Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likums
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments - finanšu instruments, kurš izveidots, pamatojoties uz 2003.gada 14.oktobrī Luksemburgā parakstīto līgumu "Par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā", un kura finansējumu nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis;

2) Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments - finanšu instruments, kurš izveidots, pamatojoties uz 2003.gada 14.oktobrī Luksemburgā parakstīto līgumu "Par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā", un kura finansējumu nodrošina Norvēģijas Karaliste;

3) Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja - Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibināta komiteja, kas vada Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumentu un pieņem lēmumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējuma piešķiršanu programmām, grantu shēmām, īpašajām atbalsta formām un individuālajiem projektiem;

4) Finanšu instrumentu birojs - Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibināta institūcija, kas no donorvalstu puses nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta (turpmāk - finanšu instrumenti) darbību;

5) finanšu instrumentu vadības dokumenti:

a) Saprašanās memorands par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2004.-2009.gadā, kas noslēgts starp Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku un apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumiem Nr.948 "Par Saprašanās memorandu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2004.-2009.gadā starp Īslandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku",

b) Saprašanās memorands par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanu 2004.-2009.gadā, kurš izveidots saskaņā ar 2003.gada 14.oktobra līgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu 2004.-2009.gadā, starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku un apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumiem Nr.924 "Par Saprašanās memorandu par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanu 2004.-2009.gadā, kurš izveidots saskaņā ar 2003.gada 14.oktobra līgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu 2004.-2009.gadā, starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku",

c) Finanšu instrumentu biroja (turpmāk - birojs) izstrādātie un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprinātie noteikumi un procedūras,

d) biroja izstrādātās un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas un Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprinātās finanšu instrumentu ieviešanas vadlīnijas;

6) vadošā iestāde - Finanšu ministrija, kas veic šajā likumā noteiktos pienākumus finanšu instrumentu vadības nodrošināšanai;

7) starpniekinstitūcija - nozares ministrija, kas ir atbildīga par šā likuma 1.panta 5.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos noteiktajām prioritātēm;

8) apsaimniekotājs - Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprināta atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par programmas, grantu shēmas vai īpašās atbalsta formas ieviešanu;

9) individuālais projekts - pašvaldību, reģionu vai valsts līmenī īstenojams projekts, kuram pieprasītais finanšu instrumentu līdzfinansējums nav mazāks par 250 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa;

10) programma - pašvaldību, reģionu vai valsts līmenī īstenojams apakšprojektu kopums, uz kura pamata apakšprojekta iesniedzējiem piešķir finanšu instrumentu līdzfinansējumu apakšprojekta īstenošanai;

11) grantu shēma - vairāku maza apjoma apakšprojektu kopums, uz kura pamata apakšprojekta iesniedzējiem piešķir finanšu instrumentu līdzfinansējumu apakšprojekta īstenošanai. Vienam apakšprojektam (izņemot īpašo atbalsta formu apakšprojektus) pieprasītais finanšu instrumentu līdzfinansējums nav lielāks par 50 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa;

12) īpašā atbalsta forma - finanšu instrumentu atbalsta veids, kas noteikts šā likuma 1.panta 5.punkta "a" un "b" apakš­punktā minēto dokumentu C pielikumos un tiek ieviests grantu shēmas formā (turpmāk - grantu shēma), izņemot Tehniskās palīdzības fondu;

13) apakšprojekts - programmas vai grantu shēmas ietvaros īstenojamais projekts;

14) individuālā projekta iesniegums - individuālā projekta iesnieguma iesniedzēja rakstveida dokuments, ko tas iesniedz starpniekinstitūcijai, lai varētu pretendēt uz individuālā projekta īstenošanai nepieciešamā finanšu instrumentu līdzfinansējuma saņemšanu;

15) apakšprojekta iesniegums - apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja rakstveida dokuments, ko tas iesniedz apsaimniekotājam, lai varētu pretendēt uz apakšprojekta īstenošanai nepieciešamā finanšu instrumentu līdzfinansējuma saņemšanu;

16) individuālā projekta iesnieguma iesniedzējs - tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, kā arī Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kas iesniedz starpniekinstitūcijai individuālā projekta iesniegumu;

17) apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs - tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona, kā arī - Stipendiju grantu shēmā - fiziskā persona, kas iesniedz apsaimniekotājam apakšprojekta iesniegumu, ja vien apsaimniekotājs, vienojoties ar biroju, nav ierobežojis apakšprojektu iesniegumu iesniedzēju loku;

18) individuālā projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji - noteicošie rādītāji, pēc kuriem vērtē individuālā projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par tā nosūtīšanu birojam vai noraidīšanu;

19) apakšprojekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji - noteicošie rādītāji, pēc kuriem vērtē apakšprojekta iesniegumu un pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu vai noraidīšanu;

20) individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmējs - individuālā projekta iesnieguma iesniedzējs, kura iesniegumu ir apstiprinājusi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija;

21) apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs - apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs, kura iesniegumu ir apstiprinājis apsaimniekotājs;

