Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.852

Rīgā 2005.gada 8.novembrī (prot. Nr.65 27.§)
Noteikumi par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu
Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk — EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta (turpmāk — finanšu instrumenti) vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas kārtību, finanšu instrumentu vadībā iesaistītās puses, to tiesības, pienākumus, ieviešamo projektu veidus, kā arī projektu izskatīšanas, apstiprināšanas un ieviešanas kārtību.

2. Projektu atlase un finanšu instrumentu līdzekļu piešķiršana un izmantošana notiek atbilstoši:

2.1. likumam "Par Līgumu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā";

2.2. Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām valsts iepirkuma, budžeta un finanšu kontroles jomā;

2.3. Saprašanās memorandam par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2004.-2009.gadā starp Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku (apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 16.novembra noteikumiem Nr.948 "Par Saprašanās memorandu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ieviešanu 2004.-2009.gadā starp Islandes Republiku, Lihtenšteinas Firstisti, Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku");

2.4. Saprašanās memorandam par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanu 2004.-2009.gadā, kurš izveidots saskaņā ar 2003.gada 14.oktobra līgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu 2004.-2009.gadā, starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku (apstiprināts ar Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumiem Nr.924 "Par Saprašanās memorandu par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanu 2004.-2009.gadā, kurš izveidots saskaņā ar 2003.gada 14.oktobra līgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Kopienu par Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu 2004.-2009.gadā, starp Norvēģijas Karalisti un Latvijas Republiku");

2.5. Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (turpmāk — EBTA) valstu nodibinātā Finanšu instrumentu biroja (turpmāk — birojs) izstrādātajām un EEZ finanšu instrumenta komitejas un Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprinātajām ieviešanas vadlīnijām un finanšu instrumentu projektu iesniegumu veidlapā ietvertajai informācijai.

3. Finanšu instrumentu vadību nodrošina:

3.1. nacionālā vadošā iestāde (turpmāk — vadošā iestāde);

3.2. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk — aģentūra);

3.3. maksājumu iestāde;

3.4. starpniekinstitūcijas;

3.5. programmu apsaimniekotāji;

3.6. grantu shēmu apsaimniekotāji;

3.7. finansējuma saņēmēji;

3.8. uzraudzības komiteja;

3.9. vadības komiteja.

II. Vadošā iestāde

4. Vadošā iestāde ir atbildīga par:

4.1. granta līgumu slēgšanu. Granta līgums ir līgums, kuru slēdz starp Latvijas Republiku un EEZ finanšu instrumenta komiteju par individuālajam projektam, programmai vai grantu shēmai piešķirto EBTA valstu līdzekļu izmantošanas nosacījumiem un noteikumiem vai starp Latvijas Republiku un Norvēģijas Ārlietu ministriju par individuālajam projektam, programmai vai grantu shēmai piešķirto Norvēģijas valsts līdzekļu izmantošanas nosacījumiem un noteikumiem;

4.2. uzraudzības un vadības komiteju izveidi un vadību;

4.3. lēmumu pieņemšanu par vadības komitejas izskatīto individuālo projektu, programmu un grantu shēmu iesniegumu noraidīšanu vai apstiprināšanu pirms to nosūtīšanas birojam;

4.4. projektu iesniegumu apkopošanu un iesniegšanu birojā kopā ar vadošās iestādes izstrādāto pamatojumu;

4.5. īstenojamo projektu vadības un ieviešanas organizēšanu;

4.6. efektīvu un lietderīgu pieejamo līdzekļu izlietojumu un tā kontroli;

4.7. ziņošanu birojam par konstatētajām neatbilstībām;

4.8. finanšu instrumentu plūsmu shēmas nodrošināšanu finanšu instrumentu ieviešanā iesaistītajās institūcijās;

4.9. aģentūras iesniegto līdzekļu pieprasījumu un progresa pārskatu apstiprināšanu pirms to iesniegšanas maksājumu iestādē;

4.10. kopējo kārtējā gada uzraudzības pārskatu sagatavošanu par to projektu īstenošanu, kas ieviesti ar finanšu instrumentu līdzekļiem, kā arī par minēto uzraudzības pārskatu nosūtīšanu birojam;

4.11. informācijas par piešķirtajiem līdzekļiem pieejamības un publicitātes nodrošināšanu;

4.12. granta līgumu grozījumu pieprasījumu saskaņošanu ar biroju.

(Grozīts ar MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.798)

5. Vadošās iestādes funkcijas veic Finanšu ministrija. Vadošās iestādes vadītājs ir Finanšu ministrijas valsts sekretārs.

6. Aģentūra veic šādas funkcijas:

6.1. sadarbībā ar vadošo iestādi izstrādā sadarbības līguma projektu ar starpniekinstitūciju un individuālā projekta finansējuma saņēmēju vai programmu un grantu shēmu apsaimniekotāju;

6.2. slēdz sadarbības līgumus ar attiecīgo starpniekinstitūciju un finansējuma saņēmēju par individuālā projekta ieviešanu, ar programmu apsaimniekotāju par programmas ieviešanu un ar grantu shēmas apsaimniekotāju par grantu shēmas ieviešanu;

6.3. saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem uzrauga individuālo projektu, programmu un grantu shēmu ieviešanu;

6.4. sniedz vadošajai iestādei informāciju par projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām;

6.5. pārbauda individuālo projektu finansējuma saņēmēju, grantu shēmu apsaimniekotāju un programmu apsaimniekotāju (turpmāk — apsaimniekotāji) iesniegtos finanšu instrumentu līdzekļu pieprasījumus (turpmāk — līdzekļu pieprasījums) un attaisnojuma dokumentus, kas pierāda maksājumu noteikumu izpildi (turpmāk — attaisnojuma dokumenti);

6.6. pārbauda starpniekinstitūciju apstiprinātos progresa pārskatus, ko iesnieguši apsaimniekotāji un individuālo projektu finansējuma saņēmēji;

6.7. iesniedz maksājumu iestādē līdzekļu pieprasījumus un vadošās iestādes vadītāja apstiprinātos progresa pārskatus.

III. Maksājumu iestāde

7. Maksājumu iestāde veic šādas funkcijas:

7.1. atver un apkalpo finanšu instrumentu līdzekļu kontus;

7.2. nodrošina neizlietoto līdzekļu vai neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu;

7.3. sertificē līdzekļu pieprasījumus un reizi ceturksnī kopā ar vadošās iestādes vadītāja apstiprināto progresa pārskatu iesniedz tos birojā;

7.4. veic maksājumus pēc līdzekļu saņemšanas no biroja.

8. Maksājumu iestādei ir tiesības pieprasīt no šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.4., 3.5., 3.6. un 3.7.apakšpunktā minētajām iestādēm pamatojošos dokumentus, kas nepieciešami līdzekļu pieprasījumu sertificēšanas procesa nodrošināšanai.

9. Maksājumu iestādes funkcijas veic Valsts kase.

IV. Starpniekinstitūcijas

10. Starpniekinstitūciju funkcijas veic tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuras ir atbildīgas par šo noteikumu 2.3. un 2.4.apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos noteiktajām prioritātēm:

10.1. Vides ministrija — par prioritātēm "Vides aizsardzība" un "Ilgtspējīga attīstība";

10.2. Kultūras ministrija — par prioritāti "Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana";

10.3. Veselības ministrija — par prioritāti "Veselība";

10.4. Bērnu un ģimenes lietu ministrija — par prioritāti "Bērni ar īpašām vajadzībām (bērni invalīdi)";

10.5. Izglītības un zinātnes ministrija — par prioritātēm "Cilvēkresursu attīstība un izglītība" un "Akadēmiskie pētījumi";

10.6. Iekšlietu ministrija — par prioritāti "Šengena";

10.7. Tieslietu ministrija — par prioritātēm "Tieslietas" un "Tehniskā palīdzība";

10.8. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija — par prioritātēm "Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība" un "Pārrobežu sadarbība".

11. Starpniekinstitūcija veic šādas funkcijas:

11.1. pēc vadošās iestādes uzaicinājuma deleģē pārstāvjus dalībai uzraudzības un vadības komitejās;

11.2. sadarbībā ar kompetentām nozares ministrijām vadības komitejas noteiktajos termiņos izstrādā konkursa nolikumu individuālo projektu iesniegumu atlasei;

11.3. izstrādā konkursa nolikumu un vērtēšanas kritērijus, kurus izmanto, novērtējot projektu administratīvo un kvalitatīvo atbilstību, kā arī atbilstību programmas vai grantu shēmas specifikai, programmas ietvaros apstiprināto un ieviesto projektu (turpmāk — komponentprojekts) vai šo noteikumu 46.punktam atbilstošu grantu shēmas ietvaros apstiprināto un ieviesto neliela apjoma projektu (turpmāk — apakšprojekts) iesniegumu atlasei, ja starpniekinstitūcija ir apsaimniekotājs;

11.4. izsludina individuālo projektu iesniegumu konkursus un ievieto attiecīgu informāciju Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā, divos lielākajos Latvijas laikrakstos un starpniekinstitūcijas mājas lapā internetā, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos, ja to pieprasa birojs;

11.5. sagatavo un iesniedz vadības komitejā apstiprināšanai rīkojuma projektu par individuālo projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas sastāvu, kā arī vada vērtēšanas komisijas darbu;

11.6. pieņem lēmumu par individuālā projekta iesnieguma nosūtīšanu precizēšanai vai noraida to, ja projekts atkārtotajā izskatīšanā neatbilst administratīvās atbilstības vērtēšanas kritērijiem (1.pielikums), kā arī sniedz ieteikumus izskatīšanai vadības komitejā;

11.7. ja iesniegums noraidīts atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai, piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas no vadošās iestādes nosūta individuāla projekta iesniedzējam pamatotu atteikumu;

11.8. piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas no vadošās iestādes informē individuālā projekta iesniedzēju par EEZ finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprināto individuālo projektu;

11.9. izskata un apstiprina apsaimniekotāju un individuālo projektu finansējuma saņēmēju iesniegtos progresa pārskatus;

11.10. attiecīgās prioritātes ietvaros apkopo un iesniedz vadošajā iestādē apsaimniekotāju un individuālo projektu finansējuma saņēmēju iesniegtos kārtējā gada uzraudzības pārskatus;

11.11. konstatē neatbilstības un ziņo par tām vadošajai iestādei;

11.12. izvērtē apsaimniekotāju un individuālo projektu finansējuma saņēmēju iesniegtos granta līgumu grozījumu pieprasījumus un nosūta izskatīšanai vadības komitejā, ja tos nepieciešams saskaņot ar EEZ finanšu instrumenta komiteju vai Norvēģijas Ārlietu ministriju, vai iesniedz vadošajā iestādē, ja tos nepieciešams saskaņot ar biroju;

11.13. atmaksā neattaisnoti veiktos izdevumus, ja starpniekinstitūcija ir finansējuma saņēmējs;

11.14. informē sabiedrību par pieejamiem finanšu instrumentu līdzekļiem un projektiem, kas ieviesti, izmantojot šos līdzekļus, attiecīgajā prioritātē, kurā iestāde atbilstoši šo noteikumu 10.punktam veic starpniekinstitūcijas funkcijas.

(Grozīts ar MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.798)

12. Kompetentās nozares ministrijas šo noteikumu izpratnē ir ministrijas, kuru kompetencē ietilpst šo noteikumu 2.3. un 2.4.apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos noteikto prioritāšu ietvaros definētās apakšprioritātes un kuras neveic starpniekinstitūcijas funkcijas attiecīgajā prioritātē.

13. Kompetentā nozares ministrija veic šādas funkcijas:

13.1. pēc vadošās iestādes uzaicinājuma deleģē pārstāvjus dalībai uzraudzības un vadības komitejās;

13.2. piedalās individuālo projektu iesniegumu konkursa nolikuma izstrādē attiecīgajā šo noteikumu 2.3. un 2.4.apakšpunktā minēto dokumentu Bpielikumos noteiktajā prioritātē;

13.3. deleģē pārstāvjus dalībai:

13.3.1. starpniekinstitūcijas izveidotajā vērtēšanas komisijā individuālo projektu iesniegumu izvērtēšanai;

13.3.2. apsaimniekotāja izveidotajā vērtēšanas komisijā komponentprojektu un apakšprojektu iesniegumu izvērtēšanai.

14. Kompetento nozares ministriju funkcijas veic šādas tiešās valsts pārvaldes iestādes:

14.1. Ārlietu ministrija;

14.2. Ekonomikas ministrija;

14.3. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts;

14.4. Zemkopības ministrija;

14.5. šo noteikumu 10.punktā minētās tiešās valsts pārvaldes iestādes, kuras neveic starpniekinstitūcijas funkcijas attiecīgajā prioritātē.

15. Starpniekinstitūcijām un kompetentajām nozares ministrijām ir tiesības:

15.1. prioritātēs, kurās tās atbilstoši šo noteikumu 10.punktam veic starpniekinstitūcijas funkcijas vai kurās tās ir kompetentās nozares ministrijas, sagatavot programmu vai grantu shēmu iesniegumus saskaņā ar šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētajām prasībām un iesniegt tos vadošajā iestādē, norādot izstrādātās programmas vai grantu shēmas apsaimniekotāja pretendentu, kas tiks apstiprināts pēc saskaņošanas ar biroju un Norvēģijas Ārlietu ministriju vai ar biroju un EEZ finanšu instrumenta komiteju;

15.2. sagatavot individuālo projektu iesniegumus, nodrošinot neatkarīgu ekspertu piesaisti individuālo projektu iesniegumu izvērtēšanā, ja starpniekinstitūcija vai kompetentā nozares ministrija ir iesniegusi iesniegumu attiecībā uz prioritāti, kurā tā atbilstoši šo noteikumu 10.punktam veic starpniekinstitūcijas funkcijas vai kurā tā ir kompetentā nozares ministrija.

V. Finansējuma saņēmējs

16. Finansējuma saņēmējs ir valsts pārvaldes vai pašvaldības iestāde, tās institūcija vai aģentūra, valsts vai pašvaldības dibināta izglītības iestāde, valsts zinātniskā institūcija, valsts aģentūra, kā arī Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona - biedrība, nodibinājums, reliģiska organizācija, arodbiedrība vai kapitālsabiedrība, kuras individuālā projekta, komponentprojekta vai apakšprojekta iesniegums ir apstiprināts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.798)

17. Komponentprojektu vai apakšprojektu finansējuma saņēmējs var būt arī fiziska persona.

18. Individuālā projekta finansējuma saņēmējs nodrošina finanšu instrumentu finansētā individuālā projekta ieviešanu atbilstoši sadarbības līgumam, kas noslēgts ar starpniekinstitūciju un aģentūru. Komponentprojekta vai apakšprojekta finansējuma saņēmējs nodrošina finanšu instrumentu finansētā projekta ieviešanu atbilstoši līgumam par projekta ieviešanu, kas noslēgts attiecīgi ar programmas vai grantu shēmas apsaimniekotāju.

VI. Programmas un grantu shēmas apsaimniekotājs

19. Programmu ievieš programmas apsaimniekotājs, uzņemoties finansiālo atbildību par programmas īstenošanu saskaņā ar šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētajām vadlīnijām un noslēgto sadarbības līgumu.

20. Grantu shēmu ievieš grantu shēmas apsaimniekotājs, uzņemoties finansiālo atbildību par grantu shēmas īstenošanu saskaņā ar šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētajām vadlīnijām un noslēgto sadarbības līgumu.

21. Starpniekinstitūcijas vai kompetentās nozares ministrijas iesaka vadošajai iestādei savas izstrādātās programmas vai grantu shēmas apsaimniekotāja pretendentu. Vadošā iestāde minēto pretendentu saskaņo ar biroju un Norvēģijas Ārlietu ministriju vai ar biroju un EEZ finanšu instrumenta komiteju.

