Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.1245

Rīgā 2013.gada 5.novembrī (prot. Nr.58 27.§)
Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām"
7.panta ceturto daļu un 18.1 panta trešo daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa šo noteikumu 8.punktā minēto nodokļu jomā starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām ir noslēgti Latvijas Republikas Saeimas apstiprināti starptautiskie līgumi (turpmāk – starptautiskie līgumi).

2. Informācijas apmaiņu veic kompetentās iestādes, saņemot un sniedzot tādu informāciju par šo noteikumu 8.punktā minētajiem nodokļiem, kura ir:

2.1. paredzami svarīga vai svarīga Eiropas Savienības tiesību aktos vai starptautiskajos līgumos minēto prasību izpildei;

2.2. nepieciešama iekšzemes normatīvajos aktos un starptautiskajos līgumos minēto prasību izpildei.

3. Kompetentās iestādes var savstarpēji sazināties tieši, kā arī vienoties, ka noteiktos gadījumos tieši var sazināties arī to pilnvarotas iestādes.

4. Informācijas apmaiņa starp Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm pēc iespējas notiek elektroniski, izmantojot kopējo sakaru tīklu CCN, kuru Eiropas Savienība izveidojusi, lai nodrošinātu visas informācijas elektronisku apmaiņu starp kompetentajām muitas un nodokļu iestādēm.

5. Latvijas Republikas kompetentā iestāde ir Valsts ieņēmumu dienests.

6. Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes (nosaukuma rakstības oriģinālforma dalībvalstu tiesību aktos) minētas šo noteikumu 1.pielikumā.

7. Kompetentās iestādes ārvalstīs, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, ir attiecīgajos starptautiskajos līgumos norādītās iestādes.

8. Šos noteikumus piemēro šādiem nodokļiem:

8.1. Eiropas Savienības dalībvalstīs – tiešajiem nodokļiem, ko iekasē Eiropas Savienības dalībvalsts, tās teritoriālās vai administratīvās vienības vai pašvaldības, vai nodokļiem, ko iekasē minēto valstu, vienību vai pašvaldību labā. Šos noteikumus nepiemēro pievienotās vērtības nodoklim un muitas nodokļiem, kā arī akcīzes nodokļiem, uz kuriem attiecas citi Eiropas Savienības tiesību akti par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju administratīvo sadarbību. Šos noteikumus nepiemēro arī Eiropas Savienības dalībvalstu sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un maksām par pakalpojumiem;

8.2. ārvalstīs, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, – attiecīgajos starptautiskajos līgumos norādītajiem nodokļiem;

8.3. šo noteikumu 8.1. un 8.2.apakšpunktā minētajiem nodokļiem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, kuri, tos papildinot vai aizstājot, pēc šo noteikumu spēkā stāšanās tiks ieviesti citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai ārvalstīs, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus. Kompetentās iestādes informē cita citu par jebkuru šādu nodokļu normatīvo aktu spēkā stāšanās datumiem.

II. Informācijas apmaiņas veidi

9. Valsts ieņēmumu dienests veic informācijas apmaiņu šādos veidos:

9.1. automātiski – bez iepriekšēja pieprasījuma regulāri saņem vai nosūta šo noteikumu 10., 11.1, 14.6 un 14.7 punktā minēto informāciju, kura ir tā rīcībā saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem;

9.2. pēc pieprasījuma – nosūta informācijas pieprasījumu par noteiktiem jautājumiem konkrētā pārbaudes lietā par konkrētu nodokļu maksātāju vai citu ar to saistītu personu un tās veiktajiem darījumiem, kam var būt ietekme uz konkrētā nodokļu maksātāja nodokļu apmēra noteikšanu, vai, atbildot uz informācijas pieprasījumu, sniedz informāciju par noteiktiem jautājumiem konkrētā pārbaudes lietā par konkrētu nodokļu maksātāju vai citu ar to saistītu personu un tās veiktajiem darījumiem, kam var būt ietekme uz konkrētā nodokļu maksātāja nodokļu apmēra noteikšanu;

9.3. pēc savas iniciatīvas – bez iepriekšēja pieprasījuma nosūta tā rīcībā esošo informāciju, kura attiecas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai ārvalsti, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, ja uzskata, ka šī informācija varētu būt lietderīga attiecīgās valsts nodokļu aprēķināšanā.

(Grozīts ar MK 20.12.2016. noteikumiem Nr. 864)

III. Automātiskā informācijas apmaiņa

10. Valsts ieņēmumu dienests automātiski (bez iepriekšēja pieprasījuma) sniedz Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, informāciju par šo valstu rezidentu Latvijā gūtajiem ienākumiem, kas saņemta no Latvijas nodokļu maksātājiem saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un citu nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju tiešo nodokļu jomā.

