Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties
savam kontam

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par nodokļiem un nodevām
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) nodoklis — ar likumu noteikts obligāts periodisks vai vienreizējs maksājums valsts budžeta vai pašvaldību budžetu (pamatbudžeta vai speciālā budžeta) ieņēmumu nodrošināšanai un valsts funkciju un pašvaldību funkciju finansēšanai. Nodokļu samaksa neparedz atlīdzinājumu nodokļa maksātājam tiešā veidā. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, kuri noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām;

2) valsts nodeva — obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana). Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu;

3) pašvaldības nodeva — pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos. Pašvaldības nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar pašvaldības vai tās iestādes veiktās darbības izmaksu segšanu;

4) nodokļu maksātāji — Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā. Šā likuma un konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmi arī reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem;

5) nodokļu (nodevu) administrācija — Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, ja tās paredzētas konkrētos likumos;

6) nodokļa atlaide — nodokļa daļa, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz likumā noteiktie kritēriji. Atbilstoši likuma nosacījumiem nodokļa atlaide ir atmaksājama vai neatmaksājama;

7) (izslēgts ar 26.10.2006. likumu);

8) taksācijas periods — laika posms (gads, mēnesis u.c.), par kuru tiek aprēķināts nodoklis;

9) pirmstaksācijas periods — laika posms pirms taksācijas perioda;

10) pēctaksācijas periods — laika posms pēc taksācijas perioda;

11) darījums — darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai;

12) nodokļu parādu kapitalizācija — kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana par nodokļu parādu summu;

13) īpašs nodokļu režīms — likumos noteiktais nodokļu režīms, kas paredz īpašu nodokļu atlaižu piemērošanu, īpašu kārtību pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai vai īpašu kritēriju noteikšanu atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas, vai arī visu minēto nosacījumu vienlaicīgu piemērošanu;

14) izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas — apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji;

15) novērošana — nodokļu administrācijas kontrole, kad pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības;

16) nodokļu revīzija (audits) — nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā;

17) tematiskā pārbaude — nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā;

18) saistītas personas — divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas vai ar līgumu saistīta šādu personu grupa, vai šādu personu vai grupas pārstāvji, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

a) tās ir mātes un meitas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības,

b) vienas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības līdzdalības daļa otrā sabiedrībā ir no 20 līdz 50 procentiem, turklāt šai mātes un meitas komercsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai nav balsu vairākuma,

c) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās komercsabiedrībās vai kooperatīvajās sabiedrībās (ir balsu vairākums) vienai un tai pašai personai un šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei,

d) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās komercsabiedrībās vai kooperatīvajās sabiedrībās (ir balsu vairākums) vairākām, bet ne vairāk kā 10 vie­nām un tām pašām personām,

e) vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm divām vai vairākām komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme šajās divās vai vairākās sabiedrībās (ir balsu vairākums) komercsabiedrībai vai kooperatīvajai sabiedrībai, kurā fiziskajai personai (vai šīs personas radiniekiem līdz trešajai pakāpei, vai šīs personas laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no šo sabiedrību pamatkapitāla vai daļu vērtības,

f) vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums šo komercsabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību valdēs (izpild­institūcijās),

g) starp šīm personām papildus līgumam par konkrētu darījumu jebkādā formā ir noslēgta vienošanās (arī vienošanās, kas atklātībai nav darīta zināma) par jebkādu līgumā neparedzētu papildu atlīdzību vai šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības veic cita veida saskaņotu darbību, lai samazinātu nodokļus;

19) nodokļa deklarācija — nodokļu administrācijai iesniedzamā nodokļu maksātāja nodokļa deklarācija (arī tās pielikumi), pārskats, nodokļa aprēķins, ziņojums vai paziņojums, kurā norādāmi budžetā maksājamie nodokļi un no budžeta atmaksājamās nodokļu summas;

20) informatīvā deklarācija — nodokļu administrācijai iesniedzamie nodokļu maksātāja pārskati (arī to pielikumi) un paziņojumi, kas satur ziņas, kuras atbilstoši nodokļu likumu prasībām nodokļu maksātājam ir pienākums sniegt nodokļu administrācijai vai citai personai, kā arī cita nodokļa aprēķināšanai izmantojamā informācija, kas paredzēta konkrēto nodokļu likumos, bet kas attiecīgajam nodokļu maksātājam nerada nodokļa maksāšanas saistības vai tiesības saņemt no budžeta nodokļa atmaksu;

21) nodokļu pārkāpums — prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kuras dēļ ir pārkāptas šā likuma, konkrēto nodokļu likumu un citu nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normas un par kuru ir paredzēta atbildība;

22) nokavējuma nauda — procentu maksājums par nodokļu, nodevu samaksas termiņa nokavējumu;

23) soda nauda — obligāts maksājums, kas tiek uzlikts nodokļu revīzijas (audita) rezultātā par budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu vai no budžeta atmaksājamās nodokļa summas palielināšanu nodokļu administrācijai iesniegtajās vai iesniedzamajās nodokļu deklarācijās vai ko nodokļu administrācija aprēķina gadījumā, kad nodokļu maksātājs nodokļu deklarācijas precizējumu un deklarācijā precizēto nodokļa maksājumu veic pēc tam, kad saņemts paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu vai lēmums par nodokļu revīzijas (audita) veikšanas nosacījumu maiņu;

24) struktūrvienība — juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Latvijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa. Par struktūrvienību uzskata arī tīmeklī izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, kurām ir tīmekļa vietne un lietotāju reģistrācijas sistēma, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, kuras uzturētājs atrodas Latvijas Republikā vai ārpus tās;

25) nodokļu kopīgā starpvalstu pārbaude — saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starpvalstu līgumiem vai Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem pēc iepriekšējas vienošanās vismaz divu valstu nodokļu administrāciju veikta neatkarīga nodokļu revīzija (audits) attiecībā uz nodokļu maksātāju veiktajiem darī­jumiem un nodokļu maksājumu atbilstību normatīvajiem aktiem. Minētais termins attiecināms arī uz vienlaicīgām pārbaudēm un daudzpusējām kontrolēm;

26) valsts noteiktais maksājums — ar likumu vai Ministru kabineta no­teikumiem paredzēts un Valsts ieņēmumu dienesta administrēts maksājums valsts budžetā (izņemot nodokļu un valsts un pašvaldību nodevu maksājumus);

27) datu atbilstības pārbaude — nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā tiek kontrolēta nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem, izvērtējot nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, nodokļu maksātāja nodokļu un informatīvajās deklarācijās norādītos datus, ja šīs deklarācijas nodokļu administrācijai ir iesniegtas vai tās bija jāiesniedz. Datu atbilstības pārbaudi veic nodokļu administrācijas telpās, nepieprasot no nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus, izņemot muitas deklarāciju pārbaudes saskaņā ar Padomes 1992.gada 12.oktobra regulu Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kuru veikšanai nodokļu administrācija ir tiesīga pieprasīt no nodokļu maksātāja nepieciešamos dokumentus;

28) nodokļu prasījums — nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu pamatparāda summas, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas samaksas prasījums. Minētais termins attiecināms arī uz maksājumiem, kas iekasējami Eiropas Savienības dalībvalsts, tās teritoriālās vai administratīvās vienības budžetā vai Eiropas Savienības budžetā. Savstarpējās palīdzības prasījumos šis termins ietver arī ar šo prasījumu piedziņu saistītās izmaksas;

29) transfertcena — preču vai pakalpojumu cena (vērtība), kas piemērota darījumā starp personām, kas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē uzskatāmas par saistītajiem uzņēmumiem, no kuriem viens ir ārvalstu uzņēmums;

30) riska adrese — nodokļu maksātāja adrese, ja pastāv vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka ne nodokļu maksātāja juridiskajā adresē, ne reģistrētās struktūrvienības, ja tāda ir, adresē saimniecisko darbību nav iespējams veikt,

b) nodokļu maksātāja juridiskā adrese vai komercsabiedrības vienīgā dalībnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese ir sociālās institūcijas, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, vai ieslodzījuma vietas adrese;

31) riska persona — fiziskā persona, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

a) persona ir piekritusi ieņemt komercsabiedrības valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību,

b) personas deklarētās dzīvesvietas adrese atbilst šā panta 30.punktā minētajam terminam "riska adrese",

c) persona ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā un tās amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai, un no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests ir pieņēmis lēmumu par komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanu, nav pagājuši divi gadi,

d) persona, kurai saimnieciskās darbības veikšanas rezultātā ir izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 7000 euro, ja to samaksas termiņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts vai nav iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums tiesā, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību un nav pagājuši trīs gadi no nodokļu samaksas termiņa dienas,

e) persona ir vai ir bijusi amatpersona komercsabiedrībā, un tās amata pienākumu pildīšanas laikā komercsabiedrībai ir izveidojušies nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 000 euro, ja to samaksas termiņš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav pagarināts vai komercsabiedrība nav iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību un nav pagājuši trīs gadi no nodokļu samaksas termiņa dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 04.12.1997., 09.10.2002., 28.02.2003., 09.10.2003., 26.10.2006., 08.11.2007., 11.12.2008., 21.05.2009., 01.12.2009., 13.10.2011., 15.03.2012., 21.06.2012., 14.03.2013., 06.11.2013. un 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 13.03.2014. Sk. Pārejas noteikumu 156.punktu)

2.pants. Likuma darbības sfēra

(1) Likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk — nodokļu maksātāji) un nodokļu un nodevu administrācijas (turpmāk — nodokļu administrācija) tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrī­dē­šanas un pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrētā nodokļa likums neparedz citu, konkrētā nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti.

(3) Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai vietējo pašvaldību saistošiem noteikumiem.

(4) Ja Ministru kabineta noteikumos vai vietējo pašvaldību saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst šā likuma 1.pantā minētajiem terminiem "nodoklis", "nodeva" vai "pašvaldības nodeva", bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā.

(5) Šā likuma normas attiecināmas uz muitas nodokli un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem tiktāl, ciktāl to piemērošanas jautājumus neregulē attiecīgi tieši piemērojamie Eiropas Savienības normatīvie akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 22.10.1998., 14.12.2000., 09.10.2003., 31.03.2004., 26.10.2006. un 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

3.pants. Nodokļu un nodevu sistēma

(1) Nodokļu un nodevu sistēmu veido:

1) valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima;

2) valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

3) pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu un vietējo pašvaldību saistošiem noteikumiem;

4) tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktie nodokļi.

(2) Konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi pašvaldību budžetos, kā arī noteikt nekustamā īpašuma nodokļa objektu un likmi.

(3) Konkrētās valsts nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tām valsts nodevām, kuras ieskaitāmas pašvaldību budžetos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.02.2003., 26.10.2006., 08.11.2007., 11.12.2008. un 26.01.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.02.2012.)

4.pants. Ienākuma nodokļu sistēma

(1) Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu.

(2) Jebkura persona, kas gūst ienākumus Latvijas Republikā, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

(3) Jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

(4) Vienu un to pašu ienākumu nevar aplikt vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmumu ienākuma nodokli, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

5.pants. Noteikumi

(1) Nodokļu un nodevu likumu normu piemērošanas kārtību nosaka tikai konkrētie likumi vai Ministru kabineta noteikumi.

(2) Valsts ieņēmumu dienests izdod ieteikumus nodokļu maksātājiem par nodokļu deklarāciju izpildīšanas kārtību un nodokļu maksājumu uzskaiti nodokļu maksātāju grāmatvedībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

6.pants. Nodokļu un nodevu maksāšana

(1) Nodokļi un nodevas aprēķināmi un maksājami euro un centos. Ārvalstīs esošajās Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās iestādēs valsts nodevas var maksāt konvertējamā valūtā vai attiecīgās ārvalsts valūtā.

(2) Nodokļu administrācija nevar atteikties no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī nodot jebkurai citai personai savas tiesības attiecībā uz nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu prasībām, izņemot nodokļu parādu piedziņai un citos nodokļu likumos paredzētajos gadījumos konfiscētās un aprakstītās mantas pārdošanu.

(3) Nav pieļaujams nodokļu, nodevu un ar tiem saistīto maksājumu ieskaits.

(06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2000., 09.10.2003. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

7.pants. Starptautisko līgumu piemērošana

(1) Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus.

(2) Ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, kā arī to darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru deklarētā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, nodokļu un nodevu maksājumi tiek noteikti atbilstoši prasībām, kādas izvirzītas 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencijā par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada 24.aprīļa Vīnes konvencijā par konsulārajiem sakariem.

(3) Ministru kabinets ir tiesīgs izdot noteikumus par Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos noteikto nodokļu atvieglojumu piemērošanas kārtību.

(4) Kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa starp Latvijas un ārvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot un saņemot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo paredzami svarīgo vai svarīgo informāciju saskaņā ar Saeimas apstiprināto starptautisko līgumu prasībām, kā arī informācijas pieprasījumā norādāmās ziņas nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2000., 30.03.2006., 13.12.2012. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013. Ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2013. Sk. Pārejas noteikumu 150.punktu)

7.1 pants. Padziļinātās sadarbības programma

(1) Padziļinātās sadarbības programmas mērķis ir veicināt nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas ciešāku un efektīvāku sadarbību un mazināt administratīvo slogu. Tās ietvaros notiek Padziļinātās sadarbības programmā iekļautā nodokļu maksātāja (turpmāk — programmas dalībnieks) brīvprātīga sadarbība ar valsts pārvaldes iestādi.

(2) Programmas dalībniekam ir tiesības saņemt atvieglojumus un priekšrocības, kas normatīvajos aktos noteiktas Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem.

(3) Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrs ir publisks, un to savā mājaslapā internetā publicē Finanšu ministrija.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāju iekļauj Padziļinātās sadarbības programmā, pamatojoties uz Padziļinātās sadarbības programmas komisijas sniegto atzinumu, un kārtību, kādā publicē Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrā.

(5) Padziļinātās sadarbības programmas komisija ir koleģiāla konsultatīva institūcija. Komisijas nolikumu un personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) kritērijus programmas dalībnieka statusa iegūšanai;

2) kārtību, kādā iesniedzams un izskatāms pieteikums dalībai Padziļinātās sadarbības programmā;

3) kritērijus programmas dalībnieka statusa atņemšanai;

4) kārtību, kādā tiek sniegts šā panta ceturtajā daļā minētais atzinums.

(22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012. Pants stājas spēkā 01.07.2012. Sk. Pārejas noteikumu 140.punktu)

7.2 pants. Valsts ieņēmumu dienesta izdotā administratīvā akta un citu lēmumu un dokumentu paziņošana, izmantojot elektroniskos sakarus

(1) Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, paziņo, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi.

(2) Administratīvais akts uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā ievietošanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais neattiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājs, kurš ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, norādījis citu konkrētā dokumenta paziņošanas veidu.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013. Pants stājas spēkā 01.05.2013. Sk. Pārejas noteikumu 149.punktu)

II nodaļa
Nodokļi

8.pants. Valsts nodokļu veidi un tiem atbilstošie likumi

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis — "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodoklis — "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";

3) nekustamā īpašuma nodoklis — "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) pievienotās vērtības nodoklis — Pievienotās vērtības nodokļa likums;

5) akcīzes nodoklis — "Par akcīzes nodokli";

6) muitas nodoklis — Muitas likums un citi muitas lietās noteikto kārtību reglamentējoši normatīvie akti;

7) dabas resursu nodoklis — Dabas resursu nodokļa likums;

8) izložu un azartspēļu nodoklis — "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — "Par valsts sociālo apdrošināšanu";

10) vieglo automobiļu un motociklu nodoklis — "Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli";

11) elektroenerģijas nodoklis — Elektroenerģijas nodokļa likums;

12) mikrouzņēmumu nodoklis — Mikrouzņēmumu nodokļa likums;

13) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis — Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums;

14) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis — Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums;

15) subsidētās elektroenerģijas nodoklis — Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 04.12.1997., 14.10.1998., 25.11.1999., 09.10.2003., 31.03.2004., 30.03.2006., 19.12.2006., 09.08.2010., 20.12.2010., 14.03.2013. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

9.pants. Valsts nodokļu sadalījums pa budžetiem

(1) Valsts nodokļi tiek iemaksāti valsts budžetā vai arī pēc noteikta to sadalījuma — valsts budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši konkrētā nodokļa likumam.

(2) Budžetos ieskaitāmā soda nauda par nodokļu likumu pārkāpumiem, nokavējuma nauda un nodokļu papildu maksājumi, saglabājot nodokļu sadales proporciju, tiek iemaksāti tajos pašos budžetos, kuros maksājams konkrētais nodoklis, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

III nodaļa
Nodevas

10.pants. Nodevu sistēma

(1) Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību nodevas — ar vietējo pašvaldību saistošiem noteikumiem.

(2) Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes, atvieglojumi, atbrīvojumi, kā arī valsts nodevas atmaksas kārtība gadījumos, kad pieņemts nelabvēlīgs gala lēmums, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.

(3) Vietējo pašvaldību saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes, atbrīvojumi un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

(4) Valsts nodevas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, apliek ar pievienotās vērtības nodokli Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.1997., 11.12.2008. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

11.pants. Valsts nodevu objekti

(1) Šādas valsts nodevas tiek uzliktas tikai saskaņā ar likumiem:

1) (izslēgts ar 25.11.1999. likumu);

2) (izslēgts ar 20.12.2010. likumu);

3) izložu un azartspēļu nodeva — likums "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

4) nodevas par darbību veikšanu tiesu iestādēs — Civilprocesa likums un Administratīvā procesa likums;

5) nodeva par vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņu — Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums;

6) nodeva par zemes rezervēšanu lauku apvidos — likums "Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos";

7) nodevas par apliecinājumiem un citu funkciju pildīšanu bāriņtiesās - Bāriņtiesu likums;

8) (izslēgts ar 25.11.1999. likumu);

9) (izslēgts ar 13.04.2000. likumu);

10) preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodeva — Preču un pakalpojumu loteriju likums;

11) autoceļu lietošanas nodeva — Autoceļu lietošanas nodevas likums;

12) finanšu stabilitātes nodeva — Finanšu stabilitātes nodevas likums.

(2) Valsts nodevas ir maksājamas par valsts sniegto nodrošinājumu, šādiem juridiskajiem pakalpojumiem un likumos paredzētajiem speciāliem mērķiem:

1) (izslēgts ar 20.12.2001. likumu);

2) par notariālo darbību izpildi;

3) par civilstāvokļa aktu reģistrēšanu, grozīšanu un papildināšanu;

4) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu);

5) par reģistrācijas darbībām Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā;

6) (szslēgts ar 06.11.2013. likumu) ;

7) par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra;

8) par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrāciju;

9) par speciālu atļauju (licenču) izsniegšanu atsevišķiem komercdarbības veidiem;

10) par operācijām ar vekseļiem;

11) par operācijām ar sertifikātiem;

12) par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā un par uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem;

13) par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem;

14) par Latvijas Republikas pasu un citu personu apliecinošu un tiesību apliecinošu dokumentu izsniegšanu;

15) (izslēgts ar 09.10.2003. likumu);

16) par selekcionāra tiesību piešķiršanu un pagarināšanu, par selekcionāra tiesību aizsardzību un par licences līguma reģistrāciju Valsts augu aizsardzības dienestā;

17) par rūpnieciskā īpašuma (izgudrojumu, preču zīmju, dizainparaugu un cita rūpnieciskā īpašuma) aizsardzību;

18) par naturalizācijas iesniegumu iesniegšanu;

19) par muitas iestāžu pakalpojumiem;

20) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu);

21) par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;

22) (izslēgts ar 12.12.2002. likumu);

23) par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu reģistrāciju;

231) par reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā;

24) par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu;

25) par ogļūdeņražu ieguvi;

26) par jebkāda veida ieroča atļaujas, atkārtotas atļaujas, atļaujas dublikāta un Eiropas šaujamieroču apliecības izsniegšanu un Eiropas šaujamieroču apliecības derīguma termiņa pagarināšanu;

27) par iekšējās drošības dienesta reģistrāciju;

28) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu);

29) par gaisa kuģu, Jūras kodeksa 8.panta otrajā daļā noteikto reģistrējamo kuģu un kuģošanas līdzekļu, kā arī par Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā reģistrējamu transportlīdzekļu reģistrāciju;

30) par dzelzceļa infrastruktūras reģistrāciju;

31) par pasažieru izlidošanu;

32) (izslēgts ar 01.12.2009. likumu);

33) (izslēgts ar 31.03.2004. likumu);

34) (izslēgts ar 31.03.2004. likumu);

35) par filmu producētāju (ražotāju) reģistrāciju;

36) (zaudējis spēku 01.07.2006.; sk. Pārejas noteikumus);

361) par kadastra izziņas sagatavošanu un izsniegšanu;

37) (izslēgts ar 09.10.2002. likumu);

38) par dokumentu īstuma apliecināšanu (legalizāciju);

39) par speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas izsniegšanu darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

40) par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai un par valsts valodas prasmes pārbaudi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai;

41) par atteikšanās no Latvijas pilsonības dokumentēšanu;

42) par Latvijas pilsonības atjaunošanas dokumentēšanu;

43) par sertifikāta izsniegšanu un darbības laika pagarināšanu detektīvdarbības veikšanai;

44) par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju;

45) par izziņas no Sodu reģistra sagatavošanu;

46) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu);

47) (izslēgts ar 16.12.2004. likumu);

48) par nodrošinājumu darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem un citiem likumā paredzētiem speciāliem mērķiem (uzņēmējdarbības riska valsts nodeva);

49) par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās;

50) par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu, apsardzes sertifikāta izsniegšanu, apsardzes sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu, atkārtota apsardzes sertifikāta un apsardzes sertifikāta dublikāta izsniegšanu;

51) par mednieku, medību vadītāju kandidātu eksamināciju, par mednieka apliecības, medību vadītāja apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārzemniekam medīt Latvijas teritorijā, par postījumu apjoma noteikšanu un zaudējumu aprēķinu, kurus lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, meliorācijas sistēmām un infrastruktūras objektiem nodarījuši medījamie dzīvnieki;

52) par personas datu apstrādes reģistrēšanu vai Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto reģistrējamo izmaiņu izdarīšanu;

53) par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu (šo akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu veic Datu valsts inspekcija);

54) (izslēgts ar 21.10.2010. likumu);

55) (izslēgts ar 17.06.2010. likumu);

56) (izslēgts no 07.02.2014. ar 19.12.2013. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2014. Sk. Pārejas noteikumu 157.punktu);

57) par Elektronisko sakaru likumā noteiktajām numerācijas resursu lietošanas tiesībām (ikgadējā nodeva);

58) par Ģerboņu likumā noteikto ģerboņu reģistrāciju;

59) par ģeodēzisko, zemes ierīcības vai zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu sertifikāta izsniegšanu vai sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu;

60) par zemes dzīļu izmantošanas licences izsniegšanu;

61) par bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas izsniegšanu;

62) par derīgo izrakteņu atradnes pases izsniegšanu;

63) par 1973.gada Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām noteiktās atļaujas (CITES atļauja) izsniegšanu;

64) par 1973.gada Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām noteiktā sertifikāta (CITES sertifikāts) izsniegšanu;

641) par starptautiskās tirdzniecības apdraudēta savvaļas dzīvnieka reģistrēšanu;

65) par iesnieguma izvērtēšanu personas reģistrācijai vai izmaiņu veikšanu fitosanitārajai kontrolei pakļauto augu un augu produktu apritē iesaistīto personu reģistrā, par iesnieguma izskatīšanu personas iekļaušanai koka iepakojuma marķētāju reģistrā, par augu aizsardzības līdzekļa reģistrāciju un uzturēšanu augu aizsardzības līdzekļu reģistrā;

66) par personas reģistrāciju un izmaiņu veikšanu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā;

661) par personas reģistrāciju un izmaiņu veikšanu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Dārzeņu šķirņu kolekcionāru reģistrā;

67) par šķirnes iekļaušanu, šķirnes uzturēšanu un uzturēšanas termiņa pagarināšanu Latvijas augu šķirņu katalogā;

68) par atļaujas izsniegšanu tāda veģetatīvā pavairošanas materiāla un sēklu izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā, kas nav iegūti ar bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodi;

69) par atļaujas saņemšanu mēslošanas līdzekļa ievešanai vai tirdzniecībai;

70) par sertifikātu izsniegšanu fiziskajām personām, kas veic lauksaimniecības dzīvnieku vērtēšanu, pārraudzību, mākslīgo apsēklošanu, olšūnu un embriju transplantāciju, kā arī ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu un zirga pases izsniegšanu;

71) (izslēgts ar 17.12.2009. likumu);

72) par tāda suņa reģistrāciju, kurš apmācīts uzbrukt cilvēkam;

73) par izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu dzīvnieka izmantošanai procedūrās;

74) par dzīvnieka pārvadātāja apliecības izsniegšanu;

75) par atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai;

76) par savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas reģistrāciju;

77) par cirka dzīvnieka, dresūras dzīvnieka, cirka un dresūras numura viesizrāžu vietas reģistrāciju;

78) (izslēgts ar 30.04.2009. likumu);

79) par Meža likumā noteiktajām mežsaimnieciskajām darbībām;

80) par sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecības un tās dublikāta izsniegšanu;

81) (izslēgts ar 11.06.2009. likumu);

82) (izslēgts ar 11.06.2009. likumu);

83) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu);

84) (izslēgts ar 11.12.2008. likumu);

85) par ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma veikšanu;

86) par stratēģiskas nozīmes preču ekspertu izziņu, galīgā izlietojuma apliecinājumu, importa sertifikātu, piegādes kontroles sertifikātu un stratēģiskas nozīmes preču pārvietošanas, eksporta, importa un tranzīta licenču izsniegšanu;

87) par atļaujas izsniegšanu un tās termiņa pagarināšanu tādu šķirņu sēklu izvietošanai tirgū, par kurām ir iesniegts iesniegums, bet kuras vēl nav iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā vai kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajiem katalogiem;

88) par atļaujas izsniegšanu uz laiku tirgot sēklas, kas neatbilst minimālās dīgtspējas prasībām;

89) par dzīvnieku barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrāciju;

90) par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu;

91) par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu kremācijas veikšanai;

92) par atļaujas izsniegšanu tādu pārtikas sastāvdaļu izmantošanai bioloģisko pārtikas produktu pārstrādē, kas nav iegūtas ar bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodi;

93) par bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas atbilstības apliecinājuma izsniegšanu;

94) par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju;

95) par atzinuma par aizsargjoslas saskaņošanu ap ūdens ņemšanas vietām sagatavošanu;

96) par atzinuma par veselīguma norādi uz pārtikas produktiem sagatavošanu;

97) par apstiprinājuma vai piekrišanas izsniegšanu atkritumu pārrobežu pārvadājumiem;

98) par apraides atļaujas izsniegšanu, retranslācijas atļaujas izsniegšanu un tāda pakalpojuma sniedzēja reģistrāciju, kurš sniedz elektronisko plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus pēc pieprasījuma;

99) par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, par iebilduma paziņojuma lēmuma izsniegšanu un par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes grozījuma reģistrāciju;

100) par nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kontroles institūcijas apstiprināšanas apliecības izsniegšanu;

101) (izslēgts ar 20.05.2010. likumu);

102) (izslēgts ar 20.05.2010. likumu);

103) par uztura bagātinātāju reģistrāciju;

104) par diētiskās pārtikas un zīdaiņiem paredzēto mākslīgo maisījumu reģistrāciju;

105) par atļaujas izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū;

106) (izslēgts ar 27.09.2012. likumu);

107) par speciālās atļaujas (licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai izsniegšanu un pārreģistrāciju;

108) par atzinuma par ūdens apgādes sistēmā konstatēto apdraudējumu cilvēku veselībai un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem sagatavošanu;

109) par Enerģētikas likumā noteikto drošības rezervju uzturēšanu;

110) par pirotehniķa sertifikāta, tā dublikāta un atkārtota sertifikāta izsniegšanu;

111) par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un tās pārreģistrāciju;

112) par Latvijas Republikas Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču un pakalpojumu sarakstā minētu, sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu sertificēšanu;

113) par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumiem;

114) par licences izsniegšanu melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā un par licences izsniegšanu melno metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai Latvijā;

115) par atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārkraušanas, šķirošanas vai uzglabāšanas atļaujas izsniegšanu;

116) par tiesībām izmantot zemes dzīles publiskajos ūdeņos, Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, izņemot ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi, kā arī ģeoloģisko izpēti, kas saistīta ar būvju būvniecību, ierīkošanu un ekspluatāciju jūrā un kas notiek saskaņā ar jūras vides aizsardzības un pārvaldības normatīvajiem aktiem;

117) par ūdens resursu lietošanas atļaujas izsniegšanu;

118) par piesārņojošas darbības atļaujas izsniegšanu un tās pārskatīšanu;

119) par komercķīlas nodibināšanas, pārjaunojuma un dzēšanas reģistrāciju, par komercķīlas ņēmēja maiņu reorganizācijas vai uzņēmuma pārejas gadījumā, kā arī par komercķīlas noteikumu grozīšanu un nodrošinātā prasījuma cesijas reģistrāciju;

120) par vietējās pierobežas satiksmes atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu;

121) par atļaujas izsniegšanu šķirnes pārbaudes veikšanai;

122) par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu parāda atgūšanai un minētās speciālās atļaujas (licences) pārreģistrāciju;

123) par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu;

124) par spridzinātāja sertifikāta un spridzināšanas darbu vadītāja sertifikāta, tā dublikāta un atkārtota sertifikāta izsniegšanu;

125) par Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas sagatavošanu un izsniegšanu;

126) par pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas, pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas dublikāta un atkārtotas pārrobežu skaidras naudas pārvadājumu atļaujas izsniegšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 04.12.1997., 18.06.1998., 14.10.1998., 22.10.1998., 25.11.1999., 13.04.2000., 14.12.2000., 08.03.2001., 20.12.2001., 09.10.2002., 12.12.2002., 13.02.2003., 19.06.2003., 09.10.2003., 31.03.2004., 16.12.2004., 21.04.2005., 01.12.2005., 30.03.2006., 25.05.2006., 14.09.2006., 26.10.2006., 19.12.2006., 17.05.2007., 08.11.2007., 31.01.2008., 11.12.2008., 30.04.2009., 12.06.2009., 11.06.2009., 01.12.2009., 17.12.2009., 20.05.2010., 17.06.2010., 09.08.2010., 09.09.2010., 23.09.2010., 21.10.2010., 28.10.2010., 20.12.2010., 14.04.2011., 05.05.2011., 26.01.2012., 27.09.2012., 08.11.2012., 29.11.2012., 13.12.2012., 25.04.2013., 12.09.2013., 06.11.2013., 19.12.2013. un 05.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2014. Otrās daļas 127. un 128.punkts stājas spēkā 01.01.2015. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 160.punktu)

12.pants. Pašvaldību nodevu objekti

(1) Vietējās pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par:

1) pašvaldības domes izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;

2) izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās;

3) atpūtnieku un tūristu uzņemšanu;

4) tirdzniecību publiskās vietās;

5) visu veidu dzīvnieku turēšanu;

6) transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās;

7) reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās;

8) laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu;

9) pašvaldību simbolikas izmantošanu;

10) būvatļaujas saņemšanu;

11) pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību.

(2) (Izslēgta ar 11.12.2008. likumu.)

(3) Ja pašvaldības dome vai tās iestādes sniedz pakalpojumus, kas saskaņā ar šo likumu nav pašvaldības nodevas objekts, un ja par šiem pakalpojumiem ir ņemama samaksa, tad ir jākārto atsevišķa grāmatvedības uzskaite un jānodrošina nodokļu un citu obligāto maksājumu veikšana par tiem saskaņā ar šo likumu un konkrēto nodokļu likumiem.

(4) Vietējo pašvaldību saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām tiek nosūtīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un publicēti likuma “Par pašvaldībām45.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) (Izslēgta ar 11.12.2008. likumu.)

(6) Nelikumīgi saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām tiek apturēti likuma "Par pašvaldībām" 49.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 14.10.1998., 16.12.2004., 08.05.2008., 20.12.2010. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

13.pants. Nodevu sadalījums pa budžetiem

(1) Valsts nodevas iemaksājamas valsts budžetā, ja konkrētās nodevas likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. Valsts nodevas, kuras iekasē vietējās pašvaldības vai to izveidotas iestādes, iemaksājamas pašvaldību budžetos.

(2) Pašvaldību nodevas iemaksājamas attiecīgo pašvaldību budžetos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996. un 16.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

IV nodaļa
Nodokļu maksātāji

14.pants. Nodokļu maksātāju klasifikācija

(1) Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā:

1) iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti);

2) ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).

(2) Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

1) šīs personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai

2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai

3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

(3) Šā panta otrās daļas 2. punkta piemērošanai:

1) fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā;

2) fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus).

(4) Nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona, tiks uzskatīts par rezidentu, ja tas ir izveidots un reģistrēts vai tas bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(5) Nodokļu maksātāji, kuri neatbilst šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, uzskatāmi par nerezidentiem. Nerezidenti maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

(6) Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Ja šā panta septītās un astotās daļas izpratnē nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, tā reģistrējama kā nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestā šā likuma 15.1 panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā.

(7) Tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja vienlaikus ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi:

1) nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā izmanto noteiktu darbības vietu;

2) darbības vieta tiek izmantota pastāvīgi vai ir izveidota nolūkā to izmantot pastāvīgi;

3) darbības vieta tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai.

(8) Neatkarīgi no šā panta septītajā daļā minētā tiks uzskatīts, ka nerezidentam (ārvalsts komersantam) ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja nerezidents (ārvalsts komersants) Latvijā veic vismaz vienu no turpmāk minētajām darbībām:

1) izmanto būvlaukumu vai veic celtniecības, montāžas vai instalācijas darbus, vai veic ar būvlaukumu vai minētajiem darbiem saistītu uzraudzības vai konsultatīvo darbību;

2) izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, urbšanas platformas un speciālos kuģus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

3) laika posmā vai laika posmos, kas kopumā pārsniedz 30 dienas jebkurā sešu mēnešu periodā, sniedz pakalpojumus, to skaitā konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot savus darbiniekus vai piesaistīto personālu;

4) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību savas saimnie­cis­­kās darbības vajadzībām, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ne­re­zidenta (ārvalsts komersanta) vārdā.

(81) Piemērojot šā panta astotās daļas 4.punktu, par nodokļu maksātāju tiek uzskatīta persona, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus tās fiziskās, juridiskās vai citas personas vārdā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta kādā no:

1) normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām minētajām valstīm vai teritorijām;

2) valstīm, ar kuru Latvijas Republikai nav noslēgts un nav stājies spēkā starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis.

(9) Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004., 26.10.2006., 09.08.2010., 21.06.2012. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

15.pants. Nodokļu maksātāju pienākumi

(1) Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi:

1) aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas;

2) noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas;

3) iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ir izvēles tiesības iesniegt nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā vai papīra dokumenta veidā. Nodokļu maksātāji, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā, izmanto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus. Ja nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas ir iesniegtas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, šīm deklarācijām ir juridisks spēks arī tad, ja tās nesatur rekvizītu "paraksts";

4) nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus un citus darbību apliecino­šus dokumentus vismaz piecus gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, — visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku;

5) ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus;

6) atļaut nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) likumā noteiktajā kārtībā apskatīt saimnieciskajai darbībai izmantojamās telpas;

7) ieturēt konkrēto nodokļu likumos paredzētās maksājamo nodokļu summas;

8) (izslēgts ar 01.12.2009. likumu);

9) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā reģistrēt nodokļus un citus maksājumus ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām;

10) ja nodokļu maksātājs kārto grāmatvedības reģistrus ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām (datoriem), pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma iesniegt elektroniskā veidā nodokļu revīzijas (audita) veikšanai sagatavotu attaisnojuma dokumentu un grāmatvedības reģistru datus;

11) iesniegt nodokļu administrācijai pieprasītos dokumentus, kuri izmantoti nodokļu aprēķināšanai;

12) ja nodokļu maksātājs kārto grāmatvedības reģistrus elektroniski vai Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā reģistrē nodokļus un citus maksājumus ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām, — nodrošināt nodokļu administrācijas pilnvarotajam pārstāvim piekļuvi elektroniskā veidā apstrādātajai vai glabātajai grāmatvedības reģistros iekļautajai informācijai, kā arī citai informācijai, kas ietekmēja vai varēja ietekmēt nodokļu aprēķinu un nomaksu, un iespēju nodokļu administrācijai pārbaudes veikšanai nolasīt šos datus, iegūstot funkcionāli identisku attiecīgā datu nesēja kopiju. Ja dati ir aizsargāti, izmantojot paroles, šifrēšanu, kriptēšanu vai citus loģiskās aizsardzības līdzekļus, nodokļu maksātājs elektroniskā veidā iesniedz nodokļu administrācijai datu piekļuvei un izmantošanai nepieciešamo informāciju (piemēram, šifrēšanas atslēgu);

13) šajā likumā noteiktajos gadījumos ievērot aizliegumu pildīt maksājumu saistības vai veikt darījumus ar nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, izņemot šā likuma 34.1 panta desmitajā daļā paredzēto gadījumu;

14) iesniegt nodokļu administrācijai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasīto informāciju, ja iesniedzējai dalībvalstij šī informācija ir paredzami svarīga konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām. Minēto informāciju pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma sniedz neatkarīgi no tā, vai attiecīgā informācija ir nepieciešama Latvijas Republikas nodokļu administrēšanas vajadzībām.

(2) Fiziskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

1) izņemt algas nodokļa grāmatiņu atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) iesniegt algas nodokļa grāmatiņu darbvietā, kuru nodokļa maksātājs uzskata par galveno ienākuma gūšanas vietu, bet, ja nodokļu maksātājs ir mikrouzņēmuma darbinieks, — grāmatiņa iesniedzama mikrouzņēmumā;

3) uzglabāt savu ienākumu gūšanas vietas izsniegtu rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis;

4) uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, ja to pieprasa nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), pildot dienesta pienākumus;

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēt pašvaldībā savu individuālā darba veidu, kā arī reģistrēties kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā un paziņot šai institūcijai par to, kad sāk gūt ienākumus no saimnieciskās darbības;

6) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzskaitīt ieņēmumus no saimnieciskās darbības un saimnieciskās darbības izdevumus un aprēķināt nodokļus.

(3) Fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām un citām privāto tiesību juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

1) uzturēt noteiktā kārtībā grāmatvedību, sastādīt pārskatus par savu finansiālo un saimniecisko darbību, aprēķināt nodokli par taksācijas periodu;

2) uzrādīt savu nodokļu maksātāja kodu noteiktos uzskaites un pārskata dokumentos;

3) šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēties vietējā (pēc juridiskās adreses) nodokļu administrācijas institūcijā;

4) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos desmit dienu laikā paziņot vietējai (pēc juridiskās adreses) nodokļu administrācijas institūcijai par izmaiņām to reģistrācijas datos;

5) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai informatīvo deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz 1500 euro;

51) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai informatīvo deklarāciju par iepriekšējā gadā ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 3000 euro;

6) nomaksāt nodokļus un citus maksājumus, arī nodokļu parādus, valsts budžetā un pašvaldību budžetos pēc tam, kad apmierināti darbinieku prasījumi atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu;

7) pēc lēmuma pieņemšanas par komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības un citas privāto tiesību juridiskās personas likvidāciju, reorganizāciju vai darbības pārtraukšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā rakstveidā informēt par to attiecīgo nodokļu administrācijas institūciju;

8) iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram attiecīgās nodokļu administrācijas institūcijas izsniegtu izziņu par nodokļu maksājumu samaksu, ja likvidējamai komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai un citai privāto tiesību juridiskajai personai ir veikti visi normatīvajos aktos noteiktie pasākumi kreditoru prasību apmierināšanai, šīs prasības ir apmierinātas un apstiprināta slēguma (likvidācijas) bilance. Izziņa par nodokļu maksājumu samaksu iesniedzama ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs izziņas izsniegšanas dienas. Izziņa, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniegta vēlāk, nav derīga;

9) komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai un citai privāto tiesību juridiskajai personai deklarēt Valsts ieņēmumu dienestā ārvalstīs atvērtos pieprasījuma noguldījumu kontus 30 dienu laikā pēc to atvēršanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 04.12.1997., 22.10.1998., 14.12.2000., 09.10.2002., 28.02.2003., 01.12.2005., 26.10.2006., 31.01.2008., 11.12.2008., 12.06.2009., 01.12.2009., 13.10.2011., 21.06.2012., 13.12.2012., 14.03.2013., 19.09.2013. un 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 13.03.2014. Sk. Pārejas noteikumu 159.punktu)

15.1 pants. Nodokļu maksātāju reģistrācija

(1) Uzņēmumu reģistrs likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un citos likumos noteiktajā kārtībā reģistrē komersantus un to filiāles, kooperatīvās sabiedrības, individuālos uzņēmumus, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ārvalstu komersanta filiāles, ārvalstu komersanta pārstāvniecības, ārvalstu komersanta pārstāvjus, organizāciju pārstāvniecības un pārstāvjus, Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, politiskās partijas, biedrības un nodibinājumus, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un to iestādes arī kā nodokļu maksātājus un piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu. Uzņēmumu reģistra izsniegtā reģistrācijas apliecība vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja apliecība.

(2) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)

(3) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)

(4) Uzņēmumu reģistrs, reģistrējot:

1) komersanta filiāli, piešķir filiālei vienoto vienpadsmitzīmju reģis­trācijas kodu un filiāles reģistrācijas apliecībā norāda arī vienoto attiecīgā ko­mersanta reģistrācijas kodu;

2) ārvalstu komersanta filiāli, ārvalstu komersanta pārstāvniecību vai pārstāvi, piešķir filiālei vai pārstāvniecībai vienoto vienpadsmitzīmju reģis­trācijas kodu un izsniedz filiāles vai pārstāvniecības reģistrācijas apliecību.

(5) Tās juridiskās personas, kuras saskaņā ar likumiem nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, kā nodokļu maksātājus reģistrē Valsts ieņēmumu dienests.

(6) Personu, kura reģistrējama Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, Valsts ieņēmumu dienests reģistrē pievienotās vērtības nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, ir reģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos dokumentus.

(8) Vienas darbdienas laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto subjektu reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs elektroniskā veidā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par katru no jauna reģistrēto komersantu un tā filiāli, kooperatīvo sabiedrību, ārvalstu komersanta filiāli, ārvalstu komersanta pārstāvniecību, ārvalstu komersanta pārstāvi, organizācijas pārstāvniecību vai pārstāvi, Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas komercsabiedrību, Eiropas kooperatīvo sabiedrību, politisko partiju, biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību, reliģisko organizāciju un tās iestādi, kā arī ziņas par grozījumiem Uzņēmumu reģistra žurnālā, komercreģistrā, biedrību un nodibinājumu reģistrā, sabiedrisko organizāciju reģistrā, politisko partiju reģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā un saskaņā ar starpresoru vienošanos, kas noslēgta starp Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru, informāciju par sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībniekiem, kā arī citas ziņas, kas nepieciešamas nodokļu administrācijas funkciju nodrošināšanai.

(9) Papildus šā panta astotajā daļā noteiktajai informācijai pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma Uzņēmumu reģistrs sniedz tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētajiem komersantiem un to filiālēm, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersanta filiālēm, ārvalstu komersanta pārstāvniecībām, ārvalstu komersanta pārstāvjiem, organizāciju pārstāvniecībām un pārstāvjiem, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas komercsabiedrībām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām, politiskajām partijām, biedrībām un nodibinājumiem, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām un to iestādēm.

(14.12.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 11.12.2008., 14.03.2013. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013. Sk. Pārejas noteikumu 147.punktu)

15.2 pants. Nodokļu maksātāja pienākums sniegt informāciju par darījumiem ar saistītām personām

(1) Šajā pantā paredzētā prasība pamatot darījuma (cenas) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) attiecas uz likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” minētajiem nodokļu maksātājiem — rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuri veic darījumus ar:

1) saistīto personu, kas likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē ir uzskatāma par saistītu ārvalstu uzņēmumu;

2) saistīto personu, kas ar nodokļu maksātāju veido likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteikto uzņēmumu grupu;

3) komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras var piemērot likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides;

4) šā likuma 1.panta 18.punktā minētajām fiziskajām personām;

5) citām komercsabiedrībām vai personām, ja tās atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

(2) Nodokļu maksātājs šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ja tā neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz 1 430 000 euro un darījuma summa pārsniedz 14 300 euro, darījumu cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) pamato, norādot šādu informāciju:

1) nodokļu maksātāja darbības nozares vispārēju aprakstu — īsu nodokļu maksātāja pēdējo gadu darbības izklāstu, kas ietver:

a) informāciju par nozari (attīstības tendences, raksturīgākās īpatnības), kurā nodokļu maksātājs darbojas,

b) to ekonomisko un juridisko faktoru analīzi, kuri ietekmē nodokļu maksātāja preču un pakalpojumu cenu noteikšanu,

c) attiecīgās komercdarbības vides raksturojumu (konkurence, realizācijas iespējas un citi tirgus faktori),

d) nemateriālā ieguldījuma aprakstu, kam varētu būt potenciāla ietekme uz darījuma starp nodokļu maksātāju un šā panta pirmajā daļā minēto darījuma dalībnieku cenas (vērtības) noteikšanu,

e) informāciju par darījumos veiktajām funkcijām, uzņemtajiem riskiem un izmantotajiem (iesaistītajiem) aktīviem;

2) nodokļu maksātāja un ar to saistītu personu grupas organizatorisko un juridisko struktūru un to savstarpējo saistību;

3) informāciju par nodokļu maksātāja darbības stratēģiju — tirgus stratēģiju, produkcijas (pakalpojumu) izplatīšanas, pārdošanas stratēģiju un vadības stratēģiju, kas var ietekmēt cenu noteikšanu darījumam ar saistītu personu;

4) saistītu personu savstarpējos saimnieciskās darbības procesus paskaidrojošu informāciju — saistītu personu grupas locekļu funkcijas, ar tām saistītos riskus un izmantotos aktīvus, kā arī darījumos iesaistīto dalībnieku lomu un atbildību, informāciju par nodokļu maksātāja darbības reorganizāciju, kuras rezultātā saistītām personām tiek nodotas vai no tiem tiek pārņemtas saimnieciskās darbības funkcijas, aktīvi vai riski par tirgus cenai atbilstošo atlīdzību;

5) darījuma priekšmeta aprakstu, kas attiecas uz konkrēto darījumu ar šā panta pirmajā daļā minētajām personām;

6) līguma nosacījumus darījumos ar šā panta pirmajā daļā minētajām personām;

7) nodokļu maksātāja turpmākās darbības prognozi atbilstoši noslēgtajam darījumam ar saistītu personu;

8) izvēlētās metodes aprakstu, lai noteiktu darījuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai);

9) atkarībā no izvēlētās metodes — salīdzināmu nesaistītu komersantu finanšu rādītāju analīzi vai nesaistītu komersantu salīdzināma darījuma cenas (vērtības) un piemērota atbilstoša darījuma cenas (vērtības) analīzi;

10) citus dokumentus, kas pamato piemēroto cenu (vērtību) darījumos ar šā panta pirmajā daļā minētajām personām, — savstarpējos līgumus, izmaksas pamatojošos dokumentus, uzņēmuma valdes, padomes, akcionāru, dalībnieku sapulču lēmumus.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju nodokļu maksātājs glabā piecus gadus un iesniedz nodokļu administrācijai mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(4) Ja nodokļu maksātājs šā panta otrajā daļā minēto informāciju neiesniedz noteiktajā termiņā, nodokļu administrācija nosaka darījumu tirgus cenu (vērtību) pēc tās rīcībā esošās informācijas.

(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

16.pants. Nodokļu maksātāju tiesības

Nodokļu maksātājiem ir tiesības:

1) izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu atvieglojumus;

2) izmantot likumos paredzētās nodokļu atlaides;

3) nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību;

4) iepazīties ar pārbaudes aktiem (pārskatiem) un revīzijas (audita) lietas materiāliem, kuri attiecas uz pašu konkrēto nodokļu maksātāju, izņemot pārbaudes aktos (pārskatos) un revīzijas (audita) lietas materiālos esošo informāciju, kas saskaņā ar likumu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju;

5) apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā nodokļu administrācijas lēmumus;

6) iesniegt nodokļu administrācijai iesniegumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits), nav beidzies šā likuma 23.panta 5.1 daļā noteiktais deklarācijas precizējumu iesniegšanas termiņš vai šā likuma 23.panta 5.2 daļā noteiktajā gadījumā nav pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu. Attiecībā uz valsts budžetā ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa nokavējumu var atjaunot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu par termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu;

7) saņemt pārmaksāto nodokļu summas saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem;

8) saņemt nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā;

9) saņemt no savu ienākumu gūšanas vietas rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis;

10) pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2002., 28.02.2003., 26.10.2006. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

16.1 pants. Nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu

(1) Šā likuma 15.2 pantā minētais nodokļu maksātājs, veicot vai uzsākot darījumus ar personu, kas likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē ir saistīts ārvalstu uzņēmums, ir tiesīgs ierosināt noslēgt iepriekšēju vienošanos ar nodokļu administrāciju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, ja darījuma vai plānotā darījuma vērtība ar saistīto ārvalstu personu pārsniedz 1 430 000 euro gadā.

(2) Ja nodokļu maksātājs ir rīkojies atbilstoši noslēgtās iepriekšējās vienošanās nosacījumiem un tā saimnieciskajā darbībā nav notikušas izmaiņas, kas ir pretrunā ar šo iepriekšējo vienošanos, nodokļu administrācijai nav tiesību nodokļu revīzijā (auditā) precizēt konkrētam darījumam vai darījumu veidam noteikto tirgus cenu (vērtību).

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu administrācija noslēdz iepriekšēju vienošanos ar nodokļu maksātāju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, kā arī maksu par iepriekšējās vienošanās noslēgšanu un kārtību, kādā tā tiek iekasēta. Maksa par iepriekšējās vienošanās noslēgšanu nedrīkst pārsniegt ar tās noslēgšanu saistītās vidējās izmaksas.

(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

V nodaļa
Nodokļu administrācija

17.pants. Nodokļu administrācijas tiesības

Nodokļu administrācijas tiesības nosaka šis likums, likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un citi likumi.

18.pants. Nodokļu administrācijas pienākumi

(1) Nodokļu administrācijas pienākumi ir šādi:

1) nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija;

2) kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību;

3) kontrolēt nodokļu (nodevu), kā arī citu valsts noteikto maksājumu parādus;

4) piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

5) izskatīt un izlemt jautājumus par nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņu pagarināšanu;

6) kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaižu un atvieglojumu piemērošanas pareizību;

7) pēc pārbaudes pabeigšanas iesniegt nodokļu maksātājam pārbaudes aktu (pārskatu). Ja nodokļu administrācija nodokļu revīzijā (auditā) izmanto kriminālprocesa virzītāja iesniegtos materiālus, nodokļu maksātājam iesniedzams izraksts no pārbaudes akta (pārskata), kas ietver kriminālprocesa virzītāja pieļauto informāciju;

8) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo un 1.3 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē un tās pieejamību nodrošina, ievērojot šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā un trešajā daļā minētos nosacījumus, kā arī aktualizē katru mēnesi septītajā un divdesmit sestajā datumā;

9) publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un nokavējuma naudas noteikšanas kārtības grozīšanu;

10) pieņemt lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu un ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms tās uzsākšanas rakstveidā informēt nodokļu maksātāju par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, norādot nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienu, revīzijas (audita) termiņu, pārbaudāmos nodokļus, nodokļu deklarācijas posteņus, pārbaudāmās nodevas vai citus valsts noteiktos maksājumus un taksācijas periodus, kā arī to, vai tiks pārbaudīta transfertcenas atbilstība darījuma tirgus cenai (vērtībai);

11) piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus šā likuma 26.pantā paredzētajā kārtībā;

12) nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru;

13) (izslēgts no 01.01.2013. ar 01.12.2009. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 117.punktu);

14) nodrošināt publiski pieejamu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu, to lietotāju un apkalpojošo dienestu vienoto datu bāzi (reģistru);

15) (izslēgts ar 31.01.2008. likumu);

16) visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs izdarījis nodokļu pārkāpumu, par kuru paredzēta kriminālatbildība, 10 dienu laikā no dienas, kad nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) to konstatējis, iesniegt par to ziņojumu attiecīgajai valsts institūcijai, kura izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu;

17) uzturēt komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību un citu privāto tiesību juridisko personu - Latvijas rezidentu un nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā pieprasījuma noguldījumu un maksājumu kontu vienotu reģistru (turpmāk - juridisko personu kontu reģistrs);

18) nodrošināt kredītiestādēm - Latvijas Republikas rezidentiem tiešsaistes pieeju juridisko personu kontu reģistra informācijai;

19) nodrošināt publiski pieejamu sabiedriskā labuma organizāciju vienoto datu bāzi (reģistru);

20) atbilstoši iekšzemes nodokļu maksātāju iesniegtajām nodokļu deklarācijām un NACE 2.red. klasifikācijas divu zīmju līmenim apkopot un nodrošināt publiski pieejamu informāciju:

a) par iekšzemes nodokļu maksātāju — darba devēju — nodarbināto darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem vismaz pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā,

b) par to, cik liela ir valstī vidējā viena divpadsmitā daļa no to fizisko personu deklarētā gada apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības, kuras ir reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas un nenodarbina citas personas;

21) uzturēt riska adrešu sarakstu un riska personu sarakstu atbilstoši šā likuma 1.panta 31.punktā noteiktajiem kritērijiem un regulāri sniegt šo informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. Kārtību, kādā tiek nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa par Valsts ieņēmumu dienesta uzturētajā riska adrešu sarakstā un riska personu sarakstā iekļautajām ziņām, un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās;

22) nodrošināt publiski pieejamu datubāzi (reģistru) par fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

(2) Ja šā panta pirmās daļas 10.punktā noteikto paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu nodokļu administrācija nodokļu maksātājam sūta pa pastu, uzskatāms, ka nodokļu maksātājam informācija paziņota septītajā dienā pēc sūtījuma nodošanas pastā.

(3) Šā panta pirmās daļas 10.punktā noteikto paziņojumu nodokļu maksātājam nodokļu administrācija nesniedz, ja nodokļu revīzija (audits) veicama pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma vai nodokļu administrācijai ir pierādījumi, ka nodokļu maksātājs veic darbības, lai izvairītos no nodokļu revīzijas (audita) vai apgrūtinātu to.

(4) Šā panta pirmās daļas 10.punktā nodokļu administrācijai noteiktais termiņš paziņojuma sniegšanai par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu nav attiecināms uz gadījumiem, kad nodokļu revīzija (audits) tiek uzsākta, lai izvērtētu nodokļa pārmaksas atmaksas pamatotību.

(5) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētā informācija par nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, ir pieejama normatīvajos aktos noteikto tiešās pārvaldes iestāžu un pašvaldību funkciju izpildes nodrošināšanai, komercdarbības vides drošības, godīgas konkurences un labprātīgas nodokļu (nodevu) saistību izpildes veicināšanai. Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētajā datubāzē var saņemt informāciju par personas parāda esamību vai neesamību, ievadot attiecīgā nodokļu maksātāja nosaukumu un reģistrācijas kodu vai fiziskās personas — saimnieciskās darbības veicēja — vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu.

(6) Šā panta pirmās daļas 22.punktā minētajā datubāzē esošā informācija par fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicējas vai patentmaksas maksātājas vai kas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas un ir paziņojušas Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu, ir pieejama normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildes nodrošināšanai, saimnieciskās darbības vides drošības, godīgas konkurences un labprātīgas nodokļu (nodevu) saistību izpildes veicināšanai. Šā panta pirmās daļas 22.punktā minētajā datubāzē, ievadot attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu, var saņemt šādu informāciju:

1) datums, kad persona reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicēja vai izslēgta no minētā reģistra;

2) patentmaksas maksātāja patentmaksas piemērošanas periods (patentmaksas maksājuma termiņš);

3) datums, kad Valsts ieņēmumu dienestā apstiprināts tās personas saimnieciskās darbības paziņojums, kura normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, bet ir paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu, vai saimnieciskās darbības izbeigšanas datums, ko minētā persona paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999., 14.12.2000., 12.12.2002., 28.02.2003., 31.03.2004., 01.12.2005., 26.10.2006., 19.12.2006., 31.01.2008., 11.12.2008., 01.12.2009., 20.05.2010., 12.05.2011., 21.06.2012., 13.12.2012., 14.03.2013., 19.09.2013. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

18.1 pants. Nodokļu administrācijas pienākumi attiecībā uz nodokļiem, nodevām un citiem valsts noteiktajiem maksājumiem, kas tiek uzlikti saskaņā ar Eiropas Savienības un tās dalībvalstu normatīvajiem aktiem

(1) Nodokļu administrācijai ir šādi pienākumi:

1) saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem koordinēt un veikt informācijas apmaiņu, sniedzot un saņemot savu funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Nodokļu administrācija nodrošina arī tādas informācijas iegūšanu un sniegšanu citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu administrācijai, kas nav nodokļu administrācijas rīcībā, ja attiecīgā informācija ir nepieciešama, lai izpildītu pieprasījumu sniegt informāciju, kas ir paredzami svarīga konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī;

2) veikt nodokļu prasījumu izpildi jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts labā pēc šīs valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma savas valsts vārdā;

3) iekasēt un piedzīt nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktos maksājumus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas Eiropas Savienības budžetam;

4) koordinēt un veikt vienlaikus nodokļu kopīgās starpvalstu pārbaudes saskaņā ar vienošanos ar Eiropas Savienības dalībvalsts kompetento iestādi;

5) sadarboties ar Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piedaloties citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu pārbaudēs vai pēc Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma iesaistot nodokļu pārbaužu veikšanā Latvijā attiecīgās dalībvalsts nodokļu administrācijas pārstāvi;

6) koordinēt un veikt informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisiju un katru gadu līdz 31.martam informēt to par nosūtīto un saņemto informācijas pieprasījumu, dokumentu paziņošanas pieprasījumu un piedziņas vai izpildes nodrošināšanas pasākumu pieprasījumu skaitu, kā arī par to nodokļu prasījumu summu, par kuriem lūgta palīdzība piedziņā, un piedzītajām summām.

(2) Attiecībā uz tādu nodokļu prasījumu izpildi, kuri piedzenami citas Eiropas Savienības dalībvalsts, tās teritoriālās vai administratīvās vienības budžetā vai Eiropas Savienības budžetā, piemērojami šā likuma noteikumi.

(3) Kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm, sniedzot un saņemot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju tiešo nodokļu jomā, nosaka Ministru kabinets.

(4) Šā panta izpratnē tiešie nodokļi ir nodokļi, kas uzlikti personas kopējiem ienākumiem, kopējam kapitālam vai atsevišķiem ienākumu vai kapitāla elementiem, ieskaitot nodokļus no ienākumiem par kustama vai nekustama īpašuma atsavināšanu, nodokļus no ienākuma, kas gūts uz darba attiecību pamata, kā arī kapitāla vērtības pieauguma nodokļus.

(5) Šā panta sestā, septītā, astotā, devītā, desmitā, vienpadsmitā, divpadsmitā, trīspadsmitā un četrpadsmitā daļa ir attiecināma uz nodokļu administrācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību, administrējot nodokļus, izņemot nodokļus, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības tiesību akti par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo administratīvo sadarbību: pievienotās vērtības nodokli, muitas nodokli un akcīzes nodokli. Minētās normas netiek piemērotas attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Šajā daļā minētie nodokļi neaptver maksu, piemēram, par valsts iestāžu izsniegtajām izziņām un citiem dokumentiem, vai līgumisku maksu, piemēram, atlīdzību par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

(6) Ja nodokļu administrācija kopā ar vienu vai vairākām citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vienojas savā teritorijā veikt vienlaicīgas pārbaudes par vienu vai vairākām personām, lai veiktu tādējādi iegūtās informācijas apmaiņu, piemēro šā panta septītās, astotās un devītās daļas noteikumus.

(7) Nodokļu administrācija neatkarīgi identificē personas, attiecībā uz kurām tā paredzējusi ieteikt vienlaicīgas pārbaudes veikšanu, un paziņo attiecīgo pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm par visiem gadījumiem, par kuriem tā iesaka veikt vienlaicīgu pārbaudi, pamatojot savu izvēli, kā arī norāda laikposmu, kurā minētās pārbaudes veicamas.

(8) Nodokļu administrācija lemj par dalību vienlaicīgās pārbaudēs. Tā apstiprina savu piekrišanu vai sniedz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas ieteikusi veikt vienlaicīgu pārbaudi, pamatotu atteikumu.

(9) Nodokļu administrācija ieceļ pārstāvi, kas ir atbildīgs par vienlaicīgas pārbaudes uzraudzību un koordinēšanu.

(10) Administratīvajam paziņojumam piemēro šā panta vienpadsmitās, divpadsmitās, trīspadsmitās un četrpadsmitās daļas noteikumus.

(11) Pēc Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma nodokļu administrācija saskaņā ar Paziņošanas likumu paziņo adresātam visus tos dokumentus, kurus izdevušas pieprasījuma iesniedzējas valsts iestādes, kas administrē šā panta piektajā daļā minētos nodokļus.

(12) Nodokļu administrācija, pieprasot citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņot dokumentus, paziņojuma pieprasījumā norāda paziņojamā dokumenta priekšmetu, paziņojamā dokumenta adresātu un dokumenta paziņošanas adresi, kā arī sniedz jebkuru citu informāciju, kas varētu atvieglot adresāta identificēšanu.

(13) Nodokļu administrācija, saņemot paziņojuma pieprasījumu, nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzējiestādi par pasākumiem, ko tā veikusi saistībā ar pieprasījumu, īpaši par dienu, kurā dokuments paziņots adresātam.

(14) Nodokļu administrācija lūdz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņojumu saskaņā ar šo pantu sniegt tikai tādā gadījumā, ja saskaņā ar Paziņošanas likumu tā nevar paziņojumu sniegt pati vai ja dokumenta paziņošana tai radītu resursu nesamērīgu izlietojumu. Nodokļu administrācija citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā esošai personai jebkuru dokumentu var paziņot pati ierakstīta pasta sūtījuma veidā vai izmantojot elektroniskos sakarus.

(31.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.03.2006., 26.10.2006., 15.03.2012., 14.03.2013. un 27.02.2014. likumu, kas stājas spēkā 13.03.2014.)

19.pants. Nodokļu administrācijas atbildība

(Izslēgts ar 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

20.pants. Konkrētu nodokļu administrēšana

Nodokļus administrē šādas institūcijas:

1) iedzīvotāju ienākuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

3) nekustamā īpašuma nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) akcīzes nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

5) pievienotās vērtības nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

6) dabas resursu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un tās padotībā esošās iestādes atbilstoši Dabas resursu nodokļa likumam;

7) izložu un azartspēļu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

8) muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus — Valsts ieņēmumu dienests;

9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — Valsts ieņēmumu dienests;

10) vieglo automobiļu un motociklu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši likumam "Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli" un saskaņā ar to izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem;

11) elektroenerģijas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

12) mikrouzņēmumu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests;

13) transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumam un saskaņā ar to izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem;

14) uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Ceļu satiksmes drošības direkcija atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumam un saskaņā ar to izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem;

15) subsidētās elektroenerģijas nodokli — Valsts ieņēmumu dienests un Ekonomikas ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 04.12.1997., 30.03.2006., 26.10.2006., 19.12.2006., 09.08.2010., 20.12.2010. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

21.pants. Nodokļu administrācijas autonomija

Nodokļu administrācija patstāvīgi veic šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus. Iejaukšanās nodokļu administrācijas kompetencē ietilpstošajos nodokļu un muitas kontroles jautājumos un jebkāda nodokļu administrācijas ietekmēšana, lai panāktu prettiesisku lēmumu, privileģētu stāvokli vai gūtu citus labumus, ir aizliegta.

(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)

22.pants. Konfidencialitāte

(1) Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), ja šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi, aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, izņemot:

1) informāciju par nodokļu maksātāja nodokļu parādiem, kas izveidojušies nodokļu revīzijas (audita) vai datu atbilstības pārbaudes rezultātā vai nodokļu maksājumu kavējuma dēļ, norādot nodokļa parāda lielumu, nodokļu maksātāja nosaukumu vai vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu;

2) informāciju par fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, kas nav reģistrēts komercreģistrā, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu;

3) šā likuma 18.panta pirmās daļas 8., 12., 14. un 22.punktā, 24.panta otrajā daļā un 25.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos;

4) normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildes nodrošināšanai, komercdarbības vides drošības, godīgas konkurences un labprātīgas nodokļu (nodevu) saistību izpildes veicināšanai — informāciju par to, vai personai attiecīgajā taksācijas periodā ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss.

(2) Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas šādos gadījumos:

1) valsts ieņēmumu nodrošināšanai, kā arī pārraudzības funkciju veikšanai — Finanšu ministrijai;

2) valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumu un izdevumu, kā arī valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļauto Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanas un rīcības ar valsts un pašvaldību mantu vai tās daļu kontrolei;

3) nodokļu administrēšanas funkciju izpildei — citai nodokļu administrācijai, Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem ārvalstu kompetentajām iestādēm;

4) normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildes nodrošināšanai— pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, kā arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem, tiesai, prokuratūrai un citām tiesībaizsardzības iestādēm;

5) citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt;

6) (izslēgts ar 19.12.2006. likumu).

(21) Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegts izpaust nodokļu maksātājam nodokļu administrācijas izveidoto nodokļu maksātāja personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ja tā izpaušana var ierobežot nodokļu administrācijas normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju par nodokļu maksātāja nodokļu parādu, ja šis parāds ir noteikts, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem vai lēmumu par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, izpauž pēc tam, kad attiecīgais lēmums kļuvis neapstrīdams vai ir pārsūdzēts tiesā, un tā darbība nav apturēta.

(4) Sniedzot informāciju šā panta otrās daļas 3.punktā noteiktajā gadījumā Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ārvalstu kompetentajām iestādēm, nodokļu administrācija vienlaikus par to paziņo arī nodokļu maksātājam. Ja nodokļu administrācija ir konstatējusi faktus, kas liecina par apliekamā objekta slēpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tā nodokļu maksātājam par informācijas sniegšanu paziņo 90 dienu laikā pēc ārvalsts pilnvarotā pārstāvja informēšanas.

(5) Informācijas saņemšana šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktajā gadījumā notiek saskaņā ar valsts pārvaldē noteiktajiem sadarbības pamatnoteikumiem vai, ja informācijas apmaiņa notiek starp padotības iestādēm, — saskaņā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, norādot sniedzamās informācijas apjomu, izsniegšanas, izmantošanas un apstrādes kārtību saskaņā ar informācijas pieprasītāja iesniegto pamatojumu.

(6) Šā panta noteikumi par informācijas konfidencialitāti ir jāievēro šā panta otrajā daļā minētajā iestādē, kā arī pēc ierēdņa (darbinieka) civildienesta (darba) attiecību izbeigšanas nodokļu administrācijā un citās iestādēs.

(7) Persona, kas izpaudusi konfidenciālo informāciju par nodokļu maksātāju, tiek saukta pie likumos noteiktās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2001., 12.12.2002., 28.02.2003., 09.10.2003., 31.03.2004., 16.12.2004., 01.12.2005., 14.09.2006., 19.12.2006., 31.01.2008., 11.12.2008., 15.03.2012. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

VI nodaļa
Nodokļu (nodevu) aprēķināšana, iekasēšana un atmaksāšana

23.pants. Nodokļa maksājuma apmēra precizēšana

(1) Nodokļu administrācija pēc nodokļu revīzijas (audita) nosaka vai precizē nodokļu un informatīvo deklarāciju sastāvdaļās norādāmās summas, apliekamos ienākumus (zaudējumus), nodokļu (nodevu) aprēķinus atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, uzliek soda naudu triju gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa. Ja attiecībā uz konkrēto nodokli, nodokļu deklarācijas posteni, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu par attiecīgo taksācijas periodu ir veikta nodokļu revīzija (audits), tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja uzsākts kriminālprocess par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļa apmēra noteikšanu.

(11) Nodokļu administrācija, pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai (vērtībai), nodokļu revīzijas (audita) ietvaros nosaka vai precizē nodokļu un informatīvo deklarāciju sastāvdaļās norādāmās summas, apliekamos ienākumus (zaudējumus), nodokļu aprēķinus atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, uzliek soda naudu piecu gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, izņemot šā likuma 16.1 panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Nodokļu administrācija papildus aprēķina nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru kabineta noteikumi vai vietējo pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.

(3) Nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienas, izņemot gadījumus, kad nodokļu administrācijas augstākā amatpersona ir pagarinājusi lēmuma pieņemšanas termiņu atbilstoši šā panta 3.1 daļai.

(31) Nodokļu administrācijas augstākā amatpersona ir tiesīga pagarināt nodokļu revīzijas (audita) lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 30 dienām, ja ir nepieciešama papildu informācija nodokļu revīzijas (audita) veikšanai, un līdz 60 dienām, ja ir nepieciešama informācija no ārvalstu nodokļu administrācijas vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm, vai no nodokļu maksātāja, kuram tiek veikta transfertcenu pārbaude. Nodokļu revīzijas (audita) termiņā neieskaita laikposmu:

1) no dienas, kad ārvalstu nodokļu administrācijai vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm pieprasīta informācija, līdz atbildes saņemšanas dienai;

2) par kādu nodokļu maksātājs ir nokavējis nodokļu administrācijas pieprasītās informācijas iesniegšanas termiņu, ja nokavējuma fakts ir dokumentāri pierādīts un pieprasītās ziņas attiecas uz nodokļu revīzijā (auditā) pārbaudāmiem nodokļiem, nodevām vai citiem valsts noteiktajiem maksājumiem, un tās ir vai tām vajadzēja būt nodokļu maksātāja rīcībā;

3) kurā nodokļu revīzijas (audita) veikšana nav bijusi iespējama nodokļu maksātāja vai tā pilnvaroto personu prombūtnes dēļ, arī slimības dēļ, ja prombūtnes fakts ir dokumentāri apstiprināts;

4) no dienas, kad transfertcenu pārbaudes ietvaros nodokļu maksātājam ir pieprasīta informācija, līdz atbildes saņemšanas dienai.

(4) Šā panta trešajā daļā minētie nodokļu revīzijas (audita) termiņa ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad tiek veikta nodokļu kopīga starpvalstu pārbaude.

(41) Nodokļu administrācija pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma, pamatojoties uz kriminālprocesa virzītāja iesniegtajiem dokumentiem un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, veic nodokļu aprēķinu un sniedz atzinumu kriminālprocesa virzītājam par budžetam nodarīto zaudējumu [budžetā nenomaksāto nodokļu (nodevu) un valsts noteikto maksājumu] summu. Šādā kārtā sagatavots atzinums nav administratīvs akts. Uz atzinumu neattiecas šajā likumā paredzētā lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

(5) Nodokļu administrācija veic tematisko pārbaudi, apkopo tās rezultātus un informē nodokļu maksātāju 30 dienu laikā no pārbaudes uzsākšanas dienas.

(51) Datu atbilstības pārbaudi veic triju gadu laikā no normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa. Datu atbilstības pārbaudes laikā nodokļu vai informatīvajā deklarācijā konstatējot neatbilstības starp nodokļu maksātāja iesniegto informāciju un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, nodokļu administrācija par to informē nodokļu maksātāju, nosūtot paziņojumu par konstatētajām konkrētajām neatbilstībām ar uzaicinājumu 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas iesniegt nodokļu administrācijai nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas precizējumu vai konstatēto neatbilstību pamatotu izskaidrojumu. Ja nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav novērsis paziņojumā norādītās neatbilstības, nodokļu administrācija pieņem lēmumu par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem, kurā veic budžetā maksājamo vai atmaksājamo summu pārrēķinu, nosaka par labu budžetam piedzenamo nodokļa summu (starpību starp maksātāja deklarēto un datu atbilstības izvērtēšanas rezultātā precizēto nodokļu summu) un aprēķina nokavējuma naudu šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par periodu no deklarētās nodokļa summas maksāšanas termiņa līdz šā lēmuma pieņemšanas dienai. Lēmumā papildus aprēķināto nodokļa summu un nokavējuma naudu nodokļu maksātājs iemaksā budžetā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas. Ja šajā termiņā nodokļu maksātājs neveic lēmumā norādītos maksājumus, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota no dienas, kad pieņemts lēmums par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem.

(52) Ja pēc muitas kontroles veikšanas vai nodokļu administrācijas lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā pieņemšanas, vai citas kompetentās iestādes lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā paziņošanas tiek noskaidrots, ka muitas kontrolē konstatētais vai administratīvais pārkāpums var ietekmēt nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu apmēru, nodokļu administrācija mēneša laikā, bet ne vēlāk kā triju gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas pieņem lēmumu par nodokļu apmēra precizēšanu un papildus aprēķina nodokļus vai samazina nodokļa maksājuma apmēru, kā arī aprēķina nokavējuma naudu šā likuma 29.panta otrajā daļā minētajā apmērā. Nokavējuma naudu aprēķina par periodu no nodokļu, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa iestāšanās vai pārkāpuma izdarīšanas dienas, ja maksāšanas termiņu nav iespējams noteikt, līdz dienai, kad tiek pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu. Lēmumā aprēķināto nodokļu summu un nokavējuma naudu nodokļu maksātājs iemaksā budžetā 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu. Ja minētajā termiņā nodokļu maksātājs neveic lēmumā norādītos maksājumus, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota no dienas, kad pieņemts lēmums par nodokļu apmēra precizēšanu.

(6) Veicot nodokļu revīziju (auditu), nodokļu administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām, ja ir konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

1) ir konstatēts nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugums, kurš neatbilst nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem ienākumiem vai par kuru nodokļu administrācijā nav iesniegtas deklarācijas;

2) nodokļu maksātājs ir veicis darījumu, lai izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējams kāds no darījuma dalībniekiem;

3) persona veic vai ir veikusi ar nodokļiem apliekamas darbības vai gūst ienākumus no īpašuma, bet nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs;

4) nodokļu maksātājs nav iesniedzis normatīvajos aktos paredzētās nodokļu deklarācijas;

5) nodokļu maksātāja pārskatos vai grāmatvedības uzskaitē sniegtās ziņas neatbilst nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai, pārbaudēs konstatētajiem faktiem vai nodokļu maksātāja rīcībā esošo vai bijušo lietu vērtībai;

6) nodokļu administrācijas rīcībā esošā informācija liecina par to, ka nodokļu maksātājs ir veicis darījumus, kuri nav atspoguļoti viņa grāmatvedības uzskaitē;

7) nodokļu maksātāja naudas līdzekļu kustība kredītiestāžu kontos neatbilst saimnieciskās darbības rādītājiem vai liecina par tādu darījumu veikšanu, kuri nav atspoguļoti nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaitē;

8) nodokļu maksātājs nav veicis grāmatvedības uzskaiti;

9) nodokļu administrācijas amatpersonām pārbaudes laikā nav pieejami nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaites dokumenti, nav iespējams pārbaudīt nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaites dokumentus vai nav pieejami darījumu attaisnojuma dokumenti;

10) nodokļu maksātāja rīcībā ir vai ir bijuši izejmateriāli, preces, vērtspapīri, naudas līdzekļi un citas lietas, kuru daudzums un veids liecina par iespējamo nodarbošanos ar saimniecisko darbību tādos apmēros un veidā, kas neatbilst nodokļu administrācijai iesniegtajām ziņām;

11) nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītāji būtiski atšķiras no statistikā uzrādītajiem vidējiem rādītājiem attiecīgajā saim­nieciskās darbības veidā vai ir citi apstākļi [arī nodokļu revīziju (auditu) rezultāti vai novērošanas rezultāti], kas ļauj uzskatīt, ka nodokļu maksātāja deklarācijās vai grāmatvedības uzskaitē uzrādītie saimnieciskās darbības rādītāji neatbilst faktiskajiem rādītājiem pārbaudāmajā taksācijas periodā;

12) nodokļu maksātāja deklarētie ienākumi vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajās deklarācijās uzrādītie nodokļu maksātāja ienākumi neatbilst nodokļu maksātāja rīcībā esošajiem vai bijušajiem naudas līdzekļiem, mantai, cita veida vērtībām vai izdevumiem un nodokļu maksātājs nevar pamatot minēto neatbilstību.

(7) Nodokļu administrācija, uz aprēķinu pamata nosakot nodokļu maksājumu apmēru, izmanto:

1) tiešās aprēķinu metodes, tas ir, pamatojas uz nodokļu maksātāja grāmatvedības reģistros norādītajiem datiem un attaisnojuma dokumentiem;

2) netiešās aprēķinu metodes, tas ir, aprēķina ar nodokļiem apliekamo objektu (ienākumu, darījumu vērtību u.tml.), pamatojoties uz savā rīcībā esošo informāciju.

(8) Aprēķinot nodokļu maksājumu apmēru, nodokļu administrācija izmanto savā rīcībā esošo informāciju par nedeklarētiem ienākumiem, par nodokļa maksātāja darbību, pārbaudāmajā taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, darījumiem, kuri, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, nav ņemti vērā vai uzrādīti nepilnīgi, kā arī informāciju par kredītiestādēs esošajiem kontiem un noguldījumiem, vērtspapīru kontiem un nodokļu maksātājam piederošām kapitāla daļām kapitālsabiedrībās, apkopotiem attiecīgā saimnieciskās darbības veida sabiedrību saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem. Šī informācija bez maksas saņemama no:

1) izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm;

2) ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm, ja attiecīgas vienošanās to paredz;

3) citām fiziskajām un juridiskajām personām (arī pēc to pārbaudēm);

4) Centrālās statistikas pārvaldes — par attiecīgā saimnieciskās darbības veida komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību vai citu privāto tiesību juridisko personu saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem;

5) Latvijas Republikas reģistru iestādēm un citiem valsts informācijas sistēmu turētājiem (to skaitā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts zemes dienesta un citiem valsts reģistriem).

(9) Ja konstatēts nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugums, nodokļu administrācija nodokļu summas aprēķinā ņem vērā starpību, kas veidojas starp faktiski konstatēto nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumu un nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem ienākumiem.

(10) Nodokļu administrācija ir tiesīga noteikt nodokļu maksājumu apmēru, pamatojoties uz attiecīgajā taksācijas periodā veikto novērošanu un tās rezultātā konstatētajiem nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītājiem, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības specifiku un periodiskumu.

(11) Ja taksācijas gadā novērošanas rezultātā ir atkārtoti konstatētas neatbilstības starp nodokļa maksātāja deklarācijās uzrādītajiem saimnieciskās darbības rādītājiem un faktiskajiem rādītājiem, novērošanas rezultāti ir attiecināmi uz visiem taksācijas gada nodokļu maksājumiem, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības specifiku un periodiskumu.

(12) Saskaņā ar šā panta noteikumiem aprēķinātie nodokļu maksājumi tiek iekasēti bezstrīda kārtībā ne agrāk kā pēc 30 dienām no dienas, kad nodokļu maksātājs saņēmis nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemto lēmumu, ja nodokļu maksātājs nepierāda, ka nodokļu uzlikšana nav pamatota.

(13) (Izslēgta ar 11.12.2008. likumu.)

(14) Nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 19.12.2006., 11.12.2008., 21.05.2009., 21.06.2012. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

23.1 pants. Nodokļu iemaksāšana budžetā

(1) Nodokļu maksātājs iemaksā nodokļus budžetā saskaņā ar nodokļu administrācijas norādītajiem budžeta kontiem.

(2) Nodokļa samaksas diena ir diena, kad valsts budžets vai pašvaldības budžets ir saņēmis attiecīgi tam piekritīgo nodokļa maksājumu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā saskaņā ar nodokļu likumiem tiek ieskaitīti budžetā kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi.

(4) Persona, kas sniegusi pakalpojumu vai devusi nodrošinājumu, par kuru maksājama valsts nodeva, iepriekšējā mēnesī skaidrā naudā iekasētās valsts nodevu summas, neieskaitot tās savā norēķinu kontā, ieskaita valsts budžetā vai pašvaldības budžetā līdz nākamā mēneša 15.datumam, ja normatīvajos aktos nav noteikts īsāks termiņš.

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 31.01.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2008.)

23.2 pants. Principi preču, darbu un pakalpojumu cenas noteikšanai nodokļu aprēķināšanas vajadzībām

(1) Ja konkrēto nodokļu likumos un šajā pantā nav noteikts citādi, nodokļu aprēķināšanā par preces, darba vai pakalpojuma cenu uzskata attiecīgās lietas (darbības) cenu (vērtību) darījumā.

(2) Ja tas nav pretrunā ar konkrētā nodokļa likumu, nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), ir tiesīga pārbaudīt darījumu cenas (vērtības) noteikšanas pareizību un precizēt darījuma cenu (vērtību) šādos gadījumos:

1) darījumos starp saistītām personām;

2) maiņas (bārtera), ieskaita darījumos;

3) ja cenu novirze pārsniedz 20 procentus no cenām, kuras nodokļu maksātājs īsā laika posmā piemēro identiskām (līdzīgām) precēm;

4) eksporta un importa darījumos.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos atbilstoši šā panta nosacījumiem darījumu vērtību nosaka, pamatojoties uz darījumu tirgus cenu (vērtību), ievērojot ierastās atlaides vai uzcenojumus darījumos starp nesaistītām personām, to skaitā arī cenu izmaiņas, kas saistītas ar:

1) izmaiņām pieprasījumā atkarībā no sezonas vai citiem apstākļiem;

2) kvalitātes vai citas preču (pakalpojumu, darbu) patēriņa īpašības zudumu;

3) preču realizācijas termiņa beigām;

4) preču mārketinga politiku attiecībā uz jaunu preču (preču, kurām nav analogu tirgū) virzību vai preču virzību jaunos tirgos;

5) preču paraugu un izmēģinājuma modeļu realizāciju, lai piesaistītu patērētājus.

(4) Ja nodokļu maksātāja norādītā darījuma cena (vērtība) neatbilst tirgus cenai (vērtībai), nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), pamatojas uz darījuma tirgus cenu (vērtību) attiecīgajā laika posmā, kuru nosaka, ņemot vērā jebkuru no šādiem faktoriem:

1) cenu vai vērtību, kādu līdzīgos darījumos piemērojis pats nodokļu maksātājs, stājoties darījumu attiecībās ar citām personām;

2) cenu vai vērtību, kādu nodokļu maksātājam līdzīgos darījumos piemērojušas nesaistītas personas;

3) aprēķināto darījuma pašizmaksu (izdevumu kalkulāciju), pieskaitot tai Centrālās statistikas pārvaldes izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitātes rādītāju, bet, ja šādas informācijas nav, — nodokļu administrācijas izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitātes rādītāju;

4) Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo līdzīgu lietu cenu vai līdzīgu darījumu vērtību;

5) pieaicināto neatkarīgo ekspertu darījuma novērtējumu.

(5) Aprēķinot nodokļu maksājumus, par tirgus cenu (vērtību) pieņem vērtību, kas veidojas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbībā identisku (vienādu) vai — ja identisku nav — līdzīgu preču tirgū salīdzināmos ekonomiskajos apstākļos.

(6) Par identiskām (vienādām) precēm uzskatāmas preces, kuras salīdzinājumā ar novērtējamām precēm ir:

1) vienādas no visiem aspektiem, ieskaitot to fiziskās īpašības, kvalitāti un reputāciju tirgū;

2) ražotas tajā pašā valstī, neņemot vērā mazsvarīgas atšķirības (to skaitā preces iesaiņojumā vai ārējā izskatā).

(7) Par līdzīgām precēm uzskatāmas preces, kuras salīdzinājumā ar novērtējamām precēm:

1) ir līdzīgas pēc uzbūves un īpašībām;

2) spēj pildīt tos pašus uzdevumus un tirdzniecībā ir savstarpēji aizstājamas.

(8) Nosakot, vai preces ir līdzīgas, ievēro to kvalitāti, preču zīmi, reputāciju tirgū, preces izcelsmes valsti un līdzīgus faktorus. Citas personas ražotas preces ņem vērā tikai tad, ja nav līdzīgu preču, kuras būtu ražojusi tā pati persona, kas ražojusi novērtējamo preci.

(9) Nosakot preču (pakalpojumu, darbu) tirgus cenu (vērtību), ņem vērā:

1) cenas darījumos starp personām, kas nav uzskatāmas par saistītām personām. Darījumus starp saistītām personām var izmantot tirgus cenas (vērtības) noteikšanai, ja netiek ietekmēti darījumu ekonomiskie rezultāti;

2) informāciju par preces (pakalpojumu, darbu) realizācijas laikā noslēgtajiem darījumiem ar identiskām (vienādām) vai līdzīgām precēm salīdzināmos apstākļos [ņemot vērā arī preču piegādes apjomu (kvantitāti), saistību izpildes termiņus, maksājumu nosacījumus];

3) citus apstākļus, kas varētu ietekmēt darījuma ekonomiskos rezultātus.

(28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

24.pants. Nodokļu samaksas termiņu pagarināšana un nodokļu parādu kapitalizācija

(1) Nodokļu administrācijai, kura atbilstoši šā likuma 20.pantam administrē konkrētos nodokļus, uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības:

1) sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nodokļu maksājumu samaksu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku;

2) (izslēgts ar 13.10.2011. likumu);

3) sadalīt termiņos uz laiku līdz pieciem gadiem nodokļu administrācijas veiktās kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu, nokavējuma naudu un soda naudas samaksu, kā arī sadalīt termiņos uz laiku līdz pieciem gadiem nodokļu administrācijas veiktās datu atbilstības pārbaudes rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu un nokavējuma naudu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz trīs dienas pirms maksājumu samaksas termiņa iestāšanās. Juridiskās personas, kas sastāda gada pārskatu, pievieno bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, sagatavojot to atbilstoši attiecīgajiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Ja atliekamās vai sadalāmās summas apmērs vienā nodokļu veidā pārsniedz 14 300 euro, nodokļu administrācijai attiecībā uz šo nodokli ir tiesības pieprasīt nodrošinājumu ar nodokļu maksātājam piederošo mantu vai kredītiestādes izsniegto galvojumu;

4) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā;

5) (izslēgts ar 13.10.2011. likumu);

6) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu par ienākumu, kas gūts aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz kopā ar gada ienākumu deklarāciju;

7) sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas samaksu [piedzenama saskaņā ar Komisijas 2011.gada 18.novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā īstenot atsevišķus noteikumus Padomes direktīvā 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (turpmāk — Īstenošanas regula (ES) Nr. 1189/2011), II pielikumā noteikto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī (turpmāk — vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī)], skaitot no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests saņēmis Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumu par piedziņu;

8) sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam ar Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtu lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu piedzenamās ārvalsts nodokļu prasījuma summas samaksu. Šajā gadījumā termiņš skaitāms no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

9) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies saistībā ar Krievijas Federācijas noteikto ierobežojumu Eiropas Savienības produkcijas importam un ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a) nodokļu maksātāja to eksporta darījumu īpatsvars uz Krievijas Federāciju, kuri pakļauti Krievijas Federācijas noteiktajam ierobežojumam, ir lielāks par 10 procentiem no kopējā realizācijas apjoma,

b) nodokļu maksātāja darbība ir saistīta ar Krievijas Federācijas noteiktajam ierobežojumam pakļauto preču eksportu, ražošanu, pārvadāšanu vai ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumu sniegšanu šādām preču piegādēm vismaz 10 procentu apmērā no kopējā realizācijas, pārvadājumu vai ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumu apjoma, ja sankciju ietekmē tiek lauzti piegādes, pakalpojuma, pārvadājumu vai ekspedīcijas un loģistikas pakalpojumu līgumi vai samazināta preces vai pakalpojuma iepirkuma (piegādes) vai pārvadājuma cena, vai samazinājies attiecīgo preču vai pakalpojumu apjoms.

(11) Nodokļu administrācija, izskatot šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā, kā arī 1.4 daļā minēto iesniegumu, izvērtē nodokļu maksātāja faktisko finansiālo stāvokli, kā arī ņem vērā šādus faktorus:

1) vai nodokļu maksātājs ievēro konkrēto nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu kārtējo maksājumu samaksas termiņus;

2) vai nodokļu maksātājam ar nodokļu administrācijas lēmumu agrāk ir piešķirti nodokļu maksājumu samaksas termiņu pagarinājumi un vai nodokļu maksātājs ir ievērojis tajos noteikto nodokļu maksājumu samaksas kārtību;

3) vai nodokļu maksātājs ievēro nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus;

4) vai nodokļu maksātājs sadarbojas ar nodokļu administrāciju;

5) vai pēdējās nodokļu revīzijas (audita) laikā nodokļu maksātājam nav konstatēti pārkāpumi.

(12) Ja nodokļu maksātājs neievēro lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos termiņus, nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarināšanu.

(13) Nodokļu maksātājs attiecībā uz valsts budžetā un pašvaldību budžetos ieskaitāmajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu un kuri iepriekšējā pagarinājuma laikā ir samaksāti ne mazāk kā 80 procentu apmērā, var lūgt nodokļu administrācijai atkārtoti šo maksājumu samaksu sadalīt termiņos līdz sešiem mēnešiem, ievērojot šādus nosacījumus:

1) nodokļu maksātājs sniedz pierādījumus par to, ka atkārtota nokavēto nodokļu maksājumu sadalīšana termiņos līdz sešiem mēnešiem stabilizēs viņa finansiālo stāvokli un nokavētie nodokļi tiks samaksāti termiņā, kāds tiks noteikts nokavēto nodokļu maksājumu atkārtotai sadalīšanai termiņos līdz sešiem mēnešiem;

2) saistību izpilde attiecībā uz nokavēto nodokļu samaksu var izraisīt nodokļu maksātāja maksātnespēju;

3) nodokļu maksātājs, izņemot personu, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, līdz iesnieguma iesniegšanas dienai nav izsniedzis privātpersonām, arī savas komercsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem un vadībai aizdevumus, kas nav atmaksāti;

4) nodokļu parāds ir saistīts ar vienu no šādiem apstākļiem:

a) nodokļu maksātāja debitoru (pircēju un pasūtītāju) parādu summa ir vienāda ar to nokavēto nodokļu maksājumu summu, attiecībā uz kuru iesniegts iesniegums, vai arī pārsniedz šo nokavēto nodokļu maksājumu summu,

b) nodokļu maksātāja krājumu vērtība ir vienāda ar to nokavēto nodokļu maksājumu summu, attiecībā uz kuru iesniegts iesniegums, vai arī pārsniedz šo nokavēto nodokļu maksājumu summu un attiecīgie krājumi ir izveidojušies nodokļu maksātāja realizācijas apjoma samazināšanās dēļ,

c) nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav saņēmis vai saņēmis daļēju samaksu par valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildi,

d) budžeta finansētām institūcijām, kā arī valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos pakalpojumus, piešķirtā finansējuma vai no valsts budžeta apmaksāto pakalpojumu apjoma samazinājums pārskata gadā, kurā izveidojies nodokļu parāds, pārsniedz 30 procentus salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.

(14) Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu par nokavēto nodokļu maksājumu atkārtotu sadalīšanu termiņos līdz sešiem mēnešiem un citus dokumentus, kas apliecina nodokļu maksātāja atbilstību šā panta 1.3 daļas nosacījumiem, iesniedz nodokļu administrācijai, pirms beidzies nokavētā maksājuma samaksas termiņš. Juridiskās personas, kas sastāda gada pārskatu, pievieno bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, sagatavojot to atbilstoši attiecīgajiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(15) Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu par nokavēto nodokļu maksājumu sadalīšanu termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz pieciem gadiem un citus dokumentus, kas apliecina nodokļu maksātāja atbilstību šā panta pirmās daļas 9.punktā minētajiem nosacījumiem, iesniedz nodokļu administrācijai ne vēlāk kā mēnesi pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku un, izskatot minēto iesniegumu, ņem vērā šādus faktorus:

1) vai nodokļu maksātājs ievēro nodokļu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu maksājumu samaksas termiņus;

2) vai pēdējās nodokļu revīzijas (audita) laikā nodokļu maksātājam nav konstatēti pārkāpumi.

(2) Attiecībā uz nodokļiem, kuri pilnā apmērā tiek ieskaitīti pašvaldību budžetā, lēmumu par samaksas termiņa pagarināšanu pieņem attiecīgā pašvaldība.

(3) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu.)

(5) (Izslēgta ar 09.10.2002. likumu.)

(6) Nokavēto nodokļu maksājumi veicami, maksājot proporcionāli pamatparādu un nokavējuma naudu.

(7) Šā panta pirmās daļas 1. un 3., 7. un 8.punktā (izņemot gadījumu, kad palīdzības pieprasījums par piedziņu ir pamatots ar noslēgtu un Saeimā apstiprinātu starptautisko līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu), kā arī 1.3 daļā minētajos termiņa pagarināšanas (atlikšanas, sadalīšanas) gadījumos tiek aprēķināta nokavējuma nauda vienas ceturtās daļas apmērā no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu visā kavējuma periodā, izņemot šā likuma 29.pantā paredzētos gadījumus. Ja, pagarinājuma termiņam beidzoties, nodokļu maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā samaksājis vai samaksas termiņus pagarinājis šajā pantā noteiktajā kārtībā, nokavējuma nauda par parāda nesamaksāto daļu visā kavējuma periodā tiek aprēķināta vispārējā kārtībā un parāds tiek piedzīts bezstrīda kārtībā.

(8) Nokavēto nodokļu samaksas termiņu pagarinājums (atlikšana, sadalīšana) neatbrīvo maksātāju no pienākuma veikt kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos.

(9) Šā panta 1.3 daļā paredzētos atvieglojumus nedrīkst piemērot nodokļu maksātājiem, kuri neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos.

(91) Nodokļu administrācija šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzēto termiņa pagarinājumu vienā nodokļu un citu budžetā ieskaitāmo maksājumu veidā vienam un tam pašam nodokļu maksātājam kalendārā gada laikā ir tiesīga piešķirt ne vairāk kā četras reizes.

(10) Valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kapitalizē valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudu:

1) privatizējamām kapitālsabiedrībām vai to daļām;

2) privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

(11) Ieņēmumi, kas gūti, realizējot kapitalizētos valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, iemaksājami valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā tā, kā to nosaka konkrēto nodokļu likumi par šo nodokļu kārtējo maksājumu ieskaitīšanu valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā.

(12) Valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādus privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

(13) Ieņēmumi, kas gūti, realizējot īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizācijas rezultātā iegūtās kapitāla daļas (akcijas), ieskaitāmi valsts pamatbudžetā speciāli šim mērķim norādītā kontā. Minētie līdzekļi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek sadalīti pašvaldībām un valsts budžetam.

(14) Pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pamatparādu privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām nekustamā īpašuma nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.

(15) Ieņēmumi, kas gūti, realizējot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pamatparāda kapitalizācijas rezultātā iegūtās kapitāla daļas (akcijas), ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības budžetā.

(16) (Izslēgta ar 09.10.2002. likumu.)

(17) (Izslēgta ar 09.10.2002. likumu.)

(06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 25.11.1999., 10.05.2001., 20.12.2001., 09.10.2002., 09.10.2003., 31.03.2004., 26.10.2006., 08.11.2007., 31.01.2008., 08.05.2008.,11.12.2008., 01.12.2009., 13.10.2011., 15.03.2012., 19.09.2013. un 18.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2014. Sk. Pārejas noteikumu 161., 162., 163. un 164. punktu)

24.1 pants. Kārtība, kādā nodokļu administrācija nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesā sniedz rakstveida piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai

(1) Ja nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanu, nodokļu administrācija lemj par nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazināšanu vai nodokļu prasījuma samaksas sadalīšanu termiņos, termiņa pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku, kā arī par kārtējo nodokļu maksājumu summu sadalīšanu termiņos, termiņu pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku.

(2) Lēmumu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā nodokļu administrācija pieņem 21 dienas laikā no nodokļu maksātāja iesnieguma saņemšanas dienas. Nodokļu maksātājs attiecīgo iesniegumu iesniedz nodokļu administrācijai šā likuma 24.2 pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Lemjot par rakstveida piekrišanas izsniegšanu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, nodokļu administrācija ņem vērā nodokļu parāda rašanās iemeslu un apmēru, kā arī vērtē nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazinājuma vai nodokļu prasījuma, vai kārtējo nodokļu maksājumu summas samaksas sadalīšanas termiņos, termiņa pagarināšanas vai termiņa atlikšanas uz laiku lietderību, samērīgumu, nodokļu maksātāja tiesiskās intereses, kā arī sabiedrības intereses kopumā.

(4) Lēmumu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādiem pieņem Valsts ieņēmumu dienests. Ja tādas pašvaldības budžetā, kura ar Finanšu ministriju noslēgusi līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību, ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas prasījuma apmērs ir 7200 vai vairāk euro, Valsts ieņēmumu dienests pirms lēmuma pieņemšanas pieprasa attiecīgās pašvaldības viedokli. Attiecīgā pašvaldība viedokli sniedz septiņu dienu laikā.

(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

24.2 pants. Nodokļu maksātāja iesniedzamā informācija nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanas saņemšanai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai

(1) Ja nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanu, nodokļu maksātājs 10 dienu laikā no dienas, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, iesniedz nodokļu administrācijai iesniegumu, kurā norādīta šāda informācija:

1) komersanta nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

2) apstākļi, kuru dēļ komercsabiedrība nav spējīga izpildīt saistības;

3) visu komercsabiedrības aktīvu kopējā summa.

(2) Iesniegumam nodokļu maksātājs pievieno:

1) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu, kas sagatavots atbilstoši Maksātnespējas likumam;

2) bilanci un pelņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kuros ietverta informācija par laikposmu no gada sākuma un kuri sastādīti ne vēlāk kā mēnesi pirms tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanas tiesā.

(3) Ja tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns pēc nodokļu administrācijas lēmuma paziņošanas līdz tā apstiprināšanai tiesā tika precizēts vai izteikts jaunā redakcijā, nodokļu administrācija to izskata šā likuma 24.1 pantā norādītajā kārtībā.

(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

25.pants. Nodokļu parādu dzēšana

(1) Valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas dzēš Valsts ieņēmumu dienests šādos gadījumos:

1) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu);

2) (izslēgts ar 11.12.2008. likumu);

3) fiziskajai personai — nodokļu maksātājam — viņa nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas, nokavējuma naudas;

4) nodokļu maksātājam attiecībā uz bezstrīda kārtībā piedzenamiem nokavētiem nodokļu maksājumiem - ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir zaudējis spēku saskaņā ar šā likuma 26.panta devītās daļas 4.punktu;

5) nodokļu maksātājam — šā likuma 26.panta 6.1 daļā paredzētajā gadījumā, ja triju gadu laikā no maksājuma termiņa iestāšanās nav pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

6) individuālajam (ģimenes) uzņēmumam (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecībai) — dibinātāja (īpašnieka) nāves gadījumā, ja nav iespējams no mantiniekiem piedzīt nodokļu parādus, kā arī soda naudas un nokavējuma naudas;

7) nodokļu maksātājam — ja nodokļu maksātājs normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra reģistriem un, ja to paredz Komerclikums, iestājas kreditoru prasījumu tiesību noilgums.

(2) Kapitalizētos nodokļu maksājumu pamatparādus, kā arī ar tiem saistītās soda naudas un nokavējuma naudas, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa parādus, Finanšu ministrija dzēš pēc kapitalizāciju veicošās institūcijas priekšlikuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Pašvaldību budžetos ieskaitāmā nekustamā īpašuma nodokļa parādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos dzēš attiecīgās pašvaldības. Kapitalizēto nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma pamatparādu, kā arī ar to saistīto soda naudu un nokavējuma naudu pašvaldības dzēš Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Valsts ieņēmumu dienests vai attiecīgās pašvaldības reizi ceturksnī publicē savā mājaslapā internetā informāciju par nodokļu parādu dzēšanu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(5) (Izslēgta ar 11.06.2009. likumu.)

(22.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000., 08.03.2001., 12.12.2002., 28.02.2003., 26.10.2006., 31.01.2008., 08.05.2008., 11.12.2008., 12.06.2009., 11.06.2009., 13.10.2011. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013. Sk. Pārejas noteikumu 146.punktu)

25.1 pants. Nodokļu pārmaksu dzēšana

Pārmaksātās nodokļu summas, ja nodokļu maksātājs ir likvidēts un izslēgts no nodokļu maksātāju reģistra vai triju gadu laikā no konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa nav pieprasījis pārmaksātās nodokļa summas atmaksu vai novirzīšanu kārtējo vai nokavēto nodokļu maksājumu segšanai, vai attiecībā uz to Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu atteikt pārmaksātās nodokļu summas atmaksāšanu un minētais lēmums stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams, vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums, dzēš:

1) valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmo nodokļu pārmaksas — Valsts ieņēmumu dienests;

2) pašvaldību budžetos ieskaitāmā nekustamā īpašuma nodokļa pārmaksas - attiecīgās pašvaldības.

(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

25.2 pants. Nodokļu prasījuma summas dzēšana nodokļu maksātāja maksātnespējas situācijās, kurās tiek atjaunota nodokļu maksātāja maksātspēja

(1) Nodokļu maksātāja maksātnespējas situācijās, kurās tiek atjaunota nodokļu maksātāja maksātspēja, valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas dzēš Valsts ieņēmumu dienests šādos gadījumos:

1) (izslēgts ar 13.12.2012. likumu);

2) tiesiskās aizsardzības procesā, ja ar tiesas lēmumu apstiprinātajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā vai tā grozījumos ir paredzēta nodokļu parāda, nokavējuma naudas vai soda naudas samazināšana un ir stājies spēkā tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

3) ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā, ja ar tiesas lēmumu apstiprinātajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā vai tā grozījumos ir paredzēta nokavējuma naudas vai soda naudas samazināšana un ir stājies spēkā tiesas lēmums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu saistībā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi.

(2) Pašvaldību budžetos ieskaitāmā nekustamā īpašuma nodokļa parādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma naudas un soda naudas šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos dzēš attiecīgās pašvaldības.

(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 13.10.2011. un 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013. Sk. Pārejas noteikumu 146.punktu)

25.3 pants. Nokavējuma naudas dzēšana, iestājoties zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajam pamatam

(1) Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumu par zaudējuma atlīdzinājumu, dzēš nodokļu maksātājam noteikto nokavējuma naudu, kas aprēķināta par periodu, kad personai bija liegta iespēja rīkoties ar finanšu līdzekļiem.

(2) Pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavējuma naudu šā panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā un kārtībā dzēš attiecīgās pašvaldības.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

26.pants. Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa

(1) Nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu deklarācijai, avansa maksājumu aprēķinam, kā arī citiem dokumentiem par maksājumiem budžetā vai pēc nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) aprēķinātos nodokļu maksājumus (arī soda naudu), kuri nav samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, un ar tiem saistīto nokavējuma naudu (turpmāk — nokavētie nodokļu maksājumi), kā arī izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija piedzen bezstrīda kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

(11) Ja šā likuma 26.2 pantā un citos nodokļu normatīvajos aktos noteiktā nodrošinājuma iesniedzējs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kārtībā nav samaksājis nodokļa parādu, nodrošinātājs, lai segtu tās personas nodokļa parādu, kurai ir izsniegta nodokļu nodrošinājuma apliecība, viena mēneša laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījuma saņemšanas samaksā nodokli pamatparāda apjomā, kas neietver nokavējuma naudu un soda naudu un nepārsniedz nodrošinājuma apmēru. Ja šajā panta daļā noteiktais termiņš netiek ievērots, nodrošinātājs par katru nokavēto dienu maksā nokavējuma naudu 0,1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās nodokļa parāda summas, kas norādīta Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījumā samaksāt nodrošinājuma iesniedzēja nodokļa parādu, bet ne vairāk kā 100 procentu apmērā no tās.

(12) Šā panta 1.1 daļā minētais pieprasījums ir uzskatāms par administratīvo aktu, un tā piespiedu izpilde veicama pēc labprātīgai samaksai noteiktā viena mēneša termiņa notecējuma šajā likumā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņai noteiktajā bezstrīdus kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

(2) Pirms nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas bezstrīda kārtībā nodokļu administrācija nodokļu parādu segšanai novirza izveidojušās nodokļu pārmaksas. Nodokļu maksātājs par pārmaksas novirzīšanu parāda segšanai tiek rakstveidā informēts triju darba dienu laikā pēc tās izpildes.

(3) Nokavētos nodokļu maksājumus piedzen bezstrīda kārtībā, izmantojot šādus līdzekļus:

1) nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevumā noraksta naudas līdzekļus no nodokļu maksātāja konta kredītiestādē vai no konta, kas atvērts pie jebkuras juridiskās personas, kuras nav kredītiestāde un kuras komercdarbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu. Nodokļu administrācijas inkasācijas uzdevums ir obligāti izpildāms. Ja nodokļu maksātāja kontā nav naudas līdzekļu, inkasācijas uzdevumu izpilda, tiklīdz līdzekļi kontā saņemti. Kamēr inkasācijas uzdevums nav izpildīts, naudas līdzekļus no attiecīgā konta citiem mērķiem neizsniedz, izņemot līdzekļus, kas reizi mēnesī izsniedzami darba samaksai, kura nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu pēdējo sešu mēnešu laikā. Ja inkasācijas uzdevumus līdzekļu norakstīšanai no nodokļu maksātāja konta iesniegušas vairākas nodokļu administrācijas, vispirms izpilda agrāk iesniegto inkasācijas uzdevumu. Inkasācijas uzdevuma saņēmējs informē nodokļu maksātāju par inkasācijas uzdevuma saņemšanu;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izņem skaidro naudu no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas. Netiek izņemta darbinieku darba samaksai paredzētā skaidrā nauda, kas nepārsniedz vidējo mēneša darba samaksu pēdējo sešu mēnešu laikā;

3) Civilprocesa likuma E daļā noteiktajā kārtībā vērš nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā uz nodokļu maksātāja mantu (kustamo un nekustamo īpašumu, arī uz mantu, kura atrodas pie trešajām personām). Piedziņas vēršanu uz mantu uzsāk, ja nodokļu administrācijai, novirzot pārmaksas, nosūtot inkasācijas uzdevumu un izņemot skaidro naudu, nav izdevies segt nokavētos nodokļu maksājumus un izdevumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto piedziņas līdzekļu piemērošanas secību un katra līdzekļa piemērošanas reižu skaitu nosaka nodokļu administrācija, ievērojot šādus principus:

1) nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā vispirms vēršama uz parādnieka naudas līdzekļiem;

2) piedziņa uz nekustamo īpašumu vēršama tikai tad, ja parādniekam nav kustamās mantas vai ar pārdodamo kustamo mantu nevar segt visu nokavēto nodokļu maksājumu.

(5) Pilnvarota nodokļu administrācijas amatpersona lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu var pieņemt ne agrāk kā piecas darba dienas pēc nodokļu maksājuma termiņa. Lēmumu par nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķinātā nokavētā nodokļu maksājuma piedziņu pieņem ne agrāk kā 30 dienas pēc tam, kad nodokļu administrācija pieņēmusi attiecīgo lēmumu.

(6) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā neuzsāk un uzsākto nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā aptur, ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) apstrīdēts nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums, — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

2) pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš, — attiecībā uz pagarināto nodokļu maksājuma daļu vai atlikto nodokļu maksājumu;

3) iestājas Civilprocesa likuma 560.pantā, 563.panta pirmās daļas 4. vai 5.punktā vai otrajā daļā noteiktie apstākļi;

4) pieņemts nodokļu administrācijas lēmums vai tiesas nolēmums, ar kuru apturēta nokavēto nodokļu maksājumu piedziņa bezstrīda kārtībā;

5) stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru nodokļu maksātājam pasludināts maksātnespējas process, vai stājies spēkā tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu. Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas vai tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanas tiesā nodokļu maksātājs veic visus kārtējos nodokļu maksājumus saskaņā ar nodokļu likumiem;

6) nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi — attiecībā uz to nodokļu maksājuma daļu, uz kuru attiecas lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.

(61) Nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 euro.

(7) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, un to izpilda:

1) nodokļu administrācijas amatpersonas atbilstoši amata pienākumiem;

2) zvērināti tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu un pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja nodokļu administrācija Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā zvērinātam tiesu izpildītājam ir iesniegusi izpildu dokumentu.

(8) Lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpilda triju gadu laikā no tā pieņemšanas, izņemot šā panta 8.1 daļā minēto gadījumu. Lēmuma izpildes noilguma termiņš tiek apturēts, ja:

1) pagarināts, atlikts vai sadalīts nodokļu samaksas termiņš, — līdz šā termiņa beigām. Ja samaksas termiņš sadalīts, noilguma aprēķins tiek atjaunots pēc pēdējā maksājuma termiņa;

2) apstrīdēts nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtais lēmums, nodokļa aprēķins vai lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku;

3) pārsūdzētas zvērināta tiesu izpildītāja darbības, — uz sūdzības izskatīšanas laiku;

4) parādnieks miris vai juridiskā persona beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu, - līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai;

5) parādnieks zaudējis rīcībspēju, — līdz aizgādņa iecelšanai;

6) ir tiesas lēmums par nodokļu administrācijas lēmuma izpildes apturēšanu, — līdz tiesas lēmuma atcelšanai vai uz tiesas lēmumā norādīto laiku;

7) ar tiesas lēmumu ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process, — līdz stājas spēkā tiesas lēmums par tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa izbeigšanu;

8) pieņemts un reģistrēts lēmums par nodokļu maksātāja likvidāciju, — līdz likvidācijas procesa pabeigšanai;

9) lēmums ir iesniegts izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un nodokļu administrācijas ierēdnim, kuram saskaņā ar likumu ir piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, — līdz lēmuma izpildei vai līdz brīdim, kad ir izdots akts par piedziņas neiespējamību;

10) tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai nav nepieciešama nodokļu administrācijas piekrišana un ar tiesas lēmumu ir pasludināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, — līdz stājas spēkā tiesas lēmums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu;

11) nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, — uz laiku, kamēr ir spēkā lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.

(81) Nodokļu prasījuma izpildi Eiropas Savienības dalībvalsts vai tās valsts labā, ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, veic attiecīgās ārvalsts iestādes palīdzības pieprasījumā norādītajā termiņā.

(82) Ja par maksājumiem, kas iekļauti lēmumā par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ir nosūtīts palīdzības pieprasījums par piedziņu Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma saņēmējai iestādei vai tās valsts nodokļu administrācijai (kompetentajai iestādei), ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, prasījuma piespiedu izpildes termiņu nosaka atbilstoši attiecīgā lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu izpildes termiņam. Jebkuras darbības, kas veiktas palīdzības pieprasījuma saņēmējā valstī un atbilst šā panta astotajā daļā minētajam, aptur nokavēto nodokļu maksājumu piespiedu izpildes termiņu.

(9) Lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu zaudē spēku:

1) ar dienu, kad ir veikta nokavēto nodokļu maksājumu brīvprātīga samaksa vai izpildīts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

2) ar dienu, kad nodokļu administrācija atceļ lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

3) ar dienu, kad stājas spēkā tiesas spriedums, kas atceļ nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;

4) ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu nav izpildīts šā panta astotajā daļā noteiktajā termiņā un nodokļu administrācijas rīcībā ir tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību;

5) ja nodokļu parādi ir dzēsti šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(10) Šajā likumā noteiktā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas kārtība attiecas arī uz nokavēto nodevu un citu obligāto maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā.

(11) Nodokļu administrācijai, kura atbilstoši šā likuma 20.pantam administrē konkrētos nodokļus, uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, nosakot nodokļu maksātājam termiņus uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, labprātīgai tādu nokavēto nodokļu maksājumu samaksai, kuri tiek piedzīti ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par nokavēto nodokļu maksājumu samaksas grafiku. Nokavējuma nauda nodokļu pamatparāda summai tiek aprēķināta šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par katru dienu visā kavējuma periodā.

(12) Šā panta vienpadsmitā daļa nav piemērojama tiem nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuriem tiesa pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasludināšanu vai tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu.

(13) Ja nodokļu maksātājs neievēro lēmumā par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi noteiktos samaksas termiņus vai neveic pilnā apmērā kārtējos nodokļu maksājumus nodokļu likumos noteiktajos termiņos, vai noteiktajos termiņos neveic nodokļu maksājumus, kuru samaksas termiņš pagarināts šā likuma 24.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteiktajā kārtībā, nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.

(14) Ja lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir nodots tiesu izpildītājam piedziņai, nodokļu maksātājs, iesniedzot šā panta vienpadsmitajā daļā minēto iesniegumu, pievieno tam dokumentu, kas apliecina, ka ir samaksāti šā lēmuma izpildes izdevumi.

(15) Nodokļu administrācijas izpildes nodrošinājuma līdzekļi, kas piemēroti pirms lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi pieņemšanas, tiek saglabāti.

(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 11.06.2009., 15.03.2012., 13.12.2012., 19.09.2013., 06.11.2013. un 18.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

26.1 pants. Nodokļu administrācijas lēmumu izpildes nodrošinājums

(1) Vienlaikus ar nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma paziņošanu, kā arī lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu nodokļu administrācija ir tiesīga piemērot šādus minēto lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus:

1) parādniekam piederošās kustamās mantas apķīlāšana;

2) prasības nodrošinājuma atzīmes (aizlieguma vai ķīlas atzīmes) ierakstīšana zemesgrāmatā, kuģu reģistrā vai citos īpašuma reģistros;

3) aizliegums parādniekam veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

4) pie citas personas esošās parādniekam piederošās mantas apķīlāšana.

(2) Nodokļu administrācijas pilnvarotas amatpersonas lēmumu par nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nosūta nodokļu maksātājam vienas darba dienas laikā pēc tā izpildes.

(3) Ja nodokļu administrācija konstatē, ka nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas, vai ir citi pierādījumi, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, lai izvairītos no nokavēto nodokļu maksājumu samaksas, kā arī nodokļu maksātājs veic citas darbības, kuru rezultātā varētu kļūt neiespējami izpildīt nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, nodokļu administrācija var piemērot nodrošinājuma līdzekļus pirms lēmuma pieņemšanas par nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātiem.

(4) Lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus piemēro tā, lai nodokļu maksātājam nodarītu iespējami mazākus zaudējumus un iespējami mazāk traucētu tā darbību. Nodokļu administrācija Civillikumā noteiktajā kārtībā atlīdzina nodokļu maksātājam zaudējumus, kas radušies, nepamatoti piemērojot nodrošinājuma līdzekļus.

(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 11.12.2008. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

26.2 pants. Nodrošinājums par iespējamo pievienotās vērtības nodokļa parāda samaksu darījumos ar naftas produktiem

(1) Nodokļu maksātājam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, reģistrēta saņēmēja darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar naftas produktiem un ir reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs saskaņā ar pievienotās vērtības nodokļa jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodrošinājums, uzņemoties atbildību par iespējamā pievienotās vērtības nodokļa parāda samaksu attiecībā uz naftas produktiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā ir izmantojami šādi nodrošinājuma veidi:

1) drošības nauda;

2) saistību izpildes apdrošināšanas polise;

3) kredītiestādes galvojums.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētais nodrošinājums 12 mēnešu laika posmam ir 1 000 000 euro.

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) gadījumus, kādos šā panta pirmajā daļā minētais nodrošinājums nav jāiesniedz vai ir samazināms tā apmērs;

2) nodrošinājuma iesniegšanas, apstiprināšanas, pieprasīšanas, dzēšanas un atdošanas kārtību.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014. Sk. Pārejas noteikumu 153. un 154.punktu)

27.pants. Nodokļu iekasēšana ienākumu avota likvidēšanas vai slēpšanas gadījumos

Ja nodokļu maksātājs likvidē savus īpašumus, uzņēmumus, komerc­sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas vai citus ienākumu avotus vai noslēpj savu mantu vai nodokļu administrācijai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga aprēķināt nodokļus un veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu pirms taksācijas perioda beigām. Šādos gadījumos aplikšanai ar nodokļiem vajadzīgās ziņas un deklarācijas, kā arī uzlikto nodokļu nomaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no konkrētā nodokļa likumā paredzētajiem termiņiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

28.pants. Nepareizi piedzīto maksājumu un pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšana

(1) Nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas jāatmaksā atpakaļ nodokļu maksātājam 15 dienu laikā no tās dienas, kad nodokļu administrācija vai tiesa pieņēmusi lēmumu, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas palielina par pusi no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas, bet gadījumos, kad nepareizi piedzītās maksājumu summas nav atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielina par šā likuma 29.panta otrajā daļā noteikto nokavējuma naudu, aprēķinot to no nepareizi piedzītās maksājumu summas par katru nokavēto dienu, un tās tiek izmaksātas no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzītā summa.

(2) Pārmaksātās nodokļu summas pēc nodokļu maksātāju pamatota iesnieguma iesniegšanas nodokļu administrācijai un pēc nodokļu administrācijas pārbaudes novirzāmas nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai vai atmaksājamas 15 dienu laikā, ja konkrēto nodokļu likumi neparedz citu atmaksāšanas laiku un kārtību. Ja pārmaksātās nodokļu summas nepamatoti netiek atmaksātas šajā daļā vai konkrētā nodokļa likumā noteiktajā termiņā, atmaksājamo summu palielina par trim piektdaļām no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas, aprēķinot to no pārmaksāto nodokļu maksājumu summas par katru nokavējuma dienu.

(21) Ja šā panta otrajā daļā minētais nodokļu maksātāja iesniegums saņemts triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa, nodokļu administrācijai, ja tā uzsākusi pārmaksātās nodokļu summas pārbaudi, līdz pagājuši trīs gadi no konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa, ir tiesības pieņemt lēmumu par šo summu novirzīšanu vai atmaksāšanu neatkarīgi no tā, vai ir pagājuši trīs gadi no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa.

(22) Šā panta otrajā daļā minētās pārbaudes veikšana neierobežo nodokļu administrācijas tiesības nodokļu revīzijas (audita) rezultātā precizēt pārmaksāto nodokļu summas, kuras nodokļu maksātājam ir atmaksātas vai novirzītas nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai.

(3) Šā panta pirmās daļas nosacījumi, kā arī otrās daļas nosacījumi, ja nodokļu maksātājs ir pieprasījis pārmaksātās nodokļu summas atmaksu, nav piemērojami nodokļu maksātājiem, kuriem ir nokavētie nodokļu maksājumi, nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu apmērā.

(31) (Izslēgta ar 14.04.2011. likumu)

(32) (Izslēgta ar 14.04.2011. likumu)

(4) Nodokļu administrācija šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā gadījumā pārmaksātās nodokļu summas bez nodokļu maksātāja iesnieguma vispirms novirza nokavēto nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu segšanai, vienlaikus proporcionāli sedzot pamatparādu, soda naudu un nokavējuma naudu.

(5) Ja konkrētā nodokļa likums paredz veikt nodokļu revīziju (auditu), lai atmaksātu pārmaksāto nodokli, nodokļa pārmaksa atmaksājama daļā:

1) kuras pamatotība apstiprinājusies nodokļu revīzijas (audita) rezultātā;

2) kurā nodokļu revīzija (audits) turpinās, ja pēc atmaksāšanas iespējamā nodokļa parāda saistība tiek pastiprināta ar galvojumu vai nodrošināta ar ķīlu.

(6) Nodokļa pārmaksa, kuras pamatotība tiek papildus izvērtēta, netiek atmaksāta līdz nodokļu revīzijas (audita) beigām, ja nodokļu maksātājs neiesniedz šā panta piektajā daļā minēto galvojumu vai negarantē šīs summas atmaksāšanu ar ķīlu.

(7) Šā panta piektās daļas 2.punktā paredzētajā gadījumā ķīlas līgums slēdzams starp nodokļu administrāciju un nodokļu maksātāju vispārējā kārtībā, kas noteikta attiecībā uz ķīlas līgumiem, un šāds līgums ir atbrīvots no nodokļiem un valsts nodevām, kas maksājamas, noformējot ķīlas līgumu. Par ķīlas priekšmetu var būt lieta, kas nav apgrūtināta ar parādiem vai citādām lietu tiesībām. Saskaņā ar noslēgto galvojuma līgumu galvinieks uzņemas samaksāt nodokļa parādu un ar to saistīto no­kavējuma naudu un soda naudu kā pats parādnieks. Ķīlas tiesības un galvojuma saistība nodibināma, grozāma un izbeidzama atbilstoši Civillikuma noteikumiem, bet pušu strīdi risināmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2002., 28.02.2003., 26.10.2006., 08.11.2007., 08.05.2008., 01.12.2009. un 14.04.2011. likumu, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

28.1 pants. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošana nodokļu un nodevu aprēķināšanai

(1) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu)

(2) (Izslēgta ar 01.12.2005. likumu)

(3) (Izslēgta ar 01.12.2009. likumu)

(4) Ministru kabinets nosaka tehniskās prasības elektroniskajām ierīcēm un iekārtām.

(5) Ministru kabinets nosaka elektronisko ierīču un iekārtu lietotājus un lietošanas kārtību, darījumus apliecinošo dokumentu veidus un rekvizītus, šo ierīču un iekārtu lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumus, kā arī kārtību, kādā elektroniskās ierīces un iekārtas, to lietotāji un apkalpojošie dienesti reģistrējami vienotajā datu bāzē (reģistrā), un to uzraudzības un kontroles kārtību.

(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2005., 26.10.2006. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

28.2 pants. Valsts nodevu atmaksāšana

Pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam. Iesniegumam pievieno tās personas rakstveida atzinumu, kura sniegusi pakalpojumu vai devusi nodrošinājumu, vai tiesas lēmumu, ja konkrētajos likumos vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.

(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2008. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

VII nodaļa
Atbildība par nodokļu pārkāpumiem

(Nodaļas nosaukums 26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

29.pants. Nokavējuma naudas aprēķināšana

(1) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)

(2) Par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

(3) Nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu darbdienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, nokavējuma naudu aprēķina par periodu no nākamās dienas pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās līdz samaksas dienai (to ieskaitot). Ja maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas).

(4) Nokavējuma naudas aprēķināšana:

1) tiek pārtraukta, ja šā likuma 24.pantā nav noteikts citādi:

a) privatizējamām kapitālsabiedrībām — no dienas, kad tās nodotas privatizācijai, kapitālsabiedrībām — no dienas, kad tās nodotas atsavināšanai, līdz dienai, kad saistības tiek nodotas ar pieņemšanas un nodošanas aktu jaunajam īpašniekam, bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem,

b) nodokļu maksātājiem, kuriem tiesa pasludinājusi maksātnespējas procesu, — no dienas, kad tiesa pasludinājusi spriedumu attiecīgajā maksātnespējas procesa lietā,

c) komersantiem, kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā tiek kapitalizēti nodokļu maksājumu pamatparādi,

d) komercsabiedrībām, kurām tiesa ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesu, — no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par attiecīgās tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu,

e) komercsabiedrībām ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā — no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu;

2) tiek atjaunota, ja:

a) šīs daļas 1.punkta "a" vai "c" apakšpunktā noteiktajam termiņam beidzoties, nokavētie nodokļu maksājumi nav samaksāti vai nav kapitalizēti un ar kapitalizāciju saistītie grozījumi nav reģistrēti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Nokavējuma nauda tiek aprēķināta vispārējā kārtībā no dienas, kad tās aprēķināšana tika pārtraukta,

b) šīs daļas 1.punkta “b”, “d” un “e” apakšpunktā minēto nodokļu maksātāju maksātspēja ir atjaunota no dienas, kad tiesa pieņēmusi nolēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu vai tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu, izpildot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu,

c) šīs daļas 1.punkta “d” apakšpunktā minēto nodokļu maksātāju tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums ir noraidīts. Nokavējuma nauda tiek aprēķināta no dienas, kad nokavējuma naudas aprēķināšana tika apturēta.

(5) Nodokļu maksātājiem, kuriem bankas pieņēmušas izpildei maksājuma uzdevumus par nodokļu samaksu, tos neizpildot sakarā ar bankas darbības apturēšanu, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta uz laiku, līdz tiek pieņemts lēmums par kredītiestādes darbības atjaunošanu vai bankrotu.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktā nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:

1) summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi izpildei;

2) tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks-pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības nav nodevis jebkurai citai personai.

(7) Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta, ja nokavējuma naudas summa sasniedz nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēru.

(8) Par Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa vai nodevas samaksas termiņa kavējumu nokavējuma nauda tiek aprēķināta šajā pantā noteiktajā kārtībā un apmērā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests saņēmis palīdzības pieprasījumu par nodokļu prasījuma piedziņu.

