Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi Nr.60

Rīgā 2007.gada 2.maijā (prot. Nr.19 4.p.)
Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35. panta sesto daļu un 50.8 panta sesto daļu,
Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. panta otro un astoto daļu un 123.3 panta sesto daļu
Saīsinājumu saraksts

ABKV programma (ABCP) – uz aktīviem balstīto komerciālo vērtspapīru programma

ĀKNI (ECAI) – piemērotā ārējā kredītu novērtējuma institūcija (reitingu aģentūra)

BNT kapitāla vērtspapīri – biržā netirgotie kapitāla vērtspapīri (private equity)

BT kapitāla vērtspapīri – biržā tirgotie kapitāla vērtspapīri (exchange traded equity)

CVR metode – darījumu ar iestādēm kredītriska kapitāla prasības noteikšanas metode, kas balstās uz centrālajām valdībām piešķirtajiem reitingiem

DPKR (CCR) – darījuma partnera kredītrisks (counterparty credit risk)

EK (EC) – Eiropas Kopiena

EKA – eksporta kreditēšanas aģentūra

ESAO – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija

IFA – ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un tām pielīdzināmie vērtspapīri

IMM – iekšējo modeļu metode

ĪNIS (SSPE) – īpašam nolūkam izveidota sabiedrība, kas veic vērtspapirizēšanu

IR metode – darījumu ar iestādēm kredītriska kapitāla prasības noteikšanas metode, kas balstās uz pašām iestādēm piešķirtajiem reitingiem

IRB pieeja – uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja kredītriska kapitāla prasības noteikšanai

KP (CCF) – korekcijas pakāpe

MEAP – minimālā eksporta apdrošināšanas prēmija

MVK (SME) – mazās un vidējās komercsabiedrības

PZ (EL) – paredzamie zaudējumi (expected loss)

PZPA (ELBE) – iespējami precīza paredzamo zaudējumu aplēse

Reitings – ĀKNI kredīta novērtējums vai iestādes iekšējais kredīta novērtējums (reitings)

RP (RW) – riska pakāpe

RPV (VAR) iekšējais modelis – riskam pakļautās vērtības iekšējais modelis

RTN atvasinātie instrumenti – regulētā tirgū netirgotie atvasinātie instrumenti

RTT atvasinātie instrumenti – regulētā tirgū tirgotie atvasinātie instrumenti

SNV (PD) – saistību nepildīšanas varbūtība (probability of default)

SNZ (LGD) – zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā (loss given default)

SP – standartizētā pieeja kredītriska kapitāla prasības noteikšanai

SPRDV – sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība (expected positive exposure)

SRDV – sagaidāmā riska darījumu vērtība (expected exposure)

T (M) – termiņš

 

SATURS

I sadaļa

Darbības joma un definīcijas

1. daļa

Pamatnostādnes

2. daļa

Noteikumos lietotie termini

II sadaļa

Kapitāla pietiekamība

1. nodaļa

Vispārīgie jautājumi

1. daļa

Tirdzniecības un netirdzniecības portfelis

2. daļa

Pašu kapitāla minimālais apmērs

2. nodaļa

Kredītriska minimālā kapitāla prasība

1. daļa

Vispārīgie principi

2. daļa

Standartizētā pieeja

3. daļa

Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja

4. daļa

Kredītriska mazināšana

5. daļa

Vērtspapirizēšana

3. nodaļa

Tirgus risku minimālās kapitāla prasības

1. daļa

Pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķins

2. daļa

Norēķinu riska kapitāla prasības aprēķins

3. daļa

Darījuma partnera kredītriska kapitāla prasības aprēķins

4. daļa

Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasības aprēķins

5. daļa

Preču riska kapitāla prasības aprēķins

6. daļa

Riskam pakļautās vērtības iekšējo modeļu izmantošana kapitāla prasības aprēķinā

4. nodaļa

Operacionālā riska minimālā kapitāla prasība

1. daļa

Vispārīgās prasības

2. daļa

Pamatrādītāja pieeja

3. daļa

Standartizētā pieeja

4. daļa

Alternatīvā standartizētā pieeja

5. daļa

Attīstītā operacionālā riska mērīšanas pieeja

III sadaļa

Pašu kapitāls

IV sadaļa

Atļauju saņemšanas un ziņošanas Komisijai kārtība

1. daļa

Atļauju saņemšana

2. daļa

Ziņošana Komisijai

V sadaļa

Noslēguma jautājumi

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām



1. pielikums

Atvasināto instrumentu, repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu riska darījumu vērtības noteikšana

1. daļa. Pielikumā lietotie termini

2. daļa. Metodes izvēle

3. daļa. Sākotnējās vērtības metode

4. daļa. Tirgus vērtības metode

5. daļa. Standartizētā metode

6. daļa. Iekšējo modeļu metode

7. daļa. Savstarpējo prasību līgumisks ieskaits (pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi)

2. pielikums

Standartizētā pieeja kredītriska kapitāla prasības aprēķinam

1. daļa. Riska pakāpes noteikšana

2. daļa. ĀKNI reitingu izmantošana riska svērtās vērtības noteikšanai

3. pielikums

Kredītriska mazināšana

1. daļa. Piemērojamie kredītriska mazināšanas veidi

2. daļa. Minimālās prasības kredītriska mazināšanas atzīšanai

3. daļa. Kredītriska mazināšanas efekta aprēķins

4. daļa. Termiņu nesakritība

5. daļa. Kredītriska mazināšanas īpašie gadījumi

4. pielikums

Vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērtās vērtības aprēķins

1. daļa. Definīcijas

2. daļa. Minimālās prasības kredītriska būtiskas nodošanas atzīšanai un riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšanai vērtspapirizēšanas riska darījumos

3. daļa. Ārējie kredītu novērtējumi

4. daļa. Aprēķins

5. pielikums

Ārvalstis, kuru uzraudzības prakse un tiesību akti ir vismaz līdzvērtīgi EK direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK prasībām.

6. pielikums

Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja kredītriska kapitāla prasības aprēķinam

1. daļa. Riska darījumu riska svērtā vērtība un paredzamo zaudējumu apmērs

2. daļa. SNV, SNZ un termiņš

3. daļa. Riska darījumu vērtība

4. daļa. Minimālās prasības uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas izmantošanai

7. pielikums

Prasības tirdzniecības portfelim

1. daļa. Tirdzniecības nolūks

2. daļa. Iekšējās kontroles sistēma

3. daļa. Iekšējā riska ierobežošana

4. daļa. Iekļaušana tirdzniecības portfelī

8. pielikums

Iespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina delta-plus metode

9. pielikums

Iespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršā metode

10. pielikums

Pozīcijas riskam pakļauto atvasināto instrumentu specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasības aprēķināšanas nosacījumi

11. pielikums

Starptautisko reitingu aģentūru minimālie reitingi, kuri atbilst investīciju līmenim

12. pielikums

Augsti likvīdu akciju indeksi

13. pielikums

Piemēroto ĀKNI saraksts un to reitingu atbilstība kredītu kvalitātes pakāpēm

I sadaļa
Darbības joma un definīcijas
1. daļa. Pamatnostādnes

1. Noteikumi nosaka Kredītiestāžu likuma 35. un 49. pantā ietverto banku darbību regulējošo prasību un Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. pantā ietverto ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošo prasību aprēķināšanas kārtību.

2. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētām bankām un tām Latvijas Republikā reģistrētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. pantu, ņemot šā likuma 119.1 panta nosacījumus. Šādas iestādes ievēro šo noteikumu prasības individuāli, izņemot gadījumus, kad banka ir saņēmusi Kredītiestāžu likuma 50.8 panta ceturtajā un piektajā daļā minēto atļauju vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saņēmusi Finanšu instrumentu tirgus likuma 123.3 panta ceturtajā un piektajā daļā minēto atļauju ievērot šos noteikumus tikai konsolidācijas grupas līmenī.

2. daļa. Noteikumos lietotie termini

3. Iestāde – Kredītiestāžu likuma 1. panta 1. punkta definīcijai atbilstoša kredītiestāde vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta 3. punkta definīcijai atbilstoša ieguldījumu brokeru sabiedrība (investment firm), kurai piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 121. pantu, ņemot šā likuma 119.1 panta nosacījumus.

4. Atvasinātie instrumenti – atvasinātie finanšu instrumenti un atvasinātie preču instrumenti.

5. Finanšu instrumenti ir:

5.1. parāda vērtspapīri;

5.2. kapitāla vērtspapīri;

5.3. ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un citi vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmās kopējo ieguldījumu komercsabiedrībās (turpmāk – IFA);

5.4. naudas tirgus instrumenti;

5.5. RTT finanšu nākotnes līgumi;

5.6. RTN procentu nākotnes līgumi;

5.7. procentu, ārvalstu valūtas, parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru mijmaiņas līgumi;

5.8. iespējas līgumi par 5.1.–5.7. punktā minēto instrumentu pirkšanu vai pārdošanu;

5.9. citi finanšu instrumenti, kuri būtībā līdzīgi 5.1.–5.8.punktā minētajiem finanšu instrumentiem un kuri ietver kā finanšu instrumentus, tā arī atvasinātos finanšu instrumentus, kuru vērtība mainās atkarībā no primārā finanšu instrumenta vai cita bāzes aktīva cenas, valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām. Citi atvasinātie instrumenti ietver vismaz visus Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta otrās daļas 4. punktā uzrādītos atvasinātos instrumentus, ja tie nav iekļauti šajā punktā.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173)

6. Parāda vērtspapīri – vērtspapīri, kuri apliecina emitenta saistības pret šo vērtspapīru turētāju. Parāda vērtspapīri ir:

6.1. parādzīmes un obligācijas;

6.2. noguldījuma sertifikāti;

6.3. hipotekārās ķīlu zīmes;

6.4. vienkāršie vekseļi un pārvedu vekseļi (tratas);

6.5. konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no 6.1.–6.3. punktā minētajiem vērtspapīriem;

6.6. citi būtībā līdzīgi vērtspapīri, kuru cena ir atkarīga no procentu likmju izmaiņām.

7. Kapitāla vērtspapīri – vērtspapīri, kuri apliecina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā un dod tiesības saņemt dividendes vai gūt ienākumus. Kapitāla vērtspapīri ir:

7.1. akcijas;

7.2. depozitārie sertifikāti (Global Depositary Receipts – GDR, American Depositary Receipts – ADR);

7.3. konvertējamie vērtspapīri, kurus var apmainīt pret kādu no 7.1. vai 7.2. punktā minētajiem vērtspapīriem;

7.4. citi būtībā līdzīgi vērtspapīri, kuru cena ir atkarīga no akciju cenu izmaiņām.

8. Nākotnes līgumi – atvasinātie instrumenti, kuri nosaka saistības pirkt vai pārdot līgumā noteikto bāzes aktīva vai bāzes finanšu instrumenta (turpmāk – bāzes aktīvs) daudzumu par noteiktu cenu noteiktā datumā. Nodala RTT nākotnes līgumus (futures) un RTN nākotnes līgumus (forwards).

9. RTN procentu nākotnes līgumi (for­ward-rate agreements) – atvasinātie finanšu instrumenti par kompensācijas izmaksu vienai no līgumslēdzējām pusēm, ja līguma bāzes aktīva tirgus procentu likme noteiktajā datumā atšķirsies no līgumā noteiktās procentu likmes.

10. Mijmaiņas līgumi (swaps) – RTN atvasinātie instrumenti, kas paredz maksājumu plūsmu, kuru lielums atkarīgs no atvasinātā instrumenta nosacītās pamatvērtības, apmaiņu starp divām līgumslēdzējām pusēm noteiktā periodā.

11. Iespējas līgumi (options) – atvasinātie instrumenti, kuri iespējas līguma pārdevējam rada saistības un iespējas līguma pircējam dod tiesības (bet nerada saistības) nopirkt (call option) vai pārdot (put option) līgumā noteiktu bāzes aktīvu daudzumu par noteiktu cenu jebkurā datumā no līguma noslēgšanas datuma līdz līguma izpildes datumam (American option) vai tieši līguma izpildes datumā (European option).

12. Delta koeficients – koeficients, kas parāda, kādā mērā mainās iespējas līguma cena, mainoties bāzes aktīva cenai.

13. Delta ekvivalents – iespējas līguma bāzes aktīva daudzuma tirgus cena, kas reizināta ar delta koeficientu.

14. Regulētajā tirgū tirgotā garantija (warrant) – vērtspapīrs, kas dod turētājam tiesības nopirkt bāzes aktīvu par noteikto cenu līdz regulētajā tirgū tirgotās garantijas derīguma termiņa pēdējam datumam vai tieši pēdējā datumā. Norēķinus par regulētajā tirgū tirgoto garantiju var veikt, vai nu piegādājot pašu aktīvu, vai arī samaksājot naudā.

15. Naudai pielīdzināmais instruments (cash assimilated instrument) – aizdēvējas iestādes (lending institution) emitēts noguldījumu sertifikāts vai līdzīgs instruments.

16. Drošības rezerve (margin) – garantijas noguldījums, kuru izvieto speciālos regulētā tirgus organizētāja vai centrālā darījumu partnera norādītos kontos, slēdzot darījumus finanšu tirgos, un papildina, ja darījuma bāzes aktīva tirgus cena mainās darījuma partnerim nelabvēlīgā virzienā no darījuma noslēgšanas datuma līdz darījuma izpildes datumam.

17. Līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repurchase agreements) – līgumi, saskaņā ar kuru nosacījumiem iestāde pārdod vērtspapīrus, preces vai īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm, ja šādas īpašuma tiesības apliecina regulētā tirgus organizētājs, kurš ir attiecīgo vērtspapīru vai preču turētājs, un kuri liedz iestādei nodot vai ieķīlāt vērtspapīrus vai preces vairāk nekā vienam darījuma partnerim vienlaicīgi, ar nosacījumu atpirkt šos vērtspapīrus vai preces vai līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces par noteikto cenu noteiktā datumā nākotnē vai datumā, kuru noteiks iestāde.

18. Līgumi par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu (reverse repurchase agreements) – līgumi, saskaņā ar kuru nosacījumiem iestāde pērk vērtspapīrus, preces vai īpašuma tiesības uz vērtspapīriem vai precēm, ja šādas īpašuma tiesības apliecina regulētā tirgus organizētājs, kas ir attiecīgo vērtspapīru vai preču turētājs, ar nosacījumu atpārdot šos vērtspapīrus vai preces vai līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces par noteikto cenu noteiktā datumā nākotnē vai datumā, kuru noteiks darījuma partneris, kas pārdod vērtspapīrus vai preces.

19. Repo darījums (repurchase transaction) – jebkurš darījums, kas tiek veikts saskaņā ar 17. vai 18. punktā minētajiem līgumiem.

20. Vērtspapīru vai preču aizdevumi (securities or commodities lending) – darījumi, kad iestāde aizdod vērtspapīrus vai preces pret atbilstošu nodrošinājumu ar nosacījumu, ka aizņēmējs atdos atpakaļ līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces noteiktā datumā nākotnē vai tad, kad to pieprasīs iestāde.

21. Vērtspapīru vai preču aizņēmumi (securities or commodities borrowing) – darījumi, kad iestāde aizņemas vērtspapīrus vai preces pret atbilstošu nodrošinājumu ar nosacījumu, ka iestāde atdos atpakaļ tos pašus vai līdzvērtīgus vērtspapīrus vai preces noteiktā datumā nākotnē vai tad, kad to pieprasīs aizdevējs.

22. Vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījums (securities or commodities lending or borrowing transaction) – jebkurš 20. vai 21. punkta prasībām atbilstošs darījums.

23. Ilgstošo norēķinu darījums (long settlement transaction) – darījums, kurā darījuma partneris uzņemas piegādāt vērtspapīrus, preces vai ārvalstu valūtu, saņemot par to vai nu naudas summu, vai arī citus finanšu instrumentus vai preces, vai arī otrādi, tādā līgumā noteiktā norēķinu vai piegādes dienā, kas vēlāka par agrāko no parastas tirgus standarta norēķinu dienas šāda veida darījumiem vai piecām darba dienām pēc dienas, kad iestāde iesaistās darījumā.

24. Maržinālo aizdevumu darījums (margin lending transaction) – darījums, kurā iestāde izsniedz kredītu vērtspapīru pirkšanai, pārdošanai, turēšanai vai tirdzniecībai par līgumā noteikto summu vai finanšu instrumentu vērtību un šāds darījums paredz drošības rezerves pārskaitīšanu. Maržinālo aizdevumu darījumi neietver citu veidu aizdevumus (tādus, kas neparedz drošības rezerves pārskaitīšanu darījuma partnerim), kas ir nodrošināti ar vērtspapīriem.

25. Nodrošinātais kreditēšanas darījums (secured lending transaction) – jebkāds riska darījums, kuram ir nodrošinājums un darījuma dokumentācija neparedz biežu drošības rezerves pārskatīšanu.

26. Kapitāla tirgus darījums (capital market-driven transaction) – riska darījums, kuram ir nodrošinājums un darījuma dokumentācija paredz biežu drošības rezerves pārskatīšanu, piemēram, RTN atvasināto instrumentu darījums un maržinālais aizdevums (margin lending).

27. Pozīcija – prasību vai saistību apmērs attiecībā uz kādu vērtspapīru, preci vai valūtu.

28. Garā pozīcija – pozīcija, kas dod tiesības vai uzliek pienākumu saņemt maksājumus, vērtspapīrus vai citus aktīvus.

29. Īsā pozīcija – pozīcija, kas dod tiesības vai uzliek pienākumu veikt maksājumus vai piegādāt vērtspapīrus vai citus aktīvus.

30. Kredītrisks – iespēja ciest zaudējumus, ja iestādes parādnieks (debitors) nepildīs līgumā noteiktās saistības pret iestādi.

31. Darījuma partnera kredītrisks (turpmāk – DPKR) – iespēja ciest zaudējumus, ja darījuma partneris pārtrauks pildīt savas saistības pirms norēķinu naudas plūsmas pēdējā maksājuma.

32. Tirgus risks – iespēja ciest zaudējumus bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas dēļ, kas saistīta ar finanšu instrumentu, preču un preču atvasināto instrumentu tirgus cenas izmaiņām, kuras notiek valūtas kursu, procentu likmju izmaiņu u.c. faktoru ietekmē. Tirgus riski ir ārvalstu valūtas risks, pozīcijas risks, preču risks, norēķinu risks un darījuma partnera risks.

33. Pozīcijas risks – iespēja ciest zaudējumus kāda parāda vērtspapīra vai kapitāla vērts­papīra pozīcijas pārvērtēšanas dēļ, mainoties attiecīgā vērtspapīra cenai. Pozīcijas risks izpaužas kā specifiskais un vispārējais risks.

34. Specifiskais risks – iespēja ciest zaudējumus, ja parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra cena mainīsies tādu faktoru dēļ, kas ir saistīti ar vērtspapīra emitentu vai atvasinātā finanšu instrumenta gadījumā ar personu, kura emitējusi vērtspapīru, kas ir atvasinātā finanšu instrumenta bāzes aktīvs.

35. Vispārējais risks – iespēja ciest zaudējumus, ja vērtspapīra cena mainīsies tādu faktoru dēļ, kas ir saistīti ar procentu likmju izmaiņām (parāda vērtspapīru gadījumā) vai ar plašām izmaiņām kapitāla tirgū (kapitāla vērtspapīru gadījumā), kuras nav saistītas ar kādu konkrētu vērtspapīru emitentu.

36. Operacionālais risks – iespēja ciest zaudējumus prasībām neatbilstošu vai nepilnīgu iekšējo procesu norises, cilvēku un sistēmu darbības vai arī ārējo apstākļu ietekmes dēļ, ieskaitot juridisko risku.

37. Priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu – tādas akcijas ar fiksētu dividendi, kuras to īpašniekam garantē tiesības saņemt dividendes, kas nav izmaksātas iepriekšējos gados peļņas neesamības vai nepietiekamības dēļ, pirms parasto akciju dividendēm periodā, kad iestāde gūs peļņu.

38. Zelts – starptautiskajos finanšu tirgos tirgotie zelta stieņi.

39. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pastāvīgās izmaksas (fixed overheads) – izmaksas, kas saglabājas nosacīti nemainīgas neatkarīgi no ieguldījumu brokeru sabiedrības komercdarbības apmēra, piemēram, ēku, būvju, iekārtu un mašīnu nolietojums un to uzturēšanas izdevumi, vadības un administrācijas atalgojums.

40. Saistību nepildīšanas varbūtība (probability of default) (turpmāk – SNV) – varbūtība, ka darījuma partneris neizpildīs savas saistības gada laikā.

41. Zaudējumi (loss) – noteikumu II sadaļas 2. nodaļas izpratnē tie ir ekonomiski zaudējumi, tostarp būtisks vērtības samazinājums (discount effects) un būtiskas tiešās vai netiešās izmaksas, kas saistītas ar instrumenta atgūšanu.

42. Saistību nepildīšanas zaudējumi (loss given default) (turpmāk – SNZ) – procentos izteiktā riska darījuma zaudējumu attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī.

43. Procentos izteiktā iespējamo saistību korekcijas pakāpe (turpmāk – korekcijas pakāpe) – pašlaik neizmantotā saistību daļa, kas tiks izsniegta un kuru klients būs parādā iestādei saistību nepildīšanas brīdī, attiecībā pret visu pašlaik neizmantoto saistību summu. Neizmantoto saistību summu nosaka, ņemot vērā klientam paziņoto limitu, ja vien nepaziņotais limits nav augstāks.

44. Paredzamie zaudējumi (expected loss) (turpmāk – PZ) – riska darījuma paredzamo zaudējumu apmēra vai atgūstamās vērtības samazinājuma attiecība pret neatmaksāto parāda summu saistību nepildīšanas brīdī, ja darījuma partnerim viena gada laikā iestāsies saistību nepildīšanas gadījums.

45. Kredītriska mazināšana – dažādas metodes, ko iestāde lieto, lai mazinātu kredītrisku, kas saistīts ar riska darījumu vai riska darījumiem, kuros iestāde ir iesaistīta.

46. Fondētā kredīta aizsardzība – kredītriska mazināšanas metode, kurā iestādes riska darījuma kredītriska mazināšana izriet no iestādes tiesībām darījuma partnera saistību nepildīšanas gadījumā vai citā iepriekš definētā kredīta notikuma (credit event) gadījumā realizēt, pārņemt vai paturēt noteiktus aktīvus vai samazināt riska darījuma summu, vai aizstāt to tādā apmērā, kas ir vienāds ar starpību starp riska darījuma summu un summu, kas ir vienāda ar prasību pret iestādi.

47. Nefondētā kredīta aizsardzība – kredītriska mazināšanas metode, kurā iestādes riska darījuma kredītriska mazināšana izriet no trešās puses apņemšanās nomaksāt parādu aizņēmēja saistību nepildīšanas gadījumā vai citos noteiktos gadījumos.

48. Valsts institūcijas (Public Sector Entity) – nekomerciālas administratīvas institūcijas, kuras pakļautas centrālajām valdībām, reģionālajām vai vietējām valdībām vai institūcijām, kas pilda tādus pašus uzdevumus kā reģionālās un vietējās valdības, vai centrālajai valdībai piederošas nekomerciālas sabiedrības, kurām ir skaidri noteiktas centrālās valdības garantijas, vai arī pašpārvaldāmas institūcijas (self administered bodies), kuru darbību reglamentē tiesības akti un kuras pakļautas valsts uzraudzībai.

49. Centrālais darījumu partneris – komercsabiedrība, kas juridiski uzņemas tiesiski nostiprinātas saistības būt par starp­nieku starp darījumu partneriem, kuru finanšu instrumenti tiek tirgoti vienā vai vairākos finanšu tirgos, kļūstot par pircēju katram pārdevējam un par pārdevēju katram pircējam.

(FKTK 14.12.2007. noteikumu Nr.173 redakcijā)

50. Centrālā banka – jebkuras valsts centrālā banka, t.sk. Eiropas Centrālā banka.

(FKTK 14.12.2007. noteikumu Nr.173 redakcijā)

51. Atzīta birža – birža, kas darbojas regulāri un saskaņā ar biržas mītnes (reģistrācijas) valsts uzraudzības institūcijas pieņemtiem vai apstiprinātiem tiesību aktiem, kuri regulē biržas darbību, piekļūšanu biržai un nosaka prasības līgumiem, kas var tikt noslēgti biržā, un kurā darbojas norēķinu mehānisms, kas nodrošina tajā tirgoto nākotnes līgumu un iespējas līgumu risku segšanai paredzēto drošības rezerves iemaksu pietiekamu līmeni.

52. Atzītas ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrības – sabiedrības, uz kurām attiektos ieguldījumu brokeru sabiedrības definīcija, ja tās būtu izveidotas Eiropas Kopienā (turpmāk – EK), kurām licence izsniegta tādā ārvalstī, kuras uzraudzības prakse un tiesību akti ir vismaz līdzvērtīgi EK direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK prasībām (sk. sarakstu 5. pielikumā).

53. Konvertējams vērtspapīrs – vērtspapīrs, kuru pēc tā turētāja vēlēšanās var apmainīt pret citu vērtspapīru.

54. Krājumu finansējums (stock financing) – aktīvu pozīcijas, kurās reāli krājumi tiek pārdoti noteiktā termiņā nākotnē un pārdoto krājumu cena fiksēta līdz pārdošanas dienai.

55. Norēķinu sistēmas dalībnieks – biržas vai norēķinu iestādes dalībnieks, kas ir tiešās līgumattiecībās ar centrālo darījumu partneri (tirgus garantētāju).

56. Vērtspapirizēšana (securitisation) – darījums vai shēma, kura paredz riska darījumu vai riska darījumu portfeļa kredītriska sadalīšanu atsevišķos laidienos un kurai ir šādas pazīmes:

56.1. darījuma vai shēmas maksājumi ir atkarīgi no riska darījuma vai riska darījumu portfeļa saistību izpildes;

56.2. laidienu pakārtotība (the subordination of transhes) nosaka zaudējumu sadali darījuma vai shēmas termiņa laikā.

57. Īpašam nolūkam izveidota sabiedrība, kas veic vērtspapirizēšanu (turpmāk – ĪNIS) – trasta sabiedrība vai cita juridiska persona, kas nav iestāde un kas ir izveidota, lai veiktu vienu vai vairākus vērtspapirizēšanas darījumus. Tās darbība ir ierobežota tikai ar pasākumiem, kas nepieciešami šim mērķim, tās struktūra nodrošina ĪNIS saistību nošķiršanu no iestādes – iniciatora saistībām, un tās kapitāla daļu turētājiem (holders of beneficial interest) ir tiesības ieķīlāt vai mainīt šīs daļas bez ierobežojumiem.

58. Tradicionālā vērtspapirizēšana – vērts­papirizēšana, kas ietver vērtspapirizētu riska darījumu ekonomisku nodošanu, t.i., ekonomisku labumu un risku nodošanu, īpašam nolūkam izveidotai sabiedrībai, kura paredzēta tikai vērtspapirizēšanas nolūkam un emitē vērtspapīrus. To veic, pārņemot no iestādes – iniciatora īpašuma tiesības uz vērtspapirizētajiem riska darījumiem vai izmantojot pakārtotu līdzdalību (sub-participation). Emitētie vērtspapīri neuzliek maksājuma saistības iestādei – iniciatoram.

59. Sintētiskā vērtspapirizēšana – vērts­papirizēšana, kurā sadalīšanai laidienos izmanto kredītu atvasinātos instrumentus vai galvojumus un riska darījumu portfelis paliek iestādes –iniciatora bilancē.

60. Laidiens (transhe) – ar līgumu noteikts kredītriska, kas saistīts ar riska darījumu vai vairākiem riska darījumiem, segments. Pozīcijai šajā segmentā ir lielāks vai mazāks kredīta zaudējumu risks nekā tik pat lielai pozīcijai citos segmentos, neņemot vērā kredīta aizsardzību, ko nodrošina trešās personas tieši pozīciju turētājiem šajā segmentā vai citos segmentos.

60.1 Atkārtota vērtspapirizēšana (re-securitisation) – vērtspapirizēšana, kurā risks, kas saistīts ar tās pamatā esošo riska darījumu portfeli, ir sadalīts vairākos laidienos un vismaz viens šāda portfeļa riska darījums ir vērtspapirizēšanas pozīcija.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

61. Vērtspapirizēšanas pozīcija – riska darījums, kas izriet no iestādes iesaistīšanās vērtspapirizēšanā.

61.1 Atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcija – riska darījums, kas izriet no atkārtotas vērtspapirizēšanas.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

62. Iniciators – juridiska persona, kas pati vai ar saistītu juridisku personu starpniecību tieši vai netieši ir saistīta ar sākotnējo līgumu, kas uzliek saistības vai potenciālas saistības debitoram vai potenciālajam debitoram un no kura izriet riska darījums, kas tiek vērtspapirizēts, vai juridiska persona, kas iegādājas trešās personas riska darījumus, atspoguļo tos savā bilancē un pēc tam veic to vērtspapirizēšanu.

63. Sponsors – iestāde, kas nav iestāde – iniciators un kas izveido un pārvalda uz aktīviem balstīto komerciālo vērtspapīru programmu (turpmāk – ABKP) vai citu vērtspapirizēšanas shēmu, kurā riska darījumi tiek iepirkti no trešajām juridiskajām personām.

64. Kredīta kvalitātes uzlabošana (credit enhancement) – līguma noteikumi, saskaņā ar kuriem uzlabo vērtspapirizēšanas pozīcijas kredīta kvalitāti salīdzinājumā ar stāvokli, kāds būtu bijis, ja šādi uzlabojumi netiktu veikti, to­starp arī uzlabojums, ko nodrošina vērtspapirizēšanas zemākas kārtas laidieni (junior transhes) vai cita veida kredīta aizsardzība.

II sadaļa
Kapitāla pietiekamība
1. nodaļa. Vispārīgie jautājumi
1. daļa. Tirdzniecības un netirdzniecības portfelis

65. Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkā iestāde visus bilances un ārpusbilances posteņus sadala tirdzniecības un netirdzniecības portfelī atkarībā no tajos atspoguļoto darījumu būtības un finanšu instrumentu vai preču iegādes nolūka.

66. Tirdzniecības portfelī iekļauj visu finanšu instrumentu un preču pozīcijas, kuras iestāde tur tirdzniecības nolūkā vai citu tirdzniecības portfeļa posteņu risku ierobežošanai. Šādām pozīcijām jābūt brīvām no ierobežojumiem, kas var ietekmēt iespēju tās pirkt/pārdot vai veikt to risku ierobežošanu.

67. Tirdzniecības nolūkā turētas pozīcijas ir tādas iestādes vārdā un iestādes labā turētas pozīcijas un pozīcijas, kas radušās klientu apkalpošanas un tirgus uzturēšanas (market making) rezultātā, kuras apzināti tiek iegādātas un turētas ar mērķi tuvākajā laikā gūt peļņu no faktiskās vai gaidāmās starpības starp to pirkšanas un pārdošanas cenu vai citām cenu vai procentu likmju izmaiņām.

68. Iestāde pamato tirdzniecības nolūku ar stratēģijām, politikām un procedūrām, ko tā ir izstrādājusi, lai saskaņā ar 7. pielikuma 1. daļas prasībām pārvaldītu tirdzniecības pozīcijas vai portfeļus.

69. Iestāde visas tirdzniecības portfeļa pozīcijas pārvērtē pēc tirgus vērtības ne retāk kā reizi dienā, lietojot 7. pielikuma 2. daļas piesardzīgas novērtēšanas metodes.

70. Iestāde izveido un uztur tirdzniecības portfeļa pārvaldīšanas un iekšējās kontroles sistēmas atbilstoši noteikumu 7. pielikuma 2. un 4. daļas prasībām.

71. Iekšējai risku ierobežošanai izveidotās pozīcijas var iekļaut tirdzniecības portfelī, ja tas atbilst noteikumu 7. pielikuma 3. daļas prasībām.

72. Netirdzniecības portfelis ir tirdzniecības portfelī neiekļauto pozīciju un riska darījumu kopums.

2. daļa. Pašu kapitāla minimālais apmērs

73. Iestāde nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks par vai vienāds ar šādu kapitāla prasību kopsummu:

73.1. kredītriska un atgūstamās vērtības samazinājuma riska (dilution risk) kapitāla prasība visiem riska darījumiem, izņemot riska darījumus, kas veido pašu kapitāla samazinājumu, un izņemot tirdzniecības portfeļa riska darījumus, ja iestāde neizmanto 74. punktā noteikto atbrīvojumu tās pozīcijas risku aprēķinam;

73.2. tirgus risku kapitāla prasības:

73.2.1. tirdzniecības portfeļa parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 1. daļas nosacījumiem vai izmantojot riskam pakļautās vērtības (turpmāk - RPV) iekšējos modeļus, kas atbilst II sadaļas 3. nodaļas 6. daļas prasībām;

73.2.2. tirdzniecības portfeļa darījuma partnera kredītriska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 3. daļas nosacījumiem, un, ja ir saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – Komisija) atļauja pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kapitāla prasība šādam pārsniegumam, kas aprēķināta saskaņā ar Komisijas 2010. gada 13. novembra normatīvajiem noteikumiem Nr. 313 "Riska darījumu ierobežojumu izpildes normatīvie noteikumi";

73.2.3. netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 4. daļas nosacījumiem vai izmantojot RPV iekšējos modeļus, kas atbilst II sadaļas 3. nodaļas 6. daļas prasībām;

73.2.4. netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa preču riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 5. daļas nosacījumiem vai izmantojot RPV iekšējos modeļus, kas atbilst II sadaļas 3. nodaļas 6. daļas prasībām;

73.2.5. netirdzniecības un tirdzniecības portfeļa norēķinu riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 2. daļas nosacījumiem;

73.3. operacionālā riska kapitāla prasība, kas noteikta saskaņā ar II sadaļas 4. nodaļas nosacījumiem.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 25.04.2012., sk. grozījumu 30.punktu)

74. Iestāde var iesniegt Komisijai lūgumu atļaut tirdzniecības portfelī iekļautajiem riska darījumiem nerēķināt 73.2.1. punktā pieprasītās pozīciju riska kapitāla prasības, bet piemērot tiem II sadaļas 2. nodaļā un 3. nodaļas 3. daļā norādītās pieejas kapitāla prasības aprēķinam, ja tirdzniecības portfeļa lielums vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

74.1. iestādes tirdzniecības portfeļa apmērs un tirdzniecības portfeļa apmērs konsolidācijas grupas līmenī parasti (ilgāk nekā piecas darba dienas pēc kārtas) nepārsniedz 5 procentus un nekad nepārsniedz 6 procentus no bilances un ārpusbilances posteņu kopsummas;

74.2. iestādes tirdzniecības portfeļa apmērs un tirdzniecības portfeļa apmērs konsolidācijas grupas līmenī parasti (ilgāk nekā piecas darba dienas pēc kārtas) nepārsniedz 15 miljonus euro un nekad nepārsniedz 20 miljonus euro.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

75. Novērtējot bilances un ārpusbilances posteņu kopsummu, lai aprēķinātu 74.1. punktā minēto tirdzniecības portfeļa apmēra attiecību pret bilances un ārpusbilances posteņu kopsummu, netirdzniecības portfelī un tirdzniecības portfelī iekļautos kapitāla un parāda vērtspapīrus vērtē pēc to tirgus cenas un atvasinātos instrumentus – pēc bāzes aktīva nominālvērtības vai tirgus vērtības. Ja informācija par iestādes portfeļa parāda vai kapitāla vērtspapīru tirgus cenu nav viegli pieejama, var izmantot šo iestādes portfeļa parāda vērtspapīru bilances vērtību. Garās pozīcijas un īsās pozīcijas summē, saskaitot to absolūtās vērtības.

76. Iestāde, kura ir saņēmusi atļauju nerēķināt parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasības tirdzniecības portfelim, nodrošina tirdzniecības portfeļa apmēra pastāvīgu kontroli un nekavējoties ziņo Komisijai, ja tirdzniecības portfeļa apmērs pārsniedz 74. punktā noteiktos kritērijus. Ja ir pamats uzskatīt, ka pārsniegums nav īslaicīgs, iestāde sāk rēķināt visu tirgus risku kapitāla prasību saskaņā ar šīs daļas 73.2.1. punktu un ziņo par to Komisijai.

77. Atkāpjoties no 73. punkta prasībām, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura nesniedz Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta ceturtās daļas 5. un 6. punktā minētos ieguldījumu pakalpojumus, nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds vismaz ar lielāko no šādam summām:

77.1. saskaņā ar šīs daļas 73.1. un 73.2. punktu aprēķināto kapitāla prasību kopsummu;

77.2. 25 procentiem no iepriekšējā gada pastāvīgo izmaksu kopsummas.

78. Atkāpjoties no 73. punkta prasībām, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras sākotnējais kapitāls atbilst Finanšu instrumentu tirgus likuma 120. panta pirmās daļas 3. punkta prasībām, bet kura vienlaikus atbilst arī noteikumu 78.1. vai 78.2. punktā minētajām prasībām, nodrošina pašu kapitālu, kura apmērs vienmēr ir lielāks vai vienāds ar summu, ko veido saskaņā ar šīs daļas 73.1. un 73.2. punktu aprēķināto kapitāla prasību kopsumma un 25 procenti no iepriekšējā gada pastāvīgo izmaksu kopsummas. Šo pieeju izmanto ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas:

78.1. veic darījumus uz pašu rēķina tikai ar mērķi izpildīt klienta rīkojumus vai, darbojoties aģenta statusā vai izpildot klienta rīkojumus, nodrošina piekļūšanu ieskaita un norēķinu sistēmai vai atzītai biržai;

78.2. neveic klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu turēšanu vai darījumus klienta vārdā, bet veic darījumus tikai uz pašu rēķina, ja šo ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumu izpilde un norēķini notiek, izmantojot norēķinu sistēmu, kas tos garantējusi.

79. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saskaņā ar šīs daļas 77. un 78. punktu ir atbrīvota no kapitāla prasības aprēķina operacionālajam riskam, nodrošina tā pārvaldīšanu atbilstoši II sadaļas 4. nodaļas 291. punkta prasībām.

80. Līdz 2011.gada 31.decembrim Komisija var atļaut arī citām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav minētas 77. un 78.punktā, nerēķināt operacionālā riska kapitāla prasību saskaņā ar 73.3.punkta prasībām, ja šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību tirdzniecības portfeļa pozīciju kopsumma nekad nav pārsniegusi 50 miljonus euro un to vidējais darbinieku skaits finanšu gada laikā nav pārsniedzis simtu. Tā vietā šādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām kapitāla prasību operacionālajam riskam rēķina kā mazāko no šādiem lielumiem:

80.1. kapitāla prasības operacionālajam riskam, kas aprēķināta saskaņā ar 73.3. punkta prasībām;

80.2. 12/88 daļām no augstākās no šādām summām:

80.2.1. kapitāla prasību, kas aprēķinātas saskaņā ar 73.1. un 73.2. punkta prasībām, kopsummas;

80.2.2. 25 procentiem no iepriekšējā gada pastāvīgo izdevumu kopsummas.

Ja piemēro 80.2. punktu, vismaz reizi gadā pakāpeniski līdz 2011. gada 31. decembrim paaugstina šajā punktā noteikto reizinātāju, līdz tas sasniegs 100 procentus.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

81. Saņemot 80. punktā minēto atļauju, ieguldījumu brokeru sabiedrības minimālais pašu kapitāls nedrīkst samazināties, salīdzinot ar minimālo pašu kapitāla apmēru, ko tā nodrošināja 2006. gada 31. decembrī, ja vien šāds samazinājums nav saprātīgi attaisnojams ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu apmēra samazinājumu.

82. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saskaņā ar 77. un 78. punktu ir atbrīvota no kapitāla prasības aprēķina operacionālajam riskam vai saņēmusi 80. punktā minēto atļauju samazināt operacionālā riska kapitāla prasību, pastāvīgo izmaksu kopsummu nosaka, pamatojoties uz pēdējo revidēto ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskatu. Tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuru komercdarbība sākusies pārskata gadā, pastāvīgo izmaksu kopsummu nosaka, pamatojoties uz plānoto budžetu pārskata gadam, kas ir saskaņots ar Komisiju. Ja iepriekšējā gada peļņas vai zaudējumu aprēķins sagatavots par mazāk nekā 12 mēnešiem, tad proporcionāli tiek aprēķināts gada izmaksu apmērs. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības komercdarbībā kopš iepriekšējā gada notikušas būtiskas izmaiņas, tā var ar Komisijas atļauju mainīt aprēķināto pastāvīgo izmaksu kopsummu atbilstoši komercdarbības izmaiņām.

83. Ja noteikumos nav noteikts citādi, kapitāla prasību aprēķināšanai aktīvos un ārpusbilances posteņos iekļautos riska darījumus novērtē saskaņā ar Komisijas 2006. gada 24. februāra noteikumiem Nr. 46 “Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi”.

84. Iestāde pastāvīgi nodrošina pašu kapitāla apmēru, kas nav mazāks par šīs daļas 73. punktā minēto kapitāla prasību kopsummu.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

2. nodaļa. Kredītriska minimālā kapitāla prasība
1. daļa. Vispārīgie principi

85. Kredītriska minimālo kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas.

86. Riska darījumi (exposures) šīs nodaļas izpratnē ir iestādes bilances aktīvos un ārpusbilances posteņos uzrādītie darījumi un atvasinātie instrumenti.

87. Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam piemēro vai nu standartizēto pieeju (turpmāk – SP) vai arī ar Komisijas atļauju – uz iekšējiem reitingiem balstīto (turpmāk – IRB) pieeju. Saņemot atļauju piemērot kredītriska kapitāla prasības aprēķinam IRB pieeju, iestāde rēķina arī atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasību saskaņā ar šīs nodaļas 3. daļas prasībām.

2. daļa. Standartizētā pieeja

88. Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina šādi:

88.1. nosaka riska darījumu vērtību saskaņā ar 89.–96. punkta prasībām;

88.2. visus riska darījumus sadala 97. punktā norādītajās 16 riska darījumu kategorijās, uz kuru pamata tiek noteikta riska darījumam piemērojamā riska pakāpe, ņemot vērā 98.–101. punkta prasības;

88.3. aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar 102.–110. punkta prasībām.

Riska darījumu vērtība

89. Bilances aktīvu riska darījumu, izņemot finanšu aktīvos uzrādītos 92. punktā minētos atvasinātos instrumentus, vērtība ir šo riska darījumu uzskaites vērtība.

90. Ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtība ir šo riska darījumu kredītekvivalents. Ārpusbilances posteņu riska darījumu kredītekvivalentu aprēķina, reizinot ārpusbilances postenī iekļauto riska darījumu vērtību ar korekcijas pakāpi, kuras lielumu nosaka, ņemot vērā ārpusbilances posteņu veidu:

90.1. ārpusbilances posteņu riska darījumi ar 100 procentu korekcijas pakāpi (pilns risks):

90.1.1. galvojumi (garantijas) trešajām personām, kurām piemīt kredīta aizstājēja raksturs;

90.1.2. kredītu atvasinātie instrumenti (credit derivatives);

90.1.3. akceptētie pārvedu vekseļi (tratas);

90.1.4. indosamenti uz vekseļiem, uz kuriem iepriekš nav veikts citas bankas indosaments;

90.1.5. darījumi ar regresa tiesībām, t.i., līgumi par bankas aktīvu pārdošanu, ja banka uzņemas šo aktīvu kredītrisku un apņemas, samazinoties nopirkto aktīvu vērtībai, segt pircējam zaudējumus;

90.1.6. neatsaucamie rezerves (standby) akreditīvi, kuriem piemīt kredīta aizstājēja raksturs;

90.1.7. līgumi par aktīvu pirkšanu noteiktā datumā nākotnē, ja vienlaikus nav noslēgta vienošanās tos atpārdot;

90.1.8. līgumi par noguldījumu izvietošanu noteiktā datumā nākotnē ar noteiktu procentu likmi;

90.1.9. daļēji samaksāto akciju un citu vērtspapīru nesamaksātā daļa, ja tā jāsamaksā pēc pieprasījuma;

90.1.10. līgumi par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju, kuros noteikts iestādes pienākums atpirkt šos aktīvus līgumā noteiktajā laikā un par noteikto cenu, ja darījuma partneris to pieprasīs;

90.1.11. citi ārpusbilances posteņi ar pilnu risku;

90.2. ārpusbilances posteņu riska darījumi ar 50 procentu korekcijas pakāpi (vidējs risks):

90.2.1. atvērtie un apstiprinātie dokumentārie akreditīvi, izņemot 90.3.1. punktā minētos dokumentāros akreditīvus;

90.2.2. līgumi ar piegādātāju par atlīdzības samaksu pircējam, ja piegādātājs līguma saistības pret pircēju neizpildīs pilnā apmērā, vai par to zaudējumu segšanu, kuri radušies pircējam līguma izpildes gaitā (līguma garantijas), regulētajā tirgū tirgotās garantijas un galvojumi (garantijas), kuriem nepiemīt kredīta aizstājēja raksturs;

90.2.3. neatsaucami rezerves akreditīvi, kam nepiemīt kredīta aizstājēja raksturs;

90.2.4. līgumi par aizdevuma izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, vērtspapīru pirkšanu, galvojuma (garantijas) vai akcepta izsniegšanu, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par vienu gadu un kurus banka nav tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas lauzt vai atteikties no to izpildes, un kuri netiek automātiski anulēti klienta kredītspējas pasliktināšanās dēļ;

90.2.5. parādzīmju emitēšanas sistēmas (note issuance facilities (NIFs)) un atjaunojamas parakstīšanās sistēmas riska darījumi (revolving underwriting facilities (RUFs));

90.2.6. citi ārpusbilances posteņi ar vidēju risku;

90.3. ārpusbilances posteņu riska darījumi ar 20 procentu korekcijas pakāpi (risks zemāks par vidējo):

90.3.1. dokumentārie akreditīvi, kas nodrošināti ar preču nosūtīšanu vai iekraušanu apliecinošiem dokumentiem, un citi līdzīgi darījumi;

90.3.2. līgumi par aizdevuma izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, vērtspapīru pirkšanu, galvojuma (garantijas) vai akcepta izsniegšanu, kuru sākotnējais termiņš ir vienāds vai īsāks par vienu gadu un kurus banka nav tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas lauzt vai atteikties no to izpildes, un kuri netiek automātiski anulēti klienta kredītspējas pasliktināšanās dēļ;

90.3.3. citi ārpusbilances posteņi ar risku, kas zemāks par vidējo;

90.4. ārpusbilances posteņu riska darījumi ar 0 procentu korekcijas pakāpi (zems risks):

90.4.1. līgumi par aizdevuma izsniegšanu, kredītlīnijas atvēršanu, vērtspapīru pirkšanu, galvojuma (garantijas) vai akcepta izsniegšanu, kurus iestāde ir tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriek­šējas brīdināšanas izbeigt vai atteikties no to izpildes vai tie tiek automātiski anulēti klienta kredītspējas pasliktināšanās dēļ. Mazo riska darījumu portfelī (sk. 98.punktu) iekļautās kredītlīnijas var uzskatīt par tādām, kuras iestāde ir tiesīga vienpusēji, bez papildnosacījumu izpildes vai iestāšanās un bez otras puses iepriekšējas brīdināšanas izbeigt vai atteikties no to izpildes vai tās tiek automātiski anulētas klienta kredītspējas pasliktināšanās dēļ, ja netiek pārkāptas patērētāju tiesību aizsardzības un citu līdzīgu normatīvo aktu prasības;

90.4.2. citi ārpusbilances posteņi ar zemu risku.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173)

91. Ja iestāde kredītriska mazināšanai lieto 3. pielikuma 3. daļā aprakstīto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, tad riska darījumu, kas ir vērtspapīri vai preces, kuras turpina uzrādīt bilances vai ārpusbilances posteņos, bet kuras saskaņā ar repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, ilgstošu norēķinu darījumu vai arī maržinālā aizdevuma darījumu pārdotas, pārvestas (pārgrāmatotas) citā kontā vai aizdotas, vērtību palielina par attiecīgo vērtspapīru un preču cenu svārstīguma korekciju, kas noteikta 3. pielikuma 3. daļas 53.–79. punktā.

92. Atvasinātie instrumenti riska darījumu vērtības noteikšanai tiek sadalīti procentu, ārvalstu valūtas un zelta un citos atvasinātajos instrumentos.

92.1. Procentu atvasinātie instrumenti ir:

92.1.1. vienas valūtas procentu mijmaiņas līgumi (single-currency interest-rate swaps);

92.1.2. bāzes mijmaiņas līgumi (basis swaps);

92.1.3. RTT procentu nākotnes līgumi (interest-rate futures);

92.1.4. RTN procentu nākotnes līgumi (forward-rate agreements);

92.1.5. nopirktie procentu iespējas līgumi (interest-rate options purchased);

92.1.6. citi procentu atvasinātie instrumenti, kas būtībā līdzīgi 92.1.1.–92.1.5. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem.

92.2. Ārvalstu valūtas un zelta atvasinātie instrumenti ir:

92.2.1. starpvalūtu procentu mijmaiņas līgumi (cross-currency interest-rate swaps);

92.2.2. RTT ārvalstu valūtas nākotnes līgumi (currency futures);

92.2.3. RTN ārvalstu valūtas nākotnes līgumi (forward foreign-exchange contracts);

92.2.4. nopirktie ārvalstu valūtas iespējas līgumi (currency options purchased);

92.2.5. citi ārvalstu valūtas atvasinātie instrumenti, kas būtībā līdzīgi 92.2.1.–92.2.4. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem;

92.2.6. atvasinātie instrumenti, kuri būtībā līdzīgi 92.2.1.–92.2.5. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem un kuru bāzes aktīvs ir zelts.

92.3. Citi atvasinātie instrumenti ir atvasinātie instrumenti, kuri būtībā līdzīgi 92.1.1.–92.1.5. un 92.2.1.–92.2.4. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem, bet kuru bāzes aktīvs ir kapitāla vērtspapīri, akciju indeksi, dārgmetāli (izņemot zeltu) un citi bāzes aktīvi. Citi atvasinātie instrumenti ietver vismaz visus Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta otrās daļas 4. punkta “a”, “b”, “c”, “d”, “f”, “g” un “h” apakšpunktā uzrādītos atvasinātos instrumentus, ja tie nav iekļauti šajā punktā.

93. Noteikumu 92. punktā minēto atvasināto instrumentu riska darījuma vērtību nosaka, lietojot vienu no šo noteikumu 1. pielikumā norādītajām metodēm, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu vai citu ieskaita līgumu ietekmi.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

94. Repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu, maržinālo aizdevuma darījumu vai ilgstošo norēķinu darījumu vērtību nosaka, lietojot vai nu 1. pielikumā šādiem darījumiem noteiktās metodes, vai arī ņemot vērā 3. pielikuma 3. daļā noteiktās kredītriska mazināšanas metodes.

95. Ja darījumos ar atvasinātajiem instrumentiem vai 94.punktā minētajos darījumos veidojas prasības pret centrālo darījuma partneri un šādi darījumi saskaņā ar vienošanos tiek katru dienu pilnībā nodrošināti centrālajam darījuma partnerim no visu citu darījumu partneru puses, tad šādu riska darījumu ar centrālo darījuma partneri vērtību nosaka saskaņā ar 1. pielikuma 2. daļas 33.punktu.

(FKTK 14.12.2007. noteikumu Nr.173 redakcijā)

96. Ja riska darījumam ir fondētā kredīta aizsardzība, šā riska darījuma vērtību koriģē saskaņā ar 4. daļas un 3. pielikuma noteikumiem.

Riska darījumu kategorijas

97. Riska svērtās vērtības noteikšanai iestādes riska darījumus sadala šādās riska darījumu kategorijās:

97.1. prasības vai iespējamās prasības (contingent claims) pret centrālajām valdībām vai centrālajām bankām;

97.2. prasības vai iespējamās prasības pret reģionālajām vai vietējām valdībām;

97.3. prasības vai iespējamās prasības pret valsts institūcijām;

97.4. prasības vai iespējamās prasības pret starptautiskajām attīstības bankām;

97.5. prasības vai iespējamās prasības pret starptautiskajām organizācijām;

97.6. prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm;

97.7. prasības vai iespējamās prasības pret komercsabiedrībām, izņemot 97.8. un 97.14. punktā minētās prasības;

97.8. mazo riska darījumu prasību vai iespējamo prasību portfelis, kuru veido riska darījumi ar privātpersonām un mazajām vai vidējām komercsabiedrībām (turpmāk – MVK);

97.9. prasības vai iespējamās prasības, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu;

97.10. kavētie riska darījumi, t.i., riska darījumi, kuru atmaksas termiņš ir kavēts vairāk par 90 dienām;

97.11. augsta riska kategorijas riska darījumi, t.i., ieguldījumi riska kapitālā (investments in venture capital firms and private equity investments) un augsta riska ieguldījumu fondos (hedge funds);

97.12. prasības segto obligāciju veidā (claims in form of covered bond);

97.13. vērtspapirizēšanas (securitisation) pozīcijas;

97.14. tādas īstermiņa prasības pret komercsabiedrībām, kurām ir pieejami piemēroto un nominēto ĀKNI īstermiņa reitingi;

97.15. IFA;

97.16. citas prasības.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

98. Mazo riska darījumu portfelī iekļautie riska darījumi atbilst šādiem kritērijiem:

98.1. riska darījuma partneris ir privātpersona vai arī MVK;

98.2. riska darījums ir viens no statistiski nozīmīgā viendabīgo riska darījumu, kas veido portfeli, skaita (ne mazāk kā 500 klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu riska darījumu kopums). Šāda riska darījuma risks portfelī ir būtiski mazāks, nekā tas būtu gadījumā, jā šis riska darījums tiktu pārvaldīts kā atsevišķs riska darījums. Portfeli var veidot šādi viendabīgi produkti: kredītlīnijas (piemēram, overdrafts vai kredītkaršu kredītlīnijas), aizdevumi privātpersonām un līzings privātpersonām (bilancē iekļautā pašreizējā līzinga nākotnes maksājumu vērtība), atjaunojamie kredīti (revolving credits) un citas privātpersonu saistības, kredīti MVK un citas MVK saistības pret iestādi;

98.3. kopējā prasību summa pret katru šādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu no iestādes, iestādes meitas sabiedrību, tās mātes sabiedrības un šīs mātes sabiedrības citu meitas sabiedrību puses, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neņemot vērā ar mājokļa hipotēku nodrošinātos riska darījumus, ciktāl tas zināms, nepārsniedz 1 miljonu euro. Iestāde veic saprātīgus pasākumus (reasonable steps), lai iegūtu šādu informāciju;

98.4. prasības, kuras veido klientu emitētie vērtspapīri, nedrīkst iekļaut mazo riska darījumu portfelī.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

99. Minimālo līzinga nākotnes maksājumu pašreizējo vērtību var iekļaut mazo riska darījumu portfelī, ja līzinga darījums atbilst mazo riska darījumu portfeļa kritērijiem.

100. Riska darījumiem ar privātpersonām, kas netiek iekļauti mazo riska darījumu portfelī un nav kavēti, tiek piemērota 100 procentu riska pakāpe, ja citos šo noteikumu punktos nav noteikts citādi.

101. Riska darījumi ar MVK, kas netiek iekļauti mazo riska darījumu portfelī, tiek iekļauti prasībām pret komercsabiedrībām atbilstošajās kategorijās.

101.1 Vērtspapirizēšanas pozīcijā ieskaita tikai tādus ieguldījumus vērtspapirizēšanas instrumentos, kas atbilst 124.1 punkta prasībām.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

Riska svērtās vērtības aprēķins

102. Visu riska darījumu, izņemot tos, kas veido pašu kapitāla samazinājumu, riska svērto vērtību aprēķina, reizinot riska darījuma vērtību ar tā darījuma partnera saistībām noteikto riska pakāpi.

103. Aprēķinot riska svērto vērtību, riska darījumiem riska pakāpes piemēro atbilstoši 2. pielikuma 1. daļas noteikumiem. Riska pakāpe tiek noteikta atbilstoši riska darījumu kategorijai un darījuma partnera saistībām noteiktajai kredītu kvalitātes pakāpei katrā riska darījumu kategorijā. Kredīta kvalitātes pakāpi nosaka, pamatojoties vai nu uz ĀKNI reitingiem, vai arī uz eksporta kreditēšanas aģentūru (turpmāk – EKA) kredītu novērtējumiem saskaņā ar 2. pielikuma 1. daļas prasībām.

104. Komisijas atzīto ĀKNI saraksts, aktīvu kategorijas, kuriem tās piešķir reitingus, un šo reitingu atbilstība kredīta kvalitātes pakāpēm ir dota noteikumu 13. pielikumā.

105. ĀKNI reitingus riska svērtās vērtības aprēķinam lieto saskaņā ar 2. pielikuma 2. daļas noteikumiem.

106. Iestāde izmanto klientu pasūtītos (solicited) ĀKNI reitingus. Ar Komisijas atļauju tā var izmantot arī nepasūtītos (unsolicited) reitingus.

107. Ja riska darījumam ir nefondētā kredītriska aizsardzība, šim riska darījumam piemērojamo riska pakāpi drīkst modificēt saskaņā ar šīs nodaļas 4. daļas un 3. pielikuma noteikumiem.

108. Riska svērto vērtību vērtspapirizēšanas pozīciju veidojošajiem riska darījumiem aprēķina saskaņā ar II sadaļas 2. nodaļas 5. daļas noteikumiem.

109. Neskatoties uz 102. punkta prasībām, iestāde, saņemot Komisijas atļauju, var piemērot 0 procentu riska pakāpi riska darījumiem ar iestādes meitas sabiedrībām, iestādes mātes sabiedrību un mātes sabiedrības citām meitas sabiedrībām, izņemot riska darījumus, kas veido minēto komercsabiedrību pirmā līmeņa pašu kapitāla elementus, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

109.1. darījuma partneris ir iestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu iestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai palīguzņēmums, kuram piemēro iestādes darbību regulējošajām prasībām līdzvērtīgas regulējošās prasības vismaz konsolidācijas grupas līmenī;

109.2. darījuma partnera finanšu pārskati tiek konsolidēti ar iestādes finanšu pārskatiem, lietojot pilnās konsolidācijas metodi;

109.3. darījuma partnera risku novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras ir tādas pašas kā iestādes risku novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras;

109.4. darījuma partneris ir reģistrēts Latvijas Republikā;

109.5. nepastāv nekādi pašreizējie vai paredzamie materiālie vai juridiskie šķēršļi veikt tūlītēju pašu kapitāla papildinājumu vai apmaksāt darījuma partnera saistības pret iestādi.

(Grozīts ar FKTK 07.06.2013. noteikumiem Nr.134)

110. Riska svērtā vērtība pārējiem riska darījumiem, kuru riska pakāpi nevar noteikt, lietojot 102.–109. punkta metodes, tiek aprēķināta, piemērojot 100 procentu riska pakāpi.

3. daļa. Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja

IRB pieejas atļaujas saņemšanas nosacījumi

111. Lai saņemtu Komisijas atļauju izmantot IRB pieeju riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinam, iestāde nodrošina, ka tās kredītriska pārvaldīšanas un iekšējo reitingu sistēmas ir drošas, tiek ieviestas un piemērotas, ievērojot integritāti, kas atbilst labas korporatīvās pārvaldes principiem, un minētās sistēmas atbilst šādiem 6. pielikuma 4. daļā aprakstītajiem standartiem:

111.1. iestādes reitingu sistēma nodrošina pamatotu parādnieka un darījumu īpašību novērtējumu, riska diferencēšanu un precīzas un konsekventas kvantitatīvas riska aplēses;

111.2. iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas (default) un zaudējumu aplēsēm, ko izmanto kapitāla prasību aprēķinam, un ar tiem saistītajām sistēmām un procesiem ir būtiska nozīme riska pārvaldīšanas un lēmumu pieņemšanas procesā, kā arī iestādes kredītu izsniegšanas apstiprināšanā, iekšējā kapitāla sadalījumā un iestādes korporatīvajā pārvaldē;

111.3. iestādē ir struktūrvienība, kas realizē kredītriska kontroles funkciju un ir atbildīga par iekšējo reitingu sistēmām. Šāda struktūrvienība ir pietiekami neatkarīga no kredītu izsniegšanas un darījumu veikšanas, un tās darbība netiek ietekmēta;

111.4. iestāde apkopo un uzglabā visus attiecīgos datus, lai nodrošinātu efektīvu kredītriska lieluma noteikšanu un tā pārvaldīšanas procesu;

111.5. iestāde dokumentē savas reitingu sistēmas, to uzbūves pamatojumu un novērtē un apstiprina tās.

112. Iestāde var iesniegt iesniegumu atļaut tai izmantot IRB pieeju, ja tā ir vismaz trīs gadus izmantojusi iekšējo reitingu sistēmas attiecīgajām 120. punktā uzskaitītajām riska darījumu kategorijām un izmantotās reitingu sistēmas kopumā atbilst 6. pielikuma 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām riska lieluma noteikšanai un riska pārvaldīšanas mērķiem. Ja iestāde vēlas izmantot IRB pieeju pirms 2010. gada, tā, saņemot Komisijas atļauju, līdz 2009. gada 31. decembrim drīkst samazināt šajā punktā minēto triju gadu periodu līdz vienam gadam.

113. Iestāde var iesniegt iesniegumu atļaut tai izmantot pašas noteiktos SNZ vai korekcijas pakāpes, ja tā ir vismaz trīs gadus izmantojusi pašas noteiktos parametrus un to noteikšana un lietošana kopumā atbilst 6. pielikuma 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām. Šāds iesniegums var tikt iesniegts vai nu 112. punktā minētā iesnieguma ietvaros, vai arī vēlāk, sākumā lietojot 6. pielikuma 2. daļā Komisijas noteiktos SNZ vai korekcijas pakāpes. Ja iestāde vēlas izmantot pašas noteiktos SNZ vai korekcijas pakāpes, tā līdz 2008. gada 31. decembrim drīkst samazināt šajā punktā minēto triju gadu periodu līdz diviem gadiem.

114. Ja iestāde pārstāj atbilst šajā daļā noteiktajām prasībām, tā iesniedz Komisijai plānu par savlaicīgu prasību izpildes atsākšanu vai pierāda, ka prasību neatbilstībai ir nebūtiska ietekme.

IRB pieejas pakāpeniska ieviešana (roll–out) dažādām riska darījumu kategorijām un iespējamie izņēmumi

115. Iestāde, iestādes meitas sabiedrības, mātes sabiedrība un šādas mātes sabiedrības citas meitas sabiedrības ievieš IRB pieeju attiecībā uz visiem riska darījumiem, izņemot 148. punktā norādītos. Ja Komisija atļauj, IRB ieviešanu var veikt pakāpeniski:

115.1. dažādām 120. punktā uzskaitītajām riska darījumu kategorijām vienā iestādes struktūrvienībā vai konsolidācijas grupā esošajā komercsabiedrībā;

115.2. dažādās iestādes struktūrvienībās vai konsolidācijas grupā, kuras konsolidēto uzraudzību veic Komisija, esošajās komercsabiedrībās;

115.3. tādiem riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kuriem iestāde pati var noteikt SNZ vai korekcijas pakāpes;

115.4. mazo riska darījumu portfeļa kategorijā riska darījumiem, kuriem saskaņā ar 6. pielikuma 1. daļas 10.–13. punktu piemēro dažādas riska pakāpes aprēķinā izmantojamās korelācijas.

116. Pakāpenisku IRB pieejas ieviešanu, kas minēta 115. punktā, veic pamatotā laika periodā, ko saskaņo ar Komisiju. Iespēju pakāpeniski ieviest IRB pieeju nedrīkst izmantot kredītriska kapitāla prasības samazināšanai.

117. Iestādes, kas izmanto IRB pieeju kaut vai vienai riska darījumu kategorijai, izmanto IRB pieeju arī kapitāla vērtspapīriem.

118. Ievērojot 115.–117. punktu un 148. punktu, iestāde, kas saskaņā ar 111.–114. punktu ir saņēmusi atļauju izmantot IRB pieeju, nedrīkst atsākt SP piemērošanu riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai, izņemot gadījumus, kad tā spēj to pienācīgi pamatot un ir saņēmusi Komisijas atļauju atsākt lietot SP.

119. Ievērojot 115., 116. un 148. punktu, iestāde, kas saskaņā ar 113. punktu ir saņēmusi atļauju izmantot pašas noteiktos SNZ un korekcijas pakāpes, nedrīkst atsākt 136. punktā minēto SNZ un korekcijas pakāpju izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tā spēj to pienācīgi pamatot un ir saņēmusi Komisijas atļauju minētajām izmaiņām.

Riska darījumu kategorijas

120. Iestāde iedala katru riska darījumu vienā no šādām kategorijām:

120.1. prasības vai iespējamās prasības pret centrālajām valdībām un centrālajām bankām;

120.2. prasības vai iespējamās prasības pret iestādēm;

120.3. prasības vai iespējamās prasības pret komercsabiedrībām, izņemot 120.4. punktā iekļautās;

120.4. mazo riska darījumu prasību vai iespējamo prasību portfelis;

120.5. kapitāla vērtspapīri;

120.6. vērtspapirizēšanas pozīcijas;

120.7. citi aktīvi, kas nav kredītu parādi.

121. Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām pielīdzināmi šādi riska darījumi:

121.1. riska darījumi ar reģionālajām un vietējām valdībām un ar valsts institūcijām, kas atbilstoši SP noteikumiem pielīdzināmi riska darījumiem ar centrālajām valdībām;

121.2. riska darījumi ar starptautiskajām attīstības bankām un starptautiskajām organizācijām, kuru riska pakāpe atbilstoši SP noteikumiem ir 0 procenti.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173)

122. Riska darījumiem ar iestādēm pielīdzināmi šādi riska darījumi:

122.1. riska darījumi ar reģionālajām un vietējām valdībām, kas nav pielīdzināmi riska darījumiem ar centrālajām valdībām atbilstoši SP noteikumiem;

122.2. riska darījumi ar valsts institūcijām, kas pielīdzināmi riska darījumiem ar iestādēm atbilstoši SP noteikumiem;

122.3. riska darījumi ar starptautiskajām attīstības bankām, kuru riska pakāpe atbilstoši SP noteikumiem nav 0 procenti.

123. Lai riska darījumu varētu ieskaitīt mazo riska darījumu portfelī, riska darījumam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

123.1. riska darījuma partneris ir privātpersona vai arī MVK, ja MVK gadījumā kopējā summa, ko klients vai savstarpēji saistītu klientu grupa ir parādā iestādei, iestādes mātes sabiedrībai, meitas sabiedrībām un mātes sabiedrības meitas sabiedrībām, ieskaitot visus kavētos riska darījumus, bet neieskaitot riska darījumus, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku, nepārsniedz 1 miljonu euro, ciktāl tas zināms iestādei, kura veic pamatotus pasākumus, lai iegūtu informāciju par visiem šādiem riska darījumiem;

123.2. iestādes riska pārvaldīšana attiecībā uz šādiem riska darījumiem ir konsekventa un tiek veikta vienādā veidā visiem portfeļa riska darījumiem, uzskatot šādu darījumu portfeli par vienotu kopu;

123.3. tas netiek pārvaldīts atsevišķi tā, kā tiek pārvaldīti riska darījumi ar komercsabiedrībām;

123.4. katrs no tiem ir viens no daudziem vienādā veidā pārvaldītiem riska darījumiem;

123.5. mazo riska darījumu portfelī var ieskaitīt 123.1. punkta prasībām atbilstošu darījumu partneru minimālo līzinga nākotnes maksājumu pašreizējo vērtību.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

124. Kapitāla vērtspapīru kategorijā ieskaita šādus riska darījumus:

124.1. riska darījumus, kuri nav parāda prasības pret emitentu, bet kas veido pakārtotu atlikušo prasību pret emitenta aktīviem vai ieņēmumiem;

124.2. parāda instrumentus, kas pēc ekonomiskās būtības ir līdzīgi 124.1. punktā norādītajiem riska darījumiem.

124.1 Vērtspapirizēšanas pozīcijā ieskaita tādus ieguldījumus vērtspapirizēšanas instrumentos, kas atbilst visām šādām prasībām:

124.11. iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs ir nepārprotami informējis iestādi, ka tas pastāvīgi saglabās būtisku tīro ekonomisko ieinteresētību. Kritēriji tīrās ekonomiskās ieinteresētības būtiskumam un saglabāšanās pastāvīgumam ir noteikti šo noteikumu 14. pielikumā;

124.12. pirms un attiecīgos gadījumos pēc ieguldījumu veikšanas iestāde spēj par katru no vērtspapirizēšanas pozīcijām pierādīt Komisijai, ka tai ir visaptveroša un pamatīga informācija un izpratne par vērtspapirizēšanas pozīciju būtību un ar tām saistītajiem riskiem un ir ieviestas politikas un procedūras, kas ir piemērotas tirdzniecības un netirdzniecības portfelim un kas ir samērīgas ar ieguldījumu vērtspapirizētajās pozīcijās riska profilu, lai tās analizētu un dokumentētu. Minimālais jautājumu klāsts, par kuriem iestādei jābūt visaptverošai un pamatīgai informācijai un izpratnei vērtspapirizēšanas jomā, ir noteikts šo noteikumu 14. pielikumā;

124.13. iestāde regulāri veic vērtspapirizēšanas pozīcijām atbilstošus stresa testus. Iestāde var veikt stresa testus, paļaujoties uz ĀKNI izstrādātiem finanšu modeļiem, ar noteikumu, ka iestāde var pēc Komisijas pieprasījuma pierādīt, ka tā pirms ieguldīšanas ir ar pietiekamu rūpību apstiprinājusi modeļu pieņēmumus un to struktūru, kā arī izprot attiecīgo metodoloģiju, pieņēmumus un rezultātus.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

125. Komercsabiedrību riska darījumu kategorijā izdala specializētās kreditēšanas riska darījumus, t.i., riska darījumus ar šādām pazīmēm:

125.1. riska darījums ir noslēgts ar juridisku personu, kas speciāli izveidota, lai finansētu vai veiktu darbības ar materiāliem aktīviem;

125.2. līguma noteikumi piešķir aizdevējam būtisku kontroli pār finansētajiem aktīviem un to radītajiem ieņēmumiem;

125.3. saistību atmaksas primārais avots ir finansēto aktīvu radītie ieņēmumi, nevis komercsabiedrības no finansēto aktīvu ienākumiem neatkarīga spēja pildīt savas saistības.

126. Jebkuras prasības vai iespējamās prasības, kas nav iekļautas 120.1., 120.2. un 120.4.–120.6. punktā minētajās riska darījumu kategorijās, tiek iekļautas 120.3. punktā minētajā riska darījumu kategorijā.

127. Līzingā nodotā īpašuma atlikušo vērtību iekļauj 120.7. punktā uzrādītajā riska darījumu kategorijā, ja vien to neiekļauj līzinga riska darījumos saskaņā ar 6. pielikuma 3. daļas 68. punkta noteikumiem.

128. Metodoloģijai, ko iestāde izmanto riska darījumu iedalīšanai dažādās riska darījumu kategorijās, jābūt pienācīgai un konsekventai.

Riska svērtās vērtības aprēķins

129. Kredītriska kapitāla prasības noteikšanai 120.1.–120.5. vai 120.7. punkta kategorijās iekļauto riska darījumu, izņemot tos, kas veido pašu kapitāla samazinājumu, riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 6. pielikuma 1. daļas 1.–27. punktu.

130. Atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasības noteikšanai nopirkto debitoru parādu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar 6. pielikuma 1. daļas 28. punktu. Ja iestādei ir noslēgts debitoru parādu pirkšanas līgums ar regresa tiesībām attiecībā uz debitoru saistību nepildīšanas risku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku, t.i., debitoru parādu pārdevējs apņemas segt visus ar parādu atgūšanu saistītos zaudējumus, 135.–153. punkta prasības attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem netiek piemērotas un šāds riska darījums tiek uzskatīts par nodrošināto riska darījumu ar minēto parādu pārdevēju.

131. Riska svērtās vērtības aprēķinus kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam veic, pamatojoties uz noteiktiem parametriem, kas saistīti ar attiecīgo riska darījumu. Tajos iekļauj SNV, SNZ, T un riska darījuma vērtību. Iestāde pati var noteikt SNV un SNZ saskaņā ar 6. pielikuma 2. daļu.

132. Neatkarīgi no 131. punkta prasībām riska svērtās vērtības aprēķinu riska darījumiem, kas iekļauti 120.5. punkta riska darījumu kategorijā, veic saskaņā ar 6. pielikuma 1. daļas 17.–26. punktu, ja to atļauj Komisija. Komisija atļauj iestādei izmantot 6. pielikuma 1. daļas 25. un 26. punktā paredzēto pieeju vienīgi tad, ja iestāde izpilda 6. pielikuma 4. daļas 193.–201. punktā noteiktās minimālās prasības.

133. Neatkarīgi no 131. punkta prasībām specializētās kreditēšanas riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinu var veikt saskaņā ar 6. pielikuma 1. daļas 6. punkta noteikumiem.

134. Riska darījumiem, kas iekļauti 120.1.–120.4. punktā minētajās riska darījumu kategorijās, iestāde piemēro pašas noteiktās SNV saskaņā ar 111.–114. punkta un 6. pielikuma 4. daļas prasībām.

135. Riska darījumiem, kas iekļauti 120.4. punktā minētajā riska darījumu kategorijā, iestāde nodrošina pašas noteiktos SNZ un korekcijas pakāpes, ievērojot 111.–114. punkta un 6. pielikuma 4. daļas prasības.

136. Riska darījumiem, kas iekļauti 120.1.–120.3. punktā minētajās riska darījumu kategorijās, iestāde piemēro SNZ, kas noteikti 6. pielikuma 2. daļas 44. punktā, un korekcijas pakāpes, kas noteiktas 6. pielikuma 3. daļas 72.1.–72.4. punktā.

137. Neatkarīgi no 136. punkta prasībām Komisija var atļaut iestādei visiem riska darījumiem, kas iekļauti 120.1.–120.3. punkta riska darījumu kategorijās, izmantot pašas noteiktos SNZ un korekcijas pakāpes, ievērojot 111.–114. punkta un 6. pielikuma 4. daļas prasības.

138. Vērtspapirizēšanas pozīcijas riska darījumiem riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar šīs nodaļas 5. daļas noteikumiem.

139. Prasībām, kas izveidojas, iegādājoties tādas IFA, kuras atbilst šo noteikumu 2. pielikuma 1. daļas 15.2. punkta kritērijiem un iestādei ir zināma visu vai daļas ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra, riska svērto vērtību un PZ summu aprēķina katram faktiskajam ieguldījumam atbilstoši šīs daļas 111.–147. punktā izklāstītajām metodēm. Šo noteikumu 140. vai 141. punktā izklāstīto metodi piemēro tai IFA daļai, par kuras faktiskajiem ieguldījumiem iestādei nav informācijas vai pamatoti nav iespēju to iegūt, vai tās iegūšana ir nesamērīgi sarežģīta, lai nodrošinātu šo IFA daļu veidojošo riska darījumu riska svērtās vērtības un PZ aprēķinu. Ja IFA neatbilst šo noteikumu 2. pielikuma 1. daļas 15.2. punkta kritērijiem, bet iestādei ir zināma ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra, tad šāda fonda IFA riska svērto vērtību un PZ aprēķina šādi:

139.1. faktiskajiem ieguldījumiem kapitāla vērtspapīros, kas atbilst šo noteikumu 120.5. punktā minētajai riska darījumu kategorijai, riska svērto vērtību un PZ summu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma 1. daļas 19.–21. punktā noteikto pieeju. Ja šim nolūkam iestāde nespēj sadalīt ieguldījumus BT kapitāla vērtspapīros, BNT kapitāla vērtspapīros, kuru portfelis ir diversificēts, un pārējos kapitāla vērtspapīros, tā pielīdzina visus faktiskos ieguldījumus kapitāla vērtspapīros pārējiem kapitāla vērtspapīriem. Ja šādu vērtspapīru kopā ar tiešajiem iestādes ieguldījumiem šādos kapitāla vērtspapīros apmērs ir nozīmīgs saskaņā ar šo noteikumu 149. punktā noteiktajiem kritērijiem, iestāde var lūgt Komisijas atļauju pielīdzināt faktiskos ieguldījumus kapitāla vērtspapīros pārējiem kapitāla vērtspapīriem kapitāla prasības aprēķina vajadzībām;

139.2. visiem citiem ieguldījumu fonda faktiskajiem ieguldījumiem riska svērto vērtību nosaka, lietojot SP ar šādām korekcijām:

139.2.1. faktiskos ieguldījumus iedala SP riska darījumu kategorijās un riska darījumiem, kas atbilst augstākajai riska pakāpei savā kategorijā, vai riska darījumiem, kuriem nav piemērotas ĀKNI reitinga, riska pakāpi reizina ar 2. Ja aprēķinātā riska pakāpe pārsniedz 1 250 procentus, tad piemēro 1 250 procentu riska pakāpi;

139.2.2. citiem faktiskajiem ieguldījumiem piemērojamo riska pakāpi reizina ar 1.1, bet tā nedrīkst būt zemāka par 5 procentiem.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

140. Ja IFA neatbilst 2. pielikuma 1. daļas 15.2. punkta kritērijiem vai iestādei nav informācijas par ieguldījumu fonda faktiskajiem ieguldījumiem, iestāde aprēķina riska svērto vērtību un PZ summu katram zināmajam faktiskajam ieguldījumam atbilstoši 6. pielikuma 1. daļas 19.–21. punktā noteiktajai pieejai. Ja šim nolūkam iestāde nespēj sadalīt ieguldījumus kapitāla vērtspapīros, BT kapitāla vērtspapīros, BNT kapitāla vērtspapīros, kuru portfelis ir diversificēts, tā pielīdzina šādus riska darījumus pārējiem kapitāla vērtspapīriem, bet ieguldījumus, kas nav ieguldījumi kapitāla vērtspapīros, iedala vienā no 6. pielikuma 1. daļas 19. punktā minētajām kategorijām (BT kapitāla vērtspapīri, BNT kapitāla vērtspapīri, kuru portfelis ir diversificēts, un pārējie kapitāla vērtspapīri), ņemot vērā ieguldījuma risku. Ja IFA vai tās daļas faktiskais ieguldījums nav zināms, to iedala pārējo kapitāla vērtspapīru kategorijā.

