Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Muzeju likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) muzeja priekšmets — priekšmets, kas pēc izpētes un apstrādes ir atzīts par priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi un atrodas muzeja krājumā;

2) muzejisks priekšmets — priekšmets, kas pēc savas kultūrvēsturiskās nozīmes atbilst muzeja priekšmeta prasībām, bet nav iekļauts muzeja krājumā;

3) muzeja krājums — vēsturiski izveidojies, zinātniski pamatots muzeja priekšmetu kopums, kas sastāv no pamatkrājuma, palīgkrājuma un apmaiņas krājuma;

4) muzeja kolekcija — muzeja priekšmetu kopums, kuru saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums;

5) publisks muzejs — akreditēts valsts, pašvaldības vai autonoms muzejs;

6) valsts muzejs — Ministru kabineta izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno šajā likumā noteiktās funkcijas;

7) pašvaldības muzejs — pašvaldības izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno šajā likumā noteiktās funkcijas;

8) autonoms muzejs:

a) atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno šajā likumā noteiktās funkcijas,

b) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno šajā likumā noteiktās funkcijas;

9) privāts muzejs — biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība (nodibinājums) vai komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība (līgumsabiedrība, komersants), kā arī tās struktūrvienība, kas ir muzeja krājuma īpašnieks (valdītājs) un īsteno šajā likumā noteiktās funkcijas.

2.pants. Likuma mērķis un darbība

(1) Šā likuma mērķis ir noteikt sabiedriskās attiecības muzeju jomā, lai nodrošinātu muzeju darbību un sekmētu Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu un muzeju attīstības iespējas.

(2) Likums attiecas uz publiskiem muzejiem, kā arī akreditētiem privātiem muzejiem (turpmāk — muzejs) .

3.pants. Kultūras ministrijas kompetence muzeju jomā

(1) Kultūras ministrija:

1) izstrādā valsts stratēģiju un īsteno valsts politiku muzeju jomā;

2) koordinē valsts muzeju starptautiskos sadarbības projektus, kā arī informē citus muzejus par starptautiskas sadarbības iespējām;

3) sadala akreditētajiem muzejiem valsts budžetā paredzētos līdzekļus kultūrvēsturisku, tēlotājas mākslas un citu projektu un programmu īstenošanai;

4) izveido Latvijas Muzeju padomi un apstiprina tās nolikumu;

5) (izslēgts ar 08.06.2017. likumu);

6) izvērtē muzeja atbilstību nacionālas nozīmes kultūras institūcijas statusam;

7) piešķir, atsaka vai atņem muzejam reģionāla muzeja statusu.

(2) Kultūras ministrs ar Kultūras ministrijas starpniecību īsteno funkcionālo pārraudzību publiskajos muzejos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. un 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

4.pants. Muzeju valsts pārvalde

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

5.pants. Latvijas Muzeju padome un tās sastāvs

(1) Latvijas Muzeju padome (turpmāk — Muzeju padome) ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai veicinātu institūciju sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kuri saistīti ar valsts stratēģiju muzeju jomā, kā arī ar muzeju darbību un Nacionālā muzeju krājuma (turpmāk — Nacionālais krājums) veidošanu un saglabāšanu.

(2) Muzeju padomes sastāvā ir 16 locekļi: astoņi Rīgas plānošanas reģiona akreditēto muzeju deleģēti pārstāvji — muzeju darbinieki, četri Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģiona akreditēto muzeju deleģēti pārstāvji (pa vienam no katra reģiona) — muzeju darbinieki, viens Latvijas Pašvaldību savienības deleģēts pārstāvis, viens ar Latvijas muzeju profesionālo darbību saistītu nevalstisko organizāciju deleģēts pārstāvis, viens Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas pārziņa deleģēts pārstāvis un kultūras ministrs vai viņa deleģēts pārstāvis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2008. un 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

6.pants. Muzeju padomes kompetence

Muzeju padome:

1) veicina publisko un privāto muzeju attīstību un sadarbību;