22. Apsaimniekotāja funkcijas var veikt iestādes, kuras ir Eiropas Savienības struktūrfondu programmu vai grantu shēmu apsaimniekotājas, vai citas institūcijas, kurās ir izveidota atbilstoša iekšējās kontroles sistēma, par ko liecina iesniegumam pievienotais neatkarīgas auditorfirmas veiktā audita ziņojums vai attiecīgās valsts pārvaldes iestādes iekšējā audita struktūrvienības atzinums.

23. Apsaimniekotājs veic šādas funkcijas:

23.1. atbilstoši iekšējās kontroles sistēmas izveidi regulējošiem normatīvajiem aktiem izveido un uztur iekšējās kontroles sistēmu;

23.2. sadarbībā ar starpniekinstitūciju izstrādā līguma projektu par komponentprojekta vai apakšprojekta ieviešanu un saskaņo to ar vadošo iestādi;

23.3. slēdz sadarbības līgumu ar aģentūru un starpniekinstitūciju par programmas vai grantu shēmas ieviešanu;

23.4. ievieš programmu vai grantu shēmu atbilstoši šo noteikumu 2.3., 2.4. un 2.5.apakšpunktā minētajos dokumentos, granta līgumā un sadarbības līgumā noteiktajām prasībām;

23.5. izstrādā konkursa nolikumu un vērtēšanas kritērijus, kurus izmanto, novērtējot projektu administratīvo un kvalitatīvo atbilstību, kā arī atbilstību programmas vai grantu shēmas specifikai, komponentprojektu vai apakšprojektu iesniegumu atlasei;

23.6. izsludina komponentprojektu vai apakšprojektu iesniegumu konkursus, ņemot vērā biroja, EEZ finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas norādījumus;

23.7. izveido komponentprojektu vai apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas komisiju un vada tās darbu;

23.8. pamatojoties uz vērtēšanas komisijas ieteikumu, pieņem lēmumu par komponentprojekta vai apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu un piecu darbdienu laikā paziņo šo lēmumu komponentprojekta vai apakšprojekta iesniedzējam un vadības komitejai;

23.9. sagatavo progresa pārskatus, saskaņo tos ar starpniekinstitūciju un nosūta aģentūrai atbilstoši granta līgumā un sadarbības līgumā noteiktajām prasībām;

23.10. sagatavo kārtējā gada uzraudzības pārskatus un iesniedz tos starpniekinstitūcijā;

23.11. apkopo, pārbauda, apstiprina un nosūta aģentūrai līdzekļu pieprasījumus un attaisnojuma dokumentus, kurus iesnieguši komponentprojektu vai apakšprojektu finansējuma saņēmēji;

23.12. atbilstoši noslēgtajam granta līgumam un sadarbības līgumam izmanto pārskaitītos līdzekļus;

23.13. konstatē neatbilstības un ziņo par tām vadošajai iestādei, kā arī nosūta ziņojuma kopiju starpniekinstitūcijai;

23.14. ievēro publicitātes prasības attiecībā uz komponentprojektiem vai apakšprojektiem;

23.15. atgūst un atmaksā neattaisnoti veiktos izdevumus;

23.16. nodala funkcijas, ja apsaimniekotājs ir starpniekinstitūcija.

(Grozīts ar MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.798)

VII. Uzraudzības komiteja

24. Uzraudzības komiteja veic šādas funkcijas:

24.1. saskaņā ar uzraudzības komitejas nolikumu regulāri uzrauga apstiprinātos individuālos projektus, grantu shēmas un programmas;

24.2. novērtē ieteikumus un pieņem lēmumus par līdzekļu sadales maiņu starp prioritātēm, kas noteiktas šo noteikumu 2.3. un 2.4.apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos;

24.3. novērtē vadošās iestādes sagatavotos kopējos kārtējā gada uzraudzības pārskatus un apstiprina tos pirms nosūtīšanas birojam;

24.4. novērtē finanšu instrumentu ietvaros pieejamo līdzekļu izlietojuma efektivitāti un lietderīgumu.

25. Vadošās iestādes vadītājs apstiprina uzraudzības komitejas sastāvu. Uzraudzības komiteja darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu. Uzraudzības komiteju vada vadošās iestādes pārstāvis. Vadošā iestāde nodrošina uzraudzības komitejas sekretariāta funkciju izpildi.

26. Uzraudzības komitejas sastāvā, ievērojot dzimumu līdztiesības principu, iekļauj pārstāvjus ar balsstiesībām no:

26.1. vadošās iestādes;

26.2. aģentūras;

26.3. starpniekinstitūcijām un kompetentajām nozares ministrijām;

26.4. plānošanas reģionu attīstības padomēm.

27. Uzraudzības komitejas darbā piedalās maksājumu iestādes, biedrības vai nodibinājuma, kā arī sociālo partneru pārstāvji ar padomdevēja tiesībām.

28. Ja nepieciešams, vadošā iestāde uzaicina piedalīties uzraudzības komitejas darbā pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām no biroja, kā arī programmu vai grantu shēmu apsaimniekotājus.

VIII. Vadības komiteja

29. Vadības komiteja vada finanšu instrumentu finansēto projektu ieviešanu. Vadības komitejai ir šādi uzdevumi:

29.1. izskatīt individuālo projektu, programmu un grantu shēmu iesniegumus un sniegt vadošajai iestādei ieteikumus par iesniegumu apstiprināšanu, ja tie ir piemēroti finanšu instrumentu līdzekļu saņemšanai, vai par to noraidīšanu. Starpniekinstitūcijas pārstāvim vai tās kompetentās nozares ministrijas pārstāvim, kura iesniegusi iesniegumu, nav tiesību piedalīties attiecīgās starpniekinstitūcijas vai kompetentās nozares ministrijas iesnieguma izskatīšanā vadības komitejā;

29.2. noteikt individuālo projektu iesniegumu konkursa nolikumu izstrādes termiņus, izvērtēt un apstiprināt minētos nolikumus;

29.3. izvērtēt un apstiprināt komponentprojektu vai apakšprojektu iesniegumu konkursa nolikumus;

29.4. saskaņot sadarbības līguma projekta paraugu (arī tā grozījumus), kuru aģentūra noslēdz ar starpniekinstitūciju un:

29.4.1. individuālā projekta finansējuma saņēmēju;

29.4.2. programmas apsaimniekotāju;

29.4.3. grantu shēmas apsaimniekotāju;

29.5. izskatīt un apstiprināt apsaimniekotāju un individuālo projektu finansējuma saņēmēju iesniegtos, ar starpniekinstitūciju saskaņotos granta līguma grozījumu pieprasījumus, kurus nepieciešams saskaņot ar EEZ finanšu instrumenta komiteju vai Norvēģijas Ārlietu ministriju. Turpmākā granta līguma grozījumu apstiprināšana notiek atbilstoši šo noteikumu IX un X nodaļā minētajai individuālā projekta, programmas vai grantu shēmas iesnieguma apstiprināšanas kārtībai.

(Grozīts ar MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.798)

30. Vadības komitejas sastāvu apstiprina vadošās iestādes vadītājs. Vadības komiteja darbojas saskaņā ar tās apstiprinātu nolikumu. Vadības komiteju vada vadošās iestādes pārstāvis. Vadošā iestāde nodrošina vadības komitejas sekretariāta funkciju izpildi.

31. Vadības komitejas sastāvā, ievērojot dzimumu līdztiesības principu, iekļauj pārstāvjus ar balsstiesībām no:

31.1. vadošās iestādes;

31.2. aģentūras;

31.3. starpniekinstitūcijām un kompetentajām nozares ministrijām;

31.4. plānošanas reģionu attīstības padomēm.

32. Vadības komitejas darbā piedalās maksājumu iestādes, biedrības vai nodibinājuma, kā arī sociālo partneru pārstāvji ar padomdevēja tiesībām.

33. Ja nepieciešams, vadošā iestāde uzaicina piedalīties vadības komitejas darbā pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām no biroja, kā arī programmu vai grantu shēmu apsaimniekotājus.

IX. Individuālā projekta izskatīšana, apstiprināšana un ieviešana

34. Individuālais projekts ir pašvaldību, reģionālā vai nacionālā līmenī īstenojams projekts ar kopīgu mērķi, un šim projektam no finanšu instrumentiem pieprasītais līdzekļu apjoms saskaņā ar šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētajām vadlīnijām nedrīkst būt mazāks par 250000 eiro.

35. Individuālā projekta iesniegumu iesniedz, izskata un apstiprina šādā kārtībā:

35.1. vadošā iestāde informē starpniekinstitūcijas par iespējām uzsākt individuālo projektu iesniegumu konkursu izsludināšanu;

35.2. vadības komitejas noteiktajos termiņos starpniekinstitūcijas sadarbībā ar kompetentajām nozares ministrijām izstrādā individuālo projektu iesniegumu konkursa nolikumu un iesniedz to izvērtēšanai un apstiprināšanai vadības komitejā;

35.3. starpniekinstitūcijas izsludina individuālo projektu iesniegumu konkursu un informāciju par iespējām iesniegt individuālo projektu iesniegumus ievieto Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā, divos lielākajos Latvijas laikrakstos un starpniekinstitūcijas mājas lapā internetā. Pirms konkursu izsludināšanas to teksts un publicēšanas kārtība jāsaskaņo ar vadošo iestādi un biroju;

35.4. individuālā projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz starpniekinstitūcijā individuālā projekta iesniegumu atbilstoši prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētajos dokumentos un konkursa nolikumā;

35.5. lai izvērtētu individuālo projektu iesniegumus, starpniekinstitūcija izveido un vada vērtēšanas komisiju. Vērtēšanas komisijas darbā piedalās arī kompetento nozares ministriju pārstāvji. Ja starpniekinstitūcija individuālā projekta iesniegumu iesniegusi tās izsludinātā konkursa ietvaros, tad, lai izvērtētu saņemtos iesniegumus, tai jānodrošina neatkarīgu ekspertu piesaiste vērtēšanas komisijā. Vērtēšanas komisijas darbā novērotāja statusā var piedalīties aģentūras, biroja, biedrību, nodibinājumu un vadošās iestādes pārstāvji;

35.6. vērtēšanas komisija iesniegtos individuālo projektu iesniegumus izvērtē atbilstoši projektu administratīvās atbilstības kritērijiem (1.pielikums), kvalitātes kritērijiem (2.pielikums), kā arī specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem (ja tādi ir noteikti konkursa nolikumā), sarindo iesniegumus prioritārā secībā atbilstoši vērtēšanas procesā iegūtajam vērtējumam un pieņem lēmumu par individuālā projekta iesnieguma:

35.6.1. nosūtīšanu individuālā projekta iesniedzējam precizēšanai, ja individuālā projekta iesniegums neatbilst vienam vai vairākiem administratīvās atbilstības vērtēšanas kritērijiem (1.pielikums);

35.6.2. ieteikšanu izskatīšanai vadības komitejā un nosūtīšanu vadošajai iestādei (gan papīra, gan elektroniskā formā) kopā ar starpniekinstitūcijas vērtēšanas komisijas protokolu par projektu iesniegumu atbilstību konkursa nolikumam, noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un nozari reglamentējošiem dokumentiem;

35.7. vadošā iestāde apkopo individuālo projektu iesniegumus un iesniedz tos (elektroniskā formā) izskatīšanai vadības komitejā. Vadības komiteja pēc minēto iesniegumu izskatīšanas sniedz vadošajai iestādei ieteikumus par projektu iesniegumu apstiprināšanu, ja tie ir piemēroti finanšu instrumentu līdzekļu saņemšanai, vai par to noraidīšanu;

35.8. pamatojoties uz vadības komitejas ieteikumu, vadošā iestāde pieņem lēmumu par individuālā projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu un par attiecīgo lēmumu piecu darbdienu laikā informē starpniekinstitūciju. Starpniekinstitūcija piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas no vadošās iestādes informē projekta iesniedzēju, ja projekts ir noraidīts;

35.9. ja vadošā iestāde pieņem lēmumu par individuālā projekta iesnieguma apstiprināšanu, vadošā iestāde individuālā projekta iesniegumu kopā ar tās izstrādāto pamatojumu nosūta birojam, un birojs to iesniedz EEZ finanšu instrumenta komitejā vai Norvēģijas Ārlietu ministrijā galīgā lēmuma pieņemšanai par individuālā projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

(Grozīts ar MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.798)

36. Ja individuālā projekta iesniegums tiek nosūtīts individuālā projekta iesniedzējam precizēšanai, atkārtoti to izskata un apstiprina šo noteikumu 35.punktā minētajā kārtībā. Ja atkārtoti izskatītais individuālā projekta iesniegums neatbilst projektu administratīvās atbilstības vērtēšanas kritērijiem (1.pielikums), individuālā projekta iesniegumu uzskata par neatbilstošu, un starpniekinstitūcija piecu darbdienu laikā nosūta individuālā projekta iesniedzējam pamatotu atteikumu, norādot konkrēto administratīvās atbilstības vērtēšanas kritēriju vai kritērijus, kuri nav izpildīti.

37. Ja vadošā iestāde no EEZ finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas saņem pamatotu atteikumu par individuālā projekta ieviešanu, vadošā iestāde piecu darbdienu laikā par to informē starpniekinstitūciju, un starpniekinstitūcija piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas no vadošās iestādes par to paziņo individuālā projekta iesniedzējam.

38. Pēc apstiprinošas atbildes saņemšanas no EEZ finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas par individuālā projekta iesniegumu vadošā iestāde piecu darbdienu laikā nosūta informāciju par apstiprināto individuālā projekta iesniegumu starpniekinstitūcijai, un starpniekinstitūcija piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas no vadošās iestādes nosūta to projekta iesniedzējam.

39. Vadošā iestāde sadarbībā ar biroju izstrādā granta līguma projektu un saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā. Pēc lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā granta līgumu Latvijas Republikas vārdā paraksta vadošās iestādes vadītājs.

40. Pēc granta līguma parakstīšanas aģentūra sadarbībā ar vadošo iestādi izstrādā sadarbības līguma projektu ar finansējuma saņēmēju un starpniekinstitūciju par individuālā projekta ieviešanu un iesniedz to saskaņošanai vadības komitejā. Pēc saskaņošanas vadības komitejā aģentūra slēdz sadarbības līgumu ar finansējuma saņēmēju un starpniekinstitūciju.

41. Finansējuma saņēmējs saskaņā ar sadarbības līgumu:

41.1. īsteno individuālo projektu un veic maksājumus individuālā projekta izpildītājam saskaņā ar individuālā projekta iesniegumu un noslēgto iepirkuma līgumu;

41.2. izraksta apliecinājumu par pakalpojumu vai piegāžu saņemšanu vai darbu veikšanu atbilstoši individuālajam projektam;

41.3. sagatavo un ne biežāk kā reizi ceturksnī iesniedz aģentūrā līdzekļu pieprasījumu kopā ar attaisnojuma dokumentiem un starpniekinstitūcijas apstiprinātu progresa pārskatu;

41.4. sagatavo un reizi gadā iesniedz starpniekinstitūcijā tās pieprasīto kārtējā gada uzraudzības pārskata sagatavošanai nepieciešamo informāciju par projekta ieviešanu;

41.5. veic individuālā projekta grāmatvedības uzskaiti;

41.6. nodrošina neizlietoto līdzekļu vai neatbilstoši veikto izdevumu uzskaiti un atmaksāšanu;

41.7. nodrošina publicitātes prasību ievērošanu attiecībā uz individuālo projektu.

42. Aģentūra saskaņā ar sadarbības līgumu:

42.1. pārbauda finansējuma saņēmēju iesniegtos progresa pārskatus, kurus apstiprinājušas starpniekinstitūcijas;

42.2. pārbauda līdzekļu pieprasījumus finansējuma saņēmēju veikto izdevumu segšanai (kopā ar attaisnojuma dokumentiem);

42.3. reizi ceturksnī iesniedz maksājumu iestādē vadošās iestādes vadītāja apstiprinātos progresa pārskatus un līdzekļu pieprasījumus.

43. Maksājumu iestāde pārbauda un sertificē aģentūras iesniegtos līdzekļu pieprasījumus un reizi ceturksnī nosūta tos birojam kopā ar vadošās iestādes vadītāja apstiprinātajiem progresa pārskatiem.

44. Pēc līdzekļu saņemšanas no biroja maksājumu iestāde 15 darbdienu laikā veic maksājumu individuālā projekta finansējuma saņēmējam.

X. Programmas un grantu shēmas izskatīšana, apstiprināšana un ieviešana

45. Programma ir pašvaldību, reģionālā vai valsts līmenī īstenojams komponentprojektu kopums ar kopīgu mērķi saskaņā ar šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētajām vadlīnijām.

46. Grantu shēma ir metode, kādā valsts pārvaldes vai pašvaldības iestādēm, to institūcijām vai aģentūrām, valsts vai pašvaldības dibinātajām izglītības iestādēm, valsts zinātniskajām institūcijām, valsts aģentūrām, biedrībām un nodibinājumiem, kā arī kapitālsabiedrībām piešķir finanšu instrumentu līdzekļus maza apjoma projektu īstenošanai saskaņā ar šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētajām vadlīnijām. Grantu shēmu veido vairāki apakšprojekti. Vienam apakšprojektam (izņemot šo noteikumu 2.3. un 2.4.apakšpunktā minēto dokumentu C pielikumos noteikto īpašo atbalsta formu apakšprojektus) pieprasītais finanšu instrumentu līdzekļu apjoms nedrīkst būt lielāks par 50000 eiro.

47. Programmas vai grantu shēmas iesniegumu (turpmāk — iesniegums) iesniedz, izskata un apstiprina šādā kārtībā:

47.1. vadošā iestāde informē starpniekinstitūcijas un kompetentās nozares ministrijas par iespējām iesniegt iesniegumus;

47.2. iesniedzēji sagatavo un iesniedz vadošajā iestādē iesniegumus atbilstoši šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētajos dokumentos noteiktajām prasībām, iesniegumā ietverot arī komponentprojektu vai apakšprojektu vērtēšanas kritērijus un vērtēšanas komisijas sastāvā pārstāvēto institūciju un organizāciju sarakstu;

47.3. vadošā iestāde izvērtē iesniegumus atbilstoši administratīvās atbilstības vērtēšanas kritērijiem (1.pielikums) un iesniedz tos (elektroniskā formā) izskatīšanai vadības komitejā;

47.4. vadības komiteja pēc iesniegumu izskatīšanas sniedz vadošajai iestādei ieteikumus par iesniegumu apstiprināšanu, ja tie ir piemēroti finanšu instrumentu līdzekļu saņemšanai, vai par to noraidīšanu;

47.5. pamatojoties uz vadības komitejas ieteikumu, vadošā iestāde pieņem lēmumu par iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu un par attiecīgo lēmumu piecu darbdienu laikā informē iesniedzēju;

47.6. ja vadošā iestāde pieņem lēmumu par iesnieguma apstiprināšanu, vadošā iestāde iesniegumu kopā ar tās izstrādāto pamatojumu nosūta birojam, un birojs to iesniedz EEZ finanšu instrumenta komitejā vai Norvēģijas Ārlietu ministrijā galīgā lēmuma pieņemšanai par iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

48. Ja vadošā iestāde no EEZ finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas saņem pamatotu atteikumu par iesnieguma ieviešanu, vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc atteikuma saņemšanas par to informē iesniedzēju.

49. Vadošā iestāde piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma apstiprinājuma saņemšanas no EEZ finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas nosūta iesniedzējam informāciju par apstiprināto iesniegumu.

50. Pēc informācijas par apstiprināto iesniegumu saņemšanas iesniedzējs izstrādā komponentprojektu vai apakšprojektu iesniegumu konkursa nolikumu. Minētais nolikums pēc granta līguma parakstīšanas tiek apstiprināts vadības komitejā.

51. Vadošā iestāde sadarbībā ar biroju izstrādā granta līguma projektu un saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" iesniedz to apstiprināšanai Ministru kabinetā. Pēc lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā granta līgumu Latvijas Republikas vārdā paraksta vadošās iestādes vadītājs.

52. Pēc granta līguma parakstīšanas aģentūra sadarbībā ar vadošo iestādi izstrādā sadarbības līguma projektu ar apsaimniekotāju un starpniekinstitūciju par programmas vai grantu shēmas ieviešanu un iesniedz to saskaņošanai vadības komitejā. Pēc saskaņošanas vadības komitejā aģentūra slēdz sadarbības līgumu ar apsaimniekotāju un starpniekinstitūciju.

53. Komponentprojekta vai apakšprojekta iesniegumu (turpmāk — projekta iesniegums) iesniedz, izskata un apstiprina šādā kārtībā:

53.1. apsaimniekotājs izsludina projektu iesniegumu konkursu;

53.2. projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu un iesniedz to apsaimniekotājam izvērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētajos dokumentos un konkursa nolikumā noteiktajām prasībām;

53.3. lai izvērtētu projektu iesniegumus, apsaimniekotājs izveido un vada vērtēšanas komisiju. Vērtēšanas komisijas darbā piedalās attiecīgās starpniekinstitūcijas un kompetento nozares ministriju pārstāvji. Vērtēšanas komisijas darbā novērotāja statusā var piedalīties aģentūras, biroja, biedrību, nodibinājumu un vadošās iestādes pārstāvji;

53.4. vērtēšanas komisija izvērtē iesniegto projekta iesniegumu atbilstoši noslēgtajā granta līgumā iekļautajiem vērtēšanas kritērijiem;

53.5. pēc projekta iesnieguma izvērtēšanas vērtēšanas komisijā:

53.5.1. programmas apsaimniekotājs, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas ieteikumu, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu un informē vadības komiteju par pieņemto lēmumu;

53.5.2. grantu shēmas apsaimniekotājs, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas ieteikumu un veikto analīzi par plānoto izdevumu atbilstību paredzētajiem mērķiem, pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, noraidīšanu vai līgumslēgšanas sarunu uzsākšanu. Atbilstoši līgumslēgšanas sarunu rezultātiem grantu shēmas apsaimniekotājs pieņem lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu vai apstiprināšanu un informē vadības komiteju par pieņemto lēmumu. Pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, grantu shēmas apsaimniekotājs norāda maksimālo granta summu attiecināmo izdevumu segšanai;

53.6. apsaimniekotājs piecu darbdienu laikā informē projekta iesniedzēju par pieņemto lēmumu un nosūta vadošajai iestādei minēto lēmumu par katra iesniegtā projekta iesnieguma apstiprināšanu un vērtēšanas komisijas protokolu par projektu iesniegumu izvērtēšanu.

(Grozīts ar MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.798)

54. Ja projekta iesniegums neatbilst vērtēšanas kritērijiem, apsaimniekotājs to nosūta projekta iesniedzējam konstatēto neatbilstību novēršanai vai pieprasa sniegt visu nepieciešamo informāciju vai papildu paskaidrojumus par projekta iesniegumu. Atkārtoti projekta iesniegumu izskata un apstiprina šo noteikumu 53.punktā minētajā kārtībā. Ja atkārtoti izskatītais projekta iesniegums neatbilst vērtēšanas kritērijiem, projekta iesniegumu uzskata par neatbilstošu un apsaimniekotājs piecu darbdienu laikā nosūta projekta iesniedzējam pamatotu atteikumu.

55. Apsaimniekotājs sadarbībā ar starpniekinstitūciju izstrādā līguma projektu par komponentprojekta vai apakšprojekta ieviešanu. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas apsaimniekotājs ar komponentprojekta vai apakšprojekta iesniedzēju slēdz līgumu par projekta ieviešanu.

56. Finansējuma saņēmējs saskaņā ar līgumu par projekta ieviešanu:

56.1. īsteno projektu un veic maksājumus projekta izpildītājam saskaņā ar projekta iesniegumu un noslēgto iepirkuma līgumu;

56.2. izraksta apliecinājumu par pakalpojumu vai piegāžu saņemšanu vai darbu veikšanu atbilstoši projektam;

56.3. sagatavo un ne biežāk kā reizi ceturksnī iesniedz apsaimniekotājam līdzekļu pieprasījumu kopā ar attaisnojuma dokumentiem un informāciju par projekta īstenošanas gaitu;

56.4. sagatavo un reizi gadā iesniedz apsaimniekotājam tā pieprasīto kārtējā gada uzraudzības pārskata sagatavošanai nepieciešamo informāciju par projekta ieviešanu;

56.5. veic pilnu projekta grāmatvedības uzskaiti;

56.6. nodrošina neizlietoto līdzekļu vai neattaisnoti veikto izdevumu uzskaiti un atmaksāšanu.

57. Saskaņā ar sadarbības līgumu apsaimniekotājs apkopo finansējuma saņēmēju iesniegtos līdzekļu pieprasījumus kopā ar attaisnojuma dokumentiem un informāciju par projekta īstenošanas gaitu, pārbauda tos, apstiprina un iesniedz aģentūrā kopā ar apsaimniekotāja sagatavotiem un starpniekinstitūcijas apstiprinātiem progresa pārskatiem.

58. Aģentūra saskaņā ar sadarbības līgumu:

58.1. pārbauda apsaimniekotāju iesniegtos progresa pārskatus, kurus apstiprinājušas starpniekinstitūcijas;

58.2. pārbauda līdzekļu pieprasījumus finansējuma saņēmēju veikto izdevumu segšanai (kopā ar attaisnojuma dokumentiem);

58.3. reizi ceturksnī iesniedz maksājumu iestādē vadošās iestādes vadītāja apstiprinātos progresa pārskatus un līdzekļu pieprasījumus.

59. Maksājumu iestāde pārbauda un sertificē aģentūras iesniegtos līdzekļu pieprasījumus, un reizi ceturksnī nosūta tos birojam kopā ar vadošās iestādes vadītāja apstiprinātiem progresa pārskatiem.

60. Saskaņā ar šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētajām vadlīnijām finansējuma saņēmējs saņem maksājumu 15 darbdienu laikā pēc līdzekļu nonākšanas no biroja maksājumu iestādē.

XI. Īpašās atbalsta formas

61. Atbildīgā iestāde, kas nodrošina šo noteikumu 2.3. un 2.4.apakšpunktā minēto dokumentu C pielikumos noteikto īpašo atbalsta formu (izņemot tehniskās palīdzības fondu) ieviešanu, veic šādas darbības:

61.1. atbilstoši iekšējās kontroles sistēmas izveidi regulējošiem normatīvajiem aktiem izveido un uztur iekšējās kontroles sistēmas;

61.2. izstrādā līguma projektu par apakšprojekta ieviešanu;

61.3. slēdz ar aģentūru sadarbības līgumu par grantu shēmas ieviešanu;

61.4. ievieš grantu shēmu atbilstoši šo noteikumu 2.3., 2.4. un 2.5.apakšpunktā minētajos dokumentos, granta līgumā un sadarbības līgumā noteiktajām prasībām;

61.5. izstrādā konkursa nolikumu un vērtēšanas kritērijus apakšprojektu iesniegumu atlasei;

61.6. izsludina apakšprojektu iesniegumu konkursus, ņemot vērā biroja, EEZ finanšu instrumenta komitejas vai Norvēģijas Ārlietu ministrijas norādījumus;

61.7. izveido apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas komisiju un vada tās darbu;

61.8. atbilstoši vērtēšanas kritērijiem izvērtē apakšprojektu iesniegumus un iesniedz atzinumus vērtēšanas komisijā;

61.9. pieņem lēmumus par apakšprojektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, pamatojoties uz vērtēšanas komisijas ieteikumu, un piecu darbdienu laikā paziņo šos lēmumus apakšprojekta iesniedzējam un vadības komitejai;

61.10. atbilstoši granta līgumā un sadarbības līgumā noteiktajām prasībām sagatavo progresa pārskatus un nosūta tos aģentūrai;

61.11. sagatavo kārtējā gada uzraudzības pārskatus un iesniedz tos vadošajā iestādē;

61.12. apkopo, pārbauda, apstiprina un nosūta aģentūrai līdzekļu pieprasījumus un attaisnojuma dokumentus, kurus iesnieguši apakšprojektu finansējuma saņēmēji;

61.13. atbilstoši noslēgtajam granta līgumam un sadarbības līgumam izmanto pārskaitītos līdzekļus;

61.14. pārskaita līdzekļus finansējuma saņēmējiem;

61.15. konstatē neatbilstības un ziņo par tām vadošajai iestādei;

61.16. atgūst un atmaksā neattaisnoti veiktos izdevumus;

61.17. sagatavo granta līgumu grozījumu pieprasījumus un nosūta tos izskatīšanai vadības komitejā, ja tos nepieciešams saskaņot ar EEZ finanšu instrumenta komiteju vai Norvēģijas Ārlietu ministriju, vai iesniedz vadošajā iestādē, ja tos nepieciešams saskaņot ar biroju;

61.18. ievēro publicitātes prasības attiecībā uz apakšprojektiem;

61.19. informē sabiedrību par projektiem, kas ieviesti, izmantojot finanšu instrumentu līdzekļus.

(Grozīts ar MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.798)

62. Nevalstisko organizāciju grantu shēma ir paredzēta to biedrību un nodibinājumu atbalstam, kuri veic sabiedrības interesēm atbilstošus pasākumus, kas saistīti ar šo noteikumu 2.3. un 2.4.apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos noteiktajām prioritārajām jomām.

63. Nevalstisko organizāciju grantu shēmas atbildīgās iestādes funkcijas veic Sabiedrības integrācijas fonds vai cita institūcija, kas atbilst šo noteikumu 22.punktā minētajām prasībām, ja to pieprasa birojs, Norvēģijas Ārlietu ministrija un EEZ finanšu instrumenta komiteja.

64. Nevalstisko organizāciju grantu shēmas kopējais apjoms ir 10% no Latvijas Republikai pieejamiem finanšu instrumentu līdzekļiem.

65. Projektu sagatavošanas fonds ir grantu shēma, kas paredzēta tehniskās palīdzības nodrošināšanai individuālo projektu, programmu un grantu shēmu iesniegumu izstrādē šo noteikumu 2.3. un 2.4.apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos noteiktajās prioritārajās jomās.

66. Projektu sagatavošanas fonda atbildīgās iestādes funkcijas veic Sabiedrības integrācijas fonds vai cita institūcija, kas atbilst šo noteikumu 22.punktā minētajām prasībām, ja to pieprasa birojs, Norvēģijas Ārlietu ministrija un EEZ finanšu instrumenta komiteja.

67. Projektu sagatavošanas fonda kopējais apjoms ir 1% no Latvijas Republikai pieejamiem finanšu instrumentu līdzekļiem.

68. Projektu sagatavošanas fonda vienam apakšprojektam pieprasītais finanšu instrumentu līdzekļu apjoms nedrīkst būt mazāks par 5000 eiro un lielāks par 20000 eiro.

69. Stipendiju grantu shēma ir paredzēta Latvijas Republikas un EBTA valstu sadarbības atbalstam šo noteikumu 2.3. un 2.4.apakšpunktā minēto dokumentu B pielikumos noteiktajās prioritārajās jomās. Šāda sadarbība ietver iespēju radīšanu Latvijas studentiem, lektoriem, vidusskolu, augstskolu un universitāšu ekspertiem un mācībspēkiem studēt EBTA valstīs.