141. Kā alternatīvu 140. punktā aprakstītajai metodei iestāde var rēķināt IFA vidējo riska svērto vērtību līdzīgi 2. pielikuma 15.3. vai 15.4. punktā izklāstītajām metodēm, koriģējot riska pakāpes saskaņā ar 139.1. un 139.2. punkta noteikumiem, iedalot IFA vai tās daļas faktisko ieguldījumu, kas nav zināms, pārējo kapitāla vērtspapīru kategorijā. Šādas IFA vidējo riska svērto vērtību iestāde var rēķināt pati vai izmantot trešās personas aprēķinus un pārskatus, ja tiek nodrošināta pietiekama aprēķinu un pārskatu precizitāte.

Paredzamo zaudējumu (PZ) lieluma noteikšana

142. Noteikumu 120.1.–120.5. punkta kategorijās iekļauto riska darījumu PZ lielumu aprēķina atbilstoši 6. pielikuma 1. daļas 29.–35. punkta metodēm.

143. PZ lieluma aprēķins, ko veic atbilstoši 6. pielikuma 1. daļas 29.–35. punktam, balstās uz SNV, SNZ un riska darījumu vērtību, ko izmanto riska svērtās vērtības aprēķinam saskaņā ar 129.–141. punktu. Ja iestāde aprēķinos izmanto pašas noteiktos SNZ, riska darījumiem, kuros ir iestājies saistību nepildīšanas gadījums, PZ lielums ir iestādes visu zaudējumu, kas ir paredzami saistību nepildīšanas iestāšanas brīdī, aplēse, kuras lielumu nosaka saskaņā ar 6. pielikuma 4. daļas 157. punktu (turpmāk – PZ labākās aplēses).

144. PZ lielumu vērtspapirizēšanas pozīcijai aprēķina saskaņā ar šīs nodaļas 5. daļu.

145. PZ lielums riska darījumiem, kas iekļauti 120.7. punkta riska darījumu kategorijā, ir nulle.

146. PZ lielumu nopirkto debitoru parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam aprēķina saskaņā ar 6. pielikuma 1. daļas 35. punktu.

147. PZ lielumu riska darījumiem, kas minēti 139.–141. punktā, aprēķina saskaņā ar metodēm, kas izklāstītas 6. pielikuma 1. daļas 29.–35. punktā.

Riska darījumi, kuriem ir atļauts piemērot SP, saņemot atļauju lietot IRB pieeju

148. Ja Komisija atļauj, iestāde, kurai ir atļauts izmantot IRB pieeju riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu lieluma aprēķinam vienai vai vairākām riska darījumu kategorijām, var pastāvīgi piemērot SP šādos gadījumos:

148.1. noteikumu 120.1. punkta riska darījumu kategorijai, ja nozīmīgo darījumu partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījumu partneriem iestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša;

148.2. noteikumu 120.2. punkta riska darījumu kategorijai, ja nozīmīgo darījumu partneru skaits ir ierobežots un reitingu sistēmas ieviešana šiem darījumu partneriem iestādei būtu nesamērīgi apgrūtinoša;

148.3. nebūtisko struktūrvienību riska darījumiem, kā arī riska darījumu kategorijām, kas pēc lieluma un riska profila ir nebūtiskas;

148.4. riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām un to reģionālajām vai vietējām valdībām, vai administratīvajām iestādēm, kuru riska darījumiem, lietojot SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam, piemēro 0 procentu riska pakāpi;

148.5. riska darījumiem ar darījumu partneri, kas ir iestādes mātes sabiedrība, meitas sabiedrība vai tās mātes sabiedrības meitas sabiedrība, gadījumā, ja darījumu partneris ir iestāde vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, finanšu iestāde vai palīguzņēmums, kas ir pakļauts konsolidētajai uzraudzībai;

148.6. dalībai tādu komercsabiedrību vai institūciju kapitālā, prasībām pret kurām var piemērot nulles riska pakāpi (tostarp dalībai tādu valsts finansēto komercsabiedrību vai institūciju kapitālā, prasībām pret kurām var piemērot nulles riska pakāpi);

148.7. dalībai tādu komercsabiedrību vai institūciju kapitālā, kas saistītas ar valsts programmām īpašu ekonomisko nozaru veicināšanai, kuru ietvaros iestāde saņem ievērojamas subsīdijas saviem ieguldījumiem. Šādiem ieguldījumiem kapitālā noteikta zināma valdības pārraudzība un ierobežojumi, un ieguldījumu vērtību kopsumma nedrīkst pārsniegt 10 procentus no iestādes pirmā līmeņa pašu kapitāla un otrā līmeņa pašu kapitāla kopsummas;

148.8. valsts un valsts pārapdrošinātām garantijām, kas atbilst 3. pielikuma 2. daļas 37. punkta prasībām;

148.9. iestāde var piemērot SP citu dalībvalstu komercsabiedrību kapitāla vērtspapīriem, ja to piemērošanu atļauj attiecīgās dalībvalsts regulējošās prasības.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 07.06.2013. noteikumiem Nr.134)

149. Noteikumu 148.punkta nolūkam iestādes kapitāla vērtspapīru kategoriju uzskata par nozīmīgu, ja to kopējā iepriekšējā gada vidējā vērtība, izslēdzot dalību kapitālā, kas izveidojusies saistībā ar 148.7.punktā minētajām valsts pro­grammām, pārsniedz 10 procentus no iestādes pašu kapitāla. Ja ieguldījumu skaits ir mazāks par 10, iepriekš minētais slieksnis ir 5 procenti no iestādes pašu kapitāla.

(FKTK 14.12.2007. noteikumu Nr.173 redakcijā)

4. daļa. Kredītriska mazināšana

150. Šīs daļas nolūkam iestāde – kreditors ir iestāde, kura ir iesaistīta attiecīgajā riska darījumā neatkarīgi no tā, vai šis darījums izriet vai neizriet no aizdevuma.

151. Iestāde, kas izmanto SP saskaņā ar 88.–110. punktu vai izmanto IRB pieeju saskaņā 111.–149. punktu, bet neizmanto pašas noteiktos SNZ un korekcijas pakāpes, var atzīt kredītriska mazināšanu saskaņā ar šīs daļas prasībām, aprēķinot riska darījumu riska svērto vērtību kredītriska kapitāla prasības noteikšanas nolūkam vai PZ lieluma noteikšanai, lai aprēķinātu pašu kapitāla aprēķinā iekļaujamās summas saskaņā ar 6. pielikuma 1. daļas 36. punktu.

152. Metodēs, ko iestāde – kreditors izmanto kredīta aizsardzībai (credit protection), kā arī izstrādātajās politikās un procedūrās nodrošina, ka kredīta aizsardzība ir tiesiski efektīva un īstenojama visās attiecīgajās jurisdikcijās.

153. Iestāde – kreditors veic pasākumus, lai nodrošinātu kredīta aizsardzības pasākumu efektivitāti un ņemtu vērā attiecīgos riskus.

154. Fondētās kredīta aizsardzības gadījumā aktīviem, kurus atzīst par piemērotiem, jābūt pietiekami likvīdiem un to vērtībai laika gaitā jābūt pietiekami stabilai, lai ticami noteiktu kredīta aizsardzības apmēru, ņemot vērā riska svērtās vērtības aprēķināšanas metodes un pieļaujamo atzīšanas līmeni. Par piemērotiem atzīst tikai 3. pielikuma 1. daļā noteiktos aktīvus.

155. Fondētās kredīta aizsardzības gadījumā iestādei – kreditoram ir tiesības laicīgi pārdot vai paturēt aktīvus, kas nodrošina aizsardzību saistību nepildīšanas, maksātnespējas vai bankrota gadījumā vai citos darījuma dokumentācijā noteiktos kredīta notikumos. Šīs tiesības attiecas arī uz aktīviem, kas atrodas trešās personas turējumā (custodian holding). Korelācijas pakāpe starp aizsardzībai paredzēto aktīvu vērtību un aizņēmēja kredītspēju nedrīkst būt pārāk augsta.

156. Nefondētās kredīta aizsardzības gadījumā aizsardzības dēvējam jābūt uzticamam un aizsardzības līgumam ir jābūt tiesiskam un izpildāmam visās attiecīgajās jurisdikcijās, lai ticami noteiktu kredīta aizsardzības apmēru, ņemot vērā riska darījuma riska svērtās vērtības aprēķināšanas metodes un pieļaujamo atzīšanas līmeni. Par piemērotiem atzīst tikai tos aizsardzības devējus un aizsardzības līgumu veidus, kas noteikti 3. pielikuma 1. daļā.

157. Iestāde – kreditors, kas piemēro kredītriska mazināšanas metodes kredītriska kapitāla prasības noteikšanai, izpilda 3. pielikuma 2. daļā paredzētās minimālās prasības.

158. Ja ir izpildītas 150.–157. punkta prasības, riska darījuma riska svērtās vērtības aprēķinu un attiecīgajā gadījumā PZ summas aprēķinu var modificēt saskaņā ar 3. pielikuma 3. daļu.

159. Nevienam riska darījumam, kuram ir atzīta kredītriska mazināšana, nedrīkst būt lielāka riska darījuma riska svērtā vērtība vai PZ summa kā identiskam riska darījumam, kuram nav piemērota kredītriska mazināšana.

160. Ja riska darījuma riska svērtās vērtības aprēķinā jau ir ņemta vērā kredīta aizsardzība atbilstoši noteikumu 88.–110. punktam (SP) vai IRB pieejai, šī kredīta aizsardzība nav papildus atzīstama, nosakot kredītriska mazināšanas efektu saskaņā ar šīs daļas noteikumiem.

5. daļa. Vērtspapirizēšana

161. Ja iestāde izmanto noteikumu 88.–110. punktā aprakstīto SP riska svērtās vērtības noteikšanai riska darījumu kategorijai, kurā atbilstoši noteikumu 97.13. punktam iekļaujami vērtspapirizētie riska darījumi, tā aprēķina riska svērto vērtību vērtspapirizēšanas pozīcijai saskaņā ar noteikumu 4. pielikuma 4. daļas 16.–50. punktu. Visos citos gadījumos iestāde aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar noteikumu 4. pielikuma 4. daļas 16.–20. un 51.–92. punktu.

162. Ja iestāde – iniciators nodod būtisku kredītrisku, kas saistīts ar vērtspapirizētajiem riska darījumiem, saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 2. daļu, tā var:

162.1. tradicionālās vērtspapirizēšanas gadījumā izslēgt no riska svērtās vērtības aprēķina vai attiecīgajos gadījumos PZ aprēķina riska darījumus, kas pakļauti vērts­papirizēšanai;

162.2. sintētiskās vērtspapirizēšanas gadījumā aprēķināt riska svērto vērtību un attiecīgajos gadījumos PZ summu vērtspapirizēšanas riska darījumiem atbilstoši noteikumu 4. pielikuma 2. daļas prasībām.

(Grozīts ar FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; grozījumi punktā stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

163. Ja tiek piemērots noteikumu 162. punkts, iestāde – iniciators aprēķina noteikumu 4. pielikumā paredzētās riska svērtās vērtības pozīcijām, kuras tai var rasties saistībā ar vērtspapirizēšanu. Ja būtisks kredītrisks saskaņā ar 162. punktu netiek nodots, iestādei –iniciatoram nav jāaprēķina riska svērtā vērtība pozīcijām, kuras tai var rasties saistībā ar vērtspapirizēšanu.

163.1 Iniciators un sponsors drīkst piemērot šo noteikumu 162. un 163. punktu un izslēgt vērtspapirizētos riska darījumus no kapitāla prasību aprēķina, ja tas vērtspapirizētajiem riska darījumiem piemēro tos pašus drošos un skaidri noteiktos kredītu izsniegšanas kritērijus, kā arī piemēro tos pašus procesus kredītu apstiprināšanai un attiecīgos gadījumos to grozījumiem, atjaunošanai un refinansēšanai, kas tiek piemēroti riska darījumiem, kuriem jābūt pašas iestādes portfelī.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

164. Lai aprēķinātu vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērto vērtību, to veidojošajiem riska darījumiem piešķir riska pakāpi saskaņā ar noteikumu 4. pielikumu, pamatojoties uz to kredīta kvalitātes pakāpi, ko var noteikt, ņemot vērā ĀKNI reitingus vai citādi, kā attiecīgi izklāstīts noteikumu 4. pielikumā.

165. Riska darījumu katrā laidienā uzskata par atsevišķu vērtspapirizēšanas pozīciju, un kredīta aizsardzības devēji ir vērtspapirizēšanas pozīciju turētāji. Vērtspapirizēšanas pozīcijas ietver arī ar vērtspapirizēšanu saistītos riska darījumus, kas izriet no procentu likmju vai ārvalstu valūtas atvasinātajiem instrumentiem.

165.1 Riska darījumiem, kas veido vērtspapirizēšanas pozīcijas, bet neatbilst šo noteikumu 124.1 punkta prasībām, vai gadījumos, kad Komisija konstatē, ka iestādes nolaidības vai bezdarbības dēļ nav izpildītas šo noteikumu 124.1 punkta prasības, Komisija proporcionāli palielina riska pakāpi ne mazāk kā 250 procentu apmērā no riska pakāpes, kas būtu noteikta šādiem darījumiem saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu, un pakāpeniski palielina riska pakāpi katru nākamo reizi, kad ir pārkāptas vai nav novērstas iepriekš konstatētās neatbilstības šo noteikumu prasībām. Šādi noteikta riska pakāpe nepārsniedz 1 250 procentus. Nosakot riska pakāpes palielinājumu, Komisija ņem vērā šo noteikumu 14. pielikuma 6. un 7. punktā minētos atbrīvojumus attiecībā uz atsevišķiem vērtspapirizēšanas darījumiem.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

166. Ja vērtspapirizēšanas pozīcijai izmanto fondēto vai nefondēto kredīta aizsardzību, šai pozīcijai piemērojamo riska pakāpi iespējams mainīt, pamatojoties uz noteikumu 150.–160. punktu, saistībā ar noteikumu 4. pielikumu.

167. Vērtspapirizēšanas pozīciju, izņemot tās, kas veido pašu kapitāla samazinājumu saskaņā ar šo noteikumu 348.7. punktu, riska svērto vērtību iekļauj iestādes riska svērto vērtību kopsummā, kas tiek aprēķināta saskaņā ar 73.1. punktu.

168. Lai saskaņā ar 164.–167. punktu noteiktu riska pakāpi vērtspapirizēšanas pozīcijai, ĀKNI reitingus var izmantot vienīgi tad, ja Komisija šim nolūkam saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 35.1 pantu ir atzinusi ĀKNI par piemērotām.

169. ĀKNI reitingu lietošanai iestādes riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar 164.–17. punktu jābūt konsekventai un jāatbilst noteikumu 4. pielikuma 3. daļas prasībām. Reitingus nedrīkst izmantot selektīvi.

170. Atjaunojamu riska darījumu vērtspapirizēšanas ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu gadījumā iestāde – iniciators saskaņā ar noteikumu 4. pielikumu aprēķina papildu riska svērto vērtību, ņemot vērā, ka kredītrisks var palielināties priekšlaicīgas amortizācijas rezultātā.

171. Atjaunojams riska darījums 170. punkta nolūkam ir riska darījums, kurā aizņēmēja konta debeta atlikums var svārstīties noteiktā kredīta limita robežās atkarībā no tā lēmuma aizņemties vai atmaksāt kredītu, un priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums ir līguma punkts, kas, iestājoties noteiktajiem gadījumiem, paredz, lai ieguldītāja pozīcijas tiktu atmaksātas/slēgtas pirms emitēto vērtspapīru sākotnējā termiņa beigām.

172. Iestādei – iniciatoram vai iestādei – sponsoram, kas vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērtās vērtības aprēķinu veikusi saskaņā ar 162. punktā noteikto vai pārdevusi sava tirdzniecības portfeļa instrumentus ĪNIS tā, ka iestādei vairs nav jātur pašu kapitāls šādu instrumentu risku segšanai, nav pienākuma sniegt tādu atbalstu vērtspapirizēšanai, kas pārsniedz tās līgumsaistības, ar mērķi mazināt investoru iespējamos vai faktiskos zaudējumus.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

173. Ja iestāde – iniciators vai iestāde – sponsors neievēro 172. punkta noteikumus attiecībā uz vērtspapirizēšanu, Komisija pieprasa, lai tā nodrošina vismaz tādu pašu kapitālu visiem vērtspapirizētajiem riska darījumiem, kā gadījumā, ja tie nebūtu vērtspapirizēti. Iestāde publisko informāciju par sniegto ārpuslīguma atbalstu un tā ietekmi uz pašu kapitāla prasībām.

3. nodaļa. Tirgus risku minimālās kapitāla prasības
1. daļa. Pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķins

1. Pozīciju aprēķināšana

174. Parāda vērtspapīra vai kapitāla vērts­papīra tīrā pozīcija ir starpība starp attiecīgā vērtspapīra garajām un īsajām pozīcijām.

175. Atvasināto instrumentu, kura bāzes aktīvs ir parāda vērtspapīrs vai kapitāla vērtspapīrs, pozīcijas riska kapitāla prasības aprēķinā iekļauj kā bāzes aktīva pozīciju, ko var savstarpēji ieskaitīt ar attiecīgā vērtspapīra vai parāda pozīciju.

176. RTT un RTN procentu nākotnes līgumus un parāda vērtspapīru pirkšanas vai pārdošanas nākotnes līgumus iekļauj attiecīgā parāda vērtspapīra tīrās pozīcijas aprēķinā kā garo un īso pozīciju kombināciju. Piemēram:

176.1. nopirkto RTT procentu nākotnes līgumu iekļauj aprēķinā kā aizņēmumu (īsā pozīcija) ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam un aktīvu (garā pozīcija) ar atlikušo termiņu līdz līguma bāzes aktīva dzēšanas datumam. Aprēķinot RTT procentu nākotnes līguma specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, abas pozīcijas atspoguļo kā 2. tabulas 1. kategorijas parāda vērtspapīru pozīcijas;

176.2. pārdoto RTN procentu nākotnes līgumu iekļauj aprēķinā kā garo pozīciju ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam, pieskaitot tam līguma periodu, un īso pozīciju ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam. Aprēķinot RTN procentu nākotnes līguma specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, abas pozīcijas atspoguļo kā 2. tabulas 1. kategorijas vērtspapīru pozīcijas;

176.3. parāda vērtspapīra pirkšanas nākotnes līgumu iekļauj aprēķinā kā aizņēmumu (īsā pozīcija) ar atlikušo termiņu līdz līguma izpildes datumam un attiecīgā parāda vērtspapīra garo pozīciju ar atlikušo termiņu līdz šā parāda vērtspapīra dzēšanas datumam. Aprēķinot parāda vērtspapīra pirkšanas nākotnes līguma specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, īso pozīciju atspoguļo kā 2. tabulas 1. kategorijas parāda vērtspapīra pozīciju un garo pozīciju kā parāda vērtspapīra ar tā emitentam atbilstošo 2. tabulas kategoriju pozīciju.

177. Procentu mijmaiņas līgumu, saskaņā ar kuru iestāde saņem peldošo procentu likmi un maksā fiksēto procentu likmi, atspoguļo kā vērtspapīra ar peldošo procentu likmi un dzēšanas datumu, kas vienāds ar nākamo procentu likmes pārskatīšanas datumu, garo pozīciju un vērtspapīra ar fiksēto procentu likmi un atlikušo termiņu līdz mijmaiņas līguma beigu datumam īso pozīciju. Abas pozīcijas atspoguļo kā 2. tabulas 1. kategorijas vērtspapīru pozīcijas.

178. Iespējas līgumus iekļauj tīrās pozīcijas aprēķinā kā bāzes aktīva delta ekvivalentu, ja delta ekvivalents ir noteikts biržā vai saņemta Komisijas atļauja iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai.

179. Iestādei, kurai Komisija nav devusi atļauju iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai, iespējas līgumi, kuriem nav pieejams biržā noteikts delta ekvivalents, nav jāiekļauj bāzes aktīva tīrās pozīcijas aprēķinā.

180. Regulētā tirgū tirgotās garantijas, kas attiecas uz parāda vērtspapīriem vai kapitāla vērtspapīriem, iekļauj tīrās pozīcijas aprēķinā tāpat kā iespējas līgumus.

181. Tirdzniecības portfelī iekļautos atbilstošos vērtspapīrus vai īpašuma tiesības uz šādiem vērtspapīriem, kuri ir pārdoti saskaņā ar līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai aizdoti saskaņā ar vērtspapīru aizdevuma darījumu, iekļauj attiecīgā vērtspapīra pozīcijā.

182. Kredīta atvasinātos instrumentus iekļauj attiecīgo atsauces parādu vai parāda vērtspapīru pozīciju aprēķinā šādi:

182.1. ja iestāde kā darījuma partneris (aizsardzības pret kredītrisku pārdevējs, turpmāk – aizsardzības pārdevējs) uzņemas kredītrisku, tirgus riska kapitāla prasību aprēķinam izmanto kredīta atvasinātā instrumenta nosacīto vērtību, ja nav norādīts citādi. Aprēķinot kapitāla prasību, iestāde var samazināt kredīta atvasinātā instrumenta nosacīto vērtību par kredīta atvasinātā instrumenta tirgus vērtības izmaiņām kopš tirdzniecības sākuma. Aprēķinot specifiskā riska kapitāla prasību, parāda termiņa vietā piemēro kredīta atvasinātā instrumenta termiņu, izņemot kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumus (total return swaps). Pozīcijas nosaka šādi:

182.1.1. kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums veido atsauces parāda vispārējam riskam pakļauto garo pozīciju un vispārējam riskam pakļauto īso pozīciju, kuru atspoguļo kā 2. tabulas 1. kategorijas centrālās valdības parāda vērtspapīra pozīciju ar 0 procentu riska pakāpi un termiņu, kas atbilst periodam līdz nākamajai procentu likmju pārskatīšanai. Šāds instruments veido arī atsauces parāda specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju;

182.1.2. kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgums (credit default swap) neveido vispārējam riskam pakļauto pozīciju. Specifiskajam riskam pakļauto pozīciju aprēķinā atspoguļo kā atsauces komercsabiedrības parādu sintētisko (synthetic) garo pozīciju, t.i., pozīciju, kuru veido komercsabiedrības parādu kopums, izņemot gadījumus, kad kredīta atvasinātajam instrumentam ir ārējais novērtējums (reitings) un tas atbilst kvalificēto parāda vērtspapīru nosacījumiem. Šādā gadījumā aprēķinā iekļauj kredīta atvasinātā instrumenta specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju. Ja līguma nosacījumi paredz prēmiju vai procentu maksājumus, šīs naudas plūsmas atspoguļo kā atbilstošās centrālās valdības parāda vērtspapīru pozīcijas;

182.1.3. ar viena parādnieka kredītrisku saistītā parādzīme (a single name credit linked note) veido šīs parādzīmes vispārējam riskam pakļauto garo pozīciju līdzīgi procentu likmju finanšu instrumentiem. Specifiskajam riskam pakļauto sintētisko garo pozīciju veido atsauces komercsabiedrības parādi. Papildus veidojas specifiskajam riskam pakļautā parādzīmes emitenta garā pozīcija. Ja ar kredītrisku saistītai parādzīmei ir ārējais novērtējums (reitings) un tas atbilst kvalificēto parāda vērtspapīru nosacījumiem, minētā parād­zīme veido tikai šīs parādzīmes specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju;

182.1.4. ar vairāku parādnieku kredītrisku saistīta parādzīme (a multiple name credit linked note), kas nodrošina minēto parādnieku parādu proporcionālu aizsardzību, veido šīs parādzīmes emitenta specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju un katras atsauces komercsabiedrības parādu specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju, kuras lielumu nosaka proporcionāli katras atsauces komercsabiedrības parādu lielumam visu parādu kopsummā, piemērojot šo proporciju kredīta atvasinātā instrumenta nosacītajai vērtībai. Ja vienai atsauces komercsabiedrībai pozīciju veido vairāki parādi, kuriem atbilst atšķirīgas riska pakāpes, tad pozīcijai piemēro lielāko no šīm riska pakāpēm. Ja ar vairāku parādnieku kredītrisku saistītai parādzīmei ir ārējais novērtējums (reitings) un tā atbilst kvalificēto parāda vērtspapīru nosacījumiem, tad aprēķinā iekļauj tikai šīs parādzīmes emitenta specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju;

182.1.5. pirmā saistību nepildīšanas gadījuma (a first-asset-to-default) kredīta atvasinātais instruments veido katras atsauces komercsabiedrības parādu specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju. Ja lielākais maksājums kredīta notikuma gadījumā ir mazāks par kapitāla prasību saskaņā ar šā punktā pirmajā teikumā norādīto metodi, tad lielāko maksājuma apmēru var uzskatīt par specifiskā riska kapitāla prasību;

182.1.6. otrā saistību nepildīšanas gadījuma (a second-asset-to-default) kredīta atvasinātais instruments veido katras atsauces komercsabiedrības, atskaitot vienu ar vismazāko specifiskā riska kapitāla prasību, parādu specifiskajam riskam pakļauto garo pozīciju. Ja lielākais maksājums kredīta notikuma gadījumā ir mazāks par kapitāla prasību saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā norādīto metodi, tad šo summu var uzskatīt par specifiskā riska kapitāla prasību;

182.1.7. ja n-to saistību nepildīšanas gadījumā kredīta atvasinātajam instrumentam ir ārējais novērtējums (reitings), aizsardzības pārdevējs aprēķina specifiskā riska kapitāla prasību, izmantojot atvasinātā instrumenta ārējo novērtējumu (reitingu) un piemērojot attiecīgās vērtspapirizēšanā piemērojamās riska pakāpes;

182.2. ja darījuma partneris (aizsardzības pret kredītrisku pircējs, turpmāk – aizsardzības pircējs) nodod (pārdod) kredītrisku, pozīcijas nosaka kā aizsardzības pārdevēja pozīciju spoguļattēlu (mirror image), izņemot ar kredītrisku saistītās parādzīmes (a credit linked notes), kas neveido emitenta īso pozīciju. Ja saskaņā ar kredīta atvasinātā instrumenta noteikumiem kādā noteiktā termiņā pārdevējam tiek atļauta pārdotā kredītriska atpirkšana (call option) un šī iespēja saglabājas visā turpmākajā aizsardzības laikā, tad šis termiņš tiek uzskatīts par aizsardzības termiņu. Attiecībā uz pirmā un n-tā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu aizsardzības pircēja pozīcijas noteikšanai nepiemēro aizsardzības pārdevēja spoguļattēlu, bet nosaka to šādi:

182.2.1. ja iestāde ir aizsardzības pircējs un kredītriska nodošanai tā izmanto pirmā saistību nepildīšanas gadījuma (a first-asset-to-default) kredīta atvasināto instrumentu, iestāde saņem kredīta aizsardzību atvasinātajā instrumentā noteiktajam daudzumam atsauces komercsabiedrību parādu un pirmās atsauces komercsabiedrības saistību nepildīšanas gadījumā saņem maksājumu. Vienlaikus šāds kredīta notikums izbeidz atvasinātā instrumenta līgumu. Šādas aizsardzības gadījumā iestādei ir atļauts nerēķināt tādas atsauces komercsabiedrības parāda specifiskā riska kapitāla prasību, kuras parādam piemēro viszemāko 2. tabulā noteikto svēršanas likmi;

182.2.2. ja iestāde ir aizsardzības pircējs un kredītriska nodošanai tā izmanto n-to saistību nepildīšanas gadījumu kredīta atvasināto instrumentu, un maksājums tiks veikts tikai n-tajā saistību nepildīšanas gadījumā, iestādei ir atļauts nerēķināt atbilstošo atsauces komercsabiedrību parādu specifiskā riska kapitāla prasības, ja tai ir kredīta aizsardzība arī pārējiem no pirmā līdz n-1 saistību nepildīšanas gadījumiem vai n-1 saistību nepildīšanas gadījumi jau notikuši. Specifiskā riska kapitāla prasības noteikšanai piemēro šo noteikumu 182.2.1. punktā noteikto kārtību.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; grozījumi punktā stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

183. Saņemot Komisijas atļauju, iestāde, kas katru dienu pārvērtē 176.–179. punktā minētos atvasinātos instrumentus pēc tirgus vērtības un pārvalda to procentu likmes risku, pamatojoties uz šo instrumentu diskontēto naudas plūsmu, var izmantot jutīguma modeļus, lai noteiktu šo instrumentu pozīcijas, kā arī var izmantot šādus modeļus visiem parāda vērtspapīriem, kuru vērtība tiek atmaksāta pakāpeniski līdz to termiņa beigām (amortizētā vērtība), nevis veicot visas pamatsummas atmaksu. Šāds modelis veido pozīcijas, kuras ir tikpat jutīgas pret izmaiņām procentu likmēs kā modelējamo atvasināto instrumentu naudas plūsma. Šo jutīgumu novērtē, pamatojoties uz tādas izlases procentu likmju neatkarīgām kustībām ienākumu līknē, kas nodrošina katrā 3. tabulā minētā termiņa intervālā procentu likmes izmaiņas par vienu punktu. Ar modeli noteiktās pozīcijas iekļauj kapitāla prasību aprēķinā saskaņā ar vienu no 198.–204. punktā minētajām metodēm.

184. Aprēķinot parāda vērtspapīra vai kapitāla vērtspapīra tīro pozīciju, var savstarpēji ieskaitīt viena veida vērtspapīru pretējās pozīcijas. Viena veida vērtspapīri ir parāda vērtspapīri vai kapitāla vērtspapīri, kas vienlaikus atbilst visām šādām prasībām:

184.1. tos emitējis viens un tas pats emitents;

184.2. tiem noteikti vienādi līdzekļu atgūšanas nosacījumi emitenta bankrota, likvidācijas vai pašlikvidācijas gadījumā;

184.3. tie ir denominēti vienā un tajā pašā valūtā;

184.4. tie ir parāda vērtspapīri, kuriem ir vienāds līdz dzēšanai atlikušais termiņš un procentu maksājumu grafiks;

184.5. tie ir parāda vērtspapīri, kuriem fiksētās procentu likmes gadījumā ir vienāda kupona procentu likme (starpība nepārsniedz 0.15 procentu punktus) vai peldošās procentu likmes gadījumā ir vienāds pamats (piem., LIBOR) procentu likmes noteikšanai.

185. Pirms attiecīgā vērtspapīra pozīciju savstarpējās ieskaitīšanas saskaņā ar 184. punkta nosacījumiem iestāde ar Komisijas atļauju var savstarpēji pilnīgi ieskaitīt viena veida atvasināto instrumentu pozīcijas, ja šiem atvasinātajiem instrumentiem ir viens un tas pats bāzes aktīvs, pozīcijām ir vienāda nominālvērtība un tās ir denominētas vienā un tajā pašā valūtā, kā arī ir ievērotas šādas prasības:

185.1. starpība starp atvasināto instrumentu pozīciju slēgšanas datumiem nepārsniedz septiņas dienas;

185.2. mijmaiņas līgumu un ārpusbiržas procentu nākotnes līgumu bāzes aktīviem:

185.2.1. fiksētās procentu likmes gadījumā ir vienāda kupona procentu likme (starpība nepārsniedz 0.15 procentu punktus) vai peldošās procentu likmes gadījumā ir vienāds pamats (piem., LIBOR) procentu likmes noteikšanai;

185.2.2. līdz fiksētās procentu likmes pozīcijas slēgšanai atlikušā termiņa un līdz peldošās procentu likmes kārtējai pārskatīšanai atlikušā termiņa starpība nepārsniedz 1. tabulā norādīto pieļaujamo termiņu starpību.

1. tabula. Pieļaujamā termiņu starpība

Nr. p.k.

Atlikušais termiņš

Pieļaujamā termiņu starpība

1.

<1 mēnesis

0

2.

≥1 mēnesis <1 gads

7 dienas

3.

≥1 gads

30 dienas

186. Iestāde, kas vērtspapīra tīrās pozīcijas aprēķinā neiekļauj attiecīgā vērtspapīra iespējas līgumu delta ekvivalentu, nevar attiecināt 184. punktā norādīto pozīciju savstarpējās ieskaitīšanas kārtību uz šo iespējas līgumu pozīcijām.

187. Visas tīrās pozīcijas, kuras noteiktas ārvalstu valūtā, pārrēķina euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.286)

2. Kapitāla prasības aprēķināšanas kārtība

2.1. Parāda vērtspapīru pozīcijas

188. Iestāde aprēķina un ievēro iestādes tirdzniecības portfelī iekļauto parāda vērtspapīru un citu aktīvu, kuru vērtība ir atkarīga no procentu likmju izmaiņām, pozīciju specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību un procentu, procentu indeksu, ārvalstu valūtas un preču atvasināto instrumentu un iestādes pašas emitēto parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību. (Specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasības aprēķināšanas nosacījumus atkarībā no atvasinātā instrumenta bāzes aktīva sk. 10. pielikumā.)

189. Parāda vērtspapīru tīrās pozīcijas klasificē atkarībā no valūtas, kurā denominēts parāda vērtspapīrs, un aprēķina specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību katras valūtas pozīcijām atsevišķi.

2.1.1. Specifiskais risks

190. Tirdzniecības portfeļa parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina kā šādu specifiskā riska kapitāla prasību kopsummu:

190.1. specifiskā riska kapitāla prasība parāda vērtspapīriem, izņemot vērtspapirizēšanas pozīcijas, kas aprēķināta šādi:

190.1.1. katru tīro pozīciju, kas ir aprēķināta saskaņā ar 174.-187. punkta nosacījumiem, iedala vienā no 2. tabulā norādītajām kategorijām atkarībā no tās emitenta/debitora veida, emitenta/debitora iekšējā vai ārējā kredīta novērtējuma un atlikušā termiņa un ņemot vērā 191.–194. punkta nosacījumus, un reizina ar 2. tabulā norādīto attiecīgo svēršanas likmi;

190.1.2. summē atbilstoši 190.1.1. punkta prasībām aprēķināto svērto garo un svērto īso pozīciju absolūtās vērtības;

190.2. vērtspapirizēšanas pozīciju specifiskā riska kapitāla prasība, kas aprēķināta saskaņā ar 195. punkta prasībām.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

2. tabula. Parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasības aprēķinā izmantojamās svēršanas likmes

Nr.p.k.

Kategorija

Svēršanas likme
(%)

1. Parāda vērtspapīri, kuriem ir centrālās valdības galvojums, vai centrālo valdību, centrālo banku, starptautisko attīstības banku, dalībvalstu reģionālo un vietējo valdību un valsts institūciju parāda vērtspapīri, kuriem piemēro 1. kvalitātes pakāpi vai 0 procentu riska pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam

0.00

2. Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko emitējušas centrālās bankas, starptautiskās organizācijas, starptautiskās attīstības bankas vai dalībvalstu reģionālās vai vietējās valdības, kam piemēro 2. vai 3. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas iestādes, kam piemēro 1. vai 2. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas komercsabiedrības, kam piemēro 1., 2. vai 3. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; citi kvalificētie parāda vērtspapīri, kas atbilst šo noteikumu 194. punkta prasībām 0.25 (atlikušais termiņš ir seši mēneši vai mazāk)

1.00 (atlikušais termiņš ir lielāks par sešiem mēnešiem un līdz 24 mēnešiem, ieskaitot)

1.60 (atlikušais termiņš pārsniedz 24 mēnešus)

3. Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko emitējušas centrālās bankas, starptautiskās organizācijas, starptautiskās attīstības bankas vai dalībvalstu reģionālās vai vietējās valdības, kam piemēro 4. vai 5. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas iestādes, kam piemēro 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko emitējušas vai garantējušas komercsabiedrības, kam piemēro 4. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam

Riska darījumi, kuriem nav piemērotas ĀKNI kredīta novērtējuma

8.00

4. Parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas centrālās valdības, ko emitējušas centrālās bankas, starptautiskās organizācijas, starptautiskās attīstības bankas vai dalībvalstu reģionālās vai vietējās valdības vai iestādes, kam piemēro 6. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam; parāda vērtspapīri, ko ir emitējušas vai garantējušas komercsabiedrības, kam piemēro 5. vai 6. kvalitātes pakāpi atbilstoši SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam

12.00

(Tabula FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

190.1 Rēķinot specifiskā riska kapitāla prasību saskaņā ar 190., 195. vai 195.3 punkta prasībām, iestāde var noteikt tādu svēršanas likmju lieluma un tīro pozīciju reizinājuma rezultāta ierobežojumu, kuru piemērojot specifiskā riska kapitāla prasība nepārsniegs maksimāli iespējamo saistību nepildīšanas zaudējumu apmēru. Īsajām pozīcijām šādu ierobežojumu var noteikt kā šādu pozīciju vērtību izmaiņu apmēru, kas izveidotos, ja pozīcijas pamatā esošais parādnieks nekavējoties tiktu pārklasificēts riskam nepakļautajā parādniekā.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

191. Kvalificētie parāda vērtspapīri ir šādas pozīcijas veidojošie parāda vērtspapīri:

191.1. parāda vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kurām, lietojot SP, piemēro kvalitātes pakāpes, kas atbilst vismaz ĀKNI investīciju reitingiem (sk. 11. pielikumu);

191.2. parāda vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kurām, lietojot IRB pieeju, noteikta SNV, kas nav lielāka par 191.1. punktā minēto parāda vērtspapīru SNV;

191.3. parāda vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kurām nav pieejams ĀKNI reitings un kuras atbilst šādiem nosacījumiem:

191.3.1. pozīcijas ir pietiekami likvīdas;

191.3.2. parāda vērtspapīru kvalitāte, pēc pašas iestādes uzskatiem, ir vismaz vienāda ar 191.1. punktā minēto parāda vērtspapīru kvalitāti;

191.3.3. parāda vērtspapīri ir iekļauti vismaz vienā dalībvalsts regulētā tirgus sarakstā vai šo noteikumu 5. pielikumā minēto ārvalstu atzīto biržu sarakstā;

191.4. parāda vērtspapīru, kurus emitējusi iestāde, kas ievēro direktīvā 2006/48/EK noteiktās kapitāla pietiekamības prasības, garās un īsās pozīcijas, ja šādi parāda vērtspapīri ir pietiekami likvīdi un to kvalitāte ir vismaz vienāda ar 191.1. punktā minēto parāda vērtspapīru kvalitāti;

191.5. iestādes parāda vērtspapīri, kuru kredīta kvalitāte atbilst vai ir augstāka nekā 2. kredīta kvalitātes pakāpe saskaņā ar SP, ja iestāde - emitents ievēro direktīvā 2006/48/EK noteiktās kapitāla pietiekamības prasības;

191.6. parāda vērtspapīru iekļaušanas kvalificētajos vērtspapīros procedūru pārbauda Komisija un nepieciešamības gadījumā, ja uzskata, ka kādu parāda vērtspapīru specifiskais risks ir pārāk augsts vai tie neatbilst citiem šajā punktā minētajiem kritērijiem, groza iestādes novērtējumu.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

192. Parāda vērtspapīriem, kas nav kvalificēti parāda vērtspapīri saskaņā ar 191. punktu, piemēro 8 procentu vai 12 procentu svēršanas likmi saskaņā ar 2. tabulu.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

193. Iestāde, kas piemēro IRB pieeju riska darījumu kategorijai, kurā iekļauts parāda instruments, var piemērot svēršanas likmi, kas atbilst saskaņā ar SP kredītriskam noteiktajai kvalitātes pakāpei, kurai piemīt tāda pati vai mazāka SNV, kas noteikta atbilstoši IRB pieejai.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

194. Finanšu instrumentiem, kuru emitentam ir maksātnespējas pazīmes, iestāde piemēro 12 procentu svēršanas likmi.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

195. Specifiskā riska kapitāla prasību tirdzniecības portfeļa vērtspapirizēšanas pozīcijām, kuras veido saskaņā ar 174.-187. punktu aprēķinātās tīrās pozīcijas, nosaka šādi:

195.1. iestāde, kas netirdzniecības portfeļa riska darījumu kredītriska kapitāla prasību rēķina, lietojot SP, specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērtās vērtības, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 4. daļas 21.–50. punktu;

195.2. iestāde, kas netirdzniecības portfeļa riska darījumu kredītriska kapitāla prasību rēķina, lietojot IRB pieeju, specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērtās vērtības, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 4. daļas 51.–92. punktu;

195.3. iestāde var izmantot uzraudzības formulas metodi 195.1. un 195.2. punkta vajadzībām, tikai saņemot Komisijas atļauju, izņemot tādas iestādes – iniciatorus, kas šo metodi var izmantot vērtspapirizēšanas pozīciju kredītriska kapitāla prasības noteikšanai netirdzniecības portfelī. Ja uzraudzības formulas metodes piemērošanai ir nepieciešams noteikt riska darījuma partnera SNV un SNZ, to var darīt saskaņā ar IRB pieejā noteikto vai arī, saņemot atsevišķu Komisijas atļauju, izmantot alternatīvu pieeju, kas balstās uz 287. punktā aprakstītajām aplēsēm un kas atbilst IRB pieejai noteiktajiem kvantitatīvajiem standartiem;

195.4. šo noteikumu 14. pielikuma prasībām atbilstošām vērtspapirizēšanas tīrajām pozīcijām specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no saskaņā ar šā pielikuma nosacījumiem noteiktajām vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērtajām vērtībām;

195.5. summē visu saskaņā ar 195.1.–195.4. punktu aprēķināto īso svērto pozīciju un garo svērto pozīciju absolūto vērtību;

195.6. pārejas periodā līdz 2013. gada 31. decembrim, atkāpjoties no 195.5. punkta prasībām, iestāde saskaita atsevišķi svērto garo pozīciju kopsummu un svērto īso pozīciju absolūto vērtību kopsummu un nosaka specifiskā riska kapitāla prasību lielākās summas apmērā. Šajā pārejas periodā iestāde sniedz Komisijai informāciju par šādu īso un garo svērto pozīciju apmēru sadalījumā pa to veidojošo instrumentu veidiem.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

195.1 Specifiskā riska kapitāla prasība tādiem vērtspapirizēšanas pozīcijā iekļautajiem riska darījumiem, kas veidotu pašu kapitāla samazinājumu vai kam piemērotu 1 250 procentu riska pakāpi, ja to riska svērto vērtību rēķinātu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 4. daļu, nevar būt mazāka par to, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

195.2 Vērtspapirizēšanas pozīciju likviditātes nodrošināšanai paredzētajām kredītlīnijām, kurām nav pieejams ĀKNI reitings, kapitāla prasība ir ne mazāka par šo noteikumu 4. pielikuma 4. daļā norādīto.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

195.3 Atkāpjoties no 195. punkta prasībām, iestāde var korelācijas tirdzniecības portfelī iekļautajiem instrumentiem noteikt specifiskā riska kapitāla prasību kā lielāko no šādām summām:

195.31. specifiskā riska kapitāla prasību kopsumma, kas noteikta tikai korelācijas tirdzniecības portfeļa tīrajām garajām pozīcijām;

195.32. specifiskā riska kapitāla prasību kopsumma, kas noteikta tikai korelācijas tirdzniecības portfeļa tīrajām īsajām pozīcijām.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

195.4 Korelācijas tirdzniecības portfeli veido vērtspapirizēšanas pozīcijas un n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātie instrumenti, kas atbilst šādiem kritērijiem:

195.41. pozīcijas nav atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcijas, iespējas līgumi, kuru bāzes aktīvs ir vērtspapirizēšanas laidiens, vai kādi citi atvasinātie instrumenti, kuru bāzes aktīvs ir vērtspapirizēšanas darījums vai shēma, kas neparedz proporcionālas daļas no vērtspapirizēšanas laidiena ieņēmumiem saņemšanu;

195.42. visi atsauces instrumenti ir vai nu viena emitenta/parādnieka instrumenti, tostarp ar viena parādnieka kredītrisku saistītie kredīta atvasinātie instrumenti, attiecībā uz kuriem pastāv likvīds divvirzienu tirgus, vai parasti pārdodami indeksi, kas balstīti uz šo atsauces komercsabiedrību novērtējumiem. Divvirzienu tirgus pastāv, ja ir savstarpēji neatkarīgi godprātīgi piedāvājumi pirkt un pārdot tā, ka cena ir loģiski saistīta ar pēdējās tirdzniecības cenu vai vienas dienas laikā tiek kotētas pašreizējās godprātīgās konkurējošās pirkšanas un pārdošanas cenas un par šādu cenu var norēķināties salīdzinoši īsā laikā, kas atbilst tirdzniecības praksei.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

195.5 Korelācijas tirdzniecības portfelī nevar iekļaut pozīcijas, kurām pamatā ir šādi bāzes instrumenti:

195.51. netirdzniecības portfeļa instruments, kas atbilst 97.8. vai 97.9. punktā norādītajām darījumu kategorijām;

195.52. prasība pret ĪNIS.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

195.6 Iestāde korelācijas tirdzniecības portfelī var iekļaut pozīcijas, kuras nav ne vērtspapirizēšanas pozīcijas, ne n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātie instrumenti, bet kuras ierobežo citu šā portfeļa pozīciju risku, ar nosacījumu, ka instrumentam vai tā bāzes instrumentiem pastāv likvīds divvirzienu tirgus saskaņā ar 195.42. punktu.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

2.1.2. Vispārējais risks

196. Parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību nosaka, lietojot termiņa metodi vai ar Komisijas atļauju – ilguma metodi.

197. Izvēlēto parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasības aprēķina metodi (ilguma metode vai termiņa metode) lieto konsekventi, un to var mainīt tikai izņēmuma gadījumā, ja Komisija tam devusi atļauju.

Termiņa metode

198. Parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību, lietojot termiņa metodi, aprēķina šādi:

198.1. visas parāda vērtspapīru tīrās pozīcijas izvieto attiecīgās zonas attiecīgajā termiņa intervālā (sk. 3. tabulu), ņemot vērā šādus nosacījumus:

198.1.1. vai parāda vērtspapīra kupona procentu likme ir mazāka, vienāda vai lielāka par 3 procentiem. Diskonta vērtspapīrus uzrāda ailē “Kupona procentu likme mazāka par 3%”;

198.1.2. kāds ir atlikušais termiņš. Parāda vērtspapīriem ar fiksēto procentu likmi tas ir līdz vērtspapīra dzēšanai atlikušais termiņš. Parāda vērtspapīriem ar peldošo procentu likmi tas ir līdz kārtējai procentu likmes pārskatīšanai atlikušais termiņš;

198.2. visas parāda vērtspapīru tīrās pozīcijas reizina ar svēršanas likmi, kas atbilst termiņa intervālam, kurā iekļauj attiecīgo tīro pozīciju;

198.3. katram termiņa intervālam aprēķina svērto garo pozīciju summu un svērto īso pozīciju summu;

198.4. katrā termiņa intervālā nosaka svērto garo pozīciju un svērto īso pozīciju summu sakrītošo svērto pozīciju kā mazāko absolūto vērtību no svērto garo pozīciju un svērto īso pozīciju summām. Termiņa intervāla svērto garo (īso) pozīciju summas pārsniegums pār termiņa intervāla sakrītošo svērto pozīciju ir termiņa intervāla nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija;

198.5. katras zonas termiņa intervālu nesakrītošās svērtās garās pozīcijas un svērtās īsās pozīcijas summē atsevišķi un katrai zonai aprēķina zonas sakrītošo svērto pozīciju kā termiņa intervālu nesakrītošo svērto garo pozīciju un nesakrītošo svērto īso pozīciju summu mazāko absolūto vērtību. Zonas nesakrītošo svērto garo (īso) pozīciju summas pārsniegums pār zonas sakrītošo svērto pozīciju ir zonas nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija;

198.6. sakrītošo svērto pozīciju starp I un II zonu aprēķina kā I zonas nesakrītošās svērtās garās (īsās) pozīcijas un II zonas nesakrītošās svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību;

198.7. ja pēc sakrītošās svērtās pozīcijas starp I un II zonu noteikšanas nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija paliek II zonā, aprēķina sakrītošo svērto pozīciju starp II un III zonu kā II zonas nesakrītošās svērtās garās (īsās) pozīcijas un III zonas nesakrītošās svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību;

198.8. ja pēc sakrītošās svērtās pozīcijas starp I un II zonu noteikšanas nesakrītošā svērtā garā (īsā) pozīcija paliek I zonā un pēc sakrītošās svērtās pozīcijas noteikšanas starp II un III zonu nesakrītošā svērtā īsā (garā) pozīcija paliek III zonā, aprēķina sakrītošo svērto pozīciju starp I un III zonu kā I zonas nesakrītošās svērtās garās (īsās) pozīcijas un III zonas nesakrītošās svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību;

198.9. summē atlikušās nesakrītošās svērtās pozīcijas visās zonās;

198.10. parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina kā šādu lielumu summu:

198.10.1. 10 procentus no katra termiņa intervāla sakrītošās svērtās pozīcijas;

198.10.2. 40 procentus no I zonas sakrītošās svērtās pozīcijas;

198.10.3. 30 procentus no II zonas sakrītošās svērtās pozīcijas;

198.10.4. 30 procentus no III zonas sakrītošās svērtās pozīcijas;

198.10.5. 40 procentus no sakrītošās svērtās pozīcijas starp I un II zonu;

198.10.6. 40 procentus no sakrītošās svērtās pozīcijas starp II un III zonu;

198.10.7. 150 procentus no sakrītošās svērtās pozīcijas starp I un III zonu;

198.10.8. atlikušo nesakrītošo svērto pozīciju kopsummu.

3. tabula. Zonas, termiņu intervāli un svēršanas likmes parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasības aprēķināšanai, lietojot termiņa metodi

Zona

Termiņa intervāls

Svēršanas likme

(%)

Paredzētās procentu likmju izmaiņas (%)

kupona procentu likme 3% un lielāka

kupona procentu likme mazāka par 3%

I

0≤ 1 mēnesis

>1≤ 3 mēneši

>3≤ 6 mēneši

>6≤ 12mēneši

0≤ 1 mēnesis

>1≤ 3 mēneši

>3≤ 6 mēneši

>6≤ 12 mēneši

0.00

0.20

0.40

0.70

1.00

1.00

1.00

II

>1≤ 2 gadi

>2≤ 3 gadi

>3≤ 4 gadi

>1≤ 1.9 gadi

>1.9≤ 2.8 gadi

>2.8≤ 3.6 gadi

1.25

1.75

2.25

0.90

0.80

0.75

III

>4≤ 5 gadi

>5≤ 7 gadi

>7≤ 10 gadi

>10≤ 15 gadi

>15≤ 20 gadi

>20 gadi

>3.6≤ 4.3 gadi

>4.3≤ 5.7 gadi

>5.7≤ 7.3 gadi

>7.3≤ 9.3 gadi

>9.3≤ 10.6 gadi

>10.6≤ 12 gadi

>12≤ 20 gadi

>20 gadi

2.75

3.25

3.75

4.50

5.25

6.00

8.00

12.50

0.75

0.70

0.65

0.60

0.60

0.60

0.60

0.60

199. Procentu, procentu indeksu, ārvalstu valūtas un preču atvasināto instrumentu vispārējā riska kapitāla prasību, lietojot termiņa metodi, aprēķina tāpat kā parāda vērtspapīriem.

Ilguma metode

200. Parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību, lietojot ilguma metodi, aprēķina šādi:

200.1. katram parāda vērtspapīram aprēķina modificēto (pārveidoto) ilgumu (modified duration) saskaņā ar šādu formulu:

01.JPG (8768 bytes)

kur:

D – ilgums,

Dm – modificētais ilgums,

r – ienesīgums līdz dzēšanai atlikušajā termiņā (yield to maturity), kas aprēķināts, pamatojoties uz parāda vērtspapīra tirgus vērtību un, ja šim parāda vērtspapīram ir peldošā procentu likme, pieņemot, ka pamatsumma tiek samaksāta kārtējās procentu likmes pārskatīšanas datumā,

Ct – naudas plūsma t periodā,

m – līdz dzēšanai atlikušais periodu skaits fiksētās procentu likmes parāda vērtspapīriem vai līdz kārtējai procentu likmes pārskatīšanai atlikušais periodu skaits peldošās procentu likmes parāda vērtspapīriem;

200.2. katru atsevišķo parāda vērtspapīra pozīciju iekļauj vienā no 4. tabulā norādītajām zonām atkarībā no modificētā ilguma un aprēķina modificētā ilguma svērto pozīciju kā pozīcijas tirgus vērtību, kas reizināta ar tās modificēto ilgumu un paredzētajām procentu likmju izmaiņām;

200.3. aprēķina katras zonas modificētā ilguma svērto garo pozīciju summu un modificētā ilguma svērto īso pozīciju summu. Zonas modificētā ilguma svērto garo pozīciju un modificētā ilguma svērto īso pozīciju summu mazākā absolūtā vērtība ir attiecīgās zonas sakrītošā modificētā ilguma svērtā pozīcija;

200.4. zonas modificētā ilguma svērto garo (īso) pozīciju kopsummas pārsniegums pār zonas sakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju veido šīs zonas nesakrītošo modificētā ilguma svērto garo (īso) pozīciju;

200.5. sakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju starp I un II zonu aprēķina kā I zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās garās (īsās) pozīcijas un II zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību;

200.6. ja pēc sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp I un II zonu noteikšanas nesakrītošā modificētā ilguma svērtā garā (īsā) pozīcija paliek II zonā, aprēķina sakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju starp II un III zonu kā II zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās garās (īsās) pozīcijas un III zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību;

200.7. ja pēc sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp I un II zonu noteikšanas nesakrītošā modificētā ilguma svērtā garā (īsā) pozīcija paliek I zonā un pēc sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp II un III zonu noteikšanas nesakrītošā modificētā ilguma svērtā īsā (garā) pozīcija paliek III zonā, aprēķina sakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju starp I un III zonu kā I zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās garās (īsās) pozīcijas un III zonas nesakrītošās modificētā ilguma svērtās īsās (garās) pozīcijas mazāko absolūto vērtību;

200.8. summē visas atlikušās nesakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas visās zonās;

200.9. parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina kā šādu lielumu summu:

200.9.1. 2 procentus no sakrītošajām modificētā ilguma svērtajām pozīcijām katrā zonā;

200.9.2. 40 procentus no sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp I un II zonu;

200.9.3. 40 procentus no sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp II un III zonu;

200.9.4. 150 procentus no sakrītošās modificētā ilguma svērtās pozīcijas starp I un III zonu;

200.9.5. atlikušo nesakrītošo modificētā ilguma svērto pozīciju kopsummu.

4. tabula. Zonas, modificētais ilgums un paredzētās procentu likmju izmaiņas parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasības aprēķināšanai, lietojot ilguma metodi

Zona

Modificētais ilgums (gados)

Paredzētās
procentu likmju
izmaiņas (%)

I

>0≤ 1

1.0

II

>1≤ 3.6

0.85

III

> 3.6

0.7

201. Procentu, procentu indeksu, ārvalstu valūtas un preču atvasināto instrumentu vispārējā riska kapitāla prasību, lietojot ilguma metodi, aprēķina tāpat kā parāda vērtspapīriem.

202. Parāda vērtspapīru un procentu, procentu indeksu, ārvalstu valūtas un preču atvasināto instrumentu kapitāla prasību aprēķina kā to kapitāla prasību summu, kuras aprēķinātas saskaņā ar 190., 198. un 199. punkta vai 200. un 201. punkta nosacījumiem.

203. Iestāde, kura parāda vērtspapīru tīro pozīciju aprēķinā iekļauj iespējas līgumu delta ekvivalentu, parāda vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 202. punkta nosacījumiem, palielina par parāda vērtspapīru iespējas līgumu gamma riska un vega riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar delta-plus metodi (sk. 8. pielikumu).

204. Iestāde, kura parāda vērtspapīru tīro pozīciju aprēķinā neiekļauj iespējas līgumu delta ekvivalentu, parāda vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 203. punkta nosacījumiem, palielina par parāda vērtspapīru iespējas līgumu kapitāla prasību, kura aprēķināta saskaņā ar iespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršo metodi (sk. 9. pielikumu).

2.2. Kapitāla vērtspapīru pozīcijas

205. Iestāde aprēķina un ievēro kapitāla vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, izņemot tos kapitāla vērtspapīrus, kuri veido pašu kapitāla samazinājumu, un citu finanšu instrumentu, kuru cena ir atkarīga no akciju cenu izmaiņām (akciju indeksu atvasinātie instrumenti u.c.), specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību.

206. Kapitāla vērtspapīru pozīcijas atkarībā no tā, kādas valsts komercsabiedrību reģistrā vai analogā institūcijā reģistrēts šo vērtspapīru emitents, apvieno grupās (turpmāk – nacionālais tirgus). Kapitāla vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina katram nacionālajam tirgum atsevišķi.

2.2.1. Specifiskais risks

207. Kapitāla vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasību aprēķina šādi:

207.1. aprēķina katra kapitāla vērtspapīra tīro garo pozīciju vai tīro īso pozīciju saskaņā ar 174.-186. punkta nosacījumiem;

207.2. aprēķina katra nacionālā tirgus kopējo pozīciju, kas ir attiecīgā nacionālā tirgus kapitāla vērtspapīru tīro garo pozīciju un tīro īso pozīciju absolūto vērtību summa;

207.3. aprēķina kapitāla vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasību attiecīgajā nacionālajā tirgū kā 8 procentus no nacionālā tirgus kapitāla vērtspapīru kopējās pozīcijas.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

2.2.2. Vispārējais risks

208. Kapitāla vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no attiecīgā nacionālā tirgus kopējās tīrās pozīcijas, kas ir kapitāla vērtspapīru tīro garo pozīciju summas un tīro īso pozīciju summas starpības absolūtā vērtība.

209. Akciju indeksu atvasināto instrumentu vispārējā riska kapitāla prasību aprēķina tāpat kā kapitāla vērtspapīriem. Akciju indeksu atvasinātos instrumentus iekļauj vispārējā riska kapitāla prasības aprēķinā kā vienu attiecīgā indeksa pozīciju. Akciju indeksu atvasināto instrumentu specifiskā riska kapitāla prasība nav jāaprēķina.

210. Kapitāla vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību nosaka kā visu nacionālo tirgu kapitāla vērtspapīru kapitāla prasību, kas aprēķinātas saskaņā ar 207.–209. punkta nosacījumiem, kopsummu.

211. Iestāde, kura kapitāla vērtspapīru tīro pozīciju aprēķinā iekļauj attiecīgā vērts­papīra iespējas līgumu delta ekvivalentu, kapitāla vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 210. punkta nosacījumiem, palielina par gamma riska un vega riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar delta-plus metodi (sk. 8. pielikumu).

212. Iestāde, kura kapitāla vērtspapīru tīro pozīciju aprēķinā neiekļauj iespējas līgumu delta ekvivalentu, kapitāla vērtspapīru specifiskā riska un vispārējā riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 210. punkta nosacījumiem, palielina par kapitāla vērtspapīru iespējas līgumu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar iespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršo metodi (sk. 9. pielikumu).

2.3. Specifiskā riska kapitāla prasības aprēķins tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kuru risks ir ierobežots ar kredīta atvasinātajiem instrumentiem

213. Atvieglota specifiskā riska kapitāla prasība tiek noteikta tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, kuru risks ir ierobežots, lietojot kredīta aizsardzību, ko sniedz kredīta atvasinātie instrumenti, saskaņā ar principiem, kas noteikti 214.–217. punktā. Atvieglojums tiek piemērots divu šādu pozīciju kombinācijai: iestādes specifiskajam riskam pakļautajai aizsargājamajai pozīcijai un kredīta atvasinātā instrumenta specifiskajam riskam pakļautajai aizsargājošajai pozīcijai.

214. No specifiskā riska kapitāla prasības aprēķina tiek pilnībā atbrīvota aizsargājamā pozīcija un aizsargājošā pozīcija, kuru vērtības vienmēr mainās pretējā virzienā un visumā vienādā mērā. Tas notiek šādos gadījumos:

214.1. abas pozīcijas veido pilnīgi identiski instrumenti;

214.2. garo maksājuma (cash) pozīciju aizsargā kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgums (vai otrādi) un atsauces parāda (the reference obligation) pozīcija (aizsargājošā pozīcija) ir pilnīgi saskaņota ar aizsargājamo pozīciju (proti, maksājuma pozīciju). Paša mijmaiņas līguma termiņš var atšķirties no bāzes aktīva termiņa.

215. Ja abu pozīciju vērtības vienmēr mainās pretējā virzienā un pastāv precīza saskaņošana starp aizsargājamās pozīcijas un kredīta atvasinātā instrumenta aizsargājošās pozīcijas termiņiem un to bāzes aktīvi ir denominēti vienā valūtā, tad 80 procentus šādu pretējo pozīciju drīkst savstarpēji ieskaitīt. Papildus minētajam šāda kredīta atvasinātā instrumenta galvenā īpatnība ir tāda, ka būtiskas maksājuma pozīcijas cenas izmaņas nedrīkst būt iemesls kredīta atvasinātā instrumenta cenas izmaiņām. Pozīciju apmēram, kuram saskaņā ar šo darījumu ir pārnests risks, piemēro 80 procentu specifiskā riska savstarpējo ieskaitu, t.i., rēķina kapitāla prasību atlikušajiem 20 procentiem tai darījuma pusei, kurai ir lielākā kapitāla prasība, savukārt specifiskā riska kapitāla prasība otrajai pusei ir nulle.

216. Daļēju atbrīvojumu dod tādos gadījumos, ja abu pozīciju vērtība vienmēr mainās pretējā virzienā. Tas notiek šādos gadījumos:

216.1. uz pozīciju attiecas 214.2. punkts, bet pastāv neatbilstība starp atsauces parādu un bāzes parādu. Tomēr pozīcijas atbilst abām šādām prasībām:

216.1.1. atsauces parāda atmaksas kārta ir līdzvērtīga vai zemāka nekā bāzes parādam;

216.1.2. bāzes parāds un atsauces parāds veido prasību pret vienu un to pašu parādnieku un ir juridiski pielietojami līguma noteikumi (tiesiski piemērojamas klauzulas), saskaņā ar kuriem tiek atzīta parāda saistību nepildīšana, ja netiek pildītas saistības, kas izriet no kāda cita šā parādnieka parāda (legally enforceable cross-default vai cross-acceleration clauses);

216.2. uz pozīciju attiecas 214.1. vai 215. punkts, bet pastāv valūtas vai termiņu nesakritība kredīta aizsardzības un bāzes aktīva starpā;

216.3. uz pozīciju attiecas 215. punkts, bet pastāv aktīvu neatbilstība starp maksājuma pozīciju un kredīta atvasinātā instrumenta pozīciju. Tomēr maksājuma pozīcijas aktīvi ir iekļauti kredīta atvasinātā instrumenta īstenojamajās saistībās;

216.4. katrā no 216.1.–216.3. punkta gadījumiem tā vietā, lai summētu atsauces parāda un bāzes parāda pozīcijas specifiskā riska kapitāla prasību, to rēķina tikai tai, kura veido lielāko kapitāla prasību.

217. Visos pārējos gadījumos, uz ko neattiecas 213.–216. punkts, abām pozīcijām rēķina specifiskā riska kapitāla prasības.

2.4. Tirdzniecības portfeļa IFA kapitāla prasība

218. Tirdzniecības portfeļa IFA pozīciju kapitāla prasības aprēķina šādi:

218.1. IFA pozīcijām piemēro pozīcijas riska (specifiskā un vispārējā riska) kapitāla prasību 32 procenti;

218.2. IFA pozīcijas kapitāla prasības un ārvalstu valūtas vai preču riska kapitāla prasības attiecīgā ieguldījumu fonda atklātajai pozīcijai, kas aprēķināta saskaņā ar šīs nodaļas 4. daļu vai 6. daļu, kurā noteikts kapitāla prasības aprēķins zeltam, kopsumma nevar būt lielāka par 40 procentiem. Ja tomēr minēto kapitāla prasību kopsumma pārsniedz 40 procentus, tad samazina saskaņā ar 218.1. punktu aprēķināto IFA pozīcijas specifiskā un vispārējā riska kapitāla prasību, neskarot ieguldījumu fonda ārvalstu valūtas un preču riska kapitāla prasību.

219. Ja vien nav norādīts citādi, nav atļauts savstarpējs ieskaits starp ieguldījumu fonda, kura apliecības iekļautas tirdzniecības portfelī, ieguldījumiem un citām iestādes tirdzniecības portfeļa pozīcijām.

Īpašo metožu lietošanas kritēriji

220. Atkāpjoties no 218. punkta prasībām, iestāde var izmantot 222.–225. punktā noteiktās īpašās metodes IFA pozīciju kapitāla prasību noteikšanai, ja EK reģistrēts vai uzraudzīts ieguldījumu fonds atbilst šādiem vispārējiem kritērijiem:

220.1. ieguldījumu fonda prospekts vai līdzvērtīgs dokuments ietver:

220.1.1. aktīvu kategorijas, kurās ieguldījumu fondam ir atļauts ieguldīt savus līdzekļus;

220.1.2. ja ir noteikti ieguldījumu ierobežojumi, tad to relatīvo lielumu un aprēķināšanas metodes;

220.1.3. ja atļauts izmantot dažādu līmeņu saistību apmēra attiecību pret ieguldījumu fonda neto aktīviem (leverage) (turpmāk – sviras rādītājs), tā maksimālo lielumu;

220.1.4. ja atļauts ieguldīt RTN atvasinātajos instrumentos vai repo darījumos, pieļaujamo darījuma partnera kredītriska limitu noteikšanas politiku;

220.2. par ieguldījumu fonda darbību tiek sniegts pusgada un gada pārskats, kas dod iespēju novērtēt aktīvus un pasīvus, ienākumus un darījumus pārskata perioda laikā;

220.3. IFA ir atmaksājamas skaidrā naudā dienas laikā pēc IFA turētāja pieprasījuma;

220.4. ieguldījumu fonda ieguldījumi ir nošķirti no ieguldījumu fonda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības aktīviem;

220.5. ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veic atbilstošu IFA riska novērtējumu.

221. Ieguldījumiem ārvalstu IFA var piemērot kapitāla prasību aprēķina īpašās metodes, ja izpildīti 220. punktā noteiktie vispārējie kritēriji un Komisija ir devusi tam atļauju.

Īpašās metodes

222. Ja iestādei ir ik dienu pieejama informācija par ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūru, tā var sadalīt katru IFA proporcionālajos ieguldījumu fonda faktiskajos ieguldījumos, lai aprēķinātu to pozīcijas riska (vispārējā un specifiskā) kapitāla prasību atbilstoši metodēm, kas izklāstītas šajā pielikumā vai, ja ir dota atļauja, lietojot RPV iekšējos modeļus, kas atbilst šīs nodaļas 6. daļas prasībām. Saskaņā ar šo pieeju IFA pozīcijas uzskata par šā fonda faktisko ieguldījumu pozīciju kopumu. Ieskaits starp ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu pozīcijām un citām iestādei piederošām pozīcijām ir atļauts, ja vien iestādei ir pietiekams daudzums IFA, lai tās ļautu atpirkt/veidot jaunas IFA veselās vienības apmaiņā pret ieguldījumu fonda faktiskajiem ieguldījumiem.

223. Ja ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra atbilst ārēji izveidota tirgus indeksa vai fiksētā akciju vai parāda vērtspapīru groza, kas minēts 228.1. punktā, struktūrai, iestāde var pielīdzināt IFA minētajam indeksam vai grozam to pozīcijas riska (vispārējā un specifiskā) kapitāla prasības aprēķinā, kuru veic atbilstoši šajā pielikumā izklāstītajām metodēm vai, ja ir saņemta atļauja, lietojot RPV modeli saskaņā ar šīs nodaļas 6. daļas prasībām. Šādu pieeju var izmantot, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

223.1. ieguldījumu fonda darbības mērķis ir atveidot ārējā indeksa vai fiksēto akciju vai parāda vērtspapīru groza ieguldījumu struktūru;

223.2. vismaz sešu mēnešu laika periodā tiek nodrošināta minimālā korelācija 0.9 starp IFA un indeksu vai fiksētu akciju vai parāda vērtspapīru groza ikdienas cenu svārstībām. Korelācija šajā kontekstā nozīmē korelācijas koeficientu starp ikdienas IFA ienesīgumu un indeksa vai akciju vai parāda vērtspapīru, kurus atveido ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra, groza ienesīgumu.

224. Ja iestādei nav katru dienu pieejama informācija par ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūru, iestāde var aprēķināt pozīcijas riska kapitāla prasību (vispārējā un specifiskā riska) atbilstoši šajā daļā izklāstītajām metodēm, ievērojot šādus nosacījumus:

224.1. pieņem, ka pirmais ieguldījums ir veikts ieguldījumu fonda prospektā uzrādītajā aktīvā, kas veido lielāko pozīcijas riska (vispārējā un specifiskā) kapitāla prasību, maksimāli pieļaujamajā apmērā, pēc tam turpinot ieguldīt lejupejošo kapitāla prasību secībā maksimāli katrai aktīvu kategorijai pieļaujamajā apmērā, līdz ir sasniegts maksimālais kopējais ieguldījumu ierobežojums. IFA pozīciju uzskata par pozīciju tādos ieguldījumu fonda prospektā uzradītajos aktīvos, kas noteikti saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu, kopumu;

224.2. aprēķinot kapitāla prasību pozīciju riskam, iestāde ņem vērā maksimālo netiešo risku, ko var uzņemties ieguldījumu fonds, izmantojot sviras rādītāju, proporcionāli palielinot ieguldījumu fonda ieguldījumus katrā aktīvu kategorijā prospektā pieļaujamajā apmērā, līdz ir sasniegts maksimālais kopējais ieguldījumu ierobežojums;

224.3. ja saskaņā ar šo punktu aprēķinātā vispārējā un specifiskā riska kapitāla prasība pārsniedz 218. punktā paredzēto, kapitāla prasību nosaka 218. punkta līmenī.

225. Iestāde var paļauties uz trešās personas aprēķinu un pārskatiem par pozīcijas riska (vispārējā un specifiskā) kapitāla prasībām IFA pozīcijām, kurām var piemērot 222. un 224. punktā minētās metodes, ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta aprēķinu un pārskata pareizība.

2. daļa. Norēķinu riska kapitāla prasības aprēķins

226. Norēķinu risks ir risks, kam iestāde ir pakļauta nepabeigtajos darījumos ar ārvalstu valūtu, vērtspapīriem vai precēm, izņemot repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevumus vai aizņēmumus. Norēķinu risku veido norēķinu/piegādes risks un neapmaksāto piegāžu (free deliveries) risks, un norēķinu riska kapitāla prasība ir minēto risku kapitāla prasību kopsumma.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

Norēķinu/piegādes risks

227. Norēķinu/piegādes risks ir risks, kam iestāde ir pakļauta darījumos ar parāda vērtspapīriem, kapitāla vērtspapīriem, ārvalstu valūtu un precēm, ja iestāde par parāda vērtspapīru, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtu vai preču piegādi vai saņemšanu attiecīgi saņem naudu vai maksā to, bet abas darījuma puses nav veikušas norēķinus un piegādi piecu dienu laikā pēc noteiktā norēķinu datuma un iestādei var rasties zaudējumi, kuru lielumu nosaka starpība starp attiecīgo parāda vērtspapīru, kapitāla vērtspapīru, ārvalstu valūtas vai preču norēķinu cenu un to pašreizējo (kapitāla prasības aprēķina dienā) tirgus cenu. Kapitāla prasības noteikšanai iestāde vispirms aprēķina starpību starp parāda vērtspapīra, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces norēķinu cenu, par kuru darījuma partneri vienojušies, un attiecīgā parāda vērtspapīra, kapitāla vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai preces tirgus cenu kapitāla prasības aprēķina dienā. Ja šī starpība liecina par iespējamiem zaudējumiem, iestāde aprēķina norēķinu/piegādes riska kapitāla prasību, reizinot iespējamo zaudējumu absolūto vērtību ar darījuma norēķinu termiņa kavējumam atbilstošo 5. tabulā noteikto koeficientu.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

5. tabula. Darījuma norēķinu termiņa kavējuma koeficienti

Nr.
p.k.

Norēķinu termiņa kavējums (dienās)

Koeficients
(%)

1.

5–15

8

2.

16–30

50

3.

31–45

75

4.

46 un ilgāk

100

Neapmaksāto piegāžu risks

228. Neapmaksāto piegāžu risks veidojas, ja iestāde ir samaksājusi par vērtspapīriem, ārvalstu valūtu vai precēm, pirms saņēmusi tās, vai nodevusi darījuma partnerim vērts­papīrus, ārvalstu valūtu vai preces, pirms saņēmusi samaksu par tām, vai arī darījumā ar ārvalsts vai citas dalībvalsts partneri pagājusi viena vai vairākas darba dienas, kopš iestāde veikusi samaksu vai piegādi.

229. Neapmaksāto piegāžu riska kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar 6. tabulu. Šajā tabulā noteikts arī nepieciešamais pašu kapitāla samazinājums.

6. tabula. Neapmaksāto piegāžu riska kapitāla prasība, riska darījumu vērtība un pašu kapitāla samazinājums

Darījuma veids

Līdz pirmajam līguma maksājumam vai piegādei

No pirmā līguma maksājuma vai piegādes dienas līdz ceturtajai dienai pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes dienas

No piektās darba dienas pēc otrā līguma maksājuma vai piegādes dienas līdz līgumsaistību izbeigšanai

1

2

3

4

Neapmaksātā piegāde

Nav kapitāla prasības

Izveidotā prasība tiek iekļauta riska darījumu kopā

Pašu kapitāls tiek samazināts par veiktā maksājuma lielumu vai piegādāto vērtspapīru, ārvalstu valūtas vai preču vērtību un par darījuma pašreizējo pozitīvo vērtību

230. Ja iestāde aprēķina kredītriska kapitāla prasību, izmantojot IRB pieeju, un tirdzniecības portfelī iekļautā riska darījuma, kas iekļauts 6. tabulas 3. ailē, darījuma partnerim nav netirdzniecības portfelī iekļauto riska darījumu, tā var noteikt SNV, pamatojoties uz darījuma partnera ĀKNI reitingiem un SNZ saskaņā ar 6. pielikuma 2. daļas 44. punktu, nodrošinot, ka to piemēro visiem šāda veida darījumiem.

231. Iestāde, kas aprēķina kredītriska kapitāla prasību, izmantojot IRB pieeju, var izvēlēties šādas alternatīvas 230. punktā aprakstītajai pieejai riska svērtās vērtības aprēķinam, piemērojot tās visiem 6. tabulas 3. ailē uzradītajiem riska darījumiem:

231.1. piemērot SP;

231.2. piemērot visiem šādiem darījumiem 100 procentu riska pakāpi.

232. Neskatoties uz 230. un 231. punkta prasībām, ja neapmaksāto piegāžu riska darījuma pozitīvā vērtība ir nebūtiska, tai var piemērot 100 procentu riska pakāpi.

233. Ja notikuši globāli norēķinu vai ieskaita sistēmas traucējumi, ar Komisijas atļauju var nerēķināt norēķinu riska kapitāla prasību līdz brīdim, kamēr situācija stabilizēsies.

3. daļa. Darījuma partnera kredītriska kapitāla prasības aprēķins

234. Darījuma partnera kredītrisks (turpmāk – DPKR) ir iespēja ciest zaudējumus, ja iestādes parādnieks (debitors) nepildīs līguma noteikumos paredzētās sais­tības pret iestādi, kuras izriet no tirdzniecības portfeļa riska darījumiem.

235. DPKR kapitāla prasību aprēķina šādiem tirdzniecības portfelī iekļautajiem posteņiem:

235.1. RTN atvasinātajiem instrumentiem un kredīta atvasinātajiem instrumentiem;

235.2. līgumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un vērtspapīru vai preču aizdevumiem, kuru pamatā ir tirdzniecības portfeļa vērtspapīri vai preces;

235.3. līgumiem par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu un vērtspapīru vai preču aizņēmumiem, kuru pamatā ir tirdzniecības portfeļa vērtspapīri vai preces;

235.4. maržinālajiem aizdevumiem, kas balstās uz vērtspapīriem vai precēm;

235.5. ilgstošo norēķinu darījumiem.