22) granta līgums - līgums par programmai, grantu shēmai vai individuālajam projektam piešķirtā finanšu instrumentu līdzfinansējuma izmantošanas nosacījumiem un noteikumiem, kuru slēdz vadošā iestāde un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija;

23) sadarbības līgums - līgums par individuālā projekta īstenošanu, kuru slēdz Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk - aģentūra), starpniekinstitūcija un individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmējs, vai līgums par programmas vai grantu shēmas īstenošanu, kuru slēdz aģentūra, starpniekinstitūcija un apsaimniekotājs, vai līgums par šā likuma 1.panta 5.punkta "a" un "b" apakš­punktā minēto dokumentu C pielikumos noteiktajām grantu shēmām, kuru slēdz aģentūra un apsaimniekotājs;

24) apakšprojekta ieviešanas līgums - līgums par apakšprojekta ieviešanu, kuru slēdz apsaimniekotājs un apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs;

25) projekta starpposma pārskats - ziņojums, kurš ietver projekta kopsavilkuma daļu, progresa un rādītāju daļu, kā arī kārtējā gada pēdējā projekta starpposma pārskatā — horizontālo prioritāšu un riska analīzes daļu (progresa daļu), līdzekļu pieprasījuma un individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmēja vai apsaimniekotāja finansējuma apliecinājuma daļu (finanšu daļu), kuru individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmējs vai apsaimniekotājs sagatavo saskaņā ar šā likuma 1.panta 5.punkta “d” apakšpunktā minētajām vadlīnijām;

26) (izslēgts ar 10.07.2008. likumu);

27) projekta noslēguma pārskats - ziņojums, kurš ietver finanšu kopsavilkuma daļu (finanšu daļu) un pabeigšanas rezultātus (rezultātu daļu) un kuru individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmējs vai apsaimniekotājs sagatavo saskaņā ar šā likuma 1.panta 5.punkta "d" apakšpunktā minētajām vadlīnijām;

28) gada uzraudzības pārskats - par attiecīgo prioritāti atbildīgās starpniekinstitūcijas sagatavots ziņojums, kas ietver informāciju par finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu īstenošanas gaitu gada laikā;

29) gada pārskats - ziņojums, kurš ietver informāciju par finanšu instrumentu ieviešanas progresu gada laikā un kuru vadošā iestāde sagatavo saskaņā ar šā likuma 1.panta 5.punkta "d" apakšpunktā minētajām vadlīnijām;

30) neatbilstība - Eiropas Savienības vai Latvijas Republikas tiesību aktu, finanšu instrumentu vadības dokumentu, granta līguma vai sadarbības līguma pārkāpums, kas ietekmē vai var ietekmēt individuālā projekta, programmas, grantu shēmas vai apakšprojekta īstenošanu atbilstoši paredzētajiem noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2008.)

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt finanšu instrumentu efektīvu, pārskatāmu un finanšu vadības principiem atbilstošu vadību Latvijā.

3.pants. Likuma darbības joma

Šis likums nosaka:

1) finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas, to tiesības un pienākumus;

2) finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas kārtību;

3) citus ar finanšu instrumentu vadību saistītus jautājumus.

4.pants. Finanšu instrumentu vadība

Finanšu instrumentu vadība ietver finanšu instrumentu īstenošanas organizēšanu, individuālo projektu un apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādi, programmu, grantu shēmu un individuālo projektu iesniegumu atlasi nosūtīšanai uz biroju, apakšprojektu iesniegumu atlasi un apstiprināšanu, finanšu instrumentu programmu, grantu shēmu (arī apakšprojektu) un individuālo projektu īstenošanu, kontroli, auditu, maksājumu veikšanu, ziņošanu par konstatētajām neatbilstībām, uzraudzību un izvērtēšanu.

5.pants. Finanšu instrumentu līdzfinansējuma piešķiršana

(1) Programmas, grantu shēmas vai individuālā projekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada pienākumu finanšu instrumentu vadībā iesaistītajai institūcijai atbalstīt programmas, grantu shēmas vai individuālā projekta nosūtīšanu birojam.

(2) Apakšprojekta iesnieguma iesniegšana saskaņā ar šo likumu nerada pienākumu apsaimniekotājam piešķirt tā iesniedzējam finanšu instrumentu līdzfinansējumu.

II nodaļa. Finanšu instrumentu vadības nodrošināšana

6.pants. Finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas un personas

(1) Finanšu instrumentu vadību nodrošina:

1) šādas finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas:

a) vadošā iestāde,

b) aģentūra,

c) maksājumu iestāde,

d) starpniekinstitūcija,

e) kompetentā nozares ministrija,

f) apsaimniekotājs,

g) uzraudzības un vadības komiteja,

h) (izslēgts ar 06.05.2010. likumu);

2) individuālā projekta vai apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs.

(2) Lai nodrošinātu šajā likumā noteikto pienākumu efektīvu izpildi, finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas izdod iekšējos normatīvos aktus un sadarbojas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu ins­trumentu vadību saskaņā ar finanšu ins­trumentu vadības dokumentiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.2008. un 06.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

7.pants. Vadošās iestādes pienākumi un tiesības

(1) Vadošajai iestādei ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt finanšu instrumentu vadību un ieviešanas efektivitāti;

2) nodrošināt Tehniskās palīdzības fonda sniegtā atbalsta īstenošanu un uzraudzību;

3) nodrošināt granta līgumu noslēgšanu;

4) (izslēgts ar 06.05.2010. likumu);

5) (izslēgts ar 06.05.2010. likumu);

6) (izslēgts ar 10.07.2008. likumu);

7) sagatavot un iesniegt birojam gada pārskatu;

8) nodrošināt finanšu instrumentu ieviešanas publicitāti Latvijā.

(2) Vadošajai iestādei ir šādas tiesības:

1) ierosināt un veikt finanšu instrumentu kontroli un auditu;

2) pieprasīt no finanšu instrumentu vadībā iesaistītajām institūcijām un individuālā projekta vai apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējiem informāciju, kas nepieciešama finanšu instrumentu vadības nodrošināšanai.

(3) Finanšu ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda saskaņā ar šo likumu kā vadošā iestāde, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.2008. un 06.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

8.pants. Aģentūra, tās uzdevumi

(1) Aģentūrai ir šādi vadošās iestādes uzdevumi:

1) izstrādāt sadarbības līgumu projektus;

2) slēgt sadarbības līgumus;

3) saskaņā ar sadarbības līgumiem nodrošināt programmu, grantu shēmu un individuālo projektu ieviešanas uzraudzību, kontroli un auditu;

4) pārbaudīt apsaimniekotāju vai individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmēju iesniegtos projekta starpposma pārskatus un finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumu pamatojošos dokumentus, kā arī pārbaudīt projektu noslēguma pārskatus;

41) elektroniskā veidā nosūtīt starpniek­institūcijai saskaņošanai šā likuma 1.panta 5.punkta “a” un “b” apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos noteiktajās prioritātēs apstiprinātā apsaimniekotāja un individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmēja iesniegto kārtējā gada pēdējo projekta starpposma pārskatu un projekta noslēguma pārskatu;

5) pēc šā panta pirmās daļas 4.punktā minētās pārbaudes veikšanas apstiprināt projekta starpposma pārskata progresa daļu, kā arī projekta noslēguma pārskatu un iesniegt pārskatus maksājumu iestādei;

6) (izslēgts ar 06.05.2010. likumu).

(2) Aģentūra nodrošina, lai uzdevumi, kurus tā veic saskaņā ar šo likumu, tiktu nodalīti no citiem tās uzdevumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.2008. un 06.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

9.pants. Maksājumu iestāde, tās pienākumi un tiesības

(1) Maksājumu iestādes funkcijas veic Valsts kase.

(2) Maksājumu iestādei ir šādi pienākumi:

1) atvērt un apkalpot finanšu instrumentu līdzekļu kontus;

2) nodrošināt neizlietoto līdzekļu vai neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu;

3) pēc projekta starpposma pārskata saņemšanas no aģentūras apstiprināt šā pārskata finanšu daļu un iesniegt pārskatu birojam;

4) pēc projekta noslēguma pārskata saņemšanas no aģentūras apstiprināt šajā pārskatā minētā individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmēja vai apsaimniekotāja finansējuma apliecinājuma daļu un iesniegt pārskatu birojam;

5) veikt maksājumus pēc līdzekļu saņemšanas no biroja.

(3) Maksājumu iestādei ir tiesības pieprasīt no vadošās iestādes, aģentūras, starpniekinstitūcijas, apsaimniekotāja, individuālā projekta vai apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja pamatojošos dokumentus, kas nepieciešami līdzekļu pieprasījumu apstiprināšanai.

(4) Valsts kase nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda saskaņā ar šo likumu, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2008.)

10.pants. Starpniekinstitūcija, tās pienākumi un tiesības

(1) Starpniekinstitūcijas funkcijas veic:

1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija — prioritātēs "Vides aizsardzība", "Ilgtspējīga attīstība", "Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība" un "Pārrobežu sadarbība";

2) Kultūras ministrija - prioritātē "Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana";

3) Veselības ministrija - prioritātē "Veselība";

4) Labklājības ministrija - prioritātē "Bērni ar īpašām vajadzībām (bērni invalīdi)";

5) Izglītības un zinātnes ministrija - prioritātēs "Cilvēkresursu attīstība un izglītība" un "Akadēmiskie pētījumi";

6) Iekšlietu ministrija - prioritātē "Šengena";

7) Tieslietu ministrija - prioritātēs "Tieslietas" un "Tehniskā palīdzība", kas paredzēta Kopienas tiesību kopuma (acquis communautaire) ieviešanai;

8) (izslēgts ar 16.12.2010. likumu).