70. Stipendiju grantu shēmas atbildīgās iestādes funkcijas veic Izglītības un zinātnes ministrija vai cita institūcija, kas atbilst šo noteikumu 22.punktā minētajām prasībām, ja to pieprasa birojs, Norvēģijas Ārlietu ministrija un EEZ finanšu instrumenta komiteja.

71. Stipendiju grantu shēmas kopējais apjoms ir 3% no Latvijas Republikai pieejamiem finanšu instrumentu līdzekļiem.

72. Tehniskās palīdzības fonds ir individuālais projekts, kas paredzēts tehniskās palīdzības nodrošināšanai finanšu instrumentu ieviešanas procesa īstenošanā — tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, ekspertu palīdzībai, atbalstam specifiskajām vadošās iestādes veiktajām darbībām un citiem atbalsta pasākumiem.

(Grozīts ar MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.798)

73. Tehniskās palīdzības fondu ievieš Finanšu ministrija, pamatojoties uz granta līgumu un Finanšu ministrijas un starpniekinstitūciju noslēgto līgumu. Finanšu ministrija nodrošina tehniskās palīdzības fonda ieviešanas funkciju nodalīšanu no citām tās funkcijām.

(MK 26.09.2006. noteikumu Nr.798 redakcijā)

74. Tehniskās palīdzības fonda kopējais apjoms ir 2,5% no Latvijas Republikai pieejamiem finanšu instrumentu līdzekļiem.

75. Īstermiņa ekspertu fonds ir grantu shēma, kas paredzēta Latvijas Republikas institūciju un Norvēģijas Karalistes institūciju sadarbības un zināšanu nodošanas atbalstam visos administratīvajos līmeņos šo noteikumu 2.4.apakšpunktā minētā dokumenta B pielikumā noteiktajās prioritārajās jomās.

76. Īstermiņa ekspertu fonda atbildīgās iestādes funkcijas veic Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija vai cita institūcija, kas atbilst šo noteikumu 22.punktā minētajām prasībām, ja to pieprasa birojs un Norvēģijas Ārlietu ministrija.

77. Īstermiņa ekspertu fonda kopējais apjoms ir 3,5% no Latvijas Republikai pieejamiem Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzekļiem.

XII. Finanšu instrumentu kontrole un audits

78. Šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. un 3.6.apakšpunktā minētās institūcijas nodrošina iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu un uzturēšanu saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas reglamentē iekšējās kontroles sistēmu.

79. Finanšu instrumentu finanšu kontrole un audits šo noteikumu izpratnē ir:

79.1. izlases pārbaude projekta īstenošanas vietā;

79.2. finanšu instrumentu vadības sistēmas atbilstības un efektivitātes pārbaude;

79.3. izlases pārbaude par finanšu instrumentu finansēto projektu līdzekļu pieprasījumu atbilstību.

80. Visas institūcijas, kuras veic šo noteikumu 79.punktā minētās pārbaudes, iesniedz vadošajā iestādē ziņojumu kopijas par veiktajām kontrolēm.

81. Apsaimniekotājs veic izlases pārbaudes projektu īstenošanas vietās, iesniedz vadošajā iestādē ziņojumu kopijas par veiktajām pārbaudēm, kā arī iekļauj pārbaužu rezultātus progresa pārskatā.

82. Starpniekinstitūcija šo noteikumu 79.1. un 79.2.apakšpunktā minētās pārbaudes veic šo noteikumu 3.5., 3.6. un 3.7.apakšpunktā minētajās institūcijās.

83. Aģentūra šo noteikumu 79.1. un 79.3.apakšpunktā minētās pārbaudes veic šo noteikumu 3.5., 3.6. un 3.7.apakšpunktā minētajās institūcijās.

84. Vadošā iestāde un maksājumu iestāde šo noteikumu 79.1.apakšpunktā minēto pārbaudi veic šo noteikumu 3.7.apakšpunktā minētajās institūcijās, bet šo noteikumu 79.2. un 79.3.apakšpunktā minētās pārbaudes — šo noteikumu 3.2., 3.4., 3.5. un 3.6.apakšpunktā minētajās institūcijās.

85. EBTA auditoru padomes, EEZ finanšu instrumenta komitejas un Latvijas Valsts kontroles ierosinātus auditus veic EEZ finanšu instrumenta finansētajiem projektiem un EEZ finanšu instrumenta vadībā iesaistītajās institūcijās. Norvēģijas Valsts kontroles, Norvēģijas Ārlietu ministrijas un Latvijas Valsts kontroles ierosinātus auditus veic Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta finansētajiem projektiem un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadībā iesaistītajās institūcijās. Minētos auditus veic šajā punktā minētās attiecīgās institūcijas vai to pilnvarotās auditoru kompānijas.

86. Šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5., 3.6. un 3.7.apakšpunktā minētās iestādes un personas atbilstoši šajos noteikumos minētajām funkcijām:

86.1. uzrāda auditoriem ar projektu un finanšu instrumentu vadību saistītos dokumentus (arī elektroniskā formā);

86.2. nodrošina pieeju finanšu dokumentācijai, telpām un citām materiālajām vērtībām, kas attiecas uz veicamo auditu;

86.3. nodrošina nepieciešamo dokumentu izrakstu un kopiju sagatavošanu;

86.4. sniedz auditoriem informāciju par finanšu instrumentu finansēto projektu izstrādi, īstenošanu un uzraudzību.

87. Aģentūra, starpniekinstitūcijas un apsaimniekotāji līdz kārtējā gada 30.janvārim iesniedz vadošajā iestādē audita plānus un pārskatus par iepriekšējā gadā veiktajiem auditiem.

88. Vadošā iestāde sagatavo un iesniedz birojā kārtējā gada audita plānu un pārskatu par finanšu instrumentu ietvaros veiktajām audita pārbaudēm.

89. Ar finanšu instrumentu projekta ieviešanu saistītos dokumentus visas projekta ieviešanā iesaistītās puses glabā 10 gadus pēc projekta pabeigšanas.

XIII. Finanšu instrumentu uzraudzība

90. Finanšu instrumentu uzraudzību īsteno, analizējot finanšu instrumentu finansēto projektu ieviešanu un izpildi, izvērtējot projektam piešķirto finanšu līdzekļu izmantošanas efektivitāti un izstrādājot priekšlikumus projekta īstenošanas laikā.

91. Starpniekinstitūcija saskaņā ar šo noteikumu 2.5.apakšpunktā minētajās vadlīnijās noteiktajām prasībām reizi gadā pēc vadošās iestādes pieprasījuma un tās norādītajā termiņā sagatavo un iesniedz kārtējā gada uzraudzības pārskatu par finanšu instrumentu finansēto projektu īstenošanas gaitu, analizē finanšu instrumentu ieviešanas problēmas un sniedz priekšlikumus par finanšu instrumentu ieviešanas uzlabošanu.

92. Vadošā iestāde apkopo starpniekinstitūciju iesniegtos kārtējā gada uzraudzības pārskatus un pēc apstiprināšanas uzraudzības komitejā sagatavo un iesniedz birojā kopējo kārtējā gada uzraudzības pārskatu un katra projekta noslēguma pārskatu par finanšu instrumentu ieviešanu.

93. Šo noteikumu 3.2., 3.3. un 3.4.apakšpunktā minētās iestādes atbilstoši šajos noteikumos minētajām funkcijām iesniedz vadošajā iestādē informāciju par jebkādām konstatētajām neatbilstībām finanšu instrumentu vadībā. Šo noteikumu 3.4., 3.5. un 3.6.apakšpunktā minētās iestādes un personas iesniedz vadošajā iestādē un starpniekinstitūcijās informāciju par jebkādām konstatētajām neatbilstībām finanšu instrumentu ieviešanā. Vadošā iestāde veic finanšu instrumentu vadībā konstatēto neatbilstību vai pārkāpumu uzskaiti un informē par to maksājumu iestādi un biroju.

XIV. Finanšu instrumentu novērtēšana

94. EEZ finanšu instrumenta komitejai un Norvēģijas Ārlietu ministrijai ir tiesības pēc pašu iniciatīvas vai saskaņā ar vadošās iestādes lūgumu organizēt noteiktu projektu pēcnovērtējumu. Pēcnovērtējumu veic neatkarīga institūcija, kas nav uzraudzības institūcija vai cita iesaistītā institūcija. Institūcija, kas veic projekta pēcnovērtējumu, iesniedz pārskatu attiecīgi EEZ finanšu instrumenta komitejā vai Norvēģijas Ārlietu ministrijā.

Ministru prezidenta vietā — tieslietu ministre S.Āboltiņa

Finanšu ministra vietā — zemkopības ministrs M.Roze
1.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 8.novembra noteikumiem Nr.852
Administratīvās atbilstības kritēriji

(Pielikums grozīts ar MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.798)

Nr. p.k.

Kritērijs

1.

IESNIEGUMS

1.1.

Individuālā projekta, programmas vai grantu shēmas (turpmāk— projekts) iesniegums ir iesniegts noteiktajā termiņā

   

1.2.

Projekta iesniegums ir sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumu Nr.852 "Noteikumi par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu" (turpmāk — noteikumi) 2.5.apakšpunktā minētajām vadlīnijām un projekta iesnieguma veidlapai, un projekta finansēšanas plāns ir izstrādāts saskaņā ar iesnieguma veidlapā norādītajām prasībām

   

1.3.

Projekta iesniegums aizpildīts datorrakstā

   

1.4.

Projekta iesniegums aizpildīts angļu valodā

   

1.5.

Iesniegts pieprasītais projekta iesnieguma eksemplāru (kopiju) skaits, kā arī projekta iesniegums elektroniskā formā

   

1.6.

Projekta iesnieguma oriģināls un kopijas kopā ar konkursa nolikumā minētajiem pielikumiem ir cauršūtas (caurauklotas)

   

1.7.

Projekta iesniegumam ir pievienoti noteikumu 2.5.apakšpunktā minētajā iesnieguma veidlapā un konkursa nolikumā norādītie pielikumi

   

1.8.

Projekta finanšu aprēķins ir veikts eiro, un tas ir aritmētiski precīzi un pareizi izstrādāts

   

1.9.

Projekta īstenošanu plānots pabeigt līdz 2011.gada 30.aprīlim

   

2.

Projekta IESNIEDZĒJS

2.1.

Projekta iesniedzējs ir valsts pārvaldes vai pašvaldības iestāde, tās institūcija vai aģentūra, valsts vai pašvaldības dibināta izglītības iestāde, valsts zinātniskā institūcija, valsts aģentūra, kā arī Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona - biedrība, nodibinājums, reliģiska organizācija, arodbiedrība vai kapitālsabiedrība

   

2.2.

Projekta iesniedzējam nav nodokļu parādu

   

2.3.

Projekta iesniegumu (apliecinājumu) ir parakstījusi projekta iesniedzēja atbildīgā amatpersona

   
Finanšu ministra vietā — zemkopības ministrs M.Roze
2.pielikums
Ministru kabineta
2005.gada 8.novembra noteikumiem Nr.852
Kvalitātes vērtēšanas kritēriji

(Pielikums grozīts ar MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.798)

Nr.p.k.

Kritērijs

Vērtējums

Sadaļas vērtējuma īpatsvars (%)

1.

PROJEKTA ATBILSTĪBA

1.1.

Projekta iesnieguma atbilstība saprašanās memorandu B pielikumos noteikto prioritāro sektoru apakšprioritātēm

0-5

45

1.2.

Projekta iesniegums atbilst nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem stratēģiskās plānošanas dokumentiem

0-5

2.

PROJEKTA PAMATOJUMS

2.1.

Projekta iesniegums pamato izvēlētās mērķa grupas vajadzības vai projekta iesniegumā ir definēta un pamatota problēma

0-5

15

2.2.

Projekta iesniegums parāda, ka, sasniedzot izvirzīto mērķi, problēma tiks atrisināta

0-5

2.3.

Projekta aktivitātes ir skaidri definētas, samērīgas ar plānoto īstenošanas laika grafiku un nodrošina kvalitatīvu rezultātu sasniegšanu (t.sk. ir ņemti vērā iespējamie projekta īstenošanas riski un priekšnosacījumi)

0-5

2.4.

Projekta iesniegumā ir skaidri parādīta savstarpēja sasaiste starp projektā identificēto problēmu, definēto mērķi un plānotajām aktivitātēm

0-5

2.5.

Plānotie rezultāti, to indikatori un rezultātu ietekme ir precīzi definēta, izmērāma un nodrošina mērķauditorijas vajadzību apmierināšanu (t.sk. rezultātiem ir multiplikatīvs efekts un ir parādīta to ilgtspēja)

0-5

3.

PROJEKTA IEVIEŠANAS KAPACITĀTE

3.1.

Projekta iesniegumā ir atspoguļoti projekta īstenošanas mehānismi (t.sk. ir pieejama un nodrošināta nepieciešamā materiāli tehniskā bāze) un projekta gatavības pakāpe

0-5

20

3.2.

Projekta iesniegumā demonstrēta pietiekama tehniskā ekspertīze (īpašas zināšanas risināmajos jautājumos) un pieredze projektu vadībā

0-5

3.3.

Projekta iesniegumā ir skaidri norādīts, kā tiks veikta projekta īstenošanas uzraudzība

0-5

3.4.

Plānotās projekta publicitātes un informācijas izplatīšanas aktivitātes ir pietiekamas un atbilstošas

0-5

4.

PROJEKTA BUDŽETS, IZMAKSU PAMATOJUMS UN EFEKTIVITĀTE

4.1.

(Svītrots ar MK 26.09.2006. noteikumiem Nr.798)

20

4.2.

Projekta budžetā iekļautie izdevumi ir pamatoti un atbilstoši pašreizējām tirgus cenām

0-5

4.3.

Mērķa sasniegšanai ir izvēlēts ekonomiski izdevīgākais risinājums (value for money - izmaksas-rezultāts)

0-5

4.4.

Projekta attiecināmo izmaksu posteņi atbilst Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibinātā Finanšu instrumentu biroja izstrādātajās un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejas un Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprinātajās ieviešanas vadlīnijās noteiktajām attiecināmo izmaksu prasībām

0-5

Piezīmes.

1. Katram projekta vērtēšanas postenim piešķir noteiktu punktu skaitu no 1 līdz 5 saskaņā ar šādu vērtējumu: 1 — ļoti vāji, 2 — vāji, 3 — viduvēji, 4 — labi, 5 — ļoti labi.

2. Kopējo projekta punktu skaitu aprēķina šādi:

Nr. p.k.

Kritērijs

Vērtēšanas robežas

Vērtējums

Sadaļas vērtējuma īpatsvars (%)

Kopējais vērtējums D=(BxC):100

A

B

C

D

1.

Projekta atbilstība

0-10

 

45

 

2.

Projekta pamatojums

0-25

 

15

 

3.

Projekta ieviešanas kapacitāte

0-20

 

20

 

4.

Projekta budžets, izmaksu pamatojums un efektivitāte

0-15

 

20

 

KOPĀ

...

100

...

Finanšu ministra vietā — zemkopības ministrs M.Roze
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 852Pieņemts: 08.11.2005.Stājas spēkā: 03.12.2005.Zaudē spēku: 01.03.2008.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 193, 02.12.2005.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
122677
{"selected":{"value":"30.09.2006","content":"<font class='s-1'>30.09.2006.-29.02.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"30.09.2006","iso_value":"2006\/09\/30","content":"<font class='s-1'>30.09.2006.-29.02.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.12.2005","iso_value":"2005\/12\/03","content":"<font class='s-1'>03.12.2005.-29.09.2006.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
30.09.2006
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)