1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050), izskatot Andra Rāviņa 2023. gada 3. februāra lūgumu atļaut savienot Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes (turpmāk – padome) locekļa amatu ar Zemgales plānošanas reģiona padomes dalībnieka amatu, Jelgavas valstspilsētas biedrību un nodibinājumu atbalsta programmas komisijas priekšsēdētāja amatu, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības grantu programmas "Atbalsts komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem" priekšsēdētāja amatu, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Apbalvojumu piešķiršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, politiskās partijas "Latvijas Zemnieku savienība" valdes locekļa amatu, biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" priekšsēdētāja vietnieka no valstspilsētām amatu, biedrības "Latvijas Lielo pilsētu asociācija" biedra amatu, konstatēja:

1.1. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā''  (turpmāk – likums) 4. panta otro daļu par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem padomes locekļa amatu. Saskaņā ar likuma 7. panta sesto daļu 4. panta otrajā daļā minētā amatpersona papildus likuma 6. panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar amatu arodbiedrībā vai citu amatu, uzņēmuma līguma, pilnvarojuma izpildi vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'', ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās publiskas personas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.2. saskaņā ar likuma 8.¹ panta trešo daļu personai, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, ir pienākums pirms amatu savienošanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) uzsākšanas rakstveidā iesniegt attiecīgajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu;

1.3. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma 7. panta sestās daļas 2. punktu ir kompetenta izsniegt atļauju Padomes locekļa amatu savienot ar citu amatu;

1.4. saskaņā ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma 11. panta pirmo daļu izlīdzināšanas fonda darbības pārraudzībai Ministru kabinets izveido Padomi. Padomes kompetenci nosaka Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumi Nr. 25 ''Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes nolikums'' (turpmāk – noteikumi Nr. 25);

1.5. saskaņā ar noteikumu Nr. 25 1. punktu padome nodrošina pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda darbības pārraudzību;

1.6. saskaņā ar noteikumu Nr. 25 6. punktu padomei ir noteikti šādi pienākumi:

1.6.1. pārraudzīt Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izpildi;

1.6.2. pārraudzīt saskaņā ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma 9. panta otro daļu izdoto normatīvo aktu izpildi;

1.6.3. saskaņā ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma 12. panta otro daļu pieņemt lēmumu par pašvaldību savstarpējo norēķinu parādiem un septiņu darbdienu laikā nosūtīt to Valsts kasei izpildei;

1.6.4. izskatīt un apkopot valsts un pašvaldību institūciju priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā, kā arī ar to saistītajos normatīvajos aktos un sniegt atzinumus par tiem;

1.6.5. ja nepieciešams, izstrādāt priekšlikumus Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma un ar to saistīto normatīvo aktu piemērošanas uzlabošanai;

1.7. A. Rāviņš pilda Zemgales plānošanas reģiona padomes dalībnieka amata pienākumus. Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 5. panta pirmo daļu plānošanas reģions ir atvasināta publiska persona. Tās lēmējorgāns ir plānošanas reģiona attīstības padome. Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 16.¹ panta pirmo daļu plānošanas reģions atbilstoši kompetencei nodrošina reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. Atbilstoši Reģionālās attīstības likuma 16.¹ panta otrajai daļai plānošanas reģiona attīstības padome apstiprina plānošanas reģiona nolikumu un budžetu, var izveidot, reorganizēt un likvidēt plānošanas reģiona iestādes un kapitālsabiedrības, var lemt par dalību biedrībās un nodibinājumos, var noteikt atlīdzību par padomes priekšsēdētāja, padomes locekļu un administrācijas darbinieku pienākumu pildīšanu un tās izmaksāšanas kārtību, var noteikt plānošanas reģiona sniegto maksas pakalpojumu veidus un samaksas apmēru;

1.8. A. Rāviņš pilda Jelgavas valstspilsētas biedrību un nodibinājumu atbalsta programmas komisijas priekšsēdētāja amata pienākumus. Saskaņā ar nolikumu "Jelgavas valstspilsētas biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju atbalsta kārtība" (turpmāk – Atbalsta programmas nolikums), kas apstiprināts ar Jelgavas valstspilsētas domes 2018. gada 20. decembra lēmumu Nr. 15/4, atbalsta programmas mērķis ir sekmēt iedzīvotāju aktivitāti un iesaistīšanos Jelgavas valstspilsētas attīstības, kultūras un sociālo jautājumu risināšanā, veicināt iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, tradīciju saglabāšanos un sadarbību starp Jelgavas valstspilsētas pašvaldību un biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kas darbojas Jelgavas valstspilsētas teritorijā. Atbilstoši Atbalsta programmas nolikuma 18. punktam komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par komisijas darba organizāciju, nodrošina komisijas darbu (sasauc un vada komisijas sēdes), kā arī piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli;

1.9. A. Rāviņš pilda Jelgavas valstspilsētas pašvaldības grantu programmas "Atbalsts komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem" priekšsēdētāja amata pienākumus. Saskaņā ar nolikumu "Jelgavas valstspilsētas pašvaldības grantu programma "Atbalsts komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem"" (turpmāk – grantu programmas nolikums), kas apstiprināts ar Jelgavas valstspilsētas domes 2020. gada 23. jūlija lēmumu Nr. 13/1, grantu programmas mērķis atbalsta sniegšanai ir uzņēmējdarbības veicināšana un attīstība Jelgavas valstspilsētā, īpašu vērību veltot sociāli atbildīgajiem komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem. Saskaņā ar grantu programmas nolikuma 5., 6. un 7. punktu granti (finansiālais atbalsts) tiek piešķirti kalendāra gadā pašvaldības budžetā paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros un saskaņā ar ziedotajiem finanšu līdzekļiem. Grantu programmas nolikuma 12. un 14. punkts nosaka, ka komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par komisijas darba organizāciju un gadījumā, ja komisijas locekļu balsis sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss;

1.10. A. Rāviņš pilda Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Apbalvojumu piešķiršanas komisijas priekšsēdētāja amata pienākumus. Saskaņā ar Jelgavas valstspilsētas domes apbalvojumu nolikumu, kas apstiprināts ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības domes 2021. gada 26. augusta lēmumu Nr. 13/35, apbalvojumu dibināšanas mērķis ir novērtēt un izteikt atzinību fiziskām, juridiskām personām un kolektīviem par nopelniem Jelgavas valstspilsētas attīstībā un Jelgavas valstspilsētas vārda popularizēšanā. Apbalvojumu piešķiršanas komisijas darbības mērķis ir apkopot un izvērtēt ierosinājumus par Jelgavas valstspilsētas domes apbalvojumu "Goda zīme" un "Goda raksts" piešķiršanu un izvirzīt personas apbalvošanai. Komisijas priekšsēdētājs organizē un vada komisijas darbu, sasauc un vada komisijas sēdes, kā arī kontrolē pieņemto lēmumu izpildi;

1.11. A. Rāviņš pilda politiskās partijas "Latvijas Zemnieku savienība" valdes locekļa amata pienākumus. Saskaņā ar politiskās partijas "Latvijas Zemnieku savienība" (turpmāk – zemnieku savienība) statūtiem zemnieku savienības valdes pienākumi ir:

1.11.1. organizēt zemnieku savienības programmas, kongresa un padomes lēmumu un nolikumu izpildi;

1.11.2. sniegt zemnieku savienības padomei pārskatu par zemnieku savienības darbību padomes sēžu starplaikos;

1.11.3. rast līdzekļus, lai pēc iespējas pilnīgāk sasniegtu statūtos noteiktos zemnieku savienības mērķus, vest nodaļu reģistrus un pilnvarot personas veikt ierakstus partijas biedru reģistrā, nodrošināt partijas lietvedības un darbības atbilstību Politisko partiju likumam;

1.11.4. pārstāvēt partijas intereses;

1.11.5. pieņemt darbā darbiniekus;

1.11.6. apstiprināt partijas simboliku;

1.11.7. apstiprināt komisiju un darba grupu vadītājus, kā arī izskatīt komisiju un darba grupu ierosinājumus;

1.11.8. nodaļu, citu institūciju likvidēšanas gadījumā pārņemt attiecīgās institūcijas naudas līdzekļus, īpašumu un arhīvu;

1.11.9. apstiprināt jaunu biedru uzņemšanu un lemt par biedru izslēgšanu no partijas;

1.11.10. uzraudzīt statūtu ievērošanu;

1.12. A. Rāviņš pilda biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" priekšsēdētāja vietnieka no valstspilsētām amata pienākumus. Biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" (turpmāk – pašvaldību savienība) statūtu 2.1. apakšpunkts nosaka, ka pašvaldību savienības darbības stratēģiskais mērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju vietējo un reģionālo interešu pilnīgāku pārstāvību, veicinot iedzīvotāju līdzdalību publiskajā pārvaldē un nostiprinot pašvaldību demokrātiju un pašvaldību institūciju veiktspēju. Saskaņā ar pašvaldību savienības statūtu 8.1.1. apakšpunktu pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieks ir arī biedrības valdes loceklis. Saskaņā ar pašvaldību savienības statūtu 8.3.1. apakšpunktu valde ir tiesīga ieteikt pilnvarot atsevišķus valdes locekļus, pastāvīgo komiteju vadītājus, kā arī atsevišķa likumprojekta, normatīvā akta izstrādātājus pārstāvēt pašvaldību savienību un paust viedokli konkrētajā jautājumā  Saeimā, Ministru kabinetā un citās valsts pārvaldes institūcijās, kā arī starptautiskajās organizācijās;

1.13. A. Rāviņš pilda biedrības "Latvijas Lielo pilsētu asociācija" biedra amata pienākumus. Saskaņā ar biedrības "Latvijas Lielo pilsētu asociācija" (turpmāk – asociācija) statūtu 2.1. apakšpunktu asociācijas mērķis ir īstenot republikas pilsētu tiesisko interešu aizsardzību, veicināt republikas pilsētu un šo vietējo pašvaldību savstarpējo sadarbību, veicināt republikas pilsētu un šo vietējo pašvaldību sadarbību ar Latvijas Republikas, starptautiskajām un citu valstu institūcijām un organizācijām, veicināt republikas pilsētu un vietējo pašvaldību attīstību. Asociācijas statūtu 5.1. apakšpunkts nosaka, ka asociācijas biedram ir tiesības piedalīties asociācijas pārvaldē, saņemt informāciju par asociācijas darbību, tai skaitā iepazīties ar visu asociācijas institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem, piedalīties visos asociācijas organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par asociācijas darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli.

2. Izvērtējot noteikumu Nr. 25 6. punktā noteiktos padomes pienākumus kopsakarā ar Zemgales plānošanas reģiona padomes dalībnieka amata pienākumiem, Jelgavas valstspilsētas biedrību un nodibinājumu atbalsta programmas komisijas priekšsēdētāja amata pienākumiem, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības grantu programmas "Atbalsts komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem" priekšsēdētāja amata pienākumiem, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Apbalvojumu piešķiršanas komisijas priekšsēdētāja amata pienākumiem, politiskās partijas "Latvijas Zemnieku savienība" valdes locekļa amata pienākumiem, biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" priekšsēdētāja vietnieka no valstspilsētām amata pienākumiem, biedrības "Latvijas Lielo pilsētu asociācija" biedra amata pienākumiem, secināms, ka padomes locekļa amata savienošana ar Zemgales plānošanas reģiona padomes dalībnieka amatu, Jelgavas valstspilsētas biedrību un nodibinājumu atbalsta programmas komisijas priekšsēdētāja amatu, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības grantu programmas "Atbalsts komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem" priekšsēdētāja amatu, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Apbalvojumu piešķiršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, politiskās partijas "Latvijas Zemnieku savienība" valdes locekļa amatu, biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" priekšsēdētāja vietnieka no valstspilsētām amatu, biedrības "Latvijas Lielo pilsētu asociācija" biedra amatu interešu konfliktu nerada, netiks ierosināti un pieņemti lēmumi vai veiktas citas darbības, kas varētu skart A. Rāviņa kā valsts amatpersonas personiskās un mantiskās intereses, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

3. Ņemot vērā minētos apsvērumus un likuma 8.¹ panta piekto daļu, atļaut A. Rāviņam savienot padomes locekļa amatu ar Zemgales plānošanas reģiona padomes dalībnieka amatu, Jelgavas valstspilsētas biedrību un nodibinājumu atbalsta programmas komisijas priekšsēdētāja amatu, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības grantu programmas "Atbalsts komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem" priekšsēdētāja amatu, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Apbalvojumu piešķiršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, politiskās partijas "Latvijas Zemnieku savienība" valdes locekļa amatu, biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" priekšsēdētāja vietnieka no valstspilsētām amatu, biedrības "Latvijas Lielo pilsētu asociācija" biedra amatu.

4. Atbilstoši likuma vispārīgajam regulējumam amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un valsts amatpersonas ētikas normu ievērošanu, tāpēc, neraugoties uz kompetentās institūcijas atļauju savienot amatus, A. Rāviņam ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību amatpersonas ētikas normām, ja, pildot padomes locekļa amatu vai Zemgales plānošanas reģiona padomes dalībnieka amatu, Jelgavas valstspilsētas biedrību un nodibinājumu atbalsta programmas komisijas priekšsēdētāja amatu, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības grantu programmas "Atbalsts komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem" priekšsēdētāja amatu, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Apbalvojumu piešķiršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, politiskās partijas "Latvijas Zemnieku savienība" valdes locekļa amatu, biedrības "Latvijas Pašvaldību savienība" priekšsēdētāja vietnieka no valstspilsētām amatu, biedrības "Latvijas Lielo pilsētu asociācija" biedra amatu, pastāv iespēja, ka A. Rāviņš var nonākt interešu konflikta situācijā.

5. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.