Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.423

Rīgā 2000.gada 5.decembrī (prot. Nr.57, 14.§)

Noteikumi par teritorijas plānojumiem

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma

5.panta trešās daļas pirmo punktu un 5.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka teritorijas plānojumu izstrādāšanas, saskaņošanas, spēkā stāšanās, apturēšanas, grozīšanas, sabiedriskās apspriešanas un ievērošanas pārraudzības kārtību, kā arī nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plāna saistošās daļas.

2. Saskaņā ar šiem noteikumiem izstrādātais un pieņemtais teritorijas plānojums ir tiesisks pamats lēmumu pieņemšanai par konkrētās teritorijas izmantošanu.

3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija metodiski vada, pārrauga un koordinē teritorijas plānošanu valstī.

4. Valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un institūcijas sadarbojas ar pašvaldībām teritorijas plānošanas jomā:

4.1. sniedz to rīcībā esošo informāciju par attiecīgo nozari Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā;

4.2. ja nepieciešams, norīko atbildīgo amatpersonu teritorijas plānojuma jautājumos;

4.3. pēc pašvaldības vai plānošanas reģiona padomes rakstiska pieprasījuma saņemšanas četru nedēļu laikā izsniedz teritorijas plānojuma izstrādāšanas nosacījumus;

4.4. sniedz atzinumus par izstrādāto teritorijas plānojumu astoņu nedēļu laikā, bet par teritorijas plānojuma grozījumiem un detālajiem plānojumiem - četru nedēļu laikā pēc šo plānojumu dokumentācijas saņemšanas.

5. Spēkā esošā teritorijas plānojuma dokumentācijas oriģinālu glabā par teritorijas plānojuma izstrādāšanu atbildīgā institūcija, bet spēkā esošā teritorijas plānojuma kontroleksemplāru (apliecinātu pilnu dokumentācijas kopiju mērogā 1:1) - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Spēku zaudējušos teritorijas plānojumus glabā likumā "Par arhīviem" noteiktajā kārtībā.

6. Ikviens ir tiesīgs iepazīties ar apstiprināto teritorijas plānojumu un saņemt tā kopijas Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

II. Teritorijas plānošana

nacionālajā līmenī

7. Nacionālā līmeņa teritorijas plānojums (turpmāk - nacionālais plānojums) ir komplekss dokuments, kurā tiek noteiktas valsts intereses un prasības valsts teritorijas izmantošanā un attīstībā.

8. Nacionālā plānojuma grafiskās daļas izstrādā šādā mērogā:

8.1. no M 1:10000 līdz M 1:25000 - Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes teritorijai;

8.2. no M 1:50000 līdz M 1:1000000 - citām nacionālā plānojuma daļām un pārskata kartēm.

9. Nacionālo plānojumu veido:

9.1. valsts teritorijas izmantošanas pārskats (turpmāk - pārskats) - informatīvi analītisks pamatdokuments pašreizējās situācijas raksturošanai valsts teritorijas izmantošanas un attīstības jomā;

9.2. valsts teritorijas attīstības perspektīva (turpmāk - perspektīva) - dokuments par nākotnē sasniedzamo vēlamo visas valsts teritorijas attīstības situāciju, ilglaicīgiem mērķiem un teritorijas attīstības prioritātēm;

9.3. ieteikumi valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām teritorijas plānojumu izstrādāšanā (turpmāk - nacionālā plānojuma vadlīnijas);

9.4. šo noteikumu 10.6.1., 10.6.2., 10.6.3., 10.6.4., 10.6.5., 10.6.6., 10.6.7., 10.6.8., 10.6.9. un 10.6.10.apakšpunktā minētās nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plāna saistošās daļas, kas sastāv no šādām sadaļām:

9.4.1. kritēriji nacionālās nozīmes teritoriju vai objektu noteikšanai;

9.4.2. to teritoriju kartes, kuras iespējams grafiski attēlot nacionālā plānojuma mērogā;

9.4.3. nacionālās nozīmes teritoriju un objektu izmantošanas prasības un šo teritoriju plānojumu izstrādāšanas (reģionālajā un vietējo pašvaldību līmenī) prasības.

10. Nacionālo plānojumu izstrādā šādā kārtībā:

10.1. Ministru kabinets izdod rīkojumu par nacionālā plānojuma izstrādāšanu un izpildes termiņiem;

10.2. vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izveido nacionālā plānojuma vadības grupu (turpmāk - vadības grupa), kurai ir koordinētājas un padomdevējas funkcijas un kura nodrošina saikni ar valsts institūcijām un pašvaldībām;

10.3. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ievērojot valsts nacionālās un nozaru attīstības programmas, izstrādā darba uzdevumus nacionālā plānojuma daļu izstrādāšanai, kurus izvērtē vadības grupa un apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs;

10.4. pārskatu sagatavo kā pamatdokumentu citu nacionālā plānojuma daļu izstrādāšanai. Pārskatu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Pārskata kopsavilkumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

10.5. perspektīvu piecpadsmit gadiem izstrādā uz apstiprinātā pārskata pamata šādā kārtībā:

10.5.1. vadības grupa izvērtē perspektīvas darba redakciju un nosūta visām ministrijām un republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām atzinumu sniegšanai, kā arī apkopo un izvērtē sniegtos atzinumus;

10.5.2. laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēts paziņojums par izstrādāto perspektīvas darba redakciju, norādot, kur interesenti var iepazīties ar perspektīvu un astoņu nedēļu laikā iesniegt rakstiskas atsauksmes;

10.5.3. vadības grupa izvērtē perspektīvas sabiedriskās apspriešanas pārskatu;

10.5.4. atbilstoši vadības grupas ierosinājumiem tiek sagatavota perspektīvas galīgā redakcija un iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā (pieņem kā Ministru kabineta ieteikumus);

10.6. nacionālajā plānojumā ietver šādas nacionālā līmeņa teritorijas attīstības plāna saistošās daļas:

10.6.1. nacionālas nozīmes zemes dzīļu nogabalu, derīgo izrakteņu un atradņu teritorijas;

10.6.2. nacionālas nozīmes lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas;

10.6.3. nacionālas nozīmes inženierinfrastruktūras un transporta teritorijas (trases), objektus, tīklus un to attīstības virzienus;

10.6.4. valsts teritorijas apdzīvojuma struktūru (apdzīvoto vietu izvietojums un saites starp tām) un tās attīstību;

10.6.5. nacionālas nozīmes rekreācijas, tūrisma, kultūras un sociālās infrastruktūras teritorijas un objektus, teritorijas ar kūrortsaimniecībai nepieciešamajiem resursiem;

10.6.6. īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, īpaši vērtīgās ainaviskās teritorijas, ekoloģisko tīklojumu (savstarpēji saistītu dabas teritoriju struktūra, kas nodrošina ekoloģisko procesu uzturēšanu un aizsargājamo dabas teritoriju funkcionālo saistību);

10.6.7. īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas;

10.6.8. valsts aizsardzības un civilās aizsardzības teritorijas un objektus;

10.6.9. nacionālas nozīmes paaugstināta riska teritorijas (applūstošās, vēja un ūdens erozijas, noslīdeņu un nogruvumu apdraudētās teritorijas, paaugstināta pazemes ūdeņu piesārņojuma riska, karsta un sufozijas apvidi, teritorijas ar paaugstinātu ugunsbīstamību, ugunsbīstami, sprādzienbīstami vai citi objekti, kuros lieto, ražo, glabā vai transportē bīstamās ķīmiskās vai radioaktīvās vielas vai bīstamos ķīmiskos produktus, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju);

10.6.10. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes teritoriju;

10.7. šo noteikumu 10.6.1., 10.6.2., 10.6.3., 10.6.4., 10.6.5., 10.6.6., 10.6.7., 10.6.8., 10.6.9. un 10.6.10.apakšpunktā minēto teritoriju un objektu izvietojuma plānojumus izstrādā šādā kārtībā:

10.7.1. republikas pilsētu un rajonu pašvaldības tiek uzaicinātas sniegt priekšlikumus par attiecīgajām plānojamām teritorijām un to noteikšanas kritērijiem;

10.7.2. vadības grupa plānojuma darba redakciju nosūta izvērtēšanai visām ministrijām un republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām, lai tās astoņu nedēļu laikā sniegtu atzinumus, kā arī apkopo un izvērtē sniegtos atzinumus;

10.7.3. laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēts paziņojums par izstrādāto plānojuma darba redakciju un norādīts, kur interesenti var ar to iepazīties un astoņu nedēļu laikā iesniegt rakstiskas atsauksmes;

10.7.4. vadības grupa izvērtē pārskatu par plānojuma sabiedrisko apspriešanu;

10.7.5. atbilstoši vadības grupas ierosinājumiem tiek sagatavota plānojuma galīgā redakcija;

10.8. nacionālā plānojuma vadlīnijas tiek sagatavotas, pamatojoties uz izstrādāto pārskatu un perspektīvu.

III. Teritorijas plānošana

reģionālajā līmenī

11. Plānošanas reģiona teritorijas plānojuma (turpmāk - reģiona plānojums) saturu, detalizācijas pakāpi un darbības laiku nosaka plānošanas reģiona pašvaldību līgumā par sadarbību teritorijas attīstības plānošanā.

12. Reģiona plānojumu izstrādā un grozījumus tajā izdara šo noteikumu V nodaļā noteiktajā kārtībā.

13. Rajona teritorijas plānojums (turpmāk - rajona plānojums) ir teritorijas plānojums visai rajona administratīvajai teritorijai. Par tā izstrādāšanu ir atbildīga rajona padome.

14. Rajona plānojumu izstrādā atbilstoši rajona teritorijas attīstības programmai. Rajona plānojumā nosaka rajona intereses teritorijas izmantošanā ar perspektīvu uz divpadsmit gadiem. Rajona plānojuma grafisko daļu izstrādā mērogā M 1:50000 vai M 1:100000.

15. Rajona plānojumā ietver teritorijas un resursu izmantošanas prasības:

15.1. kas pārsniedz vienas rajona vietējās pašvaldības kompetenci;

15.2. kuru ietekme pārsniedz vienas rajona vietējās pašvaldības robežas;

15.3. kuras nav iespējams izpildīt rajona vietējās pašvaldības plānojumā;

15.4. kas detalizē nacionālo plānojumu.

16. Rajona plānojumu izstrādā, pieņem, izvērtē un grozījumus tajā izdara šo noteikumu V nodaļā noteiktajā kārtībā.

17. Rajona plānojumā ietver šādu informāciju:

17.1. iedzīvotāju izvietojumu rajonā, rajona apdzīvojuma struktūru, apdzīvoto vietu teritorijas un attīstības virzienus atbilstoši demogrāfiskajai prognozei, pakalpojumu nodrošinājumu dažādās apdzīvotās vietās (centros);

17.2. šo noteikumu 10.6.1., 10.6.5., 10.6.7., 10.6.8. un 10.6.9.apakšpunktā minēto rajona nozīmes teritoriju un objektu izvietojumu;

17.3. šo noteikumu 10.6.2.apakšpunktā minētās teritorijas, arī īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas un saudzējamo mežu teritorijas, meliorētās zemes, polderus, hidrotehniskās būves un teritorijas, kurās nav ieteicama zemes transformācija;

17.4. šo noteikumu 10.6.6.apakšpunktā minētās rajona nozīmes teritorijas (esošās un plānotās) ar to funkcionālajām zonām atbilstoši dabas aizsardzības plāniem;

17.5. nekustamo kultūras pieminekļu izvietojumu;

17.6. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas, ūdensteču, ūdenstilpju, dabas resursu un citas aizsargjoslas atbilstoši rajona plānojuma mērogam un detalizācijai;

17.7. šo noteikumu 10.6.3.apakšpunktā minētos rajona nozīmes objektus un tīklus, ostu teritorijas un to satiksmes zonas, lidlaukus un to satiksmes zonas;

17.8. pasažieru pārvadājumu shēmu;

17.9. sociālās un kultūras infrastruktūras rajona nozīmes objektu izvietojumu;

17.10. objektu teritorijas, kuru izvietojumam atbilstoši normatīvajiem aktiem ir noteiktas īpašas prasības vai kuriem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, un rūpnieciskās ražošanas teritorijas, kas rada paaugstinātu piesārņojumu vidē, troksni vai cita veida traucējumus, kas kaitīgi videi un cilvēkiem;

17.11. atkritumu un bīstamo atkritumu pārstrādes un apglabāšanas būvju izvietojumu un dzīvnieku kapsētu teritorijas, uzrādot arī pašvaldības izmantotos objektus ārpus tās administratīvās teritorijas, kā arī piesārņotās un rekultivējamās teritorijas;

17.12. virszemes ūdeņu pirmās pakāpes pieteku sateces baseinus, ūdenstilpju izvietojumu, virszemes ūdeņu kvalitātes atbilstību noteiktam izmantošanas mērķim, rajona nozīmes ūdens ņemšanas un notekūdeņu novadīšanas vietu, ūdens attīrīšanas būvju un nozīmīgāko peldvietu izvietojumu, pazemes ūdeņu aizsardzības teritorijas;

17.13. citus objektus un teritorijas saskaņā ar nacionālā plānojuma un rajona teritorijā spēkā esošā reģiona plānojuma un darba uzdevuma prasībām;

17.14. ja nepieciešams, neizstrādātās vai šo noteikumu 41.punktā minētās nepieņemtās (turpmāk izstrādājamās) rajona plānojuma daļas un ierosinājumus grozījumu izdarīšanai nacionālajā vai reģiona plānojumā.

IV. Teritorijas plānošana

vietējo pašvaldību līmenī

18. Katras pilsētas, pagasta un novada pašvaldība (turpmāk - vietējā pašvaldība) izstrādā un apstiprina savas administratīvās teritorijas plānojumu (turpmāk - pašvaldības teritorijas plānojums).

19. Pašvaldības teritorijas plānojuma galvenie mērogi grafiskās daļas izstrādāšanai ir M 1:10000, M 1:25000. Ja galvenais mērogs nenodrošina pietiekamu detalizāciju, apdzīvotās vietas un citas noteiktas pašvaldības teritorijas daļas izstrādā lielākā mērogā (M 1:2000, M 1:5000).

20. Pašvaldības teritorijas plānojumā ietver informāciju par vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas izmantošanu, nosaka plānoto un atļauto teritorijas izmantošanu ar perspektīvu uz divpadsmit gadiem, kā arī precizē rajona plānojumā vai, ja tāda nav, reģiona vai nacionālajā plānojumā noteiktos objektus, teritorijas un prasības.

21. Pašvaldības teritorijas plānojumā ietver šādu informāciju un prasības:

21.1. teritorijas atļauto izmantošanu, norādot teritorijas (ja tādas ir), kuru faktiskā izmantošana neatbilst pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai un kurās zemesgabalu īpašnieki un lietotāji var turpināt pirms pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādāšanas un spēkā stāšanās likumīgi uzsākto izmantošanu, bet jaunu būvniecību vai citu saimniecisko darbību uzsāk atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojuma prasībām. Pašvaldības teritorijas plānojumā var noteikt nekustamā īpašuma lietošanas mērķu grupas;

21.2. pašvaldības saistošos apbūves noteikumus, kas ietver prasības zemesgabalu apbūvei, teritorijas labiekārtojumam un citādai apsaimniekošanai katrai teritorijai ar noteiktu atšķirīgu atļauto izmantošanu;

21.3. esošo un plānoto apdzīvoto vietu robežas;

21.4. teritorijas, kas nepieciešamas konkrētu pašvaldības funkciju īstenošanai;

21.5. prasības obligāti izstrādājamiem detālajiem plānojumiem;

21.6. aizsargjoslas, kuras ar nepieciešamo precizitāti ir iespējams attēlot grafiski, arī ūdens ņemšanas vietas ar aizsargjoslām. Ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas nosakāmas tikai valsts vai rajona nozīmes maģistrālajām inženierkomunikācijām;

21.7. šo noteikumu 17.2., 17.3., 17.4., 17.5., 17.7., 17.10., 17.11. un 17.12.apakšpunktā minētās vietējās nozīmes teritorijas, objektus un pasažieru pārvadājumu shēmu;

21.8. dzelzceļus, ceļus, ielas, velosipēdistu celiņus, ostu teritoriju funkcionālo zonējumu, objektus, kuri var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību, prasības satiksmes organizācijas pilnveidošanai un ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, 330 kV un 110 kV elektroenerģijas pārvades tīklus un 20 kV elektroenerģijas sadales tīklus;

21.9. esošās un plānotās nacionālās, rajona un vietējās nozīmes izglītības, kultūras, zinātnes, tūrisma, sporta un kūrortsaimniecības teritorijas un objektus, sociālos objektus;

21.10. kapsētas;

21.11. paaugstinātas bīstamības vai riska objektus, kuru izvietojums var palielināt citu objektu bīstamību vai tieši apdraudēt apkārtnes iedzīvotājus vai vidi, norādot drošu attālumu starp šādiem objektiem vai starp šādu objektu un dzīvojamām teritorijām vai citus veicamos pasākumus, kas līdz minimumam samazinātu šāda objekta iespējamo kaitīgo iedarbību uz cilvēkiem un vidi;

21.12. augsnes erozijai pakļautās teritorijas un stādījumu joslas augsnes erozijas apkarošanai, būvniecībai nelabvēlīgu nogulumiežu saguluma teritorijas, kā arī teritorijas, kurām nepieciešama inženiersagatavošana;

21.13. virszemes ūdeņu pirmās un otrās pakāpes pieteku sateces baseinus, ūdens notekas;

21.14. atkritumu apsaimniekošanas būves;

21.15. citus objektus, teritorijas un prasības saskaņā ar rajona, reģiona vai nacionālo plānojumu un pašvaldības teritorijas plānojuma darba uzdevumu;

21.16. ja nepieciešams, neizstrādātās vai šo noteikumu 41.punktā minētās nepieņemtās (turpmāk izstrādājamās) pašvaldības teritorijas plānojuma daļas, ierosinājumus grozījumu izdarīšanai rajona, reģiona vai nacionālajā plānojumā.

22. Pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā, pieņem, izvērtē un grozījumus tajā izdara šo noteikumu V nodaļā noteiktajā kārtībā.

23. Pašvaldības teritorijas plānojuma daļas, kas nosaka teritorijas atļauto izmantošanu un apbūves noteikumus, kā arī citas saistošās daļas un nosacījumus apstiprina kā pašvaldības saistošos noteikumus. Šo saistošo noteikumu prasības un teritoriju robežas, uz kurām tie attiecas, var tikt precizētas detālajos plānojumos.

24. Pašvaldība līdz kārtējā taksācijas gada 15.februārim paziņo nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam par pieņemto plānojumu un tā ietekmi uz attiecīgo nekustamo īpašumu, ja pieņemtais plānojums ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa apmērus, vai arī nosaka nekustamajam īpašumam citu no faktiskās izmantošanas atšķirīgu atļauto izmantošanu atbilstoši šo noteikumu 21.1.apakšpunktam.

V. Plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu

izstrādāšanas process un dokumenti

25. Plānošanas reģiona, rajona un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma (turpmāk - plānojums) sastāvā ietilpst:

25.1. plānojuma veidam atbilstoša mēroga un satura grafiskās daļas, kas izstrādātas uz kartogrāfiska vai topogrāfiska pamata:

25.1.1. pašreizējā teritorijas izmantošana;

25.1.2. atļautā un plānotā teritorijas izmantošana;

25.1.3. tematiskās kartes;

25.2. apraksts:

25.2.1. informācija par pašreizējo teritorijas izmantošanu un teritorijas attīstības priekšnoteikumiem;

25.2.2. teritorijas attīstības mērķi;

25.2.3. prasības grafiskajā daļā attēloto teritoriju izmantošanai atbilstoši teritorijas plānojuma veidam;

25.2.4. ja nepieciešams, ierosinājumi grozījumu izdarīšanai cita veida un līmeņa plānojumos;

25.3. pielikumi:

25.3.1. pašvaldības lēmumi, kas attiecas uz plānojuma izstrādāšanu;

25.3.2. izsniegtie nosacījumi plānojuma izstrādāšanai, atzinumi par izstrādāto plānojumu un tā izstrādātāja komentāri;

25.3.3. sabiedriskās apspriešanas materiāli.

26. Prasības plānojuma grafiskās daļas noformējumam:

26.1. grafiskajā materiālā norāda plānojuma nosaukumu, mērogu un izmantotos apzīmējumus;

26.2. plānojamās teritorijas kopējā kartē nodala teritorijas daļas, kuru izmantošanas prasības ir atšķirīgas;

26.3. plānojuma galveno mērogu izvēlas tā, lai būtu iespējams parādīt objektus un teritorijas, kā arī teritoriju izmantošanas prasības atbilstoši plānojuma veidam;

26.4. ja galvenajā mērogā sagatavotā materiāla detalizācija nav pietiekama, atsevišķas teritorijas daļas attēlo lielākā mērogā. Lai nodrošinātu uzskatāmību, teritorijas plānojuma grafiskās daļas saturu var attēlot, sadalot to vairākās tematiskās kartēs.

27. Plānojumu izstrādā, pamatojoties uz šādiem dokumentiem:

27.1. spēkā esošo plānojumu, ja tāds ir;

27.2. teritorijas attīstības programmu;

27.3. administratīvo teritoriju robežu plāniem un topogrāfisko vai kartogrāfisko materiālu, bet vietējo pašvaldību teritoriju plānojumus -, pamatojoties arī uz zemes īpašumu struktūru;

27.4. darba uzdevumu plānojuma izstrādāšanai (turpmāk - darba uzdevums);

27.5. citiem attiecīgajā teritorijā spēkā esošiem plānojumiem, nacionālajām programmām un nozaru attīstības plāniem;

27.6. to teritoriju attīstības plāniem, kuras robežojas ar plānojamo teritoriju;

27.7. valsts institūciju un pašvaldību konceptuālajiem dokumentiem, kas attiecas uz plānojumā ietverto teritoriju;

27.8. īpaši aizsargājamo dabas un kultūrvēsturisko teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un dabas aizsardzības plāniem.

28. Izstrādājot reģiona un rajona plānojumu, ievēro nacionālā plānojuma prasības un šo noteikumu 11.punktā minētā līguma nosacījumus. Izstrādājot pilsētas, pagasta un novada plānojumu, ievēro šo noteikumu 15.1., 15.2., 15.3. un 15.4.apakšpunktā noteiktās rajona plānojuma prasības, šo noteikumu 11.punktā minētajā līgumā noteiktās reģiona plānojuma saistošās prasības un nacionālā plānojuma prasības.

29. Izstrādājot plānojumu vai plānojuma grozījumus, kas ietekmē pašvaldības, kuru teritorijas robežojas ar attiecīgās pašvaldības teritoriju (turpmāk - kaimiņu pašvaldības), pašvaldība informē par to kaimiņu pašvaldības un noskaidro to viedokli, veicot šādus pasākumus:

29.1. nosūta plānojuma vai plānojuma grozījumu sagatavošanas uzsākšanas lēmuma kopijas;

29.2. konsultējas plānojuma vai plānojuma grozījumu izstrādāšanas gaitā;

29.3. paziņo par sabiedriskās apspriešanas pasākumiem;

29.4. lūdz sniegt atzinumu par izstrādāto plānojuma vai plānojuma grozījumu redakciju;

29.5. paziņo plānojuma vai plānojuma grozījumu izskatīšanas sēdes vietu un laiku.

30. Jautājumu, par kuru pašvaldība plānojuma izstrādāšanas gaitā nevar vienoties ar kaimiņu pašvaldībām, attiecīgā pašvaldība vai kaimiņu pašvaldības var ierosināt iekļaut augstāka līmeņa plānojuma apspriešanā.

31. Pašvaldība pieņem lēmumu par plānojuma izstrādāšanu vai plānojuma grozījumu sagatavošanu un apstiprina atbildīgo amatpersonu (amatpersonas), kura kontrolē plānojuma izstrādāšanas gaitu, informē par to pašvaldību, sagatavo un iesniedz pašvaldībā izskatīšanai teritorijas plānojuma dokumentāciju.

32. Pašvaldība apstiprina darba uzdevumu, kurā ietverti vismaz šādi nosacījumi:

32.1. plānojuma izstrādāšanas galvenie mērķi un prasības;

32.2. to institūciju saraksts, kurām pašvaldība pieprasa nosacījumus plānojuma izstrādāšanai un atzinumus par izstrādātā plānojuma attiecīgo redakciju. Sarakstā ietver šādas institūcijas:

32.2.1. reģionālo vides pārvaldi;

32.2.2. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju;

32.2.3. Ceļu satiksmes drošības direkciju;

32.2.4. Latvijas Autoceļu direkciju;

32.2.5. Nacionālā vides veselības centra vietējo struktūrvienību;

32.2.6. Valsts zemes dienesta reģionālo struktūrvienību;

32.2.7. valsts akciju sabiedrību "Latvenergo";

32.2.8. valsts akciju sabiedrību "Latvijas gāze";

32.2.9. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu;

32.2.10. īpaši aizsargājamās teritorijas administrāciju (ja nepieciešams);

32.2.11. ja nepieciešams, valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš" un citas institūcijas, kuru funkcijās ietilpst ar teritorijas plānojumu saistītās nozares un jomas;

32.2.12. attiecīgā rajona padomi - vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādāšanai;

32.3. prasība noteiktā termiņā izstrādāt plānojuma sabiedriskās apspriešanas programmu, norādot plānotos sabiedriskās apspriešanas pasākumus.

33. Pašvaldība pieprasa un saņem no darba uzdevumā minētajām institūcijām nosacījumus plānojuma izstrādāšanai.

34. Pašvaldība organizē plānojuma sabiedriskās apspriešanas pirmo posmu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc šo noteikumu 31.punktā minētā lēmuma pieņemšanas, publicējot vietējā laikrakstā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par plānojuma izstrādāšanu (turpmāk - paziņojums). Paziņojumā ietverama šāda informācija:

34.1. lēmums par plānojuma izstrādāšanas uzsākšanu;

34.2. izstrādājamā plānojuma mērķi;

34.3. sabiedriskās apspriešanas pirmā posma termiņš (ne mazāk par astoņām nedēļām, grozījumiem - ne mazāk par sešām nedēļām, detālajiem plānojumiem, kuri neparedz grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā, - ne mazāk par divām nedēļām, skaitot no paziņojuma publicēšanas dienas), vieta, kur interesenti var iesniegt rakstiskus priekšlikumus;

34.4. plānojuma sabiedriskās apspriešanas programma (plānotie sabiedriskās apspriešanas pasākumi, to norises vieta un laiks);

34.5. par plānojuma izstrādāšanu atbildīgās amatpersonas;

34.6. apmeklētāju pieņemšanas laiks un vieta;

34.7. prasības priekšlikumu noformēšanai atbilstoši Informācijas atklātības likumam, ja priekšlikumu iesniedzējs vēlas saņemt rakstisku atbildi, un šo noteikumu 38.4.apakšpunktā minētā informācija;

34.8. laikraksti, kuros tiks publicēta turpmākā informācija, citi sabiedrības informēšanas un uzklausīšanas veidi;

34.9. pēc sabiedriskās apspriešanas pirmā posma pašvaldība var publicēt pārskatu par sabiedrības viedokli un priekšlikumiem.

35. Pašvaldība pēc institūciju izsniegto nosacījumu saņemšanas un sabiedriskās apspriešanas pirmā posma precizē un atkārtoti apstiprina (ja nepieciešams) darba uzdevumu.

36. Pašvaldība iesniedz visām darba uzdevumā minētajām institūcijām plānojuma pirmo redakciju. Minētās institūcijas astoņu nedēļu laikā sniedz atzinumu par plānojuma pirmo redakciju, četru nedēļu laikā - par nākamajām redakcijām un plānojuma grozījumiem. Institūciju atzinumus un šo noteikumu 31.punktā minētās atbildīgās amatpersonas komentārus apkopo atsevišķā pārskatā.

37. Atzinumā par izstrādātā teritorijas plānojuma pirmo redakciju reģionālā vides pārvalde ir tiesīga ierosināt teritorijas plānojumā noteiktās teritorijas izmantošanas vai plānotā objekta ietekmes uz vidi novērtējumu. Reģionālā vides pārvalde nosūta minēto ierosinājumu Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojam lēmuma pieņemšanai.

38. Plānojuma sabiedriskās apspriešanas otro posmu - plānojuma pirmās redakcijas sabiedrisko apspriešanu - pašvaldība organizē šādā kārtībā:

38.1. vismaz nedēļu pirms sabiedriskās apspriešanas publicē šo noteikumu 34.8.apakšpunktā minētajos laikrakstos paziņojumu par plānojuma pirmās redakcijas sabiedrisko apspriešanu. Paziņojumā norāda:

38.1.1. plānojuma sabiedriskās apspriešanas termiņu (ne mazāk par astoņām nedēļām, bet plānojuma grozījumiem - ne mazāk par sešām nedēļām);

38.1.2. plānojuma izstādes vietu;

38.1.3. plānojuma izstādes laiku (ne mazāk par četrām nedēļām un ne mazāk par astoņām stundām dienā);

38.1.4. plānojuma apspriešanas sanāksmes un izskatīšanas sēdes vietu un laiku;

38.1.5. prasības priekšlikumu noformēšanai, ja priekšlikumu iesniedzējs vēlas saņemt rakstisku atbildi;

38.2. sabiedriskajai apspriešanai nodod šādus dokumentus:

38.2.1. izstrādāto plānojumu;

38.2.2. spēkā esošo plānojumu, ja tāds ir;

38.2.3. plānojamās teritorijas attīstības programmu;

38.2.4. alternatīvos priekšlikumus, ja tādi ir;

38.2.5. pārskatu par citu spēkā esošo plānojumu prasībām, kas attiecas uz plānojumā ietverto teritoriju;

38.2.6. pārskatu par sabiedrības viedokli un ierosinājumiem, kas saņemti, uzsākot plānojuma izstrādāšanu;

38.3. četru nedēļu laikā pēc plānojuma sabiedriskās apspriešanas sagatavo attiecīgu pārskatu, kurā ietilpst:

38.3.1. sabiedriskās apspriešanas pasākumu saraksts;

38.3.2. paziņojumi un publikācijas presē;

38.3.3. rakstiskie priekšlikumi un atbildes uz tiem, apspriešanas sanāksmju protokoli;

38.3.4. pārskats, kurā izklāstīta sabiedriskās apspriešanas gaita, iedzīvotāju aktivitāte un jautājumi, kuri izraisījuši lielāko interesi sabiedrībā;

38.4. pašvaldība var neizskatīt iebildumus un priekšlikumus, kas nav iesniegti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņos.

39. Pēc plānojuma pirmās redakcijas un šo noteikumu 25.3.1., 25.3.2. un 25.3.3.apakšpunktā minēto pielikumu izskatīšanas pašvaldība pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

39.1. apstiprināt plānojuma pirmo redakciju kā galīgo redakciju un atzīt iepriekšējo šīs teritorijas plānojumu par spēku zaudējušu;

39.2. labot plānojuma pirmo redakciju atbilstoši institūciju atzinumiem un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un sagatavot plānojuma galīgo redakciju;

39.3. noraidīt plānojuma pirmo redakciju, plānojumu izstrādāt no jauna un pārstrādāt darba uzdevumu.

40. Ja pašvaldība pieņem šo noteikumu 39.2.apakšpunktā minēto lēmumu, tā nodrošina iespēju sabiedrībai un institūcijām, kas sniegušas atzinumus par izstrādāto plānojumu, iepazīties ar plānojuma galīgo redakciju šādā kārtībā:

40.1. rakstiski paziņo šo noteikumu 32.2.apakšpunktā minētajām institūcijām un publicē šo noteikumu 34.8.apakšpunktā minētajos laikrakstos informāciju par vietu un laiku (ne mazāk par trim nedēļām), kurā var iepazīties ar plānojuma galīgo redakciju un atkārtoti iesniegt atzinumus un atsauksmes;

40.2. nodrošina iespēju šo noteikumu 32.2.apakšpunktā minēto institūciju pārstāvjiem (ja institūcijas to ir pieprasījušas rakstiski) izskatīt plānojuma galīgās redakcijas dokumentāciju nedēļas laikā pēc šo noteikumu 40.1.apakšpunktā minētā paziņojuma saņemšanas;

40.3. nodrošina iespēju šo noteikumu 32.2.apakšpunktā minēto institūciju pārstāvjiem un citiem interesentiem saņemt nepieciešamos paskaidrojumus par plānojuma galīgo redakciju;

40.4. vismaz nedēļu pirms plānojuma izskatīšanas sēdes rakstiski paziņo šo noteikumu 32.2.apakšpunktā minētajām institūcijām un publicē šo noteikumu 34.8.apakšpunktā minētajos laikrakstos attiecīgās sēdes laiku un vietu.

41. Ja pašvaldība apstiprina teritorijas plānojumu, kurā nav pieņemtas atsevišķas plānojuma daļas, tā lēmumā norāda plānojuma nodaļas, kuras netiek apstiprinātas, vai plānojamās teritorijas robežas, kur plānojums nav pieņemts. Nepieņemtās plānojuma daļas apzīmē kā turpmāk izstrādājamās daļas. Minēto informāciju iekļauj plānojuma galīgajā redakcijā. Plānojuma nepieņemtajās daļās paliek spēkā iepriekšējais plānojums, ja tāds ir. Nepieņemtās daļas izstrādā turpmākajā plānošanas procesā kā teritorijas plānojuma grozījumus.

42. Pašvaldība nav tiesīga apstiprināt teritorijas plānojuma galīgo redakciju kopumā, ja atbilstoši šo noteikumu 37.punktā minētajam Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja lēmumam nav veikts nepieciešamais ietekmes uz vidi novērtējums. Pašvaldība var pieņemt teritorijas plānojumu atbilstoši šo noteikumu 41.punktam, nosakot, ka teritorijas izmantošana vai plānotais objekts, kura ietekmi uz vidi nepieciešams novērtēt, ir plānojuma turpmāk izstrādājamā daļa.

43. Pašvaldības lēmumu par plānojuma apstiprināšanu un vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma sastāvā pieņemtos apbūves noteikumus publicē vietējā laikrakstā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

44. Divu nedēļu laikā pēc teritorijas plānojuma apstiprināšanas pašvaldība nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai apliecinātu teritorijas plānojuma dokumentācijas oriģināla kopiju mērogā 1:1 kopā ar šo noteikumu 25.3.1., 25.3.2. un 25.3.3.apakšpunktā minētajiem pielikumiem.

45. Plānošanas reģiona padome šo noteikumu 44.punktā paredzētajā termiņā iesniedz plānojuma eksemplāru plānošanas reģiona, tā kaimiņu rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām. Rajona padome iesniedz plānojuma eksemplāru kaimiņu rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām un rajona vietējām pašvaldībām. Vietējā pašvaldība iesniedz pašvaldības teritorijas plānojumu attiecīgā rajona padomei, kaimiņu vietējām pašvaldībām un attiecīgajai Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai.

46. Lēmumus, kas attiecas uz plānojuma izstrādāšanu, grozīšanu vai pieņemšanu, pašvaldība divu nedēļu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un kaimiņu pašvaldībām. Rajona padome minētos lēmumus nosūta arī rajona vietējām pašvaldībām, kaimiņu rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām.

47. Grozījumus teritoriju plānojumos izstrādā, apspriež un pieņem šo noteikumu 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45. un 46.punktā noteiktajā kārtībā. Ja grozījumus teritorijas plānojumā nepieciešams izdarīt saskaņā ar šo noteikumu 49. un 71.punktu, pašvaldība vietējā laikrakstā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē attiecīgu paziņojumu un norāda, kāpēc un kādi grozījumi tiek izdarīti un kur var iepazīties ar teritorijas plānojuma dokumentiem.

48. Jaunievēlētā pašvaldība izvērtē teritorijas plānojumu un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par attiecīgu grozījumu izdarīšanu vai jauna teritorijas plānojuma izstrādāšanu.

49. Pēc tam, kad stājies spēkā jauns rajona, reģiona vai nacionālais plānojums, kura prasības ir jāievēro attiecīgās teritorijas plānojumā, pašvaldība sešu mēnešu laikā pieņem vienu no šo noteikumu 48.punktā minētajiem lēmumiem.

VI. Pašvaldības teritorijas

plānojuma detalizācija

50. Pēc pašvaldības teritorijas plānojuma stāšanās spēkā vietējā pašvaldība nodrošina pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēto detālo plānojumu un citu teritorijas plānojuma detalizācijas projektu izstrādāšanu.

51. Detālais plānojums ir vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojums, kuru apstiprina kā pašvaldības saistošos noteikumus un kurā tiek precizēti un detalizēti pašvaldības teritorijas plānojuma priekšlikumi un prasības, kā arī teritorijas robežas, kurās šīs prasības ir spēkā.

52. Detālais plānojums var būt arī par pamatu pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumu izdarīšanai detālajā plānojumā ietvertajā teritorijā. Šādā gadījumā detālo plānojumu izstrādā un apstiprina šo noteikumu 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 46.punktā noteiktajā kārtībā kā teritorijas plānojuma grozījumus.

53. Detālais plānojums izstrādājams uz topogrāfiskā materiāla pamata. Detālā plānojuma grafisko daļu izstrādā mērogā M 1:500 līdz M 1:2000.

54. Pirms zemesgabalu sadalīšanas, apvienošanas vai būvniecības uzsākšanas detālo plānojumu obligāti izstrādā:

54.1. pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām teritorijām;

54.2. brīvām, neapbūvētām apdzīvoto vietu teritorijām un teritorijām, kurām pašvaldības teritorijas plānojumā nav pietiekami detalizēti apbūves noteikumi;

54.3. objektiem, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt vidi;

54.4. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslai, ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslām, nosakot šo teritoriju robežas, to aprakstu ar koordinātēm un ietverot darba uzdevumā šo noteikumu 56.1., 56.2. un 56.3.apakšpunktā minētās prasības;

54.5. ugunsbīstamiem, sprādzienbīstamiem un citiem objektiem, kuros lieto, ražo vai glabā bīstamās ķīmiskās vai radioaktīvās vielas vai bīstamos ķīmiskos produktus, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju;

54.6. kompleksai teritorijas apbūvei, ja teritorija paredzēta ēku vai nekustamo īpašumu iznomāšanai, pārdošanai vai tipveida apbūvei;

54.7. ja pašvaldības teritorijas plānojuma mērogs nenodrošina pietiekamu detalizāciju un precizitāti;

54.8. ja tas noteikts šo noteikumu 27.5.apakšpunktā minētajos dokumentos vai citos teritorijas plānojumos, kuru prasības ir jāievēro plānojamā teritorijā.

55. Detālajā plānojumā nosaka:

55.1. detalizētu teritorijas atļauto izmantošanu, var noteikt arī nekustamā īpašuma lietošanas mērķus vai mērķu grupas;

55.2. apbūves noteikumus līdz tādai pakāpei, kas nodrošina konkrētas prasības katram zemesgabalam vai parcelei (projektētais zemesgabals), arī apbūves blīvumu un intensitāti, pieļaujamo stāvu skaitu ēkām un citas apbūves prasības;

55.3. zemesgabalu sadalīšanu, apvienošanu un citādu robežu pārkārtošanu atbilstoši teritorijas atļautajai izmantošanai;

55.4. sarkanās līnijas (ceļa vai ielas robežas, kas ietver inženierkomunikācijas), būvlaides (minimālais attālums no sarkanās līnijas līdz esošai vai plānotai apbūvei), inženierkomunikāciju koridorus, aizsargjoslas, kuras neietilpst ielu un ceļu sarkanajās līnijās vai ceļu nodalījumu joslās, un nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumus.

56. Atbilstoši darba uzdevumam detālajā plānojumā ietver:

56.1. inženierkomunikāciju, ceļu un ielu tīkla, laukumu, celiņu, gājēju ielu, velosipēdistu celiņu un trotuāru izvietojumu, automašīnu stāvvietas un labiekārtojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju pārvietoties personām ar dzirdes, redzes un pārvietošanās traucējumiem;

56.2. ūdens notekas, meliorācijas būves;

56.3. būves un citus aizsardzības līdzekļus pret paaugstinātu troksni, ugunsbīstamību, plūdiem, cita veida risku un stihiskām nelaimēm, arī ugunsdzēšanas vajadzībām paredzētās ūdens ņemšanas vietas;

56.4. mazo arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas un labiekārtošanas elementu izvietojumu, bērnu rotaļu laukumus, teritorijas apzaļumošanu un mazos ainavas elementus, teritorijas vertikālo plānojumu, sabiedriski nozīmīgu objektu arhitektoniski telpisko risinājumu;

56.5. adresāciju;

56.6. citus risinājumus, kas detalizē un precizē pašvaldības teritorijas plānojuma prasības.

57. Vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par detālā plānojuma izstrādāšanu, apstiprina atbildīgo amatpersonu un darba uzdevumu.

58. Darba uzdevumā nosaka plānojamās teritorijas robežas, plānojuma saturu, šo noteikumu 32.2.apakšpunktā minētās institūcijas un prasības plānojuma sabiedriskajai apspriešanai.

59. Attiecīgās pašvaldības iedzīvotāji un juridiskās vai fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietojumā ir nekustamais īpašums pašvaldības teritorijā (turpmāk - ierosinātāji), iesniedzot vietējā pašvaldībā motivētu pieteikumu ar norādītu plānojuma izstrādāšanas mērķi, var ierosināt pašvaldībai uzsākt detālā plānojuma izstrādāšanu un, ja nepieciešams, nodrošināt minētā darba veikšanu.

60. Ja vietējā pašvaldība atbalsta šo noteikumu 59.punktā minēto ierosinājumu, tā vai tās deleģēta amatpersona pieņem lēmumu atbilstoši šo noteikumu 57.punktam un izsniedz ierosinātājam darba uzdevumu.

61. Šo noteikumu 60.punktā minētajā gadījumā vietējā pašvaldība darba uzdevumā ietver prasību detālā plānojuma sabiedriskās apspriešanas gaitā veikt rakstisku aptauju, noskaidrojot plānojumā ietverto un tiem blakus esošo nekustamo īpašumu īpašnieku (turpmāk - īpašnieki) viedokli par izstrādājamo detālo plānojumu.

62. Vietējā pašvaldība vai šo noteikumu 57.punktā minētā atbildīgā amatpersona paziņo darba uzdevumā minētajām institūcijām par detālā plānojuma izstrādāšanas uzsākšanu, ietverot paziņojumā arī darba uzdevumu. Ja nepieciešams, darba uzdevumā minētās institūcijas šo noteikumu 4.3. un 4.4.apakšpunktā minētajos termiņos izsniedz nosacījumus detālā plānojuma izstrādāšanai un sniedz atzinumus par izstrādāto detālo plānojumu.

63. Vietējā pašvaldība nosaka detālā plānojuma sabiedriskās apspriešanas pirmā posma termiņu, kas nav īsāks par divām nedēļām no šo noteikumu 65.1.apakšpunktā minētā paziņojuma publicēšanas dienas, un organizē plānojuma sabiedrisko apspriešanu šādā kārtībā:

63.1. ne vēlāk kā divas nedēļas pēc šo noteikumu 57.punktā minētā lēmuma pieņemšanas publicē vietējā laikrakstā vai arī nosūta īpašniekiem paziņojumu, kurā ietverta šo noteikumu 34.1., 34.2., 34.3., 34.4., 34.5., 34.6. un 34.7.apakšpunktā minētā informācija;

63.2. ja nepieciešams pagarināt detālā plānojuma sabiedriskās apspriešanas pirmā posma termiņu, vietējā pašvaldība par to paziņo vietējā laikrakstā.

64. Vietējā pašvaldība nosūta izstrādāto detālo plānojumu institūcijām, kas izsniegušas nosacījumus detālā plānojuma izstrādāšanai.

65. Detālā plānojuma sabiedriskās apspriešanas otro posmu organizē šādā kārtībā:

65.1. ne vēlāk kā nedēļu pirms detālā plānojuma sabiedriskās apspriešanas uzsākšanas publicē vietējā laikrakstā un nosūta šo noteikumu 61.punktā minētajiem īpašniekiem paziņojumu par plānojuma sabiedrisko apspriešanu, norādot detālā plānojuma projekta izstādīšanas vietu un laiku, atsauksmju iesniegšanas kārtību un termiņu (ne mazāk par četrām nedēļām);

65.2. ja detālo plānojumu izstrādā šo noteikumu 59., 60. un 61.punktā minētajā kārtībā, īpašniekiem nosūta arī 61.punktā minētās aptaujas anketas, norādot atpakaļadresi;

65.3. sabiedriskās apspriešanas laikā organizē plānojuma izstādi (ne mazāk kā trīs nedēļas un ne mazāk par astoņām stundām dienā). Sabiedriskajai apspriešanai nodod šo noteikumu 38.2.1., 38.2.2, 38.2.4., 38.2.5. un 38.2.6.apakšpunktā minētos dokumentus;

65.4. divu nedēļu laikā pēc plānojuma sabiedriskās apspriešanas sagatavo sabiedriskās apspriešanas pārskatu saskaņā ar šo noteikumu 38.3.1., 38.3.2., 38.3.3. un 38.3.4.apakšpunktu.

66. Atbildīgā amatpersona iesniedz vietējā pašvaldībā izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai izstrādāto detālo plānojumu un tā pielikumus, kā arī vietējās pašvaldības galvenā teritorijas plānotāja atzinumu par detālā plānojuma atbilstību pašvaldības teritorijas plānojumam.

67. Detālā plānojuma izskatīšanas sēdes protokola izraksts un detālā plānojuma sastāvā pieņemtie apbūves noteikumi tiek publicēti vietējā laikrakstā, norādot, kur var iepazīties ar detālā plānojuma pilnu dokumentāciju. Paziņojumu ar minēto informāciju izliek domes (padomes) ēkā.

68. Vietējā pašvaldība atbilstoši šo noteikumu 44.punkta prasībām nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vienu detālā plānojuma kopiju. Detālā plānojuma grafisko materiālu un saistošos noteikumus divu nedēļu laikā pēc detālā plānojuma pieņemšanas nosūta attiecīgajai Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai.

69. Vietējā pašvaldība šo noteikumu 24.punktā noteiktajā kārtībā informē attiecīgos nekustamā īpašuma nodokļa maksātājus.

70. Jebkurus detālā plānojuma grozījumus izstrādā, apspriež un pieņem šo noteikumu 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68. un 69.punktā noteiktajā kārtībā.

VII. Teritorijas plānojumu darbības apturēšana

71. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ierosina īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās apturēt pašvaldības saistošos noteikumus, ar kuriem ir apstiprināts teritorijas plānojums, vai teritorijas plānojuma sastāvā iekļautos saistošos noteikumus, norādot normatīvos aktus, kuri nav ievēroti teritorijas plānojumā vai tā izstrādāšanas gaitā:

71.1. ja teritorijas plānojums neatbilst normatīvajiem aktiem;

71.2. ja nav ievērota šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktā teritorijas plānojuma izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtība.

72. Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās:

72.1. aptur nelikumīgus pašvaldības saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas plānojums, vai saistošos noteikumus teritorijas plānojuma sastāvā likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā;

72.2. nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un attiecīgajai Valsts zemes dienesta reģionālajai nodaļai rīkojuma par pašvaldības saistošo noteikumu apturēšanu kopiju.

VIII. Teritorijas plānojumu ievērošanas pārraudzība

73. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izvērtē teritorijas plānojuma atbilstību šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām.

74. Reģiona plānojuma ievērošanas pārraudzību pašvaldības teritorijas plānojumā nosaka attiecīgās pašvaldības līgumā par sadarbību teritorijas attīstības plānošanā.

75. Vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu pārraudzību nodrošina rajona padome:

75.1. pēc vietējās pašvaldības pieprasījuma izsniedz pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādāšanas nosacījumus;

75.2. sniedz atzinumus vietējām pašvaldībām par to izstrādātajiem teritorijas plānojumiem;

75.3. informē vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru par nacionālā, reģiona un rajona plānojuma ievērošanu vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos.

76. Attiecīgās administratīvās teritorijas plānojumu pārraudzību nodrošina vietējā pašvaldība:

76.1. nodrošina pašvaldības teritorijas plānojuma un detālo plānojumu prasību ievērošanu būvprojektos, kā arī veicot saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā;

76.2. pieņem lēmumus par detālo plānojumu nepieciešamību, ja tas nav noteikts šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos;

76.3. sniedz atzinumus par zemes transformācijas pieteikumiem un zemesgabalu robežu grozījumiem atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālajā plānojumā noteiktajai teritorijas atļautajai izmantošanai un saistošajiem apbūves noteikumiem.

IX. Noslēguma jautājumi

77. Pašvaldības, kuras teritorijas plānojuma izstrādāšanu uzsākušas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, plānojumu izstrādā saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 24.februāra noteikumu Nr.62 "Noteikumi par teritoriju plānojumiem" prasībām, bet plānojuma grozījumus izdara un detālos plānojumus izstrādā saskaņā ar šo noteikumu prasībām.

78. Pašvaldības, kuras apstiprinājušas teritorijas plānojumu līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā šo noteikumu 44.punktā minētos dokumentus četru mēnešu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.

79. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 24.februāra noteikumus Nr.62 "Noteikumi par teritoriju plānojumiem" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 51./52.nr.).

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības

ministrs V.Makarovs

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2000.gada 9.decembri

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 423Pieņemts: 05.12.2000.Stājas spēkā: 09.12.2000.Zaudē spēku: 31.12.2003.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 446/447 (2357/2358), 08.12.2000.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
13407
09.12.2000
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva