Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Apsardzes darbības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apsardzes darbība — apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana, nekustamā īpašuma, kravas, preču vai citas kustamās mantas, skaidras naudas vai vērtspapīru un fizisko personu apsardze, iekšējās kārtības un drošības nodrošināšana apsargājamos objektos, apsardzes konsultāciju sniegšana, kā arī citi pasākumi vai pasākumu kopums, ko veic apsardzes darbinieks, apsardzes komersants vai iekšējās drošības dienests, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus;

2) apsardzes darbinieks — fiziskā persona, kas saņēmusi apsardzes sertifikātu un veic apsardzes darbību;

3) apsargājamais objekts — fiziskā persona, krava, preces un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi;

4) apsardzes pakalpojumi — apsardzes darbība, kuru veic apsardzes komersants, pamatojoties uz rakstveida līgumu, kas noslēgts ar apsardzes pakalpojuma pasūtītāju;

5) apsardzes sertifikāts — dokuments, kas apliecina fiziskās personas profesionālo kompetenci apsardzes darbības jomā;

6) apsardzes tehniskā sistēma — apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus;

7) apsardzes komersants — komersants, kas reģistrēts apsardzes darbības reģistrā (turpmāk — reģistrs) apsardzes darbības veikšanai;

8) iekšējās drošības dienests — iestādes, komersanta vai organizācijas struktūrvienība, kas nodrošina tās apsardzi, iekšējo kārtību un drošību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2022.)

2.pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu apsardzes darbības veikšanai, lai nodrošinātu personu un sabiedrības drošību.

(2) Likums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic apsardzes darbību.

(3) Likums neattiecas uz:

1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, valsts drošības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes, pašvaldības policijas un ostas policijas darbību, kas tiek veikta saskaņā ar speciālajiem likumiem;

2) apsardzes tehnisko sistēmu uzstādīšanu transportlīdzekļiem;

3) videonovērošanas sistēmu uzstādīšanu, ja tā nav paredzēta apsardzes darbības nodrošināšanai.

(4) Apsardzes komersants un apsardzes darbinieks, kā arī iestāde, komersants un organizācija, kas izveidojusi iekšējās drošības dienestu, veicot apsardzes darbību, sadarbojas ar policiju un citām valsts pārvaldes iestādēm un sniedz tām atbalstu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.

(5) Apsardzes darbību kontrolē Valsts policija un citas institūcijas atbilstoši to kompetencei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

3.pants. Apsardzes pakalpojumu veidi

(1) Ir šādi apsardzes pakalpojumu veidi:

1) apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana;

2) fiziskā apsardze;

3) tehniskā apsardze;

4) inkasācijas apsardze.

(2) Apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošana ietver apsardzes tehnisko risinājumu projektēšanu, apsardzes tehnisko sistēmu uzstādīšanu un apkalpošanu, kā arī konsultāciju sniegšanu par attiecīgiem jautājumiem.

(3) Sniedzot apsargājamā objekta fiziskās apsardzes pakalpojumu, apsardzes darbinieks atrodas apsargājamā objektā vai tiešā tā tuvumā vai ierodas apsargājamā objektā pēc apsardzes pakalpojuma saņēmēja, apsardzes darbinieka vai citas personas izsaukuma. Fiziskā apsardze ietver nekustamā īpašuma, preču vai citas kustamās mantas apsardzi, kravu vai citu materiālo vērtību pavadīšanu (izņemot inkasācijas apsardzi), fiziskās personas apsardzi (miesassardzi), iekšējās kārtības un drošības nodrošināšanu apsargājamā objektā un tajā esošo personu aizsardzību, kā arī konsultāciju sniegšanu par attiecīgiem jautājumiem.

(4) Apsargājamā objekta tehnisko apsardzi apsardzes komersants īsteno, izmantojot apsardzes vadības centru ar monitoringa un trauksmes signālu uztveršanas pulti (turpmāk — apsardzes vadības centrs), kas saņem signālu no apsargājamā objektā ierīkotās apsardzes tehniskās sistēmas, lai nodrošinātu nepārtrauktu apsardzes vadības centra darbību un apsardzes darbinieka vai apsardzes darbinieku mobilās grupas ierašanos apsargājamā objektā nekavējoties pēc apsardzes vadības centra informācijas (trauksmes signāla) saņemšanas. Sniedzot tehniskās apsardzes pakalpojumu, apsardzes komersants var sniegt arī šā panta otrajā un trešajā daļā minētos apsardzes pakalpojumus.

(5) Inkasācijas apsardzē apsardzes komersants izmanto apsardzes vadības centru, kas ar globālās navigācijas sistēmu nepārtraukti seko inkasācijas apsardzē izmantotā transportlīdzekļa atrašanās vietai un regulāri uztur sakarus ar apsardzes darbiniekiem, kuri veic inkasācijas apsardzi. Inkasācijas apsardze ietver arī konsultāciju sniegšanu par attiecīgiem jautājumiem.

4.pants. Apsardzes darbības ierobežojumi

(1) Apsardzes darbībā ir aizliegts:

1) izmantot apsardzes tehniskās sistēmas un vielas, kas ir bīstamas cilvēka dzīvībai vai veselībai;

2) atklāti nēsāt ieročus un speciālos līdzekļus, ja apsardzes darbinieks nav formas tērpā;

3) izmantot šaujamieročus kārtības nodrošināšanai sapulču, gājienu, piketu un citu publisku pasākumu laikā;

4) apzināti apsargāt personu, kas gatavojas izdarīt vai izdara noziedzīgu nodarījumu;

5) veikt apsardzes darbību (izņemot apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanu), ja nav saņemts apsardzes sertifikāts;

6) uzdot veikt apsardzes darbību personai, ar kuru nav noslēgts darba līgums un kura nav saņēmusi apsardzes sertifikātu, izņemot gadījumu, kad atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai mācību prakses organizācijas kārtībai ir pieņemts mācību praksē praktikants, kurš akreditētā izglītības iestādē apgūst apsardzes sertifikāta saņemšanai nepieciešamo apmācību. Praktikants apsardzes darbību var veikt tikai apsardzes darbinieka vadībā. Apsardzes darbinieks vienlaikus var vadīt (apmācīt) tikai vienu praktikantu;

7) sniegt apsardzes pakalpojumu, ja nav noslēgts ar apsardzes pakalpojuma pasūtītāju rakstveida līgums par apsardzes pakalpojuma sniegšanu;

8) sniegt tādu veidu apsardzes pakalpojumus, kuri attiecīgajam apsardzes komersantam nav norādīti reģistrā;

9) izmantot formas tērpu un simboliku, kas atbilst vai ir līdzīga cita apsardzes komersanta [arī tāda komersanta, kurš pēdējā gada laikā izslēgts no reģistra, valsts un pašvaldības iestāžu, Nacionālo bruņoto spēku vai Zemessardzes formas tērpiem un simbolikai un rada maldinošu priekšstatu par apsardzes darbības veicēju. Formas tērpam jāatšķiras no ikdienas apģērba ar skaidri izlasāmu tā apsardzes komersanta nosaukumu, ar kuru apsardzes darbinieks atrodas darba tiesiskajās attiecībās;

10) iesaistīt līguma par apsardzes pakalpojumu sniegšanu izpildē komersantu, kurš nav reģistrēts reģistrā vai kuram tajā nav norādīts attiecīgais apsardzes pakalpojuma veids.

(2) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētais apsardzes komersants sniedz apsardzes pakalpojumus Latvijas Republikā nereģistrējoties reģistrā, ja apsardzes pakalpojumu sniegšana, kas uzsākta attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, ir saistīta ar iebraukšanu Latvijas Republikā uz laiku, lai to turpinātu, bet nav pastāvīga apsardzes pakalpojumu sniegšana Latvijas Republikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2014., 23.11.2016. un 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2022.)

5. pants. Apsardzes darbības reģistrs

(1) Reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

(2) Reģistrā tiek iekļauta apsardzes darbības veikšanai un tās kontrolei nepieciešamā informācija, un reģistra izveidošanas mērķis ir atvieglot informācijas apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, apsardzes darbību kontrolējošām institūcijām un apsardzes darbības veicējiem, kā arī sekmēt sabiedrības informēšanu par apsardzes darbības veicējiem.

(3) Reģistrā tiek iekļautas ziņas par apsardzes komersantiem un tiem atļautajiem apsardzes pakalpojumu veidiem, pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujām, iekšējās drošības dienestiem, izglītības iestādēm, kas īsteno apsardzes sertifikāta saņemšanai vai tā derīguma termiņa pagarināšanai nepieciešamo apmācību, fiziskajām personām, kas apgūst apmācību apsardzes sertifikāta saņemšanai vai tā derīguma termiņa pagarināšanai, fiziskajām personām izsniegtajiem apsardzes sertifikātiem un informācija, kas nepieciešama apsardzes darbības kontrolei.

(4) Par apsardzes komersanta un iekšējās drošības dienesta reģistrāciju reģistrā ir maksājama valsts nodeva.

(5) Par reģistrēta apsardzes komersanta un iekšējās drošības dienesta veiktās apsardzes darbības kontroli ir maksājama ikgadējā valsts nodeva.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu, to reģistrēšanas, izmantošanas, glabāšanas, aprites un dzēšanas kārtību, institūcijas, kuras reģistrā iekļauj ziņas, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām, kā arī piekļuves un tās anulēšanas kārtību;

2) kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par reģistrāciju reģistrā un ikgadējā valsts nodeva.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2022.)

II nodaļa
Apsardzes komersants

6. pants. Apsardzes komersanta reģistrācija

(1) Apsardzes komersants apsardzes darbību var uzsākt pēc reģistrācijas reģistrā.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā apsardzes komersantu reģistrē reģistrā;

2) prasības, kas apsardzes komersantam jāpilda, kamēr ir spēkā reģistrācija.

(3) Apsardzes komersantu reģistrē reģistrā un izslēdz no tā Valsts policija.

(4) Lēmumu par atteikumu reģistrēt apsardzes komersantu reģistrā var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2022.)

7. pants. Apsardzes komersanta reģistrācijas ierobežojumi

(1) Speciālo atļauju (licenci) ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti un komercsabiedrības. Par individuālo komersantu vai komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersonu var būt persona:

1) kura nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu;

2) kurai nav piemērots apsūdzētā statuss kriminālprocesā;

3) kurai nav diagnosticēti psihiski traucējumi, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība vai uzvedības traucējumi (turpmāk — medicīniskās pretindikācijas), kas dod pamatu apšaubīt tās spēju sniegt apsardzes darbības pakalpojumus.

(2) Lai reģistrētos reģistrā, individuālajam komersantam un vismaz vienai personai, kas tiesīga pārstāvēt komercsabiedrību, vai komercsabiedrības noteiktam darbiniekam, kas tieši organizēs un vadīs apsardzes darbinieku darbu (apsardzes organizators), nepieciešams apsardzes sertifikāts. Šis nosacījums neattiecas uz komersantu, kurš vēlas reģistrēties reģistrā tikai apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanai.

(3) Reģistrā aizliegts reģistrēt komersantu:

1) kurš neatbilst šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem;

2) kurš izslēgts no reģistra, ja nav pagājis gads pēc lēmuma pieņemšanas par komersanta izslēgšanu no reģistra;

3) kura dalībnieks ir juridiskā persona, kas pēdējā gada laikā izslēgta no reģistra;

4) par kuru valsts drošības iestādēm ir informācija, ka individuālais komersants vai komercsabiedrības pārvaldes (pārstāvības) amatpersona vai dalībnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā vai ir tās biedrs, vai rada draudus valsts vai sabiedrības drošībai;

5) kuram uz reģistrēšanas brīdi ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parāds, kura kopsumma pārsniedz likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto nodokļu (nodevu) parāda kopsummu, no kuras sākot nodokļu administrācija nodrošina publisku informācijas pieejamību;

6) kuram pašam vai kura pārvaldes (pārstāvības) amatpersonai ir neizpildīts administratīvais sods par apsardzes darbību vai darba tiesiskās attiecības un nodokļu samaksu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumu;

7) kuram ir pasludināts maksātnespējas process vai kurš atrodas likvidācijas procesā, vai kura saimnieciskā darbība ir apturēta vai izbeigta.

(4) Ministru kabinets nosaka medicīniskās pretindikācijas un kārtību, kādā izvērtē medicīnisko pretindikāciju esību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2016., 21.05.2020., 23.09.2021. un 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2022.)

8.pants. Pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauja

(1) Apsardzes komersants vai iekšējās drošības dienests euro skaidras naudas profesionālus pārrobežu autopārvadājumus starp eirozonas dalībvalstīm veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra regulu Nr. 1214/2011 par euro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autopārvadājumiem starp eurozonas dalībvalstīm (turpmāk — regula Nr. 1214/2011).

(2) Pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju saskaņā ar regulas Nr. 1214/2011 prasībām izsniedz, tās darbību aptur, kā arī atļauju anulē un attiecīgo prasību izpildes kontroli nodrošina Valsts policija.

(3) Valsts policija ir tiesīga izsniegt pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas dublikātu, ja pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauja ir bojāta, nozaudēta vai nolaupīta, kā arī izsniegt atkārtotu pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju, ja mainīti tajā norādītie dati par komersantu, kas veic euro skaidras naudas pārrobežu autopārvadājumus.

(4) Lēmumu par atteikumu izsniegt pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju un lēmumu par atļaujas darbības apturēšanu vai anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par atļaujas darbības apturēšanu vai anulēšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(5) Ministru kabinets nosaka pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas izsniegšanas kārtību, prasības, kas jāpilda atļaujas darbības laikā, kā arī kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas, pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas dublikāta un atkārtotas pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas izsniegšanu.

9. pants. Apsardzes komersanta izslēgšana no reģistra

(1) Apsardzes komersantu izslēdz no reģistra, ja:

1) saņemts apsardzes komersanta iesniegums par tā izslēgšanu no reģistra;

2) tā darbība ir vērsta pret valsti vai sabiedrības likumīgajām interesēm;

3) tas vai tā valdes loceklis ir sodīts par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu, vai par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu;

4) Valsts ieņēmumu dienests likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā ir pieņēmis lēmumu par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu;

5) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums.

(2) Apsardzes komersantu var izslēgt no reģistra, ja:

1) tas pārkāpj vai nepilda šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības;

2) konstatēts, ka uz to attiecas šā likuma 7. pantā noteiktie reģistrācijas ierobežojumi;

3) tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā nav iekļāvis attiecīgās ziņas reģistrā;

4) tas nav samaksājis ikgadējo valsts nodevu;

5) tas atsakās vai izvairās īstenot vai traucē veikt apsardzes darbības kontroles pasākumu Valsts policijas vai citu apsardzes darbību kontrolējošo institūciju amatpersonām, kuru kompetencē ir apsardzes darbības kontrole.

(3) Lēmumu par apsardzes komersanta izslēgšanu no reģistra var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2022.)

10.pants. Apsardzes komersanta tiesības un pienākumi

(1) Apsardzes komersantam, kas reģistrēts reģistrā fiziskās apsardzes, tehniskās apsardzes vai inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir tiesības:

1) apsardzes darbības nodrošināšanai ar Valsts policijas atļauju iegādāties un glabāt šaujamieročus, kā arī iegādāties un glabāt gāzes ieročus un signālieročus, un speciālos līdzekļus Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā;

2) apsardzes darbības nodrošināšanai izmantot šaujamieročus, gāzes ieročus un signālieročus, un speciālos līdzekļus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

3) radiosakaru nodrošināšanai noteiktā kārtībā izmantot radiofrekvences;

4) apsardzes darbībā izmantot dienesta suņus;

5) apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas;

6) nodrošināt savā valdījumā esošā nekustamā īpašuma un kustamās mantas apsardzi, iekšējo kārtību un drošību savā valdījumā vai turējumā esošajā nekustamajā īpašumā, nereģistrējot iekšējās drošības dienestu.

(2) Apsardzes komersantam ir pienākums:

1) noslēdzot darba līgumu ar apsardzes darbinieku, izsniegt viņam nodarbinātā apliecību. Nodarbinātā apliecībā norāda apsardzes komersanta nosaukumu, darbinieka vārdu, uzvārdu, darba atļaujas numuru (Latvijā nodarbinātajiem ārzemniekiem), darba līguma datumu un numuru, kā arī darba tiesisko attiecību sākuma datumu, ja tas nesakrīt ar darba līguma noslēgšanas datumu. Nodarbinātā apliecībā ir apsardzes komersanta zīmogs, kā arī darbinieka fotogrāfija;

2) slēdzot līgumu par apsardzes pakalpojumu sniegšanu, pārliecināties, vai personai ir tiesisks pamats slēgt līgumu par konkrētā objekta apsardzi;

3) informēt apsardzes pakalpojuma pasūtītāju, ja līguma saistību izpildē plānots iesaistīt citu apsardzes komersantu. Šādā gadījumā apsardzes pakalpojumu sniedz pēc tam, kad apstiprināti līguma grozījumi vai noslēgts jauns līgums;

4) veicot apsardzes darbību, novērtēt iespējamos riskus apsargājamam objektam, veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iespējamos apdraudējumus apsargājamā objekta drošībai, kā arī pret apsargājamo objektu vērstus likumpārkāpumus;

5) atbilstoši darba aizsardzības normatīvajiem aktiem nodrošināt apsardzes darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā.

(3) Tehniskās apsardzes pakalpojumus sniedz tikai tāds apsardzes komersants, kas izveidojis Ministru kabineta noteiktajām prasībām atbilstošu apsardzes vadības centru nepārtrauktai apsargājamā objektā ierīkotās apsardzes tehniskās sistēmas signālu pieņemšanai, apstrādei un informācijas (trauksmes signāla) tālākai paziņošanai apsardzes komersanta mobilajiem norīkojumiem (apsardzes darbiniekiem) un spēj nodrošināt to ierašanos apsargājamā objektā apsardzes pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā.

(4) Sniedzot inkasācijas apsardzes pakalpojumus, apsardzes komersants nodrošina, ka inkasācijas apsardzi vienlaikus veic ne mazāk kā divi apsardzes darbinieki, kuri ir ekipēti ar bruņuvestēm un šaujamieročiem un nodrošināti ar sakaru līdzekļiem, kā arī ar automašīnu, kas aprīkota ar globālās navigācijas sistēmu, sakaru līdzekļiem un trauksmes signalizācijas sistēmu. Inkasācijas apsardzi drīkst veikt viens apsardzes darbinieks, ja inkasācijas apsardzes nodrošināšanā izmantotajā transportlīdzeklī ir ierīkots normatīvo aktu prasībām atbilstošs banknošu konteiners ar intelektisko banknošu neitralizācijas sistēmu un par to ir attiecīgs marķējums uz šā transportlīdzekļa un banknošu konteinera.

(5) Fizisko apsardzi, tehnisko apsardzi un inkasācijas apsardzi veic tikai tāds apsardzes komersants, kura apsardzes darbinieku skaits, kā arī šā komersanta rīcībā esošais materiāltehniskais nodrošinājums ir pietiekams, lai pildītu apsardzes pakalpojumu līguma saistības, nepārkāpjot normatīvo aktu prasības. Apsardzes komersants (ģenerāluzņēmējs) apsardzes pakalpojumu līguma saistību izpildei ir tiesīgs piesaistīt citus apsardzes komersantus (apakšuzņēmējus), bet apakšuzņēmējs nav tiesīgs nodot tālāk citiem izpildītājiem savu saistību izpildi. Viena līguma saistību izpildē fiziskās apsardzes pakalpojuma nodrošināšanai ģenerāluzņēmējs ir tiesīgs piesaistīt ne vairāk kā vienu apakšuzņēmēju. Nododot saistību izpildi apakšuzņēmējam, ģenerāluzņēmējs nodrošina, ka apsardzes pakalpojumu līguma saistību izpildei apakšuzņēmējs nenodarbina ģenerāluzņēmēja darbinieku. Piesaistot apakšuzņēmēju, ģenerāluzņēmējs nodrošina, ka apakšuzņēmējs apsardzes darbību veic saskaņā ar šā likuma prasībām. Par apsardzes pakalpojumu līguma saistību izpildi kopumā atbild ģenerāluzņēmējs.

(6) Apsardzes komersants nodrošina, ka apsardzes tehnisko risinājumu projektēšanu, apsardzes tehnisko sistēmu uzstādīšanu un apkalpošanu, kā arī konsultāciju sniegšanu par attiecīgajiem jautājumiem veic tikai tādi darbinieki, kuri ir apliecinājuši atbilstošas zināšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016., 21.05.2020. un 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2022.)

III nodaļa
Iekšējās drošības dienests

11.pants. Iekšējās drošības dienesta izveidošana un reģistrācija

(1) Iestādes, komersanti un organizācijas, kuras pašas organizē savu objektu apsardzi, apsardzes darbības veikšanai izveido iekšējās drošības dienestu, pieņemot darbā personu, kas saņēmusi apsardzes sertifikātu. Ja darbā pieņemti vairāk nekā pieci apsardzes darbinieki, nepieciešama iekšējās drošības dienesta reģistrācija reģistrā.

(11) Iekšējās drošības dienestu reģistrē reģistrā un izslēdz no tā Valsts policija.

(2) Veicot apsardzes darbību, iekšējās drošības dienestam atļauts apsargāt iestādes, komersanta vai organizācijas, kas to izveidojusi, īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo nekustamo īpašumu, kustamo mantu vai citas vērtības un darbiniekus, kā arī nodrošināt iekšējo kārtību un drošību apsargājamā objektā.

(3) Iekšējās drošības dienests nedrīkst sniegt apsardzes pakalpojumus.

(4) Aizliegts izveidot iekšējās drošības dienestu, ja iestādes, komersanta vai organizācijas iekšējās drošības dienests pēdējā gada laikā izslēgts no reģistra.

(5) Lēmumu par atteikšanos reģistrēt iekšējās drošības dienestu reģistrā var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(6) (Izslēgta ar 06.05.2021. likumu)

(7) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā iekšējās drošības dienestu reģistrē reģistrā;

2) prasības, kas iekšējās drošības dienestam jāpilda, kamēr ir spēkā reģistrācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2022.)

12. pants. Iekšējās drošības dienesta izslēgšana no reģistra

(1) Iekšējās drošības dienestu var izslēgt no reģistra, ja:

1) tā darbība ir vērsta pret valsti vai sabiedrības likumīgajām interesēm;

2) tas pārkāpj vai nepilda šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības;

3) iestāde, komersants vai organizācija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un termiņā nav iekļāvusi attiecīgās ziņas reģistrā;

4) saņemts iestādes, komersanta vai organizācijas iesniegums par tās iekšējās drošības dienesta izslēgšanu no reģistra;

5) tas neatbilst šā likuma 11. pantā minētajiem nosacījumiem;

6) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums;

7) nav samaksāta ikgadējā valsts nodeva.

(2) Lēmumu par iekšējās drošības dienesta izslēgšanu no reģistra var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2022.)

13.pants. Iekšējās drošības dienesta darbība

(1) Iestādei, komersantam un organizācijai, kurai ir reģistrā reģistrēts iekšējās drošības dienests, ir pienākums:

1) noslēdzot darba līgumu ar apsardzes darbinieku, izsniegt viņam nodarbinātā apliecību. Nodarbinātā apliecībā norāda iestādes, komersanta vai organizācijas nosaukumu, darbinieka vārdu, uzvārdu vai darba atļaujas numuru (Latvijā nodarbinātajiem ārzemniekiem), darba līguma datumu un numuru, kā arī darba tiesisko attiecību sākuma datumu, ja tas nesakrīt ar darba līguma noslēgšanas datumu. Nodarbinātā apliecībā ir iestādes, komersanta vai organizācijas zīmogs, kā arī darbinieka fotogrāfija;

2) atbilstoši darba aizsardzības normatīvajiem aktiem nodrošināt apsardzes darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā.

(2) Iestādei, komersantam un organizācijai, kurai ir reģistrā reģistrēts iekšējās drošības dienests, ir tiesības apsardzes darbības nodrošināšanai ar Valsts policijas atļauju iegādāties un glabāt šaujamieročus, kā arī iegādāties un glabāt gāzes ieročus un signālieročus, un speciālos līdzekļus Ieroču aprites likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Veicot apsardzes darbību, iekšējās drošības dienestam ir pienākums novērtēt iespējamos riskus apsargājamam objektam, veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iespējamos apdraudējumus apsargājamā objekta drošībai, kā arī pret apsargājamo objektu vērstus likumpārkāpumus.

(4) Apsardzes darbības nodrošināšanai iekšējās drošības dienestam ir tiesības:

1) radiosakaru nodrošināšanai noteiktā kārtībā izmantot radiofrekvences;

2) apsardzes darbībā izmantot apsardzes tehniskās sistēmas;

3) apsardzes darbībā izmantot dienesta suņus;

4) šajā likumā noteiktajā kārtībā izmantot šaujamieročus, gāzes ieročus un signālieročus, un speciālos līdzekļus.

(5) Inkasācijas apsardzes nodrošināšanā uz iekšējās drošības dienestu ir attiecināmi tādi paši nosacījumi kā uz apsardzes komersantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2020. un 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2022.)  

IV nodaļa
Apsardzes darbinieks

14.pants. Apsardzes sertifikāts

(1) Apsardzes sertifikātu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz fiziskajai personai, kura ieguvusi noteiktu izglītību vai apguvusi attiecīgu izglītības programmu un nokārtojusi apsardzes darbinieka kvalifikācijas pārbaudījumu, vai personai, kurai atzīta ārvalstīs iegūtā profesionālā kvalifikācija atbilstoši likumam "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu". Apsardzes sertifikāta derīguma termiņš ir pieci gadi.

(2) Apsardzes darbinieks saņem apsardzes sertifikāta dublikātu, ja sertifikāts ir bojāts, nozaudēts vai nolaupīts, vai atkārtotu apsardzes sertifikātu, ja mainīti tajā norādītie fiziskās personas dati.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) apsardzes sertifikāta saņemšanai nepieciešamo izglītību;

2) personas, kurām apsardzes sertifikāta saņemšanai nav nepieciešams kārtot apsardzes darbinieka kvalifikācijas pārbaudījumu;

3) prasības attiecībā uz apsardzes darbinieka kvalifikācijas pārbaudījumu un kārtību, kādā persona to kārto;

4) kārtību, kādā fiziskajai personai izsniedzams apsardzes sertifikāts, tā dublikāts un atkārtots sertifikāts un pagarināms apsardzes sertifikāta derīguma termiņš;

5) apsardzes sertifikāta paraugu;

6) kārtību un apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par apsardzes darbinieka kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu, apsardzes sertifikāta, tā dublikāta un atkārtota sertifikāta izsniegšanu un apsardzes sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu;

7) medicīniskās pretindikācijas un kārtību, kādā izvērtē medicīnisko pretindikāciju esību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2014., 22.12.2016. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

15.pants. Apsardzes sertifikāta izsniegšanas ierobežojumi

Apsardzes sertifikātu aizliegts izsniegt personai:

1) kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, — pirms sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura ir notiesāta par šā panta 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, atbrīvojot no soda vai soda izciešanas, — ja nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda vai soda izciešanas stāšanās spēkā;

3) kura atbrīvota no kriminālatbildības par šā panta 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, — ja nav pagājis gads pēc lēmuma stāšanās spēkā;

4) kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības par šā panta 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, — pirms pārbaudes laika beigām;

5) kurai kriminālprocesā piemērots apsūdzētā statuss par šā panta 1.punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu;

6) kura administratīvi sodīta par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem, par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, no narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes, par sīko huligānismu, par maznozīmīga miesas bojājuma tīšu nodarīšanu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, — ja nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;

7) kurai pēdējā gada laikā anulēts apsardzes sertifikāts;

8) kurai diagnosticētas medicīniskās pretindikācijas, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju veikt apsardzes darbību;

9) kura nav sasniegusi 18 gadu vecumu;

10) kurai nav nepieciešamo valsts valodas prasmju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 28.01.2021. spriedumu un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022.)

16.pants. Apsardzes sertifikāta anulēšana

(1) Valsts policija anulē apsardzes sertifikātu, ja:

1) apsardzes darbinieks pārkāpj šajā likumā noteiktās apsardzes darbinieka tiesības vai nepilda pienākumus;

2) apsardzes darbinieks neievēro šajā likumā noteiktos fiziska spēka, šaujamieroču, gāzes ieroču un signālieroču, speciālo līdzekļu un dienesta suņu izmantošanas nosacījumus;

3) ir konstatēti šā likuma 15.pantā paredzētie ierobežojumi.

(2) Persona, kurai anulēts apsardzes sertifikāts, piecu darbdienu laikā pēc lēmuma saņemšanas par apsardzes sertifikāta anulēšanu nodod šo sertifikātu Valsts policijā.

(3) Lēmumu par atteikšanos izsniegt apsardzes sertifikātu vai pagarināt tā derīguma termiņu vai par apsardzes sertifikāta anulēšanu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma par apsardzes sertifikāta anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2020.)

17.pants. Pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu apsardzes darbinieks

(1) Euro skaidras naudas pārrobežu autopārvadājumus var veikt apsardzes darbinieks, kas atbilst regulas Nr. 1214/2011 5.panta prasībām, ja to ir apliecinājusi Valsts policija, izsniedzot apsardzes komersantam pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauju, vai par to paziņojusi atļaujas darbības laikā un apsardzes komersants ir izsniedzis apsardzes darbiniekam nodarbinātā apliecību, tajā papildus norādot, ka apsardzes darbiniekam atļauts veikt euro skaidras naudas pārrobežu autopārvadājumus saskaņā ar regulas Nr. 1214/2011 prasībām.

(2) Apsardzes darbinieka sākotnējo apmācību saskaņā ar regulas Nr. 1214/2011 5.panta 1.punkta "c" apakšpunkta prasībām organizē juridiskā persona, kura atbilstoši profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtību regulējošiem normatīvajiem aktiem ir saņēmusi licenci, kas ļauj īstenot profesionālās izglītības programmu pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu apsardzes darbinieka apmācībai.

(3) Apsardzes darbinieku sākotnējo apmācību veic saskaņā ar izglītības programmu, kas rakstveidā saskaņota ar Valsts policiju.

(4) Pēc sākotnējās apmācības apsardzes darbinieks kārto kvalifikācijas pārbaudījumu, kuru pieņem šim nolūkam izveidota komisija.

(5) Apsardzes darbinieka papildu apmācību saskaņā ar regulas Nr. 1214/2011 5.panta 1.punkta "c" apakšpunkta prasībām nodrošina komersants, kas veic euro skaidras naudas pārrobežu autopārvadājumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

18.pants. Apsardzes darbinieka tiesības un pienākumi

(1) Apsardzes darbiniekam, veicot apsardzes darbību, ir pienākums:

1) nēsāt līdzi apsardzes sertifikātu un nodarbinātā apliecību un pēc pieprasījuma uzrādīt to kontrolējošo valsts institūciju pārstāvjiem;

2) šajā likumā noteiktajos gadījumos ierobežojot personu tiesības un brīvības, pēc personas pieprasījuma nosaukt savu uzvārdu un apsardzes komersanta nosaukumu, uzrādīt nodarbinātā apliecību, kā arī sniegt paskaidrojumu, pamatojot katru konkrēto ierobežojumu;

3) nekavējoties sniegt Valsts policijai informāciju par gatavotu vai izdarītu noziedzīgu nodarījumu;

4) aizturēt personu, par kuru pastāv aizdomas, ka tā apsargājamā objektā ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu, un nekavējoties par to informēt Valsts policiju, fiksēt lieciniekus, apsargāt notikuma vietu un nodrošināt tās neaizskaramību;

5) neizpaust trešajām personām informāciju par apsargājamā objekta apsardzes tehniskajām sistēmām, apsardzes darba organizāciju un citu informāciju, kas kļuvusi pieejama, veicot apsardzes darbinieka pienākumus.

(2) Apsardzes darbiniekam, veicot apsardzes darbību, ir tiesības:

1) prasīt, lai persona izbeidz prettiesisko darbību un ievēro apsargājamā objektā noteikto kārtību, vai atkarībā no tās veiktajām darbībām lūgt attiecīgo personu atstāt apsargājamo objektu, kā arī izraidīt šo personu no apsargājamā objekta, ja tā nepakļaujas lūgumam un turpina pārkāpt apsargājamā objektā noteikto kārtību un šādu izraidījumu paredz apsargājamā objekta apsardzes noteikumi;

2) apsargājamā objektā pārbaudīt caurlaidi vai dokumentu, kas apliecina tā turētāja identitāti, ja tas ir nepieciešams, lai tiktu ievēroti apsardzes noteikumi, kuru izpildi uzdots kontrolēt apsardzes darbiniekiem;

3) lūgt, lai persona labprātīgi uzrāda personīgās mantas, transportlīdzekli vai kravu un tās atbilstību apstiprinošus dokumentus, ja šādas darbības ir paredzētas apsargājamā objekta apsardzes noteikumos. Ja persona nav sasniegusi 14 gadu vecumu, tās personīgās mantas drīkst pārbaudīt tikai šīs personas vecāku vai likumisko pārstāvju klātbūtnē un ar viņu atļauju. Ja nav klāt minētās personas vecāku vai likumisko pārstāvju, apsardzes darbinieks izsauc Valsts policiju.

V nodaļa
Fiziska spēka, speciālo līdzekļu, gāzes ieroču un signālieroču, un šaujamieroču pielietošana un dienesta suņu izmantošana apsardzes darbībā

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2020.)

19.pants. Fiziska spēka, speciālo līdzekļu un gāzes ieroču un signālieroču pielietošanas un dienesta suņu izmantošanas nosacījumi

(1) Ja likumpārkāpējs ar savu prettiesisko darbību rada reālus draudus apsardzes darbības veikšanai norīkotā apsardzes darbinieka vai citu personu dzīvībai vai veselībai vai apsargājamam objektam, apsardzes darbinieks pēc mutvārdos izteikta brīdinājuma par fiziska spēka, speciālā līdzekļa vai gāzes ieroča un signālieroča pielietošanu vai dienesta suņa izmantošanu drīkst pielietot fizisku spēku, speciālo līdzekli vai gāzes ieroci un signālieroci vai izmantot dienesta suni, lai izbeigtu prettiesisko darbību un aizturētu likumpārkāpēju. Aizturēto personu nekavējoties nodod Valsts policijai.

(2) Bez mutvārdos izteikta brīdinājuma fizisku spēku, speciālo līdzekli vai gāzes ieroci un signālieroci drīkst pielietot vai dienesta suni izmantot, ja likumpārkāpums ir saistīts ar vardarbīgu ielaušanos apsargājamā objektā vai ar pēkšņu uzbrukumu apsardzes darbiniekam, citai personai vai apsargājamam objektam.

(3) Ja nepieciešams, aizturētajai personai, pret kuru ir pielietots fizisks spēks, speciālais līdzeklis vai gāzes ierocis un signālierocis vai izmantots dienesta suns, sniedz pirmo palīdzību un nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu.

(4) Pielietojot fizisku spēku, speciālo līdzekli vai gāzes ieroci un signālieroci vai izmantojot dienesta suni, aizliegts pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas un radīt personai kaitējumu, kas acīmredzami neatbilst nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam. Aizliegts pielietot fizisku spēku, speciālo līdzekli vai gāzes ieroci un signālieroci vai izmantot dienesta suni, ja var ciest citas personas, pret kurām tas netiek pielietots.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2020.)

20.pants. Dienesta suņu turēšana

(1) Veicot apgaitu ar dienesta suni, apsardzes darbinieks tur to saitē un ar uzpurni, izņemot šā likuma 19.pantā paredzētos gadījumus.

(2) Slēgtās teritorijās, kur nav cilvēku, var turēt nepiesietus suņus, ja redzamās vietās izvietoti skaidri salasāmi brīdinājuma uzraksti.

21. pants. Apsardzes darbībā izmantojamie ieroči un speciālie līdzekļi

(1) Apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests apsardzes darbības veikšanai var izmantot speciālos līdzekļus — pašaizsardzībai paredzētus gāzes baloniņus, elektrošoka ierīces, stekus, rokudzelžus un sasiešanas līdzekļus, pašaizsardzībai paredzētus gāzes ieročus un signālieročus (pistoles un revolverus), kā arī tādus šaujamieročus, kurus saskaņā ar Ieroču aprites likumu ir atļauts izmantot apsardzes darbības veikšanai.

(2) Apsardzes komersants un iekšējās drošības dienests var atļaut apsardzes darbiniekam izmantot personīgo šaujamieroci, ja tas reģistrēts pašaizsardzībai, ir izsniegta tā nēsāšanas atļauja un saskaņā ar Ieroču aprites likumu to ir atļauts izmantot apsardzes darbības veikšanai.

(3) Citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu, uz kurām attiecas regulas Nr. 1214/2011 prasības, skaidras naudas pārvadājumu apsardzes darbinieki, kas iebrauc Latvijas Republikā uz inkasācijas apsardzes laiku vai skaidras naudas pārvadājumu transportlīdzeklī šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, var būt bruņoti ar Ieroču aprites likumā minēto veidu ieročiem un to munīciju, kā arī speciālajiem līdzekļiem, ja viņiem ir attiecīgās dalībvalsts kompetentās valsts iestādes izsniegta atļauja, kas dod tiesības apsardzes darbībā izmantot šādus ieročus, vai viņiem attiecīgajā dalībvalstī ir tiesības apsardzes darbībā izmantot šādus speciālos līdzekļus bez atļaujas. Skaidras naudas pārvadājumu apsardzes darbinieki, veicot euro skaidras naudas profesionālos autopārvadājumus, Latvijas Republikas teritorijā pārvadā, nēsā, izmanto un pielieto ieročus un speciālos līdzekļus saskaņā ar regulas Nr. 1214/2011, šā likuma un Ieroču aprites likuma prasībām.

(21.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2020.)

22.pants. Šaujamieroča pielietošanas un izmantošanas nosacījumi

(1) Apsardzes darbībā apsardzes darbinieks drīkst pielietot šaujamieroci kā galējo līdzekli, lai:

1) aizsargātu sevi vai citu personu no uzbrukuma, kas reāli apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai var nodarīt ievērojamu mantisko zaudējumu;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

3) aizturētu likumpārkāpēju, kurš pārsteigts, ielaužoties vai citādi vardarbīgi iekļūstot apsargājamā objektā vai izdarot citu noziedzīgu nodarījumu, ja likumpārkāpējs izrāda pretošanos;

4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(2) Apsardzes darbinieks drīkst izmantot šaujamieroci, lai brīdinātu par šaujamieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(3) Aizliegts izmantot un pielietot šaujamieročus, ja to izmantošanas vai pielietošanas dēļ var ciest citas personas, pret kurām ierocis nav vērsts.

(4) Pielietojot šaujamieroci, aizliegts pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas un radīt personai kaitējumu, kas acīmredzami neatbilst nodarījuma, nepakļaušanās vai pretošanās raksturam.

23.pants. Šaujamieroča pielietošanas kārtība

(1) Par nodomu pielietot šaujamieroci brīdina, raidot brīdinājuma šāvienu. Bez brīdinājuma šaujamieroci drīkst pielietot, ja:

1) uzbrukums, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, ir pēkšņs;

2) uzbrukumā tiek pielietoti ieroči vai priekšmeti, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, vai tiek izmantoti mehāniskie transportlīdzekļi;

3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieroci vai priekšmetu, ar kuru tiek apdraudēta citas personas dzīvība vai veselība.

(2) Ja tiek pielietots šaujamierocis, apsardzes darbinieks dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu.

(3) Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu apsardzes darbinieks nekavējoties ziņo Valsts policijai un savam tiešajam vadītājam. Ja nodarīts kaitējums cilvēka dzīvībai, veselībai vai mantai, jāsaglabā pēc iespējas neskarta notikuma vieta, bet, ja ir cietušie, tiem nekavējoties jāsniedz pirmā palīdzība un jānodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana.

VI nodaļa
Atbildība un apdrošināšana apsardzes darbībā

24.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums

Apsardzes komersanta pienākums ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atlīdzināt trešajām personām zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību.

25.pants. Apsardzes komersanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

(1) Apsardzes komersantam, kas reģistrēts reģistrā fiziskās apsardzes, tehniskās apsardzes vai inkasācijas apsardzes pakalpojumu sniegšanai, ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par savas darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai vai veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai.

(2) Trešās personas mantai nodarītie zaudējumi tiek novērtēti, ievērojot kompensācijas principu atbilstoši Apdrošināšanas līguma likumam. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs tiek noteikts, pusēm vienojoties.

(3) Ja, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, zaudējumi ir nodarīti vairākām personām un to apmērs pārsniedz apdrošināšanas līgumā (polisē) noteikto atbildības limitu, apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta katram prasītājam proporcionāli viņam nodarītajiem zaudējumiem tādā apmērā, lai kopējā izmaksājamā atlīdzība nepārsniegtu apdrošināšanas līgumā (polisē) norādītā viena apdrošināšanas gadījuma atbildības limitu.

(4) Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas limitu nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2020. un 06.05.2021. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2022.)

VII nodaļa
Administratīvie pārkāpumi apsardzes darbības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

(Nodaļa 21.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2020. Nodaļa stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

26. pants. Apsardzes darbības noteikumu pārkāpšana

(1) Par normatīvajos aktos noteikto apsardzes darbības pienākumu nepildīšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecām līdz divdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām.

(2) Par normatīvajos aktos noteikto apsardzes darbības ierobežojumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz divdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām.

(21.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

27. pants. Apsardzes darbība bez reģistrācijas

Par apsardzes darbības veikšanu bez reģistrācijas piemēro naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no sešdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2022.)

28. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 26. un 27. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.

(21.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 2006.gada 11.maijā pieņemtais Apsardzes darbības likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2006, 12.nr.; 2008, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 183.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2008.gada 11.novembra noteikumi Nr.930 "Apsardzes darbības licencēšanas noteikumi";

2) Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra noteikumi Nr.66 "Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā";

3) Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta noteikumi Nr.594 "Noteikumi par apsardzes sertifikātu izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību un valsts nodevas maksāšanas kārtību un apmēru

4) Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumi Nr.1110 "Iekšējās drošības dienesta reģistrācijas kārtība".

3. Komersanti, kuriem izsniegtas pirmās kategorijas speciālās atļaujas (licences), ir tiesīgi sniegt apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanas pakalpojumus līdz 2017.gada 1.janvārim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

4. Komersanti, kuriem izsniegtas otrās kategorijas speciālās atļaujas (licences), ir tiesīgi sniegt visus šā likuma 3.panta pirmajā daļā paredzētos apsardzes pakalpojumus (izņemot euro skaidras naudas profesionālos pārrobežu autopārvadājumus starp eurozonas dalībvalstīm, ja nav saņemta pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļauja) līdz 2017.gada 1.janvārim.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

5. Komersanti, kuriem izsniegtas pirmās un otrās kategorijas speciālās atļaujas (licences), saņem jaunas licences atbilstoši šā likuma prasībām līdz 2017.gada 1.janvārim vai nodod iepriekš izsniegtās licences Valsts policijai un izbeidz apsardzes pakalpojumu sniegšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.04.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

6. Apsardzes sertifikāti, kas izsniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir derīgi līdz to derīguma termiņa beigām.

7. Līdz 2017.gada 1.jūlijam apsardzes sertifikātu izsniedz arī tādai fiziskajai personai, kura apguvusi apsardzes sertifikāta iegūšanai nepieciešamo profesionālās pilnveides programmu, kā arī pirmās palīdzības sniegšanas mācību kursu un nokārtojusi apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu.

(10.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

8. Šā likuma nosacījumi attiecībā uz pienākumu tehniskās apsardzes īstenošanā izmantot Ministru kabineta noteiktajām prasībām atbilstošu apsardzes vadības centru komersantam ir obligāti no 2017.gada 1.janvāra.

(10.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

9. Komersanti, kuri saņēmuši speciālās atļaujas (licences) tehniskās apsardzes veikšanai, līdz 2016.gada 31.decembrim izveido Ministru kabineta noteiktajām prasībām atbilstošu apsardzes vadības centru vai nodod izsniegtās speciālās atļaujas (licences) Valsts policijai un izbeidz apsardzes pakalpojumu sniegšanu.

(10.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

10. Līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka valsts nodevas apmērus speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, par speciālo atļauju (licenci) apsardzes tehnisko sistēmu ierīkošanai maksājama valsts nodeva, kāda ir noteikta par pirmās kategorijas speciālās atļaujas (licences) saņemšanu.

(10.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

11. Līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka valsts nodevas apmērus speciālās atļaujas (licences) saņemšanai, par speciālo atļauju (licenci) fiziskajai apsardzei, tehniskajai apsardzei un inkasācijas apsardzei maksājama valsts nodeva, kāda ir noteikta par otrās kategorijas speciālās atļaujas (licences) saņemšanu.

(10.04.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2014.)

12. Ministru kabinets līdz 2017.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 14.panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2017.gada 1.jūlijam ir piemērojami Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumi Nr.742 "Apsardzes sertifikātu izsniegšanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(22.12.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2017.)

13. Šā likuma VII nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(21.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2020.)

13.1 Grozījums šā likuma 2. panta trešās daļas 1. punktā par vārdu "Aizsardzības pārvaldes" izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2022. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2023.)

14. Grozījums attiecībā uz šā likuma 10. panta piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

(21.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.2020.)

15. Līdz 2022. gada 30. jūnijam apsardzes komersantiem izsniegtās speciālās atļaujas (licences) apsardzes pakalpojumu sniegšanai un iekšējās drošības dienestiem izsniegtās reģistrācijas apliecības ir derīgas līdz to reģistrācijai reģistrā, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. oktobrim. Izglītības iestādes, kas līdz 2022. gada 30. jūnijam uzsākušas īstenot apsardzes sertifikāta saņemšanai vai tā derīguma termiņa pagarināšanai nepieciešamās apmācības, reģistrē reģistrā līdz 2022. gada 1. oktobrim.

(06.05.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2022.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvai 98/48/EK, ar kuru groza direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.

Likums Saeimā pieņemts 2014.gada 13.februārī.
Valsts prezidents A.Bērziņš
Rīgā 2014.gada 6.martā
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Apsardzes darbības likums Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 13.02.2014.Stājas spēkā: 20.03.2014.Tēma: Valsts drošība un aizsardzība; Administratīvās atbildības ceļvedisPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 47, 06.03.2014. OP numurs: 2014/47.1
Dokumenta valoda:
LVEN
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
264785
{"selected":{"value":"01.07.2022","content":"<font class='s-1'>01.07.2022.-31.12.2022.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2023","iso_value":"2023\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2023.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"01.07.2022","iso_value":"2022\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2022.-31.12.2022.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2022","iso_value":"2022\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2022.-30.06.2022.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.02.2021","iso_value":"2021\/02\/02","content":"<font class='s-1'>02.02.2021.-31.12.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2021","iso_value":"2021\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2021.-01.02.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2020","iso_value":"2020\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2020.-31.12.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.06.2020","iso_value":"2020\/06\/17","content":"<font class='s-1'>17.06.2020.-30.06.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.01.2017","iso_value":"2017\/01\/19","content":"<font class='s-1'>19.01.2017.-16.06.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2017","iso_value":"2017\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-18.01.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.04.2014","iso_value":"2014\/04\/16","content":"<font class='s-1'>16.04.2014.-31.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.03.2014","iso_value":"2014\/03\/20","content":"<font class='s-1'>20.03.2014.-15.04.2014.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.07.2022
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)