Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr.314

Rīgā 2010.gada 13.novembrī (prot. Nr.44 7.p.)

Grozījumi "Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumos"

Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35. panta sesto daļu un
50.⁸ panta sesto daļu un Finanšu instrumentu tirgus likuma
121. panta otro un astoto daļu un 123.³ panta sesto daļu

Izdarīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2007. gada 2. maija normatīvajos noteikumos Nr. 60 "Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā noteikumu tekstā un pielikumos vārdu "eiro" ar vārdu "euro".

2. Izteikt 84. punktu šādā redakcijā:

"84. Iestāde pastāvīgi nodrošina pašu kapitāla apmēru, kas nav mazāks par šīs daļas 73. punktā minēto kapitāla prasību kopsummu."

3. Izteikt 97.6. punktu šādā redakcijā:

"97.6. prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm;".

4. Izteikt 97.14. punktu šādā redakcijā:

"97.14. tādas īstermiņa prasības pret komercsabiedrībām, kurām ir pieejami piemēroto un nominēto ĀKNI īstermiņa reitingi;".

5. Izteikt 98.3. punktu šādā redakcijā:

"98.3. kopējā prasību summa pret katru šādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu no iestādes, iestādes meitas sabiedrību, tās mātes sabiedrības un šīs mātes sabiedrības citu meitas sabiedrību puses, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neņemot vērā ar mājokļa hipotēku nodrošinātos riska darījumus, ciktāl tas zināms, nepārsniedz 1 miljonu euro. Iestāde veic saprātīgus pasākumus (reasonable steps), lai iegūtu šādu informāciju;".

6. Izteikt 101.¹ punktu šādā redakcijā:

"101.¹ Vērtspapirizēšanas pozīcijā ieskaita tikai tādus ieguldījumus vērtspapirizēšanas instrumentos, kas atbilst 124.¹ punkta prasībām."

7. Izteikt 124.¹ punktu šādā redakcijā:

"124.¹ Vērtspapirizēšanas pozīcijā ieskaita tādus ieguldījumus vērtspapirizēšanas instrumentos, kas atbilst visām šādām prasībām:

124.¹1. iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs ir nepārprotami informējis iestādi, ka tas pastāvīgi saglabās būtisku tīro ekonomisko ieinteresētību. Kritēriji tīrās ekonomiskās ieinteresētības būtiskumam un saglabāšanās pastāvīgumam ir noteikti šo noteikumu 14. pielikumā;

124.¹2. pirms un attiecīgos gadījumos pēc ieguldījumu veikšanas iestāde spēj par katru no vērtspapirizēšanas pozīcijām pierādīt Komisijai, ka tai ir visaptveroša un pamatīga informācija un izpratne par vērtspapirizēšanas pozīciju būtību un ar tām saistītajiem riskiem un ir ieviestas politikas un procedūras, kas ir piemērotas tirdzniecības un netirdzniecības portfelim un kas ir samērīgas ar ieguldījumu vērtspapirizētajās pozīcijās riska profilu, lai tās analizētu un dokumentētu. Minimālais jautājumu klāsts, par kuriem iestādei jābūt visaptverošai un pamatīgai informācijai un izpratnei vērtspapirizēšanas jomā, ir noteikts šo noteikumu 14. pielikumā;

124.¹3. iestāde regulāri veic vērtspapirizēšanas pozīcijām atbilstošus stresa testus. Iestāde var veikt stresa testus, paļaujoties uz ĀKNI izstrādātiem finanšu modeļiem, ar noteikumu, ka iestāde var pēc Komisijas pieprasījuma pierādīt, ka tā pirms ieguldīšanas ir ar pietiekamu rūpību apstiprinājusi modeļu pieņēmumus un to struktūru, kā arī izprot attiecīgo metodoloģiju, pieņēmumus un rezultātus."

8. Izteikt 139. punktu šādā redakcijā:

"139. Prasībām, kas izveidojas, iegādājoties tādas IFA, kuras atbilst šo noteikumu 2. pielikuma 1. daļas 15.2. punkta kritērijiem un iestādei ir zināma visu vai daļas ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra, riska svērto vērtību un PZ summu aprēķina katram faktiskajam ieguldījumam atbilstoši šīs daļas 111.-147. punktā izklāstītajām metodēm. Šo noteikumu 140. vai 141. punktā izklāstīto metodi piemēro tai IFA daļai, par kuras faktiskajiem ieguldījumiem iestādei nav informācijas vai pamatoti nav iespēju to iegūt, vai tās iegūšana ir nesamērīgi sarežģīta, lai nodrošinātu šo IFA daļu veidojošo riska darījumu riska svērtās vērtības un PZ aprēķinu. Ja IFA neatbilst šo noteikumu 2. pielikuma 1. daļas 15.2. punkta kritērijiem, bet iestādei ir zināma ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra, tad šāda fonda IFA riska svērto vērtību un PZ aprēķina šādi:

139.1. faktiskajiem ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros, kas atbilst šo noteikumu 120.5. punktā minētajai riska darījumu kategorijai, riska svērto vērtību un PZ summu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma 1. daļas 19.-21. punktā noteikto pieeju. Ja šim nolūkam iestāde nespēj sadalīt ieguldījumus BT kapitāla vērtspapīros, BNT kapitāla vērtspapīros, kuru portfelis ir diversificēts, un pārējos kapitāla vērtspapīros, tā pielīdzina visus faktiskos ieguldījumus kapitāla vērtspapīros pārējiem kapitāla vērtspapīriem. Ja šādu vērtspapīru kopā ar tiešajiem iestādes ieguldījumiem šādos kapitāla vērtspapīros apmērs ir nozīmīgs saskaņā ar šo noteikumu 149. punktā noteiktajiem kritērijiem, iestāde var lūgt Komisijas atļauju pielīdzināt faktiskos ieguldījumus kapitāla vērtspapīros pārējiem kapitāla vērtspapīriem kapitāla prasības aprēķina vajadzībām;

139.2. visiem citiem ieguldījumu fonda faktiskajiem ieguldījumiem riska svērto vērtību nosaka, lietojot SP ar šādām korekcijām:

139.2.1. faktiskos ieguldījumus iedala SP riska darījumu kategorijās un riska darījumiem, kas atbilst augstākajai riska pakāpei savā kategorijā, vai riska darījumiem, kuriem nav piemērotas ĀKNI reitinga, riska pakāpi reizina ar 2. Ja aprēķinātā riska pakāpe pārsniedz 1 250 procentus, tad piemēro 1 250 procentu riska pakāpi;

139.2.2. citiem faktiskajiem ieguldījumiem piemērojamo riska pakāpi reizina ar 1.1, bet tā nedrīkst būt zemāka par 5 procentiem."

9. Izteikt 148.4. punktu šādā redakcijā:

"148.4. riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām un to reģionālajām vai vietējām valdībām, vai administratīvajām iestādēm, kuru riska darījumiem, lietojot SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam, piemēro 0 procentu riska pakāpi;".

10. Izteikt 163.¹ punktu šādā redakcijā:

"163.¹ Iniciators un sponsors drīkst piemērot šo noteikumu 162. un 163. punktu un izslēgt vērtspapirizētos riska darījumus no kapitāla prasību aprēķina, ja tas vērtspapirizētajiem riska darījumiem piemēro tos pašus drošos un skaidri noteiktos kredītu izsniegšanas kritērijus, kā arī piemēro tos pašus procesus kredītu apstiprināšanai un attiecīgos gadījumos to grozījumiem, atjaunošanai un refinansēšanai, kas tiek piemēroti riska darījumiem, kuriem jābūt pašas iestādes portfelī."

11. Izteikt 165.¹ punktu šādā redakcijā:

"165.¹ Riska darījumiem, kas veido vērtspapirizēšanas pozīcijas, bet neatbilst šo noteikumu 124.¹  punkta prasībām, vai gadījumos, kad Komisija konstatē, ka iestādes nolaidības vai bezdarbības dēļ nav izpildītas šo noteikumu 124.¹ punkta prasības, Komisija proporcionāli palielina riska pakāpi ne mazāk kā 250 procentu apmērā no riska pakāpes, kas būtu noteikta šādiem darījumiem saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu, un pakāpeniski palielina riska pakāpi katru nākamo reizi, kad ir pārkāptas vai nav novērstas iepriekš konstatētās neatbilstības šo noteikumu prasībām. Šādi noteikta riska pakāpe nepārsniedz 1 250 procentus. Nosakot riska pakāpes palielinājumu, Komisija ņem vērā šo noteikumu 14. pielikuma 6. un 7. punktā minētos atbrīvojumus attiecībā uz atsevišķiem vērtspapirizēšanas darījumiem."

12. Izteikt 182.2. punktu šādā redakcijā:

"182.2. ja darījuma partneris (aizsardzības pret kredītrisku pircējs, turpmāk - aizsardzības pircējs) nodod (pārdod) kredītrisku, pozīcijas nosaka kā aizsardzības pārdevēja pozīciju spoguļattēlu (mirror image), izņemot ar kredītrisku saistītās parādzīmes (a credit linked notes), kas neveido emitenta īso pozīciju. Ja saskaņā ar kredīta atvasinātā instrumenta noteikumiem kādā noteiktā termiņā pārdevējam tiek atļauta pārdotā kredītriska atpirkšana (call option) un šī iespēja saglabājas visā turpmākajā aizsardzības laikā, tad šis termiņš tiek uzskatīts par aizsardzības termiņu. Attiecībā uz pirmā un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu aizsardzības pircēja pozīcijas noteikšanai nepiemēro aizsardzības pārdevēja spoguļattēlu, bet nosaka to šādi:

182.2.1. ja iestāde ir aizsardzības pircējs un kredītriska nodošanai tā izmanto pirmā saistību nepildīšanas gadījuma (a first-asset-to-default) kredīta atvasināto instrumentu, iestāde saņem kredīta aizsardzību atvasinātajā instrumentā noteiktajam daudzumam atsauces komercsabiedrību parādu un pirmās atsauces komercsabiedrības saistību nepildīšanas gadījumā saņem maksājumu. Vienlaikus šāds kredīta notikums izbeidz atvasinātā instrumenta līgumu. Šādas aizsardzības gadījumā iestādei ir atļauts nerēķināt tādas atsauces komercsabiedrības parāda specifiskā riska kapitāla prasību, kuras parādam piemēro viszemāko 2. tabulā noteikto svēršanas likmi;

182.2.2. ja iestāde ir aizsardzības pircējs un kredītriska nodošanai tā izmanto n-to saistību nepildīšanas gadījumu kredīta atvasināto instrumentu, un maksājums tiks veikts tikai n-tajā saistību nepildīšanas gadījumā, iestādei ir atļauts nerēķināt atbilstošo atsauces komercsabiedrību parādu specifiskā riska kapitāla prasības, ja tai ir kredīta aizsardzība arī pārējiem no pirmā līdz n-1 saistību nepildīšanas gadījumiem vai n-1 saistību nepildīšanas gadījumi jau notikuši. Specifiskā riska kapitāla prasības noteikšanai piemēro šo noteikumu 182.2.1. punktā noteikto kārtību."

13. Izteikt 2. tabulu šādā redakcijā:

"2. tabula. Parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasības aprēķinā izmantojamās svēršanas likmes

Nr.p.k.	Kategorija	Svēršanas likme (%)
1.	Parāda vērtspapīri, kuriem ir centrālās valdības galvojums, vai centrālo valdību, centrālo banku, starptautisko attīstības banku, dalībvalstu reģionālo un vietējo valdību un valsts institūciju parāda vērtspapīri, kuriem piemēro 1. kvalitātes pakāpi vai 0 procentu riska pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam	0.00
2.	Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko emitējušas centrālās bankas, starptautiskās organizācijas, starptautiskās attīstības bankas vai dalībvalstu reģionālās vai vietējās valdības, kam piemēro 2. vai 3. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas iestādes, kam piemēro 1. vai 2. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas komercsabiedrības, kam piemēro 1., 2. vai 3. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; citi kvalificētie parāda vērtspapīri, kas atbilst šo noteikumu 194. punkta prasībām	0.25 (atlikušais termiņš ir seši mēneši vai mazāk) 1.00 (atlikušais termiņš ir lielāks par sešiem mēnešiem un līdz 24 mēnešiem, ieskaitot) 1.60 (atlikušais termiņš pārsniedz 24 mēnešus)
3.	Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko emitējušas centrālās bankas, starptautiskās organizācijas, starptautiskās attīstības bankas vai dalībvalstu reģionālās vai vietējās valdības, kam piemēro 4. vai 5. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas iestādes, kam piemēro 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas komercsabiedrības, kam piemēro 4. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam Riska darījumi, kuriem nav piemērotas ĀKNI kredīta novērtējuma	8.00
4.	Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko emitējušas centrālās bankas, starptautiskās organizācijas, starptautiskās attīstības bankas vai dalībvalstu reģionālās vai vietējās valdības vai iestādes, kam piemēro 6. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas komercsabiedrības, kam piemēro 5. vai 6. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam	12.00

".

14. Izteikt 236.5. punktu šādā redakcijā:

"236.5. ja kredīta atvasinātais instruments, kas iekļauts tirdzniecības portfelī, veido daļu no iekšējā riska ierobežošanas darījuma un kredīta aizsardzība ir atzīta, uzskata, ka kredīta atvasinātais instruments nav pakļauts darījumu partnera riskam. Iestāde var arī iekļaut visus tirdzniecības portfelī iekļautos kredīta atvasinātos instrumentus darījumu partnera kredītriska kapitāla prasības aprēķinā neatkarīgi no tā, vai tie veido iekšējo riska ierobežojumu vai iegādāti no trešās personas aizsardzībai pret DPKR."

15. Izteikt 245. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"245. IFA iekļauj atklātās ārvalstu valūtas pozīcijas aprēķinā, ņemot vērā ieguldījumu fonda faktiskās ārvalstu valūtu pozīcijas."

16. Papildināt 9. tabulas rindas "Starpniecības pakalpojumi privātpersonām vai MVK (Darījumi ar privātpersonām vai MVK, kas atbilst šo noteikumu 98.-99. punkta prasībām)" 2. kolonnu ar tekstu šādā redakcijā:

"Karšu (piemēram, kredītkaršu vai debetkaršu) izdošana un apkalpošana, t.sk., ja līgums par karšu izdošanu un apkalpošanu ir noslēgts ar korporatīvo klientu".

17. Papildināt 9. tabulas rindas "Maksājumi un norēķini" 2. kolonnu ar tekstu šādā redakcijā:

"Karšu (piemēram, kredītkaršu vai debetkaršu) klīringa nodrošināšana trešajām personām".

18. Izteikt 316. punktu šādā redakcijā:

"316. Aprēķinot operacionālā riska kapitāla prasību, var atzīt:

316.1. operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas ietekmi, ievērojot šo noteikumu 317. punkta prasības;

316.2. operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu, kas nav apdrošināšana (turpmāk - citi instrumenti), ietekmi, ievērojot šo noteikumu 317.¹ punkta prasības, ja tādējādi tiek sasniegts nozīmīgs operacionālā riska mazināšanas efekts.

Operacionālā riska kapitāla prasības samazinājums operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas un citu instrumentu ietekmes atzīšanas dēļ nevar pārsniegt 20 procentus no aprēķinātās operacionālā riska kapitāla prasības pirms operacionālā riska mazināšanai lietoto apdrošināšanas un citu instrumentu ietekmes atzīšanas."

19. Izteikt 317.1. un 317.2. punktu šādā redakcijā:

"317.1. apdrošinātājam ir licence veikt apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, tas ir pakļauts uzraudzībai atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktām vai tām līdzvērtīgām prasībām un piemērota ĀKNI tā ilgtermiņa vai īstermiņa saistību izpildes spējai ir piešķīrusi reitingu, kas atbilst 3. kredīta kvalitātes pakāpei vai augstākai saskaņā ar šo noteikumu 2. nodaļas 2. daļā noteiktajām prasībām iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības noteikšanai;

317.2. apdrošināšanas līguma sākotnējais darbības termiņš nav īsāks par vienu gadu. Apdrošināšanas līgumiem, kuru atlikušais darbības termiņš ir īsāks par vienu gadu, iestāde veic atbilstošas korekcijas, kas atspoguļo apdrošināšanas līguma atlikušā termiņa samazināšanos. Tiem apdrošināšanas līgumiem, kuru atlikušais darbības termiņš ir 90 dienas vai īsāks, korekcija ir 100 procenti. Iestāde var neveikt iepriekš minētās korekcijas, ja tā jau ir noslēgusi esošo apdrošināšanas līgumu aizvietojošu apdrošināšanas līgumu ar esošajam apdrošināšanas līgumam līdzvērtīgiem nosacījumiem vai ja esošā apdrošināšanas līguma nosacījumi paredz tā automātisku pārjaunošanu un neviena no iesaistītajām pusēm nav iesniegusi rakstveida paziņojumu par tā izbeigšanu šo noteikumu 317.3. punktā noteiktajā termiņā;".

20. Izteikt 317.5. punktu šādā redakcijā:

"317.5. operacionālā riska mazināšanas aprēķinos apdrošinājuma summu ņem vērā tādā apmērā, cik tā skaidri un samērīgi atbilst operacionālo zaudējumu rašanās faktiskajai iespējamībai un ietekmei, ko iestāde izmanto operacionālā riska kapitāla prasības noteikšanai. Iestāde, veicot apdrošinājuma summas samērošanu ar operacionālajiem zaudējumiem, izmanto visus tās rīcībā esošos informācijas resursus, t.sk. iekšējos un ārējos datus par operacionālajiem zaudējumiem, kā arī scenāriju analīzi, un nodrošina saistības starp apdrošināšanas summu un operacionālo zaudējumu rašanās faktisko un potenciālo iespējamību un apmēru detalizētu pamatojumu sadalījumā pa darbības jomām atbilstoši šo noteikumu 9. tabulai un operacionālā riska notikumu veidiem atbilstoši šo noteikumu 10. tabulai;".

21. Izteikt 317.8. punktu šādā redakcijā:

"317.8. iestāde, atzīstot operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas ietekmi, aprēķina apdrošināšanas atzīšanas summu, kuru koriģē saskaņā ar izstrādāto un dokumentēto apdrošināšanas atzīšanas metodoloģiju. Apdrošināšanas atzīšanas metodoloģija nosaka veicamās korekcijas, ņemot vērā:".

22. Izteikt 317.8.3. un 317.8.4. punktu šādā redakcijā:

"317.8.3. ar apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu saistīto nenoteiktību, t.i., varbūtību (risku), ka apdrošinātājs neizmaksās apdrošināšanas atlīdzību periodā, kādā iestāde ir paredzējusi to saņemt. Minētā nenoteiktība rodas, piemēram, apdrošināšanas līguma nosacījumu atšķirīgas interpretācijas, apdrošinātāja (darījumu partnera) saistību neizpildes vai apdrošināšanas atlīdzības izmaksas neparedzētas aizkavēšanās, piemēram, norēķināšanās procesu, dēļ. Lai noteiktu atbilstošas korekcijas, iestāde dokumentē un analizē datus par saņemtajām apdrošināšanas atlīdzībām atbilstoši operacionālo zaudējumu klasifikācijai saskaņā ar šo noteikumu 329.1. punkta prasībām. Iestāde papildus nodrošina, ka dati par tām apdrošināšanas atlīdzībām, kuras apdrošinātājs izmaksā ar vairāk nekā viena gada kavēšanos, tiek uzkrāti atsevišķi. Iestāde ievēro, ka korekcijas apdrošinātāja (darījumu partnera) saistību neizpildes dēļ nosaka, pamatojoties tikai uz apdrošinātāja, ar kuru ir noslēgts attiecīgais apdrošināšanas līgums, ilgtermiņa vai īstermiņa saistību izpildes spējai piešķirto reitingu, t.sk. gadījumos, ja tā mātes sabiedrībai ir augstāks reitings vai ja apdrošinātāja (darījumu partnera) saistību neizpildes risks ir pārnests uz trešo personu. Iestāde nodrošina, ka apdrošinātājam ar zemāku reitingu tiek piemērota augstāka korekcijas pakāpe nekā apdrošinātājam ar augstāku reitingu;

317.8.4. neatbilstību starp apdrošināšanas līgumā minēto apdrošināto risku un apdrošinājuma summu un operacionālā riska notikuma veidu, iestāšanās varbūtību un zaudējumiem, kas var rasties šāda operacionālā riska notikuma dēļ. Minētā neatbilstība rodas, ja apdrošināšanas līgumā minētais apdrošinātais risks neatbilst iestādes operacionālā riska profilam. Šādos gadījumos apdrošināšana nenodrošina vēlamo operacionālā riska mazināšanu, jo ne visi notikumi ir iekļauti apdrošinātajā riskā. Iestāde, izmantojot visus tās rīcībā esošos informācijas resursus, t.sk. iekšējos un ārējos datus par operacionālajiem zaudējumiem, kā arī scenāriju analīzi, nodrošina, ka apdrošināšanas summas neatbilstība vidēja vai liela apmēra operacionālajiem zaudējumiem, piemēram, augstā pašriska vai citu apdrošināšanas līgumā noteiktu ierobežojumu dēļ, ir atbilstoši ietverta tās iekšējā modelī."

23. Papildināt noteikumus ar 317.¹ punktu šādā redakcijā:

"317.¹ Prasības operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu ietekmes atzīšanai:

317.¹1. operacionālā riska mazināšanai lietotos citus instrumentus izmanto ikdienas operacionālā riska pārvaldīšanas procesos, tie netiek turēti vai izmantoti tirdzniecības nolūkos, un to lietošanas dēļ mazinās operacionālais risks;

317.¹2. iestādei ir iepriekšēja pieredze operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu izmantošanā, t.i., iestāde, izmantojot iekšējos un ārējos informācijas resursus, uzkrāj datus par atlīdzības saņemšanas varbūtību un atlīdzības izmaksas savlaicīgumu par citu instrumentu lietošanu operacionālā riska mazināšanai, īpašu uzmanību pievēršot minēto datu uzkrāšanai par jauniem produktu veidiem vai kategorijām;

317.¹3. operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu sniedzēja (turpmāk arī - aizsardzības sniedzējs) finanšu situācija, t.i., tā maksātspēja un likviditāte, ir stabila un droša;

317.¹4. iestāde katrā citu instrumentu operacionālā riska mazināšanai lietošanas gadījumā izvērtē aizsardzības sniedzēja atbilstību, piemēram, ņemot vērā, vai tā darbību uzrauga vai neuzrauga finanšu pakalpojumu uzraudzības institūcija atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajām vai tām līdzvērtīgām prasībām, kā arī sniegtās aizsardzības, t.i., operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu veidu, atbilstību, piemēram, ņemot vērā fondētās aizsardzības, vērtspapirizēšanas, dažādu garantiju mehānismu vai atvasināto instrumentu (derivatives) būtību un īpašības;

317.¹5. aizsardzības sniedzējs un tā sniegtie citi instrumenti operacionālā riska mazināšanai atbilst šo noteikumu 317. punktā minētajām prasībām, kā arī šo noteikumu 3. pielikuma 1. un 2. daļas prasībām, ciktāl tās attiecināmas uz tā darbību un sniegtajiem operacionālā riska mazināšanai lietojamajiem citiem instrumentiem;

317.¹6. iestāde, izvērtējot aizsardzības sniedzēja un sniegtās aizsardzības, t.i., operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu veidu, atbilstību, papildus ņem vērā:

317.¹6.1. operacionālā riska īpatnības salīdzinājumā ar kredītrisku (t.i., bāzes aktīvu neesamība, lielāka neparedzamo zaudējumu nozīme u.c.);

317.¹6.2. efektīvu, likvīdu un strukturētu tirgu trūkumu līdzīgiem instrumentiem, kuri tiek tirgoti ārpus banku sektora (piemēram, katastrofu obligācijas, atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar laika apstākļiem, u.c.);

317.¹6.3. juridiskā riska novērtēšanas grūtības operacionālā riska mazināšanai lietotiem citiem instrumentiem, t.sk. gadījumos, ja līguma nosacījumi ir skaidri un piesardzīgi."

24. Izteikt 329.1. punktu šādā redakcijā:

"329.1. tie ir klasificēti darbības jomās atbilstoši šo noteikumu 9. tabulai un operacionālā riska notikumu veidos atbilstoši šo noteikumu 10. tabulai. Operacionālos zaudējumus, kas rodas ārkārtas apstākļos un ietekmē visas iestādes darbības jomas, var klasificēt papildu darbības jomā "Iestādes darbība";".

25. Izteikt 343.1. punkta pirmo rindkopu šādā redakcijā:

"343.1. subordinētais kapitāls, kuru veido naudas līdzekļi, kurus iestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi iestādes likvidācijas gadījumā un aizdevēja prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas. Iestāde ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc aizņēmuma iekļaušanas otrā līmeņa kapitālā iesniedz Komisijai aizņēmuma līguma kopiju elektroniskā formātā."

26. Izteikt 343.4.-343.7. punktu šādā redakcijā:

"343.4. pārvērtēšanas rezerve, kas izveidojas pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Šādas pārvērtēšanas rezerves apmērs nedrīkst pārsniegt iestādes pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Pamatlīdzekļu pārvērtēšana tiek atspoguļota katram pamatlīdzeklim atsevišķi. Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datuma pārvērtēšanas rezervi. Nerevidētās pārvērtēšanas rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 70 procentu apmērā no katra pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais pamatlīdzekļu vērtības pieaugums;

343.5. peļņa, kas atzīta ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātā, ja zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem ir bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Šādas pārvērtēšanas rezerves apmērs nedrīkst pārsniegt iestādes pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Šāda peļņa iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no katra ieguldījumu īpašuma vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugums. Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo iepriekšējo gadu peļņu, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo peļņu, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datumā atzīto uzkrāto peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas. Nerevidētās peļņas pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā;

343.6. pārvērtēšanas rezerve, kas izveidojas pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezultātā visam portfelim kopumā, ja tā ir pozitīva un ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Šādas pārvērtēšanas rezerves apmērs nedrīkst pārsniegt iestādes pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Ja kārtējā mēnesī pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja kārtējā mēnesī pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj kārtējā mēneša pārvērtēšanas rezervi un rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Minētā pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības pieauguma;

343.7. ja riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar IRB pieeju (šo noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 3. daļa) - saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem izveidoto uzkrājumu nedrošiem parādiem un vērtību korekciju pārsniegums pār paredzamajiem zaudējumiem (pozitīvs rezultāts), kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma 36. punkta prasībām, bet ne vairāk kā 0.6 procentu apmērā no saskaņā ar IRB pieeju aprēķinātās riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas, kurā neiekļauj ar 1 250 procentu riska pakāpi svērtās vērtspapirizēšanas pozīcijas."

27. Izteikt 348.4. punktu šādā redakcijā:

"348.4. ja iestāde riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar SP (šo noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 2. daļa) - saskaņā ar Komisijas 2009. gada 25. marta normatīvajiem noteikumiem Nr. 42 "Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi" aktīviem aplēsto paredzamo zaudējumu pārsniegums pār saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem izveidotajiem uzkrājumiem, kas samazināts par aplēsto paredzamo zaudējumu pārsnieguma reizinājumu ar riska darījumam, kuram aplēsti paredzamie zaudējumi, noteikto riska pakāpi un 8 procentiem;".

28. Izteikt 373. punktu šādā redakcijā:

"373. Lai saņemtu šo noteikumu 80., 82., 109., 183., 185., 197., 221., 233., 247., 262., 350. un 351.2. punktā, 1. pielikuma 59., 65. un 74.3. punktā, 3. pielikuma 62. un 95. punktā, 4. pielikuma 54., 57. un 69. punktā un 6. pielikuma 46., 49.6., 58. un 177. punktā minēto Komisijas atļauju, iestāde iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu, kuram pievieno to pamatojošus dokumentus."

29. Papildināt noteikumus ar 373.¹ punktu šādā redakcijā:

"373.¹ Lai saņemtu šo noteikumu 343.4. un 343.5. punktā minēto atļauju, iestāde iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu, kuram pievieno to pamatojošus dokumentus, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanu un pārvērtēšanas rezultāta atspoguļošanu finanšu pārskatos. Nekustamā īpašuma tirgus vērtību pamato atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumi, kas sniegti ne ātrāk kā divus mēnešus pirms pārskata perioda, par kuru sagatavots revidētais gada pārskats, beigu datuma. Šo noteikumu 343.4. un 343.5. punktā minēto atļauju Komisija izsniedz katram īpašumam atsevišķi.

Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisija ir tiesīga koriģēt iestādes pašas vajadzībām iegādātu pamatlīdzekļu, kā arī ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātu pašu kapitāla aprēķina vajadzībām.

Komisijas izsniegtā atļauja zaudē spēku divus mēnešus pēc kārtējā revidētā gada pārskata apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam, par kuru sagatavots revidētais gada pārskats, sekojošā gada 31. maijam vai līdz iestādes īpašuma vai finanšu aktīva pārdošanai."

30. Aizstāt 377. punktā vārdus un skaitļus "2012. gada 31. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "2015. gada 31. decembrim".

31. Aizstāt 378. punktā vārdus un skaitļus "2010. gada 31. decembrim" ar vārdiem un skaitļiem "2012. gada 31. decembrim".

32. Izslēgt 381. punktu.

33. Papildināt V sadaļu "Noslēguma jautājumi" ar 382. punktu šādā redakcijā:

"382. Šo noteikumu 14. pielikuma 1.-9. punktu piemēro vērtspapirizēšanas darījumiem, kas veikti pēc 2011. gada 1. janvāra. Šā pielikuma 1.-9. punkts līdz 2011. gada 1. janvārim veiktai vērtspapirizēšanai tiks piemērots pēc 2014. gada 31. decembra, ja pēc šīs dienas šādas vērtspapirizēšanas iniciators vērtspapirizēs jaunus vai aizstās attiecīgos (iepriekš vērtspapirizētos) riska darījumus. Komisija var nolemt uz laiku apturēt šo noteikumu 14. pielikuma 1.-6. punktā minēto prasību piemērošanu vispārējas tirgus likviditātes krīzes laikā."

34. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar atsauci uz šādām direktīvām:

"4) Eiropas Komisijas 2009. gada 7. aprīļa Direktīvas 2009/27/EK, ar ko dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/49/EK groza attiecībā uz riska vadības tehniskajiem noteikumiem;

5) Eiropas Komisijas 2009. gada 27. jūlija Direktīvas 2009/83/EK, ar ko groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/48/EK attiecībā uz riska vadības tehniskajiem noteikumiem;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvas 2009/111/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību."

35. 1. pielikumā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1. Savstarpējā ieskaita kopa (netting set) ir darījumu grupa ar vienu darījumu partneri, kuras darījumi ietverti tiesiski īstenojamā divpusējā savstarpējā ieskaita līgumā un šāds savstarpējā ieskaita līgums atbilst šā pielikuma 7. daļas prasībām un šo noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 4. daļas prasībām. Katrs darījums, kas nav ietverts šā pielikuma 7. daļas prasībām atbilstošā tiesiski īstenojamā divpusējā savstarpējā ieskaita līgumā, uzskatāms par atsevišķu savstarpējā ieskaita kopu, kas izveidota šo noteikumu piemērošanas nolūkam. Ja iestāde lieto iekšējo modeļu metodi riska darījumu vērtības noteikšanai, tā var uzskatīt visas viena klienta savstarpējā ieskaita kopas par vienu savstarpējā ieskaita kopu, kurā kopas ar negatīvu paredzamo tirgus vērtību tiek ieskaitītas nulles vērtībā.";

izteikt 31. punktu šādā redakcijā:

"31. Ja iestāde ir nopirkusi kredīta atvasināto instrumentu aizsardzību pret iestādes netirdzniecības portfelī iekļauto riska darījumu kredītrisku vai tirdzniecības portfeļa DPKR, tā var rēķināt pret kredītrisku ierobežotajam aktīvam nepieciešamo kapitāla prasību, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikuma 3. daļas 114.-122. punktā aprakstītās kredītriska mazināšanas metodes vai, ja Komisija ir atļāvusi lietot IRB pieeju kredītriska un DPKR kapitāla prasības aprēķinam, rēķināt to saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma 1. daļas 4. punktu vai 6. pielikuma 4. daļas 173.- 181. punktu. Šajos gadījumos vai gadījumā, kad saskaņā ar šo noteikumu 236.5. punktu kredīta atvasinātajam instrumentam netiek rēķināta DPKR kapitāla prasība, kredīta atvasinātā instrumenta DPKR kapitāla prasība ir nulle. Iestāde var arī konsekventi iekļaut visus netirdzniecības portfelī iekļautos kredīta atvasinātos instrumentus darījumu partnera kredītriska kapitāla prasības aprēķinā, ja šādi kredīta atvasinātie instrumenti iegādāti netirdzniecības portfeļa riska darījumu aizsardzībai pret kredītrisku, kas tiek atzīta par tādu saskaņā ar šo noteikumu prasībām.";

izteikt 55. punktu šādā redakcijā:

"55. Katram kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījuma atsauces parāda instrumentam tiek noteikta viena riska ierobežošanas kopa. N-to atsauces parāda instrumentu portfeļa kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumu pozīciju un riska ierobežošanas kopu nosaka šādi:

55.1. atsauces parāda instrumenta riska pozīcija ir šā instrumenta efektīvā nosacītā vērtība, kas reizināta ar kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījuma modificēto ilgumu attiecībā uz kredīta procentu likmju starpību;

55.2. katram kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījuma atsauces parāda instrumentam tiek noteikta viena riska ierobežošanas kopa. Dažādu kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumu riska pozīcijas nedrīkst iekļaut vienā riska darījumu kopā;

55.3. DPKR reizinātājs katrai riska darījumu kopai, kuru veido viens atsauces parāda instruments, ir 0.3 procenti, ja atsauces parāda instruments atbilst piemērotās ĀKNI 1., 2. vai 3. kvalitātes pakāpei, un 0.6 procenti - citiem parāda instrumentiem.";

izteikt 109. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"109. Ja atvasinātā instrumenta riska darījuma vērtības noteikšanai tiek lietota tirgus vērtības metode, atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 4. daļas prasībām, veicot šādas korekcijas:".

36. 2. pielikumā:

papildināt pielikumu ar 2.5. punktu šādā redakcijā:

"2.5. Neatkarīgi no šā pielikuma 2.1. un 2.2. punkta prasības riska darījumiem ar dalībvalstu reģionālajām valdībām un pašvaldībām, kas ir denominēti un finansēti šo reģionālo valdību un pašvaldību dalībvalsts valūtā, piešķir 20 procentu riska pakāpi.";

papildināt pielikumu ar 4.1.17. punktu šādā redakcijā:

"4.1.17. Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Investīciju kompānija (Inter-American Ivestment Company), ja iestāde lieto SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam.";

izteikt 4.2. punktu šādā redakcijā:

"4.2. Riska darījumiem ar pārējām starptautiskajām attīstības bankām, kurām ir pieejami nominēto ĀKNI reitingi, piemēro šā pielikuma 4.¹ tabulā noteiktās riska pakāpes.

4.¹ tabula. Pārējo starptautisko attīstības banku kredītu kvalitātes pakāpes un atbilstošās riska pakāpes

Kredīta kvalitātes pakāpe	1	2	3	4	5	6
Riska pakāpe	20%	50%	50%	100%	100%	150%

";

papildināt pielikumu ar 4.3. punktu šādā redakcijā:

"4.3. Riska darījumiem ar starptautiskajām attīstības bankām, kurām nav pieejams nominēto ĀKNI reitings, piemēro 50 procentu riska pakāpi.";

izteikt 6.2. punktu šādā redakcijā:

"6.2. Iestādes riska darījumu riska pakāpes noteikšanai lieto CVR metodi. Saskaņā ar šo metodi riska darījumiem ar iestādēm piemēro par vienu soli augstāku riska pakāpi, nekā noteikts kredīta kvalitātes pakāpei, kas piešķirta prasībām pret valsts, kurā ir reģistrēta iestāde, centrālo valdību. Riska darījumiem ar iestādēm noteiktās riska pakāpes atbilstība attiecīgās valsts centrālajai valdībai noteiktajai kredīta kvalitātes pakāpei uzrādīta šā pielikuma 5. tabulā. Ja iestādes reģistrācijas valsts centrālajai valdībai nav pieejami ĀKNI reitingi, šādas valsts iestādes riska darījumiem piemēro 100 procentu riska pakāpi.";

izteikt 7.2. punktu šādā redakcijā:

"7.2. Īstermiņa riska darījumiem, kam piešķirti nominēto ĀKNI īstermiņa reitingi, riska pakāpe tiek noteikta saskaņā ar šā pielikuma 14. punktu.";

izteikt 9.2.4. punktu šādā redakcijā:

"9.2.4. riska darījuma vērtība nepārsniedz 70 procentus (substantial margin) no nekustamā īpašuma, uz kuru nodibināta hipotēka, vērtības, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 3. daļas 100.-103. punkta prasībām.";

izteikt 14. punktu šādā redakcijā:

"14. Riska darījumu ar komercsabiedrībām, kuriem piešķirts nominēto ĀKNI īstermiņa reitings, riska pakāpe

Riska darījumiem ar nominēto ĀKNI īstermiņa reitingiem piemēro 7. tabulā noteiktās riska pakāpes.

7. tabula. Riska darījumiem ar komercsabiedrībām, kuriem piešķirts nominēto ĀKNI īstermiņa reitings, noteiktās riska pakāpes atbilstoši šo īstermiņa reitingu kredīta kvalitātes pakāpēm

Riska darījumu ĀKNI īstermiņa reitingam atbilstošā kredīta kvalitātes pakāpe	1	2	3	4	5	6
Riska pakāpe	20%	50%	100%	150%	150%	150%

";

papildināt pielikumu ar 17. punktu šādā redakcijā:

"17. Līzinga riska darījumu vērtība ir diskontētā minimālo līzinga maksājumu plūsma. Minimālie līzinga maksājumi ir saskaņā ar līzinga līgumu noteiktie maksājumi, kuri tiek pieprasīti vai var tikt pieprasīti no līzinga ņēmēja, un līgumā iekļautie iespējas darījumi, t.i., iespējas darījumi, kuru izpilde ir pamatoti paredzama. Jebkura ar galvojumu nodrošinātā atlikusī vērtība, kas atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 1. daļas 12.-13. punkta prasībām attiecībā uz aizsardzības devēja atzīšanu par piemērotu, kā arī minimālajām prasībām citu veidu galvojumu, kas noteikti šo noteikumu 3. pielikuma 2. daļas 32.-39. punktā, atzīšanai par piemērotiem, arī tiek iekļauta minimālajos līzinga maksājumos. Līzinga riska darījumu atkarībā no līzinga ņēmēja iekļauj vienā no šo noteikumu 97. punktā minētajām kategorijām. Ja riska darījumu vērtību nosaka nomātā īpašuma atlikusī vērtība, riska darījumu riska svērto vērtību rēķina šādi:

1/t*100*riska darījuma vērtība, kur t ir lielākais termiņš no viena gada vai tuvāko atlikušā termiņa gadu skaita."

37. 3. pielikumā:

papildināt pielikumu ar 2.10.4. punktu šādā redakcijā:

"2.10.4. ja ieguldījumu fonda ieguldījumi nav ierobežoti tikai ar nodrošinājumam piemērotajiem šā pielikuma 2.2.-2.9. punktā minētajiem finanšu instrumentiem, ieguldījumu fonda apliecības var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja iestāde nodrošina ieguldījumu fonda apliecību vērtības aprēķinu, pieņemot, ka ieguldījumu fonds ir veicis ieguldījumus prospektā maksimālajā pieļaujamajā apjomā nodrošinājumam nepiemērotos finanšu instrumentos. Ja nodrošinājumam nepiemēroto finanšu instrumentu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, nodrošinājumam piemēroto finanšu instrumentu vērtību kopsummu samazina par nodrošinājumam nepiemēroto finanšu instrumentu vērtību, ja pēdējo kopsumma ir negatīva;";

papildināt pielikumu ar 4.3. punktu šādā redakcijā:

"4.3. ja ieguldījumu fonda ieguldījumi nav ierobežoti tikai ar nodrošinājumam piemērotajiem šo noteikumu 2.2.-2.9. un 4.1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem, ieguldījumu fonda apliecības var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja iestāde nodrošina ieguldījumu fonda apliecību vērtības aprēķinu, pieņemot, ka ieguldījumu fonds ir veicis ieguldījumus prospektā maksimālajā pieļaujamajā apjomā nodrošinājumam nepiemērotos finanšu instrumentos gadījumā, kad ieguldījumu fonds ir veicis ieguldījumus prospektā maksimālajā pieļaujamajā apjomā nodrošinājumam nepiemērotos finanšu instrumentos un iestāde nodrošina šādu finanšu instrumentu vērtības aprēķinu. Ja nodrošinājumam nepiemēroto finanšu instrumentu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, nodrošinājumam piemēroto finanšu aktīvu vērtību kopsummu samazina par nodrošinājumam nepiemēroto finanšu instrumentu vērtību, ja pēdējo kopsumma ir negatīva.";

izteikt 23.2. punktu šādā redakcijā:

"23.2. Iestāde veic nekustamā īpašuma vērtības monitoringu: vismaz reizi gadā komerciālajiem īpašumiem un reizi trijos gados mājokļiem. Ja notikušas ievērojamas izmaiņas tirgū, šādu pārbaudi veic biežāk. Iestāde var izmantot statistiskās metodes nekustamā īpašuma vērtības monitoringam un lai identificētu īpašumus, kurus nepieciešams pārvērtēt. Īpašuma vērtējumu pārskata (review) neatkarīgi vērtētāji, ja iestādes rīcībā esošā informācija liecina par to, ka īpašuma vērtība var būt ievērojami samazinājusies attiecībā pret vispārējām tirgus cenām. Aizdevumiem, kas pārsniedz 3 miljonus euro vai to ekvivalentu citā valūtā vai 5 procentus no iestādes pašu kapitāla, nekustamā īpašuma vērtējumu pārskata neatkarīgs vērtētājs vismaz vienu reizi trijos gados. Neatkarīgs vērtētājs ir persona, kam ir atbilstoša kvalifikācija, kas dokumentāri apstiprināta, pietiekama pieredze nekustamā īpašuma novērtēšanā un kas ir neatkarīgs no procesa, kurā lēmums par kredīta piešķiršanu tiek pieņemts.";

izteikt 29. punktu šādā redakcijā:

"29. Lai dzīvības apdrošināšanas polise tiktu atzīta par piemērotu nodrošinājumu, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

29.1. apdrošināšanas summas izmaksa ir apgrūtināta par labu iestādei - kreditoram;

29.2. apdrošināšanas sabiedrība, kas izraksta dzīvības apdrošināšanas polisi, ir informēta par apdrošināšanas summas izmaksas apgrūtinājumu un saskaņā ar līgumu nevar veikt nekādas paredzētās izmaksas bez saskaņošanas ar iestādi - kreditoru;

29.3. ir noteikta polises atpirkuma summa (surrender value), kas nav samazināma;

29.4. iestāde - kreditors ir tiesīga saņemt atpirkuma summu parādnieka saistību neizpildes (default) gadījumā;

29.5. iestāde - kreditors tiek informēts par jebkuriem neveiktajiem maksājumiem, kuri apdrošināšanas ņēmējam (parādniekam) bija jāveic saskaņā ar polises noteikumiem;

29.6. polises termiņš nav mazāks kā riska darījuma termiņš. Ja apdrošināšanas polises termiņš ir īsāks nekā riska darījuma termiņš, iestāde - kreditors nodrošina, lai naudas summa, kas izriet no apdrošināšanas līguma (deriving from the insurance contract), kalpo kā kredīta nodrošinājums līdz kredītlīguma termiņa beigām;

29.7. nodrošinājuma līgums, ar kuru no polises izrietošās tiesības tiek ieķīlātas par labu iestādei, ir tiesiski un reāli bez ierobežojumiem izpildāms saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem kredītlīguma parakstīšanas brīdī;

29.8. atpirkuma summu laicīgi atmaksā pēc pieprasījuma;

29.9. atpirkuma summu nevar pieprasīt bez iestādes - kreditora piekrišanas;

29.10. dzīvības apdrošināšanas polisi izrakstījusi dalībvalsts apdrošināšanas sabiedrība vai tādas ārvalsts apdrošināšanas sabiedrība, kuras regulējošās un uzraudzības prasības ir līdzvērtīgas Eiropas Savienībā noteiktajām.";

izteikt 34. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"34. Ja riska darījums ir nodrošināts ar garantiju, kura savukārt ir nodrošināta ar atbalsta garantiju (counter-guarantee), kuru sniedz centrālās valdības vai centrālās bankas, reģionālās vai vietējās valdības vai valsts institūcijas, prasības pret kurām ir pielīdzināmas prasībām pret to centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās reģistrētas, starptautiskās attīstības bankas vai starptautiskās organizācijas, prasībām pret kurām ir noteikta 0 procentu riska pakāpe, atbalsta garantiju vai tādas valsts institūcijas atbalsta garantiju, prasības pret kuru ir pielīdzināmas prasībām pret iestādēm, šādu riska darījumu var uzskatīt par darījumu, kas ir nodrošināts ar minēto institūciju garantiju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:";

izteikt 42. punktu šādā redakcijā:

"42. Finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode ir izmantojama tikai tad, ja riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 88.-110. punktu (SP). Iestāde vienlaicīgi nedrīkst izmantot gan vienkāršo metodi, gan paplašināto metodi, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šo noteikumu 115.-119. punktu un 148. punktu daļai no riska darījumiem riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, bet daļai - lietojot SP. Lai piemērotu metožu kombināciju, iestāde pierāda Komisijai, ka metožu kombinācijas mērķis nav mazināt kapitāla prasību kredītriskam.";

izteikt 44. punktu šādā redakcijā:

"44. Tai nodrošinātajai riska darījuma daļai, kuru sedz piemērojamā nodrošinājuma tirgus vērtība, piemēro šim nodrošinājumam (instrumentam) atbilstošu riska pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, bet ne zemāku kā 20 procentu riska pakāpi, izņemot šā pielikuma 46.-48. punktā minētos gadījumus. Nosakot nodrošināto riska darījuma daļu, šo noteikumu 90. punktā minēto ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtību rēķina, piemērojot 100 procentu korekcijas pakāpi. Nenodrošinātajai riska darījuma daļai piemēro šim riska darījuma veidam atbilstošo riska pakāpi, kas noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.";

izteikt 80. punktu šādā redakcijā:

"80. E*, ko aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 52. punktu, ir riska darījuma vērtība, kurai piemēro attiecīgo riska pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 102.-110. punktu, nosakot riska darījuma riska svērto vērtību. Šo noteikumu 90. punktā minēto ārpusbilances posteņu gadījumā E* ir vērtība, kurai piemēro 100 procentu korekcijas pakāpi, lai noteiktu riska darījuma vērtību.";

izteikt 118. punktu šādā redakcijā:

"118. Riska darījuma daļai, kas ir vienāda ar summu, kuru aizsardzības devējs apņemas izmaksāt kredīta notikuma gadījumā, piemēro aizsardzības devējam atbilstošu nosacīto riska pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu. Pārējai riska darījuma daļai piemēro šim riska darījumu veidam atbilstošu nosacīto riska pakāpi, kas noteikta šo noteikumu 2. pielikumā. Riska darījuma riska svērto vērtību šo noteikumu 102.-110. punkta vajadzībām aprēķina pēc šādas formulas:

(E-G_A) x r + G_A x g,

kur:

E - riska darījuma vērtība. Nosakot šo noteikumu 90. punktā minētajos ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtību, piemēro 100 procentu korekcijas pakāpi;

G_A - G* vērtība, kuru aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 115. punktu un kuru turpmāk, lai novērstu termiņu nesakritību, koriģē saskaņā ar šā pielikuma 4. daļu;

r - riska pakāpe riska darījumiem ar parādnieku, kā noteikts šo noteikumu 88.-110. punktā;

g - riska pakāpe riska darījumiem ar aizsardzības devēju, kā noteikts šo noteikumu 88.-110. punktā.";

izteikt 122. punktu šādā redakcijā:

"122. G_A ir G* vērtība, kuru aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 115. punktu un kuru turpmāk koriģē, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts šā pielikuma 4. daļā. Nosakot šo noteikumu 72. un 73. punktā minētajos ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtību, piemēro 100 procentu korekcijas pakāpi."

38. 4. pielikumā:

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

"2. Iestāde - iniciators tradicionālajā vērtspapirizēšanā var izslēgt vērtspapirizētos riska darījumus no riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu summu aprēķiniem, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

2.1. vērtspapirizēto riska darījumu būtiskais kredītrisks ir nodots trešajai personai;

2.2. iestāde - iniciators piemēro 1 250 procentu riska pakāpi visām paturētajām vērtspapirizēšanas pozīcijām šajā vērtspapirizēšanā vai saskaņā ar šo noteikumu 348.7. punktu par šādas vērtspapirizēšanas pozīcijas vērtību samazina pašu kapitālu.";

papildināt pielikumu ar 2.¹, 2.², 2.³ un 2.⁴ punktu šādā redakcijā:

"2.¹ Izņemot gadījumus, kad iestādes - iniciatora uzraudzības institūcija ir nolēmusi, ka iespējamais vērtspapirizēto riska darījumu riska svērto vērtību samazinājums, kuru varētu panākt vērtspapirizēšanas darījumā, nav pamatots ar kredītriska līdzvērtīgu nodošanu trešajai personai, būtiska kredītriska nodošana trešajai personai tiek atzīta šādos gadījumos:

2.¹1. mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju, kuras šajā vērtspapirizēšanā patur iestāde - iniciators, riska svērto vērtību kopsumma nepārsniedz 50 procentus no visu šādu mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērto vērtību kopsummas;

2.¹2. ja konkrētā vērtspapirizēšanas darījumā nav mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju un iestāde - iniciators var pierādīt, ka tādas vērtspapirizēšanas pozīcijas, par kuru vērtību būtu samazināms pašu kapitāls vai kurām būtu piemērojama 1 250 procentu riska pakāpe, būtiski pārsniedz vērtspapirizēto riska darījumu paredzamo zaudējumu pamatotu novērtējumu un iestādei - iniciatoram nepieder vairāk kā 20 procenti no minētās vērtspapirizēšanas pozīcijas.

2.² Šā pielikuma 2.¹ punkta nolūkā mezanīna vērtspapirizēšanas pozīcijas nozīmē vērtspapirizēšanas pozīcijas, kurām piemēro zemāku riska pakāpi par 1 250 procentu riska pakāpi un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā visaugstākās kārtas pozīcija šajā vērtspapirizēšanas darījumā, un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā jebkura pozīcija šajā vērtspapirizēšanas darījumā, kuram:

2.²1. piemēro riska pakāpi, kas atbilst 1. kredīta kvalitātes pakāpei, lietojot SP riska svērtās vērtības noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 4.1. punktu;

2.²2. saskaņā ar nominētās ĀKNI piešķirto reitingu noteikta 1. vai 2. kredīta kvalitātes pakāpe, lietojot IRB pieeju riska svērtās vērtības noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 4.2. punktu.

2.³ Iestāde var nepiemērot 2.¹ punkta prasības par būtiska kredītriska nodošanu trešajai personai, ja iestādes - iniciatora uzraudzības institūcija piekrīt tam, ka kredītiestādei ir politikas un metodoloģija, kas nodrošina pārliecību, ka iespējamais vērtspapirizēto riska darījumu riska svērto vērtību samazinājums, kuru iestāde - iniciators panāk vērtspapirizēšanā, ir pamatots ar kredītriska līdzvērtīgu nodošanu trešajai personai. Uzraudzības institūcijas piekrišanu var saņemt tikai tad, ja iestāde - iniciators pierāda, ka kredītriska nodošana trešajai personai tiek atzīta iestādes riska pārvaldīšanā un visu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanā.

2.⁴ Iestāde - iniciators var izslēgt vērtspapirizētos riska darījumus tradicionālajā vērtspapirizēšanā no riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu summu aprēķiniem, ja tie papildus šā pielikuma 2. un 2.¹-2.³ punkta prasībām atbilst šādiem nosacījumiem:

2.⁴1. vērtspapirizēšanas darījuma dokumenti atspoguļo darījuma ekonomisko būtību;

2.⁴2. vērtspapirizētie riska darījumi nav pieejami iestādei - iniciatoram un tās kreditoriem, tostarp bankrota un tiesvedības gadījumā (receivership). To apliecina kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinums (opinion of qualified legal counsel);

2.⁴3. emitētie vērtspapīri neuzliek maksājumu saistības iestādei - iniciatoram;

2.⁴4. pārņēmējs ir īpašam (vērtspapirizēšanas) nolūkam izveidota sabiedrība (turpmāk - ĪNIS);

2.⁴5. iestāde - iniciators nesaglabā faktisku vai netiešu kontroli pār nodotajiem riska darījumiem. Tiek pieņemts, ka iniciators ir saglabājis faktisku kontroli pār nodotajiem riska darījumiem, ja tam ir tiesības no pārņēmēja pārpirkt iepriekš nodotos riska darījumus, lai gūtu labumu no tiem, vai ja tā pienākums ir no jauna uzņemties (re-assume) nodoto risku. Ja iestāde - iniciators saglabā apkalpošanas tiesības vai pienākumus attiecībā uz nodotajiem riska darījumiem, tas nenozīmē riska darījumu netiešu kontroli;

2.⁴6. dzēšanas iespējas (clean-up call option) gadījumā tiek izpildīti šādi nosacījumi:

2.⁴6.1. dzēšanas iespēja ir īstenojama pēc iestādes - iniciatora izvēles (at the discretion of);

2.⁴6.2. dzēšanas iespēju var īstenot vienīgi tad, ja 10 vai mazāk procentu no vērtspapirizēto riska darījumu sākotnējās vērtības paliek neamortizēti;

2.⁴6.3. dzēšanas iespēja nav strukturēta tā, lai zaudējumu gadījumā neattiecinātu tos uz kredīta kvalitātes uzlabošanas (credit enhancement) pozīciju vai citām investoru pozīcijām, un nav arī strukturēta tā, lai nodrošinātu (to provide) kredīta kvalitātes uzlabošanu;

2.⁴7. vērtspapirizēšanas dokumenti nesatur vienu vai abus nosacījumus, saskaņā ar kuriem iestāde - iniciators (izņemot priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumus):

2.⁴7.1. uzlabo vērtspapirizēšanas pozīcijas, t.sk. mainot (aizvietojot) bāzes riska darījumus vai palielinot maksājumus investoriem gadījumā, ja pasliktinās vērtspapirizēto riska darījumu kredītu kvalitāte, bet ne tikai šādā veidā;

2.⁴7.2. palielina maksājumus vērtspapirizēšanas pozīciju turētājiem gadījumā, ja pasliktinājusies bāzes portfeļa kredītu kvalitāte.";

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3. Iestāde - iniciators sintētiskajā vērtspapirizēšanā var aprēķināt riska svērtās vērtības un attiecīgi paredzamās zaudējumu summas vērtspapirizēšanas riska darījumiem saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. punktu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

3.1. vērtspapirizēto riska darījumu būtiskais kredītrisks ir nodots trešajai personai, izmantojot fondēto vai nefondēto kredītu aizsardzību;

3.2. iestāde - iniciators piemēro 1 250 procentu riska pakāpi visām šajā vērtspapirizēšanā paturētajām vērtspapirizēšanas pozīcijām vai saskaņā ar šo noteikumu 348.7. punktu par šādas vērtspapirizēšanas pozīcijas vērtību samazina pašu kapitālu.";

papildināt pielikumu ar 3.¹, 3.², 3.³ un 3.⁴ punktu šādā redakcijā:

"3.¹ Izņemot atsevišķus gadījumus, kad iestādes - iniciatora uzraudzības institūcija ir nolēmusi, ka iespējamais vērtspapirizēto riska darījumu riska svērto vērtību samazinājums, kuru varētu panākt vērtspapirizēšanas darījumā, nav pamatots ar kredītriska līdzvērtīgu nodošanu trešajai personai, būtiska kredītriska nodošana trešajai personai tiek atzīta šādos gadījumos:

3.¹1. mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju, kuras šajā vērtspapirizēšanā patur iestāde - iniciators, riska svērto vērtību kopsumma nepārsniedz 50 procentus no visu šādu mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērto vērtību kopsummas;

3.¹2. ja konkrētā vērtspapirizēšanas darījumā nav mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju un iestāde - iniciators var pierādīt, ka tādas vērtspapirizēšanas pozīcijas, par kuru vērtību būtu samazināms pašu kapitāls vai kurām būtu piemērojama 1 250 procentu riska pakāpe, būtiski pārsniedz vērtspapirizēto riska darījumu paredzamo zaudējumu pamatotu novērtējumu un iestādei - iniciatoram nepieder vairāk kā 20 procenti no minētās vērtspapirizēšanas pozīcijas.

3.² Šā pielikuma 3.¹ punkta nolūkā mezanīna vērtspapirizēšanas pozīcijas nozīmē vērtspapirizēšanas pozīcijas, kurām piemēro zemāku riska pakāpi par 1250 procentu riska pakāpi un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā visaugstākās kārtas pozīcija šajā vērtspapirizēšanas darījumā, un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā jebkura pozīcija šajā vērtspapirizēšanas darījumā, kuram:

3.²1. piemēro riska pakāpi, kas atbilst 1. kredīta kvalitātes pakāpei, lietojot SP riska svērtās vērtības noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 4.1. punktu;

3.²2. saskaņā ar nominētās ĀKNI piešķirto reitingu noteikta 1. vai 2. kredīta kvalitātes pakāpe, lietojot IRB pieeju riska svērtās vērtības noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 4.1. punktu.

3.³ Iestāde var nepiemērot šā pielikuma 3.¹ punkta prasības par būtiska kredītriska nodošanu trešajai personai, ja iestādes - iniciatora uzraudzības institūcija piekrīt tam, ka kredītiestādei ir politikas un metodoloģija, kas nodrošina pārliecību, ka iespējamais vērtspapirizēto riska darījumu riska svērto vērtību samazinājums, kuru iestāde - iniciators panāk vērtspapirizēšanā, ir pamatots ar kredītriska līdzvērtīgu nodošanu trešajai personai. Uzraudzības institūcijas piekrišanu var saņemt tikai tad, ja iestāde - iniciators pierāda, ka kredītriska nodošana trešajai personai tiek atzīta iestādes riska pārvaldīšanā un visu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanā.

3.⁴ Iestāde - iniciators sintētiskajā vērtspapirizēšanā var aprēķināt riska svērtās vērtības un attiecīgi paredzamās zaudējumu summas vērtspapirizēšanas riska darījumiem saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. punktu, ja tie papildus šā pielikuma 3. un 3.¹-3.³ punkta prasībām atbilst šādiem nosacījumiem:

3.⁴1. vērtspapirizēšanas darījuma dokumenti atspoguļo darījuma ekonomisko būtību;

3.⁴2. kredīta aizsardzība, ar kuras starpniecību tiek nodots kredītrisks, atbilst piemērotības un citām šo noteikumu 150.-160. punkta prasībām attiecībā uz šādu kredīta aizsardzības atzīšanu. Šajā kontekstā ĪNIS nav piemērots nefondētās aizsardzības devējs;

3.⁴3. kredītriska nodošanai izmantotie instrumenti neietver nosacījumus, kuri:

3.⁴3.1. nosaka augstus būtiskuma sliekšņus, kuru piemērošanas dēļ kredīta aizsardzība nedarbojas kredīta notikuma gadījumā;

3.⁴3.2. dod iespēju pārtraukt aizsardzību saistībā ar bāzes riska darījumu kredīta kvalitātes pasliktināšanos;

3.⁴3.3. izņemot priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumus, pieprasa iestādei - iniciatoram uzlabot vērtspapirizēšanas pozīciju kvalitāti;

3.⁴3.4. palielina iestādes kredīta aizsardzības izmaksas vai maksājumus vērtspapirizēšanas pozīciju turētājiem bāzes portfeļa kredītu kvalitātes pasliktināšanās gadījumā;

3.⁴4. ir iegūts kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinums, kas apstiprina, ka kredīta aizsardzība ir juridiski realizējama visās attiecīgajās jurisdikcijās.";

izteikt 28. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"28. Likviditātes nodrošināšanas riska darījuma vērtības noteikšanai var piemērot 50 procentu korekcijas pakāpi, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:";

izslēgt 30., 62. un 72. punktu;

izteikt 74. un 75. punktu šādā redakcijā:

"74. Ja iestādei ir nelietderīgi (not practical) aprēķināt riska svērto vērtību riska darījumiem, pieņemot, ka tie nebūtu vērtspapirizēti, iestāde izņēmuma gadījumos ar Komisijas atļauju uz noteiktu laiku var piemērot šā pielikuma 80. punktā izklāstīto metodi riska svērtās vērtības aprēķināšanai vērtspapirizēšanas pozīcijām bez reitinga, kas ir likviditātes nodrošināšanas pozīcijas, ja likviditātes nodrošinājums atbilst šā pielikuma 36. punktā minētajiem piemērotības nosacījumiem.

75. Augstāko riska pakāpi, kas tiktu piemērota saskaņā ar šo noteikumu 88.-110. punktu (SP) jebkuram vērtspapirizētam riska darījumam, pieņemot, ka tas nebūtu vērtspapirizēts, var piemērot vērtspapirizēšanas pozīcijai, kas ir likviditātes nodrošināšanas pozīcija. Lai noteiktu pozīcijas riska darījuma vērtību, var piemērot 50 procentu korekcijas pakāpi likviditātes nodrošinājuma nominālajai summai, ja vienošanās sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk. Citos gadījumos piemēro 100 procentu korekcijas pakāpi."

39. Izslēgt noteikumu 5. pielikumā 2. zemsvītras piezīmi.

40. 6. pielikumā:

izteikt 25. punktu šādā redakcijā:

"25. Kapitāla vērtspapīru riska svērtā vērtība ir iestādes PZ no kapitāla vērtspapīriem, ko nosaka, izmantojot iekšējos riskam pakļautās vērtības (turpmāk ─ RPV) modeļus, ja tajos tiek piemērots 99. percentiles vienpusējs (one-tailed) ticamības intervāls attiecībā uz starpību starp ceturkšņa ienākumiem un attiecīgajiem ilgtermiņa izlases ienākumiem, kas pārrēķināti aprēķina datumā, lietojot bezriska likmi, reizinājumā ar 12.5. Kapitāla vērtspapīru portfeļa riska svērtā vērtība nedrīkst būt mazāka par saskaņā ar SNV/SVZ pieeju aprēķināto minimālo kapitāla vērtspapīru riska svērto vērtību un atbilstošo PZ summas reizinājuma ar 12.5 kopsummu, ja šajā aprēķinā SNV nosaka saskaņā ar šā pielikuma 2. daļas 60. punktu un SNZ attiecīgi saskaņā ar šā pielikuma 2. daļas 61. un 62. punktu.";

izteikt 27. punktu šādā redakcijā:

"27. Riska svērto vērtību aprēķina pēc šādas formulas:

Riska svērtā vērtība = 100% * riska darījuma vērtība,

kur riska darījumu vērtība ir riska darījumu uzskaites vērtība, izņemot līzinga riska darījumus, kuru vērtība ir nomātā īpašuma atlikusī vērtība. Šādu riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina pēc formulas:

Riska svērtā vērtība = 1/t*100% *riska darījuma vērtība,

kur t ir līzinga līguma vesels gadu skaits, bet ne mazāks par vienu gadu.";

izteikt 49.3. punktu šādā redakcijā:

"49.3. savstarpējā ieskaita jumta līgumā iekļautajiem pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem atvasinātajiem instrumentiem un pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem maržinālajiem aizdevumiem T ir riska darījuma vidējais svērtais atlikušais termiņš un T ir vismaz 10 dienas. Savstarpējā ieskaita jumta līgumā iekļautajiem pilnīgi vai gandrīz pilnīgi nodrošinātajiem repo darījumiem vai vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem T ir riska darījuma vidējais svērtais atlikušais termiņš un T ir vismaz piecas dienas. Termiņa svēršana tiek veikta proporcionāli katra riska darījuma nosacītajai vērtībai;";

izteikt 50. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"50. Neatkarīgi no 49.1., 49.2., 49.3., 49.4. un 49.5. punkta prasībām T ir vismaz viena diena šādiem darījumiem:";

izteikt 117. punktu šādā redakcijā:

"117. Iestāde regulāri veic kredītriska stresa testus, lai izvērtētu dažādu īpašu nosacījumu ietekmi uz tās kredītriska kapitāla prasību. Stresa testu scenāriju izvēlas iestāde, tas ir nozīmīgs, saprātīgi konservatīvs, un tajā ņem vērā vismaz mērenas lejupslīdes scenārija ietekmi. Iestāde stresa testa scenārija ietvaros izvērtē savu reitingu migrāciju. Portfeļi, kam veikti stresa testi, satur lielāko daļu iestādes riska darījumu.";

izteikt 173. punktu šādā redakcijā:

"173. Prasības, kas noteiktas šā pielikuma 174.-181. punktā, nepiemēro iestāžu, centrālo valdību, centrālo banku un komercsabiedrību, kas atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 12.7. punkta vai 13. punkta prasībām, izsniegtajiem galvojumiem, ja iestāde ir saņēmusi atļauju piemērot SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam riska darījumiem ar šādiem darījumu partneriem. Šādā gadījumā piemēro prasības, kas noteiktas šo noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 4. daļā."

41. 7. pielikumā:

izteikt 16. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"16. Iekšējā riska ierobežošana ir tirdzniecības portfeļa pozīcija (turpmāk - ierobežojošā pozīcija), kas būtiski vai pilnībā kompensē netirdzniecības portfelī ietvertās pozīcijas vai pozīciju kopas (turpmāk - ierobežotā pozīcija) riska elementus. Ierobežotā pozīcija tiek iekļauta tirdzniecības portfeļa tirgus risku kapitāla prasību aprēķinā, ja tā tiek turēta tirdzniecības nolūkā un atbilst šā pielikuma 1. un 2. daļā noteiktajiem kritērijiem, īpaši, ja:";

izteikt 18. punktu šādā redakcijā:

"18. Atkāpjoties no šā pielikuma 16. un 17. punkta prasībām, ja iestāde ierobežo netirdzniecības portfeļa riska darījuma kredītrisku, izmantojot tirdzniecības portfelī iekļauto kredīta atvasināto instrumentu, ierobežotā pozīcija netiek atzīta par nodrošinātu kapitāla pietiekamības vajadzībām, izņemot gadījumus, kad iestāde ierobežotās pozīcijas kredītriska aizsardzībai pērk no piemērota aizsardzības devēja tirdzniecības portfelī iekļaujamo kredīta atvasināto instrumentu, kas atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 2. daļas 32. un 38. punkta prasībām. Neatkarīgi no tā, vai iestāde piemēro šo noteikumu 236.5. punkta otrajā teikumā minēto pieeju vai ne, ja ir nopirkta šāda trešās personas aizsardzība un tā tiek atzīta par netirdzniecības portfeļa riska darījuma risku mazinošu instrumentu kapitāla prasību aprēķina vajadzībām, ne ierobežotā, ne arī ierobežojošā pozīcija netiek iekļauta tirdzniecības portfeļa kapitāla prasību aprēķinā."

42. Papildināt noteikumus ar 14. pielikumu šādā redakcijā:

"14. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
02.05.2007. noteikumiem Nr. 60

Prasības vērtspapirizēšanas kategorijā iekļaujamām vērtspapirizēšanas pozīcijām

1. Iniciatora, sponsora vai sākotnējā aizdevēja būtiskas tīrās ekonomiskās ieinteresētības saglabāšana šo noteikumu 101.¹ un 124.¹ punkta nolūkam nozīmē vienas vai vairāku turpmāk minēto daļu no emitētajiem vērtspapīriem paturēšanu savā īpašumā:

1.1. vismaz 5 procentu no katra investoriem pārdotā vai nodotā laidiena nominālās vērtības paturēšana;

1.2. atjaunojamu riska darījumu vērtspapirizēšanas gadījumā iestādes - iniciatora tīrās ekonomiskās ieinteresētības saglabāšana vismaz 5 procentu apmērā no vērtspapirizēto riska darījumu nominālās vērtības;

1.3. nejauši izvēlētu riska darījumu paturēšana vismaz 5 procentu apmērā no vērtspapirizēto riska darījumu skaita, ja citā gadījumā šādi riska darījumi tiktu vērtspapirizēti un ja potenciāli vērtspapirizējamo riska darījumu skaits sākotnējā emisijas datumā nav mazāks par 100;

1.4. pirmās kārtas zaudējumu laidiena un, ja nepieciešams, citu laidienu, kuriem ir līdzīgs vai augstāks riska profils nekā investoriem nodotajiem vai pārdotajiem laidieniem un kuru dzēšanas termiņš nebeidzas pirms investoriem nodoto vai pārdoto laidienu termiņa, saglabāšana vismaz 5 procentu no vērtspapirizēto riska darījumu nominālās vērtības apmērā.

2. Tīro ekonomisko ieinteresētību nosaka sākotnējā emisijas datumā, un tā ir pastāvīgi jāuztur. Tai nepiemēro kredītriska mazināšanu vai jebkādas īsās pozīcijas, vai citus risku ierobežošanas veidus. Ārpusbilances posteņus iekļauj tīrās ekonomiskās ieinteresētības prasības ievērošanas aprēķinā kā ārpusbilances posteņu nosacīto vērtību.

3. Šo noteikumu 101.¹ un 124.¹ punkta un šā pielikuma nolūkam jēdziens "pastāvīgi" nozīmē, ka netiek veikta saglabāto vai paturēto pozīciju, ieinteresētības vai riska darījumu risku ierobežošana un tie netiek pārdoti.

4. Saglabāšanas prasības attiecībā uz katru atsevišķu vērtspapirizēšanu netiek piemērotas vairākkārt.

5. Ja Eiropas Savienības mātes kredītiestāde vai Eiropas Savienības mātes finanšu pārvaldītajsabiedrība vai tās konsolidācijas grupā iekļautā komercsabiedrība kā iniciators vai sponsors vērtspapirizē vairāku konsolidācijas grupā iekļauto komercsabiedrību riska darījumus un šāda konsolidācijas grupa ir pakļauta konsolidētajai uzraudzībai, šā pielikuma 1. punktā minēto prasību var ievērot konsolidācijas grupas līmenī. Šādu iespēju izmanto tikai tad, ja konsolidācijas grupas komercsabiedrības, kuru riska darījumi ir vērtspapirizēti, ir apņēmušās izpildīt šā pielikuma 14. un 15. punktā minētās prasības un savlaicīgi sniegt iniciatoram vai sponsoram un Eiropas Savienības mātes sabiedrībai informāciju, kas nepieciešama, lai ievērotu šā pielikuma 16. punktā minētās prasības.

6. Šā pielikuma 1.-4. punkta prasības neattiecas uz gadījumiem, kad vērtspapirizētie riska darījumi ir prasības vai iespējamās prasības (contingent claims) pret turpmāk minētajiem darījumu partneriem vai prasības, ko kopumā, bez nosacījumiem un neatsaucami garantējuši turpmāk minētie darījumu partneri:

6.1. centrālās valdības vai centrālas bankas;

6.2. dalībvalstu reģionālās valdības, vietējās valdības vai valsts institūcijas;

6.3. iestādes, kuru riska darījumiem saskaņā ar šo noteikumu SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam piemēro 50 procentu vai zemāku riska pakāpi;

6.4. starptautiskās attīstības bankas.

7. Šā pielikuma 1.-4. punktu nepiemēro:

7.1. darījumiem, kuri pamatojas uz skaidru, pārredzamu un pieejamu indeksu, ja šo indeksu veidojošās atsauces komercsabiedrības ir identiskas tām, kas iekļautas regulētā tirgū plaši tirgotu vienību indeksā, vai ja tās ir citi regulētā tirgū tirgoti vērtspapīri, kuri nav vērtspapirizēšanas pozīcijas;

7.2. sindicētiem aizdevumiem, nopirktiem debitoru parādiem vai kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumiem (credit default swaps), ja šos instrumentus neizmanto, lai strukturētu un/vai veiktu risku ierobežošanu vērtspapirizēšanai, uz ko attiecas šā pielikuma 1. punkts.

8. Jautājumu loks, par kuriem iestādei ir visaptveroša un pamatīga informācija un izpratne par katru no to atsevišķajām vērtspapirizēšanas pozīcijām, ko iestāde spēj pierādīt Komisijai, ietver vismaz šādus jautājumus:

8.1. informācija, ko saskaņā ar šā pielikuma 1.-4. punktu snieguši iniciatori vai sponsori, lai precizētu tīro ekonomisko ieinteresētību, kuru tie pastāvīgi saglabā attiecībā uz vērtspapirizēšanu;

8.2. katras vērtspapirizēšanas pozīcijas riskam raksturīgās iezīmes;

8.3. vērtspapirizēto pozīciju riska darījumu riskam raksturīgās iezīmes;

8.4. iniciatoru vai sponsoru reputācija un zaudējumu pieredze saistībā iepriekšēju vērtspapirizēšanu tajās riska darījumu kategorijās, kas ir vērtspapirizētas, piemēram, cik liels ir ienākumus nenesošo hipotekāro kredītu (securitised position) īpatsvars kredītiestādē, kas emitē hipotekārās ķīlu zīmes (securitisation position);

8.5. iniciatoru vai sponsoru, kā arī to aģentu vai padomdevēju apliecinājumi un sniegtā informācija par vērtspapirizēto riska darījumu un attiecīgos gadījumos vērtspapirizēto riska darījumu nodrošinājuma kvalitātes pienācīgu pārbaudi;

8.6. metodoloģijas un koncepcijas, uz ko balstās vērtspapirizēto riska darījumu nodrošinājuma vērtēšana, un iniciatora vai sponsora pieņemtās politikas, lai nodrošinātu vērtētāja neatkarību;

8.7. visas vērtspapirizēšanas strukturālās iezīmes, kas var būtiski ietekmēt iestādes vērtspapirizēšanas pozīcijas turēšanas rezultātus;

8.8. vērtspapirizēto riska darījuma veidi;

8.9. to vērtspapirizēto aizdevumu procentuālā attiecība, kuru atmaksas termiņš ir kavēts vairāk par 30, 60 un 90 dienām;

8.10. saistību neizpildes līmenis;

8.11. pirmstermiņa atmaksāto aizdevumu īpatsvars;

8.12. aizdevumi, kam uzsākta ieķīlātā īpašuma realizācija;

8.13. vērtspapirizēto aizdevumu nodrošinājuma veidi un izmantošanas veidi (apdzīvošana, iznomāšana, izīrēšana, pašlaik neizmanto);

8.14. kredītvērtējumu vai citu kredītspējas mērījumu biežuma statistiskais sadalījums pa attiecīgajiem riska darījumiem;

8.15. nozaru un ģeogrāfiskā diversifikācija;

8.16. proporcijas starp aizdevumu un ieķīlāto īpašumu vērtību (loan to value ratio) biežuma statistiskais sadalījums pa intervāliem, kas dod iespēju veikt pienācīgu jutīguma analīzi;

8.17. ja attiecīgie riska darījumi paši ir vērtspapirizēšanas pozīcijas, iestādei ir jābūt 8.1.-8.16. punktā norādītajai informācijai ne tikai par attiecīgajiem vērtspapirizēšanas laidieniem, piemēram, emitenta vārdu un kredīta kvalitāti, bet arī par portfeļu, kas saistīti ar šiem vērtspapirizēšanas laidieniem, raksturīgajām iezīmēm un izpildes faktiskajiem darbības rādītājiem.

9. Iestādei ir pilnīga izpratne par visām vērtspapirizēšanas darījumu strukturālajām iezīmēm, kuras varētu būtiski ietekmēt tās riska darījumu izpildes faktiskos rezultātus. Tās ir, piemēram, "līgumsaistību ūdenskritums" (contractual waterfall) un ar to saistīti katalizatori, kredīta kvalitātes uzlabojumi (credit enhancements), likviditātes uzlabojumi, tirgus vērtības sliekšņi un konkrētam darījumam specifiska saistību nepildīšanas (default) definīcija.

10. Sponsors un iniciators atklāj investoram, kādā līmenī tas apņemas saskaņā ar šā pielikuma 1.-5. punktu saglabāt tīro ekonomisko ieinteresētību saistībā ar vērtspapirizēšanu. Sponsors un iniciators nodrošina, ka iespējamajiem investoriem ir viegli pieejami visi būtiskie dati par kredīta kvalitāti un atsevišķu attiecīgo riska darījumu saistību izpildes faktiskajiem rezultātiem, naudas plūsmām un vērtspapirizēšanas riska darījuma nodrošinājumu, kā arī tāda informācija, kas nepieciešama visaptverošai naudas plūsmu un attiecīgo riska darījumu nodrošinājuma vērtību stresa testēšanai (stress testing). Šim nolūkam būtiskos datus nosaka dienā, kad tiek veikta vērtspapirizēšana, bet gadījumos, kad tas ir piemēroti vērtspapirizēšanas būtības dēļ, - arī turpmāk."

43. Šie noteikumi stājas spēkā ar 2010. gada 31. decembri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja I.Krūmane