kredītspējas pasliktināšanās dēļ. Mazo riska darījumu portfelī (sk. 98.punktu) iekļautās kredītlīnijas var uzskatīt par tādām, kuras iestāde ir tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas izbeigt vai atteikties no to izpildes vai tās tiek automātiski anulētas klienta kredītspējas pasliktināšanās dēļ, ja netiek pārkāptas patērētāju tiesību aizsardzības un citu līdzīgu normatīvo aktu prasības;

90.4.2. citi ārpusbilances posteņi ar zemu risku.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173)

91. Ja iestāde kredītriska mazināšanai lieto 3. pielikuma 3. daļā aprakstīto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, tad riska darījumu, kas ir vērtspapīri vai preces, kuras turpina uzrādīt bilances vai ārpusbilances posteņos, bet kuras saskaņā ar repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošu norēķinu darījumu vai arī maržinālā aizdevuma darījumu pārdotas, pārvestas (pārgrāmatotas) citā kontā vai aizdotas, vērtību palielina par attiecīgo vērtspapīru un preču cenu svārstīguma korekciju, kas noteikta 3. pielikuma 3. daļas 53.–79. punktā.

92. Atvasinātie instrumenti riska darījumu vērtības noteikšanai tiek sadalīti procentu, ārvalstu valūtas un zelta un citos atvasinātajos instrumentos.

92.1. Procentu atvasinātie instrumenti ir:

92.1.1. vienas valūtas procentu mijmaiņas līgumi (single-currency interest-rate swaps);

92.1.2. bāzes mijmaiņas līgumi (basis swaps);

92.1.3. RTT procentu nākotnes līgumi (interest-rate futures);

92.1.4. RTN procentu nākotnes līgumi (forward-rate agreements);

92.1.5. nopirktie procentu iespējas līgumi (interest-rate options purchased);

92.1.6. citi procentu atvasinātie instrumenti, kas būtībā līdzīgi 92.1.1.–92.1.5. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem.

92.2. Ārvalstu valūtas un zelta atvasinātie instrumenti ir:

92.2.1. starpvalūtu procentu mijmaiņas līgumi (cross-currency interest-rate swaps);

92.2.2. RTT ārvalstu valūtas nākotnes līgumi (currency futures);

92.2.3. RTN ārvalstu valūtas nākotnes līgumi (forward foreign-exchange contracts);

92.2.4. nopirktie ārvalstu valūtas iespējas līgumi (currency options purchased);

92.2.5. citi ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti, kas būtībā līdzīgi 92.2.1.–92.2.4. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem;

92.2.6. atvasinātie instrumenti, kuri būtībā līdzīgi 92.2.1.–92.2.5. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem un kuru bāzes aktīvs ir zelts.

92.3. Citi atvasinātie instrumenti ir atvasinātie instrumenti, kuri būtībā līdzīgi 92.1.1.–92.1.5. un 92.2.1.–92.2.4. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem, bet kuru bāzes aktīvs ir kapitāla vērtspapīri, akciju indeksi, dārgmetāli (izņemot zeltu) un citi bāzes aktīvi. Citi atvasinātie instrumenti ietver vismaz visus Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta otrās daļas 4. punkta “a”, “b”, “c”, “d”, “f”, “g” un “h” apakšpunktā uzrādītos atvasinātos instrumentus, ja tie nav iekļauti šajā punktā.

93. Noteikumu 92. punktā minēto atvasināto instrumentu riska darījuma vērtību nosaka, lietojot vienu no šo noteikumu 1. pielikumā norādītajām metodēm, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu vai citu ieskaita līgumu ietekmi.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

94. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, maržinālo aizdevuma darījumu vai ilgstošo norēķinu darījumu vērtību nosaka, lietojot vai nu 1. pielikumā šādiem darījumiem noteiktās metodes, vai arī ņemot vērā 3. pielikuma 3. daļā noteiktās kredītriska mazināšanas metodes.

95. Ja darījumos ar atvasinātajiem instrumentiem vai 94.punktā minētajos darījumos veidojas prasības pret centrālo darījuma partneri un šādi darījumi saskaņā ar vienošanos tiek katru dienu pilnībā nodrošināti centrālajam darījuma partnerim no visu citu darījumu partneru puses, tad šādu riska darījumu ar centrālo darījuma partneri vērtību nosaka saskaņā ar 1. pielikuma 2. daļas 33.punktu.

(FKTK 14.12.2007. noteikumu Nr.173 redakcijā)

96. Ja riska darījumam ir fondētā kredīta aizsardzība, šā riska darījuma vērtību koriģē saskaņā ar 4. daļas un 3. pielikuma noteikumiem.

Riska darījumu kategorijas

97. Riska svērtās vērtības noteikšanai iestādes riska darījumus sadala šādās riska darījumu kategorijās:

97.1. prasības vai iespējamās prasības (contingent claims) pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām;

97.2. prasības vai iespējamās prasības pret reģionālajām vai vietējām valdībām;

97.3. prasības vai iespējamās prasības pret valsts institūcijām;

97.4. prasības vai iespējamās prasības pret starptautiskajām attīstības bankām;

97.5. prasības vai iespējamās prasības pret starptautiskajām organizācijām;

97.6. prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm;

97.7. prasības vai iespējamās prasības pret komercsabiedrībām, izņemot 97.8. un 97.14. punktā minētās prasības;

97.8. mazo riska darījumu prasību vai iespējamo prasību portfelis, kuru veido riska darījumi ar privātpersonām un mazajām vai vidējām komercsabiedrībām (turpmāk – MVK);

97.9. prasības vai iespējamās prasības, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu;

97.10. kavētie riska darījumi, t.i., riska darījumi, kuru atmaksas termiņš ir kavēts vairāk par 90 dienām;

97.11. augsta riska kategorijas riska darījumi, t.i., ieguldījumi riska kapitālā (investments in venture capital firms and private equity investments) un augsta riska ieguldījumu fondos (hedge funds);

97.12. prasības segto obligāciju veidā (claims in form of covered bond);

97.13. vērtspapirizēšanas (securitisation) pozīcijas;

97.14. tādas īstermiņa prasības pret komercsabiedrībām, kurām ir pieejami piemēroto un nominēto ĀKNI īstermiņa reitingi;

97.15. IFA;

97.16. citas prasības.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

98. Mazo riska darījumu portfelī iekļautie riska darījumi atbilst šādiem kritērijiem:

98.1. riska darījuma partneris ir privātpersona vai arī MVK;

98.2. riska darījums ir viens no statistiski nozīmīgā viendabīgo riska darījumu, kas veido portfeli, skaita (ne mazāk kā 500 klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu riska darījumu kopums). Šāda riska darījuma risks portfelī ir būtiski mazāks, nekā tas būtu gadījumā, jā šis riska darījums tiktu pārvaldīts kā atsevišķs riska darījums. Portfeli var veidot šādi viendabīgi produkti: kredītlīnijas (piemēram, overdrafts vai kredītkaršu kredītlīnijas), aizdevumi privātpersonām un līzings privātpersonām (bilancē iekļautā pašreizējā līzinga nākotnes maksājumu vērtība), atjaunojamie kredīti (revolving credits) un citas privātpersonu saistības, kredīti MVK un citas MVK saistības pret iestādi;

98.3. kopējā prasību summa pret katru šādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu no iestādes, iestādes meitas sabiedrību, tās mātes sabiedrības un šīs mātes sabiedrības citu meitas sabiedrību puses, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neņemot vērā ar mājokļa hipotēku nodrošinātos riska darījumus, ciktāl tas zināms, nepārsniedz 1 miljonu euro. Iestāde veic saprātīgus pasākumus (reasonable steps), lai iegūtu šādu informāciju;

98.4. prasības, kuras veido klientu emitētie vērtspapīri, nedrīkst iekļaut mazo riska darījumu portfelī.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

99. Minimālo līzinga nākotnes maksājumu pašreizējo vērtību var iekļaut mazo riska darījumu portfelī, ja līzinga darījums atbilst mazo riska darījumu portfeļa kritērijiem.

100. Riska darījumiem ar privātpersonām, kas netiek iekļauti mazo riska darījumu portfelī un nav kavēti, tiek piemērota 100 procentu riska pakāpe, ja citos šo noteikumu punktos nav noteikts citādi.

101. Riska darījumi ar MVK, kas netiek iekļauti mazo riska darījumu portfelī, tiek iekļauti prasībām pret komercsabiedrībām atbilstošajās kategorijās.

101.¹ Vērtspapirizēšanas pozīcijā ieskaita tikai tādus ieguldījumus vērtspapirizēšanas instrumentos, kas atbilst 124.¹ punkta prasībām.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

Riska svērtās vērtības aprēķins

102. Visu riska darījumu, izņemot tos, kas veido pašu kapitāla samazinājumu, riska svērto vērtību aprēķina, reizinot riska darījuma vērtību ar tā darījuma partnera saistībām noteikto riska pakāpi.

103. Aprēķinot riska svērto vērtību, riska darījumiem riska pakāpes piemēro atbilstoši 2. pielikuma 1. daļas noteikumiem. Riska pakāpe tiek noteikta atbilstoši riska darījumu kategorijai un darījuma partnera saistībām noteiktajai kredītu kvalitātes pakāpei katrā riska darījumu kategorijā. Kredīta kvalitātes pakāpi nosaka, pamatojoties vai nu uz ĀKNI reitingiem, vai arī uz eksporta kreditēšanas aģentūru (turpmāk – EKA) kredītu novērtējumiem saskaņā ar 2. pielikuma 1. daļas prasībām.

104. Komisijas atzīto ĀKNI saraksts, aktīvu kategorijas, kuriem tās piešķir reitingus, un šo reitingu atbilstība kredīta kvalitātes pakāpēm ir dota noteikumu 13. pielikumā.

105. ĀKNI reitingus riska svērtās vērtības aprēķinam lieto saskaņā ar 2. pielikuma 2. daļas noteikumiem.

106. Iestāde izmanto klientu pasūtītos (solicited) ĀKNI reitingus. Ar Komisijas atļauju tā var izmantot arī nepasūtītos (unsolicited) reitingus.

107. Ja riska darījumam ir nefondētā kredītriska aizsardzība, šim riska darījumam piemērojamo riska pakāpi drīkst modificēt saskaņā ar šīs nodaļas 4. daļas un 3. pielikuma noteikumiem.

108. Riska svērto vērtību vērtspapirizēšanas pozīciju veidojošajiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar II sadaļas 2. nodaļas 5. daļas noteikumiem.

109. Neskatoties uz 102. punkta prasībām, iestāde, saņemot Komisijas atļauju, var piemērot 0 procentu riska pakāpi riska darījumiem ar iestādes meitas sabiedrībām, iestādes mātes sabiedrību un mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, izņemot riska darījumus, kas veido minēto komercsabiedrību pirmā līmeņa pašu kapitāla elementus, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

109.1. darījuma partneris ir iestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu iestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai palīguzņēmums, kuram piemēro iestādes darbību regulējošajām prasībām līdzvērtīgas regulējošās prasības vismaz konsolidācijas grupas līmenī;

109.2. darījuma partnera finanšu pārskati tiek konsolidēti ar iestādes finanšu pārskatiem, lietojot pilnās konsolidācijas metodi;

109.3. darījuma partnera risku novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras ir tādas pašas kā iestādes risku novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras;

109.4. darījuma partneris ir reģistrēts Latvijas Republikā;

109.5. nepastāv nekādi pašreizējie vai paredzamie materiālie vai juridiskie šķēršļi veikt tūlītēju pašu kapitāla papildinājumu vai apmaksāt darījuma partnera saistības pret iestādi.

(Grozīts ar FKTK 07.06.2013. noteikumiem Nr.134)

110. Riska svērtā vērtība pārējiem riska darījumiem, kuru riska pakāpi nevar noteikt, lietojot 102.–109. punkta metodes, tiek aprēķināta, piemērojot 100 procentu riska pakāpi.

IRB pieejas atļaujas saņemšanas nosacījumi

111. Lai saņemtu Komisijas atļauju izmantot IRB pieeju riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam, iestāde nodrošina, ka tās kredītriska pārvaldīšanas un iekšējo reitingu sistēmas ir drošas, tiek ieviestas un piemērotas, ievērojot integritāti, kas atbilst labas korporatīvās pārvaldes principiem, un minētās sistēmas atbilst šādiem 6. pielikuma 4. daļā aprakstītajiem standartiem:

111.1. iestādes reitingu sistēma nodrošina pamatotu parādnieka un darījumu īpašību novērtējumu, riska diferencēšanu un precīzas un konsekventas kvantitatīvas riska aplēses;

111.2. iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas (default) un zaudējumu aplēsēm, ko izmanto kapitāla prasību aprēķinam, un ar tiem saistītajām sistēmām un procesiem ir būtiska nozīme riska pārvaldīšanas un lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī iestādes kredītu izsniegšanas apstiprināšanā, iekšējā kapitāla sadalījumā un iestādes korporatīvajā pārvaldē;

111.3. iestādē ir struktūrvienība, kas realizē kredītriska kontroles funkciju un ir atbildīga par iekšējo reitingu sistēmām. Šāda struktūrvienība ir pietiekami neatkarīga no kredītu izsniegšanas un darījumu veikšanas, un tās darbība netiek ietekmēta;

111.4. iestāde apkopo un uzglabā visus attiecīgos datus, lai nodrošinātu efektīvu kredītriska lieluma noteikšanu un tā pārvaldīšanas procesu;

111.5. iestāde dokumentē savas reitingu sistēmas, to uzbūves pamatojumu un novērtē un apstiprina tās.

112. Iestāde var iesniegt iesniegumu atļaut tai izmantot IRB pieeju, ja tā ir vismaz trīs gadus izmantojusi iekšējo reitingu sistēmas attiecīgajām 120. punktā uzskaitītajām riska darījumu kategorijām un izmantotās reitingu sistēmas kopumā atbilst 6. pielikuma 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām riska lieluma noteikšanai un riska pārvaldīšanas mērķiem. Ja iestāde vēlas izmantot IRB pieeju pirms 2010. gada, tā, saņemot Komisijas atļauju, līdz 2009. gada 31. decembrim drīkst samazināt šajā punktā minēto triju gadu periodu līdz vienam gadam.

113. Iestāde var iesniegt iesniegumu atļaut tai izmantot pašas noteiktos SNZ vai korekcijas pakāpes, ja tā ir vismaz trīs gadus izmantojusi pašas noteiktos parametrus un to noteikšana un lietošana kopumā atbilst 6. pielikuma 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām. Šāds iesniegums var tikt iesniegts vai nu 112. punktā minētā iesnieguma ietvaros, vai arī vēlāk, sākumā lietojot 6. pielikuma 2. daļā Komisijas noteiktos SNZ vai korekcijas pakāpes. Ja iestāde vēlas izmantot pašas noteiktos SNZ vai korekcijas pakāpes, tā līdz 2008. gada 31. decembrim drīkst samazināt šajā punktā minēto triju gadu periodu līdz diviem gadiem.

114. Ja iestāde pārstāj atbilst šajā daļā noteiktajām prasībām, tā iesniedz Komisijai plānu par savlaicīgu prasību izpildes atsākšanu vai pierāda, ka prasību neatbilstībai ir nebūtiska ietekme.

IRB pieejas pakāpeniska ieviešana (roll–out) dažādām riska darījumu kategorijām un iespējamie izņēmumi

115. Iestāde, iestādes meitas sabiedrības, mātes sabiedrība un šādas mātes sabiedrības citas meitas sabiedrības ievieš IRB pieeju attiecībā uz visiem riska darījumiem, izņemot 148. punktā norādītos. Ja Komisija atļauj, IRB ieviešanu var veikt pakāpeniski:

115.1. dažādām 120. punktā uzskaitītajām riska darījumu kategorijām vienā iestādes struktūrvienībā vai konsolidācijas grupā esošajā komercsabiedrībā;

115.2. dažādās iestādes struktūrvienībās vai konsolidācijas grupā, kuras konsolidēto uzraudzību veic Komisija, esošajās komercsabiedrībās;

115.3. tādiem riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kuriem iestāde pati var noteikt SNZ vai korekcijas pakāpes;

115.4. mazo riska darījumu portfeļa kategorijā riska darījumiem, kuriem saskaņā ar 6. pielikuma 1. daļas 10.–13. punktu piemēro dažādas riska pakāpes aprēķinā izmantojamās korelācijas.

116. Pakāpenisku IRB pieejas ieviešanu, kas minēta 115. punktā, veic pamatotā laika periodā, ko saskaņo ar Komisiju. Iespēju pakāpeniski ieviest IRB pieeju nedrīkst izmantot kredītriska kapitāla prasības samazināšanai.

117. Iestādes, kas izmanto IRB pieeju kaut vai vienai riska darījumu kategorijai, izmanto IRB pieeju arī kapitāla vērtspapīriem.

118. Ievērojot 115.–117. punktu un 148. punktu, iestāde, kas saskaņā ar 111.–114. punktu ir saņēmusi atļauju izmantot IRB pieeju, nedrīkst atsākt SP piemērošanu riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai, izņemot gadījumus, kad tā spēj to pienācīgi pamatot un ir saņēmusi Komisijas atļauju atsākt lietot SP.

119. Ievērojot 115., 116. un 148. punktu, iestāde, kas saskaņā ar 113. punktu ir saņēmusi atļauju izmantot pašas noteiktos SNZ un korekcijas pakāpes, nedrīkst atsākt 136. punktā minēto SNZ un korekcijas pakāpju izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tā spēj to pienācīgi pamatot un ir saņēmusi Komisijas atļauju minētajām izmaiņām.

Riska darījumu kategorijas

120. Iestāde iedala katru riska darījumu vienā no šādām kategorijām:

120.1. prasības vai iespējamās prasības pret centrālajām valdībām un centrālajām bankām;

120.2. prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm;

120.3. prasības vai iespējamās prasības pret komercsabiedrībām, izņemot 120.4. punktā iekļautās;

120.4. mazo riska darījumu prasību vai iespējamo prasību portfelis;

120.5. kapitāla vērtspapīri;

120.6. vērtspapirizēšanas pozīcijas;

120.7. citi aktīvi, kas nav kredītu parādi.

121. Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām pielīdzināmi šādi riska darījumi:

121.1. riska darījumi ar reģionālajām un vietējām valdībām un ar valsts institūcijām, kas atbilstoši SP noteikumiem pielīdzināmi riska darījumiem ar centrālajām valdībām;

121.2. riska darījumi ar starptautiskajām attīstības bankām un starptautiskajām organizācijām, kuru riska pakāpe atbilstoši SP noteikumiem ir 0 procenti.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173)

122. Riska darījumiem ar iestādēm pielīdzināmi šādi riska darījumi:

122.1. riska darījumi ar reģionālajām un vietējām valdībām, kas nav pielīdzināmi riska darījumiem ar centrālajām valdībām atbilstoši SP noteikumiem;

122.2. riska darījumi ar valsts institūcijām, kas pielīdzināmi riska darījumiem ar iestādēm atbilstoši SP noteikumiem;

122.3. riska darījumi ar starptautiskajām attīstības bankām, kuru riska pakāpe atbilstoši SP noteikumiem nav 0 procenti.

123. Lai riska darījumu varētu ieskaitīt mazo riska darījumu portfelī, riska darījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

123.1. riska darījuma partneris ir privātpersona vai arī MVK, ja MVK gadījumā kopējā summa, ko klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā iestādei, iestādes mātes sabiedrībai, meitas sabiedrībām un mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neieskaitot riska darījumus, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku, nepārsniedz 1 miljonu euro, ciktāl tas zināms iestādei, kura veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu informāciju par visiem šādiem riska darījumiem;

123.2. iestādes riska pārvaldīšana attiecībā uz šādiem riska darījumiem ir konsekventa un tiek veikta vienādā veidā visiem portfeļa riska darījumiem, uzskatot šādu darījumu portfeli par vienotu kopu;

123.3. tas netiek pārvaldīts atsevišķi tā, kā tiek pārvaldīti riska darījumi ar komercsabiedrībām;

123.4. katrs no tiem ir viens no daudziem vienādā veidā pārvaldītiem riska darījumiem;

123.5. mazo riska darījumu portfelī var ieskaitīt 123.1. punkta prasībām atbilstošu darījumu partneru minimālo līzinga nākotnes maksājumu pašreizējo vērtību.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

124. Kapitāla vērtspapīru kategorijā ieskaita šādus riska darījumus:

124.1. riska darījumus, kuri nav parāda prasības pret emitentu, bet kas veido pakārtotu atlikušo prasību pret emitenta aktīviem vai ieņēmumiem;

124.2. parāda instrumentus, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi 124.1. punktā norādītajiem riska darījumiem.

124.¹ Vērtspapirizēšanas pozīcijā ieskaita tādus ieguldījumus vērtspapirizēšanas instrumentos, kas atbilst visām šādām prasībām:

124.¹1. iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs ir nepārprotami informējis iestādi, ka tas pastāvīgi saglabās būtisku tīro ekonomisko ieinteresētību. Kritēriji tīrās ekonomiskās ieinteresētības būtiskumam un saglabāšanās pastāvīgumam ir noteikti šo noteikumu 14. pielikumā;

124.¹2. pirms un attiecīgos gadījumos pēc ieguldījumu veikšanas iestāde spēj par katru no vērtspapirizēšanas pozīcijām pierādīt Komisijai, ka tai ir visaptveroša un pamatīga informācija un izpratne par vērtspapirizēšanas pozīciju būtību un ar tām saistītajiem riskiem un ir ieviestas politikas un procedūras, kas ir piemērotas tirdzniecības un netirdzniecības portfelim un kas ir samērīgas ar ieguldījumu vērtspapirizētajās pozīcijās riska profilu, lai tās analizētu un dokumentētu. Minimālais jautājumu klāsts, par kuriem iestādei jābūt visaptverošai un pamatīgai informācijai un izpratnei vērtspapirizēšanas jomā, ir noteikts šo noteikumu 14. pielikumā;

124.¹3. iestāde regulāri veic vērtspapirizēšanas pozīcijām atbilstošus stresa testus. Iestāde var veikt stresa testus, paļaujoties uz ĀKNI izstrādātiem finanšu modeļiem, ar noteikumu, ka iestāde var pēc Komisijas pieprasījuma pierādīt, ka tā pirms ieguldīšanas ir ar pietiekamu rūpību apstiprinājusi modeļu pieņēmumus un to struktūru, kā arī izprot attiecīgo metodoloģiju, pieņēmumus un rezultātus.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

125. Komercsabiedrību riska darījumu kategorijā izdala specializētās kreditēšanas riska darījumus, t.i., riska darījumus ar šādām pazīmēm:

125.1. riska darījums ir noslēgts ar juridisku personu, kas speciāli izveidota, lai finansētu vai veiktu darbības ar materiāliem aktīviem;

125.2. līguma noteikumi piešķir aizdevējam būtisku kontroli pār finansētajiem aktīviem un to radītajiem ieņēmumiem;

125.3. saistību atmaksas primārais avots ir finansēto aktīvu radītie ieņēmumi, nevis komercsabiedrības no finansēto aktīvu ienākumiem neatkarīga spēja pildīt savas saistības.

126. Jebkuras prasības vai iespējamās prasības, kas nav iekļautas 120.1., 120.2. un 120.4.–120.6. punktā minētajās riska darījumu kategorijās, tiek iekļautas 120.3. punktā minētajā riska darījumu kategorijā.

127. Līzingā nodotā īpašuma atlikušo vērtību iekļauj 120.7. punktā uzrādītajā riska darījumu kategorijā, ja vien to neiekļauj līzinga riska darījumos saskaņā ar 6. pielikuma 3. daļas 68. punkta noteikumiem.

128. Metodoloģijai, ko iestāde izmanto riska darījumu iedalīšanai dažādās riska darījumu kategorijās, jābūt pienācīgai un konsekventai.

Riska svērtās vērtības aprēķins

129. Kredītriska kapitāla prasības noteikšanai 120.1.–120.5. vai 120.7. punkta kategorijās iekļauto riska darījumu, izņemot tos, kas veido pašu kapitāla samazinājumu, riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 6. pielikuma 1. daļas 1.–27. punktu.

130. Atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasības noteikšanai nopirkto debitoru parādu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 6. pielikuma 1. daļas 28. punktu. Ja iestādei ir noslēgts debitoru parādu pirkšanas līgums ar regresa tiesībām attiecībā uz debitoru saistību nepildīšanas risku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku, t.i., debitoru parādu pārdevējs apņemas segt visus ar parādu atgūšanu saistītos zaudējumus, 135.–153. punkta prasības attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem netiek piemērotas un šāds riska darījums tiek uzskatīts par nodrošināto riska darījumu ar minēto parādu pārdevēju.

131. Riska svērtās vērtības aprēķinus kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam veic, pamatojoties uz noteiktiem parametriem, kas saistīti ar attiecīgo riska darījumu. Tajos iekļauj SNV, SNZ, T un riska darījuma vērtību. Iestāde pati var noteikt SNV un SNZ saskaņā ar 6. pielikuma 2. daļu.

132. Neatkarīgi no 131. punkta prasībām riska svērtās vērtības aprēķinu riska darījumiem, kas iekļauti 120.5. punkta riska darījumu kategorijā, veic saskaņā ar 6. pielikuma 1. daļas 17.–26. punktu, ja to atļauj Komisija. Komisija atļauj iestādei izmantot 6. pielikuma 1. daļas 25. un 26. punktā paredzēto pieeju vienīgi tad, ja iestāde izpilda 6. pielikuma 4. daļas 193.–201. punktā noteiktās minimālās prasības.

133. Neatkarīgi no 131. punkta prasībām specializētās kreditēšanas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinu var veikt saskaņā ar 6. pielikuma 1. daļas 6. punkta noteikumiem.

134. Riska darījumiem, kas iekļauti 120.1.–120.4. punktā minētajās riska darījumu kategorijās, iestāde piemēro pašas noteiktās SNV saskaņā ar 111.–114. punkta un 6. pielikuma 4. daļas prasībām.

135. Riska darījumiem, kas iekļauti 120.4. punktā minētajā riska darījumu kategorijā, iestāde nodrošina pašas noteiktos SNZ un korekcijas pakāpes, ievērojot 111.–114. punkta un 6. pielikuma 4. daļas prasības.

136. Riska darījumiem, kas iekļauti 120.1.–120.3. punktā minētajās riska darījumu kategorijās, iestāde piemēro SNZ, kas noteikti 6. pielikuma 2. daļas 44. punktā, un korekcijas pakāpes, kas noteiktas 6. pielikuma 3. daļas 72.1.–72.4. punktā.

137. Neatkarīgi no 136. punkta prasībām Komisija var atļaut iestādei visiem riska darījumiem, kas iekļauti 120.1.–120.3. punkta riska darījumu kategorijās, izmantot pašas noteiktos SNZ un korekcijas pakāpes, ievērojot 111.–114. punkta un 6. pielikuma 4. daļas prasības.

138. Vērtspapirizēšanas pozīcijas riska darījumiem riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar šīs nodaļas 5. daļas noteikumiem.

139. Prasībām, kas izveidojas, iegādājoties tādas IFA, kuras atbilst šo noteikumu 2. pielikuma 1. daļas 15.2. punkta kritērijiem un iestādei ir zināma visu vai daļas ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra, riska svērto vērtību un PZ summu aprēķina katram faktiskajam ieguldījumam atbilstoši šīs daļas 111.–147. punktā izklāstītajām metodēm. Šo noteikumu 140. vai 141. punktā izklāstīto metodi piemēro tai IFA daļai, par kuras faktiskajiem ieguldījumiem iestādei nav informācijas vai pamatoti nav iespēju to iegūt, vai tās iegūšana ir nesamērīgi sarežģīta, lai nodrošinātu šo IFA daļu veidojošo riska darījumu riska svērtās vērtības un PZ aprēķinu. Ja IFA neatbilst šo noteikumu 2. pielikuma 1. daļas 15.2. punkta kritērijiem, bet iestādei ir zināma ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra, tad šāda fonda IFA riska svērto vērtību un PZ aprēķina šādi:

139.1. faktiskajiem ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros, kas atbilst šo noteikumu 120.5. punktā minētajai riska darījumu kategorijai, riska svērto vērtību un PZ summu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma 1. daļas 19.–21. punktā noteikto pieeju. Ja šim nolūkam iestāde nespēj sadalīt ieguldījumus BT kapitāla vērtspapīros, BNT kapitāla vērtspapīros, kuru portfelis ir diversificēts, un pārējos kapitāla vērtspapīros, tā pielīdzina visus faktiskos ieguldījumus kapitāla vērtspapīros pārējiem kapitāla vērtspapīriem. Ja šādu vērtspapīru kopā ar tiešajiem iestādes ieguldījumiem šādos kapitāla vērtspapīros apmērs ir nozīmīgs saskaņā ar šo noteikumu 149. punktā noteiktajiem kritērijiem, iestāde var lūgt Komisijas atļauju pielīdzināt faktiskos ieguldījumus kapitāla vērtspapīros pārējiem kapitāla vērtspapīriem kapitāla prasības aprēķina vajadzībām;

139.2. visiem citiem ieguldījumu fonda faktiskajiem ieguldījumiem riska svērto vērtību nosaka, lietojot SP ar šādām korekcijām:

139.2.1. faktiskos ieguldījumus iedala SP riska darījumu kategorijās un riska darījumiem, kas atbilst augstākajai riska pakāpei savā kategorijā, vai riska darījumiem, kuriem nav piemērotas ĀKNI reitinga, riska pakāpi reizina ar 2. Ja aprēķinātā riska pakāpe pārsniedz 1 250 procentus, tad piemēro 1 250 procentu riska pakāpi;

139.2.2. citiem faktiskajiem ieguldījumiem piemērojamo riska pakāpi reizina ar 1.1, bet tā nedrīkst būt zemāka par 5 procentiem.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

140. Ja IFA neatbilst 2. pielikuma 1. daļas 15.2. punkta kritērijiem vai iestādei nav informācijas par ieguldījumu fonda faktiskajiem ieguldījumiem, iestāde aprēķina riska svērto vērtību un PZ summu katram zināmajam faktiskajam ieguldījumam atbilstoši 6. pielikuma 1. daļas 19.–21. punktā noteiktajai pieejai. Ja šim nolūkam iestāde nespēj sadalīt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros, BT kapitāla vērtspapīros, BNT kapitāla vērtspapīros, kuru portfelis ir diversificēts, tā pielīdzina šādus riska darījumus pārējiem kapitāla vērtspapīriem, bet ieguldījumus, kas nav ieguldījumi kapitāla vērtspapīros, iedala vienā no 6. pielikuma 1. daļas 19. punktā minētajām kategorijām (BT kapitāla vērtspapīri, BNT kapitāla vērtspapīri, kuru portfelis ir diversificēts, un pārējie kapitāla vērtspapīri), ņemot vērā ieguldījuma risku. Ja IFA vai tās daļas faktiskais ieguldījums nav zināms, to iedala pārējo kapitāla vērtspapīru kategorijā.