2) sniedz ministrijām un pašvaldībām atzinumus par valsts budžeta un pašvaldību budžetu projektu sadaļām, kuras saistītas ar muzeju finansēšanu, kā arī par citiem ar muzeju darbību saistītiem jautājumiem;

3) sniedz konsultācijas par valsts un pašvaldību muzeju dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju;

4) sniedz Kultūras ministrijai atzinumus par muzeju atbilstību akreditācijas prasībām;

5) sniedz Kultūras ministrijai atzinumus par muzeja priekšmetu izņemšanu no Nacionālā krājuma;

6) sniedz Kultūras ministrijai atzinumus par Nacionālā krājuma veidošanu un saglabāšanu;

7) iesniedz ministrijām un pašvaldībām priekšlikumus par muzeju direktoru amata kandidatūrām;

8) iesniedz Kultūras ministrijai priekšlikumus par muzeju speciālistu (personāla) sagatavošanu un kvalifikācijas pilnveidošanu;

9) sniedz Kultūras ministrijai atzinumu par muzeja atbilstību nacionālas vai reģionālas nozīmes kultūras institūcijas statusam;

10) sniedz Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmas pārzinim atzinumus un ierosinājumus par sistēmas attīstību un paplašināšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. un 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

7. pants. Muzeja jēdziens, pamatfunkcijas un misija

(1) Muzejs ir pastāvīga un publiski pieejama institūcija, kura kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kura iegūst, uzkrāj, saglabā, pēta, popularizē un eksponē materiālo un nemateriālo cilvēces mantojumu un vidi, lai sekmētu pētniecību, sabiedrības izglītošanu un sniegtu sabiedrībai emocionālu baudījumu, un kuras darbība, īstenojot muzeja funkcijas, nav vērsta uz peļņas gūšanu.

(2) Muzeja pamatfunkcijas ir šādas:

1) muzeja krājuma komplektēšana, dokumentēšana, saglabāšana un pieejamības nodrošināšana;

2) muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas izpēte;

3) sabiedrības izglītošana, izmantojot ekspozīcijas, izstādes un izglītojošas programmas, kā arī citus ar muzeja darbību saistītus komunikācijas veidus.

(3) Muzeja pamatfunkcijas tiek īstenotas atbilstoši muzeja misijai — muzeja darbības vispārīgajam mērķim, kas ietver muzeja nepieciešamības pamatojumu un informāciju par muzeja profilu jeb muzeja specializāciju, ko nosaka muzeja krājuma saistība ar noteiktu zinātņu nozari vai darbības sfēru, kā arī muzeja darbības aptverto laika posmu, teritoriju un mērķauditoriju.

(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

8.pants. Publisko muzeju dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtība

(1) Valsts muzejus un to filiāles dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Kultūras ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma, konsultējoties ar Muzeju padomi.

(2) Pašvaldību muzejus un to filiāles dibina, reorganizē un likvidē attiecīgā pašvaldība, konsultējoties ar Muzeju padomi.

(3) Autonomos muzejus un to filiāles, kas ir atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, dibina, reorganizē un likvidē īpašnieks.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto muzeju reorganizācijas un likvidācijas gadījumos muzejam ir pienākums konsultēties ar Muzeju padomi jautājumos par turpmāko rīcību ar Nacionālajā krājumā iekļautajiem attiecīgā muzeja priekšmetiem.

(5) Ja tiek likvidēts akreditēts privātais muzejs vai akreditēts autonomais muzejs, kas ir valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, un šis muzejs ir saņēmis valsts budžeta līdzekļus, valsts muzejiem un pašvaldību muzejiem ir pirmpirkuma tiesības likvidējamā muzeja priekšmetu iegūšanā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2008.)

9. pants. Muzeju akreditācija un reģistrācija

(1) Valsts muzejam, pašvaldības muzejam un šā likuma 1. panta 8. punkta "a" apakšpunktā minētajam muzejam ir pienākums akreditēties ne agrāk kā triju un ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc muzeja dibināšanas. Šā likuma 1. panta 8. punkta "b" apakšpunktā minētajam muzejam un privātajam muzejam ir tiesības pieteikties akreditācijai, ja muzejs pēc tā dibināšanas darbojies vismaz trīs gadus. Ministru kabinets nosaka muzeju akreditācijas kārtību.

(2) Muzejs iegūst akreditēta muzeja statusu, ja tas atbilst šādām akreditācijas prasībām:

1) ir dibinātāja apstiprināts muzeja nolikums, statūti, reglaments vai līgums;

2) muzejs veic visas šā likuma 7. panta otrajā daļā noteiktās pamatfunkcijas;

3) ir veikta muzeja krājuma uzskaite;

4) ir telpas, iekārtas un drošības sistēmas, kas garantē muzeja krājuma saglabāšanu;

5) ir nodrošināta muzeja misijai atbilstošu ekspozīciju un izstāžu, kā arī krājuma neeksponētās daļas pieejamība sabiedrībai;

6) ir izstrādāta muzeja darbības un attīstības stratēģija.

(3) Muzeja atbilstību akreditācijas prasībām vērtē Kultūras ministrija, analizējot ikgadējos muzeja darba pārskatus un veicot pārbaudes muzejā. Muzejam tiek atteikta akreditācija vai akreditētam muzejam tiek atņemts akreditēta muzeja statuss, ja tas neatbilst akreditācijas prasībām.

(4) Lēmumu par muzeja akreditēšanu, par atteikumu muzeju akreditēt vai akreditēta muzeja statusa atņemšanu pieņem Kultūras ministrija, pamatojoties uz muzeju akreditācijas komisijas sagatavotu ziņojumu un Muzeju padomes atzinumu.

(5) Lēmumu par muzeja akreditēšanu vai par atteikumu akreditēt muzeju pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad Kultūras ministrijā reģistrēts iesniegums par muzeja akreditāciju. Lēmumu par akreditēta muzeja statusa atņemšanu pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad Kultūras ministrijā saņemts akreditācijas komisijas ziņojums.

(6) Ja muzejs, kuram ir pienākums akreditēties, akreditācijas procesā netiek akreditēts, tas gada laikā var atkārtoti pieteikties akreditācijai, ja ir novērstas akreditācijas procesā konstatētās nepilnības. Ja arī pēc atkārtotas pieteikšanās muzejs netiek akreditēts, muzeja dibinātājs pieņem lēmumu par muzeja likvidāciju vai reorganizāciju.

(7) Kultūras ministrija veido un uztur muzeju reģistru. Muzeju reģistrā tiek iekļauti visi akreditētie muzeji, kā arī — pēc vienošanās ar privāto muzeju īpašniekiem — privātie neakreditētie muzeji. Iekļaušanai muzeju reģistrā muzejs iesniedz Kultūras ministrijai muzeja dibināšanas dokumenta kopiju, kā arī muzeja darbību reglamentējoša dokumenta (nolikuma, statūtu, līguma u. tml.) kopiju. Informācija par akreditācijas piešķiršanu muzejam, atteikumu akreditēt muzeju vai akreditēta muzeja statusa atņemšanu tiek norādīta muzeju reģistrā.

(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

10.pants. Muzeju tiesības un pienākumi

(1) Muzejam ir tiesības:

1) pēc Kultūras ministrijas atļaujas saņemšanas uz laiku izvest muzeja kolekcijas vai atsevišķus priekšmetus ārpus valsts;

2) sniegt maksas pakalpojumus, veikt izdevējdarbību un izmantot iegūtos līdzekļus muzeja darbības attīstībai, muzeja krājuma papildināšanai un saglabāšanai, restaurācijai, darbinieku profesionālo zināšanu pilnveidošanai, viņu materiālajai stimulēšanai un pētniecības darba nodrošināšanai;

3) saskaņā ar Autortiesību likumu īstenot autortiesības attiecībā uz tā valdījumā esošo muzeja krājumu;

4) saņemt valsts budžeta līdzekļus kultūrvēs­turisku, tēlotājas mākslas un citu nacionāli nozīmīgu projektu un programmu īstenošanai;

5) slēgt civiltiesiskus darījumus, lai sekmētu muzeja krājuma saglabāšanu, papildināšanu, izpēti, kā arī citus darījumus, kas nepieciešami muzeja darbības nodrošināšanai;

6) saņemt Kultūras ministrijas metodisko atbalstu;

7) veikt saimniecisko darbību, tai skaitā suvenīru un iespieddarbu tirdzniecību, ja tā ir nepieciešama muzeja pamatfunkciju un darbības veicināšanai.