(9) Par Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa vai nodevas samaksas termiņa kavējumu nokavējuma nauda tiek aprēķināta šajā pantā noteiktajā kārtībā un apmērā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja Eiropas Savienības dalībvalsts prasījuma izpildei bijusi nepieciešama aizstāšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 22.10.1998., 25.11.1999., 13.04.2000., 10.05.2001., 09.10.2002., 26.10.2006. un 11.12.2008., 11.06.2009. un 15.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2012.)

30.pants. Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi

(1) Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 euro. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 euro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).

(11) Šā panta pirmajā daļā noteiktais skaidrās naudas ierobežojums, kā arī skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums attiecas arī uz fiziskajām personām, kuras reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas un veic skaidrās naudas darījumus saimnieciskās darbības ietvaros.

(12) (Izslēgta ar 17.12.2009. likumu)

(13) (Izslēgta ar 17.12.2009. likumu)

(14) Nodokļu maksātāji vairumtirdzniecībā veic tikai bezskaidras naudas norēķinus (to skaitā ar maksājumu kartēm).

(15) Šā panta 1.4 daļā noteiktais ierobežojums nav attiecināms uz gadījumiem, kad vairumtirgotājs (preču pārdevējs) ir:

1) paziņojis rakstveidā Valsts ieņēmumu dienestam par to, ka vairumtirdzniecībā veiks darījumus, par kuriem pircējs varēs norēķināties skaidrā naudā;

2) nodrošinājis preču pircēju reģistru, kas ļauj identificēt konkrēto preču pircējus, kuri veikuši norēķinus skaidrā naudā, un skaidrā naudā veiktā darījuma summu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais skaidras naudas lietošanas ierobežojums neattiecas vienīgi uz kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem. Minētās komercsabiedrības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā deklarē mēneša laikā veiktos darījumus, kuru kopsumma pārsniedz 7200 euro.

(3) Šā panta normas neattiecas uz:

1) kredītiestāžu pakalpojumiem;

2) skaidras naudas iemaksām kredītiestādēs šā panta pirmajā daļā minēto darījumu dalībnieku kontos.

(4) Mazumtirdzniecībā veiktajos darījumos šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais skaidrās naudas ierobežojums, kā arī skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums attiecināms tikai uz preču pircēju, izņemot šā panta septītajā daļā noteikto gadījumu.

(5) Maksājumos par pakalpojumiem, kurus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija, šā panta normas attiecināmas tikai uz pakalpojumu saņēmēju.

(6) Šā panta piemērošanā par vairumtirdzniecību uzskatāma iepirkto preču pārdošana savā vārdā saimnieciskās darbības veicējam tālākpārdošanai, ražošanai vai savas darbības nodrošināšanai. Šā panta piemērošanā par mazumtirdzniecību uzskatāma preču pārdošana gala patēriņam vai izmantošanai.

(7) Nodokļu maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 3000 euro. Minētais neattiecas uz skaidrā naudā veiktajiem darījumiem (izmaksātajiem laimestiem), par kuriem nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz paziņojumu saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli17.panta 11.1 daļā noteikto.

(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009., 01.12.2009., 17.12.2009., 21.10.2010., 21.06.2012. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

31.pants. Ierobežojumi nodokļu atvieglojumu saņemšanā

Nodokļu maksātājiem, kuriem ir neattaisnoti nokavētie maksājumi par pārskata gadu, nav tiesību saņemt nodokļu atvieglojumus, izdarot ziedojumus vai dāvinājumus.

32.pants. Atbildība par budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra samazināšanu vai no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra nepamatotu palielināšanu

(1) Par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam papildus aprēķina un par labu budžetam piedzen samazināto nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, un uzliek soda naudu.

(2) Par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru un uzliek soda naudu.

(3) Soda naudu uzliek saskaņā ar šo pantu, 32.4 un 34.pantu, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

(4) Par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums nepārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums nepārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 20 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.

(5) Par šā panta pirmajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja budžetā iemaksājamā nodokļa samazinājums pārsniedz 15 procentus no deklarējamās nodokļa summas, vai par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta atmaksājamā nodokļa palielinājums pārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 30 procentu apmērā no nedeklarētā budžetā iemaksājamā nodokļa apmēra vai no nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.

(6) Soda naudu šajā pantā minētajos gadījumos uzliek par katru pārbaudīto taksācijas periodu.

(7) Ja izdarītais nodokļu pārkāpums nav uzskatāms par atkārtotu nodokļu pārkāpumu un ja nodokļu maksātājs ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo nodokļu samaksas termiņus, kā arī ir sadarbojies ar nodokļu administrāciju šā likuma 32.2 panta izpratnē, nodokļu administrācija uzliek soda naudu 50 procentu apmērā no šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās soda naudas.

(8) Nodokļu revīzijas (audita) laikā papildus noteiktos maksājumus nodokļu maksātājs samaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem. Ja lēmumā par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem norādītie maksājumi netiek veikti minēto 30 dienu laikā, nodokļu administrācija šā likuma 29.panta otrajā daļā noteikto nokavējuma naudu aprēķina ar nākamo dienu pēc maksāšanas termiņa iestāšanās.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

32.1 pants. Atbildība par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu

(Izslēgts ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

32.2 pants. Sadarbošanās ar nodokļu administrācijas amatpersonām

(1) Nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā sniedz šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās informatīvās deklarācijas vai pēc nodokļu administrācijas amatpersonas pieprasījuma papildu informāciju (saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus, grāmatvedības uzskaites dokumentus, kā arī citu informāciju, kas raksturo darbības, kuras ietekmēja vai varēja ietekmēt nodokļu aprēķinu un nomaksu), kuru nesaņemot nav iespējama vai ir apgrūtināta konkrētā vai cita nodokļu maksātāja budžetā iemaksājamās nodokļa summas vai pārmaksas summas noteikšana.

(2) Nodokļu administrācijas amatpersona, pieprasot iesniegt informāciju, nosaka termiņu, kas nedrīkst būt garāks par 30 dienām.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

32.3 pants. Atbildība par nodokļa, kas atmaksājams no budžeta, apmēra nepamatotu palielināšanu

(Izslēgts ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

32.4 pants. Atkārtotais nodokļu pārkāpums

(1) Par atkārtoto nodokļu pārkāpumu šā likuma 32.panta ceturtajā un piektajā daļā minēto soda naudas apmēru divkāršo.

(2) Atkārtotais nodokļu pārkāpums ir nodokļu pārkāpums, kas atbilst šādām pazīmēm:

1) iepriekšējais nodokļu pārkāpums ir konstatēts nodokļu revīzijas (audita) laikā, kas ir pabeigta, un šis nodokļu pārkāpums ir izdarīts ne vēlāk kā triju gadu laikā no atkārtota nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža;

2) lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32.pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams vai tas ir pārsūdzēts tiesā;

3) atkārtoto nodokļu pārkāpumu nodokļu administrācija administratīvajā aktā ir pamatojusi ar to pašu likuma normu vai ar šo normu saistītu normatīvo aktu, vai, ja likumā un normatīvajos aktos ir izdarīti grozījumi, ar normām, kas ir analoģiskas iepriekšējā nodokļu pārkāpuma pamatošanai administratīvajā aktā minētajām normām.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

33.pants. Atbildība par atkārtotu nodokļa bāzes samazināšanu

(Izslēgts ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

33.1 pants. Nodokļu administrācijas tiesības samazināt uzlikto soda naudu

(Izslēgts ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

33.2 pants. Nodokļu deklarāciju precizēšana

(1) Nodokļu maksātājam ir tiesības precizēt iesniegtās nodokļu deklarācijas vai iesniegt iesniegumu ar lūgumu labot muitas deklarāciju un iemaksāt budžetā samazināto nodokļa summu un ar to saistīto nokavējuma naudu par periodu no minētās nodokļa summas maksāšanas termiņa, kas noteikts konkrētā nodokļa likumā, līdz samaksas dienai.

(2) Ja nodokļu maksātājs nodokļu deklarācijas precizējumu vai iesniegumu ar lūgumu labot muitas deklarāciju iesniedz līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai pēc tam, kad saņēmis nodokļu administrācijas paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu, papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem maksājumiem nodokļu administrācija piemēro soda naudu piecu procentu apmērā no samazinātās nodokļa summas.

(3) Nodokļu maksātājam līdz lēmumā par nodokļu revīzijas (audita) veikšanas nosacījumu maiņu norādītajam grāmatvedības uzskaites dokumentu iesniegšanas termiņam ir tiesības precizēt nodokļu deklarācijas par papildus pārbaudāmo periodu vai nodokli, vienlaikus iemaksājot budžetā šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos maksājumus.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

33.3 pants. Nodokļu administrācijas uzliktās (aprēķinātās) soda naudas samazināšana

(Izslēgts ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

34.pants. Atbildība par saimnieciskās darbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam, un citiem nodokļu pārkāpumiem

(1) Ja juridiskā persona vai fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, veic saimniecisko darbību, nereģistrējoties kā konkrēta nodokļa maksātājs, vai 30 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas, kā arī nodokļu administrācijas pieprasītos saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar noteikt maksājamā nodokļa summu, tad nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen nodokli, kas aprēķināts par taksācijas periodu no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā konkrēta nodokļa maksātājam, nokavējuma naudu šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā un soda naudu 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas.

(2) Ja fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājs, 30 dienu laikā pēc tam, kad saņēmusi nodokļu administrācijas paziņojumu ar atgādinājumu par reģistrēšanos saimnieciskās darbības veicēja statusā:

1) reģistrējas nodokļu maksātāju reģistrā un iesniedz nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas par taksācijas periodu, kurā tika veikta saimnieciskā darbība, par nodokļu deklarācijās aprēķināto, bet savlaicīgi budžetā nenomaksāto nodokli no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam, tiek aprēķināta nokavējuma nauda šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā;

2) reģistrējas kā nodokļu maksātājs, bet nav iesniegusi nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas par taksācijas periodu, kurā tika veikta saimnieciskā darbība, nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen nodokli, kas aprēķināts no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam, ar to saistīto nokavējuma naudu šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā un soda naudu 50 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas;

3) nereģistrējas kā nodokļu maksātājs un nav iesniegusi nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas par taksācijas periodu, kurā tika veikta saimnieciskā darbība, nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen nodokli, kas aprēķināts no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam, ar to saistīto nokavējuma naudu šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā un soda naudu 100 procentu apmērā no budžetā iemaksājamās nodokļa summas.

(3) Ja fiziskā persona, kura iepriekšējā taksācijas periodā veica, bet nebija reģistrējusi saimniecisko darbību, vairs neveic saimniecisko darbību, ir iesniegusi nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas par iepriekšējā taksācijas periodā veikto saimniecisko darbību, par nodokļu deklarācijās aprēķināto, bet savlaicīgi budžetā nenomaksāto nodokli no dienas, kad personai bija jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam, tiek aprēķināta nokavējuma nauda šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktajā apmērā.

(4) Ja nav iespējams noteikt nodokļa lielumu, nodokļu administrācija nosaka ar nodokli apliekamo bāzi un nodokļa summu uz aprēķinu pamata atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām.

(5) Šā panta pirmajā daļā un otrās daļas 2. un 3.punktā minētajos gadījumos pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma:

1) ministrijas, pašvaldības un citas institūcijas atsauc nodokļu maksātājam izsniegto atļauju (licenci) veikt komercdarbību;

2) kredītiestādes un valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts” pārtrauc līdzekļu izsniegšanu un pārskaitījumus no nodokļu maksātāja konta, līdz tiek saņemts nodokļu administrācijas rakstveida atsaukums vai tiesas nolēmums;

3) piemēro citos normatīvajos aktos noteiktos sodus. Nodokļu administrācija ir tiesīga iesniegt materiālus attiecīgajā valsts institūcijā kriminālprocesa uzsākšanai.

(21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2009.)

34.1 pants. Saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos

(1) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimniecisko darbību, ja ir konstatēts vismaz viens no šādiem pārkāpumiem:

1) nodokļu maksātājs nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts rakstveida darba līgums, un šo personu skaits ir 50 procenti vai vairāk, bet ne mazāk kā trīs personas no pārbaudāmajā objektā (nodokļu maksātājam piederošās vai tā lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai fiziskajai vai juridiskajai personai piederošā vai lietošanā esošā teritorijā vai telpā) nodarbinātajām personām;

2) nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas;

3) nodokļu maksātājs lieto kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu, kurai ir mainīta programmatūra vai veiktas citas darbības, ar kurām radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu;

4) nodokļu maksātājs nodarbinātajai personai izmaksā ienākumus, kuri nav uzrādīti grāmatvedības uzskaitē un Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, vai nodarbina vairāk nekā vienu personu, ar kuru nav noslēdzis rakstveida darba līgumu;

5) nodokļu maksātājs nav novērsis pārkāpumus, kas bija par pamatu tā izslēgšanai no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra;

6) nodokļu maksātājs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav iesniedzis šā likuma 26.2 panta pirmajā daļā minēto nodrošinājumu.

(2) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā pārkāpuma konstatācijas rakstveidā brīdina nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu, izņemot gadījumu, kad tiek konstatēts šā panta pirmās daļas 1.punktā minētais pārkāpums.

(3) Piecu darbdienu laikā pēc šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā pārkāpuma konstatācijas Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu.

(4) Valsts ieņēmumu dienests aptur nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, pieņemot lēmumu piecu darbdienu laikā, bez brīdināšanas, ja konstatē kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem un kādu no šādiem apstākļiem:

1) nodokļu maksātāja adrese atbilst riska adresei;

2) Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka komercreģistrā kā nodokļu maksātāja vienīgais dalībnieks vai vienīgā amatpersona šā fakta konstatācijas brīdī ir norādīta tāda persona, kuras nolūks nav bijis veikt komercdarbību un kuras dati bez šīs personas piekrišanas tika izmantoti ierakstu izdarīšanai komercreģistrā vai kura par dalībnieku vai vienīgo amatpersonu kļuva pēc trešo personu lūguma;

3) Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka nodokļu maksātāja atsevišķu dalībnieku vai atsevišķu amatpersonu nolūks nav bijis veikt komercdarbību;

4) nodokļu maksātāja norādītā juridiskā adrese vai deklarētās dzīvesvietas adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā;

5) nodokļu maksātājs pēc nodokļu administrācijas paziņojuma par pārbaudes veikšanu atkārtoti gada laikā nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā.

(5) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu 15 dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā rakstveida brīdinājuma paziņošanas, ja nodokļu maksātājs nav novērsis tajā norādītos pārkāpumus.

(6) Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu pieņemšanas veic šādas darbības:

1) nosūta ziņas par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu Uzņēmumu reģistram, ja aptur Uzņēmumu reģistra žurnālā vai komercreģistrā ierakstītā nodokļu maksātāja saimniecisko darbību;

2) pieņem lēmumu par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu attiecīgajā kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) aptur Valsts ieņēmumu dienesta izsniegto speciālo atļauju (licenču) darbību;

4) iesniedz ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību apturēt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt komercdarbību;

5) dod finanšu iestādēm un kredītiestādēm obligāti izpildāmus rīkojumus par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu;

6) noplombē vai aizzīmogo nodokļu maksātāja struktūrvienību vai citu saimnieciskās darbības veikšanas vietu, ja to izvietojums šādu rīcību pieļauj, un veic citus normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksātāja saimniecisko darbību ierobežojošus pasākumus.

(7) Ja Valsts ieņēmumu dienests aptur tādas nodokļu maksātāja struktūrvienības darbību, kurā noticis pārkāpums, tas veic šā panta sestās daļas 6.punktā minētās darbības.

(8) Lēmums par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas savā mājaslapā internetā publicē informāciju par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.

(9) Nodokļu maksātājam, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus, izņemot šā panta desmitajā daļā paredzēto gadījumu. Nodokļu maksātājam aizliegts veikt darījumus ar tādu nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, no nākamās dienas, kad izsludināts komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra žurnāla ieraksts par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu, vai nodokļu maksātājam, kas Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, no nākamās dienas, kad attiecīgā informācija publicēta Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā.

(10) Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums atļaut pabeigt darījumu, arī izpildīt maksājumu saistības, ja nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu ar lūgumu atļaut pabeigt darījumu un Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka darījums netiek veikts, lai izvestu, atsavinātu vai slēptu mantu vai citus ienākuma avotus vai citādā veidā izvairītos no nodokļu saistību izpildes. Valsts ieņēmumu dienests piešķir šo atļauju triju darbdienu laikā pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas no nodokļu maksātāja. Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties anulē piešķirto atļauju, ja nodokļu administrēšanas procesā tas ieguvis pamatotu informāciju, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Ja piešķirtā atļauja tiek anulēta, normatīvajos aktos noteikto atbildību par saimnieciskās darbības apturēšanas ierobežojumu neievērošanu piemēro no dienas, kad nodokļu maksātājam apturēta saimnieciskā darbība.

(11) Ja nodokļu maksātājs veic darījumu ar tādu nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, un darījums vai kopējā darījumu summa pārsniedz 1500 euro, izdevumi, kas nodokļu maksātājam radušies šādas rīcības rezultātā, nav uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību. Minētais nosacījums neattiecas uz darījumiem, kuri veikti pirms Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu stāšanās spēkā.

(12) Ja nodokļu maksātājs apstrīd lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu, Valsts ieņēmumu dienests izskata nodokļu maksātāja iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu. Iesnieguma iesniegšana neaptur apstrīdētā lēmuma izpildi.

(13) Lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.2013., 19.09.2013. un 06.11.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

34.2 pants. Nodokļu maksātāja apturētās saimnieciskās darbības atjaunošana

(1) Ja nodokļu maksātājs ir novērsis visus lēmumā par saimnieciskās darbības apturēšanu minētos pārkāpumus un par to paziņojis, Valsts ieņēmumu dienests pēc pārbaudes veikšanas vienas darbdienas laikā atjauno nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Lēmums par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

(2) Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu pieņemšanas veic šādas darbības:

1) nosūta ziņas par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu Uzņēmumu reģistram, ja atjauno Uzņēmumu reģistra pārziņā esošajā reģistrā ierakstītā nodokļu maksātāja saimniecisko darbību;

2) pieņem lēmumu par aizlieguma atzīmes atcelšanu attiecīgajā kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) atjauno Valsts ieņēmumu dienesta apturēto speciālo atļauju (licenču) darbību;

4) atsauc saskaņā ar šā likuma 34.1 panta sestās daļas 4. un 5.punktu iesniegtos pieprasījumus un dotos rīkojumus;

5) atplombē un noņem aizzīmogojumus nodokļu maksātāja struktūrvienībās un citās saimnieciskās darbības veikšanas vietās, kā arī atceļ citus nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas ierobežojumus.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2012.)

34.3 pants. Lēmuma pieņemšana par personas iekļaušanu riska personu sarakstā

(1) Valsts ieņēmumu dienestam piecu darbdienu laikā pēc šā likuma 1.panta 31.punktā minēto kritēriju konstatācijas ir tiesības pieņemt lēmumu par personas iekļaušanu riska personu sarakstā.

(2) Lēmums par personas iekļaušanu riska personu sarakstā stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī un ir spēkā trīs gadus, izņemot gadījumus, kad lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz šā likuma 1.panta 31.punkta "b" apakšpunktu vai ir zudis pamats tā darbībai saskaņā ar šā panta piekto daļu.

(3) Ja persona apstrīd lēmumu par tās iekļaušanu riska personu sarakstā, Valsts ieņēmumu dienests izskata iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu. Iesnieguma iesniegšana neaptur apstrīdētā lēmuma izpildi.

(4) Lēmuma par personas iekļaušanu riska personu sarakstā pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(5) Ja persona ir veikusi darbības, kuru rezultātā ir zudis pamats tās iekļaušanai riska personu sarakstā atbilstoši šā likuma 1.panta 31.punkta "b", "c", "d" vai "e" apakšpunktā noteiktajam, un paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts ieņēmumu dienests pēc izvērtēšanas vienas darbdienas laikā lemj par personas izslēgšanu no riska personu saraksta. Lēmums par personas izslēgšanu no riska personu saraksta stājas spēkā tā pieņemšanas brīdī.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

35.pants. Atbildība par smagiem nodokļu likumu pārkāpumiem

(Izslēgts ar 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

VIII nodaļa
Nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(Nodaļas nosaukums ar 28.02.2003. likuma grozījumiem, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

36.pants. Sūdzību iesniegšanas un izskatīšanas kārtība

(Izslēgts ar 28.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

37.pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Nodokļu maksātājam, kurš saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemto lēmumu, lēmumu par pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu, viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas ir tiesības apstrīdēt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

(2) Nodokļu maksātājs, apstrīdot lēmumu, ir tiesīgs:

1) prasīt atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā;

2) ierosināt noslēgt vienošanās līgumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt apstrīdēto lēmumu negrozītu;

2) atcelt apstrīdēto lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.

(4) Valsts ieņēmumu dienests izskata iesniegumu un pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas dienas.

(5) Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, viņam ir tiesības to pārsūdzēt tiesā.

(6) Nodokļu maksātājs, attiecībā uz kuru ir veikti šajā likumā noteiktie izpildes nodrošināšanas pasākumi vai izdots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, var iesniegt sūdzību, ja izpildu darbības neatbilst likuma noteikumiem. Sūdzību var iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram septiņu dienu laikā no dienas, kad nodokļu maksātājs ir uzzinājis par izpildu darbību. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors sūdzību izskata šā panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā. Tiesu izpildītāja darbību pārsūdzēšanai piemērojami Civilprocesa likuma noteikumi. Sūdzības iesniegšana izpildes nodrošināšanas pasākumu piemērošanu un nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neaptur.

(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

37.1 pants. Citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Citu valsts institūciju amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtie lēmumi apstrīdami un pārsūdzami vispārējā kārtībā, kāda noteikta administratīvo aktu apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai.

(2) Pašvaldību amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemtos lēmumus, izņemot lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un lēmumus par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem, 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas var apstrīdēt (pārsūdzēt) šādā kārtībā:

1) pašvaldības domes amatpersonas pieņemto lēmumu — pašvaldības domes priekšsēdētājam. Pašvaldības domes priekšsēdētājs izskata iesniegumu un 30 dienu laikā sniedz atbildi;

2) pašvaldības domes priekšsēdētāja pieņemto lēmumu — tiesā.

(3) Izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, pašvaldības amatpersonas var pieņemt šādu lēmumu:

1) atstāt apstrīdēto lēmumu negrozītu;

2) atcelt apstrīdēto lēmumu;

3) pieņemt jaunu lēmumu nodokļu maksātāja lietā.

(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

38.pants. Pierādījumu nodrošināšana

Ja nodokļu maksātājs nepiekrīt nodokļu administrācijas aprēķinātajam nodokļu maksājumu lielumam, pierādījumus par nodokļu maksājumu lielumu nodrošina nodokļu maksātājs.

39.pants. Lēmumu pārsūdzēšana Darījumu novērtējuma komisijā

(Izslēgts ar 13.12.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

40.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar iesnieguma izskatīšanu

(1) Ja ir saņemts iesniegums par nodokļu administrācijas kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu, nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku.

(2) Nodokļu administrācijas amatpersonas lēmuma izpilde tiek apturēta arī šā likuma 39.pantā noteiktajos gadījumos.

(3) Ja nodokļu maksātājs izved, atsavina vai slēpj savu mantu vai citus ienākuma avotus, reorganizē vai likvidē komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas vai ir citi pierādījumi par to, ka nodokļu maksātājs pārtrauks savu darbību Latvijā, nodokļu administrācija ir tiesīga veikt pasākumus, lai nodrošinātu aprēķinātās nodokļu summas saņemšanu, pirms nodokļu maksātāja iesnieguma izskatīšana ir pabeigta. Šādos gadījumos uzlikto nodokļu samaksu nodokļu administrācija var pieprasīt neatkarīgi no iesnieguma izskatīšanas posma un termiņiem.

(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

41.pants. Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāja vienošanās līguma noslēgšana

(1) Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāja vienošanās līgumu slēdz, lai izbeigtu tiesisku strīdu par datu atbilstības pārbaudes un nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai par konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu.

(11) Ja Valsts ieņēmumu dienests pēc datu atbilstības pārbaudes ir aprēķinājis papildu maksājumus budžetā, nodokļu maksātājs ir tiesīgs ierosināt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram noslēgt attiecīgu vienošanās līgumu. Vienošanās līgumā norāda, ka nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa maksājuma apmēram, bet 85 procenti no aprēķinātās nokavējuma naudas, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no deklarētās nodokļa summas maksāšanas termiņa līdz lēmuma par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem pieņemšanas dienai, ir atceļami.

(2) Ja Valsts ieņēmumu dienests nodokļu revīzijas (audita) rezultātā ir aprēķinājis papildu maksājumus budžetā saskaņā ar šā likuma 32.panta ceturto vai piekto daļu, nodokļu maksātājs ir tiesīgs ierosināt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram noslēgt vienošanās līgumu. Vienošanās līgumā norāda, ka nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa maksājuma apmēram, bet 50 procenti no aprēķinātās soda naudas un nokavējuma naudas, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, ir atceļami.

(3) Ja Valsts ieņēmumu dienests nodokļu revīzijas (audita) rezultātā ir aprēķinājis papildu maksājumus budžetā un soda naudu saskaņā ar šā likuma 32.panta septīto daļu, nodokļu maksātājs ir tiesīgs ierosināt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram noslēgt vienošanās līgumu. Vienošanās līgumā norāda, ka nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa maksājuma apmēram, bet aprēķinātā soda nauda un 50 procenti no nokavējuma naudas, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai, ir atceļami.

(4) Ja Valsts ieņēmumu dienests nodokļu revīzijas (audita) rezultātā ir konstatējis no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu un aprēķinājis soda naudu saskaņā ar šā likuma 32.panta ceturto vai piekto daļu vai 32.4 pantu, nodokļu maksātājs ir tiesīgs ierosināt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram noslēgt vienošanās līgumu. Vienošanās līgumā norāda, ka nodokļu maksātājs piekrīt no budžeta atmaksājamās summas samazinājumam, bet saskaņā ar šo likumu aprēķināto soda naudu samazina par 50 procentiem.

(5) Ja Valsts ieņēmumu dienests nodokļu revīzijas (audita) rezultātā ir konstatējis no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu un aprēķinājis soda naudu saskaņā ar šā likuma 32.panta septīto daļu, nodokļu maksātājs ir tiesīgs ierosināt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram noslēgt vienošanās līgumu. Vienošanās līgumā norāda, ka nodokļu maksātājs piekrīt no budžeta atmaksājamās summas samazinājumam, bet saskaņā ar šo likumu aprēķināto soda naudu samazina par 85 procentiem.

(6) Ja Valsts ieņēmumu dienests nodokļu revīzijas (audita) rezultātā ir aprēķinājis papildu maksājumus budžetā, kā arī soda naudu saskaņā ar šā likuma 32.4 vai 34.pantu vai saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 16.1 panta pirmo, 1.1 vai piekto daļu, nodokļu maksātājs ir tiesīgs ierosināt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram noslēgt vienošanās līgumu. Vienošanās līgumā norāda, ka nodokļu maksātājs piekrīt papildus aprēķinātā nodokļa maksājuma un nokavējuma naudas apmēram, bet 50 procenti no aprēķinātās soda naudas ir atceļami.

(7) Ja ir apstrīdēts Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemtais lēmums un, izskatot nodokļu maksātāja iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors apstrīdēto lēmumu atstājis negrozītu vai arī pieņēmis jaunu lēmumu, ar kuru apstrīdētais lēmums atcelts daļēji, nodokļu maksātājs iesniegumu par iespējamā vienošanās līguma noslēgšanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram iesniedz viena mēneša laikā pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas.

(8) Vienošanās līgumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors ir tiesīgs noslēgt arī, ja nodokļu maksātājs iesniedzis pieteikumu tiesā vai šajā lietā ir iesniegta apelācijas vai kasācijas sūdzība, bet lietas izskatīšana attiecīgi pirmās instances tiesā, apelācijas instancē vai kasācijas instancē tiesas sēdē pēc būtības nav pabeigta. Lietās, kas izskatāmas rakstveida procesā, vienošanās līgumu var noslēgt līdz tā termiņa beigām, ko saskaņā ar likumu tiesnesis noteicis procesa dalībniekiem pieteikuma vai paskaidrojumu papildinājumu vai grozījumu, vai cita rakstura iesniegumu vai lūgumu iesniegšanai.

(9) Nodokļu maksātājs noslēgtajā vienošanās līgumā samaksai noteiktos maksājumus budžetā samaksā gada laikā pēc tā noslēgšanas dienas. Nodokļu maksātājs katru mēnesi samaksā proporcionālu daļu no vienošanās līgumā noteikto maksājumu summas saskaņā ar šajā līgumā noteiktajiem maksājumu veikšanas termiņiem.

(10) Ja nodokļu maksātājs neizpilda vienošanās līguma noteikumus, vienošanās līgums zaudē spēku un Valsts ieņēmumu dienests piedzen revīzijas (audita) rezultātā aprēķinātos papildu maksājumus budžetā.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.09.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

IX nodaļa
Informācijas apmaiņa par uzkrājumu ienākumiem

(Nodaļa 21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

42.pants. Uzkrājumu ienākuma izmaksātāja pienākumi

(1) Latvijas Republikā izveidots izmaksātājs, kurš taksācijas periodā izmaksā uzkrājumu ienākumu faktiskajam īpašniekam, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas rezidents, vai kurš nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu šāda faktiskā īpašnieka vajadzībām, triju mēnešu laikā pēc tā taksācijas perioda beigām, kurā veikta uzkrājumu ienākuma izmaksa vai izmaksas nodrošināšana, elektroniskā veidā vai rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienestu:

1) par katra faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu;

2) par izmaksātāja nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi, ja izmaksātājs ir juridiskā persona (arī personālsabiedrība vai nodibinājums), vai par izmaksātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi, ja izmaksātājs ir fiziskā persona;

3) par katra faktiskā īpašnieka konta numuru kredītiestādē vai, ja tāda nav, par tās parādu saistības identifikāciju, uz kuru pamatojoties uzkrājumu ienākums rodas;

4) par uzkrājumu ienākuma maksājumu summu atkarībā no tā, kāda veida uzkrājumu ienākums tiek izmaksāts vai nodrošināts:

a) par šā likuma 46.panta pirmās daļas 1.punktā minēto uzkrājumu ienākumu — izmaksāto vai ieskaitīto procentu summu,

b) par šā likuma 46.panta pirmās daļas 2. vai 4.punktā minēto uzkrājumu ienākumu — šajos punktos norādīto procentu vai ienākuma summu vai no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas gūtā ienākuma kopējo summu,

c) par šā likuma 46.panta pirmās daļas 3.punktā minēto uzkrājumu ienākumu — šajā punktā norādīto no procentu maksājumiem gūtā ienākuma summu vai kopējo ienākuma summu,

d) par šā likuma 46.panta ceturtajā daļā minēto uzkrājumu ienākumu — uzkrājumu ienākuma summu, kas attiecināma uz katru šā likuma 46.panta ceturtajā daļā minētās vienības dalībnieku — fizisko personu, kas ir uzkrājumu ienākuma faktiskais īpašnieks un ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas rezidents nodokļu uzlikšanas vajadzībām.

(2) Izmaksātājs noskaidro faktiskā īpašnieka identitāti šādā veidā:

1) attiecībā uz līgumattiecībām, kas nodibinātas pirms 2004.gada 1.maija, — noskaidro faktiskā īpašnieka vārdu, uzvārdu un dzīvesvietas adresi, izmantojot savā rīcībā esošo informāciju, kas iegūstama saskaņā ar likumu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu";

2) attiecībā uz līgumattiecībām, kas nodibinātas 2004.gada 1.maijā vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nenodibinot līgumattiecības, veiktas 2004.gada 1.maijā vai pēc tam, — noskaidro faktiskā īpašnieka vārdu, uzvārdu, dzīvesvietas adresi un nodokļu maksātāja kodu (ja tāds ir), kāds tam piešķirts tajā dalībvalstī, tās atkarīgajā vai saistītajā teritorijā, kuras rezidents nodokļu uzlikšanas vajadzībām ir šī persona. Minēto informāciju iegūst no faktiskā īpašnieka uzrādītās pases vai cita personu apliecinoša dokumenta. Ja nepieciešamā informācija nav norādīta pasē vai citā personu apliecinošā dokumentā, dzīvesvietas adresi noskaidro, pamatojoties uz jebkuru citu dokumentāru identitātes apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks. Ja nodokļu maksātāja kods nav norādīts pasē vai citā personu apliecinošā dokumentā, vai citā dokumentārā identitātes apstiprinājumā (arī rezidences apliecībā nodokļu uzlikšanas vajadzībām), identitātes datus papildina ar norādi uz faktiskā īpašnieka dzimšanas datumu un vietu, pamatojoties uz viņa pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu.

(3) Izmaksātājs noskaidro faktiskā īpašnieka rezidenci šīs daļas 1. un 2.punktā noteiktajā veidā. Ievērojot 1. un 2.punkta noteikumus, uzskata, ka faktiskais īpašnieks ir rezidents tajā valstī, kurā ir viņa dzīvesvietas adrese:

1) attiecībā uz līgumattiecībām, kas nodibinātas pirms 2004.gada 1.maija, izmaksātājs noskaidro faktiskā īpašnieka rezidenci, izmantojot savā rīcībā esošo informāciju, kas iegūstama saskaņā ar likumu "Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu";

2) attiecībā uz līgumattiecībām, kas nodibinātas 2004.gada 1.maijā vai pēc tam, vai attiecībā uz darbībām, kas, nenodibinot līgumattiecības, veiktas 2004.gada 1.maijā vai pēc tam, izmaksātājs noskaidro faktiskā īpašnieka rezidenci, pamatojoties uz viņa dzīvesvietas adresi, kāda norādīta pasē vai citā personu apliecinošā dokumentā, vai, ja nepieciešams, pamatojoties uz citu dokumentāru identitātes apstiprinājumu, kuru uzrāda faktiskais īpašnieks, un ievērojot šādu kārtību: attiecībā uz fiziskajām personām, kuras uzrāda dalībvalstī vai tās atkarīgajā vai saistītajā teritorijā izdotu pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu un kuras sevi deklarē par trešās valsts rezidentu, rezidenci noskaidro, izmantojot attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes apstiprinātu rezidences apliecību nodokļu uzlikšanas vajadzībām, kura atbilst Ministru kabineta noteiktajai formai. Ja šāda apliecība netiek uzrādīta, par attiecīgās personas rezidences valsti tiek uzskatīta dalībvalsts, kura personai izsniegusi pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu, vai dalībvalsts atkarīgā vai sais­tītā teritorija.

(4) Ja izmaksātāja rīcībā ir informācija, kas liecina par to, ka fiziskā persona, kura saņem uzkrājumu ienākumu vai kuras labā uzkrājumu ienākums tiek nodrošināts, nav tā faktiskais īpašnieks, un ja nav piemērojams šā likuma 44.panta 1. vai 2. punkts, izmaksātājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti šā panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktisko īpašnieku, persona, kura saņem uzkrājumu ienākumu vai kuras labā uzkrājumu ienākums nodrošināts, uzskatāma par faktisko īpašnieku.

(5) Izmaksātājs, kas noskaidro faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci, saglabā visu to dokumentu kopijas, kuri izmantoti, lai noskaidrotu faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci, vismaz piecus gadus pēc līgumattiecību izbeigšanas ar faktisko īpašnieku vai — attiecībā uz darbībām, kas veiktas, nenodibinot līgumattiecības, — vismaz piecus gadus pēc uzkrājumu ienākuma izmaksas vai tā izmaksas nodrošināšanas. Minētā prasība attiecas arī uz to dokumentu oriģinālu vai kopiju glabāšanu, uz kuru pamata ir maksāts vai nodrošināts uzkrājumu ienākums vai kuri apstiprina uzkrājumu ienākuma izmaksu vai nodrošināšanu.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteiktie izmaksātāja pienākumi noskaidrot un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam attiecas arī uz tiem uzkrājumu ienākumiem, kuri tiek izmaksāti vai kuru izmaksa tiek nodrošināta faktiskajiem īpašniekiem, kas ir tādu trešo valstu rezidenti, ar kurām Eiropas Kopiena ir noslēgusi Latvijai saistošus starptautiskos līgumus par uzkrājumu ienākumiem.

(7) Izmaksātāji un šā likuma 45.panta trešajā daļā minētās saimnieciskās vienības sniedz Valsts ieņēmumu dienestam šā panta pirmajā daļā un 45.panta trešajā daļā minēto informāciju, izmantojot vienota parauga veidlapas — izziņas par uzkrājumu ienākumu, kuru formu nosaka Ministru kabinets.

43.pants. Valsts ieņēmumu dienesta pienākumi attiecībā uz apmaiņu ar informāciju par uzkrājumu ienākumiem

(1) Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā taksācijas gada beigām automātiski (bez pieprasījuma sniegt informāciju) nodod šā likuma 42.panta pirmajā daļā un 45.panta trešajā daļā minēto informāciju par uzkrājumu ienākumiem attiecīgi to Eiropas Savienības dalībvalstu, to atkarīgo un saistīto teritoriju un šā likuma 42.panta sestajā daļā minēto trešo valstu kompetentajām iestādēm, kuru rezidenti nodokļu uzlikšanas vajadzībām ir uzkrājumu ienākumu faktiskie īpašnieki.

(2) Valsts ieņēmumu dienests pēc faktiskā īpašnieka — Latvijas rezidenta pieprasījuma divu mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas izsniedz viņam apliecību nodokļa neieturēšanai, kurā ir norādīta šā likuma 42.panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētā informācija. Apliecības derīguma termiņš nevar pārsniegt trīs gadus. Apliecības formu nosaka Ministru kabinets.

44.pants. Faktiskais īpašnieks

Šīs nodaļas izpratnē faktiskais īpašnieks ir jebkura fiziskā persona — Eiropas Savienības dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas rezidents —, kura saņem uzkrājumu ienākuma maksājumu vai kuras labā uzkrājumu ienākuma maksājums tiek nodrošināts, izņemot gadījumu, kad šāda persona iesniedz pierādījumus, ka uzkrājumu ienākuma maksājums nav saņemts vai nodrošināts tās labā, proti, ja persona atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tā darbojas kā izmaksātājs šā likuma 45.panta izpratnē;

2) tā darbojas juridiskās personas labā, tādas personas labā, kuras ienākumi tiek aplikti ar nodokļiem saskaņā ar vispārpiemērojamiem nodokļu normatīvajiem aktiem, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonda labā vai šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētās vienības labā, atklājot šīs vienības nosaukumu un adresi šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētajai saimnieciskajai vienībai, kura izmaksā uzkrājumu ienākumu un šo informāciju nodod tās Eiropas Savienības dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas kompetentajai iestādei, kurā saim­nieciskā vienība ir izveidota;

3) tā darbojas citas fiziskās personas labā, kas ir faktiskais īpašnieks, un atklāj izmaksātājam šā faktiskā īpašnieka identitāti saskaņā ar šā likuma 42.panta otro daļu.

45.pants. Izmaksātājs

(1) Šīs nodaļas izpratnē izmaksātājs ir:

1) saimnieciskā vienība (Latvijas rezidenti — fiziskās personas, kas veic saim­niecisko darbību, juridiskās personas, nodibinājumi un personālsabiedrības, kā arī ārvalsts komersantu Latvijas filiāles un nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā), kas izmaksā uzkrājumu ienākumu faktiskajam īpašniekam vai nodrošina uzkrājumu ienākuma izmaksu faktiskā īpašnieka vajadzībām. Izmaksātājs ir gan saimnieciskā vienība, kas ir parādnieks attiecībā uz parāda saistību, kura rada šo uzkrājumu ienākumu, gan saimnieciskā vienība, kurai parādnieks vai faktiskais īpašnieks ir uzdevis izmaksāt uzkrājumu ienākumu vai nodrošināt tā izmaksu;

2) arī vienība (fiziskās vai juridiskās personas, nodibinājumi un ieguldījumu fondi, pamatojoties uz līgumu vai norunu izveidotas fizisko un juridisko personu grupas vai to pārstāvji), kas izveidota Eiropas Savienības dalībvalstī, tās atkarīgajā vai saistītajā teritorijā un kam uzkrājumu ienākums tiek izmaksāts vai kam tā izmaksa tiek nodrošināta faktiskā īpašnieka vajadzībām, — attiecībā uz tai veiktajiem vai nodrošinātajiem uzkrājumu ienākuma maksājumiem. Šis nosacījums nav jāpiemēro, ja saimnieciskā vienība, pamatojoties uz dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas kompetentās iestādes (attiecībā uz šā punkta "c" apakšpunktu — uzraudzības institūcijas) izdotu apliecību, kuru iesniedz šī vienība, piekrīt vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a) šī vienība ir juridiskā persona, izņemot vienības, kuru veidam atbilstošā oriģinālforma tiesību aktos ir: Somijā — "avoin yhtio (Ay)", "kommadiittiyhtio (Ky)"/"Oppet bolag" un "Kommanditbolag"; Zviedrijā — "handelsbolag (HB)" un "kommanditbolag (KB)",

b) šīs vienības ienākumi tiek aplikti ar nodokļiem saskaņā ar vispārpiemērojamiem nodokļu normatīvajiem aktiem,

c) šī vienība ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds vai arī tam līdzīgs fonds, kas nodibināts dalībvalsts atkarīgajā vai saistītajā teritorijā.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētā vienība var izvēlēties, vai to uzskata par pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fondu vai tam līdzīgu fondu, kāds minēts šā panta pirmās daļas 2.punkta "c" apakšpunktā. Lai izmantotu minēto izvēles iespēju, nepieciešama Eiropas Savienības dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas, kurā vienība izveidota, uzraudzības institūcijas izsniegta apliecība, kuru vienība iesniedz saimnieciskajai vienībai.

(3) Saimnieciskā vienība, kas taksācijas periodā izmaksā uzkrājumu ienākumu vai nodrošina tā izmaksu citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tās atkarīgajā vai saistītajā teritorijā izveidotai vienībai, kura saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu tiek uzskatīta par izmaksātāju, triju mēnešu laikā pēc tā taksācijas perioda beigām, kurā veikta uzkrājumu ienākuma izmaksa vai izmaksas nodrošināšana, rakstveidā informē Eiropas Savienības dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas, kurā šī saimnieciskā vienība izveidota, kompetento iestādi par vienības nosaukumu, adresi un kopējo izmaksāto vai nodrošināto uzkrājumu ienākuma summu. Kompetentā iestāde savukārt nodod šo informāciju Eiropas Savienības dalībvalsts, tās atkarīgās vai saistītās teritorijas kompetentajai iestādei, kuras teritorijā ir izveidota vienība, kas saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu tiek uzskatīta par izmaksātāju.

(4) Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētās kompetentās iestādes apliecības Latvijā izveidotajām vienībām tiek izsniegtas Ministru kabineta noteiktajā formā.

46.pants. Uzkrājumu ienākums

(1) Šīs nodaļas izpratnē uzkrājumu ienākums ir:

1) procenti, kas izmaksāti vai ieskaitīti kontā kredītiestādē par jebkāda veida parāda saistībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tās dod tiesības piedalīties parādnieka peļņas sadalē, kā arī ienākums no valsts vai pašvaldības emitētiem vērtspapīriem un ienākums no obligācijām vai parādzīmēm, tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par laikā neveiktajiem maksājumiem, neuzskata par procentiem;

2) procenti, kas uzkrāti vai kapitalizēti šā panta 1.punktā minēto parāda saistību pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas rezultātā;

3) ienākums, kas rodas no procentu maksājumiem, ko tieši vai ar šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētās vienības starpniecību izmaksā:

a) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds vai arī tam līdzīgs fonds, kas izveidots dalībvalsts atkarīgajā vai saistītajā teritorijā,

b) Eiropas Savienības dalībvalstīs izveidotas vienības, kas izmanto šā likuma 45.panta otrajā daļā noteikto izvēles iespēju un ir par to informējušas izmaksātāju,

c) kopējo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti ārpus teritorijas, uz kuru attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums saskaņā ar tā 299.pantu, vai ārpus dalībvalstu atkarīgajām vai saistītajām teritorijām;

4) ienākums, kas gūts no šā punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minēto fondu, vienību vai uzņēmumu akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas, ja taksācijas periodā vai kalendārajā gadā pirms tā gada, kurā tiek gūts ienākums, darījumos, kas rada šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās parāda saistības, vairāk nekā 25 procentus no aktīviem tieši vai netieši (ar citu Eiropas Savienības dalībvalstīs, to atkarīgajās vai saistītajās teritorijās izveidotu kopējo ieguldījumu uzņēmumu vai turpmāk minēto vienību starpniecību) iegulda:

a) pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds vai arī tam līdzīgs fonds, kas izveidots dalībvalsts atkarīgajā vai saistītajā teritorijā,

b) vienības, kuras atzītas par tādām, kas var izmantot šā likuma 45.panta otrajā daļā noteikto izvēles iespēju,

c) kopējo ieguldījumu uzņēmumi, kas izveidoti ārpus teritorijas, uz kuru attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums saskaņā ar tā 299.pantu, vai ārpus dalībvalstu atkarīgajām vai saistītajām teritorijām.

(2) Ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda ienākuma daļa ir gūta no procentu maksājumiem, šā panta pirmās daļas 3. un 4.punkta piemērošanai ienākuma kopējā summa tiks uzskatīta par ienākumu no procentu maksājumiem.

(3) Ja izmaksātāja rīcībā nav informācijas par to, kāda aktīvu daļa ir ieguldīta šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajos darījumos, kas rada šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās parāda saistības, akcijās vai daļās, tiek uzskatīts, ka ieguldītie aktīvi pārsniedz 25 procentus. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka gūtā ienākuma summu, tiek uzskatīts, ka šis ienākums atbilst peļņai no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksāšanas vai izpirkšanas.

(4) Ja šā panta pirmajā daļā minētais uzkrājumu ienākums tiek izmaksāts šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētajai vienībai vai tiek ieskaitīts kontā kredītiestādē, kura turētāja ir šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētā vienība, kas nav atzīta par tādu, kas var izmantot šā likuma 45.panta otrajā daļā noteikto izvēles iespēju, šis uzkrājumu ienākums tiek uzskatīts par attiecīgās vienības veikto uzkrājumu ienākuma maksājumu. Šīs daļas nosacījumus nepiemēro, ja šā likuma 45.panta pirmās daļas 2.punktā minētā vienība ir izveidota Latvijā un tās ieguldījumi darījumos, kas rada šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās parāda sais­tības, nepārsniedz 15 procentus no šīs vienības aktīviem.

(5) Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētais ienākums netiek uzskatīts par uzkrājumu ienākumu, ja šajos punktos minēto Latvijā izveidoto fondu vai vienību ieguldījumi darījumos, kas rada šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās parāda saistības, nepārsniedz 15 procentus no šo fondu vai vienību aktīviem.

(6) Līdz 2010.gada 31.decembrim obligācijas un citi tirgojamie parāda vērtspapīri, kuri pirmo reizi emitēti līdz 2001.gada 1.martam vai kuru sākotnējos emisijas prospektus līdz šim datumam reģistrējušas dalībvalstu uzraudzības institūcijas Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē vai uzraudzības institūcijas ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm, netiek uzskatīti par tādiem, kas rada parāda saistības šā panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē, ja turpmākas šādu tirgojamu parāda vērtspapīru emisijas nenotiek 2002.gada 1.martā vai vēlāk.

(7) Ja valsts vai šā likuma pielikumā minētā saistītā vienība, kura darbojas kā publiska institūcija vai kuras īpašais statuss atzīts ar starptautisku līgumu, 2002.gada 1.martā vai vēlāk veic šā panta sestajā daļā minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju, visu šādu vērtspapīru emisiju, ko veido sākotnējā emisija un jebkura turpmāka emisija, uzskata par parāda saistību šā panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē. Ja iepriekš minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju 2002.gada 1.martā vai vēlāk veic cits emitents, šādu turpmāku emisiju uzskata par parāda saistību šā panta pirmās daļas 1.punkta izpratnē.

47.pants. Pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds

Šīs nodaļas izpratnē pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu fonds ir saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu izveidots atvērtais ieguldījumu fonds vai līdzīgs ieguldījumu fonds, vai kopējo ieguldījumu uzņēmums, kas izveidots citā Eiropas Savienības dalībvalstī un atbilst prasībām, kādas noteiktas Padomes 1985.gada 20.decembra direktīvā 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem.

48.pants. Kompetentā iestāde

Šīs nodaļas izpratnē kompetentā iestāde ir:

1) Eiropas Savienības dalībvalstīs — iestāde, par kuru dalībvalsts paziņojusi Eiropas Komisijai. Latvijas kompetentā iestāde ir Valsts ieņēmumu dienests;

2) dalībvalstu atkarīgajās vai saistītajās teritorijās un šā likuma 42.panta sestajā daļā minētajās trešajās valstīs — kompetentā iestāde divpusēju vai daudzpusēju nodokļu konvenciju piemērošanas vajadzībām vai, ja tādas nav, cita iestāde, kura ir kompetenta izsniegt rezidences apliecības nodokļu uzlikšanas vajadzībām.

49.pants. Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgās un saistītās teritorijas

Šīs nodaļas izpratnē Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgās un saistītās teritorijas ir Angilja, Aruba, Britu Virdžīnu salas, Džērsi, Gērnsi, Kaimanu salas, Menas sala, Montserrata, Nīderlandes Antiļas un Tērksu un Kaikosu salas.

X nodaļa
Savstarpējā palīdzība nodokļu prasījumu piedziņā Eiropas Savienībā

(Nodaļa 15.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2012.)

50.pants. Ar nodokļu prasījumu un tā izpildi saistīto dokumentu paziņošana

(1) Eiropas Savienības dalībvalstī izdotu dokumentu, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, Valsts ieņēmumu dienests paziņo, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumu.

(2) Valsts ieņēmumu dienests dokumentu, kura paziņošanā tiek lūgta palīdzība, tā adresātam paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā kopā ar informāciju par paziņojamo dokumentu latviešu valodā, kuru sniegusi Eiropas Savienības pieprasījuma iesniedzēja iestāde, aizpildot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 I pielikumā noteikto vienoto paziņošanas veidlapu.

(3) Valsts ieņēmumu dienests informē Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzēju iestādi par pasākumiem, kas veikti tās palīdzības pieprasījuma izpildei, un datumu, kurā dokuments paziņots adresātam, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 12.pantu.

(4) Lai dokumentu, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, paziņotu Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, Valsts ieņēmumu dienests vēršas pieprasījuma saņēmējā iestādē ar palīdzības pieprasījumu par dokumenta paziņošanu.

(5) Palīdzību dokumenta, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, paziņošanā Eiropas Savienības dalībvalsts iestādei lūdz, ja dokumentu tā adresātam nav bijis iespējams paziņot, nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā vai izmantojot elektroniskos sakarus atbilstoši Paziņošanas likumā dokumentu paziņošanai uz ārvalstīm noteiktajai kārtībai.

(6) Palīdzības pieprasījumam par dokumenta, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, paziņošanu pievieno:

1) dokumentu, kura paziņošanā palīdzība tiek lūgta;

2) attiecīgās dalībvalsts valodā aizpildītu Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 I pielikumā noteikto vienoto paziņošanas veidlapu, kurā sniedz informāciju par paziņojamo dokumentu un norāda informāciju par parādnieka identifikācijas datiem un adresi, paziņošanas mērķi un laikposmu, kurā paziņošana veicama, paziņojamo dokumentu (tā apraksts), prasījuma būtību un summu, iestādi, kas ir atbildīga par paziņojamo dokumentu, norādi, kur un kādā termiņā šo maksāšanas pienākumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt, kā arī iestādi, kurā var iegūt papildu informāciju par paziņojamo dokumentu.

(7) Ja dokuments, kas attiecas uz nodokļu prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, ārvalstī ir paziņots, izpildot Valsts ieņēmumu dienesta palīdzības pieprasījumu, uzskatāms, ka dokuments tā adresātam ir paziņots datumā un veidā, kas norādīts Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma saņēmējas iestādes apliecinājumā.

51.pants. Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas piedziņa

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summu piedzen, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstī izdotu vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, un kurš saņemts kopā ar Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumu par piedziņu.

(2) Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summu piedzen vienotajā instrumentā, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, euro norādītās summas apmērā, ievērojot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 18.pantu.

(3) Uzsākot Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas piedziņu, par ko izdots vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, minēto instrumentu paziņo parādniekam un papildus sniedz informāciju par:

1) datumu, kurā Valsts ieņēmumu dienests saņēmis Eiropas Savienības dalībvalsts palīdzības pieprasījumu par piedziņu;

2) to, ka no dienas, kad saņemts palīdzības pieprasījums par piedziņu, piedzenamajam nodokļa vai nodevas maksājumam tiek aprēķināta nokavējuma nauda saskaņā ar šā likuma 29.pantu.

(4) Uzsākot Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas piedziņu, Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, ir tiesīgs vienlaikus veikt pasākumus piedzenamā nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšanai, piemērojot šā likuma 26.1 panta pirmajā daļā noteiktos nodokļu administrācijas lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļus.

(5) Šā panta trešās daļas 2.punktā noteikto nokavējuma naudas summu aprēķina Valsts ieņēmumu dienests, un to piedzen, pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

(6) Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 19. un 20.pantu informē Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzēju iestādi par darbībām, kas veiktas saistībā ar tās palīdzības pieprasījumu par piedziņu.

(7) Pēc tam, kad segti ar palīdzības pieprasījuma izpildi saistītie izdevumi, Valsts ieņēmumu dienests Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 23.pantā noteiktajā kārtībā pārskaita Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai iestādei piedzīto Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summu un nokavējuma naudu, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 24.panta septīto daļu un 29.panta astoto un devīto daļu.

(8) Ja Eiropas Savienības dalībvalsts palīdzības pieprasījumā par piedziņu ir izdarīti grozījumi, Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas piedziņu veic, ievērojot Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 22.panta nosacījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

52.pants. Palīdzības pieprasījums par piedziņu Eiropas Savienības dalībvalstij

(1) Valsts ieņēmumu dienests izdod vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, un vēršas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma saņēmējā iestādē ar palīdzības pieprasījumu par piedziņu, ja nodokļu prasījuma summa nav samaksāta nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, nodokļu prasījums ir izpildāms un Latvijas Republikā ir veiktas darbības tā piedziņai. Piedziņas neiespējamība nav jākonstatē, ja nodokļu prasījuma izpilde pilnībā vai daļēji nav iespējama un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija par parādniekam piederošiem naudas līdzekļiem vai mantu pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī vai ja nodokļu prasījuma izpilde Latvijas Republikā nebūtu samērīga ar iespējām to izpildīt pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī.

(2) Vienotajā instrumentā, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, ir norādāma vismaz šāda informācija:

1) informācija par izpildu dokumentu, kas izdots nodokļu prasījuma summas piedziņai, prasījuma apraksts un laikposms, uz ko attiecas prasījums. Ja nodokļu prasījuma summa izveidojusies atbilstoši nodokļu deklarācijai, vienotajā instrumentā, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, kā datumu, no kura piedziņa ir iespējama, norāda nodokļu likumā noteikto nodokļa maksāšanas termiņu;

2) parādnieka nosaukums (fiziskajai personai — vārds un uzvārds) un adrese;

3) nodokļu prasījuma summa;

4) norāde, kur un kādā termiņā maksāšanas pienākumu var apstrīdēt vai pārsūdzēt;

5) iestāde, kurā parādnieks var iegūt papildu informāciju par prasījumu.

(3) Valsts ieņēmumu dienests informāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma saņēmējai iestādei iesniegtā palīdzības pieprasījuma par piedziņu izpildi, nosūta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 21.panta 1.punktu.

(4) Valsts ieņēmumu dienests izdara grozījumus palīdzības pieprasījumā par piedziņu vai atsauc to saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 22.pantu.

53.pants. Nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšana

(1) Tāda Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma izpildi, kura izpilde nodrošināma tā rašanās valstī, Valsts ieņēmumu dienests nodrošina, pamatojoties uz vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, un kurš saņemts kopā ar Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumu veikt izpildes nodrošināšanas pasākumus.

(2) Tāda Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšana, uz kuru vēl neattiecas vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, pieļaujama šā likuma 26.1 panta pirmajā un trešajā daļā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, kas pieņemts atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumam veikt izpildes nodrošināšanas pasākumus.

(3) Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšanai piemēro šā likuma 26.1 panta pirmajā daļā paredzētos nodokļu administrācijas lēmuma izpildes nodrošinājuma līdzekļus.

(4) Valsts ieņēmumu dienests vēršas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma saņēmējā iestādē ar palīdzības pieprasījumu par nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšanu, ja Latvijas Republikā nodokļu prasījuma izpilde pilnībā vai daļēji nav iespējama.

(5) Palīdzības pieprasījumam veikt izpildes nodrošināšanas pasākumus pievieno:

1) ja nodokļu prasījuma izpildei Latvijas Republikā ir bijis izdots izpildu dokuments, — vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;

2) ja nodokļu prasījuma izpildei Latvijas Republikā vēl nav izdots izpildu dokuments, — lēmumu nodrošināt tāda administratīvā akta izpildi, kas uzliek par pienākumu veikt maksājumus valsts vai pašvaldības budžetā, vai šā likuma 26.1 panta trešajā daļā minētajā gadījumā pieņemtu nodokļu administrācijas lēmumu par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu.

54.pants. Informācijas apmaiņa Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu prasījumu piedziņā

(1) Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs atteikties sniegt Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai iestādei tās pieprasīto informāciju, kas nepieciešama Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma piedziņai, ja pastāv vismaz viens no šajā panta daļā turpmāk minētajiem nosacījumiem:

1) pieprasīto informāciju nav iespējams iegūt, veicot nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu atbilstoši šajā likumā un likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajai kompetencei nodokļu administrēšanā;

2) tā ir ierobežotas pieejamības informācija, kas saistīta ar komercnoslēpumu, rūpniecisku vai profesionālu noslēpumu;

3) informācijas izpaušana varētu kaitēt Latvijas Republikas drošībai vai ir pretrunā ar Latvijas tiesību sistēmas pamatprincipiem.

(2) Valsts ieņēmumu dienests informāciju par personai, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm veic komercdarbību vai ir tās rezidents, Latvijas Republikā atmaksājamām pārmaksāto nodokļu (izņemot pievienotās vērtības nodokli) vai citām no budžeta atmaksājamām summām Eiropas Savienības dalībvalsts iestādei var sniegt bez tās iepriekšēja pieprasījuma.

55.pants. Sūdzības iesniegšana lietās par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā un tās sekas

(1) Persona, attiecībā uz kuru dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījuma izpildei Valsts ieņēmumu dienests ir veicis pasākumus tāda dokumenta paziņošanai, kas attiecas uz prasījumu vai ir saistīts ar tā izpildi, var iesniegt sūdzību, ja paziņošana neatbilst šā likuma noteikumiem.

(2) Persona, attiecībā uz kuru dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījuma izpildei tiek veikta nodokļu prasījuma izpilde vai piemēroti izpildes nodrošinājuma līdzekļi, var iesniegt sūdzību, ja izpildu darbības neatbilst šā likuma noteikumiem. Persona, kuras nodokļu prasījuma piedziņai vai izpildes nodrošināšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī Valsts ieņēmumu dienests ir vērsies ar palīdzības pieprasījumu, var iesniegt sūdzību, ja attiecībā uz vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, vai palīdzības pieprasīšanu nav ievēroti šā likuma 52. vai 53.panta nosacījumi.

(3) Sūdzību lietā par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā iesniedz šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā, kas attiecas uz sūdzības iesniegšanu par piespiedu izpildi.

(4) Sūdzības iesniegšana par izpildu darbības atbilstību šā likuma noteikumiem neaptur nodokļu prasījumu piedziņu un izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu. Ja persona citā Eiropas Savienības dalībvalstī ir apstrīdējusi vai pārsūdzējusi prasījumu vai iesniegusi sūdzību par piespiedu izpildi un Eiropas Savienības dalībvalsts iestādē ir uzsākta sūdzības izskatīšanas procedūra, nodokļu prasījuma piedziņa tiek apturēta attiecībā uz apstrīdēto vai pārsūdzēto prasījuma daļu saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījumu. Nodokļu prasījuma piedziņas apturēšana sakarā ar prasījuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu vai sūdzības iesniegšanu Eiropas Savienības dalībvalstī neaptur izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu nodokļu prasījuma izpildes nodrošināšanai un neatceļ jau piemērotos izpildes nodrošinājuma līdzekļus.

(5) Ja nodokļu prasījuma izpilde Eiropas Savienības dalībvalstī tiek veikta, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta izdoto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, un persona Latvijas Republikā ir apstrīdējusi vai pārsūdzējusi prasījumu vai iesniegusi sūdzību par piespiedu izpildi, Valsts ieņēmumu dienests informē palīdzības pieprasījuma saņēmēju iestādi par saņemto sūdzību, vienlaikus lūdzot apturēt nodokļu prasījuma izpildi pilnībā vai daļā, ja uz to attiecas kāds no šā likuma 26.panta sestās daļas nosacījumiem.

(6) Ja persona, pret kuru vērsti pasākumi savstarpējās palīdzības prasījumu piedziņā, Valsts ieņēmumu dienestam ir iesniegusi sūdzību, kuras izskatīšana ir palīdzības pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts iestāžu kompetencē, Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties, tiklīdz tas iespējams, informē šo personu par sūdzības lietas izskatīšanas piekritību saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem.

56.pants. Palīdzības pieprasījumu par dokumentu paziņošanu, piedziņu vai izpildes nodrošināšanas līdzekļu piemērošanu izpildes izmaksas

(1) Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumu par dokumentu paziņošanu, piedziņu vai izpildes nodrošināšanas līdzekļu piemērošanu izpilde notiek uz adresāta (parādnieka) rēķina. Ar palīdzības pieprasījumu izpildi saistītās izmaksas sedz vispārējā kārtībā, kāda noteikta nolēmumu izpildei.

(2) Ar palīdzības pieprasījumu izpildi saistītās izmaksas ir arī samaksa par paziņojamo dokumentu publicēšanu, un tās piedzen šajā likumā nokavēto nodokļu maksājumu piedziņai noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz lēmumu par izpildes izmaksu ieturēšanu.

(3) Valsts ieņēmumu dienests var vienoties ar Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzēju iestādi par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību, ja nodokļu prasījuma izpilde ir saistīta ar ļoti lielām izmaksām vai piedziņa ir vērsta uz organizētas grupas dalībnieka mantu, kas konfiscēta ar spriedumu krimināllietā.

(4) Ja izpildu lietvedība ir izbeigta saskaņā ar Civilprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 11.punktu un palīdzības pieprasījuma atsaukšanas iemesls ir piedzenamā prasījuma vai tā izpildei izdotā dokumenta atcelšana, Valsts ieņēmumu dienests informē Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzēju iestādi par atlīdzināmo izpildes izdevumu summu.

57.pants. Ierobežojumi savstarpējās palīdzības sniegšanai

Valsts ieņēmumu dienests atsaka palīdzību nodokļu prasījuma piedziņā, ja pastāv vismaz viens no turpmāk šajā pantā minētajiem nosacījumiem:

1) sākotnējais palīdzības pieprasījums par nodokļu prasījuma piedziņu, izpildes nodrošināšanas pasākumu veikšanu vai informācijas sniegšanu attiecas uz nodokļu prasījumu, kas vecāks par pieciem gadiem, skaitot no maksāšanas termiņa iestāšanās dienas. Ja nodokļu prasījums vai dokuments, kas atļauj tā izpildi, ir apstrīdēts vai pārsūdzēts, piecu gadu termiņu skaita no dienas, kad prasījumu vai dokumentu, kas atļauj tā izpildi, saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalsts tiesību aktiem vairs nevar apstrīdēt vai pārsūdzēt. Ja nodokļu prasījuma maksāšanas termiņš ir pagarināts pieprasījuma iesniedzēja iestādes dalībvalstī, piecu gadu termiņu skaita no dienas, kad beidzies piešķirtais termiņa pagarinājums;

2) nodokļu prasījums ir vecāks par 10 gadiem, skaitot no sākotnējā palīdzības pieprasījuma dienas;

3) nodokļu prasījuma summa, attiecībā uz kuru iesniegts palīdzības pieprasījums par piedziņu, ir mazāka par 1500 euro.

58.pants. Palīdzības pieprasījumu nosūtīšanas kārtība

Valsts ieņēmumu dienests pieprasījumus par informācijas sniegšanu vai dokumentu paziņošanu, pieprasījumus veikt izpildes nodrošināšanas vai piedziņas pasākumus un tiem pievienojamos dokumentus nosūta un informācijas apmaiņu veic Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011 2.pantā noteiktajā kārtībā.

59.pants. Pieprasījuma iesniedzēja un saņēmēja iestāde

Savstarpējā palīdzībā prasījumu piedziņā pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde ir:

1) Latvijas Republikā — Valsts ieņēmumu dienests;

2) citās Eiropas Savienības dalībvalstīs — iestāde, par kuru dalībvalsts paziņojusi Eiropas Komisijai.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991,3./4., 21./22.nr.; 1992, 2./3., 27./28.nr.; 1993, 7., 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 14.nr.);

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 28.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 23.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2./3.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 17.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 9.februāra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1990.gada 28.decembra likumā "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.);

6) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 9.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" 3.panta otrās daļas piemērošanuPar nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā" 3.panta otrās daļas piemērošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26.nr.).

2. (Izslēgts ar 14.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

3. Ar 1998.gada 1.janvāri zaudē spēku likums "Par zemes nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11./12., 21./22.nr.; 1992, 13./14.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 24.nr.; 1997, 3., 14.nr.).

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

4. Līdz likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums "Par peļņas nodokli".

5. Līdz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" spēkā stāšanās dienai spēkā ir likums "Par apgrozījuma nodokli".

6. (Izslēgts ar 14.12.2000. likumu, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

7. (Izslēgts ar 28.02.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

8. Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.aprīlim izstrādāt un pieņemt noteikumus par kārtību, kādā pašvaldības var noteikt pašvaldību nodevas.

9. Ministru kabinetam līdz 1995.gada 1.aprīlim pieņemt noteikumus par Darījumu novērtējuma komisijas izveidošanu un darbības kārtību šā likuma 39.panta piemērošanai.

10. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot, iekams nav stājušies spēkā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

11. Ministru kabinetam iesniegt Saeimai likumprojektu, kas precizē nodokļu administrācijas ierēdņu (darbinieku) administratīvo atbildību un kriminālatbildību par šā likuma 22.panta pirmajā daļā minētās informācijas izpaušanu.

12. Metodiku nodokļu aprēķināšanai un ar to saistīto operāciju atspoguļošanai grāmatvedībā Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim.

13. Līdz atbilstošu grozījumu izdarīšanai likumā "Par aviāciju" Ministru kabinetam ir tiesības noteikt lidostu nodevas un to likmes.

(06.06.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.07.1996.)

14. (Izslēgts ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

15. Nokavētie un nenomaksātie nodokļu maksājumi, kas izveidojušies līdz 1999.gada 1.oktobrim, veicami šādā secībā: vispirms nomaksājams pamatparāds, pēc tam pamatparāda palielinājuma nauda un pēdējā — nokavējuma nauda.

(06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.1999. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

16. (Izslēgts ar 08.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2001.)

17. Valsts ieņēmumu dienests ar 1998.gada 1.janvāri administrē sociālā nodokļa maksājumu parādus. Veicot pārbaudes par laiku, kad bija spēkā likums "Par sociālo nodokli", piemēro likuma "Par sociālo nodokli" normas, izņemot atbildību par nodokļu bāzes samazināšanu, kuru nosaka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.pantu, ievērojot, ka par sociālā nodokļa maksājumu nokavējumu tiek piedzīta nokavējuma nauda — 0,1 procents no laikā nesamaksātā pamatparāda (arī soda naudas) par katru nokavēto dienu.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

18. Ar šo likumu noteiktie grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 1. un 5.punktā, 8.panta 9.punktā, 19.panta pirmajā un otrajā daļā, 20.panta 9.punktā un 25.panta ceturtajā daļā stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

19. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 11.panta otrās daļas 20.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par uzņēmējdarbību".

(04.12.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

20. Sociālā nodokļa maksātāji (darba devēji), kuriem sociālā nodokļa parāds izveidojies līdz 1998.gada 1.janvārim un kuri šā nodokļa apmērus saskaņojuši ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, līdz 1998.gada 1.oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par sociālā nodokļa parāda samaksas sadalīšanu termiņos un atlikšanu uz laiku līdz vienam gadam, neaprēķinot nokavējuma naudu.

(18.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.1998.)

21. (Izslēgts ar 08.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2001.)

22. Uzņēmējsabiedrībām, kuru pamatkapitāls neatbilst likuma "Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību" prasībām un pret kurām savus kreditoru prasījumus Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir pieteikušas tikai nodokļu administrācijas un šo prasījumu kopsumma nepārsniedz 5000 latus, nodokļu parādi tiek dzēsti, pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra iesniegumu un tam pievienoto nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu parādiem, norādot katra nodokļu veida pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu, nokavējuma naudu un soda naudu. Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus dzēš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs, bet pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādus — attiecīgās pašvaldības.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000., 08.03.2001., 31.01.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

23. Ar šo likumu izdarītie grozījumi likuma "Par nodokļiem un nodevām" 8.panta 5.punktā attiecībā uz likumu "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", bet grozījumi attiecībā uz likumu "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem" — vienlaikus ar likumu "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem".

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.11.1998.)

24. Finanšu ministrijas lēmumi par nokavēto valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu līdz vienam gadam un līdz trijiem gadiem un ar šo termiņu pagarināšanu saistītie saistību raksti, kuri pieņemti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz tajos noteiktajam termiņam. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Finanšu ministrija, pamatojoties uz finanšu ministra izveidotas starpministriju komisijas ieteikumu, ir tiesīga atcelt lēmumu par nokavēto valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu, ja uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un no budžeta finansējamās iestādes nepilda saistības.

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

25. Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Finanšu ministrija, pamatojoties uz finanšu ministra izveidotas starpministriju komisijas ieteikumu, ir tiesīga līdz 2001.gada 1.janvārim:

a) samazināt nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu līdz 100 procentiem tiem nodokļu maksātājiem, kuri 90 dienu laikā no Finanšu ministrijas lēmuma pieņemšanas dienas samaksā visu līdz 1999.gada 1.oktobrim nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparādu un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu,

b) samazināt nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu atbilstoši saistību izpildes procentam, ja šā punkta "a" apakšpunktā noteiktajā termiņā nodokļu maksātājs samaksā vairāk nekā 50 procentus no nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparāda, kas izveidojies līdz 1999.gada 1.oktobrim, un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu,

c) piemērot nodokļu maksātājam šā punkta "a" vai "b" apakšpunkta nosacījumus ne vairāk kā divas reizes,

d) piemērot šā punkta "a" vai "b" apakšpunkta nosacījumus attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu parādiem ar tās pašvaldības piekrišanu, kuras budžetā ir ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa maksājumiem.

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.04.2000. un 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

26. Piemērojot pārejas noteikumu 25.punktu, vispirms maksājams valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (sociālā nodokļa) pamatparāds un ar to saistītā pamatparāda palielinājuma nauda.

(25.11.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2000.)

27. Finanšu ministrija uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) samazina iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu 100 procentu apmērā, ja pastāv abi šādi nosacījumi:

a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu par valsts atbalsta sniegšanu konkrētajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem", ir saņēmis valsts atbalstu uzņēmējdarbībai,

b) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir izmantojis šā valsts atbalsta līdzekļus to nodokļu pamatparādu samaksai, kuri izveidojušies līdz 1999.gada 1.oktobrim, un ar tiem saistītās pamatparāda palielinājuma naudas samaksai.

(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

28. Ministru kabinets līdz 2000.gada 1.septembrim pieņem noteikumus, kuri reglamentē valsts nodevas apmēru par valsts valodas prasmes atestāciju profesionālo un amata pienākumu veikšanai, tās maksāšanas kārtību un nodevas atlaides mazaizsargātām un maznodrošinātām personām.

(13.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2000.)

29. Šā likuma 11.panta otrās daļas 40.punkts stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

(13.04.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2000.)

30. Līdz 2001.gada 1.janvārim Uzņēmumu reģistrā un Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), to pārstāvniecības un filiāles, kā arī sabiedriskās organizācijas un to apvienības nav jāpārreģistrē saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.1 pantu un nodokļu maksātāju identifikācijai ir izmantojami Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtie reģistrācijas numuri.

(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

31. Līdz 2003.gada 1.janvārim Uzņēmumu reģistrs piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu un Uzņēmumu reģistra deviņzīmju kodu. Izsniegtajās reģistrācijas apliecībās norāda abus kodus. Attiecīgo juridisko personu identifikācijai minētajā laikposmā var izmantot abus piešķirtos kodus.

(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

32. Visas valsts institūcijas, kuras juridisko personu identifikācijai lieto deviņzīmju kodu, līdz pārejas noteikumu 31.punktā minētajam termiņam veic nepieciešamos pārkārtojumus, lai no 2003.gada 1.janvāra varētu lietot vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu.

(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

33. Ministru kabinets līdz 2001.gada 31.martam izdod likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.1 panta septītajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus par nodokļu maksātāju reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā.

(14.12.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.01.2001.)

34. (Izslēgts ar 31.01.2008. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2008.)

35. Privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) finanšu ministrs dzēš ar valsts un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādiem, kas izveidojušies līdz 1997.gada 1.janvārim, saistītās soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas, ja:

1) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus un tam nav nokavēto nodokļu maksājumu, kas izveidojušies pēc 2000.gada 1.janvāra;

2) ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas;

3) pieņemts Eiropas Komisijas lēmums par šāda atbalsta atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām;

4) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas summas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ir ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa un ar to saistītajiem obligātiem maksājumiem.

(14.12.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002., 28.02.2003. un 31.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

36. 11.panta otrās daļas 43.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likuma par detektīvdarbību spēkā stāšanos.

(08.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.04.2001.)

37. Šā likuma 24.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā un pārejas noteikumu 39.punktā paredzētās valsts īpašuma atsavināšanu veicošās institūcijas funkcijas pilda Privatizācijas aģentūra.

(30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

38. (Izslēgts ar 30.03.2006. likumu, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

39. Gadījumos, kad privatizētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) valsts un pašvaldību budžetā iemaksājamo nodokļu parāds ir izveidojies pēc privatizācijas un nav samaksāts vai izveidojies līdz privatizācijai un nebija kapitalizējams, finanšu ministrs ir tiesīgs pieņemt lēmumu par kapitalizāciju un valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija kapitalizē valsts un pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudas, ja uzņēmums atbilst šādiem kritērijiem:

a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) ražo augstas tehnoloģijas produktus un šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) neto apgrozījumā Ministru kabineta noteiktie atbalstāmie produkti pirmstaksācijas periodā ir vairāk nekā 75 procenti,

b) valsts vai pašvaldību daļa uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitālā nepārsniedz 25 procentus.

(10.05.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

40. Pārejas noteikumu 39.punkts ir piemērojams šā likuma 8.pantā minētajiem nodokļiem un tiem nodokļu pamatparādiem, kuri izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, un ar tiem saistītām nokavējuma un soda naudām, kuras izveidojušās līdz kapitalizācijas brīdim.

(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2001.)

41. Kapitalizāciju veicošā institūcija pārejas noteikumu 39.punktā paredzētajos gadījumos kapitalizē valsts un pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu pamatparādus, kā arī vienlaikus noraksta nokavējuma un soda naudas, piemērojot šā likuma 24.panta desmitajā un divpadsmitajā daļā minēto Ministru kabineta kārtību.

(10.05.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.06.2001.)

42. Saskaņā ar pārejas noteikumu 39.punktu kapitalizētos nodokļu maksājumu pamatparādus, kā arī ar tiem saistītās nokavējuma un soda naudas pēc kapitalizāciju veicošās institūcijas paziņojuma dzēš finanšu ministrs.

(10.05.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

43. 11.panta otrās daļas 44.punkts stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

44. 11.panta otrās daļas 46. un 47.punkts stājas spēkā 2002.gada 1.martā.

(20.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

45. Ministru kabinetam līdz 2003.gada 31.decembrim ir tiesības pagarināt samaksas termiņus līdz septiņiem gadiem tiem valsts budžetā un pašvaldību budžetos ieskaitāmo nokavēto nodokļu maksājumiem, kuri privatizētiem un privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) izveidojušies līdz 2000.gada 31.decembrim, neaprēķinot šajā likumā un konkrēto nodokļu likumos noteikto nokavējuma naudu, un dzēst šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a) uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) no 2002.gada 1.janvāra ir veicis visus kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības nepārsniedz tā aktīvus. Nosakot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) parādu saistības, netiek ņemtas vērā saskaņā ar šo punktu dzēšamās summas;

c) attiecībā uz pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu un nokavējuma naudas dzēšanu ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no attiecīgā nodokļa maksājumiem.

(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)

46. Pārejas noteikumu 45.punktā paredzēto nokavēto nodokļu maksājumu termiņa pagarinājumu uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) pēc finanšu ministra ieteikuma ar Ministru kabineta rīkojumu piešķir ne vairāk kā vienu reizi. Ministru kabinets nosaka nokavēto nodokļu maksājumu veikšanas termiņus un apmērus, dzēš šiem nodokļu maksājumiem iepriekš aprēķināto soda naudu un nokavējuma naudu, kā arī paredz nokavējuma naudas un soda naudas atjaunošanu par nodokļu parāda nesamaksāto daļu rīkojumā noteiktajos termiņos.

(09.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

47. Pārejas noteikumu 46.punktā minēto ieteikumu finanšu ministrs sniedz, pamatojoties uz:

a) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) atbilstību pārejas noteikumu 45.punktā minētajiem nosacījumiem;

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) iesniegtajiem priekšlikumiem par to nodokļu maksājumu saistību izpildi, kurām varētu piešķirt termiņa pagarinājumu;

c) nodokļu administrācijas izsniegtu izziņu par konkrēto nodokļu pamatparādiem, pamatparāda palielinājuma, nokavējuma naudas un soda naudas summām.

(09.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

48. Uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), kuram ir izsniegta pārejas noteikumu 47.punkta "c" apakšpunktā minētā nodokļu administrācijas izziņa nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarināšanai, nodokļu administrācija pārtrauc aprēķināt ar attiecīgo nodokļu pamatparādu saistīto nokavējuma naudu. Ja nodokļu maksājumu samaksas termiņš netiek pagarināts, nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota vispārējā kārtībā no dienas, kad tika pārtraukta tās aprēķināšana.

(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)

49. (Izslēgts ar 09.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.11.2003.)

50. Likuma 11.panta otrās daļas:

a) 48.punkts stājas spēkā vienlaikus ar likumu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā";

b) 52.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likumā;

c) 53.punkts stājas spēkā vienlaikus ar elektronisko dokumentu likuma spēkā stāšanos.

(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.11.2002.)

51. Pamatojoties uz finanšu ministra no 2006.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim pieņemto lēmumu, Finanšu ministrija ir tiesīga:

1) dzēst nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu un soda naudu tiem nodokļu maksātājiem, kuri 90 dienu laikā no finanšu ministra lēmuma pieņemšanas dienas samaksā visu nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparādu, kas izveidojies līdz 2004.gada 31.decembrim, un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu;

2) dzēst nokavētajam valsts budžetā ieskaitāmajam nodokļa maksājumam, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumam iepriekš aprēķināto nokavējuma naudu un soda naudu atbilstoši saistību izpildes procentam, ja šā punkta 1.apakšpunktā noteiktajā termiņā nodokļu maksātājs samaksā vairāk par 50 procentiem no nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparāda, kas izveidojies līdz 2004.gada 31.decembrim, un ar to saistīto pamatparāda palielinājuma naudu;

3) dzēst ar pamatparādu saistīto pamatparāda palielinājuma naudu, ja nokavētā valsts budžetā ieskaitāmā nodokļa maksājuma, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājuma pamatparāda samaksa veikta pilnā apmērā 30 dienu laikā no finanšu ministra lēmuma pieņemšanas dienas;

4) piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu parādam šā punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā minētos nosacījumus, ja ir saņemta tās pašvaldības piekrišana, kuras budžetā ieskaitāmi vairāk par 50 procentiem no nodokļa maksājumiem.

(12.12.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

52. Nodokļu maksātājam, kuram finanšu ministrs atļāvis kārtot nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparādu atbilstoši pārejas noteikumu 51.punkta nosacījumiem, Valsts ieņēmumu dienests pārtrauc aprēķināt ar attiecīgo nodokļa maksājuma pamatparādu saistīto nokavējuma naudu no tā mēneša pirmās dienas, kad pieņemts finanšu ministra lēmums.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

53. Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek atjaunota vispārējā kārtībā no dienas, kad tika pārtraukta tās aprēķināšana attiecībā uz to nokavētā konkrētā nodokļa maksājuma pamatparāda daļu, kura nav samaksāta šo pārejas noteikumu 51.punkta 1.apakšpunktā noteiktajā termiņā.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

54. Nodokļu maksājumi, kas tiek veikti saskaņā ar šo pārejas noteikumu 51.punktā minēto finanšu ministra lēmumu, ieskaitāmi šādā secībā: vispirms pamatparāds, pēc tam pamatparāda palielinājuma nauda.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

55. Finanšu ministrs pārejas noteikumu 51.punktā minēto lēmumu pieņem, ja līdz 2006.gada 15.decembrim Finanšu ministrijai ir iesniegti šādi dokumenti:

1) nodokļu maksātāja iesniegums, kurā dots nodokļu maksātāja raksturojums un norādīti parāda rašanās iemesli un pasākumi, kas veikti nodokļu parāda nomaksai;

2) nodokļu administrācijas izsniegtā izziņa par nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kas nodokļu maksātājam izveidojušies līdz 2004.gada 31.decembrim, norādot atsevišķi šo maksājumu pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu iesniegšanas mēneša pirmajā datumā;

3) attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums, kas apstiprina, ka attiecīgā pašvaldība piekrīt piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu parādam pārejas noteikumu 51.punkta 1., 2. un 3.apakšpunktā minētos nosacījumus.

(12.12.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2004. un 01.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

56. Desmit dienu laikā pēc finanšu ministra lēmumā noteiktā termiņa beigām Valsts ieņēmumu dienests iesniedz Finanšu ministrijai izziņu, kurā norādīts, kā nodokļu maksātājs ir izpildījis lēmumā noteiktās saistības.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

57. Grozījumi likuma 11.panta otrajā daļā attiecībā uz 22.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

58. Piemērojot likuma 15.panta pirmās daļas 10.punktu, līdz dienai, kad stājas spēkā normatīvais akts par elektroniskā paraksta izmantošanas kārtību, nodokļu maksātāji, kuri attaisnojuma dokumentus un grāmatvedības reģistra datus iesniedz elektroniskā veidā, tos iesniedz arī rakstveidā.

(28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

59. Likuma 18.panta 13., 14. un 15.punkts stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī.

(28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

60. Grozījumi likuma 28.panta otrajā daļā attiecībā uz nokavējuma naudas piemērošanu noteiktajā termiņā neatmaksātajām nodokļu pārmaksas summām stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

(28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

61. Pēc nodokļu maksātāja pamatota iesnieguma likuma 25.panta pirmās daļas 4.punkts līdz 2004.gada 1.aprīlim piemērojams arī tiem pēc Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) papildus aprēķinātajiem nodokļu maksājumu parādiem, kā arī ar tiem saistītajām soda naudām, pamatparāda palielinājuma naudām un nokavējuma naudām, kuru iekasēšanas termiņš beidzies saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 23.panta pirmās daļas redakciju, kas bija spēkā līdz 2000.gada 1.janvārim.

(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.11.2003.)

62. Likuma 11.panta pirmās daļas 10.punkts stājas spēkā vienlaikus ar Preču un pakalpojumu loteriju likumu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

63. Grozījumi likuma 11.panta otrās daļas 51.punktā stājas spēkā vienlaikus ar Medību likuma jaunās redakcijas spēkā stāšanos.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.2003.)

64. Likuma 22.panta otrās daļas 9.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(31.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

65. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 1.jūlijam ir spēkā Ministru kabineta 1995.gada 31.oktobra noteikumi Nr.322 "Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas".

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

66. Norvēģijas darba devējam, kas nodarbina Latvijas jūrniekus uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrēta kuģa saskaņā ar Pagaidu līgumu starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Norvēģijas Karalistes Darba un sociālo lietu ministriju, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumam pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts budžets šo maksājumu saņēmis 183 dienu laikā pēc minētā līguma spēkā stāšanās dienas. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar 184.dienu pēc šā līguma spēkā stāšanās dienas.

(16.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2005.)

67. Šā likuma 11.panta otrās daļas 56. un 57.punkts stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

68. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam nosaka:

1) šā likuma 42.panta trešās daļas 2.punktā noteiktās rezidences apliecības nodokļu uzlikšanas vajadzībām formu (veidlapu);

2) šā likuma 42.panta septītajā daļā noteiktās vienota parauga veidlapas — izziņas par uzkrājumu ienākumu — formu (veidlapu);

3) šā likuma 43.panta otrajā daļā noteiktās apliecības nodokļa neieturēšanai formu (veidlapu);

4) šā likuma 45.panta ceturtajā daļā noteiktās kompetentās iestādes izsniedzamās apliecības formu (veidlapu).

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

69. Šā likuma 42.panta pirmajā daļā un 45.panta trešajā daļā minēto informāciju izmaksātāji un 45.panta trešajā daļā minētās saimnieciskās vienības pirmo reizi iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam par laika posmu no 2005.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 31.decembrim. Šajā gadījumā minētā informācija iesniedzama ne vēlāk kā 2006.gada 31.martā.

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

70. Līdz 2010.gada 31.decembrim šā likuma 46.panta pirmās daļas 4.punktā un trešajā daļā noteiktā procentuālā attiecība ir 40 procenti.

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

71. Šā likuma 43.panta pirmajā daļā minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienests pirmo reizi nodod par laika posmu no 2005.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 31.decembrim. Šajā gadījumā minētā informācija iesniedzama ne vēlāk kā 2006.gada 30.jūnijā.

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

72. Piemērojot šā likuma 42.panta pirmo daļu, līdz dienai, kad elektroniskajam dokumentam tiek nodrošināts drošs elektroniskais paraksts, izmaksātāji informē Valsts ieņēmumu dienestu rakstveidā.

(21.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2005.)

73. Grozījumi šā likuma 15.panta pirmās daļas 8.punktā, 18.panta 13.punktā un 28.1pantā stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(01.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

74. Nodokļu maksātāji, kuri neveic darbības ar akcīzes precēm (alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem), medikamentiem un kokmateriāliem, līdz 2006.gada 31.decembrim var darījumu noformēšanai izmantot stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķina veidlapas pēc izvēles. Stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus noformē un lieto, ievērojot Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumus Nr.339 "Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem". Darījumos ar kokmateriāliem nodokļu maksātāji izmanto kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķinus līdz 2006.gada 31.decembrim. Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķinus noformē un lieto, ievērojot Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumus Nr.181 "Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība"

(01.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

75. Šā likuma 28.1 panta trešajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2005.gada 31.decembrim.

(01.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2005.)

76. Šā likuma 28.1 panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2007.gada 1.jūlijam, bet 28.1 panta piektajā daļā paredzētos noteikumus — līdz 2006.gada 31.decembrim.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

77. Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.361 "Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām", ciktāl tie nosaka nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskās prasības un ciktāl tie nav pretrunā ar noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību un lietotāju, tirgotāju, apkalpojošo dienestu un ekspertu pienākumiem, piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

78. Šā likuma 11.panta otrās daļas 36.punkts zaudē spēku 2006.gada 30.jūnijā.

(30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

79. Šā likuma 11.panta otrās daļas 36.1 punkts stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

(30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

80. Šā likuma 11.panta otrās daļas 59.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(30.03.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.05.2006.)

81. Grozījumi šā likuma 11.panta otrās daļas 5.punktā, kas paredz valsts nodevu par parakstu apliecināšanu Uzņēmumu reģistrā, stājas spēkā 2006.gada 1.jūlijā.

(25.05.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2006.)

82. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 12.punktā attiecībā uz valsts nodevas noteikšanu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un grozījums 40.punktā attiecībā uz valsts nodevas noteikšanu par valsts valodas prasmes pārbaudi Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijas Republikā pieprasīšanai stājas spēkā vienlaikus ar likumu par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā.

(25.05.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2006.)

83. Šā likuma 11.panta otrās daļas 60., 61., 62., 63. un 64.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(14.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2006.)

84. Grozījums likuma 18.panta 13.punktā attiecībā uz vārdu "stingrās uzskaites pavadzīmju-rēķinu un" izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

85. Konkrētajam nodokļa pamatparādam līdz 2006.gada 31.decembrim aprēķinātā pamatparāda palielinājuma nauda tiek summēta ar nokavējuma naudu.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

86. Līdz jaunu šā likuma 30.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.jūlijam piemērojami Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumi Nr.329 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

87. Nodokļu maksātāji līdz 2006.gada 31.decembrim Valsts ieņēmumu dienestā iegādātās stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus darījumu noformēšanai pēc izvēles var izmantot līdz 2008.gada 1.janvārim. Stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus noformē un lieto, ievērojot Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumus Nr.339 "Noteikumi par stingrās uzskaites preču pavadzīmēm-rēķiniem".

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

88. Ja pret uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), filiāli, nodaļu vai pārstāvniecību, kura atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma II nodaļas noteikumiem attiecīgajā termiņā nav pieteikta ierakstīšanai komercreģistrā un par kuras likvidāciju nav pieņemts lēmums, savus prasījumus komercreģistra iestādei — Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram — ir pieteikušas tikai nodokļu administrācijas un šo prasījumu kopsumma nepārsniedz 5000 latu, nodokļu parādi tiek dzēsti, pamatojoties uz komercreģistra iestādes — Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra — iesniegumu un tam pievienoto nodokļu administrācijas izziņu par nodokļu parādiem, norādot katra nodokļu veida pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu, nokavējuma naudu un soda naudu. Valsts budžetā pilnīgi vai daļēji ieskaitāmos nodokļu parādus dzēš Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājs, bet pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu parādus — attiecīgās pašvaldības.

(19.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.01.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

89. Šā likuma 23.panta trešajā daļā minētie nodokļu revīzijas (audita) termiņa ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad nodokļu revīzija (audits) ir uzsākta pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma vai nodokļu administrācija ir saņēmusi kriminālprocesa virzītāja pieprasījumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu līdz 2007.gada 1.janvārim.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

90. Grozījums šā likuma 29.panta otrajā daļā neattiecas uz soda naudas summām, kuru maksāšanas termiņš iestājies līdz 2006.gada 31.decembrim.

(19.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

91. Ja lēmums par revīzijas (audita) rezultātiem ir pieņemts līdz 2006.gada 31.decembrim, nodokļu administrācijas amatpersonām ir tiesības, izvērtējot nodokļu maksātāja izdarītā pārkāpuma būtību un raksturu, to, kuru reizi pārkāpums izdarīts, radīto kaitējumu, nodokļu maksātāja godprātīgumu, gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir apstrīdējis nodokļu administrācijas lēmumu, samazināt kontroles [nodokļu revīzijas (audita) un pārbaudes] rezultātā uzlikto soda naudu līdz 70 procentiem.

(01.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.03.2007.)

92. Tiesības samazināt uzlikto soda naudu saskaņā ar 91.punktu ir šādām nodokļu administrācijas amatpersonām:

1) nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam;

2) nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītājam, ja soda naudas samazinājuma summa nepārsniedz 1000 latu, informējot par pieņemto lēmumu nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītāju piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(01.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

93. Nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam ir tiesības atcelt nodokļu administrācijas nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītāju saskaņā ar 91.punktu nepamatoti pieņemtos lēmumus par soda naudas samazināšanu 30 dienu laikā no nodokļu administrēšanas struktūrvienības vadītāja paziņojuma vai nodokļu maksātāja sūdzības saņemšanas dienas.

(01.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

94. Šā likuma 11.panta otrās daļas 85.punkts stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.06.2007.)

95. Grozījums šā likuma 1.panta 22.punktā neattiecas uz soda naudas summām, kuru maksāšanas termiņš iestājies līdz 2006.gada 31.decembrim.

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.12.2007.)

96. Grozījums šā likuma 3.panta otrajā daļā attiecībā uz pašvaldību tiesībām noteikt nekustamā īpašuma nodokļa papild­likmi stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(08.11.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.12.2007.)

97. Piemērojot šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktu līdz 2011.gada 1.janvārim, elektroniskā veidā iesniegta nodokļu un informatīvā deklarācija tiek uzskatīta par iesniegtu termiņā, ja Valsts ieņēmumu dienests to saņēmis piecu dienu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa.

(31.01.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

98. Grozījums šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā par pienākumu iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā attiecībā uz budžeta iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai pašvaldībai vai valstij un pašvaldībai, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī, bet attiecībā uz pārējiem nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību, - 2011.gada 1.janvārī.

(31.01.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

99. Nodokļu maksātājiem, kuru juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta atrodas administratīvajā teritorijā, kurā nav interneta pieejas infrastruktūras teritoriālā seguma, ir tiesības iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas rakstiskā veidā līdz 2012.gada 1.janvārim.

(31.01.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

99.1 Šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais pienākums iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas elektroniskā veidā attiecībā uz nodokļu maksātājiem — fiziskajām personām — piemērojams, sākot ar 2014.gada 1.janvāri. Līdz 2013.gada 31.decembrim nodokļu maksātāji — fiziskās personas — ir tiesīgi iesniegt nodokļu un informatīvās deklarācijas pēc savas izvēles elektroniski vai papīra formā.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

100. Šā likuma 22.panta 2.1 daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma 15.pantā, kas paredz informācijas izpaušanas aizlieguma noteikšanu valsts finanšu interešu nodrošināšanai nodokļu jomā.

(31.01.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2008.)

101. Šā likuma 24. un 25.panta normas, kas piemērojamas attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli, attiecināmas arī uz zemes nodokli.

(08.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.)

102. (Izslēgts ar 11.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

103. Grozījumi, kas paredz izslēgt visā likumā vārdus “individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība)” (attiecīgā locījumā un skaitlī), “individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība” (attiecīgā locījumā un skaitlī) un “individuālie uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības)” (attiecīgā locījumā), kā arī grozījumi likuma 25.panta pirmajā daļā attiecībā uz 2.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

104. Grozījumi 1.panta 3. un 5.punktā, 2.panta trešajā un ceturtajā daļā, 3.panta pirmās daļas 3.punktā, 10.panta pirmajā un trešajā daļā, 12.panta pirmās daļas ievaddaļā un 1.punktā un otrās daļas izslēgums, grozījumi 12.panta trešajā un ceturtajā daļā un piektās daļas izslēgums, grozījumi 23.panta otrajā daļā, 25.panta piektās daļas 2.punktā, 37.1 panta otrajā daļā stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

105. Pašvaldības domes (padomes) amatpersonu līdz 2009.gada 1.jūlijam pieņemtie lēmumi nodokļu jautājumos, izņemot lēmumus par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un lēmumus par to, ka izdevumi par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā sedzami no nodokļu maksātāja līdzekļiem, pēc 2009.gada 1.jūlija 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas apstrīdami pašvaldības domes priekšsēdētājam.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

106. Attiecībā uz nokavētiem nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš iestājās 2008.gadā, šā likuma 24.panta pirmās daļas 5.punktā paredzētais iesnieguma iesniegšanas termiņš ir nosakāms, skaitot no 2009.gada 1.janvāra.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

107. Grozījums 41.panta pirmajā daļā attiecībā uz šīs daļas papildināšanu ar vārdiem “un puse nokavējuma naudas, kas aprēķināta par nodokļa maksājuma kavējuma periodu no konkrētā nodokļa maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienai” attiecas uz nodokļu maksātājiem, kuri ir iesnieguši iesniegumu par iespējamo vienošanās līguma noslēgšanu pēc 2009.gada 1.janvāra.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

108. Šā likuma 11.panta pirmās daļas 11.punkts stājas spēkā vienlaikus ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

109. Šā likuma 11.panta otrās daļas 91.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(11.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

110. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 78.punktā par tā izslēgšanu stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 68.punktā par tā izteikšanu jaunā redakcijā un 11.panta otrās daļas 92. un 93.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.decembrī. Šā likuma 11.panta otrās daļas 64.1 punkts stājas spēkā 2010.gada 1.aprīlī.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.05.2009.)

111. (Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

112. Šā likuma 30.panta 1.1, 1.2, 1.3 daļa, grozījumi ceturtajā daļā un sestā daļa stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2009.)

113. Grozījumi šā likuma 29.pantā par nokavējuma naudas aprēķināšanas pārtraukšanu un atjaunošanu komercsabiedrībām tiesiskās aizsardzības procesā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

114. Šā likuma 11.panta otrās daļas 94.punkts stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(11.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.2009.)

115. Grozījums šā likuma 37.pantā, ar kuru nosaka Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu lēmumu vienpakāpes apstrīdēšanas kārtību, piemērojams ar brīdi, kad Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ir pabeigušas tām noteikto uzdevumu un lietu nodošanu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora noteiktajām struktūrvienībām, bet ne vēlāk kā ar 2009.gada 1.novembri.

(12.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

116. Šā likuma 11.panta otrās daļas 97.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

117. Grozījumi šā likuma 18.panta pirmajā daļā attiecībā uz 13.punkta izslēgšanu stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

118. Nodokļu maksātājiem veic uz 2009.gada 31.decembri atlikumā esošo pavadzīmju numuru inventarizācija un ne vēlāk kā līdz 2010.gada 15.janvārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par pavadzīmju numuru izlietojumu, ievērojot Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumus Nr.1038 “Noteikumi par pavadzīmēm ar Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtiem numuriem”. Neizlietotos pavadzīmju numurus anulē.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

119. Šā likuma 18.panta pirmās daļas 19.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

120. Šā likuma 11.panta otrās daļas 99., 100., 103., 104. un 105.punkts stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

(17.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

121. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 35.punktā attiecībā uz vārdu “un izplatītāju, filmu izplatīšanas vietu un filmu” izslēgšanu stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

122. Šā likuma 18.panta pirmās daļas 20.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.augustā.

(20.05.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

123. Šā likuma 11.panta otrās daļas 108.punkts stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī, bet 109.punkts — 2010.gada 1.augustā.

(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

124. Šā likuma 11.panta otrās daļas 110.punkts stājas spēkā vienlaikus ar pirotehnisko izstrādājumu aprites likumu.

(09.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.09.2010.)

125. Šā likuma 8.panta 12.punkts un 20.panta 12.punkts stājas spēkā 2010.gada 1.septembrī.

(09.08.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.09.2010.)

126. Šā likuma 11.panta otrās daļas 111.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

(09.09.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.10.2010.)

127. Šā likuma 30.panta 1.4 un 1.5 daļa stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

(21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.11.2010.)

128. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 16.punktā attiecībā uz valsts nodevu par selekcionāra tiesību pagarināšanu stājas spēkā 2011.gada 1.decembrī, grozījums 11.panta otrās daļas 73.punktā attiecībā uz valsts nodevu par atļauju izmantot dzīvniekus izmēģinājumā un grozījums 11.panta otrās daļas 76.punktā attiecībā uz valsts nodevu par savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas reģistrāciju stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

129. Šā likuma 11.panta pirmās daļas 12.punkts stājas spēkā vienlaikus ar Finanšu stabilitātes nodevas likumu.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

130. Šā likuma 11.panta otrās daļas 117.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Ūdens apsaimniekošanas likumā.

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

131. Šā likuma 11.panta otrās daļas 118.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā "Par piesārņojumu".

(20.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

132. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 70.punktā stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

133. Nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuriem līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nodokļu administrācija atbilstoši šā likuma 28.panta trešajai daļai sakarā ar uzsākto kriminālprocesu ir pieņēmusi lēmumu par pārmaksātās nodokļu summas neatmaksāšanu vai nenovirzīšanu nokavēto vai kārtējo nodokļu maksājumu segšanai, ir tiesības triju gadu laikā pēc konkrētajā nodokļa likumā noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa (neieskaitot laiku no nodokļu administrācijas atteikuma atmaksāt pārmaksātās nodokļu summas līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai) iesniegt nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu par minēto pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu vai novirzīšanu nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai. Nodokļu administrācija pārmaksāto nodokļu summu pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas atmaksā nodokļu maksātāja norādītajā bankas kontā vai novirza nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai 15 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanas. Nodokļu maksātājam, kuram nodokļu administrācija ir veikusi nodokļu revīziju (auditu) attiecībā uz pārmaksāto nodokļu summu līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nodokļu administrācija pārmaksātās nodokļu summas 15 dienu laikā pēc pamatota iesnieguma iesniegšanas atmaksā vai novirza nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

134. Nodokļu maksātājiem, kuri līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nav iesnieguši nodokļu administrācijai iesniegumu par pārmaksātās nodokļu summas atmaksāšanu sakarā ar uzsākto kriminālprocesu, ir tiesības triju gadu laikā pēc konkrētajā nodokļa likumā noteiktā nodokļa maksāšanas termiņa (neieskaitot laiku no kriminālprocesa uzsākšanas līdz minēto grozījumu spēkā stāšanās dienai) iesniegt nodokļu administrācijai pamatotu iesniegumu par minēto pārmaksāto nodokļu summu atmaksāšanu vai novirzīšanu nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai. Nodokļu administrācija pārmaksāto nodokļu summu pēc pamatota pieprasījuma saņemšanas atmaksā nodokļu maksātāja norādītajā bankas kontā vai novirza nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai 15 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanas. Nodokļu maksātājam, kuram nodokļu administrācija ir veikusi nodokļu revīziju (auditu) attiecībā uz pārmaksāto nodokļu summu līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā, nodokļu administrācija pārmaksātās nodokļu summas 15 dienu laikā pēc pamatota iesnieguma iesniegšanas atmaksā vai novirza nokavēto vai kārtējo maksājumu segšanai.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

135. Uz šo pārejas noteikumu 133. un 134.punktā minētajām nodokļu administrācijas pārbaudēm neattiecas šā likuma 23.panta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums termiņam, kurā revīzijas (audita) rezultātā var precizēt nodokļu un informatīvās deklarācijas un piemērot normatīvajos aktos noteikto atbildību, kā arī 23.panta 5.1 daļā noteiktais ierobežojums termiņam, kurā veicama datu atbilstības pārbaude.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

136. Ja līdz šo pārejas noteikumu 133. un 134.punktā noteiktajam iesnieguma iesniegšanas termiņam ir atlikušas mazāk nekā 15 kalendārās dienas, nodokļu maksātājs šo iesniegumu var iesniegt mēneša laikā, skaitot no dienas, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 28.panta trešajā daļā.

(14.04.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2011.)

137. Šā likuma 11.panta otrās daļas 120.punkts stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem Imigrācijas likumā.

(05.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.06.2011.)

138. Grozījumi šā likuma 24.pantā attiecībā uz pirmās daļas 1.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, 2.punkta izslēgšanu, 3.punkta papildināšanu ar vārdiem "un sešiem mēnešiem", 5.punkta izslēgšanu un pirmās daļas papildināšanu ar 6.punktu, kā arī grozījumi šā panta 1.1 daļas ievaddaļā, grozījumi attiecībā uz 1.1 daļas 2.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi attiecībā uz 1.3 daļas ievaddaļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 1.3 daļas 1.punktā un grozījumi 1.4 daļā, septītajā un devītajā daļā, kā arī 9.1 daļa stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

139. Grozījumi šā likuma 33.3 pantā attiecībā uz panta izslēgšanu un 41.pantā attiecībā uz panta izteikšanu jaunā redakcijā ir piemērojami attiecībā uz lēmumiem par revīzijas (audita) rezultātiem, kas pieņemti pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2011.)

140. Šā likuma 7.1 pants stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.

(22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

141. Ministru kabinets līdz 2012.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 7.1 panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā paredzētos normatīvos aktus.

(22.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.04.2012.)

142. Šā likuma 1.panta 29.punkts, grozījums 15.panta trešās daļas 5.punktā un 15.panta trešās daļas 5.1 punkts, 15.2, 16.1 pants, grozījums attiecībā uz šā likuma 18.panta pirmās daļas 10.punkta papildināšanu, 23.panta 1.1 daļa, grozījums attiecībā uz šā likuma 23.panta 3.1 daļas ievaddaļas pirmā teikuma papildināšanu, 23.panta 3.1 daļas 4.punkts, grozījums 30.panta pirmajā, otrajā, ceturtajā daļā un 30.panta septītā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2012.)

143. Ministru kabinets līdz 2012.gada 30.decembrim izdod šā likuma 16.1 panta trešajā daļā, kā arī 30.panta septītajā daļā paredzētos normatīvos aktus.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2012.)

144. Šā likuma 15.panta trešās daļas 5.1 punktā un 30.panta septītajā daļā noteiktais skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums pildāms, sākot ar 2014.gadu un katru gadu deklarējot iepriekšējā gadā skaidrā naudā veiktos darījumus.

(21.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.07.2012.)

145. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 73.punktā attiecībā uz valsts nodevu par izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu dzīvnieka izmantošanai procedūrās stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(27.09.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.10.2012.)

146. Nodokļu maksātājiem, kuriem maksātnespējas process, tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process uzsākts līdz 2010.gada 31.oktobrim, nokavēto nodokļu maksājumu dzēšanu vai piedziņu bezstrīda kārtībā veic, piemērojot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 25., 25.2 un 26.pantu redakcijā, kāda bija spēkā līdz 2010.gada 31.oktobrim.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

147. Grozījumi šā likuma 15.1 panta pirmajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Komerclikumā.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

148. Grozījumi šā likuma 18.panta pirmās daļas 8.punktā, pirmās daļas 22.punkts un šā panta piektā un sestā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.aprīlī.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

149. Šā likuma 7.2 pants stājas spēkā 2013.gada 1.maijā.

(13.12.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.01.2013.)

150. Grozījums šā likuma 7.panta ceturtajā daļā par tās izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā.

(14.03.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

151. Ministru kabinets līdz 2013.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus.

(14.03.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

152. Grozījumi šā likuma 11.panta otrās daļas 51.punktā stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(12.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.10.2013.)

153. Šā likuma 26.2 panta pirmajā daļā minētais nodrošinājums nodokļu maksātājiem, kuriem šā panta spēkā stāšanās brīdī jau ir izsniegta speciālā atļauja (licence) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai ar naftas produktiem, reģistrēta saņēmēja darbībai ar naftas produktiem vai reģistrēta nosūtītāja darbībai ar naftas produktiem, iesniedzams 90 kalendāro dienu laikā pēc šā panta spēkā stāšanās.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

154. Ja šā likuma 26.2 panta pirmajā daļā minētais nodrošinājums nav iesniegts šā likuma pārejas noteikumu 153.punktā minētajā termiņā, tiek apturēta nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība saskaņā ar šā likuma 34.1 pantu.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

155. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 26.2 panta ceturtajā daļā paredzētos normatīvos aktus.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

156. Šā likuma 1.panta 31.punkta "d" un "e" apakšpunkts stājas spēkā 2014.gada 1.jūlijā.

(06.11.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

157. Grozījums šā likuma 11.panta otrās daļas 56.punktā attiecībā uz tā izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Elektronisko sakaru likumā.

(19.12.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2014.)

158. Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.maijam izdod šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā paredzētos noteikumus.

(27.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2014.)

159. Grozījumi šā likuma 15.panta pirmās daļas 3.punktā, kas paredz nodokļu deklarāciju un informatīvo deklarāciju iesniegšanu elektroniska dokumenta veidā, stājas spēkā 2014.gada 1.jūnijā.

(27.02.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.03.2014.)

160. Šā likuma 11.panta otrās daļas 127. un 128.punkts stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī.

(05.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2014. 11.panta otrās daļas 127. un 128.punkts iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2015.)

161. Attiecībā uz nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš ir iestājies pēc 2014.gada 8.augusta līdz šā likuma 24.panta pirmās daļas 9.punkta spēkā stāšanās dienai, minētajā tiesību normā paredzētais iesnieguma iesniegšanas termiņš ir nosakāms, skaitot no attiecīgās tiesību normas spēkā stāšanās dienas.

(18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

162. Šā likuma 24.panta pirmās daļas 9.punkts un 1.5 daļa zaudē spēku 2015.gada 9.augustā.

(18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

163. Piemērojot šā likuma 24.pantā paredzētos grozījumus attiecībā uz tā pirmās daļas papildināšanu ar 9.punktu un panta papildināšanu ar 1.5 daļu, nokavējuma nauda netiek aprēķināta arī par periodu pirms šo grozījumu spēkā stāšanās.

(18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

164. Šā likuma 24.panta 9.1 daļas piemērošanai laika posmā no 2014.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 9.augustam tajā noteiktais termiņa pagarinājumu skaita ierobežojums kalendārā gada laikā ir ne vairāk kā sešas reizes.

(18.09.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.2014.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(21.04.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2006., 08.11.2007., 11.12.2008., 15.03.2012. un 14.03.2013. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2013.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2003.gada 3.jūnija direktīvas 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem;

2) Padomes 2004.gada 26.aprīļa direktīvas 2004/66/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 1999/45/EK, 2002/83/EK, 2003/37/EK un 2003/59/EK un Padomes direktīvas 77/388/EEK, 91/414/EEK, 96/26/EK, 2003/48/EK un 2003/49/EK pielāgo preču brīvas aprites, pakalpojumu sniegšanas brīvības, lauksaimniecības, transporta un nodokļu politikas jomā saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai;

3) Padomes 1976.gada 15.marta direktīvas 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā;

4) Padomes 2001.gada 15.jūnija direktīvas 2001/44/EK, ar ko groza direktīvu 76/308/EEK par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kas pieder pie Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības maksājumu un muitas nodokļu piedziņā un attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa un dažu akcīzes nodokļu piedzīšanu;

5) (izslēgts ar 14.03.2013. likumu);

6) (izslēgts ar 14.03.2013. likumu);

7) (izslēgts ar 14.03.2013. likumu);

8) (izslēgts ar 14.03.2013. likumu);

9) (izslēgts ar 14.03.2013. likumu);

10) Padomes 2006.gada 20.novembra direktīvas 2006/98/EK, ar ko pielāgo dažas direktīvas nodokļu jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos;

11) Padomes 2008.gada 12.februāra direktīvas 2008/7/EK par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai;

12) (izslēgts ar 15.03.2012. likumu);

13) Padomes 2010.gada 16.marta direktīvas 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem;

14) Padomes 2011.gada 15.februāra direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ direktīvu 77/799/EEK.

Likums stājas spēkā ar 1995.gada 1.aprīli.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 2.februārī.
Valsts prezidents G. Ulmanis
Rīgā 1995.gada 18. februārī
Likuma "Par nodokļiem un nodevām"
pielikums
Saistītās vienības, kuras darbojas kā publiskās institūcijas vai kuru
īpašais statuss atzīts ar starptautisku līgumu, un šo saistīto vienību
veidam atbilstoša oriģinālforma dalībvalstu tiesību aktos

(Pielikums 21.04.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 12.12.2007.)

1. Saistītās vienības Eiropas Savienībā:

1.1. Beļģija:

1.1.1. Vlaams Gewest (Flandrija),

1.1.2. Région wallonne (Valonija),

1.1.3. Région bruxelloise/Brussels Gewest (Briseles apgabals),

1.1.4. Communauté française (franču kopiena),

1.1.5. Vlaamse Gemeenschap (flāmu kopiena),

1.1.6. Deutschsprachige Gemeinschaft (vāciski runājošo kopiena);

1.1.1 Bulgārija:

1.1.1 1. Общините (pašvaldības),

1.1.1 2. Социалноосигурителни фондове (sociālās apdrošināšanas fondi);

1.2. Spānija:

1.2.1. Xunta de Galicia (Galisijas reģiona izpildu komiteja),

1.2.2. Junta de Andalucía (Andalūzijas reģiona izpildu institūcija),

1.2.3. Junta de Extremadura (Estremaduras reģiona izpildu institūcija),

1.2.4. Junta de Castilla-La Mancha (Kastīlijas-Lamančas reģiona izpildu institūcija),

1.2.5. Junta de Castilla-León (Kastīlijas-Leonas reģiona izpildu institūcija),

1.2.6. Gobierno Foral de Navarra (Navarras reģiona pašvaldība),

1.2.7. Govern de les Illes Balears (Baleāru salu reģiona pašvaldība),

1.2.8. Generalitat de Catalunya (Katalonijas autonomā novada pašvaldība),

1.2.9. Generalitat de Valencia (Valensijas autonomā reģiona pašvaldība),

1.2.10. Diputación General de Aragón (Aragonas reģiona padome),

1.2.11. Gobierno de las Islas Canarias (Kanāriju salu pašvaldība),

1.2.12. Gobierno de Murcia (Mursijas pašvaldība),

1.2.13. Gobierno de Madrid (Madrides pašvaldība),

1.2.14. Gobierno de la Comunidad Autónoma del País Vasco/Euzkadi (Basku zemes autonomās kopienas valdība),

1.2.15. Diputación Foral de Guipúzcoa (Gipuskojas reģiona padome),

1.2.16. Diputación Foral de Vizcaya/Bizkaia (Biskajas reģiona padome),

1.2.17. Diputación Foral de Alava (Alavas reģiona padome),

1.2.18. Ayuntamiento de Madrid (Madrides pilsētas padome),

1.2.19. Ayuntamiento de Barcelona (Barselonas pilsētas padome),

1.2.20. Cabildo Insular de Gran Canaria (Grankanārijas salas padome),

1.2.21. Cabildo Insular de Tenerife (Tenerifes salas padome),

1.2.22. Instituto de Crédito Oficial (valsts kredītiestādes),

1.2.23. Instituto Catalán de Finanzas (Katalonijas finanšu institūcija),

1.2.24. Instituto Valenciano de Finanzas (Valensijas finanšu institūcija);

1.3. Grieķija:

1.3.1. Оργανισµός Тηλεπικοινωνιών Ελλάδος (Nacionālā telekomunikāciju organizācija),

1.3.2. Оργανισµός Σιδηροδρόµων Ελλάδος (Nacionālā dzelzceļa organizācija),

1.3.3. ∆ηµόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισµού (Valsts elektrības sabiedrība);

1.4. Francija:

1.4.1. La Caisse d'amortissement de la dette sociale (CADES) (Sociālo parādu izpirkšanas fonds),

1.4.2. L'Agence française de développement (AFD) (Francijas attīstības aģentūra),

1.4.3. Réseau Ferré de France (RFF) (Francijas dzelzceļu tīkls),

1.4.4. Caisse Nationale des Autoroutes (CNA) (Valsts autoceļu fonds),

1.4.5. Assistance publique Hôpitaux de Paris (APHP) (Parīzes Valsts slimnīcu atbalsts),

1.4.6. Charbonnages de France (CDF) (Francijas Akmeņogļu valde),

1.4.7. Entreprise minière et chimique (EMC) (Kalnrūpniecības un ķīmijas sabiedrība);

1.5. Itālija:

1.5.1. reģioni,

1.5.2. provinces,

1.5.3. municipalitātes,

1.5.4. Cassa Depositi e Prestiti (Noguldījumu un aizdevumu fonds);

1.6. Latvija: pašvaldības;

1.7. Polija:

1.7.1. gminy (municipalitātes),

1.7.2. powiaty (rajoni),

1.7.3. województwa (provinces),

1.7.4. związki gmin (komūnu asociācijas),

1.7.5. związki powiatów (rajonu asociācijas),

1.7.6. związki województw (provinču asociācijas),

1.7.7. miasto stołeczne Warszawa (galvaspilsēta Varšava),

1.7.8. Agencja Restrukturyzacji i Modernizacji Rolnictwa (Lauksaimniecības pārstrukturizācijas un modernizācijas aģentūra),

1.7.9. Agencja Nieruchomości Rolnych (Lauksaimniecības īpašumu aģentūra);

1.8. Portugāle:

1.8.1. Regiăo Autónoma da Madeira (Madeiras autonomais apgabals),

1.8.2. Regiăo Autónoma dos Açores (Azoru salu autonomais apgabals),

1.8.3. municipalitātes;

1.8.1 Rumānija: autorităţile administraţiei publice locale (vietējās valsts pārvaldes iestādes);

1.9. Slovākija:

1.9.1. mestá a obce (municipalitātes),

1.9.2. Železnice Slovenskej republiky (Slovākijas dzelzceļa sabiedrība),

1.9.3. Štátny fond cestného hospodárstva (Valsts autoceļu fonds),

1.9.4. Slovenské elektrárne (Slovākijas elektrostacija),

1.9.5. Vodohospodárska výstavba (Racionālas ūdens izmantošanas sabiedrība).

2. Starptautiskās saistītās vienības (noteikumi, kas ietverti šā likuma 46.panta septītajā daļā, neskar starptautiskās saistības, kādas dalībvalstis var būt noslēgušas attiecībā uz minētajām starptautiskajām vienībām):

2.1. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka;

2.2. Eiropas Investīciju banka;

2.3. Āzijas Attīstības banka;

2.4. Āfrikas Attīstības banka;

2.5. Pasaules Banka/SRAB/SVF;

2.6. Starptautiskā finanšu sabiedrība;

2.7. Amerikas Attīstības banka;

2.8. Eiropas Padomes Sociālās attīstības fonds;

2.9. Eiropas Atomenerģijas kopiena;

2.10. Eiropas Kopiena;

2.11. Corporación Andina de Fomento (CAF) (Andu Attīstības sabiedrība);

2.12. Eurofima;

2.13. Eiropas Ogļu un tērauda kopiena;

2.14. Ziemeļvalstu Investīciju banka;

2.15. Karību jūras baseina valstu Attīstības banka.

3. Trešajās valstīs (valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, to atkarīgās vai saistītās teritorijas, un valstis, ar kurām nav noslēgti Latvijai saistoši starptautiskie līgumi par uzkrājumu ienākumiem) esošās saistītās vienības atbilst šādiem kritērijiem:

3.1. vienību nepārprotami uzskata par publisku institūciju saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

3.2. šāda publiska institūcija nodibināta vai darbojas, lai nodrošinātu sabiedrības vispārīgās vajadzības, kurām nav komerciāla vai rūpnieciska rakstura un kuras efektīvi kontrolē valsts;

3.3. šāda publiska institūcija regulāri un profesionāli emitē parāda instrumentus;

3.4. attiecīgā valsts var garantēt, ka šāda publiska institūcija neizmantos pirms­termiņa izpirkšanas tiesības.

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 02.02.1995.Stājas spēkā: 01.04.1995.Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 26 (309), 18.02.1995., "Ziņotājs", 7, 13.04.1995.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz likuma pamata izdotie tiesību akti
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Tulkojums
  • Tiesību akta skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
33946
{"selected":{"value":"01.10.2014","content":"<font class='s-1'>01.10.2014.-28.10.2014.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"09.08.2015","content":"<font class='s-1'>09.08.2015.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"01.01.2015","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-08.08.2015.<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"29.10.2014","content":"<font class='s-1'>29.10.2014.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"01.10.2014","content":"<font class='s-1'>01.10.2014.-28.10.2014.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"03.07.2014","content":"<font class='s-1'>03.07.2014.-30.09.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2014","content":"<font class='s-1'>01.07.2014.-02.07.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2014","content":"<font class='s-1'>01.06.2014.-30.06.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.03.2014","content":"<font class='s-1'>13.03.2014.-31.05.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.02.2014","content":"<font class='s-1'>17.02.2014.-12.03.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.02.2014","content":"<font class='s-1'>07.02.2014.-16.02.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.01.2014","content":"<font class='s-1'>23.01.2014.-06.02.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-22.01.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.10.2013","content":"<font class='s-1'>09.10.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2013","content":"<font class='s-1'>01.07.2013.-08.10.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.05.2013","content":"<font class='s-1'>29.05.2013.-30.06.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2013","content":"<font class='s-1'>01.05.2013.-28.05.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.04.2013","content":"<font class='s-1'>10.04.2013.-30.04.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2013","content":"<font class='s-1'>01.04.2013.-09.04.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.01.2013","content":"<font class='s-1'>11.01.2013.-31.03.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-10.01.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.12.2012","content":"<font class='s-1'>11.12.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.10.2012","content":"<font class='s-1'>18.10.2012.-10.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.07.2012","content":"<font class='s-1'>26.07.2012.-17.10.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2012","content":"<font class='s-1'>01.07.2012.-25.07.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.04.2012","content":"<font class='s-1'>25.04.2012.-30.06.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2012","content":"<font class='s-1'>01.04.2012.-24.04.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.02.2012","content":"<font class='s-1'>11.02.2012.-31.03.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2011","content":"<font class='s-1'>01.12.2011.-10.02.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.11.2011","content":"<font class='s-1'>09.11.2011.-30.11.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2011","content":"<font class='s-1'>01.08.2011.-08.11.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2011","content":"<font class='s-1'>01.07.2011.-31.07.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.06.2011","content":"<font class='s-1'>16.06.2011.-30.06.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.06.2011","content":"<font class='s-1'>08.06.2011.-15.06.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.05.2011","content":"<font class='s-1'>17.05.2011.-07.06.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-16.05.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2010","content":"<font class='s-1'>01.12.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.11.2010","content":"<font class='s-1'>24.11.2010.-30.11.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.10.2010","content":"<font class='s-1'>27.10.2010.-23.11.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.10.2010","content":"<font class='s-1'>19.10.2010.-26.10.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.10.2010","content":"<font class='s-1'>07.10.2010.-18.10.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.09.2010","content":"<font class='s-1'>02.09.2010.-06.10.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2010","content":"<font class='s-1'>01.08.2010.-01.09.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2010","content":"<font class='s-1'>01.07.2010.-31.07.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.06.2010","content":"<font class='s-1'>23.06.2010.-30.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2010","content":"<font class='s-1'>01.04.2010.-22.06.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.01.2010","content":"<font class='s-1'>13.01.2010.-31.03.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-12.01.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2009","content":"<font class='s-1'>01.12.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2009","content":"<font class='s-1'>14.07.2009.-30.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-13.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.06.2009","content":"<font class='s-1'>23.06.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.05.2009","content":"<font class='s-1'>29.05.2009.-22.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-28.05.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.06.2008","content":"<font class='s-1'>11.06.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.03.2008","content":"<font class='s-1'>06.03.2008.-10.06.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.03.2008","content":"<font class='s-1'>04.03.2008.-05.03.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-03.03.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.12.2007","content":"<font class='s-1'>12.12.2007.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.06.2007","content":"<font class='s-1'>12.06.2007.-11.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.03.2007","content":"<font class='s-1'>09.03.2007.-11.06.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-08.03.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.10.2006","content":"<font class='s-1'>11.10.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2006","content":"<font class='s-1'>01.07.2006.-10.10.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.06.2006","content":"<font class='s-1'>28.06.2006.-30.06.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.05.2006","content":"<font class='s-1'>03.05.2006.-27.06.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2006","content":"<font class='s-1'>01.01.2006.-02.05.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.12.2005","content":"<font class='s-1'>27.12.2005.-31.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2005","content":"<font class='s-1'>01.07.2005.-26.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.05.2005","content":"<font class='s-1'>12.05.2005.-30.06.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.01.2005","content":"<font class='s-1'>11.01.2005.-11.05.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-10.01.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.04.2004","content":"<font class='s-1'>09.04.2004.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-08.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.11.2003","content":"<font class='s-1'>05.11.2003.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.08.2003","content":"<font class='s-1'>06.08.2003.-04.11.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.07.2003","content":"<font class='s-1'>22.07.2003.-05.08.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2003","content":"<font class='s-1'>01.07.2003.-21.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.03.2003","content":"<font class='s-1'>06.03.2003.-30.06.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-05.03.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.11.2002","content":"<font class='s-1'>07.11.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2002","content":"<font class='s-1'>01.01.2002.-06.11.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.06.2001","content":"<font class='s-1'>05.06.2001.-31.12.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.04.2001","content":"<font class='s-1'>04.04.2001.-04.06.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.01.2001","content":"<font class='s-1'>12.01.2001.-03.04.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.05.2000","content":"<font class='s-1'>17.05.2000.-11.01.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-16.05.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.1999","content":"<font class='s-1'>01.01.1999.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.11.1998","content":"<font class='s-1'>19.11.1998.-31.12.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.11.1998","content":"<font class='s-1'>11.11.1998.-18.11.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.07.1998","content":"<font class='s-1'>17.07.1998.-10.11.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.1998","content":"<font class='s-1'>01.01.1998.-16.07.1998.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.07.1996","content":"<font class='s-1'>05.07.1996.-31.12.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.1995","content":"<font class='s-1'>01.04.1995.-04.07.1996.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.10.2014
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2005 (informācijas drošība)