141. Kā alternatīvu 140. punktā aprakstītajai metodei iestāde var rēķināt IFA vidējo riska svērto vērtību līdzīgi 2. pielikuma 15.3. vai 15.4. punktā izklāstītajām metodēm, koriģējot riska pakāpes saskaņā ar 139.1. un 139.2. punkta noteikumiem, iedalot IFA vai tās daļas faktisko ieguldījumu, kas nav zināms, pārējo kapitāla vērtspapīru kategorijā. Šādas IFA vidējo riska svērto vērtību iestāde var rēķināt pati vai izmantot trešās personas aprēķinus un pārskatus, ja tiek nodrošināta pietiekama aprēķinu un pārskatu precizitāte.

Paredzamo zaudējumu (PZ) lieluma noteikšana

142. Noteikumu 120.1.–120.5. punkta kategorijās iekļauto riska darījumu PZ lielumu aprēķina atbilstoši 6. pielikuma 1. daļas 29.–35. punkta metodēm.

143. PZ lieluma aprēķins, ko veic atbilstoši 6. pielikuma 1. daļas 29.–35. punktam, balstās uz SNV, SNZ un riska darījumu vērtību, ko izmanto riska svērtās vērtības aprēķinam saskaņā ar 129.–141. punktu. Ja iestāde aprēķinos izmanto pašas noteiktos SNZ, riska darījumiem, kuros ir iestājies saistību nepildīšanas gadījums, PZ lielums ir iestādes visu zaudējumu, kas ir paredzami saistību nepildīšanas iestāšanas brīdī, aplēse, kuras lielumu nosaka saskaņā ar 6. pielikuma 4. daļas 157. punktu (turpmāk – PZ labākās aplēses).

144. PZ lielumu vērtspapirizēšanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar šīs nodaļas 5. daļu.

145. PZ lielums riska darījumiem, kas iekļauti 120.7. punkta riska darījumu kategorijā, ir nulle.

146. PZ lielumu nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam aprēķina saskaņā ar 6. pielikuma 1. daļas 35. punktu.

147. PZ lielumu riska darījumiem, kas minēti 139.–141. punktā, aprēķina saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas 6. pielikuma 1. daļas 29.–35. punktā.

Riska darījumi, kuriem ir atļauts piemērot SP, saņemot atļauju lietot IRB pieeju

148. Ja Komisija atļauj, iestāde, kurai ir atļauts izmantot IRB pieeju riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu lieluma aprēķinam vienai vai vairākām riska darījumu kategorijām, var pastāvīgi piemērot SP šādos gadījumos:

148.1. noteikumu 120.1. punkta riska darījumu kategorijai, ja nozīmīgo darījumu partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījumu partneriem iestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša;

148.2. noteikumu 120.2. punkta riska darījumu kategorijai, ja nozīmīgo darījumu partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījumu partneriem iestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša;

148.3. nebūtisko struktūrvienību riska darījumiem, kā arī riska darījumu kategorijām, kas pēc lieluma un riska profila ir nebūtiskas;

148.4. riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām un to reģionālajām vai vietējām valdībām, vai administratīvajām iestādēm, kuru riska darījumiem, lietojot SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam, piemēro 0 procentu riska pakāpi;

148.5. riska darījumiem ar darījumu partneri, kas ir iestādes mātes sabiedrība, meitas sabiedrība vai tās mātes sabiedrības meitas sabiedrība, gadījumā, ja darījumu partneris ir iestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu iestāde vai palīguzņēmums, kas ir pakļauts konsolidētajai uzraudzībai;

148.6. dalībai tādu komercsabiedrību vai institūciju kapitālā, prasībām pret kurām var piemērot nulles riska pakāpi (tostarp dalībai tādu valsts finansēto komercsabiedrību vai institūciju kapitālā, prasībām pret kurām var piemērot nulles riska pakāpi);

148.7. dalībai tādu komercsabiedrību vai institūciju kapitālā, kas saistītas ar valsts programmām īpašu ekonomisko nozaru veicināšanai, kuru ietvaros iestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem. Šādiem ieguldījumiem kapitālā noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi, un ieguldījumu vērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 procentus no iestādes pirmā līmeņa pašu kapitāla un otrā līmeņa pašu kapitāla kopsummas;

148.8. valsts un valsts pārapdrošinātām garantijām, kas atbilst 3. pielikuma 2. daļas 37. punkta prasībām;

148.9. iestāde var piemērot SP citu dalībvalstu komercsabiedrību kapitāla vērtspapīriem, ja to piemērošanu atļauj attiecīgās dalībvalsts regulējošās prasības.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 07.06.2013. noteikumiem Nr.134)

149. Noteikumu 148.punkta nolūkam iestādes kapitāla vērtspapīru kategoriju uzskata par nozīmīgu, ja to kopējā iepriekšējā gada vidējā vērtība, izslēdzot dalību kapitālā, kas izveidojusies saistībā ar 148.7.punktā minētajām valsts pro­grammām, pārsniedz 10 procentus no iestādes pašu kapitāla. Ja ieguldījumu skaits ir mazāks par 10, iepriekš minētais slieksnis ir 5 procenti no iestādes pašu kapitāla.

(FKTK 14.12.2007. noteikumu Nr.173 redakcijā)

150. Šīs daļas nolūkam iestāde – kreditors ir iestāde, kura ir iesaistīta attiecīgajā riska darījumā neatkarīgi no tā, vai šis darījums izriet vai neizriet no aizdevuma.

151. Iestāde, kas izmanto SP saskaņā ar 88.–110. punktu vai izmanto IRB pieeju saskaņā 111.–149. punktu, bet neizmanto pašas noteiktos SNZ un korekcijas pakāpes, var atzīt kredītriska mazināšanu saskaņā ar šīs daļas prasībām, aprēķinot riska darījumu riska svērto vērtību kredītriska kapitāla prasības noteikšanas nolūkam vai PZ lieluma noteikšanai, lai aprēķinātu pašu kapitāla aprēķinā iekļaujamās summas saskaņā ar 6. pielikuma 1. daļas 36. punktu.

152. Metodēs, ko iestāde – kreditors izmanto kredīta aizsardzībai (credit protection), kā arī izstrādātajās politikās un procedūrās nodrošina, ka kredīta aizsardzība ir tiesiski efektīva un īstenojama visās attiecīgajās jurisdikcijās.

153. Iestāde – kreditors veic pasākumus, lai nodrošinātu kredīta aizsardzības pasākumu efektivitāti un ņemtu vērā attiecīgos riskus.

154. Fondētās kredīta aizsardzības gadījumā aktīviem, kurus atzīst par piemērotiem, jābūt pietiekami likvīdiem un to vērtībai laika gaitā jābūt pietiekami stabilai, lai ticami noteiktu kredīta aizsardzības apmēru, ņemot vērā riska svērtās vērtības aprēķināšanas metodes un pieļaujamo atzīšanas līmeni. Par piemērotiem atzīst tikai 3. pielikuma 1. daļā noteiktos aktīvus.

155. Fondētās kredīta aizsardzības gadījumā iestādei – kreditoram ir tiesības laicīgi pārdot vai paturēt aktīvus, kas nodrošina aizsardzību saistību nepildīšanas, maksātnespējas vai bankrota gadījumā vai citos darījuma dokumentācijā noteiktos kredīta notikumos. Šīs tiesības attiecas arī uz aktīviem, kas atrodas trešās personas turējumā (custodian holding). Korelācijas pakāpe starp aizsardzībai paredzēto aktīvu vērtību un aizņēmēja kredītspēju nedrīkst būt pārāk augsta.

156. Nefondētās kredīta aizsardzības gadījumā aizsardzības dēvējam jābūt uzticamam un aizsardzības līgumam ir jābūt tiesiskam un izpildāmam visās attiecīgajās jurisdikcijās, lai ticami noteiktu kredīta aizsardzības apmēru, ņemot vērā riska darījuma riska svērtās vērtības aprēķināšanas metodes un pieļaujamo atzīšanas līmeni. Par piemērotiem atzīst tikai tos aizsardzības devējus un aizsardzības līgumu veidus, kas noteikti 3. pielikuma 1. daļā.

157. Iestāde – kreditors, kas piemēro kredītriska mazināšanas metodes kredītriska kapitāla prasības noteikšanai, izpilda 3. pielikuma 2. daļā paredzētās minimālās prasības.

158. Ja ir izpildītas 150.–157. punkta prasības, riska darījuma riska svērtās vērtības aprēķinu un attiecīgajā gadījumā PZ summas aprēķinu var modificēt saskaņā ar 3. pielikuma 3. daļu.

159. Nevienam riska darījumam, kuram ir atzīta kredītriska mazināšana, nedrīkst būt lielāka riska darījuma riska svērtā vērtība vai PZ summa kā identiskam riska darījumam, kuram nav piemērota kredītriska mazināšana.

160. Ja riska darījuma riska svērtās vērtības aprēķinā jau ir ņemta vērā kredīta aizsardzība atbilstoši noteikumu 88.–110. punktam (SP) vai IRB pieejai, šī kredīta aizsardzība nav papildus atzīstama, nosakot kredītriska mazināšanas efektu saskaņā ar šīs daļas noteikumiem.

161. Ja iestāde izmanto noteikumu 88.–110. punktā aprakstīto SP riska svērtās vērtības noteikšanai riska darījumu kategorijai, kurā atbilstoši noteikumu 97.13. punktam iekļaujami vērtspapirizētie riska darījumi, tā aprēķina riska svērto vērtību vērtspapirizēšanas pozīcijai saskaņā ar noteikumu 4. pielikuma 4. daļas 16.–50. punktu. Visos citos gadījumos iestāde aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar noteikumu 4. pielikuma 4. daļas 16.–20. un 51.–92. punktu.

162. Ja iestāde – iniciators nodod būtisku kredītrisku, kas saistīts ar vērtspapirizētajiem riska darījumiem, saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 2. daļu, tā var:

162.1. tradicionālās vērtspapirizēšanas gadījumā izslēgt no riska svērtās vērtības aprēķina vai attiecīgajos gadījumos PZ aprēķina riska darījumus, kas pakļauti vērts­papirizēšanai;

162.2. sintētiskās vērtspapirizēšanas gadījumā aprēķināt riska svērto vērtību un attiecīgajos gadījumos PZ summu vērtspapirizēšanas riska darījumiem atbilstoši noteikumu 4. pielikuma 2. daļas prasībām.

(Grozīts ar FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; grozījumi punktā stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

163. Ja tiek piemērots noteikumu 162. punkts, iestāde – iniciators aprēķina noteikumu 4. pielikumā paredzētās riska svērtās vērtības pozīcijām, kuras tai var rasties saistībā ar vērtspapirizēšanu. Ja būtisks kredītrisks saskaņā ar 162. punktu netiek nodots, iestādei –iniciatoram nav jāaprēķina riska svērtā vērtība pozīcijām, kuras tai var rasties saistībā ar vērtspapirizēšanu.

163.¹ Iniciators un sponsors drīkst piemērot šo noteikumu 162. un 163. punktu un izslēgt vērtspapirizētos riska darījumus no kapitāla prasību aprēķina, ja tas vērtspapirizētajiem riska darījumiem piemēro tos pašus drošos un skaidri noteiktos kredītu izsniegšanas kritērijus, kā arī piemēro tos pašus procesus kredītu apstiprināšanai un attiecīgos gadījumos to grozījumiem, atjaunošanai un refinansēšanai, kas tiek piemēroti riska darījumiem, kuriem jābūt pašas iestādes portfelī.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

164. Lai aprēķinātu vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērto vērtību, to veidojošajiem riska darījumiem piešķir riska pakāpi saskaņā ar noteikumu 4. pielikumu, pamatojoties uz to kredīta kvalitātes pakāpi, ko var noteikt, ņemot vērā ĀKNI reitingus vai citādi, kā attiecīgi izklāstīts noteikumu 4. pielikumā.

165. Riska darījumu katrā laidienā uzskata par atsevišķu vērtspapirizēšanas pozīciju, un kredīta aizsardzības devēji ir vērtspapirizēšanas pozīciju turētāji. Vērtspapirizēšanas pozīcijas ietver arī ar vērtspapirizēšanu saistītos riska darījumus, kas izriet no procentu likmju vai ārvalstu valūtas atvasinātajiem instrumentiem.

165.¹ Riska darījumiem, kas veido vērtspapirizēšanas pozīcijas, bet neatbilst šo noteikumu 124.¹ punkta prasībām, vai gadījumos, kad Komisija konstatē, ka iestādes nolaidības vai bezdarbības dēļ nav izpildītas šo noteikumu 124.¹ punkta prasības, Komisija proporcionāli palielina riska pakāpi ne mazāk kā 250 procentu apmērā no riska pakāpes, kas būtu noteikta šādiem darījumiem saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu, un pakāpeniski palielina riska pakāpi katru nākamo reizi, kad ir pārkāptas vai nav novērstas iepriekš konstatētās neatbilstības šo noteikumu prasībām. Šādi noteikta riska pakāpe nepārsniedz 1 250 procentus. Nosakot riska pakāpes palielinājumu, Komisija ņem vērā šo noteikumu 14. pielikuma 6. un 7. punktā minētos atbrīvojumus attiecībā uz atsevišķiem vērtspapirizēšanas darījumiem.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

166. Ja vērtspapirizēšanas pozīcijai izmanto fondēto vai nefondēto kredīta aizsardzību, šai pozīcijai piemērojamo riska pakāpi iespējams mainīt, pamatojoties uz noteikumu 150.–160. punktu, saistībā ar noteikumu 4. pielikumu.

167. Vērtspapirizēšanas pozīciju, izņemot tās, kas veido pašu kapitāla samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 348.7. punktu, riska svērto vērtību iekļauj iestādes riska svērto vērtību kopsummā, kas tiek aprēķināta saskaņā ar 73.1. punktu.

168. Lai saskaņā ar 164.–167. punktu noteiktu riska pakāpi vērtspapirizēšanas pozīcijai, ĀKNI reitingus var izmantot vienīgi tad, ja Komisija šim nolūkam saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.¹ pantu ir atzinusi ĀKNI par piemērotām.

169. ĀKNI reitingu lietošanai iestādes riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 164.–17. punktu jābūt konsekventai un jāatbilst noteikumu 4. pielikuma 3. daļas prasībām. Reitingus nedrīkst izmantot selektīvi.

170. Atjaunojamu riska darījumu vērtspapirizēšanas ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu gadījumā iestāde – iniciators saskaņā ar noteikumu 4. pielikumu aprēķina papildu riska svērto vērtību, ņemot vērā, ka kredītrisks var palielināties priekšlaicīgas amortizācijas rezultātā.

171. Atjaunojams riska darījums 170. punkta nolūkam ir riska darījums, kurā aizņēmēja konta debeta atlikums var svārstīties noteiktā kredīta limita robežās atkarībā no tā lēmuma aizņemties vai atmaksāt kredītu, un priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums ir līguma punkts, kas, iestājoties noteiktajiem gadījumiem, paredz, lai ieguldītāja pozīcijas tiktu atmaksātas/slēgtas pirms emitēto vērtspapīru sākotnējā termiņa beigām.

172. Iestādei – iniciatoram vai iestādei – sponsoram, kas vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērtās vērtības aprēķinu veikusi saskaņā ar 162. punktā noteikto vai pārdevusi sava tirdzniecības portfeļa instrumentus ĪNIS tā, ka iestādei vairs nav jātur pašu kapitāls šādu instrumentu risku segšanai, nav pienākuma sniegt tādu atbalstu vērtspapirizēšanai, kas pārsniedz tās līgumsaistības, ar mērķi mazināt investoru iespējamos vai faktiskos zaudējumus.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

173. Ja iestāde – iniciators vai iestāde – sponsors neievēro 172. punkta noteikumus attiecībā uz vērtspapirizēšanu, Komisija pieprasa, lai tā nodrošina vismaz tādu pašu kapitālu visiem vērtspapirizētajiem riska darījumiem, kā gadījumā, ja tie nebūtu vērtspapirizēti. Iestāde publisko informāciju par sniegto ārpuslīguma atbalstu un tā ietekmi uz pašu kapitāla prasībām.

1. Pozīciju aprēķināšana

174. Parāda vērtspapīra vai kapitāla vērts­papīra tīrā pozīcija ir starpība starp attiecīgā vērtspapīra garajām un īsajām pozīcijām.

175. Atvasināto instrumentu, kura bāzes aktīvs ir parāda vērtspapīrs vai kapitāla vērtspapīrs, pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķinā iekļauj kā bāzes aktīva pozīciju, ko var savstarpēji ieskaitīt ar attiecīgā vērtspapīra vai parāda pozīciju.

176. RTT un RTN procentu nākotnes līgumus un parāda vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas nākotnes līgumus iekļauj attiecīgā parāda vērtspapīra tīrās pozīcijas aprēķinā kā garo un īso pozīciju kombināciju. Piemēram:

176.1. nopirkto RTT procentu nākotnes līgumu iekļauj aprēķinā kā aizņēmumu (īsā pozīcija) ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam un aktīvu (garā pozīcija) ar atlikušo termiņu līdz līguma bāzes aktīva dzēšanas datumam. Aprēķinot RTT procentu nākotnes līguma specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, abas pozīcijas atspoguļo kā 2. tabulas 1. kategorijas parāda vērtspapīru pozīcijas;

176.2. pārdoto RTN procentu nākotnes līgumu iekļauj aprēķinā kā garo pozīciju ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam, pieskaitot tam līguma periodu, un īso pozīciju ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam. Aprēķinot RTN procentu nākotnes līguma specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, abas pozīcijas atspoguļo kā 2. tabulas 1. kategorijas vērtspapīru pozīcijas;

176.3. parāda vērtspapīra pirkšanas nākotnes līgumu iekļauj aprēķinā kā aizņēmumu (īsā pozīcija) ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam un attiecīgā parāda vērtspapīra garo pozīciju ar atlikušo termiņu līdz šā parāda vērtspapīra dzēšanas datumam. Aprēķinot parāda vērtspapīra pirkšanas nākotnes līguma specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, īso pozīciju atspoguļo kā 2. tabulas 1. kategorijas parāda vērtspapīra pozīciju un garo pozīciju kā parāda vērtspapīra ar tā emitentam atbilstošo 2. tabulas kategoriju pozīciju.

177. Procentu mijmaiņas līgumu, saskaņā ar kuru iestāde saņem peldošo procentu likmi un maksā fiksēto procentu likmi, atspoguļo kā vērtspapīra ar peldošo procentu likmi un dzēšanas datumu, kas vienāds ar nākamo procentu likmes pārskatīšanas datumu, garo pozīciju un vērtspapīra ar fiksēto procentu likmi un atlikušo termiņu līdz mijmaiņas līguma beigu datumam īso pozīciju. Abas pozīcijas atspoguļo kā 2. tabulas 1. kategorijas vērtspapīru pozīcijas.

178. Iespējas līgumus iekļauj tīrās pozīcijas aprēķinā kā bāzes aktīva delta ekvivalentu, ja delta ekvivalents ir noteikts biržā vai saņemta Komisijas atļauja iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai.

179. Iestādei, kurai Komisija nav devusi atļauju iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai, iespējas līgumi, kuriem nav pieejams biržā noteikts delta ekvivalents, nav jāiekļauj bāzes aktīva tīrās pozīcijas aprēķinā.

180. Regulētā tirgū tirgotās garantijas, kas attiecas uz parāda vērtspapīriem vai kapitāla vērtspapīriem, iekļauj tīrās pozīcijas aprēķinā tāpat kā iespējas līgumus.

181. Tirdzniecības portfelī iekļautos atbilstošos vērtspapīrus vai īpašuma tiesības uz šādiem vērtspapīriem, kuri ir pārdoti saskaņā ar līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai aizdoti saskaņā ar vērtspapīru aizdevuma darījumu, iekļauj attiecīgā vērtspapīra pozīcijā.

182. Kredīta atvasinātos instrumentus iekļauj attiecīgo atsauces parādu vai parāda vērtspapīru pozīciju aprēķinā šādi:

182.1. ja iestāde kā darījuma partneris (aizsardzības pret kredītrisku pārdevējs, turpmāk – aizsardzības pārdevējs) uzņemas kredītrisku, tirgus riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto kredīta atvasinātā instrumenta nosacīto vērtību, ja nav norādīts citādi. Aprēķinot kapitāla prasību, iestāde var samazināt kredīta atvasinātā instrumenta nosacīto vērtību par kredīta atvasinātā instrumenta tirgus vērtības izmaiņām kopš tirdzniecības sākuma. Aprēķinot specifiskā riska kapitāla prasību, parāda termiņa vietā piemēro kredīta atvasinātā instrumenta termiņu, izņemot kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumus (total return swaps). Pozīcijas nosaka šādi:

182.1.1. kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums veido atsauces parāda vispārējam riskam pakļauto garo pozīciju un vispārējam riskam pakļauto īso pozīciju, kuru atspoguļo kā 2. tabulas 1. kategorijas centrālās valdības parāda vērtspapīra pozīciju ar 0 procentu riska pakāpi un termiņu, kas atbilst periodam līdz nākamajai procentu likmju pārskatīšanai. Šāds instruments veido arī atsauces parāda specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju;

182.1.2. kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgums (credit default swap) neveido vispārējam riskam pakļauto pozīciju. Specifiskajam riskam pakļauto pozīciju aprēķinā atspoguļo kā atsauces komercsabiedrības parādu sintētisko (synthetic) garo pozīciju, t.i., pozīciju, kuru veido komercsabiedrības parādu kopums, izņemot gadījumus, kad kredīta atvasinātajam instrumentam ir ārējais novērtējums (reitings) un tas atbilst kvalificēto parāda vērtspapīru nosacījumiem. Šādā gadījumā aprēķinā iekļauj kredīta atvasinātā instrumenta specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju. Ja līguma nosacījumi paredz prēmiju vai procentu maksājumus, šīs naudas plūsmas atspoguļo kā atbilstošās centrālās valdības parāda vērtspapīru pozīcijas;

182.1.3. ar viena parādnieka kredītrisku saistītā parādzīme (a single name credit linked note) veido šīs parādzīmes vispārējam riskam pakļauto garo pozīciju līdzīgi procentu likmju finanšu instrumentiem. Specifiskajam riskam pakļauto sintētisko garo pozīciju veido atsauces komercsabiedrības parādi. Papildus veidojas specifiskajam riskam pakļautā parādzīmes emitenta garā pozīcija. Ja ar kredītrisku saistītai parādzīmei ir ārējais novērtējums (reitings) un tas atbilst kvalificēto parāda vērtspapīru nosacījumiem, minētā parād­zīme veido tikai šīs parādzīmes specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju;

182.1.4. ar vairāku parādnieku kredītrisku saistīta parādzīme (a multiple name credit linked note), kas nodrošina minēto parādnieku parādu proporcionālu aizsardzību, veido šīs parādzīmes emitenta specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju un katras atsauces komercsabiedrības parādu specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju, kuras lielumu nosaka proporcionāli katras atsauces komercsabiedrības parādu lielumam visu parādu kopsummā, piemērojot šo proporciju kredīta atvasinātā instrumenta nosacītajai vērtībai. Ja vienai atsauces komercsabiedrībai pozīciju veido vairāki parādi, kuriem atbilst atšķirīgas riska pakāpes, tad pozīcijai piemēro lielāko no šīm riska pakāpēm. Ja ar vairāku parādnieku kredītrisku saistītai parādzīmei ir ārējais novērtējums (reitings) un tā atbilst kvalificēto parāda vērtspapīru nosacījumiem, tad aprēķinā iekļauj tikai šīs parādzīmes emitenta specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju;

182.1.5. pirmā saistību nepildīšanas gadījuma (a first-asset-to-default) kredīta atvasinātais instruments veido katras atsauces komercsabiedrības parādu specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju. Ja lielākais maksājums kredīta notikuma gadījumā ir mazāks par kapitāla prasību saskaņā ar šā punktā pirmajā teikumā norādīto metodi, tad lielāko maksājuma apmēru var uzskatīt par specifiskā riska kapitāla prasību;

182.1.6. otrā saistību nepildīšanas gadījuma (a second-asset-to-default) kredīta atvasinātais instruments veido katras atsauces komercsabiedrības, atskaitot vienu ar vismazāko specifiskā riska kapitāla prasību, parādu specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju. Ja lielākais maksājums kredīta notikuma gadījumā ir mazāks par kapitāla prasību saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā norādīto metodi, tad šo summu var uzskatīt par specifiskā riska kapitāla prasību;

182.1.7. ja n-to saistību nepildīšanas gadījumā kredīta atvasinātajam instrumentam ir ārējais novērtējums (reitings), aizsardzības pārdevējs aprēķina specifiskā riska kapitāla prasību, izmantojot atvasinātā instrumenta ārējo novērtējumu (reitingu) un piemērojot attiecīgās vērtspapirizēšanā piemērojamās riska pakāpes;

182.2. ja darījuma partneris (aizsardzības pret kredītrisku pircējs, turpmāk – aizsardzības pircējs) nodod (pārdod) kredītrisku, pozīcijas nosaka kā aizsardzības pārdevēja pozīciju spoguļattēlu (mirror image), izņemot ar kredītrisku saistītās parādzīmes (a credit linked notes), kas neveido emitenta īso pozīciju. Ja saskaņā ar kredīta atvasinātā instrumenta noteikumiem kādā noteiktā termiņā pārdevējam tiek atļauta pārdotā kredītriska atpirkšana (call option) un šī iespēja saglabājas visā turpmākajā aizsardzības laikā, tad šis termiņš tiek uzskatīts par aizsardzības termiņu. Attiecībā uz pirmā un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu aizsardzības pircēja pozīcijas noteikšanai nepiemēro aizsardzības pārdevēja spoguļattēlu, bet nosaka to šādi:

182.2.1. ja iestāde ir aizsardzības pircējs un kredītriska nodošanai tā izmanto pirmā saistību nepildīšanas gadījuma (a first-asset-to-default) kredīta atvasināto instrumentu, iestāde saņem kredīta aizsardzību atvasinātajā instrumentā noteiktajam daudzumam atsauces komercsabiedrību parādu un pirmās atsauces komercsabiedrības saistību nepildīšanas gadījumā saņem maksājumu. Vienlaikus šāds kredīta notikums izbeidz atvasinātā instrumenta līgumu. Šādas aizsardzības gadījumā iestādei ir atļauts nerēķināt tādas atsauces komercsabiedrības parāda specifiskā riska kapitāla prasību, kuras parādam piemēro viszemāko 2. tabulā noteikto svēršanas likmi;

182.2.2. ja iestāde ir aizsardzības pircējs un kredītriska nodošanai tā izmanto n-to saistību nepildīšanas gadījumu kredīta atvasināto instrumentu, un maksājums tiks veikts tikai n-tajā saistību nepildīšanas gadījumā, iestādei ir atļauts nerēķināt atbilstošo atsauces komercsabiedrību parādu specifiskā riska kapitāla prasības, ja tai ir kredīta aizsardzība arī pārējiem no pirmā līdz n-1 saistību nepildīšanas gadījumiem vai n-1 saistību nepildīšanas gadījumi jau notikuši. Specifiskā riska kapitāla prasības noteikšanai piemēro šo noteikumu 182.2.1. punktā noteikto kārtību.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; grozījumi punktā stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

183. Saņemot Komisijas atļauju, iestāde, kas katru dienu pārvērtē 176.–179. punktā minētos atvasinātos instrumentus pēc tirgus vērtības un pārvalda to procentu likmes risku, pamatojoties uz šo instrumentu diskontēto naudas plūsmu, var izmantot jutīguma modeļus, lai noteiktu šo instrumentu pozīcijas, kā arī var izmantot šādus modeļus visiem parāda vērtspapīriem, kuru vērtība tiek atmaksāta pakāpeniski līdz to termiņa beigām (amortizētā vērtība), nevis veicot visas pamatsummas atmaksu. Šāds modelis veido pozīcijas, kuras ir tikpat jutīgas pret izmaiņām procentu likmēs kā modelējamo atvasināto instrumentu naudas plūsma. Šo jutīgumu novērtē, pamatojoties uz tādas izlases procentu likmju neatkarīgām kustībām ienākumu līknē, kas nodrošina katrā 3. tabulā minētā termiņa intervālā procentu likmes izmaiņas par vienu punktu. Ar modeli noteiktās pozīcijas iekļauj kapitāla prasību aprēķinā saskaņā ar vienu no 198.–204. punktā minētajām metodēm.

184. Aprēķinot parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra tīro pozīciju, var savstarpēji ieskaitīt viena veida vērtspapīru pretējās pozīcijas. Viena veida vērtspapīri ir parāda vērtspapīri vai kapitāla vērtspapīri, kas vienlaikus atbilst visām šādām prasībām:

184.1. tos emitējis viens un tas pats emitents;

184.2. tiem noteikti vienādi līdzekļu atgūšanas nosacījumi emitenta bankrota, likvidācijas vai pašlikvidācijas gadījumā;

184.3. tie ir denominēti vienā un tajā pašā valūtā;

184.4. tie ir parāda vērtspapīri, kuriem ir vienāds līdz dzēšanai atlikušais termiņš un procentu maksājumu grafiks;

184.5. tie ir parāda vērtspapīri, kuriem fiksētās procentu likmes gadījumā ir vienāda kupona procentu likme (starpība nepārsniedz 0.15 procentu punktus) vai peldošās procentu likmes gadījumā ir vienāds pamats (piem., LIBOR) procentu likmes noteikšanai.

185. Pirms attiecīgā vērtspapīra pozīciju savstarpējās ieskaitīšanas saskaņā ar 184. punkta nosacījumiem iestāde ar Komisijas atļauju var savstarpēji pilnīgi ieskaitīt viena veida atvasināto instrumentu pozīcijas, ja šiem atvasinātajiem instrumentiem ir viens un tas pats bāzes aktīvs, pozīcijām ir vienāda nominālvērtība un tās ir denominētas vienā un tajā pašā valūtā, kā arī ir ievērotas šādas prasības:

185.1. starpība starp atvasināto instrumentu pozīciju slēgšanas datumiem nepārsniedz septiņas dienas;

185.2. mijmaiņas līgumu un ārpusbiržas procentu nākotnes līgumu bāzes aktīviem:

185.2.1. fiksētās procentu likmes gadījumā ir vienāda kupona procentu likme (starpība nepārsniedz 0.15 procentu punktus) vai peldošās procentu likmes gadījumā ir vienāds pamats (piem., LIBOR) procentu likmes noteikšanai;

185.2.2. līdz fiksētās procentu likmes pozīcijas slēgšanai atlikušā termiņa un līdz peldošās procentu likmes kārtējai pārskatīšanai atlikušā termiņa starpība nepārsniedz 1. tabulā norādīto pieļaujamo termiņu starpību.

1. tabula. Pieļaujamā termiņu starpība

186. Iestāde, kas vērtspapīra tīrās pozīcijas aprēķinā neiekļauj attiecīgā vērtspapīra iespējas līgumu delta ekvivalentu, nevar attiecināt 184. punktā norādīto pozīciju savstarpējās ieskaitīšanas kārtību uz šo iespējas līgumu pozīcijām.

187. Visas tīrās pozīcijas, kuras noteiktas ārvalstu valūtā, pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.286)

2. Kapitāla prasības aprēķināšanas kārtība

2.1. Parāda vērtspapīru pozīcijas

188. Iestāde aprēķina un ievēro iestādes tirdzniecības portfelī iekļauto parāda vērtspapīru un citu aktīvu, kuru vērtība ir atkarīga no procentu likmju izmaiņām, pozīciju specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību un procentu, procentu indeksu, ārvalstu valūtas un preču atvasināto instrumentu un iestādes pašas emitēto parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību. (Specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasības aprēķināšanas nosacījumus atkarībā no atvasinātā instrumenta bāzes aktīva sk. 10. pielikumā.)

189. Parāda vērtspapīru tīrās pozīcijas klasificē atkarībā no valūtas, kurā denominēts parāda vērtspapīrs, un aprēķina specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību katras valūtas pozīcijām atsevišķi.

2.1.1. Specifiskais risks

190. Tirdzniecības portfeļa parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina kā šādu specifiskā riska kapitāla prasību kopsummu:

190.1. specifiskā riska kapitāla prasība parāda vērtspapīriem, izņemot vērtspapirizēšanas pozīcijas, kas aprēķināta šādi:

190.1.1. katru tīro pozīciju, kas ir aprēķināta saskaņā ar 174.-187. punkta nosacījumiem, iedala vienā no 2. tabulā norādītajām kategorijām atkarībā no tās emitenta/debitora veida, emitenta/debitora iekšējā vai ārējā kredīta novērtējuma un atlikušā termiņa un ņemot vērā 191.–194. punkta nosacījumus, un reizina ar 2. tabulā norādīto attiecīgo svēršanas likmi;

190.1.2. summē atbilstoši 190.1.1. punkta prasībām aprēķināto svērto garo un svērto īso pozīciju absolūtās vērtības;

190.2. vērtspapirizēšanas pozīciju specifiskā riska kapitāla prasība, kas aprēķināta saskaņā ar 195. punkta prasībām.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

2. tabula. Parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasības aprēķinā izmantojamās svēršanas likmes

190.¹ Rēķinot specifiskā riska kapitāla prasību saskaņā ar 190., 195. vai 195.³ punkta prasībām, iestāde var noteikt tādu svēršanas likmju lieluma un tīro pozīciju reizinājuma rezultāta ierobežojumu, kuru piemērojot specifiskā riska kapitāla prasība nepārsniegs maksimāli iespējamo saistību nepildīšanas zaudējumu apmēru. Īsajām pozīcijām šādu ierobežojumu var noteikt kā šādu pozīciju vērtību izmaiņu apmēru, kas izveidotos, ja pozīcijas pamatā esošais parādnieks nekavējoties tiktu pārklasificēts riskam nepakļautajā parādniekā.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

191. Kvalificētie parāda vērtspapīri ir šādas pozīcijas veidojošie parāda vērtspapīri:

191.1. parāda vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kurām, lietojot SP, piemēro kvalitātes pakāpes, kas atbilst vismaz ĀKNI investīciju reitingiem (sk. 11. pielikumu);

191.2. parāda vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kurām, lietojot IRB pieeju, noteikta SNV, kas nav lielāka par 191.1. punktā minēto parāda vērtspapīru SNV;

191.3. parāda vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kurām nav pieejams ĀKNI reitings un kuras atbilst šādiem nosacījumiem:

191.3.1. pozīcijas ir pietiekami likvīdas;

191.3.2. parāda vērtspapīru kvalitāte, pēc pašas iestādes uzskatiem, ir vismaz vienāda ar 191.1. punktā minēto parāda vērtspapīru kvalitāti;

191.3.3. parāda vērtspapīri ir iekļauti vismaz vienā dalībvalsts regulētā tirgus sarakstā vai šo noteikumu 5. pielikumā minēto ārvalstu atzīto biržu sarakstā;

191.4. parāda vērtspapīru, kurus emitējusi iestāde, kas ievēro direktīvā 2006/48/EK noteiktās kapitāla pietiekamības prasības, garās un īsās pozīcijas, ja šādi parāda vērtspapīri ir pietiekami likvīdi un to kvalitāte ir vismaz vienāda ar 191.1. punktā minēto parāda vērtspapīru kvalitāti;

191.5. iestādes parāda vērtspapīri, kuru kredīta kvalitāte atbilst vai ir augstāka nekā 2. kredīta kvalitātes pakāpe saskaņā ar SP, ja iestāde - emitents ievēro direktīvā 2006/48/EK noteiktās kapitāla pietiekamības prasības;

191.6. parāda vērtspapīru iekļaušanas kvalificētajos vērtspapīros procedūru pārbauda Komisija un nepieciešamības gadījumā, ja uzskata, ka kādu parāda vērtspapīru specifiskais risks ir pārāk augsts vai tie neatbilst citiem šajā punktā minētajiem kritērijiem, groza iestādes novērtējumu.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

192. Parāda vērtspapīriem, kas nav kvalificēti parāda vērtspapīri saskaņā ar 191. punktu, piemēro 8 procentu vai 12 procentu svēršanas likmi saskaņā ar 2. tabulu.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

193. Iestāde, kas piemēro IRB pieeju riska darījumu kategorijai, kurā iekļauts parāda instruments, var piemērot svēršanas likmi, kas atbilst saskaņā ar SP kredītriskam noteiktajai kvalitātes pakāpei, kurai piemīt tāda pati vai mazāka SNV, kas noteikta atbilstoši IRB pieejai.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

194. Finanšu instrumentiem, kuru emitentam ir maksātnespējas pazīmes, iestāde piemēro 12 procentu svēršanas likmi.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

195. Specifiskā riska kapitāla prasību tirdzniecības portfeļa vērtspapirizēšanas pozīcijām, kuras veido saskaņā ar 174.-187. punktu aprēķinātās tīrās pozīcijas, nosaka šādi:

195.1. iestāde, kas netirdzniecības portfeļa riska darījumu kredītriska kapitāla prasību rēķina, lietojot SP, specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērtās vērtības, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 4. daļas 21.–50. punktu;

195.2. iestāde, kas netirdzniecības portfeļa riska darījumu kredītriska kapitāla prasību rēķina, lietojot IRB pieeju, specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērtās vērtības, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 4. daļas 51.–92. punktu;

195.3. iestāde var izmantot uzraudzības formulas metodi 195.1. un 195.2. punkta vajadzībām, tikai saņemot Komisijas atļauju, izņemot tādas iestādes – iniciatorus, kas šo metodi var izmantot vērtspapirizēšanas pozīciju kredītriska kapitāla prasības noteikšanai netirdzniecības portfelī. Ja uzraudzības formulas metodes piemērošanai ir nepieciešams noteikt riska darījuma partnera SNV un SNZ, to var darīt saskaņā ar IRB pieejā noteikto vai arī, saņemot atsevišķu Komisijas atļauju, izmantot alternatīvu pieeju, kas balstās uz 287. punktā aprakstītajām aplēsēm un kas atbilst IRB pieejai noteiktajiem kvantitatīvajiem standartiem;

195.4. šo noteikumu 14. pielikuma prasībām atbilstošām vērtspapirizēšanas tīrajām pozīcijām specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no saskaņā ar šā pielikuma nosacījumiem noteiktajām vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērtajām vērtībām;

195.5. summē visu saskaņā ar 195.1.–195.4. punktu aprēķināto īso svērto pozīciju un garo svērto pozīciju absolūto vērtību;

195.6. pārejas periodā līdz 2013. gada 31. decembrim, atkāpjoties no 195.5. punkta prasībām, iestāde saskaita atsevišķi svērto garo pozīciju kopsummu un svērto īso pozīciju absolūto vērtību kopsummu un nosaka specifiskā riska kapitāla prasību lielākās summas apmērā. Šajā pārejas periodā iestāde sniedz Komisijai informāciju par šādu īso un garo svērto pozīciju apmēru sadalījumā pa to veidojošo instrumentu veidiem.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

195.¹ Specifiskā riska kapitāla prasība tādiem vērtspapirizēšanas pozīcijā iekļautajiem riska darījumiem, kas veidotu pašu kapitāla samazinājumu vai kam piemērotu 1 250 procentu riska pakāpi, ja to riska svērto vērtību rēķinātu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 4. daļu, nevar būt mazāka par to, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

195.² Vērtspapirizēšanas pozīciju likviditātes nodrošināšanai paredzētajām kredītlīnijām, kurām nav pieejams ĀKNI reitings, kapitāla prasība ir ne mazāka par šo noteikumu 4. pielikuma 4. daļā norādīto.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

195.³ Atkāpjoties no 195. punkta prasībām, iestāde var korelācijas tirdzniecības portfelī iekļautajiem instrumentiem noteikt specifiskā riska kapitāla prasību kā lielāko no šādām summām:

195.³1. specifiskā riska kapitāla prasību kopsumma, kas noteikta tikai korelācijas tirdzniecības portfeļa tīrajām garajām pozīcijām;

195.³2. specifiskā riska kapitāla prasību kopsumma, kas noteikta tikai korelācijas tirdzniecības portfeļa tīrajām īsajām pozīcijām.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

195.⁴ Korelācijas tirdzniecības portfeli veido vērtspapirizēšanas pozīcijas un n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātie instrumenti, kas atbilst šādiem kritērijiem:

195.⁴1. pozīcijas nav atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcijas, iespējas līgumi, kuru bāzes aktīvs ir vērtspapirizēšanas laidiens, vai kādi citi atvasinātie instrumenti, kuru bāzes aktīvs ir vērtspapirizēšanas darījums vai shēma, kas neparedz proporcionālas daļas no vērtspapirizēšanas laidiena ieņēmumiem saņemšanu;

195.⁴2. visi atsauces instrumenti ir vai nu viena emitenta/parādnieka instrumenti, tostarp ar viena parādnieka kredītrisku saistītie kredīta atvasinātie instrumenti, attiecībā uz kuriem pastāv likvīds divvirzienu tirgus, vai parasti pārdodami indeksi, kas balstīti uz šo atsauces komercsabiedrību novērtējumiem. Divvirzienu tirgus pastāv, ja ir savstarpēji neatkarīgi godprātīgi piedāvājumi pirkt un pārdot tā, ka cena ir loģiski saistīta ar pēdējās tirdzniecības cenu vai vienas dienas laikā tiek kotētas pašreizējās godprātīgās konkurējošās pirkšanas un pārdošanas cenas un par šādu cenu var norēķināties salīdzinoši īsā laikā, kas atbilst tirdzniecības praksei.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

195.⁵ Korelācijas tirdzniecības portfelī nevar iekļaut pozīcijas, kurām pamatā ir šādi bāzes instrumenti:

195.⁵1. netirdzniecības portfeļa instruments, kas atbilst 97.8. vai 97.9. punktā norādītajām darījumu kategorijām;

195.⁵2. prasība pret ĪNIS.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

195.⁶ Iestāde korelācijas tirdzniecības portfelī var iekļaut pozīcijas, kuras nav ne vērtspapirizēšanas pozīcijas, ne n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātie instrumenti, bet kuras ierobežo citu šā portfeļa pozīciju risku, ar nosacījumu, ka instrumentam vai tā bāzes instrumentiem pastāv likvīds divvirzienu tirgus saskaņā ar 195.⁴2. punktu.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

2.1.2. Vispārējais risks

196. Parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību nosaka, lietojot termiņa metodi vai ar Komisijas atļauju – ilguma metodi.

197. Izvēlēto parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasības aprēķina metodi (ilguma metode vai termiņa metode) lieto konsekventi, un to var mainīt tikai izņēmuma gadījumā, ja Komisija tam devusi atļauju.

Termiņa metode

198. Parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību, lietojot termiņa metodi, aprēķina šādi:

198.1. visas parāda vērtspapīru tīrās pozīcijas izvieto attiecīgās zonas attiecīgajā termiņa intervālā (sk. 3. tabulu), ņemot vērā šādus nosacījumus:

198.1.1. vai parāda vērtspapīra kupona procentu likme ir mazāka, vienāda vai lielāka par 3 procentiem. Diskonta vērtspapīrus uzrāda ailē “Kupona procentu likme mazāka par 3%”;

198.1.2. kāds ir atlikušais termiņš. Parāda vērtspapīriem ar fiksēto procentu likmi tas ir līdz vērtspapīra dzēšanai atlikušais termiņš. Parāda vērtspapīriem ar peldošo procentu likmi tas ir līdz kārtējai procentu likmes pārskatīšanai atlikušais termiņš;

198.2. visas parāda vērtspapīru tīrās pozīcijas reizina ar svēršanas likmi, kas atbilst termiņa intervālam, kurā iekļauj attiecīgo tīro pozīciju;

198.3. katram termiņa intervālam aprēķina svērto garo pozīciju summu un svērto īso pozīciju summu;

198.4. katrā termiņa intervālā nosaka svērto garo pozīciju un svērto īso pozīciju summu sakrītošo svērto pozīciju kā mazāko absolūto vērtību no svērto garo pozīciju un svērto īso pozīciju summām. Termiņa intervāla svērto garo (īso) pozīciju summas pārsniegums pār termiņa intervāla sakrītošo svērto pozīciju ir termiņa intervāla nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija;

198.5. katras zonas termiņa intervālu nesakrītošās svērtās garās pozīcijas un svērtās īsās pozīcijas summē atsevišķi un katrai zonai aprēķina zonas sakrītošo svērto pozīciju kā termiņa intervālu nesakrītošo svērto garo pozīciju un nesakrītošo svērto īso pozīciju summu mazāko absolūto vērtību. Zonas nesakrītošo svērto garo (īso) pozīciju summas pārsniegums pār zonas sakrītošo svērto pozīciju ir zonas nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija;

198.6. sakrītošo svērto pozīciju starp I un II zonu aprēķina kā I zonas nesakrītošās svērtās garās (īsās) pozīcijas un II zonas nesakrītošās svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību;

198.7. ja pēc sakrītošās svērtās pozīcijas starp I un II zonu noteikšanas nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija paliek II zonā, aprēķina sakrītošo svērto pozīciju starp II un III zonu kā II zonas nesakrītošās svērtās garās (īsās) pozīcijas un III zonas nesakrītošās svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību;

198.8. ja pēc sakrītošās svērtās pozīcijas starp I un II zonu noteikšanas nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija paliek I zonā un pēc sakrītošās svērtās pozīcijas noteikšanas starp II un III zonu nesakrītošā svērtā īsā (garā) pozīcija paliek III zonā, aprēķina sakrītošo svērto pozīciju starp I un III zonu kā I zonas nesakrītošās svērtās garās (īsās) pozīcijas un III zonas nesakrītošās svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību;

198.9. summē atlikušās nesakrītošās svērtās pozīcijas visās zonās;

198.10. parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina kā šādu lielumu summu:

198.10.1. 10 procentus no katra termiņa intervāla sakrītošās svērtās pozīcijas;

198.10.2. 40 procentus no I zonas sakrītošās svērtās pozīcijas;

198.10.3. 30 procentus no II zonas sakrītošās svērtās pozīcijas;

198.10.4. 30 procentus no III zonas sakrītošās svērtās pozīcijas;

198.10.5. 40 procentus no sakrītošās svērtās pozīcijas starp I un II zonu;

198.10.6. 40 procentus no sakrītošās svērtās pozīcijas starp II un III zonu;

198.10.7. 150 procentus no sakrītošās svērtās pozīcijas starp I un III zonu;

198.10.8. atlikušo nesakrītošo svērto pozīciju kopsummu.

3. tabula. Zonas, termiņu intervāli un svēršanas likmes parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasības aprēķināšanai, lietojot termiņa metodi

199. Procentu, procentu indeksu, ārvalstu valūtas un preču atvasināto instrumentu vispārējā riska kapitāla prasību, lietojot termiņa metodi, aprēķina tāpat kā parāda vērtspapīriem.

Ilguma metode

200. Parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību, lietojot ilguma metodi, aprēķina šādi:

200.1. katram parāda vērtspapīram aprēķina modificēto (pārveidoto) ilgumu (modified duration) saskaņā ar šādu formulu:

kur:

D – ilgums,

D_m – modificētais ilgums,

r – ienesīgums līdz dzēšanai atlikušajā termiņā (yield to maturity), kas aprēķināts, pamatojoties uz parāda vērtspapīra tirgus vērtību un, ja šim parāda vērtspapīram ir peldošā procentu likme, pieņemot, ka pamatsumma tiek samaksāta kārtējās procentu likmes pārskatīšanas datumā,

C_t – naudas plūsma t periodā,

m – līdz dzēšanai atlikušais periodu skaits fiksētās procentu likmes parāda vērtspapīriem vai līdz kārtējai procentu likmes pārskatīšanai atlikušais periodu skaits peldošās procentu likmes parāda vērtspapīriem;

200.2. katru atsevišķo parāda vērtspapīra pozīciju iekļauj vienā no 4. tabulā norādītajām zonām atkarībā no modificētā ilguma un aprēķina modificētā ilguma svērto pozīciju kā pozīcijas tirgus vērtību, kas reizināta ar tās modificēto ilgumu un paredzētajām procentu likmju izmaiņām;

200.3. aprēķina katras zonas modificētā ilguma svērto garo pozīciju summu un modificētā ilguma svērto īso pozīciju summu. Zonas modificētā ilguma svērto garo pozīciju un modificētā ilguma svērto īso pozīciju summu mazākā absolūtā vērtība ir attiecīgās zonas sakrītošā modificētā ilguma svērtā pozīcija;

200.4. zonas modificētā ilguma svērto garo (īso) pozīciju kopsummas pārsniegums pār zonas sakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju veido šīs zonas nesakrītošo modificētā ilguma svērto garo (īso) pozīciju;

200.5. sakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju starp I un II zonu aprēķina kā I zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās garās (īsās) pozīcijas un II zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību;

200.6. ja pēc sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp I un II zonu noteikšanas nesakrītošā modificētā ilguma svērtā garā (īsā) pozīcija paliek II zonā, aprēķina sakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju starp II un III zonu kā II zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās garās (īsās) pozīcijas un III zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību;

200.7. ja pēc sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp I un II zonu noteikšanas nesakrītošā modificētā ilguma svērtā garā (īsā) pozīcija paliek I zonā un pēc sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp II un III zonu noteikšanas nesakrītošā modificētā ilguma svērtā īsā (garā) pozīcija paliek III zonā, aprēķina sakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju starp I un III zonu kā I zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās garās (īsās) pozīcijas un III zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību;

200.8. summē visas atlikušās nesakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas visās zonās;

200.9. parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina kā šādu lielumu summu:

200.9.1. 2 procentus no sakrītošajām modificētā ilguma svērtajām pozīcijām katrā zonā;

200.9.2. 40 procentus no sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp I un II zonu;

200.9.3. 40 procentus no sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp II un III zonu;

200.9.4. 150 procentus no sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp I un III zonu;

200.9.5. atlikušo nesakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju kopsummu.

4. tabula. Zonas, modificētais ilgums un paredzētās procentu likmju izmaiņas parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasības aprēķināšanai, lietojot ilguma metodi

201. Procentu, procentu indeksu, ārvalstu valūtas un preču atvasināto instrumentu vispārējā riska kapitāla prasību, lietojot ilguma metodi, aprēķina tāpat kā parāda vērtspapīriem.

202. Parāda vērtspapīru un procentu, procentu indeksu, ārvalstu valūtas un preču atvasināto instrumentu kapitāla prasību aprēķina kā to kapitāla prasību summu, kuras aprēķinātas saskaņā ar 190., 198. un 199. punkta vai 200. un 201. punkta nosacījumiem.

203. Iestāde, kura parāda vērtspapīru tīro pozīciju aprēķinā iekļauj iespējas līgumu delta ekvivalentu, parāda vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 202. punkta nosacījumiem, palielina par parāda vērtspapīru iespējas līgumu gamma riska un vega riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar delta-plus metodi (sk. 8. pielikumu).

204. Iestāde, kura parāda vērtspapīru tīro pozīciju aprēķinā neiekļauj iespējas līgumu delta ekvivalentu, parāda vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 203. punkta nosacījumiem, palielina par parāda vērtspapīru iespējas līgumu kapitāla prasību, kura aprēķināta saskaņā ar iespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršo metodi (sk. 9. pielikumu).

2.2. Kapitāla vērtspapīru pozīcijas

205. Iestāde aprēķina un ievēro kapitāla vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, izņemot tos kapitāla vērtspapīrus, kuri veido pašu kapitāla samazinājumu, un citu finanšu instrumentu, kuru cena ir atkarīga no akciju cenu izmaiņām (akciju indeksu atvasinātie instrumenti u.c.), specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību.

206. Kapitāla vērtspapīru pozīcijas atkarībā no tā, kādas valsts komercsabiedrību reģistrā vai analogā institūcijā reģistrēts šo vērtspapīru emitents, apvieno grupās (turpmāk – nacionālais tirgus). Kapitāla vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina katram nacionālajam tirgum atsevišķi.

2.2.1. Specifiskais risks

207. Kapitāla vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina šādi:

207.1. aprēķina katra kapitāla vērtspapīra tīro garo pozīciju vai tīro īso pozīciju saskaņā ar 174.-186. punkta nosacījumiem;

207.2. aprēķina katra nacionālā tirgus kopējo pozīciju, kas ir attiecīgā nacionālā tirgus kapitāla vērtspapīru tīro garo pozīciju un tīro īso pozīciju absolūto vērtību summa;

207.3. aprēķina kapitāla vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasību attiecīgajā nacionālajā tirgū kā 8 procentus no nacionālā tirgus kapitāla vērtspapīru kopējās pozīcijas.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

2.2.2. Vispārējais risks

208. Kapitāla vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no attiecīgā nacionālā tirgus kopējās tīrās pozīcijas, kas ir kapitāla vērtspapīru tīro garo pozīciju summas un tīro īso pozīciju summas starpības absolūtā vērtība.

209. Akciju indeksu atvasināto instrumentu vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina tāpat kā kapitāla vērtspapīriem. Akciju indeksu atvasinātos instrumentus iekļauj vispārējā riska kapitāla prasības aprēķinā kā vienu attiecīgā indeksa pozīciju. Akciju indeksu atvasināto instrumentu specifiskā riska kapitāla prasība nav jāaprēķina.

210. Kapitāla vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību nosaka kā visu nacionālo tirgu kapitāla vērtspapīru kapitāla prasību, kas aprēķinātas saskaņā ar 207.–209. punkta nosacījumiem, kopsummu.

211. Iestāde, kura kapitāla vērtspapīru tīro pozīciju aprēķinā iekļauj attiecīgā vērts­papīra iespējas līgumu delta ekvivalentu, kapitāla vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 210. punkta nosacījumiem, palielina par gamma riska un vega riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar delta-plus metodi (sk. 8. pielikumu).

212. Iestāde, kura kapitāla vērtspapīru tīro pozīciju aprēķinā neiekļauj iespējas līgumu delta ekvivalentu, kapitāla vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 210. punkta nosacījumiem, palielina par kapitāla vērtspapīru iespējas līgumu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar iespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršo metodi (sk. 9. pielikumu).

2.3. Specifiskā riska kapitāla prasības aprēķins tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kuru risks ir ierobežots ar kredīta atvasinātajiem instrumentiem

213. Atvieglota specifiskā riska kapitāla prasība tiek noteikta tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kuru risks ir ierobežots, lietojot kredīta aizsardzību, ko sniedz kredīta atvasinātie instrumenti, saskaņā ar principiem, kas noteikti 214.–217. punktā. Atvieglojums tiek piemērots divu šādu pozīciju kombinācijai: iestādes specifiskajam riskam pakļautajai aizsargājamajai pozīcijai un kredīta atvasinātā instrumenta specifiskajam riskam pakļautajai aizsargājošajai pozīcijai.

214. No specifiskā riska kapitāla prasības aprēķina tiek pilnībā atbrīvota aizsargājamā pozīcija un aizsargājošā pozīcija, kuru vērtības vienmēr mainās pretējā virzienā un visumā vienādā mērā. Tas notiek šādos gadījumos:

214.1. abas pozīcijas veido pilnīgi identiski instrumenti;

214.2. garo maksājuma (cash) pozīciju aizsargā kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums (vai otrādi) un atsauces parāda (the reference obligation) pozīcija (aizsargājošā pozīcija) ir pilnīgi saskaņota ar aizsargājamo pozīciju (proti, maksājuma pozīciju). Paša mijmaiņas līguma termiņš var atšķirties no bāzes aktīva termiņa.

215. Ja abu pozīciju vērtības vienmēr mainās pretējā virzienā un pastāv precīza saskaņošana starp aizsargājamās pozīcijas un kredīta atvasinātā instrumenta aizsargājošās pozīcijas termiņiem un to bāzes aktīvi ir denominēti vienā valūtā, tad 80 procentus šādu pretējo pozīciju drīkst savstarpēji ieskaitīt. Papildus minētajam šāda kredīta atvasinātā instrumenta galvenā īpatnība ir tāda, ka būtiskas maksājuma pozīcijas cenas izmaņas nedrīkst būt iemesls kredīta atvasinātā instrumenta cenas izmaiņām. Pozīciju apmēram, kuram saskaņā ar šo darījumu ir pārnests risks, piemēro 80 procentu specifiskā riska savstarpējo ieskaitu, t.i., rēķina kapitāla prasību atlikušajiem 20 procentiem tai darījuma pusei, kurai ir lielākā kapitāla prasība, savukārt specifiskā riska kapitāla prasība otrajai pusei ir nulle.

216. Daļēju atbrīvojumu dod tādos gadījumos, ja abu pozīciju vērtība vienmēr mainās pretējā virzienā. Tas notiek šādos gadījumos:

216.1. uz pozīciju attiecas 214.2. punkts, bet pastāv neatbilstība starp atsauces parādu un bāzes parādu. Tomēr pozīcijas atbilst abām šādām prasībām:

216.1.1. atsauces parāda atmaksas kārta ir līdzvērtīga vai zemāka nekā bāzes parādam;

216.1.2. bāzes parāds un atsauces parāds veido prasību pret vienu un to pašu parādnieku un ir juridiski pielietojami līguma noteikumi (tiesiski piemērojamas klauzulas), saskaņā ar kuriem tiek atzīta parāda saistību nepildīšana, ja netiek pildītas saistības, kas izriet no kāda cita šā parādnieka parāda (legally enforceable cross-default vai cross-acceleration clauses);

216.2. uz pozīciju attiecas 214.1. vai 215. punkts, bet pastāv valūtas vai termiņu nesakritība kredīta aizsardzības un bāzes aktīva starpā;

216.3. uz pozīciju attiecas 215. punkts, bet pastāv aktīvu neatbilstība starp maksājuma pozīciju un kredīta atvasinātā instrumenta pozīciju. Tomēr maksājuma pozīcijas aktīvi ir iekļauti kredīta atvasinātā instrumenta īstenojamajās saistībās;

216.4. katrā no 216.1.–216.3. punkta gadījumiem tā vietā, lai summētu atsauces parāda un bāzes parāda pozīcijas specifiskā riska kapitāla prasību, to rēķina tikai tai, kura veido lielāko kapitāla prasību.

217. Visos pārējos gadījumos, uz ko neattiecas 213.–216. punkts, abām pozīcijām rēķina specifiskā riska kapitāla prasības.

2.4. Tirdzniecības portfeļa IFA kapitāla prasība

218. Tirdzniecības portfeļa IFA pozīciju kapitāla prasības aprēķina šādi:

218.1. IFA pozīcijām piemēro pozīcijas riska (specifiskā un vispārējā riska) kapitāla prasību 32 procenti;

218.2. IFA pozīcijas kapitāla prasības un ārvalstu valūtas vai preču riska kapitāla prasības attiecīgā ieguldījumu fonda atklātajai pozīcijai, kas aprēķināta saskaņā ar šīs nodaļas 4. daļu vai 6. daļu, kurā noteikts kapitāla prasības aprēķins zeltam, kopsumma nevar būt lielāka par 40 procentiem. Ja tomēr minēto kapitāla prasību kopsumma pārsniedz 40 procentus, tad samazina saskaņā ar 218.1. punktu aprēķināto IFA pozīcijas specifiskā un vispārējā riska kapitāla prasību, neskarot ieguldījumu fonda ārvalstu valūtas un preču riska kapitāla prasību.

219. Ja vien nav norādīts citādi, nav atļauts savstarpējs ieskaits starp ieguldījumu fonda, kura apliecības iekļautas tirdzniecības portfelī, ieguldījumiem un citām iestādes tirdzniecības portfeļa pozīcijām.

Īpašo metožu lietošanas kritēriji

220. Atkāpjoties no 218. punkta prasībām, iestāde var izmantot 222.–225. punktā noteiktās īpašās metodes IFA pozīciju kapitāla prasību noteikšanai, ja EK reģistrēts vai uzraudzīts ieguldījumu fonds atbilst šādiem vispārējiem kritērijiem:

220.1. ieguldījumu fonda prospekts vai līdzvērtīgs dokuments ietver:

220.1.1. aktīvu kategorijas, kurās ieguldījumu fondam ir atļauts ieguldīt savus līdzekļus;

220.1.2. ja ir noteikti ieguldījumu ierobežojumi, tad to relatīvo lielumu un aprēķināšanas metodes;

220.1.3. ja atļauts izmantot dažādu līmeņu saistību apmēra attiecību pret ieguldījumu fonda neto aktīviem (leverage) (turpmāk – sviras rādītājs), tā maksimālo lielumu;

220.1.4. ja atļauts ieguldīt RTN atvasinātajos instrumentos vai repo darījumos, pieļaujamo darījuma partnera kredītriska limitu noteikšanas politiku;

220.2. par ieguldījumu fonda darbību tiek sniegts pusgada un gada pārskats, kas dod iespēju novērtēt aktīvus un pasīvus, ienākumus un darījumus pārskata perioda laikā;

220.3. IFA ir atmaksājamas skaidrā naudā dienas laikā pēc IFA turētāja pieprasījuma;

220.4. ieguldījumu fonda ieguldījumi ir nošķirti no ieguldījumu fonda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības aktīviem;

220.5. ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veic atbilstošu IFA riska novērtējumu.

221. Ieguldījumiem ārvalstu IFA var piemērot kapitāla prasību aprēķina īpašās metodes, ja izpildīti 220. punktā noteiktie vispārējie kritēriji un Komisija ir devusi tam atļauju.

Īpašās metodes

222. Ja iestādei ir ik dienu pieejama informācija par ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūru, tā var sadalīt katru IFA proporcionālajos ieguldījumu fonda faktiskajos ieguldījumos, lai aprēķinātu to pozīcijas riska (vispārējā un specifiskā) kapitāla prasību atbilstoši metodēm, kas izklāstītas šajā pielikumā vai, ja ir dota atļauja, lietojot RPV iekšējos modeļus, kas atbilst šīs nodaļas 6. daļas prasībām. Saskaņā ar šo pieeju IFA pozīcijas uzskata par šā fonda faktisko ieguldījumu pozīciju kopumu. Ieskaits starp ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu pozīcijām un citām iestādei piederošām pozīcijām ir atļauts, ja vien iestādei ir pietiekams daudzums IFA, lai tās ļautu atpirkt/veidot jaunas IFA veselās vienības apmaiņā pret ieguldījumu fonda faktiskajiem ieguldījumiem.

223. Ja ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra atbilst ārēji izveidota tirgus indeksa vai fiksētā akciju vai parāda vērtspapīru groza, kas minēts 228.1. punktā, struktūrai, iestāde var pielīdzināt IFA minētajam indeksam vai grozam to pozīcijas riska (vispārējā un specifiskā) kapitāla prasības aprēķinā, kuru veic atbilstoši šajā pielikumā izklāstītajām metodēm vai, ja ir saņemta atļauja, lietojot RPV modeli saskaņā ar šīs nodaļas 6. daļas prasībām. Šādu pieeju var izmantot, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

223.1. ieguldījumu fonda darbības mērķis ir atveidot ārējā indeksa vai fiksēto akciju vai parāda vērtspapīru groza ieguldījumu struktūru;

223.2. vismaz sešu mēnešu laika periodā tiek nodrošināta minimālā korelācija 0.9 starp IFA un indeksu vai fiksētu akciju vai parāda vērtspapīru groza ikdienas cenu svārstībām. Korelācija šajā kontekstā nozīmē korelācijas koeficientu starp ikdienas IFA ienesīgumu un indeksa vai akciju vai parāda vērtspapīru, kurus atveido ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra, groza ienesīgumu.

224. Ja iestādei nav katru dienu pieejama informācija par ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūru, iestāde var aprēķināt pozīcijas riska kapitāla prasību (vispārējā un specifiskā riska) atbilstoši šajā daļā izklāstītajām metodēm, ievērojot šādus nosacījumus:

224.1. pieņem, ka pirmais ieguldījums ir veikts ieguldījumu fonda prospektā uzrādītajā aktīvā, kas veido lielāko pozīcijas riska (vispārējā un specifiskā) kapitāla prasību, maksimāli pieļaujamajā apmērā, pēc tam turpinot ieguldīt lejupejošo kapitāla prasību secībā maksimāli katrai aktīvu kategorijai pieļaujamajā apmērā, līdz ir sasniegts maksimālais kopējais ieguldījumu ierobežojums. IFA pozīciju uzskata par pozīciju tādos ieguldījumu fonda prospektā uzradītajos aktīvos, kas noteikti saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu, kopumu;

224.2. aprēķinot kapitāla prasību pozīciju riskam, iestāde ņem vērā maksimālo netiešo risku, ko var uzņemties ieguldījumu fonds, izmantojot sviras rādītāju, proporcionāli palielinot ieguldījumu fonda ieguldījumus katrā aktīvu kategorijā prospektā pieļaujamajā apmērā, līdz ir sasniegts maksimālais kopējais ieguldījumu ierobežojums;

224.3. ja saskaņā ar šo punktu aprēķinātā vispārējā un specifiskā riska kapitāla prasība pārsniedz 218. punktā paredzēto, kapitāla prasību nosaka 218. punkta līmenī.

225. Iestāde var paļauties uz trešās personas aprēķinu un pārskatiem par pozīcijas riska (vispārējā un specifiskā) kapitāla prasībām IFA pozīcijām, kurām var piemērot 222. un 224. punktā minētās metodes, ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta aprēķinu un pārskata pareizība.

226. Norēķinu risks ir risks, kam iestāde ir pakļauta nepabeigtajos darījumos ar ārvalstu valūtu, vērtspapīriem vai precēm, izņemot repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevumus vai aizņēmumus. Norēķinu risku veido norēķinu/piegādes risks un neapmaksāto piegāžu (free deliveries) risks, un norēķinu riska kapitāla prasība ir minēto risku kapitāla prasību kopsumma.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

Norēķinu/piegādes risks

227. Norēķinu/piegādes risks ir risks, kam iestāde ir pakļauta darījumos ar parāda vērtspapīriem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtu un precēm, ja iestāde par parāda vērtspapīru, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtu vai preču piegādi vai saņemšanu attiecīgi saņem naudu vai maksā to, bet abas darījuma puses nav veikušas norēķinus un piegādi piecu dienu laikā pēc noteiktā norēķinu datuma un iestādei var rasties zaudējumi, kuru lielumu nosaka starpība starp attiecīgo parāda vērtspapīru, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas vai preču norēķinu cenu un to pašreizējo (kapitāla prasības aprēķina dienā) tirgus cenu. Kapitāla prasības noteikšanai iestāde vispirms aprēķina starpību starp parāda vērtspapīra, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces norēķinu cenu, par kuru darījuma partneri vienojušies, un attiecīgā parāda vērtspapīra, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces tirgus cenu kapitāla prasības aprēķina dienā. Ja šī starpība liecina par iespējamiem zaudējumiem, iestāde aprēķina norēķinu/piegādes riska kapitāla prasību, reizinot iespējamo zaudējumu absolūto vērtību ar darījuma norēķinu termiņa kavējumam atbilstošo 5. tabulā noteikto koeficientu.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

5. tabula. Darījuma norēķinu termiņa kavējuma koeficienti

Neapmaksāto piegāžu risks

228. Neapmaksāto piegāžu risks veidojas, ja iestāde ir samaksājusi par vērtspapīriem, ārvalstu valūtu vai precēm, pirms saņēmusi tās, vai nodevusi darījuma partnerim vērts­papīrus, ārvalstu valūtu vai preces, pirms saņēmusi samaksu par tām, vai arī darījumā ar ārvalsts vai citas dalībvalsts partneri pagājusi viena vai vairākas darba dienas, kopš iestāde veikusi samaksu vai piegādi.

229. Neapmaksāto piegāžu riska kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar 6. tabulu. Šajā tabulā noteikts arī nepieciešamais pašu kapitāla samazinājums.

6. tabula. Neapmaksāto piegāžu riska kapitāla prasība, riska darījumu vērtība un pašu kapitāla samazinājums

230. Ja iestāde aprēķina kredītriska kapitāla prasību, izmantojot IRB pieeju, un tirdzniecības portfelī iekļautā riska darījuma, kas iekļauts 6. tabulas 3. ailē, darījuma partnerim nav netirdzniecības portfelī iekļauto riska darījumu, tā var noteikt SNV, pamatojoties uz darījuma partnera ĀKNI reitingiem un SNZ saskaņā ar 6. pielikuma 2. daļas 44. punktu, nodrošinot, ka to piemēro visiem šāda veida darījumiem.

231. Iestāde, kas aprēķina kredītriska kapitāla prasību, izmantojot IRB pieeju, var izvēlēties šādas alternatīvas 230. punktā aprakstītajai pieejai riska svērtās vērtības aprēķinam, piemērojot tās visiem 6. tabulas 3. ailē uzradītajiem riska darījumiem:

231.1. piemērot SP;

231.2. piemērot visiem šādiem darījumiem 100 procentu riska pakāpi.

232. Neskatoties uz 230. un 231. punkta prasībām, ja neapmaksāto piegāžu riska darījuma pozitīvā vērtība ir nebūtiska, tai var piemērot 100 procentu riska pakāpi.

233. Ja notikuši globāli norēķinu vai ieskaita sistēmas traucējumi, ar Komisijas atļauju var nerēķināt norēķinu riska kapitāla prasību līdz brīdim, kamēr situācija stabilizēsies.

234. Darījuma partnera kredītrisks (turpmāk – DPKR) ir iespēja ciest zaudējumus, ja iestādes parādnieks (debitors) nepildīs līguma noteikumos paredzētās sais­tības pret iestādi, kuras izriet no tirdzniecības portfeļa riska darījumiem.

235. DPKR kapitāla prasību aprēķina šādiem tirdzniecības portfelī iekļautajiem posteņiem:

235.1. RTN atvasinātajiem instrumentiem un kredīta atvasinātajiem instrumentiem;

235.2. līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un vērtspapīru vai preču aizdevumiem, kuru pamatā ir tirdzniecības portfeļa vērtspapīri vai preces;

235.3. līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu un vērtspapīru vai preču aizņēmumiem, kuru pamatā ir tirdzniecības portfeļa vērtspapīri vai preces;

235.4. maržinālajiem aizdevumiem, kas balstās uz vērtspapīriem vai precēm;

235.5. ilgstošo norēķinu darījumiem.

236. DPKR pakļauto 235. punktā minēto riska darījuma vērtību un riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar noteikumu II sadaļas 2. nodaļas noteikumiem, ņemot vērā šādus grozījumus:

236.1. 92. punktā minēto atvasināto instrumentu sarakstu papildina ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta otrās daļas 4. punkta “e” apakšpunktā minētajiem kredīta atvasinātajiem instrumentiem;

236.2. rēķinot riska darījumu riska svērto vērtību, iestādei nav atļauts izmantot finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, kas izklāstīta 3. pielikuma 3. daļas 42.–49. punktā, finanšu nodrošinājuma ietekmes atzīšanai. Šis ierobežojums attiecas tikai uz tirdzniecības portfelī iekļautajiem 235.punktā minētajiem riska darījumiem. Netirdzniecības portfelī iekļautajiem 235.punkta riska darījumiem var piemērot finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi un paplašināto metodi kredītriska mazināšanai atkarībā no tā, kāda metode tiek piemērota pārējiem netirdzniecības portfeļa riska darījumiem;

236.3. tirdzniecības portfelī iekļautajos repo darījumos un vērtspapīru vai preču aizdevumos vai aizņēmumos izmantotos finanšu instrumentus un preces, kas ir piemērotas iekļaušanai tirdzniecības portfelī, var uzskatīt par piemērotu nodrošinājumu. Tās preces, kas ir piemērotas iekļaušanai tirdzniecības portfelī, var uzskatīt par piemērotu nodrošinājumu arī tirdzniecības portfelī iekļautajiem RTN atvasinātajiem instrumentiem. Finanšu instrumentiem vai precēm, kas saskaņā ar 3. pielikumu nav uzskatāmas par piemērotu nodrošinājumu un kuras ir aizdotas, pārdotas vai izmantotas kā nodrošinājums vai aizņemtas, nopirktas vai saņemtas kā nodrošinājums, vai citādi izmantotas minētajos darījumos, turklāt iestāde piemēro tām uzraugu pieejā noteiktās svārstīguma korekcijas (Supervisory volatility adjustment approach), kas paredzētas 3. pielikuma 3. daļā, svārstīguma korekcija ir tāda pati kā akcijām, kuras tiek iekļautas regulētajā tirgū, bet nav iekļautas galvenajā indeksā (main index). Ja iestāde šādiem finanšu instrumentiem un precēm piemēro pašu vērtējuma svārstīguma korekcijas saskaņā ar 3. pielikuma 3. daļu, tad to svārstīguma korekcija tiek noteikta atsevišķi. Ja iestāde izmanto šādiem netirdzniecības portfelī iekļautajiem riska darījumiem uz iekšējiem modeļiem balstīto pieeju saskaņā ar 3. pielikuma 3. daļu, tad tā var piemērot šo pieeju arī tirdzniecības portfelim;

236.4. ieskaita jumta līgums, kas attiecas uz repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem vai citiem kapitāla tirgus darījumiem, tiks atzīts tirdzniecības portfeļa un netirdzniecības portfeļa pozīciju savstarpējam ieskaitam vienīgi tad, ja ieskaitāmie darījumi atbilst šādiem nosacījumiem:

236.4.1. visi darījumi ik dienu tiek pārvērtēti pēc tirgus vērtības;

236.4.2. jebkuru finanšu instrumentu vai preci, kas darījuma ietvaros ir aizdota, nopirkta vai saņemta, var atzīt par piemērotu finanšu nodrošinājumu kredītriska kapitāla prasības aprēķinā, lietojot SP vai IRB pieeju, nepiemērojot 236.3. punkta nosacījumus;

236.5. ja kredīta atvasinātais instruments, kas iekļauts tirdzniecības portfelī, veido daļu no iekšējā riska ierobežošanas darījuma un kredīta aizsardzība ir atzīta, uzskata, ka kredīta atvasinātais instruments nav pakļauts darījumu partnera riskam. Iestāde var arī iekļaut visus tirdzniecības portfelī iekļautos kredīta atvasinātos instrumentus darījumu partnera kredītriska kapitāla prasības aprēķinā neatkarīgi no tā, vai tie veido iekšējo riska ierobežojumu vai iegādāti no trešās personas aizsardzībai pret DPKR.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

236.¹ Rēķinot darījuma partnera kredītriska un kredītriska kapitāla prasību, riska darījumi ar atzītajām biržām un atzītajām ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrībām tiek pielīdzināti riska darījumiem ar iestādēm.

(FKTK 14.12.2007. noteikumu Nr.173 redakcijā)

237. DPKR kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no riska svērto vērtību kopsummas, kas aprēķināta, reizinot katra riska darījuma vērtību ar riska pakāpi, kura noteikta darījuma partnera saistībām saskaņā ar noteikumu II sadaļas 2. nodaļu.

238. Ārvalstu valūtas risks ir iespēja ciest zaudējumus no ārvalstu valūtā denominēto bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas, mainoties valūtas kursam. Zelts tiek pielīdzināts ārvalstu valūtai.

239. Ārvalstu valūtas riska lielumu raksturo iestādes ārvalstu valūtu kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsumma.

240. Iestādes ārvalstu valūtu kopējo tīro pozīciju aprēķina divos posmos. Pir­majā posmā tiek aprēķināta katras ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija. Otrajā posmā tiek aprēķināta iestādes ārvalstu valūtu kopējā tīrā pozīcija.

241. Katras ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija tiek aprēķināta kā šādu lielumu (pozitīvo vai negatīvo) kopsumma:

241.1. tīrā bilances pozīcija, t.i., starpība starp iestādes bilances aktīviem un bilances pasīviem. Ja valūtas pirkšanas un pārdošanas tagadnes līgumu (spot) uzskaitei tiek lietota norēķinu datuma uzskaite (settlement date accounting), šādu līgumu saņemamās summas iekļauj bilances aktīvu kopsummā un maksājamās summas – bilances pasīvu kopsummā;

241.2. tīrā nākotnes pozīcija (net for­ward position), t.i., starpība starp visām nākotnē saņemamajām un maksājamajām summām par noslēgtajiem ārvalstu valūtas nākotnes līgumiem, ieskaitot biržā tirgotos ārvalstu valūtas nākotnes līgumus un bilances pozīcijā neiekļautās ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu pamatsummas;

241.3. saistības par neatsaucamiem galvojumiem (garantijām) u.tml. saistības, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka darījuma partneris pieprasīs to izpildi, un pastāv iespēja, ka samaksātie līdzekļi nebūs atgūstami;

241.4. nākamo periodu tīrie ienākumi/izdevumi, kuri vēl nav uzskaitīti bilancē, bet kuru risks jau ir pilnīgi ierobežots ar ārvalstu valūtas nākotnes līgumiem;

241.5. ārvalstu valūtas iespējas līgumu tīrais delta ekvivalents, ja Komisija devusi atļauju iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai.

242. Iestāde, kurai Komisija nav devusi atļauju iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai vai arī ārvalstu valūtas iespējas līguma delta ekvivalents nav pieejams regulētajā tirgū, ārvalstu valūtas iespējas līgumus neiekļauj ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā.

243. Zelta tīro pozīciju aprēķina tāpat kā ārvalstu valūtas tīro atklāto pozīciju.

244. Nosakot ārvalstu valūtas tīro nākotnes pozīciju, iestāde drīkst iekļaut aprēķinā tikai tādus ārvalstu valūtas atvasinātos instrumentus, kuri iegūti ārvalstu valūtas pozīcijas ierobežošanai, kuru darījuma partneris ir dalībvalsts vai kādas 5. pielikumā minētās ārvalsts kredītiestāde vai kuri ir iekļauti dalībvalsts vai kādas 5. pielikumā minētās ārvalsts regulētajā tirgū.

245. IFA iekļauj atklātās ārvalstu valūtas pozīcijas aprēķinā, ņemot vērā ieguldījumu fonda faktiskās ārvalstu valūtu pozīcijas. Iestāde var izmantot trešās personas ieguldījumu fonda ārvalstu pozīciju aprēķinu, ja tiek atbilstoši nodrošināta šā aprēķina pareizība. Ja iestādei nav zināmas ieguldījumu fonda ārvalstu valūtas pozīcijas, pieņem, ka tā ārvalstu valūtas pozīcija ir prospektā atļautais maksimālais ieguldījums attiecīgajā ārvalstu valūtā, un iestāde, aprēķinot kapitāla prasību ārvalstu valūtas riskam, ņem vērā maksimālo netiešo risku, ko tā var uzņemties, izmantojot sviras rādītāju. To panāk, proporcionāli palielinot ieguldījumu fonda pozīciju līdz maksimālajai robežai bāzes ieguldījumu posteņos, kas izriet no ieguldījumu fonda prospekta. Ieguldījumu fonda pozīciju ārvalstu valūtā uzskata par atsevišķu ārvalstu valūtas pozīciju tāpat kā ieguldījumus zeltā, un, ja pieejama ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra, tā kopējo garo pozīciju var pieskaitīt kopējai garajai ārvalstu valūtas pozīcijai un kopējo īso pozīciju var pieskaitīt kopējai īsajai ārvalstu valūtas pozīcijai. Šādu pozīciju savstarpējs ieskaits netiek atļauts pirms aprēķina veikšanas.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

246. Saliktās valūtas (composite currencies), piemēram, XDR, var sadalīt tās veidojošajās valūtās atbilstoši spēkā esošajām kvotām un iekļaut attiecīgās ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā vai arī aprēķināt saliktās valūtas tīro atklāto pozīciju, uzskatot to par patstāvīgu valūtu. Izvēlēto pieeju konsekventi pielieto visiem saliktās valūtas posteņiem.

247. Iestādei nav jāiekļauj ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā tie ieguldījumi ārvalstu komercsabiedrību pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kuri, aprēķinot kapitāla pietiekamības rādītāju, ir atskaitīti no pašu kapitāla, ja Komisija devusi atļauju to darīt.

248. Katras ārvalstu valūtas tīro atklāto pozīciju, t.sk. zelta tīro pozīciju, pārvērtē euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo attiecīgās valūtas un zelta kursu attiecīgajā datumā.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.286)

249. Iestādes ārvalstu valūtu kopējā tīrā pozīcija ir atsevišķu ārvalstu valūtu tīro garo pozīciju summas vai tīro īso pozīciju summas lielākā absolūtā vērtība.

250. Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no iestādes ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas absolūtās vērtības kopsummas.

251. Ja saņemta Komisijas atļauja, ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība var tikt aprēķināta kā 4 procenti no savstarpēji cieši saistīto ārvalstu valūtu (closely correlated currencies) sakrītošajām pozīcijām, kas ir šo valūtu euro pārrēķināto pretējo pozīciju mazākā absolūtā vērtība.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.286)

252. Divas ārvalstu valūtas uzskata par savstarpēji cieši saistītām, ja jebkuru secīgu 10 darba dienu laikā šo valūtu euro pārrēķinātās sakrītošās pozīcijas zaudējumi nepārsniedz 4 procentus no tās vērtības ar 99 procentu varbūtību, ja izmanto triju gadu novērošanas periodu, vai ar 95 procentu varbūtību, ja izmanto piecu gadu novērošanas periodu. Aprēķinā izmanto iepriekšējo triju vai piecu gadu attiecīgās valūtas dienas kursu datus.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.286)

253. Ja iestādes ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsumma nepārsniedz 2 procentus no iestādes pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, no kuras atskaitīts saskaņā ar 348. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums, kapitāla prasība ārvalstu valūtas riskam nav jāaprēķina.

254. Iestādei, kura ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā iekļauj attiecīgās ārvalstu valūtas iespējas līgumu tīro delta ekvivalentu, ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 250. punkta nosacījumiem, palielina par ārvalstu valūtas iespējas līgumu gamma riska un vega riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar delta-plus metodi (sk. 8. pielikumu).

255. Iestādei, kura ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā neiekļauj attiecīgās ārvalstu valūtas iespējas līgumu tīro delta ekvivalentu, ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 250. punkta nosacījumiem, palielina par ārvalstu valūtas iespējas līgumu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar iespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršo metodi (sk. 9. pielikumu).

256. Banku ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija, t.sk. zelta tīrā pozīcija, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, no kuras atskaitīts saskaņā ar 348. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums. Banku ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, no kuras atskaitīts saskaņā ar 348. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums.

257. Preču risks ir iespēja ciest zaudējumus kādas preču pozīcijas pārvērtēšanas dēļ, mainoties attiecīgās preces cenai. Prece šo noteikumu izpratnē ir ķermeniska lieta, kuru tirgo vai var tirgot otrreizējā tirgū, piemēram, lauksaimniecības produkti, nafta, dārgmetāli (izņemot zeltu).

258. Preču atvasinātos instrumentus preču riska kapitāla prasības aprēķinā iekļauj kā attiecīgās preces pozīciju šādā veidā:

258.1. RTT un RTN preču nākotnes līgumus – saskaņā ar atvasinātā instrumenta nosacīto vērtību, kas noteikta standarta mērvienībās (barelos, gramos, tonnās u.tml.). Preci, kuru iestāde saskaņā ar atvasinātā instrumenta nosacījumiem saņems nākotnē, uzrāda kā garo pozīciju ar atlikušo termiņu līdz preču atvasinātā instrumenta izpildes datumam. Preci, kuru iestāde piegādās nākotnē, uzrāda kā īso pozīciju ar atlikušo termiņu līdz preču atvasinātā instrumenta izpildes datumam;

258.2. preču mijmaiņas līgumus, kuros vienam darījuma partnerim norēķini noteikti fiksētās cenās, bet otram darījuma partnerim – tirgus cenās, – saskaņā ar izvēlēto preču riska kapitāla prasības aprēķināšanas metodi. Lietojot vienkāršoto metodi (sk. 264. punktu), aprēķinā iekļauj preču mijmaiņas līguma nosacītās vērtības un šajā līgumā paredzēto maksājumu skaita reizinājumu. Lietojot termiņa metodi (sk. 265. punktu), preču mijmaiņas līgumus aprēķinā iekļauj kā attiecīgās preces pozīciju virkni, kurā katras pozīcijas apjoms ir vienāds ar līguma nosacīto vērtību un katra pozīcija tiek iekļauta termiņa intervālā, kas atbilst līdz katram līgumā paredzētajam maksājuma datumam atlikušajam termiņam. Ja iestāde maksā fiksēto cenu, bet maksājumus saņem saskaņā ar peldošo cenu, šīs pozīcijas ir garās. Ja iestāde maksājumus saņem saskaņā ar fiksēto cenu, bet maksā saskaņā ar peldošo cenu, šīs pozīcijas ir īsās;

258.3. preču mijmaiņas līgumus, kuri noslēgti, pamatojoties uz atšķirīgām precēm, iekļauj katras preces pozīcijas aprēķinā;

258.4. preču iespējas līgumus vai preču atvasināto instrumentu iespējas līgumus – kā attiecīgā preču iespējas līguma delta ekvivalentu, ja Komisija ir devusi atļauju iestādes preču iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai. Iestāde, kurai Komisija nav devusi atļauju iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai, var saskaņot ar Komisiju šādu pieeju minēto iespējas līgumu iekļaušanai kapitāla prasības aprēķinā:

258.4.1. pārdoto (written) RTT iespējas līgumu iekļauj attiecīgās preces tīrās pozīcijas aprēķinā kā regulētā tirgus uzturētāja pieprasīto drošības iemaksu;

258.4.2. pārdoto RTN iespējas līgumu iekļauj attiecīgās preces tīrās pozīcijas aprēķinā kā tā bāzes aktīvu (preču daudzumu);

258.4.3. nopirktos RTT un RTN iespējas līgumus iekļauj attiecīgās preces tīrās pozīcijas aprēķinā kā bāzes aktīva vērtību, kura nedrīkst būt lielāka par iespējas līguma tirgus vērtību;

258.5. biržā tirgotās garantijas, kuru bāzes aktīvs ir prece, – tāpat kā preču iespējas līgumus (sk. 258.4. punktu);

258.6. citus atvasinātos instrumentus, kuru bāzes aktīvs ir prece, – kā garo pozīciju ar atlikušo termiņu līdz preču atvasinātā instrumenta izpildes datumam, ja šādi instrumenti paredz, ka iestāde saņems preci nākotnē, un kā īso pozīciju ar atlikušo termiņu līdz preču atvasinātā instrumenta izpildes datumam, ja iestādei ir pienākums piegādāt preci nākotnē.

259. Iestāde tās preces vai īpašuma tiesības attiecībā uz precēm, kuras tā pārdod, noslēdzot līgumus par preču pārdošanu ar atpirkšanu, vai aizdod saskaņā ar preču aizdevuma līgumu, iekļauj attiecīgās preces pozīcijas aprēķinā.

260. Preču pozīcijas, kas veidojas tikai krājumu finansējumam, var izslēgt no preču riska kapitāla prasības aprēķina.

261. Pirms preču pozīcijas noteikšanas iestāde var savstarpēji ieskaitīt viena veida atvasināto instrumentu pozīcijas, ja šiem instrumentiem ir viens un tas pats bāzes aktīvs (prece), vienāds bāzes aktīva daudzums, vienāds termiņš un tie ir denominēti vienā valūtā.

262. Iestāde var izvēlēties vienu no divām preču riska kapitāla prasības aprēķina metodēm, t.i., vienkāršoto metodi vai termiņa metodi. Izvēlēto metodi lieto konsekventi. Ja iestāde vēlas mainīt aprēķina metodi, tai jāsaņem Komisijas atļauja.

263. Katras preces pozīciju nosaka standarta mērvienībās (barelos, gramos, tonnās u.tml.). Ja preces tirgus cena, saskaņā ar kuru aprēķina preču riska kapitāla prasību attiecīgajai precei, ir noteikta ārvalstu valūtā, to pārrēķina euro.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.286)

264. Lietojot vienkāršoto metodi, preču riska kapitāla prasību aprēķina šādi:

264.1. aprēķina attiecīgās preces tīro pozīciju kā starpību starp attiecīgās preces garo pozīciju un īso pozīciju absolūtajām vērtībām. Ja šī starpība ir pozitīva, tā ir attiecīgās preces tīrā garā pozīcija, bet, ja negatīva, – tīrā īsā pozīcija;

264.2. aprēķina attiecīgās preces kopējo pozīciju kā šīs preces garo pozīciju un īso pozīciju absolūto vērtību kopsummu;

264.3. aprēķina attiecīgās preces preču riska kapitāla prasību kā šādu lielumu kopsummu:

264.3.1. 15 procentu no attiecīgās preces tīrās pozīcijas absolūtās vērtības, kas reizināta ar preces tirgus cenu pārskata datumā;

264.3.2. 3 procentu no attiecīgās preces kopējās pozīcijas, kas reizināta ar preces tirgus cenu pārskata datumā;

264.4. aprēķina kopējo preču riska kapitāla prasību kā saskaņā ar 264.1.–264.3. punkta nosacījumiem aprēķināto katras preces preču riska kapitāla prasību kopsummu.

265. Lietojot termiņa metodi, preču riska kapitāla prasību aprēķina šādi:

265.1. katras preces pozīcijas izvieto attiecīgajos termiņa intervālos saskaņā ar atlikušo termiņu līdz noteiktajam līguma vai darījuma izpildes datumam vai – preču mijmaiņas līgumu gadījumā – līdz maksājumu veikšanas datumiem, lietojot 7. tabulā minētos termiņa intervālus;

265.2. katrā termiņa intervālā novērtē garo pozīciju summas un īso pozīciju summas sakrītošās pozīcijas un aprēķina sakrītošo pozīciju kapitāla prasību kā sakrītošās garās pozīcijas un sakrītošās īsās pozīcijas kopsummas, attiecīgā termiņa intervāla cenu svārstību faktora un attiecīgās preces tirgus cenas pārskata datumā reizinājumu;

265.3. katrā termiņa intervālā nesakrītošo pozīciju (garo vai īso) novērtē kā attiecīgā termiņa intervāla garo pozīciju summas vai īso pozīciju summas pārsniegumu pār šā termiņa intervāla sakrītošo garo pozīciju vai sakrītošo īso pozīciju un novirza to uz nākamo termiņa intervālu, kurā ir pretējā (īsā vai garā) nesakrītošā pozīcija. Katrā termiņa intervālā novirzītās nesakrītošās pozīcijas kapitāla prasību aprēķina kā 0.6 procentus no novirzītās nesakrītošās pozīcijas apjoma, to intervālu skaita, par kuriem tā tika novirzīta, un attiecīgās preces tirgus cenas pārskata datumā reizinājumu;

265.4. pēc termiņa intervāla nesakrītošās pozīcijas novirzīšanas atkārtoti veic pozīciju saskaņošanu tajā termiņa intervālā, uz kuru tika novirzīta nesakrītošā pozīcija, un aprēķina starp termiņu intervāliem sakrītošo pozīciju kapitāla prasību saskaņā ar 265.2. punkta nosacījumiem;

265.5. pēc pozīciju saskaņošanas visos termiņa intervālos (ieskaitot pozīciju novirzīšanu uz citu termiņa intervālu) tiek noteikta atlikusī nesakrītošā pozīcija, kas ir attiecīgās preces tīrā pozīcija. Tīrās pozīcijas kapitāla prasību aprēķina kā 15 procentus no attiecīgās preces tīrās pozīcijas, kas reizināta ar attiecīgās preces tirgus cenu pārskata datumā;

265.6. aprēķina katras preces preču riska kapitāla prasību kā saskaņā ar 265.2.–265.5. punkta nosacījumiem aprēķināto kapitāla prasību kopsummu;

265.7. aprēķina kopējo preču riska kapitāla prasību kā saskaņā ar 265.6. punkta nosacījumiem aprēķināto katras preces preču riska kapitāla prasību kopsummu.

7. tabula. Preču riska kapitāla prasību aprēķinā izmantojamie termiņa intervāli un cenu svārstību faktors

 ^*Šajā termiņa intervālā iekļauj fiziskos krājumus.

266. Iestāde, kura iekļauj preču pozīcijas aprēķinā attiecīgo preču iespējas līgumu delta ekvivalentu, preču riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 264. vai 265. punkta nosacījumiem, palielina par iespējas līgumu gamma riska un vega riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar delta-plus metodi (sk. 8. pielikumu).

267. Iestāde, kura neiekļauj preču pozīcijas aprēķinā attiecīgo preču iespējas līgumu delta ekvivalentu, preču riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 264. vai 265. punkta nosacījumiem, palielina par preču iespējas līgumu kapitāla prasību, kura aprēķināta saskaņā ar iespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršo metodi (sk. 9. pielikumu).

268. Iestāde ievēro, ka preču pozīcijas var būt pakļautas arī citiem tirgus riskiem, un aprēķina kapitāla prasības arī tiem.

269. Ja preces īsās pozīcijas termiņš iestājas pirms šīs preces garās pozīcijas termiņa, iestāde aizsargājas pret likviditātes trūkumu, kas varētu būt raksturīgs dažiem tirgiem.

270. Šajā daļā aprakstītajā preču kapitāla prasības aprēķinā var neiekļaut preču pozīcijas, kas veidojas tikai pašas iestādes krājumu finansējumam.

(Daļa FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; daļas jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

271. Ārvalstu valūtas riska, pozīcijas riska, kā arī preču riska kapitāla prasības noteikšanai iestāde var izmantot RPV iekšējos modeļus. RPV iekšējos modeļus var piemērot vienam, vairākiem vai visiem minētajiem riskiem daļēji vai pilnībā. Tirgus riskiem (risku daļai), kam nepiemēro RPV iekšējos modeļus, tirgus risku kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar attiecīgajām II sadaļas 3. nodaļas 1., 4. un 5. daļā minētajām metodēm attiecībā uz tirgus risku kapitāla prasības aprēķinu.

272. Iestāde var izmantot RPV iekšējos modeļus tirgus risku kapitāla prasības aprēķināšanai tikai ar Komisijas atļauju, ja iestādes risku pārvaldīšanas sistēma un izmantojamie RPV iekšējie modeļi atbilst šajā daļā minētajām prasībām.

Kapitāla prasību aprēķins, izmantojot iekšējos modeļus

273. Tirgus risku kapitāla prasību aprēķinā iekļauj šādas vērtības:

273.1. lielāko no šādām vērtībām:

273.1.1. iepriekšējās darba dienas RPV (RPV_t-1), kas aprēķināta saskaņā ar 274. punkta prasībām;

273.1.2. iepriekšējo 60 darba dienu vidējā RPV (RPV_vid), kas aprēķināta saskaņā ar 274. punkta prasībām un reizināta ar koeficientu (m_c), kas vienāds vismaz ar 3;

273.2. lielāko no šādām vērtībām:

273.2.1. pēdējā pieejamā riskam pakļautā vērtība stresa situācijā (SRPV_t-1), kas aprēķināta saskaņā ar 275. punkta prasībām;

273.2.2. iepriekšējo 60 darba dienu vidējā SRPV (SRPV_vid), kas aprēķināta saskaņā ar 275. punkta prasībām un reizināta ar koeficientu (m_s), kas vienāds vismaz ar 3;

273.3. tirgus risku kapitāla prasība, kas aprēķināta, izmantojot RPV iekšējos modeļus, ir saskaņā ar 273.1. un 273.2. punkta prasībām noteikto vērtību summa;

273.4. ja iestāde rēķina specifiskā riska kapitāla prasību, izmantojot iekšējos modeļus, tā paaugstina saskaņā ar 273.3. punktu aprēķināto kapitāla prasību par:

273.4.1. tirdzniecības portfeļa vērtspapirizēšanas pozīcijām un n-to saistību nepildīšanas kredīta atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 1. daļu aprēķināto pozīcijas riska kapitāla prasību kopsummu, izņemot tās korelācijas tirdzniecības portfelī iekļautās vērtspapirizēšanas pozīcijas un n-to saistību nepildīšanas kredīta atvasinātos instrumentus, kam rēķina kapitāla prasību, izmantojot 289. punkta prasībām atbilstošu iekšējo modeli;

273.4.2. augstāko no iestādes tirdzniecības portfeļa pozīciju saistību neizpildes riska un migrācijas riska pēdējās aprēķinātās un 12 nedēļu vidējās kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 287. punkta nosacījumiem, un vajadzības gadījumā augstāko no iestādes visu cenas risku pēdējās aprēķinātās un 12 nedēļu vidējās kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 289. punktu.

Kvantitatīvās prasības RPV modelim

274. Šo noteikumu 273.1. punktā izmantojamais RPV aprēķins atbilst šādām minimālajām kvantitatīvajām prasībām:

274.1. RPV aprēķins tiek veikts vismaz vienu reizi darba dienā;

274.2. tiek piemērots 99. percentiles vienpusējs (one-tailed) ticamības intervāls;

274.3. pozīciju turēšanas periods pielīdzināms 10 darba dienām. Iestāde var izmantot aprēķinā īsāku turēšanas periodu, ekstrapolējot to uz 10 dienu periodu, izmantojot modelim atbilstošu metodoloģiju, piemēram, reizinot vienai dienai aprēķināto RPV ar kvadrātsakni no nepieciešamā turēšanas perioda. Iestāde, kas aprēķinā izmanto īsāku turēšanas periodu, regulāri pārskata ekstrapolācijai izmantoto metodoloģiju, lai nodrošinātu tās atbilstību tirgus apstākļiem, un informē Komisiju par visām izmaiņām metodoloģijā;

274.4. pastāv vismaz vienu gadu ilgs vēsturisks novērošanas periods, izņemot gadījumus, kad īsāku novērošanas periodu attaisno ievērojamas cenu svārstības;

274.5. visa datu kopa tiek aktualizēta ne retāk kā reizi mēnesī.

275. Papildus RPV iestāde aprēķina riskam pakļautās vērtības stresa situācijās (turpmāk – SRPV). Šo noteikumu 273.2. punktā ietvertais SRPV aprēķins atbilst šādām minimālajām kvantitatīvajām prasībām:

275.1. SRPV aprēķins tiek veikts vismaz vienu reizi nedēļā;

275.2. tiek piemērots 99. percentiles vienpusējs (one-tailed) ticamības intervāls;

275.3. pozīciju turēšanas periods pielīdzināms 10 darba dienām;

275.4. SRPV parametri un aplēses tiek noteiktas, pamatojoties uz vismaz vienu gadu ilgu vēsturisku novērošanas periodu, kas atbilst tādam finansiālu stresu periodam, kas būtiski ietekmē iestādes portfeli. Iestāde vismaz reizi gadā pārskata vēsturisko datu novērošanas perioda izvēli, un Komisija apstiprina gan pirmo reizi izvēlēto periodu, gan arī visas izmaiņas vēsturisko datu novērošanas periodā.

276. Šo noteikumu 273.1.2. un 273.2.2. punktā minētos koeficientus (m_c) un (m_s) palielina par 0 līdz 1 saskaņā ar 8. tabulu atkarībā no atpakaļejošajā pārbaudē konstatēto pārsniegumu skaita pēdējo 250 darba dienu laikā. Pārsniegumu nosaka saskaņā ar 285. punkta prasībām. Pārsniegumu skaits ir lielākais no hipotētiskā portfeļa un faktiskā portfeļa atpakaļejošajās pārbaudēs konstatētajiem pārsniegumu skaitiem. Koeficientu pārskata ne retāk kā reizi ceturksnī, un noteiktais koeficients ir spēkā līdz nākamajai pārskatīšanas reizei.

8. tabula. Koeficienta palielinājuma noteikšana atkarībā no pārsniegumu skaita

277. Nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā iestāde informē Komisiju par pārsniegumu gadījumiem, ko uzrādījusi tās veiktā atpakaļejošā pārbaude un kas saskaņā ar 8. tabulu palielina tās piemērotā koeficienta apmēru, kā arī par darbībām RPV iekšējā modeļa darbības uzlabošanai (ja tādas tiek plānotas).

278. Ja pārsniegumu skaits ir liels (≥ 10), t.i., RPV iekšējais modelis nav pietiekami precīzs, Komisija aizliedz iestādei izmantot RPV iekšējo modeli tirgus risku kapitāla prasības aprēķinā vai pieprasa veikt nepieciešamos pasākumus RPV iekšējā modeļa darbības tūlītējai uzlabošanai.

Kvalitatīvās prasības risku pārvaldīšanas sistēmai un RPV iekšējiem modeļiem

279. Tirgus risku kapitāla prasības aprēķinam izmantojamais RPV iekšējais modelis un risku pārvaldīšanas sistēma atbilst šādām minimālajām kvalitatīvajām prasībām:

279.1. RPV iekšējais modelis ir cieši saistīts ar ikdienas risku pārvaldīšanas procesu iestādē un kalpo kā pamats pārskatu par risku ietekmes apmēru sagatavošanai iestādes vadībai;

279.2. iestādē ir izveidota neatkarīga risku kontroles struktūrvienība, kas pakļauta tieši iestādes vadībai. Minētā struktūrvienība ir atbildīga par iestādes RPV iekšējo modeļu izveidošanu un ieviešanu, sagatavo un analizē ikdienas pārskatus, kas iegūti, izmantojot RPV iekšējo modeļu rezultātus, un izstrādā priekšlikumus atbilstošu pasākumu veikšanai, lai iekšēji noteiktie limiti netiktu pārsniegti. Risku kontroles struktūrvienība veic arī sākotnējo un pastāvīgo RPV iekšējo modeļu darbības pārbaudi un apstiprināšanu;

279.3. iestādes vadība ir iesaistīta risku kontroles procesā un risku kontroles struktūrvienības sagatavotos ikdienas pārskatus izskata tāda līmeņa vadītāji, kam ir pietiekams pilnvarojums samazināt gan atsevišķu dīleru pozīciju apmēru, gan iestādes kopējo riskiem pakļauto darījumu apmēru;

279.4. iestādei ir pietiekams skaits darbinieku, kam ir pieredze darbā ar sarežģītiem modeļiem ne tikai tirdzniecības operāciju ar finanšu instrumentiem veikšanā, bet arī risku kontrolē, auditā un darījumu uzskaitē;

279.5. iestāde ir izstrādājusi politikas un procedūras tirgus risku pārvaldīšanai, kā arī procedūras visu prasību attiecībā uz RPV iekšējā modeļa funkcionēšanu ievērošanas kontrolei;

279.6. RPV iekšējo modeļu darbība tiek dokumentēta un atspoguļo pieņemamu risku mērīšanas precizitāti;

279.7. iestāde regulāri veic stresa testēšanu (stress testing). Stresa testu rezultātus izskata iestādes vadība, un tie tiek ņemti vērā, izstrādājot iestādes politikas un tajās noteiktos limitus. Stresa testēšanas scenāriji modelē tirgus nelikviditāti saspringta tirgus apstākļos, koncentrācijas risku, vienpusējus (one-way) tirgus, gadījuma un pēkšņas saistību neizpildes (jump-to-default) riskus, nelineāras produktu cenu izmaiņas, būtiskas problēmas iespējas līgumiem, kad to atrisināšana līdz līguma termiņa beigām ir maz ticama (deep out-of-the-money positions), pozīcijas ar cenu pārrāvumiem (gapping of prices) un citus riskus, ko RPV iekšējais modelis ietver nepilnīgi. Izmantotās stresa situācijas atspoguļo portfeļu būtību un laiku, kas būtu nepieciešams, lai nodrošinātos pret risku vai pārvaldītu riskus saspringtos tirgus apstākļos. Iestāde veic arī tirgus risku reverso stresa testēšanu;

279.8. regulāro iekšējo auditu ietvaros tiek veikta neatkarīga RPV iekšējo modeļu darbības pārbaude. Pārbaude aptver gan struktūrvienību, kas veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem, darbību, gan neatkarīgās risku kontroles struktūrvienības darbību;

279.9. vismaz reizi gadā iestāde veic visu tās tirgus risku pārvaldīšanas procesa pārbaudi, kas ietver šādus jautājumus:

279.9.1. risku pārvaldīšanas sistēmas un procesa dokumentācijas pietiekamība un riska kontroles struktūrvienības darbība;

279.9.2. RPV iekšējo modeļu izmantošana ikdienas risku pārvaldīšanā un vadības informācijas sistēmas integritāte;

279.9.3. riska izcenošanas (risk-pricing) modeļu un riska novērtēšanas sistēmu, ko izmanto tirdzniecības (front office) un uzskaites (back office) personāls, apstiprināšanas process;

279.9.4. kādus tirgus riskus un kādā apmērā aptver RPV iekšējie modeļi;

279.9.5. jebkuru nozīmīgu izmaiņu RPV iekšējā modelī apstiprināšana;

279.9.6. pozīciju datu precizitāte un pilnība, korelācijas un mainīguma pieņēmumu precizitāte un atbilstība, novērtēšanas un riska jutīguma aprēķinu precizitāte;

279.9.7. pārbaudes process, ko iestāde izmanto, lai pārliecinātos par RPV iekšējos modeļos izmantoto datu avotu konsekvenci, savlaicīgumu un drošumu, ietverot arī šo datu avotu neatkarības pārbaudi;

279.9.8. pārbaudes process, ko iestāde izmanto RPV iekšējo modeļu precizitātes novērtēšanas nolūkā veikto atpakaļejošo pārbaužu (backtesting) rezultātu izvērtēšanai.

Prasības risku novērtējumam, izmantojot RPV iekšējos modeļus

280. Tirgus risku kapitāla prasības aprēķinam izmantojamais RPV iekšējais modelis atbilst šādām minimālajām prasībām:

280.1. RPV iekšējais modelis precīzi ietver visus iestādei nozīmīgos iespējas līgumu vai iespējas līgumiem pielīdzināmo pozīciju cenu noteikšanas riskus. Jebkuri riski, kurus RPV iekšējais modelis neaptver, tiek atbilstoši segti ar pašu kapitālu. Ar iespējas līgumiem saistīto risku mērīšanas procesā ņem vērā nelineārās cenu izmaiņas iespējas līgumu pozīcijām, kā arī risku mērīšanas sistēma aptver iespējas līgumu pozīciju cenu svārstību riska faktorus jeb vega risku;

280.2. atkarībā no iestādes darījumu apmēra un biežuma attiecīgajos tirgos RPV iekšējais modelis aptver pietiekamu daudzumu riska faktoru. Ja riska faktors ir ietverts iestādes cenu noteikšanas modelī, bet nav ietverts riska novērtēšanas modelī, iestāde šo novirzi spēj pārliecinoši pamatot Komisijai. Risku novērtēšanas modelis aptver arī iespējas līgumu un citu produktu nelineāro būtību, kā arī korelācijas un pamatriskus. Ja izmanto riska faktoru aplēstās vērtības, iestāde saglabā informāciju par aktuālo pozīciju riska faktoru lielumu un veic to salīdzinājumu ar aplēstajām vērtībām:

280.2.1. lai noteiktu procentu likmju riska lielumu, RPV iekšējais modelis ietver riska faktorus, kas atbilst procentu likmēm katrā valūtā, kurā iestādei ir procentu likmju jutīgas bilances vai ārpusbilances pozīcijas. Ienesīguma līknes modelē, izmantojot kādu no vispārēji atzītām metodēm. Būtiskas procentu likmju jutīgas pozīcijas sadala atbilstoši nozīmīgākajām valūtām un tirgiem. Atbilstošās ienesīguma līknes sadala vismaz sešos termiņa intervālos, lai aptvertu procentu likmju mainīguma svārstības. RPV iekšējais modelis ietver arī nepilnīgas korelācijas starp dažādu līkņu izliekumiem risku;

280.2.2. lai noteiktu ārvalstu valūtas riska lielumu, RPV iekšējais modelis ietver riska faktorus, kas atbilst zeltam un ārvalstu valūtām, kurās denominētas iestādes pozīcijas. Ieguldījumu fondu, līdzdalību kuros apliecina ieguldījumu apliecības, pozīcijām ņem vērā atbilstošo ieguldījumu fondu ārvalstu valūtas pašreizējo pozīciju. Iestāde var izmantot trešās puses sagatavotu pārskatu par ieguldījumu fonda ārvalstu valūtas pozīciju, ja minētā pārskata pareizība ir atbilstoši pārbaudīta. Ja iestādei nav ticamas informācijas par ieguldījumu fonda ārvalstu valūtas pozīcijām, atbilstošo pozīciju izslēdz no portfeļa, kam piemēro RPV iekšējo modeli, un šīs pozīcijas kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 4. daļā minētajām prasībām;

280.2.3. lai noteiktu kapitāla vērtspapīru riska lielumu, RPV iekšējais modelis ietver atsevišķu riska faktoru katram no kapitāla tirgiem, kuros iestādei ir nozīmīgas pozīcijas;

280.2.4. lai noteiktu preču riska lielumu, RPV iekšējais modelis ietver atsevišķu riska faktoru katrai precei, kurā iestādei ir nozīmīga pozīcija. RPV iekšējais modelis ietver arī risku, kas saistīts ar nepilnīgu korelāciju starp līdzīgām, bet ne identiskām precēm un izmaiņām nākotnes cenās, kas radušās termiņu nesaskaņotības rezultātā. Ņem vērā arī tirgus raksturojumu, piegādes datumus un darījumu partneriem paredzētās iespējas slēgt pozīcijas;

280.3. korelāciju noteikšanas sistēma ir atbilstoša un ieviesta tādā veidā, ka iestāde var izmantot empīriskas korelācijas starp riska faktoriem.

RPV iekšējā modeļa novērtējums

281. Iestādei ir procedūras, lai pārliecinātos, ka tās RPV iekšējos modeļus adekvāti novērtē no RPV iekšējo modeļu izveides neatkarīgi un atbilstoši kvalificēti speciālisti, un tādējādi gūtu pārliecību par modeļu konceptuālo pamatotību un adekvātu visu attiecīgo risku aptveršanu. Novērtējumu veic pēc RPV iekšējā modeļa sākotnējās izveides, regulāri, pēc jebkuru būtisku modeļa izmaiņu veikšanas, kā arī nozīmīgu tirgus strukturālo izmaiņu vai portfeļa struktūras izmaiņu gadījumos, ko, iespējams, sākotnēji neietver RPV iekšējais modelis. Attīstoties novērtēšanas tehnikām un veidojoties labākajai praksei (best practice), iestāde koriģē RPV iekšējo modeļu novērtēšanai izmantotās metodes. RPV iekšējo modeļu novērtējums neaprobežojas tikai ar atpakaļejošo pārbaužu veikšanu, bet ietver arī vismaz:

281.1. pārbaudes, kas pārliecina, ka RPV iekšējos modeļos izmantotie pieņēmumi ir atbilstoši riskam un nenovērtē to ne par zemu, ne par augstu;

281.2. iestādes izveidotus RPV iekšējo modeļu novērtēšanas testus attiecībā uz portfeļu struktūru un riskiem;

281.3. hipotētisko portfeļu izmantošanu, lai pārliecinātos par RPV iekšējo modeļu spēju atspoguļot konkrētas strukturālas iezīmes, kas varētu kļūt aktuālas, piemēram, nozīmīgus pamatriskus un koncentrācijas risku.

282. Iestāde novērtē tās RPV iekšējā modeļa precizitāti un darbību, veicot atpakaļejošās pārbaudes. Atpakaļejošo pārbaudi veic, ņemot vērā gan faktiskās, gan hipotētiskās portfeļa vērtības izmaiņas.

283. Faktiskajā atpakaļejošajā pārbaudē paredz, ka katru darba dienu tiek veikts vienas dienas RPV, ko iestādes izmantotais RPV iekšējais modelis aprēķinājis portfeļa darba dienas beigu pozīcijām, salīdzinājums ar attiecīgās darba dienas portfeļa vērtības faktiskajām izmaiņām darba dienas beigās.

284. Hipotētisko portfeļa vērtības izmaiņu atpakaļejošā pārbaude pamatojas uz portfeļa faktiskās vērtības darba dienas beigās salīdzinājumu ar tā vērtību nākamās darba dienas beigās, pieņemot, ka pozīcijas nemainās. Aprēķinātās portfeļa vērtības izmaiņas salīdzina ar iestādes izmantotā RPV iekšējā modeļa aprēķināto portfeļa RPV nākamajai darba dienai.

285. Iestāde aprēķina pārsniegumu skaitu regulāri, pamatojoties vai nu uz faktisko, vai uz hipotētisko portfeļa vērtības izmaiņu atpakaļejošo pārbaudi. Pārsniegums (overshooting) ir vienas dienas izmaiņas portfeļa vērtībā, kas pārsniedz ar RPV iekšējā modeļa palīdzību aprēķināto atbilstošās dienas RPV.

Prasības specifiskā riska modelēšanai

286. Iestāde var izmantot RPV iekšējo modeli tirdzniecības portfelī iekļauto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasības aprēķinam, ja papildus šajā daļā minētajām prasībām RPV iekšējais modelis:

286.1. izskaidro portfelī iekļauto finanšu instrumentu cenu vēsturiskās izmaiņas;

286.2. ņem vērā iestādes īpašumā esošo finanšu instrumentu koncentrācijas pakāpi un izmaiņas portfeļa struktūrā;

286.3. uzrāda ticamus rezultātus, neskatoties uz nelabvēlīgiem apstākļiem un faktoriem;

286.4. precīzi atspoguļo specifisko risku, ko pierāda atpakaļejošās pārbaudes. Ja atpakaļejošo pārbaudi veic uz apakšportfeļu (sub-portfolio) bāzes, tad šo apakšportfeļu izvēle ir konsekventa;

286.5. aptver emitentam/parādniekam piemītošo (name-related) pamatrisku, kas nozīmē, ka modelis ir jutīgs pret individuāli raksturīgām atšķirībām starp līdzīgām, bet ne identiskām pozīcijām;

286.6. atspoguļo gadījuma (event) risku;

286.7. konservatīvi novērtē risku, kas saistīts ar mazāk likvīdu pozīciju eksistenci un pozīcijām ar ierobežotu cenu pieejamību reālo tirgus scenāriju gadījumā. Turklāt RPV iekšējais modelis atbilst 274. un 275. punktā datiem izvirzītajām minimālajām prasībām. Ja dati ir nepietiekami vai neatspoguļo pozīcijas vai portfeļa patiesās svārstības, iestāde var izmantot konservatīvus pieņēmumus attiecībā uz šo datu aizvietošanu;

286.8. iestāde var izslēgt no specifiskā riska kapitāla prasību aprēķiniem, kas veikti, izmantojot RPV iekšējo modeli, tādas vērtspapirizēšanas vai n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu pozīcijas, kurām tā rēķina specifiskā riska kapitāla prasības saskaņā ar 190. punktu, izņemot tās pozīcijas, uz kurām attiecas 289. punktā noteiktā pieeja;

286.9. attīstoties novērtēšanas tehnikām un veidojoties labākajai praksei, iestāde koriģē RPV iekšējo modeli, lai nodrošinātu tā atbilstību aktuālajām prasībām.

Prasības saistību neizpildes riska un migrācijas riska iekšējiem modeļiem

287. Iestāde, kas rēķina parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasības, izmantojot RPV iekšējo modeli, var neizmantot to parāda vērtspapīru saistību nepildīšanas un migrācijas risku kapitāla prasības aprēķinam. Šajā gadījumā iestāde izstrādā iekšējo modeli vai metodi (turpmāk – metode) tirdzniecības portfeļa pozīciju saistību neizpildes riskam un migrācijas riskam (turpmāk – SNM riski), kas ir pieaugoši (incremental) salīdzinājumā ar riskiem, kas ietverti RPV aprēķinā. Izvēlētā metode vai iekšējais modelis atbilst 288. un 288.¹–288.⁶ punkta prasībām.

288. Iestāde nodrošina, ka SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanai izvēlētā metode atbilst standartiem, kas salīdzināmi ar II sadaļas 2. nodaļas 3. daļā minētajiem, pieņemot nemainīgu riska līmeni. Nepieciešamības gadījumā metode tiek koriģēta, lai atspoguļotu likviditātes, koncentrācijas, risku ierobežošanas metodes un izvēles iespēju ietekmi uz SNM riskiem.

288.¹ SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanai izvēlēto metodi piemēro visām pozīcijām, kurām nosaka parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasību, izņemot vērtspapirizēšanas pozīcijas un n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus. Saņemot Komisijas atļauju, iestāde var izvēlēties konsekventi iekļaut SNM risku kapitāla prasību aprēķinā visas regulētajā tirgū tirgoto kapitāla vērtspapīru pozīcijas un atvasināto instrumentu, kuru bāzes aktīvs ir regulētajā tirgū tirgotie kapitāla vērtspapīri, pozīcijas, ja šāda iekļaušana atbilst iestādes iekšējam risku novērtējumam un risku pārvaldīšanai. Izstrādātā metode atspoguļo saistību neizpildes gadījumu un reitingu migrācijas gadījumu savstarpējo ietekmi. Tā neatspoguļo ietekmi, ko rada diversifikācija starp saistību neizpildes un migrācijas gadījumiem, no vienas puses, un citiem tirgus riska faktoriem, no otras puses.

288.² Izvēlētās metodes parametri ir šādi:

288.²1. izmantojot SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanas metodi, aprēķina saistību neizpildes iekšējo vai ārējo reitingu migrācijas rezultātā radīto zaudējumu apmēru 99.9 procentu ticamības intervālā viena gada laikā. Korelācijas pieņēmumi balstās uz konceptuāli pilnvērtīgas datu kopas analīzi. SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanas metode attiecīgi atspoguļo emitentu koncentrācijas līmeni, kā arī stresa apstākļos paredzamo produktu veidu koncentrācijas līmeni un produktu ietvaros paredzamos koncentrācijas līmeņus. Metode balstās uz pieņēmumu, ka viena gada laikā saglabājas nemainīgs pozīciju risku līmenis, norādot, ka katrai tirdzniecības portfeļa pozīcijai vai pozīciju kopumam, kurā ir noticis saistību neizpildes gadījums vai reitinga migrācijas gadījums likviditātes nodrošināšanas periodā, jāatjauno tā sākotnējo risku līmenis, sasniedzot to šā perioda beigās. Kā alternatīvu iestāde var konsekventi izmantot viena gada laikā nemainīgo pozīciju pieņēmumus;

288.²2. likviditātes nodrošināšanas periodu nosaka atbilstoši laikam, kas nepieciešams, lai tirgus stresa apstākļos pārdotu attiecīgo pozīciju vai ierobežotu visus būtisku cenu izmaiņu riskus, īpaši ņemot vērā pozīcijas apmēru. Likviditātes nodrošināšanas periods atspoguļo praksi un pieredzi, ko reāli piemērotu gan sistēmiskā stresa situācijā, gan arī idiosinkrātiskā (specifiskā) stresa situācijā. Likviditātes nodrošināšanas periods tiek noteikts, izmantojot piesardzīgus pieņēmumus, un tam jābūt pietiekami ilgam laika posmam, lai pārdošanas vai risku ierobežošanas darījums pats pa sevi būtiski neietekmētu cenu, kas noteikta pārdošanas vai riska ierobežošanas darījumam. Tirdzniecības portfeļa pozīciju vai pozīciju kopuma likviditātes nodrošināšanas periodu nedrīkst noteikt īsāku par trim mēnešiem;

288.²3. nosakot tirdzniecības portfeļa pozīciju vai pozīciju kopuma likviditātes nodrošināšanas periodu, ņem vērā iestādes iekšējo politiku attiecībā uz aktīvu vērtības korekcijām un pozīciju, kuras veido nelikvīdie vai ilgi turētie finanšu instrumenti, pārvaldīšanu. Ja iestāde likviditātes nodrošināšanas periodu nosaka nevis atsevišķām pozīcijām, bet pozīciju kopumam, tad pozīciju kopuma definēšanas kritērijus nosaka tādā veidā, kas atspoguļo minētā kopuma likviditātes atšķirības. Likviditātes nodrošināšanas periods koncentrētām pozīcijām ir ilgāks un atspoguļo periodu, kas nepieciešams, lai šīs pozīcijas likvidētu. Vērtspapirizēšanas darījumu glabātuvei nosaka likviditātes nodrošināšanas periodu, kas nepieciešams, lai izveidotu, pārdotu un vērtspapirizētu aktīvus vai stresa tirgus apstākļos ierobežotu būtiskos riska faktorus;

288.²4. iestādes pieaugošo risku kapitāla prasību aprēķināšanas metodē var iekļaut risku ierobežošanas instrumentus (hedges). Pozīcijas var savstarpēji ieskaitīt, ja garās vai īsās pozīcijas veido vieni un tie paši finanšu instrumenti. Risku ierobežošanas vai diversifikācijas efektu, ko rada viena un tā paša parādnieka atšķirīgu instrumentu vai atšķirīgu vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kā arī atšķirīgu emitentu garās un īsās pozīcijas, var atzīt, tikai skaidri modelējot atšķirīgu instrumentu bruto garās un īsās pozīcijas. Iestāde atspoguļo visus būtiskos riskus, kas varētu rasties atšķirību dēļ starp risku ierobežošanas instrumentu termiņiem un likviditātes nodrošināšanas periodu, kā arī paredzamajiem būtiskajiem pamatriskiem risku ierobežošanas stratēģijā atkarībā no stratēģijā paredzēto produktu būtības, kapitāla elementu pakārtotības, izmantojamiem instrumentiem piešķirtajiem iekšējiem vai ārējiem reitingiem, termiņiem, emisijas datumiem un citām instrumentu atšķirībām. Iestāde atspoguļo risku ierobežošanu tikai tādā mērā, kādā atbilstošais instruments parādniekam ir pieejams, piemēram, gadījumā, kad viņam ir nepieciešams saņemt kredītu, vai citos gadījumos;

288.²5. tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kurām izmanto dinamiskās risku ierobežošanas stratēģijas, riska ierobežošanas līmeņa atjaunošanu likviditātes nodrošināšanas periodā var atzīt, ja iestāde:

288.²5.1. izvēlas risku ierobežošanas līmeņa atjaunošanas modeli konsekventi visam attiecīgā tirdzniecības portfeļa pozīciju kopumam;

288.²5.2. parāda, ka tā izmanto risku ierobežošanas līmeņa atjaunošanas rezultātus, lai labāk novērtētu risku;

288.²5.3. parāda, ka risku ierobežošanai izmantojamo instrumentu tirgi ir pietiekami likvīdi, lai šādu atjaunošanu spētu veikt arī stresa periodos. Visus pārējos riskus, ko rada dinamiskā risku ierobežošanas stratēģija, atspoguļo kapitāla prasībās;

288.²6. SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanas metodē tiek ņemta vērā iespējas līgumu nelineārā ietekme, strukturēto kredītu atvasināto instrumentu un citu pozīciju, kam raksturīga būtiska nelinearitāte attiecībā uz cenu izmaiņām, ietekme. Iestāde pienācīgi ņem vērā arī modeļu risku, kas rodas šādu instrumentu novērtējumā, un cenas risku aplēses;

288.²7. SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanas metode balstās uz datiem, kas ir objektīvi un regulāri atjaunināti.

288.³ Iestāde veic SNM risku pārvaldīšanas sistēmas un kapitāla prasību aprēķināšanas metodes neatkarīgu pārskatīšanu, ievērojot šajā daļā noteiktās prasības iekšējo modeļu pārskatīšanai, jo īpaši:

288.³1. pārliecinās, ka korelāciju un cenu izmaiņu modelēšanas pieņēmumi un procedūras atbilst tirdzniecības portfeļa struktūrai, tostarp arī sistēmisko riska faktoru izvēle un svērums atbilst iestādes tirdzniecības portfelim;

288.³2. veic dažādus stresa testus, tostarp arī jutīguma analīzi un scenāriju analīzi, lai kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtētu metodes pamatotību, īpaši attiecībā uz koncentrācijas riska novērtējumu. Šādi testi netiek ierobežoti tikai ar jau notikušu gadījumu pieredzi;

288.³3. veic izvēlētās metodes kvantitatīvo prasību izpildes pārbaudi, tostarp par atbilstību iekšējai risku modelēšanai piemērojamiem standartiem;

288.³4. novērtē SNM risku pārvaldīšanas metožu atbilstību iestādes iekšējai riska pārvaldīšanas metodoloģijai, saskaņā ar kuru identificē, mēra un pārvalda tirgus riskus.

288.⁴ Iestāde dokumentē SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanai izvēlētās metodes, to izmantošanas pamatnostādnes, parametrus un piemērošanas procedūras, lai tās korelācijas un citi modelēšanas pieņēmumi būtu pieejami Komisijai.

288.⁵ Ja iestādes SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanai izvēlētā metode neatbilst visām 288. un 288.¹–288.⁴ punktā noteiktajām prasībām, Komisija var atļaut izmantot šādu metodi, ja tā atbilst iestādes iekšējai risku identificēšanas, mērīšanas un pārvaldīšanas metodoloģijai un iestāde var pierādīt, ka saskaņā ar iekšējo metodoloģiju noteiktā SNM risku kapitāla prasība ir ne mazāka par kapitāla prasību šādiem riskiem, kas aprēķināta saskaņā ar metodi, kas pilnībā atbilst minēto punktu prasībām. Komisija vismaz reizi gadā pārbauda šādas iekšējās metodes atbilstību šā punkta prasībām.

288.⁶ Iestāde vismaz reizi nedēļā veic SNM risku kapitāla prasību aprēķinu.

Prasības korelācijas tirdzniecības portfeļa specifiskā riska iekšējiem modeļiem

289. Komisija var atļaut iestādei saskaņā ar 195.³ punkta prasībām aprēķinātās korelācijas tirdzniecības portfeļa specifiskā riska kapitāla prasības vietā rēķināt korelācijas tirdzniecības portfeļa cenu risku kapitāla prasību, izmantojot iekšējo modeli, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

289.1. korelācijas tirdzniecības portfeļa iekšējais modelis adekvāti aptver visu cenas risku ietekmi 99.9 procentu ticamības intervālā viena gada laikposmā, pieņemot, ka riska līmenis saglabājas nemainīgs visā laikposmā, un vajadzības gadījumā veicot korekcijas, lai atspoguļotu likviditātes, koncentrācijas, riska ierobežojumu un nelineāro instrumentu ietekmi. Iestāde var piemērot šajā punktā aprakstīto pieeju visām pozīcijām, ko pārvalda kopā ar korelācijas tirdzniecības portfelī iekļautajām pozīcijām. Šīs pozīcijas var izslēgt no saskaņā ar 287. punkta prasībām noteiktā SNM risku kapitāla prasību aprēķina. Aprēķinātā cenu risku kapitāla prasību kopsumma nedrīkst būt mazāka par 8 procentiem no tās kapitāla prasības, kas tiktu aprēķināta visām minētajām pozīcijām saskaņā ar 195.³ punkta prasībām;

289.2. iekšējais modelis aptver arī vismaz šādus riskus:

289.2.1. kumulatīvo risku, kas veidojas vairāku kopīgu saistību neizpildes gadījumu dēļ, tostarp secīgu saistību neizpildes gadījumu rezultātā laidienos sadalītajos produktos;

289.2.2. kredītu ienesīguma starpības (credit spread) risku, tostarp gamma un cross-gamma faktoru ietekmi;

289.2.3. pozīcijām piemītošās korelāciju svārstības, tostarp ienesīguma starpību un korelāciju savstarpējo ietekmi;

289.2.4. bāzes risku, ieskaitot gan iemeslu atšķirībai starp indeksa kopējo ienesīgumu un tā komponentu ienesīguma kopsummu, gan atšķirības indeksa un saskaņā ar attiecīgā indeksa struktūru izveidotā portfeļa korelācijā;

289.2.5. atgūšanas likmes svārstības, ja tās ir saistītas ar atgūšanas likmes tendenci ietekmēt laidiena cenas;

289.2.6. tādā mērā, kādā visaptverošā riska novērtējumā iekļauti ieguvumi no dinamiskās risku ierobežošanas stratēģijas, – risku ierobežošanas novirzes no sākotnējā līmeņa un iespējamās izmaksas, lai atkal atjaunotu riska ierobežošanas sākotnējo līmeni;

289.3. iestādei ir pietiekami, atbilstoši, savlaicīgi un droši tirgus dati, lai nodrošinātu, ka tā savā iekšējā pieejā pilnībā aptver visu pozīciju ievērojamākos riskus un kapitāla prasības aprēķins veikts saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem standartiem. Iestāde veic piemērojamās metodes atpakaļejošas pārbaudes vai izmanto citus piemērotus līdzekļus, lai pierādītu, ka tās riska novērtējumi adekvāti izskaidro šo produktu cenu izmaiņas laika gaitā, un nodrošina, ka iestāde var atšķirt tādas pozīcijas, kurām Komisija piekritusi risku kapitāla prasības aprēķinam saskaņā ar šo punktu, no tādām pozīcijām, attiecībā uz kurām tai nav šādas atļaujas;

289.4. iestāde regulāri veic stresa testēšanu saskaņā ar iepriekš paredzētu stresa scenāriju kopumu. Stresa scenāriji modelē saistību neizpildes gadījumu līmeni, atgūšanas likmju un kredītu ienesīguma starpību stresa situācijā, kā arī tirdzniecības portfeļa darījumu struktūrvienības peļņas vai zaudējumu svārstības stresa situācijā. Iestāde veic stresa testus saskaņā ar minētajiem scenārijiem vismaz reizi nedēļā un vismaz reizi ceturksnī paziņo Komisijai rezultātus, tostarp to salīdzinājumu ar iestādes saskaņā ar šo punktu aprēķinātajām kapitāla prasībām. Par katru gadījumu, kad stresa testi norāda uz būtisku kapitāla trūkumu tirdzniecības portfeļa pozīciju risku segšanai, laikus ziņo Komisijai. Pamatojoties uz šo stresa testu rezultātiem, Komisija apsver nepieciešamību palielināt kapitāla prasību korelācijas tirdzniecības portfelim, nosakot minimālo kapitāla prasību kopsummu saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.³ panta septīto daļu;

289.5. iestāde vismaz reizi nedēļā aprēķina korelācijas tirdzniecības portfeļa cenu risku kapitāla prasību.

289.¹ Ja iestādes izmantotie iekšējie modeļi neatbilst 286. punktā minētajām prasībām, tad iestāde aprēķina specifiskā riska kapitāla prasību saskaņā ar 190. punkta prasībām.

290. Operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina:

290.1. lietojot šādas pieejas, kuras ir uzskaitītas pieaugošā sarežģītības secībā:

290.1.1. pamatrādītāja pieeja (atbilstoši 4. nodaļas 2. daļas prasībām);

290.1.2. standartizētā pieeja (atbilstoši 4. nodaļas 3. daļas prasībām);

290.1.3. alternatīvā standartizētā pieeja (atbilstoši 4. nodaļas 4. daļas prasībām);

290.1.4. attīstītā operacionālā riska mērīšanas pieeja (atbilstoši 4. nodaļas 5. daļas prasībām);

290.2. lietojot šādas pieeju kombinācijas:

290.2.1. pamatrādītāja pieeja kombinācijā ar standartizēto pieeju;

290.2.2. pamatrādītāja pieeja kombinācijā ar alternatīvo standartizēto pieeju;

290.2.3. pamatrādītāja pieeja kombinācijā ar attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju;

290.2.4. standartizētā pieeja kombinācijā ar attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju;

290.2.5. alternatīvā standartizētā pieeja kombinācijā ar attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju.

291. Iestāde neatkarīgi no izvēlētās pieejas operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir atbrīvota no kapitāla prasības aprēķina operacionālajam riskam saskaņā ar 77. vai 78. punkta prasībām, nodrošina tās darbības apjomam, veidiem un sarežģītībai piemērotas un efektīvas operacionālā riska pārvaldīšanas sistēmas izveidi un darbību, kas aptver šādus elementus:

291.1. politikas un procedūru izstrādi un dokumentēšanu iestādes darbībai piemītošā operacionālā riska identificēšanai, novērtēšanai, pārraudzībai, kontrolei un mazināšanai, pamatojoties uz iestādes iekšējai lietošanai noteiktu tās darbībai un pieredzei atbilstošu operacionālā riska definīciju un ņemot vērā operacionālā riska notikumus ar zemu iestāšanās varbūtību un būtisku ietekmi;

291.2. darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāna izstrādi un dokumentēšanu, lai nodrošinātu iestādes spēju darboties nepārtraukti un mazinātu zaudējumus ārkārtēju apstākļu gadījumā.

292. Pirms sākt lietot operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai 290.1.2. punktā minēto pieeju, iestāde par to informē Komisiju saskaņā ar 374. punkta prasībām.

293. Pirms sākt lietot operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai 290.1.3. vai 290.1.4. punktā minētās pieejas vai jebkuru no 290.2. punktā minētajām pieeju kombinācijām, iestāde saņem Komisijas atļauju saskaņā ar 365.–368. punkta prasībām.

294. Izvēlēto pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai lieto konsekventi. Ja iestāde lieto sarežģītāku pieeju, tad vienkāršāku pieeju var sākt lietot tikai ar Komisijas atļauju saskaņā ar 369. punkta prasībām.

295. Ja Komisija konstatē, ka iestāde, kura operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, lietojot kādu no sarežģītākajām pieejām, neievēro prasības, kas ir noteiktas atbilstošās pieejas lietošanai, tad tā var pieprasīt iestādei operacionālā riska kapitāla prasību aprēķināt atsevišķām vai visām iestādes darbības jomām, lietojot vienkāršāku pieeju, līdz iestāde izpilda noteiktās prasības sarežģītākās pieejas lietošanai. Šādā gadījumā, pirms sākt lietot operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai iepriekš lietoto sarežģītāko pieeju, iestāde informē vai saņem Komisijas atļauju attiecīgās sarežģītākās pieejas lietošanai saskaņā ar šīs daļas 292.–294. punkta prasībām.

296. Operacionālā riska kapitāla prasību, lietojot 290.1.1.–290.1.3. punktā minētās pieejas, aprēķina, pamatojoties uz revidētajiem finanšu pārskatiem, kas sagatavoti par pēdējiem trim darbības gadiem.

297. Ja kādā no pēdējiem trim revidētajiem finanšu pārskatiem ir iekļauts finanšu pārskats par periodu, kurš ir ilgāks vai īsāks par 12 mēnešiem, tad operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai nepieciešamos datus pārrēķina proporcionāli 12 mēnešu periodam.

298. Iestādei sākot darbību, operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, pamatojoties uz iestādes finansiālajā prognozē turpmākajiem trim gadiem iekļautajiem finanšu pārskatu datiem. Tiklīdz par kādu no šiem trim gadiem ir sagatavots revidētais finanšu pārskats, tā datus, kas bija aprēķināti, pamatojoties uz iestādes finansiālajā prognozē iekļauto finanšu pārskatu šim gadam, aizstāj ar datiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz revidētajā finanšu pārskatā iekļautajiem datiem, ievērojot 297. punkta prasības.

299. Saskaņā ar 296.–298. punkta prasībām aprēķināto operacionālā riska kapitāla prasību iekļauj iestādes minimālo kapitāla prasību aprēķina kopsavilkumā ne vēlāk kā par stāvokli kārtējā gada pirmā pārskata ceturkšņa pēdējā datumā, un tā paliek nemainīga turpmāko laika periodu līdz jauna operacionālā riska kapitāla prasības aprēķina veikšanai.

300. Operacionālā riska kapitāla prasību, lietojot 290.1.4. punktā minēto pieeju, aprēķina, pamatojoties uz iestādes darbībai piemītošā operacionālā riska mērīšanas iekšējā modeļa datiem katru ceturksni, ja Komisija ir apstiprinājusi šāda iekšējā modeļa lietošanu iestādes operacionālā riska kapitāla prasības aprēķina nolūkā.

301. Saskaņā ar 300. punkta prasībām aprēķināto operacionālā riska kapitāla prasību iekļauj iestādes minimālo kapitāla prasību aprēķina kopsavilkumā par stāvokli katra pārskata ceturkšņa pēdējā datumā.

Aprēķina kārtība

302. Lietojot pamatrādītāja pieeju, operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina šādi:

302.1. aprēķina neto procentu un neto neprocentu ienākumu summu par katru no pēdējiem trim gadiem (turpmāk – neto ienākumu summa) atbilstoši 303. punkta prasībām;

302.2. aprēķina pamatrādītāju kā aprēķināto neto ienākumu summu par pēdējiem trim gadiem vidējo aritmētisko vērtību.

Ja aprēķinātā neto ienākumu summa kādā no trim gadiem ir negatīva vai vienāda ar nulli, tad to neiekļauj pamatrādītāja aprēķinā. Aprēķinot pamatrādītāju, pozitīvo neto ienākumu summu kopsummu dala ar attiecīgo gadu skaitu, par kuriem aprēķinātās neto ienākumu summas ir pozitīvas;

302.3. aprēķina operacionālā riska kapitāla prasību kā aprēķinātā pamatrādītāja reizinājumu ar koeficientu 0.15.

Neto ienākumu summas aprēķins

303. Pamatojoties uz Komisijas 2006. gada 24. februāra noteikumos Nr. 46 “Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi” doto finanšu pārskatu posteņu izkārtojumu un paskaidrojumiem par to saturu, neto ienākumu summas aprēķinā iekļauj šādos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos iekļautos ienākumus un izdevumus ar tiem atbilstošo pozitīvo vai negatīvo zīmi, ievērojot 304.–305. punkta prasības:

303.1. procentu ienākumi;

303.2. procentu izdevumi;

303.3. dividenžu ienākumi;

303.4. komisijas naudas ienākumi;

303.5. komisijas naudas izdevumi;

303.6. (svītrots ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173);

303.7. neto realizētā peļņa/zaudējumi no pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem;

303.8. neto peļņa/zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām;

303.9. neto peļņa/zaudējumi no klasificētiem kā patiesajā vērtībā vērtētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

303.10. patiesās vērtības izmaiņas riska ierobežošanas uzskaitē;

303.11. ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi;

303.12. pārējie ienākumi.

304. Neto ienākumu summu nedrīkst samazināt par izdevumiem, kas neatbilst 303. punkta prasībām, piemēram, par jebkādiem izdevumiem uzkrājumu veidošanai, administratīvajiem un pārējiem izdevumiem, par izdevumiem par ārpakalpojumiem, izņemot gadījumus, ja ārpakalpojumu sniedzējs ir mātes sabiedrība, meitas sabiedrība, mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kas ir arī iestādes mātes sabiedrība, vai uzraudzībai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvā 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu noteiktajām prasībām vai līdzvērtīgām prasībām pakļauta cita sabiedrība.

305. Neto ienākumu summas aprēķinā neiekļauj šādas summas:

305.1. neto realizēto peļņu/zaudējumus no netirdzniecības portfelī iekļauto finanšu aktīvu pārdošanas un finanšu saistību izpildes;

305.2. saņemtās un saņemamās dividendes un citus līdzīgus ienākumus no ieguldījumiem radniecīgo un asociēto komercsabiedrību pamatkapitālā;

305.3. ienākumus, kas radušies tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kas nepārprotami atšķiras no iestādes parastās darbības un kuru bieža vai periodiska atkārtošanās nākotnē nav gaidāma, t.sk. apdrošināšanas atlīdzību ienākumus.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173)

Prasības standartizētās pieejas lietošanai

306. Lai lietotu standartizēto pieeju, iestāde, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidus un sarežģītību, nodrošina atbilstību šādām prasībām:

306.1. iestādei ir izstrādāta un dokumentēta politika, par kuras izstrādi ir atbildīga iestādes valde, un kritēriji neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamo ienākumu un izdevumu sadalīšanai darbības jomās saskaņā ar 307. punkta prasībām. Iestāde nodrošina izstrādāto kritēriju regulāru pārskatīšanu, ņemot vērā jaunu darbības veidu ieviešanu un risku rašanos vai izmaiņas esošajos darbības veidos un riskos;

306.2. iestādei ir dokumentēta operacionālā riska pārvaldīšanas sistēma un pienākumi operacionālā riska pārvaldīšanā;

306.3. iestāde identificē un novērtē tās darbībai piemītošo operacionālo risku. Operacionālā riska novērtēšana ir integrēta iestādes ikdienas operacionālā riska pārvaldīšanas procesos un tās rezultātā iegūtie dati par iestādes darbībai piemītošo operacionālo risku ir iestādes darbībai piemītošā operacionālā riska pārraudzības un kontroles procesa neatņemama sastāvdaļa;

306.4. iestāde apkopo būtisku informāciju par operacionālo risku, t.sk. operacionālajiem zaudējumiem;

306.5. iestāde nodrošina, ka pārskati par operacionālā riska pārvaldīšanu tiek regulāri gatavoti un iesniegti atbildīgajiem darbiniekiem, struktūrvienību vadītājiem, iestādes valdei un padomei;

306.6. iestādei ir izstrādātas un dokumentētas procedūras korektīvo pasākumu veikšanai saskaņā ar pārskatos par operacionālā riska pārvaldīšanu iekļauto informāciju;

306.7. iestādes operacionālā riska pārvaldīšanas sistēmu un neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamo ienākumu un izdevumu sadalīšanu darbības jomās regulāri pārbauda un novērtē trešā persona.

307. Izstrādājot politiku un kritērijus neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamo ienākumu un izdevumu sadalīšanai darbības jomās, iestāde ņem vērā, ka:

307.1. visus iestādes darbības veidus operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanas nolūkā sadala savstarpēji izslēdzošā un visaptverošā veidā 9. tabulā noteiktajās darbības jomās, lietojot tādus pašus kritērijus, kādi tiek lietoti bilances aktīvu un ārpusbilances posteņu sadalīšanai riska darījumu kategorijās kredītriska un tirgus risku kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkā;

307.2. jebkuru darbības veidu, kuru nevar iekļaut kādā no 9. tabulā noteiktajām darbības jomām, bet kurš ir palīgdarbība kādam darbības jomā iekļautam darbības veidam, iekļauj šajā darbības jomā.

Ja palīgdarbība ir saistīta ar vairākiem darbības veidiem, kuri ir iekļauti dažādās darbības jomās, tad šo palīgdarbību attiecina uz katru no šīm darbības jomām, izmantojot proporcionālu sadalījumu vai citus pamatotus (piemērotus) kritērijus;

307.3. ja kādu darbības veidu un ar to sais­tītu palīgdarbību nevar iekļaut kādā no šīs daļas 9. tabulā noteiktajām darbības jomām, tad šādu darbības veidu un ar to saistītu palīgdarbību iekļauj papildus izveidotā darbības jomā, kuras operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai lieto koeficientu 0.18;

307.4. neto ienākumu summas sadalīšanai noteiktajās darbības jomās drīkst lietot iekšējo cenu veidošanas metodiku (internal pricing methods).

Ja kādā no iestādes darbības jomām radušies izdevumi ir attiecināmi uz citu iestādes darbības jomu, tad tos var pārnest uz šo citu darbības jomu, piemēram, piemērojot iekšējo izdevumu (internal transfer costs) sadalīšanas metodiku starp šīm divām darbības jomām.

Aprēķina kārtība

308. Lietojot standartizēto pieeju, operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina šādi:

308.1. sadala iestādes neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamos ienākumus un izdevumus darbības jomās saskaņā ar 307. punkta prasībām;

308.2. aprēķina neto ienākumu summu katrai darbības jomai saskaņā ar 309. punkta prasībām;

308.3. aprēķina standartizēto rādītāju katrai darbības jomai par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi kā 9. tabulā šai darbības jomai atbilstošā koeficienta reizinājumu ar šai darbības jomai aprēķināto neto ienākumu summu;

308.4. aprēķina standartizēto rādītāju kopsummu katrai darbības jomai par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi.

Ja kādai darbības jomai standartizētais rādītājs kādā no trim gadiem ir negatīvs, tad to iekļauj standartizēto rādītāju kopsummā par atbilstošo gadu ar aprēķināto vērtību. Negatīvs standartizētais rādītājs jebkurai darbības jomai rodas, ja šai darbības jomai aprēķinātā neto ienākumu summa ir negatīva;

308.5. aprēķina operacionālā riska kapitāla prasību kā standartizēto rādītāju kopsummu par pēdējiem trim gadiem vidējo aritmētisko vērtību. Ja standartizēto rādītāju kopsumma kādā no trim gadiem ir negatīva vai vienāda ar nulli, tad to iekļauj aprēķinā ar nulles vērtību.

Neto ienākumu summas aprēķins

309. Neto ienākumu summu darbības jomai aprēķina par katru no pēdējiem trim gadiem, ievērojot 303. punkta prasības.

9. tabula. Iestādes neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamo ienākumu un izdevumu sadalījums darbības jomās un darbības jomām atbilstošie koeficienti operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai

Prasības alternatīvās standartizētās pieejas lietošanai

310. Lai lietotu alternatīvo standartizēto pieeju, iestāde, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidus un sarežģītību, nodrošina atbilstību 306.1.–306.7. punkta prasībām un 311. un 312. punkta prasībām.

311. Iestādes ienākumi no tādiem darbības veidiem, kas tiek iekļauti korporatīvo klientu vai privātpersonu, mazo vai vidējo komercsabiedrību apkalpošanas darbības jomās (turpmāk arī – apkalpošanas darbības jomas), ir vismaz 90 procenti no tās kopējiem ienākumiem.

312. Iestādes apkalpošanas darbības jomās nozīmīgu daļu veido kredīti ar augstu saistību neizpildīšanas varbūtību (≥ 3.5 procenti), un alternatīvās standartizētās pieejas lietošana apkalpošanas darbības jomām ļauj precīzāk novērtēt operacionālo risku.

Aprēķina kārtība

313. Lietojot alternatīvo standartizēto pieeju, operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina šādi:

313.1. sadala iestādes neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamos ienākumus un izdevumus darbības jomās saskaņā ar 307. punkta prasībām;

313.2. aprēķina neto ienākumu summu katrai darbības jomai saskaņā ar 309. punkta prasībām, izņemot apkalpošanas darbības jomas. Privātpersonu, mazo vai vidējo komercsabiedrību apkalpošanas darbības jomai aprēķina kredītu un debitoru parādu uzskaites vērtību atbilstošā pārskata gada beigās par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi, bet korporatīvo klientu apkalpošanas darbības jomai aprēķina kredītu un debitoru parādu un netirdzniecības portfelī turēto vērtspapīru uzskaites vērtību atbilstošā pārskata gada beigās par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi;

313.3. aprēķina standartizēto rādītāju katrai darbības jomai par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi saskaņā ar 308.3. punkta prasībām, izņemot apkalpošanas darbības jomas, kurām aprēķina alternatīvo standartizēto rādītāju. Alternatīvo standartizēto rādītāju aprēķina katrai apkalpošanas darbības jomai par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi kā šai darbības jomai aprēķināto kredītu un debitoru parādu uzskaites vērtības vai kredītu un debitoru parādu un netirdzniecības portfelī turēto vērtspapīru uzskaites vērtības reizinājumu ar koeficientu 0.035 un ar 9. tabulā šai darbības jomai atbilstošo koeficientu;

313.4. aprēķina katrai darbības jomai aprēķināto standartizēto rādītāju un alternatīvo standartizēto rādītāju kopsummu par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi, ņemot vērā 308.4. punkta otrā teikuma prasības;

313.5. aprēķina operacionālā riska kapitāla prasību kā aprēķināto standartizēto rādītāju un alternatīvo standartizēto rādītāju kopsummu par pēdējiem trim gadiem vidējo aritmētisko vērtību.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173)

Prasības attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas lietošanai

314. Lai lietotu attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju, iestāde nodrošina:

314.1. tās atbilstību kvalitatīvajiem kritērijiem saskaņā ar 318.–322. punkta prasībām;

314.2. tās atbilstību kvantitatīvajiem kritērijiem saskaņā ar 323.–340. punkta prasībām.

Aprēķina kārtība

315. Lietojot attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju, operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, ņemot vērā paredzamos zaudējumus, izņemot gadījumu, ja iestāde pierāda, ka paredzamie zaudējumi ir pienācīgi kontrolēti iestādes darbībā, un neparedzamos zaudējumus.

316. Aprēķinot operacionālā riska kapitāla prasību, var atzīt:

316.1. operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas ietekmi, ievērojot šo noteikumu 317. punkta prasības;

316.2. operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu, kas nav apdrošināšana (turpmāk – citi instrumenti), ietekmi, ievērojot šo noteikumu 317.¹ punkta prasības, ja tādējādi tiek sasniegts nozīmīgs operacionālā riska mazināšanas efekts.

Operacionālā riska kapitāla prasības samazinājums operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas un citu instrumentu ietekmes atzīšanas dēļ nevar pārsniegt 20 procentus no aprēķinātās operacionālā riska kapitāla prasības pirms operacionālā riska mazināšanai lietoto apdrošināšanas un citu instrumentu ietekmes atzīšanas.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

317. Prasības operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas ietekmes atzīšanai:

317.1. apdrošinātājam ir licence veikt apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, tas ir pakļauts uzraudzībai atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktām vai tām līdzvērtīgām prasībām un piemērota ĀKNI tā ilgtermiņa vai īstermiņa saistību izpildes spējai ir piešķīrusi reitingu, kas atbilst 3. kredīta kvalitātes pakāpei vai augstākai saskaņā ar šo noteikumu 2. nodaļas 2. daļā noteiktajām prasībām iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības noteikšanai;

317.2. apdrošināšanas līguma sākotnējais darbības termiņš nav īsāks par vienu gadu. Apdrošināšanas līgumiem, kuru atlikušais darbības termiņš ir īsāks par vienu gadu, iestāde veic atbilstošas korekcijas, kas atspoguļo apdrošināšanas līguma atlikušā termiņa samazināšanos. Tiem apdrošināšanas līgumiem, kuru atlikušais darbības termiņš ir 90 dienas vai īsāks, korekcija ir 100 procenti. Iestāde var neveikt iepriekš minētās korekcijas, ja tā jau ir noslēgusi esošo apdrošināšanas līgumu aizvietojošu apdrošināšanas līgumu ar esošajam apdrošināšanas līgumam līdzvērtīgiem nosacījumiem vai ja esošā apdrošināšanas līguma nosacījumi paredz tā automātisku pārjaunošanu un neviena no iesaistītajām pusēm nav iesniegusi rakstveida paziņojumu par tā izbeigšanu šo noteikumu 317.3. punktā noteiktajā termiņā;

317.3. apdrošināšanas līgums paredz, ka jebkura no iesaistītajām pusēm to var izbeigt, iesniedzot rakstveida paziņojumu par tā izbeigšanu vismaz 90 dienas iepriekš;

317.4. apdrošināšanas līgums neparedz izņēmumus vai ierobežojumus saistībā ar uzraudzības institūciju pieņemtiem lēmumiem vai noteikumus, kas iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā neļautu iestādei, tās administratoram vai likvidatoram saņemt apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem vai izdevumiem, kas radušies iestādei, izņemot, ja zaudējumi vai izdevumi radušies tādu notikumu dēļ, kas iestājas pēc iestādes maksātnespējas vai likvidācijas procesa sākšanas. Apdrošināšanas līgumā var iekļaut noteikumus, kas paredz nesegt iestādes zaudējumus vai izdevumus par soda naudām, soda maksājumiem vai citām zaudējumu kompensācijām, kas radušās uzraudzības institūciju pieņemto lēmumu dēļ;

317.5. operacionālā riska mazināšanas aprēķinos apdrošinājuma summu ņem vērā tādā apmērā, cik tā skaidri un samērīgi atbilst operacionālo zaudējumu rašanās faktiskajai iespējamībai un ietekmei, ko iestāde izmanto operacionālā riska kapitāla prasības noteikšanai. Iestāde, veicot apdrošinājuma summas samērošanu ar operacionālajiem zaudējumiem, izmanto visus tās rīcībā esošos informācijas resursus, t.sk. iekšējos un ārējos datus par operacionālajiem zaudējumiem, kā arī scenāriju analīzi, un nodrošina saistības starp apdrošināšanas summu un operacionālo zaudējumu rašanās faktisko un potenciālo iespējamību un apmēru detalizētu pamatojumu sadalījumā pa darbības jomām atbilstoši šo noteikumu 9. tabulai un operacionālā riska notikumu veidiem atbilstoši šo noteikumu 10. tabulai;

317.6. apdrošināšanu veic ar iestādi nesaistīts apdrošinātājs. Ja apdrošināšanu veic kaptīvais vai asociētais apdrošinātājs, tad apdrošinātajam riskam jābūt nodotam ar iestādi nesaistītam apdrošinātājam, kas atbilst 317.1. punkta prasībām, piemēram, veicot pārapdrošināšanu;

317.7. iestādes apdrošināšanas atzīšanas politika ir dokumentēta un pamatota;

317.8. iestāde, atzīstot operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas ietekmi, aprēķina apdrošināšanas atzīšanas summu, kuru koriģē saskaņā ar izstrādāto un dokumentēto apdrošināšanas atzīšanas metodoloģiju. Apdrošināšanas atzīšanas metodoloģija nosaka veicamās korekcijas, ņemot vērā:

317.8.1. apdrošināšanas līguma atlikušo darbības termiņu saskaņā ar 317.2. punkta prasībām;

317.8.2. apdrošināšanas līguma izbeigšanas nosacījumus, ja tā atlikušais darbības termiņš ir īsāks par vienu gadu;

317.8.3. ar apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu saistīto nenoteiktību, t.i., varbūtību (risku), ka apdrošinātājs neizmaksās apdrošināšanas atlīdzību periodā, kādā iestāde ir paredzējusi to saņemt. Minētā nenoteiktība rodas, piemēram, apdrošināšanas līguma nosacījumu atšķirīgas interpretācijas, apdrošinātāja (darījumu partnera) saistību neizpildes vai apdrošināšanas atlīdzības izmaksas neparedzētas aizkavēšanās, piemēram, norēķināšanās procesu, dēļ. Lai noteiktu atbilstošas korekcijas, iestāde dokumentē un analizē datus par saņemtajām apdrošināšanas atlīdzībām atbilstoši operacionālo zaudējumu klasifikācijai saskaņā ar šo noteikumu 329.1. punkta prasībām. Iestāde papildus nodrošina, ka dati par tām apdrošināšanas atlīdzībām, kuras apdrošinātājs izmaksā ar vairāk nekā viena gada kavēšanos, tiek uzkrāti atsevišķi. Iestāde ievēro, ka korekcijas apdrošinātāja (darījumu partnera) saistību neizpildes dēļ nosaka, pamatojoties tikai uz apdrošinātāja, ar kuru ir noslēgts attiecīgais apdrošināšanas līgums, ilgtermiņa vai īstermiņa saistību izpildes spējai piešķirto reitingu, t.sk. gadījumos, ja tā mātes sabiedrībai ir augstāks reitings vai ja apdrošinātāja (darījumu partnera) saistību neizpildes risks ir pārnests uz trešo personu. Iestāde nodrošina, ka apdrošinātājam ar zemāku reitingu tiek piemērota augstāka korekcijas pakāpe nekā apdrošinātājam ar augstāku reitingu;

317.8.4. neatbilstību starp apdrošināšanas līgumā minēto apdrošināto risku un apdrošinājuma summu un operacionālā riska notikuma veidu, iestāšanās varbūtību un zaudējumiem, kas var rasties šāda operacionālā riska notikuma dēļ. Minētā neatbilstība rodas, ja apdrošināšanas līgumā minētais apdrošinātais risks neatbilst iestādes operacionālā riska profilam. Šādos gadījumos apdrošināšana nenodrošina vēlamo operacionālā riska mazināšanu, jo ne visi notikumi ir iekļauti apdrošinātajā riskā. Iestāde, izmantojot visus tās rīcībā esošos informācijas resursus, t.sk. iekšējos un ārējos datus par operacionālajiem zaudējumiem, kā arī scenāriju analīzi, nodrošina, ka apdrošināšanas summas neatbilstība vidēja vai liela apmēra operacionālajiem zaudējumiem, piemēram, augstā pašriska vai citu apdrošināšanas līgumā noteiktu ierobežojumu dēļ, ir atbilstoši ietverta tās iekšējā modelī.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

317.¹ Prasības operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu ietekmes atzīšanai:

317.¹1. operacionālā riska mazināšanai lietotos citus instrumentus izmanto ikdienas operacionālā riska pārvaldīšanas procesos, tie netiek turēti vai izmantoti tirdzniecības nolūkos, un to lietošanas dēļ mazinās operacionālais risks;

317.¹2. iestādei ir iepriekšēja pieredze operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu izmantošanā, t.i., iestāde, izmantojot iekšējos un ārējos informācijas resursus, uzkrāj datus par atlīdzības saņemšanas varbūtību un atlīdzības izmaksas savlaicīgumu par citu instrumentu lietošanu operacionālā riska mazināšanai, īpašu uzmanību pievēršot minēto datu uzkrāšanai par jauniem produktu veidiem vai kategorijām;

317.¹3. operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu sniedzēja (turpmāk arī – aizsardzības sniedzējs) finanšu situācija, t.i., tā maksātspēja un likviditāte, ir stabila un droša;

317.¹4. iestāde katrā citu instrumentu operacionālā riska mazināšanai lietošanas gadījumā izvērtē aizsardzības sniedzēja atbilstību, piemēram, ņemot vērā, vai tā darbību uzrauga vai neuzrauga finanšu pakalpojumu uzraudzības institūcija atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajām vai tām līdzvērtīgām prasībām, kā arī sniegtās aizsardzības, t.i., operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu veidu, atbilstību, piemēram, ņemot vērā fondētās aizsardzības, vērtspapirizēšanas, dažādu garantiju mehānismu vai atvasināto instrumentu (derivatives) būtību un īpašības;

317.¹5. aizsardzības sniedzējs un tā sniegtie citi instrumenti operacionālā riska mazināšanai atbilst šo noteikumu 317. punktā minētajām prasībām, kā arī šo noteikumu 3. pielikuma 1. un 2. daļas prasībām, ciktāl tās attiecināmas uz tā darbību un sniegtajiem operacionālā riska mazināšanai lietojamajiem citiem instrumentiem;

317.¹6. iestāde, izvērtējot aizsardzības sniedzēja un sniegtās aizsardzības, t.i., operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu veidu, atbilstību, papildus ņem vērā:

317.¹6.1. operacionālā riska īpatnības salīdzinājumā ar kredītrisku (t.i., bāzes aktīvu neesamība, lielāka neparedzamo zaudējumu nozīme u.c.);

317.¹6.2. efektīvu, likvīdu un strukturētu tirgu trūkumu līdzīgiem instrumentiem, kuri tiek tirgoti ārpus banku sektora (piemēram, katastrofu obligācijas, atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar laika apstākļiem, u.c.);

317.¹6.3. juridiskā riska novērtēšanas grūtības operacionālā riska mazināšanai lietotiem citiem instrumentiem, t.sk. gadījumos, ja līguma nosacījumi ir skaidri un piesardzīgi.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

Kvalitatīvie kritēriji

318. Iestādē ir izveidota neatkarīga operacionālā riska kontroles funkcija.

319. Iestādes darbībai piemītošā operacionālā riska mērīšanas iekšējais modelis ir integrēts iestādes ikdienas operacionālā riska pārvaldīšanas procesos, un tā darbības pārbaudes ir regulāras un pietiekamas. Iestāde nodrošina, ka datu plūsmas un procesi, kas saistīti ar operacionālā riska mērīšanas iekšējo modeli, ir saprotami un izsekojami.

320. Pārskati par operacionālā riska pārvaldīšanu, kuros iekļauj informāciju par iestādes darbībai piemītošo operacionālo risku un operacionālajiem zaudējumiem, tiek regulāri gatavoti un iesniegti atbildīgajiem darbiniekiem, struktūrvienību vadītājiem, iestādes valdei un padomei, un iestādei ir izstrādātas procedūras korektīvo pasākumu veikšanai.

321. Iestādei ir dokumentēta tās darbības apjomam, veidiem un sarežģītībai piemērota un efektīva operacionālā riska pārvaldīšanas sistēma un ir izstrādātas un dokumentētas procedūras tās darbības atbilstības dokumentētajām politikām un procedūrām nodrošināšanai, kā arī ir izstrādāta un dokumentēta kārtība konstatēto neatbilstību novēršanai.

322. Iekšējā audita dienests vai ārējais audits regulāri pārbauda iestādes operacionālā riska pārvaldīšanas procesus un operacionālā riska mērīšanas iekšējā modeļa lietošanu.

Kvantitatīvie kritēriji

Iekšējais modelis

323. Operacionālā riska aprēķinā ietver operacionālā riska notikumus, kuriem ir zema iestāšanās varbūtība un kuri var radīt būtiskus zaudējumus, lietojot piesardzības standartu, kas ir pielīdzināms 99.9 procentu ticamības intervālam viena gada periodā.

324. Lai sasniegtu 323. punktā minēto piesardzības standartu, iestāde tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī izmanto četru elementu – iekšējo datu, ārējo datu, datu par scenāriju analīzi un datu par rādītāju, kas atspoguļo uzņēmējdarbības vidi un iekšējo kontroli, – kombinētu lietošanu.

325. Iestāde izstrādā un dokumentē tai atbilstošu metodi 324. punktā minēto elementu lietošanai tās iekšējā modelī, nosakot katra atsevišķā elementa īpatsvaru un izvairoties no vairākkārtējas kvalitatīvo vērtējumu vai operacionālā riska mazināšanai lietoto metožu, kas jau atzītas kredītriska un atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasības vai tirgus risku kapitāla prasību aprēķinos, ietekmes izmantošanas.

326. Iestāde tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī ietver arī nozīmīgus operacionālā riska rašanās cēloņus (izraisītājus), kas ietekmē būtisku operacionālo zaudējumu ar zemu rašanās varbūtību novērtējumu (the shape of the tail of the loss estimates).

327. Iestāde tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī var atzīt operacionālo zaudējumu un atsevišķu operacionālā riska aplēšu savstarpējo korelāciju, ja iestādes sistēmas korelāciju aprēķināšanai ir piesardzīgas, tiek izmantotas, ievērojot integritātes principu, un tajās ir ņemta vērā nenoteiktība, kas piemīt šādiem korelācijas aprēķiniem, jo īpaši ārkārtējos apstākļos. Iestāde apstiprina tās korelācijas pieņēmumus, lietojot piemērotas kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes.

Iekšējie dati

328. Lietojot attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju, iestāde aprēķina operacionālā riska kapitāla prasību, balstoties uz vismaz piecu gadu minimālo vēsturisko novērojumu periodu par tās iekšējiem operacionālajiem zaudējumiem. Iestāde var sākt aprēķināt operacionālā riska kapitāla prasību, lietojot attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju, ja vēsturisko novērojumu periods par tās iekšējiem operacionālajiem zaudējumiem ir vismaz trīs gadi, pakāpeniski palielinot vēsturisko novērojumu periodu līdz vismaz pieciem gadiem.

329. Iestādes iekšējie dati par tās operacionālajiem zaudējumiem atbilst šādām prasībām:

329.1. tie ir klasificēti darbības jomās atbilstoši 9. tabulai un operacionālā riska notikumu veidos atbilstoši 10. tabulai. Operacionālos zaudējumus, kas ietekmē visas iestādes darbības jomas, izņēmuma gadījumos var klasificēt papildu darbības jomā "Iestādes darbība";

329.2. tie aptver visus iestādei būtiskos darbības veidus un riska darījumus visās tās attiecīgajās apakšsistēmās, piemēram, struktūrvienībās vai meitas sabiedrībās, un ģeogrāfiskās atrašanās vietās. Iekšējos datos par operacionālajiem zaudējumiem var neiekļaut tos darbības veidus vai riska darījumus, kuri atsevišķi un kopā būtiski neietekmē vispārējās operacionālā riska aplēses;

329.3. tie ietver informāciju ne tikai par iestādes bruto operacionālo zaudējumu apmēru, bet arī par operacionālā riska notikumu iestāšanās datumiem, jebkādu atgūto bruto operacionālo zaudējumu apmēru, kā arī citu aprakstošu informāciju par operacionālā riska notikumu, kuru dēļ radušies operacionālie zaudējumi, rašanās cēloņiem.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; 329.1.punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

330. Iestāde, lai nodrošinātu iekšējo datu par tās operacionālajiem zaudējumiem atbilstību 329. punktā minētajām prasībām, nosaka un dokumentē:

330.1. katrai darbības jomai vai notikumu veidam atbilstošu minimālo bruto operacionālo zaudējumu apmēru jeb slieksni, ar kuru tā sāk apkopot iekšējos datus par tās operacionālajiem zaudējumiem;

330.2. kritērijus tās operacionālo zaudējumu klasificēšanai noteiktajās darbības jomās un notikumu veidos, ņemot vērā, ka:

330.2.1. operacionālos zaudējumus, kas saistīti ar kredītrisku un sākotnēji iekļauti iestādes iekšējās datu bāzēs, kurās reģistrē ar kredītrisku saistītu informāciju, iekļauj arī iestādes iekšējās datu bāzēs, kurās reģistrē ar operacionālo risku saistītu informāciju. Šādus zaudējumus identificē atsevišķi un neņem vērā, aprēķinot operacionālā riska kapitāla prasību, kamēr vien tos ņem vērā kredītriska kapitāla prasības aprēķināšanā;

330.2.2. operacionālos zaudējumus, kas saistīti ar tirgus riskiem, ņem vērā, aprēķinot operacionālā riska kapitāla prasību;

330.3. specifiskus kritērijus tādu operacionālo zaudējumu klasificēšanai noteiktajās darbības jomās un notikumu veidos, kas rodas kāda notikuma dēļ struktūrvienībā, kura ir iesaistīta citu struktūrvienību darbības nodrošināšanā, piemēram, informācijas tehnoloģiju struktūrvienībā, vai darbībā, kas aptver vairāk nekā vienu darbības jomu vai arī rodas no vairākiem saistītiem notikumiem kādā noteiktā laika periodā;

330.4. procedūras tās vēsturisko iekšējo datu par operacionālajiem zaudējumiem atbilstības esošajiem apstākļiem novērtēšanai, piemēram, darbības veidiem, tehnoloģiskajiem procesiem, operacionālā riska pārvaldīšanas procedūrām. Minētajās procedūrās iekļauj tādu situāciju aprakstus, kurās pieļaujama iestādes vēsturisko iekšējo datu par tās operacionālajiem zaudējumiem novērtējuma neievērošana, mērogošana vai citi pielāgojumi, un precizē, kādā apmērā minētie pielāgojumi ir iespējami un kurš ir tiesīgs pieņemt lēmumus par novērtējuma neievērošanu.

Ārējie dati

331. Iestāde tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī iekļauj tās darbībai atbilstošus ārējos datus (publiskie dati vai kopējā sistēmā apstrādāti citu (līdzīgu) iestāžu dati), īpaši gadījumos, ja pastāv retu, bet būtisku operacionālo zaudējumu rašanās varbūtība.

332. Iestāde nosaka, dokumentē un regulāri pārskata gadījumus, kuros lieto ārējos datus, un metodes ārējo datu iekļaušanai tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī, piemēram, veicot mērogošanu vai kvalitatīvas korekcijas.

333. Iestāde nodrošina, ka tās noteiktos un dokumentētos ārējo datu lietošanas gadījumus un metodes to iekļaušanai tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī regulāri pārbauda trešā persona.

Scenāriju analīze

334. Iestāde novērtē tās darbībai būtisku operacionālo zaudējumu rašanās varbūtību, pamatojoties uz ekspertu, piemēram, iestādes riska pārvaldīšanas ekspertu, novērtējumiem par šādu operacionālo zaudējumu rašanās varbūtību un to iespējamo apmēru (scenāriju analīze) un atbilstošiem ārējiem datiem.

335. Iestāde var izteikt ekspertu novērtējumus kā parametrus pieņemtajam operacionālo zaudējumu statistiskajam sadalījumam. Iestāde lieto scenāriju analīzi, lai novērtētu tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī iestrādāto korelācijas pieņēmumu iespējamo noviržu ietekmi, īpaši, lai novērtētu operacionālos zaudējumus, kas var rasties vairāku operacionālā riska notikumu vienlaicīgas iestāšanās rezultātā.

336. Iestāde regulāri pārvērtē tās darbībai būtisku operacionālo zaudējumu rašanās varbūtību, izmantojot scenāriju analīzi, kurā ņemti vērā faktiskie operacionālie zaudējumi.

Komercdarbības vides un iekšējās kontroles rādītāji

337. Iestāde tās operacionālā riska novērtēšanas metodoloģijā ietver komercdarbības vides un iekšējās kontroles galvenos rādītājus, kas var mainīt tās darbībai piemītošo operacionālo risku, piemēram, darbības apjoma pieaugums, darbinieku mainība, jaunu darbības veidu vai produktu ieviešana (turpmāk – rādītāji).

338. Iestāde izstrādā un dokumentē rādītāju lietošanas tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī kārtību un pamato:

338.1. katra rādītāja izvēli kā nozīmīgu operacionālā riska rašanās cēloni (izraisītāju), balstoties uz pieredzi un ņemot vērā ekspertu atzinumus attiecīgajās darbības jomās;

338.2. operacionālā riska aplēšu jutīgumu attiecībā pret pārmaiņām rādītājos;

338.3. dažādu rādītāju īpatsvaru;

338.4. kā operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī ietver operacionālā riska pārmaiņas, ko rada operacionālā riska kontroles uzlabošana, un iespējamo operacionālā riska palielināšanos, ko rada darbības apjoma pieaugums vai lielāka operāciju (darījumu) sarežģītība.

339. Iestāde regulāri izvērtē un apstiprina rādītāju lietošanu operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī un to lietošanas rezultātā iegūtos datus, veicot salīdzinājumu ar iestādes iekšējiem datiem par tās faktiskajiem operacionālajiem zaudējumiem un atbilstošiem ārējiem datiem.

340. Iestāde nodrošina, ka 338. punktā minēto kārtību pārbauda trešā persona.

10. tabula. Operacionālā riska notikumu veidi

341. Iestādes pašu kapitālu veido pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsumma, no kuras atskaitīts saskaņā ar 348. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums un kura ar Komisijas atļauju var būt papildināta ar trešā līmeņa kapitālu.

342. Pirmā līmeņa kapitālu veido šādi elementi:

342.1. apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par priekšrocību akciju ar dividenžu uzkrāšanu vērtību;

342.2. akciju emisijas uzcenojums;

342.3. rezerves kapitāls un pārējās rezerves, kas izveidotas no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas;

342.4. iepriekšējo gadu revidētā nesadalītā peļņa vai zaudējumi;

342.5. kārtējā darbības gada peļņa – ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību, tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un saņemta Komisijas atļauja. Nepieciešamos uzkrājumus paredzamajām dividendēm veido, ņemot vērā iestādes apstiprināto dividenžu maksāšanas politiku vai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu par katru šādu gadījumu. Ja kārtējā darbības gada nerevidētā peļņa turpmākajos mēnešos pārsniedz apstiprināto starpposma peļņu, aprēķinā iekļauj apstiprināto starp­posma peļņu. Ja kārtējā darbības gada peļņa turpmākajos mēnešos samazinās un tās apmērs kļūst mazāks par apstiprināto starpposma peļņu, aprēķinā iekļauj tekošo kārtējā darbības gada peļņu. Kārtējā darbības gada nerevidētās peļņas pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā;

342.6. samazinājums par:

342.6.1. iestādes īpašumā esošajām pašas akcijām;

342.6.2. nemateriālajiem aktīviem;

342.6.3. kārtējā darbības gada zaudējumiem;

342.6.4. pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vai pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezervi, kas iekļauta bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, ja tā ir negatīva;

342.6.5. peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas;

342.6.6. patiesajā vērtībā novērtēto aktīvu vērtības papildu korekcijām saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikuma 2. daļas prasībām;

342.6.7. peļņu, kas aprēķināta, kapitalizējot nākotnes ienākumus no vērtspapirizētajiem aktīviem un nodrošinot kredīta kvalitātes uzlabošanu vērtspapirizēšanas pozīcijās gadījumā, ja iestāde ir vērtspapirizēšanas iniciatore.

(Grozīts ar FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; 342.6.6.punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

343. Otrā līmeņa kapitālu veido šādi elementi, kuru apmērs kopsummā nedrīkst pārsniegt pirmā līmeņa kapitālu:

343.1. subordinētais kapitāls, kuru veido naudas līdzekļi, kurus iestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi iestādes likvidācijas gadījumā un aizdevēja prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas. Iestāde ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc aizņēmuma iekļaušanas otrā līmeņa kapitālā iesniedz Komisijai aizņēmuma līguma kopiju elektroniskā formātā.

Iestāde var atmaksāt šādu aizņēmumu pēc savas iniciatīvas pirms termiņa, ja pēc šāda aizņēmuma atmaksas tās pašu kapitāls atbilst šo noteikumu prasībām un ja Komisija pret to neiebilst. Šādā gadījumā iestāde ne vēlāk kā 14 dienas pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas rakstveidā paziņo Komisijai par nodomu atmaksāt šādu aizņēmumu pirms termiņa. Ja septiņu dienu laikā pēc iestādes paziņojuma saņemšanas Komisija nav motivēti iebildusi pret šāda aizņēmuma atmaksas veikšanu, uzskatāms, ka Komisija ir devusi atļauju iestādei atmaksāt šādu aizņēmumu pirms termiņa;

343.2. noteiktā termiņā dzēšamās priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu;

343.3. beztermiņa priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu;

343.4. pārvērtēšanas rezerve, kas izveidojas pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Šādas pārvērtēšanas rezerves apmērs nedrīkst pārsniegt iestādes pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Pamatlīdzekļu pārvērtēšana tiek atspoguļota katram pamatlīdzeklim atsevišķi. Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datuma pārvērtēšanas rezervi. Nerevidētās pārvērtēšanas rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 70 procentu apmērā no katra pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais pamatlīdzekļu vērtības pieaugums;

343.5. peļņa, kas atzīta ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātā, ja zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem ir bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Šādas peļņas, kas atzīta ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātā, apmērs nedrīkst pārsniegt iestādes pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Šāda peļņa iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no katra ieguldījumu īpašuma vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugums. Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo iepriekšējo gadu peļņu, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo peļņu, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datumā atzīto uzkrāto peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas. Nerevidētās peļņas pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā;

343.6. pārvērtēšanas rezerve, kas izveidojas pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezultātā visam portfelim kopumā, ja tā ir pozitīva un ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Šādas pārvērtēšanas rezerves apmērs nedrīkst pārsniegt iestādes pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Ja kārtējā mēnesī pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja kārtējā mēnesī pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj kārtējā mēneša pārvērtēšanas rezervi un rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Minētā pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības pieauguma;

343.7. ja riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar IRB pieeju (šo noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 3. daļa) - saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem izveidoto uzkrājumu nedrošiem parādiem un vērtību korekciju pārsniegums pār paredzamajiem zaudējumiem (pozitīvs rezultāts), kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma 36. punkta prasībām, bet ne vairāk kā 0.6 procentu apmērā no saskaņā ar IRB pieeju aprēķinātās riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas, kurā neiekļauj ar 1 250 procentu riska pakāpi svērtās vērtspapirizēšanas pozīcijas.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; grozījumi punktā stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

344. Pirmā un otrā līmeņa kapitālā neiekļauj riska ierobežošanas instrumentu pārvērtēšanas rezervi, kas saistīta ar peļņu vai zaudējumiem no amortizētajā iegādes vērtībā novērtēto finanšu instrumentu naudas plūsmas riska ierobežošanas, un peļņu vai zaudējumus no patiesajā vērtībā novērtētajām finanšu saistībām pašas iestādes kredīta kvalitātes novērtējuma izmaiņu dēļ.

344.¹ Aprēķinot pašu kapitālu, visiem patiesajā vērtībā novērtētajiem aktīviem piemēro šo noteikumu 7. pielikuma 2. daļā noteiktās prasības.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

345. Otrā līmeņa kapitālā drīkst iekļaut tikai pilnīgi apmaksātu subordinēto kapitālu un pilnīgi apmaksātas priekšrocību akcijas.

346. Aprēķinot otrā līmeņa kapitālu, subordinētā kapitāla un 343.2. punktā minēto priekšrocību akciju kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no pirmā līmeņa kapitāla.

347. Aprēķinot otrā līmeņa kapitālu, subordinētā kapitāla vērtību pēdējos piecus gadus pirms aizņēmuma atmaksāšanas termiņa katru gadu samazina par 20 procentiem. Šo subordinētā kapitāla samazinājumu nedrīkst iekļaut trešā līmeņa kapitālā.

348. Pašu kapitāla samazinājumu, kas tiek atskaitīts 50 procentu apmērā no pirmā līmeņa kapitāla un 50 procentu apmērā no otrā līmeņa kapitāla pēc 343. un 346. punktā noteikto ierobežojumu piemērošanas, veido:

348.1. ieguldījumi to kredītiestāžu un finanšu iestāžu pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kurās iestādei ir būtiska līdzdalība, izņemot šādus ieguldījumus to iestādes meitas sabiedrību pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kuras ir kredītiestādes un finanšu iestādes, kas ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, ko veic Komisija;

348.2. ieguldījumu kopsummas daļa, kura pārsniedz 10 procentus no iestādes pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, to kredītiestāžu un finanšu iestāžu pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kurās iestādei nav būtiskas līdzdalības, izņemot šādus ieguldījumus to iestāžu un finanšu iestāžu pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kas ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, ko veic Komisija vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcija, vai papildu uzraudzībai, ko veic koordinators Finanšu konglomerātu likuma izpratnē;

348.3. ieguldījumi tādu apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kurās iestādei tieši vai netieši pieder 20 un vairāk procentu pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, izņemot šādus ieguldījumus to apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kas ir pakļautas papildu uzraudzībai, ko veic koordinators Finanšu konglomerātu likuma izpratnē;

348.4. ja iestāde riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar SP (šo noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 2. daļa) – saskaņā ar Komisijas 2009. gada 25. marta normatīvajiem noteikumiem Nr. 42 "Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi" aktīviem aplēsto paredzamo zaudējumu pārsniegums pār saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem izveidotajiem uzkrājumiem, kas samazināts par aplēsto paredzamo zaudējumu pārsnieguma reizinājumu ar riska darījumam, kuram aplēsti paredzamie zaudējumi, noteikto riska pakāpi un 8 procentiem;

348.5. neapmaksāto piegāžu riskam pakļautā riska darījuma veiktā maksājuma lielums vai piegādāto vērtspapīru, ārvalstu valūtas vai preču vērtība un darījuma pašreizējā pozitīvā vērtība saskaņā ar 6. tabulas 4. aili;

348.6. ja iestāde riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar IRB pieeju (II sadaļas 2. nodaļas 3. daļa) – paredzamo zaudējumu pārsniegums pār saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem izveidotajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem un vērtību korekcijām (negatīvs rezultāts), kas aprēķināts saskaņā ar noteikumu 6. pielikuma 1. daļas 36. punkta prasībām, un kapitāla vērtspapīriem paredzamo zaudējumu apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar noteikumu 6. pielikuma 1. daļas 32. un 33. punktu;

348.7. vērtspapirizēšanas pozīciju riska darījumu summa, kurai piemēro 1 250 procentu riska pakāpi saskaņā ar šo noteikumu prasībām, un tirdzniecības portfelī iekļauto vērtspapirizēšanas pozīciju riska darījumu summa, kurai piemērotu 1 250 procentu riska pakāpi, ja tā būtu iekļauta iestādes netirdzniecības portfelī, izņemot gadījumus, kad tā ir iekļauta riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinā saskaņā ar šo noteikumu prasībām vai ārvalstu valūtas riska, pozīcijas riska, kā arī preču riska kapitāla prasību aprēķinā saskaņā ar 271.–289. un 174.–225. punkta prasībām.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; 348.7.punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

349. Ja 50 procenti no 348. punktā minētā pašu kapitāla samazinājuma pārsniedz otrā līmeņa kapitālu, tad šo pārsniegumu atskaita no pirmā līmeņa kapitāla.

350. Pašu kapitāla samazinājumu neveido šo noteikumu 348.1.–348.3. punktā minētie ieguldījumi, ja iestāde ie­gā­dājas citas kredītiestādes, finanšu iestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pār­ap­dro­šinātāja vai apdrošināšanas pār­valdītājsabiedrības akcijas (daļas), lai turētu tās īslaicīgi sakarā ar finansiālās palīdzības darījumu, kura nolūks ir reorganizēt un atjaunot maksātspēju šai sabiedrībai, un tam saņemta Komisijas atļauja.

351. Trešā līmeņa kapitālu veido pilnīgi apmaksātas pakārtotās saistības, t.i., aizņēmuma, noguldījuma u.tml. līgumu radītās saistības, kuras iestādes bankrota vai likvidācijas gadījumā apmierināmas pēc visu citu kreditoru, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas un kuras atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

351.1. pakārtoto saistību sākotnējais termiņš nav īsāks par trim gadiem vai, ja termiņš nav noteikts, līgums paredz, ka kreditoram jāpieprasa parāda samaksa ne vēlāk kā trīs gadus pirms tās veikšanas;

351.2. līgums paredz, ka pakārtotās sais­tības nevar samaksāt pirms termiņa bez Komisijas atļaujas, izņemot iestādes likvidācijas gadījumu;

351.3. līgums paredz, ka netiks samaksāti ne procenti, ne pakārtoto saistību pamatsumma, iestājoties samaksas termiņam, ja netiek ievērota vai maksājumu rezultātā netiks ievērota 73. punktā noteiktā prasība iestādes pašu kapitālam.

352. Iestāde informē Komisiju par trešā līmeņa kapitālu veidojošo pakārtoto saistību samaksu, ja tās rezultātā iestādes pašu kapitāls samazināsies zem 120 procentiem no kapitāla prasību kopsummas, kas aprēķināta saskaņā ar 73. punkta nosacījumiem.

353. Izmantojamais (eligible) trešā līmeņa kapitāls ir 351. punkta nosacījumiem atbilstošas pakārtotās saistības, kuru apmērs nepārsniedz 200 procentus no pirmā līmeņa kapitāla daļas, kas nav izmantota iestādes portfeļa kredītriska, operacionālā riska, norēķinu un darījuma partnera kredītriska kapitāla prasību segšanai un var tikt izmantota tirgus risku, izņemot norēķinu un darījuma partnera kredītrisku, kapitāla prasību segšanai.

354. Izmantotais (eligible used) trešā līmeņa kapitāls ir izmantojamā trešā līmeņa kapitāla izmantotā daļa, kas nepārsniedz 66.7 procentus no tirgus risku, izņemot norēķinu un darījuma partnera kredītrisku, kapitāla prasību kopsummas, kura aprēķināta saskaņā ar 73.2. punkta nosacījumiem.

355. Neizmantotais (eligible unused) trešā līmeņa kapitāls ir starpība starp izmantojamo trešā līmeņa kapitālu un izmantoto trešā līmeņa kapitālu. Neizmantotais trešā līmeņa kapitāls rāda tirdzniecības darbības paplašināšanas iespējas.

356. Lai saņemtu 73.2.3. punktā minēto atļauju pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, iestāde iesniedz Komisijai dokumentus saskaņā ar Komisijas 2007. gada 2.maija noteikumu Nr.62 “Riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumi” prasībām.

357. Lai saņemtu 74. punktā minēto Komisijas atļauju 74. punkta kritērijiem atbilstošajām tirdzniecības portfeļa pozīcijām rēķināt kredītriska kapitāla prasību riska darījumiem un nerēķināt parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru riska kapitāla prasības, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno dokumentus, finanšu pārskatus un atbilstību kritērijiem apliecinošos aprēķinus.

358. Lai saņemtu Komisijas atļauju lietot II sadaļas 2. nodaļas 1. daļas 87. punktā minēto IRB pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam, iestāde vai citas dalībvalsts mātes kredītiestādes uzraudzības institūcija iesniedz Komisijai dokumentus saskaņā ar Komisijas 2007. gada 2.maija noteikumu Nr.64 “Uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas, attīstītās mērīšanas pieejas, iekšējā modeļa metodes un riskam pakļautās vērtības iekšējā modeļa izmantošanas atļauju saņemšanas noteikumi” prasībām. Šīs atļaujas ietvaros izsniedz arī atļauju pakāpeniski ieviest IRB pieeju un citas IRB pieejas ietvaros nepieciešamās atļaujas saskaņā ar II sadaļas 2. nodaļas 1. daļas 112., 113., 115., 118., 119., 132. un 137. punkta prasībām.

359. Komisija II sadaļas 2. nodaļas 2. daļas 106. punktā noteiktās atļaujas sniegšanai izskata iestādes iesniegumu un veic atbilstošās ĀKNI novērtējumu saskaņā ar Komisijas 2007. gada 2.maija noteikumiem Nr.65 “Ārējas kredītu novērtējuma institūcijas atzīšanas noteikumi”.

360. Lai saņemtu 200. punktā minēto Komisijas atļauju lietot ilguma metodi parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasības aprēķinam, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno dokumentus, kas apliecina, ka iestādei ir atbilstoša informācijas sistēma un personāla kvalifikācija, iestādes vadība izprot šo metodi un spēj pareizi interpretēt aprēķina rezultātus.

361. Lai saņemtu 178., 241.5. un 258.4. punktā minēto Komisijas atļauju iestādes iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

361.1. iespējas līgumu vērtēšanas modeļa aprakstu;

361.2. informāciju par modeļa izmantošanu tirgus risku pārvaldīšanā;

361.3. apkopotos datus par iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanu pēdējo triju gadu laikā, t.sk. aprēķinos izmantojamās cenu un cenu mainīguma informācijas avotus, modeļa aprēķinu salīdzinājumu ar reālo ikdienas peļņu/zaudējumiem (iestādē pastāvīgi jābūt pieejamai pilnai dokumentētai informācijai);

361.4. apkopotos datus par iespējas līgumu vērtēšanas modeļa pārbaudēm kritiskās situācijās (stress testing) un tā izmantošanu tirgus risku pārvaldīšanas politikas un darījumu limitu noteikšanā;

361.5. zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinumu par modeļa konceptuālo pareizību, tā iekļaušanu iestādes tirgus risku pārvaldīšanas politikā un iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanas iestādes tirgus risku noteikšanai pozitīvo pieredzi;

361.6. citu papildu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu iesniegt Komisijai.

362. Lai saņemtu 251. punktā minēto Komisijas atļauju iestādes kapitāla prasības samazināšanai līdz 4 procentiem no savstarpēji cieši saistīto ārvalstu valūtu sakrītošajām pozīcijām, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

362.1. apkopotos datus par minēto ārvalstu valūtu sakrītošo pozīciju zaudējumu lielumu pēdējos trijos vai piecos gados atbilstoši noteiktajam varbūtības līmenim;

362.2. informācijas sistēmas aprakstu, kas dod iespēju aprēķināt cieši saistīto ārvalstu valūtu sakrītošo pozīciju zaudējumu lielumu;

362.3. citu papildu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu iesniegt Komisijai.

363. Lai saņemtu 185. punktā minēto Komisijas atļauju atvasināto finanšu instrumentu pozīciju savstarpējai ieskaitīšanai, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

363.1. ieskaitīšanā iekļauto atvasināto finanšu instrumentu aprakstu, t.sk. šādu instrumentu bāzes aktīva raksturojumu, darījuma partneru sarakstu vai to izvēles kritērijus;

363.2. citu papildu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu iesniegt Komisijai.

364. Lai saņemtu 272. punktā minēto Komisijas atļauju RPV iekšējo modeļu izmantošanai tirgus risku kapitāla prasības aprēķināšanai, iestāde iesniedz Komisijai dokumentus saskaņā ar Komisijas 2007. gada 2.maija noteikumos Nr. 64 “Uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas, attīstītās mērīšanas pieejas, iekšējā modeļa metodes un riskam pakļautās vērtības iekšējā modeļa izmantošanas atļauju saņemšanas noteikumi” izvirzītajām prasībām.

365. Lai saņemtu Komisijas atļauju lietot 290.1.3. punktā minēto pieeju, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu par tās nodomu sākt aprēķināt operacionālā riska kapitāla prasību, lietojot alternatīvo standartizēto pieeju, kuram pievieno dokumentus (iestādes izstrādātās procedūras, politikas, iekšējā audita dienesta ziņojumus u.c.), kas apliecina tās atbilstību 310. punkta prasībām.

366. Lai saņemtu Komisijas atļauju lietot 290.1.4. punktā minēto pieeju, iestāde iesniedz Komisijai dokumentus saskaņā ar Komisijas 2007. gada 2.maija noteikumu Nr.64 “Uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas, attīstītās mērīšanas pieejas, iekšējā modeļa metodes un riskam pakļautās vērtības iekšējā modeļa izmantošanas atļauju saņemšanas noteikumi” prasībām.

367. Komisija atļauj lietot 290.2.1. vai 290.2.2. punktā minētās pieeju kombinācijas tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja iestāde ir iegādājusies vai pārņēmusi citu iestādi vai finanšu iestādi vai citas iestādes vai finanšu iestādes aktīvus vai ārpusbilances saistības un tai ir nepieciešams pārejas periods standartizētās pieejas vai alternatīvās standartizētās pieejas ieviešanai.

Lai saņemtu Komisijas atļauju lietot 290.2.1. vai 290.2.2. punktā minēto pieeju kombināciju, iestāde vismaz 30 dienas pirms iegādes vai pārņemšanas brīža iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno dokumentus, kas pamato nepieciešamību lietot 290.2.1. vai 290.2.2. punktā minēto pieeju kombināciju un izstrādāto plānu attiecīgi standartizētās pieejas vai alternatīvās standartizētās pieejas ieviešanai.

368. Komisija atļauj lietot 290.2.3., 290.2.4. vai 290.2.5. punktā minētās pieeju kombinācijas, ja iestāde atbilst šādām prasībām:

368.1. iestādes lietotā metodoloģija aptver visu tās darbībai piemītošo operacionālo risku iestādes dažādos darbības veidos, ģeogrāfiskās atrašanās vietās, juridiskajās struktūrās vai citos attiecīgos iedalījumos, ko noteikusi pati iestāde;

368.2. iestāde nodrošina atbilstību 306. punktā noteiktajām prasībām tiem darbības veidiem, kuriem operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, lietojot standartizēto pieeju, vai 310. punktā noteiktajām prasībām tiem darbības veidiem, kuriem operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, lietojot alternatīvo standartizēto pieeju, un 314. punktā noteiktajām prasībām tiem darbības veidiem, kuriem operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, lietojot attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju;

368.3. sākot lietot attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanas nolūkā, iestādes darbībai piemītošā operacionālā riska nozīmīga daļa ir ietverta operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinā, lietojot attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju;

368.4. iestāde apņemas sākt aprēķināt operacionālā riska kapitāla prasību būtiskai tās operāciju (darījumu) daļai saskaņā ar attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas pakāpeniskas ieviešanas plānu, ievērojot, ka pārējo operāciju (darījumu) daļu, kurai operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, lietojot 290.1.1., 290.1.2. vai 290.1.3. punktā minēto pieeju, neveido viena atsevišķa operācija (darījums).

369. Lai saņemtu 294. punktā minēto Komisijas atļauju sākt lietot vienkāršāku pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai lietotās sarežģītākās pieejas vietā, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā pamato lietotās sarežģītākās pieejas maiņas nepieciešamību uz vienkāršāku pieeju.

370. Lai saņemtu 341. punktā minēto Komisijas atļauju iestādes pašu kapitāla papildināšanai ar trešā līmeņa kapitālu, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

370.1. trešā līmeņa kapitālu veidojošo pakārtoto saistību līgumu kopijas;

370.2. maksājumu apliecinošus dokumentus;

370.3. citu papildu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu iesniegt Komisijai.

371. Lai saņemtu 342.5. un 343.6. punktā minēto Komisijas atļauju iestādes kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai pirmā līmeņa kapitālā un pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerves iekļaušanai iestādes otrā līmeņa kapitālā, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

371.1. iestādes starpposma finanšu pārskatus, kas atbilst gada pārskata sagatavošanu regulējošā normatīvā akta prasībām vai 34. Starptautiskā grāmatvedības standarta prasībām;

371.2. ja iestādes starpposma finanšu pārskatos nav sniegta informācija par starpposma bilancē uzrādīto pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerves apmēru, informāciju par šādas pārvērtēšanas rezerves apmēru;

371.3. zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu sabiedrības ziņojumu par iestādes starpposma finanšu pārskatiem;

371.4. citu papildu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu iesniegt Komisijai.

372. Noteikumu 1. pielikuma 28. punktā un 3. pielikuma 89. punktā minēto atļauju lietot iekšējo modeļu metodi riska darījumu vērtības noteikšanai saņem saskaņā ar Komisijas 2007. gada 2.maija noteikumos Nr.64 “Uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas, attīstītās mērīšanas pieejas, iekšējā modeļa metodes un riskam pakļautās vērtības iekšējā modeļa izmantošanas atļauju saņemšanas noteikumi” noteikto kārtību.

373. Lai saņemtu šo noteikumu 80., 82., 109., 183., 185., 197., 221., 233., 247., 262., 350. un 351.2. punktā, 1. pielikuma 59., 65. un 74.3. punktā, 3. pielikuma 62. un 95. punktā, 4. pielikuma 54., 57. un 69. punktā un 6. pielikuma 46., 49.6., 58. un 177. punktā minēto Komisijas atļauju, iestāde iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu, kuram pievieno to pamatojošus dokumentus.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

373.¹ Lai saņemtu šo noteikumu 343.4. un 343.5. punktā minēto atļauju, iestāde iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu, kuram pievieno to pamatojošus dokumentus, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanu un pārvērtēšanas rezultāta atspoguļošanu finanšu pārskatos. Nekustamā īpašuma tirgus vērtību pamato atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumi, kas sniegti ne ātrāk kā divus mēnešus pirms pārskata perioda, par kuru sagatavots revidētais gada vai starpposma finanšu pārskats, beigu datuma. Šo noteikumu 343.4. un 343.5. punktā minēto atļauju Komisija izsniedz katram īpašumam atsevišķi.

Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisija ir tiesīga koriģēt iestādes pašas vajadzībām iegādātu pamatlīdzekļu, kā arī ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātu pašu kapitāla aprēķina vajadzībām.

Komisijas izsniegtā atļauja zaudē spēku divus mēnešus pēc kārtējā revidētā gada pārskata apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam, par kuru sagatavots revidētais gada pārskats, sekojošā gada 31. maijam vai līdz iestādes īpašuma vai finanšu aktīva pārdošanai.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā, kas grozīta ar FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; grozījumi punktā stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

374. Pirms sākt lietot 290.1.2. punktā minēto pieeju, iestāde vismaz vienu mēnesi iepriekš informē Komisiju par šādu nodomu un iesniedz tai dokumentus (iestādes izstrādātās procedūras, politikas, iekšējā audita dienesta ziņojumus u.c.), kas apliecina tās atbilstību 306. punkta prasībām.

374.¹ Iestāde nekavējoties ziņo Komisijai par katru gadījumu, ja tās darījuma partneris nepilda savas saistības, kas noteiktas vai nu līgumā par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, vai līgumā par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma līgumā.

(FKTK 14.12.2007. noteikumu Nr.173 redakcijā)

375. Iestāde, kura nolēmusi līdz 2012. gada 31. decembrim turpināt rēķināt kredītriska, parāda un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska, norēķinu riska un DPKR kapitāla prasību saskaņā ar Komisijas 2004. gada 17. novembra noteikumiem Nr. 255 "Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumi", sagatavo un iesniedz pārskatus par kapitāla pietiekamības aprēķinu arī saskaņā ar minētajiem noteikumiem par visiem tajos uzskaitītajiem riskiem.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

376. (Svītrots ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173)

377. Aprēķinot riska darījumu ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām riska svērto vērtību saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1. daļas 1.3. punktu, iestāde var līdz 2015. gada 31. decembrim piemērot 0 procentu riska pakāpi riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kas denominēti un finansēti jebkuras dalībvalsts nacionālajā valūtā.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

378. Līdz 2012. gada 31. decembrim iestāde, nosakot 97.10. punktā minēto kavēto darījumu kopu, var piemērot citās dalībvalstīs reģistrētajiem darījumu partneriem lielāku kavējuma periodu par 90 dienām, bet ne vairāk kā 180 dienas, ja attiecīgās dalībvalsts regulējošās prasības to pieļauj.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

379. Līdz 2012. gada 31. decembrim ar mājokļa hipotēku nodrošinātiem mazo riska darījumu portfeļa riska darījumiem, kuriem nav centrālās valdības galvojuma, vidēji svērtie SNZ nedrīkst būt zemāki par 10 procentiem.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

380. Līdz 2017.gada 31.decembrim iestāde, kas saņēmusi atļauju piemērot kredītriska kapitāla prasības aprēķinam IRB pieeju, var nepiemērot to iestādes un tās Latvijas Republikā reģistrēto meitas sabiedrību īpašumā 2007.gada 31.decembrī esošajiem kapitāla vērtspapīriem, bet rēķināt šādu kapitāla vērtspapīru kapitāla prasību, lietojot SP. Šādu no IRB pieejas piemērošanas atbrīvoto kapitāla vērtspapīru kopumu aprēķina kā kapitāla vērtspapīru skaitu 2007. gada 31. decembrī, kas tiek papildināts ar jebkuriem papildu kapitāla vērtspapīriem, kas tieši izriet no minētās līdzdalības, ja vien tas nepalielina līdzdalības proporciju. Ja līdzdalības proporcija palielinās, palielinošo daļu veidojošajiem kapitāla vērtspapīriem piemēro IRB pieeju. SP nepiemēro arī tādiem kapitāla vērtspapīriem, kuri pēc 2007. gada 31. decembra tiek pārdoti un pēc tam atpirkti.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173)

381. (Svītrots ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

382. Šo noteikumu 14. pielikuma 1.–9. punktu piemēro vērtspapirizēšanas darījumiem, kas veikti pēc 2011. gada 1. janvāra. Šā pielikuma 1.–9. punkts līdz 2011. gada 1. janvārim veiktai vērtspapirizēšanai tiks piemērots pēc 2014. gada 31. decembra, ja pēc šīs dienas šādas vērtspapirizēšanas iniciators vērtspapirizēs jaunus vai aizstās attiecīgos (iepriekš vērtspapirizētos) riska darījumus. Komisija var nolemt uz laiku apturēt šo noteikumu 14. pielikuma 1.–6. punktā minēto prasību piemērošanu vispārējas tirgus likviditātes krīzes laikā.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

383. Piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – ES regula Nr. 575/2013) 107. panta 3. punktu attiecībā uz kredītriska kapitāla prasības aprēķinu un 391. pantu attiecībā uz lielo riska darījumu ierobežojumiem, līdz Eiropas Komisija ir apstiprinājusi to ārvalstu sarakstu, kuru regulējums un uzraudzības prakse tiek atzīta par līdzvērtīgu ES pieņemtajai, par kredītiestādi atzīst tādā ārvalstī, kura ir iekļauta Bāzeles Banku uzraudzības komitejas publicētajā pārskatā par Basel 3 prasību ieviešanu (Progress report on implementation of the Basel regulatory framework) (http://www.bis.org/publ/bcbs263.pdf) un kuras ārvalsts novērtējums par atbilstību Basel 3 (risk-based capital) prasībām nav zemāks par 3, reģistrētu kredītiestādi.

(FKTK 19.12.2013. noteikumu Nr.286 redakcijā)

384. Ja iestādes prasība pret citu iestādi, kas reģistrēta ārvalstī, kura neatbilst šo noteikumu 383. punkta prasībām, 31.12.2013. pārsniedz 25% no pašu kapitāla, iestāde var vērsties Komisijā ar lūgumu atļaut turpināt piemērot prasībām pret šādu iestādi noteikto riska pakāpi un riska darījumu ierobežojumus, pievienojot iesniegumam plānotos pasākumus riska darījumu ierobežojumu ievērošanai, norādot galīgo termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par 01.01.2015.

(FKTK 19.12.2013. noteikumu Nr.286 redakcijā)

384. Ja iestādes prasība pret citu iestādi, kas reģistrēta ārvalstī, kura neatbilst šo noteikumu 383. punkta prasībām, 31.12.2013. pārsniedz 25% no pašu kapitāla, iestāde var vērsties Komisijā ar lūgumu atļaut turpināt piemērot prasībām pret šādu iestādi noteikto riska pakāpi un riska darījumu ierobežojumus, pievienojot iesniegumam plānotos pasākumus riska darījumu ierobežojumu ievērošanai, norādot galīgo termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par 01.01.2015.

(FKTK 19.12.2013. noteikumu Nr.286 redakcijā)

386. Līdz stāsies spēkā tieši piemērojamais Eiropas Savienības tiesību akts, kas noteiks metodes, lai papildus delta riska pašu kapitāla prasībai aprēķinātu citu risku pašu kapitāla prasības, kas saistīti ar iespējas līgumiem, iestāde šiem nolūkiem piemēro šo noteikumu 8. un 9. pielikumu.

(FKTK 19.12.2013. noteikumu Nr.286 redakcijā)

(Grozīta ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; FKTK 07.06.2013. noteikumiem Nr.134)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādātā versija);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību;

3) Eiropas Kopienu Komisijas 2007. gada 27. marta Direktīvas 2007/18/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/48/EK attiecībā uz noteiktu iestāžu iekļaušanu tās piemērošanas darbības jomā vai izslēgšanu no tās un riska darījumiem ar starptautiskajām attīstības bankām;

4) Eiropas Komisijas 2009. gada 7. aprīļa Direktīvas 2009/27/EK, ar ko dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/49/EK groza attiecībā uz riska vadības tehniskajiem noteikumiem;

5) Eiropas Komisijas 2009. gada 27. jūlija Direktīvas 2009/83/EK, ar ko groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/48/EK attiecībā uz riska vadības tehniskajiem noteikumiem;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvas 2009/111/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvas 2010/76/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra direktīvas 2011/89/ES, ar ko attiecībā uz finanšu konglomerātā esošo finanšu sabiedrību papildu uzraudzību groza Direktīvu 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK un 2009/138/EK.