(2) Starpniekinstitūcijai ir šādi pienākumi:

1) sadarbībā ar kompetentajām nozares ministrijām izstrādāt individuālo projektu atklāta konkursa nolikumu, tajā ietverot individuālo projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

2) ja vadošā iestāde vienojas ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteju un Norvēģijas Ārlietu ministriju par individuālo projektu ierobežotu konkursu, izstrādāt ierobežota konkursa nolikumu, kam piemērojami šā likuma nosacījumi par individuālo projektu iesniegumu atklātu konkursu;

3) novērtēt individuālo projektu iesniegumus pēc individuālo projektu iesniegumu atklātu konkursu nolikumos noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un iesniegt vadošajai iestādei atzinumu par minēto iesniegumu novērtēšanu;

4) septiņu dienu laikā informēt individuālā projekta iesnieguma iesniedzēju par vadošās iestādes lēmumu noraidīt vai atbalstīt individuālā projekta iesniegumu, norādot, vai individuālā projekta iesniegumam ir pietiekams finansējums un vai tas ir nosūtīts birojam, kā arī par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas galīgo lēmumu noraidīt vai apstiprināt individuālā projekta iesniegumu;

41) septiņu dienu laikā informēt individuālā projekta iesnieguma iesniedzēju par individuālā projekta iesnieguma nosūtīšanu birojam šā likuma 20.panta 2.3 daļā minētajā gadījumā;

42) ja pirms šā likuma 20.panta 2.1 daļā minētā termiņa beigām no biroja ir saņemts galīgais lēmums par visu birojam nosūtīto individuālo projektu iesniegumu apstiprināšanu, septiņu dienu laikā informēt par to individuālo projektu iesniegumu iesniedzējus, kuru iesniegumiem nebija pietiekams finansējums;

5) nodrošināt programmu, grantu shēmu un individuālo projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli;

6) slēgt sadarbības līgumus;

7) izskatīt un saskaņot šā likuma 1.panta 5.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos noteiktajās prioritātēs apstiprinātā apsaimniekotāja un individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmēja iesniegtā kārtējā gada pēdējā projekta starpposma pārskata progresa daļu un projekta noslēguma pārskata rezultātu daļu;

8) iesniegt vadošajai iestādei gada uzraudzības pārskatu;

9) informēt sabiedrību par projektiem, kas attiecīgajā prioritātē ieviesti, izmantojot finanšu instrumentus.

(3) Starpniekinstitūcijai ir šādas tiesības:

1) sagatavot programmas vai grantu shēmas iesniegumus attiecīgajā prioritātē;

2) sagatavot individuālo projektu iesniegumus attiecīgajā prioritātē, kā arī nodrošināt neatkarīgu ekspertu piesaisti individuālo projektu iesniegumu izvērtēšanā;

3) ierosināt un veikt attiecīgajā prioritātē finanšu instrumentu finansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu kontroli un auditu;

4) pieprasīt no apsaimniekotāja un individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama finanšu instrumentu kontroles un audita nodrošināšanai.

(4) Starpniekinstitūcija nodrošina, lai funkcijas, kuras tā pilda saskaņā ar šo likumu, tiktu nodalītas no citām tās funkcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.2008., 12.06.2009. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

11.pants. Kompetentā nozares ministrija, tās pienākumi un tiesības

(1) Kompetentā nozares ministrija šā likuma izpratnē ir ministrija, kuras kompetencē ir šā likuma 1.panta 5.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos noteikto prioritāšu ietvaros minētās apakšprioritātes un kura neveic starpniekinstitūcijas funkcijas attiecīgajā prioritātē.

(2) Kompetentajai nozares ministrijai ir šādi pienākumi:

1) piedalīties individuālo projektu iesniegumu konkursa nolikuma izstrādē;

2) deleģēt pārstāvjus dalībai individuālo projektu vai apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas komisijā.

(3) Kompetentās nozares ministrijas pienākumus veic šādas tiešās pārvaldes iestādes:

1) Ārlietu ministrija;

2) Ekonomikas ministrija;

3) Tieslietu ministrija;

4) Zemkopības ministrija;

5) šā likuma 10.panta pirmajā daļā minētās tiešās pārvaldes iestādes, kuras neveic starpniekinstitūcijas funkcijas attiecīgajā prioritātē.

(4) Kompetentajai nozares ministrijai ir šādas tiesības:

1) sagatavot programmas vai grantu shēmas iesniegumus attiecīgajā prioritātē;

2) sagatavot individuālo projektu iesniegumus attiecīgajā prioritātē.

(5) Kompetentās nozares ministrijas nodrošina, lai funkcijas, kuras tās pilda saskaņā ar šo likumu, tiktu nodalītas no citām to funkcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

12.pants. Apsaimniekotājs, tā pienākumi

(1) Apsaimniekotājam ir šādi pienākumi:

1) atbilstoši iekšējās kontroles sistēmas izveidi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem izveidot un uzturēt iekšējās kontroles sistēmu;

2) izstrādāt apakšprojektu ieviešanas līgumu projektus;

3) slēgt sadarbības līgumus;

4) ieviest programmas vai grantu shēmas atbilstoši šā likuma 1.panta 5.punktā minēto dokumentu, granta līguma un sadarbības līguma prasībām;

5) izstrādāt apakšprojektu atklāta konkursa nolikumu, tajā ietverot apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;

6) nodrošināt apakšprojektu atklāta konkursa izsludināšanu;

7) nodrošināt apakšprojektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu;

8) slēgt apakšprojektu ieviešanas līgumus;

9) apkopot, pārbaudīt, sagatavot un apstiprināt apakšprojektu līdzfinansējuma saņēmēju iesniegtos pieprasījumus par apakšprojektu izdevumu segšanu, pamatojošos dokumentus un informāciju par apakšprojektu ieviešanas progresu;

10) sagatavot un iesniegt aģentūrai programmu un grantu shēmu starpposma pārskatus un projektu noslēguma pārskatus;

11) (izslēgts ar 10.07.2008. likumu);

12) (izslēgts ar 10.07.2008. likumu);

13) nodrošināt programmu un grantu shēmu publicitātes prasību izpildi;

14) atgūt un atmaksāt neatbilstoši veiktos izdevumus.

(2) Apsaimniekotājs uzņemas finansiālu atbildību par programmu un grantu shēmu īstenošanu saskaņā ar šā likuma 1.panta 5.punkta "c" un "d" apakšpunktā minētajiem dokumentiem, granta līgumiem un noslēgtajiem sadarbības līgumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2008.)

13.pants. Uzraudzības un vadības komiteja, tās sastāvs, tiesības un pienākumi

(1) Uzraudzības un vadības komiteja ir koleģiāla finanšu instrumentu vadībā iesaistīta institūcija. Tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets. Uzraudzības un vadības komitejai ir šādi pienākumi:

1) sniegt priekšlikumus par programmu un grantu shēmu iesniegumiem pirms to nosūtīšanas birojam;

2) saskaņot individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus;

3) sniegt priekšlikumus par individuālo projektu iesniegumiem pirms to nosūtīšanas birojam;

4) apstiprināt sadarbības līguma projekta paraugu (arī līguma grozījumus);

5) uzraudzīt programmas, grantu shēmas un individuālos projektus;

6) novērtēt ieteikumus un pieņemt lēmumus par līdzekļu pārdali prioritātēm, kas noteiktas šā likuma 1.panta 5.punkta “a” un “b” apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos;

7) apstiprināt vadošās iestādes sagatavotos gada pārskatus;

8) novērtēt finanšu instrumentu līdzekļu izlietojuma efektivitāti un lietderīgumu.

(2) Uzraudzības un vadības komitejai ir šādas tiesības:

1) ierosināt pasākumus programmu, grantu shēmu un individuālo projektu mērķu sasniegšanai;

2) pieprasīt no jebkuras finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas un personas papildu informāciju par programmu, grantu shēmu un individuālo projektu īstenošanu.

(3) Uzraudzības un vadības komitejas sastāvu apstiprina vadošās iestādes vadītājs. Uzraudzības un vadības komiteju vada vadošās iestādes pārstāvis. Vadošā iestāde nodrošina uzraudzības un vadības komitejas sekretariāta funkciju izpildi.

(4) Uzraudzības un vadības komitejas sastāvā iekļauj pārstāvjus ar balsstiesībām no:

1) vadošās iestādes;

2) aģentūras;

3) starpniekinstitūcijām;

4) kompetentajām nozares ministrijām;

5) plānošanas reģioniem.

(5) Uzraudzības un vadības komitejas darbā piedalās maksājumu iestādes, biroja, biedrības vai nodibinājuma, kā arī sociālo partneru pārstāvji ar padomdevēja tiesībām.

(6) Starpniekinstitūcijas pārstāvis vai tās kompetentās nozares ministrijas pārstāvis, kura iesniegusi individuālā projekta iesniegumu, nav tiesīgs piedalīties ar balsstiesībām attiecīgās starpniekinstitūcijas vai kompetentās nozares ministrijas individuālā projekta iesnieguma izskatīšanā uzraudzības un vadības komitejā.

(06.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

14.pants. Uzraudzības komitejas sastāvs

(Izslēgts ar 06.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

15.pants. Vadības komiteja, tās tiesības un pienākumi

(Izslēgts ar 06.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

16.pants. Vadības komitejas sastāvs

(Izslēgts ar 06.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

17.pants. Individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmēja un apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja pienākumi

(1) Individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt individuālā projekta īstenošanu atbilstoši granta līgumam un sadarbības līgumam;

2) nodrošināt katram individuālajam projektam atsevišķu grāmatvedības uzskaiti;

3) sniegt informāciju par individuālā projekta īstenošanu un nodrošināt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas auditoru padomes, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas, Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Latvijas Republikas Valsts kontroles un finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar individuālā projekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā individuālā projekta īstenošanas vietai;

4) sagatavot un iesniegt aģentūrai projekta starpposma pārskatu un projekta noslēguma pārskatu;

5) (izslēgts ar 10.07.2008. likumu);

6) īstenot finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju norādījumus;

7) nodrošināt individuālo projektu publicitātes prasību izpildi.

(2) Apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt apakšprojekta īstenošanu atbilstoši apakšprojekta ieviešanas līgumam;

2) nodrošināt katram apakšprojektam (izņemot Stipendiju grantu shēmas apakš­projektus) atsevišķu grāmatvedības uzskaiti;

3) sniegt informāciju par apakšprojekta īstenošanu un nodrošināt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas auditoru padomes, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas, Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Latvijas Republikas Valsts kontroles un finanšu instrumentu vadībā iesaistīto institūciju pārstāvjiem pieeju visu ar apakšprojekta īstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem, kā arī attiecīgā apakšprojekta īstenošanas vietai;

4) nodrošināt apakšprojektu publicitātes prasību izpildi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2008.)

18.pants. Ministru kabineta kompetence

Lai nodrošinātu finanšu instrumentu vadību, Ministru kabinets:

1) nosaka kārtību, kādā finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumentu īstenošanu, uzraudzību, izvērtēšanu un auditu;

2) nosaka kārtību, kādā valsts budžetā plānojami līdzekļi finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu (arī apakšprojektu) īstenošanai un veicami maksājumi;

3) apstiprina individuālo projektu iesniegumu atklātu konkursu nolikumus, kuros ietverti arī individuālo projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji;

4) apstiprina apakšprojektu iesniegumu atklātu konkursu nolikumus, kuros ietverti arī apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji;

5) nosaka kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par finanšu instrumentu vadībā konstatētajām neatbilstībām un atgūstami neatbilstoši veiktie izdevumi;

6) nosaka kārtību, kādā sniedzama un pārbaudāma informācija par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu, grantu shēmu un individuālo projektu ietvaros.

19.pants. Granta līguma noslēgšana

(1) Vadošā iestāde ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteju slēdz granta līgumu par katras Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas apstiprinātās programmas, grantu shēmas un individuālā projekta finansēšanu.

(2) Vadošā iestāde ar Norvēģijas Ārlietu ministriju slēdz granta līgumu par katras Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprinātās programmas, grantu shēmas un individuālā projekta finansēšanu.

III nodaļa. Lēmumi un to pārsūdzēšana

20.pants. Vadošās iestādes, starpniek­institūcijas un apsaimniekotāja lēmumi

(1) Starpniekinstitūcija pieņem lēmumu par individuālā projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un virzīšanu tālākai vērtēšanai vai par tā neatbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un noraidīšanu.

(2) Vadošā iestāde, pirmšķietami izvērtējusi programmas, grantu shēmas vai individuālā projekta piemērotību un atbilstību šā likuma 1.panta 5.punkta “c” un “d” apakšpunktā minētajiem dokumentiem, kā arī izskatījusi starpniekinstitūciju iesniegtos atzinumus par individuālo projektu iesniegumu vērtēšanu pēc individuālo projektu iesniegumu atklātu konkursu nolikumos noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un uzraudzības un vadības komitejas priekšlikumus par programmu, grantu shēmu un individuālo projektu iesniegumiem, pieņem lēmumu par programmas, grantu shēmas vai individuālā projekta iesnieguma atbalstīšanu vai noraidīšanu.

(21) Kad pieņemts lēmums par individuālā projekta iesnieguma atbalstīšanu, vadošā iestāde tos individuālā projekta iesniegumus, kuru apstiprināšanai ir pietiekams finansējums, nosūta birojam, lai Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija pieņemtu galīgo lēmumu par tā apstiprināšanu vai noraidīšanu. Individuālā projekta iesniegums, kura apstiprināšanai nepietiek finansējuma, uzskatāms par noraidītu, ja nav nosūtīts birojam 18 mēnešu laikā no tā atbalstīšanas. Ja minētajā laikposmā beidzas attiecīgā finanšu instrumenta līdzekļu piešķiršanas termiņš, individuālā projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu finanšu instrumentu līdzekļu piešķiršanas termiņa beigu dienā.

(22) Vadošā iestāde pēc biroja pieprasījuma var nosūtīt birojam atbalstītu individuālā projekta iesniegumu, kuram nav pietiekama finansējuma, bet kurš ir ieguvis nākamo augstāko novērtējumu attiecīgās prioritātes ietvaros. Ja Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija līdz 20.panta 2.1 daļā minētā termiņa beigām nav pieņēmusi lēmumu par tā apstiprināšanu, individuālā projekta iesniegums uzskatāms par noraidītu.

(23) Ja šā panta 2.1 daļā minētajā termiņā vadošā iestāde saņem no biroja galīgo lēmumu par nosūtītā individuālā projekta iesnieguma noraidīšanu, tā nosūta birojam nākamo atbalstīto individuālā projekta iesniegumu. Vadošajai iestādei pirms individuālā projekta iesnieguma nosūtīšanas birojam ir tiesības pieprasīt no individuālā projekta iesniedzēja papildu informāciju par projekta iesniegumu.

(3) Apsaimniekotājs pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu, noraidīšanu vai apstiprināšanu ar nosacījumu. Nosacījumu lēmumā ietver un nosacījuma izpildi kontrolē atbilstoši atklāta konkursa nolikumam.

(4) Ja individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmējam ir izmaksāts piešķirtais līdzfinansējums, bet tas nav izmantots atbilstoši normatīvo aktu prasībām, granta līgumam vai sadarbības līguma noteikumiem, vadošā iestāde pieņem lēmumu par individuālā projekta līdzfinansē­juma saņēmējam piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanu.

(5) Ja apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējam ir izmaksāts piešķirtais līdzfinansējums, bet tas nav izmantots atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai apakšprojekta ieviešanas līguma noteikumiem, apsaimniekotājs pieņem lēmumu par apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējam piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.2008. un 06.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

21.pants. Vadošās iestādes, starpniek­institūcijas un apsaimniekotāja lēmumu veidi

(1) Vadošā iestāde, starpniekinstitūcija vai apsaimniekotājs atbilstoši individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja juridiskajam statusam izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu.

(2) Ja individuālā projekta vai apakšprojekta iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona vai fiziskā persona (Stipendiju grantu shēmas gadījumā), vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas vai apsaimniekotāja lēmums ir administratīvais akts.

(3) Ja individuālā projekta vai apakšprojekta iesniedzējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde vai atvasināta publiska persona, vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas vai apsaimniekotāja lēmums ir pārvaldes lēmums.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto pārvaldes lēmumu izdod rakstveidā, un tam ir šādas daļas:

1) vadošās iestādes, starpniekinstitūcijas vai apsaimniekotāja nosaukums un adrese;

2) adresāts - individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs;

3) faktu konstatējums;

4) pārvaldes lēmuma pamatojums;

5) atsevišķs piemēroto tiesību normu uzskaitījums (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);

6) lēmums par attiecīgo tiesību piešķiršanu vai atteikumu.

22.pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš

(1) Starpniekinstitūcija lēmumu par individuālā projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un virzīšanu tālākai vērtēšanai vai par neatbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no individuālā projekta iesnieguma iesniegšanas dienas.

(2) Vadošā iestāde lēmumu par programmas, grantu shēmas vai individuālā projekta iesnieguma atbalstīšanu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad programmas, grantu shēmas vai individuālā projekta iesniegums iesniegts vadošajai iestādei.

(3) Apsaimniekotājs lēmumu par apakš­projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumā noteiktā apakšprojektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2008.)

23.pants. Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas lēmums

(1) Ja vadošā iestāde pieņēmusi lēmumu un nosūtījusi birojam programmas, grantu shēmas vai individuālā projekta iesniegumu, attiecīgi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija pieņem galīgo lēmumu par programmas, grantu shēmas vai individuālā projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(2) Ja vadošā iestāde ir iesniegusi birojam pieprasījumu par finanšu korekcijas piemērošanu programmai, grantu shēmai vai individuālajam projektam, attiecīgi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija pieņem lēmumu par finanšu korekcijas piemērošanu programmai, grantu shēmai vai individuālajam projektam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

24.pants. Lēmumu pārsūdzēšana

(1) Šā likuma 20.pantā minētos lēmumus var pārsūdzēt tiesā, ja lēmuma adresāts ir šā likuma 21.panta otrajā daļā minētā persona. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(2) Šā likuma 21.panta trešajā daļā un 23.pantā minētais lēmums nav pārsūdzams tiesā.

IV nodaļa. Kārtība, kādā risināmi strīdi par piešķirto līdzfinansējumu

25.pants. Strīdu risināšanas kārtība

Strīdus par piešķirto līdzfinansējumu risina Administratīvā procesa likumā, Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

26.pants. Lēmums par piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanu

Lēmumu par piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanu pieņem šā likuma 20.panta ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajos gadījumos un Administratīvā procesa likumā paredzētajā kārtībā, ja līdzfinansējuma saņēmējs var būt administratīvā akta adresāts saskaņā ar šā likuma 21.panta otro daļu un pret viņu var vērst piespiedu izpildi.

27.pants. Strīdu risināšana civiltiesiskā kārtībā

(1) Ja šā likuma 26.pantā noteiktās līdzfinansējuma atgūšanas kārtības piemērošana nav lietderīga, kā arī gadījumos, kad piešķirtā līdzfinansējuma atgūšanai nav piemērojami šā likuma 20.panta ceturtās vai piektās daļas un 26.panta noteikumi, piešķirto līdzfinansējumu atgūst vai strīdu par finanšu līdzekļu izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risina civiltiesiskā kārtībā.

(2) Ja individuālā projekta līdzfinansējuma saņēmējs vai apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde vai atvasināta publiska persona, piešķirtais līdzfinansējums atgūstams vai strīds par piešķirto finanšu līdzekļu izmaksāšanu vai izmaksāšanas turpināšanu risināms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

28.pants. Valsts nodeva, vēršoties tiesā

Vadošā iestāde, aģentūra, maksājumu iestāde, starpniekinstitūcija un apsaimniekotājs, vēršoties tiesā par līgumstrīdu, valsts nodevu nemaksā.

V nodaļa. Nobeiguma noteikumi

29.pants. Individuālā projekta un apakšprojekta iesnieguma precizēšana

(1) Ja individuālā projekta iesniegums neatbilst individuālo projektu atklāta konkursa nolikumā noteiktajiem administratīvās atbilstības kritērijiem, starpniekinstitūcija rakstveidā vienu reizi pieprasa, lai individuālā projekta iesniedzējs precizē projekta iesniegumu vai iesniedz papildu informāciju.

(2) Lēmumu par papildu informācijas pieprasīšanu nevar apstrīdēt un pārsūdzēt. Individuālā projekta iesniedzēja uzklausīšanu Administratīvā procesa likuma izpratnē īsteno, veicot šā panta pirmajā daļā minētās darbības.

(21) Ja vadošā iestāde konstatē, ka individuālā projekta iesniegums neatbilst šā likuma 1.panta 5.punkta “c” un “d” apakšpunktā minētajiem dokumentiem, starpniekinstitūcija pēc vadošās iestādes pieprasījuma rakstveidā vienu reizi pieprasa, lai individuālā projekta iesniedzējs precizē projekta iesniegumu vai iesniedz papildu informāciju.

(3) Ja apakšprojekta iesniegums neatbilst apakšprojektu atklāta konkursa nolikumā noteiktajiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, apsaimniekotājs vienu reizi rakstveidā pieprasa, lai apakšprojekta iesniedzējs precizē apakšprojekta iesniegumu vai iesniedz papildu informāciju.

(4) Lēmumu par papildu informācijas pieprasīšanu nevar apstrīdēt un pārsūdzēt. Apakšprojekta iesniedzēja uzklausīšanu Administratīvā procesa likuma izpratnē īsteno, veicot šā panta trešajā daļā minētās darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2008.)

30.pants. Interešu konflikta novēršana

Personām, kas pilda amata pienākumus finanšu instrumentu vadībā iesaistītajās institūcijās, komercdarbības, ienākumu gūšanas un amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī citi ierobežojumi un pienākumi noteikti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

31.pants. Tiesības iepazīties ar lietu

(1) Individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma iesniedzējam jebkurā procesa stadijā ir tiesības iepazīties ar tā iesniegtā individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma lietu.

(2) Individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma iesniedzējam ir tiesības iepazīties ar iesnieguma vērtēšanas materiāliem tikai pēc tam, kad stājies spēkā 20.panta pirmajā daļā minētais lēmums par individuālā projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem vai tā noraidīšanu, 20.panta otrajā daļā minētais lēmums par individuālā projekta iesnieguma atbalstīšanu vai noraidīšanu vai 20.panta trešajā daļā minētais lēmums par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(3) Iesnieguma iesniedzējam, iepazīstoties ar individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma lietu, netiek izpausta informācija par personām, kuras vērtējušas individuālā projekta vai apakšprojekta iesniegumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2008.)

32.pants. Informācijas atklātība

(1) Programmas, grantu shēmas un individuālā projekta iesnieguma lieta ir ierobežotas pieejamības informācija un pieejama saskaņā ar Informācijas atklātības likumu.

(2) Par vispārpieejamu uzskata šādu informāciju:

1) individuālā projekta vai apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs (juridiskajai personai - nosaukums un juridiskā adrese; fiziskajai personai - vārds un uzvārds);

2) programmas, grantu shēmas, individuālā projekta vai apakšprojekta nosaukums;

3) piešķirtā finanšu instrumentu līdzfinansējuma apjoms;

4) programmas, grantu shēmas, individuālā projekta vai apakšprojekta īstenošanas vieta;

5) kopsavilkums par programmas, grantu shēmas, individuālā projekta vai apakšprojekta ietvaros veicamajiem pasākumiem.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā informācija ir pieejama pēc tam, kad stājies spēkā galīgais lēmums par programmas, grantu shēmas, individuālā projekta vai apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu.

(4) Informācija par personām, kuras vērtē vai ir vērtējušas individuālā projekta vai apakšprojekta iesniegumu, netiek izpausta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2008.)

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.martam izdod šā likuma 18.panta 1., 2., 3., 5. un 6.punktā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.martam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumi Nr.852 "Noteikumi par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu";

2) Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.396 "Kārtība, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus".

2. Ministru kabinets apstiprina apsaim­niekotāja iesniegtos šā likuma 18.panta 4.punktā minētos apakšprojektu atklāta konkursa nolikumus atbilstoši granta līgumā noteiktajiem apakšprojektu atklātu konkursu izsludināšanas termiņiem.

3. Līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta apstiprinātais Vadības komitejas nolikums, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.martam attiecībā uz Vadības komitejas nolikuma apstiprināšanas kārtību piemērojamas Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumos Nr.852 "Noteikumi par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu" ietvertās normas par nolikuma apstiprināšanu.

4. Līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta apstiprinātais Uzraudzības komitejas nolikums, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.martam attiecībā uz Uzraudzības komitejas nolikuma apstiprināšanas kārtību piemērojamas Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumos Nr.852 "Noteikumi par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu" ietvertās normas par nolikuma apstiprināšanu.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.novembrī.

Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 18.oktobrī.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2007.gada 31.oktobrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 18.10.2007.Stājas spēkā: 01.11.2007.Tēma:  Bankas, finanses, budžets, Starptautiskā sadarbībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 175 (3751), 31.10.2007., "Ziņotājs", 23, 13.12.2007.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
165543
{"selected":{"value":"01.01.2011","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"02.06.2010","iso_value":"2010\/06\/02","content":"<font class='s-1'>02.06.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-01.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2008","iso_value":"2008\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2007","iso_value":"2007\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2007.-31.07.2008.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2011
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva