EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN DAK EPN VALSTĪM, NO OTRAS PUSES

PREAMBULA

NOLĪGUMA PUSES

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

kas ir Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk "Eiropas Savienības dalībvalstis",

un

EIROPAS SAVIENĪBA, no vienas puses, un

BOTSVĀNAS REPUBLIKA,

LESOTO KARALISTE,

MOZAMBIKAS REPUBLIKA,

NAMĪBIJAS REPUBLIKA,

DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKA un

SVAZILENDAS KARALISTE,

turpmāk "Dienvidāfrikas attīstības kopienas ekonomisko partnerattiecību nolīguma valstis", no otras puses ("DAK EPN valstis"),

IEVĒROJOT to, ka Puses vēlas vēl vairāk nostiprināt tirdzniecības saites un izveidot ciešas un noturīgas attiecības, kuru pamatā būtu partnerattiecības un sadarbība;

BŪDAMAS PĀRLIECINĀTAS par to, ka šis nolīgums vēl vairāk padziļinās un veicinās ekonomiskās un tirdzniecības attiecības starp Pusēm;

VĒLOTIES radīt jaunas iespējas nodarbinātības jomā, piesaistīt ieguldījumus un uzlabot dzīves līmeni Pušu teritorijā, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu attīstību;

ATZĪSTOT attīstības finansiālās sadarbības nozīmību šā nolīguma īstenošanā;

ATZĪSTOT DAK EPN valstu centienus nodrošināt ekonomisku un sociālu attīstību savām tautām, padziļinot reģionālo integrāciju Dienvidāfrikas Attīstības kopienas reģionā ("DAK reģions");

APSTIPRINOT Pušu apņemšanos veicināt reģionālo sadarbību un ekonomisko integrāciju un sekmēt tirdzniecības liberalizāciju DAK reģionā;

ATZĪSTOT DAK EPN valstu īpašās vajadzības un intereses un nepieciešamību ņemt vērā to atšķirīgos ekonomiskās attīstības līmeņus, kā arī ģeogrāfiskās un sociāli ekonomiskās problēmas;

ATZĪSTOT šajā nolīgumā Botsvānas, Lesoto, Namībijas un Svazilendas ("BLNS valstis") īpašos apstākļus un nepieciešamību ņemt vērā tirdzniecības liberalizēšanas, kas paredzēta Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumā starp Dienvidāfriku un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kurš parakstīts 1999. gada 11. oktobrī ("TASN"), ietekmi uz minētajām valstīm;

ATZĪSTOT DAK EPN valstu vismazāk attīstīto valstu ("VAV") īpašos apstākļus un vajadzības un tādējādi izmantojot īpašu un atšķirīgu attieksmi un asimetriju;

ATZĪSTOT Lesoto kā Dienvidāfrikas muitas savienības vienīgās VAV īpašos apstākļus un to, ka tarifu ieņēmumu samazinājums, ko paredz TASN un šis nolīgums, rada nepieciešamību prioritārā kārtā veikt tirdzniecības atbalsta pasākumus;

ATZĪSTOT īpašos apstākļus tajās DAK EPN valstīs, kas bijušas iesaistītas ilglaicīgā bruņotā konfliktā, kura dēļ tām nepieciešama paša un atšķirīga attieksme un asimetrija;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas ("PTO") dalībnieku tiesības un pienākumus un vēlreiz apstiprinot daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nozīmi;

ATGĀDINOT to, cik svarīgi pēc Pušu domām ir principi un noteikumi, kas reglamentē daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, un nepieciešamība tos piemērot pārredzamā un nediskriminējošā veidā;

IEVĒROJOT 2000. gada 23. jūnijā parakstīto un 2005. gada 25. jūnijā pārskatīto Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses ("Kotonū nolīgums");

APSTIPRINOT Pušu apņemšanos attiecībā uz ekonomisko attīstību DAK EPN valstīs un atbalstu tai, lai sasniegtu tūkstošgades attīstības mērķus ("TAM");

IEVĒROJOT TASN;

IEVĒROJOT Pušu apņemšanos nodrošināt to, ka ar savstarpējiem pasākumiem tiek atbalstīta reģionālā integrācija saskaņā ar Dienvidāfrikas attīstības kopienas līgumu, kurš parakstīts 1992. gada 17. augustā, un tā grozījumiem ("DAK līgums");

ATZĪSTOT Dienvidāfrikas Muitas savienību ("DMS"), ko ar 2002. gada Dienvidāfrikas Muitas savienības nolīgumu savā starpā izveidojušas Botsvānas Republikas, Lesoto Karalistes, Namībijas Republikas, Dienvidāfrikas Republikas un Svazilendas Karalistes valdības un kas parakstīts 2002. gada 21. oktobrī ("DMS" nolīgums);

APSTIPRINOT Pušu atbalstu tirdzniecības liberalizācijai un tās veicināšanai;

UZSVEROT lauksaimniecības un ilgtspējīgas attīstības nozīmi nabadzības mazināšanā DAK EPN valstīs;

VIENOJAS noslēgt šādu nolīgumu.

I DAĻA
ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN CITAS SADARBĪBAS JOMAS

I NODAĻA
VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI

1. PANTS
Mērķi

Šā nolīguma mērķi ir:

a) sekmēt nabadzības mazināšanu un izskaušanu, izveidojot tirdzniecības partnerattiecības saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi, TAM un Kotonū nolīgumu;

b) veicināt reģionālo integrāciju, ekonomisko sadarbību un labu pārvaldību, izveidojot un īstenojot efektīvu, paredzamu un pārredzamu reģionālo tiesisko regulējumu tirdzniecībai un ieguldījumiem starp Pusēm un DAK EPN valstu starpā;

c) veicināt pakāpenisku DAK EPN valstu integrāciju pasaules ekonomikā saskaņā ar to politisko izvēli un prioritātēm attīstības jomā;

d) uzlabot DAK EPN valstu darbībspēju tirdzniecības politikā un ar tirdzniecību saistītos jautājumos;

e) nodrošināt apstākļus ieguldījumu privātā sektora iniciatīvu apjoma palielināšanai, veicināt piedāvājumu, konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi DAK EPN valstīs; un

f) nostiprināt esošās attiecības starp Pusēm uz solidaritātes un savstarpēju interešu pamata. Tālab, ievērojot PTO saistības, šis nolīgums paplašina komerciālās un ekonomiskās attiecības, veicina Protokola par tirdzniecību Dienvidāfrikas attīstības kopienas ("DAK") reģionā ("DAK tirdzniecības protokols"), kurš parakstīts 1996. gada 24. augustā, un DMS nolīguma īstenošanu, nodrošina jaunu tirdzniecības dinamiku starp Pusēm ar savstarpējās tirdzniecības progresīvās, asimetriskās liberalizācijas palīdzību un pastiprina, paplašina un padziļina sadarbību visās ar tirdzniecību saistītajās jomās.

2. PANTS
Principi

1. Šis nolīgums balstās uz pamatprincipiem, kā arī uz svarīgākajiem elementiem un pamatelementu, kas izklāstīti attiecīgi Kotonū nolīguma 2. un 9. pantā. Ar šo nolīgumu turpina Kotonū nolīguma, TASN un iepriekšējo ĀKK un EK nolīgumu panākto reģionālās sadarbības un integrācijas, kā arī ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības jomā.

2. Šo nolīgumu īsteno, ar tā noteikumiem papildinot un abpusēji pastiprinot Kotonū nolīguma un TASN noteikumus, ievērojot 110. un 111. pantu.

3. Puses vienojas sadarboties, lai šo nolīgumu īstenotu tādā veidā, kas atbilst attīstības politikai un reģionālās integrācijas programmām, kurās DAK EPN valstis ir vai var būt iesaistītas.

4. Puses vienojas sadarboties, lai izpildītu savas saistības un pienākumus un veicinātu DAK EPN valstu darbībspēju īstenot šo nolīgumu.

3. PANTS
Reģionālā integrācija

1. Puses atzīst, ka reģionālā integrācija ir neatņemams partnerattiecību elements un vērienīgs instruments šā nolīguma mērķu sasniegšanā.

2. Puses vēlreiz apstiprina DAK EPN valstu reģionālās un apakšreģionālās integrācijas nozīmību, lai gūtu lielākas ekonomiskās iespējas, nostiprinātu politisko stabilitāti un efektīvi sekmētu jaunattīstības valstu integrāciju pasaules ekonomikā.

3. Puses jo īpaši atbalsta integrācijas procesus, kuru pamatā ir DMS nolīgums, DAK līgums, Āfrikas Savienības dibināšanas akts, kas pieņemts 2000. gada 11. jūlijā, kā arī ar šiem procesiem saistīto attīstības politiku un politiskos mērķus. Puses cenšas šo nolīgumu īstenot savstarpēji atbalstošā veidā ar minētajiem instrumentiem, ņemot vērā attiecīgos attīstības līmeņus, vajadzības, ģeogrāfisko stāvokli un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.

4. PANTS
Pārraudzība

1. Puses apņemas nepārtraukti pārraudzīt šā nolīguma darbību un ietekmi, izmantojot attiecīgos, arī atbilstīgi šim nolīgumam izveidotos, mehānismus un laika plānojumu to attiecīgajos dalības procesos un iestādēs, lai nodrošinātu, ka šā nolīguma mērķi tiek sasniegti, šis nolīgums tiek pienācīgi īstenots un to tautas, jo īpaši visneaizsargātākās grupas, no šīm partnerattiecībām gūst iespējami lielas priekšrocības.

2. Puses apņemas nekavējoties apspriesties viena ar otru visos jautājumos, kas skar šā nolīguma īstenošanu.

5. PANTS
Sadarbība starptautiskos forumos

Puses cenšas sadarboties visos starptautiskos forumos, kuros tiek apspriesti jautājumi saistībā ar šo nolīgumu.

II NODAĻA
TIRDZNIECĪBA UN ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA

6. PANTS
Konteksts un mērķi

1. Puses atsaucas uz 1992. gada rīcības plānu "Agenda 21" par vidi un attīstību, SDO 1998. gada Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, 2002. gadā Johannesburgā pieņemto ilgtspējīgas attīstības īstenošanas plānu, ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes ministru 2006. gada deklarāciju par pilnu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu, SDO 2008. gada Deklarāciju par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai un ANO 2012. gada konferenci par ilgtspējīgu attīstību ar nosaukumu "Kādu nākotni mēs vēlamies".

2. Puses vēlreiz apstiprina savas saistības sekmēt starptautiskās tirdzniecības attīstību tādā veidā, lai mūsdienu un nākamo paaudžu labklājības nolūkos veicinātu ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu trīs pamatjomās (ekonomiskā attīstība, sociālā attīstība un vides aizsardzība), un centīsies nodrošināt to, ka minētais mērķis tiek ņemts vērā un atspoguļots visos to tirdzniecības sakaru līmeņos.

3. Uz šīs nodaļas noteikumiem neattiecas III daļas noteikumi, izņemot 7. pantu.

7. PANTS
Ilgtspējīga attīstība

1. Puses vēlreiz apstiprina, ka ilgtspējīgas attīstības mērķis ir jāpiemēro un jāiekļauj katrā ekonomisko partnerattiecību līmenī, izpildot Kotonū nolīguma 1., 2. un 9. pantā noteiktās vispārējās saistības un jo īpaši pildot vispārīgo apņemšanos mazināt un galu galā pilnīgi izskaust nabadzību tādā veidā, kas saderīgs ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

2. Puses izprot, ka šo mērķi šajā nolīgumā izvirza kā apņemšanos:

a) šā nolīguma piemērošanā pilnīgi ņemt vērā savu iedzīvotāju un nākamo paaudžu humānās, kultūras, saimnieciskās, sociālās, veselības un vides intereses; un

b) attiecībā uz lēmumu pieņemšanas metodēm ievērot iesaistes, līdzdalības un dialoga pamatprincipus.

3. Tā rezultātā Puses vienojas sadarboties, lai sasniegtu uz cilvēkiem vērstu ilgtspējīgu attīstību.

8. PANTS
Daudzpusējie standarti un nolīgumi vides un nodarbinātības jomā

1. Puses atzīst to, ka starptautiskajai vides pārvaldībai un nolīgumiem ir liela nozīme, starptautiskajai kopienai reaģējot uz globālām vai reģionālām vides problēmām, kā arī to, ka pienācīga darba nodrošināšana visiem ir ilgtspējības nodrošināšanas pamatelements visās valstīs un prioritārs starptautiskās sadarbības mērķis.

2. Ņemot vērā Kotonū nolīgumu un jo īpaši tā 49. un 50. pantu, Puses šā panta kontekstā vēlreiz apstiprina savas tiesības un apņemšanos īstenot pienākumus attiecībā uz Daudzpusējiem nolīgumiem vides jomā ("DNV") un Starptautiskās Darba organizācijas ("SDO") konvencijām, ko tās ir attiecīgi ratificējušas.

9. PANTS
Regulējuma tiesības un aizsardzības līmeņi

1. Puses atzīst katras Puses tiesības noteikt savu iekšzemes vides un darba aizsardzības līmeni un attiecīgi pieņemt vai grozīt to attiecīgos tiesību aktus un politiku saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem un nolīgumiem, kuros tās piedalās.

2. Puses vēlreiz apstiprina tās aizsardzības nozīmi, ko sniedz iekšzemes tiesību akti nodarbinātības un vides jomā.

3. Atzīstot to, ka tirdzniecības vai ieguldījumu sekmēšana nav panākama ar iekšzemes aizsardzības līmeņa pasliktināšanu vai samazināšanu nodarbinātības vai vides jomā, neviena Puse neatkāpjas no saviem vides un nodarbinātības jomas tiesību aktiem un nemēģina pastāvīgi kavēt to efektīvu izpildes panākšanu.

10. PANTS
Ilgtspējīgu attīstību veicinoša tirdzniecība un ieguldījumi

1. Puses vēlreiz apstiprina savu apņemšanos ar tirdzniecības un ieguldījumu palīdzību sekmēt ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu ekonomikā, sociālajā un vides jomā.

2. Puse var par jebkuru jautājumu, uz ko attiecas šī nodaļa, pieprasīt apspriedes ar otru Pusi Tirdzniecības un attīstības komitejā.

3. Dialogā un sadarbībā, kas notiek Tirdzniecības un attīstības komitejā un skar jautājumus, uz ko attiecas šī nodaļa, var iesaistīt citas attiecīgās iestādes un ieinteresētās personas.

11. PANTS
Kopīgs darbs tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā

1. Puses atzīst to, ka šā nolīguma mērķu sasniegšanai ir svarīgi kopīgi risināt tādus jautājumus nodarbinātības un vides politikas jomā, kas saistīti ar tirdzniecību.

2. Puses var apmainīties ar informāciju un pieredzi par saviem īstenotajiem pasākumiem, lai sekmētu tirdzniecības, sociālās un vides jomas mērķu saskaņotību un savstarpēju pielāgotību, un uzlabo dialogu un sadarbību tādos jautājumos saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, kas varētu rasties tirdzniecības sakaros.

3. Attiecībā uz 1. un 2. punktu Puses var sadarboties inter alia šādās jomās:

a) jautājumi, kas saistīti ar tirdzniecību, nodarbinātības vai vides politikas jomā tādos starptautiskajos forumos kā SDO, Pienācīga darba nodrošināšanas programma un DNV;

b) nolīguma ietekme uz ilgtspējīgu attīstību;

c) korporatīvā sociālā atbildība un pārskatatbildība;

d) abpusējas intereses jautājumi, kas saistīti ar tirdzniecību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas sekmēšanas jomā;

e) jautājumi, kas saistīti ar tirdzniecību, ilgtspējīgas mežu pārvaldības jomā un

f) jautājumi, kas saistīti ar tirdzniecību, ilgtspējīgas zvejas prakses jomā.

III NODAĻA
SADARBĪBAS JOMAS

12. PANTS
Attīstības sadarbība

1. Puses apņemas sadarboties, lai īstenotu šo nolīgumu un atbalstītu DAK EPN valstu tirdzniecības un attīstības stratēģijas kopējā DAK reģionālās integrācijas procesā. Sadarbība var būt un var nebūt saistīta ar finansējumu.

2. Puses atzīst, ka attīstības sadarbība ir izšķirīgs partnerattiecību elements un būtisks faktors šā nolīguma 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanā. Kotonū nolīgumā paredzētā attīstības finansiālā sadarbība reģionālās ekonomiskās sadarbības un integrācijas nolūkos veicama, lai atbalstītu un veicinātu DAK EPN valstu centienus sasniegt mērķus un gūtu no šā nolīguma pēc iespējas vairāk paredzamu priekšrocību. Sadarbības jomas un tehniskā palīdzība attiecīgā gadījumā ir noteikta šajā nolīgumā. Sadarbību īsteno šajā pantā noteiktajā kārtībā. Šo kārtību regulāri pārbauda un vajadzības gadījumā izdara izmaiņas saskaņā ar 116. panta noteikumiem.

3. ES¹ veiktā finansēšana, kas attiecas uz attīstības sadarbību starp DAK EPN valstīm un ES un kas nodrošina šā nolīguma īstenošanu, notiek saskaņā ar Kotonū nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un attiecīgajām procedūrām, jo īpaši ar Eiropas Attīstības fonda plānošanas procedūrām, un ar attiecīgajiem no Savienības kopbudžeta finansētajiem finanšu instrumentiem. Šajā ziņā šā nolīguma īstenošanas nodrošināšana uzskatāma par prioritāti.

4. Eiropas Savienības dalībvalstis kopīgi apņemas ar attiecīgas attīstības politikas un instrumentu palīdzību atbalstīt reģionālajai ekonomiskajai sadarbībai un integrācijai un šā nolīguma īstenošanai DAK EPN valstīs un reģionu līmenī paredzētos attīstības sadarbības pasākumus, ievērojot papildināmības un atbalsta efektivitātes principus, kas noteikti 2005. gada Parīzes deklarācijā par palīdzības efektivitāti un 2008. gada Akras rīcības programmā.

5. Puses atzīst, ka šā nolīguma īstenošanai un visaptverošai tā piedāvāto priekšrocību sasniegšanai būs vajadzīgi atbilstīgi resursi. Šajā ziņā Puses sadarbojas, lai DAK EPN valstīm nodrošinātu piekļuvi citiem finanšu instrumentiem, kā arī atbalstītu citus līdzekļu devējus, kuri vēlas turpmāk atbalstīt DAK EPN valstu centienus šā nolīguma mērķu sasniegšanā.

6. Puses vienojas, ka reģionālās attīstības finansēšanas mehānisms, piemēram, EPN fonds, būtu lietderīgs instruments efektīvai attīstības finansēšanas resursu sadalei un EPN papildpasākumu īstenošanai. ES piekrīt atbalstīt reģiona centienus šāda mehānisma izveidē. ES pēc apmierinošas revīzijas veikšanas dos savu ieguldījumu šajā fondā.

13. PANTS
Sadarbības prioritātes

1. Šā nolīguma īstenošanas nolūkā un ņemot vērā DAK EPN valstu attīstības politikas nostādnes, Puses vienojas, ka tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības prioritārās jomas ir šajā pantā un 14. pantā uzskaitītās jomas.

2. Sadarbības mērķis preču tirdzniecības jomā ir uzlabot preču tirdzniecību un DAK EPN valstu tirdzniecības jaudu, tostarp pakāpeniski atceļot tarifus un muitas nodokļus atbilstīgi šajā nolīgumā noteiktajām liberalizācijas saistībām, pareizi piemērojot izcelsmes noteikumus, tirdzniecības aizsardzības instrumentus, netarifa pasākumus, sanitāros un fitosanitāros ("SPS") standartus un tehniskos šķēršļus tirdzniecībai ("TBT"), risinot problēmas netarifa pasākumu jomā un veicinot sadarbību muitas jomā un tirdzniecības vienkāršošanu.

3. Sadarbības piedāvājuma konkurētspējas jomā mērķis ir palielināt DAK EPN valstu konkurētspēju un atcelt piedāvājuma ierobežojumus valstu, iestāžu un jo īpaši uzņēmumu līmenī. Šī sadarbība cita starpā ietver tādas jomas kā ražošanu, tehnoloģiju attīstību un jauninājumus, tirdzniecību, finansēšanu, izplatīšanu, transportu, saimnieciskās bāzes paplašināšanu, kā arī privātā sektora attīstību, tirdzniecības un darījumdarbības vides uzlabošanu un atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem lauksaimniecības, zivsaimniecības, rūpniecības un pakalpojumu nozarē.

4. Sadarbības darījumdarbību veicinošas infrastruktūras jomā mērķis ir attīstīt konkurētspējīgu darījumdarbību veicinošu vidi tādās jomās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, transports un enerģētika.

5. Puses vienojas sadarboties, lai attīstītu un uzlabotu pakalpojumu tirdzniecību, kā paredzēts 73. pantā.

6. Puses vienojas sadarboties, lai attīstītu un veicinātu ar tirdzniecību saistītus jautājumus, kā paredzēts 8. līdz 11, 16. līdz 19. un 73., un 74. pantā.

7. Sadarbības tirdzniecības datu jomā mērķis ir uzlabot DAK EPN valstu jaudu tirdzniecības datu vākšanas, analizēšanas un izplatīšanas jomā.