(2) Muzeju pienākums ir:

1) nodrošināt muzeja krājuma pieejamību apmeklētājiem un pētniekiem;

2) katru gadu sniegt Kultūras ministrijai darbības pārskatu un Muzeju padomei — informāciju, kas nepieciešama tās kompetencē esošo jautājumu izskatīšanai;

3) akreditēties, ievērojot šajā likumā noteiktās akreditācijas prasības un kārtību;

4) nodrošināt tā valdījumā esošo Nacionālā krājuma priekšmetu un kolekciju aprakstu ievadīšanu, aktualizēšanu un pieejamību Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā, nodrošinot ievadīto datu atbilstību muzeja rīcībā esošajai informācijai, kā arī ievērojot fizisko personu datu aizsardzību un autortiesības regulējošu normatīvo aktu prasības.

(3) Valsts muzeji un pašvaldību muzeji nedrīkst atsavināt vai izņemt muzeja priekšmetus un kolekcijas no muzeja krājuma bez Kultūras ministrijas atļaujas.

(4) Muzeju tiesības un pienākumus nosaka attiecīgā muzeja nolikumā, statūtos, reglamentā vai līgumā.

(5) Muzejs var veikt zinātnisko darbību un reģistrēties zinātnisko institūciju reģistrā Zinātniskās darbības likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. un 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

11.pants. Muzeju vadība

(1) Valsts muzeju direktorus, ņemot vērā Muzeju padomes priekšlikumus, pieņem darbā un atlaiž no darba ministrs, kura padotībā atrodas attiecīgais valsts muzejs.

(2) Pašvaldību muzeju direktorus un vadītājus pieņem darbā attiecīgā pašvaldība, ņemot vērā Muzeju padomes priekšlikumus.

(3) Autonomo muzeju direktorus un vadītājus pieņem darbā attiecīgā muzeja dibinātājs.

12.pants. Nacionālais muzejs

(1) Nacionālais muzejs ir tāds muzejs:

1) kura krājums teritoriāli, hronoloģiski un tematiski aptver visu valsti un savā profilā ir visnozīmīgākais un vispilnīgākais;

2) kura pētnieciskais darbs nodrošina vispusīgu muzeja krājuma izpēti un pētījumus profilzinātnēs;

3) kura ekspozīcijas, izstādes un citi ar muzeja darbību saistītie komunikācijas veidi nodrošina muzeja krājuma pieejamību un vispusīgu izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai;

4) kurš veic darbības, kas apliecina šā muzeja kā vadošās institūcijas lomu muzeju nozarē.

(2) Nacionālā muzeja statusa iegūšanai muzejs var iesniegt Kultūras ministrijai pieteikumu, kurā pamatota tā atbilstība nacionālas nozīmes kultūras institūcijas statusam.

(3) Ministru kabinets pēc Kultūras ministrijas priekšlikuma lemj par nacionālā muzeja statusa piešķiršanu.

12.1 pants. Reģionālais muzejs

(1) Akreditēts muzejs ir tiesīgs iegūt reģionālā muzeja statusu, ja tas atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) tā krājums teritoriāli, hronoloģiski vai tematiski attiecas uz noteiktu reģionu un savā profilā šis muzejs ir vispilnīgākais un visnozīmīgākais šajā reģionā;

2) tā pētnieciskais darbs nodrošina vispusīgu muzeja krājuma izpēti un pētījumus attiecīgā reģiona vai tēmas ietvaros;

3) ekspozīcijas, izstādes, izglītojošie pasākumi un citi ar muzeja darbību saistītie komunikācijas veidi nodrošina muzeja krājuma pieejamību un izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai;

4) tas veic darbības, kas apliecina šā muzeja kā vadošās institūcijas lomu attiecīgajā reģionā vai tēmas ietvaros.

(2) Muzejs, kurš pretendē uz reģionālā muzeja statusu, iesniedz par to pieteikumu Kultūras ministrijai. Pieteikumam pievieno dokumentus, kas apliecina muzeja atbilstību šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem.

(3) Lēmumu par reģionālā muzeja statusa piešķiršanu, atteikumu to piešķirt vai statusa atņemšanu pieņem Kultūras ministrija, ņemot vērā Muzeju padomes atzinumu. Muzejam atsaka piešķirt vai atņem reģionālā muzeja statusu, ja tas neatbilst kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem. Lēmumu par reģionālā muzeja statusa piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt pieņem sešu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas. Muzeja darbības atbilstību reģionālā muzeja kritērijiem analizē muzeja akreditācijas procesā. Lēmumu par reģionālā muzeja statusa atņemšanu pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts akreditācijas komisijas ziņojums.

(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

13.pants. Nacionālais krājums

(1) Nacionālais krājums ir nacionālā bagātība, un tas ir valsts aizsardzībā.

(2) Nacionālo krājumu veido:

1) akreditēto valsts muzeju un akreditēto pašvaldību muzeju pamatkrājumi;

2) akreditēto autonomo muzeju un akreditēto privāto muzeju pamatkrājumi (ar Muzeju padomes piekrišanu) ;

3) privātās kolekcijas vai atsevišķi muzejiski priekšmeti (pēc īpašnieka ierosinājuma un ar Muzeju padomes piekrišanu) .

(3) Nacionālajā krājumā esošie priekšmeti un kolekcijas tiek iekļautas kopkatalogā — datubāzē, kas ietver pamatinformāciju par muzeju krājumu priekšmetiem.

(4) Institūcijām un privātpersonām, kuru valdījumā vai īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, jānodrošina to saglabāšana un izmantošanas iespējas.

(5) Valsts piešķir budžeta līdzekļus Nacionālajā krājumā esošo priekšmetu un kolekciju uzturēšanai, saglabāšanai un restaurēšanai.

(6) Attiecībā uz Nacionālajā krājumā esošajiem priekšmetiem vai kolekcijām jāievēro šādi noteikumi:

1) aizliegts atsavināt Nacionālajā krājumā iekļauto kolekciju atsevišķus priekšmetus;

2) atsavinot kādu Nacionālajā krājumā iekļauto kolekciju vai priekšmetu, tas vispirms ar Kultūras ministrijas starpniecību un tās atļauju jāpiedāvā citam akreditētam muzejam;

3) aizliegts ieķīlāt Nacionālajā krājumā iekļautos priekšmetus vai kolekcijas, un uz tiem nevar vērst piedziņu pēc kreditora pieprasījuma.

(7) Priekšmetu var izņemt no Nacionālā krājuma, ja:

1) priekšmetam ir būtiski bojājumi, kuru dēļ to nav iespējams restaurēt;

2) priekšmets ir zudis vai dabiski sairis;

3) priekšmets ir iegūts prettiesiskā ceļā;

4) priekšmets ir zaudējis muzejisko vērtību.

(8) Ja muzejs nenodrošina Nacionālajā krājumā iekļautas kolekcijas vai priekšmeta saglabāšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par Nacionālo krājumu, kā rezultātā kolekcijai vai priekšmetam sāk rasties būtiski bojājumi, valsts vai pašvaldību muzejs ar Kultūras ministrijas starpniecību priekšmeta vai kolekcijas īpašniekam var izteikt priekšlikumu par priekšmeta vai kolekcijas atsavināšanu un izņemšanu no attiecīgā muzeja krājuma. Valsts vai pašvaldību muzejiem ir pirmpirkuma tiesības attiecīgā priekšmeta vai kolekcijas iegūšanā.

(9) Atļauju priekšmeta izņemšanai no Nacionālā krājuma izsniedz Kultūras ministrija pēc tā muzeja ierosinājuma, kurā atrodas attiecīgais priekšmets, vai pēc priekšmeta īpašnieka ierosinājuma, ņemot vērā Muzeju padomes atzinumu.

(10) Ministru kabinets nosaka Nacionālā krājuma veidošanas, papildināšanas, uzskaites, saglabāšanas kārtību, rīcību ar tajā esošajiem priekšmetiem un kolekcijām, kā arī kārtību, kādā priekšmetu var atsavināt un izņemt no Nacionālā krājuma vai uz laiku izvest ārpus valsts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2007. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

13.1 pants. Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma

(1) Nacionālajā krājumā esošo priekšmetu un kolekciju apraksti tiek iekļauti Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā.

(2) Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kura apkopo Nacionālajā krājumā esošo priekšmetu un kolekciju aprakstus un nodrošina sabiedrībai informācijas pieejamību par materiālo un nemateriālo cilvēces mantojumu un vidi, kas ir uzkrāta muzeju krājumos.

(3) Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma ietver:

1) datus par Nacionālajā krājumā iekļautajiem priekšmetiem un kolekcijām;

2) datus par muzeju palīgkrājumos un apmaiņas krājumos iekļautajiem priekšmetiem;

3) muzeja sniegtos e-pakalpojumus.

(4) Institūcijas un privātpersonas, kuru valdījumā vai īpašumā ir Nacionālā krājuma priekšmeti, veic datu ievadi, datu aktualizēšanu un nodrošina to pieejamību Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā un ievadīto datu atbilstību attiecīgo institūciju un privātpersonu rīcībā esošajai informācijai, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības un autortiesību aizsardzības prasības.

(5) Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā ievadāmos datus iegūst elektroniski tiešsaistes datu pārraides režīmā.

(6) Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā iekļautie publiskie pieejamie dati ir izmantojami bez maksas tiešsaistē Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga portālā.

(7) Muzeja sniegtie e-pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē bez maksas vai par maksu saskaņā ar muzeja apstiprināto maksas cenrādi.

(8) Ministru kabinets nosaka Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga sistēmas pārzini un viņa pienākumus, Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēmā iekļaujamo datu apjomu, kārtību, kādā veidojama un papildināma Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga informācijas sistēma, šajā sistēmā iekļauto datu apstrādes kārtību, lietotāju pārvaldību, lietotāju tiesības un atbildību.

(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

14.pants. Valsts muzeju un pašvaldību muzeju finansēšana

(1) Valsts muzejus finansē no valsts budžeta, pašvaldību muzejus finansē attiecīgā pašvaldība, paredzot līdzekļus:

1) muzeja ēku uzturēšanai un restaurēšanai;

2) telpu īrei, komunālajiem maksājumiem, nodokļu un zemes nomas maksājumiem;

3) muzeja krājuma papildināšanai (iepirkšanai, ekspedīcijām), saglabāšanai, fiziskajai drošībai (apsardzei, apdrošināšanai un ugunsdrošības tehnikai), kā arī izpētei un izmantošanai;

4) mikroklimata uzturēšanas iekārtām, muzeja priekšmetu konservācijai un restaurēšanai;

5) muzeja personāla algošanai;

6) starptautiskai sadarbībai;

7) sabiedrības izglītošanai un kultūrvēsturisko vērtību popularizēšanai, veidojot ekspozīcijas un izstādes, kā arī izmantojot citus ar muzeja darbu saistītus izglītošanas un popularizēšanas veidus.

(2) Valsts muzeji un pašvaldību muzeji var saņemt papildu finanšu līdzekļus arī no citiem avotiem ziedojumu un dāvinājumu veidā, kā arī gūt ienākumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem. Līdzekļi, kas iegūti no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, tiek ieskaitīti muzeja pamatbudžeta kontā, un tos izmanto tikai muzeja darbības attīstībai.

(3) Ja valsts muzeji un pašvaldību muzeji saņem ziedojumu vai dāvinājumu ar norādītu mērķi vai bez tā, tie atver speciālā budžeta kontu.

15.pants. Starptautiskā sadarbība

(1) Muzeji ir tiesīgi patstāvīgi sadarboties ar muzejiem citās valstīs, iestāties starptautiskajās muzeju organizācijās un piedalīties to darbībā.

(2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā muzeji var saņemt valsts garantētu apdrošināšanu starptautisku izstāžu rīkošanai.

16. pants. Informācija par kultūras mantojuma objektiem

(1) Informāciju par krātuvēm, kolekcijām, ekspozīcijām, izstādēm, pētniecības centriem, zinātnes centriem, piemiņas vietām un tamlīdzīgiem kultūras mantojuma objektiem, kuri izveidoti ar mērķi īstenot kādu no šā likuma 7. panta otrajā daļā minētajām muzeja pamatfunkcijām, var iekļaut muzeju reģistrā.

(2) Informāciju par šā panta pirmajā daļā minēto kultūras mantojuma objektu iekļauj muzeju reģistrā, ja īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona iesniedz pieteikumu par to Kultūras ministrijai. Pieteikumā norāda kultūras mantojuma objekta nosaukumu, tā īpašnieka vārdu, uzvārdu, objekta izveidošanas gadu, īsu aprakstu, adresi, informāciju par apmeklējuma iespējām, kontaktinformāciju (tālruņa numuru, e-pasta adresi, tīmekļvietnes adresi). Pieteikuma iesniedzējs katra gada pirmajā ceturksnī aktualizē informāciju muzeju reģistrā, nosūtot pieteikumā minēto informāciju Kultūras ministrijai. Ja informācija netiek aktualizēta divus gadus pēc kārtas, to izņem no muzeju reģistra.

(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

Pārejas noteikumi

1.Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 30.jūnijam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumi Nr.265 "Latvijas Muzeju padomes nolikums" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 18.nr.);

2) Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta noteikumi Nr.311 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 18.nr.);

3) Ministru kabineta 1998.gada 27.oktobra noteikumi Nr.420 "Kārtība, kādā Kultūras ministrija akreditētajiem muzejiem piešķir valsts budžetā speciāli paredzētos līdzekļus īpašu kultūrvēsturisku, tēlotājas mākslas un citu nacionāli nozīmīgu projektu un programmu realizēšanai" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 22.nr.);

4) Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumi Nr.196 "Muzeju akreditācijas noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 11.nr.).

2.Autonomajiem muzejiem, kas ir atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, ir pienākums nokārtot akreditāciju triju gadu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.

3.Muzeju akreditācijas apliecības, kas izsniegtas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz akreditācijas termiņa beigām.

4.Šā likuma 13.panta otrās daļas 2.punkts stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

5.Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Muzeju likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 16.nr.).

6. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim izdod šā likuma 13.1 panta astotajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus un veic nepieciešamos grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 27. jūnija noteikumos Nr. 532 "Muzeju akreditācijas noteikumi" un Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumos Nr. 956 "Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu".

(08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

Likums Saeimā pieņemts 2005.gada 15.decembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2006.gada 3.janvārī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 15.12.2005.Stājas spēkā: 17.01.2006.Tēma:  Kultūra un mākslaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 1 (3369), 03.01.2006., "Ziņotājs", 2, 26.01.2006.
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
124955
{"selected":{"value":"01.01.2018","content":"<font class='s-1'>01.01.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2018","iso_value":"2018\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-31.12.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"31.12.2008","iso_value":"2008\/12\/31","content":"<font class='s-1'>31.12.2008.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.11.2007","iso_value":"2007\/11\/21","content":"<font class='s-1'>21.11.2007.-30.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.01.2006","iso_value":"2006\/01\/17","content":"<font class='s-1'>17.01.2006.-20.11.2007.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2018
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva