Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Citi ar Covid-19 izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19" un "Covid-19 pašvaldībās". Tiesību aktu skaidrojumi pieejami LV portāla tematiskajā atvērumā un žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā atvērumā (bezmaksas brīvpieeja).
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2020. gada 5. jūnija likumu: Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību

1. pants. (1) Likuma mērķis ir sabiedrības drošības interesēs nodrošināt nepārtrauktu un efektīvu valsts institūciju darbību saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā.

(2) Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus ar Covid-19 izplatību saistītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai.

2. pants. (1) Šajā likumā paredzētais regulējums piemērojams saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, ja vien šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Valsts institūcijas darbojas atbilstoši savai kompetencei, ievērojot šo likumu, likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", kā arī citus ārējos normatīvos aktus. Valsts institūcijas savā darbībā ievēro šādus pamatprincipus:

1) darbu organizē tā, lai pēc iespējas nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi;

2) pastiprināti koordinē savu darbību un savstarpēji sadarbojas, atturoties no juridiskā formālisma un resorisma;

3) darba organizācija tiek pielāgota ārkārtējās situācijas apstākļiem (piemēram, tiešu savstarpējo kontaktu ierobežošana, attālināta darba režīms, izvērsta darbība elektroniskajā vidē).

3. pants. (1) Iesniegumu administratīvā akta izdošanai, iestādes nodoma mainīšanai attiecībā uz tās faktisko rīcību, uzziņas saņemšanai vai iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu var iesniegt tikai rakstveidā. Ārkārtējās situācijas laikā iestāde atsevišķos gadījumos var pieņemt telefonisku iesniegumu par administratīvā akta izdošanu, ja iestādei ir citas iespējas identificēt iesniedzēju un viņa izteikto prasījumu. Uzziņas par likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" un tam pakārtoto normatīvo aktu piemērošanu neizsniedz.

(2) Iestāde var pagarināt administratīvā akta izdošanas termiņu uz laiku, ne ilgāku par diviem mēnešiem pēc ārkārtējās situācijas beigām, par to paziņojot iesniedzējam, ja objektīvu iemeslu dēļ likumā noteikto administratīvā akta izdošanas termiņu nav iespējams ievērot un iestāde ir izmantojusi Administratīvā procesa likumā vai citā likumā paredzētās termiņa pagarināšanas iespējas. Lēmumu par termiņa pagarināšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.

(3) Administratīvā akta izpildes noilguma termiņā neieskaita ārkārtējās situācijas laiku. Administratīvā akta piespiedu izpildi, kas uzsākta līdz ārkārtējās situācijas izsludināšanai, aptur uz ārkārtējās situācijas laiku, izņemot Administratīvā procesa likuma 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus, tostarp gadījumus, kad veicama Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas pieņemto lēmumu piespiedu izpilde.

(4) Šā panta trešās daļas noteikumus nepiemēro nodokļu administrācijas administratīvo aktu piespiedu izpildei.

(5) Valsts ieņēmumu dienests var apturēt uzsāktos nodokļu un muitas kontroles pasākumus (arī tad, ja uzsāktais administratīvais process ir apstrīdēšanas stadijā) uz laiku, kamēr valsts teritorijā ir spēkā ārkārtējā situācija. Minētais laikposms netiek ieskaitīts nodokļu kontroles pasākumu veikšanai noteiktajos termiņos.

(6) Administratīvā procesa dalībnieks var lūgt procesuālā termiņa pagarināšanu vai atjaunošanu, ja procesuālā termiņa beigas iestājas ārkārtējās situācijas laikā, izņemot gadījumu, kad iepriekš noteiktā procesuālā termiņa ievērošana ir nepieciešama Covid-19 izplatības apkarošanai vai demokrātiskas valsts iekārtas pastāvēšanai ārkārtējās situācijas laikā. Iestāde, tiesa vai tiesnesis pagarina vai atjauno procesuālo termiņu, ja atzīst nokavējuma iemeslu par attaisnojošu. Lūgumu par termiņa atjaunošanu iesniedz, tiklīdz ir beigušies objektīvie apstākļi, kas kavēja izpildīt procesuālo darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 09.05.2020. Sk. Pārejas noteikumu)

4. pants. (1) Mutvārdu tiesas sēdes tiesās tiek noturētas lietās, kas saistītas ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību, kā arī lietās, kuras izskatot ir iespējams nodrošināt Ministru kabineta noteiktās prasības attiecībā uz pulcēšanos iekštelpās un noteiktos ierobežojumus ieslodzīto konvojēšanai. Par mutvārdu tiesas sēžu pārcelšanu tiesa laikus informē procesā iesaistītās personas.

(2) Civillietas tiesa izskata rakstveida procesā, ja ir iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par civillietas iztiesāšanu rakstveidā tiesa laikus informē lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai.

(21) Ja civillietā procesuālā termiņa beigas iestājas ārkārtējās situācijas laikā, tiesa papildus Civilprocesa likumā noteiktajam pēc lietas dalībnieka motivēta pieteikuma var pagarināt vai atjaunot procesuālo termiņu, ja tā, pamatojoties uz ārkārtējās situācijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem, atzīst procesuālā termiņa nokavējuma vai pagarinājuma iemeslus par attaisnojošiem, jo tie būtiski apgrūtina, kavē vai padara neiespējamu lietas dalībnieka procesuālo tiesību izmantošanu likumā vai tiesas noteiktajā termiņā.

(3) Krimināllietu apelācijas kārtībā var iztiesāt rakstveida procesā arī citos Kriminālprocesa likumā neminētos gadījumos, ja pret to neiebilst prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar.

(4) Augstākās tiesas priekšsēdētājs, konsultējoties ar apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, var noteikt tiesas procesa organizēšanas kārtību ārkārtējās situācijas laikā.

(5) Ārkārtējai situācijai beidzoties, tiesa nodrošina to lietu izskatīšanu ārpus kārtas, kurās saistībā ar ārkārtējo situāciju iztiesāšana tika atlikta vai iztiesāšanā tika izsludināts pārtraukums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

5. pants. (1) Ja administratīvā pārkāpuma lietu neizskata uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, administratīvā pārkāpuma protokolu var sastādīt bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un institūcija (amatpersona) administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu lietā pieņem rakstveida procesā, pamatojoties uz lietā esošajiem dokumentiem. Izskatot lietu rakstveida procesā, institūcija (amatpersona) rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā procesa dalībniekiem nodrošina to pašu tiesību apjomu, ko mutvārdu procesā.

(2) Tiesa administratīvo pārkāpumu lietas izskata rakstveida procesā.

(3) Institūcija (amatpersona), kas izskata administratīvā pārkāpuma lietu, var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, bet ne ilgāk par diviem mēnešiem pēc ārkārtējās situācijas beigām. Šādā gadījumā uzskatāms, ka attiecīgi pagarinās arī administratīvā pārkāpuma lietvedības noilguma termiņš.

(4) Iepazīšanās ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem tiek nodrošināta attālināti pēc attiecīga personas parakstīta pieteikuma nosūtīšanas iestādei, uz personas norādīto e-pasta adresi triju darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas nosūtot skenētas lietas materiālu kopijas.

(5) Lieta par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu bērnam tiek izskatīta rakstveida procesā, pamatojoties uz lietā esošajiem dokumentiem. Izskatot lietu rakstveida procesā, administratīvā komisija rakstveida procesa būtībai atbilstošā veidā nodrošina procesa dalībniekiem tādu pašu tiesību apjomu kā mutvārdu procesā. Administratīvā komisija var pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu, bet ne ilgāk par diviem mēnešiem pēc ārkārtējās situācijas beigām. Šādā gadījumā uzskatāms, ka attiecīgi pagarinās arī lēmuma pieņemšanas noilguma termiņš.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

6. pants. (1) Procesa virzītājs uz valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laiku var apturēt kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 378. pantā noteikto kārtību, ja ir veiktas visas procesuālās darbības, kas iespējamas bez aizdomās turētā vai apsūdzētā, un ja ir noskaidroti apstākļi, kas liedz aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piedalīties kriminālprocesā saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju.

(2) Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā var nepiemērot Kriminālprocesa likuma 140. panta 2.1, piekto un septīto daļu, ja procesa virzītājam ir iespējams ar tehniskiem līdzekļiem pārliecināties par citā telpā vai ēkā esošās personas identitāti.

7. pants. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Latvijas Zvērinātu notāru padome var noteikt ierobežojumus apmeklētāju pieņemšanai klātienē vai lemt par tās pārtraukšanu zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru prakses vietās. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Latvijas Zvērinātu notāru padome var noteikt nosacījumus, atbilstoši kuriem zvērināts tiesu izpildītājs un zvērināts notārs var lemt par amata darbības atlikšanu, ja tās izpilde nav saistīta ar nozīmīgu tiesību aizskārumu vai objektīvu steidzamību un tās izpilde var būt saistīta ar paaugstinātu risku iesaistītajām personām inficēties ar Covid-19.

7.1 pants. Zvērinātam notāram ārkārtējās situācijas laikā var piešķirt atvaļinājumu līdz 12 mēnešiem. Zvērināts notārs iesniegumā par atvaļinājumu norāda, ka tā pamatā ir ārkārtējā situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, un pamato nespēju uzturēt praksi. Šādā gadījumā Notariāta likuma 176. panta otrajā daļā minētās darbības tiek veiktas nekavējoties.

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

8. pants. (1) Ja Latvijas Republikā izsniegtam personu apliecinošam dokumentam beidzies derīguma termiņš, šis personu apliecinošais dokuments joprojām ir izmantojams personas identificēšanai Latvijas Republikā ārkārtējās situācijas laikā un divus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Personu apliecinoša dokumenta turētājs dokumentus jauna personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai iesniedz divu mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

(2) Persona, kurai personas apliecība nepieciešama elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai, var saņemt pagaidu personas apliecību, attālināti piesakoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Pagaidu personas apliecībā iekļauj iepriekš izsniegtajā personu apliecinošajā dokumentā iekļautos biometrijas datus un informāciju, kas nepieciešama personas apliecības turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai. Pagaidu personas apliecību var lietot ārkārtējās situācijas laikā un divus mēnešus pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Pagaidu personas apliecības turētājs pagaidu personas apliecību nodod izdevējiestādei divu mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

9. pants. (1) Ārzemnieki, kuriem valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā beidzies uzturēšanās termiņš, drīkst turpināt uzturēties Latvijas Republikā bez jaunas uzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanas, saglabājot tiesības uz nodarbinātību, ja tādas bija noteiktas, un 30 dienu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas izceļo no Latvijas Republikas vai iesniedz dokumentus uzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanai Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ārzemnieki valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā dokumentus ilgtermiņa vīzu saistībā ar nodarbinātību vai mācībām, kā arī uzturēšanās atļauju pieprasīšanai vai reģistrēšanai Latvijas Republikā iesniedz elektroniski, pieteikumu un pievienotos dokumentus apstiprinot ar drošu elektronisko parakstu vai nosūtot pa pastu.

9.1 pants. Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi un personas, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs un kurām Latvijas Republikā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā beidzies personu apliecinoša dokumenta vai pastāvīgās uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta derīguma termiņš, var ieceļot Latvijas Republikā un izceļot no tās, izmantojot dokumentu, kura derīguma termiņš ir beidzies, lai atgrieztos savā mītnes valstī Latvijas Republikā izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un 30 dienu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

10. pants. Īslaicīgās brīvības atņemšana soda un kriminālsoda — arests — izciešanas uzsākšana brīvības atņemšanas iestādēs tiek atlikta.

11. pants. Administratīvā soda — administratīvais arests — izpilde neatkarīgi no soda izciešanas noilguma termiņa tiek atlikta. Administratīvais arests, kurš šā iemesla dēļ netiks izpildīts un kuram iestājies noilgums, pēc ārkārtējās situācijas beigām nav izpildāms.

12. pants. Ieslodzīto pārņemšana no ārvalstīm un ieslodzīto nodošana ārvalstīm var tikt atlikta.

13. pants. Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka rīkojumu var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības, tostarp grozīta notiesāto pirmstermiņa atbrīvošanas procedūra kriminālsodu izpildes iestādēs un tās izpildes termiņi.

14. pants. (1) Valsts probācijas dienesta vadītājam ir tiesības pagarināt normatīvajos aktos noteikto pēc tiesas, prokurora vai brīvības atņemšanas iestādes pieprasījuma iesniedzamā izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanas termiņu, ja izvērtēšanas ziņojumu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā sagatavot nav iespējams. Valsts probācijas dienesta vadītājs informē tiesu, prokuroru vai brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku par termiņa pagarināšanu.

(2) Ar Valsts probācijas dienesta vadītāja rīkojumu var tikt ierobežotas likumā noteiktās probācijas klientu tiesības, tostarp tiesības izbraukt no valsts.

(3) Ar Valsts probācijas dienesta vadītāja rīkojumu var tikt apturēta vai ierobežota atsevišķu Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošana.

15. pants. Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 14. pantā noteiktie ziedojumu un lēmumu pieņemšanas ierobežojumi nav attiecināmi uz gadījumiem, kad publisku personu institūcijas pieņem lēmumu attiecībā uz ziedotāju, kas ārkārtējās situācijas laikā ziedojumu atvēlējis Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai, un nav nepieciešama arī augstākas institūcijas (amatpersonas) atļauja ziedojuma pieņemšanai.

16. pants. Ja Nodrošinājuma valsts aģentūrai iznīcināšanai nodoti spirtu saturoši šķidrumi ar spirta saturu virs 70 procentiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar spēkā stājušos nolēmumu izlemta galīgā rīcība kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietā, kas neparedz minēto spirtu saturošo šķidrumu atdošanu vai to vērtības atlīdzināšanu, iekšlietu ministram ir tiesības lemt par šo spirtu saturošo šķidrumu izmantošanu telpu un virsmu dezinfekcijai, nepiemērojot normatīvajos aktos par darbībām ar biocīdiem noteiktās prasības attiecībā uz inventarizācijas numura saņemšanu, vai nodošanu komersantam dezinfekcijas līdzekļu izgatavošanai, lai ierobežotu Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā.

17. pants. (1) Ārkārtējās situācijas laikā ar atsevišķu lēmumu var apturēt valsts institūciju vai valsts kapitālsabiedrību izdotu sertifikātu, licenču, apliecinājumu, apliecību, caurlaižu, atļauju, reģistrācijas dokumentu un citu tamlīdzīgu dokumentu izsniegšanu.

(2) Ja atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem minēto dokumentu izsniegšana ir Ministru kabineta kompetencē, šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem Ministru kabinets. Ja atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem minēto dokumentu izsniegšana ir ministra vai ministra padotībā esošo iestāžu vai valsts kapitālsabiedrību kompetencē, šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem attiecīgais ministrs. Ja atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem minēto dokumentu izsniegšana ir valsts drošības iestādes vadītāja kompetencē, šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem attiecīgās valsts drošības iestādes vadītājs. Ja atbilstoši ārējiem normatīvajiem aktiem minēto dokumentu izsniegšana ir pašvaldības vai neatkarīgas pilntiesīgas autonomas institūcijas kompetencē, šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu pieņem attiecīgi pašvaldība vai neatkarīgā pilntiesīgā autonomā institūcija.

(3) Pieņemot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, vienlaikus tiek pieņemts lēmums, ar kuru tiek noteikts jau izsniegtā sertifikāta, licences, apliecinājuma, apliecības, caurlaides, atļaujas, reģistrācijas dokumenta un cita tamlīdzīga dokumenta izmantošanas termiņš, kas nevar būt ilgāks par trim mēnešiem pēc ārkārtējās situācijas beigām.

18. pants. (1) Vispārējās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības iestādēm un eksaminācijas centriem (izņemot koledžas), kā arī vispārējās izglītības programmām un profesionālās izglītības programmām (izņemot profesionālās augstākās izglītības programmas), kurām akreditācijas termiņš beidzas līdz 2020. gada 31. augustam, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim.

(2) Licencēta vispārējās izglītības programma vai licencēta profesionālās izglītības programma (izņemot profesionālās augstākās izglītības programmu), kura akreditējama līdz 2020. gada 31. augustam, tiek pielīdzināta akreditētai izglītības programmai uz laiku līdz 2020. gada 31. decembrim, ja Izglītības kvalitātes valsts dienestā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai saņemts izglītības iestādes akreditācijas iesniegums un izglītības iestādē tiek īstenota cita akreditēta vispārējās izglītības programma vai profesionālās izglītības programma (izņemot profesionālās augstākās izglītības programmu). Izglītības iestāde, kura īsteno šādu izglītības programmu, ir tiesīga līdz 2020. gada 31. decembrim izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus par izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi.

(3) Izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšana, kas veicama līdz 2020. gada 31. augustam, tiek pagarināta līdz 2020. gada 31. decembrim.

(4) Sporta speciālistiem un šaušanas instruktoriem, kuriem sertifikāta termiņš beidzas līdz 2020. gada 31. augustam, sertifikāta termiņš tiek pagarināts līdz 2020. gada 31. decembrim.

18.1 pants. (1) Vispārējās izglītības likuma 46. panta 2. punkts neattiecas uz 2019./2020. mācību gada ilgumu 12. klasei. 2019./2020. mācību gads 12. klases izglītojamiem ilgst līdz 2020. gada 7. jūlijam.

(2) 2019./2020. mācību gadā valsts pārbaudes darbi par vispārējās pamatizglītības ieguvi nenotiek, izņemot centralizēto eksāmenu latviešu valodā mazākumtautību izglītības programmās izglītojamiem, kuri šo eksāmenu vēlas kārtot.

(3) Izglītojamiem par vispārējās pamatizglītības ieguvi 2019./2020. mācību gadā tiek izsniegta apliecība par vispārējo pamatizglītību un sekmju izraksts. Izglītojamiem, kuri kārto šā panta otrajā daļā minēto eksāmenu, par vispārējās pamatizglītības ieguvi tiek izsniegts arī pamatizglītības sertifikāts.

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

19. pants. Ārkārtējās situācijas laikā ārlietu ministrs ar rīkojumu atbilstoši valstī vai uzņemošajās valstīs Covid-19 izplatības dēļ noteiktajiem ierobežojumiem nosaka Konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumā paredzētās konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus, ja nepieciešams, pārtraucot to sniegšanu klātienē.

20. pants. Ar valsts institūcijas vadītāja lēmumu uz ārkārtējās situācijas laiku var pagarināt Iesniegumu likumā noteikto termiņu atbildes sniegšanai uz personas iesniegumu, ja iesniegums nav saistīts ar konkrētu personas tiesību aizskārumu vai interešu nodrošināšanu vai ārkārtējās situācijas apstākļiem.

21. pants. Ministru kabinetam ir tiesības noteikt ārkārtējā situācijā nepieciešamus pasākumus un valsts institūciju kompetenci papildus tam, kas noteikts likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 8. pantā, ja tas nepieciešams valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku pārvarēšanai, atbilst likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredzētajam pieļaujamam tiesību ierobežojumu apjomam un nerada Latvijas Republikas Satversmē minēto institūciju kompetences ierobežojumu.

22. pants. Labklājības ministrijai, izvērtējot dīkstāves perioda ietekmi uz pakalpojumu sniegšanu, ir tiesības veikt samaksu par dīkstāves periodu ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem, kuri pilda valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu un ārkārtējās situācijas dēļ nevar sniegt pakalpojumus klātienē pilnā apjomā. Samaksa var pārsniegt Ministru kabineta noteikumos noteikto ārpusģimenes aprūpes atbalsta centram pakalpojuma administrēšanai novirzāmo finanšu līdzekļu apmēru, bet nedrīkst pārsniegt 2020. gada janvārī un februārī aprēķinātās vidējās izmaksas. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, kas nodrošina mācību programmas apguvi potenciālajām audžuģimenēm, specializētajām audžuģimenēm un adoptētājiem, var nodrošināt mācību programmas teorētiskās daļas apguvi attālināti.

23. pants. Tiek pārtraukta jaunu klientu ievietošana sociālo pakalpojumu institūcijās, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu, izņemot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vardarbībā cietušām personām krīzes centros un bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai krīzes centrā un personu bez dzīvesvietas īslaicīgu izmitināšanu patversmē un naktspatversmē. Sociālos pakalpojumus dzīvesvietā sniedz attālināti, izņemot gadījumu, kad pakalpojumu nav iespējams sniegt attālināti. Klātienē sociālo pakalpojumu sniegšana klientam pieļaujama, ja individuāli izvērtēta nepieciešamība pakalpojumu nodrošināt nekavējoties, iespēja garantēt drošību, kā arī pakalpojuma sniegšanai nepieciešamie resursi.

24. pants. Sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri reģistrēti Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā 2012. gadā un kuriem pārreģistrācija veicama laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, saglabā reģistrāciju un veic pārreģistrāciju laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim. Sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri reģistrēti Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā 2013. gadā un kuriem pārreģistrācija veicama laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, saglabā reģistrāciju un veic pārreģistrāciju laikposmā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

25. pants. Ja attiecībā uz personu, kurai valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā jāveic īpaši epidemioloģiskās drošības pasākumi, pieņemts policijas lēmums par nošķiršanu vai tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas aizliedz atrasties mājoklī, un tā pati nav spējīga nodrošināt pašizolāciju, pašvaldība iespēju robežās nodrošina šai personai pašizolācijas vietu. Persona (izņemot personu ar invaliditāti un personu, kura atzīta par trūcīgu vai maznodrošinātu) sedz izdevumus, kas saistīti ar pašizolācijas vietas nodrošināšanu.

26. pants. Nodarbinātības valsts aģentūra var saīsināt Darba likuma 107. panta pirmajā daļā noteikto termiņu paziņojumam par kolektīvo atlaišanu, nosakot to īsāku par 30 dienām. Par termiņa saīsināšanu Nodarbinātības valsts aģentūra nekavējoties rakstveidā paziņo darba devējam un darbinieku pārstāvjiem.

27. pants. Pašvaldība nekavējoties nodrošina bērna aprūpi bērnu aprūpes iestādē vai citās telpās, kuras ir pielāgotas bērnu īstermiņa aprūpei, pēc vecāka lūguma, ja vecāks ir saslimis ar Covid-19 un nav iespējams nodrošināt bērna atrašanos drošos apstākļos pie otra vecāka, radiniekiem vai citām bērnam tuvām personām.

28. pants. Lai novērstu ārkārtējās situācijas seku ietekmi uz ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu darbību, visu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu spēkā esošās reģistrācijas vai spēkā esošā sertifikāta termiņš tiek pagarināts par sešiem mēnešiem.

29. pants. (1) Pašvaldības domes priekšsēdētājs ar rīkojumu var noteikt, ka pašvaldības domes un komiteju sēdes var notikt attālināti, ievērojot šādus nosacījumus:

1) domes un komitejas sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā);

2) domes un komiteju lēmumu projekti, atzinumi par tiem un izziņas materiāli tiek nosūtīti visiem domes vai komitejas deputātiem uz viņu elektroniskā pasta adresi vai izmantojot citus elektroniskās saziņas līdzekļus ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms kārtējās sēdes un ne vēlāk kā trīs stundas pirms ārkārtas sēdes;

3) tiek nodrošināta katra deputāta individuālā balsojuma fiksēšana, un tā ir atspoguļota domes vai komitejas sēdes protokolā.

(2) Pēc pašvaldības domes vai komitejas lēmuma pieņemšanas un sēdes protokola noformēšanas rakstveidā to nosūta katram deputātam, kurš piedalījies attiecīgajā sēdē. Deputāts savu balsojumu apstiprina elektroniski uz saņemtā dokumenta.

(3) Ja pašvaldības domes sēdē rīko likuma "Par pašvaldībām" 40. panta ceturtajā daļā minēto balsošanu, vēlēšanu zīmi katram deputātam nosūta elektroniski. Aizpildīto zīmi deputāts nosūta uz norādīto elektronisko vietni balsu skaitīšanai un lēmuma paziņošanai.

30. pants. (1) Uzņēmumi, kuriem izsniegta piesārņojošās darbības atļauja, drīkst uzsākt dezinfekcijas līdzekļu un citu ārkārtējā situācijā nepieciešamo preču ražošanu pēc saskaņojuma saņemšanas no Valsts vides dienesta. Valsts vides dienests izsniedz saskaņojumu piecu darbdienu laikā, ja nepieciešams, pieprasot atzinumu no Veselības inspekcijas un vietējās pašvaldības.

(2) Uzņēmumi, kuriem saskaņā ar piesārņojošās darbības atļauju ir atļauta dezinfekcijas līdzekļu ražošana, bet nepieciešams palielināt atļaujā norādītos ražošanas apjomus, drīkst tos palielināt pēc saskaņojuma saņemšanas no Valsts vides dienesta. Valsts vides dienests izsniedz saskaņojumu divu darbdienu laikā.

(3) Izsniedzot šā panta pirmajā un otrajā daļā minētos saskaņojumus par izmaiņām piesārņojošās darbības veikšanā, Valsts vides dienests var noteikt nosacījumus vides aizsardzības prasību ievērošanai.

(4) Veicot šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās darbības ārkārtējās situācijas laikā un ne ilgāk par diviem mēnešiem pēc ārkārtējās situācijas beigām, piesārņojošās darbības veicējam (operatoram) nav nepieciešami grozījumi A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā.

31. pants. Valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai saistībā ar Covid-19 izplatību aizsardzības ministrs var:

1) iesaukt aktīvajā dienestā rezerves karavīrus uz laiku, kas nepieciešams ar Covid-19 izplatības novēršanu saistīto uzdevumu izpildei;

2) ja nepieciešams, samazināt prasības pieņemšanai profesionālajā dienestā un uzņemšanai Latvijas Republikas Zemessardzē.

31.1 pants. Aizsardzības ministrijai ir tiesības iegādātos individuālos aizsarglīdzekļus un dezinfekcijas līdzekļus atsavināt sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem par iegādes cenu Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku apkarošanai, nepiemērojot publiskas personas mantas atsavināšanas procedūru — pārdošanu izsolē.

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

31.2 pants. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram ir tiesības veikt individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumu, lai sniegtu atbalstu Covid-19 visvairāk skartajām ārvalstīm Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku apkarošanai, un nodrošināt iegādāto preču uzglabāšanu un nodošanu Ārlietu ministrijai. Ārlietu ministrija organizē preču nogādāšanu uz ārvalstīm un ar Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību starpniecību nodrošina preču nodošanu attiecīgajām ārvalstu iestādēm, nepiemērojot publiskas personas mantas atsavināšanas procedūru un pamatojoties uz preču pieņemšanas un nodošanas aktu.

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

32. pants. Tiek pārtrauktas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm obligātās periodiskās veselības pārbaudes un plānotās atkārtotās veselības pārbaudes. Ja amatpersonas dienesta apstākļi būtiski mainās un ir tādi, kuros dienošajiem noteiktas augstākas prasības attiecībā uz veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām, iestāde šo personu uz veselības pārbaudi nesūta.

32.1 pants. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kurām ir tiesības saņemt Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas kursu viena gada laikā pēc nelaimes gadījuma darbā, pārciestas traumas vai ķirurģiskas operācijas un kurām medicīniskās rehabilitācijas kursa saņemšanas termiņš beidzas ārkārtējās situācijas laikā vai mēneša laikā pēc medicīniskās rehabilitācijas saņemšanas ierobežojumu atcelšanas, ir tiesības saņemt Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra apmaksātu medicīniskās rehabilitācijas kursu triju mēnešu laikā pēc minēto ierobežojumu atcelšanas.

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

33. pants. Valsts policija pēc Slimību profilakses un kontroles centra lūguma pieprasa un elektronisko sakaru komersanti tai sniedz datus (telefona numurs un atrašanās vieta) par personu, kuru Slimību profilakses un kontroles centrs ir identificējis kā ar Covid-19 inficētas personas kontaktpersonu vai personu, kurai laboratoriski apstiprināta Covid-19 diagnoze. Valsts policija no elektronisko sakaru komersanta saņemtos datus nodod Slimību profilakses un kontroles centram epidemioloģiskās izmeklēšanas veikšanai.

34. pants. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz laiku, kamēr valsts teritorijā ir spēkā ārkārtējā situācija, ir tiesības nodarbināt personas, kuras saņem izdienas pensiju atbilstoši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumam, vienlaikus saglabājot minētajām personām arī piešķirto izdienas pensiju.

35. pants. Ārkārtējās situācijas laikā pašvaldība sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai var piešķirt arī mērķa grupai, kas neatbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta nosacījumiem, ja personas pamatvajadzības nav iespējams nodrošināt citā veidā.

36. pants. (1) Pašvaldības saistošie noteikumi, kas izdoti, lai noteiktu ārkārtējās situācijas laikā īstenojamos pasākumus, stājas spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Republikas pilsētas domes un novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības mājaslapā.

(2) Saistošos noteikumus pašvaldība triju dienu laikā rakstveidā vai elektroniski nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai zināšanai.

37. pants. Iepirkumu uzraudzības birojam ir tiesības organizēt apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanu bez lietas dalībnieku uzklausīšanas klātienē. Lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt papildu viedokli rakstveidā, to nosūtot elektroniski Iepirkumu uzraudzības birojam, ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms paziņotā iesnieguma izskatīšanas sēdes datuma.

38. pants. Šajā likumā minētos lēmumus, ja tie skar individuāli nenoteiktu adresātu loku, paziņo publiski Paziņošanas likuma 11. pantā paredzētajā kārtībā.

39. pants. (1) Ārkārtējās situācijas laikā vietējā pašvaldība ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas publisko apspriešanu organizē attālināti.

(2) Vietējās pašvaldības lokālplānojumu un detālplānojumu publisko apspriešanu:

1) turpina tikai attālināti, ja šo dokumentu publiskā apspriešana uzsākta pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas un klātienē notikusi ne mazāk kā divas nedēļas, turklāt ir organizēta publiskās apspriešanas sanāksme;

2) organizē attālināti un ne mazāk kā divas nedēļas pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas arī klātienē, organizējot arī publiskās apspriešanas sanāksmi.

(3) Turpinot vai organizējot pašvaldības lokālplānojumu un detālplānojumu publisko apspriešanu attālināti, pašvaldība nodrošina piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem teritorijas plānošanas dokumentu izstrādes kārtību noteicošajā normatīvajā aktā norādītajās vietnēs.

(4) Publisko apspriešanu šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos organizē tā, lai kopējais publiskās apspriešanas laiks atbilstu normatīvajiem aktiem par teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi un šie nosacījumi būtu attiecināmi arī uz pilnveidotās lokālplānojuma vai detālplānojuma redakcijas apspriešanu.

(5) Pašvaldībai ir pienākums atsevišķā pašvaldības telpā, ievērojot visus ārkārtējās situācijas laikā veicamos epidemioloģiskās drošības pasākumus, nodrošināt interesentiem iespēju iepazīties ar teritorijas plānošanas dokumentiem klātienē un iesniegt rakstveidā savus priekšlikumus.

(6) Paziņojums par publisko apspriešanu, ja tā tiek uzsākta ārkārtējās situācijas laikā, ir publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā un pašvaldības tīmekļvietnē.

(7) Papildus šā panta sestajā daļā noteiktajai publikācijai paziņojumu par detālplānojuma publisko apspriešanu nosūta detālplānojuma teritorijā esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kas nav detālplānojuma ierosinātāji, un to nekustamo īpašumu īpašniekiem (tiesiskajiem valdītājiem), kuri robežojas ar detālplānojuma teritoriju.

(8) Pašvaldība ievieto savā tīmekļvietnē videoprezentāciju par teritorijas plānošanas dokumenta risinājumu un nodrošina interesentiem iespēju uzdot jautājumus un saņemt atbildes par teritorijas plānošanas dokumentu, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku. Jautājumus un atbildes fiksē un saglabā pašvaldībai pieejamā veidā.

(9) Ziņojumu par publiskās apspriešanas laikā saņemtajiem priekšlikumiem, to izvērtējumu un informāciju par to vērā ņemšanu vai noraidīšanu pašvaldība publicē Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā un savā tīmekļvietnē ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms tam, kad tā pieņem lēmumu par teritorijas plānošanas dokumenta apstiprināšanu.

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

40. pants. (1) Juridiskās palīdzības administrācija organizē konsultācijas par ārkārtējās situācijas dēļ radušos juridisko jautājumu risināšanu (atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteiktajām lietu kategorijām) telefoniski vai rakstveidā, izmantojot bezmaksas informatīvo tālruni 116006 "Palīdzības dienests noziegumu upuriem" un tiešsaistes konsultāciju rīku.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā atbalsta pasākuma izpildei Juridiskās palīdzības administrācija norīko juridiskās palīdzības sniedzējus, ar kuriem ir noslēgts juridiskās palīdzības līgums. Atlīdzību juridiskās palīdzības sniedzējam par darbu stundā nosaka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību" noteiktajam samaksas par juridiskās konsultācijas sniegšanu apmēram. Samaksu veic no Juridiskās palīdzības administrācijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem Tieslietu ministrijas apakšprogrammā 03.03.00 "Juridiskās palīdzības nodrošināšana" saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2020. gadam", novirzot šim mērķim ne vairāk kā 5000 euro.

(3) Pakalpojumu nodrošina ārkārtējās situācijas laikā vai līdz brīdim, kad tiek izlietots atvēlētais finansējums.

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

41. pants. Patentu valdei Patentu likumā, Preču zīmju likumā un Dizainparaugu likumā noteiktajos gadījumos, lemjot par termiņa pagarināšanu, tiesību atjaunošanu vai lietvedības turpināšanu, ja attiecīgos termiņus nav iespējams ievērot valstī sakarā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, ir tiesības nepiemērot minētajos normatīvajos aktos noteikto maksu par termiņa pagarināšanu, tiesību atjaunošanu vai lietvedības turpināšanu.

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

Pārejas noteikums

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

Administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības uz procesuālā termiņa pagarinājumu vai atjaunošanu tādā kārtībā, kāda bija spēkā līdz dienai, kad stājas spēkā grozījums par šā likuma 3. panta sestās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, ja procesuālā termiņa beigas iestājušās ārkārtējās situācijas laikā līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai.

(07.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.05.2020.)

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2020. gada 3. aprīlī.
Valsts prezidents E. Levits
Rīgā 2020. gada 4. aprīlī
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 03.04.2020.Stājas spēkā: 05.04.2020.Zaudē spēku: 10.06.2020.Tēma: Valsts iestādes, civildienests; Covid-19; Administratīvais process; Sociālā aizsardzība; Kriminālprocess; Tiesu varaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 67B, 04.04.2020. OP numurs: 2020/67B.5
Dokumenta valoda:
LVENRU
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
313730
{"selected":{"value":"09.05.2020","content":"<font class='s-1'>09.05.2020.-09.06.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"09.05.2020","iso_value":"2020\/05\/09","content":"<font class='s-1'>09.05.2020.-09.06.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.04.2020","iso_value":"2020\/04\/05","content":"<font class='s-1'>05.04.2020.-08.05.2020.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
09.05.2020
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)