8. Sadarbības EPN institucionālās darbībspējas veidošanā mērķis ir atbalstīt EPN īstenošanas pārvaldības institucionālās struktūras un tirdzniecības sarunu un tirdzniecības politikas darbībspējas veidošanu sadarbībā ar attiecīgajiem institucionālajiem mehānismiem, kas attiecīgajās DAK EPN valstīs ir izveidoti ar DAK līgumu un DMS nolīgumu.

14. PANTS
Sadarbība fiskālo korekciju jomā

1. Puses atzīst, ka šajā nolīgumā paredzētā muitas nodokļu samazināšana vai pakāpeniska atcelšana var ietekmēt DAK EPN valstu fiskālos ieņēmumus, un vienojas sadarboties šajā jautājumā.

2. Puses vienojas sadarboties saskaņā ar 12. pantu, jo īpaši:

a) fiskālo reformu atbalsta jomā un

b) tādu atbalsta pasākumu jomā, kas papildina fiskālās reformas šā nolīguma neto fiskālās ietekmes mazināšanai, ko noteiks saskaņā ar mehānismu, par kuru ir kopīga vienošanās.

3. Puses atzīst to, ka tarifu samazināšanas ietekme jo īpaši skars Lesoto fiskālos ieņēmumus, un piekrīt, piemērojot 12. pantu, pievērst īpašu uzmanību stāvoklim Lesoto.

15. PANTS
Rīcības veidi

Šajā nolīgumā paredzētā attīstības sadarbība ietver šādu rīcību saistībā ar šo nolīgumu, bet neaprobežojas ar to:

a) politikas izstrāde;

b) tiesību aktu un tiesiskā regulējuma izstrāde;

c) institucionālā un organizatoriskā attīstība;

d) darbībspējas veidošana un apmācība¹;

e) tehnisko konsultāciju pakalpojumi;

f) administratīvie pakalpojumi;

g) atbalsts SPS un TBT jomā un

h) darbības atbalsts, tostarp iekārtas, materiāli un ar tiem saistītās darbības.

16. PANTS
Sadarbība intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā

1. Puses vēlreiz apstiprina savas saistības, kas noteiktas Kotonū nolīguma 46. pantā, un savas tiesības, pienākumus un to izņēmumus, kas noteikti Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību ("TRIPS līgums"), kurš iekļauts Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu I.C pielikumā.

2. Puses vienojas piešķirt un nodrošināt pienācīgu, efektīvu un nediskriminējošu intelektuālā īpašuma tiesību ("IĪT") aizsardzību un to pārkāpšanas gadījumā paredzēt pasākumus šādu tiesību izpildes panākšanai, ievērojot tādu starptautisko nolīgumu noteikumus, kuros Puses piedalās.

3. Puses var sadarboties jautājumos, kas saistīti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ("ĢIN"), ievērojot TRIPS nolīguma 3. iedaļas noteikumus (22. līdz 24. pants). Puses atzīst ĢIN un izstrādājuma piesaistes izcelsmei nozīmi ilgtspējīgā lauksaimniecībā un lauku attīstībā.

4. Puses piekrīt, ka ir nepieciešams atbildēt uz pamatotiem pieprasījumiem savstarpēji sniegt informāciju un paskaidrojumus par ĢIN un citiem jautājumiem saistībā ar IĪT. Neskarot šādas sadarbības vispārīgo dabu, Puses, savstarpēji vienojoties, var iesaistīt starptautiskas un reģionālas organizācijas, kurām ir zināšanas ĢIN jomā.

5. Puses tradicionālo zināšanu jomu uzskata par svarīgu un var turpmāk sadarboties šajā jomā.

6. Puses var apsvērt iespēju nākotnē sākt sarunas par IĪT aizsardzību, un DAK EPN valstis vēlas un centīsies minētajās sarunās piedalīties kolektīvi. Ja sarunas tiks sāktas, ES apsvērs iespēju iekļaut noteikumus par sadarbību un īpašu un atšķirīgu attieksmi.

7. Ja Puse, kas nepiedalās nākotnē paredzētajā nolīgumā par IĪT aizsardzību, kura noslēgšanas sarunas notiek saskaņā ar 6. punktu, vēlas tam pievienoties, tā var risināt sarunas par nosacījumiem, ar kādiem tā pievienojas minētajam nolīgumam.

8. Ja tāda nolīguma, kas izstrādāts 6. un 7. punktā minētajās sarunās, iznākums nav savienojams ar DAK reģionālās IĪT sistēmas turpmāku attīstību, Puses kopīgi cenšas koriģēt minēto nolīgumu, lai to pielāgotu minētajai reģionālajai sistēmai, vienlaikus saglabājot priekšrocību līdzsvaru.

17. PANTS
Sadarbība publiskā iepirkuma jomā

1. Puses atzīst pārredzama publiskā iepirkuma nozīmi ekonomiskās attīstības un industrializācijas veicināšanā. Puses vienojas par to, ka sadarbībai ir liela nozīme savstarpējas izpratnes veicināšanā par attiecīgajām publiskā iepirkuma sistēmām. Puses vēlreiz apstiprina savas saistības veidot pārredzamas un paredzamas publiskā iepirkuma sistēmas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2. Puses atzīst to, ka ir svarīgi arī turpmāk oficiāli izraudzītos elektroniskos vai drukātos plašsaziņas līdzekļos, kuri tiek plaši izplatīti un ir viegli pieejami sabiedrībai, publicēt savus tiesību aktus vai citā veidā darīt publiski pieejamus savus vispārēji piemērojamos normatīvos aktus, administratīvos nolēmumus un jebkurus to grozījumus. Puses vienojas par to, ka ir svarīgi savstarpēji atbildēt uz pamatotiem pieprasījumiem sniegt informāciju un paskaidrojumus par iepriekš minētajiem jautājumiem.

3. Puses var apsvērt iespēju nākotnē sākt sarunas publiskā iepirkuma jomā, un DAK EPN valstis vēlas un centīsies minētajās sarunās piedalīties kolektīvi. Ja sarunas tiktu sāktas, ES piekrīt ietvert noteikumus par sadarbību un īpašu un atšķirīgu attieksmi.

4. Ja Puse, kas nepiedalās nākotnē paredzētajā nolīgumā par publisko iepirkumu, vēlas tam pievienoties, tā var risināt sarunas par nosacījumiem, ar kādiem tā pievienojas minētajam nolīgumam.

5. Ja tāda nolīguma, kas izstrādāts pēc 3. un 4. punktā minētajās sarunās, iznākums nav savienojams ar DAK reģionālās publiskā iepirkuma sistēmas turpmāku attīstību, Puses kopīgi cenšas koriģēt minēto nolīgumu, lai to pielāgotu minētajai reģionālajai sistēmai, vienlaikus saglabājot priekšrocību līdzsvaru.

18. PANTS
Sadarbība konkurences jomā

1. Puses atzīst to, ka konkrēta darījumdarbības prakse, piemēram, pret konkurenci vērsti līgumi vai saskaņotas darbības un dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var ierobežot tirdzniecību starp Pusēm un tādējādi traucēt šā nolīguma mērķu sasniegšanai.

2. Puses vienojas sadarboties konkurences jautājumos saskaņā ar 13. panta 6. punktu.

3. Puses var apsvērt iespēju nākotnē sākt sarunas konkurences jomā, un DAK EPN valstis vēlas un centīsies minētajās sarunās piedalīties kolektīvi. Ja sarunas tiktu sāktas, ES piekrīt ietvert noteikumus par sadarbību un īpašu un atšķirīgu attieksmi.

4. Ja Puse, kas nepiedalās nākotnē paredzētajā nolīgumā par konkurenci, vēlas tam pievienoties, tā var risināt sarunas par nosacījumiem, ar kādiem tā pievienojas minētajam nolīgumam.

5. Ja tāda nolīguma, kas izstrādāts pēc 3. un 4. punktā minētajās sarunās, iznākums nav savienojams ar DAK reģionālās konkurences sistēmas turpmāku attīstību, Puses kopīgi cenšas koriģēt minēto nolīgumu, lai to pielāgotu minētajai reģionālajai sistēmai, vienlaikus saglabājot priekšrocību līdzsvaru.

19. PANTS
Sadarbība nodokļu pārvaldībā

Puses atzīst to, ka ir svarīga sadarbība starp attiecīgajām iestādēm labas pārvaldības principu piemērošanā nodokļu uzlikšanas jomā.

II DAĻA
TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI

I NODAĻA
PREČU TIRDZNIECĪBA

20. PANTS
Brīvās tirdzniecības zona

1. Ar šo nolīgumu izveido brīvās tirdzniecības zonu starp Pusēm saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību ("GATT 1994"), un jo īpaši ar tās XXIV pantu.

2. Šajā nolīgumā ievēro asimetrijas principu proporcionāli DAK EPN valstu īpašajām vajadzībām un darbībspējas ierobežojumiem attiecībā uz šajā nolīgumā paredzētajām saistībām līmeņu un laika plānojuma ziņā.

21. PANTS
Darbības joma

Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz preču tirdzniecību starp Pusēm¹.

22. PANTS
Izcelsmes noteikumi

Tarifu preferences, kas noteiktas šajā nolīgumā, piemēro precēm, kurām ir noteikta izcelsme saskaņā ar 1. protokolā ietvertajiem izcelsmes noteikumiem.

23. PANTS
Muitas nodoklis

1. Muitas nodoklis ir jebkurš nodoklis vai maksājums, ietverot visu veidu papildnodokļus vai uzcenojumu, ko uzliek par preču importēšanu vai saistībā ar to, taču tajā nav iekļauti:

a) iekšējie nodokļi vai citi iekšējie maksājumi, ko piemēro saskaņā ar 40. pantu, vai

b) nodokļi, kas uzlikti saskaņā ar II DAĻAS II nodaļu, vai

c) nodevas vai citādas maksas, ko piemēro saskaņā ar 27. pantu.

2. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas tirdzniecībā starp Pusēm nevienam no izstrādājumiem, uz kuriem attiecas liberalizācija, neievieš jaunus muitas nodokļus, kā arī nepalielina jau piemērotos nodokļus, izņemot:

a) 7. punktu;

b) 9. punktu;

c) I PIELIKUMA 1. DAĻAS A iedaļas 7. punktu un

d) II PIELIKUMA 1. DAĻAS A iedaļas 8. punktu.

3. Izņemot gadījumus, kad šajā nolīgumā skaidri noteikts citādi, katram izstrādājumam pamatnodoklis, kam piemēro šajā nolīgumā noteiktās tarifu samazinājuma saistības, ir vislielākās labvēlības režīma ("VLR") nodokļa likme, ko piemēro dienā, kad stājas spēkā šīs nolīgums.

4. Gadījumos, kad tarifu samazināšana nesākas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, pamatnodoklis, uz kuru attiecina šajā nolīgumā noteiktās tarifu samazinājuma saistības, ir vai nu 3. punktā minētā nodokļa likme, vai VLR nodokļa likme, ko piemēro dienā, kad sāk darboties attiecīgais tarifu atcelšanas saraksts, izvēloties mazāko no likmēm.

5. Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ES paziņo DMS sekretariātam un Mozambikas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijai savu sarakstu ar pamatnodokļiem, uz kuriem attiecas šajā nolīgumā paredzētās tarifu samazinājuma saistības. Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā DMS un Mozambika paziņo Eiropas Komisijai savus attiecīgos sarakstus ar pamatnodokļiem, uz kuriem attiecas šajā nolīgumā paredzētās tarifu samazinājuma saistības. Pēc paziņošanas, kā norādīts šajā punktā, katra Puse viena mēneša laikā pēc paziņojumu apmaiņas nodod atklātībai minētos sarakstus saskaņā ar savām iekšējām procedūrām. Tirdzniecības un attīstības komiteja pirmajā sanāksmē pēc paziņošanas un publicēšanas pieņem pamatnodokļu sarakstu, ko paziņojušas Puses vai attiecīgā gadījumā DMS. ES sarakstā, kas ietverts I PIELIKUMA II DAĻĀ, un Mozambikas sarakstā, kas ietverts III PIELIKUMA II DAĻĀ, uzskaitītie nodokļi ir indikatīvi un nav pamatnodokļi 3. punkta nozīmē.

6. Samazinātos nodokļus, kuri aprēķināti saskaņā ar šajā nolīgumā ietvertajiem tarifu samazinājuma sarakstiem, piemēro, tos noapaļojot līdz pirmajam ciparam aiz komata vai - konkrētiem nodokļiem - līdz otrajam ciparam aiz komata.

7. Attiecībā uz tām tarifu preferencēm, kas ir izteiktas procentos no piemērotās VLR nodokļa likmes, ja jebkurā laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā kāda Puse palielina vai samazina savu piemēroto VLR nodokļa likmi, tad otrai Pusei piemērotā nodokļa likme tiek vienlaicīgi palielināta vai samazināta, saglabājot Puses sarakstā paredzēto preferences robežu.

8. Attiecībā uz tām tarifu preferencēm, kas šajā nolīgumā pilnībā izteiktas ar fiksētām nodokļa likmēm, ja jebkurā laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā kāda Puse samazina savu piemēroto VLR nodokļa likmi, tad samazināto nodokļa likmi otrai Pusei piemēro tādā gadījumā, ja tā ir zemāka par fiksēto muitas nodokļa likmi, kura aprēķināta saskaņā ar minētās Puses sarakstu, un tik ilgi, kamēr tā ir zemāka par minēto likmi.

9. Šā panta noteikumus nepiemēro izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas tarifu samazināšanas saistības un kurus katras Puses sarakstā, kas ietverts attiecīgi I, II un III pielikumā, apzīmē ar klasifikācijas kategoriju "X".

24. PANTS
ES muitas nodokļi DAK EPN valstu izcelsmes izstrādājumiem

1. Botsvānas, Lesoto, Mozambikas, Namībijas un Svazilendas izcelsmes izstrādājumus importē ES saskaņā ar beznodokļa un bezkvotu režīmu, kas minētajām valstīm noteikts I PIELIKUMĀ.

2. Dienvidāfrikas izcelsmes izstrādājumus importē ES saskaņā ar režīmu, kas Dienvidāfrikai noteikts I PIELIKUMĀ.

25. PANTS
DAK EPN valstu muitas nodokļi ES izcelsmes izstrādājumiem

1. ES izcelsmes izstrādājumus importē DMS saskaņā ar režīmu, kas noteikts II PIELIKUMĀ.

2. ES izcelsmes izstrādājumus importē Mozambikā saskaņā ar režīmu, kas noteikts III PIELIKUMĀ.

26. PANTS
Izvedmuitas nodokļi vai maksājumi

1. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas tirdzniecībā starp Pusēm preču eksportam netiek uzlikti vai saistībā ar preču eksportu ieviesti jauni izvedmuitas nodokļi, kā arī netiek palielinātas esošo nodokļu likmes, izņemot gadījumus, kad šajā pantā ir noteikts citādi.

2. Ārkārtas apstākļos, ja tas pamatojams ar konkrētām vajadzībām pēc ieņēmumiem vai ja tas nepieciešams jaunu nozaru vai vides aizsardzībai, vai ja tam ir būtiska nozīme kritiska vispārējas nozīmes vai vietēja pārtikas vai citu izstrādājumu, kuri ir pārtikas nodrošinājuma pamatā, trūkuma novēršanā vai mazināšanā, tad Botsvāna, Lesoto, Namībija, Mozambika un Svazilenda, apspriežoties ar ES, ierobežotam papildu izstrādājumu klāstam var ieviest pagaidu izvedmuitas nodokļus vai maksājumus, ko uzliek eksportam vai saistībā ar to.

3. Ārkārtas apstākļos, ja DAK EPN valstis to var pamatot ar rūpniecības attīstības vajadzībām, tad minētās DAK EPN valstis var ierobežotam izstrādājumu klāstam ieviest pagaidu izvedmuitas nodokļus vai maksājumus, ko uzliek eksportam vai saistībā ar to. DAK EPN valsts, kas vēlas ieviest šādus pagaidu muitas nodokļus vai maksājumus, paziņo ES par šādu nodokli un sniedz visu nepieciešamo informāciju un pamatojumu, un pēc ES pieprasījuma apspriežas par to ar ES. Šādus pagaidu nodokļus vai maksājumus katra DAK EPN valsts jebkurā laikā var uzlikt kopā astoņiem (8) izstrādājumiem, kas noteikti HS sešciparu tarifa pozīcijas līmenī vai 'rūdas un koncentrātu' gadījumā - HS četrciparu tarifa pozīcijas līmenī, uz laikposmu, kas kopumā nepārsniedz divpadsmit (12) gadus. Šo laikposmu, vienojoties ar ES, attiecībā uz vienu un to pašu izstrādājumu var pagarināt vai atjaunot.

4. Turpmāk minētie nosacījumi attiecas uz 3. punktu, bet neattiecas uz 2. punktu:

a) DAK EPN valsts pirmajos sešos (6) gados pēc izvedmuitas nodokļa vai maksājuma ieviešanas minēto nodokli vai maksājumu nepiemēro tādam gada eksporta apjomam uz ES, kas atbilst šāda izstrādājuma eksporta uz ES vidējam apjomam trīs (3) gados pirms nodokļa vai maksājuma ieviešanas datuma. DAK EPN valsts no septītā gada pēc minētā nodokļa vai maksājuma ieviešanas līdz tā piemērošanas laikposma beigām, ievērojot 3. punktu, minēto nodokli vai maksājumu nepiemēro apjomam, kas atbilst 50 % no šāda izstrādājuma eksporta uz ES vidējā apjoma trīs (3) gados pirms minētā nodokļa vai maksājuma ieviešanas; un

b) izvedmuitas nodokļi vai maksājumi nepārsniedz 10 % no izstrādājuma ad valorem eksporta vērtības.

5. No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas jebkuru labvēlīgāku režīmu, ko DAK EPN valstis nodrošina tādu izvedmuitas nodokļu vai maksājumu piemērošanā, kurus uzliek jebkura izstrādājuma eksportam ar galamērķi kādā tirdzniecības lielvalstī vai saistībā ar to, attiecina uz līdzīgu izstrādājumu ar galamērķi ES teritorijā. Piemērojot šo pantu, termins "tirdzniecības lielvalsts" ir definēts saskaņā ar 28. panta 6. punktu.

6. Ja kādai DAK EPN valstij ir pamatots iemesls uzskatīt, ka konkrēts tādu izstrādājumu sūtījums, kuriem nepiemēro izvedmuitas nodokļus saskaņā ar 1., 3. un 4. punktu, ir reeksportēts no ES vai, esot ceļā uz ES, pāradresēts uz vienu vai vairāk trešām valstīm, minētā DAK EPN valsts var šo jautājumu iesniegt Tirdzniecības un attīstības komitejā.

7. Tirdzniecības un attīstības komiteja jautājumu izskata deviņdesmit (90) dienās. Ja Tirdzniecības un attīstības komiteja pēc izskatīšanas nepieņem nekādu lēmumu, tad attiecīgās DAK EPN valsts muitas dienesti var Tirdzniecības un attīstības komitejai lūgt pieņemt lēmumu par to, lai attiecīgā izstrādājuma importētājs ES iesniedz deklarāciju par to, ka importētais izstrādājums tiks pārstrādāts ES un netiks reeksportēts uz trešām valstīm.

8. Ja pēc tam, kad vismaz deviņdesmit (90) dienas darbojas šādu deklarāciju izmantošanas prakse, DAK EPN valstij joprojām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka konkrēts tādu izstrādājumu sūtījums, kuriem nepiemēro izvedmuitas nodokļus saskaņā ar 1., 3. un 4. punktu, ir reeksportēts no ES vai, esot ceļā uz ES, pāradresēts uz vienu vai vairākām trešām valstīm, minētā DAK EPN valsts var Tirdzniecības un attīstības komitejā iesniegt informāciju, kas pamato tās konstatējumu.

9. Ja pēc iepriekš noteiktās rīcības risinājums nav atrasts trīsdesmit (30) dienās, attiecīgā DAK EPN valsts var noteikt efektīvus pasākumus, lai novērstu šādu apiešanu, ar noteikumu, ka minētie pasākumi ierobežo tirdzniecību vismazākajā iespējamajā veidā un neattiecas uz tādiem uzņēmējiem, par kuriem ir pierādīts, ka tie nav iesaistīti apiešanas procesā. Alternatīvs risinājums var būt sūtījumam, kas ir reeksportēts no ES uz vienu vai vairākām trešām valstīm, uzlikt izvedmuitas nodokļus ar atpakaļejošu spēku.

10. Puses vienojas ne vēlāk kā trīs (3) gadus pēc dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums, DAK EPN un ES Apvienotajā padomē ("Apvienotā padome") pārskatīt šā panta noteikumus, pilnībā ņemot vērā to ietekmi uz DAK EPN valstu ekonomiku attīstību un to dažādošanu.

27. PANTS
Nodevas un maksas

1. Visas jebkāda veida nodevas un maksas, izņemot ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus un citus nodokļus 40. panta darbības jomā, ko uzliek importam vai eksportam, vai saistībā ar to, nepārsniedz sniegto pakalpojumu apjomu un nenodrošina netiešu aizsardzību iekšzemes izstrādājumiem, un netieši neuzliek nodokļus importam vai eksportam fiskālos nolūkos.

2. Neskarot 30. pantu, neviena Puse nenosaka būtiskas sankcijas par nelieliem muitas jomas reglamentējošo aktu vai procedūras noteikumu pārkāpumiem. Jo īpaši, par jebkādu izlaidumu vai kļūdu muitas dokumentācijā, kas ir viegli labojams un acīmredzami izdarīts bez krāpnieciska nolūka vai rupjas neuzmanības, nenosaka tādas sankcijas, kuras pārsniedz nepieciešamo, lai izteiktu brīdinājumu.

3. Šā panta noteikumus attiecina arī uz tādām nodevām un maksām, ko saistībā ar importu un eksportu uzliek pārvaldes iestādes, tostarp tādām, kas saistītas ar:

a) konsulārajiem darījumiem, piemēram, konsulārajiem rēķiniem un apliecībām;

b) kvantitatīvajiem ierobežojumiem;

c) licencēšanu;

d) valūtas maiņas kontroli;

e) statistikas pakalpojumiem;

f) dokumentiem, dokumentāciju un sertificēšanu;

g) analīzēm un pārbaudēm un

h) karantīnu, sanitāro apstrādi un fumigāciju.

4. Nodevas un maksas neuzliek konsulārajiem pakalpojumiem.

28. PANTS
Labvēlīgāks režīms, ko paredz brīvās tirdzniecības nolīgumi

1. Saistībā ar 23. panta 1. punktā un 26. panta 1. punktā noteiktajiem muitas nodokļiem un 27. pantā noteiktajām nodevām un citām maksām ES attiecina uz DAK EPN valstīm jebkuru labvēlīgāku režīmu, kas ir piemērojams, ja ES pēc šā nolīguma parakstīšanas dienas kļūst par Pusi kādā preferenciālās tirdzniecības nolīgumā ar trešām personām.

2. Saistībā ar 23. panta 1. punktā un 26. panta 1. punktā noteiktajiem muitas nodokļiem un 27. pantā noteiktajām nodevām un citām maksām DAK EPN valstis pēc ES lūguma attiecina uz ES jebkuru labvēlīgāku režīmu, kas ir piemērojams, ja DAK EPN valstis individuāli vai kolektīvi pēc šā nolīguma parakstīšanas dienas kļūst par Pusēm kādā preferenciālās tirdzniecības nolīgumā ar kādu tirdzniecības lielvalsti.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, DAK EPN valstis uz ES neattiecina režīmu, kas ir piemērojams, ja DAK EPN valstis individuāli vai kolektīvi pēc šā nolīguma parakstīšanas dienas kļūst par Pusēm kādā preferenciālās tirdzniecības nolīgumā ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas valstīm vai citām Āfrikas valstīm vai reģioniem.

4. Atkāpjoties no 2. punkta, ja DAK EPN valsts sniedz informāciju par to, ka tāds preferenciālās tirdzniecības nolīgums ar tirdzniecības lielvalsti, kuram tā ir pievienojusies, tai kopumā sniedz daudz labvēlīgāku režīmu nekā tas, ko piedāvā ES, tad Puses apspriežas un kopīgi lemj par vienkāršāko veidu, kā īstenot 2. punkta noteikumus.

5. Šā panta noteikumi nav jāuzskata par pienākumu attiecīgi ES vai jebkurai no DAK EPN valstīm uz otru Pusi attiecināt jebkuru preferenciālo režīmu, kas piemērojams, ja šā nolīguma noslēgšanas dienā ES vai kāda DAK EPN valsts ir Puse kādā preferenciālās tirdzniecības nolīgumā ar trešām personām.

6. Piemērojot šo pantu, "tirdzniecības lielvalsts" ir jebkura attīstīta valsts vai jebkura valsts, kuras daļa pasaules preču eksportā gadā pirms 2. punktā minētā nolīguma stāšanās spēkā veido vairāk nekā vienu procentu, vai jebkura grupa ar valstīm, kuras darbojas individuāli, kolektīvi vai ar ekonomiskās integrācijas nolīguma starpniecību, kā daļa pasaules preču eksportā gadā pirms 2. punktā minētā nolīguma stāšanās spēkā veido vairāk nekā 1,5 procentus.

7. Atkāpjoties no 1. punkta, ja ES pēc šā nolīguma parakstīšanas pievienojas tādam preferenciālās tirdzniecības nolīgumam ar trešo personu, kurš šai trešajai personai nodrošina labvēlīgāku režīmu nekā tas, ko ES piešķīrusi Dienvidāfrikai šajā nolīgumā, tad ES un Dienvidāfrika uzsāk apspriedes, lai pieņemtu lēmumu par to, vai un kā minētajā preferenciālās tirdzniecības nolīgumā paredzēto labvēlīgāko režīmu attiecināt arī uz Dienvidāfriku. Apvienotā padome var pieņemt priekšlikumus par šā nolīguma noteikumu grozīšanu saskaņā ar 117. pantu.

8. Atkāpjoties no 2. punkta, ja DMS vai kāda DAK EPN VAV pievienojas tādam preferenciālās tirdzniecības nolīgumam ar tirdzniecības lielvalsti, kurš tirdzniecības lielvalstij nodrošina labvēlīgāku režīmu nekā tas, ko DMS vai attiecīgā DAK EPN VAV piešķīrusi ES šajā nolīgumā, tad DMS vai attiecīgā DAK EPN VAV un ES uzsāk apspriedes, lai pieņemtu lēmumu par to, vai un kā labvēlīgāko režīmu, kas paredzēts preferenciālās tirdzniecības nolīgumā, attiecināt arī uz ES. Apvienotā padome var pieņemt priekšlikumus par šā nolīguma noteikumu grozīšanu saskaņā ar 117. pantu.

29. PANTS
Brīva apgrozība

1. Muitas nodokļus par ES vai DAK EPN izcelsmes precēm, ko importē ES vai attiecīgā gadījumā DAK EPN valstu teritorijā, iekasē tikai vienu reizi.

2. Jebkuru nodokli, kurš samaksāts par importu tādā DAK EPN valstī, kura ir arī DMS dalībvalsts, pilnībā atmaksā tādā gadījumā, ja preces reeksportē no minētās DAK EPN valsts, kurā tās pirmo reizi importētas, muitas teritorijas uz tādu DAK EPN valsti, kura nav DMS dalībvalsts. Pēc tam uz šādiem izstrādājumiem attiecina tajā valstī piemērojamo nodokli, kurā tos patērē. Līdz brīdim, kad DAK EPN valstu starpā tiks panākta vienošanās par procedūrām attiecībā uz šo punktu, šā punkta darbību reglamentē piemērojamie muitas jomas tiesību akti un procedūras.

3. Puses vienojas sadarboties nolūkā atvieglot preču apriti un vienkāršot muitas procedūras DAK EPN valstīs, jo īpaši kā paredzēts 13. panta 2. punktā.

30. PANTS
Īpaši noteikumi par administratīvo sadarbību

1. Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska šajā nodaļā noteiktā preferenciālā režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver apņemšanos cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitas jomā un saistītos jautājumos.

2. Puses arī vienojas sadarboties, lai nodrošinātu to, ka nepieciešamās institucionālās struktūras ļauj atbildīgajām iestādēm savlaicīgi efektīvi reaģēt uz palīdzības pieprasījumiem.

3. Piemērojot šo pantu un neskarot 2. protokola 9. pantu, nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību inter alia nozīmē:

a) atkārtotu nespēju pildīt pienākumu verificēt paredzēto attiecīgā(-o) izstrādājuma(-u) noteiktas izcelsmes statusu, kā paredzēts 1. protokola 38. pantā;

b) atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt izcelsmes apliecinājuma verifikāciju un/vai paziņot tās rezultātus, kā paredzēts 1. protokola 38. pantā;

c) atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos saistībā ar atļaujas iegūšanu veikt administratīvās sadarbības uzdevumus, lai verificētu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību saistībā ar konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanu, kā paredzēts 2. protokola 7. pantā.

4. Piemērojot šo pantu, pārkāpumi vai krāpšana inter alia var tikt konstatēta arī tad, ja bez pamatota iemesla strauji palielinās preču imports, pārsniedzot otras Puses parasto ražošanas līmeni un eksporta jaudu, un ja šajā ziņā ir pieejama objektīva informācija par pārkāpumiem vai krāpšanu.

5. Ja kāda Puse uz objektīvas informācijas pamata ir konstatējusi nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāt pārkāpumus vai krāpšanu, attiecīgā Puse ārkārtas gadījumos saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt attiecīgā preferenciālā režīma piemērošanu konkrētajam(-iem) izstrādājumam(-iem) un tā(to) konkrētajai īpašajai izcelsmei.

6. Piemērojot šo pantu, ārkārtas apstākļi ir tādi, kuriem ir vai var būt būtiska negatīva ietekme uz Pusi, ja konkrētais attiecīgajam(-iem) izstrādājumam(-iem) piemērojamais preferenciālais režīms saglabājas.

7. Uz pagaidu apturēšanas piemērošanu, ievērojot 5. punktu, attiecas šādi nosacījumi:

a) Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata ir konstatējusi nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāt pārkāpumus vai krāpšanu, par to nekavējoties paziņo Tirdzniecības un attīstības komitejai, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, tostarp informāciju saistībā ar darbībspēju un/vai strukturāliem ierobežojumiem, Tirdzniecības un attīstības komitejā sāk apspriešanos, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu;

b) ja Tirdzniecības un attīstības komiteja ir izskatījusi jautājumu un četros (4) mēnešos no paziņojuma saņemšanas dienas nav vienojusies par pieņemamu risinājumu, tad attiecīgā Puse var uz laiku apturēt attiecīgo konkrētajam(-iem) izstrādājumam(-iem) un konkrētajai īpašajai izcelsmei piemērojamo preferenciālo režīmu. Par pagaidu apturēšanu nekavējoties paziņo Tirdzniecības un attīstības komitejai. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma laikposmu, līdz kura beigām jāpanāk vienošanās par pieņemamu risinājumu, pienācīgi pamatotos gadījumos var pagarināt līdz pieciem (5) mēnešiem;

c) pagaidu apturēšana saskaņā ar šo pantu ir piemērojama tikai tad, ja tas nepieciešams attiecīgās Puses finansiālo interešu aizsardzībai. To ilgums nepārsniedz sešus (6) mēnešus, un šo laikposmu pēc jautājuma izskatīšanas Tirdzniecības un attīstības komitejā var pagarināt vēl par sešiem (6) mēnešiem. Par pagaidu apturēšanu tūlīt pēc tās pieņemšanas paziņo Tirdzniecības un attīstības komitejai. Par to regulāri apspriežas Tirdzniecības un attīstības komitejā, jo īpaši lai to izbeigtu, tiklīdz vairs nepastāv attiecīgie nosacījumi tās piemērošanai.

31. PANTS
Administratīvo kļūdu labošana

Puses atzīst otras Puses tiesības labot administratīvas kļūdas šā nolīguma īstenošanas laikā. Konstatējot kļūdas, jebkura Puse var pieprasīt Tirdzniecības un attīstības komitejai izvērtēt iespējas pieņemt visus vajadzīgos pasākumus situācijas atrisināšanai.

II NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS INSTRUMENTI

32. PANTS
Antidempinga un kompensācijas pasākumi

Jebkuras Puses tiesības un pienākumus attiecībā uz antidempinga vai kompensācijas pasākumu piemērošanu reglamentē attiecīgie PTO nolīgumi. Uz šā panta noteikumiem neattiecas III DAĻAS noteikumi.

33. PANTS
Daudzpusējie aizsargpasākumi

1. Ievērojot šā panta noteikumus, nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei pieņemt pasākumus saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu, PTO Nolīgumu par aizsargpasākumiem un 5. pantu PTO Nolīgumā par lauksaimniecību, kas pievienots Marrākešas Līgumam par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dibināšanu ("PTO līgums"), un jebkuru citu attiecīgo PTO nolīgumu.

2. Neatkarīgi no 1. punkta un ievērojot šā nolīguma vispārējos attīstības mērķus un DAK EPN valstu ekonomikas nelielo apjomu, ES izslēdz importu no jebkuras DAK EPN valsts no visiem pasākumiem, ko pieņem, ievērojot GATT 1994 XIX pantu, PTO Nolīgumam par aizsargpasākumiem un PTO Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantam.

3. Šā panta 2. punkta noteikumus piemēro piecus (5) gadus, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Apvienotā padome ne vēlāk kā simt divdesmit (120) dienas pirms šā laikposma beigām pārskata 2. punkta darbību, ņemot vērā DAK EPN valstu vajadzības attīstības jomā, nolūkā noteikt, vai tie, iespējams, ir jāpagarina uz turpmāku laikposmu.

4. Uz 1. punkta noteikumiem neattiecas III DAĻAS noteikumi.

34. PANTS
Vispārīgi divpusēji aizsargpasākumi

1. Neatkarīgi no 33. panta Puse vai attiecīgā gadījumā DMS, apzinājusi alternatīvus risinājumus, uz noteiktu termiņu var, atkāpjoties no 24. un 25. panta, piemērot aizsargpasākumus, saskaņā ar šā panta nosacījumiem un tajā noteikto kārtību.

2. Šā panta 1. punktā minētos aizsargpasākumus var veikt, ja šā nolīguma uzlikto saistību, tostarp tarifu koncesiju, rezultātā kādas Puses izcelsmes izstrādājumu importē otras Puses teritorijā vai attiecīgā gadījumā DMS tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai draud radīt:

a) nopietnu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus izstrādājumus importējošās Puses vai attiecīgā gadījumā - DMS teritorijā, vai

b) traucējumus kādā ekonomikas nozarē, kura ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus izstrādājumus, īpaši tad, ja šie traucējumi rada lielas sociālas problēmas vai grūtības, kas varētu izraisīt nopietnu importējošās Puses vai attiecīgā gadījumā - DMS ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, vai

c) traucējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu lauksaimniecības izstrādājumu tirgos importējošās Puses vai attiecīgā gadījumā - DMS teritorijā.

Minētie aizsargpasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai mazinātu vai novērstu nopietno kaitējumu vai traucējumus.

3. Šajā pantā minētie aizsargpasākumi ir vienā vai vairākos no turpmāk minētajiem veidiem:

a) ievedmuitas nodokļa likmes turpmākas samazināšanas apturēšana attiecīgajam izstrādājumam, kā paredzēts šajā nolīgumā;

b) muitas nodokļa palielināšana attiecīgajam izstrādājumam līdz tādam līmenim, kas nepārsniedz VLR nodokļa likmi, kuru piemēro pasākuma veikšanas laikā; vai

c) tarifu kvotu ieviešana attiecīgajam izstrādājumam.

4. Neskarot 1. līdz 3. punktu, ja kāds no izstrādājumiem ar izcelsmi jebkurā DAK EPN valstī tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai draud radīt vienu no 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajām situācijām viena vai vairāk ES attālāko reģionu līdzīgu vai tieši konkurējošu izstrādājumu ražošanas nozarēs, ES saskaņā ar 6.līdz 8. punktā noteikto kārtību var veikt uzraudzības pasākumus vai aizsargpasākumus, kas skar tikai attiecīgo(-os) reģionu(-us).

5. Neskarot 1. līdz 3. punktu, ja kāds no ES izcelsmes izstrādājumiem tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas kādai DAK EPN valstij vai attiecīgā gadījumā DMS rada vai draud radīt vienu no 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā minētajām situācijām, tad konkrētā DAK EPN valsts vai attiecīgā gadījumā DMS saskaņā ar 6.līdz 8. punktā noteikto kārtību var veikt uzraudzības pasākumus vai aizsargpasākumus, kas skar tikai tās teritoriju.

6. Šajā pantā minētos aizsargpasākumus:

a) saglabā tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai traucējumus, kas noteikti 2., 4. un 5. punktā;

b) nepiemēro uz laiku, kas pārsniedz divus (2) gadus. Ja apstākļi, kas attaisno aizsargpasākumu uzlikšanu, turpina pastāvēt, šādus pasākumus var pagarināt vēl uz vienu laikposmu, kas nepārsniedz divus (2) gadus. Ja viena vai vairāk DAK EPN valstis vai attiecīgā gadījumā - DMS piemēro kādu aizsargpasākumu vai ja ES pasākumu piemēro tikai viena vai vairāk tās attālāko reģionu teritorijā, tās tomēr šādu pasākumu var piemērot uz laikposmu, kas nepārsniedz četrus (4) gadus, un, ja apstākļi, kas attaisno aizsargpasākumu noteikšanu, turpina pastāvēt, pasākumu var pagarināt vēl uz četriem (4) gadiem;

c) kuru ilgums pārsniedz vienu (1) gadu, nosaka, tajos ietverot skaidrus elementus, kas paredz to pakāpenisku izbeigšanu ne vēlāk kā noteiktā laikposma beigās, un

d) vismaz vienu (1) gadu pēc aizsargpasākuma piemērošanas izbeigšanas nepiemēro tāda izstrādājuma importam, uz kuru iepriekš jau ir attiecies šāds pasākums.

7. Īstenojot 1. līdz 6. punktu, piemēro šādus noteikumus:

a) ja kāda Puse vai attiecīgā gadījumā - DMS uzskata, ka pastāv kāda no 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā, 4. un/vai 5. punktā noteiktajām situācijām, tad tā nekavējoties iesniedz šo jautājumu izskatīšanai Tirdzniecības un attīstības komitejā;

b) Tirdzniecības un attīstības komiteja var sagatavot ieteikumus radušos apstākļu novēršanai. Ja Tirdzniecības un attīstības komiteja nav sagatavojusi ieteikumus ar mērķi novērst apstākļus vai ja trīsdesmit (30) dienās pēc jautājuma iesniegšanas Tirdzniecības un attīstības komitejā nav panākts cits apmierinošs risinājums, tad importējošā Puse var pieņemt atbilstīgos pasākumus apstākļu novēršanai saskaņā ar šo pantu;

c) pirms šajā pantā paredzēto pasākumu veikšanas vai gadījumos, kuros piemēro 8. punktu, Puse vai attiecīgā gadījumā DMS iespējami drīz iesniedz Tirdzniecības un attīstības komitejai visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga rūpīgai stāvokļa pārbaudei, nolūkā meklēt attiecīgajām Pusēm pieņemamu risinājumu;

d) izraugoties aizsargpasākumus, ievērojot šo pantu, par prioritāriem ir jānosaka pasākumi, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Ja VLR nodokļa piemērojamā likme, kas bijusi spēkā iepriekšējā dienā pirms šā nolīguma spēkā stāšanās, ir mazāka nekā VLR nodokļa piemērojamā likme, kas ir spēkā pasākuma ieviešanas brīdī, tad pasākumos, ko piemēro saskaņā ar 3. panta b) apakšpunkta noteikumiem, var pārsniegt VLR nodokļa likmi, kas bijusi spēkā iepriekšējā dienā pirms šā nolīguma spēkā stāšanās. Šādā gadījumā Puse vai attiecīgā gadījumā DMS saskaņā ar c) apakšpunkta noteikumiem Tirdzniecības un attīstības komitejai sniedz attiecīgo informāciju, norādot, ka nodokļa palielinājums līdz VLR nodokļa likmei, kas piemērota spēkā stāšanās laikā, nav pietiekams un ka ir nepieciešams pasākums, ar kuru pārsniedz minēto nodokļa likmi, lai novērstu nopietnu kaitējumu vai traucējumus, ievērojot 2. punktu;

e) par visiem aizsargpasākumiem, kas veikti, ievērojot šo pantu, nekavējoties paziņo Tirdzniecības un attīstības komitejai, un par tiem regulāri apspriežas minētajā komitejā, jo īpaši lai noteiktu pasākumu atcelšanas grafiku, tiklīdz apstākļi to ļaus.

8. Ja kavēšanās varētu radīt kaitējumu, ko būtu grūti novērst, tad importējošā Puse vai attiecīgā gadījumā DMS var pagaidu kārtā veikt 3., 4. un/vai 5. punktā paredzētos pasākumus, neievērojot 7. punkta prasības.

a) Šādus pasākumus var noteikt uz laiku, kas nepārsniedz simt astoņdesmit (180) dienas, ja tos nosaka ES, un divsimt (200) dienas, ja tos nosaka viena vai vairākas DAK EPN valstis vai attiecīgā gadījumā - DMS, vai ja ES pasākumus īsteno vienīgi viena vai vairāk tās attālāko reģionu teritorijā.

b) Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgumu skaita kā daļu no sākuma laikposma un jebkura pagarinājuma, kas minēti 6. punktā.

c) Pieņemot šādus pagaidu pasākumus, ņem vērā visu iesaistīto personu intereses.

d) Importējošā Puse vai attiecīgā gadījumā DMS informē otru attiecīgo Pusi, un tā nekavējoties iesniedz šo jautājumu izskatīšanai Tirdzniecības un attīstības komitejā.

9. Ja importējošā Puse vai attiecīgā gadījumā - DMS uz kāda izstrādājuma importu attiecina administratīvu procedūru, lai ātri nodrošinātu informāciju par tirdzniecības plūsmu tendenci, kas izraisa šajā pantā minētās problēmas, tā nekavējoties informē Tirdzniecības un attīstības komiteju.

10. Uz aizsargpasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, neattiecas PTO domstarpību izšķiršanas noteikumi.

