2. Ja valstij pilnībā vai daļēji piederošas kapitālsabiedrības atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem - vidējais darbinieku skaits iepriekšējā finanšu gadā bija 250 vai vairāk, tās aktīvu kopsumma pārsniedz 43 000 000 euro,
gada tīrais apgrozījums pārsniedz 50 000 000 euro, obligāti kā vienu no iespējām piedāvāt Ministru kabinetam noteikt nosacījumu, ka atsavināmās daļas (akcijas) tiek atsavinātas publiskajā piedāvājumā vai kotējot biržā.*

3. Lai izvērtētu valstij pilnībā vai daļēji piederošu kapitālsabiedrību pārdošanas procesa organizēšanas vēlamo modeli, kā vienu no atlases kritērijiem konsultantam noteikt iepriekšēju pieredzi un spēju veikt publiskas kotācijas lietderības izvērtējumu.

Ja tiek secināts, ka kapitāla daļu atsavināšanas procesā publiskā piedāvājuma alternatīva būtu lietderīga, piesaistot konsultantu valstij pilnībā vai daļēji piederošu kapitālsabiedrību pārdošanas procesa organizēšanai, kā vienu no atlases kritērijiem konsultantam noteikt iepriekšēju pieredzi un spēju veikt sākotnējo publisko piedāvājumu, organizējot kapitālsabiedrību pārdošanu publiskajā piedāvājumā un kotējot biržā.

* Kritēriji noteikti atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. pantam: 33) mazie un vidējie komersanti - komersanti, kas saskaņā ar to individuālajiem gada pārskatiem vai konsolidētajiem gada pārskatiem atbilst vismaz diviem no šādiem trim kritērijiem:

a) vidējais darbinieku skaits finansiālajā gadā ir mazāks par 250,

b) aktīvu kopsumma nepārsniedz 43 000 000 euro,

c) gada tīrais apgrozījums nepārsniedz 50 000 000 euro"

Lai veicinātu uzņēmumu piekļuvi to darbības un attīstības nepieciešamajam finansējumam, mazinātu uzņēmējdarbības atkarību no kredītiestāžu kreditēšanas pakalpojumiem kā dominējošā finansējuma avota, lai veicinātu korporatīvās pārvaldības un caurskatāmības labās prakses izplatību, kā arī veicinātu vietējo un ārvalstu investoru bāzes attīstību

(1) Popularizēt (publiski un aktīvi informēt) gan plašā sabiedrībā, gan uzņēmēju un potenciālo investoru lokā esošās iespējas izmantot korporatīvos parāda vērtspapīrus un citus vērtspapīrus ar fiksētu ienākumu kā alternatīvu saimnieciskās darbības un attīstības finansējuma avotu

2. Jaunizveidojamajam Valsts kapitāla daļu pārvaldes birojam kopā ar valsts kapitāla daļu turētājiem līdz 2015. gada 31. decembrim izvērtēt valsts kapitālsabiedrību saistības un iespējas dažādot finansējuma avotu izmantošanu, tai skaitā izmantojot parāda vērtspapīru emisiju.**

**Ja līdz 2014. gada 31. decembrim nav izveidots Valsts kapitāla daļu pārvaldes birojs, šo uzdevumu veic valsts kapitāla daļu turētāji

Pasākums ir definēts kā process, tādēļ tiešās darbības rezultātu plānā nevar definēt

Rīcībai:

Jāsamazina administratīvais slogs, paredzot, ka rezidences apliecība ir ienākuma izmaksātāja rīcībā ne vēlāk kā taksācijas gada pārskata iesniegšanas brīdī (nevis maksājuma izdarīšanas brīdī)

Riska kapitāla ieguldījuma mērķis ir jaunā uzņēmuma straujākas izaugsmes un attīstības veicināšana. Riska investīciju objekti ir uzņēmumi ar augstu straujas izaugsmes potenciālu un spēju nodrošināt ievērojamu peļņu attiecībā uz projektā investēto kapitālu

Rīcībai:

Jānodrošina publiskais finansējums jaunu riska kapitāla fondu izveidei (īpaši ar fokusu uz agrīnas stadijas uzņēmumiem), kas veicinās jaunu riska kapitāla fondu vadības komandu izveidi, kā arī privāto līdzekļu investīcijas straujas izaugsmes un augsti tehnoloģiskos uzņēmumos

2. 31.12.2015.

2. Veikta riska kapitāla fondu vadības komandu atlase

Rīcībai:

(1) Atbalstīt riska kapitāla pārvaldnieku apmācību par riska kapitāla pārvaldības jautājumiem

2) Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) tehniskās palīdzības projektu ietvaros Latvijai

2) ERAB tehniskās palīdzības projektu ietvaros Latvijai"

Apdrošināšanas nozarei ir jāveicina augstāka drošības sajūta dažādos uzņēmējdarbības sektoros, kā arī privātpersonu ikdienā. Šeit var runāt arī par obligātajām apdrošināšanām. Piemēram, namu apsaimniekotāju CTA, ceļu uzturētāju CTA apdrošināšana. Ja nav CTA apdrošināšanas, nevar uzņemties atbildību, piemēram, par ceļiem (lielāka atbildība un vienkāršāks regresa process pret ceļu uzturētājiem)

Rīcībai:

Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā, paredzot paplašināt to profesiju klāstu, kam piemērojama obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

Latvijā ir vien dažas profesijas, kurās nelaimes gadījumu papildu apdrošināšana ir obligāta. Apdrošināšanas nozarei jāveicina augstāka drošības sajūta dažādos uzņēmējdarbības un valsts nodarbinātības sektoros, kā arī privātpersonu ikdienā. Jāstimulē arī obligātā nelaimes gadījumu apdrošināšana atsevišķās profesijās, piemēram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, policijas vai militāriem darbiniekiem

Rīcībai:

Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā, paredzot paplašināt to profesiju klāstu, kam piemērojama obligātā nelaimes gadījumu papildu apdrošināšana

Apdrošināšanas nozarei jāveicina augstāka drošības sajūta dažādos uzņēmējdarbības sektoros, kā arī privātpersonu ikdienā. Pārskatīt obligātās apdrošināšanas summu limitus - būvuzņēmēja CTA limits 14 228 euro ir gaužām mazs, piemēram, Rīgas pils ugunsgrēka, Zolitūdes traģēdijas u. c. gadījumos. Farmaceitu CTA limits ir 1422 euro. Pasākumu organizatoru CTA limits ir 14 228 euro

Rīcībai:

Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā, paredzot paaugstināt limitus atsevišķos obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veidos

Šobrīd pastāv vairāk nekā 30 "nelieli" obligātie profesionālie apdrošināšanas veidi, kuros nenotiek praktiski nekāda kontrole un/vai uzskaite. Nepieciešams izveidot centralizētu obligāto apdrošināšanas veidu uzraudzības un kontroles sistēmu

Rīcībai:

Izstrādāt grozījumus esošajā tiesiskajā regulējumā, paredzot centralizētu obligāto apdrošināšanas veidu uzskaiti un kontroli

izvērtējot iespējas centralizēti veikt obligāto apdrošināšanas veidu uzskaiti un kontroli un iespējamos risinājuma modeļus