5. pants. Nodevu atvieglojumi

Fiziskās personas, kuras, ievērojot šā likuma noteikumus, ir dāvinājušas (ziedojušas) politiskajai organizācijai (partijai) finansu līdzekļus vai mantu, tiek atbrīvotas no attiecīgo valsts nodevu maksāšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2004.)

7.¹ pants. Valsts budžeta finansējums

(1) Politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā:

1) 0,9 procentus no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās;

2) 0,1 procentu no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās;

3) 0,1 procentu no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

(2) Politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā pieci procenti vēlētāju, neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā minētā finansējuma piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā 200 minimālo mēnešalgu apmērā.

(3) Valsts budžeta finansējumu piešķir uz četriem gadiem un izmaksā, sākot ar nākamo kalendāra gadu pēc Saeimas vēlēšanām. Maksājumus veic divas reizes gadā — līdz 15. janvārim un līdz 15. jūlijam. Pēc Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārrēķina šā panta pirmās daļas 2. un 3. punktā paredzēto valsts budžeta finansējumu, ievērojot Saeimas, pašvaldības domes vai Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, un to izmaksā, sākot ar nākamo kalendāra gadu.

(4) Ja notiek Saeimas ārkārtas vēlēšanas, valsts budžeta finansējumu piešķir uz jaunievēlētās Saeimas pilnvaru laiku, šajā termiņā ieskaitot arī pēdējo tā kalendāra gada ceturksni, kurā attiecīgās Saeimas pilnvaras beidzas. Valsts budžeta finansējuma izmaksu uzsāk ar nākamo kalendāra gada ceturksni pēc balsu skaitīšanas rezultātu apstiprināšanas un maksājumus veic šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā.

(5) Politiskā organizācija (partija) kalendāra gada laikā piešķirto, bet neizlietoto valsts budžeta finansējumu var izlietot triju nākamo kalendāra gadu laikā. Ja politiskā organizācija (partija) neizlieto kalendāra gadā piešķirto budžeta finansējumu triju nākamo kalendāra gadu laikā, tā neizlietoto valsts budžeta finansējuma daļu ieskaita atpakaļ valsts budžetā līdz nākamā gada 15. janvārim.

(6) Kopējais vienai politiskajai organizācijai (partijai) piešķirtais valsts budžeta finansējuma apmērs viena kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt 1600 minimālās mēnešalgas.

(7) Šā panta pirmās daļas 2. punktā paredzētais valsts budžeta finansējums netiek piešķirts par balsīm, kas nodotas par kandidātu sarakstu, kuru Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredzētajā kārtībā iesniegušas vēlētāju apvienības vai divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā.

(14.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)

7.² pants. Valsts budžeta finansējuma piešķiršana

(1) Lai saņemtu valsts budžeta finansējumu, politiskā organizācija (partija) atver atsevišķu kontu Latvijā reģistrētā kredītiestādē un 20 dienu laikā pēc vēlēšanu rezultātu pasludināšanas dienas iesniedz rakstveida iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, norādot politiskās organizācijas (partijas) nosaukumu, reģistrācijas numuru un konta numuru. Iesniegumi pēc minētā termiņa netiek pieņemti.

(2) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 20 dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām izskata saņemtos iesniegumus un pieņem lēmumu par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu vai pamatotu atteikumu piešķirt valsts budžeta finansējumu.

(3) Valsts budžeta finansējums tiek ieskaitīts politiskās organizācijas (partijas) norādītajā kontā.

(4) Ja šā likuma 7.¹ panta piektajā daļā vai 10. panta 3.¹ daļā paredzētajā gadījumā politiskā organizācija (partija) nav ieskaitījusi finanšu līdzekļus valsts budžetā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ietur attiecīgos finanšu līdzekļus no nākamajiem valsts budžeta finansējuma maksājumiem.

(10.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

7.³ pants. Atteikums piešķirt valsts budžeta finansējumu un valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšana vai apturēšana

(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajai organizācijai (partijai), kura atbilst šā likuma 7.¹ panta pirmās daļas nosacījumam, ja, izskatot iesniegumu, tiek konstatēts, ka pēdējo četru gadu laikā:

1) politiskā organizācija (partija) ir sodīta par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegšanu par vairāk nekā 10 procentiem un lēmums ir stājies spēkā;

2) politiskā organizācija (partija) ir sodīta par gada pārskatā vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijā nenorādītiem darījumiem vai saņemtiem dāvinājumiem (ziedojumiem), kuru kopsumma pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, un lēmums ir stājies spēkā;

3) politiskajai organizācijai (partijai) saskaņā ar Krimināllikumu ir piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis un tiesas nolēmums ir stājies spēkā.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētie politiskās organizācijas (partijas) pārkāpumi tiek konstatēti, lēmums par soda piemērošanu ir stājies spēkā vai piespiedu ietekmēšanas līdzeklis piemērots pēc tam, kad pieņemts lēmums par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieņem lēmumu par valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu.

(3) Lēmums par valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu tiek pieņemts arī tad, ja politiskā organizācija (partija) izbeidz savu darbību vai tās darbība tiek aizliegta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.

(3¹) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc informācijas saņemšanas no Saeimas pieņem lēmumu par šā likuma 7.¹ panta pirmās daļas 1. punktā minētā valsts budžeta finansējuma izmaksas pārtraukšanu, ja:

1) izbeidzas Saeimā izveidotās politiskās organizācijas (partijas) frakcijas darbība;

2) par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās Saeimā izveidotās politiskās organizācijas (partijas) frakcijas deputātu skaits.

(4) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieņem lēmumu par valsts budžeta finansējuma izmaksas apturēšanu, ja:

1) politiskās organizācijas (partijas) darbība tiek apturēta, — uz politiskās organizācijas (partijas) darbības apturēšanas laiku;

2) politiskā organizācija (partija) nav iesniegusi gada pārskatu vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju par iepriekšējo gadu, — uz nākamo kalendāro gadu;

3) ir konstatēts, ka politiskā organizācija (partija) pārkāpusi šā likuma 7.⁴ panta noteikumus, pretlikumīgi izmantojot tai piešķirto valsts budžeta finansējumu attiecīgajā gadā vairāk nekā 30 000 euro apmērā, un lēmums par pretlikumīgi izlietoto valsts finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā ir stājies spēkā, — uz vienu gadu.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, 3.¹ un ceturtajā daļā minēto lēmumu politiskā organizācija (partija) var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(10.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017., 14.11.2019. un 24.02.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.11.2022.)

7.⁵ pants. Valsts budžeta finansējums politisko organizāciju (partiju) un to apvienību reorganizācijas, likvidācijas un izveides gadījumā

(1) Ja politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas saņem valsts budžeta finansējumu, tiek likvidēta, valsts budžeta finansējumu turpmāk saņem politiskās organizācijas (partijas), kas likvidācijas brīdī veido attiecīgo politisko organizāciju (partiju) apvienību, proporcionāli Saeimā ievēlēto biedru skaitam.

(2) Ja no politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas saņem valsts budžeta finansējumu, kāda politiskā organizācija (partija) izstājas vai kāda politisko organizāciju (partiju) apvienību veidojoša politiskā organizācija (partija) tiek likvidēta, bet attiecīgā politisko organizāciju (partiju) apvienība turpina darboties, valsts budžeta finansējumu pilnā apmērā turpina saņemt attiecīgā politisko organizāciju (partiju) apvienība.

(3) Ja divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), kas saņem valsts budžeta finansējumu, pēc Saeimas vēlēšanām apvienojas, izveidojot politisko organizāciju (partiju) apvienību, valsts budžeta finansējumu pēc apvienošanās turpina saņemt to veidojošās politiskās organizācijas (partijas).

(4) Ja viena vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), kas saņem valsts budžeta finansējumu, pēc Saeimas vēlēšanām pievienojas citai politiskajai organizācijai (partijai), valsts budžeta finansējums netiek summēts. Politiskā organizācija (partija), kurai pievienojušās citas politiskās organizācijas (partijas), turpina saņemt tai pirms apvienošanās piešķirto budžeta finansējumu.

(5) Ja divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), kas saņem valsts budžeta finansējumu, pēc Saeimas vēlēšanām apvienojas, izveidojot jaunu politisko organizāciju (partiju), pēc apvienošanās tā saņem valsts budžeta finansējumu, kuru pirms tam saņēma politiskās organizācijas (partijas), kas ir apvienojušās. Jaunā politiskā organizācija (partija) saņem valsts budžeta finansējumu, ja attiecībā uz politiskajām organizācijām (partijām), kuras apvienojoties to izveidoja, nav konstatēti šā likuma 7.³ panta pirmajā daļā minētie pārkāpumi.

(5¹) Ja divas vai vairākas politiskās organizācijas (partijas), kas izveidojušas politisko organizāciju (partiju) apvienību, kura saņem valsts budžeta finansējumu, pēc Saeimas vēlēšanām apvienojas, izveidojot jaunu politisko organizāciju (partiju), pēc apvienošanās tā saņem valsts budžeta finansējumu, kuru pirms tam saņēma politisko organizāciju (partiju) apvienība. Jaunā politiskā organizācija (partija) saņem valsts budžeta finansējumu, ja politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas saņēma valsts budžeta finansējumu, ir likvidēta un attiecībā uz politisko organizāciju (partiju) apvienību veidojošajām politiskajām organizācijām (partijām), kuras apvienojoties izveido jaunu politisko organizāciju (partiju), un uz politisko organizāciju (partiju) apvienību, kuras sastāvā esošās politiskās organizācijas (partijas) apvienojās, izveidojot jaunu politisko organizāciju (partiju), nav konstatēti šā likuma 7.³ panta pirmajā daļā minētie pārkāpumi.

(6) Ja politiskā organizācija (partija), kas saņem valsts budžeta finansējumu, sadalās, izveidojot jaunas politiskās organizācijas (partijas), valsts budžeta finansējumu nesaņem neviena no jaunizveidotajām politiskajām organizācijām (partijām).

(7) Ja no politiskās organizācijas (partijas), kas saņem valsts budžeta finansējumu, nodalās viena vai vairākas jaunas politiskās organizācijas (partijas), valsts budžeta finansējumu pilnā apmērā turpina saņemt politiskā organizācija (partija), no kuras jaunizveidotās politiskās organizācijas (partijas) ir nodalījušās.

(10.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

8. pants. Ikgadējā finansiālās darbības deklarācija

(Izslēgts ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

8.⁴ pants. Priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi

(1) Politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām piecos vēlēšanu apgabalos, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība iesniedz savu kandidātu sarakstu tikai atsevišķos vēlēšanu apgabalos, tā priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

(2) Politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu pašvaldības domes vēlēšanām, attiecīgās domes priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru vēlētāju iepriekšējās attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanās. Ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība iesniegusi savus deputātu kandidātu sarakstus vairāku pašvaldību domju vēlēšanām, visu šo domju priekšvēlēšanu izdevumiem kopā drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0004, uz katru attiecīgās pašvaldības domes vēlētāju iepriekšējās domes vēlēšanās.

(2¹) Ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 14. vai 48.pantā paredzētajā gadījumā, politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām piecos vēlēšanu apgabalos, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0003 uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Ja politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība iesniedz savu kandidātu sarakstu tikai atsevišķos vēlēšanu apgabalos, tā priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0003 uz katru attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

(3) Politiskā organizācija (partija) vai politisko organizāciju (partiju) apvienība, kas iesniegusi savu deputātu kandidātu sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanām, priekšvēlēšanu izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz Centrālās statistikas pārvaldes publiskoto aizpagājušā gada mēneša vidējo bruto darba samaksu, kas noapaļota pilnos euro, piemērojot koeficientu 0,0003, uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

(4) Ja deputātu kandidātu sarakstu iesniedz politisko organizāciju (partiju) reģistrēta vai nereģistrēta apvienība, par tās priekšvēlēšanu izdevumiem uzskatāmi arī tie izdevumi, kuri šim nolūkam bijuši šo apvienību izveidojušajām politiskajām organizācijām (partijām).

(4¹) Ja atsevišķs deputāta kandidāts veicis individuālu priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņu, tad šādai kampaņai iztērētie līdzekļi tiek ieskaitīti tās politiskās organizācijas (partijas) priekšvēlēšanu izdevumos, no kuras iesniegtā saraksta šī persona kandidē attiecīgajās vēlēšanās.

(5) Par priekšvēlēšanu izdevumiem šā panta izpratnē uzskatāmi visi šā likuma 8.² panta otrajā daļā noteiktie politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības izdevumi laika posmā no 120.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai neatkarīgi no datuma, kad izrakstīts darījumu apliecinošs dokuments (rēķins, līgums vai cits dokuments), saņemts vai veikts maksājums. Gadījumā, kad Saeima tiek atsaukta vai atlaista, par priekšvēlēšanu izdevumiem šā panta izpratnē uzskatāmi visi šā likuma 8.² panta otrajā daļā noteiktie politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības izdevumi laika posmā no vēlēšanu izsludināšanas dienas līdz vēlēšanu dienai, neatkarīgi no datuma, kad izrakstīts darījumu apliecinošs dokuments (rēķins, līgums vai cits dokuments) vai saņemts vai veikts maksājums.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētie ierobežojumi neattiecas uz šā likuma 8.² panta otrās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 9.punktā minētajiem izdevumiem.

(7) Ik gadu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savā mājaslapā internetā publicē informatīvu paziņojumu, kurā norāda šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētās summas apmēru, kādu drīkst izlietot priekšvēlēšanu izdevumiem uz vienu vēlētāju.

(12.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2004., 17.07.2008., 25.09.2008., 10.06.2010., 16.06.2011., 29.11.2012., 12.09.2013. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

8.⁵ pants. Gada pārskats

(1) Par katru pārskata gadu politiskā organizācija (partija) sagatavo gada pārskatu saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam politiskā organizācija (partija) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam gada pārskatu, izmantojot Elektronisko datu ievades sistēmu.

(2¹) Iesniedzot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam politiskās organizācijas (partijas) gada pārskatu, tam pievieno sarakstu, kurā norāda:

1) to biedrību nosaukumu un reģistrācijas numuru, kuru biedrs ir attiecīgā politiskā organizācija (partija);

2) to nodibinājumu nosaukumu un reģistrācijas numuru, kuru dibinātājs ir attiecīgā politiskā organizācija (partija);

3) to biedrību un nodibinājumu nosaukumu un reģistrācijas numuru, kuriem vai kuru organizēto pasākumu nodrošināšanai politiskā organizācija (partija) dāvinājusi (ziedojusi), kā arī dāvinājuma (ziedojuma) apmēru.

(2²) Iesniedzot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam politiskās organizācijas (partijas) gada pārskatu, politiskās organizācijas (partijas), kurām piešķirts valsts budžeta finansējums, tam pievieno pārskatu par valsts budžeta finansējuma izlietojumu pārskata gadā, norādot naudas atlikumus pārskata gada sākumā un beigās, naudas ieņēmumus un naudas maksājumus par šā likuma 7.⁴ panta pirmajā daļā noteiktajiem izdevumu veidiem.

(3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc politiskās organizācijas (partijas) gada pārskata saņemšanas publicē tajā sniegto informāciju atbilstoši šā likuma 9.panta trešajā daļā minētajām prasībām.

(4) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs savas kompetences ietvaros pārbauda gada pārskatus un līdz nākamā gada 1.aprīlim par atklātajiem politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī par pasākumiem, kas veikti to novēršanai, informē sabiedrību vienlaikus.

(17.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2010., 29.11.2012. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2017. Otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 30.06.2019. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu)

9.¹ pants. Grāmatvedības uzskaites noteikumi

Politiskās organizācijas (partijas) kārto grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(12.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2004.)

11. pants. Finansiālās un saimnieciskās darbības revīzija

(1) Ja politiskās organizācijas (partijas) līdzekļu apgrozījums kalendārajā gadā ir bijis lielāks par 10 minimālajām mēnešalgām, šīs politiskās organizācijas (partijas) attiecīgā gada finansiālo un saimniecisko darbību revidē zvērināts revidents; viņa atzinums pievienojams gada pārskatam, kuru iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētā revīzija tiek finansēta no attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2002., 12.02.2004. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

12. pants. Atbildība par šā likuma izpildi

(Izslēgts ar 12.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 12.03.2004.)

13. pants. Kontrole un uzraudzība par likuma izpildi

Kontroli un uzraudzību par šā likuma izpildi veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

(06.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2002.)

14.pants. Citi noteikumi

Nosakot šā likuma 3. un 4.pantā minētās biedru naudas, iestāšanās naudas un dāvinājumu (ziedojumu), kā arī 11.pantā minētā līdzekļu apgrozījuma apmēru kalendārajā gadā, ar minimālo mēnešalgu saprot minimālās mēnešalgas apmēru, kāds bija noteikts attiecīgā kalendārā gada 1.janvārī.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

15. pants. Elektronisko datu ievades sistēma

(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs politiskajai organizācijai (partijai) piešķir tiesības piekļūt Elektronisko datu ievades sistēmai.

(2) Politiskā organizācija (partija) paziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par iestāšanās naudu, biedru naudu, kā arī saņemto un atpakaļ pārskaitīto (atdoto) dāvinājumu (ziedojumu) un iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju un gada pārskatu, izmantojot Elektronisko datu ievades sistēmu.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

16. pants. Administratīvie pārkāpumi politisko organizāciju (partiju) finansēšanas jomā

Par šajā likumā noteiktās politisko organizāciju (partiju) finansēšanas kārtības, ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu un noteikto pienākumu nepildīšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.

(11.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

17. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 16. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

(11.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.06.2020. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 33. punktu)

1. Visas Latvijā reģistrētās politiskās organizācijas (partijas) ne vēlāk kā līdz 1995.gada 1.septembrim iesniedz Tieslietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) finansiālās darbības deklarāciju, kurā jānorāda, cik daudz finansu līdzekļu šā likuma spēkā stāšanās dienā ir attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) rīcībā. Šajā deklarācijā jānorāda, no kādiem avotiem minētie finansu līdzekļi saņemti.

5. Politiskās organizācijas (partijas) sāk pildīt šā likuma 4.panta trešās daļas noteikumus 2002.gada 15.augustā.

(06.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2002.)

6. Ne vēlāk kā līdz 2002.gada 1.septembrim politiskās organizācijas (partijas) atbilstoši šā likuma 4.panta trešās daļas noteikumiem publicē internetā informāciju par visiem dāvinājumiem (ziedojumiem), kurus tās saņēmušas laika posmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 15.augustam.

(06.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2002.)

8. Šā likuma 8.⁵ pants stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par grāmatvedību".

(12.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.03.2004.)

11. 2009.gadā plānotajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām šā likuma 8.⁴ panta trešajā daļā minētā koeficienta vietā piemēro koeficientu 0,00015.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

12. Politiskā organizācija (partija), kas iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus gan 2009.gadā plānotajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, gan 2009.gadā plānotajām pašvaldības domes vēlēšanām, atbilstoši normatīvo aktu prasībām iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vienu kopēju vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

13. Ja politiskā organizācija (partija) ir iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus gan 2009.gadā plānotajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, gan 2009.gadā plānotajām pašvaldības domes vēlēšanām, priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi attiecināmi nevis atsevišķi uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pašvaldības domes vēlēšanām, bet gan uz šīm vēlēšanām kopumā. Eiropas Parlamenta un pašvaldības domes vēlēšanām kopā drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz šā likuma 8.⁴ panta otrajā un trešajā daļā (pārejas noteikumu 11.punkts) minēto apmēru summu.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

14. Par šo pārejas noteikumu 13.punktā minētajiem pārkāpumiem iestājas atbildība šā likuma 10.panta 2.¹ daļā minētajā kārtībā.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

15. Ministru kabinets līdz 2008.gada 31.decembrim izdod šā likuma 4.panta trešajā daļā, 8.³ pantā un 9.panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 22.marta noteikumi Nr.196 “Noteikumi par politisko organizāciju (partiju) ikgadējām finansiālās darbības deklarācijām, priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijām, paziņojumiem par plānotajiem vēlēšanu izdevumiem, vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijām un ziņojumiem par dāvinājumiem (ziedojumiem)”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

16. Ikgadējās finansiālās darbības deklarācijas, priekšvēlēšanu perioda izdevumu deklarācijas vai vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas aizpildīšanas vai iesniegšanas kārtības neievērošana, nepatiesu ziņu norādīšana deklarācijā, paziņojuma par plānotajiem vēlēšanu izdevumiem iesniegšanas kārtības neievērošana vai ziņojuma par saņemto vai nepieņemto dāvinājumu (ziedojumu) publicēšanas noteikumu neievērošana, kā arī priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu pārsniegšana novērtējama un izskatāma atbilstoši šā likuma prasībām pārkāpuma izdarīšanas dienā.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

17. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.maijam izstrādā šā likuma grozījumus par politisko organizāciju (partiju) daļēju finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

18. Šā likuma 7.¹, 7.², 7.³, 7.⁴ un 7.⁵ pantā noteikto valsts budžeta finansējumu sāk izmaksāt no 2012.gada un piešķir uz ievēlētās Saeimas atlikušo pilnvaru laiku, šajā termiņā ieskaitot arī pēdējo kalendārā gada ceturksni, kurā attiecīgās Saeimas pilnvaras beidzas. Lai saņemtu valsts budžeta finansējumu, politiskā organizācija (partija) šā likuma 7.² panta pirmajā daļā minēto kontu atver un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam šā likuma 7.² panta otrajā daļā minēto iesniegumu iesniedz līdz 2011.gada 1.novembrim.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2010.)

19. Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 4.panta trešajā daļā minētos noteikumus, kas reglamentē politiskās organizācijas (partijas) ziņojumā par saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem) norādāmās ziņas un tā iesniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā publicējama informācija par politisko organizāciju (partiju) saņemtajiem dāvinājumiem (ziedojumiem), un šīs informācijas saturu. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumi Nr.129 “Kārtība, kādā publicē politisko organizāciju (partiju) gada pārskatus, vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijas un ziņojumus par dāvinājumiem (ziedojumiem)”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2010.)

20. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.martam izdod šā likuma 2.panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.martam piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumi Nr.1054 "Kārtība, kādā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma persona iesniedz informāciju par tās ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

21. Grozījums šā likuma 4.panta ceturtajā daļā par skaitļa "30" aizstāšanu ar skaitli "60" nav attiecināms uz tiem dāvinājumiem (ziedojumiem), kuri izdarīti pirms šā grozījuma spēkā stāšanās dienas. Attiecībā uz šādiem dāvinājumiem (ziedojumiem) piemērojama šā likuma 4.panta ceturtās daļas redakcija, kas bija spēkā attiecīgā dāvinājuma (ziedojuma) izdarīšanas dienā.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

22. Grozījumi šā likuma 10.panta 1.¹ daļā par skaitļa un vārdu "2.panta trešās daļas" un vārdu un skaitļa "un 6.panta pirmās daļas" izslēgšanu, kā arī grozījumi šā likuma 10.panta otrajā daļā par tās papildināšanu pēc skaitļa un vārdiem "2.panta pirmās" ar vārdiem „un trešās" un pēc skaitļa un vārda "6.panta" — ar vārdu "pirmās" nav attiecināmi uz tiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka lēmumiem (neatkarīgi no to spēkā stāšanās), kuri pieņemti pirms šo grozījumu spēkā stāšanās dienas. Šajā gadījumā šā likuma 10.panta 1.¹ daļa un otrā daļa piemērojama tajā redakcijā, kas bija spēkā attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienā.

(29.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

23. Grozījums šā likuma 2. pantā par tā trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kas paredz, ka fiziskās personas drīkst veikt dāvinājumus (ziedojumus), iemaksāt biedru naudas un iestāšanās naudas no saviem ienākumiem, bet šo dāvinājumu (ziedojumu), biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 30 procentus no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem, stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

24. Šā likuma grozījumi par 3. panta trešās daļas, 4. panta trešās un ceturtās daļas, 8.² panta pirmās daļas un 8.⁵ panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā [kas paredz, ka politiskā organizācija (partija) paziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par iestāšanās naudām, biedru naudām un saņemtajiem un atpakaļ pārskaitītajiem (atdotajiem) dāvinājumiem (ziedojumiem) un iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju un gada pārskatu, izmantojot Elektronisko datu ievades sistēmu] stājas spēkā 2019. gada 30. jūnijā.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

25. Šā likuma 7.³ panta ceturtās daļas 3. punkts (2017. gada 1. decembra redakcijā) attiecināms arī uz laikposmu no 2010. gada 14. jūlija (kad tas stājās spēkā 2010. gada 10. jūnija redakcijā).

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

26. Ja politiskajai organizācijai (partijai) ir bijusi vai ir apturēta valsts budžeta finansējuma izmaksa saskaņā ar agrāk spēkā bijušo šā likuma 7.³ panta ceturtās daļas 3. punktu (2010. gada 10. jūnija redakcijā), bet tā netiktu apturēta atbilstoši tā jaunajai (2017. gada 1. decembra) redakcijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs politiskajai organizācijai (partijai) izmaksā valsts budžeta finansējumu par konkrēto periodu, ja tā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izteikusi attiecīgu lūgumu līdz 2017. gada 31. decembrim. Attiecīgos līdzekļus pārdala no valsts budžeta 74. resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

27. Līdz 2018. gada 31. oktobrim Ministru kabinets iesniedz Saeimai atzinumu par finansiālajiem un tiesiskajiem nosacījumiem iespējamai piešķiramā valsts budžeta finansējuma apmēra palielināšanai šā likuma 7.¹ panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem atbilstošām politiskajām organizācijām (partijām), vienlaikus izvērtējot iespēju piemērot attiecīgos nosacījumus arī citām šā likuma 7.¹ panta pirmajā daļā neminētām politiskajām organizācijām (partijām).

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2017.)

28. Parādsaistības, par kurām politiskā organizācija (partija) nav veikusi samaksu 90 dienu laikā no nākamās dienas pēc tā datuma, kad politiskajai organizācijai (partijai) bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, un nav to veikusi līdz 2019. gada 31. decembrim, politiskā organizācija (partija) sedz triju gadu laikā pēc šā likuma 6. panta 5.¹ daļas stāšanās spēkā.

(14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

29. Līdz 2022. gada 31. decembrim politiskajām organizācijām (partijām), kā arī politisko organizāciju (partiju) apvienībām atļauts saņemt finansējumu, kas gada laikā nepārsniedz 1950 valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmēru. Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē šā noteikuma pārkāpumu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam ir pienākums uzdot attiecīgajai politiskajai organizācijai (partijai) 30 dienu laikā ieskaitīt valsts budžetā finanšu līdzekļus tādā apmērā, kas atbilst pārsniegtajam finansējuma apmēram. Pēc attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) motivēta lūguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks var finanšu līdzekļu ieskaitīšanu sadalīt termiņos vai pagarināt finanšu līdzekļu ieskaitīšanas termiņu, bet ne ilgāk par 90 dienām.

(14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

30. Šā likuma 7.¹ panta pirmās daļas 2. punktu piemēro no 2021. gada 1. jūlija.

(14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

31. Ministru kabinets līdz 2020. gada 15. janvārim izdod šā likuma 7.⁴ panta 1.¹ daļā paredzētos noteikumus.

(14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

32. Ministru kabinets līdz 2020. gada 29. februārim izdod šā likuma 7.⁴ panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

(14.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2020.)

33. Grozījums šā likuma 10. pantā par tā pirmās daļas izslēgšanu, kā arī šā likuma 16. un 17. pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(11.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.06.2020.)