35. PANTS
Aizsargpasākumi lauksaimniecības jomā

1. Neatkarīgi no 34. panta, aizsargpasākumu ievedmuitas nodokļa veidā var piemērot, ja jebkurā konkrētā divpadsmit mēnešu laikposmā tāda lauksaimniecības produkta, kas minēts IV pielikumā un kā izcelsme ir ES, importa apjoms DMS pārsniedz tajā konkrētajam produktam norādīto references daudzumu.

2. Šā panta 1. punktā minētajiem lauksaimniecības produktiem var uzlikt nodokli, kas nepārsniedz 25 % no spēkā esošā PTO saistību tarifa vai 25 procentpunktus, izvēloties lielāko summu. Šāds nodoklis nepārsniedz aktuālo VLR nodokļa piemērojamo likmi.

3. Šajā pantā minētos aizsargpasākumus saglabā līdz kalendārā gada beigām vai piecus (5) mēnešus, izvēloties ilgāko laikposmu.

4. Šajā pantā minētos aizsargpasākumus vienai un tai pašai precei nesaglabā vai nepiemēro vienlaikus ar:

a) vispārīgu divpusēju aizsargpasākumu saskaņā ar 34. pantu;

b) pasākumu saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu un PTO nolīgumu par aizsardzības pasākumiem; vai

c) īpašu aizsargpasākumu saskaņā ar PTO Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantu.

5. Šajā pantā minētos aizsargpasākumus īsteno pārredzami. Desmit (10) dienās pēc šādu pasākumu piemērošanas sākuma DMS rakstveidā par to informē ES un sniedz attiecīgos datus par pasākumu. DMS pēc pieprasījuma apspriežas ar ES par šāda pasākuma piemērošanu. DMS par to informē arī Tirdzniecības un attīstības komiteju trīsdesmit (30) dienās pēc pasākumu noteikšanas.

6. Šā panta īstenošanas un darbības kārtība var tikt apspriesta un pārskatīta Tirdzniecības un attīstības komitejā. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma Tirdzniecības un attīstības komiteja var pārskatīt references daudzumus un lauksaimniecības produktus, kā paredzēts šajā pantā.

7. Šā panta noteikumus var piemērot tikai divpadsmit (12) gadu laikposmā, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

36. PANTS
Aizsargpasākumi pārtikas nodrošinājuma jomā

1. Puses atzīst, ka tirdzniecības šķēršļu likvidēšana tirdzniecībā starp Pusēm, kā paredzēts šajā nolīgumā, var sagādāt ievērojamas grūtības DAK EPN valstu ražotājiem lauksaimniecības produktu un pārtikas nozarēs, un vienojas, ka savā starpā apspriedīsies par šiem jautājumiem.

2. Neatkarīgi no 34. panta, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu vispārēja rakstura vai vietēja mēroga pārtikas vai citu izstrādājumu būtisku trūkumu un tādējādi sniegtu DAK EPN valstij pārtikas nodrošinājumu, un ja šajā situācijā minētajai DAK EPN valstij rodas vai varētu rasties lielas grūtības, tad šī DAK EPN valsts var pieņemt aizsardzības pasākumus saskaņā ar kārtību, kas noteikta 34. panta 7. punkta b) līdz d) apakšpunktā, 8. un 9. punktā. Pasākumu pārskatīs vismaz vienreiz gadā, un to izbeidz, tiklīdz vairs nepastāv apstākļi, kas bijuši par iemeslu tā noteikšanai.

37. PANTS
BLNS pārejas aizsargpasākumi

1. Puses atzīst to, ka V pielikumā uzskaitītie liberalizētie izstrādājumi BLNS valstīm ir sensitīvi.

2. Neatkarīgi no 34. panta gadījumā, ja kāds V pielikumā uzskaitītais ES izcelsmes izstrādājums tiek importēts BLNS valsts teritorijā tik lielos daudzumos, kas rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu jebkurā no BLNS valstīm, tad attiecīgā valsts var piemērot pagaidu aizsargpasākumu.

3. Aizsargpasākumi, kas minēti 2. punktā, var būt nodoklis, kuru uzliek attiecīgajam V pielikumā uzskaitītajam izstrādājumam, nepārsniedzot VLR nodokļa likmi, ko piemēro pasākuma noteikšanas brīdī, vai var būt beznodokļa tarifu kvotas veidā, ar noteikumu, ka nodoklis, kuru piemēro daudzumiem ārpus kvotas, nepārsniedz VLR nodokļa likmi pasākuma noteikšanas brīdī.

4. Attiecīgā BLNS valsts trīsdesmit (30) dienas pirms aizsardzības pasākuma noteikšanas rakstveidā paziņo ES par pasākumu. Pēc paziņošanas attiecīgā BLNS valsts sešdesmit (60) dienās sniedz visu nepieciešamo informāciju par pasākumu.

5. Neskarot 2. punktu, attiecīgā BLNS valsts un ES pēc jebkuras Puses pieprasījuma uzsāk apspriedes par aizsargpasākumu.

6. Šajā pantā minētos aizsargpasākumus piemēro uz laiku, kas nepārsniedz četrus (4) gadus. Ja apstākļi, kas attaisno pasākuma uzlikšanu, turpina pastāvēt, šādu pasākumu var pagarināt vēl uz vienu laikposmu, kas nepārsniedz četrus (4) gadus.

7. Šajā pantā minēto aizsargpasākumu nevar pieņemt, kad pagājuši divpadsmit (12) gadi pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

38. PANTS
Aizsargpasākumi jaunās nozarēs

1. Neatkarīgi no 34. panta, ja kāds ES izcelsmes izstrādājums nodokļu samazinājuma rezultātā Botsvānas, Lesoto, Namībijas, Mozambikas un Svazilendas teritorijā tiek importēts tik lielos daudzumos un ar tādiem nosacījumiem, kas apdraud jaunas nozares izveidošanos vai kas rada vai draud radīt traucējumus jaunā nozarē, kura ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus izstrādājumus, tad minētās valstis var uz laiku apturēt turpmāku muitas nodokļa likmes samazināšanu vai palielināt muitas nodokļa likmi līdz līmenim, kas nepārsniedz piemēroto VLR likmi.

2. Aizsargpasākumi, ko tāda DAK EPN valsts, kura ir arī DMS dalībvalsts, ir pieņēmusi saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem, izpaužas kā papildu nodokļu iekasēšana tikai un vienīgi minētajā DAK EPN valstī, kura izmanto šo noteikumu.

3. Aizsargpasākumus, kas minēti 1. punktā, var piemērot uz laiku, kas nepārsniedz astoņus (8) gadus, un šo laikposmu var pagarināt ar Apvienotās padomes lēmumu.

4. Ņemot vērā 1. un 2. punkta īstenošanu, piemēro šādus noteikumus:

a) ja kāda DAK EPN valsts uzskata, ka pastāv 1. punktā noteiktie apstākļi, tā nekavējoties iesniedz šo jautājumu izskatīšanai Tirdzniecības un attīstības komitejā. Attiecīgā DAK EPN valsts Tirdzniecības un attīstības komitejai sniedz visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama situācijas rūpīgai izvērtēšanai;

b) Tirdzniecības un attīstības komiteja var pieņemt jebkādus ieteikumus ar mērķi rast pieņemamu risinājumu, kas nepieciešams konkrēto apstākļu novēršanai. Ja Tirdzniecības un attīstības komiteja nav sagatavojusi ieteikumu vai ja trīsdesmit (30) dienās pēc jautājuma iesniegšanas Tirdzniecības un attīstības komitejā nav panākts cits apmierinošs risinājums, tad attiecīgā DAK EPN valsts var pieņemt pasākumus saskaņā ar šo pantu;

c) piemērojot pasākumus, ievērojot i 1. punktu, par prioritāriem ir jānosaka pasākumi, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību; un

d) par jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar šo pantu, nekavējoties paziņo Tirdzniecības un attīstības komitejai, un par to periodiski apspriežas minētajā komitejā.

5. Ārkārtas apstākļos, kad kavēšanās radītu kaitējumu, ko būtu grūti novērst, attiecīgā DAK EPN valsts var pagaidu kārtā veikt 1. punktā paredzētos pasākumus, neievērojot 4. punkta prasības. Šādu pasākumu var piemērot uz laiku, kas nepārsniedz divsimt (200) dienas. Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgumu skaita kā daļu no 3. punktā minētā laikposma. Pieņemot šādus pagaidu pasākumus, ņem vērā visu iesaistīto personu intereses. Attiecīgā importējošā DAK EPN valsts informē ES, un tā šo jautājumu nekavējoties iesniedz Tirdzniecības un attīstības komitejā minētā pagaidu pasākuma izskatīšanai.

6. DMS dalībvalstij ir tiesības izmantot DMS nolīguma 26. pantu.

III NODAĻA
NETARIFA PASĀKUMI

39. PANTS
Kvantitatīvo ierobežojumu aizliegums

Puses var piemērot kvantitatīvos ierobežojumus, ar noteikumu, ka šādi ierobežojumi tiek piemēroti saskaņā ar PTO līgumu.

40. PANTS
Valsts režīms iekšējo nodokļu un regulējuma jomā

1. Puses atzīst, ka iekšējos nodokļus un citus iekšējos maksājumus, kā arī normatīvos aktus un prasības, kas skar izstrādājumu iekšējo tirdzniecību, piedāvāšanu pārdošanai, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu vai izmantošanu, un iekšējo kvantitatīvo regulējumu attiecībā uz izstrādājumu sajaukšanu, apstrādi vai izmantošanu noteiktos daudzumos vai proporcijās nebūtu jāpiemēro importētajiem vai iekšzemes izstrādājumiem iekšzemes izstrādājumu aizsardzības nolūkā.

2. Uz importētiem otras Puses izcelsmes izstrādājumiem tieši vai netieši neattiecas iekšējie nodokļi vai citi jebkāda veida iekšējie maksājumi, kas pārsniedz līdzīgiem iekšzemes izstrādājumiem tieši vai netieši piemērojamos maksājumus. Turklāt Puses arī citā veidā nepiemēro importētiem vai iekšzemes izstrādājumiem iekšējos nodokļus vai citus iekšējos maksājumus tādā veidā, kas ir pretrunā 1. punktā izklāstītajiem principiem¹.

3. Importētiem otras Puses izcelsmes izstrādājumiem piešķir režīmu, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā režīms, kuru piešķir līdzīgiem iekšzemes izstrādājumiem ar izcelsmi konkrētajā valstī atbilstīgi visiem normatīvajiem aktiem un prasībām, kas ietekmē to iekšējo tirdzniecību, piedāvāšanu pārdošanai, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu vai izmantošanu. Šā punkta noteikumi neliedz piemērot diferencētu iekšējo pārvadājumu tarifu, kas pamatots tikai ar transporta līdzekļu ekonomisku ekspluatāciju, bet ne ar izstrādājuma valstspiederību.

4. Puses nenosaka un nesaglabā tādu iekšējo kvantitatīvo regulējumu attiecībā uz izstrādājumu sajaukšanu, pārstrādi vai izmantošanu noteiktos daudzumos vai proporcijās, kurš tieši vai netieši pieprasa jebkuru kāda izstrādājuma, uz ko attiecas minētie noteikumi, konkrētu daudzumu vai proporciju piegādāt no iekšzemes. Turklāt Puses arī citā veidā nepiemēro iekšēju kvantitatīvo regulējumu tādā veidā, kas ir pretrunā 1. punktā noteiktajiem principiem.

5. Nekādu iekšējo kvantitatīvo regulējumu attiecībā uz izstrādājumu sajaukšanu, pārstrādi vai izmantošanu noteiktos daudzumos vai proporcijās nepiemēro tādā veidā, ka kāds šāds daudzums vai proporcija tiek klasificēts kā piegādes no ārzemēm.

6. Šā panta noteikumus nepiemēro normatīvajiem aktiem vai prasībām, kas reglamentē pārvaldes iestāžu veiktu tādu izstrādājumu iepirkumu, kurus tās iepērk saviem nolūkiem un kuri nav paredzēti komerciālai tālākpārdošanai vai izmantošanai precēs, kas paredzētas komerciālai tirdzniecībai.

7. Šā panta noteikumi neliedz subsīdiju maksāšanu tikai iekšzemes ražotājiem, ietverot tādus maksājumus, kas iegūti no tādu iekšējo nodokļu vai maksājumu ieņēmumiem, kuri piemēroti saskaņā ar šā panta noteikumiem, un subsīdijas, ko realizē, izmantojot pārvaldes iestāžu veiktus iekšzemes izstrādājumu iepirkumus.

8. Puses atzīst to, ka iekšēji cenas griestu kontroles pasākumi, pat ja tie atbilst citiem šā panta noteikumiem, var izraisīt ietekmi, kas kaitē to Pušu, kuras piegādā importētos izstrādājumus, interesēm. Tādēļ Puses, kas piemēro šādus pasākumus, ņem vērā eksportētāju Pušu intereses, lai pēc iespējas novērstu šādu kaitīgu ietekmi.

9. Šā panta noteikumi neliedz nevienai Pusei noteikt vai saglabāt iekšējo kvantitatīvo regulējumu attiecībā uz eksponētām kinofilmām, ievērojot prasības GATT 1947 IV pantā.

IV NODAĻA
MUITA UN TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANA

41. PANTS
Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

a) pastiprināt sadarbību muitas un tirdzniecības veicināšanas jomā, lai nodrošinātu attiecīgo tiesību aktu un procedūru, kā arī muitas dienestu administratīvās jaudas atbilstību efektīvas kontroles un tirdzniecības veicināšanas mērķiem;

b) veicināt muitas jomas tiesību aktu un procedūru saskaņošanu;

c) nodrošināt, lai nekādi netiktu mazināta likumīgo sabiedriskās kārtības mērķu nozīme, ietverot tos, kas attiecas uz drošību un krāpšanas novēršanu muitas un tirdzniecības veicināšanas jomā, un

d) nodrošināt vajadzīgo atbalstu DAK EPN valstu muitas administrācijām, lai efektīvi īstenotu šo nolīgumu.

42. PANTS
Muitas un administratīvā sadarbība

1. Lai nodrošinātu atbilstību šīs nodaļas noteikumiem un efektīvi ievērotu 41. pantā noteiktos mērķus, Puses:

a) apmainās ar informāciju par muitas jomas tiesību aktiem un procedūrām;

b) izstrādā kopīgas iniciatīvas saistībā ar muitas un tirdzniecības veicināšanu un administratīvās jaudas stiprināšanu;

c) apmainās ar pieredzi un paraugpraksi korupcijas un krāpšanas apkarošanas jomā šīs nodaļas jautājumos;

d) apmainās ar pieredzi un paraugpraksi ar importa, eksporta un tranzīta procedūrām saistītos jautājumos un jautājumos, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanas uzlabošanu darījumu aprindām;

e) apmainās ar pieredzi un paraugpraksi tranzīta vienkāršošanas jomā;

f) vienkāršo ekspertu apmaiņu starp muitas administrācijām; un

g) gan iekšēji, gan pārrobežu līmenī veicina visu saistīto aģentūru darbību saskaņošanu.

2. Puses sagatavo un attīsta ciešāku sadarbību, īstenojot Pasaules Muitas organizācijas ("PMO") 2005. gada Pamatstandartus pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai. Šajā sadarbībā ietilpst iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai veicinātu atzītā uzņēmēja statusa savstarpējo atzīšanu un iepriekšēju informācijas apmaiņu, lai drošības nolūkos dotu iespēju efektīvi novērtēt un pārvaldīt riskus.

3. Puses saskaņā ar 2. protokola noteikumiem nodrošina savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās.

43. PANTS
Muitas jomas tiesību akti un procedūras

1. Puses vienojas par to, ka to attiecīgie tirdzniecības un muitas jomas tiesību akti un procedūras pēc iespējas tiek izstrādāti, pamatojoties uz:

a) 1999. gada Pārskatīto Kioto konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu, būtiskajiem elementiem, kas izklāstīti PMO Pamatstandartos pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, Starptautisko konvenciju par harmonizēto sistēmu un citiem starptautiskiem instrumentiem un standartiem, ko piemēro tirdzniecības un muitas jomā;

b) vajadzību aizsargāt un veicināt likumīgu tirdzniecību;

c) nepieciešamību izvairīties no nevajadzīga un diskriminējoša sloga uzņēmējiem, aizsargāt pret krāpšanu un korupciju un vēl vairāk atvieglot darbu uzņēmējiem, kuri nodrošina lielu atbilstību prasībām;

d) vajadzību katrai Pusei piemērot vienotu administratīvu dokumentu vai tam līdzvērtīgu elektronisku dokumentu;

e) muitas darbā piemērot mūsdienīgas metodes, tostarp riska izvērtēšanu, vienkāršotas procedūras preču ievešanai un izlaišanai, kontroli pēc izlaišanas un uzņēmumu auditu;

f) pārredzamību, efektivitāti un proporcionalitāti, lai samazinātu izmaksas un palielinātu prognozējamību uzņēmējiem;

g) vajadzību pēc nediskriminēšanas preču importam, eksportam un tranzītam piemērojamo prasību un procedūru ziņā, gan atzīstot, ka sūtījumiem var piemērot atšķirīgu režīmu atkarībā no objektīviem riska izvērtēšanas kritērijiem;

h) eksporta un importa operāciju reģistrēšanas sistēmu progresīvu attīstību, ietverot tādu sistēmu izstrādi, kas balstās uz informācijas tehnoloģiju, lai atvieglinātu informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem, muitas administrācijām un citiem dienestiem;

i) tādu sistēmu ieviešanu, kas atvieglina preču importēšanu, izmantojot vienkāršotas muitas procedūras un procesus, ietverot pirmsierašanās muitošanu;

j) visu tādu prasību atcelšanu, kuras paredz pirmsnosūtīšanas pārbaužu, kas noteiktas PTO nolīgumā par pirmsnosūtīšanas pārbaudi, vai tām līdzvērtīgu darbību obligātu izmantošanu;

k) noteikumu piemērošanu, ar kuriem nodrošina to, ka jebkuras sankcijas, kas noteiktas par nenozīmīgiem muitas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem, ir samērīgas un, tās piemērojot, nerodas nevajadzīgi kavējumi muitošanā;

l) saistošu nolēmumu sistēmu muitas lietās, jo īpaši tarifu klasifikācijas un izcelsmes noteikumu jomā, saskaņā ar to attiecīgajos tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem;

m) pārvietošanas tranzītā veicināšanu;

n) visu prasību atcelšanu par muitas brokeru obligātu izmantošanu un

o) pārredzamiem, nediskriminējošiem un proporcionāliem noteikumiem attiecībā uz muitas brokeru licencēšanu.

2. Darba metožu uzlabošanai un muitas darbību pārredzamības un efektivitātes panākšanai Puses:

a) nodrošina visaugstāko integritātes standartu saglabāšanu, šai jomā piemērojot korupcijas apkarošanas pasākumus;

b) veic turpmākus pasākumus muitas un citu saistīto dienestu prasīto datu un dokumentācijas samazināšanas, vienkāršošanas un standartizācijas labad;

c) kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu;

d) ievieš efektīvas, tūlītējas un nediskriminējošas procedūras, kas ļauj izmantot pārsūdzības tiesības pret muitas un citu dienestu administratīvajām darbībām, nolēmumiem un lēmumiem, kuri skar preču importu, eksportu vai tranzītu. Pārsūdzības procedūras ir viegli pieejamas visiem uzņēmumiem, tostarp arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un

e) rada vidi efektīvai tiesību aktu prasību piemērošanai.

44. PANTS
Pārvietošanas tranzītā veicināšana

1. Puses savā teritorijā nodrošina brīvu tranzītu pa ceļu, kas visvairāk piemērots tranzītam. Jebkādiem kontroles pasākumiem vai prasībām jābūt nediskriminējošiem, samērīgiem un vienoti piemērotiem.

2. Neskarot likumīgu muitas kontroli, Puses pārvietošanai tranzītā piemēro tādu režīmu, kurš ir ne mazāk labvēlīgs kā režīms, kas piemērots iekšzemes precēm, eksportam, importam un to pārvietošanai.

3. Puses:

a) izmanto galvotu pārvadājumu režīmus, kas ļauj veikt preču tranzītu bez muitas nodokļu vai citu maksājumu samaksas, ar nosacījumu, ka tiek iesniegts atbilstīgs galvojums;

b) sekmē un īsteno reģionālo tranzītu;

c) izmanto starptautiskus standartus un instrumentus, kas attiecas uz tranzītu; un

d) gan iekšēji, gan pārrobežu līmenī sekmē visu attiecīgo dienestu darbību saskaņošanu.

45. PANTS
Attiecības ar darījumu aprindām

Puses vienojas:

a) nodrošināt visu muitas jomas tiesību aktu, procedūru, nodevu un maksu, kā arī, kad vien iespējams, attiecīgu skaidrojumu publisku pieejamību, cik vien iespējams, ar elektroniskiem līdzekļiem;

b) cik vien iespējams, laicīgi un regulāri apspriesties ar tirdzniecības pārstāvjiem par tiesību aktu priekšlikumiem un procedūrām, kas saistītas ar muitu un tirdzniecības jautājumiem muitas jomā;

c) vajadzības gadījumā ieviest jaunus vai grozītus tiesību aktus un procedūras un nodrošināt to stāšanos spēkā veidā, kas ļauj tirgotājiem labi sagatavoties to ievērošanai. Puses dara publiski pieejamus attiecīgos administratīvos paziņojumus, tostarp aģentūru prasības un ievešanas procedūras, ostās un robežkontroles punktos esošo muitas iestāžu darba laikus un darbības procedūras, kā arī kontaktpunktus informācijas pieprasīšanai, un

d) veicināt uzņēmēju un attiecīgo administrāciju sadarbību, izmantojot tādus instrumentus kā saprašanās memorandi.

46. PANTS
Muitas vērtības noteikšana

1. Tirdzniecībā, uz kuru attiecas šis nolīgums, muitas vērtību nosaka, vadoties pēc Nolīguma par GATT 1994 VII panta īstenošanu ("PTO Nolīgums par muitas vērtības noteikšanu").

2. Puses sadarbojas nolūkā vienoties par kopīgu pieeju jautājumos, kas saistīti ar muitas vērtības noteikšanu.

47. PANTS
Muitas standartu saskaņošana reģionu līmenī

1. Puses veicina muitas jomas tiesību aktu, procedūru, standartu un prasību saskaņošanu.

2. Katra Puse nosaka šāda procesa saturu un tempu.

48. PANTS
Atbalsts DAK EPN valstu muitas administrācijām

1. Puses atzīst to, cik svarīgi ir atbalstīt DAK EPN valstu muitas administrācijas šīs nodaļas īstenošanā atbilstīgi I daļas III nodaļas noteikumiem.

2. Prioritārās šāda atbalsta jomas ir:

a) mūsdienīgu paņēmienu izmantošana muitā, tostarp:

i) riska pārvaldība,

ii) kontrole pēc izlaišanas; un

iii) muitas procedūru automatizācija;

b) muitas vērtības noteikšanas, klasificēšanas un izcelsmes noteikumu kontrole, tostarp nolūkā ievērot 43. panta 1. punkta j) apakšpunktu;

c) tranzīta veicināšana un reģionālā tranzīta pasākumu efektivitātes palielināšana;

d) pārredzamības jautājumi saistībā ar visu tirdzniecības noteikumu publicēšanu un pārvaldīšanu, kā arī attiecīgajām nodevām un formalitātēm;

e) tādu procedūru un prakses ieviešana un īstenošana, kas atspoguļo starptautiskos instrumentus un standartus, kuri piemērojami tirdzniecības un muitas jomā, inter alia Pārskatīto Kioto konvenciju par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu un PMO Pamatstandartus pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai.

3. Puses atzīst nepieciešamību veikt konkrētu vajadzību izvērtēšanas izpēti, lai ņemtu vērā stāvokli katrā valstī, izmantojot PTO un PMO vajadzību izvērtēšanas instrumentus vai jebkuru citu instrumentu, par kuru ir savstarpēja vienošanās.

49. PANTS
Pārejas režīms

1. Puses atzīst vajadzību pēc pārejas režīma, lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu netraucētu īstenošanu.

2. Ņemot vērā vajadzību palielināt to darbībspēju muitas un tirdzniecības veicināšanas jomā un neskarot tām PTO noteiktās tiesības un pienākumus, DAK EPN valstis izmanto astoņu (8) gadu pārejas laiku, lai izpildītu šīs nodaļas 27., 43, 44. un 45. pantā minētās prasības, ja šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī ir vajadzība pēc šādas darbībspējas veidošanas.

3. Ja nepieciešamā darbībspēja vēl nav sasniegta, Apvienotā padome var pieņemt lēmumu par šā pārejas laika pagarināšanu par diviem (2) gadiem.

50. PANTS
Muitas un tirdzniecības veicināšanas īpašā komiteja

1. Puses izveido Muitas un tirdzniecības veicināšanas īpašo komiteju, kurā ir Pušu pārstāvji.

2. Muitas un tirdzniecības veicināšanas īpašās komitejas uzdevumi ir šādi:

a) uzraudzīt šīs nodaļas un I protokola īstenošanu un pārvaldīšanu;

b) nodrošināt forumu, lai konsultētos un apspriestu visus jautājumus saistībā ar muitu, tostarp izcelsmes noteikumus, vispārīgās muitas procedūras, muitas vērtības noteikšanu, tarifa klasifikāciju, tranzītu un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās;

c) veicināt sadarbību izcelsmes noteikumu un ar tiem saistīto muitas procedūru, vispārējo muitas procedūru un savstarpējās administratīvās palīdzības muitas lietās izstrādē, piemērošanā un izpildē;

d) veicināt sadarbību darbībspējas veidošanas un tehniskās palīdzības jomā;

e) sekot 47. panta īstenošanai;

f) noteikt savu reglamentu; un

g) risināt jebkādus citus jautājumus, par kuriem Puses saistībā ar šo nodaļu ir vienojušās.

3. Puses iepriekš vienojas par Muitas un tirdzniecības veicināšanas īpašās komitejas sanāksmes datumu un dienas kārtību.

4. Muitas un tirdzniecības veicināšanas īpašo komiteju pēc kārtas vada katra Puse.

5. Muitas un tirdzniecības veicināšanas īpašā komiteja ir pakļauta Tirdzniecības un attīstības komitejai.

V NODAĻA
TEHNISKIE ŠĶĒRŠĻI TIRDZNIECĪBAI

51. PANTS
Daudzpusējās saistības

1. Puses apstiprina apņemšanos ievērot tiesības un pienākumus, kas paredzēti PTO Nolīgumā par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai ("PTO TBT nolīgums").

2. Minētās tiesības un pienākumi ir to darbību pamatā, kuras Puses veic saskaņā ar šo nodaļu.

52. PANTS
Mērķi

Puses vienojas:

a) sadarboties, lai veicinātu un paplašinātu preču tirdzniecību starp tām, apzinot, novēršot un atceļot nevajadzīgos šķēršļus tirdzniecībai saskaņā ar PTO TBT nolīguma noteikumiem;

b) sadarboties, stiprinot reģionālo un jo īpaši DAK EPN valstu integrāciju un sadarbību jautājumos saistībā ar TBT; un

c) izveidot un uzlabot DAK EPN valstu tehnisko jaudu jautājumos, kas skar TBT.

53. PANTS
Darbības joma un definīcijas

1. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz i standartiem, tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kā definēts PTO TBT nolīgumā, ciktāl tie skar tirdzniecību, uz kuru attiecas šis nolīgums.

2. Šajā nodaļā piemēro PTO TBT nolīgumā izmantotās definīcijas.

54. PANTS
Sadarbība un reģionālā integrācija

Puses vienojas, ka ir svarīga sadarbība starp valsts un reģionālajām iestādēm, kuras risina jautājumus, kas skar TBT publiskajā un privātajā sektorā, lai veicinātu tirdzniecību reģionā un starp Pusēm, kā arī reģionālās integrācijas procesam kopumā, un tāpēc apņemas šajā ziņā sadarboties.

55. PANTS
Pārredzamība

1. Puses vēlreiz apstiprina pārredzamības principu, piemērojot tehniskos noteikumus un standartus saskaņā ar PTO TBT nolīgumu.

2. Puses atzīst to, cik nozīmīgi ir tādi informācijas apspriešanas, paziņošanas un apmaiņas mehānismi, kuri attiecas uz tehniskajiem noteikumiem un standartiem saskaņā ar PTO TBT nolīgumu.

3. Puses vienojas izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai nodrošinātu to, ka DAK EPN valstis jau iepriekš ir informētas par jauniem ES pasākumiem, kuri var skart DAK EPN valstu eksportu uz ES. Puses optimāli izmanto pastāvošos mehānismus un izvairās no daudzpusēju vai vienpusēju mehānismu nevajadzīgas dublēšanās.

56. PANTS
Pasākumi saistībā ar tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai

Puses vienojas apzināt un īstenot mehānismus, kuri ir vispiemērotākie konkrētos prioritāros jautājumos vai nozarēs, arī tādus, kurus atbalsta PTO TBT nolīgums. Šie mehānismi var ietvert šādus:

a) pastiprināt sadarbību ar nolūku vienkāršot piekļuvi to attiecīgajiem tirgiem, uzlabojot savstarpējās zināšanas un izpratni par to attiecīgajām sistēmām tehnisko noteikumu, standartu, metroloģijas, akreditēšanas un atbilstības novērtēšanas jomā;

b) apmainīties ar informāciju, noteikt un īstenot atbilstīgus mehānismus konkrētos jautājumos vai nozarēs, proti, attiecībā uz pielāgošanu starptautiskajiem standartiem, uzticēšanos piegādātāja atbilstības deklarācijai, starptautiski atzītas akreditācijas izmantošanu kvalitātes atbilstības novērtēšanas iestādēs un izstrādājumu starptautiskās pārbaudes un sertificēšanas shēmām;

c) apzināt un organizēt konkrētās nozarēs nepieciešamās darbības standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā ar mērķi veidot izpratni par to attiecīgajiem tirgiem un atvieglināt piekļuvi tiem. Šīs nozares tiks izvēlētas, ņemot vērā galvenās tirdzniecības jomas, tostarp prioritāros izstrādājumus;

d) attīstīt sadarbību un izstrādāt pasākumus nolūkā atbalstīt PTO TBT nolīgumā paredzēto tiesību un pienākumu īstenošanu;

e) izstrādāt kopīgus viedokļus un pieejas tehnisko normatīvu praksei, tostarp attiecīgā gadījumā pārredzamībai, apspriešanai, nepieciešamībai un proporcionalitātei, starptautisko standartu izmantošanai, atbilstības novērtēšanas prasībām, ietekmes un riska novērtēšanas izmantošanai, izpildes panākšanai un tirgus uzraudzībai;

f) kad vien iespējams, savstarpējās intereses jomās veicināt tuvināšanos starptautiskajiem standartiem un šo standartu izmantošanu tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādē;

g) apņemties nākotnē apsvērt savstarpējas atzīšanas nolīgumu apspriešanu savstarpēju ekonomisko interešu nozarēs;

h) sekmēt sadarbību attiecīgi starp Pušu organizācijām, kuras ir atbildīgas par tehniskajiem noteikumiem, metroloģiju, standartizēšanu, testēšanu, sertificēšanu, pārbaudīšanu un akreditēšanu, un

i) veicināt DAK EPN valstu dalību starptautiskajās standartu noteikšanas organizācijās.

57. PANTS
Tirdzniecības un attīstības komitejas funkcijas TBT jautājumos

Puses vienojas par to, ka Tirdzniecības un attīstības komiteja ir tiesīga:

a) uzraudzīt un pārskatīt šīs nodaļas īstenošanu;

b) nodrošināt saskaņošanu un apspriešanu TBT jautājumos;

c) apzināt un pārskatīt prioritārās nozares un izstrādājumus, kā arī no tā izrietošās prioritārās sadarbības jomas;

d) vajadzības un lietderīguma gadījumā sniegt ieteikumus par šīs nodaļas grozīšanu; un

e) izskatīt jebkādus citus jautājumus, par kuriem Puses saistībā ar šo nodaļu ir vienojušās.

58. PANTS
Darbībspējas veidošana un tehniskā palīdzība

1. Puses atzīst, ka šīs nodaļas mērķu sasniegšanā liela nozīme ir sadarbībai tehnisko noteikumu, standartu, metroloģijas, akreditēšanas un atbilstības izvērtēšanas jomās.

2. Puses vienojas, ka sadarbības prioritārās jomas ir šādas:

a) speciālo zināšanu apmaiņai paredzētu atbilstīgu pasākumu noteikšana, ietverot attiecīgas mācības, lai nodrošinātu DAK EPN valstu attiecīgo standartizācijas un atbilstības novērtēšanas struktūru pienācīgu un pastāvīgu tehnisko kompetenci, kā arī savstarpēju sapratni starp šādām struktūrām, kuras atrodas Pušu teritorijā;

b) DAK EPN valstu darbībspējas attīstīšana tehnisko noteikumu, metroloģijas, standartu, akreditēšanas un atbilstības izvērtēšanas jomās, tostarp izveidojot vai modernizējot laboratorijas un citas iekārtas. Šajā ziņā Puses atzīst to, cik svarīga ir reģionālās sadarbības stiprināšana un vajadzība ņemt vērā prioritāros izstrādājumus un nozares;

c) uz attiecīgiem starptautiskiem standartiem pamatotu saskaņotu tehnisko noteikumu, standartu, metroloģijas, akreditēšanas un atbilstības izvērtēšanas procedūru izstrāde un pieņemšana DAK EPN valstīs;

d) atbalsts DAK EPN valstu dalībai starptautiskās standartizācijas, akreditēšanas un metroloģijas darbībās; un

e) informācijas par TBT jautājumiem pieprasīšanas un sniegšanas vietu izveide DAK EPN valstīs.

VI NODAĻA
SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI

59. PANTS
Daudzpusējās saistības

1. Puses apstiprina apņemšanos īstenot tiesības un pienākumus, kas noteikti Nolīgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu ("PTO SPS nolīgums"), Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā ("IPPC"), CODEX Alimentarius komisijā un Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā ("OIE").

2. Minētās tiesības un pienākumi ir to darbību pamatā, kuras Puses veic saskaņā ar šo nodaļu.

60. PANTS
Mērķi

Puses vienojas:

a) veicināt tirdzniecību un ieguldījumus DAK EPN valstīs un starp Pusēm, vienlaikus nodrošinot, ka pieņemtie pasākumi ir piemērojami vienīgi tiktāl, cik tas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai saskaņā ar PTO SPS nolīgumu;

b) sadarboties reģionālās integrācijas un īpaši DAK EPN valstu sadarbības stiprināšanā jautājumos par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem ("SPS pasākumi") un tādu problēmu risināšanā, kuras SPS pasākumu dēļ rodas attiecībā uz atrunātajiem prioritārajiem izstrādājumiem un atrunātajās prioritārajās nozarēs izstrādājum, kas uzskaitīti VI pielikumā, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā reģionālo integrāciju;

c) veicināt sadarbību, kuras mērķis ir atbilstīgo aizsardzības līmeņu atzīšana SPS pasākumos; un

d) vienojas izveidot un sekmēt DAK EPN valstu tehnisko jaudu, lai īstenotu un uzraudzītu SPS pasākumus, tostarp veicināt starptautisko standartu un citu ar SPS saistītu jautājumu plašāku izmantošanu.

61. PANTS
Darbības joma un definīcijas

1. Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz SPS pasākumiem, kas noteikti PTO SPS nolīgumā.

2. Šajā nodaļā piemēro definīcijas, kas izmantotas PTO SPS nolīgumā un starptautiskās standartu noteikšanas struktūrās, proti, CODEX Alimentarius komisijā, IPPC un OIE.

62. PANTS
Kompetentās iestādes

1. Attiecīgās SPS iestādes ir Pušu kompetentās iestādes, kuras ir tiesīgas īstenot šajā nodaļā minētos pasākumus.

2. Puses saskaņā ar šo nolīgumu informē viena otru par to attiecīgajām kompetentajām SPS iestādēm un par attiecīgām izmaiņām.

63. PANTS
Pārredzamība

1. Puses saskaņā ar PTO SPS nolīgumu vēlreiz apstiprina pārredzamības principu SPS pasākumu piemērošanā.

2. Puses saskaņā ar PTO SPS nolīgumu atzīst to, cik nozīmīgi ir tādi informācijas apspriešanas, paziņošanas un apmaiņas mehānismi, kuri attiecas uz SPS pasākumiem.

3. Importējošā Puse informē eksportējošo Pusi par visām tās sanitāro un fitosanitāro importa prasību pārmaiņām, kas var skart tirdzniecību, uz kuru attiecas šīs nodaļas darbības joma. Puses apņemas attiecīgā gadījumā izveidot šādas informācijas apmaiņas mehānismus.

4. Importa nosacījumu izvirzīšanā Puses piemēros zonēšanas vai apgabalu noteikšanas principu, ņemot vērā starptautiskos standartus. Lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem, Puses, skatot katru gadījumu atsevišķi, noteikta sanitārā vai fitosanitārā statusa zonas vai apgabalus var arī noteikt un ierosināt kopīgi.

64. PANTS
Informācijas apmaiņa

1. Puses vienojas izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai nodrošinātu to, ka DAK EPN valstis jau iepriekš ir informētas par jauniem ES SPS pasākumiem, kuri var skart DAK EPN valstu eksportu uz ES. Vajadzības gadījumā šo sistēmu izstrādā, balstoties uz spēkā esošajiem mehānismiem.

2. Puses vienojas sadarboties augu veselības jomā, kā arī plašāk attīstot dzīvnieku slimību epidemioloģiskās uzraudzības tīklu. Puses apmainīsies ar informāciju par zināmus un tūlītējus draudus radošu kaitēkļu un slimību konstatēšanas gadījumiem otrā Pusē.

65. PANTS
Tirdzniecības un attīstības komitejas funkcijas SPS jautājumos

Tirdzniecības un attīstības komiteja ir tiesīga:

a) uzraudzīt un pārskatīt šīs nodaļas īstenošanu;

b) sniegt padomus un ieteikumus, lai sasniegtu šīs nodaļas mērķus tās īstenošanas gaitā;

c) nodrošināt informācijas apmaiņas un sadarbības jautājumu apspriešanas forumu;

d) vajadzības un lietderīguma gadījumā sniegt ieteikumus par šīs nodaļas grozīšanu

e) pārskatīt prioritāro izstrādājumu un nozaru sarakstu, kas ietverts VI pielikumā, kā arī izrietošās prioritārās sadarbības jomas;

f) veicināt sadarbību SPS pasākumu izstrādē, piemērošanā un izpildē; un

g) apspriest jebkurus citus jautājumus šajā jomā.

66. PANTS
Apspriešanās

Ja jebkura Puse uzskata, ka otra Puse ir veikusi pasākumus, kuri var ietekmēt vai ir ietekmējuši piekļuvi tās tirgum, tiek organizēta attiecīga apspriešanās, lai novērstu nevajadzīgu kavēšanos un rastu atbilstīgu risinājumu saskaņā ar PTO SPS nolīgumu. Šajā ziņā, lai veicinātu saziņu un informācijas apmaiņu, Puses paziņo viena otrai sanitārās un fitosanitārās kompetences kontaktpunktu nosaukumus un adreses.

67. PANTS
Sadarbība, darbībspējas veidošana un tehniskā palīdzība

Puses vienojas:

a) sekmēt sadarbību starp Pušu līdzvērtīgajām iestādēm;

b) sadarboties, atvieglinot pasākumu saskaņošanu reģionu līmenī un atbilstīga tiesiskā regulējuma un politikas nostādņu izstrādi DAK EPN valstīs un starp tām, tādējādi sekmējot ieguldījumus un tirdzniecību starp reģioniem; un

c) sadarboties šādās prioritārajās jomās:

i) tehniskās jaudas veidošana DAK EPN valstu publiskajā un privātajā sektorā, lai nodrošinātu sanitāro un fitosanitāro kontroli, tostarp apmācības un informēšanas pasākumus pārbaudes, sertificēšanas, uzraudzības un kontroles jomā;

ii) darbībspējas veidošana DAK EPN valstīs, lai saglabātu un paplašinātu to iespējas piekļūt tirgum;

iii) darbībspējas veidošana, lai nodrošinātu, ka pieņemtie pasākumi nerada nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai, vienlaikus atzīstot Pušu tiesības pašām noteikt savu atbilstīgo aizsardzības līmeni;

iv) tehniskās jaudas veicināšana, lai īstenotu un uzraudzītu SPS pasākumus, tostarp veicinātu starptautisko standartu plašāku izmantošanu;

v) sadarbības veicināšana, īstenojot PTO SPS nolīgumu, jo īpaši stiprinot DAK EPN valstu paziņošanas procedūras un informācijas pieprasīšanas vietu darbību, kā arī citos jautājumos saistībā ar attiecīgajām starptautisko standartu noteikšanas struktūrām;

vi) darbībspējas attīstīšana riska analīzes, saskaņošanas, atbilstības, pārbaudes, sertificēšanas, atlieku uzraudzības, izsekojamības un akreditēšanas jomā, tostarp modernizējot vai izveidojot laboratorijas un citas iekārtas, lai DAK EPN valstīm palīdzētu ievērot starptautiskos standartus. Šajā ziņā Puses atzīst to, cik nozīmīga ir reģionālās sadarbības stiprināšana un vajadzība ņemt vērā prioritāros izstrādājumus un nozares, kas noteiktas saskaņā ar šo nodaļu; un

vii) atbalsts DAK EPN valstu dalībai attiecīgās starptautiskās standartu noteikšanas struktūrās.

VII NODAĻA
Lauksaimniecība

68. PANTS
Sadarbība lauksaimniecības jomā

1. Puses uzsver to, ka lauksaimniecības nozarei DAK EPN valstīs ir liela nozīme saistībā ar pārtikas nodrošinājumu, nodarbinātību lauku apgabalos, lauku saimniecību ienākumu palielināšanu un iekļaujošas lauku ekonomikas radīšanu, un tā ir pamats plašākai industrializācijai un ilgtspējīgai attīstībai, kā arī dod ieguldījumu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

2. No šā nolīguma stāšanās spēkā eksporta subsīdiju izmantošana lauksaimniecības produktiem tirdzniecībā starp Pusēm nav atļauta.

3. ES un DAK EPN valstis izveido partnerību lauksaimniecības jomā, lai sekmētu viedokļu apmaiņu Pušu starpā par lauksaimniecību, inter alia par pārtikas nodrošinājumu, attīstību, reģionālajām vērtību ķēdēm un integrāciju. Lauksaimniecības partnerības jautājumu loks un darbības noteikumi tiks noteikti, Pusēm kopīgi vienojoties un rīkojoties 103. pantā minētajā komitejā.

VIII NODAĻA
KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLA APRITE

69. PANTS
Kārtējie maksājumi

1. Ievērojot 70. un 71. pantu, Puses apņemas neuzlikt nekādus ierobežojumus attiecībā uz maksājumiem un atļaut visus maksājumus kārtējos darījumos starp to rezidentiem veikt brīvi konvertējamā valūtā.

2. Puses var veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punkta noteikumi netiek izmantoti, lai veiktu tādus pārvedumus, kas neatbilst Puses normatīvajiem aktiem.

70. PANTS
Aizsargpasākumi

1. Ja ārkārtējos apstākļos maksājumi un kapitāla aprite starp Pusēm rada vai draud radīt nopietnas grūtības saistībā ar monetārās politikas darbību vai valūtas kursa politiku vienā vai vairākās DAK EPN valstīs vai vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ES vai attiecīgā DAK EPN valsts var noteikt absolūti nepieciešamus, ar maksājumiem un kapitāla apriti saistītus aizsargpasākumus uz laiku, kas nepārsniedz sešus (6) mēnešus.

2. Apvienoto padomi nekavējoties informē par visiem pieņemtajiem aizsargpasākumiem un pēc iespējas drīz - par to atcelšanas grafiku.

71. PANTS
Maksājumu bilances problēmas

Ja viena vai vairāk Eiropas Savienības dalībvalstis vai kāda DAK EPN valsts saskaras ar nopietnām maksājumu bilances vai ārējām finansiālām grūtībām, vai pastāv šādu grūtību draudi, minētā Puse var pieņemt tādus ierobežojošus pasākumus, kuri ir saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti saskaņā ar PTO līgumu un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Vienošanās līguma pantiem, kuru ilgums ir ierobežots un kuri nedrīkst pārsniegt maksājumu bilances problēmu risināšanai nepieciešamos pasākumus. Puse, kura ir pieņēmusi vai saglabājusi šādus pasākumus, par to tūlīt informē otru Pusi un cik vien ātri iespējams iesniedz attiecīgo pasākumu atcelšanas grafiku.

IX NODAĻA
PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBA UN IEGULDĪJUMI

72. PANTS
Mērķi

Puses atzīst pakalpojumu tirdzniecības un ieguldījumu pieaugošo nozīmi to ekonomikas attīstībā un vēlreiz apstiprina savas saistības pakalpojumu jomā saskaņā ar Kotonū nolīguma 41. līdz 43. pantu un savas attiecīgās tiesības un pienākumus saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību ("GATS").

73. PANTS
Pakalpojumu tirdzniecība

1. Puses var veikt sarunas par pakalpojumu tirdzniecību, lai paplašinātu šā nolīguma darbības jomu. Šajā gadījumā Botsvāna, Lesoto, Mozambika un Svazilenda ("DAK EPN dalībvalstis"), no vienas puses, un ES, no otras puses, jau ir sākušas un turpinās sarunas par pakalpojumu tirdzniecību.

2. Sarunās starp ES un DAK EPN dalībvalstīm ievēro šādus principus:

a) sarunas aptver pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijas definīcijas un principus;

b) sarunas aptver saistību sarakstus, kuros izklāstīti nosacījumi, ko piemēro pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai. Šādi nosacījumi ir uzskaitīti katrai liberalizētajai nozarei un attiecīgā gadījumā ietver tirgus piekļuves un valsts režīma ierobežojumus, kā arī liberalizācijas pārejas laikus;

c) sarunās skar arī reglamentējošus noteikumus pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijas nodrošināšanai;

d) pakalpojumu tirdzniecības liberalizācija atbilst GATS V panta prasībām;

e) pakalpojumu tirdzniecības liberalizācija ir abpusēja un asimetriska, ievērojot DAK EPN dalībvalstu vajadzības attīstības jomā. Tas var nozīmēt arī noteikumu par sadarbību un par īpašu un atšķirīgu režīmu iekļaušanu;

f) sarunas balstās uz attiecīgajiem noteikumiem pastāvošajos piemērojamajos tiesiskajos regulējumos.

3. ES un DAK EPN dalībvalstis vienojas sadarboties DAK EPN dalībvalstu tiesiskā regulējuma uzlabošanā, kā arī nodrošināt saistību, kas radušās sarunu rezultātā, īstenošanu saskaņā ar 13. panta 5. punktu. Puses atzīst, ka saskaņā ar 13. panta 8. punktu tirdzniecības jaudas veidošana var palīdzēt attīstīt saimniecisko darbību.

4. Ja Puse, kas nepiedalās tādā nolīgumā par pakalpojumu tirdzniecību, kura noslēgšanas sarunas notiek saskaņā ar 1. un 2. punktu, vēlas tam pievienoties, tā var risināt sarunas par nosacījumiem, ar kādiem tā pievienojas minētajam nolīgumam.

5. Ja tāda nolīguma, kas izstrādāts 1. un 4. punktā minētajās sarunās, iznākums nav savienojams ar DAK reģionālās pakalpojumu nodrošināšanas sistēmas turpmāku attīstību, Puses risina sarunas ar mērķi to pielāgot minētajai reģionālajai sistēmai, vienlaikus saglabājot priekšrocību līdzsvaru.

74. PANTS
Tirdzniecība un ieguldījumi

1. ES un DAK EPN dalībvalstis vienojas par sadarbību ieguldījumu jomā saskaņā ar 13. panta 6. punktu un var apsvērt sarunu sākšanu nākotnē par ieguldījumu nolīgumu ekonomikas nozarēs, izņemot pakalpojumus.

2. Ja Puse, kas nepiedalās ieguldījumu nolīgumā, kura noslēgšanas sarunas notikušas saskaņā ar 1. punktu, vēlas tam pievienoties, tā var risināt sarunas par nosacījumiem, ar kādiem tā pievienojas minētajam nolīgumam.

3. Ja tāda nolīguma, kas izstrādāts 1. un 2. punktā paredzētajās sarunās, iznākums nav savienojams ar DAK reģionālās ieguldījumu sistēmas turpmāku attīstību, Puses kopīgi cenšas minēto nolīgumu pielāgot minētajai reģionālajai sistēmai, vienlaikus saglabājot priekšrocību līdzsvaru.

III DAĻA
DOMSTARĪBU NOVĒRŠANA UN NOREGULĒŠANA

I NODAĻA
MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

75. PANTS
Mērķis

1. III daļas mērķis ir novērst un noregulēt jebkādas domstarpības starp Pusēm par to, kā interpretēt un piemērot šo nolīgumu, pēc iespējas kopīgi vienojoties par risinājumu.

2. Domstarpībās, kas saistītas ar DMS kolektīvās rīcības sfēru, DMS, piemērojot šo daļu, rīkojas kolektīvi, un ES rīkojas pret DMS kopumā.

3. Domstarpībās, kas saistītas ar kādas DAK EPN valsts individuālās rīcības sfēru, attiecīgā DAK EPN valsts, piemērojot šo daļu, rīkojas individuāli, un ES rīkojas vienīgi pret attiecīgo valsti, kura pēc tās uzskata ir pārkāpusi kādu šā nolīguma noteikumu.

76. PANTS
Darbības joma

1. III daļa attiecas uz visām domstarpībām par šā nolīguma interpretēšanu un piemērošanu, ja vien nav skaidri noteikts citādi.

2. Neatkarīgi no 1. punkta Kotonū nolīguma 98. pantā izklāstītā procedūra ir piemērojama gadījumā, ja starp Pusēm rodas domstarpības attiecībā uz attīstības sadarbības finansēšanu.

II NODAĻA
APSPRIEŠANĀS UN MEDIĀCIJA

77. PANTS
Apspriešanās

1. Puses cenšas atrisināt visas 76. pantā minētās domstarpības, labticīgi sākot apspriešanos ar mērķi panākt miermīlīgu risinājumu.

2. Puse ierosina apspriešanos, nosūtot otrai Pusei rakstveida pieprasījumu, kura kopija nosūtāma Tirdzniecības un attīstības komitejai, norādot aplūkojamo pasākumu un šā nolīguma noteikumus, ar kuriem pēc tās uzskata pasākums nesaskan.

3. Apspriešanos rīko četrdesmit (40) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas. Apspriešanos uzskata par pabeigtu sešdesmit (60) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt. Visa informācija, kas izpausta apspriešanās gaitā, ir konfidenciāla.

4. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, apspriešanos rīko piecpadsmit (15) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, un to uzskata par pabeigtu trīsdesmit (30) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas.

5. Ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā noteiktajos termiņos vai ja tā ir pabeigta, bet nav panākta vienošanās par savstarpēji saskaņotu risinājumu, prasītāja Puse var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju saskaņā ar 79. pantu.

78. PANTS
Mediācija

1. Ja apspriežoties nav panākts savstarpēji saskaņots risinājums, Puses, savstarpēji vienojoties, var izmantot mediatoru. Ja vien Puses nevienojas citādi, mediatora darbs ir saistīts ar jautājumu, kas minēts apspriešanās pieprasījumā.

2. Ja vien Puses nevienojas par konkrētu mediatoru piecpadsmit (15) dienās no dienas, kad notikusi vienošanās par mediatora pieprasīšanu, Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs(-a) vai tā(-s) pārstāvis izlozes kārtībā izvēlas mediatoru no to personu loka, kuras ir 94. pantā minētajā sarakstā un nav nevienas Puses valstspiederīgie. Izvēli izdara divdesmit piecās (25) dienās no dienas, kad iesniegta vienošanās par mediatora pieprasīšanu, un katras Puses pārstāvim klātesot. Mediators ne vēlāk kā trīsdesmit (30) dienās pēc iecelšanas amatā sasauc sanāksmi ar abām Pusēm. Mediators ne vēlāk kā piecpadsmit (15) dienas dienās pirms minētās sanāksmes saņem katras Puses iesniegumu un sniedz atzinumu ne vēlāk kā četrdesmit piecas (45) dienas pēc iecelšanas amatā.

3. Mediatora atzinumā var būt ieteikums par to, kā atrisināt domstarpības atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem. Mediatora atzinums nav saistošs.

4. Puses var vienoties par 2. punktā minēto termiņu grozīšanu. Arī mediators var lemt par minēto termiņu grozīšanu pēc jebkuras Puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, ievērojot konkrētās grūtības, ar kurām saskārusies attiecīgā Puse, vai lietas sarežģītību.

5. Process, kurā iesaistīts mediators, jo īpaši visa Pušu izpaustā informācija un pieņemtā nostāja tajā, ir konfidenciāla.

III NODAĻA
DOMSTARPĪBU NOREGULĒŠANAS PROCEDŪRAS

79. PANTS
Šķīrējtiesas procedūras sākšana

1. Ja Pusēm nav izdevies atrisināt domstarpības apspriedēs, kā paredzēts 77. pantā, vai ar mediatora palīdzību, kā paredzēts 78. pantā, prasītāja Puse var pieprasīt izveidot šķīrējtiesas kolēģiju.

2. Pieprasījums izveidot šķīrējtiesas kolēģiju iesniedzams rakstveidā atbildētājai Pusei un Tirdzniecības un attīstības komitejai. Prasītāja Puse pieprasījumā apraksta konkrētos aplūkojamos pasākumus un izskaidro, kādā veidā šādi pasākumi ir šā nolīguma noteikumu pārkāpums.

80. PANTS
Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošana

1. Šķīrējtiesas kolēģijā ir trīs (3) šķīrējtiesneši.

2. Katra Puse desmit (10) dienās pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveides pieprasījuma saņemšanas ieceļ vienu šķīrējtiesnesi. Abi divi (2) šķīrējtiesneši divdesmit (20) dienās pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveides pieprasījuma saņemšanas ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs. Šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs nav ne Pušu valstspiederīgais, nedz arī pastāvīgi dzīvo to teritorijā.

3. Ja divdesmit (20) dienās netiek iecelti visi trīs šķīrējtiesneši vai arī ja desmit (10) dienās no trešā šķīrējtiesneša iecelšanas dienas jebkura Puse iesniedz pamatotu rakstisku iebildi Tirdzniecības un attīstības komitejai pret izvēlētajiem šķīrējtiesnešiem, jebkura no Pusēm var pieprasīt Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājam(-ai) vai viņa(-s) deleģētai personai izlozes kārtībā izvēlēties visus trīs (3) šķīrējtiesnešus no 94. pantā dotā saraksta - vienu personu no to personu loka, ko ierosina prasītāja Puse, vienu personu no to personu loka, ko ierosina atbildētāja Puse, un vienu personu no Pušu izvēlētajiem šķīrējtiesnešiem, un šī persona būs priekšsēdētājs. Ja Puses vienojas par vienu vai vairākiem šķīrējtiesas kolēģijas locekļiem, atlikušos locekļus izvēlas šajā punktā noteiktajā kārtībā.

4. Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona izvēlas šķīrējtiesnešus piecās (5) dienās no dienas, kad jebkura no Pusēm otras Puses pārstāvja klātbūtnē ir iesniegusi 3. punktā minēto pieprasījumu.

5. Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas diena ir diena, kad ir izraudzīti visi trīs (3) šķīrējtiesneši.

81. PANTS
Šķīrējtiesas kolēģijas starpposma ziņojums

Šķīrējtiesas kolēģija parasti ne vēlāk kā simt divdesmit (120) dienas pēc tās izveidošanas dienas iesniedz Pusēm starpposma ziņojumu, kurā ir aprakstošā daļa, konstatējumi un secinājumi. Steidzamos gadījumos šo termiņu samazina līdz sešdesmit (60) dienām. Jebkura Puse piecpadsmit (15) dienās pēc ziņojuma sniegšanas var iesniegt šķīrējtiesas kolēģijai rakstveida piezīmes par konkrētiem starpposma ziņojuma aspektiem.

82. PANTS
Šķīrējtiesas nolēmums

1. Šķīrējtiesas kolēģija simt piecdesmit (150) dienās pēc tās izveidošanas dienas paziņo nolēmumu Pusēm un Tirdzniecības un attīstības komitejai. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam par to rakstveidā jāpaziņo Pusēm un Tirdzniecības un attīstības komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesas kolēģija plāno pabeigt darbu. Nolēmumu nekādā gadījumā nedrīkst paziņot vēlāk par simt astoņdesmit (180) dienām pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas.

2. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām un sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija cenšas paziņot nolēmumu deviņdesmit (90) dienās no tās izveidošanas dienas. Šķīrējtiesas kolēģija desmit (10) dienās pēc tās izveidošanas var izdot prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

3. Jebkura no Pusēm var lūgt šķīrējtiesas kolēģiju sniegt ieteikumu par to, kā atbildētājai Pusei panākt izpildi.

83. PANTS
Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde

Atbildētāja Puse veic visus pasākumus, kas vajadzīgi šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, un Puses cenšas vienoties par minētā nolēmuma izpildes termiņu.

84. PANTS
Pieņemamais termiņš nolēmuma izpildei

1. Atbildētāja Puse ne vēlāk kā trīsdesmit (30) dienas pēc nolēmuma paziņošanas Pusēm informē prasītāju Pusi un Tirdzniecības un attīstības komiteju par saprātīgu laikposmu, kas tai būs vajadzīgs šķīrējtiesas nolēmuma izpildei.

2. Pēc tam, kad saņemts paziņojums no atbildētājas Puses, Puses cenšas vienoties par šādu saprātīgu laikposmu. Ja Pušu starpā nav vienotības par saprātīgā laikposma ilgumu, kas nepieciešams šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītāja Puse trīsdesmit (30) dienās pēc 1. punktā minētās paziņošanas rakstveidā pieprasa sākotnējai šķīrējtiesas kolēģijai noteikt saprātīgā laikposma ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo atbildētājai Pusei un Tirdzniecības un attīstības komitejai. Šķīrējtiesas kolēģija trīsdesmit (30) dienās pēc pieprasījuma saņemšanas dienas paziņo nolēmumu Tirdzniecības un attīstības komitejai un Pusēm.

3. Šķīrējtiesas kolēģija, nosakot saprātīgā laikposma ilgumu, ņem vērā to, cik ilgs laiks attiecīgi atbildētājai Pusei parasti vajadzīgs, lai pieņemtu likumdošanas vai administratīvos pasākumus, kas salīdzināmi ar tiem, kurus atbildētāja Puse noteikusi par nepieciešamiem nolēmuma izpildei. Šķīrējtiesas kolēģija ņem vērā arī darbībspējas ierobežojumus un dažādo attīstības līmeni, kas var ietekmēt vajadzīgo pasākumu pieņemšanu atbildētājā Pusē.

4. Ja sākotnējais šķīrējtiesas kolēģijas sastāvs vai daži tās locekļi nevar piedalīties sanāksmē, piemēro 80. pantā izklāstīto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir četrdesmit piecas (45) dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas dienas.

5. Pusēm vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.

85. PANTS
Šķīrējtiesas nolēmuma izpildei veikto pasākumu pārskatīšana

1. Atbildētāja Puse līdz saprātīgā laikposma beigām paziņo prasītājai Pusei un Tirdzniecības un attīstības komitejai par visiem pasākumiem, ko tā veikusi šķīrējtiesas nolēmuma izpildei.

2. Ja Pusēm ir domstarpības par to, vai pasākums, par kuru paziņots saskaņā ar 1. punktu, atbilst šā nolīguma noteikumiem, prasītāja Puse var rakstveidā pieprasīt sākotnējai šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Šādā pieprasījumā apraksta aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā tāds pasākums nav saderīgs ar šā nolīguma noteikumiem. Šķīrējtiesas kolēģija paziņo nolēmumu deviņdesmit (90) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas. Steidzamos gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām un sezonas precēm, tā paziņo nolēmumu četrdesmit piecās (45) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas.

3. Ja sākotnējais šķīrējtiesas kolēģijas sastāvs vai daži tās locekļi nevar piedalīties sanāksmē, piemēro 80. pantā izklāstīto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir simt piecas (105) dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas dienas.

86. PANTS
Pagaidu aizsardzības līdzekļi neizpildes gadījumā

1. Ja atbildētāja Puse līdz saprātīgā laikposma beigām nepaziņo par visiem pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka pasākums, par kuru paziņots saskaņā ar 85. panta 1. punktu, nav saderīgs ar šā nolīguma noteikumiem, atbildētāja Puse iesniedz kompensācijas piedāvājumu, ja to pieprasa prasītāja Puse. Šāda kompensācija var būt finansiāla kompensācija vai tā var ietvert finansiālu kompensāciju, lai gan šā nolīguma noteikumi neuzliek atbildētājai Pusei pienākumu piedāvāt šādu finansiālu kompensāciju.

2. Ja vienošanās par kompensāciju nav panākta trīsdesmit (30) dienās no saprātīgā laikposma beigām vai no dienas, kad šķīrējtiesas kolēģija saskaņā ar 85. pantu ir nolēmusi, ka pieņemtais pasākums nolēmuma izpildei nav savienojams ar šo nolīgumu, prasītāja Puse ir tiesīga, paziņojot atbildētājai Pusei, pieņemt atbilstīgus pasākumus.

3. Pieņemot šādus pasākumus, prasītāja Puse cenšas izraudzīties pasākumus, kas ir samērīgi ar pārkāpumu un vismazāk iespaido šā nolīguma mērķu sasniegšanu, kā arī ņem vērā to ietekmi uz atbildētājas Puses un atsevišķu DAK EPN valstu ekonomiku.

4. Ja ES vēlākais līdz saprātīgā laikposma beigām nepaziņo par visiem pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka pasākums, par kuru paziņots saskaņā ar 85. panta 1. punktu, neatbilst Puses pienākumiem saskaņā ar šo nolīgumu un prasītāja Puse apgalvo, ka atbilstīgu pasākumu pieņemšana būtiski grautu tās ekonomiku, ES apsver finansiālas kompensācijas sniegšanu.

5. ES ievēro pienācīgu atturību, pieprasot kompensāciju vai pieņemot atbilstīgus pasākumus, ievērojot 1. vai 2. punktu.

6. Kompensācija vai attiecīgi pasākumi ir uz laiku un piemērojami tikai līdz brīdim, kamēr pasākums, ar kuru tiek pārkāpti šā nolīguma noteikumi, nav atsaukts vai grozīts tā, lai atbilstu nolīguma noteikumiem, vai līdz brīdim, kamēr Puses nav vienojušās izšķirt domstarpības.

7. Nolīguma 86. un 87. pantā attiecīgie pasākumi ir līdzvērtīgi pasākumiem, kuri noteikti dokumentā "Vienošanās par noteikumiem un procedūrām, kas reglamentē domstarpību izšķiršanu ("VSI")", kurš ietverts PTO līguma 2. pielikumā.

87. PANTS
To pasākumu pārskatīšana, kas veikti nolēmuma izpildei pēc atbilstīgu pasākumu pieņemšanas

1. Atbildētāja Puse paziņo prasītājai Pusei un Tirdzniecības un attīstības komitejai par visiem pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, kā arī par tās pieprasījumu prasītājai Pusei izbeigt atbilstīgo pasākumu piemērošanu.

2. Ja Puses trīsdesmit (30) dienās pēc paziņojuma iesniegšanas datuma nevienojas par paziņotā pasākuma atbilstību šim nolīgumam, prasītāja Puse rakstveidā pieprasa sākotnējai šķīrējtiesas kolēģijai izlemt šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu paziņo atbildētājai Pusei un Tirdzniecības un attīstības komitejai. Šķīrējtiesas nolēmumu četrdesmit piecās (45) dienās pēc pieprasījuma saņemšanas dienas paziņo Pusēm un Tirdzniecības un attīstības komitejai. Ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka pasākums, kas veikts nolēmuma izpildei, neatbilst šā nolīguma noteikumiem, tā nosaka, vai prasītāja Puse var turpināt atbilstīgo pasākumu piemērošanu. Ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka pasākums, kas veikts nolēmuma izpildei, atbilst šā nolīguma noteikumiem, atbilstīgos pasākumus izbeidz.

3. Ja sākotnējais šķīrējtiesas kolēģijas sastāvs vai daži tās locekļi nevar piedalīties sanāksmē, piemēro 80. pantā noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir sešdesmit (60) dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas dienas.

IV NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

88. PANTS
Savstarpēji saskaņots risinājums

Puses katrā laikā saskaņā ar šo nodaļu var panākt savstarpēji saskaņotu domstarpību risinājumu. Tās par šādu risinājumu, kas panākts, paziņo Tirdzniecības un attīstības komitejai un šķīrējtiesas kolēģijai. Pieņemot savstarpēji saskaņotu risinājumu, domstarpību izšķiršanas procedūra tiek izbeigta.

89. PANTS
Reglaments un rīcības kodekss

1. Puses divpadsmit (12) mēnešos no šā nolīguma stāšanās spēkā vienojas par reglamentu un rīcības kodeksu, kurus pieņem Apvienotā padome.

2. Visas šķīrējtiesas kolēģijas sēdes saskaņā ar reglamentu ir atklātas, ja vien šķīrējtiesas kolēģija pēc savas ierosmes vai pēc Pušu lūguma nelemj citādi. Šķīrējtiesas kolēģija tiekas slēgtās sanāksmēs, ja kādas Puses iesniegumi vai argumenti ietver konfidenciālu informāciju.

90. PANTS
Informācija un tehniskās konsultācijas

Šķīrējtiesas kolēģija pēc kādas Puses pieprasījuma vai pēc savas ierosmes var iegūt ziņas no jebkura avota, ko tā uzskata par pieņemamu šķīrējtiesas procesam, tostarp no domstarpībās iesaistītajām Pusēm. Šķīrējtiesas kolēģijai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt attiecīgo ekspertu viedokli. Ieinteresētajām personām saskaņā ar reglamentu ir tiesības iesniegt šķīrējtiesā amicus curiae atzinumus. Šādā veidā iegūtā informācija ir jādara zināma Pusēm, un tām ir jādod iespēja izteikt apsvērumus.

91. PANTS
Iesniegumu valodas

1. Pušu rakstveida un mutvārdu iesniegumi sagatavojami jebkurā no Pušu valsts valodām.

2. Jebkurām konkrētām procedūrām saskaņā ar šo daļu Puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu. Ja Puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, katra Puse organizē savu rakstveida iesniegumu tulkošanu un mutvārdu tulkošanu sēdēs valodā, kuru izvēlas atbildētāja Puse, un sedz šīs tulkošanas izmaksas, ja vien šī valoda nav minētās Puses oficiālā valoda. ES, cenšoties vienoties par kopīgu darba valodu, ņem vērā šādu izmaksu potenciālo ietekmi uz DAK EPN valstīm.

92. PANTS
Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesas kolēģija interpretē šā nolīguma noteikumus saskaņā ar parastajiem starptautisko publisko tiesību interpretācijas noteikumiem, tostarp tiem, kas kodificēti Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām. Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumi nevar paplašināt vai sašaurināt šajā nolīgumā paredzētās tiesības un pienākumus.

93. PANTS
Šķīrējtiesas nolēmumi

1. Šķīrējtiesas kolēģija dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu.

2. Nolēmumā izklāsta faktu konstatējumus lietā, šā nolīguma attiecīgo noteikumu piemērojamību un argumentāciju, uz kuras pamata izdarīti konstatējumi un secinājumi. Tirdzniecības un attīstības komiteja šķīrējtiesas nolēmumu nodod atklātībai, ja vien tā nepieņem lēmumu to nedarīt.

94. PANTS
Šķīrējtiesnešu saraksts

1. Tirdzniecības un attīstības komiteja ne vēlāk kā trīs (3) mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izveido divdesmit vienas (21) tādas personas sarakstu, kuras vēlas un spēj darboties par šķīrējtiesnešiem. Katra Puse izvēlas astoņas (8) personas, kuras būs šķīrējtiesneši. Puses arī vienojas par piecām (5) personām, kuras nav nevienas Puses valstspiederīgie un kuras būs šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāji. Tirdzniecības un attīstības komiteja nodrošina šā saraksta uzturēšanu saskaņā ar šo pantu.

2. Šķīrējtiesnešiem ir īpašas zināšanas ar šo nolīgumu saistītos jautājumos vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi, rīkojas patstāvīgi un nepieņem norādījumus no organizācijām vai valdības, tie nav saistīti ar Pušu valdībām un ievēro reglamentam pievienoto rīcības kodeksu.

3. Tirdzniecības un attīstības komiteja var izveidot vēl vienu sarakstu, kurā ir piecpadsmit (15) personas, kam ir zināšanas konkrētās nozarēs konkrētos jautājumos, uz kuriem attiecas šis nolīgums. Ja izmanto šā nolīguma 80. pantā minēto atlases kārtību, Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs ar abu Pušu piekrišanu var izmantot šādu sarakstu pa nozarēm.

95. PANTS
Saistība ar PTO pienākumiem

1. Šajā nolīgumā noteiktās domstarpību izšķiršanas iestādes neizskata domstarpības, kas skar Pušu PTO līgumā noteiktās tiesības un pienākumus.

2. Tiesības izmantot šā nolīguma noteikumus par domstarpību izšķiršanu neskar nevienu PTO satvarā veicamu darbību, tostarp domstarpību izšķiršanas darbību. Tomēr, ja kāda Puse saskaņā ar šo nolīgumu vai PTO līgumu ir sākusi domstarpību izšķiršanas procesu saistībā ar konkrētu pasākumu, tā nedrīkst uzsākt domstarpību izšķiršanas procesu par to pašu pasākumu citā institūcijā, pirms nav beidzies pirmais process. Piemērojot šo punktu, domstarpību izšķiršanas procesu saskaņā ar PTO līgumu uzskata par sāktu, Pusei iesniedzot pieprasījumu par kolēģijas izveidi saskaņā ar VSI 6. pantu.

3. Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusēm īstenot pienākumu izpildes apturēšanu, ko atļāvusi PTO Domstarpību izšķiršanas padome.

96. PANTS
Termiņi

1. Visus šajā daļā noteiktos termiņus, ietverot šķīrējtiesas kolēģiju nolēmumu paziņošanas termiņus, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc rīcības vai fakta, uz ko tie attiecas.

2. Jebkuru šajā daļā minēto termiņu var pagarināt, Pusēm savstarpēji vienojoties.

IV DAĻA
VISPĀRĒJI IZŅĒMUMI

97. PANTS
Vispārējo izņēmumu klauzula

Ievērojot prasību šādus pasākumus nepiemērot tā, ka tie izraisa patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp Pusēm, ja pastāv vienādi apstākļi, vai starptautiskās tirdzniecības slēptu ierobežojumu, neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, lai liegtu Pusei noteikt vai izpildīt pasākumus, kas:

a) nepieciešami sabiedrības morāles aizsardzībai;

b) nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c) attiecas uz zelta vai sudraba importēšanu vai eksportēšanu;

d) nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību normatīvajiem aktiem, kuri nav pretrunā šā nolīguma noteikumiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz kontrabandas apkarošanu, tādu monopolu darbības īstenošanu, kuri darbojas saskaņā ar GATT II panta 4. punktu un XVII pantu, patentu, preču zīmju un autortiesību aizsardzību, un negodīgas prakses novēršanu;

e) saistīti ar cietumnieku izgatavotiem izstrādājumiem;

f) noteikti nacionālo mākslas, vēstures un arheoloģisko vērtību aizsardzībai;

g) attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus pasākumus īsteno saistībā ar vietējās ražošanas vai vietējā patēriņa ierobežojumiem;

h) tiek veikti, ievērojot saistības, ko uzliek jebkurš tāds starpvaldību nolīgums par patēriņa precēm, kurš atbilst GATT Līgumslēdzējām pusēm iesniegtajiem kritērijiem, ko tās nav noraidījušas, vai kura teksts ir iesniegts un nav noraidīts¹;

i) saistīti ar iekšzemes materiālu eksporta ierobežojumiem, lai nodrošinātu iekšzemes pārstrādes rūpniecībai nozīmīgus šādu materiālu daudzumus laikā, kad saskaņā ar valdības stabilizācijas plānu šādu materiālu iekšzemes cena tiek saglabāta līmenī, kas ir zemāks par pasaules cenu, ar noteikumu, ka šādi ierobežojumi nedarbojas, lai palielinātu šādas iekšzemes rūpniecības nozares eksporta apjomu vai tai piešķirto aizsardzības līmeni, un ka tie nav pretrunā šā nolīguma noteikumiem par nediskriminēšanu, vai

j) ir būtiski izstrādājumu, kuru trūkst vispār vai vietējā līmenī, iegādei vai izplatīšanai, ar noteikumu, ka šādi pasākumi ir saderīgi ar principu, ka Pusēm un DAK EPN valstīm ir tiesības uz līdzvērtīgu šādu izstrādājumu starptautiskās piegādes daļu un ka jebkādi šādi pasākumi, kuri nav saderīgi ar citiem šā nolīguma noteikumiem, tiek izbeigti, tiklīdz vairs nepastāv apstākļi, kas bijuši par pamatu to noteikšanai.

98. PANTS
Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ

1. Neko šajā nolīgumā neinterpretē tā, ka tas:

a) liek jebkurai Pusei sniegt informāciju, ja tā uzskata, ka šīs informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības interesēm; vai

b) attur jebkuru Pusi no jebkādas darbības veikšanas, kuru tā uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:

i) kas attiecas uz skaldmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie iegūti, vai

ii) kas attiecas uz ieroču, munīcijas un militārā inventāra nelegālu tirdzniecību un tādu citu preču un materiālu nelegālu tirdzniecību, kura tieši vai netieši notiek ar mērķi apgādāt militārus formējumus, vai

iii) kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās attiecībās; vai

c) attur Pusi no tādas darbības, kas tai jāveic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartu starptautiskā miera un drošības uzturēšanas nolūkos.

2. Tirdzniecības un attīstības komiteja saņem informāciju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punkta b) un c) apakšpunktu, un par to izbeigšanu.

99. PANTS
Nodokļu sistēma

1. Neko šajā nolīgumā vai tādas vienošanās tekstā, kas pieņemta saskaņā ar šo nolīgumu, neinterpretē tā, ka tas liedz jebkurai Pusei, piemērojot savu fiskālās jomas tiesību aktu attiecīgos noteikumus, nošķirt nodokļu maksātājus, kuri nav vienādā situācijā, jo īpaši sakarā ar viņu dzīvesvietu vai vietu, kur ieguldīts viņu kapitāls.

2. Neko šajā nolīgumā vai tādas vienošanās tekstā, kas pieņemta saskaņā ar šo nolīgumu, neinterpretē tā, ka tas liedz noteikt vai izpildīt pasākumus, kuru mērķis ir novērst nodokļu apiešanu vai nodokļu nemaksāšanu, ievērojot nodokļu noteikumus nolīgumos par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem, citos nodokļu režīmos vai valsts fiskālās jomas tiesību aktos.

3. Nekas šajā nolīgumā neietekmē jebkuras Puses tiesības un saistības saskaņā ar jebkuru nodokļu konvenciju. Šā nolīguma un jebkuras šādas konvencijas pretrunu gadījumā priekšroka ir konvencijai, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo pretrunu.

V DAĻA
INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

100. PANTS
Apvienotā padome

Ar šo izveido DAK EPN valstu un ES Apvienoto padomi ("Apvienotā padome"), kura pārrauga un pārvalda šā nolīguma īstenošanu.

101. PANTS
Sastāvs un darba uzdevumi

1. Apvienotajā padomē, no vienas puses, darbojas ES Padomes locekļi un Eiropas Komisijas attiecīgie locekļi vai to pārstāvji un, no otras puses, DAK EPN valstu attiecīgie ministri vai to pārstāvji. Pirmo Apvienotās padomes sanāksmi Puses vada kopā.

2. Jautājumos, kuros DMS šajā nolīgumā rīkojas kolektīvi, DMS šā noteikuma darbības sfērā rīkojas kolektīvi un ES vēršas pie DMS kopumā. Jautājumos, kuros DMS dalībvalstis šā noteikuma darbības sfērā rīkojas individuāli, konkrētā DMS dalībvalsts rīkojas individuāli un ES vēršas pie konkrētās DMS dalībvalsts.

3. Neskarot Kotonū nolīguma 15. pantā noteiktos Ministru padomes uzdevumus, Apvienotā padome:

a) ir atbildīga par šā nolīguma darbību un īstenošanu un uzrauga tā mērķu izpildi;

b) izskata visus galvenos jautājumus, kuri rodas saistībā ar šo nolīgumu un kuri raisa kopīgu interesi un ietekmē tirdzniecību starp Pusēm;

c) izskata Pušu priekšlikumus un ieteikumus saistībā ar šā nolīguma pārskatīšanu;

d) sagatavo atbilstīgus ieteikumus;

e) uzrauga Pušu ekonomisko un tirdzniecisko attiecību attīstību;

f) uzrauga un novērtē šā nolīguma sadarbības noteikumu ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību;

g) uzrauga un pārskata veikumu visos jautājumos, uz kuriem attiecas šis nolīgums;

h) nosaka savu reglamentu;

i) nosaka Tirdzniecības un attīstības komitejas reglamentu;

j) uzrauga Tirdzniecības un attīstības komitejas darbu; un

k) veic jebkādus citus pienākumus atbilstīgi šim nolīgumam.

4. Apvienotā padome var sniegt regulārus ziņojumus par šā nolīguma darbību Ministru padomei, kas izveidota saskaņā ar Kotonū nolīguma 15. pantu.

102. PANTS
Lēmumu pieņemšanas pilnvaras un procedūras

1. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Apvienotā padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums.

2. Apvienotās Padomes lēmumus pieņem vienprātīgi, un tie Pusēm ir saistoši. Puses veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai šādus lēmumus īstenotu saskaņā ar katras Puses iekšējām normām.

3. Procedūras jautājumos un domstarpību noregulēšanas procedūrās Apvienotā padome pieņem lēmumus un ieteikumus pēc Pušu savstarpējas vienošanās.

4. Apvienotā padome tiekas regulāri, ne retāk kā reizi divos (2) gados, bet nepieciešamības gadījumā - ārkārtas sanāksmēs, ja Puses par to vienojas.

103. PANTS
Tirdzniecības un attīstības komiteja

1. Apvienotajai padomei tās pienākumu veikšanā palīdz Tirdzniecības un attīstības komiteja, kurā ir Pušu pārstāvji, kas parasti ir augsta ranga amatpersonas.

2. Tirdzniecības un attīstības komiteju vada katras Puses pārstāvis pēc kārtas vienu gadu. Pirmo Tirdzniecības un attīstības komitejas sanāksmi Puses vada kopā.

3. Minētā komiteja var izveidot īpašas tehniskās grupas, lai risinātu konkrētus to kompetencē esošus jautājumus.

4. Minētā komiteja nosaka to īpašo tehnisko grupu reglamentu, kas izveidotas atbilstīgi šā panta 3. punktam.

5. Minētā komiteja ir pakļauta Apvienotajai padomei.

6. Minētā komiteja pieņem lēmumus vai sagatavo ieteikumus šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos vai tad, ja šādas pilnvaras tai deleģējusi Apvienotā padome. Šajā gadījumā komiteja pieņem lēmumus vienprātīgi.

7. Minētajai komitejai jo īpaši ir šādi uzdevumi:

a) tirdzniecības jomā -

i) pārraudzīt un novērtēt Apvienotās padomes lēmumu īstenošanu,

ii) atvieglināt un uzraudzīt šā nolīguma noteikumu īstenošanu,

iii) apsvērt un ieteikt Apvienotajai padomei sadarbības prioritātes,

iv) sagatavot ieteikumus Apvienotajai padomei, lai izvairītos no iespējamiem konfliktiem jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums,

v) veikt jebkādus citus uzdevumus, ko tai uzticējusi Apvienotā padome,

vi) uzraudzīt 3. punktā minēto īpašo tehnisko grupu darbu,

vii) pārraudzīt reģionālās integrācijas un Pušu ekonomisko un tirdzniecisko attiecību attīstību,

viii) apspriest un veikt darbības, kas var atvieglināt Pušu savstarpējās tirdzniecības, ieguldījumu un darījumdarbības iespējas, un

ix) apspriest jebkurus jautājumus saistībā šo nolīgumu, kā arī problēmas, kas var iespaidot tā mērķu sasniegšanu;

b) attīstības sadarbības jomā -

i) uzraudzīt šajā nolīgumā noteikto sadarbības noteikumu īstenošanu un koordinēt šo darbību ar līdzekļu devējiem, kas ir trešās personas,

ii) sniegt ieteikumus par Pušu savstarpējo sadarbību, kas attiecas uz tirdzniecību,

iii) regulāri pārskatīt šajā nolīgumā noteiktās prioritātes sadarbības jomā un vajadzības gadījumā sniegt ieteikumus par jaunu prioritāšu iekļaušanu,

iv) pārskatīt un apspriest sadarbības jautājumus, kas attiecas uz reģionālo integrāciju un šā nolīguma īstenošanu, un

v) pārraudzīt un izvērtēt šā nolīguma īstenošanas ietekmi uz Pušu ilgtspējīgu attīstību.

VI DAĻA
VISPĀRĒJI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

104. PANTS
Pušu definīcija un saistību izpilde

1. Šā nolīguma Puses ir Botsvāna, Lesoto, Namībija, Dienvidāfrika, Svazilenda un Mozambika, no vienas puses ("DAK EPN valstis"), un Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis to attiecīgajās kompetenču jomās, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienību (LES) un Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), no otras puses ("ES").

2. Termins "Puse" attiecas uz DAK EPN valstīm, kuras rīkojas individuāli, no vienas puses, vai attiecīgā gadījumā uz ES, no otras puses.

3. Ja šajā nolīgumā ir atsauce uz DMS, kā piemēram, 25. panta 1. punktā, 34., 35. un 101. pantā un III daļā, tad Botsvāna, Lesoto, Namībija, Dienvidāfrika un Svazilenda rīkojas kolektīvi, kā noteikts DMS nolīgumā.

4. Apvienotā padome var lemt par izmaiņām 3. punkta piemērošanā.

5. Puses pieņem visus vispārējos vai īpašos pasākumus, kas vajadzīgi, lai tās izpildītu šā nolīguma uzliktos pienākumus, un nodrošina, ka tie atbilst šajā nolīgumā izvirzītajiem mērķiem.

105. PANTS
Informācijas apmaiņa

1. Lai veicinātu saziņu, kas skar efektīvu šā nolīguma īstenošanu, Puses izraugās vienu kontaktpersonu, lai apmainītos ar informāciju pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Vienas kontaktpersonas izvēle informācijas apmaiņai neskar kompetento iestāžu izraudzīšanos saskaņā ar konkrētiem šā nolīguma noteikumiem.

2. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma otras Puses kontaktpersona norāda biroju vai ierēdni, kurš atbild par jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma īstenošanu, un sniedz vajadzīgo atbalstu, lai veicinātu saziņu ar pieprasītāju Pusi.

3. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma otra Puse juridisko iespēju robežās sniedz informāciju un ātri atbild uz jebkuru jautājumu, kas attiecas uz faktisku vai ierosinātu pasākumu, kurš varētu ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm.

106. PANTS
Pārredzamība

1. Puse publicē vai dara publiski pieejamus savus vispārēji piemērojamos normatīvos aktus, procedūras un administratīvos nolēmumus, kā arī jebkādas citas saistības saskaņā ar kādu starptautisku nolīgumu , kas skar kādu tirdzniecības jautājumu, uz kuru attiecas šis nolīgums. Visus šādus pasākumus, kas pieņemti pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, dara zināmus otrai Pusei.

2. Neskarot konkrētus šajā nolīgumā paredzētus pārredzamības noteikumus, uzskata, ka šajā pantā minētā informācija ir darīta zināma otrai Pusei, ja tā ir darīta pieejama:

a) ar attiecīgu paziņojumu PTO; vai

b) oficiālā, publiski pieejamā bezmaksas tīmekļa vietnē; vai

c) otras Puses kontaktpersonai.

Tomēr, ja ES ir sniegusi šādu informāciju un tā nav paziņota PTO, izmantojot oficiālu, publiski pieejamu bezmaksas tīmekļa vietni, DAK EPN valstis, kurām darbībspējas ierobežojumu dēļ ir apgrūtināta piekļuve šādai tīmekļa vietnei, var pieprasīt ES sniegt šādu informāciju attiecīgajai kontaktpersonai.

3. Nekas šajā nolīgumā neuzliek nevienai Pusei pienākumu sniegt tādu konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana traucētu tiesību aktu izpildes panākšanu vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kas ierobežotu konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumīgās komerciālās intereses, izņemot tiktāl, ciktāl tā jāizpauž saistībā ar šajā nolīgumā paredzēto domstarpību izšķiršanas procesu. Ja atbilstīgi III daļai izveidotā šķīrējtiesas kolēģija šādu izpaušanu uzskata par vajadzīgu, tā nodrošina pilnīgu konfidencialitātes ievērošanu.

107. PANTS
Pagaidu grūtības saistībā ar īstenošanu

Puse, kurai rodas grūtības pildīt šajā nolīgumā noteiktās saistības tādu faktoru dēļ, ko tā nespēj ietekmēt, nekavējoties par to informē Apvienoto padomi.

108. PANTS
Reģionālās preferences

1. Nekas šajā nolīgumā neuzliek Pusei pienākumu uz otru Pusi attiecināt režīmu, kas ir labvēlīgāks par to, ko Puse piemēro tās attiecīgajā reģionālās integrācijas procesā.

2. Jebkurš labvēlīgāks režīms un labums, ko jebkura DAK EPN valsts saskaņā ar šo nolīgumu var piešķirt ES, pienākas arī pārējām DAK EPN valstīm.

109. PANTS
ES attālākie reģioni

1. Ņemot vērā ES attālāko reģionu un DAK EPN valstu ģeogrāfisko tuvumu, nolūkā pastiprināt saimnieciskās un sociālās saites starp minētajiem reģioniem un DAK EPN valstīm Puses cenšas atvieglināt sadarbību starp ES attālākajiem reģioniem un DAK EPN valstīm visās šā nolīguma aptvertajās jomās.

2. Panta 1. punkta mērķus, kad vien iespējams, īsteno, arī veicinot DAK EPN valstu un ES attālāko reģionu kopīgu dalību ES pamatprogrammās un īpašajās programmās šā nolīguma aptvertajās jomās.

3. ES cenšas nodrošināt koordināciju starp dažādajiem ES kohēzijas un attīstības politikas finansēšanas instrumentiem, lai veicinātu sadarbību starp DAK EPN valstīm un ES attālākajiem reģioniem šā nolīguma aptvertajās jomās.

4. Nekas šajā nolīgumā neliedz ES piemērot esošos pasākumus, kuru mērķis ir risināt ES attālāko reģionu sociālās un ekonomiskās situācijas strukturālās problēmas, ievērojot LESD 349. pantu. Šis noteikums neļauj tirdzniecībā starp Pusēm saglabāt tarifus, izņemot tos, kas atļauti atbilstīgi I pielikuma III daļas 2. punktam.

110. PANTS
Attiecības ar Kotonū nolīgumu

1. Izņemot Kotonū nolīguma 3. daļas II sadaļā paredzētos noteikumus par attīstības sadarbību, šā nolīguma un Kotonū nolīguma 3. daļas II sadaļas noteikumu pretrunas gadījumā priekšroka ir šā nolīguma noteikumiem, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo pretrunu.

2. Neko šajā nolīgumā neinterpretē kā liegumu jebkurai Pusei pieņemt attiecīgus pasākumus, ievērojot Kotonū nolīgumu.

111. PANTS
Attiecības ar TASN

Attiecības starp šo nolīgumu un TASN reglamentē 4. protokola noteikumi.

112. PANTS
Attiecības ar PTO līgumu

Puses vienojas, ka nekas šajā nolīgumā neliek tām rīkoties neatbilstīgi to PTO pienākumiem.

113. PANTS
Stāšanās spēkā¹

1. Šo nolīgumu paraksta, ratificē vai apstiprina saskaņā ar katras Puses piemērojamajām konstitucionālajām vai iekšējām normām un procedūrām.

2. Šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmit (30) dienas pēc pēdējā ratifikācijas, apstiprināšanas vai pieņemšanas instrumenta deponēšanas.

3. ES un DAK EPN valstis vienojas piemērot šā nolīguma noteikumus savas kompetences jomās līdz brīdim, kamēr šis nolīgums stājas spēkā ("provizoriska piemērošana"). To panāk ar provizorisku piemērošanu, ja iespējams, vai ratificējot šo nolīgumu.

4. Šo nolīgumu provizoriski piemēro starp ES un DAK EPN valsti pēc desmit (10) dienām no paziņojuma par provizorisku piemērošanu saņemšanas no ES vai paziņojuma par ratificēšanu vai provizorisku piemērošanu saņemšanas no attiecīgās DAK EPN valsts, izvēloties pēdējo no datumiem.

5. Šā nolīguma provizorisku piemērošanu starp ES un kādu DMS dalībnieku neattiecina uz lauksaimniecības tirgus piekļuves koncesijām un zivsaimniecības produktu tirgus piekļuves koncesijām, kas minētas 24. panta 2. punktā un 25. panta 1. punktā un kas I un II pielikumā ietvertajos tarifu sarakstos ir apzīmētas ar zvaigznīti (*), līdz brīdim, kad visi DMS dalībnieki ir ratificējuši vai sākuši provizoriski piemērot šo nolīgumu.

6. Šā nolīguma provizorisku piemērošanu vai stāšanos spēkā starp ES un kādu DMS dalībnieku neattiecina uz lauksaimniecības tirgus piekļuves koncesijām, kas minētas 24. panta 2. punktā un 25. panta 1. punktā un kas I un II pielikumā ietvertajos tarifu sarakstos ir apzīmētas ar zvaigznīti (*), līdz brīdim, kad ir izpildīti visi 3. protokola 16. pantā minētie nosacījumi.

7. Paziņojumus par provizorisko piemērošanu vai ratificēšanu nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, kas ir šā nolīguma depozitārs. Paziņojumu apliecinātas kopijas iesniedz DAK sekretariāta izpildsekretāram.

8. Ja Puses pirms šā nolīguma stāšanās spēkā lemj par tā provizorisku piemērošanu, tad visas atsauces šajā nolīgumā uz tā spēkā stāšanās datumu uzskatāmas par atsaucēm uz šādas provizoriskās piemērošanas sākuma datumu.

114. PANTS
Nolīguma ilgums

1. Šis nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku.

2. Jebkura Puse var rakstiski paziņot par nodomu denonsēt šo nolīgumu.

3. Denonsēšana stājas spēkā pēc sešiem (6) mēnešiem no 2. punktā minētās paziņošanas.

115. PANTS
Piemērošanas teritorija

1. Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas LES un LESD, un saskaņā ar minētajos līgumos izklāstītajiem nosacījumiem, un, no otras puses, DAK EPN valstu teritorijā.

2. Atsauces uz terminu "teritorija" šajā nolīgumā saprot minētajā nozīmē.

116. PANTS
Pārskatīšanas klauzula

1. Puses vienojas pārskatīt šo nolīgumu kopumā ne vēlāk kā pēc pieciem (5) gadiem no tā stāšanās spēkā. Šāda pārskatīšana neskar citus pielāgošanas, pārskatīšanas vai pārstrādāšanas gadījumus, kas šajā nolīgumā paredzēti, piemēram, 12. panta 2. punktā, 16. panta 8. punktā, 17. panta 5. punktā, 18. panta 5. punktā, 26. panta 10. punktā, 33. panta 3. punktā, 35. panta 6. punktā un 65. panta e) punktā.

2. Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu jebkura Puse var izvirzīt priekšlikumus koriģēt ar tirdzniecību saistīto sadarbību, ņemot vērā nolīguma īstenošanas gaitā gūto pieredzi.

3. Puses vienojas, ka var būt vajadzība šo nolīgumu pārskatīt, ņemot vērā turpmākas norises starptautisko ekonomisko attiecību jomā un Kotonū nolīguma termiņa beigas.

117. PANTS
Grozījumi

1. Jebkura Puse var iesniegt šā nolīguma grozījumu priekšlikumus izskatīšanai un pieņemšanai Apvienotajā padomē.

2. Pēc apstiprināšanas Apvienotajā padomē šā nolīguma grozījumus iesniedz Pusēm ratificēšanai, apstiprināšanai vai pieņemšanai saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām vai iekšējām tiesiskajām prasībām.

118. PANTS
Jaunu ES dalībvalstu pievienošanās

1. Apvienoto padomi informē par jebkuru pieteikumu, kuru iesniedz kāda trešā valsts, lai kļūtu par ES dalībvalsti. Norisinoties sarunām starp ES un pieteikuma iesniedzēju valsti, ES sniedz DAK EPN valstīm visu attiecīgo informāciju. DAK EPN valstis informē ES par savām bažām, lai ES tās varētu pilnībā ņemt vērā, un var pieprasīt apspriedes. ES paziņo DAK EPN valstīm par katru jaunas valsts pievienošanos ES.

2. Jebkura jauna ES dalībvalsts pievienojas šim nolīgumam no tās pievienošanās dienas ES, paredzot attiecīgu klauzulu pievienošanās aktā. Ja pievienošanās aktā Savienībai šāda automātiska ES dalībvalsts pievienošanās šim nolīgumam nav paredzēta, attiecīgā ES dalībvalsts pievienojas, pievienošanās aktu nododot glabāšanā Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, kurš nosūta apliecinātas kopijas DAK EPN valstīm.

3. Puses izskata jaunu ES dalībvalstu pievienošanās ietekmi uz šo nolīgumu. Apvienotā padome var lemt par pārejas pasākumiem vai grozījumiem, kas varētu būt nepieciešami.

119. PANTS
Pievienošanās

1. Trešā valsts vai organizācija, kuras kompetencē ir šā nolīguma aptvertie jautājumi, var lūgt iespēju pievienoties šim nolīgumam. Ja Apvienotā padome piekrīt apsvērt šādu pieprasījumu, Puses un valsts vai organizācija, kura lūdz pievienoties, risina sarunas par pievienošanās noteikumiem. Apvienotā padome pieņem pievienošanās protokolu un pēc tam to iesniedz ratificēšanai, atzīšanai vai apstiprināšanai saskaņā ar Pušu attiecīgajām konstitucionālajām vai iekšējām tiesiskajām prasībām.

2. Puses pārskata šādas pievienošanās ietekmi uz šo nolīgumu. Apvienotā padome var lemt par pārejas pasākumiem vai grozījumiem, kas varētu būt nepieciešami.

3. Neatkarīgi no 1. punkta Puses vienojas, ka gadījumā, ja Angola iesniegs Apvienotajai padomei pieprasījumu pievienoties šim nolīgumam, sarunām par pievienošanās noteikumiem, pamatojoties uz šo nolīgumu, būtu jānotiek, ņemot vērā īpašo situāciju Angolā.

120. PANTS
Valodas un autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski. Pretrunas gadījumā atsaucas uz valodu, kurā notikušas sarunas par šo nolīgumu.

121. PANTS
Pielikumi

Šā nolīguma pielikumi, protokoli un zemsvītras piezīmes ir šā nolīguma sastāvdaļa.

122. PANTS
Tiesības un pienākumi saskaņā ar šo nolīgumu

Neko šajā nolīgumā neinterpretē kā tādu, kas piešķir tiesības vai uzliek pienākumus personām, izņemot tiesības un pienākumus, kurus Puses ir noteikušas saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

 

PIELIKUMU UN PROTOKOLU SARAKSTS

I PIELIKUMS	ES muitas nodokļi DAK EPN valstu izcelsmes izstrādājumiem
II PIELIKUMS	DMS muitas nodokļi ES izcelsmes izstrādājumiem
III PIELIKUMS	Mozambikas muitas nodokļi ES izcelsmes izstrādājumiem
IV PIELIKUMS	Aizsargpasākumi lauksaimniecības jomā
V PIELIKUMS	Botsvānas, Lesoto, Namībijas un Svazilendas pārejas aizsargpasākumi
VI PIELIKUMS	Sanitārās un fitosanitārās jomas prioritārie izstrādājumi un nozares
1. PROTOKOLS	Par jēdziena "noteiktas izcelsmes izstrādājumi" definīciju un administratīvās sadarbības metodēm
2. PROTOKOLS	Savstarpējā administratīvā palīdzība muitas lietās
3. PROTOKOLS	Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un vīna un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecība
4. PROTOKOLS	Par saikni starp TASN un šo nolīgumu
NOBEIGUMA AKTS

 

СПОРАЗУМЕНИЕ ЗА ИКОНОМИЧЕСКО ПАРТНЬОРСТВО
МЕЖДУ ЕВРОПЕЙСКИЯ СЪЮЗ
И НЕГОВИТЕ ДЪРЖАВИ ЧЛЕНКИ, ОТ ЕДНА СТРАНА,
И ДЪРЖАВИТЕ ПО СИП ЮАОР, ОТ ДРУГА СТРАНА

ACUERDO DE ASOCIACIÓN ECONÓMICA
ENTRE LA UNIÓN EUROPEA
Y SUS ESTADOS MIEMBROS, POR UNA PARTE,
Y LOS ESTADOS DEL AAE DE LA SADC, POR OTRA

DOHODA O HOSPODÁŘSKÉM PARTNERSTVÍ
MEZI EVROPSKOU UNIÍ
A JEJÍMI ČLENSKÝMI STÁTY NA JEDNÉ STRANĚ
A STÁTY SADC EPA NA STRANĚ DRUHÉ

ØKONOMISK PARTNERSKABSAFTALE
MELLEM DEN EUROPÆISKE UNION
OG DENS MEDLEMSSTATER PÅ DEN ENE SIDE
OG SADC-ØPA-LANDENE PÅ DEN ANDEN SIDE

WIRTSCHAFTSPARTNERSCHAFTSABKOMMEN
ZWISCHEN DER EUROPÄISCHEN UNION
UND IHREN MITGLIEDSTAATEN EINERSEITS
UND DEN SADC-WPA-STAATEN ANDERERSEITS

MAJANDUSPARTNERLUSLEPING
ÜHELT POOLT EUROOPA LIIDU JA SELLE LIIKMESRIIKIDE NING
TEISELT POOLT SADC MAJANDUSPARTNERLUSLEPINGU
RIIKIDE VAHEL

ΣΥΜΦΩΝΙΑ ΟΙΚΟΝΟΜΙΚΗΣ ΕΤΑΙΡΙΚΗΣ ΣΧΕΣΗΣ
ΜΕΤΑΞΥ ΤΗΣ ΕΥΡΩΠΑΪΚΗΣ ΕΝΩΣΗΣ
ΚΑΙ ΤΩΝ ΚΡΑΤΩΝ ΜΕΛΩΝ ΤΗΣ, ΑΦΕΝΟΣ,
ΚΑΙ ΤΩΝ ΚΡΑΤΩΝ ΣΟΕΣ ΤΗΣ ΚΑΜΑ, ΑΦΕΤΕΡΟΥ

ECONOMIC PARTNERSHIP AGREEMENT
BETWEEN THE EUROPEAN UNION
AND ITS MEMBER STATES, OF THE ONE PART,
AND THE SADC EPA STATES, OF THE OTHER PART

ACCORD DE PARTENARIAT ÉCONOMIQUE
ENTRE L'UNION EUROPÉENNE
ET SES ÉTATS MEMBRES, D'UNE PART,
ET LES ÉTATS DE L'APE CDAA, D'AUTRE PART

SPORAZUM O GOSPODARSKOM PARTNERSTVU
IZMEĐU EUROPSKE UNIJE
I NJEZINIH DRŽAVA ČLANICA, S JEDNE STRANE,
I DRŽAVA SADC SGP-a, S DRUGE STRANE

ACCORDO DI PARTENARIATO ECONOMICO
TRA L'UNIONE EUROPEA
E I SUOI STATI MEMBRI, DA UNA PARTE,
E GLI STATI DELLA SADC ADERENTI ALL'APE, DALL'ALTRA

EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS
STARP EIROPAS SAVIENĪBU
UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES,
UN DAK EPN VALSTĪM, NO OTRAS PUSES

EUROPOS SĄJUNGOS
BEI JOS VALSTYBIŲ NARIŲ
IR PAVB EPS VALSTYBIŲ
EKONOMINĖS PARTNERYSTĖS SUSITARIMAS

GAZDASÁGI PARTNERSÉGI MEGÁLLAPODÁS
EGYRÉSZRŐL AZ EURÓPAI UNIÓ
ÉS TAGÁLLAMAI, ÉS MÁSRÉSZRŐL
AZ SADC-GPM-ÁLLAMOK KÖZÖTT

FTEHIM TA' SĦUBIJA EKONOMIKA
BEJN L-UNJONI EWROPEA
U L-ISTATI MEMBRI TAGĦHA, MIN-NAĦA L-WAĦDA,
U L-ISTATI EPA SADC, MIN-NAĦA L-OĦRA

ECONOMISCHE PARTNERSCHAPSOVEREENKOMST
TUSSEN DE EUROPESE UNIE
EN HAAR LIDSTATEN, ENERZIJDS,
EN DE SADC-EPO-STATEN, ANDERZIJDS

UMOWA O PARTNERSTWIE GOSPODARCZYM
MIĘDZY UNIĄ EUROPEJSKĄ
I JEJ PAŃSTWAMI CZŁONKOWSKIMI, Z JEDNEJ STRONY,
A PAŃSTWAMI SADC UPG, Z DRUGIEJ STRONY

ACORDO DE PARCERIA ECONÓMICA
ENTRE A UNIÃO EUROPEIA
E OS SEUS ESTADOS-MEMBROS, POR UM LADO,
E OS ESTADOS DO APE SADC, POR OUTRO

ACORD DE PARTENERIAT ECONOMIC
ÎNTRE UNIUNEA EUROPEANĂ
ȘI STATELE MEMBRE ALE ACESTEIA, PE DE O PARTE,
ȘI STATELE PĂRȚI LA APE DIN SADC, PE DE ALTĂ PARTE

DOHODA O HOSPODÁRSKOM PARTNERSTVE
MEDZI EURÓPSKOU ÚNIOU
A JEJ ČLENSKÝMI ŠTÁTMI NA JEDNEJ STRANE
A ŠTÁTMI SADC-DHP NA STRANE DRUHEJ

SPORAZUM O GOSPODARSKEM PARTNERSTVU
MED EVROPSKO UNIJO
IN NJENIMI DRŽAVAMI ČLANICAMI NA ENI STRANI
TER DRŽAVAMI SADC, KI IZVAJAJO SGP, NA DRUGI STRANI

EUROOPAN UNIONIN
JA SEN JÄSENVALTIOIDEN SEKÄ SADC:N
TALOUSKUMPPANUUSSOPIMUSVALTIOIDEN
VÄLINEN TALOUSKUMPPANUUSSOPIMUS

EKONOMISKT PARTNERSKAPSAVTAL
MELLAN EUROPEISKA UNIONEN
OCH DESS MEDLEMSSTATER, Å ENA SIDAN,
OCH DE AVTALSSLUTANDE SADC-STATERNA, Å ANDRA SIDAN

 

Съставено в Казан на десети юни две хиляди и шестнадесета година.

Hecho en Kasane el diez de junio de dos mil dieciséis.

V Kasane dne desátého června dva tisíce šestnáct.

Udfærdiget i Kasane, den tiende juni to tusind og seksten.

Geschehen zu Kasan am zehnten Juni zweitausendundsechzehn.

Kahe tuhande kuueteistkümnenda aasta juunikuu kümnendal päeval Kasanes.

Εγινε στο Κασάνε, στις δέκα Ιουνίου δύο χιλιάδες δεκαέξι.

Done at Kasane on the tenth day of June in the year two thousand and sixteen.

Fait à Kasane, le dix juin deux mille seize.

Sastavljeno u Kasaneu desetog lipnja godine dvije tisuće šesnaeste.

Fatto a Kasane, addì dieci giugno duemilasedici.

Kasanē, divi tūkstoši sešpadsmitā gada desmitajā jūnijā.

Priimta du tūkstančiai šešioliktų metų birželio dešimtą dieną Kasanėje.

Kelt Kasanében, a kétezer-tizenhatodik év június havának tizedik napján.

Magħmul f'Kasane fl-għaxar jum ta' Ġunju fis-sena elfejn u sittax.

Gedaan te Kasane, tien juni tweeduizend zestien.

Sporządzono w Kasane dnia dziesiątego czerwca roku dwa tysiące szesnastego.

Feito em Kasane, em dez de junho de dois mil e dezasseis.

Întocmit la Kasane, la zece iunie două mii șaisprezece.

V Kasane desiateho júna roku dvetisíc šestnásť.

V Kasaneju, deseti dan junija leta dva tisoč šestnajst.

Tehty Kasanessa kymmenentenä päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakuusitoista.

Som skedde i Kasane den tionde juni år tjugohundrasexton.

 

 

I PIELIKUMS. ES muitas nodokļi DAK EPN valstu izcelsmes izstrādājumiem

I PIELIKUMS (turpinājums)

I PIELIKUMS (turpinājums)

I PIELIKUMS (turpinājums)

I PIELIKUMS (turpinājums)

II PIELIKUMS. DMS muitas nodokļi ES izcelsmes ražojumiem

II PIELIKUMS (turpinājums)

II PIELIKUMS (turpinājums)

III PIELIKUMS. Mozambikas muitas nodokļi ES izcelsmes izstrādājumiem

IV - VI PIELIKUMS; 1. - 4. PROTOKOLS

NOBEIGUMA AKTS

PADOMES DEKLARĀCIJA