236. DPKR pakļauto 235. punktā minēto riska darījuma vērtību un riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar noteikumu II sadaļas 2. nodaļas noteikumiem, ņemot vērā šādus grozījumus:

236.1. 92. punktā minēto atvasināto instrumentu sarakstu papildina ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 3. panta otrās daļas 4. punkta “e” apakšpunktā minētajiem kredīta atvasinātajiem instrumentiem;

236.2. rēķinot riska darījumu riska svērto vērtību, iestādei nav atļauts izmantot finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, kas izklāstīta 3. pielikuma 3. daļas 42.–49. punktā, finanšu nodrošinājuma ietekmes atzīšanai. Šis ierobežojums attiecas tikai uz tirdzniecības portfelī iekļautajiem 235.punktā minētajiem riska darījumiem. Netirdzniecības portfelī iekļautajiem 235.punkta riska darījumiem var piemērot finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi un paplašināto metodi kredītriska mazināšanai atkarībā no tā, kāda metode tiek piemērota pārējiem netirdzniecības portfeļa riska darījumiem;

236.3. tirdzniecības portfelī iekļautajos repo darījumos un vērtspapīru vai preču aizdevumos vai aizņēmumos izmantotos finanšu instrumentus un preces, kas ir piemērotas iekļaušanai tirdzniecības portfelī, var uzskatīt par piemērotu nodrošinājumu. Tās preces, kas ir piemērotas iekļaušanai tirdzniecības portfelī, var uzskatīt par piemērotu nodrošinājumu arī tirdzniecības portfelī iekļautajiem RTN atvasinātajiem instrumentiem. Finanšu instrumentiem vai precēm, kas saskaņā ar 3. pielikumu nav uzskatāmas par piemērotu nodrošinājumu un kuras ir aizdotas, pārdotas vai izmantotas kā nodrošinājums vai aizņemtas, nopirktas vai saņemtas kā nodrošinājums, vai citādi izmantotas minētajos darījumos, turklāt iestāde piemēro tām uzraugu pieejā noteiktās svārstīguma korekcijas (Supervisory volatility adjustment approach), kas paredzētas 3. pielikuma 3. daļā, svārstīguma korekcija ir tāda pati kā akcijām, kuras tiek iekļautas regulētajā tirgū, bet nav iekļautas galvenajā indeksā (main index). Ja iestāde šādiem finanšu instrumentiem un precēm piemēro pašu vērtējuma svārstīguma korekcijas saskaņā ar 3. pielikuma 3. daļu, tad to svārstīguma korekcija tiek noteikta atsevišķi. Ja iestāde izmanto šādiem netirdzniecības portfelī iekļautajiem riska darījumiem uz iekšējiem modeļiem balstīto pieeju saskaņā ar 3. pielikuma 3. daļu, tad tā var piemērot šo pieeju arī tirdzniecības portfelim;

236.4. ieskaita jumta līgums, kas attiecas uz repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem vai citiem kapitāla tirgus darījumiem, tiks atzīts tirdzniecības portfeļa un netirdzniecības portfeļa pozīciju savstarpējam ieskaitam vienīgi tad, ja ieskaitāmie darījumi atbilst šādiem nosacījumiem:

236.4.1. visi darījumi ik dienu tiek pārvērtēti pēc tirgus vērtības;

236.4.2. jebkuru finanšu instrumentu vai preci, kas darījuma ietvaros ir aizdota, nopirkta vai saņemta, var atzīt par piemērotu finanšu nodrošinājumu kredītriska kapitāla prasības aprēķinā, lietojot SP vai IRB pieeju, nepiemērojot 236.3. punkta nosacījumus;

236.5. ja kredīta atvasinātais instruments, kas iekļauts tirdzniecības portfelī, veido daļu no iekšējā riska ierobežošanas darījuma un kredīta aizsardzība ir atzīta, uzskata, ka kredīta atvasinātais instruments nav pakļauts darījumu partnera riskam. Iestāde var arī iekļaut visus tirdzniecības portfelī iekļautos kredīta atvasinātos instrumentus darījumu partnera kredītriska kapitāla prasības aprēķinā neatkarīgi no tā, vai tie veido iekšējo riska ierobežojumu vai iegādāti no trešās personas aizsardzībai pret DPKR.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

236.1 Rēķinot darījuma partnera kredītriska un kredītriska kapitāla prasību, riska darījumi ar atzītajām biržām un atzītajām ārvalstu ieguldījumu brokeru sabiedrībām tiek pielīdzināti riska darījumiem ar iestādēm.

(FKTK 14.12.2007. noteikumu Nr.173 redakcijā)

237. DPKR kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no riska svērto vērtību kopsummas, kas aprēķināta, reizinot katra riska darījuma vērtību ar riska pakāpi, kura noteikta darījuma partnera saistībām saskaņā ar noteikumu II sadaļas 2. nodaļu.

4. daļa. Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasības aprēķins

238. Ārvalstu valūtas risks ir iespēja ciest zaudējumus no ārvalstu valūtā denominēto bilances un ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas, mainoties valūtas kursam. Zelts tiek pielīdzināts ārvalstu valūtai.

239. Ārvalstu valūtas riska lielumu raksturo iestādes ārvalstu valūtu kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsumma.

240. Iestādes ārvalstu valūtu kopējo tīro pozīciju aprēķina divos posmos. Pir­majā posmā tiek aprēķināta katras ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija. Otrajā posmā tiek aprēķināta iestādes ārvalstu valūtu kopējā tīrā pozīcija.

241. Katras ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija tiek aprēķināta kā šādu lielumu (pozitīvo vai negatīvo) kopsumma:

241.1. tīrā bilances pozīcija, t.i., starpība starp iestādes bilances aktīviem un bilances pasīviem. Ja valūtas pirkšanas un pārdošanas tagadnes līgumu (spot) uzskaitei tiek lietota norēķinu datuma uzskaite (settlement date accounting), šādu līgumu saņemamās summas iekļauj bilances aktīvu kopsummā un maksājamās summas – bilances pasīvu kopsummā;

241.2. tīrā nākotnes pozīcija (net for­ward position), t.i., starpība starp visām nākotnē saņemamajām un maksājamajām summām par noslēgtajiem ārvalstu valūtas nākotnes līgumiem, ieskaitot biržā tirgotos ārvalstu valūtas nākotnes līgumus un bilances pozīcijā neiekļautās ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu pamatsummas;

241.3. saistības par neatsaucamiem galvojumiem (garantijām) u.tml. saistības, ja iestādei ir pamats uzskatīt, ka darījuma partneris pieprasīs to izpildi, un pastāv iespēja, ka samaksātie līdzekļi nebūs atgūstami;

241.4. nākamo periodu tīrie ienākumi/izdevumi, kuri vēl nav uzskaitīti bilancē, bet kuru risks jau ir pilnīgi ierobežots ar ārvalstu valūtas nākotnes līgumiem;

241.5. ārvalstu valūtas iespējas līgumu tīrais delta ekvivalents, ja Komisija devusi atļauju iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai.

242. Iestāde, kurai Komisija nav devusi atļauju iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai vai arī ārvalstu valūtas iespējas līguma delta ekvivalents nav pieejams regulētajā tirgū, ārvalstu valūtas iespējas līgumus neiekļauj ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā.

243. Zelta tīro pozīciju aprēķina tāpat kā ārvalstu valūtas tīro atklāto pozīciju.

244. Nosakot ārvalstu valūtas tīro nākotnes pozīciju, iestāde drīkst iekļaut aprēķinā tikai tādus ārvalstu valūtas atvasinātos instrumentus, kuri iegūti ārvalstu valūtas pozīcijas ierobežošanai, kuru darījuma partneris ir dalībvalsts vai kādas 5. pielikumā minētās ārvalsts kredītiestāde vai kuri ir iekļauti dalībvalsts vai kādas 5. pielikumā minētās ārvalsts regulētajā tirgū.

245. IFA iekļauj atklātās ārvalstu valūtas pozīcijas aprēķinā, ņemot vērā ieguldījumu fonda faktiskās ārvalstu valūtu pozīcijas. Iestāde var izmantot trešās personas ieguldījumu fonda ārvalstu pozīciju aprēķinu, ja tiek atbilstoši nodrošināta šā aprēķina pareizība. Ja iestādei nav zināmas ieguldījumu fonda ārvalstu valūtas pozīcijas, pieņem, ka tā ārvalstu valūtas pozīcija ir prospektā atļautais maksimālais ieguldījums attiecīgajā ārvalstu valūtā, un iestāde, aprēķinot kapitāla prasību ārvalstu valūtas riskam, ņem vērā maksimālo netiešo risku, ko tā var uzņemties, izmantojot sviras rādītāju. To panāk, proporcionāli palielinot ieguldījumu fonda pozīciju līdz maksimālajai robežai bāzes ieguldījumu posteņos, kas izriet no ieguldījumu fonda prospekta. Ieguldījumu fonda pozīciju ārvalstu valūtā uzskata par atsevišķu ārvalstu valūtas pozīciju tāpat kā ieguldījumus zeltā, un, ja pieejama ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūra, tā kopējo garo pozīciju var pieskaitīt kopējai garajai ārvalstu valūtas pozīcijai un kopējo īso pozīciju var pieskaitīt kopējai īsajai ārvalstu valūtas pozīcijai. Šādu pozīciju savstarpējs ieskaits netiek atļauts pirms aprēķina veikšanas.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

246. Saliktās valūtas (composite currencies), piemēram, XDR, var sadalīt tās veidojošajās valūtās atbilstoši spēkā esošajām kvotām un iekļaut attiecīgās ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā vai arī aprēķināt saliktās valūtas tīro atklāto pozīciju, uzskatot to par patstāvīgu valūtu. Izvēlēto pieeju konsekventi pielieto visiem saliktās valūtas posteņiem.

247. Iestādei nav jāiekļauj ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā tie ieguldījumi ārvalstu komercsabiedrību pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kuri, aprēķinot kapitāla pietiekamības rādītāju, ir atskaitīti no pašu kapitāla, ja Komisija devusi atļauju to darīt.

248. Katras ārvalstu valūtas tīro atklāto pozīciju, t.sk. zelta tīro pozīciju, pārvērtē euro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo attiecīgās valūtas un zelta kursu attiecīgajā datumā.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.286)

249. Iestādes ārvalstu valūtu kopējā tīrā pozīcija ir atsevišķu ārvalstu valūtu tīro garo pozīciju summas vai tīro īso pozīciju summas lielākā absolūtā vērtība.

250. Ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību aprēķina kā 8 procentus no iestādes ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas absolūtās vērtības kopsummas.

251. Ja saņemta Komisijas atļauja, ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība var tikt aprēķināta kā 4 procenti no savstarpēji cieši saistīto ārvalstu valūtu (closely correlated currencies) sakrītošajām pozīcijām, kas ir šo valūtu euro pārrēķināto pretējo pozīciju mazākā absolūtā vērtība.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.286)

252. Divas ārvalstu valūtas uzskata par savstarpēji cieši saistītām, ja jebkuru secīgu 10 darba dienu laikā šo valūtu euro pārrēķinātās sakrītošās pozīcijas zaudējumi nepārsniedz 4 procentus no tās vērtības ar 99 procentu varbūtību, ja izmanto triju gadu novērošanas periodu, vai ar 95 procentu varbūtību, ja izmanto piecu gadu novērošanas periodu. Aprēķinā izmanto iepriekšējo triju vai piecu gadu attiecīgās valūtas dienas kursu datus.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.286)

253. Ja iestādes ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsumma nepārsniedz 2 procentus no iestādes pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, no kuras atskaitīts saskaņā ar 348. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums, kapitāla prasība ārvalstu valūtas riskam nav jāaprēķina.

254. Iestādei, kura ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā iekļauj attiecīgās ārvalstu valūtas iespējas līgumu tīro delta ekvivalentu, ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 250. punkta nosacījumiem, palielina par ārvalstu valūtas iespējas līgumu gamma riska un vega riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar delta-plus metodi (sk. 8. pielikumu).

255. Iestādei, kura ārvalstu valūtas tīrās atklātās pozīcijas aprēķinā neiekļauj attiecīgās ārvalstu valūtas iespējas līgumu tīro delta ekvivalentu, ārvalstu valūtas riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 250. punkta nosacījumiem, palielina par ārvalstu valūtas iespējas līgumu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar iespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršo metodi (sk. 9. pielikumu).

256. Banku ārvalstu valūtas tīrā atklātā pozīcija, t.sk. zelta tīrā pozīcija, nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, no kuras atskaitīts saskaņā ar 348. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums. Banku ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīrās pozīcijas kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus no pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, no kuras atskaitīts saskaņā ar 348. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums.

5. daļa. Preču riska kapitāla prasības aprēķins

257. Preču risks ir iespēja ciest zaudējumus kādas preču pozīcijas pārvērtēšanas dēļ, mainoties attiecīgās preces cenai. Prece šo noteikumu izpratnē ir ķermeniska lieta, kuru tirgo vai var tirgot otrreizējā tirgū, piemēram, lauksaimniecības produkti, nafta, dārgmetāli (izņemot zeltu).

258. Preču atvasinātos instrumentus preču riska kapitāla prasības aprēķinā iekļauj kā attiecīgās preces pozīciju šādā veidā:

258.1. RTT un RTN preču nākotnes līgumus – saskaņā ar atvasinātā instrumenta nosacīto vērtību, kas noteikta standarta mērvienībās (barelos, gramos, tonnās u.tml.). Preci, kuru iestāde saskaņā ar atvasinātā instrumenta nosacījumiem saņems nākotnē, uzrāda kā garo pozīciju ar atlikušo termiņu līdz preču atvasinātā instrumenta izpildes datumam. Preci, kuru iestāde piegādās nākotnē, uzrāda kā īso pozīciju ar atlikušo termiņu līdz preču atvasinātā instrumenta izpildes datumam;

258.2. preču mijmaiņas līgumus, kuros vienam darījuma partnerim norēķini noteikti fiksētās cenās, bet otram darījuma partnerim – tirgus cenās, – saskaņā ar izvēlēto preču riska kapitāla prasības aprēķināšanas metodi. Lietojot vienkāršoto metodi (sk. 264. punktu), aprēķinā iekļauj preču mijmaiņas līguma nosacītās vērtības un šajā līgumā paredzēto maksājumu skaita reizinājumu. Lietojot termiņa metodi (sk. 265. punktu), preču mijmaiņas līgumus aprēķinā iekļauj kā attiecīgās preces pozīciju virkni, kurā katras pozīcijas apjoms ir vienāds ar līguma nosacīto vērtību un katra pozīcija tiek iekļauta termiņa intervālā, kas atbilst līdz katram līgumā paredzētajam maksājuma datumam atlikušajam termiņam. Ja iestāde maksā fiksēto cenu, bet maksājumus saņem saskaņā ar peldošo cenu, šīs pozīcijas ir garās. Ja iestāde maksājumus saņem saskaņā ar fiksēto cenu, bet maksā saskaņā ar peldošo cenu, šīs pozīcijas ir īsās;

258.3. preču mijmaiņas līgumus, kuri noslēgti, pamatojoties uz atšķirīgām precēm, iekļauj katras preces pozīcijas aprēķinā;

258.4. preču iespējas līgumus vai preču atvasināto instrumentu iespējas līgumus – kā attiecīgā preču iespējas līguma delta ekvivalentu, ja Komisija ir devusi atļauju iestādes preču iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai. Iestāde, kurai Komisija nav devusi atļauju iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai, var saskaņot ar Komisiju šādu pieeju minēto iespējas līgumu iekļaušanai kapitāla prasības aprēķinā:

258.4.1. pārdoto (written) RTT iespējas līgumu iekļauj attiecīgās preces tīrās pozīcijas aprēķinā kā regulētā tirgus uzturētāja pieprasīto drošības iemaksu;

258.4.2. pārdoto RTN iespējas līgumu iekļauj attiecīgās preces tīrās pozīcijas aprēķinā kā tā bāzes aktīvu (preču daudzumu);

258.4.3. nopirktos RTT un RTN iespējas līgumus iekļauj attiecīgās preces tīrās pozīcijas aprēķinā kā bāzes aktīva vērtību, kura nedrīkst būt lielāka par iespējas līguma tirgus vērtību;

258.5. biržā tirgotās garantijas, kuru bāzes aktīvs ir prece, – tāpat kā preču iespējas līgumus (sk. 258.4. punktu);

258.6. citus atvasinātos instrumentus, kuru bāzes aktīvs ir prece, – kā garo pozīciju ar atlikušo termiņu līdz preču atvasinātā instrumenta izpildes datumam, ja šādi instrumenti paredz, ka iestāde saņems preci nākotnē, un kā īso pozīciju ar atlikušo termiņu līdz preču atvasinātā instrumenta izpildes datumam, ja iestādei ir pienākums piegādāt preci nākotnē.

259. Iestāde tās preces vai īpašuma tiesības attiecībā uz precēm, kuras tā pārdod, noslēdzot līgumus par preču pārdošanu ar atpirkšanu, vai aizdod saskaņā ar preču aizdevuma līgumu, iekļauj attiecīgās preces pozīcijas aprēķinā.

260. Preču pozīcijas, kas veidojas tikai krājumu finansējumam, var izslēgt no preču riska kapitāla prasības aprēķina.

261. Pirms preču pozīcijas noteikšanas iestāde var savstarpēji ieskaitīt viena veida atvasināto instrumentu pozīcijas, ja šiem instrumentiem ir viens un tas pats bāzes aktīvs (prece), vienāds bāzes aktīva daudzums, vienāds termiņš un tie ir denominēti vienā valūtā.

262. Iestāde var izvēlēties vienu no divām preču riska kapitāla prasības aprēķina metodēm, t.i., vienkāršoto metodi vai termiņa metodi. Izvēlēto metodi lieto konsekventi. Ja iestāde vēlas mainīt aprēķina metodi, tai jāsaņem Komisijas atļauja.

263. Katras preces pozīciju nosaka standarta mērvienībās (barelos, gramos, tonnās u.tml.). Ja preces tirgus cena, saskaņā ar kuru aprēķina preču riska kapitāla prasību attiecīgajai precei, ir noteikta ārvalstu valūtā, to pārrēķina euro.

(Grozīts ar FKTK 19.12.2013. noteikumiem Nr.286)

264. Lietojot vienkāršoto metodi, preču riska kapitāla prasību aprēķina šādi:

264.1. aprēķina attiecīgās preces tīro pozīciju kā starpību starp attiecīgās preces garo pozīciju un īso pozīciju absolūtajām vērtībām. Ja šī starpība ir pozitīva, tā ir attiecīgās preces tīrā garā pozīcija, bet, ja negatīva, – tīrā īsā pozīcija;

264.2. aprēķina attiecīgās preces kopējo pozīciju kā šīs preces garo pozīciju un īso pozīciju absolūto vērtību kopsummu;

264.3. aprēķina attiecīgās preces preču riska kapitāla prasību kā šādu lielumu kopsummu:

264.3.1. 15 procentu no attiecīgās preces tīrās pozīcijas absolūtās vērtības, kas reizināta ar preces tirgus cenu pārskata datumā;

264.3.2. 3 procentu no attiecīgās preces kopējās pozīcijas, kas reizināta ar preces tirgus cenu pārskata datumā;

264.4. aprēķina kopējo preču riska kapitāla prasību kā saskaņā ar 264.1.–264.3. punkta nosacījumiem aprēķināto katras preces preču riska kapitāla prasību kopsummu.

265. Lietojot termiņa metodi, preču riska kapitāla prasību aprēķina šādi:

265.1. katras preces pozīcijas izvieto attiecīgajos termiņa intervālos saskaņā ar atlikušo termiņu līdz noteiktajam līguma vai darījuma izpildes datumam vai – preču mijmaiņas līgumu gadījumā – līdz maksājumu veikšanas datumiem, lietojot 7. tabulā minētos termiņa intervālus;

265.2. katrā termiņa intervālā novērtē garo pozīciju summas un īso pozīciju summas sakrītošās pozīcijas un aprēķina sakrītošo pozīciju kapitāla prasību kā sakrītošās garās pozīcijas un sakrītošās īsās pozīcijas kopsummas, attiecīgā termiņa intervāla cenu svārstību faktora un attiecīgās preces tirgus cenas pārskata datumā reizinājumu;

265.3. katrā termiņa intervālā nesakrītošo pozīciju (garo vai īso) novērtē kā attiecīgā termiņa intervāla garo pozīciju summas vai īso pozīciju summas pārsniegumu pār šā termiņa intervāla sakrītošo garo pozīciju vai sakrītošo īso pozīciju un novirza to uz nākamo termiņa intervālu, kurā ir pretējā (īsā vai garā) nesakrītošā pozīcija. Katrā termiņa intervālā novirzītās nesakrītošās pozīcijas kapitāla prasību aprēķina kā 0.6 procentus no novirzītās nesakrītošās pozīcijas apjoma, to intervālu skaita, par kuriem tā tika novirzīta, un attiecīgās preces tirgus cenas pārskata datumā reizinājumu;

265.4. pēc termiņa intervāla nesakrītošās pozīcijas novirzīšanas atkārtoti veic pozīciju saskaņošanu tajā termiņa intervālā, uz kuru tika novirzīta nesakrītošā pozīcija, un aprēķina starp termiņu intervāliem sakrītošo pozīciju kapitāla prasību saskaņā ar 265.2. punkta nosacījumiem;

265.5. pēc pozīciju saskaņošanas visos termiņa intervālos (ieskaitot pozīciju novirzīšanu uz citu termiņa intervālu) tiek noteikta atlikusī nesakrītošā pozīcija, kas ir attiecīgās preces tīrā pozīcija. Tīrās pozīcijas kapitāla prasību aprēķina kā 15 procentus no attiecīgās preces tīrās pozīcijas, kas reizināta ar attiecīgās preces tirgus cenu pārskata datumā;

265.6. aprēķina katras preces preču riska kapitāla prasību kā saskaņā ar 265.2.–265.5. punkta nosacījumiem aprēķināto kapitāla prasību kopsummu;

265.7. aprēķina kopējo preču riska kapitāla prasību kā saskaņā ar 265.6. punkta nosacījumiem aprēķināto katras preces preču riska kapitāla prasību kopsummu.

7. tabula. Preču riska kapitāla prasību aprēķinā izmantojamie termiņa intervāli un cenu svārstību faktors

Nr.
p.k.

Termiņa intervāli

Cenu svārstību faktors (%)

1.

0≤1 mēnesis*

1.5

2.

>1≤3 mēneši

1.5

3.

>3≤6 mēneši

1.5

4.

>6≤12 mēneši

1.5

5.

>1≤2 gadi

1.5

6.

>2≤3 gadi

1.5

7.

>3 gadi

1.5

 *Šajā termiņa intervālā iekļauj fiziskos krājumus.

266. Iestāde, kura iekļauj preču pozīcijas aprēķinā attiecīgo preču iespējas līgumu delta ekvivalentu, preču riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 264. vai 265. punkta nosacījumiem, palielina par iespējas līgumu gamma riska un vega riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar delta-plus metodi (sk. 8. pielikumu).

267. Iestāde, kura neiekļauj preču pozīcijas aprēķinā attiecīgo preču iespējas līgumu delta ekvivalentu, preču riska kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar 264. vai 265. punkta nosacījumiem, palielina par preču iespējas līgumu kapitāla prasību, kura aprēķināta saskaņā ar iespējas līgumu kapitāla prasības aprēķina vienkāršo metodi (sk. 9. pielikumu).

268. Iestāde ievēro, ka preču pozīcijas var būt pakļautas arī citiem tirgus riskiem, un aprēķina kapitāla prasības arī tiem.

269. Ja preces īsās pozīcijas termiņš iestājas pirms šīs preces garās pozīcijas termiņa, iestāde aizsargājas pret likviditātes trūkumu, kas varētu būt raksturīgs dažiem tirgiem.

270. Šajā daļā aprakstītajā preču kapitāla prasības aprēķinā var neiekļaut preču pozīcijas, kas veidojas tikai pašas iestādes krājumu finansējumam.

6. daļa. Riskam pakļautās vērtības iekšējo modeļu izmantošana kapitāla prasības aprēķinā

(Daļa FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; daļas jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

271. Ārvalstu valūtas riska, pozīcijas riska, kā arī preču riska kapitāla prasības noteikšanai iestāde var izmantot RPV iekšējos modeļus. RPV iekšējos modeļus var piemērot vienam, vairākiem vai visiem minētajiem riskiem daļēji vai pilnībā. Tirgus riskiem (risku daļai), kam nepiemēro RPV iekšējos modeļus, tirgus risku kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar attiecīgajām II sadaļas 3. nodaļas 1., 4. un 5. daļā minētajām metodēm attiecībā uz tirgus risku kapitāla prasības aprēķinu.

272. Iestāde var izmantot RPV iekšējos modeļus tirgus risku kapitāla prasības aprēķināšanai tikai ar Komisijas atļauju, ja iestādes risku pārvaldīšanas sistēma un izmantojamie RPV iekšējie modeļi atbilst šajā daļā minētajām prasībām.

Kapitāla prasību aprēķins, izmantojot iekšējos modeļus

273. Tirgus risku kapitāla prasību aprēķinā iekļauj šādas vērtības:

273.1. lielāko no šādām vērtībām:

273.1.1. iepriekšējās darba dienas RPV (RPVt-1), kas aprēķināta saskaņā ar 274. punkta prasībām;

273.1.2. iepriekšējo 60 darba dienu vidējā RPV (RPVvid), kas aprēķināta saskaņā ar 274. punkta prasībām un reizināta ar koeficientu (mc), kas vienāds vismaz ar 3;

273.2. lielāko no šādām vērtībām:

273.2.1. pēdējā pieejamā riskam pakļautā vērtība stresa situācijā (SRPVt-1), kas aprēķināta saskaņā ar 275. punkta prasībām;

273.2.2. iepriekšējo 60 darba dienu vidējā SRPV (SRPVvid), kas aprēķināta saskaņā ar 275. punkta prasībām un reizināta ar koeficientu (ms), kas vienāds vismaz ar 3;

273.3. tirgus risku kapitāla prasība, kas aprēķināta, izmantojot RPV iekšējos modeļus, ir saskaņā ar 273.1. un 273.2. punkta prasībām noteikto vērtību summa;

273.4. ja iestāde rēķina specifiskā riska kapitāla prasību, izmantojot iekšējos modeļus, tā paaugstina saskaņā ar 273.3. punktu aprēķināto kapitāla prasību par:

273.4.1. tirdzniecības portfeļa vērtspapirizēšanas pozīcijām un n-to saistību nepildīšanas kredīta atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 1. daļu aprēķināto pozīcijas riska kapitāla prasību kopsummu, izņemot tās korelācijas tirdzniecības portfelī iekļautās vērtspapirizēšanas pozīcijas un n-to saistību nepildīšanas kredīta atvasinātos instrumentus, kam rēķina kapitāla prasību, izmantojot 289. punkta prasībām atbilstošu iekšējo modeli;

273.4.2. augstāko no iestādes tirdzniecības portfeļa pozīciju saistību neizpildes riska un migrācijas riska pēdējās aprēķinātās un 12 nedēļu vidējās kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 287. punkta nosacījumiem, un vajadzības gadījumā augstāko no iestādes visu cenas risku pēdējās aprēķinātās un 12 nedēļu vidējās kapitāla prasības, kas aprēķinātas saskaņā ar 289. punktu.

Kvantitatīvās prasības RPV modelim

274. Šo noteikumu 273.1. punktā izmantojamais RPV aprēķins atbilst šādām minimālajām kvantitatīvajām prasībām:

274.1. RPV aprēķins tiek veikts vismaz vienu reizi darba dienā;

274.2. tiek piemērots 99. percentiles vienpusējs (one-tailed) ticamības intervāls;

274.3. pozīciju turēšanas periods pielīdzināms 10 darba dienām. Iestāde var izmantot aprēķinā īsāku turēšanas periodu, ekstrapolējot to uz 10 dienu periodu, izmantojot modelim atbilstošu metodoloģiju, piemēram, reizinot vienai dienai aprēķināto RPV ar kvadrātsakni no nepieciešamā turēšanas perioda. Iestāde, kas aprēķinā izmanto īsāku turēšanas periodu, regulāri pārskata ekstrapolācijai izmantoto metodoloģiju, lai nodrošinātu tās atbilstību tirgus apstākļiem, un informē Komisiju par visām izmaiņām metodoloģijā;

274.4. pastāv vismaz vienu gadu ilgs vēsturisks novērošanas periods, izņemot gadījumus, kad īsāku novērošanas periodu attaisno ievērojamas cenu svārstības;

274.5. visa datu kopa tiek aktualizēta ne retāk kā reizi mēnesī.

275. Papildus RPV iestāde aprēķina riskam pakļautās vērtības stresa situācijās (turpmāk – SRPV). Šo noteikumu 273.2. punktā ietvertais SRPV aprēķins atbilst šādām minimālajām kvantitatīvajām prasībām:

275.1. SRPV aprēķins tiek veikts vismaz vienu reizi nedēļā;

275.2. tiek piemērots 99. percentiles vienpusējs (one-tailed) ticamības intervāls;

275.3. pozīciju turēšanas periods pielīdzināms 10 darba dienām;

275.4. SRPV parametri un aplēses tiek noteiktas, pamatojoties uz vismaz vienu gadu ilgu vēsturisku novērošanas periodu, kas atbilst tādam finansiālu stresu periodam, kas būtiski ietekmē iestādes portfeli. Iestāde vismaz reizi gadā pārskata vēsturisko datu novērošanas perioda izvēli, un Komisija apstiprina gan pirmo reizi izvēlēto periodu, gan arī visas izmaiņas vēsturisko datu novērošanas periodā.

276. Šo noteikumu 273.1.2. un 273.2.2. punktā minētos koeficientus (mc) un (ms) palielina par 0 līdz 1 saskaņā ar 8. tabulu atkarībā no atpakaļejošajā pārbaudē konstatēto pārsniegumu skaita pēdējo 250 darba dienu laikā. Pārsniegumu nosaka saskaņā ar 285. punkta prasībām. Pārsniegumu skaits ir lielākais no hipotētiskā portfeļa un faktiskā portfeļa atpakaļejošajās pārbaudēs konstatētajiem pārsniegumu skaitiem. Koeficientu pārskata ne retāk kā reizi ceturksnī, un noteiktais koeficients ir spēkā līdz nākamajai pārskatīšanas reizei.

8. tabula. Koeficienta palielinājuma noteikšana atkarībā no pārsniegumu skaita

Pārsniegumu skaits Palielinājums
<5 0.00
5 0.40
6 0.50
7 0.65
8 0.75
9 0.85
10 un vairāk 1.00

277. Nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā iestāde informē Komisiju par pārsniegumu gadījumiem, ko uzrādījusi tās veiktā atpakaļejošā pārbaude un kas saskaņā ar 8. tabulu palielina tās piemērotā koeficienta apmēru, kā arī par darbībām RPV iekšējā modeļa darbības uzlabošanai (ja tādas tiek plānotas).

278. Ja pārsniegumu skaits ir liels (≥ 10), t.i., RPV iekšējais modelis nav pietiekami precīzs, Komisija aizliedz iestādei izmantot RPV iekšējo modeli tirgus risku kapitāla prasības aprēķinā vai pieprasa veikt nepieciešamos pasākumus RPV iekšējā modeļa darbības tūlītējai uzlabošanai.

Kvalitatīvās prasības risku pārvaldīšanas sistēmai un RPV iekšējiem modeļiem

279. Tirgus risku kapitāla prasības aprēķinam izmantojamais RPV iekšējais modelis un risku pārvaldīšanas sistēma atbilst šādām minimālajām kvalitatīvajām prasībām:

279.1. RPV iekšējais modelis ir cieši saistīts ar ikdienas risku pārvaldīšanas procesu iestādē un kalpo kā pamats pārskatu par risku ietekmes apmēru sagatavošanai iestādes vadībai;

279.2. iestādē ir izveidota neatkarīga risku kontroles struktūrvienība, kas pakļauta tieši iestādes vadībai. Minētā struktūrvienība ir atbildīga par iestādes RPV iekšējo modeļu izveidošanu un ieviešanu, sagatavo un analizē ikdienas pārskatus, kas iegūti, izmantojot RPV iekšējo modeļu rezultātus, un izstrādā priekšlikumus atbilstošu pasākumu veikšanai, lai iekšēji noteiktie limiti netiktu pārsniegti. Risku kontroles struktūrvienība veic arī sākotnējo un pastāvīgo RPV iekšējo modeļu darbības pārbaudi un apstiprināšanu;

279.3. iestādes vadība ir iesaistīta risku kontroles procesā un risku kontroles struktūrvienības sagatavotos ikdienas pārskatus izskata tāda līmeņa vadītāji, kam ir pietiekams pilnvarojums samazināt gan atsevišķu dīleru pozīciju apmēru, gan iestādes kopējo riskiem pakļauto darījumu apmēru;

279.4. iestādei ir pietiekams skaits darbinieku, kam ir pieredze darbā ar sarežģītiem modeļiem ne tikai tirdzniecības operāciju ar finanšu instrumentiem veikšanā, bet arī risku kontrolē, auditā un darījumu uzskaitē;

279.5. iestāde ir izstrādājusi politikas un procedūras tirgus risku pārvaldīšanai, kā arī procedūras visu prasību attiecībā uz RPV iekšējā modeļa funkcionēšanu ievērošanas kontrolei;

279.6. RPV iekšējo modeļu darbība tiek dokumentēta un atspoguļo pieņemamu risku mērīšanas precizitāti;

279.7. iestāde regulāri veic stresa testēšanu (stress testing). Stresa testu rezultātus izskata iestādes vadība, un tie tiek ņemti vērā, izstrādājot iestādes politikas un tajās noteiktos limitus. Stresa testēšanas scenāriji modelē tirgus nelikviditāti saspringta tirgus apstākļos, koncentrācijas risku, vienpusējus (one-way) tirgus, gadījuma un pēkšņas saistību neizpildes (jump-to-default) riskus, nelineāras produktu cenu izmaiņas, būtiskas problēmas iespējas līgumiem, kad to atrisināšana līdz līguma termiņa beigām ir maz ticama (deep out-of-the-money positions), pozīcijas ar cenu pārrāvumiem (gapping of prices) un citus riskus, ko RPV iekšējais modelis ietver nepilnīgi. Izmantotās stresa situācijas atspoguļo portfeļu būtību un laiku, kas būtu nepieciešams, lai nodrošinātos pret risku vai pārvaldītu riskus saspringtos tirgus apstākļos. Iestāde veic arī tirgus risku reverso stresa testēšanu;

279.8. regulāro iekšējo auditu ietvaros tiek veikta neatkarīga RPV iekšējo modeļu darbības pārbaude. Pārbaude aptver gan struktūrvienību, kas veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem, darbību, gan neatkarīgās risku kontroles struktūrvienības darbību;

279.9. vismaz reizi gadā iestāde veic visu tās tirgus risku pārvaldīšanas procesa pārbaudi, kas ietver šādus jautājumus:

279.9.1. risku pārvaldīšanas sistēmas un procesa dokumentācijas pietiekamība un riska kontroles struktūrvienības darbība;

279.9.2. RPV iekšējo modeļu izmantošana ikdienas risku pārvaldīšanā un vadības informācijas sistēmas integritāte;

279.9.3. riska izcenošanas (risk-pricing) modeļu un riska novērtēšanas sistēmu, ko izmanto tirdzniecības (front office) un uzskaites (back office) personāls, apstiprināšanas process;

279.9.4. kādus tirgus riskus un kādā apmērā aptver RPV iekšējie modeļi;

279.9.5. jebkuru nozīmīgu izmaiņu RPV iekšējā modelī apstiprināšana;

279.9.6. pozīciju datu precizitāte un pilnība, korelācijas un mainīguma pieņēmumu precizitāte un atbilstība, novērtēšanas un riska jutīguma aprēķinu precizitāte;

279.9.7. pārbaudes process, ko iestāde izmanto, lai pārliecinātos par RPV iekšējos modeļos izmantoto datu avotu konsekvenci, savlaicīgumu un drošumu, ietverot arī šo datu avotu neatkarības pārbaudi;

279.9.8. pārbaudes process, ko iestāde izmanto RPV iekšējo modeļu precizitātes novērtēšanas nolūkā veikto atpakaļejošo pārbaužu (backtesting) rezultātu izvērtēšanai.

Prasības risku novērtējumam, izmantojot RPV iekšējos modeļus

280. Tirgus risku kapitāla prasības aprēķinam izmantojamais RPV iekšējais modelis atbilst šādām minimālajām prasībām:

280.1. RPV iekšējais modelis precīzi ietver visus iestādei nozīmīgos iespējas līgumu vai iespējas līgumiem pielīdzināmo pozīciju cenu noteikšanas riskus. Jebkuri riski, kurus RPV iekšējais modelis neaptver, tiek atbilstoši segti ar pašu kapitālu. Ar iespējas līgumiem saistīto risku mērīšanas procesā ņem vērā nelineārās cenu izmaiņas iespējas līgumu pozīcijām, kā arī risku mērīšanas sistēma aptver iespējas līgumu pozīciju cenu svārstību riska faktorus jeb vega risku;

280.2. atkarībā no iestādes darījumu apmēra un biežuma attiecīgajos tirgos RPV iekšējais modelis aptver pietiekamu daudzumu riska faktoru. Ja riska faktors ir ietverts iestādes cenu noteikšanas modelī, bet nav ietverts riska novērtēšanas modelī, iestāde šo novirzi spēj pārliecinoši pamatot Komisijai. Risku novērtēšanas modelis aptver arī iespējas līgumu un citu produktu nelineāro būtību, kā arī korelācijas un pamatriskus. Ja izmanto riska faktoru aplēstās vērtības, iestāde saglabā informāciju par aktuālo pozīciju riska faktoru lielumu un veic to salīdzinājumu ar aplēstajām vērtībām:

280.2.1. lai noteiktu procentu likmju riska lielumu, RPV iekšējais modelis ietver riska faktorus, kas atbilst procentu likmēm katrā valūtā, kurā iestādei ir procentu likmju jutīgas bilances vai ārpusbilances pozīcijas. Ienesīguma līknes modelē, izmantojot kādu no vispārēji atzītām metodēm. Būtiskas procentu likmju jutīgas pozīcijas sadala atbilstoši nozīmīgākajām valūtām un tirgiem. Atbilstošās ienesīguma līknes sadala vismaz sešos termiņa intervālos, lai aptvertu procentu likmju mainīguma svārstības. RPV iekšējais modelis ietver arī nepilnīgas korelācijas starp dažādu līkņu izliekumiem risku;

280.2.2. lai noteiktu ārvalstu valūtas riska lielumu, RPV iekšējais modelis ietver riska faktorus, kas atbilst zeltam un ārvalstu valūtām, kurās denominētas iestādes pozīcijas. Ieguldījumu fondu, līdzdalību kuros apliecina ieguldījumu apliecības, pozīcijām ņem vērā atbilstošo ieguldījumu fondu ārvalstu valūtas pašreizējo pozīciju. Iestāde var izmantot trešās puses sagatavotu pārskatu par ieguldījumu fonda ārvalstu valūtas pozīciju, ja minētā pārskata pareizība ir atbilstoši pārbaudīta. Ja iestādei nav ticamas informācijas par ieguldījumu fonda ārvalstu valūtas pozīcijām, atbilstošo pozīciju izslēdz no portfeļa, kam piemēro RPV iekšējo modeli, un šīs pozīcijas kapitāla prasību aprēķina saskaņā ar II sadaļas 3. nodaļas 4. daļā minētajām prasībām;

280.2.3. lai noteiktu kapitāla vērtspapīru riska lielumu, RPV iekšējais modelis ietver atsevišķu riska faktoru katram no kapitāla tirgiem, kuros iestādei ir nozīmīgas pozīcijas;

280.2.4. lai noteiktu preču riska lielumu, RPV iekšējais modelis ietver atsevišķu riska faktoru katrai precei, kurā iestādei ir nozīmīga pozīcija. RPV iekšējais modelis ietver arī risku, kas saistīts ar nepilnīgu korelāciju starp līdzīgām, bet ne identiskām precēm un izmaiņām nākotnes cenās, kas radušās termiņu nesaskaņotības rezultātā. Ņem vērā arī tirgus raksturojumu, piegādes datumus un darījumu partneriem paredzētās iespējas slēgt pozīcijas;

280.3. korelāciju noteikšanas sistēma ir atbilstoša un ieviesta tādā veidā, ka iestāde var izmantot empīriskas korelācijas starp riska faktoriem.

RPV iekšējā modeļa novērtējums

281. Iestādei ir procedūras, lai pārliecinātos, ka tās RPV iekšējos modeļus adekvāti novērtē no RPV iekšējo modeļu izveides neatkarīgi un atbilstoši kvalificēti speciālisti, un tādējādi gūtu pārliecību par modeļu konceptuālo pamatotību un adekvātu visu attiecīgo risku aptveršanu. Novērtējumu veic pēc RPV iekšējā modeļa sākotnējās izveides, regulāri, pēc jebkuru būtisku modeļa izmaiņu veikšanas, kā arī nozīmīgu tirgus strukturālo izmaiņu vai portfeļa struktūras izmaiņu gadījumos, ko, iespējams, sākotnēji neietver RPV iekšējais modelis. Attīstoties novērtēšanas tehnikām un veidojoties labākajai praksei (best practice), iestāde koriģē RPV iekšējo modeļu novērtēšanai izmantotās metodes. RPV iekšējo modeļu novērtējums neaprobežojas tikai ar atpakaļejošo pārbaužu veikšanu, bet ietver arī vismaz:

281.1. pārbaudes, kas pārliecina, ka RPV iekšējos modeļos izmantotie pieņēmumi ir atbilstoši riskam un nenovērtē to ne par zemu, ne par augstu;

281.2. iestādes izveidotus RPV iekšējo modeļu novērtēšanas testus attiecībā uz portfeļu struktūru un riskiem;

281.3. hipotētisko portfeļu izmantošanu, lai pārliecinātos par RPV iekšējo modeļu spēju atspoguļot konkrētas strukturālas iezīmes, kas varētu kļūt aktuālas, piemēram, nozīmīgus pamatriskus un koncentrācijas risku.

282. Iestāde novērtē tās RPV iekšējā modeļa precizitāti un darbību, veicot atpakaļejošās pārbaudes. Atpakaļejošo pārbaudi veic, ņemot vērā gan faktiskās, gan hipotētiskās portfeļa vērtības izmaiņas.

283. Faktiskajā atpakaļejošajā pārbaudē paredz, ka katru darba dienu tiek veikts vienas dienas RPV, ko iestādes izmantotais RPV iekšējais modelis aprēķinājis portfeļa darba dienas beigu pozīcijām, salīdzinājums ar attiecīgās darba dienas portfeļa vērtības faktiskajām izmaiņām darba dienas beigās.

284. Hipotētisko portfeļa vērtības izmaiņu atpakaļejošā pārbaude pamatojas uz portfeļa faktiskās vērtības darba dienas beigās salīdzinājumu ar tā vērtību nākamās darba dienas beigās, pieņemot, ka pozīcijas nemainās. Aprēķinātās portfeļa vērtības izmaiņas salīdzina ar iestādes izmantotā RPV iekšējā modeļa aprēķināto portfeļa RPV nākamajai darba dienai.

285. Iestāde aprēķina pārsniegumu skaitu regulāri, pamatojoties vai nu uz faktisko, vai uz hipotētisko portfeļa vērtības izmaiņu atpakaļejošo pārbaudi. Pārsniegums (overshooting) ir vienas dienas izmaiņas portfeļa vērtībā, kas pārsniedz ar RPV iekšējā modeļa palīdzību aprēķināto atbilstošās dienas RPV.

Prasības specifiskā riska modelēšanai

286. Iestāde var izmantot RPV iekšējo modeli tirdzniecības portfelī iekļauto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasības aprēķinam, ja papildus šajā daļā minētajām prasībām RPV iekšējais modelis:

286.1. izskaidro portfelī iekļauto finanšu instrumentu cenu vēsturiskās izmaiņas;

286.2. ņem vērā iestādes īpašumā esošo finanšu instrumentu koncentrācijas pakāpi un izmaiņas portfeļa struktūrā;

286.3. uzrāda ticamus rezultātus, neskatoties uz nelabvēlīgiem apstākļiem un faktoriem;

286.4. precīzi atspoguļo specifisko risku, ko pierāda atpakaļejošās pārbaudes. Ja atpakaļejošo pārbaudi veic uz apakšportfeļu (sub-portfolio) bāzes, tad šo apakšportfeļu izvēle ir konsekventa;

286.5. aptver emitentam/parādniekam piemītošo (name-related) pamatrisku, kas nozīmē, ka modelis ir jutīgs pret individuāli raksturīgām atšķirībām starp līdzīgām, bet ne identiskām pozīcijām;

286.6. atspoguļo gadījuma (event) risku;

286.7. konservatīvi novērtē risku, kas saistīts ar mazāk likvīdu pozīciju eksistenci un pozīcijām ar ierobežotu cenu pieejamību reālo tirgus scenāriju gadījumā. Turklāt RPV iekšējais modelis atbilst 274. un 275. punktā datiem izvirzītajām minimālajām prasībām. Ja dati ir nepietiekami vai neatspoguļo pozīcijas vai portfeļa patiesās svārstības, iestāde var izmantot konservatīvus pieņēmumus attiecībā uz šo datu aizvietošanu;

286.8. iestāde var izslēgt no specifiskā riska kapitāla prasību aprēķiniem, kas veikti, izmantojot RPV iekšējo modeli, tādas vērtspapirizēšanas vai n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasināto instrumentu pozīcijas, kurām tā rēķina specifiskā riska kapitāla prasības saskaņā ar 190. punktu, izņemot tās pozīcijas, uz kurām attiecas 289. punktā noteiktā pieeja;

286.9. attīstoties novērtēšanas tehnikām un veidojoties labākajai praksei, iestāde koriģē RPV iekšējo modeli, lai nodrošinātu tā atbilstību aktuālajām prasībām.

Prasības saistību neizpildes riska un migrācijas riska iekšējiem modeļiem

287. Iestāde, kas rēķina parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasības, izmantojot RPV iekšējo modeli, var neizmantot to parāda vērtspapīru saistību nepildīšanas un migrācijas risku kapitāla prasības aprēķinam. Šajā gadījumā iestāde izstrādā iekšējo modeli vai metodi (turpmāk – metode) tirdzniecības portfeļa pozīciju saistību neizpildes riskam un migrācijas riskam (turpmāk – SNM riski), kas ir pieaugoši (incremental) salīdzinājumā ar riskiem, kas ietverti RPV aprēķinā. Izvēlētā metode vai iekšējais modelis atbilst 288. un 288.1–288.6 punkta prasībām.

288. Iestāde nodrošina, ka SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanai izvēlētā metode atbilst standartiem, kas salīdzināmi ar II sadaļas 2. nodaļas 3. daļā minētajiem, pieņemot nemainīgu riska līmeni. Nepieciešamības gadījumā metode tiek koriģēta, lai atspoguļotu likviditātes, koncentrācijas, risku ierobežošanas metodes un izvēles iespēju ietekmi uz SNM riskiem.

288.1 SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanai izvēlēto metodi piemēro visām pozīcijām, kurām nosaka parāda vērtspapīru specifiskā riska kapitāla prasību, izņemot vērtspapirizēšanas pozīcijas un n-to saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātos instrumentus. Saņemot Komisijas atļauju, iestāde var izvēlēties konsekventi iekļaut SNM risku kapitāla prasību aprēķinā visas regulētajā tirgū tirgoto kapitāla vērtspapīru pozīcijas un atvasināto instrumentu, kuru bāzes aktīvs ir regulētajā tirgū tirgotie kapitāla vērtspapīri, pozīcijas, ja šāda iekļaušana atbilst iestādes iekšējam risku novērtējumam un risku pārvaldīšanai. Izstrādātā metode atspoguļo saistību neizpildes gadījumu un reitingu migrācijas gadījumu savstarpējo ietekmi. Tā neatspoguļo ietekmi, ko rada diversifikācija starp saistību neizpildes un migrācijas gadījumiem, no vienas puses, un citiem tirgus riska faktoriem, no otras puses.

288.2 Izvēlētās metodes parametri ir šādi:

288.21. izmantojot SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanas metodi, aprēķina saistību neizpildes iekšējo vai ārējo reitingu migrācijas rezultātā radīto zaudējumu apmēru 99.9 procentu ticamības intervālā viena gada laikā. Korelācijas pieņēmumi balstās uz konceptuāli pilnvērtīgas datu kopas analīzi. SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanas metode attiecīgi atspoguļo emitentu koncentrācijas līmeni, kā arī stresa apstākļos paredzamo produktu veidu koncentrācijas līmeni un produktu ietvaros paredzamos koncentrācijas līmeņus. Metode balstās uz pieņēmumu, ka viena gada laikā saglabājas nemainīgs pozīciju risku līmenis, norādot, ka katrai tirdzniecības portfeļa pozīcijai vai pozīciju kopumam, kurā ir noticis saistību neizpildes gadījums vai reitinga migrācijas gadījums likviditātes nodrošināšanas periodā, jāatjauno tā sākotnējo risku līmenis, sasniedzot to šā perioda beigās. Kā alternatīvu iestāde var konsekventi izmantot viena gada laikā nemainīgo pozīciju pieņēmumus;

288.22. likviditātes nodrošināšanas periodu nosaka atbilstoši laikam, kas nepieciešams, lai tirgus stresa apstākļos pārdotu attiecīgo pozīciju vai ierobežotu visus būtisku cenu izmaiņu riskus, īpaši ņemot vērā pozīcijas apmēru. Likviditātes nodrošināšanas periods atspoguļo praksi un pieredzi, ko reāli piemērotu gan sistēmiskā stresa situācijā, gan arī idiosinkrātiskā (specifiskā) stresa situācijā. Likviditātes nodrošināšanas periods tiek noteikts, izmantojot piesardzīgus pieņēmumus, un tam jābūt pietiekami ilgam laika posmam, lai pārdošanas vai risku ierobežošanas darījums pats pa sevi būtiski neietekmētu cenu, kas noteikta pārdošanas vai riska ierobežošanas darījumam. Tirdzniecības portfeļa pozīciju vai pozīciju kopuma likviditātes nodrošināšanas periodu nedrīkst noteikt īsāku par trim mēnešiem;

288.23. nosakot tirdzniecības portfeļa pozīciju vai pozīciju kopuma likviditātes nodrošināšanas periodu, ņem vērā iestādes iekšējo politiku attiecībā uz aktīvu vērtības korekcijām un pozīciju, kuras veido nelikvīdie vai ilgi turētie finanšu instrumenti, pārvaldīšanu. Ja iestāde likviditātes nodrošināšanas periodu nosaka nevis atsevišķām pozīcijām, bet pozīciju kopumam, tad pozīciju kopuma definēšanas kritērijus nosaka tādā veidā, kas atspoguļo minētā kopuma likviditātes atšķirības. Likviditātes nodrošināšanas periods koncentrētām pozīcijām ir ilgāks un atspoguļo periodu, kas nepieciešams, lai šīs pozīcijas likvidētu. Vērtspapirizēšanas darījumu glabātuvei nosaka likviditātes nodrošināšanas periodu, kas nepieciešams, lai izveidotu, pārdotu un vērtspapirizētu aktīvus vai stresa tirgus apstākļos ierobežotu būtiskos riska faktorus;

288.24. iestādes pieaugošo risku kapitāla prasību aprēķināšanas metodē var iekļaut risku ierobežošanas instrumentus (hedges). Pozīcijas var savstarpēji ieskaitīt, ja garās vai īsās pozīcijas veido vieni un tie paši finanšu instrumenti. Risku ierobežošanas vai diversifikācijas efektu, ko rada viena un tā paša parādnieka atšķirīgu instrumentu vai atšķirīgu vērtspapīru garās un īsās pozīcijas, kā arī atšķirīgu emitentu garās un īsās pozīcijas, var atzīt, tikai skaidri modelējot atšķirīgu instrumentu bruto garās un īsās pozīcijas. Iestāde atspoguļo visus būtiskos riskus, kas varētu rasties atšķirību dēļ starp risku ierobežošanas instrumentu termiņiem un likviditātes nodrošināšanas periodu, kā arī paredzamajiem būtiskajiem pamatriskiem risku ierobežošanas stratēģijā atkarībā no stratēģijā paredzēto produktu būtības, kapitāla elementu pakārtotības, izmantojamiem instrumentiem piešķirtajiem iekšējiem vai ārējiem reitingiem, termiņiem, emisijas datumiem un citām instrumentu atšķirībām. Iestāde atspoguļo risku ierobežošanu tikai tādā mērā, kādā atbilstošais instruments parādniekam ir pieejams, piemēram, gadījumā, kad viņam ir nepieciešams saņemt kredītu, vai citos gadījumos;

288.25. tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kurām izmanto dinamiskās risku ierobežošanas stratēģijas, riska ierobežošanas līmeņa atjaunošanu likviditātes nodrošināšanas periodā var atzīt, ja iestāde:

288.25.1. izvēlas risku ierobežošanas līmeņa atjaunošanas modeli konsekventi visam attiecīgā tirdzniecības portfeļa pozīciju kopumam;

288.25.2. parāda, ka tā izmanto risku ierobežošanas līmeņa atjaunošanas rezultātus, lai labāk novērtētu risku;

288.25.3. parāda, ka risku ierobežošanai izmantojamo instrumentu tirgi ir pietiekami likvīdi, lai šādu atjaunošanu spētu veikt arī stresa periodos. Visus pārējos riskus, ko rada dinamiskā risku ierobežošanas stratēģija, atspoguļo kapitāla prasībās;

288.26. SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanas metodē tiek ņemta vērā iespējas līgumu nelineārā ietekme, strukturēto kredītu atvasināto instrumentu un citu pozīciju, kam raksturīga būtiska nelinearitāte attiecībā uz cenu izmaiņām, ietekme. Iestāde pienācīgi ņem vērā arī modeļu risku, kas rodas šādu instrumentu novērtējumā, un cenas risku aplēses;

288.27. SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanas metode balstās uz datiem, kas ir objektīvi un regulāri atjaunināti.

288.3 Iestāde veic SNM risku pārvaldīšanas sistēmas un kapitāla prasību aprēķināšanas metodes neatkarīgu pārskatīšanu, ievērojot šajā daļā noteiktās prasības iekšējo modeļu pārskatīšanai, jo īpaši:

288.31. pārliecinās, ka korelāciju un cenu izmaiņu modelēšanas pieņēmumi un procedūras atbilst tirdzniecības portfeļa struktūrai, tostarp arī sistēmisko riska faktoru izvēle un svērums atbilst iestādes tirdzniecības portfelim;

288.32. veic dažādus stresa testus, tostarp arī jutīguma analīzi un scenāriju analīzi, lai kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtētu metodes pamatotību, īpaši attiecībā uz koncentrācijas riska novērtējumu. Šādi testi netiek ierobežoti tikai ar jau notikušu gadījumu pieredzi;

288.33. veic izvēlētās metodes kvantitatīvo prasību izpildes pārbaudi, tostarp par atbilstību iekšējai risku modelēšanai piemērojamiem standartiem;

288.34. novērtē SNM risku pārvaldīšanas metožu atbilstību iestādes iekšējai riska pārvaldīšanas metodoloģijai, saskaņā ar kuru identificē, mēra un pārvalda tirgus riskus.

288.4 Iestāde dokumentē SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanai izvēlētās metodes, to izmantošanas pamatnostādnes, parametrus un piemērošanas procedūras, lai tās korelācijas un citi modelēšanas pieņēmumi būtu pieejami Komisijai.

288.5 Ja iestādes SNM risku kapitāla prasību aprēķināšanai izvēlētā metode neatbilst visām 288. un 288.1–288.4 punktā noteiktajām prasībām, Komisija var atļaut izmantot šādu metodi, ja tā atbilst iestādes iekšējai risku identificēšanas, mērīšanas un pārvaldīšanas metodoloģijai un iestāde var pierādīt, ka saskaņā ar iekšējo metodoloģiju noteiktā SNM risku kapitāla prasība ir ne mazāka par kapitāla prasību šādiem riskiem, kas aprēķināta saskaņā ar metodi, kas pilnībā atbilst minēto punktu prasībām. Komisija vismaz reizi gadā pārbauda šādas iekšējās metodes atbilstību šā punkta prasībām.

288.6 Iestāde vismaz reizi nedēļā veic SNM risku kapitāla prasību aprēķinu.

Prasības korelācijas tirdzniecības portfeļa specifiskā riska iekšējiem modeļiem

289. Komisija var atļaut iestādei saskaņā ar 195.3 punkta prasībām aprēķinātās korelācijas tirdzniecības portfeļa specifiskā riska kapitāla prasības vietā rēķināt korelācijas tirdzniecības portfeļa cenu risku kapitāla prasību, izmantojot iekšējo modeli, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

289.1. korelācijas tirdzniecības portfeļa iekšējais modelis adekvāti aptver visu cenas risku ietekmi 99.9 procentu ticamības intervālā viena gada laikposmā, pieņemot, ka riska līmenis saglabājas nemainīgs visā laikposmā, un vajadzības gadījumā veicot korekcijas, lai atspoguļotu likviditātes, koncentrācijas, riska ierobežojumu un nelineāro instrumentu ietekmi. Iestāde var piemērot šajā punktā aprakstīto pieeju visām pozīcijām, ko pārvalda kopā ar korelācijas tirdzniecības portfelī iekļautajām pozīcijām. Šīs pozīcijas var izslēgt no saskaņā ar 287. punkta prasībām noteiktā SNM risku kapitāla prasību aprēķina. Aprēķinātā cenu risku kapitāla prasību kopsumma nedrīkst būt mazāka par 8 procentiem no tās kapitāla prasības, kas tiktu aprēķināta visām minētajām pozīcijām saskaņā ar 195.3 punkta prasībām;

289.2. iekšējais modelis aptver arī vismaz šādus riskus:

289.2.1. kumulatīvo risku, kas veidojas vairāku kopīgu saistību neizpildes gadījumu dēļ, tostarp secīgu saistību neizpildes gadījumu rezultātā laidienos sadalītajos produktos;

289.2.2. kredītu ienesīguma starpības (credit spread) risku, tostarp gamma un cross-gamma faktoru ietekmi;

289.2.3. pozīcijām piemītošās korelāciju svārstības, tostarp ienesīguma starpību un korelāciju savstarpējo ietekmi;

289.2.4. bāzes risku, ieskaitot gan iemeslu atšķirībai starp indeksa kopējo ienesīgumu un tā komponentu ienesīguma kopsummu, gan atšķirības indeksa un saskaņā ar attiecīgā indeksa struktūru izveidotā portfeļa korelācijā;

289.2.5. atgūšanas likmes svārstības, ja tās ir saistītas ar atgūšanas likmes tendenci ietekmēt laidiena cenas;

289.2.6. tādā mērā, kādā visaptverošā riska novērtējumā iekļauti ieguvumi no dinamiskās risku ierobežošanas stratēģijas, – risku ierobežošanas novirzes no sākotnējā līmeņa un iespējamās izmaksas, lai atkal atjaunotu riska ierobežošanas sākotnējo līmeni;

289.3. iestādei ir pietiekami, atbilstoši, savlaicīgi un droši tirgus dati, lai nodrošinātu, ka tā savā iekšējā pieejā pilnībā aptver visu pozīciju ievērojamākos riskus un kapitāla prasības aprēķins veikts saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem standartiem. Iestāde veic piemērojamās metodes atpakaļejošas pārbaudes vai izmanto citus piemērotus līdzekļus, lai pierādītu, ka tās riska novērtējumi adekvāti izskaidro šo produktu cenu izmaiņas laika gaitā, un nodrošina, ka iestāde var atšķirt tādas pozīcijas, kurām Komisija piekritusi risku kapitāla prasības aprēķinam saskaņā ar šo punktu, no tādām pozīcijām, attiecībā uz kurām tai nav šādas atļaujas;

289.4. iestāde regulāri veic stresa testēšanu saskaņā ar iepriekš paredzētu stresa scenāriju kopumu. Stresa scenāriji modelē saistību neizpildes gadījumu līmeni, atgūšanas likmju un kredītu ienesīguma starpību stresa situācijā, kā arī tirdzniecības portfeļa darījumu struktūrvienības peļņas vai zaudējumu svārstības stresa situācijā. Iestāde veic stresa testus saskaņā ar minētajiem scenārijiem vismaz reizi nedēļā un vismaz reizi ceturksnī paziņo Komisijai rezultātus, tostarp to salīdzinājumu ar iestādes saskaņā ar šo punktu aprēķinātajām kapitāla prasībām. Par katru gadījumu, kad stresa testi norāda uz būtisku kapitāla trūkumu tirdzniecības portfeļa pozīciju risku segšanai, laikus ziņo Komisijai. Pamatojoties uz šo stresa testu rezultātiem, Komisija apsver nepieciešamību palielināt kapitāla prasību korelācijas tirdzniecības portfelim, nosakot minimālo kapitāla prasību kopsummu saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 101.3 panta septīto daļu;

289.5. iestāde vismaz reizi nedēļā aprēķina korelācijas tirdzniecības portfeļa cenu risku kapitāla prasību.

289.1 Ja iestādes izmantotie iekšējie modeļi neatbilst 286. punktā minētajām prasībām, tad iestāde aprēķina specifiskā riska kapitāla prasību saskaņā ar 190. punkta prasībām.

4. nodaļa. Operacionālā riska minimālā kapitāla prasība
1. daļa. Vispārīgās prasības

290. Operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina:

290.1. lietojot šādas pieejas, kuras ir uzskaitītas pieaugošā sarežģītības secībā:

290.1.1. pamatrādītāja pieeja (atbilstoši 4. nodaļas 2. daļas prasībām);

290.1.2. standartizētā pieeja (atbilstoši 4. nodaļas 3. daļas prasībām);

290.1.3. alternatīvā standartizētā pieeja (atbilstoši 4. nodaļas 4. daļas prasībām);

290.1.4. attīstītā operacionālā riska mērīšanas pieeja (atbilstoši 4. nodaļas 5. daļas prasībām);

290.2. lietojot šādas pieeju kombinācijas:

290.2.1. pamatrādītāja pieeja kombinācijā ar standartizēto pieeju;

290.2.2. pamatrādītāja pieeja kombinācijā ar alternatīvo standartizēto pieeju;

290.2.3. pamatrādītāja pieeja kombinācijā ar attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju;

290.2.4. standartizētā pieeja kombinācijā ar attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju;

290.2.5. alternatīvā standartizētā pieeja kombinācijā ar attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju.

291. Iestāde neatkarīgi no izvēlētās pieejas operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir atbrīvota no kapitāla prasības aprēķina operacionālajam riskam saskaņā ar 77. vai 78. punkta prasībām, nodrošina tās darbības apjomam, veidiem un sarežģītībai piemērotas un efektīvas operacionālā riska pārvaldīšanas sistēmas izveidi un darbību, kas aptver šādus elementus:

291.1. politikas un procedūru izstrādi un dokumentēšanu iestādes darbībai piemītošā operacionālā riska identificēšanai, novērtēšanai, pārraudzībai, kontrolei un mazināšanai, pamatojoties uz iestādes iekšējai lietošanai noteiktu tās darbībai un pieredzei atbilstošu operacionālā riska definīciju un ņemot vērā operacionālā riska notikumus ar zemu iestāšanās varbūtību un būtisku ietekmi;

291.2. darbības nepārtrauktības nodrošināšanas plāna izstrādi un dokumentēšanu, lai nodrošinātu iestādes spēju darboties nepārtraukti un mazinātu zaudējumus ārkārtēju apstākļu gadījumā.

292. Pirms sākt lietot operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai 290.1.2. punktā minēto pieeju, iestāde par to informē Komisiju saskaņā ar 374. punkta prasībām.

293. Pirms sākt lietot operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai 290.1.3. vai 290.1.4. punktā minētās pieejas vai jebkuru no 290.2. punktā minētajām pieeju kombinācijām, iestāde saņem Komisijas atļauju saskaņā ar 365.–368. punkta prasībām.

294. Izvēlēto pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai lieto konsekventi. Ja iestāde lieto sarežģītāku pieeju, tad vienkāršāku pieeju var sākt lietot tikai ar Komisijas atļauju saskaņā ar 369. punkta prasībām.

295. Ja Komisija konstatē, ka iestāde, kura operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, lietojot kādu no sarežģītākajām pieejām, neievēro prasības, kas ir noteiktas atbilstošās pieejas lietošanai, tad tā var pieprasīt iestādei operacionālā riska kapitāla prasību aprēķināt atsevišķām vai visām iestādes darbības jomām, lietojot vienkāršāku pieeju, līdz iestāde izpilda noteiktās prasības sarežģītākās pieejas lietošanai. Šādā gadījumā, pirms sākt lietot operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai iepriekš lietoto sarežģītāko pieeju, iestāde informē vai saņem Komisijas atļauju attiecīgās sarežģītākās pieejas lietošanai saskaņā ar šīs daļas 292.–294. punkta prasībām.

296. Operacionālā riska kapitāla prasību, lietojot 290.1.1.–290.1.3. punktā minētās pieejas, aprēķina, pamatojoties uz revidētajiem finanšu pārskatiem, kas sagatavoti par pēdējiem trim darbības gadiem.

297. Ja kādā no pēdējiem trim revidētajiem finanšu pārskatiem ir iekļauts finanšu pārskats par periodu, kurš ir ilgāks vai īsāks par 12 mēnešiem, tad operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai nepieciešamos datus pārrēķina proporcionāli 12 mēnešu periodam.

298. Iestādei sākot darbību, operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, pamatojoties uz iestādes finansiālajā prognozē turpmākajiem trim gadiem iekļautajiem finanšu pārskatu datiem. Tiklīdz par kādu no šiem trim gadiem ir sagatavots revidētais finanšu pārskats, tā datus, kas bija aprēķināti, pamatojoties uz iestādes finansiālajā prognozē iekļauto finanšu pārskatu šim gadam, aizstāj ar datiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz revidētajā finanšu pārskatā iekļautajiem datiem, ievērojot 297. punkta prasības.

299. Saskaņā ar 296.–298. punkta prasībām aprēķināto operacionālā riska kapitāla prasību iekļauj iestādes minimālo kapitāla prasību aprēķina kopsavilkumā ne vēlāk kā par stāvokli kārtējā gada pirmā pārskata ceturkšņa pēdējā datumā, un tā paliek nemainīga turpmāko laika periodu līdz jauna operacionālā riska kapitāla prasības aprēķina veikšanai.

300. Operacionālā riska kapitāla prasību, lietojot 290.1.4. punktā minēto pieeju, aprēķina, pamatojoties uz iestādes darbībai piemītošā operacionālā riska mērīšanas iekšējā modeļa datiem katru ceturksni, ja Komisija ir apstiprinājusi šāda iekšējā modeļa lietošanu iestādes operacionālā riska kapitāla prasības aprēķina nolūkā.

301. Saskaņā ar 300. punkta prasībām aprēķināto operacionālā riska kapitāla prasību iekļauj iestādes minimālo kapitāla prasību aprēķina kopsavilkumā par stāvokli katra pārskata ceturkšņa pēdējā datumā.

2. daļa. Pamatrādītāja pieeja

Aprēķina kārtība

302. Lietojot pamatrādītāja pieeju, operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina šādi:

302.1. aprēķina neto procentu un neto neprocentu ienākumu summu par katru no pēdējiem trim gadiem (turpmāk – neto ienākumu summa) atbilstoši 303. punkta prasībām;

302.2. aprēķina pamatrādītāju kā aprēķināto neto ienākumu summu par pēdējiem trim gadiem vidējo aritmētisko vērtību.

Ja aprēķinātā neto ienākumu summa kādā no trim gadiem ir negatīva vai vienāda ar nulli, tad to neiekļauj pamatrādītāja aprēķinā. Aprēķinot pamatrādītāju, pozitīvo neto ienākumu summu kopsummu dala ar attiecīgo gadu skaitu, par kuriem aprēķinātās neto ienākumu summas ir pozitīvas;

302.3. aprēķina operacionālā riska kapitāla prasību kā aprēķinātā pamatrādītāja reizinājumu ar koeficientu 0.15.

Neto ienākumu summas aprēķins

303. Pamatojoties uz Komisijas 2006. gada 24. februāra noteikumos Nr. 46 “Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi” doto finanšu pārskatu posteņu izkārtojumu un paskaidrojumiem par to saturu, neto ienākumu summas aprēķinā iekļauj šādos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos iekļautos ienākumus un izdevumus ar tiem atbilstošo pozitīvo vai negatīvo zīmi, ievērojot 304.–305. punkta prasības:

303.1. procentu ienākumi;

303.2. procentu izdevumi;

303.3. dividenžu ienākumi;

303.4. komisijas naudas ienākumi;

303.5. komisijas naudas izdevumi;

303.6. (svītrots ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173);

303.7. neto realizētā peļņa/zaudējumi no pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem;

303.8. neto peļņa/zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām;

303.9. neto peļņa/zaudējumi no klasificētiem kā patiesajā vērtībā vērtētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

303.10. patiesās vērtības izmaiņas riska ierobežošanas uzskaitē;

303.11. ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi;

303.12. pārējie ienākumi.

304. Neto ienākumu summu nedrīkst samazināt par izdevumiem, kas neatbilst 303. punkta prasībām, piemēram, par jebkādiem izdevumiem uzkrājumu veidošanai, administratīvajiem un pārējiem izdevumiem, par izdevumiem par ārpakalpojumiem, izņemot gadījumus, ja ārpakalpojumu sniedzējs ir mātes sabiedrība, meitas sabiedrība, mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kas ir arī iestādes mātes sabiedrība, vai uzraudzībai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvā 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu noteiktajām prasībām vai līdzvērtīgām prasībām pakļauta cita sabiedrība.

305. Neto ienākumu summas aprēķinā neiekļauj šādas summas:

305.1. neto realizēto peļņu/zaudējumus no netirdzniecības portfelī iekļauto finanšu aktīvu pārdošanas un finanšu saistību izpildes;

305.2. saņemtās un saņemamās dividendes un citus līdzīgus ienākumus no ieguldījumiem radniecīgo un asociēto komercsabiedrību pamatkapitālā;

305.3. ienākumus, kas radušies tādu notikumu vai darījumu rezultātā, kas nepārprotami atšķiras no iestādes parastās darbības un kuru bieža vai periodiska atkārtošanās nākotnē nav gaidāma, t.sk. apdrošināšanas atlīdzību ienākumus.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173)

3. daļa. Standartizētā pieeja

Prasības standartizētās pieejas lietošanai

306. Lai lietotu standartizēto pieeju, iestāde, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidus un sarežģītību, nodrošina atbilstību šādām prasībām:

306.1. iestādei ir izstrādāta un dokumentēta politika, par kuras izstrādi ir atbildīga iestādes valde, un kritēriji neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamo ienākumu un izdevumu sadalīšanai darbības jomās saskaņā ar 307. punkta prasībām. Iestāde nodrošina izstrādāto kritēriju regulāru pārskatīšanu, ņemot vērā jaunu darbības veidu ieviešanu un risku rašanos vai izmaiņas esošajos darbības veidos un riskos;

306.2. iestādei ir dokumentēta operacionālā riska pārvaldīšanas sistēma un pienākumi operacionālā riska pārvaldīšanā;

306.3. iestāde identificē un novērtē tās darbībai piemītošo operacionālo risku. Operacionālā riska novērtēšana ir integrēta iestādes ikdienas operacionālā riska pārvaldīšanas procesos un tās rezultātā iegūtie dati par iestādes darbībai piemītošo operacionālo risku ir iestādes darbībai piemītošā operacionālā riska pārraudzības un kontroles procesa neatņemama sastāvdaļa;

306.4. iestāde apkopo būtisku informāciju par operacionālo risku, t.sk. operacionālajiem zaudējumiem;

306.5. iestāde nodrošina, ka pārskati par operacionālā riska pārvaldīšanu tiek regulāri gatavoti un iesniegti atbildīgajiem darbiniekiem, struktūrvienību vadītājiem, iestādes valdei un padomei;

306.6. iestādei ir izstrādātas un dokumentētas procedūras korektīvo pasākumu veikšanai saskaņā ar pārskatos par operacionālā riska pārvaldīšanu iekļauto informāciju;

306.7. iestādes operacionālā riska pārvaldīšanas sistēmu un neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamo ienākumu un izdevumu sadalīšanu darbības jomās regulāri pārbauda un novērtē trešā persona.

307. Izstrādājot politiku un kritērijus neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamo ienākumu un izdevumu sadalīšanai darbības jomās, iestāde ņem vērā, ka:

307.1. visus iestādes darbības veidus operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanas nolūkā sadala savstarpēji izslēdzošā un visaptverošā veidā 9. tabulā noteiktajās darbības jomās, lietojot tādus pašus kritērijus, kādi tiek lietoti bilances aktīvu un ārpusbilances posteņu sadalīšanai riska darījumu kategorijās kredītriska un tirgus risku kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkā;

307.2. jebkuru darbības veidu, kuru nevar iekļaut kādā no 9. tabulā noteiktajām darbības jomām, bet kurš ir palīgdarbība kādam darbības jomā iekļautam darbības veidam, iekļauj šajā darbības jomā.

Ja palīgdarbība ir saistīta ar vairākiem darbības veidiem, kuri ir iekļauti dažādās darbības jomās, tad šo palīgdarbību attiecina uz katru no šīm darbības jomām, izmantojot proporcionālu sadalījumu vai citus pamatotus (piemērotus) kritērijus;

307.3. ja kādu darbības veidu un ar to sais­tītu palīgdarbību nevar iekļaut kādā no šīs daļas 9. tabulā noteiktajām darbības jomām, tad šādu darbības veidu un ar to saistītu palīgdarbību iekļauj papildus izveidotā darbības jomā, kuras operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai lieto koeficientu 0.18;

307.4. neto ienākumu summas sadalīšanai noteiktajās darbības jomās drīkst lietot iekšējo cenu veidošanas metodiku (internal pricing methods).

Ja kādā no iestādes darbības jomām radušies izdevumi ir attiecināmi uz citu iestādes darbības jomu, tad tos var pārnest uz šo citu darbības jomu, piemēram, piemērojot iekšējo izdevumu (internal transfer costs) sadalīšanas metodiku starp šīm divām darbības jomām.

Aprēķina kārtība

308. Lietojot standartizēto pieeju, operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina šādi:

308.1. sadala iestādes neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamos ienākumus un izdevumus darbības jomās saskaņā ar 307. punkta prasībām;

308.2. aprēķina neto ienākumu summu katrai darbības jomai saskaņā ar 309. punkta prasībām;

308.3. aprēķina standartizēto rādītāju katrai darbības jomai par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi kā 9. tabulā šai darbības jomai atbilstošā koeficienta reizinājumu ar šai darbības jomai aprēķināto neto ienākumu summu;

308.4. aprēķina standartizēto rādītāju kopsummu katrai darbības jomai par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi.

Ja kādai darbības jomai standartizētais rādītājs kādā no trim gadiem ir negatīvs, tad to iekļauj standartizēto rādītāju kopsummā par atbilstošo gadu ar aprēķināto vērtību. Negatīvs standartizētais rādītājs jebkurai darbības jomai rodas, ja šai darbības jomai aprēķinātā neto ienākumu summa ir negatīva;

308.5. aprēķina operacionālā riska kapitāla prasību kā standartizēto rādītāju kopsummu par pēdējiem trim gadiem vidējo aritmētisko vērtību. Ja standartizēto rādītāju kopsumma kādā no trim gadiem ir negatīva vai vienāda ar nulli, tad to iekļauj aprēķinā ar nulles vērtību.

Neto ienākumu summas aprēķins

309. Neto ienākumu summu darbības jomai aprēķina par katru no pēdējiem trim gadiem, ievērojot 303. punkta prasības.

9. tabula. Iestādes neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamo ienākumu un izdevumu sadalījums darbības jomās un darbības jomām atbilstošie koeficienti operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai

1

2

3

Darbības joma

Neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamo ienākumu un izdevumu sadalījums darbības jomās atbilstoši darbības jomā iekļaujamajiem darbības veidiem

Koeficients

1

2

3

Komercsabiedrību finanses

Finanšu instrumentu izpirkšana sākotnējai izvie­tošanai vai sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto finanšu instrumentu izpirkšanas garantēšana

Ar finanšu instrumentu izpirkšanu saistīti pakalpojumi

Konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos

Ieteikumi komercsabiedrībām attiecībā uz kapitāla struktūru, finansēšanas stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī ieteikumi un pakalpojumi attiecībā uz komercsabiedrību apvienošanos un iegādi

Ieguldījumu izpēte, finanšu analīze, ieguldījumu rekomendācijas un citi vispārēji ieteikumi, kas saistīti ar darījumiem ar finanšu instrumentiem

0.18

Tirdzniecība un pārdošana

Tirdzniecība savā vārdā

Starpniecība naudas tirgus darījumos

Rīkojumu par darījumiem ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem pieņemšana un nodošana izpildei

Rīkojumu izpilde klienta vārdā

Finanšu instrumentu izvietošana, ja iestāde negarantē to izpirkšanu

Daudzpusējās tirdzniecības sistēmas pārvaldīšana

0.18

Starpniecības pakalpojumi privātpersonām vai MVK

(Darījumi ar privātpersonām vai MVK, kas atbilst šo noteikumu 98.–99.punkta prasībām)

Rīkojumu par darījumiem ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem pieņemšana un nodošana izpildei

Rīkojumu izpilde klienta vārdā

Finanšu instrumentu izvietošana, ja iestāde negarantē to izpirkšanu

Karšu (piemēram, kredītkaršu vai debetkaršu) izdošana un apkalpošana, t.sk., ja līgums par karšu izdošanu un apkalpošanu ir noslēgts ar korporatīvo klientu

0.12

Korporatīvo klientu apkalpošana

Noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana

Kreditēšana

Finanšu līzings

Netirdzniecības portfelī turētie vērtspapīri

Galvojumi (garantijas) un pārējās ārpusbilances saistības, piemēram, saistības par kredītu izsniegšanu (commitments)

0.15

Privātpersonu vai MVK apkalpošana

(Darījumi ar privātpersonām vai MVK, kas atbilst šo noteikumu 98.–99.punkta prasībām)

Noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana

Kreditēšana

Finanšu līzings

Galvojumi (garantijas) un pārējās ārpusbilances saistības, piemēram, saistības par kredītu izsniegšanu (commitments)

0.12

Maksājumi un norēķini

Naudas pārvedumi

Maksāšanas līdzekļu izlaišana un apkalpošana

Karšu (piemēram, kredītkaršu vai debetkaršu) klīringa nodrošināšana trešajām personām

0.18

Aģentu pakalpojumi

Finanšu instrumentu glabāšana un pārvaldīšana klienta uzdevumā, t.sk. vērtspapīru glabāšana un līdzīgi pa­kal­po­ju­mi, piemēram, naudas/nodrošinājuma pārvaldīšana

0.15

Aktīvu pārvaldīšana

Ieguldījumu individuālā portfeļa pārvaldīšana

Ieguldījumu, kas veikti atvērtajos ieguldījumu fondos un tiem pielīdzināmos fondos, pārvaldīšana

Citi aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi

0.12

(Tabula grozīta ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)
4. daļa. Alternatīvā standartizētā pieeja

Prasības alternatīvās standartizētās pieejas lietošanai

310. Lai lietotu alternatīvo standartizēto pieeju, iestāde, ņemot vērā tās darbības apjomu, veidus un sarežģītību, nodrošina atbilstību 306.1.–306.7. punkta prasībām un 311. un 312. punkta prasībām.

311. Iestādes ienākumi no tādiem darbības veidiem, kas tiek iekļauti korporatīvo klientu vai privātpersonu, mazo vai vidējo komercsabiedrību apkalpošanas darbības jomās (turpmāk arī – apkalpošanas darbības jomas), ir vismaz 90 procenti no tās kopējiem ienākumiem.

312. Iestādes apkalpošanas darbības jomās nozīmīgu daļu veido kredīti ar augstu saistību neizpildīšanas varbūtību (≥ 3.5 procenti), un alternatīvās standartizētās pieejas lietošana apkalpošanas darbības jomām ļauj precīzāk novērtēt operacionālo risku.

Aprēķina kārtība

313. Lietojot alternatīvo standartizēto pieeju, operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina šādi:

313.1. sadala iestādes neto ienākumu summas aprēķinā iekļaujamos ienākumus un izdevumus darbības jomās saskaņā ar 307. punkta prasībām;

313.2. aprēķina neto ienākumu summu katrai darbības jomai saskaņā ar 309. punkta prasībām, izņemot apkalpošanas darbības jomas. Privātpersonu, mazo vai vidējo komercsabiedrību apkalpošanas darbības jomai aprēķina kredītu un debitoru parādu uzskaites vērtību atbilstošā pārskata gada beigās par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi, bet korporatīvo klientu apkalpošanas darbības jomai aprēķina kredītu un debitoru parādu un netirdzniecības portfelī turēto vērtspapīru uzskaites vērtību atbilstošā pārskata gada beigās par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi;

313.3. aprēķina standartizēto rādītāju katrai darbības jomai par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi saskaņā ar 308.3. punkta prasībām, izņemot apkalpošanas darbības jomas, kurām aprēķina alternatīvo standartizēto rādītāju. Alternatīvo standartizēto rādītāju aprēķina katrai apkalpošanas darbības jomai par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi kā šai darbības jomai aprēķināto kredītu un debitoru parādu uzskaites vērtības vai kredītu un debitoru parādu un netirdzniecības portfelī turēto vērtspapīru uzskaites vērtības reizinājumu ar koeficientu 0.035 un ar 9. tabulā šai darbības jomai atbilstošo koeficientu;

313.4. aprēķina katrai darbības jomai aprēķināto standartizēto rādītāju un alternatīvo standartizēto rādītāju kopsummu par katru no pēdējiem trim gadiem atsevišķi, ņemot vērā 308.4. punkta otrā teikuma prasības;

313.5. aprēķina operacionālā riska kapitāla prasību kā aprēķināto standartizēto rādītāju un alternatīvo standartizēto rādītāju kopsummu par pēdējiem trim gadiem vidējo aritmētisko vērtību.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173)

5. daļa. Attīstītā operacionālā riska mērīšanas pieeja

Prasības attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas lietošanai

314. Lai lietotu attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju, iestāde nodrošina:

314.1. tās atbilstību kvalitatīvajiem kritērijiem saskaņā ar 318.–322. punkta prasībām;

314.2. tās atbilstību kvantitatīvajiem kritērijiem saskaņā ar 323.–340. punkta prasībām.

Aprēķina kārtība

315. Lietojot attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju, operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, ņemot vērā paredzamos zaudējumus, izņemot gadījumu, ja iestāde pierāda, ka paredzamie zaudējumi ir pienācīgi kontrolēti iestādes darbībā, un neparedzamos zaudējumus.

316. Aprēķinot operacionālā riska kapitāla prasību, var atzīt:

316.1. operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas ietekmi, ievērojot šo noteikumu 317. punkta prasības;

316.2. operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu, kas nav apdrošināšana (turpmāk – citi instrumenti), ietekmi, ievērojot šo noteikumu 317.1 punkta prasības, ja tādējādi tiek sasniegts nozīmīgs operacionālā riska mazināšanas efekts.

Operacionālā riska kapitāla prasības samazinājums operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas un citu instrumentu ietekmes atzīšanas dēļ nevar pārsniegt 20 procentus no aprēķinātās operacionālā riska kapitāla prasības pirms operacionālā riska mazināšanai lietoto apdrošināšanas un citu instrumentu ietekmes atzīšanas.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

317. Prasības operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas ietekmes atzīšanai:

317.1. apdrošinātājam ir licence veikt apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu, tas ir pakļauts uzraudzībai atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktām vai tām līdzvērtīgām prasībām un piemērota ĀKNI tā ilgtermiņa vai īstermiņa saistību izpildes spējai ir piešķīrusi reitingu, kas atbilst 3. kredīta kvalitātes pakāpei vai augstākai saskaņā ar šo noteikumu 2. nodaļas 2. daļā noteiktajām prasībām iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības noteikšanai;

317.2. apdrošināšanas līguma sākotnējais darbības termiņš nav īsāks par vienu gadu. Apdrošināšanas līgumiem, kuru atlikušais darbības termiņš ir īsāks par vienu gadu, iestāde veic atbilstošas korekcijas, kas atspoguļo apdrošināšanas līguma atlikušā termiņa samazināšanos. Tiem apdrošināšanas līgumiem, kuru atlikušais darbības termiņš ir 90 dienas vai īsāks, korekcija ir 100 procenti. Iestāde var neveikt iepriekš minētās korekcijas, ja tā jau ir noslēgusi esošo apdrošināšanas līgumu aizvietojošu apdrošināšanas līgumu ar esošajam apdrošināšanas līgumam līdzvērtīgiem nosacījumiem vai ja esošā apdrošināšanas līguma nosacījumi paredz tā automātisku pārjaunošanu un neviena no iesaistītajām pusēm nav iesniegusi rakstveida paziņojumu par tā izbeigšanu šo noteikumu 317.3. punktā noteiktajā termiņā;

317.3. apdrošināšanas līgums paredz, ka jebkura no iesaistītajām pusēm to var izbeigt, iesniedzot rakstveida paziņojumu par tā izbeigšanu vismaz 90 dienas iepriekš;

317.4. apdrošināšanas līgums neparedz izņēmumus vai ierobežojumus saistībā ar uzraudzības institūciju pieņemtiem lēmumiem vai noteikumus, kas iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā neļautu iestādei, tās administratoram vai likvidatoram saņemt apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem vai izdevumiem, kas radušies iestādei, izņemot, ja zaudējumi vai izdevumi radušies tādu notikumu dēļ, kas iestājas pēc iestādes maksātnespējas vai likvidācijas procesa sākšanas. Apdrošināšanas līgumā var iekļaut noteikumus, kas paredz nesegt iestādes zaudējumus vai izdevumus par soda naudām, soda maksājumiem vai citām zaudējumu kompensācijām, kas radušās uzraudzības institūciju pieņemto lēmumu dēļ;

317.5. operacionālā riska mazināšanas aprēķinos apdrošinājuma summu ņem vērā tādā apmērā, cik tā skaidri un samērīgi atbilst operacionālo zaudējumu rašanās faktiskajai iespējamībai un ietekmei, ko iestāde izmanto operacionālā riska kapitāla prasības noteikšanai. Iestāde, veicot apdrošinājuma summas samērošanu ar operacionālajiem zaudējumiem, izmanto visus tās rīcībā esošos informācijas resursus, t.sk. iekšējos un ārējos datus par operacionālajiem zaudējumiem, kā arī scenāriju analīzi, un nodrošina saistības starp apdrošināšanas summu un operacionālo zaudējumu rašanās faktisko un potenciālo iespējamību un apmēru detalizētu pamatojumu sadalījumā pa darbības jomām atbilstoši šo noteikumu 9. tabulai un operacionālā riska notikumu veidiem atbilstoši šo noteikumu 10. tabulai;

317.6. apdrošināšanu veic ar iestādi nesaistīts apdrošinātājs. Ja apdrošināšanu veic kaptīvais vai asociētais apdrošinātājs, tad apdrošinātajam riskam jābūt nodotam ar iestādi nesaistītam apdrošinātājam, kas atbilst 317.1. punkta prasībām, piemēram, veicot pārapdrošināšanu;

317.7. iestādes apdrošināšanas atzīšanas politika ir dokumentēta un pamatota;

317.8. iestāde, atzīstot operacionālā riska mazināšanai lietotās apdrošināšanas ietekmi, aprēķina apdrošināšanas atzīšanas summu, kuru koriģē saskaņā ar izstrādāto un dokumentēto apdrošināšanas atzīšanas metodoloģiju. Apdrošināšanas atzīšanas metodoloģija nosaka veicamās korekcijas, ņemot vērā:

317.8.1. apdrošināšanas līguma atlikušo darbības termiņu saskaņā ar 317.2. punkta prasībām;

317.8.2. apdrošināšanas līguma izbeigšanas nosacījumus, ja tā atlikušais darbības termiņš ir īsāks par vienu gadu;

317.8.3. ar apdrošināšanas atlīdzības saņemšanu saistīto nenoteiktību, t.i., varbūtību (risku), ka apdrošinātājs neizmaksās apdrošināšanas atlīdzību periodā, kādā iestāde ir paredzējusi to saņemt. Minētā nenoteiktība rodas, piemēram, apdrošināšanas līguma nosacījumu atšķirīgas interpretācijas, apdrošinātāja (darījumu partnera) saistību neizpildes vai apdrošināšanas atlīdzības izmaksas neparedzētas aizkavēšanās, piemēram, norēķināšanās procesu, dēļ. Lai noteiktu atbilstošas korekcijas, iestāde dokumentē un analizē datus par saņemtajām apdrošināšanas atlīdzībām atbilstoši operacionālo zaudējumu klasifikācijai saskaņā ar šo noteikumu 329.1. punkta prasībām. Iestāde papildus nodrošina, ka dati par tām apdrošināšanas atlīdzībām, kuras apdrošinātājs izmaksā ar vairāk nekā viena gada kavēšanos, tiek uzkrāti atsevišķi. Iestāde ievēro, ka korekcijas apdrošinātāja (darījumu partnera) saistību neizpildes dēļ nosaka, pamatojoties tikai uz apdrošinātāja, ar kuru ir noslēgts attiecīgais apdrošināšanas līgums, ilgtermiņa vai īstermiņa saistību izpildes spējai piešķirto reitingu, t.sk. gadījumos, ja tā mātes sabiedrībai ir augstāks reitings vai ja apdrošinātāja (darījumu partnera) saistību neizpildes risks ir pārnests uz trešo personu. Iestāde nodrošina, ka apdrošinātājam ar zemāku reitingu tiek piemērota augstāka korekcijas pakāpe nekā apdrošinātājam ar augstāku reitingu;

317.8.4. neatbilstību starp apdrošināšanas līgumā minēto apdrošināto risku un apdrošinājuma summu un operacionālā riska notikuma veidu, iestāšanās varbūtību un zaudējumiem, kas var rasties šāda operacionālā riska notikuma dēļ. Minētā neatbilstība rodas, ja apdrošināšanas līgumā minētais apdrošinātais risks neatbilst iestādes operacionālā riska profilam. Šādos gadījumos apdrošināšana nenodrošina vēlamo operacionālā riska mazināšanu, jo ne visi notikumi ir iekļauti apdrošinātajā riskā. Iestāde, izmantojot visus tās rīcībā esošos informācijas resursus, t.sk. iekšējos un ārējos datus par operacionālajiem zaudējumiem, kā arī scenāriju analīzi, nodrošina, ka apdrošināšanas summas neatbilstība vidēja vai liela apmēra operacionālajiem zaudējumiem, piemēram, augstā pašriska vai citu apdrošināšanas līgumā noteiktu ierobežojumu dēļ, ir atbilstoši ietverta tās iekšējā modelī.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

317.1 Prasības operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu ietekmes atzīšanai:

317.11. operacionālā riska mazināšanai lietotos citus instrumentus izmanto ikdienas operacionālā riska pārvaldīšanas procesos, tie netiek turēti vai izmantoti tirdzniecības nolūkos, un to lietošanas dēļ mazinās operacionālais risks;

317.12. iestādei ir iepriekšēja pieredze operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu izmantošanā, t.i., iestāde, izmantojot iekšējos un ārējos informācijas resursus, uzkrāj datus par atlīdzības saņemšanas varbūtību un atlīdzības izmaksas savlaicīgumu par citu instrumentu lietošanu operacionālā riska mazināšanai, īpašu uzmanību pievēršot minēto datu uzkrāšanai par jauniem produktu veidiem vai kategorijām;

317.13. operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu sniedzēja (turpmāk arī – aizsardzības sniedzējs) finanšu situācija, t.i., tā maksātspēja un likviditāte, ir stabila un droša;

317.14. iestāde katrā citu instrumentu operacionālā riska mazināšanai lietošanas gadījumā izvērtē aizsardzības sniedzēja atbilstību, piemēram, ņemot vērā, vai tā darbību uzrauga vai neuzrauga finanšu pakalpojumu uzraudzības institūcija atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajām vai tām līdzvērtīgām prasībām, kā arī sniegtās aizsardzības, t.i., operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu veidu, atbilstību, piemēram, ņemot vērā fondētās aizsardzības, vērtspapirizēšanas, dažādu garantiju mehānismu vai atvasināto instrumentu (derivatives) būtību un īpašības;

317.15. aizsardzības sniedzējs un tā sniegtie citi instrumenti operacionālā riska mazināšanai atbilst šo noteikumu 317. punktā minētajām prasībām, kā arī šo noteikumu 3. pielikuma 1. un 2. daļas prasībām, ciktāl tās attiecināmas uz tā darbību un sniegtajiem operacionālā riska mazināšanai lietojamajiem citiem instrumentiem;

317.16. iestāde, izvērtējot aizsardzības sniedzēja un sniegtās aizsardzības, t.i., operacionālā riska mazināšanai lietoto citu instrumentu veidu, atbilstību, papildus ņem vērā:

317.16.1. operacionālā riska īpatnības salīdzinājumā ar kredītrisku (t.i., bāzes aktīvu neesamība, lielāka neparedzamo zaudējumu nozīme u.c.);

317.16.2. efektīvu, likvīdu un strukturētu tirgu trūkumu līdzīgiem instrumentiem, kuri tiek tirgoti ārpus banku sektora (piemēram, katastrofu obligācijas, atvasinātie instrumenti, kas saistīti ar laika apstākļiem, u.c.);

317.16.3. juridiskā riska novērtēšanas grūtības operacionālā riska mazināšanai lietotiem citiem instrumentiem, t.sk. gadījumos, ja līguma nosacījumi ir skaidri un piesardzīgi.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

Kvalitatīvie kritēriji

318. Iestādē ir izveidota neatkarīga operacionālā riska kontroles funkcija.

319. Iestādes darbībai piemītošā operacionālā riska mērīšanas iekšējais modelis ir integrēts iestādes ikdienas operacionālā riska pārvaldīšanas procesos, un tā darbības pārbaudes ir regulāras un pietiekamas. Iestāde nodrošina, ka datu plūsmas un procesi, kas saistīti ar operacionālā riska mērīšanas iekšējo modeli, ir saprotami un izsekojami.

320. Pārskati par operacionālā riska pārvaldīšanu, kuros iekļauj informāciju par iestādes darbībai piemītošo operacionālo risku un operacionālajiem zaudējumiem, tiek regulāri gatavoti un iesniegti atbildīgajiem darbiniekiem, struktūrvienību vadītājiem, iestādes valdei un padomei, un iestādei ir izstrādātas procedūras korektīvo pasākumu veikšanai.

321. Iestādei ir dokumentēta tās darbības apjomam, veidiem un sarežģītībai piemērota un efektīva operacionālā riska pārvaldīšanas sistēma un ir izstrādātas un dokumentētas procedūras tās darbības atbilstības dokumentētajām politikām un procedūrām nodrošināšanai, kā arī ir izstrādāta un dokumentēta kārtība konstatēto neatbilstību novēršanai.

322. Iekšējā audita dienests vai ārējais audits regulāri pārbauda iestādes operacionālā riska pārvaldīšanas procesus un operacionālā riska mērīšanas iekšējā modeļa lietošanu.

Kvantitatīvie kritēriji

Iekšējais modelis

323. Operacionālā riska aprēķinā ietver operacionālā riska notikumus, kuriem ir zema iestāšanās varbūtība un kuri var radīt būtiskus zaudējumus, lietojot piesardzības standartu, kas ir pielīdzināms 99.9 procentu ticamības intervālam viena gada periodā.

324. Lai sasniegtu 323. punktā minēto piesardzības standartu, iestāde tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī izmanto četru elementu – iekšējo datu, ārējo datu, datu par scenāriju analīzi un datu par rādītāju, kas atspoguļo uzņēmējdarbības vidi un iekšējo kontroli, – kombinētu lietošanu.

325. Iestāde izstrādā un dokumentē tai atbilstošu metodi 324. punktā minēto elementu lietošanai tās iekšējā modelī, nosakot katra atsevišķā elementa īpatsvaru un izvairoties no vairākkārtējas kvalitatīvo vērtējumu vai operacionālā riska mazināšanai lietoto metožu, kas jau atzītas kredītriska un atgūstamās vērtības samazinājuma riska kapitāla prasības vai tirgus risku kapitāla prasību aprēķinos, ietekmes izmantošanas.

326. Iestāde tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī ietver arī nozīmīgus operacionālā riska rašanās cēloņus (izraisītājus), kas ietekmē būtisku operacionālo zaudējumu ar zemu rašanās varbūtību novērtējumu (the shape of the tail of the loss estimates).

327. Iestāde tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī var atzīt operacionālo zaudējumu un atsevišķu operacionālā riska aplēšu savstarpējo korelāciju, ja iestādes sistēmas korelāciju aprēķināšanai ir piesardzīgas, tiek izmantotas, ievērojot integritātes principu, un tajās ir ņemta vērā nenoteiktība, kas piemīt šādiem korelācijas aprēķiniem, jo īpaši ārkārtējos apstākļos. Iestāde apstiprina tās korelācijas pieņēmumus, lietojot piemērotas kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes.

Iekšējie dati

328. Lietojot attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju, iestāde aprēķina operacionālā riska kapitāla prasību, balstoties uz vismaz piecu gadu minimālo vēsturisko novērojumu periodu par tās iekšējiem operacionālajiem zaudējumiem. Iestāde var sākt aprēķināt operacionālā riska kapitāla prasību, lietojot attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju, ja vēsturisko novērojumu periods par tās iekšējiem operacionālajiem zaudējumiem ir vismaz trīs gadi, pakāpeniski palielinot vēsturisko novērojumu periodu līdz vismaz pieciem gadiem.

329. Iestādes iekšējie dati par tās operacionālajiem zaudējumiem atbilst šādām prasībām:

329.1. tie ir klasificēti darbības jomās atbilstoši 9. tabulai un operacionālā riska notikumu veidos atbilstoši 10. tabulai. Operacionālos zaudējumus, kas ietekmē visas iestādes darbības jomas, izņēmuma gadījumos var klasificēt papildu darbības jomā "Iestādes darbība";

329.2. tie aptver visus iestādei būtiskos darbības veidus un riska darījumus visās tās attiecīgajās apakšsistēmās, piemēram, struktūrvienībās vai meitas sabiedrībās, un ģeogrāfiskās atrašanās vietās. Iekšējos datos par operacionālajiem zaudējumiem var neiekļaut tos darbības veidus vai riska darījumus, kuri atsevišķi un kopā būtiski neietekmē vispārējās operacionālā riska aplēses;

329.3. tie ietver informāciju ne tikai par iestādes bruto operacionālo zaudējumu apmēru, bet arī par operacionālā riska notikumu iestāšanās datumiem, jebkādu atgūto bruto operacionālo zaudējumu apmēru, kā arī citu aprakstošu informāciju par operacionālā riska notikumu, kuru dēļ radušies operacionālie zaudējumi, rašanās cēloņiem.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; 329.1.punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

330. Iestāde, lai nodrošinātu iekšējo datu par tās operacionālajiem zaudējumiem atbilstību 329. punktā minētajām prasībām, nosaka un dokumentē:

330.1. katrai darbības jomai vai notikumu veidam atbilstošu minimālo bruto operacionālo zaudējumu apmēru jeb slieksni, ar kuru tā sāk apkopot iekšējos datus par tās operacionālajiem zaudējumiem;

330.2. kritērijus tās operacionālo zaudējumu klasificēšanai noteiktajās darbības jomās un notikumu veidos, ņemot vērā, ka:

330.2.1. operacionālos zaudējumus, kas saistīti ar kredītrisku un sākotnēji iekļauti iestādes iekšējās datu bāzēs, kurās reģistrē ar kredītrisku saistītu informāciju, iekļauj arī iestādes iekšējās datu bāzēs, kurās reģistrē ar operacionālo risku saistītu informāciju. Šādus zaudējumus identificē atsevišķi un neņem vērā, aprēķinot operacionālā riska kapitāla prasību, kamēr vien tos ņem vērā kredītriska kapitāla prasības aprēķināšanā;

330.2.2. operacionālos zaudējumus, kas saistīti ar tirgus riskiem, ņem vērā, aprēķinot operacionālā riska kapitāla prasību;

330.3. specifiskus kritērijus tādu operacionālo zaudējumu klasificēšanai noteiktajās darbības jomās un notikumu veidos, kas rodas kāda notikuma dēļ struktūrvienībā, kura ir iesaistīta citu struktūrvienību darbības nodrošināšanā, piemēram, informācijas tehnoloģiju struktūrvienībā, vai darbībā, kas aptver vairāk nekā vienu darbības jomu vai arī rodas no vairākiem saistītiem notikumiem kādā noteiktā laika periodā;

330.4. procedūras tās vēsturisko iekšējo datu par operacionālajiem zaudējumiem atbilstības esošajiem apstākļiem novērtēšanai, piemēram, darbības veidiem, tehnoloģiskajiem procesiem, operacionālā riska pārvaldīšanas procedūrām. Minētajās procedūrās iekļauj tādu situāciju aprakstus, kurās pieļaujama iestādes vēsturisko iekšējo datu par tās operacionālajiem zaudējumiem novērtējuma neievērošana, mērogošana vai citi pielāgojumi, un precizē, kādā apmērā minētie pielāgojumi ir iespējami un kurš ir tiesīgs pieņemt lēmumus par novērtējuma neievērošanu.

Ārējie dati

331. Iestāde tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī iekļauj tās darbībai atbilstošus ārējos datus (publiskie dati vai kopējā sistēmā apstrādāti citu (līdzīgu) iestāžu dati), īpaši gadījumos, ja pastāv retu, bet būtisku operacionālo zaudējumu rašanās varbūtība.

332. Iestāde nosaka, dokumentē un regulāri pārskata gadījumus, kuros lieto ārējos datus, un metodes ārējo datu iekļaušanai tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī, piemēram, veicot mērogošanu vai kvalitatīvas korekcijas.

333. Iestāde nodrošina, ka tās noteiktos un dokumentētos ārējo datu lietošanas gadījumus un metodes to iekļaušanai tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī regulāri pārbauda trešā persona.

Scenāriju analīze

334. Iestāde novērtē tās darbībai būtisku operacionālo zaudējumu rašanās varbūtību, pamatojoties uz ekspertu, piemēram, iestādes riska pārvaldīšanas ekspertu, novērtējumiem par šādu operacionālo zaudējumu rašanās varbūtību un to iespējamo apmēru (scenāriju analīze) un atbilstošiem ārējiem datiem.

335. Iestāde var izteikt ekspertu novērtējumus kā parametrus pieņemtajam operacionālo zaudējumu statistiskajam sadalījumam. Iestāde lieto scenāriju analīzi, lai novērtētu tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī iestrādāto korelācijas pieņēmumu iespējamo noviržu ietekmi, īpaši, lai novērtētu operacionālos zaudējumus, kas var rasties vairāku operacionālā riska notikumu vienlaicīgas iestāšanās rezultātā.

336. Iestāde regulāri pārvērtē tās darbībai būtisku operacionālo zaudējumu rašanās varbūtību, izmantojot scenāriju analīzi, kurā ņemti vērā faktiskie operacionālie zaudējumi.

Komercdarbības vides un iekšējās kontroles rādītāji

337. Iestāde tās operacionālā riska novērtēšanas metodoloģijā ietver komercdarbības vides un iekšējās kontroles galvenos rādītājus, kas var mainīt tās darbībai piemītošo operacionālo risku, piemēram, darbības apjoma pieaugums, darbinieku mainība, jaunu darbības veidu vai produktu ieviešana (turpmāk – rādītāji).

338. Iestāde izstrādā un dokumentē rādītāju lietošanas tās operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī kārtību un pamato:

338.1. katra rādītāja izvēli kā nozīmīgu operacionālā riska rašanās cēloni (izraisītāju), balstoties uz pieredzi un ņemot vērā ekspertu atzinumus attiecīgajās darbības jomās;

338.2. operacionālā riska aplēšu jutīgumu attiecībā pret pārmaiņām rādītājos;

338.3. dažādu rādītāju īpatsvaru;

338.4. kā operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī ietver operacionālā riska pārmaiņas, ko rada operacionālā riska kontroles uzlabošana, un iespējamo operacionālā riska palielināšanos, ko rada darbības apjoma pieaugums vai lielāka operāciju (darījumu) sarežģītība.

339. Iestāde regulāri izvērtē un apstiprina rādītāju lietošanu operacionālā riska mērīšanas iekšējā modelī un to lietošanas rezultātā iegūtos datus, veicot salīdzinājumu ar iestādes iekšējiem datiem par tās faktiskajiem operacionālajiem zaudējumiem un atbilstošiem ārējiem datiem.

340. Iestāde nodrošina, ka 338. punktā minēto kārtību pārbauda trešā persona.

10. tabula. Operacionālā riska notikumu veidi

Operacionālā riska notikumu veidi

Operacionālo zaudējumu raksturojums

1

2

Iekšējie krāpnieciskie darījumi

Zaudējumi, kas saistīti ar tāda veida darbībām, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai normatīvo aktu vai iestādes politiku un procedūru apiešana un kurās iesaistīts vismaz viens no iestādē strādājošajiem

Ārējie krāpnieciskie darījumi

Zaudējumi, kas saistīti ar tāda veida darbībām, kuru mērķis ir krāpšana, īpašuma piesavināšanās vai likumu apiešana, ko veic trešā puse

Neatbilstoša nodarbinātības prakse un darbavietas drošība

Zaudējumi, kas rodas tiesību aktiem vai nolīgumiem, kas nosaka darba attiecības, veselības aizsardzību vai darba drošību, neatbilstošu darbību dēļ, vai maksājumu par prasībām saistībā ar personu traumām vai diskriminācijas gadījumu dēļ

Nekorekta attieksme pret klientiem, neatbilstoši produkti un komercdarbības prakse

Zaudējumi, kas rodas nejaušu vai nolaidīgu profesionālo pienākumu pildīšanas dēļ attiecībā uz konkrētiem klientiem, vai produkta veida vai tā rakstura dēļ

Materiālo aktīvu bojājumi

Zaudējumi, kas rodas no materiālo aktīvu zaudējumiem vai to bojājumiem dabas katastrofu vai citu notikumu dēļ

Komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdas (defekti)

Zaudējumi, kas rodas komercdarbības pārrāvumu un sistēmu kļūdu (defektu) dēļ

Nepilnības izpildes, piegādes un procesa vadībā

Zaudējumi, kas rodas darījumu apstrādes vai procesu vadības kļūdu un attiecību ar darījumu partneriem vai piegādātājiem dēļ

 

III sadaļa
Pašu kapitāls

341. Iestādes pašu kapitālu veido pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsumma, no kuras atskaitīts saskaņā ar 348. punkta nosacījumiem aprēķinātais pašu kapitāla samazinājums un kura ar Komisijas atļauju var būt papildināta ar trešā līmeņa kapitālu.

342. Pirmā līmeņa kapitālu veido šādi elementi:

342.1. apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par priekšrocību akciju ar dividenžu uzkrāšanu vērtību;

342.2. akciju emisijas uzcenojums;

342.3. rezerves kapitāls un pārējās rezerves, kas izveidotas no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas;

342.4. iepriekšējo gadu revidētā nesadalītā peļņa vai zaudējumi;

342.5. kārtējā darbības gada peļņa – ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību, tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un saņemta Komisijas atļauja. Nepieciešamos uzkrājumus paredzamajām dividendēm veido, ņemot vērā iestādes apstiprināto dividenžu maksāšanas politiku vai pamatojoties uz akcionāru sapulces lēmumu par katru šādu gadījumu. Ja kārtējā darbības gada nerevidētā peļņa turpmākajos mēnešos pārsniedz apstiprināto starpposma peļņu, aprēķinā iekļauj apstiprināto starp­posma peļņu. Ja kārtējā darbības gada peļņa turpmākajos mēnešos samazinās un tās apmērs kļūst mazāks par apstiprināto starpposma peļņu, aprēķinā iekļauj tekošo kārtējā darbības gada peļņu. Kārtējā darbības gada nerevidētās peļņas pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā;

342.6. samazinājums par:

342.6.1. iestādes īpašumā esošajām pašas akcijām;

342.6.2. nemateriālajiem aktīviem;

342.6.3. kārtējā darbības gada zaudējumiem;

342.6.4. pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vai pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezervi, kas iekļauta bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, ja tā ir negatīva;

342.6.5. peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas;

342.6.6. patiesajā vērtībā novērtēto aktīvu vērtības papildu korekcijām saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikuma 2. daļas prasībām;

342.6.7. peļņu, kas aprēķināta, kapitalizējot nākotnes ienākumus no vērtspapirizētajiem aktīviem un nodrošinot kredīta kvalitātes uzlabošanu vērtspapirizēšanas pozīcijās gadījumā, ja iestāde ir vērtspapirizēšanas iniciatore.

(Grozīts ar FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; 342.6.6.punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

343. Otrā līmeņa kapitālu veido šādi elementi, kuru apmērs kopsummā nedrīkst pārsniegt pirmā līmeņa kapitālu:

343.1. subordinētais kapitāls, kuru veido naudas līdzekļi, kurus iestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi iestādes likvidācijas gadījumā un aizdevēja prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas. Iestāde ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc aizņēmuma iekļaušanas otrā līmeņa kapitālā iesniedz Komisijai aizņēmuma līguma kopiju elektroniskā formātā.

Iestāde var atmaksāt šādu aizņēmumu pēc savas iniciatīvas pirms termiņa, ja pēc šāda aizņēmuma atmaksas tās pašu kapitāls atbilst šo noteikumu prasībām un ja Komisija pret to neiebilst. Šādā gadījumā iestāde ne vēlāk kā 14 dienas pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas rakstveidā paziņo Komisijai par nodomu atmaksāt šādu aizņēmumu pirms termiņa. Ja septiņu dienu laikā pēc iestādes paziņojuma saņemšanas Komisija nav motivēti iebildusi pret šāda aizņēmuma atmaksas veikšanu, uzskatāms, ka Komisija ir devusi atļauju iestādei atmaksāt šādu aizņēmumu pirms termiņa;

343.2. noteiktā termiņā dzēšamās priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu;

343.3. beztermiņa priekšrocību akcijas ar dividenžu uzkrāšanu;

343.4. pārvērtēšanas rezerve, kas izveidojas pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātā, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Šādas pārvērtēšanas rezerves apmērs nedrīkst pārsniegt iestādes pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Pamatlīdzekļu pārvērtēšana tiek atspoguļota katram pamatlīdzeklim atsevišķi. Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datuma pārvērtēšanas rezervi. Nerevidētās pārvērtēšanas rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 70 procentu apmērā no katra pamatlīdzekļa vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais pamatlīdzekļu vērtības pieaugums;

343.5. peļņa, kas atzīta ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātā, ja zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem ir bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Šādas peļņas, kas atzīta ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātā, apmērs nedrīkst pārsniegt iestādes pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Šāda peļņa iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no katra ieguldījumu īpašuma vērtības pieauguma, kas apstiprināts ar vismaz divu neatkarīgu, savstarpēji nesaistītu, atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumu. Ja ekspertu (vērtētāju) atzinumi par ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugumu ir atšķirīgi, tad aprēķinā iekļaujams zemākais apstiprinātais ieguldījumu īpašuma vērtības pieaugums. Ja pārskata periodā izdarītas pārvērtēšanas rezultātā pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo iepriekšējo gadu peļņu, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja pārskata perioda beigu datumā uzkrātā peļņa no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo peļņu, tad aprēķinā iekļauj pārskata perioda beigu datumā atzīto uzkrāto peļņu no ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas. Nerevidētās peļņas pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā;

343.6. pārvērtēšanas rezerve, kas izveidojas pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezultātā visam portfelim kopumā, ja tā ir pozitīva un ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinums par finanšu pārskatiem bez iebildēm attiecībā uz pārvērtēšanas rezultāta atspoguļojumu un kvantitatīvo novērtējumu, kā arī ir saņemta Komisijas atļauja. Šādas pārvērtēšanas rezerves apmērs nedrīkst pārsniegt iestādes pēdējā revidētajā pārskatā, uz kura pamata ir saņemta atļauja, uzrādīto apmēru. Ja kārtējā mēnesī pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve pārsniedz revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj revidētajā pārskatā uzrādīto summu, bet, ja kārtējā mēnesī pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas nerevidētā rezerve ir mazāka par revidētajā pārskatā uzrādīto attiecīgo pārvērtēšanas rezervi, tad aprēķinā iekļauj kārtējā mēneša pārvērtēšanas rezervi un rezerves pieaugums pēc samazinājuma netiek ņemts vērā. Minētā pārvērtēšanas rezerve iekļaujama aprēķinā 45 procentu apmērā no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības pieauguma;

343.7. ja riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar IRB pieeju (šo noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 3. daļa) - saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem izveidoto uzkrājumu nedrošiem parādiem un vērtību korekciju pārsniegums pār paredzamajiem zaudējumiem (pozitīvs rezultāts), kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma 36. punkta prasībām, bet ne vairāk kā 0.6 procentu apmērā no saskaņā ar IRB pieeju aprēķinātās riska darījumu riska svērto vērtību kopsummas, kurā neiekļauj ar 1 250 procentu riska pakāpi svērtās vērtspapirizēšanas pozīcijas.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; grozījumi punktā stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

344. Pirmā un otrā līmeņa kapitālā neiekļauj riska ierobežošanas instrumentu pārvērtēšanas rezervi, kas saistīta ar peļņu vai zaudējumiem no amortizētajā iegādes vērtībā novērtēto finanšu instrumentu naudas plūsmas riska ierobežošanas, un peļņu vai zaudējumus no patiesajā vērtībā novērtētajām finanšu saistībām pašas iestādes kredīta kvalitātes novērtējuma izmaiņu dēļ.

344.1 Aprēķinot pašu kapitālu, visiem patiesajā vērtībā novērtētajiem aktīviem piemēro šo noteikumu 7. pielikuma 2. daļā noteiktās prasības.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkts stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

345. Otrā līmeņa kapitālā drīkst iekļaut tikai pilnīgi apmaksātu subordinēto kapitālu un pilnīgi apmaksātas priekšrocību akcijas.

346. Aprēķinot otrā līmeņa kapitālu, subordinētā kapitāla un 343.2. punktā minēto priekšrocību akciju kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus no pirmā līmeņa kapitāla.

347. Aprēķinot otrā līmeņa kapitālu, subordinētā kapitāla vērtību pēdējos piecus gadus pirms aizņēmuma atmaksāšanas termiņa katru gadu samazina par 20 procentiem. Šo subordinētā kapitāla samazinājumu nedrīkst iekļaut trešā līmeņa kapitālā.

348. Pašu kapitāla samazinājumu, kas tiek atskaitīts 50 procentu apmērā no pirmā līmeņa kapitāla un 50 procentu apmērā no otrā līmeņa kapitāla pēc 343. un 346. punktā noteikto ierobežojumu piemērošanas, veido:

348.1. ieguldījumi to kredītiestāžu un finanšu iestāžu pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kurās iestādei ir būtiska līdzdalība, izņemot šādus ieguldījumus to iestādes meitas sabiedrību pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kuras ir kredītiestādes un finanšu iestādes, kas ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, ko veic Komisija;

348.2. ieguldījumu kopsummas daļa, kura pārsniedz 10 procentus no iestādes pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, to kredītiestāžu un finanšu iestāžu pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kurās iestādei nav būtiskas līdzdalības, izņemot šādus ieguldījumus to iestāžu un finanšu iestāžu pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kas ir pakļautas konsolidētajai uzraudzībai, ko veic Komisija vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcija, vai papildu uzraudzībai, ko veic koordinators Finanšu konglomerātu likuma izpratnē;

348.3. ieguldījumi tādu apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kurās iestādei tieši vai netieši pieder 20 un vairāk procentu pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, izņemot šādus ieguldījumus to apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošinātāju un apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrību pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kas ir pakļautas papildu uzraudzībai, ko veic koordinators Finanšu konglomerātu likuma izpratnē;

348.4. ja iestāde riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar SP (šo noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 2. daļa) – saskaņā ar Komisijas 2009. gada 25. marta normatīvajiem noteikumiem Nr. 42 "Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi" aktīviem aplēsto paredzamo zaudējumu pārsniegums pār saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem izveidotajiem uzkrājumiem, kas samazināts par aplēsto paredzamo zaudējumu pārsnieguma reizinājumu ar riska darījumam, kuram aplēsti paredzamie zaudējumi, noteikto riska pakāpi un 8 procentiem;

348.5. neapmaksāto piegāžu riskam pakļautā riska darījuma veiktā maksājuma lielums vai piegādāto vērtspapīru, ārvalstu valūtas vai preču vērtība un darījuma pašreizējā pozitīvā vērtība saskaņā ar 6. tabulas 4. aili;

348.6. ja iestāde riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar IRB pieeju (II sadaļas 2. nodaļas 3. daļa) – paredzamo zaudējumu pārsniegums pār saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem izveidotajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem un vērtību korekcijām (negatīvs rezultāts), kas aprēķināts saskaņā ar noteikumu 6. pielikuma 1. daļas 36. punkta prasībām, un kapitāla vērtspapīriem paredzamo zaudējumu apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar noteikumu 6. pielikuma 1. daļas 32. un 33. punktu;

348.7. vērtspapirizēšanas pozīciju riska darījumu summa, kurai piemēro 1 250 procentu riska pakāpi saskaņā ar šo noteikumu prasībām, un tirdzniecības portfelī iekļauto vērtspapirizēšanas pozīciju riska darījumu summa, kurai piemērotu 1 250 procentu riska pakāpi, ja tā būtu iekļauta iestādes netirdzniecības portfelī, izņemot gadījumus, kad tā ir iekļauta riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķinā saskaņā ar šo noteikumu prasībām vai ārvalstu valūtas riska, pozīcijas riska, kā arī preču riska kapitāla prasību aprēķinā saskaņā ar 271.–289. un 174.–225. punkta prasībām.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; 348.7.punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

349. Ja 50 procenti no 348. punktā minētā pašu kapitāla samazinājuma pārsniedz otrā līmeņa kapitālu, tad šo pārsniegumu atskaita no pirmā līmeņa kapitāla.

350. Pašu kapitāla samazinājumu neveido šo noteikumu 348.1.–348.3. punktā minētie ieguldījumi, ja iestāde ie­gā­dājas citas kredītiestādes, finanšu iestādes, apdrošināšanas sabiedrības, pār­ap­dro­šinātāja vai apdrošināšanas pār­valdītājsabiedrības akcijas (daļas), lai turētu tās īslaicīgi sakarā ar finansiālās palīdzības darījumu, kura nolūks ir reorganizēt un atjaunot maksātspēju šai sabiedrībai, un tam saņemta Komisijas atļauja.

351. Trešā līmeņa kapitālu veido pilnīgi apmaksātas pakārtotās saistības, t.i., aizņēmuma, noguldījuma u.tml. līgumu radītās saistības, kuras iestādes bankrota vai likvidācijas gadījumā apmierināmas pēc visu citu kreditoru, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas un kuras atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

351.1. pakārtoto saistību sākotnējais termiņš nav īsāks par trim gadiem vai, ja termiņš nav noteikts, līgums paredz, ka kreditoram jāpieprasa parāda samaksa ne vēlāk kā trīs gadus pirms tās veikšanas;

351.2. līgums paredz, ka pakārtotās sais­tības nevar samaksāt pirms termiņa bez Komisijas atļaujas, izņemot iestādes likvidācijas gadījumu;

351.3. līgums paredz, ka netiks samaksāti ne procenti, ne pakārtoto saistību pamatsumma, iestājoties samaksas termiņam, ja netiek ievērota vai maksājumu rezultātā netiks ievērota 73. punktā noteiktā prasība iestādes pašu kapitālam.

352. Iestāde informē Komisiju par trešā līmeņa kapitālu veidojošo pakārtoto saistību samaksu, ja tās rezultātā iestādes pašu kapitāls samazināsies zem 120 procentiem no kapitāla prasību kopsummas, kas aprēķināta saskaņā ar 73. punkta nosacījumiem.

353. Izmantojamais (eligible) trešā līmeņa kapitāls ir 351. punkta nosacījumiem atbilstošas pakārtotās saistības, kuru apmērs nepārsniedz 200 procentus no pirmā līmeņa kapitāla daļas, kas nav izmantota iestādes portfeļa kredītriska, operacionālā riska, norēķinu un darījuma partnera kredītriska kapitāla prasību segšanai un var tikt izmantota tirgus risku, izņemot norēķinu un darījuma partnera kredītrisku, kapitāla prasību segšanai.

354. Izmantotais (eligible used) trešā līmeņa kapitāls ir izmantojamā trešā līmeņa kapitāla izmantotā daļa, kas nepārsniedz 66.7 procentus no tirgus risku, izņemot norēķinu un darījuma partnera kredītrisku, kapitāla prasību kopsummas, kura aprēķināta saskaņā ar 73.2. punkta nosacījumiem.

355. Neizmantotais (eligible unused) trešā līmeņa kapitāls ir starpība starp izmantojamo trešā līmeņa kapitālu un izmantoto trešā līmeņa kapitālu. Neizmantotais trešā līmeņa kapitāls rāda tirdzniecības darbības paplašināšanas iespējas.

IV sadaļa
Atļauju saņemšanas un ziņošanas Komisijai kārtība
1. daļa. Atļauju saņemšana

356. Lai saņemtu 73.2.3. punktā minēto atļauju pārsniegt lielo riska darījumu ierobežojumus tirdzniecības portfeļa riska darījumiem, iestāde iesniedz Komisijai dokumentus saskaņā ar Komisijas 2007. gada 2.maija noteikumu Nr.62 “Riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumi” prasībām.

357. Lai saņemtu 74. punktā minēto Komisijas atļauju 74. punkta kritērijiem atbilstošajām tirdzniecības portfeļa pozīcijām rēķināt kredītriska kapitāla prasību riska darījumiem un nerēķināt parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru riska kapitāla prasības, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno dokumentus, finanšu pārskatus un atbilstību kritērijiem apliecinošos aprēķinus.

358. Lai saņemtu Komisijas atļauju lietot II sadaļas 2. nodaļas 1. daļas 87. punktā minēto IRB pieeju kredītriska kapitāla prasības aprēķinam, iestāde vai citas dalībvalsts mātes kredītiestādes uzraudzības institūcija iesniedz Komisijai dokumentus saskaņā ar Komisijas 2007. gada 2.maija noteikumu Nr.64 “Uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas, attīstītās mērīšanas pieejas, iekšējā modeļa metodes un riskam pakļautās vērtības iekšējā modeļa izmantošanas atļauju saņemšanas noteikumi” prasībām. Šīs atļaujas ietvaros izsniedz arī atļauju pakāpeniski ieviest IRB pieeju un citas IRB pieejas ietvaros nepieciešamās atļaujas saskaņā ar II sadaļas 2. nodaļas 1. daļas 112., 113., 115., 118., 119., 132. un 137. punkta prasībām.

359. Komisija II sadaļas 2. nodaļas 2. daļas 106. punktā noteiktās atļaujas sniegšanai izskata iestādes iesniegumu un veic atbilstošās ĀKNI novērtējumu saskaņā ar Komisijas 2007. gada 2.maija noteikumiem Nr.65 “Ārējas kredītu novērtējuma institūcijas atzīšanas noteikumi”.

360. Lai saņemtu 200. punktā minēto Komisijas atļauju lietot ilguma metodi parāda vērtspapīru vispārējā riska kapitāla prasības aprēķinam, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno dokumentus, kas apliecina, ka iestādei ir atbilstoša informācijas sistēma un personāla kvalifikācija, iestādes vadība izprot šo metodi un spēj pareizi interpretēt aprēķina rezultātus.

361. Lai saņemtu 178., 241.5. un 258.4. punktā minēto Komisijas atļauju iestādes iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanai, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

361.1. iespējas līgumu vērtēšanas modeļa aprakstu;

361.2. informāciju par modeļa izmantošanu tirgus risku pārvaldīšanā;

361.3. apkopotos datus par iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanu pēdējo triju gadu laikā, t.sk. aprēķinos izmantojamās cenu un cenu mainīguma informācijas avotus, modeļa aprēķinu salīdzinājumu ar reālo ikdienas peļņu/zaudējumiem (iestādē pastāvīgi jābūt pieejamai pilnai dokumentētai informācijai);

361.4. apkopotos datus par iespējas līgumu vērtēšanas modeļa pārbaudēm kritiskās situācijās (stress testing) un tā izmantošanu tirgus risku pārvaldīšanas politikas un darījumu limitu noteikšanā;

361.5. zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības atzinumu par modeļa konceptuālo pareizību, tā iekļaušanu iestādes tirgus risku pārvaldīšanas politikā un iespējas līgumu vērtēšanas modeļa izmantošanas iestādes tirgus risku noteikšanai pozitīvo pieredzi;

361.6. citu papildu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu iesniegt Komisijai.

362. Lai saņemtu 251. punktā minēto Komisijas atļauju iestādes kapitāla prasības samazināšanai līdz 4 procentiem no savstarpēji cieši saistīto ārvalstu valūtu sakrītošajām pozīcijām, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

362.1. apkopotos datus par minēto ārvalstu valūtu sakrītošo pozīciju zaudējumu lielumu pēdējos trijos vai piecos gados atbilstoši noteiktajam varbūtības līmenim;

362.2. informācijas sistēmas aprakstu, kas dod iespēju aprēķināt cieši saistīto ārvalstu valūtu sakrītošo pozīciju zaudējumu lielumu;

362.3. citu papildu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu iesniegt Komisijai.

363. Lai saņemtu 185. punktā minēto Komisijas atļauju atvasināto finanšu instrumentu pozīciju savstarpējai ieskaitīšanai, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

363.1. ieskaitīšanā iekļauto atvasināto finanšu instrumentu aprakstu, t.sk. šādu instrumentu bāzes aktīva raksturojumu, darījuma partneru sarakstu vai to izvēles kritērijus;

363.2. citu papildu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu iesniegt Komisijai.

364. Lai saņemtu 272. punktā minēto Komisijas atļauju RPV iekšējo modeļu izmantošanai tirgus risku kapitāla prasības aprēķināšanai, iestāde iesniedz Komisijai dokumentus saskaņā ar Komisijas 2007. gada 2.maija noteikumos Nr. 64 “Uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas, attīstītās mērīšanas pieejas, iekšējā modeļa metodes un riskam pakļautās vērtības iekšējā modeļa izmantošanas atļauju saņemšanas noteikumi” izvirzītajām prasībām.

365. Lai saņemtu Komisijas atļauju lietot 290.1.3. punktā minēto pieeju, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu par tās nodomu sākt aprēķināt operacionālā riska kapitāla prasību, lietojot alternatīvo standartizēto pieeju, kuram pievieno dokumentus (iestādes izstrādātās procedūras, politikas, iekšējā audita dienesta ziņojumus u.c.), kas apliecina tās atbilstību 310. punkta prasībām.

366. Lai saņemtu Komisijas atļauju lietot 290.1.4. punktā minēto pieeju, iestāde iesniedz Komisijai dokumentus saskaņā ar Komisijas 2007. gada 2.maija noteikumu Nr.64 “Uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas, attīstītās mērīšanas pieejas, iekšējā modeļa metodes un riskam pakļautās vērtības iekšējā modeļa izmantošanas atļauju saņemšanas noteikumi” prasībām.

367. Komisija atļauj lietot 290.2.1. vai 290.2.2. punktā minētās pieeju kombinācijas tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja iestāde ir iegādājusies vai pārņēmusi citu iestādi vai finanšu iestādi vai citas iestādes vai finanšu iestādes aktīvus vai ārpusbilances saistības un tai ir nepieciešams pārejas periods standartizētās pieejas vai alternatīvās standartizētās pieejas ieviešanai.

Lai saņemtu Komisijas atļauju lietot 290.2.1. vai 290.2.2. punktā minēto pieeju kombināciju, iestāde vismaz 30 dienas pirms iegādes vai pārņemšanas brīža iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno dokumentus, kas pamato nepieciešamību lietot 290.2.1. vai 290.2.2. punktā minēto pieeju kombināciju un izstrādāto plānu attiecīgi standartizētās pieejas vai alternatīvās standartizētās pieejas ieviešanai.

368. Komisija atļauj lietot 290.2.3., 290.2.4. vai 290.2.5. punktā minētās pieeju kombinācijas, ja iestāde atbilst šādām prasībām:

368.1. iestādes lietotā metodoloģija aptver visu tās darbībai piemītošo operacionālo risku iestādes dažādos darbības veidos, ģeogrāfiskās atrašanās vietās, juridiskajās struktūrās vai citos attiecīgos iedalījumos, ko noteikusi pati iestāde;

368.2. iestāde nodrošina atbilstību 306. punktā noteiktajām prasībām tiem darbības veidiem, kuriem operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, lietojot standartizēto pieeju, vai 310. punktā noteiktajām prasībām tiem darbības veidiem, kuriem operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, lietojot alternatīvo standartizēto pieeju, un 314. punktā noteiktajām prasībām tiem darbības veidiem, kuriem operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, lietojot attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju;

368.3. sākot lietot attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanas nolūkā, iestādes darbībai piemītošā operacionālā riska nozīmīga daļa ir ietverta operacionālā riska kapitāla prasības aprēķinā, lietojot attīstīto operacionālā riska mērīšanas pieeju;

368.4. iestāde apņemas sākt aprēķināt operacionālā riska kapitāla prasību būtiskai tās operāciju (darījumu) daļai saskaņā ar attīstītās operacionālā riska mērīšanas pieejas pakāpeniskas ieviešanas plānu, ievērojot, ka pārējo operāciju (darījumu) daļu, kurai operacionālā riska kapitāla prasību aprēķina, lietojot 290.1.1., 290.1.2. vai 290.1.3. punktā minēto pieeju, neveido viena atsevišķa operācija (darījums).

369. Lai saņemtu 294. punktā minēto Komisijas atļauju sākt lietot vienkāršāku pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai lietotās sarežģītākās pieejas vietā, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā pamato lietotās sarežģītākās pieejas maiņas nepieciešamību uz vienkāršāku pieeju.

370. Lai saņemtu 341. punktā minēto Komisijas atļauju iestādes pašu kapitāla papildināšanai ar trešā līmeņa kapitālu, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

370.1. trešā līmeņa kapitālu veidojošo pakārtoto saistību līgumu kopijas;

370.2. maksājumu apliecinošus dokumentus;

370.3. citu papildu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu iesniegt Komisijai.

371. Lai saņemtu 342.5. un 343.6. punktā minēto Komisijas atļauju iestādes kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai pirmā līmeņa kapitālā un pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerves iekļaušanai iestādes otrā līmeņa kapitālā, iestāde iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

371.1. iestādes starpposma finanšu pārskatus, kas atbilst gada pārskata sagatavošanu regulējošā normatīvā akta prasībām vai 34. Starptautiskā grāmatvedības standarta prasībām;

371.2. ja iestādes starpposma finanšu pārskatos nav sniegta informācija par starpposma bilancē uzrādīto pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerves apmēru, informāciju par šādas pārvērtēšanas rezerves apmēru;

371.3. zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu sabiedrības ziņojumu par iestādes starpposma finanšu pārskatiem;

371.4. citu papildu informāciju, ko iestāde uzskata par nepieciešamu iesniegt Komisijai.

372. Noteikumu 1. pielikuma 28. punktā un 3. pielikuma 89. punktā minēto atļauju lietot iekšējo modeļu metodi riska darījumu vērtības noteikšanai saņem saskaņā ar Komisijas 2007. gada 2.maija noteikumos Nr.64 “Uz iekšējiem reitingiem balstītās pieejas, attīstītās mērīšanas pieejas, iekšējā modeļa metodes un riskam pakļautās vērtības iekšējā modeļa izmantošanas atļauju saņemšanas noteikumi” noteikto kārtību.

373. Lai saņemtu šo noteikumu 80., 82., 109., 183., 185., 197., 221., 233., 247., 262., 350. un 351.2. punktā, 1. pielikuma 59., 65. un 74.3. punktā, 3. pielikuma 62. un 95. punktā, 4. pielikuma 54., 57. un 69. punktā un 6. pielikuma 46., 49.6., 58. un 177. punktā minēto Komisijas atļauju, iestāde iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu, kuram pievieno to pamatojošus dokumentus.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

373.1 Lai saņemtu šo noteikumu 343.4. un 343.5. punktā minēto atļauju, iestāde iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu, kuram pievieno to pamatojošus dokumentus, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanu un pārvērtēšanas rezultāta atspoguļošanu finanšu pārskatos. Nekustamā īpašuma tirgus vērtību pamato atbilstoši profesionāli kvalificētu ekspertu (vērtētāju) atzinumi, kas sniegti ne ātrāk kā divus mēnešus pirms pārskata perioda, par kuru sagatavots revidētais gada vai starpposma finanšu pārskats, beigu datuma. Šo noteikumu 343.4. un 343.5. punktā minēto atļauju Komisija izsniedz katram īpašumam atsevišķi.

Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisija ir tiesīga koriģēt iestādes pašas vajadzībām iegādātu pamatlīdzekļu, kā arī ieguldījumu īpašuma pārvērtēšanas rezultātu pašu kapitāla aprēķina vajadzībām.

Komisijas izsniegtā atļauja zaudē spēku divus mēnešus pēc kārtējā revidētā gada pārskata apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam, par kuru sagatavots revidētais gada pārskats, sekojošā gada 31. maijam vai līdz iestādes īpašuma vai finanšu aktīva pārdošanai.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā, kas grozīta ar FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; grozījumi punktā stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

2. daļa. Ziņošana Komisijai

374. Pirms sākt lietot 290.1.2. punktā minēto pieeju, iestāde vismaz vienu mēnesi iepriekš informē Komisiju par šādu nodomu un iesniedz tai dokumentus (iestādes izstrādātās procedūras, politikas, iekšējā audita dienesta ziņojumus u.c.), kas apliecina tās atbilstību 306. punkta prasībām.

374.1 Iestāde nekavējoties ziņo Komisijai par katru gadījumu, ja tās darījuma partneris nepilda savas saistības, kas noteiktas vai nu līgumā par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, vai līgumā par aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma līgumā.

(FKTK 14.12.2007. noteikumu Nr.173 redakcijā)

V sadaļa
Noslēguma jautājumi

375. Iestāde, kura nolēmusi līdz 2012. gada 31. decembrim turpināt rēķināt kredītriska, parāda un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska, norēķinu riska un DPKR kapitāla prasību saskaņā ar Komisijas 2004. gada 17. novembra noteikumiem Nr. 255 "Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumi", sagatavo un iesniedz pārskatus par kapitāla pietiekamības aprēķinu arī saskaņā ar minētajiem noteikumiem par visiem tajos uzskaitītajiem riskiem.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

376. (Svītrots ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173)

377. Aprēķinot riska darījumu ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām riska svērto vērtību saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikuma 1. daļas 1.3. punktu, iestāde var līdz 2015. gada 31. decembrim piemērot 0 procentu riska pakāpi riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, kas denominēti un finansēti jebkuras dalībvalsts nacionālajā valūtā.

(Grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

378. Līdz 2012. gada 31. decembrim iestāde, nosakot 97.10. punktā minēto kavēto darījumu kopu, var piemērot citās dalībvalstīs reģistrētajiem darījumu partneriem lielāku kavējuma periodu par 90 dienām, bet ne vairāk kā 180 dienas, ja attiecīgās dalībvalsts regulējošās prasības to pieļauj.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

379. Līdz 2012. gada 31. decembrim ar mājokļa hipotēku nodrošinātiem mazo riska darījumu portfeļa riska darījumiem, kuriem nav centrālās valdības galvojuma, vidēji svērtie SNZ nedrīkst būt zemāki par 10 procentiem.

(FKTK 09.12.2011. noteikumu Nr.300 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

380. Līdz 2017.gada 31.decembrim iestāde, kas saņēmusi atļauju piemērot kredītriska kapitāla prasības aprēķinam IRB pieeju, var nepiemērot to iestādes un tās Latvijas Republikā reģistrēto meitas sabiedrību īpašumā 2007.gada 31.decembrī esošajiem kapitāla vērtspapīriem, bet rēķināt šādu kapitāla vērtspapīru kapitāla prasību, lietojot SP. Šādu no IRB pieejas piemērošanas atbrīvoto kapitāla vērtspapīru kopumu aprēķina kā kapitāla vērtspapīru skaitu 2007. gada 31. decembrī, kas tiek papildināts ar jebkuriem papildu kapitāla vērtspapīriem, kas tieši izriet no minētās līdzdalības, ja vien tas nepalielina līdzdalības proporciju. Ja līdzdalības proporcija palielinās, palielinošo daļu veidojošajiem kapitāla vērtspapīriem piemēro IRB pieeju. SP nepiemēro arī tādiem kapitāla vērtspapīriem, kuri pēc 2007. gada 31. decembra tiek pārdoti un pēc tam atpirkti.

(Grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173)

381. (Svītrots ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

382. Šo noteikumu 14. pielikuma 1.–9. punktu piemēro vērtspapirizēšanas darījumiem, kas veikti pēc 2011. gada 1. janvāra. Šā pielikuma 1.–9. punkts līdz 2011. gada 1. janvārim veiktai vērtspapirizēšanai tiks piemērots pēc 2014. gada 31. decembra, ja pēc šīs dienas šādas vērtspapirizēšanas iniciators vērtspapirizēs jaunus vai aizstās attiecīgos (iepriekš vērtspapirizētos) riska darījumus. Komisija var nolemt uz laiku apturēt šo noteikumu 14. pielikuma 1.–6. punktā minēto prasību piemērošanu vispārējas tirgus likviditātes krīzes laikā.

(FKTK 13.11.2010. noteikumu Nr.314 redakcijā)

383. Piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – ES regula Nr. 575/2013) 107. panta 3. punktu attiecībā uz kredītriska kapitāla prasības aprēķinu un 391. pantu attiecībā uz lielo riska darījumu ierobežojumiem, līdz Eiropas Komisija ir apstiprinājusi to ārvalstu sarakstu, kuru regulējums un uzraudzības prakse tiek atzīta par līdzvērtīgu ES pieņemtajai, par kredītiestādi atzīst tādā ārvalstī, kura ir iekļauta Bāzeles Banku uzraudzības komitejas publicētajā pārskatā par Basel 3 prasību ieviešanu (Progress report on implementation of the Basel regulatory framework) (http://www.bis.org/publ/bcbs263.pdf) un kuras ārvalsts novērtējums par atbilstību Basel 3 (risk-based capital) prasībām nav zemāks par 3, reģistrētu kredītiestādi.

(FKTK 19.12.2013. noteikumu Nr.286 redakcijā)

384. Ja iestādes prasība pret citu iestādi, kas reģistrēta ārvalstī, kura neatbilst šo noteikumu 383. punkta prasībām, 31.12.2013. pārsniedz 25% no pašu kapitāla, iestāde var vērsties Komisijā ar lūgumu atļaut turpināt piemērot prasībām pret šādu iestādi noteikto riska pakāpi un riska darījumu ierobežojumus, pievienojot iesniegumam plānotos pasākumus riska darījumu ierobežojumu ievērošanai, norādot galīgo termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par 01.01.2015.

(FKTK 19.12.2013. noteikumu Nr.286 redakcijā)

384. Ja iestādes prasība pret citu iestādi, kas reģistrēta ārvalstī, kura neatbilst šo noteikumu 383. punkta prasībām, 31.12.2013. pārsniedz 25% no pašu kapitāla, iestāde var vērsties Komisijā ar lūgumu atļaut turpināt piemērot prasībām pret šādu iestādi noteikto riska pakāpi un riska darījumu ierobežojumus, pievienojot iesniegumam plānotos pasākumus riska darījumu ierobežojumu ievērošanai, norādot galīgo termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par 01.01.2015.

(FKTK 19.12.2013. noteikumu Nr.286 redakcijā)

386. Līdz stāsies spēkā tieši piemērojamais Eiropas Savienības tiesību akts, kas noteiks metodes, lai papildus delta riska pašu kapitāla prasībai aprēķinātu citu risku pašu kapitāla prasības, kas saistīti ar iespējas līgumiem, iestāde šiem nolūkiem piemēro šo noteikumu 8. un 9. pielikumu.

(FKTK 19.12.2013. noteikumu Nr.286 redakcijā)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Grozīta ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; FKTK 07.06.2013. noteikumiem Nr.134)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādātā versija);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvas 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību;

3) Eiropas Kopienu Komisijas 2007. gada 27. marta Direktīvas 2007/18/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/48/EK attiecībā uz noteiktu iestāžu iekļaušanu tās piemērošanas darbības jomā vai izslēgšanu no tās un riska darījumiem ar starptautiskajām attīstības bankām;

4) Eiropas Komisijas 2009. gada 7. aprīļa Direktīvas 2009/27/EK, ar ko dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/49/EK groza attiecībā uz riska vadības tehniskajiem noteikumiem;

5) Eiropas Komisijas 2009. gada 27. jūlija Direktīvas 2009/83/EK, ar ko groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/48/EK attiecībā uz riska vadības tehniskajiem noteikumiem;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvas 2009/111/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK, Direktīvu 2006/49/EK un Direktīvu 2007/64/EK attiecībā uz bankām, kuras saistītas ar galvenajām iestādēm, dažiem pašu kapitāla posteņiem, lieliem riska darījumiem, uzraudzības pasākumiem un krīzes pārvaldību;

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvas 2010/76/EK, ar ko groza Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK attiecībā uz kapitāla prasībām, kas piemērojamas tirdzniecības portfelim un atkārtotai vērtspapirizācijai, un attiecībā uz atalgojuma politikas uzraudzības pārbaudi;

8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra direktīvas 2011/89/ES, ar ko attiecībā uz finanšu konglomerātā esošo finanšu sabiedrību papildu uzraudzību groza Direktīvu 98/78/EK, 2002/87/EK, 2006/48/EK un 2009/138/EK.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U.Cērps
1. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
02.05.2007. noteikumiem Nr. 60
Atvasināto instrumentu, repo darījumu, vērtspapīru vai preču aizdevumu vai aizņēmumu, ilgstošo norēķinu darījumu un maržinālo aizdevumu riska darījumu vērtības noteikšana

(Pielikums grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; pielikuma 39.5.2.punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

1. daļa. Pielikumā lietotie termini

Savstarpējā ieskaita kopa, riska ierobežošanas kopa un ar tām saistītie termini

1. Savstarpējā ieskaita kopa (netting set) ir darījumu grupa ar vienu darījumu partneri, kuras darījumi ietverti tiesiski īstenojamā divpusējā savstarpējā ieskaita līgumā un šāds savstarpējā ieskaita līgums atbilst šā pielikuma 7. daļas prasībām un šo noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 4. daļas prasībām. Katrs darījums, kas nav ietverts šā pielikuma 7. daļas prasībām atbilstošā tiesiski īstenojamā divpusējā savstarpējā ieskaita līgumā, uzskatāms par atsevišķu savstarpējā ieskaita kopu, kas izveidota šo noteikumu piemērošanas nolūkam. Ja iestāde lieto iekšējo modeļu metodi riska darījumu vērtības noteikšanai, tā var uzskatīt visas viena klienta savstarpējā ieskaita kopas par vienu savstarpējā ieskaita kopu, kurā kopas ar negatīvu paredzamo tirgus vērtību tiek ieskaitītas nulles vērtībā.

2. Riska pozīcija (risk position) ir darījuma apmēra skaitliskais novērtējums, kas tiek noteikts saskaņā ar šā pielikuma 5. daļas standartizētās metodes algoritmu.

3. Riska ierobežošanas kopa (hedging set) ir tādu riska pozīciju grupa, kuru veido darījumi vienā savstarpējā ieskaita kopā, kuriem riska darījumu vērtības noteikšanai atbilstoši šā pielikuma 5. daļā aprakstītajai standartizētajai metodei izmanto tikai riska pozīcijas saldo.

4. Maržinālā vienošanās (margin agreement) ir līgumiska vienošanās vai tādas vienošanās noteikumi, saskaņā ar kuru viens darījuma partneris pārskaita drošības rezervi otram darījuma partnerim, ja otra darījuma partnera riska darījuma vērtība pret pirmo darījuma partneri pārsniedz noteiktu līmeni.

5. Maržinālais slieksnis (margin threshold) ir lielākais nenomaksātais riska darījuma apmērs, kamēr vienam darījuma partnerim saglabājas tiesības pieprasīt nodrošinājumu.

6. Maržinālais riska periods (margin period of risk) ir laika periods kopš pēdējā nodrošinājuma, kas sedz savstarpējā ieskaita kopas riska darījumus ar saistības nepildošo darījumu partneri, pārskaitīšanas vai nodošanas līdz brīdim, kad šā darījumu partnera darījumi tiks izslēgti no savstarpējā ieskaita kopas un atlikušais tirgus risks tiks ierobežots atkārtoti.

7. Efektīvs termiņš (effective maturity), piemērojot iekšējo modeļu metodi savstarpējā ieskaita kopai ar termiņu, kas ilgāks par vienu gadu, ir rādītājs, kuru rēķina, dalot savstarpējā ieskaita kopas visu paredzamo riska darījumu vērtību, kas diskontētas ar bezriska procentu likmi, kopsummu ar savstarpējā ieskaita kopas paredzamo riska darījumu vērtību, kas diskontētas ar bezriska procentu likmi un kuru termiņš pārsniedz vienu gadu, kopsummu. Šādu efektīvo termiņu iespējams koriģēt, ņemot vērā pārinvestēšanas (rollover) risku, aizvietojot paredzamās riska darījumu vērtības ar paredzamajām efektīvajām riska darījumu vērtībām, ko prognozē vienam gadam.

8. Dažādu produktu savstarpējs ieskaits (cross-product netting) nozīmē darījumu ar dažādām produktu kategorijām iekļaušanu vienā savstarpējā ieskaita kopā atbilstoši šā pielikumā 7. daļā aprakstītajiem noteikumiem par dažādu produktu savstarpēju ieskaitu.

9. Pašreizējā tirgus vērtība (current market value) šā pielikuma 5. daļas vajadzībām ir viena darījumu partnera darījumu portfeļa vienā savstarpējā ieskaita kopā tīrā tirgus vērtība, kuru rēķina kā pozitīvo un negatīvo riska darījumu tirgus vērtību kopsummu.

Sadalījumi

10. Tirgus vērtību sadalījums (distribution of market value) ir prognozējams savstarpējā ieskaita kopas darījumu tīro tirgus vērtību varbūtību sadalījums kādam nākotnes periodam (prognozējamais periods), pamatojoties uz šo darījumu realizēto tirgus vērtību līdz prognozējamā perioda sākuma dienai.

11. Riska darījumu vērtību sadalījums (distribution of exposure) ir prognozējams tirgus vērtību varbūtību sadalījums, kas tiek veidots, aizvietojot prognozē darījumu negatīvo tīro tirgus vērtību ar nulli.

12. Riska neitrālais sadalījums (risk-neutral distribution) ir tirgus vērtību vai riska darījumu vērtību sadalījums noteiktā laika periodā nākotnē, kurā sadalījumu aprēķina, izmantojot tirgum piemītošās netiešās vērtības, piemēram, tirgus cenu svārstības.

13. Faktiskais sadalījums (actual distribution) ir tirgus vērtību vai riska darījumu vērtību sadalījums noteiktā laika periodā nākotnē, kurā sadalījumu aprēķina, izmantojot vēsturiskās vērtības vai realizētās vērtības, tādas kā svārstības, ko aprēķina, pamatojoties uz cenu vai likmju izmaiņām pagātnē.

Riska darījumu vērtību noteikšana un korekcijas

14. Pašreizējā riska darījumu vērtība (current exposure) ir vērtība, kas lielāka par nulli vai savstarpējā ieskaita kopas darījuma vai darījumu portfeļa tirgus vērtību, kura darījumu partnera saistību nepildīšanas gadījumā tiks zaudēta, pieņemot, ka bankrota gadījumā šo darījumu vērtība nav atgūstama.

15. Maksimālā riska darījumu vērtība (peak exposure) ir riska darījumu sadalījuma augsta percentile jebkurā konkrētā dienā nākotnē pirms savstarpējā ieskaita kopas darījuma ilgākā termiņa beigām.

16. Sagaidāmā riska darījumu vērtība (expected exposure) (turpmāk – SRDV) ir riska darījumu sadalījumu vidējā vērtība, t.i., riska darījumu vidējā svērtā vērtība proporcionāli varbūtībai jebkurā konkrētā dienā nākotnē līdz savstarpējā ieskaita kopas darījuma ar ilgāko termiņu beigām.

17. Efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība (effective expected exposure) (turpmāk – efektīvā SRDV) noteiktā dienā ir maksimālā sagaidāmā riska darījuma vērtība šajā dienā vai jebkurā iepriekšējā dienā. Riska darījumu vērtība noteiktā dienā var tikt definēta arī kā lielākā vērtība no sagaidāmās riska darījuma vērtības šajā noteiktajā dienā vai faktiskās riska darījuma vērtības iepriekšējā dienā.

18. Sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība (expected positive exposure) (turpmāk – SPRDV) ir vidēji svērtā sagaidāmā riska darījumu vērtība noteiktā laika periodā, kurā svērums ir proporcija, kādā atsevišķa riska darījumu sagaidāmā vērtība pastāv visā laika periodā. Rēķinot kapitāla prasību, vidējo vērtību nosaka par pirmo gadu vai par laika periodu, kas atbilst darījumam ar ilgāko termiņu savstarpējā ieskaita kopā, ja visiem darījumiem termiņš ir īsāks par vienu gadu.

19. Efektīvā sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība (effective expected exposure) (turpmāk – efektīvā SPRDV) ir vidēji svērtā efektīvā sagaidāmā riska darījumu vērtība noteiktā laika periodā vai nu pir­majā gadā vai arī laika periodā, kas atbilst darījumam ar ilgāko termiņu savstarpējā ieskaita kopā, kurā riska svēršanas pakāpe nozīmē proporciju, kādā individuāla riska darījuma sagaidāmā vērtība pastāv visā laika periodā.

20. Kredīta vērtības korekcija (credit valuation adjustment) ir darījumu partnera darījumu portfeļa pārvērtēšanas pēc vidējās (starp pirkšanu un pārdošanu) tirgus vērtības starpība salīdzinājumā ar tā novērtēšanu pēc tirgus vērtības. Šī korekcija atspoguļo darījumu partnera kredītriska tirgus vērtību, kas veidojas saistībā ar jebkuru attiecīgā darījumu partnera līguma noteikumu nepildīšanas gadījumu. Šāda pārvērtēšanas starpība var atspoguļot kā darījumu partnera kredītriska tirgus vērtību, tā arī iestādes un darījumu partnera kredītriska tirgus vērtību.

21. Vienpusēja kredīta vērtības korekcija (one-side credit valuation adjustment) ir kredīta pārvērtēšanas pēc vidējās tirgus vērtības starpība, kas atspoguļo iestādes darījumu partnera kredītriska tirgus vērtību, bet neatspoguļo iestādes kredītriska tirgus vērtību, kas rodas tās darījumu partnerim.

Ar darījuma partnera kredītrisku saistītie riski

22. Pārinvestēšanas risks (rollover risk) ir summa, par kuru sagaidāmā pozitīvā riska darījumu vērtība ir novērtēta par zemu gadījumā, ja paredzams, ka arī turpmāk darījumi ar šo darījumu partneri notiks pastāvīgi. Riska darījumu papildu vērtība, kas rodas, pagarinot esošos vai noslēdzot jaunus darījumus, nav iekļauta sagaidāmajā pozitīvajā riska darījumu vērtībā.

23. Vispārējais korelācijas risks (general wrong-way risk) rodas, ja darījumu partneru saistību nepildīšanas varbūtība ir pozitīvi korelētā attiecībā pret vispārējiem tirgus risku faktoriem.

24. Specifiskais korelācijas risks (specific wrong-way risk) rodas, kad riska darījums ar noteiktu darījuma partneri ir pozitīvi korelēts ar darījuma partnera saistību nepildīšanas varbūtību, ņemot vērā riska darījuma ar darījuma partneri būtību. Uzskatāms, ka iestāde ir pakļauta specifiskajam korelācijas riskam, ja ir iespējams, ka attiecīgā darījumu partnera nākotnes riska darījumu vērtība ir augsta, kad augsta ir arī darījumu partnera saistību nepildīšanas varbūtība.

2. daļa. Metodes izvēle

25. Iestāde noteikumu 92. punktā minēto atvasināto instrumentu riska darījumu vērtības noteikšanai izvēlas vienu no metodēm, kas aprakstītas šā pielikuma 3.–6. daļā, ņemot vērā 26.–34. punkta prasības.

26. Iestāde, kura nav atbrīvota no tirdzniecības portfeļa parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru kapitāla prasību aprēķina, nedrīkst lietot atvasināto instrumentu riska darījumu vērtības noteikšanai 3. daļā aprakstīto sākotnējās vērtības metodi. Nosakot noteikumu 92.3. punktā minēto atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību, nevienai iestādei nav atļauts lietot šā pielikuma 3. daļā aprakstīto sākotnējās vērtības metodi.

27. Ilgstošo norēķinu riska darījumu vērtību var noteikt, izmantojot jebkuru no šā pielikuma 3.–6. daļā aprakstītajām metodēm, neatkarīgi no metodēm, kas ir izvēlētas kapitāla prasības noteikšanai darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem un maržinālajiem aizdevumiem. Rēķinot kapitāla prasību ilgstošo norēķinu darījumiem, iestāde, kura kredītriska kapitāla prasības noteikšanai izmanto IRB pieeju, var pastāvīgi piemērot standartizēto pieeju šādu darījumu riska svērtās vērtības noteikšanai neatkarīgi no tā, cik būtiskas ir šīs pozīcijas.

28. Iestāde, saņemot Komisijas atļauju, var lietot 6. daļā uzrādīto iekšējo modeļu metodi šādu riska darījumu vērtības noteikšanai:

28.1. noteikumu 92. punktā minētajiem atvasinātajiem instrumentiem;

28.2. repo darījumiem;

28.3. vērtspapīru vai preču aizdevumiem un aizņēmumiem;

28.4. maržinālajiem aizdevumiem;

28.5. ilgstošo norēķinu darījumiem.

29. Šā pielikuma 3.–6. daļā aprakstīto metožu kombināciju atļauts pastāvīgi lietot tikai konsolidācijas grupā, bet ne individuālā komercsabiedrībā. 4. un 5. daļā aprakstīto metožu kombināciju individuāla komercsabiedrība var lietot tikai gadījumā, ja tas tiek pieprasīts saskaņā ar 5. daļas 59. punkta nosacījumiem.

30. Lietojot jebkuru no šā pielikuma 3.–6. daļā minētajām metodēm, katra darījumu partnera riska darījuma vērtība ir visu šā darījumu partnera savstarpējā ieskaita kopas riska darījumu vērtību kopsumma.

31. Ja iestāde ir nopirkusi kredīta atvasināto instrumentu aizsardzību pret iestādes netirdzniecības portfelī iekļauto riska darījumu kredītrisku vai tirdzniecības portfeļa DPKR, tā var rēķināt pret kredītrisku ierobežotajam aktīvam nepieciešamo kapitāla prasību, ņemot vērā šo noteikumu 3. pielikuma 3. daļas 114.–122. punktā aprakstītās kredītriska mazināšanas metodes vai, ja Komisija ir atļāvusi lietot IRB pieeju kredītriska un DPKR kapitāla prasības aprēķinam, rēķināt to saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma 1. daļas 4. punktu vai 6. pielikuma 4. daļas 173.- 181. punktu. Šajos gadījumos vai gadījumā, kad saskaņā ar šo noteikumu 236.5. punktu kredīta atvasinātajam instrumentam netiek rēķināta DPKR kapitāla prasība, kredīta atvasinātā instrumenta DPKR kapitāla prasība ir nulle. Iestāde var arī konsekventi iekļaut visus netirdzniecības portfelī iekļautos kredīta atvasinātos instrumentus darījumu partnera kredītriska kapitāla prasības aprēķinā, ja šādi kredīta atvasinātie instrumenti iegādāti netirdzniecības portfeļa riska darījumu aizsardzībai pret kredītrisku, kas tiek atzīta par tādu saskaņā ar šo noteikumu prasībām.

32. DPKR kapitāla prasības noteikšanai pārdotā kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma (credit default swaps), kas nav iekļauts tirdzniecības portfelī un tiek uzskatīts par iestādes sniegto kredīta nodrošinājumu (galvojumu), riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 2. daļas 90. punktu. Šā pielikuma ietvaros šādu riska darījumu vērtība ir nulle.

33. DPKR nulles riska darījumu vērtību var noteikt atvasinātajiem instrumentiem, repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem, ilgstošo norēķinu darījumiem un maržinālajiem aizdevumiem, kas tiek kārtoti ar centrālā darījumu partnera starpniecību un kurus šis centrālais darījumu partneris nav nokārtojis, bet nav atteicies nokārtot. Turklāt riska darījuma nulles vērtību var noteikt arī visām tādām iestādes prasībām pret centrālo darījumu partneri, kas rodas darījumos ar atvasinātajiem instrumentiem, repo darījumos, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumos, ilgstošo norēķinu darījumos un maržinālajos aizdevumos vai citos riska darījumos. Centrālā darījumu partnera riska darījumu vērtībām ar visiem vienošanās dalībniekiem jābūt pilnībā nodrošinātām katru dienu.

34. Atvasināto instrumentu nosacīto vērtību šā pielikuma 3. un 4. daļas nolūkam nosaka šādi:

34.1. ārvalstu valūtas atvasinātajiem instrumentiem, kad notiek ārvalstu valūtas pirkšana vai pārdošana par latiem, – ārvalstu valūtas daudzums, kuru iestāde pērk vai pārdod;

34.2. ārvalstu valūtas atvasinātajiem instrumentiem, kad notiek vienas ārvalstu valūtas apmaiņa pret citu ārvalstu valūtu, – tās ārvalstu valūtas daudzums, kuru iestāde saņems;

34.3. procentu atvasinātajiem instrumentiem – to parāda vērtspapīru vērtība vai nosacītā vērtība, kuri ir atvasinātā instrumenta bāzes aktīvi (underlying);

34.4. kapitāla vērtspapīru atvasinātajiem instrumentiem – to kapitāla vērtspapīru vai kapitāla vērtspapīru indeksu vērtība, kuri ir atvasinātā instrumenta bāzes instrumenti;

34.5. preču atvasinātajiem instrumentiem – to preču daudzums, kuras ir atvasinātā instrumenta bāzes instrumenti. Preču atvasinātos instrumentus kredītriska kapitāla prasības aprēķinā iekļauj saskaņā ar to nosacīto vērtību, kas reizināta ar attiecīgās preces tirgus cenu pārskata datumā;

34.6. rēķinot atvasinātā instrumenta nosacīto vērtību, iestāde ņem vērā visus iespējamos attiecīgā instrumenta riska komponentus, piemēram, atvasinātajiem instrumentiem, kuros noteikta daudzkārtēja pamatsummas apmaiņa, nosacīto vērtību rēķina kā atlikušo maksājumu kopsummu.

3. daļa. Sākotnējās vērtības metode

35. Sākotnējās vērtības metodi var lietot RTN atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošo norēķinu darījumiem.

36. Lietojot sākotnējās vērtības metodi, riska darījuma vērtību rēķina kā potenciālo kredītekvivalentu, reizinot tā nosacīto vērtību ar atbilstošo reizinātāju (sk. 1. tabulu).

37. Ilgstošo norēķinu darījumus kredītekvivalenta noteikšanai pielīdzina vienai noteikumu 92. punktā minētajai atvasināto instrumentu kategorijai.

1. tabula. Riska darījumu reizinātāji

(%)

Nr. p.k.

Atvasināto instrumentu veidi

Sākotnējais termiņš

līdz 1 gadam (ieskaitot)

no 1 gada līdz 2 gadiem (ieskaitot)

no 2 gadiem līdz 3 gadiem (ieskaitot)*

1.

Procentu atvasinātie instrumenti

0.5

1.0

2.0

2.

Ārvalstu valūtas un zelta atvasinātie instrumenti

2.0

5.0

8.0

* Par katru nākamo gadu procentu atvasināto instrumentu reizinātājam pieskaita 1.0 procentu punktu, bet ārvalstu valūtas un zelta atvasināto instrumentu reizinātājam – 3.0 procentu punktus.

4. daļa. Tirgus vērtības metode

38. Tirgus vērtības metodi var lietot RTN atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošo norēķinu darījumiem.

39. Lietojot tirgus vērtības metodi, riska darījuma vērtību nosaka šādi:

39.1. aprēķina riska darījuma aizvietošanas vērtību. Riska darījuma aizvietošanas vērtība ir izdevumi, kas var rasties iestādei, ja darījuma partneris nepildīs sais­tības saskaņā ar darījuma nosacījumiem un iestādei būs nepieciešams noslēgt jaunu līdzīgu darījumu par citu cenu, t.i., tirgus cenu. Aizvietošanas vērtību aprēķina kā starpību starp darījuma pašreizējo tirgus vērtību un tā pirkšanas cenu, riska darījuma vērtības aprēķinā iekļaujot tikai darījumus ar pozitīvu aizvietošanas vērtību;

39.2. aprēķina potenciālo kredītekvivalentu (izņemot vienas valūtas divus peldošo procentu likmju mijmaiņas līgumus (single-currency floating/floating interest rate swaps), kuriem aprēķina tikai aizvietošanas vērtību), reizinot riska darījuma nosacīto vērtību ar atbilstošo reizinātāju (sk. 2. tabulu);

39.3. aprēķina riska darījuma aizvietošanas vērtības un potenciālā kredītekvivalenta kopsummu, kas ir attiecīgā riska darījuma vērtība;

39.4. ilgstošo norēķinu darījumus kredīt­ekvivalenta noteikšanai pielīdzina vienai noteikumu 92. punktā minētajai atvasināto instrumentu kategorijai;

39.5. tirdzniecības portfelī iekļauto kredītu atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību nosaka šādi:

39.5.1. lai aprēķinātu kopējo ieņēmumu mijmaiņas līguma (total return swap) un kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma (total default swap) potenciālo kredītekvivalentu, līguma nosacīto vērtību reizina ar šādiem reizinātājiem:

39.5.1.1. ja līguma atsauces parāds atbilst noteikumu 194. punkta prasībām (kvalificēts parāds), šādam līgumam piemēro reizinātāju 5 procenti,

39.5.1.2. ja līguma atsauces parāds neatbilst noteikumu 194. punkta prasībām, šādam līgumam piemēro reizinātāju 10 procenti;

39.5.2. atkāpjoties no 39.5.1. punkta prasībām, kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma gadījumā iestādei, kurai šis līgums tiek atspoguļots kā garā pozīcija bāzes parādā (iestāde ir aizsardzības pārdevējs), ir atļauts potenciālā kredītekvivalenta aprēķinam izmantot reizinātāju 0 procentu apmērā, ja vien kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līgumu pozīcijas nav jāslēdz komercsabiedrības, kurai mijmaiņas līgums tiek atspoguļots kā īsā pozīcija bāzes parādā (komercsabiedrība ir aizsardzības pircējs), maksātnespējas dēļ, pat ja bāzes parādam nav iestājies saistību nepildīšanas gadījums. Šajā gadījumā kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma kredītekvivalents nepārsniedz prēmijas apmēru, ko iestādei nav samaksājusi komercsabiedrība – aizsardzības pircējs;

39.5.3. ja kredīta atvasinātais instruments sniedz aizsardzību attiecībā uz n-to saistību nepildīšanas gadījumu bāzes parādu kopā, iepriekš norādītos procentu reizinātājus nosaka, sākot ar n-to parādu ar zemāko kredīta kvalitāti, t.i., vispirms vērtē nekvalificētos riska parādus un pēc tam kvalificētos parādus noteikumu 194. punkta izpratnē.

2. tabula. Riska darījumu reizinātāji1

(%)

Nr. p.k.

Atvasināto instrumentu veidi

Atlikušais termiņš3

līdz 1 gadam (ieskaitot)

no 1 gada līdz 5 gadiem (ieskaitot)

ilgāks par 5 gadiem

1.

Procentu atvasinātie instrumenti

0.0

0.5

1.5

2.

Ārvalstu valūtas un zelta atvasinātie instrumenti

1.0

5.0

7.5

3.

Kapitāla vērtspapīru atvasinātie instrumenti

6.0

8.0

10.0

4.

Dārgmetālu (izņemot zeltu) atvasinātie instrumenti

7.0

7.0

8.0

5.

Citu preču atvasinātie instrumenti2

10.0

12.0

15.0

1 Atvasinātajiem instrumentiem, kuros noteikta daudzkārtēja pamatsummas apmaiņa, tabulā norādītie procenti jāreizina ar atlikušo maksājumu skaitu.

2 Tie atvasinātie instrumenti, kurus nevar iekļaut tabulas 1.–4. rindā, jāklasificē kā citu preču atvasinātie instrumenti.

3 Atvasinātajiem instrumentiem, kas paredz atlikušo maksājumu nokārtošanu saskaņā ar norādītajām maksājumu dienām un kam noteikumi tiek pielāgoti tā, ka atvasinātā instrumenta tirgus vērtība šajās norādītajās dienās ir nulle, atlikušais termiņš ir vienāds ar laiku līdz nākamajam maksājumam. Procentu atvasinātajiem instrumentiem, kuri atbilst šiem kritērijiem un kuru atlikušais termiņš ir ilgāks nekā viens gads, reizinātājs nav zemāks par 0.5 procentiem.

5. daļa. Standartizētā metode

40. Standartizēto metodi var lietot tikai RTN atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošo norēķinu darījumiem.

41. Riska darījuma vērtība tiek rēķināta atsevišķi katrai savstarpējā ieskaita kopai, ņemot vērā nodrošinājuma vērtību un lietojot šādu vienādojumu:

Nodrošinājumu, kas saņemts no darījuma partnera, iekļauj aprēķinā ar pozitīvo zīmi, bet nodrošinājumu, kas ir nodots darījuma partnerim, iekļauj aprēķinā ar negatīvo zīmi.

Lietojot šo metodi, aprēķinā var iekļaut tikai tādu nodrošinājumu, kas atbilst 3. pielikuma 1. daļas 4. punkta prasībām un noteikumu 236.3. punkta prasībām.

Riska pozīcijas noteikšana

42. Ja RTN atvasinātais instruments ar lineāro riska profilu paredz finanšu instrumenta nodošanu pret samaksu, to iekļauj riska pozīcijā kā finanšu instrumenta pozīcijas un maksājuma pozīcijas kombināciju. Darījumu, kas paredz apmainīties ar maksājumiem, iekļauj riska pozīcijā kā divu maksājumu pozīciju kombināciju. Maksājumu pozīcijā tiek iekļauti līgumā noteiktie maksājumi, ieskaitot darījuma nosacīto vērtību. Iestāde var neņemt vērā maksājumu pozīcijas, kuru atlikušais termiņš ir īsāks par gadu, procentu likmju riska pozīcijas noteikšanai. Iestāde var uzskatīt darījumus, kurus atspoguļo kā divu vienā valūtā denominēto maksājumu pozīciju kombināciju, piemēram, procentu likmju mijmaiņas darījumus, par atsevišķu vienotu darījumu. Noteikumus, ko piemēro parasto darījumu maksājumu pozīcijām, piemēro arī vienotā darījuma maksājuma pozīcijām.

43. Lineārā riska profila darījumus, kuru bāzes instruments (underlying instrument) ir kapitāla vērtspapīrs (ieskaitot kapitāla vērtspapīru indeksus), zelts, citi dārgmetāli vai preces, iekļauj attiecīgā kapitāla vērtspapīra (vai kapitāla vērtspapīru indeksa) vai preces (ieskaitot zeltu un citus dārgmetālus) riska pozīcijā un to maksājuma pozīciju – procentu likmes riska pozīcijā. Ja maksājuma pozīcija ir izteikta ārvalstu valūtā, to papildus iekļauj attiecīgās valūtas riska pozīcijā.

44. Lineārā riska profila darījumus, kuros bāzes instruments ir parāda vērtspapīrs, iekļauj parāda vērtspapīru riska pozīcijā, bet maksājuma pozīciju iekļauj atbilstošajā procentu likmes riska pozīcijā. Lineārā riska profila darījumus, kas paredz maksājumu pret maksājumu, ieskaitot ārvalstu valūtas nākotnes darījumus (foreign exchange forward), iekļauj katrai maksājuma pozīcijai atbilstošajā procentu likmes riska pozīcijā. Ja parāda vērtspapīrs ir izteikts ārvalstu valūtā, parāda instrumentu iekļauj šīs valūtas riska pozīcijā. Ja maksājuma pozīcija ir izteikta ārvalstu valūtā, to papildus iekļauj attiecīgās valūtas riska pozīcijā. Riska darījuma vērtība, kas tiek piešķirta ārvalstu valūtas bāzes mijmaiņas darījumam (foreign exchange basis swap), ir nulle.

45. Riska pozīcijas apmērs darījumam ar lineāro riska profilu, izņemot parāda vērtspapīru pozīcijas, ir bāzes instrumenta (ieskaitot preces) efektīvā nosacītā vērtība (tirgus cena, kas reizināta ar līgumā noteikto daudzumu), kas pārrēķināta latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

46. Parāda vērtspapīru un maksājumu pozīciju riska pozīcijas apmērs ir nenokārtoto maksājumu (ieskaitot nosacīto pamatvērtību) efektīvā nosacītā vērtība, kas pārrēķināta latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa un reizināta ar parāda instrumenta vai attiecīgi maksājumu pozīcijas modificēto ilgumu (modified duration).

47. Kredīta saistību nepildīšanas mijmaiņas līguma (credit default swap) riska pozīcijas apmērs ir atsauces (reference) parāda instrumenta, uz kura pamata noslēgts līgums, nosacītā vērtība, kas reizināta ar kredīta saistību nepildīšanas mijmaiņas līguma atlikušo termiņu.

48. Riska pozīcijas apmērs RTN atvasinātajam instrumentam ar nelineāru riska profilu, ieskaitot iespējas līgumus (options) un mijmaiņas iespējas līgumus (swaptons), ir darījuma bāzes instrumenta efektīvās nosacītās vērtības delta ekvivalents, izņemot gadījumus, kad darījuma bāzes instruments ir parāda vērtspapīrs.

49. Riska pozīcijas apmērs RTN atvasinātajam instrumentam ar nelineāru riska profilu, ieskaitot iespējas līgumus un mijmaiņas iespējas līgumus, kuru pamatā ir parāda vērtspapīrs vai maksājumu pozīcija, ir parāda vērtspapīra vai maksājumu pozīcijas efektīvas nosacītās vērtības delta ekvivalents, kas reizināts ar parāda vērts­papīra vai attiecīgi maksājumu pozīcijas modificēto ilgumu (modified duration).

50. Nosakot riska pozīcijas apmēru, no darījuma partnera saņemto nodrošinājumu uzskata par prasību pret darījuma partneri saskaņā ar atvasinātā instrumenta nosacījumiem (garā pozīcija), kas ir maksājama šodien, savukārt darījuma partnerim nodoto nodrošinājumu uzskata par saistībām pret darījuma partneri (īsā pozīcija), kas ir maksājamas šodien.

51. Lai noteiktu riska pozīcijas apmēru un zīmi, iestāde var izmantot šādas formulas:

51.1. visiem instrumentiem, kas neveido parāda vērtspapīru pozīcijas, riska pozīcija ir efektīvā nosacītā vērtība vai efektīvās nosacītās vērtības delta ekvivalents, ko aprēķina šādi:

NV vai NVDE =pref ∂V
∂p

kur:

NV – efektīvā nosacītā vērtība;

NVDE – efektīvās nosacītās vērtības delta ekvivalents;

pref – bāzes instrumenta cena, kas izteikta atsauces valūtā;

V – finanšu instrumenta vērtība (iespējas līguma gadījumā – opcijas cena; darījumam ar lineāro riska profilu – bāzes instrumenta vērtība);

p – bāzes instrumenta cena, kas izteikta tādā pašā valūtā kā V;

51.2. parāda vērtspapīru un visu darījuma maksājumu pozīciju riska pozīcija ir darījuma efektīvā nosacītā vērtība, kas ir reizināta ar modificēto ilgumu, vai efektīvās nosacītās vērtības delta ekvivalents, kas ir reizināts ar modificēto ilgumu:

∂V
∂r

kur:

V – finanšu instrumenta vērtība (iespējas līguma gadījumā – opcijas cena; darījumam ar lineāro riska profilu – bāzes instrumenta vērtība vai attiecīgi maksājumu pozīcijas vērtība);

r – procentu likme.

Ja V ir izteikta valūtā, kas nav atsauces valūta, atvasinātā instrumenta vērtību pārrēķina atsauces valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

Riska ierobežošanas kopu tīrās pozīcijas aprēķins

52. Riska pozīcijas grupē riska ierobežošanas kopās. Katrai riska ierobežošanas kopai aprēķina riska pozīciju kopsummu. Šīs kopsummas absolūtā vērtība ir riska ierobežošanas kopas tīrā riska pozīcija un to 41. punktā norādītajā formulā atspoguļo šādi:

03.JPG (3760 bytes)

53. Procentu likmju riska pozīcijām, kuras veido noguldījumi, kas saņemti no darījuma partnera kā nodrošinājums, maksājumu pozīcijas un parāda vērtspapīru pozīcijas, kurām saskaņā ar noteikumu 2. tabulu piemēro svēršanas likmi 1.6 procenti vai mazāk, ir noteiktas sešas riska ierobežošanas kopas katrai valūtai, kā norādīts 3. tabulā. Riska ierobežošanas kopas nosaka, pamatojoties uz diviem faktoriem – termiņu un atsauces procentu likmi.

3. tabula. Riska ierobežošanas kopu sadalījuma kritēriji

Centrālo valdību atsauces procentu likmes

Citu emitentu atsauces procentu likmes (svēršanas likme=<1.6%)

Termiņš

<= 1 gads

<= 1 gads

Termiņš

>1 – <= 5 gadi

>1 – <= 5 gadi

Termiņš

> 5 gadiem

> 5 gadiem

54. Procentu likmju riska pozīcijām, kuras veido parāda vērtspapīru vai maksājumu pozīcijas, kurās procentu likme ir piesaistīta atsauces procentu likmei, kas atspoguļo vispārējo procentu līmeni tirgū, atlikušais termiņš ir laika intervāls līdz nākamajai procentu likmes pārskatīšanai. Visos citos gadījumos tas ir atlikušais parāda vērtspapīru termiņš vai maksājumu pozīcijas atlikušais termiņš.

55. Katram kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījuma atsauces parāda instrumentam tiek noteikta viena riska ierobežošanas kopa. N-to atsauces parāda instrumentu portfeļa kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumu pozīciju un riska ierobežošanas kopu nosaka šādi:

55.1. atsauces parāda instrumenta riska pozīcija ir šā instrumenta efektīvā nosacītā vērtība, kas reizināta ar kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījuma modificēto ilgumu attiecībā uz kredīta procentu likmju starpību;

55.2. katram kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījuma atsauces parāda instrumentam tiek noteikta viena riska ierobežošanas kopa. Dažādu kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumu riska pozīcijas nedrīkst iekļaut vienā riska darījumu kopā;

55.3. DPKR reizinātājs katrai riska darījumu kopai, kuru veido viens atsauces parāda instruments, ir 0.3 procenti, ja atsauces parāda instruments atbilst piemērotās ĀKNI 1., 2. vai 3. kvalitātes pakāpei, un 0.6 procenti – citiem parāda instrumentiem.

56. Procentu likmju riska pozīcijām, kuras veido noguldījumi, kas nodoti darījuma partnerim kā nodrošinājums, ja šim darījuma partnerim nav nenomaksāto parāda saistību ar zemu specifisko risku vai tādu parādu, kas rodas no bāzes parāda instrumenta, kuram saskaņā ar noteikumu 3. tabulu piemēro lielāku svēršanas likmi nekā 1.6 procenti, ir viena riska ierobežošanas kopa katram emitentam. Ja maksājumu pozīcija ir pielīdzināma šādam parāda instrumentam, arī tad katram pielīdzinātā bāzes parāda instrumenta emitentam ir viena riska ierobežošanas kopa. Iestāde var iekļaut vienā riska ierobežošanas kopā riska pozīcijas, kuras veido noteikta emitenta parāda instrumenti vai šā emitenta parāda instrumentiem pielīdzināmas maksājumu pozīcijas, vai arī šā emitenta kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas līguma bāzes parāda instrumentu pozīcijas.

57. Bāzes finanšu instrumentus (underlying financial instruments), kas nav parāda instrumenti, iekļauj vienā attiecīgajā riska ierobežošanas kopā tikai tad, ja tie ir identiski vai līdzīgi instrumenti. Visos citos gadījumos tos iekļauj dažādās riska ierobežošanas kopās. Finanšu instrumenti ir līdzīgi, ja:

57.1. kapitāla vērtspapīrus emitējis viens un tas pats emitents. Kapitāla vērtspapīru indeksu uzskata par atsevišķa emitenta kapitāla vērtspapīru;

57.2. preču finanšu instrumentu bāzes aktīvs ir viena un tā pati prece (ieskaitot dārgmetālus). Preču indeksu uzskata par atsevišķu preci;

57.3. elektroenerģijas finanšu instrumentiem ir nosacījums, ka to piegādes tiesības un saistības nodrošina tādu pašu maksimālo slodzes vai bāzes slodzes sasniegšanas intervālu 24 stundu laikā.

58. DPKR reizinātāji dažādām riska ierobežošanas kopu kategorijām ir noteikti 4. tabulā.

4. tabula. DPKR reizinātāji dažādām riska ierobežošanas kopu kategorijām

Nr.

p.k.

Riska ierobežošanas kopu kategorijas

DPKR reizinātājs

1.

Procentu likmes riska pozīcijas, ko veido bāzes parāda instrumenti, kuriem saskaņā ar noteikumu 3. tabulu piemēro svēršanas likmi 1.6 procenti vai mazāk

0.2%

2.

Procentu likmes riska pozīcijas, ko veido kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījuma bāzes parāda vērtspapīri, kuriem saskaņā ar noteikumu 3. tabulu piemēro svēršanas likmi 1.6 procenti vai mazāk

0.3%

3.

Procentu likmes riska pozīcijas, ko veido parāda instrumenti vai atsauces parāda instrumenti, kuriem saskaņā ar noteikumu 3. tabulu piemēro lielāku svēršanas likmi par 1.6 procentiem

0.6%

4.

Valūtas maiņas kursi

2.5%

5.

Elektroenerģija

4.0%

6.

Zelts

5.0%

7.

Kapitāla vērtspapīri

7.0%

8.

Dārgmetāli (izņemot zeltu)

8.5%

9.

Citas preces (izņemot dārgmetālus un elektroenerģiju)

10.0%

10.

RTN atvasināto instrumentu bāzes instrumenti, kas nav iekļauti nevienā no iepriekš minētajām kategorijām

10.0%

4. tabulas 10. punktā minētos RTN atvasināto instrumentu katras kategorijas bāzes instrumentus iekļauj atsevišķā riska ierobežošanas kopā.

59. Nelineārā riska profila darījumiem, maksājumu pozīcijām un parāda instrumentu riska pozīcijām, kurām iestāde nevar noteikt delta ekvivalentu vai modificēto ilgumu, Komisija var atļaut piemērot DPKR reizinātāju 10 procenti vai 4. daļā aprakstīto tirgus vērtības metodi. Šādiem darījumiem netiek atzīts savstarpējs ieskaits, t.i., katrs šāds darījums veido atsevišķu savstarpējā ieskaita kopu.

60. Iestāde izstrādā un ievieš iekšējās procedūras, lai pārbaudītu darījuma iekļaušanu savstarpējā ieskaita līgumā, kas atbilst šā pielikuma 7. daļas prasībām, pirms darījuma iekļaušanas riska ierobežošanas kopā.

61. Iestāde, kas lieto nodrošinājumu tās DPKR mazināšanai, izstrādā un ievieš iekšējās procedūras, saskaņā ar kurām pārbauda nodrošinājuma atbilstību 3. pielikuma prasībām, pirms atzīst DPKR mazināšanas efektu.

6. daļa. Iekšējo modeļu metode

62. Ar Komisijas atļauju iestāde var izmantot iekšējo modeļu metodi (turpmāk –IMM), lai aprēķinātu riska darījuma vērtību 2. daļas 28.1. punktā uzskaitītajiem darījumiem vai 2. daļas 28.2.–28.4. punktā uzskatītajiem darījumiem, vai visiem darījumiem, kas uzskaitīti 2. daļas 28.1.–28.4. punktā. Katrā no šiem gadījumiem iespējams iekļaut arī 2. daļas 28.5. punktā minētos darījumus. Iestāde var izvēlēties nepiemērot šo metodi riska darījumiem, kuru apmērs un risks ir nebūtisks. Lai piemērotu IMM, iestāde nodrošina turpmāk šajā daļā aprakstīto prasību izpildi.

63. Iestāde, saņemot Komisijas atļauju lietot IMM, var pieteikties pakāpeniskai IMM ieviešanai dažādiem darījumu veidiem, vienlaikus izmantojot 4. vai 5. daļā aprakstītās metodes pārējo darījumu veidiem. Iestāde var izmantot jebkuru tās riskiem piemērotu modeli.

64. Visiem RTN atvasinātajiem instrumentiem un ilgstošo norēķinu darījumiem, attiecībā uz kuriem iestāde nav saņēmusi atļauju izmantot IMM, iestāde izmanto 4. vai 5. daļā aprakstītās metodes. Pastāvīgu šo divu metožu kombināciju ir atļauts izmantot konsolidācijas grupā. Viena juridiskā persona šīs divas metodes vienlaicīgi var piemērot tikai 5. daļas 59. punktā aprakstītajiem darījumiem.

65. Iestāde, kura saņēmusi atļauju izmantot IMM, nedrīkst atsākt šā pielikuma 4. vai 5. daļā aprakstīto metožu izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tā spēj pienācīgi pamatot metožu maiņu un Komisija to atļauj. Ja iestāde pārtrauc pildīt šajā daļā noteiktās prasības, tā iesniedz Komisijai plānu savlaicīgai prasību izpildes atsākšanai vai pierāda, ka prasību nepildīšanai ir nebūtiska ietekme.

Riska darījuma vērtība

66. Lietojot IMM, riska darījuma vērtību nosaka savstarpējā ieskaita kopai. Modelis nodrošina savstarpējā ieskaita kopas tirgus vērtības izmaiņu prognozējamo sadalījumu, kas atspoguļo izmaiņas tirgus mainīgajos lielumos, piemēram, izmaiņas procentu likmēs, valūtas kursā. Modelis, pamatojoties uz minēto sadalījumu, aprēķina riska darījuma vērtību savstarpējā ieskaita kopai katrā datumā nākotnē, ņemot vērā tirgus mainīgo lielumu izmaiņas. Darījumu partneriem, kuru darījumos paredzēta drošības rezerves iemaksa, modelis var arī noteikt nodrošinājuma vērtības izmaiņas.

67. Iestāde var iekļaut saskaņā ar noteikumu 3. pielikuma 1. daļas 4. punktu un noteikumu 235.3. punktu piemērotu finanšu nodrošinājumu savstarpējā ieskaita kopas tirgus vērtības izmaiņu prognozējamajā sadalījumā, ja nodrošinājums atbilst IMM kvantitatīvajām, kvalitatīvajām un datu atbilstības prasībām.

68. Riska darījuma vērtību aprēķina kā alfa reizinājumu ar efektīvo SPRDV pozitīvo riska darījuma vērtību, t.i., šādi:

Riska darījuma vērtība = α × efektīvā SPRDV,

kur α = 1.4 un efektīvo SPRDV aprēķina, nosakot SRDVt kā vidējo riska darījuma vērtību nākotnes datumā t, kur vidējo vērtību aprēķina, ņemot vērā attiecīgos tirgus riska faktorus. Iekšējais modelis aprēķina SRDV virknei nākotnes datumu t1, t2, t3 u.t.t.

69. Efektīvo SRDV aprēķina rekursīvi kā:

Efektīvā SRDVtk = max (efektīvā SRDVtk-1;SRDVtk),

kur aprēķina datumu apzīmē kā t0 un efektīvā SRDVt0 ir arī pašreizējā riska darījuma vērtība.

70. Ņemot vērā 68. un 69. punktā noteikto, efektīvā SPRDV ir vidējā efektīvā SRDV nākotnes riska darījumam pirmā gada laikā. Ja visiem līgumiem savstarpējā ieskaita kopā termiņš ir īsāks par vienu gadu, SPRDV ir vidējā SRDV līdz pēdējā līguma termiņa beigām savstarpējā ieskaita kopā. Efektīvo SPRDV aprēķina kā vidējo svērto faktisko SRDV:

Efektīvā SPRDV = 04.JPG (2440 bytes)Efektīvā SRDVtk * ∆tk,

kur svērumi ∆tk = tk – tk-1 ļauj aprēķināt nākotnes riska darījuma vērtību, ja datumi nav vienmērīgi sadalīti laikā.

71. SRDV vai maksimālo riska darījuma vērtību aprēķina, pamatojoties uz riska darījumu sadalījumu, kas atspoguļo iespējamo novirzi no riska darījumu normālā sadalījuma.

72. Iestāde var izmantot aprēķinus, kas ir konservatīvāki nekā 68. punktā uzrādītais alfa un efektīvās SPRDV reizinājums, jebkuram darījumu partnerim.

73. Ja ir nepieciešams, tirgus risku un kredītriska vienotajā simulācijā izmantoto tirgus risku faktoru svārstīgumu un korelāciju pamato ar kredītriska faktoru, lai atspoguļotu iespējamo svārstību vai korelācijas pieaugumu ekonomikas lejupslīdē.

SPRDV aprēķins maržinālās vienošanās gadījumā

74. Ja attiecībā uz savstarpējā ieskaita kopu ir noslēgta maržinālā vienošanās, iestāde izmanto vienu no šādiem SPRDV aprēķiniem:

74.1. efektīvo SPRDV aprēķinu, neņemot vērā maržinālo vienošanos;

74.2. ja iekšējais modelis neietver maržinālo vienošanos, bet iestāde tomēr vēlas ņemt vērā šīs vienošanās ietekmi, tad efektīvā SPRDV ir maržinālās vienošanās pozitīvs slieksnis un palielinājums, kas atspoguļo potenciālo riska darījuma vērtības pieaugumu riska maržinālā perioda laikā. Palielinājumu aprēķina kā savstarpējā ieskaita kopas riska darījumu sagaidāmo vērtību pieaugumu riska maržinālā perioda laikā, pieņemot, ka aktuālā riska darījuma vērtība ir nulle. Maržinālais riska periods, ko izmanto šim nolūkam, nedrīkst būt īsāks par piecām darba dienām savstarpējā ieskaita kopām, kas sastāv tikai no repo darījumiem un tiem pielīdzināmiem darījumiem, kuru vērtības izmaiņas tiek segtas saskaņā ar maržinālo vienošanos katru dienu vai tie tiek pārvērtēti ik dienu pēc regulētā tirgus cenām, un desmit darba dienām visām citām savstarpējā ieskaita kopām;

74.3. ja iekšējais modelis SRDV aprēķinā ietver maržinālās vienošanās nosacījumus, šādu modeļa SRDV aprēķinu var tieši izmantot 69. punkta vienādojumā, ja Komisija to atļāvusi.

Minimālās prasības SPRDV noteikšanas modeļiem

75. Iestādes SPRDV noteikšanas modelim jāatbilst 78.–103. punktā noteiktajām minimālajām operacionālajām prasībām.

Prasības DPKR kontrolei

76. Iestādei ir izveidota risku kontroles struktūrvienība, kas ir atbildīga par DPKR pārvaldīšanas sistēmas izveidošanu un ieviešanu, ieskaitot modeļa sākotnējo apstiprināšanu un turpmāko uzraudzību. Šī struktūrvienība kontrolē ievadīto datu integritāti, sagatavo un analizē pārskatus par iestādes riska mērīšanas modeļa rezultātiem, ieskaitot attiecības starp riska darījumu vērtību un iestādes kredīta un tirdzniecības limitiem novērtējumu. Šai struktūrvienībai ir jābūt neatkarīgai no struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par kredītu izsniegšanu, finanšu instrumentu darījumu noslēgšanu vai tirdzniecību, tās darbība netiek ietekmēta, tai ir pietiekams skaits darbinieku, kam ir pieredze darbā ar modeļiem, tā atskaitās tieši iestādes valdei vai tās loceklim (senior management). Šīs struktūrvienības darbība ir cieši saistīta ar iestādes kredītriska ikdienas pārvaldīšanas procesu. Tās darbības rezultāts ir iestādes kredītriska un vispārējā riska profila plānošanas, pārraudzības un kontroles procesa neatņemama sastāvdaļa.

77. Iestādei ir izstrādāta DPKR pārvaldīšanas politika, procesi un sistēmas, kas ir konceptuāli pamatotas un tiek lietotas integrēti. DPKR pārvaldīšanas sistēmas ietver DPKR identifikāciju, mērīšanu, pārvaldīšanu, apstiprināšanu un iekļaušanu iekšējos pārskatos.

78. Iestādes riska pārvaldīšanas politikā ņem vērā tirgus, likviditātes, juridisko un operacionālo risku, kas var būt saistīts ar DPKR. Iestāde nesāk darījumus ar darījumu partneri, pirms tā nav novērtējusi tā kredītspēju, un pienācīgi ņem vērā norēķinu un pirmsnorēķinu kredītrisku. Šos riskus pārvalda tik visaptveroši, cik iespējams, darījumu partnera līmenī (apkopojot DPKR pakļautos riska darījumus ar citiem darījumu partnera riska darījumiem, kas tiek pakļauti kredītriskam) un iestādes līmenī.

79. Iestādes padome un valde (board of directors and senior management) aktīvi iesaistās DPKR kontroles procesā un uzskata to par būtisku un iestādes darbībai nozīmīgu aspektu, kuram vajadzīgi ievērojami resursi. Iestādes valde tiek informēta par izmantotā modeļa ierobežojumiem un pieņēmumiem, kā arī par šo ierobežojumu un pieņēmumu ietekmi uz rezultātu ticamību. Iestādes valde ņem vērā arī tirgus vides nepastāvību un operacionālos jautājumus un to atspoguļošanu modelī.

80. Ikdienā sagatavotos pārskatus par iestādes DPKR lielumu izskata tāda līmeņa vadītāji, kam ir pietiekams pilnvarojums pieprasīt samazināt gan kredītu daļas darbinieku vai dīleru pozīcijas, gan iestādes kopējo DPKR lielumu.

81. Iestādes DPKR pārvaldīšanas sistēma tiek lietota saskaņoti ar iekšējiem kredītu un tirdzniecības limitiem. Kredītu un tirdzniecības limitu ievērošana tiek pastāvīgi kontrolēta, lietojot riska mērīšanas modeli, un šo limitu ievērošanas nodrošināšanu modelī labi izprot kredītu daļas darbinieki un vadītāji, dīleri un valde (senior management).

82. Iestādes DPKR mērīšanas process iekļauj ikdienas (daily) un dienas laikā (intra-day) izlietoto kredītlīniju novērtējumu. Iestāde izvērtē pašreizējo riska darījuma vērtību, gan ņemot vērā nodrošinājumu (tīrā riska darījumu vērtība), gan neņemot vērā nodrošinājumu. Portfeļa un darījuma partnera līmenī iestāde aprēķina un pārrauga maksimālo riska darījuma vērtību vai potenciālo nākamo riska darījuma vērtību ticamības intervālā, ko izvēlas iestāde. Iestāde pārrauga lielos riska darījumus vai koncentrētās pozīcijas, tajā skaitā savstarpēji saistītu darījumu partneru grupas riska darījumus, koncentrāciju vienā nozarē, tirgū u.tml.

83. Iestādei ir izstrādāta pastāvīga un rūpīga stresa testēšanas programma kā papildinājums DPKR analīzei, kas balstās uz iestādes ikdienas DPKR novērtējuma modeļa rezultātiem. Šo stresa pārbaužu rezultātus periodiski izskata iestādes valde (senior management) un tos atspoguļo DPKR pārvaldīšanas politikā un limitos, kurus noteikusi valde un padome (senior management and board of directors). Ja stresa pārbaudes atklāj neaizsargātību pret noteiktu apstākļu kopu, nekavējoties veic pasākumus, lai nodrošinātos pret iespējamo risku.

84. Iestādei ir noteikta kārtība, kādā tiek pārraudzīta DPKR pārvaldīšanas sistēmas darbības atbilstība tās iekšējām politikām, kontroles veidiem un procedūrām. Iestādes DPKR pārvaldīšanas sistēmas darbība tiek dokumentēta un sniedz skaidrojumu par empīriskajām metodēm, kas tiek izmantotas DPKR lieluma mērīšanai.

85. Iestāde regulāri veic neatkarīgu savas DPKR pārvaldīšanas sistēmas izvērtējumu, izmantojot sava iekšējā audita pārbaudes. Šā izvērtējuma ietvaros vērtē arī iestādes struktūrvienības, kas minēta 78. punktā, un DPKR kontroles funkciju realizējošo darbinieku vai struktūrvienību darbību. Periodiski, bet ne retāk kā reizi gadā, iestāde veic visa tās DPKR pārvaldīšanas procesa pārbaudi, kas ietver vismaz šādus jautājumus:

85.1. DPKR pārvaldīšanas sistēmas un procesa dokumentācijas pietiekamība;

85.2. DPKR kontroles struktūrvienības darbība un organizācija;

85.3. DPKR lieluma mērīšanas rezultātu izmantošana ikdienas riska pārvaldīšanā;

85.4. uz riska novērtējumu balstīto cenu noteikšanas modeļu un riska novērtēšanas sistēmas, ko izmanto klientu apkalpošanas un uzskaites daļas personāls, apstiprināšanas process;

85.5. visu nozīmīgo izmaiņu DPKR mērīšanas procesā apstiprināšana;

85.6. riska aprēķināšanas modelī ietvertā DPKR darbības jomas un veidi;

85.7. pārvaldīšanas informācijas sistēmas integritāte;

85.8. DPKR datu precizitāte un pilnība;

85.9. pārbaudes process, ko iestāde izmanto, lai pārliecinātos par DPKR iekšējos modeļos izmantoto datu avotu konsekvenci, savlaicīgumu, drošību un ticamību, ieskaitot datu avotu neatkarības pārbaudi;

85.10. svārstīguma un korelāciju pieņēmumu precizitāte un atbilstība;

85.11. novērtēšanas un riska pārveidošanas aprēķinu precizitāte;

85.12. pārbaudes procesā, ko iestāde izmanto modeļa precizitātes novērtēšanas nolūkā, veikto biežo atpakaļejošo pārbaužu rezultātu izvērtēšana.

Lietošanas tests

86. Ar iekšējā modeļa palīdzību izveidoto riska darījumu sadalījums efektīvās SPRDV aprēķināšanai ir cieši saistīts ar iestādes ikdienas DPKR pārvaldīšanas procesu. Iekšējā modeļa rezultātiem attiecīgi ir liela nozīme kredītu apstiprināšanā, DPKR pārvaldīšanā, iekšējā kapitāla piešķiršanā un iestādes korporatīvās vadības procesā (corporate governance).

87. Iestāde veic modeļa darbības ierakstus (track record), kas ļauj sekot iekšējā modeļa izmantošanai DPKR riska darījumu sadalījuma veidošanā. Tādējādi iestāde pierāda, ka tā izmanto modeli riska darījumu sadalījuma, uz kura pamata nosaka SPRDV, veidošanai, kas atbilst šajā daļā noteiktajām minimālajām prasībām izmantot modeli vismaz vienu gadu, pirms to apstiprina Komisijā.

88. Modelis, ko izmanto riska darījumu sadalījuma veidošanai, ir daļa no DPKR pārvaldīšanas sistēmas, kas ietver DPKR identifikāciju, mērīšanu, pārvaldīšanu, apstiprināšanu un iekšējos pārskatus par DPKR. Šajā sistēmā iekļauj kredītlīniju (apvienojot DPKR riska darījumus ar citu šā darījumu partnera riska darījumu kredītrisku) izmantošanas novērtējumu un iekšējā kapitāla piešķiršanu. Iestāde kopā ar SPRDV novērtē un pārvalda pašreizējo riska darījumu vērtību. Ja nepieciešams, iestāde nosaka pašreizējo riska darījuma vērtību, gan ņemot vērā nodrošinājumu, gan neņemot to vērā. Lietošanas tests uzskatāms par apmierinošu, ja iestāde izmanto arī citus DPKR lieluma mērījumus, piemēram, maksimālo riska darījumu vērtību vai potenciālo nākotnes riska darījuma vērtību, pamatojoties uz riska darījumu sadalījumu, ko aprēķina ar to pašu modeli, ko izmanto SPRDV aprēķināšanai.

89. Iestādei ir sistēmas, ar kurām iespējams aprēķināt SRDV ik dienu, ja vien tā nepierāda Komisijai, ka tās DPKR lieluma noteikšanai ir pietiekami retāki aprēķini. Iestāde SRDV aprēķināšanai izmanto laika periodu, kas adekvāti atspoguļo nākamo naudas plūsmu un līgumu termiņu struktūru, un SRDV aprēķinus veic, ņemot vērā riska darījumu būtiskumu un struktūru.

90. Riska darījumu vērtību nosaka, seko tās izmaiņām un kontrolē visu savstarpējā ieskaita kopu riska darījumu pastāvēšanas laikā (ne tikai viena gada laikā). Iestāde izstrādā procedūras DPKR identifikācijai un kontrolei gadījumos, kad riska darījuma ilgums pārsniedz vienu gadu. Turklāt prognozēto riska darījuma vērtības pieaugumu iekļauj iestādes iekšējā kapitāla modelī.

Stresa testēšana

91. Iestāde nodrošina pienācīgu stresa testēšanas procesu DPKR kapitāla prasības novērtēšanai. Šos stresa pārbaudes rezultātus salīdzina ar SPRDV, un iestāde tos izmanto kā daļu no iekšējā kapitāla pietiekamības noteikšanas procesa. Stresa pārbaude ietver tādus ekonomiskos nosacījumus, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt iestādes kredītriska lielumu, kas var radīt iestādei ārkārtas izdevumus, un novērtēšanu attiecībā uz iestādes spēju pārvarēt šādas izmaiņas.

92. Iestāde veic stresa pārbaudes tās DPKR maksimālā lieluma noteikšanai, iekļaujot tajās vienlaicīgi tirgus risku un kredītriska faktoru stresa pārbaudes. Stresa pārbaudēs iekļauj koncentrācijas risku (vienam darījuma partnerim vai darījuma partneru grupai), korelācijas risku attiecībā uz tirgus risku un kredītrisku (piemēram, pieņemot, ka ievērojamas tirgus pārmaiņas var vai nu palielināt riska darījuma vērtību, vai arī ievērojami pasliktināt kredīta kvalitāti, vai iespējama abu gadījumu vienlaicīga iestāšanās) un risku, ka darījuma partnera pozīciju likvidācija var izraisīt pārmaiņas tirgū. Stresa pārbaudēs atspoguļo arī šādu tirgus izmaiņu ietekmi uz iestādes pašas pozīcijām, ietverot šo ietekmi DPKR novērtēšanā.

Korelācijas risks

93. Iestāde pienācīgi novērtē riska darījumus, kuri ievērojami paaugstina vispārējo korelācijas risku.

94. Iestāde izstrādā procedūras, lai identificētu, uzraudzītu un kontrolētu specifiskā korelācijas riska gadījumus, iesaistoties riska darījumā un visā tā darbības laikā.

Modelēšanas procesa integritāte

95. Modelis atspoguļo darījuma nosacījumus un specifikācijas savlaicīgi, pilnīgi un piesardzīgi. Šie nosacījumi ietver līguma vai instrumenta nosacīto vērtību un citas naudas plūsmas, termiņus, bāzes instrumentus, maržinālos aizdevumus un atbilstošus savstarpējā ieskaita līgumus. Nosacījumus un specifikācijas uzglabā datu bāzē, attiecībā uz kuru veic plānveidīgu un periodisku auditu. Procedūra par savstarpējā ieskaita līgumu atzīšanu nosaka, ka pirms savstarpējā ieskaita līguma ievadīšanas datu bāzē nepieciešams saņemt juridisku atzinumu par tiesisku savstarpējā ieskaita līguma izpildes iespējamību. Šāda līguma ievadīšanu datu bāzē, saņemot juridisku apstiprinājumu, nodrošina neatkarīga iestādes struktūrvienība vai darbinieks. Darījuma noteikumu un specifikāciju datu ievadīšanu iekšējā modelī pārbauda iekšējais audits, un tiek izstrādāta oficiāla savstarpējās saskaņošanas procedūra starp iekšējo modeli un datu bāzi, lai pastāvīgi pārbaudītu, vai darījuma nosacījumi un specifikācijas SPRDV noteikšanā ir atspoguļotas pareizi vai vismaz piesardzīgi.

96. Modelī izmanto pašreizējos tirgus datus, lai aprēķinātu pašreizējo riska darījuma vērtību. Ja svārstību un korelāciju aplēsēm tiek izmantoti vēsturiskie dati, tos izmanto vismaz par trijiem gadiem un atjauno reizi ceturksnī vai biežāk, ja to pieprasa tirgus apstākļi. Dati aptver visus ekonomiskos apstākļus, piemēram, pilnu biznesa ciklu. Struktūrvienība, kas ir neatkarīga no darījumu struktūrvienības, apstiprina darījumu struktūrvienības noteikto cenu. Datus iegūst neatkarīgi no biznesa darbībām, ievada iekšējā modelī savlaicīgi un pilnīgi. Tos uzglabā drošā datu bāzē, attiecībā uz kuru veic plānveidīgu un periodisku auditu. Iestādei ir nepieciešama arī rūpīgi izstrādāta datu integritātes pārbaudes procedūra, lai attīrītu datus no kļūdainiem un/vai neatbilstošiem datiem. Tādā mērā, kā iekšējais modelis izmanto aptuvenus tirgus datus, ieskaitot datus par jauniem produktiem, par kuriem nav pieejami vēsturiski dati par trijiem gadiem, iekšējā procedūrā noteiktā kartībā izvērtē piemērotās aplēstās vērtības, un iestāde empīriski pierāda, ka aplēstās vērtības konservatīvi ataino bāzes riskus nelabvēlīgos tirgus apstākļos. Ja iekšējā modelī tiek ņemta vērā nodrošinājuma ietekme uz savstarpējā ieskaita kopas tirgus vērtības izmaiņām, iestādes rīcībā ir jābūt piemērotiem vēsturiskiem datiem, lai modelētu nodrošinājuma vērtības svārstības.

97. Modelis tiek apstiprināts iekšējā apstiprināšanas procesa ietvaros. Šis process ir iekļauts iestādes vispārējā modeļu apstiprināšanas politikā un apstiprināšanas procedūrās. Apstiprināšanas process nosaka pārbaužu veidus, kas nepieciešami, lai pārliecinātos par modeļa integritāti un identificētu nosacījumus, kurus ievērojot pieņēmumus var uzskatīt par nepareiziem un SPRDV var tikt novērtēta pārāk zemu. Apstiprināšanas procedūrā iekļauj SPRDV modeļa pilnīguma novērtējumu, piemēram, novērtējumu, vai SPRDV modelis aptver visus produktus, kas būtiski ietekmē DPKR.

98. Iestāde novēro attiecīgos riskus un izstrādā procedūras, lai koriģētu SPRDV aplēses, ja šie riski būtiski paaugstinās. Šis process ietver šādas procedūras:

98.1. iestāde identificē un pārvalda tās riska darījumu specifisko korelācijas risku;

98.2. riska darījumiem, kuros riska profils pieaug pēc viena gada, iestāde regulāri salīdzina SPRDV aplēses viena gada laikā ar SPRDV riska darījuma darbības laikā;

98.3. īstermiņa (īsākiem par vienu gadu) riska darījumiem iestāde regulāri salīdzina riska darījuma aizvietošanas vērtību (pašreizējo riska darījuma vērtību) un realizēto riska darījuma vērtību un/vai uzglabā datus, kas ļauj veikt šādu salīdzinājumu.

99. Iestāde izstrādā iekšējās procedūras, lai pirms darījuma iekļaušanas savstarpējā ieskaita kopā pārliecinātos, ka attiecībā uz darījumu ir noslēgts tiesiski īstenojams līgums par savstarpējo ieskaitu, kas atbilst šā pielikuma 7. daļā noteiktajām atbilstības prasībām.

100. Iestāde, kas izmanto nodrošinājumu, lai mazinātu DPKR, izstrādā iekšējās procedūras, lai pirms nodrošinājuma ietekmes atzīšanas aprēķinos pārbaudītu, vai nodrošinājums atbilst attiecīgajiem juridiskās noteiktības standartiem, kas aprakstīti noteikumu 3. pielikumā.

Apstiprināšanas prasības SPRDV modeļiem

101. Iestādes SPRDV modelis atbilst šādām apstiprināšanas prasībām:

101.1. tirgus risku modeļiem noteiktās kvalitatīvās apstiprināšanas prasībām (sk. noteikumu 275. punktu);

101.2. aprēķinot darījuma partnera riska darījuma vērtību, procentu likmes, valūtas maiņas kursi, kapitāla instrumentu cenas, preču cenas un citi tirgus risku faktori tiek prognozēti ilgākam (piemērotam DPKR noteikšanai) laika periodam. Tirgus risku faktoru prognožu modeļa rezultātu atbilstību reālajiem tirgus risku faktoriem novērtē arī ilgākā laika periodā;

101.3. cenu noteikšanas modeļu, ko izmanto DPKR pakļautā riska darījuma vērtības noteikšanai saskaņā ar tirgus risku faktoru nākotnes izmaiņu šoka scenāriju, darbību pārbauda kā daļu no modeļa apstiprināšanas procesa. Cenu noteikšanas modeļos iespējas līgumiem riska darījumu vērtības noteikšanai ņem vērā iespējas līguma vērtības nelineāro raksturu attiecībā pret tirgus riska faktoriem;

101.4. SPRDV modelis izmanto un saglabā specifisko darījumu informāciju, lai noteiktu vienotu riska darījumu vērtību savstarpējā ieskaita kopas līmenī. Iestāde pārbauda, vai riska darījumi ir iekļauti atbilstošajā savstarpējā ieskaita kopā SPRDV modeļa ietvaros;

101.5. SPRDV modelī iekļauj arī specifisko darījumu informāciju par maržinālo vienošanos vai drošības rezervi, lai ņemtu vērā tās ietekmi. Modelis ņem vērā gan sākuma drošības depozītu, gan iespējamās tā izmaiņas nākotnē un ar šo procesu saistīto naudas plūsmu starp darījumu partneriem. Šāds modelis ņem vērā maržinālās vienošanās nosacījumus (vienpusējās vai divpusējās), norēķinu biežumu, maržinālo riska periodu, maržinālo slieksni, pirms sākas maržinālās iemaksas, kurām iestāde ir piekritusi, un minimālā pārskaitījuma summu. Šāds modelis vai nu modelē nodrošinājuma tirgus vērtības izmaiņas, vai arī koriģē nodrošinājuma vērtību saskaņā ar noteikumu 3. pielikuma prasībām;

101.6. darījuma partnera reprezentatīvo portfeļu statiska un vēsturiska atpakaļ­ejošā pārbaude ir daļa no modeļa apstiprināšanas procesa. Iestāde regulāri veic šādas atpakaļejošās pārbaudes vairākiem reprezentatīviem darījuma partnera portfeļiem (faktiskiem vai hipotētiskiem). Šos reprezentatīvos portfeļus izvēlas, pamatojoties uz jutīgumu pret būtiskiem riska faktoriem un korelāciju starp tiem, kas var radīt iestādei risku.

7. daļa. Savstarpējo prasību līgumisks ieskaits (pārjaunojuma līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi)

Savstarpējā ieskaita veidi, kas jāņem vērā, nosakot riska darījumu vērtību

102. Šīs daļas izpratnē darījumu partneris ir subjekts (tostarp fiziska persona), kam ir tiesības slēgt savstarpējā ieskaita līgumus. Dažādu produktu savstarpējā ieskaita līgums ir divpusējs rakstveida līgums starp iestādi un darījumu partneri, kurš veido vienas noteicošās saistības, kas sedz visus iekļautos divpusējos jumta līgumus un darījumus, kas pieskaitāmi dažādām produktu kategorijām. Dažādu produktu savstarpējā ieskaita līgumi sedz tikai divpusējos ieskaitus. Dažādu produktu savstarpējā ieskaita līgumos par dažādiem produktiem uzskata šādus produktus:

102.1. repo darījumus, vērtspapīru un preču aizdevumus un vērtspapīru vai preču aizņēmumus;

102.2. maržinālos aizdevumus;

102.3. noteikumu 92. punktā uzskaitītos atvasinātos instrumentus.

103. Par risku mazinošiem var tikt atzīti šādi savstarpējā ieskaita veidi:

103.1. divpusēji pārjaunojuma līgumi starp iestādi un tās darījumu partneri, saskaņā ar kuriem savstarpējās prasības un saistības tiek automātiski apvienotas tā, ka šis pārjaunojums nosaka tikai vienu neto summu katru reizi, kad pārjaunojumu piemēro, un tādējādi rada tikai vienu saistošu jaunu līgumu, kas atceļ iepriekšējos līgumus;

103.2. citi divpusēji savstarpējā ieskaita līgumi starp iestādi un tās darījumu partneri;

103.3. dažādu produktu savstarpējā ieskaita līgumi iestādēm, kurām ir Komisijas atļauja izmantot šā pielikuma 6. daļas prasībām atbilstošos iekšējos modeļus darījumiem, kuriem var piemērot IMM. Savstarpējais ieskaits, ko savā starpā veic vienas konsolidācijas grupas dalībnieki, netiek atzīts kapitāla prasību aprēķināšanas nolūkam.

Atzīšanas nosacījumi

104. Lai šā pielikuma 103. punktā minētie līgumi tiktu atzīti par risku mazinošiem, tie atbilst šādiem kritērijiem:

104.1. starp iestādi un darījuma partneri ir noslēgts tāds savstarpējā ieskaita līgums, kurš veido tikai vienas juridiskās saistības attiecībā uz visiem līgumā iekļautajiem darījumiem, kas darbojas tā, ka gadījumā, ja darījuma partneris pārtrauc darbību maksātnespējas, bankrota, likvidācijas vai citu līdzīgu apstākļu dēļ, iestādei būtu tiesības pieprasīt vai saistības maksāt vienīgi līgumā paredzēto pozitīvo vai negatīvo pēc tirgus vērtības novērtēto savstarpējo prasību un saistību neto summu;

104.2. iestāde nodrošina to, ka juridisku strīdu gadījumā saskaņā ar turpmāk norādītajiem tiesību aktiem kompetentās tiesu un administratīvās iestādes šā pielikuma 104.1. punktā aprakstītajos gadījumos konstatētu, ka iestādes prasības vai saistības ir vienīgi neto summa, kā aprakstīts minētajā punktā, saskaņā ar:

104.2.1. tās valsts likumiem, kuras jurisdikcijā ir attiecīgais darījuma partneris, un, ja ir iesaistīta darījuma partnera dalībvalsts vai ārvalsts filiāle, arī tās valsts likumiem, kuras jurisdikcijā ir minētā filiāle,

104.2.2. likumiem, kas reglamentē līgumā iesaistītos atsevišķos darījumus,

104.2.3. likumiem, kas reglamentē līgumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu savstarpējo prasību ieskaitu;

104.3. iestādei ir izstrādātas procedūras, kas nodrošina to, ka pārjaunojuma līgumu un citu savstarpējā ieskaita līgumu esamība tiesiskā spēkā tiek pastāvīgi uzraudzīta, ņemot vērā attiecīgo likumu iespējamās izmaiņas;

104.4. iestāde uzglabā visu pieprasīto dokumentāciju savos arhīvos (lietās);

104.5. savstarpējā ieskaita ietekmi iestāde ņem vērā, nosakot katra darījumu partnera riska darījumu vērtību, un iestāde pārvalda DPKR, ievērojot savstarpējā ieskaita līgumu noteikumus;

104.6. katra darījumu partnera kredītriskus apvieno, lai iegūtu vienu tiesisku riska darījumu vērtību, ņemot vērā visus savstarpējā ieskaita līgumā iesaistītos darījumus. Šo riska darījumu vērtību izmanto kredīta limitu un iekšējā kapitāla lieluma noteikšanai.

105. Par risku mazinošu nevar atzīt līgumu, kurā ir noteikums, kas atļauj mak­sāt­spējīgam līdzējam veikt vienīgi ie­ro­be­žotus maksājumus vai vispār ne­veikt maksājumus maksātnespējīgajam līdzējam, pat ja maksātnespējīgais ir neto kreditors (atbrīvojuma klauzula).

106. Papildus šā pielikuma 106. punktā minētajiem kritērijiem dažādu produktu savstarpējā ieskaita līgumi atbilst šādām prasībām:

106.1. līgumā paredzēto neto summu rēķina kā iekļauto individuālo savstarpējā ieskaita līgumu pozitīvo un negatīvo neto vērtību kopsummu, apvienojot to ar līgumā iekļauto individuālo darījumu pozitīvo un negatīvo tirgus vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar šā pielikuma 104.1. punkta prasībām;

106.2. šā pielikuma 104.2. prasībām jāatbilst ne tikai dažādu produktu savstarpējā ieskaita līgumam, bet arī visiem tajā iesais­tītajiem savstarpējā ieskaita līgumiem;

106.3. saskaņā ar šā pielikuma 104.3. punkta prasībām iestādei ir izstrādātas procedūras, lai pārbaudītu, vai visi darījumi, kas ir iekļauti savstarpējā ieskaita kopā, ir pamatoti ar juridisko atzinumu;

106.4. ņemot vērā dažādu produktu savstarpējā ieskaita līgumu, iestāde arī turpmāk atbilst divpusējā savstarpējā ieskaita prasībām un noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 4. daļas nosacījumiem, kas noteikti kredītriska mazināšanas efekta atzīšanai, attiecībā uz visiem iekļautajiem atsevišķiem divpusējiem savstarpējā ieskaita jumta līgumiem un darījumiem.

107. Iestāde nodrošina, ka savstarpējā ieskaita līgumi tiesiski ir spēkā saskaņā ar katras attiecīgās jurisdikcijas likumiem.

Riska darījumu vērtības aprēķins, ņemot vērā pārjaunojuma vai savstarpējā ieskaita līgumus

108. Standartizētajā metodē un IMM pārjaunojamie līgumi un citi savstarpējā ieskaita līgumi jau ir ņemti vērā riska darījumu vērtības aprēķinā.

109. Ja atvasinātā instrumenta riska darījuma vērtības noteikšanai tiek lietota tirgus vērtības metode, atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 4. daļas prasībām, veicot šādas korekcijas:

109.1. ņemot vērā pārjaunojuma līguma nosacījumus:

109.1.1. atvasināto instrumentu aizvietošanas vērtība ir saskaņā ar pārjaunojuma līguma noteikumiem aprēķināta neto summa, nevis attiecīgā darījuma partnera riska darījumu bruto summa. Ja aprēķinātā neto aizstāšanas vērtība ir negatīva, tad atvasinātā instrumenta aizstāšanas vērtība ir vienāda ar nulli,

109.1.2. atvasināto instrumentu nosacītā vērtība ir saskaņā ar līguma nosacījumiem aprēķinātā neto nosacītā vērtība;

109.2. ņemot vērā citus savstarpējā ieskaita līgumus:

109.2.1. atvasināto instrumentu aizvietošanas vērtība ir saskaņā ar līguma noteikumiem aprēķinātā neto summa, nevis attiecīgā darījuma partnera riska darījumu bruto summa. Ja aprēķinātā neto aizstāšanas vērtība veido iestādei saistības, tad atvasinātā instrumenta aizstāšanas vērtība ir nulle;

109.2.2. jebkuru savstarpējā ieskaita līgumā iekļauto atvasināto instrumentu potenciālo kredītekvivalentu samazina, izmantojot šādu formulu:

PKEred = 0,4 * PKEgross + 0,6 * NGR * PKEgross,

kur:

PKEred ir samazinātais potenciālais kredītekvivalents, kas būs konkrētā darījumu partnera visu atvasināto instrumentu, uz kuriem attiecas juridiski atzīts divpusējais savstarpējā ieskaita līgums, neto potenciālais kredītekvivalents;

PKEgross ir potenciālo kredītekvivalentu, kurus aprēķina visiem konkrētā darījumu partnera avasinātajiem instrumentiem, uz kuriem attiecas juridiski atzīts divpusējais savstarpējā ieskaita līgums, kopsumma. Katram atvasinātajam instrumentam potenciālais kredītekvivalents tiek rēķināts, reizinot attiecīgā atvasinātā instrumenta nosacīto vērtību ar 2. tabulā dotajiem attiecīgajam atvasinātajam instrumentam paredzētajiem procentiem;

NGR ir neto/bruto atvasināto instrumentu vērtību rādītājs.

Iestāde izvēlas vienu no šādām savai darbībai un riskiem piemērotākajām šā rādītāja aprēķināšanas metodēm:

109.2.2.1. nošķirts aprēķins: rādītājs, kas noteikts kā daļa, kādu visu vie­na darījuma partnera atvasināto instrumentu, kuri ir iekļauti juridiski atzītā divpusējā savstarpējā ieskaita līgumā, tīrā aizvietošanas vērtība (skaitītājs) veido no attiecīgā darījuma partnera šajā līgumā iekļauto atvasināto instrumentu bruto aizvietošanas vērtību kopsummas (saucējs),

109.2.2.2. kopējs aprēķins: rādītājs, kas noteikts kā daļa, kādu visu divpusējo savstapējā ieskaita līgumu darījumu partneru atvasināto instrumentu tīro aizvietošanas vērtību kopsumma (skaitītājs) veido no attiecīgo darījumu partneru atvasināto instrumentu bruto aizvietošanas vērtību kopsummas (saucējs) visos juridiski atzītos divpusējos savstarpējā ieskaita līgumos,

109.2.2.3. iestāde izvēlēto metodi piemēro konsekventi.

110. Veicot atvasināto instrumentu potenciālā kredītekvivalenta aprēķinu saskaņā ar šā pielikuma 109.2.2. punktā minēto formulu, līdzīgus atvasinātos instrumentus var iekļaut kā vienu atvasināto instrumentu, kura nosacītā vērtība ir vienāda ar divu līgumu darbības rezultātā saņemamo vai maksājamo neto summu. Līdzīgi atvasinātie instrumenti ir, piemēram, ārvalstu valūtas pirkšanas un pārdošanas nākotnes līgumi vai citi līdzīgi nākotnes līgumi ar vienādām maksājamajām un saņemamajām summām, kuras jāmaksā vai jāsaņem vienā un tajā paša datumā un tās pilnīgi vai daļēji izteiktas vienā un tajā pašā valūtā.

111. Ja atvasinātā instrumenta riska vērtības noteikšanai tiek lietota sākotnējās vērtības metode, ņemot vērā pārjaunojuma līguma nosacījumus, atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 3. daļas prasībām, pieņemot, ka atvasinātā instrumenta nosacītā vērtība ir saskaņā ar līguma nosacījumiem aprēķinātā neto nosacītā vērtība.

112. Ņemot vērā citus savstarpējā ieskaita līgumus, atvasināto instrumentu riska svērto vērtību, lietojot sākotnējās vērtības metodi, aprēķina šādi:

112.1. līdzīgu savstarpējā ieskaita līguma atvasināto instrumentu riska darījuma vērtību rēķina kā tīro potenciālo kredītekvivalentu, reizinot atvasinātā instrumenta tīro nosacīto vērtību ar atbilstošo 1. tabulā uzrādīto reizinātāju;

112.2. visu pārējo savstarpējā ieskaita līgumā iekļauto atvasināto instrumentu riska darījumu vērtību rēķina kā potenciālo kredītekvivalentu, reizinot atvasinātā instrumenta nosacīto vērtību ar atbilstošo 5. tabulā uzrādīto reizinātāju, kopsummu.

5. tabula. Atvasināto instrumentu reizinātāji

(%)

Nr. p.k.

Atvasināto instrumentu veidi

Sākotnējais termiņš

līdz 1 gadam (ieskaitot)

no 1 gada līdz 2 gadiem (ieskaitot)

no 2 gadiem līdz 3 gadiem (ieskaitot)*

1.

Procentu atvasinātie instrumenti

0.35

0.75

1.5

2.

Ārvalstu valūtas un zelta atvasinātie instrumenti

1.5

3.75

6.0

* Par katru nākamo gadu procentu atvasināto instrumentu reizinātājam pieskaita 0.75 procentu punktus, bet ārvalstu valūtas un zelta atvasināto instrumentu reizinātājam – 2.25 procentu punktus.

2. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
02.05.2007. noteikumiem Nr. 60
Standartizētā pieeja kredītriska kapitāla prasības aprēķinam

(Pielikums grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; pielikuma 12.1.punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

1. daļa. Riska pakāpes noteikšana

1. Riska darījumu ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām riska pakāpe

Pamatnostādnes

1.1. Riska darījumiem ar tādu valstu centrālajām bankām vai centrālajām valdībām, kurām ir pieejams nominētās ĀKNI reitings, piemēro 1. tabulā noteiktās riska pakāpes. Kredīta kvalitātes pakāpes atbilstību ĀKNI reitingam sk. 13. pielikumā.

1. tabula. Prasību pret centrālajām bankām un centrālajām valdībām kredītu kvalitātes pakāpes un atbilstošās riska pakāpes

Kredīta kvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

0%

20%

50%

100%

100%

150%

1.2. Riska darījumiem ar Eiropas Centrālo banku piemēro 0 procentu riska pakāpi.

Riska darījumi aizņēmēja nacionālajā valūtā

1.3. Riska darījumiem ar dalībvalstu centrālajām bankām un centrālajām valdībām, kas ir denominēti un finansēti dalībvalsts nacionālajā valūtā, t.i., aktīvos uzrādītajiem riska darījumiem dalībvalsts nacionālajā valūtā atbilst iestādes saistības šīs dalībvalsts nacionālajā valūtā, piemēro 0 procentu riska pakāpi.

1.4. Riska darījumiem ar ārvalstu, kuru uzraudzības prakse un tiesību akti ir vismaz līdzvērtīgi Eiropas Kopienas direktīvu 2006/48/EK un 2006/49/EK prasībām (sk. sarakstu 5. pielikumā), centrālajām bankām un centrālajam valdībām, kas ir denominēti un finansēti attiecīgās ārvalsts nacionālajā valūtā, piemēro attiecīgās ārvalsts normatīvajos aktos šādiem riska darījumiem noteikto riska pakāpi, ja tā ir zemāka nekā saskaņā ar šā pielikuma 1.1. punkta prasībām noteiktā.

1.5. Riska darījumiem ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām piemēro 100 procentu riska pakāpi, ja 1.1.–1.4. vai 1.6.–1.11. punktā nav noteikts citādi.

EKA kredītu novērtējumu izmantošana

1.6. Iestāde var izmantot EKA veikto kredīta novērtējumu riska pakāpes noteikšanai, ja tas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1.6.1. kredīta novērtējums ir saskaņotā riska pakāpe (consensus risk score), kuru piešķīrušas EKA, kas ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – ESAO) “Vienošanās par vadlīnijām attiecībā uz oficiāli atbalstīto eksporta kreditēšanu” (“Arrangement on Guidelines for Officially Supported Export Credits”) dalībnieces*;

1.6.2. kredīta novērtējums ir konkrētās EKA novērtējums, kuru tā publicē un kurš ir pieejams jebkuram lietotājam. Šāda EKA ievēro ESAO metodoloģiju, un kredīta novērtējums atbilst vienai no astoņām minimālajām eksporta apdrošināšanas prēmijām (turpmāk – MEAP), ko paredz ESAO apstiprināta metodoloģija.

1.7. Ja iestāde riska darījumiem ar valsts centrālo banku un centrālo valdību nolēmusi piemērot 1.6. punkta prasībām atbilstošu kredīta novērtējumu, tad tiem piemēro riska pakāpi saskaņā ar 2. tabulā noteiktajām MEAP kategorijām.

2. tabula. MEAP kategorijām atbilstošās riska pakāpes

MEAP

0

1

2

3

4

5

6

7

Riska pakāpe

0%

0%

20%

50%

100%

100%

100%

150%

1.8. Ja iestāde nolemj izmantot EKA novērtējumu prasībām pret centrālajām bankām un centrālajām valdībām, tā lieto šo kredīta novērtējumu visiem šajā kategorijā iekļautajiem riska darījumiem, kuriem šis novērtējums ir pieejams. Novērtējumu lieto nepārtraukti un konsekventi, tāpat kā šā pielikuma 2. daļā noteikts attiecībā uz ĀKNI reitingiem.

1.9. Ja vērtējamajam riska darījumam ir pieejams tikai viens izvēlētais EKA novērtējums, šo novērtējumu arī lieto riska pakāpes noteikšanai.

1.10. Ja vērtējamajam riska darījumam ir pieejami vai nu divu EKA novērtējumi, vai arī vienas EKA novērtējums un vienas nominētās ĀKNI reitings un katram no šiem novērtējumiem atbilst atšķirīga riska pakāpe, piemēro tādu novērtējumu, kuram atbilst augstākā riska pakāpe.

1.11. Ja vērtējamajam riska darījumam ir pieejami vairāk nekā vienas nominētās ĀKNI reitingi vai EKA novērtējumi, vispirms izvēlas divus novērtējumus, kuriem atbilst zemākās riska pakāpes. Ja diviem izvēlētajiem novērtējumiem atbilst atšķirīgas riska pakāpes, tad piemēro tādu, kuram atbilst augstākā riska pakāpe. Ja diviem izvēlētajiem novērtējumiem atbilst vienāda riska pakāpe, piemēro šo riska pakāpi.

2. Riska darījumu ar reģionālajām vai vietējām valdībām riska pakāpe

2.1. Riska darījumu ar reģionālajām vai vietējām valdībām riska pakāpes noteikšanai lieto metodi, kas balstās uz reģionālo vai vietējo valdību valsts centrālajām valdībām piešķirtajiem reitingiem (turpmāk – CVR metode). Saskaņā ar šo metodi riska darījumiem ar reģionālajām vai vietējām valdībām piemēro par vienu soli augstāku riska pakāpi, nekā noteikts kredīta kvalitātes pakāpei, kas piešķirta prasībām pret to valsts centrālajām valdībām. Riska darījumiem ar reģionālajām vai vietējām valdībām noteiktās riska pakāpes atbilstība attiecīgās valsts centrālajai valdībai noteiktajai kredītu kvalitātes pakāpei uzrādīta 3. tabulā. Ja reģionālās vai vietējās valdības valsts centrālajai valdībai nav pieejami nominēto ĀKNI reitingi, šādu valsts reģionālo vai vietējo valdību riska darījumiem piemēro 100 procentu riska pakāpi.

3. tabula. Riska darījumiem ar reģionālajām vai vietējām valdībām noteiktās riska pakāpes atkarībā no to izcelsmes valsts centrālās valdības kredīta kvalitātes pakāpes

Centrālās valdības kredīta kvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska darījumu ar reģionālo vai vietējo valdību riska pakāpe

20%

50%

100%

100%

100%

150%

2.2. Riska darījumu ar dalībvalstu reģionālajām vai vietējām valdībām, kurus var pielīdzināt riska darījumiem ar to centrālo valdību, kuras jurisdikcijā šīs reģionālās vai vietējās valdības atrodas, jo riska ziņā nepastāv atšķirības starp šādiem riska darījumiem un reģionālajām vai vietējām valdībām ir īpašas tiesības gūt nodokļu ienākumus, kā arī pastāv īpaša oficiāla sais­tību izpildes nodrošinājuma procedūra, kuras uzdevums ir mazināt saistību nepildīšanas risku, riska pakāpi nosaka saskaņā ar šā pielikuma 1. punktu. Tādu reģionālo vai vietējo valdību, kas pēc pakļautības riskam ir pielīdzināmas dalībvalstu centrālajām valdībām, saraksti ir publicēti attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūciju mājas lapās internetā.

2.3. Riska darījumiem ar ārvalstu, kuru uzraudzības prakse un tiesību akti ir vismaz līdzvērtīgi Eiropas Kopienas direktīvu 2006/48/EK un 2006/49/EK prasībām (sk. sarakstu 5. pielikumā), reģionālajām vai vietējām valdībām, kas pēc pakļautības riskam pielīdzināmas šo ārvalstu centrālajām valdībām, piemēro attiecīgās ārvalsts normatīvajos aktos šādiem riska darījumiem noteikto riska pakāpi.

2.4. Riska darījumus ar baznīcām un reliģiskajām biedrībām vai nodibinājumiem, kas ir juridiskas personas saskaņā ar publiskajām tiesībām, ciktāl tie iekasē nodokļus atbilstoši valsts tiesību aktiem, kas tiem piešķir tiesības to darīt, pielīdzina riska darījumiem ar attiecīgās valsts reģionālajām un vietējām valdībām un piemēro saskaņā ar 2.1. punkta prasībām noteikto riska pakāpi.

2.5. Neatkarīgi no šā pielikuma 2.1. un 2.2. punkta prasības riska darījumiem ar dalībvalstu reģionālajām valdībām un pašvaldībām, kas ir denominēti un finansēti šo reģionālo valdību un pašvaldību dalībvalsts valūtā, piešķir 20 procentu riska pakāpi.

3. Riska darījumu ar valsts institūcijām riska pakāpe

Valsts institūcijas

3.1. Riska darījumiem ar dalībvalstu valsts institūcijām, kas attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos ir pielīdzināti riska darījumiem ar centrālajām valdībām, piemēro attiecīgās dalībvalsts riska darījumiem ar tās centrālo valdību piemērojamo riska pakāpi. Šādu valsts institūciju saraksti publicēti katras dalībvalsts uzraudzības institūcijas mājas lapā internetā, atsauce uz kuru publicēta Eiropas Banku uzraugu komitejas (Committee of European Banking Supervisors) mājas lapā (www.c-ebs.org) sadaļā “Supervisory Disclosure. Rules and Guidelines. Additional Information.

3.2. Riska darījumiem ar ārvalstu, kuru uzraudzības prakse un tiesību akti ir vismaz līdzvērtīgi Eiropas Kopienas direktīvu 2006/48/EK un 2006/49/EK prasībām (sk. sarakstu 5. pielikumā), valsts institūcijām, kas pēc pakļautības riskam ir pielīdzināmas šo ārvalstu centrālajām valdībām, piemēro attiecīgās ārvalsts normatīvajos aktos šādiem riska darījumiem noteikto riska pakāpi.

3.3. Riska darījumu ar Latvijas Republikas valsts institūcijām riska pakāpes noteikšanai lieto CVR metodi. Saskaņā ar šo metodi riska darījumiem ar Latvijas Republikas valsts institūcijām piemēro par vienu soli augstāku riska pakāpi, nekā ir noteikts kredīta kvalitātes pakāpei, kas piešķirta prasībām pret Latvijas Republikas centrālo valdību. Riska darījumu ar Latvijas Republikas valsts institūcijām riska pakāpe uzrādīta 4. tabulā.

4. tabula. Riska darījumiem ar valsts institūcijām noteiktās riska pakāpes atkarībā no Latvijas Republikas centrālās valdības kredīta kvalitātes pakāpes

Latvijas Republikas centrālās valdības kredīta kvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska darījumu ar valsts institūcijām riska pakāpe

20%

50%

100%

100%

100%

150%

3.4. Riska darījumiem ar dalībvalstu valsts institūcijām, kurām attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos piemēro saskaņā ar CVR metodi noteikto riska pakāpi, iestāde arī piemēro attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos noteikto riska pakāpi, kas ir par vienu soli augstāka nekā attiecīgās dalībvalsts centrālajai valdībai piemērojamā. Riska darījumiem ar tādām dalībvalstu valsts institūcijām, kurām attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos piemēro saskaņā ar iestādes reitingu (turpmāk – IR) noteiktās riska pakāpes, iestāde arī piemēro attiecīgās dalībvalsts likumos saskaņā ar valsts institūcijām pieejamajiem nominēto ĀKNI reitingiem noteiktās riska pakāpes.

3.5. Riska darījumiem ar ārvalstu, kuru uzraudzības prakse un tiesību akti ir vismaz līdzvērtīgi Eiropas Kopienas direktīvu 2006/48/EK un 2006/49/EK prasībām (sk. sarakstu 5. pielikumā), valsts institūcijām, kurām attiecīgās ārvalsts tiesību aktos piemēro saskaņā ar CVR metodi noteikto riska pakāpi, iestāde arī piemēro attiecīgās ārvalsts tiesību aktos noteikto riska pakāpi, kas ir par vienu soli augstāka nekā attiecīgās ārvalsts centrālajai valdībai piemērojamā. Riska darījumiem ar ārvalstu, kuru uzraudzības prakse un tiesību akti ir vismaz līdzvērtīgi Eiropas Kopienas regulējošajām prasībām (sk. sarakstu 5. pielikumā), valsts institūcijām, kurām attiecīgās ārvalsts tiesību aktos piemēro saskaņā ar IR noteiktās riska pakāpes, iestāde arī piemēro attiecīgās ārvalsts tiesību aktos saskaņā ar valsts institūcijām pieejamajiem nominēto ĀKNI reitingiem noteiktās riska pakāpes.

Pārējās valsts un administratīvās institūcijas un bezpeļņas sabiedrības

3.6. Riska darījumiem ar pārējām valsts un administratīvajām institūcijām piemēro 100 procentu riska pakāpi.

4. Riska darījumu ar starptautiskajām attīstības bankām riska pakāpe

4.1. Riska darījumiem ar šādām starptautiskajām attīstības bankām piemēro 0 procentu riska pakāpi:

4.1.1. Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka (International Bank for Reconstruction and Development);

4.1.2. Starptautiskā Finanšu korporācija (International Finance Corporation);

4.1.3. Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Attīstības banka (Inter-American Development Bank);

4.1.4. Āzijas Attīstības banka (Asian Development Bank);

4.1.5. Āfrikas Attīstības banka (African Development Bank);

4.1.6. Eiropas Attīstības bankas padome (Council of Europe Development Bank);

4.1.7. Ziemeļvalstu Investīciju banka (Nordic Investment Bank);

4.1.8. Karību Attīstības banka (Caribbean Development Bank);

4.1.9. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (European Bank for Reconstruction and Development);

4.1.10. Eiropas Investīciju banka (European Investment Bank);

4.1.11. Eiropas Investīciju fonds (European Investment Fund). Ja iestāde iegādājas šā fonda finanšu instrumentus to sākotnējās izvietošanas gaitā, bet vēl nav samaksājusi visu noteikto summu, tad nesamaksātajai ieguldījumu daļai piemēro 20 procentu riska pakāpi;

4.1.12. Daudzpusējo ieguldījumu garantiju aģentūra (Multilateral Investment Guarantee Agency);

4.1.13. Starptautiskais Finanšu mehānisms imunizācijai (International Finance for Immunisation);

4.1.14. Islāmiskā Attīstības banka (Islamic Development Bank);

4.1.15. Melnās jūras Tirdzniecības un attīstības banka (Black See Trade and Development Bank), ja iestāde lieto SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam;

4.1.16. Centrālās Amerikas Ekonomiskās integrācijas banka (Central American Bank for Economic Integration ), ja iestāde lieto SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam.

4.1.17. Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Investīciju kompānija (Inter-American Ivestment Company), ja iestāde lieto SP kredītriska kapitāla prasības aprēķinam.

4.2. Riska darījumiem ar pārējām starptautiskajām attīstības bankām, kurām ir pieejami nominēto ĀKNI reitingi, piemēro šā pielikuma 4.1 tabulā noteiktās riska pakāpes.

4.1 tabula. Pārējo starptautisko attīstības banku kredītu kvalitātes pakāpes un atbilstošās riska pakāpes

Kredīta kvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

20%

50%

50%

100%

100%

150%

4.3. Riska darījumiem ar starptautiskajām attīstības bankām, kurām nav pieejams nominēto ĀKNI reitings, piemēro 50 procentu riska pakāpi.

5. Riska darījumu ar starptautiskajām organizācijām riska pakāpe

Riska darījumiem ar šādām starptautiskajām organizācijām piemēro 0 procentu riska pakāpi:

5.1. Eiropas Kopienas (Eiropas Ekonomikas kopiena (European Economic Community) un Eiropas Atomenerģijas kopiena (European Atomic Energy Community));

5.2. Starptautiskais Valūtas fonds (International Monetary Fund);

5.3. Starptautisko norēķinu banka (Bank for International Settlements).

6. Riska darījumu ar iestādēm riska pakāpe

6.1. Riska darījumi ar finanšu iestādēm, kuras pakļautas uzraudzībai un kuru darbību regulējošās prasības ir vienādas ar iestādēm noteiktajām, tiek piemērota riska darījumiem ar iestādēm noteiktā riska pakāpe.

6.2. Iestādes riska darījumu riska pakāpes noteikšanai lieto CVR metodi. Saskaņā ar šo metodi riska darījumiem ar iestādēm piemēro par vienu soli augstāku riska pakāpi, nekā noteikts kredīta kvalitātes pakāpei, kas piešķirta prasībām pret valsts, kurā ir reģistrēta iestāde, centrālo valdību. Riska darījumiem ar iestādēm noteiktās riska pakāpes atbilstība attiecīgās valsts centrālajai valdībai noteiktajai kredīta kvalitātes pakāpei uzrādīta šā pielikuma 5. tabulā. Ja iestādes reģistrācijas valsts centrālajai valdībai nav pieejami ĀKNI reitingi, šādas valsts iestādes riska darījumiem piemēro 100 procentu riska pakāpi.

5. tabula. Riska darījumiem ar iestādēm noteiktās riska pakāpes atkarībā no attiecīgās valsts centrālās valdības kredīta kvalitātes pakāpes

Centrālās valdības kredīta kvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska darījumu ar iestādēm riska pakāpe

20%

50%

100%

100%

100%

150%

6.3. Neskatoties uz 6.2. punkta prasībām, tiem riska darījumiem ar iestādēm, kuru sākotnējais termiņš ir trīs mēneši vai mazāk, piemēro 20 procentu riska pakāpi.

6.4. Īstermiņa prasībām pret iestādēm to izcelsmes valsts nacionālajā valūtā, kuru atlikušais termiņš ir trīs mēneši vai īsāks un kurām atbilst pēc 1.3. un 1.4. punkta piemērošanas atlikušās iestādes saistības attiecīgās valsts nacionālajā valūtā, drīkst piemērot par vienu kredīta kvalitātes pakāpi lielāku riska pakāpi, nekā tiek noteikts riska darījumiem ar attiecīgās valsts centrālo valdību, kas ir denominēti un finansēti attiecīgās valsts nacionālajā valūtā saskaņā ar 1.3. un 1.4. punktu, bet šāda riska pakāpe nedrīkst būt zemāka kā 20 procenti.

6.5. Līdzdalībai citu iestāžu pašu kapitāla instrumentos, kura netiek atskaitīta no iestādes pašu kapitāla, piemēro 100 procentu riska pakāpi.

6.6. Ja prasības pret iestādi veido Eiropas Centrālās bankas obligātās rezerves, tad šādām prasībām piemēro riska darījumiem ar Latvijas Banku noteiktās riska pakāpes, ja rezerves tiek turētas saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (EK) Nr. 1745/2003 (2003. gada 12. septembris) par obligāto rezervju piemērošanu vai kādu tās vietā vēlāk pieņemtu regulu un iestādes, kurā tiek turētas obligātās rezerves, bankrota vai maksātnespējas gadījumā rezerves pilnībā un savlaicīgi atmaksā iestādei un nepakļauj citām iestādes saistībām.

7. Riska darījumu ar komercsabiedrībām riska pakāpe

7.1. Riska darījumiem ar komercsabiedrībām, kurām ir pieejami nominēto ĀKNI reitingi, piemēro 6. tabulā noteiktās riska pakāpes.

6. tabula. Komercsabiedrību kredītu kvalitātes pakāpes un atbilstošās riska pakāpes

Kredīta kvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

20%

50%

100%

100%

150%

150%

7.2. Īstermiņa riska darījumiem, kam piešķirti nominēto ĀKNI īstermiņa reitingi, riska pakāpe tiek noteikta saskaņā ar šā pielikuma 14. punktu.

7.3. Riska darījumiem ar tādām komercsabiedrībām, kurām nav pieejams nominēto ĀKNI reitings, piemēro vai nu 100 procentu riska pakāpi, vai arī riska darījumiem ar tās izcelsmes valsts centrālo valdību piemērojamo riska pakāpi, izvēloties augstāko no tām.

8. Mazo riska darījumu portfeļa riska pakāpe

Riska darījumiem, kas ir iekļauti mazo riska darījumu portfelī, piemēro 75 procentu riska pakāpi.

9. Riska darījumu, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, riska pakāpe

9.1. 35 procentu riska pakāpe tiek piemērota tādiem riska darījumiem vai riska darījumu jebkurai daļai, kas pilnībā nodrošināta ar tāda Latvijas Republikas zemesgrāmatā reģistrēta nekustamā īpašuma hipotēku, ko īpašnieks vai reālais īpašnieks īpašnieku kopīgā ieguldījumu komercsabiedrības īpašumā apdzīvo, apdzīvos vai izīrē. Nekustamā īpašuma hipotēka ir pirmās kārtas un nepārtrauktu turpmāko kārtu hipotēku kombinācija, kas nodrošina iestādei priekšrocības ieķīlātā nekustamā īpašuma realizācijā salīdzinājumā ar citiem šā nekustamā īpašuma ķīlas ņēmējiem.

9.2. Riska darījums uzskatāms par pilnīgi nodrošinātu, ja riska darījums un nodrošinājums atbilst vienlaikus šādiem kritērijiem:

9.2.1. nekustamā īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no aizņēmēja kredīta kvalitātes. Tas neattiecas uz situāciju, kad vieni un tie paši makroekonomiskie faktori ietekmē gan nekustamā īpašuma vērtību, gan aizņēmēja saistību izpildi;

9.2.2. aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no ieķīlātā nekustamā īpašuma vērtības pieauguma vai no tā ekspluatācijas rezultāta, vai kāda ar šo īpašumu saistīta projekta realizācijas ienākumiem, bet vairāk no aizņēmēja spējas atmaksāt parādu no citiem avotiem, tātad spēja atmaksāt parādu nav būtiski atkarīga no jebkuras naudas plūsmas, kas rodas ieķīlātā nekustamā īpašuma ekspluatācijas rezultātā;

9.2.3. tiek ievērotas minimālās prasības, kas noteiktas noteikumu 3. pielikuma 2. daļas 23. punktā, un novērtēšanas kārtība, kas noteikta noteikumu 3. pielikuma 3.daļas 100.–103. punktā;

9.2.4. riska darījuma vērtība nepārsniedz 70 procentus (substantial margin) no nekustamā īpašuma, uz kuru nodibināta hipotēka, vērtības, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma 3. daļas 100.–103. punkta prasībām.

9.3. 35 procentu riska pakāpe tiek piemērota riska darījumiem, kas noformēti saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem, kuri nosaka, ka līzinga devējs saglabā īpašuma tiesības uz finansēto īpašumu līdz brīdim, kad līzinga ņēmējs realizēs tiesības nopirkt nekustamo īpašumu un izmantos šo īpašumu aizņēmuma nodrošinājumam. Šādu riska darījumu nodrošinājumam jāatbilst 9.1. punkta prasībām.

9.4. Ja dalībvalsts atļauj piemērot 35 procentu riska pakāpi riska darījumiem vai riska darījumu jebkurai daļai, kas pilnībā nodrošināta ar tāda dalībvalstī reģistrēta nekustamā īpašuma hipotēku, ko īpašnieks vai reālais īpašnieks īpašnieku kopīgā ieguldījumu komercsabiedrības īpašumā apdzīvo, apdzīvos vai izīrē, ja tiek ievērotas dalībvalsts tiesību aktos noteiktās prasības, tad arī Latvijas iestādes var piemērot 35 procentu riska pakāpi tiem riska darījumiem vai riska darījumu daļai, kas nodrošināta ar dalībvalstī reģistrētu nekustamā īpašuma hipotēku un attiecībā uz kuru tiek ievērotas visas dalībvalsts prasības, kuras noteiktas šādam nodrošinājumam.

9.5. Ar mājokļa hipotēku nodrošinātie riska darījumi ir riska darījumi, kas atbilst 9.1.–9.4. punkta prasībām.

9.6. Ar mājokļa hipotēku nodrošinātā riska darījuma nenodrošināto daļu iekļauj citā noteikumu 97.punktā minētajā kategorijā.

9.7. Riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar nekustamā īpašuma hipotēku, bet neatbilst 9.1.−9.6.punkta prasībām, piemēro 100 procentu riska pakāpi.

10. Kavēto riska darījumu riska pakāpe

10.1. Kavēto riska darījumu nenodrošinātajai daļai tiek piemērotas šādas riska pakāpes:

10.1.1. 150 procentu riska pakāpe, ja speciālie uzkrājumi riska darījumam ir mazāki par 20 procentiem no nenodrošinātās riska darījuma daļas pirms speciālo uzkrājumu izveidošanas;

10.1.2. 100 procentu riska pakāpe, ja speciālie uzkrājumi riska darījumam ir vienādi vai lielāki par 20 procentiem no nenodrošinātās riska darījuma daļas pirms speciālo uzkrājumu izveidošanas.

10.2. Nosakot kavētā riska darījuma nodrošināto daļu, par piemērotu nodrošinājumu tiek uzskatīts nodrošinājums, kas tiek atzīts par piemērotu kredītriska mazināšanai (sk. 3. pielikumu).

10.3. Neskatoties uz 10.1.punkta prasībām, ar mājokļa hipotēku nodrošinātiem kavētiem riska darījumiem tiek piemērotas šādas riska pakāpes:

10.3.1. 50 procentu riska pakāpe, ja speciālie uzkrājumi riska darījumam nav mazāki par 20 procentiem no riska darījuma vērtības pirms speciālo uzkrājumu izveidošanas;

10.3.2. 100 procentu riska pakāpe citiem ar mājokļa hipotēku nodrošinātiem kavētiem riska darījumiem.

11. Augsta riska kategorijā iekļauto riska darījumu riska pakāpe

11.1. Augsta riska kategorijā iekļautajiem riska darījumiem tiek piemērota 150 procentu riska pakāpe.

11.2. Ja augsta riska kategorijā iekļautajiem riska darījumiem ir izveidoti speciālie uzkrājumi, kaut arī tie nav kavētie darījumi, šādiem riska darījumiem atļauts piemērot šādas riska pakāpes:

11.2.1. 100 procentu riska pakāpi, ja speciālie uzkrājumi šādiem ieguldījumiem ir vienādi vai lielāki par 20 procentiem no ieguldījuma lieluma pirms uzkrājumu izveidošanas;

11.2.2. 50 procentu riska pakāpi, ja speciālie uzkrājumi šādiem ieguldījumiem ir vienādi vai lielāki par 50 procentiem no ieguldījuma lieluma pirms uzkrājumu izveidošanas.

12. Prasības, kuras veido segtās obligācijas

12.1. Segtās obligācijas (covered bonds) ir parāda vērtspapīri, kuri pēc būtības atbilst Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 66. panta ceturtajā daļā minētajiem kritērijiem un kuri ir nodrošināti ar piemērotiem aktīviem, kurus veido šādi riska darījumi:

12.1.1. riska darījumi ar dalībvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, valsts institūcijām, reģionālajām vai vietējām valdībām vai riska darījumi, ko tās garantē;

12.1.2. riska darījumi ar tādu ārvalstu centrālajām valdībām un centrālajām bankām, kas atbilst pirmajai kredīta kvalitātes pakāpei saskaņā ar šo pielikumu, riska darījumi ar starptautiskajām attīstības bankām, starptautiskajām organizācijām vai riska darījumi, ko tās garantē;

12.1.3. riska darījumi ar ārvalstu valsts institūcijām, reģionālajām vai vietējām valdībām, kas atbilst pirmajai kredīta kvalitātes pakāpei saskaņā ar šo pielikumu, vai riska darījumi, ko tās garantē;

12.1.4. riska darījumi ar ārvalstu valsts institūcijām, reģionālajām vai vietējām valdībām, kurus riska pakāpes noteikšanai pielīdzina riska darījumiem ar iestādēm un kuri atbilst pirmajai kredīta kvalitātes pakāpei saskaņā ar šo pielikumu, vai riska darījumi, ko tās garantē. Ja šādi riska darījumi atbilst otrajai kvalitātes pakāpei, tad tos arī var uzskatīt par atbilstošu nodrošinājumu, ja šādu riska darījumu apmērs nepārsniedz 20 procentus no neatmaksāto (apgrozībā esošo) iestādes – emitenta segto obligāciju nominālvērtību kopsummas;

12.1.5. riska darījumi ar iestādēm, kas atbilst pirmajai kredīta kvalitātes pakāpei saskaņā ar šo pielikumu. Šādu riska darījumu kopējais apmērs nevar pārsniegt 15 procentus no iestādes – emitenta neatmaksāto segto obligāciju nominālvērtību kopsummas. Prasības, kas veidojas aizņēmējam, kura aizņēmums ir nodrošināts ar nekustamā īpašuma hipotēku, pret segto obligāciju turētāju, veicot ar nekustamo īpašumu nodrošināto riska darījumu maksājumus parasto norēķinu gaitā vai likvidācijas procesā, netiek ietvertas minētajā 15 procentu limitā. Riska darījumi ar dalībvalstu iestādēm, kuru termiņš nepārsniedz 100 dienas, tiek uzskatīti par piemērotiem ieguldījumiem, pat ja tie neatbilst pirmajai kvalitātes pakāpei, taču tiem ir jāatbilst vismaz otrajai kvalitātes pakāpei;

12.1.6. aizdevumi, kas nodrošināti ar mājokļa hipotēku vai tādām daļām Somijas dzīvojamo māju būvsabiedrībās, kas atbilst šā pielikuma 9. punkta prasībām, un šādu mājokļu hipotēku un būvsabiedrību daļu kombinācija nodrošina iestādei priekšrocības ieķīlātā nekustamā īpašuma realizācijā salīdzinājumā ar citiem šā nekustamā īpašuma ķīlas ņēmējiem. Aizdevuma apmērs nepārsniedz 80 procentus no ieķīlātā īpašuma tirgus vērtības;

12.1.7. aizdevumi, kas nodrošināti ar augstāko kārtu (senior) vērtspapīriem, kurus emitējusi French Fonds Communs de Créances vai līdzīga vērtspapirizēšanas komercsabiedrība, kuras darbību regulē dalībvalstu likumi, un šādu vērtspapīru turētāju tiesības tiek aizsargātas atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem vērtspapirizēto mājokļu hipotēku kopsumma nodrošina vismaz 90 procentus šā fonda vai līdzīgu komercsabiedrību aktīvu un šādu mājokļu hipotēku kombinācija nodrošina iestādei priekšrocības ieķīlātā nekustamā īpašuma realizācijā salīdzinājumā ar citiem šā nekustamā īpašuma ķīlas ņēmējiem. Aizdevuma apmērs nepārsniedz 80 procentus no ieķīlātā īpašuma tirgus vērtības, minēto vērtspapīru reitings atbilst šajā pielikumā noteiktajai pirmajai kvalitātes pakāpei, un ieķīlāto vērtspapīru nominālvērtību kopsumma nepārsniedz 10 procentus no kopējā apgrozījumā esošā vērtspapīru apmēra. Prasības, kas veidojas parādnieka norēķinu vai ķīlas likvidācijas darījumu rezultātā, neiekļauj 90 procentu limita aprēķinā;

12.1.8. aizdevumi, kas nodrošināti ar augstāko kārtu vērtspapīriem, kurus emitējusi French Fonds Communs de Créances vai līdzīga vērtspapirizēšanas komercsabiedrība, kuras darbību regulē dalībvalstu likumi, un šādu vērtspapīru turētāju tiesības tiek aizsargātas atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem vērtspapirizēto komerciālā nekustamā īpašuma hipotēku kopsumma nodrošina vismaz 90 procentus šā fonda vai līdzīgu komercsabiedrību aktīvu, un šādu nekustamo īpašumu hipotēku kombinācija nodrošina iestādei priekšrocības ieķīlātā nekustamā īpašuma realizācijā salīdzinājumā ar citiem šā nekustamā īpašuma ķīlas ņēmējiem. Aizdevuma apmērs nepārsniedz 60 procentus no ieķīlātā īpašuma tirgus vērtības, vērtspapīru reitings atbilst šajā pielikumā noteiktajai pirmajai kvalitātes pakāpei, un ieķīlāto vērtspapīru nominālvērtību kopsumma nepārsniedz 10 procentus no kopējā apgrozījumā esošā ieguldījumu apliecību apmēra. Prasības, kas veidojas parādnieka norēķinu vai ķīlas likvidācijas darījumu rezultātā, neiekļauj 90 procentu limita aprēķinā;

12.1.9. aizdevumi, kas nodrošināti ar kuģu hipotēku vai tādu kuģu hipotēku kombināciju, kuras nodrošina iestādei priekšrocības ieķīlātā nekustamā īpašuma realizācijā salīdzinājumā ar citiem šā nekustamā īpašuma ķīlas ņēmējiem, un aizdevuma apmērs nepārsniedz 60 procentus no ieķīlātā īpašuma tirgus vērtības;

12.1.10. šā punkta ietvaros "nodrošināts" nozīmē, ka 12.1.1.-12.1.9. punktā minētie aktīvi saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem paredzēti vienīgi segto obligāciju turētāja aizsardzībai pret zaudējumiem;

12.1.11. līdz 2013. gada 31. decembrim 12.1.7. un 12.1.8. punktā minētais 10 procentu limits var netikt piemērots, ja kā nodrošinājumu izmantotos vērtspapīrus emitējis tādas konsolidācijas grupas dalībnieks, kurā iekļauts arī aizdevējs, vai arī aizdevējs ir iekļauts komercsabiedrību līgumiskā apvienībā, kurā iekļauts emitents, kas atpircis visu pirmās kārtas zaudējumu laidienu.

12.2. Nekustamais īpašums, kuru iestāde izmanto segto obligāciju nodrošinājumam, atbilst noteikumu 3. pielikuma 2. daļas 23. punkta prasībām un tā novērtēšanas nosacījumi atbilst noteikumu 3. pielikuma 3. daļas 100.–103. punkta prasībām.

12.3. Segtās obligācijas, kas pēc būtības atbilst Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 66. panta ceturtajā daļā minētajiem kritērijiem un ir emitētas pirms 2007. gada 31. decembra, drīkst uzskatīt par atbilstošām riska svēršanai saskaņā ar 12.4. punkta prasībām līdz to dzēšanas termiņa beigām, pat ja tās neatbilst 12.1. un 12.2. punkta prasībām.

12.4. Segto obligāciju riska pakāpi nosaka, pamatojoties uz riska pakāpi, kas tiek noteikta nenodrošinātam riska darījumam ar iestādi, kura emitējusi attiecīgās segtās obligācijas. Starp riska pakāpēm pastāv šādas attiecības:

12.4.1. ja riska darījumiem ar iestādi piemēro 20 procentu riska pakāpi, tad segtajām obligācijām piemēro 10 procentu riska pakāpi;

12.4.2. ja riska darījumiem ar iestādi piemēro 50 procentu riska pakāpi, tad segtajām obligācijām piemēro 20 procentu riska pakāpi;

12.4.3. ja riska darījumiem ar iestādi piemēro 100 procentu riska pakāpi, segtajām obligācijām piemēro 50 procentu riska pakāpi;

12.4.4. ja riska darījumiem ar iestādi piemēro 150 procentu riska pakāpi, segtajām obligācijām piemēro 100 procentu riska pakāpi.

13. Vērtspapirizēšanas pozīcijas riska pakāpe

Vērtspapirizēšanas pozīcijas riska pakāpe tiek noteikta saskaņā ar noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 5. daļas prasībām.

14. Riska darījumu ar komercsabiedrībām, kuriem piešķirts nominēto ĀKNI īstermiņa reitings, riska pakāpe

Riska darījumiem ar nominēto ĀKNI īstermiņa reitingiem piemēro 7. tabulā noteiktās riska pakāpes.

7. tabula. Riska darījumiem ar komercsabiedrībām, kuriem piešķirts nominēto ĀKNI īstermiņa reitings, noteiktās riska pakāpes atbilstoši šo īstermiņa reitingu kredīta kvalitātes pakāpēm

Riska darījumu ĀKNI īstermiņa reitingam atbilstošā kredīta kvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

20%

50%

100%

150%

150%

150%

15. Prasību, kas izveidojas, iegādājoties IFA, riska pakāpe

15.1. Prasībām, kas izveidojas, iegādājoties tādas IFA, kurām ir pieejami nominēto ĀKNI reitingi, piemēro 8. tabulā noteiktās riska pakāpes atbilstoši IFA kredītu kvalitātes novērtējumam.

8. tabula. IFA kredīta kvalitātes pakāpes un atbilstošās riska pakāpes

Kredīta kvalitātes pakāpe

1

2

3

4

5

6

Riska pakāpe

20%

50%

100%

100%

150%

150%

15.2. Iestāde var piemērot saskaņā ar 15.4. vai 15.5. punktu noteikto riska pakāpi, ja ieguldījumu fonds atbilst šādām prasībām:

15.2.1. ieguldījumu fondu pārvalda dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vai, ja Komisija tam piekritusi, ārvalstī, kuras uzraudzības prakse un tiesību akti ir vismaz līdzvērtīgi Eiropas Kopienas regulējošajām prasībām (sk. sarakstu 5. pielikumā), reģistrēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība;

15.2.2. IFA emisijas prospektā vai līdzvērtīgā dokumentā ir noteiktas aktīvu kategorijas, kurās ieguldījumu fonds drīkst veikt ieguldījumus, ja tiesību aktos ir noteikti ieguldījumu ierobežojumi – relatīvie ierobežojumi un to aprēķināšanas metodoloģija;

15.2.3. vismaz reizi gadā tiek sagatavoti ieguldījumu fonda finanšu pārskati, lai varētu veikt novērtējumu attiecībā uz aktīviem un saistībām, ienākumiem un vispārējo darbību pārskata periodā.

15.3. Ja iestādei ir informācija par ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūru un ieguldījumu fonds atbilst 15.2. punkta kritērijiem, šādām IFA riska pakāpi var noteikt proporcionāli ieguldījumu fonda attiecīgo ieguldījumu vērtībai. IFA riska pakāpi aprēķina kā visu ieguldījumu proporcionālo riska pakāpju kopsummu. Proporcionālo riska pakāpi katram ieguldījumam aprēķina kā ieguldījumu fonda konkrētā ieguldījuma lieluma īpatsvaru kopējo ieguldījumu fondā, kas reizināts ar ieguldījumam noteikto riska pakāpi.

15.4. Ja iestādei nav pieejama informācija par ieguldījumu fonda faktisko ieguldījumu struktūru, bet ieguldījumu fonds atbilst 15.2. punkta prasībām, šādām IFA riska pakāpi nosaka šādi:

15.4.1. pieņem, ka pirmais ieguldījums ir veikts ieguldījumu fonda prospektā uzradītajā aktīvā ar augstāko riska pakāpi maksimāli pieļaujamajā apmērā, tālāk ieguldījumi ir veikti aktīvos ar lejupejošu riska pakāpi maksimāli katrai aktīvu riska kategorijai pieļaujamajā apmērā, kamēr netiks sasniegts kopējais ieguldījumu fonda apmērs;

15.4.2. proporcionāli 15.4.1. punktā noteiktajām ieguldījumu daļām (sk. 15.3. punktu).

15.5. Iestāde var uzticēt citai komercsabiedrībai saskaņā ar 15.3. un 15.4. punktā izklāstītajām metodēm aprēķināt IFA riska pakāpi un sniegt pārskatus par veikto aprēķinu, ja komercsabiedrība nodrošina aprēķina un pārskatu pareizību.

15.6. Prasībām, kas izveidojas, iegādājoties pārējās IFA, piemēro 100 procentu riska pakāpi.

16. Pārējo riska darījumu riska pakāpe

16.1. Riska darījumi ar 0 procentu riska pakāpi ir:

16.1.1. nauda un naudas ekvivalenti kasē;

16.1.2. zelta stieņi glabātuvē.

16.2. 20 procentu riska pakāpe tiek piemērota prasībām, kuras veido nauda un naudas ekvivalenti ceļā.

16.3. Riska darījumi ar 100 procentu riska pakāpi ir:

16.3.1. pamatlīdzekļi;

16.3.2. nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ienākumi, ja tos nevar attiecināt uz konkrētu darījumu partneri;

16.3.3. dalība kapitālā un cita līdzdalība, kas neveido pašu kapitāla samazinājumu;

16.3.4. pārējie riska darījumi.

16.4. Darījumiem par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu un aktīvu nākotnes pirkumu darījumiem, kuros veikta apmaksa par piegādājamajiem aktīviem, piemēro nevis šo darījumu partnera saistībām noteikto riska pakāpi, bet konkrētajiem aktīviem atbilstošās riska pakāpes.

16.5. Ja iestāde nodrošina kredīta aizsardzību (iestāde ir kredītriska pircējs) noteiktam riska darījumu daudzumam (grozam) ar nosacījumu, ka n-tā riska darījumu saistību neizpilde ir slieksnis, kura sasniegšanas rezultātā jānotiek līgumā par kredīta aizsardzību noteiktajai apmaksai un šāds kredīta notikums izbeigs vienošanos par aizsardzību, šādam aizsardzības kredīta atvasinātajam instrumentam riska pakāpi nosaka šādi:

16.5.1. ja aizsardzības instrumentam ir pieejams nominētās ĀKNI reitings, tad aizsardzībai pakļautajiem riska darījumiem tiek piemērota saskaņā ar noteikumu 5. daļas prasībām noteiktā riska pakāpe;

16.5.2. ja aizsardzības instrumentam nav piešķirts kādas nominētās ĀKNI reitings, riska pakāpe aizsargāto riska darījumu grozam tiek noteikta kā grozā iekļauto riska darījumu proporcionālo riska pakāpju kopsumma, izslēdzot no aprēķina n-1 riska darījumu riska pakāpes, bet ne augstāka par 1 250 procentiem. Aizsargājamā groza riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina, reizinot nominālo aizsardzības maksājumu, kuru nodrošina kredīta atvasinātais instruments, ar grozam noteikto riska pakāpi. Nosakot kopsummā neiekļautos n-1 riska darījumus, balstās uz to, ka katram no šiem riska darījumiem riska svērtā vērtība ir mazāka nekā riska svērtā vērtība jebkuram no kopsummā iekļautajiem riska darījumiem.

17. Līzinga riska darījumu vērtība ir diskontētā minimālo līzinga maksājumu plūsma. Minimālie līzinga maksājumi ir saskaņā ar līzinga līgumu noteiktie maksājumi, kuri tiek pieprasīti vai var tikt pieprasīti no līzinga ņēmēja, un līgumā iekļautie iespējas darījumi, t.i., iespējas darījumi, kuru izpilde ir pamatoti paredzama. Jebkura ar galvojumu nodrošinātā atlikusī vērtība, kas atbilst šo noteikumu 3. pielikuma 1. daļas 12.–13. punkta prasībām attiecībā uz aizsardzības devēja atzīšanu par piemērotu, kā arī minimālajām prasībām citu veidu galvojumu, kas noteikti šo noteikumu 3. pielikuma 2. daļas 32.–39. punktā, atzīšanai par piemērotiem, arī tiek iekļauta minimālajos līzinga maksājumos. Līzinga riska darījumu atkarībā no līzinga ņēmēja iekļauj vienā no šo noteikumu 97. punktā minētajām kategorijām. Ja riska darījumu vērtību nosaka nomātā īpašuma atlikusī vērtība, riska darījumu riska svērto vērtību rēķina šādi:

1/t*100*riska darījuma vērtība, kur t ir lielākais termiņš no viena gada vai tuvāko atlikušā termiņa gadu skaita.

2. daļa. ĀKNI reitingu izmantošana riska svērtās vērtības noteikšanai

17. Pamatnostādnes

17.1. Iestāde var nominēt (izvēlēties) vienu vai vairākas ĀKNI, kuru saraksts ir dots noteikumu 13. pielikumā, ko izmantos aktīvu un ārpusbilances riska darījumu un atvasināto instrumentu riska pakāpes noteikšanai.

17.2. Iestāde nedrīkst izmantot konsolidētajā grupā iekļauto komercsabiedrību ĀKNI reitingus.

17.3. Ja iestāde nolemj izmantot kādas ĀKNI piešķirtos reitingus noteiktai riska darījumu kategorijai, tā konsekventi lieto šīs ĀKNI reitingus visiem attiecīgajā kategorijā iekļautajiem riska darījumiem, kuriem tie ir pieejami. Nedrīkst reitingus izmantot selektīvi, t.i., izvēlēties piemērot reitingus tikai daļai no attiecīgās kategorijas riska darījumiem, kuriem ir pieejami ĀKNI reitingi.

17.4. Ja iestāde nolemj izmantot kādas ĀKNI reitingus riska pakāpes noteikšanai, tos lieto nepārtraukti visu laiku, kamēr reitings ir pieejams un noteikumi ir spēkā, un konsekventi, t.i., atbilstoši noteikumu prasībām.

17.5. Iestāde var izmantot vienīgi tādus ĀKNI reitingus, kuros ņemtas vērā visas klienta riska darījumu rezultātā izveidojušās saistības pret iestādi – kā pamatsummas, tā arī maksājamie procenti.

17.6. Ja vērtējamajam riska darījumam ir pieejams tikai vienas nominētās ĀKNI reitings, šo reitingu lieto riska pakāpes noteikšanai.

17.7. Ja vērtējamajam riska darījumam ir pieejami divu nominēto ĀKNI reitingi un katram no šiem reitingiem atbilst atšķirīga riska pakāpe, piemēro to ĀKNI reitingu, kuram atbilst augstākā riska pakāpe.

17.8. Ja vērtējamajam riska darījumam ir pieejami vairāk nekā divu nominēto ĀKNI reitingi, vispirms izvēlas divus ĀKNI reitingus, kuriem atbilst zemākās riska pakāpes. Ja diviem izvēlētajiem ĀKNI reitingiem atbilst atšķirīgas riska pakāpes, tad piemēro to ĀKNI reitingu, kuram atbilst augstākā no šīm divām riska pakāpēm. Ja divu izvēlēto ĀKNI reitingiem atbilst vienāda riska pakāpe, piemēro šo riska pakāpi.

18. Emitentu un emisiju reitingi

18.1. Emisija (issue) šo noteikumu izpratnē ir finanšu instrumentu emisija, kredītu un citu lietu izsniegšana, kas rada iestādei prasības vai iespējamas prasības pret emitentu. Emitents (issuer) ir finanšu instrumentu emitents, kredītu un citu lietu devējs.

18.2. Ja ir pieejams konkrētai emisijai (issue) piešķirtais ĀKNI reitings (piemēram, konkrētai finanšu instrumentu emisijai piešķirtais reitings), iestādes prasībām, kuras veido šādas emisijas instrumenti, piemēro attiecīgajam ĀKNI reitingam atbilstošo riska pakāpi.

18.3. Iestādes prasībai pret emitentu, kurai nav piešķirts ĀKNI reitings, riska pakāpi nosaka šādi:

18.3.1. ja emitenta citām saistībām ir piešķirts ĀKNI reitings un tas nosaka zemāku riska pakāpi nekā šā emitenta riska darījumiem bez reitinga piemērojamā riska pakāpe, emitenta saistībām pieejamo ĀKNI reitingu var izmantot tādiem emitenta riska darījumiem bez reitinga, kuri visos aspektos pēc prioritātes ir vienlīdzīgi vai augstāki attiecībā pret riska darījumiem ar ĀKNI reitingiem. Ja tie ir zemāki, tad uzskata, ka šādam riska darījumam nav pieejams ĀKNI reitings, un piemēro attiecīgo riska pakāpi;

18.3.2. ja ir pieejams ĀKNI emitentam piešķirtais (issuer assessment) reitings, šo reitingu izmanto tikai šā emitenta nepakārtoto saistību prioritātes nenodrošinātā riska darījuma riska pakāpes noteikšanai. Šā emitenta pakārtoto prasību prioritātes riska darījumus uzskata par darījumiem, kam nav pieejams ĀKNI reitings, un piemēro attiecīgo riska pakāpi.

18.4. 18.2. un 18.3. punkta prasības neattiecas uz segtajām obligācijām.

18.5. ĀKNI reitingus, kas pieejami emitentam kādas komercsabiedrības grupas ietvaros, nevar izmantot attiecībā uz citu emitentu tajā pašā komercsabiedrības grupā.

19. Ilgtermiņa un īstermiņa reitingi

19.1. Īstermiņa reitingus var lietot vienīgi, vērtējot aktīvos un ārpusbilances posteņos iekļautos īstermiņa riska darījumus (parasti sākuma termiņš ir viens gads vai īsāks) ar iestādēm un komercsabiedrībām.

19.2. Īstermiņa reitingus lieto, lai novērtētu riska darījumus, kuriem tieši piešķirts īstermiņa reitings, un tos nelieto, lai iegūtu riska pakāpi jebkuriem citiem šā darījumu partnera riska darījumiem.

19.3. Neskatoties uz 19.2. punkta prasībām, ja kaut vienam piešķirtajam īstermiņa reitingam atbilst 150 procentu riska pakāpe, tad visiem šā parādnieka nenodrošinātajiem ilgtermiņa un īstermiņa riska darījumiem, kuriem nav piešķirts reitings, arī piemēro 150 procentu riska pakāpi.

19.4. Neskatoties uz 19.2. punkta prasībām, ja saņemtajam īstermiņa reitingam atbilst 50 procentu riska pakāpe, tad visiem šā parādnieka īstermiņa riska darījumiem, kuriem nav piešķirts reitings, piemēro riska pakāpi, kas nav zemāka par 100 procentiem.

20. Riska darījumi nacionālajā un ārvalstu valūtā

20.1. Reitingu, kas piešķirts riska darījumiem darījumu partnera nacionālajā valūtā, nedrīkst piemērot, lai noteiktu riska pakāpi citam tā paša darījumu partnera riska darījumam ārvalstu valūtā.

20.2. Neskatoties uz 20.1. punkta prasībām, ja riska darījums radies, bankai piedaloties ar kādu starptautisko attīstības banku, kuras priviliģētais kreditora statuss ir atzīts tirgū, kopīga aizdevuma izsniegšanā, reitingu, kas piešķirts parādnieka saistībām nacionālajā valūtā, drīkst izmantot šāda aizdevuma riska svērtās vērtības noteikšanai.

* Atbilstoši kredīta novērtējumi ir pieejami ESAO mājas lapā internetā (www.oecd.org).

3. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
02.05.2007. noteikumiem Nr. 60
Kredītriska mazināšana

(Pielikums grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

1. daļa. Piemērojamie kredītriska mazināšanas veidi

Fondētā kredīta aizsardzība

1. Fondētās kredīta aizsardzības gadījumā piemērojamie kredītriska mazināšanas veidi ir šādi:

1.1. bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaits, kas attiecas tikai uz iestādes un tās darījuma partnera savstarpējo naudas līdzekļu atlikumu ieskaitu (t.i., kredīti un depozīti);

1.2. savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumi (master netting agreement) (turpmāk – jumta līgumi), kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus.

Kredītrisku mazinošo efektu, kas izriet no šajā punktā minētajiem jumta līgumiem, var atzīt, ja iestāde lieto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi (Financial Collateral Comprehensive Method) saskaņā ar šā pielikuma 3. daļu un jumta līgumu ietvaros pieņemtais nodrošinājums un aizdotie vērtspapīri vai preces atbilst šā pielikuma 2. un 4. punkta prasībām;

1.3. piemērojamais nodrošinājums, kas atbilst šā pielikuma 2.–11. punkta prasībām;

1.4. cita fondētā kredīta aizsardzība:

1.4.1. noguldījums vai cits būtībā līdzīgs finanšu instruments, kas atrodas citā bankā un ir ieķīlāts par labu iestādei – kreditoram;

1.4.2. dzīvības apdrošināšanas polise par labu iestādei – kreditoram;

1.4.3. citas iestādes emitēti instrumenti, ko šī iestāde atpirks pēc pieprasījuma.

Nodrošinājums

1.1 Ja kredītriska mazināšanas metode balstās uz iestādes tiesībām likvidēt vai paturēt aktīvus, tad nodrošinājuma piemērotība ir atkarīga no tā, vai riska darījuma riska svērtās vērtības un attiecīgā gadījumā paredzamo zaudējumu summas aprēķina saskaņā ar noteikumu 88.–110.punktu (SP) vai saskaņā ar noteikumu 111.–149.punktu (IRB pieeja). Papildus tam nodrošinājuma piemērotība ir atkarīga no tā, vai lieto finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi vai finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, kas noteikta šā pielikuma 3. daļā. Attiecībā uz repo darījumiem un vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem nodrošinājuma piemērotība ir atkarīga arī no tā, vai darījums ir iegrāmatots netirdzniecības portfelī vai tirdzniecības portfelī.

2. Par piemērotu nodrošinājumu jebkuras pieejas un metodes gadījumā var atzīt:

2.1. noguldījumus vai citus būtībā līdzīgus finanšu instrumentus, kas atrodas iestādes reālā valdījumā;

2.2. centrālo valdību vai centrālo banku parāda vērtspapīrus, kuriem ir piešķirts kredītreitings, kas atbilst vismaz ceturtajai kredītu kvalitātes pakāpei saskaņā ar noteikumu 2. pielikuma 1. tabulu, un tiem pielīdzināmus parāda vērtspapīrus atbilstoši šā pielikuma 2.3. punkta prasībām;

2.3. centrālo valdību vai centrālo banku šā pielikuma 2.2. punktā minētajiem parāda vērtspapīriem tiek pielīdzināti:

2.3.1. parāda vērtspapīri, kurus emitējušas dalībvalstu reģionālās vai vietējās valdības, prasības pret kurām tiek pielīdzinātas prasībām pret centrālajām valdībām valstīs, kuru jurisdikcijā tās atrodas, saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu (SP);

2.3.2. parāda vērtspapīri, kurus emitējušas valsts institūcijas un kuri tiek pielīdzināti prasībām pret centrālajām valdībām, saskaņā ar noteikumu 2. pielikuma 3.1.–3.3. punktu;

2.3.3. parāda vērtspapīri, kurus emitējušas starptautiskās attīstības bankas, prasībām pret kurām ir noteikta 0 procentu riska pakāpe saskaņā ar noteikumu 2. pielikuma 4.1. punktu un ņemot vērā noteikumu 88.–110. punktu;

2.3.4. parāda vērtspapīri, kurus emitējušas starptautiskās organizācijas, prasībām pret kurām ir noteikta 0 procentu riska pakāpe saskaņā ar noteikumu 2. pielikuma 5. punktu un ņemot vērā noteikumu 88.–110. punktu;

2.4. iestāžu parāda vērtspapīrus, kuriem ir piešķirts kredītreitings, kas atbilst vismaz trešajai kredītu kvalitātes pakāpei saskaņā ar noteikumu 2. pielikuma 5. tabulu, un tiem pielīdzināmus parāda vērtspapīrus saskaņā ar šā pielikuma 2.5. punkta prasībām;

2.5. iestāžu šā pielikuma 2.4. punktā minētajiem parāda vērtspapīriem tiek pielīdzināti:

2.5.1. parāda vērtspapīri, kurus emitējušas tādas dalībvalstu reģionālās vai vietējās valdības, prasības pret kurām netiek pielīdzinātas prasībām pret centrālajām valdībām valstīs, kuru jurisdikcijā tās atrodas, saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu;

2.5.2. parāda vērtspapīri, kurus emitējušas valsts institūcijas, prasības pret kurām tiek pielīdzinātas prasībām pret iestādēm saskaņā ar noteikumu 2. pielikuma 3.1.–3.3. punktu;

2.5.3. parāda vērtspapīri, kurus emitējušas tādas starptautiskās attīstības bankas, prasībām pret kurām ir noteikta nevis 0 procentu, bet cita riska pakāpe saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu;

2.6. citu komercsabiedrību (other entities) parāda vērtspapīrus, kuriem ir piešķirts ĀKNI reitings, kas atbilst vismaz trešajai kredītu kvalitātes pakāpei saskaņā ar noteikumu 2. pielikuma 6. tabulu;

2.7. īstermiņa parāda vērtspapīrus, kuriem ir piešķirts īstermiņa ĀKNI reitings, kas atbilst vismaz trešajai kredītu kvalitātes pakāpei saskaņā ar noteikumu 2. pielikuma 7. tabulu;

2.8. akcijas un konvertējamās obligācijas, kuras ir iekļautas noteikumu 12. pielikumā minētajos indeksos (main index);

2.9. iestāžu parāda vērtspapīrus, kuriem nav piešķirts ĀKNI reitings, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.9.1. tie ir iekļauti regulētajā tirgū;

2.9.2. tie ir kvalificēti kā pirmās kārtas parāds (senior debt);

2.9.3. citiem šīs iestādes tādas pašas kārtas parāda vērtspapīriem ir piešķirts reitings, kas atbilst vismaz trešajai kredītu kvalitātes pakāpei saskaņā ar noteikumu 2. pielikuma 5. tabulu un saskaņā ar noteikumu 88.–110. punkta prasībām riska darījumu ar iestādēm vai īstermiņa riska darījumu svēršanai;

2.9.4. iestādei – kreditoram nav informācijas, kura var liecināt, ka konkrētajam laidienam varētu būt zemāks kredītreitings, nekā minēts šā pielikuma 2.9.3. punktā;

2.9.5. iestāde – kreditors var pamatot, ka šā instrumenta tirgus likviditāte ir pietiekama;

2.10. ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.10.1. tām tiek ik dienu publicētas cenas (have a daily public quote);

2.10.2. ieguldījumu fonda prospekts paredz, ka līdzekļus var investēt tikai šā pielikuma 2.2.–2.9. punktā minētajos finanšu instrumentos;

2.10.3. ieguldījumu fonds atvasinātos instrumentus izmanto tikai ieguldījumu riska samazināšanai (to hedge) (t.i., ja kāds ieguldījumu fonds izmanto (vai var izmantot) atvasinātos instrumentus, lai ierobežotu risku atļautiem ieguldījumiem, neliek šķēršļus tam, lai apliecības šajā ieguldījumu fondā atzītu par piemērotām);

2.10.4. ja ieguldījumu fonda ieguldījumi nav ierobežoti tikai ar nodrošinājumam piemērotajiem šā pielikuma 2.2.–2.9. punktā minētajiem finanšu instrumentiem, ieguldījumu fonda apliecības var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja iestāde nodrošina ieguldījumu fonda apliecību vērtības aprēķinu, pieņemot, ka ieguldījumu fonds ir veicis ieguldījumus prospektā maksimālajā pieļaujamajā apjomā nodrošinājumam nepiemērotos finanšu instrumentos. Ja nodrošinājumam nepiemēroto finanšu instrumentu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, nodrošinājumam piemēroto finanšu instrumentu vērtību kopsummu samazina par nodrošinājumam nepiemēroto finanšu instrumentu vērtību, ja pēdējo kopsumma ir negatīva;

2.11. zeltu.

3. Ja finanšu instrumentiem ir piešķirti divi ĀKNI reitingi, lieto reitingu, kas ir mazāk labvēlīgs. Ja finanšu instrumentiem ir piešķirti vairāk nekā divi reitingi, lieto divus labvēlīgākos reitingus. Ja divi labvēlīgākie reitingi atšķiras, no šiem diviem lieto mazāk labvēlīgo reitingu.

Papildus piemērojamais nodrošinājums finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes gadījumā

4. Papildus šā pielikuma 2. punktā noteiktajam nodrošinājumam, ja iestāde lieto šā pielikuma 3. daļā noteikto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, par piemērotu nodrošinājumu var atzīt šādus aktīvus:

4.1. akcijas vai konvertējamas obligācijas, kas nav iekļautas galvenajā indeksā (main index), bet ko tirgo regulētajā tirgū;

4.2. ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, ja ir izpildīti šā pielikuma 2.10. punkta nosacījumi un papildus ieguldījumu fondu līdzekļus var investēt arī šā pielikuma 4.1. punktā minētajos finanšu instrumentos;

4.3. ja ieguldījumu fonda ieguldījumi nav ierobežoti tikai ar nodrošinājumam piemērotajiem šo noteikumu 2.2.–2.9. un 4.1. punktā minētajiem finanšu instrumentiem, ieguldījumu fonda apliecības var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja iestāde nodrošina ieguldījumu fonda apliecību vērtības aprēķinu, pieņemot, ka ieguldījumu fonds ir veicis ieguldījumus prospektā maksimālajā pieļaujamajā apjomā nodrošinājumam nepiemērotos finanšu instrumentos gadījumā, kad ieguldījumu fonds ir veicis ieguldījumus prospektā maksimālajā pieļaujamajā apjomā nodrošinājumam nepiemērotos finanšu instrumentos un iestāde nodrošina šādu finanšu instrumentu vērtības aprēķinu. Ja nodrošinājumam nepiemēroto finanšu instrumentu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, nodrošinājumam piemēroto finanšu aktīvu vērtību kopsummu samazina par nodrošinājumam nepiemēroto finanšu instrumentu vērtību, ja pēdējo kopsumma ir negatīva.

Papildus piemērojamais nodrošinājums IRB pieejas gadījumā

5. Ja iestāde riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas (PZ) aprēķina saskaņā ar noteikumu 111.–149. punktu (IRB pieeja), papildus šā pielikuma 2. un 4. punktā noteiktajam nodrošinājumam ir piemērojami šā pielikuma 6.–11. punktā noteiktie nodrošinājuma veidi.

Nekustamā īpašuma ķīla

6. Mājokļa īpašumu, ko apdzīvo vai apdzīvos, izīrē vai izīrēs īpašnieks vai privāto investīciju sabiedrības gadījumā – patiesais īpašnieks, un komerciālo nekustamo īpašumu, t.i., birojus un citas komerciālās telpas, var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

6.1. īpašuma vērtība nav būtiski atkarīga no aizņēmēja kredīta kvalitātes. Šī prasība neattiecas uz situācijām, kurās makroekonomikas faktori ietekmē gan īpašuma vērtību, gan aizņēmēja saistību izpildi;

6.2. aizņēmēja risks nav būtiski atkarīgs no jebkādas naudas plūsmas, ko ģenerē ieķīlātais īpašums, bet gan no aizņēmēja spējas atmaksāt kredītu no citiem avotiem.

7. Par nekustamā īpašuma (mājokļa vai komerciālā) ķīlu var atzīt akcijas (daļas) Somijas dzīvojamo māju būvsabiedrībās, kuras darbojas saskaņā ar Somijas 1991. gada Māju būves sabiedrību likumu vai turpmākiem līdzvērtīgiem tiesību aktiem, ja ir izpildīti 6. punkta nosacījumi.

7.1 Ja dalībvalsts ļauj šajā dalībvalstī reģistrētām iestādēm nepildīt prasības, kas ir līdzvērtīgas šā pielikuma 6.2.punkta prasībām attiecībā uz nekustamo īpašumu, kurš atrodas šīs dalībvalsts teritorijā, lai atzītu to par piemērotu nekustamā īpašuma ķīlu, tad arī Latvijas iestādes var uzskatīt šādu nekustamo īpašumu par piemērotu nekustamā īpašuma ķīlu.

Debitoru parādi

8. Par piemērotiem var atzīt debitoru parādus, kas izriet no komercdarījumiem (linked to commercial transaction), vai debitoru parādus no darījumiem, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz vienu gadu.

9. Debitoru parādi, kas saistīti ar vērtspapirizēšanu, pakārtotu līdzdalību (sub- participation) un kredīta atvasinātajiem instrumentiem, vai saistīto uzņēmumu parādi nav piemēroti debitoru parādi.

Cits lietisks nodrošinājums (other physical collateral)

10. Materiālie aktīvi, kas nav nekustamais īpašums, kas minēts šā pielikuma 6. punktā, var tikt atzīti par piemērotu nodrošinājumu, ja:

10.1. pastāv likvīds tirgus, kurā šo nodrošinājumu var realizēt bez aizkavēšanās un ekonomiski efektīvi (in economically efficient manner), un

10.2. nodrošinājumam ir vispāratzītas un publiski pieejamas tirgus cenas. Iestādei jāspēj pierādīt, ka nekas neliecina par to, ka tīrā cena, ko tā saņems pēc nodrošinājuma realizēšanas, ievērojami atšķirsies no šīm tirgus cenām.

Līzings/Izpirkumnoma

11. Ja ir ievērotas šā pielikuma 3. daļas 110. punktā un šā pielikuma 2. daļas 26. punktā noteiktās prasības, riska darījumus, kas izriet no tādiem līzinga darījumiem, kuros iestāde nodod īpašumu līzingā trešajai personai, uzskata par kredītiem, kuri ir nodrošināti ar tāda veida īpašumu kā līzingā nodotais īpašums.

Nefondētā kredīta aizsardzība

12. Par piemērotiem nefondētās kredīta aizsardzības devējiem jebkuras pieejas gadījumā var atzīt:

12.1. centrālās valdības un centrālās bankas;

12.2. reģionālās un vietējās valdības;

12.3. starptautiskās attīstības bankas;

12.4. starptautiskās organizācijas, prasībām pret kurām ir noteikta 0 procentu riska pakāpe;

12.5. valsts institūcijas, prasības pret kurām tiek pielīdzinātas prasībām pret iestādēm vai centrālajām valdībām saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu (SP);

12.6. iestādes;

12.7. citas komercsabiedrības, t.sk. iestādes mātes, meitas un saistītās sabiedrības, kurām ir noteikts reitings, kas atbilst ne zemākai pakāpei kā otrā kredītu kvalitātes pakāpe saskaņā ar noteikumu 2. pielikuma 6. tabulu.

13. Ja iestāde riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu summas aprēķina saskaņā ar noteikumu 111.–149. punktu (IRB pieeju), galvotāju var uzskatīt par piemērotu vienīgi tad, ja tam ir piešķirts iestādes iekšējais reitings saskaņā ar noteikumu 6. pielikuma 4. daļu.

Piemēroti aizsardzības devēji
IRB pieejas gadījumā 6. pielikuma
1. daļas 4. punkta nolūkam

14. Iestādes, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumus un eksporta kredīta aģentūras var atzīt par piemērotiem nefondētās kredīta aizsardzības devējiem 6. pielikuma 1. daļas 4. punkta nolūkam, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

14.1. aizsardzības devējam ir pietiekama pieredze nefondētā kredīta nodrošinājuma sniegšanā;

14.2. aizsardzības devējs ir iestāde, kas pakļauta uzraudzībai, kuras prasības ir līdzvērtīgas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vai arī kurai ĀKNI piešķirtais reitings kredīta aizsardzības sniegšanas laikā atbilst kredīta kvalitātes trešajai vai augstākai pakāpei saskaņā ar riska darījumu riska pakāpes nosacījumiem komercsabiedrībām saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu;

14.3. aizsardzības sniegšanas laikā vai jebkurā vēlākā laikā aizsardzības devēja iekšējais reitings bija ar tādu saistību nepildīšanas varbūtību (SNV), kas atbilst vai ir zemāka par SNV, kas atbilst kredīta kvalitātes otrajai vai augstākai pakāpei saskaņā ar riska darījumu riska pakāpes nosacījumiem komercsabiedrībām, pamatojoties uz noteikumu 88.–110.punktu;

14.4. aizsardzības devējam ir iekšējais reitings ar tādu SNV, kas atbilst vai ir zemāka par SNV, kas atbilst kredīta kvalitātes trešajai vai augstākai pakāpei saskaņā ar riska darījumu riska pakāpes nosacījumiem, ko piemēro komercsabiedrībām saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu.

15. Šā pielikuma 14. punkta nolūkiem, ja aizsardzību sniedz eksporta kredīta aģentūra, nekāda centrālās valdības sniegta atbalsta garantija netiek ņemta vērā.

16. Par piemērotiem var uzskatīt šādus kredīta atvasināto instrumentu veidus, kā arī instrumentus, kuri var sastāvēt no minētajiem kredīta atvasinātajiem instrumentiem vai kuri būtībā ir ekonomiski līdzīgi:

16.1. kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumus (credit default swap);

16.2. kopējo ieņēmumu mijmaiņas līgumus (total return swap);

16.3. ar kredītrisku saistītās parādzīmes (credit linked notes), ciktāl tās ir segtas ar naudas līdzekļiem.

17. Ja iestāde pērk kredīta aizsardzību, izmantojot kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumus, un iegrāmato saskaņā ar šo līgumu saņemamos neto maksājumus kā neto ieņēmumus, bet negrāmato attiecīgo aktīvu vērtības samazināšanos (samazinot aktīvu patieso vērtību vai palielinot rezerves), šāda kredīta aizsardzība netiek ņemta vērā.

18. Ja iestāde izmanto kredīta atvasinātos instrumentus, veicot iekšējo riska ierobežošanu (internal hedge, t.i., kredītriska, kas izriet no netirdzniecības portfelī iekļautajiem aktīviem, ierobežošana ar kredīta atvasinātajiem instrumentiem, kas iegrāmatoti tirdzniecības portfelī), lai kredīta aizsardzība tiktu atzīta saskaņā ar šo pielikumu, kredītriskam, kas ir ierobežots ar tirdzniecības portfeļa atvasinātajiem instrumentiem, jābūt pārnestam uz trešajām personām. Ja šā punkta pirmā teikuma prasība ir ievērota, kā arī tiek ievērotas citas šā pielikuma prasības riska mazināšanas atzīšanai, riska darījuma riska svērto vērtību vai attiecīgi paredzamo zaudējumu summu nefondētās kredīta aizsardzības gadījumā aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 3.–5. daļas prasībām.

2. daļa. Minimālās prasības kredītriska mazināšanas atzīšanai

Fondētā kredīta aizsardzība

18.1 Neatkarīgi no kredītriska mazināšanas, kas ņemta vērā, aprēķinot riska darījuma riska svērtās vērtības un attiecīgā gadījumā paredzamos zaudējumus, iestāde turpina veikt bāzes riska darījuma kredītriska pilnu novērtēšanu un spēj pierādīt Komisijai šīs prasības izpildi. Repo darījumu un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumu gadījumā par bāzes riska darījumu vienīgi šā punkta nolūkā uzskata riska darījuma tīro summu.

Bilances posteņu savstarpējs ieskaits (izņemot jumta līgumus, kas aptver repo darījumus un vērtspapīru vai preču
aizdevuma vai aizņēmuma darījumus)

19. Bilances posteņu savstarpējā ieskaita līgumus, izņemot jumta līgumus, kas aptver repo darījumus, vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus, saskaņā ar noteikumu 150.–160. punktu var atzīt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

19.1. līgumi ir tiesiski un reāli bez ierobežojumiem izpildāmi saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, ieskaitot darījuma partnera maksātnespējas vai bankrota gadījumu;

19.2. iestāde ir spējīga jebkurā laikā noteikt tos aktīvus un pasīvus, uz kuriem attiecas līgums par savstarpējo prasījumu ieskaitu;

19.3. iestāde kontrolē riskus, kas saistīti ar kredīta aizsardzības beigšanos;

19.4. iestāde kontrolē attiecīgos riska darījumus uz tīrās pozīcijas pamata (pēc neto principa).

Jumta līgumi, kas aptver repo darījumus un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus (capital market driven transaction)

20. Jumta līgumus, kas aptver repo darījumus un/vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumus un/vai citus kapitāla tirgus darījumus, var atzīt noteikumu 150.–160. punkta nolūkā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

20.1. līgumi ir tiesiski un reāli bez ierobežojumiem izpildāmi saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, ieskaitot darījuma partnera maksātnespējas vai bankrota gadījumu;

20.2. saistību neizpildes gadījumā, ieskaitot darījuma partnera maksātnespējas vai bankrota gadījumu, līgumi dod tiesības tai pusei, kurai nav saistību neizpildes, sav­laicīgi pārtraukt un izbeigt (terminate and close-out) visus darījumus līguma ietvaros;

20.3. tiek paredzēts, ka jumta līguma ietvaros veikto darījumu peļņas un zaudējumu ieskaita rezultātā viena puse ir parādā otrai vienu konkrētu tīro summu (single net amount);

20.4. tiek ievērotas šā pielikuma 21. punktā noteiktās minimālās prasības finanšu nodrošinājuma atzīšanai atbilstoši finanšu nodrošinājuma paplašinātajai metodei.

Finanšu nodrošinājums

Minimālās prasības finanšu nodrošinājuma atzīšanai jebkuras pieejas un metodes gadījumā

21. Lai finanšu nodrošinājumu un zeltu varētu atzīt par piemērotu nodrošinājumu, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem.

Zema korelācija

21.1. Nepastāv aizņēmēja kredītspējas un nodrošinājuma vērtības būtiska pozitīvā korelācija. Finanšu instrumenti, kurus emitējis aizņēmējs vai komercsabiedrība, kas pieder ar aizņēmēju saistītai grupai, netiek uzskatīti par piemērotu nodrošinājumu. Tomēr paša aizņēmēja izlaistas segtās obligācijas, kuras atbilst noteikumu 2. pielikuma 12. punkta prasībām, var tikt atzītas par piemērotu nodrošinājumu, ja tās kalpo par nodrošinājumu repo darījumiem un tiek ievērota šā punkta pirmā teikuma prasība.

Juridiskā noteiktība

21.2. Iestāde veic visus nepieciešamos pasākumus (izpilda visas līgumā un likumā paredzētās prasības), lai darītu iespējamu līguma realizāciju attiecībā uz iestādes interesēm uz nodrošinājumu.

21.3. Iestāde veic juridiskas pārbaudes (legal review), kas apstiprina, ka nodrošinājuma līgums ir izpildāms visās attiecīgajās jurisdikcijās. Nepieciešamības gadījumā iestāde veic atkārtotas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka izpildes iespēja saglabājas.

Operacionālās prasības

21.4. Nodrošinājuma līgums ir pienācīgi noformēts, un tas paredz skaidru nodrošinājuma realizācijas (liquidation of collateral) procedūru.

21.5. Iestādei ir skaidra procedūra tādu risku kontrolei, kas izriet no nodrošinājuma izmantošanas, ieskaitot riskus, kuri rodas, ja kredīta aizsardzība netiek sniegta (failed) vai tiek sniegta nepilnā apjomā, vērtēšanas riskus, riskus, kas saistīti ar kredīta aizsardzības izbeigšanu, koncentrācijas risku, kas izriet no nodrošinājuma izmantošanas, un tā mijiedarbību ar iestādes kopējo riska profilu.

21.6. Iestādei ir dokumentētas politikas un procedūras, kas nosaka pieņemamos nodrošinājuma veidus un to apmēru.

21.7. Iestāde nosaka nodrošinājuma tirgus vērtību un pārvērtē to vismaz katrus sešus mēnešus un katru reizi, kad iestādes rīcībā nonāk informācija, kas varētu liecināt par būtisku nodrošinājuma tirgus vērtības pazemināšanos.

21.8. Ja nodrošinājums atrodas trešās puses turējumā (custodian holding), iestāde pārliecinās, ka trešā puse to uzskaita šķirti no saviem aktīviem.

Papildu minimālās prasības finanšu nodrošinājuma atzīšanai finanšu nodrošinājuma vienkāršās metodes gadījumā

22. Papildus šā pielikuma 21. punktā noteiktajām prasībām, ja iestāde lieto finanšu nodrošinājuma vienkāršo metodi, lai varētu atzīt finanšu nodrošinājumu, nodrošinājuma atlikušais termiņš nedrīkst būt īsāks par attiecīgā riska darījuma atlikušo termiņu.

Minimālās prasības nekustamā īpašuma hipotēkas kā nodrošinājuma atzīšanai

23. Nekustamā īpašuma hipotēku kā nodrošinājumu var atzīt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi.

Juridiskā noteiktība

23.1. Hipotēkai vai prasībai/maksājumam (charge) ir tiesisks spēks visās attiecīgajās jurisdikcijās, un hipotēku vai prasību pienācīgi un savlaicīgi reģistrē. Dokumenti apliecina, ka ar nekustamo īpašumu saistītās tiesības nostiprinātas, ievērojot visas juridiskās prasības. Hipotekārais līgums un attiecīgie normatīvie akti ļauj iestādei saprātīgā termiņā realizēt nodrošinājumu.

Īpašuma vērtības monitorings

23.2. Iestāde veic nekustamā īpašuma vērtības monitoringu: vismaz reizi gadā komerciālajiem īpašumiem un reizi trijos gados mājokļiem. Ja notikušas ievērojamas izmaiņas tirgū, šādu pārbaudi veic biežāk. Iestāde var izmantot statistiskās metodes nekustamā īpašuma vērtības monitoringam un lai identificētu īpašumus, kurus nepieciešams pārvērtēt. Īpašuma vērtējumu pārskata (review) neatkarīgi vērtētāji, ja iestādes rīcībā esošā informācija liecina par to, ka īpašuma vērtība var būt ievērojami samazinājusies attiecībā pret vispārējām tirgus cenām. Aizdevumiem, kas pārsniedz 3 miljonus euro vai to ekvivalentu citā valūtā vai 5 procentus no iestādes pašu kapitāla, nekustamā īpašuma vērtējumu pārskata neatkarīgs vērtētājs vismaz vienu reizi trijos gados. Neatkarīgs vērtētājs ir persona, kam ir atbilstoša kvalifikācija, kas dokumentāri apstiprināta, pietiekama pieredze nekustamā īpašuma novērtēšanā un kas ir neatkarīgs no procesa, kurā lēmums par kredīta piešķiršanu tiek pieņemts.

Dokumentācija

23.3. Iestādes politikas un procedūras skaidri nosaka nekustamā īpašuma veidus (mājokļa un komerciālā īpašuma), ko iestāde akceptē, un tās kredītpolitiku šajā jomā.

Apdrošināšana

23.4. Iestādei ir izstrādāta procedūra, lai pārbaudītu, vai nodrošinājumā dotais nekustamais īpašums ir pienācīgi apdrošināts.

Minimālās prasības debitoru parādu atzīšanai par nodrošinājumu

24. Lai debitoru parādus varētu atzīt par nodrošinājumu, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem.

Juridiskā noteiktība

24.1. Tiesiskais mehānisms, ar kuru dod nodrošinājumu, ir stabils un efektīvs, un tas nodrošina aizdevējam nepārprotamas tiesības uz ieņēmumiem/naudas plūsmu no debitoru parādiem (proceeds).

24.2. Iestāde veic visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu attiecīgās jurisdikcijas normatīvās prasības par iestādes interesēm uz nodrošinājumu. Pastāv tiesiska sistēma, kura nodrošina aizdevējam pirmās kārtas prasījumu attiecībā uz nodrošinājumu.

24.3. Iestāde ir veikusi pietiekamas juridiskās pārbaudes (legal review), kas apstiprina, ka nodrošinājuma līgums ir izpildāms visās attiecīgajās jurisdikcijās.

24.4. Nodrošinājuma līgums ir pienācīgi dokumentēts un ietver skaidru un stabilu procedūru nodrošinājuma savlaicīgai saņemšanai. Iestādes procedūras nodrošina, ka visi juridiskie nosacījumi, kas ir nepieciešami, lai deklarētu aizņēmēja saistību nepildīšanu un savlaicīgi saņemtu nodrošinājumu, ir ņemti vērā (are observed). Aizņēmēja finansiālu grūtību vai saistību neizpildes gadījumā iestādei ir juridiskas tiesības pārdot vai nodot debitoru parādus citām personām bez debitoru piekrišanas.

Riska pārvaldīšana

24.5. Iestādei ir sapratīga procedūra kredītriska, kas saistīts ar debitoru parādiem, identificēšanai. Kredītriska identificēšana cita starpā ietver aizņēmēja darbības un nozares analīzi, kā arī aizņēmēja klientu loka analīzi. Ja iestāde paļaujas uz klientu kredītriska novērtējumu, ko veic aizņēmējs, iestāde pārbauda aizņēmēja kredītriska novērtēšanas praksi, lai pārliecinātos par tās piemērotību un ticamību.

24.6. Starpība starp riska darījumu apmēru un debitoru parādu vērtību (margin) atspoguļo visus attiecīgos faktorus, ieskaitot iekasēšanas izmaksas, koncentrāciju debitoru parādu portfelī, ko ieķīlājis atsevišķs aizņēmējs, un iespējamo koncentrācijas risku iestādes kopējā riska darījumu portfelī. Iestāde nodrošina nepārtrauktu debitoru parādiem piemērotu pārraudzību. Regulāri tiek pārskatīta kredītlīgumu ierobežojošo nosacījumu ievērošana, vides ierobežojumu un citu juridisko prasību ievērošana.

24.7. Debitoru parādi, kurus ieķīlā aizņēmējs, ir diversificēti, un tie nav pārmērīgi (unduly) korelēti ar aizņēmēju. Ja pastāv būtiska pozitīva korelācija, tad sais­tītos riskus ņem vērā, nosakot attiecību starp riska darījumu apmēru un debitoru parādu vērtību (margin).

24.8. Ar aizņēmēju saistīto personu debitoru parādi, t.sk. meitasuzņēmumu un darbinieku debitoru parādi, netiek uzskatīti par piemērotiem.

24.9. Iestādei ir dokumentēta procedūra debitoru parādu iekasēšanai krīzes situācijās.

Minimālās prasības cita lietiskā nodrošinājuma atzīšanai

25. Lai citu lietisko nodrošinājumu varētu atzīt, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

25.1. nodrošinājuma līgums ir tiesisks un izpildāms visās attiecīgajās jurisdikcijās, un tas ļauj iestādei sapratīgā termiņā realizēt nodrošinājumu;

25.2. kā izņēmumu pieļaujot vienīgi šā pielikuma 24.2. punktā minētos pirmās kārtas prasījumus, iestādei ir tikai pirmās kārtas prasījuma tiesības attiecībā uz nodrošinājumu. Iestāde ir prioritārā stāvoklī pret visiem pārējiem kreditoriem attiecībā uz guvumiem no nodrošinājuma realizācijas (realized proceeds);

25.3. īpašuma vērtības pārbaudi veic vismaz reizi gadā. Ja notikušas ievērojamas izmaiņas tirgū, šādu pārbaudi veic biežāk;

25.4. aizdevuma līgumi satur detalizētu nodrošinājuma aprakstu un detalizētu nodrošinājuma pārvērtēšanas kārtības un tās biežuma aprakstu;

25.5. iestādes kredītpolitikas un procedūras ir pieejamas pārbaudītājiem/auditoriem un saistībā ar darījuma veidu tās skaidri dokumentē:

25.5.1. lietiskā nodrošinājuma veidus, ko pieņem iestāde, un katra nodrošinājuma veida un riska darījuma apmēra attiecību;

25.5.2. nodrošinājuma ātras (readily) realizācijas iespējas;

25.5.3. nodrošinājuma cenas vai tirgus vērtības noteikšanas iespējas, nodrošinājuma vērtības, t.sk. profesionālā novērtējuma, noteikšanas biežumu;

25.5.4. nodrošinājuma vērtības svārstīgumu vai netiešu svārstīgumu (proxy of the volatility);

25.6. gan sākotnējā vērtēšanā, gan atkārtotajā vērtēšanā ņem vērā jebkādus nodrošinājuma bojājumus vai nolietojumu. Veicot vērtēšanu un atkārtoto vērtēšanu, īpašu uzmanību pievērš laika efektam, ja nodrošinājumam ir svarīgs modes vai laika faktors;

25.7. iestādei ir tiesības pārbaudīt nodrošinājumu klātienē. Tai ir kārtība un procedūras, kurās noteikts, kā tā īsteno savas tiesības veikt nodrošinājuma pārbaudi klātienē;

25.8. iestādei ir procedūras, lai pārbaudītu, vai nodrošinājumā pieņemtais īpašums ir pienācīgi apdrošināts pret bojājumu.

Minimālās prasības, lai līzinga
(izpirkumnomas) riska darījumus
uzskatītu par nodrošinātiem riska darījumiem

26. Lai riska darījumus, kas izriet no līzinga darījumiem, varētu uzskatīt par nodrošinātiem ar līzingā nodotu īpašumu, jābūt ievērotiem šādiem nosacījumiem:

26.1. ir ievēroti nosacījumi, kas noteikti attiecīgi 23. vai 25. punktā par līzingā nodotu īpašumu kā nodrošinājumu;

26.2. līzinga dēvēja riska pārvaldīšana attiecībā uz līzingā nodotu īpašumu ir saprātīga un ņem vērā iznomātā īpašuma izmantošanas mērķus, vecumu un plānoto lietošanas ilgumu, kā arī ietver atbilstošu nodrošinājuma vērtības uzraudzību;

26.3. pastāv stabila tiesiskā sistēma, kas nodrošina aizdevēja īpašumtiesības uz īpašumu un tā spēju savlaicīgi īstenot savas īpašumtiesības, un

26.4. ja nav jau noteikts, aprēķinot SNZ, starpība starp neatmaksātās parāda summas un nodrošinājuma tirgus vērtību nedrīkst but tik liela, lai kredītriska mazināšana attiecībā uz līzingā nodotu īpašumu būtu pārvērtēta.

Minimālās prasības citas fondētās
aizsardzības atzīšanai

27. Noguldījumu vai citu būtībā līdzīgu finanšu instrumentu, kurš atrodas citā iestādē, var atzīt par piemērotu nodrošinājumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

27.1. aizņēmēja prasība pret citu iestādi ir nepārprotama un apgrūtināta par labu iestādei – kreditoram, tā ir tiesiska un reāli bez ierobežojumiem izpildāma saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem;

27.2. cita iestāde ir informēta par noguldījuma vai citu būtībā līdzīgu finanšu instrumentu apgrūtināšanu;

27.3. cita iestāde var veikt noguldījumu izmaksu tikai iestādei – kreditoram vai trešajām personām tikai ar iestādes – kreditora piekrišanu;

27.4. noguldījuma izmaksas apgrūtinājums ir bez nosacījumiem un neatsaucams.

28. Ja tiek izpildīti visi šā pielikuma 27. punktā minētie nosacījumi, noguldījumu, kas atrodas citā iestādē, var uzskatīt par šīs citas iestādes garantiju un riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 3. daļas 117.–122. punkta prasībām.

29. Lai dzīvības apdrošināšanas polise tiktu atzīta par piemērotu nodrošinājumu, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

29.1. apdrošināšanas summas izmaksa ir apgrūtināta par labu iestādei – kreditoram;

29.2. apdrošināšanas sabiedrība, kas izraksta dzīvības apdrošināšanas polisi, ir informēta par apdrošināšanas summas izmaksas apgrūtinājumu un saskaņā ar līgumu nevar veikt nekādas paredzētās izmaksas bez saskaņošanas ar iestādi – kreditoru;

29.3. ir noteikta polises atpirkuma summa (surrender value), kas nav samazināma;

29.4. iestāde – kreditors ir tiesīga saņemt atpirkuma summu parādnieka saistību neizpildes (default) gadījumā;

29.5. iestāde – kreditors tiek informēts par jebkuriem neveiktajiem maksājumiem, kuri apdrošināšanas ņēmējam (parādniekam) bija jāveic saskaņā ar polises noteikumiem;

29.6. polises termiņš nav mazāks kā riska darījuma termiņš. Ja apdrošināšanas polises termiņš ir īsāks nekā riska darījuma termiņš, iestāde – kreditors nodrošina, lai naudas summa, kas izriet no apdrošināšanas līguma (deriving from the insurance contract), kalpo kā kredīta nodrošinājums līdz kredītlīguma termiņa beigām;

29.7. nodrošinājuma līgums, ar kuru no polises izrietošās tiesības tiek ieķīlātas par labu iestādei, ir tiesiski un reāli bez ierobežojumiem izpildāms saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem kredītlīguma parakstīšanas brīdī;

29.8. atpirkuma summu laicīgi atmaksā pēc pieprasījuma;

29.9. atpirkuma summu nevar pieprasīt bez iestādes – kreditora piekrišanas;

29.10. dzīvības apdrošināšanas polisi izrakstījusi dalībvalsts apdrošināšanas sabiedrība vai tādas ārvalsts apdrošināšanas sabiedrība, kuras regulējošās un uzraudzības prasības ir līdzvērtīgas Eiropas Savienībā noteiktajām.

30. Ja tiek izpildītas visas šā pielikuma 29. punktā minētās prasības, dzīvības apdrošināšanas polisi var uzskatīt par garantiju, ko izsniegusi šī sabiedrība, un riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 3. daļas 117.–122. punkta prasībām. Nodrošinājuma vērtība ir apdrošināšanas polises atpirkuma summa (surrender value).

31. Instrumentus, kuri ir piemēroti saskaņā ar šā pielikuma 1. daļas 1.4.3. punktu, uzskata par iestādes – emitenta garantiju, un riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 3. daļas 117.–122. punkta prasībām. Šīs aizsardzības vērtība ir šāda:

31.1. ja instrumentu atpirks par tā nominālvērtību, aizsardzības vērtība ir attiecīgi šī summa;

31.2. ja instrumentu atpirks par tirgus vērtību, aizsardzības vērtību šādam instrumentam nosaka tādā pašā veidā kā parāda vērtspapīriem, kas minēti šā pielikuma 1. daļas 2.9. punktā.

Nefondētā kredīta aizsardzība

Prasības, kas ir vienādas garantijām un kredīta atvasinātajiem instrumentiem

32. Kredīta aizsardzība (credit protection), kas izriet no garantijām vai kredīta atvasinātajiem instrumentiem, var tikt atzīta, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

32.1. kredīta aizsardzība ir tieša;

32.2. kredīta aizsardzības apmērs ir skaidri noteikts un nemainīgs (inconvertible);

32.3. kredīta aizsardzības līgums nesatur nevienu punktu, kas nav tiešā iestādes kontrolē, un nav neviena līguma noteikuma, kura dēļ var izveidoties situācija, kad:

32.3.1. aizsardzības devējs var vienpusēji atteikties pildīt savas saistības (cancel the protection);

32.3.2. sadārdzināsies faktiskās aizsardzības izmaksas aizsargājamo aktīvu kvalitātes pasliktināšanās dēļ;

32.3.3. aizsardzības devējam nebūs obligāti jāveic maksājumi noteiktajos termiņos gadījumā, ja aizņēmējs kavēs maksājumus;

32.3.4. aizsardzības devējs var samazināt kredīta aizsardzības termiņu;

32.4. kredīta aizsardzība ir juridiski realizējama visās attiecīgajās jurisdikcijās līguma noslēgšanas brīdī.

Operacionālās prasības

33. Iestādei ir sistēma iespējamā koncentrācijas riska, kas izriet no garantijas vai kredīta atvasināto instrumentu izmantošanas, pārvaldīšanai. Iestādes stratēģija attiecībā uz kredīta atvasināto instrumentu un garantiju izmantošanu ir kopējās iestādes riska pārvaldīšanas sastāvdaļa.

Centrālās valdības un citu valsts institūciju atbalsta garantijas

34. Ja riska darījums ir nodrošināts ar garantiju, kura savukārt ir nodrošināta ar atbalsta garantiju (counter-guarantee), kuru sniedz centrālās valdības vai centrālās bankas, reģionālās vai vietējās valdības vai valsts institūcijas, prasības pret kurām ir pielīdzināmas prasībām pret to centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās reģistrētas, starptautiskās attīstības bankas vai starptautiskās organizācijas, prasībām pret kurām ir noteikta 0 procentu riska pakāpe, atbalsta garantiju vai tādas valsts institūcijas atbalsta garantiju, prasības pret kuru ir pielīdzināmas prasībām pret iestādēm, šādu riska darījumu var uzskatīt par darījumu, kas ir nodrošināts ar minēto institūciju garantiju, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

34.1. atbalsta garantija sedz visu riska darījuma kredītrisku;

34.2. abas garantijas (kā sākotnējā, tā arī atbalsta garantija) atbilst šā pielikuma 32., 33. un 36. punkta nosacījumiem, izņemot šā pielikuma 32.1. punkta prasību atbalsta garantijai;

34.3. nav pamata uzskatīt, ka kredīta aizsardzība, kuru sniedz atbalsta garantija, ir mazāka nekā kredīta aizsardzība, kuru sniedz sākotnējā garantija.

35. Šā pielikuma 34. punkta prasības ir spēkā arī tad, ja riska darījumam ir nevis tieša atbalsta garantija, kuru sniegušas šā pielikuma 34. punktā minētās puses, bet ir kādas citas puses atbalsta garantija, kura savukārt ir nodrošināta ar šā pielikuma 34. punktā minēto pušu tiešo garantiju, un ir ievērotas pārējās šā pielikuma 34. punkta prasības.

Papildu prasības garantijām

36. Lai garantija tiktu atzīta, papildus šā pielikuma 32. punkta nosacījumiem jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

36.1. parādnieka maksājumu neveikšanas gadījumā iestādei ir tiesības vērst piedziņu pret garantijas devēju par visu kavēto naudas summu, kas izriet no iestādes prasībām, kuras garantijas devējs ir garantējis. Garantijas devēja pienākums maksāt nav saistīts ar to, vai iestāde ir vērsusies pret parādnieku. Ja garantija kalpo par nodrošinājumu ar mājokļa hipotēku nodrošinātajiem kredītiem, šā pielikuma 32.3.3. punkta prasībām un šā punkta prasībām jābūt ievērotām tikai laika periodā, kas ir vienāds 24 mēnešiem;

36.2. garantijas līgums satur skaidri dokumentētas garantijas devēja saistības, kuras tas apstiprina;

36.3. garantija sedz visus maksājumu veidus, kurus iestāde sagaida no garantējamā aktīva. Ja kādu maksājumu veidu garantija nesedz, garantijas vērtību koriģē, ņemot vērā limitēto segumu.

37. Ja garantija tiek izsniegta savstarpējo garantiju shēmu kontekstā, ko šim nolūkam atzīst dalībvalstu uzraugošās institūcijas, šā pielikuma 36.1. punkta prasības uzskata par ievērotām, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

37.1. iestādei – kreditoram ir tiesības savlaicīgi (timely) saņemt no garantijas devēja provizorisku (provisional) maksājumu, kura aplēstais apmērs atspoguļo iestādes – kreditora iespējamos zaudējumus, ieskaitot zaudējumus, kas izriet no procentu nemaksāšanas un jebkādas citas maksājumu neveikšanas, proporcionāli garantijas segumam, vai

37.2. iestāde – kreditors var pierādīt, ka aizsardzība, ko dod garantija, arī pret zaudējumiem, kas izriet no aizņēmēja procentu maksājumu un citu maksājumu neveikšanas, ļauj uzskatīt, ka 36.1. punkta prasības tiek ievērotas.

Papildu prasības kredīta atvasinātajiem instrumentiem

38. Lai kredīta atvasinātie instrumenti tiktu atzīti, papildus šā pielikuma 32. punkta nosacījumiem jābūt izpildītiem arī šādiem nosacījumiem:

38.1. kredīta notikums (credit event), kas definēts kredīta atvasinātā instrumenta līgumā, minimālajā gadījumā ietver:

38.1.1. maksājumu neveikšanu bāzes aktīva līgumā noteiktajos termiņos. Kredīta atvasinātā instrumenta atvieglinājuma (grace) periods ir īsāks vai vienāds ar bāzes aktīva atvieglinājuma periodu (t.i., papildu laika periodu pēc līgumā noteiktā maksājuma datuma norēķinu/maksājumu veikšanai bez soda naudas piemērošanas);

38.1.2. parādnieka (obligor) maksātnespēju, bankrotu vai nespēju atmaksāt parādu, vai rakstveida atzīšanos par nespēju veikt maksājumus un citus līdzīgus notikumus;

38.1.3. bāzes aktīva pārstrukturēšanu, ieskaitot parāda norakstīšanu vai procentu maksājumu/komisijas maksas atlikšanu, kā dēļ iestājies kredīta notikums (credit loss event) (t.i., bāzes aktīva vērtības koriģēšana vai cita analoģiska peļņas un zaudējumu aprēķina kontu debetēšana);

38.2. ja kredīta notikuma definīcija kredīta atvasinātā instrumenta līgumā tomēr neietver 38.1.3. punktā noteikto bāzes aktīva pārstrukturēšanu, kredīta aizsardzība var tikt atzīta daļēji saskaņā ar šā pielikuma 3. daļas 114. punktu;

38.3. ja kredīta atvasināto instrumentu līgums paredz norēķināšanos skaidrā naudā (cash settlement), ir skaidri (robust) noteikta kārtība zaudējumu noteikšanai, t.sk. noteikts laika periods, kurā jāsaņem bāzes aktīva vērtības novērtējums pēc kredīta notikuma;

38.4. ja norēķiniem ir nepieciešams, lai aizsardzības pircējam būtu tiesības un iespējas nodot aizsardzības pārdevējam bāzes aktīvu, bāzes aktīva līguma nosacījumi paredz, ka ikviena puse, kuras piekrišana var būt nepieciešama šādai nodošanai, nedrīkst nepamatoti to atteikt;

38.5. jābūt skaidri noteiktām pusēm, kas nosaka kredīta notikuma iestāšanos. Kredīta notikuma iestāšanās noteikšana nevar būt tikai aizsardzības pārdevēja pienākums. Aizsardzības pircējam ir tiesības/iespēja informēt aizsardzības pārdevēju par kredīta notikuma iestāšanos.

39. Nesakritība (mismatch) starp bāzes aktīvu un atsauces (reference) aktīvu (t.i., aktīvu, kuru izmanto, lai noteiktu skaidrās naudas vai piegādājamo aktīvu apmēru norēķiniem starp darījumā iesaistītajām pusēm) vai bāzes aktīvu un aktīvu, kuru izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredīta notikums, pieļaujama vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

39.1. atsauces aktīvs vai aktīvs, kuru izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredīta notikums, ir tādas pašas kārtas (pari passu) vai zemākas kārtas (is junior) nekā bāzes aktīvs;

39.2. bāzes aktīvam un atsauces aktīvam vai bāzes aktīvam un aktīvam, kuru izmanto, lai noteiktu, vai ir iestājies kredīta notikums, ir viens un tas pats parādnieks/emitents (viena un tā pati juridiskā persona) un pastāv līguma noteikums (tiesiski piemērojamas klauzulas), saskaņā ar kuru tiek atzīta parāda saistību nepildīšana, ja netiek pildītas saistības, kas izriet no kāda cita šā parādnieka parāda (legally enforceable – cross default vai cross-acceleration clauses).

Papildu prasības kredītu aizsardzībai IRB pieejas gadījumā 6. pielikuma 1. daļas 4. punkta nolūkam

40. Lai kredīta aizsardzību, kas izriet no garantijas vai kredīta atvasinātā instrumenta, atzītu par piemērotu 6. pielikuma 1. daļas 4. punkta nolūkos, tai jāatbilst šādiem nosacījumiem:

40.1. aktīvs, uz kuru attiecas kredīta aizsardzība, ir:

40.1.1. riska darījums ar komercsabiedrību saskaņā ar noteikumu 120. punkta definīciju, izņemot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumus, vai

40.1.2. tāds riska darījums ar reģionālo valdību, pašvaldību vai valsts institūciju, kuru saskaņā ar noteikumu 121. punktu neuzskata par riska darījumu ar centrālo valdību vai centrālo banku, vai

40.1.3. tāds riska darījums ar mazo vai vidējo uzņēmumu, kuru saskaņā ar noteikumu 123. punktu klasificē kā mazo riska darījumu;

40.2. darījuma partneri (underlying obligor) un aizsardzības devējs nav vienas grupas locekļi;

40.3. riska darījums ir nodrošināts ar kādu no šiem instrumentiem:

40.3.1. viena nosaukuma (single-name) nefondētie kredīta atvasinātie instrumenti vai viena nosaukuma (single-name) garantijas;

40.3.2. pirmā saistību nepildīšanas gadījuma groza produkti (first-to-default basket products) – piemērošana (treatment) attiecināma uz groza aktīviem ar viszemāko riska svērto vērtību;

40.3.3. n-tā saistību nepildīšanas gadījuma groza produkti – iegūtā aizsardzība piemērojama tikai tad, ja aizsardzība ir iegūta arī iepriekšējiem (no 1 līdz (n-1)) saistību nepildīšanas gadījumiem, vai tad, ja (n-1) saistību nepildīšanas gadījumi jau ir notikuši. Šādā gadījumā riska mazināšanu attiecina uz groza aktīvu ar viszemāko riska svērto vērtību;

40.4. kredīta aizsardzība atbilst šā pielikuma 32., 33., 36., 38. un 39. punkta prasībām;

40.5. pirms 6. pielikuma 1. daļas 4. punkta piemērošanas riska darījumam noteiktā riska pakāpē nekādā veidā nav ņemta vērā kredīta aizsardzībā;

40.6. iestādei ir tiesības un izredzes saņemt maksājumu no aizsardzības devēja, neīstenojot nekādas juridiskas darbības, lai liktu darījuma partnerim veikt maksājumus. Iestāde veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu aizsardzības devēja tūlītēju labprātīgu maksājumu veikšanu kredīta notikuma gadījumā;

40.7. nopirktā kredīta aizsardzība sedz visus kredīta zaudējumus, kas radušies riska darījuma nodrošinātajā daļā līgumā paredzēto kredīta notikumu rezultātā;

40.8. ja ir paredzēta fiziska piegāde, jābūt juridiski noteiktai iespējai piegādāt aizdevumus, obligācijas vai iespējamās saistības. Ja iestāde gatavojas piegādāt kādus citus aktīvus/instrumentus (obligations), nevis bāzes aktīvus, tā pārliecinās, ka piegādājamais aktīvs ir pietiekami likvīds, lai iestāde varētu to iegādāties un piegādāt saskaņā ar līgumu;

40.9. gan aizsardzības devējs, gan iestāde apstiprina aizsardzības vienošanās noteikumus rakstveidā;

40.10. iestādei ir iekšējā procedūra, lai atklātu pārmērīgu korelāciju starp aizsardzības devēju un bāzes riska darījuma partneri (obligor of the underlying exposure), kas radusies citu iemeslu, nevis sistēmiska riska faktora dēļ;

40.11. ja aizsardzība ir nopirkta pret atgūstamās vērtības samazinājuma risku (dilution risk), iegādāto debitoru parādu pārdevējs un aizsardzības devējs nedrīkst būt vienas grupas locekļi.

3. daļa. Kredītriska mazināšanas efekta aprēķins

41. Riska darījuma riska svērtās vērtības aprēķināšanas kārtību, kas noteikta noteikumu 88.–110. punktā (SP), vai riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu (PZ) aprēķināšanas kārtību IRB pieejai (noteikumu 111.–149. punkts) var modificēt saskaņā ar šīs daļas noteikumiem, ja ir ievēroti šā pielikuma 4. un 5. daļas noteikumi un izpildīti 1. un 2. daļas noteikumi.

Fondētā kredīta aizsardzība

Finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode

42. Finanšu nodrošinājuma vienkāršā metode ir izmantojama tikai tad, ja riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 88.–110. punktu (SP). Iestāde vienlaicīgi nedrīkst izmantot gan vienkāršo metodi, gan paplašināto metodi, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šo noteikumu 115.–119. punktu un 148. punktu daļai no riska darījumiem riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar IRB pieeju, bet daļai – lietojot SP. Lai piemērotu metožu kombināciju, iestāde pierāda Komisijai, ka metožu kombinācijas mērķis nav mazināt kapitāla prasību kredītriskam.

43. Saskaņā ar šo metodi piemērojamā finanšu nodrošinājuma vērtība ir tā tirgus vērtība, kura noteikta saskaņā ar šā pielikuma 2. daļas 21.7. punktu.

44. Tai nodrošinātajai riska darījuma daļai, kuru sedz piemērojamā nodrošinājuma tirgus vērtība, piemēro šim nodrošinājumam (instrumentam) atbilstošu riska pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, bet ne zemāku kā 20 procentu riska pakāpi, izņemot šā pielikuma 46.–48. punktā minētos gadījumus. Nosakot nodrošināto riska darījuma daļu, šo noteikumu 90. punktā minēto ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtību rēķina, piemērojot 100 procentu korekcijas pakāpi. Nenodrošinātajai riska darījuma daļai piemēro šim riska darījuma veidam atbilstošo riska pakāpi, kas noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

Repo darījumi un vērtspapīru aizdevumi vai aizņēmumi

45. Skaidrās naudas līdzekļi, vērtspapīri vai preces, ko iestāde iegādājas, aizņemas vai saņem repo darījumā vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumā, tiek uzskatīti par nodrošinājumu.

46. Nodrošinātajai riska darījuma daļai, ja darījums ir repo darījums vai vērtspapīru aizdevums vai aizņēmums un atbilst šā pielikuma 78.–79. punktā uzskaitītajiem kritērijiem, piemēro 0 procentu riska pakāpi. Tomēr, ja darījuma partneris nav galvenais tirgus dalībnieks (core market participant), nodrošinātajai riska darījuma daļai piemēro 10 procentu riska pakāpi.

Regulētajā tirgū netirgoto (RTN) atvasināto instrumentu darījumi, kuri ik dienu tiek vērtēti pēc tirgus cenām

47. Nodrošinātajai riska darījuma daļai piemēro 0 procentu riska pakāpi tādiem riska darījumiem, kuru vērtība tiek noteikta saskaņā ar noteikumu 1. pielikumu, un tādiem atvasinātajiem instrumentiem, kuri uzskaitīti noteikumu 92. punktā un kuri tiek novērtēti ik dienu pēc tirgus cenām, nodrošināti ar naudu vai naudas ekvivalentiem un nepastāv valūtu nesakritības. Nodrošinātajai riska darījuma daļai piemēro 10 procentu riska pakāpi, ja šādi riska darījumi ir nodrošināti ar centrālo valdību vai centrālo banku emitētiem parāda vērtspapīriem, kuriem saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu piešķirta 0 procentu riska pakāpe.

Citi darījumi

48. 0 procentu riska pakāpi piemēro, kad riska darījums un nodrošinājums ir denominēts vienā un tajā pašā valūtā un vai nu:

48.1. nodrošinājums ir noguldījums vai cits būtībā līdzīgs finanšu instruments, vai

48.2. nodrošinājums ir parāda vērtspapīri, ko emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas, kam piešķirta 0 procentu riska pakāpe saskaņā ar noteikumu 2. pielikumu un to tirgus vērtība ir diskontēta par 20 procentiem.

49. Centrālo valdību vai centrālo banku emitēti parāda vērtspapīri šā pielikuma 47. un 48. punkta vajadzībām ietver:

49.1. parāda vērtspapīrus, kurus emitējušas reģionālās vai vietējās valdības, riska darījumus ar kurām pielīdzina riska darījumiem ar centrālo valdību, kuras jurisdikcijā tās atrodas, saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu;

49.2. parāda vērtspapīrus, kurus emitējušas starptautiskās attīstības bankas, kam piemēro 0 procentu riska pakāpi saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu;

49.3. parāda vērtspapīrus, kurus emitējušas starptautiskās organizācijas, kam piešķirta 0 procentu riska pakāpe saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu.

Finanšu nodrošinājuma paplašinātā metode

50. Vērtējot finanšu nodrošinājumu saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, nodrošinājuma tirgus vērtību koriģē saskaņā ar šā pielikuma 52.–79. punkta prasībām, lai ņemtu vērā nodrošinājuma vērtības svārstības.

Regulētajā tirgū netirgoto atvasināto instrumentu darījumi (RTN)

51. Regulētajā tirgū netirgoto atvasināto instrumentu darījumu gadījumā, kad pastāv jumta līgums, kuru Komisija ir atzinusi saskaņā ar noteikumu 1. pielikuma 7. daļu, piemēro valūtas svārstīguma korekciju, ja ir nesakritība starp nodrošinājuma valūtu un norēķinu valūtu. Pat ja minētajos darījumos ir iesaistītas vairākas valūtas (riska darījuma, nodrošinājuma un norēķinu valūta), piemēro tikai vienu svārstīguma korekciju.

Koriģēto vērtību aprēķināšana

52. Riska darījuma vērtību, ņemot vērā kredītriska mazināšanu, aprēķina šādi:

E* = max {0, [EVA - CVAM]},

un

CVA = C x (1-HC-HFX),

EVA = E x (1+HE),

kur:

E – riska darījuma vērtība, kāda būtu noteikta saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu (SP) vai IRB pieeju (saskaņā ar noteikumu 111.–149. punktu), ja riska darījums netiktu nodrošināts. Šim nolūkam riska darījuma vērtība ārpusbilances posteņiem, kas uzskaitīti noteikumu 90. punktā, ir 100 procentu no ārpusbilances posteņu vērtības, nevis procenti, kas ir noteikti noteikumu 90. punktā;

EVA – koriģētā riska darījuma vērtība; regulētajā tirgū netirgoto atvasināto instrumentu darījumiem EVA = E;

C – nodrošinājuma vērtība;

CVA – koriģētā nodrošinājuma vērtība (volatility adjusted) visiem nodrošinātajiem riska darījumiem, izņemot tos darījumus, uz kuriem attiecas atzīti jumta līgumi un kuriem piemēro šā pielikuma 82.–99. punkta prasības;

CVAM – CVA, kas ir turpmāk koriģēta, lai ņemtu vērā termiņu nesakritību, saskaņā ar šā pielikuma 4. daļas noteikumiem;

HE – riska darījumu (E) svārstīguma korekcija, kuru aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 53.–79. punktu;

HC – nodrošinājuma svārstīguma korekcija, kuru aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 53.–79. punktu;

HFX – svārstīguma korekcija, kas attiecināma uz valūtu nesakritību starp riska darījumu un nodrošinājumu un kuru aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 53.–79. punktu;

E* – riska darījuma pilnībā koriģētā vērtība, kurā ņemts vērā gan nodrošinājuma vērtības svārstīgums, gan nodrošinājuma risku mazinošais efekts.

Svārstīguma korekciju (volatility adjustment) aprēķināšana

53. Svārstīguma korekcijas var aprēķināt divējādi: saskaņā ar šā pielikuma 56.–61. punkta prasībām, t.i., uzraugu noteikto svārstību korekciju pieeju jeb uzraugu pieeju (Supervisory volatility adjustment approach), un pēc pašu vērtējuma svārstību korekciju pieejas jeb pašu vērtējuma pieejas (Own estimates of volatility adjustment approach) saskaņā ar šā pielikuma 62.–77. punkta prasībām.

54. Svārstīguma korekciju aprēķināšanai iestāde var izvēlēties izmantot uzraugu pieeju vai pašu vērtējuma pieeju neatkarīgi no tā, kuru metodi riska darījuma riska svērtās vērtības aprēķināšanai iestāde ir izvēlējusies: saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu (SP) vai noteikumu 111.–149. punktu (IRB pieeja). Tomēr, ja iestāde vēlas izmantot pašu vērtējuma pieeju, tā šo pieeju attiecina uz visiem instrumentu veidiem, izņemot nebūtiskus portfeļus, kuriem svārstīguma korekciju aprēķināšanai var izmantot uzraugu pieeju.

55. Ja nodrošinājumu veido vairāki piemērotie nodrošinājuma veidi, no svārstīguma izrietošā korekcija ir:

kur:

ai – nodrošinājuma veida īpatsvars nodrošinājumā kopumā;

Hi – svārstīguma korekcija, kas ir piemērojama šim nodrošinājuma veidam.

Uzraugu noteiktās svārstīguma korekcijas

56. Svārstīguma korekcijas, kas ir jāpiemēro, lietojot uzraugu pieeju (ar nosacījumu, ka pārvērtēšana notiek ik dienu), ir noteiktas šā pielikuma 1.–4. tabulā.

SVĀRSTĪGUMA KOREKCIJAS

1. tabula

Kredīta kvalitātes pakāpe, kas atbilst parāda vērtspapīra reitingam (sk. noteikumu 2. pielikumu)

Atlikušais termiņš

Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas šā pielikuma 1. daļas 2.2. punktā minētās juridiskās personas

Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas šā pielikuma 1. daļas 2.3. un 2.4. punktā minētās juridiskās personas

20 dienu likvidācijas periods (%)

10 dienu likvidācijas periods (%)

5 dienu likvidācijas periods (%)

20 dienu likvidāci­jas periods (%)

10 dienu likvidācijas periods (%)

5 dienu likvidācijas periods (%)

1

> 1 gads

0.707

0.5

0.354

1.414

1

0.707

> 1 ≤ 5 gadi

2.828

2

1.414

5.657

4

2.828

> 5 gadi

5.657

4

2.828

11.314

8

5.657

2-3

≤ 1 gads

1.414

1

0.707

2.828

2

1.414

> 1 ≤ 5 gadi

4.243

3

2.121

8.485

6

4.243

> 5 gadi

8.485

6

4.243

16.971

12

8.485

4

≤ 1 gads

21.213

15

10.607

N/A

N/A

N/A

> 1 ≤ 5 gadi

21.213

15

10.607

N/A

N/A

N/A

> 5 gadi

21.213

15

10.607

N/A

N/A

N/A


2. tabula

Kredīta kvalitātes pakāpe, kas atbilst parāda vērtspapīra īstermiņa reitingam

Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas šā pielikuma 1. daļas 2.2. punktā minētās juridiskās personas ar īstermiņa reitingu

Svārstīguma korekcijas parāda vērtspapīriem, ko emitējušas šā pielikuma 1. daļas 2.3. un 2.4. punktā minētās juridiskās personas ar īstermiņa reitingu

20 dienu likvidācijas periods (%)

10 dienu likvidācijas periods (%)

5 dienu likvidācijas periods (%)

20 dienu likvidācijas periods (%)

10 dienu likvidācijas periods (%)

5 dienu likvidācijas periods (%)

1

0.707

0.5

0.354

1.414

1

0.707

2-3

1.414

1

0.707

2.828

2

1.414


3. tabula

Citi nodrošinājuma vai riska darījumu veidi

20 dienu likvidācijas periods (%)

10 dienu likvidācijas periods (%)

5 dienu likvidācijas periods (%)

Akcijas un konvertējamās obligācijas, kas ir iekļautas galvenajos indeksos (main index)

21.213

15

10.607

Citas akcijas vai konvertējamās obligācijas, kas tiek kotētas regulētajā tirgū

35.355

25

17.678

Nauda

0

0

0

Zelts

21.213

15

10.607


4. tabula

Svārstīguma korekcijas valūtu nesakritībai

20 dienu likvidācijas periods (%)

10 dienu likvidācijas periods (%)

5 dienu likvidācijas periods (%)

11.314

8

5.657

57. Dažādiem darījumiem tiek pieņemti dažādi likvidācijas periodi, ņemot vērā darījuma veidu un to, cik bieži riska darījumu un nodrošinājumu pārvērtē pēc tirgus cenas, kā arī pārskata rezerves iemaksu (remargining): nodrošinātiem darījumiem par minimālo likvidācijas periodu tiek pieņemtas 20 darba dienas, repo darījumiem (izņemot to, ciktāl šādi darījumi ietver preču piegādi vai garantēto tiesību attiecībā uz precēm nodošanu) un vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem tās ir piecas darba dienas. Likvidācijas periods citiem kapitāla tirgus darījumiem (t.i., regulētajā tirgū netirgoto atvasināto instrumentu darījumiem un maržināliem kreditēšanas darījumiem (margin lending)) ir 10 darba dienas.

58. Kredīta kvalitātes pakāpes, kas minētas šā pielikuma 1. un 2. tabulā un šā pielikuma 61. punktā, un to atbilstība noteiktajiem parāda vērtspapīru ĀKNI reitingiem, ir noteiktas noteikumu 13. pielikumā. Šādā gadījumā piemēro arī šā pielikuma 1. daļas 3. punktu (t.i., ja vērtspapīriem ir divi vai vairāk reitingi).

59. Vērtspapīriem, kas saskaņā šā pielikuma 1. daļas 2. punktu nav atzīti par piemērotu nodrošinājumu, vai precēm, kas ir aizdotas vai pārdotas saskaņā ar repo darījuma līgumu vai vērtspapīru vai preču aizdevuma vai aizņēmuma darījumos, svārstīguma korekcija ir tāda pati kā akcijām, kuras tiek iekļautas regulētajā tirgū, bet nav iekļautas galvenajā indeksā (main index).

60. Ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām, kas saskaņā ar šā pielikuma 1. daļu ir atzītas par piemērotu nodrošinājumu, svārstīguma korekcija ir vidējā svērtā no svārstīguma korekcijām, kādas, ņemot vērā šā pielikuma 57. punkta prasības (likvidācijas periodus), piemērotu aktīviem, kuros ieguldījumu fonds ir veicis ieguldījumus. Ja iestādei nav zināms, kādos aktīvos ieguldījumu fonds ir veicis ieguldījumus, svārstīguma korekcija ir visaugstākā no svārstīguma korekcijām, kādas var tikt piemērotas jebkāda veida aktīviem, kuros ieguldījumu fondam ir tiesības veikt ieguldījumus.

61. Iestāžu emitētiem parāda vērtspapīriem, kuriem nav piešķirts ĀKNI reitings un kuri atbilst šā pielikuma 1. daļas 2.9. punkta prasībām, svārstīguma korekcija ir tāda pati kā vērtspapīriem, kurus emitē iestādes vai komercsabiedrības ar reitingu, kas atbilst otrajai vai trešajai kvalitātes pakāpei.

Pašu vērtējuma svārstīguma korekcijas

62. Ar Komisijas atļauju iestāde var izmantot pašas svārstīguma vērtējumu, aprēķinot svārstīguma korekcijas, kas piemērojamas nodrošinājumam un riska darījumiem, ja tiek izpildītas šā pielikuma 67.–76. punkta prasības.

63. Ja parāda vērtspapīriem ir ĀKNI reitings, kas atbilst ieguldījumu pakāpei vai augstāks, Komisija var atļaut iestādei aprēķināt svārstīgumu katrai vērtspapīru kategorijai.

64. Nosakot attiecīgās kategorijas, iestāde ņem vērā vērtspapīru emitenta veidu, vērtspapīru reitingu, to atlikušo termiņu un to modificēto ilgumu (modified duration). Svārstīguma aplēsēm, kuras iestāde nosaka kādai vērtspapīru kategorijai, jābūt raksturīgām to vērtspapīru svārstīgumam, kurus iestāde faktiski iekļāvusi attiecīgajā kategorijā.

65. Parāda vērtspapīriem, kuriem ir ĀKNI reitings, kas ir zemāks par ieguldījumu pakāpi, un citiem piemērotiem nodrošinājuma veidiem svārstīguma korekcijas aprēķina katram postenim atsevišķi.

66. Iestāde, kura izmanto pašas vērtējuma pieeju, nodrošinājuma vērtības svārstīgumu vai ārvalstu valūtu nesakritības svārstīgumu aplēš, neņemot vērā korelāciju starp nenodrošināto riska darījumu, nodrošinājumu un/vai maiņas kursiem.

Kvantitatīvie kritēriji

67. Aprēķinot svārstīguma korekcijas, izmanto 99. percentiles vienpusēju (one-tailed) ticamības intervālu.

68. Minimālais likvidācijas periods ir atkarīgs no darījuma veida un no tā, cik bieži pārskata rezerves iemaksu vai pārvērtē to pēc tirgus cenas. Minimālie likvidācijas periodi dažādiem darījumu veidiem ir noteikti šā pielikuma 57. punktā.

69. Iestāde var izmantot svārstīguma korekcijas, kas aprēķinātas īsākiem vai garākiem likvidācijas periodiem, attiecīgi koriģējot (palielinot vai samazinot) šā pielikuma 57. punktā noteikto likvidācijas periodu attiecīgajam darījuma veidam, izmantojot laika kvadrātsaknes formulu:

kur:

TM – attiecīgais likvidācijas periods;

HM – svārstīguma korekcija attiecīgajā likvidācijas periodā;

HN – svārstīguma korekcija, kuras pamatā ir likvidācijas periods TN.

70. Iestāde ņem vērā zemākās kvalitātes aktīvu likviditāti. Likvidācijas periodu palielina (pielāgo augšupvērsti (adjusted upwards)) gadījumos, kad ir šaubas par nodrošinājuma likviditāti. Iestāde identificē situācijas, kad vēsturiskie dati neļauj pietiekami novērtēt (t.i., dod pārāk zemu) iespējamo svārstīgumu, piemēram, piesaistītās valūtas (pegged currency) gadījumā. Šādi gadījumi tiek ņemti vērā, veidojot stresa testu (stress testing) scenāriju.

71. Vēsturiskais novērošanas periods (sample period) svārstīguma korekciju aprēķināšanai ir vismaz viens gads. Iestādei, kura vēsturiskā apsekojuma periodam izmanto svēršanas shēmu (weighting scheme) vai citas metodes, faktiskais apsekojuma periods ir vismaz viens gads (t.i., atsevišķu apsekojumu vidējā svērtā laika nobīde nevar būt mazāka par sešiem mēnešiem). Komisija var pieprasīt iestādei aprēķināt tās svārstīguma korekcijas, izmantojot arī īsāku apsekojuma periodu, ja, pēc Komisijas viedokļa, tas ir pamatots ar būtisku cenu svārstīguma palielināšanu.

72. Iestāde aktualizē visu datu kopu ne retāk kā reizi trijos mēnešos, kā arī pārvērtē datus ikreiz, kad tirgus cenas ir pakļautas būtiskām izmaiņām. Tas nozīmē, ka svārstīguma korekcijas aprēķina vismaz reizi trijos mēnešos.

Kvalitatīvie kritēriji

73. Iestāde svārstīguma aplēses izmanto ikdienas riska vadības procesā, tajā skaitā nosakot riska darījumu iekšējos limitus.

74. Ja likvidācijas periods, ko iestāde izmanto savā ikdienas riska vadības procesā, ir garāks nekā noteikts šā pielikuma 57. punktā attiecīgajam darījuma veidam, iestāde koriģē svārstīguma korekcijas (aprēķina augšupvērsti) saskaņā ar šā pielikuma 69. punktā norādīto laika kvadrātsaknes formulu.

75. Iestādei ir izstrādātas procedūras, lai nodrošinātu svārstīguma korekciju aplēšu sistēmas atbilstību iekšējām iestādes politikām, kas dokumentāri apstiprinātas, tās darbības kontroli un aplēšu rezultātu iestrādāšanu iestādes riska vadības procesā.

76. Iestādes svārstīguma korekciju aplēšu sistēma vismaz reizi gadā tiek pārskatīta iestādes iekšējās kontroles procesa ietvaros. Reizi gadā tiek aplūkoti vismaz šādi aspekti:

76.1. svārstīguma korekciju aplēšu iestrādāšana ikdienas riska vadības procesā;

76.2. visu būtisko izmaiņu svārstīguma korekciju aprēķināšanas procesā apstiprināšana;

76.3. datu, kas tiek izmantoti svārstīguma korekciju aprēķināšanas sistēmā, kvalitātes pārbaude: to konsekvence, sav­laicīgums un ticamība, t.sk. datu avotu neatkarība;

76.4. pieņēmumu, uz kuriem balstās svārstīguma korekciju aprēķināšana, precizitāte un atbilstība.

Svārstīguma korekciju koriģēšana (scaling up) (augšupvērsts aprēķins)

77. Svārstīguma korekcijas, kas aprēķinātas, ievērojot šā pielikuma 56.–61. punkta prasības (uzraugu pieeja) un šā pielikuma 62.–77. punkta prasības (pašu vērtējuma pieeja), ir aprēķinātas, pieņemot, ka pārvērtēšana notiek ik dienu. Ja pārvērtēšana notiek retāk nekā reizi dienā, piemēro lielākas svārstīguma korekcijas. Tās aprēķina, koriģējot saskaņā ar šā pielikuma 56.–61. punktu vai šā pielikuma 62.–77. punktu aprēķinātās svārstīguma korekcijas (ikdienas pārvērtējums), izmantojot šādu formulu:

kur:

H – piemērojamā svārstīguma korekcija;

HM – svārstīguma korekcija, ja notiek ikdienas pārvērtēšana;

NR – faktiskais darba dienu skaits starp pārvērtēšanām;

TM – likvidācijas periods attiecīgajam darījuma veidam.

Nosacījumi 0 procentu svārstīguma korekcijas piemērošanai

78. Repo darījumiem un vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem iestāde var piemērot nevis svārstīguma korekcijas, kas ir aprēķinātas saskaņā ar šā pielikuma 56.–77. punktu, bet 0 procentu svārstīguma korekciju, ja ir ievēroti šā pielikuma 78.1.–78.8. punkta nosacījumi. Šo iespēju nevar izmantot tās iestādes, kuras lieto iekšējo modeļu pieeju, kas aprakstīta šā pielikuma 89.–97. punktā:

78.1. gan riska darījums, gan nodrošinājums ir naudas līdzekļi vai parāda vērtspapīri, kurus ir emitējušas centrālās valdības vai centrālās bankas šā pielikuma 1. daļas 2.2. punkta izpratnē un uz kuriem attiecas 0 procentu riska pakāpe saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu;

78.2. gan riska darījums, gan nodrošinājums ir izteikts vienā un tajā pašā valūtā;

78.3. vai nu darījuma termiņš nav ilgāks par vienu dienu, vai arī katru dienu pēc tirgus cenas novērtē riska darījumu un nodrošinājumu vai pārskata rezerves iemaksu (daily remargining);

78.4. tiek pieņemts, ka laiks starp pēdējo novērtējumu pēc tirgus cenas pirms tam, kad darījuma partneris nebija spējīgs nodrošināt rezerves iemaksu (failure to remargine), un nodrošinājuma likvidāciju ir ne vairāk kā četras darba dienas;

78.5. darījumi tiek veikti, izmantojot šādu darījumu veidiem piemērotu norēķinu sistēmu;

78.6. līguma dokumentācija ir standarta tirgus dokumentācija repo darījumiem vai šāda veida vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem;

78.7. līguma dokumentācija ietver nosacījumu, saskaņā ar kuru, ja darījuma partneris neizpilda saistības piegādāt (to deliver) naudas līdzekļus vai vērtspapīrus vai nodrošināt rezerves iemaksu vai citādi nepilda saistības, darījums nekavējoties ir pārtraucams (immidiatly terminable);

78.8. darījuma partneris ir galvenais tirgus dalībnieks (core market participant).

79. Galvenie tirgus dalībnieki ir:

79.1. juridiskās personas (entities), kas minētas šā pielikuma 1. daļas 2.2. punktā, riska darījumiem ar kurām piešķir 0 procentu riska pakāpi saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu;

79.2. iestādes (institutions);

79.3. citas finanšu iestādes un apdrošināšanas sabiedrības, riska darījumiem ar kurām saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu piešķir 20 procentu riska pakāpi;

79.4. regulētie kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (regulated collective investment undertaking), kuriem ir saistošas kapitāla vai saistību proporcijas rādītāja (leverage) prasības;

79.5. regulētie pensiju fondi;

79.6. atzītas klīringa organizācijas.

79.1 Ja dalībvalsts normatīvie akti paredz iespēju piemērot prasības, kas ir līdzvērtīgas šā pielikuma 78. un 79.punkta prasībām, repo darījumiem vai vērtspapīru aizdevumiem vai aizņēmumiem ar vērtspapīriem, kurus emitējusi tās valsts valdība, tad arī Latvijas iestādes var piemērot šādu pieeju minētajiem darījumiem.

Riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana

Standartizētā pieeja

80. E*, ko aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 52. punktu, ir riska darījuma vērtība, kurai piemēro attiecīgo riska pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 102.–110. punktu, nosakot riska darījuma riska svērto vērtību. Šo noteikumu 90. punktā minēto ārpusbilances posteņu gadījumā E* ir vērtība, kurai piemēro 100 procentu korekcijas pakāpi, lai noteiktu riska darījuma vērtību.

IRB pieeja

81. SNZ* (faktiskie zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā), ko aprēķina saskaņā ar šo punktu, ir SNZ noteikumu 6. pielikuma vajadzībām.

SNZ* = SNZ x (E*/E),

kur:

SNZ – zaudējumi, kuri var rasties sais­tību nepildīšanas gadījumā un kurus saskaņā ar IRB pieeju (noteikumu 111.–149. punktu) piemērotu riska darījumam, ja riska darījums nebūtu nodrošināts;

E – riska darījuma vērtība, kas aprakstīta šā pielikuma 52. punktā;

E* – riska darījuma pilnībā koriģētā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar šā pielikuma 52. punktu.

Ar kredītrisku saistītās parādzīmes

81.1 Ieguldījumus ar kredītrisku saistītajās parādzīmēs var uzskatīt par naudas ķīlu.

Bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaits

81.2 Aizdevumi un noguldījumi iestādē – kreditorā, kam piemēro bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, ir uzskatāmi par naudas ķīlu.

Jumta līgumi, kas attiecas uz repo darījumiem/vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem un/vai citiem kapitāla tirgus darījumiem

Koriģēto vērtību aprēķināšana

82. Pilnībā koriģēto riska darījuma vērtību (E*) riska darījumiem, uz kuriem attiecas jumta līgums un kuri ir repo darījumi/vērtspapīru vai preču aizdevumi vai aizņēmumi un/vai citi kapitāla tirgus darījumi, aprēķina šādi (šā pielikuma 52. punkta formula, kas ir pielāgota, lai ņemtu vērā jumta līgumu efektu):

E* = max {0, [(∑(E) – ∑(C)) +
∑(|tīrā pozīcija katram vērtspapīru veidam| x Hsec) + (∑|Efx| x Hfx)]},

kur:

E – (standartizētās pieejas un IRB pieejas lietošanas gadījumā) katra riska darījuma, kas veikts saskaņā ar jumta līgumu, vērtība, kāda tā būtu, ja nebūtu kredīta aizsardzības;

C – aizņemto, nopirkto vai saņemto vērtspapīru vai preču vērtība vai aizņemtie vai saņemtie naudas līdzekļi attiecībā uz katru šādu riska darījumu;

∑(E) – visu līgumā paredzēto E summa;

∑(C) – visu līgumā paredzēto C summa;

Efx – tīrā pozīcija (pozitīva vai negatīva) attiecīgajā valūtā, kura nav līguma norēķinu valūta, ko aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 84. punktu;

Hsec – attiecīgajam vērtspapīru veidam atbilstošā svārstīguma korekcija;

Hfx – svārstīguma korekcija ārvalstu valūtu riskam;

E* – pilnībā koriģētā riska darījuma vērtība.

83. Iestāde, aprēķinot pilnībā koriģēto riska darījuma vērtību (E*) šā pielikuma 82.punktā minētajiem riska darījumiem, var lietot vai nu uzraugu noteiktās svārstīguma korekcijas, vai pašu vērtējuma svārstīguma korekcijas saskaņā ar šā pielikuma 56.–77.punkta prasībām. Ja iestāde ir izvēlējusies lietot pašu vērtējuma svārstīguma korekcijas, tā ievēro tos pašus nosacījumus un prasības, kādas ir noteiktas finanšu nodrošinājuma paplašinātajai metodei.

84. Tīro pozīciju katram vērtspapīru vai preču veidam aprēķina, atņemot no saskaņā ar jumta līgumu aizdoto, pārdoto vai piegādāto attiecīgā veida vērtspapīru/preču kopējās vērtības saskaņā ar minēto līgumu aizņemto, nopirkto vai saņemto attiecīgā veida vērtspapīru/preču kopējo vērtību.

85. Vērtspapīru veids šā pielikuma 84. punktā izpratnē nozīmē vērtspapīrus, kurus emitē viena un tā pati juridiskā persona, kuriem ir vienāda emisijas diena, vienāds termiņš un uz kuriem attiecas tādi paši noteikumi un tādi paši likvidācijas periodi, kādi norādīti šā pielikuma 56.–77. punktā.

86. Tīro pozīciju katrā valūtā, kas nav jumta līguma norēķinu valūta, aprēķina, atņemot no katrā valūtā izteikto vērtspapīru, kas aizdoti, pārdoti vai piegādāti saskaņā ar jumta līgumu, kopējās summas, kurai ir pieskaitīta saskaņā ar minēto līgumu aizdotā vai pārskaitītā (transferred) naudas summa attiecīgajā valūtā, attiecīgajā valūtā izteikto vērtspapīru, kas aizņemti, nopirkti vai saņemti saskaņā ar šo līgumu, kopējo summu, kurai ir pieskaitīta saskaņā ar minēto līgumu aizņemtā vai saņemtā naudas summa attiecīgajā valūtā.

87. Svārstīguma korekciju, kas atbilst attiecīgajam vērtspapīru veidam vai naudas pozīcijai, piemēro šā veida vērtspapīru pozitīvajai vai negatīvajai tīrajai pozīcijai.

88. Svārstīguma korekciju ārvalstu valūtu riskam (fx) piemēro tīrajai pozitīvajai vai negatīvajai pozīcijai katrā valūtā, kas nav jumta līguma norēķinu valūta.

89. Kā alternatīvu uzraugu svārstīguma korekciju vai pašu vērtējuma svārstīguma korekciju izmantošanai iestāde ar Komisijas atļauju var izmantot uz iekšējiem modeļiem balstīto pieeju repo darījumiem, vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem un/vai citiem kapitāla tirgus darījumiem, kas nav darījumi ar atvasinātajiem instrumentiem un kas veikti saskaņā ar jumta līgumiem. Uz iekšējiem modeļiem balstītajā pieejā ņem vērā korelāciju starp vērtspapīru pozīcijām, kas radusies, piemērojot jumta līgumu, kā arī attiecīgo instrumentu likviditāti. Šajā pieejā izmantotie iekšējie modeļi nodrošina aplēses par iespējamajām izmaiņām nenodrošinātajā riska darījuma vērtībā (∑E – ∑C). Ar Komisijas atļauju iestāde var arī izmantot tās iekšējos modeļus maržināliem kreditēšanas darījumiem (for marginal lending transactions), ja darījumi tiek veikti saskaņā ar divpusēju savstarpējā prasījumu ieskaita jumta līgumu, kas atbilst noteikumu 1. pielikuma 7. daļas prasībām.

90. Iestāde var izvēlēties uz iekšējiem modeļiem balstītās pieejas izmantošanu neatkarīgi no izvēles, kuru tā izdarījusi starp standartizēto pieeju un IRB pieeju kredītriskam. Tomēr, ja iestāde vēlas izmantot uz iekšējiem modeļiem balstīto pieeju, tā šo pieeju attiecina uz visiem darījumu partneriem un vērtspapīriem, izņemot nebūtiskus portfeļus, kuriem var izmantot uzraugu noteiktās svārstīguma korekcijas vai pašu vērtējuma svārstīguma korekcijas saskaņā ar šā pielikuma 56.–77. punktu.

91. Uz iekšējiem modeļiem balstīto pieeju var izmantot iestāde, kura ir saņēmusi Komisijas atļauju izmantot riskam pakļautās vērtības iekšējos modeļus tirgus risku kapitāla prasības aprēķināšanai saskaņā ar noteikumu 363. punktu. Iestāde, kura nav saņēmusi minēto Komisijas atļauju, var iesniegt Komisijai pieprasījumu atzīt iekšējo riska pārvaldīšanas modeli iespējamā cenu svārstīguma aprēķināšanai repo darījumiem un vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem un/vai citiem kapitāla tirgus darījumiem.

92. Komisija piešķir atļauju iekšējā modeļa izmantošanai tikai tad, ja iestādes riska vadības sistēma attiecībā uz tiem riskiem, kas izriet no saskaņā ar jumta līgumu veiktajiem darījumiem, ir konceptuāli droša un to īsteno godprātīgi un, jo īpaši, ja izpildīti šādi kvalitatīvie standarti:

92.1. iekšējais riska aprēķina modelis, ko izmanto iespējamā cenu svārstīguma aprēķināšanai darījumiem, ir tieši iekļauts iestādes ikdienas riska vadības procesā, t.sk. pārskatu par riska darījumiem sagatavošanā;

92.2. iestādei ir riska kontroles struktūrvienība, kas ir neatkarīga no darījumu tirdzniecības struktūrvienībām un tieši pakļauta iestādes vadībai (to senior management). Šī struktūrvienība atbild par iestādes riska vadības sistēmas plānošanu un īstenošanu. Tā sagatavo un analizē dienas pārskatus, ņemot vērā rezultātus, ko ģenerē modelis, un iesaka attiecīgās pozīciju korekcijas;

92.3. riska kontroles struktūrvienības sagatavotos dienas pārskatus izskata tāda līmeņa iestādes vadība, kuras pilnvaras ir pietiekamas, lai pieņemtu lēmumu gan par esošo pozīciju, gan arī iestādes kopējo risku mazināšanu;

92.4. iestādei ir pietiekams darbinieku skaits ar atbilstošu kvalifikāciju, lai izmantotu sarežģītus modeļus riska kontroles struktūrvienībā;

92.5. iestādei ir izstrādātas procedūras riska mērīšanas sistēmas darbības pārraudzībai un kontrolei, lai nodrošinātu tās atbilstību iestādes iekšējai politikai, kas dokumentāri apstiprināta;

92.6. riska mērīšanas rezultāti, ko ģenerē iestādes modeļi, ir pieņemami (precīzi), ko apliecina šo rezultātu atpakaļejoša pārbaude, izmantojot vismaz viena gada datus;

92.7. iestāde regulāri veic stresa testēšanu ar stingriem nosacījumiem, testēšanas rezultātus izskata iestādes vadība, un tie tiek ņemti vērā, pārskatot atbilstošās politikas un nosakot limitus;

92.8. iestāde kā daļu no tās iekšējās kontroles procesa veic neatkarīgu iestādes riska mērīšanas sistēmas pārbaudi. Pārbaudē aptver gan biznesa struktūrvienības (business trading units) darbību, gan neatkarīgās riska kontroles struktūrvienības darbību;

92.9. iestāde vismaz reizi gadā veic tās riska vadības sistēmas pārbaudi;

92.10. iekšējais riska aprēķina modelis atbilst noteikumu 1. pielikuma 6. daļas prasībām.

93. Aprēķinot nenodrošinātās riska darījuma vērtības iespējamās izmaiņas, iestāde ievēro šādas minimālās prasības:

93.1. iespējamās vērtības izmaiņas aprēķina vismaz reizi dienā;

93.2. tiek piemērots 99. percentiles vienpusējs (one-tailed) ticamības intervāls;

93.3. likvidācijas periods vērtspapīru repo darījumiem vai vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem ir noteikts piecas dienas, citiem darījumiem (kas nav vērtspapīru repo darījumi vai vērtspapīru aizdevumi vai aizņēmumi) – 10 dienas;

93.4. faktiskais vēsturiskais novērošanas periods ir vismaz viens gads, izņemot gadījumu, kad īsāku novērošanas periodu attaisno nozīmīgas cenu svārstības;

93.5. dati tiek aktualizēti ne retāk kā reizi ceturksnī.

94. Iestādes iekšējais riska aprēķina modelis aptver pietiekamu skaitu riska faktoru, lai aptvertu visus būtiskos cenas riskus.

95. Ar Komisijas atļauju iestāde var izmantot empīriskas korelācijas katram riskam un starp riskiem, ja iestādes korelāciju aprēķināšanas sistēma ir droša un to īsteno godprātīgi.

96. Pilnībā pielāgoto riska darījuma vērtību (E*) iestādēs, kuras izmanto iekšējo modeļu pieeju, aprēķina šādi:

E* = max {0, [(∑(E) - ∑(C)) + (iekšējo modeļu aplēšu rezultāts)]},

kur:

E – katra riska darījuma, uz kuru attiecas līguma nosacījumi, vērtība, ko piemērotu situācijā, kad nebūtu kredīta aizsardzības, ja riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu (SP) vai riska darījuma riska svērto vērtību un iespējamos zaudējumus aprēķina saskaņā ar noteikumu 111.–149. punktu (IRB pieeja);

C – aizņemto, nopirkto vai saņemto vērtspapīru vērtība vai aizņemtā vai saņemtā naudas summa attiecībā uz katru šādu riska darījumu;

∑(E) – visu līgumā paredzēto E summa;

∑(C) – visu līgumā paredzēto C summa.

97. Aprēķinot riska darījuma riska svērto vērtību, izmantojot iekšējos modeļus, iestāde izmanto iepriekšējās darba dienas modeļa rezultātu.

Riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summu aprēķināšana repo darījumiem un/vai vērtspapīru vai preču aizdevumiem vai aizņēmumiem un/vai citiem kapitāla tirgus darījumiem, uz ko attiecas jumta līgumi

Standartizētā pieeja

98. E*, kuru aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 89.–97. punktu, ir tādu riska darījumu vērtība, kuri izriet no operācijām, kas veiktas saskaņā ar jumta līgumiem noteikumu 102.–110. punkta vajadzībām.

IRB pieeja

99. E*, kuru aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 89.–97. punktu, ir tādu riska darījumu vērtība, kuri izriet no operācijām, kas veiktas saskaņā ar jumta līgumiem noteikumu 6. pielikuma vajadzībām.

Cits piemērots nodrošinājums IRB pieejas gadījumā

Nekustamā īpašuma hipotēka

Vērtēšana

100. Īpašumu novērtē neatkarīgs vērtētājs pēc tā tirgus vērtības vai zemāk. Ja kredīta nodrošinājums ir nekustamais īpašums, kas atrodas tajās dalībvalstīs, kuras likumos vai noteikumos ir definējušas stingrus hipotekārās vērtības (mortgage lending value) novērtēšanas kritērijus, neatkarīgs vērtētājs īpašumu var novērtēt pēc tā hipotekārās vērtības vai zemāk.

101. Tirgus vērtība ir aplēstā summa, par kādu īpašumu varētu apmainīt starp labprātīgu pārdevēju un labprātīgu pircēju novērtēšanas dienā komerciālā darījumā pēc atbilstošas tirgus izpētes veikšanas, kurā abas puses ir rīkojušās kompetenti, piesardzīgi un bez spaidiem. Tirgus vērtību skaidri dokumentē.

102. Hipotekārā vērtība ir īpašuma vērtība, kas noteikta, pienācīgi novērtējot īpašuma pārdošanas iespējas nākotnē, ņemot vērā noturīgus ilgtermiņa īpašuma aspektus (taking into account long-term sustainable aspects of the property), tirgus stāvokli, īpašuma pašreizējo un alternatīvo izmantojumu. Hipotekārās vērtības noteikšanā spekulatīvos elementus neņem vērā. Hipotekāro vērtību skaidri dokumentē.

103. Nodrošinājuma vērtība ir tirgus vērtība vai hipotekārā vērtība, kas ir pienācīgi samazināta, atspoguļojot saskaņā ar šā pielikuma 2. daļas 23.2. punkta prasībām veiktā monitoringa rezultātus un ņemot vērā jebkādas jau esošās prasības pret īpašumu.

Debitoru parādi

104. Debitoru parādu vērtība ir debitoru parādu summa.

Cits lietisks nodrošinājums

105. Īpašumu novērtē pēc tā tirgus vērtības, kas ir aplēstā summa, par kādu īpašumu varētu apmainīt starp labprātīgu pārdevēju un labprātīgu pircēju novērtēšanas dienā komerciālā darījumā pēc atbilstošas tirgus izpētes veikšanas, kurā abas puses ir rīkojušās kompetenti, piesardzīgi un bez spaidiem.

Riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana

Vispārēja novērtēšanas kārtība (general treatments)

106. SNZ* (zaudējumus, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā), ko aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 107.–110. punktu, uzskata par SNZ noteikumu 6. pielikuma vajadzībām.

107. Ja nodrošinājuma vērtības (C) attiecība pret riska darījuma vērtību (E) ir zemāka par C* sliekšņa līmeni (pieprasītais minimālais riska darījuma nodrošinājuma līmenis), kāds noteikts šā pielikuma 5. tabulā, SNZ* ir SNZ, kas noteikumu 6. pielikumā noteikti nenodrošinātiem riska darījumiem ar darījumu partneri.

108. Ja nodrošinājuma vērtības (C) attiecība pret riska darījuma vērtību (E) pārsniedz otro augstāko – C ** – sliekšņa līmeni (proti, pieprasīto nodrošinājuma līmeni, lai saņemtu pilnu SNZ atzīšanu), kāds noteikts šā pielikuma 5. tabulā, SNZ* ir tādi, kādi noteikti 5. tabulā.

109. Ja pieprasītais nodrošinājuma līmenis C** attiecībā uz riska darījumu kopumā nav sasniegts, riska darījumu uzskata par diviem riska darījumiem – to daļu, kurai ir sasniegts pieprasītais nodrošinājuma līmenis C**, un atlikušo daļu.

110. Piemērojamie SNZ* un pieprasītie nodrošinājuma līmeņi riska darījumu nodrošinātajām daļām ir norādīti šā pielikuma 5. tabulā.

5. tabula

SNZ minimums riska darījumu nodrošinātajai daļai

SNZ* augstākā ranga (senior) prasībām vai iespējamām prasībām

SNZ* pakārtotām prasībām vai iespējamām prasībām

Pieprasītais riska darījuma minimālais nodrošinājuma līmenis (C*)

Pieprasītais riska darījuma minimālais nodrošinājuma līmenis (C**)

Debitoru parādi

35%

65%

0%

125%

Mājokļa nekustamais īpašums/ komerciālais nekustamais īpašums

35%

65%

30%

140%

Pārējie nodrošinājuma veidi

40%

70%

30%

140%

Riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšana
jauktiem nodrošinājuma portfeļiem (mixed pools of collateral)

111. Ja riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu vērtību aprēķina saskaņā ar IRB pieeju un riska darījums ir nodrošināts gan ar naudas ķīlu, gan ar citu piemērotu nodrošinājumu, SNZ* (zaudējumus, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā), ko uzskata par SNZ noteikumu 6. pielikuma nolūkā, aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 112.–113. punktu.

112. Iestāde sadala riska darījuma pil­nībā koriģēto vērtību (proti, vērtību, kuru iegūst, piemērojot no svārstīguma izrietošo korekciju, kā noteikts šā pielikuma 52. punktā) daļās, kuras katru sedz tikai viena veida nodrošinājums. Proti, iestāde sadala riska darījumu, attiecīgi iegūstot daļu, kuru sedz piemērots finanšu nodrošinājums, daļu, kuru sedz debitoru parādi, daļu, kuru sedz mājokļa īpašuma hipotēka un/vai komerciālā nekustamā īpašuma hipotēka, daļu, kuru sedz citi piemēroti nodrošinājuma veidi, un nenodrošināto daļu.

113. SNZ* katrai riska darījuma daļai aprēķina atsevišķi saskaņā ar attiecīgajiem šā pielikuma noteikumiem.

Nefondētā kredīta aizsardzība

Vērtēšana

114. Nefondētās kredīta aizsardzības vērtība (G) ir summa, ko aizsardzības devējs ir apņēmies izmaksāt parādnieka saistību nepildīšanas gadījumā vai citādi definētā kredīta notikuma gadījumā. Atvasināto kredīta instrumentu gadījumā, ja kredīta notikuma definīcijā nav iekļauta parāda pārstrukturēšana un:

114.1. summa, ko aizsardzības devējs ir apņēmies izmaksāt, nepārsniedz riska darījuma summu, kredīta aizsardzības vērtību (G), kas ir novērtēta saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu, samazina par 40 procentiem;

114.2. summa, ko aizsardzības devējs ir apņēmies izmaksāt, ir lielāka par riska darījuma summu, kredīta aizsardzības vērtība (G), kas ir novērtēta saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu, nedrīkst pārsniegt 60 procentus no riska darījuma summas.

115. Ja nefondēto kredīta aizsardzību izsaka valūtā, kas atšķiras no valūtas, kurā ir izteikts riska darījums (pastāv valūtu nesakritība (currency mismatch)), kredīta aizsardzības vērtību samazina, no svārstīguma izrietošo korekciju HFX piemērojot šādi:

G* = G x (1-HFX),

kur:

G – kredīta aizsardzības nominālā vērtība;

G* – G, kas ir koriģēta, ņemot vērā ārvalstu valūtas risku;

Hfx – svārstīguma korekcija valūtas nesakritības starp kredīta aizsardzību un atbilstošajām saistībām novēršanai.

Ja valūtu nesakritības nav,

G* = G.

116. Svārstīguma korekcijas, kas ir piemērojamas valūtu nesakritības gadījumā, ir vai nu šā pielikuma 4. tabulā noteiktās korekcijas, ja iestāde izmanto uzraugu pieeju, vai aprēķinātas saskaņā ar šā pielikuma 62.–77. punktu, ja iestāde ir izvēlējusies pašu novērtējuma pieeju.

Riska darījuma riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas
aprēķināšana

Daļēja aizsardzība – sadalīšana laidienos (transhing)

117. Ja iestāde nodod (transfer) daļu no aizdevuma riska vienā vai vairākos laidienos (transhes), riska darījuma riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķina saskaņā ar noteikumu 161.–173. punktu (“Vērtspapirizēšana”). Būtisko slieksni, zem kura zaudējumu gadījumā maksājumi netiks veikti, uzskata par paturētu pirmās kārtas zaudējumu pozīciju (retained first loss posision), kā arī uzskata, ka tas rada dalītu riska nodošanu (give rise to a transhed transfer of risk).

Standartizētā pieeja

118. Riska darījuma daļai, kas ir vienāda ar summu, kuru aizsardzības devējs apņemas izmaksāt kredīta notikuma gadījumā, piemēro aizsardzības devējam atbilstošu nosacīto riska pakāpi saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu. Pārējai riska darījuma daļai piemēro šim riska darījumu veidam atbilstošu nosacīto riska pakāpi, kas noteikta šo noteikumu 2. pielikumā. Riska darījuma riska svērto vērtību šo noteikumu 102.–110. punkta vajadzībām aprēķina pēc šādas formulas:

(E-GA) x r + GA x g,

kur:

E – riska darījuma vērtība. Nosakot šo noteikumu 90. punktā minētajos ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtību, piemēro 100 procentu korekcijas pakāpi;

GA – G* vērtība, kuru aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 115. punktu un kuru turpmāk, lai novērstu termiņu nesakritību, koriģē saskaņā ar šā pielikuma 4. daļu;

r – riska pakāpe riska darījumiem ar parādnieku, kā noteikts šo noteikumu 88.–110. punktā;

g – riska pakāpe riska darījumiem ar aizsardzības devēju, kā noteikts šo noteikumu 88.–110. punktā.

Centrālās valdības galvojumi

119. Ja riska darījums ir nodrošināts ar Latvijas Republikas valdības vai Latvijas Bankas garantiju, citas dalībvalsts centrālās valdības vai centrālās bankas garantiju vai ārvalsts centrālās valdības vai centrālās bankas garantiju un riska darījums veikts attiecīgās valsts nacionālajā valūtā un garantija denominēta tajā pašā valūtā, ar šādu garantiju nodrošinātam riska darījumam var piemērot 0 procentu riska pakāpi, ja ir ievērotas noteikumu 2. pielikuma 1.3. un 1.4. punkta prasības.

IRB pieeja

Pilna aizsardzība/daļēja aizsardzība – vienāds rangs (equal seniority)

120. Riska darījuma nodrošinātajai daļai (pamatojoties uz kredīta aizsardzības koriģēto vērtību GA) saistību nepildīšanas varbūtība (SNV) noteikumu 6. pielikuma 2. daļas nolūkā var būt aizsardzības devēja SNV vai SNV starp aizņēmēja SNV un galvotāja SNV, ja uzskata, ka pilnīga aizstāšana nav pamatota. Pakārtotu riska darījumu un nepakārtotas nefondētās aizsardzības gadījumā SNZ, kas piemērojami noteikumu 6. pielikuma 2. daļas nolūkā, var būt SNZ, kas saistāmi ar augstāka ranga prasībām (associated with senior claims).

121. Jebkurai riska darījuma nenodrošinātajai daļai SNV ir aizņēmēja SNV un SNZ ir atbilstošā riska darījuma SNZ.

122. GA ir G* vērtība, kuru aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 115. punktu un kuru turpmāk koriģē, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts šā pielikuma 4. daļā. Nosakot šo noteikumu 72. un 73. punktā minētajos ārpusbilances posteņos iekļauto riska darījumu vērtību, piemēro 100 procentu korekcijas pakāpi.

4. daļa. Termiņu nesakritība

123. Riska darījuma riska svērtās vērtības aprēķināšanas nolūkā termiņu nesakritība rodas, kad kredīta aizsardzības atlikušais termiņš ir mazāks nekā aizsargātā riska darījuma termiņš.

124. Ja pastāv termiņu nesakritība, kredīta aizsardzība var tikt atzīta, ja aizsardzības sākotnējais termiņš ir vienāds vai lielāks par vienu gadu.

125. Lai kredīta aizsardzība ar sākotnējo termiņu, kas ir mazāks nekā viens gads, tiktu atzīta, aizsardzības termiņam un aizsargātā riska darījuma termiņam jāsakrīt.

126. Jebkurā gadījumā, kad pastāv termiņu nesakritība, kredīta aizsardzība vairs netiek atzīta, ja tās atlikušais termiņš ir mazāks nekā trīs mēneši, t.sk. īstermiņa riska darījumiem, kuri atzīti par tādiem saskaņā ar noteikumu 6. pielikuma 50.punktu.

Termiņa (maturity) definīcija

127. Aizsargātā riska darījuma faktiskais (effective) termiņš ir iespējami ilgākais atlikušais laiks līdz dienai, kad parādniekam saskaņā ar grafiku ir jāizpilda saistības. Ievērojot šā pielikuma 128. punkta nosacījumus, kredīta aizsardzības termiņš ir laiks līdz iespējami agrākajai dienai, kurā aizsardzība var beigties vai to var pārtraukt.

128. Ja pastāv iespēja aizsardzības dēvējam vienpusēji pārtraukt aizsardzību, par aizsardzības termiņu uzskata laiku līdz agrākajai dienai, kad šo iespēju var īstenot. Ja ir iespēja aizsardzības pircējam pārtraukt aizsardzību un sākotnējās vienošanās noteikumi ietver stimulu (positive incentive) iestādei atsaukt/pārtraukt darījumu (to call the transaction) pirms līgumā noteiktā termiņa, par aizsardzības termiņu uzskata laiku līdz agrākajai dienai, kad šo iespēju var īstenot. Pretējā gadījumā uzskata, ka šāda iespēja neietekmē aizsardzības termiņu.

129. Ja pastāv iespēja, ka kredīta atvasinātais instruments beigsies pirms atvieglinājuma perioda (grace period) beigām, kas ir noteikts atbilstošo saistību nepildīšanas gadījumam, aizsardzības termiņu samazina par atvieglinājuma perioda ilgumu.

Aizsardzības novērtēšana

130. Finanšu nodrošinājuma vienkāršās metodes gadījumā, ja pastāv nesakritība starp riska darījuma termiņu un kredīta aizsardzības termiņu, nodrošinājums nav atzīstams.

131. Finanšu nodrošinājuma paplašinātās metodes gadījumā kredīta aizsardzības termiņš un riska darījuma termiņš ir jāņem vērā, koriģējot nodrošinājuma vērtību pēc šādas formulas:

CVAM = CVA x (t-t*)/(T-t*),

kur:

CVA – nodrošinājuma koriģētā vērtība, kas ir zemākais no atbilstoši šā pielikuma 3. daļas 52. punkta prasībām aprēķinātā lieluma vai riska darījuma apmēra;

t – gadu skaits, kas palicis līdz kredīta aizsardzības izbeigšanai, ko aprēķina saskaņā ar 127.–129. punktu, vai T vērtība, ja tā ir zemāka;

T – gadu skaits, kas atlicis līdz riska darījuma termiņa beigām, ko aprēķina saskaņā ar 127.–129. punktu, vai pieci gadi, ja tas ir mazāks rādītājs;

t* – 0.25.

132. Par CVAM uzskata CVA, kura ir turpmāk koriģēta, lai novērstu termiņu nesakritību, un kura ir iekļaujama riska darījuma pilnībā koriģētās vērtības (E*) aprēķina formulā, kas noteikta šā pielikuma 3. daļas 52. punktā.

Darījumi, kam piemēro nefondēto kredīta aizsardzību

133. Nefondētās kredīta aizsardzības gadījumā kredīta aizsardzības termiņu un riska darījuma termiņu ņem vērā, koriģējot kredīta aizsardzības vērtību pēc šādas formulas:

GA = G* x (t-t*)/(T-t*),

kur:

G* – aizsardzības apmērs, kas koriģēts, lai novērstu jebkādu valūtu nesakritību;

GA – G*, kas koriģēts, lai novērstu jebkādu termiņu nesakritību;

t – gadu skaits, kas atlicis līdz kredīta aizsardzības termiņa beigām, ko aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 127.–129. punktu, vai T vērtība, ja tā ir zemāka;

T – gadu skaits, kas atlicis līdz riska darījuma termiņa beigām, ko aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 127.–129. punktu, vai pieci gadi, ja tas ir mazāks rādītājs;

t* – 0.25.

134. GA uzskata par aizsardzības vērtību šī pielikuma 3. daļas 114.–122. punkta vajadzībām.

5. daļa. Kredītriska mazināšanas īpašie gadījumi

Kredītriska mazināšanas kombinācijas standartizētajā pieejā

135. Ja kādam riska darījumam ir vairāk nekā viena veida nodrošinājums (piem., ķīla un garantija, kuras sedz riska darījumu daļēji), iestāde, rēķinot riska darījuma riska svērto vērtību, sadala riska darījumu (aktīvs) daļās, kuras katra ir segta ar atsevišķu nodrošinājuma veidu (piem., daļa aktīva ir segta ar ķīlu, daļa segta ar garantiju), un riska svērto vērtību nosaka katrai aktīva daļai saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu un šā pielikuma noteikumiem.

136. Ja kredīta aizsardzībai, ko nodrošina viens aizsardzības devējs, ir dažādi termiņi, piemēro šā pielikuma 135. punktā aprakstītajai līdzīgu pieeju.

Kredītriska mazināšanas groza metodes (Basket CRM Techniques)

Pirmā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātie instrumenti (First-to-default credit derivatives)

137. Ja iestāde pērk kredīta aizsardzību vairākiem riska darījumiem ar nosacījumu, ka pirmais saistību nepildīšanas gadījums riska darījumu starpā izraisa maksājumu un ka šis kredīta notikums pārtrauc līgumu, iestāde var koriģēt riska darījuma riska svērtās vērtības aprēķināšanu un attiecīgi paredzamo zaudējumu summu tam riska darījumam, kas, ja nebūtu kredīta aizsardzības, veidotu viszemāko riska svērto vērtību attiecīgi saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu (SP) vai noteikumu 111.–149. punktu (IRB pieeju) atbilstoši šim pielikumam, bet tikai tad, ja riska darījuma vērtība ir zemāka nekā kredīta aizsardzības vērtība vai vienāda ar to.

N saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātie instrumenti (Nth-to-default credit derivatives)

138. Ja n saistību nepildīšanas gadījums riska darījumu starpā izraisa maksājumu saskaņā ar kredīta aizsardzības līgumu, iestāde, kura pērk šo aizsardzību, var atzīt šo aizsardzību tikai riska darījuma riska svērtās vērtības un attiecīgi paredzamās zaudējumu summas aprēķināšanai, ja aizsardzība ir tikusi iegūta arī iepriekšējiem saistību nepildīšanas gadījumiem (no 1 līdz n-1), vai tad, ja n-1 saistību nepildīšanas gadījumi jau ir notikuši. Šādos gadījumos izmanto šā pielikuma 137.punktā izklāstīto metodoloģiju pirmā saistību nepildīšanas gadījuma kredīta atvasinātajiem instrumentiem, attiecīgi pielāgojot to n saistību nepildīšanas gadījuma produktiem.

4. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
02.05.2007. noteikumiem Nr. 60
Vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērtās vērtības aprēķins

(Pielikums grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; grozījumi pielikumā stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

1. daļa. Definīcijas

1. Šajā pielikumā izmantotas šādas definīcijas:

1.1. atlikusī starpība (excess spread) ir finanšu maksājumi un citi ienākumi, kas saņemti saistībā ar vērtspapirizēšanas riska darījumiem, no kuriem atskaitītas attiecīgās izmaksas un izdevumi;

1.2. dzēšanas iespēja (clean up call option) ir līgumā paredzēta iespēja iniciatoram atpirkt vai dzēst vērtspapirizēšanas pozīcijas, pirms visi bāzes riska darījumi tiek atmaksāti, ja neatmaksāto bāzes riska darījumu apmērs kļūst mazāks par noteikto līmeni;

1.3. vienošanās par likviditātes nodrošināšanu (liquidity facility) ir vērtspapirizēšanas pozīcija, kura izriet no līguma par finansējuma nodrošināšanu, lai garantētu maksājumu savlaicīgumu investoriem;

1.4. Kirb ir 8 procenti no riska darījumu riska svērtajām vērtībām, kas atbilstoši IRB pieejai būtu aprēķinātas vērtspapirizētajiem riska darījumiem, ja tie nebūtu vērtspapirizēti, kam pieskaitīta paredzamo zaudējumu summa saistībā ar šiem riska darījumiem, ko aprēķina atbilstoši IRB pieejai;

1.5. uz reitingiem balstītā metode ir riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas metode vērtspapirizēšanas pozīcijām saskaņā ar šā pielikuma 4. daļas 60.–65. punktu;

1.6. uzraudzības formulas metode ir riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanas metode vērtspapirizēšanas pozīcijām saskaņā ar šā pielikuma 4. daļas 66.–70. punktu;

1.7. pozīcija bez reitinga ir vērtspapirizēšanas pozīcija, kurai nav ĀKNI reitinga, kāds noteikts noteikumu 168.–169. punktā;

1.8. pozīcija ar reitingu ir vērtspapirizēšanas pozīcija, kurai ir ĀKNI reitings, kāds noteikts noteikumu 168.–169. punktā;

1.9. uz aktīviem balstīto komerciālo vērtspapīru programma (turpmāk – ABKP programma) ir vērtspapirizēšanas programma, kuras rezultātā emitētie vērtspapīri galvenokārt ir komerciāli vērtspapīri, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk.

2. daļa. Minimālās prasības kredītriska būtiskas nodošanas atzīšanai un riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķināšanai vērtspapirizēšanas riska darījumos

Minimālās prasības kredītriska būtiskas nodošanas atzīšanai tradicionālajā vērtspapirizēšanā

2. Iestāde – iniciators tradicionālajā vērtspapirizēšanā var izslēgt vērtspapirizētos riska darījumus no riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu summu aprēķiniem, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

2.1. vērtspapirizēto riska darījumu būtiskais kredītrisks ir nodots trešajai personai;

2.2. iestāde – iniciators piemēro 1 250 procentu riska pakāpi visām paturētajām vērtspapirizēšanas pozīcijām šajā vērtspapirizēšanā vai saskaņā ar šo noteikumu 348.7. punktu par šādas vērtspapirizēšanas pozīcijas vērtību samazina pašu kapitālu.

2.1 Izņemot gadījumus, kad iestādes – iniciatora uzraudzības institūcija ir nolēmusi, ka iespējamais vērtspapirizēto riska darījumu riska svērto vērtību samazinājums, kuru varētu panākt vērtspapirizēšanas darījumā, nav pamatots ar kredītriska līdzvērtīgu nodošanu trešajai personai, būtiska kredītriska nodošana trešajai personai tiek atzīta šādos gadījumos:

2.11. mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju, kuras šajā vērtspapirizēšanā patur iestāde – iniciators, riska svērto vērtību kopsumma nepārsniedz 50 procentus no visu šādu mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērto vērtību kopsummas;

2.12. ja konkrētā vērtspapirizēšanas darījumā nav mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju un iestāde – iniciators var pierādīt, ka tādas vērtspapirizēšanas pozīcijas, par kuru vērtību būtu samazināms pašu kapitāls vai kurām būtu piemērojama 1 250 procentu riska pakāpe, būtiski pārsniedz vērtspapirizēto riska darījumu paredzamo zaudējumu pamatotu novērtējumu un iestādei – iniciatoram nepieder vairāk kā 20 procenti no minētās vērtspapirizēšanas pozīcijas.

2.2 Šā pielikuma 2.1 punkta nolūkā mezanīna vērtspapirizēšanas pozīcijas nozīmē vērtspapirizēšanas pozīcijas, kurām piemēro zemāku riska pakāpi par 1 250 procentu riska pakāpi un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā visaugstākās kārtas pozīcija šajā vērtspapirizēšanas darījumā, un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā jebkura pozīcija šajā vērtspapirizēšanas darījumā, kuram:

2.21. piemēro riska pakāpi, kas atbilst 1. kredīta kvalitātes pakāpei, lietojot SP riska svērtās vērtības noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 4.1. punktu;

2.22. saskaņā ar nominētās ĀKNI piešķirto reitingu noteikta 1. vai 2. kredīta kvalitātes pakāpe, lietojot IRB pieeju riska svērtās vērtības noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 4.2. punktu.

2.3 Iestāde var nepiemērot 2.1 punkta prasības par būtiska kredītriska nodošanu trešajai personai, ja iestādes – iniciatora uzraudzības institūcija piekrīt tam, ka kredītiestādei ir politikas un metodoloģija, kas nodrošina pārliecību, ka iespējamais vērtspapirizēto riska darījumu riska svērto vērtību samazinājums, kuru iestāde – iniciators panāk vērtspapirizēšanā, ir pamatots ar kredītriska līdzvērtīgu nodošanu trešajai personai. Uzraudzības institūcijas piekrišanu var saņemt tikai tad, ja iestāde – iniciators pierāda, ka kredītriska nodošana trešajai personai tiek atzīta iestādes riska pārvaldīšanā un visu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanā.

2.4 Iestāde – iniciators var izslēgt vērtspapirizētos riska darījumus tradicionālajā vērtspapirizēšanā no riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu summu aprēķiniem, ja tie papildus šā pielikuma 2. un 2.1–2.3 punkta prasībām atbilst šādiem nosacījumiem:

2.41. vērtspapirizēšanas darījuma dokumenti atspoguļo darījuma ekonomisko būtību;

2.42. vērtspapirizētie riska darījumi nav pieejami iestādei – iniciatoram un tās kreditoriem, tostarp bankrota un tiesvedības gadījumā (receivership). To apliecina kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinums (opinion of qualified legal counsel);

2.43. emitētie vērtspapīri neuzliek maksājumu saistības iestādei – iniciatoram;

2.44. pārņēmējs ir īpašam (vērtspapirizēšanas) nolūkam izveidota sabiedrība (turpmāk – ĪNIS);

2.45. iestāde – iniciators nesaglabā faktisku vai netiešu kontroli pār nodotajiem riska darījumiem. Tiek pieņemts, ka iniciators ir saglabājis faktisku kontroli pār nodotajiem riska darījumiem, ja tam ir tiesības no pārņēmēja pārpirkt iepriekš nodotos riska darījumus, lai gūtu labumu no tiem, vai ja tā pienākums ir no jauna uzņemties (re-assume) nodoto risku. Ja iestāde – iniciators saglabā apkalpošanas tiesības vai pienākumus attiecībā uz nodotajiem riska darījumiem, tas nenozīmē riska darījumu netiešu kontroli;

2.46. dzēšanas iespējas (clean-up call option) gadījumā tiek izpildīti šādi nosacījumi:

2.46.1. dzēšanas iespēja ir īstenojama pēc iestādes – iniciatora izvēles (at the discretion of);

2.46.2. dzēšanas iespēju var īstenot vienīgi tad, ja 10 vai mazāk procentu no vērtspapirizēto riska darījumu sākotnējās vērtības paliek neamortizēti;

2.46.3. dzēšanas iespēja nav strukturēta tā, lai zaudējumu gadījumā neattiecinātu tos uz kredīta kvalitātes uzlabošanas (credit enhancement) pozīciju vai citām investoru pozīcijām, un nav arī strukturēta tā, lai nodrošinātu (to provide) kredīta kvalitātes uzlabošanu;

2.47. vērtspapirizēšanas dokumenti nesatur vienu vai abus nosacījumus, saskaņā ar kuriem iestāde – iniciators (izņemot priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumus):

2.47.1. uzlabo vērtspapirizēšanas pozīcijas, t.sk. mainot (aizvietojot) bāzes riska darījumus vai palielinot maksājumus investoriem gadījumā, ja pasliktinās vērtspapirizēto riska darījumu kredītu kvalitāte, bet ne tikai šādā veidā;

2.47.2. palielina maksājumus vērtspapirizēšanas pozīciju turētājiem gadījumā, ja pasliktinājusies bāzes portfeļa kredītu kvalitāte.

Minimālās prasības kredītriska
būtiskas nodošanas atzīšanai
sintētiskajā vērtspapirizēšanā

3. Iestāde – iniciators sintētiskajā vērtspapirizēšanā var aprēķināt riska svērtās vērtības un attiecīgi paredzamās zaudējumu summas vērtspapirizēšanas riska darījumiem saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. punktu, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

3.1. vērtspapirizēto riska darījumu būtiskais kredītrisks ir nodots trešajai personai, izmantojot fondēto vai nefondēto kredītu aizsardzību;

3.2. iestāde – iniciators piemēro 1 250 procentu riska pakāpi visām šajā vērtspapirizēšanā paturētajām vērtspapirizēšanas pozīcijām vai saskaņā ar šo noteikumu 348.7. punktu par šādas vērtspapirizēšanas pozīcijas vērtību samazina pašu kapitālu.

3.1 Izņemot atsevišķus gadījumus, kad iestādes – iniciatora uzraudzības institūcija ir nolēmusi, ka iespējamais vērtspapirizēto riska darījumu riska svērto vērtību samazinājums, kuru varētu panākt vērtspapirizēšanas darījumā, nav pamatots ar kredītriska līdzvērtīgu nodošanu trešajai personai, būtiska kredītriska nodošana trešajai personai tiek atzīta šādos gadījumos:

3.11. mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju, kuras šajā vērtspapirizēšanā patur iestāde – iniciators, riska svērto vērtību kopsumma nepārsniedz 50 procentus no visu šādu mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērto vērtību kopsummas;

3.12. ja konkrētā vērtspapirizēšanas darījumā nav mezanīna vērtspapirizēšanas pozīciju un iestāde – iniciators var pierādīt, ka tādas vērtspapirizēšanas pozīcijas, par kuru vērtību būtu samazināms pašu kapitāls vai kurām būtu piemērojama 1 250 procentu riska pakāpe, būtiski pārsniedz vērtspapirizēto riska darījumu paredzamo zaudējumu pamatotu novērtējumu un iestādei – iniciatoram nepieder vairāk kā 20 procenti no minētās vērtspapirizēšanas pozīcijas.

3.2 Šā pielikuma 3.1 punkta nolūkā mezanīna vērtspapirizēšanas pozīcijas nozīmē vērtspapirizēšanas pozīcijas, kurām piemēro zemāku riska pakāpi par 1250 procentu riska pakāpi un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā visaugstākās kārtas pozīcija šajā vērtspapirizēšanas darījumā, un kuras ir zemākas kārtas pozīcijas nekā jebkura pozīcija šajā vērtspapirizēšanas darījumā, kuram:

3.21. piemēro riska pakāpi, kas atbilst 1. kredīta kvalitātes pakāpei, lietojot SP riska svērtās vērtības noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 4.1. punktu;

3.22. saskaņā ar nominētās ĀKNI piešķirto reitingu noteikta 1. vai 2. kredīta kvalitātes pakāpe, lietojot IRB pieeju riska svērtās vērtības noteikšanai saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 4.1. punktu.

3.3 Iestāde var nepiemērot šā pielikuma 3.1 punkta prasības par būtiska kredītriska nodošanu trešajai personai, ja iestādes – iniciatora uzraudzības institūcija piekrīt tam, ka kredītiestādei ir politikas un metodoloģija, kas nodrošina pārliecību, ka iespējamais vērtspapirizēto riska darījumu riska svērto vērtību samazinājums, kuru iestāde – iniciators panāk vērtspapirizēšanā, ir pamatots ar kredītriska līdzvērtīgu nodošanu trešajai personai. Uzraudzības institūcijas piekrišanu var saņemt tikai tad, ja iestāde – iniciators pierāda, ka kredītriska nodošana trešajai personai tiek atzīta iestādes riska pārvaldīšanā un visu risku segšanai nepieciešamā kapitāla apmēra noteikšanā.

3.4 Iestāde – iniciators sintētiskajā vērtspapirizēšanā var aprēķināt riska svērtās vērtības un attiecīgi paredzamās zaudējumu summas vērtspapirizēšanas riska darījumiem saskaņā ar šā pielikuma 4. un 5. punktu, ja tie papildus šā pielikuma 3. un 3.1–3.3 punkta prasībām atbilst šādiem nosacījumiem:

3.41. vērtspapirizēšanas darījuma dokumenti atspoguļo darījuma ekonomisko būtību;

3.42. kredīta aizsardzība, ar kuras starpniecību tiek nodots kredītrisks, atbilst piemērotības un citām šo noteikumu 150.–160. punkta prasībām attiecībā uz šādu kredīta aizsardzības atzīšanu. Šajā kontekstā ĪNIS nav piemērots nefondētās aizsardzības devējs;

3.43. kredītriska nodošanai izmantotie instrumenti neietver nosacījumus, kuri:

3.43.1. nosaka augstus būtiskuma sliekšņus, kuru piemērošanas dēļ kredīta aizsardzība nedarbojas kredīta notikuma gadījumā;

3.43.2. dod iespēju pārtraukt aizsardzību saistībā ar bāzes riska darījumu kredīta kvalitātes pasliktināšanos;

3.43.3. izņemot priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumus, pieprasa iestādei – iniciatoram uzlabot vērtspapirizēšanas pozīciju kvalitāti;

3.43.4. palielina iestādes kredīta aizsardzības izmaksas vai maksājumus vērtspapirizēšanas pozīciju turētājiem bāzes portfeļa kredītu kvalitātes pasliktināšanās gadījumā;

3.44. ir iegūts kvalificēta juridiskā padomdevēja atzinums, kas apstiprina, ka kredīta aizsardzība ir juridiski realizējama visās attiecīgajās jurisdikcijās.

Iniciatora riska svērto vērtību aprēķināšana vērtspapirizēšanas riska darījumiem sintētiskajā vērtspapirizēšanā

4. Aprēķinot riska svērto vērtību vērtspapirizēšanas riska darījumiem, ja ir izpildīti šā pielikuma 3. punkta nosacījumi, iestāde – iniciators sintētiskajā vērtspapirizēšanā, ievērojot šā pielikuma 6.–8. punktu, izmanto atbilstošās aprēķina metodes, kas norādītas šā pielikuma 4. daļā, nevis tās, kas norādītas noteikumu 88.–110. punktā (SP). Iestādei, kura riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu summas aprēķina saskaņā ar 111.–149. punktu (IRB pieeja), paredzamo zaudējumu summa šādiem riska darījumiem ir nulle.

5. Šā pielikuma 4. punkts attiecas uz visu to riska darījumu portfeli, kas pakļauts vērtspapirizēšanai. Ievērojot šā pielikuma 6.–8. punktu, iniciators aprēķina riska svērtās vērtības visiem vērtspapirizēšanas darījuma laidieniem (tranches) atbilstoši šā pielikuma 4. daļas noteikumiem, arī tiem, kuri ir saistīti ar kredītriska mazināšanas atzīšanu. Piemēram, ja laidienu nodod trešajai pusei, izmantojot nefondēto kredīta aizsardzību, minētās trešās puses riska pakāpi piemēro laidienam, aprēķinot iniciatora riska darījuma riska svērto vērtību.

Pieeja termiņu nesakritībai sintētiskajā vērtspapirizēšanā

6. Lai aprēķinātu riska svērto vērtību saskaņā ar šā pielikuma 4. punktu, jebkādu termiņu nesakritību starp kredīta aizsardzību, ar kuras palīdzību panākta sadalīšana laidienos, un vērtspapirizētajiem riska darījumiem ņem vērā saskaņā ar šā pielikuma 7.–8. punktu.

7. Par vērtspapirizēto riska darījumu termiņu uzskata ilgāko termiņu jebkuram no šiem riska darījumiem, ievērojot piecu gadu maksimālo termiņu. Kredīta aizsardzības termiņu nosaka saskaņā ar noteikumu 3. pielikumu.

8. Iniciators neņem vērā jebkādu termiņu nesakritību, aprēķinot riska svērtās vērtības laidieniem, uz kuriem saskaņā ar šā pielikuma 4. daļas nosacījumiem attiecas 1 250 procentu riska pakāpe. Visiem citiem laidieniem piemēro noteikumu 3. pielikumā izklāstīto termiņu nesakritības pieeju pēc šādas formulas:

RW* = [RW(SP) x (t-t*)/(T-t*)] + [RW(Ass) x (T-t)/(T-t*)] ,

kur:

RW* ir riska svērtā vērtība noteikumu 73.1. punkta nolūkā;

RW(Ass) ir riska svērtā vērtība riska darījumiem, ja tie nebūtu vērtspapirizēti, kas aprēķināta proporcionāli (on pro-rata basis);

RW(SP) ir riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar šā pielikuma 4. punktu, ja nav termiņu nesakritības;

T ir atbilstošo riska darījumu termiņš, kas izteikts gados;

t ir kredīta aizsardzības termiņš, kas izteikts gados;

t* ir 0.25.

3. daļa. Ārējie kredītu novērtējumi

Prasības piemēroto ĀKNI kredītu novērtējumiem

9. Lai piemēroto ĀKNI reitingus varētu izmantot riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar šā pielikuma 4. daļu, tiem jāatbilst šādiem nosacījumiem:

9.1. nav nesakritības starp reitingā atspoguļotajiem maksājumu veidiem un maksājumu veidiem, uz kuriem iestādei ir tiesības saskaņā ar līgumu, kas ir pamatā attiecīgajai vērtspapirizēšanas pozīcijai;

9.2. reitings ir atklāti pieejams tirgū. Reitingus uzskata par atklāti pieejamiem vienīgi tad, ja tie ir publicēti atklāti pieejamā informācijas nesējā un iekļauti ĀKNI migrācijas matricā. Reitingus, kuri ir pieejami tikai ierobežotam juridisku personu (entities) skaitam, neuzskata par atklāti pieejamiem;

9.3. kredīta novērtējumu nevar balstīt vai daļēji balstīt uz nefondēto kredīta aizsardzību, ko nodrošina pati iestāde. Šādā gadījumā iestāde attiecīgo pozīciju uzskata par tādu, kam nav reitinga, un piemēro tai attiecīgi tādas darbības kā pozīcijām bez reitinga, kuras izklāstītas šā pielikuma 4. daļā.

Kredītu novērtējumu izmantošana

10. Iestāde izvēlas vienu vai vairākas piemērotās ĀKNI, kuru reitingus izmanto tās riska svērto vērtību aprēķināšanā saskaņā ar noteikumu 161.–173. punktu (izvēlētā ĀKNI).

11. Ievērojot šā pielikuma 13.–15. punkta prasības, iestāde konsekventi izmanto izvēlētās ĀKNI reitingus attiecībā uz tās vērtspapirizēšanas pozīcijām.

12. Ievērojot šā pielikuma 13. un 14. punkta prasības, iestāde nedrīkst izmantot vienas ĀKNI reitingus pozīcijām atsevišķos laidienos un citas ĀKNI reitingus – pozīcijām citos laidienos tajā pašā vērtspapirizēšanas darījumā (within the same structure), kurām, iespējams, bet ne obligāti, kredīta reitingu piešķīrusi pirmā ĀKNI.

13. Ja pozīcijai ir divu izvēlēto ĀKNI reitingi, iestāde izmanto mazāk labvēlīgo reitingu.

14. Ja pozīcijai ir vairāk nekā divu izvēlēto ĀKNI reitingi, iestāde izmanto divus labvēlīgākos reitingus. Ja divi labvēlīgākie reitingi ir atšķirīgi, izmanto mazāk labvēlīgo.

15. Ja kredīta aizsardzība, kas ir piemērota saskaņā ar noteikumu 150.–160. punktu, sniegta tieši ĪNIS un šī aizsardzība ir ņemta vērā pozīcijas reitingā, kuru sniegusi izvēlētā ĀKNI, šim reitingam atbilstošo riska pakāpi var izmantot. Ja aizsardzība nav piemērota saskaņā ar noteikumu 150.–160. punktu, reitingu neatzīst. Gadījumā, kad kredīta aizsardzība tiek sniegta nevis ĪNIS, bet tieši vērtspapirizēšanas pozīcijai, reitingu neatzīst.

4. daļa. Aprēķins

Riska svērtās vērtības aprēķināšana

16. Vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērtās vērtības aprēķināšanu noteikumu 164.–167. punkta nolūkam veic, piemērojot pozīcijas riska darījuma vērtībai attiecīgo riska pakāpi, kā noteikts šā pielikuma 4. daļā.

17. Ievērojot šā pielikuma 18. punktu:

17.1. ja iestāde aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar šā pielikuma 21.–50. punktu, bilances vērtspapirizēšanas pozīcijas vērtība ir tās bilances vērtība;

17.2. ja iestāde aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar šā pielikuma 51.–92. punktu, bilances vērtspapirizēšanas pozīcijas vērtība ir tās bruto vērtība pirms vērtības korekciju veikšanas (gross of value adjustments);

17.3. ārpusbilances vērtspapirizēšanas pozīcijas vērtību nosaka, tās nominālvērtību reizinot ar korekcijas pakāpi, saskaņā ar šā pielikuma nosacījumiem. Korekcijas pakāpe ir 100 procenti, ja vien nav noteikts citādi.

18. Vērtspapirizēšanas pozīcijas vērtību, kas izriet no noteikumu 92. punktā uzskaitītajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, nosaka atbilstoši noteikumu 1. pielikumam.

19. Ja vērtspapirizēšanas pozīcijai piemēro fondēto kredīta aizsardzību, šīs pozīcijas riska darījuma vērtību var mainīt atbilstoši noteikumu 3. pielikuma prasībām, kā tālāk noteikts šajā pielikumā.

20. Ja iestādei ir divas vai vairākas vērtspapirizēšanas pozīcijas, kas pārklājas, (overlapping positions) iestāde tādā mērā, kā tās pārklājas, iekļauj riska svērtās vērtības aprēķinā tikai to pozīciju vai pozīcijas daļu, kas rada lielāko riska svērto vērtību. Iestāde var arī atzīt, ka šādi pārklājas specifiskā riska kapitāla prasības pozīcijām tirdzniecības portfelī un kapitāla prasības pozīcijām netirdzniecības portfelī, ja iestāde spēj aprēķināt un salīdzināt attiecīgo pozīciju kapitāla prasības. Šā punkta nolūkā pārklāšanās nozīmē to, ka pozīcijas pilnīgi vai daļēji atspoguļo pakļautību vienam un tam pašam riskam tā, ka pārklāšanās apmērā tās var uzskatīt par vienu riska darījumu. Ja šā pielikuma 9.3. punktu piemēro ABKV programmu pozīcijām, iestāde var pēc Komisijas atļaujas saņemšanas izmantot likviditātes nodrošinājumam piešķirto riska pakāpi, lai aprēķinātu šādu vērtspapīru riska svērto vērtību, ja likviditātes nodrošinājums ir līdzvērtīgs vērtspapīram tā, ka tie veido pozīcijas, kas pārklājas, un ka likviditātes nodrošinājums sedz 100 procentus ABKV programmas vērtspapīra vērtības.

21. Ievērojot šā pielikuma 23. punktu, vērtspapirizēšanas un atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcijas, kurai piešķirts reitings, riska svērto vērtību aprēķina, piemērojot riska darījumu vērtībai attiecīgās kredīta kvalitātes pakāpes riska pakāpi, kā noteikts 1. tabulā. ĀKNI reitinga un kredīta kvalitātes pakāpes saskaņošana ir noteikta šo noteikumu 13. pielikumā.

1. tabula. Pozīcijas ar ilgtermiņa vai īstermiņa reitingu

Kredīta kvalitātes pakāpe 1. 2. 3. 4. (izņemot īstermiņa kredīta reitingus) Pārējās kredīta kvalitātes pakāpes
Vērtspapirizēšanas pozīcijas 20% 50% 100% 350% 1 250%
Atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcijas 40% 100% 225% 650% 1 250%

2. tabula. Pozīcijas ar īstermiņa reitingu

(Svītrota no 31.12.2011. ar FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300, sk. grozījumu 30.punktu)  

22. Ievērojot šā pielikuma 25.–31. punkta prasības, vērtspapirizēšanas pozīcijai bez reitinga riska svērto vērtību aprēķina, piemērojot 1 250 procentu riska pakāpi.

Iestāde – iniciators un iestāde – sponsors

23. Iestāde – iniciators vai iestāde – sponsors riska svērtās vērtības, kas aprēķinātas iestādes vērtspapirizēšanas pozīcijām, var noteikt ne lielākas kā riska svērtās vērtības summām, ko aprēķina vērtspapirizētajiem riska darījumiem, pieņemot, ka tie nebūtu vērtspapirizēti, ar nosacījumu, ka 150 procentu riska pakāpe tiek piemērota visiem kavētajiem riska darījumiem (past due) un augsta riska kategorijas riska darījumiem, kas ietilpst vērtspapirizēto riska darījumu portfelī.

Pozīcijas bez reitinga

24. Iestāde, kurai ir vērtspapirizēšanas pozīcija bez reitinga, var piemērot šā pielikuma 25. punktā noteikto metodi šīs pozīcijas riska svērtās vērtības aprēķināšanai, ja riska darījumu/aktīvu portfeļa sastāvs, kas pakļauts vērtspapirizēšanai, vienmēr ir zināms.

25. Iestāde var piešķirt vidējo svērto riska pakāpi, ko standartizētās pieejas gadījumā (noteikumu 88.–110. punkts) šādiem vērtspapirizētajiem riska darījumiem būtu piešķīrusi iestāde, kurai ir šie darījumi, reizinot šo riska pakāpi ar koncentrācijas koeficientu. Šo koncentrācijas koeficientu aprēķina kā visu laidienu nominālvērtību summu, kas dalīta ar to laidienu nominālvērtību summu, kas ir zemākas kārtas vai tās pašas kārtas ar laidienu, kurā iestādei ir šī pozīcija, ieskaitot arī šo laidienu. Aprēķinātā riska pakāpe nedrīkst būt augstāka par 1 250 procentiem vai zemāka par jebkuru riska pakāpi, ko piešķir augstākam (more senior) laidienam ar reitingu. Ja iestāde nevar noteikt riska pakāpi, kas būtu piešķirama vērtspapirizētajiem riska darījumiem standartizētās pieejas gadījumā (noteikumu 88.–110. punkts), tā šai pozīcijai piemēro 1 250 procentu riska pakāpi.

Vērtspapirizēšanas pozīcijas
otrās kārtas zaudējumu laidienā
(second loss tranche) vai labāka
laidiena ABKV programmā

26. Ievērojot šā pielikuma 28.–31. punkta noteikumus attiecībā uz vienošanos par likviditātes nodrošināšanu, iestāde var piemērot vērtspapirizēšanas pozīcijām, kas atbilst šā pielikuma 27. punkta nosacījumiem, riska pakāpi, kura ir lielākā no 100 procentiem vai augstākās no riska pakāpēm, kuru jebkuram no vērtspapirizētajiem riska darījumiem atbilstoši noteikumu 88.–110. punktam (SP) būtu piešķīrusi iestāde, kurai ir (hold) šie vērtspapirizētie riska darījumi.

27. Lai varētu izmantot šā pielikuma 26. punkta noteikumus, vērtspapirizēšanas pozīcijai ir jābūt:

27.1. laidienā, kas vērtspapirizēšanas darījumā ekonomiski ir otrās kārtas zaudējumu pozīcijā vai labākā pozīcijā, un pir­mās kārtas zaudējumu laidiens nodrošina ievērojamu kredīta kvalitātes uzlabošanos (credit enhancement) otrās kārtas zaudējumu laidienam;

27.2. ar tādu kvalitāti, kura atbilst investīciju kategorijai vai augstākai (investment grade or better);

27.3. iestādē, kurai nav pozīcijas pirmās kārtas zaudējumu laidienā.

Vienošanās par likviditātes
nodrošināšanu bez reitinga (unrated liquidity facilities)

Piemērotās vienošanās par likviditātes nodrošināšanu

28. Likviditātes nodrošināšanas riska darījuma vērtības noteikšanai var piemērot 50 procentu korekcijas pakāpi, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

28.1. vienošanās par likviditātes nodrošinājumu dokumentācijā skaidri norāda apstākļus, kādos var izmantot likviditātes nodrošinājumu;

28.2. likviditātes nodrošinājumu nedrīkst izmantot zaudējumu segšanai, kas likviditātes nodrošinājuma izmantošanas brīdī jau ir radušies, piemēram, nodrošināt likviditāti attiecībā uz riska darījumiem, kuros saistības netiek pildītas izmantošanas brīdī, vai iegādājoties aktīvus par augstāku cenu nekā to patiesā vērtība;

28.3. likviditātes nodrošinājumu nedrīkst izmantot, lai nodrošinātu pastāvīgu vai regulāru finansējumu vērtspapirizēšanas darījumiem;

28.4. izmantotā likviditātes nodrošinājuma atmaksāšana nedrīkst būt pakārtota investoru prasībām, izņemot prasības, kas izriet no procentu likmju vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, komisijas vai līdzīgiem maksājumiem, atmaksāšanu nedrīkst arī atlikt vai atteikties no tās;

28.5. likviditātes nodrošinājumu nedrīkst izmantot, ja viss kredīta kvalitātes uzlabojums (credit enhancement), kurš atbalsta likviditātes nodrošinājumu, jau ir izmantots;

28.6. vienošanās par likviditātes nodrošināšanu satur noteikumu, kas paredz automātisku šīs summas samazinājumu par tādu riska darījumu summu, kuros netiek pildītas saistības, ja saistību nepildīšana atbilst noteikumu 111.–149. punktā dotajai definīcijai vai vērtspapirizēto riska darījumu portfelis sastāv no instrumentiem ar reitingu un vienošanās par likviditātes nodrošinājumu tiek pārtraukta, ja portfeļa vidējā kvalitāte ir kļuvusi zemāka par investīciju kategoriju.

29. Piemērojamā riska pakāpe ir augstākā riska pakāpe, ko jebkuram no vērts­papirizētajiem riska darījumiem būtu piemērojusi iestāde, kurai ir (hold) šie vērtspapirizētie riska darījumi, saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu.

Likviditātes nodrošinājums, kuru iespējams izmantot tikai tirgus sabrukuma gadījumā (in the event of general market disruption)

30. (Svītrots ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

Vienošanās par naudas aizdošanu (cash advance facilities)

31. Lai noteiktu vienošanās par naudas aizdošanu riska darījuma vērtību, var piemērot 0 procentu korekcijas pakāpi tā nominālajai vērtībai, ja vienošanās par naudas aizdošanu ir bez nosacījumiem atsaucama, pieņemot, ka tiek izpildīti šā pielikuma 28. punkta nosacījumi, un prasība atmaksāt aizdoto naudu ir augstākas kārtas prasība attiecībā pret citiem prasījumiem uz naudas plūsmām no vērtspapirizētajiem riska darījumiem.

Papildu kapitāla prasības atjaunojamo (revolving exposure) riska darījumu vērtspapirizēšanai ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu

32. Papildus riska svērtajai vērtībai, kas aprēķināta iestādes vērtspapirizēšanas pozīcijām, iestāde – iniciators aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar šā pielikuma 33.– 47. punktā izklāstīto metodi, ja tā pārdod atjaunojamos riska darījumus vērtspapirizēšanai, kas satur priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu.

33. Iestāde aprēķina riska darījuma riska svērto vērtību iniciatora intereses un ieguldītāju intereses summai.

34. Ja vērtspapirizēšanas riska darījumi ietver gan atjaunojamos riska darījumus, gan neatjaunojamos riska darījumus, iestāde – iniciators piemēro šā pielikuma 35.–45. punktā izklāstīto metodi tai bāzes portfeļa daļai, kas satur atjaunojamos riska darījumus.

35. Šā pielikuma 32.–45. punkta nolūkam iniciatora interese ir riska darījuma vērtība, ko veido vērtspapirizētā portfeļa izmantotā (drawn amounts) nosacītā daļa un kuras proporcija attiecībā pret kopējo šā portfeļa summu nosaka proporciju naudas plūsmai, ko rada pamatsummas un procentu saņemšana un citas saistītās summas, kas nav izmantojamas maksājumiem vērtspapirizēšanas pozīciju turētājiem. Ini­ciatora interesi var atzīt arī tad, ja tā nav pakārtota ieguldītāju interesei.

Ieguldītāju interese ir riska darījuma vērtība, ko veido portfeļa izmantoto summu atlikusī nosacītā daļa (investor’s interest means the exposure value of the remaining notional part of the pool of drawn amounts).

36. Iestādes – iniciatora riska darījums, kas saistīts ar tā tiesībām attiecībā uz ini­ciatora interesi, nav uzskatāms par vērtspapirizēšanas pozīciju, bet gan par proporcionālu riska darījumu daļu no vērtspapirizētajiem riska darījumiem, pieņemot, ka tie nebūtu vērtspapirizēti.

Priekšlaicīgas amortizācijas novērtēšanas kārtības izņēmumi

37. No šā pielikuma 32. punktā noteiktās kapitāla prasības ir atbrīvoti šādu vērtspapirizēšanas veidu iniciatori:

37.1. atjaunojamo riska darījumu vērtspapirizēšanas, kurā ieguldītāji pilnībā uzņemas risku, kas izriet no aizņēmēju rīcības nākotnē (aizņemties vai atmaksāt kredītu) (exposed to all future draws by borrowers), tā, ka iestāde – iniciators neuzņemas risku pat pēc tam, kad ir notikusi priekšlaicīga amortizācija;

37.2. vērtspapirizēšanas, kurā priekšlaicīgu amortizāciju izraisa tikai tādi notikumi, kas nav saistīti ar vērtspapirizēto aktīvu kvalitāti vai iestādes – iniciatora darbības rezultātiem, piemēram, būtiskas izmaiņas nodokļu likumdošanā vai regulējošajās prasībās.

Maksimālā kapitāla prasība

38. Iestādei – iniciatoram kopējā riska svērtā vērtība attiecībā uz tās pozīcijām ieguldītāju interesē un riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar šā pielikuma 32. punktu, nedrīkst būt lielāka par lielāko no:

38.1. riska svērtās vērtības, kas aprēķināta iestādes pozīcijai ieguldītāju interesē;

38.2. riska svērtās vērtības, ko vērts­papirizētajiem riska darījumiem apmērā, kas ir vienāds ar ieguldītāju interesi, būtu aprēķinājusi iestāde, kurai ir šie vērtspapirizētie riska darījumi, pieņemot, ka tie nebūtu vērtspapirizēti.

39. Tīro ienākumu atskaitījumus, ja tādi ir, kas rodas no gaidāmo ienākumu kapitalizācijas, kura tiek pieprasīta saskaņā ar noteikumu 342.6.7. punktu, neiekļauj šā pielikuma 38. punktā minētajā maksimālajā summā.

Riska svērtās vērtības aprēķināšana

40. Riska svērto vērtību, kas aprēķināma saskaņā ar šā pielikuma 32. punktu, nosaka, reizinot investoru interesi ar piemērotu korekcijas pakāpi, kā norādīts šā pielikuma 42.–47. punktā, un ar vidējo svērto riska pakāpi, kas būtu piemērojama vērtspapirizētajiem riska darījumiem, pieņemot, ka tie nebūtu vērtspapirizēti.

41. Priekšlaicīgas amortizācijas nosacījums uzskatāms par kontrolētu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

41.1. iestādei – iniciatoram ir izstrādāts atbilstošs kapitāla/likviditātes plāns, lai nodrošinātu pietiekamu pašu kapitālu un likviditāti priekšlaicīgas amortizācijas gadījumā;

41.2. darījuma laikā procentu un pamatsummas maksājumi, izdevumi, zaudējumi un atgūstamās summas tiek sadalītas proporcionāli iniciatora un ieguldītāju interesei, pamatojoties uz debitoru parādu atlikumu katra mēneša noteiktā(-os) datumā(-os);

41.3. amortizācijas periodu uzskata par pietiekamu, ja priekšlaicīgas amortizācijas perioda sākumā ir atmaksāti vai atzīti par saistības nepildošiem 90 procenti no kopējā parāda (iniciatora un ieguldītāju interese);

41.4. atmaksāšanas ātrums (speed of repayment) nav lielāks par ātrumu, kāds būtu bijis, ja amortizācija būtu notikusi lineāri periodā, kas noteikts šā pielikuma 41.3. punktā.

42. Ja tiek vērtspapirizēti bez saistību uzņemšanās un bez nosacījumiem un iepriekšēja brīdinājuma atsaucamie mazie riska darījumi (uncommitted retail credit lines), piemēram, kredītkaršu kredīti, un vērtspapirizēšanas darījums satur priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu un priekšlaicīgu amortizāciju izraisa atlikusī starpība (excess spread), kas ir kļuvusi zemāka par noteikto līmeni (excess spread trapping point), iestāde salīdzina triju mēnešu vidējo atlikušo starpību ar atlikušo starpību, kura iestādei jānodrošina (to trap excess spread).

43. Ja vērtspapirizēšana nepieprasa atlikušās starpības atrašanos noteiktā līmenī (does not require excess spread to be trapped), par atsauces līmeni (trapping point) uzskata tādu, kas ir par 4.5 procentu punktiem augstāks nekā atlikušās starpības līmenis, kas izraisa priekšlaicīgu amortizāciju.

44. Piemērojamo korekcijas pakāpi nosaka, vadoties pēc aktuālā triju mēnešu vidējā atlikušās starpības līmeņa, saskaņā ar 3. tabulu.

3. tabula. Piemērojamās korekcijas
pakāpes

Vērtspapirizēšana ar kontrolētu priekšlaicīgu amortizāciju

Vērtspapirizēšana ar nekontrolētu priekšlaicīgu amortizāciju

3 mēnešu vidējā atlikusī starpība

Korekcijas pakāpe

Korekcijas pakāpe

Virs A līmeņa

0%

0%

A līmenis

1%

5%

B līmenis

2%

15%

C līmenis

10%

50%

D līmenis

20%

100%

E līmenis

40%

100%

45. 3. tabulā “A līmenis” nozīmē atlikušo starpību, kas ir mazāka par 133.33 procentiem no atlikušās starpības atsauces līmeņa, taču ne mazāka par 100 procentiem no šā atsauces līmeņa; “B līmenis” nozīmē atlikušo starpību, kas ir mazāka par 100 procentiem no atlikušās starpības atsauces līmeņa, taču ne mazāka par 75 procentiem no šā atsauces līmeņa; “C līmenis” nozīmē atlikušo starpību, kas ir mazāka par 75 procentiem no atlikušās starpības atsauces līmeņa, taču ne mazāka par 50 procentiem no šā atsauces līmeņa; “D līmenis” nozīmē atlikušo starpību, kas ir mazāka par 50 procentiem no atlikušās starpības atsauces līmeņa, taču ne mazāka par 25 procentiem no šā atsauces līmeņa; “E līmenis” nozīmē atlikušo starpību, kas ir mazāka nekā 25 procenti no atlikušās starpības atsauces līmeņa (atsauces līmenis – trapping point).

46. Visos citos atjaunojamo riska darījumu vērtspapirizēšanas darījumos, kas satur kontrolētas priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, piemēro 90 procentu korekcijas pakāpi (piemēram, for commitied retail exposure).

47. Visos citos atjaunojamo riska darījumu vērtspapirizēšanas darījumos, kas satur nekontrolētas priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu, piemēro 100 procentu korekcijas pakāpi.

Kredītriska mazināšanas atzīšana vērtspapirizēšanas pozīcijām

48. Ja vērtspapirizēšanas pozīcijai ir kredīta aizsardzība, riska svērtās vērtības aprēķinu var koriģēt saskaņā ar noteikumu 3. pielikumu.

Riska svērtās vērtības samazināšana (reduction)

49. Kā paredz noteikumu 348.6 punkts, attiecībā uz vērtspapirizēšanas pozīcijām, kurām piemēro 1 250 procentu riska pakāpi, iestāde var kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai riska svērtās vērtības aprēķinā samazināt pašu kapitālu par šīs pozīcijas riska darījuma vērtību. Šim nolūkam riska darījuma vērtības aprēķinā var ņemt vērā piemērojamo fondēto kredīta aizsardzību saskaņā ar šā pielikuma 48. punktu.

50. Ja iestāde izmanto šā pielikuma 49. punktā paredzēto alternatīvu, summu, kas ir 12.5 reizes lielāka par summu, kas atskaitīta saskaņā ar 49. punktu, šā pielikuma 23. punkta nolūkam atskaita no summas, kas 23. punktā minēta kā maksimālā riska svērtā vērtība, kura jāaprēķina 23. punktā norādītajām iestādēm.

Riska svērtās vērtības aprēķināšana
IRB pieejas gadījumā

Metožu hierarhija

51. Vērtspapirizēšanas pozīciju riska svērto vērtību noteikumu 164.–167. punkta nolūkam aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 52.–92. punktu.

52. Pozīcijai ar reitingu vai pozīcijai, uz kuru var attiecināt iespējamo (inferred) reitingu, riska svērto vērtību aprēķina, izmantojot šā pielikuma 60.–65. punktā noteikto uz reitingiem balstīto metodi.

53. Pozīcijai bez reitinga izmanto šā pielikuma 66.–70. punktā noteikto uzraudzības formulas metodi, izņemot gadījumus, kuros atļauts izmantot iekšējās novērtēšanas pieeju, kā noteikts šā pielikumā 57.–58. punktā.

54. Iestāde, kura nav iestāde – iniciators vai iestāde – sponsors, uzraudzības formulas metodi var izmantot tikai ar Komisijas atļauju.

55. Ja iestāde – iniciators vai iestāde – sponsors nespēj aprēķināt Kirb un nav saņēmusi Komisijas atļauju izmantot iekšējās novērtēšanas pieeju ABKV programmu pozīcijām, un citas iestādes, ja tās nav saņēmušas Komisijas atļauju izmantot uzraudzības formulas metodi vai attiecībā uz ABKV programmu pozīcijām – iekšējās novērtēšanas pieeju, vērtspapirizēšanas pozīcijām bez reitinga, kurām nevar piemērot iespējamo reitingu, piešķir 1 250 procentu riska pakāpi.

Iespējamo (inferred) reitingu lietošana

56. Iestāde pozīcijai bez reitinga piešķir iespējamo kredīta novērtējumu, kas ir ekvivalents kredīta novērtējumam tām pozīcijām ar reitingu (atsauces pozīcijas), kuras ir visaugstākās kārtas pozīcijas, kas ir visos aspektos pakārtotas attiecīgajai vērtspapirizēšanas pozīcijai bez reitinga, ja ir izpildītas šādas operacionālās prasības:

56.1. atsauces pozīcijas visos aspektos ir pakārtotas vērtspapirizēšanas pozīcijai bez reitinga;

56.2. atsauces pozīciju termiņš ir vienāds vai garāks par attiecīgās pozīcijas bez reitinga termiņu;

56.3. jebkuru iespējamo reitingu pastāvīgi atjaunina, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas atsauces pozīciju kredīta novērtējumā.

Iekšējās novērtēšanas pieeja pozīcijām ABKV programmās

57. Ar Komisijas atļauju iestāde var piešķirt atvasināto reitingu (derived rating) pozīcijām bez reitinga ABKV programmās saskaņā ar šā pielikuma 58. punktu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

57.1. ABKV ir ārējais reitings;

57.2. iestāde pierāda Komisijai, ka iestādes iekšējā pozīciju kredīta kvalitātes novērtējuma metodika atbilst vienas vai vairāku ĀKNI publiski pieejamām novērtēšanas metodoloģijām, ko izmanto reitingu noteikšanai tādiem vērtspapīriem, kuru nodrošinājums ir līdzīgs attiecīgajiem vērts­papirizētajiem riska darījumiem;

57.3. ĀKNI, kuru metodoloģija jāievēro saskaņā ar šā pielikuma 57.2. punktu, ir tās ĀKNI, kuras ir piešķīrušas ārējos reitingus programmas ietvaros emitētajiem komerciālajiem vērtspapīriem. Kvantitatīvajiem elementiem, piemēram, stresa faktoriem, kurus izmanto, piešķirot pozīcijai noteiktu kredīta kvalitāti, jābūt vismaz tikpat konservatīviem kā tie, kurus attiecīgajā novērtēšanas metodoloģijā izmanto minētās ĀKNI;

57.4. izstrādājot savu iekšējo kredīta kvalitātes novērtēšanas metodoloģiju, iestāde ņem vērā ĀKNI, kuras piešķir reitingus ABKV programmas ietvaros emitētajiem komerciālajiem vērtspapīriem, publicētās reitingu metodoloģijas. Šo apsvērumu (condideration) iestāde dokumentē un atjaunina regulāri saskaņā ar šā pielikuma 57.8. punktu;

57.5. iestādes iekšējā novērtēšanas metodoloģija ietver reitingu kategorijas. Tiek noteikta un precīzi dokumentēta iestādes iekšējo reitingu kategoriju atbilstība ĀKNI reitingiem;

57.6. iekšējās novērtēšanas metodoloģiju izmanto iestādes iekšējā riska pārvaldīšanas procesā, t.sk. lēmumu pieņemšanā, vadības informācijas sagatavošanā un kapitāla sadalīšanā (capital allocation);

57.7. iekšējie vai ārējie revidenti, ĀKNI vai iestādes iekšējā kredītu uzraudzības vai riska pārvaldīšanas struktūrvienība regulāri pārskata iekšējās novērtēšanas procesu un attiecīgo riska darījumu novērtēšanas kvalitāti. Ja šādu pārskatu veic iestādes iekšējie auditori vai kredītu uzraudzības vai riska pārvaldīšanas struktūrvienība, tā nedrīkst būt saistīta ar ABKV programmas darbības jomu (business line), kā arī ar klientu apkalpošanu (independent of the customer relationship);

57.8. iestāde seko savu iekšējo reitingu atbilstībai (performance) laika gaitā, lai novērtētu iekšējās novērtēšanas metodoloģijas kvalitāti, un nepieciešamības gadījumā veic šīs metodoloģijas korekcijas, ja riska darījumu kvalitāte parasti (routinely) atšķiras no iekšējā reitingā noteiktās kvalitātes;

57.9. ABKV programmā ietver sākotnējās izvietošanas standartus (underwriting standarts) kredītu kvalitātes un investīciju vadlīniju veidā. Pieņemot lēmumu par aktīvu iegādi, programmas administrators ņem vērā iegādājamo aktīvu veidu, to riska darījumu veidu un vērtību naudas izteiksmē (monetary value), kuri izriet no likviditātes nodrošināšanas (liquidity facilities) un kredītu uzlabošanas (credit enhancement), zaudējumu sadali un nodoto aktīvu juridisko un ekonomisko nodalīšanu no aktīvu pārdevēja. Iestāde veic aktīvu pārdevēja riska profila kredītanalīzi, kas ietver pagātnes un nākotnē paredzamo finanšu rādītāju analīzi, kā arī esošās vietas tirgū, paredzamās konkurētspējas, parādsaistību koeficienta (leverage), naudas plūsmas, procentu seguma un parādu reitinga analīzi. Turklāt veic arī aktīvu pārdevēja sākotnējās izvietošanas standartu (underwriting standarts), apkalpošanas spējas un maksājumu iekasēšanas procesa analīzi;

57.10. ABKV programmas sākotnējās izvietošanas standarti nosaka minimālos aktīvu piemērotības kritērijus:

57.10.1. izslēdz iespēju iegādāties aktīvus ar būtiskiem maksājumu kavējumiem vai aktīvus, par kuriem netiek pildītas sais­tības (past due or defaulted);

57.10.2. ierobežo pārmērīgu koncentrāciju attiecībā uz vienu debitoru vai ģeogrāfisko reģionu;

57.10.3. ierobežo iegādājamo aktīvu veidus;

57.11. ABKV programmai ir maksājuma iekasēšanas politikas un procedūras, kurās ņemta vērā apkalpotāja (serviser) operacionālās spējas un kredīta kvalitāte. Programma paredz aktīvu pārdevēja/apkalpotāja riska mazināšanu, izmantojot dažādas metodes, piemēram, mehānismus, kuru pamatā ir pašreizējā kredīta kvalitāte, kas varētu nepieļaut līdzekļu sajaukšanos (co-mingling of funds);

57.12. apkopoto zaudējumu aplēsē aktīvu portfelī, kura iegāde tiek apsvērta ABKV programmā, ņem vērā visus iespējamos riska avotus, piemēram, kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku (dilution risk). Ja kredīta kvalitātes uzlabošanas apjoms, kuru sniedz aktīvu pārdevējs, ir noteikts, pamatojoties tikai uz kredītrisku, izveido atsevišķu rezervi pasliktināšanās riskam, ja pasliktināšanās risks attiecīgajam riska darījumu portfelim ir būtisks. Turklāt, aprēķinot pieprasīto uzlabošanas līmeni, programmā izskata vēsturisko informāciju par vairākiem gadiem, tostarp zaudējumus, kavējumus, atgūstamās vērtības samazinājumu un debitoru parādu apgrozījumu;

57.13. ABKV programmā iekļauj strukturālus mehānismus (features) aktīvu/riska darījumu iegādei, lai mazinātu bāzes portfeļa iespējamo kredīta kvalitātes pasliktināšanos.

Komisija var atcelt prasību atklāt publiski ĀKNI novērtēšanas metodoloģiju, ja tā uzskata, ka konkrētu vērtspapirizēšanas darījuma īpatnību dēļ, piemēram, tā unikālās struktūras dēļ, tam vēl nav publiski pieejamas ĀKNI novērtēšanas metodoloģijas.

58. Pozīcijai bez reitinga iestāde piešķir vienu no reitingu kategorijām, kas aprakstītas šā pielikuma 57. punktā. Pozīcijai tiek piešķirts atvasināts reitings, kas atbilst kredīta novērtējumam, kurš atbilst šai reitingu kategorijai, kā noteikts 57. punktā. Ja šis atvasinātais reitings, sākot vērtspapirizēšanu, atbilst investīciju kategorijai vai ir augstāks, tas ir pielīdzināms piemērotam kredīta novērtējumam, ko sniegusi piemērota ĀKNI riska svērtās vērtības aprēķina nolūkam.

Maksimālā riska svērtā vērtība

59. Iestāde – iniciators, iestāde – sponsors vai citas iestādes, kas var aprēķināt Kirb, var samazināt vērtspapirizēšanas pozīcijām aprēķināto riska svērto vērtību līdz tādai summai, kas saskaņā ar noteikumu 73.1. punktu ir vienāda ar 8 procentiem no riska svērtās vērtības, kas rastos, ja vērts­papirizētie aktīvi netiktu vērtspapirizēti un būtu iekļauti iestādes bilancē, pieskaitot paredzamos zaudējumus no šiem riska darījumiem.

Uz reitingiem balstītā metode

60. Atbilstoši uz reitingiem balstītajai metodei riska svērto vērtību vērtspapirizēšanas un atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcijai ar reitingu aprēķina, riska darījumu vērtībai piemērojot kredīta kvalitātes pakāpei atbilstošo riska pakāpi saskaņā ar 4. tabulu un reizinot ar 1.06. ĀKNI reitinga un kredīta kvalitātes pakāpes saskaņošana ir noteikta šo noteikumu 13. pielikumā.

4. tabula. Pozīcijas ar ilgtermiņa un īstermiņa kredīta novērtējumiem

Kredīta kvalitātes pakāpe

Riska pakāpe
Vērtspapirizēšanas pozīcijas Atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcijas

Citi (ne īstermiņa) kredīta novērtējumi

Īstermiņa kredīta novērtējumi

A B C D E

1

1

7%

12%

20%

20%

30%

2

8%

15%

25%

25%

40%

3

10%

18%

35%

35%

50%

4

2

12%

20%

35%

40%

65%

5

20%

35%

35%

60%

100%

6

35%

50%

50%

100%

150%

7

3

60%

75%

75%

150%

225%

8

100%

200%

350%

9

250%

300%

500%

10

425%

500%

650%

11

650%

750%

850%

Visi citi kredīta novērtējumi, t.sk. bez reitinga

1 250%

61. Šā pielikuma 4. tabulas "C" slejā uzrādītās riska pakāpes piemēro tad, ja vērtspapirizēšanas pozīcija nav atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcija un ja vērtspapirizējamo riska darījumu faktiskais skaits ir mazāks par sešiem. Pārējām vērtspapirizēšanas pozīcijām, kas nav atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcijas, piemēro riska pakāpes "B" slejā. Riska pakāpes "A" slejā piemēro tikai tad, ja šī pozīcija ir iekļauta visaugstākās kārtas laidienā. Atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcijām piemēro "E" sleju, riska pakāpes "D" slejā piemēro tikai tad, ja šī atkārtotās vērtspapirizēšanas pozīcija ir atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcijas visaugstākās kārtas laidienā un neviens no bāzes riska darījumiem nav riska darījumu atkārtota vērtspapirizēšana. Nosakot, vai laidiens ir visaugstākās kārtas laidiens, netiek prasīts ņemt vērā maksājamo procentu apmēru vai valūtas atvasināto līgumu maksājumus, apkalpošanas maksu vai līdzīgus maksājumus.

63. Aprēķinot vērtspapirizēto riska darījumu faktisko skaitu, vairākus riska darījumus ar vienu debitoru uzskata par vienu riska darījumu. Riska darījumu faktisko skaitu aprēķina šādi:

N =

RDV i)2

,

i

Σ RDV i 2

i

kur:

RDVi ir visu riska darījumu ar i-to debitoru vērtību summa. Ja ir zināma portfeļa daļa, kas ir saistīta ar lielāko riska darījumu (C1), iestāde var aprēķināt N kā 1/C1.

64. (Svītrots no 31.12.2011. ar FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300, sk. grozījumu 30.punktu)

65. Kredītriska mazināšanu vērtspapirizēšanas pozīcijās var atzīt saskaņā ar šā pielikuma 76.–78. punktu.

Uzraudzības formulas metode

66. Ievērojot 74. un 75. punktu, saskaņā ar uzraudzības formulas metodi vērtspapirizēšanas pozīcijas riska pakāpe ir riska pakāpe, kas piemērojama saskaņā ar 67.–69. punktu. Riska pakāpe atkārtotas vērtspapirizēšanas pozīcijām nevar būt mazāka par 20 procentiem, un visām citām vērtspapirizēšanas pozīcijām tā nevar būt mazāka par 7 procentiem.

67. Ievērojot šā pielikuma 74. un 75. punktu, riska darījuma summai piemērojamā riska pakāpe ir:

12.5 x (S[L+T] – S[L]) / T,

kur:

06.JPG (58052 bytes)

kur:

Beta [L; a, b] attiecas uz kumulatīvo beta sadalījumu ar parametriem a un b, kurus novērtē attiecībā pret L (evaluated at L);

T (laidiena apmērs (thickness of the transhe), kurā atrodas pozīcija) aprēķina kā laidiena nominālās summas attiecību pret vērtspapirizēto riska darījumu vērtības summu. Šim nolūkam noteikumu 92. punktā uzskaitīto atvasināto instrumentu riska darījumu vērtība gadījumos, kad esošā aizvietošanas vērtība ir negatīva, ir iespējamais nākotnes kredītriska darījums (potencial credit exposure), ko aprēķina saskaņā ar noteikumu 1. pielikumu;

Kirbr aprēķina kā Kirb attiecību pret vērts­papirizēto riska darījumu vērtību summu.

Kirbr izsaka decimālā formā (piemēram, Kirb, kas ir vienāds ar 15 procentiem no portfeļa, izsaka kā Kirbr 0.15);

L (kredīta kvalitātes uzlabošanas līmenis (the credit enhancement level)) aprēķina kā visu to laidienu, kuri ir pakārtoti laidienam, kurā atrodas pozīcija, nominālo summu attiecību pret vērtspapirizēto riska darījumu vērtību summu. Kapitalizētos nākotnes ieņēmumus neiekļauj L aprēķinā. Aprēķinot kredīta kvalitātes uzlabošanas līmeni, summas, kas pienākas no darījumu partneriem saistībā ar noteikumu 92. punktā uzskaitītajiem atvasinātajiem instrumentiem un kas pret laidienu, kurā atrodas pozīcija, attiecināmas uz zemākas kārtas laidienu, var aprēķināt kā esošo aizvietošanas vērtību (neņemot vērā iespējamos nākotnes kredītriska darījumus);

N ir riska darījumu faktiskais skaits, kas aprēķināts saskaņā ar 63. punktu. Atkārtotas vērtspapirizēšanas gadījumos iestāde izskata vērtspapirizējamo riska darījumu skaitu portfelī, nevis bāzes riska darījumu skaitu sākotnējos portfeļos, no kurienes cēlušies vērtspapirizējamie bāzes riska darījumi.

Riska svērtos vidējos SNZ aprēķina šādi:

07.JPG (3291 bytes)

kur:

SNZi ir vidējie SNZ visiem riska darījumiem ar i debitoru, ja SNZ nosaka saskaņā noteikumu 111.–149. punktu (IRB pieeju). Atkārtotas vērtspapirizēšanas gadījumā vērtspapirizēšanas pozīcijām piemēro 100 procentu SNZ. Ja vērtspapirizēšanā iegādāto debitoru parādu saistību nepildīšanas risku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku apvieno (t.i., abu veidu zaudējumu segšanai ir pieejama viena rezerve vai nodrošinājums), riska svērtos vidējos SNZ sastāda kā vidējos svērtos SNZ kredītriskam un 75 procentus no SNZ atgūstamās vērtības samazinājuma riskam. Svērumi ir atsevišķi attiecīgi kapitāla prasībai kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam.

Vienkāršotais aprēķins

68. Ja lielākā vērtspapirizētā riska darījuma vērtība C1 nepārsniedz 3 procentus no vērtspapirizēto riska darījumu vērtību summas, uzraudzības formulas metodes nolūkam iestāde SNZ var noteikt vienādus ar 50 procentiem un N vienādu ar:

08.JPG (4604 bytes)

vai

N=1/ C1,

kur:

Cm ir m lielāko riska darījumu vērtību summas attiecība pret vērtspapirizēto riska darījumu vērtību summu. Lielumu m var noteikt iestāde.

69. Ar Komisijas atļauju vērtspapirizēšanas darījumiem, kuros ietverti mazie riska darījumi, var izmantot uzraudzības formulas metodi, lietojot vienkāršojumus h = 0 un v = 0.

70. Kredītriska mazināšanu vērtspapirizēšanas pozīcijām var atzīt saskaņā ar šā pielikuma 76., 77. un 79.–83. punktu.

Vienošanās par likviditātes nodrošināšanu

71. Riska darījumu vērtību vērtspapirizēšanas pozīcijai bez reitinga, kas ir vienošanās par likviditātes nodrošināšanu, piemēro šā pielikuma 72.–75. punkta noteikumus.

Likviditātes nodrošinājums, kas ir pieejams tikai tirgus sabrukuma gadījumā

72. (Svītrots ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

Vienošanās par naudas aizdošanu

73. Likviditātes nodrošinājuma nominālajai summai var piemērot 0 procentu korekcijas pakāpi, ja tas atbilst šā pielikuma 30. punkta nosacījumiem.

Izņēmuma gadījumi, kad nav iespējams aprēķināt Kirb

74. Ja iestādei ir nelietderīgi (not practical) aprēķināt riska svērto vērtību riska darījumiem, pieņemot, ka tie nebūtu vērtspapirizēti, iestāde izņēmuma gadījumos ar Komisijas atļauju uz noteiktu laiku var piemērot šā pielikuma 80. punktā izklāstīto metodi riska svērtās vērtības aprēķināšanai vērtspapirizēšanas pozīcijām bez reitinga, kas ir likviditātes nodrošināšanas pozīcijas, ja likviditātes nodrošinājums atbilst šā pielikuma 36. punktā minētajiem piemērotības nosacījumiem.

75. Augstāko riska pakāpi, kas tiktu piemērota saskaņā ar šo noteikumu 88.–110. punktu (SP) jebkuram vērtspapirizētam riska darījumam, pieņemot, ka tas nebūtu vērtspapirizēts, var piemērot vērtspapirizēšanas pozīcijai, kas ir likviditātes nodrošināšanas pozīcija. Lai noteiktu pozīcijas riska darījuma vērtību, var piemērot 50 procentu korekcijas pakāpi likviditātes nodrošinājuma nominālajai summai, ja vienošanās sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk. Citos gadījumos piemēro 100 procentu korekcijas pakāpi.

Kredītriska mazināšanas atzīšana vērtspapirizēšanas pozīcijām

Fondētā kredīta aizsardzība

76. Piemērota fondētā kredīta aizsardzība ir fondētā aizsardzība, kas ir piemērota riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu (SP) atbilstoši noteikumu 150.–160. punktam, un tās atzīšana ir atkarīga no minētajos punktos noteikto minimālo prasību izpildes.

Nefondētā kredīta aizsardzība

77. Piemērota nefondētā kredīta aizsardzība un nefondētās aizsardzības sniedzēji ir tikai tādi, kas ir piemēroti saskaņā ar noteikumu 150.–160. punktu, un to atzīšana ir atkarīga no minētajos punktos noteikto minimālo prasību izpildes.

Kapitāla prasību aprēķināšana vērtspapirizēšanas pozīcijām ar kredītriska mazināšanu

Uz reitingiem balstītā metode

78. Ja riska svērto vērtību aprēķina, izmantojot uz reitingiem balstīto metodi, riska darījumu vērtību un/vai riska svērto vērtību vērtspapirizēšanas pozīcijai, kurai ir iegūta kredīta aizsardzība, var koriģēt saskaņā ar noteikumu 3. pielikuma nosacījumiem, ciktāl tie attiecas uz riska svērtās vērtības aprēķināšanu saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu (SP).

Uzraudzības formulas metode – pilna aizsardzība

79. Ja riska svērto vērtību aprēķina, izmantojot uzraudzības formulas metodi, iestāde nosaka pozīcijas faktisko riska pakāpi. Iestāde to nosaka, dalot pozīcijas riska svērto vērtību ar pozīcijas riska darījuma vērtību un rezultātu reizinot ar 100.

80. Fondētās kredīta aizsardzības gadījumā vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērto vērtību aprēķina, reizinot pozīcijas riska darījuma summu, kas koriģēta, ņemot vērā fondēto kredīta aizsardzību (E*, kas aprēķināta saskaņā ar noteikumu 150.–160. punktu standartizētajai pieejai, pieņemot, ka vērtspapirizēšanas pozīcijas summa ir E), ar faktisko riska pakāpi.

81. Nefondētās kredīta aizsardzības gadījumā vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērto vērtību aprēķina, reizinot GA (aizsardzības summa, kas koriģēta, ņemot vērā valūtu nesakritību un termiņu nesakritību saskaņā ar noteikumu 3. pielikuma noteikumiem) ar aizsardzības sniedzēja riska pakāpi un pieskaitot rezultātu summai, kas iegūta, reizinot vērtspapirizēšanas pozīcijas summu, no kuras atņemts GA, ar faktisko riska pakāpi.

Uzraudzības formulas metode – daļēja aizsardzība

82. Ja kredītriska mazināšana vērtspapirizēšanas pozīcijā sedz pirmās kārtas zaudējumus vai sedz zaudējumus proporcionāli, iestāde var piemērot šā pielikuma 79.–81. punktu.

83. Citos gadījumos iestāde uzskata vērtspapirizēšanas pozīciju par divām vai vairākām pozīcijām, nesegto daļu uzskatot par pozīciju ar zemāku kredīta kvalitāti. Lai aprēķinātu riska svērto vērtību šai pozīcijai, piemēro šā pielikuma 66.–70. punkta noteikumus, pieņemot, ka fondētās aizsardzības gadījumā T koriģē līdz e* un nefondētās aizsardzības gadījumā – līdz (T –g), kur e* ir E* attiecība pret kopējo nosacīto bāzes portfeļa vērtību, kurā E* ir koriģētā vērtspapirizēšanas pozīcijas riska darījuma summa, kas aprēķināta atbilstoši noteikumu 3. pielikuma nosacījumiem, kā tos piemēro riska svērtās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar noteikumu 88.–110. punktu (SP), pieņemot, ka vērtspapirizēšanas pozīcijas summa ir E un g ir kredīta aizsardzības nominālās summas (kas ir koriģēta, ņemot vērā valūtu nesakritību un termiņu nesakritību, saskaņā ar noteikumu 3. pielikuma nosacījumiem) attiecība pret riska darījumu summām vērtspapirizētajos riska darījumos. Nefondētās kredīta aizsardzības gadījumā aizsardzības sniedzēja riska pakāpi piemēro tai pozīcijas daļai, ko neietver T koriģētā vērtība.

Papildu kapitāla prasības atjaunojamo riska darījumu vērtspapirizēšanā ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu

84. Papildus riska svērtajai vērtībai, kas aprēķināta iestādes vērtspapirizēšanas pozīcijām, iestāde – iniciators aprēķina riska svērto vērtību saskaņā ar metodoloģiju, kas izklāstīta šā pielikuma 32.–47. punktā, ja tā pārdod atjaunojamos riska darījumus vērtspapirizēšanai ar priekšlaicīgas amortizācijas nosacījumu.

85. Šā pielikuma 84. punkta nolūkam 86. un 87. punkts aizstāj attiecīgi šā pielikuma 35. un 36. punktu.

86. Šā pielikuma 84. punkta nolūkam ini­ciatora interese ir summa, ko veido:

86.1. riska darījuma vērtība, ko veido izmantotās summas (drawn amounts) vērts­papirizētā portfeļa nosacītā daļa, kuras proporcija attiecībā pret kopējo vērtspapirizēto portfeli nosaka proporciju naudas plūsmai, ko rada pamatsummas un procentu saņemšana un citas saistītās summas, kas nav izmantojamas maksājumiem vērtspapirizēšanas pozīciju turētājiem, kurai pieskaitīta

86.2. riska darījuma vērtība no tās neizmantoto kredītlīniju portfeļa daļas, kuras izmantotās summas ir vērtspapirizētas un kuras attiecība pret šādu neizmantoto kopsummu ir tāda pati kā 86.1. punktā aprakstītās riska darījuma vērtības attiecība pret vērtspapirizētā portfeļa izmantoto summu.

Iniciatora interesi var atzīt arī tad, ja tā nav pakārtota ieguldītāju interesei.

Investoru interese ir riska darījuma vērtība, kas izriet no tās izmantoto summu (drawn amounts) portfeļa nosacītās daļas, kas nav attiecināma uz 86.1. punktu, kurai pieskaitīta riska darījuma vērtība, kas izriet no tās kredītlīniju neizmantoto summu portfeļa daļas, kuras izmantotās summas ir vērtspapirizētas un kura nav attiecināma uz 86.2. punktu.

87. Iestādes – iniciatora riska darījums, kas saistīts ar tā tiesībām attiecībā uz ini­ciatora intereses daļu, kas aprakstīta 86.1. punktā, nav uzskatāms par vērtspapirizēšanas pozīciju, bet par proporcionālu riska darījumu, kas izriet no vērtspapirizētajiem riska darījumiem (izmantotajām summām), pieņemot, ka tie nebūtu vērtspapirizēti apmērā, kas ir vienāds ar 86.1. punktā noteikto. Tiek uzskatīts arī, ka iestādei – iniciatoram ir proporcionāls riska darījums ar kredītlīniju neizmantotajām summām, kuru izmantotās summas ir vērtspapirizētas, apmērā, kas ir vienāds ar 86.2. punktā noteikto.

Riska svērtās vērtības samazināšana

88. Vērtspapirizēšanas pozīcijas, kurai piešķir 1 250 procentu riska pakāpi, riska svērto vērtību var samazināt par summu, kas ir 12.5 reizes lielāka par jebkuru summu vērtības korekcijai (value adjustment), ko iestāde veikusi attiecībā uz vērtspapirizētajiem riska darījumiem. Tādā apmērā, kādā vērtības korekcijas tiek ņemtas vērā šim nolūkam, tās neņem vērā to aprēķinu nolūkam, kas norādīti noteikumu 6. pielikuma 1. daļas 36. punktā (atskaitīšana no kapitāla).

89. Vērtspapirizēšanas pozīcijas riska svērto vērtību var samazināt par summu, kas ir 12.5 reizes lielāka par jebkuru tās vērtības korekcijas summu, ko iestāde ir veikusi šai pozīcijai.

90. Saskaņā ar noteikumu 348.6. punktu attiecībā uz vērtspapirizēšanas pozīcijām, kurām piešķir 1 250 procentu riska pakāpi, iestāde var kā alternatīvu pozīcijas iekļaušanai savos riska svērtās vērtības aprēķinos atskaitīt no pašu kapitāla šīs pozīcijas riska darījuma vērtību.

91. Šā pielikuma 90. punkta nolūkam:

91.1. pozīcijas riska darījuma vērtību var atvasināt no riska svērtās vērtības, ņemot vērā visus samazinājumus saskaņā ar šā pielikuma 88. un 89. punktu;

91.2. riska darījuma vērtības aprēķinā var ņemt vērā piemēroto fondēto aizsardzību saskaņā ar šā pielikuma 76.–83. punktā doto metodoloģiju;

91.3. ja tiek izmantota uzraudzības formulas metode riska svērtās vērtības aprēķināšanai un L < Kirbr un [L+T] > Kirbr, pozīciju var uzskatīt par divām pozīcijām, no kurām augstākas kārtas ir pozīcija, kurā L ir vienāds ar Kirbr .

92. Ja iestāde izmanto 90. punktā paredzēto iespēju, summu, kas ir 12.5 reizes lielāka par summu, kas atskaitīta saskaņā ar šo punktu, šā pielikuma 59. punkta nolūkam atskaita no summas, kas 59. punktā minēta kā maksimālā riska svērtā vērtība, ko aprēķina 59. punktā norādītajām iestādēm.

5. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
02.05.2007. noteikumiem Nr. 60
Ārvalstis, kuru uzraudzības prakse un tiesību akti ir vismaz līdzvērtīgi EK direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK prasībām

(Pielikums grozīts ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

Iestāžu darbību regulējošās prasības ir vismaz līdzvērtīgas EK direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK prasībām šādās ārvalstīs1:

1) Amerikas Savienotajās Valstīs2,

2) Austrālijas Savienībā,

3) Japānā,

4) Kanādā,

5) Šveices Konfederācijā.

1 Citu valstu iestāžu darbību regulējošās prasības var tikt atzītas par vismaz līdzvērtīgām EK direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK prasībām pēc saskaņošanas ar Komisiju.

2 (Piezīme svītrota ar FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314)

6. pielikums
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
02.05.2007. noteikumiem Nr. 60
Uz iekšējiem reitingiem balstītā pieeja kredītriska kapitāla prasības aprēķinam

(Pielikums grozīts ar FKTK 14.12.2007. noteikumiem Nr.173; FKTK 13.11.2010. noteikumiem Nr.314; FKTK 09.12.2011. noteikumiem Nr.300; pielikuma 44.3.punkta jaunā redakcija stājas spēkā 31.12.2011., sk. grozījumu 30.punktu)

1. daļa. Riska darījumu riska svērtā vērtība un paredzamo zaudējumu apmērs

1. Riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķins

1. Ja nav noteikts citādi, riska svērtās vērtības aprēķinā formulu parametrus – saistību nepildīšanas varbūtību (SNV), saistību nepildīšanas zaudējumus (SNZ) un riska darījuma termiņu (T) – nosaka saskaņā ar 2. daļas prasībām un riska darījuma vērtību nosaka saskaņā ar 3. daļas prasībām.

2. Katra riska darījuma riska svērto vērtību aprēķina pēc 3.–27. punkta formulām.

1.1. Riska svērtā vērtība riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām

3. Ņemot vērā 5.–9. punkta prasības, riska svērto vērtību riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām aprēķina pēc šādām formulām:

Korelācija (R) = 0.12*(1–EXP(–50*SNV))/
(1–EXP(–50))+0.24*
[1–(1–EXP(–50*SNV))/(1–EXP(–50))]

Termiņa faktors
(b) = (0.11852–0.05478*ln(SNV))2

Riska pakāpe
(RP) = SNZ*(N[(1–R)-0.5*G(SNV)+
(R/(1–R))0.5*G(0.999)]–SNV*SNZ)*
(1–1.5*b)-1*(1+(T-2.5)*b)*12.5*1.06,

kur:

N(X) apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma kumulatīvo sadalījuma funkciju (t.i., varbūtība, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks vai vienāds ar X);

G(Z) apzīmē standartizēti normāli sadalīta gadījuma lieluma apgriezto kumulatīvo sadalījuma funkciju (t.i., rādītāju X tā, ka N(X)= Z).

Ja SNV = 0, RP arī ir 0 procenti.

Ja SNV = 1, tad:

– riska darījumiem, kuros ir saistību neizpilde un kuriem iestādes SNZ nosaka saskaņā ar 2. daļas 44. punktu, RP ir 0 procenti;

– riska darījumiem, kuros ir saistību neizpilde un kuriem iestāde piemēro pašas noteiktos SNZ līmeņus, RP ir MAX {0, 12.5*(SNZ-PZLA}, kur PZLA ir iestādes pašas PZ labākā aplēse riska darījumiem, kuros ir saistību neizpilde, saskaņā ar šā pielikuma 4. daļas 157. punkta prasībām.

Riska darījuma riska svērtā vērtība (RSV) = RP * riska darījuma vērtība

4. Jebkura riska darījuma, kura nodrošinājums atbilst 3. pielikuma 1. daļas 14. punkta un 3. pielikuma 2. daļas 40. punkta prasībām, riska svērto vērtību var koriģēt šādi:

Riska darījuma riska svērtā vērtība =
RP * riska darījuma vērtība*(0.15+160*SNVAD),

kur SNVAD ir aizsardzības devēja SNV.

RP šajā gadījumā aprēķina, izmantojot 3. punkta formulu, ievadot tajā šādus parametrus:

– SNV ir parādnieka SNV;

– SVZ ir tiešajiem riska darījumiem ar aizsardzības devēju noteiktie SNZ;

– termiņa faktoru (b) rēķina, izmantojot zemāko no aizsardzības devēja SNV un parādnieka SNV.

5. Rēķinot riska pakāpi riska darījumiem ar tādām komercsabiedrībām, kas ir iekļautas konsolidācijas grupā, kurā kopējais gada apgrozījums ir mazāks nekā 50 miljoni euro, iestāde var izmantot šādu korelācijas formulu:

Korelācija (R) = 0.12*(1–EXP(–50*SNV))/(1–EXP(–50))+0.24*[1–(1–EXP(–50*
SNV))/(1–EXP(–50))]–0.04*(1–(A–5)/45),

kur A ir kopējais gada apgrozījums konsolidācijas grupā, kas izteikts miljonos euro, un A ir lielāks par 5 miljoniem euro, bet mazāks par 50 miljoniem euro. Ja apgrozījums ir mazāks nekā 5 miljoni euro, to uzskata par vienādu ar 5 miljoniem euro. Attiecībā uz nopirktajiem debitoru parādiem kopējais gada apgrozījums tiek noteikts proporcionāli portfeļa atsevišķo riska darījumu vidējai svērtajai vērtībai.

Iestāde aizstāj kopējo gada apgrozījumu ar konsolidācijas grupas kopējiem aktīviem, ja kopējais gada apgrozījums nav nozīmīgs rādītājs attiecībā pret komercsabiedrības lielumu, bet kopējie aktīvi ir nozīmīgāks rādītājs nekā kopējais gada apgrozījums.

6. Specializētajiem kreditēšanas riska darījumiem, kuru SNV noteikšana neatbilst šā pielikuma 4. daļā noteiktajām minimālajām prasībām, riska pakāpes nosaka saskaņā ar 1. tabulu.

1. tabula. Specializēto kreditēšanas riska darījumu riska pakāpes

Atlikušais termiņš

1. kate-gorija*

2. kate-gorija

3. kate-gorija

4. kate-gorija

5. kate-gorija

Īsāks nekā 2.5 gadi

50%

70%

115%

250%

0%

Vienāds vai garāks nekā 2.5 gadi

70%

90%

115%

250%

0%

* Basel II dokumentā noteikts iespējamais specializēto kreditēšanas riska darījumu sadalījums kategorijās.

Piešķirot riska pakāpes specializētajiem kreditēšanas riska darījumiem, iestāde ņem vērā šādus faktorus: komercsabiedrības finansiālo stabilitāti, politisko un tiesisko vidi, darījuma vai aktīva īpašības, sponsora un attīstītāja iespējas, tostarp jebkādu ieņēmumu plūsmu no valsts un privātā sektora partner­attiecībām, nodrošinājumu paketi.

7. Lai nopirktajiem debitoru – komercsabiedrību parādiem varētu izmantot riska darījumiem ar komercsabiedrībām piemērojamo pieeju, tiem jāatbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas 4. daļas 182.–186. punktā. Ja nopirktie debitoru – komercsabiedrību parādi atbilst arī šīs daļas 14. punkta nosacījumiem un iestādei būtu pārāk apgrūtinoši piemērot 4. daļā noteiktos riska lieluma noteikšanas kvantitatīvos standartus riska darījumiem ar komercsabiedrībām, tā var šādiem debitoru – komercsabiedrību parādiem izmantot 4. daļā noteiktos mazo riska darījumu portfeļa riska lieluma noteikšanas kvantitatīvos standartus.

8. Nopirkto debitoru – komercsabiedrību parādu atmaksājamās preču pirkšanas atlaides (refundable purchase discounts), nodrošinājumu vai daļējās garantijas, kas nodrošina pirmās kārtas zaudējumu aizsardzību pret pirmās kārtas zaudējumiem no saistību nepildīšanas, atgūstamās vērtības samazinājuma vai abiem zaudējumu veidiem, var uzskatīt par pirmās kārtas zaudējumu pozīciju IRB pieejas vērtspapirizēšanas pozīcijas ietvaros.

9. Ja iestāde nodrošina kredīta aizsardzību virknei riska darījumu ar nosacījumu, ka šajos riska darījumos n-tā riska darījumu saistību neizpilde ir slieksnis, kura sasniegšanas rezultātā jānotiek līgumā par kredīta aizsardzību noteiktajai apmaksai un šis kredīta notikums pārtrauc vienošanos par aizsardzību, šādam aizsardzības kredīta atvasinātajam instrumentam riska pakāpi nosaka šādi:

9.1. ja aizsardzības instrumentam ir pieejams ĀKNI reitings, tad aizsardzībai pakļautajiem riska darījumiem tiek piemērota saskaņā ar noteikumu II sadaļas 5. daļas prasībām noteiktā riska pakāpe;

9.2. ja aizsardzības instrumentam nav pieejams ĀKNI reitings, riska pakāpe aizsargāto riska darījumu grozam tiek noteikta kā grozā iekļauto riska darījumu, izņemot n-1 riska darījumus, proporcionālo riska pakāpju kopsumma. Aizsargājamā groza riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina, reizinot proporcionālo riska pakāpju kopsummu ar groza riska darījumu, izņemot n-1 riska darījumus, vērtību kopsummu. Ja aizsargājamā groza riska darījumu riska svērtā vērtība un paredzamo zaudējumu (turpmāk − PZ) summa, reizināta ar 12.5, ir lielāka par aizsardzības maksājumu, kuru nodrošina kredīta atvasinātais instruments, reizināts ar 12.5, tad aizsargājamā groza riska darījumu riska svērtā vērtība ir pēdējā reizinājuma rezultāts (aizsardzības maksājums, reizināts ar 12.5). Nosakot kopsummā neiekļaujamos n-1 riska darījumus, balstās uz to, ka katram no šiem riska darījumiem riska svērtā vērtība ir mazāka nekā riska svērtā vērtība jebkuram no kopsummā iekļautajiem riska darījumiem.

1.2. Mazo riska darījumu portfeļa riska darījumu riska svērtā vērtība

10. Mazo riska darījumu portfeļa riska darījumu riska svērto vērtību aprēķina pēc šādām formulām, ņemot vērā 12. un 13. punkta prasības:

Korelācija (R) =
0.03*(1–EXP(–35*SNV))/
(1–EXP(–35))+0.16*[1–(1–EXP(–35*
SNV))/(1–EXP(–35))]

Riska pakāpe (RP) =
(SNZ*N[(1–R)-0.5*G(SNV)+(R/
(1–R))0.5*G(0.999)]–SNV*SNZ)*12.5*1.06,

kur:

N(X) apzīmē standartizēti normāli sadalītā gadījuma lieluma kumulatīvo sadalījuma funkciju (t.i., varbūtība, ka normāli sadalīts gadījuma lielums ar vidējo vērtību 0 un dispersiju 1 ir mazāks vai vienāds ar X);

G(Z) apzīmē standartizēti normāli sadalītā gadījuma lieluma apgriezto kumulatīvo sadalījuma funkciju (t.i., rādītājs X tā, ka N(X)=Z).

Ja SNV=1 (riska darījumam iestājusies saistību neizpilde), tad RP ir Max {0, 12.5*(SNZ-PZLA)}, kur PZLA ir iestādes pašas PZ labākā aplēse riska darījumiem, kuros ir saistību neizpilde, kas tiek veikta saskaņā ar šā pielikuma 4. daļas 157. punkta noteikumiem.

Riska darījuma riska svērtā vērtība (RSV) = RP * riska darījuma vērtība.

11. Atbilstoši noteikumu II sadaļas 2. nodaļas 123. punkta kritērijiem mazo riska darījumu portfelī iekļauto riska darījumu ar MVK riska svērto vērtību var koriģēt saskaņā ar šā pielikuma 4. punktu, ja to nodrošinājums atbilst noteikumu 3. pielikuma 1. daļas 14. punkta un noteikumu 3. pielikuma 2. daļas 40. punkta prasībām.

12. Mazo riska darījumu portfeļa riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamā īpašuma ķīlu, 10. punkta formulā korelāciju (R) nerēķina pēc formulas, bet aizstāj ar skaitli 0.15.

13. Mazo riska darījumu portfeļa kvalificētajiem atjaunojamajiem riska darījumiem (qualifying revolving retail exposures), kas definēti 13.1.–13.5. punktā, korelāciju (R) nerēķina pēc 10. punktā uzrādītās formulas, bet aizstāj ar skaitli 0.04. Kvalificēto atjaunojamo riska darījumu kopums veido apakšportfeli mazo riska darījumu portfelī. Mazo riska darījumu portfeļa riska darījumus var uzskatīt par kvalificētajiem atjaunojamajiem riska darījumiem, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

13.1. tie ir riska darījumi ar fiziskām personām;

13.2. riska darījumi ir atjaunojami, tie ir nenodrošināti un iestāde var tos nekavējoties un bez nosacījumiem anulēt, ciktāl tie nav tikuši izmantoti (šajā kontekstā par atjaunojamiem riska darījumiem var uzskatīt tādus riska darījumus, kuros klienta atlikums drīkst svārstīties, klientam pēc saviem ieskatiem veicot aizņēmumus un tos atmaksājot iestādes noteiktā limita robežās). Neizmantotos piešķirtos aizdevumus var uzskatīt par beznosacījumu kārtā anulējamiem, ja aizdevuma noteikumi ļauj iestādei tos anulēt tādā apmērā, kādu pieļauj tiesību akti patērētāju aizsardzības jomā un ar to saistītajās jomās. Iestāde var atzīt par nenodrošinātiem tādus riska darījumus, kas tiek nodrošināti ar atlikumu algas kontā. Šajā gadījumā riska darījuma atlikums, kas ir segts ar atlikumu algas kontā, netiek ņemts vērā, veicot SNZ aplēses;

13.3. maksimāli pieļaujamais kvalificēto atjaunojamo riska darījumu apmērs ar vienu fizisko personu apakšportfelī ir 100 000 euro vai mazāks;