(Grozīts ar MK 03.05.2016. noteikumiem Nr. 267)

11. Valsts ieņēmumu dienests apkopo šo noteikumu 10. punktā minēto informāciju sadalījumā pa valstīm, norādot par katru ienākuma saņēmēju šādu informāciju:

11.1. nerezidenta – ienākuma saņēmēja nosaukums (fiziskajām personām – vārds, uzvārds);

11.2. nerezidenta – ienākuma saņēmēja nodokļu maksātāja kods rezidences valstī;

11.3. nerezidenta – ienākuma saņēmēja adrese rezidences valstī (iela, mājas numurs, pilsēta, apdzīvota vieta, pasta indekss);

11.4. nerezidenta – ienākuma saņēmēja rezidences valsts kods (ISO);

11.5. nerezidenta – ienākuma saņēmēja veida kods (01 – fiziskā persona, 02 – kapitālsabiedrība, 03 – personālsabiedrība, 04 – uzņēmējdarbības forma, kas nav ne kapitālsabiedrība, ne personālsabiedrība, 05 – valdības vai starptautiska institūcija, 06 – cits, 07 – nav zināms);

11.6. ienākuma izmaksātāja nosaukums (fiziskajām personām – vārds, uzvārds);

11.7. ienākuma izmaksātāja nodokļu maksātāja kods;

11.8. ienākuma izmaksātāja adrese (iela, mājas numurs, pilsēta, apdzīvota vieta, pasta indekss);

11.9. ienākuma izmaksātāja veida kods (01 – fiziskā persona, 02 – kapitālsabiedrība, 03 – personālsabiedrība, 04 – uzņēmējdarbības forma, kas nav ne kapitālsabiedrība, ne personālsabiedrība, 05 – valdības vai starptautiska institūcija, 06 – cits, 07 – nav zināms);

11.10. izmaksātā ienākuma veida kods (6 – ienākums no nekustamā īpašuma, 7 – ienākums no uzņēmējdarbības (ieskaitot atlīdzību par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem), 10 – dividendes, 11 – procenti, 12 – ienākums no intelektuālā īpašuma vai ienākums no kustamā īpašuma izmantošanas, 13 – ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (ieskaitot Latvijas Republikā esošu nekustamo īpašumu), 14 – ienākums par neatkarīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu, 15 – ienākums no algota darba, 16 – direktoru atalgojums, 17 – mākslinieku un sportistu ienākumi, 18 – pensijas, uzturlīdzekļi (alimenti), 21 – citi ienākumi);

11.11. ienākuma izmaksas datums;

11.12. izmaksātā ienākuma summa;

11.13. nodokļa likme, ar kuru saskaņā ieturēts nodoklis;

11.14. ieturētā nodokļa summa.

(Grozīts ar MK 03.05.2016. noteikumiem Nr. 267)

11.1 Valsts ieņēmumu dienests sniedz Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm informāciju par šādiem attiecīgas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu Latvijā gūtajiem ienākumu veidiem un kapitāla kategorijām:

11.1 1. ienākumi no algota darba;

11.1 2. direktoru atalgojums;

11.1 3. ar dzīvības apdrošināšanu saistītie ienākumi, kas nav regulēti ar citiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem par informācijas apmaiņu;

11.1 4. pensijas;

11.1 5. īpašumtiesības un ienākumi no nekustamā īpašuma.

(MK 03.05.2016. noteikumu Nr. 267 redakcijā)

11.2 Valsts ieņēmumu dienests šo noteikumu 11.1 punktā minēto informāciju Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm nosūta elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Automātisko informācijas apmaiņas sistēmu. Informāciju iesniedz līdz attiecīgajam taksācijas gadam sekojošā gada 1. oktobrim.

(MK 03.05.2016. noteikumu Nr. 267 redakcijā)

11.3 Ja Valsts ieņēmumu dienesta un citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestāžu noslēgtās vienošanās par savstarpējo administratīvo palīdzību un automātisko informācijas apmaiņu, pamatojoties uz starptautiskajiem līgumiem, nosaka plašāku sniedzamās informācijas apjomu, nekā norādīts šo noteikumu 11.1 punktā, Valsts ieņēmumu dienests sniedz informāciju Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Automātisko informācijas apmaiņas sistēmu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) standarta formātus automātiskajai informācijas apmaiņai.

(MK 03.05.2016. noteikumu Nr. 267 redakcijā)

12. Valsts ieņēmumu dienests šo noteikumu 11. punktā minēto informāciju citu ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, nosūta elektroniski, izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) standarta formātus automātiskajai informācijas apmaiņai. Informāciju iesniedz līdz attiecīgajam taksācijas gadam sekojošā gada 1. oktobrim.

(MK 03.05.2016. noteikumu Nr. 267 redakcijā)

13. Valsts ieņēmumu dienests var lūgt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi sniegt atsauksmi par nosūtīto informāciju.

14. Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, sniedzot informāciju, lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt atsauksmi par nosūtīto informāciju, tas sniedz atsauksmi reizi kalendāra gada laikā.

III1. Automātiskā informācijas apmaiņa ar Eiropas Savienības kompetentajām iestādēm par iepriekšēju pārrobežu nolēmumu un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu

(Nodaļa MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

14.1 Šo noteikumu izpratnē iepriekšējs pārrobežu nolēmums (turpmāk šajā nodaļā arī – nolēmums) ir jebkura vienošanās, paziņojums vai jebkurš cits instruments vai rīcība ar līdzīgu ietekmi (tostarp izdota, grozīta vai ar pagarinātu darbības termiņu), kas atbilst visām šādām prasībām:

14.1 1. nolēmumu izdod, groza vai tā darbības termiņu pagarina Valsts ieņēmumu dienests – neatkarīgi no tā, vai nolēmumu faktiski izmanto;

14.1 2. nolēmums ir izdots, grozīts vai tā darbības termiņš ir pagarināts konkrētai personai vai personu grupai, un minētā persona vai personu grupa ir tiesīga paļauties uz nolēmumā norādīto;

14.1 3. nolēmumā sniegta ar nodokļiem saistīta tiesību akta interpretācija vai atspoguļoti šāda tiesību akta piemērošanas jautājumi;

14.1 4. nolēmums ir saistīts ar pārrobežu darījumu vai ar jautājumu par to, vai darbības, ko veic vai neveic persona citā valstī vai teritorijā, rada pastāvīgo pārstāvniecību. Pārrobežu darījums var ietvert (bet ne tikai) ieguldījumu veikšanu, preču piegādi, pakalpojumu sniegšanu, finansējuma nodrošināšanu vai materiālo vai nemateriālo aktīvu izmantošanu, un tajā nav noteikti jābūt tieši iesaistītai personai, kas saņem iepriekšējo pārrobežu nolēmumu;

14.1 5. nolēmums ir izdots, pirms tiek veikti tie darījumi vai darbības citā valstī vai teritorijā, kas potenciāli rada pastāvīgo pārstāvniecību, vai pirms tiek iesniegta nodokļu deklarācija par laikposmu, kurā notika darījums vai darījumu virkne, vai darbības.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

14.2 Šo noteikumu izpratnē iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu (turpmāk šajā nodaļā arī – vienošanās) ir jebkura vienošanās, paziņojums vai jebkurš cits instruments vai rīcība ar līdzīgu ietekmi (tostarp izdota, grozīta vai ar pagarinātu darbības termiņu), kas atbilst visām šādām prasībām:

14.2 1. vienošanos izdod, groza vai tās darbības termiņu pagarina Valsts ieņēmumu dienests pats vai sadarbībā ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrāciju – neatkarīgi no tā, vai šo vienošanos faktiski izmanto;

14.2 2. vienošanās ir izdota, grozīta vai tās darbības termiņš ir pagarināts konkrētai personai vai personu grupai, un minētā persona vai personu grupa uz šo vienošanos ir tiesīga paļauties;

14.2 3. pirms pārrobežu darījumu veikšanas starp saistītiem uzņēmumiem ar vienošanos nosaka pienācīgu kritēriju kopumu saistībā ar transfertcenu noteikšanu minētajiem darījumiem vai nosaka peļņas attiecināšanu uz pastāvīgo pārstāvniecību.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

14.3 Piemērojot šo noteikumu 14.1 punktu, ar pārrobežu darījumu saprot darījumu vai darījumu virkni, ja izpildās vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

14.3 1. ne visas darījuma vai darījumu virknes puses ir nodokļu rezidenti Latvijā;

14.3 2. darījuma vai darījumu virknes jebkura puse vienlaikus ir nodokļu rezidents Latvijā un citā valstī vai teritorijā;

14.3 3. viena no darījuma vai darījumu virknes pusēm veic saimniecisko darbību citā valstī vai teritorijā, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, un darījums vai darījumu virkne veido visu pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību vai daļu no tās. Pārrobežu darījumā vai darījumu virknē ir ietvertas arī vienošanās, ko persona ir noslēgusi citā valstī vai teritorijā attiecībā uz tādu saimniecisko darbību, kuru minētā persona veic ar pastāvīgās pārstāvniecības starpniecību;

14.3 4. šādiem darījumiem vai darījumu virknēm ir pārrobežu ietekme.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

14.4 Piemērojot šo noteikumu 14.2 punktu, ar pārrobežu darījumu saprot darījumu vai darījumu virkni, kurā iesaistīti saistītie uzņēmumi, no kuriem ne visi ir rezidenti nodokļu vajadzībām vienā valstī vai teritorijā, vai darījumam vai darījumu virknēm ir pārrobežu ietekme.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

14.5 Piemērojot šo noteikumu 14.2 3. apakšpunktu un 14.4 punktu, ar terminu "uzņēmums" saprot jebkāda veida saimnieciskas darbības veikšanu.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

14.6 Ja iepriekšējs pārrobežu nolēmums vai iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ir izdota, grozīta vai tās izdošanas termiņš ir pagarināts pēc 2016. gada 31. decembra, Valsts ieņēmumu dienests veic automātisku informācijas apmaiņu, izmantojot Eiropas Komisijas izveidoto drošu centrālo direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, un par to informē visu pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes un Eiropas Komisiju, ievērojot šo noteikumu 14.15 punktā minētos ierobežojumus.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

14.7 Valsts ieņēmumu dienests veic informācijas apmaiņu, izmantojot Eiropas Komisijas izveidoto drošu centrālo direktoriju administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, un informē visu pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes un Eiropas Komisiju, ievērojot šo noteikumu 14.15 punktā minētos ierobežojumus, par tādu iepriekšēju pārrobežu nolēmumu un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, kura izdota, grozīta vai kuras termiņš pagarināts laikposmā, kas sākas piecus gadus pirms 2017. gada 1. janvāra.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

14.8 Ja iepriekšējs pārrobežu nolēmums un iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ir izdota, grozīta vai tās darbības termiņš ir pagarināts laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, šo noteikumu 14.7 punktā minētā informācijas paziņošana notiek tad, ja minētais nolēmums vai vienošanās joprojām bija spēkā 2014. gada 1. janvārī.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

14.9 Ja iepriekšējs pārrobežu nolēmums un iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ir izdota, grozīta vai tās darbības termiņš ir pagarināts laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, informācijas apmaiņa par minēto nolēmumu vai vienošanos notiek neatkarīgi no tā, vai tie vēl ir spēkā.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

14.10 Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības no paziņojamās informācijas izslēgt informāciju par iepriekšēju pārrobežu nolēmumu un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu, kas pirms 2016. gada 1. aprīļa izdota, grozīta vai kuras darbības termiņš pagarināts, konkrētai personai vai personu grupai (izņemot tās, kas veic galvenokārt finanšu vai ieguldījumu darbības), kurai grupas kopējais gada neto apgrozījums (atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 41. panta pirmajai daļai) ir mazāks par 40 000 000 euro (vai pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa ekvivalentu summu jebkurā citā valūtā) tajā pārskata gadā, kas ir pirms gada, kad iepriekšējs pārrobežu nolēmums un iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ir izdota, grozīta vai tās darbības termiņš ir pagarināts.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

14.11 Divpusēja vai daudzpusēja iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu ar trešajām valstīm ir izslēgta no automātiskas informācijas apmaiņas, ja starptautiskais līgums, saskaņā ar kuru ir noslēgta iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu, par to neļauj atklāt informāciju trešajām personām. Ar informāciju par šādu divpusēju vai daudzpusēju iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu apmainās saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu, ja starptautiskais līgums, saskaņā ar kuru ir noslēgta iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu, ļauj par to atklāt informāciju un trešās valsts kompetentā iestāde dod atļauju atklāt informāciju. Tomēr, ja divpusēja vai daudzpusēja iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu tiek izslēgta no automātiskās informācijas apmaiņas saskaņā ar šo punktu, tad ar šo noteikumu 14.14 punktā minēto informāciju, kas norādīta iesniegumā, kura rezultātā ir izdota šāda divpusēja vai daudzpusēja iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu, apmainās saskaņā ar šo noteikumu 14.6 un 14.7 punktu.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

14.12 Šo noteikumu 14.6 un 14.7 punktu nepiemēro, ja iepriekšējs pārrobežu nolēmums attiecas tikai uz jautājumiem, kas saistīti ar vienas vai vairāku fizisku personu nodokļiem.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

14.13 Informācijas apmaiņa notiek:

14.13 1. attiecībā uz informāciju, ar ko apmainās, ievērojot šo noteikumu 14.6 punktu, – triju mēnešu laikā pēc tā kalendāra gada puses beigām, kurā ir izdoti vai grozīti iepriekšējie pārrobežu nolēmumi vai iepriekšējās vienošanās par cenas noteikšanu vai ir pagarināts to darbības termiņš;

14.13 2. attiecībā uz informāciju, ar ko apmainās, ievērojot šo noteikumu 14.7 punktu, – pirms 2018. gada 1. janvāra.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

14.14 Informācijā, ko Valsts ieņēmumu dienests paziņo, ievērojot šo noteikumu 14.6, 14.7, 14.8, 14.9 un 14.10 punktu, ietver šādus datus:

14.14 1. tādas personas identifikāciju, kas nav fiziska persona, un – attiecīgā gadījumā – tās personu grupas identifikāciju, pie kuras persona pieder;

14.14 2. kopsavilkumu par iepriekšēja pārrobežu nolēmuma vai iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu saturu, tostarp aprakstu par attiecīgo saimniecisko darbību vai darījumiem, vai darījumu virkni, ko sniedz vispārīgā veidā, neatklājot komercnoslēpumu, rūpniecisku vai dienesta noslēpumu vai komercprocesu, kā arī neatklājot informāciju, kuras atklāšana būtu pretrunā sabiedriskajai kārtībai;

14.14 3. nolēmuma vai vienošanās par cenas noteikšanu izdošanas, grozīšanas vai darbības termiņa pagarināšanas datumu;

14.14 4. nolēmuma vai vienošanās par cenas noteikšanu darbības termiņa sākuma datumu, ja tāds ir norādīts;

14.14 5. nolēmuma vai vienošanās par cenas noteikšanu darbības termiņa beigu datumu, ja tāds ir norādīts;

14.14 6. nolēmuma vai vienošanās par cenas noteikšanu veidu;

14.14 7. nolēmuma vai vienošanās par cenas noteikšanu darījuma vai darījumu virknes apjomu, ja šāds apjoms ir norādīts iepriekšējā pārrobežu nolēmumā vai ar iepriekšējo vienošanos par cenas noteikšanu;

14.14 8. to kritēriju kopas aprakstu, kas izmantoti transfertcenas noteikšanā vai pašā transfertcenā, ja ir iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu;

14.14 9. tās metodes identifikāciju, kas izmantota transfertcenas noteikšanā vai pašā transfertcenā, ja ir iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu;

14.14 10. to pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu identifikāciju (ja tāda ir), kuras varētu skart iepriekšējais pārrobežu nolēmums vai iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu;

14.14 11. jebkuras personas, kas nav fiziska persona, identifikāciju citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (ja tādas ir), ko varētu ietekmēt iepriekšējais pārrobežu nolēmums vai iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu, norādot, ar kurām Eiropas Savienības dalībvalstīm ietekmētās personas ir saistītas;

14.14 12. norādi par to, vai paziņotās informācijas pamatā ir iepriekšējais pārrobežu nolēmums vai iepriekšējā vienošanās par cenas noteikšanu, vai šo noteikumu 14.11 punktā minētais iesniegums.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

14.15 Šo noteikumu 14.14 1., 14.14 2., 14.14 8. un 14.14 11. apakšpunktā minēto informāciju Eiropas Komisijai nepaziņo.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

14.16 Valsts ieņēmumu dienests reizi gadā līdz 2018. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Komisijai statistiku par automātiskās informācijas apmaiņas apjomu saskaņā ar šo noteikumu III nodaļu un šo nodaļu un, ciktāl iespējams, informāciju par administratīvajām un citām attiecīgajām izmaksām un ieguvumiem, kas saistīti ar notikušo informācijas apmaiņu un visām iespējamām izmaiņām gan attiecībā uz nodokļu administrācijām, gan trešajām personām.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

IV. Informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma

15. Lai pieprasītu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests nosūta attiecīgajai kompetentajai iestādei informācijas pieprasījumu. Pieprasījumā norāda:

15.1. atsauci uz konkrētu Eiropas Savienības tiesību aktu vai konkrētu starptautiskā līguma attiecīgo pantu (ja informācija tiek pieprasīta, pamatojoties uz starptautisko līgumu);

15.2. informāciju par Latvijas nodokļu maksātāju, par kuru tiek veikta pārbaude: nosaukums vai vārds un uzvārds, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta;

15.3. informāciju par nerezidentu, uz kuru attiecas informācijas pieprasījums: nosaukums vai vārds un uzvārds, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods, juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta (ja informācija ir pieejama);

15.4. Latvijas nodokļu maksātāja un nerezidenta veiktās darbības (norāda, vai Latvijas nodokļu maksātājs un nerezidents ir uzskatāmi par saistītām personām);

15.5. nodokļa veidu, par kuru veikta pārbaude;

15.6. periodu (taksācijas gadu), par kādu tiek veikta pārbaude;

15.7. īsu lietas apstākļu un veikto darījumu izklāstu un pieprasījuma iemeslu;

15.8. informāciju, kāda tiek pieprasīta;

15.9. atbildes sniegšanas steidzamību;

15.10. informāciju par to, kādā Latvijas nodokļu maksātāja pārbaudes stadijā tiek pieprasīta informācija.

15.1 Valsts ieņēmumu dienests, ievērojot šīs nodaļas prasības, var pieprasīt papildu informāciju saistībā ar informāciju, kuru tas saņēmis atbilstoši šo noteikumu III1 nodaļai, tostarp iepriekšēja nolēmuma vai iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu pilnu tekstu.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

16. Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes vai to ārvalstu kompetentās iestādes, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, var pieprasīt Valsts ieņēmumu dienestam sniegt šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju, ja tā pieprasījuma iesniedzējā ārvalstī attiecas uz konkrētu pārbaudes lietu par konkrētu nodokļu maksātāju.

17. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde vai tās ārvalsts kompetentā iestāde, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, pieprasa šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests veic nepieciešamos pasākumus, lai iegūtu informācijas pieprasījumā minēto informāciju.

18. Valsts ieņēmumu dienests, saņemot informācijas pieprasījumu no to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, izvērtē, vai tajā ir norādīta šāda informācija:

18.1. tās personas identitāte, par kuru tiek veikta pārbaude;

18.2. periods, par kuru informācija tiek pieprasīta;

18.3. pieprasītās informācijas būtība un forma, kurā kompetentā iestāde vēlas to saņemt;

18.4. maksājamais nodoklis, kura noteikšanai pieprasītā informācija ir nepieciešama;

18.5. pamatojums, kāpēc pieprasītā informācija varētu būt paredzami svarīga, svarīga vai nepieciešama pieprasījuma iesniedzējai ārvalstij nodokļu administrēšanai un prasību izpildei attiecībā uz šo noteikumu 18.1.apakšpunktā minēto personu;

18.6. pamatojums, kāpēc pieprasītā informācija varētu atrasties vai tikt turēta pieprasījuma saņēmējā valstī vai būt tās personas rīcībā, uz kuru attiecas pieprasījuma saņēmējas valsts normatīvie akti, vai būt iegūstama no šādas personas;

18.7. to konkrēto personu identificējošie dati (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, personas kods, juridiskajai personai – nodokļu maksātāja nosaukums un reģistrācijas kods) (ciktāl tie zināmi), kuras rīcībā varētu būt pieprasītā informācija vai kura varētu iegūt pieprasīto informāciju;

18.8. paziņojums, ka pieprasījuma iesniedzēja ārvalsts ir izmantojusi visus tai pieejamos līdzekļus, lai iegūtu informāciju (izņemot gadījumu, ja tas varētu radīt nesamērīgu apgrūtinājumu pieprasījuma iesniedzējai ārvalstij).

19. Ja saņemtajā informācijas pieprasījumā nav iekļauta šo noteikumu 18.punktā minētā informācija, Valsts ieņēmumu dienests atsaka informācijas sniegšanu un informē pieprasījuma iesniedzējas ārvalsts kompetento iestādi par informācijas pieprasījuma atteikuma iemesliem.

20. Informāciju, ko pieprasījusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde vai tās ārvalsts kompetentā iestāde, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, Valsts ieņēmumu dienests iegūst tādā kārtībā, kādā to iegūtu, rīkojoties savā vārdā vai pēc citas Latvijas Republikas iestādes pieprasījuma attiecībā uz Latvijas nodokļu maksātāju.

20.1 Valsts ieņēmumu dienests, ievērojot šīs nodaļas prasības, sniedz citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijai papildu informāciju saistībā ar informāciju, kuru tas nosūtījis atbilstoši šo noteikumu III1 nodaļai, tostarp iepriekšēja nolēmuma vai iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu pilnu tekstu.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

21. Valsts ieņēmumu dienests šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju sniedz iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā jau ir pieprasītā informācija, tas informāciju sniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas. Konkrētos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests un pieprasījuma iesniedzējas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde var vienoties par citiem termiņiem.

22. Valsts ieņēmumu dienests, saņemot informācijas pieprasījumu no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes, nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā elektroniski apstiprina pieprasījuma saņemšanu pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

23. Valsts ieņēmumu dienests mēneša laikā pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas informē pieprasījuma iesniedzējas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi par konstatētajiem trūkumiem informācijas pieprasījumā un lūdz tos novērst vai, ja nepieciešams, lūdz sniegt papildu informāciju. Šo noteikumu 21.punktā minētie termiņi sākas nākamajā dienā pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis precizētu informācijas pieprasījumu vai nepieciešamo papildu informāciju.

24. Ja Valsts ieņēmumu dienests nevar sniegt atbildi uz informācijas pieprasījumu šo noteikumu 21.punktā minētajos termiņos, tas triju mēnešu laikā pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas informē pieprasījuma iesniedzējas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi un norāda atbildes kavējuma iemeslus un datumu, līdz kuram tas, iespējams, spētu sniegt atbildi.

25. Ja Valsts ieņēmumu dienests nevar izpildīt saņemto informācijas pieprasījumu, piemēram, ja Latvijas normatīvie akti neparedz iespēju iegūt par Latvijas nodokļu maksātājiem tādu informāciju, kādu pieprasa Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde vai tās ārvalsts kompetentā iestāde, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, un šādas informācijas sniegšana nav atrunāta konkrētā starptautiskajā līgumā vai Eiropas Savienības tiesību aktā, kā arī ja informācijas pieprasījumā nav norādīta šo noteikumu 18.punktā minētā informācija, atbildē uz informācijas pieprasījumu pamato atteikumu sniegt pieprasīto informāciju. Minēto atbildi sniedz ne vēlāk kā mēneša laikā pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas.

26. Sniedzot atbildi uz informācijas pieprasījumu, Valsts ieņēmumu dienests var lūgt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi sniegt atsauksmi par nosūtīto informāciju.

27. Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, sniedzot atbildi uz informācijas pieprasījumu, lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt atsauksmi par nosūtīto informāciju, tas sniedz atsauksmi nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tam, kad tapuši zināmi šīs informācijas izmantošanas rezultāti.

V. Informācijas apmaiņa pēc savas iniciatīvas

28. Valsts ieņēmumu dienests pēc savas iniciatīvas (bez iepriekšēja pieprasījuma) nosūta citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei vai tās ārvalsts kompetentajai iestādei, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, tā rīcībā esošo šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju, ja:

28.1. izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju, Valsts ieņēmumu dienestam ir pamats uzskatīt, ka attiecīgajā valstī varētu rasties nodokļu zudums;

28.2. personai, kurai tiek uzlikti nodokļi, piemēro nodokļu samazinājumu vai atbrīvojumu no nodokļiem Latvijas Republikā un tas varētu izraisīt nodokļu paaugstinājumu vai palielināt nodokļu saistības attiecīgajā valstī;

28.3. tās personas komercdarījumi, kurai tiek uzlikti nodokļi Latvijas Republikā, ar to personu, kurai tiek uzlikti nodokļi attiecīgajā valstī, tiek veikti ar vienas vai vairāku valstu starpniecību tādā veidā, ka attiecīgajā valstī vai Latvijas Republikā var rasties nodokļu zudums;

28.4. Valsts ieņēmumu dienestam ir pamats uzskatīt, ka, mākslīgi pārnesot peļņu starp komersantu grupas dalībniekiem, var rasties nodokļu zudums;

28.5. informācija, ko Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis no Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes vai tās ārvalsts kompetentās iestādes, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, ir radījusi iespēju iegūt informāciju, kas varētu būt būtiska, nosakot nodokļu saistības valstī, no kuras saņemta informācija;

28.6. tiek veiktas kopīgas starpvalstu nodokļu pārbaudes.

29. Valsts ieņēmumu dienests pēc savas iniciatīvas (bez iepriekšēja pieprasījuma) var nosūtīt tā rīcībā esošo šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei vai tās ārvalsts kompetentajai iestādei, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, arī citos gadījumos, kas nav minēti šo noteikumu 28.punktā.

29.1 Valsts ieņēmumu dienests pēc savas iniciatīvas (bez iepriekšēja pieprasījuma), izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) standarta formātus obligātai informācijas apmaiņai, elektroniski nosūta šo noteikumu 14.1 un 14.2 punktā minēto informāciju to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus. Informāciju nosūta ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc dienas, kad izdots iepriekšējs pārrobežu nolēmums un iepriekšēja vienošanās par cenas noteikšanu.

(MK 09.10.2018. noteikumu Nr. 625 redakcijā)

30. Valsts ieņēmumu dienests tā rīcībā esošo šo noteikumu 2.punktā minēto informāciju nosūta citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei tik drīz, cik iespējams, bet ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad informācija tam kļuvusi pieejama.

31. Valsts ieņēmumu dienests var lūgt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi sniegt atsauksmi par nosūtīto informāciju.

32. Valsts ieņēmumu dienests, saņemot informāciju no citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes, nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas elektroniski apstiprina tās saņemšanu kompetentajai iestādei, kas sniegusi informāciju.

33. Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, sniedzot informāciju, lūdz Valsts ieņēmumu dienestu sniegt atsauksmi par nosūtīto informāciju, tas sniedz atsauksmi nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tam, kad tapuši zināmi šīs informācijas izmantošanas rezultāti.

34. Pēc informācijas saņemšanas bez iepriekšēja pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests informē attiecīgo kompetento iestādi par saņemtās informācijas lietderību un nodrošina tās turpmākās izmantošanas kontroli.

VI. Informācijas apmaiņas ierobežojumi un konfidencialitāte

35. Izņemot gadījumus, kad konkrētā starptautiskajā līgumā vai Eiropas Savienības tiesību aktos ir noteikts citādi, šie noteikumi neuzliek par pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam:

35.1. veikt administratīvus pasākumus, kas neatbilst Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;

35.2. sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības, uzņēmējdarbības, ražošanas, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai sniegt informāciju, kuras izpaušana būtu pretrunā valsts politikai;

35.3. sniegt informāciju, ja tās valsts kompetentā iestāde, kura pieprasa informāciju, nav pilnībā izmantojusi tai pieejamos informācijas avotus;

35.4. sniegt informāciju, ja valsts, kura pieprasa informāciju, juridisku iemeslu dēļ nevar nodrošināt šādas informācijas sniegšanu citām valstīm vai ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai ārvalsts, ar kuru Latvija ir noslēgusi starptautisko līgumu, minēto iemeslu dēļ nenodrošina šo noteikumu 11.punktā minētajai informācijai līdzvērtīgas informācijas sniegšanu automātiski (bez iepriekšēja pieprasījuma).

36. Informācijai, ko Valsts ieņēmumu dienests saņem no citas valsts kompetentās iestādes, ierobežotas pieejamības statusu piešķir tādā pašā kārtībā kā informācijai, kas iegūta saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, un to drīkst izpaust tikai tām personām vai varas iestādēm (tai skaitā tiesas un administratīvajām iestādēm), kuras ir iesaistītas nodokļu aprēķināšanā, iekasēšanā, personu saukšanā pie juridiskās atbildības, piespiedu līdzekļu piemērošanā vai apelāciju izskatīšanā attiecībā uz nodokļiem. Šīs personas vai varas iestādes informāciju izmanto vienīgi minētajos nolūkos. Minēto informāciju drīkst izpaust atklātā tiesas sēdē vai tiesas nolēmumos.

37. Neatkarīgi no šo noteikumu 36.punktā minētajām prasībām Valsts ieņēmumu dienests saņemto informāciju var izmantot citiem nolūkiem, ja to līdzīgos apstākļos atļauj informācijas sniedzējas valsts likumi un ja ir saņemta šīs valsts kompetentās iestādes atļauja.

38. Ja Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka no citas Eiropas Savienības dalībvalsts saņemtā informācija varētu būt paredzami svarīga vai svarīga nodokļu administrēšanas vajadzībām trešās dalībvalsts kompetentajai iestādei, Valsts ieņēmumu dienests šo informāciju var nodot trešās dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja tam piekrīt tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, kura sniegusi minēto informāciju. Uzskatāms, ka Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde piekrīt šo informāciju nodot trešās dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja neiebilst pret paziņojumu par vēlmi nosūtīt informāciju 10 darbdienu laikā pēc tā saņemšanas.

39. Ja Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka no to ārvalstu kompetentajām iestādēm, ar kurām Latvija ir noslēgusi starptautiskos līgumus, saņemtā informācija varētu būt noderīga citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, Valsts ieņēmumu dienests šo informāciju var nodot citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ja tam piekrīt tās ārvalsts kompetentā iestāde, kura sniegusi minēto informāciju.

40. Ja Latvijas Republika nodrošina trešajai valstij plašāku savstarpēju sadarbību, nekā paredzēts Latvijas Republikas normatīvajos aktos, šāda plašāka sadarbība netiek atteikta jebkurai Eiropas Savienības dalībvalstij, kura vēlas sākt šādu plašāku savstarpēju sadarbību ar Latvijas Republiku.

VII. Noslēguma jautājumi

41. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumus Nr.884 "Kārtība, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa tiešo nodokļu jomā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un valstīm, ar kurām ir noslēgti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 176.nr.; 2007, 54.nr.; 2013, 76.nr.).

41.1 Līdz brīdim, kad atbilstoši sāk darboties Eiropas Komisijas izveidotā drošā centrālā direktorija administratīvai sadarbībai nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas apstiprina (ja iespējams, – elektroniski) informācijas saņemšanu kompetentajai iestādei, kas sniegusi informāciju par iepriekšēju pārrobežu nolēmumu un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu.

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

42. Noteikumu 2.pielikums ir spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim.

43. Noteikumu 3.pielikums stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(MK 20.12.2016. noteikumu Nr. 864 redakcijā)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīvas 2011/16/ES par administratīvo sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK;

2) Padomes 2015. gada 8. decembra Direktīvas 2015/2376/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis

Finanšu ministrs Andris Vilks
1.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 5.novembra noteikumiem Nr.1245
Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes
(nosaukuma rakstības oriģinālforma dalībvalstu tiesību aktos)

1. Apvienotajā Karalistē:
The Commissioners for Her Majesty’s Revenue and Customs vai tā pilnvarota persona.

2. Austrijā:
Der Bundesminister für Finanzen vai tā pilnvarota persona.

3. Beļģijā:
Président du Comité de direction du SPF finances/Voorzitter van het Directiecomité van de FOD Financiën/Präsident des Direktionsausschusses des FÖD Finanzen vai tā pilnvarota persona.

4. Bulgārijā:
Изпълнителния директор на Национална агенция за приходите vai tā pilnvarota persona.

5. Čehijas Republikā:
Ministerstvo financí, Generální finanční ředitelství vai tā pilnvarota persona.

6. Dānijā:
Skatteministeriet vai tā pilnvarota persona.

7. Francijā:
Direction générale des finances publiques vai tā pilnvarota persona.

8. Grieķijā:
Υπουργείο Οικονομικών/Διεύθυνση Διεθνών Οικονομικών Σχέσεων/Τμήμα Φορολογικών Θεμάτων vai tā pilnvarota persona.

9.  Horvātijā:
Ministarstvo financija vai tā pilnvarota persona.

10. Igaunijā:
Eesti Maksu- ja Tolliamet vai tā pilnvarota persona.

11. Itālijā:
Il Direttore Generale delle Finanze vai tā pilnvarota persona.

12. Īrijā:
The Revenue Commissioners vai tā pilnvarota persona.

13. Kiprā:
Υπουργείο Οικονομικών vai tā pilnvarota persona.

14. Lietuvā:
Lietuvos Respublikos finansų ministerija vai tā pilnvarota persona.

15. Luksemburgā:
Ministère des finances vai tā pilnvarota persona.

16. Maltā:
Direttur (Tassazzjoni Internazzjonali), Dipartiment tat-Taxxi Interni, Ministeru tal-Finanzi, l-Ekonomija u Investiment vai tā pilnvarota persona.

17. Nīderlandē:
De minister van financiën vai tā pilnvarota persona.

18. Polijā:
Ministerstwo Finansów vai tā pilnvarota persona.

19. Portugālē:
Ministro das Finanças vai tā pilnvarota persona.

20. Rumānijā:
Serviciul Schimb Internațional de Informații vai tā pilnvarota persona.

21. Slovākijā:
Daňové riaditeľstvo Slovenskej republiky/Oddelenie medzinárodnej administratívnej spolupráce (CLO) vai tā pilnvarota persona.

22. Slovēnijā:
Ministrstvo za finance vai tā pilnvarota persona.

23. Somijā:
Verohallinto/Skatteförvaltningen vai tā pilnvarota persona.

24. Spānijā:
Agencia Estatal de Administración Tributaria vai tā pilnvarota persona.

25. Ungārijā:
Központi Kapcsolattartó Iroda vai tā pilnvarota persona.

26. Vācijā:
Bundesministerium der Finanzen vai tā pilnvarota persona.

27. Zviedrijā:
Skatteverket vai tā pilnvarota persona.

Finanšu ministrs Andris Vilks
2.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 5.novembra noteikumiem Nr.1245
Automātiskās informācijas apmaiņas izziņa par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā/

(Pielikums zaudējis spēku ar 01.01.2014.; sk. noteikumu 42.punktu)

3.pielikums
Ministru kabineta
2013.gada 5.novembra noteikumiem Nr.1245
Automātiskās informācijas apmaiņas izziņa par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā/
Report on Non-resident’s Income and Tax Paid in the Republic of Latvia Provided under Automatic Exchange of Information

(Pielikums svītrots ar MK 03.05.2016. noteikumiem Nr. 267)

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 1245Pieņemts: 05.11.2013.Stājas spēkā: 08.11.2013.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 218 (5024), 07.11.2013. OP numurs: 2013/218.13
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
261702
{"selected":{"value":"12.10.2018","content":"<font class='s-1'>12.10.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"12.10.2018","iso_value":"2018\/10\/12","content":"<font class='s-1'>12.10.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2017","iso_value":"2017\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2017.-11.10.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.05.2016","iso_value":"2016\/05\/07","content":"<font class='s-1'>07.05.2016.-31.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-06.05.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.11.2013","iso_value":"2013\/11\/08","content":"<font class='s-1'>08.11.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
12.10.2018
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva