Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumus Nr. 423 "Noteikumi par teritorijas plānojumiem".

 

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1998.gada 24.februārī Noteikumi nr. 62

Rīgā (prot. nr.8 3.§)

Noteikumi par teritoriju plānojumiem

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta

iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi no saka teritoriju plānojumu saturu un sastāvu, kā arī to izstrādāšanas, saskaņošanas, spēkā stāšanās, apturēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtību.

2. Teritorijas plānojums ir šajos noteikumos noteiktajā kārtībā izstrādāts un pieņemts dokuments, kurā gra fiski un rakstiski:

2.1. attēlo esošo teritorijas apbūvi, infrastruktūru, labiekārtojumu, dabas resursus un to ieguvi, kā arī citu saimniecisko darbību (turpmāk - teritorijas izmantošana);

2.2. nosaka atļauto teritorijas izmantošanu un tās ierobežojumus;

2.3. norāda noteiktiem mērķiem (piemēram, autoceļiem, ostām, dažāda rakstura apbūvei, īpaši aizsargājamām teritorijām) rezervētās teritorijas.

3. Teritoriju plānošanu valstī metodiski vada, pārrauga un koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija teritoriju plānošanas jomā sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, iesaista pašvaldības teritoriju plānojumu un ar tiem saistītu projektu izstrādāšanā, izvērtē teritoriju plānoju m us, izveido un uztur datu bāzi par visu veidu teritoriju plānojumiem un attiecīgajiem saistošajiem noteikumiem.

4. Valsts institūcijas un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) sadarbojas ar pašvaldībām teritoriju plānošanas jomā, likumā noteiktajā kārtībā sniedz to rīcībā esošo informāciju par attiecīgo nozari un, ja nepieciešams, norīko atbildīgo amatpersonu teritoriju plānojumu jautājumos. Valsts institūcijas (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Autoceļu direkci j a, Nacionālā vides veselības centra vietējā struktūrvienība, Valsts zemes dienesta rajona (pilsētas) nodaļa, Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rajona nodaļa un citas valsts institūcijas) četru nedēļu laikā pēc rajona padomes , pilsētas domes vai pagasta padomes (turpmāk - pašvaldība) pieprasījuma saņemšanas izsniedz nosacījumus teritorijas plānojuma izstrādāšanai un astoņu nedēļu laikā sniedz atzinumus par izstrādātā teritorijas plānojuma pirmo redakciju (par nākamajām redakci j ām, ja tādas ir, un detālplānojumiem - četru nedēļu laikā).

5. Teritorijas plānojuma izstrādāšanas mērķi:

5.1. nodrošināt attiecīgās teritorijas racionālu izmantošanu, kas veicinātu līdzsvarotu ekonomisko attīstību un saglabātu vidi (arī kultūrvidi) atbilstoši valsts un pašvaldību attīstības ilgtermiņa prioritātēm un attīstības plāniem;

5.2. nodrošināt kvalitatīvu dzīves vidi cilvēkam un sabiedrībai kopumā;

5.3. garantēt zemes īpašnieku un lietotāju tiesības izmantot un attīstīt savu īpašumu vai lietošanā nodoto zemi saskaņā ar teritorijas plānojuma nosacījumiem;

5.4. nodrošināt sabiedrībai iespēju iegūt informāciju, izteikt savu viedokli un piedalīties teritorijas plānojuma izstrādāšanas procesā.

6. Spēkā esošais teritorijas plānojums ir tiesisks pamats lēmumu pieņemšanai par konkrētas teritorijas izmantošanu.

7. Visu veidu teritoriju plānojumos ietilpst:

7.1. kartogrāfiskais materiāls, kurā noteiktā mērogā (nacionālā plānojuma valsts nozīmes teritorijām M1:100000 vai M1:200000, nacionālā plānojuma pārskata kartēm M1:500000 vai M1:1000000, rajona plānojumiem M1:50000 vai M1:100000, pilsētu un pagastu ģenerālplāniem M1:5000 vai M1:10000, detālplānojumiem M1:500 līdz M1:2000) parādīta:

7.1.1. esošā teritorijas izmantošana;

7.1.2. atļautā vai plānotā teritorijas izmantošana (atbilstoši plānojuma veidam);

7.2. teksta materiāls, kas sniedz:

7.2.1. pārskatu par esošo situāciju;

7.2.2. pārskatu par teritorijas attīstības mērķiem;

7.3. prasības teritorijas izmantošanai un teritorijas izmantošanas ierobežojumi.

8. Vi su veidu teritoriju plānojumiem pielikumos pievienojami:

8.1. valsts institūciju atzinumi ar atbildēm;

8.2. pārskats par teritorijas plānojuma sabiedrisko apspriešanu ar atbildēm.

9. Lai izstrādātu reģiona, rajona, pilsētas un pagasta teritorijas plānojumu, nepieciešami šādi dokumenti:

9.1. spēkā esošais teritorijas plānojums, ja tāds ir;

9.2. teritorijas attīstības plāns (pašvaldības pieņemts dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz valsts un pašvaldības ilgtermiņa prioritātēm un mērķiem, un satur konkrētus attīstības mērķus un uzdevumus, sasniedzamos rezultātus, termiņus un resursus), ja tāds ir;

9.3. darba uzdevums teritorijas plānojuma izstrādāšanai (turpmāk - darba uzdevums);

9.4. ekoloģiskais uzdevums teritorijas plānojuma izstrādāšanai (turpmāk - ekoloģiskais uzdevums);

9.5. citi teritorijas plānojumi, nacionālās programmas un nozaru attīstības plāni, ja tādi ir;

9.6. valsts institūciju un pašvaldību konceptuālie dokumenti, kas attiecas uz plānojumā ietverto teritoriju, ja tādi ir;

9.7. īpaši aizsargājamo dabas un kultūrvēsturisko teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi un dabas aizsardzības plāni, ja tādi ir.

10. Ja teritorijas plānojumu izstrādā teritorijai vai pašvaldībai, kurai nav pieņemts un līdztekus teritorijas plānojumam netiek izstrādāts teritorijas attīstības plāns, teritorijas plānojumā iekļauj sadaļu, kurā sniegta esošās ekonomiskās un sociālās situācijas analīze, vietējo resursu novērtējums, teritorijas attīstības iespēju izvērtējums, attīstības mērķi, uzdevumi un prioritātes .

II. Nacionālais plānojums

11. Nacionālais plānojums ir teritorijas plānojums, kurā noteiktas valsts intereses Latvijas teritorijas izmantošanā un kas ir saistošs valsts varas un pārvaldes institūcijām un pašvaldībām, kuras pieņem lēmumus par teritorijas un resursu izmantošanu un aizsardzību un izstrādā attiecīgās teritorijas plānojumus.

12. Nacionālā plānojuma izstrādāšanu nodrošina un koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

13. Nacionālo plānojumu veido:

13.1. pārskats par valsts teritorijas izmantošanu (turpmāk - Pārskats) - informatīvi analītisks pamatdokuments pašreizējās situācijas apzināšanai valsts teritorijas izmantošanas un attīstības jomā;

13.2. valsts teritorijas attīstības perspektīva (turpmāk - Perspektīva) - rekomendējošs dokuments par nākotnē sasniedzamo vēlamo valsts teritorijas attīstības situāciju, ilglaicīgiem mērķiem un teritorijas attīstības prioritātēm;

13.3. valsts nozīmes teritoriju plānojumi, kuros noteiktas teritorijas ar īpašām valsts interesēm un prasībām to izmantošanai un plānojumu izstrādāšanai:

13.3.1. valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu, derīgo izrakteņu un atradņu teritorijas;

13.3.2. valsts nozīmes īpaši vērtīgās lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorijas;

13.3.3. valsts nozīmes infrastruktūras objekti un tīkli;

13.3.4. apdzīvojuma struktūra un tās attīstība;

13.3.5. valsts nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas;

13.3.6. valsts nozīmes kultūrvēsturiskās teritorijas;

13.3.7. valsts aizsardzības objekti un teritorijas;

13.3.8. valsts nozīmes paaugstināta riska teritorijas (applūstošās, vēja un ūdens erozijas, noslīdeņu un nogruvumu apdraudētās teritorijas, paaugstināta pazemes ūdeņu piesārņojuma riska, karsta un sufozijas apvidi, teritorijas ar paaugstinātu ugunsbīstamību, ugunsbīstami un sprā d zienbīstami objekti);

13.3.9. valsts nozīmes rezerves teritorijas īpašiem mērķiem (teritorijas, kuras plāno rezervēt valsts funkciju realizēšanai atbilstoši pašreizējām un nākotnes vajadzībām);

13.4. nacionālā plānojuma vadlīnijas, kuras satur valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām adresētus ieteikumus teritoriju plānojumu izstrādāšanai Latvijas teritorijai kopumā vai atsevišķām tās daļām. Nacionālā plānojuma vadlīnijas norāda labākos risinājumus teritorijas izmantošanā un apsaimniekošanā.

14. Nacionālā plānojuma saistošās sadaļas ievēro, izstrādājot reģionu, rajonu, pilsētu un pagastu teritoriju plānojumus.

15. Nacionālo plānojumu izstrādā šādā kārtībā:

15.1. Ministru kabinets izdod rīkojumu par nacionālā plānojuma izstrādāšanas uzsākšanu un izpildes termiņiem, kā arī izveido nacionālā plānojuma vadības grupu (turpmāk - vadības grupa), kurai ir koordinējošas un padomdevēja funkcijas un kura nodrošina saikni ar pašvaldībām;

15.2. vadības grupa izvērtē un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina darba uzdevumus nacionālā plānojuma sadaļu izstrādāšanai;

15.3. Pārskatu sagatavo kā pamatdokumentu citu nacionālā plānojuma daļu izstrādāšanai. Pārskatu apstiprina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Pārskata kopsavilkumu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un žurnālā "Logs";

15.4. pēc Pārskata apstiprināšanas izstrādā Perspektīvu:

15.4.1. Perspektīvas pirmo redakciju izvērtē vadības grupa. Pēc nepieciešamo precizējumu veikšanas Perspektīvas pirmo redakciju nosūta ministrijām un republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām atzinumu sniegšanai;

15.4.2. vadības grupa apkopo un izvērtē sniegtos atzinumus un iesaka pārskatīt darba uzdevumu vai turpināt darbu pie Perspektīvas otrās redakcijas sagatavošanas;

15.4.3. laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par izstrādāto Perspektīvu (otro redakciju) un norāda, kur interesenti var iepazīties ar Perspektīvu un astoņu nedēļu laikā iesniegt rakstiskas atsauksmes;

15.4.4. pārskatu par Perspektīvas sabiedrisko apspriešanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un iesniedz vadības grupai;

15.4.5. pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu izvērtēšanas sagatavo Perspektīvas galīgo redakciju, kura tiek saskaņota un pieņemta Ministru kabineta ieteikumu veidā;

15.5. valsts nozīmes teritoriju plānojumus izstrādā pēc lēmuma par nacionālā plānojuma izstrādāšanas uzsākšanu pieņemšanas:

15.5.1. republikas pilsētu un rajonu pašvaldības tiek aicinātas četru nedēļu laikā sniegt priekšlikumus par attiecīgajām valsts nozīmes teritorijām, to izvēles kritērijiem un prasībām to izmantošanai un plānojumu izstrādāšanai;

15.5.2. katra valsts nozīmes teritoriju plānojuma pirmo redakciju nosūta izvērtēšanai ministrijām un republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām un aicina tās astoņu nedēļu laikā sniegt atzinumus;

15.5.3. vadības grupa apkopo un izvērtē sniegtos atzinumus un iesaka pārskatīt darba uzdevumu vai turpināt darbu pie attiecīgā valsts nozīmes teritoriju plānojuma otrās redakcijas sagatavošanas;

15.5.4. laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē paziņojumu par katru izstrādāto valsts nozīmes teritoriju plānojumu (otro redakciju) un norāda, kur interesenti var iepazīties ar attiecīgo valsts nozīmes teritoriju plānojumu un astoņu nedēļu laikā iesniegt rakstiskas atsauksmes;

15.5.5. pārskatus par valsts nozīmes teritoriju plānojumu sabiedrisko apspriešanu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un iesniedz vadības grupai;

15.5.6. pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu izvērtēšanas sagatavo valsts nozīmes teritoriju plānojumu galīgās redakcijas, kuras tiek saskaņotas un pieņemtas Ministru kabineta noteikumu veidā;

15.5.7. nacionālā plānojuma vadlīnijas sagatavo, pamatojoties uz izstrādāto Pārskatu un Perspektīvu, kā arī uz labākajiem pašvaldību izstrādātajiem plānojumiem. Nacionālā plānojuma vadlīnijas var tikt pieņemtas Ministru kabineta ieteikumu veidā vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra apstiprinātas metodikas veidā.

III. Reģiona plānojums

16. Pašvaldības var slēgt līgumus par sadarbību teritorijas plānojumu izstrādāšanā un, pamatojoties uz minētajiem līgumiem, izstrādāt plānojumus teritorijām, kuru robežas nesakrīt ar pašvaldību administratīvo teritoriju robežām vai pārsniedz vienas administratīvās teritorijas robežas (turpmāk - reģiona plānojums). Lēmumu par piedalīšan o s reģiona plānojuma izstrādāšanā vai grozījumu izdarīšanu spēkā esošajā plānojumā pieņem katra pašvaldība, kura noslēgusi līgumu par reģiona plānojuma izstrādāšanu. Līgumā vienojas par šādiem reģiona plānojuma izstrādāšanas organizācijas un plānojuma stat u sa jautājumiem:

16.1. par reģiona plānojuma izstrādāšanu atbildīgā institūcija un tās funkcijas;

16.2. darba uzdevums, reģiona plānojuma sastāvs, saturs un detalizācijas pakāpe;

16.3. reģiona plānojuma pieņemšana un spēkā stāšanās kārtība, reģiona plānojuma darbības laiks;

16.4. reģiona plānojuma saistošais raksturs līgumslēdzējām pusēm;

16.5. reģiona plānojuma teritorijā spēkā esošie plānojumi, kurus ievēro reģiona plānojuma izstrādāšanas gaitā.

17. Reģiona plānojumu izstrādā un grozījumus tajā izdara šo noteikumu 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 48., 50., 51., 52., 53. un 54.punktā noteiktajā kārtībā, un reģiona plānojumu ar lēmumu pieņem katra pašvaldība, kura piedalījusies reģiona plānojuma izstrādāšanā.

18. Lai uzturētu un atjaunotu teritoriju plānojumu datu bāzi, pašvaldības Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai nosūta lēmumus un līgumus, kas attiecas uz teritoriju plānojumiem attiecīgā reģiona plānojuma teritorijā.

IV. Rajona plānojums

19. Rajona plānojums ir teritorijas plānojums visai rajona administratīvajai teritorijai. Tajā attēlo esošo un nosaka plānoto rajona teritorijas struktūru ar perspektīvu vismaz uz divpadsmit gadiem. Rajona plānojumā saskaņo valsts pārvaldes institūciju, rajona pilsētu un pagastu pašvaldību inter e ses, kā arī vispārējās teritoriālās, sociālās, ekonomiskās, vides un kultūras intereses rajona teritorijā un ietver prasības teritorijas un resursu izmantošanai:

19.1. jautājumos, kas pārsniedz vienas rajona pilsētas vai pagasta pašvaldības kompetenci;

19. 2. jautājumos, kuru ietekme pārsniedz vienas rajona pilsētas vai pagasta pašvaldības robežas;

19.3. jautājumos, kurus nav iespējams atrisināt rajona pilsētas vai pagasta pašvaldības plānojumā;

19.4. jautājumos, kas detalizē nacionālā plānojuma prasības.

20 . Rajona plānojuma izstrādāšanu nodrošina rajona padome. Rajona plānojumu izstrādā, pieņem, izvērtē un grozījumus tajā izdara šo noteikumu 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53. un 54.punktā noteiktajā kārtībā.

21. Rajona plānojumā nosaka:

21.1. rajona apdzīvoto vietu struktūru, apdzīvoto vietu teritorijas un attīstības virzienus;

21.2. lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas (arī īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas), meliorētās zemes (to skaitā polderus un hidrotehniskās būves), mežu teritorijas (arī aizsargājamo mežu teritorijas), apmežojamās teritorijas;

21.3. īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un to funkcionālās zonas;

21.4. īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas un nekustamo kultūras pieminekļu izvietojumu rajonā;

21.5. objektus un teritorijas, kurās ir Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes, ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas, aizsargjoslas ap kūrortiem un mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas, mežaparki) saskaņā ar A izsargjoslu likumu;

21.6. atpūtai un tūrismam nozīmīgās teritorijas, likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" minēto objektu izvietojumu rajonā;

21.7. valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 8.jūlija noteikumu nr.238 "Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtība" pielikumu un citas rajona nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī zemes dzīļu nog a balu teritorijas attiecīgajā rajonā;

21.8. rajona nozīmes transporta un inženierkomunikāciju trases un teritorijas;

21.9. ostu teritorijas un to satiksmes zonas, lidlaukus un to satiksmes zonas;

21.10. pasažieru pārvadājumu shēmu (ar autoostu izvietojumu);

21.11. to uzņēmumu teritorijas, kuru izvietojumam ir noteiktas īpašas prasības vai kuriem ir nelabvēlīga ietekme uz vidi un nepieciešams tās novērtējums;

21.12. atkritumu (arī bīstamo atkritumu) pārstrādes un noglabāšanas būvju izvietojuma un dzīvnieku kapsētu izvietojuma teritorijas, piesārņotās un rekultivējamās teritorijas;

21.13. galveno virszemes ūdeņu sateces baseinu, publisko upju un ezeru izvietojumu, virszemes ūdeņu (ūdenstilpju) kvalitātes atbilstību noteiktajam mērķim saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumiem nr.155 "Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām", ūdens ņemšanas un notekūdeņu novadīšanas vietu, ūdens attīrīšanas būvju, nozīmīgāko peldvietu izvietojumu, pazemes ūdeņu aizsardzības teritorijas;

21.14. teritorijas, kurās ir ierobežota attīstība mūsdienu ģeoloģisko procesu dēļ (applūstošās un pārpurvotās teritorijas, karsta un sufozijas rajoni, ūdens un vēja erozijas apdraudētās teritorijas, noslīdeņi, nogruvumi, būvniecībai nelabvēlīgu nogulumiežu saguluma teritorijas);

21.15. teritorijas ar paaugstinātu ugunsbīstamību, ugunsbīstamus, sprādzienbīstamus un citus riska objektus, civilās aizsardzības un valsts aizsardzības objektus un teritorijas;

21.16. citus objektus un teritorijas saskaņā ar nacionālā plānojuma un rajona teritorijā spēkā esošā reģiona plānojuma prasībām;

21.17. citus objektus, teritorijas un prasības saskaņā ar darba uzdevumu un ekoloģisko uzdevumu;

21.18. turpmāk plānojamās (neizstrādātās) rajona teritorijas daļas un plānojuma sadaļas, ja tādas ir.

22. Ra jona plānojuma saistošās sadaļas tiek pieņemtas pašvaldību saistošo noteikumu veidā. Rajona plānojumu ievēro, izstrādājot attiecīgā rajona pagastu un pilsētu plānojumus. Pēc rajona pilsētas vai pagasta pašvaldības pieprasījuma rajona padome četru nedēļu l a ikā izsniedz nosacījumus rajona pilsētas vai pagasta pašvaldības teritorijas plānojuma izstrādāšanai un astoņu nedēļu laikā sniedz atzinumus par izstrādātā plānojuma atbilstību rajona plānojumam.

23. Izstrādājot rajona plānojumu, ievēro attiecīgā reģiona plānojumu un nacionālo plānojumu. Ja rajona padome pieņem rajona plānojumu, kurā ir atkāpes no nacionālā plānojuma vai rajona teritorijā spēkā esošā reģiona plānojuma, rajona plānojumā ietver argumentētu ziņojumu par minētajām atkāpēm un to iemesliem.

24. I zstrādājot rajona plānojumu, rajona padomei ir pienākums saskaņot viedokļus ar rajona pilsētu un pagastu pašvaldībām un to rajonu padomēm un republikas pilsētu pašvaldībām, kuru teritorijas robežojas ar plānojumā ietverto teritoriju (turpmāk - kaimiņos es o šs), kā arī oficiāli paziņot par visiem sabiedriskās apspriešanas pasākumiem un nosūtīt rajona plānojuma pirmo redakciju atzinumu sniegšanai. Vienošanos noformē vienošanās protokola veidā. Ja vienošanos panākt neizdodas, rajona padome ziņojumu par atšķirī g iem viedokļiem nosūta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram lēmuma pieņemšanai. Jautājumu, par kuru rajona plānojuma izstrādāšanas gaitā nevar vienoties, var iekļaut reģiona plānojumā.

25. Lēmumus, kas attiecas uz rajona teritorijas plānojumu, rajona padome piecu dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas nosūta rajona pilsētu un pagastu pašvaldībām un kaimiņos esošo rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām.

26. Rajona plānojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma par attiecīgā plānojuma pieņemšanu publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Četru nedēļu laikā pēc rajona plānojuma stāšanās spēkā rajona padome iesniedz plānojuma eksemplāru rajona pilsētu un pagastu pašvaldībām un kaimiņos esošo rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām . Rajona plānojuma kopijas ir pieejamas ikvienam, un tās var iegādāties jebkurš interesents.

V. Pilsētas un pagasta plānojums

27. Katrā pilsētas un pagasta pašvaldībā ir jābūt spēkā esošam teritorijas plānojumam. Plānojumā, kuru izstrādā visai pagasta vai pilsētas administratīvajai teritorijai (turpmāk - ģenerālplāns), attēlo esošo, nosaka plānoto un atļauto pašvaldības teritorijas izmantošanu ar perspektīvu vismaz uz divpadsmit gadiem, kā arī precizē rajona plānojumā noteiktos objektus, teritorijas un prasī bas.

28. Pilsētas dome vai pagasta padome nodrošina ģenerālplāna izstrādāšanu. Ģenerālplānu izstrādā saskaņā ar pilsētas vai pagasta teritorijas attīstības plānu. Pilsētas un pagasta pašvaldība nodrošina arī detālplānojumu un citu plānojumu izstrādāšanu saskaņā ar ģenerālplānā noteiktajām prasībām un termiņiem.

29. Ģenerālplānā nosaka:

29.1. zemesgabalu atļauto izmantošanu un tai atbilstošos nekustamā īpašuma lietošanas mērķus;

29.2. saistošos apbūves noteikumus (prasības zemesgabalu apbūvei, teritorijas labiekārtojumam un citādai izmantošanai atbilstoši teritorijas atļautajai izmantošanai);

29.3. plānotās apbūves teritorijas, to adresācijas principus, apbūves teritorijas, kurām nepieciešama renovācija, rekonstrukcija un restaurācija;

29.4. teritorijas, kurām nepieciešams detālplānojums, un detālplānojumu izstrādāšanas secību vai termiņus;

29.5. lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas (arī īpaši vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas), meliorētās teritorijas (to skaitā polderus un hidrotehniskās būves), augsnes erozijai pakļautās teritorijas, stādījumu joslas augsnes erozijas apkarošanai;

29.6. mežu teritorijas (arī aizsargājamo mežu teritorijas);

29.7. teritorijas, kurās plānota un atļauta zemes transformācija (pārveidošana), zemes ierīcība vai mežierīcība;

29.8. zemes dzīļu izmantošanas teritorijas;

29.9. visu veidu aizsargjoslas, kuras ar nepieciešamo precizitāti ir iespējams attēlot grafiski, kā arī objektus un teritorijas, kurām nosakāmas aizsargjoslas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu;

29.10. īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un to funkcionālās zonas;

29.11. īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas un nekustamos kultūras pieminekļus saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu;

29.12. atpūtas un tūrisma objektus un teritorijas, vietas ar kūrortsaimniecībai nepieciešamajiem resursiem, objektus un to teritorijas saskaņā ar likumu "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm";

29.13. sabiedrisko u n darījumu iestāžu darbībai, uzņēmumu darbībai un citai saimnieciskajai darbībai plānotās teritorijas;

29.14. maģistrālās inženierkomunikācijas un būves, ceļus, ielas (arī velosipēdistu ceļus), dzelzceļus, ostu teritorijas un to funkcionālo zonējumu, lidlaukus un to satiksmes zonas, objektus saskaņā ar likumu "Par aviāciju", kuri var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību, prasības satiksmes organizācijas pilnveidošanai saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 7.aprīļa noteikumiem nr.135 "Noteikumi par ceļu satiksmi";

29.15. virszemes ūdeņu sateces baseinus, virszemes ūdeņu (ūdenstilpju) kvalitātes atbilstību noteiktajam mērķim saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa noteikumiem nr.155 "Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām", ūdens ņemšanas un notekūdeņu novadīšanas vietu, ūdens attīrīšanas būvju, peldvietu izvietojumu, pazemes ūdeņu aizsardzības teritorijas un ūdens notekas;

29.16. kapsētas, dzīvnieku kapsētas, atkritumu vākšanas, pārstrādes un noglabāšanas būves un to teritorijas;

29.17. civilās aizsardzības un valsts aizsardzības objektus un teritorijas, teritorijas ar paaugstinātu ugunsbīstamību, ugunsbīstamus, sprādzienbīstamus un citus riska objektus, galvenos trokšņu, vibrācijas, jonizējošā starojuma avotus un teritorijas, kurās nepiecieša m s veikt pasākumus aizsardzībai pret tiem;

29.18. teritorijas, kurās ir ierobežota attīstība mūsdienu ģeoloģisko procesu dēļ (applūstošās un pārpurvotās teritorijas, karsta un sufozijas rajonus, ūdens un vēja erozijas apdraudētās teritorijas, noslīdeņu, nogruvumu, būvniecībai nelabvēlīgu nogulumiežu saguluma teritorijas);

29.19. piesārņotās teritorijas un teritorijas, kurām nepieciešama inženiersagatavošana un rekultivācija;

29.20. precizētas nacionālajā, reģiona un rajona plānojumā noteiktās teritorijas, objektu izvietojumu un izvirzītās prasības;

29.21. citus objektus, teritorijas un prasības saskaņā ar darba uzdevumu un ekoloģisko uzdevumu;

29.22. turpmāk plānojamās (neizstrādātās) pilsētas vai pagasta teritorijas daļas un plānojuma sadaļas, ja tādas ir;

29.23. republikas pilsētu ģenerālplānos - pasažieru pārvadājumu shēmu (ar autoostu izvietojumu).

30. Izstrādājot ģenerālplānu, ievēro attiecīgā rajona plānojumu, reģiona plānojumu un nacionālo plānojumu. Ja pašvaldība pieņem ģenerālplānu, kurā ir atkāpes no rajona plānojuma, reģiona plānojuma vai nacionālā plānojuma, ģenerālplānā ietver argumentētu ziņojumu par minētajām atkāpēm un to iemesliem.

31. Izstrādājot ģenerālplānu vai grozījumus ģenerālplānā pašvaldības teritorijai, kas atrodas tuvāk par piecsimt metriem no kaimiņos esošās pašvaldības teritorijas, pilsētas un pagasta pašvaldībai ir pienākums konsultēties ar kaimiņos esošo pilsētu un pagastu pašvaldībām (republikas pilsētām - arī ar kaimiņos esošo rajonu pašvaldībām), oficiāli paziņot par visiem sabiedriskās apspriešanas pasākumiem un nosūtīt plānojuma pirmo redakciju atzinumu sniegšanai. Vienošanos noformē vienošanās protokola veidā. Ja vienošanos panākt neizdodas, pilsētas vai pagasta pašvaldība ziņojumu par atšķirīgiem viedokļiem nosūta vides aiz s ardzības un reģionālās attīstības ministram lēmuma pieņemšanai. Jautājumu, par kuru ģenerālplāna izstrādāšanas gaitā nevar vienoties, var ietvert rajona vai reģiona plānojumā.

32. Ģenerālplānu izstrādā, pieņem, izvērtē un grozījumus tajā izdara šo noteikumu 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 53. un 54.punktā noteiktajā kārtībā.

33. Ģenerālplāna prasības ir saistošas, izstrādājot detālplānojumus un uzsākot jebkuru zemesgabalu sadalīšanu, apvienošanu un robežu pārkārtošanu, būvprojektēšanu un būvniecību (arī esošo būvju renovāciju, rekonstrukciju un restaurāciju, inženierkomunikāciju, ceļu un tiltu būvniecību), teritorijas labiekārtošanu, apzaļumošanu, rekultivāciju, meliorāciju, zemes transformāciju (pārveidošanu), zem e s dzīļu izmantošanu un citu saimniecisko darbību pašvaldības teritorijā. Ģenerālplāns tiek pieņemts pašvaldību saistošo noteikumu veidā.

34. Republikas pilsētu ģenerālplāni stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma par plānojuma pieņemšanu publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Pārējo pilsētu un pagastu ģenerālplāni stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma par plānojuma pieņemšanu publicēšanas attiecīgās pašvaldības laikrakstā vai vietējā laikrakstā (turpmāk - vietējais laikraksts).

35. Četru nedēļu laikā pēc ģenerālplāna stāšanās spēkā pilsētas vai pagasta pašvaldība iesniedz plānojuma eksemplāru kaimiņos esošo pilsētu un pagastu pašvaldībām un attiecīgajai Valsts zemes dienesta rajona (pilsētas) nodaļai.

36. Četru nedēļu laikā pēc ģenerālplāna stāšanās spēkā pilsētas vai pagasta pašvaldība izsūta paziņojumus īpašniekiem, kuru nekustamajiem īpašumiem saskaņā ar ģenerālplānu ir grozīti nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, informējot viņus par notikušajām izmaiņām (arī par neatbilstošas izmantošanas statusa piešķiršanu attiecīgajam zemesgabalam). Ģenerālplāna kopijas pilsētas vai pagasta pašvaldībā ir pieejamas ikvienam, un tās var iegādāties jebkurš interesents.

37. Jebkuri būtiski grozījumi pieņemtajā ģenerālplānā tiek izdarīti šo noteikumu 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50. un 51.punktā noteiktajā kārtībā. Par būtiskiem uzskatāmi grozījumi, kas:

37.1. saistīti ar attīstības plāna izmaiņām;

37.2. saistīti ar ģenerālplāna nepieņemto daļu izstrādāšanu;

37.3. skar vairāk nekā piecus procentus pilsētas vai pagasta teritorijas vai iedzīvotāju.

38. Izdarot citus grozījumus ģenerālplānā, pilsētas vai pagasta pašvaldība var izstrādāt saīsinātu sabiedriskās apspriešanas programmu un veikt sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar šo noteikumu 60.punkt u.

VI. Reģionu, rajonu, pilsētu un pagastu teritoriju

plānojumu izstrādāšanas kārtība

39. Pašvaldība attiecīgā reģiona, rajona, pilsētas vai pagasta teritorijas plānojuma (turpmāk - teritorijas plānojums) izstrādāšanu uzsāk, pieņemot attiecīgu lēmumu.

40. Pašvaldība apstiprina darba uzdevumu, kurā norādīti galvenie mērķi un prasības teritorijas plānojuma izstrādāšanai. Darba uzdevumā ietver arī to institūciju sarakstu, kuras izsniedz nosacījumus teritorijas plānojuma izstrādāšanai un sniedz atzinumus par i zstrādātā teritorijas plānojuma attiecīgo redakciju, kā arī prasību noteiktā termiņā izstrādāt teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas programmu, kurā norādīti plānotie sabiedriskās apspriešanas pasākumi.

41. Pašvaldība pieprasa un saņem no darba uzdevumā minētajām institūcijām nosacījumus teritorijas plānojuma izstrādāšanai, kā arī šo noteikumu 74. un 75.punktā noteiktajā kārtībā pieprasa un attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē vai Vides valsts ekspertīzes pārvaldē saņem ekoloģisko uzdevumu, kurā noteiktas teritorijas plānojuma izstrādāšanai izvirzāmās prasības no vides aizsardzības viedokļa.

42. Pašvaldība informē sabiedrību un organizē sabiedrības viedokļa uzklausīšanu par teritorijas plānojumā ietveramajiem jautājumiem:

42.1. ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma par teritorijas plānojuma izstrādāšanas uzsākšanu pieņemšanas publicē vietējā laikrakstā paziņojumu par teritorijas plānojuma izstrādāšanas uzsākšanu (turpmāk - paziņojums). Reģiona, rajona un republikas pilsētu pašvaldības paziņojumu p u blicē arī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Paziņojumā ietverama šāda informācija:

42.1.1. lēmums par teritorijas plānojuma izstrādāšanas uzsākšanu;

42.1.2. izstrādājamā teritorijas plānojuma mērķi un uzdevums;

42.1.3. sabiedrības viedokļa uzklausīšanas termiņš (ne mazāk par astoņām nedēļām, skaitot no paziņojuma publicēšanas brīža), vieta pašvaldībā, kur interesenti (fiziskās vai juridiskās personas) var iesniegt rakstiskus priekšlikumus;

42.1.4. teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas programma (plānotie sabiedriskās apspriešanas pasākumi), norādot, ka attiecīgajā laikrakstā tiks paziņots par izmaiņām, ja programmā tādas tiks veiktas;

42.1.5. par teritorijas plānojuma izstrādāšanu atbildīgās amatpersonas;

42.1.6. apmeklētāju pieņemšanas laik s un vieta;

42.1.7. prasības priekšlikumu noformēšanai, ja priekšlikumu iesniedzējs vēlas saņemt rakstisku atbildi (priekšlikumus adresē un iesniedz vai nosūta pašvaldībai, fiziskās personas norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu un pastāvīgo adresi, juridiskās personas norāda nosaukumu un adresi (uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) - arī reģistrācijas numuru));

42.2. pašvaldība var pagarināt sabiedrības viedokļa uzklausīšanas termiņu, ja uzskata, ka norādītajā termiņā sabiedrības viedoklis nav pietiekami noskaidrots, kā arī publicēt pārskatu par sabiedrības viedokli un priekšlikumiem. Paziņojumu par termiņa pagarināšanu un pārskatu par sabiedrības viedokli ievieto laikrakstā, kurā tika publicēts paziņojums par priekšlikumu iesniegšanu.

43. Ja nepieciešams, pašvaldība pēc ekoloģiskā uzdevuma un institūciju izsniegto nosacījumu teritorijas plānojuma izstrādāšanai saņemšanas un sabiedrības viedokļa uzklausīšanas precizē un atkārtoti apstiprina darba uzdevumu.

44. Ar teritorijas plānojuma pirmo redakciju pašvaldība iepazīstina visas institūcijas, kuras izsniegušas nosacījumus teritorijas plānojuma izstrādāšanai, kā arī attiecīgo Valsts zemes dienesta rajona (pilsētas) nodaļu. Minētās institūcijas astoņu nedēļu laikā sniedz atzinumu par teritorijas plānojuma pirmo redak c iju (par nākamajām redakcijām - četru nedēļu laikā). Atzinums ir spēkā ne ilgāk par gadu. Institūciju atzinumus un teritorijas plānojuma izstrādāšanas vadītāja atbildes apkopo atsevišķā pārskatā.

45. Teritorijas plānojuma pirmās redakcijas sabiedrisko apspriešanu pašvaldība organizē šādā kārtībā:

45.1. vismaz nedēļu pirms sabiedriskās apspriešanas publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā paziņojumu par teritorijas plānojuma pirmās redakcijas sabiedrisko apspriešanu. Paziņojumā norāda:

45.1.1. teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas termiņu (ne mazāk par astoņām nedēļām), kurā interesenti var iepazīties ar izstrādāto teritorijas plānojumu un iesniegt rakstiskus priekšlikumus;

45.1.2. teritorijas plānojuma izstādes vietu;

45.1.3. teritorijas plānojuma izstādes laiku (ne mazāku par četrām nedēļām, ne mazāk par astoņām stundām dienā);

45.1.4. teritorijas plānojuma pieņemšanas sēdes vietu un laiku;

45.1.5. prasības priekšlikumu noformēšanai, ja priekšlikumu iesniedzējs vēlas saņemt rakstisku atbildi (saskaņā ar šo noteikumu 42.1.7.apakšpunktu);

45.1.6. citu informāciju par sabiedrisko apspriešanu;

45.2. nodod sabiedriskajai apspriešanai (izstāda) šādus dokumentus:

45.2.1. izstrādāto teritorijas plānojumu;

45.2.2. pārskatu par institū ciju atzinumiem;

45.2.3. spēkā esošo teritorijas plānojumu, ja tāds ir;

45.2.4. teritorijas attīstības plānu plānojamai teritorijai, ja tāds ir;

45.2.5. alternatīvos priekšlikumus, ja tādi izstrādāti;

45.2.6. citus spēkā esošos teritoriju plānojumus, kas attiecas uz plānojumā ietverto teritoriju;

45.2.7. pārskatu par sabiedrības viedokli un ierosinājumiem, kas saņemti, uzsākot teritorijas plānojuma izstrādāšanu;

45.2.8. citus materiālus, kurus pašvaldība uzskata par būtiskiem teritorijas plānojuma sabiedris kajai apspriešanai;

45.3. pašvaldība var noraidīt jebkurus iebildumus un priekšlikumus, kas nav iesniegti šajos noteikumos noteiktajā kārtībā un termiņos;

45.4. četru nedēļu laikā pēc teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas sagatavo sabiedriskās apspriešanas pārskatu, kurā ietilpst:

45.4.1. sabiedriskās apspriešanas programma;

45.4.2. paziņojumi un publikācijas presē;

45.4.3. rakstiskie priekšlikumi un atbildes uz tiem;

45.4.4. pārskats, kurā izklāstīta sabiedriskās apspriešanas gaita, iedzīvotāju aktivitāte un jautājumi, kuri izraisījuši lielāko interesi sabiedrībā;

45.4.5. citi materiāli, ko pārskata autori uzskata par svarīgiem.

46. Teritorijas plānojuma pirmo redakciju un tā pielikumus pašvaldība nosūta attiecīgi reģionālajai vides pārvaldei vai Vides valsts ekspertīzes pārvaldei teritorijas plānojuma vides ekspertīzes veikšanai.

47. Pēc iepazīšanās ar teritorijas plānojuma pirmo redakciju un vides ekspertīzes atzinumu pašvaldība pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

47.1. pieņemt teritorijas plānojuma pirmo redakciju bez labojumiem kā galīgo redakciju;

47.2. veikt teritorijas plānojuma pirmajā redakcijā redakcionālus labojumus un sagatavot teritorijas plānojuma galīgo redakciju;

47.3. izstrādāt teritorijas plānojuma otro redakciju;

47.4. noraidīt teritorijas plānojuma pirmo redakciju, uzsākt teritorijas plānojuma izstrādāšanu no jauna un pārstrādāt darba uzdevumu.

48. Teritorijas plānojuma nākamās redakcijas (otro redakciju un galīgo redakciju) izstrādā un pieņem šo noteikumu 44., 45., 46. un 47.punktā noteiktajā kārtībā.

49. Ja teritorijas plānojuma pieņemšanas sēdē pašvaldība nevar vienoties par kādu jautājumu, to var nepieņemt un pieņemtajā teritorijas plānojumā norādīt, kuras teritorijas plānojuma sadaļas nav pieņemtas vai kurās teritorijas plānojumā ietvertajās teritorijas daļās plānojums nav pieņemts. Nepieņemtās teritorijas plānojuma daļas apzīmē kā turpmāk izstrādājamās (plānojamās) daļas un teritorijas un iekļauj minēto informāciju teritorijas plānojuma galīgajā redakcijā. Lēmumā nosaka, v ai teritorijas plānojuma nepieņemtajā daļā paliek spēkā iepriekšējais plānojums vai arī pieņemtajā teritorijas plānojumā ietveramas pagaidu prasības plānojuma nepieņemtajai daļai, kuras ir spēkā līdz attiecīgu grozījumu pieņemšanai. Nepieņemtās daļas teri t orijas plānojuma grozījumu veidā izstrādā tālākajā teritorijas plānojuma izstrādāšanas procesā.

50. Teritorijas plānojuma pieņemšanas sēdes protokola izrakstu publicē vietējā laikrakstā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Publikācijā norāda arī lēmuma apstrīdēšanas kārtību:

50.1. jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kura teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas laikā ir iesniegusi rakstisku priekšlikumu vai pamatotus iebildumus par izstrādājamo teritorijas plānojumu un kuras likumīgās tiesības nav ievērotas, astoņu nedēļu laikā no publikācijas brīža var iesniegt pamatotus rakstiskus iebildumus (iesniegumu) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram;

50.2. ja priekšlikumu iesniedzēju neapmierina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra atbilde, viņš likumā noteiktajā kārtībā var iesniegt sūdzību tiesā.

51. Piecu dienu laikā pēc teritorijas plānojuma pieņemšanas pašvaldība nosūta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram lēmumu par teritorijas plānojuma pieņemšanu, kā arī pieņemto teritorijas plānojumu un tā pielikumus, šajos noteikumos minētos vienošanās protokolus un argumentēto ziņojumu, ja tāds nepieciešams.

52. Grozījumus reģionu un rajonu plānojumos izstrādā šo noteikumu 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51. un 54.punktā noteiktajā kārtībā.

53. Katra jaunievēlētā pašvaldība izvērtē savas teritorijas plānojumu un pieņem lēmumu par tā atstāšanu spēkā, nepieciešamo grozījumu veikšanu vai jauna teritorijas plānojuma izstrādāšanu. Minētajā kārtībā pašvaldība izvērtē savas teritorijas plānojumu arī trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā jauns teritorijas plānojums (rajona, reģiona vai nacionālais plānojums), kura prasības jāievēro attiecīgās teritorijas plānojumā.

54. Ja grozījumus teritorijas plānojumā nepieciešams veikt šo noteikumu 77., 78. un 79.punktā noteiktajos gadījumos un kārtībā, pašvaldība vietējā laikrakstā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicē attiecīgu paziņojumu un norāda, kāpēc un kādi grozījumi tiek veikti un kur v a r iepazīties ar teritorijas plānojuma dokumentiem.

VII. Detālplānojumi

55. Pēc ģenerālplāna stāšanās spēkā pilsētas vai pagasta pašvaldība ģenerālplānā noteiktajā apjomā un secībā nodrošina paredzēto detālplānojumu, zemesgabalu sadalīšanas un apvienošanas (turpmāk - parcelācija) projektu, zemesgabalu robežu pārkārtošanas projektu, ielu sarkano līniju (ceļu, ielu, gājēju ceļu robežu) projektu, transporta un inženierkomunikāciju attīstības shēmu un citu ģenerālplānā paredzēto plānojumu izstrādāšanu (turpmāk - detālplānojumi).

56. Jebkura juridiskā vai fiziskā persona var ierosināt pilsētas vai pagasta pašvaldībai izstrādāt detālplānojumu, kā arī nodrošināt minētā darba finansēšanu vai izstrādāt (pasūtīt) detālplānojumu, saņemot pašvaldībā darba uzdevumu. Ja detālplānojumu izstrādā minētā juridiskā vai fiziskā persona, pašvaldība darba uzdevumā ietver prasību šo noteikumu 60.punktā noteiktajā kārtībā informēt plānojumā ietverto nekustamo īpašumu un tiem kaimiņos esošo nekustamo īpašumu īpašniekus par uzsākto d e tālplānojumu un plānojuma sabiedriskās apspriešanas gaitā veikt rakstisku aptauju (anketēšanu), noskaidrojot minēto īpašnieku viedokli par izstrādājamo detālplānojumu.

57. Detālplānojums ir pagasta vai pilsētas teritorijas daļas plānojums, kurā precizēti un detalizēti ģenerālplāna priekšlikumi un prasības. Detālplānojumā nosaka:

57.1. 57.1. zemesgabalu robežas, to parcelāciju un robežu pārkārtošanu atbilstoši teritorijas atļautajai izmantošanai;

57.2. nekustamā īpašuma lietošanas mērķus (katram zemesgabalam );

57.3. sarkanās līnijas (ielas vai ceļa robežas), būvlaidi (minimālo attālumu no sarkanās līnijas līdz esošai vai plānotai būvei), visu veidu aizsargjoslas, nekustamā īpašuma lietošanas tiesību apgrūtinājumus un servitūtus (katram zemesgabalam);

57.4. ap būves noteikumus līdz pakāpei, kas nodrošina konkrētu prasību izvirzīšanu katram zemesgabalam vai parcelei (projektētajam zemesgabalam);

57.5. inženierkomunikāciju, ceļu un ielu tīkla, laukumu, celiņu, gājēju ielu, velosipēdistu celiņu, trotuāru izvietojumu, nepieciešamās automašīnu stāvvietas un labiekārtojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu iespēju pārvietoties invalīdiem;

57.6. teritorijas un būves, kas nodrošina aizsardzību pret paaugstinātu troksni, ugunsbīstamību, riska objektiem un teritorijām;

57 .7. ūdensteces un ūdenstilpes, ūdens notekas, meliorācijas pasākumus un būves;

57.8. esošo un plānoto sabiedrisko un darījumu iestāžu un uzņēmumu izvietojumu;

57.9. mazo arhitektūras formu un skulptūru, apgaismes iekārtu, vizuālās informācijas un labiekārtošanas elementu izvietojumu, bērnu rotaļu laukumus, teritorijas apzaļumošanu un mazos ainavas elementus (saglabājamus kokus, alejas, reljefu un ģeoloģiskos objektus, citus raksturīgus ainavas elementus);

57.10. apbūves intensitāti, blīvumu, augstumu un citus ar vietējo apbūves noteikumu detalizāciju saistītus norādījumus;

57.11. adresāciju;

57.12. citus risinājumus, kas precizē ģenerālplāna prasības.

58. Uzsākot detālplānojuma izstrādāšanu, pilsētas vai pagasta pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu. Pilsētas vai pagasta pašvaldība apstiprina detālplānojuma projekta vadītāju un darba uzdevumu, kurā ietverts to institūciju saraksts, kuras izsniedz nosacījumus detālplānojuma projektēšanai un sniedz atzinumus par izstrādāto detālplānojumu.

59. Detālplānojuma projekta vadītājs informē attiecīgo reģionālo vides pārvaldi par detālplānojuma uzsākšanu un iesniedz lēmumu par detālplānojuma izstrādāšanas uzsākšanu vai grozījumu izdarīšanu spēkā esošajā detālplānojumā, pašvaldības apstiprinātu darba uzdevumu un kartogrā f isko materiālu, kas attiecas uz detālplānojumā ietverto teritoriju. Divu nedēļu laikā reģionālā vides pārvalde informē pašvaldību par to, vai jāveic detālplānojuma vides ekspertīze, un, ja nepieciešams, šajos noteikumos minētajā termiņā izsniedz ekoloģisko uzdevumu.

60. Detālplānojuma sabiedrisko apspriešanu organizē šādā kārtībā:

60.1. ne vēlāk kā divas nedēļas pēc plānojuma izstrādāšanas uzsākšanas (attiecīgā lēmuma pieņemšanas) vietējā laikrakstā publicē paziņojumu, kurā ietverta šo noteikumu 42.1.apakšpunktā minētā informācija, vai arī izsūta paziņojumu īpašniekiem, kuru nekustamais īpašums ietverts attiecīgajā plānojumā vai robežojas ar to. Paziņojumu obligāti izsūta plānojumā ietverto nekustamo īpašumu un tiem kaimiņos esošo nekustamo īpašumu īpašniek i em, ja saskaņā ar darba uzdevumu paredzēts grozīt attiecīgo nekustamo īpašumu lietošanas mērķus, noteikt papildu aprobežojumus vai rezervēt pašvaldības vai valsts labā atsavināmas teritorijas;

60.2. sabiedrības viedokļa uzklausīšanas termiņu nosaka pilsētas vai pagasta pašvaldība (ne mazāk kā četras nedēļas no paziņojuma publicēšanas dienas). Termiņu var pagarināt, ja uzskata, ka norādītajā termiņā sabiedrības viedoklis nav noskaidrots pietiekami. Paziņojumu par termiņa pagarinājumu ievieto laikrakstā, ku r ā tika publicēts paziņojums par plānojuma izstrādāšanas uzsākšanu;

60.3. ne mazāk kā nedēļu pirms sabiedriskās apspriešanas vietējā laikrakstā publicē paziņojumu par plānojuma sabiedrisko apspriešanu. Paziņojumu nosūta šo noteikumu 60.1.apakšpunktā minētajiem nekustamo īpašumu īpašniekiem. Paziņojumā ietverama šo noteikumu 45.1.apakšpunktā minētā informācija;

60.4. sabiedriskās apspriešanas laikā organizē plānojuma izstādi ne mazāk kā divu nedēļu garumā un ne mazāk par astoņām stundām dienā. Sabiedriskajai apspriešanai nodod šo noteikumu 45.2.apakšpunktā minētos dokumentus;

60.5. divu nedēļu laikā pēc plānojuma sabiedriskās apspriešanas šo noteikumu 45.4.apakšpunktā noteiktajā kārtībā sagatavo sabiedriskās apspriešanas pārskatu.

61. Pēc plānojuma sabiedriskās apspriešanas izstrādāto (precizēto) detālplānojumu un tā pielikumus nosūta reģionālajai vides pārvaldei vides ekspertīzes veikšanai, ja reģionālā vides pārvalde to ir pieprasījusi.

62. Plānojuma projekta vadītājs izstrādāto detālplānojumu un tā pielikumus, pagasta vai pilsētas galvenā teritorijas plānotāja atzinumu par detālplānojuma atbilstību ģenerālplānam un vides ekspertīzes atzinumu, ja plānojumam veikta vides ekspertīze, iesniedz pašvaldībai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai.

63. Ja detālplānojumam rakstiski piekrituši visi šo noteikumu 60.1.apakšpunktā minēto nekustamo īpašumu īpašnieki un pagasta vai pilsētas galvenais teritorijas plānotājs, tiesības pieņemt detālplānojumu pilsētas vai pagasta pašvaldība var deleģēt padomes (domes) priekšsēdētāja m , viņa vietniekam vai izpilddirektoram.

64. Detālplānojums tiek pieņemts pašvaldību saistošo noteikumu veidā. Detālplānojuma prasības ir saistošas visiem nekustamo īpašumu īpašniekiem un lietotājiem plānojumā ietvertajā teritorijā.

65. Detālplānojuma pieņemšanas sēdes protokola izrakstu publicē vietējā laikrakstā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Publikācijā norāda arī lēmuma apstrīdēšanas kārtību saskaņā ar šo noteikumu 50.punktu. Detālplānojums stājas spēkā nākamajā dienā pēc paziņojuma publicēšanas v i etējā laikrakstā, ja ar pašvaldības lēmumu nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Detālplānojuma kopijas pilsētas vai pagasta pašvaldībā ir pieejamas ikvienam, un tās var iegādāties jebkurš interesents.

66. Piecu dienu laikā pēc detālplānojuma pieņemšanas paziņojumu par detālplānojuma pieņemšanu un pieņemto detālplānojumu un tā pielikumus nosūta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

67. Divu nedēļu laikā pēc detālplānojuma pieņemšanas pašvaldība nosūta detālplānojuma eksemplāru attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un Valsts zemes dienesta rajona (pilsētas) nodaļai.

68. Četru nedēļu laikā pēc detālplānojuma pieņemšanas pašvaldība nosūta visiem detālplānojumā ietverto nekustamo īpašumu īpašniekiem detālplānojuma izkopējumu (detālplānojuma daļu, kas ietver attiecīgo zemesgabalu) un informāciju par grozīto nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, aprobežojumiem un servitūtiem, zemesgabalam piešķirto neatbilstoša zemes izmantojuma statusu un citām prasībām saskaņā ar detālplānojumu.

69. Jebkuri d etālplānojuma grozījumi tiek izstrādāti, apspriesti, pieņemti un stājas spēkā šo noteikumu 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67. un 68.punktā noteiktajā kārtībā.

VIII. Zemesgabala (nekustamā īpašuma)

neatbilstoša izmantojuma statuss

70. Ja zemes gabala (nekustamā īpašuma) izmantošana likumīgi iesākta, pirms pašvaldība pieņēmusi ģenerālplānu vai detālplānojumu, kurš nosaka tam citu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, attiecīgajam zemesgabalam (nekustamajam īpašumam) tiek piešķirts neatbilstoša izm a ntojuma statuss. Par notikušajām izmaiņām pašvaldība četru nedēļu laikā pēc plānojuma pieņemšanas informē attiecīgā zemesgabala (nekustamā īpašuma) īpašnieku un attiecīgo Valsts zemes dienesta rajona (pilsētas) nodaļu.

71. Neatbilstoša izmantojuma zemesgab ala (nekustamā īpašuma) īpašnieks var turpināt likumīgi iesākto izmantošanu, bet jebkura jauna būvniecība vai cita saimnieciskā darbība jāuzsāk un jāveic atbilstoši ģenerālplāna un detālplānojuma prasībām.

72. Ja zemesgabala (nekustamā īpašuma) īpašniekam ir līdz ģenerālplāna vai detālplānojuma pieņemšanai saskaņots būvprojekts vai izsniegta būvatļauja un nav beigušies to derīguma termiņi, tad zemesgabalam ir neatbilstoša izmantojuma statuss, un īpašnieks var turpināt būvniecību (izņemot gadījumus, kad paš v aldība kompensē attiecīgā īpašnieka zaudējumus).

IX. Ekoloģiskais uzdevums

un teritoriju plānojumu vides ekspertīze

73. Teritoriju plānojumiem tiek veikta vides ekspertīze saskaņā ar likumu "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi".

74. Ekoloģisko uzdevumu pašvaldība pieprasa un saņem tajā reģionālajā vides pārvaldē, kuras pārraudzībā esošajai teritorijai paredzēts izstrādāt teritorijas plānojumu. Ja teritorijas plānojumu paredzēts izstrādāt teritorijai, kas pārsniedz vienas reģionālās vides pārvaldes kompeten c es ietvarus, ekoloģisko uzdevumu pieprasa un saņem Vides valsts ekspertīzes pārvaldē.

75. Ekoloģisko uzdevumu izsniedz četru nedēļu laikā, pamatojoties uz šādiem pašvaldības iesniegtiem dokumentiem:

75.1. lēmumu par teritorijas plānojuma izstrādāšanas uzsākšanu vai grozījumu veikšanu esošajā teritorijas plānojumā;

75.2. pašvaldības apstiprinātu darba uzdevumu;

75.3. ja nepieciešams, kartogrāfisko materiālu, kuru pēc ekoloģiskā uzdevuma izsniegšanas atdod atpakaļ pašvaldībai;

75.4. teritorijas attīstības plānu, ja tāds ir;

75.5. citiem materiāliem teritorijas plānojuma izstrādāšanai, ja tādi ir.

76. Reģionālā vides pārvalde vai Vides valsts ekspertīzes pārvalde likumā noteiktajā termiņā veic teritorijas plānojuma pirmās redakcijas vides ekspertīzi, sagatavo atzinumu par teritorijas plānojumu un iesniedz to pašvaldībai lēmuma pieņemšanai. Ja tiek izstrādātas citas plānojuma redakcijas, pašvaldība informē reģionālo vides pārvaldi vai Vides valsts ekspertīzes pārvaldi par izdarītajiem grozījumiem. Minētā in s titūcija divu nedēļu laikā paziņo pašvaldībai, vai ir nepieciešams veikt atkārtotu vides ekspertīzi.

X. Teritoriju plānojumu apturēšana

77. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var apturēt teritorijas plānojumu:

77.1. ja teritorijas plānojums neatbilst normatīvajiem aktiem;

77.2. ja nav ievērota šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktā teritorijas plānojuma izstrādāšanas procesuālā kārtība.

78. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs teritorijas plānojuma darbību aptur ar attiecīgu motivētu rīkojumu. Rīkojums piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtāms attiecīgās pašvaldības priekšsēdētājam, kurš ir atbildīgs par tā izpildi.

79. Pašvaldība pēc rīkojuma saņemšanas likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu atcelt lēmumu par attiecīgā teritorijas plānojuma pieņemšanu un izdarīt nepieciešamos grozījumus, lai saskaņotu teritorijas plānojumu ar normatīvajiem aktiem.

80. Ja divu nedēļu laikā attiecīgais lēmums netiek pieņemts vai pārsūdzēts tiesā, lēmums par attiecīgā teritorijas plānojuma pieņemšanu uzskatāms par atceltu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs par to paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā.

XI. Teritoriju plānojumu ievērošanas pārraudzība

81. Teritorijas plānojuma ievērošanas pārraudzību pašvaldības teritorijā nodrošina par tā izstrādāšanu atbildīgā pašvaldība.

82. Pilsētas un pagasta pašvaldība atbilstoši spēkā esošajiem teritorijas plānojumiem izsniedz būvatļaujas, reģistrē būvatļaujas speciālajām būvēm un sniedz atzinumus par zemes transformācijas (pārveidošanas) pieteikumiem.

83. Teritoriju plānojumu ievērošanas pārraudzību veic tā pašvaldības institūcija, kuras funkcijās ietilpst arhitektūras un teritorijas plānošanas joma. Minētā institūcija:

83.1. kontrolē nacionālā, reģiona un rajona plānojuma prasību ievērošanu attiecīgi rajona, pagasta vai pilsētas plānojumos;

83.2. kontrolē normatīvo aktu prasību ievērošanu teritoriju plānojumos;

83.3. kontrolē teritorijas plānojumu prasību ievērošanu būvprojektos un saskaņā ar pašvaldības kompetenci ir atbildīga par to;

83.4. sniedz pašvaldības domei (padomei) atzinumus par detālplānojumu nepieciešamību un citiem ar pašvaldības teritorijas plānojumiem saistītiem jautājumiem, kā arī par zemes transformācijas (pārveidošanas) pieteikumiem;

83.5. ar pašvaldības lēmumu izstrādā rajona, pilsētas vai pagasta teritorijas plānojumu.

84. Rajona padomes institūcija, kuras funkcijās ietilpst teritorijas plānošana, izsniedz nosacījumus rajona pilsētu un pagastu pašvaldību teritoriju plānojumu izstrādāšanai, sniedz atzinumus par izstrādātajiem teritoriju plānojumiem, sadarbojas ar rajona pilsētu un pagastu pašvaldībām teritorijas plānošanas jomā, informē vides aizsardzības un r e ģionālās attīstības ministru par nacionālā, reģiona un rajona plānojuma ievērošanu rajona pilsētu un pagastu pašvaldību plānojumos.

85. Šo noteikumu 83. un 84.punktā minētās institūcijas amatpersonai pašvaldības teritorijā ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā jebkurā zemesgabalā (neatkarīgi no tā īpašuma veida) veikt darbības, kas saistītas ar teritoriju plānojumu izstrādāšanu un to ievērošanas pārraudzību.

XII. Noslēguma jautājumi

86. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1994.gada 6.septembra noteikumus nr.194 "Teritoriālplānošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 113.nr.).

87. Pašvaldības, kuras teritorijas plānojuma izstrādāšanu uzsākušas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, plānojuma pirmo redakciju izstrādā saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 6.septembra noteikumu nr.194 "Teritoriālplānošanas noteikumi" prasībām, bet plānojuma citas redakcijas (otro un galīgo redakciju) izstrādā, vides ekspertīzi veic un plānojumu pieņem saskaņā ar šo noteikumu prasībām.

 

Minist ru prezidenta vietā -

Ministru prezidenta biedrs J.Kaksītis

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 62Pieņemts: 24.02.1998.Stājas spēkā: 27.02.1998.Zaudē spēku: 09.12.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 51/52 (1112/1113), 26.02.1998.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
47075
27.02.1998
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva