Ministru kabineta rīkojums Nr.139
Rīgā 2014.gada 31.martā (prot. Nr.18 22.§)
Par Finanšu sektora attīstības plānu 2014.–2016.gadam
1. Apstiprināt Finanšu sektora attīstības plānu 2014.–2016. gadam (turpmāk – plāns). 2
2. Finanšu ministram izveidot darba grupu, lai izvērtētu par plānu iesniegtos priekšlikumus. Darba grupas sastāvā iekļaut Ministru prezidenta biroja, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjus, kā arī finanšu un kapitāla tirgus nozares ekspertus (turpmāk – darba grupa). 3
3. Darba grupai, izvērtējot iesniegtos priekšlikumus, ņemt vērā to fiskālo ietekmi un ietekmi uz tautsaimniecību. 4
4. Finanšu ministrijai apkopot un finanšu ministram līdz 2014. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā darba grupas izvērtētos priekšlikumus Ministru kabinetā. 5
5. Darba grupai izvērtēt plāna ieviešanas gaitu, un finanšu ministram līdz 2015. gada 31. decembrim iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par turpmāko plāna uzdevumu īstenošanu. 6 (MK 25.03.2015. rīkojuma Nr.155 redakcijā)
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Finanšu ministrs Andris Vilks
(Ministru kabineta
2014.gada 31.marta
rīkojums Nr.139)
Finanšu sektora attīstības plāns 2014.–2016.gadam
Finanšu sektora attīstības plāns 2014.–2016.gadam
(turpmāk – Plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas
izstrādāts, pamatojoties uz nepieciešamību sekmēt finanšu un
kapitāla tirgus politikas nozares sadarbību ilgtspējīgai
tautsaimniecības izaugsmei un konkurētspējas attīstīšanai.
Plāns apkopo priekšlikumus finanšu sektora aktuālo jautājumu
risināšanai. Plāns ietver konkrētus uzdevumus, atbildīgās
institūcijas, termiņus un plāna izpildes uzraudzības kārtību,
kā arī dod iespēju šajā formātā koriģēt plānu atkarībā
no nākotnes ekonomiskās situācijas un izaicinājumiem.
1. Plāna
mērķis un rīcības virzieni
Plāna izstrādes mērķis ir sekmēt finanšu sektora
stabilitāti, kas veicina Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu
attīstību.
Plāna rīcības virzienu izstrādē sākotnējos priekšlikumus
sniedza Finanšu sektora attīstības stratēģijas izstrādes
darba grupa, papildus tam plāna uzdevumus nosaka pievienošanās
process eirozonai un ES līmeņa iniciatīvas Banku Savienības
izveidē. Plašāka finanšu sektora darbības analīze neietilpst
šī plāna tvērumā, un tas tiek analizēts, t.sk., Latvijas
Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā1. Plāna
rīcības virzienu pamatojuma koncentrēts skaidrojums sniegts
3.–5.nodaļā. Plānā ir noteikti šādi rīcības virzieni un
pasākumi to īstenošanai:
1. Kredītiestāžu sektorā:
1.1. Kredītiestāžu regulatīvās vides pilnveidošana/
Stabila un atbildīga kredītiestāžu sektora darbība;
1.2. Kredītiestāžu finansējuma avotu diversifikācijas
veicināšana;
1.3. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska
mazināšana.
2. Kapitāla tirgū:
2.1. Caurskatāma valsts kapitāla daļu atsavināšana;
2.2. Iekšzemes valsts vērtspapīru tirgus attīstības
veicināšana;
2.3. Korporatīvo parāda vērtspapīru popularizēšana.
3. Tiesu sistēmā:
3.1. Tiesnešu kvalifikācijas celšana, specializācijas
veicināšana;
3.2. Cīņa pret mājokļu īpašnieku parādu uzkrāšanu;
3.3. Finanšu strīdu izskatīšanas mehānisma izveide;
3.4. Ieguldītāju (akcionāru) tiesību aizsardzības
pilnveidošana un stiprināšana.
4. Valsts atbalsta programmās:
4.1. Atbalsta programmu pielāgošana tirgus nepilnību
risināšanai;
4.2. Atbalsta programmu vadības centralizācija.
5. Alternatīvos finansējuma veidos:
5.1. Riska kapitāla nozares attīstība;
5.2. Vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju
instrumenta ieviešana;
5.3. Uzraudzības institucionālās kapacitātes stiprināšana
un optimizēšana.
6. Finanšu pratības jautājumā:
6.1. Finanšu pratības virziena attīstība;
6.2. Informējošu un izglītojošu kampaņu organizēšana
patērētāju kredītsloga samazināšanai un informēšanai par
finanšu pakalpojumiem.
Plāna izstrādē Finanšu ministrija sadarbojās ar Finanšu un
kapitāla tirgus komisiju, Latvijas Banku, Valsts kasi, Ekonomikas
ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības
ministriju, Tieslietu ministriju, Noziedzīgi iegūto līdzekļu
legalizācijas novēršanas dienestu, Latvijas Investīciju un
attīstības aģentūru, Rīgas domi, Latvijas Komercbanku
asociāciju, Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību
savienību, Krājaizdevu Apvienību, NASDAQ OMX Riga, Latvijas
Apdrošinātāju asociāciju, Biedrību "Latvijas Profesionālo
Apdrošināšanas brokeru Asociācija", Latvijas Riska kapitāla
asociāciju, Latvijas Līzinga devēju asociāciju, Latvijas
Privātbanku asociāciju un Latvijas Tirdzniecības un
rūpniecības kameru.
2.
Latvijas finanšu sektors
Latvijā ir attīstīts finanšu sektors ar visaptverošu
finanšu starpnieku klāstu, kas apkalpo lielāko daļu tirgus
segmentu. Latvijas finanšu sektorā dominē komercbankas un ir
vērojama spēcīga ārvalstu kredītiestāžu klātbūtne.
Saskaņā ar FKTK publicēto statistiku, uz 2013.gada 30.novembri
banku aktīvi sasniedza 19.936 miljrd.latu . Uz š.g. 30.novembri
Latvijā darbojās 19 bankas un 9 ārvalstu banku filiāles.
Kopējais apmaksātais banku pamatkapitāls 2013.gada novembrī
bija 1’698.7 milj. latu, t.sk. ārvalstu kapitāla īpatsvars
sasniedza 71.5%, kurā dominēja Skandināvijas investoru veiktie
ieguldījumi, kas sastāda 52.9% no kopējā apmaksātā banku
pamatkapitāla.
Banku sektors kopumā 2013. gada pirmajos vienpadsmit mēnešos
darbojās ar peļņu 184.3 miljonu latu apmērā, kas ir par 46.3%
vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Līdz
novembra beigām ar peļņu darbojās 16 Latvijas bankas un piecas
ārvalstu banku filiāles.
Banku sektora likviditāte un kapitalizācijas līmenis gada
laikā ir uzlabojies. Novembra beigās banku sektora likviditātes
rādītājs bija 63.1% (iepriekšējā gada attiecīgajā periodā
– 59.7%), savukārt kapitāla pietiekamības rādītājs bija
19.0%, bet 1. līmeņa kapitāla rādītājs – 17.3%
(iepriekšējā gada attiecīgajā periodā attiecīgi 17.5% un
15.0%).
Nebanku finanšu institūcijas (turpmāk – NFI) ir nelielas,
bet piedāvā papildus privātā sektora finansēšanas iespējas.
Uz 2013.gada 1.pusgada beigām NFI veido 2.076 miljrd.latu jeb 9.3%
no finanšu sektora aktīviem (ieskaitot gan vienības, kas
finansē privāto sektoru (līzings, faktorings un krājaizdevu
sabiedrības), gan arī institucionālos investorus, tādus kā
apdrošināšanas kompānijas un pensiju fondus. Līzinga un
faktoringa apjomi ievērojami saruka krīzes laikā, tomēr
joprojām ir pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem. Krājaizdevu
sabiedrībām, neskatoties uz to skaitu, tradicionāli ir bijusi
ierobežota dalība finanšu sektorā, un tās veido 0.1% no
kopējiem sektora aktīviem.
2013.gada 1.pusgadā nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu
sniedzēji patērētājiem izsniedza kredītus 147.136 milj. latu
apmērā un no kopējā apjoma lielāko daļu sastāda "ātrie
kredīti" – kopējā "ātro kredītu" summa ir 68.041 milj. latu
jeb 46% no kopējā apjoma (datu avots PTAC).
Kredītu infrastruktūra ir efektīvi attīstīta, tomēr
nepieciešami tālāki uzlabojumi klientu parādsaistību
informācijas aptvēruma un pieejamības paplašināšanā.
Latvijas kapitāla tirgus – efektīvs, moderns, ar stabilu
tiesisko regulējumu, tomēr mazaktīvs.
3.Stratēģiskie politikas uzstādījumi
Latvijas finanšu sektora attīstības perspektīvas ir
ietekmējusi 2008.–2009.gada pasaules un Latvijas ekonomiskās un
finanšu krīzes un pēckrīzes pieredze, arī eirozonas valstu
parāda krīzes negatīvā atgriezeniskā ietekme uz finanšu
sektora pārrobežu stabilitāti visā Eiropas Savienībā
(turpmāk – ES) un uz kredītresursu pieejamību Latvijā.
Krīžu rezultātā ir izkristalizējušās tādas finanšu sektora
prioritātes kā:
– akcents uz stabilitāti un drošību (t.sk. ierobežojot
jutību pret ārējiem satricinājumiem) kontekstā ar vietējā
finanšu un kapitāla tirgus diversifikāciju un optimālu
pārvaldību;
– alternatīvu, ārpus banku sektora, finansēšanas iespēju
attīstība un iekšējo investīciju instrumentu izveides
veicināšana;
– institucionālo investoru aktīvāka iesaiste vietējo
finanšu instrumentu izmantošanā;
– uzņēmējdarbības, t.sk. eksportspējīgo sektoru MVU
atbalsta programmu un finansēšanas instrumentu pielāgošana
pieprasījuma/piedāvājuma prasībām un šī atbalsta
administrēšanas optimizācija;
– parādu restrukturizācijas atvieglošana.
Latvijas īstenotās finanšu sektora politikas mērķis ir
nodrošināt finanšu un makrouzraudzības stabilitāti un mazināt
iespējamo risku veidošanos, kā arī ar nerezidentu
noguldījumiem saistītos riskus. Šajā nolūkā Latvijas valsts
institūcijas ir apņēmušās ietvert konservatīvu nostāju
finanšu sektora attīstības stratēģijā un atbilstoši Latvijas
valsts interesēm ietvert ES politiskās un regulatīvās
iniciatīvas, īpaši ar Banku Savienības izveidi saistītās
reformas2. Ir bijis un būs nepieciešams izdarīt
virkni grozījumu normatīvajos aktos saistībā ar Latvijas
pievienošanos eirozonai un Banku Savienībai.
Lai nodrošinātu stabilu, drošu finanšu sektoru, kas atbalsta
ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, ir jākoncentrējas uz
kvalitātes pieaugumu, tajā skaitā veicot preventīvos
pasākumus, savukārt, kvantitātes dinamikai ir jāatbilst spējai
nodrošināt adekvātu risku pārvaldību.
Ir veikti būtiski pasākumi finanšu sektora politikas
stiprināšanai, tostarp, lai mazinātu neilgtspējīgu
kredītpolitiku un aktīvu cenu burbuļu veidošanās iespēju
nākotnē. Tika ieviests kapitāla pieauguma nodoklis nekustamā
īpašuma darījumiem un nekustamā īpašuma nodoklis mājoklim,
noteikta maksimālā aizdevuma attiecība pret nodrošinājumu
jaunajiem hipotekārajiem kredītiem, valsts tiesību aktos
noteiktas prasības veikt stingru aizņēmēju ienākumu pārbaudi,
pastiprināti banku sektora regulējumi attiecībā uz kapitāla
pietiekamības novērtējuma procesu, kredītriska pārvaldības
procedūrām, aktīvu kvalitāti un nodrošinājuma novērtējumu,
izstrādātas mērķtiecīgas finanšu izglītības programmas un
izveidots visaptverošs Kredītu reģistrs, kas nodrošina izkoptu
sistēmu visaptverošai kredītriska novērtēšanai.
Nozīmīgs solis uz priekšu iekšzemes politikas
stiprināšanai ir makrouzraudzības institucionālā regulējuma
izveide saskaņā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas
ieteikumu3. Darba ietvaros pie makrouzraudzības
pārraudzības izveides 2013.gada 3.jūnijā starp Finanšu
ministriju, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Latvijas Banku
ir noslēgta vienošanās par sadarbību finanšu stabilitātes
veicināšanā.
Tiek veikts darbs, lai mazinātu riskus – kredītrisku,
likviditātes un finansējuma risku, tirgus risku,
rekapitalizācijas risku, valsts iespējamo saistību apjoma
pieauguma, ko rada pieaugošā nodrošināto nerezidentu
noguldījumu bāze, risku, noziedzīgi iegūto līdzekļu
legalizācijas risku, negatīvas ietekmes uz valsts kredītreitingu
risku – saistībā ar nerezidentu noguldījumiem Latvijas
kredītiestāžu sektorā. Šim nolūkam kredītiestādēm, kuru
darbība ir balstīta uz nerezidentu noguldījumiem, ir papildus
piemērotas stingrākas prasības attiecībā uz kapitālu un
likviditāti, kuras tiek regulāri pārskatītas, lai
nodrošinātu, ka jebkurš risku pieaugums ir pienācīgi
atspoguļots kapitāla un likviditātes papildinājumos. Notiek
darbs pie pārbaužu veikšanas regulējuma uzlabošanas
attālināti un uz vietas. Ir īstenoti pasākumi atbildīgo
institūciju rīcībā esošo analītisko un stresa testēšanas
instrumentu klāsta uzlabošanai un makrouzraudzības risku
konstatēšanai.
Kā liecina FKTK un Latvijas Bankas sniegtā informācija, ar
nerezidentu apkalpošanu saistītie riski šobrīd tiek adekvāti
pārvaldīti un kontrolēti, tomēr ir nepieciešams turpināt
iesākto darbu pie nerezidentu kredītiestāžu segmenta
drošības, stabilitātes un prognozējamības pilnveides. Šis
mērķis ir ņemts vērā, tostarp, izstrādājot Plānā
iekļautos preventīvos finanšu sektora attīstības
pasākumus
Tiek plānots turpināt stiprināt šobrīd pastāvošos
regulatīvos pasākumus, lai apkarotu naudas atmazgāšanas
iespējas caur Latvijas finanšu sektoru. Tajā pašā laikā ne
mazāka vērība ir jāpievērš uzraudzības ietvara prasību
praktiskajai piemērojamībai. Šī mērķa sasniegšanai ir
nepieciešams stiprināt kompetento institūciju kapacitāti, lai
nodrošinātu, ka tirgus dalībnieki rūpīgāk ievēro spēkā
esošās regulējošās prasības.
Kapitālā tirgus jomā ir identificēti pasākumi vērtspapīru
tirgus attīstības jomā, ietverot caurskatāmu valsts kapitāla
daļu atsavināšanas veicināšanu un publiskā piedāvājuma vai
akciju kotācijas iespēju izmantošanu, lai sekmētu valsts
īpašuma labāku pārvaldīšanu un realizāciju. Svarīga ir arī
turpmāka iekšzemes valsts vērstpapīru tirgus sekmēšana un
korporatīvo parāda vērtspapīru popularizēšana, kas sniegtu
ieguldījumu korporatīvās pārvaldības un caurskatāmības
uzlabošanā.
Tieslietu jomā pasākumi ietver – tiesnešu kvalifikācijas
celšanu un specializācijas veicināšanu, finanšu strīdu
izskatīšanas mehānismu pilnveidošanu un ieguldītāju
(akcionāru) tiesību aizsardzības pilnveidošanu un
stiprināšanu. Viens no aktuāliem jautājumiem ir normatīvā
regulējuma pilnveidošana, lai ierobežotu mājokļu īpašnieku
parādu uzkrāšanu.
Plāns ietver finanšu pakalpojumu daudzveidībai svarīgus
nebanku finanšu institūciju pasākumus, dažādojot
alternatīvus, uz attīstību vērstus finansējuma veidus, t.sk.
sekmējot riska kapitāla nozares attīstību, kā arī
izvērtējot iespējas vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta
garantiju instrumenta ieviešanai. Tāpat arī nepieciešams
privātā sektora kreditēšanas atbalstam izmantoto valsts
programmu un finanšu instrumentu tvērumu un klāstu pielāgot
faktisko tirgus nepilnību efektīvai kompensēšanai.
Alternatīvā finansējuma un kapitāla tirgus attīstībā
būtiska loma būs Attīstības finanšu institūcijai (turpmāk
– AFI). Nepieciešams, lai AFI mērķtiecīgi piesaista
finansējumu ne tikai no ES fondu līdzekļiem, bet arī no
vietējiem institucionālajiem investoriem. Tādējādi vietējos
institucionālo investoru uzkrātos līdzekļus būtu iespējams
sekmīgi izmantot Latvijas ekonomikas ilgtermiņa finansējuma
vajadzību nodrošināšanai, radot pozitīvu efektu gan uz
kapitāla tirgus attīstību, gan uz tautsaimniecību kopumā.
Plānā paredzēts pilnveidot krājaizdevu sabiedrību
normatīvo regulējumu, lai novērstu pastāvošās tiesiskās
nepilnības, kas konstatētas krājaizdevu sabiedrību
licencēšanas un uzraudzības procesā, identificējot un,
līdzsvarojot ar atbilstošiem riska mazināšanas un pienācīgas
uzraudzības pasākumiem, iespēju robežās novēršot
nepilnības/šķēršļus normatīvajā regulējumā.
Plānā ir uzsvērta finanšu pratības līmeņa pakāpeniska
paaugstināšana, mērķtiecīgi realizējot Latvijas sabiedrības
finanšu pratības stratēģiju, lai samazinātu patērētāju
kredītslogu un veicinātu izpratni par patērētāja tiesībām un
pienākumiem.
Kopējos tautsaimniecības attīstības virzienus nosaka
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam, kas
ir apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī, (turpmāk –
NAP). Šī plāna 105.punktā4 ir noteikts, ka valsts
iedzīvotāju labklājības pieaugumu var nodrošināt kapitāla un
investīciju (gan iekšējo, gan ārējo) piesaiste
eksportspējīgajiem ražojošajiem un pakalpojumu sniedzošajiem
sektoriem, ražošanas modernizācija un eksporta pieaugums.
Pieaugot ražošanai, kas spēs radīt augstu pievienoto vērtību,
augs ar to tieši un pakārtoti saistītās nozares. Arī darba
vietu pieaugumu, galvenokārt, radīs nevis ražīga (modernizēta
un automatizēta) rūpniecība, bet to atbalstošie uzņēmumi.
Pakalpojumu sektorā jāsekmē tā eksportspēja un starptautiskā
konkurētspēja, kā arī jāizmanto iegūtās zināšanas un
prasmes tajos sektoros, kas jau dod nozīmīgu pienesumu iekšzemes
kopproduktam (IKP). Finanšu apkalpošana, loģistika un tranzīts
ir nozares, kurās ir uzkrātas zināšanas un atbilstošs
potenciāls cilvēkkapitālam, kā arī ir ģeogrāfiskie un citi
priekšnosacījumi, kas tieši Latvijā ļauj šīm nozarēm
saglabāt eksportspēju un turpināt attīstīties. Secinām, ka
valsts politikas plānošanas dokumentos, konkrēti, NAP jau ir
definēti priekšnoteikumi finanšu sektora attīstībai un
atzinīgi novērtēts cilvēkkapitāla potenciāls finanšu
apkalpošanas nozarē, tajā skaitā arī nerezidentu
apkalpošanā.
Finanšu sektora attīstības kontekstā ir jāņem vērā
vispārīgie principi, kas noteikti kapitāla brīvai apritei,
piemēram, Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk –
LESD) 26.panta 2.punktā, 58.panta 2.punktā, 63. – 65.pantos ir
definētas prasības kapitāla brīvai kustībai un aizliegums to
ierobežot. Kompetentas valsts institūcijas nav tiesīgas
ierobežot kapitāla apriti, bet to pienākums ir nodrošināt
pilnvērtīgu Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanu
nacionālajās tiesībās, lai nodrošinātu šīs kapitāla
aprites drošu un uzticamu darbību, vienlaikus ievērojot Eiropas
Savienības tiesību aktos noteiktās prasības un ierobežojumus,
piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra
Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas
izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un
teroristu finansēšanai, Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada
13.novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem
iekšējā tirgū, ar ko groza direktīvas 97/7/EK, 2002/65/EK,
2005/60/EK un 2006/48/EK un atceļ direktīvu 97/5/EK, Eiropas
Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija Direktīva 2013/36/ES
par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un
ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko
groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un
2006/49/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija
Regula (ES) Nr.575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā
uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar
ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 kā arī citu Eiropas Savienības
līmeņa tiesību aktu prasības. Līdz ar to kompetentām
iestādēm ir pienākums rūpēties par visas finanšu sistēmas
drošu darbību kopumā.
4.Dalība
Banku Savienībā
2012.gada jūnijā iniciētās Eiropas Ekonomiskās un
monetārās Savienības (EMS) reformas viens no pamatelementiem ir
Banku Savienības jeb integrētās finanšu sistēmas izveide
eirozonas valstu blokā. Latvijas nostāja un apņemšanās šīs
reformas gaitā skatāma no EMS dalībvalsts pozīcijas, kas izriet
no uzaicinājuma pievienoties vienotās valūtas blokam ar
2014.gada 1.janvāri. Izmantojot Eiropas Savienības (turpmāk –
ES) iekšējā tirgus 28 dalībvalstīm kopīgo tiesisko
regulējumu (vienotu noteikumu kopumu), EK ir ierosinājusi
dažādus instrumentus un pasākumus Banku Savienības izveidei,
kas ir potenciāli atvērta dalībai visām dalībvalstīm, bet
jebkurā gadījumā ietver pašreizējās 18 eiro zonas
dalībvalstis.
Pirmais solis šajā procesā ir Vienota uzraudzības mehānisma
izveide, uzticot Eiropas Centrālai bankai (ECB) noteiktus ar
kredītiestāžu uzraudzību saistītus uzdevumus, lai atjaunotu
uzticību ES uzraudzības augstajam standartam, ņemtu vērā banku
sektora integrācijas pakāpes ietekmi uz ES, bet īpaši eirozonas
finanšu stabilitāti un radītu priekšnoteikumu eirozonas valstu
piekļuvei Eiropas Stabilitātes mehānisma līdzekļiem to banku
sektora stabilizācijai (tiešai rekapitalizācijai), neuzņemoties
papildus valsts parāda slogu. 2013.gada 29.oktobrī ES
Oficiālajā vēstnesī ir nopublicētas Vienoto uzraudzības
mehānismu veidojošās regulas5, kas paredz, ka ECB
pilnā mērā uzsākt savu uzdevumu izpildi ar 2014.gada
4.novembri.
Tādējādi tiek noteikta gan kompetentās uzraudzības
iestādes darbība kā atbilstīga un savlaicīga plānošana,
sadarbības un informācijas un datu apmaiņas kanālu un
procedūru pārstrāde, tirgus dalībnieku augsta gatavības
pakāpe iespējamām izmaiņām to uzraudzības kārtībā un
uzraudzības funkciju sedzamo izmaksu daļas apmērā, kā arī
veicināta pietiekamas izpratnes un kompetences veidošana ECB par
diferencētai ikdienas uzraudzībai pakļautajām Latvijas
teritorijā esošām kredītiestādēm.
Otrais solis integrētas finanšu sistēmas izveides procesā ir
Vienota noregulējuma mehānisma izveide, kas tiks balstīta uz
Kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un
noregulējuma direktīvas6 un Eiropas Parlamenta un
Padomes Regulas, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu
procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru
sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma
mehānismu un vienotu banku noregulējuma fondu7.
Direktīvas projekts ir atbilde uz šķēršļiem un nepilnībām,
ar kurām ES dalībvalstis saskārās nesenās finanšu krīzes
laikā, plānojot un īstenojot kredītiestāžu grupu pārrobežu
noregulējumu, un tās mērķis ir līdz minimumam samazināt slogu
uz valsti un nodokļu maksātājiem par kredītiestāžu
finansiālo stabilitāti un nākotnes krīžu noregulējumu.
Savukārt, 2013.gada 10.jūlijā Eiropas Komisija publicēja
priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido
vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un
noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam,
izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu banku
noregulējuma fondu8.
Vienotais noregulējuma mehānisms (turpmāk –
SRM9) ietver vienotu noteikumu kopumu par banku
noregulējumu, kas izklāstīts priekšlikumā par Eiropas
Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko izveido kredītiestāžu un
ieguldījumu sabiedrību sanācijas un noregulējuma
režīmu10 (turpmāk – BRR11 Direktīva),
attiecībā uz maksātnespējīgām bankām SRM iesaistītajās
dalībvalstīs.
SRM struktūru veido centrāla lēmumu pieņemšanas iestāde
jeb Vienotā noregulējuma valde (turpmāk – Valde) un vienotais
banku noregulējuma fonds (turpmāk – Vienotais fonds). SRM
pilnvērtīgai funkcionēšanai ir nepieciešams, lai Valdei būtu
ātra un efektīva piekļuve Vienotā fonda līdzekļiem. Vienotais
fonds veido privātu vidēja termiņa un ilgtermiņa finansējuma
avotu, lai novērstu vai samazinātu publiskā sektora līdzekļu
izmantošanu banku noregulējumā. Turklāt tas palielina
noregulējuma procesa efektivitāti, novēršot koordinācijas
problēmas, kuras rodas valsts fondu izmantošanā, it īpaši
pārrobežu grupu gadījumā. Ja līdzekļus noregulējuma
segšanai, kas pārsniedz apjomu, ko seguši akcionāri un
kreditori, īpaši pārrobežu banku grupu gadījumā, būtu
jānodrošina no valsts līdzekļiem, tiktu apdraudēta ne tikai
SRM, bet arī Vienotās uzraudzības mehānisma (turpmāk –
SSM[1]) efektivitāte. SRM ietver būtiskākos noregulējuma
uzdevumus, kas ir nepieciešami problemātisko banku plānveida
likvidācijai vai sanācijai, kā, piemēram, ietver pienākumu par
noregulējuma plānu izstrādi, noregulējuma plānu
pārskatīšanu, noregulēšanas iespējamības novērtēšanu,
lēmumi par noregulējuma piemērošanu bankai, noregulējuma
pilnvaru izmantošanu attiecībā uz noregulējamo iestādi un
noregulējuma shēmu īstenošanu un lēmumi par noregulējuma
finansējuma izmantošanu. Izdevumi, kas attiecas uz SRM
uzdevumiem, Vienotā fonda pārvaldību un izmantošanu, tiks
finansēti no banku nozares iemaksām.
SRM veidos vienoti noteikumi un procedūras, kuras piemēros
Valde kopā ar EK un iesaistīto dalībvalstu noregulējuma
iestādēm. SRM ar centrālu lēmumu pieņemšanas iestādi jeb
Valdi un Vienoto fondu nodrošinās būtiskus ieguvumus
dalībvalstīm, nodokļu maksātājiem, bankām, kā arī veicinās
finanšu un ekonomikas stabilitāti visā ES:
– spēcīga lēmumu pieņemšana centrālā līmenī
nodrošinās, ka noregulējuma lēmumi visās iesaistītajās
dalībvalstīs tiks pieņemti ātri un efektīvi, novēršot
nekoordinētu rīcību, samazinot negatīvu ietekmi uz finanšu
stabilitāti un ierobežojot vajadzību pēc finansiāla
atbalsta;
– centralizētas ekspertu zināšanas un pieredze banku
noregulējuma jomā maksātnespējīgo banku problēmas spēs
risināt sistemātiskāk un efektīvāk, nekā atsevišķas valsts
iestādes, kam ir ierobežotāki resursi un pieredze;
– Vienotais fonds spēs apvienot būtiskus resursus no banku
iemaksām un tādējādi efektīvāk tiks aizsargāti nodokļu
maksātāji, vienlaikus nodrošinot līdzvērtīgus konkurences
apstākļus bankām visās iesaistītajās dalībvalstīs.
Vienotais fonds novērsīs starpvalstu sadarbības problēmas un
pārtrauks banku atkarību no valstu kredītspējas.
Kā trešais elements tālākā nākotnē tiek paredzēta
kopīgas Eiropas noguldījumu garantiju sistēmas izveide un
ieviešana.
Lai sekmīgi pārvaldītu finanšu sektoru un ievērotu
konservatīvu un ar ES stingrām iniciatīvām kredītiestāžu
uzraudzības jautājumos saskaņotu finanšu sektora attīstības
politiku, ir nepieciešams īstenot Plānā (un tā pielikumā)
iekļautos pasākumus, kas veicinās pārdomātu kredītiestāžu
sektora izaugsmi ilgtermiņā, kā arī stabilu un prognozējamu
izaugsmi, vienlaikus pasargājot finanšu sektoru no tajā
pastāvošo risku eskalācijas.
5.Informācija par plāna apspriešanas gaitu
Plāna apspriešanas gaitā tika saņemti atzinumi no
nevalstiskajām organizācijām. Krājaizdevu Apvienība ir
norādījusi uz kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību lomu
reģionālajā attīstībā, un nepieciešamību nodrošināt
pieeju finansējumam komercdarbības attīstībai, tai skaitā,
novēršot administratīvos šķēršļus, tomēr plāna
izstrādātāju skatījumā komersantu kreditēšana izraisītu
kredītriska pieaugumu krājaizdevu sabiedrībām, un, līdz ar to,
radītu papildu risku to maksātspējai, jo īpaši ņemot vērā,
ka tām nav pietiekamas pieredzes un resursu detalizētai
komercsabiedrību kredītspējas riska izvērtēšanai. Arī citu
Eiropas Savienības valstu pieredze norāda uz nepārdomātas
krājaizdevu sabiedrību darbības liberalizācijas radītajiem
riskiem, kā arī pastāv bažas par straujo krājaizdevu
sabiedrību uzņēmumiem izsniegto kredītu pieaugumu, kas ir
veicinājis ievērojamu kavēto kredītu palielināšanos, un to
ierobežotajām iespējām operatīvi palielināt kapitālu.
Latvijas Komercbanku asociācija (turpmāk – LKA) ir atzinīgi
novērtējusi pasākumus par korespondentbanku tīkla attīstību
un nodrošināšanu. LKA ir akcentējusi finanšu pakalpojumu
eksporta un sektora konkurētspējas jautājumus, piedāvājot
jaunu institūtu izveidi Latvijas tiesību sistēmā, tomēr plāna
izstrādātāju skatījumā šādi priekšlikumi ir saistīti ar
augstākiem riskiem. Tādēļ plānā ir sabalansēti gan sektora
attīstībai labvēlīgi vides aspekti, gan risku pārvaldības
aspekti, un vienlaicīgi netiek atbalstīta jaunu institūtu
izveide Latvijas tiesību sistēmā. Tāpat arī LKA ir aicinājusi
neietvert paaugstinātas prasības pret nerezidentu depozītiem uz
pieprasījumu salīdzinot ar termiņdepozītiem, tomēr apzinoties
tirgus situāciju un izveidojušos noguldījumu termiņstruktūru
iepriekšējo gadu laikā, plānā ir ietverti uzraudzības
pasākumu pastiprināšana par noguldījumu termiņstruktūru. Tā
kā ES paaugstinātās prasības kapitālam un jaunās
likviditātes prasības neaptver visus biznesa riskus, tad
saskaņā ar jauno regulējošo prasību kopumu dalībvalstīm arī
turpmāk ir tiesības noteikt paaugstinātas prasības gan
individuālu banku līmenī, gan arī konkrētām ekspozīcijām
sistēmā, lai segtu riskus, kurus vienotās ES prasības neaptver.
Tāpat arī plāna izstrādātāju skatījumā trasta
materiāltiesiskā regulējuma iekļaušana Latvijas normatīvajos
aktos neatbilst Latvijas tiesību sistēmai kopumā un trasta
tiesiskā regulējuma izstrāde prasītu būtiskas un konceptuālas
izmaiņas ne tikai vispārējā civiltiesību regulējumā, bet
arī mantojuma tiesību un maksātnespējas
regulējumā12. Augsti attīstīto valstu vidū trasta
kā mantas noslēpšanas institūta loma tiek samazināta. Trasta
institūta iekļaušana Latvijas normatīvajos aktos būtu pretēja
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk
– OECD) un Latvijas kā šīs organizācijas topošās
dalībvalsts izvirzītajam mērķim attiecībā uz informācijas
apmaiņas nodrošināšanu un izvairīšanos no nodokļiem
novēršanu. Trastu izveides mērķi, piemēram, aktīvu
aizsardzība, nodokļu sloga optimizēšana, privātās dzīves
konfidencialitātes nodrošināšana, atbildības ierobežošana,
vai mantojuma nodošana vēlamai personai – no nodokļu aspekta
nebūtu veicināmi. Attiecībā uz LKA priekšlikumu par juridisku
personu kā valdi kapitālsabiedrībās, korporatīvo valdes
locekļu institūta iekļaušana normatīvajos aktos ierobežotu
caurskatāmību finanšu sektorā un veicinātu iespēju juridisko
personu izmantot pretlikumīgiem mērķiem. Paredzot "korporatīvos
valdes locekļus", papildus jāņem vērā nodokļu aplikšanas
sekas, jo ienākuma saņēmējs par darbu valdē būs attiecīgi
juridiskā persona. Latvijai kā OECD dalībvalsts pretendentei nav
atbalstāmas šādas izmaiņas Latvijas normatīvajos tiesību
aktos.
Latvijas Profesionālo Apdrošināšanas brokeru asociācija ir
ierosinājusi sekmēt uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas
instrumentus un to ieguldījumu palielināšanu iekšzemes
investīcijās, kā arī apdrošinājuma ņēmēju (ieguldītāju,
uzkrājēju) tiesību nostiprināšanu uzkrājošā
apdrošināšanā. Plāna izstrādātāju skatījumā šie
priekšlikumi šobrīd nav gatavi ieviešanai un tiks vērtēti
plāna pārskatīšanas periodā.
1
http://www.bank.lv/publikacijas/finansu-stabilitates-parskats/finansu-stabilitates-parskats/2503
2 2013.gada 18.jūnija vēstule nr.1-5-02/3559
Eirogrupas prezidentam J.Dijselblūmam un Eirogrupas locekļiem,
kuru parakstījuši - Ministru kabineta vārdā -finanšu ministrs,
Latvijas bankas prezidents un Finanšu un kapitāla tirgus
komisijas priekšsēdētājs
3 Eiropas sistēmisko risku kolēģijas ieteikums par
nacionālo iestāžu pilnvarām makrouzraudzības jomā, 22.12.2011
nr. ESRK/2011/2
4 http://likumi.lv/doc.php?id=253919
5 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 22.oktobra
Regula (ES) Nr.1022/2013, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko
izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi),
groza attiecībā uz īpašu uzdevumu uzticēšanu Eiropas
Centrālajai bankai, ievērojot Padomes Regulu (ES)
Nr. 1024/2013
Padomes 2013.gada 15.oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko
Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar
politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu
prudenciālo uzraudzību
6 Ar Padomes vispārējā pieejā apstiprināto
direktīvas priekšlikumu iespējams iepazīties šeit:
–
http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/13/st11/st11148-re01.lv13.pdf
–
http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/13/st11/st11148-re01co01.lv13.pdf
7 Ar EK sākotnējo priekšlikumu iespējams
iepazīties šeit:
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2013:0520:FIN:LV:HTML
8 Ar EK sākotnējo priekšlikumu iespējams
iepazīties šeit:
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2013:0520:FIN:LV:HTML
9 Saīsinājums no angļu valodā lietotā
apzīmējuma – Single Resolution Mechanism (SRM)
10 Ar Padomes vispārējā pieejā apstiprināto
direktīvas priekšlikumu iespējams iepazīties šeit:
–
http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/13/st11/st11148-re01.lv13.pdf
–
http://register.consilium.europa.eu/pdf/lv/13/st11/st11148-re01co01.lv13.pdf
11 Saīsinājums no angļu valodā lietotā
apzīmējuma – Bank recovery and resolution (BRR)
12 LR Tieslietu ministrijas 2013.gada 9.septembra
atzinums nr. 1-18/338.
Finanšu ministrs Andris Vilks
Pielikums
Finanšu sektora attīstības plānam
2014.–2016.gadam
Finanšu sektora attīstības plānā 2014.–2016.gadam paredzētie pasākumi (Plāna pielikums grozīts ar MK 19.09.2014. rīkojumu Nr. 524; MK 01.04.2015. rīkojumu Nr. 168; MK 28.01.2016. rīkojumu Nr. 42)
Sasaiste ar
noteiktajiem politikas mērķiem, rīcības virzieniem vai
uzdevumiem
|
MĒRĶIS: stabils
finanšu sektors, kas atbalsta un veicina Latvijas ekonomikas
ilgtspējīgu attīstību
|
Paredzētais
finansējums (euro) un tā avoti
|
Pasākumi
izvirzītā mērķa sasniegšanai
|
Izpildes
termiņi
|
Atbildīgā
institūcija un iesaistītās institūcijas
|
Tiešās
darbības
|
Paredzētais
finansējuma avots (euro) un tā apmēri
|
Rīcības virziens mērķa sasniegšanai: |
1. Kredītiestāžu
sektors
|
1.1. Kredītiestāžu regulatīvās
vides pilnveidošana/ Stabila un atbildīga kredītiestāžu
sektora darbība
Normatīvo aktu
pakete par pārskatītajām kapitāla pietiekamības prasībām
ietver direktīvu (CRDIV) un regulu (CRR)
Finanšu stabilitātes
nostiprināšanai, kā arī atbilstīgi starptautisko un ES
dalībvalsts saistību izpildei Latvija ir apņēmusies veikt
tiesību aktu grozījumus, kas stiprinās banku kapitāla bāzes un
likviditātes prasības, papildinot vai precizējot tās, kas jau
šobrīd ir saistošas Latvijas kredītiestādēm, kā arī ieviest
citus finanšu reformas elementus.
2013.gada 26.jūnijā publicētā
normatīvo aktu pakete par pārskatītajām kapitāla
pietiekamības prasībām ietver direktīvu (CRDIV) un regulu
(CRR), kas ES tiesību aktos ievieš Basel III starptautisko
uzraudzības un kapitāla standartu kredītiestādēm un
ieguldījumu brokeru sabiedrībām.
FKTK un pašu kredītiestāžu kopš
2008.gada veiktie kapitāla bāzes un likviditātes rādītāju
stiprināšanas pasākumi ir nodrošinājuši, ka Latvijas
kredītiestāžu sektors jau šobrīd izpilda kapitāla augstas
kvalitātes un ar CRDIV/CRR priekšlikumiem noteicamās kapitāla
apmēra prasības. Tādējādi, lai nepasliktinātu esošo
situāciju un veicinātu Latvijas finanšu stabilitātes
ilgtspēju, ir nolemts neizmantot pārejas perioda iespēju
kapitāla apmēra prasības sasniegšanai.
Atbilstīgo grozījumu veikšana
nacionālajos tiesību aktos, kas regulē kredītiestāžu un
finanšu instrumentu tirgus darbību, nodrošinātu visaugstāko
kredītiestāžu uzraudzības standartu piemērošanu Latvijā,
t.sk., sniegtu iespēju kompetentajām iestādēm atbilstoši
novērtēt sistēmiskos, tirgus un u.c. ar kredītiestāžu
darbību saistītos riskus un piemērot papildus kapitāla rezervju
prasības, uzlabotu pārrobežu sadarbību un nodrošinātu
augstākas prasības kredītiestāžu korporatīvajai
pārvaldībai, kā arī noteiktu ierobežojumus kredītiestāžu
vadības mainīgā atalgojuma apmēram, veicinot tā sasaisti ar
kredītiestādes ilgtermiņa rādītājiem.
|
|
|
|
|
Rīcībai:
(1) Grozīt atbilstīgos normatīvos aktus saistībā ar jauno
ES ietvaru banku kapitāla prasību un likviditātes jautājumos
(CRDIV/CRR).
|
01.01.2014.
Regula stājās spēkā un jāsāk piemērot, kā arī
Direktīva jāpārņem nacionālajā likumdošanā un jāsāk
piemērot ar 2014.gada 1.janvāri.
*31.12.2014.
**30.04.2014.
***30.06.2014.
|
Finanšu ministrija (turpmāk tekstā
– FM), Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK),
LatvijasBanka (turpmāk tekstā – LB) |
Pēc grozījumu Kredītiestāžu
likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā apstiprināšanas
Saeimā (likumprojekti iesniegti Saeimā 28.12.2013) apstiprināt
šādus FKTK normatīvos noteikumus:
*Iestādei specifiskas pretcikliskās kapitāla rezerves
aprēķināšanas normatīvie noteikumi;
**Maksimāli sadalāmās summas apmēra aprēķina kārtības
normatīvie noteikumi;
***Grozījumi Normatīvajos noteikumos par atalgojuma politikas
pamatprincipiem.
|
FM, FKTK, un LB budžeta
ietvaros. |
Vienota
uzraudzības mehānisma izveide
Pirmais solis Banku Savienībā ir
Vienota uzraudzības mehānisma izveide, uzticot Eiropas Centrālai
bankai (ECB) noteiktus ar kredītiestāžu uzraudzību saistītus
uzdevumus, lai atjaunotu uzticību ES uzraudzības augstajam
standartam, ņemtu vērā banku sektora integrācijas pakāpes
ietekmi uz ES, bet īpaši eirozonas finanšu stabilitāti un
radītu priekšnoteikumu eirozonas valstu piekļuvei Eiropas
Stabilitātes mehānisma līdzekļiem to banku sektora
stabilizācijai (tiešai rekapitalizācijai), neuzņemoties
papildus valsts parāda slogu. 2013.gada 29.oktobrī ES
Oficiālajā vēstnesī ir nopublicētas Vienoto uzraudzības
mehānismu veidojošās regulas, kas paredz, ka ECB pilnā mērā
uzsāks savu uzdevumu izpildi ar 2014.gada 4.novembri.
Šo pasākumu īstenošana
nodrošinātu gan kompetentās uzraudzības iestādes darba
atbilstīgu un savlaicīgu plānošanu, sadarbības un
informācijas un datu apmaiņas kanālu un procedūru pārstrādi,
tirgus dalībnieku augstu gatavības pakāpi iespējamām
izmaiņām to uzraudzības kārtībā un uzraudzības funkciju
sedzamo izmaksu daļas apmērā, kā arī veicinās pietiekamas
izpratnes un kompetences veidošanu ECB par diferencētai ikdienas
uzraudzībai pakļautajām Latvijas teritorijā esošām
kredītiestādēm.
|
|
|
|
|
Rīcībai:
(2) FKTK sadarboties ar ECB, sniedzot informāciju par Latvijas
kredītiestāžu sektora kopējiem un individuāliem
raksturlielumiem, darbības tendencēm un specifiku, gatavojoties
ar Vienotā uzraudzības mehānisma izveides normatīvo bāzi
nacionālajām kompetentajām iestādēm uzlikto pienākumu
izpildei un ECB uzraudzības uzdevumu veikšanai.
|
04.11.2014. vēlāk –
pastāvīgi |
FKTK, LB |
Veikt visas no pasākuma izrietošās
tiešās darbības.i |
FM, FKTK un LB budžeta ietvaros. |
(3) Veikt grozījumus atbilstīgajos
normatīvajos aktos (t.sk., Likumā par FKTK un Kredītiestāžu
likumā) un saistītajos normatīvajos noteikumos, lai
nodrošinātu Latvijas kā ES dalībvalsts saistību izpildi
Vienotā uzraudzības mehānisma kontekstā ar pievienošanās EMS
dienu. |
04.11.2014. |
FM, FKTK, LB |
3.1. Noteiktā kārtībā izstrādāt
un iesniegt grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz FKTK
tiesības sniegt ierobežotas pieejamības informāciju ECB.
3.2. Noteiktā kārtībā izstrādāt un iesniegt MK grozījumus
atbilstīgajos normatīvajos aktos (t.sk., Likumā par FKTK,
Kredītiestāžu likumā) un saistītajos normatīvajos noteikumos,
lai nodrošinātu Latvijas kā ES dalībvalsts saistību izpildi
Vienotā uzraudzības mehānisma kontekstā ar pievienošanās EMS
dienu.
|
FM, FKTK un LB budžeta ietvaros. |
Vienota
noregulējuma mehānisma izveide
Otrais solis Banku Savienības
izveides procesā ir Vienota noregulējuma mehānisma izveide, kas
tiks balstīta uz šobrīd starp ES Padomi un Eiropas Parlamentu
apspriešanā esošu priekšlikumu Kredītiestāžu un ieguldījumu
brokeru sabiedrību sanācijas un noregulējuma direktīvas un
Vienotā noregulējuma mehānisma regulas priekšlikumiem.
Direktīvas projekts ir atbilde uz šķēršļiem un nepilnībām,
ar kurām ES dalībvalstis saskārās nesenās finanšu krīzes
laikā, plānojot un īstenojot kredītiestāžu grupu pārrobežu
noregulējumu, un tās mērķis ir līdz minimumam samazināt slogu
uz valsti un nodokļu maksātājiem par kredītiestāžu
stabilitāti un nākotnes krīžu noregulējumu. Vienotais
noregulējuma mehānisms (turpmāk – SRM ) ietver vienotu
noteikumu kopumu par banku noregulējumu, kas izklāstīts
priekšlikumā par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko
izveido kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību sanācijas un
noregulējuma režīmu (turpmāk – BRR Direktīva), attiecībā
uz problemātiskām bankām SRM iesaistītajās dalībvalstīs. SRM
veidos vienoti noteikumi un procedūras, kuras piemēros Vienotā
noregulējuma valde (turpmāk – Valde) kopā ar EK un iesaistīto
dalībvalstu noregulējuma iestādēm. SRM valde noregulējuma
procesa finansēšanai izmantos Vienotā noregulējuma fonda
līdzekļus. Vienotais noregulējuma fonds apvienos līdzekļus no
banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību nozares visās
iesaistītajās dalībvalstīs, tiks balstīts uz lielāku iemaksu
bāzi nekā tas būtu atsevišķi nacionālo noregulējuma fondu
gadījumā un līdz ar to tam būs labāka reputācija, ļaujot
Valdei vajadzības gadījumā vairāk un ar mazākām izmaksām
aizņemties tirgū. Labākas iespējas iegūt ārēju finansējumu
tirgū samazinās Vienotā noregulējuma fonda nepieciešamību
paļauties uz valsts finansēm ārkārtas zaudējumu gadījumos,
kas palīdzētu likvidēt saikni starp valstīm un bankām, un
aizsargāt nodokļu maksātājus no noregulējuma izmaksām.
Ievērojot, ka Latvija bija viena no
valstīm, kas ieguldīja būtiskus līdzekļus atsevišķu
kredītiestāžu un visas finanšu sistēmas stabilizēšanā, šī
inovatīvā regulējuma BRRD un Vienotā noregulējuma mehānisma
regulas apstiprināšana un piemērošana, un attiecīgo normatīvo
aktu izstrāde būtiski veicinātu Latvijas finanšu sistēmas
stabilitātes ilgtspēju un pastiprinātu kredītiestāžu sektora,
īpašnieku un kreditoru atbildību.
|
|
|
|
|
Rīcībai:
(4) Pēc Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību
sanācijas un noregulējuma direktīvas priekšlikuma (BRRD)
apstiprināšanas izstrādāt grozījumus esošajos normatīvajos
aktos (t.sk., Kredītiestāžu likumā), un izstrādāt grozījumus
normatīvajos aktos saistībā ar jauno Vienotā noregulējuma
mehānisma ietvaru, t.sk. paredzot banku noregulēšanas
(restrukturizācijas) atbalstam veikt iemaksas Vienotā
noregulējuma fondā no visu attiecīgo dalībvalstī reģistrēto
banku iemaksām.
|
01.01.2015. |
FM, FKTK, LB |
Izstrādāt un iesniegt grozījumus MK
atbilstīgajos normatīvajos aktos (t.sk., Kredītiestāžu
likumā, Likumā par FKTK un Noguldījumu garantiju likumā)
saistībā ar jauno ES ietvaru banku krīžu vadības
jautājumos. |
FM, FKTK un LB budžeta ietvaros. |
(5) Veikt grozījumus normatīvajos
aktos, lai pilnveidotu regulējumu par kredītiestāžu un
ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumu atbildīgo iestādi
Latvijā, kā arī nostiprinātu vai precizētu par noregulējumu
atbildīgās iestādes un kompetentās uzraudzības iestādes
funkcijas, pilnvaras un pienākumus BRRD un Vienotā noregulējuma
mehānisma regulas noteiktajam. |
01.01.2015. |
FM, FKTK |
Noteiktā kārtībā izstrādāt un
iesniegt MK grozījumus atbilstīgajos normatīvajos aktos, lai
pilnveidotu regulējumu par FKTK kā par kredītiestāžu un
noteiktu ieguldījumu sabiedrību noregulējumu atbildīgo iestādi
Latvijā un Finanšu ministriju kā kompetento ministriju BRRD
izpratnē, kā arī nostiprinātu vai precizētu par noregulējumu
atbildīgās iestādes, kompetentās uzraudzības iestādes un
kompetentās ministrijas funkcijas, pilnvaras un pienākumus BRRD
un Vienotā noregulējuma mehānisma regulas noteiktajam. |
FM un FKTK budžeta ietvaros. |
(6) Veikt nepieciešamos pielāgojumus
normatīvajos aktos, lai nodrošinātu tiesisko pamatu un
piemērošanas procedūras iekšējā rekapitalizācijas
instrumenta /bail-in efektīvai darbībai, kas paredz
parādsaistību norakstīšanu un konvertāciju. |
01.01.2015. |
FM, FKTK |
Noteiktā kārtībā izstrādāt un
iesniegt MK grozījumus atbilstīgajos normatīvajos aktos, lai
nodrošinātu tiesisko pamatu un piemērošanas procedūras
iekšējās rekapitalizācijas instrumentam /bail-in. |
FM un FKTK budžeta ietvaros. |
(7) Lai stiprinātu sabiedrības un
noguldītāju uzticību finanšu sistēmai, īpaši
kredītiestāžu sektoram, kā arī kompetento iestāžu
rīcībspējai, aizstāvot noguldītāju intereses, un paļāvību
uz to, ka nepieciešamības gadījumā Noguldījumu garantiju
fondam (turpmāk – NGF) būs pietiekams līdzekļu apjoms
garantētās atlīdzības izmaksai bez kavēšanās, veikt
grozījumus normatīvajos aktos, paredzot regulējumā NGF
stāšanos apdrošināto noguldītāju kā kredītiestādes
kreditoru vietā (tiesību un saistību pārņemšana), ja
nepieciešama kreditoru līdzekļu izmantošana/prasījuma tiesību
dzēšana kredītiestādes stabilizācijai (bail-in
instruments), pirms iespējama tās restrukturizācija. Paredzēt,
ka gan parastā maksātnespējas procesā, gan noregulējumā BRRD
noteiktiem noguldījumiem un NGF ir prioritāra kreditora
kārta. |
01.01.2015. |
FM,
FKTK |
Noteiktā kārtībā izstrādāt un
iesniegt MK grozījumus normatīvajos aktos, paredzot NGF
stāšanos apdrošināto noguldītāju kā kredītiestādes
kreditoru vietā (tiesību un saistību pārņemšana), ja
nepieciešama kreditoru līdzekļu izmantošana/prasījuma tiesību
dzēšana kredītiestādes noregulējumam. Paredzēt, ka gan
parastā maksātnespējas procesā, gan noregulējumā BRRD
noteiktajiem noguldījumiem un NGF ir prioritāra kreditora
kārta. |
FM un FKTK budžeta ietvaros. |
Makroprudenciālās uzraudzības
stiprināšana
Nozīmīgs solis uz priekšu
iekšzemes politikas stiprināšanai ir makrouzraudzības
institucionālā regulējuma izveide saskaņā ar Eiropas
sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) ieteikumu. Šim nolūkam
Latvijas valsts institūcijas ir pilnībā apņēmušās aktīvi
izmantot jaunizveidoto regulējumu, lai veicinātu valsts finanšu
sistēmas stabilitāti kopumā. Tas, cita starpā, ietvers arī
visaptverošu analīzi, lai neatliekami identificētu sistēmisku
risku veidošanos, kas varētu apdraudēt finanšu sistēmas
stabilitāti. Šim mērķim kompetentās valsts institūcijas ir
pilnvarotas nepieciešamības gadījumā veikt papildu
pasākumus.
Rīcībai:
(8) Makroprudenciālās uzraudzības stiprināšana atbilstoši
Eiropas Sistēmisko Risku Kolēģijas izdotajām
rekomendācijām.
|
01.01.2016 |
LB, FM, FKTK |
Veikt visas no pasākuma izrietošās
tiešās darbības, lai stiprinātu finanšu sistēmas noturību un
mazinātu sistēmisko risku veidošanos. |
FM, FKTK un LB budžeta ietvaros. |
1.2. Kredītiestāžu finansējuma
avotu diversifikācijas veicināšana
Tiek nodalīta (I) citu ES
dalībvalstu, īpaši Skandināvijas kredītiestāžu meitas
sabiedrību finansējuma struktūras aspekts un (II) Latvijas
kredītiestāžu, kuru darbība orientēta uz ne-rezidentu klientu
apkalpošanu, finansējuma struktūra.
(I) Latvijas kredītiestāžu, kas ir
meitas sabiedrības vai filiāles citās ES dalībvalstīs
bāzētām kredītiestādēm, finansējuma struktūrā centrālo
lomu veido no mātes kredītiestādēm piesaistītais finansējums
primāri to kreditēšanas politikas īstenošanai. Īpaši
Skandināvijas bankas, kas Latvijā pastāvīgi darbojas kopš
90-to gadu beigām, Latviju un citas Baltijas valstis uzskata par
savu mājas tirgu, un nav pamata uzskatīt, ka tās plānotu krasas
izmaiņas savai darbībai šajā reģionā.
2012.gadā līdz ar kredītportfeļa
sarukumu un piesaistīto noguldījumu pieaugumu samazinājās arī
nepieciešamība pēc papildu finansējuma un 2012.gadā Latvijas
kredītiestāžu piesaistītais finansējums no monetārajām
finanšu iestādēm turpināja sarukt, gada laikā samazinoties par
19.1%, ko galvenokārt noteica ārvalstu kredītiestāžu meitu un
filiāļu no mātes bankām piesaistītā finansējuma sarukums par
827 miljoniem latu. Vienlaicīgi tiek nodrošināta regulējošo
prasību attiecībā uz likviditāti un kapitāla pietiekamību
ievērošana.
|
|
|
|
|
Rīcībai:
(1) Turpināt FKTK sadarbību ar kredītiestāžu grupu
izcelsmes valsts uzraugiem gan divpusējā veidā, gan uzraugu
kolēģiju ietvaros; pastāvīgi sekot līdzi attiecīgajiem
finansējuma struktūras un tās dinamikas rādītājiem;
attiecībā uz citu ES dalībvalstu kredītiestāžu meitas
sabiedrībām patstāvīgi ir jāseko līdzi aktīvu un pasīvu
termiņstruktūrai un finansējuma avotiem.
|
Pastāvīgi |
FKTK |
Veikt visas no pasākuma izrietošās
tiešās darbības Vienotā uzraudzības mehānisma izveides
kontekstā, stiprināt sadarbību ar ECB un monitorēt Latvijas
kredītiestāžu ārējā finansējuma dinamiku un tendences; sekot
līdzi aktīvu un pasīvu termiņstruktūrai un finansējuma
avotiem. |
FKTK budžeta ietvaros. |
(II) Uz nerezidentu (pārsvarā NVS
valstu) klientu apkalpošanu orientētu kredītiestāžu darbības
modelis Latvijas finanšu sektorā darbojas jau kopš 90-to gadu
sākuma. 2013.gada novembra beigās šajā segmentā darbojas 13 no
19 Latvijā reģistrētām kredītiestādēm (neskaitot ārvalstu
banku filiāles). Nerezidentu noguldījumu apmērs vēsturiski ir
bijis nemainīgi augsts un veidojis aptuveni pusi no Latvijas
kredītiestāžu sektora piesaistīto noguldījumu bāzes
(2013.gada novembra beigās – 49,6%, kas ir krietni zem
augstākā līmeņa šī gadsimta pirmās desmitgades
sākumā).
Nerezidentu noguldījumu
termiņstruktūras specifika, proti, īstermiņa noguldījumu
pārsvars kopējā nerezidentu noguldījumu atlikumā (2013.gada
novembra beigās noguldījumu uz pieprasījuma īpatsvars kopējā
nerezidentu noguldījumu atlikumā Latvijas kredītiestādēs bija
88%, pretstatā 63,4% rezidentu noguldījumiem), padara tos par
svārstīgu finansējuma avotu un tādējādi paaugstina
kredītiestāžu finansējuma un likviditātes risku.
2013.gada novembra beigās
nerezidentu noguldījumu apjoms sasniedza 6,4 miljardus latu,
veidojot aptuveni 1/3 no Latvijas IKP, taču tas skatāms
kontekstā ar visu Latvijas kredītiestāžu sektoru, kas 2013.gada
novembra beigās veidoja 122,1% no prognozētā IKP1.
Lai pārvaldītu uz nerezidentu klientu apkalpošanu orientētu
kredītiestāžu likviditātes risku, tās ir ieguldījušas no
noguldījumiem piesaistītos līdzekļus diversificētā likvīdu
ārvalstu aktīvu portfelī – to vidējais likviditātes
rādītājs 2013.gada novembra beigās bija 77,5% (minimālā
prasība – 30%). Šo kredītiestāžu biznesa modelim atbilstošu
likviditātes rezervju turējuma nodrošināšanai FKTK padome
2013.gada februārī pieņēma lēmumu par individuālas
minimālās likviditātes prasības noteikšanu kredītiestādēm
atkarībā no nerezidentu noguldījumu īpatsvara to aktīvu
kopapjomā.
|
|
|
|
|
Rīcībai:
(2) Turpināt piemērot FKTK padomes 2013.gada februāra lēmuma
par individuālas minimālās likviditātes prasības noteikšanu
kredītiestādēm atkarībā no nerezidentu noguldījumu īpatsvara
to aktīvu kopapjomā; sekot līdzi aktīvu un pasīvu
termiņstruktūrai kredītiestādēs, kuru darbība orientēta uz
nerezidentu apkalpošanu.
|
Pastāvīgi |
FKTK |
Veikt visas no pasākuma izrietošās
tiešās darbības.i |
FKTK budžeta ietvaros. |
(3) Lai preventīvi ierobežotu
makroeonomisko risku veidošanos, uzraudzītu nerezidentu depozītu
struktūru, pilnveidot regulējumu nosakot nerezidentu
pieprasījumu depozītiem stingrākas prasības nekā termiņa
depozītiem. |
31.12.2014. |
FKTK |
Monitorēt kredītiestāžu
termiņstruktūru, t.sk., nepieciešamības gadījumā izmantot
uzraudzības pārbaudes procesa (Pillar 2) instrumentus." |
FKTK budžeta ietvaros. |
Uz
nerezidentu klientu apkalpošanu orientētas bankas ir labi
kapitalizētas (2013.gada novembrī kapitāla pietiekamības
rādītājs – 17,4%, vairāk kā divas reizes pārsniedzot
regulējošo minimumu). Kopš 2011.gada vidus šīm bankām ik gadu
tiek pārskatītas papildus individuālās kapitāla prasības,
balstoties uz kritērijiem, kas ņem vērā gan nerezidentu
noguldījumu apmēru, aizdevumu apmēru nerezidentu klientiem, kā
arī to pieauguma tempu (šobrīd tā svārstās no 0.4 līdz 9.7
procentu punktiem virs 8% kapitāla pietiekamības prasības). |
|
|
|
|
Rīcībai:
(4) FKTK turpināt piemērot papildus individuālās kapitāla
prasības, lai nodrošinātu ar nerezidentu klientu
apkalpošanu saistītajiem riskiem atbilstīgu segumu.
|
Pastāvīgi |
FKTK |
Veikt visas no pasākuma izrietošās
tiešās darbības.i |
FKTK budžeta ietvaros. |
1.3 Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas riska mazināšana
Viens no riskiem saistībā ar
nerezidentu klientu apkalpošanu, ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas risks. Ievērojot šī biznesa segmenta īpatsvaru
Latvijas kredītiestāžu sektorā, Latvija mērķtiecīgi
pēdējās dekādes laikā ir veikusi būtiskus uzlabojumus gan
normatīvajā regulējumā, gan nepieciešamo uzraudzības
procedūru klāstā.
Valstī ir izveidota noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas
novēršanas institucionālā sistēma.
Finanšu sektora attīstības padome
koordinē valsts institūciju un privātā sektora sadarbību
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, nosaka
valsts prioritātes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
un terorisma finansēšanas novēršanā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas novēršanas dienesta Konsultatīvā padome
koordinē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
novēršanas dienesta (turpmāk – KD) sadarbību ar pirmstiesas
izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, tiesu, kā arī likuma
subjektiem un to uzraudzības iestādēm, kā arī sniedz
ieteikumus Kontroles dienesta darbības pilnveidošanai.
Normatīvie akti uzliek par
pienākumu kredītiestādēm uzturēt efektīvas iekšējās
kontroles sistēmas, kā arī nodrošina FKTK plašu instrumentu
klāstu šo kontroles sistēmu uzlabošanai.
Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas
likumu Kontroles dienests saņem, analizē kredītiestāžu un citu
likuma subjektu sniegtos ziņojumus par aizdomīgiem un neparastiem
darījumiem, sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas
iestādēm, veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
paņēmienu izpēti, analizē sniegto ziņojumu kvalitāti un
izmantošanas efektivitāti.
Finanšu sektora attīstības padome
2013. gada 28. martā apstiprināja Darbības plānu MONEYVAL
rekomendāciju izpildei, nosakot konkrētus veicamos pasākumus,
atbildīgās institūcijas un izpildes termiņus.
2012.gada februārī starptautiskā
organizācija Financial Action Task Force (FATF) apstiprināja
jaunas rekomendācijas cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizāciju, kā arī terorisma un proliferācijas (masveida
iznīcināšanas ieroču izplatīšanas) finansēšanu.
Saskaņā ar Ministru Prezidenta
rīkojumu izveidota darba grupa, kuru vada Finanšu un kapitāla
tirgus komisija. Darba grupas uzdevums ir sagatavot grozījumus
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanas likumā, tajā iekļaujot FATF
2012.gada rekomendāciju prasības, kā arī Eiropas Padomes
MONEYVAL komitejas ekspertu komisijas plenārsēdē apstiprinātos
rekomendētos pasākumus Latvijai, kuru izpildei nepieciešami
likuma grozījumi, kā arī grozījumus, kas izriet no praktiskās
aktualitātes.
Šobrīd ES Eiropas Padomes darba
grupās notiek darbs pie 2013.gada 6.februārī publicētā Eiropas
Komisijas (EK) priekšlikuma Direktīvai par to, lai nepieļautu
finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijai un terorisma finansēšanai. Pēc Direktīvas
apstiprināšanas būs jāveic pasākumi tās prasību
izpildei.
FKTK savas kompetences ietvaros
cieši sadarbojas ar un sniedz atbalstu KD aizdomīgu darījumu
izmeklēšanā.
Piemērojot uz nerezidentu klientu
apkalpošanu orientētām bankām to biznesa modelim un riska
profilam atbilstošas papildus individuālās kapitāla un
likviditātes minimālās prasības, kā arī nodrošinot EP
MONEYVAL komitejas apstiprināto ekspertu komisijas rekomendāciju
Latvijai, FATF 2012.gada rekomendāciju un EK direktīvas par to,
lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai ieviešanu,
kā arī stiprinot Kontroles dienesta kapacitāti un rīcībspēju,
tiktu veicināta atbilstīga riska kontroles sistēmas
uzturēšana, normatīvo prasību saskaņotība ar labāko
starptautisko praksi un paaugstināta starptautisko noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas standartu
ieviešanas koordinācijas un piemērošanas efektivitāte
Latvijā.
|
|
|
|
|
Rīcībai:
(1) Vienoties par pasākumiem (t.sk. normatīvo aktu izstrādi)
2012.gada februāra FATF rekomendāciju ieviešanai un nodrošināt
to piemērošanu finanšu sektorā atbilstoši apstiprinātajam
grafikam.
|
31.08.2014. |
KD |
KD koordinē FAFT rekomendāciju
ieviešanu. |
KD budžeta ietvaros. |
(2) Izvērtēt iespēju stiprināt KD
kapacitāti, tajā skaitā, nodrošinot ar regulāri atjaunojamu,
mūsdienīgu tehnoloģisko aprīkojumu, skaitliski pietiekamu
augsti profesionālu personālu, efektīvu starptautisko sadarbību
cīņā ar transnacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizāciju, lai tādējādi nodrošinātu pastiprinātu ar
nerezidentu depozītu ieplūdi Latvijā saistīto risku kontroli,
tai skaitā attiecībā uz Latvijas kompetento institūciju spēju
nodrošināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
novēršanu. |
01.01.2015. |
LR Prokuratūra, KD |
Sagatavot pasākumus KD kapacitātes
palielināšanai. |
Papildus līdzekļu nepieciešamību
izvērtēt 2015.gada valsts budžeta sagatavošanā. |
(3) Izveidot mehānismu noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska
novērtēšanai un vadīšanai, kuram jāaptver statistisko datu
nodrošināšanas mehānisms (datu saturs, uzskaites pienākums,
ziņošanas pienākums par riska novērtēšanu atbildīgajai
iestādei, par datu uzskaiti atbildīgās institūcijas), pasākumu
plāna izstrāde risku ierobežošanai, rīkojumu nodošana un
sekošana plāna izpildei, rezultātu novērtēšana. |
01.11.2015. |
KD |
1. Noteikt kompetento institūciju,
kas, balstoties uz riska novērtējumu, veidotu noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas
politiku, kā arī atbildētu par minēto risku vadīšanu;
2. Izveidot mehānismu noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanai un
vadīšanai, kuram būtu jāaptver statistisko datu
nodrošināšanas mehānisms, risku novērtēšanas rezultātu
ziņošana par politiku atbildīgajai institūcijai, pasākumu
plāna izstrāde risku ierobežošanai, rīkojumu nodošana un
sekošana plāna izpildei, rezultātu novērtēšana;
3. Noteikt par riska novērtēšanu atbildīgo institūciju
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas riska pastāvīgai novērtēšanai, iekļaujot to
esošajā institucionālajā sistēmā;
4. Izvēlēties metodi, pēc kuras tiktu veikta noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska
novērtēšana, tiešā saistībā ar izvēlēto institucionālo
modeli;
|
KD budžeta ietvaros. |
(4) Pilnveidot sadarbības mehānismu
ar ārvalstu korespondentbankām, veicināt (nodrošināt) plaša
korespondentbanku tīkla pieejamību LV kredītiestādēm. |
Pastāvīgi |
FKTK, Latvijas Komercbanku asociācija
(turpmāk – LKA) |
Pilnveidot sadarbības
mehānismu.i |
FKTK, LKA budžeta ietvaros. |
(5) Efektīva informācijas apmaiņa
(elektroniskā formā) ar valsts iestādēm risku
izvērtēšanai. |
01.05.2016. |
FM,
TM,
VID,
LKA |
NILLTFN 41. pantā paredzētās
informācijas apmaiņas mehānisma ieviešana. |
Esošo budžetu ietvaros. |
(6) Reinvestētās peļņas
neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk – UIN)
mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, saglabājot esošo
paātrinātās amortizācijas modeli lielajiem uzņēmumiem. |
31.12.2016. |
FM,
EM,
LKA |
Izvērtēt iespēju šāda regulējuma
ieviešanai. |
Esošo budžetu ietvaros. |
(7) Izvērtēt iespēju uzņēmumiem
grāmatvedības uzskaitē un pārskatos VID izmantot ārvalstu
valūtu (ar noteikumu, ka nodokļi tiek aprēķināti un maksāti
euro). |
31.12.2016. |
FM,
EM,
TM,
LKA |
Izvērtēt regulējuma iespējamību,
kā arī ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem. |
Esošo budžetu ietvaros. |
(8) Izvērtēt iespēju saziņā ar
Valsts ieņēmumu dienestu un, iespējams, citām valsts
institūcijām izmantot angļu valodu. |
31.12.2016. |
FM,
TM,
EM,
LKA |
Izvērtēt iespēju šāda regulējuma
ieviešanai. |
Esošo budžetu ietvaros. |
(9) "Attālinātā personāla"
nolīgšanas iespēja darbam Latvijas uzņēmumos. |
31.12.2016. |
LM,
FM,
EM,
LKA |
Izvērtēt iespēju šāda regulējuma
ieviešanai. |
Esošo budžetu ietvaros. |
|
2. Kapitāla tirgus |
2.1.
Caurskatāma valsts kapitāla daļu atsavināšana |
Pastāvīgi |
Ministrijas, kas ir valsts kapitāla
daļu turētājas |
1. Saskaņā ar Ministru kabineta
2013. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 34 37. §) lemto un
informatīvā ziņojuma "Par valsts līdzdalības
kapitālsabiedrībās izvērtēšanu un ar Ministru prezidenta
2012. gada 19. jūnija rīkojumu Nr. 233 izveidotās darba grupas
priekšlikumiem turpmākai rīcībai" 5. pielikumā doto uzdevumu
Nr. 4 un 5 – ministrijām līdz 2013. gada 31. decembrim
jāiesniedz vērtējums par iespēju atsavināt valstij
piederošās kapitāla daļas (akcijas) kapitālsabiedrībā, kurā
tā ir kapitāla daļu turētāja.
2. Ja valstij pilnībā vai daļēji piederošas
kapitālsabiedrības atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem
– vidējais darbinieku skaits iepriekšējā finanšu gadā bija
250 vai vairāk, tās aktīvu kopsumma pārsniedz 43 000 000
euro,
gada tīrais apgrozījums pārsniedz 50 000 000 euro,
obligāti kā vienu no iespējām piedāvāt Ministru kabinetam
noteikt nosacījumu, ka atsavināmās daļas (akcijas) tiek
atsavinātas publiskajā piedāvājumā vai kotējot biržā.*
3. Lai izvērtētu valstij pilnībā vai daļēji piederošu
kapitālsabiedrību pārdošanas procesa organizēšanas vēlamo
modeli, kā vienu no atlases kritērijiem konsultantam noteikt
iepriekšēju pieredzi un spēju veikt publiskas kotācijas
lietderības izvērtējumu.
Ja tiek secināts, ka kapitāla daļu atsavināšanas procesā
publiskā piedāvājuma alternatīva būtu lietderīga, piesaistot
konsultantu valstij pilnībā vai daļēji piederošu
kapitālsabiedrību pārdošanas procesa organizēšanai, kā vienu
no atlases kritērijiem konsultantam noteikt iepriekšēju pieredzi
un spēju veikt sākotnējo publisko piedāvājumu, organizējot
kapitālsabiedrību pārdošanu publiskajā piedāvājumā un
kotējot biržā.
* Kritēriji noteikti atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus
likuma 1. pantam: 33) mazie un vidējie komersanti — komersanti,
kas saskaņā ar to individuālajiem gada pārskatiem vai
konsolidētajiem gada pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem
trim kritērijiem:
a) vidējais darbinieku skaits finansiālajā gadā ir mazāks
par 250,
b) aktīvu kopsumma nepārsniedz 43 000 000 euro,
c) gada tīrais apgrozījums nepārsniedz 50 000 000
euro
|
Funkciju izpilde tiek nodrošināta ik
gadu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros |
2.2. Iekšzemes valsts
vērtspapīru tirgus attīstības veicināšana
Latvijas Valsts parāda vadības
mērķi, pamatprincipus un vidēja termiņa uzdevumus nosaka
finanšu ministrs, apstiprinot Latvijas Valsts parāda vadības
stratēģiju (PVS).
Latvijas Valsts parāda vadības
stratēģija tiek veidota analizējot situāciju Latvijas un
pasaules finanšu tirgū, ņemot vērā valsts ekonomikas
attīstības tendences, kā arī ievērojot labāko pasaules
parāda vadības praksi.
Rīcībai:
Arī turpmāk veicināt iekšzemes valsts vērtspapīru tirgus
attīstību, sekmējot tā integrāciju euro zonas kapitāla
tirgū.
|
Līdz katra gada beigām, vidējā
termiņā. |
Valsts kase, FM, NASDAQ OMX Riga |
Veikt pasākumus atbilstoši Latvijas
Valsts parāda vadības stratēģijai un Valsts kases darbības
stratēģijai. Izpilde tiek parādīta Valsts kases mēneša,
ceturkšņa un gada pārskatos, kā arī valsts parāda vadības
pārskatos. |
Valsts kase, FM, NASDAQ OMX Riga
budžeta ietvaros. |
2.3. Korporatīvo
parāda vērtspapīru popularizēšana
Lai veicinātu uzņēmumu piekļuvi
to darbības un attīstības nepieciešamajam finansējumam,
mazinātu uzņēmējdarbības atkarību no kredītiestāžu
kreditēšanas pakalpojumiem kā dominējošā finansējuma avota,
lai veicinātu korporatīvās pārvaldības un caurskatāmības
labās prakses izplatību, kā arī veicinātu vietējo un
ārvalstu investoru bāzes attīstību
|
|
|
|
|
Rīcībai:
(1) Popularizēt (publiski un aktīvi informēt) gan plašā
sabiedrībā, gan uzņēmēju un potenciālo investoru lokā
esošās iespējas izmantot korporatīvos parāda vērtspapīrus un
citus vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu kā alternatīvu
saimnieciskās darbības un attīstības finansējuma avotu
|
Pastāvīgi |
EM, FM, Nasdaq OMX Riga,
PKC |
1. Izvērtēt iespējas
popularizēt korporatīvos parāda vērtspapīrus un citus
vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu izmantošanai par alternatīvu
saimnieciskās darbības un attīstības finansējuma
avotu.i
2. Jaunizveidojamajam Valsts kapitāla daļu pārvaldes birojam
kopā ar valsts kapitāla daļu turētājiem līdz 2015. gada 31.
decembrim izvērtēt valsts kapitālsabiedrību saistības un
iespējas dažādot finansējuma avotu izmantošanu, tai skaitā
izmantojot parāda vērtspapīru emisiju.**
**Ja līdz 2014. gada 31. decembrim nav izveidots Valsts
kapitāla daļu pārvaldes birojs, šo uzdevumu veic valsts
kapitāla daļu turētāji
|
EM, FM, Nasdaq OMX Riga
budžeta ietvaros |
(2) Rosināt finanšu
tirgus dalībniekus, tai skaitā kredītiestādes, diversificēt
savus finansējuma piesaistes avotus, piemēram, izvērtējot
iekšzemes finanšu un kapitāla tirgus sniegtās iespējas
aktīvu/pasīvu termiņstruktūras pielāgošanai, mērķorientētu
vai vispārēju likviditātes vadības vajadzību īstenošanai,
izmantojot parāda vērtspapīru emisiju |
Pastāvīgi |
LKA, EM |
Izvērtēt iespējas
rosināt finanšu tirgus dalībniekus izmantot parāda
vērtspapīru emisiju. Konkrētas tiešās darbības tiks
izstrādātas sadarbībā ar nozari.i
Pasākums ir definēts kā process, tādēļ tiešās darbības
rezultātu plānā nevar definēt
|
LKA, EM budžeta
ietvaros |
(3) Pārskatīt
regulējumu nodrošināto vērtspapīru jomā un izvērtēt tā
aktualitāti un atbilstību vērtspapīru tirgus attīstības
potenciālam. |
31.12.2016. |
FM,
FKTK,
LKA,
NASDAQ Riga. |
Sagatavot situācijas
izvērtējumu par praksē konstatētajiem šķēršļiem,
piemērošanas grūtībām, kā arī regulējuma atbilstību
nodrošināto vērtspapīru tirgus attīstības potenciālam. |
FM, FKTK budžeta
ietvaros. |
|
3. Tiesu sistēma un administratīvā sloga
samazināšana |
3.1 Tiesnešu kvalifikācijas
celšana, specializācijas veicināšana
Kaut arī Eiropas Padomes MONEYVAL
Komiteja ar 2012. gada 5. jūlijā apstiprināto ziņojumu par
Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanas sistēmas atbilstību FATF
rekomendācijām (iepriekšējām) novērtēja kopumā pozitīvi,
tomēr komitejas ekspertu komisija sastādīja un plenārsēde
apstiprināja Latvijai rekomendētu veicamo pasākumu plānu
minētās sistēmas trūkumu novēršanai.
Rīcībai:
Jānodrošina nepārtraukta tiesnešu kvalifikācijas celšana,
ikgadējās tiesas un tiesas darbinieku apmācības programmās
paredzot mācību lekcijas par komerctiesību un maksātnespējas
procesa jautājumiem, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas novēršanas jautājumiem, tādējādi atvieglojot
tiesnešu specializācijas iespējas.
|
1. Saskaņā ar mācību programmā
tiesnešu un tiesu darbinieku mācībām 2014., 2015. un 2016.
gadam noteiktajiem datumiem.
2.01.03.2014.
|
1.Tieslietu ministrija (turpmāk –
TM), Latvijas Tiesniešu mācību centrs (turpmāk – LTMC)
2. Tiesu aģentūra (turpmāk – TA)
|
1. LTMC mācību programmā tiesnešu
un tiesu darbinieku mācībām 2014.gadam ir paredzētas vairākas
lekcijas par komerctiesību un maksātnespējas procesa
jautājumiem – "Maksātnespējas likuma aktuālie grozījumi",
"Finanšu instrumenti darījumiem ar vērtspapīriem", "Prasības
nodrošinājums komerctiesībās" u.c.
2. Iesniegt Tieslietu padomei saskaņošanai tiesnešu
specializācijas pamatprincipus un lietas slodzes rādītāju
noteikšanas kārtību.
|
Mācības tiek nodrošinātas par
Tiesu administrācijas finanšu līdzekļiem saskaņā ar noslēgto
līdzdarbības līgumu ar LTMC.
2. TA budžeta ietvaros.
|
3.2 Cīņa pret mājokļu
īpašnieku parādu uzkrāšanu
Jāveic grozījumi normatīvajā regulējumā, lai motivētu
cīņu pret mājokļu īpašnieku parādu uzkrāšanu, t.sk.
maksātnespējas procesa laikā, kā arī atvieglotu īpašumu
atsavināšanas procesu.
Rīcībai (1): Maksājumu kontrole
cīņai pret mājokļu īpašnieku parādu uzkrāšanu.
|
30.06.2014. |
EM |
Saeimas Valsts pārvaldes un
pašvaldības komisija ir pabeigusi ar dzīvokļu īpašnieku
maksājumu disciplīnas uzlabošanu saistītā likumprojekta
"Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā"
(Nr:262/Lp11) sagatavošanu trešajam lasījumam. |
EM budžeta ietvaros. |
3.3. Finanšu strīdu
izskatīšanas mehānisma izveide
Ir jāizveido efektīvs finanšu
strīdu izskatīšanas mehānisms – reāli darbojošos ombudu
iedibināšana un šķīrējtiesu (mediācijas) iedzīvināšana,
t.sk. izstrādājot skaidrus tiesiskā regulējuma modeļus
attiecībā uz specializēto šķīrējtiesu dibināšanas
nosacījumiem un šķīrējtiesnešu kvalifikācijas prasībām,
ieviešot finanšu pakalpojumu jomā Eiropas Parlamenta un Padomes
direktīvas par patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanu
(ADR direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par
patērētāju strīdu risināšanu tiešsaistē (ODR regula)
prasības.
|
|
|
|
|
Rīcībai:
(1) Likumprojekta "Mediācijas likums" pieņemšana.
2013.gada 7.novembrī likumprojekts "Mediācijas likums"
apstiprināts Saeimā 2.lasījumā. 2013.gada 17.decembrī
likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīts Saeimas
Juridiskajā komisijā.
|
01.09.2014. |
TM |
Nepieciešamo pasākumu īstenošana
likumprojekta "Mediācijas likuma" savlaicīgas pieņemšanas
nodrošināšanai. |
TM budžeta ietvaros. |
(2) Likumprojekts "Šķīrējtiesu
likums" pieņemšana.
Atbilstoši Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda
Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
īstenošanai 118.2.pasākumam izstrādāts un 2013.gada
12.jūnijā iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai MK
likumprojekts "Šķīrējtiesu likums" un likumprojekts "Grozījumi
Civilprocesa likumā, lai noteiktu šķīrējtiesu izveidošanas
kārtību un darbības pamatprincipus un nodrošinātu efektīvu un
taisnīgu civiltiesisku strīdu izšķiršanu šķīrējtiesā.
2013.gada 12.novembrī likumprojekti "Šķīrējtiesu likums" un
"Grozījumi Civilprocesa likumā" tika atbalstīti Ministru
kabineta sēdē un paredzēts, ka minētie likumprojekti stāsies
spēkā 2015.gada 1.janvārī.
|
01.07.2015. |
TM |
Nepieciešamo pasākumu īstenošana
likumprojekta "Šķīrējtiesu likums" savlaicīgas pieņemšanas
nodrošināšanai. |
TM budžeta ietvaros. |
(3) Likumprojekta "Grozījumi
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" pieņemšana un
Patērētāju strīdu risināšanas komisijas izveide. Lai
nodrošinātu Valdības rīcības plāna 118.3.apakšpunkta
izpildi, kas nosaka izstrādāt priekšlikumus normatīvajam aktam
patērētāju strīdu risināšanas kārtības uzlabošanai un
efektīva alternatīva strīdus izskatīšanas mehānisma
ieviešanai, 2013.gada 14.novembrī Valsts sekretāru sanāksmē
tika izsludināts likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību
aizsardzības likumā". Likumprojekts paredz Patērētāju strīdu
risināšanas komisijas izveidi, kas tostarp būs tiesīgā
izskatīt strīdus finanšu pakalpojumu jomā. |
01.03.2016. |
EM |
Nepieciešamo pasākumu īstenošana
likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības
likumā" savlaicīgai pieņemšanai. Nepieciešamo pasākumu
īstenošana Patērētāju strīdu risināšanas komisijas izveidei
un darbības nodrošināšanai. |
Līdzekļu nepieciešamību izvērtēt
2015.gada valsts budžeta sagatavošanas laikā
Nepieciešamais finansējumu Patērētāju strīdu risināšanas
komisijas izveidei un darbības nodrošināšanai:
2015.gadā – 59,90 tūstoši euro;
2016.gadā – 60,53 tūstoši euro.
|
(4) Likumprojekta "Patērētāju
ārpustiesas strīdu risinātāju likums" pieņemšana un
uzraudzības nodrošināšana. 2013.gada 14.novembrī Valsts
sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts
"Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likums".
Likumprojekts nosaka: 1) ārpustiesas strīdu risinātāju
darbības principus un ārpustiesas strīdu risināšanā
piemērojamos principus – kompetence, neatkarība un
objektivitāte, pārredzamība, efektivitāte, taisnīgums,
brīvība likumība; 2) ārpustiesas strīdu risinātāju saraksta
izveidi; 3) ārpustiesas strīdu risinātāju uzraudzību un
sadarbību. |
09.07.2015. |
EM |
Nepieciešamo pasākumu īstenošana
likumprojekta "Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju
likums" savlaicīgai pieņemšanai. Nepieciešamo pasākumu
īstenošana ārpustiesas strīdu risinātāju uzraudzībai. |
Līdzekļu nepieciešamību izvērtēt
2015.gada valsts budžeta sagatavošanas laikā
Nepieciešamais finansējumu ārpustiesas strīdu risinātāju
uzraudzībai:
2015.gadā – 20,99 tūkstoši euro;
2016.gadā – 19,14 tūstoši euro.
|
3.4.
(Svītrots ar MK 19.09.2014.
noteikumiem Nr.524) |
3.5. Nodokļu konvencijās noteikto
atvieglojumu piemērošanas procedūras vienkāršošana
Rīcībai:
Jāsamazina administratīvais slogs, paredzot, ka rezidences
apliecība ir ienākuma izmaksātāja rīcībā ne vēlāk kā
taksācijas gada pārskata iesniegšanas brīdī (nevis maksājuma
izdarīšanas brīdī)
|
01.04.2015. |
FM |
Izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā
grozījumus Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumos
Nr. 178 "Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos
par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas
novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi" |
FM budžeta ietvaros |
4.Valsts atbalsta
programmas
|
4.1. Atbalsta programmu
pielāgošana tirgus nepilnību risināšanai
Finanšu resursu pieejamība ir
svarīga ekonomikas attīstībai, investīcijas komercdarbībā
ļauj paaugstināt tautsaimniecības efektivitāti un
konkurētspēju, nodrošināt straujāku augšupeju. Pieeja
apgrozāmajam un kapitāla finansējumam ir nozīmīgs šķērslis
uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas
palielināšanai maziem un vidējiem komersantiem, kā arī
uzņēmējdarbības uzsācēju vidū, it sevišķi inovatīviem un
strauji augošiem komersantiem.
Rīcībai:
Ir jāveicina pieeja finansējumam komercdarbības attīstībai,
vienlaicīgi samazinot tiešā valsts atbalsta negatīvo ietekmi uz
tirgus konkurenci un efektīvāk izlietojot valsts atbalsta
līdzekļus, tos izmantojot atkārtoti vai piemērojot
multiplikatoru. Esošo atbalsta programmu grozījumus un jaunu
atbalsta programmas jāizstrādā balstoties uz tirgus nepilnību
regulāru izvērtējumu.
|
Pastāvīgi |
EM, ZM, FM |
Iesniegt MK noteikumus par jaunu
valsts atbalsta programmu ieviešanu finanšu instrumentu veidā
vai veikt esošo programmu grozījumus |
2007.–2013.gada, 2014.–2020.gada
ES struktūrfondu plānošanas periodā finanšu instrumentiem
plānotais finansējums un citas ārvalstu finanšu instrumentu
līdzfinansētas programmas.
Valsts budžeta finansējums vispārējā kārtībā izskatāms
gadskārtējā budžeta procesa ietvaros, t.sk. attiecībā uz
programmām, ko nosaka MK 27.04.2010 noteikumi Nr.403 "Kārtība,
kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei
lauksaimniecības produkcijas ražošanai", un MK 29.05.2013
noteikumi Nr.381 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība
lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības
produkcijas ražošanai",
|
4.2. Atbalsta programmu vadības
centralizācija
Latvijas Republikas 2010.gada
5.jūlijā Starptautiskajam Valūtas fondam nosūtītās Nodomu
vēstules 23.punktā tika izteikta apņemšanās izvirzīt
priekšlikumus, kā optimizēt attīstības finansēšanas sistēmu
Latvijā, tai skaitā sagatavot priekšlikumus par vairāku
institūciju, kas darbojas valdības vārdā, apvienošanu vienotā
efektīvā attīstības finansēšanas institūcijā. Lai
izpildītu Latvijas Republikas Ministru kabineta pieņemtos
lēmumus, kā arī lai Latvijas Republika izpildītu pret
starptautiskajiem aizdevējiem uzņemtās saistības, būtiski
iespējami ātri pabeigt visas nepieciešamās darbības vienotas
attīstības finanšu institūcijas izveidei.
Rīcībai:
Ir jākonsolidē dažādas valsts programmas un piedāvātos
finanšu instrumentus, kas atbalsta privātā sektora pieeju
finansējumam, vienas (attīstības finanšu) institūcijas
(turpmāk – AFI) paspārnē, lai izvairītos no dublēšanās un
uzlabotu efektivitāti un lietderību.
|
1.01.01.2014.
2.01.07.2014.
3.01.07.2014.
|
FM, EM, (Zemkopības ministrija –
turpmāk ZM) |
1.Izveidot AFI kā holdinga
sabiedrību, apvienojot valsts akciju sabiedrību "Latvijas
Hipotēku un zemes banka", sabiedrību ar ierobežotu atbildību
"Latvijas Garantiju aģentūra", valsts akciju sabiedrību "Lauku
attīstības fonds" un dibinot jaunu holdinga vadošo sabiedrību.
2.Izstrādāt AFI holdingā ietilpstošo sabiedrību
optimizācijas pasākumu un funkciju integrācijas plānu.
3.Izstrādāt AFI uzņemto saistību pārgarantēšanas modeli
2015.gada valsts budžeta likumprojekta ietvaros.
|
FM budžeta ietvaros. |
5.Alternatīvi
finansējuma veidi
|
5.1. Riska
kapitāla nozares attīstība
Riska kapitāla ieguldījuma mērķis
ir jaunā uzņēmuma straujākas izaugsmes un attīstības
veicināšana. Riska investīciju objekti ir uzņēmumi ar augstu
straujas izaugsmes potenciālu un spēju nodrošināt ievērojamu
peļņu attiecībā uz projektā investēto kapitālu
Rīcībai:
Jānodrošina publiskais finansējums jaunu riska kapitāla
fondu izveidei (īpaši ar fokusu uz agrīnas stadijas
uzņēmumiem), kas veicinās jaunu riska kapitāla fondu vadības
komandu izveidi, kā arī privāto līdzekļu investīcijas
straujas izaugsmes un augsti tehnoloģiskos uzņēmumos
|
1. 31.12.2015.
2. 31.12.2016.
|
EM, AFI, FM |
1. Apstiprināta
valsts atbalsta programma.
2. Veikta riska kapitāla fondu vadības komandu atlase
|
2014.–2020.
gada Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā
finanšu instrumentiem plānotais finansējums |
5.2. Vidēja un ilgtermiņa
eksporta kredīta garantiju instrumenta ieviešana.
Latvijas finanšu tirgus dalībnieki
uzņēmumiem nepiedāvā vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta
garantijas.
Iespējas iesaistīties lielos
ilgtermiņa eksporta projektos ar lielu darījumu apmēru ir
ierobežotas esošās eksporta kredītu garantijas programmas
ietvaros nepietiekamā eksporta kredīta garantiju seguma un
atliktā maksājuma termiņa dēļ. No darījuma partnera puses
bieži vien tiek prasīta valsts sniegta garantija, ko finanšu
tirgus dalībnieki nespēj dot.
Priekšlikuma mērķis ir pasargāt
uz eksportu orientētus uzņēmumus no starptautiskās
tirdzniecības riskiem (politiskiem un komerciāliem).
Rīcībai:
1. Eksporta kredīta apdrošināšanas tirgus
izvērtēšana.
2. Vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju
instrumenta ieviešanas modeļa izstrāde.
|
1. 31.12.2016.
2. 31.12.2016.
|
EM,
AFI,
FM |
Attīstības finanšu institūcijas
likuma 12. panta otrā daļa paredz deleģējumu Ministru kabinetam
izdot Ministru kabineta noteikumus par tādu valsts atbalsta
programmu izstrādi, kuras pilnībā vai daļēji īsteno finanšu
instrumentu veidā, nodrošinot konsultācijas ar nevalstisko
organizāciju pārstāvjiem. |
EM, AFI, FM budžeta ietvaros. |
5.3. Krājaizdevu sabiedrību
attīstība un to darbības regulēšanas pilnveide
Nepieciešams pilnveidot krājaizdevu sabiedrību normatīvo
regulējumu, lai novērstu pastāvošās tiesiskās nepilnības,
kas konstatētas krājaizdevu sabiedrību licencēšanas un
uzraudzības procesā, identificējot un, līdzsvarojot ar
atbilstošiem riska mazināšanas un pienācīgas uzraudzības
pasākumiem, iespēju robežās novēršot
nepilnības/šķēršļus normatīvajā regulējumā.
Likumprojekts "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā" ir
izstrādāts un iesniegs MK 14.12.2013.
Rīcībai (1): Krājaizdevu
sabiedrību darbības modeļa īstenošana, veicinot iedzīvotāju
iesaistīšanos krājaizdevu sabiedrību darbībā un nodrošinot
finanšu sektora stabilitāti un tautsaimniecības attīstību.
|
1. 30.06.2014. |
FM, FKTK |
Nepieciešamo pasākumu īstenošana
likumprojekta "Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā"
savlaicīgas pieņemšanas nodrošināšanai. |
FM, FKTK budžeta ietvaros. |
5.4. Uzraudzības institucionālās
kapacitātes stiprināšana un optimizēšana
Patērētāju tiesību aizsardzības
centrs (turpmāk tekstā – PTAC) kompetencē ir nodrošināt
nebanku kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanu (t.sk.
ikgadējo licences pārreģistrāciju) un patērētāju tiesību
uzraudzību visā finanšu sektorā, kas aptver ne tikai
kredītiestādes un nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus
(līzinga devējus, lombardus, īsziņu kredītu devējus u.c.),
bet arī apdrošināšanas kompānijas un citus finanšu
pakalpojumu sniedzējus, kas sniedz savus pakalpojumus
patērētājam. Licencēšanas un uzraudzības pasākumu ietvaros
PTAC nodrošina negodīgas komercprakses (reklāmas, biznesa
prakses) uzraudzību, netaisnīgu līguma noteikumu uzraudzību,
konsultāciju sniegšanu patērētājiem un komersantiem,
pārbaužu veikšanu internetā un pakalpojumu sniegšanas vietās,
kā arī PTAC veic nebanku sektora patērētāju kreditēšanas
tirgus izpēti, kas nepieciešama problēmu identificēšanai un
efektīvai uzraudzības pasākumu plānošanai. Augstāk minēto
uzdevumu veikšanai PTAC šobrīd tiek nodarbināti 6 darbinieki
(ieskaitot nodaļas vadītāju). Pašreizējā situācija liecina,
ka PTAC piešķirtie resursi iepriekš minēto uzdevumu veikšanai
ir nepietiekami, līdz ar to ir nepieciešams stiprināt PTAC
institucionālo kapacitāti.
|
|
|
|
|
Rīcībai:
PTAC institucionālās kapacitātes stiprināšana, lai
nodrošinātu adekvātu naudas aizdevēju (licencētu patērētāju
nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju) uzraudzību un
preventīvo uzraudzības pasākumu veikšanu.
|
Pastāvīgi |
EM, FM PTAC |
Nodrošināta nepārtraukta, efektīva
un pietiekama patērētāju nebanku kreditēšanas pakalpojumu
sniedzēju uzraudzība un nevēlamu kreditēšanas prakšu
novēršana. Sagatavot priekšlikumus institucionālās
kapacitātes uzlabošanaai. |
Papildus līdzekļu nepieciešamību
izvērtēt 2015.g. valsts budžeta sagatavošanā. |
5.5. Izstrādāt
neitrālu nodokļu regulējumu alternatīvajiem ieguldījumu
fondiem, lai efektīvā nodokļu likme (slogs) nemazinātos,
salīdzinot ar regulējumu, kāds bija 2013. gadā |
31.12.2014. |
FM |
Sagatavot grozījumus nodokļu normatīvajos
aktos, paredzot neitrālu nodokļu režīmu alternatīvajiem
ieguldījumu fondiem |
FM budžeta ietvaros |
5.6. Riska kapitāla pārvaldības
atbalsts.
Rīcībai:
(1) Atbalstīt riska kapitāla pārvaldnieku apmācību par
riska kapitāla pārvaldības jautājumiem.
|
31.12.2016. |
EM,
AFI,
FM |
Izstrādāt riska kapitāla pārvaldnieku atbalsta
pasākumus apmācībām. |
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas
(ERAB) tehniskās palīdzības projektu ietvaros Latvijai. |
(2) Veicināt profesionālu riska kapitāla
pārvaldīšanas komandu izveidošanu un attīstību Latvijā. |
31.12.2016. |
EM,
AFI,
FM |
1) Izstrādāt jaunas atbalsta programmas dažādu
stadiju riska kapitāla investīciju pieejamības
nodrošināšanai.
2) Nodrošināt jaunu riska kapitāla fondu atlasi un darbību
valsts atbalsta programmu ietvaros.
3) Apzināt Latvijas riska kapitāla nozares attīstībai
nepieciešamās izmaiņas nacionālajos tiesību aktos.
|
1), 2) Eiropas Savienības struktūrfondu
programmu finansējums 2014.–2020. g. plānošanas periodā.
3) ERAB tehniskās palīdzības projektu ietvaros Latvijai.
|
5.7.
Kolektīvās finansēšanas platformu darbību regulējošo
normatīvo aktu izstrāde.
Veicināt kredītiestādēm alternatīvu finansējumu piesaistes
veidu, lai nodrošinātu patērētāju un uzņēmējdarbības
finansējuma pieejamību.
|
|
FM,
FKTK,
PTAC. |
|
FM, FKTK,
PTAC budžeta ietvaros. |
Rīcībai:
(1) Savstarpējo aizdevumu kolektīvās finansēšanas
platformas normatīvā regulējuma izstrāde.
|
31.12.2016.
|
|
Izstrādāt savstarpējo aizdevumu kolektīvās finansēšanas
platformas darbības likumprojektu. |
|
(2) Investīciju
kolektīvās finansēšanas platformas regulējuma izstrāde. |
31.12.2016. |
|
Izstrādāt
investīciju kolektīvās finansēšanas platformas darbības
likumprojektu. |
|
|
6. Finanšu pratība |
6.1. Finanšu pratības virziena
attīstība
Pirmskrīzes gados pārāk strauji
augusī kreditēšana un problēmātisko kredītu augstais
rādītājs ekonomiskās lejupslīdes gados (līdz pat 19% no
kopējā apjoma) parādīja, ka ir nepieciešama dziļāku
zināšanu veicināšana par dažādu pakalpojumu patiesajām
izmaksām un riskiem dažādās tirgus situācijās;
Joprojām gan uzņēmējiem, gan
privātpersonām ir grūtības segt savus parādus, Latvijas
mājsaimniecību finanšu struktūra ir viegli ievainojama;
Stabilas riskus pārvaldošas
mājsaimniecības ir stūrakmens visa finanšu sektora
stabilitātei un attīstībai ilgtermiņā.
Situāciju raksturo aptauju
rezultāti: par finanšu lietām zina tikai pašus pamatus vai
izprot tās ļoti slikti vairāk nekā 57% Latvijas iedzīvotāju
(FKTK, SKDS, marts, 2013)
Saskaņā ar FKTK darbības
stratēģiju 2012.–2014.gadam par vienu no tās stratēģiskajām
prioritātēm ir noteikta sabiedrības finanšu izglītība un
izpratnes līmeņa celšana par finanšu pakalpojumu tirgu.
Saistībā ar uzaicinājumu Latvijai kļūt par Ekonomiskās
sadarbības un attīstības organizācijas – OECD dalībvalsti
FKTK 2013. gada aprīlī ir kļuvusi par OECD finanšu pratības
ekspertu tīkla INFE (International Network on Financial Education)
pilntiesīgu biedru, uzņemoties ikgadējās dalības maksas
segšanu.
Ir izstrādāta "Latvijas
iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija 2014–2020".
Stratēģiju partnerībā ar FKTK ir izstrādājusi –
Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM), Valsts
izglītības un satura centrs (turpmāk – VISC), Patērētāju
tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), Banku
augstskola, kā arī finanšu pakalpojumu sniedzēju
profesionālās asociācijas – Latvijas Komercbanku asociācija
un Latvijas Apdrošinātāju asociācija.
Stratēģija paredz sasniegt
definētos stratēģiskos mērķus, partneriem īstenojot
aktivitātes valsts izglītības satura pilnveidē,
mūžizglītības mācību satura un zināšanu pārbaudes rīku
izstrādē un popularizēšanā, kā arī sadarbības projektos
starp iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, dažādu
izglītības pakāpju mācību iestādēm, nevalstiskajām
organizācijām, finanšu sektora profesionālajām asociācijām
un finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, t.sk. ietverot arī
starptautisko partneru aktivitātes un sniegto atbalstu.
|
|
|
|
|
Rīcībai:
Īstenot apstiprināto "Latvijas iedzīvotāju finanšu
pratības stratēģiju 2014–2020".
Saistībā ar Finanšu pratības stratēģiju 2014.–2020.
gadam un tās ieviešanas gaitu paralēli tiek izstrādāts
Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības ikgadējā mērījuma
mehānisms jeb Finanšu pratības indekss, kas atspoguļos
sabiedrības finanšu izpratnes un izglītības līmeņa finanšu
jautājumos izmaiņas.
|
Finanšu pratības indeksa izstrādei
– 01.07.2014.
Finanšu pratības līmeņa mērījumiem – pastāvīgi
|
FKTK, LB, FM, Banku augstskola, LKA,
EM, PTAC, IZM, VISC, AFI, tirgus dalībnieki – komercbankas |
Ieviest Latvijas iedzīvotāju
finanšu pratības stratēģiju 2014.–2020.gadam.
Noteikt un analizēt Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības
līmeņa ikgadējās izmaiņas.
|
Partneru personāla resurss un
finanšu izglītības veicināšanai paredzētā iestāžu budžeta
līdzekļu ietvaros. |
6.2. Informējošu un izglītojošu
kampaņu organizēšana patērētāju kredītsloga samazināšanai
un informēšanai par finanšu pakalpojumiem
Rīcībai:
Lai risinātu problēmas patērētāju kreditēšanas tirgū ar
pārlieku mājsaimniecību parādu slogu, kā arī veicinātu uz
informāciju balstītu lēmumu pieņemšanu par kredīta
nepieciešamību un izdevīgāko piedāvājumu, nepieciešama
patērētāju izglītošanas kampaņa par šo finanšu pakalpojumu
izmantošanas aspektiem bezatbildīgas aizņemšanās
samazināšanai (TV un radio reklāma, infografikas, viedokļu
raksti drukātajos medijos, u.c. aktivitātes, kas sasniegtu to
sabiedrības daļu, kas izmanto ātro kredītu pakalpojumus)
|
Pastāvīgi. |
PTAC, EM |
Izstrādāt un īstenot uz Latvijas
iedzīvotājiem vērstu mediju kampaņu par patērētāja
tiesībām un pienākumiem, slēdzot patērētāja kreditēšanas
līgumu. |
Finanšu izglītības veicināšanai
paredzētā iestāžu budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī
papildus līdzekļu nepieciešamību izvērtēt 2015.g. valsts
budžeta sagatavošanā. |
6.3. (Svītrots ar MK 28.01.2016. rīkojumu Nr.
42) |
7. Apdrošināšanas sektors |
|
7.1. Paplašināt to profesiju klāstu, kurām
ir obligāta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana
(turpmāk – CTA)
Apdrošināšanas nozarei ir
jāveicina augstāka drošības sajūta dažādos
uzņēmējdarbības sektoros, kā arī privātpersonu ikdienā.
Šeit var runāt arī par obligātajām apdrošināšanām.
Piemēram, namu apsaimniekotāju CTA, ceļu uzturētāju CTA
apdrošināšana. Ja nav CTA apdrošināšanas, nevar uzņemties
atbildību, piemēram, par ceļiem (lielāka atbildība un
vienkāršāks regresa process pret ceļu uzturētājiem)
Rīcībai:
Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā,
paredzot paplašināt to profesiju klāstu, kam piemērojama
obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana
|
31.12.2016. |
Latvijas Apdrošinātāju asociācija (turpmāk
– LAA), FM |
LAA turpināt jautājuma izpēti, izvērtējot
pašreizējo situāciju (statistiku, problemātiskās nozares).
Saskaņot ar atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm |
LAA budžeta ietvaros |
7.2. Paplašināt to profesiju klāstu, kurām
ir obligāta nelaimes gadījumu papildu apdrošināšana
Latvijā ir vien dažas profesijas,
kurās nelaimes gadījumu papildu apdrošināšana ir obligāta.
Apdrošināšanas nozarei jāveicina augstāka drošības sajūta
dažādos uzņēmējdarbības un valsts nodarbinātības sektoros,
kā arī privātpersonu ikdienā. Jāstimulē arī obligātā
nelaimes gadījumu apdrošināšana atsevišķās profesijās,
piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta,
policijas vai militāriem darbiniekiem
Rīcībai:
Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā,
paredzot paplašināt to profesiju klāstu, kam piemērojama
obligātā nelaimes gadījumu papildu apdrošināšana
|
31.12.2016. |
LAA, FM |
LAA turpināt jautājuma izpēti, izvērtējot
pašreizējo situāciju (statistiku, problemātiskās nozares).
Saskaņot ar atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm |
LAA budžeta ietvaros |
7.3. Paaugstināt limitus atsevišķos
obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas
veidos
Apdrošināšanas nozarei jāveicina
augstāka drošības sajūta dažādos uzņēmējdarbības
sektoros, kā arī privātpersonu ikdienā. Pārskatīt obligātās
apdrošināšanas summu limitus – būvuzņēmēja CTA limits 14
228 euro ir gaužām mazs, piemēram, Rīgas pils ugunsgrēka,
Zolitūdes traģēdijas u. c. gadījumos. Farmaceitu CTA limits ir
1422 euro. Pasākumu organizatoru CTA limits ir 14 228 euro
Rīcībai:
Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā,
paredzot paaugstināt limitus atsevišķos obligātās
civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos
|
31.12.2016. |
LAA, FM |
LAA turpināt jautājuma izpēti, izvērtējot
pašreizējo situāciju (statistiku, problemātiskās nozares).
Saskaņot ar atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm |
LAA budžeta ietvaros |
7.4. Obligāto apdrošināšanas veidu
sistēmas sakārtošana, efektīva vadība
Šobrīd pastāv vairāk nekā 30
"nelieli" obligātie profesionālie apdrošināšanas veidi, kuros
nenotiek praktiski nekāda kontrole un/vai uzskaite. Nepieciešams
izveidot centralizētu obligāto apdrošināšanas veidu
uzraudzības un kontroles sistēmu
Rīcībai:
Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā,
paredzot centralizētu obligāto apdrošināšanas veidu uzskaiti
un kontroli
|
31.12.2016. |
LAA, FM |
LAA turpināt jautājuma izpēti,
izvērtējot iespējas centralizēti veikt obligāto
apdrošināšanas veidu uzskaiti un kontroli un iespējamos
risinājuma modeļus
|
LAA budžeta ietvaros |
7.5. Efektīva informācijas apmaiņa
(elektroniskā formā) ar valsts iestādēm risku izvērtēšanai
un saistību izpildei.
Šobrīd dažādā gatavības
līmenī ir sadarbība ar vairākām valsts iestādēm: 1) ar VID
par NILLTFN likuma normām, 2) ar PMLP par datu apmaiņu par
mirušajiem (FKTK ieteikumi), 3) ar NVD saistībā ar E-veselību,
4) ar CSDD par soda punktiem, 5) ar IeM par noziedzīgiem
nodarījumiem un administratīviem pārkāpumiem ceļu satiksmē,
6) ar VID datu apmaiņa saistībā ar čekiem veselības jomā, 7)
VID datubāze reģistrētajām kvītīm. Šāda sadarbība
efektivizē procesus gan valsts, gan apdrošinātāju pusē,
nodrošina apdrošinātāju atbilstību normatīvo aktu prasībām,
papildina valsts budžeta ieņēmumus un samazina pelēkās
ekonomikas apjomu.
Rīcībai:
Izstrādājot grozījumus tiesiskajā regulējumā, visos veidos
veicināt efektīvu elektronisku datu apmaiņu.
|
31.12.2016. |
LAA,
LTAB,
FM,
VID,
VRAA,
VARAM,
IeM,
PMLP,
VM,
NVD,
CSDD |
LAA turpināt uzsākto. Saskaņot ar
atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm. |
LAA un atbildīgo iestāžu budžetu
ietvaros. |
1 Finanšu ministrijas prognoze 2013.gadam
i Pasākums ir definēts kā process, tādēļ
tiešās darbības rezultātu plānā nevar definēt.
Finanšu ministrs Andris Vilks
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozījumi
-
Politikas plānošanas dokuments
-
Citi saistītie dokumenti
|